29.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 190/1

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 18/2008,

ko Padome pieņēmusi 2008. gada 6. jūnijā

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu (EK) Nr. …/… par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (pārstrādāta)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 190 E/01)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENIBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 94/57/EK (1994. gada 22. novembris) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (4), ir vairākas reizes būtiski grozīta. Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo ir veicami turpmāki grozījumi.

(2)	Ņemot vērā noteikumu būtību Direktīvā 94/57/EK, šķiet, ir piemēroti tās noteikumus pārstrādāt divos Kopienas tiesību aktos, proti, direktīvā un regulā.

(3)	Šī regula ir jāsaprot un jāinterpretē saskaņā ar Kopienas starptautiskajām saistībām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju.

(4)	Organizācijām, kas veic kuģu inspekcijas un apskates, būtu jāspēj piedāvāt savus pakalpojumus visā Kopienā un konkurēt citai ar citu, uzturot vienādu drošības un vides aizsardzības līmeni. Tādēļ vajadzīgie to darbības profesionālie standarti būtu vienādi jānosaka un jāpiemēro visā Kopienā.

(5)	Būtu jātiecas sasniegt šo mērķi, izmantojot pasākumus, kas ir pienācīgi saistīti ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO), darbu un, attiecīgā gadījumā, to izmanto un papildina. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveicina SJO veikta Starptautiska atzīto organizāciju kodeksa izstrāde.

(6)	Būtu jānosaka organizāciju atzīšanas minimālie kritēriji, lai uzlabotu kuģu drošību un novērstu to radītu piesārņojumu. Tādēļ būtu jāstiprina Direktīvā 94/57/EK noteiktie minimālie kritēriji.

(7)	Piešķirot sākotnēju atzīšanu organizācijām, kas vēlas saņemt pilnvarojumu darboties dalībvalstu vārdā, šajā regulā noteikto minimālo kritēriju ievērošanu varētu daudz efektīvāk izvērtēt, ja to saskaņoti un centralizēti darītu Komisija kopā ar dalībvalstīm, kuras pieprasa atzīšanu.

(8)

Atzīšana būtu jāpiešķir, tikai pamatojoties uz organizācijas veikumu kvalitātes un drošības jomā. Būtu jānodrošina, lai minētās atzīšanas pakāpe visos gadījumos atbilstu faktiskajai attiecīgās organizācijas darbspējai. Turklāt piešķirot atzīšanu būtu jāņem vērā atzīto organizāciju atšķirības juridiskajā statusā un korporatīvajā struktūrā, vienlaikus turpinot nodrošināt šajā regulā noteikto minimālo kritēriju vienādu piemērošanu un Kopienas pārbaužu efektivitāti. Neatkarīgi no atzīstamās organizācijas korporatīvās struktūras tai būtu jāsniedz pakalpojumi visā pasaulē un tai būtu jāpiemēro pasaules mēroga nedalīta un solidāra atbildība.

(9)	Pasākumi, kas ir vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(10)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt šo regulu, lai iestrādātu turpmākus grozījumus ar to saistītās starptautiskās konvencijās, protokolos, kodeksos un rezolūcijās, lai atjauninātu I pielikumā ietvertos minimālos kritērijus un lai pieņemtu kritērijus noteikumu un procedūru efektivitātes noteikšanai, kā arī atzīto organizāciju veikuma novērtēšanai attiecībā uz to klasificēto kuģu drošību un to izraisīta piesārņojuma novēršanu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt šīs regulas nebūtiskus elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(11)

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai uz atzītās organizācijas nespēju izpildīt pienākumus varētu reaģēt ātri, efektīvi un samērīgi. Galvenais mērķis būtu labot trūkumus, lai laicīgi novērstu iespējamus draudus drošībai vai videi. Tādēļ Komisijai būtu jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras prasīt, lai atzītā organizācija īstenotu vajadzīgo preventīvo un korektīvo darbību un kā piespiedu pasākumus noteikt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus. Komisijai būtu jāīsteno šīs pilnvaras atbilstīgi pamattiesībām un būtu jānodrošina organizācijas tiesības tikt uzklausītai visā procedūras laikā.

(12)

Saskaņā ar vienoto pieeju, kas aptver visu Kopienu, lēmums atsaukt organizācijas atzīšanu, ja tā nav izpildījusi šajā regulā izklāstītos pienākumus gadījumos, kad iepriekš minētie pasākumi izrādās neefektīvi vai organizācija kā citādi rada nepieļaujamu draudu drošībai vai videi, ir jāpieņem Kopienas mērogā, un tātad tas jādara Komisijai ar komitejas procedūru.

(13)	Rīkojoties saskaņoti un centralizēti, var daudz efektīvāk veikt atzīto organizāciju pastāvīgu uzraudzību a posteriori, lai izvērtētu šīs regulas ievērošanu. Tāpēc būtu ieteicams Kopienas vārdā šo uzdevumu uzticēt Komisijai kopā ar dalībvalsti, kas pieprasa atzīšanu.

(14)	Ir būtiski, lai Komisijas inspektoriem, uzraugot atzīto organizāciju darbības, būtu pieeja kuģiem un kuģu dokumentiem neatkarīgi no kuģa karoga, lai pārliecinātos vai atzītās organizācijas ievēro šajā regulā noteiktos minimālos kritērijus attiecībā uz visiem kuģiem atbilstīgi to klasifikācijai.

(15)

Atzīto organizāciju spējai ātri atklāt un izlabot savu noteikumu, procesu un iekšējās kontroles nepilnības ir būtiska to kuģu drošībai, ko tās pārbauda un sertificē. Šī spēja būtu jāstiprina ar tādas kvalitātes novērtēšanas un sertificēšanas sistēmas palīdzību, kura būtu neatkarīga no komerciālām un politiskām interesēm, ierosinot kopīgu rīcību, lai ilgtspējīgi pilnveidotu visas atzītās organizācijas un nodrošinātu produktīvu sadarbību ar Komisiju.

(16)

Atzīto organizāciju noteikumi un procedūras ir būtisks faktors drošības paaugstināšanai un nelaimes gadījumu un piesārņojuma novēršanai. Atzītās organizācijas ir aizsākušas procesu, kam būtu jāizraisa to noteikumu un procedūru saskaņošana. Šis process būtu jāsekmē un jāatbalsta Kopienas tiesību aktos, jo tam būtu pozitīvi jāietekmē jūrniecības drošība un arī Eiropas kuģubūves nozares konkurētspēja.

(17)

Atzīto organizāciju noteikumu saskaņošana attiecībā uz tirdzniecības kuģu konstrukciju, būvēšanu un periodisku apskati ir nepārtraukts process. Tādēļ prasība, lai būtu izstrādāts savu noteikumu kopums vai pierādītas spējas izstrādāt savu noteikumu kopumu, būtu jāvērtē saskaņošanas procesa kontekstā un tai nevajadzētu būt šķērslim atzīto organizāciju vai organizāciju, kas potenciāli pretendē uz atzīšanu, darbībām.

(18)

Atzītām organizācijām būtu jāuzliek par pienākumu atjaunināt savus tehniskos standartus un īstenot tos vienoti, lai saskaņotu drošības noteikumus un nodrošinātu starptautisko noteikumu vienādu izpildi Kopienā. Ja atzīto organizāciju tehniskie standarti ir identiski vai ļoti līdzīgi, jāapsver savstarpēja materiālu, iekārtu un sastāvdaļu apliecību atzīšana attiecīgos gadījumos, vadoties pēc stingrākajiem un precīzākajiem standartiem.

(19)	Lai gan principā katrai atzītajai organizācijai vajadzētu būt atbildīgai vienīgi par tām daļām, ko tā ir sertificējusi, atzīto organizāciju un ražotāju atbildību noteiks atbilstīgi saskaņotiem noteikumiem vai, attiecīgā gadījumā, pēc piemērojamajiem tiesību aktiem katrā atsevišķā gadījumā.

(20)

Ņemot vērā to, ka pārredzamībai un informācijas apmaiņai ieinteresēto personu starpā, kā arī sabiedrības tiesībām iegūt informāciju ir būtiska nozīme avāriju novēršanā uz jūras, atzītajām organizācijām būtu jānodrošina ostas valstu uzraudzības iestādes ar visu tiesību aktos paredzēto noderīgo informāciju par kuģu stāvokli atbilstīgi katrai klasifikācijai un tā būtu jādara pieejama atklātībā.

(21)	Ar mērķi nepieļaut kuģu klasifikācijas maiņu, ko izdara, lai izvairītos no nepieciešamiem remontdarbiem, atzītajām organizācijām vajadzētu savstarpēji apmainīties ar jebkuru noderīgu informāciju par to kuģu stāvokli, kuriem maina klasifikāciju, un vajadzības gadījumā iesaistīt karoga valsti.

(22)	Kuģu būvētavu, iekārtu piegādātāju un kuģu īpašnieku intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai nebūtu jākavē parasti komercdarījumi un līgumos noteikti pakalpojumi starp pusēm.

(23)	Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (6), būtu jāsniedz vajadzīgais atbalsts, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, noteikt pasākumus, kas jāievēro organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates un kas darbojas Kopienā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādējādi minētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(25)

Pasākumi, kas jāizpilda dalībvalstīm to attiecībās ar organizācijām, kas veic kuģu inspekcijas un apskates, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā Nr..../.../EK (…) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (7),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā ir noteikti pasākumi, kas jāizpilda organizācijām, kuras pilnvarotas veikt inspekciju, apskati un kuģu sertifikāciju atbilstīgi starptautiskajām konvencijām par drošību jūrā un jūras piesārņojuma novēršanu, tuvinot pakalpojumu sniegšanas brīvības mērķi. Tas ietver arī drošības prasību izstrādi un īstenošanu attiecībā uz kuģu korpusu, mehānismiem, kā arī elektriskajām un vadības iekārtām starptautisko konvenciju darbības jomā.

2. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“kuģis”	ir kuģis, uz ko attiecas starptautiskās konvencijas;
b)	“starptautiskās konvencijas”	ir 1974. gada 1. novembra Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74), izņemot tās pielikuma XI-2 nodaļu un, 1966. gada 5. aprīļa Starptautiskā konvencija par kravas zīmi un 1973. gada 2. novembra Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem (Marpol) kopā ar to protokoliem un grozījumiem, kā arī attiecīgiem visās dalībvalstīs juridiski saistošiem kodeksiem to jaunākajā redakcijā;
c)	“organizācija”	ir juridiska persona, tās meitasuzņēmumi vai citas tās kontrolē esošas juridiskas personas, kuras kopīgi vai atsevišķi veic uzdevumus, uz ko attiecas šī regula;
d)	“kontrole”	c) punkta nozīmē ir tiesības, līgumi vai citi faktiski vai tiesiski līdzekļi, kas vai nu atsevišķi, vai kombinācijā dod iespēju realizēt izšķirošu ietekmi uz juridisku personu vai dod iespēju šai personai veikt uzdevumus, uz kuriem attiecas šī regula;
e)	“atzītā organizācija”	ir organizācija, kas atzīta saskaņā ar šo regulu.
f)	“pilnvarojums”	ir akts, ar ko dalībvalsts pilnvaro vai deleģē pilnvaras atzītajai organizācijai;
g)	“konvencionālā apliecība”	ir apliecība, ko izdevusi karoga valsts vai kas izdota tās vārdā saskaņā ar starptautiskajām konvencijām;
h)	“noteikumi un procedūras”	ir atzītās organizācijas prasības attiecībā uz kuģu konstrukciju, būvniecību, iekārtām, apkopi un apskatēm;
i)	“klasifikācijas apliecība”	ir atzītās organizācijas izdots dokuments, kas apliecina, ka kuģis pēc tā uzbūves un mehāniskajām īpašībām ir piemērots konkrētam mērķim vai pakalpojumam saskaņā ar šīs atzītās organizācijas publiski pieejamiem noteikumiem un procedūrām;
j)	“atrašanās vieta”	ir organizācijas juridiskā adrese, valdes atrašanās vieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta.

3. pants

1) Dalībvalstis, kas vēlas piešķirt pilnvarojumu kādai pagaidām neatzītai organizācijai, iesniedz atzīšanas lūgumu Komisijai, pievienojot tam pilnīgu informāciju un pierādījumus, kas apliecina organizācijas atbilstību I pielikumā izklāstītajiem minimālajiem kritērijiem, kā arī attiecībā uz prasību un tās apņemšanos ievērot 8. panta 4. punkta, 9., 10. un 11. panta noteikumus.

2) Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm, kas ir iesniegušas lūgumu, novērtē organizācijas, par kuru atzīšanu ir iesniegts pieprasījums, lai pārliecinātos, ka šīs organizācijas atbilst šā panta 1. punktā minētajām prasībām un apņemas tās ievērot.

3) Komisija saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru atsakās atzīt organizācijas, kuras neatbilst šā panta1. punktā minētajām prasībām vai kuru darbība tiek uzskatīta par nepieļaujamu draudu drošībai vai videi, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 14. pantu.

4. pants

1) Atzīšanu piešķir Komisija saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2) Atzīšanu piešķir vienīgi organizācijām, kas atbilst 3. pantā minētajām prasībām.

3) Atzīšanu piešķir attiecīgai juridiskai struktūrvienībai, kas ir organizācijas mātesuzņēmums visām vienībām, kas ir atzītās organizācijas sastāvā. Atzīšana attiecas uz visām juridiskajām vienībām, kas palīdz nodrošināt to, ka minētā organizācija nodrošina to pakalpojumus pasaules mērogā.

4) Komisija, rīkojoties saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru, var ierobežot atzīšanu, nosakot to attiecībā uz noteiktiem kuģu tipiem, noteikta izmēra kuģiem, noteiktiem izmantošanas veidiem vai to kombināciju saskaņā ar attiecīgās organizācijas pierādīto darbspēju un pieredzi. Šādā gadījumā Komisija paziņo iemeslus šādam ierobežojumam un nosacījumus, ar kuriem ierobežojumu atcels vai paplašinās. Šo ierobežojumu var pārskatīt jebkurā laikā.

5) Komisija sagatavo un regulāri papildina to organizāciju sarakstu, kas atzītas saskaņā ar šo pantu. Minēto sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Ja Komisija uzskata, ka atzītā organizācija vairs neatbilst I pielikumā izklāstītajiem minimālajiem kritērijiem vai nepilda savus pienākumus atbilstīgi šai regulai vai ka atzītās organizācijas drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāji ir ievērojami pasliktinājušies, tomēr neradot nepieļaujamu draudu drošībai vai videi, tā prasa attiecīgajai atzītajai organizācijai noteiktā termiņā veikt vajadzīgo preventīvo un korektīvo darbību, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību minētajiem minimālajiem kritērijiem un visu pienākumu izpildi, un jo īpaši novērst iespējamu draudu drošībai vai videi vai citādi novērst šādas rādītāju pasliktināšanās iemeslus.

Preventīvā un korektīvā darbība var būt arī pagaidu aizsardzības pasākumi, ja iespējamais drauds drošībai vai videi ir tiešs.

Tomēr, neatkarīgi no nepieciešamības veikt pasākumu tūlītēju izpildi, Komisija visām dalībvalstīm, kuras attiecīgai organizācijai ir devušas pilnvarojumu, sniedz iepriekšēju paziņojumu par pasākumiem, ko tā paredzējusi veikt.

6. pants

1) Papildus pasākumiem, kas veikti atbilstīgi 5. pantam, Komisija saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru var noteikt naudas sodus atzītajai organizācijai,

a)	kura nopietni vai atkārtoti nav pildījusi I pielikumā izklāstītos minimālos kritērijus vai savus pienākumus atbilstīgi 8. panta 4. punktam, 9., 10. un 11. pantam vai kuras pasliktinošies rādītāji atklāj ļoti nopietnus tās struktūras, sistēmu, procedūru vai iekšējās kontroles trūkumus; vai

b)	kura saskaņā ar 8. panta 1. punktu veiktās novērtēšanas laikā apzināti sniegusi Komisijai nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai kā citādi kavējusi minēto novērtēšanu.

2) Neskarot šā panta 1. punktu, Komisija var noteikt minētajai atzītajai organizācijai periodiskus soda maksājumus, ja organizācija neīsteno Komisijas pieprasīto preventīvo un korektīvo darbību vai nepamatoti kavējas, līdz prasītā darbība tiek pilnībā īstenota.

3) Šā panta 1. un 2. punktā minētie sodi un periodiskie maksājumi ir efektīvi un samērīgi gan attiecībā uz lietas smaguma pakāpi, gan attiecībā uz attiecīgās atzītās organizācijas saimniecisko stāvokli, ņemot vērā, jo īpaši, cik lielā mērā bijusi apdraudēta drošība vai vides aizsardzība.

Tos uzliek tikai pēc tam, kad attiecīgajai atzītajai organizācijai un attiecīgajām dalībvalstīm ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

Kopējā uzlikto sodu un periodisko maksājumu summa nepārsniedz 5 % no atzītās organizācijas vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējo trīs gadu laikā, veicot tādu saimniecisko darbību, uz kuru attiecas šī regula.

4) Eiropas Kopienu Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko Komisija ir uzlikusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt noteikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

7. pants

1) Komisija atsauc tādu organizāciju atzīšanu,

a)	kuras nopietni vai atkārtoti nav pildījušas I pielikumā izklāstītos minimālos kritērijus vai savus pienākumus atbilstīgi šai regulai tādā apjomā, ka rodas nepieļaujams drauds drošībai vai videi;

b)	kuru atkārtotas un nopietnas nespējas garantēt drošību un novērst piesārņojumu dēļ rodas nepieļaujams drauds drošībai vai videi;

c)	kuras neļauj vai atkārtoti kavē Komisiju veikt to novērtējumu;

d)	kuras nemaksā naudas sodus un/vai periodiskos soda maksājumus, kas minēti 6. panta 1.un 2. punktā; vai

e)	kuras mēģina iegūt finansējumu vai atmaksu saistībā ar jebkādiem naudas sodiem, kas tām noteikti saskaņā ar 6. pantu.

2) Saistībā ar šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu Komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp

a)	sava attiecīgās atzītās organizācijas novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 8. panta 1. punktu;

b)	ziņojumiem, ko iesniegušas dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas ../../EK 10. pantu;

c)	tādu nelaimes gadījumu analīzi, kuros iesaistīti kuģi, kurus klasificējusi atzītā organizācija;

d)	jebkuru 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto nepilnību atkārtošanos;

e)	to, cik lielā mērā ir ietekmēta atzītās organizācijas klasificētā flote, un

f)	6. panta 2. punktā minēto pasākumu neefektivitāti.

3) Par atzīšanas atsaukšanu lemj Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru un pēc tam, kad attiecīgajai atzītajai organizācijai ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

8. pants

1) Komisija kopā ar dalībvalsti, kas iesniegusi attiecīgo atzīšanas pieprasījumu, regulāri un ne retāk kā vienreiz divos gados novērtē visas atzītās organizācijas, lai pārliecinātos, ka tās pilda pienākumus saskaņā ar šo regulu, un atbilst I pielikumā izklāstītajiem minimālajiem kritērijiem. Novērtējumu veic tikai attiecībā uz tām organizācijas darbībām, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma.

2) Izvēloties atzītās organizācijas novērtēšanai, Komisija velta īpašu uzmanību atzītās organizācijas drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājiem, nelaimes gadījumu skaitam un ziņojumiem, ko ir sagatavojušas dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas …/…/EK 10. pantu.

3) Veicot šo novērtējumu, var apmeklēt atzītās organizācijas reģionālās filiāles, kā arī izlases veidā veikt gan ekspluatācijā nodotu, gan pašlaik būvētu kuģu inspekcijas nolūkā revidēt atzītās organizācijas darbu. Šajā gadījumā Komisija, atkarībā no apstākļiem, informē dalībvalsti, kurā atrodas reģionālā filiāle. Komisija nodod dalībvalstīm ziņojumu ar novērtējuma rezultātiem.

4) Katra atzītā organizācija ik gadu nodod 12. panta 1. punktā minētās komitejas rīcībā savas kvalitātes nodrošinājuma sistēmas pārskatīšanas rezultātus.

9. pants

1) Atzītās organizācijas nodrošina Komisijai piekļuvi informācijai, kas vajadzīga, lai veiktu 8. panta 1. punktā minēto novērtējumu. Nevar atsaukties uz līgumu noteikumiem, lai šo piekļuvi liegtu.

2) Atzītās organizācijas, sazinoties ar kuģu īpašniekiem vai operatoriem attiecībā uz konvencionālo apliecību vai klasifikācijas apliecību izdošanu kuģim, nodrošina, ka šāda izdošana notiek ar nosacījumu, ka puses neiebilst, ka Komisijas inspektoriem ir piekļuve minētajam kuģim, lai darbotos atbilstīgi 8. panta 1. punktam.

10. pants

1) Atzītās organizācijas regulāri apspriežas savā starpā, lai nodrošinātu noteikumu un procedūru savstarpēju atbilstību un mēģinātu tos saskaņot un piemērot. Tās savstarpēji sadarbojas, lai panāktu vienādu starptautisko konvenciju interpretāciju, neskarot karoga valstu pilnvaras. Atzītās organizācijas vajadzības gadījumā vienojas par tehniskiem un procedūras nosacījumiem, ar kādiem tās savstarpēji atzīs attiecīgos materiālu, iekārtu un sastāvdaļu apliecības, kas balstīti uz vienādiem standartiem, vadoties pēc stingrākajiem un precīzākajiem standartiem.

Ja nopietnu drošības iemeslu dēļ nav iespējams panākt vienošanos par savstarpēju atzīšanu, atzītās organizācijas skaidri paziņo šādus iemeslus.

Ja atzītā organizācija ar inspekcijas palīdzību vai citādi konstatē, ka kāds materiāls, iekārta vai sastāvdaļa neatbilst tās apliecībai, minētā organizācija var atteikties atļaut izvietot uz kuģa šo materiālu, iekārtu vai sastāvdaļu. Atzītā organizācija nekavējoties informē citas atzītās organizācijas, paskaidrojot atteikuma iemeslus.

Atzītās organizācijas klasifikācijas vajadzībām atzīst apliecības kuģu aprīkojumam ar stūres rata marķējumu, saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/98/EK (1996. gada 20. decembris) par kuģu aprīkojumu (8).

Tās iesniedz Komisijai un dalībvalstīm regulārus ziņojumus par galvenajiem sasniegumiem standartu izstrādē un materiālu, iekārtu un sastāvdaļu apliecību savstarpējā atzīšanā.

2) Komisija, pamatojoties uz neatkarīgi veiktu pētījumu, līdz … (9) iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par noteikumu un procedūru saskaņošanas procesa panākumiem un par materiālu, iekārtu un sastāvdaļu apliecību savstarpējo atzīšanu.

3) Atzītās organizācijas sadarbojas ar ostas valsts kontroles iestādi gadījumos, kad ir iesaistīts kāds to klasifikācijas kuģis, jo īpaši, lai atvieglotu ziņoto trūkumu vai citu neatbilstību izlabošanu.

4) Atzītās organizācijas nosūta visām dalībvalstu administrācijām, kas ir piešķīrušas Direktīvas …/…/EK 3. pantā paredzētos pilnvarojumus, un Komisijai visas vajadzīgās ziņas par saviem reģistrētajiem kuģiem, klasifikācijas nodošanu citai organizācijai, maiņu, apturēšanu un atcelšanu neatkarīgi no tā, ar kādu karogu šie kuģi kuģo.

Informāciju par klasifikācijas nodošanu citai organizācijai, maiņu, apturēšanu un atcelšanu, arī informāciju par nokavētām apskatēm, neievērotiem ieteikumiem, klasifikācijas nosacījumiem, ekspluatācijas apstākļiem vai ekspluatācijas ierobežojumiem, kas noteikti attiecībā uz to reģistrētajiem kuģiem neatkarīgi no tā, ar kādu karogu tie kuģo, elektroniski paziņo arī kopīgajai pārbaužu datubāzei, ko dalībvalstis izmanto, lai īstenotu Direktīvu …/…/EK, to dara tajā pašā laikā, kad to reģistrē atzītā organizācija pati savā sistēmām, un nekādā gadījumā vēlāk par 72 stundām pēc notikuma, par kuru ir pienākums sniegt informāciju. Minēto informāciju, izņemot tos ieteikumus un nosacījumus attiecībā uz klasifikāciju, kas vēl ir spēkā, ievieto atzīto organizāciju interneta mājas lapā.

5) Atzītās organizācijas neizdod konvencionālās apliecības tiem kuģiem, neatkarīgi no to karoga, kam ir noņemta klasifikācija vai tiek mainīta klasifikācija aiz drošības apsvērumiem, kamēr karoga valsts kompetentajai administrācijai nav dota iespēja piemērotā termiņā sniegt atzinumu par to, vai ir vajadzīga vispusīga inspekcija.

6) Klasifikāciju nododot no vienas atzītās organizācijas citai, nodošanas organizācija bez liekas kavēšanās sniedz saņēmēja organizācijai pilnu kuģa dokumentāciju un jo īpaši to informē par:

a)	jebkādām nokavētām apskatēm;

b)	jebkādiem neievērotiem ieteikumiem vai klasifikācijas nosacījumiem;

c)	ekspluatācijas nosacījumiem, kas ieviesti attiecībā uz šo kuģi, un

d)	ekspluatācijas ierobežojumiem, kas ieviesti attiecībā uz šo kuģi.

Saņēmēja organizācija var izdot jaunas kuģa apliecības tikai pēc veiksmīgas visu nokavēto apskašu veikšanas un visu to neievēroto ieteikumu vai klasifikācijas nosacījumu izpildes, kas sniegti attiecībā uz kuģi, kā to ir norādījusi nodošanas organizācija.

Pirms apliecību izdošanas saņēmēja organizācijai ir jāpaziņo nodošanas organizācijai par apliecību izdošanas datumu un jāapstiprina diena, vieta un pasākumi, kas veikti sakarā ar katru nokavēto apskati, neievēroto ieteikumu un neievērotiem klasifikācijas nosacījumiem.

Atzītās organizācijas nosaka un īsteno atbilstīgas kopējas prasības attiecībā uz klasifikācijas nodošanu, ja vajadzīgi īpaši piesardzības pasākumi. Minētie gadījumi attiecas vismaz uz klasifikācijas nodošanu kuģiem, kas ir 15 gadus veci un vecāki, kā arī uz klasifikācijas nodošanu no neatzītās organizācijas atzītajai organizācijai.

Atzītās organizācijas savstarpēji sadarbojas, lai panāktu šā punkta pienācīgu izpildi.

11. pants

1) Atzītās organizācijas līdz … (10) saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem kvalitātes standartiem izveido un uztur neatkarīgu kvalitātes novērtēšanas un sertificēšanas sistēmu, kurā kā padomdevēji var piedalīties attiecīgas profesionālas asociācijas, kas darbojas kuģniecības nozarē.

2) Kvalitātes novērtēšanas un sertificēšanas sistēma veic šādus uzdevumus:

a)	atzīto organizāciju kvalitātes vadības sistēmu periodiska novērtēšana saskaņā ar ISO 9001 kvalitātes standartu kritērijiem,

b)	atzīto organizāciju kvalitātes vadības sistēmu sertificēšana, ietverot organizācijas, kuru atzīšana ir lūgta saskaņā ar 3. pantu,

c)	starptautiski atzītu kvalitātes vadības standartu interpretāciju izdošana, jo īpaši, lai ņemtu vērā atzītu organizāciju būtības un pienākumu īpatnības, un

d)	atsevišķu un kolektīvu ieteikumu izstrāde atzīto organizāciju, procesu un iekšējās kontroles mehānismu uzlabošanai.

3) Kvalitātes novērtēšanas un sertificēšanas sistēmai ir vajadzīgā pārvaldība un pilnvaras, lai tā darbotos neatkarīgi no atzītajām organizācijām, un tai ir vajadzīgie līdzekļi, lai veiktu savus pienākumus efektīvi un atbilstīgi augstākajiem profesionālajiem standartiem. Kvalitātes novērtēšanas un sertificēšanas sistēma noteiks savas darba metodes un reglamentu.

4) Kvalitātes novērtēšanas un sertificēšanas sistēma pieņem gada darba plānu.

5) Kvalitātes novērtēšanas un sertificēšanas sistēma var lūgt citu ārējo kvalitātes novērtētāju struktūru palīdzību.

6) Kvalitātes novērtēšanas un sertificēšanas sistēma sniedz ieinteresētajām personām, tostarp karoga valstīm un Komisijai pilnīgu informāciju par savu darba plānu, kā arī par saviem atzinumiem un ieteikumiem jo īpaši attiecībā uz situācijām, kad drošība varētu būt apdraudēta.

7) Komisija periodiski izvērtē novērtēšanas un sertificēšanas sistēmu.

8) Komisija ziņo dalībvalstīm par sava novērtējuma rezultātiem un turpmākiem pasākumiem pēc novērtējuma.

12. pants

1) Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (11).

2) Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3) Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais periods ir trīs mēneši.

4) Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

13. pants

1) Šo regulu, nepaplašinot tās darbības jomu, var grozīt, lai atjauninātu I pielikumā iekļautos minimālos kritērijus, jo īpaši ņemot vērā attiecīgos SJO lēmumus.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt šīs regulas nebūtiskus elementus, pieņem saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2) Grozījumus starptautiskajās konvencijās, kas noteiktas šīs regulas 2. panta b) punktā, var neattiecināt uz šīs regulas darbības jomu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. pantu.

14. pants

1) Komisija pieņem un publicē:

a)	kritērijus atzīto organizāciju noteikumu un procedūru, kā arī veikuma novērtēšanai attiecībā uz drošību un piesārņojuma novēršanu no to klasificētiem kuģiem, īpaši ņemot vērā datus, kas iegūti, izmantojot Parīzes Saprašanās memorandu par valsts kontroli ostās un/vai tamlīdzīgas shēmas; un

b)	kritērijus, ar kuriem var ņemt vērā īpašus apstākļus, kas ietekmē mazākas vai šauri specializētas organizācijas, lai noteiktu gadījumus, kad šādi rādītāji uzskatāmi par nepieļaujamu draudu drošībai vai videi.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt šīs regulas nebūtiskus elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2) Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt šīs regulas nebūtiskus elementus, to papildinot, attiecībā uz 6. panta un, attiecīgā gadījumā, uz 7. panta īstenošanu, pieņem saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3) Neskarot I pielikumā iekļauto minimālo kritēriju tūlītēju piemērošanu, Komisija saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt noteikumus par to interpretāciju un var apsvērt mērķu noteikšanu vispārīgajiem minimālajiem kritērijiem, kas izklāstīti I pielikuma A daļas 3. punktā.

15. pants

1) Organizācijām, kam, šai regulai stājoties spēkā, ir piešķirta atzīšana saskaņā ar Direktīvu 94/57/EK, saglabā savu atzīšanu, ievērojot 2. punktu.

2) Neskarot 5. un 7. pantu, Komisija līdz … (12) atkārtoti pārbauda visas ierobežotās atzīšanas, kas piešķirtas atbilstīgi Direktīvai 94/57/EK, ņemot vērā šīs regulas 4. panta 3. punktu, lai saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru lemtu, vai ierobežojumi jāaizstāj ar citiem vai jāatceļ. Ierobežojumi paliek spēkā līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai.

16. pants

Veicot novērtēšanu atbilstīgi 8. panta 1. punktam, Komisija pārliecinās, vai atzīšanas turētājs ir organizācijas attiecīgā juridiskā vienība, uz kuru attiecas šīs regulas noteikumi. Ja tā nav, Komisija, pieņem lēmumu, grozot minēto atzīšanu.

Ja Komisija groza atzīšanu, dalībvalstis pielāgo savus līgumus ar organizāciju, lai ņemtu vērā grozījumu.

17. pants

Komisija reizi divos gados informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šīs regulas piemērošanu.

18. pants

Atsauces Kopienas un valstu tiesību aktos uz Direktīvu 94/57/EK uzskata attiecīgi par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saistībā ar atbilsmju tabulu II pielikumā.

19. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

… ,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

…

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

…

(1) OV C 318, 23.12.2006.,195. lpp.

(2) OV C 229, 22.09.2006., 38. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. aprīļa Atzinums (OV C 74 E, 20.3.2008., 632. lpp.), Padomes 2008. gada 6. jūnija Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta ... nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.).

(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(6) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1891/2006, (OV L 304, 30.12.2006., 1. lpp.).

(7) OV L …

(8) OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.).

(9) OV: piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(10) OV: 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(11) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 93/2007 (OV L 22, 31.1.2007., 12. lpp.).

(12) OV: divpadsmit mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

I PIELIKUMS

MINIMĀLIE KRITĒRIJI ORGANIZĀCIJĀM

(KĀ MINĒTS 3. PANTĀ)

A. VISPĀRĪGIE MINIMĀLIE KRITĒRIJI

1.	Atzītajai organizācijai jābūt juridiskas personas statusam valstī, kurā tā atrodas. Tās pārskati ir neatkarīga revidenta apliecināti.

2.	Atzītajai organizācijai ir ar dokumentiem jāpierāda plaša pieredze tirdzniecības kuģu projektēšanas un uzbūves novērtēšanā.

Atzītajai organizācijai pastāvīgi jābūt ievērojamam vadības, tehniskajam, apkalpes un izpētes personālam, kas atbilst flotes lielumam tās kuģu klasifikācijā, flotes sastāvam un organizācijas dalībai kuģu būvē un pārveidošanā. Atzītajai organizācijai, kad vajadzīgs, un pēc vajadzības jāspēj atvēlēt katrai darba vietai līdzekļus un personālu, kas atbilst uzdevumiem, kuri veicami saskaņā ar 6. un 7. vispārīgo minimālo kritēriju un ar īpašajiem minimālajiem kritērijiem, kā norādīts B daļā.

Atzītajai organizācijai ir jābūt un tai jāpiemēro pašas vispārēju tirdzniecības kuģu projektēšanas, uzbūves un regulāras apskates noteikumu un procedūru kopums, kas atbilst starptautiskiem standartiem, vai tai ir jāpierāda savas spējas pieņemt un piemērot šādu noteikumu kopumu. Noteikumus un procedūras jāpublicē un periodiski jāprecizē un jāuzlabo, izmantojot pētniecības un attīstības programmas.

5.	Atzītajai organizācijai jābūt savam kuģu reģistram, ko tā publicē katru gadu vai ko uztur publiski pieejamā elektroniskā datu bāzē.

Atzītā organizācija nedrīkst būt atkarīga no kuģu īpašniekiem vai būvētājiem un citām personām, kas kā uzņēmēji piedalās kuģu būvēšanā, aprīkošanā, remontdarbos vai ekspluatācijā. Atzītās organizācijas ieņēmumi nedrīkst būt būtiski atkarīgi tikai no viena komercuzņēmuma. Atzītā organizācija nedrīkst veikt atbilstīgi klasifikācijai vai tiesību aktos noteiktos uzdevumus, ja tā ir kuģu īpašniece vai operators un ja to saista lietišķas, personiskas vai radnieciskas attiecības ar kuģu īpašnieku vai operatoru. Šis nesaderības noteikums attiecas arī uz inspektoriem, ko nodarbina atzītā organizācija.

7.	Atzītajai organizācijai jādarbojas saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā SJO Rezolūcijai A.789(19) par tādu atzīto organizāciju apskates un sertificēšanas funkcijām, kuras darbojas administrācijas vārdā, ciktāl tie attiecas uz jautājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā.

B. ĪPAŠIE MINIMĀLIE KRITĒRIJI

1.	Atzītajai organizācijai jānodrošina savu īpašo inspektoru vai — izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos — citu atzītu organizāciju īpašo inspektoru darbību visā pasaulē.

2.	Atzītās organizācijas darbību jāreglamentē ar ētikas kodeksu.

3.	Atzīto organizāciju jāvada un jāpārvalda tā, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, ko prasa administrācija.

4.	Atzītajai organizācijai jāsniedz administrācijai, Komisijai un interesentiem būtisku informāciju.

Atzītā organizācija, tās inspektori un tehniskais personāls darbojas, nenodarot kaitējumu kuģu būvētavu, iekārtu piegādātāju un kuģu īpašnieku intelektuālā īpašuma tiesībām, tostarp patentiem, zinātībai vai jebkādām citām zināšanām, kuru izmantojums ir tiesiski aizsargāts Kopienas vai valstu mērogā; neskarot dalībvalstu un Komisijas vērtēšanas pilnvaras, jo īpaši saskaņā ar 9. pantu, attiecīga atzītā organizācija vai tās nodarbināti inspektori un tehniskais personāls nekādā gadījumā nedrīkst nodod citām personām vai izpaust komerciāli svarīgu informāciju, kas iegūta, veicot kuģu būvēšanas vai remonta inspekciju, pārbaudi vai pārraudzību.

Atzītās organizācijas vadībai rakstiski jāformulē sava stratēģija un mērķi, kā arī saistības attiecībā uz kvalitāti un jānodrošina to, ka šo stratēģiju apzinās, ievēro un atbalsta jebkurā atzītās organizācijas līmenī. Atzītās organizācijas stratēģijai jāattiecas uz drošības un piesārņojuma novēršanas mērķiem un rādītājiem.

Atzītajai organizācijai jānodrošina, ka:

a)	tās noteikumus un procedūras izstrādā un izmanto plānveidīgi;

b)	tās noteikumus un procedūras ievēro, un pastāv iekšēja sistēma pakalpojumu kvalitātes noteikšanai saistībā ar šiem noteikumiem un procedūrām;

c)	ievēro prasības, kas izriet no obligātajiem pienākumiem, kuru veikšanai atzītā organizācija ir saņēmusi pilnvarojumu, un pastāv iekšēja sistēma pakalpojumu kvalitātes noteikšanai saistībā ar starptautisko konvenciju izpildi;

d)	ir rakstiski noteikta to darbinieku kompetence, pilnvaras un savstarpējās saistības, kuru darbs ietekmē atzītās organizācijas pakalpojumu kvalitāti;

e)	jebkuru darbu veic kontrolētos apstākļos;

f)	pastāv uzraudzības sistēma, ar ko pārrauga inspektoru, tehniskā un administratīvā personāla rīcību un darbu, kuri ir nodarbināti atzītajā organizācijā;

g)	inspektori sīki pārzina konkrēto kuģu tipu, uz kura viņi veic savus pienākumus saistībā ar veicamo apskati un attiecīgām piemērojamām prasībām;

h)	ir īstenota sistēma inspektoru kvalifikācijai un to zināšanu pastāvīgai atjaunošanai;

i)	tiek glabāti uzskaites dati, kas atspoguļo vajadzīgo standartu ievērošanu saistībā ar veiktajiem pakalpojumiem, un efektīvi darbojas kvalitātes nodrošināšanas sistēma;

j)	visās nodaļās pastāv vispārēja plānotas un dokumentāri apstiprinātas iekšējās revīzijas sistēma attiecībā uz darbībām, kas vērstas uz kvalitātes nodrošināšanu;

obligātās apskates un inspekcijas, kas noteiktas Saskaņotajā apskates un sertifikācijas sistēmā, kuru veikšanai atzītā organizācija ir saņēmusi pilnvarojumu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā un papildinājumā SJO Rezolūcijai A.948(23) par Apskates pamatnostādnēm atbilstīgi Saskaņotajai apskates un sertifikācijas sistēmai;

l)	pastāv skaidra un tieša pienākumu sadale un to pārraudzība starp atzītās organizācijas centrālo un reģionālajām nodaļām, kā arī starp atzītajām organizācijām un to inspektoriem.

Atzītajai organizācijai jābūt izstrādātai, īstenotai un uzturētai efektīvai iekšējai kvalitātes sistēmai, kas pamatojas uz starptautiski atzītu kvalitātes standartu attiecīgajām daļām, kā arī atbilst EN ISO/IEC 17020:2004 (inspekcijas iestādes) un EN ISO 9001:2000 standartiem, kurus interpretējusi un sertificējusi kvalitātes novērtēšanas un sertificēšanas sistēma, kas minēta 11. panta 1. punktā.

Atzītās organizācijas noteikumiem un procedūrām jābūt īstenotām tā, lai organizācija, pamatojoties pati uz savām zināšanām un spriedumu, varētu sagatavot uzticamu un objektīvu deklarāciju par attiecīgo kuģu drošību, izmantojot klasifikācijas apliecības, uz kurām pamatojoties var izdot konvencionālās apliecības.

10.

Atzītajai organizācijai jābūt nepieciešamajiem līdzekļiem, lai, izmantojot augstas kvalifikācijas profesionāļus, un saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā SJO Rezolūcijai A.913 (22) par pamatnostādnēm, administrācijām ieviešot Starptautisko drošības vadības (ISM) kodeksu, novērtētu drošības vadības sistēmas izmantošanu un uzturēšanu gan krastā, gan uz kuģiem, kuri būtu jāsertificē.

11.	Atzītajai organizācijai ir jāļauj administrācijas pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm piedalīties savu noteikumu un procedūru izstrādāšanā.

II PIELIKUMS

ATBILSMJU TABULA

Direktīva 94/57/EK	Direktīva Nr//EK *	Šī regula
1. pants	1. pants	1. pants
2. panta a) punkts	2. panta a) punkts	2. panta a) punkts
2. panta b) punkts	2. panta b) punkts	-
2. panta c) punkts	2. panta c) punkts	-
2. panta d) punkts	2. panta d) punkts	2. panta b) punkts
2. panta e) punkts	2. panta e) punkts	2. panta c) punkts
-	2. panta f) punkts	2. panta d) punkts
2. panta f) punkts	2. panta g) punkts	2. panta e) punkts
2. panta g) punkts	2. panta h) punkts	2. panta f) punkts
2. panta h) punkts	2. panta i) punkts	2. panta g) punkts
2. panta i) punkts	2. panta k) punkts	2. panta i) punkts
-	2. panta j) punkts	2. panta h) punkts
2. panta j) punkts	2. panta l) punkts	-
2. panta k) punkts	-	2. panta j) punkts
3. pants	3. pants
4. panta 1. punkta pirmais teikums	-	3. panta 1. punkts
4. panta 1. punkta otrais teikums	-	3. panta 2. punkts
4. panta 1. punkta trešais teikums	-	-
4. panta 1. punkta ceturtais teikums	-	4. panta 1. punkts
-	-	3. panta 3. punkts
-	-	4. panta 2., 3., 4. punkts
-	-	5. pants
-	-	6. pants
-	-	7. pants
5. panta 1. punkts	4. panta 1. punkts	-
5. panta 3. punkts	4. panta 2. punkts	-
6. panta 1., 2., 3., 4. punkts	5. panta 1., 2., 3., 4. punkts	-
6. panta 5. punkts	-	-
7. pants	6. pants	12. pants
8. panta 1. punkta pirmais ievilkums	7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts	-
8. panta 1. punkta otrais ievilkums	-	13. panta 1. punkts
8. panta 1. punkta trešais ievilkums	7. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts	-
-	7. panta 1. punkta otrā daļa	13. panta 1. punkta otrā daļa
8. panta 2. punkts	7. panta 2. punkts	-
8. panta 2. punkta otrā daļa	-	13. panta 2. punkts
9. panta 1. punkts	-	-
9. panta 2. punkts	-	-
10. panta 1. punkta ievadvārdi	8. pants	-
10. panta 1. punkta a), b), c) apakšpunkts, 2., 3., 4. punkts	-	-
11. panta 1., 2. punkts	9. panta 1., 2. punkts	-
11. panta 3., 4. punkts	-	8. panta 1., 2. punkts
12. pants	10. pants	-
13. pants	-	-
14. pants	11. panta 1. un 2. punkts	-
-	11. panta 3. punkts	-
-	12. pants	-
-	-	9. pants
15. panta 1. punkts	-	-
-	-	10. panta 1., 2. punkts
15. panta 2. punkts	-	10. panta 3. punkts
15. panta 3. punkts	-	10. panta 4. punkts
15. panta 4. punkts	-	10. panta 5. punkts
15. panta 5. punkts	-	10. panta 6. punkta pirmā, otrā, trešā, piektā daļa
-	-	10. panta 6. punkta ceturtā daļa
16. pants	13. pants	-
17. pants	16. pants	-
-	14. pants	-
-	15. pants	-
-	-	11. pants
-	-	14. pants
-	-	15. pants
-	-	16. pants
-	-	17. pants
-	-	18. pants
-	-	19. pants
Pielikums	-	I pielikums
-	I pielikums	-
-	II pielikums	II pielikums

PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS

I. Ievads

Saskaņā ar koplēmuma procedūru (EK dibināšanas līguma 251. pants), Padome 2007. gada 30. novembrī panāca politisku vienošanos par diviem atsevišķiem juridiskiem instrumentiem, kas balstīti uz saistītu Komisijas priekšlikumu (1): projekts Direktīvai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (pārstrādāts dokuments) un Regula par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus (pārstrādāts dokuments). Šis dokuments attiecas uz Komisijas priekšlikuma daļu, kas veido pārstrādāto regulu (2).

Pēc juridiskās/ lingvistiskās redakcijas Padome pieņēma kopējo nostāju 2008. gada 6. jūnijā.

Pieņemot savu nostāju, Padome ņēma vērā arī Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (3) un Reģionu komitejas atzinumu (4). Daudzus Eiropas Parlamenta grozījumus, kas pieņemti pirmajā lasījumā 2007. gada 25. aprīlī (5), pēc Padomes ieskatiem ietvēra vai atspoguļoja attiecīgā tekstā — direktīvas vai regulas daļā..

Priekšlikuma mērķis ir pārstrādāt atkārtoti grozīto Direktīvu 94/57/EK, ar ko nosaka kopīgus noteikumus un standartus attiecībā uz organizācijām, kas veic kuģu pārbaudes un izsniedz kuģu sertifikātus, — tā sauktajām “pilnvarotajām organizācijām”. Turklāt dažus noteikumus spēkā esošajā direktīvā groza, lai vienkāršotu vai saskaņotu, vai lai nostiprinātu pašreizējos noteikumus, piem., stiprinot atzītu organizāciju kontroli un reformējot sodu sistēmu, kurus vērš pret tiem, kas neatbilst obligātajiem atzīšanas kritērijiem.

II. Kopējās nostājas analīze

a) Tiesību akta veids

Galvenais jautājums, Padomes struktūru diskusijās, bija Komisijas ierosinātā tiesību akta veids. Vairāki noteikumi ierosinātajā direktīvā jāsaprot kā tādi, kas pienākumus atsevišķām personām uzliek tieši vai arī — šajā gadījumā — nodod kompetenci Komisijai noteikt šādus pienākumus atzītām organizācijām. Padomes Juridiskais dienests to apstiprināja 2007. gada 8. oktobra atzinumā (dok. 13616/07), kurā bija ieteikts pieņemt tiesību aktu regulas veidā vai arī pārstrādāt attiecīgos noteikumus vai sadalīt tiesību aktu, veidojot vienu direktīvu un vienu regulu.

Padome politiskās vienošanās dokumentā vienojās sadalīt tekstu divos atsevišķos instrumentos — direktīvā un regulā. Direktīva aptver dalībvalstīm adresētus noteikumus par to attiecībām ar pilnvarotām organizācijām, bet regulā ietverti visi noteikumi, kas attiecas uz atzīšanu Kopienas līmenī, t.i., kā Komisija piešķir un atsauc pilnvaras, pienākumi un kritēriji, kas jāizpilda organizācijām, ko Kopiena var pilnvarot, kā arī iespējamās sankcijas pret pilnvarotām organizācijām, kas šos pienākumus un kritērijus nespēj izpildīt.

b) Galvenie jautājumi, kas saistīti ar Direktīvu

Papildus lēmumam iekļaut jaunā regulā visus noteikumus, kas saistīti ar tādu organizāciju atzīšanu Kopienas līmenī, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, Padome uzskatīja par piemērotu izdarīt šajos noteikumos grozījumus skaidrības labad vai pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

1) Atzīšanas joma un obligāti atzīšanas kritēriji

Padome, kā arī Eiropas Parlaments uzskata, ka svarīgi ir uzsvērt: lai atzītu pilnvarotu organizāciju, neatkarīgi no tās korporatīvās struktūras, šai organizācijai jāsniedz pakalpojumi pasaules mērogā. Ierobežotas atzīšanas gadījumā ar vienoto nostāju nodrošina pārskatāmību par ierobežojuma cēloņiem un noteikumiem to grozīt. Lai izvairītos pazemināt obligātos atzīšanas kritērijus, kopējā nostājā ir paredzēts ar komitoloģijas procedūru paredzēt noteikumus par šo kritēriju interpretāciju un mērķiem, īpaši attiecībā uz darbinieku skaitu, kas nodarbināti pilnvarotajā organizācijā.

2) Naudas sodu noteikšana pilnvarotajai organizācijai

Pēc Padomes uzskatiem konsultāciju procedūrā dalībvalstīm ir jāpaziņo par visiem Komisijas pieņemtajiem lēmumiem uzlikt naudas sodus pilnvarotajām organizācijām, kas nepilda regulā noteiktos pienākumus.

3) Pilnvaroto organizāciju noteikumu un procedūru saskaņošana un izdoto sertifikātu savstarpēja atzīšana

Padome apstiprina Komisijas priekšlikumu mudināt pilnvarotās organizācijas turpināt noteikumu un procedūru saskaņošanu un apsvērt, kādos gadījumos savstarpēji atzīt materiālu, iekārtu un sastāvdaļu sertifikātus. Tomēr kopējā nostāja aptver arī drošības klauzulu kopumu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad pilnvarotas organizācijas nevar vienoties par sertifikātu savstarpēju atzīšanu, vai uz gadījumiem, kad apstiprinās, ka materiāls, iekārta vai sastāvdaļa neatbilst sertifikātam.

Eiropas Parlaments lūdz Komisiju sniegt ziņojumu par sasniegto līmeni pilnvaroto organizāciju noteikumu un procedūru saskaņošanas procesā un par izdoto sertifikātu savstarpēju atzīšanu.

4) Pilnvaroto organizāciju kvalitātes vadības sistēmu novērtējums un sertificēšana

Padome lielos vilcienos pilnīgi piekrīt Komisijas priekšlikumam, ka pilnvarotās organizācijas veido vienību, kas ir atbildīga par to kvalitātes vadības sistēmu novērtējumu un sertificēšanu. Lielākoties saskaņā ar Eiropas Parlamenta veikto grozījumu Padome kopējā nostājā uzsver, ka tas būtu veicams atbilstīgi piemērojamiem starptautiskiem kvalitātes standartiem un ņemot vērā attiecīgo kuģniecības nozares profesionālo asociāciju padomus.

Īpašs turpmāku Padomes grozījumu mērķis attiecībā uz noteikumiem, kas saistīti ar kvalitātes novērtējumu un sertifikācijas sistēmu, ir pilnveidot šīs vienības uzdevumus un skaidri noteikt, ka šai vienībai ir jāparedz pārvaldība un kompetences, lai rīkotos neatkarīgi no pilnvarotām organizācijām.

5) Regulatīvās kontroles procedūras ieviešana

Saskaņā ar grozīto komitoloģijas lēmumu (6) Padome kopējā nostājā ietver regulatīvo kontroles procedūru, lai direktīvu pielāgotu starptautisko konvenciju, protokolu, kodeksu un rezolūciju grozījumiem, lai atjauninātu obligātos atzīšanas kritērijus un lai kritērijus pielāgotu noteikumu un procedūru, kā arī veikuma novērtēšanai attiecībā uz drošību un piesārņojuma novēršanu.

III. Grozījumi

Kopējā nostājā tieši, daļēji vai pēc būtības ir iekļauti daudzi grozījumi, ko Eiropas Parlaments pieņēmis pirmā lasījumā: grozījums Nr. 6, 11, 12, 15, 16, 17, 18, 20, 25, 26, 36, 37, 38, 39, 40, 41, 42, 43, 44, 45, 50, 52, 53, 54, 55, 56, 59, 60, 61, 62, 64, 66, 68, 69, 71 un 74. Attiecīgie noteikumi bieži saskan ar grozījumiem, bet nav identiski, jo teksts bija jāpielāgo pēc sākotnējā priekšlikuma sadalīšanas divos atsevišķos instrumentos.

Pārējie grozījumi nebija pieņemami, jo Padome uzskata, ka tie neatbilst Kopienas atzīšanas procedūrām (grozījums Nr. 14), nav pilnībā skaidri vai šķiet lieki (grozījums Nr. 19, 23, 57 un 67), vai neatbilst Padomes pieejai izveidot vienību, kas ir atbildīga par pilnvarotu organizāciju kvalitātes vadības sistēmu novērtējumu un sertificēšanu (grozījums Nr. 63, 65 un daļēji 74).

IV. Noslēgums

Padome uzskata, ka vienotā nostāja ir atbilstīgs veids, lai paredzētu atzīšanas noteikumus attiecībā uz organizācijām, kas veic kuģu pārbaudes un apsekojumus, Kopienas līmenī pieņemot regulu, kurai ir pievienota direktīva, kas paredz pasākumus, kas dalībvalstīm jāievēro attiecībās ar organizācijām, kas veic kuģu pārbaudes un apsekojumus.

Kopējās nostājas tekstā ietverta liela daļa Eiropas Parlamenta veiktu grozījumu. Padome ar cerību raugās uz konstruktīvām pārrunām ar Eiropas Parlamentu, lai pēc iespējas drīz panāktu vienošanos.

(1) Komisija 2006. gada 30. janvārī nosūtīja priekšlikumu direktīvai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā, (dok. 5912/06 MAR 11 ENV 50 CODEC 95).

(2) Padomes Kopējā nostāja par direktīvas projektu izklāstīta dok. 5724/08, ar to saistītā deklarācija un paskaidrojumi — dok. 5724/08 ADD 1.

(3) CESE 1177/2006 of 13.9.2006. (OV C 318, 23.12.2006., 195.–201. lpp.).

(4) CdR 43/2006, 15.6.2006. (OV C 229, 22.9.2006., 38. lpp.).

(5) Dok. Nr. 8724/07 CODEC 389 MAR 28 ENV 206 (vēl nav publicēts OV).

(6) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2006/512/EK (2006. gada 17. jūlijs) (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

29.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 190/17

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 19/2008,

ko Padome pieņēmusi 2008. gada 6. jūnijā

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu (EK) Nr. …/2008 par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 190 E/02)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Ir jāparedz turpmāki pasākumi kopējā transporta politikā, lai uzlabotu jūras transporta drošību. Šie pasākumi ietver noteikumus, ar ko reglamentē atbildību par pasažieriem nodarītu kaitējumu, jo ir svarīgi nodrošināt pienācīga apjoma atlīdzību pasažieriem, kuri iekļūst nelaimes gadījumos uz jūras.

(2)	Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) aizgādībā 2002. gada 1. novembrī ir pieņemts 2002. gada protokols 1974. gada Atēnu Konvencijai par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru. Kopiena un tās dalībvalstis pašlaik lemj par to, vai pievienoties minētajam protokolam vai to ratificēt.

(3)

1974. gada Atēnu Konvenciju par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru, kā tā grozīta ar 2002. gada protokolu (turpmāk “Atēnu Konvencija”), piemēro vienīgi starptautiskiem pārvadājumiem. Jūras pārvadājumu pakalpojumu iekšējā tirgū vairs neizšķir vietējos un starptautiskos pārvadājumus, un tādēļ Kopienā ir lietderīgi nodrošināt vienādu atbildības būtību un līmeni gan starptautiskiem pārvadājumiem, gan vietējiem pārvadājumiem.

(4)

SJO Juridiskā komiteja 2006. gada 19. oktobrī ir pieņēmusi SJO Atrunu un pamatnostādnes par Atēnu Konvencijas īstenošanu (turpmāk “SJO pamatnostādnes”), lai risinātu dažus jautājumus saistībā ar Atēnu Konvenciju, jo īpaši kompensācijas par kaitējumu, kas saistīts ar terorismu, un tādēļ SJO pamatnostādnes var uzskatīt par lex specialis.

(5)	Šajā regulā ir ietvertas SJO pamatnostādņu daļas, kas ar šo regulu kļūst saistošas. Šajā nolūkā SJO pamatnostādnēs konkrēti darbības vārdi vēlējuma izteiksmē būtu jālasa īstenības izteiksmē.

(6)	Atēnu Konvencija (I pielikums) un SJO pamatnostādnes (II pielikums) mutatis mutandis būtu jālasa saistībā ar Kopienas tiesību aktiem.

(7)

Ja uz jautājumiem attiecas Atēnu Konvencijas 17. un 17.a pants, tie ir Eiropas Kopienas ekskluzīvā kompetencē, ciktāl minētie panti ietekmē noteikumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (4). Kopienai pievienojoties Atēnu Konvencijai, divi minētie noteikumi tādā apjomā būs daļa no Kopienas tiesību sistēmas.

(8)

Šajā regulā formulējums “vai ir tur (kādā dalībvalstī) ir reģistrēts” būtu jāinterpretē šādā izpratnē — attiecībā uz ārējās berbouta fraktēšanas reģistrāciju karoga valsts ir vai nu dalībvalsts, vai Atēnu Konvencijas līgumslēdzēja puse. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai aicinātu SJO izstrādāt pamatnostādnes par ārējās berbouta fraktēšanas reģistrācijas jēdzienu.

(9)	Šajā regulā formulējums “pārvietošanās palīglīdzekļi” nebūtu jāuzskata par bagāžu vai transportlīdzekļiem Atēnu Konvencijas 8. panta nozīmē.

(10)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(11)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro izdarīt grozījumus šajā regulā, lai iekļautu turpmākus grozījumus ar to saistītās starptautiskās konvencijās, protokolos, kodeksos un rezolūcijās. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5a. pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(12)	Eiropas Jūras drošības aģentūrai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (6), būtu jāpalīdz Komisijai sagatavot un izstrādāt progresa ziņojumu par jauno noteikumu darbību.

(13)

Lai pildītu šīs regulas uzliktās saistības, dalībvalstis var apsvērt iespēju ratificēt 1976. gada Starptautisko Konvenciju par atbildības ierobežošanu jūras prasībās (International Convention on Limitation of Liability for Maritime Claims), kurā grozījumi izdarīti ar 1996. gada protokolu, un izmantot minētās konvencijas 15. panta 3.a punktā paredzēto iespēju ar konkrētiem šīs regulas pantiem reglamentēt pasažieriem piemērojamo atbildības ierobežošanas sistēmu.

(14)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, radīt vienotu noteikumu kopumu, ar ko reglamentē jūras pārvadātāju un to pasažieru tiesības nelaimes gadījumā — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka nolūkā nodrošināt vienāda līmeņa atbildību nelaimes gadījumos visās dalībvalstīs minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu Kopienā izveido atbildības un apdrošināšanas režīmu pasažieru pārvadājumiem pa jūru, kā izklāstīts attiecīgos noteikumos:

a)	1974. gada Atēnu Konvencijā par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru, kurā grozījumi izdarīti ar 2002. gada protokolu (turpmāk “Atēnu Konvencija”), kā noteikts I pielikumā; un

b)	SJO Atrunā un pamatnostādnēs par Atēnu Konvencijas īstenošanu, ko SJO Juridiskā komiteja pieņēmusi 2006. gada 19. oktobrī (turpmāk “SJO pamatnostādnes”), kā noteikts II pielikumā.

Turklāt ar šo regulu minētos noteikumus attiecina arī uz pasažieru pārvadājumiem pa jūru vienas dalībvalsts teritorijā ar kuģiem, uz ko attiecas A klase saskaņā ar 4. pantu Padomes Direktīvā 98/18/EK (1998. gada 17. marts) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (7), un paredz dažas papildu prasības.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro starptautiskiem pārvadājumiem Atēnu Konvencijas 1. panta 9. punkta nozīmē un pārvadājumiem pa jūru vienas dalībvalsts teritorijā ar kuģiem, uz ko attiecas A klase saskaņā ar Direktīvas 98/18/EK 4. pantu, ja:

a)	kuģis brauc ar kādas dalībvalsts karogu vai ir tajā reģistrēts; vai

b)	pārvadājuma līgums ir noslēgts kādā dalībvalstī; vai

c)	saskaņā ar pārvadājuma līgumu izbraukšanas vieta vai galamērķis ir kādā dalībvalstī.

Dalībvalstis var piemērot šo regulu visiem vietējiem reisiem pa jūru.

3. pants

Atbildība un apdrošināšana

1) Atbildības režīmu attiecībā uz pasažieriem, viņu bagāžu un transportlīdzekļiem, kā arī apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma noteikumus reglamentē ar šo regulu un Atēnu Konvencijas 1. un 1.a pantu, 2. panta 2. punktu, 3. līdz 16. pantu, 18. pantu un 20. līdz 21. pantu, kā noteikts I pielikumā, kā arī noteikumiem SJO pamatnostādnēs, kā noteikts II pielikumā.

2) SJO pamatnostādnes, kā tās izklāstītas II pielikumā, ir saistošas.

4. pants

Kompensācija par pārvietošanās palīglīdzekļiem un citām īpašām ierīcēm

To pārvietošanās palīglīdzekļu vai citu īpašu ierīču pazaudēšanas vai bojājumu gadījumā, ko lieto pasažieri ar kustību traucējumiem, pārvadātāju atbildību reglamentē ar Atēnu Konvencijas 3. panta 3. punktu. Kompensācija atbilst attiecīgo ierīču aizstāšanas vērtībai vai, attiecīgā gadījumā, izmaksām, kas saistītas ar remontu.

5. pants

Vispārējs atbildības ierobežojums

Ar šo regulu negroza pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja tiesības un pienākumus, kas paredzētas attiecīgās valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno 1976. gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu jūras prasībās, kurā grozījumi izdarīti ar 1996. gada Protokolu, tostarp jebkādus turpmākus minētās konvencijas grozījumus.

Attiecībā uz prasībām saistībā ar kuģa pasažieru bojāeju vai miesas bojājumiem, ko izraisījis jebkurš SJO pamatnostādņu 2.2. punktā minētais apdraudējums, pārvadātājs un faktiskais pārvadātājs var savu atbildību ierobežot saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem noteikumiem, ja attiecīgais maksimālais atbildības finansiālais apjoms, kas aprēķināts atbilstīgi minētajiem noteikumiem, katrā atsevišķā gadījumā vienā starpgadījumā nepārsniedz 340 miljonus SDR (īpašās aizņēmuma tiesības) par kuģi kopumā vai SDR 250 000 par katru pasažierim, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.

6. pants

Avansa maksājumi

Ja kuģošanas starpgadījums kādas dalībvalsts teritorijā izraisījis pasažiera nāvi vai miesas bojājumus, vai tas noticis uz kuģa, kas brauc ar kādas dalībvalsts karogu vai, attiecīgā gadījumā, ir reģistrēts dalībvalstī, pārvadātājs, kas faktiski veicis pārvadājumu, kura laikā noticis kuģošanas starpgadījums, piecpadsmit dienās pēc tam, kad ir konstatēta tās personas identitāte, kura ir tiesīga saņemt atlīdzību par zaudējumiem, samērā ar nodarīto kaitējumu veic avansa maksājumus, kuri ir pietiekami, lai segtu tūlītējas saimnieciskas vajadzības. Nāves gadījumā maksājums ir vismaz EUR 21 000.

Šo noteikumu piemēro arī tad, ja pārvadātājs veic uzņēmējdarbību Kopienā.

Avansa maksājums nav atbildības atzīšana, un to var atskaitīt no jebkādām summām, ko turpmāk izmaksā, pamatojoties uz šo regulu, bet tas nav atmaksājams, izņemot gadījumos, kas noteikti Atēnu Konvencijas 3. panta 1. punktā vai 6. pantā vai SJO pamatnostādņu A papildinājumā, vai ja avansa maksājumu saņēmusī persona nav persona, kas ir tiesīga saņemt atlīdzību par zaudējumiem.

7. pants

Informācija pasažieriem

Pārvadātājs un/vai faktiskais pārvadātājs nodrošina to, ka visiem pasažieriem ne vēlāk kā pirms kuģa atiešanas sniedz pienācīgu un saprotamu informāciju par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu. Ciktāl šā panta uzlikto pienākumu sniegt informāciju ir ievērojis vai nu pārvadātājs, vai faktiskais pārvadātājs, otram nav pienākuma sniegt ziņojumu. Minēto informāciju sniedz vispiemērotākajā formā.

Lai ievērotu prasības sniegt informāciju, pārvadātājs un faktiskais pārvadātājs var izmantot šīs regulas noteikumu kopsavilkumu, ko sagatavojusi Komisija un kas padarīts publiski pieejams.

8. pants

Ziņojums

Ne vēlāk kā trīs gados pēc šīs regulas piemērošanas Komisija sagatavo ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kurā, inter alia, ņem vērā saimniecisko attīstību un notikumus starptautiskos forumos.

9. pants

Procedūra

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, un kas attiecas uz tādu grozītu maksimāli pieļaujamo apjomu iekļaušanu, kuri noteikti Atēnu Konvencijas 3. panta 1. punktā, 4.a panta 1. punktā, 7. panta 1. punktā un 8. pantā, lai ņemtu vērā atbilstīgi Atēnu Konvencijas 23. panta pieņemtus lēmumus, kā arī attiecīgus I pielikuma atjauninājumus pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, un kas attiecas uz tādu grozījumu iekļaušanu, kuri izdarīti SJO pamatnostādņu noteikumos, kā noteikts II pielikumā, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

10. pants

Komitejas procedūra

1) Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (8).

2) Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

11. pants

Pārejas noteikums

Dalībvalstis var noteikt, ka attiecībā uz pārvadājumiem pa jūru vienas dalībvalsts teritorijā ar kuģiem, uz ko attiecas A klase saskaņā ar Direktīvas 98/18/EK 4. pantu, šīs regulas piemērošanu atliek uz četriem gadiem no tās piemērošanas dienas.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no dienas, kad Kopienā stājas spēkā Atēnu Konvencija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

…

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

…

(1) OV C 318, 23.12.2006., 195. lpp.

(2) OV C 229, 22.9.2006., 38. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2008. gada 6. jūnija Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes ... Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(6) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1891/2006 (OV L 394, 30.12.2006., 1. lpp.).

(7) OV L 144, 15.5.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/75/EK (OV L 190, 30.7.2003., 6. lpp.).

(8) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 93/2007 (OV L 22, 31.1.2007., 12. lpp.).

I PIELIKUMS

Noteikumi Atēnu Konvencijā par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru, kas ir atbilstīgi sakarā ar šīs regulas piemērošanu

(Konsolidēta 1974. gada Atēnu Konvencija par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru un šīs konvencijas 2002. gada protokols)

1. pants

Definīcijas

Šajā konvencijā lietotajiem apzīmējumiem ir šāda nozīme:

a)	“pārvadātājs” ir persona, kas ir noslēgusi vai kuras vārdā ir noslēgts pārvadājuma līgums, neatkarīgi no tā, vai pārvadājumu faktiski veic šī persona vai faktiskais pārvadātājs;

b)	“faktiskais pārvadātājs” ir persona, kas nav pārvadātājs, bet ir kuģa īpašnieks, fraktētājs vai operators, kurš faktiski veic visu pārvadājumu vai tā daļu; un

c)	“pārvadātājs, kas faktiski veic visu pārvadājumu vai tā daļu” ir faktiskais pārvadātājs vai pārvadātājs, ja pārvadātājs faktiski veic pārvadājumu;

2)	“pārvadājuma līgums” ir līgums, ko noslēdzis pārvadātājs vai kas noslēgts pārvadātāja vārdā attiecīgi par pasažiera vai pasažiera un viņa bagāžas pārvadājumu pa jūru;

3)	“kuģis” ir tikai jūras kuģis, izņemot transportlīdzekļus uz gaisa spilveniem;

“pasažieris” ir jebkura persona, kuru kuģis pārvadā:

a)	saskaņā ar pārvadājuma līgumu; vai

b)	kas ar pārvadātāja piekrišanu pavada transportlīdzekli vai dzīvus dzīvniekus, uz kuriem attiecas pārvadājuma līgums par precēm, ko nereglamentē ar šo konvenciju;

“bagāža” ir jebkurš priekšmets vai transportlīdzeklis, ko pārvadātājs pārvadā saskaņā ar pārvadājuma līgumu, izņemot:

a)	priekšmetus un transportlīdzekļus, ko pārvadā saskaņā ar fraktēšanas līgumu, konosamentu vai citu līgumu, kas pirmkārt attiecas uz preču pārvadāšanu; un

b)	dzīvus dzīvniekus;

6)	“rokas bagāža” ir bagāža, ko pasažieris ņem līdzi kajītē vai citādi tur savā valdījumā, uzraudzībā vai kontrolē. Izņemot šā panta 8. punkta un 8. panta piemērošanu, rokas bagāža ietver arī bagāžu, kas atrodas pasažiera transportlīdzeklī vai uz tā;

7)	“bagāžas nozaudēšana vai bojājums” ietver finansiālu zaudējumu, kas radies no tā, ka pasažieris nav saņēmis bagāžu piemērotā laikā pēc tā kuģa ierašanās, kas pārvadājis vai kam vajadzējis pārvadāt bagāžu, bet neietver aizkavēšanos, kas rodas darba strīdu dēļ;

“pārvadājums” ietver šādus laika periodus:

attiecībā uz pasažieri un viņa rokas bagāžu — laiku, kad pasažieris un/vai viņa rokas bagāža atrodas uz kuģa, iekāpšanas vai izkāpšanas laiku, laiku, kad pasažieris un viņa rokas bagāža pa ūdeni tiek nogādāta no sauszemes uz kuģi vai otrādi, ja šādas nogādāšanas izmaksas ir ietvertas braukšanas maksā vai, ja pārvadātājs ir nodevis pasažiera rīcībā kuģi, ko izmanto šāda palīgtransporta nolūkos. Tomēr attiecībā uz pasažieri pārvadājums neietver laiku, ko pasažieris pavada jūras terminālī vai stacijā, piestātnē vai jebkurā citā ostas infrastruktūras iekārtā vai uz tās;

b)	attiecībā uz rokas bagāžu — arī laiku, ko pasažieris pavada jūras terminālā vai stacijā, piestātnē vai jebkurā citā ostas infrastruktūras iekārtā vai uz tās, ja bagāžu ir pārņēmis pārvadātājs, viņa padotais vai aģents, un tā nav izsniegta pasažierim;

c)	attiecībā uz citu bagāžu, kas nav rokas bagāža — laiku no brīža, kad šo bagāžu krastā vai uz kuģa ir pārņēmis pārvadātājs, viņa padotais vai aģents, līdz brīdim, kad pārvadātājs, viņa padotais vai aģents bagāžu izsniedz pasažierim;

9)	“starptautisks pārvadājums” ir jebkurš pārvadājums, kura izbraukšanas vieta un galamērķa vieta saskaņā ar pārvadājuma līgumu atrodas divās dažādās valstīs, vai vienā valstī, ja saskaņā ar pārvadājuma līgumu vai paredzēto maršrutu paredzēta piestāšanās citas valsts ostā;

10)	“organizācija” ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija;

11)	“ģenerālsekretārs” ir minētās organizācijas ģenerālsekretārs.

1.a pants

Pielikums

Šīs konvencijas pielikums ir konvencijas neatņemama daļa.

2. pants

Piemērošana

1. […] (1)

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta šo konvenciju nepiemēro, ja uz pārvadājumu saskaņā ar jebkuru citu starptautisku konvenciju par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem ar citu transporta veidu attiecas civiltiesiskās atbildības režīms saskaņā ar šādas konvencijas noteikumiem, ciktāl šo noteikumu piemērošana ir obligāta attiecībā uz pārvadājumiem pa jūru.

3. pants

Pārvadātāja atbildība

1) Pārvadātāja atbildības ierobežojums par zaudējumu, kas nodarīts kuģošanas starpgadījuma izraisītas pasažiera nāves vai miesas bojājumu dēļ, nepārsniedz 250 000 norēķinu vienību konkrētajam pasažierim katrā atsevišķā gadījumā, izņemot gadījumus, kad pārvadātājs pierāda, ka šo starpgadījumu:

a)	izraisījusi karadarbība, karadarbības akti, pilsoņu karš, sacelšanās vai ārkārtējas, nenovēršamas vai neizbēgamas dabas parādības; vai

b)	pilnībā izraisījusi trešās personas darbība vai bezdarbība ar nolūku radīt starpgadījumu.

Ja zaudējums pārsniedz minēto robežvērtību, pārvadātājs ir atbildīgs arī attiecīgi lielākā apmērā, izņemot gadījumus, kad tas pierāda, ka starpgadījums, kas izraisīja zaudējumu, radās citu iemeslu, nevis pārvadātāja vainas vai nolaidības dēļ.

2) Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu, kas radies pasažiera nāves vai miesas bojājumu dēļ, ko izraisījuši citi iemesli, nevis kuģošanas starpgadījums, ja starpgadījumu, kas radīja zaudējumu, izraisīja pārvadātāja vaina vai nolaidība. Pienākumu pierādīt vainu vai nolaidību uzņemas prasītājs.

3) Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu, kas radies rokas bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma dēļ, ja starpgadījumu, kas radīja zaudējumu, izraisīja pārvadātāja vaina vai nolaidība. Pārvadātāja vaina vai nolaidība tiek uzskatīta par kuģošanas starpgadījuma radītu zaudējumu.

4) Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu, kas radies bagāžas, kas nav rokas bagāža, nozaudēšanas vai bojājuma dēļ, izņemot gadījumus, kad pārvadātājs pierāda, ka starpgadījums, kas izraisīja zaudējumu, radās cita iemesla, nevis pārvadātāja vainas vai nolaidības dēļ.

5) Šajā pantā:

a)	“kuģošanas starpgadījums” ir kuģa bojāeja, apgāšanās, sadursme ar citu kuģi vai uzskriešana uz sēkļa, sprādziens vai ugunsgrēks uz kuģa, vai kuģa bojājums;

b)	“pārvadātāja vaina vai nolaidība” ietver arī pārvadātāja padoto vainu vai nolaidību, pildot amata pienākumus;

“kuģa bojājums” ir jebkurš darbības traucējums, defekts vai neatbilstība piemērojamiem drošības tehnikas noteikumiem attiecībā uz jebkuru kuģa daļu vai tā aprīkojumu, ja to izmanto pasažieru glābšanai, evakuācijai, iekāpšanai vai izkāpšanai; vai ja to izmanto kuģa piedziņai, stūrēšanai, drošai navigācijai, pietauvošanai, noenkurošanai, ierodoties piestātnē vai enkurvietā vai atstājot tās, vai pārbaudot bojājumus pēc applūšanas; vai ja to izmanto, nolaižot ūdenī dzīvības glābšanas ierīces; un

d)	“zaudējums” neietver kaitējuma atlīdzību nolūkā sodīt vai brīdināt nodarītāju.

6) Saskaņā ar šo pantu pārvadātāja atbildība attiecas tikai uz zaudējumiem, kas rodas pārvadājuma gaitā notikušu starpgadījumu dēļ. Pienākumu pierādīt, ka starpgadījums, kas izraisīja zaudējumu, notika pārvadājuma gaitā, un pamatot zaudējuma lielumu uzņemas prasītājs.

7) Nekas šajā konvencijā neierobežo pārvadātāja regresa prasījuma tiesības pret trešo personu vai celt iebildumus sakarā ar cietušā līdznolaidību saskaņā ar šīs konvencijas 6. pantu. Nekas šajā pantā neierobežo tiesības noteikt atbildības ierobežojumu saskaņā ar šīs konvencijas 7. un 8. pantu.

8) Prezumpcija par vienas puses vainu vai nolaidību vai pierādīšanas pienākuma uzlikšana vienai pusei nav iemesls, lai netiktu apsvērti pierādījumi par labu attiecīgajai pusei.

4. pants

Faktiskais pārvadātājs

1) Ja pārvadājuma vai tā daļas veikšana ir uzticēta faktiskajam pārvadātājam, saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem pārvadātājs tomēr ir atbildīgs par visu pārvadājumu. Bez tam arī faktiskais pārvadātājs ir pakļauts šīs konvencijas noteikumiem un ir tiesīgs izmantot tos attiecībā uz savu veikto pārvadājuma daļu.

2) Attiecībā uz faktiskā pārvadātāja veikto pārvadājumu pārvadātājs ir atbildīgs par faktiskā pārvadātāja, viņa padoto un aģentu darbību vai bezdarbību, pildot amata pienākumus.

3) Jebkurš īpašs nolīgums, saskaņā ar kuru pārvadātājs uzņemas saistības, ko neuzliek šī konvencija, vai jebkura atteikšanās no šīs konvencijas piešķirtajām tiesībām ietekmē faktisko pārvadātāju tikai tad, ja viņš ir skaidri izteicis savu piekrišanu rakstveidā.

4) Ja un ciktāl ir atbildīgs gan pārvadātājs, gan faktiskais pārvadātājs, viņu atbildība ir solidāra.

5) Nekas šajā pantā neierobežo nekādas pārvadātāja un faktiskā pārvadātāja tiesības griezties ar prasību vienam pret otru.

4.a pants

Obligātā apdrošināšana

1) Ja pasažierus pārvadā kuģis, kas ir reģistrēts valstī, kura ir konvencijas puse, un kas ir licencēts pārvadāt vairāk nekā divpadsmit pasažieru un kam piemēro šo konvenciju, jebkurš pārvadātājs, kurš faktiski veic visu pārvadājumu vai tā daļu, pastāvīgi uztur spēkā apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu, piemēram, bankas vai līdzīgas finanšu iestādes garantiju, lai saskaņā ar šo konvenciju izpildītu atbildības saistības pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā. Obligātās apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma ierobežojums nav mazāks kā 250 000 norēķinu vienību uz vienu pasažieri katrā atsevišķā gadījumā.

2) Pēc tam, kad tādas valsts, kas ir konvencijas puse, attiecīgā iestāde ir noteikusi, ka 1. punkta prasības ir izpildītas, katram kuģim tiek izdots sertifikāts, kas apstiprina, ka ir spēkā apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem. Attiecībā uz kuģi, kas reģistrēts valstī, kura ir konvencijas puse, šādu sertifikātu izdod vai apstiprina kuģa reģistra valsts attiecīgā iestāde; attiecībā uz kuģi, kas nav reģistrēts valstī, kura ir konvencijas puse, šo sertifikātu var izdot vai apstiprināt jebkuras konvencijas līgumslēdzējas valsts attiecīgā iestāde. Šis sertifikāts atbilst paraugam, kāds iekļauts šīs konvencijas pielikumā, un satur šādas sīkas precīzas ziņas:

a)	kuģa nosaukums, atšķirības numurs vai burti un reģistrācijas osta;

b)	pārvadātāja, kas faktiski veic visu pārvadājumu vai tā daļu, nosaukums un galvenā uzņēmējdarbības vieta;

c)	SJO identifikācijas numurs;

d)	nodrošinājuma veids un ilgums;

e)	apdrošinātāja vai citas personas, kura sniedz finansiālo nodrošinājumu, vārds, uzvārds vai nosaukums un galvenā uzņēmējdarbības vieta, un vajadzības gadījumā uzņēmējdarbības vieta, kurā noslēgts apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma līgums; un

f)	sertifikāta derīguma termiņš, kas nav ilgāks par apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma spēkā esamības termiņu.

Valsts, kas ir konvencijas puse, var pilnvarot tās atzītu iestādi vai organizāciju izdot sertifikātu. Šāda iestāde vai organizācija informē konkrēto valsti par katra sertifikāta izdošanu. Visos gadījumos valsts, kas ir konvencijas puse, pilnībā garantē šādi izdota sertifikāta pilnību un pareizību un apņemas nodrošināt vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šīs saistības.

Valsts, kas ir konvencijas puse, paziņo ģenerālsekretāram par:

i)	tās atzītas iestādes vai organizācijas pilnvarojumu un konkrētiem deleģētajiem pienākumiem vai nosacījumiem;

ii)	šāda pilnvarojuma atsaukšanu; un

iii)	dienu, kad stājas spēkā šis pilnvarojums vai tā atsaukšana.

Piešķirtais pilnvarojums stājas spēkā ne ātrāk kā trīs mēnešus no brīža, kad ģenerālsekretāram paziņo par tā stāšanos spēkā.

Iestāde vai organizācija, kura ir pilnvarota izdot sertifikātus saskaņā ar šo punktu, ir pilnvarota vismaz anulēt šos sertifikātus, ja netiek pildīti nosacījumi, pamatojoties uz kuriem šie sertifikāti izdoti. Visos gadījumos iestāde vai organizācija par šādu anulēšanu paziņo tai valstij, kuras vārdā sertifikāts izdots.

4) Sertifikātu sastāda izdevējas valsts valsts valodā vai valodās. Ja lietotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tekstā iekļauj tulkojumu vienā no šīm valodām, un, pēc valsts ieskatiem, tas var arī nebūt valsts valodā.

5) Sertifikāts atrodas uz kuģa, bet sertifikāta kopija glabājas pie valsts iestādēm, kas glabā kuģa reģistra datus vai, ja kuģis nav reģistrēts valstī, kura ir konvencijas puse — pie tās valsts iestādes, kas izdevusi vai apstiprinājusi sertifikātu.

6) Apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums neatbilst šā panta prasībām, ja tas var beigties citu iemeslu, nevis apdrošināšanas vai cita sertifikātā norādītā nodrošinājuma spēkā esamības termiņa beigšanās dēļ, pirms pagājuši trīs mēneši kopš brīža, kad 5. punktā minētajām iestādēm ir paziņots par tā izbeigšanos, ja vien sertifikāts nav nodots šīm iestādēm vai ja minētajā laikposmā nav izdots jauns sertifikāts. Iepriekš minētos noteikumus līdzīgi piemēro jebkuriem grozījumiem, no kuriem izriet, ka apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums vairs neatbilst šā panta prasībām.

7) Kuģa reģistra valsts saskaņā ar šā panta noteikumiem nosaka sertifikāta izdošanas un spēkā esamības nosacījumus.

8) Neko šajā konvencijā neinterpretē tā, lai liegtu valstij, kura ir konvencijas puse, paļauties uz tādu informāciju, kas skarā ar šo konvenciju iegūta no citām tās dalībvalstīm vai organizācijas, vai citām starptautiskām organizācijām, un kas saistīta ar apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma izsniedzēju finansiālo stāvokli. Šādos gadījumos valsts, kas ir konvencijas puse un kas paļaujas uz šādu informāciju, nav atbrīvota no atbildības, kura tai uzlikta kā sertifikāta izdevējai valstij.

9) Sertifikātus, kas izdoti vai apstiprināti valsts, kas ir konvencijas puse, vārdā, valstis, kuras ir konvencijas puses, akceptē saistībā ar šo konvenciju un uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, ko tās izdevušas vai apstiprinājušas, pat ja tie izdoti vai apstiprināti kuģim, kas nav reģistrēts valstī, kas ir konvencijas puse. Valsts, kas ir konvencijas puse, jebkurā laikā var pieprasīt informāciju no sertifikāta izdevējas valsts vai apstiprinātājas valsts par tāda fakta ticamību, ka apdrošināšanas sertifikātā minētais apdrošinātājs vai galvotājs ir finansiāli nespējīgs izpildīt konvencijas uzliktās saistības.

10) Jebkādu prasību pēc atlīdzības, kuru atbilstīgi šim pantam sedz apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums, var ierosināt tieši pret apdrošinātāju vai citu personu, kas sniedz finansiālu nodrošinājumu. Šādā gadījumā 1. punktā minēto summu uzskata par apdrošinātāja vai citas personas, kas sniedz finansiālu nodrošinājumu, atbildības ierobežojumu, pat ja pārvadātājs vai faktiskais pārvadātājs nav tiesīgs uz atbildības ierobežojumu. Bez tam atbildētājs var celt ierunas (izņemot bankrotu vai uzņēmuma likvidāciju), ko saskaņā ar konvenciju būtu tiesības celt 1. punktā minētajam pārvadātājam. Turklāt atbildētājs var celt ierunas, norādot, ka kaitējums radies, apdrošinātajai personai tīši pārkāpjot noteikumus, taču atbildētājs neceļ nekādas citas ierunas, ko viņš būtu tiesīgs celt tiesas procesā, kuru apdrošinātā persona uzsākusi pret atbildētāju. Atbildētājam jebkurā gadījumā ir tiesības pieprasīt, lai pārvadātājs un faktiskais pārvadātājs tiek iesaistīti tiesas procesā.

11) Jebkuras summas, ko sniedz apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums, ko uztur spēkā saskaņā ar 1. punktu, ir pieejamas tikai un vienīgi, lai apmierinātu prasības saskaņā ar šo konvenciju, un jebkurš šāds maksājums izpilda atbildības saistības, kas rodas saskaņā ar šo konvenciju, līdz samaksāto summu apmēram.

12) Valsts, kas ir konvencijas puse, neatļauj ekspluatēt kuģi, kurš peld ar tās karogu un uz kuru attiecas šis pants, ja nav izdots sertifikāts saskaņā ar 2. vai 15. punktu.

13) Atbilstīgi šā panta nosacījumiem ikviena valsts, kas ir konvencijas puse, saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums tādā apmērā, kā noteikts 1. punktā, ir spēkā attiecībā uz jebkuru kuģi, kuram ir atļauts pārvadāt vairāk kā divpadsmit pasažieru, neatkarīgi no tā, kur tas ir reģistrēts, un kurš ienāk ostā vai atstāj ostu šajā dalībvalstī, ciktāl piemēro šo konvenciju.

14) Neskarot 5. punkta noteikumus, valsts, kas ir konvencijas puse, var paziņot ģenerālsekretāram, ka saistībā ar 13. punktu uz kuģa nav jābūt sertifikātam, kurš paredzēts 2. punktā, vai ka minētais sertifikāts nav jāuzrāda, ieejot attiecīgās valsts teritorijas ostās vai atstājot tās, ja valsts, kas ir konvencijas puse un kas ir izdevusi sertifikātu, ir paziņojusi ģenerālsekretāram, ka visus datus, kuri apstiprina sertifikāta esamību un sniedz iespēju valstīm, kas ir konvencijas puses, pildīt savas saistības saskaņā ar 13. punktu, tā glabā elektroniskā formā un tie ir pieejami visām konvencijas līgumslēdzējām valstīm.

15) Ja apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums netiek uzturēts spēkā attiecībā uz kuģi, kas pieder valstij, kura ir konvencijas puse, šā panta attiecīgie noteikumi šim kuģim netiek piemēroti, bet kuģim ir jābūt sertifikātam, ko izdevušas kuģa reģistra valsts attiecīgās iestādes un kas apstiprina, ka kuģis pieder šai valstij un ka tā atbildības saistības ir nodrošinātas 1. punktā paredzētajā apjomā. Šāds sertifikāts pēc iespējas atbilst 2. punktā paredzētajam paraugam.

5. pants

Vērtslietas

Pārvadātājs nav atbildīgs par naudas, apgrozāmu vērtspapīru, zelta, sudrablietu, juvelierizstrādājumu, rotaslietu, mākslas darbu vai citu vērtslietu nozaudēšanu vai tām nodarītiem bojājumiem, izņemot gadījumus, ja šādas vērtslietas ir nodotas pārvadātāja glabāšanā, vienojoties, ka pārvadātājs tās uzraudzīs — tādā gadījumā pārvadātāja atbildība ir ierobežota līdz 8. panta 3. punktā noteiktajam ierobežojumam, ja vien saskaņā ar 10. panta 1. punktu nepastāv vienošanās par augstāku ierobežojumu.

6. pants

Pasažiera līdzvainība

Ja pārvadātājs pierāda, ka pasažiera nāvi vai miesas bojājumus, vai bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu izraisīja vai sekmēja paša pasažiera vaina vai nolaidība, tiesa, kuras izskatīšanai nodota šī lieta, saskaņā ar saistošajām tiesību normām var pilnībā vai daļēji atbrīvot pārvadātāju no atbildības.

7. pants

Atbildības ierobežojums nāves un miesas bojājumu gadījumā

1) Pārvadātāja atbildība par pasažiera nāvi vai miesas bojājumiem saskaņā ar 3. pantu nekādā gadījumā nepārsniedz 400 000 norēķinu vienības par pasažieri katrā atsevišķā gadījumā. Ja tiesa, kura izskata šo lietu, saskaņā ar saistošajām tiesību normām piespriež atlīdzību periodisku ienākumu maksājumu veidā, šo maksājumu līdzvērtīgā pamatvērtība nepārsniedz minēto ierobežojumu.

2) Valsts, kas ir konvencijas puse, ar īpašiem valsts tiesību aktu noteikumiem var regulēt 1. punktā paredzēto atbildības ierobežojumu, ja valsts noteiktais atbildības ierobežojums (ja tāds pastāv) nav zemāks par 1. punktā paredzēto. Valsts, kas ir konvencijas puse un kas izmanto šajā punktā minēto iespēju, informē ģenerālsekretāru par pieņemto atbildības ierobežojumu vai par tā neesamību.

8. pants

Atbildības ierobežojums bagāžas un transportlīdzekļu nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā

1) Pārvadātāja atbildība par rokas bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu nekādā gadījumā nepārsniedz 2 250 norēķinu vienību vienam pasažierim vienā pārvadājumā.

2) Pārvadātāja atbildība par transportlīdzekļa, tostarp visas bagāžas, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā, nozaudēšanu vai bojājumu nekādā gadījumā nepārsniedz 12 700 norēķinu vienību par vienu transportlīdzekli vienā pārvadājumā.

3) Pārvadātāja atbildība par tādas bagāžas, kas nav 1. un 2. punktā minētā bagāža, nozaudēšanu vai bojājumu nekādā gadījumā nepārsniedz 3 375 norēķinu vienību vienam pasažierim vienā pārvadājumā.

4) Pārvadātājs un pasažieris var vienoties, ka pārvadātāja atbildību samazina, nosakot atskaitījumu, kas nepārsniedz 330 norēķinu vienības transportlīdzekļa bojājuma gadījumā un 149 norēķinu vienības citas bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā par pasažieri; šīs summas atskaita no atlīdzības par nozaudēšanu vai bojājumu.

9. pants

Norēķinu vienība un konvertēšana

1) Šajā konvencijā minētā norēķinu vienība ir speciālās aizņēmuma tiesības, ko noteicis Starptautiskais valūtas fonds. 3. panta 1. punktā, 4.a panta 1. punktā, 7. panta 1. punktā un 8. pantā minētās summas konvertē tās valsts valūtā, kuras tiesa izskata attiecīgo lietu, pamatojoties uz šīs valsts valūtas kursu pret speciālajām aizņēmuma tiesībām dienā, kad tiek nolasīts spriedums vai dienā, par kuru puses vienojas. Ja valsts, kas ir konvencijas puse, ir Starptautiskā valūtas fonda locekle, tās valūtas vērtību, izteiktu speciālajās aizņēmuma tiesībās, aprēķina saskaņā ar novērtēšanas metodi, ko Starptautiskais valūtas fonds attiecīgajā dienā izmanto, lai veiktu savus darījumus un operācijas ar naudu. Ja valsts, kas ir konvencijas puse, nav Starptautiskā valūtas fonda locekle, tās valūtas vērtību, izteiktu speciālajās aizņēmuma tiesībās, aprēķina pēc minētās valsts noteiktās metodes.

2) Tomēr valsts, kura nav Starptautiskā valūtas fonda locekle un kuras tiesību akti neļauj piemērot 1. punkta noteikumus, parakstot, ratificējot, akceptējot, apstiprinot šo konvenciju vai pievienojoties tai, vai arī jebkurā citā laikā var paziņot, ka 1. punktā minētā norēķinu vienība ir līdzvērtīga 15 zelta frankiem. Šajā punktā minētais zelta franks atbilst sešdesmit pieciem ar pusi (65

Formula

) miligramiem 900. raudzes zelta. Zelta franku konvertē valsts valūtā saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

3) Šā panta 1. punkta pēdējā teikumā minēto aprēķināšanu un 2. punktā minēto konvertēšanu veic tā, lai 3. panta 1. punktā, 4.a panta 1. punktā, 7. panta 1. punktā un 8. pantā minēto summu faktiskā vērtība, izteikta valstu, kas ir konvencijas puses, valūtā, pēc iespējas precīzāk atbilstu vērtībai, kuru iegūtu, piemērojot 1. punkta pirmos trīs teikumus. Valstis paziņo ģenerālsekretāram attiecīgi par aprēķināšanas metodi, ko lieto atbilstīgi 1. punktam, vai par 2. punktā minētās konvertēšanas iznākumu, deponējot konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, kā arī katru reizi, kad mainās aprēķināšanas metode vai konvertēšanas iznākums.

10. pants

Atbildības ierobežojuma papildu noteikumi

1) Pārvadātājs un pasažieris var mutiski un rakstiski vienoties par augstākiem atbildības ierobežojumiem, nekā paredzēts 7. un 8. pantā.

2) Atbildības ierobežojumi, kas paredzēti 7. un 8. pantā, neietver kaitējuma procentus un tiesas izdevumus.

11. pants

Pārvadātāja padoto ierunas un ierobežojumi

Ja pret pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja padoto vai aģentu tiek ierosināta lieta par kaitējumu, uz kuru attiecas šī konvencija, šādam padotajam vai aģentam, ja tas pierāda, ka ir rīkojies, pildot amata pienākumus, ir tiesības uz tām ierunām un atbildības ierobežojumiem, uz ko ir tiesības pārvadātājam vai faktiskajam pārvadātājam saskaņā ar šo konvenciju.

12. pants

Prasību apkopošana

1) Stājoties spēkā 7. un 8. pantā paredzētajiem atbildības ierobežojumiem, tos piemēro attiecībā uz kopsummu, kas atgūstama visās prasībās, kuras celtas par ikviena pasažiera nāvi vai miesas bojājumiem, vai viņa bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu.

2) Attiecībā uz faktiskā pārvadātāja veiktu pārvadājumu no pārvadātāja un faktiskā pārvadātāja, viņu padotajiem un aģentiem, kuri pilda amata pienākumus, atgūstamā kopsumma nepārsniedz augstāko summu, kuru saskaņā ar šo konvenciju var atgūt no pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja, taču nevienai no minētajām personām atbildība nepārsniedz šai personai piemērojamo atbildības ierobežojumu.

3) Jebkurā gadījumā, ja pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja padotais vai aģents saskaņā ar šīs konvencijas 11. pantu ir tiesīgs izmantot 7. un 8. pantā noteiktos atbildības ierobežojumus, no pārvadātāja vai, attiecīgi, faktiskā pārvadātāja un no viņu padotā vai aģenta atgūstamā kopsumma nepārsniedz šos ierobežojumus.

13. pants

Atbildības ierobežojuma tiesību zaudēšana

1) Pārvadātājs nav tiesīgs baudīt 7. un 8. pantā un 10. panta 1. punktā noteiktos atbildības ierobežojumus, ja ir pierādīts, ka kaitējums ir radies dēļ pārvadātāja darbības vai bezdarbības ar nolūku izraisīt šādu kaitējumu vai neapdomīgas darbības dēļ, apzinoties, ka šāds kaitējums visticamāk radīsies.

2) Pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja padotais vai aģents nav tiesīgs baudīt atbildības ierobežojumus, ja ir pierādīts, ka kaitējums ir radies dēļ attiecīgā padotā vai aģenta darbības vai bezdarbības ar nolūku izraisīt šādu kaitējumu, vai neapdomīgas darbības dēļ, apzinoties, ka šāds kaitējums visticamāk radīsies.

14. pants

Prasību pamatojums

Jebkuru zaudējumu atlīdzības lietu saistībā ar pasažiera nāvi vai miesas bojājumiem, vai bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu pret pārvadātāju vai faktisko pārvadātāju drīkst ierosināt tikai saskaņā ar šo konvenciju.

15. pants

Paziņojums par bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu

1) Pasažieris rakstiski paziņo pārvadātājam vai viņa aģentam:

acīmredzama bagāžas bojājuma gadījumā:

i)	par rokas bagāžu — pirms izkāpšanas no kuģa vai tās laikā;

ii)	par citu bagāžu — pirms bagāžas izsniegšanas vai tās laikā;

b)	gadījumā, ja bagāžas bojājums nav acīmredzams, vai bagāžas nozaudēšanas gadījumā — piecpadsmit dienu laikā no izkāpšanas vai bagāžas izsniegšanas dienas, vai no brīža, kad izsniegšanai vajadzējis notikt.

2) Ja pasažieris nepilda šā panta noteikumus, pieņem, ka viņš bagāžu ir saņēmis nebojātu, ja nav pierādīts pretējais.

3) Rakstisks paziņojums nav jāiesniedz, ja bagāžas stāvoklis tās saņemšanas brīdī ir kopīgi konstatēts vai pārbaudīts.

16. pants

Prasības noilgums

1) Prasībām saistībā ar kaitējumu, kas radies pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā, vai bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā, pēc diviem gadiem iestājas noilgums.

2) Noilguma periodu aprēķina:

a)	miesas bojājumu gadījumā — skaitot no dienas, kad pasažieris izkāpj no kuģa;

nāves gadījumā, kas iestājusies pārvadājuma laikā, — skaitot no dienas, kad pasažierim vajadzēja izkāpt no kuģa; tādu pārvadājuma laikā nodarītu miesas bojājumu gadījumā, kā rezultātā pēc pasažiera izkāpšanas no kuģa ir iestājusies pasažiera nāve — no miršanas dienas, ja šis laika periods nepārsniedz trīs gadus pēc izkāpšanas no kuģa;

c)	bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā — skaitot no dienas, kad pasažieris izkāpj no kuģa vai kad viņam vajadzēja izkāpt no kuģa, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk.

3) Tiesa izskata lietu saskaņā ar tai saistošajiem tiesību aktiem, ar ko reglamentē noilguma perioda apturēšanu vai pārtraukšanu, bet saskaņā ar šo konvenciju lietu nekādā gadījumā nevar ierosināt pēc jebkura šāda laikposma beigām:

a)	pieci gadi, skaitot no dienas, kad pasažieris izkāpis no kuģa vai kad viņam vajadzēja izkāpt no kuģa, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk; vai ja šāds laikposms ir agrāks:

b)	trīs gadi, skaitot no dienas, kad prasītājs uzzināja vai viņam bija piemēroti jāuzzina par starpgadījuma izraisītu miesas bojājumu, zaudējumu vai kaitējumu.

4) Neatkarīgi no šā panta 1., 2. un 3. punkta, noilguma periodu var pagarināt, pamatojoties uz pārvadātāja deklarāciju vai pušu nolīgumu, pēc tam, kad ir radies iemesls ierosināt lietu. Deklarācija vai nolīgums ir rakstisks.

17. pants

Kompetentā jurisdikcija (1)

17.a pants

Atzīšana un izpilde (1)

18. pants

Līguma noteikumu spēkā neesamība

Jebkuri noteikumi, kas iekļauti līgumā pirms tam, kad noticis starpgadījums, kurš izraisīja pasažiera nāvi vai miesas bojājumus, vai pasažiera bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu, ar nolūku jebkuru personu, kas saskaņā ar šo konvenciju ir atbildīga, atbrīvot no atbildības pret pasažieri vai paredzēt zemāku atbildības ierobežojumu, nekā noteikts šajā konvencijā, izņemot 8. panta 4 punktā paredzēto, kā arī jebkurš šāds noteikums, kura nolūks ir atbrīvot pārvadātāju vai faktisko pārvadātāju no pierādīšanas pienākuma, vai kura mērķis ir ierobežot 17. panta 1. vai 2. punktā minētās iespējas, ir spēkā neesošs, tomēr minēto noteikumu spēkā neesamība neatceļ pārvadājuma līgumu, uz ko arī turpmāk attiecas šīs konvencijas noteikumi.

20. pants

Kodolpostījumi

Saskaņā ar šo konvenciju atbildība par kodolnegadījuma radītiem kaitējumiem neiestājas:

ja kodoliekārtu operators ir atbildīgs par šādu kaitējumu saskaņā ar 1960. gada 29. jūlija Parīzes konvenciju par trešo personu atbildību kodolenerģijas jomā, kurā grozījumi izdarīti ar tās 1964. gada 28. janvāra papildu protokolu, vai 1963. gada 21. maija Vīnes konvenciju par civiltiesisko atbildību par kodolpostījumiem, vai jebkuru spēkā esošu minētās konvencijas grozījumu vai protokolu; vai

ja kodoliekārtu operators ir atbildīgs par šādu kaitējumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko reglamentē atbildību šāda kaitējuma gadījumā, ja šis tiesību akts attiecībā uz personām, kurām var nodarīt kaitējumu, visos aspektos ir tikpat labvēlīgs kā Parīzes vai Vīnes konvencija, vai jebkurš spēkā esošs minēto konvenciju grozījums vai protokols.

21. pants

Valsts iestāžu komercpārvadājumi

Šo konvenciju piemēro komercpārvadājumiem, ko valstis vai valsts iestādes veic saskaņā ar pārvadājuma līgumu 1. panta izpratnē.

[22. un 23. pants 2002. gada protokolā 1974. gada Atēnu Konvencijai par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru]

22. pants

Pārskatīšana un grozījumi (1)

23. pants

Ierobežojumu grozījumi

1) Neskarot 22. pantu, šajā pantā minēto īpašo procedūru piemēro tikai, lai grozītu ierobežojumus, kas noteikti ar šo protokolu pārskatītās konvencijas 3. panta 1. punktā, 4.a panta 1. punktā, 7. panta 1. punktā un 8. pantā.

2) Ja to pieprasa vismaz puse valstu, kas ir šī protokola puses, — bet nekādā gadījumā ne mazāk kā sešas šādas valstis — ģenerālsekretārs visiem organizācijas dalībniekiem un visām valstīm, kas ir konvencijas puses, nosūta jebkuru priekšlikumu par to ierobežojumu, tostarp atskaitījumu grozīšanu, kuri minēti ar šo protokolu pārskatītās konvencijas 3. panta 1. punktā, 4.a panta 1. punktā, 7. panta 1. punktā un 8. pantā.

3) Jebkuru ierosināto grozījumu, kas nosūtīts minētajā kārtībā, iesniedz izskatīšanai organizācijas Juridiskajā komitejā (turpmāk “Juridiskā komiteja”) vismaz sešus mēnešus pēc tam, kad minētais priekšlikums izsūtīts.

4) Visas valstis, kas ir ar šo protokolu pārskatītās konvencijas puses, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav organizācijas dalībnieces, ir tiesīgas piedalīties Juridiskās komitejas sēdēs, kurās tiek izskatīti un pieņemti grozījumi.

5) Grozījumus pieņem, ja par to nobalso divas trešdaļas valstu, kas atbilstīgi 4. punktam piedalās un balso paplašinātajā Juridiskajā komitejā, un kas ir ar šo protokolu pārskatītās konvencijas puses, ar nosacījumu, ka balsošanas laikā ir klāt vismaz puse valstu, kas ir ar šo protokolu pārskatītās konvencijas puses.

6) Risinot priekšlikumu par ierobežojumu grozīšanu, Juridiskā komiteja ņem vērā starpgadījumu pieredzi un jo īpaši to izraisīto kaitējumu apmēra izmaiņas naudas izteiksmē, kā arī ierosinātā grozījuma ietekmi uz apdrošināšanas izmaksām.

a)	Nevienu grozījumu attiecībā uz ierobežojumiem saskaņā ar šo pantu neizskata ātrāk kā piecus gadus pēc dienas, kad šis protokols bija atvērts parakstīšanai, kā arī ne ātrāk kā piecus gadus no dienas, kad saskaņā ar šo pantu stājās spēkā iepriekšējais grozījums.
b)	Nevienu ierobežojumu nedrīkst paaugstināt tiktāl, ka tas pārsniedz summu, kas atbilst ar šo protokolu pārskatītajā konvencijā noteiktajam ierobežojumam, palielinātam par sešiem procentiem gadā, aprēķinot pēc salikto procentu formulas, sākot no dienas, kad protokols tika atvērts parakstīšanai.
c)	Nevienu ierobežojumu nedrīkst paaugstināt tiktāl, ka tas pārsniedz summu, kas atbilst ar šo protokolu pārskatītajā konvencijā noteiktajam ierobežojumam, reizinātam ar trīs.

8) Organizācija paziņo visām valstīm, kas ir konvencijas puses, par jebkuru grozījumu, kurš pieņemts saskaņā ar 5. punktu. Grozījumu uzskata par akceptētu, kad pagājuši astoņpadsmit mēneši kopš paziņošanas dienas, ja vien šajā laikposmā ne mazāk kā viena ceturtā daļa valstu, kas grozījuma pieņemšanas brīdī bija valstis, kuras ir konvencijas puses, nav paziņojušas ģenerālsekretāram, ka neakceptē šo grozījumu. Tādā gadījumā grozījumu noraida un uzskata par spēkā neesošu.

9) Grozījums, ko uzskata par akceptētu saskaņā ar 8. punktu, stājas spēkā astoņpadsmit mēnešus pēc tā pieņemšanas.

10) Grozījums ir saistošs visām valstīm, kas ir konvencijas puses, ja vien tās vismaz sešus mēnešus pirms grozījuma stāšanās spēkā nedenonsē šo protokolu saskaņā ar 21. panta 1. un 2. punktu. Šāda denonsēšana stājas spēkā, kad stājas spēkā minētais grozījums.

11) Ja grozījums ir pieņemts, bet vēl nav pagājis astoņpadsmit mēnešu laikposms tā akceptēšanai, valstij, kura šajā periodā kļūst par dalībvalsti, kas ir konvencijas puse, šis grozījums ir saistošs, ja tas stājas spēkā. Valstij, kura kļūst par valsti, kas ir konvencijas puse, pēc šā perioda, saistošs ir tas grozījums, kas akceptēts saskaņā ar 8. punktu. Šajā punktā minētajos gadījumos valstij grozījums kļūst saistošs tad, kad tas stājas spēkā vai kad attiecīgajā valstī stājas spēkā šis protokols, ja tas notiek vēlāk.

ATĒNU KONVENCIJAS PIELIKUMS

Paskaidrojumi:

1.	Norādot valsti, pēc vēlēšanās var dot atsauci uz kompetento valsts iestādi, kas izdevusi sertifikātu.

2.	Ja nodrošinājuma kopējo summu veido vairāki avoti, norāda katra avota sniegto summu.

3.	Ja ir vairāku tipu nodrošinājumi, tie būtu jāuzskaita.

4.	Ierakstā “Nodrošinājuma termiņš” jānorāda diena, kad šis nodrošinājums stājas spēkā.

5.	Ierakstā “Apdrošinātāja(-u) un/vai galvotāja (-u) adrese” jānorāda apdrošinātāja(-u) un/vai galvotāja(-u) galvenā uzņēmējdarbības vieta. Attiecīgā gadījumā norāda uzņēmējdarbības vietu, kurā noslēgts apdrošināšanas vai cita nodrošinājuma līgums.

(1) Teksts nav pievienots.

II PIELIKUMS

Izraksts no SJO atrunas un pamatnostādnēm par 2002. gada Atēnu Konvencijas īstenošanu, ko pieņēmusi starptautiskās jūrniecības organizācijas juridiskā komiteja 2006. gada 19. oktobrī SJO atruna un pamatnostādnes par Atēnu Konvencijas īstenošanu

Atruna

Atēnu Konvencija būtu jāratificē ar šādu atrunu vai līdzvērtīgu deklarāciju:

“[1.1.]

Atruna saistībā ar …. valdības veikto 2002. gada Atēnu Konvencijas par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru (“konvencija”) ratificēšanu

Pārvadātāju atbildības ierobežošana

[1.2.]

… valdība saglabā tiesības un uzņemas ierobežot saskaņā ar konvencijas 3. panta 1. vai 2. pantu noteikto atbildību, ja tāda ir, attiecībā uz pasažiera nāvi vai miesas bojājumiem, ko izraisījis jebkurš risks, kurš minēts 2.2. punktā SJO pamatnostādnēs par Atēnu Konvencijas īstenošanu, minētai atbildībai nepārsniedzot mazāko no šādām summām:

—	250 000 norēķinu vienību par katru pasažieri katrā atsevišķā gadījumā, vai vai

—	340 miljonu norēķinu vienību par kuģi kopumā katrā atsevišķā gadījumā.

[1.3.]

Turklāt … valdība saglabā tiesības un uzņemas šādai atbildībai mutatis mutandis piemērot 2.1.1. un 2.2.2. punktu SJO pamatnostādnēs par Atēnu Konvencijas īstenošanu.

[1.4.]

Tāpat ierobežo saskaņā ar konvencijas 4. pantu noteikto faktiskā pārvadātāja atbildību, saskaņā ar konvencijas 11. pantu noteikto pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja padotā vai aģenta atbildību un saskaņā ar konvencijas 12. pantu noteikto atgūstamo kopsummu.

[1.5.]

1.2. panta atrunu un uzņemšanos piemēro neatkarīgi no konvencijas 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktās atbildības pamata un neatkarīgi no iespējami pretējā 4. vai 7. punktā; tomēr šī atruna un uzņemšanās neskar 10. un 13. panta darbību.

Obligātā apdrošināšana un apdrošinātāju atbildības ierobežošana

[1.6.]

…valdība saglabā tiesības un uzņemas ierobežot saskaņā ar 4.a panta 1. pantu noteikto prasību pastāvīgi uzturēt spēkā apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz pasažiera nāvi vai miesas bojājumiem, ko izraisījis jebkurš risks, kurš minēts 2.2 punktā SJO pamatnostādnēs par Atēnu Konvencijas īstenošanu, minētai atbildībai nepārsniedzot mazāko no šādām summām:

—	250 000 norēķinu vienību katram pasažierim katrā atsevišķā gadījumā; vai

—	340 miljonu norēķinu vienību par kuģi kopumā katrā atsevišķā gadījumā.

[1.7.]

…valdība saglabā tiesības un uzņemas ierobežot tā apdrošinātāja vai citas personas atbildību, kura saskaņā ar 4.a panta 10. punktu sniedz finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz pasažiera nāvi vai miesas bojājumiem, ko izraisījis jebkurš risks, kurš minēts 2.2. punktā SJO pamatnostādnēs par Atēnu Konvencijas īstenošanu, minētai atbildībai nepārsniedzot apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma summu, kas pārvadātājam jāuztur spēkā saskaņā ar šīs atrunas 1.6. punktu.

[1.8.]

…valdība arī saglabā tiesības un uzņemas piemērot SJO pamatnostādnes par Atēnu Konvencijas īstenošanu, tostarp SJO 2.1. un 2.2. punktā minēto klauzulu piemērošanu attiecībā uz visu saskaņā ar konvenciju noteikto obligāto apdrošināšanu.

[1.9.]

…valdība saglabā tiesības un uzņemas atbrīvot saskaņā ar 4.a panta 1. punkta noteiktās apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma pakalpojumu sniedzēju no tādas atbildības, par ko viņš nav uzņēmies atbildību.

Sertifikācija

[1.10.]

… valdība saglabā tiesības un uzņemas izdot apdrošināšanas sertifikātus saskaņā ar konvencijas 4.a panta 2. punktu, lai:

—	atspoguļotu atbildības ierobežojumus un prasības pēc apdrošināšanas seguma, kas minētas 1.2., 1.6., 1.7. un 1.9. punktā; un

—	iekļautu tādus ierobežojumus, prasības un atbrīvojumus, ko tā konstatē par vajadzīgām apdrošināšanas tirgus apstākļu dēļ sertifikātu izdošanas laikā.

[1.11.]

…valdība saglabā tiesības un apņemas akceptēt apdrošināšanas sertifikātus, ko saskaņā ar līdzīgu atrunu izdevušas citas valstis, kuras ir konvencijas puses.

[1.12.]

Visus šādus ierobežojumus, prasības un atbrīvojumus skaidri atspoguļo saskaņā ar konvencijas 4.a panta 2. punktu izdotā vai apstiprinātā sertifikātā.

Attiecības starp šo atrunu un SJO pamatnostādnēm par Atēnu Konvencijas īstenošanu

[1.13.]

Ar šo atrunu saglabātas tiesības izmanto, pienācīgi ņemot vērā un SJO pamatnostādnes par Atēnu Konvencijas īstenošanu un visus tās grozījumus, lai nodrošinātu vienveidību. Ja Starptautiskās jūrniecības organizācijas Juridiskā komiteja ir pieņēmusi priekšlikumu grozīt SJO pamatnostādnes par Atēnu Konvencijas īstenošanu, attiecīgos grozījumus piemēros no dienas, ko nosaka komiteja. Tas neskar starptautisko tiesību noteikumus par attiecīgas valsts tiesībām atcelt vai grozīt tās atrunu.”

Pamatnostādnes

Pašreizējā apdrošināšanas tirgū valstīm, kas ir konvencijas puses, būtu jāizdod apdrošināšanas sertifikāti, pamatojoties uz to, ka viens apdrošinātājs sedz apdrošināšanu pret kara riskiem, un cits apdrošinātājs sedz apdrošināšanu pret riskiem, kuri nav kara riski. Katram apdrošinātājam būtu jābūt atbildīgam tikai par savu daļu. Būtu jāpiemēro šādi noteikumi (minētās klauzulas ir izklāstītas A papildinājumā).

2.1.	Gan uz apdrošināšanu pret kara riskiem, gan uz apdrošināšanu pret riskiem, kas nav kara riski, var atteikties šādas klauzulas:

2.1.1.

radioaktīvo piesārņojumu, ķīmisko, bioloģisko, bioķīmisko un elektromagnētisko ieroču izslēgšanas klauzula (iestāžu klauzula Nr. 370);

2.1.2.

kiberuzbrukuma izslēgšanas klauzula (iestāžu klauzula Nr. 380);

2.1.3.

obligātā finansiālā nodrošinājuma sniedzēja ierunas un ierobežojumi saskaņā ar konvenciju, kurā grozījumi izdarīti ar šīm pamatnostādnēm, jo īpaši robežlielums — 250 000 norēķinu vienību uz vienu pasažieri katrā atsevišķā gadījumā;

2.1.4.

nosacījums, ka ar apdrošināšanu sedz tikai saistības, uz ko attiecas konvencija, kurā grozījumi izdarīti ar šīm pamatnostādnēm; un

2.1.5.

nosacījums, ka saskaņā ar konvenciju noteiktās summas izmanto, lai samazinātu pārvadātāja un/vai tā apdrošinātāja nenokārtotās saistības saskaņā ar konvencijas 4.a pantu, pat ja apdrošinātāji, kuri sedz attiecīgi apdrošināšanu pret kara riskiem un apdrošināšanu pret riskiem, kas nav kara riski, summas neizmaksā vai summas nav no tiem pieprasītas.

2.2.

Ar apdrošināšanu pret kara riskiem sedz atbildību, ja tāda ir, par zaudējumu, kas nodarīts pasažiera nāves vai miesas bojājumu dēļ, ko izraisījis:

—	karš, pilsoņu karš, revolūcija, nemieri, sacelšanās, vai tās izraisīti civili nemieri, vai naidīga rīcība, ko veikusi karojoša puse vai kas vērsta pret karojošu pusi;

—	sagūstīšana, nolaupīšana, arestēšana vai aizturēšana, un to izraisītās sekas, vai jebkurš mēģinājums to darīt;

—	pamestas mīnas, torpēdas, bumbas vai citi pamesti kara ieroči;

—	jebkura terorista akts vai jebkuras tādas personas akts, kas rīkojas ļaunprātīgi vai politisku nolūku dēļ, kā arī jebkura rīcība, kas veikta, lai novērstu vai nepieļautu šādu risku;

—	konfiskācija un ekspropriācija;

un uz to var attiekties šādi atbrīvojumi, ierobežojumi un prasības:

2.2.1.

automātiskas izbeigšanas un izslēgšanas klauzula kara gadījumā

2.2.2.

Ja atsevišķu pasažieru prasības konkrētā gadījumā kopumā pārsniedz summu 340 miljonu norēķinu vienību par kuģi kopumā, pārvadātājam ir tiesības izmantot atbildības ierobežojumu 340 miljonu norēķinu vienību apjomā, vienmēr ar nosacījumu, ka:

—	šī summa būtu jāsadala starp prasītājiem proporcionāli to apstiprinātām prasībām;

—	šīs summas sadali var veikt vienā vai vairākās daļās prasītājiem, kas ir zināmi sadales laikā; un

—	šīs summas sadali var veikt apdrošinātājs, tiesa vai cita kompetenta iestāde, kurā apdrošinātājs ir griezies, jebkurā valstī, kas ir konvencijas puse un kurā ir sākta tiesvedība attiecībā uz prasībām, uz ko attiecoties apdrošināšana.

2.2.3.

gadījumos, uz ko neattiecas 2.2.1. punkts, — klauzula par 30 dienu paziņošanu periodu.

2.3.	Apdrošināšanai pret riskiem, kas nav kara riski, būtu jāsedz visas briesmas, uz ko attiecas obligātā apdrošināšana, izņemot 2.2. punktā minētos riskus, neatkarīgi no tā, vai uz tiem attiecas 2.1. un 2.2. punktā minētie ierobežojumi, izņēmumi un prasības, vai ne.

3.	B papildinājumā ir apdrošināšanas saistību kopuma paraugs (zilās kartes) un apdrošināšanas sertifikāts, kuros visos ņemtas vērā šīs pamatnostādnes.

A PAPILDINĀJUMS

PAMATNOSTĀDŅU 2.1.1., 2.1.2. UN 2.2.1. PUNKTĀ MINĒTĀS KLAUZULAS

Radioaktīvo piesārņojumu, ķīmisko, bioloģisko, bioķīmisko un elektromagnētisko ieroču izslēgšanas klauzula (klauzula Nr. 370, 10.11.2003.);

Šī klauzula ir vissvarīgākā, un tai ir lielāks spēks nekā jebkuram šajā apdrošināšanas sertifikātā ietvertam noteikumam, kas ar to nesaskan.

Šī apdrošināšana nekādā gadījumā nesedz atbildību par bojājumiem vai izdevumiem, ko tieši vai netieši izraisīja vai sekmēja šādi elementi:

1.1.	jonizēts starojums no radioaktīva piesārņojuma, kas radies no kodoldegvielas vai kodolatkritumiem vai kodoldegvielas sadedzināšanas;

1.2.	kodoliekārtas, reaktora vai cita kodolobjekta vai to sastāvdaļu radioaktīvas, toksiskas, sprādzienbīstamas vai citas bīstamas vai piesārņojošas vielas;

1.3.	jebkurš ierocis vai iekārta, kas izmanto atomu vai kodolu dalīšanos un/vai sintēzi un citu līdzīgu reakciju vai radioaktīvu spēku vai vielu;

1.4.

jebkuras radioaktīvas vielas radioaktīvas, toksiskas, sprādzienbīstamas vai citas bīstamas vai piesārņojošas īpašības. Šīs apakšklauzulas izslēgšanas noteikums neattiecas uz radioaktīviem izotopiem, kas nav kodoldegvielas izotopi, ja tos sagatavo, pārvadā, glabā vai izmanto komerciāliem, lauksaimniecības, medicīnas, zinātnes vai līdzīgiem miermīlīgiem mērķiem;

1.5.	jebkurš ķīmisks, bioloģisks, bioķīmisks vai elektromagnētisks ierocis.

Kiberuzbrukuma izslēgšanas klauzula (klauzula Nr. 380, 10.11.03.)

Ievērojot tikai 2. punktu, šī apdrošināšana nekādā gadījumā nesedz atbildību par bojājumiem vai izdevumiem, ko tieši vai netieši izraisīja vai sekmēja jebkura datora, datorsistēmas, datorprogrammas, ļaunprātīgas datora koda, datoru vīrusa vai procesa vai jebkura cita elektroniskas sistēmas izmantošana vai darbība kā līdzeklis kaitējuma izraisīšanai.

Ja šī klauzula ir apstiprināta polisēs, kas sedz riskus saistībā ar karu, pilsoņu karu, revolūciju, nemieriem, sacelšanos, vai to izraisītiem civiliem nemieriem, vai naidīgu rīcību, ko veikusi karojoša puse vai kas vērsta pret karojošu pusi, vai terorismu vai jebkuras tādas personas aktu, kas rīkojas ļaunprātīgi vai politisku nolūku dēļ, tad 1. punkta darbības jomā neietilpst to zaudējumu izslēgšana (kas citādi būtu segti), kas izriet no jebkura datora, datorsistēmas vai datorprogrammas vai jebkuras citas elektroniskas sistēmas izmantošanas ieroča vai raķetes palaišanas un/vai vadības sistēmā un/vai iniciēšanas mehānismā.

Automātiskas izbeigšanās un izslēgšanas klauzula kara gadījumā

1.1.

Apdrošināšanas automātiska izbeigšana

Neatkarīgi no tā, vai šāds izbeigšanas paziņojums ir vai nav sniegts, turpmāk minētā apdrošināšana AUTOMĀTISKI IZBEIDZAS:

1.1.1.

kad sākas karš (neatkarīgi no tā, vai karš ir pieteikts vai nav) starp jebkurām šādām pusēm: Apvienoto Karalisti, Amerikas Savienotajām Valstīm, Franciju, Krievijas Federāciju, Ķīnas Tautas Republiku;

1.1.2.

attiecībā uz jebkuru kuģi, saistībā ar ko ar to ir piešķirta apdrošināšana, ja šāds kuģis ir rekvizēts vai nu īpašumtiesībām, vai izmantošanai.

1.2.

Piecu valstu sākts karš

Šī apdrošināšana nesedz

1.2.1.

atbildību par bojājumiem vai izdevumiem, kas izriet no kara sākšanas (neatkarīgi no tā, vai karš ir pieteikts vai nav) starp jebkurām šādām pusēm: Apvienoto Karalisti, Amerikas Savienotajām Valstīm, Franciju, Krievijas Federāciju, Ķīnas Tautas Republiku;

1.2.2.

rekvizīciju vai nu īpašumtiesībām, vai izmantošanai.

B PAPILDINĀJUMS

Paskaidrojumi:

1.	Norādot valsti, pēc vēlēšanās var ietvert atsauci uz to kompetento valsts iestādi, kurā izdots sertifikāts.

2.	Ja nodrošinājuma kopējo summu veido vairāki avoti, būtu jānorāda katra avota sniegtā summa.

3.	Ja ir vairāku tipu nodrošinājumi, tie būtu jāuzskaita.

4.	Ierakstā “Nodrošinājuma termiņš” jānorāda diena, kad šis nodrošinājums stājas spēkā.

5.	Ierakstā “Apdrošinātāja(-u) un/vai galvotāja(-u) adrese” jānorāda apdrošinātāja(-u) un/vai galvotāja(-u) galvenā uzņēmējdarbības vieta. Attiecīgā gadījumā jānorāda uzņēmējdarbības vieta, kurā noslēgts apdrošināšanas vai cita nodrošinājuma līgums.

PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS

I. IEVADS

Komisija 2005. gada novembrī pieņēma priekšlikumu (1) Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras un iekšzemes ūdensceļiem. Padomei minēto priekšlikumu pārsūtīja 2006. gada 24. februārī.

Eiropas Parlaments 2007. gada 25. aprīlī nāca klajā ar atzinumu pirmā lasījumā.

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieņēma atzinumu 2006. gada 13. septembrī. (2)

Reģionu komiteja atzinumu pieņēma 2006. gada 15. jūnijā. (3)

Saskaņā ar koplēmumu procedūru (LES 251. pants) Padome 2007. gada 30. novembrī ir panākusi politisku vienošanos par regulas projektu. Padome pēc juristu lingvistu veiktas redakcijas pieņēma kopējo nostāju 2008. gada 6. jūnijā.

II. MĒRĶIS

Galvenais ierosinātās regulas mērķis ir Kopienas tiesībās iestrādāt 1974 gada Atēnu Konvenciju par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru, kurā grozījumi izdarīti ar 2002. gada protokolu (še turpmāk “Atēnu Konvencija”).

Turklāt Komisijas priekšlikumā ir ietverti vairāki Atēnu Konvencijas pielāgojumi un papildu pasākumi, piemēram, tās darbības joma ir attiecināta arī uz vietēju satiksmi un satiksmi pa iekšzemes ūdensceļiem, un dalībvalstīm liegta iespēja nolikt augstāku atbildības limitu nekā paredzēts konvencijā. Turklāt priekšlikumā ir ietverts noteikums, kurā ir paredzēts, ka maksimālā kompensācija par bojātiem vai nozaudētiem pārvietošanās palīglīdzekļiem vai medicīnas iekārtām, kas pieder pasažieriem ar kustību traucējumiem, var būt tik liela, lai iekārtas varētu aizstāt. Ierosinātajā tiesību aktā ir paredzēts veikt priekšmaksas pasažieru nāves vai ievainojumu gadījumos tāpat kā aviācijas un dzelzceļa nozarē, kā arī sniegt pasažieriem informāciju pirms brauciena.

III. KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE

Vispārējas piezīmes

Kopējā nostājā par minēto priekšlikumu, par ko ir vienojusies Padome, regula ir atjaunināta, citastarp, mainot noteikumus par regulas darbības jomu, tās saistību ar citām starptautiskām konvencijām par atbildības ierobežošanu pasaules mērogā, par priekšmaksām un regulā ietverto pārejas noteikumu.

Kopējā nostājā ir iestrādāts daudz Eiropas Parlamenta pirmā lasījumā pieņemto grozījumu (1., 2., 3., 5., 9., 10., 11., 16.–27. grozījums, kā norādīts dokumentā Nr. 8724/07) — tieši, daļēji vai būtībā. Ar tiem ierosinātā regula ir uzlabota vai precizēta. Pārējie grozījumi kopējā nostājā tomēr nav atspoguļoti (4., 6., 7., 8., 12., 13., 14., 15. grozījums). Padome, kā arī Komisija, uzskata, ka Eiropas Kuģniecības drošības aģentūras (European Maritime Safety Agency — EMSA) uzdevumi nebūtu jāpārskata šajā regulā, jo tas ir cits temats (4. grozījums). Tas, kāpēc citi grozījumi ir noraidīti, ir sīkāk paskaidrots nākamajā iedaļā.

Līdztekus Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma atzinumā paredzētajiem grozījumiem kopējā nostājā iekļauti arī vairāki citi grozījumi, tādējādi vairākos gadījumos sākotnējā Komisijas priekšlikuma noteikumi ir papildināti ar jauniem elementiem vai pilnībā pārstrādāti, un ir iekļauti arī daži jauni noteikumi.

Turklāt regulā ir veikti vairāki redakcionāli grozījumi, lai dokumentu padarītu skaidrāku un nodrošinātu tā viengabalainību.

Nākamā iedaļā ir aprakstīti būtiskākie kopējās nostājas grozījumi un izklāstīta Padomes reakcija uz Eiropas Parlamenta izdarītajiem grozījumiem.

Īpašas piezīmes

(1) Darbības joma

Padome pilnībā ir vienisprātis ar Eiropas Parlamentu (16.-27. grozījums) un ir noraidījusi Atēnu Konvencijas piemērošanu starptautiskiem un vietējiem pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem, kā ierosināts Komisijas priekšlikumā. Padome pauž līdzīgus uzskatus kā Eiropas Parlaments, jo uzskata, ka Atēnu Konvencijā ir aplūkoti ar jūras kuģniecību saistīti jautājumi, un ka varētu nebūt pareizi paplašināt darbības jomu, to attiecinot uz iekšzemes ūdensceļiem, jo tādējādi nebūtu ņemtas vērā iekšzemes ūdensceļu sektora īpatnības.

Turklāt Padome, atšķirībā no Komisijas un Eiropa Parlamenta, konkrēti norāda, ka, runājot par jūras kuģniecību kādā vienā dalībvalstī, ir loģiski, ka regula attiektos uz A klases kuģiem saskaņā ar 4. pantu Direktīvā 98/18/EK (1998. gada 17. marts) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem.

(2) Atēnu Konvencijas un citu SJO paredzētu pasākumu iestrāde

Padome, kā arī Eiropas Parlaments (6. grozījums) uzskata, ka regulā būtu jāiestrādā ne tikai Atēnu Konvencija, bet arī SJO atrunas un pamatnostādnēm par 2002. gada Atēnu Konvencijas īstenošanu, (še turpmāk “SJO pamatnostādnes”), ko 2006. gada 19. oktobrī pieņēmusi SJO Juridiskā komiteja, lai risinātu vairākas Atēnu Konvencijas problēmas, jo īpaši saistībā ar kompensāciju par terora aktos nodarītiem kaitējumiem. Tāpēc Padome, kā arī Eiropas Parlaments, ir pievienojis SJO pamatnostādnes kā jaunu regulas pielikumu.

Neatkarīgi no tā būtu jāņem vērā, ka Padome uzskata — visas Atēnu Konvencijas iekļaušana var radīt juridiskas neskaidrības, jo vairāki konvencijas noteikumi nav tieši saistīti ar regulas tematu. Tāpēc Padome, atšķirībā no Eiropa Parlamenta, regulas 3. panta 1. punktā ir uzskaitījusi svarīgākos Atēnu Konvencijas noteikumus, ko piemērot regulas sakarā. Turklāt nebūtiski vai divdomīgi Atēnu Konvencijas noteikumi pielikumā ir svītroti skaidrības dēļ.

(3) Maksimāli pieļaujamās summas

Padome ir grozījusi Komisijas priekšlikumu saistībā ar Atēnu Konvencijas 7. panta 2. punkta nepiemērošanu. Tajā ir paredzēts, ka valsts, kas ir konvencijas puse, var pieņemt augstākas maksimāli pieļaujamās saistību summas nekā paredzēts Atēnu konvencijā. Padome ir nolēmusi piemērot Atēnu Konvencijā paredzēto noteikumu tādu, kāds tas pašlaik ir, neieviešot īpašu Kopienas mehānismu, kā vienoties par 7. panta 2. punkta piemērošanu, kā priekšlikumā ierosina Komisija, un Eiropas Parlaments — savā 7. grozījumā

(4) Vienlaicīgi piemērotas citas starptautiskas konvencijas par kuģu īpašnieku saistību ierobežošanu

Tā kā vairākas dalībvalstis jau ir ratificējušas 1976. gada starptautisko Konvenciju par atbildības ierobežošanu jūras prasībās, kurā grozījumi izdarīti ar 1996. gada protokolu (Limitation of Liability for Maritime Claims — LLMC 1996), Padome nevar atbalstīt Eiropas Parlamentu jautājumā par Atēnu Konvencijas 19. panta nepiemērošanu (8. grozījums). Padomes kopējās nostājas 5. pantā Atēnu Konvencijas un LLMC 1996 attiecības ir noskaidrotas vēl precīzāk, lai nodrošinātu juridisku skaidrību.

(5) Priekšmaksa

Padomes viedoklis ir gandrīz tāds pats kā Eiropas Parlamenta viedoklis (9. grozījums), jautājumā — ja ar kuģi ir noticis negadījums, kas beidzies ar kāda pasažiera nāvi vai personas ievainojumu, ir jāizmaksā priekšmaksa. Lai nodrošinātu praktisku šā noteikuma piemērojumu, Padome ir skaidri norādījusi, ka minētais noteikums ir spēkā, ja negadījums ar kuģi ir noticis kādas dalībvalsts teritorijā, vai tas ir noticis ar kuģi, kas brauc ar kādas dalībvalsts karogu vai ir reģistrēts kādā dalībvalstī. Kuģa negadījumu sakarā Padome uzskata, ka termins “negadījums kuģī” ir pietiekami un plaši definēts Atēnu Konvencijā. Šā iemesla dēļ nav vajadzīgs vēl viens termins — “kuģu satiksmes negadījums”.

Padome pilnībā atbalsta Eiropas Parlamentu (10. grozījums) jautājumā par skaidrojumu, ka priekšmaksa nenozīmē saistību uzņemšanos, un to var norakstīt no jebkādām vēlāk izmaksājamām summām. Padome tomēr īpaši precizē, kādos gadījumos priekšmaksas var būt atmaksājamas saskaņā ar Atēnu Konvenciju un SJO pamatnostādnēm.

(6) Pasažieriem sniegta informācija

Padome atbalsta Eiropas Parlamentu jautājumā par to, kāda ir informācija (pareiza un saprotama), kas jāsniedz pasažieriem vēlākais izbraukšanas laikā. Padome ierosina līdzīgi kā aviācijas jomā izmantot informācijas kopsavilkumu. Padome tomēr uzskata, ka nav vajadzības atsaukties uz noteikumiem, kas ietverti Padomes Direktīvā 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām (12. grozījums), jo minētā direktīva jau ir spēkā un nav atkarīga no ierosinātās regulas.

(7) Piemērojuma novilcinājums

Padome tāpat kā Eiropas Parlaments (13., 14. un 15. grozījums) ir ieviesusi pārejas noteikumu, kas ļauj dalībvalstīm atlikt regulas piemērojumu, kamēr no tās piemērošanas būs pagājuši četri gadi. Tomēr Padomes izdarītie grozījumi Komisijas priekšlikumā attiecas uz pārvadājumiem pa jūru vienas dalībvalsts teritorijā, kuros izmanto A klases kuģus saskaņā ar Direktīvas 98/18/EK 4. pantu, nevis uz vietējiem pārvadājumiem, izmantojot regulāru prāmju satiksmi (reģionos, uz ko attiecas LES 299. panta 2. punkts), kā ierosinājis Eiropas Parlaments.

IV. SECINĀJUMI

Padome uzskata, ka kopējā nostājā ir atspoguļota reālistiska pieeja, ņemot vērā ierosinātā tiesību akta īstenojamību un ierosinātos papildu noteikumus, kā arī vajadzīgo juridisko skaidrību.

Padome cer uz konstruktīvām sarunām ar Eiropas Parlamentu, lai visdrīzākā laikā pieņemtu šo regulu.

(1) Dok. Nr. 6827/06 — COM(2005) 592 galīgā redakcija.

(2) OV C 318, 23.12.2006.

(3) OV C 229, 22.9.2006.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 190E

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 29. jūlijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	PADOME
2008/C 190E/01	2008. gada 6. jūnija Kopējā nostāja (EK) Nr. 18/2008, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (pārstrādāta) ( 1 )	1

2008/C 190E/02	2008. gada 6. jūnija Kopējā nostāja (EK) Nr. 19/2008, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras ( 1 )	17


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ