Komisijas Paziņojums par riska faktoru novērtēšanas rezultātiem un riska samazināšanas stratēģijām šādām vielām: cinka oksīds, cinka sulfāts, tricinka bis(ortofosfāts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 155/01)

Padomes 1993. gada 23. marta Regulā (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (1) paredzēti noteikumi par datu paziņošanu, prioritāšu noteikšanu, riska faktoru novērtēšanu un, vajadzības gadījumā, stratēģiju izstrādāšanu esošo vielu bīstamības riska samazināšanai.

Ņemot vērā Regulu (EEK) Nr. 793/93, novērtēšanai saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2268/95 (2) par prioritāro vielu otro sarakstu, kā paredzēts Regulā (EEK) Nr. 793/93, kā prioritāras identificētas šādas vielas:

Ziņotāja dalībvalsts, kas izraudzīta saskaņā ar minēto regulu, atbilstīgi Komisijas 1994. gada 28. jūnija Regulai (EK) Nr. 1488/94, ar ko nosaka principus esošo vielu riska faktoru novērtēšanai attiecībā uz cilvēkiem un vidi (3), ir novērtējusi riska faktorus attiecībā uz šo vielu kaitīgumu cilvēkam un videi, kā arī ierosinājusi stratēģiju risku samazināšanai saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 793/93.

Notikušas apspriedes ar Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātnisko komiteju (SCTEE) un Veselības un vides risku komiteju (SCHER), kas sniegušas atzinumus par ziņotāja sagatavoto novērtējumu. Šie atzinumi atrodami minēto zinātnisko komiteju tīmekļa vietnē.

Riska novērtēšanas rezultāti un riska samazināšanas ieteicamās stratēģijas, kā paredzēts 11. panta 2. punktā Regulā (EEK) Nr. 793/93, jāpieņem Kopienas līmenī, un Komisijai tās jāpublicē. Šajā paziņojumā un attiecīgajā Komisijas Ieteikumā 2008/468/EK (4) sniegti riska faktoru novērtēšanas rezultāti (5), kā arī stratēģijas iepriekšminēto vielu bīstamības risku ierobežošanai.

Šajā paziņojumā iekļautie riska faktoru novērtēšanas rezultāti un riska samazināšanas stratēģijas saskan ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 15. panta 1. punktu.

(1)  OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp.

(2)  OV L 231, 28.9.1995., 18. lpp.

(3)  OV L 161, 29.6.1994., 3. lpp.

(4)  OV L 161, 20.6.2008.

(5)  Riska novērtēšanas ziņojuma pilns teksts un kopsavilkums atrodami Eiropas Ķīmisko vielu biroja tīmekļa vietnē:

http://ecb.jrc.it/existing-substances/

Komisijas paziņojums par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā

(2008/C 155/02)

Ar šo paziņojumu aizstāj pašreizējo Komisijas Paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV C 71, 11.3.2000., 14. lpp.).

1.   IEVADS

1.1.   Pamatinformācija

Ar šo paziņojumu tiek atjaunināta Komisijas pieeja valsts atbalstam, ko piešķir garantiju veidā, un tā mērķis ir sniegt dalībvalstīm sīkākas norādes par principiem, pamatojoties uz kuriem Komisija plāno skaidrot 87. un 88. pantu, un to piemērošanu valsts garantijām. Šie principi patlaban noteikti Komisijas Paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (1). Pieredze, kas gūta saistībā ar šī paziņojuma piemērošanu kopš 2000. gada, liecina par nepieciešamību pārskatīt Komisijas politiku šajā jomā. Šajā saistībā Komisija vēlas atgādināt, piemēram, par savu neseno praksi, pieņemot dažādus īpašus lēmumus (2) par nepieciešamību shēmu gadījumā individuāli novērtēt ar katru garantiju saistīto zaudējumu risku. Komisija turpmāk plāno padarīt pēc iespējas caurskatāmāku savu politiku šajā jomā, lai tās lēmumi kļūtu paredzamāki un būtu nodrošināta vienlīdzīga attieksme. Īpaši Komisija vēlas nodrošināt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk tekstā “MVU”) un dalībvalstīm drošas zonas, lai noteiktam uzņēmumam, pamatojoties uz tā finanšu reitingu, varētu iepriekš noteikt minimālo normu, kas tam jāmaksā par valsts garantiju, lai varētu uzskatīt, ka garantija nav atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Līdz ar to ikvienu iztrūkumu par prēmiju, ko maksā salīdzinājumā ar šo līmeni, var uzskatīt par atbalsta elementu.

1.2.   Garantiju veidi

Parasti garantijas tiek saistītas ar aizdevumu vai citām finanšu saistībām, par ko vienojas aizņēmējs un aizdevējs; tās var piešķirt kā individuālas garantijas vai garantiju shēmu ietvaros.

Tomēr var būt dažādu veidu garantijas-atkarībā no tiesiskā pamata, aptvertā darījuma veida, ilguma utt. Turpmāk uzskaitīti daži garantiju veidi, bet šis saraksts nav izsmeļošs:

Īpaši attiecībā uz pēdējo gadījumu atbilstīgu juridisko vai uzskaites ierakstu neesamība bieži ir par iemeslu tam, ka nav iespējams izsekot garantijai. Tas attiecas gan uz saņēmēju, gan valsti vai valsts struktūru, kas izsniedz garantiju, un rezultātā arī uz trešām personām pieejamo informāciju.

1.3.   Paziņojuma struktūra un darbības joma

Šajā paziņojumā:

Šā paziņojuma 3. un 4. iedaļa izstrādāta tā, lai tās varētu tieši piemērot garantijām, kas saistītas ar konkrētu finanšu darījumu, piemēram, aizdevumu. Komisija uzskata, ka tieši šādos gadījumos vissvarīgāk ir noteikt, vai garantija ir valsts atbalsts, jo šādi gadījumi ir bieži, un tos parasti var izteikt kvantitatīvi.

Tā kā vairumā gadījumu darījums, uz kuru attiecas garantija, ir aizdevums, turpmāk paziņojumā galvenais garantijas saņēmējs tiks saukts par “aizņēmēju”. bet struktūra, kuras risku mazina valsts izsniegta garantija par “aizdevēju”. Šie divi specifiskie termini izmantoti arī tādēļ, lai vieglāk varētu saprast šā dokumenta loģisko pamatojumu, jo aizdevuma pamatprincipi ir vispār saprotami. Tomēr tas nenozīmē, ka 3. un 4. iedaļu piemēro tikai aizdevumu garantijām. Tās piemēro visām garantijām ar līdzīgu riska nodošanas modeli, piemēram, ieguldījumam pašu kapitāla veidā, ja tiek ņemts vērā atbilstīgais riska profils (tostarp iespēja, ka ieguldījumam netiek veidots nodrošinājums).

Paziņojumu piemēro visām tautsaimniecības nozarēm, tostarp lauksaimniecības, zivsaimniecības un transporta nozarei, neskarot īpašos noteikumus par garantijām attiecīgajā nozarē.

Šo paziņojumu nepiemēro eksporta kredīta garantijām.

1.4.   Citi garantiju veidi

Ja daži garantiju veidi (skatīt 1.2. punktu) ir saistīti ar riska nodošanu garantijas devējam un neatbilst vienam vai vairākiem 1.3. punktā minētajiem kritērijiem, piemēram, apdrošināšanas garantiju gadījumā, jāveic analīze par katru atsevišķo gadījumu, pēc iespējas piemērojot šajā paziņojumā minētās atbilstīgās iedaļas vai metodiku.

1.5.   Neitralitāte

Šo paziņojumu piemēro, neskarot Līguma 295. pantu, tādēļ tas neietekmē dalībvalstu noteikumus attiecībā uz īpašumtiesību sistēmu. Komisija ieņem neitrālu nostāju attiecībā uz valsts un privātajām īpašumtiesībām.

Īpaši tas vien, ka kāds uzņēmums kā īpašums lielā mērā pieder valstij, pats par sevi nav pietiekams fakts, lai nozīmētu valsts garantiju, ja vien nepastāv nepārprotami vai netieši garantijas elementi.

2.   LĪGUMA 87. PANTA 1. PUNKTA PIEMĒROJAMĪBA

2.1.   Vispārīgas piezīmes

Līguma 87. panta 1. punkts paredz, ka ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Šos vispārīgos kritērijus vienādā mērā piemēro arī garantijām. Tāpat kā attiecībā uz citiem potenciālā atbalsta veidiem, valsts atbalsts var būt arī garantijas, ko tieši izsniedz valsts, t.i., centrālās, reģionālās vai pašvaldības iestādes, kā arī garantijas, ko, izmantojot valsts līdzekļus, izsniedz cita valsts kontrolēta struktūra, piemēram, uzņēmumi, un ko var piedēvēt valsts iestādēm (3).

Lai nepieļautu nekādas šaubas, attiecībā uz valsts garantijām jāprecizē valsts līdzekļu jēdziens. Valsts garantijas priekšrocība ir tā, ka valsts uzņemas ar garantiju saistīto risku. To, ka valsts uzņemas risku, parasti vajadzētu atlīdzināt, maksājot atbilstīgu prēmiju. Ja valsts pilnībā vai daļēji atsakās no šādas prēmijas, rodas gan labums uzņēmumam, gan valsts līdzekļu samazinājums. Tādējādi, pat ja izrādās, ka valsts nemaz neveic ar garantiju saistītus maksājumus, saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu tomēr var runāt par valsts atbalstu. Atbalstu uzskata par piešķirtu garantijas izsniegšanas brīdī, nevis garantijas izmantošanas brīdī vai tad, kad tiek veikts maksājums saskaņā ar garantijas noteikumiem. Tas, vai garantija nozīmē valsts atbalstu, un, ja nozīmē, tad tas, kāds var būt valsts atbalsta apmērs, jāvērtē garantijas izsniegšanas laikā.

Šajā sakarā Komisija uzsver, ka analīze, ko veic saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, neskar noteikta pasākuma saderību ar citiem Līguma noteikumiem.

2.2.   Atbalsts aizņēmējam

Parasti aizņēmējs ir atbalsta saņēmējs. Kā norādīts 2.1. punktā, riska uzņemšanos parasti vajadzētu atlīdzināt, maksājot atbilstīgu prēmiju. Aizņēmējs iegūst priekšrocību, ja tam nav jāmaksā prēmija vai jāmaksā neliela prēmija. Salīdzinājumā ar situāciju, kad garantija netiek sniegta, valsts garantija dod iespēju aizņēmējam saņemt labākus finanšu nosacījumus aizdevumam nekā finanšu tirgos parasti pieejamie aizdevumu nosacījumi. Parasti, pateicoties valsts garantijai, aizņēmējs var saņemt zemākus procentus un/vai piedāvāt mazāku nodrošinājumu. Dažos gadījumos, ja nebūtu valsts garantijas, aizņēmējs nevarētu atrast finanšu iestādi, kas vispār būtu gatava tam aizdot. Tādējādi valsts garantijas var atvieglot jaunu uzņēmumu veidošanu un ļauj dažiem uzņēmumiem piesaistīt līdzekļus jaunu darbības veidu īstenošanai. Līdzīgā veidā valsts garantija var palīdzēt bankrotējošam uzņēmumam saglabāt savu darbību, nevis tikt likvidētam vai pārstrukturētam, tādējādi, iespējams, radot konkurences kropļojumus.

2.3.   Atbalsts aizdevējam

3.   NOSACĪJUMI, KURU GADĪJUMĀ ATBALSTA NAV

3.1.   Vispārīgi apsvērumi

Ja individuāla garantija vai garantiju shēma, kurā valsts iesaistījusies, nedod uzņēmumam nekādu priekšrocību, tā nav valsts atbalsts.

Šajā saistībā, lai noteiktu, vai garantija vai garantiju shēma dod kādu priekšrocību, Tiesa savos nesen pieņemtajos spriedumos (4) apstiprinājusi, ka Komisijas novērtējuma pamatā jābūt principam par ieguldītāju, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos (turpmāk “tirgus ekonomikas ieguldītāja princips”). Tādēļ jāņem vērā reālās iespējas saņēmējam uzņēmumam saņemt līdzvērtīgus finanšu līdzekļus kapitāla tirgū. Valsts atbalsta nav, ja jauns finansēšanas avots ir pieejams saskaņā ar nosacījumiem, kas būtu pieņemami privātuzņēmējam parastos tirgus ekonomikas apstākļos (5).

Lai atvieglotu vērtējumu par to, vai konkrētam garantijas pasākumam ir izpildīts tirgus ekonomikas ieguldītāja princips, Komisija šajā iedaļā paredz vairākus pietiekamus nosacījumus atbalsta neesamībai. Individuālas garantijas ir ietvertas 3.2. punktā, bet 3.3. punktā aprakstīta vienkāršāka garantiju iespēja MVU. Garantiju shēmas ir ietvertas 3.4. punktā, bet 3.5. punktā aprakstīta vienkāršāka garantiju iespēja MVU.

3.2.   Individuālas garantijas

Attiecībā uz individuālu valsts garantiju Komisija uzskata, ka, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka valsts atbalsta nav.

3.3.   Individuālu garantiju vērtēšana MVU gadījumā

Izņēmuma gadījumā, ja aizņēmējs ir MVU (10), Komisija var atkāpties no 3.2. punkta d) apakšpunkta prasībām un piekrist vienkāršākam novērtējumam par to, vai aizdevuma garantija ietver atbalstu; šādā gadījumā un ja ir izpildīti visi 3.2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi, uzskata, ka valsts garantija nav atbalsts, ja tiek maksāta minimālā gada prēmija (“drošās zonas prēmija” (11)), kas iekļauta sekojošā tabulā, par summu, ko faktiski garantējusi valsts, pamatojoties uz aizņēmēja reitingu (12):

Drošās zonas prēmijas piemēro summai, ko faktiski garantē vai pretgarantē valsts katra attiecīgā gada sākumā. Tās uzskata par minimumu, ko piemēro tādam uzņēmumam, kura kredītreitings ir vismaz vienāds ar tabulā dotajiem kredītreitingiem (13).

Vienreizējas avansā maksātas garantijas prēmijas gadījumā uzskata, ka aizdevuma garantija nav atbalsts, ja tā ir vismaz vienāda ar iepriekš norādīto nākotnes garantijas prēmijas pašreizējo vērtību, par diskonta likmi izmantojot atbilstīgo atsauces likmi (14).

Kā norādīts iepriekš tabulā, šo vienkāršoto metodiku nevar piemērot uzņēmumiem, kuru reitings ir CCC/Caa vai zemāks.

MVU, kuriem nav kredītvēstures vai novērtējuma, kas pamatots ar bilanci, piemēram, īpašam nolūkam dibinātiem uzņēmumiem vai jaundibinātiem uzņēmumiem, drošās zonas prēmiju nosaka 3,8 % apmērā, bet tā nekādā gadījumā nevar būt zemāka par prēmiju, ko piemērotu mātes uzņēmumam vai uzņēmumiem.

Šīs rezerves var periodiski pārskatīt, lai ņemtu vērā tirgus situāciju.

3.4.   Garantiju shēmas

Attiecībā uz valsts garantiju shēmu Komisija uzskata, ka, valsts atbalsta nav, ja izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

3.5.   Garantiju shēmu vērtēšana MVU gadījumā

Ņemot vērā MVU īpašo situāciju un lai atvieglotu to piekļuvi finansējumam, īpaši ar garantiju shēmu palīdzību, minētajiem uzņēmumiem ir divas konkrētas iespējas:

Abu noteikumu izmantošanas nosacījumus definē šādi:

Drošās zonas prēmiju izmantošana garantiju shēmās MVU

Atbilstīgi priekšlikumam veikt vienkāršošanu attiecībā uz individuālām garantijām, garantiju shēmas par labu MVU arī var principā uzskatīt par pašfinansējošām, un tās nav valsts atbalsts, ja piemēro minimālās drošās zonas prēmijas, kas minētas 3.3. punktā un kuras pamato uzņēmuma reitings (19). Tomēr jābūt izpildītiem pārējiem nosacījumiem, kas minēti 3.4. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 3.4. punkta g) apakšpunktā un uzskata, ka 3.4. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētie nosacījumi ir izpildīti, ja izmanto 3.3. punktā noteikto minimālo gada prēmiju.

Vienreizēju prēmiju izmantošana garantiju shēmās MVU

Komisija apzinās, ka atsevišķi novērtēt katra aizņēmēja risku ir dārgi, un tā nav pareiza pieeja, ja shēma aptver lielu skaitu nelielu aizdevumu, attiecībā uz kuriem tā ir riska apkopošanas instruments.

Tāpēc, ja shēma attiecas tikai uz garantijām MVU un garantētā summa nepārsniedz EUR 2,5 miljonu robežu vienam uzņēmumam atbilstoši konkrētajai shēmai, tad, atkāpjoties no 3.4. punkta d) apakšpunkta prasībām, Komisija var pieņemt vienreizēju gada garantijas prēmiju visiem aizņēmējiem. Tomēr, lai garantijas, ko piešķir saskaņā ar šādu shēmu, nevarētu uzskatīt par valsts atbalstu, shēmai jāpaliek pašfinansējošai, un joprojām pastāv prasība izpildīt 3.4. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 3.4. punkta e), f) un g) apakšpunktā noteiktās prasības.

3.6.   Nav automātiskas klasifikācijas par valsts atbalstu

Ja netiek nodrošināta atbilstība kādam no 3.2. līdz 3.5. punktā minētajiem nosacījumiem, tas nenozīmē, ka šādu garantiju vai shēmu automātiski uzskata par valsts atbalstu. Ja pastāv šaubas par to, vai plānotā garantija vai garantijas shēma patiešām ir valsts atbalsts, par to jāziņo Komisijai.

4.   GARANTIJAS AR ATBALSTA ELEMENTU

4.1.   Vispārīgs raksturojums

Ja individuāla garantija vai garantiju shēma neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, uzskata, ka tā ietver valsts atbalstu. Tādējādi valsts atbalsta elements jāizsaka kvantitatīvi, lai pārbaudītu, vai atbalstu var uzskatīt par saderīgu saskaņā ar kādu no izņēmumiem attiecībā uz valsts atbalstu. Principā par valsts atbalsta elementu uzskata starpību starp individuālās vai saskaņā ar shēmu piešķirtas garantijas atbilstīgo tirgus cenu un faktisko cenu, ko maksā par minēto pasākumu.

Rezultātā iegūtos gada skaidras naudas dotāciju ekvivalentus diskontē līdz to pašreizējai vērtībai, izmantojot atsauces likmi, tad saskaita, iegūstot kopējo dotācijas ekvivalentu.

Aprēķinot atbalsta elementu garantijā, Komisija īpašu uzmanību veltīs šādiem aspektiem:

4.2.   Atbalsta elements individuālās garantijās

Attiecībā uz individuālu garantiju skaidras naudas dotācijas ekvivalentu aprēķina kā starpību starp garantijas tirgus cenu un faktiski samaksāto cenu.

Ja tirgū netiek sniegtas garantijas attiecīgajam darījumu veidam, nav arī datu par garantijas tirgus cenu. Minētajā gadījumā atbalsta elementu aprēķina tāpat kā dotācijas elementu aizdevumos ar atvieglotiem nosacījumiem, proti, kā starpību starp attiecīgo tirgus procentu likmi, kādu šis uzņēmums maksātu, ja nebūtu garantijas, un procentu likmi, kādu tas iegūst, izmantojot valsts garantiju, pēc tam, kad ņemtas vērā visas samaksātās prēmijas. Ja nav tirgus procentu likmes un ja dalībvalsts vēlas izmantot atsauces likmi kā aizstājēju, Komisija uzsver, ka nosacījumi, kas minēti paziņojumā par atsauces likmēm (21), ir izmantojami, lai aprēķinātu atbalsta intensitāti attiecībā uz individuālu garantiju. Tas nozīmē, ka pienācīga vērība veltāma prēmijai, ko pieskaita bāzes likmei, lai ņemtu vērā attiecīgo riska profilu, kas saistīts ar aptverto darījumu, uzņēmumu, kam garantiju piešķir, un piedāvātajiem nodrošinājumiem.

4.3.   Atbalsta elements individuālās garantijās MVU

Attiecībā uz MVU var piemērot arī vienkāršoto novērtēšanas sistēmu, kas ieskicēta 3.3. punktā. Tādā gadījumā, ja konkrētās garantijas prēmija neatbilst vērtībai, kas noteikta kā minimums tās novērtējuma klasei, starpību starp šo zemāko līmeni un noteikto prēmiju uzskatīs par atbalstu. Ja garantijas ilgums pārsniedz vienu gadu, gada iztrūkumus diskontē, izmantojot atbilstīgo atsauces likmi (22).

Vienīgi gadījumos, kad attiecīgā dalībvalsts nodrošina atbilstīgus pierādījumus un pamatojumu, Komisija var piekrist atkāpties no šiem noteikumiem. Tomēr arī šajos gadījumos jāievēro uz risku balstīta pieeja.

4.4.   Atbalsta elements garantiju shēmās

Attiecībā uz garantiju shēmām skaidras naudas dotācijas ekvivalents katrai garantijai shēmā ir starpība starp faktiski noteikto prēmiju (ja tāda ir noteikta) un to prēmiju, kādu vajadzētu noteikt līdzvērtīgā shēmā, kas nav atbalsta shēma un izveidota saskaņā ar 3.4. punkta nosacījumiem. Minētajām teorētiskajām prēmijām, no kurām aprēķina atbalsta elementu, jāaptver parastie, ar garantijām saistītie riski, kā arī administratīvās un kapitāla izmaksas (23). Šis veids, kādā aprēķina dotācijas ekvivalentu, paredzēts, lai nodrošinātu to, ka arī vidējā un ilgā termiņā kopējais atbalsts, ko piešķir saskaņā ar shēmu, ir vienāds ar līdzekļiem, ko iemaksā valsts iestādes, lai segtu shēmas iztrūkumu.

Tā kā valsts garantiju shēmu gadījumā atsevišķu gadījumu īpašās iezīmes var nebūt zināmas shēmas novērtēšanas laikā, atbalsta elements jānovērtē, atsaucoties uz shēmas noteikumiem.

Atbalsta elementus garantiju shēmās var arī aprēķināt, izmantojot jau apstiprinātu Komisijas metodiku, pēc tam, kad nosūtīta informācija saskaņā ar Komisijas pieņemto regulu valsts atbalsta jomā, piemēram, Komisijas 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (24) vai Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (25), ja apstiprinātā metodika skaidri nosaka attiecīgo garantiju veidu un pamatā esošo darījumu veidu.

Vienīgi gadījumos, kad attiecīgā dalībvalsts nodrošina atbilstīgus pierādījumus un pamatojumu, Komisija var piekrist atkāpties no šiem noteikumiem. Tomēr arī šajos gadījumos jāievēro uz risku balstīta pieeja.

4.5.   Atbalsta elements garantiju shēmās MVU

Divus vienkāršošanas instrumentus, kas izklāstīti 3.5. punktā un kas attiecas uz garantiju shēmām MVU, var izmantot arī atbalsta aprēķināšanas nolūkiem. Abu noteikumu izmantošanas nosacījumus definē šādi:

Drošās zonas prēmiju izmantošana garantiju shēmās MVU

Attiecībā uz MVU var piemērot arī vienkāršoto novērtēšanas sistēmu, kas ieskicēta iepriekš 3.5. punktā. Tādā gadījumā, ja konkrētās garantijas prēmija garantiju shēmā neatbilst vērtībai, kas noteikta kā minimums tās reitinga klasei (26), starpību starp šo zemāko līmeni un noteikto prēmiju uzskatīs par atbalstu (27). Ja garantijas ilgums pārsniedz vienu gadu, gada iztrūkumus diskontē, izmantojot atbilstīgo atsauces likmi (28).

Vienreizēju prēmiju izmantošana garantiju shēmās MVU

Ņemot vērā to, ka konkurences kropļojumi, ko var izraisīt valsts atbalsts, kas sniegts garantiju shēmu MVU ietvaros, ir mazāk izteikti, Komisija uzskata, ka, ja atbalsta shēma attiecas tikai uz garantijām MVU, kam garantētā summa nepārsniedz EUR 2,5 miljonu robežu kā garantētu aizdevumu vienam uzņēmumam konkrētajā shēmā, Komisija, atkāpjoties no 4.4. punkta, var pieņemt, ka atbalsta intensitāte tiek vērtēta shēmai kā tādai bez nepieciešamības vērtēt katru individuālo garantiju vai riska klasi vienas shēmas ietvaros (29).

5.   VALSTS ATBALSTA GARANTIJU VEIDĀ SADERĪBA AR KOPĒJO TIRGU

5.1.   Vispārīgs raksturojums

Komisijai ir jāpārbauda valsts garantijas, uz kurām attiecas Līguma 87. panta 1. punkts, lai konstatētu, vai tās ir saderīgas ar kopējo tirgu. Pirms var veikt šādu novērtējumu par saderību, jānosaka atbalsta saņēmējs.

5.2.   Novērtējums

To, vai atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, Komisija pārbaudīs saskaņā ar tādiem pat noteikumiem, kādus piemēro citu veidu atbalsta pasākumiem. Konkrētos kritērijus novērtējumam par saderību Komisija ir skaidrojusi un sīkāk izklāstījusi pamatnostādnēs un vadlīnijās par horizontālo, reģionālo un nozaru atbalstu (30). Veicot pārbaudi, īpaši ņem vērā atbalsta intensitāti, saņēmēju raksturojumu un sasniedzamos mērķus.

5.3.   Nosacījumi

Komisija piekritīs garantijām tikai tad, ja to sniegšana ir līgumiski saistīta ar īpašiem nosacījumiem, kas var sevī ietvert arī obligātu paziņojumu par saņēmēja uzņēmuma bankrotu vai citu līdzīgu procedūru. Par šiem nosacījumiem pusēm jāvienojas tad, kad garantiju sākotnēji piešķir. Ja dalībvalsts vēlas sniegt garantiju saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem sākotnēji nevienojās garantijas izsniegšanas posmā, Komisija uzskatīs garantijas sniegšanu par jauna atbalsta izveidi, par kuru jāsniedz informācija saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu.

6.   ZIŅOJUMI, KO DALĪBVALSTIS SNIEDZ KOMISIJAI

Saskaņā ar vispārīgo pienākumu veikt uzraudzību (31), lai turpinātu uzraudzīt jaunas tendences finanšu tirgos, un tā kā valsts garantiju vērtību ir grūti noteikt un tā laika gaitā mainās, īpaši svarīgi ir veikt pastāvīgu pārskatu par Komisijas apstiprinātajām valsts garantiju shēmām saskaņā ar Līguma 88. panta 1. punktu. Tādēļ dalībvalstīm ir jāsniedz ziņojumi Komisijai.

Attiecībā uz atbalsta garantiju shēmām šie ziņojumi jāsniedz vismaz garantijas shēmas darbības beigās un lai informētu par grozījumiem shēmās. Tomēr Komisija var lemt, ka ziņojumus ir lietderīgi pieprasīt biežāk atkarībā no katra gadījuma.

Attiecībā uz garantiju shēmām, par kurām Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ka tās nav atbalsta shēmas, un īpaši gadījumos, kad nav uzticamu vēsturisku datu par shēmu, Komisija, pieņemot lēmumu par to, ka tās nav atbalsta shēmas, var pieprasīt iesniegt minētos ziņojumus, tādējādi katrā gadījumā atsevišķi nosakot ziņojumu sniegšanas biežumu un to saturu.

Ziņojumos jāiekļauj vismaz šāda informācija:

Attiecībā uz individuālām garantijām jāsniedz attiecīga informācija galvenokārt par d) līdz g) punktu.

Komisija visos gadījumos vērš dalībvalstu uzmanību uz to, ka sniegt pareizu ziņojumu tālākā nākotnē var tad, ja nepieciešamā informācija apkopota pareizi, sākot jau no shēmas izmantošanas sākuma, un informācija tiek apkopota ik gadu.

Dalībvalstu uzmanība tiek vērsta arī uz to, ka, kaut gan attiecībā uz garantijām, kas nav atbalsta garantijas, ko izsniedz vai nu atsevišķi, vai arī shēmas ietvaros, nepastāv paziņošanas pienākums, Komisijai, piemēram, pēc sūdzības saņemšanas var būt nepieciešams pārliecināties, vai garantija vai shēma neietver atbalsta elementus. Šādā gadījumā Komisija attiecīgajai dalībvalstij pieprasīs informāciju, kas būs līdzīga tai informācijai, kas noteikta iepriekš attiecībā uz ziņojumiem.

Ja ziņojumi jau ir jāsniedz saskaņā ar īpašam ziņojumu sniegšanas saistībām, ko paredz grupālā atbrīvojumu regulas, pamatnostādnes vai pamatnoteikumi, ko piemēro valsts atbalsta jomā, šie īpašie ziņojumi aizstās ziņojumus, kas sniedzami saskaņā ar esošo pienākumu sniegt ziņojumu par garantijām, ja vien tajos ir iekļauta iepriekš norādītā informācija.

7.   ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

Komisija aicina dalībvalstis līdz 2010. gada 1. janvārim koriģēt to esošos garantiju pasākumus atbilstīgi šajā paziņojumā noteiktajiem nosacījumiem, ciktāl tie attiecas uz jaunām garantijām.

(1)  OV C 71, 11.3.2000., 14. lpp.

(2)  Piemēram, Komisijas 2003. gada 23. aprīļa Lēmums 2003/706/EK par valsts atbalsta shēmu, ko īsteno Vācija ar nosaukumu “Brandenburgas garantijas shēmas 1991. un 1994. gadam” Valsts atbalsts C 45/98 (ex NN 45/97) (OV L 263, 14.10.2003., 1. lpp.); Komisijas 2003. gada 16. decembra Lēmums par atbalsta shēmu, ko Vācija plāno īstenot kuģu būves finansēšanai (N 512/03) (OV C 62, 11.3.2004., 3. lpp.); Komisijas 2005. gada 6. aprīļa Lēmums 2006/599/EK par atbalsta shēmu, ko Itālija plāno īstenot kuģu būves finansēšanai (N 28/03) (OV L 244, 7.9.2006., 17. lpp.).

(3)  Skatīt lietu C-482/99, Francija pret Komisiju (Stardust), 2002, ECR I-4397.

(4)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmē minēto lietu C-482/99.

(5)  Skatīt Komisijas paziņojumu par to, kā EK līguma 92. un 93. pantu piemērot valstij piederošām akcijām (Eiropas Kopienu biļetens Nr. 9-1984); Spriedums apvienotajās lietās Nr. 296 un 318/82 Netherlands and Leeuwarder Papierwarenfabriek Bv pret Komisiju, 1985, ECR 809, 17. punkts; Komisijas paziņojums par EK līguma 92. un 93. panta un EEZ līguma 61. panta piemērošanu valsts atbalstam aviācijas nozarē (OV C 350, 10.12.1994., 5. lpp.), 25. un 26. punkts.

(6)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(7)  “Parāda vērtspapīru” definīciju skatīt 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvā 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/22/EK (OV L 76, 19.3.2008., 50. lpp.).

(8)  Minētajiem PVTN ir jāatbilst tādiem Kopienas noteikumiem kā Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmums 2005/842/EK par EK līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 312, 29.11.2005., 67. lpp.) un Kopienas nostādnes valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (OV C 297, 29.11.2005., 4. lpp.).

(9)  Piemēram, 1. tabula par aģentūru kredītreitingiem, kas sniegta Starptautiskās starpbanku norēķinu bankas darba dokumentā Nr. 207, kurš pieejams šādā adresē:

http://www.bis.org/publ/work207.pdf

(10)  Ar “MVU” apzīmē mazos un vidējos uzņēmumus, kā definēts I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1976/2006 (OV L 368, 23.12.2006., 85. lpp.).

(11)  Šīs drošās zonas prēmijas nosaka saskaņā ar peļņas normu, kas noteikta aizdevumiem uzņēmumiem ar līdzīgu reitingu Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Pēc Komisijas pasūtītā pētījuma par minēto tēmu:

(http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/studies_reports/full_report.pdf — skatīt pētījuma 23. un 156.–159. lpp.) tiek ņemts vērā vispārīgs samazinājums par 20 bāzes punktiem. Šis samazinājums atbilst līdzīgu risku starpībai starp aizdevumu un garantiju rezervi, lai ņemtu vērā papildu izmaksas, kas īpaši saistītas ar aizdevumiem.

(12)  Tabulā izmantotas atsauces uz reitinga klasēm, ko izmanto Standard and Poor's, Fitch un Moody's, jo tās ir reitinga aģentūras, kuras visbiežāk izmanto banku nozare savām novērtēšanas sistēmām, kā aprakstīts 3.2. punkta d) apakšpunktā. Tomēr nav obligāti saņemt novērtējumu no šīm konkrētajām reitinga aģentūrām. Vienlīdz pieņemamas ir valsts novērtēšanas sistēmas vai novērtēšanas sistēmas, ko izmanto bankas, lai atspoguļotu saistību nepildīšanas likmes, ja tās nodrošina viena gada saistību neizpildes iespējamību, jo šo rādītāju izmanto reitinga aģentūras, lai novērtētu uzņēmumus. Citām sistēmām jāļauj veikt līdzīgu klasifikāciju, izmantojot šo novērtējuma instrumentu.

(13)  Piemēram, uzņēmumam, kam bankas piešķirtais kredītreitings ir BBB-/Baa 3, jāmaksā gada garantijas prēmija vismaz 0,8 % apmērā par summu, ko faktiski garantējusi valsts katra gada sākumā.

(14)  Skatīt 11. zemsvītras piezīmē minēto paziņojumu. kurā teikts, ka “Atsauces likme jāizmanto arī kā diskonta likme, aprēķinot pašreizējo vērtību. Šai nolūkā izmanto bāzes likmi, kurai pieskaita fiksētu rezervi — 100 bāzes punktus” (4. lpp.).

(15)  Plašāku informāciju skatīt 12. zemsvītras piezīmē.

(16)  Saskaņā ar kapitāla prasībām, kas iekļautas Eirpas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.) 75. pantā, kas lasāms kopā ar tā VI pielikumu (41. punkts un turpmākie punkti).

(17)  Attiecībā uz garantiju uzņēmumam ar BBB kredītvērtējumu, kuras apmērs ir 100, jāveido rezerves, kuru apmērs ir 8. Piemērojot 400 bāzes punktus (jeb 4 %) šim apjomam, iegūst gada kapitāla izmaksas 8 % × 4 % = 0,32 % no garantējamās summas, kas attiecīgi ietekmēs garantijas cenu. Ja saistību neizpildes viena gada likme, kas shēmā paredzēta šim uzņēmumam, ir, piemēram, 0,35 % un administratīvās izmaksas gadā tiek lēstas 0,1 % apmērā, garantijas, ko neuzskata par atbalstu, cena būs 0,77 % gadā.

(18)  Šādā gadījumā un ja uzskata, ka bezriska likme ir 5 %, gada izmaksas veidojamām rezervēm attiecībā uz tādu pat garantiju, kuras apjoms ir 100, un rezervēm, kuru apjoms ir 8, ir 8 % × (4 % + 5 %) = 0,72 % no garantējamās summas. Saskaņā ar šiem pašiem pieņēmumiem (noteiktā likme 0,35 % un administratīvās izmaksas 0,1 %) garantijas cena būs 0,77 % gadā, un no shēmas būtu jāmaksā papildu maksa valstij 0,4 % apmērā.

(19)  Tas ietver nosacījumu, ka MVU, kuriem nav kredītvēstures vai novērtējuma, kas pamatots ar bilanci, drošās zonas prēmiju nosaka 3,8 % apmērā, bet tā nekādā gadījumā nevar būt zemāka par prēmiju, ko piemērotu mātes uzņēmumiem.

(20)  Tas ir, pieņemot, ka atbilstīgu nodrošinājuma līmeni uzņēmums sniedz valstij un kredītiestādei.

(21)  Skatīt 11. zemsvītras piezīmē minēto paziņojumu.

(22)  Plašāku informāciju skatīt 14. zemsvītras piezīmē.

(23)  Šo aprēķinu var apkopot attiecībā uz katru riska klasi kā starpību starp a) nesamaksāto garantēto summu, ko reizina ar riska klases riska faktoru (kur “risks” ir saistību nepildīšanas iespējamība pēc administratīvo un kapitāla izmaksu iekļaušanas), kas ir tirgus prēmija, un b) ikvienu samaksāto prēmiju, t.i., (garantētā summa × risks) — samaksāto prēmiju.

(24)  OV L 302, 1.11.2006., 29. lpp.

(25)  OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.

(26)  Tas ietver iespēju, ka MVU, kuriem nav kredītvēstures vai novērtējuma, kas pamatots ar bilanci, drošās zonas prēmiju nosaka 3,8 % apmērā, bet tā nekādā gadījumā nevar būt zemāka par prēmiju, ko piemērotu mātes uzņēmumam vai uzņēmumiem.

(27)  Šo aprēķinu var apkopot attiecībā uz katru riska klasi kā nenomaksātās garantētās summas reizinājumu ar starpību starp a) attiecīgās riska klases drošās zonas prēmiju, izteiktu procentos, un b) samaksāto prēmiju, izteiktu procentos, t.i., garantētā summa × (drošās zonas prēmija — samaksātā prēmija).

(28)  Plašāku informāciju skatīt 11. zemsvītras piezīmē.

(29)  Šo aprēķinu var apkopot neatkarīgi no riska klases kā starpību starp a) nesamaksāto garantēto summu, ko reizina ar shēmas riska faktoru (kur “risks” ir iespējamo saistību nepildīšana pēc administratīvo un kapitāla izmaksu iekļaušanas), un b) samaksāto prēmiju, t.i., (garantētā summa × risks) — samaksāto prēmiju.

(30)  Skatīt konkurences tiesības, ko piemēro valsts atbalstam Eiropas Kopienā:

http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/legislation/legislation.html

Tiesību aktus valsts atbalsta jomā, kuri attiecas uz lauksaimniecības nozari, skatīt:

http://ec.europa.eu/agriculture/stateaid/leg/index_en.htm

un uz transporta nozari:

http://ec.europa.eu/dgs/energy_transport/state_aid/transport_en.htm

(31)  Piemēram, pienākumu, kas īpaši noteikts Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 271/2008 (OV L 82, 25.3.2008., 1. lpp.).

(32)  Ja shēma darbojusies vairāk nekā 10 gadus, jāsniedz informācija tikai par gada pārpalikumu vai iztrūkumu summām pēdējos 10 gados.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5044 — Bridgepoint/Pret a Manger)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 155/03)

2008. gada 2. aprīlī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Euro maiņas kurss (1)

2008. gada 19. jūnijs

(2008/C 155/04)

1 euro=

(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

(2008/C 155/05)

Atbalsta numurs: XA 273/07

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Rače-Fram

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Dodeljevanje državnih pomoči za programe razvoja kmetijstva in podeželja v občini Rače-Fram

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju državnih pomoči, pomoči de minimis in izvajanju drugih ukrepov razvoja kmetijstva in podeželja v občini Rače-Fram

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1.   Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos primārās ražošanas vajadzībām:

Atbalsta mērķis ir ieguldījumi lauku saimniecību objektu atjaunošanā un lauksaimnieciskajai ražošanai paredzēto iekārtu iegāde, ieguldījumi ilggadīgo kultūru audzēšanā, aramzemes uzlabošanā un ganību apsaimniekošanā.

2.   Tradicionālo ainavu un ēku saglabāšana:

3.   Atbalsts apdrošināšanas prēmiju izmaksām:

4.   Atbalsts zemes pārdalīšanai:

5.   Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai:

6.   Tehniskā atbalsta nodrošināšana:

Īstenošanas datums: 2007. gada oktobris (atbalstu piešķirs tikai pēc kopsavilkuma publicēšanas Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Atbalsts MVU

Atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 pantiem un attaisnotās izmaksas: Noteikumu projekta “Pravilnik o dodeljevanju državnih pomoči, pomoči de minimis in izvajanju drugih ukrepov razvoja kmetijstva in podeželja v Občini Rače-Fram” II nodaļā ir paredzēti pasākumi, kuri ir valsts atbalsts saskaņā ar turpmāk minētajiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

12. pants. Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants. Atbalsts zemes pārdalīšanai;

14. pants. Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai;

15. pants. Tehniskā atbalsta nodrošināšana

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Tīmekļa vietne: http://www.race-fram.si/dokument.aspx?id=2829

Cita informācija: Pasākums par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem sējumu un augļu ražas apdrošināšanai attiecas uz šādiem nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofām: pavasara salna, krusa, zibens un zibens izraisīts ugunsgrēks, viesuļvētras un plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 prasībām par pasākumiem, kas jāveic pašvaldībai, un vispārējiem noteikumiem (pasākumiem pirms atbalsta piešķiršanas, pasākumiem atbalsta summēšanai, pārredzamībai un uzraudzībai)

Atbalsta numurs: XA 276/07

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Kostanjevica na Krki

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Finančna sredstva za ohranjanje in spodbujanje razvoja kmetijstva in podeželja v občini Kostanjevica na Krki

Juridiskais pamats: Pravilnik o ohranjanju in spodbujanju razvoja kmetijstva in podeželja v občini Kostanjevica na Krki za programsko obdobje 2007–2013

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1.   Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos:

2.   Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana:

3.   Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem:

4.   Atbalsts zemes pārdalīšanai:

5.   Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai:

6.   Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē:

Īstenošanas datums: 2007. gada oktobris (atbalsts netiks piešķirts pirms kopsavilkuma publicēšanas Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Atbalsts lauksaimniecības uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem

Atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 pantiem un attaisnotās izmaksas: Noteikumu projekta par lauksaimniecības un lauku apgabalu saglabāšanu un attīstību Kostanjevica na Krki pašvaldībā 2007.–2013. gada programmēšanas periodā II nodaļā ir paredzēti pasākumi, kuri ir valsts atbalsts saskaņā ar turpmāk minētajiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

12. pants. Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants. Atbalsts zemes pārdalīšanai;

14. pants. Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai;

15. pants. Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā nozare: Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/ulonline.jsp?urlid=200787&dhid=91625

Cita informācija: Pasākums, kas attiecas uz apdrošināšanas prēmijām laukaugu un augļu apdrošināšanai, ietver šādus nelabvēlīgus klimatiskos apstākļus, kas var būt pielīdzināmi dabas katastrofai: pavasara salna, krusa, zibens un zibens izraisīts ugunsgrēks, viesuļvētras un plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 prasībām par pasākumiem, kas jāveic pašvaldībām, un vispārējiem noteikumiem (pasākumiem pirms atbalsta piešķiršanas, pasākumiem atbalsta summēšanai, pārredzamībai un uzraudzībai)

Atbildīgās personas paraksts

Župan

Mojmir PUSTOSLEMŠEK

Atbalsta numurs: XA 277/07

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Videm

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Dodeljevanje državnih pomoči za programe razvoja podeželja v občini Videm

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju državnih pomoči in drugih pomoči, ter ukrepov za programe razvoja podeželja v občini Videm

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1.   Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos primārās ražošanas vajadzībām:

Atbalstu piešķir ieguldījumiem lauku objektu atjaunošanai un lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamo iekārtu iegādei, kā arī ieguldījumiem ilggadīgo kultūru audzēšanai, aramzemes uzlabošanai un ganību apsaimniekošanai.

2.   Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana:

3.   Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem:

4.   Atbalsts zemes pārdalīšanai:

5.   Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai:

6.   Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē:

Īstenošanas datums: 2007. gada oktobris (atbalsts netiks piešķirts pirms kopsavilkuma publicēšanas Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Atbalsts MVU

Atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 pantiem un attaisnotās izmaksas: Noteikumu projekta par valsts atbalsta un cita veida atbalsta piešķiršanu un lauku attīstības programmu pasākumiem Videm pašvaldībā II nodaļā ir paredzēti pasākumi, kuri ir valsts atbalsts saskaņā ar šādiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

12. pants. Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants. Atbalsts zemes pārdalīšanai;

14. pants. Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai;

15. pants. Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Tīmekļa vietne: http://ls.lex-localis.info/UradnoGlasiloObcin/VsebinaDokumenta.aspx?SectionID=fddd663f-924f-4244-9a05-d3389bdf4bbc

Cita informācija: Pasākums par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem sējumu un augļu ražas apdrošināšanai attiecas uz šādiem nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofām: pavasara salna, krusa, zibens un zibens izraisīts ugunsgrēks, viesuļvētras un plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 prasībām par pasākumiem, kas jāveic pašvaldībām, un vispārējiem noteikumiem (pasākumiem pirms atbalsta piešķiršanas, pasākumiem atbalsta summēšanai, pārredzamībai un uzraudzībai)

Atbildīgās personas paraksts

Direktorica občinske uprave

občine Videm

Mag. Darinka RATAJC

Atbalsta numurs: XA 278/07

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Jesenice

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Programi razvoja podeželja v občini Jesenice 2007–2013

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodelitvi pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva, gozdarstva in podeželja v občini Jesenice (II. poglavje Pravilnika)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Plānotie gada izdevumi:

2007: EUR 39 642

2008: EUR 40 476

2009: EUR 41 312

2010: EUR 42 147

2011: EUR 42 981

2012: EUR 43 884

2013: EUR 44 805

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1.   Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos primārās ražošanas vajadzībām:

Atbalstu piešķir ieguldījumiem lauku objektu atjaunošanai un lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamo iekārtu iegādei, kā arī ieguldījumiem ilggadīgo kultūru audzēšanai, aramzemes uzlabošanai un ganību apsaimniekošanai.

2.   Atbalsts tradicionālo ēku saglabāšanai:

3.   Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem:

4.   Atbalsts zemes pārdalīšanai:

5.   Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē:

Īstenošanas datums: 2007. gada oktobris (atbalsts netiks piešķirts pirms kopsavilkuma publicēšanas Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Atbalsts MVU

Atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 pantiem un attaisnotās izmaksas: Noteikumu projekta par atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apgabalu saglabāšanai un attīstībai Jesenice pašvaldībā II nodaļā ir paredzēti pasākumi, kuri ir valsts atbalsts saskaņā ar šādiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

12. pants. Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants. Atbalsts zemes pārdalīšanai;

15. pants. Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/_pdf/2007/Ur/u2007087.pdf

Cita informācija: Pasākums, kas attiecas uz apdrošināšanas prēmijām laukaugu un augļu apdrošināšanai, ietver šādus nelabvēlīgus klimatiskos apstākļus, kas var būt pielīdzināmi dabas katastrofai: pavasara salna, krusa, zibens un zibens izraisīts ugunsgrēks, viesuļvētras un plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 prasībām par pasākumiem, kas jāveic pašvaldībām, un vispārējiem noteikumiem (pasākumiem pirms atbalsta piešķiršanas, pasākumiem atbalsta summēšanai, pārredzamībai un uzraudzībai)

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5046 — Friesland/Campina)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 155/06)

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5182 — Shell/BP/AFS/GlobeFuel)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 155/07)

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5158 — Strabag/Kirchhoff)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 155/08)

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5186 — Investor Ab/Altor/Lindorff JV)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 155/09)

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.