ISSN 1725-5201 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
51. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
III Sagatavošanā esoši tiesību akti |
|
|
EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA |
|
|
441. plenārā sesija, kas notika 2008. gada 16. un 17. janvārī |
|
2008/C 151/01 |
||
2008/C 151/02 |
||
2008/C 151/03 |
||
2008/C 151/04 |
||
2008/C 151/05 |
||
2008/C 151/06 |
||
2008/C 151/07 |
||
2008/C 151/08 |
||
2008/C 151/09 |
||
2008/C 151/10 |
||
2008/C 151/11 |
||
2008/C 151/12 |
||
2008/C 151/13 |
||
2008/C 151/14 |
||
2008/C 151/15 |
||
LV |
|
III Sagatavošanā esoši tiesību akti
EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA
441. plenārā sesija, kas notika 2008. gada 16. un 17. janvārī
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/1 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Zaļā grāmata par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū”
COM(2007) 226 galīgā redakcija
(2008/C 151/01)
Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2007. gada 30. aprīlī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Zaļā grāmata par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū”.
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2007. gada 3. decembrī. Ziņotājs — IOZIA kgs, līdzziņotāja — MADER-SAUSSAYE kdze.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 441. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 16. un 17. janvārī (16. janvāra sēdē) ar 129 balsīm par, 1 balsi pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi un ieteikumi
1.1 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta Zaļās grāmatas mērķi, proti, attīstīt finanšu pakalpojumus privātpersonām [Komisijas dokumenta tulkojumā lietots termins “finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecība”] vienotajā tirgū, cenšoties apzināt un likvidēt visas mākslīgās un nepamatotās barjeras, kas Eiropas iedzīvotājiem neļauj tieši un pilnībā izmantot šīs priekšrocības piedāvājuma izmaksu un kvalitātes ziņā. Komiteja uzskata, ka Zaļajā grāmatā tikai daļēji ir ņemta vērā reālā situācija finanšu pakalpojumu un produktu tirgū, un tajā nav aplūkots izplatīšanas jautājums, kas tomēr ir faktors, kas būtiski ietekmē konkurenci. |
1.2 |
EESK atbalsta un novērtē Komisijas mērķi stimulēt kvalitatīvu produktu un jauninājumu piedāvājumu, veicinot šobrīd neizdevīgā situācijā esošo banku un apdrošināšanas pakalpojumu brīvu apriti, jo to ierobežo valstu normatīvie un nodokļu noteikumi. |
1.3 |
Zaļās grāmatas par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū vispārējais princips ir patērētāju labklājības uzlabošana. Minētie pakalpojumi kļūst arvien izplatītāki, un tos izmanto aizvien biežāk, tāpēc iniciatīvas šajā jomā atbilst vispārējām interesēm. Privātpersonām sniegto finanšu pakalpojumu turpmākas integrācijas rezultātā varētu samazināties izmaksas, jo palielināsies konkurence. Patērētāji no tā varētu gūt labumu, ja izdosies saglabāt Eiropas finanšu sistēmas konkurētspēju gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām. |
1.4 |
EESK piekrīt tam, ka ir lietderīgi samazināt pakalpojumu privātpersonām sadrumstalotību, taču uzsver, ka tie nenovēršami ir vairāk segmentēti nekā finanšu pakalpojumi korporatīvajiem klientiem. |
1.5 |
EESK novēro, ka tirgus loģika orientējas uz citiem modeļiem. Pasaules tirgus tiek veidots, pamatojoties uz pārrobežu konsolidācijas procesiem. Starptautiskie banku un apdrošināšanas uzņēmumi turpina iegādes stratēģiju, kas paredz palielināt piedāvājuma mobilitāti. Tomēr pārrobežu konsolidācijas procesiem ir vai varētu būt ļoti negatīva ietekme uz nodarbinātību. Iespējamo iegāžu rezultātā varētu tikt likvidētas desmitiem tūkstošu darba vietu. EESK jau iepriekš bija minējusi šo sociālo risku un ierosināja pasākumus šādas sociālās krīzes situācijas risināšanai, izmantojot mācību shēmas un profesionālo pārkvalificēšanos, kā arī sociālo seku mazināšanas pasākumus (1), kuri ir paredzēti daudzos Eiropas banku nozares koplīgumos. |
1.6 |
EESK uzskata, ka ir svarīgi īstenot visas iniciatīvas, kas ļautu palielināt patērētāju kompetenci un zināšanas. Būtiska un pilnīga informācija ir nepieciešama patērētāju aizsardzībai, protams, neaizmirstot to, ka finanšu produkti un pakalpojumi nav salīdzināmi ar citiem produktiem un pakalpojumiem. Informācijas daudzums nav galvenais, patērētājiem ir vajadzīga kvalitatīva informācija. |
1.7 |
EESK uzskata, ka informācija un padomi nav viens un tas pats. Informācija — tas ir pienākums sniegt informāciju patērētājiem, un tai jābūt pielāgotai klienta zināšanu līmenim un riska profilam, un klients jābrīdina par iespējamām grūtībām, ar kurām viņš var saskarties; padoms ir profesionāls pakalpojums, kas tiek sniegts pēc pieprasījuma un kas var paredzēt arī noteiktu padomdevēja atbildību. Direktīvā par finanšu instrumentu tirgiem ir noteiktas informācijas un padomu sniegšanas jomas un ierobežojumi, kā arī darbības, kas var radīt interešu konfliktus. |
1.8 |
EESK uzskata, ka minētā jautājuma risināšanai ir nepieciešami skaidri formulēti tiesību akti, lai nepieļautu tādus paņēmienus, kas varētu radīt interešu konfliktus, kā arī tirdzniecības veicināšanu un par pārdošanu atbildīgajiem darbiniekiem paredzētas prēmiju sistēmas, kas aizgūtas no komerciālas tirdzniecības un saistītas ar specifisku produktu pārdošanas mērķiem. EESK iesaka uzsākt īpašas debates ar uzņēmumiem, patērētājiem un nozares uzņēmējiem. Tas varētu būt pirmais posms, lai izpildītu patērētāju galveno prasību, proti, nodrošināt banku un apdrošināšanas iestāžu darbību pārredzamību. |
1.9 |
EESK iesaka banku un apdrošināšanas iestādēm attīstīt savu darbinieku speciālo profesionālo apmācību. Jo darbinieks ir kompetentāks, jo patērētājs būs vairāk pasargāts. Neskarot iesaistīto pušu neatkarību, šādus projektus varētu apspriest sociālā dialoga ietvaros starp UNI-Europa Finance, šīs nozares Eiropas arodbiedrību federāciju un organizācijām, kas pārstāv bankas un apdrošināšanas iestādes. |
1.10 |
EESK ņem vērā, ka Komisija šobrīd labvēlīgāk raugās uz papildu regulējuma, tā sauktā “28. regulējuma”, pieņemšanu. Vienlaikus ar Eiropas papildu regulējumu būtu vēlams pieņemt Eiropas profesionālās ētikas kodeksu, kuru autonomi būtu noteikuši uzņēmēji, apspriežoties un panākot vienošanos ar Komisijas kompetentajiem dienestiem un asociācijām, kas pārstāv attiecīgās nozares lietotājus un darbiniekus. Minētais kodekss jo īpaši attieksies uz uzņēmumu un klientu attiecībām finanšu pakalpojumu jomā. |
1.11 |
EESK arī pauž bažas par banku nosacījumu pārredzamību. Cenu atšķirības un cenu aprēķināšanas formulu atšķirības rada asimetriju un grūtības salīdzināt cenas, turklāt bieži vien trūkst informācijas par piemērotajām komisijas maksām. |
1.12 |
EESK piekrīt patērētāju aizsardzības komisārei Meglena Kuneva kundzei, kas izvirzījusi trīs galvenos mērķus attiecībā uz politisko stratēģiju patērētāju aizsardzības jomā 2007. — 2013. gadam:
EESK tuvākajā laikā izstrādās atzinumu par šo tematu. Komisija 2007. gada martā iesniedza Padomei priekšlikumu attiecībā uz direktīvu par patērētājiem un kredītu. |
1.13 |
EESK atbalsta ideju par to, ka klientu mobilitāte ir nozīmīgs faktors finanšu pakalpojumu nozares attīstībā gan kvalitātes, gan efektivitātes ziņā. Tomēr EESK uzskata, ka nav jānosaka pārāk optimistiski mērķi attiecībā uz patērētāju mobilitāti finanšu pakalpojumu nozarē. |
1.14 |
Finanšu nozarē ļoti nozīmīgas ir attiecības, kas balstītas uz savstarpēju uzticību, ņemot vērā to, ka lielākā daļa produktu ir specifiski un ietver ilgtermiņa saistības starp pārdevēju un pircēju. Patērētāju viedoklim, ka ir grūtāk izveidot uzticības attiecības ar starpniekiem, kuri nav tieši pārstāvēti viņu valstī, ir vairāki iemesli. |
1.15 |
Iespaids par finanšu pakalpojumiem rodas no to apraksta informatīvos bukletos un līguma noteikumos: nevajadzētu novērtēt pārāk zemu valodas un kultūras problēmas. Šajā sakarā EESK uzskata, ka nebūtu ne reāli, ne pareizi likt starpniekiem sagatavot informācijas bukletus un līguma nosacījumus visās Eiropas Savienības valodās. Vidējā termiņā valodas barjeras problēmai nebūs risinājuma, un tā ievērojami kavēs patērētāju pārrobežu mobilitāti. |
1.16 |
EESK piekrīt, ka būtu lietderīgi rūpīgi izpētīt, cik likumīgi ir šķēršļi patērētāju mobilitātei, piemēram, kontu slēgšanas izmaksas, nepietiekama informācijas pārredzamība, finanšu pakalpojumu līgumiskie aspekti, kuru dēļ bieži vien ir grūtāk mainīt produktu vai piegādātāju, kā tas notiek atsevišķās dalībvalstīs. EESK uzsver arī to, ka pastāv tehniski, reglamentējoši, fiskāli un juridiski ierobežojumi, kurus ir grūti atrisināt, lai ieviestu nosacījumus, kas nodrošinātu patērētāju mobilitāti Komisijas norādītajā līmenī. Turklāt pastāv risks, ka finanšu pakalpojumus reglamentējošo noteikumu vienkāršošana varētu izraisīt patērētāju aizsardzības līmeņa pazemināšanos. Šķēršļu atcelšana nedrīkst radīt ne cenu kāpumu, ne arī vājināt spēkā esošo aizsardzības noteikumu ietekmi. |
1.17 |
Grūtības saskaņot aizsardzības pasākumu tiesisko regulējumu, kas atklājās, piemēram, pārskatot Patēriņa kredītu direktīvu, var patērētājiem radīt iespaidu, ka valsts, kurā iegādāts pakalpojums, lielā mērā nosaka piedāvātās aizsardzības līmeni. |
1.18 |
EESK uzskata, ka tikai patērētāji ar pietiekamu finanšu kultūru var pilnībā izprast, cik sarežģīta ir viņu finanšu vajadzību apmierināšana, un līdz ar to novērtēt kvalificētu un neatkarīgu finanšu konsultāciju pievienoto vērtību. Tāpat arī būtu jāpievērš īpaša uzmanība tiem patērētājiem, kuri neprot (pietiekami labi) pielietot jaunās tehnoloģijas. |
1.19 |
EESK uzskata, ka galvenais ir samazināt distanci starp finanšu iestādēm un klientiem. Demokrātiskām valstīm, kurās valda tirgus ekonomika, ir izdevies izveidot patērētāju minimālās tiesības, piemēram, likumā noteiktas tiesības rezidentiem, kuri atbilst ad hoc nosacījumiem, uz bankas kontu, piešķirot tās pilsoņtiesību līmenī, un varētu domāt, ka šī labā prakse, saskaņojot ar valsts tiesību aktiem un praksi, varētu kļūt par kopēju Eiropas Savienības mantojumu (2). |
1.20 |
Lai izstrādātu šo atzinumu EESK sarīkoja uzņēmumu, patērētāju un strādnieku organizāciju uzklausīšanu. Atzinumā ir apkopoti minēto organizāciju izteiktie viedokļi. EESK piekrīt patērētāju izteiktajām pamatotajām raizēm par to, ka nepieciešams uzlabot situāciju, lai patērētājiem paredzētos finanšu pakalpojumus iekļautu vienotajā tirgū un lai novērstu visus mākslīgos šķēršļus, kas traucē. Zaļā grāmata sekmējusi nozīmīgu debašu uzsākšanu. Jāpievērš pienācīga uzmanība uzņēmumu pārstāvju izteiktajiem objektīvajiem apsvērumiem un darbinieku pārstāvju izteiktajām prasībām, lai kopumā uzlabotu dažādo ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku sadarbību. Tāpēc pirms noteikumu pieņemšanas ir jārīko īpašs diskusiju forums, kurā tiktu saskaņotas iepriekš minēto pārstāvju intereses. |
2. Ievads
2.1 |
Publicējot Zaļo grāmatu, Komisija definē politiku, ko tā plāno īstenot finanšu pakalpojumu privātpersonām nozarē, kas ietver šādus pakalpojumus: “norēķinu konti, maksājumi, individuālie aizņēmumi, hipotēkas, ietaupījumi, pensijas, ieguldījumi un apdrošināšanas pakalpojumi, ja tos sniedz individuāliem klientiem, tostarp privātiem ieguldītājiem”. |
2.2 |
Jānodrošina ES pilsoņiem iespēja izmantot priekšrocības, ko piedāvā vienotais tirgus, taču vēl aizvien pastāv šķēršļi, un pārrobežu darbība nav pietiekami attīstīta, tāpēc Komisija pauž viedokli, ka atšķirības reglamentējošos noteikumos un nodokļu pasākumos, kā arī tirgu sadrumstalotība ir šķēršļi piekļuvei tirgum. |
2.3 |
Komisija paredz samazināt cenas arī šiem pakalpojumiem, izmantojot tirgus konjunktūru, konkurenci, un apņemas pieņemt iniciatīvas, ko varētu piemērot Kopienas tiesību aktu neievērošanas gadījumā. Komisija Zaļajā grāmatā atbalsta iespēju vajadzības gadījumā pieņemt arī tiesību aktus. |
2.4 |
Komisija paredz stimulēt kvalitatīvu produktu un jauninājumu piedāvājumu, veicinot šobrīd neizdevīgā situācijā esošu banku un apdrošināšanas pakalpojumu brīvu apriti, jo to ierobežo valstu tiesību normas un nodokļu noteikumi. |
2.5 |
Komisija attiecībā uz tiesisko regulējumu atsāk debates par “28. regulējumu” (tādējādi šķietami kliedējot visas iepriekšējās šaubas). |
3. Piezīmes
3.1 |
EESK šajā atzinumā neatbildēs uz atsevišķiem Zaļajā grāmatā izteiktajiem jautājumiem, bet tās nolūks ir sniegt Zaļajā grāmatā izvirzīto svarīgo jautājumu visaptverošu novērtējumu. |
3.2 |
EESK uzsver, ka jāiezīmē atšķirība starp finanšu produktiem un finanšu pakalpojumiem. Produktus pērk, un pircēji kļūst par to “īpašniekiem” (piemēram, vērtspapīri, fondi, apdrošināšanas polises) un uzņemas risku. Banku pakalpojumu gadījumā pircējs ir lietotājs, nevis īpašnieks (piemēram, patēriņa kredīti, hipotekārie aizdevumi, riski u.c.), un risku uzņemas pakalpojumu pārdevējs. Komiteja uzskata, ka Zaļajā grāmatā tikai daļēji ir ņemta vērā reālā situācija finanšu pakalpojumu un produktu tirgū, un tajā nav aplūkots izplatīšanas jautājums, kas tomēr ir faktors, kas būtiski ietekmē konkurenci. Dažādiem izplatīšanas kanāliem un dažādiem piedāvājuma veidiem var būt noteicoša ietekme gan uz cenām (transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas piedāvājumi pa telefonu vai internetā), gan uz iesaistīto uzņēmumu (finanšu iestādes, lielie veikali, brokeri, pasts u.c.) uzticamību un kompetenci. EESK uzskata, ka apspriešana ir jāpaplašina, aplūkojot arī netradicionālos izplatīšanas kanālus, kā arī saikni starp produktiem un izplatīšanas sistēmām. |
3.2.1 |
Segmenti: lai ņemtu vērā patērētāju dimensiju privātpersonām sniegto finanšu pakalpojumu jomā, ir nepieciešams segmentēt pakalpojumus un tad izpētīt privātpersonu apkalpošanas vietas — izplatīšanas sistēmu, ar kuras starpniecību patērētāji var piekļūt dažādiem pakalpojumiem, kā arī šajā sistēmā pastāvošās konkurences pakāpi. Finanšu pakalpojumus privātpersonām var iedalīt trīs grupās: banku pakalpojumi privātpersonām, privātpersonu riska apdrošināšana, kā arī noguldījumu un ieguldījumu produkti. |
3.2.2 Banku pakalpojumi privātpersonām (3)
3.2.2.1 |
Tradicionāli klienti saņem visus privātpersonām sniegtos banku pakalpojumus, kontaktējoties ar banku filiālēs strādājošo personālu, iepriekš uzrādot savu personu apliecinošu dokumentu un pierādot savu godīgumu. Lielākā daļā valstu darbojas daudz banku, kas savstarpēji konkurē. Lai iekļūtu vietējā tirgū, ārzemju bankai vienkāršāk ir iegādāties jau esošu banku nekā veidot jaunu tīklu, jo tam būtu vajadzīgs laiks un tas radītu vēl papildu konkurenci (Santander nopirka Abbey National, Fortis pārpirka ABN Amro, RBOS un Santander u.c.). Patērētāju izvēle ir atkarīga no konkurētspējas valsts tirgū, jo patērētājiem ir jāizvēlas viena vai otra banka, kas darbojas valsts tirgū. |
3.2.2.2 |
Banku pakalpojumi tiešsaistē pašreiz attīstās, taču šķiet, ka tie arī turpmāk tiks sniegti vienas valsts robežās, jo zīmolam ir jābūt zināmam un tam ir jāiegūst patērētāju uzticība, turklāt bankām, nosakot klientu personas datus un labos nodomus, būs jāievēro valstu tiesību akti. |
3.2.2.3 |
Internetbankas un telefonbankas nodrošina pieejamību banku pakalpojumiem 24 stundas dienā 7 dienas nedēļā; tas ir ievērojams progress salīdzinājumā ar laiku, kad šī piekļuve bija atkarīga no bankas darba laika. |
3.2.2.4 |
Banku konkurence attiecībā uz klientiem, kuri vēlas pilna spektra pakalpojumus, ir tikai starp universālām bankām, taču pastāv ievērojama labāko klientu atlasīšana (cherry picking), jo īpaši kredītkaršu jomā, ko veic tādas bankas kā American Express vai MNBA. Pakalpojumi, kurus piedāvā, izmantojot tiešās tirdzniecības kanālus, ir pieejami visur Eiropas Savienībā. Kredītkaršu īpašniekiem tiek piedāvāta piekļuve bankomātiem un dažāda veida patēriņa kredīts. Tādējādi patērētāji var gūt labumu no valsts un starptautisko banku konkurences. Tajā pašā laikā pastāv risks, ka vēl vairāk var palielināties privātpersonu parādsaistību apjoms. |
3.2.2.5 |
Privātklientu bankas nepiedāvā tikai pakalpojumus privātpersonām. Piemērojot stratēģiju, kuru bieži raksturo ar vārdu “bancassurance”, tās tagad privātpersonām piedāvā visus iespējamos produktus un pakalpojumus. Filiāles un klientu dati tām nodrošina garantētas izplatīšanas iespējas, kurām ir milzīga vērtība. Bankas cenšas uzlikt savu zīmolu lielākai daļai vai visiem finanšu produktiem un pakalpojumiem, ko tās piedāvā saviem klientiem, bet šiem “zīmola” produktiem nav viszemākā cena, un tie nav ekonomiski izdevīgākie. |
3.2.3 Privātpersonu riska apdrošināšana (4)
3.2.3.1 |
Patērētāju izvēle privātpersonu risku apdrošināšanas jomā ir atkarīga no tā, cik attīstīta un plaša ir neatkarīgās izplatīšanas sistēma, ko veido brokeri un neatkarīgi finanšu konsultanti. Starpnieka tradicionālā loma ir sniegt vislabākos padomus, ņemot vērā katra klienta īpašo situāciju. Veicot savu darbību, starpnieks ņem vēra ceru, kā arī piedāvājuma vērtību. |
3.2.3.2 |
Tāpat kā banku darbībā arī šajā nozarē ir vērojama “labāko klientu atlasīšana”, ko veic apdrošināšanas sabiedrības, atlasot zema riska kategorijas klientus. |
3.2.3.3 |
Uzņēmumu, kuri veic tiešo tirdzniecību, darbību un starpnieka lomu ietekmē tīmekļa vietnes, kuras tiešsaistē piedāvā konkurentu produktu salīdzinājumu, jo īpaši transporta līdzekļu apdrošināšanas jomā. Šajā starpniekpakalpojumu neizmantošanā galvenais uzsvars tiek likts uz cenu, visus produktus novienādojot vienkāršu preču līmenī. |
3.2.3.4 |
Lai patērētājiem būtu vislabākās izvēles iespējas privātpersonu riska apdrošināšanas jomā, tostarp arī transportlīdzekļu apdrošināšana, ir jāatrod alternatīva “bancassurance” izplatīšanas sistēmai. Tādēļ jānovērš konkurenci traucējoši šķēršļi, kas kavē neatkarīgu starpnieku tīklu attīstību vai izplatīšanu, izmantojot internetu. |
3.2.4 Noguldījumu un ieguldījumu produkti (5)
3.2.4.1 |
Noguldījumu un ieguldījumu produkti ir viens no galvenajiem banku darbības segmentiem. Tas ir arī segments, kurā tiek piedāvāta visplašākais konkurējošo produktu klāsts un kurā ir visattīstītākā neatkarīgo starpnieku sistēma. Iepriekš izteiktie apsvērumi par privātpersonu riska apdrošināšanu attiecas arī uz patērētāju izvēli šajā segmentā. Reglamentējošos noteikumos paredzēts, ka bankas personālam, konsultējot klientus jautājumos par noguldījumiem un ieguldījumiem, ir jāprecizē, ka viņi kā bankas darbinieki var pārdot tikai viņu bankas piedāvātos produktus un ka tie var nebūt paši lētākie vai izdevīgākie. |
3.2.4.2 |
Patērētājiem noteikti ir jāizmanto noguldījumu sistēmas, kas attiecīgajās valstīs izveidotas ar valsts atbalstu. Šo sistēmu ietvaros starptautiski uzņēmumi piedāvās konkurējošus produktus, ja apjoms būs pietiekami liels un būs izveidoti izplatīšanas kanāli. |
3.2.4.3 |
Hipotekārais kredīts ir būtisks produkts patērētājiem. Visattīstītākajos valstu tirgos ir raksturīga vairāku hipotekāro kredītu sniedzēju klātbūtne papildus bankām un ļoti sarežģītam neatkarīgo konsultantu tīklam, kurus lielā mērā atbalsta tiešā tirdzniecība. Konkurence ir radījusi izdomas pilnu tirgu, kurā pieejams bagātīgs dažādu produktu piedāvājums, un daudzi klienti no viena kredīta sniedzēja pāriet pie cita, jo mainās aizdevuma nosacījumi. Tā kā ir pieejami tik daudzi varianti, klientiem no konsultantiem ir jāsaņem pēc iespējas labāka informācija. |
3.2.4.4 |
Individuālās pensijas, kolektīvie ieguldījumi, akcijas un vērtspapīru tirgus atvasinājumi arī ir sarežģīti produkti, par kuriem klientam ir jāsaņem vislabākās konsultācijas, pamatojoties uz precīzu klienta situācijas pārzināšanu. Tātad patērētājiem ir jānodrošina piekļuve kompetentiem konsultantiem un starpniekiem, kuru rīcībā ir plašs produktu klāsts. Kā jau tas minēts iepriekš, banku darbiniekiem jo īpaši jārūpējas par augsta līmeņa informācijas sniegšanu. |
3.2.5 |
Zaļajā grāmatā galvenā uzmanība veltīta jautājumam, kā panākt, lai vienotā tirgus priekšrocības varētu izmantot privātpersonām sniegto finanšu pakalpojumu patērētāji. Galvenais jautājums ir dalījums starp privātklientu bankām un pārējo nozares daļu. Privātpersonām sniegto banku pakalpojumu jomā banku pozīcijas ir neapstrīdamas, jo visi finanšu pakalpojumu lietotāji jau ir to klienti. Tas tām piešķir noteiktu varu vienotajā tirgū. Banku darbinieku sniegto padomu veids ir būtisks tirgus labai darbība: privātpersonu riska apdrošināšanas un noguldījumu/ieguldījumu jomā ir alternatīvi produkti un alternatīvas izplatīšanas sistēmas, kuras patērētajiem būtu jāapsver, zinot, ka viņiem ir piekļuve visām tirgus piedāvātajām iespējām. |
3.2.6 |
Tāpēc kvalificētu neatkarīgu starpnieku tīkla pastāvēšana un finanšu produktu izplatīšanas kanālu parādīšanās internetā ir būtiska tirgus labai darbībai. |
3.3 Publiskās uzklausīšanas rezultātu apkopojums un tajā iegūtie atzinumi
3.3.1 |
EESK organizētās uzklausīšanas laikā runa bija par dažiem īpaši svarīgiem aspektiem. Patērētāju, uzņēmumu un darba ņēmēju apvienības šos jautājumus jau bija minējušas Komisijai nosūtītajos dokumentos. |
3.3.2 |
Debates liecināja par atbalstu Komisijas ierosinātajiem mērķiem, kā arī konkrētām grūtībām dažu jautājumu risināšanā. Zaļajā grāmatā nav izskaidrots, kā var pārvarēt juridiskos un fiskālos ierobežojumus (piemēram, likums par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai likums par teroristu darbību finansēšanu, kad nepieciešama klienta personības identificēšana (klientu labas pārzināšanas princips), lai atvērtu kontu vai lai veiktu noteiktus finanšu darījumus). Zaļajā grāmatā nav arī minēts, kā pārvarēt šķēršļus privātpersonām sniegto pakalpojumu tirgus pilnīgai integrācijai, kaut arī uzsvērta mazumtirdzniecības tirgus sadrumstalotība un pat izteikts aicinājums īstenot papildu pasākumus valsts un, galvenokārt, starptautiskā tirgus konsolidācijai. |
3.3.3 |
Uzņēmēji uzskata, ka izvirzītas pārāk augstas prasības mobilitātes jomā, un pieprasa, lai precīzi un padziļināti tiktu pārbaudīts patiesais tirgus pieprasījums, uzskatot, ka Eiropas maksājumu sistēmas noteikumi ir mazinājuši patērētāju interesi. Aicinājums mainīt visu Eiropas kontu numurēšanas sistēmu, lai atvieglotu kontu numuru mobilitāti, šķiet nesamērīgs, jo tas sniegs nelielu labumu salīdzinājumā ar milzīgām izmaksām, kas būtu jāsedz visiem patērētājiem. |
3.3.4 |
Uzklausīšanas gaitā tika uzsvērts, ka ir jāizvērtē visas iespējas, kā uzlabot nozares regulējumu. Banku nozare aicina ierobežot obligātos pasākumus, lai tirgus, kas kļūst arvien specifiskāks un specializētāks, varētu spontāni reaģēt uz pieprasījumu un atrast pareizo līdzsvaru. |
3.3.5 |
Apdrošināšanas jomā (pat vairāk nekā banku nozarē) pieprasījums privātklientu sektorā ir vērsts uz valsts tirgu, un klientu apmierinātības pakāpe ir tāda (83 %), ka nekas neliek domāt par pieprasījuma strukturālām pārmaiņām. No otras puses, tiek paustas raizes par to, ka tuvojas dažu apdrošināšanas sabiedrībām nozīmīgu pasākumu (jo īpaši pārapdrošināšanas jomā), piemēram, Regulas 358/2003, beigu termiņš, un par Komisijas nodomu neatjaunot Grupālā atbrīvojuma regulu 2010. gadā Ja netiks atjaunota Grupālā atbrīvojuma regula, vairs nepastāvēs juridiskā skaidrība, ko tā garantēja. Apdrošinātāji piesardzības apsvērumu dēļ varētu atteikties no pozitīvās sadarbības, ko šobrīd nodrošināja Grupālā atbrīvojuma regula, tādējādi liedzot patērētājiem un apdrošinātājiem iespēju gūt reālu labumu no sadarbības,t.i., patērētāju mobilitāti, produktu salīdzināmību, apdrošināšanas iespēju, tirgus atvēršanu maziem un vidējiem uzņēmumiem un jauniem tirgus dalībniekiem. |
3.3.6 |
Finanšu nozares darbinieku pārstāvji konstatēja, ka Zaļajā grāmatā nemaz netiek ņemta vērā darbinieku loma, un atkārtoti norādīja, ka viņiem nepieciešama īpaša apmācība, lai viņi spētu apmierināt arvien lielāko pieprasījumu pēc informācijas un skaidrojumiem par dažādām piedāvāto ieguldījumu iespējām. Viņi arī uzsvēra, ka īpaši agresīva tirdzniecības prakse, kā arī prēmiju piešķiršana un novērtēšana atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem, bieži ir iemesls, kāpēc tiek pārdoti nepiemēroti un patērētāju patiesajām vajadzībām neatbilstoši produkti. Šo aspektu uzsvēra vienlaikus ar apsvērumiem, kas saistīti ar neseno finanšu krīzi un problēmām, kuras izraisīja efektīvas, mērķorientētas un integrētas tirgus uzraudzības trūkums un kuras bija saistītas ar spekulatīvo ieguldījumu fondu (hedge funds) un privātā sektora ieguldījumu fondu (private equity funds) arvien pieaugošo nozīmi. Tika uzsvērta arī nepieciešamība uzmanīgi uzraudzīt novērtēšanas sabiedrības, kurām emitenti bieži ir likuši novērtēt viņu vērtspapīru vērtību, kas liecina par nepārprotamu interešu konfliktu. |
3.3.7 |
Patērētāju pārstāvji aicināja veikt pasākumus, kas ievērojami samazinātu maksājumus un šķēršļus, kas traucē kontu mobilitātei valsts un starptautiskajā mērogā, un norādīja uz pārdomātu un atbildīgu padomu, pilnīgas un saprotamas informācijas, kā arī valstīm kopīgu noteikumu nepieciešamību, izsakot lielu neuzticību vienīgajam iespējamam regulējumam (tā sauktajam “28. regulējumam”) un spēkā esošo tiesību aktu saskaņošanai, kuri, kā visiem zināms, ir iemesls, kāpēc aizsardzības pakāpe visā ES nav vienāda. |
3.3.8 |
Visi uzklausīšanas dalībnieki uzsvēra prasību stiprināt sadarbību starp patērētājiem un finanšu iestādēm, atzīstot darba vides konkrēto un specifisko sniegumu, lai uzlabotu attiecības un lai samazinātu attālumu starp dalībniekiem. |
3.3.9 |
EESK uzskata, ka uzklausīšanas sniegtais ieguldījums ir nozīmīgs, un tā piekrīt izteiktajiem apsvērumiem. Tie parāda, cik steidzami, tiklīdz būs publicēti publiskās apspriešanas rezultāti, ir nepieciešams uzsākt apaļā galda sarunas ar dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem, lai rastu risinājumu. Komiteja paziņo, ka ir gatava veikt šādas tikšanās koordinēšanu un iedrošināšanu. |
3.4 Vienotais tirgus
3.4.1 |
Zaļās grāmatas par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū vispārējais princips ir patērētāju labklājības uzlabošana. Tā kā patērētājiem ikdienā ir daudz iespēju izmantot finanšu pakalpojumus, to privātpersonām paredzēto pakalpojumu nozares uzlabošanai var būt ļoti liela nozīme galvenā mērķa sasniegšanā. |
3.4.2 |
Eiropas Savienība ir pieņēmusi reglamentējošos un kontroles noteikumus, kas veicina finanšu starpnieku stabilitāti un pakalpojumu brīvu apriti, tāpēc tas bija nozīmīgs solis, lai sekmētu konkurenci finanšu nozarē. |
3.4.3 |
Turklāt vienotās valūtas ieviešana un Finanšu pakalpojumu rīcības plāna ietekme ir veicinājusi vienotā tirgus attīstību institucionālo un korporatīvo klientu līmenī. |
3.4.4 |
Komisija uzskata, ka turpretim finanšu pakalpojumi privātpersonām joprojām ir ļoti segmentēti, un tam ir šādas sekas:
|
3.4.5 |
EESK atbalsta uzskatu, ka ir lietderīgi samazināt pakalpojumu privātpersonām sadrumstalotību, tomēr uzsver, ka šis sektors ir nenovēršami segmentētāks nekā pakalpojumi uzņēmumiem un organizācijām, jo to nosaka ar pieprasījuma sadrumstalotību un dažādību saistīti iemesli, tāpēc, novērtējot finanšu pakalpojumu tirgus privātpersonām, nevar izmantot kritērijus, kas piemēroti korporatīvajiem klientiem paredzēto pakalpojumu tirgum. |
3.4.6 |
EESK novēro, ka tirgus loģika orientējas uz citiem modeļiem. Pasaules tirgus tiek veidots, pamatojoties uz pārrobežu konsolidācijas procesiem. Daudznacionālie banku un apdrošināšanas uzņēmumi turpina pirkšanas stratēģiju, palielinot piedāvājuma mobilitāti. Dažām lielajām grupām Eiropas tirgus kļūst par pašmāju tirgu. Tām mazāk rūp iespēja piedāvāt savus produktus un pakalpojumus citā dalībvalstī, toties šīs grupas vilina lielāks apgrozījums un izdevības, kas rodas, tieši iekļūstot dažādu valstu tirgos un pārvaldot tos no iekšienes. Šo fenomenu ļoti labi raksturo spēcīgā konkurence lielas Nīderlandes bankas iegādes darījumā. |
3.4.7 |
Tomēr pārrobežu konsolidācijas procesiem ir vai varētu būt ļoti negatīva ietekme uz nodarbinātību. Iespējamās uzņēmumu iegādes rezultātā varētu izzust desmitiem tūkstošu darba vietu, pat ja praksē ne vienmēr tā notiek. EESK jau iepriekš bija minējusi šo sociālo risku un ierosināja pasākumus šādas sociālās krīzes situācijas risināšanai, izmantojot mācību shēmas un profesionālo pārkvalificēšanos, kā arī sociālo seku mazināšanas pasākumus (6), kuri savukārt ir paredzēti daudzos Eiropas banku nozares koplīgumos. Tādējādi tiek ietaupītas izmaksas, bet patērētāji no tā negūst būtisku labumu, jo uzņēmumiem ir tendence noteikt savu cenu sistēmu, pamatojoties uz vietējo tirgu, un labumi, kas tika gaidīti no jaunu uzņēmumu ienākšanas tirgū, vēl nav redzami. |
3.4.8 |
Vienotā tirgus attīstības iespējamā ekonomiskā atdeve ir strukturāli mazāka nekā priekšrocības, ko varētu sniegt tieša ienākšana valstu tirgos, gan apjomradītu ietaupījumu, gan atrašanās vietas ziņā. Tas nozīmē, ka uzņēmuma iespējamā peļņa tiek uzskatīta par mazsvarīgu un nenozīmīgu. Šī reālā situācija būtu jāizmanto kā izejas punkts, lai konkrēti analizētu iespējamās darbības. |
3.4.9 |
EESK pilnībā atbalsta mērķi novērst visas mākslīgās un nepamatotās barjeras vienotam tirgum un visus iespējamos pasākumus šā mērķa sasniegšanai. Tomēr tā uzsver arī prasību, lai visas paredzamās darbības būtu patiešām mērķtiecīgas un to izmaksu un ieguvumu samērs būtu skaidrs un acīmredzams. |
4. Patērētāju informēšana un uzņēmēju profesionālā apmācība
4.1 |
EESK uzskata, ka ir svarīgi pieņemt visas iniciatīvas, kas ļautu palielināt patērētāju kompetenci un zināšanas, lai viņi varētu izdarīt atbildīgu izvēli. Būtiska un pilnīga informācija ir ļoti svarīga patērētāju aizsardzībai, protams, neaizmirstot, ka finanšu produkti un pakalpojumi nav salīdzināmi ar citiem produktiem un pakalpojumiem. |
4.2 |
EESK uzskata, ka ir vajadzīgs noteikt dalījumu starp informāciju un padomu. Informācija — tas ir pienākums sniegt informāciju patērētājiem, un tai jābūt pielāgotai klienta zināšanu līmenim un riska profilam, un klients jābrīdina par iespējamām grūtībām, ar kuram tam nāktos saskarties; padoms ir profesionāls pakalpojums, kas tiek sniegts pēc pieprasījuma un kas var paredzēt arī noteiktu padomdevēja atbildību. Šis dalījums ne vienmēr tiek uztverts pareizi. Dažās valstīs šos pakalpojumus sniedz neatkarīgi profesionāļi, piemēram, Apvienotajā Karalistē, turpretim citās valstīs to dara finanšu iestāžu darbinieki, kuri varētu atrasties redzama interešu konfliktā, starp prasībām pārdot finanšu produktus, kas, iespējams, saistītas ar prēmijām un atlīdzības sistēmām, un klienta aizsardzību, kurš uzticas viņu profesionālajām spējām. |
4.3 |
EESK uzskata, ka šī jautājuma risināšanai ir nepieciešami skaidri formulēti tiesību akti, un iebilst pret darbībām, kas rada iespējamus interešu konfliktus, tirdzniecības veicināšanu un par pārdošanu atbildīgajiem darbiniekiem paredzētas prēmiju sistēmas, kas aizgūtas no komerciālas tirdzniecības un saistītas ar specifisku produktu pārdošanas mērķiem. EESK iesaka uzsākt īpašas debates ar uzņēmumiem, patērētājiem un nozares uzņēmējiem. Tas varētu būt pirmais posms, lai apmierinātu patērētāju primāro prasību, proti, banku un apdrošināšanas iestāžu darbību pārredzamību. |
4.4 |
Lai informācija patērētājiem būtu patiešām efektīva, ir jāņem vērā kultūras atšķirības un tas, ka nepastāv viena vienīga vispiemērotākā recepte. Tāpēc informācijas prasībām ir jābūt balstītām uz reālo situāciju dažādās valstīs. Vajadzētu paredzēt minimālu Eiropas kopējas aizsardzības normu sistēmu, par kuru Komisija gatavo priekšlikumu. Ir jāatgādina, ka Finanšu instrumentu tirgu direktīvā paredzēts, ka padomdevēja darbība tiek veikta ieguldījumu pakalpojumu kontekstā, un tā kļūst par ierobežotu darbību. Runājot par padomu sniegšanu, Finanšu instrumentu tirgu direktīva nodrošina ieguldītajam ļoti augstu aizsardzības līmeni, jo padoma devēja rīcībā ir jābūt visai nepieciešamai informācijai, lai izvērtētu sniegto ieteikumu piemērotību. Ir nepieciešams precizēt padomdevēja darbības saturu, lai to skaidri nodalītu no vispārēju padomu, ko sniedz ar izplatīšanas tīklu starpniecību, piedāvājuma, un lai noteiktu stingrāku noteikumu piemērošanas jomu. |
4.5 |
Starpnieki veic visus saprātīgus pasākumus, lai noteiktu interešu konfliktus un lai tos pārvaldītu tā, lai nerastos negatīva ietekme uz klientu interesēm. Ja šādu konfliktu pārvaldībai pieņemtie pasākumi nepietiek, lai nodrošinātu, ar saprātīgu pārliecību, ka tiek novērsts risks kaitēt klienta interesēm, starpnieki skaidri informē klientus par interešu konflikta vispārējo raksturu un avotu, pirms uzsāk kādu darbību klienta interesēs. Vispārēji ir noteikts, ka starpnieka pienākums ir vislabāk darboties klienta interesēs. |
4.6 |
EESK iesaka banku un apdrošināšanas iestādēm jo īpaši attīstīt savu darbinieku, kuri ir atbildīgi par finanšu pakalpojumu un produktu tirdzniecību un veicināšanu, speciālo profesionālo apmācību. Kontakti starp finanšu iestādēm un patērētājiem notiek ar uzņēmēju starpniecību, kuriem būtu labi jāpārzina attiecīgie produkti un finanšu pakalpojumi, lai tādējādi varētu pienācīgi konsultēt klientus. Piemēram, Kipra izmanto Apvienotās Karalistes modeli un paredz pienākumu noteikt klienta riska profilu un viņam sniegt pilnīgu un pareizu informāciju, un ir pierādīta sistēmas efektivitāte. Šādās situācijās patērētāja apmierinātības līmenis ir ļoti augsts. Jo darbinieks ir kompetentāks, jo patērētājs būs vairāk pasargāts. Saglabājot sociālā dialoga dalībnieku neatkarību, Komisijai teritoriālā sociālā dialoga ietvaros, piemēram, izmantojot Eiropas banku un apdrošināšanas uzņēmumu asociāciju un šīs nozares Eiropas arodbiedrību federācijas Uni-Europa Finance kopīgu projektu, būtu jāveicina īpaša programma, kas paredzēta to uzņēmēju apmācības pilnveidošanai, kuri ir atbildīgi par finanšu pakalpojumu un produktu pārdošanu. |
Finanšu produkti
4.7 |
Arvien biežāk identiski finanšu produkti tiek pārdoti dažādās un vairākās formās. Klientiem dažreiz piedāvā pirkt produktus un pakalpojumus, kas neatbilst viņu patiesajām vajadzībām, rada pārāk liela parāda risku, jo īpaši runājot par patēriņa kredītu, līdz ar to rada arvien lielākas problēmas ģimenēm, kā arī specializētajiem uzņēmumiem. Amerikas Savienotajās Valstīs ekonomikas finansializēšana noveda pie augstas pakāpes riska hipotekāro kredītu krīzes (subprime). Milzīgas sniega bumbas efekts skāra ne tikai specializētos institūtus, bet arī lielus ieguldītājus, kuri bija parakstījuši augstas ienesīguma pakāpes vērtspapīrus līdz pat miljardiem dolāru vērtībā, kuriem pievienojas arī augsta riska pakāpe. Šī krīze skāra visus finanšu tirgus un parādīja uzraudzības modeļu robežas, attiecībā uz kuriem varētu minēt uzmanības trūkumu kā Apvienotās Karalistes gadījumā. Tāpēc nepieciešams pārskatīt un pastiprināt trešo līmeni Lamfalussy procesā par koordināciju starp valstu regulējošām iestādēm. Eiropā ietekme uz finanšu tirgu tika samazināta, lai gan dažās valstīs, kuras piemēro līdzīgu banku praksi, piemēram, izmantojot aizdevumu pastāvīgu pārfinansēšanu, rodas nopietnas grūtības sakarā ar likmju palielināšanos. Vislielākās grūtības izraisīja dolāra likmes samazināšanās, kuras rezultātā euro sasniedza rekorda līmeni, pakļaujot briesmām Eiropas samērīgi pozitīvo ekonomikas ciklu (skatīt nodaļas atzinumu ECO/202, ziņotājs Derruine kungs). |
4.8 |
EESK ņem vērā, ka Komisija šobrīd labvēlīgāk raugās uz papildu regulējuma, tā sauktā “28. regulējuma”, pieņemšanu. Šajā sakarā Komiteja atgādina apsvērumus, ko tā ir izteikusi atzinumā par tematu “Baltā grāmata par finanšu pakalpojumu politiku no 2005.–2010. gadam” (7). |
4.9 |
Vienlaikus ar Eiropas papildu regulējumu būtu vēlams pieņemt Eiropas profesionālās ētikas kodeksu, kuru autonomi būtu noteikuši uzņēmēji un par kuru būs notikušas diskusijas un panākta vienošanās ar Komisijas kompetentajiem dienestiem un nozares lietotājus un darbiniekus pārstāvošām apvienībām. Šajā kodeksā jo īpaši tiktu apskatītas attiecības starp uzņēmumu un klientu finanšu pakalpojumu jomā papildus tam, kas paredzēts direktīvās, kuras šobrīd tiek izskatītas. |
4.10 |
Patērētāju aizsardzības komisāre Meglena Kuneva kundze 2007. gada 18. jūlijā pēc EESK INT specializētās nodaļas uzaicinājuma teica uzrunu, kurā paziņoja, ka ir noteikusi trīs galvenos mērķus attiecībā uz politisko stratēģiju patērētāju aizsardzības jomā 2007.–2013. gadam:
Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija šā gada martā iesniedza Padomei direktīvas par patērētājiem un kredītu projektu, par kuru tika panākta politiska vienprātība. |
4.10.1 |
Minētajā direktīvas priekšlikumā ir paredzēti parametri, kas nepieciešami, lai sniegtu pilnīgu, saprotamu un salīdzināmu informāciju par kredīta piedāvājumiem; pilnībā saskaņota formula attiecībā uz gada procentu likmes aprēķināšanu, vienotu Eiropas modeli, kas ietver informāciju, kura jāsniedz pirms līguma noslēgšanas, jaunām patērētāju tiesībām atteikties no kredīta līguma 14 dienu laikā un iespēju pirms termiņa atmaksāt kredītu. |
4.10.2 |
Komisāre atkārtoja arī savu nolūku stiprināt “patērētāju spējas izprast finanšu mehānismus”. Informācija — tas ir pirmais aspekts, patērētāju apmācība finanšu jomā ir cits elements, kurš ir jāpilnveido, tam ir jāpapildina un nevis jāaizstāj prasība sniegt informāciju. |
4.10.3 |
EESK ar pārliecību atbalsta komisāres Meglena Kuneva kundzes mērķus un pašlaik sagatavo atzinumu, kurā tiks izskatīti attiecīgie priekšlikumi. |
5. Darbības mērķis
5.1 |
Zaļās grāmatas darbības mērķis ir samazināt finanšu pakalpojumu privātpersonām tirgus sadrumstalotību, likvidēt ekonomiskos un juridiskos šķēršļus, kas kavē klientu mobilitāti. Šajā sakarā var apstiprināt, ka Eiropas Savienība ir noteikusi piedāvājuma mobilitāti reglamentējošus noteikumus un vēlas papildināt savu projektu, veicinot pieprasījuma mobilitāti. |
5.2 |
Tiesiskā regulējuma, kas nepieciešams šā mērķa īstenošanai, sagatavošana pati par sevi ietver lielas izmaksas, ņemot vērā arī pielāgojumus, ko tas pieprasa no dažādām ieinteresētajām personām, jo īpaši no starpniekiem. EESK piekrīt tam, ka iniciatīvas ir jāīsteno tikai tad, ja iedzīvotāji gūst ievērojamu labumu, un tā panākšanas iespējamība ir relatīvi liela. EESK atbalsta arī izteikto vēlmi nodrošināt pieņemto iniciatīvu ietekmes uzraudzību, lai pārbaudītu, vai sasniegtie rezultāti atbilst gaidītajam, nešauboties atcelt iniciatīvas, kurām nav pietiekamas ietekmes. Tomēr ir jāuzsver, ka izmaksas, kas saistītas ar neapmierinošām un atceļamām iniciatīvām, var būt ļoti lielas: pieredze rāda, ka tās var atsaukties uz patērētājiem, nevis samazinot, bet gan radot tiem papildu grūtības. |
5.3 |
EESK šajā sakarā norāda, ka daudzos gadījumos šāds “sākuma situācijas izmaiņas, ietekmes pārbaudes un iespējamā sākotnējās situācijas atjaunošanas” process drīzāk uzskatāms par nodoma paziņojumu, nevis patiešām īstenojamu rīcības plānu. Finanšu nozares kultūras modeļiem, uz uzticību balstītām attiecībām un iegūtai pieredzei ir galvenā loma tirdzniecības un konkurences dinamikas noteikšanā Lielākā daļa iniciatīvu ietekmē šos elementus, neatgriezeniski tos mainot, līdz ar to nav iespējams atjaunot sākotnējo situāciju, tikai atceļot uzsāktās iniciatīvas, kuras neatbilstu ietekmes pārbaudes nosacījumiem. Šā iemesla dēļ EESK vēlētos, lai Komisija neliek pārāk daudz cerību uz iespēju atjaunot sākotnējo situāciju, ja būtu jākonstatē, ka veikto pasākumu rezultāti nav atbilstoši. |
6. Pārrobežu piekļuve finanšu pakalpojumiem
6.1 |
Zaļajā grāmatā minēts, ka finanšu pakalpojumu privātpersonām tirgū sadrumstalotības ziņā vidējā termiņā nebūs nekādu būtisku izmaiņu, ja vien netiks veiktas darbības, lai samazinātu barjeras, kas patērētāju mobilitātei rada tādus šķēršļus kā reglamentējošo noteikumu un patērētāju aizsardzības pasākumu dažādība, nodokļu režīmu dažādība, darbības infrastruktūru, uz kurām balstās finanšu pakalpojumi, sadrumstalotība un neatbilstība. |
6.2 |
EESK piekrīt, ka klientu mobilitāte ir nozīmīgs faktors finanšu pakalpojumu nozares attīstībā gan kvalitātes, gan efektivitātes ziņā. Tomēr EESK uzskata, ka nav jānosaka pārāk optimistiski mērķi attiecībā uz pārrobežu piekļuvi finanšu pakalpojumu jomā. |
6.3 |
Patērētāju mobilitāti var aplūkot no ģeogrāfiskā aspekta (iegādāties kādu produktu kādā vietā, kas atrodas tālu no dzīvesvietas), kā arī tirdzniecības attiecību kontekstā (iespēja viegli mainīt pakalpojumu sniedzēju). Lai gan šie divi mobilitātes veidi ir konceptuāli atšķirīgi, tie ir ļoti cieši saistīti. |
6.4 |
Salīdzinājumā ar patēriņa preču nozari pakalpojumu nozare var piedāvāt, vismaz potenciāli, lielāku ģeogrāfisko mobilitāti, ņemot vērā, ka nepastāv ierobežojumi, kas saistīti ar apmainītās preces fizisko aspektu. Piemēram, pērkot mehānisko transporta līdzekli ārzemēs, rodas lielas problēmas, kas saistītas ar transportēšanu, taču tādas nerodas, ja darījuma priekšmets ir “nemateriāls” pakalpojums, ko var transportēt pa “telekomunikāciju autoceļiem” un nevis pa asfalta ceļiem. |
6.5 |
Savukārt tirdzniecības attiecību mobilitāti pakalpojumu nozarē kavē tas, ka produktu “nemateriālās” būtības dēļ ir grūtāk tos novērtēt un pilnībā izprast; līdz ar to uz uzticēšanos balstītām attiecībām starp pārdevēju un pircēju ir īpaša nozīme. Finanšu nozarē ļoti svarīgas ir attiecības, kas balstītas uz savstarpēju uzticēšanos, ņemot vērā to, ka lielākā daļa produktu ir specifiski un ietver ilgtermiņa saistības starp pārdevēju un pircēju. Patērētāju viedoklim, ka ir grūtāk izveidot uzticības attiecības ar starpniekiem, kuri nav tieši pārstāvēti viņu valstī, ir vairāki iemesli. |
6.6 |
Cits aspekts, kuru nevar novērtēt pārāk zemu, ir līdzekļi, ar kuru palīdzību patērētājs uztver produktu. Materiālo lietu gadījumā produkts tiek uztverts ar maņu orgāniem, kas, protams, nav pakļauti valodas un kultūras barjerām. Turpretim finanšu pakalpojumus nevar ne redzēt, ne sataustīt, iespaids par tiem rodas no to apraksta informatīvos bukletos un līguma noteikumos, tādēļ valodas un kultūras problēmu nevajadzētu novērtēt pārāk zemu. Patērētāji var iegādāties pakalpojumus ārzemēs, ja labi zina valodu un vispārējo finanšu praksi starpnieka valstī. Lai novērstu šo šķērsli, varētu pieprasīt informācijas un līguma dokumentu sava veida daudzvalodību. Šajā sakarā EESK uzskata, ka nebūtu ne reāli, ne pareizi likt starpniekiem sagatavot informācijas bukletus un līguma nosacījumus visās Eiropas Savienības valodās. Šāda veida iniciatīvu, kuras ir arī ļoti kompleksas, ņemot vērā produktu pastāvīgu attīstību, izmaksas nebūtu iespējams kompensēt, palielinot tirdzniecības apjomu. Patiesībā pašā Zaļajā grāmatā ir teikts, ka finanšu pakalpojumu nozarē vidējā termiņā nevar gaidīt lielu patērētāju pārrobežu mobilitāti. Vidējā termiņā valodas barjeras problēmai nebūs risinājuma, un tā ievērojami kavēs pārrobežu piekļuvi finansu pakalpojumiem privātpersonām. |
6.7 |
Komisija ir uzdevusi augsta līmeņa grupai izvērtēt patērētāju mobilitātes pašreizējo situāciju attiecībā uz banku kontiem. 2007. gada 30. maijā tā publicēja interesantu ziņojumu, kurā atspoguļotas ievērojamas viedokļu atšķirības par daudziem punktiem. Patērētāju apvienības uzskata, ka tā ir patiesa problēma, savukārt banku nozares eksperti to neuzskata par problēmu. Vieni apgalvo, ka klienti ir ļoti apmierināti un ka nav nekādas vajadzības sekmēt mobilitāti; citi uzskata, ka šī statistika jāuztver ar lielu piesardzību, jo klientu apmierinātība ir atkarīga no tā, ko viņi sagaida, un ka jādod patērētājiem iespēja bez šķēršļiem mainīt bankas, tādējādi pat tie patērētāji, kuri ir apmierināti, varētu mainīt banku, ja viņi atrod labākus piedāvājumus tirgū. |
6.8 |
No vienas puses, bankas uzsver, cik ļoti patērētājs ir vērsts uz vietējo tirgu, no otras puses, patērētāju apvienības sūdzas, ka nav pārrobežu konkurences, jo pastāv šķēršļi, kas tiem neļauj mainīt banku, un nav piedāvājumu pārredzamības un salīdzināšanas iespēju, turklāt patērētāji mazāk uzticas ārzemju uzņēmumiem. |
6.9 |
Ekspertu ziņojumā ir aplūkotas grūtības, kas saistītas ar konta atvēršanu, piemēram, juridiskie un reglamentējošie šķēršļi: bankas norāda uz tiesiskajiem un reglamentējošiem šķēršļiem, piemēram, personas identitātes pārbaudes prasību, kas noteikta tiesību aktos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; turpretim patērētāji norāda, ka trūkst informācijas par piedāvājumu vai par pieprasītajiem dokumentiem pārredzamības; viņi uzskata, ka būtu nepieciešams atzīt tiesības atvērt vienkāršu norēķinu kontu — dažās Eiropas valstīs tās ir atzītas ar tiesību aktiem, ņemot vērā to, ka bez norēķinu konta nav iespējams piedalīties saimnieciskajā un sociālajā dzīvē. Šajā jautājumā bankas atgādina, ka līguma slēgšanas brīvība ir viens no tirgus ekonomikas pamatprincipiem, ko garantē vairākas konstitūcijas. |
6.10 |
EESK, nevēloties uzsākt konstitucionāla rakstura debates, uzskata, ka galvenais ir samazināt distanci starp finanšu iestādēm un klientiem. Demokrātiskām valstīm, kurās valda tirgus ekonomika, ir izdevies izveidot patērētāju minimālās tiesības, piemēram, likumā noteiktas tiesības iedzīvotājiem, kuri atbilst godīguma ad hoc nosacījumiem, uz bankas kontu, piešķirot tās pilsoņtiesību līmenī, un gribētos cerēt, ka šī labā prakse, saskaņojot ar valsts tiesību aktiem un praksi, varētu kļūt par kopēju Eiropas Savienības mantojumu. Pagātnē ES bieži ir izmantojusi valstu tiesību aktu sniegto pozitīvo pieredzi, lai to piemērotu visās dalībvalstīs. Kādā no iepriekšējiem ziņojumiem EESK ir izteikusi vēlmi, lai šīs piekļuves tiesības tiktu vispārinātas (8). |
7. Mērķi un veicamie pasākumi
Cenu samazināšana un patērētāju izvēles iespēju paplašināšana
7.1 |
Komisija uzskata, ka tādu apstākļu veicināšana, kas ļautu nodrošināt lielāku patērētāju mobilitāti, sniegtu ieguldījumu divkāršas pozitīvas ietekmes sasniegšanā: piedāvāt plašāku izvēles klāstu, lai apmierinātu visdažādākās vajadzības, par konkurētspējīgām cenām. |
7.2 |
Šajā nolūkā tiek izstrādātas iniciatīvas banku pakalpojumu privātpersonām nozarē, un tajās jo īpaši tiek izskatīta iespēja sekmēt tā saukto bankas kontu pārnesamību. Tiek izskatīta arī iespēja ierosināt direktīvu, kas paredzēta papildpensijas tiesību pārnesamības uzlabošanai. |
7.2.1 |
EESK uzskata, ka norēķinu konta pārnesamības tematu nevar sajaukt ar Eiropas vienota numura tematu. Eiropas vienota numura pieņemšana radītu nesamērīgus izdevumus, kas ir nemaz nebūtu pamatoti un kas visbeidzot atsauktos uz patērētāju. Pārnesamība jāattiecina uz visām darbībām, kas saistītas ar bankas kontu, piemēram, regulāri maksājumi, automātiskā rēķina apmaksa, vērtspapīru konti, bet ne numura saglabāšana. Vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) īstenošana Eiropā balstās uz starptautisko bankas konta numuru (IBAN — International Bank Account Number) un iekšējās kontroles identifikācijas kodu (CIN — Control internal number), kuriem jāpaliek tiem pašiem. Banku iestādēm ir jānodrošina vislielākā sadarbība kontu mobilitātei un saistīto attiecību pārnesamībai, vajadzības gadījumā, izmantojot rīcības kodeksus vai banku nolīgumus, kā tas jau ir darīts dažās valstīs. |
7.3 |
EESK atbalsta ideju par to, ka būtu lietderīgi rūpīgi izpētīt, cik likumīgi ir šķēršļi patērētāju mobilitātei, piemēram, kontu slēgšanas izmaksas, nepietiekama informācijas pārredzamība, finanšu pakalpojumu līgumiskie aspekti, kuru dēļ bieži vien ir grūtāk mainīt produktu vai piegādātāju. EESK uzsver arī to, ka pastāv tehniski, reglamentējoši, juridiski un fiskāli ierobežojumi, kurus ir grūti pārvarēt, un kuri kavē tādu nosacījumu ieviešanu, kas nodrošinātu patērētāju mobilitāti Komisijas norādītajā līmenī. Citu problēmu rada vairāku valūtu līdzāspastāvēšana blakus euro. Vēl ir daudz dalībvalstu, kuras nav pievienojušās euro zonai, un šī problēma pievienojas iepriekš izklāstītajām. |
7.4 |
Visbeidzot, centieniem izveidot vienādus nosacījumus finanšu pakalpojumu nozarē traucē arī ierobežojumi, ko noteikušas valstu iestādes, lai ar likumīgiem līdzekļiem nodrošinātu patērētāju labāku aizsardzību. Komisija izsaka nodomu izvairīties no jebkāda izvēles ierobežojuma, kas nebūtu skaidri pamatots. EESK tomēr uzskata, ka, veicot patērētājiem piedāvātās aizsardzības sistēmas saskaņošanu, ir jārīkojas uzmanīgi, ņemot vērā to, ka ES dalībvalstis nav sasniegušas līdzīgu kultūras un sociālo līmeni, kas attaisnotu ļoti vadošu un centralizētu pieeju. |
8. Patērētāju uzticības stiprināšana
8.1 |
Finanšu operāciju un pakalpojumu apmaiņa ir paredzama, tiklīdz starp pusēm pastāv drošs uzticēšanās pamats. Komisija uzsver, ka Eiropas patērētāji ar zināmām raizēm un neuzticību raugās uz aizsardzības un garantijas pasākumiem, ko viņiem varētu piedāvāt pārrobežu darījumos. Patērētāju mobilitāte būs pilnībā īstenota tikai tad, kad viņi būs pilnībā pārliecināti, ka viņu interešu aizsardzība nav atkarīga ne no pirkuma vietas, ne no izplatīšanas metodes. |
8.2 |
Komisija uzskata, ka, lai īstenotu šo mērķi, ir jāapskata šādi temati: patērētāju interešu aizsardzība, skaidra un droša tiesiskā regulējuma nodrošināšana, garantēta piekļuve ārpustiesas strīdu izšķiršanas sistēmai, finanšu starpnieku stabilitātes veicināšana. |
8.3 |
Patērētāju interešu aizsardzība ir delikāts jautājums, jo, kā jau iepriekš uzsvērts, nav viegli noteikt tiesisko regulējumu, kas būtu pielāgots katras dalībvalsts vēlmēm un prasībām: grūtības saskaņot aizsardzības pasākumu tiesisko regulējumu, kas atklājās, piemēram, pārskatot Patēriņa kredītu direktīvu, var patērētājiem radīt iespaidu, ka valsts, kurā iegādāts pakalpojums, lielā mērā nosaka piedāvātās aizsardzības līmeni. |
8.4 |
Romas 1980. gada konvencijā par līgumattiecību tiesiskā regulējuma drošību ir paredzēts, ka līgumam piemērojamo likumu principā nosaka līgumslēdzējas puses. Šobrīd tiek izskatīti šā principa grozījumi; tajos tiks paredzēts, ka tiek piemērots tās valsts likums, kurā dzīvo patērētājs, ja pārdevējs tajā veic savu saimniecisko darbību. Tomēr nav pārliecības, ka, piemērojot tās valsts tiesisko regulējumu, kurā dzīvo patērētājs, tiks sekmēts finanšu produktu piedāvājums citās dalībvalstīs. |
8.5 |
Šā principa skaidra definīcija bez šaubām varētu stiprināt patērētāju juridisko uzticēšanos, pat ja tā tikai daļēji aptver Zaļajā grāmata minēto patērētāju mobilitātes jēdzienu. Komisija tiešām uzskata, ka vairāk jāpievēršas patērētāju pārrobežu mobilitātei, jo ar finanšu starpnieku mobilitāti nepietiek — līdz ar jaunā principa ieviešanu būtu vieglāk definēt vispārējus un viennozīmīgus noteikumus gadījumos, kad starpnieks ar savu tirdzniecības piedāvājumu vēršas pie patērētājiem citās valstīs, bet ne gadījumos, kad patērētāji aktīvi meklē pakalpojumu sniedzējus citās valstīs. |
9. Patērētāju zināšanu nostiprināšana
9.1 |
Zaļajā grāmatā ir norādīts, ka patērētāji bieži pauž raizes par to, ka pārāk plašs finanšu produktu klāsts rada apjukumu, un tāpēc ir grūtāk pieņemt lēmumu par viņu prasībām visatbilstošāko risinājumu. Patiesībā tikai labi informēti patērētāji, kuriem ir labas zināšanas finanšu jomā, varēs gūt reālu labumu no lielākas starptautiskās mobilitātes vienotajā tirgū. |
9.2 |
Zaļajā grāmatā ir uzsvērts, ka patērētāju finanšu jautājumu izpratnes vidējais līmenis ir zems, un tas ir liels šķērslis pareizas finanšu izvēles izdarīšanai. Turklāt pastāv vispārēji pieņemts uzskats, ka pieejamā finanšu informācija ir vai nu pārāk vienkārša, vai nu pārāk sarežģīta. |
9.3 |
Šīs grūtības varētu vismaz daļēji atrisināt, ja patērētāji varētu vērsties pie neatkarīgiem padomdevēju dienestiem, kas tiem palīdzētu pieņemt lēmumus, ņemot vērā viņu intereses. Šobrīd daudzos gadījumos patērētāji saņem konsultācijas no finanšu pakalpojumu sniedzējiem: iespējams, šādi rīkoties viņus mudina uz uzticēšanos balstītas attiecības, kas ir saprotamas finanšu pakalpojumu pārdošanas gadījumā, un tāpēc, ka par pārdevēja piedāvātajiem padomiem nav noteikta atsevišķa maksa. Tomēr būtu jāapzinās, ka šādu padomdevēja pakalpojumu var ietekmēt apslēpts interešu konflikts, kā rezultātā patērētājs var negūt pilnīgu priekšstatu par to, vai attiecīgais pakalpojums ir viņam piemērots. |
9.4 |
EESK uzskata, ka tikai tie patērētāji, kuriem ir pietiekamas zināšanas finanšu jomā var pilnībā izprast, cik sarežģīta ir viņu finanšu vajadzību apmierināšana un līdz ar to novērtēt kvalificētu un neatkarīgu finanšu konsultāciju pievienoto vērtību. Tāpēc turpmāk ir nepieciešams nodrošināt šādu finanšu zināšanu izplatīšanu, kā arī padarīt noguldītājus atbildīgākus par savu izvēli. Eksperti jau runā par “analfabētismu finanšu jomā”. Šī iemesla dēļ daudzi cilvēki zaudē kopējo pārskatu un nespēj patstāvīgi pieņemt lēmumus par savu finansiālo nodrošinājumu, kā rezultātā var rasties ekonomiskie zaudējumi. Ar izglītības sistēmas palīdzību jaunieši varētu apgūt svarīgākās pamatprasmes finanšu jautājumu risināšanā, lai, nākotnē veicot ieguldījumus, viņi varētu pieņemt pārdomātus lēmumus, lai gan tas nenozīmē, ka finanšu tirgus dalībnieki tādēļ uzņemas mazāku atbildību. |
9.5 |
Liela uzmanība jāpievērš reklāmām, jo īpaši tām, kas izvietotas internetā. Pārāk bieži ir konstatētas neatbilstības starp finanšu produkta patieso raksturojumu un solījumiem nest peļņu, kuru vienīgais mērķis ir mudināt patērētājus ieguldīt specifiskos finanšu produktos. Tomēr vajadzētu precizēt, ka šādas situācijas reti attiecas uz tradicionālajiem starpniekiem — bankām un apdrošināšanas sabiedrībām —, kuras rūpējas par savām attiecībām ar klientu un kuras ir pakļautas stingriem noteikumiem un pārbaudēm. Savukārt jaunie konkurenti ne vienmēr rīkojas saskaņā ar drošiem noteikumiem un ne vienmēr ir pakļauti stingrai uzraudzības sistēmai. Tas mazina patērētāju spēku. |
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
(1) OV C 309, 16.12.2006., 26. lpp.
(2) OV C 309, 16.12.2006., 26. lpp.
(3) Tekošais konts un konts ar čeku grāmatiņu; krājkonts; aizdevuma konts un/ vai pārtēriņa iespēja; regulāri maksājumi; automātiskā rēķinu apmaksa; (starptautiskie) pārskaitījumi; debetkarte; kredītkarte; vispārēja piekļuve bankomātiem.
(4) Mājokļa apdrošināšana; privātā īpašuma un mājokļa satura apdrošināšana; transporta līdzekļu apdrošināšana; ceļojumu apdrošināšana; dzīvības apdrošināšana; veselības apdrošināšana.
(5) Valsts atļautās noguldījumu shēmas ar nodokļu atvieglojumiem; hipotekārais kredīts: fiksētas un mainīgas likmes, fiksēti un mainīgi nosacījumi, equity release (ar hipotēku nodrošināti patēriņa kredīti utt.), pamata un papildu pensiju plāni, kolektīvie ieguldījumi: PVKIU, Unit Trusts (kopīgie ieguldījumu un nekustamā īpašuma fondi, ko izveido ar notariālu aktu un kas jāapstiprina); akcijas, atvasinātie produkti, piemēram, exchange traded funds (biržā tirgoti fondi, kuru sastāvdaļas ir tādas pašas kā atsevišķi biržas indeksi), contracts for diferences (līgumi attiecībā uz starpībām — atvasināti produkti, kas ļauj ieguldītājiem veikt darījumus, izmantojot produkta vērtības svārstības biržā, bet tajā pašā laikā viņiem nav jābūt šo produktu īpašniekiem) u.c.
(6) OV L 309, 16.12.2006., 26. lpp.
(7) OV L 309, 16.12.2006., 26. lpp.
(8) OV L 309, 16.12.2006., 26. lpp.
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/11 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko atceļ Padomes Direktīvu 84/539/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektriskajām medicīnas iekārtām, ko izmanto veterinārijā”
COM(2007) 465 galīgā redakcija — 2007/0168 (COD)
(2008/C 151/02)
Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pantu 2007. gada 26. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko atceļ Padomes Direktīvu 84/539/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektriskajām medicīnas iekārtām, ko izmanto veterinārijā”.
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2007. gada 3. decembrī. Ziņotājs — SALVATORE kgs.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 441. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 16. janvārī, ar 151 balsīm par un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi un ieteikumi
1.1 |
EESK atbalsta priekšlikumu atcelt Direktīvu 84/539/EEK attiecībā uz elektriskajām medicīniskajām iekārtām, ko izmanto veterinārajā medicīnā. Minēto direktīvu pirms kāda laika aizstāja ar citiem pašreiz spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem, un tā vairs nav piemērojama ne vienotā tirgus jomā, ne veicot tirdzniecību ar trešām valstīm. |
1.2 |
EESK atzīmē, ka pēc plašām konsultācijām lēmumu par Direktīvas 84/539/EEK atcelšanu ir apstiprinājušas dalībvalstis un nozares pārstāvji. |
1.3 |
EESK uzskata, ka Komisija atbild par uzraudzības pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek atcelti attiecīgie dalībvalstīs spēkā esošie tiesību akti, kas varētu radīt jaunus tehniskos šķēršļus vai mazināt paredzamos ieguvumus. |
2. Vispārīga informācija
2.1 |
Komisija 2005. gada 16. marta paziņojumā (COM(2005) 97 galīgā redakcija) ir uzsvērusi, ka jāvienkāršo valstu un ES tiesiskais regulējums, ja tādējādi var paaugstināt uzņēmumu konkurētspēju un samazināt nevajadzīgas izmaksas. |
2.2 |
Minētā politiskā nostāja tika nostiprināta 2006. gadā, sagatavojot darba dokumentu “Pirmais progresa ziņojums par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju” (COM(2006) 690 galīgā redakcija), kurā ir minētas 2006.–2009. gadā vienkāršošanai paredzētās iniciatīvas. Padomes Direktīva 84/539/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektriskajām medicīniskajām iekārtām, ko izmanto veterinārajā medicīnā, bija viena no izvēlētajām 43 iniciatīvām. |
2.3 |
Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (IMCO), kas jau izskatījusi minēto jautājumu, nolēma pilnībā atbalstīt Komisijas lēmumu. |
3. Komisijas priekšlikums
3.1 |
Pēc konsultēšanās ar ieinteresētajām pusēm (nozares pārstāvjiem un dalībvalstīm) secināts, ka Direktīvu 84/539/EEK vairs neizmanto praksē, jo tās mērķis un nepieciešamās prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību jau ir iekļautas citos spēkā esošos Kopienas tiesību aktos, tajā skaitā Direktīvā 93/42/EEK par medicīniskajām ierīcēm (kas paredzētas cilvēku vajadzībām) un direktīvās par iekārtām un elektromagnētisko savietojamību. |
3.2 |
Komisija uzskata, ka minētais tiesību akts vairs nav noderīgs ne vienotā tirgus jomā, ne veicot tirdzniecību ar trešām valstīm. Tādēļ, izmantojot “paralēlu formu” principu, Komisija ierosina no 2008. gada 31. decembra atcelt Direktīvu 84/539/EEK. Pēc šā datuma vairs netiks izmantota atbilstības zīme, kas minēta III pielikumā. |
3.3 |
Komisija aicina arī dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai no 2008. gada 31. decembra to tiesiskais regulējums atbilstu šajā atzinumā izskatāmajai direktīvai. |
4. Piezīmes
4.1 |
EESK atbalsta priekšlikumu par Direktīvas 84/539/EEK atcelšanu un piekrīt tās atcelšanas iemesliem. |
4.2 |
EESK vēlas uzsvērt, ka direktīvas nosaukumā bulgāru, itāļu, rumāņu un zviedru valodā ir minēts vārds “cilvēku”, taču tas būtu jāsvītro. |
4.3 |
EESK aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguvumi, kas minētā lēmuma rezultātā rodas veterinārijā izmantojamo elektrisko medicīnisko iekārtu jomā, nemazinās dalībvalstu tiesību aktu dēļ, kuri var radīt nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai. |
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/12 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo” (kodificēta versija)
COM(2007) 633 galīgā redakcija — 2007/0225 (COD)
(2008/C 151/03)
ES Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pantu 2007. gada 22. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo” (kodificēta versija).
Tā kā Komiteja pilnībā atbalsta priekšlikumu un neuzskata par vajadzīgu izteikt papildu piezīmes, Komiteja 441. plenārajā sesijā 2008. gada 16. un 17. janvārī (16. janvāra sēdē) ar 125 balsīm par un 1 atturoties, nolēma sniegt pozitīvu atzinumu par minēto priekšlikumu.
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/12 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem” (kodificēta versija)
COM(2007) 768 galīgā redakcija — 2007/0270 (COD)
(2008/C 151/04)
ES Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pantu 2007. gada 19. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem” (kodificēta versija).
Tā kā Komiteja pilnībā atbalsta priekšlikumu un neuzskata par vajadzīgu izteikt papildu piezīmes, Komiteja 441. plenārajā sesijā 2008. gada 16. un 17. janvārī (16. janvāra sēdē) ar 127 balsīm par un 1 atturoties, nolēma sniegt pozitīvu atzinumu par minēto priekšlikumu.
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/13 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinus par tematu “Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par jaunu stratēģiju dzīvnieku veselības jomā Eiropas Savienībā 2007.–2013. gadam saskaņā ar principu “Profilakse ir labāka nekā ārstēšana””
COM(2007) 539 galīgā redakcija
(2008/C 151/05)
Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2007. gada 19. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par jaunu stratēģiju dzīvnieku veselības jomā Eiropas Savienībā 2007.–2013. gadam saskaņā ar principu “Profilakse ir labāka nekā ārstēšana”.”
Komitejas Birojs 2007. gada 25. septembrī uzdeva Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētajai nodaļai sagatavot Komitejas atzinumu par šo jautājumu.
Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 441. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 16. un 17. janvārī (16. janvāra sēdē), iecēla Leif E. Nielsen kgu par galveno ziņotāju un ar 108 balsīm par un 2 atturoties pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi
1.1 |
Bīstamas un lipīgas dzīvnieku slimības arvien vairāk apdraud gan dzīvniekus, gan cilvēkus, tādēļ ES būtu jāiegulda vairāk pūliņu slimību profilakses, uzraudzības un apkarošanas jomā. EESK atbalsta Komisijas ierosināto stratēģiju un atzinīgi vērtē pamatīgos priekšdarbus, ko paveikusi Komisija. Tomēr vairāk uzmanības būtu jāpievērš jaunattīstības valstīm, par vienu no galvenajām prioritātēm uzskatot attiecīgu rādītāju izstrādi, jo tiem ir izšķirīga nozīme. |
1.2 |
Sagaidāms, ka ES noteikumi būs piemērs, kuram sekos trešās valstis, un Kopienai būtu jācenšas kļūt par Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (Starptautiskā epizootiju biroja (SEB)) locekli. Komisijai būtu jāsekmē, lai jaunie ES tiesību akti tiktu skaidri saprasti attiecīgajās trešās valstīs, un, īstenojot ierosināto eksporta stratēģiju, jāizmanto dalībvalstu pieredze un resursi krīzes situāciju pārvarēšanas jomā. |
1.3 |
Veterinārajai robežkontrolei būtu jāpamatojas uz konkrētā apdraudējuma vienotu novērtējumu, un tās gaitā jāveic izlases veida pārbaudes pirmām kārtām robežapgabalos, lai ierobežotu nelikumīgas tirdzniecības iespējas. |
1.4 |
Kaut arī ir jānodrošina iekšējā tirgus netraucētai darbībai vajadzīgie apstākļi, jāparedz arī iespēja veikt iedalījumu zonās un segmentos, pamatojoties uz saskaņotiem kritērijiem un tādām uz pārbaudēm un/vai karantīnas kārtību attiecinātām prasībām, kuras atbilst SEB kodeksam. |
1.5 |
Apkarojot slimības un nodrošinot dzīvnieku labklājību, pārvaldība ir būtisks faktors, kuram jāpievērš īpaša uzmanība, nosakot prasības apmācībai un konsultācijām pārvaldības jomā. |
1.6 |
Lai samazinātu infekciozu slimību izplatīšanās risku, būtu jāapsver dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumu ieviešana. |
1.7 |
Veterinārais fonds un ES finansiālā atbildība būtu jāsaglabā; lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, būtu jāievieš pastāvīga un saskaņota valsts līdzfinansējuma sistēma. Ieinteresētās puses būtu jāiesaista minētās finansēšanas sistēmas izveidē un izmantošanā, proti, tās jāiesaista darbā, ko veiks Padomdevēja komiteja dzīvnieku veselības jomā. |
1.8 |
Citu iemeslu starpā arī tādēļ, lai gūtu iedzīvotāju atbalstu, būtu jāveic vakcinācija nolūkā apkarot dzīvnieku slimības, ja tādējādi ir iespējams daļēji vai pilnībā izvairīties no veselu dzīvnieku nokaušanas. Kā norādīts Komisijas dokumentā, vakcinācija tomēr jāveic, ievērojot virkni skaidri definētu kritēriju un atbilstīgi konkrētajai situācijai. |
1.9 |
Pētniecības rezultātu ieviešana ražošanā, kā arī konsultāciju un uzraudzības jomā ir ļoti atkarīga no zināšanu nodošanas, un Komisijas apspriestajā rīcības plānā pētniecībai būtu jāpievērš īpaša uzmanība arī profilaksei. |
2. Komisijas paziņojuma kopsavilkums
2.1 |
ES politika minētajā jomā ir definēta vairāk nekā 300 direktīvās, kas pieņemtas galvenokārt laika posmā no 1988. gada līdz 1995. gadam saistībā ar konkrētiem dzīvnieku masveida saslimšanas gadījumiem. Smagu un lipīgu dzīvnieku slimību izplatība ir samazinājusies, tomēr ir parādījušās jaunas slimības, kas rada nopietnu apdraudējumu, piemēram, mutes un nagu sērga, infekciozais katarālais drudzis un putnu gripa. Turklāt ievērojami palielinājies tirdzniecības apjoms un līdz ar to palielinājies slimību izplatīšanās risks. |
2.2 |
Zinātne, tehnoloģija un institucionālā sistēma ir attīstījusies, un kļuvusi iespējama jauna, racionālāka un tālejošāka stratēģija, kuru ierosināts īstenot laika posmā no 2007. gada līdz 2013. gadam un kuras pamatprincips ir šāds: “profilakse ir labāka nekā ārstēšana”. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma augstu līmeni, samazināt slimību izplatību, nodrošināt preču brīvu apgrozību, kā arī profilaktiskus pasākumus dzīvnieku ganāmpulkos. Stratēģijā pievērsta uzmanība šādām rīcības jomām: prioritātes noteikšana ES intervencei, kopēja sistēma dzīvnieku veselības jomā, pasākumi, kuru mērķis ir profilakse, uzraudzība un gatavības nodrošināšana krīzes situācijām, kā arī zinātne, inovācijas un pētniecība. Konkrēti pasākumi tiks sagatavoti sadarbībā ar padomdevēju komiteju, kurā darbosies uzņēmēju, patērētāju un valdību pārstāvji un kas sniegs ierosinājumus par atbilstošu un pieņemamu aizsardzības līmeni, pasākumu optimālu īstenošanu un citiem jautājumiem. |
2.3 |
Prioritāšu noteikšana izpaužas kā bioloģisku un ķīmisku apdraudējumu iedalījums kategorijās un apdraudējuma novērtējums un pārvaldība, “pieņemamā apdraudējuma līmeņa” noteikšana, kā arī dažādu pasākumu darbības jomas skaidrs nodalījums. Pamatojoties uz iedalījumu kategorijās, noteiks vajadzīgo resursu apjomu, kā arī atbildības un izdevumu sadalījumu. |
2.4 |
Ierosināts ieviest dzīvnieku veselības sistēmu, kas pamatojas uz tiesisku regulējumu, kurā noteikti augsti standarti un kopēji principi. ES tiesību akti lielā mērā pamatojas uz SEB/Pārtikas kodeksa standartiem un tajos ir ievērotas saistības, ko paredz PTO Līgums par Sanitāro un Fitosanitāro pasākumu piemērošanu (SFS līgums), tomēr Komisija uzskata, ka būtu jāuzlabo ES tiesību aktu konverģence ar minētajiem standartiem. Tomēr, ja tam ir zinātnisks pamatojums, ES dažos gadījumos var ieviest vai saglabāt stingrākas prasības, un Komisija mēģinās panākt ES standartu piemērošanu SEB un Pārtikas kodeksa standartos. Stratēģijā paredzēts uzlabot saziņu ar ES tirdzniecības partneriem, viņus labāk informējot par importētājiem izvirzītajām prasībām, kā arī paredzēts pilnveidot ES spēju risināt sarunas par jautājumiem, kas saistīti ar eksportu. |
2.5 |
Rīcības jomā, kuras mērķis ir profilakse, uzraudzība un gatavība krīzēm, paredzēts veikt pasākumus lauku saimniecībās, ieviest elektroniskas identificēšanas sistēmas, kā arī dzīvu dzīvnieku izsekojamības sistēmas elementu kombināciju. Jāuzlabo robežu bioloģiskā drošība, un ES būtu jāsniedz palīdzība dažām valstīm, lai apkarotu eksotiskas slimības. Ārkārtas situācijās jārīkojas ātri un efektīvi; lai tas būtu iespējams, cita starpā jānosaka prioritātes uzraudzības pasākumu jomā un jānosaka rādītāji, jāievāc dati, jāveicina ieinteresēto personu sadarbības tīklu izveide, jāveic riska analīze, jāinformē sabiedrība un jāapmāca ieinteresētās puses. |
2.6 |
Stratēģijā ir paredzēts ar ES aģentūru un valstu iestāžu sadarbības tīklu palīdzību atbalstīt zinātni, inovāciju un pētniecību. Komisija vēlas izstrādāt rīcības plānu un tajā identificēt pašreizējos trūkumus uzraudzības, diagnostikas, vakcinācijas un ārstēšanas jomā, kā arī vēlas nodrošināt atbilstošu finansējuma līmeni, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerību. Turklāt paredzēts atbalstīt pētniecību trešās valstīs, īstenojot starptautisko sadarbību — jo īpaši attiecībā uz sevišķi aktuālām eksotiskām slimībām vai zoonozēm, kas būtiski ietekmē attiecīgās valstis. |
3. Vispārīgas piezīmes
3.1 |
Visā pasaulē bīstamas un lipīgas dzīvnieku slimības arvien vairāk apdraud gan dzīvniekus, gan cilvēkus, jo nepārtraukti palielinās iedzīvotāju un lauksaimniecības dzīvnieku skaits, pieaug tirdzniecības apjoms un vispār pieaug starptautisko sakaru intensitāte, kā arī tāpēc, ka klimata pārmaiņu dēļ mainās slimību ģeogrāfiskā izplatība. Tādējādi zoonozes un citas slimības izplatās vai rodas no jauna, un joprojām pastāv risks, ka var izcelties pandēmija, piemēram, saistībā ar putnu grupu. Tādēļ ES būtu jāuzskata par prioritāti slimību profilakse un apkarošana gan ES, gan starptautiskā mērogā, jo īpaši — jaunattīstības valstīs. |
3.2 |
EESK kā pilsonisko sabiedrību pārstāvoša iestāde uzskata, ka minētajā jomā ir jāīsteno pēc iespējas piemērotāka stratēģija, lai nepieļautu būtisku ietekmi uz tautsaimniecību un sociālo jomu, un apņemas savu iespēju robežās aktīvi piedalīties šādas stratēģijas īstenošanā. Komiteja atzinīgi vērtē pamatīgos priekšdarbus, ko paveikusi Komisija, un kopumā atbalsta ierosināto stratēģiju, ko akceptē plašs ieinteresēto personu loks. Uz partnerības principu pamatota pieeja ir izšķirīgs priekšnoteikums, kas vajadzīgs, lai sasniegtu labus un ilgtspējīgus rezultātus veterinārijas jomā, kurā nav iespējams izvairīties no atbildības sadalījuma starp vairākām iesaistītajām pusēm. EESK uzskata, ka būtu jāapsver, vai šāds modelis būtu jāizmanto arī citās jomās, kurās ir lietderīgi iesaistīt daļu pilsoniskās sabiedrības. |
3.3 |
Stratēģijas galvenajiem elementiem, tostarp tās mērķiem un redzējumam, par visbūtiskāko instrumentu uzskatītajiem apdraudējuma novērtējumiem, orientācijai gan uz vispārēju, gan uz apdraudējuma jautājumiem vērstu saziņu, kā arī izteiktākai orientācijai uz robežkontroles jautājumiem, ir izšķirīga nozīme infekciozu dzīvnieku slimību rašanās un izplatīšanās apkarošanā. Saziņai ar īpašām mērķgrupām ir būtiska nozīme, īpaši — krīzes situācijās, jo nepareiza izpratne ietekmē nozari, uzraudzības iestādes un politisko sistēmu un tās dēļ tiek boikotēti produkti, kā arī veikti nepamatoti vai pārāk tālejoši pasākumi. Piemēram, būtu jāizvairās no tā, ka tirgu negatīvi ietekmē nepamatotas neskaidrības attiecībā uz vakcinētu dzīvnieku gaļu. |
3.4 |
Lai nodrošinātu attiecīgo ES noteikumu ievērošanu, arī ES iestādēm un dalībvalstīm būtu jāievēro savi lēmumi, kā arī termiņi, ko tās noteikušas attiecīgo lēmumu sagatavošanai, pieņemšanai un īstenošanai; līdz šim tas ir darīts ne vienmēr. |
4. Piezīmes par katru rīcības jomu
Prioritātes noteikšana ES intervencei
4.1 |
ES intervences prioritāšu noteikšanai ir izšķirīga nozīme stratēģijā, kuras mērķis ir novērst risku, īpaši pievēršoties cilvēku veselības un ekonomikas apdraudējumiem, ko izraisa katra konkrētā slimība. Pieņemamā apdraudējuma līmeņa noteikšana būs ievērojams pārbaudījums partnerībai, un šajā procesā jāizvirza augstas prasības attiecībā uz profesionalitāti un zinātniskumu. Gadījumos, kad radušies jauni un vēl pilnībā neaprakstīti apdraudējumi, ir svarīgi un nepieciešams piemērot piesardzības principu, lai būtu iespējams ātri iejaukties, tomēr ne mazāk svarīgi ir noteikt atkāpšanās stratēģijas procedūru, kas jāīsteno tad, ja apdraudējums ir izzudis, vai tad, ja šāda atkāpšanās ir iespējama, pateicoties jaunām zinātniskām atziņām. |
4.2 |
Mērīšanas, novērtēšanas un prioritāšu noteikšanas indikatoriem jābūt skaidri definētiem, saprotamiem, ērti piemērojamiem un izmērāmiem, turklāt šādu indikatoru fundamentālās nozīmes dēļ tiem jābūt pieejamiem pēc iespējas ātrāk. Tādēļ tos būtu jāuzskata par vienu no pirmajām prioritātēm un tie jāizstrādā, iesaistot izveidotās partnerības. Turklāt ar sasniegtos rezultātus raksturojošu vienkāršu un uzticamu rādītāju palīdzību būtu vieglāk vērtēt stratēģijas mērķu sasniegšanā gūtos panākumus. |
Vienots tiesiskais regulējums
4.3 |
EESK pilnībā atbalsta ierosinājumu par tāda vienota tiesiskā regulējuma ieviešanu, kas ir pārskatāmāks un kurā definēti kopēji principi un prasības Tā kā palielinās ES nozīme, ir lietderīgi censties panākt konverģenci ar spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem, kā arī iespēju robežās piedalīties SEB turpmāko noteikumu izstrādē, tostarp arī saistībā ar piesardzības principa ievērošanu. Kā norādījusi Komisija, ilgtermiņā ir vēlams, lai arī Kopiena kļūtu par SEB biedru, jo tādējādi tiktu nostiprināts ES regulējuma saskanīgums ar SEB standartiem, norādījumiem un citiem noteikumiem. Turklāt sagaidāms, ka ES noteikumi būs piemērs, kuram sekos trešās valstis, un ka līdz ar to paaugstināsies veselības aizsardzības līmenis, kā arī izdosies nepieļaut nepamatotus starptautiskās konkurences izkropļojumus. Tajā pašā laikā ES būtu minētajā jomā jāsniedz palīdzība dažām jaunattīstības valstīm, kā arī attiecīgās trešās valstīs jāveicina izpratne par jaunajiem ES tiesību aktiem. |
4.4 |
ES un iekšējā tirgus paplašināšanās dēļ ir palielinājies risks, ka slimības var izplatīties lielos attālumos. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) jau pirms vairākiem gadiem ir brīdinājusi par paaugstināto apdraudējumu, kas pastāv tādēļ, ka dzīvniekus pārvadā lielos attālumos, kā arī tādēļ, ka izveidoti jauni transporta ceļi uz valstīm, kas neietilpst ES, paplašinājušies sakari ar valstīm, kurās ir nestabila situācija, un tādēļ, ka joprojām saglabājas augsta lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku koncentrācija dažos ES reģionos. No Komisijas paziņojuma izriet, ka tā vēlas dzīvnieku pārvietošanu līdzsvarot tā, lai dzīvnieku brīva pārvietošana būtu samērota ar slimību ievazāšanas un izplatīšanas risku un dzīvnieku labturības nodrošināšanu pārvadāšanas laikā. Ņemot vērā slimību izplatīšanās risku un dzīvnieku labturības aspektu, EESK uzskata, ka būtu jāierobežo dzīvu dzīvnieku pārvadāšana. |
4.5 |
Finansēšana ir viens no galvenajiem ES tiesību aktu elementiem, un ir svarīgi saglabāt kopēju atbildību par veterinārās politikas finansēšanu. Tādēļ būtu jāsaglabā Veterinārais fonds un ES finansiālā atbildība. Jābūt stimulam nekavējoties ziņot par aizdomām vai par konstatētiem slimības uzliesmojumiem, un nedrīkst rasties kavēšanās tādēļ, ka pastāv neskaidrība par tiešo un netiešo izmaksu kompensāciju. Komisijas nodoms ieviest izmaksu dalīšanas sistēmu, kas ir efektīva un pamatojas uz atbildības sadalījumu, rada daudzus jautājumus; lai šo priekšlikumu varētu izvērtēt, jāizstrādā konkrētāki ierosinājumi, piemēram, attiecībā uz saskaņotu finansēšanas modeli. |
4.6 |
Lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, būtu jāturpina valsts līdzfinansējums, un ir vajadzīga skaidri noteikta, saskaņota nozares sniegtā līdzfinansējuma sistēma. Lai dalībvalstīs būtu iespējams sadalīt izmaksas saskaņā ar vienotiem principiem, jānosaka gan izmaksu, gan atbildības sadalījums, kā arī to savstarpējā attiecība. Turklāt jāiesaista ieinteresētās personas; šādai līdzdalībai būtu jāizpaužas kā konsultācijām vai kopīgiem lēmumiem un arī kā resursu izmantošanai profilaksei un slimību apkarošanai. Tāpat kā līdz šim uzņēmumiem neizbēgami būs jāsedz daudzas izmaksas, kas saistītas ar slimību profilaksi un apkarošanu, tie būtu jāiesaista finanšu plānošanas jautājumiem veltītās konsultācijās, ko rīko Padomdevēja komiteja dzīvnieku veselības jomā. |
4.7 |
Ierosinājumā par “ar regulējumu nesaistītu instrumentu” ieviešanu paredzēta arī prasība veikt profilaktiskus pasākumus, kā arī kolektīva atbildība un apdrošināšanas kārtība. EESK atzīst, ka nepieciešams pievērsties minētajiem jautājumiem, tomēr uzskata, ka ierosinājumus nav iespējams komentēt informācijas ierobežotā apjoma dēļ. |
4.8 |
Dzīvnieku slimību apkarošanas jomā liela nozīme ir reģionālai pieejai, tomēr tā ir jāsaskaņo ar iekšējā tirgus netraucētu darbību. Tādējādi vienai vai vairākām dalībvalstīm būtu iespēja izskaust kādu slimību, līdz ar to iegūstot īpašu statusu; lai šādu iespēju nodrošinātu un lai veiktu iedalījumu zonās un segmentos, vajadzīgi saskaņoti kritēriji un tādas uz pārbaudēm un/vai karantīnas kārtību attiecinātas prasības, kas atbilst SEB kodeksam, tomēr ierobežojumiem jābūt zinātniski pamatotiem un samērīgiem attiecībā pret konkrētās slimības izraisīto apdraudējumu. |
4.9 |
Ar eksportu saistītas akūtas krīzes līdz šim ir risinājušas iesaistītās dalībvalstis kopīgi ar trešām valstīm. Šajā jomā ir vajadzīgi ātri un efektīvi risinājumi, tādēļ arī turpmāk jāsaglabā iespēja risināt individuālas sarunas. Komisijas priekšlikumā norādīts, ka stingrāku nostāju sarunās par ES eksporta nosacījumiem iespējams panākt, vietējā līmenī izveidojot darba grupas, kurās iesaistīti pārstāvji no Komisijas pārstāvniecībām, dalībvalstu vēstniecībām un uzņēmēju organizācijām. Kaut gan Komisija kā ierosinātās eksporta stratēģijas īstenotāja spēj veicināt izpratni par ES politiku, lai praksē retāk rastos šaubas, detalizētajā rīcības plānā būtu jānorāda, ka Komisija izmantos arī dalībvalstu pieredzi un resursus. |
Profilakse, uzraudzība un gatavība krīzēm
4.10 |
Kā liecina pieredze, pārvaldība ir viens no svarīgākajiem profilakses un dzīvnieku labturības elementiem, un gaidāmajos noteikumos būtu jāietver prasības attiecībā uz apmācību un konsultācijām pārvaldības jomā. Ar tiesību aktu palīdzību būtu jāievieš bioloģiskās drošības noteikumi lauku saimniecībām, tostarp prasības attiecībā uz jaunām ražošanas iekārtām, turklāt minētajos noteikumos jānorāda, kāda kompensācija ir sagaidāma slimības izplatīšanās gadījumā. Turpretim papildu kritēriji un specifiski noteikumi būtu jāietver pamatnostādnēs, kas attiecinātas uz dažādiem ražošanas veidiem, un uz šādiem kritērijiem un noteikumiem jāpamato informēšanas pasākumi, ko kopīgi rīko iestādes un nozares pārstāvji. Lai veicinātu izpratni par profilaktisku pasākumu nepieciešamību, mērķtiecīgi jāinformē tādi lauksaimnieki, kas audzē dzīvniekus vaļaspriekam. Šādi lauksaimnieki būtu jāreģistrē un jāizvirza viņiem prasības attiecībā uz dzīvnieku tirdzniecību un piekļuvi ganāmpulkiem. |
4.11 |
Saistībā ar efektīvas veterinārās robežkontroles ieviešanu dalībvalstīs būtu vienoti jāizvērtē konkrētais slimību ievazāšanas risks, kā arī tās iespējamās sekas, turklāt pierobežas rajonos būtu jāveic izlases veida pārbaudes, lai ierobežotu iespējas veikt nelikumīgu tirdzniecību. Tāpat arī būtu lietderīgi izveidot ciešāku sadarbību starp veterinārām un muitas iestādēm, kā arī padarīt elastīgāku robežkontroles sistēmu, tajā ieviešot vairāk uz iespējamo apdraudējumu orientētu pieeju, lai būtu iespējams ātri reaģēt uz jauniem apdraudējuma veidiem. |
4.12 |
Citu iemeslu starpā arī tādēļ, lai gūtu iedzīvotāju atbalstu, būtu jāveic vakcinācija nolūkā apkarot dzīvnieku slimības, ja tādējādi ir iespējams daļēji vai pilnībā izvairīties no veselu dzīvnieku nokaušanas. Kā norādīts Komisijas dokumentā, vakcinācija tomēr jāveic atbilstīgi konkrētajai situācijai un ievērojot atzītus principus un faktorus, tostarp šādus: vakcīnas pieejamība un efektivitāte, apstiprināti testi, starptautiskas vadlīnijas un iespējamie tirdzniecības šķēršļi, izmaksu lietderība, kā arī iespējamais apdraudējums, kas saistīts ar vakcīnas lietošanu. Turklāt minētajā jomā jāturpina pētniecība un izstrāde. |
Zinātne u.c.
4.13 |
Zinātnei, inovācijai un pētniecībai ir izšķirīga nozīme stratēģijas mērķu sasniegšanā. Minēto mērķu sasniegšanas priekšnoteikums ir iespēja pētījumu rezultātus ieviest ražošanā, kā arī konsultāciju un uzraudzības jomā, tādēļ pētniecībai jābūt vairāk orientētai uz zināšanu nodošanu. Tas pats attiecas arī uz Komisijas apspriesto rīcības plānu pētniecības jomā. |
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/16 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai”
COM(2007) 263 galīgā redakcija — 2007/0098 (COD)
(2008/C 151/06)
Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 71. pantu 2007. gada 16. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai”.
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2007. gada 18. decembrī. Ziņotājs — BARBADILLO kgs.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 441. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 16. un 17. janvārī (16. janvāra sēdē), vienbalsīgi, pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi un ieteikumi
1.1 |
EESK ir gandarīta par to, ka Komisija nolēmusi regulēt pieeju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, izstrādājot attiecīgu regulu un tādējādi novēršot atšķirības, kas rodas, dalībvalstīm transponējot tiesību aktus. Regulas pieņemšana nozīmētu Direktīvas 96/26/EK atcelšanu. |
1.2 |
EESK atzinīgi vērtē minēto priekšlikumu, jo tādējādi tiks saskaņoti noteikumi par pieeju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai un autopārvadājumu tirgum gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu jomā, sniedzot ieguldījumu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā, jo tiks ieviesti skaidrāki, vienkāršāki un vieglāk kontrolējami noteikumi, kas radīs taisnīgākus konkurences apstākļus. |
1.3 |
Jaunā regula, ar kuru tiek ieviesti elektroniskie reģistri, tādējādi modernizējot autopārvadātāja profesionālās darbības pieejamības noteikumus, iekļaujas Rīcības programmā administratīvā sloga samazināšanai. |
1.4 |
Ar minēto regulu ievieš “pārvadājumu vadītāja” jēdzienu: tā ir persona, kas faktiski un pastāvīgi vada uzņēmumu un kurai nepieciešama augstāka kvalifikācija. Izstrādāti arī stingrāki noteikumi par pārvadājumu vadītāja saistību ar uzņēmumu. EESK vēlētos, lai tiktu likvidēta prakse, kad notiek “kvalifikācijas aizdošana”, ja uzņēmumu vada fiziska persona, kas nav pietiekami kvalificēta. |
1.5 |
Komiteja uzskata, ka regulā jāiekļauj saraksts, kurā norādītas pārkāpumu kategorijas, veidi un smaguma pakāpe, kā arī tādu mazāk nozīmīgu pārkāpumu atkārtošanās biežums, kuru rezultātā pārvadājumu vadītājs var zaudēt nepieciešamo labo reputāciju, ja tie notiek, veicot transporta darbības, par kurām viņš ir atbildīgs. |
1.6 |
Saistībā ar regulas priekšlikuma 5. panta c) apakšpunktā noteikto prasību par saimnieciskās darbības centru, EESK aicina precizēt tā raksturojumu mazu un vidēju uzņēmumu gadījumā. |
1.7 |
Komiteja vērš uzmanību uz prasību, lai uzņēmumiem būtu pietiekams transportlīdzekļu stāvvietu skaits, jo tas pierādītu, ka uzņēmums pastāvīgi darbojas attiecīgajā dalībvalstī; minētā prasība varētu būt ļoti apgrūtinoša īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tādēļ Komiteja aicina vietējās pašvaldības nodrošināt pietiekamu skaitu šādu stāvvietu un/vai uzņēmumiem sadarboties, uzturot kopīgas stāvvietas. |
1.8 |
EESK uzskata, ka pašnodarbinātajiem vajadzētu paredzēt sistēmu, kas viņiem ļauj apliecināt savu finansiālo stāvokli bez bankas garantijas izmantošanas, jo tas varētu radīt lielākus izdevumus tiem uzņēmumiem, kuriem attiecīgajās dalībvalstīs nav jāsagatavo vienkāršoti pārskati. |
1.9 |
Komiteja atzinīgi vērtē obligātās 140 stundu mācības pirms profesionālās kompetences eksāmena, kā arī to, kā dalībvalstīm būtu jāsertificē mācību centri, tādējādi nodrošinot pārvadājumu vadītāju augstāku kvalifikāciju. |
1.10 |
EESK aicina Komisiju izveidot visām dalībvalstīm tādu kopīgu sankciju sistēmu, kuras piemērotu regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumos. |
1.11 |
EESK atzinīgi vērtē autopārvadājumu uzņēmumu savstarpēji saistītu valsts elektronisko reģistru izveidi, tādējādi uzlabojot administratīvo sadarbību un dažādās dalībvalstīs darbojošos uzņēmumu efektīvu uzraudzību. |
2. Ievads
2.1 |
Regulas priekšlikuma mērķis ir aktualizēt pašreizējos noteikumus par pieeju autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai, lai nodrošinātu viendabīgāku un efektīvāku atļauju izsniegšanu, nosakot minimālās prasības attiecībā uz labu reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci. |
2.2 |
Spēkā esošie noteikumi par pieeju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai izklāstīti Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvā 96/26/EK, kurā noteiktas minimālās prasības attiecībā uz labu reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci, kas jāievēro uzņēmumiem, lai saņemtu atļauju veikt autopārvadājumus, t.i., pārvadāt preces un pasažierus gan attiecīgajā valstī, gan ārpus tās. Šie ir vienīgie kopīgie nosacījumi, kas uzņēmumiem jāizpilda, lai saņemtu atļauju darboties visā Kopienas autopārvadājumu tirgū. Turklāt direktīvā paredzēta to dokumentu savstarpējā atzīšana, kas nepieciešami, lai saņemtu minēto atļauju. |
2.3 |
Dažādās dalībvalstīs direktīva tomēr tiek īstenota atšķirīgi: atšķirības tās piemērošanā rada autotransporta iekšējā tirgus darbības traucējumus, negatīvi ietekmē godīgu konkurenci, un tādēļ ierosinātie grozījumi tiek īstenoti ar regulas palīdzību. |
2.4 |
Visnozīmīgākie ar regulu ieviešamie jauninājumi ir šādi: |
2.4.1 |
attiecībā uz personām, kuru profesionālo kompetenci uzņēmumi izmanto, tiek ieviests jēdziens “pārvadājumu vadītāji” — tām jābūt personām, kas pastāvīgi un faktiski vada transporta uzņēmuma autopārvadājumu operācijas un kuras jāieceļ un skaidri jānorāda kompetento iestāžu zināšanai. Tādējādi būs stingrāk regulētas pārvadājumu vadītāja attiecības ar uzņēmumu. Lai atzītu profesionālo kvalifikāciju, pirms eksāmena, kas jāliek visiem pārvadājumu vadītāja kvalifikācijas pretendentiem, būs jāorganizē obligāta minimālā 140 stundu apmācība; būs arī jāakreditē mācību un eksaminācijas centri. |
2.4.2 |
Ar regulu paredzēts, ka par to, vai attiecīgais uzņēmums visos gadījumos ievēro regulas noteikumus, atbild reģistrācijas dalībvalsts, tādēļ uzņēmumam jābūt reģistrētam un faktiski jādarbojas attiecīgajā dalībvalstī. |
2.4.3 |
Tiek ieviesti jauni salīdzināmi finanšu rādītāji uzņēmuma finansiālā stāvokļa izvērtēšanai; šo rādītāju pamatā ir gada pārskati un tos iegūst, izmantojot formulu, kas uzņēmumam ļauj dzēst īstermiņa parādsaistības, atsakoties no pašreizējās, uz kapitālu un rezervēm pamatotās metodes. Turklāt uzņēmumiem, kas to vēlas, tiks dota iespēja apliecināt savu finansiālo stāvokli ar bankas garantijas palīdzību. |
2.4.4 |
Kompetentām iestādēm būs pienākums pārbaudīt prasību ievērošanu attiecībā uz labu reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci, un prasību neatbilstības gadījumā autopārvadātājs būs jābrīdina. Ja nepilnības netiks novērstas, tiks piemērotas administratīvas sankcijas, sākot no uzņēmumam izsniegtās atļaujas autopārvadājumu veikšanai anulēšanas līdz pārvadājumu vadītāja kvalifikācijas anulēšanai. |
2.4.5 |
Lai sekmētu uzņēmējdarbības brīvību, reģistrācijas dalībvalstij kā pietiekams profesionālās kompetences apliecinājums būs jāatzīst vienota parauga sertifikāts, kas izsniegts saskaņā Kopienas regulas noteikumiem. |
2.4.6 |
Regulas mērķis ir labāk organizēta dalībvalstu administratīvā sadarbība, lai padarītu efektīvāku to uzņēmumu uzraudzību, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs. Tādēļ tiks izveidoti savstarpēji saistīti elektroniski reģistri, kas atvieglos informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Lai dalībvalstu savstarpējā informācijas apmaiņa būtu efektīva, ir paredzēts dalībvalstīs izveidot kontaktpunktus un precizēt dažas kopīgas procedūras attiecībā uz pārsūtāmās obligātās informācijas termiņiem un saturu. |
2.4.7 |
Komisijai būs pilnvarota izstrādāt pārkāpumu sarakstu, kurā norādītas to pārkāpumu kategorijas, veidi un smaguma pakāpe, kuru rezultātā autopārvadātājs zaudē nepieciešamo labo reputāciju, pielāgot tehnikas attīstībai šīs regulas pielikumu par zināšanām, kas jāņem vērā, lai dalībvalstīs atzītu profesionālo kompetenci, kā arī pielikumu ar profesionālās kompetences sertifikāta paraugu un sagatavot tādu smagu pārkāpumu sarakstu, kuru rezultātā tiek apturēta vai anulēta profesionālās darbības veikšanas atļauja vai pieņemts atzinums par nepiemērotību. Minētie pasākumi būtu jānosaka atbilstoši Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 1. apakšpunktā paredzētajai regulatīvās kontroles procedūrai. |
3. Vispārējas piezīmes
3.1 |
Regulas priekšlikums sniegs ieguldījumu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā, jo tiks radīti godīgāki konkurences apstākļi autopārvadājumu nozarē un lielāka pārredzamība klientiem, kas izmanto autotransporta pakalpojumus. Ņemot vērā autopārvadājumu izšķirošo nozīmi ražošanas un piegādes sistēmās rūpniecībā un personu mobilitātē, tiks stiprināta Eiropas Savienības konkurētspēja. |
3.2 |
EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija īsteno apņemšanos saistībā ar programmu “Tiesību aktu labāka izstrāde”, proti, aktualizēt un vienkāršot Kopienas tiesību aktus, nodrošinot, lai noteikumi būtu labāk saskaņoti, vienkāršāki, vieglāk kontrolējami un efektīvāki. |
3.3 |
Elektronisko reģistru ieviešana apliecina, ka jaunā regula izstrādāta saskaņā ar filozofiju, kas ir “Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā” pamatā. |
3.4 |
EESK ar interesi norāda, ka Komisija nolēmusi regulēt autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas pieejamību ar regulas, nevis direktīvas palīdzību, kas nozīmē tās noteikumu tiešu īstenošanu dalībvalstīs, novēršot to, ka dalībvalstīm ir pārāk liela brīvība pieņemt neatkarīgus lēmumus. |
3.5 |
Ar jauno regulu tiek ieviests vienots, vispārējs “autopārvadātāja profesionālās darbības” jēdziens, kas ietver gan pasažieru autopārvadātāja profesionālo darbību, gan kravu autopārvadātāja profesionālo darbību. |
3.6 |
Atļauja veikt autopārvadātāja profesionālo darbību cieši saistīta ar jauno “pārvadājumu vadītāja” funkciju, šo apzīmējumu attiecinot uz personu, kas līdz šim bija pilnvarota vadīt uzņēmumu, darbības atļauju saņēmušajam uzņēmumam izmantojot viņas profesionālo kompetenci, bet ieviešot stingrākas prasības attiecībā uz pārvadājumu vadītāja saistību ar uzņēmumu. |
3.7 |
Komiteja uzskata, ka ir jāprecizē dažas neskaidrības par pārvadājumu vadītāja personu saistībā ar veicamajiem pienākumiem un iespēju vadīt pārvadājumu operācijas vairākos uzņēmumos vienlaicīgi, lai novērstu līdzšinējo profesionālās kompetences “aizdošanas” praksi. Nākotnē vajadzētu vairāk atbalstīt pašnodarbināto uzņēmēju apmācību, lai viņiem nodrošinātu pārvadājumu vadītāja profesijas pieejamību un tādējādi uzlabotu kvalifikāciju un palielinātu uzņēmuma vadības neatkarību. |
3.8 |
EESK uzskata, ka Komisijai tieši regulas ietvaros būtu jāprecizē un jāsaskaņo pārkāpumu saraksts, kurā norādītas pārkāpumu kategorijas, veidi un smaguma pakāpes, kā arī tādu atkārtoti izdarītu mazāk nopietnu pārkāpumu biežums, kuru rezultātā pārvadājumu vadītāji un līdz ar to arī viņu uzņēmumi zaudē nepieciešamo labo reputāciju. |
3.9 |
EESK atzinīgi vērtē prasību par kursu obligātu apmeklēšanu pirms kompetences eksāmena, tādējādi nodrošinot augstāku apmācību līmeni pretendentiem, kā arī prasību par apmācību centru akreditēšanu. |
4. Īpašas piezīmes
4.1 |
EESK atzinīgi vērtē jaunizveidoto pārvadājumu vadītāja amatu, šo apzīmējumu attiecinot uz personām, kas līdz šim darbības atļauju saņēmušajiem autotransporta uzņēmumiem deva savu profesionālo kompetenci. |
4.2 |
Komiteja aicina Komisiju precizēt, vai tiks ieviesta vienota “atļauja autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai”, vai arī minēto formulējumu vienkārši izmantos regulā, un vēlāk būs divas atsevišķas atļaujas pasažieru un kravu pārvadājumiem. |
4.3 |
Komiteja uzskata, ka ir pareizi regulas noteikumus attiecināt gan uz visiem Kopienas uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, gan arī uz visiem tiem uzņēmumiem, kas vēlas veikt autopārvadājumus. |
4.4 |
Komiteja vērš uzmanību uz to, ka regulas darbības jomā neietilpst aspekts, kas līdz šim bija attiecīgās valsts kompetencē, proti, uzņēmumi, kas veic atsevišķu veidu autotransporta pakalpojumus nekomerciālos nolūkos un kuru galvenā darbība nav pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem: minētajā nolūkā šādi uzņēmumi izmanto transportlīdzekļus, ko vada uzņēmuma darbinieki. Faktiski, lai labi veiktu attiecīgo darbību, ir jāpārzina tiesību akti autotransporta jomā, kā arī attiecīgo pakalpojumu organizēšana. |
4.5 |
Papildus jau minētajiem noteikumiem par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu regulā būtu jānosaka jauna prasība par to, ka uzņēmumiem jābūt reģistrētiem un efektīvi jāveic uzņēmējdarbība kādā no dalībvalstīm, tādējādi novēršot “pastkastīšu uzņēmumu” pastāvēšanu. |
4.6 |
Tas, ka minētā regula ļauj dalībvalstīm lemt par papildus nosacījumiem, kuri uzņēmumiem jāizpilda, lai saņemtu atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, faktiski neatbilst Komisijas centieniem saskaņot noteikumus atbilstīgi regulas priekšlikuma 6. pantā noteiktajām prasībām par labu reputāciju. |
4.7 |
EESK aicina Komisiju precizēt, kā pārvadājumu vadītājam būtu faktiski un pastāvīgi jāvada uzņēmuma pārvadājumu operācijas, ja viņš ir tiesīgs veikt minētos pienākumus līdz pat četros dažādos uzņēmumos, kuru kopējais transportlīdzekļu skaits nepārsniedz 12 transportlīdzekļus. Minētais noteikums apgrūtinātu pašreizējās kompetences “aizdošanas” prakses izskaušanu. |
4.8 |
Komiteja uzskata, ka vislietderīgāk būtu iekļaut regulā sarakstu, norādot pārkāpumu kategorijas, veidus un smaguma pakāpi, kā arī tādu atkārtoti izdarītu mazāk nopietnu pārkāpumu biežumu, kuru rezultātā pārvadājumu vadītājs var zaudēt labo reputāciju, neatliekot minēto aspektu regulējumu uz vēlāku laiku. |
4.9 |
Komiteja atbalsta priekšlikumu par to, ka uzņēmumam jābūt reģistrētam un efektīvi jāveic uzņēmējdarbība dalībvalstī, kas tam atļāvusi veikt profesionālo darbību, kā minēts regulas priekšlikuma 5.a) punktā, saskaņā ar kuru uzņēmumam šajā dalībvalstī jābūt mītnei ar telpām, kurās uzņēmums glabā savus dokumentus. EESK tomēr vērš uzmanību uz prasību, ka šajā dalībvalstī uzņēmumam jābūt pietiekamam skaitam transportlīdzekļu stāvvietu, jo minētā prasība var izrādīties īpaši apgrūtinoša maziem un vidējiem uzņēmumiem. Stāvvietu problēmu varētu atrisināt, iesaistoties vietējām pašvaldībām, kuras varētu nodrošināt pietiekamu skaitu stāvvietu un/vai uzņēmumiem sadarbojoties un uzturot kopīgas stāvvietas. |
4.10 |
EESK saskata zināmu pretrunu faktā, ka saskaņā ar regulu dalībvalstis nosaka uzņēmuma labas reputācijas prasības un vienlaikus regula paredz, ka dalībvalstis lemj par uzņēmuma atbilstību, ja izpildīti vairāki regulā minētie nosacījumi. |
4.11 |
EESK pauž neizpratni, kādēļ, lai atbilstu prasībai par finansiālo stāvokli, uzņēmumam vajadzētu būt spējīgam vienmēr pildīt savas faktiskās un iespējamās saistības kārtējā pārskata gada laikā, un uzskata, ka atbilstošāka ir iepriekšējā prasība par kapitālu un rezervēm. Uzņēmumam tagad būs jāpierāda savi apgrozāmie līdzekļi un 31. decembrī likviditātes rādītājam (quick ratio) jābūt 80 % vai lielākam. |
4.12 |
EESK uzskata, ka pašnodarbinātajiem vajadzētu paredzēt sistēmu, kas viņiem ļauj apliecināt savu finansiālo stāvokli bez bankas garantijas izmantošanas, jo tas varētu radīt lielākus izdevumus tiem uzņēmumiem, kuriem attiecīgajās dalībvalstīs nav jāsagatavo vienkāršoti pārskati. |
4.13 |
Jebkurā gadījumā prasības par finansiālo stāvokli mērķim jābūt nodrošināt tirgū zināmu garantiju no profesionālās darbības veikšanas atļauju saņēmušo uzņēmumu puses, bet tai nav jāaizsargā piegādāji un kreditori, jo tā tiktu izkropļots jēdziens par risku, kas piemīt jebkāda veida uzņēmējdarbībai. |
4.14 |
EESK atzinīgi vērtē obligāto 140 stundu apmācību pirms profesionālās kompetences eksāmena, kā arī to, kā dalībvalstis sertificē iestādes, kas nodrošināt apmācību, tādējādi paaugstinot nozares dalībnieku apmācības līmeni. |
4.15 |
EESK uzskata, ka uzņēmumu pārbaude reizi piecos gados (agrāk vismaz reizi piecos gados), lai noteiktu, vai tie vēl aizvien ievēro katru no prasībām attiecībā uz autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu, ir pārāk garš laikposms. Tomēr Komiteja atzinīgi vērtē to, ka papildus sistemātiskajām pārbaudēm tiks veiktas kontroles uzņēmumos, kas atzīti par paaugstināta riska uzņēmumiem. |
4.16 |
Komiteja uzskata, ka gadījumos, ja pastāv risks, ka uzņēmums vairs nespēs izpildīt kādu no prasībām par pieeju profesionālās darbības veikšanai, būtu jānosaka vispārējs termiņš (ne vairāk kā seši mēneši), kurā uzņēmums var normalizēt savu situāciju (līdz šim — viens gads). |
4.17 |
Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu katrā dalībvalstī izveidot autopārvadājumu uzņēmumu valsts elektronisko reģistru un to, ka tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim šie reģistri tiktu savienoti Kopienas mērogā, kā arī to, ka būs regulēta dalībvalstu administratīvā sadarbība Komiteja piekrīt arī tam, lai tiktu regulēta to personas datu aizsardzība, kas iekļauti reģistrā vai kurus paredzēts nodot trešām personām. |
4.18 |
EESK uzskata, ka ir pareizi izveidot pirms regulas spēkā stāšanās dienas kvalifikāciju ieguvušo fizisko personu kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas sistēmu. |
4.19 |
Jāievieš visām dalībvalstīm kopīga tādu sankciju sistēma, kas piemērojamas regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. |
4.20 |
Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi, ja Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, reizi divos gados Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotu ziņojumu par autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanu. |
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/20 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Jūras maģistrāles un to iekļaušana loģistikas ķēdēs” (izpētes atzinums)
(2008/C 151/07)
Eiropas Savienības prezidentvalsts Portugāle 2007. gada 4. jūlija vēstulē saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 62. pantu vērsās pie EESK ar lūgumu izstrādāt izpētes atzinumu par tematu
“Jūras maģistrāles un to iekļaušana loģistikas ķēdēs” (izpētes atzinums).
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģijas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2007. gada 18. decembrī. Ziņotājs — SIMONS kgs.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 441. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 16. un 17. janvārī (16. janvāra sēdē), vienbalsīgi pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi
1.1 |
Tuvsatiksmes kuģošanai var būt būtiska nozīme komodalitātes un loģistikas ķēžu tālākā attīstībā. Loģistikas ķēdēs ir jāņem vērā visi transporta veidi. Vairākveidu pārvadājumu sistēmā jūras tuvsatiksmes kuģošanu var izmantot galvenokārt pārvadājumiem lielākos attālumos. |
1.2 |
Komiteja apstiprina, ka tā pilnībā atbalsta pasākumus, lai tālāk attīstītu un sekmētu jūras tuvsatiksmes kuģošanu. Komitejai tomēr ir jautājumi un piezīmes attiecībā uz šo pasākumu efektīvu īstenošanu. |
1.3 |
Minētā sakarā precīzi jānosaka jūras maģistrāļu definīcija. Komiteja uzskata, ka šo apzīmējumu nevar piemērot tikai jaunajiem subsidētajiem pakalpojumiem, bet gan tas jāattiecina uz visiem efektīviem jūras tuvsatiksmes pārvadājumiem. Komiteja ir gandarīta par to, ka Komisija savā darba dokumentā par jūras maģistrālēm, kas saistīts ar 2007. gada 18. oktobra paziņojumu par kravu pārvadājumu programmu, ir ierosinājusi precizēt jūras maģistrāļu definīciju, jo tā skar arī pastāvošos pakalpojumus (1). |
1.4 |
Turklāt kravu koncentrēšana noteiktā skaitā izvēlētu ostu ļoti negatīvi ietekmēs pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un neapšaubāmi novedīs pie ostu un to apkārtnes pārslogotības (2). Tas nesekmē ilgtspējīgu transporta attīstību. |
1.5 |
Papildu ostu kapacitātes attīstīšana un iekšzemes savienojumu uzlabošana, izmantojot citus transporta veidus, jūras maģistrāļu koncepcijā jāuzskata par prioritāti. Atbalsta pasākumiem jābūt virzītiem uz minētajiem uzdevumiem. Tāda pieeja vienlaikus atbalstīs komodalitātes politiku. |
1.6 |
Jūras maģistrāļu atbalsta pasākumi jāvirza arī uz infrastruktūru, jo īpaši, lai paplašinātu ostas un iekšzemes savienojumus. Tas jādara, neskarot pastāvošos atbalsta pasākumus attiecībā uz pakalpojumiem, darbības izdevumiem un popularizēšanu. |
1.7 |
Konkurences izkropļojumu novēršana ir jutīgs jautājums, kas tuvsatiksmes kuģošanas īpašās tirgus struktūras dēļ jārisina ļoti piesardzīgi. Galamērķim jābūt iekšzemes kravu novirzīšanai uz jūras ceļiem, nevis pa jūru pārvadātu kravu novirzīšana citam jūras pārvadājumu operatoram. |
1.8 |
Komisija kā vienu no jūras maģistrāļu novērtēšanas kritērijiem vēlas izmanot kvalitātes standartus. Atkarībā no pakalpojuma veida var izmantot šādus kritērijus: pakalpojuma biežums, ražošanas procesam pielāgota piegāde, uzticamība, pakalpojumu komodalitāte saskaņā ar Komisijas definīciju, tātad arī konkrētā pārvadājumu veida priekšrocības, iekšzemes savienojumi, efektīva ostu un savienojumu mezglu darbība, e-loģistika, efektīvas administratīvās procedūras utt. |
1.9 |
Jūras tuvsatiksmes kuģošanas atbalsta programmas vidusposma pārskatā Komisija norāda, ka tiks izskatīta iespēja jūras maģistrālēm piešķirt kvalitātes marķējumu. Kā minēts atzinumā par loģistiku, Komiteja uzskata, ka tas nozarē nedrīkst radīt lielāku birokrātiju un nevajadzīgas izmaksas. |
1.10 |
Tuvsatiksmes kuģošanā prioritāte ir arī administratīvo procedūru vienkāršošana un samazināšana. Muitas formalitātēm Eiropas iekšējos kravu pārvadājumos nevajadzētu būt laikietilpīgākām kā autopārvadājumos. Vienkāršotās muitas procedūras būtiski jāpielāgo, par pamatelementiem uzskatot kravas un pārvadātājus. |
1.11 |
Loģistikas ķēdes citi vājie punkti ir jāuzlabo. Komiteja pilnībā atbalsta darbu, kas notiek Komisijas “Freight Logistics Exercise” [Kravu loģistikas izmēģinājums] ietvaros. |
1.12 |
Gan tuvsatiksmes kuģošanā, gan loģistikas dienestos trūkst augsti kvalificēta personāla. Šajā sakarā vairāk uzmanības jāpievērš pieņemšanai darbā, izglītībai un apmācībai. |
1.13 |
Autopārvadājumu novirzīšana uz pārvadājumiem pa jūru ir ļoti izdevīga kā no vides, tā arī no sabiedrības viedokļa. Atbalstāma ir turpmāka kuģu radīto gāzu emisiju samazināšana. Komiteja pauž cerību, ka tiks parakstīti attiecīgi starptautiski līgumi. |
2. Ievads
2.1 |
Jūras maģistrāļu attīstība Eiropā 2004. gadā tika norādīta kā viens no trīsdesmit prioritārajiem projektiem Eiropas transporta tīklu attīstībā. Lēmuma 884/2004/EK (3), kas attiecas uz Eiropas transporta tīkla attīstības pamatnostādnēm, 12.a pantā noteikti jūras maģistrāļu pamatelementi. Konkrēti noteikts, ka Eiropas jūras maģistrāļu tīkls ir paredzēts, lai kravu plūsmas koncentrētu uz loģistikas ceļiem jūrā nolūkā uzlabot pastāvošos jūras savienojumus vai izveidot jaunus dzīvotspējīgus, regulārus jūras savienojumus ar biežu satiksmi un/vai uzlabot salu un perifēro apgabalu un valstu pieejamību. No jūras maģistrālēm nedrīkst izslēgt kombinētos pasažieru un kravu pārvadājumus ar nosacījumu, ka kravu pārvadājumi ir prioritāri. |
2.2 |
TEN līdzekļus var pieprasīt, ja jūras maģistrāļu izmaksas attiecas uz aprīkojumu un infrastruktūru. Pakalpojumu sniegšanu un darbības izmaksas var atbalstīt Marko Polo programma (4). |
2.3 |
Vispārējas nozīmes projektus Eiropas jūras maģistrāļu tīklā ierosina vismaz divas dalībvalstis. Tie attiecas uz vismaz divu ostu aprīkojumu un infrastruktūru divās dažādās dalībvalstīs. Ierosinātie projekti parasti aptver publisko un privāto sektoru, pamatojoties uz piedāvājumu konkursu, ko kopīgi organizē iesaistītās dalībvalstis, un tie paredzēti konsorcijiem, kuros apvienojas vismaz kuģniecības uzņēmumi un ostas. |
2.4 |
Lēmumā 884/2004/EK (II pielikumā) saskaņā ar 12.a pantu kā vispārējas nozīmes projekti minētas šādas jūras maģistrāles:
|
2.5 |
Komisija projektus novērtēs, pamatojoties uz pamatnostādņu par Eiropas transporta tīklu 12.a pantā minētajiem kritērijiem, ņemot vērā šādus pamatjautājumus:
|
2.6 |
Jūras maģistrāļu izveides projektu piedāvājumu konkursa kārtība tika noteikta Komisijas 2005. gada 28. februārī publicētajā rokasgrāmatā. |
2.7 |
Jau ir publicēts uzaicinājums iesniegt šādus jūras maģistrāļu projektus:
Dažādās darba grupās izskatīti un apspriesti arī citi projekti. |
2.8 |
Tuvsatiksmes kuģošanas sekmēšanas programmas vidusposma novērtējums tika veikts 2006. gada vidū (7). |
2.9 |
Komisija 2007. gada septembrī iecēla portugāli Luis Valente de Oliveira par jūras maģistrālu koordinatoru. |
2.10 |
Eiropas Komisija 2007. gada oktobrī Kravas pārvadājumu programmas ietvaros izstrādāja darba dokumentu “Jūras maģistrāles” (8). |
3. Vispārējas piezīmes
3.1 |
Komiteja jau vairākkārt apliecinājusi atbalstu pasākumiem, kas virzīti uz tuvsatiksmes kuģošanas attīstību, jo tai ir ievērojams potenciāls un tas ir labs alternatīvs risinājums salīdzinājumā ar citiem, videi mazāk draudzīgiem transporta veidiem. Tuvsatiksmes kuģošana var palīdzēt mazināt satiksmes sastrēgumus, nelaimes gadījumu skaitu, un trokšņa un gaisa piesārņojumu (9). Turklāt tuvsatiksmes kuģošana labi iekļaujas komodalitātes un loģistikas ķēžu sistēmā, un tas piedāvā iespējas tajā ietvert salas un perifēros apgabalus. |
3.2 |
Tādēļ Komiteja pilnībā atbalsta jūras maģistrāļu iniciatīvu. Kā norādīts 8. zemsvītras piezīmē minētajā atzinumā, jūras maģistrāļu jēdziens tomēr izraisa dažus jautājumus un piezīmes, kas izteiktas tālāk šajā dokumentā. |
4. Jūras maģistrāļu koncepcija
4.1 |
Jūras maģistrāļu koncepcijas jautājumā pamatoti nav vienprātības. Praksē jau pastāv daudz efektīvu un kvalitatīvu tuvsatiksmes kuģošanas pakalpojumu, kas ietver kombinētos pakalpojumus, mazinot sastrēgumus uz autoceļiem un apkalpojot salas un perifēros apgabalus. |
4.2 |
Kā minēts Tuvsatiksmes kuģošanas sekmēšanas programmas vidusposma pārskatā, tuvsatiksmes kuģošana ir pārvadājumu veids, kam ir lielākas iespējas attīstīties līdzi straujajai autotransporta izaugsmei (10). Tuvsatiksmes kuģošanas sniegums izteikts tonnkilometros ES laikposmā starp 1995. gadu un 2004. gadu pieauga par 32 % salīdzinājumā ar 35 % pieaugumu autotransportā. ES-25 jūras tuvsatiksmes pārvadājumu daļa ir 39 % salīdzinājumā ar 44 % pārvadājumu, ko veic pa autoceļiem. ES-15 jūras tuvsatiksmes pārvadājumu daļa bija 42 % salīdzinājumā ar 44 % lielu autopārvadājumu daļu. |
4.3 |
Šī labā tuvsatiksmes kuģošanas snieguma pamatā lielā mērā ir lielas kuģu īpašnieku investīcijas kuģos (un daudzos gadījumos kombinētajās loģistikas sistēmās), uzlabota loģistikas pakalpojumu efektivitāte un to pārdošana, valstu tuvsatiksmes kuģošanas centru (Short Sea Shipping Focal Points) darbs, kas virzīts uz vājajiem punktiem, praktiskais darbs, ko veic piekrastes kuģošanas veicināšanas centri un nozares, un ES iestāžu sadarbība. |
4.4 |
Šo veiksmīgo attīstību nedrīkst traucēt, atsakoties uzskatīt uz privātā sektora iniciatīvām pamatotos pastāvošos pakalpojumus par jūras maģistrālēm, par tādām apzīmējot tikai subsidētos pakalpojumus. Komiteja ir gandarīta par to, ka Komisija savā 2007. gada 18. oktobra darba dokumentā par jūras maģistrālēm, kas pievienots šajā pašā datumā pieņemtajam paziņojumam par kravu pārvadājumu programmu, ir precizējusi jūras maģistrāļu definīciju, tajā ietverot arī pastāvošos pakalpojumus (11). |
5. Ostu izvēle
5.1 |
Pastāv būtiska atšķirība starp autopārvadājumu maģistrāli un jūras pārvadājumu maģistrāli. Autoceļu pārvadājumos ar kravas transportlīdzekli divi punkti tiek savienoti pa taisnāko iespējamo līniju. Jūras pārvadājumu gadījumā kravas no plašas iekšzemes teritorijas vai uz to praktiski pārvadā, izmantojot dažādu savā starpā konkurējošu ostu piedāvātos pakalpojumus. Kādā konkrētā tirdzniecības jomā viskonkurētspējīgākās un efektīvākās ostas tiks iekļautas dažādās kuģošanas shēmās. |
5.2 |
Kravu koncentrēšana noteiktā skaitā izvēlētu ostu tomēr negatīvi ietekmēs pakalpojumu sniegšanas efektivitāti (12) un neapšaubāmi novedīs pie ostu un to apkārtnes pārslogotības. Tas nesekmē ilgtspējīgu transporta attīstību. |
5.3 |
Tāpat noteiktu ostu iekļaušana jūras maģistrālēs un citu līdzīgas kategorijas ostu izslēgšana no tām novestu pie ostu konkurences izkropļojumiem. Ostu izvēlei jābūt tik atvērtai, lai arī citas ostas, pastāvīgi uzlabojot efektivitāti, varētu attīstīties kā jūras maģistrāļu ostas. |
6. Komodalitāte
6.1 |
Tuvsatiksmes kuģošanai var būt būtiska nozīme komodalitātes tālākā attīstībā, jo īpaši attiecībā uz lielākiem attālumiem. Kā norādīts atzinumā par kravu transporta loģistiku, Komiteja uzskata, ka šai sakarā jāņem vērā visi transporta veidi (13). Ostas kā vairākveidu pārvadājumu mezgli tādēļ pilda pamatfunkciju. Šajā sakarā tiek izstrādāti dažādi projekti (14). |
6.2 |
Loģistikas ķēdes vājie punkti ir jāuzlabo. Komisija jau veic pētījumu par vājajiem punktiem kravu loģistikā, pievēršoties vājajiem punktiem kā administrācijā, tā arī infrastruktūrā un darbībā. |
6.3 |
Gan tuvsatiksmes kuģošanā, gan loģistikas dienestos nepieciešams augsti kvalificēts personāls. Komiteja atgādina par savu atzinumā par kravu loģistiku minēto ieteikumu pievērst vairāk uzmanības pieņemšanai darbā, izglītībai un apmācībai. |
7. Investīcijas ostās un iekšzemes savienojumos
7.1 |
Daudzu Eiropas ostu pārslogotības problēma šodien jau ir labi zināma. Tas uzsver vajadzību vairākām līdzīgas kategorijas ostām dot iespēju tālāk attīstīties kā tuvsatiksmes kuģošanas ostām. |
7.2 |
Ostu un iekšzemes savienojumu attīstību un paplašināšanu apgrūtina un bieži ievērojami kavē vai novērš spēkā esošajos tiesību aktos noteiktie ierobežojumi un to skaidrojumi, kā arī vides prasības. Šajā sakarā Eiropas Jūras ostu organizācijas (ESPO) gada ziņojumā par 2006.-2007. gadu minēti 2 līdz 11 gadus ilgi laika periodi (15). |
7.3 |
Kā nozares pārstāvji daudzkārt norādījuši konsultācijās par jauno Eiropas ostu politiku un par Zaļo grāmatu “Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku”, minētajai problēmai steidzami jāpievērš pienācīga uzmanība (16). Komiteja ņem vērā, ka Komisija tam pievērš nepieciešamo uzmanību 2007. gada 18. oktobra paziņojumā par ES ostu politiku (17). |
7.4 |
Tādēļ ir arī skaidrs, ka šajā sakarā jūras maģistrāļu atbalsta pasākumi jāvirza arī uz infrastruktūru, jo īpaši ostu un iekšzemes savienojumu paplašināšanu. Šāda pieeja pilnībā atbilst arī komodalitātes koncepcijai, kā to ierosinājusi Komisija Transporta baltās grāmatas (18) vidusposma pārskatā un paziņojumā par kravu loģistiku (19). |
7.5 |
Tas, protams, neskar pastāvošos atbalsta pasākumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, darbības izdevumiem un popularizēšanu, jo tie ir jāturpina. |
8. Konkurences izkropļojumi
8.1 |
Kā norādīts 2.5 punkta pēdējā ievilkumā, Komisija pati apgalvo, ka, ņemot vērā vispārējās intereses, valsts atbalsts nedrīkst traucēt konkurenci ar pastāvošajiem pakalpojumiem. Cita starpā ņemot vērā vispārējās intereses, rūpīgi jāizvērtē arī subsidēto jūras maģistrāļu ietekme, lai noteiktu, vai var rasties konkurences izkropļojumi. |
8.2 |
To izdarīt tomēr nav viegli. Jūras tuvsatiksmes pakalpojumi vajadzīgi ostu attiecīgajām iekšzemes teritorijām. Kā minēts 5.1. punktā, attiecīgās iekšzemes teritorijas var būt diezgan lielas, un tās var apkalpot arī citas ostas. |
8.3 |
Tādēļ, veicot attiecīgā tirgus analīzi, nedrīkst ņemt vērā tikai kādu vienu ostu, bet gan jāskata viss attiecīgais kravu tirgus, lai novērstu kravu novirzīšanu no viena tuvsatiksmes kuģošanas pakalpojuma sniedzēja uz citu tuvsatiksmes kuģošanas pakalpojumu sniedzēju vai citu ostu. |
8.4 |
Kā minēts 2.5. punkta trešajā ievilkumā, piesakot jaunu jūras maģistrāles projektu, jāapliecina tā dzīvotspēja un uzticamība; arī šajā gadījumā jāseko tam, lai tiktu novērsti jebkādi konkurences izkropļojumi. |
8.5 |
Tādēļ, piešķirot atbalstu projektiem, būtiska ir pārskatāmība. Tāpat nekavējoties būtu jāveic korekcija, ja šķiet, ka kravas mākslīgi tiek novirzītas no viena sauszemes operatora vai ostas uz citu. |
8.6 |
Atbalstot jūras maģistrāles, mērķis ir panāk, lai autopārvadājumus nomainītu pārvadājumi pa jūru. Izcils piemērs labi virzītam atbalstam bez konkurences izkropļošanas ir Itālijas (20) ieteiktā ECO prēmija, autopārvadājumu operatoriem piedāvājot subsīdijas, ja tie izmanto iepriekš minēto koncepciju. |
9. Kvalitātes standarti
9.1 |
Kā minēts 2.5. punktā, Komisija kā vienu no jūras maģistrāļu projektu novērtēšanas kritērijiem izmantos kvalitātes standartus. Atkarībā no pakalpojuma veida var izmantot šādus kritērijus: pakalpojuma biežums, ražošanas procesam pielāgota piegāde, uzticamība, pakalpojumu komodalitāte saskaņā ar Komisijas definīciju, tātad arī konkrētā pārvadājumu veida priekšrocības, iekšzemes savienojumi, efektīva ostu un savienojumu mezglu darbība, e-loģistika, efektīvas administratīvās procedūras utt. |
9.2 |
Tuvsatiksmes kuģošanas atbalsta programmas vidusposma pārskatā (21) Komisija norāda, ka tiks izskatīta iespēja jūras maģistrālēm piešķirt kvalitātes marķējumu. Kā minēts atzinumā par loģistiku, Komiteja uzskata, ka tas nozarē nedrīkst radīt lielāku birokrātiju un nevajadzīgas izmaksas (22). |
10. Administratīvās procedūras
10.1 |
Kā iepriekš minētajā Zaļajā grāmatā par ES turpmāko jūrniecības politiku, tā arī Baltās grāmatas par ilgtspējīgu transportu vidusposma pārskatā Komisija norāda uz “Kopienas jūras telpu”, proti, Eiropas jūras telpu bez robežām, kā Komisija to nosaukusi vēlāk. Komisijas nodoms, bez šaubām, ir vienkāršot ar jūras tuvsatiksmes pārvadājumiem saistītās administratīvās procedūras, lai tās pielāgotu autoceļu pārvadājumu procedūrām. |
10.2 |
Komiteja kā atzinumā par iepriekš minēto Zaļo grāmatu, tā arī atzinumā par Kopienas ostu politiku ir paudusi nostāju par kopējo jūras telpu (23): “EESK “Eiropas kopējās jūras telpas” koncepciju izprot kā virtuālu jūrniecības telpu, kurā būs vienkāršotas administratīvās un muitas formalitātes attiecībā uz ES iekšējiem jūrniecības pakalpojumiem, piešķirot tiem tādu pašu statusu kā sauszemes vai dzelzceļa transportam iekšējā tirgū. Ievērojot Komisijas paziņojumā skaidri formulētus precizējumus, EESK var atbalstīt minēto koncepciju ar nosacījumu, ka starptautiskajos ūdeņos (High Sea) tiek ievērotas UNCLOS un SJO konvencijas, tostarp “kuģošanas brīvība” un “miermīlīgas caurbraukšanas tiesības” ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) robežās”. |
10.3 |
Jūrniecības uzņēmumu forums un valstu tuvsatiksmes kuģniecības veicināšanas kontaktpunkti ir daudzkārt pieprasījuši muitas procedūru vienkāršošanu. Minētā sakarā Komisija jau 2002. gadā publicēja ieteikumu, lai sekmētu muitas procedūras vienkāršošanu attiecībā uz tuvsatiksmes kuģošanu (24). |
10.4 |
Minētā ieteikuma izpilde tomēr neatrisina visas problēmas. Galvenās problēmas ir tās, ka nepieciešams iegūt pastāvīga pakalpojuma sniedzēja statusu (apstiprināta kuģošanas līnija), kas ir saistīts gan ar konkrētu kuģi, gan arī ar attiecīgu kuģniecības uzņēmumu (pārvadātāju). Ja jāiesaista kāds cits kuģis, nepieciešama jauna deklarācija. Ja kuģis ar ES iekšējo kravu reisa laikā piestāj ostā ārpus ES, vienkāršotā procedūra attiecībā uz visu ES iekšējo kravu tiek atcelta (“inficēts kuģis”). |
10.5 |
Risinājums būtu balstīt šo vienkāršoto procedūru uz attiecīgo kuģniecības uzņēmumu (pārvadātāju) un kravu. Tādējādi ES iekšējo preču/kravas gadījumā noteikti varētu izmantot vienkāršoto procedūru, kam jābūt tādai pašai kā autopārvadājumos. |
10.6 |
Jāskata arī multimodālās saistības. Tās apspriež ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijā. Komiteja iesaka ātri panākt vienošanos. |
10.7 |
Komiteja norāda, ka drošības pasākumi jūras pārvadājumiem nedrīkst būt nelabvēlīgāki nekā sauszemes pārvadājumiem. |
11. Vide
11.1 |
Kuģošana ir joprojām ir videi visdraudzīgākais transporta veids. Izņemot sēra (SOx) emisiju, rādītāji uz vienu tonnkilometru kuģniecībā ir labāki nekā citiem transporta veidiem. Neskatoties uz to, jāveic pasākumi, lai šo rādītāju pastāvīgi uzlabotu. Šajā sakarā Starptautiskajā jūrniecības organizācijā (SJO) turpinās attiecīgās MARPOL VI konvencijas pārskatīšanas process. Minētā procedūra ir jāatbalsta, lai panāktu vispārēju risinājumu. |
11.2 |
SJO sarunu laikā tiks pievērsta uzmanība SECAS (25) iespējamai paplašināšanai, attiecībā uz emisijām piemērojot zemāku limitu. Tuvsatiksmes kuģošana šajā sakarā ir jo sevišķi jutīga, jo tā de facto notiek piekrastes zonās, veicot biežus braucienus. Pastāvīgi jāvelta īpaša uzmanība tam, lai vēlme samazināt emisiju daudzumu nekaitētu tuvsatiksmes kuģošanas attīstībai. |
11.3 |
Arī attiecībā uz oglekļa dioksīda (CO2) emisijām kuģniecības rādītāji ir labi. Neatkarīgi avoti lēš (26), ka kuģniecība ir atbildīga kopumā tikai par 1,75 līdz 2 % visu siltumnīcefekta gāzu. Arī šajā sakarā tiek izskatīti pasākumi, lai pastāvīgi uzlabotu kuģniecības vides rādītājus. |
11.4 |
Komiteja iesaka veikt pētījumus un izstrādi, kā arī sniegt finansiālu atbalstu, tostarp attiecībā uz degvielas kvalitātes uzlabošanu, lai samazinātu emisijas, kas rodas kuģniecībā. |
11.5 |
Papildus minētajiem jautājumiem saistībā ar emisijām jāpievērš uzmanība arī pieaugošās piekrastes kuģošanas izraisītās jūras vides piesārņošanas kontrolei. |
11.6 |
Galvenais jūras maģistrālu mērķis ir pārvadājumu novirzīšana no autoceļiem uz jūru. Tam būs pozitīva ietekme gan uz vidi, gan sabiedrību tādos jautājumos kā sastrēgumi, trokšņa piesārņojums un nelaimes gadījumi uz ceļiem. Tas jāņem vērā, neaizmirstot, ka nepieciešami pastāvīgi uzlabojumi saistībā ar kuģu radītajām emisijām. |
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
(1) “ES kravu pārvadājumu programma” COM(2007) 606 galīgā redakcija; Komisijas personāla darba dokuments par jūras maģistrālēm.18.10.2007.
(2) TEN/258 “ES kopīga ostu politika”OV C 168, 20.07.2007., 57.–62. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 884/2004/EK (2004. gada 29. aprīlis) par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai.
(4) Regula 1382/2003 (Marko Polo programma) L 196, 2.8.2003. un COM(2004) 478 galīgā redakcija, 14.7.2004. (Marko Polo II).
(5) Jānorāda, ka tirgus dalībnieki, kas pārstāv privāto sektoru, jau ir izveidojuši tuvsatiksmes kuģošanas maršrutus starp Turciju un Itāliju, kā arī Itāliju un Spāniju.
(6) Tostarp uz Melno jūru.
(7) COM(2006) 380 galīgā redakcija, 13.07.2006.
(8) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.
(9) TEN/268 “Mazās kabotāžas veicināšanas programmas termiņa vidusposma pārskatīšana”. 2007. gada 25. aprīlis, OV C 168, 20.07.2007., 68. lpp.
(10) Komisijas paziņojums COM(2006) 380 galīgā redakcija, 13.7.2006.
(11) Komisijas 2007. gada 18. oktobra Paziņojums par ES kravas pārvadājumu programmu/Personāla darba dokuments par jūras maģistrālēm.
(12) TEN/258 “ES kopīga ostu politika”OV C 168, 20.07.2007., 57.–62. lpp.
(13) TEN/262 Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā OV C 168, 20.07.2007., 63. lpp.
(14) Projekts “Co-modalité navires rapides BGV-HSC et les Autoroutes de la mer à grande vitesse” (www.bgv.eu).
(15) OV C 168, 20.07.2007, 57.–62. lpp. ESPO annual report 2006/2007 — ITMMA/Antverpenes Universitāte.
(16) Zaļā grāmata “Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku”, COM(2006) 275 galīgā redakcija, 7.6.2006.
(17) Komisijas 2007. gada 18. oktobra Paziņojums par ES ostu politiku.
(18) Eiropas dinamisma saglabāšana — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā, COM(2006) 314 galīgā redakcija 22.6.2006.
(19) Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā — ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors, COM(2006) 336 galīgā redakcija 28.6.2006.
(20) Aiuto di Stato N 496/2003 — Italia.
(21) Mazās kabotāžas veicināšanas programmas termiņa vidusposma pārskatīšana COM(2003) 380, galīgā redakcija, 13.7.2006.
(22) TEN/262, atzinums par kravu loģistiku.
(23) Atzinums par ES kopējo ostu politiku (OV C 168, 20.07.2007., 57.–62. lpp.), Atzinums par turpmāko ES jūrniecības politiku (OV C 168, 20.07.2007., 57. lpp.)
(24) Commission staff working paper — Guide to Customs Procedures for Short Sea Shipping SEC(2002) 632, 29.05.2002.
(25) Sulphur Emission Control Areas (Sēra emisiju kontroles zonas).
(26) Stern Review on the economics of climate change UK October 2006.
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/25 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā”
COM(2007) 367 galīgā redakcija — 2007/0126 (COD)
(2008/C 151/08)
Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pantu 2006. gada 14. februārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā”.
Komitejas Birojs 2006. gada 25. oktobrī uzdeva Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētajai nodaļai sagatavot Komitejas atzinumu par šo jautājumu.
Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 441. plenārajā sesijā (16. janvāra sēdē) 2008. gada 16. un 17. janvārī iecēla Hernandez Bataller kgu par galveno ziņotāju un vienbalsīgi pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi
1.1 |
EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, jo tā mērķis ir sekmēt inovāciju un konkurētspēju, veicināt konkurenci telekomunikāciju tirgū un paplašināt patērētāju izvēles iespējas. |
2. Ievads
2.1 |
Saskaņā ar Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvu 87/372/EEK, (1) ko papildina Padomes 1987. gada 25. jūnija Ieteikums 87/371/EEK (2) un Padomes 1990. gada 14. decembra Rezolūciju (3), 890-915 un 935-960 MHz frekvenču joslas (zināmas arī kā 900 MHz joslas) tika rezervētas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru pakalpojumiem, ko sniedz katrā dalībvalstī atbilstoši kopējām specifikācijām. |
2.2 |
Tirgus attīstības ietekmē panākts vispārējs atbalsts nodomam 900 MHz frekvenču joslu vairs nerezervēt GSM vajadzībām, kā rezultātā minētajās frekvenču joslās varēs ieviest citas jaunās digitālās tehnoloģijas, kas spēj nodrošināt inovatīvus pakalpojumus. |
2.3 |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmums Nr. 676/2002/EK (4) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā veido tiesisku pamatu, kas nodrošina radiofrekvenču spektra saskaņotu pieejamību un efektīvu izmantošanu, īstenojot Kopienas politiku tādās nozarēs kā komunikācijas, transports, apraide, pētniecība un tehnoloģiju pētniecība. EESK atbalstīja minētā lēmuma priekšlikumu (5), uzskatot, ka tas garantēs frekvenču racionālu, taisnīgu, efektīvu un ekonomisku izmantošanu visu radiosakaru pakalpojumu vajadzībām. |
2.4 |
Lēmuma mērķis ir:
|
2.5 |
Ar minēto lēmumu noteikts, ka Komisija var pieņemt tehniskās izpildes pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotus radiofrekvenču spektra pieejamības un efektīvas izmantošanas nosacījumus. Tādējādi gadījumos, kad saskaņošana ir vajadzīga, lai saglabātu tiesisko paļāvību un Kopienas politikas, Komisija piešķir CEPT mandātu izstrādāt Eiropas mēroga tehniskos kritērijus, uz kuru pamata Radiofrekvenču spektra komiteja var izstrādāt un pieņemt radiofrekvenču spektra harmonizācijas pasākumus. |
3. Priekšlikums direktīvai
3.1 |
Lai ES dalībvalstīs 900 MHz frekvenču joslās ļautu izmantot ne tikai GSM, kā paredzēts saskaņā ar 1987. gada 25. jūnija Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā, minētā direktīva ir jāatceļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes īpaši šim nolūkam pieņemtu direktīvu. |
3.2 |
Tas ir nepieciešams, lai sekmētu iniciatīvas “i-2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (7) veiksmīgu īstenošanu un sasniegtu lielāku konkurenci, izmantojot 900 MHz joslas citām tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot lietotājiem iespējami plašas pakalpojumu un tehnoloģiju izvēles iespējas. |
3.3 |
Saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK noteikumiem Komisija ir pilnvarojusi CEPT izstrādāt mazāk ierobežojošus tehniskos noteikumus. Saskaņā ar minēto mandātu ir izstrādāti noteikumi, kuru pamatā ir princips, ka 900 MHz frekvenču joslā vienlaikus var darboties GSM un UMTS un ka tās ir pilnībā saderīgas sistēmas. Iespējama citu pilnvaru piešķiršana nākotnē, lai pierādītu GSM saderību ar citām tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot šīs joslas plašāku izmantošanu nākotnē. |
4. Vispārīgas piezīmes
4.1 |
EESK atzinīgi vērtē formu, kādā Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu direktīvai, un uzskata to par tiesiski pareizu. Priekšlikums ir daļa no Kopienas acquis atjaunināšanas un vienkāršošanas procesa, kam EESK ir izteikusi atbalstu savos atzinumos. |
4.1.1 |
Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesas plašajai tiesu praksei ir noteikts, ka saistošu institucionālus tiesību aktu var grozīt vai atcelt vienīgi ar citu līdzvērtīgu tiesību aktu. Tādējādi vajadzība pieņemt īpašu direktīvu, ar ko atceļ Direktīvu Nr. 87/372/EEK, ir pilnībā pamatota. |
4.2 |
Priekšlikuma juridiskais pamats vairāku iemeslu dēļ arī liecina par priekšlikuma pieņemšanas nepieciešamību. |
4.3 |
Telekomunikāciju tirgus attīstības tendences norāda, ka ir vajadzīgas jaunas digitālas tehnoloģijas, kas vienlaikus ar GSM varētu izmantot 900MHz joslu un tādējādi lauku un mazapdzīvotos apvidos ar zemākām izmaksām nodrošinātu balss, datu un multivides pakalpojumu plašu izmantošanu. |
4.4 |
Komiteja atzinīgi vērtē to, ka minēto tehnoloģiju izmantošanas rezultātā videi nodarītais kaitējums būs neliels, jo to darbībai vajadzēs mazāk bāzes staciju. |
4.5 |
Jauno tehnoloģiju, tostarp UMTS, rezultātā ir radīts Viseiropas tirgus saistītajiem pakalpojumiem. |
4.6 |
Šajā sakarā noteikti ir jāatzīmē Komisijas paveiktais darbs: priekšlikumu papildina citi pasākumi, piemēram, tehniskās saskaņošanas pasākumu plānu sagatavošana, lai nodrošinātu 900 MHz joslas pastāvīgu izmantošanu GSM pakalpojumu vajadzībām, kā arī komitoloģijas procedūras izmantošana atbilstoši Lēmumam par radiofrekvenču spektru, lai nodrošinātu iespēju ātri reaģēt uz tehnoloģisko progresu un ieviest jaunus saskaņošanas tiesību aktus ES līmenī. |
4.7 |
Gan iepriekš minētās direktīvas atcelšana, gan jaunu darbības noteikumu ieviešana attiecībā uz radiofrekvenču izmantošanu dalībvalstīs atbilst subsidiaritātes principam, jo minētie pasākumi attiecas tikai uz konkrētu mērķi, proti, nodrošināt 900 MHz joslas atbilstīgu izmantošanu, un neierobežo dalībvalstu lēmējiestāžu pilnvaras atļaut citām, papildu sistēmām izmantot minēto joslu vai piešķirt koncesijas attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu. |
4.8 |
Komisijas ierosinātie vai plānotie pasākumi ir neitrāli attiecībā uz radiofrekvenču spektrā izmantotajām tehnoloģijām un pakalpojumiem, turklāt tie ļauj izmantot joslu elastīgāk un efektīvāk. |
4.9 |
Radiofrekvenču spektra pārvaldību jāregulē atbilstoši tehniskās neitralitātes vispārējiem principiem, ko papildina pakalpojumu neitralitāte, elastīgums un pārredzamība, kas nodrošina kultūru un valodu daudzveidību, plašsaziņas līdzekļu izteiksmes brīvību un plurālismu un atspoguļo visu dalībvalstu tehniskās, sociālās, kultūras un politiskās vajadzības. |
4.10 |
EESK uzskata, ka radiofrekvenču spektra efektīvai izmantošanai ir izšķiroša nozīme, lai potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem garantētu piekļuvi tam, un līdz ar to tā ir būtisks faktors, kas nodrošina nozares izaugsmi visā Eiropā, ražīgumu un attīstību atbilstoši Lisabonas stratēģijai, vienlaikus palielinot patērētāju izvēles iespējas. |
4.11 |
Priekšlikums var sniegt Eiropas iedzīvotājiem virkni priekšrocību, tostarp: samazināt modernas mobilo sakaru ieviešanas traucējumus un pārvarēt ģeogrāfisko digitālo “plaisu”, sekmēt sociālo un teritoriālo kohēziju, paaugstināt pakalpojumu kvalitāti un radīt iespēju tos sniegt par zemāku maksu, samazināt nepieciešamo bāzes staciju skaitu, plašāk izmantojot zemākas frekvences un tādējādi radot arī priekšrocības no vides viedokļa, turklāt nodrošina arī pastāvīgu veselības aizsardzību pret elektromagnētisko emisiju iedarbību utt. |
4.12 |
EESK tomēr uzskata, ka Komisijas paredzētos Kopienas līmeņa pasākumus var papildināt, īstenojot dažāda veida un mēroga darbības. |
4.12.1 |
Pirmkārt, raugoties plašāk no likumdošanas politikas viedokļa, tiklīdz tiks pieņemts šajā atzinumā aplūkotais tiesību akts, jānodrošina atbilstīgi budžeta līdzekļi saskaņā ar Komisijas paziņojumu COM(2006) 129, lai atvieglotu nepieciešamās infrastruktūras izveidi tajās dalībvalstīs, kurās nav piemērota bāzes staciju tīkla. Tas tomēr nekādā ziņā nedrīkst ierobežot pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu vides aizsardzību, proti, minētie pasākumi nedrīkst nodarīt kaitējumu videi. |
4.12.2 |
Otrkārt, spēkā esošie Kopienas tiesību akti par publisko iepirkumu un koncesijām ir jāpielāgo, lai garantētu dalībvalstīm piešķirto radiofrekvenču spektra izmantošanas koncesiju atbilstību pārredzamības, diskriminācijas izskaušanas un vispārējas nozīmes pakalpojumu aizsardzības noteikumiem. |
4.12.3 |
Treškārt, atbilstoši komitoloģijas procedūrai pieņemtajos lēmumos, kas papildina Viseiropas radiofrekvenču spektra tiesisko aspektu, jāiekļauj īpaši noteikumi, lai nodrošinātu to, ka pašreiz spēkā esošie Kopienas tiesību akti par elektronisko piekļuvi tiek piemēroti visur. Konkrētāk — ja vēlamies, lai progress digitālajā jomā tiktu pienācīgi izmantots, šādus lēmumus jāpieņem, paredzot cilvēku ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēku, kā arī iedzīvotāju, kuri nav, vai ir nedaudz apguvuši digitālās tehnoloģijas, tiesību pilnīgu nodrošināšanu atbilstoši Komisijas paziņojumam COM(2007) 694. |
4.12.4 |
Šajā sakarā vajadzīga virkne iniciatīvu — tās precizējamas vēlāk —, lai rosinātu telekomunikāciju rūpniecības nozari un dalībvalstu iestādes, jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī, sniegt ieguldījumu tehnoloģiskā progresa sasniegumu vispārējas pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem. |
4.13 |
Paredzams, ka jaunie tehniskie nosacījumi tiks izstrādāti, neuzliekot nevajadzīgu finanšu un administratīvu slogu Kopienas, valstu un reģionālā līmenī. |
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
(1) Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīva 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā. OV L 196, 17.07.1987., 85. lpp.
(2) Padomes 1987. gada 24. jūnija Ieteikums 87/371/EEK par publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotu ieviešanu Kopienā. OV L 196, 17.07.1987., 81. lpp.
(3) Padomes 1990. gada 14. decembra Rezolūcija par publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotas ieviešanas Kopienā noslēguma posmu,. OV C 329, 31.12.1990., 25. lpp.
(4) OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.
(6) Vēsturiski ir izveidojusies situācija, kad valstis saskaņo radiofrekvenču spektra izmantošanu specializētas Apvienoto Nāciju organizācijas struktūras — Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) ietvaros. ITU Pasaules radiosakaru konference reizi divos gados pulcē 186 valstis, lai apstiprinātu pasākumus, kas jāveic starptautiskas saskaņošanas jomā. Eiropā 43 valstis, tostarp dalībvalstis, veic radiofrekvenču spektra izmantošanas saskaņošanu Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT) un tās apakškomitejas — Eiropas Radiosakaru komitejas līmenī.
(7) COM(2005) 229 galīgā redakcija.
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/27 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Komisijas paziņojums “Virzība uz Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartu””
COM(2007) 386 galīgā redakcija
(2008/C 151/09)
Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2007. gada 5. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Komisijas paziņojums “Virzība uz Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartu””.
Komitejas Birojs 2007. gada 25. septembrī uzdeva Transporta, enerģijas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētajai nodaļai sagatavot Komitejas atzinumu par šo jautājumu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 441. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 17. janvārī, ar 127 balsīm par, 1 balsi pret un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
1. EESK piezīmju un ieteikumu kopsavilkums
1.1 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartu. |
1.2 |
EESK uzskata, ka Hartas izstrāde ir pirmais solis, lai nostiprinātu un efektīvi īstenotu patērētāju tiesības, ko — kā Komisija pareizi norādījusi — nevar nodrošināt, izmantojot vienīgi tirgus mehānismus. |
1.3 |
EESK uzskata, ka pēc iespējas jāizvairās no tiesiski nesaistošu tiesību aktu pieņemšanas. EESK piekrīt Eiropas Parlamenta rezolūcijā teiktajam un uzskata, ka būs jāpieņem saistoši tiesību akti, lai aizsargātu iedzīvotāju tiesības, un ka ieteikuma tiesību pasākumi neļauj pilnībā sasniegt mērķus. Pasažieru tiesību gadījumā Komisija ir uzskatījusi par vajadzīgu pieņemt Regulu (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), tādēļ nav skaidrs, kāpēc enerģijas patērētāju tiesības būtu jāregulē ar tiesiski nesaistošu dokumentu. |
1.4 |
EESK iesaka Komisijai līdzās ierosinātajiem un pieņemšanas procesā esošajiem direktīvu grozījumiem nekavējoties apsvērt iespēju par Hartas pārveidošanu regulā par Eiropas enerģijas patērētāju tiesībām. |
1.5 |
EESK uzskata, ka direktīvās minētās tiesības būtu jāattiecina uz visiem tiešajiem lietotājiem, jo īpaši privātpersonām, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ar Elektroenerģijas direktīvu 2003/54 dalībvalstīm ir piešķirta izvēles iespēja, proti, nodrošināt vai nenodrošināt mazajiem uzņēmumiem (uzņēmumi, kuros strādā mazāk par 50 darbiniekiem un kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus euro) universālo pakalpojumu, t.i., tiesības uz konkrētas kvalitātes elektroenerģiju par pieņemamām, viegli un skaidri salīdzināmām un pārredzamām cenām. |
1.6 |
EESK uzskata, ka šāda atšķirīga attieksme nav pamatota un tiesības uz universālo pakalpojumu būtu jāattiecina vismaz uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā. Tādēļ, ņemot vērā, ka ar Trešo enerģētikas paketi, ko pašlaik izskata EESK, groza Elektroenerģijas direktīvu 2003/54, Komiteja iesaka Komisijai attiecīgi grozīt 2. pantu vai Hartā minētās tiesības attiecināt arī uz tiem patērētājiem, kas nav mājsaimniecības. |
1.7 |
EESK uzskata, ka par “patērētāju” jāuzskata tiešais patērētājs, t.i., piegādātājuzņēmuma klients. Tas, ka paziņojumā “Enerģētikas politika Eiropai”, kurā runa ir par klientu tiesību hartu, un šajā atzinumā aplūkotajā priekšlikumā enerģijas patērētāju tiesību hartai ir lietoti atšķirīgi termini, rada nenoteiktību un pārpratumus [tulk. piez. — neattiecas uz dokumentiem latviešu valodā, jo atšķirībā no dokumentiem itāļu valodā tajos ir konsekventi lietots termins “patērētājs”]. Ņemot vērā, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir svarīgi, lai ražošanas vajadzībām būtu nodrošināta pastāvīga un pietiekama energoapgāde, jāpievērš uzmanība arī šim aspektam, jo īpaši tā saucamajos konverģences un kohēzijas reģionos. |
1.8 |
Universālā pakalpojuma nodrošināšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, ekonomiski nelabvēlīgā stāvoklī esošo un energoapgādes deficīta apdraudēto grupu aizsardzība, ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, līgumu slēgšanas brīvība, tiesības saņemt informāciju, kā arī pieslēgumu īsā laikā un slēgt skaidri formulētus līgumus, maksāt pieņemamu, starp dažādiem piegādātājiem salīdzināmu un pārredzamu cenu, pastāvīgas piegādes garantija, informētība par izmantotajiem energoresursiem ir ļoti svarīgi jautājumi; Komisija ir pilnīgi pareizi norādījusi uz to, ka, izmantojot vienīgi tirgus instrumentus, nevar nodrošināt nepieciešamo izpratni par sociālajiem, vides un ekonomikas jautājumiem. EESK pilnībā atbalsta visas vienkāršās un efektīvās iniciatīvas, kas paredzētas šajā jomā, un aicina Komisiju izmantot visus piemērotākos instrumentus. |
1.9 |
EESK iesaka apsvērt, vai ir lietderīgi līdzās Trešajā enerģētikas paketē paredzētajiem trīs grozījumiem veikt citus grozījumus Elektroenerģijas direktīvas A pielikumā. |
1.10 |
EESK 2001. gada beigās ieteica pārveidot Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupu (ERGEG) par aģentūru. Komiteja ir gandarīta, ka Trešajā enerģētikas paketē Komisija ir iekļāvusi šo priekšlikumu, un cer, ka viens no aģentūras turpmākajiem uzdevumiem būs arī pareizas patērētāju tiesību nodrošināšanas uzraudzība, kā arī mazāk aizsargāto patērētāju aizsardzība. EESK atbalsta patērētāju apvienību, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu, nozares uzņēmumu un arodbiedrību iesaistīšanu, lai veicinātu sadarbību un kopējo atbildību, kā tas ir transporta nozarē. Eiropas līmeņa sadarbības grupa, kas piešķir aģentūrai pilnvaras veikt pasākumus un regulēt ražotāju un tiešo patērētāju attiecības, varētu būtiski veicināt mērķu sasniegšanu. Valstu regulējošām iestādēm saskaņā ar tām piešķirtajām pilnvarām būtu jāuzrauga tirgi. |
1.11 |
EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojuma pielikumā minētos priekšlikumus, kuru efektīva īstenošana ļautu nostiprināt patērētāju tiesības. Komiteja īpaši uzsver, ka tiesības uz sabiedriskajiem pakalpojumiem un universālo pakalpojumu var patiesi garantēt, apzinot galējo (rezerves) piegādātāju, kurš var veikt piegādi, ja uzticamam enerģijas piegādātājam rodas problēmas. |
1.12 |
Lai veicinātu patērētāju pārrobežu mobilitāti un arī tiešajiem patērētājiem nodrošinātu Eiropas tirgus pieejamību, nepieciešami vienādi vienotā tirgus nosacījumi attiecībā uz līgumiem, t.i., pārredzamība, skaidra un neapgrūtinoša strīdu izšķiršanas kārtība, vienotas kompensācijas. |
1.13 |
Pieņemamas, pārredzamas un salīdzināmas cenas. Saprotami un detalizēti rēķini, kuros ir minēta patērētājiem noderīga informācija par elektroenerģijas ražošanā izmantotajiem energoresursiem, CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī iekļauti Kopienas politikai atbilstoši ieteikumi, kā taupīt enerģiju. |
1.14 |
Iespēja izvēlēties piegādātāju, bez problēmām īsā laikā to nomainīt, līgumu minimālā termiņa ierobežošana ir tiesības, kas saistītas ar tirgus pilnīgu izveidi. |
1.15 |
Informācija. Patiesa, pilnīga, saprotama informācija par piekļuves un izmantošanas nosacījumiem, kā arī par tarifiem, cenām un to izmaiņām. |
1.16 |
Attiecībā uz sūdzībām noteikti būtu jāizvēlas strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā un jāīsteno Komisijas Ieteikums 98/257 un Ieteikums 2001/310. |
1.17 |
Jānostiprina un jāīsteno tiesības uz pārstāvību ar patērētāju apvienību starpniecību. Sadarbības grupa, kas izveidota aģentūras ietvaros, varētu būt visu ieinteresēto pušu tikšanās forums, lai meklētu piemērotāko risinājumu patērētāju tiesību īstenošanai. |
1.18 |
Energoapgādes deficīts neļauj nodrošināt pieņemamus dzīves apstākļus. Jāsaskaņo jēdziena “mazāk aizsargāts patērētājs” definīcija un viņa labā veicamie pasākumi, lai, garantējot pamatpiegādi un enerģijas piegādi bez maksas, nepieļautu padeves pārtraukšanu. Vienmēr būtu jārīkojas saskaņā ar atbildības principu. |
1.19 |
Jāveic efektīvi negodīgas komercprakses apkarošanas pasākumi, atjauninot noteikumus, kas minēti 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK 1. pielikumā. Pret cita veida negodīgu praksi var veikt pasākumus ar reglamentējošu pasākumu palīdzību, nevis grozot direktīvu. |
1.20 |
EESK iesaka līdzās Komisijas minētajiem deviņiem tematiem ņemt vērā tās tiesības, kas jau iekļautas piegādātājuzņēmumu un patērētāju apvienību parakstītajās hartās, kā liecina dažu ES dalībvalstu pieredze, piemēram, prasība ņemt vērā patērētāja rīcībā esošo laiku, tiesības uz līdzdalību un pārstāvību, tiesības uz kvalitāti un drošību, tiesības uz labāko, patērētājam vispiemērotāko tarifu, tiesības uz kompensāciju, kā arī uz ātru un efektīvu izlīguma procedūru. |
2. Ievads. Komisijas dokuments
2.1 |
Komisija jau 2007. gada 10. janvāra paziņojumos (1), (2) minēja nodomu izstrādāt elektroenerģijas un gāzes piegādātājuzņēmumu klientu tiesību hartu; šo nodomu atbalstīja Padomes pavasara sanāksmē, kas notika 8.–9. martā, kad tika secināts, ka nepieciešama “labāka patērētāju aizsardzība, piemēram, izstrādājot enerģijas patērētāju hartu”. |
2.2 |
Apzinoties, ka, izmantojot vienīgi tirgus mehānismus, nevar nodrošināt patērētāju interešu ievērošanu, Komisija uzsver, ka spēkā esošajās direktīvās ir paredzētas saistības sniegt sabiedriskos pakalpojumus un nodrošināt patērētāju tiesības; paziņots, ka valstīs tiks veikti patērētāju tiesību īstenošanas un nodrošināšanas uzraudzības pasākumi, kā arī nostiprinātas un paplašinātas minētās tiesības. |
2.3 |
Eiropas Savienības elektroenerģijas un gāzes tirgu pilnīga atvēršana no 2007. gada 1. jūlija ir laba iespēja ar patērētāju organizāciju līdzdalību uzsākt sabiedrības informēšanas kampaņas par priekšrocībām, ko sniedz iespēja izvēlēties piegādātāju un turpināt izmantot tādas pašas tiesības. |
2.4 |
Enerģija ir būtiska ikvienam Eiropas iedzīvotājam. Patērētāju interešu lielāka aizsardzība un nostiprināšana tāpat kā uzņēmumu interešu aizsardzība ir iekšējā tirgus nevainojamas darbības priekšnoteikums. |
2.5 |
Spēkā esošajos Eiropas Savienības tiesību aktos jau ir paredzēta prasība ievērot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas ir būtiska enerģētikas tiesību aktu sastāvdaļa. Ņemot vērā tādas prioritātes kā ilgtspējīga attīstība, vides aizsardzība, kā arī mazāk aizsargāto patērētāju un sabiedrības grupu aizsardzība, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir nepieciešams konkurētspējas papildelements. “Pienācīgi definētām universālo un sabiedrisko pakalpojumu saistībām pret enerģijas patērētājiem arī turpmāk jābūt nozīmīgam tirgus atvēršanas aspektam”. |
2.6 |
Eiropas Savienībai ir jāveic tālejoši pasākumi, lai novērstu energoapgādes deficītu. Degvielu cenu paaugstināšanās pasaules tirgos ietekmē energoresursu cenas, radot aizvien vairāk problēmu mazāk aizsargātajām Eiropas sabiedrības grupām. Dalībvalstis minētajam jautājumam nav pievērsušas pietiekamu uzmanību, jo tikai piecās no tām ir paredzēti īpaši tarifi ekonomiski neizdevīgā situācijā esošiem patērētājiem. Jaunajā Hartā būs jāparedz piemērotākie instrumenti mazāk aizsargāto patērētāju aizsardzībai. |
2.7 |
Galvenie uzdevumi. Jāatgādina Komisijas ierosinātie četri uzdevumi (3):
|
2.8 |
Jaunā Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību harta nebūs tiesiski saistošs tiesību akts, tomēr tajā būtu jāiekļauj šāda informācija:
|
2.9 |
Noteikti deviņi pamatjautājumi, ko iekļaus Hartā:
|
2.10 |
Saskaņā ar kopējās atbildības principu visām ieinteresētajām pusēm, t.i., Kopienai, dalībvalstīm, enerģētikas nozarei, visu sociālo partneru pārstāvjiem un patērētāju apvienībām, jāsniedz ieguldījums uz iedzīvotājiem orientētas enerģētikas politikas izstrādē. |
2.11 |
Par katru pamatjautājumu pielikumā ir norādīti spēkā esošie tiesību akti un pasākumi, kas būtu jāveic Komisijai, dalībvalstīm vai arī ar ieinteresēto pušu vienošanos vai pašregulācijas noteikumu palīdzību. |
3. Vispārējas piezīmes
3.1 |
EESK ir paredzējusi izskatīt šādus jautājumus: tiesiskais regulējums, Hartas mērķgrupa, Komisijas priekšlikuma ietekme un proporcionalitāte, citu iespējamo instrumentu izmantošana, aģentūras un valstu regulatīvo iestāžu nozīme, citi vispārīgi vai konkrēti priekšlikumi vai pasākumi. |
Tiesiskais regulējums
3.2 |
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pantā par patērētāju aizsardzību ir teikts: “Savienības politika nodrošina augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni”. Minētā panta pamatā ir Līguma 153. pants, ar ko Kopienai uzliek par pienākumu nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzības augstu līmeni, kā arī veicināt viņu tiesības uz informāciju un organizāciju veidošanu savu interešu aizstāvībai. Turklāt patērētāju aizsardzības prasības jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot citus Kopienas politikas pasākumus un iniciatīvas. |
3.2.1 |
Ar Amsterdamas līgumu, kurā, no jauna formulējot agrāko 129 A pantu, izstrādāts 153. pants pašreizējā redakcijā, ir apstiprināta Kopienas kompetence patērētāju aizsardzības jomā (4). |
3.2.2 |
EESK atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu nostiprināt patērētāju tiesības un patērētāju tiesību hartā apkopot informāciju gan par visiem pašreizējiem Kopienas likumdošanas pasākumiem (5), gan par ierosinātajām iniciatīvām, ko turpmāk varētu veikt dažādos līmeņos. |
3.2.2.1 |
Komiteja uzsver, ka, ņemot vērā atšķirīgos patērētāju tiesību aizsardzības paņēmienus dalībvalstīs, līdz šim nevarēja apgalvot, ka spēkā esošajās direktīvās minētās tiesības ir vispārēji un nepārprotami atzītas. Var radīt pārpratumus tas, ka Harta nav tiesiski saistošs tiesību akts, kaut arī tajā minētas saistības dažās jomās, kā arī dalībvalstu un piegādātāju pašregulācijas iespējas un runa ir par morālo pārliecību. |
3.2.2.2 |
Eiropas Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūcijas (rezolūcija par ieteikuma tiesību instrumentu izmantošanas institucionālo un juridisko ietekmi) apsvērumu X punktā teikts, ka “situācijās, kad likumdošanas kompetence ir Kopienai, bet, šķiet, ka nav politiskas gribas ieviest tiesību aktus, ieteikuma tiesību izmantošana ir iespēja, kā apiet attiecīgās kompetentās likumdošanas struktūras, var būt pamatā ES līguma 6. pantā paredzēto demokrātijas un tiesiskuma principu, kā arī EK līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes un proporcionalitātes principu neievērošanai un rezultātā var izraisīt Kopienas ultra vires rīcību [t.i., rīcību, kas pārsniedz pilnvaras]”. |
3.2.2.3 |
Eiropas Parlamenta deputāta Manuel Medina Ortega kga sagatavotās rezolūcijas (6) 1. punktā teikts: “[Parlaments] uzskata, ka Kopienas kontekstā ieteikuma tiesību instrumenti pārāk bieži ir neskaidri un neefektīvi, jo var kaitīgi ietekmēt Kopienas likumdošanu un iestāžu līdzsvaru, un tos jāizmanto ar piesardzību, pat ja to izmantošana ir paredzēta Līgumā”, bet 8. punktā minēta konkrētāka prasība, proti, “[Parlaments] aicina Komisiju pirms katra ierosinājuma ieviest ieteikuma tiesību instrumentus un pievērst īpašu uzmanību tam, kā nesaistošas tiesību normas ietekmēs patērētājus un kādi apstrīdēšanas līdzekļi tajās ir paredzēti”. |
3.2.3 |
EESK iesaka noteikt atšķirību starp “izpildes tiesībām” un citiem aizsardzības veidiem un nākamajā Hartā skaidri nošķirt pašreizējās tiesības no citām ierosinātajām iniciatīvām, kas tiks vai varētu tikt īstenotas visos līmeņos un kas ir ieteicamas, bet nav saistošas. |
3.2.3.1 |
Pamatojoties uz līdz šim gūto pieredzi, ko Komisija pati vērtē kā neapmierinošu, un ņemot vērā Komisijai ar līgumiem piešķirtās pilnvaras, EESK uzskata, ka varbūt labāk būtu pieņemt vairākus jaunus un skaidrus noteikumus, lai vairāk aizsargātu patērētājus, jo īpaši nelabvēlīgākā stāvoklī esošos patērētājus. Līguma 5. pantā minētais subsidiaritātes princips, uz ko daudzreiz nepamatoti atsaucas, iebilstot pret Kopienas iniciatīvām, būtu šādā gadījumā pilnībā jāizmanto, lai pieņemtu patērētājiem izdevīgus lēmumus, ja nav ieviesti efektīvi valstu tiesību akti. |
Kas ir patērētāji?
3.3 |
EESK uzsver, ka no atsauces tiesību aktiem nekļūst skaidrs, kas ir Hartas mērķgrupa un uz ko attiecināmas tiesības, kuras izriet no dažādiem ES tiesību aktiem. Paziņojumā “Enerģētikas politika Eiropai” (7) ir apstiprināts, ka “Komisija izstrādās enerģijas patērētāju hartu”. |
3.3.1 |
Direktīvas 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) 2. panta 7. punktā jēdziens “patērētāji” ir definēts kā elektrības vairumtirgotāji un gala patērētāji (patērētāji, kas pērk elektroenerģiju pašu patēriņam), “mājsaimniecību patērētāji” kā patērētāji, kuri pērk elektroenerģiju mājsaimniecības patēriņam, un “patērētāji, kas nav mājsaimniecību patērētāji” kā patērētāji, kuri pērk elektroenerģiju citiem mērķiem, un ietver ražotājus un vairumtirgotājus. |
3.3.2 |
Direktīvā 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi pret patērētājiem iekšējā tirgū un ko Komisija norāda kā Hartas atsauces dokumentu saistībā ar patērētāja tiesībām uz godīgām un pārredzamām attiecībām ar piegādātājiem, 2. panta a) punktā definē jēdzienu “patērētājs” — jebkura fiziska persona, kas komercpraksē, uz ko attiecas šī direktīva, darbojas nolūkos, kas neattiecas uz tās uzņēmējdarbību, amatniecību vai profesiju. |
3.3.3 |
EESK uzskata, ka direktīvās minētās tiesības jānodrošina visiem tiešajiem lietotājiem, jo īpaši privātpersonām, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ar Elektroenerģijas direktīvu 2003/54 dalībvalstīm ir piešķirta izvēles iespēja, proti, nodrošināt vai nenodrošināt mazajiem uzņēmumiem (uzņēmumi, kuros strādā mazāk par 50 darbiniekiem un kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus euro) universālo pakalpojumu, t.i., tiesības uz konkrētas kvalitātes elektroenerģiju par pieņemamām, viegli un labi salīdzināmām un pārredzamām cenām. |
3.3.4 |
EESK uzskata, ka šāda atšķirīga attieksme nav pamatota un tiesības uz universālo pakalpojumu būtu jānodrošina vismaz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā. Tādēļ, ņemot vērā, ka ar Trešo enerģētikas paketi, ko pašlaik izskata EESK, groza Elektroenerģijas direktīvu 2003/54, Komiteja iesaka Komisijai attiecīgi grozīt 2. pantu vai Hartā minētās tiesības attiecināt uz patērētājiem, kas nav mājsaimniecības. |
3.3.5 |
EESK uzskata, ka par “patērētāju” jāuzskata tiešais patērētājs, t.i., piegādātājuzņēmuma klients. Tas, ka paziņojumā “Enerģētikas politika Eiropai”, kurā runa ir par klientu tiesību hartu, un šajā atzinumā aplūkotajā priekšlikumā enerģijas patērētāju tiesību hartai ir lietoti atšķirīgi termini, rada nenoteiktību un pārpratumus [tulk. piez. — neattiecas uz dokumentiem latviešu valodā, jo atšķirībā no dokumentiem itāļu valodā tajos ir konsekventi lietots termins “patērētājs”]. Ņemot vērā, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir svarīgi, lai ražošanas vajadzībām būtu nodrošināta pastāvīga un pietiekama energoapgāde, jāpievērš uzmanība arī šim aspektam, jo īpaši tā saucamajos konverģences un kohēzijas reģionos. |
Priekšlikuma ietekme un proporcionalitāte
3.4 |
EESK uzskata, ka priekšlikums par Enerģijas patērētāju tiesību hartas izstrādi ir svarīgs, jo Harta var ietekmēt sabiedrības viedokli tādēļ, ka debates tiek uzsāktas uzreiz pēc iekšējā tirgus atvēršanas, tādējādi veicinot patērētāju informētību par enerģētikas tirgu. Minētajam instrumentam tomēr ir arī trūkumi, jo atšķirībā no transporta nozares, kur pasažieru tiesību hartā ir skaidras atsauces uz konkrētām tiesībām un konkrētām kompensācijām, Komisijas priekšlikumā teikts, ka Harta nav tiesiski saistošs dokuments, izņemot gadījumos, kad ir atsauce uz direktīvās iekļautajiem noteikumiem. Tādēļ runa ir drīzāk par kopsavilkuma dokumenta izstrādi, nevis tiesību nostiprināšanu. Cerības, ko šajā atzinumā izskatāmā dokumenta iesniegšanas laikā pauda komisāri Piebalgs un Kuneva, varētu nepiepildīties. |
3.4.1 |
“ES patērētāji gaida Eiropas kopīgu rīcību, reaģējot uz situāciju enerģētikas jomā un klimata pārmaiņu izraisītajām problēmām”, teica par enerģētiku atbildīgais komisārs Andris Piebalgs. “Patērētāji ne tikai vēlas saņemt ilgtspējīgus, drošus un konkurētspējīgus energoapgādes pakalpojumus, bet arī cer, ka ES rīkosies patērētāju tiesību aizsardzības jomā tagad, kad enerģētikas tirgi ir atvērti, piedāvājot patērētājiem plašākas izvēles iespējas. Tādēļ ir vajadzīga Enerģijas patērētāju harta”. |
3.4.2 |
“Šo tirgu atvēršana Eiropas patērētājiem ir gan problēma, gan izdevība”, teica par patērētāju tiesībām atbildīgā komisāre Meglena Kuneva. “Tikai tad, kad izdosies izveidot pārskatāmu un efektīvu tirgu, kurā patērētāju tiesības ir pilnībā aizsargātas un patērētāji saņem pietiekamu informāciju, lai izmantotu pieejamo piedāvājumu priekšrocības, varēsim teikt, ka mērķis ir sasniegts”. |
3.4.3 |
EESK piekrīt Eiropas Parlamenta rezolūcijā teiktajam un uzskata, ka būs jāpieņem tiesiski saistoši tiesību akti, lai aizsargātu iedzīvotāju tiesības, un ka ieteikuma tiesību pasākumi neļauj pilnībā sasniegt mērķus. Pasažieru tiesību gadījumā Komisija ir uzskatījusi par vajadzīgu pieņemt Regulu (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), tādēļ nav skaidrs, kāpēc enerģijas patērētāju tiesības būtu jāregulē ar tiesiski nesaistošu dokumentu. Harta tiek izstrādāta, jo pašreiz noteiktās tiesības netiek pietiekami nodrošinātas, transponēšana valstu tiesību aktos ir nepietiekama, izņemot atsevišķus priekšzīmīgus gadījumus; Komisijai ir tiesības un pienākums veikt pasākumus, tomēr tā izvēlas tiesiski nesaistošu instrumentu, kaut arī apzinās, ka, izmantojot vienīgi tirgus instrumentus, nevar panākt atbilstīgus un pietiekamus risinājumus. |
3.4.4 |
Būtu jāpievērš uzmanība Komisijas paziņojumam (8) par pasažieru tiesībām, kurā teikts: “Pēc Regulas (EK) Nr. 261/2004 vairāk nekā divu gadu piemērošanas ir gūti panākumi, bet nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai panāktu, ka aviokompānijas konsekventāk piemēro noteikumus un dalībvalstis konsekventāk nodrošina noteikumu izpildi. Pretstatā agrākajam grūtā stāvoklī nonākušajiem pasažieriem tagad ir īpašas tiesības, bet pārāk bieži viņi ir neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar aviokompānijām”. Kaut arī direktīvas noteikumi ir tiesiski saistoši, acīmredzams, aviosabiedrības tos neievēros. Kāpēc gāzes un elektroenerģijas piegādātājuzņēmumiem tas būtu jādara Hartas gadījumā, kas nav tiesiski saistošs dokuments? |
3.4.5 |
Pamatojoties uz agrāk gūto pieredzi šajā nozarē un citās ekonomikas nozarēs, EESK uzskata, ka būtu lietderīgi pieņemt tiesiski saistošu instrumentu, ar ko pilnībā garantē patērētāju tiesības. Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas ir piemērots, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un tā pamatā ir nepieciešamība izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus. Kaut arī Komisija ir pilnvarota pieņemt tiesību aktus, šajā gadījumā tā izvēlas citu pieeju. EESK uzskata, ka objektīvu apsvērumu dēļ izvēlētais instruments nav piemērots izvirzīto mērķu sasniegšanai. Harta varētu būt tikai pirmais solis, tomēr ES likumdevējam būtu jāveic citi efektīvi tiesību nostiprināšanas pasākumi. |
3.4.6 |
Universālā pakalpojuma nodrošināšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, ekonomiski atstumto un energoapgādes deficīta apdraudēto grupu aizsardzība, ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, līgumu slēgšanas brīvība, tiesības saņemt informāciju, kā arī pieslēgumu īsā laikā un slēgt skaidri formulētus līgumus, maksāt pieņemamu, starp dažādiem piegādātājiem salīdzināmu un pārredzamu cenu, pastāvīgas piegādes garantija, informētība par izmantotajiem energoresursiem ir ļoti svarīgi jautājumi; Komisija ir pilnīgi pareizi norādījusi uz to, ka, izmantojot vienīgi tirgus instrumentus, nevar nodrošināt nepieciešamo izpratni par sociālās, vides un ekonomikas jautājumiem. EESK pilnībā atbalsta visas vienkāršās un efektīvās iniciatīvas, kas paredzētas šajā jomā, un aicina Komisiju izmantot visus piemērotākos instrumentus. |
Aģentūras un valstu regulējošo iestāžu loma
3.5 |
EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai, kas ir iekļauta Trešajā enerģētikas paketē un ar ko izveido aģentūru, kura atbildīga par enerģētikas nozares regulējošo iestāžu sadarbību (9). Komiteja 2001. gada 17. oktobra atzinumā par Otro enerģētikas paketi (10) aicināja Komisiju, “(…) izvērtējot Padomes [ERGEG] darbību, apsvērt iespēju to pārveidot par Eiropas aģentūru vai līdzīgu struktūrvienību, kas būtu atbildīga par elektroenerģijas un dabasgāzes starptautiskajiem pārvadājumiem”. Komiteja ir gandarīta, ka tā ir bijusi tik tālredzīga, iesniedzot priekšlikumu par aģentūras izveidi. |
3.5.1 |
Komisijas paziņojumā “Gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvas” (11) ir paredzēts nostiprināt direktīvas, kas attiecas uz valstu regulējošo iestāžu pilnvarām. Komisija 2.2.1. punktā apgalvo, ka “regulatoriem ir vajadzīgas stingras ex-ante pilnvaras šādās jomās: (…) vii) patērētāju aizsardzība, tostarp jebkāda kontrole pār galalietotājiem noteiktajām cenām”. Diemžēl Trešajā enerģētikas paketē nav runas par šādu “nostiprināšanu”. Dažas regulatoru pilnvaras tik tiešām ir nostiprinātas ar jaunajiem Elektroenerģijas direktīvas noteikumiem, kas minēti VII a nodaļā un ar ko regulatorus aicina “nodrošināt augstas kvalitātes universālos un sabiedriskos pakalpojumus elektroenerģijas [un gāzes] jomā, mazaizsargātu patērētāju aizsardzību un A pielikumā paredzēto patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu efektivitāti”, tomēr minētos pienākumus jau uzņēmušās gandrīz visas regulējošās iestādes. |
3.5.2 |
Ar jauno Elektroenerģijas direktīvu Komisija ir ierosinājusi veikt arī grozījumus A pielikumā, proti, tam pievienot trīs rindkopas, no kurām vienā runa ir par tiesībām uz piekļuvi patēriņa datiem, otrajā — tiesības uz informāciju par ikmēneša patēriņu un attiecīgajām izmaksām, bet trešajā — tiesības jebkurā laikā mainīt piegādātāju. EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu, tomēr pauž neizpratni, kāpēc Komisija, ņemot vērā iespēju uzņemties ietekmīgākas iniciatīvas, neizmanto galveno instrumentu, t.i., nepārskata direktīvu, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, proti, nostiprinātu patērētāju tiesības. |
3.5.2.1 |
Komisijas priekšlikums grozīt 3. pantu, pievienojot jaunu 10. punktu, kurā ir paredzēts, izmantojot komitoloģijas procedūru, izskatīt atsevišķas regulas daļas, varētu būt piemērots patērētāju tiesību nostiprināšanas instruments, jo komiteju lēmumi, kas tām pieprasīti attiecīgajos jautājumos, stājas spēkā nekavējoties. EESK iesaka ES iestādēm apstiprināt minēto Komisijas priekšlikuma punktu. |
3.5.2.2 |
Paziņojumā “Virzība uz Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartu” ir minētas ne tikai pašreizējās (grūti īstenojamās) tiesības, bet arī dažas idejas par jaunām tiesībām. Ja minētos priekšlikumus iekļautu A pielikumā, tie kļūtu tiesiski saistoši un varētu veidot pamatu, lai izstrādātu īpašu regulu par tiešo patērētāju tiesību aizsardzību. |
3.5.3 |
EESK uzskata, ka Eiropas aģentūras turpmākajos uzdevumos jāiekļauj arī patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzība. Šajā sakarā būtu jāparedz patērētāju apvienību, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu, nozares uzņēmumu un arodbiedrību līdzdalība, lai veicinātu sadarbību un kopējo atbildību, kā tas ir transporta nozarē. Eiropas līmeņa sadarbības grupa piešķir aģentūrai pilnvaras veikt pasākumus un regulēt ražotāju un tiešo patērētāju attiecības. |
3.5.3.1 |
Aģentūrai kā iestādei savas kompetences jomās jābūt tiesīgai pieņemt tiesiski saistošus lēmumus. Tajā būs pārstāvētas valstu regulatīvās iestādes, un tās ietvaros tiks izveidotas tehniskās komitejas, kuru darbā piedalīsies visas regulējošās iestādes. EESK cer, ka minētās aģentūras kompetencē būs patērētāju tiesību aizsardzība un tā šajā sakarā apspriedīsies ar sadarbības grupu. Tas ļautu veikt efektīvākus pasākumus, lai īstenotu Komisijas mērķus, ko tā izvirzījusi Patērētāju tiesību hartā. EESK jau 2001. gadā uzsvēra, ka “jānodrošina minēto iestāžu pārredzama un demokrātiska darbība, lēmumu pieņemšanas procesā iesaistot dažādus elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu dalībniekus (patērētājus, darba ņēmējus un uzņēmumus)”. (12) |
3.5.3.2 |
Savukārt valstu regulējošās iestādes varēs aktīvi sadarboties, lai izstrādātu visaptverošu tiesību aizsardzības stratēģiju, un tām būs lielākas iespējas nodrošināt tiesību aktu īstenošanu. |
4. Īpašas piezīmes
4.1 |
Komiteja 2001. gada atzinumā par Elektroenerģijas direktīvu (13) atzinīgi vērtēja to, ka Komisija par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem uzskata mērķu sasniegšanu sabiedrisko pakalpojumu jomā un ka tas jādara, pieņemot pasākumus patērētāju tiesību aizsardzības augstāka līmeņa nodrošināšanai, tostarp īpašus pasākumus neaizsargātākajām sabiedrības grupām, piemēram, pasākumus sociālajā jomā, lai atsevišķām grupām garantētu piegādi par pieņemamām cenām. Šajā jomā gūtā pieredze diemžēl nav pozitīva. |
4.2 |
“Elektroenerģijas pārrobežu plūsmas Eiropā ir pamazām palielinājušās ik gadu kopš tirgus atvēršanas. Tomēr pārrobežu plūsma starp ES dalībvalstīm veido vidēji tikai 10 % no ES patērētās elektroenerģijas”. (14) |
4.3 |
“Elektroenerģijas padeves pārtraukums Itālijā 2003. gadā un UCTE (15) 2006. gadā parādīja, cik dārgi var izmaksāt starpgadījums Eiropas mēroga pārvades tīklā. Tāpēc, lai radītu tirdzniecības pieaugumu, ir svarīgi nodrošināt saskaņotāku elektrotīkla darbību un izveidot jaunu infrastruktūru, ietverot esošo līniju modernizēšanu, jaunu līniju būvniecību un vajadzības gadījumā veikt ieguldījumus citās elektrotīkla komponentēs. (..) Eiropas tirgus lielā mērā ir balstīts uz reģionālo jēdzienu. Minētais tirgus attīstījās dabiski, ievērojot elektrotīkla fiziskās īpašības. Pateicoties reģionu izveidei grozītajās sastrēgumu pārvaldības pamatnostādnēs un ERGEG attīstot Elektroenerģijas reģionālās iniciatīvas, reģionālajai pieejai ir piešķirts oficiāls statuss”. (16) |
4.4 |
Tiešie patērētāji ir īpaši ieinteresēti, lai viņiem būtu garantēta enerģijas piegāde. Aizvien lielāka reģionu līdzdalība enerģētikas nozarē varētu veicināt piegādi un ciešāku sadarbību, jo īpaši starp robežreģioniem, kuras rezultātā būtu jārodas iespējai palielināt satiksmi un plūsmu, mazinot piegādes traucējumu risku. |
4.5 |
Tiešo patērētāju tiesību aizsardzības pasākumos būtu jāiekļauj tiesības uz regulāru informāciju par pārdotās enerģijas daudzumu, energoresursu ģeogrāfisko izcelsmi un avotu, kilovatstundās aprēķinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kā arī sadarbības līgumiem, kas noslēgti Kopienā un ar trešām valstīm. Visiem zināms, piemēram, ka valstis, kas nolēmušas neizmantot kodolenerģiju, pērk enerģiju, kas ražota kodolspēkstacijās. Šāda informācija būtu jādara zināma patērētājam, kas varētu mainīt piegādātāju, ja viņš nepiekristu piegādātājuzņēmuma izmantotajai energoresursu kombinācijai, taču pašreiz patērētājiem nav skaidrības par izvēlēto enerģijas ražošanas veidu. |
4.6 |
Pieslēgums. Universāla pakalpojuma, piegādes nepārtrauktības un konkrēta pieslēguma datuma garantēšana ir tiesības, kas pašreiz ir spēkā, bet kuru īstenošana nav pietiekama. Būtu jāapzina “galējais (rezerves) piegādātājs”, kas nodrošina pakalpojuma sniegšanu, ja piegādātājs nevar veikt piegādi. |
4.7 |
Līgums. Pārredzamība, izpildes kārtība, saistības, kompensācijas, taisnīgums, pārprotamu vai negodīgu noteikumu neesamība, kā arī skaidra un strīdus neizraisoša vadība — teorētiski tās ir visās dalībvalstīs atzītās tiesības, kas, transponējot direktīvas, būtu jāiekļauj valsts tiesību aktos. Reālie apstākļi ir daudz savādāki. Komisija Trešajā enerģētikas paketē ir iekļāvusi A pielikuma grozījumus, kas paredz lielākas saistības uzņēmumiem, tomēr pastāv risks, ka šis nodoms netiks īstenots, jo, izņemot atsevišķus gadījumus, ne ES līmenī, ne arī valstu līmenī nav paredzēta efektīva sankciju sistēma. Tieši šajā jomā ir nepieciešami visā ES vienoti noteikumi, un to ļauj nodrošināt tikai regula, kā tas ir pasažieru tiesību gadījumā. |
4.8 |
Cenas, tarifi un uzraudzība. Jānodrošina pārredzamība, racionalitāte, salīdzināmība, dažādas maksājuma veikšanas metodes, viedu skaitītāju izplatīšana, skaidri un saprotami rēķini, kas atspoguļo reālo patēriņu. EESK uzskata, ka energoresursu patēriņa rēķinos ir ļoti svarīgi skaidri norādīt enerģijas ražošanas izmaksas (degvielas iegāde, piegāde, apkope, amortizācija, nodevas un akcīzes nodokļi, kā arī personāla un vispārējas izmaksas), izejvielas (fosilie energoresursi, hidroelektroenerģija, atjaunīgie energoresursi, kodolenerģija, koģenerācija), CO2 emisijas līmeni, ietaupīto enerģijas daudzumu, kā arī veikt salīdzinājumu ar agrāko patēriņa daudzumu un ar tādu pašu patērētāju vidējo patēriņa apjomu. Šāds informēšanas instruments rosina patērētāju uz pārdomām par nepieciešamību taupīt enerģiju. Rēķins (saskaņā ar Komisijas priekšlikumu būtu jāsagatavo vienreiz mēnesī) ir instruments, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp piegādātāju un patērētāju un ko varētu izmantot kā līdzekli, lai izplatītu virkni “pozitīvu vēstījumu” ES politikas ietekmes veicināšanas nolūkā. |
4.9 |
Piegādātāja brīva izvēle. Jābūt iespējai jebkurā laikā bez maksas mainīt piegādātāju un tajā pašā laikā saglabāt savas tiesības. Jānodrošina, ka nomaiņa tiek veikta konkrētā laikā. Dažreiz līgumos ir noteikts līguma minimālais termiņš. EESK uzskata, ka šādos gadījumos jāparedz līgumu minimālā termiņa griesti, lai nepārkāptu tiesības uz brīvu piegādātāja izvēli, ieviešot pārāk garu minimālo termiņu un lielu sodanaudu. |
4.10 |
Informācija. Tai jābūt patiesai, pilnīgai, saprotamai informācijai par piekļuves, izmantošanas nosacījumiem, kā arī par tarifiem, cenām un to izmaiņām. Lai visiem nodrošinātu vienādas tiesības, patērētāji jāinformē par viņu tiesībām uz sabiedrisko pakalpojumu saņemšanu un par kārtību, saskaņā ar kuru ir garantēts universālais pakalpojums, jo īpaši par elektroenerģijas vai gāzes piegādes kvalitāti un nepārtrauktību, par kompensācijām patērētāja tiesību neievērošanas gadījumā, par procedūrām, kā arī par bezmaksas vai ekonomiski izdevīgu risinājumu pieejamību strīdu izšķiršanas gadījumos. Visi piegādātāji reizi gadā vai tad, kad tirgū ienāk jauns piegādātājs, iesniedz sarakstu, kurā norādīti piegādātāji, kas darbojas attiecīgajā reģionā. Piegādātājuzņēmumi informē klientus arī par finanšu, nodokļu un likumdošanas pasākumiem, kas sekmē energoefektivitātes veicināšanas iniciatīvu īstenošanu, un sniedz konkrētus priekšlikumus par to, kā taupīt elektroenerģiju un gāzi. |
4.11 |
Sūdzības. Komisāre Bonino kdze 1998. gadā ļoti aktīvi darbojās patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un Komisija izstrādāja ieteikumu (17) par iestādēm, kas atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, un pēc tam, 2001. gadā, (18) tika izstrādāts vēl viens ieteikums, lai paplašinātu minētā ieteikuma darbības jomu. Enerģijas patērētāju tiesību jomā sūdzības būtu jāmēģina risināt pirmām kārtām ārpustiesas kārtībā, kas ļauj nodrošināt efektīvu patērētāja aizsardzību īsā laikā ar zemām izmaksām, ja vien ir nodrošināta attiecīgās iestādes neitralitāte, procedūras efektivitāte, atklātība un pārredzamība. Ar enerģijas piegādi saistīta strīda izskatīšana tiesā būtu nesamērīga ieguldītā laika un izmaksu ziņā. |
4.12 |
Pārstāvība. Patērētāju apvienību pārstāvības tiesības, kas atzītas ES tiesību aktos, netiek pietiekami efektīvi īstenotas. Tā kā nav Kopienas tiesiskā regulējuma, lai veiktu vienotu rīcību, tajā skaitā pārrobežu pakalpojumu vai saimnieciskās darbības jomā, vēl vairāk tiek ierobežotas tiesības griezties tiesā. Eiropas aģentūras dibināšana varētu būt iespēja īstenot minētās tiesības un izdevība izveidot pastāvīgu sadarbības grupu ar visu ieinteresēto pušu līdzdalību, kā tas ir, piemēram, transporta nozarē — Automobiļu direktīvas piemērošanas gadījumā —, kad sociālo partneru un patērētāju pārstāvji Kopienas iestādēm palīdz izskatīt priekšlikumus. Tāpat arī katrā dalībvalstī būtu jāizveido pastāvīga sadarbības grupa, kas sniegtu konsultācijas valstu regulējošām iestādēm. |
4.13 |
Sociālie pasākumi. Komiteja pauž lielu satraukumu par energoapgādes deficītu un uzskata, ka klienta parāda gadījumā jāizslēdz iespēja pārtraukt piegādi. EESK nesen pieņemtajā atzinumā teikts (19): “Eiropas enerģētikas politikai jābūt tādai, lai to varētu pieņemt visas sociālās grupas, neradot atšķirīgu attieksmi piekļuvē energoapgādes uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem (…)”. EESK neatbalsta enerģijas bezmaksas piegādi, jo tas neveicina enerģijas taupīšanu, un uzskata, ka minētā problēma būtu jārisina, ieviešot vispārēju nodokļu sistēmu. Sabiedrisko pakalpojumu līgumā būtu jāiekļauj nosacījums par zināma daudzuma elektroenerģijas un gāzes pārdošanu par pašizmaksas cenu, lai, nodrošinot piegādi pietiekamā daudzumā un par pieņemamu cenu, apmierinātu neaizsargātāko patērētāju vajadzības. Vienmēr būtu jārīkojas saskaņā ar atbildības principu. Katrā gadījumā visā ES būtu jāsaskaņo jēdziena “mazāk aizsargāti patērētāji” definīcija un viņu labā veicamie pasākumi, lai nepieļautu diskrimināciju un tādējādi novērstu konkurences izkropļojumus. |
4.14 |
Negodīga komercprakse. Patērētājs ir aizsargāts pret maldinošu komercpraksi, kad tiek sniegta nepareiza informācija, kad netiek sniegta apzināta lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija, kad tiek radīti šķēršļi un nepamatoti aprēķinātas izmaksas, lai patērētāju atturētu no piegādātāja maiņas. EESK uzskata, ka būtu jānostiprina patērētāju tiesības, kas nodrošina aizsardzību pret šādu praksi. Direktīvas 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs) 5. panta 5. punktā iekļauta atsauce uz I pielikumu, kurā ir uzskaitīti komercprakses veidi, kas vienmēr uzskatāmi par negodīgiem, un piebilde, ka minēto sarakstu var grozīt tikai tad, ja pārskata direktīvu. Tā kā šāda saraksta atjaunināšanai ir nepieciešams pārāk ilgs laiks, regula, kurā būtu minēti enerģijas patērētāju aizsardzības pasākumi, būtu piemērots instruments, lai iekļautu enerģijas patērētāju īpašas tiesības uz aizsardzību pret negodīgu komercpraksi. |
5. Labas prakses apmaiņa
5.1 |
EESK iesaka Komisijai iepazīties ar dažām patērētāju tiesību hartām, ko dalībvalstīs ir parakstījušas patērētāju apvienības un enerģijas piegādātāji un kurās atzītās klientu tiesības ir plašākas par Hartā paredzētajām. Piemēram, Itālijā patērētāju organizācija ADOC un elektroenerģijas vairumtirgotājs La220 s.p.a., kas jau vairākus gadus darbojas saskaņā ar sociālās atbildības principu, ir parakstījušas patērētāju tiesību hartu, kas ir tālejošāka par Komisijas ierosināto. Minētajā hartā, piemēram, ir iekļauta prasība ņemt vērā patērētāja rīcībā esošo laiku, tiesības uz līdzdalību un pārstāvību, tiesības uz kvalitāti un drošību, tiesības uz labāko tarifu, tiesības uz kompensāciju, kā arī uz ātru un efektīvu izlīguma procedūru. Ik pēc sešiem mēnešiem tiek pārbaudīts, vai harta, kas uzņēmumiem ir saistoša, jo tā ir iekļauta līgumos ar klientiem, tiek pareizi piemērota. |
5.2 |
Dažas valstu regulējošās iestādes risina strīdu izšķiršanas jautājumus un ir izveidojušas saistību, kontroles un sankciju sistēmu, lai nodrošinātu enerģijas piegādes nepārtrauktību (20). Neapšaubāmi, pēkšņu sprieguma svārstību, elektroenerģijas padeves atslēgšanas vai īslaicīga pārtraukuma gadījumā runa ir par neizpildītām piegādes līgumsaistībām, un tādēļ piegādātājs atlīdzina radušos zaudējumus, ja nevar pierādīt, ka viņš nav vainojams padeves pārtraukšanā (21). |
Briselē, 2008. gada 17. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
(1) Enerģētikas politika Eiropai (COM(2007)1).
(2) Gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvas (COM(2006) 841).
(3) Enerģētikas politika Eiropai (COM(2007)1), 10. lpp.
(4) Amsterdamas līgumā (1997. gada 4. oktobris) ir no jauna formulēts agrākais teksts, kurā runa bija par to, ka patērētāju aizsardzības jomā Komisija veic tikai koordinējošus pasākumus, kas ir pakārtoti dalībvalstu kompetencei.
(5) Elektroenerģijas direktīvas un Gāzes direktīvas A pielikums.
Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos.
Elektroenerģijas direktīvas 3. panta 3., 5. un 6. punkts
Gāzes direktīvas 3. panta 3. punkts
Direktīvas 2006/32/EK (2006. gada 4. aprīlis) par energoefektivitāti 13. panta 1. un 2. punkts
Komisijas Ieteikums 98/257/EK par principiem, ko izmanto iestādēs, kuras atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā
Komisijas Ieteikums 2001/310/EK par principiem, kas izmantojami ārpustiesas iestādēs, kuras iesaistītas patērētāju strīdu izšķiršanā, pamatojoties uz vienošanos
Direktīva 98/27/EK (1998. gada 19. maijs) par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību
Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem.
(6) Rezolūcija P6_TA(2007) 0366, 2007. gada 4. septembrī.
(7) Sk. citētā dokumenta 3.1.7. punktu.
(8) COM(2007) 0168 galīgā redakcija, 4.4.2007.
(9) COM(2007) 530 galīgā redakcija, 19.9.2007.
(10) OV C 36, 8.2.2002., 10. lpp. (ziņotājs: Hernandez Battaller kgs).
(11) COM(2006) 841 galīgā redakcija, 10.1.1007.
(12) Sk. citētā dokumenta 6.7.4. punktu.
(13) Sk. citētā dokumenta 6.4.2. un 6.4.3. punktu.
(14) Komisijas 2007. gada 15. maija paziņojums (COM(2007) 250 galīgā redakcija) “Ziņojums par pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1228/2003 “Regula par elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību”.”
(15) Elektroenerģijas pārvades koordinācijas savienība (Union for the Co-ordination of Transmission of Electricity — UCTE).
(16) COM(2007) 250 galīgā redakcija, 15.5.2007. Citāts.
(17) 98/257/EK, 1998. gada 30. marts.
(18) 2001/310/EK, 2001. gada 4. aprīlis.
(19) CESE 1243/2007. Energoefektivitātes rīcības plāns (ziņotājs: Iozia kgs) (nav publicēts).
(20) Authority per l'energia e il gas (Itālijas iestāde, kas atbild par elektroenerģiju un gāzi), Lēmums 202/99.
(21) Žurnāla “Summa” 188. nr., 2003. gada aprīlis, advokāts Giulio Disegni, 22. lpp.
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/35 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni” (pārstrādāta)
COM(2007) 610 galīgā redakcija — 2007/0219 (COD)
(2008/C 151/10)
ES Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 80. panta 2. punktu 2007. gada 14. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni” (pārstrādāta).
Tā kā Komiteja pilnībā atbalsta priekšlikumu un neuzskata par vajadzīgu izteikt papildu piezīmes, Komiteja 441. plenārajā sesijā (16. janvāra sēdē) 2008. gada 16. un 17. janvārī ar 132 balsīm par, 1 balsi pret un 1 atturoties, nolēma sniegt pozitīvu atzinumu par minēto priekšlikumu.
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/35 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (pārstrādāts)”
COM(2007) 737 galīgā redakcija — 2007/0257 (COD)
(2008/C 151/11)
Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 80. panta 2. punktu 2007. gada 18. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (pārstrādāts)”.
Tā kā priekšlikuma saturs ir pilnībā pieņemams un attiecībā uz to nav nepieciešami nekādi Komitejas komentāri, Komiteja 441. plenārsesijā, kas notika 2008. gada 16. un 17. janvārī (16. janvāra sēdē), ar 131 balsīm par un 2 atturoties, nolēma sniegt pozitīvu atzinumu par ierosināto dokumentu.
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/36 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Baltā grāmata par sportu”
COM(2007) 391 galīgā redakcija
(2008/C 151/12)
Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2006. gada 11. jūnijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Baltā grāmata par sportu”.
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsonības specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2007. gada 19. decembrī. Ziņotāja — Koller kdze.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 441. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 16. un 17. janvārī (2008. gada 16. janvāra sēdē), ar 125 balsīm par, 1 pret un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
Eiropas Komisija 2007. gada 11. jūlijā pieņēma Balto grāmatu par sportu, kurā pirmo reizi sniegta visaptveroša analīze par stāvokli sporta jomā Eiropā, kā arī apspriestas problēmas minētajā jomā un izvirzīts konkrēts rīcības plāns.
1. Ieteikumi un priekšlikumi
1.1 |
EESK iesaka, lai dalībvalstis, atsaucoties uz baltajā grāmatā un tajā izklāstītajā rīcības plānā vispārēji noteiktajiem uzdevumiem, noteiktu Kopienas prioritātes, saskaņojot tās ar Lisabonas līgumu — kas, cerams, stāsies spēkā 2009. gadā —, jo minētā līguma 149. pants galvenokārt veltīts sporta nozīmei saistībā ar izglītību un jaunatni. |
1.2 |
Eiropas nākotne ir atkarīga no tās iedzīvotāju veselības un produktivitātes. EESK dziļi satrauc tas, ka visā sabiedrībā izplatītās slimības, ko izraisa liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids, jau skar arī jauniešus. |
1.3 |
EESK iesaka, lai izstrādājot jaunas programmas, kas virzītas uz sportu veselības aizsardzībai, tiktu ņemta vērā gan Kopienas, gan daudzdisciplīnu dimensija. Vairāku nozaru ministriju Kopienas līmeņa vienota rīcība var pozitīvi ietekmēt valstu pārvaldes struktūru nesaskaņoto darbību. |
1.4 |
EESK vērš uzmanību uz to, lai nepieciešamie pasākumi tiktu īstenoti, ievērojot subsidiaritātes principu. EESK aicina Komisiju arī turpmāk cieši koordinēt un iedvesmot darbu, kas jāveic šajā jomā. |
1.5 |
Obligāto fiziskās audzināšanas stundu skaits gan pamatskolās, gan vidusskolās būtu jāpalielina vismaz līdz trim stundām nedēļā. Komiteja iesaka arī augstskolās nodrošināt sportošanas iespējas, un dalību fiziskās audzināšanas stundās noteikt par obligātu mācību programmas sastāvdaļu. Gan pamatskolā, gan vidusskolā, kā arī augstākajās mācību iestādēs sporta nodarbības jāorganizē tā, lai tajās varētu piedalīties visi bērni un jaunieši — arī tie, kam ir invaliditāte, viņiem paredzētās fiziskās audzināšanas nodarbības organizējot vai nu individuāli, vai arī grupā. Tāpat uzmanība jāpievērš apstākļiem, kādos notiek sporta nodarbības skolās, it īpaši sanitārajām telpām un iekārtām, ko lieto pēc minētajām nodarbībām, jo tās bieži vien vieš nepatiku un nesekmē to, lai jaunieši pievērstos sportam. |
1.6 |
Sociālie partneri visos līmeņos jāmudina sekmēt veselīgu dzīvesveidu. Svarīgi ir radīt stimulus darba devējiem, lai uzņēmumos tiktu ieviesti veselības veicināšanas pasākumi, tostarp fizisko aktivitāšu programmas. |
1.7 |
EESK iesaka izveidot darba grupu šajā jautājumā, lai iepazītos ar dalībvalstu pieredzi nolūkā apspriest turpmākās iespējas, tostarp — invalīdiem paredzētus risinājumus. |
1.8 |
EESK uzskata, ka būtu lietderīgi organizēt informācijas kampaņas par jauniem konkursiem, jo līdz šim pastāvošajās programmās reti bija iespējas pieprasīt finansējumu sportam. EESK uzstāj, lai izpratnes veidošanas iniciatīvas būtu visaptverošas, integrētas stratēģijas daļa. Informācijas pasākumus nevajadzētu vērst tikai uz jauniešiem vien, to pamatā jābūt atzinumam, ka sports labvēlīgi ietekmē visas vecuma grupas, tostarp — cilvēkus ar invaliditāti. |
1.9 |
EESK iesaka struktūrfondos nodalīt līdzekļus, ko var izmantot piemērotu sporta un atpūtas, sabiedrību saliedējošu, daudzfunkcionālu infrastruktūru finansēšanai. Komiteja tomēr norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības bieži dod priekšroku lielu sporta kompleksu būvniecībai, nevis nodrošina iedzīvotāju sporta nodarbībām paredzētu aprīkojumu un infrastruktūru. Tādēļ ar struktūrfondu palīdzību jāveicina tieši šādu objektu ierīkošana. |
1.10 |
EESK pauž gandarījumu par Sporta foruma atsākšanu, jo tas var nodrošināt lietderīgu platformu visu svarīgo ieinteresēto dalībnieku dialogam, kura rezultātā var tikt izvirzīti tādi konkrēti pasākumi, kas ļauj palielināt sporta nozīmi. |
1.11 |
EESK labprāt piedalītos sporta forumā kā novērotāja, tādējādi iegūstot iespēju tieši paust pilsoniskās sabiedrības viedokli. |
1.12 |
EESK iesaka darba grupai sporta finansēšanas jautājumā izvērst darbības jomu, ietverot ar sportu saistīto nodokļu un sociālā apdrošinājuma noteikumu izskatīšanu un labākās pieredzes apkopošanu. |
1.13 |
EESK uzskata, ka jāsamazina noziedzība, kas saistīta ar lieliem starptautiskiem un valsts mēroga sporta pasākumiem, jo īpaši ņemot vērā nepilngadīgo un sieviešu aizsardzību. |
1.14 |
EESK uzskata, ka to sporta organizāciju vadītājiem, kas saņem tiešo vai netiešo Kopienas finansējumu un sacensībās piedalās ar profesionālām komandām un sportistiem, un kuru gada budžets pārsniedz piecus miljonus euro, tāpat kā amatpersonām un politiķiem katru gadu būtu jānorāda viņu ienākumu un iegādāto īpašumu avots. |
1.15 |
Sociālais dialogs jāizvērš, ietverot ne tikai profesionālos sportistus, bet arī fitnesa klubus un bezpeļņas organizācijas, kā arī šādas profesijas: sporta skolotājus un trenerus, sporta zinātniekus, sporta mediķus, fizioterapeitus, masierus u.c. Tāpat jāietver profesiju grupas, kuru pārstāvji gūst ievērojamus ienākumus no sporta, piemēram, treneri, menedžeri, pasākumu rīkotāji, aģenti, sponsori, komersanti u.c. Dalībvalstis jāmudina sociālo dialogu visās sporta jomās īstenot arī valsts līmenī. |
2. Baltās grāmatas izstrādes pamatojums un mērķis
2.1 |
Sports ir saistīts ar visdažādākajām sabiedrības dzīves jomām: izglītību, tautsaimniecību, brīvo konkurenci, personu un preču brīvu kustību, cilvēktiesībām un veselības aizsardzību. Papildus sporta tautsaimnieciskajai nozīmei tas sabiedrībai neapšaubāmi ir īpaši svarīgs arī daudzu citu iemeslu dēļ. |
2.2 |
Sporta klubu dzīvē pēdējās desmitgadēs notikušas lielas pārmaiņas, tie pēc sava rakstura arvien mazāk ir valsts nozīmes amatieru (brīvprātīgo) klubi, jo daudzi no tiem jau darbojas kā uzņēmumi un tādējādi arī uz tiem attiecas Eiropas vienotā tirgus noteikumi. |
2.3 |
Sporta jautājumi vēl nav ES tiešā juridiskā kompetencē. Tiesiskā kompetence attiecībā uz sportu izpaužas ES sekundārajos tiesību aktos (piemēram, tiesu praksē), kā arī tieši piemērojot primāros tiesību aktus, kurus var attiecināt arī uz sportu. |
2.4 |
Līdz Baltās grāmatas publicēšanai nebija Eiropas mēroga stratēģijas sporta jomā, bet sporta jautājumi vienmēr ir bijuši iekļauti dažādās ES rīcībpolitikās. Amsterdamas Līgumā, ko pieņēma 1997. gadā, jau ir atsauce uz sportu, bet 1999. gadā tika publicēts Helsinku Paziņojums par sportu, kurā Eiropas Komisija izvirzīja pasākumus, lai stiprinātu sporta sabiedrisko un pedagoģisko nozīmi. Visos minētajos dokumentos bija uzsvērta sporta sociālā, sabiedriskā un izglītojošā nozīme. |
2.5 |
Sporta jautājumi skarti arī 2000. gada Nicas Deklarācijā, un 2004. gada Starpvaldību konferencē tika pieņemts lēmums sportu iekļaut Līgumā par Eiropas Savienību. |
2.6 |
Arī Eiropas Parlaments ir pieņēmis divus ziņojumus par sportu (1), un ir sagatavots vēl viens nozīmīgs, no Komisijas neatkarīgs dokuments par sportu Eiropā, proti, Neatkarīgs ziņojums par sportu Eiropā (2). Tā pirmā daļa veltīta vispārējai sporta jautājumu analīzei, bet otrā daļa — Eiropas sporta analīzei, jo īpaši pievēršoties futbolam. |
2.7 |
Reformas līgumā, ko paredzēts pieņemt 2009. gadā, atsevišķs punkts ir veltīts sportam, tādējādi sports beidzot ir kļuvis par vienu no ES kompetencēm. |
2.8 |
Baltā grāmata ir rezultāts ilgam darbam, kas tika uzsākts, apspriežoties ar dalībvalstu iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību, olimpiskajām komitejām un atbildīgajiem lēmumu pieņēmējiem, rīkojot konferences, neformālas ministru tikšanās un vienlaikus organizējot vairākus mēnešus ilgu apspriedi tiešsaistē, kuras laikā tika saņemtas 777 piezīmes. Arī vairākās dažādu Eiropas Savienības ģenerāldirektorātu sanāksmēs tika saskaņoti attiecīgās jomas aspekti, kas saistīti ar sportu. Baltajā grāmatā izvirzītas visaptverošas iniciatīvas attiecībā kā uz amatieru, tā arī uz profesionālo sportu, ievērojot to, ka sporta jautājumi ir dalībvalstu kompetencē. |
2.9 |
Notikušo konsultāciju rezultātu analīze ļāva secināt, ka būtiskās ar sportu saistītās problēmas attiecas uz šādām trim galvenajām jomām:
|
2.10 |
Papildus minētajiem tematiem atklājās vēl sešas pilnīgi dažādas, bet ļoti nozīmīgas problēmas, proti:
|
2.11 |
Veicot analīzi, Eiropas Komisija atzina, ka Eiropas Savienībai lielākā mērā jāņem vērā sporta savdabība un jārod problēmu risinājumi. Vairs nevar apšaubīt, ka pastāvošajās un plānotajās ES programmās un pasākumos lielāka uzmanība jāpievērš sportam un jānosaka, kā var izmantot ES līdzekļus, lai atbalstītu ar sportu saistītus projektus. Tāpat ir kļuvis skaidrs, ka jāuzlabo ES mēroga dialogs un politiskā sadarbība saistībā ar sportu. |
3. Baltās grāmatas mērķis un saturs
3.1 |
Baltās grāmatas “vispārējais mērķis ir noteikt sporta stratēģiski svarīgo nozīmi Eiropā, rosināt diskusiju par konkrētām problēmām, sekmēt sporta redzamību ES politikas veidošanas jomā un palielināt sabiedrības informētību par šīs sfēras vajadzībām un savdabību. Tās mērķis ir arī izcelt būtiskus jautājumus, piemērām, ES tiesību aktu piemērošanu sporta jomā un formulēt turpmāko ar sportu saistīto rīcību ES līmenī” (3). |
3.2 |
Baltajā grāmatā formulēti piecdesmit trīs konkrēti uzdevumi, kā arī paskaidrota sporta pozitīvā nozīme dažādās sabiedrības dzīves jomās. Plānoto pasākumu saraksts, t.s. “Pjēra de Kubertēna” rīcības plāns, pievienots baltās grāmatas pielikumā. Plānam ir divi galvenie mērķi:
|
4. Piezīmes
4.1 |
Turpmāk izklāstītās EESK konkrētās piezīmes ir strukturētas atbilstīgi baltās grāmatas daļām. |
4.2 |
EESK pilnībā piekrīt analīzei par sporta būtisko un pozitīvo sociālo nozīmi. |
4.3 |
EESK ir gandarīta, ka Komisija savā darbībā sporta jomā veselības uzlabošanu ar fiziskās aktivitātes palīdzību uzskatīs par stūrakmeni, tādēļ atbalsta pamatnostādnes par fizisko aktivitāti, kā arī ieceri izveidot Veselību veicinošas fiziskās aktivitātes (HEPA, Health-Enhancing Physical Activity) tīklu. Zinātniski pierādīts, ka sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids palielina liekā svara uzkrāšanās risku un saslimšanas ar daudzām hroniskām slimībām risku. Budžetu un tautsaimniecību ļoti apgrūtina tādu slimību ārstēšana un darbnespējas radītie zaudējumi, rentablāk ir iztērēt naudu profilaksei fizisko aktivitāšu formā. Attīstot dažādām vecuma grupām un dzimumam piemērotu sporta veidu piedāvājumu, kā arī veicinot sporta iespējas pensijas vecumā, var patiešām novērst traumas, tādējādi samazinot aprūpes nepieciešamības risku. Tas tomēr nozīmē, ka jānotiek izmaiņām sabiedrības attieksmē. |
4.4 |
EESK piekrīt tam, ka liela nozīme ir nozaru sadarbībai, kā arī tam, ka pastāvošajās Kopienas programmās (pētniecība un izstrāde, veselības aizsardzība, jaunatne un pilsoniskums, mūžizglītība) turpmāk tiks ņemts vērā arī sports. |
4.5 |
EESK pauž gandarījumu, ka baltajā grāmatā minēta nepieciešamība saskaņot rīcību dopinga apkarošanā un uzskata, ka dalībvalstu attiecīgie pasākumi jāsaskaņo ar pastāvošajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši, lai novērstu iespējamo pārklāšanos un efektīvāk varētu izmantot resursus. Pašlaik īstenotie antidopinga pasākumi nav pietiekami un neattur jauniešus no stimulējošu līdzekļu lietošanas. EESK ierosina šajā nolūkā veikt valstu tiesību aktu izpēti un izdarīt salīdzinošu to trūkumu un nepilnību analīzi. |
4.6 |
EESK norāda, ka veicot uzskaiti saistībā ar dopinga novēršanu, jāņem vērā Kopienas tiesību aktos paredzētā personas datu aizsardzība. |
4.7 |
EESK ir gandarīta, ka baltajā grāmatā iezīmētas sporta un fiziskās aktivitātes atbalsta iespējas, izmantojot pastāvošās izglītības un apmācības programmas (Comenius, Leonardo, Erasmus, Grundtvig, EQF (Eiropas Kvalifikācijas sistēma), ECVET (Eiropas Kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai)). |
4.8 |
EESK atbalsta to, ka ir uzsākts pētījums par gados jaunu sportistu apmācību. Komiteja ierosina veikt pētījumu par sporta klubu atbildību pret gados jauniem augsta līmeņa sportistiem, lai, līgumam beidzoties, viņiem nodrošinātu profesionālo apmācību un atbalstu integrācijai darba dzīvē. |
4.9 |
EESK vērš uzmanību uz to, talantīgiem gados jauniem sportistiem paredzētajām apmācības sistēmām jābūt visiem pieejamām, nodrošinot brīvu darbaspēka kustību. Rūpīgi tomēr jāizskata jautājumu loks saistībā ar “pašu mājās uzaudzinātiem sportistiem”, jo klubiem ir liela nozīme jaunu talantu atklāšanā un audzināšanā, ieguldot ievērojamus līdzekļus un tādējādi veicot sabiedrībai derīgu darbu. Klubiem jābūt ieinteresētiem turpināt minēto darbību. |
4.10 |
EESK ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka baltajā grāmatā liela uzmanība pievērsta bezpeļņas sporta organizācijām, brīvprātīgai darbībai un vietējā līmeņa sporta pasākumiem, jo Eiropā sporta dzīve lielā mērā noris tieši šādos ietvaros. |
4.11 |
Tajā pašā laikā EESK vērš uzmanību uz to, ka bezpeļņas organizāciju stāvoklis un to finansēšana, saimnieciskā darbība, kā arī valsts un pašvaldību atbalsts dažādo vēsturisko tradīciju dēļ dalībvalstīs ir atšķirīgs. EESK pauž cerību, ka šādas atšķirības tiks izskatītas plānotajā pētījumā par minēto jautājumu. |
4.12 |
EESK ir gandarīta par atzinumu, ka Kopienas programmas un pasākumi būtu lietderīgi, lai labāk izmatotu sportu kā sociālās integrācijas līdzekli nolūkā sekmēt nelabvēlīgākā stāvoklī esošo un sociāli atstumto iedzīvotāju grupu un sabiedrības kopumā veiksmīgu sadarbību. |
4.13 |
Baltajā grāmatā skarts invalīdu sporta jautājums. EESK ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka baltajā grāmatā minēta sporta infrastruktūru pielāgošana invalīdu vajadzībām, kā arī brīvprātīgo un personāla apmācība par palīdzības nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti. |
4.14 |
EESK pauž gandarījumu par to, ka baltajā grāmatā minēta sieviešu lielāka līdzdalība un nozīme, kā arī dzimumu līdztiesības īstenošana sportā. Sieviešu nodarbošanās ar sportu pozitīvi ietekmē ģimeņu, bērnu attieksmi pret sportu, tādējādi daudz plašāk ietekmējot sabiedrību kopumā. |
4.15 |
EESK ir gandarīta par apņemšanos sadarboties ar pastāvošajām starptautiskajām vai valstu organizācijām, lai izskaustu vardarbību stadionos, un uzskata, ka ir svarīgi novērst pasākumu pārklāšanos, lai efektīvāk izmantotu resursus. |
4.16 |
EESK atgādina, ka ES dalībvalstu sadarbība, lai novērstu ar sporta pasākumiem saistītu vardarbību, pašlaik notiek sadarbības iekšlietās ietvaros Policijas sadarbības darba grupā (PCWP). |
4.17 |
EEESK ir gandarīta par to, ka baltajā grāmatā atzīta sporta ekonomiskā ietekme un darba vietu radīšanas potenciāls, tomēr pauž nožēlu, ka dokumentā nav minēta jau pastāvošo Savienības resursu pieejamība nākotnē, lai finansētu noteiktām prasībām atbilstošus publiskus, sporta un atpūtas vajadzībām paredzētus daudzfunkcionālus objektus. |
4.18 |
EESK uzskata, ka lēmumu sagatavošanas nolūkā būtu lietderīgi izveidot Eiropas līmeņa vienotu statistikas sistēmu. |
4.19 |
EESK norāda, ka valstu sporta struktūras un statistikas sistēmas ir atšķirīgas, kā arī to, ka sporta tautsaimniecisko ietekmi lielā mērā atspoguļo grūti mērāmi rādītāji (piemēram, darbnespējas stundu skaita, izdevumu par medikamentiem samazināšanās, labāka sociālā kohēzija). |
4.20 |
EESK uzskata, ka Eirobarometra aptaujas ir lietderīgas, tāpat kā plānotais pētījums par sporta nozares un Lisabonas procesa saistību, kā arī pieredzes apmaiņa par lieliem sporta pasākumiem. |
4.21 |
Ņemot vērā jau minēto Eiropā pastāvošo sporta struktūru daudzveidību, EESK ir gandarīta par Eiropas Komisijas ieceri veikt pētījumu par sporta finansēšanu dalībvalstīs, ar to saistīto atbrīvošanu no nodokļiem vai nodokļu atlaidēm. |
4.22 |
EESK uzskata, ka ES tiesību aktu piemērošana sporta jomā, ņemot vērā sporta savdabīgo raksturu, ir būtiski svarīgs jautājums, un sporta organizācijām ir ļoti svarīgi uz to saņemt konkrētas atbildes. |
4.23 |
EESK uzskata, ka jāturpina darbs, lai panāktu labāku šīs problēmas risinājumu. Tiesu prakses piemērošana ieinteresētajām pusēm nedos atbilstošu ilgtermiņa tiesisko drošību. |
4.24 |
Ar vajadzību saskaņot sporta organizāciju nolikumus un intereses ar ES tiesību aktu normām ir saistīti arī citi jautājumi: plānotais ietekmes novērtējums attiecībā uz sportistu aģentiem, plānotais dialogs par sporta klubu licencēšanas sistēmu, sporta pasākumu atspoguļošanas plašsaziņas līdzekļos tiesību vienota nodrošināšana. EESK atbalsta attiecīgos priekšlikumus. |
4.25 |
EESK piekrīt, ka ir nepieciešams aizstāvēt nepilngadīgos sportistus, un ir gandarīta par baltajā grāmatā izvirzītajiem pasākumiem (direktīvas par jauniešu aizsardzību darba vietā īstenošanas uzraudzība, pētījums par bērnu darbu, dalībvalstu informēšana par spēkā esošajiem noteikumiem). |
4.26 |
EESK pilnībā atbalsta ar sportu saistītas visu veidu noziedzības (korupcijas, naudas atmazgāšanas) apkarošanu un attiecīgas Eiropas stratēģijas izstrādi. |
4.27 |
EESK atbalsta to, lai ES pastāvētu tādas uzticamas profesionālo klubu licencēšanas sistēmas, kas nodrošina klubu darbības pārredzamību. |
4.28 |
EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai pastāvētu solidaritātes mehānismi ieņēmumu no plašsaziņas līdzekļiem sadalei nolūkā atbalstīt amatieru sportu. |
4.29 |
Ņemot vērā šajā atzinumā minētos daudzos uzdevumus, EESK pauž gandarījumu par to, ka tiek turpināts dialogs un saskaņota rīcība kā starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, un nevalstiskajām sporta organizācijām, tā arī starp ES iestādēm. |
4.30 |
EESK pilnā mērā atbalsta ES līmeņa nozaru sociālā dialoga komiteju izveidi (4), jo tas sekmētu darbaspēka vienotā tirgus darbību sporta jomā. Eiropas mēroga sociālajā dialogā jāiesaista ne tikai darba devēji (klubi) un darba ņēmēji (sportisti, treneri, darba ņēmēji, kas strādā, lai viņus atbalstītu), bet arī sporta aprīkojuma ražotāji un dažādu sporta nozaru starptautiskās organizācijas. |
4.31 |
Eiropas mēroga sociālā dialoga iespējamie temati var būt: sportistu pensiju fondi, reklāmas un attēlu izmantošanas tiesības, veselības aizsardzība darba vietā, jautājums par pašu uzaudzinātiem sportistiem, darba līgumi un atbalsts darba gaitu uzsākšanai pēc sportista karjeras beigām. |
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētāja
Dimitris DIMITRIADIS
(1) Pál Schmidt“Sporta nozīme izglītībā” un Ivo Belet“Profesionālā futbola nākotne”.
(2) José Luis Arnaut“Neatkarīgs ziņojums par sportu Eiropā”, Lielbritānijas ES prezidentūras laikā sagatavots visaptverošs ziņojums, kas izstrādāts sadarbojoties vairākām valstīm un kurā skarti tādi temati kā Eiropas sporta īpatnības, iespējas veikt reālus politiskus pasākumus, praktisku risinājumu meklējumi.
(3) Citāts no Baltās grāmatas ievada.
(4) Pamatojoties uz Līguma par ES 138. un 139. pantu.
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/41 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošana”
COM(2007) 392 galīgā redakcija
(2008/C 151/13)
Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2007. gada 3. augustā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošana”.
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2007. gada 19. decembrī. Ziņotājs — SOARES kgs..
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 441. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 16. un 17. janvārī (16. janvāra sēdē), vienbalsīgi pieņēma šo atzinumu.
1. Kopsavilkums un ieteikumi
1.1 |
Izglītība vienmēr ir uzskatīta ne tikai par indivīda attīstības un izaugsmes, bet arī par sabiedrības attīstības galveno faktoru. Globalizētā un izteikti konkurētspējīgā vidē, ņemot vērā mūsdienās nepieciešamo zināšanu un prasmju sarežģītību, izglītībai ir vēl lielāka nozīme un tā kļūst par noteicošu faktoru kā sabiedrības, tā arī indivīdu nākotnei. |
1.2 |
EESK uzskata, ka izglītības pamatmērķis joprojām ir izglītot brīvi domājošus, ar kritisku prātu apveltītus, patstāvīgus iedzīvotājus, kas spēj sniegt ieguldījumu tās sabiedrības attīstībā, kurā viņi iekļaujas, kuriem ir atbilstošs zināšanu līmenis, lai risinātu jaunus uzdevumus, un kuri apzinās sevi kā kultūras mantojuma daļu un kurus vieno kopīgas vērtības, un kuri nav egocentriski un saprot, ka ir jānodrošina pieņemami dzīves apstākļi arī nākamajām paaudzēm. Izglītības uzdevums ir arī veicināt indivīdu emancipāciju. |
1.3 |
Minētā mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir skolotājiem, jo viņu uzdevums ir nodot tālāk zināšanas un arī nodrošināt savstarpējo saziņu ar bērniem un jauniešiem sabiedrībā, kuru raksturo pārmaiņas ģimenes struktūrā un ģimenes organizācijas jaunas formas. |
1.4 |
EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par tematu “Skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošana” un kopumā piekrīt tā nostādnēm. |
1.5 |
Neskatoties uz Komisijas ierobežoto kompetenci šajā jautājumā, EESK tomēr uzskata, ka paziņojums varēja būt vispusīgāks, apskatot arī citus šobrīd nozīmīgus jautājumus, kam jāpievērš īpaša uzmanība. |
1.6 |
Proti, šādus jautājumus: kādas jaunas stratēģijas varētu izstrādāt un ir jāizstrādā mācīšanai globālo pārmaiņu apstākļos; kā risināt problēmas, ko rada pārmaiņas ģimenes struktūrā un tās organizācijas jaunās formas; kā panākt, lai skolotāju tālākizglītība būtu mūžizglītības neatņemama sastāvdaļa un, tostarp, kā piesaistīt jauniešus skolotāja profesijai, īpaši algu un sociālās nodrošināšanas aspektā? |
1.7 |
Atsaucoties uz Komisijas paziņojumā teikto, EESK ir pilnībā pārliecināta, ka arvien sarežģītākā un prasīgākā sabiedrībā skolotāja profesijai ir neatliekami jāpiešķir noteicošā loma augstvērtīgas izglītības, kas spēj pielāgoties mūsdienu prasībām, sekmēšanā, un tādēļ jautājums par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu, par pienācīga atalgojuma un profesionālās karjeras nodrošināšanu iegūst prioritāru nozīmi šī mērķa īstenošanā. |
2. Komisijas paziņojuma kopsavilkums
2.1 |
Paziņojumā skolotāju izglītības un profesionālas apmācības kvalitāte ir minēta kā noteicošais faktors, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti un uzlabotu jauniešu sekmes. Paziņojumā ir uzskaitīti vairāki pasākumi, ko varētu veikt šajā jomā, un norādīts, kādā veidā Komisija varētu tos atbalstīt. |
2.2 |
Saskaņā ar Komisijas viedokli šie priekšlikumi kopumā paredzēti šādiem mērķiem: nodrošināt skolotāju sākotnējās izglītības un profesionālās apmācības koordinēšanu, saskaņošanu un atbilstīgu finansēšanu; panākt, lai visi skolotāji iegūst atbilstošas zināšanas un izvēlas piemērotu attieksmi; nodrošināt efektīvam darbam nepieciešamos resursus; sekmēt mācīšanas procesa profesionalitāti, veicināt pārdomas un pētījumus par pedagoģisko praksi skolotāju aprindās; popularizēt skolotāja profesiju un sekmēt tās atzīšanu. |
2.3 |
Ja šos mērķus izdosies sasniegt, būs iespējams uzlabot vispārējās izglītības kvalitāti un palīdzēt dalībvalstīm sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus sociālās kohēzijas, konkurētspējas un ekonomikas izaugsmes jomā. |
3. Vispārīgas piezīmes
3.1 |
Pēdējos gados skolotāja profesijā iezīmējas pārmaiņas, kas skar ne tikai tās pamatbūtību, bet arī funkcijas, kas skaidrojamas ar sabiedrības attīstību un skolai izvirzītajām jaunajām prasībām. Skolotāju “zināšanu sniedzēju”, kura darbam nepieciešamās zināšanas nebija apstrīdamas, nomainīja “skolotājs-audzinātājs”, mācīšanās sekmētājs, kas vienlaikus spēj strukturēt zināšanas, ko jaunieši ieguvuši no citiem avotiem, kas reizēm var būt aktuālākas par paša skolotāja zināšanām. |
3.1.1 |
Problēmas galvenokārt rada zināšanas, ko jaunieši iegūst, izmantojot Internetu un jaunās komunikācijas un informācijas tehnoloģijas, un kuras jaunieši pieņem bez dziļākām pārdomām, tādēļ ar šo problēmu risināšanu saistītos jautājumus būtu jāskata sākotnējās vai tālākizglītības līmenī, lai skolotāji šādi iegūtās zināšanas uzskatītu par jaunām zināšanām, kas jāiekļauj jaunieši izglītībā. |
3.2 |
Skola savukārt ir kļuvusi demokrātiskāka un neviendabīgāka, jo arī sabiedrība ir kļuvusi daudzveidīgāka, prasīgāka un sarežģītāka. Pateicoties šai attīstībai, demokrātija, līdztiesība un daudzveidība ir kļuvušas par mūsdienu skolas pamatprincipiem, kas ir priekšnoteikums tādas iekļaujošas skolas izveidošanai, kas piemērota arī bērniem un jauniešiem ar invaliditāti. Šajā sakarā skolotājam rodas jauns pienākums, proti, sniegt individuālas un katram atsevišķam gadījumam pielāgotas atbildes. |
3.3 |
Tādi faktori kā imigrācija, sociālā diskriminācija, nabadzība, jauniešu vardarbība, īpaši pilsētās, kā arī arvien izplatītāks pagaidu darbs un ilglaicīgs bezdarbs ir ietekmējuši norises skolā un padarījuši skolotāju darbu ne vien sarežģītāku un grūtāku, bet arī nestabilāku un nedrošāku. Skolotājam bieži vien nav ne zināšanu, ne arī vajadzīgā atbalsta, lai risinātu ar šīm jaunajām tendencēm saistītās problēmas. |
3.4 |
Tāpat arī jaunas ģimenes organizācijas formas, kas skaidrojamas ar lielāku strādājošo sieviešu skaitu, to ģimeņu skaita pieaugumu, kurās bērnus audzina viens vecāks, vai arī citiem kopdzīves modeļiem, prasa no skolotājiem jaunas iemaņas, īpaši attiecībā uz katrā ģimenē izraudzīto vecāku atbildības uzņemšanos. |
3.5 |
Minētie aspekti vispār nav, vai arī ne vienmēr ir iekļauti skolotāju sākotnējā apmācībā. Agrāk skolotāju izglītība bija pārāk akadēmiska, bet vēlāk tā nereti bija pārāk lielā mērā orientēta uz pedagoģisku un didaktisku pieeju, būtiski ierobežojot disciplināra rakstura zināšanas sākotnējā izglītībā. Tādēļ svarīgākais uzdevums ir līdzsvarot šos divus aspektus skolotāju izglītībā. |
3.6 |
Šodien skolotāju sākotnējās apmācības pamatā jābūt samērīgam zinātnisko un pedagoģisko zināšanu apkopojumam, uzskatot to par skolotāja profesijai raksturīgo iezīmi. Tajā jāiekļauj arī psihosocioloģijas un pat antropoloģijas aspekts, kas ļautu iegūt zināšanas un apgūt metodes mācīšanai daudzkultūru vidē, vienlaikus uzsverot starpkultūru sakaru nozīmi, lai spētu pārvaldīt un risināt konflikta un sarežģītas situācijas. Sākotnējās apmācības līmenī nākamajiem skolotājiem būtu jāiemācās arī uzklausīt jauniešus, lai rosinātu viņus iesaistīties labāku risinājumu meklēšanā. Šajā sakarā ir svarīgi ievērot tiesības, kas bērniem un jauniešiem ir saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju, kurā noteikts, ka visiem bērniem un jauniešiem ir tiesības uz izglītību, brīvo laiku, atbilstīgu gādību un iespēju ietekmēt savu dzīvi. |
3.7 |
Kaut arī EESK atbalsta Komisijas pausto apgalvojumu, ka sākotnējā apmācība nekādā veidā nespēs nodrošināt visas veiksmīgai skolotāja karjerai nepieciešamās zināšanas un iemaņas, jāatzīst, ka jo ilgāka un augstvērtīgāka būs sākotnējā apmācība, jo lielāka būs skolotāja vēlme tālākizglītoties. Šis aspekts skolotāju izglītības politikā nav pietiekami ņemts vērā. |
3.8 |
Turklāt skolotāju sākotnējās apmācības mērķiem ir jābūt plašākiem par zināšanu apguvi, to tālāknodošanu un mācīšanas metodēm. Tajā jāietver jēdziena skolotājs skaidrojums, proti, skolotājs ir profesionālis, kurš labi pārzina viņa mācīto priekšmetu, spēj izvērtēt dažādas situācijas mācību procesā, definēt nepieciešamās stratēģijas un novērtēt sava darba rezultātus. Sākotnējā apmācībā arī jāpopularizē ideja, ka izglītība var sekmēt un ka tai jāsekmē sociālā kohēzija, sociālā un ekonomiskā attīstība un jāgatavo aktīvi pilsoņi, kas līdzdarbojas un ievēro kultūras un vides daudzveidību, t.i., labākas nākotnes veidotāji. Patiesībā skolotājiem ir būtiska nozīme sociālās kohēzijas nodrošināšanā. |
3.9 |
Tālākizglītībai savukārt jāatbilst ne tikai individuālajām prasībām, ko izvirza skolotājs kā profesionālis, kurš apzinās savu zināšanu robežas un ņem vērā sociālās un tehnoloģiskās attīstības tendences, bet arī kolektīvajām prasībām, ko izvirza skola kā daļa no plašākas kopienas, kurā darbojas arī citi pārstāvji un dalībnieki. |
3.10 |
Lielākajā daļā valstu tālākizglītība ir ieviesta samērā nesen, un tā ir jāatbalsta, uzskatot to par skolotāja profesijas attīstības galveno faktoru. Tālākizglītība ir viens no pienākumiem, kas saistīts ar skolotāju darbu, un tai ir izšķirīga nozīme, lai varētu strādāt par skolotāju. Lai tālākizglītība kļūtu par pašsaprotamu, tam nepieciešams laiks, telpa un atbilstoši līdzekļi. |
3.11 |
Skolotāju tālākizglītībai profesionālajos un tehnoloģiskajos mācību priekšmetos jābūt saistītai ar tehnoloģiju attīstību. Lai skolotājus informētu par jaunākajiem sasniegumiem tehnoloģiju jomā, ir jāveido sadarbība ar uzņēmumiem. |
3.12 |
Viena no tālākizglītības politikas būtiskākajām kļūdām ir uzskatīt, ka to var standartizēt pēc konkrētiem tematiem. Skaidrs ir gan tas, ka šis aspekts ir jāņem vērā, gan arī tas, ka šai izglītībai jāatbilst kopienas, kurā ietilpst skola, vajadzībām un pašas skolas izglītības projektam. Tikai tā varēs risināt problēmas, kas saistītas ar katras valsts vai reģiona sociālo un ekonomisko izaugsmi, un ņemt vērā sabiedrības dzīvesveida jaunās tendences. |
3.13 |
Nosacījumi karjeras veidošanai un izaugsmei, īpašais atbalsts šai profesijai, profesijas sociālajai nozīmībai līdzvērtīgs atalgojums un skolotāja darba atzīšana sabiedrībā ir daži faktori, kas līdz ar skolotāju izglītošanu veicina spējīgāko indivīdu piesaistīšanu šai profesijai, — kas ir grūta un prasa izturību —, kā arī izglītības uzlabošanu, paaugstinot prasību un kvalitātes līmeni. |
4. Īpašas piezīmes
4.1 |
Komisijas paziņojumā atzīmēts, ka skolotāju akadēmiskā un profesionālā izglītība ir cieši saistīta ar citām politikām, piemēram, Eiropas Jaunatnes paktu (1), inovācijas, pētniecības, uzņēmējdarbības (2), kā arī daudzvalodības (3) un profesionālo prasmju (4) atzīšanas politiku. |
4.2 |
EESK kopumā piekrīt tam, ka minētās politikas tematiski var sasaistīt ar apspriežamo jautājumu, tomēr uzskata, ka jāuzsver arī citi aspekti, kuri neapšaubāmi ir jāņem vērā visā skolotāju sākotnējās apmācības procesā vai tālākizglītībā, proti: |
4.2.1 |
Tūkstošgades mērķi, kuru īstenošanā ANO ietvaros iesaistītas visas ES dalībvalstis; to sasniegšanai nepieciešami augsti kvalificēti skolotāji, kuru apmācībai nepieciešama vienota stratēģija. |
4.2.2 |
Lisabonas stratēģijas mērķi, kas īpaši norāda uz zināšanu un tātad arī izglītības nozīmi, uzsverot, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Jauniešu informēšana par ilgtspējīgu attīstību un sociālo tirgus ekonomiku ir uzdevums, kas izriet no Lisabonas stratēģijas un kas jāiekļauj jauniešu izglītībā. |
4.2.3 |
Dzimuma dimensija, ne tikvien tāpēc, ka lielākā daļa skolotāju ir sievietes, bet arī tāpēc, ka šis jautājums ir Eiropas sociāli ekonomiskās izaugsmes un sociālās kohēzijas politikas uzmanības centrā. |
4.2.4 |
Jauniešu vispārējā izglītība visos tās aspektos, proti, fiziskajā, intelektuālajā, radošajā, inovatīvajā, līdzdalības un sabiedriski lietderīgajā aspektā. Lai sniegtu bērniem un jauniešiem vispārējo izglītību, nepieciešamas kognitīvās spējas, didaktiskā un pedagoģiskā sagatavotība, spēja strādāt komandā, ko var iegūt vienīgi ar sākotnējo apmācību, kurai raksturīgas augstas prasības, un ar atbilstīgu tālākizglītību. |
4.3 |
Paziņojumā norādītas skolotāja raksturīgākās iezīmes Eiropas Savienībā, uzsverot trīs būtiskākos aspektus, proti, dzimumu, vecumu un atalgojumu, bet, diemžēl, neskatot pamatīgāk starp tiem pastāvošās kopsakarības. |
4.3.1 |
Kaut arī visos izglītības sektoros sieviešu īpatsvars ir lielāks, tomēr to skaits ir apgriezti proporcionāls sociālajai nozīmībai un/vai atalgojumam katrā sektorā. Tādējādi, no pirmsskolas izglītības līdz pat augstākajai izglītībai skolotāju sieviešu skaits salīdzinājumā ar skolotāju kopējo skaitu samazinās. |
4.3.2 |
Šodien skolotāju profesija sabiedrībā nav vairs tik cienījama, to izkonkurē citas pievilcīgākas karjeras, kur nepieciešama tāda pati kvalifikācija, kā rezultātā mazinājusies gados jaunu sabiedrības pārstāvju interese par šo profesiju. Jāatzīmē, ka prasības pret skolotājiem ir augušas, gan sākotnējās apmācības, gan sociālās atbildības līmenī, ko gan nevarētu attiecināt uz prasību nodrošināšanu darba apstākļu, karjeras un atalgojuma jomā. |
4.3.2.1 |
Minētā konkurence visvairāk izjūtama eksaktajos un ar komunikāciju un informāciju saistītos mācību priekšmetos, kuros skolotāju trūkums ir izplatīta parādība. |
4.3.3 |
Turklāt EESK vērš uzmanību uz to, ka atsevišķi paziņojumā izteiktie apgalvojumi nav dziļāk analizēti, līdz ar to, iespējams, neatklājot citas sarežģītākas realitātes. Piemēram, salīdzinot skolotāju algas ar vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī, ir jāņem vērā algu līmenis attiecībā pret IKP, algu saistība ar karjeras ilgumu un salīdzinājums ar citām profesijām, kurās arī nepieciešama akadēmiskā izglītība. |
4.3.4 |
Šodien Eiropā mācībspēku sastāvs ir acīmredzami novecojis, un pastāv bažas par tā atjaunošanos, ņemot vērā skolotāju vecumā no 50 līdz 64 gadiem ļoti augsto īpatsvaru. Eiropā vajadzētu veikt perspektīvas pētījumu par vecuma piramīdas turpmākajām sekām. |
4.3.5 |
Lai padarītu skolotāju profesiju pievilcīgāku jauniešu vidū, ir jārīkojas nekavējoši; tas neapšaubāmi saistīts ne tikvien ar nozīmīgiem ieguldījumiem, bet, iespējams, vēl svarīgāk ir paredzēt izmaiņas sociālajā un kultūras jomā, lai pārvērtētu skolotāju lomu sabiedrībā. |
4.4 |
Komisijas paziņojumā izglītības politikas jomā minēti vairāki faktori, kas varētu sekmēt skolotāju augstskolas un profesionālās izglītības uzlabošanu, īpaši attiecībā uz mūžizglītību, nepieciešamajām prasmēm, pārdomu rosināšanu par pedagoģisko praksi un pētniecību, kvalifikāciju, skolotāju sagatavošanu augstākās izglītības iestādēs un skolotāju profesiju sabiedrībā. |
4.4.1 |
EESK atbalsta paustās pārdomas, tomēr uzskata, ka tās jāapzina strukturētā veidā un saistībā ar kopējo kontekstu. Visas pārdomas nenoliedzami ir vienlīdz svarīgas, tomēr ir nepieciešams sabiedrības viedoklis par skolotāju lomu šodien, proti, zināšanu, prasmju un informācijas ieguves veidu pārpilnības apstākļos. |
5. EESK ieteikumi
Atkārtoti apliecinot vispārēju atbalstu Komisijas paziņojumam, EESK uzskata, ka pieejai, izskatot problēmas saistībā ar skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu, ir jābūt plašākai par skolotāju sākotnējo apmācību un tālākizglītību, un šajā sakarā formulē šādus ieteikumus:
5.1 |
Skolotāju profesija ir jāpārvērtē sabiedrībā, ņemot vērā tās īpašo nozīmi saistībā ar Lisabonas stratēģijas mērķu izpildi, jo skolotāju uzdevums ir veidot vērtīgāko Eiropas Savienības kapitālu — tās cilvēkresursus. |
5.2 |
Līdz ar skolotāju profesijas atkārtotu pārvērtēšanu, nepieciešams pārvērtēt arī tādus aspektus kā atalgojums, komandas darbs, tālākizglītība, kā arī nosacījumi karjeras veidošanai un izaugsmei, darba apstākļi un īpašais atbalsts sektoriem un jomām, kur tas nepieciešams, lai šai profesijai piesaistītu aktīvākos un spējīgākos jauniešus. |
5.2.1 |
Minētajai pārvērtēšanai jāizmanto plāns, kurā precizētas skolotājiem nepieciešamās pamatprasmes gan attiecībā uz akadēmiskajām zināšanām, gan socioloģiskajām zināšanām par dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī pedagoģiskajām metodēm. |
5.3 |
Kaut arī izglītība nav Eiropas Savienības īpašā kompetence, tomēr atvērtās koordinācijas sekmēšana, informācijas apkopošana un izplatīšana, labas prakses apmaiņa, īpašu programmu uzsākšana, kas veicina skolotāju profesijas popularizēšanu, varētu būt noderīga, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot aktīvu politiku šā mērķa sasniegšanai. |
5.4 |
Mācīt ir uzdevums, kas prasa lielu atbildību. Tādēļ ir jāizstrādā stratēģijas jaunāko skolotāju atbalstam viņu karjeras sākumā, izmantojot palīdzību, ko sniedz pieredzējušāki skolotāji, kuriem, ņemot vērā lielo darba stāžu (gan fiziskajā, gan psiholoģiskajā nozīmē), nevajadzētu likt pildīt tos pašus pienākumus līdz pat pensijas vecumam. |
5.5 |
Izveidotās daudzdisciplīnu pedagoģiskās komandas, kuru koordinēšanā var būt iesaistīti skolotāji, šodien ir būtisks instruments ikvienā izglītības projektā, kur ņemtas vērā jaunās sociālās realitātes (ģimenes struktūra un organizēšana, darba laiks un organizēšana, ilglaicīgs bezdarbs, imigrācija un jo īpaši problēma saistībā ar uzņēmējvalsts valodas neprašanu un kultūras nepārzināšanu) vai arī īpašas pastāvīgās realitātes (bērni un jaunieši, kuriem invaliditātes dēļ nepieciešama speciāla izglītība, seksisma izskaušana un dzimumu līdztiesības ievērošana). Šajā saistībā skolotāju sākotnējai apmācībai jāsniedz pietiekamas zināšanas par šiem jautājumiem. Turklāt ir ļoti svarīgi apmācīt specializētus skolotājus, kas varētu strādāt ar bērniem un jauniešiem ar īpašām izglītības vajadzībām. To varētu panākt arī tādējādi, ka maģistra un doktora studiju programmās skolotājiem piedāvātu iespēju specializēties minētajā jomā. |
5.6 |
Vēl kāda izglītības iestādēs arvien izplatītāka sociāla parādība ir jauniešu vardarbība, kas vairāk skar pilsētas un kuras risināšanā jāizmanto daudzdisciplinārā pieeja, lai izprastu minēto parādību. |
5.7 |
Turklāt būtiska nozīme ir ieguldījumam mācību palīgpersonālā, lai nodrošinātu atbalstu ar izglītību saistītajos uzdevumos, kuri ietilpst skolas atbildības jomā un pārsniedz skolotāju pienākumus. |
5.8 |
Sākotnējā apmācībā jāņem vērā visi šie pamatfaktori, un tādēļ tai jābūt augstvērtīgai gan zinātniskajā, pedagoģiskajā un didaktiskajā līmenī, kā arī tādu jaunu prasmju līmenī, kā spēja strādāt komandā, sadarboties ar citiem sociālajiem pārstāvjiem un jo īpaši ģimenēm, kā arī spēja rosināt citos vēlmi mācīties. Tajā jāiekļauj animācijas un grupas dinamikas metodes, kas spētu novērst un izskaust latentos konfliktus sabiedrībā. |
5.9 |
Šajā sakarā EESK iesaka uzskatīt skolotāju profesiju par profesiju, kuras apguvei nepieciešama ilgstoša sākotnējā apmācība un kurai raksturīgas augstas prasības un labākas zināšanas par attiecībām starp skolu un sabiedrību, tostarp darba vidi. |
5.10 |
Tālākizglītība savukārt jāuzskata par skolotāju karjeras attīstības strukturējošu elementu, un tādēļ dalībvalstīm jāizstrādā programmas tādas sistēmas īstenošanai, kas ir atbilstīga skolotāju un skolas vajadzībām. |
5.11 |
Sekmīgai tālākizglītībai un tās mērķu efektīvai izpildei nepieciešama aktīva skolotāju līdzdalība no konceptuālā un plānošanas posma līdz pat īstenošanai, kā arī tai jābūt orientētai galvenokārt uz skolām un katras skolas izglītības projekta īpašajiem mērķiem. |
5.12 |
Ekonomiskie un sociālie dalībnieki, jo īpaši mācībspēkus pārstāvošās arodbiedrību organizācijas, jāuzskata par atbilstošiem partneriem mērķu noteikšanā un skolotāju sākotnējās apmācības un tālākizglītības sistēmas novērtēšanā. |
5.13 |
Tālākizglītībā varētu iekļaut vecāku un audzinātāju līdzdalības komponenti, dodot vecākiem iespēju iesaistīties skolas izglītības projektā, apzināties dažādos ar bērnu apmācību saistītos faktorus, un tādējādi būt iesaistītiem bērnu izglītošanā arī ārpus ģimenes. |
5.14 |
Tālākizglītībai jābūt arī profesionālo diskusiju forumam, tādēļ būtu ieteicams tajā iekļaut arī citus izglītības jomas pārstāvjus, kas piedalās izglītības procesā, kā arī iesaistīt skolas plašākā procesā. |
5.15 |
Eiropas programmām būtu jārosina pieredzes un informācijas apmaiņa starp dažādu valstu skolām, kuras saskaras ar līdzīgām problēmām. Piemēram, pieredzes apmaiņa starp imigrantu uzņēmējvalsts un izcelsmes valsts skolām būtu laba ierosme, lai izprastu attiecīgās sabiedrības grupas bērnu un jauniešu problēmas un izraudzītos stratēģijas konkrēto problēmu risināšanai. |
5.16 |
Turklāt jāsekmē arī Lisabonas stratēģija, jo īpaši tajā paredzēto mācību atvaļinājumu un skolotāju mobilitātes ES aspektā, kā pieredzes un inovācijas virzītāja (veicinātāja) mūžizglītības pilnveidošanas nolūkā. |
5.17 |
Visbeidzot, jānosaka atbilstīgi un visās ES dalībvalstīs atzīti izglītības rādītāji paveiktā darba novērtēšanai un izglītības sistēmu orientēšanai uz kopīgo mērķi, proti, kvalifikācijas pilnveidošanu un lielākas sociālās kohēzijas nodrošināšanu. |
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
(1) Skat., piemēram, EESK atzinumu (26.10.2005.) par tematu “Jaunatnes problēmu risināšana Eiropā — Eiropas Jaunatnes pakta īstenošana un pilsoniskās aktivitātes veicināšana” (OV C 28, 3.2.2006.), ziņotāja van Turnhout kdze.
(2) Skat., piemēram, EESK atzinumu (12.7.2007.) par tematu “Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā (Lisabonas stratēģija)” (pašiniciatīvas atzinums, OV C 256, 27.10.2007.), ziņotājs Wolf kgs; vai atzinumu (11.7.2007.) “Nodarbinātības iespējas un uzņēmējdarbība” (izpētes atzinums, OV C 256, 27.10.2007.), ziņotājs Pariza Castaños kgs.
(3) Skat., piemēram, EESK atzinumu (26.10.2006.) par tematu “Jauna daudzvalodības pamatstratēģija” (OV C 324, 30.12.2006.), ziņotāja Le Nouail kdze.
(4) Skat., piemēram, EESK atzinumu (30.5.2007.) par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai” (OV C 175, 27.7.2007.), ziņotājs Rodríguez García-Caro kgs.
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/45 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Sekmēt jaunatnes pilnīgu iesaistīšanos izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā””
COM(2007) 498 galīgā redakcija
(2008/C 151/14)
Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2007. gada 5. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Sekmēt jaunatnes pilnīgu iesaistīšanos izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā”.
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2007. gada 19. decembrī. Ziņotājs — TRANTINA kgs.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 441. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 16. un 17. janvārī (17. janvāra sēdē), ar 137 balsīm par un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
1. Ieteikumu kopsavilkums
1.1 |
EESK piekrīt, ka nepieciešams izstrādāt patiesi eiropeisku transversālu stratēģiju bērnu un jaunatnes jomā, un ir gatava ar saviem līdzekļiem sniegt ieguldījumu šajā procesā, piemēram, veidot tiešus sakarus ar vietēja mēroga organizācijām, kā arī vērst ES iestāžu uzmanību uz vietējā līmeņa problēmām un risinājumiem. |
1.2 |
EESK uzskata, ka sekmīgu un ilgtspējīgu transversālu stratēģiju bērnu un jaunatnes jomā izstrādāt būtu vieglāk tad, ja būtu kāda šim mērķim paredzēta pastāvīga struktūra Komisijā (kas koordinētu dažādu iesaistīto ģenerāldirektorātu darbu) vai arī starpiestāžu darba grupa, kā arī uzskata, ka stratēģijas izstrādei būtu jābalstās uz uzraudzības mehānismu, kurā ir skaidri noteikti mērķi un termiņi. |
1.3 |
EESK uzskata, ka pirmajam solim, lai paaugstinātu nodarbinātības līmeni ES, pirms pielikt visas pūles gados vecāku darba ņēmēju mobilizēšanai, jābūt jauniešu masveida iesaistīšanai darbā, jo tai būs daudz ilglaicīgākas gan socioloģiskās sekas (neatkarība, sociālā joma, dzimstība, ģimene u.c.), gan ekonomiskās sekas saistībā ar izaugsmi, sociālajiem pabalstiem, patēriņu, uzkrājumiem un ieguldījumiem (celtniecībā u.c.). EESK aicina dalībvalstis un Eiropas iestādes veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai Eiropā mazinātu jauniešu bezdarbu — pirmām kārtām būtu ātrāk un efektīvāk jāīsteno Eiropas Jaunatnes pakts un dalībvalstu nacionālās Lisabonas reformu programmas. |
1.4 |
Komiteja uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš to jauniešu stāvoklim, kuri dzīvo laukos un nabadzīgās pilsētu teritorijās. Komiteja aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai izskaustu bērnu nabadzību un noteikt papildu pasākumus, lai uzlabotu jaunu cilvēku ar invaliditāti iespējas ar vienlīdzīgiem nosacījumiem piedalīties sabiedrības dzīvē. |
1.5 |
EESK iesaka Komisijai turpināt darbu, kura mērķis ir panākt jauniešu brīvprātīgā darba atzīšanu, sadarbojoties ar darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām, formālās izglītības sistēmas pārstāvjiem un attiecīgajām NVO. |
1.6 |
Komiteja atkārtoti pauž savus galvenos ieteikumus attiecībā uz jauniešu brīvprātīgu darbību:
|
1.7 |
Komiteja iebilst pret to, ka jauniešus iesaista darbā nestabilā un bezperspektīvā veidā: pagaidu darbs, aizvien nenoteiktāks darba laiks un līgumi vairs nebūtu piemērojami, jo tie ir pierādījuši savu negatīvo ietekmi uz aizvien lielāku skaitu jauniešu no dažādiem sociālajiem slāņiem. Pagaidu darbs kā starpposms starp sākotnējo izglītību un iekļaušanos aktīvā darba dzīvē kavē profesionālo izaugsmi un ilglaicīgas atbildības uzņemšanos sociālajā un ģimenes dzīvē, kā tas, diemžēl, ir pierādījies Dublinas fonda, ILO un Eiropas Nodarbinātības novērošanas centra veiktajos pētījumos un novērojumos. |
1.8 |
EESK piekrīt, ka ir jāizveido strukturēts dialogs starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem. Šādam dialogam būtu jāveicina Eiropas transversālas stratēģijas jaunatnes jomā izstrāde, ko savā paziņojumā ierosinājusi Komisija. EESK atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu reizi trijos gados sagatavot ES ziņojumu par jaunatni un iesaka nodrošināt to, lai šāda ziņojuma izstrādē tiktu iesaistītas jauniešu organizācijas, jo īpaši — valstu jaunatnes padomes. |
1.9 |
Komiteja piekrīt, ka Eiropas iestādēm un jauniešiem jānostiprina sava partnerība vienotā deklarācijā, kas jāparaksta ES iestādēm un to partnerorganizācijai no jauniešu puses, proti, Eiropas Jauniešu forumam. |
2. Ievads
2.1 |
EESK jau vairāk nekā desmit gadus ir pievērsusies jaunatnes problēmām. Jaunākie atzinumi joprojām ir aktuāli, un tajos paustās atziņas vismaz daļēji varētu atkārtot arī šajā atzinumā (1). |
2.2 |
Eiropas Komisija 2007. gada 5. septembrī pieņēma paziņojumu “Sekmēt jaunatnes pilnīgu iesaistīšanos izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā”, ko kopīgi izstrādāja Izglītības un kultūras ĢD un Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ĢD. Paziņojuma izstrādē piedalījās arī citi ģenerāldirektorāti. Paziņojumā ir izskatīti jautājumi par jauniešu izglītošanu, nodarbinātību, veselību un pilsoniskumu, cenšoties izmantot starpnozaru pieeju. Tam pievienoti divi Komisijas dienestu darba dokumenti: viens par brīvprātīgu darbību, bet otrs — par jauniešu nodarbinātību. |
2.3 |
Komisijas paziņojumā apspriesti vairāki no 2007. gada aprīlī publicētā Eiropas politikas padomdevēju biroja (Bureau of European Policy — BEPA) ziņojuma “Ieguldīt jaunatnē: veicināšanas stratēģija” interesantajiem secinājumiem. |
2.4 |
Kopumā EESK pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas pieeju gan attiecībā uz paziņojuma izstrādi, gan tā saturu. Komiteja pauž gandarījumu par to, ka paziņojuma izstrādē piedalījušies vairāki ģenerāldirektorāti. |
2.5 |
EESK tomēr izsaka bažas par minētās transversālās stratēģijas izstrādes īstenošanu. Komisija nesniedz ieteikumus šāda mērķa sasniegšanai. No Padomes sākotnējās reakcijas var secināt, ka pašlaik nevienai dalībvalstij nav šādi ievirzītu plānu. |
3. Labāka izglītība un vairāk izglītības iespēju visiem jauniešiem
3.1 |
Minētajā paziņojuma nodaļā apspriesta gandrīz tikai formālā izglītība, bet veiksmīgas mūžizglītības priekšnoteikums ir arī neformālā izglītība, kas, papildinot skolu sistēmas ieguldījumu, palīdz iegūt vajadzīgās iemaņas un prasmes. Minētā iemesla dēļ pienācīgi vērā jāņem arī neformālā izglītība. |
3.2 |
Tā kā ierosinājumi attiecībā uz izglītības kvalitātes uzlabošanu atbilst pašreizējām stratēģijām un dokumentiem, EESK tos kopumā atbalsta. |
3.3 |
Tā kā Youthpass ir orientēts tikai uz pasākumiem, ko jaunieši veic saistībā ar programmu “Jaunatne darbībā”, Komiteja piekrīt arī ierosinājumam, ka Europass sistēmā būtu jāievieš jaunatnei pielāgots elements, kurš papildina Youthpass. Atzīto jaunatnes pasākumu lokam tomēr jābūt daudz plašākam. |
3.4 |
EESK iesaka Komisijai turpināt darbu, kura mērķis ir panākt jauniešu brīvprātīgā darba atzīšanu, sadarbojoties ar darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām, formālās izglītības sistēmas pārstāvjiem un attiecīgajām NVO. |
3.5 |
Skolu pametušiem jauniešiem būtu jādod iespēja piedalīties neformālās izglītības programmās, kas viņus sagatavotu pieaugušo dzīvei un sekmīgai dalībai darba tirgū vai nu darba ņēmēju, vai uzņēmēju statusā. |
4. Jaunatne un nodarbinātība — uzdevums Eiropai
4.1 |
EESK uzsver, ka jauniešu bezdarbs Eiropā apdraud Eiropas nākotni, un aicina dalībvalstis un Eiropas iestādes veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu stāvokli šajā jomā. Minētie pasākumi pirmām kārtām būtu jāvirza uz Eiropas Jaunatnes pakta ātrāku un efektīvāku īstenošanu, kas daudzās valstīs ir ievērojami aizkavējusies. Pašlaik Eiropas Jaunatnes pakts joprojām ir drīzāk deklarācija nekā reāls darba plāns. |
4.2 |
Agrāk pieņemtā atzinumā (2) EESK aicināja apsvērt, vai dalībvalstu nacionālajās Lisabonas reformu programmās būtu jāiekļauj šādi uzdevumi:
|
4.3 |
EESK nesen ir pieņēmusi izpētes atzinumu par elastdrošību (3), un tas varētu būt labs iesākums, no kura turpināt darbu minētajā jomā. Atzinumā līdztekus citiem jautājumiem norādīts, ka “daudzās dalībvalstīs jauniešu izredzes darba tirgū ir neskaidras, jo ir augsts bezdarba līmenis, darba līgumi uz noteiktu laiku, nepietiekams sociālais nodrošinājums, jaunieši strādā darbavietās, kurās vajadzīgs zemāks kvalifikācijas līmenis nekā viņiem esošais”. |
4.4 |
Sociālā nestabilitāte, ko līdz šim varēja uzskatīt par jaunībai raksturīgu un piemītošu, daudziem jauniešiem Eiropā un visā pasaulē kopumā tomēr palielināsies. Kā skaidri norādīts ILO jaunākajos ziņojumos, viņi zina, ko nozīmē nodarbinātības nestabilitāte un materiālas grūtības. Arī vecākajām paaudzēm šodien būtu jāuzdod sev jautājums, kādas nākotnes iespējas tās atstāj nākamajām paaudzēm. |
4.5 |
Komiteja jau agrāk ir aicinājusi atbalstīt jauniešu uzņēmējdarbību, sniedzot finansiālu un tehnisku atbalstu, kā arī pēc iespējas samazinot ar uzņēmumu pārņemšanu, pārvietošanu un dibināšanu saistīto birokrātiju. Tāpēc EESK izrāda interesi par ierosināto eksperimentālo projektu, kura mērķis ir veicināt jaunu uzņēmēju mobilitāti. |
4.6 |
Attiecībā uz Komisijas iniciatīvu, kas saistīta ar stažēšanos, EESK piekrīt, ka būtu jāievieš Eiropas stažēšanās kvalitātes sistēma un tā jāpiedāvā uzņēmumiem, lai tie savukārt ievērotu šādas sistēmas principus, proti, ar jauniešiem slēgtu tādus darba līgumus, kuru noteikumi ir skaidri. Pašlaik gados jaunus stažierus bieži izmanto kā lētu darbaspēku, nevis viņus apmāca un sagatavo turpmākajam darbam. |
4.7 |
Atbilstīgi Komisijas priekšlikumam, kurā dalībvalstis mudinātas īstenot valsts politiku un izmantot ES finansējumu, lai veicinātu jauniešu pāreju no izglītības iegūšanas uz darba tirgu, EESK aicina dalībvalstis samazināt administratīvo slogu ES finansējuma pieprasītājiem, jo tā dēļ sašaurinās jauniešu brīvprātīgo NVO iespējas saņemt šādu finansējumu. Iespējas īstenot NVO projektus vairotos arī tad, ja šādiem projektiem tiktu sniegts iepriekšējs finansējums. |
5. Pilnībā izmantot visu jauniešu potenciālu
5.1 |
EESK uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš to jauniešu stāvoklim, kuri dzīvo laukos un nabadzīgās pilsētu teritorijās. Daudzos lauku rajonos un nabadzīgās pilsētu teritorijās jauniešiem nav pieejama kvalitatīva izglītība, apmācība, mobilitāte, medicīnas pakalpojumi, brīvā laika pavadīšanas un nodarbinātības iespējas, kā arī iespējas piedalīties pilsoniskās sabiedrības dzīvē. |
5.2 |
Komiteja aicina dalībvalstis novērst bērnu un jauniešu nabadzību — problēmu, kas ievērojami ietekmē viņu iespējas daudzās jomās, piemēram, izredzes veselības aprūpes un izglītības jomā un pat bērnu izredzes kādreiz izkļūt no nabadzības radītās bezizejas. |
5.3 |
Paziņojumā netiek skatīta pamatsakarība starp rūpēm par bērnu ikdienā (to apjomu, kvalitāti) un mācību rezultātiem, uzsākot skolas gaitas, kā arī panākumiem vēlākajā, darba dzīvē. EESK iesaka, lai atbilstoši Lisabonas stratēģijā noteiktajiem mērķiem, tiktu uzsvērta nozīme, kāda ir rūpēm par bērnu ikdienā, kas ir izcils līdzeklis, piemēram, lai sagatavotu viņu mācībām skolā un patstāvīgai dzīvei, palīdzētu iekļauties sabiedrībā un pārvarētu nepilnības. |
5.4 |
EESK aicina veikt papildu pasākumus, lai uzlabotu iespējas bērniem un jauniem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem un jauniešiem piedalīties sabiedrības dzīvē ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, proti, nodrošinātu vienlīdzīgu līdzdalību Jaunatnes programmas pasākumos, vienlīdzīgu piekļuvi informācijai par jaunatnes politiku un jaunatnes projektiem, kā arī īstenotu izpratnes veicināšanas pasākumus. |
5.5 |
Komiteja kopumā piekrīt Eiropas Komisijas sniegtajai dzimumu līdztiesības jautājumu analīzei. EESK tomēr pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā nav izteikti jauni ierosinājumi attiecībā uz dzimumu stereotipu izskaušanu. |
5.6 |
EESK jau ir aicinājusi Komisiju veikt pasākumus bērnu un jauniešu veselības jomā — pirmām kārtām tādus, kuru mērķis ir veicināt veselīgu un līdzsvarotu dzīvesveidu:
|
5.7 |
Atbilstoši Komitejas nesenajiem atzinumiem (4) par “paaudžu solidaritāti” jautājums par solidaritāti ar jauniešiem jāiekļauj horizontālajās transversālajās politikās, veidojot sadarbību un solidaritāti ar citām pilsoniskās sabiedrības vecuma grupām: bērniem, vidēja vecuma un veciem cilvēkiem. |
5.8 |
Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pieņemt jaunu veselības stratēģiju. |
6. Aktīvi jaunie pilsoņi
6.1 |
Jauniešu aktīvu līdzdalību EESK ir atbalstījusi gan Komitejas atzinumos, gan nododot pasākuma “Eiropas Jaunatnes nedēļa 2007” rīkotāju rīcībā savas telpas un aprīkojumu. |
6.2 |
Vienā no agrāk pieņemtiem atzinumiem EESK ir uzsvērusi, cik sabiedrībā kopumā svarīga ir jaunatnes aktīva līdzdalība un tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus. Tāpēc EESK sniedza šādus ieteikumus:
|
6.3 |
EESK vēlētos, lai izteikumi, kas iekļauti jauniešu brīvprātīgajai darbībai veltītajā Komisijas paziņojuma sadaļā (Komisijas dokumenta 5.2. punkts), būtu daudz kategoriskāki un ne tik vispārīgi. EESK pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nav ņemts vērā neviens no EESK izpētes atzinumos (5) sniegtajiem ieteikumiem. |
6.4 |
Tāpēc EESK atkārtoti pauž savus galvenos ieteikumus attiecībā uz brīvprātīgu darbību:
|
6.5 |
Komiteja piekrīt, ka Eiropas iestādēm un jauniešiem jānostiprina sava partnerība vienotā deklarācijā, ko ieplānots parakstīt šā gada nogalē, minēto deklarāciju parakstīs ES iestādes un to partnerorganizācija no jauniešu puses, proti, Eiropas Jauniešu forums. EESK ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropas Jaunatnes forums “ir apņēmības pilns kopīgi ar partneriem apsvērt, kādas metodes un līdzekļi ir piemēroti, lai nodrošinātu to, ka tiek uzklausīts un ņemts vērā arī to jauniešu viedoklis, kuriem ir mazāk iespēju” (6). |
6.6 |
Bez tam EESK atbalsta lēmumu pieņēmēju un jauniešu strukturēta dialoga veidošanu. Ar šāda dialoga palīdzību būtu iespējams sniegt ieguldījumu Eiropas transversālas jaunatnes stratēģijas izstrādē, ko savā paziņojumā ierosinājusi Komisija. Tādēļ EESK aicina sarīkot dialoga sanāksmi, tajā sapulcējot visu Komisijas kompetento ģenerāldirektorātu, Padomes, Eiropas Parlamenta un jauniešu organizāciju pārstāvjus, lai izstrādātu kopīgu ceļvedi, kā starpnozaru mērogā risināt jaunatnes problēmas. Komiteja uzskata, ka šāds ceļvedis būtu konkrēta atbilde uz jauniešu un jaunatnes organizāciju aicinājumiem, kas tika izteikti Romā 2007. gada martā notikušajā Eiropas jaunatnes sammitā. |
6.7 |
Lai risinātu dialogu ar jauniešiem, būtu pilnībā jāizmanto pašreizējās iespējas, proti, ES prezidentvalstu organizētie jaunatnes pasākumi un Eiropas jaunatnes nedēļas. Minētie pasākumi tomēr būtu jāizmanto, lai apspriestu Eiropas transversālas stratēģijas jaunatnes jomā virzību, un šo pasākumu apkopotajiem rezultātiem jābūt saistītiem ar minēto virzību. Jaunas deklarācijas nav jāraksta, jo nav vajadzības vēlreiz izgudrot riteni. |
6.8 |
EESK atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu reizi trijos gados sagatavot ES ziņojumu par jaunatni. Šādam ziņojumam jābūt saistītam ar transversālo jaunatnes stratēģiju un tās mērķiem, un tajā jāiekļauj skaidri definēti sekmīgas vai nesekmīgas darbības rādītāji. Jānodrošina, lai ziņojuma izstrādē tiktu iesaistītas jauniešu organizācijas, jo īpaši — nacionālās jaunatnes padomes. |
Briselē, 2008. gada 17. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
(1) EESK 26.10.2005. atzinums par tematu “Komisijas paziņojums “Padomei par Eiropas politiku attiecībā uz jaunatni Jaunatnes problēmu risināšana Eiropā — Eiropas Jaunatnes pakta īstenošana un pilsoniskās aktivitātes veicināšana””, ziņotāja Van Turnhout kdze,OV C 28, 3.2.2006.
EESK 13.12.2006. atzinums par tematu “Brīvprātīga darbība: tās loma Eiropas sabiedrībā un tās ietekme”, ziņotāja Koller kdze, OV C 325, 30.12.2006.
EESK 6.7.2006. atzinums par tematu “Uzņēmēju domāšanas veids un Lisabonas stratēģija”, ziņotāja Jerneck kdze, OV C 309, 16.12.2006.
EESK 12.7.2007. atzinums par tematu “Prioritāru iedzīvotāju grupu nodarbinātība (Lisabonas stratēģija)”, ziņotājs Greif kgs, OV C 256, 27.10.2007.
EESK 14.9.2006. atzinums par tematu “Eiropas pilsoniskums — kā to padarīt atpazīstamu un efektīvu”, ziņotājs Vever kgs, OV C 318, 23.12.2006.
EESK 10.3.2005. atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par programmas “Jaunatne darbībā” izveidi 2007.–2013. gadam”, ziņotājs Rodriguez-Garcia Caro kgs, OV C 234, 22.9.2005.
EESK 30.5.2007. atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — ES stratēģija dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai”, ziņotāja Van Turnhout kdze, līdzziņotājs Janson kgs, OV C 175, 27.7.2007.
EESK atzinums par tematu “Ceļā uz kopīgiem elastīguma un sociālās drošības principiem: vairāk un labākas darba vietas, izmantojot elastīgumu un drošību” (COM(2007) 359 galīgā redakcija), ziņotājs Janson kgs, līdzziņotājs Ardhe kgs (SOC/283), izstrādes procesā.
(2) EESK 26.10.2005. atzinums par tematu “Komisijas paziņojums “Padomei par Eiropas politiku attiecībā uz jaunatni Jaunatnes problēmu risināšana Eiropā — Eiropas Jaunatnes pakta īstenošana un pilsoniskās aktivitātes veicināšana””, ziņotāja Van Turnhout kdze, OV C 28, 3.2.2006.
(3) EESK atzinums par tematu “Ceļā uz kopīgiem elastīguma un sociālās drošības principiem: vairāk un labākas darba vietas, izmantojot elastīgumu un drošību” (COM(2007) 359 galīgā redakcija), ziņotājs Janson kgs, līdzziņotājs Ardhe kgs (SOC/283), izstrādes procesā.
(4) EESK 16.12.2004. pašiniciatīvas atzinums par tematu “Paaudžu attiecības”, ziņotājs Bloch-Lainé kgs, OV C 157, 28.6.2005.
EESK atzinums par tematu “Paaudžu solidaritātes veicināšana”, Ziņotājs Ahier kgs. (CESE 1711/2007 — SOC/277). Atzinums pieņemts 2007. gada 12. un 13. decembra plenārajā sesijā.
(5) EESK 13.12.2006. atzinums par tematu “Brīvprātīga darbība: tās loma Eiropas sabiedrībā un tās ietekme” (SOC/243), ziņotāja Koller kdze, līdzziņotāja Eulenburg kdze, OV C 325, 30.12.2006.
(6) Eiropas Jauniešu foruma atbilde uz Eiropas Komisijas paziņojumu, 7.4.2007.
PIELIKUMS
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas atzinumam
Turpmāk minētie grozījumi ieguva vairāk nekā ceturtdaļu balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 54. panta 3. punkts).
6.3. punkts
Grozīt šādi:
“EESK vēlētos, lai izteikumi, kas iekļauti jauniešu brīvprātīgajai darbībai veltītajā Komisijas paziņojuma sadaļā (Komisijas dokumenta 5.2. punkts), būtu daudz kategoriskāki un ne tik vispārīgi. Komiteja atgādina, ka brīvprātīgā darbība nav tas pats, kas brīvprātīgs darbs, un ka par brīvprātīgo darbību varētu saņemt atalgojumu (1). EESK pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nav ņemts vērā neviens no EESK izpētes atzinumos sniegtajiem ieteikumiem.”
Balsojuma rezultāti
Par: 17 Pret: 30 Atturējās: 15
(1) EESK 13.12.2006. atzinums par tematu “Brīvprātīga darbība: tās loma Eiropas sabiedrībā un tās ietekme”, ziņotāja Koller kdze, līdzziņotāja zu Eulenburg kdze, OV C 325, 30.12.2006.
17.6.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 151/50 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai, ar ko Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. […] noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ”
COM(2007) 439 galīgā redakcija — 2007-152 (CNS)
(2008/C 151/15)
Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2007. gada 5. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Priekšlikums Padomes regulai, ar ko Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. […] noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ”.
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2007. gada 19. decembrī. Vienīgais ziņotājs — Rodríguez García-Caro kgs.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 441. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 16. un 17. janvārī (16. janvāra sēdē), vienbalsīgi pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi
1.1 |
Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai, ar ko Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. […] noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ, jo tas ir solis uz priekšu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas Savienības pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas tās teritorijā. |
1.2 |
Šajā sakarā EESK pauž vēlmi, lai tiktu ņemtas vērā šādas piezīmes, kas ir šī atzinuma attiecīgajā daļā formulēto piezīmju kopsavilkums. |
1.2.1 |
Nedrīkst pieļaut situāciju, ka paliktu spēkā Regula (EK) Nr. 859/2003 un līdz ar to Regula Nr. 1408/71 un tās īstenošanas regula. |
1.2.2 |
Dokumentam, kas aizstāj Regulu (EK) Nr. 859/2003, nedrīkst pievienot pielikumu ar īpašiem noteikumiem, nosakot Regulas (EK) Nr. 883/2004 piemērošanas izņēmumus. |
1.2.3 |
Izstrādājot līdzīgus noteikumus, vienmēr jāpieprasa Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas kā Eiropas Savienības organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāves atzinums. |
2. Ievads
2.1 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 1991. gada aprīlī pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā par trešo valstu migrējošo darba ņēmēju statusu (1) atbalstīja to, lai sociālajā jomā tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret Kopienas pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem. |
2.2 |
Tamperes Eiropadome 1999. gada oktobrī uzsvēra, ka trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstīs, ir jānodrošina taisnīga attieksme un jānosaka viņiem tādas pašas tiesības un pienākumi kā Eiropas Savienības pilsoņiem. Šīs tiesības neapšaubāmi ietver arī brīvu pārvietošanos, ņemot vērā visas ar mobilitāti saistītās sekas sociālajā un nodarbinātības jomā. |
2.3 |
Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 63. pantu Padome pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā nosaka “pasākumus, kas trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, paredz tiesības uzturēties citās dalībvalstīs, un nosacījumus, saskaņā ar kādiem to var darīt” (2). Šie pasākumi skar minēto personu uzturēšanās un mobilitātes tiesības. |
2.4 |
Regulu (EK) Nr. 859/2003 (3), ar ko Regulas Nr. 1408/71 un Regulas Nr. 574/72 noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (4), publicēja 2003. gada maijā. Tādā veidā, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 63. panta nosacījumiem, regulu par sociālo nodrošinājumu noteikumus attiecināja arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, viņu ģimenes locekļiem un Eiropas Savienības pilsoņu pārdzīvojušiem tuviniekiem, kas kā trešo valstu valstspiederīgie likumīgi uzturas Eiropas Savienībā. |
2.5 |
Pieņemot 2004. gadā Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, tika noteikts, ka Regula Nr. 1408/71, kā arī tās īstenošanas regula tiks atcelta augstāk minētās regulas pieņemšanas un publicēšanas dienā. Ja regulas priekšlikumu, par kuru EESK ir izstrādājusi šo atzinumu, nepieņemtu, uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas Eiropas Savienībā, tiktu attiecināta Regula Nr. 1408/71 un ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 ieviestie vienkāršotie noteikumi un uzlabojumi uz viņiem neattiektos, turklāt izveidotos paradoksāla situācija, jo vienlaikus spēkā būtu divas regulas par sociālo nodrošinājumu, no kurām viena attiektos tikai uz trešo valstu valstspiederīgajiem. |
3. Priekšlikuma kopsavilkums
3.1 |
Regulas priekšlikumā ir trīs panti un, iespējams, tāpat kā iepriekšējai regulai tai būs viens pielikums, kas tomēr nav iekļauts skatāmajā priekšlikumā. Pantu formulējums gandrīz burtiski atbilst aizstājamās regulas tekstam. |
3.2 |
Pirmajā pantā ir noteikta regulas piemērošanas joma, t.i., trešo valstu valstspiederīgie, viņu ģimenes locekļi un pārdzīvojušie tuvinieki, kas likumīgi dzīvo vienā no dalībvalstīm un uz kuriem neattiecina Regulu (EK) Nr. 883/2004. |
3.3 |
Otrajā pantā ir minēti tie paši izņēmumi, kas spēkā esošajā Regulā (EK) Nr. 859/2003, un tas attiecas uz tiesībām, kas iegūtas pirms 2003. gada 1. jūnija, kad stājās spēkā pašreizējā regula. |
3.4 |
Trešajā pantā noteikta regulas spēkā stāšanās diena, paredzot Regulas (EK) Nr. 859/2003 atcelšanu tajā pašā dienā. |
4. Piezīmes
4.1 |
EESK atzinīgi vērtē regulas priekšlikumu un atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu tam, lai sociālajā jomā nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas Savienības pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem; Komiteja ir pārliecināta, ka vienlīdzīga attieksme veicinās trešo valstu imigrantu pakāpenisku integrāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs. |
4.2 |
EESK pauž gandarījumu, ka Padome ir lūgusi tai izstrādāt šo atzinumu par priekšlikums regulai, ar ko Regulas (EK) Nr. 883/2004 un tās īstenošanas regulu attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ. Šajā sakarā EESK pauž neizpratni par to, ka Regulas (EK) Nr. 859/2003 izstrādes laikā Komisija tai neiesniedza atzinuma pieprasījumu un ka tā nevarēja izteikt savu viedokli tik svarīgā jautājumā. |
4.3 |
Neatkarīgi no jautājumiem, par kuriem tiek lūgts Komitejas atzinumsi, EESK uzskata, ka tās viedoklis jāņem vērā vienmēr, kad tiek apspriesti sociāla rakstura jautājumi, jo īpaši tad, ja tie attiecas uz noteikumiem par sociālajiem pabalstiem sociālā nodrošinājuma ietvaros. |
4.4 |
Vienā no Regulas (EK) Nr. 859/2003 apsvērumiem cita starpā ir minēts, ka Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotā protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju 3. pantu ir paziņojušas, ka tās vēlētos pieņemt un piemērot minēto regulu. |
4.5 |
Priekšlikumā regulai, ar ko aizstās Regulu (EK) Nr. 859/2003, šobrīd nav iekļauts šāds apsvērums, tādēļ EESK secina, ka abas valstis vēl nav sagatavojušas attiecīgu paziņojumu. Šajā sakarā EESK pauž vēlmi, lai abas minētās valstis pieņemtu arī jauno regulu un netiktu pieļauta šī atzinuma 2.5. pantā minētā situācija, t.i., Regula Nr. 1408/71 paliktu spēkā tikai vienā vai divās dalībvalstīs un to attiecinātu vienīgi uz trešo valstu valstspiederīgajiem. |
4.6 |
Pašlaik spēkā esošajai Regulai (EK) Nr. 859/2003 ir pielikums, kurā ir iekļauti īpaši regulas piemērošanas noteikumu izņēmumi attiecībā uz konkrētiem pabalstiem divās dalībvalstīs. Priekšlikumā, par kuru EESK sagatavojusi šo atzinumu, nav šāda pielikuma. Tas varētu būt tādēļ, ka neviena dalībvalsts nav velējusies iekļaut izņēmumus vai arī tās vēl nav paudušas savu nostāju šajā sakarā. |
4.7 |
Neatkarīgi no iemesla, kādēļ regulas priekšlikumam nav minētā pielikuma, Komiteja saskaņā ar viedokli, ko tā vairāk nekā pirms piecpadsmit gadiem ir paudusi pašiniciatīvas atzinumā par trešo valstu migrējošo darba ņēmēju statusu (5), atkārtoti aicina sociālajā jomā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas Savienības pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, tādēļ tā pauž vēlmi, lai jaunajai regulai netiktu pievienoti pielikumi. |
Briselē, 2008. gada 16. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētājs
Dimitris DIMITRIADIS
(1) OV C 339, 31.12.1991. (ziņotājs: Amato)
(2) Eiropas Kopienas dibināšanas līguma konsolidētā redakcija.
(4) Regula (EK) Nr. 883/2004 jau attiecas uz bezvalstniekiem, bēgļiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī uz Eiropas Savienības pilsoņu pārdzīvojušiem tuviniekiem.
(5) OV C 339, 31.12.1991. (ziņotājs: Amato)