1.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/1

1.

1.1.

1.2.

1.3.

1.3.1.

1.3.2.

1.3.3.

1.3.4.

1.3.5.

1.3.6.

1.4.

1.5.

1.5.1.

1.5.2.

1.5.3.

1.5.4.

1.5.5.

1.5.6.

1.5.7.

1.5.8.

1.5.9.

1.5.10.

1.5.11.

1.5.12.

2.

2.1.

2.2.

3.

3.1.

3.1.1.

3.1.2.

3.1.3.

3.1.4.

3.1.5.

3.1.5.1.

3.1.5.2.

3.1.6.

3.1.6.1.

3.1.6.2.

3.1.7.

3.1.7.1.

3.1.7.2.

3.1.8.

3.1.9.

3.1.10.

3.1.11.

3.1.12.

3.2.

3.3.

4.

5.

5.1.

5.2.

5.2.1.

5.2.1.1.

5.2.1.2.

5.2.1.3.

5.2.1.4.

5.2.2.

5.2.2.1.

5.2.2.2.

5.2.2.3.

5.2.2.4.

5.2.3.

6.

7.

7.1.

7.2.

7.3.

7.4.

7.5.

(1)

2007. gada pavasarī Eiropadome aicināja dalībvalstis un ES iestādes veikt pasākumus, lai izstrādātu ilgtspējīgu integrētu Eiropas klimata un enerģētikas politiku. Cita starpā Padome noteica, ka: “Tā kā enerģijas ražošana un lietojums ir galvenie siltumnīcas efekta gāzu emisiju avoti, ir vajadzīga integrēta pieeja klimata un enerģētikas politikai, lai īstenotu šo mērķi. Integrācija būtu jāsasniedz, citam citu savstarpēji atbalstot. ņemot to vērā, Eiropas Enerģētikas politikā (Energy Policy for Europe – EPE), pilnībā respektējot dalībvalstu energoresursu struktūras izvēli un suverenitāti pār primāriem energoresursiem un ievērojot dalībvalstu savstarpējo solidaritāti, tieksies sasniegt šādus trīs mērķus:

(2)

Kā pavērsiens šādas Eiropas Enerģētikas politikas izstrādei atzīstams Eiropadomes atbalsts visaptverošam enerģētikas rīcības plānam laikposmam no 2007. līdz 2009. gadam un jo īpaši aicinājums Komisijai pēc iespējas drīz iesniegt rīcības plānā noteiktos priekšlikumus. Viens no šiem priekšlikumiem attiecas uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai.

(3)

Eiropadome nāca klajā ar stingru neatkarīgu apņemšanos, ka ES līdz 2020. gadam jāsasniedz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājums vismaz 20 % apmērā salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tā arī uzsvēra nepieciešamību panākt lielāku energoefektivitāti ES, lai sasniegtu mērķi ietaupīt 20 % ES enerģijas patēriņa, salīdzinot ar prognozēm 2020. gadam, un apstiprināja saistošu mērķi līdz 2020. gadam panākt, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā ES enerģijas patēriņā ir 20 %, kā arī saistošu minimālo mērķi, kas jāsasniedz visām dalībvalstīm – līdz 2020. gadam panākt, ka biodegvielu īpatsvars kopējā ES transportlīdzekļos izmantojamā benzīna un dīzeļdegvielas patēriņā ir 10 %.

(4)

Šīs jaunās pamatnostādnes ir viens no instrumentiem, lai īstenotu rīcības plānu un ar enerģiju un klimata pārmaiņām saistīto mērķu, par kuriem lēma Eiropadome, vides aspektus.

(5)

“Valsts atbalsta rīcības plānā Mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts:valsts atbalsta reformas plāns 2005.–2009. gadam” (1) (turpmāk tekstā – Valsts atbalsta rīcības plāns) Komisija norādīja, ka valsts atbalsta pasākumi reizēm var būt lietderīgs līdzeklis, lai sasniegtu vispārējas nozīmes mērķus. Ievērojot dažus nosacījumus ar tiem var koriģēt tirgus nepilnības, tādējādi uzlabojot tirgu darbību un sekmējot konkurētspēju. Tie var arī līdzēt veicināt ilgtspējīgu attīstību neatkarīgi no tirgus nepilnību koriģēšanas (2). Valsts atbalsta rīcības plānā arī uzsvērts, ka vides aizsardzība var sniegt jaunas iespējas inovācijai, radīt jaunus tirgus un palielināt konkurētspēju, efektīvi izmantojot resursus un radot jaunas ieguldījumu iespējas. Ievērojot dažus nosacījumus, valsts atbalsts var veicināt šo mērķu sasniegšanu, tādējādi palīdzot īstenot Lisabonas stratēģijas ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai galvenos mērķus. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmums Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (3) (turpmāk tekstā – Sestā vides rīcības programma), nosaka prioritārās jomas vides aizsardzības darbībām (4).

(6)

Valsts atbalsta kontroles galvenais mērķis vides aizsardzības jomā ir nodrošināt, ka valsts atbalsta pasākumu rezultātā tiek panākts augstāks vides aizsardzības līmenis, kas nenotiktu bez atbalsta, un nodrošināt, ka, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”, kas noteikts EK līguma 174. pantā, atbalsta pozitīvā iedarbība pārsniedz atbalsta negatīvo iedarbību, kuras izpausme ir konkurences izkropļošana.

(7)

Ekonomiskās darbības var kaitēt videi vispirms jau piesārņojuma dēļ. Dažos gadījumos, ja nav attiecīgas valsts iejaukšanās, uzņēmumi var izvairīties no tā, ka tiem pilnā mērā jāsedz viņu darbības rezultātā videi nodarītais kaitējums. Tādējādi tirgus efektīvi nepiešķir līdzekļus, jo ražotājs neņem vērā ražošanas (negatīvo) ārējo ietekmi, bet tā attiecas uz visu sabiedrību kopumā.

(8)

Saskaņā ar PPP šo negatīvo ārējo ietekmi var mazināt, nodrošinot, ka piesārņotājs maksā par radīto piesārņojumu, kas nozīmē, ka piesārņotājs pilnībā internalizē vides izmaksas. Tā nolūks ir nodrošināt, ka privātās izmaksas (kas ir uzņēmuma izmaksas) atspoguļo patiesās sociālās izmaksas, kuras rada ekonomiskās darbības. Tādējādi, pilnībā īstenojot principu “piesārņotājs maksā”, tiktu novērsta tirgus nepilnība. Principu “piesārņotājs maksā” var īstenot, nosakot obligātus vides standartus vai ar tirgus mehānismiem (5). Daži no tirgus mehānismiem var izpausties kā valsts atbalsta piešķiršana visiem vai dažiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šie mehānismi.

(9)

Lai arī principa “piesārņotājs maksā” piemērošana šobrīd ir ierobežota, šai regulējuma nepilnībai nevajadzētu atturēt dalībvalstis noteikt prasības augstākam vides aizsardzības līmenim, nekā tas noteikts Kopienas noteikumos, un, cik vien tas iespējams, samazināt negatīvo ārējo ietekmi.

(10)

Lai paaugstinātu vides aizsardzības līmeni, dalībvalstis var vēlēties izmantot valsts atbalstu, lai radītu individuāla līmeņa stimulus (uzņēmuma līmenī), lai panāktu augstāku vides aizsardzības līmeni nekā noteikts Kopienas standartos vai lai paaugstinātu vides aizsardzības līmeni gadījumos, kad Kopienas standartu nav. Tāpat tās savas valsts standartus vai dabas resursu nodokļus var noteikt augstākus, nekā to prasa Kopienas tiesību akti, vai tās var izmantot dabas resursu nodokli principa “piesārņotājs maksā” vienpusējai piemērošanai gadījumos, kad nav Kopienas tiesību aktu.

(11)

Komisija uzskata, ka nepieciešams pārskatīt valsts atbalsta pamatnostādnes attiecībā uz vides aizsardzību, lai panāktu atbilstību valsts atbalsta rīcības plānā noteiktajiem mērķiem, jo īpaši, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku atbalstu, labāku ekonomisko analīzi un efektīvākas procedūras. Turklāt Komisija uzskata, ka jāņem vērā vides politikas un vides tehnoloģiju attīstības tendences un noteikumi jāpielāgo atbilstoši pieredzei.

(12)

Komisija piemēros šīs pamatnostādnes vides atbalsta vērtēšanā, tādējādi palielinot tiesisko noteiktību un tās lēmumu pieņemšanas pārskatāmību. Atbalstu vides aizsardzībai pirmām kārtām pamato ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Šīs pamatnostādnes aizstāj Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (6), kas stājās spēkā 2001. gadā.

(13)

Šīs pamatnostādnes attiecas uz diviem novērtējuma veidiem: standarta novērtējumam atbalsta pasākumiem, kuru summa nepārsniedz noteiktu robežvērtību vai atbalstam, kas piešķirts iekārtām, kuru ražošanas jauda nepārsniedz noteiktu robežvērtību (3. nodaļa), un sīku novērtējumu atbalsta pasākumiem, kas pārsniedz minēto robežvērtību vai atbalstam, kas piešķirts iekārtām, kuru ražošanas jauda pārsniedz minēto robežvērtību, kā arī atbalstam, kas piešķirts jaunām rūpnīcām, kas ražo atjaunojamu enerģiju, un kur atbalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā novērstās ārējās izmaksas (5. nodaļa).

(14)

Šīs pamatnostādnes attieksies uz visiem pasākumiem, par kuriem paziņots Komisijai (vai nu tāpēc, ka pasākumam nepiemēro grupu atbrīvojuma regulu (turpmāk tekstā – GAR), vai tāpēc, ka GAR paredz pienākumu paziņot par atbalstu atsevišķi, vai tāpēc, ka attiecīgā dalībvalsts izlemj paziņot par pasākumu, uz kuru saskaņā ar GAR principā varētu attiecināt atbrīvojumu), tāpat pamatnostādnes piemēros visa tā atbalsta novērtēšanai, par kuru nav paziņots pēc šo pamatnostādņu publicēšanas.

(15)

Komisija Valsts atbalsta rīcības plānā paziņoja, ka “Lai vispiemērotākajā veidā dotu ieguldījumu atjauninātajā Lisabonas stratēģijā izaugsmes un darba vietu attīstīšanai, Komisija atbilstošos gadījumos pastiprinās tās ekonomisko pieeju valsts atbalsta analīzei. Ekonomiskā pieeja ir instruments, kas ļauj mērķtiecīgāk plānot noteiktu veidu valsts atbalstu, lai sasniegtu atjaunotajā Lisabonas stratēģijā ietvertos mērķus.”

(16)

Novērtējot, vai atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, Komisija izvērtē līdzsvaru starp atbalsta pasākuma pozitīvo iedarbību, sasniedzot vispārējas nozīmes mērķi, un tā potenciāli negatīvo blakus iedarbību, piemēram tirdzniecības un konkurences kropļošana. Valsts atbalsta rīcības plāns, kas balstīts uz esošo praksi, šo līdzsvarošanu padarīja oficiālu pasākumā, ko dēvē par “līdzsvara testu” (7). Tas tiek īstenots trīs posmos, pirmajos divos posmos pievēršas valsts atbalsta pozitīvajai iedarbībai, bet trešajā – negatīvajai iedarbībai, un nobeigumā – līdzsvaram starp pozitīvo un negatīvo iedarbību. Līdzsvara testam ir šāda struktūra:

(17)

Šis līdzsvara tests ir piemērojams valsts atbalsta noteikumu izstrādāšanai, kā arī konkrēto gadījumu novērtēšanai.

(18)

Līguma par Eiropas Savienību 2. panta pirmajā ievilkumā noteikts, ka ilgtspējīga attīstība ir viens no Eiropas Savienības mērķiem. Tās pamatā jābūt ekonomiskai labklājībai, sociālai kohēzijai un augsta līmeņa vides aizsardzībai. Tādējādi vides aizsardzības veicināšana ir svarīgs vispārējas nozīmes mērķis. Turklāt EK līguma 6. pantā ir minēta nepieciešamība vides aizsardzību iekļaut visās Kopienas politikas jomās, bet EK līguma 174. panta 2. punktā noteikts, ka politika attiecībā uz vidi pamatojas uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo (8), pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs.

(19)

Šīs pamatnostādnes paredz nosacījumus, lai atļautu valsts atbalsta piešķiršanu, to tirgus nepilnību novēršanai, kuru dēļ vides aizsardzības līmenis var būt nepietiekams.

(20)

Visizplatītākās tirgus nepilnības vides aizsardzības jomā ir saistītas ar negatīvu ārējo ietekmi. Uzņēmumiem, kas darbojas savās interesēs, nav stimula ņemt vērā negatīvo ārējo ietekmi, kas rodas ražošanas rezultātā, tiem pieņemot lēmumu par noteiktu ražošanas tehnoloģiju vai ražošanas līmeni. Citiem vārdiem sakot, ražošanas izmaksas, kuras sedz uzņēmums, ir zemākas par izmaksām, kuras sedz sabiedrība. Tādēļ uzņēmumiem nav stimula samazināt to radītā piesārņojuma līmeni vai piemērot individuālus pasākumus, lai aizsargātu vidi.

(21)

Valstu valdības, kam nācies saskarties ar šo tirgus nepilnību, tiecas izmantot regulējumu, – lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā negatīvā ārējā ietekme, kas rodas ražošanas rezultātā. Ieviešot standartus, nodokļus, ekonomiskos instrumentus un citus regulējuma veidus, uzņēmumiem, kas rada piesārņojumu, saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” jāsedz izmaksas, kādus piesārņojums rada sabiedrībai. Šīs negatīvās ārējās ietekmes internalizācija attiecīgi palielinās uzņēmuma privātās izmaksas, tādējādi negatīvi ietekmējot tā ieņēmumus. Turklāt, tā kā radītā piesārņojuma līmenis nozaru un uzņēmumu starpā nav vienmērīgs, videi draudzīga regulējuma izmaksām ir tendence atšķirties ne vien starp uzņēmumiem, bet arī starp dalībvalstīm. Turklāt dalībvalstīm var būt atšķirīga izpratne par nepieciešamību izvirzīt augstus mērķus vides jomā.

(22)

Nepastāvot Kopienas standartiem un tirgus instrumentiem, kuros pilnībā būtu ņemts vērā princips “piesārņotājs maksā” (regulējuma nepilnības), dalībvalstis var vienpusējā kārtā nolemt īstenot augstāka līmeņa vides aizsardzību. Tas savukārt var radīt papildu izmaksas uzņēmumiem, kas darbojas to teritorijā. Tādēļ papildus regulējumam dalībvalstis var izmantot valsts atbalstu kā pozitīvu stimulu nolūkā panākt augstāku vides aizsardzības līmeni. To var panākt divējādi.

(23)

Lai nodrošinātu pienācīgāku vides aizsardzību, ir vajadzīga valsts iejaukšanās. Regulējums un tirgus instrumenti ir svarīgākais līdzeklis, lai sasniegtu mērķus vides jomā. Nesaistošiem instrumentiem, tādiem kā brīvprātīgs ekomarķējums, videi draudzīgu tehnoloģiju izplatīšana, arī var būt nozīmīga loma. Tomēr pat tad, ja optimālā politikas instrumentu kopuma atrašana var būt sarežģīta, tirgus nepilnības vai politiski mērķi automātiski nekļūst par pamatu valsts atbalsta izmantošanai.

(24)

Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” piesārņotājam būtu jāsedz visas izmaksas tā darbības radītā piesārņojuma dēļ, tostarp netiešās izmaksas sabiedrībai. Šajā nolūkā vides tiesiskais regulējums var būt lietderīgs instruments, lai palielinātu piesārņotāja slogu. Principa “piesārņotājs maksā” ievērošana teorētiski nodrošina, ka ar negatīvu ārējo ietekmi saistītās tirgus nepilnības tiks novērstas. Attiecīgi, ja pilnībā tiktu īstenots princips “piesārņotājs maksā”, nebūtu nepieciešama turpmāka valsts iejaukšanās, lai nodrošinātu efektīvu tirgus darbību. Galvenais noteikums ir princips “piesārņotājs maksā” un valsts atbalsts faktiski ir tikai otrais labākais risinājums. Valsts atbalsta izmantošana principa “piesārņotājs maksā” kontekstā atbrīvotu piesārņotāju no tā piesārņojuma radīto izmaksu segšanas. Tādēļ šādos gadījumos valsts atbalsts nevar būt piemērots instruments.

(25)

Tomēr jo īpaši principa “piesārņotājs maksā” nepilnīgas piemērošanas dēļ faktiskais vides aizsardzības līmenis bieži tiek atzīts par nepietiekamu šādu iemeslu dēļ:

(26)

Šādos apstākļos, kad vides aizsardzība netiek nodrošināta apmierinošā līmenī, valsts atbalsts, lai arī tas neatrisina visas iepriekš minētās problēmas, var radīt pozitīvus stimulus uzņēmumiem īstenot pasākumus vai veikt ieguldījumus, kas nav obligāti un kurus peļņas gūšanā ieinteresētie uzņēmumi citos apstākļos neveiktu. Turklāt valsts atbalsts varētu būt piemērots mehānisms, kas ļautu dalībvalstīm ieviest valsts regulējumu vides jomā, kas nosaka augstākas prasības nekā Kopienas standartos, samazinot slogu tiem uzņēmumiem, kurus visvairāk skar šis regulējums, un tādējādi padarot regulējumu iespējamu.

(27)

Valsts atbalsta vides aizsardzībai rezultātā atbalsta saņēmējam jāmaina sava darbība tā, lai vides aizsardzības līmenis būtu augstāks nekā tad, ja atbalsts nebūtu piešķirts. Tomēr ieguldījumi, kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, vienlaikus var palielināt ieņēmumus (9) un/vai samazināt izmaksas (10), un tādējādi paši par sevi būt ekonomiski pievilcīgi. Tādējādi ir jāpārbauda, vai attiecīgie ieguldījumi netiktu veikti bez jebkāda valsts atbalsta.

(28)

Tā mērķis ir pārliecināties, ka bez atbalsta uzņēmumi neiesaistītos tajā pašā darbībā vienīgi tai raksturīgo ieguvumu dēļ. Stimulējošo iedarbību nosaka hipotētiskā analīzē, salīdzinot paredzētās darbības līmeņus ar atbalstu un bez tā. Pareiza hipotētiskā scenārija noteikšana ir būtiska, lai izlemtu, vai valsts atbalstam būs stimulējoša iedarbība vai ne. Tā ir būtiska arī papildu ieguldījumu vai radušos ražošanas izmaksu aprēķināšanai, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni.

(29)

Ieguldījumi var būt nepieciešami, lai panāktu atbilstību obligātajiem Kopienas standartiem. Tā kā uzņēmumam jebkurā gadījumā būtu jāatbilst šiem standartiem, valsts atbalsts, lai nodrošinātu atbilstību obligātajiem Kopienas standartiem, kas jau ir spēkā, nav attaisnojams.

(30)

Atbalsts tiek uzskatīts par samērīgu tikai tad, ja tādu pašu rezultātu nevarētu sasniegt ar mazāku atbalstu. Turklāt samērīgums var būt atkarīgs no pasākuma selektivitātes pakāpes.

(31)

Jo īpaši atbalsta apjoms ir jāierobežo līdz minimālajam apjomam, kāds nepieciešams, lai panāktu plānoto vides aizsardzību. Tādēļ ieguldījumu atbalsta attaisnoto izmaksu pamatā ir papildu (tīrās) izmaksas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu mērķus vides jomā. Šī koncepcija nozīmē, ka, lai varētu noteikt atbalsta apmēru, ko var piešķirt, visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko ieguldījums sniedz uzņēmumam, principā jābūt atskaitītām no papildu ieguldījumu izmaksām.

(32)

Tomēr ir grūti ņemt vērā visas ekonomiskās priekšrocības, kas uzņēmuma radīsies no papildu ieguldījuma. Piemēram, saskaņā ar attaisnoto izmaksu aprēķināšanas metodoloģiju, kas noteikta no 80. līdz 84. punktam, saimnieciskos ieguvumus neņem vērā, ja ir pagājis noteikts sākotnējais posms pēc ieguldījuma veikšanas. Tāpat ne vienmēr var viegli novērtēt noteiktus ieguvumu veidus, piemēram, šajā kontekstā neņem vērā “zaļo tēlu”, ko pastiprina vides ieguldījums. Attiecīgi, lai atbalsts būtu samērīgs, Komisija uzskata, ka atbalsta summai parasti jābūt mazākai par attaisnotajām ieguldījumu izmaksām, skatīt Pielikumu. Tikai attiecībā uz gadījumiem, kad ieguldījumu atbalsts ir piešķirts patiesā un konkurētspējīgā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, efektīvi nodrošinot to, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai tas nāktu par labu videi, atbalsta summa var būt līdz 100 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām. Tas ir tādēļ, ka šādos apstākļos var pieņemt, ka attiecīgie piedāvājumi atspoguļos visus iespējamos ieguvumus, ko varētu radīt papildu ieguldījums.

(33)

Turklāt dažu pasākumu gadījumā nevar aprēķināt atbalsta apmēru, pamatojoties uz papildu izmaksām; tas attiecas uz atbalstu, kas izpaužas kā atbrīvojums no dabas resursu nodokļa vai attiecīgā nodokļa samazinājums, kā arī uz atbalstu, kas izpaužas kā atļauju tirdzniecības shēmas. Šādos gadījumos samērīgumu jānodrošina ar apstākļiem un kritērijiem atbrīvošanai no nodokļa vai tā samazināšanai, kas nodrošina, ka saņēmējs neiegūst pārmērīgas priekšrocības un ka pasākuma selektivitāte tiek ierobežota līdz absolūtai nepieciešamībai.

(34)

Izmaksas, kas saistītas ar vides aizsardzības nodrošināšanu, mazos un vidējos uzņēmumos ir relatīvi augstākas, salīdzinot ar to darbības apjomu. Turklāt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas segt šādas izmaksas bieži ierobežo kapitāla tirgus nepilnības. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka konkurences kropļojuma risks ir mazāks gadījumā, ja atbalstu saņem mazie un vidējie uzņēmumi MVU, papildus atbalsts šādiem uzņēmumiem varētu būt attaisnojams attiecībā uz noteiktiem atbalsta veidiem.

(35)

Turklāt dalībvalstis tiek aicinātas vides ieguvumu panākšanā nodrošināt rentabilitāti, piemēram, izvēlēties pasākumus, attiecībā uz kuriem novērstās ārējās izmaksas ir ievērojamas salīdzinājumā ar atbalsta apjomu. Tomēr, tā kā nav tiešas saiknes starp novērstajām ārējām izmaksām un izmaksām, kādas radušās uzņēmumam, vienīgi izņēmuma gadījumos par pamatu valsts atbalsta apjoma noteikšanai var izmantot novērstās ārējās izmaksas. Parasti nolūkā nodrošināt adekvātus stimulus, lai uzņēmums ieviestu izmaiņas savā darbībā, atbalsta apjoms ir tieši jāsaista ar uzņēmuma izmaksām.

(36)

Ja valsts atbalsta pasākumi vides jomā ir pareizi orientēti vienīgi nolūkā atsvērt faktiskās papildu izmaksas, kas saistītas ar augstāku vides aizsardzības līmeni, risks, ka atbalsts nepamatoti kropļos konkurenci, parasti ir samērā neliels. Tātad ir būtiski nodrošināt, ka valsts atbalsta pasākumi vides jomā ir pareizi orientēti. Gadījumos, kad atbalsts nav nepieciešams vai proporcionāls, lai sasniegtu tam izvirzītos mērķus, tas kaitēs konkurencei. Tas ir īpaši iespējams tad, ja atbalsta rezultātā:

(37)

Dažos gadījumos, lai palielinātu vispārējo labumu videi, pasākuma nolūks ir iejaukties tirgus darbībā ar mērķi atbalstīt noteiktus videi draudzīgus ražošanas veidus uz to ražošanas veidu rēķina, kuri rada lielāku piesārņojumu. Šāda pasākuma rezultātā attiecīgie videi draudzīgāku izstrādājumu ražotāji varēs uzlabot savu stāvokli tirgū salīdzinājumā ar konkurentiem, kuri piedāvā videi mazāk draudzīgus izstrādājumus. Šādos gadījumos Komisija ņems vērā pasākuma vispārējo ietekmi uz vidi, novērtējot tā negatīvo ietekmi uz to uzņēmumu stāvokli tirgū, kas nesaņem atbalstu, un attiecīgi viņu peļņu. Jo mazāka ir attiecīgā pasākuma sagaidāmā ietekme uz vidi, jo svarīgāk pārbaudīt tā ietekmi uz tirgus daļu un konkurējošo izstrādājumu peļņu.

(38)

Neskarot 4. līdz 7. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (11), Komisija piemēro dažādus juridiskos pieņēmumus atkarībā no paziņotā valsts atbalsta pasākuma veida.

(39)

Šo pamatnostādņu 3. nodaļā Komisija ir noteikusi virkni pasākumu, attiecībā uz kuriem tā a priori uzskata, ka valsts atbalsts pievērsīsies tirgus nepilnībām, kas traucē vides aizsardzībai, vai uzlabos vides aizsardzības līmeni. Komisija arī nosaka virkni nosacījumu un parametru nolūkā nodrošināt, lai valsts atbalstam faktiski būtu stimulējoša iedarbība, tas būtu samērīgs un tā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību būtu ierobežota. Tādējādi 3. nodaļā ir norādīti parametri attiecībā uz atbalstīto pasākumu, atbalsta intensitāti un nosacījumiem, ko saista ar saderīgumu.

(40)

Tomēr attiecībā uz atbalsta summām, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību, kā arī attiecībā uz dažām īpašām situācijām nepieciešams veikt sīkāku izpēti, jo pastāv lielāks risks izkropļot konkurenci un tirdzniecību. Sīkāka izpēte pamatā ietver turpmāku detalizētāku faktu analīzi attiecībā uz konkrēto pasākumu saskaņā ar 5. nodaļu. Šos pasākumus atzīst par saderīgiem, ja saskaņā ar 5. nodaļu veiktā līdzsvara testa rezultātā tiks iegūts kopumā pozitīvs vērtējums. Šīs analīzes sakarā nedrīkst pieņemt, ka kādi saderīguma kritēriji ir izpildīti jau iepriekš. Atbrīvojums no dabas resursu nodokļa vai tā samazinājums tiks vērtēts tikai 4. nodaļā noteiktajā novērtējumā (12).

(41)

Šī detalizētā novērtējuma rezultātā Komisija var apstiprināt atbalstu, paziņot, ka tas nav saderīgs ar kopējo tirgu, vai pieņemt lēmumu par saderīgumu, pievienojot nosacījumus.

(42)

Komisija ir noteikusi virkni pasākumu, attiecībā uz kuriem valsts atbalsts īpašos apstākļos var būt saderīgs ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(43)

Šāds atbalsts rada individuālus stimulus uzņēmumiem tiekties panākt augstāka līmeņa vides aizsardzību. Parasti uzņēmums nav ieinteresēts savā darbībā ievērot stingrākas prasības, nekā noteikts obligātajos standartos, ja ar šādu darbību saistītās izmaksas pārsniedz uzņēmuma ieguvumu. Šādos gadījumos var piešķirt valsts atbalstu, lai radītu stimulu uzņēmumiem uzlabot vides aizsardzību. Saskaņā ar Kopienas mērķi atbalstīt ekojauninājumus, priekšroka varētu būt ekojauninājumu projektiem, kas vienlaikus pievēršas divkāršai tirgus nepilnībai saistībā ar lielākiem riskiem, kas raksturīgi jauninājumiem, un projekta vides aspektu. Tādējādi ekojauninājumu atbalsta mērķis ir paātrināt ekojauninājumu izplatību tirgū.

(44)

Transports rada lielu daļu no visām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām (apmēram 30 %), kā arī vietējo piesārņojumu ar putekļiem, piesārņotājdaļiņām, NOx un SOx. Tādēļ, lai cīnītos ar globālajām klimata pārmaiņām un mazinātu vietējo piesārņojumu, jo īpaši pilsētās, ir svarīgi veicināt videi draudzīgus transporta veidus. Ņemot to vērā, ir jo īpaši svarīgi veicināt videi draudzīgu transportlīdzekļu (tostarp videi nekaitīgu kuģu) iegādi.

(45)

Šajās pamatnostādnēs nav atļauts atbalsts, lai palīdzētu uzņēmumiem panākt atbilstību spēkā esošiem Kopienas standartiem, jo šāda atbalsta rezultātā netiktu sasniegts augstāks vides aizsardzības līmenis. Tomēr valsts atbalsts var nodrošināt ievērojami ātrāku nesen pieņemto Kopienas standartu, kas vēl nav spēkā, īstenošanu un tādējādi veicināt piesārņojuma samazināšanu straujākā tempā, nekā tas notiktu bez atbalsta. Tādēļ šādās situācijās valsts atbalsts var radīt individuālus stimulus uzņēmumiem, lai līdzsvarotu ar piesārņojumu saistīto negatīvo ārējo ietekmi.

(46)

Atbalsts uzņēmumiem, lai veiktu pētījumus par ieguldījumiem, kuru mērķis ir sasniegt vides aizsardzības līmeni, kas ir augstāks salīdzinājumā ar Kopienas standartiem vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja nav noteikti Kopienas standarti, kā arī pētījumiem par enerģijas taupīšanu un atjaunojamās enerģijas ražošanu, attiecas uz tirgus nepilnību, ko rada nevienlīdzīga informācija. Bieži uzņēmumi nenovērtē tās iespējas un priekšrocības, kas saistītas ar enerģijas taupīšanu un atjaunojamo enerģiju, kā rezultātā tie neveic pietiekamus ieguldījumus.

(47)

Šis atbalsta veids pievēršas tirgus nepilnībām, kas saistītas ar negatīvo ārējo ietekmi, radot individuālus stimulus sasniegt vides mērķus energotaupībai un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanai. Kopienas līmenī Komisijas paziņojumā Eiropadomei un Eiropas Parlamentam – Enerģētikas politika Eiropai (13) tika noteikts mērķis līdz 2020. gadam panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā tas apstiprināts 2007. gada 8. un 9. marta Eiropadomes sanāksmē. Turklāt dalībvalstīm ir jāpieņem un deviņu gadu laikā jācenšas sasniegt vispārējais valsts orientējošais energotaupības mērķis – 9 % saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK (14). Valsts atbalsts var būt lietderīgs, ja ieguldījumi, kas radītu energoietaupījumus, nav obligāti saskaņā ar piemērojamiem Kopienas standartiem, kā arī ja tie nenes peļņu, t.i., ja energotaupības izmaksas ir lielākas nekā uzņēmumu attiecīgie saimnieciskie ieguvumi. Mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā varētu būt nepieciešams labvēlīgāks atbalsts, jo šie uzņēmumi bieži nenovērtē tos ieguvumus, ko ilgtermiņā sniedz enerģijas taupīšana, tādējādi tie neveic pietiekamus ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos.

(48)

Šis atbalsta veids pievēršas tirgus nepilnībām, kas saistītas ar negatīvo ārējo ietekmi, radot individuālus stimulus palielināt atjaunojamo enerģijas avotu daļu kopējā enerģijas ražošanā. Intensīvāka atjaunojamās enerģijas avotu izmantošana ir viena no Kopienas prioritātēm vides jomā, kā arī prioritāte ekonomikas un enerģētikas jomā. Sagaidāms, ka tai būs svarīga loma, lai sasniegtu mērķus, kas vērsti uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu. Kopienas līmenī Komisijas paziņojumā Eiropadomei un Eiropas Parlamentam – Enerģētikas politika Eiropai tika noteikts mērķis, ka atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvaram līdz 2020. gadam jāsasniedz 20 % no kopējā enerģijas patēriņa apjoma ES. Valsts atbalstu var pamatot, ja atjaunojamās enerģijas ražošanas izmaksas ir augstākas nekā ražošanai, kuras pamatā ir videi mazāk draudzīgi avoti, un ja attiecībā uz atsevišķiem uzņēmumiem nav noteikts obligāts Kopienas standarts par enerģijas daļu, kas iegūta no atjaunojamiem avotiem. Augstās ražošanas izmaksas dažiem atjaunojamās enerģijas veidiem liedz uzņēmumiem noteikt tirgū konkurētspējīgas cenas un tādējādi rada šķēršļus atjaunojamās enerģijas iekļūšanai tirgū. Tomēr, ņemot vērā tehnoloģijas attīstības tendences atjaunojamās enerģijas jomā un ārējo vides faktoru pakāpenisku internalizāciju (kā tas redzams, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvā 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (15), tiesību aktos attiecībā uz gaisa kvalitāti un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā), izmaksu atšķirībām pēdējo gadu laikā bijusi tendence samazināties, tādējādi samazinoties arī nepieciešamībai pēc atbalsta.

(49)

Turklāt, kā tas uzsvērts Biodegvielu nozares progresa ziņojumā (16), veicinot biodegvielas izmantošanu, tiek garantēta ilgtspēja gan attiecībā uz drošākām piegādēm, gan politiku klimata pārmaiņu jomā. Tādēļ, izmantojot atjaunojamas enerģijas avotus, valsts atbalsts var būt piemērots instruments tikai tajos gadījumos, ja ir acīmredzami ieguvumi un ilgtspēja vides jomā. Jo īpaši attiecībā uz biodegvielu, kas neatbilst ilgtspējas kritērijiem, kas noteikti 15. pantā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo enerģijas avotuizmantošanas veicināšanu (17), valsts atbalsta sniegšana netiks uzskatīta par attaisnotu. Izstrādājot savas atbalsta sistēmas, dalībvalstis var mudināt izmantot biodegvielu, kam var būt papildu priekšrocības – tostarp dažādošana, ko piedāvā biodegvielas, kas ražotas no atkritumiem, atliekvielām, celulozes materiāliem un celulozes šķiedrmateriāliem – atbilstīgi ņemot vērā atšķirīgās ražošanas izmaksas, kas rodas, ražojot enerģiju no tradicionālajām biodegvielām, no vienas puses, un minētajām biodegvielām, kas sniedz papildu ieguvumus, no otras puses.

(50)

Attiecībā uz hidroelektroiekārtām jāpiezīmē, ka to ietekme uz vidi var būt divējāda. Tām noteikti ir potenciāls no siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju zema līmeņa viedokļa. Tādēļ tām var būt būtiska nozīme dažādu enerģijas veidu izmantošanā. No otras puses, šādām iekārtām var būt negatīva ietekme, piemēram, uz ūdens sistēmām un bioloģisko daudzveidību (18).

(51)

Šie atbalsta veidi pievēršas tirgus nepilnībām, kas saistītas ar negatīvu ārējo ietekmi, radot individuālus stimulus panākt atbilstību vides mērķiem energotaupības jomā. Elektroenerģijas un siltuma enerģijas kombinētā ražošana (turpmāk tekstā – “TEC”) ir visefektīvākais veids, kā vienlaikus ražot elektroenerģiju un siltumu. Kombinēti ražojot elektrību un siltumu, ir mazāki enerģijas zudumi ražošanas procesā. Kopienas stratēģijā, kas izklāstīta Komisijas 1997. gada koģenerācijas stratēģijā, izvirzīts vispārējs orientējošs mērķis līdz 2010. gadam divkāršot elektroenerģijas ražošanu, izmantojot koģenerāciju, tādējādi sasniedzot 18 %. Kopš tā laika TEC nozīme ES enerģētikas stratēģijā ir uzsvērta, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāris Direktīvu 2004/8/EK direktīvu par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK (19), un iekļaujot nodaļu par koģenerāciju Komisijas Energoefektivitātes rīcības plānā: potenciāla izmantošana (20). Pēdējā dokumentā ir uzsvērta arī rekuperētā nelietderīgā siltuma potenciāls, piemēram, siltuma no rūpnīcām vai iekārtām lietderīga izmantošana rajonētai siltumapgādei (turpmāk tekstā – “DH”). Tāpat DH var būt augstāka energoefektivitāte nekā individuālai siltumapgādei un tā var ievērojami uzlabot gaisa kvalitāti pilsētās. Tādēļ, ja tiek pierādīts, ka DH rada mazāku piesārņojumu un ir energoefektīvāka no siltuma ražošanas un piegādes viedokļa, tomēr dārgāka nekā individuālā siltumapgāde, valsts atbalstu var piešķirt nolūkā radīt stimulus, lai sasniegtu vides mērķus. Tomēr, tāpat kā gadījumā ar atjaunojamo enerģiju, ārējo vides faktoru pieaugošā internalizācija pārējo tehnoloģiju izmaksu jomā varētu samazināt atbalsta nepieciešamību, panākot pakāpenisku šo izmaksu konverģenci ar TEC un DH izmaksām.

(52)

Šāda veida atbalsts ir paredzēts, lai radītu individuālus stimulus sasniegt ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos mērķus vides jomā (21). Sestajā vides rīcības programmā atkritumu rašanās novēršana un to apsaimniekošana tika atzīta par vienu no četrām galvenajām prioritātēm. Tās galvenais mērķis ir nošķirt atkritumu rašanos no ekonomiskās darbības, lai ES izaugsme nekļūtu par iemeslu arvien lielākam atkritumu daudzumam. Tādējādi valsts atbalstu var piešķirt gan atkritumu radītājam (saskaņā ar 3.1.1. iedaļu), gan uzņēmumiem, kas apsaimnieko vai otrreizēji pārstrādā citu uzņēmumu radītos atkritumus (saskaņā ar 3.1.9. iedaļu). Tomēr ir jānodrošina pozitīva ietekme uz vidi, nedrīkst apiet principu “piesārņotājs maksā”, kā arī izjaukt normālu otrreizējo izejvielu tirgu darbību.

(53)

Šāda veida atbalsts ir paredzēts, lai radītu individuālu stimulu līdzsvarot negatīvo ārējo ietekmi, ja nav iespējams noteikt piesārņotāju un likt tam segt videi radītā kaitējuma novēršanas izmaksas. Šādos gadījumos valsts atbalsts var būt pamatots, ja attīrīšanas izmaksas ir augstākas nekā vietas vērtības pieaugums, kas radies tās rezultātā.

(54)

Šāda veida ieguldījumu atbalsts ir paredzēts, lai radītu individuālus stimulus samazināt negatīvo ārējo ietekmi, pārvietojot uzņēmumus, kuru darbība rada lielu piesārņojumu, uz vietām, kur šādam piesārņojumam būtu mazāk kaitīga ietekme, kas samazinātu ārējās izmaksas. Saskaņā ar piesardzības principu šajās pamatnostādnēs tiek ieviesta iespēja piešķirt atbalstu augsta riska uzņēmumu pārvietošanai saskaņā ar Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (22) (turpmāk – “Seveso II direktīva”). Notikušie nelaimes gadījumi pierāda, ka uzņēmuma, uz kuru attiecas Seveso II direktīva, atrašanās vietai ir būtiska nozīme gan nelaimes gadījumu novēršanā, gan to seku un ietekmes uz cilvēkiem un vidi mazināšanā. Tādēļ valsts atbalsts var būt pamatots, ja pārvietošana tiek veikta vides apsvērumu dēļ. Lai nepieļautu atbalsta piešķiršanu uzņēmuma pārvietošanai citu iemeslu dēļ, vajadzīgs kompetentas valsts iestādes administratīvs lēmums vai kompetentas tiesas lēmums vai vienošanās starp kompetento valsts iestādi un pārvietojamo uzņēmumu. Attaisnotajās izmaksās ir jāņem vērā jebkādas priekšrocības, ko uzņēmums varētu saņemt, pārvietošanas dēļ.

(55)

Atļauju tirdzniecības shēmām var sniegt dažādu veidu atbalstu, piemēram, ja dalībvalstis piešķir atļaujas un pabalstus zem to tirgus vērtības un tā ir piedēvējama dalībvalstīm. Šāda veida atbalstu var izmantot, lai pievērstos negatīvai ārējai ietekmei, ļaujot ieviest tirgus instrumentus, kas paredzēti vides mērķu sasniegšanai. Ja kopējais atļauju skaits, ko piešķir dalībvalstis, ir mazāks nekā kopējās paredzamās uzņēmumu vajadzības, kopējā ietekme uz vides aizsardzības līmeni būs pozitīva. Atsevišķi katra uzņēmuma līmenī, ja piešķirtās atļaujas neaptver visu uzņēmuma paredzamo vajadzību kopumu, uzņēmumam vai nu jāsamazina piesārņojums, tādējādi dodot ieguldījumu vides aizsardzības līmeņa uzlabošanā, vai jāpērk papildu atļaujas tirgū, tādējādi maksājot kompensāciju par radīto piesārņojumu. Lai ierobežotu konkurences kropļošanu, nav pieļaujama atļauju pārmērīga piešķiršana un jāpieņem noteikumi, kas novērstu nepamatotus šķēršļus iekļūšanai tirgū.

(56)

Kritēriji, kas noteikti 55. punktā, kalpo par pamatu Komisijas novērtējumam situācijām, kuras rodas tirdzniecības perioda laikā, kas beidzas 2012. gada 31. decembrī. Situācijas, kas radīsies tirdzniecības periodā pēc minētā datuma, Komisija novērtēs pasākumu atbilstīgi tam, vai tie ir vajadzīgi un samērīgi. Visbeidzot tas sniegs informāciju šo pamatnostādņu pārskatīšanai, jo īpaši ņemot vērā jauno direktīvu par ES CO2 emisiju tirdzniecības sistēmu tirdzniecības periodam pēc 2012. gada 31. decembra.

(57)

Dabas resursu nodokļa samazinājums vai atbrīvojums no tā, ja to piešķir noteiktu nozaru vai kategoriju uzņēmumiem, var radīt iespēju noteikt lielākus nodokļus citiem uzņēmumiem, tādējādi panākot vispārēju uzlabojumu izmaksu internalizācijā, un turpmāk veicināt uzlabojumus vides aizsardzībā. Attiecīgi šāda veida atbalsts var būt vajadzīgs, lai netieši pievērstos negatīvai ārējai ietekmei, veicinot salīdzinoši lielāku valsts dabas resursu nodokļu ieviešanu vai saglabāšanu. Lai atbalsts būtu saderīgs, ir jāparāda, ka nodokļa samazinājums vai atbrīvojums no tā ir vajadzīgs visām ieteikto saņēmēju kategorijām un ka tas pēc apmēra ir samērīgs. Tiek pieņemts, ka tas varētu būt gadījums, kad saņēmēji maksā vismaz Kopienas minimālā nodokļa līmenī, kas noteikts piemērojamajā direktīvā, ja tas vispār ir noteikts. Pretējā gadījumā atbalsta vajadzība būs atkarīga no tā, kādā mērā valsts nodoklis ietekmē ražošanas izmaksas, kā arī no iespējas novirzīt nodokli uz patērētājiem un samazināt peļņas normas. Samērīgums būs atkarīgs no tā, kādā mērā saņēmēji turpmāk varēs samazināt savu patēriņu vai emisijas, maksāt daļu no valsts nodokļa vai ievērot nolīgumus vides aizsardzības jomā piesārņojuma samazināšanai (23).

(58)

Šīs pamatnostādnes attiecas uz valsts atbalstu vides aizsardzībai. Tās piemēros saskaņā ar citām ar valsts atbalstu saistītām Kopienas politikas jomām, citiem noteikumiem Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā un Līgumā par Eiropas Savienību, kā arī tiesību aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz šiem līgumiem.

(59)

Šīs pamatnostādnes attiecas uz atbalstu (24), kas paredzēts, lai atbalstītu vides aizsardzību visās nozarēs, uz kurām attiecas EK līgums. Tās skar arī nozares, uz kurām attiecas īpaši Kopienas noteikumi par valsts atbalstu (metālapstrāde, kuģu būve, automobiļu rūpniecība, sintētisko šķiedru ražošana, transports, ogļrūpniecība, lauksaimniecība un zivsaimniecība), ja vien šajos īpašajos noteikumos nav noteikts citādi.

(60)

Šīs pamatnostādnes neattiecas uz videi nekaitīgāku izstrādājumu, mašīnu vai transportlīdzekļu projektēšanu un ražošanu, kuras darbinātu ar mazākiem dabas resursiem, kā arī pasākumiem rūpnīcās vai citās ražotnēs nolūkā uzlabot drošību vai higiēnu.

(61)

Lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā šīs pamatnostādnes attiecas uz atbalstu vides aizsardzībai, ko piešķir uzņēmumiem, kas nodarbojas ar produktu pārstrādi un tirdzniecību. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zivsaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, ja atbalsts attiecas uz attaisnojamām izmaksām saskaņā ar Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (25), lielākā pieļaujamā atbalsta likme ir lielāka nekā šajās pamatnostādnēs noteiktā atbalsta likme un minētajā regulā noteiktā atbalsta likme. Lauksaimniecības primārās ražošanas jomā šīs pamatnostādnes piemēro tikai pasākumiem, kurus neregulē Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadam (26), un zivsaimniecības un akvakultūras primārās ražošanas jomā šīs pamatnostādnes piemēro tikai gadījumos, ja nav īpašu noteikumu attiecībā uz atbalstu videi.

(62)

Šīs pamatnostādnes neattiecas uz finansējumu vides aizsardzības pasākumiem saistībā ar gaisa transporta, autotransporta, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta infrastruktūru, ieskaitot ikvienu vispārējas intereses projektu, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (27).

(63)

Uz valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai vides jomā attiecas noteikumi, kas izklāstīti Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (28). Tomēr šīs pamatnostādnes attiecas uz ekojauninājumu tirgus izplatības posmu (ekojauninājumu aktīvu iegāde).

(64)

Atbalstam mācībām vides jomā raksturīgās iezīmes nav pamats, lai izstrādātu atsevišķus noteikumus, kas attiecas uz mācībām kopumā, un tādēļ Komisija šādu atbalstu pārbaudīs saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (29).

(65)

Konsultāciju pakalpojumiem ir svarīga nozīme, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem progresēt vides aizsardzības jomā. Jo īpaši tos var izmantot, lai veiktu ekoloģiskās revīzijas vai novērtētu, kādu ekonomisko labumu uzņēmumam var dot videi draudzīgs ieguldījums, un tādējādi mudinātu šos uzņēmumus veikt ieguldījumus vides aizsardzībai. Atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu padomdevēju/konsultatīvajiem pakalpojumiem vides jomā var piešķirt saskaņā ar noteikumiem Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (30).

(66)

Šīs pamatnostādnes neattiecas uz balasta izmaksām, kā tās definētas Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta saistībā ar balasta izmaksām pārbaudes metodoloģiju (31).

(67)

Turklāt tādā mērā, kādā nav piemērojami noteikumi par enerģijas taupīšanu, kas paredzēti 3.1.5. iedaļā, šīs pamatnostādnes nepiemēro valsts atbalstam ieguldījumiem infrastruktūrā, kas saistīti ar rajonētu siltumapgādi, ko novērtēs saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(68)

Dažās dalībvalstīs uzņēmumi var maksāt dabas resursu nodokli un vienlaikus piedalīties atļauju tirdzniecības shēmās. Komisijai vēl nav ieguvusi pietiekamu pieredzi, lai novērtētu dabas resursu nodokļa samazinājuma saderību šādās situācijās. Tādējādi Komisija vēl nevar sniegt par to vispārējus ieteikumus. Tā vietā šādus gadījumus, ciktāl tie uzskatāmi par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, novērtēs, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(69)

Visbeidzot, dažus no dalībvalstu paredzētiem līdzekļiem, lai atbalstītu spēkstacijas, kurās izmanto fosilo kurināmo, vai citas rūpnieciskas iekārtas, kas aprīkotas ar ierīcēm CO2 piesaistei, transportam un glabāšanai, vai atsevišķus elementus šajā CO2 piesaistes, transporta un uzglabāšanas ķēdē varētu uzskatīt par valsts atbalstu, taču pieredzes trūkuma dēļ ir pārāk agri noteikt pamatnostādnes attiecībā uz šāda atbalsta atļauju. Ņemot vērā stratēģisko nozīmi, ko Kopiena piešķir šai tehnoloģijai, attiecībā uz energodrošību, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanu un tās pieņemtā ilgtermiņa mērķa sasniegšanai -lai klimata pārmaiņu ietekmē temperatūra nepaaugstinātos par vairāk kā 2 °C salīdzinājumā ar līmeni pirms industrializācijas, un ņemot vērā Komisijas paziņotajam atbalstam līdz 2015. gadam uzbūvēt rūpnieciska mēroga paraugražotnes, ja projekti ir videi nekaitīgi un dod ieguldījumu vides aizsardzībā, Komisijai būtu kopumā labvēlīga nostāja pret valsts atbalstu šādiem projektiem (32). Projektus varētu izvērtēt saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, vai arī atzīt par atbalstāmiem kā svarīgus projektus Eiropas vispārējās interesēs atbilstoši Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā un šo pamatnostādņu 147. punktā ietvertajiem nosacījumiem.

(70)

Šīm pamatnostādnēm izmanto šādas definīcijas.

(71)

Valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja, pamatojoties uz līdzsvara testu, tā rezultātā tiek paplašināti vides aizsardzības pasākumi, neradot tādu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Tādējādi uz atbalsta shēmu ilgumu jāattiecina pamatoti termiņi, neskarot dalībvalstu iespējas atkārtoti paziņot par pasākumu pēc tam, kad Komisijas noteiktais termiņš ir beidzies. Dalībvalstis var atbalstīt paziņojumus par atbalsta pasākumiem, pievienojot precīzu novērtējumu par līdzīgiem agrākiem atbalsta pasākumiem, kas parāda atbalsta stimulējošo iedarbību.

(72)

Pasākumus, kas aprakstīti 73. līdz 146. punktā var atzīt par saderīgiem atbilstoši EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

(73)

Ieguldījumu atbalstu, kas dod uzņēmumiem iespēju uzlabot Kopienas standartus vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja Kopienas standarti nav noteikti, uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek izpildīti nosacījumi, kas minēti 74. līdz 84. punktā un 3.2. iedaļā.

(74)

Atbalstītajiem ieguldījumiem jāatbilst vienam no šādiem diviem nosacījumiem:

(75)

Atbalstu nevar piešķirt, ja ar attiecīgajiem uzlabojumiem tiktu panākta uzņēmumu atbilstība Kopienas standartiem, kas ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā (40).

(76)

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām, kas noteiktas no 80. punkta līdz 84. punktam.

(77)

Ja ieguldījumu atbalsts ir piešķirts patiesā un konkurētspējīgā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, efektīvi nodrošinot to, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai tas nāktu par labu videi, atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām, kas noteiktas no 80. punkta līdz 84. punktam. Šādam solīšanas procesam jābūt nediskriminējošam un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt budžetam, kas saistīts ar solīšanas procesu, jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. Visbeidzot, atbalsts ir jāpiešķir, pamatojoties uz solītāja iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas pārrunas.

(78)

Ja ieguldījumi attiecas uz ekojauninājumu aktīvu iegādi vai ekojauninājumu projekta uzsākšanu, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

(79)

Ja MVU jāpiešķir ieguldījumu atbalsts uzņēmumiem, kas nosaka augstākus standartus nekā Kopienas standarti, vai kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja šādu Kopienas standartu nav, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

(80)

Attaisnotās izmaksas var būt tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai panāktu augstāku vides aizsardzības līmeni par Kopienas standartos noteikto un tiks aprēķinātas divos posmos. Pirmkārt, ieguldījumu izmaksas, kas tieši ir saistītas ar vides aizsardzību, attiecīgā gadījumā tiks noteiktas pēc hipotētiskās situācijas. Otrkārt, atņemot saimnieciskos ieguvumus un pieskaitot darbības izmaksas.

(81)

Jānosaka ieguldījumu daļa, kas ir tieši saistīta ar vides aizsardzību.

(82)

Jānosaka saimnieciskie ieguvumi/darbības izmaksas: attaisnotās izmaksas, ja vien šajā nodaļā nav noteikts savādāk, jāaprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un darbības izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem vides aizsardzībai un kas radušās attiecīgo ieguldījumu dzīves cikla pirmajos piecos gados. Tas nozīmē, ka no papildu ieguldījumu izmaksām atņem šādus saimnieciskos ieguvumus un tām pieskaita šādas darbības izmaksas.

(83)

Attaisnotos ieguldījumus var veidot ieguldījumi materiālos aktīvos un/vai nemateriālos aktīvos.

(84)

Gadījumos, kad ieguldījumi nolūkā panākt augstāku vides aizsardzības līmeni nekā noteikt Kopienas standartos, jāizvēlas šāda hipotētiskā situācija:

(85)

Vispārējie noteikumi, kas minēti no 73. līdz 84. punktam, ir piemērojami atbalstam uzņēmumiem transporta nozarē, kas nosaka augstākus standartus nekā Kopienas standarti vai paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja nav noteikti Kopienas standarti. Atkāpjoties no 75. punkta, atbalsts jaunu transportlīdzekļu iegādei autotransporta, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta nozarē, kas atbilst pieņemtajiem Kopienas standartiem, ir pieļaujams, ja iegāde ir notikusi pirms šo standartu stāšanās spēkā un ja jaunie Kopienas standarti, kad tie būs obligāti, attiecībā uz jau iegādātajiem transportlīdzekļiem netiks piemēroti ar atpakaļejošu spēku.

(86)

Attiecībā uz modificēšanas darbībām ar vides aizsardzības mērķi transporta jomā ir attaisnotās izmaksas ir kopējās papildu iesaistītās izmaksas saskaņā ar metodoloģiju, pēc kuras aprēķina attaisnotās izmaksas, kas minētas no 80. līdz 84. punktam, ja esošie transportlīdzekļi ir uzlaboti atbilstīgi vides aizsardzības standartiem, kas vēl nebija spēkā brīdī, kad tika uzsākta šo transportlīdzekļu ekspluatācija, vai ja uz transportlīdzekļiem neattiecas nekādi vides aizsardzības standarti.

(87)

Atbalstu, lai panāktu atbilstību jaunajiem Kopienas standartiem, kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, bet vēl nav stājušies spēkā, uzskatīs par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja Kopienas standarti ir pieņemti, ar noteikumu, ka ieguldījums tiek īstenots un pabeigts vismaz vienu gadu pirms standartu stāšanās spēkā.

(88)

Atbalsta maksimālā intensitāte ir 25 % maziem uzņēmumiem, 20 % vidējiem uzņēmumiem un 15 % lieliem uzņēmumiem, ja ieguldījuma īstenošana un pabeigšana notiek vairāk kā trīs gadus pirms obligātās transponēšanas termiņa vai spēkā stāšanās datuma. Atbalsta maksimālā intensitāte ir 20 % maziem uzņēmumiem, 15 % vidējiem uzņēmumiem un 10 % lieliem uzņēmumiem, ja tā īstenošana un pabeigšana notiek vienu līdz trīs gadus pirms obligātās transponēšanas termiņa vai spēkā stāšanās datuma.

(89)

Attaisnotās izmaksas var būt tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas ir vajadzīgas, lai panāktu Kopienas standartos noteiktu vides aizsardzības līmeni pretstatā vides aizsardzības līmenim, kas bija noteikts pirms šo standartu stāšanās spēkā.

(90)

Attaisnotās izmaksas jāaprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un saimnieciskās izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem un kas radušās pirmajos piecos šā ieguldījuma darbības gados, kā noteikts 81., 82. un 83. punktā.

(91)

Atbalstu uzņēmumiem, kas ir tieši saistīts ar ieguldījumiem nolūkā sasniegt standartus atbilstīgi 3.1.1. iedaļā minētajiem noteikumiem, nodrošināt enerģijas taupīšanu atbilstīgi 3.1.5. iedaļā minētajiem noteikumiem, ražot atjaunojamo enerģiju atbilstīgi 3.1.6. iedaļā minētajiem noteikumiem, uzskatīs par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek izpildīti šajā nodaļā minētie nosacījumi. Tas attieksies arī uz gadījumiem, kad atbilstīgi sagatavošanas pētījuma konstatējumiem pārbaudāmais ieguldījums netika veikts.

(92)

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no pētījuma izmaksām.

(93)

Ja pētījumu veic MVU uzdevumā, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

(94)

Ieguldījumu un/vai darbības atbalstu, kas ļauj uzņēmumiem sasniegt energotaupību, uzskatīs par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

(95)

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 60 % no attaisnotām ieguldījumu izmaksām.

(96)

Ja ieguldījumu atbalsts energotaupībai jāpiešķir MVU, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

(97)

Ja ieguldījumu atbalsts ir piešķirts patiesā un konkurētspējīgā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, efektīvi nodrošinot to, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai panāktu maksimālu energotaupību, atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām, kas noteiktas no 98. punktā. Šādam solīšanas procesam jābūt nediskriminējošam un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt budžetam, kas saistīts ar solīšanas procesu, jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. Visbeidzot, atbalsts ir jāpiešķir, pamatojoties uz solītāja iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas pārrunas.

(98)

Attaisnotās izmaksas var būt tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energotaupības līmeni nekā noteikts Kopienas standartos.

Aprēķinot papildu izmaksas, jāņem vērā šādi noteikumi:

(99)

Darbības atbalstu energotaupībai piešķir tikai tad, ja tiek izpildīti turpmāk norādītie nosacījumi:

(100)

Ja atbalstu pakāpeniski samazina, tā intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 % no papildu izmaksām pirmajā gadā, bet piektā gada beigās tam jābūt lineāri samazinātam līdz nullei. Ja atbalstu pakāpeniski nesamazina, tā intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no papildu izmaksām.

(101)

Vides ieguldījumu un darbības atbalstu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai uzskatīs par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek izpildīti nosacījumi, kas minēti no 102. līdz 111. punktam. Valsts atbalsts var būt pamatots, ja atsevišķiem uzņēmumiem nav noteikti obligāti Kopienas standarti attiecībā uz enerģijas daļu no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Atbalsts ieguldījumiem un/vai darbības atbalsts biodegvielas ražošanai ir pieļaujams tikai attiecībā uz ilgtspējīgu biodegvielu.

(102)

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 60 % no attaisnotām ieguldījumu izmaksām.

(103)

Ja ieguldījumu atbalsts atjaunojamiem enerģijas avotiem jāpiešķir MVU, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

(104)

Ja ieguldījumu atbalsts ir piešķirts patiesā un konkurētspējīgā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, efektīvi nodrošinot to, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai nodrošinātu maksimālu atjaunojamās enerģijas apjomu, atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām, kas noteiktas 105. un 106. punktā. Šādam solīšanas procesam jābūt nediskriminējošam un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt budžetam, kas saistīts ar solīšanas procesu, jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. Visbeidzot, atbalsts ir jāpiešķir, pamatojoties uz solītāja iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas pārrunas.

(105)

Attiecībā uz atjaunojamo enerģiju par attaisnotām ieguldījumu izmaksām uzskatāmas tikai atbalsta saņēmējam papildu ieguldījumu izmaksas salīdzinājumā ar parastu spēkstaciju vai apkures sistēmu ar tādu pašu jaudu efektīvai enerģijas ražošanai.

(106)

Attaisnotās izmaksas jāaprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem atjaunojamiem enerģijas avotiem un kas radušās pirmajos piecos šā ieguldījuma darbības gados, kā noteikts 81., 82. un 83. punktā.

(107)

Darbības atbalsts atjaunojamas enerģijas ražošanai var būt pamatots, lai segtu starpību starp enerģijas ieguves no atjaunojamiem enerģijas avotiem izmaksām un attiecīgā enerģijas veida tirgus cenām. Tas attiecas uz atjaunojamas enerģijas ražošanu nolūkā pēc tam to pārdot tirgū, kā arī uzņēmuma paša patēriņam.

(108)

Dalībvalstis var piešķirt atbalstu šādiem atjaunojamiem enerģijas avotiem.

(109)

Pirmais risinājums

(110)

Otrais risinājums

(111)

Trešais risinājums

Visbeidzot, dalībvalstis var piešķirt darbības atbalstu saskaņā ar 100. punkta noteikumiem.

(112)

Vides ieguldījumu un darbības atbalstu koģenerācijai uzskatīs par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja koģenerācijas iekārta atbilst augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijai, kā iepriekš noteikts 70. punkta 11. apakšpunktā, kā arī, ja attiecībā uz ieguldījumu atbalstu:

(113)

Attiecībā uz darbības atbalstu esošai koģenerācijai ir jāatbilst definīcijai par augstas efektivitātes koģenerāciju, kas noteikta 70. punkta 11. apakšpunktā, un prasībām, ka ir panākti vispārēji primārās enerģijas ietaupījumi salīdzinot ar atsevišķu ražošanu, kā tas noteikts Direktīvā 2004/8/EK un Lēmumā 2007/74/EK.

(114)

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 60 % no attaisnotām ieguldījumu izmaksām.

(115)

Ja ieguldījumu atbalsts koģenerācijai jāpiešķir MVU, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

(116)

Ja ieguldījumu atbalsts ir piešķirts patiesā un konkurētspējīgā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, efektīvi nodrošinot to, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai panāktu maksimālu energotaupību, atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām, kas noteiktas 117. un 118. punktā. Šādam solīšanas procesam jābūt nediskriminējošam un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt budžetam, kas saistīts ar solīšanas procesu, jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. Visbeidzot, atbalsts ir jāpiešķir, pamatojoties uz solītāja iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas pārrunas.

(117)

Attaisnotās izmaksas var būt tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas ierīkošanai salīdzinājumā ar atsauces ieguldījumu.

(118)

Attaisnotās izmaksas jāaprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un saimnieciskās izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem un kas radušās pirmajos piecos šā ieguldījuma darbības gados, kā noteikts no 81. līdz 83. punktam.

(119)

Darbības atbalstu augstas efektivitātes koģenerācijai var piešķirt saskaņā ar noteikumiem par darbības atbalstu atjaunojamai enerģijai, kas noteikti 3.1.6.2. iedaļā:

(120)

Vides ieguldījuma atbalstu attiecībā uz energoefektīvām rajonētās siltumapgādes iekārtām (44) uzskatīs par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek nodrošināti primārie enerģijas ietaupījumi un rajonētās siltumapgādes stacija, kas saņem atbalstu, atbilst energoefektīvas rajonētās siltumapgādes definīcijai, kas noteikta 70. punkta 13. apakšpunktā, kā arī:

(121)

Atbalsta intensitāte rajonētās siltumapgādes iekārtām nedrīkst pārsniegt 50 % no attaisnotām ieguldījumu izmaksām. Ja atbalsts ir paredzēts tikai rajonētās siltumapgādes iekārtas daļai, kurā ražo siltumu, uz energoefektīvām rajonētās siltumapgādes iekārtām, kuras izmanto atjaunojamos enerģijas avotus vai koģenerāciju, attiecas attiecīgi 3.1.6. un 3.1.7. iedaļā minētie noteikumi.

(122)

Ja ieguldījumu atbalsts energoefektīvai rajonētai siltumapgādei jāpiešķir MVU, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

(123)

Ja ieguldījumu atbalsts ir piešķirts patiesā un konkurētspējīgā solīšanas procesā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, efektīvi nodrošinot to, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, lai panāktu maksimālu energotaupību, atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām, kas noteiktas 124. un 125. punktā. Šādam solīšanas procesam jābūt nediskriminējošam un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt budžetam, kas saistīts ar solīšanas procesu, jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu. Visbeidzot, atbalsts ir jāpiešķir, pamatojoties uz solītāja iesniegto sākotnējo piedāvājumu, tādējādi nepieļaujot turpmākas pārrunas.

(124)

Attaisnotās izmaksas var būt tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veiktu ieguldījumus nolūkā panākt energoefektīvu rajonēto siltumapgādi salīdzinājumā ar atsauces ieguldījumu.

(125)

Attaisnotās izmaksas jāaprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un saimnieciskās izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem un kas radušās pirmajos piecos šā ieguldījuma darbības gados, kā noteikts no 81.līdz 83. punktam.

(126)

Vides ieguldījuma atbalstu citu uzņēmumu atkritumu apsaimniekošanai, ieskaitot atkārtotas izmantošanas, otrreizējās pārstrādes un reģenerācijas pasākumus, uzskatīs par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja šāda apsaimniekošana atbilst atkritumu apsaimniekošanas principu hierarhiskai klasifikācijai (45) un saskan ar 127. punktā ietvertajiem noteikumiem.

(127)

Ieguldījumu atbalstu atkritumu apsaimniekošanai piešķir tikai tad, ja tiek izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

(128)

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attaisnotām ieguldījumu izmaksām.

(129)

Ja ieguldījumu atbalsts atkritumu apsaimniekošanai jāpiešķir MVU, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem mazajiem uzņēmumiem, kā norādīts tabulā.

(130)

Attaisnotās izmaksas var būt tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veiktu ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanai, un kuras sedz atbalsta saņēmējs, salīdzinājumā ar atsauces ieguldījumu, proti, parasto ražošanu, kurā neveic atkritumu apsaimniekošanu tādā pašā apjomā. Šādu atsauces ieguldījumu izmaksas jāatskaita no attaisnotām izmaksām.

(131)

Attaisnotās izmaksas jāaprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un saimnieciskās izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem un kas radušās pirmajos piecos šā ieguldījuma (47) darbības gados, kā noteikts no 81. līdz 83. punktam.

(132)

Ieguldījuma atbalstu uzņēmumiem, kas novērš kaitējumu videi, veicot piesārņoto vietu sanāciju, uzskatīs par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta (48) izpratnē, ar nosacījumu, ka tā rezultātā tiek uzlabota vides aizsardzība. Attiecīgais kaitējums videi var būt augsnes, virszemes ūdeņu vai pazemes ūdeņu kvalitātes pasliktināšanās.

Ja ir skaidri noteikts piesārņotājs, šai personai ir jāfinansē attīrīšana saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, un nevar piešķirt nekādu valsts atbalstu. Šajā gadījumā “piesārņotājs” ir persona, kura ir atbildīga saskaņā ar katrā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, neatkarīgi no Kopienas noteikumu pieņemšanas šajā jautājumā.

Ja nav noteikts piesārņotājs vai tam nevar likt segt izmaksas, tad persona, kas ir atbildīga par darbu, var saņemt atbalstu.

(133)

Atbalstu piesārņotu vietu attīrīšanai var piešķirt līdz pat 100 % apmērā no attaisnotām izmaksām.

Kopējā atbalsta summa nekādā ziņā nedrīkst pārsniegt faktiskos izdevumus, kas radušies uzņēmumam.

(134)

Attaisnotās izmaksas ir vienādas ar attīrīšanas darba izmaksām, no kurām atskaita zemesgabala vērtības pieaugumu. Visi izdevumi, kas uzņēmumam radušies tā teritorijas attīrīšanā, neatkarīgi no tā, vai šādus izdevumus var uzrādīt kā pamatlīdzekļus tā bilancē, uzskatāmi par atbalstāmiem ieguldījumiem piesārņotu teritoriju attīrīšanas gadījumā.

(135)

Ieguldījuma atbalstu uzņēmumu pārvietošanai uz jaunu vietu vides aizsardzības iemeslu dēļ uzskatīs par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

(136)

Atbalsta saņēmējs var būt:

(137)

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attaisnotām ieguldījumu izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem maziem uzņēmumiem, kā noteikts tabulā.

(138)

Lai noteiktu attaisnoto izmaksu apjomu pārvietošanas atbalsta gadījumā, Komisija ņems vērā jo īpaši

(139)

Atļauju tirdzniecības shēmām var piemērot valsts atbalstu dažādos veidos, piemēram, kad atļaujas un pabalstus piešķir zem to tirgus vērtības un šāda piešķiršana piedēvējama dalībvalstij.

(140)

Valsts atbalsts atļauju tirdzniecības shēmām ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ar nosacījumu, ka ir ievēroti šī punkta a) un d) apakšpunkta un 141. punkta nosacījumi. Atkāpjoties 141. punktu nepiemēro tirdzniecības periodam, kas beidzas 2012. gada 31. decembrī atļauju tirdzniecības shēmām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (50) (turpmāk – “ES KTS”) (51):

(141)

Komisija novērtēs valsts atbalsta nepieciešamību un samērīgumu, kas ietverts atļauju tirdzniecības shēmā, saskaņā ar šādiem kritērijiem:

(142)

Valsts atbalstam jābūt ar stimulējošu iedarbību. Valsts atbalsta vides aizsardzības jomā rezultātam jāmaina atbalsta saņēmēja rīcība tā, lai tiktu panākts augstāks vides aizsardzības līmenis.

(143)

Komisija uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas iedarbības uz saņēmēju visos gadījumos, kad projekts jau ir uzsākts, pirms saņēmējs iesniedz valsts iestādēm pieteikumu atbalstam.

(144)

Ja atbalstāmais projekts nav uzsākts pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, tiek uzskatīts, ka stimulējošās iedarbības prasība tiek automātiski ievērota attiecībā uz visām MVU piešķiramā atbalsta kategorijām, izņemot gadījumus, kad atbalsts ir jānovērtē saskaņā ar 5. nodaļā minēto detalizēto novērtējumu.

(145)

Attiecībā uz visiem citiem atbalstāmajiem projektiem Komisija prasīs, lai dalībvalsts, kura par to paziņo, pierādītu atbalsta stimulējošo iedarbību.

(146)

Lai pierādītu stimulējošo iedarbību, attiecīgajai dalībvalstij jāpierāda, ka bez atbalsta, proti, hipotētiskā situācijā, videi draudzīgāka alternatīva netiktu sasniegta. Šim nolūkam attiecīgā dalībvalsts sniedz informāciju, kurā redzams, ka:

(147)

Atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs, kas ir prioritāte vides jomā, saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.

(148)

Lai Komisija varētu pienācīgi novērtēt šādus projektus, visas Eiropas intereses jāatspoguļo praktiskā izteiksmē: piemēram, jāparāda, ka projekts ļauj panākt ievērojamu progresu īpašu Kopienas mērķu vides jomā sasniegšanā.

(149)

Komisijas viedoklis par paziņotajiem projektiem būs labvēlīgāks, ja saņēmējs arī pats būs veicis nozīmīgu ieguldījumu projektā. Tās vērtējums būs labvēlīgāks arī gadījumos, kad paziņotajos projektos būs iesaistīti uzņēmumi no ievērojama dalībvalstu skaita.

(150)

Kad atbalsts tiek uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Komisija var atļaut atbalstu lielākā apmērā nekā noteikts šajās pamatnostādnēs.

(151)

Atbalsts, kas izpaužas kā samazināts dabas resursu nodoklis vai atbrīvojums no nodokļa, tiek uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē ar nosacījumu, ka tas vismaz netieši veicina vides aizsardzības līmeņa uzlabošanos un ka nodokļa samazinājums vai atbrīvojums no nodokļa nekaitē vispārīgajam mērķim.

(152)

Lai to varētu apstiprināt saskaņā ar EK līguma 87. pantu, nodokļa samazinājumam vai atbrīvojumam no nodokļa attiecībā uz saskaņotajiem nodokļiem, jo īpaši tiem, kas saskaņoti ar Direktīvu 2003/96/EK, jābūt saderīgam ar attiecīgajiem piemērojamajiem Kopienas tiesību aktiem un jāatbilst tajos noteiktajiem ierobežojumiem un nosacījumiem.

(153)

Atbalsts, kas izpaužas kā samazinājums vai atbrīvojums no saskaņotiem dabas resursu nodokļiem, tiek uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē 10 gadu laikposmā, ja saņēmēji maksā Kopienas minimālā nodokļa līmenī, kas noteikts attiecīgajā piemērojamajā direktīvā (52).

(154)

Atbalsts, kas izpaužas kā samazinājums vai atbrīvojums no citiem dabas resursu nodokļiem, kas nav minēti 153. punktā (53), tiek uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē 10 gadu laikposmā, ja tiek izpildīti no 155. līdz 159. punktam minētie nosacījumi.

(155)

Analizējot shēmas, kurās būs ietverti valsts atbalsta elementi šāda nodokļa samazinājuma vai atbrīvojuma no tā veidā, Komisija jo īpaši analizēs atbalsta nepieciešamību un samērību, un tā ietekmi attiecīgo ekonomikas nozaru līmenī.

(156)

Šim nolūkam Komisija pamatosies uz dalībvalstu sniegto informāciju. Informācijā jānorāda, no vienas puses, saņēmēju attiecīgā(-s) nozare(-s) vai kategorijas, uz kuriem attiecas nodokļa samazinājums/atbrīvojums, un, no otras puses, galveno saņēmēju situācija attiecīgajā nozarē un kādu ieguldījumu nodokļu politika varētu dot vides aizsardzībai. Neapliekamās nozares ir atbilstīgi jāraksturo un jāiesniedz saraksts ar lielākajiem saņēmējiem katrā nozarē (ņemot vērā it sevišķi apgrozījumu, tirgus daļu un nodokļu bāzes apmēru). Attiecībā uz katru nozari ir jāsniedz informācija par efektīvāko tehniku EEZ, ņemot vērā videi nodarītā kaitējuma samazinājumu, uz kuru ir vērsts nodoklis.

(157)

Turklāt atbalstam, kas izpaužas kā samazinājums vai atbrīvojums no dabas resursu nodokļiem, jābūt nepieciešamam un samērīgam.

(158)

Komisija uzskatīs atbalstu par nepieciešamu, ja tiks izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

(159)

Komisija uzskatīs atbalstu par samērīgu, ja tiks izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

(160)

Lai Komisija varētu veikt sīkāku novērtējumu attiecībā uz jebkādām ievērojamām atbalsta summām, kas tiek piešķirtas atļauto shēmu ietvaros, un lai izlemtu, vai šāds atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, dalībvalstis par to paziņo iepriekš katrā atsevišķā gadījumā, kad ieguldījumu vai darbības atbalsts tiek piešķirts atļautās shēmas ietvaros vai individuāli, ja atbalsta apjoms atbilst šādiem nosacījumiem (58):

(161)

Dalībvalstis var piešķirt darbības atbalstu jaunām iekārtām, kas ražo atjaunojamu enerģiju, pamatojoties uz aprēķinu par novērstām ārējām izmaksām. Ja šī metode tiek izmantota atbalsta apmēra noteikšanai, pasākumi ir jāpaziņo un tiem jāveic detalizēts novērtējums, neatkarīgi no 160. punkta b) apakšpunkta iii) daļā minētajām robežvērtībām. Ārējās novērstās izmaksas ir naudas izteiksmē novērtēts papildu sociālais un vides kaitējums, kas tiktu nodarīts sabiedrībai, ja tāds pats enerģijas daudzums tiktu ražots iekārtās, ko ekspluatē ar parastajiem enerģijas veidiem. Tās aprēķina, ņemot vērā starpību starp ārējām izmaksām, ko radījuši un nav apmaksājuši atjaunojamas enerģijas ražotāji, un ārējās izmaksas, ko radījuši un nav apmaksājuši neatjaunojamas enerģijas ražotāji. Lai veiktu šos aprēķinus, dalībvalstij būs jāizmanto tāda aprēķinu metode, kas ir starptautiski atzīta un kuru ir apstiprinājusi Komisija. Tai līdztekus citiem jautājumiem būs jāsniedz pamatota un skaitliski noteikta salīdzināmo izmaksu analīze kopā ar vērtējumu par konkurējošā enerģijas ražotāja ārējām izmaksām, lai uzskatāmi parādītu, ka atbalsts patiešām kompensē nesegtās ārējās izmaksas.

(162)

Jebkurā gadījumā atbalsta summa, kas šādi piešķirta ražotājam un pārsniedz 1. risinājuma, kas noteikta 109. punktā, rezultātā noteikto atbalsta apjomu darbības atbalstam atjaunojamiem enerģijas avotiem, uzņēmumiem atkārtoti jāiegulda atjaunojamos enerģijas avotos saskaņā ar 3.1.6.1. iedaļu.

(163)

Ja dalībvalstis nodrošina pilnīgu sadarbību un savlaicīgi sniedz adekvātas ziņas, Komisija pieliks visas pūles, lai izmeklēšanu veiktu savlaicīgi. Dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt visu informāciju, ko tās uzskata par derīgu attiecīgā gadījuma novērtēšanā. Dalībvalstis var konkrēti izmantot agrāko valsts atbalsta shēmu vai pasākumu novērtējumus, ietekmes novērtējumus, ko veikušas piešķīrējas iestādes, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar vides aizsardzību.

(164)

Sīks novērtējums ir proporcionāls novērtējums, kas ir atkarīgs no kropļošanas varbūtības attiecīgā gadījumā. Līdz ar to tas fakts vien, ka tiek veikts sīks novērtējums, vēl nenozīmē to, ka būtu jāuzsāk oficiālā izmeklēšanas procedūra, lai gan tas var tikt darīts noteiktu pasākumu gadījumā.

(165)

Sīks novērtējums tiks veikts, pamatojoties uz pozitīviem un negatīviem elementiem, kas minēti 5.2.1. un 5.2.2. iedaļā, ko izmantos papildus 3. nodaļā izklāstītajiem kritērijiem. Šeit noteikto atbalsta intensitāti nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt. Turklāt detalizētu novērtējumu veiks, pamatojoties uz īpašiem pozitīviem un negatīviem elementiem, ja tie ir nozīmīgi šim atbalsta veidam vai formai.

(166)

Tas, ka atbalsts stimulē uzņēmumus īstenot vides aizsardzību, ko tie citādi nebūtu īstenojuši, ir galvenais pozitīvais elements, kas jāņem vērā, vērtējot atbalsta saderīgumu.

(167)

Komisija kopumā neapšaubīs, vai pastāv negatīva ārējā ietekme, kas saistīta ar noteiktiem darbības veidiem vai noteiktu preču izmantošanu, kam ir kaitīga ietekme uz vidi. Tomēr tā pārbaudīs, vai valsts atbalsts novērsīs šo tirgus nepilnību, jo tam ir būtiska ietekme uz vides aizsardzību. Šajā sakarā Komisija jo īpaši pievērsīs uzmanību pasākumu paredzamajam ieguldījumam vides aizsardzībā (izmērāmā izteiksmē) un vides aizsardzības līmenim, kādu paredzēts sasniegt, salīdzinot ar esošiem Kopienas standartiem un/vai standartiem citās dalībvalstīs.

(168)

Komisija arī izskatīs apsvērumus, ar ko var pamatot atbalstu, lai pielāgotos valsts standartiem, kas ir augstāki nekā Kopienas standarti. Komisija jo īpaši ņems vērā atbalsta saņēmēja galveno konkurentu būtību, veidu un izvietojumu, izmaksas, kādas valsts standartu īstenošana (vai atļauju tirdzniecības shēmas) radītu atbalsta saņēmējam, ja atbalsts netiktu piešķirts, un šo standartu salīdzināmās īstenošanas izmaksas atbalsta saņēmēja galvenajiem konkurentiem.

(169)

Tiks ņemts vērā tas, vai valsts atbalsts ir piemērots instruments, lai sasniegtu vides aizsardzības mērķi, gadījumā, ja tādu pašu rezultātu var panākt ar citiem, mazāk kropļojošiem instrumentiem un valsts atbalsts var pārkāpt principu “piesārņotājs maksā”.

(170)

Veicot saderīguma analīzi, Komisija īpaši ņems vērā jebkādu ierosinātā pasākuma ietekmes novērtējumu, kādu dalībvalsts būs veikusi, ieskaitot apsvērumus par valsts atbalsta aizstāšanu ar citu politikas variantu, kā arī ņems vērā pierādījumu tam, ka tiks ievērots princips “piesārņotājs maksā”.

(171)

Ja tas tiek sniegts vides mērķiem, valsts atbalstam vienmēr jābūt stimulējošam, t.i., tā rezultātam jāmaina saņēmēju rīcība tā, lai tiktu panākts augstāks vides aizsardzības līmenis. Atbalstu nevar uzskatīt par nepieciešamu tikai tāpēc, ka tiek paaugstināts vides aizsardzības līmenis. Jaunu ieguldījumu vai ražošanas metožu priekšrocības parasti neaprobežojas ar to ietekmi uz vidi

(172)

Papildu izmaksu aprēķināšanai, kas izklāstītas 3. nodaļā, Komisija savā analīzē ņems vērā arī šādus elementus:

(173)

Ja uzņēmums pielāgojas valsts standartam, kas ir augstāks nekā Kopienas standarti vai pieņemts, ja Kopienas standartu nav vispār, Komisija pārbaudīs, vai atbalsta saņēmējs izjustu būtisku ietekmi pieaugošu izmaksu dēļ, un nespētu segt izmaksas, kas saistītas ar valsts standartu nekavējošu īstenošanu.

(174)

Dalībvalstij jāsniedz pierādījumi, ka atbalsts ir nepieciešams, ka tā summa ir samazināta līdz minimumam un atlases process ir samērīgs. Analizējot Komisija apsvērs šādus aspektus:

(175)

Novērtējot atbalsta pasākuma negatīvo iedarbību, Komisija savā analīzē galveno uzmanību pievērsīs konkurences kropļojumiem un paredzamajai ietekmei, kāda atbalstam vides jomā būs uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajos produktu tirgos (60).

(176)

Ja atbalsts ir samērīgs, it īpaši, ja papildu ieguldījumu vai darbības izmaksu aprēķinā ir ņemti vērā visi uzņēmuma ieguvumi, atbalsta negatīvā iedarbība visticamāk būs ierobežota. Tomēr, kā tas minēts 1.3.6. iedaļā, pat tad, ja atbalsts ir vajadzīgs un saderīgs, lai attiecīgais uzņēmums palielinātu savu ieguldījumu vides aizsardzībā, atbalsts varētu izsaukt izmaiņas saņēmēja darbībā, kropļojot konkurenci. Uz peļņu vērsts uzņēmums paaugstinās vides aizsardzības līmeni vairāk nekā to paredz obligātās prasības tikai tad, ja uzskatīs, ka tas dos vismaz kaut kādu ieguvumu uzņēmumam.

(177)

Iesākumā Komisija novērtēs to, kāda ir iespējamība, ka atbalsta rezultātā saņēmējs varēs palielināt vai saglabāt pārdošanas apjomus. Komisija jo īpaši apsvērs šādus aspektus:

(178)

Valsts atbalstu vides aizsardzībai var stratēģiski izmantot, lai veicinātu videi draudzīgas jauninājumu tehnoloģijas ar mērķi sniegt vietējiem ražotājiem “galvenā virzītājspēka” priekšrocības. Attiecīgi atbalsts var izkropļot aktīvos plānus un izspiest ieguldījumus konkrētās tehnoloģijas jomā citās dalībvalstīs un novest pie šīs tehnoloģijas koncentrācijas vienā dalībvalstī. Šī ietekme būs lielāka, ja vairāki konkurenti samazinās savus centienus jauninājumu jomā salīdzinājumā ar hipotētisko situāciju bez atbalsta.

(179)

Analizējot Komisija apsvērs šādus aspektus:

(180)

Valsts atbalstu vides aizsardzībai var pamatot kā pārejas mehānismu, lai virzītos uz pilnīgu ārējās negatīvās ietekmes uz vidi izlīdzināšanu. To nedrīkst izmantot, lai nevajadzīgi atbalstītu uzņēmumus, kas nespēj pielāgoties videi draudzīgākiem standartiem un tehnoloģijām savas zemās efektivitātes dēļ. Analizējot Komisija apsvērs šādus aspektus:

(181)

Atbalstu vides aizsardzībai, kas piešķirts saņēmējam, viņš var izmantot savas ietekmes tirgus nostiprināšanai vai saglabāšanai attiecīgajā produktu tirgū. Pirms atbalsta piešķiršanas Komisija novērtēs attiecīgā saņēmēja ietekmi tirgū un to, kādas izmaiņas attiecībā uz ietekmi tirgū var sagaidīt atbalsta rezultātā. Atbalstu vides aizsardzībai, kas piešķirts saņēmējam ar būtisku ietekmi tirgū, šis saņēmējs var izmantot, lai stiprinātu savu ietekmi tirgū, vēl vairāk diferencējot savus izstrādājumus vai izslēdzot konkurentus. Šķiet, ka Komisija nespēs noteikt konkurences problēmas attiecībā uz ietekmi tirgū tādos tirgos, kur katra atbalsta saņēmēja tirgus daļa ir mazāka nekā 25 %, kā arī tirgos, kuru tirgus koncentrācijas Herfindahl-Hirschman indekss (HHI), ir mazāka nekā 2 000.

(182)

Analizējot Komisija apsvērs šādus aspektus:

(183)

Valsts atbalsta vides aizsardzībai rezultātā dažas teritorijas var iegūt izdevīgākus ražošanas apstākļus, it īpaši pateicoties salīdzinoši zemākām ražošanas izmaksām, kas rodas atbalsta rezultātā, vai augstākiem ražošanas standartiem, kas panākti, pateicoties atbalstam. Tā rezultātā uzņēmumi var pārcelties uz teritorijām, kas saņem atbalstu, vai arī tirdzniecības plūsmas var novirzīties uz teritoriju, kas saņem atbalstu.

(184)

Tādējādi atbalsts novirzīs peļņu uz dalībvalsti izstrādājumu tirgū, uz kuru attiecas atbalsts, kā arī uz izejvielu tirgiem.

(185)

Analizējot Komisija apsvērs, vai ir pierādījumi tam, ka saņēmējs ir apsvēris citas vietas savam ieguldījumam, šādā gadījumā ir lielāka iespēja, ka atbalsts būtiski izkropļos konkurenci.

(186)

Ņemot vērā šos pozitīvos un negatīvos faktorus, Komisija izvērtēs pasākuma ietekmi un noteiks, vai tā izraisītie traucējumi nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, ka tas ir pretrunā ar vispārējām interesēm. Ideālā gadījumā pozitīvās un negatīvās izpausmes būtu jāizsaka, izmantojot vienu atsauci (piemēram, novērstās ārējās izmaksas pret konkurenta neiegūto peļņu naudas izteiksmē).

(187)

Parasti, jo lielāks ir ieguvums vides jomā un jo skaidrāk ir noteikts, ka atbalsta summa ir ierobežota ar nepieciešamo minimumu, jo lielāka ir iespēja saņemt pozitīvu novērtējumu. No otras puses, jo izteiktākas ir norādes par to, ka atbalsts būtiski izkropļos konkurenci, jo mazāka ir iespēja saņemt pozitīvu novērtējumu. Ja sagaidāmā pozitīvā ietekme un izkropļojumi varētu būt ļoti būtiski, novērtējums būs atkarīgs no tā, kādā mērā pozitīvā ietekme varētu pārsniegt negatīvo ietekmi.

(188)

Par atbalsta pasākumu, par kuru ir paziņots, Komisija var necelt iebildumus, neuzsākot oficiālo izmeklēšanas procedūru, vai saskaņā ar oficiālo izmeklēšanas procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 659/1999 6. pantā, var nolemt izbeigt procedūru ar lēmumu, ko pieņem saskaņā ar minētās regulas 7. pantu. Ja tā pieņem nosacītu lēmumu minētās regulas 7. panta 4. punkta nozīmē, tā var, piemēram, izlemt pievienot šādus nosacījumus, kam jāsamazina radušies traucējumi vai ietekme uz tirdzniecību un jābūt samērīgiem.

(189)

Šajās pamatnostādnēs noteiktā atbalsta maksimālo apjomu piemēro neatkarīgi no tā, vai atbalstāmā projekta atbalsts tiek finansēts vienīgi no valsts līdzekļiem vai to daļēji finansē Kopiena.

(190)

Atbalstu, ko atļauj atbilstoši šīm pamatnostādnēm, nevar kombinēt ar citiem valsts atbalsta veidiem EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē vai ar citiem Kopienas finansējuma veidiem, ja šādas pārklāšanās rezultātā radusies atbalsta intensitāte ir lielāka par to, kas noteikta šajās pamatnostādnēs. Tomēr, ja izdevumus, kurus var kompensēt no atbalsta vides aizsardzībai, kopumā vai daļēji var kompensēt no citiem mērķiem piešķirama atbalsta, uz kopīgo daļu tiks attiecināta visizdevīgākā maksimālā atbalsta summa, kādu atļauj attiecīgie noteikumi.

(191)

Atbalstu vides aizsardzībai nedrīkst summēt ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attaisnotām izmaksām, ja šādas summēšanas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniedz to, kāda noteikta šajās pamatnostādnēs.

(192)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 un Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (63), prasībām, dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai gada ziņojumi.

(193)

Papildus šajos noteikumos paredzētajām prasībām gada ziņojumos par atbalsta pasākumiem vides jomā attiecībā uz katru pasākumu, ieskaitot atbalsta piešķiršanu apstiprinātas shēmas ietvaros, iekļauj šādu informāciju par lieliem uzņēmumiem:

(194)

Ja tiek piešķirts atbrīvojums no nodokļiem vai to samazinājums, dalībvalstij tikai jāiesniedz tiesību akts un/vai normatīvais dokuments, ar kuru tiek piešķirts atbalsts, un sīki jāapraksta, kādu kategoriju uzņēmumiem piešķir atbrīvojumu no nodokļiem vai to samazinājumu, jānorāda ekonomikas nozares, kuras šis atbrīvojums no nodokļiem vai to samazinājums skar visvairāk.

(195)

Gada ziņojumus publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

(196)

Komisija uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai uzlabotu valsts atbalsta pārskatāmību Kopienā. Jo īpaši ir jānodrošina, lai dalībvalstīm, uzņēmējiem, ieinteresētajām personām un pašai Komisijai būtu viegli pieejams visu piemērojamo vides atbalsta shēmu pilns teksts.

(197)

To var viegli panākt, izveidojot tīmekļa vietnes ar saitēm. Šajā nolūkā, izskatot vides atbalsta shēmas, Komisija regulāri pieprasīs attiecīgajām dalībvalstīm publicēt internetā visu galīgo atbalsta shēmu pilnu tekstu un paziņot Komisijai publikācijas interneta adresi. Shēma jāpiemēro tikai pēc informācijas publicēšanas internetā.

(198)

Dalībvalstīm ir jānodrošina sīka uzskaite par atbalsta piešķiršanu visiem pasākumiem vides jomā. Šajā uzskaitē jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai pārliecinātos, ka ir ievērotas attaisnotās izmaksas un maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte, un tā jāuzglabā 10 gadus no dienas, kad atbalsts piešķirts, un jāiesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

(199)

Komisija lūgs dalībvalstīm sniegt šo informāciju, lai veiktu šo pamatnostādņu novērtēšanu četrus gadus pēc to stāšanās spēkā (64).

(200)

Pamatojoties uz EK līguma 88. panta 1. punktu, Komisija ar šo ierosina dalībvalstīm šādus atbilstīgus pasākumus attiecībā uz to esošajām atbalsta shēmām vides jomā:

Dalībvalstīm nepieciešamības gadījumā jāizdara grozījumi šādās shēmās, lai panāktu to atbilstību šīm pamatnostādnēm 18 mēnešu laikā pēc to publicēšanas, ar šādiem izņēmumiem:

(201)

Dalībvalstis tiek aicinātas skaidri un bez atrunām paust savu piekrišanu šiem ierosinātajiem atbilstīgajiem pasākumiem divu mēnešu laikā pēc dienas, kurā šīs pamatnostādnes publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija uzskatīs, ka attiecīgā dalībvalsts ieteiktajiem pasākumiem nepiekrīt.

(202)

Šīs pamatnostādnes piemēros no pirmās dienas pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tās aizstās 2001. gada 3. februāra Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (65).

(203)

Šīs pamatnostādnes piemēros līdz 2014. gada 31. decembrim. Pēc konsultēšanās ar dalībvalstīm Komisija var tās grozīt pirms šī datuma, pamatojoties uz svarīgiem konkurences politikas vai vides politikas apsvērumiem vai lai ņemtu vērā citas Kopienas politikas vai starptautiskās saistības. Šādi grozījumi var būt nepieciešami, jo īpaši ņemot vērā turpmākos starptautiskos nolīgumus, kā arī turpmākos Eiropas tiesību aktus klimata pārmaiņu jomā. Četrus gadus pēc šo pamatnostādņu publicēšanas datuma Komisija veiks to novērtējumu, pamatojoties uz faktisko informāciju un plašās apspriešanās rezultātiem, ko būs veikusi Komisija, jo īpaši pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem. Novērtējuma rezultāti tiks darīti pieejami Eiropas Parlamentam, Reģionu komitejai un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstīm.

(204)

Komisija piemēros šīs pamatnostādnes visiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, par kuriem tai jāpieņem lēmums, pēc tam, kad pamatnostādnes būs publicētas Oficiālajā Vēstnesī, pat tad, ja par projektiem tika paziņots pirms to publicēšanas. Tas attiecas uz individuālo atbalstu, ko piešķir saskaņā ar apstiprinātām atbalsta shēmām un par ko paziņots Komisijai, ievērojot pienākumu individuāli paziņot par šādu atbalstu.

(205)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par noteikumu pieņemšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (66), Komisija tāda atbalsta gadījumā, par kuru nav paziņots, piemēros: