23.1.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 16/1

---

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 16/01)

Lēmuma pieņemšanas datums	10.10.2007.
Atbalsta Nr.	N 239/07
Dalībvalsts	Rumānija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)	Compania Naţională a Huilei S.A.
Juridiskais pamats	Proiectul Strategiei industriei miniere pentru perioada 2007-2020
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Atbalsta mērķis	Pašreizējās ražošanas atbalsts
Atbalsta veids	Dotācija
Budžets	RON 1 289 562 000
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	2007–2010
Tautsaimniecības nozares	Ogļrūpniecība
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Ministerul Economiei şi Finanţelor Calea Victoriei nr. 152, sector 1 Bucureşti România
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	14.11.2007.
Atbalsta Nr.	N 330/07
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Förderprogramm Sicherheitsforschung — Forschung für die zivile Sicherheit
Juridiskais pamats	Förderprogramm Sicherheitsforschung — Kabinettsbeschluss vom 24. Januar 2007
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Pētniecība un attīstība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms: EUR 123 milj
Atbalsta intensitāte	100 %
Atbalsta ilgums	Līdz 31.12.2010.
Tautsaimniecības nozares	Visas nozares
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Bundesministerium für Bildung und Forschung Heinemannstraße 2 D-53175 Bonn
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	30.11.2007.
Atbalsta Nr.	N 359/07
Dalībvalsts	Somija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Energiatukiohjelman N 75/02 muuttaminen ja jatkaminen. Förlängning och ändring av stödordning N 75/02 för energisektorn
Juridiskais pamats	Valtionavustuslaki (688/2001), Valtioneuvoston asetus energiatuen myöntämisen yleisistä ehdoista (luonnos). Statsunderstödslag (688/2001), Statsrådets förordning om allmänna villkor för energistatsunderstöd (utkast)
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Vides aizsardzība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	2008: EUR 26 milj, 2009: EUR 27 milj, 2010: EUR 30 milj, 2011: EUR 32 milj
Atbalsta intensitāte	50 %
Atbalsta ilgums	1.1.2008.-31.12.2012.
Tautsaimniecības nozares	Ražojošā rūpniecība, Elektroapgāde, gāzes apgāde un ūdensapgāde
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Kauppa-ja teollisuusministeriö PL 32 FI-00023 Valtioneuvosto
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	5.12.2007.
Atbalsta Nr.	N 409/07
Dalībvalsts	Ungārija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Kutatási és Technológiai Innovációs Alapból nyújtott állami támogatások
Juridiskais pamats	A Kutatási és Innovációs Alapról szóló 2003. évi XC. törvény A Kutatási és Technológiai Innovációs Alap kezeléséről és felhasználásáról szóló 133/2004. (IV. 29.) kormányrendelet A Kutatási és Technológiai Innovációs Alapból nyújtott állami támogatások szabályairól szóló 146/2007. (VI. 26.) kormányrendelet
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Pētniecība un attīstība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	Plānotie gada izdevumi: HUF 50 000,00 milj; kopējais plānotais atbalsta apjoms: HUF 350 000,00 milj
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	2007-31.12.2013.
Tautsaimniecības nozares	—
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	—
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	28.11.2007.
Atbalsta Nr.	N 541/07
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Ergänzung zur Methode zur Berechnung des Beihilfelements von Bürgschaften (hier Betriebsmittelkredite)
Juridiskais pamats	—
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	—
Atbalsta forma	Garantija
Budžets	—
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	28.11.2007.-31.12.2013.
Tautsaimniecības nozares	Visas nozares
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	—
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

---

23.1.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 16/5

---

Euro maiņas kurss (1)

2008. gada 22. janvāris

(2008/C 16/02)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,4494
JPY	Japānas jēna	154,13
DKK	Dānijas krona	7,4508
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,74265
SEK	Zviedrijas krona	9,4995
CHF	Šveices franks	1,599
ISK	Islandes krona	96,98
NOK	Norvēģijas krona	8,044
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,2
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	259,72
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6982
PLN	Polijas zlots	3,6523
RON	Rumānijas leja	3,7813
SKK	Slovākijas krona	33,948
TRY	Turcijas lira	1,7754
AUD	Austrālijas dolārs	1,6876
CAD	Kanādas dolārs	1,4953
HKD	Hongkongas dolārs	11,3186
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9336
SGD	Singapūras dolārs	2,0943
KRW	Dienvidkorejas vons	1 382,8
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,4966
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,4925
HRK	Horvātijas kuna	7,3123
IDR	Indonēzijas rūpija	13 740,31
MYR	Malaizijas ringits	4,775
PHP	Filipīnu peso	59,947
RUB	Krievijas rublis	35,918
THB	Taizemes bats	44,775
BRL	Brazīlijas reāls	2,6579
MXN	Meksikas peso	15,9188

---

(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

23.1.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 16/6

---

Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

(2008/C 16/03)

Atbalsta numurs: XA 200/07

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Vitanje pašvaldība

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Podpore programom razvoja podeželja v občini Vitanje 2007-2013

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju državnih pomoči v občini Vitanje (III. Poglavje)

Saskaņā ar shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

2007. gads — EUR 15 375

2008. gads — EUR 15 700

2009. gads — EUR 16 100

2010. gads — EUR 16 500

2011. gads — EUR 16 900

2012. gads — EUR 17 300

2013. gads — EUR 17 800

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1.   Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos:

—	līdz 40 % no attaisnotajiem izdevumiem paredzēti investīcijām.

Atbalsta mērķis ir ieguldījumi saimniecību objektu atjaunošanai, tāda aprīkojuma iegādei, ko izmanto lauksaimniecības produktu ražošanai, ieguldījumi pastāvīgās kultūrās, kā arī lauksaimniecības zemes meliorācijai un ganību uzlabošanai.

2.   Tradicionālo kultūrvēsturisko ēku saglabāšana:

—

atbalstu, kas sedz līdz 60 % no faktiskajām izmaksām, drīkst piešķirt attiecībā uz ieguldījumiem, kuru mērķis ir saglabāt ar ražošanu saistītus un nesaistītus kultūrvēsturiskus objektus, kas atrodas lauksaimniecības uzņēmumu teritorijā. Ieguldījumus ar mērķi saglabāt kultūrvēsturiskus ražošanas objektus lauku saimniecībās piešķir ar noteikumu, ka šādi ieguldījumi nepalielinās saimniecības ražošanas jaudu.

3.   Apdrošināšanas prēmiju maksājumi:

—	pašvaldības atbalsta apjoms ir starpība starp apdrošināšanas prēmiju līdzfinansējumu no valsts budžeta un līdz 50 % no attaisnotajiem izdevumiem apdrošināšanas prēmijām, kas paredzētas laukaugu sējumu un ražas apdrošināšanai, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanai pret slimībām.

4.   Tehniskais atbalsts:

—

līdz 100 % no attaisnotajiem izdevumiem attiecībā uz lauksaimnieku izglītību un mācībām, konsultāciju pakalpojumiem, forumu, konkursu, izstāžu un gadatirgu rīkošanu, publikācijām, katalogiem, tīmekļa vietnēm, kā arī zinātnisko atziņu popularizēšanu. Atbalstu piešķir subsidētu pakalpojumu veidā, un tas nedrīkst ietvert tiešus maksājumus ražotājiem

Īstenošanas datums: 2007. gada augusts (vai regulas spēkā stāšanās diena)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta darbības ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Atbalsts MVU

Atsauces uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 pantiem un attaisnotie izdevumi: Noteikumu par valsts atbalsta piešķiršanu Vitanje pašvaldībā II nodaļā paredzēti pasākumi, kas ietver valsts atbalstu saskaņā ar šādiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants: Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants: Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

12. pants: Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

15. pants: Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-s) nozare(-s): Lauksaimniecība — laukaugu audzēšana un lopkopība

Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Vitanje

Grajski trg 1

SLO-3205 Vitanje

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/ulonline.jsp?urlid=200770&dhid=91166

Cita informācija: Pasākumā attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksājumiem kultūru un produktu apdrošināšanai ietverti šādi nelabvēlīgi laika apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām: pavasara salnas, krusa, zibens, zibens izraisīti ugunsgrēki, vētra un plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst prasībām Regulā (EK) Nr. 1857/2006 attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic pašvaldībai, un vispārīgiem piemērojamiem noteikumiem (pasākumi pirms atbalsta piešķiršanas, summēšanas, pārredzamības un uzraudzības.)

Atbildīgās personas paraksts

Slavko VETRIH

Pilsētas mērs

Atbalsta numurs: XA 202/07

Dalībvalsts: Vācijas Federatīvā Republika

Reģions: Freistaat Bayern

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Evaluation der Wirksamkeit von Maßnahmen zur Salmonellenbekämpfung bei kleinen und mittleren Betrieben mit über 1 000 Legehennen (Juli bis Dezember 2007)

Juridiskais pamats: Vollzugshinweise zur Durchführung der Evaluation der Wirksamkeit von Maßnahmen zur Salmonellenbekämpfung bei kleinen und mittleren Betrieben mit über 1 000 Legehennen

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Līdz EUR 100 000, 60 % summas piešķirot no valsts līdzekļiem, bet 40 % — no parafiskālajiem maksājumiem

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 % no laboratorisko pārbaužu izmaksām;

līdz 100 % no vienas vakcinācijas izmaksām, maks. EUR 0,10 par vienas dējējvistas vakcināciju

Īstenošanas datums: 2007. gada jūlijs/augusts

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Izmaksu kompensācija par pasākumiem, kas veikti līdz 2007. decembrim (laboratoriskās pārbaudes, vakcinācija)

Atbalsta mērķis: Salmonellas konstatācija mazajos un vidējos uzņēmumos, kas Bavārijā tur vairāk nekā 1 000 dējējvistu. Salmonellas profilakses pasākumu lietderības novērtēšana minētajos uzņēmumos;

Veikt laboratoriskās pārbaudes salmonellas konstatācijai minētajos uzņēmumos, no putnkopja neieturot maksu, kā arī segt vakcinācijas izmaksas, ja putnkopis saskaņā ar veterinārārsta ieteikumu pieņem lēmumu veikt vakcināciju (Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pants)

Attiecīgā(-s) nozare(-s): Lauksaimniecība — subsidēti pakalpojumi

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

a)	Bayerisches Staatsministerium für Umwelt, Geseundheit und Verbraucherschutz Rosenkavalierplatz 2 D-81925 München

b)	Bayerische Tierseuchenkasse Arabellastr. 29 D-81925 München

Iespējamos jautājumus jāadresē

Bayerisches Staatsministerium für Umwelt, Gesundheit und Verbraucherschutz

Beatrix Tischler

Tel 089/9214-2113

beatrix.tischler@stmugv.bayern.de

Sabine Böttcher

Tel 089/9214-3511

sabine.boettcher@stmugv.bayern.de

Tīmekļa vietne: http://portal.versorgungskammer.de/pls/portal/docs/PAGE/BTSK/KAMPF/SALMONELLENPROJEKT/VOLLZUGSHINWEISE %20EU-FASSUNG.PDF

Cita informācija: —

Atbalsta numurs: XA 203/07

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Šmarje pri Jelšah pašvaldība

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Dodeljevanje državnih pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva ter podeželja v občini Šmarje pri Jelšah 2007-2013

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva ter podeželja v občini Šmarje pri Jelšah za programsko obdobje 2007-2013

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

2007: EUR 109 000

2008: EUR 115 000

2009: EUR 125 000

2010: EUR 125 000

2011: EUR 125 000

2012: EUR 125 000

2013: EUR 125 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1.   Ieguldījumi saimniecībās primārās ražošanas vajadzībām:

—	līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām mazāk labvēlīgos apgabalos;

—	līdz 40 % no attaisnotajām izmaksām citos apgabalos;

—	ja investīcijas veic jauni lauksaimnieki pirmajos piecos darbības gados, atbalsta intensitāti var palielināt par 10 % (šādas investīcijas jāparedz attīstības plānā, kā nosaka Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta c) apakšpunkts, un jāievēro minētās regulas 22. pantā paredzētie nosacījumi).

Atbalsta mērķis ir atjaunot lauku objektus, iegādāties iekārtas lauksaimnieciskajai ražošanai, ieguldīt ilggadīgās kultūrās, meliorēt augsni un uzlabot ganības.

2.   Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana:

—	līdz 100 % no faktiskajām izmaksām par ieguldījumiem objektos, kas nav paredzēti ražošanai;

—	līdz 60 % no faktiskajām izmaksām (75 % mazāk labvēlīgos apgabalos) par ieguldījumiem saimniecību ražošanas līdzekļos, ja ieguldījumi nepalielina saimniecības ražošanas jaudu;

—	var piešķirt papildu atbalstu līdz 100 % no papildizmaksām, kas radušās, izmantojot tradicionālos materiālus, lai saglabātu ēku kultūrvēsturiskās īpatnības.

3.   Lauku saimniecības ēku pārvietošana sabiedrības interesēs:

—	līdz 100 % no faktiskajām izmaksām, ja pārvietošana ietver tikai esošu ēku demontāžu, pārvietošanu un atkārtotu uzcelšanu;

—	ja pārvietošanas rezultātā lauksaimnieks iegūst uzlabotas ēkas, lauksaimniekam jāiegulda vismaz 60 % (50 % mazāk labvēlīgos apgabalos) no attiecīgo ēku vērtības palielinājuma pēc pārvietošanas. Ja saņēmējs ir jauns lauksaimnieks, šis ieguldījums ir attiecīgi vismaz 55 % vai 45 %;

—	ja ēku pārvietošana rada ražošanas jaudas pieaugumu, atbalsta saņēmēja ieguldījumam jābūt vismaz 60 % (50 % mazāk labvēlīgos apgabalos) no izdevumiem, kas saistīti ar šo pieaugumu. Ja saņēmējs ir jauns lauksaimnieks, šis ieguldījums ir attiecīgi vismaz 55 % vai 45 %.

4.   Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem:

—	pašvaldības līdzfinansējums var sasniegt 50 % no attaisnotajām izmaksām par apdrošināšanas prēmijām laukaugu un produkcijas apdrošināšanai, kā arī mājlopu apdrošināšanai pret slimībām, neietverot izmaksas, par kurām saņemts apdrošināšanas prēmiju līdzfinansējums no valsts budžeta.

5.   Atbalsts zemes pārdalīšanai:

—	līdz 100 % no attaisnotajām juridiskajām un administratīvajām izmaksām.

6.   Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības veicināšanai:

—	līdz 100 % no faktiskajām izmaksām; šo atbalstu sniedz subsidētu pakalpojumu veidā, un tas neietver tiešu naudas izmaksu ražotājiem.

7.   Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē:

—	līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām

Īstenošanas datums: 2007. gada augusts (vai datums, kurā stājas spēkā noteikumi)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Atbalsts MVU

Atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 noteikumiem un attaisnotās izmaksas: II nodaļā noteikumos par lauku atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības un lauku vides saglabāšanai un attīstībai Šmarje pri Jelšah pašvaldībā 2007.–2013. gada plānošanas periodā (projekts) ir uzskaitīti pasākumi, kas uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar šādiem pantiem Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants: Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants: Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

6. pants: Lauku saimniecības ēku pārvietošana sabiedrības interesēs;

12. pants: Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants: Atbalsts zemes pārdalīšanai;

14. pants: Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai;

15. pants: Tehniskā atbalsta nodrošināšana

Attiecīgā nozare: Lauksaimniecība — laukkopība un lopkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Šmarje pri jelšah

Aškerčev trg 12

SLO-3240 Šmarje pri Jelšah

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/ulonline.jsp?urlid=200770&dhid=91163

Cita informācija: Pasākums, kas attiecas uz apdrošināšanas prēmijām laukaugu un produktu apdrošināšanai, ietver šādus nelabvēlīgus klimatiskos apstākļus, kas var būt pielīdzināmi dabas katastrofai: pavasara salna, krusa, zibens, zibens izraisīts ugunsgrēks, vētra un plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst Regulā (EK) Nr. 1857/2006 paredzētajām prasībām par pasākumiem, kas jāveic pašvaldībām, un vispārējiem noteikumiem (pirms atbalsta piešķiršanas veicamie pasākumi, atbalsta kopējā summa, pārredzamība un uzraudzība)

Atbildīgās personas paraksts

Zinka BERK

Ekonomikas struktūrvienības vadītāja

Atbalsta numurs: XA 209/07

Dalībvalsts: Vācijas Federatīvā Republika

Reģions: Rheinland-Pfalz

Atbalsta shēmas nosaukums: Entwicklungsprogramm „Agrarwirtschaft, Umweltmaßnahmen, Landentwicklung“ (PAUL) nach Verordnung (EG) Nr. 1698/2005

—   Code 112— „Förderung der Niederlassung von Junglandwirtinnen und Junglandwirten (FNJ)“

—   Code 121.1— „Grundsätze für die einzelbetriebliche Förderung landwirtschaftlicher Unternehmen“ (Agrarinvestitionsförderungsprogramm — AFP)

—   Code 121.2— „Förderung von Spezialmaschinen für Weinbausteillagen und moderne Umwelttechniken“

Juridiskais pamats: Entwicklungsprogramm „Agrarwirtschaft, Umweltmaßnahmen, Landentwicklung“ (PAUL) nach Verordnung (EG) Nr. 1698/2005 in Verbindung mit den zur Umsetzung erlassenen Landesrichtlinien

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi:

—	—	Kods 112	—	“Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai” Aptuveni EUR 0,7 miljonu gadā liels publiskais finansējums visiem attaisnotajiem atbalsta pasākumiem, lielāko daļu summas izmantos valsts līdzfinansējuma piešķiršanai projektiem, kas atbalstu saņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. pantu. Projektiem, kam publisko atbalstu piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. pantu, plānots piešķirt aptuveni EUR 0,3 miljonus.
—	—	Kods 121.1	—	“Individuālā lauksaimniecības uzņēmumu atbalsta piešķiršanas principi” (Agrāro ieguldījumu atbalsta programma) Aptuveni EUR 8,7 miljonu gadā liels publiskais finansējums visiem attaisnotajiem atbalsta pasākumiem, vairāk nekā 50 % paredzot valsts līdzfinansējuma piešķiršanai projektiem, kas atbalstu saņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 26. pantu. Aptuveni EUR 3,6 miljonu no minētās summas piešķirs valsts projektiem, kas atbalstu saņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. pantu. Pasākumu valsts lielākoties finansēs no Kopienas pasākuma “Agrārās struktūras un krastu aizsardzības uzlabošana” (KP), kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1857/2006 jau reģistrēti Vācijas Federatīvajai Republikai kopumā (sal. ar XA 08/07). Reinzeme-Pfalza (Rheinland-Pfalz) piešķir papildus līdzekļus (2007. gadā — EUR 0,1 miljonu, 2008. gadā — EUR 0,4 miljonu, 2009. gadā — EUR 0,1 miljonu) dzīvnieku labturības pasākumiem (piemēram, pārejai no dējējvistu turēšanas būros uz turēšanu kūtī vai brīvos apstākļos).
—	—	Kods 121.2	—	“Atbalsts iekārtām, kas paredzētas vīnkopībai stāvās nogāzēs, un modernām vides tehnoloģijām” Aptuveni EUR 0,55 miljonu gadā liels publiskais finansējums visiem attaisnotajiem atbalsta pasākumiem, lielāko daļu summas izmantos valsts līdzfinansējuma piešķiršanai projektiem, kas atbalstu saņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 26. pantu. Aptuveni EUR 0,1 miljonu no minētās summas piešķirs valsts projektiem, kas atbalstu saņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. pantu.

Atbalsta maksimālā intensitāte:

—	—	Kods 112	—	“Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai” EUR 10 000 liela prēmija (fiksēta summa) darbības uzsākšanai.
—	—	Kods 121.1	—	“Individuālā lauksaimniecības uzņēmumu atbalsta piešķiršanas principi” (Agrāro ieguldījumu atbalsta programma) Atbalsts procentos no atskaites summas (līdz 90 % no attaisnotajām izmaksām): — līdz 30 % projektiem, kas atbilst īpašām prasībām (piemēram, dzīvnieku labturība un dzīvnieku higiēna vai lauku saimniecības ēku pārvietošanas apgabalu attīstība), — līdz 25 % (standarta likme) pārējiem attaisnotajiem ieguldījumiem, — papildus līdz 10 % no atskaites summas (maks. EUR 20 000 vienai personai) jaunajiem lauksaumniekiem.
—	—	Kods 121.2	—	“Atbalsts iekārtām, kas paredzētas vīnkopībai stāvās nogāzēs, un modernām vides tehnoloģijām” Atbalsts līdz 20 % apmērā no atskaites summas (līdz 90 % no attaisnotajām izmaksām), maks. EUR 25 000 vienam uzņēmumam.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 4. pantu atbalsta maksimālā summa ieguldījumiem lauksaimniecības uzņēmumos nedrīkst pārsniegt EUR 400 000 trijos finanšu gados

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis:

—	—	Kods 112	—	“Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai” Uzlabot jauno lauksaimnieku un vīnkopju spēju pārņemt uzņēmumu un paātrināt minēto uzņēmumu strukturālo attīstību, tā palielinot konkurētspēju. Pasākumu pamato Regulas (EK) Nr. 1857/2006 7. pants (“Atbalsts jauniem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai”).
—	—	Kods 121.1	—	“Individuālā lauksaimniecības uzņēmumu atbalsta piešķiršanas principi” (Agrāro ieguldījumu atbalsta programma) Atbalstu var piešķirt lauksaimniecības uzņēmumiem, lai veicinātu lauksaimniecības produktu primāro ražošanu un tādējādi atbalstītu konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, vidi un dzīvniekus saudzējošu un multifunkcionālu lauksaimniecību. Tāpat ir jāņem vērā patērētāju intereses, lauksaimniecības platību attīstība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kā arī dzīves, darba un ražošanas apstākļu uzlabošana. Ir izvirzīti šādi mērķi: — palielināt konkurētspēju, uzlabojot ražošanas un darba apstākļus, it īpaši samazinot ražošanas izmaksas, panākot augstāku kvalitāti un palielinot uzņēmuma pievienoto vērtību saskaņā ar ES Lisabonas stratēģiju, — saglabāt un uzlabot dabisko vidi un pilnveidot higiēnas apstākļus un dzīvnieku labturību. Pasākumu pamato Regulas (EK) Nr. 1857/2006 4. pants (“Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos”)
—	—	Kods 121.2	—	“Atbalsts iekārtām, kas paredzētas vīnkopībai stāvās nogāzēs, un modernām vides tehnoloģijām” Lai samazinātu ražošanas izmaksas, vienlaikus uzlabojot vides apstākļus, atbalstu piešķirs straujai tādu lauksaimniecības tehnoloģiju ieviešanai, kas ir videi labvēlīgas. Atbalstu piešķirs ieguldījumiem īpašās, šim nolūkam sertificētās iekārtās, kuras paredzētas āra darbu veikšanai (vīnkopībai stāvās nogāzēs, videi nekaitīgu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai augļkopībā un vīnkopībā, papildaprīkojums mēslošanai ar šķidro mēslojumu), lauksaimniecības traktoru vai pašgājēja lauksaimniecības tehnikas globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) ierīcēs, kā arī citu novatorisku lauksaimniecības tehnoloģiju ieviešanā. Pasākumu pamato Regulas (EK) Nr. 1857/2006 4. pants (“Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos”)

Attiecīgā(-s) nozare(-s): Visas lauksaimnieciskās ražošanas nozares

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Dienstleistungszentrum Ländlicher Raum Mosel

Einzelbetriebliche Förderung und Marktförderung

Görresstraße 10

D-54470 Bernkastel-Kues

Tīmekļa vietne: Administratīvo normu projekts atrodas

http://www.mwvlw.rlp.de/internet/nav/c11/c1130850-d5f2-2c01-33e2-dce3742f2293&class=net.icteam.cms.utils.search.AttributeManager;uBasAttrDef=aaaaaaaa-aaaa-aaaa-eeee-000000000008.htm

(meklēt Medien-Download: Einzelbetriebliches Förderungsprogramm).

Federālās zemes vadlīniju (administratīvās normas, pieteikumu veidlapas u.c.) galīgā redakcija atrodas: www.dlr.rlp.de (Fachportale: Förderung)

Cita informācija: Šis paziņojums neattiecas uz administratīvo normu 3. daļu “Atbalsts ieguldījumiem darbības dažādošanā” (Förderung von Investitionen zur Diversifizierung, FID). Šo pasākumu darbības joma saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1998/2006 ir iekļauta Regulas (EK) Nr. 1698/2005 53. pantā

Atbalsta numurs: XA 210/07

Dalībvalsts: Francija

Reģions: Reģionālās iestādes (reģioni, departamenti), kas vēlas papildināt valsts atbalstu vai pašas piešķirt līdzvērtīgu atbalstu

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Aides de démarrage aux groupements de producteurs reconnus dans le secteur de l'horticulture ornementale et de la pépinière

Juridiskais pamats: articles L 621-1 et s. du Code rural

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Aplēstais atbalsta budžets gadā — ar nosacījumu, ka budžetā ir līdzekļi, — ir EUR 500 000VINIFLHOR un nenoteikta summa reģionālajām iestādēm

Atbalsta maksimālā intensitāte: ne vairāk kā 100 % no to ražotāju grupu izveidošanas un administratīvās darbības faktiskajām izmaksām, kas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu, no 5 līdz 1 % apmērā (pakāpeniski samazinot procentuālo likmi piecu gadu laikā) no piecos gados pārdotās produkcijas vērtības. Kopējā valsts atbalsta summa katrai saņēmēju grupai nepārsniedz EUR 400 000

Īstenošanas datums: No dienas, kad Komisija apstiprinājusi atbrīvojuma veidlapas saņemšanu

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: seši gadi

Atbalsta mērķis: Šis atbalsts ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pantu. Dekoratīvās dārzkopības un stādaudzētavu nozarē Francijā darbojas aptuveni 6 000 saimniecību, kuru kopējā platība ir 22 000 ha, tomēr to organizācijas un produkcijas piedāvājuma apvienošanas pakāpe ir neliela. Saskaroties ar aizvien lielāku pieprasījuma koncentrāciju un prasībām saistībā ar produkcijas apjomu, piedāvājuma paplašināšanu un kvalitātes uzlabošanu, Francijas iestādes uzskata, ka ir lietderīgi atbalstīt dārzkopības nozares organizāciju, lai veicinātu šajā jomā nepieciešamo strukturēšanu, ar kuras palīdzību būtu iespējams saglabāt ražošanu, kas rada darba vietas un, saglabājot lauku apvidu struktūru, ir pielāgota teritorijas plānošanas tendencēm

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Dekoratīvās dārzkopības un stādaudzētavu nozare

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Office National Interprofessionnel des Fruits, des Légumes, des Vins et de l'Horticulture (VINIFLHOR)

TSA 40004

F-93555 Montreuil sous Bois Cedex

Tīmekļa vietne: www.viniflhor.fr

iedaļa “espace fruits et légumes”

apakšiedaļa “réglementation française”, apakšnodaļa “aides d'Etat”

Cita informācija: Ja reģionālās iestādes papildina VINIFLHOR finansējumu, tām jādarbojas atbilstīgi šīs iestādes pieņemtajiem nosacījumiem un jāievēro atbalsta ierobežojumi

Atbalsta numurs: XA 211/07

Dalībvalsts: Īrijas Republika

Reģions: Visa dalībvalsts

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Equine Technical Support and Equine Breeding Schemes 2007-2013

Juridiskais pamats: National Development Plan 2007-2013

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 1,57 miljoni gadā laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam

Atbalsta maksimālā intensitāte: Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. un 16. pantā paredzētās atbalsta intensitātes

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums:

Atbalsta mērķis: Uzlabot zirgu, kas nav tīrasiņu šķirnes dzīvnieki, audzēšanas kvalitāti, veicot darbu pie ģenētisko indeksu formulēšanas ērzeļiem, asins paraugu ņemšanas izlases kārtā un DNS testu veikšanas, lai pārbaudītu ciltsgrāmatās reģistrētos ciltsrakstus un uzlabotu ciltsgrāmatu reģistrēšanas sistēmas.

Ar vispārējiem veicināšanas pasākumiem un dalību sacensībās, gadatirgos un izstādēs veicināt to, lai sporta un izklaides aktivitātēm plašāk tiktu izmantoti Īrijas zirgi, kas nav tīrasiņu šķirnes dzīvnieki.

Atbalstīt zirgu, kas nav tīrasiņu šķirnes dzīvnieki, kvalitatīvu audzēšanu, izmantojot apmācības kursus, ieguldījumus apmācību ēkās un aprīkojumā un sniedzot reklāmas un izglītojošu informāciju internetā, mēdijos un drukātā veidā.

Atbalstīt darbu, kas tiek veikts, izdarot apsekojumus un vācot un analizējot datus attiecībā uz zirgiem, kas nav tīrasiņu šķirnes dzīvnieki, lai uzlabotu zirgaudzēšanas ģenētisko kvalitāti.

Šo atbalstu piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. un 16. pantu — “Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē” un “Atbalsts lopkopības nozarei”

Attiecīgā(-s) nozare(-s): A00122 — Aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu audzēšana

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Department of Agriculture, Fisheries and Food

Agriculture House

Kildare Street

Dublin 2

Ireland

Tīmekļa vietne: http://www.agriculture.gov.ie/equine_ndp/technical_breeding/terms_conditions

Atbalsta numurs: XA 217/07

Dalībvalsts: Austrija

Reģions: Niederösterreich

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Richtlinie für die Gewährung eines Zuschusses des Landes Niederösterreich zu den Prämienkosten für die Rinderversicherung

Juridiskais pamats: NÖ Landwirtschaftsgesetz

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Aplēstais Lejasaustrijai gadā vajadzīgais finansējums ir EUR 300 000

Atbalsta maksimālā intensitāte: Atbalstu piešķir maks. 25 % apmērā no samaksātajām prēmijām

Īstenošanas datums: 2007. gada jūnijs

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: No 2007. gada jūnija līdz 2013. gadam

Atbalsta mērķis: Pēdējos gados liellopu audzēšanas saimniecībām (jo īpaši tām saimniecībām, kas liellopus tur kalnu ganībās vai pļavās) arvien biežāk jācīnās ar sliktiem laikapstākļiem. Šie laikapstākļu izraisītie riski var ārkārtīgi apdraudēt liellopus. Piemēram, spēcīga negaisa laikā dzīvnieki var, panikā bēgot, gūt ievainojumus un iet bojā. Līdztekus minētajiem draudiem arī mūsu platuma grādos globālās sasilšanas dēļ rodas arvien vairāk letālu slimību; tā iemesls ir fakts, ka arvien palielinās insektu un parazītu izplatības areāls.

Tāpēc minētajām pamatnostādnēm ir jārosina lauksaimniekus noslēgt apdrošināšanas līgumu, tā apdrošinoties pret liellopu zaudēšanu slimību un negadījumu izraisītas nāves dēļ. Mērķis ir samazināt lopkopības finansiālos zaudējumus un sekmēt lopkopības saglabāšanu Lejausaustrijā

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecības uzņēmumi, kas atrodas Lejasaustrijā un kuros audzē liellopus

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Amt der Niederösterreichischen Landesregierung

Abteilung Landwirtschaftsförderung

Landhausplatz 1

A-3109 St. Pölten

Tīmekļa vietne: http://www.noe.gv.at

Cita informācija: Atbalsta shēmu “Atbalsts par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem” pamato Regulas (EK) Nr. 1857/2006 12. pants.

Atbalsts neietekmē apdrošināšanas pakalpojumu iekšējā tirgus darbību. Lejasaustrijas federālās zemes pārvaldes iestādes nodrošinās to, ka atbalsts neattiecas tikai uz vienas apdrošināšanas sabiedrības apdrošināšanas prēmijām un ka to piešķir neatkarīgi no tā, vai apdrošināšanas līgums noslēgts ar Austrijā reģistrētu apdrošināšanas sabiedrību

---

23.1.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 16/13

---

Paziņojumi par atklātiem konkursiem EPSO/AD/116-117/08 un EPSO/AST/45/08

(2008/C 16/04)

Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) organizē šādus atklātos konkursus:

—	EPSO/AD/116/08 un EPSO/AD/117/08 — administratori (AD8) un galvenie administratori (AD11) krāpšanas apkarošanas jomā,

—	EPSO/AST/45/08 — asistenti (AST4) krāpšanas apkarošanas jomā.

Paziņojumi par konkursiem ir publicēti tikai angļu, franču un vācu valodā Oficiālājā Vēstnesī C 16 A, 2008. gada 23. janvārī.

Pilnīga informācija atrodama EPSO tīmekļa vietnē http://europa.eu/epso.

---

23.1.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 16/14

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2008/C 16/05)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) NR. 510/2006

“ČESKÉ PIVO”

EK Nr.: CZ/PGI/005/00375/14.10.2004

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:	Úřad průmyslového vlastnictví
Adrese:	Antonína Čermáka 2a CZ-160 68 Praha 6-Bubeneč
Tālr.:	(420) 220 383 111
Fakss:	(420) 224 324 718
E-pasts:	posta@upv.cz

2.   Grupa:

Nosaukums:	Sdružení České pivo
Adrese:	Lípová 15 CZ-120 44 Praha 2
Tālr.:	(420) 224 914 566
Fakss:	(420) 224 914 542
E-pasts:	—
Sastāvs:	Ražotāji/pārstrādātāji ( X ) Citi ( X )

3.   Produkta veids:

2.1. grupa. Alus.

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums: “České pivo”

4.2.   Apraksts: “České pivo” tā atšķirīgo raksturu piešķir vairāki faktori, jo īpaši izmantotās izejvielas, alus darītāju gadu garumā uzkrātās speciālās zināšanas un īpašie ražošanas procesi. “České pivo” ražošanā īpaši jāmin dekokta atsevišķas uzvārīšanas process, misas vārīšana un divu posmu fermentācija. Visa ražošanas procesa (rūpīgi izvēlētas izejvielas, iesala iegūšanas process un alus darīšana Čehijas tradicionālajā apgabalā) rezultātā rodas īpašs un unikāls produkts ar labu reputāciju.

“České pivo” parametri izklāstīti turpmāk. Alus ir ievērojams ar to, ka tajā dominē iesals un apiņi, ir pieļaujama tikai neliela pasterizācijas, rauga vai estera nokrāsa, bet nav pieļaujamas nekādas svešas garšas vai smaržas. Mazāk intensīvā “České pivo” kopējā smarža rodas no salīdzinoši zemā nevēlamo fermentācijas blakusproduktu satura. Alus asums vērtējams kā vidējs līdz stiprs un ar lēnu oglekļa dioksīda atbrīvošanu. Tāpat alus buķete mērāma kā vidēja līdz pilnīga, galvenokārt nefermentēta šķietamā ekstrakta satura un starpības starp šķietamo un faktisko atšķaidījumu dēļ. Zemāks atšķaidījums arī nozīmē zemāku alkohola saturu. Viena ļoti svarīga “České pivo” īpašība ir tā rūgtums. Alus rūgtuma līmenis ir vidējs līdz augsts ar vidēju līdz vieglu skābumu, kas saglabājas ilgāk. Rūgtums mutē saglabājas ilgāk, tādējādi ilgāk stimulējot garšas kārpiņas. Lielāks rūgtums arī palīdz gremošanas procesā. “České pivo” iezīmes ir arī augstāka polifenolu koncentrācija un augstāka pH vērtība.

Gaišajam alum (gaišais lāgera tipa alus, gaišais izlejamais alus un vieglais alus) ir vājš līdz vidējs gaišā iesala un apiņu aromāts. Tam ir vidējas līdz augstas intensitātes zeltaina krāsa. Alus ir dzirkstošs un, lejot to glāzē, veido kompaktu baltu cepurīti. Tumšajam alum (tumšais lāgera tipa alus un tumšais izlejamais alus) ir īpatnējs tumšo un krāsaino iesalu aromāts. Tas ir vidēji ass, ar raksturīgi pilnīgu garšas buķeti, kas rodas, pateicoties ievērojamai starpībai starp šķietamo un faktisko atšķaidījumu un nefermentētu vielu klātbūtnei izejvielās, no kurām alus darīts. Alus pilnīgā buķete ietekmē tā rūgtumu. Pieļaujamas sekundāras karameļu un saldenas garšas un smaržas.

Kvalitātes parametri

Gaišais lāgera tipa alus

Oriģinālais misas ar apiņiem ekstrakts: 11,00–12,99 (svara %)

Alkohola saturs: 3,8–6,0 (tilp. %)

Krāsa: 8,0–16,0 (EBC vienības)

Rūgtās vielas: 20–45 (EBC vienības)

pH vērtība: 4,1–4,8

Starpība starp šķietamo un faktisko atšķaidījumu: 1,0–9,0 (rel. %)

Polifenoli: 130–230 (mg/l)

Tumšais lāgera tipa alus

Oriģinālais misas ar apiņiem ekstrakts: 11,00–12,99 (svara %)

Alkohola saturs: 3,6–5,7 (tilp. %)

Krāsa: 50–120 (EBC vienības)

Rūgtās vielas: 20–45 (EBC vienības)

pH vērtība: 4,1–4,8

Starpība starp šķietamo un faktisko atšķaidījumu: 2,0–9,0 (rel. %)

Gaišais izlejamais alus

Oriģinālais misas ar apiņiem ekstrakts: 8,00–10,99 (svara %)

Alkohola saturs: 2,8–5,0 (tilp. %)

Krāsa: 7,0–16,0 (EBC vienības)

Rūgtās vielas: 16–28 (EBC vienības)

pH vērtība: 4,1–4,8

Starpība starp šķietamo un faktisko atšķaidījumu: 1,0–11,0 (rel. %)

Tumšais izlejamais alus

Oriģinālais misas ar apiņiem ekstrakts: 8,00–10,99 (svara %)

Alkohola saturs: 2,6–4,8 (tilp. %)

Krāsa: 50–120 (EBC vienības)

Rūgtās vielas: 16–28 (EBC vienības)

pH vērtība: 4,1–4,8

Starpība starp šķietamo un faktisko atšķaidījumu: 2,0–11,0 (rel. %)

Gaišais alus

Oriģinālais misas ar apiņiem ekstrakts: maks. 7,99 (svara %)

Alkohola saturs: 2,6–3,6 (tilp. %)

Krāsa: 6,0–14,0 (EBC vienības)

Rūgtās vielas: 14–26 (EBC vienības)

pH vērtība: 4,1–4,8

Starpība starp šķietamo un faktisko atšķaidījumu: 1,0–11,0 (rel. %)

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: “České pivo” ražošanas apgabals norobežojams šādi:

dienvidrietumos: Chebská pánev, Český les, Šumava, Blanský les un Novohradské hory pakāje;

dienvidos: Třeboňská pánev, Českomoravská vrchovina dienvidu mala un Dyje upe un Morava upe aiz Hodonín;

dienvidaustrumos: Bílé Karpaty aizsargājamās teritorijas rietumu un ziemeļu mala;

austrumos: Beskydy aizsargājamās teritorijas rietumu, ziemeļu un dienvidaustrumu mala;

rietumos: Ohře upe, Mostecká pánev un Laba līdz Děčín;

ziemeļrietumos: Ploučnice upe, Kamenice upe un Lužické hory;

ziemeļos: Liberecká pánev, Krkonoše dienvidu nogāzes, Broumovské hory un Orlické hory dienvidu nogāzes;

ziemeļaustrumos: Kralický Sněžník pakāje, Rychlebské hory un Zlatohorská vrchovina, Opavice upe līdz tās satecei ar Opava upi, Opava upe līdz tās satecei ar Oder upi, Oder upe līdz tās satecei ar Olše upi, Olše upe līdz tās satecei ar Lomná upi un Lomná upe līdz Beskydy aizsargājamai teritorijai.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “České pivo” ietver valsts nosaukumu, galvenokārt īpašās ražošanas metodes dēļ, kas konkrētajam apgabalam bijusi raksturīga gadsimtiem, “České pivo” saistās ar gandrīz visu mūsdienu Čehijas teritoriju. Zemās fermentācijas pilnīgi nogatavināto alu te pastāvīgi gadsimtiem darīja galvenokārt pēc vienas un tās pašas metodes, kas apvieno dekokta atsevišķu uzvārīšanu, misas vārīšanu, apiņu vārīšanu un atsevišķu divu posmu fermentāciju (sk. 4.5. punktu). “České pivo”, salīdzinot ar citu alu, parasti ir augstāka nefermentēta ekstrakta proporcija, augstāks polifenola saturs, augstāka pH vērtība un raksturīgāka krāsa, rūgtums un asums.

Ar īpašajām izmantotās ražošanas metodes iezīmēm, kuru dēļ “České pivo” iegūst tam raksturīgās īpašības, alus reputācija un nosaukums “České pivo” ir izplatījies gan valsts iekšienē, gan ārpus tās, un produkts ir kļuvis neatņemami saistīts ar vietu, kur to ražo, — ar Čehiju.

“České pivo” jēdziena un tā kvalitātes reputācijas nozīmi apliecina arī tas, ka šis nosaukums bija iekļauts aizsargāto nosaukumu sarakstā Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Portugāles Republikas valdību 1985. gada nolīgumā par avotu norāžu, cilmes vietu un citu ģeogrāfisku un līdzīgu nosaukumu aizsardzību. Tolaik definētais apgabals bija tikai daļa no visas valsts. Tas ietvēra lielāko daļu no neatkarīgās valsts, kura radās pēc Čehijas un Slovākijas Federālās Republikas likvidēšanas. Patērētāji visā pasaulē nosaukumu “České pivo” neapšaubāmi saista ne tikai ar vietu, kur to ražo, — Čehiju —, bet arī jo īpaši ar tam raksturīgajām īpašībām un kvalitāti.

Pieteikuma iesniedzējs “České pivo” ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai ir ražotāju apvienība, kura ražo alu praktiski visā Čehijā. “České pivo” īpašības un reputāciju neapšaubāmi ir ietekmējusi nenovērtējamā pieredze, kuru Čehijas iesala ražotāji un alus darītāji ir ieguvuši gadu gaitā un nodevuši no paaudzes paaudzē Čehijas definētajā apgabalā.

Pēc platības Čehija ir viena no mazajām Eiropas valstīm. Mūsdienās tāpat kā agrāk tās nelielā platība un reljefs nodrošina atbilstību ražošanas prasībām attiecībā uz izmantoto tehnoloģiju un izejvielām, kā arī ražotāju prasmi visā definētajā apgabalā.

Ņemot vērā izklāstītos faktus un jo īpaši tipiskās un tradicionālās alus darīšanas metodes, kas atšķiras no apkārtējos apgabalos izmantotajām metodēm, alus neatkārtojamo garšu un tam raksturīgās īpašības (sk. 4.2. punktu), kā arī tā atpazīstamību tālu aiz definētā apgabala robežām, definētās teritorijas nedalāmība ir skaidra un neapstrīdama.

Apiņi

Lielākais apiņu audzēšanas apgabals Čehijā ir Žatecko, kurā ir 355 apiņu audzētājas pašvaldības Louny, Chomutov, Kladno, Rakovník, Rokycany un Plzeň-sever rajonā, kam seko Úštěcko ar 220 apiņu audzētājām pašvaldībām Litoměřice, Česká Lípa un Mělník rajonā un Tršicko ar 65 apiņus audzētājām pašvaldībām Olomouc, Přerov un Prostějov rajonā.

Čehijas apiņu audzēšanas apgabali atrodas pārejas vietās starp mērenu piekrastes un kontinentālo klimatu. Turklāt Žatecko apgabals atrodas vietā, kuru no lietus īpaši pasargā Krušné hory un Český les, radot šajā apgabalā unikālus apstākļus.

Čehijas apiņu audzēšanas apgabalos atrodami dažādi augsnes tipi (melnzeme, trūdzeme, brūnzeme un brūnaugsne), kā arī augsnes klases (smilšaina augsne, smilšmāls un māla augsne). Šīs augsnes veidojušās no dažādiem petrogrāfiskajiem un ģeoloģiskajiem substrātiem.

Žatecko apiņu audzēšanas apgabalā lielākā daļa apiņu dārzu atrodas augsnē, kas radušās perma ģeoloģiskās formācijas slāņos. Šīs augsnes, kas pazīstamas kā perma sarkanzeme, satur ievērojamu daudzumu dzelzs savienojumu (6–7 % dzelzs oksīda), mangāna un citu metālu savienojumu.

Úštěcko apiņu audzēšanas apgabala austrumu daļa atrodas terciārā perioda krīta formācijā, un centrālā daļa — Polepská blata — atrodas uz kvartārā perioda nogulsnēm. Úštěcko apgabala rietumu daļā ir ļoti daudz bazalta vulkānisku klinšu.

Tršicko apiņu audzēšanas apgabala augsnes galvenokārt ir no kvartārā un daļēji no terciārā perioda.

Žatecko apiņu audzēšanas apgabala perma sarkanzeme tiek uzskatīta par vislabāko augsni augstākās kvalitātes apiņiem. Tās ir galvenokārt smilšmāla un māla augsnes, kuras pēc apstrādes noteiktā dziļumā spēj lieliski absorbēt ūdeni un gaisu un augsnes barības vielas. Apiņu audzēšanai vislabākā ir mazliet skāba līdz neitrāla augsne. Augsnes piemērotību apiņu audzēšanai nosaka ne tikai pēc tās dabīgajām īpašībām, bet arī lielā mērā pēc augsnes uzlabošanas un apstrādes ar organiskajiem un minerālmēsliem, kā arī pēc citas ilgtermiņa apstrādes, lai radītu labvēlīgus apstākļus apiņu audzēšanai un attīstībai.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Katram alus ražotājam ir visu izejmateriālu piegādātāju saraksts. Izejmateriālu izcelsme atrodama piegādes pavadzīmēs. Turklāt Čehijā audzēto apiņu izcelsmes izsekojamība ir viena no prasībām likumā Nr. 97/1996 Coll. Ir arī galaprodukta pircēju saraksts. Produkta iepakojumā obligāti norādīta informācija par ražotāju un pašu produktu. Tas nodrošina precīzu produkta izsekojamību. Pats ražošanas process tiek rūpīgi un precīzi kontrolēts, un tiek reģistrēta detalizēta informācija par katru partiju, lai vēlāk būtu iespējams noteikt visu katras “České pivo” partijas ražošanā izmantoto izejvielu izcelsmi. Atbilstību specifikācijām uzrauga Čehijas Lauksaimniecības un pārtikas kontroles iestādes vietējā nodaļa.

4.5.   Ražošanas metode: Izejvielas alus ražošanai

Iesals — izmanto gaišo iesalu, kas pazīstams arī ar nosaukumu “Pilzenes iesals” un ko iegūst no vasaras divrindu miežiem. Iesala iegūšanā izmantotās miežu šķirnes ir no kultivētām šķirnēm, kuras apstiprinājusi Čehijas Lauksaimniecības un pārtikas kontroles iestāde Brno pilsētā un “České pivo” ražošanai ieteicis Alus darīšanas un iesala iegūšanas pētniecības institūts Prāgā (vispārīgai informācijai par misu pēc vārīšanas ar apiņiem sk. tabulu).

Pašreizējās starptautiskās un Eiropas kvalitātes prasības alus darīšanai paredzētiem miežiem dod priekšroku šķirnēm ar augstu enzīmu aktivitāti, augstu ekstrakta saturu un augstām galīgā atšķaidījuma vērtībām. Tomēr “České pivo” raksturīgas zemākas proteolītiskās un citolītiskās izmaiņas un atšķaidījuma līmenis, kā rezultātā alū ir šķietamais ekstrakts. Tādējādi šķirnēm, kuras derīgas “České pivo” ražošanai, ir noteikti šādi pamatparametri:

Tiek izmantoti Čehijas apiņi un pārstrādātu apiņu produkti, jo īpaši apiņu šķirnes, ko audzē atsevišķos Žatecko, Úštěcko un Tršicko rajonos. Apiņus audzē smilšmāla un māla augsnēs. Perma sarkanzeme ir raksturīga Žatecko reģionam. Apiņu audzēšanai vislabvēlīgākā gada vidējā temperatūra ir 8–10 °C.

Šie apiņi ir īpatnēji un atšķiras no apiņiem, kurus audzē citur pasaulē, galvenokārt ar alfa rūgto skābju proporciju pret beta rūgtajām skābēm. Ja parasti audzētajām šķirnēm šī proporcija kopumā ir 2,5:1, tad šajā reģionā audzētajiem apiņiem tā ir vidēji 1:1,5. Vēl viena īpašība, kas atšķir tos no citiem apiņiem, ir beta farnesēna saturs 14–20 % no visām ēteriskajām eļļām. Ir jābūt uzraudzības iestāžu apstiprinājumam un Alus darīšanas un iesala iegūšanas pētniecības institūta ieteikumam par apiņu šķirnēm, ko audzē attiecīgajā apgabalā, un kopumā visām “České pivo” ražošanai izmantojamo apiņu šķirnēm.

Ūdens — “České pivo” ražošanai izmanto ūdeni no vietējiem avotiem. Alus darīšanai izmantotais ūdens pēc tā cietības tiek vērtēts kā mīksts līdz vidēji ciets.

Raugs — izmanto zemās fermentācijas rauga celmu (Saccharomyces cerevisiae subsp. uvarum), kas ir piemērots “České pivo” ražošanai un kā rezultātā rodas specifikācijā noteiktā starpība starp šķietamo un faktisko atšķaidījumu. Visbiežāk izmanto raugu ar celmu Nr. 2, 95 un 96, kas ietverti Alus darīšanas un iesala iegūšanas pētniecības institūta rauga reprodukcijas celmu kolekcijā ar reģistrācijas numuru RIBM 655 un ir pieejami visiem “České pivo” ražotājiem.

Ražošana

Alus ražošana sākas alus darītavā, kur samalti iesala graudi tiek sajaukti ar ūdeni un mērcēti, pārvēršot nefermentēto cieti fermentējamā cukurā. Šajā procesā ir 1–3 atsevišķas vārīšanas reizes; infūzijas metodi neizmanto. Vismaz 80 % no iesala ir no apstiprinātu šķirņu graudiem, kas garantē pareizās “České pivo” garšas īpašības.

Iesala sastāvs un pārstrādātais daudzums tiek reģistrēts alus darīšanas žurnālā, bet iesala graudu izcelsmi apliecina piegādes pavadzīmes. Alus darīšanas žurnālā reģistrē arī temperatūru un mērcēšanas ilgumu. Pēc mērcēšanas procesa pabeigšanas un iesala nešķīstošo daļiņu atdalīšanas procesā, kuru sauc par filtrēšanu caur filtrācijas katlu, sākas misas gatavošana, vārot to ar apiņiem. Šajā posmā, kas ilgst 60–120 minūtes, jāpanāk vismaz 6 % izgarošana. Apiņus var pievienot ne vairāk kā trīs reizes. Minimālais Čehijas apiņu vai to pārstrādes produktu daudzums ir 30 % gaišā lāgera tipa alus veidiem un vismaz 15 % pārējiem alus veidiem. Apiņu sastāvs un izejvielu partijas sastāvs tiek reģistrēts alus darīšanas žurnālā; izejvielu izcelsmi apliecina piegādes pavadzīmes. Pēc misas vārīšanas beigām misu ar apiņiem atdzesē līdz temperatūrai 6–10 °C un pakļauj gaisa iedarbībai. Tad pievieno raugu, ko izmanto vienīgi zemajai fermentācijai (Saccharomyces cerevisiae subs. uvarum).

Fermentācija notiek maksimālajā temperatūrā 14 °C, un šis tehnoloģiskais process parasti ir nodalīts no sekundārās fermentācijas, t.i., tiek izmantota divposmu fermentācija. Temperatūras amplitūda fermentācijas laikā tiek reģistrēta fermentācijas žurnālā. Sekundārais fermentācijas process norisinās temperatūrā tuvu 0 °C. Pēc nogatavināšanas procesa beigām, t.i., pēc sekundārās fermentācijas tvertnēs, alus tiek filtrēts un pildīts mucās, pudelēs, skārdenēs vai lielizmēra tvertnēs. Ir iespējams ražot arī nefiltrētu alu. Galaproduktam jāatbilst 4.2. punktā norādītajām kvalitātes prasībām.

Visa alus ražošanas tehnoloģija tiek pastāvīgi uzraudzīta.

Uzraudzības metode

Misa

Pirmās misas ekstrakts — paraugu ņemšana 10 minūtes pēc tam, kad uzsākta filtrēšana caur filtrācijas katlu.

Ekstrakta noteikšana: piknometriski, izmantojot saharimetru vai īpašu aparātu (A. Paar vai citu aparātu, kas piemērots ekstrakta mērīšanai).

Misas skaidrība 25 °C temperatūrā — nefelometriski 25 °C temperatūrā, mērot pēc 30 nostādināšanas minūtēm.

Pēdējās misas ekstrakta mērīšana 25 °C temperatūrā — ekstraktu mēra ar tādu pašu metodi kā pirmās misas ekstraktu.

Misa ar apiņiem

Ekstrakts no misas ar apiņiem — paraugu ņemšana 15 minūtes pēc misas vārīšanas beigām.

Ekstrakta noteikšana — piknometriski, izmantojot saharimetru vai īpašu aparātu (A. Paar vai citu aparātu, kas piemērots ekstrakta mērīšanai).

Cieto nosēdumu saturs — vizuāla pārbaude samaisītā misā ar apiņiem 5 minūtes pēc misas vārīšanas beigām Imhofa konusā vai citā mazā traukā, kurā var novērtēt cieto nosēdumu saturu.

Misas ar apiņiem skaidrība — misu ar apiņiem filtrē (analītiskais filtrpapīrs, zilā strēmele) un filtrātu izmanto nefelometriskai noteikšanai 90° leņķī. Mērījumu veic daļēji 20 °C (karsējot 20 minūtes) un daļēji 5 °C (karsējot 20 minūtes).

Rūgtuma noteikšana misai ar apiņiem — izo-α-rūgto skābju (IBU) saturs.

Misas ar apiņiem faktiskais atšķaidījums — nosaka ar ieteiktu metodi.

Zaļalus

Šķidrumā esošo rauga šūnu noteikšana ar mikroskopu.

Rauga dzīvotspējas noteikšana (izmantojot metilēna zilo krāsu).

Izo-α-rūgto skābju (IBU) noteikšana ar ieteiktām metodēm.

Gatavais alus

Galvenā analīze — šķietamais un faktiskais ekstrakts, alkohola saturs, ekstrakta aprēķināšana sākotnējā misā, izo-α-rūgto skābju (IBU) noteikšana, alus skaidrība 90° leņķī, faktiskais atšķaidījums un alus krāsa.

Pārbaudes veic alus darītavas laboratorijas vai specializēta laboratorija (piemēram, Alus darīšanas un iesala iegūšanas pētniecības institūts) saskaņā ar alus darīšanas un iesala rūpniecības analītiskajiem standartiem vai Analytica-EBC.

4.6.   Saikne: No arheoloģiskajiem atradumiem ir skaidrs, ka definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā (turpmāk tekstā — “attiecīgais apgabals”) iedzīvotāji alu darīja jau pirms slāviem, un to darīja arī slāvi. Pirmās ziņas par alus darīšanu attiecīgajā apgabalā saistās ar Břevnovský klášter (Brževnovas klosteri), kur benediktiešu mūki darīja alu un ražoja vīnu 993. gadā.

Senākās ziņas par apiņu audzēšanu attiecīgajā apgabalā ir dibinājuma harta, ar kuru princis Bržetislavs I noteica desmito tiesu par Žatec un Stará un Mladá Boleslav audzētajiem apiņiem par labu Sv. Venčislava ordenim. Pirmais vēsturiskais dokuments, kas tieši saistīts ar alus darīšanu, ir Višegradas ordeņa dibināšanas harta, kuru 1088. gadā pasludināja pirmais Bohēmijas karalis Vratislavs II. Šajā dokumentā, kura kopijas ir saglabājušās, ir atsauces uz apiņu desmito tiesu un citām dāvanām, piemēram, nekustamo īpašumu un maksājumiem, par labu Višegradas ordeņa kanoniķiem. Daudzos citos dokumentos no 1090. gada līdz 1100. gadam rakstīts par apiņu audzēšanu, iesalu, alu, alus darīšanas atļaujām un alus eksportu. Pēc 1330. gada daudz ziņu par iesala gatavošanu un alus darīšanu ir karaļa, augstmaņu un pilsoņu dokumentos.

Alus darīšanas process ir nodots no paaudzes paaudzē. Sākotnēji alus darīšana bija privilēģija, un ar to nodarbojās atsevišķas personas (piemēram, pilsētnieki ar alus darīšanas atļaujām un augstmaņi). 14. gadsimtā tika nodibinātas iesala gatavotāju un alus darītāju ģildes, un alus ražošana ar zemo un augsto fermentāciju turpināja strauji augt, savu kulmināciju sasniedzot ar rūpniecisko ražotņu izveidi, kuras ir nesušas “České pivo” alus darīšanas tradīcijas līdz pat mūsdienām. Nozīmīgs notikums bija Pilsētnieku alus darītavas nodibināšana Plzeņā 1842. gadā.

Alus ražošana ar zemo fermentāciju tika turpmāk uzlabota, un šā alus raksturīgās īpašības pilnīgi atšķīrās no cita līdz tam laikam ražotā alus īpašībām. Šis zeltītais, dzirkstošais dzēriens ar patīkamu apiņu garšu un jauku kompaktu cepurīti izplatījās visā pasaulē. Tas nozīmēja jaunas ēras sākumu pasaules alus darīšanas rūpniecībā, kura sāka augt nepieredzētā ātrumā ne tikai Čehijā, bet arī Austroungārijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs. Turpmākajās desmitgadēs tika dibinātas daudzas alus darītavas, kuras visas bija pilnībā aprīkotas ar vismodernākajām tehnoloģijām. Pakāpeniski iekārtu un tehnoloģiju uzlabojumi ir ļāvuši nodrošināt mūsdienu lielapjoma ražošanu. Tomēr pamatprincips paliek iepriekšējais. Alus, kuram tika un joprojām tiek izmantotas galvenokārt vietējās izejvielas (t.i., izejvielas ar izcelsmi attiecīgajā apgabalā ar īpašo augsni un klimatiskajiem apstākļiem), ir guvis atzinību un panācis noturīgas pozīcijas gan savā valstī, gan ārzemēs. Tā popularitāti apliecina daudzie “České pivo” eksporta pārdošanas rekordi ne tikai agrāk, bet arī patlaban.

“České pivo” ražo ar iepriekš aprakstīto metodi, kas balstīta uz čehu alus darītāju prasmi, to ražo vienīgi attiecīgajā apgabalā, galvenokārt no vietējiem noteiktas kvalitātes izejmateriāliem un vietējā ūdens. Tas viss piešķir “České pivo” specifiskas īpašības, ko nodrošina tā unikālais sastāvs.

Alus darīšanas un iesala iegūšanas pētniecības institūta Prāgā veiktie pētījumi liecina, ka “České pivo” ievērojami atšķiras no ārzemju alus. Izvēlētas Čehijas un ārzemju alus šķirnes tika rūpīgi izvērtētas analītiski un organoleptiski.

Tika izstrādāts detalizēts analītiskais un statistiskais modelis, kas ļāva noteikt līdzības un atšķirības starp dažādām alus šķirnēm. Rezultāti tika apstrādāti, izmantojot daudzdimensiju statistikas metodes (faktorus, dispersiju, klasteru analīzi utt.). Tika pierādīts, ka “České pivo” var atšķirt no ārzemju alus šķirnēm tajā pašā kategorijā.

Vairumā gadījumu “České pivo” satur šķietamo (nefermentēto) ekstraktu, kas ir viena no tā vistipiskākajām īpatnībām. Citas īpašības, kas to atšķir no ārzemju alus šķirnēm, ir tā krāsa, augstāks rūgtuma līmenis, pH vērtība un polifenola saturs. Izteiktāka krāsa un augstāks polifenola saturs rodas no dekokta atsevišķas uzvārīšanas procesa, ko Čehijā izmanto ļoti bieži. Visus šos parametrus nodrošina izejmateriālu kvalitāte un saturs, kā arī tehniskie un tehnoloģiskie apstākļi. No tehnoloģiskā viedokļa būtiskākie faktori ir iesala sastāvs, apiņu daudzums, izvēlētais rauga celms un fermentācijas metode, apvienojot to ar alus darīšanas tradīcijām un cilvēka faktoru. No sajūtu viedokļa “České pivo” raksturo tā pilnīgā buķete, augstāks rūgtuma līmenis, tas, ka rūgtums ilgāk neizgaist, un mazāka svešu smaržu un garšu iespējamība.

Šā alus darīšanas unikalitāte ir cēlusies no gadsimtiem ilgas alus darīšanas tradīcijas attiecīgajā apgabalā un šā īpašā aroda nodošanas no paaudzes paaudzē līdz pat mūsdienām. Apiņu audzēšanai labvēlīgie apstākļi attiecīgajā apgabalā kopā ar darbinieku augsto profesionalitāti, kas apgūta dažādās Čehijas mācību iestādēs, garantē “České pivo” lielisko reputāciju visā pasaulē. Nosaukums “České pivo” bija minēts jau Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas un Portugāles Republikas valdību 1985. gada nolīguma par avotu norāžu, cilmes vietu un citu ģeogrāfisku un līdzīgu nosaukumu aizsardzību pielikumā. Šis nolīgums tika publicēts ārlietu ministra 1987. gada 18. maija dekrētā Nr. 63/1987 Coll.

Čehijas tūrisma nozare 2003. gadā veica aptauju par to, kā Čehiju uztver un kādu iemeslu dēļ tūristi to izvēlas par sava brauciena mērķi. Mērķgrupā bija tūristi no Vācijas, Austrijas, Polijas, Itālijas, Nīderlandes, ASV, Japānas, Skandināvijas valstīm, Krievijas, Dienvidkorejas un arābu valstīm. Tika aptaujāti 1 800 respondenti (150 respondenti no katras valsts vai valstu grupas). Vīrieši veidoja 66 % no izlases. Aptaujā atklājās, ka Čehiju galvenokārt saista ar Prāgu (47 %) un lielisku alu (45 %). Jautājums bija šāds: “Kad es dzirdu vārdu “Čehija”, man vispirms prātā nāk…”.

Par “České pivo” popularitāti liecina arī tā stabili augošais eksports.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:	Státní zemědělská a potravinářská inspekce
Adrese:	Květná 15 CZ-603 00 Brno
Tālr.:	(420) 543 540 205
Fakss:	(420) 543 540 210
E-pasts:	sekret.ur@spzi.gov.cz

4.8.   Marķējums: Nosaukums “České pivo” ir daļa no prečzīmes uz produkta galvenās etiķetes.

Nekas “České pivo” specifikācijā nekavē izdarīt atsauci uz ražošanu Čehijā tādam alum, kas nav klasificēts kā “České pivo” saskaņā ar valsts un Kopienas prasībām. Tomēr šāda atsauce nedrīkst būt daļa no šāda alus prečzīmes uz galvenās etiķetes.

Atsaucēm uz “AĢIN”, “aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi” un attiecīgo Kopienas simbolu jābūt skaidri saistītām ar nosaukumu “České pivo”, un tās nedrīkst radīt iespaidu, ka reģistrēti ir arī kādi citi uz etiķetes norādītie nosaukumi.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---

23.1.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 16/23

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2008/C 16/06)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CEBREIRO”

EK Nr.: ES/PDO/005/0443/15.12.2004

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šajā kopsavilkumā iekļauti galvenie produkta specifikācijas elementi informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:	Subdirección General de Calidad y Promoción Agroalimentaria. Dirección General de Industrias Agroalimentarias y Alimentación. Secretaría General de Agricultura y Alimentación del Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación. España
Adrese:	Paseo Infanta Isabel, 1, E-28071 Madrid
Tālr.:	(34) 91 347 53 94
Fakss:	(34) 91 347 54 10
E-pasts:	sgcaproagro@mapya.es

2.   Grupa:

Nosaukums:	Quesería Castelo de Brañas SL
Adrese:	Acceso al Mercado Ganadero s/n. Pedrafita do Cebreiro (Lugo)
Tālr.:	(34) 982 367 163
Fakss:	(34) 982 367 163
E-pasts:	—
Nosaukums:	Da Ma del Carmen Arrojo Valcárcel (Quesería XAN BUSTO)
Adrese:	Nullán. As Nogais (Lugo)
Tālr.:	(34) 982 161 020
Fakss:	(34) 982 161 020
E-pasts:	—
Sastāvs:	Ražotāji/pārstrādātāji (X) Citi ( )

3.   Produkta veids:

1.3. grupa. Siers.

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Produkta nosaukums: “Cebreiro”

4.2.   Apraksts: Siers, kas pagatavots no pasterizēta govs piena, kurš pēc ražošanas procesa, kas ietver šādus posmus — sarecināšana, piena recekļa sagriešana, sūkalu notecināšana, mīcīšana un sālīšana, ievietošana veidnēs, presēšana, nogatavināšana un attiecīgā gadījumā žāvēšana, iegūst šādas īpašības.

Fiziskās īpašības

—	Forma: sēnes vai pavāra cepures forma, kuru veido divas daļas — cilindriska pamatne ar dažādu diametru un augstumu, kas nepārsniedz 12 cm, un “cepure”, kuras diametrs ir par 1–2 cm lielāks nekā pamatnei un kuras augstums nepārsniedz 3 cm;

—	Svars: no 0,3 līdz 2 kg.

Organoleptiskās īpašības

—	Svaigam sieram miza neizdalās, masa ir balta un graudaina, mīksta, mālaina, krēmīga, uz mēles kūstoša. Siers ir nedaudz skābens, tā garša un aromāts atgādina pienu, no kura siers iegūts;

—	Nogatavināta siera miza tikai nedaudz izdalās, un tā iedzeltenā līdz tumši dzeltenā masa dažkārt ir cieta, bet vienmēr drīzāk stingra nekā mīksta. Garša ir mazliet metāliska, pikanta, siers garšo pēc piena un tam ir īpašs aromāts.

Analītiskās īpašības

—	Mitrums: dažāds — atkarībā no nogatavināšanas pakāpes, taču mazāks par 50 %;

—	Tauki: vismaz 45 % un ne vairāk par 60 % sausnā;

—	Olbaltumvielas: vairāk par 30 %.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Piena ražošanas un aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Cebreiro” sieru ražošanas apgabalu veido ģeogrāfiska teritorija, kura ietver šādas pašvaldības, kas visas atrodas Lugo provincē: Baleira, Baralla, Becerreá, Castroverde, Cervantes, Folgoso do Courel, A Fonsagrada, Láncara, Navia de Suarna, As Nogais, Pedrafita do Cebreiro, Samos un Triacastela.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Cebreiro” sieru ražošanā drīkst izmantot tikai tādu pienu, kas iegūts no tām lopkopības saimniecībām, kuras reģistrētas attiecīgajā reģistrā.

Tādējādi aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cebreiro” var piešķirt tikai tādiem sieriem, kas ražoti un attiecīgajos gadījumos nogatavināti siernīcās un nogatavināšanas telpās, kuras reģistrētas kontroles iestādes reģistros.

Lai nodrošinātu atbilstību specifikācijai un kvalitātes rokasgrāmatai, kontroles iestādei ir lopkopības saimniecību, siernīcu un nogatavināšanas telpu kontroles reģistri. Attiecībā uz visām fiziskām vai juridiskām personām, kurām pieder minētajos reģistros ierakstīti īpašumi, iekārtas un to ražojumi, tiek veikta pārbaude, lai pārliecinātos, vai ražojumi ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cebreiro” atbilst specifikācijas prasībām.

Pārbaužu pamatā ir lopkopības saimniecību un iekārtu apskate, dokumentācijas pārbaude, kā arī izejvielas un sieru analīze.

Ja tiek atklāts, ka izejviela vai saražotie sieri nav iegūti saskaņā ar specifikācijas prasībām, tos nedrīkst tirgot ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Cebreiro”.

Šī cilmes vietas nosaukuma sieriem ir numurēta papildu etiķete, kuru pārbauda, piegādā un izsniedz kontroles iestāde saskaņā ar kvalitātes rokasgrāmatā iekļautajiem noteikumiem.

4.5.   Ražošanas metode: Tiek izmantots dabīgs pilnpiens, kas ir iegūts no Galisijas gaišbrūnās (Rubia Gallega), Alpu pelēkbrūnās un Frīzijas šķirnes govīm vai šo šķirņu krustojumiem. Tas nedrīkst saturēt ne jaunpienu, ne konservantus, un kopumā tam jāatbilst spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajām prasībām. Turklāt nedrīkst veikt nekādu piena standartizāciju un tas ir atbilstīgi jāuzglabā temperatūrā, kas nepārsniedz 4 °C, lai nepieļautu mikroorganismu attīstību. Pirms gatavošanas procesa sākšanas tiek veikta piena pasterizācija, kuras laikā pienu uzglabā 30 minūtes 62 °C temperatūrā, ja pasterizācija notiek kublā, vai arī 20 sekundes 72 °C temperatūrā, ja pasterizācija notiek pasterizēšanas iekārtā.

Siera ražošana ietver šādas procedūras.

Sarecēšana. To izraisa ar dzīvnieku izcelsmes sūkalu ieraugu vai citiem recēšanas enzīmiem, kas atļauti kvalitātes rokasgrāmatā, 26 °C līdz 30 °C temperatūrā, izmantojot tik lielu koagulanta devu, kāda nepieciešama, lai recēšanas laiks nebūtu īsāks par 60 minūtēm.

Piena recekļa griešana. Recekli sagriež tā, lai iegūtu gabalus ar diametru no 10 līdz 20 mm.

Sūkalu notecināšana. Pēc sākotnējās sūkalu notecināšanas kublā rūgušpienu ievieto auduma maisos, ko piekarina sūkalu turpmākai notecināšanai. Šādi tie karājas no piecām līdz desmit stundām.

Mīcīšana un sālīšana. Pēc sūkalu notecināšanas rūgušpiens tiek mīcīts, līdz tiek iegūta viendabīga, mālainu masa, vienlaikus to sālot ar vārāmo sāli.

Ievietošana veidnēs un presēšana. Masu ievieto veidnēs, kurās veic masas galīgo presēšanu uz laiku, kas atkarīgs no pielietotā spiediena un gabalu lieluma. Pēc tam sierus izņem no veidnēm un ievieto saldētājkamerās, kur tiem vismaz stundu jānogatavojas temperatūrā no 2 °C līdz 6 °C. Kad šis laiks ir pagājis, sierus, ko tirgo kā svaigus, var laist tirgū.

Nogatavināšana (izvēles). Ja tiek veikta nogatavināšana, to veic 10 °C līdz 15 °C temperatūrā telpās, kur relatīvais mitrums ir no 70 % līdz 80 %. Minimālais nogatavināšanas laiks ir četrdesmit piecas dienas. Nogatavinātā siera marķējumā ir jānorāda šī sieru īpašība.

Lai saglabātu ražojuma kvalitāti un tā izsekojamību, aizsargātie sieri kopumā ir jātirgo veselos gabalos un kontroles iestādes atļautos iepakojumos.

Tomēr kontroles iestāde var atļaut sieru tirdzniecību pa daļām, arī tā sagriešanu tirdzniecības vietā, ar nosacījumu, ka šajā nolūkā vienmēr tiek izveidota atbilstīga kontroles sistēma, kas garantē ražojuma izcelsmi un kvalitāti, kā arī nevainojamu uzglabāšanu un pareizu piedāvāšanu patērētājam, novēršot jebkādu neskaidrību iespējamību.

4.6.   Saikne:

Vēsturiskā saikne

Šo sieru izcelsme tiek saistīta ar pirmajiem mūkiem, kas apmetās Cebreiro ciematā (galvenā svētceļotāju ceļa uz Santjago — El Camino francés — ienākšanas vietā Galisijā), lai strādātu slimnīcā, kas bija uzcelta 9. gadsimta beigās, lai apmierinātu svētceļotāju vajadzības. Gadsimtu gaitā svētceļotāji baudīja šo sieru Cebreiro kalnos un darīja to zināmu visā Spānijā un Eiropā.

Valsts Vēstures arhīvā (Archivo Histórico Nacional) un Simankasas Centrālajā arhīvā (Archivo General de Simancas) saglabājušies dokumenti atklāj interesantas piezīmes saistībā ar Cebreiro ciematā gatavotā siera ikgadējiem sūtījumiem uz Portugāles karaļnamu Kārļa III laikā. Sieru no novembra savās mājās gatavoja apgabala ciemata iedzīvotāji (galvenokārt sievietes). Sūtījumos vienmēr bija iekļauti divi duči sieru. Tos gatavoja gada pēdējās piecpadsmit dienās, izmantojot auksto laiku to labākai uzglabāšanai, lai janvāra pirmajā pusē sierus kā dāvanu pasniegtu Portugāles karalienei.

Turklāt dažādi 18. un 19. gadsimta dokumenti arī apliecina Cebreiro siera slavu šajā laikā.

Jaunākajās bibliogrāfiskajās atsaucēs, piemēram, grāmatā “Geografía General del Reino de Galicia” (“Galisijas Karalistes vispārējā ģeogrāfija”) (1936), ir iekļauta informācija saistībā ar Cebreiro sieru, tā īpašībām un ražošanas veidu.

Vēlāk, jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, Spānijas sieru un jo īpaši Galisijas sieru eksperts Carlos Compairé Fernández publicēja dažādus darbus, kuros ir plaši pētījumi par šiem sieriem, arī to ķīmiskās un bakterioloģiskās analīzes. Var teikt, ka tie ir pirmie zinātniskie pētījumi par šiem sieriem.

Grāmatas “Inventario Español de Productos Tradicionales” (“Spānijas tradicionālo produktu uzskaite”), kuru 1996. gadā publicēja Spānijas Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija, nodaļā par sieriem ir iekļauta plaša informācija par Cebreiro sieru, tostarp par tā īpašībām, ražošanas veidu, vēsturi un ekonomisko nozīmi.

Saikne ar dabu

ACVN “Cebreiro” aizsargātajā teritorijā ir okeāna kalnu klimats. To raksturo izteikti samazināta jūras ietekme un pastiprinātas kontinentāla klimata īpašības. Tas būtiski ierobežo lauksaimniecisko darbību. Lielā daļā teritorijas, kas atrodas augstāk par 1 000 metriem virs jūras līmeņa, ir temperatūra, kuru salīdzinājumā ar vispārējiem apstākļiem Galisijā varētu raksturot kā “ļoti zemu”, un kur laikposms bez sala ir īsāks par 5 mēnešiem.

Nelabvēlīgo vides apstākļu dēļ lopkopība ir ļoti būtiska šā apgabala ekonomikai, jo klimata, augsnes un orogrāfiskie apstākļi šai nozarei kaitē mazāk nekā zemkopībai, ir labas dabīgās pļavas un ganības, un plašās kalnu teritorijas var izmantot par ganībām, kā arī liellopi ir pielāgojušies bargajiem klimata apstākļiem.

Ģeogrāfiskās vides saistība ar produkta specifiskajām īpašībām

Siera “Cebreiro” ražošanas ģeogrāfiskajam apgabalam raksturīgas daudzas ielejas, kuras ieskauj kalni un kurās neskaitāmās pļavas un ganības ir būtisks ainavas elements.

Šī īpašā ģeogrāfiskā vide dažādos veidos ietekmē “Cebreiro” siera sevišķās īpašības.

—	Pirmām kārtām, kā jau minēts, ģeogrāfiskā vide ir labvēlīga, lai augtu augstvērtīga ganību zāle.

—	Turklāt pienu ražo nelielās ģimenes saimniecībās, kurās ir tradicionāli dzīvnieku turēšanas apstākļi un kuru ganāmpulku būtisku daļu joprojām veido vietējās šķirnes un dzīvniekus baro, izmantojot pašu saimniecībās iegūto lopbarību, kā arī ganot tos pļavās, kad to ļauj klimatiskie apstākļi.

—

Barības koncentrātus, kas iegūti ārpus saimniecības, izmanto tikai nelielos daudzumos kā piedevas, lai apmierinātu ganāmpulka enerģētiskās vajadzības. Šāds tradicionālais modelis, kurā maksimāli ierobežota tādu izejvielu iepirkšana, kas nav ražotas attiecīgajā saimniecībā, sekmē šo nelielo ģimenes saimniecību ekonomisko dzīvotspēju.

—

Ņemot to vērā, šajās saimniecībās saražotajam pienam ir optimālas kvalitātes īpašības sieru ražošanai. Ir zinātniski pierādīts, ka šīs dabiskās ražošanas un ganāmpulka barošanas sistēmas uzlabo piena uzturvērtību dēļ lielāka CLA (konjugētās linolēnskābes) un omega-3 taukskābju daudzuma tā lipīdu sastāvā; jo vairāk dzīvnieki ēd zāli, jo vairāk pieaug šo diētiski labvēlīgo tauku sastāvs, un tas arī ietekmē saražoto sieru īpašības.

—	Visbeidzot, šā reģiona ražotāji ir saglabājuši senās šā tipa sieru sagatavošanas tradīcijas, un šiem sieriem ir absolūti unikālas īpašības, piemēram, īpašā un tradicionālā “pavāra cepures” forma, kas to ļauj tūlīt atpazīt. Ražotāju produkcija ir ieguvusi pelnītu prestižu un patērētāju atzinību.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:	Dirección General de Producción, Industrias y Calidad Agroalimentaria
Adrese:	San Caetano, Santiago de Compostela
Tālr.:	(34) 981 54 47 77
Fakss:	(34) 981 54 00 18
E-pasts:	dxpica.mrural@xunta.es

4.8.   Marķējums: Uz sieriem, ko tirgo ar aizsargātās cilmes vietas nosaukumu “Cebreiro” un kas ir apstiprināti kā specifikācijai un noteikumiem atbilstoši, ir jābūt uzspiestam zīmogam, etiķetei vai papildu etiķetei ar secīgu burtu un ciparu kodu, kuru apstiprinājusi un izsniegusi kontroles iestāde, kā arī aizsargātā cilmes vietas nosaukuma oficiālajam logotipam.

Gan uz tirdzniecības etiķetes, gan papildu etiķetes obligāti ir jābūt redzamiem vārdiem “Denominación de Origen Protegida Cebreiro”. Turklāt nogatavinātam sieram “Cebreiro” šis vārds “curado” (nogatavināts) izceltā veidā jānorāda uz etiķetes.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---