ISSN 1725-5201

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 193E

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

50. sējums
2007. gada 21. augusts


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

Padome

2007/C 193E/01

2007. gada 21. maija Kopējā nostāja (EK) Nr. 9/2007, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2186/93

1

2007/C 193E/02

2007. gada 28. jūnija Kopējā nostāja (EK) Nr. 10/2007, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000

13

LV

 


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

Padome

21.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 193/1


KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 9/2007,

ko Padome pieņēmusi 2007. gada 21. maijā

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007 (… gada …), ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2186/93

(2007/C 193 E/01)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2186/93 (1993. gada 22. jūlijs) (2) noteikts kopējs pamats uzņēmumu reģistru izveidei statistikas vajadzībām ar saskaņotām definīcijām, raksturojumiem, jomu un atjaunināšanas procedūrām. Lai uzņēmumu reģistri turpinātu attīstīties saskaņoti, būtu jāpieņem jauna regula.

(2)

Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (3) ietvertas lietojamās statistikas vienības definīcijas. Iekšējam tirgum vajadzīga uzlabota statistikas salīdzināmība, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas prasībām. Lai panāktu šo uzlabojumu, būtu jāpieņem kopējas uzņēmumu un citu būtisku statistikas vienību definīcijas un apraksti.

(3)

Ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 (1996. gada 20. decembris) par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (4) un Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 (1998. gada 19. maijs) par īstermiņa statistiku (5) izveidots kopējs pamats Kopienas statistikas vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un novērtēšanai par uzņēmumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm Kopienā. Uzņēmumu reģistri statistikas vajadzībām ir šāda kopēja pamata galvenais elements, un tie nodrošina iespējamību organizēt un koordinēt statistikas apsekojumus, nodrošinot saskaņotu atlases pamatu.

(4)

Uzņēmumu reģistri ir viens elements, kā saskaņot pretrunīgās prasības attiecībā uz aizvien plašāko informācijas klāstu par uzņēmumiem un kā atvieglināt to administratīvo slogu, jo īpaši izmantojot informāciju, kas iekļauta administratīvajās un juridiskajās vienībās, sevišķi attiecībā uz mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas definēti Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK (6).

(5)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (7) ir noteikts pamats Kopienas statistikas programmas izveidei un izveidota kopēja statistikas konfidencialitātes sistēma.

(6)

Īpašie noteikumi datu apstrādei saistībā ar Kopienas statistikas programmu neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8).

(7)

Uzņēmumu reģistri statistikas vajadzībām ir arī galvenais uzņēmumu demogrāfijas avots, jo tajos var izsekot uzņēmumu dibināšanai un slēgšanai, kā arī strukturālajām pārmaiņām ekonomikā pēc koncentrācijas vai dekoncentrācijas, veicot tādas darbības kā uzņēmumu apvienošanās, pārņemšana, iekļaušana, nodalīšana un restrukturēšana.

(8)

Uzņēmumu reģistri sniedz pamatinformāciju, kuras vajadzību nosaka politikas lielā ieinteresētība lauku attīstībā ne tikai saistībā ar lauksaimniecību, bet arī ar pieaugošo iesaistīšanos cita veida darbībā, ko neatspoguļo uz produkciju balstīta lauksaimniecības statistika.

(9)

Publiskiem uzņēmumiem ir svarīga loma dalībvalstu ekonomikā. Komisijas Direktīva 80/723/EEK (1980. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību (9) attiecas uz konkrētiem publisko uzņēmumu veidiem. Publiski uzņēmumi un publiskas korporācijas tādēļ būtu jāidentificē uzņēmumu reģistros, un to var izdarīt, veicot institucionālā sektora klasifikāciju.

(10)

Lai noteiktu uzņēmumu grupas, pareizi noteiktu uzņēmumus, noteiktu lielas un sarežģītas vienības un pētītu noteiktu tirgu koncentrācijas līmeni, vajadzīga informācija par kontroles saitēm starp juridiskām vienībām. Informācija par uzņēmumu grupām uzlabo uzņēmumu reģistru kvalitāti, un to var izmantot, lai mazinātu konfidenciālo datu atklāšanas iespējamību. Daži finanšu dati bieži ir nozīmīgāki uzņēmumu grupu vai apakšgrupu līmenī nekā individuāla uzņēmuma līmenī, un tie var būt pieejami vienīgi grupu vai apakšgrupu līmenī. Uzņēmumu grupu reģistrācija vajadzības gadījumā nodrošina tiešus grupas apsekojumus, nevis grupu uzņēmumu apsekojumus, un tas var ievērojami mazināt atbildes slogu. Lai reģistrētu uzņēmumu grupas, uzņēmumu reģistri būtu papildus jāsaskaņo.

(11)

Ekonomikas globalizācija aizvien palielinās, un tādēļ pašlaik daļu statistikas ir grūti izveidot. Reģistrējot starptautisku uzņēmumu grupu datus, uzņēmumu reģistri ir pamatlīdzeklis, lai uzlabotu lielu daļu statistikas, kas attiecas uz globalizāciju: starptautiskā preču un pakalpojumu tirdzniecība, maksājumu bilance, tieši ārzemju ieguldījumi, ārvalstu saistītie uzņēmumi, pētniecība, attīstība un jauninājumi, un darba tirgus. Lielākā daļa šīs statistikas attiecas uz visu ekonomiku, tādēļ uzņēmumu reģistriem būtu jāaptver visas ekonomikas nozares.

(12)

Saskaņā ar 3. panta 2. punktu Padomes Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (10), nedrīkst atsaukties uz valstu noteikumiem par statistikas konfidencialitāti, lai aizkavētu konfidenciālu statistikas datu nosūtīšanu Kopienas iestādei (Eurostat), ja Kopienas tiesību akts paredz šo datu nosūtīšanu.

(13)

Lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas noteikti šajā regulā, par datu vākšanu dalībvalstīs atbildīgajām valsts iestādēm var būt vajadzīga piekļuve tādiem administratīviem datu avotiem kā reģistriem, kas ir nodokļu un sociālās nodrošināšanas iestāžu, centrālo banku, citu publisku iestāžu rīcībā, kā arī citām datubāzēm, kurās ir informācija par pārrobežu darījumiem un pozīcijām, ja vien šie dati vajadzīgi Kopienas statistikas izveidei.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 184/2005 (2005. gada 12. janvāris) par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (11) izveidoja vienotu sistēmu Kopienas attiecīgo statistikas datu apkopošanai, pārsūtīšanai un novērtēšanai.

(15)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12).

(16)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro atjaunināt pielikumā iekļauto reģistra pozīciju sarakstu, to definīcijas un nepārtrauktības noteikumus, pieņemt lēmumus par mazāko uzņēmumu un tādu uzņēmumu grupu iekļaušanu, kurās ir vienīgi rezidenti, pieņemt noteikumus par reģistru atjaunināšanu, kā arī pieņemt kopējus kvalitātes standartus un noteikumus par kvalitātes ziņojumu saturu un periodiskumu. Tā kā minētie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(17)

Tāpēc Regula (EEK) Nr. 2186/93 būtu jāatceļ.

(18)

Ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (13),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Šī regula nosaka kopēju pamatu uzņēmumu reģistriem statistikas vajadzībām Kopienā.

Dalībvalstis veido vienu vai vairākus saskaņotus reģistrus statistikas vajadzībām, un tie ir līdzeklis apsekojumu sagatavošanai un koordinācijai, kā arī informācijas avots uzņēmumu un uzņēmumu demogrāfijas statistikas analīzei, administratīvo datu izmantošanai un statistikas vienību noteikšanai un izveidei.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“juridiska vienība”, “uzņēmums”, “vietējā vienība” un “uzņēmumu grupa” ir definēta Regulas (EEK) Nr. 696/93 pielikumā;

b)

“valsts iestādes” ir definētas Regulas (EK) Nr. 322/97 2. pantā;

c)

“statistikas nolūki” ir aprakstīti Regulas (EEK) Nr. 1588/90 2. panta 4. punktā;

d)

“starptautiska uzņēmumu grupa” ir uzņēmumu grupa, kurā ir vismaz divi uzņēmumi vai juridiskas vienības, kas atrodas dažādās valstīs;

e)

“atdalīta uzņēmumu grupa” ir starptautiskas uzņēmumu grupas uzņēmumi un juridiskas vienības, kas ir rezidenti vienā un tajā pašā valstī. Tajā var būt tikai viena vienība, ja pārējās vienības nav rezidenti. Uzņēmums var būt atdalīta uzņēmumu grupa vai tās daļa.

3. pants

Darbības joma

1.   Saskaņā ar definīcijām 2. pantā un ievērojot šajā pantā noteiktos ierobežojumus, reģistros iekļauj:

a)

visus uzņēmumus, kas veic saimniecisko darbību, kura ietekmē nacionālo kopproduktu (NKP), un to vietējās vienības;

b)

juridiskas vienības, kas ir šajos uzņēmumos;

c)

atdalītas uzņēmumu grupas un starptautiskas uzņēmumu grupas; un

d)

uzņēmumu grupas, kurās ir vienīgi rezidenti.

2.   Pirmās daļas prasība tomēr neattiecas uz mājsaimniecībām, ciktāl tās ražo preces un pakalpojumus pašu patēriņam vai iznomā pašu īpašumu.

3.   Uzņēmumu reģistru vajadzībām par uzņēmumiem uzskata vietējās vienības, kas nav atsevišķas juridiskas vienības (filiāles), kas ir atkarīgas no ārzemju uzņēmumiem un ko saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu (1995.), kura izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (14), un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Nacionālo kontu sistēmu (1993.) klasificē kā kvazikapitālsabiedrības.

4.   Uzņēmumu grupas var noteikt, izmantojot kontroles saites starp to juridiskām vienībām. Uzņēmumu grupu noteikšanai lieto kontroles definīciju, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 2223/96 A pielikuma 2.26. punktā.

5.   Šī regula attiecas vienīgi uz tām vienībām, kas pilnībā vai daļēji veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība ir jebkura darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu konkrētajā tirgū. Uzņēmumu reģistru vajadzībām pakalpojumus, ko nepiedāvā tirgū un kas ietekmē nacionālo kopproduktu, kā arī tiešu un netiešu aktīvu juridisko vienību ietveršanu uzskata par saimniecisko darbību. Ekonomiski neaktīvas juridiskas vienības ir daļa no uzņēmuma vienīgi kopā ar ekonomiski aktīvām juridiskām vienībām.

6.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus saistībā ar to, ciktāl uzņēmumus, kuros nodarbināts mazāk nekā pusslodzes darbinieks, un uzņēmumu grupas, kurās ir vienīgi rezidenti un kurām nav statistiskas nozīmes dalībvalstīs, iekļauj reģistros un saistībā ar vienību definīciju atbilstoši lauksaimniecības statistikas vienībām pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. pants

Datu avoti

1.   Ievērojot 6. pantā minētos kvalitātes nosacījumus, dalībvalstis var vākt informāciju, kura vajadzīga saskaņā ar šo regulu, izmantojot visus avotus, ko tās uzskata par piemērotiem. Valsts iestādēm to kompetences jomā ir atļauts statistikas vajadzībām vākt administratīvos un juridiskos reģistros iekļautu informāciju, uz kuru attiecas šī regula.

2.   Ja vajadzīgos datus nevar savākt par samērīgu samaksu, valsts iestādes var lietot statistiskā novērtējuma procedūras, vienlaikus nodrošinot pietiekamu precizitāti un kvalitāti.

5. pants

Reģistros iekļaujamais raksturojums

1.   Reģistros iekļautajām vienībām piešķir identifikācijas numuru un iekļauj pielikumā precizēto raksturojošo informāciju.

2.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tos papildinot saistībā ar raksturojumā iekļaujamo pozīciju saraksta atjaunināšanu un noteikumiem par pozīcijām un nepārtrauktību, pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. pants

Kvalitātes standarti un ziņojumi

1.   Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu uzņēmumu reģistru kvalitāti.

2.   Dalībvalstis Komisijai (Eurostat) pēc pieprasījuma sniedz ziņojumu par uzņēmumu reģistru kvalitāti (turpmāk — “kvalitātes ziņojumi”).

3.   Pasākumus saistībā ar kopējiem kvalitātes standartiem, kā arī kvalitātes ziņojumu saturu un periodiskumu pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru un ņemot vērā datu vākšanas izmaksas.

4.   Dalībvalstis informē Komisiju (Eurostat) par ievērojamākajām metodikas vai citām pārmaiņām, kas varētu ietekmēt uzņēmumu reģistru kvalitāti, tiklīdz tās kļūst zināmas un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad šādas pārmaiņas stājušās spēkā.

5.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot statistikas sistēmas izmaksām, uzņēmumu apgrūtinājumam un ieguvumiem.

7. pants

Ieteikumu rokasgrāmata

Komisija publicē ieteikumu rokasgrāmatu par uzņēmumu reģistriem. Rokasgrāmatu atjaunina ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

8. pants

Grafiks un regularitāte

1.   Ierakstus un svītrojumus reģistrā atjaunina vismaz reizi gadā.

2.   Atjaunināšanas regularitāte ir atkarīga no vienības veida, konkrētā rādītāja, vienības lieluma un avota, ko parasti lieto atjaunināšanai.

3.   Pasākumus saistībā ar atjaunināšanas noteikumiem pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Dalībvalstis ik gadu veido kopiju, kas atspoguļo reģistra stāvokli gada beigās, un analīzes vajadzībām glabā šo kopiju vismaz 30 gadus.

9. pants

Ziņojumu nosūtīšana

1.   Dalībvalstis veic reģistru statistisko analīzi un nosūta informāciju Komisijai (Eurostat), ievērojot formātu un procedūru, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2.   Dalībvalstis pēc pieprasījuma nosūta Komisijai (Eurostat) visu attiecīgo informāciju par šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs.

10. pants

Konfidenciālu datu apmaiņa starp dalībvalstīm

Dalībvalstu attiecīgās iestādes vienīgi statistikas nolūkos un saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem drīkst apmainīties ar konfidenciālajiem datiem, ja šāda apmaiņa vajadzīga, lai nodrošinātu kvalitatīvu informāciju par starptautiskām uzņēmumu grupām Eiropas Savienībā. Valstu centrālās bankas var piedalīties šādā apmaiņā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

11. pants

Konfidenciālu datu apmaiņa starp Komisiju (Eurostat) un dalībvalstīm

1.   Valstu iestādes Komisijai (Eurostat) nosūta individuālus datus par starptautiskām uzņēmumu grupām un vienībām, kas tās veido, kā noteikts pielikumā, lai vienīgi statistikas nolūkos sniegtu informāciju par starptautiskām grupām Eiropas Savienībā.

2.   Lai nodrošinātu datu konsekventu reģistrāciju tikai statistikas nolūkos, Komisija (Eurostat) nosūta katras dalībvalsts attiecīgajām valstu iestādēm datus par starptautisku uzņēmumu grupu, tostarp par tajā esošajām vienībām, ja vismaz viena vienība no šīs grupas atrodas minētajā dalībvalstī.

3.   Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo pantu nosūtītos datus izmanto tikai statistikas nolūkos, mērķi, apjomu, formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumus un procedūru individuālo vienību datu nosūtīšanai uz Komisiju (Eurostat) un datu par starptautiskām uzņēmumu grupām nosūtīšanai uz attiecīgām valstu iestādēm pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

12. pants

Konfidenciālu datu apmaiņa starp Komisiju (Eurostat) un centrālajām bankām

1.   Šīs regulas vajadzībām konfidenciālu datu apmaiņa var notikt vienīgi statistikas mērķiem starp Komisiju (Eurostat) un valstu centrālajām bankām, kā arī starp Komisiju (Eurostat) un Eiropas Centrālo banku, ja šī apmaiņa notiek, lai nodrošinātu informācijas par starptautiskām uzņēmumu grupām Eiropas Savienībā kvalitāti, un ja apmaiņu skaidri atļauj attiecīgā valsts iestāde.

2.   Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo pantu nosūtītos datus izmanto vienīgi statistikas nolūkos, mērķi, apjomu, formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumus un procedūru datu par starptautiskām uzņēmumu grupām nosūtīšanai uz valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālo banku pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

13. pants

Konfidencialitāte un piekļuve identificējamiem datiem

1.   Komisija (Eurostat), valstu iestādes, valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka, saņemot konfidenciālus datus saskaņā ar 10., 11. un 12. pantu, rīkojas ar šo informāciju kā ar konfidenciālu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 322/97.

2.   Šīs regulas vajadzībām un neskarot Regulas (EK) Nr. 322/97 14. pantu, konfidenciālu datu nosūtīšanu starp valstu iestādēm un Komisiju (Eurostat) var veikt tiktāl, ciktāl šāda nosūtīšana ir vajadzīga Kopienas attiecīgās statistikas apkopošanai. Jebkurai citai datu nosūtīšanai ir jāsaņem skaidra atļauja no valsts iestādes, kas ir savākusi attiecīgos datus.

14. pants

Pārejas periods un atkāpes

Ja uzņēmumu reģistrā jāveic ievērojami pielāgojumi, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma var piešķirt atkāpi uz pārejas periodu, kas nepārsniedz … (15).

Attiecībā uz lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, valsts pārvaldi un aizsardzību, obligāto sociālo apdrošināšanu un papildu datiem par uzņēmumu grupām Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma pārejas periodā, kas nepārsniedz … (16), var atļaut atkāpes.

15. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Turpmāk norādītos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru:

a)

vismazāko uzņēmumu un uzņēmu grupu, kurās ir vienīgi rezidenti, iekļaušana, kā paredzēts 3. panta 6. punktā;

b)

pielikumā iekļautā reģistra pozīciju saraksta atjaunināšana, to definīcijas un nepārtrauktības noteikumi, kā paredzēts 5. pantā, ņemot vērā principu, ka ieguvumi no šādas atjaunināšanas ir lielāki nekā izdevumi, un principu, ka dalībvalstīm vai uzņēmumiem papildus vajadzīgie resursi ir samērīgi;

c)

kopēju kvalitātes standartu, kā arī noteikumu par kvalitātes ziņojumu saturu un periodiskumu noteikšana, kā paredzēts 6. panta 3. punktā; un

d)

reģistru atjaunināšanas noteikumi, kā paredzēts 8. panta 3. punktā.

2.   Pasākumus, kas attiecas uz turpmāk norādītajiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. pantā minēto regulatīvo procedūru:

a)

reģistru statistiskajā analīzē iegūtās informācijas nosūtīšana, kā paredzēts 9. pantā;

b)

individuālo vienību datu nosūtīšana starp Komisiju (Eurostat) un dalībvalstīm par starptautiskajām uzņēmumu grupām, kā paredzēts 11. pantā; un

c)

datu nosūtīšana starp Komisiju (Eurostat) un centrālajām bankām par starptautiskajām uzņēmumu grupām, kā paredzēts 12. pantā.

16. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

17. pants

Atcelšana

Ar šo Regula (EEK) Nr. 2186/93 tiek atcelta.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2007. gada 21. maija Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes … Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 196, 5.8.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(3)  OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(4)  OV L 14, 17.1.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(5)  OV L 162, 5.6.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

(6)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(7)  OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(8)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(9)  OV L 195, 29.7.1980., 35. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/81/EK (OV L 312, 29.11.2005., 47. lpp.).

(10)  OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(11)  OV L 35, 8.2.2005., 23. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 602/2006 (OV L 106, 19.4.2006., 10. lpp.).

(12)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(13)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

(14)  OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1267/2003 (OV L 180, 18.7.2003., 1. lpp.).

(15)  Divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(16)  Pieci gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.


PIELIKUMS

Uzņēmumu reģistros, grupējot pēc vienībām, iekļauj šādu informāciju. Ja informāciju var gūt no citas(-ām) vienības(-ām), tā nav jāglabā atsevišķi par katru vienību.

Pozīcijās bez piezīmes informācija jāiekļauj obligāti, pozīcijās ar piezīmi “ja pieejams” — jāiekļauj obligāti, ja vienība dalībvalstī ir pieejama, un pozīcijās ar piezīmi “pēc izvēles” — ieteicams iekļaut.

1.   

Juridiska vienība

Identifikācija

1.1.

 

Identifikācijas numurs

1.2.a

 

Vārds, uzvārds/nosaukums

1.2.b

 

Adrese (arī pasta indekss) visdetalizētākajā formā

1.2.c

Pēc izvēles

Tālruņa un faksa numuri, elektroniskā pasta adrese un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

1.3.

 

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, — cits administratīvs identifikācijas numurs

Demogrāfiskā statistika

1.4.

 

Iekļaušanas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

1.5.

 

Diena, no kuras juridiskā vienība vairs nav uzņēmuma daļa (kā noteikts 3.3. punktā)

Ekonomiska/ stratifikācijas informācija

1.6.

 

Juridiskā forma

Saites ar citiem reģistriem

 

 

Norāde uz saistītiem reģistriem, kuros reģistrēta juridiskā vienība un kuros ir informācija, ko var lietot statistikas vajadzībām

1.7.a

 

Atsauce uz Kopienas iekšējā tirgus dalībnieku reģistru, kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 638/2004 (1), un atsauce uz muitas reģistriem vai ārpuskopienas tirgus dalībnieku reģistru

1.7.b

Pēc izvēles

Atsauce uz bilances datiem (vienībām, kas vajadzīgas, lai publicētu pārskatu) un atsauce uz maksājumu bilances reģistru vai ārzemju tiešo ieguldījumu reģistru, un atsauce uz saimniecību reģistru

Papildu informācija par juridiskām vienībām, kas ir daļa no uzņēmuma, kurš pieder pie uzņēmumu grupas:

Saite ar uzņēmumu grupu

1.8.

 

Tās grupas, kurā ir vienīgi rezidenti/atdalītās uzņēmumu grupas (4.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kuras pieder vienība

1.9.

 

Datums, kad notikusi iesaistīšanās grupā, kurā ir vienīgi rezidenti/atdalītajā grupā

1.10.

 

Datums, kad notikusi atdalīšanās no grupas, kurā ir vienīgi rezidenti/atdalītās grupas

Vienību kontrole

 

 

Rezidentu kontroles saiknes var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.11.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.11.b punkts). Katrai vienībai reģistrē tikai pirmo — tiešo vai netiešo — kontroles līmeni (informāciju par visu kontroles ķēdi var iegūt, tos apvienojot)

1.11.a

 

Identifikācijas numurs(-i) rezidentei(-ēm) juridiskajai(-ām) vienībai(-ām), ko pārvalda juridiskā vienība

1.11.b

 

Identifikācijas numurs rezidentei juridiskajai vienībai, kas pārvalda juridisko vienību

1.12.a

 

Reģistrācijas valsts(-is) un identifikācijas numurs(-i) vai vārds(-i), uzvārds(-i)/ nosaukums(-i) un adrese(-es) nerezidentei(-ēm) juridiskajai(-ajām) vienībai(-ām), ko pārvalda juridiskā vienība

1.12.b

Ja pieejams

PVN maksātāja numurs(-i) nerezidentei(-ēm) juridiskajai(-ajām) vienībai(-ām), ko pārvalda juridiskā vienība

1.13.a

 

Reģistrācijas valsts un identifikācijas numurs vai vārds, uzvārds/nosaukums, adrese nerezidentei juridiskajai vienībai, kas pārvalda juridisko vienību

1.13.b

Ja pieejams

PVN maksātāja numurs nerezidentei juridiskajai vienībai, kas pārvalda juridisko vienību

Īpašumtiesības uz vienībām

 

Ja pieejams

Rezidentu īpašumtiesības var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.14.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.14.b punkts).

Informāciju un dalības slieksni reģistrē tad, ja šāda informācija ir pieejama administratīvos avotos. Ieteicamais slieksnis ir 10 % vai vairāk no tiešā īpašuma

1.14.a

Ja pieejams

a)

Identifikācijas numurs(-i) un

b)

daļa (%)

no rezidentes(-u) juridiskās(-ajām) vienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai

1.14.b

Ja pieejams

a)

Identifikācijas numurs(-i) un

b)

daļa (%)

no rezidentes(-ēm) juridiskās(-ajām) vienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība

1.15.

Ja pieejams

a)

Reģistrācijas valsts(-is) un

b)

identifikācijas numurs(-i) vai vārds(-i), uzvārds(-i)/nosaukums(-i), adrese(-es) un PVN maksātāja numurs(-i), un

c)

daļa (%)

no rezidentes(-ēm) juridiskās(-ajām) vienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai

1.16.

Ja pieejams

a)

Reģistrācijas valsts(-is) un

b)

identifikācijas numurs(-i) vai vārds(-i), uzvārds(-i)/nosaukums(-i), adrese(-es) un PVN maksātāja numurs(-i), un

c)

daļa (%)

no nerezidentes(-ēm) juridiskās(-ajām) vienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība

2.   

Vietējā vienība

Identifikācija

2.1.

 

Identifikācijas numurs

2.2.a

 

Nosaukums

2.2.b

 

Adrese (arī pasta indekss) visdetalizētākajā formā

2.2.c

Pēc izvēles

Tālruņa un faksa numuri, elektroniskā pasta adrese un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

2.3.

 

Identifikācijas numurs uzņēmumam (3.1. punkts), kam pieder vietējā vienība

Demogrāfiskā statistika

2.4.

 

Datums, kad sākta darbība

2.5.

 

Datums, kad galīgi izbeigta darbība

Ekonomiska/stratifikācijas informācija

2.6.

 

NACE 4 ciparu pamatdarbības kods

2.7.

Ja pieejams

NACE 4 ciparu kods sekundārajām darbībām, ja tādas ir; šis punkts attiecas vienīgi uz vietējām vienībām, uz kurām attiecas apsekojumi

2.8.

Ja pieejams

Darbība, ko veic vietējā vienība, kas ir palīgdarbība uzņēmumam, pie kura tā pieder (jā/nē)

2.9.

 

Nodarbināto personu skaits

2.10.a

 

Algoto darbinieku skaits

2.10.b

Ja pieejams

Ar pilnslodzes ekvivalentu izteikts darbinieku skaits

2.11.

 

Ģeogrāfiskās atrašanās vietas kods

Saites ar citiem reģistriem

2.12.

Ja pieejams

Atsauce uz saistītajiem reģistriem, kuros iekļauta vietējā vienība un kuros ir informācija, ko var izmantot statistikas vajadzībām (ja šādi saistītie reģistri ir)

3.   

Uzņēmums

Identifikācija

3.1.

 

Identifikācijas numurs

3.2.a

 

Nosaukums

3.2.b

Pēc izvēles

Pasta adrese, elektroniskā pasta adrese un tīmekļa vietnes adrese

3.3.

 

Identifikācijas numurs juridiskajai(-ajām) vienībai(-ām), kura(-as) veido uzņēmumu

Demogrāfiskā statistika

3.4.

 

Datums, kad sākta darbība

3.5.

 

Datums, kad galīgi izbeigta darbība

Ekonomiska/stratifikācijas informācija

3.6.

 

NACE 4 ciparu pamatdarbības kods

3.7.

Ja pieejams

NACE 4 ciparu kods sekundārajām darbībām, ja tādas ir; šis punkts attiecas vienīgi uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas apsekojumi

3.8.

 

Nodarbināto personu skaits

3.9.a

 

Algoto darbinieku skaits

3.9.b

Pēc izvēles

Ar pilnslodzes ekvivalentu izteikts darbinieku skaits

3.10.a

 

Apgrozījums, izņemot gadījumus, kas paredzēti 3.10.b punktā

3.10.b

Pēc izvēles

Apgrozījums attiecībā uz lauksaimniecību, medniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, valsts pārvaldi, aizsardzību, obligāto sociālo apdrošināšanu, privātām mājsaimniecībām ar algotām personām un eksteritoriālām organizācijām

3.11.

 

Institucionālais sektors un apakšsektors atbilstīgi Eiropas kontu sistēmai

Papildu informācija par uzņēmumiem, kas pieder pie uzņēmumu grupas:

Saite ar uzņēmumu grupu

3.12.

Identifikācijas numurs rezidentu/atdalītajai uzņēmumu grupai (4.1. punkts), pie kuras pieder uzņēmums

4.   

Uzņēmumu grupa

Identifikācija

4.1.

 

Grupas, kurā ir vienīgi rezidenti/atdalītās grupas identifikācijas numurs

4.2.a

 

Grupas, kurā ir vienīgi rezidenti/atdalītās grupas nosaukums

4.2.b

Pēc izvēles

Rezidentu/atdalītās grupas galvenā biroja pasta adrese, elektroniskā pasta adrese un tīmekļa vietnes adrese

4.3.

Daļēji atkarībā no pieejamības

Grupas, kurā ir vienīgi rezidenti/atdalītās grupas galvenās vienības identifikācijas numurs (identifikācijas numurs juridiskajai vienībai, kas ir galvenā rezidentu grupā).

Atkarībā no pieejamības, ja kontroles vienība ir fiziska persona, kas nav tirgus dalībnieks, informāciju reģistrē tad, ja tā ir pieejama administratīvos avotos

4.4.

 

Uzņēmumu grupas veids:

1)

grupa, kurā ir vienīgi rezidenti

2)

vietējā līmenī kontrolēta atdalīta grupa

3)

ārzemēs kontrolēta atdalīta grupa

Demogrāfiskā statistika

4.5.

 

Datums, kad izveidota rezidentu/atdalītā uzņēmumu grupa

4.6.

 

Datums, kad likvidēta uzņēmumu grupa, kurā ir vienīgi rezidenti/atdalītā uzņēmumu grupa

Ekonomiska/stratifikācijas informācija

4.7.

 

Grupas, kurā ir vienīgi rezidenti/atdalītās grupas NACE 2 ciparu pamatdarbības kods

4.8.

Pēc izvēles

Grupas, kurā ir vienīgi rezidenti/atdalītās grupas NACE 2 ciparu sekundārās darbības kods

4.9.

 

Nodarbināto personu skaits grupā, kurā ir vienīgi rezidenti/atdalītajā grupā

4.10.

Pēc izvēles

Konsolidētais apgrozījums

Papildu informācija par starptautiskajām uzņēmumu grupām (4.4. punktā norādītais 2. un 3. veids)

Reģistrēt 4.11. un 4.12.a punktā paredzētos rādītājus nav obligāti, kamēr nav konstatēts, ka nosūtīta 11. pantā paredzētā informācija par starptautiskajām grupām.

Identifikācija

4.11.

 

Globālās grupas identifikācijas numurs

4.12.a

 

Globālās grupas nosaukums

4.12.b

Pēc izvēles

Globālās grupas reģistrācijas valsts, pasta adrese, elektroniskā pasta adrese un tīmekļa vietnes adrese

4.13.a

 

Globālās grupas galvenās vienības identifikācijas numurs, ja grupas galvenā vienība ir rezidents (identifikācijas numurs juridiskajai vienībai, kas ir galvenā grupā).

Ja globālās grupas galvenā vienība nav rezidents, norāda reģistrācijas valsti

4.13.b

Pēc izvēles

Globālās grupas galvenās vienības identifikācijas numurs vai vārds/nosaukums un adrese nerezidenta gadījumā

Ekonomiska/stratifikācijas informācija

4.14.

Pēc izvēles

Visā pasaulē nodarbināto personu skaits

4.15.

Pēc izvēles

Konsolidētais apgrozījums pasaulē

4.16.

Pēc izvēles

Valsts, kurā atrodas centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus

4.17.

Pēc izvēles

Valstis, kurās atrodas uzņēmumi vai vietējās vienības


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 638/2004 (2004. gada 31. marts) par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu (OV L 102, 7.4.2004., 1. lpp.).


PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS

I.   IEVADS

1.

Komisija 2005. gada 5. aprīlī pieņēma priekšlikumu (1), kura mērķis ir modernizēt pašreizējo Komercreģistru regulu (EEK) 2186/93 un ņemt vērā papildu statistikas prasības, kas radušās pakāpeniski. Vairāku prezidentūru laikā priekšlikumu izskatīja un pārrunāja Padomes sagatavošanas struktūrās.

2.

Eiropas Parlaments 2006. gada 1. jūnijā pieņēma atzinumu pirmajā lasījumā.

3.

Padome pieņēma kopējo nostāju saskaņā ar EK dibināšanas līguma 251. pantu 2007. gada 21. maijā.

II.   MĒRĶI

Šīs regulas projekta mērķi ir:

panākt visu tādu uzņēmumu, to vietējo vienību un attiecīgo juridisko vienību obligātu reģistrāciju, kas veic saimniecisko darbību, kura ietilpst iekšzemes kopproduktā,

ietvert visas finansiālās saites un uzņēmumu grupas un apmainīties ar datiem par starptautiskām uzņēmumu grupām un to vienībām starp dalībvalstīm un Komisiju (Eurostat).

Turklāt priekšlikuma mērķis ir arī saskaņotība visu dalībvalstu starpā, pieņemot vienotu metodiku.

III.   KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE

1.   Vispārēja informācija

Par šo lietu vienošanos pirmajā lasījumā panāca 2006. gada jūnijā (PE-CONS 3624/06).

Padome 2006. gada 17. jūlijā pieņēma Lēmumu 2006/512/EK, ar kuru groza Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību un ar kuru ievieš jaunu procedūru — “regulatīvo kontroles procedūru” (5.a pants).

Jāievēro jaunā komiteju procedūra, lai pieņemtu vispārējus pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus pamatinstrumentā, ko pieņem saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, tostarp svītrojot dažus šos elementus vai papildinot instrumentu, tajā iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus.

2.   Padomes ieviestie pielāgojumi

Regulas projektā sniedz atsauci uz regulatīvo komiteju procedūru attiecībā uz īstenošanas pilnvaras piešķiršanu Komisijai, un tādēļ vajadzības gadījumā tā jāpielāgo jaunajai regulatīvajai kontroles komiteju procedūrai.

Komisija ir pieņēmusi kopējo nostāju, par ko vienojusies Padome.


(1)  COM(2005) 0112.


21.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 193/13


KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 10/2007,

ko Padome pieņēmusi 2007. gada 28. jūnijā

nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007 (… gada …) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000

(2007/C 193 E/02)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 61. panta c) punktu un 67. panta 5. punkta otro ievilkumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai izveidotu tādu telpu, Kopienai cita starpā ir jāparedz pasākumi saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kas ir vajadzīgi pareizai iekšējā tirgus darbībai.

(2)

Pareiza iekšējā tirgus darbība ir saistīta ar vajadzību dalībvalstīm uzlabot un paātrināt izsniegšanai paredzētu tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu savstarpēju pārsūtīšanu.

(3)

Padome ar 1997. gada 26. maija aktu (3) izstrādāja Eiropas Savienības dalībvalstu tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanas konvenciju un ieteica dalībvalstīm to apstiprināt saskaņā ar to attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem. Minētā konvencija nav stājusies spēkā. Būtu jānodrošina konvencijas noslēgšanas sarunu rezultātu nepārtrauktība.

(4)

Padome 2000. gada 29. maijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs (4). Minētās regulas galvenajam saturam par pamatu ņemta konvencija.

(5)

Komisija 2004. gada 1. oktobrī pieņēma ziņojumu par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 1348/2000. Ziņojumā secināts, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1348/2000 stāšanās spēkā 2001. gadā tās piemērošana kopumā ir uzlabojusi un paātrinājusi dokumentu pārsūtīšanu un izsniegšanu dalībvalstīs, tomēr dažu noteikumu piemērošana joprojām nav pilnībā apmierinoša.

(6)

Tiesvedības efektivitāte un ātrums civillietās prasa, lai dalībvalstu norādīto vietējo struktūru savstarpējā tiesas un ārpustiesas dokumentu pārsūtīšana būtu tieša un tajā izmantotu ātrus līdzekļus. Dalībvalstis var paziņot, ka tās paredz izraudzīties tikai vienu struktūru dokumentu pārsūtīšanai vai saņemšanai vai vienu struktūru, kas piecus gadus veiks abas funkcijas. Šo struktūru tomēr var atkārtoti izraudzīties ik pēc pieciem gadiem.

(7)

Nosūtīšanas ātrums nodrošina visu atbilstīgo līdzekļu izmantošanu ar noteikumu, ka tiek ievēroti konkrēti saņemtā dokumenta salasāmības un ticamības nosacījumi. Drošība nosūtīšanas laikā prasa, lai pārsūtāmajam dokumentam tiktu pievienota veidlapa, kas jāaizpilda tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā jāizsniedz dokuments, vai citā valodā, kas ir pieņemta attiecīgajā dalībvalstī.

(8)

Šī regula nebūtu jāpiemēro dokumentu izsniegšanai puses pilnvarotajam pārstāvim tiesvedības dalībvalstī neatkarīgi no minētās puses dzīvesvietas.

(9)

Dokumenta izsniegšana būtu jāveic pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā mēneša laikā pēc tam, kad saņēmēja struktūra to ir saņēmusi.

(10)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektivitāti, iespēja atteikties izsniegt dokumentus būtu pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos.

(11)

Lai veicinātu dalībvalstu dokumentu savstarpēju pārsūtīšanu un izsniegšanu, būtu jāizmanto šīs regulas pielikumos paredzētās veidlapas.

(12)

Saņēmējai struktūrai, izmantojot veidlapu, būtu rakstiski jāinformē adresāts, ka viņš var atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu izsniegšanas brīdī vai nosūtot dokumentu atpakaļ saņēmējai struktūrai nedēļas laikā, ja dokuments nav adresātam saprotamā valodā vai izsniegšanas vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām. Šis noteikums arī turpmāk būtu jāpiemēro dokumentu izsniegšanai, ja adresāts ir izmantojis tiesības atteikties. Šie noteikumi par tiesībām atteikties būtu jāpiemēro arī dokumentu izsniegšanai, ko veic diplomātiskie un konsulārie pārstāvji, dokumentu izsniegšanai pa pastu, kā arī tiešajai izsniegšanai. Būtu jāparedz, ka nepieņemtā dokumenta izsniegšanu var labot, izsniedzot adresātam dokumenta tulkojumu.

(13)

Nosūtīšanas ātrums nodrošina dokumentu izsniegšanu dažu dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas. Tomēr, ja dokuments nav izsniegts mēneša laikā, saņēmējai struktūrai būtu jāinformē pārsūtītāja struktūra. Minētā termiņa beigām nebūtu jānozīmē, ka lūgums jāsūta atpakaļ pārsūtītājai struktūrai, ja ir skaidrs, ka izsniegšana ir iespējama saprātīgā termiņā.

(14)

Saņēmējai struktūrai visi dokumenta izsniegšanai vajadzīgie pasākumi būtu jāturpina arī gadījumos, ja mēneša laikā nav bijis iespējams izsniegt dokumentu, piemēram, tāpēc, ka atbildētājs nav bijis mājās atvaļinājuma dēļ vai darbā — komandējuma dēļ. Tomēr, lai saņēmējai struktūrai neuzliktu beztermiņa pienākumu izsniegt dokumentu, pārsūtītājai struktūrai veidlapā būtu jānorāda termiņš, pēc kura dokuments vairs nav jāizsniedz.

(15)

Ņemot vērā atšķirības dalībvalstu procesuālajos noteikumos, izsniegšanas dienu dažādās dalībvalstīs nosaka atšķirīgi. Ņemot vērā šādas situācijas un iespējamos sarežģījumus, kas varētu rasties, šajā regulā būtu jāparedz sistēma, saskaņā ar kuru izsniegšanas dienu noteiktu saņēmējas dalībvalsts tiesību akti. Tomēr, ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem dokuments ir jāizsniedz noteiktā termiņā, diena, kas jāņem vērā attiecībā uz iesniedzēju, būtu jānosaka saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Šī divu datumu sistēma pastāv tikai dažās dalībvalstīs. Dalībvalstīm, kuras piemēro tādu sistēmu, tas būtu jāpaziņo Komisijai, kam minētā informācija būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un jānodrošina tās pieejamība, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, kas izveidots saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (5).

(16)

Lai veicinātu tiesas pieejamību, izmaksām, kas radušās tāpēc, ka ir nodarbināta tiesu varas amatpersona vai persona, kas ir kompetenta saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, būtu jāatbilst vienreizējai fiksētai samaksai, ko attiecīgā dalībvalsts iepriekš noteikusi, ievērojot proporcionalitātes un nediskriminācijas principu. Prasībai par vienreizēju fiksētu samaksu nevajadzētu ierobežot dalībvalstu iespēju par dažādiem pakalpojumu veidiem noteikt dažādas samaksas, ja ir ievēroti minētie principi.

(17)

Katrai dalībvalstij vajadzētu būt tiesīgai izsniegt dokumentus tieši personām, kuras dzīvo citā dalībvalstī, izmantojot pasta pakalpojumus — ar ierakstītu vēstuli ar saņemšanas apstiprinājumu vai ar kaut ko līdzvērtīgu.

(18)

Jebkurai tiesvedībā ieinteresētai personai vajadzētu būt iespējai veikt dokumentu izsniegšanu tieši ar saņēmējas dalībvalsts tiesu varas amatpersonu, amatpersonu vai citu kompetentu personu starpniecību, ja šāda tieša izsniegšana ir atļauta saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

(19)

Komisijai būtu jāizstrādā rokasgrāmata ar informāciju, kā pareizi piemērot šo regulu, un būtu jānodrošina tās pieejamība, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās. Komisijai un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka šī informācija ir atjaunināta un pilnīga, jo īpaši saņēmēju un pārsūtītāju struktūru kontaktinformācija.

(20)

Aprēķinot šajā regulā paredzētos laikposmus un termiņus, būtu jāpiemēro Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (6).

(21)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(22)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro atjaunināt pielikumos paredzētās veidlapas vai veikt tajās tehniskus grozījumus. Tā kā minētie pasākumi ir vispārīgi un ir paredzēti, lai grozītu/atceltu nebūtiskus šīs regulas elementus, tie ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(23)

Šī regula prevalē pār noteikumiem dalībvalstu noslēgtos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai pasākumos ar tādu pašu darbības jomu, un jo īpaši pār protokolu, kas pievienots 1968. gada 27. septembra Briseles konvencijai (8) un 1965. gada 15. novembra Hāgas konvencijai (9) — to dalībvalstu attiecībās, kas ir minēto konvenciju līgumslēdzējas puses. Šī regula neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai noslēgt nolīgumus, vai paredzēt noteikumus, lai paātrinātu vai vienkāršotu dokumentu pārsūtīšanu, ar noteikumu, ka tie atbilst šai regulai.

(24)

Būtu jānodrošina piemērota aizsardzība saskaņā ar šo regulu pārsūtītai informācijai. Uz šo jautājumu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti darbības jomā (10), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (11).

(25)

Komisijai vēlākais 2011. gada 1. jūnijā un tad ik pēc pieciem gadiem būtu jāpārskata šīs regulas piemērošana un jāierosina grozījumi, kas būtu uzskatāmi par vajadzīgiem.

(26)

Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga vai seku dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(27)

Lai šie noteikumi būtu saprotamāki un labāk lasāmi, Regula (EK) Nr. 1348/2000 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(28)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(29)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tādējādi Dānijai tā nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās, ja tiesas vai ārpustiesas dokuments ir jāpārsūta no vienas dalībvalsts uz otru izsniegšanai šajā valstī. To nepiemēro, jo īpaši, ieņēmumu, muitas un administratīvos jautājumos vai jautājumos saistībā ar valsts atbildību par darbību vai bezdarbību, īstenojot valsts varu (“acta iure imperii”).

2.   Šo regulu nepiemēro, ja nav zināma tās personas adrese, kurai ir jāizsniedz dokuments.

3.   Šajā regulā jēdziens “dalībvalsts” nozīmē dalībvalstis, izņemot Dāniju.

2. pants

Pārsūtītājas struktūras un saņēmējas struktūras

1.   Katra dalībvalsts izraugās valsts amatpersonas, iestādes vai citas personas, turpmāk “pārsūtītājas struktūras”, kuru kompetencē ir pārsūtīt tiesas vai ārpustiesas dokumentus izsniegšanai citā dalībvalstī.

2.   Katra dalībvalsts izraugās valsts amatpersonas, iestādes vai citas personas, turpmāk “saņēmējas struktūras”, kuru kompetencē ir saņemt tiesas vai ārpustiesas dokumentus no citas dalībvalsts.

3.   Katra dalībvalsts var izraudzīties vienu pārsūtītāju struktūru un vienu saņēmēju struktūru vai vienu struktūru abu funkciju veikšanai. Federālās valstīs, valstīs, kur piemēro vairākas tiesību sistēmas, vai valstīs ar autonomām teritoriālām vienībām ir tiesības izraudzīties vairāk nekā vienu tādu struktūru. Struktūru izraugās uz pieciem gadiem, un to var atkārtoti izraudzīties ik pēc pieciem gadiem.

4.   Katra dalībvalsts sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

šā panta 2. un 3. punktā minēto saņēmēju struktūru nosaukumus un adreses;

b)

ģeogrāfiskos apgabalus, kas atrodas tās jurisdikcijā;

c)

tai pieejamos dokumentu saņemšanas līdzekļus; un

d)

valodas, ko var izmantot, aizpildot I pielikumā paredzēto veidlapu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām turpmākajām izmaiņām minētajā informācijā.

3. pants

Centrālā struktūra

Katra dalībvalsts izraugās centrālo struktūru, kas ir atbildīga par:

a)

informācijas sniegšanu pārsūtītājām struktūrām;

b)

risinājumu meklēšanu visām problēmām, kas varētu rasties, pārsūtot dokumentus izsniegšanai;

c)

izņēmuma gadījumos pēc pārsūtītājas struktūras lūguma izsniegšanas lūguma pārsūtīšanu kompetentai saņēmējai struktūrai.

Federālās valstīs, valstīs, kur piemēro vairākas tiesību sistēmas, vai valstīs ar autonomām teritoriālām vienībām var izraudzīties vairāk nekā vienu centrālo struktūru.

II NODAĻA

TIESAS DOKUMENTI

1. IEDAĻA

Tiesas dokumentu pārsūtīšana un izsniegšana

4. pants

Dokumentu pārsūtīšana

1.   Struktūras, kas izraudzītas saskaņā ar 2. pantu, tiesas dokumentus pārsūta savā starpā tieši un pēc iespējas ātrāk.

2.   Dokumentu, lūgumu, apstiprinājumu, kvīšu, apliecību un visu citu dokumentu savstarpēju pārsūtīšanu pārsūtītājas un saņēmējas struktūras var veikt ar jebkuriem piemērotiem līdzekļiem ar noteikumu, ka saņemto dokumentu saturs ir patiess un atbilst pārsūtītā dokumenta saturam un visa tajā esošā informācija ir viegli lasāma.

3.   Pārsūtāmajam dokumentam pievieno lūgumu, kas sastādīts, izmantojot I pielikumā paredzēto veidlapu. Veidlapu aizpilda saņēmēja dalībvalsts oficiālajā valodā vai, ja attiecīgā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, oficiālajā tās vietas valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kur izsniedz dokumentu, vai arī citā valodā, ko attiecīgā dalībvalsts ir norādījusi kā pieņemamu. Katra dalībvalsts norāda Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kas nav attiecīgās valsts valoda vai valodas, bet ir pieņemamas veidlapas aizpildīšanai.

4.   Visus pārsūtītos dokumentus atbrīvo no legalizācijas vai līdzīgām formalitātēm.

5.   Ja pārsūtītāja struktūra vēlas, lai dokumenta kopiju sūtītu atpakaļ kopā ar 10. pantā minēto apliecinājumu, tā dokumentu sūta divos eksemplāros.

5. pants

Dokumentu tulkošana

1.   Pārsūtītāja struktūra, kam iesniedzējs iesniedz dokumentu pārsūtīšanai, informē iesniedzēju, ka adresāts var atteikties to pieņemt, ja tas nav rakstīts kādā no 8. pantā paredzētajām valodām.

2.   Iesniedzējs pirms dokumenta pārsūtīšanas sedz visas tulkošanas izmaksas, un tas neskar jebkādus turpmākus tiesu vai kompetentu iestāžu lēmumus par šādu izmaksu segšanu.

6. pants

Dokumentu saņemšana saņēmējā struktūrā

1.   Saņēmēja struktūra, saņemot dokumentu, pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā septiņu dienu laikā pēc saņemšanas ar ātrāko iespējamo pārsūtīšanas līdzekli pārsūtītājai struktūrai nosūta saņemšanas paziņojumu, izmantojot I pielikumā paredzēto veidlapu.

2.   Ja, pamatojoties uz pārsūtīto informāciju vai dokumentiem, izsniegšanas lūgumu nevar izpildīt, saņēmēja struktūra ar ātrākajiem iespējamiem līdzekļiem sazinās ar pārsūtītāju struktūru, lai nodrošinātu trūkstošo informāciju vai dokumentus.

3.   Ja izsniegšanas lūgums acīm redzami neatbilst šīs regulas darbības jomai vai ja prasīto formālo nosacījumu pārkāpuma dēļ izsniegšana nav iespējama, lūgumu un pārsūtītos dokumentus sūta atpakaļ pārsūtītājai struktūrai kopā ar paziņojumu par atpakaļsūtīšanu, izmantojot I pielikumā paredzēto veidlapu.

4.   Saņēmēja struktūra, kas saņem izsniedzamo dokumentu, bet kuras teritoriālajā jurisdikcijā tas nav izsniedzams, izsniedzamo dokumentu un lūgumu pārsūta kompetentai saņēmējai struktūrai tajā pašā dalībvalstī, ja lūgums atbilst 4. panta 3. punkta nosacījumiem, un, izmantojot I pielikumā paredzēto veidlapu, attiecīgi informē pārsūtītāju struktūru. Šī saņēmēja struktūra informē pārsūtītāju struktūru, ka dokuments ir saņemts 1. punktā noteiktajā kārtībā.

7. pants

Dokumentu izsniegšana

1.   Saņēmēja struktūra pati izsniedz dokumentu vai nodrošina, ka tas tiek izsniegts saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem vai īpašā veidā, ko lūgusi pārsūtītāja struktūra, ja vien šī metode nav pretrunā saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Saņēmēja struktūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai dokumentu izsniegtu pēc iespējas ātrāk, un jebkurā gadījumā — mēneša laikā pēc saņemšanas. Ja mēneša laikā nav bijis iespējams izsniegt dokumentu, saņēmēja struktūra:

a)

tūlīt informē pārsūtītāju struktūru, izmantojot I pielikuma veidlapā paredzēto apliecinājumu, kuru sastāda saskaņā ar 10. panta 2. punkta nosacījumiem; un

b)

turpina veikt visus vajadzīgo pasākumus, lai izsniegtu dokumentu, ja pārsūtītāja struktūra nav norādījusi citādi un šķiet, ka izsniegšana ir iespējama saprātīgā laikposmā.

8. pants

Atteikums pieņemt dokumentu

1.   Saņēmēja struktūra, izmantojot II pielikumā paredzēto veidlapu, informē adresātu, ka viņš var atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu tā izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā nosūtot dokumentu atpakaļ saņēmējai struktūrai, ja tas nav uzrakstīts vai tam nav pievienots tulkojums kādā no šādām valodām:

a)

adresātam saprotamā valodā;

vai

b)

oficiālajā saņēmējas dalībvalsts valodā vai, ja minētajā valstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā izsniedz dokumentus.

2.   Ja saņēmēja struktūra ir informēta, ka adresāts atsakās pieņemt dokumentu saskaņā ar 1. punktu, tā ar 10. pantā paredzēto apliecinājumu tūlīt informē pārsūtītāju struktūru un nosūta atpakaļ lūgumu un dokumentus, kuru tulkojums ir lūgts.

3.   Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu saskaņā ar 1. punktu, dokumenta izsniegšanu var labot, saskaņā ar šo regulu izsniedzot adresātam dokumenta tulkojumu 1. punktā minētajā valodā. Tādā gadījumā dokumenta izsniegšanas diena ir diena, kad dokumentu ar tam pievienotu tulkojumu izsniedz saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr, ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem dokuments jāizsniedz noteiktā termiņā, diena, kas jāņem vērā attiecībā uz iesniedzēju, ir sākotnējā dokumenta izsniegšanas diena, ko nosaka saskaņā ar 9. panta 2. punktu.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro arī tiesas dokumentu pārsūtīšanas un izsniegšanas veidiem, kas paredzēti 2. iedaļā.

5.   Šā panta 1. punkta izpratnē diplomātiskie un konsulārie pārstāvji, ja izsniegšanu veic saskaņā ar 13. pantu, vai iestāde vai persona, ja pakalpojumu veic saskaņā ar 14. pantu, informē adresātu, ka viņš var atteikties pieņemt dokumentu un ka jebkurš tāds dokuments ir attiecīgi jānosūta vai nu minētajiem pārstāvjiem, vai iestādei vai personai.

9. pants

Izsniegšanas diena

1.   Neskarot 8. pantu, dokumenta izsniegšanas diena saskaņā ar 7. pantu ir diena, kad to izsniedz saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Tomēr, ja dokuments saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem ir jāizsniedz noteiktā termiņā, dienu, kas jāņem vērā attiecībā uz iesniedzēju, nosaka saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī tiesas dokumentu pārsūtīšanas un izsniegšanas veidiem, kas paredzēti 2. iedaļā.

10. pants

Izsniegšanas apliecinājums un izsniegtā dokumenta kopija

1.   Kad ir veikti ar dokumenta izsniegšanu saistītie pasākumi, I pielikumā paredzētajā veidlapā sastāda apliecinājumu par šo pasākumu izpildi un adresē pārsūtītājai struktūrai kopā ar izsniegtā dokumenta kopiju, ja piemēro 4. panta 5. punktu.

2.   Apliecinājumu aizpilda izcelsmes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, vai citā valodā, ko izcelsmes dalībvalsts ir norādījusi kā pieņemamu. Katra dalībvalsts norāda Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kas nav attiecīgās valsts valoda vai valodas, bet ir pieņemamas veidlapas aizpildīšanai.

11. pants

Izsniegšanas izmaksas

1.   Par citas dalībvalsts tiesas dokumentu izsniegšanu nav jāmaksā vai jāatlīdzina nodokļi vai izmaksas par pakalpojumiem, ko sniegusi saņēmēja dalībvalsts.

2.   Tomēr iesniedzējs apmaksā vai atlīdzina izmaksas, kas radušās saistībā ar:

a)

tiesu varas amatpersonas nodarbināšanu vai tādas personas nodarbināšanu, kas ir kompetenta saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem;

b)

īpašas izsniegšanas metodes izmantošanu.

Izmaksas, kas radušās tāpēc, ka ir nodarbināta tiesu varas amatpersona vai persona, kas ir kompetenta saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, atbilst vienreizējai fiksētai samaksai, ko attiecīgā dalībvalsts iepriekš noteikusi, ievērojot proporcionalitātes un nediskriminācijas principu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādām fiksētām samaksām.

2. IEDAĻA

Citi tiesas dokumentu pārsūtīšanas un izsniegšanas veidi

12. pants

Pārsūtīšana, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus

Katrai dalībvalstij izņēmuma gadījumos ir tiesības izmantot konsulāros vai diplomātiskos kanālus, lai pārsūtītu izsniegšanai paredzētos tiesas dokumentus citas dalībvalsts struktūrām, kas ir izraudzītas saskaņā ar 2. vai 3. pantu.

13. pants

Izsniegšana, ko veic diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji

1.   Katrai dalībvalstij ir tiesības tieši, nepiemērojot piespiedu pasākumus, izmantojot savus diplomātiskos vai konsulāros pārstāvjus, izsniegt tiesas dokumentus personām, kuras dzīvo citā dalībvalstī.

2.   Dalībvalsts var nākt klajā ar paziņojumu saskaņā ar 23. panta 1. punktu, ka tā iebilst pret šādu dokumentu izsniegšanu savā teritorijā, ja vien dokumentus nav paredzēts izsniegt to izcelsmes dalībvalsts valstspiederīgajiem.

14. pants

Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus

Katrai dalībvalstij, izmantojot pasta pakalpojumus, ierakstītā vēstulē ar saņemšanas apstiprinājumu vai izmantojot kaut ko līdzvērtīgu, ir tiesības tieši izsniegt tiesas dokumentus personām, kas dzīvo citā dalībvalstī.

15. pants

Tieša izsniegšana

Ikviena tiesvedībā ieinteresēta persona var veikt tiesas dokumentu izsniegšanu tieši ar saņēmējas dalībvalsts tiesu varas amatpersonām, amatpersonām vai citām kompetentām personām, ja šādu tiešu izsniegšanu pieļauj šīs dalībvalsts tiesību akti.

III NODAĻA

ĀRPUSTIESAS DOKUMENTI

16. pants

Pārsūtīšana

Ārpustiesas dokumentus saskaņā ar šo regulu var pārsūtīt izsniegšanai citā dalībvalstī.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Īstenošanas noteikumi

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus saistībā ar I un II pielikumā paredzēto veidlapu atjaunināšanu vai to tehniskiem grozījumiem, pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

18. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5a. panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

19. pants

Atbildētāja neierašanās

1.   Ja tiesas pavēste vai līdzīgs dokuments ir bijis jāpārsūta citai dalībvalstij, lai to izsniegtu saskaņā ar šo regulu, bet atbildētājs nav ieradies, spriedumu nepasludina, kamēr nav konstatēts, ka:

a)

dokuments tika izsniegts saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, kas nosaka dokumentu izsniegšanas kārtību iekšējos tiesvedības procesos personām, kuras atrodas tās teritorijā; vai

b)

dokuments faktiski tika piegādāts atbildētājam vai viņa dzīvesvietā, izmantojot citu šajā regulā paredzētu metodi;

un ka abos minētajos gadījumos izsniegšana vai piegāde tika veikta pietiekami laicīgi, lai atbildētājs varētu sagatavoties aizstāvībai.

2.   Dalībvalsts saskaņā ar 23. panta 1. punktu var paziņot, ka tiesnesis neatkarīgi no 1. punkta var pasludināt spriedumu pat tad, ja nav saņemts izsniegšanas vai piegādes apliecinājums, ja ir ievēroti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi:

a)

dokuments tika pārsūtīts, izmantojot kādu no šajā regulā paredzētajām metodēm;

b)

no dokumenta pārsūtīšanas datuma ir pagājuši vismaz seši mēneši, ja tiesnesis konkrētajā lietā to uzskata par pietiekamu termiņu;

c)

nav saņemts apliecinājums, kaut gan ir darīts viss iespējamais, lai to saņemtu no kompetentām saņēmējas dalībvalsts iestādēm vai struktūrām.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta tiesnesis steidzamos gadījumos var paredzēt jebkurus pagaidu vai nodrošināšanas pasākumus.

4.   Ja tiesas pavēste vai līdzvērtīgs dokuments ir bijis jāpārsūta citai dalībvalstij, lai to izsniegtu saskaņā ar šo regulu, un attiecībā uz atbildētāju, kas nav ieradies, ir pieņemts spriedums, tiesnesis ir pilnvarots atbrīvot atbildētāju no sprieduma pārsūdzības termiņa nokavējuma, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

atbildētājs no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ nav varējis savlaicīgi iepazīties ar dokumentu, lai sagatavotos aizstāvībai, vai savlaicīgi iepazīties ar spriedumu, lai to pārsūdzētu; un

b)

atbildētājs ir iesniedzis prima facie iebildumus sakarā ar lietas izskatīšanu pēc būtības.

Pieteikumu atbrīvot no sprieduma pārsūdzības termiņa nokavējuma var iesniegt tikai saprātīgā laikposmā pēc tam, kad atbildētājs ir iepazinies ar spriedumu.

Katra dalībvalsts var nākt klajā ar paziņojumu saskaņā ar 23. panta 1. punktu, ka šādu pieteikumu nepieņems, ja to iesniegs pēc šajā paziņojumā minētā laikposma beigām, bet šis laikposms nevar būt mazāks par vienu gadu pēc sprieduma pasludināšanas dienas.

5.   Šā panta 4. punkts neattiecas uz spriedumiem par personu statusu vai tiesībspēju.

20. pants

Saistība ar nolīgumiem vai pasākumiem, kuros dalībvalstis ir puses

1.   Šī regula jautājumos, uz ko tā attiecas, prevalē pār noteikumiem dalībvalstu noslēgtos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai pasākumos, un jo īpaši pār IV pantu protokolā, kas pievienots 1968. gada Briseles konvencijai un 1965. gada 15. novembra Hāgas konvencijai.

2.   Šī regula neliedz atsevišķām dalībvalstīm uzturēt spēkā vai noslēgt nolīgumus vai pasākumus, lai vēl vairāk paātrinātu vai vienkāršotu dokumentu pārsūtīšanu, ar noteikumu, ka tie atbilst šai regulai.

3.   Dalībvalstis Komisijai nosūta:

a)

dalībvalstu savstarpēji noslēgto, 2. punktā minēto nolīgumu vai pasākumu kopijas, kā arī projektus nolīgumiem vai pasākumiem, ko tās paredz pieņemt;

un

b)

paziņojumus par minēto nolīgumu vai pasākumu denonsēšanu vai grozīšanu.

21. pants

Juridiskā palīdzība

Šī regula neskar 1905. gada 17. jūlija Civilprocesa konvencijas 23. panta, 1954. gada 1. marta Konvencijas civilprocesa jautājumos 24. panta vai 1980. gada 25. oktobra Konvencijas par tiesu starptautisko pieejamību 13. panta savstarpēju piemērošanu dalībvalstīs, kas ir šo konvenciju līgumslēdzējas puses.

22. pants

Pārsūtītās informācijas aizsardzība

1.   Informāciju, tostarp jo īpaši personu datus, ko pārsūta saskaņā ar šo regulu, saņēmēja struktūra izmanto tikai tam mērķim, kam tā pārsūtīta.

2.   Saņēmējas struktūras nodrošina informācijas konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neietekmē valsts tiesību aktus, kas ļauj informēt datu subjektu par saskaņā ar šo regulu pārsūtītas informācijas izmantojumu.

4.   Šī regula neskar Direktīvu 95/46/EK un Direktīvu 2002/58/EK.

23. pants

Paziņošana un publicēšana

1.   Dalībvalstis Komisijai paziņo 2., 3., 4., 10., 11., 13., 15. un 19. pantā minēto informāciju. Dalībvalstis Komisijai paziņo, ja saskaņā ar to tiesību aktiem dokuments ir izsniedzams noteiktā termiņā, kā minēts 8. panta 3. punktā un 9. panta 2. punktā.

2.   Komisija publicē saskaņā ar 1. punktu saņemto informāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izņemot to struktūru un centrālo struktūru adreses un citu kontaktinformāciju, kā arī informāciju par ģeogrāfiskiem apgabaliem, kur tām ir jurisdikcija.

3.   Komisija izstrādā un regulāri atjaunina rokasgrāmatu, kurā ir 1. punktā paredzētā informācija un kura ir pieejama elektroniski, konkrēti — izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.

24. pants

Pārskatīšana

Vēlākais 2011. gada 1. jūnijā un pēc tam reizi piecos gados Komisija sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, īpašu uzmanību veltot saskaņā ar 2. pantu izraudzīto struktūru efektivitātei un 3. panta c) apakšpunkta un 9. panta praktiskai piemērošanai. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus šīs regulas pielāgošanai atbilstīgi ziņošanas sistēmu attīstībai.

25. pants

Atcelšana

1.   Regula (EK) Nr. 1348/2000 ir atcelta no šīs regulas piemērošanas dienas.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās būtu jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no … (12), izņemot 23. pantu, ko piemēro no … (13).

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

…, … gada …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C 88, 11.4.2006., 7. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2007. gada 28. jūnija Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV C 261, 27.8.1997., 1. lpp. Tajā pašā dienā, kad tika pieņemta konvencija, Padome ņēma vērā konvencijas sakarā pieņemto paskaidrojuma ziņojumu, kas ietverts iepriekš minētā Oficiālā Vēstneša 26. lappusē.

(4)  OV L 160, 30.6.2000., 37. lpp.

(5)  OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.

(6)  OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(8)  1968. gada 27. septembra Briseles konvencija par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (OV L 299, 31.12.1972., 32. lpp.); konsolidēta versija, OV C 27, 26.1.1998., 1. lpp.).

(9)  1965. gada 15. novembra Hāgas konvencija par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu apriti ārvalstīs.

(10)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(11)  OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/24/EK (OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.).

(12)  Divpadsmit mēnešus pēc šīs regulas pieņemšanas.

(13)  Deviņus mēnešus pēc šīs regulas pieņemšanas.


I PIELIKUMS

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image


II PIELIKUMS

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image


III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 1348/2000

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkta pirmais teikums

1. panta 1. punkta otrais teikums

1. panta 2. punkts

1. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

7. panta 2. punkta pirmais teikums

7. panta 2. punkta pirmais teikums

7. panta 2. punkta otrais teikums

7. panta 2. punkta otrais teikums (ievadfrāze) un 7. panta 2. punkta a) apakšpunkts

7. panta 2. punkta b) apakšpunkts

7. panta 2. punkta trešais teikums

8. panta 1. punkta ievadfrāze

8. panta 1. punkta ievadfrāze

8. panta 1. punkta a)apakšpunkts

8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

8. panta 2. punkts

8. panta 2. punkts

8. panta 3. līdz 5. punkts

9. panta 1. un 2. punkts

9. panta 1. un 2. punkts

9. panta 3. punkts

9. panta 3. punkts

10. pants

10. pants

11. panta 1. punkts

11. panta 1. punkts

11. panta 2. punkts

11. panta 2. punkta pirmā daļa

11. panta 2. punkta otrā daļa

12. pants

12. pants

13. pants

13. pants

14. panta 1. punkts

14. pants

14. panta 2. punkts

15. panta 1. punkts

15. pants

15. panta 2. punkts

16. pants

16. pants

17. pants, ievadfrāze

17. pants

17. panta a) līdz c) apakšpunkts

18. panta 1. un 2. punkts

18. panta 1. un 2. punkts

18. panta 3. punkts

19. pants

19. pants

20. pants

20. pants

21. pants

21. pants

22. pants

22. pants

23. panta 1. punkts

23. panta 1. punkta pirmais teikums

23. panta 1. punkta otrais teikums

23. panta 2. punkts

23. panta 2. punkts

23. panta 3. punkts

24. pants

24. pants

25. pants

25. pants

26. pants

Pielikums

I pielikums

II pielikums

III pielikums


PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS

I.   IEVADS

Komisija 2005. gada jūlijā iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr. 1348/2000. Pēc izvērstām pārrunām, kas par šo priekšlikumu notika attiecīgā Padomes komitejā, Padome 2006. gada 1. un 2. jūnija sanāksmē vienojās par vispārēju pieeju. Uzreiz pēc vispārējās pieejas sākās kontakti ar Eiropas Parlamentu, kuros panāca vienošanos par grozījumiem, kas jāizdara Regulā (EK) Nr. 1348/2000. Abas iestādes bija vienisprātis, ka labākas likumdošanas interesēs labāk būtu Regulu (EK) Nr. 1348/2000 kodificēt, nevis tikai grozīt.

Pēc tam Eiropas Parlaments ar 2006. gada jūlija atzinumu pieņēma vairākus grozījumus, kas atbilda grozījumiem, par ko bija panākta vienošanās ar Padomi, un oficiāli aicināja Komisiju kodificētu Regulas (EK) Nr. 1348/2000 versiju iesniegt kā grozītu priekšlikumu.

Ievērojot šo lūgumu, Komisija 2006. gada 4. decembrī iesniedza grozītu priekšlikumu regulai par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), kurā iestrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtie Regulas (EK) Nr. 1348/2000 grozījumi un ar kuriem atceļ minēto regulu.

Mazliet grozītu versiju vienprātīgi apstiprināja Padomes 2007. gada 19. un 20. aprīļa sanāksmē, un pēc tam tika izstrādāta Padomes kopējā nostāja. Oficiāli Padome kopējo nostāju vienprātīgi ir pieņēmusi 2007. gada 28. jūnijā.

II.   KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE

Padomes kopējās nostājas redakcija joprojām ir tuva tekstam, par ko ir vienojies Eiropas Parlaments un Padome, un tādējādi arī visnotaļ tuva grozītajam Komisijas priekšlikumam. Grozījumi ir veikti vienīgi gadījumos, kad grozītā priekšlikuma redakcija ir atšķīrusies no teksta, par ko panākta vienošanās, vai ir bijuši vajadzīgi grozījumi citu iemeslu dēļ. Galvenie grozījumi ir izcelti še turpmāk.

Grozījumi, ko Padome nav pieņēmusi

1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Parlaments bija vienojies ar Padomi iekļaut jaunu apsvērumu (EP izdarītais grozījums Nr. 7). Komisija grozītajā priekšlikumā bija attiecīgi iekļāvusi jauno apsvērumu (8. apsvērums) un iekļāvusi arī vienu nosacījumu 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Par tādu jaunu nosacījumu Eiropas Parlaments nebija vienojies ar Padomi, un Padome pievienoto nosacījumu ir svītrojusi. Tādējādi kopējā nostāja atbilst apstiprinātajai pieejai.

19. pants

Grozītā Komisijas priekšlikuma 19. panta redakcija mazliet atšķīrās no 19. panta redakcijas Regulā (EK) Nr. 1348/2000 — tajā vairs nav minēts, ka dokumentu piegādā atbildētājam. Tā kā Eiropas Parlaments nav vienojies ar Padomi par grozījumiem 19. pantā, Padome ir atgriezusies pie iepriekšējā kopējās nostājas varianta.

Grozījumi, ko Padome ir pieņēmusi

Eiropas Parlaments bija vienojies ar Padomi iekļaut jaunu pantu Nr. 15.a (EP izdarītais grozījums Nr. 25). Grozītajā priekšlikumā Komisija būtībā pieņēma minēto grozījumu, bet izvēlējās risinājumu — 8. pantā konkrēta nosacījuma vietā iekļaut divus jaunus punktus un 9. pantā iekļaut vienu jaunu punktu. Padome uzskata, ka tāds risinājums pilnībā atbilst labai likumdošanai, un tādēļ ir iekļāvusi to kopējā nostājā.

Regulas (EK) Nr. 1348/2000 atcelšana

Tā kā Padome un Eiropas Parlaments bija aicinājis kodificēt Regulu (EK) Nr. 1348/2000, Komisija grozītajā priekšlikumā iekļāva vajadzīgos nosacījumus, lai regulu varētu atcelt (27. apsvērums, 25. pants un atbilstības tabula III pielikumā). Labas likumdošanas interesēs Padome šos nosacījumus un atbilstības tabulu ir iestrādājusi kopējā nostājā.

Padomes izdarītie grozījumi

2000. gada maijā, pieņemot Regulu (EK) Nr. 1348/2000, vēl nebija prakses, kā rīkoties, ja Dānija saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju nepiedalās pasākumu pieņemšanā atbilstīgi EK līguma IV sadaļai, un tādi pasākumi Dānijai neuzliek saistības un neattiecas uz to. Tādēļ Regulā (EK) Nr. 1348/2000 nebija ietverts tagad ierastais nosacījums par dalībvalsts definīciju. Lai to labotu, Padome kopējās nostājas 1. pantā ir iekļāvusi jaunu — 3. punktu. Padome pēc Dānijas svītrošanas ir izdarījusi arī attiecīgus pielāgojumus pielikumos.

III.   SECINĀJUMS

Padome uzskata, ka kopējā nostāja attiecībā uz regulu par dokumentu izsniegšanu pilnībā atbilst grozījumiem, ko ir gribējis izdarīt Eiropas Parlaments un Padome, un tie atbilst grozītajam Komisijas priekšlikumam, kurā minētie grozījumi ir iekļauti.