24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/2

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 11. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku

(Lieta C-251/04) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Regulas (EEK) Nr. 3577/92 1. pants un 2. panta 1. punkts - Transports - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Jūras kabotāža - Vilkšanas pakalpojums atklātā jūrā)

(2007/C 42/02)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Zavs [G. Zavvos] un K. Simonsons [K. Simonsson])

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāves — A. Samoni [A. Samoni] un S. Hala [S. Chala])

Priekšmets

Dalībvalsts pienākumu neizpilde — Padomes 1992. gada 7. decembra Regulas (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 7. lpp), 1. panta pārkāpums — Valsts regulējums, kas tiesības atklātā jūrā sniegt vilkšanas pakalpojumus paredz tikai tiem kuģiem, kuri peld ar Grieķijas karogu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 201, 7.8.2004.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/2

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī — Technische Glaswerke Ilmenau GmbH pret Eiropas Kopienu Komisiju, Schott AG, agrāk Schott Glas

(lieta C-404/04 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - EKL 87. panta 1. punkts - Līgumisks maksājuma apsolījums - Līguma būtiska nosacījuma trūkums - Jauni pamati un argumenti - Pamatojuma aizstāšana - Prasība nopratināt lieciniekus - Privātā aizdevēja kritērijs - Pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums - Atbalsta apmēra noteikšana - EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts - Tiesības tikt uzklausītam - Attiecīgās dalībvalsts tiesību uz aizstāvību pārkāpums)

(2007/C 42/03)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Technische Glaswerke Ilmenau GmbH (pārstāvji — C. Arhold un N. Wimmer, Rechtsanwälte)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci un V. Kreuschitz, pārstāvji), Schott AG, agrāk Schott Glas (pārstāvis — U. Soltész, Rechtsanwalt)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2004. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-198/01 Technische Glaswerke Ilmenau GmbH/Komisija, ar kuru noraidīta prasība atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2001. gada 12. jūlija Lēmumu 2002/185/EK par Vācijas valsts atbalstu Technische Glaswerke Ilmenau GmbH (Vācija) (OV, L 62, 30. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelāciju sūdzību noraidīt;

2)	Technische Glaswerke Ilmenau GmbH sedz ne tikai savus tiesāšanās izdevumus, bet atlīdzina arī visus Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar pagaida noregulējuma procedūru un šo tiesvedību;

3)	Technische Glaswerke Ilmenau GmbH atlīdzina Schott AG tiesāšanās izdevumus pagaidu noregulējuma procedūrā;

4)	Schott AG sedz savus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā pati.

(1) OV C 273, 6.11.2004.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/3

Tiesas (virspalāta) spriedums 2007. gada 9. janvārī (Länsrätten i Stockholms län — Migrationsdomstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Yunying Jia pret Migrationsverket

(lieta C-1/05) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - EKL 43. pants - Direktīva 73/148/EEK - Dalībvalsts pilsonis, kurš dzīvo citā dalībvalstī - Laulātā augšupejoša radinieka uzturēšanās tiesības, augšupejošajam radiniekam un laulātajam esot trešās valsts pilsoņiem - Šī augšupejošā radinieka pienākums likumīgi uzturēties dalībvalstī brīdī, kad notiek viņa pievienošanās ģimenei dalībvalstī, kurā tā dzīvo - Pienākums pierādīt, ka augšupejošais radinieks ir apgādībā)

(2007/C 42/04)

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Länsrätten i Stockholms län — Migrationsdomstolen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Yunying Jia

Atbildētājs: Migrationsverket

Priekšmets

Lūgums sniegts prejudiciālu nolēmumu — Utlänningsnämnden — EKL 43. panta, Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 10. panta un Padomes 1973. gada 21. maija Direktīvas 73/148/EEK par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un dzīvesvietas Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu (OV L 172, 14. lpp.) 1. panta d) un b) apakšpunkta interpretāciju — Dalībvalsts pilsoņa, kas dzīvo citā dalībvalstī, laulātā augšupejoša radinieka, kas ir šī pilsoņa aprūpē, abiem esot trešās valsts pilsoņiem, uzturēšanās tiesības — Šī augšupejošā radinieka pienākums likumīgi uzturēties dalībvalstī brīdī, kad notiek viņa pievienošanās ģimenei — Pienākums pierādīt, ka augšupejošais radinieks ir apgādībā

Rezolutīvā daļa:

Kopienu tiesības, ņemot vērā iepriekš minēto 2003. gada 23. septembra spriedumu lietā C-109/01 Akrich, paredz pienākumu dalībvalstīm trešo valstu pilsoņiem, Kopienas pilsoņu ģimenes locekļiem, kas ir izmantojuši pārvietošanās brīvību uzturēšanās atļaujas piešķiršanai, piemērot nosacījumu, ka šis ģimenes loceklis jau iepriekš ir likumīgi uzturējies citā dalībvalstī;

Padomes 1973. gada 21. maija Direktīvas 73/148/EEK par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un dzīvesvietas Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu 1. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar “[būt] [to] aprūpē” ir saprotams fakts, ka Kopienas pilsoņa, kas dzīvo citā dalībvalstī EKL 43. panta izpratnē, aprūpē ir ģimenes loceklis, kam ir vajadzīgs šī pilsoņa vai tā laulātā materiālais atbalsts, lai apmierinātu savas būtiskās vajadzības izcelsmes valstī vai valstī, no kuras šis ģimenes loceklis ir ieradies, brīdī, kurā tas lūdz atļauju pievienoties minētajam pilsonim. Šīs pašas direktīvas 6. panta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka materiālā atbalsta vajadzību var pierādīt ar ikvienu piemērotu līdzekli, lai gan vienkārša uzņemšanās aprūpēt ģimenes locekli, ko veic Kopienas pilsonis vai tā laulātais, var netikt uzskatīta par tādu, kas pierāda, ka pastāv faktiski atkarības no viņa/viņas apstākļi.

(1) OV C 57, 5.3.2005.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/3

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī (Överklagandenämnden för Högskolan lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kaj Lyyski pret Umeå universitet

(Lieta C-40/05) (1)

(Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - EKL 39. pants - Šķēršļi - Arodmācība - Skolotāji - Atteikums uzņemt izglītības programmā pretendentu, kas ir nodarbināts citas dalībvalsts skolā)

(2007/C 42/05)

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Överklagandenämnden för Högskolan

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Kajs Līskis [Kaj Lyyski]

Atbildētāja: Ūmeo Universitāte [Umeå universitet]

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Överklagandenämnden för Högskolan (Augstākās izglītības Apelāciju komisija) — Kopienas tiesību un, konkrētāk, EKL 12. panta interpretācija — Profesionālā apmācība ar mērķi aizpildīt kvalificētu skolotāju vakances vienā dalībvalstī, kas paredzēta skolu iestādēs nodarbinātiem skolotājiem, lai ļautu viņiem iegūt nepieciešamo kvalifikāciju, lai noslēgtu līgumu uz nenoteiktu laiku — Atteikums uzņemt kandidātu, kas ir šīs dalībvalsts pilsonis, taču ir nodarbināts skolā citā dalībvalstī

Rezolutīvā daļa

Kopienas tiesības neiestājas pret to, ka valsts tiesiskais regulējums, ar ko paredz organizēt apmācību pagaidu kārtībā, lai ātri apmierinātu kvalificētu skolotāju pieprasījumu dalībvalstī, noteic, ka šajā apmācībā piedalīties var vienīgi pretendenti, kas ir nodarbināti šīs valsts skolā, tomēr precizējot, ka šī regulējuma piemērošana nedrīkst principā izslēgt visus pretendentus — skolotājus, kuri nav nodarbināti šādā skolā; šāda izslēgšana nozīmētu lēmuma pieņemšanu bez iepriekšējas un individuālas šī pretendenta spēju novērtēšanas, ņemot vērā it īpaši ieinteresētās personas spējas un iespēju uzraudzīt tās apmācības praktisko daļu vai iespēju to īstenot.

(1) OV C 93, 16.4.2005.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/4

Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju

(Lieta C-175/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 92/100/EEK - Autortiesības - Nomas un patapinājuma tiesības - Ekskluzīvās publiskā patapinājuma tiesības - Atkāpe - Atlīdzības nosacījums - Atbrīvojums - Piemērošanas joma)

(2007/C 42/06)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Shotter un W. Wils)

Atbildētāja: Īrija (pārstāvji — D. O'Hagan, pārstāvis, E. Regan SC, J. Gormley, Advisory Counsel)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Spānijas Karaliste (pārstāvis — I. del Cuvillo Contreras)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvas 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 346, 6. lpp.) 1. un 5. panta pārkāpums — Atkāpe no ekskluzīvajām publiskā patapinājuma tiesībām — Piemērošanas joma

Rezolutīvā daļa:

atbrīvojot visu kategoriju publiskā patapinājuma iestādes Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvas 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā, nozīmē no pienākuma maksāt atlīdzību autoriem par tām piešķirto patapinājumu, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti atbilstoši šīs direktīvas 1. un 5. pantam;

2)	Īrija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 155, 25.6.2005.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/4

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju

(Lieta C-183/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 92/43/EEK - 12. panta 1. un 2. punkts, 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 16. pants - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - Sugu aizsardzība)

(2007/C 42/07)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. van Beks [M. van Beek], pārstāvis, M. Vemēre [M. Wemaëre], advokāts)

Atbildētāja: Īrija (pārstāvis — D. O'Hagans [D. O'Hagan], pārstāvis)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.) 12. panta 1. un 2. punkta, 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 16. panta nepareiza transpozīcija.

Rezolutīvā daļa:

—	nepieņemdama visus specifiskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai efektīvi īstenotu stingras aizsardzības sistēmu, kas paredzēta 12. panta 1. punktā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību,

—	paturēdama spēkā 1976. gada Likuma par savvaļas floru un faunu [Wildlife Act] 2000. gada Grozījumu likuma [Wildlife (Amendment) Act] redakcijā 23. panta 7. punkta a)-c) apakšpunktu, kuri nav saderīgi ar Direktīvas 92/43 12. panta 1. punktu un 16. pantu,

Īrija nav izpildījusi minētajos šīs direktīvas pantos paredzēto un nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Īrija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 182, 23.7.2005.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/5

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī (Sozialgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Innovative Technology Center GmbH (ITC) pret Bundesagentur für Arbeit

(Lieta C-208/05) (1)

(Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Valsts tiesiskais regulējums - Privātai nodarbinātības aģentūrai izmaksājamās atlīdzības par iekārtošanu darbā samaksa, ko veic dalībvalsts - Darbs, par kuru minētajā dalībvalstī tiek veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - Ierobežojums - Pamatojums - Samērīgums)

(2007/C 42/08)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Sozialgericht Berlin (Vācija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Innovative Technology Center GmbH (ITC)

Atbildētājs: Bundesagentur für Arbeit

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sozialgrericht Berlin — EK līguma 18., 39., 50. un 87. panta, kā arī Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (OV L 257, 2. lpp.) 3. un 7. panta interpretācija — Valsts tiesību akti, kas nosaka subsīdijas par labu privātajām nodarbinātības sabiedrībām gadījumā, kad darba meklētājs noslēdz darba līgumu, kas tam ļauj pievienoties sociālā nodrošinājuma sistēmai — Izslēgšana gadījumā, kad tiek noslēgts darba līgums ar darba devēju, kas nodibināts citā dalībvalsts teritorijā

Rezolutīvā daļa:

EKL 39. pants, EKL 49. pants un EKL 50. pants nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā Vācijas Sociālā nodrošinājuma kodeksa III sējuma 421.g panta 1. punkta otrais teikums, kurā ir paredzēts, ka dalībvalsts izmaksā privātai nodarbinātības aģentūrai atlīdzību, kas darba meklētājam ir jāmaksā šai aģentūrai par tā iekārtošanu darbā, ar nosacījumu, ka par darbu, kas atrasts ar šī starpnieka palīdzību, minētās valsts teritorijā tiek veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

valsts tiesai, ciktāl tai atbilstoši tās valsts tiesībām ir piešķirta rīcības brīvība, ir jāinterpretē un jāpiemēro valsts tiesību sistēmas norma saskaņā ar Kopienu tiesību prasībām un pie nosacījuma, ka šāda atbilstīga interpretācija nav iespējama, runājot par EK līguma normām, ar kurām indivīdiem tiek piešķirtas tiesības, uz kurām tie var atsaukties tiesā un kuras ir jānodrošina valstu tiesām, nav jāpiemēro jebkāda valsts tiesību sistēmas norma, kas ir pretrunā minētajiem noteikumiem.

(1) OV C 171, 9.7.2005.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/5

Tiesas (virspalāta) spriedums 2006. gada 16. janvārī (Cour de cassation — Chambre civile (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — José Perez Naranjo pret Caisse régionale d'assurance maladie Nord-Picardie

(Lieta C-265/05) (1)

(Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 4. panta 2.a punkts, 10.a pants un 95.b pants - Vecuma papildu pabalsts - Valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem šī pabalsta piešķiršana ir atkarīga no nosacījuma par dzīvesvietu - Īpašs uz iemaksām nebalstīts pabalsts - Iekļaušana Regulas Nr. 1408/71 II a pielikumā)

(2007/C 42/09)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation — Chambre civile

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: José Perez Naranjo

Atbildētāja: Caisse régionale d'assurance maladie Nord-Picardie

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation — Chambre civile — Parīze — Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), ar tajā izdarītajiem grozījumiem, 4. panta 2.a punkta, 10.a panta, 19. panta 1. punkta un 95.b panta interpretācija — Valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem papildu pabalsta piešķiršana no Nacionālā solidaritātes fonda ir atkarīga no nosacījuma par dzīvesvietu — Pabalsta iekļaušana Regulas (EEK) Nr. 1408/71 II a pielikumā

Rezolutīvā daļa:

Tāds pabalsts kā papildu pabalsts, kas minēts Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, II a pielikumā zem virsraksta “Francija”, ir uzskatāms par īpašu pabalstu. Papildu pabalsta finansēšanas kārtības pārbaude, pamatojoties uz Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, atklāj, ka nepastāv pietiekami identificējama saistība starp vispārējām sociālās apdrošināšanas iemaksām un attiecīgo pabalstu, kā rezultātā jāsecina, ka papildu pabalstam ir uz iemaksām nebalstīts raksturs. Tomēr iesniedzējtiesai ir jāpārbauda šī sprieduma 48.-52. punktā minēto apstākļu precizitāte, lai konstatētu, vai šim pabalstam ir uz iemaksām balstīts raksturs vai nav.

(1) OV C 217, 3.9.2005.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/6

Tiesas (septītā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku

(Lieta C-269/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Regulas (EEK) Nr. 4055/86 1. pants - Jūras pārvadājumi - Ostas nodeva, kuru piemēro kuģiem, kas pārvadā pasažierus vai preces - Ostas nodeva, ko piemēro ar prāmi pārvadātiem transportlīdzekļiem - Diskriminācija)

(2007/C 42/10)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Zavvos un K. Simonsson, pārstāvji)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — E. Skandalou, pārstāvis)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — 1. panta Padomes 1986. gada 22. decembra Regulā (EEK) Nr. 4055/86, ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm (OV L 378, 1. lpp.), pārkāpums — Ostas nodeva, kuru piemēro kuģiem, kas pārvadā pasažierus vai preces — Zemākas nodevas piemērošana kuģiem, kuri pārvietojas starp valsts teritorijā izvietotām ostām — Nodeva, ko piemēro transportlīdzekļu pārvadāšanai ar prāmi — Nodokļa nepiemērošana transportlīdzekļiem, kurus pārvadā starp valsts teritorijā izvietotām ostām

Rezolutīvā daļa:

atstādama spēkā:

—

izdevīgākus ostas nodokļus, ko piemēro pasažieru kuģiem (tostarp kruīza kuģiem) vai preču kuģiem par iebraukšanu, piestāšanu un pietauvošanos Pirejas [Pirée] un Saloniku [Thessaloniki] ostās, jo tie veic pārvadājumus starp divām ostām valsts teritorijā, nekā gadījumā, ja tiek veikti starptautiski pārvadājumi,

—

transportlīdzekļiem, tos iekraujot prāmjos, kas veic starptautiskus pārvadājumus, piemērojamus nodokļus par labu ostu organizāciju fondiem, kas kā akciju sabiedrības ir izveidotas ar Likumu Nr. 2932/2001 un Pirejas un Saloniku ostām, pretstatā tam, ka šādus nodokļus par pārvadājumiem starp Grieķijas ostām neuzliek,

—	pašvaldību, kuru teritorijās darbojas ostas, tiesības iekasēt maksu par transportlīdzekļiem, kuri tiek iekrauti prāmjos, kuru galamērķis ir ārvalstu ostas,

Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar 1. pantu Padomes 1986. gada 22. decembra Regulā (EEK) Nr. 4055/86, ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 229, 17.9.2005.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/7

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī (College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vonk Dairy Products BV pret Productschap Zuivel

(Lieta C-279/05) (1)

(Lauksaimniecība - Tirgu kopīgā organizācija - Siers - Regulas (EEK) Nr. 3665/87 16.-18. pants - Diferencētas eksporta kompensācijas - Reeksports, kas no importētājvalsts veikts praktiski nekavējoties - Ļaunprātīgas rīcības pierādījums - Nepamatotu maksājumu atgūšana - Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrā daļa - Turpināts vai vairākkārtējs pārkāpums)

(2007/C 42/11)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het bedrijfsleven

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Vonk Dairy Products BV

Atbildētāja: Productschap Zuivel

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — College van Beroep voor het bedrijfsleven — Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru paredz kopīgus, sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot eksporta kompensāciju sistēmu lauksaimniecības produktiem (OV L 351, 1. lpp.), redakcijā, kas bija spēkā lietas faktu laikā, 16.-18. panta interpretācija — Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 1. lpp.) 3. panta 1. punkta otrās daļas interpretācija — Nepamatotas diferencētas eksporta kompensācijas eksportētāja ļaunprātīgi veiktā reeksporta gadījumā — Turpināts vai vairākkārtējs pārkāpums

Rezolutīvā daļa

atceļot un atgūstot diferencētas kompensācijas, kas atbilstoši Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulai (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru paredz kopīgus, sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot eksporta kompensāciju sistēmu lauksaimniecības produktiem, ir izmaksātas galīgi, minēto kompensāciju nepamatotā rakstura konstatējums ir jāpamato ar pierādījumu par eksportētāja ļaunprātīgu rīcību, kurš iesniegts atbilstoši valsts tiesību normām;

pārkāpums ir turpināts vai vairākkārtējs Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 3. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē tad, ja to ir izdarījis tirgus dalībnieks, kas ekonomiskas priekšrocības gūst no tādu līdzīgu darījumu kopuma, kuri apdraud vienu un to pašu Kopienu tiesību normu. Šajā sakarā nav nozīmes tam, ka pārkāpums attiecas uz noteiktā laikposmā veiktu kopējo darījumu visai nelielu daļu un ka darījumi, attiecībā uz kuriem pārkāpums ir konstatēts, vienmēr ir saistīti ar dažādām [produktu] partijām.

(1) OV C 257, 15.10.2005.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/7

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Johan Piek pret Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij

(Lieta C-384/05) (1)

(Piens un piena produkti - Papildmaksājumi pienam - Īpašs references daudzums - Regulas (EEK) Nr. 857/84 3. panta 1. punkta otrā daļa)

(2007/C 42/12)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Johan Piek

Atbildētāja: Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Padomes 1984. gada 31. marta Regulas (EEK) Nr. 857/84, ar ko pieņem vispārīgus noteikumus Regulas (EEK) Nr. 804/68 5.c pantā minētā maksājuma piemērošanai piena un piena produktu nozarē (OV L 90, 13. lpp.), 3. panta 1. punkta interpretācija — No maksājuma atbrīvoto references daudzumu noteikšana — Valsts pasākums, ar kuru paredz īpašu references daudzumu piešķiršanu ražotājiem, kas veica ieguldījumus — vai nu attīstības plāna ietvaros, vai ārpus tā — laikposmā no 1981. gada 1. janvāra līdz 1984. gada 31. martam — Saderīgums ar Kopienu tiesību aktiem, kas paredz laikposmu no 1981. gada 1. janvāra līdz 31. martam

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1984. gada 31. marta Regulas (EEK) Nr. 857/84, ar ko pieņem vispārīgus noteikumus Regulas (EEK) Nr. 804/68 5.c pantā minētā maksājuma piemērošanai piena un piena produktu nozarē, 3. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā, kurš ierobežo to piena ražotāju kategoriju, kas var saņemt īpašu references daudzumu, tajā iekļaujot tikai ražotājus, kas uzņēmušies ieguldījuma līgumsaistības pēc 1981. gada 1. septembra, bet pirms 1984. gada 1. marta.

(1) OV C 330, 24.12.2005.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/8

Tiesas (piektā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — B.A.S. Trucks BV pret Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-400/05) (1)

(Kopējais muitas tarifs - Kombinētā nomenklatūra - Tarifu klasifikācija - Apakšpozīcija 8704 10 - Automašīna, kas paredzēta lietošanai būvlaukumos un materiālu pārvadāšanai un izkraušanai, kā arī lietošanai uz ceļiem)

(2007/C 42/13)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: B.A.S. Trucks BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Priekšmets

Lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Automašīnas, kas paredzēta lietošanai būvlaukumos un materiālu pārvadāšanai un izkraušanai, kā arī lietošanai uz ceļiem, tarifu klasifikācija — Iekļaušana vai neiekļaušana KN apakšpozīcijā 8704 10 kā “pašizgāzēji, kas izstrādāti lietošanai ārpus ceļiem”

Rezolutīvā daļa

Apakšpozīcija 8704 10 Kombinētajā nomenklatūrā, kas ir ietverta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ko groza Komisijas 1998. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 2261/1998, I pielikumā, ir jāinterpretē tā, ka šajā apakšpozīcijā ietilpst tādi pašizgāzēji minētās apakšpozīcijas izpratnē, kas ir izgatavoti īpaši un galvenokārt lietošanai ārpus valsts asfaltētajiem ceļiem. Tas, ka pašizgāzēju raksturīpašības ļauj tiem papildus braukt pa valsts asfaltētajiem ceļiem, netraucē tos klasificēt kā pašizgāzējus minētās apakšpozīcijas izpratnē.

(1) OV C 36, 11.2.2006.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/8

Apelācija, ko 2006. gada 27. novembrī ierosinājusi British Aggregates Association par Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-210/02 British Aggregates Association pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta C-487/06 P)

(2007/C 42/14)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: British Aggregates Association (pārstāvji — C. Pouncey, Solicitor, L. Van den Hende, advocaat)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. septembra spriedumu lietā T-210/02 British Aggregates Association/Komisija;

—	atcelt Komisijas 2002. gada 24. aprīļa Lēmumu K(2002) 1478 galīgā redakcija (Valsts atbalsts Nr. 863/01 — Apvienotā Karaliste/Dabas resursu nodoklis par minerālajiem materiāliem), izņemot Ziemeļīrijas atbrīvojumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē un tiesvedībā Pirmās instances tiesā lietā T-210/02.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt pārsūdzēto spriedumu un norāda uz šādiem pamatiem:

—	Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi juridisku kļūdu, neobjektīvi vērtējot valsts atbalsta esamību;

—	Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi juridisku kļūdu, selektivitātes vērtēšanas laikā nodalot stāvokli saistībā ar dabas resursu nodokli par minerālajiem materiāliem no lietā Adria Wien Pipeline (1) aplūkotās situācijas;

—	Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi juridisku kļūdu, pieņemot, ka dabas resursu nodoklis nav selektīvs, jo tas tiek piemērots konkrētā nozarē, neprasot šīs nozares precīzu definēšanu un nesniedzot šādu definīciju;

—	Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi juridisku kļūdu, pienācīgi nekontrolējot Komisijas lēmumu;

—	Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi juridisku kļūdu, vērtējot dabas resursu nodokļa par minerālajiem materiāliem “raksturu un vispārējo struktūru”, kā arī eksporta atbrīvošanu;

—	Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi juridisku kļūdu, apstiprinot, ka Komisijai nav pienākuma uzsākt izmeklēšanas procedūru;

—	Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi juridisku kļūdu, secinot, ka apstrīdētais lēmums bija pietiekami pamatots.

(1) Tiesas 2001. gada 8. novembra spriedums lietā C-143/99, Recueil, I-8365. lpp.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/9

Apelācija, ko 2006. gada 1. decembrī ierosinājis Bart Nijs par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 3. oktobra spriedumu lietā T-171/05 Bart Nijs pret Revīzijas palātu

(Lieta C-495/06 P)

(2007/C 42/15)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bart Nijs (pārstāvis — F. Rollinger, avocat)

Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Revīzijas palāta

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—	grozīt Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 3. oktobra spriedumu lietā T-171/05 Bart Nijs/Revīzijas palāta;

—	atcelt lēmumus, kas bija prasības priekšmets lietā T-171/05, tostarp lēmumu, ar kuru noteikta prasītāja novērtējuma ziņojuma par 2003. gada novērtējuma periodu galīgā redakcija, un lēmumu 2004. gadā paaugstināt Y redaktora amatā Revīziju palātas tulkošanas dienesta Holandiešu nodaļā;

—	apmierināt prasību piespriest kompensāciju par ciesto kaitējumu, kura atbilstu prasītāja negūtajiem ienākumiem, salīdzinājumā ar situāciju, kādā prasītājs būtu, ja viņš būtu bijis paaugstināts amatā;

—	uzdot Revīzijas palātai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā pirmajā instancē, divās pagaidu noregulējuma tiesvedībās un šajā apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu apelācijas sūdzību prasītājs būtībā apgalvo, ka Pirmās instances tiesa nav lēmusi par viņa prasības pieteikuma devīto pamatu, kas attiecās uz to, ka iecēlējinstitūcija nav izpildījusi pienākumu paziņot Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) par iebiedēšanas un krāpšanas gadījumiem, kas nelabvēlīgi ietekmē Kopienas invaliditātes pensiju plānu, kuri tai bija darīti zināmi. Ja būtu veikta šāda izmeklēšana, tā būtu atklājusi virkni procesuālu pārkāpumu no iecēlējinstitūcijas puses, un it īpaši faktu, ka Y pretlikumīgi uz laiku pildīja hierarhijas ziņā augstāka līmeņa funkcijas, un faktu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja augstākstāvošais pretlikumīgi pildīja savas funkcijas. Tāpat fakts, ka iesniedzējinstitūcija neinformēja Apelāciju komiteju par personīgajām interesēm, kas bija divu ierēdņu augstākstāvošajam personām attiecībā uz šo ierēdņu novērtējumiem, rada šaubas par apelācijas sūdzības iesniedzēja novērtējuma ziņojuma galīgās redakcijas likumību.

Turpinot, apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd Pirmās instances tiesas apgalvojumu, ka viņš neesot iesniedzis nekādus pierādījumus, lai pierādītu sava apgalvojuma, ka Y tika lūgta uz laiku pildīt redaktora funkcijas, pareizību vai, vismaz, padarītu šo apgalvojumu ticamu. Pirmkārt, viņš 2003. gada martā par šo norīkošanu uz laiku nemaz nezināja un šī informācija, kas tika noskaidrota vairāk nekā divus gadus vēlāk, tāpēc patiešām ir jauns fakts, kas pamato viņa 2005. gada 16. decembra raksta pieņemamību. Otrkārt, prasības pieteikumā izvirzītie 11 pamati, ne tikai nevājina argumentu par pretlikumīgo norīkošanu uz laiku, tieši pretēji, tie faktiski to nostiprina. Tomēr Pirmās instances tiesa nav izteikusies ne par vienu no šiem pamatiem, un ir savu pamatojumu balstījusi uz vienu vienīgu pamatu, kuru pats apelācijas sūdzības iesniedzējs nemaz nebija izteicis.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lēmums viņu nepaaugstināt amatā un lēmums paaugstināt amatā Y ir jāuzskata par vienu vienotu un nedalāmu lēmumu, kas ir ticis pieņemts pirms tā oficiālā datuma, proti, piemērojot Civildienesta noteikumu 7. panta 2. punktu Y karjerai 2003. gada rudenī, un ka lēmums paaugstināt Y amatā ir apelācijas sūdzības iesniedzējam nelabvēlīgs tiesību akts, jo tas groza viņa tiesisko stāvokli, un vienlaikus ir pilnvaru nepareiza izmantošana, slēpts sods un viņu diskriminējošs pasākums.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/10

Apelācija, ko 2006. gada 5. decembrī ierosinājusi CAS Succhi di Frutta SpA par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 13. septembra spriedumu lietā T-226/01 CAS Succhi di Frutta SpA pret Komisiju

(Lieta C-497/06 P)

(2007/C 42/16)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: CAS Succhi di Frutta SpA (pārstāvji — F. Sciaudone, R. Sciaudone un D. Fioretti, avvocati)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt spriedumu, kas tiek pārsūdzēts apelācijas kārtībā, un nosūtīt atkārtotai izskatīšanai Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā, lai tā sniegtu nolēmumu šajā lietā, ņemot vērā informāciju, ko tai sniegs Eiropas Kopienu Tiesa;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un pirmajā instancē saistībā ar lietu T-226/01.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati, kas tika izvirzīti, apstrīdot Pirmās instances tiesas spriedumu, var tikt iedalīti četrās kategorijās, kas attiecas uz: sprieduma Komisija/CAS (lieta C-496/99 P) nozīmi; augļu aizvietojamību; aizvietojamības koeficientiem; izmaksām, kas radušās apelācijas sūdzības iesniedzējai saistībā ar aizstāvību.

Attiecībā uz sprieduma, kas pieņemts lietā C-496/99 P Komisija/CAS, nozīmi apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka: ir sagrozīti un kļūdaini interpretēti argumenti, uz kuriem tā norādīja attiecībā uz sprieduma lietā T-226/01 Komisija/CAS nozīmīgumu; pārkāpts res judicata princips; kļūdaina zaudējumu atlīdzības pieprasījuma interpretācija, kas minēti spriedumā lietā Komisija/CAS; kļūdaini interpretēti nosacījumi, atbilstoši kuriem var celt prasību par zaudējumu atlīdzību.

Attiecībā uz augļu aizvietojamību apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka: nav sniegts atbilstošs pamatojums attiecībā uz zaudējumiem, kas radušies, aizvietojot augļus, un ir pieļauta rupja kļūda tās argumentu novērtējumā saistībā ar konkursa procedūras pretlikumību; pieļauta kļūda saistībā ar augļu aizvietojamības juridisko nozīmi konkursa procedūras izvērtēšanas kontekstā; pārkāpts res judicata princips attiecībā uz datumu, kurā ar pārliecību tas bija zināms, ka aizvietotajiem augļiem bija jābūt saņemtiem; lietas materiālos sagrozīta pierādījumu patiesā nozīme un nav sniegti pamatoti iemesli attiecībā uz ieguvumiem, kas izriet no augļu aizvietošanas, un par apelācijas sūdzības iesniedzējas informētību 1996. gada martā; ir noticis procesuālo noteikumu pārkāpums, ir acīmredzami sagrozīti pierādījumi un ir pārkāpti vispārējie principi par pierādījumu noteikumiem.

Attiecībā uz aizvietojamības koeficentu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka nav pareizi novērtēts augļu daudzums, kas bija jāņem vērā, aprēķinot zaudējumu.

Visbeidzot, attiecībā uz izmaksām, kas radušās, aizstāvoties šajā lietā, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir pārkāpts tiesību uz zaudējumu atlīdzību princips par zaudējumiem, kas saistīti ar tehnisko un juridisko palīdzību, un pārkāpts atlīdzības princips attiecībā uz zaudējumiem, kas radušies, piedaloties konkursa procedūrā.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Giudice di pace di Genova (Itālija) 2006. gada 8. decembra rīkojumu — Corporación Dermoestética SA pret To Me Group Advertising Media

(Lieta C-500/06)

(2007/C 42/17)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di pace di Genova

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Corporación Dermoestética SA

Atbildētāja: To Me Group Advertising Media

Prejudiciālie jautājumi

Vai EK līguma 49. pantam ir pretrunā tas, ka tādi valsts tiesību noteikumi kā 1992. gada Likuma Nr. 175 4., 5. un 9.a pantā un 1994. gada 16. septembra Ministra dekrētā Nr. 657 paredzētie, un/vai administratīvā prakse aizliedz pārraidīt valsts televīzijā reklāmas saistībā ar medicīniskām un ķirurģiskām procedūrām, kas tiek veiktas privātās veselības aprūpes iestādēs, kas ir saņēmušas attiecīgu atļauju šo darbību veikšanai, pat tad, ja šī pati reklāma ir atļauta vietējās televīzijas tīklos, un tai pašā laikā attiecībā uz šīs reklāmas pārraidīšanu paredz izdevumu robežvērtību 5 % apmērā no deklarētajiem ienākumiem par iepriekšējo gadu?

Vai EK līguma 43. pantam ir pretrunā tas, ka tādi valsts tiesību noteikumi kā 1992. gada Likuma Nr. 175 4., 5. un 9.a pantā un 1994. gada 16. septembra Ministra dekrētā Nr. 657 paredzētie, un/vai administratīvā prakse aizliedz pārraidīt valsts televīzijā reklāmas saistībā ar medicīniskām un ķirurģiskām procedūrām, kas tiek veiktas privātās veselības aprūpes iestādēs, kas ir saņēmušas attiecīgu atļauju šo darbību veikšanai, pat ja šī pati reklāma ir atļauta vietējās televīzijas tīklos, un tai pašā laikā attiecībā uz šīs reklāmas pārraidīšanu paredz pienākumu saņemt iepriekšēju atļauju no katras konkrētās pašvaldības, vietējās profesionālās apvienības atzinumu un paredz izdevumu robežvērtību 5 % apmērā no deklarētajiem ienākumiem par iepriekšējo gadu?

Vai EK līguma 43. un/vai 49. pantam ir pretrunā tas, ka tādu reklāmu pārraidīšanai, kas sniedz informāciju par estētiska rakstura medicīniskām un ķirurģiskām procedūrām privātās veselības aprūpes iestādēs, kas ir saņēmušas attiecīgu atļauju šo darbību veikšanai, ir jāsaņem papildu iepriekšēja atļauja no vietējām iestādēm un/vai profesionālajām apvienībām?

Pieņemot uzvedības kodeksu, kas nosaka ierobežojumus veselības aprūpes profesiju reklāmai un pieņemot spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz medicīnisko pakalpojumu reklāmu tādā veidā, kas ievērojami ierobežo ārstu tiesības reklamēt savu darbību, abi pasākumi būdami saistoši visiem ārstiem, vai Nacionālā ārstu, ķirurgu un zobārstu apvienību federācija (FNOMCeO) un asociēto mediķu apvienības ir ierobežojošas konkurenci, pārsniedzot to, kas atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un pārkāpjot EKL 81. panta 1. punktu?

Jebkurā gadījumā, vai FNOMCeO īstenotā noteikumu interpretācija praksē ir nesaderīga ar EK līguma 3. panta g) apakšpunktu, 4., 98., 10, 81. un, iespējams, 86. pantu tiktāl, ciktāl valsts tiesībās ir atļauta tāda prakse, kas paredz, ka attiecīgajai vietējai apvienībai ir jāpārbauda ārstu izplatītās reklāmas pārskatāmība un precizitāte, nenorādot kritērijus un procedūras, kas piemērojamas šī uzdevuma veikšanā?

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/11

Apelācija, ko 2006. gada 11. decembrī ierosinājusi GlaxoSmithKline Services Unlimited (GSK), iepriekš Glaxo Wellcome plc par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-168/01 GlaxoSmithKline Services Unlimited pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta C-501/06 P)

(2007/C 42/18)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: GlaxoSmithKline Services Unlimited, iepriekš Glaxo Wellcome plc (pārstāvji — I. Forrester QC, J. Venit, New York Bar dalībnieks, S. Martínez Lage, abogado, A. Komninos, Δικηγόρος, A. Schulz, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, European Association of Euro Pharmaceutical Companies (EAEPC), Bundesverband der Arzneimittel-Importeure eV, Spain Pharma, SA, Asociación de exportadores españoles de productos farmacéuticos (Aseprofar)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar ko ir noraidīta GSK prasība atcelt apstrīdētā lēmuma 1. pantu, vai pieņemt citu lēmumu atbilstoši taisnīguma prasībām;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ daļā, kurā ir noraidīta GSK prasība atcelt apstrīdētā lēmuma 1. pantu šādu iemeslu dēļ:

—

Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, secinot, ka Vispārīgie pārdošanas nosacījumi rada jūtamas ar konkurenci nesaderīgas sekas un tādējādi, pietiekami neizvērtējot to juridisko un saimniecisko kontekstu, pārkāpj EKL 81. panta 1. punktu. Turklāt (i) cenu konkurence preču zīmes ietvaros, uz ko Pirmās instances tiesa atsaucas spriedumā, pati ir tirgus izkropļojuma rezultāts, un (ii) Pirmās instances tiesa pamatojās un norādītajām būtiskajām priekšrocībām, ko importētājvalstīs ir guvuši gala patērētāji, ņemot vērā Spānijas vairumtirgotāju dalību konkurencē prešu zīmes ietvaros.

—	Pirmās instances tiesa nebija kompetenta izdarīt faktiskus secinājumus par iespējamo ietekmi uz pacientiem un tiem, kas maksāja par zālēm, jo apstrīdētais Komisijas lēmums nedod pamatu šādiem secinājumiem.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/11

Prasība, kas celta 2006. gada 13. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku

(Lieta C-504/06)

(2007/C 42/19)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Pignataro-Nolin un I. Kaufmann-Bühler, pārstāvji)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka pareizi netransponējot Itālijas tiesībās Padomes 1992. gada 24. jūnija Direktīvas 92/57/EEK (1) par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos (astotā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK (2) 16. panta 1. punkta nozīmē), 3. panta 1. punktu, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus saskaņā ar šo direktīvu;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Itālijas tiesībām būvlaukumiem, kuros darba apjoms nepārsniedz 200 cilvēkdienas un kuros netiek veikts tāds darbs, kuram ir piemērojams Direktīvas II pielikums, ir piemērojami vienīgi Dekrēta Nr. 626/1994 7. pantā ietvertie koordinējoša rakstura noteikumi. Šajā pantā tomēr darba devējiem, kuri uzņēmuma vai ražošanas vienības ietvaros dod darbu līgumslēdzējuzņēmumiem vai pašnodarbinātām personām, ir uzlikts tikai vispārējs sadarbības un koordinācijas pienākums. Tādējādi nav iespējams secināt, ka Direktīvas 92/57/EEK precīzie un detalizētie noteikumi jautājumā par koordināciju, kas vajadzīga projekta izstrādes un izpildes posmā, var tikt uzskatīti par ieviestiem attiecīgā dekrēta pantā.

(1) OV L 245, 6. lpp.

(2) OV L 183, 1. lpp.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Commissione tributaria regionale di Genova (Itālija) 2006. gada 12. jūnija rīkojumu — Agenzia Dogane Circoscrizione Doganale di Genova pret Euricom SpA

(Lieta C-505/06)

(2007/C 42/20)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria regionale di Genova

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Agenzia Dogane Circoscrizione Doganale di Genova

Atbildētājs: Euricom SpA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Kopienu Muitas kodeksa 216. pants ir interpretējams tādā nozīmē, ka tas ir attiecināms vienīgi uz tādām precēm, kas ir iegūtas procedūrā ievešana pārstrādei un kurās ir iestrādātas ārpuskopienas preces, vai arī pamatojoties uz to rodas pienākums maksāt muitas nodokļa parādu neatkarīgi no citiem šādiem parādiem, pamatojoties uz vajadzību novērst to, ka tiek piešķirts dubultatvieglojums no muitas nodokļa?

Vai kontekstā ar procedūru ievešana pārstrādei, kas tiek veikta atbilstoši iepriekšējas izvešanas kompensācijas procedūrai (EX-1M), Eiropas Kopienu Muitas kodeksa 115. panta 1. un 3. punkts kopā ar saistītām tiesību normām, kas īsteno tiesību noteikumus, ko nosaka Regula Nr. 2913/92/EEK (1), jebkurā gadījumā regulē to, vai preces, kas tika importētas, lai tās kompensētu preci, kas iepriekšēji tika eksportēta kā Itālijas izcelsmes prece, attiecībā uz muitas nodokli ir uzskatāmas par Kopienu precēm, un vai tādējādi uz tām var attiecināt ievedmuitas nodokļu atbrīvojumu, vai arī šie nosacījumi neattiecas uz tādiem gadījumiem, kuros šī darbība — attiecībā uz šīm precēm šajā lietā, kā tas paskaidrots ievadā — ir saistīta ar iepriekšēju eksportu uz valstīm, ar kurām Eiropas Savienība ir noslēgusi attiecīgus nolīgumus?

Vai šajā gadījumā tas, ka iepriekš minētais [115. panta] 3. punkts paredz, ka attiecīgās ievestās kompensācijas preces kļūst par subjektu, uz kuru ir attiecināms iepriekš eksportētu Kopienu preču muitas nodoklis, ir piemērojams šajā gadījumā, jo īpaši attiecībā uz iepriekš eksportētā Itālijas izcelsmes rīsa Kopienas izcelsmi? Ja atbilde ir apstiprinoša, kādas sakarības pastāv starp muitas regulējumu saistībā ar ievešanu pārstrādei un preču izcelsmes noteikumiem, ko nosaka Kopienu Muitas kodekss un Nolīgumi ar CEAV valstīm?

Tiktāl, ciktāl Nolīguma starp Eiropas Savienību un CEAV valstīm 15. panta 2. punkts nosaka, ka ievedmuitas nodokļa kompensācijas aizliegums attiecībā uz āpuskopienas izejmateriāliem, kas tika izmantoti tādu produktu ražošanai, kuri tiek eksportēti ar EUR 1 sertifikātu (ko izsniedz Kopienu muitas iestāde), nav attiecināms, ja attiecīgie produkti ir domāti iekšējam patēriņam, vai šis tiesību noteikums ir interpretējams tādā nozīmē, ka Kopienu Muitas kodeksa 216. pants zaudē savu nozīmi?

(1) OV L 302, 1. lpp.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/12

Apelācija, ko 2006. gada 18. decembrī ierosinājusi PTV Planung Transport Verkehr AG pret Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 10. oktobra spriedumu lietā T-302/03 PTV Planung Transport Verkehr AG pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-512/06 P)

(2007/C 42/21)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: PTV Planung Transport Verkehr AG (pārstāvis — F. Nielsen, Rechtsanwalt)

Cits lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 10. oktobra spriedumu lietā T-302/03;

—	piespriest atbildētājam un atbildētājām apelācijā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar Pirmās instances tiesas spriedumu tiekot pārkāpts Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Pirmās instances tiesa kļūdaini ir pieņēmusi, ka starp apzīmējumu “map&guide” un preci “datorprogrammas”, kā arī pakalpojumu “datoru programmatūras izstrāde” pastāv “konkrēta un tieša” saikne un apzīmējums “map&guide” ļauj “acumirklī identificēt” šīs preces un pakalpojumus (sprieduma 40. punkts). Turklāt Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka apzīmējums “map&guide” ļauj konkrētajai sabiedrības daļai “acumirklī un bez citām domām konstatēt tiešu un konkrētu saikni ar datorprogrammām un datoru programmatūras, kas piedāvā (pilsētas) kartes un (ceļojumu) ceļveža funkciju, izstrādes pakalpojumiem” (sprieduma 47. punkts). Visbeidzot, spriedumā tiekot apgalvots, ka preču grupā “datorprogrammas” un pakalpojumu grupā “datoru programmatūras izstrāde” ietilpst arī preces un pakalpojumi, kuri veic (pilsētas) kartes un (ceļojumu) ceļvežu funkciju.

Spriedumā Pirmās instances tiesas veiktā Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija esot kļūdaina. Pretēji Pirmās instances tiesas uzskatam, reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei netrūkstot atšķirtspējas. Reģistrācijai pieteiktā preču zīme neesot aprakstoša. “Konkrēta un tieša saikne”, kā arī “acumirklīga identificēšana” var būt tikai tad, ja runa būtu par vārdu, kas attiecīgo preci vai pakalpojumu apzīmē tieši vai apraksta īpašības, kuras attiecīgajai precei vai pakalpojumam “piemīt” tieši, t. i., pēc tā būtības. Uz apzīmējumu “map&guide” tas neattiecoties. Tas neapzīmē tieši nedz preci “datorprogrammas”, nedz pakalpojumu “datoru programmatūras izstrāde”, nedz arī sniedz norādi par ar preci vai pakalpojumu tieši saistītu kvalitātes pazīmi. Sabiedrības daļai neesot iespēja “acumirklī un bez citām domām konstatēt tiešu un konkrētu saikni ar datorprogrammām un datoru programmatūras, kas piedāvā (pilsētas) kartes un (ceļojumu) ceļveža funkciju, izstrādes pakalpojumiem”. Nedz pakalpojums “datoru programmatūras izstrāde”, nedz prece “datorprogrammas” nevar “veikt” (pilsētas) kartes un (ceļojumu) ceļvežu funkciju.

Pirmās instances tiesas spriedumā pieņemtā saikne starp apzīmējumu “map&guide” un konkrēti norādīto preci “datorprogrammas”, kā arī konkrēti norādīto pakalpojumu “datoru programmatūras izstrāde”, sākotnēji nepastāvot, bet tiekot radīta tikai ar domu konstrukciju palīdzību.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/13

Apelācija, ko 2006. gada 18. decembrī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-168/01 GlaxoSmithKline Services Unlimited, iepriekš Glaxo Wellcome plc pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta C-513/06 P)

(2007/C 42/22)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — T. Christoforou, F. Castillo de la Torre un E. Gippini Fournier)

Pārējie lietas dalībnieki: European Association of Euro Pharmaceutical Companies (EAEPC), Bundesverband der Arzneimittel-Importeure eV, Spain Pharma, SA, Asociación de exportadores españoles de productos farmacéuticos (Aseprofar), GlaxoSmithKline Services Unlimited, iepriekš — Glaxo Wellcome plc

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2006. gada 27. septembra sprieduma lieta T-168/01 GlaxoSmithKline Services Ltd./Eiropas Kopienu Komisija rezolutatīvās daļas 1. un 3.-5. punktu;

—	pieņemt galīgo spriedumu lietā, noraidot prasību atcelt tiesību aktu lietā T-168/01 kā nepamatotu;

—	piespriest prasītājai lietā T-168/01 atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus prasības tiesvedībā un šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija piekrīt Pirmās instances tiesas secinājumiem par apstrīdētā lēmuma pamatojumu, par vienošanās starp uzņēmumiem pastāvēšanu, kā arī par apgalvoto pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un subsidaritātes principa un EKL 43. panta pārkāpumu.

Komisija apstrīd Pirmās instances tiesas argumentāciju sprieduma daļā par konkurencei pretēju “iedarbību”. Tā apgalvo, ka Tiesas analīze, kas apstiprina konkurencei pretējas “iedarbības” pastāvēšanu, patiesībā ir vienošanās ierobežojošā “mērķa” analīze, ņemot vērā tiesiskās un saimnieciskās kopsakarības, tādējādi Tiesai bija jāapstiprina spriedumā izdarītais konstatējums, ka vienošanas ietver konkurencei pretēju mērķi. Komisijai ir būtiski iebildumi attiecībā uz pārējiem konstatējumiem par vienošanās “ietekmi”, it īpaši par attiecīgā tirgus definīciju, Komisijas apgalvojumu par 81. panta 1. punkta d) apakšpunktu noraidīšanu ar tiesiski nepareizu pamatojumu, ka atšķirīgas cenas tiek noteiktas ģeogrāfiski atšķirīgos tirgos, kā arī vairākiem citiem konstatējumiem spriedumā, ar ko Tiesa aizstāja Komisijas izdarīto faktiskā materiāla un saimniecisko datu vērtējumu ar pašas novērtējumu, šāda darbība apelācijas tiesvedībā nav pieļaujama. Tomēr, tā kā Komisija piekrīt Tiesas kategoriskajiem secinājumiem, ka aplūkojamās vienošanās iedarbība nav saderīga ar konkurenci, tai šajā tiesvedības stadijā nav nodoma izvirzīt apelācijas pamatus par šo sprieduma daļu.

Šī apelācija ir balstīta uz divām apelācijas pamatu grupām. Pirmā grupa attiecas uz apgalvojumiem par 81. panta 1. punktu, īpaši tiesību kļūdām un izkropļojumiem, interpretējot un piemērojot šajā normā ietverto “mērķa” jēdzienu, kā arī vairākiem izkropļojumiem, tiesību kļūdām un neatbilstībām vai pretrunām pamatojumā attiecībā uz vienošanās “tiesiskām un saimnieciskām kopsakarībām”. Otrā apelācijas pamatu grupa attiecas uz apgalvojumiem par 81. panta 3. punktu, it īpaši uz apgalvojumiem par pirmo šajā normā ietverto nosacījumu, bet arī uz to, ka daži citi nosacījumi nav pārbaudīti.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/14

Apelācija, ko 2006. gada 20. decembrī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-153/04 Ferriere Nord SpA pret Eiropas Kopienu Komisiju

(Lieta C-516/06 P)

(2007/C 42/23)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci un F. Amato, pārstāvji)

Cits lietas dalībnieks: Ferriere Nord SpA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt apelācijā pārsūdzēto spriedumu, jo tajā par pieņemamu atzīta prasība atcelt tiesību aktu, ko cēla Ferriere Nord, apstrīdot Komisijas 2004. gada 5. februāra vēstuli un tās 2004. gada 13. aprīļa faksu;

—	atzīt par nepieņemamu un tādējādi noraidīt Ferriere Nord celto prasību, apstrīdot strīdīgos aktus;

—	piespriest Ferriere Nord atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Tiktāl, ciktāl ar Pirmās instances tiesas 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-153/04 Ferriere Nord SpA/Komisija tiek atzīta par pieņemamu pirmajā instancē celtā prasība, ar šo spriedumu tiek pārkāpts EKL 230. panta 1. punkts, lasot to kopā ar EKL 249. pantu, jautājumā par jēdziena “akts, kuru var apstrīdēt”, interpretāciju, šajā spriedumā netiek norādīts pamatojums vai tajā ir norādīts nepareizs pamatojums, un tas ir prettiesisks, jo Pirmās instances tiesas kompetencē nav izskatīt attiecīgo jautājumu.

Pirmās instances tiesa nepamatoja, ka apstrīdētie akti radīja tādas juridiski saistošas sekas, kas var ietekmēt prasītāja pirmajā instancē intereses, tādējādi radot nozīmīgas izmaiņas tā juridiskajā stāvoklī. Tāpat Pirmās instances tiesa pamatoja savu atzinumu par pieņemamību ar nepamatotu pieņēmumu, ka tiesiskuma prezumpcija ir attiecināma uz strīdīgajiem aktiem pirmajā instancē. Visbeidzot, Pirmās instances tiesa pārsniedza tai ar Līgumu piešķirtās pilnvaras.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/15

Prasība, kas celta 2006. gada 20. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku

(Lieta C-518/06)

(2007/C 42/25)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa un N. Yerrell, pārstāvji)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka Itālijas Republika,

—	ieviešot un paturot spēkā tiesību regulējumu, balstoties uz kuru auto civilapdrošināšanas prēmijas attiecībā uz trešām personām tiek aprēķinātas, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem parametriem;

—	attiecinot retroaktīvu kontroli uz auto civilapdrošināšanas prēmijas attiecībā uz trešām personām,

nav izpildījusi pienākumu nodrošināt brīvu apdrošināšanas pakalpojumu tirdzniecību, ko tai uzliek tiesību noteikumi par cenu noteikšanas brīvību, ko paredz Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/49/EEK (1) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) (turpmāk tekstā — “Direktīva 92/49”) 6., 29. un 39. pants,

—	uzraugot noteikumus, ar kuriem apdrošināšanas uzņēmumi, kuru galvenā komercdarbības vieta atrodas citā dalībvalstī, bet kuri brīvas uzņēmējdarbības vai brīvas pakalpojumu sniegšanas ietvaros veic darbības Itālijā, aprēķina savas apdrošināšanas prēmijas;

—

nosakot sankcijas, ja tiek pārkāptas Itālijas tiesību normas par noteikumiem, kādos tiek aprēķināta apdrošināšanas prēmijas, arī attiecībā uz tādiem apdrošināšanas uzņēmumiem, kuru galvenā komercdarbības vieta atrodas citā dalībvalstī un kuri brīvas uzņēmējdarbības vai brīvas pakalpojumu sniegšanas ietvaros veic darbības Itālijā,

nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Direktīvas 92/49 9. pants;

—	paturot spēkā pienākumu sniegt obligāto auto civilapdrošināšanu visiem apdrošināšanas uzņēmumiem, tostarp apdrošināšanas uzņēmumiem, kuru galvenā komercdarbības vieta atrodas citā dalībvalstī un kuri brīvas uzņēmējdarbības vai brīvas pakalpojumu sniegšanas ietvaros veic darbības Itālijā,

nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, kas izveido Eiropas Kopienu, 43. un 49. pants;

2)	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pienākums apdrošināšanas uzņēmumiem noteikt tādas tīrās prēmijas, kas atbilst “tehniskajiem nosacījumiem, kuri ir pietiekoši plaši un kuri ir attiecināmi vismaz uz pieciem komercdarbības gadiem”, kā arī nodrošināt, lai šīs prēmijas atbilstu noteiktam tirgus vidējam līmenim, un retroaktīvas uzraudzības paplašināta attiecināšana uz prēmijām, ar sekojošu iespēju Itālijas uzraudzības iestādei piemērot būtiska apmēra sankcijas, ja tiek pārkāpti minētie pienākumi, pārkāpj brīvas cenu noteikšanas principu, ko paredz Direktīva 92/49. Būtībā Itālijas tiesiskais regulējums izveido regulētu prēmiju sistēmu un tādējādi liedz apdrošināšanas uzņēmumiem brīvi tirgoties ar to pakalpojumiem pēc saviem ieskatiem un brīvi noteikt savus tarifus, tādējādi traucējot kopējā apdrošināšanas tirgus pastāvēšanu.

Itālijas valdība nevar atsaukties uz sabiedrisko kārtību, kas ir par pamatu šo noteikumu pieņemšanai, lai leģitimizētu atkāpi no brīvas cenu noteikšanas principa uzņēmumiem, ko paredz Kopienu tiesību noteikumi, jo šāda atkāpe nav minēta tieši noteiktajos izņēmumos, kas paredzēti Direktīvas 92/49 29. panta 2. punktā un 39. panta 3. punktā.

Efektīvu kontroli, ko veic Itālijas uzraudzības iestādes, kas ir uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāde, attiecībā uz paņēmieniem, ar kādiem apdrošināšanas uzņēmumi, kuri brīvas uzņēmējdarbības vai brīvas pakalpojumu sniegšanas ietvaros veic darbības Itālijā, aprēķina savas apdrošināšanas prēmijas, kā arī attiecīgā Itālijas uzraudzības iestāde, paredzot Itālijas tiesību regulējumā sankcijas par pārkāpumiem, pārkāpj kompetences sadalījumu starp izcelsmes dalībvalsti (proti, apdrošināšanas uzņēmuma galvenā komercdarbības vieta) un uzņēmēja dalībvalsti, kas noteikts Direktīvas 92/49 9. pantā.

Pienākums visiem apdrošināšanas uzņēmumiem, neatkarīgi no to galvenās komercdarbības atrašanās vietas, auto civilapdrošināšanas jomā slēgt līgumus par noteiktu samaksu attiecībā uz visām apdrošināšanas kategorijām un visos Itālijas reģionos, kā arī Itālijas uzraudzības iestādes tiesības piemērot sankcijas, ja tiek pārkāpts minētais pienākums, ierobežo pamatbrīvību veikt uzņēmējdarbību, ko aizliedz EKL 43. pants, un arī ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību pretēji EKL 49. pantā noteiktajam. Būtībā Itālijas tiesību normā paredzētais pienākums sniegt obligāto auto civilapdrošināšanu rada būtisku šķērsli veikt uzņēmējdarbību Itālijā apdrošināšanas jomā, jo minētais pienākums neveicina citu dalībvalstu apdrošināšanas uzņēmumus reģistrēties vai sniegt pakalpojumus Itālijā un tādējādi ierobežo pieeju Itālijas tirgum.

Pienākums slēgt līgumus rada nepamatotu, kā arī nesamērīgu šķērsli salīdzinājumā ar izvirzīto mērķi. Būtībā “izņēmums sabiedriskās kārtības nodrošināšanai var pastāvēt tikai tad, ja kāda no sabiedrības pamatinteresēm ir pakļauta patiesiem un pietiekoši nopietniem draudiem”, un “izņēmumam sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, līdzīgi kā jebkurš cits izņēmums no līguma pamatprincipiem, jāinterpretē sašaurināti” (Tiesas 1999. gada 19. janvāra spriedums lietā C-348/96, Recueil, I-11 lpp., 21. un 23. punkts).

Turklāt izskatās, ka šāds ierobežojums ir vērsts uz tāda mērķa sasniegšanu, kas bija par pamatu tādam vispārējam mērķim slēgt līgumu, kas ierobežo izveidi un darbību specializētās nozarēs tādiem apdrošināšanas uzņēmumiem, kuri varētu daudz piemērotākā veidā apmierināt un efektīvi nodrošināt savu patērētāju vajadzības atbilstoši iegūtajai specializācijai.

Visbeidzot, šāds ierobežojums pārsniedz sabiedriskās kārtības vai patērētāju tiesību nodrošināšanas mērķa sasniegšanai vajadzīgo, skatoties gan no ģeogrāfiskā viedokļa, jo problēmas, kas saistās ar sabiedrisko kārtību, atbilstoši minētās Itālijas iestādes uzskatiem, valsts teritorijā pastāv vienīgi “ģeogrāfiski noteiktā teritorijā”, gan skatoties pēc būtības, jo apdrošināšanas uzņēmumiem, kuri veic darbības Itālijā, jāapdrošina jebkuru īpašnieku vai autovadītāju, neatkarīgi no minētā īpašnieka vai vadītāja riska pakāpes, kas tam piemīt saistībā ar civilatbildību par zaudējumiem, kas tiek radīti trešām personām.

(1) OV L 228, 1. lpp.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/16

Apelācija, ko 2006. gada 21. decembrī ierosinājusi Athinaïki Techniki AE par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 26. septembra rīkojumu lietā T-94/05 Athinaïki Techniki AE pret Komisiju

(Lieta C-521/06 P)

(2007/C 42/26)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Athinaïki Techniki AE (pārstāvis — S. A. Pappas, jurists)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Kopienu Komisija, Athens Resort Casino AE Symmetochon

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto rīkojumu;

—	apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savu apelāciju pamatojot izvirza vienu vienīgu pamatu, kas saistīts ar kļūdu, ko, kā apgalvots, pieļāvusi Pirmās instances tiesa, juridiski novērtējot vēstuli, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas sūdzība. Pirmkārt, Komisijas lēmums izbeigt lietu acīmredzami ir galīgs no lietas materiālu viedokļa; otrkārt, no konteksta, kādā Komisija to izlēma, viennozīmīgi izriet, ka tā bija netieši pieņēmusi motivētu lēmumu par valsts atbalstu, kas bija sūdzības priekšmets, novērtējumu. Tā rezultātā Pirmās instances tiesa esot pieļāvusi kļūdu no tiesību viedokļa, nolemjot, ka apstrīdētā vēstule nevar būt prasības priekšmets un noraidot prasību kā nepieņemamu.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/16

Prasība, kas celta 2006. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Beļģijas Karalisti

(Lieta C-522/06)

(2007/C 42/27)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Alcover San Pedro, B. Stromsky)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nenosakot minimālās kvalifikācijas prasības, kas nepieciešamas attiecīgajam personālam, kurš nodarbojas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (1), 16. panta 5. punktā reglamentēto vielu rekuperāciju, pārstrādi, reģenerāciju un iznīcināšanu, un attiecībā uz Valonijas reģionu neveicot preventīvus pasākumus, lai novērstu un līdz minimumam samazinātu reglamentēto vielu noplūdes, un neveicot ikgada pārbaudes, lai noteiktu, vai saskaņā ar šīs pašas regulas 17. panta 1. punktu pastāv noplūdes, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs regulas 16. panta 5. punkts un 17. panta 1. punkts;

—	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda, ka Beļģijas Karaliste, pirmkārt, nav noteikusi minimālās kvalifikācijas prasības, kas nepieciešamas attiecīgajam personālam, kurš nodarbojas ar tādu regulas 2. pantā noteikto vielu rekuperāciju, pārstrādi, reģenerāciju un iznīcināšanu, kuras satur saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un silta gaisa padeves sistēmas, ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēšanas aparāti — izņemot ugunsdzēšanas aparātus, kas satur halonus, Briseles galvaspilsētas reģionā — un, otrkārt, attiecībā uz Valonijas reģionu nav veikusi preventīvus pasākumus, lai novērstu un līdz minimumam samazinātu reglamentēto vielu noplūdes, un ikgada pārbaudes, lai noteiktu, vai šādas noplūdes pastāv.

(1) OV L 244, 1. lpp.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Rechtbank van koophandel Hasselt (Beļģija) 2006. gada 22. decembra rīkojumu — NV de Nationale Loterij pret BVBA Customer Service Agency

(Lieta C-525/06)

(2007/C 42/29)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van koophandel Hasselt (Beļģija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: NV de Nationale Loterij

Atbildētāja: BVBA Customer Service Agency

Prejudiciālie jautājumi

Vai EKL 49. pants ir interpretējams tādējādi, ka ierobežojoši valsts noteikumi, kā 2002. gada 19. aprīļa likuma 37. pants, kas kavē uzņēmuma piekļuvi tirgum attiecībā uz grupas dalības formulāru loterijā “Euro Millions” pārdošanu, kas vērsta uz peļņas gūšanu, tomēr, ņemot vērā vispārējās intereses (naudas izšķērdēšana spēlējot novēršana), ir pieļaujami, turklāt ņemot vērā, ka

a)	Nationale Loterij, kura no Beļģijas valsts ir saņēmusi ar likumu noteiktu monopolu un par to maksā monopola nodevu, un to izmanto ar nolūku mērķtiecīgi novirzīt cilvēka iedzimto azartspēles kāri, regulāri reklamē dalību loterijā “Euro Millions”, ar ko patiesībā spēles kāre tiek iekvēlināta;

b)	Nationale Loterij regulārā reklāma un viņas pārdošanas metodes paplašina tirgu, tādējādi Nationale Loterij veicina sava apgrozījuma palielināšanos (finansiālie iemesli), nevis mērķtiecīgi novirza pilsoņu iedzimto spēles kāri;

c)	tādi mazāk ierobežojoši pasākumi kā ieguldīšanas un laimēšanas iespēju ierobežošana, sasniedzamo mērķi, proti, iedzimtās spēles kāres iegrožošanu, labāk varētu ierobežot?

Vai tāds ierobežojošs valsts noteikums kā 2002. gada 19. aprīļa likuma 37. pants, kas kavē uzņēmuma piekļuvi tirgum attiecībā uz grupas dalības formulāru loterijā “Euro Millions” pārdošanu, kas vērsta uz peļņas gūšanu, ņemot vērā to, ka atbildētāja pati nekādu loteriju nerīko, bet tikai mēģina peļņu nesošā veidā organizēt dalību grupās “Euro Millions” loterijā ar Nationale Loterij pašas dalībnieku formulāriem, ir pretrunā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību (EKL 49. pants)?

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/19

Prasība, kas celta 2006. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku

(Lieta C-531/06)

(2007/C 42/34)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa, pārstāvis, G. Giacomini un E. Boglione, avvocati)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Itālijas Republika,

a)	paturot spēkā tiesisko regulējumu, kas ierobežo veikt privātaptieku darbību fiziskām personām, kas ieguvušas aptiekāra izglītību, un uzņēmumiem, kuru sastāvā ir vienīgi aptiekāri; un

b)	paturot spēkā tiesību noteikums, kas padara neiespējamu uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar farmācijas produktu izplatīšanu, iegūt akciju daļas uzņēmumos, kas pārvalda pašvaldību aptiekas,

nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti ar EK līguma 43. un 56. pantu;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Aizliegums privātpersonām, kas nav aptiekāri, vai uzņēmumiem, kuru sastāvā neietilpst vienīgi aptiekāri, iegādāties privātaptieku akciju daļas ne tikai kavē, bet arī neļauj pilnībā šīm personām pilnībā izmantot divas Līgumā paredzētās pamatbrīvības, proti, brīvu kapitāla apriti un tiesības veikt uzņēmējdarbību.

Aizliegumu uzņēmumiem, kas darbojas farmaceitisko preču izplatīšanas jomā, iegādāties akciju daļas uzņēmumos, kas pārvalda pašvaldību un privātaptiekas, var izsecināt no atsevišķām tiesību normām, kas vēl joprojām ir spēka Itālijas tiesiskajā regulējumā un var tikt piemērotas Itālijas tiesās. Šāds aizliegums rada šķērsli gan brīvai kapitāla apritei, gan tiesībām veikt uzņēmējdarbību.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Landgerichts Siegen (Vācija) 2007. gada 3. janvāra rīkojumu — kriminālprocess pret Frank Weber

(Lieta C-1/07)

(2007/C 42/36)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgerichts Siegen

Lietas dalībnieks pamata procesā

Frank Weber

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 91/439/EEK (1) 1. panta 2. punkts apvienojumā ar 8. panta 2. un 4. punktu ir interpretējams tādējādi, ka dalībvalsts savas valsts teritorijā tādu transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, kuru pamatā ir citā dalībvalstī izdota transportlīdzekļa vadītāja apliecība, derīgumu var neatzīt, attiecīgi, var tās atņemt, ja to turētājam iepriekš minētajā dalībvalstī transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas pēc tam, kad viņam citā dalībvalstī tika piešķirtas tā saucamās “otrās” ES transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, ja vadīšanas tiesību atņemšana ir pamatota ar notikumu/prettiesisku rīcību, kas noticis/notikusi laikā pirms citā dalībvalstī tika piešķirtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

(1) Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīva par vadītāju apliecībām (OV L 237, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/20

Prasība, kas celta 2007. gada 12. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Portugāles Republiku

(Lieta C-5/07)

(2007/C 42/38)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Coundou-Durande un P. Guerra e Andrade)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK (1) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, prasības, vai, jebkurā gadījumā, nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2006. gada 23. janvārī.

(1) OV L 16, 23.01.2004., 44. lpp.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/22

Tiesnešu sadalījums palātās

(2007/C 42/40)

2007. gada 15. janvārī Pirmās instances tiesa pēc T. Čipeva [T. Thcipev] un V. Čukes [V. Ciucă] stāšanās tiesneša amatā nolēma grozīt palātu sastāvu laika posmam no 2007. gada 15. janvāra līdz 2007. gada 31. augustam un noteikt šādu tiesnešu sadalījumu:

1. palāta paplašinātā sastāvā (pieci tiesneši):

priekšsēdētājs B. Vesterdorfs [B. Vesterdorf], tiesneši Dž. D. Kuks [J. D. Cooke], R. Garsija-Valdekasass [R. García-Valdecasas], I. Labucka, M. Preks [M. Prek] un V. Čuke;

1. palāta (trīs tiesneši):

palātas priekšsēdētājs Dž. D. Kuks

a)	tiesneši R. Garsija-Valdekasass un V. Čuke;

b)	tiesneši I. Labucka un M. Preks;

2. palāta paplašinātā sastāvā (pieci tiesneši):

palātas priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij], N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood], I. Pelikānova [I. Pelikánová] un S. Papasavs [S. Papasavvas];

2. palāta (trīs tiesneši):

palātas priekšsēdētājs J. Pirungs,

a)	tiesneši A. V. H. Meijs un I. Pelikānova,

b)	tiesneši N. Dž. Forvuds un S. Papasavs;

3. palāta paplašinātā sastāvā (pieci tiesneši):

palātas priekšsēdētājs M. Jēgers [M. Jaeger], tiesneši V. Tīli [V. Tiili], J. Azizi [J. Azizi], E. Kremona [E. Cremona], O. Cūcs [O. Czúcz] un T. Čipevs;

3. palāta (trīs tiesneši):

palātas priekšsēdētājs M. Jēgers,

a)	tiesneši V. Tīli, O. Cūcs un T. Čipevs,

b)	tiesneši J. Azizi un E. Kremona;

4. palāta paplašinātā sastāvā (pieci tiesneši):

palātas priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši I. Višņevska-Bjalecka [I. Wiszniewska-Białecka], V. Vadapals [V. Vadapalas], E. Movero Milanezi [E. Moavero Milanesi] un N. Vāls [N. Wahl];

4. palāta (trīs tiesneši):

palātas priekšsēdētājs I. Legāls,

a)	tiesneši V. Vadapals un N. Vāls,

b)	tiesneši I. Višņevska-Bjalecka un E. Movero Milanezi;

5. palāta paplašinātā sastāvā (pieci tiesneši):

palātas priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneši M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro], F. Deuss [F. Dehousse], D. Švābi [D. Šváby] un K. Jirimēe [K. Jürimäe];

5. palāta (trīs tiesneši):

palātas priekšsēdētājs M.Vilars,

a)	tiesneši M. E. Martinša Ribeiru un K. Jirimēe,

b)	tiesneši F. Deuss un D. Švābi.

Pirmajā palātā paplašinātā sastāvā, kas sastāv no pieciem tiesnešiem, tie tiesneši, kas izskatīs lietas kopā ar palātas priekšsēdētāju, veidojot piecu tiesnešu sastāvu, būs trīs tiesneši no sastāva, kas sākotnēji saņēmis lietu iztiesāšanai un viens tiesnesis no otra sastāva, kas pēc rotācijas principa tiks iecelts Pirmās instances tiesas Reglamenta 6. pantā paredzētajā kārtībā.

Trešajā palātā paplašinātā sastāvā, kas sastāv no pieciem tiesnešiem, tie tiesneši, kas izskatīs lietas kopā ar palātas priekšsēdētāju, veidojot piecu tiesnešu sastāvu, tiks noteikti šādi:

—	ja sākotnēji a) sastāvs ir saņēmis lietu iztiesāšanai, tad kopā ar šī sastāva trīs tiesnešiem lietu izskatīs divi papildu tiesneši no b) sastāva;

—	ja sākotnēji b) sastāvs ir saņēmis lietu iztiesāšanai, tad kopā ar šī sastāva trīs tiesnešiem pēc rotācijas principa lietu izskatīs divi papildu tiesneši no a) sastāva.

Trešajā triju tiesnešu palātā palātas priekšsēdētājs izskatīs lietas kopā ar b) punktā minētajiem tiesnešiem vai kopā ar diviem no trīs a) punktā minētajiem tiesnešiem atkarībā no tā, kurā sastāvā ir tiesnesis referents. Lai izveidotu trīs tiesnešu sastāvu no a) sastāva tiesnešiem, tiks izveidota šo tiesnešu rotācijas kārtība, lai noteiktu vienu no attiecīgajiem trīs tiesnešiem, kurš lietu neskatīs.

Otrajā, ceturtajā un piektajā triju tiesnešu palātā palātas priekšsēdētājs izskatīs lietas kopā ar a) punktā vai b) punktā minētajiem tiesnešiem atkarībā no tā, kurš ir tiesnesis referents.

Lietās, kur tiesnesis referents ir palātas priekšsēdētājs, palātas priekšsēdētājs sanāk ar tiesnešiem no viena vai otra sastāva atkarībā no lietu reģistrācijas secības, izņemot saistītās lietas.

Kritēriji lietu sadalei pa palātām

2007. gada 15. janvārī Pirmās instances tiesa atbilstoši Reglamenta 12. pantam noteica kritērijus lietu sadalei pa palātām laika posmam no 2007. gada 15. janvārim līdz 2007. gada 31. augustam:

1.	Triju tiesnešu palātām lietas tiek iedalītas, tiklīdz ir iesniegts prasības pieteikums, neietekmējot Reglamenta 14. un 51. panta vēlāku piemērošanu.

Lietas starp palātām tiek sadalītas pēc trīs dažādiem rotācijas variantiem, kas izveidoti atkarībā no lietu reģistrācijas secības kancelejā:

—	lietas, kas attiecas uz konkurences noteikumu piemērošanu uzņēmumiem, uz valstu piešķirto atbalstu noteikumiem un uz tirdzniecības aizsardzības pasākumu noteikumiem,

—	lietas, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, minētas Reglamenta 130. panta 1. punktā,

—	visas pārējās lietas.

Šī rotācijas principa ietvaros trešā palāta tiks ņemta vērā divas reizes katrā piektajā rotācijas aplī.

Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs no šī rotācijas principa var atkāpties, ievērojot dažu lietu savstarpējo saistību vai nodrošinot darba slodzes līdzsvarotu sadali.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/23

Prasība, kas celta 2006. gada 1. decembrī — Bateaux Mouches pret ITSB — Castanet (“Bateaux Mouches”)

(Lieta T-365/06)

(2007/C 42/41)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SA Compagnie des Bateaux Mouches, Parīze (Francija) (pārstāvis — D. de Leusse, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: Jean-Noël Castanet, Parīze (Francija)

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Compagnie des Bateaux Mouches prasību par pieņemamu;

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 7. septembra lēmumu (lieta R 1172/2005-1 Castanet/Compagnie des Bateaux Mouches);

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: vārdiska preču zīme “Bateaux Mouches” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 39., 41. un 42. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 1336122

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībnieks, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Jean-Noël Castanet

Anulēšanas nodaļas lēmums: lūgumu atzīt par spēkā neesošu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Anulēšanas nodaļas lēmumu atcelt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apstrīdētajā lēmumā tika kļūdaini uzskatīts, ka prasītājas preču zīme ir aprakstoša un tai nav atšķirtspējas, un jo tika nolemts, ka prasītāja nebija pierādījusi, ka šī preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju attiecībā uz konkrētajiem pakalpojumiem izmantošanas rezultātā.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/23

Prasība, kas celta 2006. gada 7. decembrī — Holland Malt pret Komisiju

(Lieta T-369/06)

(2007/C 42/42)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Holland Malt BV, Lieshout (Nīderlande) (pārstāvji — O.W. Brouwer un D. Mes, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	pilnībā vai daļēji atcelt apstrīdētā lēmuma 1., 2., 3. un 4. pantu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	veikt citus pasākumus, ko Pirmās instances tiesa uzskata par piemērotiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2006. gada 26. septembra Lēmumu C(2006) 4196, galīgā redakcija (1), kurā Komisija ir atzinusi, ka subsīdija, ko Nīderlande ar dažiem nosacījumiem ir piešķīrusi prasītājam, ir valsts atbalsts, kurš nav saderīgs ar kopējo tirgu.

Prasītājs uzskata, ka Komisija nebija tiesīga atzīt subsīdiju par valsts atbalstu, kurš nav saderīgs ar kopējo tirgu, un apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 87. pantu un virkni Kopienu tiesību principu. Minētie pārkāpumi ir šādi:

1)	EKL 87. panta 1. punkta pārkāpums saistībā ar to, ka nav pierādīts, ka subsīdija ir valsts atbalsts šīs normas nozīmē un ir nepareizi interpretēta un piemērota Kopienu judikatūra šajā jautājumā;

EKL 87. panta 3. punkta pārkāpums saistībā ar:

a)	Kopienas Pamatnostādņu (2) par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē nepareizu interpretāciju un piemērošanu;

b)	pienācīga līdzsvara nenodrošināšanu starp subsīdijas labvēlīgajām sekām un tās ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem Kopienā;

c)	nepienācīgu subsīdijas ietekmes uz iesala nozares jaudu izvērtēšanu un noteikšanu;

d)	to notikumu un notikumu attīstības neņemšanu vērā, kuri norisinājās no brīža, kad Nīderlandes valdība nolēma ar dažiem nosacījumiem piešķirt subsīdiju, līdz brīdim, kad Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu;

labas pārvaldības principa pārkāpums saistībā ar to, ka nepienācīgu izmeklēšanu attiecībā uz visiem aspektiem un subsīdijas piešķiršanā iesaistītajām interesēm, to skaitā attiecībā uz notikumiem un notikumu attīstību, kas norisinājās no brīža, kad Nīderlandes valdība nolēma ar dažiem nosacījumiem piešķirt subsīdiju, līdz brīdim, kad Komisija pieņēma lēmumu;

4)	EKL 253. pantā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.

(1) C 14/2005 (bijušais N 149/2004) Holland Malt BV.

(2) Kopienas Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (OV 2000, C 28, 2. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/24

Prasība, kas celta 2006. gada 4. decembrī — Vācija pret Komisiju

(Lieta T-371/06)

(2007/C 42/43)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Republika (pārstāvji — M. Lumma, C. Schulze-Bahr, un C. von Donat, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2006. gada 25. septembra Lēmumu C(2006) 4193 galīgā redakcijā par ERAF finanšu dalības saistībā ar Ziemeļreinas — Vestfālenes programmas otro mērķi, kas tika piešķirta ar Komisijas 1997. gada 7. maija Lēmumu K(97) 1120 (ERAF Nr. 97.02.13.005), samazināšanu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apstrīdēto lēmumu Komisija samazināja Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) dalību saistībā ar Ziemeļreinas — Vestfālenes programmas otro mērķi.

Pamatojot savu prasību, prasītāja norāda, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 4253/88 (1) 24. panta 2. punkts, jo samazināšanas priekšnosacījumi nav izpildīti. Šajā sakarā tā it īpaši norāda, ka atkāpes no orientējošā finansēšanas plāna nav uzskatāmi par būtiskiem programmas grozījumiem.

Pat ja pastāvētu būtisks programmas grozījums, prasītāja norāda, ka ir iepriekšēja Komisijas piekrišana, kas ir sniegta ar tās “Pamatnostādnēm par struktūrfondu operatīvo pasākumu (1994. — 1999.) finanšu noslēgumu” (SEK (1999) 1316).

Pieņemot, ka samazināšanas priekšnosacījumi pastāv, prasītāja iebilst, ka attiecībā uz konkrēto programmu atbildētāja nav izmantojusi tai piešķirtās vērtējuma pilnvaras. Prasītāja uzskata, ka samazināšana būtu samērīga tikai tad, ja tā ir pamatota, ievērojot programmas izpildi un mērķa sasniegšanu kopumā. Tā kā atbildētāja vērtējuma pilnvaras nav izmantojusi, prasītāja uzskata, ka ir arī pamatojuma trūkums.

Visbeidzot, ar apstrīdēto lēmumu tiekot pārkāpts labas pārvaldības princips, jo tā rezultātā prasītāja ir spiesta no jauna celt prasību par lēmumu, kas tās celšanas brīdī jau tiek izskatīts tiesā.

(1) Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4253/88, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2052/88 attiecībā uz struktūrfondu, no vienas puses, un struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finansēšanas instrumentu, no otras puses, darbības koordināciju (OV L 374, 31.12.1988., 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/25

Prasība, kas celta 2006. gada 11. decembrī — Bomba Energia Getränke pret ITSB — Eckes-Granini (“Bomba”)

(Lieta T-372/06)

(2007/C 42/44)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bomba Energia Getränke Vertriebs GmbH, Wiener Neudorf (Austrija) (pārstāvis — A. Kockläuner, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Eckes-Granini GmbH & Co. KG, Nieder-Olm (Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	pilnā apmērā atcelt atbildētāja Apelāciju otrās padomes 2006. gada 3. oktobra lēmumu apelācijas lietā R 184/2005-2;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Bomba” attiecībā uz 32. un 33. klasē ietilpstošām precēm (reģistrācijas pieteikums Nr. 558 874)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Eckes-Granini GmbH & Co. KG

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: dažādas vārdiskas un grafiskas preču zīmes “la bamba”, tostarp Vācijas vārdiska preču zīme “la bamba” attiecībā uz 29., 32. un 33. klasē ietilpstošām precēm

Iebildumu nodaļas lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: ar apstrīdēto lēmumu tiekot pārkāpts Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, jo starp pretstatītajām preču zīmēm neesot sajaukšanas iespējas.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/25

Prasība, kas celta 2006. gada 13. decembrī — Rath pret ITSB — Grandel (“Epican Forte”)

(Lieta T-373/06)

(2007/C 42/45)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Matthias Rath, Kapstadt (Dienvidāfrika) (pārstāvji — S. Ziegler, C. Kleiner un F. Dehn, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Dr. Grandel GmbH

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 5. oktobra lēmumu tiktāl, ciktāl ar to netiek pieņemts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, proti, attiecībā uz 5. klasē ietilpstošajām precēm “pārtikas piedevas, kas galvenokārt sastāv no vitamīniem, aminoskābēm, minerāliem un mikroelementiem, kas nav paredzētas medicīniskiem nolūkiem, diētiskie produkti, kas nav paredzēti medicīniskiem nolūkiem, proti, aminoskābes un mikroelementi, visi iepriekš minētie produkti nav paredzēti antiepilepsijas izmantošanai”;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Epican Forte” attiecībā uz 5., 30. un 32. klasē ietilpstošajām precēm (reģistrācijas pieteikums Nr. 2525251)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Dr. Grandel GmbH

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “EPIGRAN”, kas sākotnēji bija reģistrēta attiecībā uz 1., 3. un 5. klasē ietilpstošajām precēm, patlaban tā vēl ir reģistrēta attiecībā uz 3. klasē ietilpstošajām precēm (Kopienas preču zīme Nr. 560292), turklāt iebildumi ir iesniegti tikai par reģistrāciju 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt, reģistrāciju daļēji noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu daļēji atcelt

Izvirzītie pamati: Ar apstrīdēto lēmumu tiekot pārkāpts Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, jo starp pretstatītajām preču zīmēm nepastāvot sajaukšanas iespēja

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/26

Prasība, kas celta 2006. gada 13. decembrī — Rath pret ITSB — Grandel (“Epican”)

(Lieta T-374/06)

(2007/C 42/46)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Matthias Rath, Kapstadt (Dienvidāfrika) (pārstāvis — S. Ziegler, C. Kleiner un F. Dehn, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Dr. Grandel GmbH

Prasītāja prasījumi:

—

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Epican” attiecībā uz 5., 30. un 32. klasē ietilpstošajām precēm (reģistrācijas pieteikums Nr. 2524510)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Dr. Grandel GmbH

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt, reģistrāciju daļēji noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu daļēji atcelt

Izvirzītie pamati: Ar apstrīdēto lēmumu tiekot pārkāpts Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, jo starp pretstatītajām preču zīmēm nepastāvot sajaukšanas iespēja

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/26

Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Viega pret Komisiju

(Lieta T-375/06)

(2007/C 42/47)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Viega GmbH & Co. KG, Atendorna (Vācija) (pārstāvji — J. Burrichter, T. Mäger un F. W. Bulst, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Lēmuma 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl ar to tiek konstatēts prasītājas EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpums;

—	atcelt Lēmuma 2. pantu tiktāl, ciktāl tajā prasītājai tiek noteikts naudas sods EUR 54,29 miljonu apmērā;

—	pakārtoti, attiecīgi samazināt naudas sodu, kas prasītājai noteikts Lēmuma 2. pantā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180, galīgā redakcija, lietā COMP/F-1/38.121 — Veidgabali. Prasītājai ar apstrīdēto lēmumu tika uzlikts naudas sods par EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumu. Saskaņā ar Komisijas teikto prasītāja no 1991. gada 12. decembra līdz 2001. gada 22. martam ir piedalījusies vairākās vienošanās par cenām, atlaižu un atvieglojumu apmēriem, par cenu paaugstināšanas ieviešanas mehānismu saskaņošanu, par klientu loka sadali un par komerciālas informācijas apmaiņu vara un vara sakausējumu veidgabalu tirgū.

Savas prasības pamatojumā prasītāja izvirza četrus pamatus.

Pirmkārt, tā apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkts, jo atbildētāja, kļūdaini nosakot piemērojamo apgrozījumu, ir pārkāpusi būtiskus naudas soda uzlikšanas principus. Atbildētāja, pārbaudot prasītājas iespējamā pārkāpuma smagumu, apgrozījuma vērtējumā ir iekļāvusi veidgabalus ar uzmavu [pressfittings], lai gan prasītāja nav piedalījusies konkurences noteikumu pārkāpumos attiecībā uz veidgabaliem ar uzmavām.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija, kļūdaini konstatējot prasītājas dalību, t.i., dalības ilgumu inkriminētajās darbībās, ir pārkāpusi EKL 81. panta 1. punktu un EKL 253. pantu. Prasītāja uzskata, ka attiecībā uz to atbildētāja nav veikusi pierādījumu vērtēšanu pēc būtības un tās pārkāpumus konstatējusi nepamatoti.

Turklāt prasītāja pakārtoti atsaucas uz EKL 81. panta 1. punkta, kā arī EKL 253. panta pārkāpumu, jo apstrīdētā lēmuma 1. pantā noteiktais pārkāpuma teritoriālais apjoms attiecībā uz prasītāju ir noteikts kļūdaini.

Visbeidzot, prasītāja pakārtoti apgalvo, ka ar apstrīdētā lēmuma 2. pantu ir pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts, jo Komisija ir pārkāpusi būtiskus naudas soda noteikšanas principus. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka Pamatnostādnes naudas soda noteikšanai (2) ir piemērotas kļūdaini, jo pārkāpums ir kvalificēts kā īpaši smags, pārkāpuma ilgums ir noteikts kļūdaini, naudas soda pamatsumma pārkāpuma ilguma dēļ ir noteikta nepareizi un nav vērtēti vainu mīkstinošie apstākļi.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

(2) Pamatnostādnes sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/27

Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Legris Industries pret Komisiju

(Lieta T-376/06)

(2007/C 42/48)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Legris Industries, Rennes (Francija) (pārstāvji — A. Wachsmann un C. Pommiès, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt [Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180, galīgā redakcija, lietā COMP/F-1/38.121 — Veidgabali], kā arī motīvus, uz kuriem pamatota lēmuma rezolutīvā daļa, jo ar minēto lēmumu naudas sods tiek noteikts kontrolakciju sabiedrībai Legris Industries sakarā Comap darbībām, kas tiek piedēvētas kontrolakciju sabiedrībai Legris Industries;

—	atļaut kontrolakciju sabiedrībai Legris Industries kā savus pieņemt Comap rakstveida apsvērumus, apgalvojumus un prasījumus attiecībā uz lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180, galīgā redakcija, par EKL 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F-1/38.121 — Veidgabali), kas attiecas uz virkni līgumiem un saskaņotām darbībām vara un vara sakausējumu veidgabalu tirgū, kuru mērķis bija cenu noteikšana, cenu, atlaižu un atvieglojumu apmēru sarakstu noteikšana, cenu paaugstināšanas ieviešanas mehānismu saskaņošana, valsts tirgu un klientu loka sadale, kā arī komerciālas informācijas apmaiņa, un ar kuru naudas sods tiek noteiks kontrolakciju sabiedrībai Legris Industries tā fakta dēļ, ka uz to ir attiecināmas tās agrākās filiāles Comap darbības.

Savas prasības pamatojumā prasītāja izvirza šādus pamatus.

Vispirms prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 81. pantu, attiecinot uz to strīdīgos pārkāpumus, ko ir izdarījusi tas filiāle Comap, tādējādi uzskatot prasītāju par solidāri atbildīgu par minētajiem pārkāpumiem. Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi filiāles juridiskās un komerciālās autonomijas principu, kā arī personiskās atbildības principu par konkurences noteikumu pārkāpumiem, uzskatīdama, ka prasītājas 100 % līdzdalība tās filiāles pamatkapitālā ir pietiekams fakts, lai īstenotu izšķirošu ietekmi šajā filiālē. Prasītāja pārmet Komisijai arī to, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdas, faktu kļūdas un acīmredzamas kļūdas vērtējumā, jo tā nav uzrādījusi pierādījumus, kas ļautu konstatēt, ka kontrolakciju sabiedrība Legris Industries attiecībā uz Comap faktiski ir īstenojusi efektīvas pārvaldes pilnvaras.

Turklāt prasītāja pārmet Komisijai, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdas, jo tā nav atspēkojusi prasītājas iesniegtos pierādījumus attiecībā uz Comap autonomiju, it īpaši komerciālās politikas noteikšanas un pārvaldes jomā. Prasītāja uzskata, ka tā ir pierādījusi to, ka tā nav sniegusi norādījumus Comap par rīcību tirgū, ka prasītājai ir bijusi tikai finanšu pārraudzības loma, neizmantojot pārvaldes pilnvaras pār filiālēm budžeta lietās, un ka Comap bija pieeja pašai saviem finanšu avotiem. Līdz ar to tā apgalvo, ka pierādījums tikai par kapitāla saiknēm un no tā tieši izrietošām sekām, kuras Komisija, kā to apgalvo prasītāja, izmantojusi kā juridisko pamatu, lai prasītājai piedēvētu tās filiāles pārkāpumus, nevar pierādīt efektīvu pārvaldes pilnvaru izmantošanu attiecībā uz šo filiāli.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/28

Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Comap pret Komisiju

(Lieta T-377/06)

(2007/C 42/49)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Comap SA, Liona (Francija) (pārstāvji — A. Wachsmann un C. Pommiès, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt [Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180, galīgā redakcija, lietā COMP/F-1/38.121 — Veidgabali], kā arī motīvus, uz kuriem pamatota lēmuma rezolutīvā daļa, jo ar minēto lēmumu, neskaitot laika periodu no 1997. gada decembra līdz 2001. gada martam, attiecībā uz kuru Comap nav apstrīdējusi Komisijas atzītos faktus, tā ir sodīta par pārkāpumiem citā laika periodā;

—	grozīt lēmuma 1. un 2. pantu, kā arī šo pantu pamatus, tādējādi samazinot Comap uzlikto naudas sodu EUR 18,56 miljonu apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180, galīgā redakcija, par EKL 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F-1/38.121 — Veidgabali), kas attiecas uz virkni līgumiem un saskaņotām darbībām vara un vara sakausējumu veidgabalu tirgū, kuru mērķis bija cenu noteikšana, cenu, atlaižu un atvieglojumu apmēru sarakstu noteikšana, cenu paaugstināšanas ieviešanas mehānismu saskaņošana, valsts tirgu un klientu loka sadale, kā arī komerciālas informācijas apmaiņa, proti, tiktāl, ciktāl Comap, neskaitot laika periodu no 1997. gada decembra līdz 2001. gada martam, attiecībā uz kuru Comap nav apstrīdējusi Komisijas atzītos faktus, tā ir sodīta par pārkāpumiem citā laika periodā. Pakārtoti, prasītāja lūdz samazināt tai ar apstrīdēto lēmumu uzlikto naudas soda apmēru.

Savas prasības pamatojumā prasītāja izvirza šādus pamatus.

Pirmkārt, tā apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 81. pantu un pieļāvusi tiesību kļūdas, faktu kļūdas un acīmredzamas kļūdas vērtējumā, konstatējot, ka iespējamais kartelis pēc Komisijas veiktajām izmeklēšanām uz vietas 2001. gada martā turpināja pastāvēt līdz 2004. gada aprīlim.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 81. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1/2003 (1) 25. pantu, jo, tā kā nebija savākti pierādījumi par konkurenci ierobežojošām darbībām, iespējamais pārkāpums bija pārtraukts 27 mēnešus, t.i., no 1992. gada septembra līdz 1994. gada decembrim, līdz ar to, kā apgalvo prasītāja, noilgums bija iestājies attiecībā uz notikumiem pirms 1994. gada decembra, ko Komisija, uzsākot izmeklēšanu 2001. gada janvārī, nav atzinusi.

Pakārtoti, prasītāja atsaucas uz pamatu, kas balstīts uz EKL 81. panta 1. punkta un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta, kā arī Pamatnostādņu naudas soda noteikšanai (2) un paziņojuma par sadarbību (3) pārkāpumu, jo Komisija nav ievērojusi tiesību normas par naudas soda aprēķinu. Tā apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu, jo naudas soda sākotnējais apmērs, kas tiek izmantots Comap piemērojamā naudas soda aprēķinā, saskaņā ar tās teikto, ir pārāk augsts salīdzinājumā ar apstrīdētajā lēmumā citiem uzņēmumiem noteikto sākotnējo apmēru, lai gan to konkurētspējas stāvoklis bija pielīdzināms prasītājas konkurētspējas stāvoklim tirgū.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

(2) Pamatnostādnes sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp.).

(3) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/29

Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Kaimer u.c. pret Komisiju

(Lieta T-379/06)

(2007/C 42/50)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Kaimer GmbH & Co. Holding KG, Esene (Vācija), SANHA Kaimer GmbH & Co. KG, Esene (Vācija), un Sanha Italia srl., Milāna (Itālija) (pārstāvis — J. Brück, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180 galīgā red., kurā izdarīti grozījumi ar atbildētājas 2006. gada 29. septembra lēmumu, kas visām prasītājām paziņots 2006. gada 5. oktobrī, par procedūru, kas ierosināta saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/F-1/38.121 — Savienojumi);

—	pakārtoti, samazināt minētā lēmuma 1. pantā noteikto visu prasītāju apgalvotā pārkāpuma ilgumu un atcelt vai samazināt minētā lēmuma 3. pantā visām prasītājām uzlikto naudas sodu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas apstrīd Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180 galīgā red. (lietā COMP/F-1/38.121 — Savienojumi). Apstrīdētajā lēmumā prasītājām uzlikts naudas sods par EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Tās, pēc Komisijas domām, esot piedalījušās vairākās vienošanās, kas izpaudās kā cenu noteikšana, cenu sarakstu un atlaižu noteikšana, cenu palielināšanas koordinācijas mehānismu īstenošana, tirgu un klientu sadalīšana un citas komerciālas informācijas apmaiņa vara un vara sakausējumu savienojumu tirgū.

Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirza piecus pamatus.

Pirmkārt, tās it īpaši apgalvo, ka atbildētāja lēmuma pamatojumā ir izmantojusi dokumentus, par kuriem prasītājām nebija iespējas tikt uzklausītām.

Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi EKL 253. pantā minēto pienākumu norādīt pamatojumu. Apstrīdētais lēmums, pēc prasītāju domām, nav pietiekami pamatots, jo nav atbilstoši izvērtēti lietas fakti. Turklāt nav ņemti vērā atbildību mīkstinoši apstākļi un nav pareizi novērtēti pierādījumi.

Turpinājumā prasītājas apgalvo, ka nav pamata Komisijas konstatētos faktus raksturot kā sarežģītu EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu.

Ceturtkārt, pakārtoti, tiek minēts, ka naudas soda aprēķinā, pārkāpjot pilnvaras, vērā ir ņemts pārmērīgs pārkāpuma ilgums un prasītājām nav piedēvēti nekādi atbildību mīkstinoši apstākļi.

Visbeidzot, prasītājas uzskata, ka Komisija, nosakot naudas soda apmēru, ir pārkāpusi samērīguma principu.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/29

Prasība, kas celta 2006. gada 15. decembrī — FRA.BO pret Komisiju

(Lieta T-381/06)

(2007/C 42/51)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: FRA.BO SpA, Milāna (Itālija) (pārstāvji — R. Celli un F. Distefano, juristi)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt 2. pantu, ciktāl tas attiecas uz prasītājai uzlikto naudas sodu, Komisijas 2006. gada 20. septembra lēmumā (lieta COMP/F-1/38.121 — Savienojumi — C(2006) 4180 galīgā red.) par procedūru, kas ierosināta saskaņā ar EKL 81. pantu;

—	samazināt prasītajai uzlikto naudas sodu, izmantojot Pirmās instances tiesas jurisdikciju;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180 galīgā red. (lietā COMP/F-1/38.121 — Savienojumi), kurā Komisija atzina, ka prasītāja kopā ar citiem uzņēmumiem bija pārkāpusi EKL 81. pantu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. pantu, nosakot cenas, vienojoties par cenu sarakstiem, atlaidēm un cenu samazināšanu, cenas palielināšanas mehānismu īstenošanu, valsts tirgu un klientu sadalīšanu un citas komerciālas informācijas apmaiņu.

Prasītāja apstrīdēto lēmumu pārsūdz šādu iemeslu dēļ:

—	pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija, nepareizi un nelikumīgi piemērojot 2002. gada paziņojuma par sadarbību (1) principus, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi vispārīgos tiesību principus;

—

tālāk prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, piešķirot FRA.BO nesamērīgi mazu samazinājumu 20 % apmērā saskaņā ar 1996. gada paziņojumu par sadarbību, un pārkāpusi vispārīgos tiesību principus — samērīguma, tiesiskās paļāvības principu un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

(1) Komisijas paziņojums par atbrīvošanu no naudas soda un tā samazināšanu aizliegto vienošanos lietās (OV 2002 C 45, 3. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/30

Prasība, kas celta 2006. gada 15. decembrī — Tomkins pret Komisiju

(Lieta T-382/06)

(2007/C 42/52)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Tomkins plc, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — T. Soames un S. Jordan, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 1. pantu Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumā (lieta COMP/F-1/38.121 — Savienojumi — C(2006) 4180 galīgā redakcija) par procedūru atbilstoši EKL 81. un EEZ līguma 53. pantam, ciktāl tas attiecas uz prasītāju; vai, pakārtoti,

—	grozīt apstrīdētā lēmuma 2. panta h) punktu, lai samazinātu naudas sodu, kas uzlikts prasītājam un Pegler; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmuma C(2006) 4180, galīgā redakcija, lietā COMP/F-1/38.121 — Savienojumi, 1. pantu, ar kuru Komisija atzina prasītāju par atsevišķi un solidāri ar Pegler Ltd atbildīgu par EKL 81. panta pārkāpumu vara savienojumu rūpniecībā no 1988. gada 31. decembra līdz 2001. gada 22. martam, un piesprieda tam naudas sodu 5,25 miljonu EUR apmērā. Pakārtoti, prasītājs lūdz grozīt apstrīdētā lēmuma 2. panta h) punktu.

Prasītājs apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi EKL 230. pantu, šādu iemeslu dēļ:

Pirmkārt, Komisija esot pārkāpusi noteikumus, kas reglamentē mātes sabiedrību atbildību par to filiāļu rīcību, atzīstot prasītāju par līdzatbildīgu par Pegler, viena no prasītāja agrākajām filiālēm, rīcību. Šajā ziņā prasītājs apgalvo, ka Komisija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā, kļūdaini minot juridisko pamatu mātes sabiedrības atbildībai un kļūdaini piemērojot testu akcionāru atbildībai tādā faktiskajā situācijā, kur tas nav piemērojams. Turklāt prasītājs min, ka Komisija esot kļūdījusies, pamatojoties uz prasītāja iespējamo uzņēmējdarbības apjomu celtniecības nozarē kā uz saistītu ar to, vai prasītājs ir tikai finansiāls ieguldītājs, kas deleģējis atbildību par darbību Pegler vietējās uzņēmējdarbības vienības līmenī. Vēl tādēļ, ka Komisija izvairījās no tās pienākuma noteikt akcionāru atbildību un uzliekot šo pienākumu akcionāriem, šajā lietā tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija.

Otrkārt, prasītājs uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktos un nav pierādījusi atbilstoši vajadzīgajam tiesiskajam standartam jebkādu noteicošu prasītāja ietekmi uz Pegler tirdzniecības rīcību. Atbilstoši prasītāja apgalvotajam fakti nepierāda prasītāja atbildību nedz atbilstoši (a) pareizajiem tiesību aktiem, kuru vai nu Komisija nepiemēroja, vai piemēroja kļūdaini, nedz (b) pareizajam tiesību aktam, kā to apgalvoja Komisija.

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija neesot atbilstoši pamatojusi, kādēļ prasītāja iesniegtie pierādījumi nebija pietiekami, lai atspēkotu pieņēmumu par noteicošu ietekmi.

Ceturtkārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija piemēroja nepareizo standartu, palielinot atturēšanas darbības, un pienācīgi neizvērtēja pierādījumus Pegler aizliegtās vienošanās līdzdalības ilguma aprēķināšanai, tā rezultātā nepamatoti un neprecīzi nosakot pārkāpuma ilgumu.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/31

Prasība, kas celta 2006. gada 19. decembrī — Karstadt Quelle pret ITSB — dm drogerie markt (“S-HE”)

(Lieta T-391/06)

(2007/C 42/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Karstadt Quelle Aktiengesellschaft, Esene (Vācija) (pārstāvji — V. Von Bomhard, A. Renck, T. Dolde, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: dm drogerie markt GmbH

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 26. septembra lēmumu lietā Nr. R 301/2006-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: dm drogerie markt GmbH.

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “S-HE” attiecībā uz 3., 9., 14., 16., 18., 24., 25., 28., 32., 38., 41. un 42. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem (reģistrācijas pieteikums Nr. 2766723)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiska preču zīme “SHE” attiecībā uz 3. un 25. klasē ietilpstošajām precēm, Vācijas grafiska preču zīme “She” attiecībā uz 3., 9., 16., 18. un 25. klasē ietilpstošajām precēm, kā arī starptautiska grafiska preču zīme “She” attiecībā uz 3., 9., 16., 18. un 25. klasē ietilpstošajām precēm

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt, reģistrāciju daļēji noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp pretstatītajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/31

Prasība, kas celta 2006. gada 20. decembrī — Union Investment Privatfonds pret ITSB — Unicre-Cartão International De Crédito (“unibanco”)

(Lieta T-392/06)

(2007/C 42/54)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Union Investment Privatfonds GmbH, Frankfurte pie Mainas (Vācija) (pārstāvis — H. Keller, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Unicre-Cartão International De Crédito, S.A.

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju padomes lēmumu;

—	apmierināt iebildumus par vārdiskas/grafiskas preču zīmes “unibanco” reģistrāciju, pamatojoties uz preču zīmēm “UniFLEXIO”, “UniZERO” un “UniVARIO”;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: Unicre-Cartão International De Crédito S.A.

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “unibanco” attiecībā uz 36. un 38. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem (reģistrācijas pieteikums Nr. 1 871 896)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas grafiskas preču zīmes “UniFLEXIO” un “UniVARIO” attiecībā uz 35. un 36. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem un Vācijas grafiska preču zīme “UniZERO” 36. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: prasītājas procesuālo tiesību pārkāpums, jo nav ņemti vērā tās iesniegtie pierādījumi par elementa “Uni” izmantošanu preču zīmēs

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/32

Prasība, kas celta 2006. gada 11. decembrī — Itālija pret Komisiju

(Lieta T-394/06)

(2007/C 42/55)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — G. Aiello, Avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi

—

atcelt Komisijas 2006. gada 3. oktobra Lēmumu K (2006) 4324, par kuru tika paziņots tajā pašā dienā, tiktāl, ciktāl tas Kopienas finansējumā neiekļauj un atskaita no Itālijas Republikas budžeta finanšu pasākumus, kurus saistībā ar izdevumiem, ko sedz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa, piemēro uzņēmēju izdarīto pārkāpumu lietās.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā Itālijas Republika iebilst pret finanšu pasākumu neiekļaušanu Kopienu finansējumā un tādējādi sekojoši veikto atskaitījumu no Itālijas budžeta, kas radās saistībā ar 157 pārkāpumu gadījumiem, kuru atgūstamā kopsumma sastāda EUR 310 849 495,98 un attiecībā uz kuriem prasītāja neveica visu vajadzīgo, lai uzsāktu to atgūšanas procedūru.

Prasītāja, kas apstrīd jebkādas neuzmanības pastāvēšanu no savas puses, pamatojot savus apgalvojumus, norāda:

—

pārkāpts un/vai nepiemērots Padomes 1991. gada 4. marta Regulas (EEK) Nr. 595/91 par pārkāpumiem un par tādu summu atgūšanu, kas nepareizi izmaksātas saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un informācijas sistēmas organizēšanu šajā jomā, kā arī par Regulas (EEK) Nr. 283/72 (1) atcelšanu 5. panta 2. punkts.

—	pārkāpts un/vai nepiemērots Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulas (EEK) Nr. 729/70 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (2) 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts un Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (3).

(1) OV L 67, 14.3.1999., 11. lpp.

(2) OV L 94, 28.4.1970., 13. lpp.

(3) OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/32

Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Itālija pret Komisiju

(Lieta T-395/06)

(2007/C 42/56)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — P. Gentili, Avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas — Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, Programmas un projekti Grieķijā, Itālijā, Maltā, Nīderlandē, Ungārijā un Kiprā — 2006. gada 4. oktobra Ziņojumu Nr. 9433 par Komisijas maksājumiem, kas neatbilst pieprasītajām summām — EPPD Pjemonta (Nr. CCI 2000 IT 162 DO 007);

—

atcelt Eiropas Komisijas — Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, Programmas un projekti Grieķijā, Itālijā, Maltā, Nīderlandē, Ungārijā un Kiprā — 2006. gada 14. novembra Ziņojumu Nr. 10841 par starpizdevumu apstiprināšanu un paziņošanu, un maksājumu pieprasījumu — DOCUP Venēcija Mērķis Nr. 2 2000-2006 (Nr. CCI 2000 IT 162 DO 005);

—	atcelt Eiropas Komisijas — Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, Programmas un projekti Grieķijā, Itālijā, Maltā, Nīderlandē, Ungārijā un Kiprā — 2006. gada 14. novembra Ziņojumu Nr. 10853 par Komisijas maksājumiem, kas neatbilst pieprasītajām summām — POR Pulja (Nr. CCI 1999 IT 161 PO 009);

—

atcelt Eiropas Komisijas — Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, Programmas un projekti Grieķijā, Itālijā, Maltā, Nīderlandē, Ungārijā un Kiprā — 2006. gada 15. novembra Ziņojumu Nr. 10929 par Komisijas maksājumiem, kas neatbilst pieprasītajām summām — EPPD Toskāna Mērķis Nr. 2 (Nr. CCI 2000 IT 162 DO 001);

—

atcelt Eiropas Komisijas — Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, Programmas un projekti Grieķijā, Itālijā, Maltā, Nīderlandē, Ungārijā un Kiprā — 2006. gada 15. novembra Ziņojumu Nr. 10930 par Komisijas maksājumiem, kas neatbilst pieprasītajām summām — POR Kampanja 2000-2006 (Nr. CCI 1999 IT 161 PO 007);

—

atcelt Eiropas Komisijas — Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, Programmas un projekti Grieķijā, Itālijā, Maltā, Nīderlandē, Ungārijā un Kiprā — 2006. gada 17. novembra Ziņojumu Nr. 11019 par Komisijas maksājumiem, kas neatbilst pieprasītajām summām — POR Sardīnija 2000-2006 (Nr. CCI 1999 IT 161 PO 010);

—	atcelt visus ar šiem paziņojumiem saistītos un tiem pamatā esošos tiesību aktus un atbilstoši tam piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā lietā T-345/04 Itālijas Republika/Komisija (1).

(1) OV L 262, 23.10.2004., 55. lpp.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/33

Prasība, kas celta 2006. gada 21. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret TGA Technische Gebäudeausrüstung Chemnitz

(Lieta T-396/06)

(2007/C 42/57)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Šimerdová, pārstāve, R. Bierwagen, advokāts)

Atbildētāja: TGA Technische Gebäudeausrüstung Chemnitz GmbH

Prasītājas prasījumi:

—	piespriest atbildētājai atmaksāt prasītājai EUR 32 440,80 kopā ar procentiem 4 % apmērā kopš 1999. gada 30. novembra;

—	piespriest atbildētājaiatlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja noslēdza līgumu ar atbildētāju par Kopienas darbību enerģijas jomā, kas nav atomenerģija (1994-1998) (1), vienojoties par to, ka Pirmās instances tiesa izskata strīdus, kas saistīti ar šo līgumu. Projekta priekšmets bija ādu žāvēšanas iekārtas izgatavošana un nodošana ekspluatācijā izmēģinājuma veidā.

Komisija šo līgumu uzteica 1999. gada 18. februāra vēstulē jo tai netika iesniegts paredzētais ziņojums par noslēgšanu. Par šo jautājumu prasītāja norāda, ka atbildētājas vēlāk iesniegtie aprēķini ir atzīstami tikai daļēji, jo tiem nav pievienoti apliecinoši dokumenti. Atlikušo summu prasītāja iemaksāja vairākās daļās un tā ir šīs prasības priekšmets.

(1) Padomes 1994. gada 23. novembra Lēmums 94/806/EK par īpašas programmas pieņemšanu pētniecībai un tehnoloģiskajai attīstībai, tostarp demonstrācijai, enerģijas jomā, kas nav atomenerģija (1994-1998) (OV L 334, 87. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/33

Prasība, kas celta 2006. gada 16. decembrī — DOW AgroSciences pret EFSA

(Lieta T-397/06)

(2007/C 42/58)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: DOW AgroSciences Ltd, Hitchin (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — K. Van Maldegem un C. Mereu, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt EFSA ziņojumu ar nosaukumu “Atzinums par aktīvās vielas Haloxyfop-R risku novērtējuma salīdzinošo pārskatīšanu”;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam zaudējumus, kas tam radušies apstrīdētā pasākuma dēļ, un šajā posmā pagaidu kārtā nospriest, ka atbildētājai ir jāatlīdzina prasītājam radušies zaudējumi un ka atlīdzības summa tiks noteikta vai nu saskaņā ar lietas dalībnieku vienošanos, vai — ja vienošanās netiks panākta — pēc Pirmās instances tiesas ieskatiem;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja norādītie tiesību pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kas minēti lietā T-311/06 FMC Chemicals un Arysta Lifesciences/EFSA.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/33

Prasība, kas celta 2006. gada 15. decembrī — UniCredito Italiano pret ITSB — Union Investment Privatfonds (“1 Uni-credit”)

(Lieta T-398/06)

(2007/C 42/59)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UniCredito Italiano SpA, Dženova (Itālija) (pārstāvji — G. Floridia un R. Floridia, Avvocati)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Union Investment Privatfonds GmbH.

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “1 Unicredit”, reģistrācijas pieteikums Nr. 2055069, attiecībā uz 9., 16., 35., 36., 38., 39., 41. un 42. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Union Investment Privatfonds GmbH

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiskas preču zīmes “UNIFONDS” (Nr. 881995) un “UNIRAK” (Nr. 991997), kā arī grafiska preču zīme “UNIZINS” (Nr. 2016954) attiecībā uz 36. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem (kapitāla invertēšana)

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: Kļūdaina Pirmās instances tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā T-194/03 Bainbridge izstrādātās teorijas par sērijveida preču zīmju paplašinātu aizsardzību piemērošana

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/34

Prasība, kas celta 2006. gada 27. decembrī — giropay pret ITSB (“GIROPAY”)

(Lieta T-399/06)

(2007/C 42/60)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Giropay GmbH, Frankfurte pie Mainas (Vācija) (pārstāve — K. Gründig-Schnelle, Rechtsanwältin)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 26. oktobra lēmumu lietā R 308/2005-4 attiecībā uz Kopienas preču zīmes “GIROPAY” reģistrācijas pieteikumu Nr. 2843514;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “GIROPAY” attiecībā uz 9., 36.-38. un 42. klasē ietilpstošajām precēm un pakalpojumiem (reģistrācijas pietikums Nr. 2843514)

Pārbaudītāja lēmums: reģistrāciju daļēji noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: Reģistrācijai pieteiktā preču zīme nav aprakstoša norāde Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Turklāt reģistrācijai pieteiktā preču zīme esot īpaši piemērota, lai attiecīgā sabiedrības daļa to uztvertu kā atšķirtspējīgu apzīmējumu.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/34

Prasība, kas celta 2006. gada 28. decembrī — Brosmann Footwear (HK) u.c. pret Padomi

(Lieta T-401/06)

(2007/C 42/61)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Brosmann Footwear (HK) Ltd, Kowloon (Honkonga), Seasonable Footwear (Zhong Shan) Ltd, Banfu (Ķīna), Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Guangzhou (Ķīna), Risen Footwear (HK) Co. Ltd, Kowloon (Honkonga) (pārstāvji — L. Ruessmann, A. Willems, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 1472/2006 tiktāl, ciktāl ar to prasītāju eksportam tiek uzlikti antidempinga maksājumi;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot šo prasību, prasītāji lūdz atcelt apstrīdēto regulu tiktāl, ciktāl ar šo regulu to eksportam uz Eiropas Savienību tiek uzlikti antidempinga maksājumi. Savas prasības pamatojumam prasītāji atsaucas uz:

—

Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“Pamatregula”), 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta un 9. panta 5. punkta, VVTT VI panta, kā arī nediskriminācijas principa, nemo auditur principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, jo Kopienu iestādes nav atsevišķi izskatījušas katru lūgumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) un individuālu režīmu (“IR”);

—	Pamatregulas 18. un 20. panta pārkāpumu un prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo Kopienu iestādes nav informējušas prasītājus par lūgumu piemērot TER un IR izskatīšanas rezultātiem;

—

acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kā arī Pamatregulas 5. panta 4. punkta pārkāpumu, novērtējot Kopienu ražotāju sniegto atbalstu izmeklēšanas veikšanā, Pamatregulas 1. panta 4. punkta pārkāpumu, nosakot preces tirgu, Pamatregulas 17. panta un EKL 253. panta pārkāpumu, atlasot eksportējamo preču paraugus, Pamatregulas 3. panta 2. punkta un EKL 253. panta pārkāpumu, nosakot zaudējumus, Pamatregulas 3. panta 2. punkta pārkāpumu, novērtējot cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un zaudējumiem, un, visbeidzot, Pamatregulas 9. panta 4. punkta pārkāpumu, aprēķinot atlīdzināmo zaudējumu apmēru.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/35

Prasība, kas celta 2006. gada 27. decembrī — Spānija pret Komisiju

(Lieta T-402/06)

(2007/C 42/62)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — J. M. Rodríguez Cárcamo)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2006. gada 20. oktobra Lēmumu C(2006) 5105, ar ko samazina Kohēzijas fonda palīdzību astoņiem projektiem, kas tiek īstenoti Katalonijas Autonomās kopienas teritorijā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Komisijas 2006. gada 20. oktobra Lēmumu C(2006) 5105, ar ko samazina Kohēzijas fonda palīdzību astoņiem projektiem, kas tiek īstenoti Katalonijas Autonomās kopienas teritorijā; tie ir šādi projekti:

—	Nr. 2001.ES.16.C.PE.058 (projekts par bioloģiskās pārstrādes paplašināšanu Besos attīrīšanas stacijā);

—	Nr. 2003.ES.16.C.PE.005 (projekts par kanalizācijas infrastruktūru mazajās Katalonijas pilsētās);

—	Nr. 2001.ES.16.C.PE.054 (projekts par dūņu attīrīšanu un pārstrādi un pilsētu notekūdeņu vēlreizēju izmantošanu Katalonijā);

—	Nr. 2000.ES.16.C.PE.112 (projekts par notekūdeņu izvadīšanu un attīrīšanu Ebro baseinā: Monzón, Caspe un Katalonijas iekšzemes [upju] baseini);

—	Nr. 2002.ES.16.C.PE.006 (projekts par jūras ūdens atsāļošanas rūpnīcu Tordera deltā);

—	Nr. 2001.ES.16.C.PE.055 (projekts par pašvaldību atkritumu pārstrādes infrastruktūru būvniecību un pielāgošanu Katalonijā);

—	Nr. 2001.ES.16.C.PE.057 (projekts par pašvaldību atkritumu pārstrādes rūpnīcām Urgell, Pallars Jussà un Conca de Barberà reģionos);

—	Nr. 2002.ES.16.C.PE.041 (projekts par pašvaldību atkritumu pārstrādes infrastruktūru tīkla izveidi un uzlabošanu Katalonijā).

Ar apstrīdēto lēmumu atbildētāja ir piemērojusi korekciju 2 % apmērā no Kopienas palīdzības (85 %), kas piešķirta projektam 2001.ES.16.C.PE.058, jo pārvaldes kompānija ir piestādījusi rēķinu par nesubsidējamiem izdevumiem.

Attiecībā uz pārējiem projektiem Komisija, ņemot vērā “vidējo cenu” sistēmas un “iepriekšējo darbu pieredzes” kritērija izmantošanu, ir nolēmusi piemērot finanšu korekciju 100 % apmērā no Kopienu starpības, runājot par Kopienu palīdzību atlasītajiem piedāvājumiem un tiem, kas pārrēķināti, pamatojoties uz katru līgumu.

Pamatojot savus prasījumus, Spānijas Karaliste, pirmkārt, atsaucas uz Direktīvas 93/37/EEK (1) 30. panta 1. punkta un Direktīvas 92/50/CEE (2) 36. panta 1. un 2. punkta nepareizu interpretāciju, ciktāl apstrīdētais lēmums noteic, ka vidējo cenu sistēmas, kas izmantota “saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma” izvērtēšanā akceptētajos projektos, piemērošana pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu, diskriminējot projektus, kas ir pārāk lēti salīdzinājumā ar citiem dārgākiem piedāvājumiem.

Pakārtoti, prasītāja atsaucas uz Regulas (EK) Nr. 1164/94 (3) II pielikuma H panta 2. punkta pārkāpumu, jo ir pārkāpti samērīguma un labas pārvaldības principi.

Īpaši attiecībā uz Besos attīrīšanas stacijas projektu prasītāja tāpat atsaucas uz Regulas (EK) Nr. 1386/2002 (4) 17. panta pārkāpumu, jo nav bijuši reāli noteikumu pārkāpumi, un, pakārtoti, uz šajā regulā noteiktā subsidiaritātes principa pārkāpumu.

(1) Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 9.8.1993., 54. lpp.).

(2) Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp.).

(3) Padomes 1994. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi (OV L 130, 25.5.1994., 1. lpp.).

(4) Komisijas 2002. gada 29. jūlija Regula (EK) Nr. 1386/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1164/94 attiecībā uz tādas palīdzības pārvaldības un kontroles sistēmām, kura piešķirta no Kohēzijas fonda, kā arī kārtību finansiālu labojumu veikšanai (OV L 201, 31.7.2002., 5. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/36

Prasība, kas celta 2006. gada 22. decembrī — Beļģija pret Komisiju

(Lieta T-403/06)

(2007/C 42/63)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji — L. Van den Broeck, pārstāvis, un J. Meyers, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	saskaņā ar EKL 230. pantu atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Komisijai (Eurostat) atlīdzināt ar šo prasību saistītos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) 2006. gada 18. oktobra vēstulē ietverto Komisijas lēmumu grozīt datus par Beļģijas valsts budžeta deficītu un valsts parādu 2005. gadā un publicēt šos grozītos datus saskaņā ar 8.h panta 2. punktu Padomes 1993. gada 22. novembra Regulā (EK) Nr. 3605/93 par to, kā piemērot EK līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1) redakcijā ar grozījumiem. Prasītāja apstrīd divus Komisijas veiktus grozījumus, proti, to, ka tā, piemērojot Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmu [1995. gadam] (EKS 1995) (2), ir klasificējusi Fonds de l'infrastructure ferroviaire (FIF) [Dzelzceļa infrastruktūras fondu] valsts budžeta sektorā, nevis kā nefinanšu sabiedrību un ir reģistrējusi kā kapitāla pārvedumu 7 400 miljonu euro apmērā, jo 2005. gadā valsts (FIF) uzņēmās Société nationale des Chemins de fer belges (SNCB) [Beļģijas Valsts dzelzceļa sabiedrības] parādus.

Pamatojot prasību atcelt tiesību aktu, prasītāja izvirza turpmāk minētos pamatus.

Attiecībā uz FIF klasifikāciju valsts budžeta sektorā tā izvirza pamatu, kas ir balstīts uz 8.h panta 2. punkta Regulā (EK) Nr. 3605/93 un EKS 1995 2.12., 3.19. un 3.37. punkta pārkāpumu. Prasītāja uzskata, ka FIF ir jākvalificē kā “institucionālā vienība” EKS 1995 2.12. punkta nozīmē un kā “tirgus ražotājs” atbilstoši EKS 1995 3.19. un 3.27. punktā noteiktajiem kritērijiem, un tātad [FIF] ir jāklasificē ārpus valsts budžeta sektora. Tādējādi prasītāja norāda — apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini uzskatīts, ka attiecībā uz 1995. gadu FIF neatbilst abiem minētajiem nosacījumiem.

Pakārtoti attiecībā uz État belge [Beļģijas valsts] kapitāla pārvedumu SNCB7 400 miljonu euro apmērā sakarā ar to, ka FIF 2005. gadā uzņēmās šīs sabiedrības parādus, prasītāja izvirza trīs pamatus. Pirmais ir balstīts uz 8.h panta 2. punkta Regulā (EK) Nr. 3605/93 un EKS 1995 1.33. punkta, 1.44. punkta c) apakšpunkta, 4.165. punkta f) apakšpunkta un 6.30. punkta pārkāpumu. Prasītāja apgalvo, ka attiecīgā parāda nodošana FIF nenotika ar “darījumu” EKS 1995 1.33. punkta nozīmē, bet gan ar “pārstrukturēšanu” EKS 1995 1.44. punkta c) apakšpunkta un 6.30. punkta nozīmē. Pakārtoti tā apgalvo — pat ja parāda nodošana FIF būtu jāaplūko kā “darījums” EKS 1995 1.33. punkta nozīmē, tā nenozīmētu kapitāla pārvedumu EKS 1995 4.165. punkta f) apakšpunkta nozīmē. Otrais pamats, kurš ir izvirzīts, apstrīdot État belge kapitāla pārveduma SNCB7 400 miljonu euro apmērā reģistrāciju, ir balstīts uz EKL 253. panta pārkāpumu, jo, pēc prasītājas uzskatiem, Komisija šajā jautājumā nav pietiekami pamatojusi apstrīdēto lēmumu. Turklāt prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo tā ir atkāpusies no viedokļa, ko Komisija (Eurostat) ir paudusi 2004. gada 13. augusta vēstulē, kurā kāds Komisijas eksperts bija piekritis analīzei, kuru prasītāja ir norādījusi šajā lietā.

(1) OV L 332, 7. lpp.

(2) Apstiprināta ar Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (OV L 310, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/37

Apelācija, ko 2006. gada 22. decembrī ierosinājis Eiropas Izglītības fonds par Civildienesta tiesas 2006. gada 26. oktobra spriedumu lietā F-1/05 Landgren pret Eiropas Izglītības fondu

(Lieta T-404/06 P)

(2007/C 42/64)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Izglītības fonds, Turīna (Itālija) (pārstāvis — G. Vandersanden, advokāts)

Pretējā puse procesā: Pia Landgren

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt šo apelāciju par pieņemamu un pamatotu;

—

tāpēc atcelt Civildienesta tiesas 2006. gada 26. oktobra spriedumu lietā F-1/05 Landgren/Eiropas Izglītības fonds [“Fonds”], par ko ir šī apelācija, un tādējādi atzīt, ka 2004. gada 25. jūnija lēmums, ar ko atbildētāja ir atlaista no darba, ir prettiesisks, kā rezultātā nav juridiska pamata saņemt kompensācijas;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, to skaitā segt savus tiesāšanās izdevumus Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar 2006. gada 26. oktobra spriedumu, kuru atcelt ir lūgts šajā apelācijas sūdzībā, Civildienesta tiesa ir atcēlusi Eiropas Izglītības fonda 2004. gada 25. jūnija lēmumu, ar ko ir lauzts Landgrēnas [Landgren] beztermiņa pagaidu darbinieka līgums un lietas dalībnieki ir aicināti vienoties par finansiālu kompensāciju sakarā ar lēmuma prettiesiskumu.

Pamatojot lūgumu atcelt minēto spriedumu, Fonds izvirza divus pamatus; pirmais pamats ir balstīts uz to, ka nav ievērots pienākuma norādīt pamatojumu apjoms. Prasītājs apelācijas instancē apgalvo, ka nav nekāda juridiska pamata atbildētājas pienākumam pamatot lēmumu par pagaidu darbinieka atlaišanu no darba un — tā kā apstrīdētajā spriedumā ir konstatēts pretējais, minētais spriedums ir pretrunā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (1) (PDNK) 47. pantu un judikatūru par šīs normas piemērošanu. Turklāt prasītājs apelācijas instancē norāda, ka apstrīdētais spriedums ir kļūdaini balstīts uz nolīgumiem un vienošanām, kas nav piemērojami attiecībās starp iestādēm un to darbiniekiem. Prasītājs apelācijas instancē arī norāda, ka apstrīdētajā spriedumā ir pretruna starp formālo prasību norādīt pamatojumu un ieinteresētās personas tiesībām zināt lēmuma par atlaišanu no darba pamatojumu.

Saistībā ar otro pamatu prasītājs apelācijas instancē norāda, ka apstrīdētajā spriedumā ir ietverta juridiska kļūda, pirmkārt, sakarā ar faktu sagrozīšanu un, otrkārt, sakarā ar to, ka nav ievērotas vispārējās intereses, jo minētajā spriedumā ir kļūdaini izvērtēti fakti, par kuriem Landgrēna tika informēta un kas ir lēmuma par atlaišanu pamatojums.

(1) Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (PDNK) ir paredzēta ar 3. pantu Padomes 1968. gada 29. februāra Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus, kā arī PDNK (OV L 56, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/37

Prasība, kas celta 2006. gada 27. decembrī — Arcelor u.c. pret Komisiju

(Lieta T-405/06)

(2007/C 42/65)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Arcelor Luxembourg, Luksemburga (Luksemburgas Lielhercogiste), Arcelor Profil Luxembourg SA, Esch-sur-Alzette (Luksemburgas Lielhercogiste) un Arcelor International, Luksemburga (Luksemburgas Lielhercogiste) (pārstāvis — A. Vandencasteele, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2006. gada 8. novembra lēmumu lietā COMP/F/38.907 — Tērauda sijas — K(2006) 5342 galīgā redakcija;

—	atcelt vismaz lēmuma 2. pantu, ar ko prasītājiem ir piemēroti naudas sodi, vai būtiski tos samazināt;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāji lūdz atcelt Komisijas 2006. gada 8. novembra lēmumu K(2006) 5342 galīgā redakcija par EOTKL 65. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.907 — Tērauda sijas) attiecībā uz Eiropas siju ražotāju nolīgumiem un saskaņotām darbībām par cenu noteikšanu, kvotu piešķiršanu un informācijas par Kopienas siju tirgu apmaiņu. Pakārtoti tie lūdz atcelt vai būtiski samazināt naudas soda summu, kas tiem ir uzlikts ar apstrīdēto lēmumu.

Prasības pamatojumam prasītāji norāda vairākus pamatus.

Pirmo pamatu pamato EOTK 97. panta pārkāpums un pilnvaru nepareiza izmantošana, jo ar pieņemto lēmumu EOTK 65. pants tiek piemērots pēc tam, kad atbilstoši tā 97. pantam šis līgums ir zaudējis spēku.

Otrkārt, prasītāji norāda uz Regulas Nr. 1/2003 (1) pārkāpumu un pilnvaru nepareizu izmantošanu, jo Komisija savu kompetenci pieņemt EOTKL lēmumu ir pamatojusi ar regulu, kas tai piešķir pilnvaras tikai atbilstoši EKL 81. un 82. pantam.

Trešais pamats ir pamatots ar tiesību normu un aizstāvības tiesību pārkāpumu, jo ar lēmumu trim saistītām sabiedrībām ir uzlikta atbildība par darbībām, kuras veikusi tikai viena no tām.

Prasītāji turklāt apgalvo, ka pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija ir pārkāpusi tiesību normas jautājumā par noilgumu.

Nobeigumā tie norāda, ka pieņemtais lēmums liedz tiem aizstāvības tiesības, jo tas ir pieņemts vairāk nekā piecpadsmit gadus pēc faktisko apstākļu rašanās, pamatojoties uz 2006. gada marta paziņojumā par iebildumiem Komisijas minēto vainas teoriju, kas prasītāju skatījumā norādīta pirmo reizi, un tādēļ termiņā, ko tie uzskata par pārmērīgi garu.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/38

Prasība, kas celta 2006. gada 28. decembrī — Evropaïki Dynamiki pret Komisiju

(Lieta T-406/06)

(2007/C 42/66)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija) (pārstāvji — N. Korogiannakis un N. Keramidas, juristi)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas (ĢD ENV) lēmumu noraidīt prasītājas piedāvājumu un piešķirt publiskā iepirkuma līgumu uzvarējušajam līgumslēdzējam;

—	uzdot Komisijai (ĢD ENV) samaksāt prasītājas tiesāšanās un citus izdevumus, kas radās saistībā ar šo prasību, pat ja šī prasība tiek noraidīta;

—	uzdot Komisijai (ĢD ENV) samaksāt prasītājas zaudējumus, kas radušies saistībā ar minēto publiskā iepirkuma procedūru, EUR 86 300 apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja iesniedza piedāvājumu, atbildot uz atbildētājas izsludināto publiskā iepirkuma konkursu pakalpojumiem — tehniskās apkalpošanas un lietotāja atbalsta sniegšanu ar Direktīvu 2003/87 (1) ieviestajai reģistru sistēmai (OV 2006/S 102-108793). Prasītāja apstrīd lēmumu noraidīt tās piedāvājumu un piešķirt publisko iepirkumu citam konkursa dalībniekam.

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda, ka atbildētāja ir pieļāvusi vairākas kļūdas vērtējumā un pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu. Turklāt prasītāja apgalvo, ka atbildētāja nav norādījusi sava lēmuma pamatojumu, nepaziņojot prasītājai konkursā uzvarējušā piedāvājuma priekšrocības salīdzinājumā ar prasītājas piedāvājumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV 2003 L 275, 32. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/38

Prasība, kas celta 2006. gada 21. decembrī — Zhejiang Aokang Shoes pret Padomi

(Lieta T-407/06)

(2007/C 42/67)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zhejiang Aokang Shoes Co., Ltd, Oubei (Ķīna) (pārstāvji — I. MacVay, solicitor, R. Thompson, QC un K. Beal, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto regulu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, kas ir Ķīnas izcelsmes ādas apavu ražotāja un eksportētāja, prasa atcelt Padomes 2006. gada 5. oktobra Regulu (EK) Nr. 1472/2006, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (1).

Prasības pamatojumam prasītāja atsaucas uz deviņiem pamatiem, no kuriem pirmie pieci ir par kompetences trūkumu, būtisku procesuālu noteikumu pārkāpumiem, kas noteikti Pamatregulā (2), un tiesiskās paļāvības, tiesību uz aizstāvību un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka tai ir piemērots kļūdains un diskriminējošs dempinga starpības aprēķins un ka apstrīdētā regula nav spēkā sakarā ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz kaitējuma apmēru un ilgumu, uz kuru ir norādīts, pamatojot būtiskā kaitējuma noteikšanu un maksājumu uzlikšanu prasītājai.

Turklāt prasītāja norāda, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 20. pantu, pienācīgi nepaziņojot prasītājai par galīgo pasākumu būtiskajiem grozījumiem, ko Komisija bija ierosinājusi laika posmā no 2006. gada 7. jūlija līdz 28. jūlijam.

Visbeidzot, prasītāja iebilst, ka apstrīdētā regula ir pretrunā ar Pamatregulas 2. panta 10. punktu saistībā ar nepieciešamību veikt “taisnīgu salīdzinājumu” starp eksporta cenu un normālo [parasto] vērtību, novērtējot dempinga starpību.

(1) OV L 275, 1. lpp.

(2) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/39

Prasība, kas celta 2006. gada 21. decembrī — Sun Sang Kong Yuen Shoes Factory pret Padomi

(Lieta T-409/06)

(2007/C 42/69)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sun Sang Kong Yuen Shoes Factory (Hui Yang) Co., Ltd Xin Xu (Ķīna) (pārstāvji — I. MacVay, solicitor, R. Thompson, QC un K. Beal, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto regulu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja atsaucas uz sešiem pamatiem, apgalvojot, ka:

—	apstrīdētā regula nav spēkā sakarā ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā vai tā ir pretrunā ar būtiskiem procesuāliem noteikumiem un vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tajā nav secināts, ka prasītāja ir darbojusies tirgus ekonomikas apstākļos (2);

—	atsakot prasītājai tirgus ekonomikas režīmu, Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 3. pantu un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neņemot vērā attiecīgo informāciju par tirgus struktūru un it īpaši par nozīmīgo lomu, kāda ir bijusi neatkarīgajiem starpniekiem prasītājas ražoto produktu piegādē;

—	Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanas jomu un ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību;

—	Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 20. pantu, pienācīgi nepaziņojot prasītājai par galīgo pasākumu būtiskajiem grozījumiem, ko Komisija bija ierosinājusi laika posmā no 2006. gada 7. jūlija līdz 28. jūlijam;

—	apstrīdētā regula nav spēkā sakarā ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz kaitējuma apmēru un ilgumu, uz kuru ir noradīts, pamatojot būtiskā kaitējuma noteikšanu un maksājumu uzlikšanu prasītājai, un

—	apstrīdētā regula ir pretrunā ar Pamatregulas 2. panta 10. punktu saistībā ar nepieciešamību veikt “taisnīgu salīdzinājumu” starp eksporta cenu un normālo [parasto] vērtību, novērtējot dempinga starpību.

(1) OV L 275, 1. lpp.

(2) Skat. Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.), 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/40

Prasība, kas celta 2006. gada 21. decembrī — Foshan City Nanhai Golden Step Industrial pret Padomi

(Lieta T-410/06)

(2007/C 42/70)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Foshan City Nanhai Golden Step Industrial Co. Ltd, Honkonga (Ķīna) (pārstāvji — I. MacVay, solicitor, R. Thompson, QC un K. Beal, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 1472/2006 tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja prasa saskaņā ar EKL 230. pantu atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl ar to ir noteikti antidempinga maksājumi tās eksportam uz Eiropas Savienību.

Prasības pamatojumam prasītāja atsaucas uz četriem iebildumiem:

—	Prasītāja apgalvo, ka Komisijas veiktais aprēķins par peļņas normu, kas ir jāizmanto vērtībai, kas ir nosakāma no prasītāja normālās [parastās] vērtības, ir acīmredzami kļūdains un/vai ar to ir pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību.

—

Turklāt prasītāja apgalvo, ka Komisija, iespējams, nav ievērojusi Pamatregulas 3. panta prasības un/vai ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neņemot vērā attiecīgo informāciju par tirgus struktūru un it īpaši par nozīmīgo lomu, kāda ir bijusi neatkarīgajiem starpniekiem prasītājas ražoto produktu piegādē.

—

Saskaņā ar prasītājas teikto Komisija turklāt ir pārkāpusi Pamatregulas 20. pantu un/vai būtiskus procesuālus noteikumus, un/vai tās tiesības uz aizstāvību, pienācīgi nepaziņojot par galīgo pasākumu būtiskajiem grozījumiem, ko Komisija bija ierosinājusi laika posmā no 2006. gada 7. jūlija līdz 28. jūlijam.

—	Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā regula arī nav spēkā sakarā ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz kaitējuma apmēru un ilgumu, uz kuru ir norādīts, pamatojot būtiskā kaitējuma noteikšanu un maksājumuu uzlikšanu prasītājai.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/40

Prasība, kas celta 2006. gada 22. decembrī — SO.GE.L.M.A. pret EAR

(Lieta T-411/06)

(2007/C 42/71)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SO.GE.L.M.A. Srl, Scandicci (Itālija) (pārstāvji — E. Cappelli, P. De Caterini, A. Bandini un A. Gironi, avvocati)

Atbildētāja: Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt EAR lēmumu, ar ko atcelta būvdarbu publiskā iepirkuma procedūra ar nosaukumu “Neierobežotas kuģniecības atjaunošana (neuzsprāgušas munīcijas aizvākšana) iekšzemes ūdensceļu transporta sistēmā, Serbijas Republika, Serbija un Melnkalne” (publicēts ar Nr. Europe Aid/120694/D/W/YU, projekts Nr. 05SER01 04 01) un izsludināts jauns konkurss, atcelt lēmumus, kuri paziņoti ar EAR2006. gada 9. oktobra vēstuli (reģistra Nr. D(06)DG/MIL/EP2715) un 2006. gada 14. decembra vēstuli (reģistra Nr. DG/mie/3313), kā arī atcelt jebkādu citu iepriekšēju vai saistītu aktu, tostarp lēmumu izslēgt prasītāju un jebkurā gadījumā piespriest Eiropas Rekonstrukcijas aģentūrai [EAR] atlīdzināt prasītājas ciestos zaudējumus prasības pieteikumā norādītajā apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs lietas pamatā esošā konkursa mērķis bija piešķirt būvdarbu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, kas ietver tādas nesprāgušas kara munīcijas atrašanu un aizvākšanu, kuras radušās sakarā ar NATO veikto bombardēšanu 1999. gadā, lai atvērtu Donavas un Savas ūdens ceļus iekšzemes kuģniecībai.

Pēc tam, kad prasītājas piedāvājums tika atzīts par visizdevīgāko, tā saņēma pirmo lūgumu sniegt izskaidrojumu, kas tika laicīgi iesniegts. It īpaši, tika sniegts precīzs pamatojums jautājumā par tādas augsti kvalificētas personas kā zemūdens pētīšanas komandas vadītāja klātbūtni, kura profesionālā pieredze bija mazāka nekā prasīts paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu.

Pēc tam, kad prasītāja profesionālos nolūkos bija sazinājusies ar sabiedrību, kas sniedza konsultācijas Eiropas Rekonstrukcijas aģentūrai šīs konkursa procedūras ietvaros, — saziņa, kas deva cerības uz pozitīvu procedūras iznākumu, prasītājai vēlāk paziņoja par publiskā iepirkuma procedūras atcelšanu, jo nebija iesniegti tehniskajām specifikācijām atbilstoši piedāvājumi, un jauna konkursa izsludināšanu.

Savu prasījumu atbalstam prasītāja atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (1), 41. panta pārkāpumu un vispārīgi — uz tādu principu pārkāpumu, kuri ir Kopienu tiesiskā regulējuma pamatā publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā, jo attiecīgās konkursa procedūras atcelšanas pamatā bija lēmums, kas pieņemts bez rūpīgas pārdomāšanas un bez padziļinātas aizsargājamās sabiedriskās intereses izsvēršanas. Otrkārt, prasītāja arī apgalvo, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu.

(1) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/41

Prasība, kas celta 2006. gada 29. decembrī — Vitro Corporativo pret ITSB — VKR Holding (“Vitro”)

(Lieta T-412/06)

(2007/C 42/72)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vitro Corporativo, S.A. de C.V. (pārstāvis — J. Botella Reyna, abogado)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: VKR Holding A.S

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka Kopienas preču zīme “VITRO” ir reģistrējama attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 19. klasē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja.

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Grafiska preču zīme “Vitro” (reģistrācijas pieteikums Nr. 2.669.521) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 1., 7., 8., 9., 11., 12., 16., 17., 19., 20., 21., 22., 27., 30., 35., 39., 40., 41., 42. un 43. klasē.

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: VKR Holding A/S.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Dānijas (Nr. 1956 1415 VR), Vācijas (Nr. 725 452), Apvienotās Karalistes (Nr. 1 436 897) un Kopienas (Nr. 651 745) vārdiskas preču zīmes “VITRAL” attiecībā uz precēm, kuras, cita starpā, ietilpst 19. klasē (stikls celtniecībai, logu stikls, drošības un izolējošais stikls), attiecībā uz kuru tika uzsākts iebildumu process.

Iebildumu nodaļas lēmums: Apmierināt iebildumu un noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 19. klasē.

Apelāciju padomes lēmums: Noraidīt apelāciju.

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nepareiza piemērošana.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/42

Apelācija, kas 2006. gada 22. decembrī ierosināta par Civildienesta tiesas 2006. gada 9. oktobra spriedumu lietā F-53/06, Gualtieri pret Komisiju

(Lieta T-413/06 P)

(2007/C 42/73)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Claudia Gualtieri, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — M. Gualtieri un P. Gualtieri, advokāti)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas 2006. gada 9. oktobra rīkojumu un atzīt tās kompetenci izskatīt strīdu.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2006. gada 9. oktobra rīkojumu lietā F-53/06, kurā šī tiesa ir konstatējusi, ka tās rationae personae jurisdikcijā nav lemt par strīdu starp prasītāju, kas ir darbā norīkota valsts eksperte, un Komisiju.

Apelācijas sūdzības pamatojumam prasītāja norāda, ka apstrīdētais rīkojums ir pamatots ar Komisijas lēmuma par noteikumiem, kas ir piemērojami darbā norīkotiem valsts ekspertiem (DNVE), 1. panta 2. punkta virspusēju un kļūdainu izpratni. Šajā sakarā tā atsaucas uz minētā lēmuma 7. panta a), f) un g) punktu, 11. panta 1. un 3. punktu, 12. panta 1. un 2. punktu, 13. panta 1. punktu, 14. un 15. pantu.

No visām iepriekš minētajām normām izriet, ka norīkojuma laikā valsts ekspertam ir zudusi saikne ar norīkojumu devušās valsts pārvaldi un ka norīkojuma laikā darbā norīkotais valsts eksperts ir pilnībā iekļauts Komisijas sistēmā un tam ir jāstrādā tikai Komisijas interesēs.

Tādējādi nav šaubu, kas strīdi par šādām ekskluzīvām darba attiecībām ietilpst Civildienesta tiesas jurisdikcijā, jo tiesiskais stāvoklis, kādā atrodas darbā norīkoti valsts eksperti, nepārprotami tiek pielīdzināts tam, kādā atrodas [Kopienu] darbinieki.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/42

Apelācija, ko 2006. gada 27. decembrī ierosinājis Philippe Combescot par Civildienesta tiesas 2006. gada 19. oktobra spriedumu lietā F-114/05 Philippe Combescot pret Komisiju

(Lieta T-414/06 P)

(2007/C 42/74)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Philippe Combescot, Lecce (Itālija) (pārstāvji — A. Maritati un V. Messa, avvocati)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas 2006. gada 19. oktobra spriedumu lietā F-114/05, atzīstot, ka prasība ir pieņemama, jo tā ir celta termiņā un tā pamatojas uz ierēdņa interesi saņemt tiesisko aizsardzību;

—	atzīt, ka sakarā ar pieņemto lēmumu Philippe Combescot ir cietis nemateriāla rakstura kaitējumu gan viņa veselībai, gan tēlam ar nopietnām sekām viņa garīgajai stabilitātei;

—	uzdot, lai Combescot kungam samaksā EUR 150 000 kā zaudējumu atlīdzību;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta, apstrīdot Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2006. gada 19. oktobra spriedumu lietā F-114/05, kurā prasība tika atzīta par nepieņemamu, jo tā nebija iesniegta termiņā un apelācijas sūdzības iesniedzējam nebija tiesiskas intereses celt prasību.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs savu prasījumu atbalstam norāda, ka:

—

ir nepareizi interpretēts Civildienesta noteikumu 92. panta 2. punkts ar īpašu atsauci uz izteiciena “noraidīts […] ar netiešu lēmumu” definīciju, jo apelācijā apspriežamais spriedums — jautājumā par termiņu noteikšanu, lai apstrīdētu noraidījumu, — pielīdzināja termiņos pieņemtu, bet nepaziņotu tiešu lēmumu, netiešam lēmumam par noraidīšanu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pirmās instances spriedums neizvērtē svarīgu strīda jautājumu: tiešs lēmums par noraidīšanu, kas pieņemts Civildienesta noteikumos norādītājos termiņos, ir spēkā, pat ja tas nav paziņots personai, kuru tas skar.

—

nerunājot par citiem apsvērumiem šajā lietā, apelācijas sūdzības iesniedzējam nevar pārmest nepieņemamu novēlošanos lēmuma paziņošanā. Arī šajā jautājumā Civildienesta tiesa atbilstoši neizvērtēja — pat saistībā ar procesuālo noteikumu ievērošanu — atbildētāja argumentus par grūtībām identificēt ierēdņa dzīvesvietu.

—

neskatoties uz to, ka prasības celšanas brīdī apelācijas sūdzības iesniedzējs jau bija pensijā, viņam bija interese celt prasību, lai atzītu attiecīgās pārcelšanas prettiesiskumu, un viņam vēl joprojām ir šī interese, jo viņa prasība par nemateriālu un ar darbu saistītu zaudējumu atlīdzību ir paredzama pēc tam, kad par prettiesisku tiek atzīts apstrīdētais pasākums.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/43

Apelācija, ko 2006. gada 29. decembrī ierosinājusi De Smedt par Civildienesta tiesas 2006. gada 19. oktobra spriedumu lietā F-59/05 De Smedt pret Komisiju

(Lieta T-415/06 P)

(2007/C 42/75)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Elisabeth De Smedt, Wezembek-Oppem (Beļģija) (pārstāvji — L. Vogel un R. Kechiche, avocats)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Civildienesta tiesas 2006. gada 19. oktobrī pasludināto spriedumu, kas tika paziņots ar 2006. gada 19. oktobrī nosūtīto ierakstīto vēstuli, ar kuru tika noraidīta prasītājas 2005. gada 8. jūlijā celtā prasība;

—	apmierināt 2005. gada 8. jūlijā celtajā prasībā izteiktos prasījumus;

—

piespriest atbildētājai un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu, tostarp ieskaitot nepieciešamos izdevumus un it īpaši uzturēšanās un ceļa izdevumus, kā arī advokātu honorārus saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 91. panta b) apakšpunktu.

Pamati un galvenie argumenti

Ar 2006. gada 19. oktobra spriedumu, kuru tiek lūgts atcelt šajā apelācijā, Pirmās instances tiesa noraidīja prasītājas celto prasību, kurā, no vienas puses, tika lūgts atcelt Komisijas 2005. gada 21. marta lēmumu, ar kuru tika noteikta prasītājas, bijušās palīgdarbinieces, kas pieņemta darbā kā līgumdarbiniece, klasifikācija un atalgojums, kā arī, no otras puses, lūgums samaksāt kavējuma procentus.

Pamatojot lūgumu atcelt minēto spriedumu, prasītāja izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (1) 80. panta 3. punkta pārkāpumu, kā arī ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Prasītāja norāda, ka, noraidot tās sākotnējās prasības pirmo pamatu sakarā ar to, ka Komisijai bija jāievēro termiņi, kas bija noteikti saskaņā ar Regulu Nr. 723/2004 (2) pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības nomainīšanai ar jauno pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, Pirmās instances tiesa atļāva Komisijai neievērot visas iepriekšējās procedūras saistībā ar līgumdarbinieku pirmo pieņemšanu darbā, pārkāpjot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 3. punktu.

Apelācijas sūdzības otrais pamats ir saistīts ar nediskriminācijas principa pārkāpumu, pamatojuma nesniegšanu un atbilžu nesniegšanu uz prasītājas rakstveidā iesniegtajiem dokumentiem tās sākotnējās prasības otrā pamata noraidīšanas sakarā, kurā tika aprakstīta diskriminējošā situācija, kurā prasītājai bija jāstrādā, salīdzinājumā ar citām personām, kuras pildīja identiskas funkcijas tajā pašā Komisijas dienestā. Prasītāja pārmet Pirmās instances tiesai to, ka tā nav sniegusi pienācīgu atbildi uz paskaidrojumiem šajā sakarā un ka tā ir noraidījusi pamatu, izmantojot abstraktu formulu.

(1) Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību nosaka 3. pants Padomes 1968. gada 29. februāra Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 56, 1. lpp.).

(2) Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 1. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/43

Prasība, kas celta 2006. gada 29. decembrī — Sumitomo Chemical Agro Europe pret Komisiju

(Lieta T-416/06)

(2007/C 42/76)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sumitomo Chemical Agro Europe SAS, Saint Didier (Francija) (pārstāvji — K. Van Maldegem un C. Mereu, juristi)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	izdot rīkojumu atbildētājai, ja nepieciešams, ar pagaidu lēmumu, labot pārrakstīšanās kļūdu I pielikuma A daļā un aizstāt “0.75 g” ar “0.75 kg”;

—

atcelt šādus Direktīvas 2006/132 noteikumus:

3. panta 2. punkts

“līdz 2008. gada 30. jūnijam”

I pielikums

“2008. gada 30. jūnijs”

I pielikums A daļa

“šādām kultūrām”

“—	gurķi siltumnīcās (slēgtas hidroponiskas sistēmas),

—	plūmes (pārstrādei)”

I pielikuma B daļa

“Dalībvalstis pieprasa iesniegt turpmākus pētījumus par procimidona iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz endokrīno sistēmu divus gadus pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pārbaudes vadlīniju pieņemšanas. Tās nodrošina, ka pretendents, pēc kura pieprasījuma procimidonu iekļāva šajā pielikumā, iesniedz Komisijai šādas izpētes materiālus divu gadu laikposmā pēc minēto vadlīniju pieņemšanas.”;

—	piespriest atbildētajai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Padomes Direktīva 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) nosaka, ka dalībvalstis drīkst izsniegt atļauju augu aizsardzības līdzeklim, ja tā aktīvās vielas ir uzskaitītas I pielikumā un ja ir izpildīti visi tajā noteiktie nosacījumi. Prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas Direktīvu 2006/132, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu procimidonu kā aktīvo vielu (2), jo šī Direktīva i) tikai nosaka ierobežotu procimidona ietveršanu Direktīvas 91/414 I pielikumā; ii) nosaka īpašus nosacījumus atļautajai izmantošanai un iii) paredz ierobežotu 18 mēnešu laika posmu ierobežotās ietveršanas I pielikumā spēkā esamībai.

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda, ka apstrīdētā direktīva pārkāpj Direktīvas 91/414 1. panta 2. punktu, 2. panta 1. punktu un 5. panta 1. un 4. punktu. Turklāt prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā direktīva nav saderīga ar Direktīvas 91/414 5. panta 5. punktu un ka Komisija tādēļ ir pārsniegusi savas diskrecionārās varas robežas.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā direktīvā ir procesuālas kļūdas, jo Komisijas pienākums ir veikt pasākumus, kādi piedāvāti Pastāvīgai Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejai un Padomei, tos negrozot pirms to galīgās pieņemšanas.

Turklāt prasītāja uzskata, ka apstrīdētā direktīva pārkāpj prasītājas tiesisko paļāvību, kā arī labas pārvaldības, subsidiaritātes, samērīguma, tiesiskās drošības, vienlīdzīgas attieksmes un zinātniskā atzinuma pārākuma un neatkarības principu. Prasītāja arī uzskata, ka apstrīdētā direktīva nesniedz pietiekamu pamatojumu un ka tādēļ ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu.

Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka apstrīdētā direktīva aizskar tās tiesības veikt uzņēmējdarbību un pārkāpj tās tiesības uz īpašumu.

(1) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV 1991 L 230, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2006. gada 11. decembra Direktīva 2006/132/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu procimidonu kā aktīvo vielu (OV 2006 L 349, 22. lpp.).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/44

Prasība, kas celta 2007. gada 5. janvārī — Sanofi-Aventis pret ITSB — AstraZeneca

(Lieta T-4/07)

(2007/C 42/77)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sanofi-Aventis SA, Parīze (Francija) (pārstāvis — R. Gilbey, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: AstraZeneca AB, Södertälje (Zviedrija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 10. oktobra lēmumu Lietā R 1302/2005-1 un apstiprināt apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvojumu, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: AstraZeneca AB

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “EXANTIN” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 2694115

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: starptautiskas un valsts vārdiskas preču zīmes “ELOXATIN” un “ELOXATINE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Apelāciju padome pilnībā nenoteica konkrētās sabiedrības daļu un kļūdaini konstatēja konkrētās sabiedrības daļas segmentu uzmanības hierarhiju.

Turklāt Apelāciju padome nepiemēroja pienācīgu preču salīdzināšanas kritēriju un neveica vispārēju apzīmējumu salīdzinājumu. Tā rezultātā Apelāciju padome nepamatoti uzskatīja, ka pastāv sajaukšanas iespēja.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/46

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 16. janvāra spriedums — Genette pret Komisiju

(Lieta F-92/05) (1)

(Ierēdņi - Pensijas - Iegūtās tiesības uz pensiju pirms darba uzsākšanas Kopienās - Pārnešana uz Kopienu režīmu - Pārnešanas pieteikuma atsaukšana, lai varētu pamatoties uz jaunām, izdevīgākām normām)

(2007/C 42/79)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Emmanuel Genette, Gorze (Francija) (pārstāvis — M.-A. Lucas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Joris un D. Martin, pārstāvji)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — L. Van den Broeck, pārstāvis)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas lēmumu atteikt prasītājam iespēju atsaukt pieteikumu pārnest Beļģijā iegūtās tiesības uz pensiju, lai varētu iesniegt jaunu pieteikumu uz jaunu, izdevīgāku normu pamata

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2005. gada 25. janvāra lēmumu;

2)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus un atlīdzina Genette tiesāšanās izdevumus;

3)	Beļģijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 315, 10.12.2005., 14. lpp. (Lieta vispirms bija reģistrēta Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā ar numuru T-361/05, bet ar 2005. gada 15. decembra rīkojumu tika nodota Eiropas Savienības Civildienesta tiesai).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/46

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 16. janvāra spriedums — Vienne u.c. pret Parlamentu

(Lieta F-115/05) (1)

(Ierēdņi - Administrācijas pienākums sniegt palīdzību - Atteikums - Beļģijā iegūto pensijas tiesību pārcelšana)

(2007/C 42/80)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Philippe Vienne, Bascharage (Luksemburga), un citi (pārstāvji — G. Bouneou un F. Frabetti, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — sākotnēji M. Mustapha-Pacha un A. Bencomo-Weber, vēlāk J. De Wachter, M. Mustapha-Pacha un K. Zejdova, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt Parlamenta lēmumu noraidīt prasītāju lūgumus sniegt palīdzību saistībā ar viņu Beļģijā iegūto tiesību uz pensiju pārcelšanu un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 22, 28.1.2006., 24. lpp. (Lieta vispirms bija reģistrēta Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā ar numuru T-427/05, bet ar 2005. gada 15. decembra rīkojumu tika nodota Eiropas Savienības Civildienesta tiesai).

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/47

Pirmās instances tiesas 2007. gada 16. janvāra spriedums — Gesner pret ITSB

(Lieta F-119/05) (1)

(Ierēdņi - Invaliditāte - Lūguma izveidot invaliditātes komisiju noraidīšana)

(2007/C 42/81)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Charlotte Gesner, Birkerod (Dānija) (pārstāvji — J. Vázquez Vázquez un C. Amo Quiñones, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (pārstāvis — I. de Medrano Caballero)

Priekšmets

ITSB 2005. gada 2. septembra lēmuma, ar ko ir noraidīts prasītājas lūgums izveidot invaliditātes komisiju, lai tā novērtētu viņas nespēju pildīt amatam atbilstošos darba pienākumus un viņas tiesības iegūt invaliditātes pensiju, atcelšana

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt 2005. gada 2. septembra lēmumu, ar kuru Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) ir noraidījis Gesner lūgumu par invaliditātes komisijas izveidošanu;

2)	ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 96, 22.4.2006., 34. lpp.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/47

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 16. janvārī — Borbély pret Komisiju

(Lieta F-126/05) (1)

(Ierēdņi - Izdevumu atmaksāšana - Iekārtošanās pabalsts - Dienas nauda - Ceļa izdevumi saistībā ar stāšanos amatā - Amatā iecelšanas vieta - Neierobežota kompetence)

(2007/C 42/82)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Andrea Borbély, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — R. Stötzel, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un H. Kraemer)

Priekšmets

Komisijas lēmuma, ar ko prasītājai atteikts piešķirt iekārtošanās pabalstu un dienas naudu, kā arī atmaksāt ceļa izdevumus pēc viņas amatā iecelšanas vietas noteikšanas Briselē, atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2005. gada 2. marta lēmumu daļā, ar ko atteikts piešķirt prasītājai iekārtošanās pabalstu, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. panta 1. punktā, un dienas naudu, kas ir paredzēta šī paša pielikuma 10. panta 1. punktā;

Eiropas Kopienu Komisija izmaksā prasītājai atbilstoši spēkā esošajiem Civildienesta noteikumiem minēto pabalsta un dienas naudas summu, kurai pieskaita procentus par termiņa nokavēšanu, sākot no datuma, kurā to bija jāizmaksā un līdz datumam, kurā tā faktiski samaksāta, pēc Eiropas Centrālās bankas galvenajām refinansēšanas operācijām noteiktās likmes, kas ir piemērojama attiecīgajā laika posmā, pieskaitot divus punktus;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 60, 11.3.2006., 54. lpp.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/48

Prasība, kas celta 2006. gada 27. decembrī — Dragoman pret Komisiju

(Lieta F-147/06)

(2007/C 42/84)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Adriana Dragoman, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — S. Mihailescu, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt vispārējā konkursa EPSO/AD/44/06-CJ par juristu lingvistu, kuru pamatvaloda ir rumāņu valoda, darbā pieņemšanas rezerves (saraksta) izveidošanu, komisijas lēmumu piešķirt prasītājas rakstveida pārbaudījuma darbam b) novērtējumu 18/40 un nepielaist prasītāju pie konkursa mutvārdu pārbaudījuma;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības atbalstam prasītāja norāda divus pamatus, pirmais no kuriem ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa ir par noteikumu, kas reglamentē komisijas darbu, pārkāpumu, jo komisija, novērtējot pārbaudījuma darbus, ir drīzāk ņēmusi vērā oriģinālvalodu sapratni, nevis tulkojuma rumāņu valodā precizitāti. Otrā daļa ir par noteikumu paziņojumā par konkursu attiecībā uz pienācīgu komisijas izveidošanu un komisijas locekļu uzvārdu publicēšanu pārkāpumu. Publikācija bija trīs dienas pirms pārbaudījumu dienas, lai gan paziņojums par konkursu paredzēja vismaz 15 dienu termiņu.

Otrajā pamatā prasītāja norāda uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, jo komisijas veiktais novērtējums nesniedz nekādus precizējumus attiecībā uz pārbaudījuma darbu labošanā izmantotajiem parametriem.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/48

Prasība, kas celta 2006. gada 28. decembrī — Collée pret Parlamentu

(Lieta F-148/06)

(2007/C 42/85)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Laurent Collée, Luksemburga (Luksemburga) (pārstāvji — S. Orlandi, J.-N. Louis, A. Coolen un E. Marchal, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt par nelikumīgu Eiropas Parlamenta 2002. gada 13. jūnija“Instrukcijas par paaugstināšanas punktu piešķiršanas procedūru” I.3 punktu;

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2006. gada 9. janvāra lēmumu 2004. gada paaugstināšanas amatā procedūrā piešķirt prasītajam divus nopelnu punktus;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs, Eiropas Parlamenta AST 8 pakāpes ierēdnis, kritizē iecēlējinstitūciju, ka tā nav veikusi visu iestādē strādājošo uz paaugstinājumu pretendējošo un vienādā pakāpē esošo ierēdņu nopelnu salīdzinošu novērtējumu. Viņš it īpaši apgalvo, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 5. un 45. pants, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips. Apstrīdētajā lēmumā turklāt esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un neesot norādīts pamatojums.

Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka iepriekš minētās instrukcijas I.3 punkts, kurā paredzēts, ka izņēmuma kārtā paaugstināšanas punktus piešķir ģenerālsekretārs, ir nelikumīgs. Ierobežojumi, kas šajā normā paredzēti ģenerālsekretāram, pārkāpjot Civildienesta noteikumu 45. pantu un vienlīdzīgas attieksmes principu.

24.2.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/49

Prasība, kas celta 2007. gada 3. janvārī — Chassagne pret Komisiju

(Lieta F-1/07)

(2007/C 42/86)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Olivier Chassagne, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — Y. Minatchy, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2006. gada 17. novembra lēmumu, ar ko izveido paaugstināto darbinieku sarakstu, un no tā izrietošos pasākumus attiecībā uz prasītāju;

—	pieņemt jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi prasītāja tiesību un interešu aizsardzībai;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt zaudējumus un procentus EUR 160 184 apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs apstrīd Komisijas lēmumu neiekļaut viņa vārdu to ierēdņu sarakstā, kas ir tikuši paaugstināti, veicot paaugstināšanu 2006. gadā, sakarā ar to, ka viņš par šo gadu nav varējis iegūt nedz novērtējuma ziņojumu — novērtējuma procedūra, attiecībā uz viņu datumā, kad tika pieņemts apstrīdētais lēmums, vēl aizvien nebija pabeigta — nedz arī nopelnu punktus.

Galvenokārt prasība ir pamatota ar to, ka iecēlējinstitūcija ir izslēgusi prasītāju no 2006. gadā veiktā novērtējuma un paaugstināšanas, tādējādi nevēlami aizkavējot viņa karjeras attīstību.

Prasītājs uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpti: a) vairāki Kopienu tiesību vispārējie principi, tostarp tiesību uz aizstāvību aizsardzība, pienākums norādīt pamatojumu, acīmredzamas kļūdas vērtējumā aizliegums, tiesiskās paļāvības aizsardzība, tiesiskā drošība un vienlīdzīga attieksme; b) vairāki Kopienu tiesību noteikumi, proti, Civildienesta noteikumu 43. un 45. pants un Vispārīgie noteikumi, kurus Komisija ir pieņēmusi [Civildienesta noteikumu] īstenošanai.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 42

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	50. sējums 2007. gada 24. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU PAZIŅOJUMI
	Eiropas Kopienu Tiesa
2007/C 042/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 20, 27.1.2007.	1

	V Atzinumi un paziņojumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Kopienu Tiesa
2007/C 042/02	Lieta C-251/04: Tiesas (otrā palāta) spriedums 2006. gada 11. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku (Valsts pienākumu neizpilde — Regulas (EEK) Nr. 3577/92 1. pants un 2. panta 1. punkts — Transports — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Jūras kabotāža — Vilkšanas pakalpojums atklātā jūrā)	2

2007/C 042/03	lieta C-404/04 P: Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī — Technische Glaswerke Ilmenau GmbH pret Eiropas Kopienu Komisiju, Schott AG, agrāk Schott Glas (Apelācija — Valsts atbalsts — EKL 87. panta 1. punkts — Līgumisks maksājuma apsolījums — Līguma būtiska nosacījuma trūkums — Jauni pamati un argumenti — Pamatojuma aizstāšana — Prasība nopratināt lieciniekus — Privātā aizdevēja kritērijs — Pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums — Atbalsta apmēra noteikšana — EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts — Tiesības tikt uzklausītam — Attiecīgās dalībvalsts tiesību uz aizstāvību pārkāpums)	2

2007/C 042/04	lieta C-1/05: Tiesas (virspalāta) spriedums 2007. gada 9. janvārī (Länsrätten i Stockholms län — Migrationsdomstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Yunying Jia pret Migrationsverket (Brīvība veikt uzņēmējdarbību — EKL 43. pants — Direktīva 73/148/EEK — Dalībvalsts pilsonis, kurš dzīvo citā dalībvalstī — Laulātā augšupejoša radinieka uzturēšanās tiesības, augšupejošajam radiniekam un laulātajam esot trešās valsts pilsoņiem — Šī augšupejošā radinieka pienākums likumīgi uzturēties dalībvalstī brīdī, kad notiek viņa pievienošanās ģimenei dalībvalstī, kurā tā dzīvo — Pienākums pierādīt, ka augšupejošais radinieks ir apgādībā)	3

2007/C 042/05	Lieta C-40/05: Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī (Överklagandenämnden för Högskolan lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kaj Lyyski pret Umeå universitet (Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — EKL 39. pants — Šķēršļi — Arodmācība — Skolotāji — Atteikums uzņemt izglītības programmā pretendentu, kas ir nodarbināts citas dalībvalsts skolā)	3

2007/C 042/06	Lieta C-175/05: Tiesas (sestā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 92/100/EEK — Autortiesības — Nomas un patapinājuma tiesības — Ekskluzīvās publiskā patapinājuma tiesības — Atkāpe — Atlīdzības nosacījums — Atbrīvojums — Piemērošanas joma)	4

2007/C 042/07	Lieta C-183/05: Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Īriju (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 92/43/EEK — 12. panta 1. un 2. punkts, 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 16. pants — Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība — Sugu aizsardzība)	4

2007/C 042/08	Lieta C-208/05: Tiesas (trešā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī (Sozialgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Innovative Technology Center GmbH (ITC) pret Bundesagentur für Arbeit (Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Valsts tiesiskais regulējums — Privātai nodarbinātības aģentūrai izmaksājamās atlīdzības par iekārtošanu darbā samaksa, ko veic dalībvalsts — Darbs, par kuru minētajā dalībvalstī tiek veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — Ierobežojums — Pamatojums — Samērīgums)	5

2007/C 042/09	Lieta C-265/05: Tiesas (virspalāta) spriedums 2006. gada 16. janvārī (Cour de cassation — Chambre civile (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — José Perez Naranjo pret Caisse régionale d'assurance maladie Nord-Picardie (Regula (EEK) Nr. 1408/71 — 4. panta 2.a punkts, 10.a pants un 95.b pants — Vecuma papildu pabalsts — Valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem šī pabalsta piešķiršana ir atkarīga no nosacījuma par dzīvesvietu — Īpašs uz iemaksām nebalstīts pabalsts — Iekļaušana Regulas Nr. 1408/71 II a pielikumā)	5

2007/C 042/10	Lieta C-269/05: Tiesas (septītā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku (Valsts pienākumu neizpilde — Regulas (EEK) Nr. 4055/86 1. pants — Jūras pārvadājumi — Ostas nodeva, kuru piemēro kuģiem, kas pārvadā pasažierus vai preces — Ostas nodeva, ko piemēro ar prāmi pārvadātiem transportlīdzekļiem — Diskriminācija)	6

2007/C 042/11	Lieta C-279/05: Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī (College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vonk Dairy Products BV pret Productschap Zuivel (Lauksaimniecība — Tirgu kopīgā organizācija — Siers — Regulas (EEK) Nr. 3665/87 16.-18. pants — Diferencētas eksporta kompensācijas — Reeksports, kas no importētājvalsts veikts praktiski nekavējoties — Ļaunprātīgas rīcības pierādījums — Nepamatotu maksājumu atgūšana — Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrā daļa — Turpināts vai vairākkārtējs pārkāpums)	7

2007/C 042/12	Lieta C-384/05: Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Johan Piek pret Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij (Piens un piena produkti — Papildmaksājumi pienam — Īpašs references daudzums — Regulas (EEK) Nr. 857/84 3. panta 1. punkta otrā daļa)	7

2007/C 042/13	Lieta C-400/05: Tiesas (piektā palāta) spriedums 2007. gada 11. janvārī (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — B.A.S. Trucks BV pret Staatssecretaris van Financiën (Kopējais muitas tarifs — Kombinētā nomenklatūra — Tarifu klasifikācija — Apakšpozīcija 8704 10 — Automašīna, kas paredzēta lietošanai būvlaukumos un materiālu pārvadāšanai un izkraušanai, kā arī lietošanai uz ceļiem)	8

2007/C 042/14	Lieta C-487/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 27. novembrī ierosinājusi British Aggregates Association par Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-210/02 British Aggregates Association pret Eiropas Kopienu Komisiju	8

2007/C 042/15	Lieta C-495/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 1. decembrī ierosinājis Bart Nijs par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 3. oktobra spriedumu lietā T-171/05 Bart Nijs pret Revīzijas palātu	9

2007/C 042/16	Lieta C-497/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 5. decembrī ierosinājusi CAS Succhi di Frutta SpA par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 13. septembra spriedumu lietā T-226/01 CAS Succhi di Frutta SpA pret Komisiju	10

2007/C 042/17	Lieta C-500/06: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Giudice di pace di Genova (Itālija) 2006. gada 8. decembra rīkojumu — Corporación Dermoestética SA pret To Me Group Advertising Media	10

2007/C 042/18	Lieta C-501/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 11. decembrī ierosinājusi GlaxoSmithKline Services Unlimited (GSK), iepriekš Glaxo Wellcome plc par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-168/01 GlaxoSmithKline Services Unlimited pret Eiropas Kopienu Komisiju	11

2007/C 042/19	Lieta C-504/06: Prasība, kas celta 2006. gada 13. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku	11

2007/C 042/20	Lieta C-505/06: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Commissione tributaria regionale di Genova (Itālija) 2006. gada 12. jūnija rīkojumu — Agenzia Dogane Circoscrizione Doganale di Genova pret Euricom SpA	12

2007/C 042/21	Lieta C-512/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 18. decembrī ierosinājusi PTV Planung Transport Verkehr AG pret Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 10. oktobra spriedumu lietā T-302/03 PTV Planung Transport Verkehr AG pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi)	12

2007/C 042/22	Lieta C-513/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 18. decembrī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-168/01 GlaxoSmithKline Services Unlimited, iepriekš Glaxo Wellcome plc pret Eiropas Kopienu Komisiju	13

2007/C 042/23	Lieta C-516/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 20. decembrī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-153/04 Ferriere Nord SpA pret Eiropas Kopienu Komisiju	14

2007/C 042/24	Lieta C-517/06: Prasība, kas celta 2006. gada 20. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Austrijas Republiku	14

2007/C 042/25	Lieta C-518/06: Prasība, kas celta 2006. gada 20. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku	15

2007/C 042/26	Lieta C-521/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 21. decembrī ierosinājusi Athinaïki Techniki AE par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 26. septembra rīkojumu lietā T-94/05 Athinaïki Techniki AE pret Komisiju	16

2007/C 042/27	Lieta C-522/06: Prasība, kas celta 2006. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Beļģijas Karalisti	16

2007/C 042/28	Lieta C-523/06: Prasība, kas celta 2006. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Somijas Republiku	17

2007/C 042/29	Lieta C-525/06: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Rechtbank van koophandel Hasselt (Beļģija) 2006. gada 22. decembra rīkojumu — NV de Nationale Loterij pret BVBA Customer Service Agency	17

2007/C 042/30	Lieta C-526/06: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Hoge Raad der Nederlanden2006. gada 27. decembrī rīkojumu — Staatssecretaris van Financiën pret Road Air Logistics Customs BV	18

2007/C 042/31	Lieta C-528/06: Prasība, kas celta 2006. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Beļģijas Karalisti	18

2007/C 042/32	Lieta C-529/06: Prasība, kas celta 2006. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti	18

2007/C 042/33	Lieta C-530/06: Prasība, kas celta 2006. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku	19

2007/C 042/34	Lieta C-531/06: Prasība, kas celta 2006. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret Itālijas Republiku	19

2007/C 042/35	Lieta C-534/06: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Corte suprema di cassazione (Itālija) 2006. gada 27. decembra rīkojumu — Industria Lavorazione Carni Ovine pret Regione Lazio	19

2007/C 042/36	Lieta C-1/07: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Landgerichts Siegen (Vācija) 2007. gada 3. janvāra rīkojumu — kriminālprocess pret Frank Weber	20

2007/C 042/37	Lieta C-4/07: Prasība, kas celta 2007. gada 11. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Portugāles Republiku	20

2007/C 042/38	Lieta C-5/07: Prasība, kas celta 2007. gada 12. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija pret Portugāles Republiku	20

2007/C 042/39	Lieta C-219/06: Tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 7. decembra rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija pret Luksemburgas Lielhercogisti	21

	Pirmās instances tiesa
2007/C 042/40	Tiesnešu sadalījums palātās	22

2007/C 042/41	Lieta T-365/06: Prasība, kas celta 2006. gada 1. decembrī — Bateaux Mouches pret ITSB — Castanet (Bateaux Mouches)	23

2007/C 042/42	Lieta T-369/06: Prasība, kas celta 2006. gada 7. decembrī — Holland Malt pret Komisiju	23

2007/C 042/43	Lieta T-371/06: Prasība, kas celta 2006. gada 4. decembrī — Vācija pret Komisiju	24

2007/C 042/44	Lieta T-372/06: Prasība, kas celta 2006. gada 11. decembrī — Bomba Energia Getränke pret ITSB — Eckes-Granini (Bomba)	25

2007/C 042/45	Lieta T-373/06: Prasība, kas celta 2006. gada 13. decembrī — Rath pret ITSB — Grandel (Epican Forte)	25

2007/C 042/46	Lieta T-374/06: Prasība, kas celta 2006. gada 13. decembrī — Rath pret ITSB — Grandel (Epican)	26

2007/C 042/47	Lieta T-375/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Viega pret Komisiju	26

2007/C 042/48	Lieta T-376/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Legris Industries pret Komisiju	27

2007/C 042/49	Lieta T-377/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Comap pret Komisiju	28

2007/C 042/50	Lieta T-379/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Kaimer u.c. pret Komisiju	29

2007/C 042/51	Lieta T-381/06: Prasība, kas celta 2006. gada 15. decembrī — FRA.BO pret Komisiju	29

2007/C 042/52	Lieta T-382/06: Prasība, kas celta 2006. gada 15. decembrī — Tomkins pret Komisiju	30

2007/C 042/53	Lieta T-391/06: Prasība, kas celta 2006. gada 19. decembrī — Karstadt Quelle pret ITSB — dm drogerie markt (S-HE)	31

2007/C 042/54	Lieta T-392/06: Prasība, kas celta 2006. gada 20. decembrī — Union Investment Privatfonds pret ITSB — Unicre-Cartão International De Crédito (unibanco)	31

2007/C 042/55	Lieta T-394/06: Prasība, kas celta 2006. gada 11. decembrī — Itālija pret Komisiju	32

2007/C 042/56	Lieta T-395/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Itālija pret Komisiju	32

2007/C 042/57	Lieta T-396/06: Prasība, kas celta 2006. gada 21. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija pret TGA Technische Gebäudeausrüstung Chemnitz	33

2007/C 042/58	Lieta T-397/06: Prasība, kas celta 2006. gada 16. decembrī — DOW AgroSciences pret EFSA	33

2007/C 042/59	Lieta T-398/06: Prasība, kas celta 2006. gada 15. decembrī — UniCredito Italiano pret ITSB — Union Investment Privatfonds (1 Uni-credit)	33

2007/C 042/60	Lieta T-399/06: Prasība, kas celta 2006. gada 27. decembrī — giropay pret ITSB (GIROPAY)	34

2007/C 042/61	Lieta T-401/06: Prasība, kas celta 2006. gada 28. decembrī — Brosmann Footwear (HK) u.c. pret Padomi	34

2007/C 042/62	Lieta T-402/06: Prasība, kas celta 2006. gada 27. decembrī — Spānija pret Komisiju	35

2007/C 042/63	Lieta T-403/06: Prasība, kas celta 2006. gada 22. decembrī — Beļģija pret Komisiju	36

2007/C 042/64	Lieta T-404/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 22. decembrī ierosinājis Eiropas Izglītības fonds par Civildienesta tiesas 2006. gada 26. oktobra spriedumu lietā F-1/05 Landgren pret Eiropas Izglītības fondu	37

2007/C 042/65	Lieta T-405/06: Prasība, kas celta 2006. gada 27. decembrī — Arcelor u.c. pret Komisiju	37

2007/C 042/66	Lieta T-406/06: Prasība, kas celta 2006. gada 28. decembrī — Evropaïki Dynamiki pret Komisiju	38

2007/C 042/67	Lieta T-407/06: Prasība, kas celta 2006. gada 21. decembrī — Zhejiang Aokang Shoes pret Padomi	38

2007/C 042/68	Lieta T-408/06: Prasība, kas celta 2006. gada 21. decembrī — Wenzhou Taima Shoes pret Padomi	39

2007/C 042/69	Lieta T-409/06: Prasība, kas celta 2006. gada 21. decembrī — Sun Sang Kong Yuen Shoes Factory pret Padomi	39

2007/C 042/70	Lieta T-410/06: Prasība, kas celta 2006. gada 21. decembrī — Foshan City Nanhai Golden Step Industrial pret Padomi	40

2007/C 042/71	Lieta T-411/06: Prasība, kas celta 2006. gada 22. decembrī — SO.GE.L.M.A. pret EAR	40

2007/C 042/72	Lieta T-412/06: Prasība, kas celta 2006. gada 29. decembrī — Vitro Corporativo pret ITSB — VKR Holding (Vitro)	41

2007/C 042/73	Lieta T-413/06 P: Apelācija, kas 2006. gada 22. decembrī ierosināta par Civildienesta tiesas 2006. gada 9. oktobra spriedumu lietā F-53/06, Gualtieri pret Komisiju	42

2007/C 042/74	Lieta T-414/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 27. decembrī ierosinājis Philippe Combescot par Civildienesta tiesas 2006. gada 19. oktobra spriedumu lietā F-114/05 Philippe Combescot pret Komisiju	42

2007/C 042/75	Lieta T-415/06 P: Apelācija, ko 2006. gada 29. decembrī ierosinājusi De Smedt par Civildienesta tiesas 2006. gada 19. oktobra spriedumu lietā F-59/05 De Smedt pret Komisiju	43

2007/C 042/76	Lieta T-416/06: Prasība, kas celta 2006. gada 29. decembrī — Sumitomo Chemical Agro Europe pret Komisiju	43

2007/C 042/77	Lieta T-4/07: Prasība, kas celta 2007. gada 5. janvārī — Sanofi-Aventis pret ITSB — AstraZeneca	44

2007/C 042/78	Lieta T-97/06: Pirmās instances tiesas 2006. gada 1. decembra rīkojums — Neoperl pret ITSB (sanitāras šļūtenes attēls)	45

	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2007/C 042/79	Lieta F-92/05: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 16. janvāra spriedums — Genette pret Komisiju (Ierēdņi — Pensijas — Iegūtās tiesības uz pensiju pirms darba uzsākšanas Kopienās — Pārnešana uz Kopienu režīmu — Pārnešanas pieteikuma atsaukšana, lai varētu pamatoties uz jaunām, izdevīgākām normām)	46

2007/C 042/80	Lieta F-115/05: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 16. janvāra spriedums — Vienne u.c. pret Parlamentu (Ierēdņi — Administrācijas pienākums sniegt palīdzību — Atteikums — Beļģijā iegūto pensijas tiesību pārcelšana)	46

2007/C 042/81	Lieta F-119/05: Pirmās instances tiesas 2007. gada 16. janvāra spriedums — Gesner pret ITSB (Ierēdņi — Invaliditāte — Lūguma izveidot invaliditātes komisiju noraidīšana)	47

2007/C 042/82	Lieta F-126/05: Civildienesta tiesas (pirmā palāta) spriedums 2007. gada 16. janvārī — Borbély pret Komisiju (Ierēdņi — Izdevumu atmaksāšana — Iekārtošanās pabalsts — Dienas nauda — Ceļa izdevumi saistībā ar stāšanos amatā — Amatā iecelšanas vieta — Neierobežota kompetence)	47

2007/C 042/83	Lieta F-3/06: Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 16. janvāra spriedums — Frankin u.c. pret Komisiju (Ierēdņi — Administrācijas pienākums sniegt palīdzību — Atteikums — Beļģijā iegūto pensijas tiesību pārcelšana)	47

2007/C 042/84	Lieta F-147/06: Prasība, kas celta 2006. gada 27. decembrī — Dragoman pret Komisiju	48

2007/C 042/85	Lieta F-148/06: Prasība, kas celta 2006. gada 28. decembrī — Collée pret Parlamentu	48

2007/C 042/86	Lieta F-1/07: Prasība, kas celta 2007. gada 3. janvārī — Chassagne pret Komisiju	49