ISSN 1725-5201

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 317E

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

49. sējums
2006. gada 23. decembris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Informācija

 

EIROPAS PARLAMENTS

 

Pirmdiena, 2006. gada 11. decembris

2006/C 317E/01

PROTOKOLS

1

SĒDES NORISE

1

Sesijas atsākšana

1

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

1

Parlamenta sastāvs (novērotāji)

1

Pieprasījums aizstāvēt deputāta imunitāti

1

Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana

2

Dokumentu iesniegšana

3

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 116. pants)

8

Rakstiskas deklarācijas un mutiski jautājumi (iesniegšana)

8

Lūgumraksti

8

Padomes nosūtītie nolīgumu teksti

11

Lēmumi par atsevišķiem dokumentiem

12

Darba kārtība

12

Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

13

Eiropas Ķimikāliju aģentūra ***II — Direktīvas 67/548/EEK par bīstamām vielām (REACH) grozīšana ***II (debates)

13

Kopienas muitas kodekss ***I — Programma Muita 2013 ***I (debates)

14

Traumu profilakse un drošības veicināšana * (debates)

14

Izdevumi veterinārijas jomā * (debates)

15

Banānu nozare * (debates)

15

Barības maisījumu aprite ***I (debates)

15

Nākamās sēdes darba kārtība

16

Sēdes slēgšana

16

APMEKLĒJUMU REĢISTRS

17

 

Otrdiena, 2006. gada 12. decembris

2006/C 317E/02

PROTOKOLS

19

SĒDES NORISE

19

Sēdes atklāšana

19

Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem)

19

Dokumentu iesniegšana

20

Apropriāciju pārvietojumi

22

Komisijas 2007. gada darba un likumdošanas programma (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi)

24

Krievijas un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksme (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi)

24

Lēmums par pieprasījumu piemērot steidzamības procedūru

25

Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instruments ***II — Finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni * (debates)

26

Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu ***III (debates)

26

Oficiāla sveikšana

27

Balsošanas laiks

27

Bulgārijas komisāra iecelšana amatā (balsošana)

27

Rumānijas komisāra iecelšana amatā (balsošana)

27

Saharova prēmijas piešķiršana (svinīgā sēde)

27

Darba kārtība

28

Balsošanas laiks (turpinājums)

28

Bulgārijas pārstāvja iecelšana Revīzijas palātas locekļa amatā (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

28

Rumānijas pārstāvja iecelšana Revīzijas palātas locekļa amatā (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

28

Islandes un Norvēģijas līdzdalības aspekti Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie dalībvalstu ārējām robežām * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

29

Kopienas rīcības programma patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam) ***II (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

29

Konkrētu pārnēsājamu, sūkļveidīgu encefalopātu profilakse, kontrole un izskaušana ***II (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

29

Datu sniegšana par dalībvalstīs krastā izkrautajiem zvejniecības produktiem ***II (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

30

Nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzība saistībā ar Eiropas audiovizuālajiem un informācijas pakalpojumiem ***II (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

30

Programma Muita 2013 ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

30

Elektroniska vide muitā un tirdzniecībā ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

30

Lauku saimniecību struktūras apsekojumi ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

31

Līdzekļu atguves dienestu sadarbība * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

31

Izdevumi veterinārijas jomā * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

31

Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu ***III (balsošana)

32

Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instruments ***II (balsošana)

32

Kopienas muitas kodekss ***I (balsošana)

32

Barības maisījumu aprite ***I (balsošana)

32

Kopienas statistika par ārvalstu saistīto uzņēmumu struktūru un darbību ***I (balsošana)

33

Eiropas finanšu instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai pasaulē ***I (balsošana)

33

Traumu profilakse un drošības veicināšana * (balsošana)

34

Finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni * (balsošana)

34

Balsojumu skaidrojumi

34

Balsojumu labojumi un nodomi balsot

35

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

35

Dalībvalstu atsevišķu noteikumu saskaņošana attiecībā uz televīzijas apraidi ***I (debates)

35

Cilvēktiesību padomes ikgadējais ziņojums (debates)

36

2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekts ar Padomes iesniegtajiem grozījumiem (visas iedaļas) — Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam * — Budžeta grozījuma projekts 6/2006 (debates)

36

Darba kārtība

37

Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

37

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveide ***I (debates)

38

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ***II (debates)

39

Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājums attiecībā uz emisiju un piekļuve transportlīdzekļa remonta informācijai ***I (debates)

39

Parlamenta sastāvs

40

Nākamās sēdes darba kārtība

40

Sēdes slēgšana

40

APMEKLĒJUMU REĢISTRS

41

I PIELIKUMS

43

II PIELIKUMS

50

PIEŅEMTIE TEKSTI

58

P6_TA(2006)0529Bulgārijas Komisijas locekles iecelšana amatāEiropas Parlamenta lēmums, ar ko apstiprina Bulgārijas Republikas izvirzītās jaunās Komisijas locekles Meglena Kuneva iecelšanu amatā

58

P6_TA(2006)0530Rumānijas Komisijas locekļa apstiprināšana amatāEiropas Parlamenta lēmums par Rumānijas izvirzītā jaunā Komisijas locekļa Leonard Orban apstiprināšanu amatā

59

P6_TA(2006)0531Nadezhda Sandolova iecelšana par Revīzijas palātas locekliEiropas Parlamenta lēmums par priekšlikumu iecelt Nadezhda Sandolova par Revīzijas palātas locekli (C6-0411/2006 — 2006/0811(CNS))

59

P6_TA(2006)0532Ovidiu Ispir iecelšana par Revīzijas palātas locekliEiropas Parlamenta lēmums par priekšlikumu iecelt Ovidiu Ispir par Revīzijas palātas locekli (C6-0410/2006 — 2006/0812(CNS))

60

P6_TA(2006)0533Vienošanās starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par minēto valstu līdzdalības aspektiem Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas vārdā parakstīto Vienošanos starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par minēto valstu līdzdalības aspektiem Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (COM(2006)0178 — C6-0358/2006 — 2006/0063(CNS))

60

P6_TA(2006)0534Kopienas rīcības programma patērētāju politikas jomā (2007. līdz 2013. gadam) ***IIEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju politikas jomā (2007. līdz 2013. gadam) (13241/1/2006 — C6-0420/2006 — 2005/0042B (COD))

61

P6_TA(2006)0535Konkrētu pārnēsājamu, sūkļveidīgu encefalopātu profilakse, kontrole un izskaušana ***IIEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 999/2001, kas nosaka noteikumus par konkrētu pārnēsājamu, sūkļveidīgu encefalopātu profilaksi, kontroli un izskaušanu (14224/4/2006 — C6-0432/2006 — 2004/0270B(COD))

62

P6_TA(2006)0536Statistikas dati par izkrautajiem zvejniecības produktiem ***IIEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1382/91 (14283/1/2006 — C6-0421/2006 — 2005/0223(COD))

62

P6_TA(2006)0537Nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzība saistībā ar audiovizuālo un informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju ***IIEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu par nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzību un atbildes tiesībām saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju (9577/1/2006 — C6-0313/2006 — 2004/0117(COD))

63

P6_TA(2006)0538Muita 2013 programma ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par muitas rīcības programmas (Muita 2013) izveidi (COM(2006)0201 — C6-0158/2006 — 2006/0075(COD))

64

P6_TC1-COD(2006)0075Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK par muitas rīcības programmas (Muita 2013) izveidi Kopienā

64

P6_TA(2006)0539Elektroniska vide muitā un tirdzniecībā ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā (COM(2005)0609 — C6-0420/2005 — 2005/0247(COD))

74

P6_TA(2006)0540Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumi ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu saistībā ar finanšu līdzekļu apjomu laikposmam no 2007. līdz 2009. gadam un maksimālo Kopienas ieguldījumu Bulgārijai un Rumānijai (COM(2006)0344 — C6-0217/2006 — 2006/0112 (COD))

74

P6_TC1-COD(2006)0112Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu saistībā ar finanšu līdzekļu apjomu laikposmam no 2007. līdz 2009. gadam un maksimālo Kopienas ieguldījumu Bulgārijai un Rumānijai

75

P6_TA(2006)0541Sadarbība starp līdzekļu atguves dienestiem *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Austrijas Republikas, Beļģijas Karalistes un Somijas Republikas ierosmi pieņemt Padomes lēmumu attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā (7259/2006 — C6-0122/2006 — 2006/0805(CNS))

76

P6_TA(2006)0542Izdevumi veterinārijas jomā *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (COM(2006)0273 — C6-0199/2006 — 2006/0098 (CNS))

78

P6_TA(2006)0543Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu un to kvalitātes pasliktināšanos ***IIIEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopējo projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un to kvalitātes pasliktināšanos (PE-CONS 3658/2006 — C6-0382/2006 — 2003/0210(COD))

81

P6_TA(2006)0544Attīstības sadarbības finansēšanas instruments ***IIEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par attīstības sadarbības finansēšanas instrumenta izveidi (11944/2/2006 — C6-0357/2006 — 2004/0220(COD))

82

P6_TA(2006)0545Kopienas Muitas kodekss ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss) (COM(2005)0608 — C6-0419/2005 — 2005/0246(COD))

82

P6_TC1-COD(2005)0246Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. …/2007, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss)

83

PIELIKUMS

159

P6_TA(2006)0546Barības maisījumu aprite ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izdara labojumus Direktīvā 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti (COM(2006)0340 — C6-0209/2006 — 2006/0117(COD))

166

P6_TC1-COD(2006)0117Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2006/EK, ar kuru groza Direktīvu 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti

166

P6_TA(2006)0547Statistika par ārvalstu saistītajiem uzņēmumiem ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistīto uzņēmumu struktūru un darbību (KOM(2005)0088 — C6-0084/2005 — 2005/0016(COD))

168

P6_TC1-COD(2005)0016Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007 attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistīto uzņēmumu struktūru un darbību

169

I PIELIKUMSKOPĒJAIS MODULIS IEKŠĒJAI STATISTIKAI PAR ĀRVALSTU SAISTĪTAJIEM UZŅĒMUMIEM

174

II PIELIKUMSKOPĒJAIS MODULIS ĀRĒJAI STATISTIKAI PAR ĀRVALSTU SAISTĪTIEM UZŅĒMUMIEM

176

III PIELIKUMSDETALIZĒTAS INFORMĀCIJAS LĪMEŅI PĒC ĢEOGRĀFISKĀ UN EKONOMISKĀS DARBĪBAS IEDALĪJUMA

177

P6_TA(2006)0548Finanšu instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē (Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments) (COM(2006)0354 — C6-0206/2006 — 2006/0116(COD))

185

P6_TC1-COD(2006)0116Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments)

185

P6_TA(2006)0549Traumu profilakse un drošuma veicināšana *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes ieteikumam par traumu profilaksi un drošuma veicināšanu (COM(2006)0329 — C6-0238/2006 — 2006/0106(CNS))

199

P6_TA(2006)0550Finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (11877/2006 — C6-0265/2006 — 2006/0807(CNS))

205

P6_TA(2006)0551Aktīvās vielas farmācijāEiropas Parlamenta deklarācija par aktīvajām vielām farmācijā

213

 

Trešdiena, 2006. gada 13. decembris

2006/C 317E/03

PROTOKOLS

215

SĒDES NORISE

215

Sēdes atklāšana

215

Dokumentu iesniegšana

215

Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi

215

Paplašināšanās stratēģija un galvenie mērķi 2006.-2007. gadam — Eiropas Savienības spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālie aspekti (debates)

215

Politisko grupu sastāvs

216

Darba kārtība

216

Priekšsēdētāja paziņojums

216

Balsošanas laiks

216

Eiropas Ķimikāliju aģentūra ***II (balsošana)

217

Direktīvas 67/548/EEK par bīstamām vielām (REACH) grozīšana ***II (balsošana)

217

Bulgāru un rumāņu valodas iekļaušana Eiropas Kopienu Tiesas reglamentā minētajā tiesvedības valodu sarakstā * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

217

Bulgāru un rumāņu valodas iekļaušana tiesvedības valodās, kas noteiktas Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas reglamentā * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

218

Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008. g.) ***II (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

218

Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

218

Budžeta grozījuma projekts 6/2006 (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

218

Dalībvalstu atsevišķu noteikumu saskaņošana attiecībā uz televīzijas apraidi ***I (balsošana)

219

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveide ***I (balsošana)

219

Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājums attiecībā uz emisiju un piekļuve transportlīdzekļa remonta informācijai ***I (balsošana)

219

Finanšu iemaksas Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.-2010. g.) * (balsošana)

220

Banānu nozare * (balsošana)

220

Periods pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem * (balsošana)

220

Komisijas 2007. gada darba un likumdošanas programma (balsošana)

220

Krievijas un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksme (balsošana)

221

Direktīvas 85/611/EEK (par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)) ieviešana (balsošana)

221

Paplašināšanās stratēģija un galvenie mērķi 2006.-2007. gadam (balsošana)

222

Eiropas Savienības spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālie aspekti (balsošana)

222

Balsojumu skaidrojumi

222

Balsojumu labojumi un nodomi balsot

223

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

223

Datu aizsardzība (debates)

223

Eiropadomes sagatavošana (2006. gada 14., 15. decembris) (debates)

224

Oficiāla sveikšana

224

Eiropadomes sagatavošana (2006. gada 14., 15. decembris) (debašu turpināšana)

224

Oficiāla sveikšana

224

Eiropadomes sagatavošana (2006. gada 14., 15. decembris) (debašu turpināšana)

224

Oficiāla sveikšana

224

Eiropadomes sagatavošana (2006. gada 14., 15. decembris) (debašu turpināšana)

225

Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

225

Autovadītāju apliecības (pārstrādāts variants) ***II (debates)

226

Prasības par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem ***I (debates)

226

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (regula) * — Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (lēmums) * (debates)

227

Vardarbīgas video spēles (debates)

227

Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšana (komitejas, kvestori) (debates)

227

Nākamās sēdes darba kārtība

228

Sēdes slēgšana

228

APMEKLĒJUMU REĢISTRS

229

I PIELIKUMS

231

II PIELIKUMS

252

PIEŅEMTIE TEKSTI

365

P6_TA(2006)0552Eiropas Ķimikāliju aģentūra ***IIEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes Kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (7524/8/2006 — C6-0267/2006 — 2003/0256(COD))

365

P6_TC2-COD(2003)0256Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 13. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006 attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, novērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), ar ko nodibina Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK

365

PIELIKUMS

366

P6_TA(2006)0553Direktīvas 67/548/EEK attiecībā uz bīstamām vielām (REACH) grozīšana ***IIEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju par to, ka tiek pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to piemērotu Regulai (EK) Nr. …/2006 attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, novērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), ar ko nodibina Eiropas Ķimikāliju aģentūru (7525/3/2006 — C6-0268/2006 — 2003/0257 (COD))

368

P6_TA(2006)0554Bulgāru un rumāņu valodas iekļaušana Eiropas Kopienu Tiesas reglamentā minētajā tiesvedības valodu sarakstā *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par grozījumiem Eiropas Kopienu Tiesas reglamentā jautājumā par valodu lietojumu, lai iekļautu bulgāru un rumāņu valodu kā tiesvedības valodas, kas minētas Reglamentā (15712/2006 — C6-0434/2006 — 2006/0813(CNS))

368

P6_TA(2006)0555Bulgāru un rumāņu valodas iekļaušana tiesvedības valodās, kas noteiktas Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas reglamentā *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu, ar ko groza Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas reglamentu attiecībā uz valodu lietojumu, lai bulgāru un rumāņu valodu iekļautu tiesvedības valodās, kas noteiktas reglamentā (15715/2006 — C6-0435/2006 — 2006/0814(CNS))

369

P6_TA(2006)0556Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008) ***IIEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma par Eiropas starpkultūru dialoga gadu (2008) pieņemšanu (14153/2/2006 — C6-0422/2006 — 2005/0203(COD))

369

P6_TA(2006)0557Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par kopējām pamatnostādnēm, ko Padome pieņēmusi nolūkā pieņemt Padomes regulu, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (14259/2006 — C6-0431/2006 — 2005/0090(CNS))

370

PIELIKUMS

371

P6_TA(2006)0558Budžeta grozījuma projekts 6/2006Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2006 projektu, Daļa III — Komisija (15635/2006 — C6-0441/2006 — 2006/2265 (BUD))

406

P6_TA(2006)0559Televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšana ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (COM(2005)0646 — C6-0443/2005 — 2005/0260(COD))

407

P6_TC1-COD(2005)0260Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 13. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/…/EK, ar kuru izdara grozījumus Padomes Direktīvā 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos

408

P6_TA(2006)0560Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidošana ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (COM(2006)0091 — C6-0082/2006 — 2006/0033(COD))

432

P6_TC1-COD(2006)0033Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 13. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi

432

P6_TA(2006)0561Tipa apstiprinājums mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisiju un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta informācijai ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisiju un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta informācijai, ar ko groza Direktīvu 72/306/EEK un Direktīvu …/…/EK (KOM(2005)0683 — C6-0007/2006 — 2005/0282(COD))

440

P6_TC1-COD(2005)0282Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 13. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007, par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

441

I PIELIKUMSMAKSIMĀLĀ PIEĻAUJAMĀ EMISIJA

455

II PIELIKUMSGROZĪJUMI DIREKTĪVĀ 70/156/EEK

456

P6_TA(2006)0562Finanšu iemaksas Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.-2010. g.) *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.-2010. g.) (COM(2006)0564 — C6-0423/2006 — 2006/0194(CNS))

458

P6_TA(2006)0563Banānu nozare *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari (COM(2006)0489 — C6-0339/2006 — 2006/0173(CNS))

459

P6_TA(2006)0564Noteikumi par PVN radio un televīzijas apraides un citiem pakalpojumiem *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2002/38/EK attiecībā uz noteikumu par pievienotās vērtības nodokli radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem piemērošanas periodu (COM(2006)0739 — C6-0437/2006 — 2006/0245(CNS))

467

P6_TA(2006)0565Komisijas likumdošanas un darba programma 2007. gadamEiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2007. gadam

467

P6_TA(2006)0566ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmeEiropas Parlamenta rezolūcija par 2006. gada 24. novembrī notikušo ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi

474

P6_TA(2006)0567Direktīvas 85/611/EEK (PVKIU) ieviešanaEiropas Parlamenta rezolūcija par projektu Komisijas direktīvai, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai izskaidrotu atsevišķas definīcijas

478

P6_TA(2006)0568Paplašināšanas stratēģija un galvenie uzdevumi 2006.-2007. gadāEiropas Parlamenta rezolūcija attiecībā uz Komisijas paziņojumu par paplašināšanas stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.-2007. gadā (2006/2252(INI))

480

P6_TA(2006)0569Eiropas Savienības spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālie aspektiEiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālajiem aspektiem (2006/2226(INI))

485

 

Ceturtdiena, 2006. gada 14. decembris

2006/C 317E/04

PROTOKOLS

491

SĒDES NORISE

491

Sēdes atklāšana

491

Dokumentu iesniegšana

491

Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata — Rīcības plāns attiecībā uz biomasas izmantošanu — Palīdzība kodoldrošības veicināšanai * (debates)

492

Piemiņas brīdis

493

Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana

493

Balsošanas laiks

495

Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts — 2007. finanšu gads — Ar Padomes iesniegtajiem grozījumiem (balsošana)

495

2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekts ar Padomes iesniegtajiem grozījumiem (visas iedaļas) (balsošana)

497

Iepriekšējas izskatīšanas un apspriešanās procedūra attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem, ko dalībvalstis ieplānojušas transporta jomā (kodificēta versija) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

497

Kontroles pasākumu atcelšana, ko veic uz dalībvalstu robežām (autoceļu un iekšējo ūdensceļu transports) (kodificēta versija) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

498

Tādas statistiskās informācijas nosūtīšana, uz kuru attiecas konfidencialitāte (kodificēta versija) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

498

Statistikas datu, kas raksturo nozveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, iesniegšana (kodificēta versija) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

498

Kopienas kritēriji noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un uzraudzībai (kodificēta versija) * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

498

EK un Paragvajas nolīgums par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

499

Pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu jomā (nolīgums starp EK un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm) * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

499

Pagaidu shēma cukura rūpniecības restrukturizācijai sakarā ar paplašināšanos * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

499

Narkotiku apkarošana un informēšana par tām (2007.-2013. g.) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

499

Civiltiesības (2007.-2013. g.) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

500

Eiropas Bēgļu fonda izveide (2008.-2013. g.) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

500

Prasības par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

500

Eiropas fonda izveide trešo valstu valstspiederīgo integrācijai (2007.-2013. g.) * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

501

Īpaša programma Novēršana, gatavība un seku pārvaldība cīņā pret terorismu (2007.-2013. g.) * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

501

Komiteju skaitliskais sastāvs (balsošana)

501

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ***II (balsošana)

501

Autovadītāju apliecības (pārstrādāts variants) ***II (balsošana)

502

Eiropas Parlamenta Reglamenta 81. panta grozīšana, Īstenošanas noteikumi (balsošana)

502

Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšana (komitejas, kvestori) (balsošana)

502

Ārējo robežu fonda izveide (2007.-2013. g.) ***I (balsošana)

502

Eiropas Eiropas Atgriešanās fonda izveide (2008.-2013. g.) ***I (balsošana)

503

Pediatrijā lietojamās zāles ***I (balsošana)

503

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ***I (balsošana)

503

Pamattiesības un pilsonība (2007.-2013. g.) * (balsošana)

504

Krimināltiesības (2007.-2013. g.) * (balsošana)

504

Īpaša programma Novērst un apkarot noziedzību (2007.-2013. g.) * (balsošana)

504

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (regula) * (balsošana)

505

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (lēmums) * (balsošana)

505

Palīdzība kodoldrošības veicināšanai * (balsošana)

505

Vīza dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanai * (balsošana)

506

Saharov balva (balsošana)

506

Datu aizsardzība saistībā ar policijas sadarbību krimināllietās (balsošana)

506

Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata (balsošana)

507

Rīcības plāns attiecībā uz biomasas izmantošanu (balsošana)

507

Balsojumu skaidrojumi

507

Balsojumu labojumi un nodomi balsot

508

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

508

Hāgas Vērtspapīru konvencija (debates)

508

Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (debates)

509

Situācija Fidži salās

509

ANO spēku līdzdalība seksuālu pārkāpumu gadījumos Libērijā un Haiti

509

Mjanma (Birma)

509

Balsošanas laiks

509

Situācija Fidži salās (balsošana)

510

ANO spēku līdzdalība seksuālu pārkāpumu gadījumos Libērijā un Haiti (balsošana)

510

Mjanma (Birma) (balsošana)

510

Hāgas Vērtspapīru konvencija (balsošana)

511

Komiteju un delegāciju sastāvs

511

Pilnvaru pārbaude

511

Lēmumi par atsevišķiem dokumentiem

511

Rakstiskas deklarācijas, kas ir iekļautas reģistrā (Reglamenta 116. pants)

512

Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana

513

Nākamo sēžu datumi

513

Sesijas pārtraukšana

513

APMEKLĒJUMU REĢISTRS

514

I PIELIKUMS

516

II PIELIKUMS

546

PIEŅEMTIE TEKSTI

588

P6_TA(2006)05702007. finanšu gada vispārējā budžeta projekts (visas iedaļas)Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas) (15637/2006 — C6-0442/2006 — 2006/2018(BUD) — 2006/2018B(BUD)) un Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstules Nr. 1/2007 (SEC(2006)0762), 2/2007 (13886/2006 — C6-0341/2006) un 3/2007 (15636/2006 — C6-0443/2006)

588

PIELIKUMS

595

P6_TA(2006)0571Iepriekšējas pārbaudes un apspriedes procedūra dažiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kurus dalībvalstis ierosinājušas transporta jomā (kodificēta versija) ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam attiecībā uz iepriekšējas pārbaudes un apspriedes procedūru dažiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kurus dalībvalstis ierosinājušas transporta jomā (kodificēta versija) (COM(2006)0284 — C6-0185/2006 — 2006/0099(COD))

598

P6_TA(2006)0572Kontroles pasākumu atcelšana, kurus veic uz dalībvalstu robežām (autoceļu un iekšējo ūdensceļu transporta jomā) (kodificēta versija) ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kontroles pasākumu atcelšanu, kurus veic uz dalībvalstu robežām autoceļu un iekšējo ūdensceļu transporta jomā (kodificēta versija) (COM(2006)0432 — C6-0261/2006 — 2006/0146 (COD))

599

P6_TA(2006)0573Statistikas informācijas nosūtīšana, uz kuru attiecas konfidencialitāte (kodificēta versija) ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (Euratom, EK) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (kodificēta versija) (COM(2006)0477 — C6-0290/2006 — 2006/0159(COD))

600

P6_TA(2006)0574Dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšana, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (kodificētā versija) ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (kodificētā versija) (COM(2006)0497 — C6-0301/2006 — 2006/0164(COD))

600

P6_TA(2006)0575Kopienas kritēriji noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un uzraudzībai (kodificēta versija) *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Kopienas kritērijus noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un uzraudzībai (kodificēta versija) (COM(2006)0315 — C6-0236/2006 — 2006/0104(CNS))

601

P6_TA(2006)0576Nolīgums starp EK un Paragvaju par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Paragvajas Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem (COM(2006)0266 — C6-0308/2006 — 2006/0094(CNS))

602

P6_TA(2006)0577Pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu jomā (ES — Austrālija, Kanāda, Norvēģija, Šveice, Koreja, Japāna un ASV) *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru atļauj slēgt nolīgumu, lai atjaunotu un grozītu nolīgumu par pētniecības un attīstības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu (IMS) jomā starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm (COM(2006)0343 — C6-0373/2006 — 2006/0111(CNS))

602

P6_TA(2006)0578Cukura tirgu kopīga organizācija (pagaidu shēma cukura rūpniecības restrukturizācijai sakarā ar paplašināšanos) *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko pielāgo Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju un Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2006)0677 — C6-0424/2006 — 2006/0226(CNS))

603

P6_TA(2006)0579Narkotiku apkarošana un informēšana par tām ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu Narkotiku apkarošana un informēšana par tām kā daļu no vispārīgās programmas Pamattiesības un tiesiskums (COM(2006)0230 — C6-0095/2005 — 2005/0037B(COD))

604

P6_TC1-COD(2005)0037BEiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu Narkotiku apkarošana un informēšana par tām kā daļu no vispārīgās programmas Pamattiesības un tiesiskums

604

P6_TA(2006)0580Pilsoņu tiesības (2007. — 2013) ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu Pilsoņu tiesības kā daļu no vispārīgās programmas Pamattiesības un tiesiskums (COM(2005)0122 — C6-0096/2005 — 2005/0040(COD))

612

P6_TC1-COD(2005)0040Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu Civiltiesības kā daļu no vispārīgās programmas Pamattiesības un tiesiskums

613

P6_TA(2006)0581Eiropas Bēgļu fonds ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Bēgļu fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (COM(2005)0123 — C6-0124/2005 — 2005/0046(COD))

621

P6_TC1-COD(2005)0046Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2004/904/EK

621

P6_TA(2006)0582Dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju prasības attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 417/2002, ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2978/94 (KOM(2006)0111 — C6-0104/2006 — 2006/0046(COD))

650

P6_TC1-COD(2006)0046Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 417/2002, ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem

650

P6_TA(2006)0583Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fonds *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fondu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (COM(2005)0123 — C6-0238/2005 — 2005/0048(CNS))

652

PIELIKUMS

652

P6_TA(2006)0584Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana (Programma Drošība un brīvību garantēšana) *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam — Vispārīgā programma Drošība un brīvību garantēšana (COM(2005)0124 — C6-0241/2005 — 2005/0034(CNS))

678

P6_TA(2006)0585Pastāvīgo komiteju sastāvsEiropas Parlamenta lēmums par pastāvīgo komiteju sastāvu

688

P6_TA(2006)0586Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ***IIEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (10351/1/2006 — C6-0314/2006 — 2005/0017(COD))

689

P6_TC2-COD(2005)0017Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006 par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi

690

P6_TA(2006)0587Vadītāju apliecības ***IIEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par vadītāju apliecībām (9010/1/2006 — C6-0312/2006 — 2003/0252(COD))

701

P6_TC2-COD(2003)0252Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/…/EK par vadītāju apliecībām (Pārstrādāts variants)

702

I PIELIKUMSNOTEIKUMI PAR KOPIENAS PARAUGA VADĪTĀJU APLIECĪBĀM

714

II PIELIKUMS

724

III PIELIKUMSMINIMĀLIE FIZISKAS UN GARĪGAS PIEMĒROTĪBAS STANDARTI, LAI VADĪTU MEHĀNISKU TRANSPORTLĪDZEKLI

734

IV PIELIKUMSMINIMĀLIE STANDARTI ATTIECĪBĀ UZ PERSONĀM, KURAS PIEŅEM PRAKTISKOS BRAUKŠANAS EKSĀMENUS

739

V PIELIKUMSMINIMĀLĀS PRASĪBAS BRAUKŠANAS APMĀCĪBAI UN EKSĀMENAM ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻIEM AR PIEKABĒM, KAS MINĒTI 4. PANTA 4. PUNKTA B) APAKŠPUNKTA OTRAJĀ DAĻĀ

742

VI PIELIKUMSMINIMĀLĀS PRASĪBAS BRAUKŠANAS APMĀCĪBAI UN EKSĀMENAM A KATEGORIJAS MOTOCIKLIEM (PAKĀPENISKA PIEKĻUVE)

743

VII PIELIKUMS

743

VIII PIELIKUMSATBILSTĪBU TABULA

744

P6_TA(2006)0588Eiropas Parlamenta Reglamenta 81. panta grozīšana, Īstenošanas noteikumiEiropas Parlamenta lēmums par Eiropas Parlamenta Reglamenta 81. panta grozīšanu, Īstenošanas noteikumi (2006/2211(REG))

747

P6_TA(2006)0589Reglamenta grozīšana (kvestori, komiteju birojs)Eiropas Parlamenta lēmums par Eiropas Parlamenta Reglamenta 15. un 182. panta 1. punkta grozīšanu — kvestoru un komiteju biroju ievēlēšana (2006/2287(REG))

749

P6_TA(2006)0590Ārējo robežu fonds ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laikam no 2007. līdz 2013. gadam izveido Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (COM(2005)0123 — C6-0125/2005 — 2005/0047(COD))

749

P6_TC1-COD(2005)0047Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK, ar kuru izveido Ārējo robežu fondu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība

750

P6_TA(2006)0591Eiropas Atgriešanās fonds ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (COM(2005)0123 — C6-0126/2005 — 2005/0049(COD))

782

P6_TC1-COD(2005)0049Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība

783

P6_TA(2006)0592Pediatrijā lietojamās zāles ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu …/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm un grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1768/92, Direktīvā 2001/20/EK, Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (EK) Nr. 726/2004 (COM(2006)0640 — C6-0356/2006 — 2006/0207(COD))

812

P6_TC1-COD(2006)0207Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. …/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm

812

P6_TA(2006)0593Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ***IEiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (COM(2005)0087 — C6-0082/2005 — 2005/0020(COD))

814

P6_TC1-COD(2005)0020Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām

814

I PIELIKUMS

826

832

II PIELIKUMS

833

III PIELIKUMS

835

IV PIELIKUMS

837

P6_TA(2006)0594Pamattiesības un pilsonība (2007.-2013. gads) *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu Pamattiesības un pilsonība kā daļu no vispārīgās programmas Pamattiesības un tiesiskums (COM(2005)0122 — C6-0236/2005 — 2005/0038(CNS))

838

PIELIKUMS

839

P6_TA(2006)0595Krimināltiesības (no 2007. līdz 2013. gadam) *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu Krimināltiesības kā daļu no vispārīgās programmas Pamattiesības un tiesiskums (COM(2005)0122 — C6-0237/2005 — 2005/0039(CNS))

847

PIELIKUMS

847

P6_TA(2006)0596Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību (Programma Drošība un brīvību garantēšana) *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam — vispārīgā programma Drošība un brīvību garantēšana (COM(2005)0124 — C6-0242/2005 — 2005/0035(CNS))

856

P6_TA(2006)0597Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (regula) *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (COM(2006)0383 — C6-0296/2006 — 2006/0125(CNS))

862

P6_TA(2006)0598Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (lēmums) *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu 2001/886/JHA par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (COM(2006)0383 — C6-0297/2006 — 2006/0126(CNS))

863

P6_TA(2006)0599Kodoldrošības veicināšana *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido palīdzības instrumentu kodoldrošības veicināšanai (9037/2006 — C6-0153/2006 — 2006/0802(CNS))

863

P6_TA(2006)0600Vīzas šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas *Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (COM(2006)0084 — C6-0256/2006 — 2006/0022 (CNS))

869

P6_TA(2006)0601Saharova balvaEiropas Parlamenta rezolūcija par Saharova balvu

871

P6_TA(2006)0602Datu aizsardzība saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietāsEiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikums Padomei par stāvokli sarunās attiecībā uz pamatlēmumu par datu aizsardzību saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (2006/2286(INI))

872

P6_TA(2006)0603Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijaiEiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata (2006/2113(INI))

876

P6_TA(2006)0604Biomasas izmantošanaEiropas Parlamenta rezolūcija par rīcības plānu attiecībā uz biomasas izmantošanu (2006/2082(INI))

890

P6_TA(2006)0605FidžiEiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Fidži

898

P6_TA(2006)0606ANO spēku līdzdalība seksuālās vardarbības noziegumos Libērijā un HaitiEiropas Parlamenta rezolūcija par ANO spēku līdzdalību seksuālās vardarbības noziegumos Libērijā un Haiti

899

P6_TA(2006)0607BirmaEiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Birmā

902

P6_TA(2006)0608Hāgas konvencija par vērtspapīriemEiropas Parlamenta rezolūcija par ietekmi, ko izraisīs Hāgas konvencija par vērtspapīriem

904


 

II   Sagatavošanas dokumenti

 

EIROPAS PARLAMENTS

 

Pirmdiena, 2006. gada 18. decembris

2006/C 317E/05

PROTOKOLS

906

SĒDES NORISE

906

Sesijas atsākšana

906

Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

906

Dokumentu iesniegšana

906

Oficiāla sveikšana

906

Ar REACH saistīto tiesību aktu un pētniecības septītās pamatprogrammas parakstīšana

907

Eiropadome 2006. gada 14. un 15. decembrī — Somijas prezidentūras darbības pusgads (debates)

907

Nākamo sēžu datumi

907

Sesijas pārtraukšana

907

APMEKLĒJUMU REĢISTRS

908


 

2006/C 317E/06

s32


LV

 


I Informācija

EIROPAS PARLAMENTS

Pirmdiena, 2006. gada 11. decembris

23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 317/1


PROTOKOLS

(2006/C 317 E/01)

SĒDES NORISE

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

1.   Sesijas atsākšana

Sēde tika atklāta plkst. 17.00.

2.   Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

Iepriekšējās sēdes protokols tika apstiprināts.

Uzstājās Margrietus van den Berg par Komisijas paziņojumu sakarā ar AIDS (2006. gada 30. novembra protokola 4. punkts).

3.   Parlamenta sastāvs (novērotāji)

Bulgārijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs paziņoja, ka Konstantin Dimitrov ir iecelts par Eiropas Parlamenta novērotāju Dimitar Abadjiev vietā, sākot ar 2006. gada 1. decembri.

4.   Pieprasījums aizstāvēt deputāta imunitāti

Giuseppe Gargani pieprasīja aizstāvēt viņa kā deputāta imunitāti Romas tiesā notiekošajā tiesas procesā.

Saskaņā ar Reglamenta 6. panta 3. punktu pieprasījums ir nodots atbildīgajai komitejai, proti, JURI komitejai.

5.   Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana

Priekšsēdētājs paziņoja, ka saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 68. pantu kopīgi ar Padomes priekšsēdētāju otrdien parakstīs šādus koplēmuma procedūrā pieņemtos tiesību aktus:

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pakalpojumiem iekšējā tirgū (3667/1/2006 — C6-0462/2006 — 2004/0001(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (3658/4/2006 — C6-0454/2006 — 2003/0210(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pediatrijā lietojamām zālēm un par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1768/92, Direktīvā 2001/20/EK, Direktīvā 2001/83/EK un Regulā Nr. 726/2004 (3623/6/2006 — C6-0446/2006 — 2004/0217(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu “Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību (3657/1/2006 — C6-0456/2006 — 2005/0041(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido programmu “Kultūra 2007” (2007.-2013. g.) (3656/1/2006 — C6-0455/2006 — 2004/0150(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Padomes Direktīvu 82/714/EEK (3629/1/2006 — C6-0448/2006 — 1997/0335(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (3632/1/2006 — C6-0447/2006 — 2000/0069(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (3659/2/2006 — C6-0463/2006 — 2004/0055(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko trīsdesmito reizi groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (perfluoroktānsulfonāti) (3660/1/2006 — C6-0458/2006 — 2005/0244(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (pārstrādāts variants) (3648/1/2006 — C6-0449/2006 — 2005/0166(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju XVI pielikuma otrā izdevuma (1988.) 1. sējuma 3. nodaļas II daļa (kodificēta versija) (3635/3/2006 — C6-0452/2006 — 2003/0207(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kopīgiem noteikumiem dažiem kravu autopārvadājumu veidiem (kodificēta versija) (3637/1/2006 — C6-0453/2006 — 2004/0017(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (kodificēta versija) (3638/3/2006 — C6-0461/2006 — 2003/0094(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus (kodificēta versija) (3640/2/2006 — C6-0450/2006 — 2006/0067(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (kodificēta versija) (3641/1/2006 — C6-0459/2006 — 2006/0070(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem (kodificēta versija) (3643/2/2006 — C6-0460/2006 — 2006/0071(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (kodificēta versija) (3642/1/2006 — C6-0451/2006 — 2006/0073(COD)).

6.   Dokumentu iesniegšana

Tika iesniegti turpmāk minētie dokumenti.

1.

Parlamenta komitejas

1.1.

Ziņojumi

* Ziņojums par kopējām pamatnostādnēm, ko Padome pieņēmusi nolūkā pieņemt Padomes regulu, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (COM(2006)0213 — C6-0207/2006 — 2005/0090(CNS)) — BUDG komiteja

Referente: Ingeborg Gräßle (A6-0447/2006).

Ziņojums par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2006 projektu (15635/2006 — C6-0441/2006 — 2006/2265(BUD)) — BUDG komiteja

Referents: Giovanni Pittella (A6-0444/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu iecelt Ovidiu Ispir par Revīzijas palātas locekli (N6-0038/2006 — C6-0410/2006 — 2006/0812(CNS)) — CONT komiteja

Referents: Szabolcs Fazakas (A6-0443/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu iecelt Nadezhda SANDOLOVA par Revīzijas palātas locekli (N6-0037/2006 — C6-0411/2006 — 2006/0811(CNS)) — CONT komiteja

Referents: José Javier Pomés Ruiz (A6-0442/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2002/38/EK attiecībā uz noteikumu par pievienotās vērtības nodokli radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem piemērošanas periodu (COM(2006)0739 — C6-0437/2006 — 2006/0245(CNS)) — ECON komiteja

Referents: Zsolt László Becsey (A6-0440/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Bēgļu fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (COM(2005)0123 [[01]] — C6-0124/2005 — 2005/0046(COD)) — LIBE komiteja

Referente: Barbara Kudrycka (A6-0437/2006).

Ziņojums attiecībā uz Komisijas paziņojumu par paplašināšanas stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.-2007. gadā (2006/2252(INI)) — AFET komiteja

Referents: Elmar Brok (A6-0436/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.-2010. g.) (COM(2006)0564 — C6-0423/2006 — 2006/0194(CNS)) — REGI komiteja

Referents: Jim Higgins (A6-0432/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes Regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (COM(2006)0084 — C6-0256/2006 — 2006/0022(CNS)) — LIBE komiteja

Referents: Ioannis Varvitsiotis (A6-0431/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (11877/2006 — C6-0265/2006 — 2006/0807(CNS)) — INTA komiteja

Referents: David Martin (A6-0430/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss) (COM(2005)0608 — C6-0419/2005 — 2005/0246(COD)) — IMCO komiteja

Referente: Janelly Fourtou (A6-0429/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par muitas rīcības programmas (“Muita 2013”) izveidi (COM(2006)0201 — C6-0158/2006 — 2006/0075(COD)) — IMCO komiteja

Referente: Janelly Fourtou (A6-0428/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laikam no 2008. līdz 2013. gadam izveido Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (COM(2005)0123 [[02]] — C6-0125/2005 — 2005/0047(COD)) — LIBE komiteja

Referente: Barbara Kudrycka (A6-0427/2006).

Ziņojums par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata (2006/2113(INI)) — ITRE komiteja

Referente: Eluned Morgan (A6-0426/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (COM(2005)0123 [[04]] — C6-0126/2005 — 2005/0049(COD)) — LIBE komiteja

Referente: Barbara Kudrycka (A6-0425/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu saistībā ar finanšu līdzekļu apjomu laikposmam no 2007. līdz 2009. gadam un maksimālo Kopienas ieguldījumu Bulgārijai un Rumānijai (COM(2006)0344 — C6-0217/2006 — 2006/0112(COD)) — BUDG komiteja

Referents: Janusz Lewandowski (A6-0424/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam Eiropas Kopienas vārdā noslēgt Vienošanos starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par minēto valstu līdzdalības aspektiem Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (COM(2006)0178 — C6-0358/2006 — 2006/0063(CNS)) — LIBE komiteja

Referents: Jean-Marie Cavada (A6-0423/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari (COM(2006)0489 — C6-0339/2006 — 2006/0173(CNS)) — AGRI komiteja

Referents: Jean-Claude Fruteau (A6-0422/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fondu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (COM(2005)0123 [[03]] — C6-0238/2005 — 2005/0048(CNS)) — LIBE komiteja

Referente: Barbara Kudrycka (A6-0419/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru atļauj slēgt nolīgumu, lai atjaunotu un grozītu nolīgumu par pētniecības un attīstības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu (IMS) jomā starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm (COM(2006)0343 — C6-0373/2006 — 2006/0111(CNS)) — ITRE komiteja

Referents: Giles Chichester (A6-0418/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 417/2002, ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2978/94 (COM(2006)0111 — C6-0104/2006 — 2006/0046(COD)) — TRAN komiteja

Referents: Fernand Le Rachinel (A6-0417/2006).

Ziņojums par jaunu sieviešu un meiteņu diskrimināciju izglītības jomā (2006/2135(INI)) — FEMM komiteja

Referente: Věra Flasarová (A6-0416/2006).

Ziņojums par Eiropas Parlamenta Reglamenta 81. panta grozīšanu, Īstenošanas noteikumi (2006/2211(REG)) — AFCO komiteja

Referents: Richard Corbett (A6-0415/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu 2001/886/JHA par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (COM(2006)0383 [[02]] — C6-0297/2006 — 2006/0126(CNS)) — LIBE komiteja

Referents: Carlos Coelho (A6-0413/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko pielāgo Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju un Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2006)0677 — C6-0424/2006 — 2006/0226(CNS)) — AGRI komiteja

Referents: Joseph Daul (A6-0412/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izdara labojumus Direktīvā 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti (COM(2006)0340 — C6-0209/2006 — 2006/0117(COD)) — AGRI komiteja

Referents: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (A6-0411/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (COM(2006)0383 [[01]] — C6-0296/2006 — 2006/0125(CNS)) — LIBE komiteja

Referents: Carlos Coelho (A6-0410/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (COM(2006)0273 — C6-0199/2006 — 2006/0098(CNS)) — AGRI komiteja

Referente: Ilda Figueiredo (A6-0409/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā (COM(2005)0609 — C6-0420/2005 — 2005/0247(COD)) — IMCO komiteja

Referents: Christopher Heaton-Harris (A6-0407/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Paragvajas Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem (COM(2006)0266 — C6-0308/2006 — 2006/0094(CNS)) — TRAN komiteja

Referents: Paolo Costa (A6-0406/2006).

Ziņojums ar ieteikumiem Komisijai par noilguma termiņiem pārrobežu strīdos attiecībā uz personu traumām un nāves gadījumiem (2006/2014(INI)) — JURI komiteja

Referente: Diana Wallis (A6-0405/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. …/… par uzturvērtības un veselības norādēm pārtikai (COM(2006)0607 — C6-0338/2006 — 2006/0195(COD)) — ENVI komiteja

Referente: Adriana Poli Bortone (A6-0404/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. …/… par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (COM(2006)0606 — C6-0337/2006 — 2006/0193(COD)) — ENVI komiteja

Referente: Karin Scheele (A6-0403/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (COM(2005)0646 — C6-0443/2005 — 2005/0260(COD)) — CULT komiteja

Referente: Ruth Hieronymi (A6-0399/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes ieteikumam par traumu profilaksi un drošuma veicināšanu (COM(2006)0329 — C6-0238/2006 — 2006/0106(CNS)) — ENVI komiteja

Referente: Kathy Sinnott (A6-0398/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido palīdzības instrumentu kodoldrošības veicināšanai (09037/2006 — C6-0153/2006 — 2006/0802(CNS)) — ITRE komiteja

Referents: Esko Seppänen (A6-0397/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. …/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm un grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1768/92, Direktīvā 2001/20/EK, Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (EK) Nr. 726/2004 (COM(2006)0640 — C6-0356/2006 — 2006/0207(COD)) — ENVI komiteja

Referente: Françoise Grossetête (A6-0396/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam — Vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana” (COM(2005)0124 [[01]] — C6-0241/2005 — 2005/0034(CNS)) — LIBE komiteja

Referents: Romano Maria La Russa (A6-0390/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam — vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana” (COM(2005)0124 [[02]] — C6-0242/2005 — 2005/0035(CNS)) — LIBE komiteja

Referents: Romano Maria La Russa (A6-0389/2006).

* Ziņojums par Austrijas Republikas, Beļģijas Karalistes un Somijas Republikas ierosmi pieņemt Padomes lēmumu attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā (07259/2006 — C6-0122/2006 — 2006/0805(CNS)) — LIBE komiteja

Referents: Mihael Brejc (A6-0388/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas procedūru nelieliem prasījumiem (COM(2005)0087 — C6-0082/2005 — 2005/0020(COD)) — JURI komiteja

Referents: Hans-Peter Mayer (A6-0387/2006).

1.2.

Ieteikumi otrajam lasījumam

***II Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par attīstības sadarbības finansēšanas instrumenta izveidi (11944/2/2006 — C6-0357/2006 — 2004/0220(COD)) — DEVE komiteja

Referents: Gay Mitchell (A6-0448/2006).

***II Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 999/2001, kas nosaka noteikumus par konkrētu pārnēsājamu, sūkļveida encefalopātiju profilaksi, kontroli un izskaušanu (14224/4/2006 — C6-0432/2006 — 2004/0270B(COD)) — ENVI komiteja

Referente: Dagmar Roth-Behrendt (A6-0445/2006).

***II Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma par Eiropas starpkultūru dialoga gadu (2008) pieņemšanu (14153/2/2006 — C6-0422/2006 — 2005/0203(COD)) — CULT komiteja

Referente: Erna Hennicot-Schoepges (A6-0435/2006).

***II Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu par nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzību un atbildes tiesībām saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju (09577/1/2006 — C6-0313/2006 — 2004/0117(COD)) — CULT komiteja

Referente: Marielle De Sarnez (A6-0433/2006).

***II Ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par vadītāju apliecībām (09010/1/2006 — C6-0312/2006 — 2003/0252(COD)) — TRAN komiteja

Referents: Mathieu Grosch (A6-0414/2006).

***II Ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju politikas jomā (2007. līdz 2013. gadam) (13241/1/2006 — C6-0420/2006 — 2005/0042B(COD)) — IMCO komiteja

Referente: Marianne Thyssen (A6-0408/2006).

***II Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1382/91 (14283/1/2006 — C6-0421/2006 — 2005/0223(COD)) — PECH komiteja

Referents: Philippe Morillon (A6-0400/2006).

2.

Deputāti

2.1.

Mutiski jautājumi jautājumu laikam (Reglamenta 109. pants) (B6-0448/2006)

Padome

Panayotopoulos-Cassiotou Marie, Medina Ortega Manuel, Moraes Claude, Ludford Sarah, Karim Sajjad, Budreikaitė Danutė, Doyle Avril, Corbett Richard, López-Istúriz White Antonio, Posselt Bernd, Belder Bastiaan, Beglitis Panagiotis, Hutchinson Alain, Evans Robert, Chmielewski Zdzisław Kazimierz, Goudin Hélène, Holm Jens, Rübig Paul, Papadimoulis Dimitrios, Carlshamre Maria, Mitchell Gay, Sonik Bogusław, Crowley Brian, Aylward Liam, Ó Neachtain Seán, Ryan Eoin, Clark Derek Roland, Leichtfried Jörg, Toussas Georgios, Pafilis Athanasios, Mastenbroek Edith, Manolakou Diamanto, Kauppi Piia-Noora, Kratsa-Tsagaropoulou Rodi, Casaca Paulo, Andrikienė Laima Liucija.

Komisija

Davies Chris, Crowley Brian, Riera Madurell Teresa, Manolakou Diamanto, Kratsa-Tsagaropoulou Rodi, Andrikienė Laima Liucija, van Nistelrooij Lambert, Posselt Bernd, Bushill-Matthews Philip, Papadimoulis Dimitrios, De Rossa Proinsias, Lundgren Nils, Toussas Georgios, Cercas Alejandro, Tarabella Marc, Ludford Sarah, Karim Sajjad, Beglitis Panagiotis, Kuźmiuk Zbigniew Krzysztof, Goudin Hélène, Mitchell Gay, Paleckis Justas Vincas, McAvan Linda, Aylward Liam, Ebner Michl, Doyle Avril, Belet Ivo, Bowis John, Panayotopoulos-Cassiotou Marie, Gklavakis Ioannis, Medina Ortega Manuel, Moraes Claude, Bowles Sharon, Mavrommatis Manolis, Meyer Pleite Willy, Batzeli Katerina, Van Hecke Johan, McGuinness Mairead, López-Istúriz White Antonio, Karatzaferis Georgios, Hutchinson Alain, Evans Robert, Holm Jens, Rübig Paul, Vanhecke Frank, Carlshamre Maria, Higgins Jim, Vaidere Inese, Montoro Romero Cristobal, Ó Neachtain Seán, Ryan Eoin, Martin David, De Sarnez Marielle, Newton Dunn Bill, Schmidt Olle, Carnero González Carlos, Weber Manfred, Matsis Yiannakis, Casaca Paulo, Pafilis Athanasios, Gaľa Milan, Kauppi Piia-Noora, Rack Reinhard.

2.2.

Rezolūciju priekšlikumi (Reglamenta 113. pants)

Cristiana Muscardini: Rezolūcijas priekšlikums par tādu Ziemassvētku egļu tirdzniecības veicināšanu, kurām ir sertifikāts par to, ka tās audzētas atzītās audzētavās, un kurām ir FSC-Forest Stewardship Council kvalitātes zīme (B6-0629/2006).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

ENVI

atzinums

:

AGRI

Adriana Poli Bortone: Rezolūcijas priekšlikums par rotaļu ieroču tirdzniecības ierobežojumiem (B6-0627/2006).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

IMCO

atzinums

:

CULT, LIBE

Cristiana Muscardini: Rezolūcijas priekšlikums par poligāmijas aizliegšanu Eiropā (B6-0626/2006).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

FEMM

atzinums

:

LIBE

3.

Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā

***III Ziņojums par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopējo projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu (03658/2006 — C6-0382/2006 — 2003/0210(COD)) — Eiropas Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā

Referente: Christa Klaß (A6-0446/2006).

7.   Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 116. pants)

Saskaņā ar Reglamenta 116. panta 5. punktu rakstiskas deklarācijas Nr. 55, 56, 57, 58, 59, 60, 62, 63/2006 nav spēkā, jo tās neieguva vajadzīgo parakstu skaitu.

8.   Rakstiskas deklarācijas un mutiski jautājumi (iesniegšana)

Deputāti ir iesnieguši turpmāk minētos dokumentus.

1.

Mutiski jautājumi (Reglamenta 108. pants)

O-0120/2006 — Pervenche Berès, Wolf Klinz, Enrique Barón Crespo, Monica Frassoni, Magda Kósáné Kovács, Louis Grech, Adeline Hazan, Alain Lipietz, Antolín Sánchez Presedo, Benoît Hamon, Rosa Miguélez Ramos, Bernard Poignant, Donata Gottardi, Catherine Trautmann, Gianni Pittella, Henri Weber, Inés Ayala Sender, Jean Louis Cottigny, Jean-Luc Bennahmias, Marc Tarabella, Jean-Paul Gauzès, Kader Arif, Marie-Arlette Carlotti, Martine Roure, Nicola Zingaretti, Yannick Vaugrenard, Harlem Désir, Gilles Savary, Guy Bono, Janelly Fourtou, Rosa Díez González, Michel Rocard, Marie-Line Reynaud, Bernadette Vergnaud, Béatrice Patrie, Catherine Guy-Quint, Pierre Moscovici, Jean-Claude Fruteau un Csaba Sándor Tabajdi Komisijai: Hāgas Vērtspapīru konvencijas parakstīšanas ietekme (B6-0447/2006).

2.

Rakstiskas deklarācijas iekļaušanai reģistrā (Reglamenta 116. pants)

Daniel Strož — par nepieciešamību pēc iespējas ātri iesaistīt “jaunās” ES dalībvalstis Šengenas Informācijas sistēmā (SIS I visiem) (88/2006);

Ignasi Guardans Cambó, Panayiotis Demetriou, Ana Maria Gomes, Gérard Onesta un Sylvia-Yvonne Kaufmann — par ASV iestāžu atteikšanos izsniegt vīzas aizturēto personu ģimenēm (89/2006);

Caroline Lucas, Michl Ebner, Luigi Cocilovo un Jean Lambert — par cilvēktiesību pārkāpumiem un Rietumpapua nacionālo statusu (90/2006);

Daniel Strož — par autoritāru un nedemokrātisku metožu ieviešanas risku Čehijas Republikas politikā (91/2006).

9.   Lūgumraksti

Saskaņā ar Reglamenta 191. panta 5. punktu atbildīgajai komitejai ir iesniegti šādi lūgumraksti, kas ir iekļauti vispārējā reģistrā minētajos datumos:

22.11.2006.

 

Edith Keßler-Ghattas (Nr. 715/2006);

 

Rolf Jürgens (Nr. 716/2006);

 

Hansjürgen Pingel (Steinmann, Pingel & Partner) (Nr. 717/2006);

 

(Iesniedzēja vārds netiek izpausts) (Nr. 718/2006);

 

Julia Ovchinski (Dr. Gorev, Engelmann und Kollegen) (Nr. 719/2006);

 

Argirios Tsorakis (Nr. 720/2006);

 

Janko Sribar (Nr. 721/2006);

 

Anja Neumann (Nr. 722/2006);

 

Anke Dorothea Junghänel (Kanzlei für Internationale Rechtsangelegenheiten und Mediation) (Nr. 723/2006);

 

Giorgio Bortini (Nr. 724/2006);

 

Carlton Panton (Nr. 725/2006);

 

Joseph Komla (Nr. 726/2006);

 

Istvan Farkas (National Society of Conservationists) (Nr. 727/2006);

 

Nicolas Antonio Moya Garcia (Nr. 728/2006);

 

Sofia Patino Fontan (Nr. 729/2006);

 

Matthew Horrobin (Nr. 730/2006);

 

Candido Gomes (Nr. 731/2006);

 

Steve Tinmurth (Nr. 732/2006);

 

James McGinley (Nr. 733/2006);

 

Antony Wheatley (Nr. 734/2006);

 

Yves Chanel (Nr. 736/2006);

 

Virginia Vessa (Nr. 737/2006);

 

Vanessa Doddi (Nr. 738/2006);

 

Alexander Van Brabant (Vandervennet, Valcke & Van Brabant) (Nr. 739/2006);

 

Ronald Bracke (Nr. 740/2006);

 

Maria Elisabeth Glastra Van Loon (Nr. 741/2006);

 

Eduardo Jaime Ribeiro (Nr. 742/2006);

 

Axel Hansson (Nr. 743/2006);

 

Robert Krzak (Zieloni 2004, Koło Poznańskie) (Nr. 744/2006);

 

Marta Brzozowska (Polskie Towarzystwo Ochrony Ptaków) (Nr. 745/2006);

 

Manfred Wilpert (Nr. 746/2006);

 

Ernst Reichert (Nr. 747/2006);

 

Siegfried Schwan (Nr. 748/2006);

 

Günter Fröhlich (Nr. 749/2006);

 

Rudak (Dr. Gorev, Engelmann und Kollegen) (Nr. 750/2006);

 

Börner (Dr. Gorev, Engelmann und Kollegen) (Nr. 751/2006);

 

Tomas Eckhardt (Nr. 752/2006);

 

Giorgio Bortini (Nr. 753/2006);

 

Bruno Köhler (MANNdat e.V.) (Nr. 754/2006);

 

Nasik Bedjanian (Nr. 755/2006);

 

Raimondo Righi (Nr. 756/2006);

 

André Felsch (Nr. 757/2006);

 

Manuela Álvarez González (Asociación asturiana contra el acoso psicológico en el trabajo) (ar 2 parakstiem) (Nr. 758/2006);

 

Dennis Davis (Nr. 759/2006);

 

Rosa Maria Hennecke-Gramatzki (Nr. 760/2006);

 

Juan Pundik Knapheis (Filium — Asociación para la Prevención del Maltrato al Niño) (Nr. 761/2006);

 

Manuel Guazo Calderón (Ecologistas en acción Cantabria) (Nr. 762/2006);

 

Ana Maria Gallego Barros (Nr. 763/2006);

 

Philippe Riglet (Nr. 764/2006);

 

Marie Josephe Folliet Desages (Nr. 765/2006);

 

Atanas Tchobanov (Nr. 766/2006);

 

Lorenzino Antonini (Nr. 767/2006);

 

Maria Elisa Horta e Valle (Nr. 768/2006);

 

Maia (Nr. 769/2006);

 

José Domingos Sousa (Nr. 770/2006);

 

Carlos Correia de Matos (Nr. 771/2006);

 

Özcan Kaldoyo (Nr. 772/2006);

08.12.2006.

 

Rafael Simancas Simancas (Grupo Parlamentario Socialista) (ar 5 parakstiem) (Nr. 773/2006);

 

Margit Parey (+ 1 paraksts) (Nr. 774/2006);

 

Chris Papoudaris (Nr. 775/2006);

 

Chris Papoudaris (Nr. 776/2006);

 

Chris Papoudaris (Nr. 777/2006);

 

Shimon Philipp (Nr. 778/2006);

 

Rudolf Weβbecher (Nr. 779/2006);

 

Jürgen Meyer (Nr. 780/2006);

 

Marcus van der Lippe (Nr. 781/2006);

 

Wolfgang Bötsch (Gassner, Stockmann & Kollegen RAE) (Nr. 782/2006);

 

Wolfgang Depcik (Nr. 783/2006);

 

Gergő Bárány (+ 1 paraksts) (Nr. 784/2006);

 

Florian Lempert (Nr. 785/2006);

 

Giorgio Bortini (Nr. 786/2006);

 

Monika Budde (Nr. 787/2006);

 

Sophie Popp (Nr. 788/2006);

 

Ringelmann (Dr. Gorev — Engelmann und Kollegen) (Nr. 789/2006);

 

J. Müller Warthemann (Nr. 790/2006);

 

Alfred Buss (NABU) (Nr. 791/2006);

 

Giannis Aivaliotis (Nr. 792/2006);

 

Nicolas Kasnakidis (Panhellenic Union of the Unemployed) (Nr. 793/2006);

 

Athanasios Zoboilis (Nr. 794/2006);

 

Pericles Kolioulis (Nr. 795/2006);

 

Agisliaos Papachristou (Nr. 796/2006);

 

Paraskevas Luludakis (Comité des automobilistes européens victimes économiques des autorités grecques) (Nr. 797/2006);

 

Ron Sarel (Nr. 798/2006);

 

Antonio Graziano (La Stazione di Partenza) (Nr. 799/2006);

 

Joaquin Martinez Gonzalez (Fundacion Docete Omnes) (Nr. 800/2006);

 

Tiago Pérez Glez-Arís (Foro Social pola Defensa do Pobo) (Nr. 801/2006);

 

Julio Rodríguez Cermeño (“Vocal de Emigración” Asociación de pensionistas y jubilados “La Dársena”) (Nr. 802/2006);

 

Julia Martinez Fernandez (Ecologistas en acción — región murciana) (Nr. 803/2006);

 

Raúl Urquiaga Cela (Plataforma Jarama Vivo) (Nr. 804/2006);

 

Ana Rosa Montilla Díaz (ar 7 parakstiem) (Nr. 805/2006);

 

Moraia Grau Lopez (Nr. 806/2006);

 

Maria Dolores Serrano Fuentes (Nr. 807/2006);

 

Pedro Domínguez Gento (Nr. 808/2006);

 

Emile Carp (La Maison Protestante) (+ 87 paraksti) (Nr. 809/2006);

 

Brigitte Elise Ghislaine Vehauwaert (Nr. 810/2006);

 

(Iesniedzēja vārds netiek izpausts) (Nr. 811/2006);

 

Francesco Candido (Comitato No Acqua Rossa — Melendugno) (Nr. 812/2006);

 

Pasquale De Feo (Nr. 813/2006);

 

Roberto Marcoccio (Nr. 814/2006);

 

Marco da Prato (Nr. 815/2006);

 

Claudio Pacileo (+ 6 paraksti) (Nr. 816/2006);

 

Maurizio Tani (Nr. 817/2006);

 

Serge Jung (Ensemble pour Cap-d'Ail) (Nr. 818/2006);

 

Thomas Elfgren (Nr. 819/2006);

 

Heinz Schneider (Nr. 820/2006);

 

Michelangelo La Spina (Nr. 821/2006);

 

Angels Casas (Nr. 822/2006);

 

Philippe Lambert (Nr. 823/2006);

 

(Iesniedzēja vārds netiek izpausts) (Nr. 824/2006);

 

Thomas Long (Nr. 825/2006);

 

Philip Munro (Nr. 826/2006);

 

Zdeněk Mášek (Nr. 827/2006);

 

Niall Gilligan (Nr. 828/2006);

 

Emmanuel Miliarakis (Coordinating Committee in Support for a Liberated Cyprus) (vēl 2 764 paraksti) (Nr. 829/2006);

 

Tobias King (Nr. 830/2006);

 

Tracey McCillen (UK Sport Association For People with Learning Disability) (Nr. 831/2006);

 

John Robert Gransby (Nr. 832/2006);

 

Sofia Partino Fontan (Nr. 833/2006);

 

Family Solidarity (ar 13 parakstiem) (Nr. 834/2006);

 

Peter Williams (Nr. 835/2006);

 

Whiting van der Veen (Nr. 836/2006);

 

Gabriel Sengo (Arameans of Aram-Naharaim Foundation) (Nr. 837/2006);

 

Massimo Paradella (Organisation Internationale pour la Protection des Animaux) (vēl 7 225 paraksti) (Nr. 838/2006);

 

Scott Barrie (The Scottish Parliament) (ar 4 parakstiem) (Nr. 839/2006);

 

Raimond Ojaste (Nr. 840/2006);

 

Attila Ádám (Magyar Polgári Demokráciáért Alapítvány) (Nr. 841/2006);

 

Gints Kārkliņš (Nr. 842/2006);

 

Adam Krutysza (Nr. 843/2006);

 

Stanisław Rajczakowski (Nr. 844/2006);

 

Krystyna Kaczor (Nr. 845/2006);

 

Tomasz Grzybkowski (Nr. 846/2006);

 

Janusz Wilczyński (Nr. 847/2006);

 

Mirosław Kraszewski (Nr. 848/2006);

 

Brygida i Tadeusz Pokrzeptowicz (ar 4 parakstiem) (Nr. 849/2006);

 

TAO AFI + A & D (European Commission Staff Association) (vēl 1 000 parakstu) (Nr. 850/2006);

 

Marie-Jöelle Chaillol (Nr. 851/2006);

 

August Eßer (Nr. 852/2006);

 

Renata Cempura Klimek (Nr. 853/2006);

 

Hans-Eike Weitz (Nr. 854/2006);

 

Heribert Süttmann (Nr. 855/2006);

 

Ellen Wilmes (Nr. 856/2006);

 

Francisco Murcia Puchades (Federacion de promotores inmobiliarios y agentes urbanizadores de la comunidad Valenciana) (Nr. 857/2006);

 

Andres Martinez Espinosa (Junta Central de Usuarios del Vinalopó, l'Alacantí y Consorcio de Aguas de la Marina Baja) (Nr. 858/2006);

 

Gema Amor Pérez (Generalitat Valenciana) (Nr. 859/2006);

 

Matteo Cornelius Sullivan (Partito della Alternativa Monarchica) (ar 3 parakstiem) (Nr. 860/2006);

 

Jose Vitorino (Nr. 861/2006).

10.   Padomes nosūtītie nolīgumu teksti

Padome ir nosūtījusi oficiāli apstiprinātu kopiju šādam dokumentam:

Protokols, ar ko Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, groza attiecībā uz importa tarifu kvotām cukuram un cukura produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā vai Kopienā.

11.   Lēmumi par atsevišķiem dokumentiem

Lēmums sagatavot ziņojumu saskaņā ar Reglamenta 202. pantu

AFCO komiteja

Izmaiņas Reglamenta 15. pantā un 182. panta 1. punktā: kvestoru ievēlēšana un komiteju biroji (2006/2287(REG))

12.   Darba kārtība

Nākamais punkts bija darba kārtība.

Tika izdalīts 2006. gada 11.-14. decembra un 2006. gada 18. decembra plenārsēžu galīgais darba kārtības projekts (PE 381.846 PDOJ), kurā ierosināja turpmāk minētos grozījumus (Reglamenta 132. pants).

Komisijas pieprasījums piemērot steidzamības procedūru (Reglamenta 134. pants):

10 priekšlikumi lēmumiem par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas finansēšanu (galīgā darba kārtības projekta 93. un 112.-120. punkts).

Padome uzskata, ka Parlamentam noteikti jādod piekrišana līdz šā gada beigām, lai nodrošinātu vajadzīgo finansējumu. Pretējā gadījumā nevar sākt programmu īstenošanu no 2007. gada 1. janvāra, un tas ļoti negatīvi ietekmēs brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību.

Parlamentu aicinās lemt par steidzamības procedūras pieprasījumiem nākamās dienas sēdes sākumā.

11.12.2006.-14.12.2006. sēdes

Pirmdiena

Verts/ALE grupas pieprasījums darba kārtībā kā pēdējo punktu iekļaut debates par Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf ziņojumu (A6-0411/2006) (galīgā darba kārtības projekta 9. punkts).

Parlaments šo pieprasījumu apstiprināja.

Otrdiena

PSE grupas pieprasījums, ko atbalstīja PPE-DE un ALDE grupas, balsot par Erna Hennicot-Schoepges ziņojumu (A6-0435/2006) bez debatēm.

Parlaments šo pieprasījumu apstiprināja.

Šo punktu iekļāva balsošanas laikā trešdien.

Uzstājās: Philip Bushill-Matthews, kas norādīja, ka atšķiras galīgā darba kārtības projekta angļu un franču valodas versijas par jautājumu laikam atvēlēto laiku (sēdes vadītājs viņam atbildēja, ka pareiza ir franču valodas versija), un Bernd Posselt par jautājumu laika saīsināšanu.

Trešdiena

ALDE pieprasījums, ko atbalstīja PPE-DE, PSE, Verts/ALE un UEN grupas, balsošanas laikā iekļaut rezolūcijas priekšlikumu par pasākumu projektu, lai īstenotu Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU).

Parlaments šo pieprasījumu apstiprināja.

Grozījumu iesniegšanas termiņš: rītdien, 2006. gada 12. decembrī, otrdien plkst. 12.00.

Ceturtdiena

Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (Reglamenta 115. pants):

PPE-DE pieprasījums punktu “Lībijā aizturēto medicīnas darbinieku atbrīvošana” (galīgā darba kārtības projekta 106. punkts) aizstāt ar punktu “Mjanma (Birma)”.

Uzstājās: Hannes Swoboda PSE grupas vārdā par šo pieprasījumu, Simon Busuttil, kurš pamatoja pieprasījumu, un Hannes Swoboda.

Parlaments šo pieprasījumu apstiprināja.

18.12.2006. sēde

bez grozījumiem

*

* *

Tādējādi darba kārtība tika noteikta.

13.   Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

Saskaņā ar Reglamenta 144. pantu ar vienu minūti ilgu runu uzstājās šādi deputāti, kuri vēlējās pievērst Parlamenta uzmanību politiski svarīgiem jautājumiem:

Zita Pleštinská, Kyriacos Triantaphyllides, Bruno Gollnisch, Marianne Mikko, Georgios Papastamkos, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Proinsias De Rossa, James Nicholson, Brian Crowley, Jan Tadeusz Masiel, Caroline Lucas, Mary Lou McDonald, Józef Pinior, Richard Corbett, Bernadette Bourzai, Avril Doyle, Luís Queiró, Chris Davies, Ioannis Gklavakis, Carlos José Iturgaiz Angulo, Milan Gaľa, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Georgios Karatzaferis, Andrzej Jan Szejna, Witold Tomczak, Jörg Leichtfried, Ryszard Czarnecki, Marios Matsakis, Gerard Batten, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Françoise Castex, Danutė Budreikaitė, Mairead McGuinness, Margarita Starkevičiūtė, Zbigniew Zaleski un Czesław Adam Siekierski.

14.   Eiropas Ķimikāliju aģentūra ***II — Direktīvas 67/548/EEK par bīstamām vielām (REACH) grozīšana ***II (debates)

Ieteikums otrajam lasījumam par Kopējo nostāju, kas pieņemta, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK [07524/8/2006 — C6-0267/2006 — 2003/0256(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Guido Sacconi (A6-0352/2006).

Ieteikums otrajam lasījumam par Kopējo nostāju, kas pieņemta, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to pielāgotu Regulai (EK) Nr. …/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru [07525/3/2006 — C6-0268/2006 — 2003/0257(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Guido Sacconi (A6-0345/2006).

Guido Sacconi iepazīstināja ar saviem ieteikumiem otrajam lasījumam.

Uzstājās: Mauri Pekkarinen (Padomes pašreizējais priekšsēdētājs), Günter Verheugen (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) un Stavros Dimas (Komisijas loceklis).

Uzstājās: Ria Oomen-Ruijten PPE-DE grupas vārdā, Dagmar Roth-Behrendt PSE grupas vārdā.

SĒDI VADA: Miroslav OUZKÝ

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Chris Davies ALDE grupas vārdā, Carl Schlyter Verts/ALE grupas vārdā, Francis Wurtz GUE/NGL grupas vārdā, Liam Aylward UEN grupas vārdā, Johannes Blokland IND/DEM grupas vārdā, Hartmut Nassauer, Riitta Myller, Lena Ek, Caroline Lucas, Jens Holm, Urszula Krupa, Karl-Heinz Florenz, Linda McAvan, Frédérique Ries, Hiltrud Breyer, Diamanto Manolakou, Jan Tadeusz Masiel, Hélène Goudin, John Bowis, Anne Ferreira, Anne Laperrouze, Satu Hassi, Dimitrios Papadimoulis, Konrad Szymański, Vladimír Železný, Marianne Thyssen, Dorette Corbey, Marie Anne Isler Béguin, Bairbre de Brún (viņa sāka uzstāšanos īru valodā, sēdes vadītājs viņai norādīja, ka plenārsēdē nav tulkojuma no šīs valodas), Georgios Karatzaferis, Werner Langen, Gyula Hegyi, Miloslav Ransdorf, Godfrey Bloom, Bogusław Sonik, Åsa Westlund, Jens-Peter Bonde, Avril Doyle, Karin Scheele, Antonios Trakatellis, Adam Gierek, Richard Seeber, Marie-Noëlle Lienemann, Péter Olajos, Dan Jørgensen un Thomas Ulmer.

SĒDI VADA: Manuel António dos SANTOS

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Andres Tarand, Erna Hennicot-Schoepges, Proinsias De Rossa, Evangelia Tzampazi, Zuzana Roithová, Genowefa Grabowska, Libor Rouček, Edit Herczog, Guido Sacconi, Mauri Pekkarinen, Günter Verheugen un Stavros Dimas.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 13. decembra protokola 8.1. punkts un 2006. gada 13. decembra protokola 8.2. punkts.

15.   Kopienas muitas kodekss ***I — Programma “Muita 2013” ***I (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss) [COM(2005)0608 — C6-0419/2005 — 2005/0246(COD)] — Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referente: Janelly Fourtou (A6-0429/2006).

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas muitas rīcības programmas (“Muita 2013”) izveidi [COM(2006)0201 — C6-0158/2006 — 2006/0075(COD)] — Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referente: Janelly Fourtou (A6-0428/2006).

Uzstājās László Kovács (Komisijas loceklis).

Janelly Fourtou iepazīstināja ar ziņojumiem.

Uzstājās: Jean-Pierre Audy (INTA komitejas atzinuma sagatavotājs), Andreas Schwab PPE-DE grupas vārdā, Manuel Medina Ortega PSE grupas vārdā, Henrik Lax ALDE grupas vārdā, Adam Bielan UEN grupas vārdā, Jean-Claude Martinez, pie grupām nepiederošs deputāts, Zita Pleštinská, Francisco Assis, Seán Ó Neachtain, Konstantinos Hatzidakis, Maria Matsouka, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk un László Kovács.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 12. decembra protokola 14.15. punkts un 2006. gada 12. decembra protokola 14.8. punkts.

16.   Traumu profilakse un drošības veicināšana * (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes ieteikumam par traumu profilaksi un drošuma veicināšanu [COM(2006)0329 — C6-0238/2006 — 2006/0106(CNS)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Kathy Sinnott (A6-0398/2006).

Uzstājās Markos Kyprianou (Komisijas loceklis).

Kathy Sinnott iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās: Antonios Trakatellis PPE-DE grupas vārdā, Edite Estrela PSE grupas vārdā, Marios Matsakis ALDE grupas vārdā, Irena Belohorská, pie grupām nepiederoša deputāte, Horst Schnellhardt un Markos Kyprianou.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 12. decembra protokola 14.19. punkts.

17.   Izdevumi veterinārijas jomā * (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā [COM(2006)0273 — C6-0199/2006 — 2006/0098(CNS)] — Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referente: Ilda Figueiredo (A6-0409/2006).

Uzstājās Markos Kyprianou (Komisijas loceklis).

Ilda Figueiredo iepazīstināja ar ziņojumu.

SĒDI VADA: Janusz ONYSZKIEWICZ

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Mairead McGuinness PPE-DE grupas vārdā, Heinz Kindermann PSE grupas vārdā, Agnes Schierhuber, Bogdan Golik un Markos Kyprianou.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 12. decembra protokola 14.12. punkts.

18.   Banānu nozare * (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari [COM(2006)0489 — C6-0339/2006 — 2006/0173(CNS)] — Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Jean-Claude Fruteau (A6-0422/2006).

Uzstājās Mariann Fischer Boel (Komisijas locekle).

Jean-Claude Fruteau iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās: Salvador Garriga Polledo (BUDG komitejas atzinuma sagatavotājs), Pedro Guerreiro (REGI komitejas atzinuma sagatavotājs), Carmen Fraga Estévez PPE-DE grupas vārdā, Manuel Medina Ortega PSE grupas vārdā, Witold Tomczak IND/DEM grupas vārdā, Emanuel Jardim Fernandes, Sérgio Marques, Czesław Adam Siekierski un Mariann Fischer Boel.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 13. decembra protokola 8.12. punkts.

19.   Barības maisījumu aprite ***I (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izdara labojumus Direktīvā 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti [COM(2006)0340 — C6-0209/2006 — 2006/0117(COD)] — Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (A6-0411/2006).

Uzstājās Markos Kyprianou (Komisijas loceklis).

Uzstājās: Albert Jan Maat PPE-DE grupas vārdā, Heinz Kindermann PSE grupas vārdā, Jan Mulder ALDE grupas vārdā, Agnes Schierhuber, Marc Tarabella, Elisabeth Jeggle, Thijs Berman un Markos Kyprianou.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 12. decembra protokola 14.16. punkts.

20.   Nākamās sēdes darba kārtība

Tika noteikta nākamās dienas sēdes darba kārtība (dokuments “Darba kārtība” PE 381.846/OJ/OJMA).

21.   Sēdes slēgšana

Sēde tika slēgta plkst. 23.45.

Julian Priestley

Ģenerālsekretārs

Dagmar Roth-Behrendt

Priekšsēdētāja vietniece


APMEKLĒJUMU REĢISTRS

Parakstīja:

Agnoletto, Aita, Allister, Andersson, Andrejevs, Andria, Angelilli, Arif, Arnaoutakis, Ashworth, Assis, Atkins, Attwooll, Aubert, Audy, Auken, Aylward, Ayuso, Bachelot-Narquin, Baco, Badia i Cutchet, Barón Crespo, Barsi-Pataky, Batten, Battilocchio, Batzeli, Bauer, Beaupuy, Beazley, Becsey, Beer, Beglitis, Belder, Belet, Belohorská, Beňová, Berend, Berès, van den Berg, Berger, Berlato, Berlinguer, Berman, Bielan, Blokland, Bloom, Bobošíková, Böge, Bösch, Bonde, Bono, Booth, Borrell Fontelles, Bourlanges, Bourzai, Bowis, Bozkurt, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Breyer, Březina, Brie, Brok, Brunetta, Budreikaitė, van Buitenen, Buitenweg, Bullmann, van den Burg, Bushill-Matthews, Busk, Busuttil, Buzek, Callanan, Camre, Capoulas Santos, Cappato, Carlotti, Carnero González, Casa, Casaca, Casini, Caspary, Castex, Catania, Cavada, Cederschiöld, Cercas, Chichester, Chmielewski, Christensen, Chruszcz, Claeys, Clark, Cocilovo, Coelho, Cohn-Bendit, Corbett, Corbey, Cornillet, Correia, Costa, Cottigny, Coûteaux, Coveney, Crowley, Marek Aleksander Czarnecki, Ryszard Czarnecki, Daul, Davies, De Blasio, de Brún, Degutis, De Keyser, Demetriou, Deprez, De Rossa, De Sarnez, Descamps, Désir, Deß, Deva, De Veyrac, De Vits, Díaz de Mera García Consuegra, Dičkutė, Didžiokas, Dillen, Dimitrakopoulos, Dobolyi, Dombrovskis, Doorn, Douay, Dover, Doyle, Drčar Murko, Duchoň, Duff, Duka-Zólyomi, Ehler, Ek, Elles, Estrela, Ettl, Eurlings, Jill Evans, Jonathan Evans, Robert Evans, Fajmon, Farage, Ferber, Fernandes, Fernández Martín, Anne Ferreira, Elisa Ferreira, Figueiredo, Fjellner, Flasarová, Florenz, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Fontaine, Fourtou, Fraga Estévez, Frassoni, Friedrich, Fruteau, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gebhardt, Gentvilas, Geremek, Geringer de Oedenberg, Gewalt, Gierek, Giertych, Gill, Gklavakis, Glattfelder, Gobbo, Goebbels, Goepel, Golik, Gollnisch, Gomes, Gomolka, Gottardi, Goudin, Grabowska, Grabowski, Graça Moura, Gräßle, Grech, Griesbeck, Gröner, de Groen-Kouwenhoven, Groote, Grosch, Grossetête, Guellec, Guerreiro, Guidoni, Gutiérrez-Cortines, Guy-Quint, Gyürk, Hänsch, Hamon, Handzlik, Hannan, Harbour, Harms, Hassi, Hatzidakis, Haug, Hazan, Hedh, Hegyi, Helmer, Henin, Hennicot-Schoepges, Herczog, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Holm, Honeyball, Hoppenstedt, Horáček, Hudacký, Hudghton, Hughes, Hutchinson, Isler Béguin, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jäätteenmäki, Jałowiecki, Janowski, Járóka, Jeggle, Jensen, Joan i Marí, Jöns, Jørgensen, Jonckheer, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kallenbach, Kamall, Kamiński, Karatzaferis, Karim, Kasoulides, Kaufmann, Kauppi, Tunne Kelam, Kilroy-Silk, Kindermann, Kinnock, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Klinz, Kohlíček, Konrad, Korhola, Kósáné Kovács, Koterec, Kozlík, Krahmer, Krarup, Kratsa-Tsagaropoulou, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristovskis, Krupa, Kuhne, Kułakowski, Kušķis, Kusstatscher, Kuźmiuk, Lagendijk, Laignel, Lamassoure, Lambert, Lambrinidis, Lambsdorff, Landsbergis, Lang, Langen, Langendries, Laperrouze, La Russa, Lax, Lechner, Le Foll, Lehideux, Lehne, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Le Rachinel, Lévai, Liberadzki, Libicki, Lichtenberger, Lienemann, Liese, Liotard, Lipietz, Locatelli, Losco, Louis, Lucas, Ludford, Lulling, Lundgren, Lynne, Maat, Maaten, McAvan, McCarthy, McDonald, McGuinness, McMillan-Scott, Madeira, Maldeikis, Manders, Maňka, Erika Mann, Thomas Mann, Manolakou, Markov, Marques, Martens, David Martin, Hans-Peter Martin, Martinez, Martínez Martínez, Masiel, Maštálka, Mathieu, Mato Adrover, Matsakis, Matsouka, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Medina Ortega, Méndez de Vigo, Menéndez del Valle, Meyer Pleite, Miguélez Ramos, Mikko, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Mölzer, Mohácsi, Montoro Romero, Moreno Sánchez, Morillon, Moscovici, Mote, Mulder, Musacchio, Muscardini, Muscat, Myller, Napoletano, Nassauer, Nattrass, Navarro, Newton Dunn, Nicholson, Niebler, Obiols i Germà, Achille Occhetto, Olajos, Olbrycht, Ó Neachtain, Onesta, Oomen-Ruijten, Ortuondo Larrea, Őry, Ouzký, Oviir, Paasilinna, Pack, Pahor, Paleckis, Panayotopoulos-Cassiotou, Panzeri, Papadimoulis, Papastamkos, Parish, Patriciello, Pęk, Alojz Peterle, Pflüger, Piecyk, Pieper, Pīks, Pinior, Piotrowski, Pirker, Piskorski, Pittella, Pleštinská, Podkański, Pöttering, Poignant, Pomés Ruiz, Portas, Posselt, Prets, Prodi, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Rack, Radwan, Ransdorf, Rapkay, Rasmussen, Remek, Resetarits, Reul, Reynaud, Riera Madurell, Ries, Riis-Jørgensen, Rivera, Rizzo, Rogalski, Roithová, Romeva i Rueda, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Rudi Ubeda, Rübig, Rühle, Rutowicz, Ryan, Sacconi, Saïfi, Sakalas, Saks, Salinas García, Samaras, Samuelsen, Sánchez Presedo, dos Santos, Saryusz-Wolski, Savi, Sbarbati, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schenardi, Schierhuber, Schlyter, Schnellhardt, Schöpflin, Schroedter, Schwab, Seeber, Seeberg, Segelström, Seppänen, Siekierski, Silva Peneda, Simpson, Sinnott, Siwiec, Skinner, Škottová, Smith, Sonik, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Staes, Staniszewska, Starkevičiūtė, Šťastný, Stauner, Sterckx, Stevenson, Stihler, Stockmann, Strejček, Strož, Stubb, Sudre, Sumberg, Surján, Susta, Svensson, Swoboda, Szájer, Szejna, Szent-Iványi, Szymański, Tabajdi, Tajani, Takkula, Tannock, Tarabella, Tarand, Tatarella, Thomsen, Thyssen, Titford, Toia, Tomczak, Toussas, Trakatellis, Trautmann, Triantaphyllides, Turmes, Tzampazi, Uca, Ulmer, Väyrynen, Vaidere, Vakalis, Valenciano Martínez-Orozco, Vanhecke, Van Hecke, Van Lancker, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vaugrenard, Veraldi, Vergnaud, Vernola, Vidal-Quadras, Vincenzi, Virrankoski, Vlasák, Vlasto, Voggenhuber, Wagenknecht, Wallis, Walter, Watson, Henri Weber, Manfred Weber, Weiler, Weisgerber, Westlund, Whittaker, Wieland, Wiersma, Willmott, Wise, von Wogau, Bernard Piotr Wojciechowski, Janusz Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wurtz, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zapałowski, Zappalà, Zatloukal, Ždanoka, Železný, Zieleniec, Zīle, Zimmer, Zvěřina, Zwiefka

Novērotāji:

Athanasiu, Bărbuleţiu, Becşenescu, Bliznashki, Buruiană-Aprodu, Cioroianu, Coşea, Corina Creţu, Gabriela Creţu, Konstantin Dimitrov, Duca, Ganţ, Hogea, Ivanova, Kirilov, Kónya-Hamar, Mihăescu, Mihalache, Morţun, Paparizov, Parvanova, Paşcu, Podgorean, Popeangă, Sârbu, Severin, Silaghi, Sofianski, Szabó, Ţicău, Ţîrle


Otrdiena, 2006. gada 12. decembris

23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 317/19


PROTOKOLS

(2006/C 317 E/02)

SĒDES NORISE

SĒDI VADA: Miroslav OUZKÝ

Priekšsēdētāja vietnieks

1.   Sēdes atklāšana

Sēde tika atklāta plkst. 9.00.

2.   Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem)

Saskaņā ar Reglamenta 115. pantu turpmāk minētie deputāti vai politiskās grupas iesniedza pieprasījumus organizēt debates par šādiem rezolūcijas priekšlikumiem.

I.

Situācija Fidži salās

Pasqualina Napoletano un Miguel Angel Martínez Martínez PSE grupas vārdā — par situāciju Fidži salās (B6-0646/2006);

Nirj Deva, Geoffrey Van Orden, Bernd Posselt un Charles Tannock PPE-DE grupas vārdā — par valsts apvērsumu Fidži salās (B6-0649/2006);

Tobias Pflüger GUE/NGL grupas vārdā — par situāciju Fidži salās pēc valsts apvērsuma (B6-0652/2006);

Margrete Auken un Marie-Hélène Aubert Verts/ALE grupas vārdā — par Fidži salām (B6-0660/2006);

Michał Tomasz Kamiński, Adam Bielan, Marcin Libicki, Ryszard Czarnecki un Roberts Zīle UEN grupas vārdā — par valsts apvērsumu Fidži salās (B6-0662/2006);

István Szent-Iványi un Marios Matsakis ALDE grupas vārdā — par situāciju Fidži salās (B6-0663/2006).

II.

ANO spēku līdzdalība seksuālu pārkāpumu gadījumos Libērijā un Haiti

Michael Gahler, Maria Martens, José Javier Pomés Ruiz, Charles Tannock un Bernd Posselt PPE-DE grupas vārdā — par ANO spēku līdzdalību seksuālu pārkāpumu gadījumos Libērijā un Haiti (B6-0648/2006);

Luisa Morgantini un Ilda Figueiredo GUE/NGL grupas vārdā — par ANO spēku līdzdalību seksuālu pārkāpumu gadījumos Libērijā un Haiti (B6-0653/2006);

Cristiana Muscardini, Roberta Angelilli, Marcin Libicki, Adam Bielan, Michał Tomasz Kamiński un Ryszard Czarnecki UEN grupas vārdā — par ANO spēku līdzdalību seksuālu pārkāpumu gadījumos Libērijā un Haiti (B6-0654/2006);

Pasqualina Napoletano, Elena Valenciano Martínez-Orozco, Marie-Arlette Carlotti, Miguel Angel Martínez Martínez, María Sornosa Martínez un Pierre Schapira PSE grupas vārdā — par ANO spēku līdzdalību seksuālu pārkāpumu gadījumos Libērijā un Haiti (B6-0656/2006);

Marie-Hélène Aubert, Margrete Auken, Hiltrud Breyer un Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā — par ANO spēku līdzdalību seksuālu pārkāpumu gadījumos Libērijā un Haiti (B6-0659/2006).

III.

Mjanma (Birma)

Geoffrey Van Orden, Thomas Mann, Bernd Posselt, Simon Coveney un Charles Tannock PPE-DE grupas vārdā — par situāciju Birmā (B6-0647/2006);

Vittorio Agnoletto un Luisa Morgantini GUE/NGL grupas vārdā — par Birmu (B6-0651/2006);

Pasqualina Napoletano, Glenys Kinnock un Marc Tarabella PSE grupas vārdā — par situāciju Birmā (B6-0655/2006);

Frédérique Ries un Marios Matsakis ALDE grupas vārdā — par situāciju Birmā (B6-0657/2006);

Gintaras Didžiokas UEN grupas vārdā — par Birmu/Mjanmu (B6-0658/2006);

Frithjof Schmidt Verts/ALE grupas vārdā — par situāciju Birmā (Mjanmā) (B6-0661/2006).

Uzstāšanās laiku sadalīs saskaņā ar Reglamenta 142. pantu.

3.   Dokumentu iesniegšana

Tika iesniegti turpmāk minētie dokumenti.

1.

Padome un Komisija

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko atceļ Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvu 71/304/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību saistībā ar valsts pasūtījumu līgumiem un attiecībā uz valsts pasūtījumu līgumu piešķiršanu līgumslēdzējiem, kas veic darbību ar aģentūru vai filiāļu starpniecību (COM(2006)0748 — C6-0440/2006 — 2006/0249(COD)).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

IMCO

atzinums

:

JURI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (COM(2006)0745 — C6-0439/2006 — 2006/0246(COD)).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

ENVI

atzinums

:

EMPL, ITRE, INTA, IMCO

Priekšlikums Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Korejas Republiku par sadarbību zinātnes un tehnikas jomā (COM(2006)0422 — C6-0438/2006 — 2006/0141(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

ITRE

atzinums

:

AFET, BUDG

Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2002/38/EK attiecībā uz periodu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem (COM(2006)0739 — C6-0437/2006 — 2006/0245(CNS)).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

ECON

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas statistikas programmu no 2008. līdz 2012. gadam (COM(2006)0687 — C6-0427/2006 — 2006/0229(COD)).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

ECON

atzinums

:

PETI, FEMM, AFCO, DEVE, CULT, AFET, PECH, AGRI, ENVI, EMPL, BUDG, ITRE, JURI, CONT, LIBE, INTA, IMCO, TRAN, REGI

Pārskatīta grozījumu vēstule Nr. 2 Eiropas Kopienu 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektam (15783/2006 — C6-0444/2006 — 2006/2018(BUD)).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

BUDG

Eiropas Savienības Padome: Grozījumu vēstule Nr. 3 Eiropas Kopienu 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektam (15636/2006 — C6-0443/2006 — 2006/2018(BUD)).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

BUDG

Grozītais projekts Eiropas Kopienu 2007. finanšu gada vispārējam budžetam, kam pievienoti labojumu priekšlikumi (15637/2006 — C6-0442/2006 — 2006/2018(BUD)).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

BUDG

Budžeta grozījumu projekts Nr. 6 2006. finanšu gadam — ΙΙΙ Iedaļa — Komisija (15635/2006 — C6-0441/2006 — 2006/2265(BUD)).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

BUDG

2.

Parlamenta komitejas

2.1.

Ziņojumi

Ziņojums par Reglamenta 15. panta un 182. panta 1. punkta grozīšanu — Kvestoru ievēlēšana un komiteju biroji (2006/2287(REG)) — AFCO komiteja

Referents: Jo Leinen (A6-0464/2006).

* Ziņojums attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par grozījumiem Eiropas Kopienu Tiesas reglamentā jautājumā par valodu lietojumu, lai iekļautu bulgāru un rumāņu valodu kā tiesvedības valodas, kas minētas reglamentā (15712/2006 — C6-0434/2006 — 2006/0813(CNS)) — JURI komiteja

Referents: Giuseppe Gargani (A6-0463/2006).

* Ziņojums par Padomes lēmuma projektu, ar ko groza Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas reglamentu attiecībā uz valodu lietojumu, lai bulgāru un rumāņu valodu iekļautu tiesvedības valodās, kas noteiktas reglamentā (15715/2006 — C6-0435/2006 — 2006/0814(CNS)) — JURI komiteja

Referents: Giuseppe Gargani (A6-0462/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Kopienas kritērijus noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un uzraudzībai (kodificēta versija) (COM(2006)0315 — C6-0236/2006 — 2006/0104(CNS)) — JURI komiteja

Referente: Diana Wallis (A6-0461/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (kodificētā versija) (COM(2006)0497 — C6-0301/2006 — 2006/0164(COD)) — JURI komiteja

Referente: Diana Wallis (A6-0460/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kontroles pasākumu atcelšanu, kurus veic uz dalībvalstu robežām autoceļu un iekšējo ūdensceļu transporta jomā (kodificēta versija) (COM(2006)0432 — C6-0261/2006 — 2006/0146(COD)) — JURI komiteja

Referente: Diana Wallis (A6-0459/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam attiecībā uz iepriekšējas pārbaudes un apspriedes procedūru dažiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kurus dalībvalstis ierosinājušas transporta jomā (kodificēta versija) (COM(2006)0284 — C6-0185/2006 — 2006/0099(COD)) — JURI komiteja

Referente: Diana Wallis (A6-0458/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (Euratom, EK) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (kodificēta versija) (COM(2006)0477 — C6-0290/2006 — 2006/0159(COD)) — JURI komiteja

Referente: Diana Wallis (A6-0457/2006).

Ziņojums ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par sarunu novērtēšanu par pamatlēmumu datu aizsardzībai saistībā ar policijas iestāžu sadarbību krimināllietās (2006/2286(INI)) — LIBE komiteja

Referente: Martine Roure (A6-0456/2006).

***I Ziņojums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašo programmu 2007.-2013. gadam “Narkotiku apkarošana un informēšana par tām” vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” ietvaros (COM(2006)0230 [[02]] — C6-0464/2006 — 2005/0037B(COD)) — LIBE komiteja

Referente: Inger Segelström (A6-0454/2006).

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Krimināltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” (COM(2005)0122 [[03]] — C6-0237/2005 — 2005/0039(CNS)) — LIBE komiteja

Referente: Inger Segelström (A6-0453/2006).

***I Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Civiltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” (COM(2005)0122 [[04]] — C6-0096/2005 — 2005/0040(COD)) — LIBE komiteja

Referente: Inger Segelström (A6-0452/2006).

Ziņojums par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas) un Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstulēm Nr. 1/2007, Nr. 2/2007 un Nr. 3/2007 — I iedaļa — Eiropas Parlaments; II iedaļa — Padome; III iedaļa — Komisija; IV iedaļa — Tiesa; V iedaļa — Revīzijas palāta; VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja; VII iedaļa — Reģionu komiteja; VIII (A) iedaļa — Eiropas ombuds; VIII (B) iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (15637/2006 — C6-0442/2006 — 2006/2018(BUD)) — BUDG komiteja

Līdzreferenti: James Elles un Louis Grech (A6-0451/2006).

2.2.

Ieteikumi otrajam lasījumam

***II Ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (10351/1/2006 — C6-0314/2006 — 2005/0017(COD)) — FEMM komiteja

Līdzreferenti: Lissy Gröner un Amalia Sartori (A6-0455/2006).

3.

Samierināšanas komiteja

Kopīgais dokuments, ko apstiprināja Samierināšanas komiteja par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (03658/2006 — C6-0382/2006 — 2003/0210(COD)).

4.   Apropriāciju pārvietojumi

Budžeta komiteja izskatīja Eiropas Komisijas priekšlikumu (C6-0352/2006 — SEC(2006)1282) par apropriāciju pārvietojumu Nr. DEC 42/2006.

Iepazinusies ar Padomes atzinumu, saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu tā atļāva pārvietojumu veikt ar nosacījumu, ka pirms vajadzīgo tiesību aktu pieņemšanas netiek pieņemtas nekādas saistības.

*

* *

Budžeta komiteja izskatīja Eiropas Komisijas priekšlikumu (C6-0353/2006 — SEC(2006)1288) par apropriāciju pārvietojumu Nr. DEC 47/2006.

Iepazinusies ar Padomes atzinumu, saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu tā atļāva veikt pārvietojumu pilnā apmērā.

*

* *

Budžeta komiteja izskatīja Eiropas Komisijas priekšlikumu (C6-0368/2006 — SEC(2006)1349) par apropriāciju pārvietojumu Nr. DEC 48/2006.

Iepazinusies ar Padomes atzinumu, saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu tā atļāva veikt pārvietojumu pilnā apmērā.

*

* *

Budžeta komiteja izskatīja Eiropas Komisijas priekšlikumu (C6-0369/2006 — SEC(2006)1351) par apropriāciju pārvietojumu Nr. DEC 50/2006.

Iepazinusies ar Padomes atzinumu, saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu tā atļāva veikt pārvietojumu pilnā apmērā.

*

* *

Budžeta komiteja izskatīja Eiropas Komisijas priekšlikumu (C6-0405/2006 — SEC(2006)1352) par apropriāciju pārvietojumu Nr. DEC 51/2006.

Iepazinusies ar Padomes atzinumu, saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu tā atļāva veikt pārvietojumu pilnā apmērā.

*

* *

Budžeta komiteja izskatīja Eiropas Komisijas priekšlikumu (C6-0406/2006 — SEC(2006)1355) par apropriāciju pārvietojumu Nr. DEC 54/2006.

Iepazinusies ar Padomes atzinumu, saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu tā atļāva veikt pārvietojumu pilnā apmērā.

*

* *

Budžeta komiteja izskatīja Eiropas Komisijas priekšlikumu (C6-0416/2006 — SEC(2006)1399) par apropriāciju pārvietojumu Nr. DEC 55/2006.

Iepazinusies ar Padomes atzinumu, saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu tā atļāva veikt pārvietojumu pilnā apmērā.

*

* *

Budžeta komiteja izskatīja Eiropas Komisijas priekšlikumu (C6-0407/2006 — SEC(2006)1400) par apropriāciju pārvietojumu Nr. DEC 56/2006.

Iepazinusies ar Padomes atzinumu, saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu tā atļāva veikt pārvietojumu pilnā apmērā.

*

* *

Budžeta komiteja izskatīja Eiropas Komisijas priekšlikumu (C6-0425/2006 — SEC(2006)1402) par apropriāciju pārvietojumu Nr. DEC 58/2006.

Iepazinusies ar Padomes atzinumu, saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulas 24. panta 3. punktu tā atļāva veikt pārvietojumu pilnā apmērā.

5.   Komisijas 2007. gada darba un likumdošanas programma (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi)

Komisijas paziņojums: Komisijas 2007. gada darba un likumdošanas programma

Debates notika 2006. gada 14. novembrī (2006. gada 14. novembra protokola 15. punkts).

Rezolūcijas priekšlikumi, kas saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu ir iesniegti debašu noslēgumā:

Pierre Jonckheer, Monica Frassoni un Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā — par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2007. gadam (B6-0630/2006);

Silvana Koch-Mehrin ALDE grupas vārdā — par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2007. gadam (B6-0634/2006);

Brian Crowley, Roberta Angelilli, Guntars Krasts, Gintaras Didžiokas un Zdzisław Zbigniew Podkański UEN grupas vārdā — par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2007. gadam (B6-0635/2006);

Francis Wurtz GUE/NGL grupas vārdā — par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2007. gadam (B6-0637/2006/rev.);

Françoise Grossetête un Hans-Gert Pöttering PPE-DE grupas vārdā — par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2007. gadam (B6-0640/2006);

Martin Schulz un Hannes Swoboda PSE grupas vārdā — par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2007. gadam (B6-0642/2006).

Balsojums: 2006. gada 13. decembra protokola 8.14. punkts.

6.   Krievijas un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksme (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi)

Padomes un Komisijas paziņojumi: Krievijas un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksme

Debates notika 2006. gada 29. novembrī (2006. gada 29. novembra protokola 13. punkts).

Rezolūcijas priekšlikumi, kas saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu ir iesniegti debašu noslēgumā:

Daniel Cohn-Bendit, Hélène Flautre, Milan Horáček, Bart Staes un Rebecca Harms Verts/ALE grupas vārdā — par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi (B6-0631/2006);

Elmar Brok, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Charles Tannock, Camiel Eurlings, Laima Liucija Andrikienė, Tunne Kelam, Vytautas Landsbergis un Jacek Saryusz-Wolski PPE-DE grupas vārdā — par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi (B6-0633/2006);

Konrad Szymański, Michał Tomasz Kamiński, Adam Bielan, Inese Vaidere, Ģirts Valdis Kristovskis, Hanna Foltyn-Kubicka, Wojciech Roszkowski un Ryszard Czarnecki — par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi (B6-0636/2006);

Esko Seppänen un Gabriele Zimmer GUE/NGL grupas vārdā — par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi (B6-0638/2006);

Paavo Väyrynen un Margarita Starkevičiūtė ALDE grupas vārdā — par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi (B6-0639/2006);

Hannes Swoboda un Jan Marinus Wiersma PSE grupas vārdā — par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi (B6-0641/2006).

Balsojums: 2006. gada 13. decembra protokola 8.15. punkts.

7.   Lēmums par pieprasījumu piemērot steidzamības procedūru

Komisijas pieprasījums piemērot steidzamības procedūru (Reglamenta 134. pants):

***I Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašo programmu 2007.—2013. gadam “Narkotiku apkarošana un informēšana par tām” vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” ietvaros [COM(2006)0230 — C6-0095/2005 — 2005/0037B(COD)] — LIBE komiteja;

* Priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Pamattiesības un pilsonība” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” [COM(2005)0122 — C6-0236/2005 — 2005/0038(CNS)]

Referente: Inger Segelström — LIBE komiteja.

* Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Krimināltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” [COM(2005)0122 — C6-0237/2005 — 2005/0039(CNS)] — LIBE komiteja;

***I Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Civiltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” [COM(2005)0122 — C6-0096/2005 — 2005/0040(COD)] — LIBE komiteja;

*** I Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Bēgļu fondu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” [COM(2005)0123 — C6-0124/2005 — 2005/0046(COD)] — LIBE komiteja;

***I Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” [COM(2005)0123 — C6-0125/2005 — 2005/0047(COD)] — LIBE komiteja;

* Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fondu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” [COM(2005)0123 — C6-0238/2005 — 2005/0048(CNS)] — LIBE komiteja;

***I Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” [COM(2005)0123 — C6-0126/2005 — 2005/0045(COD)] — LIBE komiteja;

* Priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam — Vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana” [COM(2005)0124 — C6-0241/2005 — 2005/0034(CNS)] — LIBE komiteja;

* Priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam — Vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana” [COM(2005)0124 — C6-0242/2005 — 2005/0035(CNS)] — LIBE komiteja.

Uzstājās: Jean-Marie Cavada (LIBE komitejas priekšsēdētājs) un Ewa Klamt PPE-DE grupas vārdā.

Steidzamības procedūras pieprasījumu apstiprināja.

Šos punktus iekļāva balsošanas laikā, kas notiks ceturtdien, 2006. gada 14. decembrī, plkst. 12.00.

Termiņš grozījumu iesniegšanai plenārsēdē ir noteikts trešdien, 2006. gada 13. decembrī, plkst. 10.00.

8.   Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instruments ***II — Finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni * (debates)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instrumenta izveidi [11944/2/2006 — C6-0357/2006 — 2004/0220(COD)] — Attīstības komiteja

Referents: Gay Mitchell (A6-0448/2006).

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni [11877/2006 — C6-0265/2006 — 2006/0807(CNS)] — Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: David Martin (A6-0430/2006).

Gay Mitchell iepazīstināja ar ieteikumu otrajam lasījumam.

David Martin iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās Benita Ferrero-Waldner (Komisijas locekle).

Uzstājās: Syed Kamall PPE-DE grupas vārdā, Margrietus van den Berg PSE grupas vārdā, Danutė Budreikaitė ALDE grupas vārdā, Gabriele Zimmer GUE/NGL grupas vārdā, Konrad Szymański UEN grupas vārdā, Hélène Goudin IND/DEM grupas vārdā, Irena Belohorská, pie grupām nepiederoša deputāte, Maria Martens, Miguel Angel Martínez Martínez, Thierry Cornillet, Witold Tomczak, Andreas Mölzer, Nirj Deva, Marie-Arlette Carlotti, Toomas Savi un Georgios Papastamkos.

SĒDI VADA: Sylvia-Yvonne KAUFMANN

Priekšsēdētāja vietniece

Uzstājās: Erika Mann, Jana Hybášková, Proinsias De Rossa, Justas Vincas Paleckis, Eoin Ryan un Benita Ferrero-Waldner.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 12. decembra protokola 14.14. punkts un 2006. gada 12. decembra protokola 14.20. punkts.

9.   Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu ***III (debates)

Ziņojums par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopējo projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu (PE-CONS 03658/2006 — C6-0382/2006 — 2003/0210(COD)) — Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā

Referente: Christa Klaß (A6-0446/2006).

Christa Klaß iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās Stavros Dimas (Komisijas loceklis).

Uzstājās: Péter Olajos PPE-DE grupas vārdā, María Sornosa Martínez PSE grupas vārdā, Marios Matsakis ALDE grupas vārdā, Hiltrud Breyer Verts/ALE grupas vārdā, Leopold Józef Rutowicz UEN grupas vārdā, Johannes Blokland IND/DEM grupas vārdā, Jim Allister, pie grupām nepiederošs deputāts, Richard Seeber, Karin Scheele, Anne Laperrouze, Carl Schlyter, Kathy Sinnott un Proinsias De Rossa.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 12. decembra protokola 14.13. punkts.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 11.00 un atsākta plkst. 11.30.)

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

10.   Oficiāla sveikšana

Priekšsēdētājs Parlamenta vārdā sveica Afganistānas parlamenta delegāciju, kuru vadīja Viņa Ekselence Afganistānas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Mohammad Yonus Qanoni, un kura bija ieņēmusi vietu oficiālajiem viesiem paredzētajā balkonā.

11.   Balsošanas laiks

Balsošanas rezultātu sīks izklāsts (grozījumi, atsevišķa balsošana, balsošana pa daļām u.c.) pieejams protokola pielikumā “Balsošanas rezultāti”.

11.1.   Bulgārijas komisāra iecelšana amatā (balsošana)

LĒMUMA PROJEKTS B6-0644/2006

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 1. punkts)

Par Bulgārijas un Rumānijas komisāru iecelšanu amatā uzstājās: José Manuel Barroso (Komisijas priekšsēdētājs), Hans-Gert Pöttering PPE-DE grupas vārdā, Martin Schulz PSE grupas vārdā, Graham Watson ALDE grupas vārdā, Monica Frassoni Verts/ALE grupas vārdā, Francis Wurtz GUE/NGL grupas vārdā, Brian Crowley UEN grupas vārdā, Jeffrey Titford IND/DEM grupas vārdā un Bruno Gollnisch, pie grupām nepiederošs deputāts.

Pieņemts (P6_TA(2006)0529).

11.2.   Rumānijas komisāra iecelšana amatā (balsošana)

LĒMUMA PROJEKTS B6-0645/2006

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 2. punkts)

Pieņemts (P6_TA(2006)0530).

12.   Saharova prēmijas piešķiršana (svinīgā sēde)

No plkst. 12.00 līdz plkst. 12.30 notika Parlamenta svinīgā sēde saistībā ar Saharova prēmijas piešķiršanu Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas vadītājam Aleksandram Milinkevičam.

SĒDI VADA: Gérard ONESTA

Priekšsēdētāja vietnieks

13.   Darba kārtība

Sēdes vadītājs ierosināja mainīt vietām pirmos divus punktus trešdienas, 2006. gada 13. decembra, pēcpusdienas darba kārtībā, proti, sākt plkst. 15.00 ar Padomes un Komisijas deklarācijām par datu aizsardzību un pēc tam turpināt prioritārās debates par Eiropadomes sagatavošanu.

Parlaments šo ierosinājumu apstiprināja.

Sēdes vadītājs paziņoja, ka Jo Leinen ziņojums par Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšanu (komitejas, kvestori) (A6-0464/2006) ir pieņemts komitejā 2006. gada 11. decembrī.

Viņš norādīja, ka šis punkts ir iekļauts balsošanas laikā ceturtdien, 2006. gada 14. decembrī, un grozījumu iesniegšanas termiņš ir trešdien, 2006. gada 13. decembrī, plkst. 10.00.

*

* *

Uzstājās: Hannes Swoboda un Richard Corbett par sēdes norisi.

14.   Balsošanas laiks (turpinājums)

14.1.   Bulgārijas pārstāvja iecelšana Revīzijas palātas locekļa amatā (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par Bulgārijas pārstāvja iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā [C6-0411/2006 — 2006/0811(CNS)] — Budžeta kontroles komiteja

Referents: José Javier Pomés Ruiz (A6-0442/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 3. punkts)

(Aizklāta balsošana. To deputātu sarakstu, kuri piedalījās balsošanā, skatīt pielikuma “Rezultāti balsošanai pēc saraksta” 3. punktā.)

PRIEKŠLIKUMS LĒMUMAM

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0531).

Par balsojumu uzstājās:

Bruno Gollnisch pirms balsošanas par Reglamenta 150. panta 6. punkta piemērošanu (sēdes vadītājs viņam atbildēja, ka visās oficiālajās valodās jābūt pieejamam tikai tam tekstam, par kuru balso).

14.2.   Rumānijas pārstāvja iecelšana Revīzijas palātas locekļa amatā (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par Rumānijas pārstāvja iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā [C6-0410/2006 — 2006/0812(CNS)] — Budžeta kontroles komiteja

Referents: Szabolcs Fazakas (A6-0443/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 4. punkts)

(Aizklāta balsošana. To deputātu sarakstu, kuri piedalījās balsošanā, skatīt pielikuma “Rezultāti balsošanai pēc saraksta” 4. punktā.)

PRIEKŠLIKUMS LĒMUMAM

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0532).

14.3.   Islandes un Norvēģijas līdzdalības aspekti Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie dalībvalstu ārējām robežām * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas vārdā parakstīto Vienošanos starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par minēto valstu līdzdalības aspektiem Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām [COM(2006)0178 — C6-0358/2006 — 2006/0063(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Jean-Marie Cavada (A6-0423/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 5. punkts)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0533).

14.4.   Kopienas rīcības programma patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam) ***II (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ieteikums otrajam lasījumam attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju politikas jomā (no 2007. līdz 2013. gadam) [13241/1/2006 — C6-0420/2006 — 2005/0042(COD)] — Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referente: Marianne Thyssen (A6-0408/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 6. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Marianne Thyssen (referente) sniedza paziņojumu saskaņā ar Reglamenta 131. panta 4. punktu.

Pasludināts par apstiprinātu (P6_TA(2006)0534).

14.5.   Konkrētu pārnēsājamu, sūkļveidīgu encefalopātu profilakse, kontrole un izskaušana ***II (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 999/2001, kas nosaka noteikumus par konkrētu pārnēsājamu, sūkļveidīgu encefalopātu profilaksi, kontroli un izskaušanu [14224/4/2006 — C6-0432/2006 — 2004/0270(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Dagmar Roth-Behrendt (A6-0445/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 7. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināts par apstiprinātu (P6_TA(2006)0535).

14.6.   Datu sniegšana par dalībvalstīs krastā izkrautajiem zvejniecības produktiem ***II (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes Kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs krastā izkrautajiem zvejniecības produktiem, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1382/91 [14283/1/2006 — C6-0421/2006 — 2005/0223(COD)] — Zivsaimniecības komiteja

Referents: Philippe Morillon (A6-0400/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 8. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināts par apstiprinātu (P6_TA(2006)0536).

14.7.   Nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzība saistībā ar Eiropas audiovizuālajiem un informācijas pakalpojumiem ***II (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu par nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzību un atbildes tiesībām saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju [09577/1/2006 — C6-0313/2006 — 2004/0117(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja

Referente: Marielle De Sarnez (A6-0433/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 9. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināts par apstiprinātu (P6_TA(2006)0537).

14.8.   Programma “Muita 2013” ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas muitas rīcības programmas (“Muita 2013”) izveidi [COM(2006)0201 — C6-0158/2006 — 2006/0075(COD)] — Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referente: Janelly Fourtou (A6-0428/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 10. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMI un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0538).

14.9.   Elektroniska vide muitā un tirdzniecībā ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā [COM(2005)0609 — C6-0420/2005 — 2005/0247(COD)] — Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referents: Christopher Heaton-Harris (A6-0407/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 11. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0539).

14.10.   Lauku saimniecību struktūras apsekojumi ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu saistībā ar finanšu līdzekļu apjomu laikposmam no 2007. līdz 2009. gadam un maksimālo Kopienas ieguldījumu Bulgārijai un Rumānijai [COM(2006)0344 — C6-0217/2006 — 2006/0112(COD)] — Budžeta komiteja

Referents: Janusz Lewandowski (A6-0424/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 12. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0540).

14.11.   Līdzekļu atguves dienestu sadarbība * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par Austrijas Republikas, Beļģijas Karalistes un Somijas Republikas ierosmi pieņemt Padomes lēmumu attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā [07259/2006 — C6-0122/2006 — 2006/0805(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Mihael Brejc (A6-0388/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 13. punkts)

INICIATĪVA, GROZĪJUMI un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0541).

14.12.   Izdevumi veterinārijas jomā * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā [COM(2006)0273 — C6-0199/2006 — 2006/0098(CNS)] — Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referente: Ilda Figueiredo (A6-0409/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 14. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMI un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0542).

14.13.   Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu ***III (balsošana)

Ziņojums par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopējo projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu (PE-CONS 03658/2006 — C6-0382/2006 — 2003/0210(COD)) — Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā

Referente: Christa Klaß (A6-0446/2006).

(Apstiprināšanai vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 15. punkts)

KOPĪGAIS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0543).

14.14.   Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instruments ***II (balsošana)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instrumenta izveidi [11944/2/2006 — C6-0357/2006 — 2004/0220(COD)] — Attīstības komiteja

Referents: Gay Mitchell (A6-0448/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 16. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināts par apstiprinātu (P6_TA(2006)0544).

14.15.   Kopienas muitas kodekss ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss) [COM(2005)0608 — C6-0419/2005 — 2005/0246(COD)] — Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referente: Janelly Fourtou (A6-0429/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 17. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0545).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0545).

14.16.   Barības maisījumu aprite ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izdara labojumus Direktīvā 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti [COM(2006)0340 — C6-0209/2006 — 2006/0117(COD)] — Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (A6-0411/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 18. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0546).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0546).

14.17.   Kopienas statistika par ārvalstu saistīto uzņēmumu struktūru un darbību ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistīto uzņēmumu struktūru un darbību [COM(2005)0088 — C6-0084/2005 — 2005/0016(COD)] — Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Wolf Klinz (A6-0332/2005).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 19. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0547).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0547).

14.18.   Eiropas finanšu instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai pasaulē ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē (Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments) [COM(2006)0354 — C6-0206/2006 — 2006/0116(COD)] — Ārlietu komiteja

Līdzreferenti: Hélène Flautre un Edward McMillan-Scott (A6-0376/2006).

Debates notika 2006. gada 29. novembrī (2006. gada 29. novembra protokola 16. punkts).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 20. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0548).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0548).

Par balsojumu uzstājās:

Hélène Flautre (referente) un Edward McMillan-Scott (referents);

Hélène Flautre iepazīstināja ar mutisko grozījumu grozījumam Nr. 147, un to iekļāva.

14.19.   Traumu profilakse un drošības veicināšana * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes ieteikumam par traumu profilaksi un drošuma veicināšanu [COM(2006)0329 — C6-0238/2006 — 2006/0106(CNS)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Kathy Sinnott (A6-0398/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 21. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0549).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0549).

Par balsojumu uzstājās:

Kathy Sinnott (referente).

14.20.   Finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni [11877/2006 — C6-0265/2006 — 2006/0807(CNS)] — Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: David Martin (A6-0430/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 22. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0550).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0550).

15.   Balsojumu skaidrojumi

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Balsojumu skaidrojumi, kas saskaņā ar Reglamenta 163. panta 3. punktu ir iesniegti rakstiski, ir iekļauti šīs sēdes stenogrammā.

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Marianne Thyssen ziņojums — A6-0408/2006:

Andreas Mölzer

Christa Klaß ziņojums — A6-0446/2006:

Andreas Mölzer un Richard Seeber

Gay Mitchell ziņojums — A6-0448/2006:

Vytautas Landsbergis

16.   Balsojumu labojumi un nodomi balsot

Balsojumu labojumi un nodomi balsot ir pieejami vietnē “Séance en direct”, “Résultats des votes (appels nominaux)/Results of votes (roll-call votes)”, kā arī protokola pielikuma “Rezultāti balsošanai pēc saraksta” drukātajā versijā.

Elektronisko versiju Parlamenta vietnē Europarl regulāri atjauninās ne ilgāk kā divas nedēļas pēc balsošanas dienas.

Pēc tam sagatavos balsojumu labojumu un nodomu balsot saraksta galīgo variantu, lai to varētu iztulkot un publicēt “Oficiālajā Vēstnesī”.

Astrid Lulling norādīja, ka, balsojot par Szabolcs Fazakas ziņojumu (A6-0443/2006), viņas balsošanas iekārta nedarbojās.

Panagiotis Beglitis un Aloyzas Sakalas norādīja, ka, balsojot par divu komisāru iecelšanu amatos, viņu balsošanas iekārtas nedarbojās.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 13.05 un atsākta plkst. 15.00.)

SĒDI VADA: Dagmar ROTH-BEHRENDT

Priekšsēdētāja vietniece

17.   Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

Iepriekšējās sēdes protokols tika apstiprināts.

18.   Dalībvalstu atsevišķu noteikumu saskaņošana attiecībā uz televīzijas apraidi ***I (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos [COM(2005)0646 — C6-0443/2005 — 2005/0260(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja

Referente: Ruth Hieronymi (A6-0399/2006).

Uzstājās Viviane Reding (Komisijas locekle).

Ruth Hieronymi iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās: Karsten Friedrich Hoppenstedt (ECON komitejas atzinuma sagatavotājs), Heide Rühle (IMCO komitejas atzinuma sagatavotāja), Jean-Marie Cavada (LIBE komitejas atzinuma sagatavotājs), Lissy Gröner (FEMM komitejas atzinuma sagatavotāja), Erna Hennicot-Schoepges PPE-DE grupas vārdā, Henri Weber PSE grupas vārdā, Ignasi Guardans Cambó ALDE grupas vārdā, Helga Trüpel Verts/ALE grupas vārdā, Umberto Guidoni GUE/NGL grupas vārdā, Zdzisław Zbigniew Podkański UEN grupas vārdā, Thomas Wise IND/DEM grupas vārdā, Roger Helmer, pie grupām nepiederošs deputāts, József Szájer, Catherine Trautmann, Karin Resetarits, Miguel Portas, Johannes Blokland, Syed Kamall, Christa Prets, Sharon Bowles, Giusto Catania, Manolis Mavrommatis, Åsa Westlund, Patrizia Toia un Marie-Hélène Descamps.

SĒDI VADA: Janusz ONYSZKIEWICZ

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Anna Hedh, Ivo Belet, Giovanni Berlinguer, Luis Herrero-Tejedor un Viviane Reding.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 13. decembra protokola 8.8. punkts.

19.   Cilvēktiesību padomes ikgadējais ziņojums (debates)

Padomes un Komisijas paziņojumi: Cilvēktiesību padomes ikgadējais ziņojums

Paula Lehtomäki (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) un Benita Ferrero-Waldner (Komisijas locekle) sniedza paziņojumus.

Uzstājās: Gerardo Galeote PPE-DE grupas vārdā, Elena Valenciano Martínez-Orozco PSE grupas vārdā, Elizabeth Lynne ALDE grupas vārdā, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā, Hanna Foltyn-Kubicka UEN grupas vārdā, Kathy Sinnott IND/DEM grupas vārdā, Simon Coveney, Józef Pinior, Marios Matsakis, Eoin Ryan, Richard Howitt, Jan Tadeusz Masiel, Paula Lehtomäki un Benita Ferrero-Waldner.

SĒDI VADA: Manuel António dos SANTOS

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās Marios Matsakis.

Rezolūcijas priekšlikums, kas saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu ir iesniegts debašu noslēgumā:

Edward McMillan-Scott, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra un Gerardo Galeote PPE-DE grupas vārdā, Pasqualina Napoletano un Véronique De Keyser PSE grupas vārdā, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Marco Cappato un Marco Pannella ALDE grupas vārdā, Hélène Flautre, Raül Romeva i Rueda, Monica Frassoni un Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā, Vittorio Agnoletto, Gabriele Zimmer, Jens Holm, Erik Meijer, Luisa Morgantini un Esko Seppänen GUE/NGL grupas vārdā, Inese Vaidere, Michał Tomasz Kamiński, Adam Bielan un Ryszard Czarnecki UEN grupas vārdā — par Saharova balvas laureātu pārraudzības pasākumiem (B6-0650/2006).

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 14. decembra protokola 6.33. punkts.

20.   2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekts ar Padomes iesniegtajiem grozījumiem (visas iedaļas) — Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam * — Budžeta grozījuma projekts 6/2006 (debates)

Ziņojums par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas) (15637/2006 — C6-0442/2006 — 2006/2018(BUD) — 2006/2018B(BUD)) un Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstulēm Nr. 1/2007 (SEC (2006)0762), Nr. 2/2007 (13886/2006 — C6-0341/2006) un Nr. 3/2007 (15636/2006 — C6-0443/2006) to the draft general budget of the European Union for the financial year 2007

 

I iedaļa, Eiropas Parlaments

 

II iedaļa, Padome

 

III iedaļa, Komisija

 

IV iedaļa, Tiesa

 

V iedaļa, Revīzijas palāta

 

VI iedaļa, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja

 

VII iedaļa, Reģionu komiteja

 

VIII (A) iedaļa, Eiropas ombuds

 

VIII (B) iedaļa, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs — Budžeta komiteja

Līdzreferenti: James Elles un Louis Grech (A6-0451/2006).

Ziņojums par grozīto priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [COM(2006)0213 — C6-0207/2006 — 2005/0090(CNS)] — Budžeta komiteja

Referente: Ingeborg Gräßle (A6-0447/2006).

Ziņojums par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2006 projektu III iedaļa, Komisija [15635/2006 — C6-0441/2006 — 2006/2265(BUD)] — Budžeta komiteja

Referents: Gianni Pittella (A6-0444/2006).

James Elles un Louis Grech iepazīstināja ar ziņojumu (A6-0451/2006).

Ingeborg Gräßle iepazīstināja ar ziņojumu (A6-0447/2006).

Uzstājās: Ulla-Maj Wideroos (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) un Dalia Grybauskaitė (Komisijas locekle).

Uzstājās: Borut Pahor, Ville Itälä PPE-DE grupas vārdā, Catherine Guy-Quint PSE grupas vārdā, Anne E. Jensen ALDE grupas vārdā, Gérard Onesta Verts/ALE grupas vārdā, Esko Seppänen GUE/NGL grupas vārdā, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk UEN grupas vārdā, Nils Lundgren IND/DEM grupas vārdā un Sergej Kozlík, pie grupām nepiederošs deputāts.

Gianni Pittella iepazīstināja ar ziņojumu (A6-0444/2006).

Uzstājās: Salvador Garriga Polledo, Jutta Haug, Kyösti Virrankoski, Hans-Peter Martin, Janusz Lewandowski, Neena Gill, Markus Ferber, Paulo Casaca un Antonis Samaras.

SĒDI VADA: Sylvia-Yvonne KAUFMANN

Priekšsēdētāja vietniece

Uzstājās: Vladimír Maňka, Jean-Claude Martinez, Ingeborg Gräßle, Catherine Guy-Quint, Paul Rübig, Richard Corbett, kas atzinīgi novērtēja sēdes vadītājas darbu, vadot debates, un Dalia Grybauskaitė.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 12. decembra protokola 6.2. punkts, 2006. gada 13. decembra protokola 8.6. punkts un 2006. gada 13. decembra protokola 8.7. punkts.

21.   Darba kārtība

Priekšsēdētāju konference iepazīstināja ar priekšlikumu lēmumam par komiteju skaitlisko sastāvu (B6-0664/2006).

Šo punktu iekļāva balsošanas laikā, kas notiks ceturtdien, 2006. gada 14. decembrī, un termiņš grozījumu iesniegšanai ir noteikts trešdien, 2006. gada 13. decembrī, plkst. 12.00.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 18.25 pirms jautājumu laika un atsākta plkst. 18.30.)

22.   Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

Parlaments izskatīja vairākus jautājumus Komisijai (B6-0448/2006).

Pirmā daļa

Jautājums Nr. 37 (Sharon Bowles): Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmēji.

Olli Rehn (Komisijas loceklis) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Sharon Bowles, Richard Corbett un Alexander Stubb.

Jautājums Nr. 38 (David Martin): Beznodokļu preču pārdošana saistībā ar jaunajiem lidojumu drošības noteikumiem.

Joe Borg (Komisijas loceklis) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva David Martin, Reinhard Rack un Jörg Leichtfried.

Jautājums Nr. 39 (Reinhard Rack): Kompensācijas par kavējumiem gaisa pārvadājumos.

Joe Borg atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Reinhard Rack, Robert Evans un Richard Seeber.

Otrā daļa

Jautājums Nr. 40 (Chris Davies): Kopienas pasākumi, lai izbeigtu piezvejas izmešanu jūrā.

Joe Borg atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Chris Davies un Jim Allister.

Jautājumu Nr. 41 atsauca.

Jautājums Nr. 42 (Teresa Riera Madurell): Komisijas veiktie pasākumi saistībā ar ieteikumiem, kas ietverti ziņojumā par sieviešu organizācijām un zivsaimniecību.

Joe Borg atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Teresa Riera Madurell.

Uz jautājumiem Nr. 43 līdz 45 sniegs rakstiskas atbildes.

Jautājums Nr. 46 (Lambert van Nistelrooij): Demogrāfisko izmaiņu radītās iespējas ekonomikā un inovāciju jomā.

Vladimír Špidla (Komisijas loceklis) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Lambert van Nistelrooij, Danutė Budreikaitė un Andreas Mölzer.

Jautājums Nr. 47 (Bernd Posselt): Demogrāfija un pabalsts vecākiem bērnu audzināšanai.

Vladimír Špidla atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Bernd Posselt.

Uz jautājumiem Nr. 48 līdz 53 sniegs rakstiskas atbildes.

Jautājums Nr. 54 (Marc Tarabella): Patērētāju aizsardzības politikas neveiksme iekšējā tirgū.

Markos Kyprianou (Komisijas loceklis) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Marc Tarabella.

Jautājums Nr. 55 (Sarah Ludford): Transgēnu rīsi.

Markos Kyprianou atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Sarah Ludford.

Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk. sēdes stenogrammas pielikumu).

Komisijai atvēlētais jautājumu laiks ir beidzies.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 19.50 un atsākta plkst. 21.00.)

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT

Priekšsēdētāja vietnieks

23.   Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveide ***I (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu [COM(2006)0091 — C6-0082/2006 — 2006/0033(COD)] — Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referente: Roselyne Bachelot-Narquin (A6-0385/2006).

Uzstājās Vladimír Špidla (Komisijas loceklis).

Roselyne Bachelot-Narquin iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās: Giulietto Chiesa (INTA komitejas atzinuma sagatavotājs), Esko Seppänen (BUDG komitejas atzinuma sagatavotājs), Vladimír Remek (ITRE komitejas atzinuma sagatavotājs), Jamila Madeira (REGI komitejas atzinuma sagatavotāja), Ria Oomen-Ruijten PPE-DE grupas vārdā, Jean Louis Cottigny PSE grupas vārdā, Jean Marie Beaupuy ALDE grupas vārdā, Elisabeth Schroedter Verts/ALE grupas vārdā, Ilda Figueiredo GUE/NGL grupas vārdā, José Albino Silva Peneda, Jan Andersson, Ona Juknevičienė, Pierre Jonckheer, Csaba Őry, Alejandro Cercas, Danutė Budreikaitė, Thomas Mann, Donata Gottardi, Philip Bushill-Matthews, Brigitte Douay, Iles Braghetto, Gábor Harangozó, Konstantinos Hatzidakis, Nikolaos Vakalis, Ivo Belet un Vladimír Špidla.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 13. decembra protokola 8.9. punkts.

24.   Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ***II (debates)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu [10351/1/2006 — C6-0314/2006 — 2005/0017(COD)] — Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Līdzreferenti: Lissy Gröner un Amalia Sartori (A6-0455/2006).

Lissy Gröner un Amalia Sartori iepazīstināja ar ieteikumu otrajam lasījumam.

Uzstājās Vladimír Špidla (Komisijas loceklis).

Uzstājās: Anna Záborská PPE-DE grupas vārdā, Zita Gurmai PSE grupas vārdā, Danutė Budreikaitė ALDE grupas vārdā, Hiltrud Breyer Verts/ALE grupas vārdā, Eva-Britt Svensson GUE/NGL grupas vārdā, Urszula Krupa IND/DEM grupas vārdā, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Britta Thomsen, Bairbre de Brún, Johannes Blokland, Teresa Riera Madurell, Pia Elda Locatelli, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Anna Hedh un Vladimír Špidla.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 14. decembra protokola 6.18. punkts.

25.   Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājums attiecībā uz emisiju un piekļuve transportlīdzekļa remonta informācijai ***I (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisiju un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta informācijai, ar ko groza Direktīvu 72/306/EEK un Direktīvu …/…/EK [COM(2005)0683 — C6-0007/2006 — 2005/0282(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Matthias Groote (A6-0301/2006).

Uzstājās Günter Verheugen (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks).

Matthias Groote iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās: Ivo Belet (ITRE komitejas atzinuma sagatavotājs), Anja Weisgerber (IMCO komitejas atzinuma sagatavotāja), Bogusław Liberadzki (TRAN komitejas atzinuma sagatavotājs), Martin Callanan PPE-DE grupas vārdā, Dorette Corbey PSE grupas vārdā, Holger Krahmer ALDE grupas vārdā, Rebecca Harms Verts/ALE grupas vārdā, Jens Holm GUE/NGL grupas vārdā, Johannes Blokland IND/DEM grupas vārdā, Jacques Toubon, Péter Olajos, Zita Pleštinská, Richard Seeber, Karsten Friedrich Hoppenstedt un Günter Verheugen.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 13. decembra protokola 8.10. punkts.

26.   Parlamenta sastāvs

Ole Krarup ir rakstiski paziņojis par atkāpšanos no Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanas, sākot no 2007. gada 1. janvāra.

Saskaņā ar Reglamenta 4. panta 1. punktu Parlaments paziņo, ka ir radusies brīva vieta, sākot no šā datuma, un informē attiecīgo dalībvalsti.

27.   Nākamās sēdes darba kārtība

Tika noteikta nākamās dienas sēdes darba kārtība (dokuments “Darba kārtība” PE 381.846/OJME).

28.   Sēdes slēgšana

Sēde tika slēgta plkst. 23.35.

Julian Priestley

Ģenerālsekretārs

Antonios Trakatellis

Priekšsēdētāja vietnieks


APMEKLĒJUMU REĢISTRS

Parakstīja:

Agnoletto, Aita, Albertini, Allister, Andersson, Andrejevs, Andria, Andrikienė, Angelilli, Arif, Arnaoutakis, Ashworth, Assis, Atkins, Attwooll, Aubert, Audy, Auken, Ayala Sender, Aylward, Ayuso, Bachelot-Narquin, Baco, Badia i Cutchet, Barón Crespo, Barsi-Pataky, Batten, Battilocchio, Batzeli, Bauer, Beaupuy, Beazley, Becsey, Beer, Beglitis, Belder, Belet, Belohorská, Bennahmias, Beňová, Berend, Berès, van den Berg, Berger, Berlato, Berlinguer, Berman, Bielan, Blokland, Bloom, Bobošíková, Böge, Bösch, Bonde, Bono, Bonsignore, Booth, Borghezio, Borrell Fontelles, Bourlanges, Bourzai, Bowis, Bowles, Bozkurt, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Breyer, Březina, Brie, Brok, Brunetta, Budreikaitė, van Buitenen, Buitenweg, Bullmann, van den Burg, Bushill-Matthews, Busk, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Calabuig Rull, Callanan, Camre, Capoulas Santos, Carlotti, Carlshamre, Carnero González, Casa, Casaca, Cashman, Casini, Caspary, Castex, Castiglione, del Castillo Vera, Catania, Cavada, Cederschiöld, Cercas, Chatzimarkakis, Chichester, Chiesa, Chmielewski, Christensen, Chruszcz, Claeys, Clark, Cocilovo, Coelho, Cohn-Bendit, Corbett, Corbey, Cornillet, Correia, Costa, Cottigny, Coûteaux, Coveney, Cramer, Crowley, Marek Aleksander Czarnecki, Ryszard Czarnecki, Daul, Davies, De Blasio, de Brún, Degutis, De Keyser, Demetriou, De Michelis, Deprez, De Rossa, De Sarnez, Descamps, Désir, Deß, De Veyrac, De Vits, Díaz de Mera García Consuegra, Dičkutė, Didžiokas, Díez González, Dillen, Dimitrakopoulos, Dobolyi, Dombrovskis, Doorn, Douay, Dover, Doyle, Drčar Murko, Duchoň, Duff, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Ek, Elles, Estrela, Ettl, Eurlings, Jill Evans, Jonathan Evans, Robert Evans, Fajmon, Farage, Fatuzzo, Fazakas, Ferber, Fernandes, Fernández Martín, Anne Ferreira, Elisa Ferreira, Figueiredo, Flasarová, Flautre, Florenz, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Fontaine, Fourtou, Fraga Estévez, Frassoni, Freitas, Friedrich, Fruteau, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, García Pérez, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gebhardt, Gentvilas, Geremek, Geringer de Oedenberg, Gewalt, Gibault, Gierek, Giertych, Gill, Gklavakis, Glante, Glattfelder, Gobbo, Goebbels, Goepel, Golik, Gollnisch, Gomes, Gomolka, Gottardi, Goudin, Grabowski, Graça Moura, Graefe zu Baringdorf, Gräßle, de Grandes Pascual, Grech, Griesbeck, Gröner, de Groen-Kouwenhoven, Groote, Grosch, Grossetête, Guardans Cambó, Guellec, Guerreiro, Guidoni, Gurmai, Gutiérrez-Cortines, Guy-Quint, Gyürk, Hänsch, Hall, Hammerstein, Hamon, Handzlik, Hannan, Harangozó, Harbour, Harms, Hassi, Hatzidakis, Haug, Hazan, Heaton-Harris, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Helmer, Henin, Hennicot-Schoepges, Hennis-Plasschaert, Herczog, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Holm, Honeyball, Hoppenstedt, Horáček, Howitt, Hudacký, Hudghton, Hughes, Hutchinson, Ibrisagic, in 't Veld, Isler Béguin, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jäätteenmäki, Jałowiecki, Janowski, Járóka, Jarzembowski, Jensen, Joan i Marí, Jöns, Jørgensen, Jonckheer, Jordan Cizelj, Juknevičienė, Kaczmarek, Kallenbach, Kamall, Kamiński, Karas, Karatzaferis, Karim, Kasoulides, Kaufmann, Kauppi, Tunne Kelam, Kilroy-Silk, Kindermann, Kinnock, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Klinz, Knapman, Koch, Koch-Mehrin, Kohlíček, Konrad, Korhola, Kósáné Kovács, Koterec, Kozlík, Krahmer, Krarup, Kratsa-Tsagaropoulou, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristovskis, Krupa, Kuc, Kudrycka, Kuhne, Kułakowski, Kušķis, Kusstatscher, Kuźmiuk, Lagendijk, Laignel, Lamassoure, Lambert, Lambrinidis, Lambsdorff, Landsbergis, Lang, Langen, Langendries, Laperrouze, La Russa, Lauk, Lavarra, Lax, Lechner, Le Foll, Lehideux, Lehne, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Marine Le Pen, Le Rachinel, Lévai, Lewandowski, Liberadzki, Libicki, Lichtenberger, Lienemann, Liese, Liotard, Lipietz, Locatelli, López-Istúriz White, Losco, Louis, Lucas, Ludford, Lulling, Lundgren, Lynne, Maat, Maaten, McAvan, McCarthy, McDonald, McGuinness, McMillan-Scott, Madeira, Maldeikis, Manders, Maňka, Erika Mann, Thomas Mann, Manolakou, Mantovani, Markov, Marques, Martens, David Martin, Hans-Peter Martin, Martinez, Martínez Martínez, Masiel, Maštálka, Mastenbroek, Mathieu, Mato Adrover, Matsakis, Matsouka, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Medina Ortega, Meijer, Méndez de Vigo, Menéndez del Valle, Meyer Pleite, Miguélez Ramos, Mikko, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Mölzer, Mohácsi, Montoro Romero, Moreno Sánchez, Morgan, Morillon, Moscovici, Mote, Mulder, Musacchio, Muscardini, Muscat, Musotto, Mussolini, Musumeci, Myller, Napoletano, Nassauer, Nattrass, Navarro, Newton Dunn, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Nicholson, Nicholson of Winterbourne, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Achille Occhetto, Öger, Özdemir, Olajos, Olbrycht, Ó Neachtain, Onesta, Onyszkiewicz, Oomen-Ruijten, Ortuondo Larrea, Őry, Ouzký, Oviir, Paasilinna, Pack, Pafilis, Pahor, Paleckis, Panayotopoulos-Cassiotou, Panzeri, Papadimoulis, Papastamkos, Parish, Patriciello, Patrie, Peillon, Pęk, Pflüger, Piecyk, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pinior, Piotrowski, Pirker, Piskorski, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Pleštinská, Podestà, Podkański, Pöttering, Poignant, Polfer, Pomés Ruiz, Portas, Posdorf, Posselt, Prets, Prodi, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Ransdorf, Rapkay, Rasmussen, Remek, Resetarits, Reul, Reynaud, Riera Madurell, Ries, Riis-Jørgensen, Rivera, Rizzo, Rocard, Rogalski, Roithová, Romagnoli, Romeva i Rueda, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Rudi Ubeda, Rübig, Rühle, Rutowicz, Ryan, Sacconi, Saïfi, Sakalas, Saks, Salafranca Sánchez-Neyra, Salinas García, Samaras, Samuelsen, Sánchez Presedo, dos Santos, Sartori, Saryusz-Wolski, Savi, Sbarbati, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schenardi, Schierhuber, Schlyter, Olle Schmidt, Schnellhardt, Schöpflin, Schroedter, Schulz, Schuth, Schwab, Seeber, Seeberg, Segelström, Seppänen, Siekierski, Sifunakis, Silva Peneda, Simpson, Sinnott, Siwiec, Skinner, Škottová, Smith, Sonik, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Spautz, Staes, Staniszewska, Starkevičiūtė, Šťastný, Stauner, Sterckx, Stevenson, Stihler, Stockmann, Strejček, Strož, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Susta, Svensson, Swoboda, Szájer, Szejna, Szent-Iványi, Szymański, Tabajdi, Tajani, Takkula, Tannock, Tarabella, Tarand, Tatarella, Thomsen, Thyssen, Titford, Titley, Toia, Tomczak, Toubon, Toussas, Trakatellis, Trautmann, Triantaphyllides, Trüpel, Turmes, Tzampazi, Uca, Ulmer, Väyrynen, Vaidere, Vakalis, Valenciano Martínez-Orozco, Vanhecke, Van Hecke, Van Lancker, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vaugrenard, Veneto, Ventre, Veraldi, Vergnaud, Vernola, Vidal-Quadras, Vincenzi, Virrankoski, Vlasák, Vlasto, Voggenhuber, Wagenknecht, Wallis, Walter, Watson, Henri Weber, Manfred Weber, Weiler, Weisgerber, Westlund, Whittaker, Wieland, Wiersma, Wijkman, Willmott, Wise, von Wogau, Bernard Piotr Wojciechowski, Janusz Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wurtz, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zapałowski, Zappalà, Zatloukal, Ždanoka, Železný, Zieleniec, Zīle, Zimmer, Zingaretti, Zvěřina, Zwiefka

Novērotāji:

Athanasiu, Bărbuleţiu, Becşenescu, Bliznashki, Buruiană-Aprodu, Ciornei, Cioroianu, Coşea, Corina Creţu, Gabriela Creţu, Martin Dimitrov, Duca, Dumitrescu, Ganţ, Hogea, Ivanova, Kirilov, Kónya-Hamar, Marinescu, Mihăescu, Mihalache, Morţun, Paparizov, Parvanova, Paşcu, Podgorean, Popeangă, Sârbu, Severin, Silaghi, Sofianski, Stoyanov, Szabó, Ţicău, Ţîrle, Vigenin


I PIELIKUMS

BALSOŠANAS REZULTĀTI

Saīsinājumu un simbolu saraksts

+

pieņemts

-

noraidīts

zaudējis spēku

A

atsaukts

PS (…, …, …)

balsošana pēc saraksta (par, pret, atturas)

EB (…, …, …)

elektroniskā balsošana (par, pret, atturas)

bd

balsošana pa daļām

ats.

atsevišķa balsošana

groz.

grozījums

KG

kompromisa grozījums

AD

attiecīgā daļa

S

svītrojošs grozījums

=

identiski grozījumi

§

punkts

pants

pants

apsv.

apsvērums

RP

rezolūcijas priekšlikums

KRP

kopīgs rezolūcijas priekšlikums

AIZKL

aizklāta balsošana

1.   Bulgārijas komisāra iecelšana amatā

Lēmuma projekts: B6-0644/2006

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Balsojums: lēmuma projekts

PS

+

583, 21, 28

Balsošana pēc saraksta: Reglamenta 99. panta 4. punkts

2.   Rumānijas komisāra iecelšana amatā

Lēmuma projekts: B6-0645/2006

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Balsojums: lēmuma projekts

PS

+

595, 16, 29

Balsošana pēc saraksta: Reglamenta 99. panta 4. punkts

3.   Bulgārijas pārstāvja iecelšana par Eiropas Kopienu Revīzijas palātas locekli

Ziņojums: José Javier POMÉS RUÍZ (A6-0442/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Balsojums: lēmuma priekšlikums

 

+

aizklāta balsošana — (Regl. 162. panta 1. punkts)

561, 32, 38

4.   Rumānijas pārstāvja iecelšana par Eiropas Kopienu Revīzijas palātas locekli

Ziņojums: Szabolcs FAZAKAS (A6-0443/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Balsojums: lēmuma priekšlikums

 

+

aizklāta balsošana — (Regl. 162. panta 1. punkts)

356, 229, 51

5.   Islandes un Norvēģijas līdzdalības aspekti Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie dalībvalstu ārējām robežām *

Ziņojums: Jean-Marie CAVADA (A6-0423/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

6.   Kopienas rīcības programma patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam) ***II

Ieteikums 2. lasījumam: Marianne THYSSEN (A6-0408/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopējā nostāja

Apstiprināja

7.   Konkrētu pārnēsājamu, sūkļveidīgu encefalopātu profilakse, kontrole un izskaušana ***II

Ieteikums 2. lasījumam: Dagmar ROTH-BEHRENDT (A6-0445/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopējā nostāja

Apstiprināja

8.   Datu sniegšana par dalībvalstīs krastā izkrautajiem zvejniecības produktiem ***II

Ziņojums: Philippe MORILLON (A6-0400/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopējā nostāja

Apstiprināja

9.   Nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzība saistībā ar Eiropas audiovizuālajiem un informācijas pakalpojumiem ***II

Ieteikums 2. lasījumam: Marielle DE SARNEZ (A6-0433/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopējā nostāja

Apstiprināja

10.   Programma “Muita 2013” ***I

Ziņojums: Janelly FOURTOU (A6-0428/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

11.   Elektroniska vide muitā un tirdzniecībā ***I

Ziņojums: Christopher HEATON-HARRIS (A6-0407/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

12.   Lauku saimniecību struktūras apsekojumi ***I

Ziņojums: Janusz LEWANDOWSKI (A6-0424/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

13.   Līdzekļu atguves dienestu sadarbība *

Ziņojums: Mihael BREJC (A6-0388/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

14.   Izdevumi veterinārijas jomā *

Ziņojums: Ilda FIGUEIREDO (A6-0409/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

15.   Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu ***III

Ziņojums: Christa KLAß (A6-0446/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Balsojums: kopīgais teksts

 

+

 

16.   Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instruments ***II

Ieteikums 2. lasījumam: (vajadzīgs kvalificēts vairākums)

Gay MITCHELL (A6-0448/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Viss teksts

2, 3, 1

MITCHELL u. c.

 

-

 

Kopējā nostāja

 

Apstiprināja

17.   Kopienas muitas kodekss ***I

Ziņojums: Janelly FOURTOU (A6-0429/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-13

15-17

20-23

25-26

28-33

36-56

komiteja

 

+

 

11. pants, aiz 2. §

14

komiteja

 

+

 

57

PPE-DE

 

A

 

15. pants

18

komiteja

 

+

 

19

komiteja

 

 

Aiz 125. panta

58

PPE-DE

EB

-

281, 337, 16

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Grozījumi Nr. 24, 27, 34 un 35 neattiecas uz visām valodām, un tāpēc par tiem nebalsoja (Reglamenta 151. panta 1. punkta d) apakšpunkts).

18.   Barības maisījumu aprite ***I

Ziņojums: Friedrich-Wilhelm GRAEFE ZU BARINGDORF (A6-0411/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — atsevišķi balsojumi

2

komiteja

ats.

+

 

4

komiteja

ats.

-

 

Aiz 1. apsv.

5=

11=

14=

ALDE

PPE-DE

Verts/ALE

 

+

 

1

komiteja

 

 

16

Verts/ALE

 

-

 

7=

13=

ALDE

PPE-DE

 

+

 

Aiz 2. apsv.

8

ALDE

 

-

 

Aiz 3. apsv.

3

komiteja

 

-

 

9=

12=

15=

ALDE

PPE-DE

Verts/ALE

 

+

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Grozījumi Nr. 6 un 10 nav pieņemami.

Pieprasījumi balsot atsevišķi

Verts/ALE: groz. Nr. 2 un 4

PPE-DE: groz. Nr. 4

ALDE: groz. Nr. 4

19.   Kopienas statistika par ārvalstu saistīto uzņēmumu struktūru un darbību ***I

Ziņojums: Wolf KLINZ (aizstājot E. Letta) (A6-0332/2005)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. bloks:

kompromisa grozījumi

16-49

ALDE

 

+

 

2. bloks:

atbildīgās komitejas iesniegtie grozījumi

1-2

4-15

komiteja

 

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

PS

+

615, 13, 20

Grozījums Nr. 3 neattiecas uz teksta redakciju visās valodās un par to nebalsoja (Reglamenta 151. panta 1. punkta d) apakšpunkts).

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums

20.   Eiropas finanšu instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai pasaulē ***I

Ziņojums: Hélène FLAUTRE/Edward MCMILLAN-SCOTT (A6-0376/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. bloks:

kompromisa grozījumi

101-109

111-116

118-145

146

147

Greens/EFA, EPP-ED

Verts/ALE

Verts/ALE

 

+

groz. Nr. 147

grozīts mutiski

2. bloks

1-100

komiteja

 

 

2. pants, 1. §, a) apakšpunkts

148

PPE-DE

 

A

 

117

Verts/ALE + PPE-DE

 

+

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Grozījumu Nr. 110 atsauca.

Dažādi

Hélène FLAUTRE ierosināja šādu mutisku grozījumu 147. grozījumam:

“Turklāt, tā kā demokrātijas un cilvēktiesību jomas mērķi arvien vairāk jāintegrē visos ārējās palīdzības finansēšanas instrumentos, Kopienas palīdzībai saskaņā ar šo regulu būs īpaša papildinoša loma tās vispārīgā rakstura un no trešo valstu valdībām un citām valsts iestādēm neatkarīgās rīcības dēļ. Tas vienkāršo sadarbību ar pilsonisko sabiedrību delikātajos cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos , tostarp migrantu cilvēktiesību īstenošanā, patvēruma meklētāju un valstu iekšienē pārvietoto personu tiesību izmantošanā , nodrošinot spēju pielāgoties apstākļu maiņai vai atbalstīt jauninājumus. Turklāt tiek nodrošināta Kopienas spēja skaidrot un atbalstīt tādus īpašus mērķus un pasākumus starptautiskā līmenī, kuri nav saistīti ģeogrāfiski, nedz arī attiecas uz krīzes situāciju un kurus, iespējams, jārisina starpvalstu līmenī vai kuri var ietvert darbības gan Kopienā, gan vairākās ārpuskopienas valstīs. Tas nodrošina nepieciešamo pamatu tādām darbībām kā atbalsts ES neatkarīgām vēlēšanu novērošanas misijām , kam nepieciešama politikas vienotība, vienota pārvaldības sistēma un kopēji darbības standarti.”

21.   Traumu profilakse un drošības veicināšana *

Ziņojums: Kathy SINNOTT (A6-0398/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-3

5-28

komiteja

 

+

 

Atbildīgās komitejas grozījumi — atsevišķs balsojums

4

komiteja

ats.

+

 

Ieteikums Komisijai pēc 3. punkta

29

ALDE

 

A

 

Aiz 5. apsv.

30

ALDE

 

A

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Pieprasījumi balsot atsevišķi

IND/DEM: groz. Nr. 4

22.   Finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni *

Ziņojums: David MARTIN (A6-0430/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-32

komiteja

 

+

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 


II PIELIKUMS

REZULTĀTI BALSOJUMIEM PĒC SARAKSTA

1.   B6-0644/2006 — Bulgārijas komisāres iecelšana amatā

Lēmums

Par: 583

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guidoni, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Goudin, Grabowski, Karatzaferis, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Zapałowski, Železný

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Kozlík, Rivera

PPE-DE: Albertini, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García

UEN: Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Podkański, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 21

ALDE: Mohácsi

GUE/NGL: Henin

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Allister, Chruszcz, Giertych, Kilroy-Silk, Martin Hans-Peter, Mote, Wojciechowski Bernard Piotr

PSE: Roth-Behrendt

UEN: Camre

Verts/ALE: Beer

Atturas: 28

GUE/NGL: Manolakou, Pflüger, Rizzo, Toussas, Wagenknecht

IND/DEM: Coûteaux, Krupa, Louis, Tomczak

NI: Borghezio, Claeys, Dillen, Gobbo, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Callanan, Mann Thomas

UEN: Kamiński

Verts/ALE: van Buitenen, Joan i Marí, Onesta

Balsojuma labojumi

Par

Michael Gahler, Panagiotis Beglitis, Aloyzas Sakalas

2.   B6-0645/2006 — Rumānijas komisāra iecelšana amatā

Lēmums

Par: 595

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Goudin, Grabowski, Karatzaferis, Lundgren, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Zapałowski, Železný

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Giertych, Kozlík, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Podkański, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 16

GUE/NGL: Henin, Krarup

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Nattrass, Titford, Whittaker, Wise

NI: Allister, Kilroy-Silk, Martin Hans-Peter, Mote

UEN: Camre

Atturas: 29

GUE/NGL: Manolakou, Pflüger, Rizzo, Toussas, Wagenknecht

IND/DEM: Coûteaux, Krupa, Louis, Tomczak

NI: Borghezio, Claeys, Dillen, Gobbo, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Callanan, Klamt, Lauk, Mann Thomas

PSE: Roth-Behrendt

Verts/ALE: van Buitenen, Onesta

Balsojuma labojumi

Par

Panagiotis Beglitis, Aloyzas Sakalas

3.   J. J. Pomés Ruiz ziņojums A6-0442/2006 — aizklāta balsošana

Lēmums

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Toussas, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Grabowski, Karatzaferis, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise, Zapałowski, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gobbo, Gollnisch, Helmer, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mölzer, Mote, Rivera, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Douay, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Gröner, Groote, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Öger, Paasilinna, Pahor, Patrie, Peillon, Pinior, Pittella, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Tarand, Titley, Van Lancker,Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Ó Neachtain, Podkański, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, van Buitenen, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

4.   S. Fazakas ziņojums A6-0443/2006 — aizklāta balsošana

Lēmums

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Toussas, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Grabowski, Karatzaferis, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Sinnott, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise, Zapałowski, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gobbo, Gollnisch, Helmer, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mölzer, Mote, Rivera, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Poettering, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vernola, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Douay, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Gröner, Groote, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Pinior, Pittella, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Ó Neachtain, Podkański, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, van Buitenen, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

5.   W. Klinz ziņojums A6-0332/2006

Rezolūcija

Par: 615

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Degutis, Deprez, De Sarnez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Klinz, Koch-Mehrin, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Ortuondo Larrea, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis, Watson

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Markov, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Goudin, Grabowski, Karatzaferis, Lundgren, Pęk, Rogalski, Sinnott, Zapałowski

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Giertych, Helmer, Martin Hans-Peter, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pirker, Pleštinská, Poettering, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Assis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beglitis, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Gröner, Groote, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuc, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Lienemann, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikko, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Valenciano Martínez-Orozco, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Xenogiannakopoulou, Yañez-Barnuevo García

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Podkański, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Flautre, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 13

IND/DEM: Bloom, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Nattrass, Piotrowski, Titford, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Mote

Atturas: 20

GUE/NGL: Manolakou, Toussas

IND/DEM: Krupa, Louis

NI: Allister, Baco, Borghezio, Claeys, Dillen, Gobbo, Gollnisch, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Schenardi, Vanhecke

Verts/ALE: van Buitenen


PIEŅEMTIE TEKSTI

 

P6_TA(2006)0529

Bulgārijas Komisijas locekles iecelšana amatā

Eiropas Parlamenta lēmums, ar ko apstiprina Bulgārijas Republikas izvirzītās jaunās Komisijas locekles Meglena Kuneva iecelšanu amatā

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Aktu par Bulgārijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un it īpaši tā 45. pantu,

ņemot vērā dalībvalsts, kas pievienojas, Komisijas locekļa amatam izvirzīto kandidāti, proti, Meglena Kuneva,

ņemot vērā kandidātes uzklausīšanu, kas notika 2006. gada 27. novembrī,

ņemot vērā Padomes nodomu, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju, iecelt amatā jauno Komisijas locekli, sākot ar Bulgārijas Republikas pievienošanās dienu, proti, 2007. gada 1. janvāri, kā norādīts Padomes 2006. gada 31. oktobra vēstulē Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam,

ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību pievienoto protokolu par paplašināšanos, kā arī Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 4. panta 4. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 99. pantu,

A.

atgādinot Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 214. panta 2. punkta trešo daļu,

B.

ņemot vērā Bulgārijas Republikas izvirzītās komisāres noklausīšanās rezultātus, kas apkopoti novērtējuma vēstulē, kuru Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētājs nosūtīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kā arī Priekšsēdētāju konferences ieteikumu;

C.

atgādinot nepieciešamību uzsākt procedūru, kas paredzēta iepriekš minētā protokola par pievienošanos 4. panta 2. un 3. punktā attiecībā uz jaunās Komisijas sastāvu, sākot ar 2009. gada novembri, saistībā ar Eiropas konstitucionālo procesu,

1.

sniedz apstiprinājumu jaunās Komisijas locekles Meglena Kuneva iecelšanai amatā uz pilnvaru laiku līdz 2009. gada 31. oktobrim;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

P6_TA(2006)0530

Rumānijas Komisijas locekļa apstiprināšana amatā

Eiropas Parlamenta lēmums par Rumānijas izvirzītā jaunā Komisijas locekļa Leonard Orban apstiprināšanu amatā

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Aktu par Rumānijas pievienošanās nosacījumiem, īpaši tā 45. pantu,

ņemot vērā dalībvalsts, kas pievienojas ES, izvirzīto kandidātu Komisijas locekļa amatam, proti, Leonard Orban,

ņemot vērā kandidāta uzklausīšanu, kas notika 2006. gada 27. novembrī,

ņemot vērā Padomes nodomu vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju, ar pievienošanās dienu, proti, 2007. gada 1. janvāri, iecelt amatā jauno Komisijas locekli, kā norādīts Padomes 2006. gada 31. oktobra vēstulē Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam,

ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību pievienoto protokolu par paplašināšanos, kā arī Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 4. panta 4. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 99. pantu,

A.

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 214. panta 2. punkta 3. daļā minētos noteikumus;

B.

ņemot vērā Rumānijas Republikas izvirzītā komisāra uzklausīšanas rezultātus, kas apkopoti novērtējuma vēstulē, ko Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētājs nosūtīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kā arī Priekšsēdētāju konferences ieteikumus;

C.

atgādinot nepieciešamību uzsākt procedūru, kas paredzēta iepriekš minētā protokola par pievienošanos 4. panta 2. un 3. punktā attiecībā uz jaunās Komisijas sastāvu, sākot ar 2009. gada novembri, saistībā ar Eiropas konstitucionālo procesu,

1.

dod piekrišanu jaunā Komisijas locekļa Leonard Orban apstiprināšanai amatā uz pilnvaru laiku līdz 2009. gada 31. oktobrim;

2.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām.

P6_TA(2006)0531

Nadezhda Sandolova iecelšana par Revīzijas palātas locekli

Eiropas Parlamenta lēmums par priekšlikumu iecelt Nadezhda Sandolova par Revīzijas palātas locekli (C6-0411/2006 — 2006/0811(CNS))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā EK līguma 247. panta 3. punktu un Euratom līguma 160.b panta 3. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0411/2006),

tā kā Budžeta kontroles komiteja 2006. gada 28. novembra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti un izvērtēja šīs kandidatūras kvalifikāciju atbilstīgi EK līguma 247. panta 2. punktā un Euratom līguma 160.b panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem,

ņemot vērā Reglamenta 101. pantu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0442/2006);

1.

sniedz labvēlīgu viedokli par Nadezhda Sandolava kandidatūras izvirzīšanu Revīzijas palātas locekles amatam;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī citām Eiropas Kopienu iestādēm un dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm.

P6_TA(2006)0532

Ovidiu Ispir iecelšana par Revīzijas palātas locekli

Eiropas Parlamenta lēmums par priekšlikumu iecelt Ovidiu Ispir par Revīzijas palātas locekli (C6-0410/2006 — 2006/0812(CNS))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā EK līguma 247. panta 3. punktu un Euratom līguma 160.b panta 3. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0410/2006),

tā kā Budžeta kontroles komiteja 2006. gada 28. novembra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu un izvērtēja šā kandidāta kvalifikāciju atbilstīgi EK līguma 247. panta 2. punktā un Euratom līguma 160.b panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem,

ņemot vērā Reglamenta 101. pantu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0443/2006);

1.

sniedz labvēlīgu viedokli par Ovidiu Ispir kandidatūras izvirzīšanu Revīzijas palātas locekļa amatam;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī citām Eiropas Kopienu iestādēm un dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm.

P6_TA(2006)0533

Vienošanās starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par minēto valstu līdzdalības aspektiem Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienas vārdā parakstīto Vienošanos starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par minēto valstu līdzdalības aspektiem Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (COM(2006)0178 — C6-0358/2006 — 2006/0063(CNS))

(Konsultāciju procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0178) (1),

ņemot vērā EK līguma 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 66. pantu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0358/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0423/2006);

1.

apstiprina vienošanās noslēgšanu,

2.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes valdībām un parlamentiem.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0534

Kopienas rīcības programma patērētāju politikas jomā (2007. līdz 2013. gadam) ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju politikas jomā (2007. līdz 2013. gadam) (13241/1/2006 — C6-0420/2006 — 2005/0042B (COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (13241/1/2006 — C6-0420/2006),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0115) (2),

ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0235) (3),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0408/2006);

1.

apstiprina kopējo nostāju;

2.

atzīmē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt šo aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  Pieņemtie teksti, 23.3.2006., P6_TA(2006)0107.

(2)  OV vēl nav publicēts.

(3)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0535

Konkrētu pārnēsājamu, sūkļveidīgu encefalopātu profilakse, kontrole un izskaušana ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 999/2001, kas nosaka noteikumus par konkrētu pārnēsājamu, sūkļveidīgu encefalopātu profilaksi, kontroli un izskaušanu (14224/4/2006 — C6-0432/2006 — 2004/0270B(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju (14224/4/2006 — C6-0432/2006) (1),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2004)0775) (3),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0445/2006);

1.

apstiprina kopējo nostāju;

2.

konstatē, ka dokuments ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo dokumentu kopīgi ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt šo dokumentu pēc pārbaudes, kurā noskaidrots, ka pienācīgi pabeigtas visas procedūras, un pēc vienošanās ar Padomes ģenerālsekretāru to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  Pieņemtie teksti, 17.5.2006., P6_TA(2006)0212.

(3)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0536

Statistikas dati par izkrautajiem zvejniecības produktiem ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1382/91 (14283/1/2006 — C6-0421/2006 — 2005/0223(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (14283/1/2006 — C6-0421/2006),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0566) (2),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0400/2006);

1.

apstiprina kopējo nostāju;

2.

atzīmē, ka šis akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam parakstīt šo aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt šo aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc vienošanās ar Padomes ģenerālsekretāru to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  Pieņemtie teksti, 15.6.2006., P6_TA(2006)0264.

(2)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0537

Nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzība saistībā ar audiovizuālo un informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu par nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzību un atbildes tiesībām saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju (9577/1/2006 — C6-0313/2006 — 2004/0117(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (9577/1/2006 — C6-0313/2006),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0341),

ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0031),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0433/2006);

1.

apstiprina kopējo nostāju;

2.

atzīmē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 193 E, 17.8.2006., 217. lpp.

P6_TA(2006)0538

“Muita 2013” programma ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par muitas rīcības programmas (“Muita 2013”) izveidi (COM(2006)0201 — C6-0158/2006 — 2006/0075(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0201) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0158/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0428/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajam finansējumam jāatbilst jaunās daudzgadu finanšu shēmas 1a izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam, un norāda, ka par ikgadējo summu lems ikgadējās budžeta procedūras laikā saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 37. punkta noteikumiem;

3.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2006)0075

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK par muitas rīcības programmas (“Muita 2013”) izveidi Kopienā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Atbilstoši no jauna uzsāktajai Lisabonas Stratēģijai galvenais Kopienas uzdevums turpmākajiem gadiem ir panākt izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Iepriekšējās programmas muitas jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 253/2003/EK (2003. gada 11. februāris), ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (Muita 2007) (3) (turpmāk — “Muita 2007”), ir būtiski sekmējušas minētā mērķa un muitas politikas vispārīgo mērķu asniegšanu. Tādēļ ir lietderīgi turpināt darbības, kas sāktas saskaņā ar minētajām programmām. Būtu jāizveido jauna programma (turpmāk — “Programma”) uz sešiem gadiem, lai tās darbības laiku saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmu, kas iekļauta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (4).

(2)

Muitas dienestiem ir īpaši svarīga loma, aizsargājot Kopienas intereses, jo īpaši finansiālās intereses. Tāpat tie pilsoņiem un Kopienas saimnieciskās darbības subjektiem nodrošina vienādu aizsardzības līmeni ikvienā vietā visā Kopienas muitas teritorijā, kur veic muitošanas formalitātes. Šajā sakarā Muitas politikas grupas noteiktās stratēģiskās politikas jomas ir virzītas uz to, lai nodrošinātu, ka valstu muitas dienesti darbojas tik efektīvi un lietderīgi un reaģē uz visām mainīgās muitas vides izraisītajām vajadzībām, it kā tie būtu viens dienests. Tāpēc ir svarīgi, lai Programma būtu konsekventa un atbalstītu vispārējo muitas politiku un lai tā atbalstītu Muitas politikas grupu, kurā ir Komisijas pārstāvji un dalībvalstu muitas dienestu vadītāji vai to pārstāvji. Programmas īstenošana būtu jākoordinē un jāorganizē Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar Muitas politikas grupas izstrādātu kopēju stratēģiju.

(3)

Muitas jomā ir nepieciešama rīcība, priekšroku dodot kontroles un krāpšanas apkarošanas uzlabošanai, to izmaksu samazināšanai, kas uzņēmējiem rodas, nodrošinot atbilstību tiesību aktiem muitas jomā, preču kontroles efektīvas pārvaldības nodrošināšanai pie ārējām robežām un Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzībai attiecībā uz starptautiskās piegādes ķēdes drošību un drošumu. Tādēļ Kopienai saskaņā ar tās pilnvarām būtu jāspēj atbalstīt dalībvalstu muitas dienestu darbība un jāizmanto visas iespējas īstenot Kopienas noteikumos paredzēto administratīvo sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību.

(4)

Lai atbalstītu kandidātvalstu pievienošanās procesu, būtu jānodrošina nepieciešamā palīdzība šo valstu muitas dienestiem, lai no minēto valstu pievienošanās dienas to muitas dienesti spētu pilnībā uzņemties visus uzdevumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp jauno ārējo robežu pārvaldību. Tāpēc Programmai vajadzētu būt atvērtai kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.

(5)

Lai atbalstītu nodokļu reformas Eiropas Kaimiņattiecību politikā iesaistītajās valstīs, ir lietderīgi nodrošināt šīm valstīm iespēju ar konkrētiem nosacījumiem piedalīties izvēlētos Programmas pasākumos.

(6)

Pieaugošā tirdzniecības globalizācija, jaunu tirgu attīstīšanās un preču aprites veidu un ātruma pārmaiņas rada nepieciešamību stiprināt attiecības starp muitas dienestiem, kā arī starp muitas dienestiem un uzņēmēju, juristu un zinātnieku aprindām vai citiem ārējā tirdzniecībā iesaistītajiem dalībniekiem. Programmai būtu jānodrošina iespēja attiecīgā gadījumā Programmā piedalīties arī minēto aprindu vai struktūru pārstāvjiem.

(7)

Eiropas datorizētajām drošu sakaru un informācijas apmaiņas sistēmām, kas ir finansētas saskaņā ar “Muita 2007”, ir būtiska loma muitas darbībā Kopienā un informācijas apmaiņas nodrošināšanā starp muitas dienestiem, un tāpēc tās būtu jāturpina atbalstīt arī saskaņā ar Programmu.

(8)

Pieredze, ko Kopiena guvusi iepriekšējās muitas programmās, ir parādījusi, ka minēto programmu mērķu sasniegšana tiek nozīmīgi veicināta, pulcējot kopā dažādu valstu muitas dienestu ierēdņus ar profesionālo darbu saistītos pasākumos un izmantojot tādus instrumentus kā salīdzinošā novērtēšana, projekta grupas, semināri, darbsemināri, darba vizītes, apmācību un uzraudzības pasākumi. Tādēļ šie pasākumi būtu jāturpina, vienlaikus dodot iespēju vajadzības gadījumā izstrādāt jaunus instrumentus, lai vēl efektīvāk reaģētu uz vajadzībām, kas var rasties.

(9)

Lai sadarbotos un piedalītos Programmā, muitas ierēdņiem vajadzīgas pietiekama līmeņa valodas zināšanas. Iesaistītajām valstīm vajadzētu būt pienākumam nodrošināt ierēdņiem nepieciešamās valodu mācības.

(10)

“Muita 2007” starpposma izvērtēšana apstiprināja vajadzību strukturētāk organizēt informācijas un zināšanu apmaiņu starp muitas dienestiem un starp muitas dienestiem un Komisiju, kā arī apkopot programmas pasākumos gūtās zināšanas. Tāpēc Programmā īpaša uzmanība būtu jāpievērš informācijas apmaiņai un zināšanu pārvaldībai.

(11)

Lai gan atbildība par Programmas mērķu sasniegšanu pirmām kārtām gulstas uz iesaistītajām valstīm, ir nepieciešama Kopienas rīcība, lai koordinētu saskaņā ar Programmu veiktos pasākumus, kā arī lai nodrošinātu infrastruktūru un nepieciešamo stimulu.

(12)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(13)

Ar šo lēmumu visam Programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce, kā paredzēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 37. punktā.

(14)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Programmas izveide

1.   Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido daudzgadu rīcības programmu Kopienas muitai (“Muita 2013”), turpmāk — “Programma”, lai atbalstītu un papildinātu darbību, ko dalībvalstis uzsākušas nolūkā nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību muitas jomā.

2.   Programma sastāv no šādiem pasākumiem:

a)

sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas;

b)

salīdzinošā novērtēšana;

c)

semināri un darbsemināri;

d)

projekta grupas un vadības grupas;

e)

darba vizītes;

f)

apmācības pasākumi;

g)

uzraudzības pasākumi;

h)

citi pasākumi, kas vajadzīgi Programmas mērķu sasniegšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“dienests” ir iesaistīto valstu valsts iestādes un citas struktūras, kas ir atbildīgas par muitas pārvaldību un ar muitu saistītiem pasākumiem;

2)

“ierēdnis” ir dienesta loceklis.

3. pants

Dalība Programmā

1.   Iesaistītās valstis ir dalībvalstis un 2. punktā norādītās valstis.

2.   Programma ir atvērta šādu valstu dalībai:

a)

kandidātvalstis, kuras izmanto pirmspievienošanās stratēģiju, saskaņā ar šo valstu dalības vispārējiem principiem Kopienas programmās un vispārējiem nosacījumiem, kas ir noteikti attiecīgajā pamatnolīgumā un Asociācijas padomes lēmumos;

b)

potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar noteikumiem, kas nosakāmi ar šīm valstīm, noslēdzot pamatnolīgumus par to dalību Kopienas programmās.

3.   Programma var būt atvērta arī noteiktu tādu valstu dalībai, kuras ir partneri Eiropas Kaimiņattiecību politikā, ja šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Kopienas līmenim, saskaņā ar noteikumiem, kas nosakāmi ar šīm valstīm pēc pamatnolīgumu noslēgšanas par to dalību Kopienas programmās.

4.   Iesaistītās valstis pārstāv attiecīgā dienesta ierēdņi.

4. pants

Vispārīgie mērķi

1.   Programma ir izveidota tā, lai nodrošinātu šādu vispārīgo mērķu sasniegšanu:

a)

nodrošināt, ka muitas darbības atbilst iekšējā tirgus vajadzībām, tostarp piegādes ķēdes drošību un tirdzniecības atvieglināšanu, kā arī atbalsta izaugsmes un darbavietu radīšanas stratēģiju;

b)

tāda dalībvalstu muitas dienestu sadarbības un pienākumu veikšanas efektivitāte, it kā tie būtu viens dienests, lai tādējādi nodrošinātu kontroli, kas dod tādus pašus rezultātus ikvienā vietā visā Kopienas muitas teritorijā, un atbalstu likumīgai uzņēmējdarbībai;

c)

Kopienas finansiālo interešu nepieciešamā aizsardzība;

d)

palielināt drošību un drošumu;

e)

sagatavot 3. panta 2. punktā minētās valstis pievienošanās procesam, tostarp daloties pieredzē un zināšanās ar attiecīgo valstu muitas dienestiem.

2.   Kopējā nostāja attiecībā pret muitas politiku tiek pastāvīgi pielāgota jauniem apstākļiem, Komisijai un dalībvalstīm kopīgi sadarbojoties Muitas politikas grupā, kurā ir Komisijas pārstāvji un dalībvalstu muitas dienestu vadītāji vai viņu pārstāvji. Komisija regulāri informē Muitas politikas grupu par pasākumiem, kas attiecas uz Programmas īstenošanu.

5. pants

Īpašie mērķi

Programmas īpašie mērķi ir šādi:

a)

samazināt administratīvo slogu un izmaksas, kas saimnieciskās darbības subjektiem rodas tiesību aktu ievērošanas nodrošināšanā, uzlabojot standartizāciju un vienkāršojot muitas sistēmas un kontroli, un saglabāt atvērtu un pārredzamu sadarbību ar komersantiem ;

b)

noteikt, izstrādāt un izmantot vislabākās darba metodes, jo īpaši pirmsmuitošanas un pēcmuitošanas revīzijas kontroles, riska analīzes, muitas kontroles un vienkāršotu procedūru jomā;

c)

lietderības un efektivitātes uzlabošanas nolūkā nodrošināt sistēmu dalībvalstu muitas dienestu snieguma novērtēšanai;

d)

atbalstīt pārkāpumu novēršanas pasākumus, īpaši nodrošinot informācijas par riskiem ātru nosūtīšanu muitas punktiem uz robežas;

e)

nodrošināt tarifu vienotu un nepārprotamu klasifikāciju Kopienā, jo īpaši uzlabojot laboratoriju darbības saskaņošanu un to sadarbību;

f)

attīstot savstarpēji savietojamas sakaru sistēmas un veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos un administratīvajos aktos, atbalstīt Eiropas elektroniskas muitas dokumentu apstrādes vides radīšanu;

g)

nodrošināt pastāvošo sakaru un informācijas sistēmu darbību un attiecīgā gadījumā izveidot jaunas sistēmas;

h)

veikt darbības atbalsta nodrošināšanai to valstu muitas dienestiem, kuras gatavojas pievienoties;

i)

veicināt augstas kvalitātes muitas dienestu attīstību trešās valstīs;

j)

uzlabot sadarbību starp dalībvalstu un trešo valstu muitas dienestiem, jo īpaši ar Eiropas Kaimiņattiecību politikas partnervalstīm;

k)

attīstīt un pastiprināt kopīgas apmācības.

6. pants

Darba programma

Komisija saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto procedūru katru gadu nosaka darba programmu.

II NODAĻA

PROGRAMMAS PASĀKUMI

7. pants

Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas

1.   Komisija un iesaistītās valstis nodrošina to, ka darbojas 2. punktā minētās sakaru un informācijas sistēmas.

2.   Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas ir:

a)

kopējais sakaru tīkls/kopējā sistēmu saskarne (CCN/CSI);

b)

datorizētā tranzīta sistēma (CTS);

c)

tarifu sistēmas, jo īpaši datu izplatīšanas sistēma (DDS), kombinētā nomenklatūra (KN), informācijas sistēma par Eiropas Kopienu integrēto muitas tarifu (TARIC), Eiropas Saistošo izziņu par tarifu datu bāze (EBTI), tarifa kvotu un pārraudzības sistēma (TQS), informācijas sistēma par atliktajiem nodokļu maksājumiem (SUSPENSIONS), zīmogu un veidlapu paraugu datubāze (SMS), pārstrādes procedūru informācijas sistēma (ISPP), Eiropas Muitas ķīmisko vielu reģistrs (ECICS) un reģistrēto eksportētāju sistēma (REX);

d)

sistēmas drošības pastiprināšanai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 648/2005 (2005. gada 13. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6), tostarp Kopienas risku pārvaldības sistēma, eksporta kontroles sistēma (EKS), importa kontroles sistēma (IKS) un atzīto komersantu sistēma (AKS);

e)

jebkādas jaunas ar muitu saistītas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas, tostarp arī muitas elektroniskās sistēmas, kas izveidotas atbilstoši Kopienas tiesību aktiem un paredzētas 6. pantā minētajā darba programmā.

3.   Kopienas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu elementi ir datortehnika, programmatūra un tīklu savienojumi, kas kopīgi visām iesaistītājām valstīm. Komisija Kopienas vārdā slēdz līgumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šo elementu darbību.

4.   Sakaru un informācijas sistēmu ārpuskopienas elementi ir valstu datu bāzes, kas ir šo sistēmu daļa, tīkla savienojumi starp Kopienas un ārpuskopienas elementiem un tāda programmatūra un datortehnika, kādu katra iesaistītā valsts uzskata par piemērotu šo sistēmu pilnīgai darbībai visā nodokļu administrācijā. Iesaistītās valstis nodrošina, ka ārpuskopienas elementi pastāvīgi ir darbspējīgi un šo elementu sadarbspēju ar Kopienas elementiem.

5.   Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm koordinē 2. punktā minēto sistēmu Kopienas un ārpuskopienas elementu un infrastruktūras izveides un darbības aspektus, lai nodrošinātu to darbību, savstarpēju savienojumu un pastāvīgus uzlabojumus. Komisija un iesaistītās valstis dara visu, lai ievērotu mērķu sasniegšanai noteiktos gala un starpposmu termiņus.

6.   Komisija var nolemt padarīt CCN/CSI tīklu pieejamu citām pārvaldes iestādēm ar muitu saistītām vai ar to nesaistītām vajadzībām. Ar to saistīto izdevumu segšanai var prasīt finanšu ieguldījumu.

8. pants

Salīdzinošā novērtēšana

Starp vienu vai vairākām iesaistītajām valstīm var organizēt salīdzinošo novērtēšanu darba metožu, procedūru vai procesu salīdzināšanas veidā, izmantojot saskaņotus rādītājus, ar nolūku noteikt paraugprakses metodes.

9. pants

Semināri un darbsemināri

Komisija un iesaistītās valstis kopā organizē seminārus un darbseminārus un nodrošina to rezultātu izplatīšanu.

10. pants

Projekta grupas un vadības grupas

Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm var izveidot projekta grupas, kuru atbildībā ir atsevišķu uzdevumu veikšana saskaņā ar noteiktu grafiku, un vadības grupas koordinējošu pasākumu veikšanai.

11. pants

Darba vizītes

1.   Komisija un iesaistītās valstis organizē ierēdņu darba vizītes. Darba vizītes ilgums nepārsniedz vienu mēnesi. Katra darba vizīte tiek vērsta uz noteiktu profesionālo darbību, un attiecīgie ierēdņi un dienesti to rūpīgi sagatavo un vēlāk novērtē. Darba vizītes var būt vērstas uz pastāvīgu darbību vai noteiktām prioritārām darbībām.

2.   Iesaistītās valstis nodrošina to, ka ierēdņiem, kuri piedalās vizītē, ir iespēja efektīvi darboties uzņēmējas valsts dienestā. Tādēļ ierēdņi, kas ierodas vizītē, ir pilnvaroti veikt tiem dotos uzdevumus. Atkarībā no apstākļiem, bet īpaši ievērojot katras iesaistītās valsts tiesību sistēmas īpašās prasības, iesaistīto valstu atbildīgās iestādes var ierobežot šīs pilnvaras.

3.   Darba vizītēs ierēdņiem, kas ieradušies vizītē, ir tāda pati civiltiesiskā atbildība saistībā ar viņu pienākumu izpildi kā uzņēmēja dienesta ierēdņiem. Ierēdņiem, kas piedalās vizītē, piemēro tos pašus noteikumus par profesionālo konfidencialitāti, ko uzņēmēja dienesta ierēdņiem.

12. pants

Apmācības

1.   Iesaistītās valstis sadarbībā ar Komisiju sekmē sadarbību starp valstu apmācību iestādēm, jo īpaši:

a)

nosakot apmācību standartus, attīstot pastāvošās apmācību programmas un vajadzības gadījumā attīstot pastāvošos apmācību moduļus un jaunus moduļus e-apmācībām, ar mērķi nodrošināt vienotu pamatu ierēdņu apmācībām, kas pilnīgi aptver muitas noteikumus un procedūras un ļauj tiem apgūt nepieciešamās kopējās profesionālās iemaņas un zināšanas;

b)

vajadzības gadījumā popularizējot apmācību kursus muitas jomā visu iesaistīto valstu ierēdņiem un vienkāršojot piekļuvi tiem, ja iesaistītā valsts šādus kursus nodrošina saviem ierēdņiem;

c)

vajadzības gadījumā nodrošinot vajadzīgo infrastruktūru un līdzekļus kopīgām e-apmācībām muitas jomā un muitas apmācību pārvaldības jomā.

2.   Iesaistītās valstis vajadzības gadījumā iekļauj 1. punkta a) apakšpunktā norādītos kopīgi izveidotos moduļus e-apmācībām savās attiecīgajās apmācību programmās.

Iesaistītās valstis nodrošina saviem ierēdņiem sākotnējas un turpmākas apmācības, kas vajadzīgas, lai iegūtu vispārējas profesionālās iemaņas un zināšanas saskaņā ar apmācību programmām. Iesaistītās valstis atbalsta valodu mācības, kas šiem ierēdņiem vajadzīgas, lai sasniegtu pietiekamu valodu zināšanu līmeni dalībai Programmā.

13. pants

Uzraudzība

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nolemj, attiecībā uz kādām noteiktām Kopienas muitas tiesību aktu jomām tiks noteikta uzraudzība.

2.   Šādu uzraudzību veic apvienotas grupas, kuru sastāvā ir dalībvalstu muitas ierēdņi un Komisijas ierēdņi. Šīs grupas ierodas dažādās Kopienas muitas teritorijas vietās, kurās muitas dienesti veic savus pienākumus un kuras izvēlas pēc tematiska vai reģionāla principa. Šīs grupas analizē muitas darba metodes valsts līmenī, norāda uz grūtībām noteikumu īstenošanā, kā arī vajadzības gadījumā sniedz ierosinājumus par Kopienas noteikumu un darba metožu pielāgošanu, lai uzlabotu muitas darbību kopumā. Grupu ziņojumus dara zināmus dalībvalstīm un Komisijai.

14. pants

Piedalīšanās Programmas pasākumos

Pārstāvji no starptautiskām organizācijām, trešo valstu valsts pārvaldes iestādēm, kā arī uzņēmēju un to organizāciju pārstāvji var piedalīties saskaņā ar Programmu organizētajos pasākumos, kad vien tas ir lietderīgi 4. un 5. pantā minēto mērķu sasniegšanai.

15. pants

Informācijas apmaiņa

Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm attīsta Programmas pasākumos iegūtās informācijas apmaiņu.

III NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

16. pants

Finansējums

1.   Programmas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir euro323 800 000.

2.   Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai saskaņā ar 37. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

17. pants

Izdevumi

1.   Programmas īstenošanai nepieciešamos izdevumus sedz Kopiena un iesaistītās valstis saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.

2.   Kopiena sedz šādus izdevumus:

a)

7. panta 3. punktā izklāstīto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu Kopienas elementu iegādes, izstrādes, ierīkošanas, apkopes un ikdienas darbības izmaksas;

b)

ceļa un uzturēšanas izdevumus, kas radušies iesaistīto valsu ierēdņiem saistībā ar salīdzinošās novērtēšanas pasākumiem, darba vizītēm, semināriem un darbsemināriem, projekta grupām un vadības grupām, apmācību un uzraudzības pasākumiem;

c)

izmaksas, kas saistītas ar semināru un darbsemināru organizēšanu;

d)

ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas radušies, piedaloties 14. pantā norādītajiem ārējiem ekspertiem un dalībniekiem;

e)

izmaksas par apmācību sistēmu un moduļu iegādi, izstrādi, ierīkošanu un uzturēšanu, ciktāl tās ir kopīgas visām iesaistītajām valstīm;

f)

izmaksas, kas saistītas ar citiem 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, bet ne vairāk kā 5 % no Programmas kopējām izmaksām.

3.   Iesaistītās valstis sedz šādus izdevumus:

a)

7. panta 4. punktā norādīto sakaru un informācijas sistēmu ārpuskopienas elementu pirkšanas, projektēšanas, instalēšanas, uzturēšanas un pastāvīgās darbības izdevumus;

b)

savu ierēdņu sākotnējo un turpmāko apmācību izdevumus, jo īpaši viņu valodu mācību izdevumus.

4.   Iesaistītās valstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu to, ka apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7) (turpmāk — “Finanšu regula”), paredz noteikumus, kas attiecas uz izdevumu apmaksu, un paziņo tos iesaistītajām valstīm.

5.   Programmai piešķirtais finansējums var segt arī izdevumus, kas saistīti ar priekšdarbiem, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras tieši nepieciešamas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, un jo īpaši izdevumus, kas saistīti ar pētījumiem, sanāksmēm, informēšanas un publicitātes darbībām, izdevumus saistībā ar IT tīkliem informācijas apmaiņai, kopā ar jebkādiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas Komisijai var rasties Programmas pārvaldības vajadzībām.

18. pants

Finanšu regulas piemērošana

Finanšu regulu piemēro visām dotācijām, kas saskaņā ar šo lēmumu piešķirtas Finanšu regulas VI sadaļas nozīmē. Jo īpaši par šādām dotācijām iepriekš noslēdz rakstisku nolīgumu ar saņēmēju, kā paredzēts Finanšu regulas 108. pantā un pamatojoties uz īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu; ar minēto nolīgumu saņēmējs apliecina savu piekrišanu tam, ka Revīzijas palāta veic revīziju attiecībā uz to, kā viņš izlietojis piešķirtās apropriācijas.

19. pants

Finanšu kontrole

Par finansēšanas lēmumiem un nolīgumiem vai līgumiem, kas radušies šā lēmuma rezultātā, veic finanšu kontroli un, ja vajadzīgs, revīziju uz vietas, ko veic Komisija, tostarp Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un Revīzijas palāta. Šī revīzija var notikt bez iepriekšēja paziņojuma.

IV NODAĻA

CITI NOTEIKUMI

20. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz “Muita 2013” komiteja (turpmāk — “Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma Nr. 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma Nr. 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

21. pants

Turpmākie pasākumi

Programmu nepārtraukti kopīgi uzrauga iesaistītās valstis un Komisija.

22. pants

Starpposma un noslēguma izvērtēšana

1.   Komisijas atbildībā veic Programmas starpposma izvērtēšanu un noslēguma izvērtēšanu, izmantojot 2. punktā minētos ziņojumus un jebkādu citu atbilstošu informāciju. Programmu izvērtē, ņemot vērā 4. un 5. punktā norādītos mērķus.

Starpposma izvērtēšanā pārskata to rezultātu lietderību un efektivitāti, kas gūti līdz Programmas īstenošanas laikposma vidum, kā arī Programmas sākotnējo mērķu turpmāku atbilstību. Tajā novērtē arī finansējuma izlietojumu, kā arī turpmāko pasākumu un izpildes gaitu.

Noslēguma izvērtēšanā galveno uzmanību pievērš Programmas pasākumu lietderībai un efektivitātei.

2.   Iesaistītās valstis iesniedz Komisijai šādus izvērtējuma ziņojumus:

a)

pirms 2011. gada 1. aprīļa — starpposma izvērtēšanas ziņojumu par Programmas piemērotību, lietderību un efektivitāti;

b)

pirms 2014. gada 1. aprīļa — programmas noslēguma izvērtēšanas ziņojumu, galveno uzmanību pievēršot Programmas lietderībai un efektivitātei.

3.   Pamatojoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem un citu attiecīgo informāciju, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šādus izvērtēšanas ziņojumus:

a)

pirms 2011. gada 1. augusta — programmas starpposma izvērtēšanas ziņojumu un paziņojumu par programmas turpināšanas vēlamību;

b)

pirms 2014. gada 1. augusta — programmas noslēguma izvērtēšanas ziņojumu.

Minētos ziņojumus informācijas nolūkā nosūta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

23. pants

Atcelšana

Ar šo Lēmums Nr. 253/2003/EK tiek atcelts no 2008. gada 1. janvāra.

Tomēr minētais lēmums turpina reglamentēt finanšu saistības, kas attiecas uz saskaņā ar minēto lēmumu veiktajiem pasākumiem, līdz to pabeigšanai.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

25. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C 324, 30.12.2006., 78. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra Nostāja.

(3)  OV L 36, 12.2.2003., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 787/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).

(4)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(6)  OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.

(7)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

P6_TA(2006)0539

Elektroniska vide muitā un tirdzniecībā ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā (COM(2005)0609 — C6-0420/2005 — 2005/0247(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0609) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. un 135. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0420/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A6-0407/2006);

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0540

Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumi ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu saistībā ar finanšu līdzekļu apjomu laikposmam no 2007. līdz 2009. gadam un maksimālo Kopienas ieguldījumu Bulgārijai un Rumānijai (COM(2006)0344 — C6-0217/2006 — 2006/0112 (COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM (2006)0344) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0217/2006),

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu, un jo īpaši tā 56. pantu,

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0424/2006);

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2006)0112

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu saistībā ar finanšu līdzekļu apjomu laikposmam no 2007. līdz 2009. gadam un maksimālo Kopienas ieguldījumu Bulgārijai un Rumānijai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 56. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EEK) Nr. 571/88 (2) ir paredzēts atlīdzināt dalībvalstīm summu, kas nepārsniedz maksimālo summu par apsekojumu, kā ieguldījumu radušos izdevumu segšanai.

(2)

Lai veiktu lauku saimniecību struktūras apsekojumus, būs vajadzīgs ievērojams Kopienas un dalībvalstu finansējums, lai izpildītu Kopienas iestāžu izvirzītās prasības informācijai.

(3)

Ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos un 2007. gadā veicot lauku saimniecību struktūras apsekojumus šajās jaunajās dalībvalstīs, ir jāparedz maksimālais Kopienas ieguldījums par apsekojumu; šis pielāgojums ir vajadzīgs pievienošanās dēļ, jo tas nav paredzēts Pievienošanās aktā.

(4)

Šajā regulā ir paredzēts finansējums atlikušajam programmas laikposmam, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3) 37. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 571/88 groza šādi:

1.

Regulas 14. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādus ievilkumus:

“—

euro2 000 000 Bulgārijai un Rumānijai,

euro2 000 000 Rumānijai.”;

2.

Regulas 14. panta 1. punkta trešo, ceturto un piekto daļu aizstāj ar šādu:

“Finansējumu šīs programmas īstenošanai, ieskaitot apropriācijas, kas vajadzīgas Eurofarm projekta vadīšanai, 2007.-2009. gadam nosaka euro20 400 000 apmērā.

Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu plāna robežās.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tās 1. panta 1. punktu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra Atzinums.

(2)  OV L 56, 2.3.1988., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 204/2006 (OV L 34, 7.2.2006., 3. lpp.).

(3)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

P6_TA(2006)0541

Sadarbība starp līdzekļu atguves dienestiem *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Austrijas Republikas, Beļģijas Karalistes un Somijas Republikas ierosmi pieņemt Padomes lēmumu attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā (7259/2006 — C6-0122/2006 — 2006/0805(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Austrijas Republikas, Beļģijas Karalistes un Somijas Republikas ierosmi (7259/2006),

ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0122/2006),

ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0388/2006);

1.

apstiprina grozīto Austrijas Republikas, Beļģijas Karalistes un Somijas Republikas ierosmi;

2.

aicina Padomi izdarīt tekstā attiecīgus grozījumus;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

aicina Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Austrijas Republikas, Beļģijas Karalistes un Somijas Republikas ierosinājumu;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī Austrijas Republikas, Beļģijas Karalistes un Somijas Republikas valdībai.

1.a     Neskarot 1. punkta noteikumus, dalībvalsts, nepārkāpjot attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, var izveidot vai norīkot divus līdzekļu atguves dienestus. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā divi dienesti ar vienādām pilnvarām, kuriem uzdots atvieglināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu un identifikāciju, ne vairāk kā divi dienesti var būt norīkoti darboties kā valsts kontaktpunkti.

2.   Katra dalībvalsts norāda dienestu, kas ir valsts līdzekļu atguves dienests šā panta nozīmē. Dalībvalstis rakstiski dara zināmu šo informāciju un jebkuras turpmākas izmaiņas Padomes Ģenerālsekretariātam. Tas nekavē citus dienestus, kam uzdots atvieglināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu un identifikāciju, veikt informācijas apmaiņu saskaņā ar 3. un 4. pantu.

2.   Katra dalībvalsts norāda dienestu, kas ir valsts līdzekļu atguves dienests šā panta nozīmē. Dalībvalstis rakstiski dara zināmu šo informāciju un jebkuras turpmākas izmaiņas Padomes Ģenerālsekretariātam. Tas nekavē citus dienestus, kam uzdots atvieglināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu un identifikāciju, veikt informācijas apmaiņu ar līdzekļu atguves dienestu citā dalībvalstī saskaņā ar 3. un 4. pantu.

1.   Jebkurš līdzekļu atguves dienests var lūgt informāciju 1. pantā minētajām vajadzībām. Šajā nolūkā tas izmanto procedūras, kas paredzētas Pamatlēmumā par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu. Piemēro šajā pamatlēmumā minētos atteikuma iemeslus.

1.   Jebkurš līdzekļu atguves dienests vai cits dalībvalsts dienests ar vienādām pilnvarām, kam uzdots atvieglināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu un identifikāciju, var lūgt informāciju 1. pantā minētajām vajadzībām Šajā nolūkā tas izmanto procedūras, kas paredzētas Pamatlēmumā par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu. Piemēro šajā pamatlēmumā minētos atteikuma iemeslus.

1.   Līdzekļu atguves dienesti, nepārkāpjot spēkā esošos attiecīgas dalībvalsts tiesību aktus, un bez attiecīga lūguma drīkst dalīties informācijā, ko atzīst par vajadzīgu, lai cits līdzekļu atguves dienests varētu pildīt pienākumus, īstenojot 1. pantā izklāstītos šā lēmuma mērķus.

1.   Līdzekļu atguves dienesti vai citi dalībvalsts dienesti ar vienādām pilnvarām, kuriem uzdots atvieglināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu un identifikāciju , nepārkāpjot spēkā esošos attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus un bez attiecīga lūguma, drīkst dalīties informācijā, ko atzīst par vajadzīgu, lai cits līdzekļu atguves dienests varētu pildīt pienākumus, īstenojot 1. pantā izklāstītos šā lēmuma mērķus.

5. pants

Ar šo lēmumu iegūto informāciju vai dokumentu lietošana

1.     Saskaņā ar šo lēmumu iegūto informāciju vai dokumentus drīkst izmantot jebkādā tiesvedībā, kas vērsta uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu ar noziegumu saistītu īpašumu iesaldēšanu, aresta uzlikšanu vai konfiskāciju.

2.     Pārsūtot informāciju saskaņā ar šo lēmumu, pārsūtītājs līdzekļu atguves dienests drīkst noteikt ierobežojumus un nosacījumus informācijas izmantojumam. Saņēmējs līdzekļu atguves dienests ievēro visus ierobežojumus un nosacījumus. Šādi ierobežojumi un nosacījumi nedrīkst būt saistīti ar informācijas izmantošanu, lai sniegtu kompensāciju tā nodarījuma upuriem, saistībā ar kuru informācija ir iegūta.

Svītrots

P6_TA(2006)0542

Izdevumi veterinārijas jomā *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (COM(2006)0273 — C6-0199/2006 — 2006/0098 (CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0273) (1),

ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0199/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0409/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.

prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(8.a)

Ir nepieciešams konstatēt, ka trūkst informācijas par dzīvnieku atsevišķu slimību kontrolēšanas, izskaušanas un uzraudzības programmu rezultātiem dažādās dalībvalstīs.

(8.b)

Ir nepieciešams konstatēt, ka dažādās dalībvalstīs un pat kaimiņvalstīs atšķiras pieejas un veidi, kā tikt galā ar atsevišķām slimībām, un tas var ietekmēt veikto pasākumu efektivitāti.

(8.c)

Īpaša uzmanība jāpievērš ārkārtas situācijām, kurās ir nepieciešama ļoti lielu finanšu resursu pēkšņa un neparedzēta izmaksa.

aa)

Atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir izplatīt labu praksi un mudināt divas vai vairākas dalībvalstis vai pierobežas apgabalus iesniegt kopīgas programmas visos gadījumos, kad tas ir nozīmīgi dzīvnieku lipīgo slimību, tostarp zoonožu, kontrolēšanai, izskaušanai un uzraudzībai;

Pielikumā ietverto sarakstu var grozīt saskaņā ar 41. pantā noteikto procedūru, īpaši attiecībā uz jaunām dzīvnieku slimībām, kas rada apdraudējumu dzīvnieku veselībai un netieši arī sabiedrības veselībai.

Pielikumā ietverto sarakstu var atjaunināt tikai saskaņā ar īpašu Eiropas Parlamenta un Padomes atzinumu. Izņēmuma gadījumā to var grozīt saskaņā ar 41. pantā noteikto procedūru, ja ir jaunas dzīvnieku slimības, kas rada apdraudējumu dzīvnieku veselībai un netieši arī sabiedrības veselībai.

Tomēr dalībvalstis atkarībā no savas konkrētās situācijas var iesniegt valsts programmas, kuras līdzfinansēs Eiropas Savienība, lai kontrolētu, izskaustu un uzraudzītu dzīvnieku lipīgās slimības un zoonozes.

Katru gadu vēlākais līdz 31. martam dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai ikgadējās vai daudzgadējās programmas, ko uzsāk nākamajā gadā, kurā tās vēlas saņemt finansiālu atbalstu no Kopienas.

Katru gadu vēlākais līdz 30. aprīlim dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai ikgadējās vai daudzgadējās programmas, ko uzsāk nākamajā gadā, kurā tās vēlas saņemt finansiālu atbalstu no Kopienas.

Programmas, kas iesniegtas pēc 31. marta , nākamajā gadā netiks finansētas.

Programmas, kas iesniegtas pēc 30. aprīļa , nākamajā gadā netiks finansētas.

Ārkārtas situācijas, kurās ir nepieciešama ļoti lielu finanšu resursu pēkšņa un neparedzēta izmaksa, vienmēr ir jāapstiprina, un tām nepiemēro šajā lēmumā noteiktos termiņus.

7.a)

Lēmuma 43. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

43.a pants

Ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par veterināro situāciju un programmu īstenošanas izmaksu lietderību dažādās dalībvalstīs, izskaidrojot pieņemtos kritērijus.

Padomes Lēmums 90/638/EEK tiek atcelts dienā, kad spēkā stājas lēmums, kurā noteikti kritēriji, kas minēti Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 2. punkta trešā apakšpunktā, un sīki izstrādāties noteikumi, kas uzskaitīti šā lēmuma 24. panta 10. punktā.

Padomes Lēmums 90/638/EEK tiek atcelts dienā, kad spēkā stājas lēmums, kurā noteikti kritēriji, kas minēti Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 2. punkta trešajā daļā, un sīki izstrādātie noteikumi, kas uzskaitīti šā lēmuma 24. panta 10. punktā , tomēr tas neskar Eiropas Parlamenta atzinuma ņemšanu vērā, ja tiek grozīti pašlaik spēkā esošie kritēriji.

Liellopu leikoze

Ņūkāslas slimība

Aujeski slimība

Cūku bruceloze

1. tipa liellopu herpesvīruss (BHV1)

Maedi-visna

Paratuberkuloze

Mycoplasma gallisepticum


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0543

Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu un to kvalitātes pasliktināšanos ***III

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopējo projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un to kvalitātes pasliktināšanos (PE-CONS 3658/2006 — C6-0382/2006 — 2003/0210(COD))

(Koplēmuma procedūra: trešais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā kopējo projektu, ko apstiprinājusi Samierināšanas komiteja (PE-CONS 3658/2006 — C6-0382/2006),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2003)0550) (2), ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2005)0282),

ņemot vērā tā nostāju otrajā lasījumā (3) attiecībā uz Padomes kopējo nostāju (4),

ņemot vērā Komisijas sniegto atzinumu par Parlamenta grozījumiem kopējā nostājā (COM(2006)0434) (5),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 5. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 65. pantu,

ņemot vērā ziņojumu, ko sagatavojusi tā delegācija Samierināšanas komitejā (A6-0446/2006);

1.

apstiprina kopīgo projektu;

2.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

3.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt, lai to publicētu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo normatīvo rezolūciju Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 45 E, 23.2.2006., 15. lpp.

(2)  OV vēl nav publicēts.

(3)  Pieņemtie teksti,13.6.2006., P6_TA(2006)0251.

(4)  OV C 126 E, 30.5.2006., 1. lpp.

(5)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0544

Attīstības sadarbības finansēšanas instruments ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par attīstības sadarbības finansēšanas instrumenta izveidi (11944/2/2006 — C6-0357/2006 — 2004/0220(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11944/2/2006 — C6-0357/2006),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) par Komisijas ierosinājumu Parlamentam un Padomei (COM(2004)0629) (2),

ņemot vērā grozīto Komisijas ierosinājumu (COM(2004)0629/2) (3),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Attīstības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0448/2006);

1.

pieņem kopējo nostāju;

2.

atzīmē, ka šis tiesību akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam kopīgi ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt šo tiesību aktu saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.

uzdod tā ģenerālsekretāram parakstīt tiesību aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un saskaņā ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt, lai to publicētu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  Pieņemtie teksti18.5.2006., P6_TA(2006)0217.

(2)  OV vēl nav publicēts.

(3)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0545

Kopienas Muitas kodekss ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss) (COM(2005)0608 — C6-0419/2005 — 2005/0246(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0608) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, kā arī 95. un 135. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0419/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0429/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2005)0246

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. …/2007, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 26., 95., 133. un 135. pantu,

ņemot vērā Spānijas un Portugāles Pievienošanās akta 2. protokolu par Kanāriju salām un Seūtu, un Meliļu un jo īpaši tā 9. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopienas pamats ir muitas savienība. Gan Kopienas komersantu, gan muitas iestāžu interesēs ir ieteicams apkopot pašreizējos muitas tiesību aktus Kopienas Muitas kodeksā (turpmāk tekstā — “kodekss”). Kodeksā, kura pamatā ir iekšējā tirgus princips, būtu jābūt iekļautiem vispārīgiem noteikumiem un procedūrām, kas nodrošina Kopienas līmenī pieņemto tarifa un citu kopējās politikas pasākumu īstenošanu saistībā ar preču tirdzniecību starp Kopienu un valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, ņemot vērā šo kopējo politiku prasības. Tās nedrīkst ierobežot citās jomās paredzētos īpašos noteikumus, kuri var būt vai kurus var ieviest, cita starpā, lauksaimniecību, vidi, kopējo tirdzniecības politiku, statistiku vai pašu resursus regulējošo tiesību aktu kontekstā. Tiesību aktiem muitas jomā būtu jābūt labāk saskaņotiem ar noteikumiem par ievedmaksājumu iekasēšanu, nemainot spēkā esošo nodokļu noteikumu darbības jomu.

(2)

Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par Kopienas finanšu interešu aizsardzību un rīcības plānu 2004. un 2005. gadam (3), būtu jāpieņem tiesiskais regulējums Kopienas finanšu interešu aizsardzībai.

(3)

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4) tika pamatota ar tādu muitas procedūru integrāciju, kuras dalībvalstīs atsevišķi piemēroja 80. gados. Minētā regula kopš tās ieviešanas ir vairākkārt un būtiski grozīta, lai risinātu tādas īpašas problēmas kā, piemēram, labticības aizsardzība vai drošības prasību ievērošana. Turpmāki kodeksa grozījumi ir vajadzīgi, jo pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas juridiskas pārmaiņas gan Kopienas, gan starptautiskajā līmenī, piemēram, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma termiņa izbeigšanās un Pievienošanās akta stāšanās spēkā 2004. gada 1. maijā, kā arī grozījumi Starptautiskajā muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijā (turpmāk tekstā — “Kioto konvencija”), un Eiropas Kopienas pievienošanās šo grozījumu protokolam apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2003/231/EK (5). Patlaban ir īstais laiks pilnveidot muitas procedūras un ņemt vērā to, ka elektroniskas deklarācijas un to elektroniska apstrāde ir norma un ka izņēmums ir deklarācijas papīra formātā un to apstrāde. Tāpēc nepietiek ar turpmākiem grozījumiem šajā kodeksā; ir vajadzīga pilnīga un pamatīga pārbaude.

(4)

Likumīgas tirdzniecības veicināšanai un krāpšanas apkarošanai ir vajadzīgas vienkāršas, ātras un standartizētas muitas procedūras un darbības. Tāpēc saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par vienkāršu un elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (6) ir lietderīgi vienkāršot muitas tiesību aktus, lai varētu izmantot mūsdienīgus rīkus un tehnoloģijas, turpmāk sekmēt vienotu muitas tiesību aktu piemērošanu, tādējādi veicinot pamatu efektīvu un vienkāršu muitošanas procedūru nodrošināšanai. Muitas procedūras ir jāapvieno vai jāsaskaņo, kā arī jāatstāj tikai ekonomiski pamatotas procedūras, lai kāpinātu komercdarbības konkurētspēju.

(5)

Iekšējā tirgus izveide, šķēršļu mazināšana starptautiskajai tirdzniecībai un ieguldījumiem, kā arī pastiprināta vajadzība nodrošināt drošību un drošumu pie Kopienas ārējām robežām ir pārveidojusi muitas lomu, piešķirot tai galveno nozīmi globalizācijas procesā un starptautiskās tirdzniecības uzraudzībā un pārvaldībā, kā arī sekmējot valstu un uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc muitas tiesību aktiem ir jāatspoguļo jaunā ekonomiskā realitāte un jaunā muitas loma un misija.

(6)

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk tekstā — “IT”) izmantošana ir galvenais faktors tirdzniecības sekmēšanai un vienlaikus arī muitas kontroles efektivitātei, tādējādi mazinot izmaksas komercdarbībai un risku sabiedrībai. Tāpēc ir jārada tāds tiesību princips, ka visi muitas un tirdzniecības darījumi veicami elektroniski un ka IT sistēmas muitas darbībām visās dalībvalstīs komersantiem piedāvā vienas un tās pašas iespējas.

(7)

Vienlaikus ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu būtu jāsaskaņo arī muitas kontroles pasākumi, kuriem būtu jābūt efektīviem visā Kopienas teritorijā un kuri nedrīkst radīt konkurences ierobežojumus dažādās vietās, kur iebrauc teritorijā un izbrauc no tās.

(8)

Komercdarbības vienkāršošanas interesēs, vienlaikus paredzot atbilstīgus kontroles līmeņus attiecībā uz precēm, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā vai izvestas no tās, ievērojot atbilstošos datu aizsardzības noteikumus, ir lietderīgi, ka muitas iestādes un citi dienesti, kuri ir iesaistīti minētajā kontrolē, piemēram, policija, robežsardze, veterinārā un vides pārvalde, koplieto komersantu sniegto informāciju, lai komersantam informācija būtu jāsniedz tikai vienreiz (“vienota nodokļu deklarācija”) un lai minētās iestādes preces kontrolētu vienlaikus un tajā pašā vietā (“pilna apjoma apkalpošana”).

(9)

Atsevišķu uzņēmumu komercdarbības vienkāršošanas interesēs komersantiem būtu jābūt tiesīgiem arī turpmāk iecelt sev pārstāvi attiecībās ar muitas dienestiem. Tomēr šīs pārstāvības tiesības vairs nedrīkst būt noteiktas kādas dalībvalsts tiesību aktā. Turklāt būtu jābūt iespējai piešķirt atzītā komersanta statusu pārstāvim attiecībām ar muitas dienestiem.

(10)

Atbilstīgiem un uzticamiem komersantiem, piemēram, “atzītajiem komersantiem”būtu jābūt iespējai maksimāli plaši izmantot muitas noteikumu vienkāršojumu un, ņemot vērā drošības un drošuma aspektus, gūt labumu no muitas kontroles, kas samazināta līdz minimumam. Atsevišķi vai vienlaikus viņi varēs arī izmantot tāda komersanta statusu, kam piešķirts “muitas vienkāršojums”, vai “drošības un drošuma” statusu.

(11)

Attiecībā uz visiem lēmumiem, kas ir oficiāli muitas iestāžu dokumenti, tostarp saistošā informācija, ko ir sagatavojušas minētās iestādes, un kas skar muitas tiesību aktus, un kam ir vienāds juridiskais spēks attiecībā uz vienu vai vairākām personām, jāparedz vieni un tie paši noteikumi. Visi šādi lēmumi ir spēkā visā Kopienā, un ir jābūt iespējai katru šādu lēmumu anulēt, grozīt, izņemot, ja atrunāts citādi vai tie atcelti, jo neatbilst muitas tiesību aktiem vai to interpretācijai.

(12)

Saskaņā ar Pamattiesību hartu bez tiesībām pārsūdzēt jebkuru muitas iestāžu lēmumu jāparedz arī ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums, kas personu varētu nelabvēlīgi ietekmēt. Šādu kodeksa noteikumu jāpiemēro arī pēcmuitošanas piedziņas gadījumos un pieņemot lēmumus, kas saistīti ar muitas nodokļa atmaksas vai atlaišanas prasībām.

(13)

Muitas procedūru vienkāršošana elektroniskā vidē paredz pienākumu sadali starp dažādu dalībvalstu muitas iestādēm. Visā iekšējā tirgū ir jānodrošina atbilstīgs līmenis efektīvām, samērīgām un tādām sankcijām, kas attur no noteikumu pārkāpšanas, lai apkarotu jebkuru muitas noteikumu pārkāpumu un tādējādi mazinātu krāpšanas risku, draudus drošībai un drošumam un nodrošinātu Kopienas finanšu intereses. To var sasniegt, vienīgi izmantojot kopēju Kopienas sistēmu, kas piešķir tiesību uzlikt sodus un noteikt minēto sodu apmēra robežas, pilnībā ievērojot Pamattiesību hartu.

(14)

Lai nodrošinātu līdzsvaru starp muitas iestāžu vajadzībām attiecībā uz muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, no vienas puses, un vienlīdzīgu attieksmi pret komersantiem, no otras puses, ir jāpiešķir plašas kontroles pilnvaras minētajām iestādēm un pārsūdzības tiesības — komersantiem.

(15)

Lai līdz minimumam samazinātu riska iespējamību Kopienai, tās pilsoņiem un tirdzniecības partneriem, saskaņotu muitas kontroles pasākumu pamatā jābūt vienotai riska pārvaldības sistēmai un elektroniskām sistēmām tās īstenošanai. Visās dalībvalstīs izveidojot vienotu riska pārvaldības sistēmu, vajadzētu tām atļaut veikt muitas kontroles pasākumus pēc izlases veida pārbaudes principa.

(16)

Ir jānosaka faktori, uz kuru pamata tiek piemēroti ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi un citi pasākumi saistībā ar preču tirdzniecību. Tāpat arī būtu jānosaka skaidri noteikumi attiecībā uz izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu Kopienā, ja to pieprasa īpaši tirdzniecības nosacījumi.

(17)

Attiecībā uz noteikumiem par preferenciālu izcelsmi nolūkā paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu Kopienā ir lietderīgi Komisijai piešķirt šo noteikumu pieņemšanas pilnvaras, ja ar precēm gūst labumu no tādiem tarifa preferenču pasākumiem, kas ir piemērojami tirdzniecībā starp Kopienas muitas teritoriju un Seūtu un Meliļu.

(18)

Vēlams apkopot visus ievedmuitas parāda rašanās gadījumus, izņemot tos, kas radušies pēc tam, kad iesniegta muitas deklarācija par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam vai preču ievešanu uz laiku, piemērojot daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, lai izvairītos no grūtībām, kas rodas, nosakot parāda rašanās tiesisko pamatu. Tas pats jāpiemēro izvedmuitas parāda rašanās gadījumā.

(19)

Tā kā muitas iestāžu jaunā loma paredz atbildības jomu dalīšanu un sadarbību starp muitas iestādēm un muitas punktiem, muitas parādam vairumā gadījumu būtu jārodas tajā vietā, kur parādnieks ir reģistrēts, jo par šo vietu atbildīgā muitas iestāde var vislabāk pārzināt attiecīgās personas darbības.

(20)

Turklāt saskaņā ar Kioto konvenciju ir lietderīgi paredzēt ierobežotu tādu gadījumu skaitu, kad ir vajadzīga administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm, lai reģistrētu muitas parāda rašanās vietu un piedzītu muitas nodokļus.

(21)

Noteikumiem saistībā ar īpašām procedūrām būtu jāpieļauj vienu vispārēju galvojumu visām īpašu procedūru kategorijām un to, ka minētais galvojums ir vispārējs un attiecas uz daudzām muitas darbībām.

(22)

Lai nodrošinātu Kopienas un dalībvalstu finanšu interešu labāku aizsardzību, galvojumam būtu jāattiecas uz nedeklarētām vai nepareizi deklarētām precēm, kuras ir iekļautas sūtījumā vai attiecībā uz kurām ir iesniegta deklarācija. Šā paša iemesla dēļ galvotāja uzņēmumam būtu jāsedz arī nodokļu summas, kas jāmaksā pēc preču kontroles, kas notiek pēc to izlaišanas.

(23)

Lai pasargātu Kopienas un dalībvalstu finanšu intereses un ierobežotu krāpšanas mēģinājumus, ir ieteicams vienoties par pasākumiem, kas iekļauj diferencētus pasākumus vispārēja galvojuma piemērošanai. Ja ir paaugstināts krāpšanas risks, būtu jābūt iespējai uz laiku aizliegt vispārēja galvojuma piemērošanu, ņemot vērā komersantu konkrētos apstākļus.

(24)

Tāpat arī ir jāņem vērā attiecīgās personas laba ticība gadījumos, kad muitas parāds ir radies sakarā ar neatbilstību muitas tiesību aktiem, kā arī lai mazinātu parādnieka nolaidības ietekmi.

(25)

Jāievieš princips, pēc kura nosaka Kopienas preču statusu, apstākļus, kas saistīti ar šāda veida statusa zaudēšanu, kā arī jānosaka pamats, kad šis statuss paliek negrozīts, ja preces uz laiku atstāj Kopienas muitas teritoriju.

(26)

Ja komersants jau iepriekš ir iesniedzis informāciju, kas vajadzīga preču atbilstības kontrolēm, kuras saistītas ar risku, ir lietderīgi nodrošināt, ka ātra preču izlaišana arī ir noteikums. Fiskālās un tirdzniecības politikas kontroli galvenokārt būtu jāveic tai muitas iestādei, kura ir atbildīga par komersanta telpām.

(27)

Noteikumi attiecībā uz muitas deklarācijām būtu jāmodernizē un jāvienkāršo, jo īpaši pieprasot, lai muitas deklarācijas parasti tiktu sagatavotas elektroniski, un nodrošinot tikai vienu vienkāršotas deklarācijas veidu.

(28)

Tā kā Kioto konvencija atbalsta muitas deklarāciju iesniegšanu, reģistrēšanu un pārbaudi pirms preču piegādes, turklāt vietas, kur deklarācija ir iesniegta, nodalīšanu no vietas, kur preces atrodas fiziski, ir lietderīgi veikt centralizētu muitošanu tajā vietā, kur komersants ir reģistrēts. Centralizētā muitošanā jāiekļauj iespēja izmantot vienkāršotas deklarācijas, atlikt aizpildītu deklarāciju un pieprasīto dokumentu, iesniegšanas termiņu, periodiskas deklarācijas un atliktu maksājumu.

(29)

Lai visā Kopienā sekmētu neitrālu konkurences nosacījumu nodrošināšanu, Kopienas līmenī ir jānosaka noteikumi, kas reglamentē, ka muitas dienesti var citādi iznīcināt vai realizēt preces, un kurus iepriekš noteica valsts tiesību akti.

(30)

Īpašām procedūrām (tranzītam, uzglabāšanai, īpašai izmantošanai un pārstrādei) ir jānodrošina kopēji un vienkārši noteikumi, kurus papildina neliels noteikumu kopums katrai īpašās procedūras kategorijai, lai komersants varētu viegli izvēlēties pareizo procedūru, izvairīties no kļūdām un mazināt piedziņu un nodokļa atmaksu skaitu pēc preču izlaišanas kontroles.

(31)

Ir jāsekmē atļauju izsniegšana vairākām īpašām procedūrām ar vienu galvojumu un vienu pārraugošo muitas iestādi, kā arī šādos gadījumos ir jābūt vienkāršiem noteikumiem par muitas parāda rašanos. Pamatprincips ir šāds: preces, kuras ir nodotas īpašai procedūrai vai no kurām izgatavoti produkti jānovērtē tad, kad ir radies muitas parāds. Tomēr, ja tas ir ekonomiski pamatoti, preces būtu jāvar novērtēt tad, kad tās ir nodotas īpašai procedūrai. Tos pašus principus būtu jāpiemēro attiecībā uz parastajām apstrādes metodēm.

(32)

Ņemot vērā pastiprinātos ar drošību saistītus pasākumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (2005. gada 13. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi  (7) iekļauti kodeksā, preču izvietošanai brīvajās zonās būtu jākļūst par muitas procedūru, un, precēm nonākot muitas teritorijā, uz precēm un preču uzskaiti būtu jāattiecina muitas kontrole.

(33)

Attiecībā uz precēm, kas nodotas izmantošanai īpašam nolūkam, jāpieņem tiesisks regulējums, kas saistīts ar akcīzes nodokļa atlikšanu, kā paredzēts Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (8), PVN, ievedot preces, kā paredzēts 7. panta 3. punkta un 10. panta 3. punktā Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (9), kā arī ar tirdzniecības politikas pasākumiem.

(34)

Ņemot vērā, ka paredzētā atpakaļizvešana vairs nav aktuāla, apturēšanas procedūra, ko piemēro muitas procedūrai “ievešanai pārstrādei”, jāapvieno ar “pārstrādi muitas kontrolē”, un jāatsakās no nodokļu atmaksāšanas procedūras, ko piemēro muitas procedūrai “ievešana pārstrādei”. Šai procedūrai “ievešana pārstrādei”būtu jāattiecas arī uz preču iznīcināšanu, izņemot, ja notiek preču iznīcināšana muitas uzraudzībā vai muitā.

(35)

Drošības pasākumi, ko piemēro attiecībā uz Kopienas precēm, kas ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, būtu arī jāpiemēro, atpakaļizvedot ārpuskopienas preces. Tie paši pamatnoteikumi jāpiemēro attiecībā uz visiem preču veidiem, vajadzības gadījumā pieļaujot izņēmuma iespēju, piemēram, ja preces transportē caur Kopienas muitas teritoriju vienīgi tranzītā.

(36)

Lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu un vienotību, ir lietderīgi vienkāršot īstenošanas pasākumu, paskaidrojumu, vadlīniju un tādu Komisijas lēmumu pieņemšanas mehānismu, pamatojoties uz kuriem pieprasa atsaukt muitas dienestu pieņemtu lēmumu, kā arī kopējas nostājas sagatavošanas mehānismu komitejās, darba grupās un speciālistu grupās, kuras ir izveidotas ar starptautiskajiem nolīgumiem muitas tiesību aktu jomā vai saskaņā ar tiem. Pārvaldības procedūra ir visatbilstošākā īstenošanas noteikumu pieņemšanai, un konsultāciju procedūra — vadlīniju un paskaidrojumu pieņemšanai.

(37)

Īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā Padomes 1999. gada 28. janvāra Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(38)

Ir lietderīgi paredzēt iespējas īstenošanas noteikumu pieņemšanai, jo īpaši, ja Kopiena atzīst saistības un pienākumus saistībā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuri prasa Kodeksa noteikumu pieņemšanu.

(39)

Lai vienkāršotu un racionalizētu muitas tiesību aktus, daudzi noteikumi, kurus pašlaik ietver autonomi Kopienas akti, pārredzamības dēļ ir iekļauti kodeksā. Tāpēc tālāk uzskaitītās regulas kopā ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92 ir jāatceļ :

Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3925/91 par pārbaužu un formalitāšu atcelšanu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai Kopienas iekšējos lidojumos un personu bagāžai Kopienas iekšējos jūras braucienos (11);

Padomes 2000. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 82/2001 par noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdziena definīciju un par administratīvās sadarbības metodēm tirdzniecībā starp Kopienas muitas teritoriju un Seūtu un Meliļu (12);

Padomes 2001. gada 11. jūnija Regulas (EK) Nr. 1207/2001 par procedūru, kas vienkāršo preču pārvadājuma sertifikātu EUR 1 izdošanu, deklarāciju faktūrā un EUR 2 veidlapu aizpildīšanu un atļauju izdošanu atzītiem eksportētājiem saskaņā ar noteikumiem, kuri regulē Eiropas Kopienas un atsevišķu valstu tirdzniecības atvieglojumus (13).

(40)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu Muitas savienības kā starptautiskā tirgus galvenā pīlāra efektīvai funkcionēšanai ir jānosaka noteikumi un procedūras, kas ir piemērojamas precēm, kuras tiek vai nu ievestas, vai izvestas no Kopienas muitas teritorijas. Šajā regulā ir paredzēti tikai tādi noteikumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu noteiktos mērķus saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

MUITAS TIESĪBU AKTU DARBĪBAS JOMA, MUITAS MISIJA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido Kopienas Muitas kodeksu (turpmāk tekstā — “kodekss”), ar kuru nosaka vispārīgus noteikumus un procedūras, kas ir piemērojamas precēm, kuras ir ievestas Kopienas muitas teritorijā vai izvestas no tās.

Kodeksu vienoti piemēro visā Kopienas muitas teritorijā, neskarot tiesību aktus citās jomās attiecībā uz šādu tirdzniecību.

2. pants

Muitas dienestu misija

Muitas dienesti ir atbildīgi par Kopienas starptautiskās tirdzniecības pārraudzību , tādējādi sekmējot brīvu tirdzniecību, iekšējā tirgus ārējo aspektu, kopējo tirdzniecības politiku un citas kopējās Kopienas politikas, kam ir ietekme uz tirdzniecību, īstenošanu, kā arī vispārējas piegādes ķēdes drošību. Šie uzdevumi ir šādi:

a)

Kopienas un tās dalībvalstu finanšu interešu aizsardzība;

b)

Kopienas aizsardzība pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, tajā pašā laikā atbalstot likumīgu komercdarbību;

c)

pilsoņu un vides drošības un drošuma nodrošināšana, ja vajadzīgs, ciešā sadarbībā ar citām iestādēm;

d)

pieņemama līdzsvara saglabāšana starp muitas kontroli un likumīgas tirdzniecības veicināšanu.

3. pants

Muitas teritorija

1.   Kopienas muitas teritoriju veido tālāk uzskaitītās teritorijas, tostarp to teritoriālie ūdeņi, iekšējie ūdeņi un gaisa telpa:

Beļģijas Karalistes teritorija;

Čehijas Republikas teritorija;

Dānijas Karalistes teritorija, izņemot Farēru salas un Grenlandi;

Vācijas Federālās Republikas teritorija, izņemot Helgolandes salu un Bīzingenes teritoriju (Vācijas Federatīvās Republikas un Šveices Konfederācijas 1964. gada 23. novembra Līgums);

Igaunijas Republikas teritorija;

Grieķijas Republikas teritorija;

Spānijas Karalistes teritorija, izņemot Seūtu un Meliļu;

Francijas Republikas teritorija, izņemot Jaunkaledoniju, Majotu, Senpjēru un Mikelonu, Volisa un Futūnas salu un Franču Polinēziju;

Īrijas teritorija;

Itālijas Republikas teritorija, izņemot Liviņjo un Campione d'Italia pašvaldības un Itālijas teritoriālos Lugāno ezera ūdeņus starp krastu un apgabala no Pontetrēzas līdz Porto Čerezio politisko robežu;

Kipras Republikas teritorija saskaņā ar Pievienošanās akta noteikumiem;

Latvijas Republikas teritorija;

Lietuvas Republikas teritorija;

Luksemburgas Lielhercogistes teritorija;

Ungārijas Republikas teritorija;

Maltas Republikas teritorija;

Nīderlandes Karalistes teritorija Eiropā;

Austrijas Republikas teritorija;

Polijas Republikas teritorija;

Portugāles Republikas teritorija;

Slovēnijas Republikas teritorija;

Slovākijas Republikas teritorija;

Somijas Republikas teritorija;

Zviedrijas Karalistes teritorija;

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas, un Normandijas salu, Menas salas Apvienotās Karalistes teritorija.

2.   Šādas teritorijas, tostarp teritoriālie ūdeņi, iekšējie ūdeņi un gaisa telpa, kuras atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, ņemot vērā konvencijas un līgumus, kas uz tām attiecas, jāuzskata par Kopienas muitas teritorijas daļu:

a)

FRANCIJA

Monako teritorija, kā noteikts Muitas konvencijā, kas 1963. gada 18. maijā parakstīta Parīzē (Francijas Republikas 1963. gada 27. septembraOficiālais Vēstnesis, 8679. lpp.);

b)

KIPRA

Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dhekelia Suverēnās bāzu teritorijas, kā noteikts Līgumā par Kipras Republikas izveidi, kas 1960. gada 16. augustā parakstīts Nikosijā (Apvienotās Karalistes Līgumu sērija Nr. 4 (1961. gads) Cmnd. 1252).

3.   Dažus muitas tiesību aktu noteikumus var piemērot ārpus Kopienas muitas teritorijas tādu tiesību aktu sistēmā, kuri reglamentē īpašas jomas vai starptautiskas konvencijas.

4. pants

Definīcijas

Kodeksā piemēro šādas definīcijas:

1)

“Muitas dienesti” ir dalībvalstu muitas pārvaldes, kuras ir atbildīgas par muitas tiesību aktu piemērošanu, un citas iestādes, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirtas pilnvaras piemērot dažus muitas tiesību aktus.

2)

“Muitas tiesību akti” ir tiesību aktu kopums, ko veido:

a)

kodekss un tā īstenošanas noteikumi, kas pieņemti Kopienas līmenī un attiecīgos gadījumos valsts līmenī;

b)

Kopējais muitas tarifs;

c)

starptautiski nolīgumi, kuros ietverti muitas noteikumi, ciktāl tie ir piemērojami Kopienā.

3)

“Persona” ir fiziskas personas, juridiskas personas un jebkura personu apvienība, kas nav juridiska persona, bet kas saskaņā ar Kopienas vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt tiesiskus darījumus.

4)

“Komersants” ir persona, kura savā profesionālajā darbībā ir iesaistīta darbībās, uz kurām attiecas muitas tiesību akti.

5)

“Pārstāvis attiecībām ar muitas dienestiem” ir jebkura Eiropas Savienības teritorijā reģistrēta persona, kas sniedz muitas pakalpojumus trešām pusēm.

6)

“Risks” ir tāda gadījuma iespējamība, kas var rasties saistībā ar tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras ir pārvietotas starp Kopienas muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus minētās teritorijas, un ar tādu preču esību, kurām nav Kopienas preču statusa, un kam būtu šādas sekas:

a)

Kopienas vai valsts līmeņa pasākumu pareiza piemērošana ir traucēta;

b)

Kopienas un tās dalībvalstu finanšu intereses ir apdraudētas;

c)

Kopienas un tās pilsoņu, cilvēka, dzīvnieku vai augu veselība, vides vai patērētāju drošība un drošums ir apdraudēti.

7)

“Muitas kontrole” ir īpašas darbības, kuras saskaņā ar 27. līdz 30. pantu veic muitas dienesti.

8)

“Kopējā deklarācija” ir deklarācija, kas jāaizpilda pirms preču ievešanas Kopienas muitas teritorijā vai izvešanas no tās.

9)

“Muitas deklarācija” ir dokuments, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot konkrētu muitas procedūru, ja vajadzīgs, norādot, ka jāpiemēro īpaši noteikumi.

10)

“Deklarētājs” ir persona, kas aizpilda kopējo deklarāciju vai muitas deklarāciju savā vārdā, vai persona, kuras vārdā muitas deklarācija ir aizpildīta.

11)

“Muitas procedūra” ir jebkura no šādām procedūrām, ko saskaņā ar šo kodeksu piemēro precēm:

a)

izlaišana brīvam apgrozījumam;

b)

īpašas procedūras;

c)

izvešana.

12)

“Ievedmuitas nodokļi” ir muitas nodokļi, kas noteikti Kopējā muitas tarifā un kas jāmaksā, preces ievedot.

13)

“Izvedmuitas nodokļi” ir muitas nodokļi, kas noteikti Kopējā muitas tarifā un kas, kas jāmaksā, preces izvedot.

14)

“Ārpuskopienas preces” ir preces, kas nav minētas 20) punktā vai kas ir zaudējušas Kopienas preču statusu.

15)

“Riska pārvaldība” ir sistemātiska riska identificēšana un visu to pasākumu īstenošana, kuri ir vajadzīgi, lai ierobežotu riska izpausmes.

16)

“Preču izlaišana” ir darbība, ar kuru muitas dienesti atļauj preces izmantot tādiem nolūkiem, kas norādīti muitas procedūrā, kuru tām piemēro.

17)

“Muitas uzraudzība” ir darbība, ko veic muitas dienesti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti muitas tiesību akti un, ja vajadzīgs, citi noteikumi, kas piemērojami precēm, uz kurām attiecina šo darbību.

18)

“Nodokļu atmaksa” ir tādu ievedmuitas nodokļu atmaksa vai atlaišana, kuri jāmaksā par brīvam apgrozījumam izlaistām precēm, ja no Kopienas muitas teritorijas tiek izvestas preces nemainītā veidā vai pārstrādātu produktu veidā.

19)

“Pārstrādāti produkti” ir preces, kas tiek nodotas pārstrādes procedūrai un kuras tiek pakļautas pārstrādes darbībām.

20)

“Kopienas muitas teritorijā reģistrēta persona ir”:

a)

fiziskas personas gadījumā — ikviena persona, kam Kopienas muitas teritorijā ir pastāvīga dzīvesvieta;

b)

juridiskas personas vai personu apvienību gadījumā — ikviena persona, kurai Kopienas muitas teritorijā ir juridiskā adrese, galvenā pārvalde vai pastāvīga komercdarbības veikšanas vieta.

21)

“Statuss muitā” ir preces kā Kopienas vai ārpuskopienas preces statuss.

22)

“Kopienas preces” ir preces, kas iekļautas jebkurā no šādām kategorijām:

a)

preces, kas ir pilnīgi iegūtas Kopienas muitas teritorijā, atskaitot preces, kas ievestas no valstīm vai teritorijām, kuras nav Kopienas muitas teritorijā;

b)

preces, kas ievestas no valstīm vai teritorijām, kuras nav Kopienas muitas teritorijā, un ir izlaistas brīvam apgrozījumam;

c)

preces, kas ir iegūtas vai saražotas Kopienas muitas teritorijā tikai no tādām precēm, kuras minētas b) apakšpunktā, vai no tādām precēm, kas minētas a) un b) apakšpunktā.

23)

“Preču uzrādīšana muitai” ir paziņošana muitas dienestiem par preču piegādi muitas iestādē vai citā muitas dienestu paredzētā vai apstiprinātā vietā un šo preču pakļaušana muitas kontrolei.

24)

“Preču valdītājs” ir persona, kas ir preču īpašnieks vai kurai ir līdzīgas tiesības rīkoties ar tām, vai kura tās fiziski kontrolē.

25)

“Procedūras izmantotājs” ir persona, kas aizpilda deklarāciju vai kuras uzdevumā tiek aizpildīta muitas deklarācija, vai persona, kurai ir nodotas minētās personas tiesības un pienākumi attiecībā uz muitas procedūru.

26)

“Tirdzniecības politikas pasākumi” ir ārpustarifu pasākumi, kas kā kopējās tirdzniecības politikas daļa noteikti tādu Kopienas noteikumu formā, kuri reglamentē preču ievešanu un izvešanu.

27)

“Pārstrādes darbības” ir jebkura no šādām darbībām:

a)

darbības ar precēm, tostarp to uzstādīšana, montāža vai pierīkošana citām precēm;

b)

preču pārstrāde;

c)

preču iznīcināšana;

d)

preču labošana, ieskaitot to atjaunošanu un sakārtošanu;

e)

tādu preču izmantošana, kuru nav kompensācijas produktos, bet kuras vajadzīgas šādu produktu ražošanai vai sekmē to, pat ja tās šajā procesā tiek pilnīgi vai daļēji izlietotas (ražošanas piederumi).

28)

“Ieguves norma” ir pārstrādātu produktu daudzums vai procentuāla daļa, ko iegūst, pārstrādājot konkrētu daudzumu preču, kas pakļautas pārstrādes procedūrai.

2. NODAĻA

PERSONU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ MUITAS TIESĪBU AKTIEM

1. iedaļa

Informācijas sniegšana

5. pants

Datu apmaiņa

1.   Visu vajadzīgo datu, klātpievienoto dokumentu, lēmumu un apstiprinājumu apmaiņa starp muitas dienestiem, ka arī starp komersantiem un muitas dienestiem jāveic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes iekārtas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā tiesību akta nebūtisku elementu grozīšanai ar pasākumiem, kas nosaka izņēmumus šā punkta pirmajai daļai.

2.   Ja vien nav īpaši noteikts citādi, Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko paredz:

a)

noteikumus, kas nosaka un reglamentē ziņojumus, ar kuriem apmainās muitas iestādes, cik tas nepieciešams muitas tiesību aktu piemērošanai;

b)

kopējo datu kopu un ziņojumu formātu, ar ko apmainās saskaņā ar muitas tiesību aktiem.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētie dati ietver sīkas ziņas, kas ir vajadzīgas riska analīzei, un atbilstošu muitas kontroles piemērošanu, ja vajadzīgs, izmantojot starptautiskus standartus un komercpraksi.

Sistēmas, kas saskaņā ar 1. punktu ir vajadzīgas elektroniskai datu apmaiņai starp muitas iestādēm, ir jāievieš vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam.

6. pants

Datu aizsardzība

1.   Uz visiem datiem, kurus muitas dienesti, veicot savus pienākumus ir ieguvuši, un kuri ir konfidenciāli vai ir sniegti konfidenciāli, attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Izņemot 28. panta 2. punktā paredzētajiem muitas kontroles mērķiem, kompetentās iestādes nedrīkst izpaust šādus datus bez tās personas vai iestādes īpašas atļaujas, kas tos ir sniegusi.

Tomēr šādus datus var izpaust bez atļaujas, ja kompetentajām iestādēm ir pienākums vai pilnvarojums to veikt saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, īpaši attiecībā uz datu aizsardzību vai saistībā ar tiesvedību.

2.   Konfidenciālu datu paziņošana tādu valstu vai teritoriju muitas pārvaldēm un citām iestādēm, kuras atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, ir atļauta vienīgi saskaņa ar starptautisku nolīgumu, nodrošinot līdzvērtīgu datu aizsardzības līmeni.

Paziņojot vai izpaužot datus, pilnībā ievēro spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus.

7. pants

Papildu informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un komersantiem

1.   Muitas dienesti un komersanti var apmainīties ar visiem datiem, kas nav īpaši prasīti muitas tiesību aktos, lai savstarpēji sadarbotos riska identificēšanā un neitralizēšanā. Minēto datu apmaiņa var notikt saskaņā ar rakstisku nolīgumu un var ietvert muitas dienestu piekļuvi komersantu datorsistēmām.

2.   Visi dati, kurus 1. punktā minētās sadarbības laikā viena puse sniedz otrai pusei, ir konfidenciāli, ja vien abas puses nevienojas citādi.

8. pants

Muitas dienestu sniegtā informācija

1.   Ikviena persona drīkst pieprasīt no muitas dienestiem informāciju par tiesību aktu piemērošanu muitas jomā. Šādu pieprasījumu var noraidīt, ja tas neattiecas uz faktiski paredzētu ievešanas vai izvešanas darbību.

2.   Muitas pārvaldes regulāri sazinās ar komersantiem un citām iestādēm, kuras ir iesaistītas starptautiskajā preču tirdzniecībā. Tās sekmē pārredzamību, attiecībā uz starptautisko preču tirdzniecību izstrādājot tiesību aktus, administratīvos noteikumus un pieteikuma veidlapas, kas komersantiem ir pieejamas bez maksas un, ja vien praktiski iespējams, arī internetā.

9. pants

Informācijas sniegšana muitas dienestiem

1.   Ikviena persona, kas tieši vai netieši ir iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā, pēc muitas dienestu pieprasījuma un to norādītajā termiņā sniedz tiem visus vajadzīgos dokumentus un informāciju neatkarīgi no tās veida, un visu nepieciešamo palīdzību.

2.   Neskarot iespējamo sodu piemērošanu, iesniedzot kopējo deklarāciju vai muitas deklarāciju, ieskaitot vienkāršotu deklarāciju vai paziņojumu, vai iesniedzot pieprasījumu atļaujas vai jebkāda cita lēmuma saņemšanai, attiecīgā persona ir atbildīga par:

a)

deklarācijā, paziņojumā vai pieprasījumā, vai jebkurā citā atbilstīgā veidā iesniegto datu pareizību;

b)

jebkādu iesniegto vai izmantošanai pieejamo dokumentu īstumu;

c)

attiecīgā gadījumā — par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai atļautu darbību veikšanu.

Pirmo daļu piemēro arī, pēc muitas dienestu pieprasījuma sniedzot visu informāciju.

Ja deklarāciju vai paziņojumu, pieprasījumu vai pieprasīto informāciju iesniedz attiecīgās personas pārstāvis, tad pārstāvim ir saistoši pirmajā daļā noteiktie pienākumi.

10. pants

Kopēja datu sistēma

Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai izveidotu, uzturētu un izmantotu elektronisku sistēmu kopējai šādu ierakstu reģistrēšanai un saglabāšanai:

a)

visās personas, kas ir tieši vai netieši ir iesaistītas muitas formalitāšu kārtošanā;

b)

visas atļaujas attiecībā uz muitas procedūru vai atzītā komersanta statusu.

Dalībvalstu muitas pārvaldēm pienākumu veikšanas laikā un saskaņā ar trešajā rindkopā minētajiem noteikumiem arī komersantiem jābūt piekļuvei šiem datiem.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem, ar ko nosaka reģistrējamo datu standarta formu un saturu, kā arī noteikumus attiecībā uz piekļuvi minētajiem datiem.

2. iedaļa

Muitas pārstāvība

11. pants

Muitas pārstāvis

1.   Ikviena persona drīkst iecelt sev pārstāvi attiecībām ar muitas dienestiem, lai veiktu un kārtotu muitas noteikumos paredzētās darbības un formalitātes (turpmāk tekstā — “muitas pārstāvis”).

Šāda muitas pārstāvība var būt tieša, ja muitas pārstāvis darbojas citas personas vārdā un tās uzdevumā, vai netieša, ja muitas pārstāvis darbojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā.

2.   Pārstāvim ir jābūt Kopienas muitas teritorijā reģistrētai personai.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, atbilstīgi kuriem šā punkta pirmajā daļā minēto prasību var neizvirzīt.

3.     Muitas pārstāvja statuss atbilst šādiem kritērijiem:

tas ir pieejams visām personām, kas piesakās šī statusa saņemšanai;

to pārzina attiecīgās dalībvalsts valdības iestāde;

to atzīst visās dalībvalstīs pēc tam, kad to ir reģistrējusi tā dalībvalsts, kurā ir iesniegts pieprasījums;

uz to attiecas kompetences vai profesionālo kvalifikāciju praktiski standarti, kas tieši saistīti ar veicamo darbību.

Eiropas Savienībā muitas pārstāvju skaits nav ierobežots.

Persona, kurai ir muitas pārstāvja statuss un atzītā komersanta statuss, var izmantot visus vienkāršojumu veidus.

4.     Neskarot 3. punkta noteikumus, jebkurai personai ir atļauts veikt komercdarbību un, to darot, vērsties muitas iestādēs bez muitas pārstāvja starpniecības.

12. pants

Pilnvarojums

1.   Sadarbojoties ar muitas dienestiem, muitas pārstāvis paziņo, ka darbojas pārstāvētās personas uzdevumā, un norāda, vai muitas pārstāvība ir tieša vai netieša.

Persona, kas nepaziņo, ka darbojas citas personas vārdā vai uzdevumā, vai kas paziņo, ka darbojas citas personas vārdā vai uzdevumā un tai nav attiecīga pilnvarojuma, jāuzskata par tādu personu, kura darbojas savā vārdā un savā uzdevumā.

2.   Muitas dienesti var pieprasīt ikvienai personai, kas paziņo, ka tā darbojas citas personas vārdā vai uzdevumā, uzrādīt savas pārstāvja pilnvaras apliecinošus pierādījumus, izņemot, ja persona pieder pie tādu personu kategorijas, kuras ir tiesīgas darboties citas personas vārdā.

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko identificē šā punkta pirmajā daļā minēto personu kategorijas.

13. pants

Pārstāvība muitā un atzītā komersanta statuss

1.   Ja persona regulāri un uz komercnoteikumu pamata darbojas kā muitas pārstāvis, šai personai saskaņā ar 14. pantu var piešķirt “atzītā komersanta” statusu.

2.   Muitas pārstāvis var darboties kā fiskālais pārstāvis atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem par pievienotās vērtības nodokli, turpmāk tekstā — “PVN”, un akcīzes nodokli.

3. iedaļa

Atzīts komersants

14. pants

Piemērošana un atzīšana

1.   Persona, kura ir reģistrēta Kopienas muitas teritorijā un atbilst 15. un 16. pantā noteiktajiem nosacījumiem, var pieprasīt atzītā komersanta statusu.

Muitas dienesti, ja vajadzīgs, apspriedušies ar citām kompetentām iestādēm, piešķir minēto statusu, periodiski veicot tā pārskatīšanu.

2.   Atzītā komersanta statuss ietver divu veidu apstiprinājumus: komersantam ir piešķirts “muitas vienkāršojums” un tas atbilst “drošības un drošuma” standartiem .

Pirmais apstiprinājums ļauj izmantot vienkāršojumus atbilstīgi šim kodeksam vai tā īstenošanas noteikumiem . Otrs apstiprinājums piešķir tā tiesību subjektam atvieglojumus saistībā ar drošību un drošumu.

Šos divus apstiprinājumus var izmantot vienlaikus.

3.   Muitas dienesti, ievērojot 15. un 16. pantu, visās dalībvalstīs atzīst atzītā komersanta statusu, neskarot nosacījumus, kas attiecas uz muitas kontroli.

4.   Muitas dienesti, ievērojot atzītā komersanta statusu, kā arī ar nosacījumu, ka ir izpildītas prasības saistībā ar īpaša veida vienkāršojumiem, kas noteikti Kopienas muitas tiesību aktos, ļauj komersantam izmantot minētos vienkāršojumus.

5.   Atzītā komersanta statusu var apturēt vai atcelt saskaņā ar 16. panta h) apakšpunkta nosacījumiem.

6.   Atzītais komersants paziņo muitas dienestiem par visiem apstākļiem, kas iestājas pēc tam, kad ir piešķirts minētais statuss piešķiršanas un kuri var ietekmēt tā turpmāku esību vai saturu.

15. pants

Statusa piešķiršana

Atzītā komersanta statusa piešķiršanai ir vismaz šādi kritēriji:

a)

atbilstošs dokuments, kas apstiprina atbilstību muitas prasībām un fiskālām saistībām ;

b)

apmierinoša komerciālās un, ja vajadzīgs, transporta uzskaites sistēma, kas ļauj veikt attiecīgu muitas kontroli;

c)

ja vajadzīgs, pierādīta maksātspēja;

d)

ja saskaņā ar 14. panta 2. punkta noteikumiem atzītais komersants vēlas izmantot vienkāršojumus, kuri paredzēti šajā kodeksā vai tā īstenošanas noteikumos, — praktiski kompetences vai profesionālo kvalifikāciju standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību;

e)

ja saskaņā ar 14. panta 2. punkta noteikumiem atzītais komersants vēlas izmantot atvieglojumus saistībā ar drošību un drošumu , — atbilstoši drošības un drošuma standarti.

16. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko reglamentē šādus jautājumus:

a)

atzītā komersanta statusa piešķiršana;

b)

atzītā komersanta statusa pārskatīšanas biežums;

c)

atļauju piešķiršana vienkāršojumu izmantošanai;

d)

muitas dienesta identificēšana, kurš ir kompetents piešķirt šādu statusu un atļaujas;

e)

atvieglojumu veids un apjoms, ko var piešķirt attiecībā uz muitas kontroli saistībā ar drošību un drošumu ;

f)

apspriedes ar citiem muitas dienestiem un informācijas sniegšana tiem;

g)

nosacījumi, saskaņā ar kuriem pilnvarojuma pieprasījums, ko pieprasa pieprasījuma iesniedzējs, var ierobežot attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm;

h)

nosacījumi, saskaņā ar kuriem atzītā komersanta statusu var apturēt vai atcelt;

i)

nosacījumi, saskaņā ar kuriem konkrētām atzīto komersantu kategorijām var neizvirzīt prasību būt reģistrētam Kopienā, jo īpaši ņemot vērā starptautiskus nolīgumus.

4. iedaļa

Lēmumi, kas saistīti ar muitas tiesību aktu piemērošanu

17. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Ja persona pieprasa muitas dienestiem pieņemt lēmumu, minētā persona sniedz šiem dienestiem visu informāciju, ko minētie dienesti pieprasa, lai tie varētu pieņemt attiecīgu lēmumu.

Lēmumu var pieprasīt arī vairākas personas, un to var pieņemt attiecībā uz vairākām personām.

2.   Lēmumu, kas minēts 1. punktā, pieņem un par to paziņo pieprasījuma iesniedzējam vēlākais divu mēnešu laikā no dienas, kad pieprasījums ir saņemts muitas dienestos, izņemot, ja muitas tiesību aktos ir paredzēts citādi.

Tomēr, ja muitas dienesti nespēj ievērot minēto termiņu, šie dienesti pirms minētā termiņa beigām par to paziņo pieprasījuma iesniedzējam, izklāstot iemeslus un norādot turpmāko laikposmu, kuru tie uzskata par vajadzīgu, lai pieprasītā lēmuma pieņemšanai.

3.   Ja vien lēmumā vai muitas tiesību aktos nav noteikts citādi, lēmums stājas spēkā no dienas, kad pieteikuma iesniedzējs saņem lēmumu, vai tiek uzskatīts, ka tas ir saņemts. Izņemot 25. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos, muitas dienesti pieņemtos lēmumus pasludina par spēkā esošiem no minētās dienas.

4.   Pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt personu vai personas, kam tas ir adresēts, muitas dienesti šīm personām paziņo savus iebildumus, norādot iemeslus, ar ko pamato minētos iebildumus. Iespēja attiecīgajai personai izteikt savu viedokli ir jāsniedz tam paredzētā laikposmā no dienas, kad iebildumi tika nosūtīti.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka šā punkta pirmajā daļā minēto laikposmu.

Pēc šā laikposma beigām, attiecīgajai personai atbilstošā veidā paziņo par lēmumu, norādot tā pamatojumu.

Prasību paziņot iebildumus pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt personu, kurai tas ir adresēts, piemēro arī attiecībā uz muitas dienestu lēmumiem bez iepriekšēja pieprasījuma no attiecīgās personas un jo īpaši attiecībā uz 72. panta 3. punktā paredzēto paziņojumu par muitas parādu.

Lēmumā ir jābūt norādei uz pārsūdzības tiesībām, kas paredzētas 24. pantā.

5.   Neskarot citās jomās noteiktos noteikumus, kas konkretizē gadījumus, kuros, kā arī nosacījumus, ar kuriem lēmumi nav spēkā vai zaudē spēku, muitas dienesti, kas ir izdevuši lēmumu, var anulēt, grozīt vai atcelt to, ja attiecīgais lēmums neatbilst muitas tiesību aktiem vai norādēm vai paskaidrojumiem to interpretācijai.

18. pants

Lēmumu spēkā esība Kopienā

Ja vien nav pieprasīts vai norādīts citādi, muitas dienestu pieņemtie lēmumi ir spēkā visā Kopienas muitas teritorijā.

19. pants

Labvēlīgu lēmumu atzīšana par spēkā neesošiem

1.   Attiecīgajai personai adresētu labvēlīgu lēmumu muitas dienesti atzīst par spēka neesošu ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

lēmums tika izdots, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju;

b)

pieprasījuma iesniedzējs ir zinājis vai viņam būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepareiza vai nepilnīga;

c)

ja informācija būtu bijusi pareiza vai pilnīga, lēmums būtu citāds.

2.   Par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir jāpaziņo personai, kurai tas adresēts.

3.   Lēmums ir spēkā neesošs no dienas, kad ir stājies spēkā sākotnējais lēmums, ja vien nav norādīts citādi.

4.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta 1., 2. un 3. punkta īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz vairākām personām adresētiem lēmumiem.

20. pants

Labvēlīgu lēmumu atcelšana un grozīšana

1.   Labvēlīgu lēmumu atceļ vai groza, izņemot 19. pantā minētos gadījumus, kad netika izpildīti vai vairs netiek izpildīti viens vai vairāki tā pieņemšanas nosacījumi.

2.   Ja vien muitas tiesību aktos nav noteikts citādi, labvēlīgu lēmumu, kas ir adresēts vairākās personām, var atcelt vienīgi attiecībā uz personu, kura neizpilda kādu no pienākumiem, ko minētais lēmums tai uzliek.

3.   Par lēmuma atcelšanu vai grozīšanu ir jāpaziņo personai, uz kuru tas attiecas.

4.   Lēmumu atceļ vai tā grozījumi stājas spēkā dienā, kad persona, kurai tas adresēts, saņem vai tiek uzskatīts, ka tā būtu saņēmusi paziņojumu par tā atcelšanu vai grozīšanu.

Tomēr izņēmuma gadījumos, ja to prasa tās personas likumīgās intereses, kurai lēmums tika adresēts, muitas dienesti var atlikt termiņu, kad atceļ lēmumu vai stājas spēkā tā grozījumi.

5.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta 1. līdz 4. punkta īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas ir adresēti vairākām personām.

21. pants

Īpaši lēmumi

1.   Muitas dienesti pēc pieprasījuma pieņem lēmumus par klasifikāciju (turpmāk tekstā — “SIT lēmumi”), vai lēmumus par izcelsmi (turpmāk tekstā — “SII lēmumi”).

Šādu pieprasījumu var noraidīt, ja tas neattiecas uz kādu faktiski paredzētu muitas procedūru.

2.   SIT vai SII lēmumi ir saistoši vienīgi attiecībā uz preču tarifa klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu.

Tie ir saistoši muitas dienestiem attiecībā uz personu, kurai lēmums tika adresēts, un tikai attiecībā uz precēm, par kurām muitas formalitātes ir pabeigtas pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

Tie ir saistoši personai, kurai lēmums tika adresēts, attiecībā uz muitas dienestiem un stājas spēkā tikai no dienas, kad tā saņem vai tiek uzskatīts, ka tā ir saņēmusi paziņojumu par lēmumu.

3.   SIT vai SII lēmums ir spēkā trīs gadus no lēmumā norādītā datuma.

4.   Lai piemērotu SIT vai SII lēmumu konkrētas muitas procedūras kontekstā, personai, kurai šis lēmums ir adresēts, jāspēj pierādīt, ka:

a)

SIT lēmuma gadījumā deklarētās preces visādā ziņā atbilst lēmuma aprakstītajām precēm;

b)

SII lēmuma gadījumā attiecīgās preces un apstākļi, kas nosaka izcelsmes iegūšanu, visādā ziņā atbilst lēmumā aprakstītajām precēm un apstākļiem.

5.   Atkāpjoties no 17. panta 5. punkta un 19. panta, SIT un SII lēmumus atzīst par spēkā neesošiem, ja to pamatā ir neprecīza vai nepilnīga informācija, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs.

6.   SIT vai SII lēmumus atceļ saskaņā ar 17. panta 5. punktu un 20. pantu.

Šos lēmumus nevar grozīt.

7.   Neskarot 20. pantu, Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka:

a)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem, un dienu, kad SIT lēmums vai SII lēmums vairs nav spēkā;

b)

nosacījumos, saskaņā ar kuriem, un laikposmu, kurā a) apakšpunktā minēto lēmumu var joprojām izmantot attiecībā uz saistošiem līgumiem, kuru pamatā šis lēmums un kuri ir noslēgti pirms tā darbības beigu termiņa.

8.   Komisija, saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem jāpieņem citi īpaši lēmumi.

5. iedaļa

Muitas sodi

22. pants

Muitas sodi

1.   Katra dalībvalsts nosaka sodus par Kopienas muitas tiesību aktu pārkāpumiem. Šādi sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

2.   Administratīviem sodiem ir šādi veidi:

a)

naudas sods, ko uzliek muitas dienesti, ieskaitot izlīgumu, ko piemēro kriminālsoda vietā;

b)

attiecīgajai personai izsniegtās atļaujas anulēšana, apturēšana vai grozīšana.

Ja, pamatojoties uz vieniem un tiem pašiem faktiem, piemēro gan administratīvos sodus, gan kriminālsodus, šādu sodu apvienošanai ir jābūt samērīgai.

6. iedaļa

Pārsūdzība

23. pants

Krimināllikums

Šīs regulas 24., 25. un 26. pants neattiecas uz pārsūdzībām, kas ir iesniegtas sakarā tādu lēmumu par spēkā neesošu, atcelšanu vai grozīšanu, kurus ir pieņēmušas tiesu varas iestādes.

24. pants

Pārsūdzības tiesības

1.   Ikvienai personai ir tiesības pārsūdzēt muitas dienestu lēmumu, kas viņu skar tieši un individuāli.

Pārsūdzības tiesības ir arī ikvienai personai, kura ir pieprasījusi muitas dienestiem lēmumu un pēc minētā pieprasījuma nav to saņēmusi 17. panta 2. punkta noteiktajā termiņā.

2.   Pārsūdzības tiesības var izmantot vismaz divos posmos:

a)

vispirms iesniedzot sūdzību muitas dienestiem vai citai iestādei, kas var būt tiesu varas iestāde vai līdzvērtīga specializēta iestāde, kuras dalībvalsts ir izraudzījušās šim nolūkam;

b)

pēc tam iesniedzot sūdzību augstākai neatkarīgai iestādei, kas saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem var būt tiesu varas iestāde vai līdzvērtīga specializēta iestāde.

3.   Pārsūdzība ir jāiesniedz elektroniskā vai rakstiskā veidā tajā dalībvalstī, kurā lēmums ir pieņemts vai pieprasīts.

25. pants

Lēmuma izpildes atlikšana

1.   Pārsūdzības iesniegšana neaptur no apstrīdētā lēmuma izpildes.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, muitas dienesti pilnīgi vai daļēji atliek apstrīdētā lēmuma izpildi, ja personai, kas ir iesniegusi pārsūdzību, varētu tikt nodarīts neatgūstams zaudējums.

Muitas dienesti pilnīgi vai daļēji var atlikt apstrīdētā lēmuma izpildi, ja tām ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tas neatbilst muitas tiesību aktiem.

3.   Ja ar apstrīdēto lēmumu uzliek ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu maksājumu, minētā lēmuma izpilde ir atkarīga no galvojuma nodrošinājuma, ja vien šāds galvojums iespējami neradītu parādniekam nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

Saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var pieņemt pasākumus šā punkta pirmās daļas īstenošanai.

26. pants

Lēmums par pārsūdzību

Attiecībā uz muitas dienestu pieņemtajiem lēmumiem par pārsūdzībām piemēro 17. pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka pārsūdzības procedūra sekmē savlaicīgu muitas dienestu pieņemto lēmumu labošanu.

7. iedaļa

Preču kontrole

27. pants

Muitas kontrole

1.   Muitas dienesti drīkst veikt visa veida kontroli, ko tie uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu un citu tiesību aktu pareizu piemērošanu, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp Kopienas muitas teritoriju un citām teritorijām, kā arī reglamentē ārpuskopienas preču esību.

Šī kontroles (turpmāk tekstā — “muitas kontrole”) var būt preču pārbaude, deklarācijas datu un elektronisku vai rakstveida dokumentu esības un īstuma pārbaude, uzņēmumu pārskatu un citu ierakstu pārbaude, transporta līdzekļu apskates, personu nestās vai vestās bagāžas un citu mantu pārbaude.

Muitas kontroli var veikt ārpus Kopienas muitas teritorijas, ja to paredz starptautisks nolīgums.

2.   Muitas kontroles pasākumu, tostarp izlases veida pārbaužu, pamatā ir riska analīze, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Kopienas un, ja iespējams, starptautiskajā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un pilnveidotu vajadzīgos pasākumus risku novēršanai.

Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijamizstrādā, saglabā un izmanto elektronisku sistēmu riska pārvaldības īstenošanai.

3.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka:

a)

Kopienas riska pārvaldības sistēmas noteikumus;

b)

kopēju kritēriju un prioritāru kontroles jomu izveides kritērijus;

c)

noteikumus, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp muitas pārvaldēm attiecībā uz risku un tā analīzi.

28. pants

Sadarbība starp iestādēm

1.   Ja attiecībā uz vienām un tām pašām precēm kompetentās iestādes veic kontroli, izņemot muitas kontroli, tad šādu kontroli veic ciešā sadarbībā ar muitas dienestiem pēc iespējas vienlaikus un tajā pašā vietā (“vienas pieturas” apkalpošana).

2.   Saskaņā ar šajā iedaļā minēto kontroles sistēmu muitas dienesti un citas kompetentās iestādes riska mazināšanas nolūkā, ja vajadzīgs, savstarpēji, ar citu dalībvalstu muitas dienestiem un ar Komisiju var apmainīties ar saņemtajiem datiem saistībā ar tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras ir pārvietotas starp Kopienas muitas teritoriju un citām teritorijām, kā arī saistībā ar ārpuskopienas preču esību.

29. pants

Pārbaude pēc preču izlaišanas

Lai pārliecinātos par kopējās deklarācijas vai muitas deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti pēc preču izlaišanas, var pārbaudīt komercdokumentus un datus par darbībām saistībā ar attiecīgajām precēm vai turpmākajiem tirdzniecības darījumiem ar minētajām precēm.

Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai viņa pārstāvja, vai jebkuras citas tādas personas telpās, kura tieši vai netieši ir iesaistīta minētajos darījumos, kas attiecināmi uz komercdarbību, vai jebkuras citas personas telpās, pie kuras atrodas komercdarbības vajadzībām minētie dokumenti un dati. Minētie dienesti var arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams uzrādīt.

30. pants

Izņēmumi

1.   Muitas kontroli un formalitātes neveic attiecībā uz:

a)

personu rokas bagāžu un reģistrēto bagāžu Kopienas iekšējos lidojumos;

b)

personu bagāžu Kopienas iekšējos jūras braucienos.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro, neierobežojot:

a)

drošības un drošuma pārbaudes, ko attiecībā uz bagāžu veic dalībvalstu iestādes, ostu vai lidostu iestādes vai pārvadātāji;

b)

pārbaudes saistībā ar dalībvalstu noteiktajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem, ja šādi aizliegumi vai ierobežojumi ir saderīgi ar Līgumu.

8. iedaļa

Dokumentu un citas informācijas uzglabāšana, nodevas un izmaksas

31. pants

Dokumentu un citas informācijas uzglabāšana

1.   Attiecīgā persona glabā muitas kontroles vajadzībām 9. panta 1. punktā minētos dokumentus un informāciju neatkarīgi no tās veida tik ilgi, cik norādīts spēkā esošajos noteikumos, un ne mazāk kā trīs kalendāros gadus.

Minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā pieņemtas deklarācijas preču izlaišanai brīvam apgrozījumam vai izvešanai — ja izlaišana brīvam apgrozījumam izdarīta ar nosacījumiem, kas atšķiras no trešajā daļā minētajiem, vai ja preces deklarētas izvešanai.

Ja preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi sakarā ar to galapatēriņu, minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā uz precēm vairs nav attiecināma muitas uzraudzība.

Ja preces nodod citā muitas procedūrā, minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā ir pabeigta attiecīgā muitas procedūra.

2.   Neskarot 73. panta 4. punktu, ja muitas dienestu veiktajā pārbaudē attiecībā uz muitas parādu tiek konstatēts, ka attiecīgais iegrāmatojums ir jāizlabo un attiecīgai personai par to ir paziņots, tad dokumentus glabā trīs gadus pēc šā panta 1. punktā noteiktā termiņa.

Pārsūdzības gadījumā dokumenti ir jāglabā, līdz procedūra tiek izbeigta.

32. pants

Nodevas un izmaksas

1.   Muitas dienesti bez atlīdzības veic muitas kontroli.

Tomēr muitas dienesti var ņemt maksu vai atgūt izmaksas, ja tiek sniegti īpaši pakalpojumi vai veikta jebkāda cita darbība, kas vajadzīga, lai piemērotu muitas tiesību aktus .

2.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus 1. punkta otrās daļas īstenošanai un jo īpaši :

a)

vajadzības gadījumā muitas personāla ierašanās telpās, kas nav muitas dienestu telpas;

b)

preču analīze vai ekspertīze un pasta izdevumi par preču atdošanu pieprasītājam, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 21. pantu, vai informācijas sniegšanu saskaņā ar 8. panta 1. punktu;

c)

preču pārbaude vai paraugu ņemšana pārbaudes nolūkā vai preču iznīcināšana, ja rodas citas izmaksas, kas nav saistītas ar muitas personāla iesaistīšanu;

d)

ārkārtas kontroles pasākumi, ja tie ir vajadzīgi sakarā ar preču veidu vai iespējamu risku.

3. NODAĻA

VALŪTAS KONVERTĀCIJA, TERMIŅI UN VIENKĀRŠOŠANA

33. pants

Valūtas konvertācija

1.   Kompetentās iestādes publicē valūtas maiņas kursu vai padara to pieejamu internetā, ja ir jāveic valūtas konvertācija viena no šādu iemeslu dēļ:

a)

preču muitas vērtības noteikšanai izmantotie koeficienti ir izteikti valūtā, kas nav tās dalībvalsts valūta, kurā tiek noteikta muitas vērtība;

b)

lai noteiktu preču tarifa klasifikāciju, vērtības robežas un izvedmuitas un ievedmuitas nodokļu summu, euro vērtība jāizsaka valsts valūtās.

Maiņas kurss iespējami efektīvi atspoguļo konvertētās valūtas pašreizējo vērtību dalībvalsts valūtas nozīmē.

2.   Ja valūtas maiņa ir jāveic citu tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti 1. punktā, euro vērtību valsts valūtās, ko piemēro saskaņā ar muitas tiesību aktu pamatnoteikumiem, nosaka vienreiz gadā.

3.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai.

34. pants

Termiņi

1.   Ja muitas tiesību aktos ir noteikts laikposms, datums vai termiņš, to nedrīkst pagarināt vai atlikt, izņemot gadījumus, kad tas atrunāts īpašos noteikumos.

2.   Noteikumus, kas piemērojami attiecībā uz Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus  (14) noteiktajiem laikposmiem, datumiem vai termiņiem, piemēro attiecībā uz muitas tiesību aktos noteiktajiem termiņiem, izņemot gadījumus, kad piemēro citus īpašus noteikumus.

35. pants

Vienkāršošana

1.    Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka, kuros gadījumos un ar kādiem nosacījumiem var vienkāršot šā kodeksa piemērošanu.

2.     Vienkāršotās procedūras, ko nosaka saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru, piemēro Kopienas precēm, kuras pārvieto starp valstu teritoriju, kas ir minēta Direktīvas 77/388/EEK 3. panta 3. punktā un citu Kopienas muitas teritorijas daļu.

3.     Saņemot apstiprinājumu no Komisijas, kas darbojas saskaņā ar 196. panta 2.a punktā noteikto procedūru, dalībvalsts var piemērot vienkāršotās procedūras Kopienas precēm, kuras minētas 2. punktā un kuras tiek pārvestas vienīgi Kopienas teritorijā, un tāpat divas vai vairākas dalībvalstis var savstarpēji vienoties par vienkāršotu procedūru piemērošanu šādām precēm, ko pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu.

II SADAĻA

FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKĻUS, KĀ ARĪ CITUS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

1. NODAĻA

KOPĒJAIS MUITAS TARIFS UN PREČU TARIFA KLASIFIKĀCIJA

36. pants

Kopējais muitas tarifs

1.   Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus pamato ar Kopējo muitas tarifu.

Citi Kopienas noteikumos paredzētie pasākumi, kas regulē preču tirdzniecību īpašās jomās, attiecīgos gadījumos jāpiemēro saskaņā ar šo preču tarifu klasifikāciju.

2.   Kopējais muitas tarifs ietver:

a)

preču kombinēto nomenklatūru, kas ir noteikta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu  (15);

b)

jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnībā vai daļēji balstīta uz kombinēto nomenklatūru vai kas papildina to ar turpmākām apakšnodaļām un kas ieviesta ar Kopienas noteikumiem, kuri reglamentē īpašas jomas attiecībā uz tarifa pasākumu piemērošanu preču tirdzniecībā;

c)

konvencionālie vai autonomie ievedmuitas nodokļi, ko parasti piemēro kombinētajā nomenklatūrā iekļautajām precēm;

d)

tarifa atvieglojumu pasākumi, kas iekļauti nolīgumos, kurus Kopiena ir noslēgusi ar dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu grupām vai teritorijām;

e)

tarifa atvieglojumu pasākumi, kurus Kopiena attiecībā uz atsevišķām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai šādu valstu grupām vai teritoriju ir noteikusi vienpusēji;

f)

autonomi pasākumi, ar ko atsevišķām precēm paredz ievedmuitas nodokļu likmju pazemināšanu vai atbrīvojumu no tiem;

g)

labvēlīgs tarifa režīms, kas noteikts dažām precēm to veida vai galapatēriņa dēļ saistībā ar c) līdz f) vai h) apakšpunktā minētajiem pasākumiem;

h)

citi tarifa pasākumi, kurus nosaka lauksaimniecības, tirdzniecības vai citi Kopienas tiesību akti.

3.   Ja attiecīgās preces atbilst noteikumiem, kas minēti 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā, pēc deklarētāja pieprasījuma šā punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu vietā piemēro šajos noteikumos minētos pasākumus. Šādu pieprasījumu var iesniegt ar atpakaļejošu datumu (retrospektīvi), ja saskaņā ar attiecīgo pasākumu vai kodeksu ir ievēroti termiņi un izpildīti nosacījumi.

4.   Ja 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā minēto pasākumu piemērošana vai h) apakšpunktā minētā atbrīvošana no pasākumiem ir ierobežota attiecībā uz konkrētu ieveduma vai izveduma apjomu, šādu piemērošanu vai atbrīvošanu tarifa kvotu gadījumos pārtrauc, tiklīdz sasniegts noteiktais ieveduma vai izveduma apjoms.

Tarifu maksimālās likmes gadījumos šādu piemērošanu pārtrauc, pamatojoties uz Kopienas tiesību aktiem.

37. pants

Preču tarifa klasifikācija

Saistībā ar Kopējā muitas tarifa piemērošanu “preču tarifa klasifikācija” ir vienas Kombinētajā nomenklatūrā paredzētās apakšpozīcijas vai sīkāku apakšgrupu noteikšana, kurām atbilstīgi jāklasificē minētās preces.

Saistībā ar ārpustarifa pasākumu piemērošanu “preču tarifa klasifikācija” ir vienas Kombinētajā nomenklatūrā paredzētās apakšpozīcijas vai sīkāku apakšgrupu noteikšana vai tās noteikšana pēc jebkuras citas nomenklatūras, kas ir izveidota ar Kopienas noteikumiem un ir pilnīgi vai daļēji pamatota ar Kombinēto nomenklatūru, vai tādas sīkākas apakšgrupas noteikšana, kurai atbilstīgi jāklasificē minētās preces.

Saskaņā ar pirmo vai otro daļu noteiktā apakšpozīcija vai sīkāka apakšgrupa jāmanto, lai piemērotu pasākumus, kas ir piesaistīti minētajai apakšpozīcijai.

2. NODAĻA

PREČU IZCELSME

1. iedaļa

Nepreferenciāla izcelsme

38. pants

Piemērošanas joma

Ar 39., 40. un 41. pantu nosaka nepreferenciālas preču izcelsmes noteikumus, lai piemērotu:

a)

Kopēju muitas tarifu, izņemot pasākumus, kas minēti 36. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā;

b)

pasākumus, kas nav tarifu pasākumi un ko paredz Kopienas noteikumi, kuri reglamentē īpašas jomas attiecībā uz preču tirdzniecību;

c)

citus Kopienas pasākumus attiecībā uz preču izcelsmi.

39. pants

Izcelsmes iegūšana

1.   Precēm, kas pilnībā iegūtas vienā valstī vai teritorijā, ir minētās valsts vai teritorijas izcelsme.

2.   Par izcelsmes valsti precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, uzskata valsti vai teritoriju, kurā ir notikusi to pēdējā pietiekamā pārstrāde.

40. pants

Izcelsmes apliecinājums

1.   Ja saskaņā ar muitas tiesību aktiem muitas deklarācijā ir norādīta preču izcelsme, muitas dienesti var pieprasīt deklarētājam pierādīt preču izcelsmi.

2.   Ja preču izcelsmes apliecinājums ir iesniegts saskaņā ar muitas tiesību aktiem vai citiem Kopienas tiesību aktiem, kuri reglamentē īpašas jomas, muitas dienesti pamatotu šaubu gadījumā var pieprasīt jebkādus papildu pierādījumus, lai nodrošinātu norādītās izcelsmes atbilstību attiecīgajos Kopienas tiesību aktos izklāstītajiem noteikumiem.

3.   Izcelsmi apliecinošu dokumentu Kopienā var izsniegt, ja tas vajadzīgs kritiska tirdzniecības stāvokļa dēļ.

41. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus 39. un 40. panta īstenošanai.

2. iedaļa

Preferenciāla izcelsme

42. pants

Preferenciāla preču izcelsme

1.   Lai saņemtu priekšrocības no pasākumiem, kas minēti 36. panta 2. punkta d) vai e) apakšpunktā vai no ārpustarifu preferenciāliem pasākumiem, precēm jāatbilst preferenciālas izcelsmes noteikumiem, kas ir minēti šā panta 2., 3. un 4. punktā.

2.   Gadījumā, ja preces saņem priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kuri ir iekļauti nolīgumos, ko Kopiena ir noslēgusi ar dažām valstīm un teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu grupām vai teritorijām, preferenciālas izcelsmes noteikumus nosaka minētajos nolīgumos.

3.   Ja preces saņem priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kurus Kopiena ir pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu grupām vai teritorijām, kas nav minētas 5. punktā, Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka preferenciālas izcelsmes noteikumus.

4.   Ja preces atbilst tarifa atvieglojumu saņemšanai, kas ir piemērojami tirdzniecībai Kopienas muitas teritorijā un Seūtā, un Meliļā un kas ir ietverti Spānijas un Portugāles iestāšanās akta 2. protokolā, Komisija pieņem pasākumus, kas nosaka noteikumus par preferenciālu izcelsmi saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru.

5.   Ja preces saņem priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kas ir iekļauti nolīgumos par atvieglojumiem Kopienas asociētajām aizjūras valstīm un teritorijām, preferenciālas izcelsmes noteikumus pieņem saskaņā ar Līguma 187. pantu.

6.     Kad Komisija Kopienas vārdā piedalās sarunās par nolīgumiem, kas minēti šā panta 2. punktā, vai iesniedz priekšlikumu, kura mērķis ir, pieņemot regulu saskaņā ar Līguma 251. pantu vai 187. pantu, izstrādāt 3., 4. un 5. punktā minētos noteikumus, tā īpaši ņem vērā:

a)

pienākumus un saistības, kas pieņemtas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem,

b)

nepieciešamību noteikt preču izcelsmes statusa kritērijus, kas atbilst katras preces īpašībām, un nodrošinot, ka saimnieciskais labums no preferenciālajiem pasākumiem ir paredzēts valstīm, teritorijām, valstu vai teritoriju grupām, attiecībā uz kurām ir panākta vienošanās par šiem pasākumiem vai attiecībā uz kurām tie ir pieņemti,

c)

attīstības un industrializācijas līmeni valstīs, teritorijās, valstu vai teritoriju grupās, attiecībā uz kurām ir panākta vienošanās par preferenciālajiem pasākumiem vai attiecībā uz kurām tie ir pieņemti,

d)

reģionālās integrācijas mērķus, kas ir dažu apspriežamo preferenciālo režīmu pamatā, nosakot atbilstošus kumulācijas noteikumus,

e)

nepieciešamību noteikt viegli saprotamus un vienkārši piemērojamus noteikumus, kas to valstu, teritoriju, valstu vai teritoriju grupu komersantiem, attiecībā uz kurām ir panākta vienošanās par preferenciālajiem pasākumiem vai attiecībā uz kurām tie ir pieņemti, ļauj efektīvi izmantot šos pasākumus un kas atbilst tirdzniecības atvieglošanas mērķim.

Komisija paredz piemērotus kontroles pasākumus, kas ļauj novērst preferenciālo pasākumu nepareizu vai ļaunprātīgu izmantošanu vai sodīt par šādu rīcību.

7.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem šā panta 2. līdz 5. punktā minēto noteikumu īstenošanai vajadzīgos pasākumus.

3. NODAĻA

PREČU MUITAS VĒRTĪBA

43. pants

Piemērošanas joma

Saskaņā ar šās nodaļas 44. līdz 47. pantu nosaka muitas vērtību Kopējā muitas tarifa un ārpustarifa pasākumu piemērošanai, ko paredz Kopienas noteikumi, kas reglamentē īpašas preču tirdzniecības jomās.

44. pants

Darījuma vērtība

1.   Ievestu preču muitas vērtība ir faktiski samaksātā vai ko maksājamā cena, tās pārdodot izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju, kas, ja vajadzīgs, ir koriģēta saskaņā ar pasākumiem, kas ir pieņemti atbilstīgi 4. punktam, turpmāk tekstā — “darījuma vērtība”.

Faktiski samaksātā vai ko maksājamā cena ir kopējā summa, ko pircējs ir samaksājis vai maksā pārdevējam vai tā labā par ievestajām precēm, un tā ietver visus maksājumus, ko pircējs saskaņā ar ievesto preču pārdošanas noteikumiem ir samaksājis vai maksā pārdevējam vai trešai pusei, lai izpildītu pārdevēja saistības. Maksājumam nav obligāti jābūt naudas pārskaitījuma formā. Maksājumu var izdarīt akreditīvu vai apgrozāmo vērtspapīru veidā un var veikt tieši vai netieši.

2.   Darījuma vērtību piemēro, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pircējam nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz tiesībām izmantot preces un šo preču izmantošanu, izņemot:

i)

ierobežojumus, ko Kopienā uzliek vai nosaka likums vai valsts iestādes;

ii)

ierobežojumus attiecībā uz ģeogrāfisko telpu, kurā preces var tālākpārdot;

iii)

ierobežojumus, kas būtiski neietekmē preču vērtību;

b)

uz pārdošanu vai cenu nav attiecināti nosacījumi vai apstākļi, kuru vērtību attiecībā uz novērtējamām precēm nevar noteikt;

c)

pēc tam, kad pircējs tālākpārdod, nodod vai izmanto preces, pārdevējs tieši vai netieši nesaņem nekādu ienākumu daļu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 4. punktam, var veikt attiecīgu pārskatīšanu;

d)

pircējs un pārdevējs nav saistīti vai, ja pircējs un pārdevējs ir saistīti, saskaņā ar 3. punktu darījuma vērtību pieņem par muitas vērtību.

3.   Lai piemērotu 2. punkta d) apakšpunktu, fakts, ka pircējs un pārdevējs ir saistīti, pats par sevi nav pietiekams pamats, lai darījuma vērtību uzskatītu par nepieņemamu. Ja vajadzīgs, pārbauda pārdošanas apstākļus, un darījuma vērtību pieņem ar noteikumu, ka pušu saistība nav ietekmējusi cenu.

Ja saskaņā ar deklarētāja sniegto informāciju vai citādi muitas dienestiem ir pamats uzskatīt, ka pušu saistība ir ietekmējusi cenu, tie paziņo deklarētājam motīvus un nodrošina tam pienācīgas iespējas sniegt paskaidrojumu.

4.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka elementus, kuri, nosakot muitas vērību, ir jāpievieno faktiski samaksātai vai maksājamai cenai, vai kurus var neiekļaut tajā.

45. pants

Muitas novērtēšanas palīgmetodes

1.   Ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 44. pantu, to nosaka, secīgi piemērojot šā panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu līdz pirmajam apakšpunktam, pēc kura muitas vērtību var noteikt.

Ja deklarētājs pieprasa, c) un d) apakšpunktus piemēro apgrieztā secībā.

2.   Muitas vērtība saskaņā ar 1. punktu ir:

a)

vienādu preču darījuma vērtība, kas ir pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju un izvestas vienlaikus vai aptuveni tajā pašā laikā, kad preces novērtētas;

b)

līdzīgu preču darījuma vērtība, kas pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju un izvestas vienlaikus aptuveni tajā pašā laikā, kad preces novērtētas;

c)

vērtība, kas balstās uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces vai vienādas, vai līdzīgas tiek pārdotas vislielākajā kopapjomā tādām personām Kopienas muitas teritorijā, kuras nav saistītas ar pārdevēju;

d)

aprēķinātā vērtība, ko veido šādu lielumu summa:

i)

materiālu un ražošanas vai citu pārstrādes darbību, kas izmantotas ievesto precu ražošanā, izmaksas vai vērtība;

ii)

peļņas un vispārīgo izdevumu summa, kas vienāda ar summu, kas parasti tiek atspoguļota, pārdodot vienas kategorijas vai viena veida preces, kuras tiek novērtētas un ražotāji izgatavo izvešanas valstī izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju;

iii)

ievesto preču transportēšanas izmaksas vai vērtība līdz ieveduma vietai Kopienas muitas teritorijā, iekraušanas maksa un kravas apstrādes izmaksas saistībā ar minēto preču transportēšanu un apdrošināšanu.

3.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka visus turpmākos nosacījumus un noteikumus saistībā ar šā panta 2. punkta piemērošanu.

46. pants

Atkāpšanās metode

Ja ievestu preču muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 44. vai 45. pantu, to nosaka, pamatojoties uz datiem, kas pieejami Kopienas muitas teritorijā, un izmantojot pieņemamus līdzekļus, kuri atbilst šādiem principiem un vispārīgiem noteikumiem, kas ietverti:

a)

nolīgumā par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu;

b)

Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII pants;

c)

šajā nodaļā.

Tomēr par pamatu muitas vērtības noteikšanai saskaņā ar pirmo daļu nevar būt:

a)

Kopienas muitas teritorijā ražotu preču pārdošanas cena minētajā teritorijā;

b)

sistēma, kas paredz muitas vajadzībām pieņemt augstāko no divām alternatīvām vērtībām;

c)

preču cena izvešanas valsts vietējā tirgū;

d)

ražošanas izmaksas, izņemot aprēķinātās vērtības, kas saskaņā ar 45. panta 2. punkta d) apakšpunktu ir noteiktas vienādam vai līdzīgām precēm;

e)

preču cenas izvešanai uz valsti, kas neatrodas Kopienas muitas teritorijā;

f)

viszemākās muitas vērtības;

g)

brīvi noteiktas vai fiktīvas vērtības.

47. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka noteikumus muitas vērtības noteikšanai īpašos gadījumos un attiecībā uz precēm, kurām muitas parāds ir radies pēc īpašas procedūras izmantošanas.

III SADAĻA

MUITAS PARĀDS UN GALVOJUMI

NODAĻA

MUITAS PARĀDA RAŠANĀS

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

48. pants

Muitas parāds

Ievedmuitas un izvedmuitas nodokli maksā attiecībā uz īpašām precēm saskaņā ar Kopēju muitas tarifu un maksājamā summa veido muitas parādu.

2. iedaļa

Ievedmuitas parāds

49. pants

Preču izlaišana brīvam apgrozījumam, ievešana uz laiku

1.   Ievedmuitas parāds rodas, ārpuskopienas precēm piemērojot vienu no šādām procedūrām:

a)

izlaišana brīvam apgrozījumam;

b)

ievešana uz laiku ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

2.   Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas laikā.

3.   Deklarētājs ir parādnieks. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir izpildīta muitas deklarācija.

Ja muitas deklarācija attiecībā uz vienu no 1. punktā minētajām procedūrām ir noformēta, pamatojoties uz informāciju, kā rezultātā pilnīgi vai daļēji netiek samaksāti ievedmuitas nodokļi, persona, kura ir sniegusi deklarācijas noformēšanai pieprasīto informāciju, arī ir parādnieks, ja šī persona zināja, vai tai būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa.

50. pants

Īpaši noteikumi saistībā ar neizcelsmes precēm

1.   Ja ievedmuitas nodokļu atmaksāšanas aizliegumu vai atbrīvojumu no tiem piemēro neizcelsmes precēm, ko izmanto tādu produktu ražošanā, attiecībā uz kuriem ir izsniegts izcelsmes pierādījums vai izveidots saskaņā ar vienošanos par atvieglojumiem starp Kopienu un dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai šādu valstu vai teritoriju grupām, ievedmuitas parāds attiecībā uz šiem produktiem rodas šāda iemesla dēļ:

a)

atkalizvešanas paziņojuma pieņemšana attiecībā uz tādiem produktiem, kuri ir iegūti procedūrā “ievešana pārstrādei”;

b)

deklarācijas pieņemšana attiecībā uz precēm, kurām ir piemērota muitas procedūra “ievešana pārstrādei” attiecīgo pārstrādāto produktu iepriekšējas izvešanas gadījumā.

2.   Ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunktam, ievedmuitas nodokļu summu nosaka ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja muitas parāds rodas, tajā pašā datumā pieņemot deklarāciju par tādu neizcelsmes preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, kuras izmanto attiecīgo produktu ražošanā, lai pabeigtu muitas procedūru “ievešana pārstrādei”.

3.   Piemēro 49. panta 2. un 3. punktu. Tomēr 188. pantā minēto ārpuskopienas preču gadījumā parādnieks ir persona, kas iesniedz atkalizvešanas paziņojumu, un netiešas pārstāvības gadījumā — persona, kuras uzdevumā ir iesniegts paziņojums.

51. pants

Muitas parāds, kas ir radies saistību neizpildes dēļ

1.   Gadījumos, kas nav minēti 49. un 50. pantā, ievedmuitas parāds rodas:

a)

neizpildot kādu no pienākumiem, kuri ir noteikti muitas tiesību aktos attiecībā uz ārpuskopienas preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā vai preču pārvietošanu, apstrādi, uzglabāšanu, izmantošanu vai tiesībām tās izmantot minētajā teritorijā;

b)

neievērojot nosacījumu, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu ārpuskopienas precēm vai atbrīvojuma piešķiršanu atbilstīgi preču galapatēriņam, vai pazeminātas ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanu.

2.   Muitas parāds rodas vienā no šādiem gadījumiem:

a)

nav izpildīts vai netiek vairs pildīts pienākums, ka rezultātā rodas muitas parāds;

b)

precēm tiek piemērota muitas procedūra vai tās tiek deklarētas minētajam mērķim, ja pēc tam tiek konstatēts, ka faktiski nav bijis izpildīts kāds nosacījums, kas reglamentē minētās muitas procedūras piemērošanu precēm vai nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu, vai pazeminātas ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanu atbilstīgi preču galapatēriņam.

3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir:

a)

ikviena persona, kurai bija jāpilda attiecīgie pienākumi;

b)

ikviena persona, kura apzinājās vai kurai būtu bijis jāapzinās, ka muitas tiesību aktos paredzētā saistība netika izpildīta, un kura darbojās tādas personas uzdevumā, kam bija pienākums izpildīt saistību, vai kura ir atbalstījusi darbību, kā rezultātā saistība netika izpildīta;

c)

ikviena persona, kura ir ieguvusi vai turējusi attiecīgās preces un bija apzinājusies un kurai preču saņemšanas vai iegūšanas laikā būtu bijis jāapzinās, ka muitas tiesību aktos paredzētā saistība nav izpildīta.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir persona, kurai ir jāievēro nosacījumi, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu precēm vai attiecīgo preču deklarēšanu minētajā procedūrā vai nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu, vai pazeminātas nodokļa likmes piemērošanu atbilstīgi preču galapatēriņam.

Ja ir noformēta muitas deklarācija attiecībā uz vienu no 1. punktā minētajām procedūrām vai muitas dienestiem ir sniegta jebkāda informācija muitas tiesību aktos paredzētā informācija attiecībā uz nosacījumiem, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu precēm, kā rezultātā pilnīgi vai daļēji netiek iekasēti ievedmuitas nodokļi, parādnieks ir arī persona, kura ir sniegusi deklarācijas noformēšanai pieprasīto informāciju un ir zinājusi vai kurai būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa.

52. pants

Samaksātu nodokļu atskaitīšana

1.   Ja saskaņā ar 51. panta 1. punktu muitas parāds radies attiecībā uz precēm, kas galapatēriņa dēļ ir izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu muitas nodokļa likmi, summu, kas samaksāta, preces izlaižot brīvam apgrozījumam, atskaita no muitas parāda summas.

Pirmo daļu piemēro mutatis mutandis, ja muitas parāds ir radies attiecībā uz pārpalikumiem vai atkritumiem, kas radušies pēc šādu preču iznīcināšanas.

2.   Ja saskaņā ar 51. panta 1. punktu muitas parāds ir radies attiecībā uz precēm, kas ir ievestas uz laiku, tās daļēji atbrīvojot no ievedmuitas nodokļiem, summu, kas samaksāta ar daļēju atbrīvojumu no nodokļiem, atskaita no muitas parāda summas.

3. iedaļa

Izvedmuitas parāds

53. pants

Izvešanas deklarācija

1.   Izvedmuitas parāds rodas, piemērojot izvešanas procedūru precēm, kas apliekamas ar izvedmuitas nodokļiem.

2.   Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas laikā.

3.   Deklarētājs ir parādnieks. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir izpildīta muitas deklarācija.

Ja muitas deklarācija ir noformēta, pamatojoties uz informāciju, kā rezultātā pilnīgi vai daļēji nav iekasēti izvedmuitas nodokļi, parādnieks ir arī persona, kura ir sniegusi deklarācijas noformēšanai pieprasīto informāciju un ir zinājusi vai kurai būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa.

54. pants

Muitas parāds, kas ir radies saistību neizpildes dēļ

1.   Gadījumos, kas nav minēti 53. pantā, ievedmuitas parāds rodas, ja preces ir apliekamas ar ievedmuitas nodokļiem, ievedmuitas parāds rodas:

a)

neizpildot kādu no pienākumiem, kuri ir noteikti muitas tiesību aktos attiecībā uz preču izvešanu vai tiesībām tās izmantot;

b)

neizpildot nosacījumus, atbilstīgi kuriem preces drīkstēja izvest no Kopienas muitas teritorijas, tās pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no izvedmuitas nodokļiem.

2.   Muitas parāds rašanas vienā no šādiem gadījumiem:

a)

preces faktiski atstāj Kopienas muitas teritoriju bez muitas deklarācijas;

b)

preces sasniedz galamērķi, uz kuru nedrīkstēja izbraukt no Kopienas muitas teritorijas, tām piemērojot pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no izvedmuitas nodokļiem;

c)

muitas dienesti nespēj noteikt b) apakšpunktā minēto laiku, termiņa izbeigšanās pierādījumu iesniegšanai par to, ka izpildīti nosacījumi, kas dod tiesības precēm piešķirt šādus atbrīvojumus.

3.   Ja ar izvedmuitas nodokļiem apliekamas preces izbrauc no Kopienas muitas teritorijas bez muitas deklarācijas, parādnieks ir:

a)

ikviena persona, kam bija jāpilda attiecīgais pienākums;

b)

ikviena persona, kura ir atbalstījusi šādu darbību, kā rezultātā saistība netika izpildīta, un kura ir apzinājusies vai kurai būtu bijis jāapzinās, ka muitas deklarācija nav iesniegta, taču tā bija jāiesniedz.

4.   Ja muitas parāds rodas tādu nosacījumu neievērošanas dēļ, atbilstīgi kuriem preces drīkstēja atstāt Kopienas muitas teritoriju, tās pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no izvedmuitas nodokļiem, parādnieks ir:

a)

deklarētājs;

b)

netiešas pārstāvības gadījumā persona, kuras uzdevumā ir izpildīta muitas deklarācija.

4. iedaļa

Kopēji noteikumi par muitas parādiem, kas rodas saistībā ar ievešanu un izvešanu

55. pants

Aizliegumi un ierobežojumi

Ievedmuitas un izvedmuitas parāds rodas pat tad, ja tas attiecas uz precēm, kam piemēro ievešanas vai izvešanas aizliegumus vai ierobežojumus.

Tomēr muitas parāds nerodas attiecībā uz viltotas naudas vai narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu ievedumu Kopienas muitas teritorijā viltotu, kuras nenokļūst saimnieciskā apritē, esot stingrā kompetento iestāžu uzraudzībā, lai tās izmantotu medicīnas vai zinātnes vajadzībām.

Lai muitas noteikumu pārkāpumu gadījumos piemērotu sodu, muitas parādu tomēr uzskata par radušos, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pamats soda noteikšanai ir muitas nodokļi vai muitas parāda esība.

56. pants

Vairāki parādnieki

Ja vairākas personas ir atbildīgas par viena muitas parāda samaksu, tad katra persona ir atbildīga par šā parāda kopsummu.

Tomēr prioritāte tiek piešķirta muitas parāda piedzīšanai vispirms no reģistrētiem importētājiem vai eksportētajiem.

Ja viena vai vairākas no minētajām personām ir tīši pārkāpušas muitas tiesību aktus, sākotnēji muitas parāds ir jāpiedzen no šīm personām.

57. pants

Vispārīgi noteikumi nodokļa summas aprēķināšanai

1.   Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu summu nosaka, pamatojoties uz tiem nodokļa aprēķināšanas noteikumiem, kuri bija piemērojami attiecīgajām precēm tajā laikā, kad muitas parāds saistībā ar tām bija radies muitas parāds.

2.   Ja nav iespējams precīzi noteikt, kad muitas parāds ir radies, par šo laiku uzskata laikposmu, kad muitas dienesti secināja, ka preces atrodas tādos apstākļos, kuros ir radies muitas parāds.

Tomēr, ja muitas dienestiem pieejamā informācija ļauj noteikt, ka muitas parāds ir radies laikposmā, pirms par to tika secināts, tiek uzskatīts, ka muitas parāds iespējami radies, pirms konstatēti šie apstākļi.

3.   Ja muitas tiesību akti paredz labvēlīgu tarifu režīmu precēm, atbrīvojumu vai pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem saskaņā ar 36. panta 2. punkta d) līdz g) apakšpunktu, 136. līdz 140. pantu, 177. un 180. līdz 183. pantu, šādu labvēlīgu tarifu režīmu, atbrīvojumu no muitas nodokļiem vai atvieglojumu piemēro arī gadījumos, ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 51. vai 54. pantam, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgās personas darbība nav saistīta ar krāpšanu.

58. pants

Īpaši noteikumi nodokļa summas aprēķināšanai

1.   Ja uzglabāšanas izmaksas vai parastās apstrādes metodes ir radušās Kopienas muitas teritorijā attiecībā uz precēm, kam piemēro muitas procedūru, šādas izmaksas vai vērtības palielināšanu neņem vērā ievedmuitas nodokļa summas aprēķināšanai, ja deklarētājs ir iesniedzis atbilstošus šo izmaksu pierādījumus.

Tomēr ievedmuitas nodokļa summas aprēķināšanai ir jāņem vērā darbībās izmantoto ārpuskopienas preču muitas vērtība, veids un izcelsme.

2.   Ja, piemērojot muitas procedūru, parasto apstrādes metožu rezultātā Kopienas muitas teritorijā mainās preču tarifu klasifikācija, pēc deklarētāja lūguma attiecība uz precēm, kurām piemēro muitas procedūru, piemēro sākotnējo preču tarifu klasifikāciju.

3.   Ja, izmantojot procedūru “ievešana pārstrādei”, muitas parāds ir radies pārstrādātiem produktiem, šāda parāda summu pēc deklarētāja lūguma nosaka, pamatojoties uz tādu preču tarifu klasifikāciju, muitas vērtību, veidu un izcelsmi, kurām, pieņemot deklarāciju attiecībā uz šīm precēm, piemēro procedūru “ievešana pārstrādei”.

59. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka:

a)

precēm piemērojamās ievedmuitas vai izvedmuitas summas aprēķināšanas noteikumus;

b)

īpašus papildu noteikumus par īpašām procedūrām;

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem, kas nosaka izņēmumus 57. un 58. pantam.

60. pants

Muitas parāda rašanās vieta

1.   Muitas parāds rodas vietā, kur ir iesniegta 49. un 53. pantā minētā muitas deklarācija, vai saskaņā ar 128. panta 3. punktu tiek uzskatīts, ka tā ir iesniegta.

Visos pārējos gadījumos muitas parāda rašanās vieta ir tur, kur notiek darbība, kas to rada.

Ja nav iespējams noteikt minēto vietu, uzskata, ka muitas parāds rodas tajā vietā, kur muitas dienesti secina, ka preces atrodas apstākļos, kuros ir radies muitas parāds.

2.   Ja precēm piemēro muitas procedūru, kas nav pabeigta, un vietu nevar noteikt, saskaņā ar 1. punkta otro vai trešo daļu muitas parāds īpašā laikposmā rodas vietā, kur precēm ir piemērota attiecīgajā muitas procedūra vai tās saskaņā ar šo procedūru ir ievestas Kopienas muitas teritorijā.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka šā punkta pirmajā daļā minēto laikposmu.

3.   Ja muitas dienestiem pieejamā informācija dod tiem iespēju noteikt, ka muitas parāds varētu būt radies vairākās vietās, uzskata, ka muitas parāds ir radies vietā, kur tas ir radies pirmo reizi.

4.   Ja muitas dienesti nosaka, ka muitas parāds atbilstīgi 51. panta 1. punkta a) apakšpunktam ir radies citā dalībvalstī, un šā parāda summa ir mazāka par euro100 000, uzskata, ka parāds ir radies tajā dalībvalstī, kurā ir konstatēta tā rašanās.

2. NODAĻA

GALVOJUMI IESPĒJAMAM VAI PAŠREIZĒJAM MUITAS PARĀDAM

61. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Šo nodaļu piemēro galvojumiem gan uz esošiem, gan uz tādiem muitas parādiem, kas var rasties, ja vien nav norādīts citādi.

2.   Muitas dienesti var parādniekam pieprasīt uzrādīt galvojumu, lai nodrošinātu muitas parāda un citu maksājumu, īpaši PVN un akcīzes nodokļa, samaksu atbilstīgi spēkā esošajiem noteikumiem par PVN un akcīzes nodokli.

3.   Ja muitas dienesti pieprasa dot galvojumu, šādu galvojumu sagādā persona vai parādnieks, kas var kļūt atbildīgs par minēto parādu.

4.   Attiecībā uz īpašām precēm vai īpašu deklarāciju muitas dienesti drīkst pieprasīt tikai vienu galvojumu.

Galvojumu saistībā ar īpašu deklarāciju piemēro muitas parādam attiecībā uz visām precēm, kuras ir iekļautas deklarācijā vai pret šo deklarāciju neatkarīgi tās pareizības izlaistas apgrozījumam.

5.   Muitas dienesti atļauj, ka galvojumu dod cita persona, nevis tā, no kuras galvojums tiek prasīts.

6.   Pēc šā panta 3. vai 5. punktā minētās personas pieprasījuma muitas dienesti saskaņā ar 67. panta 1. un 2. punktu var atļaut vispārējo galvojumu, lai segtu muitas parādu attiecībā uz divām vai vairākām darbībām, deklarācijām vai procedūrām.

7.   Galvojumu neprasa no valsts, reģionālajām varas iestādēm un vietējās pašvaldības vai citām iestādēm, kuras reglamentē publisko tiesību akti attiecībā uz pasākumiem, kuros tās iesaistās kā valsts iestādes.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar citiem gadījumiem, kuros nav jāprasa galvojums, vai ir jāpieprasa galvojums ar pazeminātu summu.

8.   Muitas dienesti var neizvirzīt prasību dot galvojumu, ja deklarācijām nodrošināmā summa nepārsniedz statistikas slieksnis, kas ir noteikts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 (1995. gada 22. maijs) par statistiku, kas attiecas uz Kopienas un tās dalībvalstu preču tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm  (16) 12. pantu.

9.   Muitas dienestu pieņemts vai apstiprināts galvojums ir derīgs visā Kopienas muitas teritorijā atbilstīgi tā izsniegšanas mērķim.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar izņēmumiem šā punkta pirmajai daļai.

62. pants

Obligātais galvojums

1.   Ja ir paredzēts obligātais galvojums un uz to attiecināmi saskaņā ar 3. punktu pieņemtie noteikumi, muitas dienesti nosaka šāda nodrošinājuma summu tā, lai tā būtu vienāda ar precīzu attiecīgā muitas parāda summu, ja šādu summu iespējams droši noteikt galvojuma pieprasīšanas laikā.

Ja nav iespējams noteikt precīzu muitas parāda summu, galvojuma summu nosaka kā muitas parāda maksimālo summu, kas pēc muitas dienestu aprēķina ir radusies vai var rasties.

2.   Neskarot 67. pantu, ja tiek dots vispārējais galvojums tādu muitas parādu segšanai, kuru summa laika gaitā mainās, tad šāda galvojuma summu nosaka līdz apmēram, kāds ir pietiekams muitas parādu segšanai jebkurā laikā.

3.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šā panta 1. punkta īstenošanai.

63. pants

Fakultatīvs galvojums

Ja galvojuma došana nav obligāta, šādu galvojumu jebkurā gadījumā pēc sava ieskata pieprasa, ja tiem nav pārliecības, ka muitas parāds tiks samaksāts noteiktajā termiņā. Galvojuma summu šie dienesti nosaka tā, lai nepārsniegtu 62. pantā noteikto apmēru.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka, kuros gadījumos galvojums ir fakultatīvs.

64. pants

Galvojuma došana

1.   Galvojumu var dot vienā no šādiem veidiem:

a)

skaidras naudas iemaksas vai citu tādu maksāšanas līdzekļu veidā, kurus muitas dienesti ir atzinuši par līdzvērtīgiem skaidras naudas iemaksai euro vai tās dalībvalsts valūtā, kurā tiek pieprasīts galvojums;

b)

ar galvinieka saistībām;

c)

ar citu galvojuma veidu, kas nodrošina līdzvērtīgu garantiju muitas parāda samaksai, piemēram, ar deklarāciju par atbilstību spēkā esošam nozares nolīgumam, ar notariāli apstiprinātu deklarāciju, īpašu nolīgumu starp komersantiem un muitas dienestu utt.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko konkretizē šā panta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto galvojumu veidus.

2.   Galvojumu skaidras naudas iemaksas vai tāda maksājuma veidā, ko uzskata par līdzvērtīgu skaidras naudas iemaksai, dod saskaņā noteikumiem, kas ir spēkā tajā dalībvalstī, kurā pieprasa galvojumu.

65. pants

Galvojuma izvēle

Persona, no kuras pieprasa galvojumu, var izvēlēties 64. panta 1. punktā minēto galvojuma veidu.

Tomēr muitas dienesti var atteikties pieņemt izvēlētā veida galvojumu, ja tas nav saderīgs ar attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību.

Muitas dienesti var pieprasīt, lai izraudzītais galvojuma veids noteiktu laiku nemainītos.

66. pants

Galvinieks

1.   64. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam galviniekam ir jābūt trešajai personai, kas reģistrēta Kopienas muitas teritorijā. Muitas dienesti, pieprasot galvojumu, apstiprina galvinieku, ja vien galvinieks nav Kopienā akreditēta banka vai cita oficiāli atzīta finanšu iestāde.

2.   Galvinieks rakstveidā uzņemas saistību samaksāt nodrošināto muitas parāda summu.

Uzņēmums arī sedz nodrošinātās summas robežās maksājamās ievedmuitas vai izvedmuitas summas, kas jāmaksā pēc preču izlaišanas pārbaudes.

3.   Muitas dienesti var atteikt apstiprināt galvinieku vai ierosināto galvojuma veidu, ja tiem nav pārliecības, ka tiks nodrošināta muitas parāda samaksa noteiktajā termiņā.

67. pants

Vispārējs galvojums

1.   Regulas 61. panta 6. punktā minēto atļauju piešķir tikai tām personām, kuras izpilda šādus nosacījumus:

a)

tās ir reģistrētas Kopienā;

b)

nav izdarījušas nopietnus vai atkārtotus muitas tiesību vai nodokļu likumu pārkāpumus;

c)

tās pastāvīgi izmanto procedūras, kurās tās ir iesaistītas, vai muitas dienestiem ir zināmas kā personas, kuras spēj izpildīt savus pienākumus saistībā ar šīm procedūrām.

2.   Ja ir jāsniedz vispārējs galvojums iespējamiem muitas parādiem, komersants saskaņā ar 61. panta 7. punktu var izmantot vispārēju galvojumu ar pazeminātu summu vai tam var būt atbrīvojums no galvojuma ar noteikumu, ka tiek izpildīti vismaz šādi kritēriji:

a)

pareiza attiecīgo muitas procedūru izmantošana minētajā laikposmā;

b)

sadarbība ar muitas dienestiem;

c)

attiecībā uz atbrīvojumu no galvojuma — labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams minētās personas saistību izpildei.

3.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko reglamentē šā panta 1. un 2. punktā minēto atļauju piešķiršanu.

68. pants

Papildu noteikumi saistībā ar galvojumu izmantošanu

1.   Gadījumos, ja muitas parāds var būt radies īpašās procedūrās, piemēro 2., 3. un 4. punktu.

2.   Atbrīvojumu no galvojuma, kas atļauts saskaņā ar 67. panta 2. punktu, nepiemēro precēm, kuras atzītas par paaugstināta riska precēm.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem šā punkta pirmās daļas īstenošanai.

3.   Īpašos apstākļos Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem, ar ko uz laiku aizliedz izmantot 67. panta 2. punktā minēto vispārēju galvojumu ar pazeminātu summu.

4.   Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem, ar ko attiecībā uz precēm, kurām ir vispārējs galvojums un kuras ir identificētas kā liela mēroga krāpšanas priekšmets, uz laiku aizliedz izmantot vispārēju galvojumu.

69. pants

Papildu vai aizstājošs galvojums

Ja muitas dienesti konstatē, ka iemaksātais galvojums nenodrošina vai vairs nav pārliecības, ka tas nodrošina, vai tas nav pietiekams, lai nodrošinātu muitas parāda samaksu noteiktajā termiņā, tās pieprasa visām 61. panta 3. punktā minētajām personām pēc sava ieskata sagādāt papildu garantiju vai aizstāt sākotnējo galvojumu ar jaunu galvojumu.

70. pants

Atbrīvojums no galvojuma

1.   Muitas dienesti atbrīvo galvojumu, tiklīdz muitas parāds tiek dzēsts vai vairs nevar rasties.

2.   Ja muitas parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties tikai attiecībā uz daļu no nodrošinātās summas, atbilstošo galvojuma daļu tādēļ pēc attiecīgās personas pieprasījuma atbrīvo, izņemot gadījumus, kad attiecīgā summa neattaisno šādu darbību.

3.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai.

3. NODAĻA

NODOKĻA PIEDZIŅA UN SAMAKSA UN NODOKĻA ATMAKSA VAI ATLAIŠANA

1. iedaļa

Nolēmums, paziņošana parādniekam un muitas nodokļa summas iegrāmatošana

71. pants

Muitas nodokļa summas noteikšana

Maksājamā muitas nodokļa summu nosaka muitas dienesti tajā teritorijā, kurā muitas parāds ir radies vai kurā uzskatāms, ka tas radies saskaņā ar 60. pantu, tiklīdz tiem ir visa vajadzīgā informācija.

72. pants

Paziņojums par muitas parādu

1.   Lēmumu par maksājamā muitas nodokļa summu dara zināmu parādniekam saskaņā ar valsts likumdošanā noteikto kārtību teritorijā, kurā parāds radies.

Pirmajā daļā minēto paziņojumu neiesniedz šādos gadījumos:

a)

atliekot galīgās nodokļa summas noteikšanu, uzliek pagaidu tirdzniecības politikas pasākumu nodokļa veidā;

b)

maksājamā muitas nodokļa summa pārsniedz summu, kas noteikta uz lēmuma pamata, kas pieņemts saskaņā ar 21. pantu;

c)

sākotnējais lēmums nepaziņot maksājamā nodokļa summu vai paziņot summu, kas mazāka nekā maksājamais nodoklis, pieņemts, pamatojoties uz vispārējiem noteikumiem, kuri vēlāk atcelti ar tiesas spriedumu;

d)

muitas dienesti ir atbrīvoti no nodokļa apmēra paziņošanas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto kārtību pieņem pasākumus šā punkta 2. daļas d) apakšpunkta īstenošanai.

2.   Ja maksājamā nodokļa summa ir vienāda ar muitas deklarācijā ierakstīto summu, par 1. punktā minēto lēmumu parādniekam nav jāpaziņo.

Šādos gadījumos muitas dienestu īstenotā preču izlaišana ir līdzvērtīga lēmumam, ar ko paziņo parādniekam par maksājamā nodokļa apmēru.

3.   Ja nepiemēro šā panta 2. punktu, par lēmumu, ar ko nosaka maksājamā nodokļa apmēru, parādniekam paziņo četrpadsmit dienu laikā no datuma, kad muitas dienesti saskaņā ar 17. panta 4. punktu ir tiesīgi pieņemt minēto lēmumu.

73. pants

Paziņojuma par muitas parādu termiņš

1.   Paziņojumu par lēmumu, ar ko nosaka muitas parāda summu, parādniekam var neizsniegt pēc trīs gadu termiņa izbeigšanās, sākot no muitas parāda rašanās dienas.

2.   Ja muitas parāds ir radies tādas darbības rezultātā, par kuru tajā laikā, kad tā veikta, būtu paredzēta tiesvedība krimināllietā, 1. punktā noteikto trīs gadu termiņu pagarina līdz desmit gadiem.

3.   Ja saskaņā ar 24. pantu ir iesniegta apelācijas sūdzība, 1. un 2. punktā paredzētos laikposmus aptur uz apelācijas lietas izskatīšanas laiku, sākot no dienas, kad iesniegta apelācijas sūdzība.

4.   Ja saskaņā ar 84. panta 3. punktu no jauna ir uzlikts pienākums maksāt muitas parādu, šā panta 1. un 2. punktā noteiktos laikposmus uzskata par apturētiem no dienas, kad saskaņā ar 90. pantu tika iesniegts pieteikums par muitas parāda atmaksu vai atlaišanu, līdz pieņemts lēmums par tā atmaksāšanu vai atlaišanu.

74. pants

Iegrāmatošana

1.   Regulas 71. pantā minētie muitas dienesti iegrāmato maksājamos muitas nodokļus uzskaites reģistros.

Pirmo daļu nepiemēro gadījumos, kas minēti 72. panta 1. punkta otrajā daļā.

Muitas dienestiem nav jāiegrāmato tādas summas, par kurām saskaņā ar 73. pantu vairs nevar paziņot parādniekam.

2.   Dalībvalstis nosaka praktiskās procedūras nodokļa summas iegrāmatošanai uzskaites reģistros. Minētās procedūras var atšķirties atkarībā no tā, vai, ņemot vērā muitas parāda rašanās apstākļus, muitas dienesti ir pārliecināti par to, ka minētās summas tiks samaksātas.

75. pants

Iegrāmatošanas termiņš

1.   Ja muitas parāds ir radies no tā, ka pieņemta deklarācija par precēm kādai muitas procedūrai, kura nav “ievešana uz laiku” ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa vai jebkura darbība, kuras likumīgais spēks ir tāds pats kā šādai pieņemšanai, tad muitas dienesti maksājamā nodokļa summa iegrāmato uzskaites reģistros četrpadsmit dienu laikā pēc preču izlaišanas dienas.

Tomēr gadījumā, ja maksājums ir nodrošināts, kopējo nodokļa summu par visām precēm, kuras izlaistas vienai un tai pašai personai muitas dienestu noteiktajā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt 31 dienu, minētā termiņa beigās var veidot vienots iegrāmatojums uzskaites reģistros. Šādu iegrāmatošanu izdara piecu dienu laikā pēc attiecīgā termiņa beigām.

2.   Ja preces var tikt izlaistas saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kas reglamentē maksājamā muitas nodokļa summas noteikšanu vai tās iekasēšanu, iegrāmatošana uzskaites reģistros notiek četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad ir aprēķināta maksājamā nodokļa summa vai ir konstatēta saistība samaksāt minēto nodokli.

Tomēr, ja muitas parāds attiecas uz pagaidu tirdzniecības politikas pasākumu nodokļa veidā, maksājamo nodokļa summu iegrāmato uzskaites reģistros divu mēnešu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēta regula, ar ko nosaka galīgo tirdzniecības politikas pasākumu.

3.   Ja muitas parāds radies apstākļos, kas minēti 1. punktā, maksājamā muitas nodokļa summu iegrāmato uzskaites reģistros četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad muitas dienesti ir tiesīgi aprēķināt attiecīgā nodokļa summu un noteikt parādnieku.

4.   Šā panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz nodokļa summu, kas jāpiedzen vai vēl nav piedzīta, ja maksājamā muitas nodokļa summa nav iegrāmatota uzskaites reģistros saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu vai tā ir noteikta un iegrāmatota uzskaites reģistros tādā apmērā, kas ir mazāks par maksājamo summu.

5.   Iegrāmatošanas termiņus, kas noteikti 1., 2. un 3. punktā, nepiemēro neparedzamos gadījumos vai force majeure apstākļos.

76. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. pantā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka noteikumus iegrāmatošanai uzskaites reģistros.

2. iedaļa

Muitas nodokļa summas samaksas termiņi un procedūras

77. pants

Muitas nodokļa summas samaksas termiņi un samaksas uzraudzība

1.   Saskaņā ar 72. pantu paziņotās muitas nodokļa summas parādnieks samaksā muitas dienestu noteiktajā termiņā.

Neskarot 25. panta otro punktu, minētais termiņš nedrīkst pārsniegt desmit dienas pēc tam, kad par maksājamo muitas nodokļa summu paziņo parādniekam. Iegrāmatojumu apkopošanas gadījumā saskaņā ar 75. panta 1. punkta otrās daļas nosacījumiem to nosaka tā, lai parādniekam nebūtu iespējams iegūt ilgāku samaksas termiņu nekā tad, ja tam būtu piešķirts atliktais maksājums saskaņā ar 79. pantu.

Minētā termiņa pagarinājumu piešķir automātiski, ja tiek konstatēts, ka attiecīgā persona paziņojumu ir saņēmusi pārāk vēlu, lai dotu tai iespēju noteiktajā termiņā izdarīt maksājumu.

Muitas dienesti var piešķirt minētā termiņa pagarinājumu arī pēc parādnieka pieprasījuma, ja maksājamā muitas nodokļu summa ir noteikta 29. pantā minētajā pārbaudē pēc preču izlaišanas. Neskarot 82. panta 1. punktu, pagarinājums nedrīkst pārsniegt laikposmu, kas vajadzīgs, lai parādnieks varētu pienācīgi izpildīt savas saistības.

2.   Ja parādniekam ir tiesības uz kādu no 79. līdz 82. pantā noteiktajiem maksājumu atvieglojumiem, maksājumu saistībā ar minētajiem atvieglojumiem izdara noteiktajā termiņā vai termiņos.

3.   Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem parāda samaksas termiņa apturēšanai šādos apstākļos:

a)

ja pieteikums nodokļu atlaišanai ir iesniegts saskaņā ar 90. pantu;

b)

ja preces konfiscē, iznīcina vai atsakās no tām par labu valstij;

c)

ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 51. pantam, un ir vairāk nekā viens parādnieks.

78. pants

Maksājums

1.   Maksājumu izdara skaidrā naudā vai visos citos līdzvērtīgu norēķinu veidos, tostarp kredīta saldo pārrēķina veidā, ja par to vienojas ar muitas dienestiem.

2.   Samaksu parādnieka vietā var veikt trešā persona.

79. pants

Maksājuma atlikšana

Neskarot 85. pantu, muitas dienesti pēc attiecīgās personas pieprasījuma un galvojuma saņemšanas atļauj maksājamā nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu jebkurā no šādiem veidiem:

a)

atsevišķi attiecībā uz katru iegrāmatotu nodokļa summu, kas saskaņā ar 75. panta 1. punkta pirmo daļu vai 4. punktu;

b)

kopumā attiecībā uz visām nodokļu summām, kuras saskaņā ar 75. panta 1. punkta pirmo daļu ir iegrāmatotas uzskaites reģistros termiņā, ko ir noteikuši muitas dienesti un kas nepārsniedz 31 dienu;

c)

kopumā attiecībā uz visām nodokļu summām, kas veido vienotu iegrāmatojumu saskaņā ar 75. panta 1. punkta otro daļu.

80. pants

Atliktā maksājuma termiņi

1.   Laikposms, uz kādu saskaņā ar 79. pantu atliek maksājuma termiņu, ir 30 dienas. To aprēķina, kā norādīts šā panta 2., 3. un 4. punktā.

2.   Ja maksājums ir atlikts saskaņā ar 79. panta a) apakšpunktu, termiņš sākas nākamajā dienā pēc tam, kad parādniekam paziņots par maksājamo nodokļa summu.

3.   Ja maksājums ir atlikts saskaņā ar 79. panta b) apakšpunktu, termiņš sākas nākamajā dienā pēc tam, kad beidzas apkopošanas termiņš. To saīsina par dienu skaitu, kas atbilst pusei no apkopošanas termiņa dienu skaita.

4.   Ja maksājums ir atlikts saskaņā ar 79. panta c) apakšpunktu, termiņš sākas nākamajā dienā pēc tā termiņa beigām, kas ir noteikts attiecīgo preču izlaišanai. To saīsina par dienu skaitu, kas atbilst pusei no attiecīgā termiņa dienu skaita.

5.   Ja 3. un 4. punktā minētais dienu skaits ir nepārskaitlis, dienu skaits, par kuru samazina 30 dienu termiņu atbilstīgi minētajiem punktiem, ir vienāds ar pusi no nākamā mazākā pārskaitļa.

6.   Ja 3. un 4. punktā minētie termiņi ir kalendārās nedēļas, dalībvalstis var noteikt, ka minētā nodokļa summa, attiecībā uz kuru ir atlikts samaksas termiņš, ir jāsamaksā ceturtās nedēļas piektdienā pēc attiecīgās kalendārās nedēļas.

Ja šie termiņi ir kalendārie mēneši, dalībvalstis var noteikt, ka minētā nodokļa summa, attiecībā uz kuru ir atlikts samaksas termiņš, ir jāsamaksā līdz nākamā mēneša sešpadsmitajai dienai pēc attiecīgā kalendārā mēneša.

81. pants

īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem, ar ko paredz atlikta maksājuma noteikumus tajos gadījumos, kad muitas deklarācija saskaņā ar 125. vai 127. pantu tiek vienkāršota.

82. pants

Citi maksājumu atvieglojumi

1.   Muitas dienesti var piešķirt parādniekam tādus maksājumu atvieglojumus, kas nav maksājuma atlikšana, ar nosacījumu, ka tiek veikta nodrošinājuma iemaksa.

Tomēr galvojums nav jāpieprasa, ja parādnieka stāvokļa dēļ tas radītu būtiskus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

Ja atvieglojumus piešķir saskaņā ar pirmo daļu, no maksājamā nodokļa summas iekasējami kredīta procenti. Šādu procentu summu aprēķina tā, lai tā būtu vienāda ar summu, kas būtu iekasējama šim nolūkam euro vai konkrētās valsts finanšu tirgus valūtā, kurā summa ir maksājama.

Muitas dienesti var nepieprasīt maksāt procentus, ja parādnieka stāvokļa dēļ tas radītu būtiskus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

2.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus 1. punkta īstenošanai.

83. pants

Parāda piedziņa, kavētie maksājumi

1.   Ja muitas nodokļa parāda summa noteiktajā termiņā nav samaksāta, muitas dienesti saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, ieskaitot parāda piedziņu, nodrošina minētās summas samaksu.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem, ar ko īpašā procedūrā nodrošina maksājumu iekasēšanu no galviniekiem.

2.   Papildus muitas nodokļa summai ietur nokavējuma procentus par laikposmu no noteiktā perioda beidzamās dienas līdz samaksas dienai. Nokavējuma procentu likme nedrīkst būt vairāk nekā par vienu procentpunktu augstāka par kredīta procentu likmi euro vai nacionālajā valūtā attiecīgajā tirgū. Tā nedrīkst būt zemāka par šo likmi.

3.   Ja muitas parāds ticis paziņots saskaņā ar 72. panta 3. punktu, kavētā maksājuma procentu likmei jābūt augstākai par maksājuma summu, rēķinot no dienas, kad muitas parāds radies līdz dienai par tā paziņošanu.

Nenomaksāto nodokļu kavējuma procentus nosaka saskaņā ar šā panta otro daļu.

4.   Muitas dienesti var neuzlikt kavējuma procentus, ja tā uzlikšana parādnieka stāvokļa dēļ radītu būtiskus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar gadījumiem laika un naudas izteiksmē, kuros muitas dienesti var neiekasēt procentus par kavētiem maksājumiem.

3. iedaļa

Muitas nodokļa atmaksāšana un atlaišana

84. pants

Vispārīgi

1.   Šajā iedaļā izmanto šādas definīcijas:

a)

“atmaksāšana” ir samaksāto ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atlīdzināšana;

b)

“atlaišana” nozīmē, ka tiek atcelts pienākums maksāt ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas nav samaksāta.

Šīs nodaļas atsauces uz ievedmuitas un izvedmuitas nodokļiem attiecas arī uz parāda procentiem.

2.   Attiecīgo muitas dienestu izdarītā iekasēto summu atmaksa nerada tām nekādus maksājuma procentus.

Tomēr procentus maksā, ja lēmums apmierināt atmaksāšanas lūgumu saskaņā ar 85. pantu nav izpildīts trīs mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

Šādos gadījumos procentus maksā par laikposmu no trīs mēnešu perioda beidzamās dienas līdz atmaksāšanas dienai. Procentu likme ir līdzvērtīga summai, kas būtu šim nolūkam maksājama attiecīgās valsts naudas tirgū euro vai nacionālajā valūtā.

3.   Ja muitas dienesti kļūdas dēļ ir piešķīruši atmaksāšanu vai atlaišanu, sākotnējais parāds atkal kļūst maksājams, ja vien sākotnējā muitas parāda dzēšana nav ierobežota laikā saskaņā ar 73. pantu.

Šādos gadījumos ir jāatmaksā ikviena atbilstoši šā panta 2. punkta otrai daļai samaksātā procentu summa.

85. pants

Atmaksāšana un atlaišana

1.   Saskaņā ar šajā iedaļā ietvertajiem nosacījumiem, ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus, ja tie pārsniedz noteiktu summu, atmaksā vai atlaiž šādos gadījumos:

a)

ja ir pārmaksāti nodokļi;

b)

precēm ar trūkumiem;

c)

notikusi muitas dienestu kļūda;

d)

taisnīguma dēļ.

Turklāt gadījumos, kad muitas deklarācija tiek atzīta par nederīgu un muitas nodokļi ir samaksāti, saskaņā ar 117. pantu šos nodokļus atmaksā.

2.   Ja muitas dienesti saskaņā ar lēmuma pieņemšanas kompetences noteikumiem 90. panta 1. punktā norādītajos laikposmos paši atklāj, ka saskaņā ar 86., 88. vai 89. pantu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi ir atmaksājami vai atlaižami, tie atmaksā vai atlaiž nodokli pēc savas ierosmes.

3.   Atmaksu vai atlaišanu nepiešķir, ja par pamatu tādas summas noteikšanai, kura pēc likuma nav bijusi maksājama, bijusi attiecīgās personas apzināta krāpnieciska rīcība.

86. pants

Pārmaksātu nodokļu atmaksāšana un atlaišana

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž, ja tiek konstatēts, ka sākotnējā muitas lēmumā noteiktā summa pārsniedz maksājamo summu vai tā ir tikusi paziņota parādniekam, neievērojot 72. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktu.

87. pants

Preces ar trūkumiem

1.   Ievedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž, ja tiek konstatēts, ka iegrāmatotā muitas nodokļu summa attiecas uz precēm, kuras izlaistas brīvam apgrozījumam un no kurām preču ievedējs ir atteicies tādēļ, ka preču izlaišanas laikā tām bijuši trūkumi vai tās ir bijušas neatbilstīgas līguma noteikumiem, pamatojoties uz kuru tās tika ievestas.

Par precēm ar trūkumiem uzskatāmas arī preces, kas sabojātas pirms to izlaišanas.

2.   Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem vai to atlaišanu piešķir ar nosacījumu, ka preces nav tikušas izmantotas, izņemot sākotnēju izmantošanu, kas var būt bijusi vajadzīga, lai konstatētu, ka tām bija trūkumi vai ka ir bijušas neatbilstīgas līguma noteikumiem.

3.   Muitas dienesti nodrošina, ka preces tiek atpakaļizvestas no Kopienas muitas teritorijas vai pēc attiecīgās personas pieprasījuma muitas dienesti ļauj precēm piemērot procedūru “ievešana pārstrādei” (ieskaitot, iznīcināšanai), “ārējais tranzīts” vai “uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā”.

88. pants

Muitas dienestu kļūdas dēļ iegrāmatota nodokļa atmaksāšana vai atlaišana

Lēmumu atmaksāt vai atlaist ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus pieņem, ja tiek konstatēts, ka nosakot šāda nodokļa apmēru, sākotnējais lēmums neatbilst likumā noteiktajai summai, kas radusies muitas dienestu kļūdas dēļ, ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

parādnieks attaisnojošu iemeslu dēļ nav varējis atklāt kļūdu;

b)

parādnieks ir rīkojies labticīgi.

Ja preču preferenciāls statuss tiek noteikts, pamatojoties uz administratīvās sadarbības sistēmu, kurā iesaistītas iestādes, kas atrodas attiecīgajā valstī vai ārpus Kopienas muitas teritorijas, jāuzskata, ka šādu iestāžu izsniegts sertifikāts, ja atklājas tā nepareizība, izsniegts kļūdas dēļ, ko attaisnojošu iemeslu dēļ nebija iespējams atklāt 1.punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Tomēr kļūdaini izsniegtu sertifikātu neuzskata par kļūdu, ja šāda sertifikāta pamatā ir nepatiesi fakti, kurus sniedzis eksportētājs, izņemot gadījumus, kad ir skaidri redzams, ka izdevējiestādes apzinājās vai tām vajadzēja apzināties, ka preces neatbilst priekšrocību režīma piešķiršanas nosacījumiem.

Tiek uzskatīts, ka parādnieks rīkojies labticīgi, ja tas var parādīt, ka attiecīgo tirdzniecības darījumu laikā tā ar pienācīgu rūpību ir veikusi visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti visi priekšrocību režīma piešķiršanas nosacījumi.

Parādnieks nevar paļauties uz savu labticību, ja Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi paziņojumu, norādot, ka ir pamats šaubām par to, ka saņēmējvalsts vai teritorija pareizi piemēro atvieglojumu izmantošanas kartību.

89. pants

Atdošana un atbrīvošana taisnīguma dēļ

Apstākļos, kas nav minēti 85. panta 1. punkta otrajā daļā un 86., 87. un 88. pantā, ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž taisnīguma interesēs, ja muitas parāds ir radies īpašos apstākļos, kuros parādniekam nav piedēvējama ne krāpšana, ne arī acīmredzama nevērība.

90. pants

Atmaksāšanas un atlaišanas kārtība

1.   Parādnieks, kurš uzskata, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi saskaņā ar 85. pantu ir jāatmaksā vai jāatlaiž, iesniedz iesniegumu attiecīgā muitas iestādē šādos termiņos:

a)

muitas dienestu kļūdas dēļ radušās nodokļu pārmaksas gadījumos vai taisnīguma dēļ — trīs gadu laikā no maksājamās summas paziņojuma dienas;

b)

bojātu preču gadījumā — viena gada laikā no maksājamās summas paziņojuma dienas;

c)

muitas deklarācijas anulēšanas gadījumā — saskaņā ar anulēšanas noteikumos minēto termiņu.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētos termiņus pagarina, ja iesnieguma iesniedzējs sniedz pierādījumus, ka tas neparedzētu apstākļu vai force majeure dēļ nav varējis savlaicīgi iesniegt šādu iesniegumu.

2.   Šā panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro gadījumos, kad muitas dienesti saskaņā ar 85. panta 2. punktu pēc savas ierosmes atmaksā nodokli vai atbrīvo no tā samaksas.

3.   Ja saskaņā ar 24. pantu ir iesniegta apelācijas sūdzība saistībā ar paziņojumu par muitas parādu, šā panta 1. punkta 1. daļā noteikto termiņu aptur no dienas, kurā sūdzība ir iesniegta, uz apelācijas lietas izskatīšanas laiku.

4.   Pēc iesnieguma saņemšanas saskaņā ar 1. punktu muitas dienesti attiecīgi pieņem lēmumu par atmaksāšanu no muitas nodokļiem vai to atlaišanu.

Atmaksāšana vai atlaišana var būt pilnīga vai daļēja.

91. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šīs iedaļas īstenošanai. Šie pasākumi nosaka gadījumus, kuros Komisija saskaņā ar 194. panta 4. punktā minēto procedūru lemj par nodokļa atlaišanas vai atmaksāšanas pamatotību.

4. NODAĻA

MUITAS PARĀDA DZĒŠANA

92. pants

Dzēšana

1.   Neskarot spēkā esošos noteikumus par muitas parāda noilgumu vai šāda parāda nepiedzīšanu pēc likuma konstatētas parādnieka maksātnespējas gadījumā, muitas parāds tiek dzēsts:

a)

samaksājot muitas nodokļa summu;

b)

saskaņā ar 4. daļu atlaižot muitas nodokļa summu;

c)

ja muitas deklarācija par attiecīgajā precēm, saskaņā ar kuru būtu maksājams muitas nodoklis, tiek atzīta par nederīgu;

d)

ja preces, par kurām maksājams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis, tiek aizturētas un konfiscētas;

e)

ja preces, kuras pakļautas ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklim tiek iznīcinātas muitas pārraudzībā vai atstātas valstij;

f)

ja preču pazušana vai muitas likumdošanā paredzēto saistību neizpilde ir pilnīgas šo preču sabojāšanas vai zaudēšanas rezultāts, kas radusies preču reālā rakstura dēļ vai neparedzētu apstākļu vai force majeure dēļ, vai muitas dienestu norādījumu rezultātā;

g)

ja parāds radies saskaņā ar 51. vai 54. pantu un tiek izpildīti šādi nosacījumi:

i)

neizpilde, kuras dēļ radies muitas parāds, nav ievērojami ietekmējusi deklarētās procedūras pareizu gaitu un nav radījusi maldināšanas mēģinājumu;

ii)

pēc tam tiek veiktas visas vajadzīgās formalitātes, lai noregulētu situāciju ar precēm;

h)

ja preces, kas ir izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu vai nulles ievedmuitas nodokļa likmi sakarā ar to galapatēriņu, ir izvestas ar muitas dienestu atļauju;

i)

ja tas radies saskaņā ar 50. pantu un ja veiktās formalitātes, lai piešķirtu tarifu priekšrocību režīmu, kā paredzēts minētajā pantā, tiek anulēts vai tiek iesniegts pietiekams pierādījums tam, ka priekšrocību režīms nav piešķirts;

j)

ja saskaņā ar šā panta 5. daļu, parāds radies saskaņā ar 51. pantu un muitai ir sniegti pierādījumi, ka preces nav izmantotas vai patērētas un ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

Pirmās daļas f) punkta nozīmē preces uzskata par neatgriezeniski zaudētām, ja tās jebkura persona uzskata par nelietojamām.

2.   Tomēr aizturēšanas vai konfiskācijas gadījumā, kā norādīts 1. daļas d) punktā, muitas parādu piemēro, lai segtu soda naudu par muitas pārkāpumiem, un tas jāuzskata par nedzēstu, ja saskaņā ar dalībvalsts likumiem muitas nodokļi vai muitas parāda esība ir par pamatu soda naudas noteikšanai.

3.   Ja muitas parādu dzēš attiecībā uz precēm, kas izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi sakarā ar to galapatēriņu, šādas iznīcināšanas rezultātā radušos atkritumus uzskata par ārpuskopienas precēm.

4.   Ja vairākas personas ir atbildīgas par muitas parāda samaksu un tiek piešķirta muitas nodokļa atlaišana, saistības samaksāt likumā noteikto muitas nodokli tiek dzēstas tikai attiecībā uz to personu vai personām, kurām ir piešķirta muitas nodokļa atlaišana.

5.   Šā panta 1. daļas j) punktā minētajā gadījumā saistības maksāt muitas nodokli nedzēš attiecībā uz personu vai personām, kuras centušās darboties krāpnieciski.

6.   Ja parāds radies saskaņā ar 51. pantu, saistības maksāt muitas nodokli dzēš attiecībā uz personu, kuras darbībā nebija krāpniecisku pazīmju un kura devusi ieguldījumu cīņā pret krāpšanu, it īpaši gadījumos, kad tika veikta pārbaudes piegāde, lai veicinātu likumpārkāpēju identifikāciju.

7.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta 1. līdz 6. punkta īstenošanai.

IV SADAĻA

PREČU PIEGĀDE KOPIENAS MUITAS TERITORIJĀ

1. NODAĻA

MUITAS TERITORIJĀ NONĀKUŠAS PRECES

93. pants

Pienākums iesniegt ievedmuitas kopējo deklarāciju

1.   Kopienas muitas teritorijā ievestās preces uzrāda ievedmuitas kopējā deklarācijā; izņēmums ir preces, kuras pārvadā transportlīdzekļos, kas šķērso Kopienas muitas teritoriju, tās teritoriālajos ūdeņus vai pa gaisu telpu, neapstājoties minētajā teritorijā.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko izstrādā datu kopumu un formātu ievedmuitas kopējai deklarācijai, kurā ietverta informācija, kas vajadzīga riska analīzes un muitas kontroles pienācīgai veikšanai vispirms drošības un drošuma vajadzībām, izmantojot, ja vajadzīgs, starptautiskos standartus un tirdzniecības praksi.

2.   Ja vien nav norādīts citādi, ievedmuitas kopējo deklarācija jāiesniedz kompetentā muitas iestādē vai jānodod tai pirms preču ievešanas Kopienas muitas teritorijā.

3.   Komisijai saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem šādus pasākumus:

a)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem importa kopējo deklarāciju var nepieprasīt vai pieņemt;

b)

termiņu, kādā importa kopējā deklarācija jāiesniedz vai jānodod pirms preču ievešanas Kopiena muitas teritorijā.

4.     Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar:

c)

izņēmuma noteikumiem attiecībā uz b) punktā minēto termiņu un tā grozīšanu;

d)

kompetento muitas iestādi, kurā jāiesniedz vai kurai jānodod importa kopējā deklarācija un kurā jāveic riska analīze un, pamatojoties uz to, ievešanas pārbaude.

5.   Pieņemot šos pasākumus, vērā jāņem:

a)

īpaši apstākļi;

b)

šo pasākumu piemērošana attiecībā uz konkrētiem preču satiksmes veidiem, transporta un komersantu veidiem;

c)

starptautiski līgumi, kuri paredz īpašu drošības režīmu.

94. pants

Iesniegšana un atbildīgā persona

1.   Importa kopējo deklarāciju iesniedz, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes. Var izmantot tirdzniecības, ostas vai transporta datus ar nosacījumu, ka tie ietver importa kopsavilkuma deklarācijai vajadzīgos datus.

Muitas dienesti izņēmuma gadījumos var pieņemt importa kopējo deklarāciju papīra formātā ar nosacījumu, ka tie piemēro tāda paša līmeņa riska pārvaldības pasākumus, kādi tiek veikti attiecībā uz importa kopējām deklarācijām elektroniskā formātā, un tiek ievērotas prasības attiecībā uz šādu datu apmaiņu ar citām muitas iestādēm.

2.   Importa kopējo deklarāciju iesniedz persona, kura ieved preces, vai kura uzņemas atbildību par šo preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā.

3.   Neņemot vērā 2. punktā minētās personas saistības, importa kopējo deklarāciju šīs personas vietā var iesniegt:

a)

importētājs vai preču saņēmējs vai cita persona, kuras vārdā vai uzdevumā darbojas 2. punktā minētā persona;

b)

jebkura persona, kura var uzrādīt attiecīgās preces vai nodrošināt to uzrādīšanu kompetentam muitas dienestam.

4.   Ja vajadzīgs, muitas dienesti informē personu, kura iesniegusi importa kopējo deklarāciju par sūtījumiem, kas var radīt īpašus riskus drošībai vai drošumam.

5.     Ja ievedmuitas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz cita persona, kas nav tāda transportlīdzekļa izmantotājs, ar kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā, šim transportlīdzekļa izmantotājam kompetentā muitas iestādē ir jāiesniedz pienākšanas paziņojums kravas manifesta veidā, kravas pavadzīme vai kravas saraksts, kurā ir visu to transportēto preču identifikācijai nepieciešamie dati, uz kurām attiecas ievedmuitas kopsavilkuma deklarācija.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar kuriem nosaka, kādiem datiem jābūt pienākšanas paziņojumā.

Šā panta 1. punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro pirmajai daļai.

95. pants

Kopējās deklarācijas grozīšana

Pamatojoties uz tās personas pieprasījumu, kura iesniedz importa kopējo deklarāciju, pēc šīs deklarācijas iesniegšanas tiek atļauts grozīt vienu vai vairākus deklarācijas datus.

Tomēr grozījumi nav iespējami, ja atļauja tiek pieprasīta pēc tam, kad muitas dienesti:

a)

kopējās deklarācijas iesniedzējam ir paziņojuši par nodomu pārbaudīt preces;

b)

ir konstatējuši, ka attiecīgie dati ir nepatiesi;

c)

ir atļāvušas izņemt/izvest preces.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem, ar ko paredz izņēmuma gadījumus šā panta otrās daļas c) apakšpunktam.

96. pants

Muitas deklarācija, ar kuru aizstāj kopējo deklarāciju

Kompetentās muitas iestādes var nepieprasīt importa kopējās deklarācijas iesniegšanu attiecībā uz precēm, par kurām pirms 93. panta 3. punkta b) apakšpunktā norādītā termiņa ir iesniegta muitas deklarācija. Šajā gadījumā muitas deklarācijā ir vismaz tie dati, kas vajadzīgi importa kopējai deklarācijai. Līdz šādam termiņam, kad saskaņā ar 114. pantu tiek pieņemta muitas deklarācija, tai ir importa kopējās deklarācijas statuss.

2. NODAĻA

PREČU PIEGĀDE

1. iedaļa

Preču ievešana Kopienas muitas teritorijā

97. pants

Muitas uzraudzība

1.   Kopienas preces, kuras ievestas Kopienas muitas teritorijā, kopš to ievešanas laika ir pakļautas muitas uzraudzībai, un uz tām var attiecināt muitas kontroli. Tās ir pakļautas aizliegumu un ierobežojumu piemērošanai, ko pamato ar sabiedrības morāles normām, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, zvejas saudzēšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību, tajā skaitā kontroli pār medikamentu sagatavju, viltotu preču un naudas ieplūšanu Kopienā.

Tās paliek muitas uzraudzībā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai noteiktu to muitas statusu.

Neskarot 175. pantu, Kopienas preces nav pakļautas muitas uzraudzībai, tiklīdz noteikts to statuss Kopienā.

Ārpuskopienas preces paliek muitas uzraudzībā, līdz tiek mainīts to muitas statuss vai tās tiek izvestas vai iznīcinātas.

2.   Ikviena persona, kam ir interese par precēm, kuras atrodas muitas uzraudzībā, ar muitas dienestu atļauju var jebkurā laikā pārbaudīt preces vai ņemt paraugus, lai noteiktu to tarifa klasifikāciju, muitas vērtību vai muitas statusu.

3.   Preces paliek muitas uzraudzībā, līdz muitas dienesti piešķir preču izlaišanu.

98. pants

Pārvešana uz atbilstošu vietu

1.   Persona, kas ieved preces Kopienas muitas teritorijā, tās nevilcinoties pārved Kopienā pa muitas dienestu noteiktu maršrutu un saskaņā ar šo dienestu norādījumiem, ja tādi ir, uz muitas dienestu norādītu muitas iestādi vai uz jebkuru citu vietu, ko ir norādījuši vai apstiprinājuši minētie dienesti, vai uz brīvo zonu.

Preces, kuras ir ievestas brīvajā zonā, ieved minētajā zonā tieši, pa jūras vai gaisa ceļiem vai, ja tās ieved pa sauszemi, tad nešķērsojot Kopienas muitas teritorijas pārējo daļu.

Saskaņā ar 101. pantu preces uzrāda muitas dienestiem uzreiz pēc to ievešanas.

2.   Ikviena persona, kas uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc ievešanas Kopienas muitas teritorijā, ir atbildīga par 1. punktā noteikto pienākumu izpildi.

3.   Preces, kuras vēl atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, dalībvalsts muitas dienesti var pakļaut muitas kontrolei saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, cita starpā, attiecīgās dalībvalsts vai teritorijas, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vienošanās rezultātā, un tām piemēro tādu paša veida pasākumus, ko piemēro precēm, kuras ir ievestas Kopienas muitas teritorijā.

4.   Šā panta 1. punkts neliedz īstenot spēkā esošus noteikumus attiecībā uz vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem vai tūristu pārvadātām precēm ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta muitas uzraudzība un muitas kontroles iespējas.

5.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz precēm, kuras pārvieto ar transportlīdzekļiem, kuri tikai šķērso Kopienas muitas teritoriju pa teritoriālajiem ūdeņiem vai gaisa telpu, neapstājoties šajā teritorijā.

99. pants

Kopienas iekšējie gaisa un jūras pakalpojumi

1.   Šīs regulas 98. panta 1. līdz 4. punkts un 93. līdz 96. pants, un 100. līdz 103. pants neattiecas uz precēm, kuras uz laiku ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, pārvietojot tās starp diviem punktiem šajā teritorijā pa jūras vai pa gaisa ceļiem ar nosacījumu, ka transportēšana veikta pa tiešu maršrutu un izmantojot pastāvīgu gaisa vai jūras pārvadājumu līniju, neapstājoties ārpus Kopienas muitas teritorijas.

2.   Saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto kārtību Komisija var pieņemt pasākumus, kas nosaka īpašus noteikumus gaisa un regulārajiem pārvadāšanas pakalpojumiem.

100. pants

Nogādāšana īpašos apstākļos

1.   Ja neparedzamu apstākļu vai force majeure dēļ 98. panta 1. punktā noteiktie pienākumi nav izpildāmi, tad atbildīgā persona vai jebkura citai persona, kas darbojas pirmās vietā, nekavējoties paziņo muitas dienestiem par radušos situāciju. Muitas dienesti ir jāinformē arī par gadījumiem, kad preces nav pilnīgi gājušas bojā neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, norādot arī precīzu to atrašanās vietu.

2.   Ja kuģis vai lidaparāts, uz kuru attiecas 98. panta 5. punkts, neparedzamu apstākļu vai force majeure dēļ ir spiests uz laiku iebraukt ostā vai nolaisties Kopienas muitas teritorijā un nevar izpildīt 98. panta 1. punktā noteikto pienākumu, persona, kas ieved kuģi vai lidaparātu Kopienas muitas teritorijā, vai cita persona, kas darbojas pirmās vietā, nekavējoties paziņo muitas dienestiem par šiem apstākļiem.

3.   Muitas dienesti nosaka pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu muitas uzraudzību 1. punktā minētajām precēm, kā arī precēm, kuras atrodas kuģī vai lidmašīnā 2. punktā minētajos apstākļos, un, ja vajadzīgs, tās pavadītu līdz muitas iestādei vai citai dienestu norādītai vai atļautai vietai.

2. iedaļa

Preču uzrādīšana, izkraušana un pārbaude

101. pants

Preču uzrādīšana muitai

1.   Preces, kuras tiek nogādātas muitas teritorijā, muitai uzrāda:

a)

persona, kas ir ievedusi preces Kopienas muitas teritorijā;

b)

persona, kuras vārdā vai uzdevumā darbojas persona, kura ir nogādājusi preces tās teritorijā;

c)

persona, kas uzņēmusies atbildību par preču pārvadāšanu pēc šādas ievešanas Kopienas muitas teritorijā.

2.   Neievērojot personas saistības, kas minētas 1. punktā, preces šīs personas vietā var uzrādīt:

a)

jebkura persona, kura nekavējoties piemēro precēm muitas procedūru;

b)

pilnvaras turētājs darbībām uzglabāšanas vietā vai jebkura persona, kura veic darbības brīvajā zonā.

3.   Persona, kura uzrāda preces, izdara atsauci uz importa kopējo deklarāciju vai muitas deklarāciju, kas ir iesniegta attiecībā uz attiecīgajām precēm.

4.   Šā panta1. punkts neliedz spēkā esošos noteikumus attiecināt uz:

a)

precēm, kuras ved ceļotāji;

b)

precēm, kurām piemēro muitas procedūru, bet neprasot tās uzrādīt muitai;

c)

vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem, kā arī to elektroniskajiem ekvivalentiem, kas atrodas citos informācijas nesējos .

102. pants

Preču izkraušana un pārbaude

1.   Preces izkrauj vai pārkrauj no transportlīdzekļa, ar kuru tās tiek vestas, vienīgi ar muitas dienestu atļauju šo dienestu norādītās vai atļautās vietās.

Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga nenovēršamu briesmu gadījumos, kad preces nekavējoties ir pilnīgi vai daļēji jāizkrauj. Šādos gadījumos par to uzreiz informē muitas dienestus.

2.   Nolūkā pārbaudīt preces un transportlīdzekļus, ar kuru tās tiek vestas, muitas dienesti var jebkurā brīdī pieprasīt preces izkraut un izsaiņot.

3.   Preces, kas uzrādītas muitai, nedrīkst bez muitas dienestu atļaujas aizvest no to sākotnējās atrašanās vietas.

3. iedaļa

Formalitātes pēc uzrādīšanas

103. pants

Saistības pakļaut ārpuskopienas preces muitas procedūrai

Neskarot 131. un 133. pantu, ārpuskopienas precēm, kuras uzrāda muitai, piemēro muitas procedūru.

Ja vien nav norādīts citādi, deklarētājs var izvēlēties muitas procedūru, kuru piemērot precēm, neatkarīgi no to veida, daudzuma, izcelsmes, nosūtīšanas vai galamērķa valsts.

104. pants

Pagaidu uzglabāšanā novietotas preces

1.   Izņemot gadījumus, kad precēm uzreiz piemēro īpašu muitas procedūru, par kuru ir pieņemta muitas deklarācija, vai tās ir novietotas brīvajā zonā, saskaņā ar 159. pantu uzskata, ka muitai uzrādītās ārpuskopienas preces pēc šādas uzrādīšanas ir novietotas pagaidu uzglabāšanā.

2.   Neskarot 93. panta 2. punktā noteiktās saistības un 93. panta 3. punkta izņēmumus vai atbrīvojumus, kurā noteikts, ka ārpuskopienas preces, kas uzrādītas muitai, netiek iekļautas importa kopējā deklarācijā, preču īpašnieks šādu deklarāciju iesniedz nekavējoties.

4. iedaļa

Preces, kas ir pārvietotas saskaņā ar tranzīta procedūru

105. pants

Atbrīvojums precēm, kuras ievestas saskaņā ar tranzīta procedūru

Šīs regulas 98. pants, izņemot tā 1. punkta pirmo daļu, un 101. līdz 104. pants neattiecas uz precēm, kuras jau ievestas Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar tranzīta procedūru.

106. pants

Nosacījumi, ko piemēro ārpuskopienas precēm pēc tranzīta procedūras pabeigša nas

Šīs regulas 102., 103. un 104. pants attiecas uz šādām precēm, kad tās ir uzrādītas muitai galamērķa muitas iestādē Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē tranzītu:

a)

ārpuskopienas preces, kuras ievestas Kopienas muitas, piemērojot tranzīta procedūru;

b)

ārpuskopienas preces, kuras ir pārvietotas tās teritorijā, piemērojot tranzīta procedūru.

V SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR STATUSU MUITĀ UN MUITAS PROCEDŪRU

1. NODAĻA

PREČU STATUSS

107. pants

Kopienas statusa prezumpcija

1.   Pieņem, ka visām precēm, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā, ir Kopienas preču statuss, ja vien nav konstatēts, ka tām nav Kopienas statusa.

2.   Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem, kas nosaka :

a)

gadījumus, kad nepiemēro šā panta 1. punktā minēto prezumpciju;

b)

līdzekļus, ar kuriem nosaka Kopienas statusu.

108. pants

Kopienas statusa zaudēšana

Kopienas preces kļūst par ārpuskopienas precēm šādos gadījumos:

a)

ja preces tiek izvestas ārpus Kopienas muitas teritorijas, cik vien uz tām neattiecas 109. panta noteikumi par iekšējo tranzītu;

b)

ja tām piemēro ārējā tranzīta, uzglabāšanas procedūru vai procedūru “ievešana pārstrādei”, cik vien to atļauj muitas tiesību akti;

c)

ja tām piemēro gala patēriņa procedūru un pēc tam no tam atsakās par labu valstij;

d)

ja pēc preču izlaišanas saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši 117. panta 2. punkta otrajam apakšpunktam, deklarācija par izlaišanu brīvam apgrozījumam tiek anulēta.

109.pants

Preces, kas uz laiku tiek izvestas no muitas teritorijas

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru izstrādā nosacījumus, ar ko paredz nosacījumus, atbilstīgi kuriem Kopienas preces, nepiemērojot tam muitas procedūru, var pārvietot Kopienas muitas teritorijā no viena punkta uz otru punktu un uz laiku — ārpus šīs teritorijas, nemainot to muitas statusu.

2. NODAĻA

MUITAS DEKLARĀCIJA

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

110. pants

Preču deklarēšana, Kopienas preču uzraudzīšana

1.   Visas preces, kurām piemēro muitas procedūru, izņemot brīvās zonas procedūru, deklarē attiecīgai muitas procedūrai atbilstīgajā deklarācijā.

2.   Kopienas preces, kuras ir deklarētas muitas procedūrai, ir pakļautas muitas uzraudzībai no 1. punktā muitas deklarācijas pieņemšanas dienas līdz laikam, kad tās izved no Kopienas muitas teritorijas vai no tam atsakās par labu valstij, vai kad muitas deklarācija saskaņā ar 117. pantu tiek atzīta par nederīgu.

111. pants

Kompetentās muitas iestādes

1.   Ciktāl Kopienas muitas tiesību aktos nav noteikts citādi, dalībvalstis nosaka dažādu to teritorijā izvietoto muitas iestāžu kompetenci un nodrošina, ka tiek noteikts sapratīgs šo iestāžu darba laiks.

Lai netiktu kavēta un traucēta starptautiskā satiksme, to nodrošinot, dalībvalstis ņem vērā satiksmes un preču īpatnības un muitas procedūras, ko tām piemēro.

2.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem pasākumus šādu kompetento muitas iestāžu izveidei:

a)

muitas iestāde, kurā jāiesniedz muitas deklarācija;

b)

muitas iestāde, kurā veic riska analīzi un uz risku balstīta importa un eksporta pārbaudi.

112. pants

Muitas deklarāciju veidi

1.   Muitas deklarāciju iesniedz elektroniskā formā.

Pamatojuma dokumentus, kas vajadzīgi tādu muitas procedūras noteikumu piemērošanai, ar kādiem tiek deklarētas preces, var arī iesniegt vai sagatavot elektroniski.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, un ja tā noteikts, muitas deklarāciju var iesniegt rakstiski vai, deklarējot mutiski, vai jebkurā citā veidā, kurā preces iespējams uzrādīt muitas procedūras piemērošanai.

3.   Komisijai saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai.

2. iedaļa

Standarta deklarācijas

113. pants

Deklarācijas saturs, pavaddokumenti

1.   Muitas deklarācijā jābūt visām ziņām, kas vajadzīgas tās muitas procedūras noteikumu īstenošanai, kurai preces ir deklarētas. Elektroniski sagatavotai deklarācija ietver elektronisko parakstu vai citus autentiskuma pierādījumus. Rakstveida deklarācijas paraksta.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru nosaka specifikācijas, kurām atbilst muitas deklarācijas.

2.   Elektroniskie vai rakstveida dokumenti, kas vajadzīgi tādu noteikumu piemērošanai, kuri reglamentē muitas procedūras piemērošanu, kurai deklarētas preces, iesniedzot deklarāciju, ir pieejami muitas dienestiem.

Tomēr pēc pieprasījuma muitas dienesti var atļaut šos dokumentus uzrādīt arī pēc preču izlaišanas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šā panta pirmā un otrā punkta īstenošanai.

114. pants

Deklarācijas pieņemšana

1.   Deklarācijas, kuras atbilst 113. panta prasībām, muitas dienesti pieņem uzreiz ar nosacījumu , ka preces, uz kurām tās attiecas, ir pieejamas muitas kontrolei.

2.   Ja saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 111. panta 2. punktu, muitas deklarācija ir iesniegta citā muitas iestādē nekā tajā, kurā tiek uzrādītas preces, deklarāciju var pieņemt, kad iestāde, kurā tiek uzrādītas preces apstiprina, ka preces ir pieejamas pārbaudei.

3.   Ja nav noteikts citādi, tad, piemērojot noteikumus par muitas procedūru, kurai preces deklarētas, un ievedmuitas un izvedmuitas formalitāšu veikšanai, norāda to datumu, kurā muitas dienesti muitas deklarāciju pieņēmuši.

115. pants

Deklarētājs

1.   Muitas deklarāciju var aizpildīt ikviena persona, kas attiecīgās preces var uzrādīt vai iesniegt visus dokumentus, kas vajadzīgi attiecīgo muitas procedūru reglamentējošo noteikumu piemērošanai, attiecība uz kuru preces tiek deklarētas.

Tomēr, ja muitas deklarācijas pieņemšana uzliek konkrētus pienākumus konkrētai personai, deklarācija ir jāizpilda minētajai personai vai tās uzdevumā.

2.   Deklarētājam ir jābūt Kopienas muitas teritorijā reģistrētai personai.

Tomēr nosacījums par reģistrāciju Kopienā neattiecas uz personām, kas:

aizpilda deklarāciju par tranzītu vai ievešanu uz laiku;

deklarē preces atsevišķā gadījumā, ar nosacījumu, ka muitas dienesti to uzskata par pamatotu.

116. pants

Deklarācijas grozīšana

Pēc deklarētāja pieprasījuma tiek atļauts deklarācijā pēc tās pieņemšanas muitā grozīt vienu vai vairākus datus. Deklarāciju nedrīkst izlabot tā, ka tā attiektos uz precēm, kas nav tajā sākotnēji iekļautas.

Tomēr grozījumi nav atļauti, ja tie ir pieprasīti pēc tam, kad muitas dienesti:

a)

ir paziņojuši deklarētājam par nodomu pārbaudīt preces;

b)

ir konstatējuši, ka attiecīgie dati ir nepatiesi;

c)

ir izlaiduši preces.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, kas paredz izņēmuma gadījumus šā panta otrās daļās c) apakšpunktam.

117. pants

Deklarācijas atzīšana par nederīgu

1.   Pēc deklarētāja lūguma muitas dienesti atzīst par nederīgu jau pieņemtu deklarāciju, ja:

a)

deklarētājs sniedz pierādījumus, ka precēm nekavējoties tiks piemērota cita muitas procedūra;

b)

deklarētājs sniedz pierādījumus, ka īpašu apstākļu rezultātā vairs nav pamata piemērot precēm tādu muitas procedūru, kurai tās tikušas deklarētas.

Tomēr, ja muitas dienesti ir paziņojuši deklarētājam par nodomu preces pārbaudīt, pieprasījumu atzīt deklarāciju par nederīgu nepieņem, kamēr nav notikusi preču pārbaude.

2.   Deklarāciju nevar atzīt par nederīgu pēc preču izlaišanas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, ar ko nosaka izņēmumus šā punkta pirmajai daļai.

3.   Deklarācijas atzīšana par nederīgu neskar spēkā esošo administratīvo vai krimināltiesisko līdzekļu piemērošanu.

3. iedaļa

Pārbaude

118. pants

Muitas deklarācijas pārbaude

1.   Lai pārbaudītu muitas deklarācijas datu precizitāti, muitas dienesti var:

a)

pārbaudīt deklarāciju un visus rakstiskos un elektroniskos dokumentus, kas vajadzīgi muitas procedūras piemērošanai, kurai preces deklarētas;

b)

likt deklarētājam uzrādīt vēl citus a) apakšpunktā neuzskaitītos dokumentus;

c)

pārbaudīt preces;

d)

ņemt paraugus preču analīzei vai sīkai pārbaudei.

2.   Muitas dienestu atzinumam ir vienāds izšķirošs spēks visā Kopienas muitas teritorijā.

119. pants

Preču pārbaude un paraugu ņemšana

1.   Preču nogādāšana vietās, kur tās pārbauda un ņem to paraugus, kā arī apkopšana, kas vajadzīga šādai pārbaudei vai paraugu ņemšanai, jāveic deklarētājam vai viņš ir par to atbildīgs. Izmaksas sedz deklarētājs.

2.   Deklarētājam ir tiesības būt klāt preču pārbaudē un paraugu ņemšanā. Muitas dienesti, ja tie uzskata par vajadzīgu, var pieprasīt, lai deklarētājs vai viņa pārstāvis būtu klāt preču pārbaudē vai paraugu ņemšanā, lai sniegtu vajadzīgo palīdzību, kas atvieglina šādu pārbaudi vai paraugu ņemšanu.

3.   Ja paraugu ņemšana norit pēc spēkā esošajiem noteikumiem, muitas dienesti nav atbildīgi par jebkādas kompensācijas maksāšanu par to, taču tām ir jāsedz preču analīzes vai pārbaudes izmaksas.

120. pants

Daļēja preču pārbaude un paraugu ņemšana

1.   Ja pārbauda tikai daļu no deklarācijā iekļautajām precēm, tad daļējās pārbaudes rezultātus attiecina uz visām deklarācijā iekļautajām precēm.

Deklarētājs tomēr var pieprasīt preču tālāku pārbaudi un paraugu ņemšanu, ja uzskata, ka daļējās pārbaudes rezultāti neattiecas uz pārējo deklarēto preču daļu. Prasība ir apmierināma, ja preces nav atbrīvotas vai ja tās ir atbrīvotas, deklarētājs pierāda, ka tās nav nekādā veidā izmainītas.

2.   Ja aizpildītā deklarācijas veidlapa aptver divu vai vairāku veidu preces, tad 1. punkta vajadzībām dati par katru preci uzskatāmi par atsevišķu deklarāciju.

121. pants

Deklarācijas pārbaudes rezultāti

1.   Deklarācijas pārbaudes rezultātus izmanto, piemērojot tās muitas procedūras noteikumus, kurā preces ir nodotas.

2.   Ja deklarāciju nepārbauda, tad 1. punktā minētos noteikumus piemēro, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem.

122. pants

Identificēšanas pasākumi

1.   Muitas dienesti vai, ja vajadzīgs, pilnvaroti uzņēmēji, veic nepieciešamos preču identificēšanas pasākumus, ja identificēšana ir vajadzīga, lai izpildītu tās muitas procedūras piemērošanas nosacījumus, kurai minētās preces ir deklarētas.

Šiem identificēšanas pasākumiem ir vienāds izšķirošs spēks visā Kopienas muitas teritorijā.

2.   Precēm vai transportlīdzekļiem piestiprinātos identifikācijas līdzekļus drīkst noņemt vai iznīcināt vienīgi muitas dienesti vai ar to atļauju pilnvaroti komersanti, izņemot gadījumus, kad neparedzamu apstākļu vai force majeure dēļ to noņemšana vai iznīcināšana ir nepieciešama preču vai transportlīdzekļu aizsardzībai.

4. iedaļa

Izlaišana

123. pants

Preču izlaišana

1.   Neskarot 124. pantu, ja nosacījumi attiecīgas muitas procedūras piemērošanai ir izpildīti un preces nav pakļautas aizliedzošiem vai ierobežojošiem pasākumiem, muitas dienesti atlaiž preces, tiklīdz deklarācijā norādītie dati ir pārbaudīti vai pieņemti bez pārbaudes.

Pirmais punkts attiecas uz gadījumiem, kad 118. pantā norādīto pārbaudi nav iespējams izdarīt pieņemamā laika posmā un precēm vairs nav tur jāatrodas pārbaudes vajadzībām.

2.   Visas preces, uz kurām attiecas viena deklarācija, izlaiž vienlaicīgi.

Ja deklarācijas veidlapa pirmā punkta nozīmē ietver divas vai vairākas preču vienības, tad uzskata, ka dati par katru preci tiek iekļauti atsevišķa deklarācijā.

3.   Ja saskaņā ar 111. panta 2. punktu preces tiek uzrādītas citā muitas iestādē nevis tajā, kur pieņemta muitas deklarācija, iesaistītajām muitas iestādēm jāapmainās ar preču izlaišanai vajadzīgo informāciju, neskarot pārbaudi attiecībā uz drošību un drošumu.

124. pants

Izlaišana atkarībā no muitas parāda samaksas vai galvojuma došanas

1.   Ja muitas deklarācijas pieņemšana rada muitas parādu, deklarācijā ietvertās preces nedrīkst izlaist, ja nav samaksāts muitas parāds vai dots galvojums.

Taču, neskarot 2. punkta noteikumus, šis nosacījums neattiecas uz procedūru “ievešana uz laiku procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

2.   Ja saskaņā ar noteikumiem par tās muitas procedūras piemērošanu, kurai preces ir deklarētas, muitas dienesti pieprasa nodrošinājuma sniegšanu, minētās preces neatlaiž attiecīgās muitas procedūras piemērošanai, kamēr šāds nodrošinājums nav dots.

3. NODAĻA

MUITAS DEKLARĀCIJU VIENKĀRŠOŠANA

1. iedaļa

Vienkāršotas deklarācijas

125. pants

Vienkāršotas deklarācijas

Muitas dienesti dod atļauju izlaist komersanta preces, pamatojoties uz vienkāršotu deklarāciju.

Vienkāršota deklarācija var būt ieraksts deklarētāja reģistros ar nosacījumu, ka muitas dienestiem ir piekļuve šiem datiem deklarētāja elektroniskajā sistēmā un tiek izpildītas šādas prasības attiecībā uz datu apmaiņu starp muitas iestādēm.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus par:

a)

nosacījumiem, kādos tiek piešķirta šā panta pirmajā daļā minētā atļauja;

b)

informācijai, kurai jāatbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām vienkāršotajām deklarācijām.

126. pants

Atbrīvošana no deklarētāja saistībām

Ja preces atbrīvo saskaņā ar 125. pantu, muitas dienesti, neskarot deklarētāja juridiskās saistības, var atcelt saistību deklarētājam uzrādīt preces muitai.

127. pants

Gadījuma rakstura vienkāršota deklarācija

Ja vienkāršotas deklarācijas piemērošanas lūgumam ir gadījuma raksturs, muitas iestāde, kurā deklarācija ir iesniegta, var pieņemt to bez pilnvarojuma saņemšanas.

128. pants

Papildu deklarācija

1.   Šīs regulas 125. vai 127. pantā paredzētās vienkāršotas deklarācijas gadījumā, deklarētājam, kuram ir ļauts iesniegt vienkāršotu deklarāciju, jāiesniedz papildu deklarācija, kurā ietverti attiecīgo muitas procedūru veikšanai vajadzīgie dati.

Šīs regulas 125. pantā atļautās deklarācijas gadījumā, deklarētājs iesniedz papildu deklarāciju, kas var būt vispārīga, periodiska vai apkopojoša.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem , kas paredz izņēmumus šā punkta pirmajai daļai.

2.   Papildu deklarācija un 125. panta 1. punktā minētās vienkāršotās deklarācijas uzskata par vienotu, nedalāmu dokumentu, kas saskaņā ar 114. pantu ir spēkā no vienkāršotās deklarācijas pieņemšanas dienas.

Ja vienkāršoto deklarāciju aizstāj ar ierakstu komersanta reģistrā un muitas dienestu piekļuvi šiem datiem, deklarācija stājas spēkā no preču reģistrācijas dienas.

3.   Par vieta, kurā iesniegta papildu deklarācija saskaņa ar pilnvarojumu, 60. panta nozīmē uzskata tādu vietu, kurā ir iesniegta muitas deklarācija.

129. pants

Standarta deklarāciju noteikumu piemērošana

Šīs regulas 113. līdz 122. pantu mutatis mutandis piemēro vienkāršotām un papildu deklarācijām.

2. iedaļa

Citi vienkāršošanas veidi

130. pants

Klasifikācijas atvieglojums

Ja krava sastāv no precēm, kuras dažādi klasificē pēc tarifa, un deklarācijas aizpildīšana katrai no precēm saskaņā ar tarifu klasifikāciju ir darbietilpīgs process un izmaksas nesamērīgi lielas attiecībā pret maksājamajiem ievedmuitas nodokļiem, muitas dienesti pēc deklarētāja pieprasījuma var atļaut aprēķināt ievedmuitas nodokli visai kravai, pamatojoties uz to preču tarifu klasifikāciju, kurām ir noteikta visaugstākā ievedmuitas nodokļa likme.

Tomēr, ja maksājams ievedmuitas un izvedmuitas nodoklis, iekasējamā summa nedrīkst būt mazāka par to, kāda būtu maksājama, ja katra prece būtu klasificēta atsevišķi.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus šā panta pirmās un otrās daļas īstenošanai.

4. NODAĻA

PREČU REALIZĀCIJA

131. pants

Preču iznīcināšana

Muitas dienesti attiecīgos apstākļos var likt iznīcināt muitai uzrādītās preces. Muitas dienesti attiecīgi informē preču īpašnieku. Preču iznīcināšanas izmaksas sedz preču īpašnieks.

132. pants

Pasākumi, kas jāveic muitas dienestiem

1.   Muitas dienesti veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp iznīcināšanu, lai realizētu preces šādos gadījumos:

a)

preces Kopienas muitas teritorijā ir ievestas bez atļaujas vai nav nodotas muitas uzraudzībā;

b)

ja preces nevar izlaist šāda iemesla dēļ:

i)

no deklarētāja atkarīgu iemeslu dēļ nav bijis iespējams veikt vai turpināt preču pārbaudi muitas dienestu noteiktajā termiņā;

ii)

nav uzrādīti dokumenti, kuri vajadzīgi muitas procedūru piemērošanai vai preču izlaišanai;

iii)

maksājumi vai galvojums, kas bija jāveic vai jādod attiecībā uz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem, nav veikti vai dots noteiktajā termiņā;

iv)

tām piemēroti aizliegumi vai ierobežojumi, tostarp attiecībā uz drošību;

c)

preces nav izvestas saprātīgā laikposmā pēc to izlaišanas;

d)

tiek konstatēts, ka pēc izlaišanas preces neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kādiem tās izlaistas;

e)

no precēm atsakās par labu valstij.

2.   Attiecībā uz ārpuskopienas precēm, no kuram atsakās par labu valstij un kuras ir apķīlātas vai konfiscētas, uzskata, ka tām piemēro procedūru “pagaidu uzglabāšana”.

133. pants

Atteikšanās no preces

1.   Procedūras izmantotājs vai, ja vajadzīgs, preču īpašnieks var atteikties no ārpuskopienas precēm un galaproduktiem par labu valstij.

2.   Atteikšanās nedrīkst radīt izdevumus valstij. Procedūras izmantotājam vai, ja vajadzīgs, preču īpašniekam jāsedz visi preču iznīcināšanas vai realizācijas izdevumi.

134. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus šīs nodaļas īstenošanai.

VI SADAĻA

IZLAIŠANA BRĪVAM APGROZĪJUMAM UN ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻIEM

1. NODAĻA

IZLAIŠANA BRĪVAM APGROZĪJUMAM

135. pants

Joma un ietekme

1.   Ārpuskopienas preces, kuras paredzēts izlaist Kopienas tirgū, ir jāizlaiž brīvam apgrozījumam.

2.   Izlaišana brīvam apgrozījumam rada:

a)

tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu, ciktāl tie nebija piemērojami agrīnākā stadijā;

b)

ievedmuitas nodokļa iekasēšanu;

c)

PVN un akcīzes nodokļa iekasēšanu saskaņā ar spēkā esošiem nosacījumiem par PVN un akcīzes nodokli;

d)

citu formalitāšu pabeigšanu attiecībā uz preču ievešanu.

3.   Ārpuskopienas preces izlaižot brīvam apgrozījumam, tām piešķir Kopienas preču statusu.

2. NODAĻA

ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻIEM

1. iedaļa

Atpakaļ nosūtītās preces

136. pants

Joma un ietekme

1.   Kopienas preces, kas pēc izvešanas no Kopienas muitas teritorijas tiek šajā teritorijā atvestas atpakaļ un izlaistas brīvam apgrozījumam triju gadu laikā, pēc attiecīgās personas lūguma atbrīvojamas no ievedmuitas nodokļiem.

2.   1. punktā minēto triju gadu termiņu var pagarināt, ņemot vērā īpašus apstākļus.

3.   Ja pirms izvešanas no Kopienas muitas teritorijas atpakaļievestās preces ir bijušas izlaistas brīvam apgrozījumam ar pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi izmantošanai īpašam nolūkam, atbrīvojumu no muitas nodokļa saskaņā ar 1. punktu piešķir vienīgi tad, ja tās paredzēts vēlreiz ievest tādā pašā nolūkā.

Ja attiecīgo preču ievešanas nolūks vairs nav tas pats, ievedmuitas nodokļu summu samazina par summu, kas iekasēta par precēm, tās pirmoreiz izlaižot brīvam apgrozījumam. Ja pēdējā summa pārsniedz to, kas maksājama, atpakaļ ievestās preces izlaižot brīvam apgrozījumam, nekādu kompensāciju nepiešķir.

4.   Ja Kopienas preces saskaņā ar 108. pantu ir zaudējušas Kopienas statusu un pēc tam izlaistas brīvam apgrozījumam, šā panta 1., 2. un 3. daļu piemēro mutatis mutandis.

137. pants

Gadījumi, kuros nepiešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa

Šīs regulas 136. pantā noteikto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem nepiešķir:

a)

precēm, kas izvestas no Kopienas muitas teritorijas, piemērojot procedūru “izvešana pārstrādei”, ja vien tās nav palikušas tādā pašā stāvoklī, kādā izvestas;

b)

precēm, kuras bijušas pakļautas lauksaimniecības politikas pasākumam, kurā ietilpst to izvešana no Kopienas muitas teritorijas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem , ar ko nosaka atkāpes no šā panta pirmās daļas.

138. pants

Preču statuss

136. pantā paredzētais atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem piešķir tikai tādā gadījumā, ja preces tiek atpakaļievestas tajā valstī, no kuras tās tika eksportētas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, ar ko nosaka atkāpes no šā panta pirmās daļas.

139. pants

Preces, kam sākotnēji ir piemērota procedūra “ievešana pārstrādei”

1.   Šīs regulas 136. un 138. pantu mutatis mutandis attiecina uz pārstrādātajiem produktiem, kam piemēro procedūru “ievešana pārstrādei” pirms to atkārtotas izvešanas no Kopienas muitas teritorijas.

2.   Pēc deklarētāja pieprasījuma un pieņemot, ka viņš sniedz vajadzīgo informāciju, ievedmuitas nodokli, ko piemēro šā panta 1. punktā minētajām precēm, nosaka saskaņā ar 58. panta 3. punktu. Atkal izvešanas paziņojuma saņemšanas diena ir diena, kad preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam.

3.   136. pantā noteikto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa nepiešķir pārstrādātiem produktiem, kuri tik izvestas saskaņā ar 149. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja vien netiek nodrošināts, ka nevienai ievestai precei netiks piemērota procedūra “ievešana pārstrādei”.

2. iedaļa

Jūras zvejas un citi produkti, kas izcelti no jūras

140. pants

Jūras zvejas produkti un citi no jūras izcelti produkti

1.   Neskarot 39. panta 1. punktu, izlaižot brīvam apgrozījumam, no ievedmuitas nodokļiem atbrīvo šādas preces:

a)

jūras zvejas produktus un citus produktus, ko vienīgi dalībvalstī reģistrēti vai uzskaitē esoši un ar tās karogu peldoši kuģi izcēluši no jūras tādi valstu vai teritoriju teritoriālajos ūdeņos, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b)

produkti, kas iegūti no a) apakšpunktā minētiem produktiem pārstrādes kuģos, kuri atbilst minētā apakšpunkta nosacījumiem.

2.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka šā panta pirmā apakšpunkta īstenošanu .

VII SADAĻA

ĪPAŠAS PROCEDŪRAS

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

141. pants

Joma

Preces var iekļaut vienā no īpašo procedūru kategorijām:

a)

tranzīts;

b)

uzglabāšana;

c)

īpaša izmantošana;

d)

pārstrāde.

142. pants

Atļauja

1.   Lai izmantotu kādu muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi — pārstrādi vai īpašu izmantošanu vai noliktavu darbībai pagaidu uzglabāšanai, ir vajadzīga muitas dienestu izsniegta atļauja.

Attiecīgās procedūras izmantošanas nosacījumus norāda atļaujā.

Atļauju var piešķirt iestāde, kas pārstāv vairāk nekā vienu dalībvalsti (vienreizēja atļauja) vai vairāk nekā vienas īpašas procedūras veikšanai (integrēta atļauja).

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā minēto kārtību pieņem pasākumus, ar ko nosaka nosacījumus un procedūras, atbilstīgi kurām var piešķirt atļaujas.

2.   Ja vien nav noteikts citādi, 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai:

a)

Kopienas muitas teritorijā reģistrētām personām, izņemot gadījumos ar pagaidu ievešanu, šādā gadījumā personām jābūt reģistrētām ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b)

personas, kuras nodrošina visus galvojumus, kas vajadzīgi pienācīgai darbību veikšanai un, gadījumos, kad iespējams muitas parāds vai citas nodevas, kas maksājamas par precēm, kam piemēro īpašu muitas procedūru, saskaņā ar 61. pantu dod galvojumu šādu maksājumu segšanai;

c)

preces ievedot uz laiku vai tās ievedot pārstrādei, personai, kura izmanto preces vai organizē to izmantošanu, vai ar precēm veic pārstrādes darbības, vai attiecīgi organizē šādas pārstrādes veikšanu.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem , ar ko nosaka atkāpes no šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta.

3.   Izņemot gadījumus, kad ir noteikts citādi, un papildus 2. punktam, 1. punktā minētā atļauja tiek piešķirta tikai tad, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)

gadījumos, kad muitas dienesti var procedūru uzraudzīt un pārzināt, neveicot ar attiecīgajām saimnieciskajām vajadzībām nesamērīgus administratīvus pasākumus;

b)

netiek nelabvēlīgi ietekmētas Kopienas ražotāju intereses, atļaujot ievešanu vai izvešanu pārstrādei vai ievešana uz laikus procedūru.

Kopienas ražotāju būtiskas intereses nav uzskatāmas par nelabvēlīgi ietekmētām kā minēts šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad pastāv skaidri pierādījumi par pretējo.

Ja pastāv pierādījumi, ka iespējams tiks nelabvēlīgi ietekmētas Kopienas ražotāju intereses, jāveic ekonomisko apstākļu izpēte saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto kārtību.

Saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto kārtību Komisija pieņem pasākumus ekonomisko apstākļu pārbaudei.

4.   Atļaujas turētājs ziņo muitas dienestiem par visiem apstākļiem, kas radušies pēc atļaujas saņemšanas un var ietekmēt tās derīgumu vai saturu.

143. pants

Piemērošana

Iesniegumu par pilnvarojumu iesniedz kompetentajā muitas dienestā, kā pārziņā ir vieta, kur tiek glabāti iesniedzēja uzskaites reģistri muitas vajadzībām.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem , ar ko paredz atkāpes no šā panta pirmās daļas.

144. pants

Uzskaite

1.   Izņemot tranzīta procedūrai, atļaujas turētājs, procedūras valdītājs un visas personas, kas veic darbības, tostarp uzglabāšanu, apstrādi vai preču pārstrādi, vai preču pirkšanu vai pārdošanu brīvajās zonās, veic uzskaiti muitas dienestu apstiprinātā veidā.

Izmantojot uzskaiti, muitas dienesti uzrauga attiecīgo procedūru, it īpaši attiecībā uz procedūrā nodoto preču identifikāciju, to muitas statusu un pārvietošanu.

2.   Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem , ar ko paredz šā panta pirmā punkta pirmajā apakšpunktā noteiktās saistību atrunas.

145. pants

Procedūras slēgšana vai izbeigšana

1.   Gadījumos, kas nav tranzīta procedūra, un neskarot 175. pantu, īpaša procedūra izbeidzama vai slēdzama, kad preces, kuras nodotas šajā procedūrā, vai pārstrādātie produkti tiek nodoti secīgā muitas procedūrā vai atstāj valsti.

2.   Tranzīta procedūra tiek izbeigta un procedūras izmantotāja saistības beidzas, kad preces un atbilstošie dokumenti tiek uzrādīti galamērķa muitas iestādē, ievērojot attiecīgos procedūras noteikumus.

Muitas dienesti izbeidz procedūru un no tās izrietošās saistības, kad tās, salīdzinot pieejamos izejas muitas iestādes un galamērķa muitas iestādes datus, secina, ka procedūra pabeigta pareizi.

146. pants

Tiesību un saistību tālāknodošana

Muitas procedūras izmantotāja tiesības un pienākumus attiecībā uz precēm, kuras nodotas īpašā muitas procedūrā, kas atšķirīga no preču tranzīta, muitas dienestu noteiktā kārtībā, var nodot tālāk citām personām, kas atbilst nosacījumiem, lai izpildītu attiecīgo muitas procedūru.

147. pants

Preču kustība

Preces, kas pakļautas speciālai procedūrai, kas nav tranzīts, var pārvietot starp dažādām vietām Kopienas muitas teritorijā.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šā panta pirmā apakšpunkta ieviešanai.

148. pants

Parastās apstrādes metodes

Precēm, kas nodotas muitas glabāšanā vai pārstrādes procedūrā vai brīvās zonas procedūrā var piemērot parastos apkopšanas veidus, kas paredzēti to saglabāšanai, izskata vai tirdznieciskās kvalitātes uzlabošanai vai lai sagatavotu tās izplatīšanai vai atkalpārdošanai.

149. pants

Līdzvērtīgas preces

1.   Līdzvērtīgas preces ir Kopienas preces, kuras uzglabā, izmanto pārstrādei vai pārstrādā īpašai procedūrai nodotu preču vietā.

Procedūras “izvešana pārstrādei” gadījumā līdzvērtīgas preces ir ārpuskopienas preces, kuras pārstrādā to Kopienas preču vietā, kurām piemēro procedūru “izvešana pārstrādei”.

Līdzvērtīgām precēm jābūt tādam pašam astoņu ciparu Kombinētās nomenklatūras kodam, tādai pašai kvalitātei un īpašībām kā precēm, kuras tās aizstāj.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem , ar ko nosaka atkāpes no šī punkta trešās daļas.

2.   Muitas dienesti atļauj šādas darbības, ar nosacījumu, ja tiek nodrošināta procedūras atbilstīga veikšana, jo īpaši attiecībā uz muitas uzraudzību:

a)

līdzvērtīgu preču izmantošanu īpašās procedūrās, izņemot tranzīta un pagaidu uzglabāšanas procedūru;

b)

procedūras “ievešana pārstrādei” gadījumā, no līdzvērtīgām precēm pārstrādāto produktu izvešana pirms to preču ievešanas, kuras tās aizstāj;

c)

procedūras “izvešana pārstrādei” gadījumā, pārstrādāto produktu, kas iegūti no līdzvērtīgu preču pārstrādes, ievešana pirms preču, ko tie aizstāj, izvešanas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem , kuros muitas dienesti var atļaut līdzvērtīgu preču izmantošanu ievešana uz laiku.

3.   Līdzvērtīgu preču izmantošanu neatļauj saistībā ar 148. pantā definētajiem parastas apkopšanas veidiem vai ja tās rezultātā tiktu iegūts nepamatots ievedmuitas nodevas atvieglojums.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar papildu gadījumiem, kad līdzvērtīgas preces nevar izmantot.

4.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos un ja pārstrādes produktiem tiktu piemēroti izvedmuitas nodokļi, ja tos neizvestu procedūras “ievešana pārstrādei” kontekstā, atļaujas turētājs sniedz garantiju, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu, ja ārpuskopienas preces netiek ievestas 178. panta 3. punktā minētajos termiņos.

150. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šajā sadaļā uzskaitīto procedūru veikšanai.

2. NODAĻA

TRANZĪTS

1. iedaļa

Ārējais un iekšējais tranzīts

151. pants

Ārējais tranzīts

1.   Ārējā tranzīta procedūrā ārpuskopienas preces var pārvietot no viena punkta uz citu Kopienas muitas teritorijā, nepiemērojot tām:

a)

ievedmuitas nodevas;

b)

citus ievedmaksājumus saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem;

c)

tirdzniecības politikas pasākumus, kamēr tie netiek piemēroti preču ievešanai vai izvešanai Kopienas muitas teritorijā vai ārpus tā.

2.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka gadījumus un apstākļus, kuros Kopienas preces nodod ārējam tranzītam.

3.   1. punktā minētā pārvietošana var notikt:

a)

saskaņā ar ārējā Kopienas tranzīta kārtību, kā noteikts 153. panta 1. punktā;

b)

izmantojot TIR karneti (TIR Konvencija), kas izsniegta kustībai:

i)

kas sākusies vai tiks pabeigta ārpus Kopienas muitas teritorijas;

ii)

kas notiek starp diviem punktiem Kopienas muitas teritorijā caur valsts teritoriju vai teritoriju ārpus Kopienas muitas teritorijas;

c)

izmantojot ATA karneti (ATA Konvencija/Stambulas konvencija) kā tranzīta dokumentu;

d)

saskaņā ar Reinas Manifestu (Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā, 9. pants);

e)

izmantojot veidlapu 302, ko paredz Ziemeļatlantijas Līguma Valstu Konvencija par to karaspēka vienību tiesisko statusu, kas parakstīta 1951. gada 19. jūnijā Londonā;

f)

pa pastu saskaņā ar Pasaules Pasta savienības likumiem, kad preces pārved saskaņā ar šādos likumos noteiktām tiesībām un saistībām;

g)

izmantojot CIM preču pavadzīmi vai TR nodošanas dokumentu, kurus izmanto kā tranzīta dokumentus.

4.   Piemēro ārējo tranzītu, neskarot 147. pantu.

152. pants

Iekšējais tranzīts

1.   Iekšējā tranzīta procedūrā un 2. un 3. punktā noteiktajos apstākļos, Kopienas preces var pārvietot no viena punkta uz citu Kopienas muitas teritorijā un izvest cauri citai teritorijai ārpus šīs teritorijas nemainot to statusu muitā.

2.   1. punktā minētā pārvietošana var notikt:

a)

saskaņā ar iekšējā Kopienas tranzīta kārtību, kā noteikts 153. panta 2. punktā, ar nosacījumu, ka šāda iespēja ir paredzēta starptautiskā līgumā;

b)

izmantojot TIR karneti (TIR Konvencija);

c)

izmantojot ATA karneti (ATA Konvencija/Stambulas konvencija) kā tranzīta dokumentu;

d)

saskaņā ar Reinas Manifestu (pārskatītās Konvencijas par kuģošanu Reinā 9. pants);

e)

izmantojot veidlapu 302, ko paredz 1951 gada 19. jūnijā Londonā parakstītais Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu;

f)

pa pastu saskaņā ar Vispasaules pasta savienības likumiem, kad preces pārved saskaņā ar šādu likumu noteiktām tiesībām un saistībām;

g)

izmantojot CIM preču pavadzīmi vai TR nodošanas dokumentu, kurus izmanto kā tranzīta dokumentus.

3.   Gadījumos, kas minēti 2. punkta b) līdz f) apakšpunktos, preces saglabā to statusu Kopienā tikai tad, ja šāds statuss ir noteikts noteiktos apstākļos un noteiktā formā.

Saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru Komisija pieņem pasākumus, ar ko paredz nosacījumus un veidu, kādā tiek noteikts preču statuss muitā.

2. iedaļa

Kopienas tranzīts

153. pants

Joma

1.   Saskaņā ar ārējo Kopienas tranzīta procedūru, 151. panta 1. un 2. punktā minētās preces var pārvietot saskaņā ar šo pantu un 154. un 155. pantu.

2.   Saskaņā ar iekšējo Kopienas tranzīta procedūru, 152. panta 1. punktā minētās preces var pārvietot saskaņā ar šo pantu un 154. pantu.

154. pants

Kopienas tranzīta procedūras izmantotāja saistības

1.   Kopienas tranzīta procedūras izmantotājs ir atbildīgs par:

a)

par preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus;

b)

par Kopienas tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu;

c)

ja vien muitas likumdošanā nav noteikts citādi, dod galvojumu, kas nodrošina jebkura muitas parāda vai citu spēkā esošo maksājumu nomaksāšanu, kuri varētu būt radušies sakarā ar precēm.

2.   Preču pārvadātājam vai saņēmējam, kurš pieņem preces un zina, ka preces tiek pārvietotas Kopienas tranzītā, tāpat ir pienākums preces neskartas nogādāt saņēmēja muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus.

155. pants

Preces, kas šķērso trešās valsts teritoriju atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai

Kopienas ārējā tranzīta procedūru piemēro precēm, kas šķērso trešās valsts teritoriju ārpus Kopienas muitas teritorijas, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

to nosaka starptautisks nolīgums;

b)

vešana caur šo valsti tiek veikta, izmantojot vienotu pārvadājuma dokumentu, kas sastādīts Kopienas muitas teritorijā.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētajos gadījumos Kopienas ārējā tranzīta procedūras darbība tiek pārtraukta trešās valsts teritorijā.

3. NODAĻA

UZGLABĀŠANA

1. iedaļa

Kopējie noteikumi

156. pants

Joma

1.   Šīs nodaļas mērķiem “uzglabāšana” ietver pagaidu uzglabāšanu, glabāšanu muitas noliktavā un brīvās zonas procedūras.

2.   Procedūra glabāšanai muitas noliktavā ļauj muitas noliktavās uzglabāt ārpuskopienas preces, nepiemērojot tām:

a)

ievedmuitas nodokļus;

b)

citus ievedmaksājumus saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem;

c)

tirdzniecības politikas pasākumus, kamēr tie netiek piemēroti preču ievešanai vai izvešanai Kopienas muitas teritorijā vai ārpus tā.

3.   Kopienas preces var novietot procedūrā uzglabāšanai muitas noliktavā vai brīvās zonas procedūrā, saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem īpašās jomās.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka gadījumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas preces nodod uzglabāšanai muitas noliktavā vai piemēro brīvās zonas procedūras.

157. pants

Atļaujas turētāja vai procedūras izmantotāja saistības

1.   Atļaujas turētājs un procedūras izmantotājs ir atbildīgi:

a)

nodrošināt, lai preces ir muitas uzraudzībā, kamēr tās atrodas muitas noliktavā vai pagaidu glabāšanas procedūrā;

b)

izpildīt saistības, ko uzliek preču glabāšana saskaņā ar muitas noliktavas vai pagaidu glabāšanas procedūru;

c)

ievērot muitas noliktavas procedūras izmantošanas vai darbības atļaujā paredzētos konkrētos nosacījumus.

2.   Ar izņēmumu no 1. punkta gadījumos, kad atļauja attiecas uz publisko noliktavu, tajā var noteikt, ka 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie pienākumi attiecas vienīgi uz procedūras izmantotāju. Šādā gadījumā muitas dienesti var pieprasīt procedūras izmantotājam dot galvojumu, kas nodrošina jebkura muitas parāda vai citu saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem iespējamu maksājumu nomaksāšanu.

3.   Procedūras izmantotājs vienmēr ir atbildīgs par pienākumu pildīšanu, kas saistīti ar preču nodošanu muitas noliktavas vai pagaidu glabāšanas procedūrā.

158. pants

Pabeigšanas termiņš

Preces uzglabāšanas procedūrā var atrasties neierobežotu laika periodu.

Tomēr izņēmuma gadījumos muitas dienesti var noteikt termiņu, pēc kura beigām uzglabāšanas procedūra ir jāpabeidz.

2. iedaļa

Pagaidu uzglabāšana

159. pants

Preču uzglabāšana uz laiku

1.   Ja muitas procedūras vajadzībām netiek noteikts citādi, uzskata, ka pēc to uzrādīšanas muitai šādām ārpuskopienas precēm piemēro procedūru “uzglabāšana uz laiku”:

a)

preces, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā, kas nav brīvā zonā;

b)

preces, kas ievestas citā Kopienas muitas teritorijā no brīvās zonas;

c)

preces, attiecībā uz kurām ir pabeigta ārējā tranzīta procedūra.

Muitas deklarāciju uzskata par iesniegtu un pieņemtu muitas dienestā dienā, kad preces uzrāda muitai.

2.   Importa kopsavilkuma deklarācija atbilst preču pagaidu uzglabāšanas procedūras muitas deklarācijai.

3.   Muitas dienesti var pieprasīt preču valdītājam galvojumu, lai garantētu jebkura iespējama muitas parāda vai citu saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem iespējamu maksājumu nomaksu.

4.   Muitas dienesti nekavējoties veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nokārtotu tādu preču stāvokli, kurām, dažādu iemeslu dēļ nav iespējama pagaidu uzglabāšanas procedūra.

Komisija saskaņā ar 194. pantā 2. punktā noteikto kārtību pieņem pasākumus šāpunkta pirmās daļas īstenošanai.

160. pants

Preču apstrāde pagaidu uzglabāšanā

1.   Preces pagaidu uzglabāšanas procedūrā atļauts uzglabāt vienīgi apstiprinātās pagaidu glabāšanas vietās.

2.   Neskarot 97. panta 2. punkta noteikumus, preces pagaidu uzglabāšanas procedūrā var pakļaut vienīgi tādai apstrādei, kas nodrošina to saglabāšanos nemainītā veidā, nepārveidojot to izskatu un īpašības.

3. iedaļa

Uzglabāšana muitas noliktavā

161. pants

Uzglabāšana muitas noliktavās

1.   Muitas noliktavas procedūrā ārpuskopienas preces var glabāt jebkurā muitas dienestu atļautā un šo dienestu uzraudzībā esošā vietā, turpmāk tekstā “muitas noliktava”.

2.   Atļautā vieta var būt pieejama preču uzglabāšanai jebkurai personai (publiska muitas noliktava), vai preču uzglabāšanai, kas ir rezervēta noliktavas turētājam (privāta muitas noliktava).

3.   Ja apstākļi to attaisno, preces, kuras nodotas muitas noliktavas procedūrā, uz laiku var izņemt no muitas noliktavas. Šādai izņemšanai, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nepieciešama iepriekšēja muitas dienestu atļauja.

162. pants

Kopienas preces un pārstrādes darbības

1.   Ja pastāv ekonomiska vajadzība un netiek traucēta muitas uzraudzība, muitas dienesti var atļaut glabāt muitas noliktavas telpās:

a)

Kopienas preces;

b)

pārstrādāt ārpuskopienas preces procedūrā “ievešana pārstrādei” vai galapatēriņam, ievērojot šīs procedūras noteikumus.

2.   1. punktā minētajos gadījumos uz precēm neattiecas muitas noliktavas procedūra.

4. iedaļa

Brīvās zonas

163. pants

Brīvo zonu noteikšana

1.   Dalībvalstis var Kopienas muitas teritorijas daļas norādīt un nodalīt no pārējās teritorijas kā brīvās zonas.

Dalībvalsts nosaka katras zonas aizņemto teritoriju un definē ieejas un izejas punktus.

2.   Brīvās zonas ir jāiežogo.

Brīvo zonu perimetrs un ieejas un izejas punkti ir muitas dienestu uzraudzībā.

3.   Personas un transporta līdzekļi, kas iekļūst brīvajā zonā vai izkļūst no tās, var tikt pakļauti muitas pārbaudei.

164. pants

Ēkas un darbība brīvajās zonās

1.   Jebkādu ēku celtniecība brīvajā zonā ir iepriekš jāsaskaņo ar muitas dienestiem.

2.   Brīvajā zonā saskaņā ar muitas likumdošanu atļaujama jebkura rūpnieciska, tirdznieciska vai pakalpojumu darbība. Par šādu darbību veikšanu iepriekš jāpaziņo muitas dienestiem.

3.   Muitas dienesti drīkst 2. punktā minētajām darbībām noteikt atsevišķus aizliegumus vai ierobežojumus, ņemot vērā attiecīgo preču raksturu vai muitas uzraudzības prasības vai drošības un aizsardzības prasības.

4.   Muitas dienesti var aizliegt personām, kuras neiesniedz nepieciešamās garantijas, ka tiks ievērotas muitas noteikumi, veikt darbības brīvajās zonās.

165. pants

Citas muitas procedūras brīvajā zonā

1.   Brīvajā zonā novietotās ārpuskopienas preces, kamēr tās ir brīvajā zonā, var izlaist brīvam apgrozījumam vai tām var piemērot iekšējas pārstrādes vai īpašas izmantošanas procedūru saskaņā ar attiecīgai procedūrai noteikto kārtību.

2.   1. punktā uzskaitītajos gadījumos nav jāuzskata, ka precēm piemēro brīvās zonas procedūru.

166. pants

Preču uzrādīšana un procedūru piemērošana

1.   Preces, kas ievestas brīvajā zonā, ir jāuzrāda muitas dienestiem un paredzētās muitas formalitātes ir jāizpilda, ja:

a)

tās ievestas brīvajā zonā tieši no vietas ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b)

tās ir bijušas nodotas kādā muitas procedūrā, kura tiek slēgta brīdī, kad tās nonāk brīvās zonas procedūrā;

c)

tās ir novietotas brīvajā zonā saskaņā ar lēmumu par ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atlaišanu;

d)

ja tās atbilst lauksaimniecības politikas pasākumiem, kas ietver šādu preču izvešanu.

2.   Preces, ko ieved brīvajā zonā apstākļos, kas atšķirīgi no 1. punktā minētajiem, nav jāuzrāda muitas dienestiem.

3.   Preces, kas uzskatāmas par pakļautām brīvās zonas procedūrai no brīža, kad tās ievestas brīvajā zonā, ja vien tās jau nav pakļautas citai muitas procedūrai.

167. pants

Kopienas preces brīvajās zonās

1.   Kopienas preces atļauts ievest, uzglabāt, pārvietot, izmantot, pārstrādāt un izmantot brīvajā zonā. Šādos gadījumos preces nav uzskatāmas par pakļautām brīvās zonas kārtībai.

2.   Pēc attiecīgas personas lūguma, muitas dienestiem jāapstiprina Kopienas statuss šādām precēm;

a)

Kopienas precēm, kas ievestas brīvajā zonā;

b)

Kopienas precēm, kas pārstrādātas brīvajā zonā;

c)

precēm, kas ir izlaistas brīvam apgrozījumam brīvajā zonā.

168. pants

Ārpuskopienas preču patēriņš vai pārstrāde

1.   Izņemot gadījumus, kas minēti 165. pantā ārpuskopienas preces nedrīkst patērēt, izmantot vai pārstrādāt brīvajās zonās.

2.   Neskarot noteikumus, kas piemērojami krājumiem vai glabātavām Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (17) izpratnē, ja attiecīgajā procedūrā tas paredzēts, 1. punkts neliedz izmantot vai patērēt preces, kuru izlaišana brīvam apgrozījumam vai ievešana uz laiku neprasītu ievedmuitas nodokļu vai kopējās lauksaimniecības politikas vai tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu.

Šādas izmantošanas vai patēriņa gadījumā netiek prasīta deklarācija par izlaišanu brīvam apgrozījumam vai procedūra “ievešana uz laiku”.

Deklarāciju tomēr pieprasa, ja šādas preces ieskaitāmas kvotās vai limitos.

169. pants

Preču eksports, atkārtots eksports un pārvešana uz citu Kopienas muitas teritorijas daļu

Neskarot Kopienas likumdošanu, kas regulē īpašas jomas, preces brīvajā zonā var eksportēt vai ievest no jauna no Kopienas muitas teritorijas, vai ievest citā Kopienas muitas teritorijas daļā.

97. līdz 104. pants mutatis mutandis attiecas uz precēm, kuras ievestas pārējās Kopienas muitas teritorijas daļās.

170. pants

Preču statuss muitā atgriežoties uz citu Kopienas muitas teritorijas daļu

1.   Ja preces tiek ievestas atpakaļ citā Kopienas muitas teritorijas daļā no brīvās zonas, 167. panta 2. punktā minēto sertifikātu var izmantot šādu preču Kopienas statusa pierādīšanai.

2.   Ja preču Kopienas statuss nav pierādīts saskaņā ar 1. punktu vai kādu citu apstiprinātu dokumentu, preces uzskatāmas par ārpuskopienas precēm.

Tomēr šādas preces uzskatāmas par Kopienas precēm nolūkā piemērot izvedmuitas nodokļus un izvešanas licences vai izvešanas pasākumus, kas noteikti saskaņā ar tirdzniecības vai lauksaimniecības politiku.

4. NODAĻA

ĪPAŠA IZMANTOŠANA

1. iedaļa

Ievešana uz laiku

171. pants

Joma

1.   Ievešana uz laikus procedūra ļauj Kopienas muitas teritorijā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un bez spēkā esošo akcīzes nodokļu piemērošanas izmantot ārpuskopienas preces, nepakļaujot tās tirdzniecības politikas pasākumiem, kamēr tie netiek piemēroti preču ievešanai vai izvešanai Kopienas muitas teritorijā vai ārpus tā.

Ja precēm pilnībā nepiemēro ievedmuitas nodokli, tās saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem atbrīvo arī no citiem ievedmaksājumiem .

2.   Ievešana uz laikus procedūru var piemērot, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

ir iecerēta preču atkārtota izvešana;

b)

preces nav plānots nekādi mainīt, izņemot normālo nolietojumu, kas radies to izmantošanas dēļ;

c)

ir iespējams nodrošināt procedūrai pakļaujamo preču identifikāciju, izņemot gadījumus, ja identifikācijas pasākumu trūkums, ievērojot preču raksturu vai veicamās darbības, nevar būt par iemeslu procedūras pārkāpumiem vai, 149. pantā minētajā gadījumā, ja iespējams pārbaudīt atbilstību nosacījumiem attiecībā uz ekvivalentām precēm.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem , ar ko nosaka izņēmumus, kas paredzēti šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

172. pants

Termiņš kādā preces var palikt pagaidu ievešanā

1.   Muitas dienesti nosaka termiņu, kādā ievedamajām precēm jābūt atkal izvestām vai nodotām jaunā preču muitošanas vai izmantošanas režīmā. Šādam termiņam ir jābūt pietiekamam, lai varētu izpildīt atļaujā norādītās darbības.

2.   Maksimālais termiņš ievešana uz laikus procedūrā precēm nemainīgam nolūkam un tā paša atļaujas turētāja atbildībā nedrīkst būt ilgāks par 24 mēnešiem, pat ja procedūra bijusi pārtraukta nododot preces kādā muitas procedūrā un pēc tam atkal atgriežot tā ievešana uz laikus procedūrā.

3.   Ja pilnvarotu izmantošanu nevar sasniegt 1. un 2. punktā minētajos termiņos, muitas dienesti drīkst pēc attiecīgās personas lūguma uz piemērotu laiku pagarināt šos termiņus.

173. pants

Apstākļi uz kuriem attiecināma ievešana uz laiku

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem , kas nosaka gadījumus un apstākļus, kuros izmantojama ievešana uz laikus procedūra un var piešķirt pilnīgu un daļēju atbrīvošanu no ievedmuitas nodokļiem.

Pieņemot šos nosacījumus, jāņem vērā starptautiskie līgumi un preču izmantošana un raksturs.

174. pants

Ievedmuitas nodokļu summa par precēm, kas nodotas ievešana uz laikus procedūrā ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa

1.   Ievedmuitas nodokļu summu par precēm, kas nodotas ievešana uz laikus procedūrā ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, nosaka 3 % apmērā no muitas nodokļu summas, kas būtu bijusi maksājama par minētajām precēm, ja tās būtu izlaistas brīvam apgrozījumam dienā, kad tām piemēro procedūru “ievešana uz laiku”.

Šī summa maksājama par katru mēnesi vai mēneša daļu, kurā preces bijušas ievešana uz laikus procedūrā ar daļēju atbrīvojumu.

2.   Ievedmuitas nodokļu summa nedrīkst pārsniegt summu, kas būtu bijusi maksājama, ja attiecīgās preces būtu izlaistas brīvam apgrozījumam dienā, kad tām piemēro procedūru “ievešana uz laiku”, neskaitot jebkādus procentus, kuri būtu piemērojami.

2. iedaļa

Galapatēriņš

175. pants

Muitas dienestu uzraudzība saskaņā ar galapatēriņa procedūru

1.   Ja preces izlaiž brīvam apgrozījumam ar pazeminātu nodokļa likmi vai nulles likmi sakarā ar to galapatēriņu, tās paliek muitas uzraudzībā.

2.   Muitas uzraudzība galapatēriņa procedūrā izbeidzas, kad:

a)

preces izmanto citiem mērķiem nekā tie, kuriem atbilst pazeminātas nodokļa likmes vai atbrīvojuma piešķiršana;

b)

preces izved, iznīcina vai atstāj valstij;

c)

ja preces izmanto citiem mērķiem nekā tie, kuriem atbilst pazeminātas nodokļa likmes vai atbrīvojuma piešķiršana un ir samaksāti ar likumu noteiktie ievedmuitas nodokļi.

5. NODAĻA

PĀRSTRĀDE

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

176. pants

Ieguves norma

Izņemot gadījumus, kad Kopienas likumdošana regulē ieguves normu atsevišķās nozarēs, muitas dienesti nosaka vai nu pārstrādes darbības ieguves normu, vai, ja vajadzīgs, šādas normas noteikšanas metodi.

Ieguves normu vai vidējo ieguves normu nosaka, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem, kādos pārstrādes darbība notiek vai kādos tai ir jānotiek. Nepieciešamības gadījumos normu var koriģēt.

2. iedaļa

Ievešana pārstrādei

177. pants

Joma

1.   Neskarot 149. pantu, ārpuskopienas preces var pakļaut procedūrai “ievešana pārstrādei” Kopienas muitas teritorijā vienai vai vairākām pārstrādes darbībām, nepiemērojot šīm precēm:

a)

ievedmuitas nodokļus;

b)

citus ievedmaksājumus saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem;

c)

tirdzniecības politikas pasākumus, kamēr tie netiek piemēroti preču ievešanai vai izvešanai Kopienas muitas teritorijā vai ārpus tā.

2.   Ievešanas pārstrādei procedūru var izmantot gadījumos, kas nav remonts, tikai neskarot ražošanas aksesuāru izmantošanu, ja preces, kam piemēro procedūru, ir identificējamas pārstrādes produktos.

149. pantā minētajā gadījumā var piemērot procedūru, kur var pārbaudīt atbilstību nosacījumiem, kas attiecināmi uz līdzvērtīgām precēm.

3.   Papildu 1. un 2. punktam, procedūru “ievešana pārstrādei” piemērojama precēm:

a)

kuras pakļaujamas darbībām, kas nodrošina to atbilstību tehniskiem nosacījumiem, lai tās izlaistu brīvam apgrozījumam;

b)

kuras pakļautas parastiem apkopšanas veidiem saskaņā ar 148. pantu.

178. pants

Izvešanas termiņš

1.   Muitas dienesti nosaka, kādā termiņā preces, kas ievestas pārstrādei vai pārstrādātie produkti nododami attiecīgai muitas procedūrai, ja vien tie netiek iznīcināti, neatstājot pārpalikumus.

Šis termiņš sākas tajā dienā, kad ārpuskopienas preces tiek nodotas procedūrā “ievešana pārstrādei” un tā noteikšanai jāņem vērā laiks, kāds nepieciešams pārstrādes darbību veikšanai un pārstrādes produktu iesniegšanai konkrētajai muitas procedūrai.

2.   Muitas dienesti var piešķirt 1. daļā minētā termiņa pagarinājumu, ja atļaujas turētājs iesniedz pienācīgi pamatotu lūgumu.

Atļaujā var norādīt, ka termiņš, kas sākas kāda kalendārā mēneša vai ceturkšņa laikā, beidzas nākamā kalendārā mēneša vai attiecīgi ceturkšņa pēdējā dienā.

3.   Agrīnas izvešanas gadījumos saskaņā ar 149. panta 2. punkta b) apakšpunktu, muitas dienesti nosaka termiņu, kurā ārpuskopienas preces jādeklarē procedūrai. Šis termiņš sākas dienā, kad pieņemta izvešanas deklarācija attiecībā uz kompensācijas produktiem, kas iegūti no attiecīgajām līdzvērtīgajām precēm.

179. pants

Pagaidu izvešana tālākai pārstrādei

Saņemot muitas dienestu iepriekšēju atļauju, dažas vai visas preces, kas “ievestas pārstrādei” vai pārstrādātos produktus, var uz laiku izvest tālākai pārstrādei ārpus Kopienas muitas teritorijas saskaņā ar procedūras “izvešana pārstrādei” nosacījumiem.

3. iedaļa

Izvešana pārstrādei

180. pants

Joma

1.   Procedūrā “izvešana pārstrādei” esošas Kopienas preces uz laiku var izvest no Kopienas muitas teritorijas pārstrādei. Pārstrādes procesā iegūtos produktus var izlaist brīvam apgrozījumam ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

2.   Procedūru “izvešana pārstrādei” nepiemēro tādām Kopienas precēm,

a)

kuru izvešana saistīta ar ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atlaišanu;

b)

kuras pirms izvešanas ir izlaistas brīvam apgrozījumam ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem sakarā ar to galapatēriņu, kamēr ir spēkā nosacījumi šāda atvieglojuma piešķiršanai, līdz tiek izpildīti šāda galapatēriņa mērķi, ja vien preces netiek izvestas remontēšanai;

c)

kuru izvešana ir par iemeslu eksporta kompensācijas piešķiršanai;

d)

kurām tiek piešķirtas citādas nekā c) apakšpunktā minētās finansiālas priekšrocības, minētās preces izvedot atbilstīgi kopējai lauksaimniecības politikai.

3.   Ja kompensācijas produkti tiek deklarēti izlaišanai brīvam apgrozījumam, 1. punktā paredzēto pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir vienīgi pēc atļaujas turētāja pieprasījuma.

4.   Gadījumos, uz kuriem neattiecas 181. un 182. pants un ja ir iesaistīti nodokļi atbilstoši preces vērtībai, ievedmuitas nodokli aprēķina pamatojoties uz pārstrādes operācijas izmaksām, kas veikta ārpus Kopienas muitas teritorijas.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem pasākumus, ar kuriem izstrādā noteikumus šādu aprēķinu veikšanai un noteikumus attiecībā uz īpašiem nodokļiem.

5.   Muitas dienesti nosaka termiņu, kurā uz laiku izvestās preces jāieved atpakaļ Kopienas muitas teritorijā pārstrādāta produkta veidā un jāizlaiž brīvam apgrozījumam, lai varētu saņemt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa. Tās var pagarināt šo termiņu pamatojoties uz pamatotu pilnvaras turētāja iesniegumu.

181. pants

Labotās preces

1.   Ja pārstrādes darbību mērķis ir pagaidām izvedamās preces salabot, tās izlaiž brīvam apgrozījumam, pilnīgi atbrīvojot no ievedmuitas nodokļiem, ja muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka preču labošana izdarīta bez atlīdzības, pamatojoties uz līgumā vai noteikumos paredzētajām garantijas saistībām, vai ražošanas defekta dēļ.

2.   1. punktu nepiemēro, ja defekts ņemts vērā, attiecīgās preces pirmo reizi izlaižot brīvam apgrozījumam.

182. pants

Standarta apmaiņas sistēma

1.   Saskaņā ar standarta apmaiņas sistēmas nosacījumiem, ievestu produktu (turpmāk tekstā — “atvietotāju produktu”) var, saskaņā ar 2. līdz 5. daļu ļauj izmantot kompensācijas produkta vietā.

2.   Muitas dienesti ļauj standarta apmaiņas sistēmu izmantot, ja pārstrādes darbībās ietilpst tādu Kopienas preču labošana, kuras nav pakļautas kopējai lauksaimniecības politikai vai īpašiem pasākumiem attiecībā uz atsevišķām lauksaimniecības ražojumu pārstrādes precēm.

3.   Atvietotājiem produktiem ir tas pats astoņu ciparu Kombinētās nomenklatūras kods, tāda pati tirdznieciskā kvalitāte un tādas pašas tehniskās īpašības kā pagaidām izvedamajām precēm, ja attiecīgā labošana būtu izdarīta pēdējām.

4.   Ja pagaidām izvedamās preces pirms izvešanas ir lietotas, arī atvietotājiem produktiem jābūt lietotiem.

Tomēr muitas dienesti var pieļaut izņēmumus no šā noteikuma, ja atvietotājs produkts ir piegādāts bez atlīdzības vai nu saskaņā ar līgumā vai noteikumos paredzētām garantijas saistībām, vai ražošanas defekta dēļ.

5.   Nosacījumus, kas būtu piemērojami pārstrādes produktiem, piemēro kompensācijas produktiem.

183. pants

Atvietotāju produktu iepriekšēja ievešana

1.   Muitas dienesti to noteiktā kārtībā atļauj atvietotājus produktus ievest pirms pagaidām izvedamo preču izvešanas.

Šādas atvietotāju iepriekšējas ievešanas gadījumā ir jādod nodrošinājums, kas sedz ievedmuitas nodokļu summu, kura būtu maksājama, ja saskaņā ar 2. punktu preces ar trūkumiem netiktu izvestas.

2.   Iepriekšējas ievešanas gadījumā preces ar trūkumiem ir jāizved divu mēnešu laikā pēc dienas, kad muitas dienesti pieņēmuši iesniegto deklarāciju par atvietotāju produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam.

3.   Tomēr izņēmuma gadījumos, ja preces ar trūkumiem nav iespējams izvest 2. punktā minētajā termiņā, muitas dienesti pēc attiecīgās personas pieprasījuma var pagarināt 1. punktā minēto termiņu.

VIII SADAĻA

PREČU IZVEŠANA NO KOPIENAS MUITAS TERITORIJAS

1. NODAĻA

PRECES, KAS ATSTĀJ KOPIENAS MUITAS TERITORIJU

184. pants

Izvešanas deklarācijas iesniegšana

1.   Preces, ko nolemts izvest no Kopienas muitas teritorijas, jāatspoguļo izvešanas deklarācijā, kuru iesniedz kompetentai muitas iestādei pirms preces tiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

Tomēr 1. daļa neattiecas uz precēm, kuras ved ar transporta līdzekļiem, kuri tikai šķērso Kopienas muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai gaisa telpu, tajā neapstājoties.

2.   Ja saskaņā ar 188. pantu ir nepieciešama muitas deklarācija vai atkal izvešanas paziņojums, šai deklarācijai vai paziņojumam ir jāatbilst izvešanas deklarācijai.

Ja netiek prasīta ne muitas deklarācija, ne atkal izvešanas paziņojums, izvešanas deklarācijai jābūt izvešanas kopsavilkuma formā saskaņā ar 189. pantu.

3.   Izvešanas deklarācijā jābūt vismaz tiem datiem, kas nepieciešami izvešanas kopsavilkuma deklarācijai.

185. pants

Pasākumi, ar kuriem nosaka konkrētus gadījumus

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem par:

a)

gadījumiem un apstākļiem, kuros preces, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, netiek pakļautas izvešanas deklarācijai;

b)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem var atcelt vai piemērot prasību iesniegt izvešanas deklarāciju;

c)

termiņus, kādos iesniedzama izvešanas deklarācija pirms preces tiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas;

d)

jebkuriem izņēmumiem un izmaiņām c) apakšpunktā minētajos termiņos;

e)

kompetentas muitas iestādes noteikšanu, kurā iesniedzama izvešanas deklarācija un kurā veic riska analīzi un tiek veiktas riska eksporta un izvešanas pārbaudes.

Pieņemot šos nosacījumus, jāņem vērā:

a)

īpaši apstākļi;

b)

šo nosacījumu piemērošana noteiktiem preču pārvadāšanas veidiem, transporta vai uzņēmēju veidiem;

c)

starptautiski nolīgumi, kuri paredz noteiktus drošības pasākumus.

186. pants

Formalitātes un muitas uzraudzība

1.   Preces, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, ir pakļautas muitas izvešanas procedūrai, tajā skaitā:

a)

ievedmuitas atmaksai vai atlaišanai vai eksporta kompensācijas maksāšanai;

b)

izvedmuitas nodokļa iekasēšanai;

c)

spēkā esošajām PVN un akcīzes noteikumiem;

d)

ierobežojumu un izliegumu piemērošanai, ko pamato ar sabiedrības morāles normām, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, zvejas saudzēšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību, tajā skaitā medikamentu sagatavju, viltotu preču un naudas kontroli, ko izved no Kopienas.

2.   Preces, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, ir pakļautas muitas uzraudzībai un var tikt pārbaudītas.

Ja nepieciešams, muitas dienesti var noteikt maršrutu, pa kuru precēm jāatstāj Kopienas muitas teritorija , un to, cik ilgā laikā tās jāizved no minētās teritorijas .

3.   Izvešanas atļauja precēm kas tiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas, var tikt piešķirta tikai tad, ja tās ir tādā pašā stāvoklī kā izvešanas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

4.   Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktu pieņem pasākumus šā panta 1., 2. un 3. punkta īstenošanai.

2. NODAĻA

IZVEŠANA

187. pants

Kopienas preces

Kopienas precēm, ko izved no Kopienas muitas teritorijas, piemēro eksporta procedūru.

Pirmā daļa neattiecas uz šādām precēm:

a)

preces, kam piemēro galapatēriņa vai “izvešana pārstrādei” procedūru;

b)

preces, kam piemēro iekšējā tranzīta procedūru vai kas uz laiku atstāj Kopienas muitas teritoriju saskaņā ar 109. pantu.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktu pieņem pasākumus, kas nosaka eksporta formalitātes, kas piemērojamas precēm, kam piemēro galapatēriņa vai “izvešana pārstrādei” procedūru.

188. pants

Ārpuskopienas preces

1.   Ārpuskopienas precēm, ko izved no Kopienas muitas teritorijas, piemēro atkārtotas izvešanas paziņojumu, kurš iesniedzams kompetentā muitas iestādē, un izvešanas formalitātēm.

2.   110.-124. pantu mutatis mutandis piemēro atpakaļievešanas paziņojumam.

3.   1. daļu nepiemēro šādām precēm:

a)

precēm, kam piemēro ārējā tranzīta procedūru un kuras tikai izved caur Kopienas muitas teritoriju;

b)

precēm, kuras ved cauri vai tieši izved no brīvās zonas;

c)

precēm, kurām piemēro pagaidu uzglabāšanas procedūru un kas eksportētas tieši no pilnvarotas pagaidu uzglabāšanas vietas.

189. pants

Izejas kopsavilkuma deklarācija

1.   Ja Kopienas vai ārpuskopienas preces iecerēts izvest no Kopienas muitas teritorijas un nav nepieciešama muitas deklarācija vai atpakaļ ievešanas paziņojums, tad saskaņā ar 184. pantu kompetentā muitas iestādē iesniedzama izvešanas kopsavilkuma deklarācija .

2.    Izejas kopsavilkuma deklarācija sagatavojama elektroniski. Var izmantot arī tirdzniecības, ostas vai transporta informāciju, ar nosacījumu, ka tajā ir nepieciešamie dati izejas kopsavilkuma deklarācijai.

Izņēmuma gadījumos muitas dienesti var pieņemt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju papīra formātā, pieņemot, ka tā ietver to pašu riska vadības līmeni, kāds piemērots izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, kas sagatavota elektroniski, un ka tiek izpildītas prasības par šādu datu apmaiņu ar citām muitas iestādēm.

Muitas dienesti var atļaut izvešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā iesniegt paziņojumu, gūstot iespēju piekļūt kopsavilkuma deklarācijas datiem komersanta datorsistēmā.

3.   Izejas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz kāda no šādām personām:

a)

persona, kas izved preces vai uzņemas atbildību par preču transportēšanu ārā no Kopienas muitas teritorijas;

b)

eksportētājs vai preču nosūtītājs vai cita persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā rīkojas a) apakšpunktā minētās;

c)

jebkura persona, kura var uzrādīt apskatāmās preces vai var likt tās uzrādīt kompetentam muitas dienestam.

4.     Ja izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz cita persona, kas nav tāda transportlīdzekļa izmantotājs, ar kuru preces izved no Kopienas muitas teritorijas, šim transportlīdzekļa izmantotājam 186. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteiktajos termiņos kompetentā muitas iestādē ir jāiesniedz izvešanas paziņojums kravas manifesta veidā, kravas pavadzīme vai kravas saraksts, kurā ir visu to transportēto preču identifikācijai nepieciešamie dati, uz kurām attiecas izvešanas kopsavilkuma deklarācija.

Šā panta 2. punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro šā panta pirmajai daļai.

Komisija saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka:

a)

kādiem datiem jābūt izvešanas paziņojumā;

b)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem izvešanas paziņojumu var nepieprasīt vai pieņemt;

c)

izņēmuma noteikumus attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā minēto termiņu un tā grozīšanu;

d)

kompetentas muitas iestādi, kurā jāiesniedz vai kuras rīcībā jānodod izvešanas paziņojums.

Pieņemot šos pasākumus, jāņem vērā:

a)

īpaši apstākļi;

b)

šo pasākumu piemērošana noteiktiem preču plūsmu veidiem, transporta veidiem vai komersantu klasifikācijai;

c)

starptautiskie nolīgumi, kuros paredzēti īpaši drošības pasākumi.

190. pants

Izmaiņu veikšana izejas kopsavilkuma deklarācijā

Pēc deklarētāja lūguma viņam tiek atļauts izejas kopsavilkuma deklarācijā pēc tās pieņemšanas muitā grozīt vienu vai vairākus datus.

Tomēr grozījumi nav pieļaujami, ja atļauja tiek prasīta pēc tam, kad muitas dienesti:

a)

ir paziņojušas personai, kas iesniegusi kopsavilkuma deklarāciju par nodomu pārbaudīt preces;

b)

ir konstatējušas, ka attiecīgie dati nav patiesi;

c)

ir atlaidušas preces.

Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar nosacījumiem, kas nosaka izņēmumus šā panta 2. daļas c) apakšpunktam.

3. NODAĻA

ATBRĪVOJUMS NO IEVEDMUITAS NODOKĻA

191. pants

Pagaidu eksports

1.   Kopienas preces var uz laiku izvest no Kopienas muitas teritorijas un saņemt atpakaļ ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu.

2.   Komisija saskaņā ar 194. panta 3. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus šās regulas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ar pasākumiem šā panta 1.daļas īstenošanai.

IX SADAĻA

MUITAS KODEKSA KOMITEJA UN GALA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

MUITAS KODEKSA KOMITEJA

192. pants

Turpmāki ieviešanas pasākumi

Papildus šajā kodeksā noteiktajiem ieviešanas pasākumiem, Komisijai saskaņā ar 194. panta 2. punktā noteikto kārtību jāveic pasākumi, lai izstrādātu:

a)

dalībvalstu muitas sistēmu savstarpējās savietojamības noteikumus un standartus, lai uzlabotu sadarbību elektronisko datu apmaiņā starp muitas dienestiem , starp muitas dienestiem un citām kompetentajām iestādēm, kā arī muitas dienestiem un uzņēmējiem;

b)

gadījumus un nosacījumus, pie kuriem Kopiena var pieņemt lēmumus, pieprasot dalībvalstīm atcelt vai mainīt lēmumus;

c)

ja nepieciešams, jebkurus citus ieviešanas pasākumus, tostarp, ja Kopiena uzņemas saistības un pienākumus saistībā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem ir nepieciešama Kodeksa noteikumu pieņemšana.

193. pants

Paskaidrojošas piezīmes un vadlīnijas

1.   Saskaņā ar 194. panta 4. punktā noteikto kārtību Komisijai jāpieņem:

a)

šā kodeksa paskaidrojošās piezīmes un nosacījumi tā ieviešanai, kā arī 42. pantā minētie izcelsmes noteikumi;

b)

vadlīnijas, sniedzot Kopienai šī kodeksa nosacījumu un citu muitas likumdošanas aktu izklāstu.

2.     Šādas paskaidrojošas piezīmes un pamatnostādnes par šīs regulas īstenošanas noteikumiem iekļauj kā pielikumus.

194. pants

Komiteja

1.   Komisiju atbalsta Muitas kodeksa komiteja (turpmāk saukta “Komiteja”).

2.   Atsaucēs uz šo punktu, piemērojami Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pants, ar kuriem veikta atsauce uz šā lēmuma 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais periods ir viens mēnesis.

3.     Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantu, 1.-4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

4.   Atsaucēs uz šo punktu, piemērojami Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pants, ar kuriem veikta atsauce uz šā lēmuma 8. pantu.

195. pants

Turpmāki jautājumi

Komiteja var izskatīt jebkuru ar šo Kodeksu vai ar to īstenošanu pieņemto pasākumu saistītu jautājumu, kuru ierosina tās priekšsēdētājs pēc Komisijas ierosinājuma vai dalībvalsts pārstāvja lūguma un kas jo īpaši ir saistītas ar:

a)

jebkurām problēmām, kas radušās piemērojot muitas likumdošanu;

b)

par Kopienas iesaistīšanos komisijās, darba grupās un paneļos, kas saistīti ar vai ir starptautisku līgumu satvarā attiecībā uz muitas likumdošanu.

2. NODAĻA

GALA NOTEIKUMI

196. pants

Atceltās regulas

Ar šo tiek atceltas Regula (EEK) Nr. 3925/91, Regula (EEK) Nr. 2913/92, Regula (EK) Nr. 82/2001 un Regula (EK) Nr. 1207/2001.

Atsauces uz atceltajām regulām skaidrojamas kā atsauces uz šo regulu un lasāmas kopā ar Pielikumā pievienoto savstarpējās saistības tabulu.

197. pants

Ziņojumi par muitas sodiem

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai vēlākais līdz … (*) spēkā esošos valsts noteikumus saskaņā ar 22. pantu un nekavējoties paziņo par to turpmākajiem grozījumiem.

2.   Dalībvalstis līdz katra kalendārā gada beigām nosūta Komisijai ziņojumu par 22. panta piemērošanu saskaņā ar Komisijas noteiktajiem norādījumiem.

198. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C …

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra nostāja.

(3)  KOM(2004)0544, 9.8.2004.

(4)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005, (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).

(5)  OV L 86, 3.4.2003., 21. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/485/EK (OV L 162, 30.4.2004, 113. lpp.).

(6)  KOM(2003)0452, 24.7.2003.

(7)   OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.

(8)  OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/106/EK (OV L 359, 4.12.2004, 30. lpp.).

(9)  OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/69/EK ( OV L 221, 12.8.2006., 9. lpp. ).

(10)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(11)  OV L 374, 31.12.1991., 4. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(12)  OV L 20, 20.1.2001., 1. lpp.

(13)  OV L 165, 21.6.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1617/2006 (OV L 300, 31.10.2006., 5. lpp.).

(14)  OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

(15)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1758/2006 (OV L 335, 1.12.2006., 1. lpp.).

(16)  OV L 118, 25.5.1995, 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 476/97 (OV L 75, 15.3.1997., 1. lpp.).

(17)  OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

(*)  Divi mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

PIELIKUMS

1. korelācijas tabula: jaunā regula > Regula (EEK) 2913/92

Jaunais pants

Iepriekšējie panti Regulā 2913/92

Jaunais pants

Reg. 2913/92

1

jauns

47

jauns

2

2

48

jauns

3

3

49

201

4

1, 4

50

216

5

jauns + 15

51

202, 203, kādreizējais 204, 206

6

jauns

52

143(2), kādreizējais 144, 208

7

jauns

53

209

8

11

54

210, 211

9

14 + 199 CCIP

55

212

10

jauns

56

213

11

5(1)(2) & (3)

57

121, 122, kādreizējais 144, 214

12

5(4)

58

112, 121, 122, 135, 136, kādreizējais 144, 178

13

jauns

59

jauns

14

5a (1)

60

215(1)(2) & (4)

15

5a (2)

61

189, 191

16

5a (2)

62

192(1)

17

kādreizējais 250

63

190, 192(2)

18

ex 250

64

193, 194, 197

19

8

65

196

20

9

66

195

21

12

67

94 (1)-(4)

22

jauns

68

94 (5)(6)(7)

23

246

69

198

24

243

70

199

25

244

71

215(3), 217

26

245

72

221 (1) & (2)

27

13

73

221 (3) & (4)

28

jauns

74

217, 220 (2) a & c

29

kādreizējais 78

75

218, 219 (2) & 220(1)

30

Reg. 3925/91

76

jauns

31

16

77

222

32

11(2)

78

223, 231

33

18, 35

79

224, 225, 226

34

17

80

227

35

19

81

228

36

20 (1)-(5), 21

82

229, 230

37

20 (6)

83

232, 214 (3)

38

22

84

235, 241, 242

39

23, 24

85

237, 239, 240

40

26

86

236

41

jauns

87

238

42

27

88

220(2)(b), 236

43

28, 36

89

239

44

29, 32, 36

90

jauns

45

30, 32(1)(e), 33

91

jauns

46

31

92

150(2), kādreizējais 204, 205, 206, 207, 212a, 233, 234

93

36a, 36b (1)

147

90, 103

94

36b (1)-(4)

148

91(3), 111

95

36b (5)

149

109, 173(b)

96

36c

150

kādreizējais 114, kādreizējais 115

97

37, 42, 58(2)

151

92, 97, 98(3), 109(4), 115(2), 120, 131, 142(2), 146(2), 165

98

38(1)-(4)

152

91

99

38(5)

153

93, 163, 164

100

39

154

jauns

101

40, 41

155

95, 96

102

46, 47

156

93

103

48, 49, 58(1)

157

98, 166

104

50

158

101, 102

105

54

159

108, 110, 171

106

55

160

50, 51(2), 53

107

Kādreizējais CCIP 313. pants

161

51(1), 52

108

83

162

99, 110

109

164

163

106

110

59

164

167(1)-(3), 168 (1) & (2)

111

60

165

167 (4), 172

112

61, kādreizējais 77

166

173

113

62, 76(1)a, 77

167

kādreizējais 169, 170

114

63, 67

168

169, kādreizējais 170

115

64

169

175

116

65

170

177, 181

117

66

171

180

118

68, kādreizējais 250

172

137, 139

119

69

173

140

120

70

174

141, 142

121

71, kādreizējais 250

175

143 (1) & (2)

122

72, kādreizējais 250

176

82

123

73

177

119

124

74

178

130, kādreizējais 114

125

76 (1) & (4)

179

118

126

76(1)(c)

180

123

127

jauns

181

145, 146, 149, 150, 151, 153(2)

128

76(2) & (3)

182

152

129

jauns

183

154, 155, 156

130

81

184

154 (4), 157

131

56

185

182a

132

57, 75, 78(3)

186

182b, kādreizējais 182c, 161(4) & (5)

133

kādreizējais 182

187

kādreizējais 161, 162, 183

134

jauns

188

161(1), (2)

135

79

189

182, kādreizējais 182c

136

185(1)

190

kādreizējais 182c, 182d

137

185(2)

191

182d(4)

138

186

192

jauns

139

187

193

184 + Reg. 918/83

140

188

194

247, 248

141

184 + Reg. 918/83

195

jauns

142

84

196

247a, 248a

143

85, 86, 87, 88, 94, 95, 100, 104, 116, 117, 132, 133, 138, 147, 148

197

249

144

jauns

198

251, 252

145

105, 106 (3), 107, 176

199

253

146

89, 92


2. korelācijas tabula: iepriekšējā regula (EEK) 2913/92 > jaunā regula

Reg. 2913/92

Jaunais pants

Reg. 2913/92

Jaunais pants

1

4

44

Atcelts

2

2

45

Atcelts

3

3

46

102

4

4

47

102

5

11, 12

48

103

5a

14, 15, 16

49

103

6

17

50

104, 160

7

17

51

160, 161

8

19

52

161

9

20

53

160

10

17

54

105

11

8, 32

55

106

12

21

56

131

13

27

57

103

14

9

58

97, 103

15

5

59

110

16

31

60

111

17

34

61

112

18

33

62

113

19

35

63

114

20

36, 37

64

115

21

36

65

116

22

38

66

117

23

39

67

114

24

39

68

118

25

Atcelts

69

119

26

40

70

120

27

42

71

121

28

43

72

122

29

44

73

123

30

45

74

124

31

46

75

132

32

44, 45

76

113, 125, 126, 128

33

45

77

112, 113

34

47

78

29

35

33

79

135

36

44

80

Atcelts

36a

93

81

130

36b

93, 94, 95

82

176

36c

96

83

108

37

97

84

142

38

98, 99

85

143

39

100

86

143

40

101

87

143

41

101

88

143

42

97

89

146

43

Atcelts

90

147

91

148, 152

141

174

92

146, 151

142

174, 151

93

153, 156

143

53, 175

94

67, 68, 143

144

52, 57, 58

95

143, 155

145

181

96

155

146

151, 181

97

151

147

143

98

151, 157

148

143

99

162

149

181

100

143

150

181

101

158

151

181

102

158

152

92, 182

103

147

153

181

104

143

154

183, 184

105

145

155

183

106

145, 163

156

183

107

145

157

184

108

159

158

Atcelts

109

149, 151

159

Atcelts

110

159, 162

160

Atcelts

111

148

161

186, 187, 188

112

58

162

187

113

Atcelts

163

153

114

150, 178

164

109, 153

115

150, 151

165

151

116

143

166

157

117

143

167

164, 165

118

179

168

164

119

177

168a

Atcelts

120

151

169

167, 168

121

57, 58

170

167, 168

122

57, 58

171

159

123

180

172

165

124

Atcelts

173

149, 166

125

Atcelts

174

Atcelts

126

Atcelts

175

169

127

Atcelts

176

145

128

Atcelts

177

170

129

Atcelts

178

58

130

178

179

Atcelts

131

151

180

171

132

143

181

170

133

143

182

133, 189

134

Atcelts

182a

185

135

58

182b

186

136

58

182c

186, 189, 190

137

172

182d

190, 191

138

143

183

187

139

172

184

141, 193

140

173

185

136, 137

186

138

220

74, 75, 88

187

139

221

72, 73

188

140

222

77

189

61

223

78

190

63

224

79

191

61

225

79

192

62, 63

226

79

193

64

227

80

194

64

228

81

195

66

229

82

196

65

230

82

197

64

231

78

198

69

232

83

199

70

233

92

200

Atcelts

235

84

201

49

236

86, 88

202

51

237

85

203

51

238

87

204

51, 92

239

85, 89

205

92

240

85

206

51, 92

241

84

207

92

242

84

208

52

243

24

209

53

244

25

210

54

245

26

211

54

246

23

212

55

247

194

212a

92

247a

196

213

56

248

194

214

57, 83

248a

196

215

60, 71

249

197

216

50

250

18, 118, 121, 122

217

74

251

198

218

75

252

198

219

75

253

199


3. korelācijas tabula: atceltā regula > jaunā regula

Iepriekšējā regula

Jaunais pants

(EEK) Nr. 918/83

141 & 193 pants

(EEK) Nr. 3925/91

30. pants

(EK) Nr. 82/2001

42. pants

(EK) Nr. 1207/2001

42. pants

P6_TA(2006)0546

Barības maisījumu aprite ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izdara labojumus Direktīvā 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti (COM(2006)0340 — C6-0209/2006 — 2006/0117(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0340) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0209/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0411/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2006)0117

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2006/EK, ar kuru groza Direktīvu 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/2/EK (2) 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu grozīja Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti (3). Ar šo noteikumu Direktīvas 79/373/EEK 5. panta 1. punktam pievienoja apakšpunktu, ar ko barības maisījumu ražotājiem noteica pienākumu pēc klienta pieprasījuma paziņot precīzu barības maisījuma sastāvu.

(2)

Eiropas Kopienu Tiesa nolēmumā, kas 2005. gada 6. decembrī sniegts apvienotajās lietās C-453/03, C-11/04, C-12/04 un C-194/04 (4), pasludināja Direktīvas 2002/2/EK 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu par spēkā neesošu, ievērojot proporcionalitātes principu.

(3)

Saskaņā ar Līguma 233. pantu institūcijām, kuru izdotais akts atzīts par spēkā neesošu, jāveic nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu Tiesas nolēmumu.

(4)

Mērķis nodrošināt drošību dzīvnieku barības jomā šobrīd tiek sasniegts, inter alia, īstenojot Regulu (EK) Nr. 178/2002 (5) un Regulu (EK) Nr. 183/2005 (6).

(5)

Dalībvalstīs vairāki tiesas nolēmumi ir veicinājuši atšķirīgu un nevienlīdzīgu Direktīvas 2002/2/EK izpildi, un vairākas attiecīgās lietas patlaban ir nodotas izskatīšanai attiecīgo dalībvalstu tiesās.

(6)

Eiropas Parlaments un Padome patlaban atsakās izdarīt plašākus grozījumus pamata tiesību aktā, jo Komisija saistībā ar vienkāršošanas programmu ir apsolījusi līdz 2007. gada vidum izstrādāt priekšlikumus dzīvnieku barības tiesību aktu visaptverošai reformai. Padome un Eiropas Parlaments gaida, ka šajā sakarā atkārtoti pilnībā izvērtē jautājumu par tā dēvēto sastāvvielu atklātu norādi un ka Komisija izstrādā jaunus priekšlikumus, ievērojot gan lauksaimnieku interesi saņemt precīzu un detalizētu informāciju par barības maisījuma sastāvdaļām, gan ražotāju interesi pietiekami nosargāt uzņēmuma ražošanas noslēpumus.

(7)

Ar Direktīvas 2002/2/EK 1. panta 5. punktu, ar kuru Direktīvas 79/373/EEK 12. pantam pievieno otro daļu, paredz barības maisījumu ražotājiem pienākumu iesniegt par oficiālu pārbaužu veikšanu atbildīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma visus dokumentus, kuros norādīts apritei paredzētā barības maisījuma sastāvs un ar kuru palīdzību var pārbaudīt marķējumu pareizību.

(8)

Tādēļ Direktīva 2002/2/EK būtu jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvu 2002/2/EK ar šo groza šādi:

1)

Svītro 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2)

Direktīvas 1. panta 6. punktā Direktīvas 79/373/EEK 15.a panta tekstu aizstāj ar šo:

“15.a pants

Vēlākais 2006. gada 6. novembrī, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to pasākumu īstenošanu, kas ieviesti ar 5. panta 1. punkta j) apakšpunktu un 5. panta 5. punkta d) apakšpunktu un 5. c pantu, un 12. panta otro daļu, jo īpaši attiecībā uz barības sastāvdaļu daudzumu norādi svara procentu veidā uz barības maisījumu marķējuma, ietverot pieļaujamo pielaidi, ziņojumam pievienojot jebkurus priekšlikumus, kas paredzēti šo pasākumu uzlabošanai.”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs


(1)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra Nostāja.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/2/EK (2002. gada 28. janvāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti (OV L 63, 6.3.2002., 23. lpp.).

(3)  OV L 86, 6.4.1979., 30. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(4)  ABNA and Others; ECR [2005] I-10423.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības (OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.).

P6_TA(2006)0547

Statistika par ārvalstu saistītajiem uzņēmumiem ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistīto uzņēmumu struktūru un darbību (KOM(2005)0088 — C6-0084/2005 — 2005/0016(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0088) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedz priekšlikumu (C6-0084/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0332/2005);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2005)0016

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007 attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistīto uzņēmumu struktūru un darbību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Regulāra un labas kvalitātes Kopienas statistikas informācija par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību visā ekonomikā ir būtiska, lai adekvāti novērtētu ārvalstu kontrolētu uzņēmumu ietekmi Eiropas Savienības ekonomikā. Tas atvieglos arī iekšējā tirgus efektivitātes uzraudzību un pakāpenisku ekonomiku integrāciju globalizācijas kontekstā. Šajā kontekstā starpvalstu uzņēmumiem ir noteicošā nozīme, taču ārvalstu kontrole var ietekmēt arī mazos un vidējos uzņēmumus.

(2)

Vispārējā nolīguma par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un nolīguma par tirdzniecības aspektiem intelektuālā īpašuma jautājumos (TRIPS) īstenošana un pārskatīšana, kā arī pašreizējās un nākotnes sarunas par citiem nolīgumiem nosaka nepieciešamību pēc attiecīgās statistikas informācijas, kam ir jābūt pieejamai, lai palīdzētu sarunu procesā.

(3)

Lai izstrādātu ekonomikas, konkurences, uzņēmumu, izpētes, tehniskās attīstības un nodarbinātības politikas, liberalizācijas procesa kontekstā ir nepieciešama statistikas informācija par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, lai novērtētu tiešo un netiešo ārvalstu kontroles ietekmi uz nodarbinātību, darba samaksu un produktivitāti konkrētās valstīs un sektoros.

(4)

Informācija, ko sniedz saskaņā ar esošiem Kopienas tiesību aktiem vai kas ir pieejama dažādās dalībvalstīs, ir nepilnīga vai nepietiekami salīdzināma, lai to varētu izmantot kā drošu pamatu Komisijas darbam.

(5)

Regula (EK) Nr. 184/2005 (3) nosaka kopējo struktūru sistemātiskai Kopienas statistikas sagatavošanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Tā kā maksājumu bilances statistika tikai daļēji ietver to informāciju, kas ir iekļauta GATS, ir būtiski nodrošināt, lai regulāri tiktu sagatavota detalizēta statistikas informācija par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem.

(6)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 58/97 (1996. gada 20. decembris) par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (4) un Padomes Regula (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (5) izveidoja kopējo struktūru, lai savāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par uzņēmējdarbības struktūru un darbību Kopienā.

(7)

Lai apkopotu nacionālos kontus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (6), ir vajadzīga salīdzināma, pilnīga un uzticama uzņēmējdarbības statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem.

(8)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko pakalpojumu tirdzniecības statistikas rokasgrāmata, Starptautiskā valūtas fonda Maksājumu bilances rokasgrāmata (5. izdevums), Ārvalstu tiešo ieguldījumu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) etalondefinīcija un ESAO Rokasgrāmata par ekonomikas globalizācijas raksturlielumiem kopīgi paredz vispārējos noteikumus par starptautiskās salīdzināmās statistikas apkopošanu attiecībā uz ārvalstu saistītiem uzņēmumiem.

(9)

Īpašas Kopienas statistikas izveidi paredz noteikumi, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (7).

(10)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, kopīgu statistikas standartu izveide, lai sagatavotu salīdzināmu statistikas informāciju par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(11)

Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(12)

Jo īpaši Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pielāgot I un II pielikumā ietvertās definīcijas, III pielikumā noteiktos detalizētas informācijas līmeņus, kā arī veikt jebkurus saistītos grozījumus I un II pielikumā, lai īstenotu ievadpētījumu rezultātus un noteiktu pienācīgus kopējus kvalitātes standartus, kā arī kvalitātes ziņojumu saturu un regularitāti. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus vai papildinātu šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kura noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(13)

Ir notikušas konsultācijas ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom  (9), un Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2006/856/EK (10),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vienotu sistēmu, lai sistemātiski veidotu Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a)

“ārvalstu saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kas ir rezidents valstī, kura apkopo informāciju, un ko kontrolē institucionāla vienība, kura neatrodas šajā valstī, kas apkopo informāciju, vai arī uzņēmums, kas nav rezidents valstī, kura apkopo informāciju, un ko kontrolē institucionālā vienība, kura ir rezidents valstī, kas apkopo informāciju;

b)

“kontrole” nozīmē spēju noteikt uzņēmuma vispārējo politiku, nepieciešamības gadījumā izvēloties atbilstīgas personas. Šajā sakarā tiek uzskatīts, ka uzņēmums B kontrolē uzņēmumu A, ja B vai nu tieši, vai netieši kontrolē vairāk nekā pusi no akcionāru balsstiesībām vai arī vairāk nekā pusi no daļām;

c)

“ārvalstu kontrole” nozīmē, ka kontrolējošā institucionālā vienība atrodas citā valstī, nevis tajā, kurā rezidents ir tā institucionālā vienība, kuru tā kontrolē;

d)

“filiāles” ir vietējās vienības, kas neveido atsevišķas juridiskas vienības, kuras ir atkarīgas no ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem. Pret tām attiecas kā pret kvazikapitālsabiedrībām Regulas (EEK) Nr. 696/93 pielikuma III sadaļas B. apakšiedaļas 3. punkta f) apakšpunkta nozīmē;

e)

“ārvalstu saistītu uzņēmumu statistika” ir statistika, kas raksturo ārvalstu saistītu uzņēmumu vispārējo darbību;

f)

“iekšējā statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem” nozīmē statistiku, kas raksturo to ārvalstu saistītu uzņēmumu darbību, kuri ir rezidenti valstī, kas apkopo informāciju;

g)

“ārējā statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem” nozīmē statistiku, kas raksturo to ārvalstu saistītu uzņēmumu darbību ārvalstīs, kurus kontrolē institucionāla vienība, kas atrodas valstī, kura apkopo informāciju;

h)

“galīgā ārvalstu saistīta uzņēmuma kontrolējošā institūcija” ir institucionāla vienība, kas ir viena no ārvalsts saistītu uzņēmumu kontrolējošajām vienībām, ko nekontrolē cita institucionālā vienība;

i)

“uzņēmums”, “vietēja vienība” un “institucionāla vienība” ir jēdzieni, kam katram ir tāda pati nozīme, kā Regulā (EEK) Nr. 696/93.

3. pants

Datu iesniegšana

Dalībvalstis Komisijai (Eurostat) iesniedz datus par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem attiecībā uz raksturlielumiem, ekonomiskai darbībai un ģeogrāfiskam iedalījumam, kā tas noteikts I, II un III pielikumā.

4. pants

Datu avoti

1.   Dalībvalstis, ievērojot 6. pantā paredzētos nosacījumus attiecībā uz kvalitāti, apkopo informāciju, kas tiek pieprasīta saskaņā ar šo regulu, izmantojot visus avotus, ko tās uzskata par piemērotiem un atbilstīgiem.

2.   Fiziskajām un juridiskajām personām, kurām tiek prasīts sniegt informāciju, sniedzot atbildi, ievēro termiņus un definīcijas, ko noteikušas valsts institūcijas, kuras ir atbildīgas par datu apkopošanu dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu.

3.   Ja pieprasītos datus nav iespējams savākt ar saprātīgām izmaksām, var nosūtīt visprecīzākos novērtējumus, tostarp nulles punkta vērtības.

5. pants

Ievadpētījumi

1.   Komisija sastāda programmu ievadpētījumiem, kas brīvprātīgi jāveic valsts iestādēm Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta nozīmē par papildu mainīgajiem lielumiem un iedalījumu iekšējai un ārējai statistikai par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem.

2.   Šos ievadpētījumus veic, lai novērtētu datu vākšanas relevanci un pamatotību, ņemot vērā datu pieejamības priekšrocības un samērojot tās ar iespējamām statistikas sistēmas izmaksām un uzņēmumiem radīto slodzi.

3.   Komisijas programma par ievadpētījumiem atbilst I un II pielikumam.

4.   Ņemot vērā ievadpētījumu rezultātus, Komisija pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus ārvalstu saistītu uzņēmumu iekšējai un ārējai statistikai saskaņā ar 10. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Ievadpētījumus pabeidz līdz … (*).

6. pants

Kvalitātes standarti un ziņojumi

1.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtīto datu kvalitāti saskaņā ar kopējiem kvalitātes standartiem.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti (“kvalitātes ziņojumi”).

3.   Kopējos kvalitātes standartus, kā arī kvalitātes ziņojumu saturu un biežumu nosaka Komisija saskaņā ar 10. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Komisija novērtē nosūtīto datu kvalitāti.

7. pants

Ieteikumu rokasgrāmata

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm publicē ieteikumu rokasgrāmatu, kurā ir attiecīgās definīcijas un papildu norādījumi par Kopienas statistiku, kas tiek veidota saskaņā ar šo regulu.

8. pants

Grafiks un izņēmumi

1.   Dalībvalstis apkopo datus saskaņā ar īstenošanas grafiku, kas norādīts I un II pielikumā.

2.   Pārejas laikā, kas nedrīkst pārsniegt četrus gadus no pirmā apsekojuma gada, kā minēts I un II pielikumā, Komisija saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru dalībvalstīm var uz ierobežotu laikposmu piešķirt atkāpes no šīs regulas noteikumiem, ja to valsts sistēmās ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Šīs regulas īstenošanai pieņem šādus pasākumus saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas paredzēta 10. panta 2. punktā:

a)

noteikt piemērotu formātu un kārtību rezultātu nosūtīšanai no dalībvalstīm, un

b)

saskaņā ar 8. panta 2. punktu piešķirt atbrīvojumus dalībvalstīm, ja to valstu sistēmās ir jāveic būtiski pielāgojumi, tostarp piešķirt vēl papildu atbrīvojumus no jaunām prasībām pēc ievadpētījumu veikšanas.

2.   Šādus pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta 10. panta 3. punktā:

a)

pielāgot I un II pielikuma definīcijas un III pielikumā uzskaitīto datu detalizācijas pakāpi, kā arī veikt visas no tā izrietošās izmaiņas I un II pielikumā;

b)

piemērot ievadpētījumu rezultātus, saskaņā ar 5. panta 4. punktu; un

c)

noteikt pienācīgus un kopējus kvalitātes standartus un kvalitātes ziņojumu saturu un biežumu atbilstīgi 6. panta 3. punktam.

3.   Īpašu uzmanību pievērš principam, ka šādu pasākumu priekšrocībām jāpārsniedz to izmaksas, un principam, ka dalībvalstu un uzņēmumu papildu finansiālai slodzei būtu jāpaliek saprātīgā apmērā.

10. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja (“Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Laikposms, uz kuru ir atsauce Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā, ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.   Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas var piedalīties Komitejas sanāksmēs kā novērotāji.

11. pants

Sadarbība ar Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju

Īstenojot šo regulu, Komisija pieprasa Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejas atzinumu par visiem jautājumiem, kas ietilpst šīs komitejas kompetencē, jo īpaši par visiem pasākumiem, kas paredzēti, lai piemērotos ekonomiskajiem un tehniskajiem jaunumiem saistībā ar datu savākšanu un statistisko apstrādi, rezultātu apstrādi un nosūtīšanu.

12. pants

Ziņojums par īstenošanu

Komisija līdz … (**) iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu. Konkrēti šajā ziņojumā:

a)

novērtē izveidotās statistikas kvalitāti;

b)

novērtē ieguvumus, kādi ir bijuši Kopienai, dalībvalstīm, statistikas datu sniedzējiem un lietotājiem attiecībā pret attiecīgajām izmaksām;

c)

novērtē ievadpētījumu progresu un to īstenošanu; un

d)

nosaka jomu potenciālajiem uzlabojumiem un grozījumiem, ko uzskata par nepieciešamiem saistībā ar iegūtajiem rezultātiem un iesaistītajām izmaksām.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C 144, 14.6.2005., 14. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra Nostāja.

(3)  OV L 35, 8.2.2005., 23. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 602/2006 (OV L 106, 19.4.2006., 10. lpp.).

(4)  OV L 14, 17.1.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(5)  OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(6)  OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1267/2003 (OV L 180, 18.7.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(9)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

(10)  OV L 332, 30.11.2006., 21. lpp.

(*)  OV: Trīs gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(**)  OV: Pieci gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

I PIELIKUMS

KOPĒJAIS MODULIS IEKŠĒJAI STATISTIKAI PAR ĀRVALSTU SAISTĪTAJIEM UZŅĒMUMIEM

1. PUNKTS

Statistikas vienība

Statistikas vienības ir uzņēmumi un visas filiāles, kas atrodas ārvalstu kontrolē saskaņā ar 2. panta definīcijām.

2. PUNKTS

Raksturlielumi

Apkopos datus par šādiem raksturlielumiem, kā noteikts pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2700/98 (1998. gada 17. decembris) par rādītāju definēšanu uzņēmējdarbības strukturālās statistikas vajadzībām (1):

Kods

Nosaukums

11 11 0

Uzņēmumu skaits

12 11 0

Apgrozījums

12 12 0

Produkcijas vērtība

12 15 0

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām

13 11 0

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

13 12 0

Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti

13 31 0

Personāla izmaksas

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

22 11 0

Kopējie iekšējās pētniecības un attīstības izdevumi (*)

22 12 0

Kopējais pētniecībā un attīstībā nodarbināto personu skaits (*)

Ja nav pieejama informācija par nodarbināto personu skaitu, tā vietā apkopos informāciju par darbinieku skaitu (kods 16 13 0).

Mainīgie lielumi par kopējiem iekšējās pētniecības un attīstības izdevumiem (kods 22 11 0) un kopējo pētniecībā un attīstībā darbinieku skaitu (kods 22 12 0) ir nepieciešami tikai darbībām, kas attiecas uz NACE C, D, E un F sadaļu.

Attiecībā uz NACE J sadaļu apkopos informāciju tikai par uzņēmumu skaitu, apgrozījumu (**) un nodarbināto personu skaitu (vai darbinieku skaitu).

3. PUNKTS

Detalizācijas pakāpe

Informāciju sniegs saskaņā ar koncepciju “galīgā kontrolējošā institucionālā vienība” ģeogrāfiskā iedalījuma līmenī 2. (IEKŠPUS) kombinācijā ar darbību iedalījuma 3. līmeni, kā tas noteikts III pielikumā, un ģeogrāfiskā iedalījuma 3. līmeni kombinācijā ar uzņēmējdarbības nozarēm.

4. PUNKTS

Pirmais apsekojuma gads un regularitāte

1.

Pirmais apsekojuma gads, par kuru apkopos gada statistikas informāciju, ir tas kalendārais gads, kurā stājas spēkā šī regula.

2.

Pēc tam dalībvalstis sniegs informāciju par katru kalendāro gadu.

3.

Pirmais apsekojuma gads, par kuru apkopos mainīgos lielumus par kopējiem iekšējās pētniecības un attīstības izdevumiem (kods 22 11 0) un kopējo pētniecībā un attīstībā nodarbinātā personāla skaitu (kods 22 12 0), ir 2007. gads.

5. PUNKTS

Rezultātu nosūtīšana

Rezultātus nosūtīs 20 mēnešu laikā pēc apsekojuma gada beigām.

6. PUNKTS

Ziņojumi un ievadpētījumi

1.

Dalībvalstis iesniegs Komisijai ziņojumu, kas attiecas uz to statistikas datu noteikšanu, struktūru un pieejamību, ko apkopo šā kopējā moduļa vajadzībām.

2.

Attiecībā uz detalizācijas pakāpi, ko nosaka šis pielikums, Komisija organizēs ievadpētījumus, kas jāveic valstu iestādēm Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta nozīmē saskaņā ar šīs regulas 5. pantu.

3.

Ievadpētījumi tiks veikti, lai novērtētu datu iegūšanas iespējamību, ņemot vērā ieguvumus no informācijas pieejamības attiecībā pret apkopošanas izmaksām un slodzi uzņēmumiem.

4.

Ievadpētījumi tiks veikti attiecībā uz šādiem mainīgajiem lielumiem:

Kods

Nosaukums

 

Preču un pakalpojumu eksports

Preču un pakalpojumu imports

Grupas iekšējais preču un pakalpojumu eksports

Grupas iekšējais preču un pakalpojumu imports

Datiem par eksportu, importu, grupas iekšējo eksportu un grupas iekšējo importu sniegs sadalījumu pa precēm un pakalpojumiem.

5.

Ievadpētījumi tiks arī veikti, lai izpētītu informācijas apkopošanas iespējamību par darbību veidiem NACE M, N un O sadaļā, un par iespējām savākt mainīgos lielumus par kopējiem iekšējās pētniecības un attīstības izdevumiem (kods 22 11 0) un kopējo pētniecībā un attīstībā nodarbinātā personāla skaitu darbībām (kods 22 12 0) NACE G, H, I, K, M, N un O sadaļā. Ievadpētījumi tiks arī veikti, lai novērtētu svarīgumu, iespējamību un izmaksas 2. punktā noteiktās informācijas sadalīšanai pa lielumu klasēm, ko nosaka pēc nodarbināto personu skaita.


(1)  OV L 344, 18.12.1998., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1670/2003 (OV L 244, 29.9.2003., 74. lpp.).

(*)  Mainīgos lielumus 22 11 0 un 22 12 0 paziņo katru otro gadu. Ja kopējais apgrozījums vai nodarbināto personu skaits daļā NACE 1.1 red. no C līdz F sadaļai dalībvalstī ir mazāks nekā 1 % no Kopienas kopapjoma, dati, kas ir nepieciešami statistikas izveidei saistībā ar raksturlielumiem 22 11 0 un 22 12 0, šīs regulas nolūkos nav jāsavāc.

(**)  NACE 1.1 red. 65. nodaļā apgrozījumu aizstāj ar produkcijas vērtību.

II PIELIKUMS

KOPĒJAIS MODULIS ĀRĒJAI STATISTIKAI PAR ĀRVALSTU SAISTĪTIEM UZŅĒMUMIEM

1. PUNKTS

Statistikas vienība

Statistikas vienības ir uzņēmumi un visas filiāles ārvalstīs, kuras kontrolē institucionālā vienība, kas ir rezidents valstī, kura apkopo informāciju, saskaņā ar definīcijām 2. pantā.

2. PUNKTS

Raksturlielumi

Apkopos šādus raksturlielumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 2700/98 pielikumā:

Kods

Nosaukums

12 11 0

Apgrozījums

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

11 11 0

Uzņēmumu skaits

Ja nodarbināto personu skaits nav pieejams, tā vietā apkopo datus par darbinieku skaitu (kods 16 13 0).

3. PUNKTS

Detalizācijas pakāpe

Informāciju sniegs atbilstīgā detalizācijas pakāpē iedalījumā pēc atrašanās vietas valstīm un ārvalstu saistītu uzņēmumu darbības, kā tas noteikts III pielikumā. Detalizācijas pakāpi pēc atrašanās vietas valsts un darbības kombinē šādā veidā:

Ģeogrāfiskā iedalījuma 1. līmenis kombinācijā ar darbību iedalījuma 2. līmeni.

Ģeogrāfiskā iedalījuma 2. līmenis (ĀRPUS) kombinācijā ar darbību 1. līmeni.

Ģeogrāfiskā iedalījuma 3. līmenis kombinācijā ar datiem tikai par kopējo darbību.

4. PUNKTS

Pirmais apsekojuma gads un regularitāte

1.

Pirmais apsekojuma gads, par kuru apkopos gada statistiku, ir tas kalendārais gads, kurā stājās spēkā šī regula.

2.

Pēc tam dalībvalstis sniegs datus par katru nākamo kalendāro gadu.

5. PUNKTS

Rezultātu nosūtīšana

Rezultātus nosūtīs 20 mēnešu laikā pēc apsekojuma gada beigām.

6. PUNKTS

Ziņojumi un ievadpētījumi

1.

Dalībvalstis iesniegs Komisijai ziņojumu, kas attiecas uz to statistikas datu noteikšanu, struktūru un pieejamību, ko apkopo šā kopējā moduļa vajadzībām.

2.

Attiecībā uz detalizācijas pakāpi šajā pielikumā Komisija noteiks ievadpētījumus, kas jāveic valstu iestādēm Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta nozīmē saskaņā ar šīs regulas 5. pantu.

3.

Šos ievadpētījumus veiks, lai novērtētu datu vākšanas relevanci un pamatotību, ņemot vērā datu pieejamības priekšrocības un samērojot tās ar datu apkopošanas izmaksām un uzņēmumiem radīto slodzi.

4.

Ievadpētījumi tiks veikti attiecībā uz šādiem raksturlielumiem:

Kods

Virsraksts

13 31 0

Personāla izmaksas

Preču un pakalpojumu eksports

Preču un pakalpojumu imports

Grupas iekšējais preču un pakalpojumu eksports

Grupas iekšējais preču un pakalpojumu imports

12 15 0

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

III PIELIKUMS

DETALIZĒTAS INFORMĀCIJAS LĪMEŅI PĒC ĢEOGRĀFISKĀ UN EKONOMISKĀS DARBĪBAS IEDALĪJUMA

Līmeņu ģeogrāfiskais iedalījums

1. līmenis

 

2. līmenis — ĀRPUS

(1. līmenis + 24 valstis)

V2

Ārpus ES-27

V2

Ārpus ES-27

 

 

IS

Islande

 

 

LI

Lihtenšteina

 

 

NO

Norvēģija

CH

Šveice

CH

Šveice

 

 

HR

Horvātija

RU

Krievijas Federācija

RU

Krievijas Federācija

 

 

TR

Turcija

 

 

EG

Ēgipte

 

 

MA

Maroka

 

 

NG

Nigērija

 

 

ZA

Dienvidāfrika

CA

Kanāda

CA

Kanāda

US

Amerikas Savienotās Valstis

US

Amerikas Savienotās Valstis

 

 

MX

Meksika

 

 

AR

Argentīna

BR

Brazīlija

BR

Brazīlija

 

 

CL

Čīle

 

 

UY

Urugvaja

 

 

VE

Venecuēla

 

 

IL

Izraēla

CN

Ķīna

CN

Ķīna

HK

Honkonga

HK

Honkonga

IN

Indija

IN

Indija

 

 

ID

Indonēzija

JP

Japāna

JP

Japāna

 

 

KR

Dienvidkoreja

 

 

MY

Malaizija

 

 

PH

Filipīnas

 

 

SG

Singapūra

 

 

TW

Taivāna

 

 

TH

Taizeme

 

 

AU

Austrālija

 

 

NZ

Jaunzēlande

Z8

Ārpus ES 27 nav iedalījuma

Z8

Ārpus ES-27 nav iedalījuma

C4

Ārzonas finanšu centri

C4

Ārzonas finanšu centri

Z7

Vairāk nekā vienas GKI  (*)kopējā kontrole

Z7

Vairāk nekā vienas GKI  (*)kopējā kontrole

2. līmenis — IEKŠPUS

A1

Pasaule (visas vienības, arī apkopojošā valsts)

Z9

Pārējā pasaule (izņemot apkopojošo valsti)

A2

Kontrolē apkopojošā valsts

D3

ES-27 (Iekšpus ES-27) izņemot apkopojošo valsti

BE

Beļģija

BG

Bulgārija

CZ

Čehija

DK

Dānija

DE

Vācija

EE

Igaunija

GR

Grieķija

ES

Spānija

FR

Francija

IE

Īrija

IT

Itālija

CY

Kipra

LV

Latvija

LT

Lietuva

LU

Luksemburga

HU

Ungārija

MT

Malta

NL

Nīderlande

AT

Austrija

PL

Polija

PT

Portugāle

RO

Rumānija

SI

Slovēnija

SK

Slovākija

FI

Somija

SE

Zviedrija

UK

Apvienotā Karaliste

Z7

Vairāk nekā vienas dalībvalsts GKI (**) kopējā kontrole

V2

Ārpus ES-27

AU

Austrālija

CA

Kanāda

CH

Šveice

CN

Ķīna

HK

Honkonga

IL

Izraēla

IS

Islande

JP

Japāna

LI

Lihtenšteina

NO

Norvēģija

NZ

Jaunzēlande

RU

Krievijas Federācija

TR

Turcija

US

Amerikas Savienotās Valstis

C4

Ārzonas finanšu centri

Z8

Ārpus ES-27 nav iedalījuma

3. līmenis

AD

Andora

EE

Igaunija (***)

KZ

Kazahstāna

QA

Katara

AE

Apvienotie Arābu Emirāti

EG

Ēgipte

LA

Laosas Tautas Demokrātiskā Republika

RO

Rumānija (***)

AF

Afganistāna

ER

Eritreja

LB

Libāna

RU

Krievijas Federācija

AG

Antigva un Barbuda

ES

Spānija (***)

LC

Sentlūsija

RW

Ruanda

AI

Angvilla

ET

Etiopija

LI

Lihtenšteina

SA

Saūda Arābija

AL

Albānija

FI

Somija (***)

LK

Šrilanka

SB

Zālamana salas

AM

Armēnija

FJ

Fidži

LR

Libērija

SC

Seišeļu salas

AN

Nīderlandes Antiļas

FK

Folklendas salas (Malvina salas)

LS

Lesoto

SD

Sudāna

AO

Angola

FM

Mikronēzijas Federatīvās Valstis

LT

Lietuva (***)

SE

Zviedrija (***)

AQ

Antarktika

FO

Farēru salas

LU

Luksemburga (***)

SG

Singapūra

AR

Argentīna

FR

Francija (***)

LV

Latvija (***)

SH

Sv. Helēnas sala

AS

ASV Samoa

GA

Gabona

LY

Lībijas Arābu Džamahīrija

SI

Slovēnija (***)

AT

Austrija (***)

GD

Grenada

MA

Maroka

SK

Slovākija (***)

AU

Austrālija

GE

Gruzija

MD

Moldovas Republika

SL

Sjerraleone

AW

Aruba

GG

Gērnsija (Nav oficiāla ISO 3166-1 valsts koda, izņēmuma kārtā rezervēti koda elementi)

MG

Madagaskara

SM

Sanmarīno

AZ

Azerbaidžāna

GH

Gana

MH

Māršala salas

SN

Senegāla

BA

Bosnija un Hercegovina

GI

Gibraltārs

MK (1)

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

SO

Somālija

BB

Barbadosa

GL

Grenlande

ML

Mali

SR

Surinama

BD

Bangladeša

GM

Gambija

MM

Mjanma

ST

Santome un Prinsipi

BE

Beļģija (***)

GN

Gvineja

MN

Mongolija

SV

Salvadora

BF

Burkinafaso

GQ

Ekvatoriālā Gvineja

MO

Makao

SY

Sīrijas Arābu Republika

BG

Bulgārija (***)

GR

Grieķija (***)

MP

Ziemeļu Marianas salas

SZ

Svazilenda

BI

Burundi

GT

Gvatemala

MR

Mauritānija

TD

Čada

BJ

Benina

GU

Guama

MS

Montserrata

TF

Franču Dienvidu teritorijas

BM

Bermudu salas

GW

Gvineja-Bisava

MT

Malta (***)

TG

Togo

BN

Bruneja Darusalama

GY

Gajāna

MU

Maurīcija

TH

Taizeme

BO

Bolīvija

HK

Honkonga

MV

Maldīvu salas

TJ

Tadžikistāna

BR

Brazīlija

HM

Hērda un Makdonalda salas

MW

Malāvija

TK

Tokelau

BS

Bahamu salas

HN

Hondurasa

MX

Meksika

TM

Turkmenistāna

BT

Butāna

HR

Horvātija

MY

Malaizija

TN

Tunisija

BV

Buvē sala

HT

Haiti

MZ

Mozambika

TO

Tonga

BW

Botsvāna

HU

Ungārija (***)

NA

Namībija

TP

Austrumtimora

BY

Baltkrievija

ID

Indonēzija

NC

Jaunkaledonija

TR

Turcija

BZ

Beliza

IE

Īrija (***)

NE

Nigērija

TT

Trinidāda un Tobāgo

CA

Kanāda

IL

Izraēla

NF

Norfolkas sala

TV

Tuvalu

CC

Kokosu (Kīlinga) salas

IM

Mena sala (Nav oficiāla ISO 3166-1 valsts koda, izņēmuma kārtā rezervēti koda elementi)

NG

Nigērija

TW

Taivana, Ķīnas province

CD

Kongo Demokrātiskā Republika

IN

Indija

NI

Nikaragva

TZ

Tanzānijas Savienotā Republika

CF

Centrālāfrikas Republika

IO

Britu Indijas okeāna teritorija

NL

Nīderlande (***)

UA

Ukraina

CG

Kongo

IQ

Irāka

NO

Norvēģija

UG

Uganda

CH

Šveice

IR

Irānas Islāma Republika

NP

Nepāla

UK

Apvienotā Karaliste (***)

CI

Kotdivuāra

IS

Islande

NR

Nauru

UM

ASV mazās aizjūras teritorijas

CK

Kuka salas

IT

Itālija (***)

NU

Niue

US

Amerikas Savienotās Valstis

CL

Čīle

JE

Džērsija (Nav oficiāla ISO 3166-1 valsts koda, izņēmuma kārtā rezervēti koda elementi)

NZ

Jaunzēlande

UY

Urugvaja

CM

Kamerūna

JM

Jamaika

OM

Omāna

UZ

Uzbekistāna

CN

Ķīna

JO

Jordānija

PA

Panama

VA

Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts)

CO

Kolumbija

JP

Japāna

PE

Peru

VC

Sentvinsenta un Grenadīnas

CR

Kostarika

KE

Kenija

PF

Franču Polinēzija

VE

Venecuēla

CU

Kuba

KG

Kirgizstāna

PG

Papua-Jaungvineja

VG

Britu Virdžīnu salas

CV

Kaboverde

KH

Kambodža (Kampučija)

PH

Filipīnas

VI

ASV Virdžīnu salas

CX

Ziemassvētku sala

KI

Kiribati

PK

Pakistāna

VN

Vjetnama

CY

Kipra (***)

KM

Komoru salas

PL

Polija (***)

VU

Vanuatu

CZ

Čehija (***)

KN

Sentkitsa-Nevisa

PN

Pitkērna

WF

Volisa un Futuna

DE

Vācija (***)

KP

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja)

PS

Okupētā Palestīnas teritorija

WS

Rietumsamoa

DJ

Džibutija

KR

Korejas Republika (Dienvidkoreja)

PT

Portugāle (***)

YE

Jemena

DK

Dānija (***)

KW

Kuveita

PW

Palau

 

 

DM

Dominika

KY

Kaimanu salas

 

 

ZA

Dienvidāfrika

DO

Dominikānas Republika

 

 

 

 

ZM

Zambija

DZ

Alžīrija

 

 

 

 

ZW

Zimbabve

EC

Ekvadora

Z8

Ārpus ES-27 nav iedalījuma

 

 

RS

Serbija

A2

Kontrolē apkopojošā valsts

Z7

Vairāk nekā vienas dalībvalsts GKI  (****)galīga kopējā kontrole

 

 

ME

Melnkalne

EKONOMISKĀS DARBĪBAS IEDALĪJUMA LĪMEŅI

1. līmenis

2. līmenis

 

NACE Rev. 1.1 (2)

KOPĒJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA

KOPEJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA

No C līdz O sadaļai (izņemot L)

KALNRŪPNIECĪBA UN DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE

KALNRŪPNIECĪBA UN DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE

C sadaļa

Tostarp:

 

Naftas un gāzes ieguve

11. nodaļa

RŪPNIECĪBA

RŪPNIECĪBA

D sadaļa

Pārtikas produkti

DA apakšsadaļa

Tekstilpreces un apģērbi

DB apakšsadaļa

Koksne, izdevējdarbība un iespieddarbi

DD un DE apakšsadaļas

Tekstilpreces un koksnes darbības nozare KOPĀ

 

Naftas pārstrādes produkti un citu vielu pārstrāde

23. nodaļa

Ķīmisku vielu un ķīmisku produktu ražošana

24. nodaļa

Gumijas un plastmasas izstrādājumi

25. nodaļa

Naftas, ķīmiski, gumijas un plastmasas produkti

Naftas, ķīmiski, gumijas un plastmasas produkti KOPĀ

 

Metālu izstrādājumi

DJ apakšsadaļa

Mašīnbūves izstrādājumi

29. nodaļa

Metālu un mašīnbūves izstrādājumi KOPĀ

 

Biroju iekārtas un datori

30. nodaļa

Radio, televīzijas, sakaru iekārtas

32. nodaļa

Biroju iekārtas, datori, radio un televīzijas, sakaru iekārtas

Biroju iekārtas, datori, radio un televīzijas, sakaru iekārtas KOPĀ

 

Transportlīdzekļi un cits transports

Mehāniskie transportlīdzekļi

34. nodaļa

Citi transportlīdzekļi

35. nodaļa

Transportlīdzekļi un cits transports KOPĀ

 

Rūpniecība, kas citur nav klasificēta

 

ELEKTROENERĢIJA, GĀZE UN ŪDENS

ELEKTROENERĢIJA, GĀZE UN ŪDENS

E sadaļa

CELTNIECĪBA

CELTNIECĪBA

F sadaļa

PAKALPOJUMI KOPĀ

PAKALPOJUMI KOPĀ

 

TRIDZNIECĪBA UN REMONTDARBI

TRIDZNIECĪBA UN REMONTDARBI

G sadaļa

Mehānisku transportlīdzekļu un motociklu tirdzniecība, uzturēšana un remonts; automobiļu degvielas mazumtirdzniecība

50. nodaļa

Vairumtirdzniecība un komisijas tirdzniecība, izņemot mehāniskus transportlīdzekļus un motociklus

51. nodaļa

Mazumtirdzniecība, izņemot mehāniskus transportlīdzekļus un motociklus; personisko mantu un mājsaimniecības preču remonts

52. nodaļa

VIESNĪCAS UN RESTORĀNI

VIESNĪCAS UN RESTORĀNI

H sadaļa

TRANSPORTS, UZGLABĀŠANA UN SAZIŅA

TRANSPORTS, UZGLABĀŠANA UN SAZIŅA

I sadaļa

Transports un uzglabāšana.

60., 61., 62. un 63. nodaļa

Sauszemes transports; cauruļvadu transports

60. nodaļa

Ūdens transports

61. nodaļa

Gaisa transports

62. nodaļa

Transporta atbalstošo darbību un palīgdarbību veidi; tūrisma aģentūru darbības

63. nodaļa

Pasts un telekomunikācijas

64. nodaļa

Pasts un kurjeru darbība

641. grupa

Telekomunikācijas

642. grupa

FINANŠU STARPNIECĪBA

FINANŠU STARPNIECĪBA

J sadaļa

Finanšu starpniecība, izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu

65. nodaļa

Apdrošināšana un pensiju finansēšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu

66. nodaļa

Finanšu starpniecības palīgdarbības

67. nodaļa

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA DARBĪBAS

K sadaļa, 70. nodaļa

IEKĀRTU UN APRĪKOJUMA IZĪRĒŠANA BEZ APKALPOJOŠĀ PERSONĀLA, KĀ ARĪ PERSONĀLO MANTU UN MĀJSAIMNIECĪBAS PREČU IZĪRĒŠANA

K sadaļa, 71. nodaļa

DATORI UN SAISTĪTAS DARBĪBAS

DATORI UN SAISTĪTAS DARBĪBAS

K sadaļa, 72. nodaļa

PĒTNIECĪBA UN ATTĪSTĪBA

PĒTNIECĪBA UN ATTĪSTĪBA

K sadaļa, 73. nodaļa

CITA UZŅĒMĒJDARBĪBA

CITA UZŅĒMĒJDARBĪBA

K sadaļa, 74. nodaļa

Juridiska konsultācija, grāmatvedība, tirgus izpēte, konsultāciju pakalpojumi

741. grupa

Juridiskās darbības

7411. klase

Grāmatvedība, revīzija; Konsultācijas nodokļu jautājumos

7412. klase

Tirgus izpēte un sabiedrības uzskatu izzināšana

7413. klase

Konsultēšana uzņēmējdarbībā un vadībzinībā

7414. klase

Mātes uzņēmumu vadības darbības

7415. klase

Arhitektūras, celtniecības un citas tehniskas darbības

742. grupa

Reklāma

744. grupa

Uzņēmējdarbība, kas citur nav klasificēta

743., 745., 746., 747. un 748. grupa

KULTŪRA, SPORTS UN IZKLAIDE

IZGLĪTĪBA

M sadaļa

VESELĪBA UN SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA

N sadaļa

NOTEKŪDEŅI UN ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

O sadaļa, 90. nodaļa

CITU APVIENĪBU DARBĪBAS CITUR NEMINĒTAS

O sadaļa, 91. nodaļa

KULTŪRA, SPORTS UN IZKLAIDE

O sadaļa, 92. nodaļa

Kinofilmas, radio, televīzija, citi izklaides pasākumi

921., 922., 923. grupa

Ziņu aģentūru darbība

924. grupa

Bibliotēka, arhīvs, muzeji, citi kultūras pasākumi

925. grupa

Sports un atpūta

926., 927. grupa

CITAS DARBĪBAS SADZĪVES PAKALPOJUMU JOMĀ

O sadaļa, 93. nodaļa

Nav iedalījuma

 


3. līmenis (NACE Rev. 1.1)

Pozīcija

Nepieciešamais detalizācijas līmenis

Uzņēmējdarbības nozares

No C līdz K sadaļai

Kalnrūpniecība un derīgo izrakteņu ieguve

C sadaļa

Rūpniecība

D sadaļa

Visas apakšsadaļas no DA līdz DN

Visas nodaļas no 15. līdz 37.

Kopumi:

Augsto tehnoloģiju nozares (AT)

Vidējo — augsto tehnoloģiju nozares(VAT)

Vidējo — zemo tehnoloģiju nozares (VZT)

Zemo tehnoloģiju nozares (ZT)

24.4, 30, 32, 33, 35.3

24, izņemot 24.4, 29, 31, 34, 35.2, 35.4, 35.5

23, 25-28, 35.1

15-22, 36, 37

Elektroenerģija, gāze un ūdens apgāde

E sadaļa

Visas nodaļas (40. un 41.)

Būvniecība

F sadaļa (45. nodaļa)

Visas grupas (no 45,1. līdz 45,5.)

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, personisko mantu un mājsaimniecības preču remonts

G sadaļa

Visas nodaļas (no 50. līdz 52.)

50,1. + 50,2. + 50,3., 50,4., 50,5., 51,1. līdz 51,9. grupa.

No 52,1. līdz 52,7. grupai

Viesnīcas un restorāni

H sadaļa (55. nodaļa)

No 55,1. līdz 55,5. grupai

Transports, glabāšana un sakari

I sadaļa

Visas nodaļas

60,1., 60,2., 60,3., 63,1. + 63,2., 63,3., 63,4., 64,1., 64,2. grupa

Finanšu starpniecība

J sadaļa

Visas nodaļas

Darbības ar nekustamo īpašumu, noma un uzņēmējdarbība

K sadaļa

70. nodaļa

71. nodaļa un 71,1. + 71,2., 71,3. un 71,4. grupa

72. nodaļa, no 72,1. līdz 72,6. grupai

73. nodaļa

74. nodaļa, no 74,1. līdz 74,4. un no 74,5. līdz 74,8. kopumam


(*)  Galīgā ārvalstu saistīta uzņēmuma kontrolējošā institūcija.

(**)  Galīgā ārvalstu saistīta uzņēmuma kontrolējošā institūcija.

(1)  Pagaidu kods, kas neietekmēs galīgo valsts apzīmējumu pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas, kas šobrīd norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(***)  Tikai iekšējai.

(****)  Galīgā ārvalstu saistītā uzņēmuma kontrolējošā institūcija.

(2)  Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9.oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

P6_TA(2006)0548

Finanšu instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē (Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments) (COM(2006)0354 — C6-0206/2006 — 2006/0116(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM (2006)0354),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 179. panta 1. punktu un 181.a panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0206/2006),

ņemot vērā Komisijas deklarāciju par ārējo darbību demokrātisku kontroli un saskaņotību, kas pievienota 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1) un ar to saistīto vēstuļu apmaiņu,

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0376/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajam finansējumam jāatbilst jaunās daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam, un norāda, ka par ikgadējo summu tiks lemts ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā Iestāžu nolīguma 37. punktu;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

P6_TC1-COD(2006)0116

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 179. panta 1. punktu un 181.a panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Lai Kopienas ārējā palīdzība kļūtu efektīvāka un pārredzamāka, tiek piedāvāti jauni palīdzības plānošanas un sniegšanas pamata noteikumi. Padomes 2006. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2) izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) Kopienas palīdzībai kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1638/2006 (3) izveido Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (ENPI), kas nodrošina tiešu atbalsta sniegšanu Eiropas kaimiņattiecību politikai. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. […] (*)  (4) izveido sadarbības finanšu instrumentu (DCI). Padomes […] Regula (EK) Nr. […] (5) izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētam un citām valstīm un teritorijām ar augstiem ienākumiem (ICI). Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1717/2006 (6) izveido finanšu instrumentu stabilitātes nodrošināšanai (IfS) palīdzības sniegšanai krīzes situācijās un krīzes situāciju sākumā, kā arī īpašu globālu un starpreģionālu draudu gadījumos. Šī regula izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai (Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments) visā pasaulē, ļaujot sniegt palīdzību neatkarīgi no trešo valstu valdību un citu valsts iestāžu piekrišanas.

(2)

Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 1. punkts nosaka, ka Eiropas Savienība tiek dibināta uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principiem, kas dalībvalstīm ir kopēji.

(3)

Demokrātijas un tiesiskuma veicināšana, attīstība un konsolidācija, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir Kopienas galvenais mērķis gan attīstības politikā gan ekonomiskās, finanšu un tehniskās sadarbības jomā ar trešām valstīm (7). Pienākums cienīt, veicināt un sargāt demokrātijas un cilvēktiesību principus ir būtisks elements Kopienas līgumattiecībās ar trešām valstīm (8).

(4)

Šis finanšu instruments palīdz sasniegt attīstības politikas paziņojuma “Eiropas konsenss par attīstību” (DPS) mērķus, ko 2005. gada 20. decembrī kopīgi pieņēma Padome un dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā (9). Eiropas konsensā par attīstību uzsver, ka “nabadzības samazināšanas un ilgtermiņa attīstības pamatā ir progress cilvēktiesību aizsardzības jomā, kā arī laba pārvalde un demokratizācija”, tādējādi dodot ieguldījumu tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

(5)

Tā kā Eiropas konsenss par attīstību ir vēlreiz apstiprinājis, ka dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesības ir vienas no galvenajām cilvēktiesībām un sociālā taisnīguma jautājums, kā arī līdzeklis, lai sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus un Kairas rīcības programmas un Konvencijas par sieviešu jebkādas diskriminācijas novēršanu uzdevumus, šī Regula īpaši pievēršas dzimumu jautājumam.

(6)

Šis finanšu instruments palīdz sasniegt Savienības kopējās ārējās un drošības politikas mērķi, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 1. punktā un precizēts ES vadlīnijās, attiecībā uz demokrātijas attīstīšanu un konsolidāciju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

(7)

Komisijas ieguldījums demokrātijas un tiesiskuma attīstīšanā un konsolidācijā un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā balstīts uz vispārējiem principiem, kurus ieviesa ar Starptautisko cilvēktiesību hartu un ikvienu citu cilvēktiesību instrumentu, ko pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija, kā arī ar attiecīgiem reģionāliem cilvēktiesību instrumentiem.

(8)

Demokrātija un cilvēktiesības ir nedalāmi jēdzieni. Vārda brīvība un apvienošanās brīvība ir politiskā plurālisma un demokrātijas procesa priekšnosacījums, turpretim demokrātiska kontrole un pilnvaru nodalīšana ir būtiska, lai saglabātu neatkarīgu tiesu varu un tiesiskumu, kas nepieciešams efektīvai cilvēktiesību aizsardzībai.

(9)

Cilvēktiesības aplūko vispārpieņemtu starptautisku normu aspektā, taču demokrātija ir aplūkojama arī kā process, kas attīstās vispusīgi, ietverot visus sabiedrības slāņus un virkni institūciju, it īpaši nacionālos demokrātiskos parlamentus, kam jānodrošina līdzdalība, pārstāvniecība, atsaucība un atbildība. Uzdevums veidot un uzturēt cilvēktiesību kultūru un nodrošināt, ka demokrātija funkcionē pilsoņu labā, kas no jauna veidojamās demokrātijās ir īpaši steidzams un sarežģīts uzdevums, ir nebeidzams izaicinājums, ar kuru galvenokārt jāsaskaras attiecīgās valsts iedzīvotājiem, tomēr nemazinot starptautiskās sabiedrības saistību nozīmi.

(10)

Lai efektīvi, pārskatāmi, ātri un elastīgi risinātu iepriekš minētos jautājumus pēc tam, kad beidzas termiņš Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regulai (EK) Nr. 975/1999 ar kuru paredz prasības uz to, kā īstenot sadarbību attīstības veicināšanas jomā, kas palīdz sasniegt vispārēju mērķi — attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, un panākt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu (10) un Padomes 1999. gada 29. aprīļa Regulai (EK) Nr. 976/1999 ar ko paredz prasības tādu Kopienas darbību īstenošanai, kuras nav sadarbības veicināšanas jomā un kuras atbilstīgi Kopienas sadarbības politikai palīdz sasniegt vispārēju mērķi — attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu un panākt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu trešās valstīs (11), kuras veidoja Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvas juridisko pamatu un kuras ir spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim, ir nepieciešami īpaši finanšu resursi un atsevišķs finanšu instruments, lai strādātu neatkarīgi, vienlaicīgi papildinot un pastiprinot saistītos Kopienas instrumentus ārējai palīdzībai, Partnerības nolīgumu starp Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm (12) un instrumentus humanitārās palīdzības jomā.

(11)

Kopienas palīdzība saskaņā ar šo regulu ir veidota, lai papildinātu citus esošos instrumentus, kas paredzēti, lai ieviestu ES demokrātijas un cilvēktiesību politiku; sākot no politiskiem dialogiem un diplomātiskiem demaršiem, beidzot ar dažādiem instrumentiem finanšu un tehniskai sadarbībai, kas ietver gan ģeogrāfiskas, gan tematiskas programmas. Tas papildinās arī vairāk uz krīzes situācijām orientēto jauno Stabilitātes instrumentu.

(12)

Jo īpaši papildus pasākumiem, par kuriem vienojas ar partnervalstīm saistībā ar sadarbību, ko paredz Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments, Sadarbības attīstības jomā instruments, Kotonū nolīgums ar ĀKK valstīm, Instruments sadarbībai ar industriālām valstīm un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni un Stabilitātes instruments, Kopiena nodrošina palīdzību saskaņā ar šo regulu par jautājumiem saistībā ar cilvēktiesībām globālā, reģionu, valsts un pašvaldību līmenī un demokratizācijas jautājumiem sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, kurā apvienojas dažādas sociālās darbības, ko veic no valsts neatkarīgi indivīdi vai grupas, kas ir aktīvi cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanas jomā.

(13)

Turklāt, tā kā demokrātijas un cilvēktiesību jomas mērķi arvien vairāk jāintegrē visos ārējās palīdzības finansēšanas instrumentos, Kopienas palīdzībai saskaņā ar šo regulu būs īpaša papildinoša un komplementāra loma tās vispārīgā rakstura un no trešo valstu valdību un citu valsts iestāžu piekrišanas neatkarīgās rīcības dēļ. Tas vienkāršo sadarbību ar pilsonisko sabiedrību delikātajos cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos, tostarp migrantu, patvēruma meklētāju un valsts iekšienē pārvietoto personu tiesības, nodrošinot spēju pielāgoties apstākļu maiņai vai atbalstīt jauninājumus. Tas nodrošina arī EK spēju skaidrot un atbalstīt specifiskos mērķus un pasākumus starptautiskā līmenī, kas nav ne ģeogrāfiski saistīti, ne orientēti uz krīzes situācijām un kam, iespējams, nepieciešama starpvalstu pieeja vai kas var ietvert darbības gan ES, gan vairākās tās partnervalstīs. Tas nodrošina nepieciešamo pamatu tādām darbībām kā atbalstam ES neatkarīgām vēlēšanu novērošanas misijām, kam nepieciešama politikas vienotība, vienota pārvaldības sistēma un kopēji darbības standarti.

(14)

Demokrātijas ieviešanai un stiprināšanai saskaņā ar šo regulu jānotiek, veicinot demokrātisku parlamentu izveidi un to spējas atbalstīt un īstenot demokrātisku reformu procesus. Tāpēc nacionālajiem parlamentiem vajadzētu būt iestādēm, kas ir tiesīgas saņemt līdzekļus saskaņā ar šo regulu, kad vien tas nepieciešams, lai sasniegtu regulas mērķus, ja vien ieteikto pasākumu nav iespējams finansēt, izmantojot citu Kopienas ārējās palīdzības instrumentu.

(15)

“Pamatnostādnēs darbības koordinēšanas stiprināšanai starp Kopienu, ko pārstāv Komisija, un dalībvalstīm ārējās palīdzības jomā”, kas izstrādātas 2001. gada 21. janvārī, uzsvērta nepieciešamība pēc uzlabotas ES ārējas palīdzības koordinēšanas tādās jomās kā demokratizācijas atbalsts un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas veicināšana visā pasaulē. Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, lai attiecīgie palīdzības pasākumi būtu savstarpēji papildinoši un saskaņoti, nepieļaujot pārklāšanos un dublēšanos. Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu censties panākt lielāku sadarbību ar citiem palīdzības sniedzējiem. Kopienas politikai saistībā ar attīstības sadarbību vajadzētu papildināt dalībvalstu īstenoto politiku.

(16)

Ievērojot Kopienas palīdzības nozīmi un jomu, atbalstot demokrātiju un cilvēktiesības, Komisijai ir jācenšas īstenot regulāru un biežu informācijas apmaiņu ar Eiropas Parlamentu.

(17)

Komisijai pēc iespējas ātrāk programmu izstrādē jākonsultējas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī ar citiem palīdzības sniedzējiem un dalībniekiem, lai vienkāršotu atbilstošo ieguldījumu un nodrošinātu, ka palīdzības pasākumi pēc iespējas vairāk papildina cits citu.

(18)

Kopienai jāspēj ātri reaģēt neparedzētu vajadzību gadījumā un izņēmuma gadījumos, lai uzlabotu tās saistību ticamību un efektivitāti demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam valstīs, kurās rodas šāda situācija. Lai to paveiktu, Komisijai nepieciešama iespēja lemt par īpašiem pasākumiem, kas nav minēti stratēģiskos dokumentos. Šis palīdzības vadības instruments atbilst tiem instrumentiem, kas ietverti citos ārējās palīdzības finanšu instrumentos.

(19)

Kopienai arī vajadzētu būt spējīgai elastīgi un laicīgi apmierināt cilvēktiesību aizstāvju specifiskajās vajadzības, izmantojot ad hoc pasākumus, saistībā ar kuriem nepastāv pienākums izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Turklāt atbilstoši Finanšu regulas noteikumiem prasībām var atbilst arī tādas struktūras, kuras nav juridiskas personas saskaņā piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

(20)

Šī regula nosaka finansējuma kopapjomu laikam posmam no 2007. līdz 2013. gadam, un šis kopapjoms ir sākotnējā atsauces summa budžeta iestādei saskaņā ar 37. punktu Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (13), ko 2006. gada 17. maijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

(21)

Jānodrošina finansiāls atbalsts Eiropas Starpuniversitāšu Cilvēktiesību un demokratizācijas centram, kurš nodrošina Eiropas Cilvēktiesību un demokratizācijas maģistra programmas, un ES un ANO Sadraudzības programmas turpmāka pastāvēšana pēc 2006. gada, kad zaudē spēku Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums Nr. 791/2004/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā (14), un kurš kalpoja par finansējuma juridisku pamatu.

(22)

Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas veiksmīgi sniedz ievērojamu ieguldījumu demokrātijas procesu attīstībā trešās valstīs (15). Tomēr demokrātijas veicināšana izpaužas ne tikai vēlēšanu procesos. Tāpēc ES vēlēšanu novērošanas misiju izdevumiem nevajadzētu būt neproporcionāli lielai daļai no kopējā finansējuma, kas pieejams saskaņā ar šo regulu.

(23)

Pasākumi, kas nepieciešami šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar 1999. gada 28. jūnija Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16).

(24)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu galvenos šajā regulā izvirzītos mērķus, ir nepieciešams un lietderīgi izstrādāt noteikumus par Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu. Šī regula nepārsniedz izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešamās darbības saskaņā ar Līguma 5. panta trešo punktu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

MĒRĶI UN PIEMĒROŠANAS JOMA

1. pants

Mērķi

1.   Šī regula izveido Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, saskaņā ar kuru Kopiena sniedz palīdzību atbilstoši Kopienas politikai saistībā ar attīstības sadarbību un ekonomisko, finansiālo un tehnisko sadarbību ar trešām valstīm, kā arī atbilstoši Eiropas Savienības ārpolitikai kopumā, atbalstot demokrātijas un tiesiskuma attīstību un konsolidāciju un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

2.   Šādas palīdzības mērķis jo īpaši ir:

a)

uzlabot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu atbilstoši Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai un citiem starptautiskajiem un reģionālajiem instrumentiem cilvēktiesību jomā, kā arī veicināt un stiprināt demokrātiju un demokrātiskas reformas trešās valstīs galvenokārt ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju palīdzību, nodrošināt atbalstu un solidaritāti cilvēktiesību aizstāvjiem un personām, kas cietušas no represijām un ļaunprātīgas izmantošanas, un stiprināt pilsonisko sabiedrību, kura aktīvi darbojas cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanas jomā;

b)

atbalstīt un stiprināt starptautiskas un reģionālas sistēmas cilvēktiesību aizsardzībai, veicināšanai un uzraudzībai, kā arī demokrātijas un tiesiskuma sekmēšanai, un palielināt pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību šo sistēmu ietvaros;

c)

radīt un vairot uzticību vēlēšanu procesiem jo īpaši ar vēlēšanu novērošanas misiju palīdzību un šajos procesos iesaistīto vietējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstu.

2. pants

Darbības joma

1.   Ņemot vērā 1. un 3. pantu, Kopienas sniegtā palīdzība attiecas uz šādām jomām:

a)

reprezentatīvas līdzdalības demokrātijas, tostarp parlamentāras demokrātijas, kā arī demokratizācijas procesu veicināšana un izplatīšana galvenokārt ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju palīdzību:

i)

veicināt apvienošanās tiesības un pulcēšanās brīvību, netraucētas pārvietošanās brīvību, uzskatu un vārda brīvību, tostarp arī mākslinieciskās un kultūras izpausmes brīvību, neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, netraucētu piekļuvi informācijai, kā arī pasākumus ar mērķi novērst administratīvus šķēršļus, kuri apgrūtina šo brīvību izmantošanu, tostarp cīņu pret cenzūru,

ii)

stiprināt tiesiskumu, veicināt tiesu iestāžu neatkarību, sekmēt un novērtēt tiesiskas un institucionālas reformas, kā arī palielināt tiesas pieejamību,

iii)

veicināt un stiprināt Starptautisko krimināltiesu, starptautiskos Ad hoc krimināltribunālus un pārejas laika tiesu procesus, kā arī patiesības noskaidrošanas un samierināšanas mehānismus,

iv)

atbalstīt reformas ar mērķi ieviest efektīvus un pārredzamus demokrātiskas atbildības un uzraudzības mehānismus, tostarp arī drošības nodrošināšanas un tieslietu jomā, un veicināt pasākumus korupcijas apkarošanai,

v)

veicināt politisko plurālismu un demokrātisku politisko pārstāvību, kā arī stimulēt pilsoņu, jo īpaši sociāli atstumto grupu, līdzdalību demokrātisko reformu procesā vietējā, reģionālā un valsts līmenī,

vi)

veicināt sieviešu un vīriešu līdzvērtīgu dalību sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē un atbalstīt sieviešu iespēju, līdzdalības un politiskās pārstāvības vienlīdzību,

vii)

atbalstīt pasākumus ar mērķi atvieglot grupu, kas pārstāv dažādas intereses, samierināšanu, tostarp veicinot uzticības vairošanas pasākumus saistībā ar cilvēktiesībām un demokratizāciju;

b)

cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšana un aizsardzība, kā tas proklamēts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos dokumentos par pilsoniskām, politiskām, ekonomiskām, sociālām un kultūras tiesībām, galvenokārt izmantojot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai cita starpā veicinātu:

i)

nāves sprieduma atcelšanu, spīdzināšanas, ļaunprātīgas izturēšanās un cita veida cietsirdīgas, nehumānas un pazemojošas attieksmes un soda mēru novēršanu, kā arī no spīdzināšanas cietušo personu rehabilitāciju,

ii)

atbalstu un palīdzību cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī to aizsardzību saskaņā ar 1. pantu ANO Deklarācijā par atsevišķu personu, grupu un sabiedrības iestāžu tiesībām un atbildību veicināt un aizsargāt vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības,

iii)

cīņu pret rasismu un ksenofobiju un jebkura veida diskrimināciju uz jebkāda pamata, tostarp dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās un sociālās izcelšanās, ģenētisko īpašību, valodas, ticības vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ,

iv)

pamatiedzīvotāju tiesības un pie mazākuma un etniskajām grupām piederošo cilvēku tiesības,

v)

sieviešu tiesības, kā tās noteiktas Konvencijā par sieviešu visa veida diskriminācijas likvidāciju un tās fakultatīvajos protokolos, tostarp arī pasākumus, lai cīnītos pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu laulībām, goda aizstāvēšanas noziegumiem, cilvēku tirdzniecību un cita veida pret sievietēm vērstu vardarbību,

vi)

bērna tiesības, kā tās noteiktas Konvencijā par bērna tiesībām un tās fakultatīvajos protokolos, tostarp cīņu pret bērnu darbu, bērnu tirdzniecību un bērnu prostitūciju, kā arī pret bērnu kareivju vervēšanu un izmantošanu,

vii)

cilvēku ar spēju traucējumiem tiesības,

viii)

darba tiesību pamatnormas un uzņēmumu sociālo atbildību,

ix)

izglītību, apmācību un uzraudzību cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kā arī jomā, uz kuru attiecas 1. punkta a) apakšpunkta vii) daļa,

x)

atbalstu vietējām, reģionālajām, nacionālajām un starptautiskajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras ir iesaistītas cilvēktiesību aizsardzībā, veicināšanā un aizstāvībā, kā arī pasākumos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunkta vii) daļā;

c)

starptautiskās sistēmas stiprināšana cilvēktiesību, taisnīguma, tiesiskuma aizstāvēšanai un demokrātijas veicināšanai, jo īpaši:

i)

nodrošinot atbalstu starptautiskiem un reģionāliem instrumentiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām, taisnīgumu, tiesiskumu un demokrātiju,

ii)

veicinot pilsoniskās sabiedrības sadarbību ar starptautiskām un reģionālām starpvaldību organizācijām un atbalstot pilsoniskās sabiedrības darbības, kuru mērķis ir veicināt un uzraudzīt tādu starptautisko un reģionālo instrumentu ieviešanu, kas ir saistīti ar cilvēktiesībām, taisnīgumu, tiesiskumu un demokrātiju,

iii)

veicinot starptautisku tiesību aktu ievērošanu cilvēktiesību jomā;

d)

vairojot uzticību demokrātiskiem vēlēšanu procesiem, kā arī palielinot to ticamību un pārredzamību, jo īpaši:

i)

izvēršot Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas,

ii)

veicot citus pasākumus saistībā ar vēlēšanu procesu uzraudzību,

iii)

sniedzot ieguldījumu, lai vairotu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespējas novērot vēlēšanas reģionālajā un vietējā līmenī, un atbalstot šo organizāciju iniciatīvas ar mērķi palielināt dalību vēlēšanu procesā un kontroli pēc vēlēšanām,

iv)

atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir īstenot Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumus, jo īpaši ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju palīdzību.

2.   Veicot visus šajā regulā minētos palīdzības pasākumus, atbilstīgos gadījumos jāņem vērā dzimumu līdztiesības veicināšana un aizsardzība, bērna tiesības, pamatiedzīvotāju tiesības, invalīdu tiesības un pilnvarošanas, līdzdalības, mazāk aizsargātu grupu nediskriminācijas un atbildības principi.

3.   Šajā regulā minētos palīdzības pasākumus īsteno trešo valstu teritorijā vai tie ir tieši saistīti ar situācijām, kas radušās trešās valstīs, vai tieši saistīti ar vispārēja vai reģionāla mēroga darbībām.

3. pants

Kopienas palīdzības papildināmība un konsekvence

1.   Kopienas palīdzību saskaņā ar šo regulu saskaņo ar Kopienas pamatpolitiku par sadarbību attīstības jomā un Eiropas Savienības ārpolitiku kopumā un tā papildina palīdzību, ko paredz saskaņā ar Kopienas instrumentiem ārējās palīdzības sniegšanā un partnerattiecību līgumu starp Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstis, no otras puses. Kopienas papildu palīdzība saskaņā ar šo regulu tiek nodrošināta, lai pastiprinātu pasākumus saistībā ar ārējās palīdzības instrumentiem.

2.   Komisija nodrošina, lai pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, būtu saskanīgi ar Kopienas vispārējo stratēģiskās politikas pamatu un jo īpaši ar iepriekš minēto instrumentu mērķiem, kā arī ar citiem atbilstošiem Komisijas veiktiem pasākumiem.

3.   Lai uzlabotu Kopienas un dalībvalstu palīdzības pasākumu efektivitāti un vienotību, Komisija nodrošina Komisijas un dalībvalstu veikto darbību ciešu koordinēšanu gan lēmumu pieņemšanas līmenī, gan praksē. Koordinēšana ietver regulāras konsultācijas un biežu attiecīgās informācijas apmaiņu, tostarp ar citiem līdzekļu devējiem, visos palīdzības cikla posmos, jo īpaši atsevišķu jomu līmenī.

4.   Komisija informē un regulāri veic viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu.

5.   Komisija cenšas veikt regulāru informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību visos līmeņos, tostarp trešās valstīs.

II SADAĻA

IZPILDE

4. pants

Vispārīgs īstenošanas pamats

Kopienas sniegtā palīdzība saskaņā ar šo regulu tiek īstenota, izmantojot šādus līdzekļus:

a)

stratēģiskie dokumenti un vajadzības gadījumā to pārskatīšana;

b)

ikgadējās rīcības programmas;

c)

īpaši pasākumi;

d)

Ad hoc pasākumi.

5. pants

Stratēģiskie dokumenti un to pārskatīšana

1.   Stratēģiskie dokumenti izklāsta Kopienas stratēģiju attiecībā uz Kopienas palīdzības sniegšanu saskaņā ar šo regulu, Kopienas prioritātes, starptautisko situāciju un galveno partneru darbību. Tos saskaņo ar vispārējo mērķi, uzdevumiem, darbības jomu un principiem, kas noteikti šajā regulā.

2.   Stratēģiskie dokumenti izklāsta prioritārās jomas, kas izvēlētas Kopienas finansējuma piešķiršanai, īpašos mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Tie sniedz arī norādes par finanšu piešķiršanu, bet kopumā un sadalījumā pa prioritārām jomām; attiecīgā gadījumā to var norādīt sērijveidīgi.

3.   Stratēģiskie dokumenti un jebkādu to labojumu, kā arī papildinājumu pieņemšana notiek saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru. Tie nepārsniedz šīs regulas darbības periodu. Stratēģiskie dokumenti jāpārskata starpposmā vai Ad hoc, ja nepieciešams.

4.   Komisija un dalībvalstis, kā arī palīdzības sniedzēji un dalībnieki, tostarp arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, veic informācijas apmaiņu un savstarpēji apspriežas programmu izstrādes procesa sākumposmā, lai veicinātu to sadarbības papildināmību.

6. pants

Ikgadējās rīcības programmas

1.   Neskarot 7. pantu, Komisija pieņem ikgadējās rīcības programmas, kas balstītas uz stratēģiskajiem dokumentiem un labojumiem, kas minēti 5. pantā.

2.   Ikgadējās rīcības programmās detalizēti izklāsta izvirzītos mērķus, intervences jomas, paredzamos rezultātus, vadības procedūras un kopējo plānotā finansējuma apjomu. Tajās ņem vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Kopienas iepriekšējās palīdzības programmas. Tie satur aprakstu par finansējamajām darbībām, norādi uz katrai darbībai piešķirtajām summām un indikatīvu īstenošanas grafiku. Mērķiem jābūt izmērāmiem, un jābūt noteiktiem to īstenošanas termiņiem.

3.   Ikgadējās rīcības programmas un visi labojumi vai papildinājumi tiek pieņemti saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 17. panta 2. punktā. Gadījumos, kad grozījumi nepārsniedz 20 % no kopējā ikgadējās rīcības programmas apjoma, Komisija pati veic grozījumus. Tai jāinformē 17. panta 1. punktā minētā komiteja.

4.   Gadījumā, ja ikgadējā rīcības programma vēl nav pieņemta, Komisija saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un procedūrām, kādas paredzētas attiecībā uz ikgadējām rīcības programmām, izņēmuma kārtā, izmantojot 5. pantā minētos stratēģiskos dokumentus, var pieņemt tādus lēmumus par finansēšanu, kas nav minēti ikgadējā rīcības programmā.

7. pants

Īpaši pasākumi

1.   Neskarot 5. pantu, rodoties neparedzētām un pienācīgi pamatotām vajadzībām vai izņēmuma apstākļiem, Komisija var pieņemt lēmumu par īpašiem pasākumiem, kas nav minēti stratēģiskajos dokumentos.

2.   Īpašie pasākumi detalizēti izklāsta izvirzītos mērķus, darbības jomas, paredzamos rezultātus, pārvaldības procedūras un kopējo finansējuma apjomu. Tās ietver finansējamo darbību aprakstu, norādes par katrai rīcībai piešķirto finansējuma apjomu un provizorisku grafiku šo rīcību īstenošanai. Tajās arī nosaka tos darbības rādītājus, kas jāuzrauga, īstenojot īpašos pasākumus.

3.   Ja šādu pasākumu izmaksas sasniedz vai pārsniedz euro3 000 000, Komisija tos pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta 17. panta 2. punktā.

4.   Ja īpašo pasākumu izmaksas nepārsniedz euro3 000 000, 10 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas Komisija informatīvā nolūkā šos pasākumus nosūta Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm.

8. pants

Atbalsta pasākumi

1.   Kopienas finansējums saskaņā ar šo regulu var segt tādus izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanos, pēcsagatavošanās posmu, uzraudzību, pārbaudi, darbību izvērtēšanu, kas tieši nepieciešams šīs regulas īstenošanai un tās mērķu sasniegšanai, piemēram, pētījumi, tikšanās, informēšana, apmācība un publicēšanas pasākumi, tostarp mācību un izglītojošie pasākumi, kas paredzēti partneriem no šīs regulas 9. panta 1. punktā noteikto bezpeļņas nevalstisko dalībnieku vidus, un kas dotu viņiem iespēju iesaistīties dažādos šīs programmas posmos, ar datoru tīkliem informācijas apmaiņai saistītie izdevumi un jebkurš cits administratīvs vai tehnisks atbalsts, kas nepieciešams programmas vadīšanai. Attiecīgā gadījumā tas var arī segt izdevumus tādām darbībām, kas uzsver Komisijas nozīmi palīdzības pasākumos, darbībām, lai skaidrotu plašai sabiedrībai attiecīgajās dalībvalstīs palīdzības pasākumu mērķus un rezultātus.

2.   Kopienas finansējums sedz arī Komisijas delegāciju laikā atbalsta nolūkam paredzētus administratīvus izdevumus, kas nepieciešams, lai vadītu darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu.

3.   Komisija pieņem lēmumu par īpašiem pasākumiem, kas nav atrunāti stratēģiskajos dokumentos, kā minēts 5. pantā, saskaņā ar 7. panta 3. un 4. punktu.

9. pants

Ad hoc pasākumi

1.   Neraugoties uz 5. pantu, Komisija var piešķirt maza apjoma dotācijas cilvēktiesību aizstāvju atbalstam, sniedzot palīdzību steidzamiem aizsardzības pasākumiem.

2.   Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un dalībvalstis par veiktajiem atbalsta pasākumiem.

10. pants

Atbilstība

1.   Neskarot 14. pantu, šādas organizācijas un dalībnieki, kas darbojas neatkarīgi un atbildīgi, ir tiesīgi saskaņā ar šo regulu saņemt finansējumu ar mērķi īstenot palīdzības pasākumus, kas minēti 6., 7., un 9. pantā:

a)

pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp nevalstiskas bezpeļņas organizācijas un neatkarīgi politiskie fondi, Kopienas organizācijas, un privāta sektora bezpeļņas aģentūras, kā arī tīkli vietējā, valsts, reģionu vai starptautiskā līmenī;

b)

valsts bezpeļņas aģentūras, institūcijas un organizācijas, un tīkli vietējā, valsts, reģionu un starptautiskā līmenī;

c)

valsts, reģionālā un starptautiskā līmeņa parlamentārās struktūrvienības, ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šī instrumenta mērķus un ja ierosināto pasākumu var finansēt, izmantojot Kopienas ārējās palīdzības instrumentu;

d)

starptautiskas un reģionālas starpvaldību organizācijas;

e)

fiziskas personas, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu šīs regulas mērķus.

2.   Citas organizācijas vai dalībnieki, kuri nav uzskaitīti 1. punktā, var saņemt finansējumu ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos, ja tas ir nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai.

11. pants

Vadības procedūras

1.   Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (17) jāievieš palīdzības pasākumi, kas finansēti saskaņā ar šo regulu, un jebkuri labojumi, kas veikti centralizētā uzraudzībā vai vienotā uzraudzībā ar starptautiskām organizācijām saskaņā ar minētās regulas 53. panta 1. punktu.

2.   Ja ir līdzfinansējums vai citos attiecīgi pamatotos gadījumos Komisija saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. pantu var pieņemt lēmumu uzticēt varas iestāžu uzdevumus, jo īpaši budžeta īstenošanas uzdevumus, organizācijām, kas minētas šās regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

12. pants

Budžeta saistības

1.   Budžetā paredzētās saistības pieņem, pamatojoties uz lēmumiem, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 6., 7., 8. un 9 pantu.

2.   Kopienas finansējums cita starpā var būt kādā no šīm juridiskajām formām:

a)

dotāciju līgumi, lēmumi par dotāciju piešķiršanu un nolīgumi par iemaksu veikšanu;

b)

nolīgumi saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. pantu;

c)

iepirkuma līgumi;

d)

darba līgumi.

13. pants

Finansējuma veidi

1.   Kopienas finansējums var būt kādā no šādām formām:

a)

projekti un programmas;

b)

dotācijas, lai finansētu projektus, ko iesniegušas starptautiskas un reģionālas starpvaldību organizācijas, kas minētas 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

c)

nelielas dotācijas cilvēktiesību aizstāvjiem, kā tas minēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā, lai finansētu steidzamus aizsardzības pasākumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

d)

dotācijas, lai atbalstītu ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja darbības izmaksu segšanu;

e)

dotācijas, lai atbalstītu Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centra (EIUC) darbības izmaksas, jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību un demokratizācijas maģistra programmai un ES un ANO sadraudzības programmai, kas ir pilnībā pieejama trešo valstu pilsoņiem, kā arī citu izglītību, apmācību un pētījumu veikšanai, kas atbalsta cilvēktiesības un demokratizāciju;

f)

ieguldījums starptautiskajos fondos, piemēram, fondos, kurus vada starptautiskas vai reģionālas organizācijas;

g)

cilvēkresursi un materiālie resursi efektīvai Eiropas Savienības Vēlēšanu novērošanas misijas;

h)

publiskie līgumi, kas definēti Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 88. pantā.

2.   Par pasākumiem, ko finansē saskaņā ar šo regulu, var saņemt kopfinansējumu no šādiem palīdzības sniedzējiem noteiktā formā:

a)

dalībvalstis un to vietējās iestādes, jo īpaši sabiedriskās un radniecīgas aģentūras;

b)

citas valstis, kuras sniedz palīdzību, jo īpaši to sabiedriskās un radniecīgas aģentūras;

c)

starptautiskas un reģionālas starpvaldību organizācijas;

d)

uzņēmumi, firmas, citas privātas organizācijas un uzņēmumi, arodbiedrības, arodbiedrību federācijas, kā arī citi nevalstiskie dalībnieki.

3.   Paralēla kopfinansējuma gadījumā projekts vai programma tiek sadalīta vairākās skaidri nodalāmās daļās, kuras finansē dažādi partneri, nodrošinot kopfinansējumu tā, lai vienmēr var noteikt finansējuma gala lietojumu. Kopfinansējuma gadījumos kopējās projekta vai programmas izmaksas tiek sadalītas starp partneriem, kuri nodrošina kopfinansējumu, un resursi tiek apvienoti kopējā fondā, un nav iespējams noteikt katrai noteiktai darbībai, kas tiek veikta kā projekta vai programmas daļa, atvēlētā finansējuma avotu.

4.   Kopfinansēšanas gadījumā Komisija var saņemt un vadīt fondus to organizāciju vārdā, kuras minētas 2. punkta a), b), un c) apakšpunktā, ar mērķi īstenot kopējus pasākumus. Šādos fondos rīkojas ar asignētiem ieņēmumiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 18. pantu.

5.   Kopfinansēšanas gadījumā un citos pietiekami pamatotos gadījumos, Komisija var uzticēt valsts iestādes uzdevumus, jo īpaši budžeta izpildes uzdevumus, organizācijām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

6.   Kopienas palīdzību saņēmējvalstīs nevar izmantot nodokļu un nodevu maksāšanai, kā arī maksājumu segšanai.

14. pants

Dalības noteikumi un izcelsmes noteikumi

1.   Tādu iepirkuma un dotāciju līgumu piešķiršanā, ko finansē saskaņā ar šo regulu, var piedalīties visas fiziskas personas, kas ir Kopienas dalībvalsts pilsoņi, vai juridiskas personas, kas izveidotas Kopienas dalībvalstī, kādā Eiropas Kopienas pievienošanās vai atzītā kandidātvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī.

Tādu iepirkuma vai dotāciju līgumu piešķiršanā, ko finansē saskaņā ar šo regulu, var piedalīties arī visas fiziskas personas, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības atbalsta komitejas noteiktās jaunattīstības valsts pilsoņi vai juridiskas personas, kas atrodas ESAO Attīstības atbalsta komitejas noteiktā jaunattīstības valstī, kā arī fiziskas un juridiskas personas, kas ir tiesīgas piedalīties saskaņā ar šo regulu. Komisija publicē un atjaunina jaunattīstības valstu sarakstu, kuru izveidojusi ESAO Attīstības atbalsta komiteja, pastāvīgi pārskatot sarakstu, un par to informē Padomi.

2.   Piedalīties iepirkuma procedūrās un mērķfinansējuma līgumu piešķiršanā saskaņā ar šo regulu var arī visas fiziskās personas, kas ir pilsoņi, vai juridiskas personas, kas izveidotas jebkurā valstī, kas nav minēta 1. punktā, kur izveidota savstarpējā piekļuve to ārējai palīdzībai. Savstarpējo piekļuvi piešķir ikreiz, kad valsts piešķir vienlīdzīgas tiesības dalībvalstīm un attiecīgajai saņēmējai valstij.

Savstarpēju piekļuvi izveido ar īpašu lēmumu par attiecīgo valsti vai reģionālu valstu grupu. Šādu lēmumu pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta 17. panta 2. punktā, un tas ir spēkā vismaz vienu gadu.

3.   Piedalīties iepirkuma procedūrās un mērķfinansējuma līgumu piešķiršanā saskaņā ar šo regulu var arī starptautiskas organizācijas.

4.   Noteikumi 1., 2. un 3. punktā neskar tiesīgu organizāciju dalību dalījumu kategorijās pēc būtības vai pēc to lokalizācijas attiecībā uz veicamo darbību mērķiem.

5.   Ekspertu valsts piederībai nav nozīmes. Minētais neskar kvalitatīvas un finansiālas prasības, kas noteiktas Kopienas iepirkuma noteikumos.

6.   Ja pasākumus, kas finansēti saskaņā ar šo regulu, īsteno centralizēti un netieši īpašas deleģētas Kopienas organizācijas, starptautiskas vai valsts sektora organizācijas vai organizācijas, kas vadās pēc privātajām tiesībām, taču to uzdevums ir saistīts ar valsts sektoru, saskaņā ar 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, piedalīties vadošās puses publiskā iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūrās var fiziskas personas, kas ir to valstu pilsoņi, kurām ir pieeja Kopienas līgumiem un dotācijām saskaņā principiem, kas noteikti šā panta 1. punktā, un arī jebkuras citas valsts pilsoņi, kas atbilst vadošās puses noteikumiem un procedūrām, un juridiskas personas, kas izveidotas šajās valstīs.

7.   Ja Kopienas palīdzība piešķirta darbībai, kuru īsteno caur kādu starptautisku organizāciju, piedalīties attiecīgajās līguma procedūrās var visas fiziskās un juridiskas personas, kas atbilstoši šim pantam ir uz to tiesīgas, kā arī visas fiziskās un juridiskās personas, kas ir tiesīgas atbilstoši šās organizācijas noteikumiem, rūpīgi jānodrošina, lai visiem palīdzības sniedzējiem tiktu piešķirtas vienlīdzīgas tiesības. Šie paši noteikumi attiecas uz piegādi, materiāliem un ekspertiem.

8.   Ja Kopienas finansējums sedz darbību, kura tiek kopfinansēta ar kādu trešo valsti, kurai ir savstarpējā piekļuve, vai reģionālu organizāciju vai dalībvalsti, piedalīties attiecīgajās līguma procedūrās var visas fiziskās un juridiskās personas, kas atbilstoši šim pantam ir uz to tiesīgas, kā arī visas fiziskās un juridiskās personas, kas ir tiesīgas atbilstoši trešās valsts, reģionālu organizāciju vai dalībvalstu noteikumiem. Šie paši noteikumi attiecas uz piegādi, materiāliem un ekspertiem.

9.   Visai piegādei un materiāliem, kuri iegādāti saskaņā ar līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo regulu, jābūt Kopienas vai tiesīgas valsts izcelsmei, kā noteikts 1. un 2. punktā. Jēdziens “izcelsme” šajā regulā ir definēts atbilstošajos Kopienas tiesību aktos par izcelsmes noteikumiem muitas vajadzībām.

10.   Komisija var pietiekami pamatotos gadījumos atļaut piedalīties fiziskām un juridiskām personām no valstīm, kurām ir tradicionāli ekonomiski, tirdzniecības vai ģeogrāfiski sakari ar kaimiņvalstīm, vai no citām trešām valstīm, un iegādāties un izmantot dažādas izcelsmes piegādi un materiālus.

11.   Atkāpes var pieļaut, pamatojoties uz produktu un pakalpojumu nepieejamību attiecīgo valstu tirgū, ārkārtējas steidzamības gadījumā vai, ja atbilstības noteikumi padarītu projekta, programmas vai darbības par neiespējamu vai ārkārtīgi to apgrūtinātu.

12.   Piedāvājumu iesniedzēji, kam piešķirti līgumi, ievēro starptautiski atzītās darba tiesību pamatnormas, piemēram, Starptautiskās darba organizācijas darba tiesību pamatnormas, konvencijas par apvienošanās brīvību un koplīgumu slēgšanas tiesību atzīšanu, piespiedu un obligātā darba novēršanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darbaspēka aizliegšanu.

15. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Ikviens līgums vai finansējuma līgums, kas slēgts īstenojot šo regulu, satur noteikumus, kas nodrošina Kopienas finansiālo interešu aizstāvību, īpaši attiecībā uz krāpšanu, korupciju vai citiem pārkāpumiem saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (18), Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (20).

2.   Visos līgumos vai finansēšanas līgumos, kas noslēgti saskaņā ar šo regulu, Komisijai un Revīzijas palātai ir skaidri noteiktas tiesības veikt revīziju, izmantojot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši kopienas finansējumu. Tie arī skaidri nosaka tiesības Komisijai veikt pārbaudes un inspekcijas uz vietas, kā noteikts Regulā (EK, Euratom) Nr. 2185/96.

16. pants

Vērtēšana

1.   Komisija pastāvīgi uzrauga un pārbauda savas programmas, attiecīgos gadījumos ar neatkarīgu ārēju novērtējumu palīdzību vērtē šo programmu efektivitāti, saskanību un atbilstību, lai pārliecinātos, ka tās sasniegušas mērķus, un lai varētu formulēt ieteikumus ar nolūku uzlabot turpmākās darbības. Komisijai ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta vai Padomes ieteikumi par neatkarīgiem ārējiem novērtējumiem.

2.   Informēšanas nolūkā Komisija nosūta savu novērtējuma ziņojumu 17. panta 1. punktā minētajai komitejai un Parlamentam. Dalībvalstis var lūgt iztirzāt īpašo vērtējumu 17. panta 1. punktā minētajā komitejā. Rezultātus izmanto, izstrādājot programmu un piešķirot resursus.

3.   Komisija attiecīgi iesaista visas ieinteresētās personas, kas saskaņā ar šo regulu ir Kopienas palīdzības vērtēšanas posmā. Komisijai ir vēlams veikt vērtējumus kopīgi ar dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām un citām organizācijām.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Demokrātijas un cilvēktiesību komiteja, turpmāk tekstā “Komiteja”.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais periods ir 30 dienas.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

18. pants

Gada pārskats

1.   Komisija pārbauda panākto virzību to palīdzības pasākumu īstenošanā, kas ir veikti saskaņā ar šo regulu, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada pārskatu par īstenošanu un rezultātus, kā arī, ja iespējams, arī par palīdzības būtiskākajiem ieguvumiem un ietekmi. Pārskatam ir jābūt neatņemamai Gada pārskata par Eiropas Kopienas attīstības politikas un ārējās palīdzības īstenošanu, kā arī ES gada pārskata par cilvēktiesībām, daļai.

2.   Gada pārskatā ir jābūt informācijai attiecībā uz iepriekšējo gadu par finansētajiem pasākumiem, uzraudzības un novērtēšanas uzdevumu rezultātiem, saistītu partneru iesaistīšanos un budžeta saistību un maksājumu īstenošanu, kas ir sadalīta saskaņā ar globāliem, reģionāliem un valsts pasākumiem un palīdzības jomām.

Tajā novērtē palīdzības rezultātus, pēc iespējas vairāk izmantojot īpašus un izmērāmus šīs palīdzības nozīmes rādītājus attiecībā uz šīs regulas mērķu ievērošanu.

19. pants

Finansējums

Finansējums šīs regulas īstenošanai no 2007. līdz 2013. gadam ir euro1 104 000 000. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējiestāde, ņemot vērā Finanšu shēmu 2007.-2013. gadam.

20. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz pārskatu, ar ko novērtē šīs regulas īstenošanu pirmajos trijos gados, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, ar ko ievieš nepieciešamās šīs regulas modifikācijas.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra Nostāja.

(2)  OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.

(3)  OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.

(*)  Piezīme OV: Lūdzu ievietot šīs regulas numuru un/vai datumu.

(4)  OV L …

(5)  OV L …

(6)  OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.

(7)  Komisijas 2001. gada 8. maija paziņojums par Eiropas Savienības lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs.

(8)  Komisijas 1995. gada 23. maija paziņojums par Demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošanas iekļaušanu nolīgumos starp Kopienu un trešajām valstīm.

(9)  OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

(10)  OV L 120, 8.5.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2110/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 1. lpp.).

(11)  OV L 120, 8.5.1999., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).

(12)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.; OV L 385, 29.12.2004., 88. lpp.

(13)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(14)  OV L 138, 30.4.2004., 31. lpp.

(15)  Komisijas 2000. gada 11. aprīļa paziņojums par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību.

(16)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(17)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(18)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(19)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(20)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

P6_TA(2006)0549

Traumu profilakse un drošuma veicināšana *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes ieteikumam par traumu profilaksi un drošuma veicināšanu (COM(2006)0329 — C6-0238/2006 — 2006/0106(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0329) (1),

ņemot vērā EK līguma 152. panta 4. punkta otro daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0238/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0398/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(2.a)

Cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, īpatsvars ir 16 % no ES iedzīvotāju kopējā skaita, tomēr 40 % nāvīgu traumu, kas ir nesamērīgi liela daļa, skar tieši šo cilvēku grupu; tādējādi vecāka gadagājuma cilvēki ir divas reizes vairāk pakļauti nāvējošu nelaimes gadījumu riskam, un garo kaulu lūzumi ir galvenais iemesls hospitalizācijai vecāka gadagājuma cilvēku vidū.

(5.a)

Sabiedrības veselību ietekmē bioloģiskās atšķirības, vide, piekļuves iespējas informācijai un sociālekonomiskie apstākļi.

(5.b)

Dzimumu aspekts jāņem vērā visās jomās, tostarp arī veselības aizsardzības politikā. Ir jāveic pasākumi, lai izstrādātu kvantitatīvus pētījumus, ņemot vērā dzimumu atšķirtības, un piešķirtu līdzekļus, pamatojoties uz principu, saskaņā ar kuru līdzekļi tiek sadalīti, ievērojot dzimumu aspektu.

(5.c)

Pret sievietēm vērsta vardarbība ģimenē ir galvenais iemesls, kas izraisa mirstību un invaliditāti starp sievietēm vecumā no 16 līdz 44 gadiem.

(6)

Traumu gūšanas risks dalībvalstīs un sociālajās grupās ir nevienmērīgi sadalīts. Dalībvalstīs, kurās ir visaugstākais traumatisma līmenis, risks nomirt no gūtajām traumām ir piecas reizes lielāks nekā dalībvalstīs ar viszemāko traumatisma līmeni.

(6)

Traumu gūšanas risks dalībvalstīs ir nevienmērīgi sadalīts , un tas atšķiras atkarībā no vides, darba un sociālajiem apstākļiem, kā arī vecuma un dzimuma . Dalībvalstīs, kurās ir visaugstākais traumatisma līmenis, risks nomirt no gūtajām traumām ir piecas reizes lielāks nekā dalībvalstīs ar viszemāko traumatisma līmeni.

(7)

Traumatismu, pretstatā daudziem citiem slimību vai pāragras nāves cēloņiem, var novērst, veicinot mūsu dzīves vides un lietojamo produktu un pakalpojumu drošumu. Daudzkārt ir pierādījies tas, cik efektīvi ir pasākumi negadījumu novēršanai, kurus Kopienā vēl joprojām plaši neizmanto.

(7)

Traumatismu pretstatā daudziem citiem slimību vai pāragras nāves cēloņiem var novērst, veicinot mūsu dzīves vides un lietojamo produktu un pakalpojumu drošumu , un uzlabojot sabiedrības informētību par bīstamas uzvedības sekām . Plašāka pieeja sabiedrības veselības jautājumiem var ievērojami samazināt traumu un vardarbības gadījumu skaitu. Daudzkārt ir pierādījies tas, cik efektīvi ir pasākumi negadījumu novēršanai, kurus Kopienā vēl joprojām plaši neizmanto.

(8)

Vairums šo pasākumu ir izrādījušies rentabli, jo profilakses priekšrocības veselības aizsardzības sistēmās bieži vien vairākas reizes pārsniedz pasākuma izmaksas.

(8)

Vairums šo pasākumu , nodrošinot cilvēku drošību un saglabājot viņu dzīvību, ir izrādījušies rentabli, jo profilakses priekšrocības gan privātajā, gan valsts sektorā, jo īpaši veselības aizsardzības sistēmās bieži vien vairākas reizes pārsniedz pasākuma izmaksas. Papildus veselības aprūpes sistēmas un ekonomiskajām izmaksām pastāv arī cilvēciskie zaudējumi un patiesās izmaksas, ko sedz sabiedrība, un šīs izmaksas nevajadzētu nenovērtēt, jo ekonomiskās un veselības aprūpes sistēmas izmaksas neatspoguļo ietekmi ne uz upuru ģimenēm un sociālā atbalsta tīkliem, ne uz kopienām, darba vietām un skolām.

(9)

Neskatoties uz to, ka vairākās ar drošumu saistītās jomās, piemēram, satiksmes vai darba drošības nozarē ir gūti ievērojami panākumi, citas jomas ir atstātas novārtā, piemēram, drošums mājās, brīvajā laikā un sportā, nelaimes gadījumi un profilakse attiecībā uz bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

(9)

Neskatoties uz to, ka vairākās ar drošumu saistītās jomās, piemēram, satiksmes vai darba drošības nozarē, ir gūti ievērojami panākumi, citas jomas ir atstātas novārtā, piemēram, drošums mājās, brīvajā laikā un sportā, nelaimes gadījumi un profilakse attiecībā uz bērniem, sievietēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

(9.a)

Neskatoties uz neseniem pētījumiem, joprojām netiek novērtētas ne fiziskās, ne psiholoģiskās traumas, ko rada vardarbība ģimenē, ne arī finansiālais slogs, ko šāda vardarbība rada veselības un labklājības sistēmai.

(9.b)

Jāpievērš uzmanība savstarpējai saistībai starp alkohola un narkotiku pieejamību un patēriņu un vardarbības un nelaimes gadījumu, it īpaši satiksmes negadījumu, izraisītu traumu biežumu.

(10)

Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt uzraudzības un ziņošanas sistēmu traumu gadījumiem, kas varētu nodrošināt koordinētu pieeju dalībvalstīs, lai izstrādātu un izveidotu valsts politiku traumu profilaksei, ka arī labākās prakses apmaiņu. Šādu sistēmu izstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmumu Nr. 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003-2008) un visām turpmākajām programmām , pamatojoties uz valsts uzraudzības un ziņošanas sistēmu traumu gadījumiem, kas valstīm jāizstrādā, savstarpēji saskaņojot.

(10)

Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt uzraudzības un ziņošanas sistēmu traumu gadījumiem, kas varētu nodrošināt koordinētu pieeju dalībvalstīs, lai izstrādātu un izveidotu valsts politiku traumu profilaksei un drošuma veicināšanai , tostarp arī labākās prakses apmaiņai. Šādu sistēmu izstrādās, pamatojoties uz valsts uzraudzības un ziņošanas sistēmu traumu gadījumiem, kas valstīm jāizstrādā, savstarpēji saskaņojot.

(10.a)

Uzraudzības sistēmā traumu gadījumiem vajadzētu iekļaut jau pastāvošās programmas saistībā ar traumām, kā arī traumu datu bāzes un tīklus, kurus Komisija jau plaši finansē. Šāda veida rīcība ir absolūti nepieciešama, lai panāktu sinerģiju un samazinātu izmaksas, izmantojot jau darbojošos mehānismus.

(10.b)

Ja kāda no dalībvalstīm nevar atļauties pastāvošās uzraudzības sistēmas traumu gadījumiem, vajadzētu izmantot alternatīvu sistēmu, piemēram, sistēmu, kuras pamatā ir pieejamākas, uz slimnīcu statistikas datiem balstītas “Minimālo datu kopas”.

(10.c)

Lai nodrošinātu, ka “paraugprakse” tik tiešām atbilst katras atsevišķas dalībvalsts vajadzībām un iespējām, ir jāatbalsta iestāžu izveide un cilvēkresursu attīstība, kā arī pētījumi, it īpaši tajās dalībvalstīs, uz kurām attiecas vislielākā novēršamo traumu daļa.

(11)

Ir noteiktas septiņas prioritārās jomas, lai racionalizētu Kopienas Sabiedrības veselības programmas resursus un maksimāli efektīvi risinātu traumu profilakses jautājumus: bērnu un pieaugušo drošums, vecāka gadagājuma pilsoņu drošums, neaizsargātu satiksmes dalībnieku drošums, sporta traumu profilakse, tādu traumu profilakse, kas iegūtas, lietojot produktus un pakalpojumus, pašsavainošanās profilakse un vardarbības novēršana. Šīs prioritārās jomas ir noteiktas, ņemot vērā traumu sociālo ietekmi skaita un smaguma ziņā, pierādījumus saistībā ar pasākumu efektivitāti un pasākumu veiksmīgas īstenošanas iespējas dalībvalstīs,

(11)

Ir noteiktas astoņas prioritārās jomas, lai maksimāli efektīvi risinātu traumu profilakses jautājumus: bērnu un pusaudžu drošums, vecāka gadagājuma pilsoņu drošums, satiksmes dalībnieku , jo īpaši neaizsargāto, drošums, traumu profilakse un drošums darba vietā, sporta un brīvajā laikā gūto traumu profilakse, tādu traumu profilakse, kas iegūtas, lietojot produktus un pakalpojumus, pašsavainošanās profilakse un vardarbības , jo īpaši pret sievietēm un bērniem vērstās , novēršana. Šīs prioritārās jomas ir noteiktas, ņemot vērā traumu sociālo ietekmi skaita un smaguma ziņā, pierādījumus saistībā ar pasākumu efektivitāti un pasākumu veiksmīgas īstenošanas iespējas dalībvalstīs,

(1)

jāizstrādā valsts uzraudzības un ziņošanas sistēmu traumu gadījumiem, kas sniedz salīdzināmu informāciju, laika gaitā uzrauga traumu gūšanas riska attīstību un profilakses pasākumu efektivitāti un novērtē vajadzību uzsākt papildu iniciatīvas saistībā ar produktu un pakalpojumu drošumu;

(1)

jāizstrādā valsts uzraudzības un ziņošanas sistēma traumu gadījumiem, kas ļauj piekļūt citām nozīmīgām datu bāzēm un sniedz salīdzināmu informāciju un datu dalījumu pēc dzimuma un vecuma , uzrauga traumu gūšanas riska attīstību, koncentrējoties uz traumatismu noteicošajiem faktoriem, kontrolē profilakses pasākumu efektivitāti laika gaitā un novērtē vajadzību uzsākt papildu iniciatīvas saistībā ar , pirmkārt, produktu un pakalpojumu drošumu un, otrkārt, ar sabiedrības informēšanu, it īpaši pievēršoties neaizsargātām grupām, piemēram, jauniešiem ;

(1.a)

jāattīsta daudznozaru sadarbība, izveidojot un stiprinot partnerību ar ieinteresētajām pusēm vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī, kā arī nodrošinot saskaņotību un sabalansētu risinājumu problēmām saistībā ar traumām un nedrošumu;

(2)

jāizstrādā valsts plāns nelaimes gadījumu un traumu novēršanai, uzsākot starpresoru sadarbību un uzlabojot kampaņas pasākumu finansēšanas iespējas, veicinot drošumu un īstenojot šo valsts plānu dzīvē, pievēršot īpašu uzmanību bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, un jo īpaši attiecībā uz sporta traumām, traumām, kas iegūtas, lietojot produktus un pakalpojumus, vardarbības un pašsavainošanās ceļā gūtām traumām;

(2)

jāizstrādā valsts plāni nelaimes gadījumu un traumu novēršanai, uzsākot starpresoru sadarbību un ieinteresēto pušu iesaistīšanu, uzlabojot kampaņas pasākumu finansēšanas iespējas, pieņemot pasākumus drošuma veicināšanai un īstenojot šos valsts plānus dzīvē, pievēršot īpašu uzmanību paaugstināta riska grupām, piemēram, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem , invalīdiem, sievietēm un satiksmes dalībniekiem, un jo īpaši attiecībā uz sporta un brīvajā laikā gūtajām traumām , traumām, ko izraisa sieviešu ģenitāliju sakropļošana, traumām, kas iegūtas, lietojot produktus un pakalpojumus, vardarbības , jo īpaši pret sievietēm un bērniem vērstās vardarbības ģimenē, un pašsavainošanās ceļā gūtām traumām;

(2.a)

jāveic zinātniski pētījumi, jo īpaši par pašsavainošanos un riskantu uzvedību;

(2.b)

īpaša uzmanība jāpievērš sociālajiem faktoriem, kas izraisa traumas un nedrošumu: traumu, mirstības un saslimstības rādītāju vislielākās atšķirības novērojamas starp nabadzīgākām un bagātākām valstīm, kā arī starp sociālajām šķirām valstīs; šīs plaisas palielināšanos izraisa tādi faktori kā palielināta ceļu satiksme, augošā ienākumu nevienlīdzība, augstāks bezdarba līmenis, sociālā atbalsta samazināšanās, tirgus liberalizācija un alkohola plašāka pieejamība, kā arī vāji regulējošie un izpildes mehānismi; bezdarbnieki, mazākumtautību grupas, migrējošie darba ņēmēji, bēgļi, kā arī invalīdi un bezpajumtnieki ir jo īpaši pakļauti riskam;

(2.c)

jāveic pasākumi, lai datu bāzes par traumu profilakses labu praksi balstītos uz uzticamiem datiem, ņemot vērā vietējos apstākļus, un pamatotos uz pētījumiem, norādot specifiskos sociālos, ekonomiskos, infrastruktūras un kultūras apstākļus, kuros politika tiek veiksmīgi īstenota;

(3)

jāpanāk, lai traumu profilakse un drošuma veicināšana tiktu sistemātiski iekļauta veselības aprūpes speciālistu profesionālajā apmācībā, lai šie speciālisti varētu sniegt kompetentus padomus pacientiem, klientiem un sabiedrībai.

(3)

jāpanāk, lai traumu profilakse un drošuma veicināšana tiktu sistemātiski ieviesta , uzlabojot veselības aprūpes un citu speciālistu izglītošanu un profesionālo apmācību, lai šie speciālisti varētu sniegt kompetentus padomus pacientiem, klientiem un sabiedrībai; jāpaaugstina sabiedrības informētība par cēloņiem un sekām, īpaši uzverot gan atsevišķu personu, gan visas sabiedrības atbildību par traumu profilaksi un drošuma veicināšanu;

(3.a)

jānodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir pieejami dati par traumām, sniedz dalībvalstīm visus būtiski svarīgos datus, kas ļautu noteikt, kā un kur negadījumi visbiežāk notiek, un izmantot šo informāciju, lai uzlabotu traumu profilaksi;

(1)

Atbalstīt un piešķirt prioritāti Kopienas Sabiedrības veselības aizsardzības programmai un turpmākajām programmām, lai Kopienā izveidotu uzraudzības un ziņošanas sistēmu traumu gadījumiem, kurā apkopotu informāciju par traumu gūšanas gadījumiem, ko sniedz dalībvalstis, pamatojoties uz valsts uzraudzības un ziņošanas sistēmu traumu gadījumiem, un padarīt šīs datu bāzes informāciju viegli sasniedzamu visām ieinteresētajām personām.

(1)

atbalstīt un piešķirt prioritāti tādas uzraudzības un ziņošanas sistēmas traumu gadījumiem izveidei Kopienā, kurā apkopotu informāciju par traumu gūšanas gadījumiem, ko sniedz dalībvalstis, pamatojoties uz valsts uzraudzības un ziņošanas sistēmu traumu gadījumiem, un padarīt šīs datu bāzes informāciju viegli sasniedzamu visām ieinteresētajām personām;

(1.a)

iesniegt likumdošanas priekšlikumu par Kopienas uzraudzības sistēmu traumu gadījumiem, informācijas apmaiņu saistībā ar labu praksi un informācijas nodošanu, kā tas noteikts 1. punktā, Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstīgi Līguma 251. pantam, iekļaujot precīzu un detalizētu informāciju par finansiālajām sekām;

(2)

Izveidot Kopienas mehānismu informācijas apmaiņai par labu praksi un izplatīt šo informāciju attiecīgajām ieinteresētajam personām.

svītrots

(3.a)

ar Kohēzijas fonda un struktūrfondu starpniecību atbalstīt darbības saistībā ar traumu profilaksi, kā arī uzlabotu un drošāku infrastruktūru;

(4)

Atbalstīt labas prakses un politisku pasākumu izstrādi saistībā ar septiņām noteiktajām prioritārajām jomām , izmantojot resursus, kas paredzēti Kopienas Sabiedrības veselības aizsardzības programmā un turpmākajās programmās, vispārējā sistēmā Kopienas rīcības finansēšanai, atbalstot patērētāju aizsardzības politiku, un pamatprogrammu attiecībā uz pētniecību.

(4)

izstrādāt labu praksi un politiskus pasākumus saistībā ar astoņām noteiktajām prioritārajām jomām ; nodrošināt, ka visās turpmākajās programmās saistībā ar traumu profilaksi un drošuma veicināšanu tiek ņemta vērā nevienlīdzība veselības aprūpes jomā, paturot prātā, ka nepietiekama piekļuve sociālajam atbalstam, vāja kopienas saliedētība un sociālā atstumtība mazina cilvēku spēju pretoties sociālajiem konfliktiem, atturoties no vardarbības, tostarp pašsavainošanās;

(5)

Četrus gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas sagatavot novērtējuma ziņojumu, lai noteiktu to, vai ierosinātie pasākumi darbojas efektīvi, un novērtētu vajadzību veikt turpmākus pasākumus.

(5)

četrus gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas sagatavot novērtējuma ziņojumu, lai noteiktu to, vai ierosinātie pasākumi darbojas efektīvi, novērtētu vajadzību veikt turpmākus pasākumus un veiktu pašreizējo un turpmāko pasākumu un darbību dzimumu ietekmes novērtējumu .


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0550

Finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (11877/2006 — C6-0265/2006 — 2006/0807(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes regulas projektu (11877/2006) (1),

ņemot vērā EK līguma 181.a pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0265/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A6-0430/2006);

1.

apstiprina grozīto Padomes projektu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi mainīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomei paziņot Parlamentam, ja tā ir paredzējusi atkāpties no Parlamenta apstiprinātā teksta;

4.

prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(3)

Eiropas Savienība, industrializētas valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni ir vienojušās stiprināt attiecības un sadarboties jomās, kurās tām ir kopīgas intereses, izmantojot dažādus divpusējus instrumentus, piemēram, nolīgumus, deklarācijas, rīcības plānus un citus līdzīgus dokumentus.

(3)

Eiropas Savienība, industrializētās valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni ir vienojušās stiprināt attiecības un sadarboties jomās, kurās tām ir kopīgas intereses, izmantojot dažādus divpusējus un daudzpusējus instrumentus, piemēram, nolīgumus, deklarācijas, rīcības plānus un citus līdzīgus dokumentus.

(4)

Saskaņā ar šajos instrumentos paredzētajiem principiem, Kopiena īsteno sadarbības politiku, lai radītu labvēlīgu vidi, veidojot un izvēršot attiecības ar tādām valstīm un teritorijām. Ar sadarbības pasākumiem palīdz radīt apstākļus, kas varētu stiprināt Eiropas klātbūtni un pamanāmību tajās valstīs, kā arī rosināt apmaiņas saimnieciskas, tirdzniecības, akadēmiskas, kultūras un citādas apmaiņas un dažādu katrā pusē iesaistītu personu mijdarbību.

(4)

Saskaņā ar šajos instrumentos paredzētajiem principiem, Kopiena īsteno sadarbības politiku, lai radītu labvēlīgu vidi, veidojot un izvēršot attiecības ar tādām valstīm un teritorijām. Ar sadarbības pasākumiem būtu jāpalīdz stiprināt Eiropas klātbūtni un pamanāmību tajās valstīs, kā arī rosināt saimnieciskas, tirdzniecības, akadēmiskas, kultūras un citādas apmaiņas , dialogus un attiecīgo nozaru partneru mijdarbību.

(4.a)

Kopienas sadarbībai būtu jāpalīdz izpildīt vispārējo mērķi, proti, iedibināt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības.

(5.a)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, būtu nepieciešama diferencēta pieeja atkarībā no ekonomiskā, sociālā un politiskā konteksta, nodrošinot, ka sadarbībai ar partnervalstīm vai reģioniem tiek izmantotas īpašas, pielāgotas programmas, pamatojoties uz to situāciju, kā arī Kopienas interesēm, stratēģijām un prioritātēm.

(6.a)

Lai nodrošinātu to, ka Kopienas sadarbības politika ir konsekventa un efektīva, ir būtiski svarīgi uzlabot procedūru savstarpējo papildināmību, saskaņotību, pielīdzināmību un koordināciju gan starp Kopienu un tās dalībvalstīm, gan attiecībās ar citām iesaistītajām pusēm.

1.   Ar Kopienas sniegtu palīdzību atbalstu saņem saimnieciska, finanšu un tehniska sadarbība un citāda sadarbība — kas ir Kopienas kompetencē — ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni.

1.   Ar Kopienas sniegtu finansējumu atbalstu saņem saimnieciska, finanšu un tehniska sadarbība un citāda sadarbība — kas ir Kopienas kompetencē — ar tām industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni , kas uzskaitītas pielikumā .

2.    Galvenais mērķis, sadarbojoties ar tādām valstīm un teritorijām, ir konkrēti reaģēt uz vajadzību stiprināt saites un vēl vairāk iesaistīties divpusējās, reģionālās un daudzpusējās attiecībās ar tām. Sadarbība palīdzēs radīt labvēlīgāku vidi Kopienas un šo valstu un teritoriju attiecību izvēršanai, kā arī veicinās dialogu un sekmēs Kopienas stratēģiskās intereses tajās valstīs un teritorijās .

2.    Kopiena sadarbojas ar partnervalstīm saskaņā ar Līguma XXI sadaļu. Galvenais sadarbības ar tādām valstīm un teritorijām mērķis ir stiprināt saites un vēl vairāk iesaistīties divpusējās, reģionālās un daudzpusējās attiecībās ar tām 4. pantā uzskaitītajās jomās, lai radītu labvēlīgāku un pārredzamāku vidi Kopienas un šo valstu un teritoriju attiecību izvēršanai, kā arī veicinās efektīvu dialogu , tajā pašā laikā veicinot Kopienas interešu ievērošanu .

2.   Šajā regulā industrializētas valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni ir I pielikumā uzskaitītās valstis un teritorijas, še turpmāk — “partnervalstis”. Attiecīgi pamatotos gadījumos un lai sekmētu reģionālu sadarbību, Komisija, pieņemot 6. pantā minētās rīcības programmas, var pieņemt lēmumu, ka valstis, kas nav uzskaitītas I pielikumā, ir tiesīgas saņemt finansējumu, ja projektam vai programmai, ko paredzēts īstenot, ir reģionālas vai pārrobežu iezīmes. To var paredzēt 5. pantā minētajās daudzgadu sadarbības programmās. Komisija grozīs minēto sarakstu saskaņā ar regulārām ESAO/AAK veiktām jaunattīstības valstu saraksta pārskatīšanām un par to informēs Padomi .

2.   Šajā regulā industrializētas valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni ir pielikumā uzskaitītās valstis un teritorijas, še turpmāk — “partnervalstis”. Attiecīgi pamatotos gadījumos un lai sekmētu reģionālu sadarbību, Komisija, pieņemot 6. pantā minētās Eiropas Parlamenta apstiprinātās rīcības programmas, var pieņemt lēmumu, ka valstis, kas nav uzskaitītas pielikumā, ir tiesīgas saņemt finansējumu, ja projektam vai programmai, ko paredzēts īstenot, ir reģionālas vai pārrobežu iezīmes. To var paredzēt 5. pantā minētajās daudzgadu sadarbības programmās. Par jebkādiem grozījumiem pielikuma sarakstā, kas radušies sakarā ar regulārām ESAO/AAK veiktām jaunattīstības valstu saraksta pārskatīšanām , pirms vajadzīgo izmaiņu apstiprināšanas, Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei .

(1.a)     Kopiena balstās uz tādām vērtībām kā demokrātija, tiesiskums, laba pārvalde, cilvēktiesību ievērošana, noturīga attīstība un pamatbrīvību ievērošana, un ar dialoga un sadarbības palīdzību tā cenšas nostiprināt šo vērtību ievērošanu arī partnervalstīs un partnerreģionos .

1.   Pasākumi, ko finansē saskaņā ar šo regulu, aptver Kopienas un partnervalstu sadarbības jomas , kas izklāstītas , konkrēti, instrumentos, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos , kā arī jomas, kurās Kopiena ir stratēģiski ieinteresēta .

1.   Pasākumiem, ko finansē saskaņā ar šo regulu, jābūt saskaņā ar Kopienas un partnervalstu sadarbības mērķiem , kas izklāstīti instrumentos, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos , un tiem ir jāatbilst Kopienas interesēm .

2.    Īstenojot pasākumus saskaņā ar šo regulu, Komisija nodrošina, ka sadarbības projekti ir juridiski un pēc būtības saskaņoti ar citu attiecīgu Kopienas politiku.

2.    Attiecībā uz visiem pasākumiem, kurus finansē saskaņā ar šo regulu, un visām sadarbības jomām, uz kurām attiecas šī regula, Kopiena nodrošina, ka sadarbība ir juridiski un pēc būtības saskaņota ar dažādajām ārējās darbības jomām un citu attiecīgu Kopienas politiku. Saskaņošana jānodrošina kā politikas formulēšanas, tā stratēģiskās plānošanas un plānu izstrādes, kā arī pasākumu īstenošanas līmenī.

(2.a)     Lai ieviestu šo regulu, ir vajadzīga diferencēta pieeja atkarībā no ekonomiskā, sociālā un politiskā konteksta, nodrošinot, ka sadarbībai ar partnervalstīm vai reģioniem tiek izmantotas īpašas, pielāgotas programmas, pamatojoties uz to situāciju, kā arī Kopienas interesēm, stratēģijām un prioritātēm.

(2.b)     Kopiena un dalībvalstis uzlabo politikas, programmu un pasākumu īstenošanas papildināmību un saskaņošanu ar partnervalstīm un partnerreģioniem.

Ar Kopienas sniegtu palīdzību atbalsta sadarbību, kas atbilst 1. pantam un šīs regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem. Īpašu uzmanību pievērš darbībām šajās sadarbības jomās:

Ar Kopienas finansējumu atbalsta sadarbību, kas atbilst 1. pantam un šīs regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem. Kopienas finansējums attiecas uz šādiem darbības veidiem:

(1)

savstarpējas Kopienas un partnervalstu saimnieciskā, akadēmiskā un zinātnes jomā iesaistītu personu sadarbības, partnerattiecību un kopuzņēmumu veicināšana;

(1)

savstarpējas Kopienas un partnervalstu saimnieciskā, akadēmiskā un zinātnes jomā iesaistītu personu , tostarp mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības, partnerattiecību un kopuzņēmumu veicināšana;

(3)

politikā, ekonomikā un sociālā jomā iesaistītu personu un citu nevalstisku organizāciju dialogu veicināšana attiecīgās Kopienas un partnervalstu nozarēs;

(3)

politikā, ekonomikā un sociālā jomā iesaistītu personu un citu nevalstisku organizāciju , tostarp mazo un vidējo uzņēmumu dialogu veicināšana attiecīgās Kopienas un partnervalstu nozarēs;

1.   Rīcības, lai veicinātu sadarbību saskaņā ar šo regulu, veic saskaņā ar daudzgadu sadarbības programmām, kas ietver sadarbību attiecīgās darbības jomās ar visām vai izraudzītām partnervalstīm. Komisija izstrādā daudzgadu sadarbības programmas un precizē to darbības jomu.

1.    Visas darbības, lai veicinātu sadarbību saskaņā ar šo regulu, veic saskaņā ar daudzgadu sadarbības programmām, kas ietver sadarbību 4. pantā minētajās darbības jomās ar visām vai izraudzītām partnervalstīm. Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu Komisija izstrādā daudzgadu sadarbības programmas un precizē to darbības jomu.

2.   Sadarbības programmas aptver ilgākais šīs regulas spēkā esamības termiņu. Tajās izklāsta Kopienas stratēģiskās intereses un prioritātes, vispārējos mērķus un gaidāmos rezultātus. Tajās arī izklāsta jomas, ko Kopiena izvēlējusies finansēt, un norāda līdzekļu vispārējo indikatīvo sadalījumu pa prioritārām jomām un pa partnervalstīm vai partnervalstu grupām attiecīgā termiņā. Vajadzības gadījumā var norādīt diapazonu. Sadarbības programmas pārskata vidusposmā vai vajadzības gadījumā — ad hoc.

2.    Daudzgadu s adarbības programmas aptver ilgākais šīs regulas spēkā esamības termiņu. Tajās izklāsta Kopienas stratēģiskās intereses un prioritātes, vispārējos mērķus un sasniedzamos rezultātus. Tajās arī izklāsta jomas, ko Kopiena izvēlējusies finansēt, un norāda līdzekļu vispārējo indikatīvo sadalījumu pa prioritārām jomām un pa partnervalstīm vai partnervalstu grupām attiecīgā termiņā. Vajadzības gadījumā var norādīt diapazonu. Daudzgadu sadarbības programmas pārskata vidusposmā , pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma vai vajadzības gadījumā — ad hoc.

3.   Komisija pieņem sadarbības programmas un visus to pārskatus atbilstīgi 14. panta 2. punktā minētajai vadības procedūrai.

3.   Komisija pieņem daudzgadu sadarbības programmas un visus to pārskatus atbilstīgi 14. panta 2. punktā minētajai vadības procedūrai.

3.   Komisija pieņem rīcības programmas atbilstīgi 14. panta 2. punktā minētajai vadības procedūrai. Šī procedūra nav jāizmanto, lai izdarītu rīcību programmu grozījumus, piemēram, tādus, ar ko veic tehniskus pielāgojumus, tādus, ar ko paildzina īstenošanas termiņu, tādus, ar ko paredzētā budžetā pārskaita līdzekļus no vienas plānotas darbības uz citu, vai tādus, ar ko palielina vai samazina budžetu apjomā, kas ir mazāks par 20 % no sākotnējā budžeta apjoma, ja vien šie grozījumi atbilst rīcību programmās izklāstītajiem sākotnējiem mērķiem.

3.   Komisija pieņem gada rīcības programmas atbilstīgi 14. panta 2. punktā minētajai vadības procedūrai. Šī procedūra nav jāizmanto, lai izdarītu rīcību programmu grozījumus, piemēram, tādus, ar ko veic tehniskus pielāgojumus, tādus, ar ko paildzina īstenošanas termiņu, tādus, ar ko paredzētā budžetā pārskaita līdzekļus no vienas plānotas darbības uz citu, vai tādus, ar ko palielina vai samazina budžetu apjomā, kas ir mazāks par 20 % no sākotnējā budžeta apjoma, ja vien šie grozījumi atbilst rīcību programmās izklāstītajiem sākotnējiem mērķiem.

(2)

Partnervalstis un to iestādes un decentralizētās struktūras;

(2)

Partnervalstis , partnerreģioni un to iestādes un decentralizētās struktūras;

3.   Komisija pieņem atbalsta pasākumus, ko neietver daudzgadu programmās, un par to informē dalībvalstis.

3.   Komisija pieņem atbalsta pasākumus, ko neietver daudzgadu programmās, un par to informē dalībvalstis un Eiropas Parlamentu .

(a)

dalībvalstis un jo īpaši to valsts un ar valsti netieši saistītas aģentūras;

(a)

dalībvalstis , to reģionālās un pašvaldību iestādes un jo īpaši to valsts un ar valsti netieši saistītas aģentūras;

11.a pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

(1)     Jebkuros šīs regulas rezultātā noslēgtos nolīgumos ir jābūt noteikumiem par Kopienas finanšu interešu aizsardzību, sevišķi attiecībā uz nelikumībām, krāpšanu, korupciju un jebkuru citu nelikumīgu darbību saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību  (2) , Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām  (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)  (4).

(2)     Nolīgumos jābūt skaidri norādītam, ka Komisijai un Revīzijas Palātai ir tiesības veikt jebkura Kopienas līdzekļus saņēmuša apakšuzņēmēja revīziju, tostarp dokumentu revīziju vai revīziju uz vietas. Tajos jābūt skaidri norādītam, ka Komisija drīkst veikt pārbaudes un apskates uz vietas, kā to paredz Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

(3)     Visiem līgumiem, kas noslēgti palīdzības sniegšanas nolūkā, jānodrošina Komisijai un Revīzijas Palātai 2. punktā minētās tiesības līguma darbības laikā un pēc tā.

1.   Komisija regulāri izvērtē darbības un programmas, ko finansē saskaņā ar šo regulu, lai pārliecinātos, vai mērķi ir sasniegti, un lai varētu formulēt ieteikumus, kā uzlabot turpmākas darbības.

1.   Komisija regulāri izvērtē darbības un programmas, ko finansē saskaņā ar šo regulu, lai pārliecinātos, vai pienācīgi sasniegti sākotnēji izvirzītie mērķi un vai Kopienas finansēto pasākumu ekonomiskā rentabilitāte un ietekme ir apmierinoša . Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija formulē ieteikumus, kā uzlabot turpmākas darbības.

(1.a)     Novērtējuma ziņojumiem ir jābalstās uz neatkarīgu ārēju novērtējumu, ja tas ir iespējams, vai tie jāizveido pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma.

(2.a)     Šajā regulā paredzētajā Kopienas sadarbības novērtējuma posmā Komisija sapulcē visas svarīgās ieinteresētās puses, tostarp nevalstiskās organizācijas.

(2.b)     Noteikta daļa no gada budžeta jāizmanto, lai finansētu saskaņā ar šo regulu veikto darbību un īstenoto programmu novērtēšanas pētījumus.

Komisija izvērtē panākumus, kas gūti, īstenojot saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus, un reizi divos gados Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā izklāsta budžeta īstenošanas rezultātus un iepazīstina ar darbībām un programmām, kam piešķirts finansējums.

Komisija izvērtē panākumus, kas gūti, īstenojot saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus, un reizi divos gados Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz detalizētu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā izklāsta budžeta īstenošanas rezultātus un iepazīstina ar visām darbībām un programmām, kam piešķirts finansējums un, un cik vien iespējams, uzskaita sadarbības darbību un programmu rezultātus un ietekmi .

4.   Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par komitejas darbu un Eiropas Parlamentu nodrošina ar attiecīgiem dokumentiem, piemēram, ar sanāksmju darba kārtībām, pasākumu projektiem un sanāksmju darba kopsavilkumiem.

4.   Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par komitejas darbu un Eiropas Parlamentu nodrošina ar attiecīgiem dokumentiem, piemēram, ar sanāksmju darba kārtībām, pasākumu projektiem un detalizētiem sanāksmju darba kopsavilkumiem.

Kopienas finansējumu, ko uzskata par vajadzīgu, lai īstenotu šajā regulā identificētās darbības, budžeta lēmējiestādes noteiks katru gadu, ievērojot finanšu plānā paredzētos robežlielumus.

Atsauces summa šīs regulas īstenošanai laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam ir euro 172 miljoni. Kopienas finansējumu, ko uzskata par vajadzīgu, lai īstenotu šajā regulā identificētās darbības, budžeta lēmējiestādes noteiks katru gadu, ievērojot finanšu shēmā paredzētos robežlielumus.

15.a pants

Pārskatīšana

Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtēta šīs regulas īstenošana pirmajos trijos gados, un vajadzības gadījumā likumdošanas priekšlikumu, ar kuru ievieš vajadzīgās izmaiņas.


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)   OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(3)   OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(4)   OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

P6_TA(2006)0551

Aktīvās vielas farmācijā

Eiropas Parlamenta deklarācija par aktīvajām vielām farmācijā

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Reglamenta 116. pantu,

A.

tā kā sertificēšana attiecībā uz atbilstību labai ražošanas praksei, garantē farmācijā izmantojamo aktīvo vielu augstu kvalitāti;

B.

tā kā daudzi Kopienas ražotāji iegūst šo sertifikātu atbilstīgi Direktīvas 2001/83/EK (1) 111. panta 5. punktam, turpretī ražotāji ārpus Kopienas to var izdarīt bez inspekcijas, pamatojoties uz pašsertifikāciju saskaņā ar Eiropas Padomes Sabiedrības veselības komitejas rezolūciju AP-CSP (99) 4;

C.

tā kā no trešām valstīm nākušu aktīvu vielu laišana tirgū to neatbilstības drošības standartiem dēļ izraisa Eiropas Savienības zinātnieku kopienas bažas;

D.

tā kā tas, ka ir zināma aktīvās vielas izcelsme, nodrošina patērētājam lielāku drošību;

E.

tā kā Direktīvas 2001/83/EK 111. panta noteikumi attiecībā uz medikamentu un aktīvo vielu ražotājiem tieši piemērojami arī attiecībā uz importētājiem,

1.

uzskata, ka aktīvo vielu ražotājam, kā arī importētājam jāuzrāda labas ražošanas prakses sertifikātu, ko izsniegušas Eiropas Savienības iestādes pēc obligātas ražotņu inspekcijas;

2.

iesaka labākas sabiedrības veselības aizsardzības labad ieviest aktīvās vielas izsekojamību, norādot tās izcelsmi (valsts, uzņēmums, ražotne), lai novērstu atkārtotu trešo valstu produktu marķēšanu un iepakošanu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Parakstīja

Adamou, Aita, Albertini, Alvaro, Andrejevs, Andria, Andrikienė, Angelilli, Antoniozzi, Arnaoutakis, Assis, Atkins, Attwooll, Aubert, Audy, Ayala Sender, Aylward, Ayuso González, Bachelot-Narquin, Baco, Badía i Cutchet, Barón Crespo, Battilocchio, Batzeli, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Belohorská, Bennahmias, Berlato, Berlinguer, Birutis, Blokland, Bobošíková, Bösch, Bonde, Bonsignore, Borghezio, Bossi, Bourlanges, Bourzai, Bowis, Braghetto, Brejc, Breyer, Březina, Brie, Brunetta, Bushill-Matthews, Busk, Busquin, Buzek, Cabrnoch, Calabuig Rull, Camre, Cappato, Carlotti, Carnero González, Casini, Castiglione, del Castillo Vera, Catania, Cavada, Cederschiöld, Cercas, Chichester, Chiesa, Chmielewski, Claeys, Cocilovo, Coelho, Cohn-Bendit, Cornillet, Correia, Costa, Cottigny, Coûteaux, Crowley, Czarnecki M., Daul, Davies, De Blasio, De Keyser, Demetriou, De Michelis, Deprez, De Sarnez, Descamps, Dess, De Veyrac, Díaz De Mera García Consuegra, Dičkutė, Díez González, Dillen, Dimitrakopoulos, Dobolyi, Doorn, Doyle, Drčar Murko, Duka-Zólyomi, Ebner, Estrela, Eurlings, Falbr, Fatuzzo, Fava, Fernandes, Fernández Martín, Figueiredo, Flasarová, Florenz, Foglietta, Fontaine, Ford, Fraga Estévez, Frassoni, Freitas, Fruteau, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote Quecedo, García-Margallo y Marfil, García Pérez, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Geremek, Gill, Gklavakis, Glattfelder, Gobbo, Gottardi, Goudin, Grabowska, Grabowski, Graça Moura, Grässle, de Grandes Pascual, Griesbeck, Gröner, Grosch, Grossetête, Gruber, Guardans Cambó, Guellec, Guidoni, Gurmai, Gutiérrez-Cortines, Handzlik, Harbour, Hassi, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Isler Béguin, Iturgaiz Angulo, Járóka, Jarzembowski, Jordan Cizelj, Juknevičienė, Kacin, Kaczmarek, Kallenbach, Karas, Karatzaferis, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klass, Klinz, Kósáné Kovács, Kratsa-Tsagaropoulou, Krupa, Kułakowski, Kušķis, Kusstatscher, Kużmiuk, Lamassoure, Landsbergis, Laperrouze, La Russa, Lavarra, Le Foll, Lehideux, Leinen, Le Pen J.-M., Le Pen M., Le Rachinel, Liberadzki, Lichtenberger, Lienemann, Liese, Locatelli, Lombardo, López-Istúriz White, Losco, Louis, Lulling, Lynne, McMillan-Scott, Manders, Mann T., Mantovani, Marques, Martens, Martin D., Martinez, Masiel, Masip Hidalgo, Maštálka, Mathieu, Mato Adrover, Matsakis, Matsis, Mauro, Mavrommatis, Mayor Oreja, Meijer, Méndez de Vigo, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Morgantini, Morillon, Musacchio, Muscardini, Musotto, Mussolini, Musumeci, Napoletano, Nassauer, Navarro, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Obiols i Germà, Occhetto, Olajos, Olbrycht, Ó Neachtain, Onesta, Oomen-Ruijten, Ortuondo Larrea, Őry, Ouzký, Oviir, Panayotopoulos-Cassiotou, Pannella, Panzeri, Papastamkos, Parish, Patriciello, Patrie, Peterle, Pieper, Pinheiro, Pirilli, Pirker, Pistelli, Pittella, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poli Bortone, Pomés Ruiz, Posselt, Prets, Prodi, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Remek, Reynaud, Ribeiro e Castro, Riera Madurell, Ries, Rivera, Rizzo, Rogalski, Roithová, Romagnoli, Romeva i Rueda, Roure, Rudi Ubeda, Rübig, Rutowicz, Ryan, Sacconi, Saïfi, Sakalas, Salafranca Sánchez-Neyra, Salinas García, Salvini, Samaras, Samuelsen, Sánchez Presedo, dos Santos, Sartori, Saryusz-Wolski, Sbarbati, Schenardi, Schierhuber, Schwab, Seeber, Sifunakis, Silva Peneda, Sinnott, Škottová, Sommer, Sonik, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Speroni, Staes, Staniszewska, Sterckx, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Susta, Svensson, Swoboda, Szájer, Szymański, Tajani, Tannock, Tarabella, Tatarella, Thyssen, Toia, Tomczak, Toubon, Trakatellis, Triantaphyllides, Tzampazi, Ulmer, Vakalis, Van Hecke, Van Lancker, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Veraldi, Vernola, Vidal-Quadras Roca, Vincenzi, Vlasto, Weisgerber, Willmott, Wojciechowski B., Wojciechowski J., Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zani, Zappala', Zatloukal, Zingaretti, Zvěřina, Zwiefka


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas Kodeksu attiecībā uz medicīnas produktiem lietošanai cilvēkiem (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/27/EK (OV L 136, 30.4.2004., 34. lpp.).


Trešdiena, 2006. gada 13. decembris

23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 317/215


PROTOKOLS

(2006/C 317 E/03)

SĒDES NORISE

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

1.   Sēdes atklāšana

Sēde tika atklāta plkst. 9.05.

2.   Dokumentu iesniegšana

Parlamenta komitejas ir iesniegušas šādu ziņojumu:

* Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Pamattiesības un pilsonība” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” (COM(2005)0122 [[02]] — C6-0236/2005 — 2005/0038(CNS)) — LIBE komiteja

Referente: Inger Segelström (A6-0465/2006).

3.   Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi

Tika izplatīts Komisijas paziņojums par pasākumiem, kas veikti saistībā ar Parlamenta septembra pirmajā un otrajā sesijā pieņemtajām nostājām un rezolūcijām.

4.   Paplašināšanās stratēģija un galvenie mērķi 2006.-2007. gadam — Eiropas Savienības spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālie aspekti (debates)

Ziņojums attiecībā uz Komisijas paziņojumu par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.-2007. gadā [2006/2252(INI)] — Ārlietu komiteja

Referents: Elmar Brok (A6-0436/2006).

Ziņojums par Eiropas Savienības spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālajiem aspektiem [2006/2226(INI)] — Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Alexander Stubb (A6-0393/2006).

Elmar Brok iepazīstināja ar ziņojumu (A6-0436/2006).

Alexander Stubb iepazīstināja ar ziņojumu (A6-0393/2006).

Uzstājās: Paula Lehtomäki (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) un Olli Rehn (Komisijas loceklis).

Uzstājās: Íñigo Méndez de Vigo PPE-DE grupas vārdā, Hannes Swoboda PSE grupas vārdā, Annemie Neyts-Uyttebroeck ALDE grupas vārdā, Joost Lagendijk Verts/ALE grupas vārdā, Erik Meijer GUE/NGL grupas vārdā, Konrad Szymański UEN grupas vārdā, Bastiaan Belder IND/DEM grupas vārdā, Philip Claeys, pie grupām nepiederošs deputāts, Panayiotis Demetriou, Jan Marinus Wiersma un Andrew Duff.

SĒDI VADA: Alejo VIDAL-QUADRAS

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Johannes Voggenhuber, Jaromír Kohlíček, Ryszard Czarnecki, Georgios Karatzaferis, Jim Allister, Jacques Toubon, Carlos Carnero González, Alexander Lambsdorff, Angelika Beer, Mary Lou McDonald, Jan Tadeusz Masiel, Gerard Batten, György Schöpflin, Jo Leinen, István Szent-Iványi, Cem Özdemir, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Mario Borghezio, Paul Marie Coûteaux, Reinhard Rack, Richard Corbett, Ignasi Guardans Cambó, Milan Horáček, Kyriacos Triantaphyllides, Andrzej Tomasz Zapałowski, Jacek Protasiewicz, Csaba Sándor Tabajdi, Marios Matsakis, Giorgos Dimitrakopoulos un Inger Segelström.

SĒDI VADA: Pierre MOSCOVICI

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Hannu Takkula, Bogdan Klich, Józef Pinior, Henrik Lax, Camiel Eurlings, Stavros Lambrinidis, Arūnas Degutis, Zsolt László Becsey, Marie-Line Reynaud, Olle Schmidt, Bernd Posselt, Helmut Kuhne, Alojz Peterle, Genowefa Grabowska, Tunne Kelam, Ioannis Kasoulides, Ioannis Varvitsiotis, Tadeusz Zwiefka, Charles Tannock, Andreas Mölzer, Paula Lehtomäki un Olli Rehn.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 13. decembra protokola 8.17. punkts (A6-0436/2006) un 2006. gada 13. decembra protokola 8.18. punkts (A6-0393/2006).

(Sēde tika pārtraukta plkst. 11.55 pirms balsošanas laika un atsākta plkst. 12.05.)

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

5.   Politisko grupu sastāvs

Mario Borghezio, Umberto Bossi, Gian Paolo Gobbo, Dariusz Maciej Grabowski, Wiesław Stefan Kuc, Bogdan Pęk, Mirosław Mariusz Piotrowski, Bogusław Rogalski, Francesco Enrico Speroni un Andrzej Tomasz Zapałowski ir pievienojušies UEN grupai, sākot no 2006. gada 13. decembra.

6.   Darba kārtība

Sēdes vadītājs paziņoja, ka Jo Leinen ziņojums par Reglamenta 15. panta un 182. panta 1. punkta grozījumiem: kvestoru un komiteju biroju ievēlēšana (A6-0464/2006), kas ir iekļauts balsošanas laikā ceturtdien, 2006. gada 14. decembrī(darba kārtības 110. punkts), nav pieņemts komitejā saskaņā ar Reglamenta 131. pantā noteikto procedūru un tāpēc ir iekļauts kā pēdējais punkts pašreizējās sēdes darba kārtībā.

*

* *

Uzstājās: Renato Brunetta, lai norādītu, ka, viņaprāt, pie ieejas sēžu ēkā atsevišķi drošības dienesta darbinieki izturas pārlieku stingri, Tadeusz Zwiefka, kurš izteica nožēlu, ka vakar televīzijas pārraides ir pārtrauktas brīdī, kad tika pasniegta Saharova prēmija, liedzot iespēju Baltkrievijas iedzīvotājiem redzēt Aleksandra Milinkeviča uzstāšanos (sēdes vadītājs viņiem atbildēja, ka minētās problēmas ir saistītas ar Parlamenta palīgdarbinieku demonstrācijām).

7.   Priekšsēdētāja paziņojums

Priekšsēdētājs savā un Parlamenta vārdā izteica bažas par pretrunīgo holokaustam veltīto konferenci, kas notika 2006. gada 11. un 12. decembrī Teherānā, un Parlamenta vārdā aicināja Irānas valdību veikt visus iespējamos pasākumus, lai novērstu antisemītismu, rasismu, ksenofobiju un diskrimināciju.

8.   Balsošanas laiks

Balsošanas rezultātu sīks izklāsts (grozījumi, atsevišķa balsošana, balsošana pa daļām u.c.) pieejams protokola pielikumā “Balsošanas rezultāti”.

8.1.   Eiropas Ķimikāliju aģentūra ***II (balsošana)

Ieteikums otrajam lasījumam par Kopējo nostāju, kas pieņemta, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK [07524/8/2006 — C6-0267/2006 — 2003/0256(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Guido Sacconi (A6-0352/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 1. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Uzstājās: Karl-Heinz Florenz (ENVI komitejas priekšsēdētājs) un Guido Sacconi (referents).

Pasludināts par apstiprinātu ar grozījumiem (P6_TA(2006)0552).

Par balsojumu uzstājās:

Guido Sacconi pēc balsošanas par kompromisa paketi (1. variants);

Roberto Musacchio par to, ka balsošanas laikā referentam ir jārespektē sēdes dalībnieku dažādie viedokļi;

Carl Schlyter par samierināšanas procedūras iespējamību;

Guido Sacconi balsošanas beigās, lai paustu atzinību par viņa ziņojuma apstiprināšanu.

8.2.   Direktīvas 67/548/EEK par bīstamām vielām (REACH) grozīšana ***II (balsošana)

Ieteikums otrajam lasījumam par Kopējo nostāju, kas pieņemta, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to pielāgotu Regulai (EK) Nr. …/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru [07525/3/2006 — C6-0268/2006 — 2003/0257(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Guido Sacconi (A6-0345/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 2. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināta par apstiprinātu (P6_TA(2006)0553).

SĒDI VADA: Ingo FRIEDRICH

Priekšsēdētāja vietnieks

8.3.   Bulgāru un rumāņu valodas iekļaušana Eiropas Kopienu Tiesas reglamentā minētajā tiesvedības valodu sarakstā * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par grozījumiem Eiropas Kopienu Tiesas reglamentā jautājumā par valodu lietojumu, lai iekļautu bulgāru un rumāņu valodu kā tiesvedības valodas, kas minētas Reglamentā [15712/2006 — C6-0434/2006 — 2006/0813(CNS)] — Juridiskā komiteja

Referents: Giuseppe Gargani (A6-0463/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 3. punkts)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0554).

8.4.   Bulgāru un rumāņu valodas iekļaušana tiesvedības valodās, kas noteiktas Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas reglamentā * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas reglamentu attiecībā uz valodu lietojumu, lai bulgāru un rumāņu valodu iekļautu tiesvedības valodās, kas noteiktas reglamentā [15715/2006 — C6-0435/2006 — 2006/0814(CNS)] — Juridiskā komiteja

Referents: Giuseppe Gargani (A6-0462/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 4. punkts)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0555).

8.5.   Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008. g.) ***II (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu par Eiropas starpkultūru dialoga gadu (2008) [14153/2/2006 — C6-0422/2006 — 2005/0203(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja

Referente: Erna Hennicot-Schoepges (A6-0435/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 5. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināts par apstiprinātu (P6_TA(2006)0556).

8.6.   Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par grozīto priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [COM(2006)0213 — C6-0207/2006 — 2005/0090(CNS)] — Budžeta komiteja

Referente: Ingeborg Gräßle (A6-0447/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 6. punkts)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0557).

8.7.   Budžeta grozījuma projekts 6/2006 (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2006 projektu III iedaļa, Komisija [15635/2006 — C6-0441/2006 — 2006/2265(BUD)] — Budžeta komiteja

Referents: Gianni Pittella (A6-0444/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 7. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0558).

8.8.   Dalībvalstu atsevišķu noteikumu saskaņošana attiecībā uz televīzijas apraidi ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos [COM(2005)0646 — C6-0443/2005 — 2005/0260(COD)] — Kultūras un izglītības komiteja

Referente: Ruth Hieronymi (A6-0399/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 8. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0559).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0559).

Par balsojumu uzstājās:

Ruth Hieronymi (referente) sniedza lingvistisku precizējumu par ziņojumā lietotajiem vācu valodas terminiem, kas attiecas uz angļu un franču valodas versijām;

Jacques Toubon, kurš pieprasīja novērst visas lingvistiskās pretrunas dokumenta dažādajās versijās, pirms Parlamenta nostāju nosūta Komisijai un Padomei (sēdes vadītājs viņam atbildēja, ka ir paredzēts to darīt);

Christopher Heaton-Harris par grozījuma Nr. 160 pieņemamību (sēdes vadītājs viņam atbildēja, ka tas jau ir pārbaudīts un pieņemamība nav apšaubīta);

Ignasi Guardans Cambó par balsošanas procedūru.

8.9.   Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveide ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu [COM(2006)0091 — C6-0082/2006 — 2006/0033(COD)] — Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referente: Roselyne Bachelot-Narquin (A6-0385/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 9. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Uzstājās: Janusz Lewandowski (BUDG komitejas priekšsēdētājs), kas norādīja, ka PPE-DE grupa atsauc savus grozījumus, un Roselyne Bachelot-Narquin (referente), kura izteica atzinību par šādu lēmumu.

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0560).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0560).

8.10.   Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājums attiecībā uz emisiju un piekļuve transportlīdzekļa remonta informācijai ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisiju un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta informācijai, ar ko groza Direktīvu 72/306/EEK un Direktīvu …/…/EK [COM(2005)0683 — C6-0007/2006 — 2005/0282(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Matthias Groote (A6-0301/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 10. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0561).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0561).

8.11.   Finanšu iemaksas Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.-2010. g.) * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.-2010. g.) [COM(2006)0564 — C6-0423/2006 — 2006/0194(CNS)] — Reģionālās attīstības komiteja

Referents: Jim Higgins (A6-0432/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 11. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0562).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0562).

Par balsojumu uzstājās:

Jim Higgins (referents) pirms balsošanas.

8.12.   Banānu nozare * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari [COM(2006)0489 — C6-0339/2006 — 2006/0173(CNS)] — Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Jean-Claude Fruteau (A6-0422/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 12. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0563).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0563).

Par balsojumu uzstājās:

Emanuel Jardim Fernandes sniedza lingvistisku precizējumu grozījumam Nr. 22.

8.13.   Periods pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2002/38/EK attiecībā uz noteikumu par pievienotās vērtības nodokli radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem piemērošanas periodu [COM(2006)0739 — C6-0437/2006 — 2006/0245(CNS)] — Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Zsolt László Becsey (A6-0440/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 13. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0564).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0564).

8.14.   Komisijas 2007. gada darba un likumdošanas programma (balsošana)

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0630/2006, B6-0634/2006, B6-0635/2006, B6-0637/2006/rev, B6-0640/2006 un B6-0642/2006.

Debates notika 2006. gada 14. novembrī (2006. gada 14. novembra protokola 15. punkts).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 14. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS B6-0630/2006

Noraidīts.

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS RC-B6-0634/2006/rev.

(aizstāj B6-0634/2006, B6-0635/2006, B6-0637/2006/rev, B6-0640/2006 un B6-0642/2006)

Iesnieguši šādi deputāti:

Françoise Grossetête un Hans-Gert Pöttering PPE-DE grupas vārdā,

Martin Schulz un Hannes Swoboda PSE grupas vārdā,

Silvana Koch-Mehrin ALDE grupas vārdā,

Pierre Jonckheer, Monica Frassoni un Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā,

Brian Crowley, Roberta Angelilli, Guntars Krasts, Gintaras Didžiokas un Zdzisław Zbigniew Podkański UEN grupas vārdā.

Pieņemts (P6_TA(2006)0565).

(Rezolūcijas priekšlikums B6-0637/2006/rev vairs nav spēkā.)

8.15.   Krievijas un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksme (balsošana)

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0631/2006, B6-0633/2006, B6-0636/2006, B6-0638/2006, B6-0639/2006 un B6-0641/2006.

Debates notika 2006. gada 29. novembrī (2006. gada 29. novembra protokola 13. punkts).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 15. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS RC-B6-0631/2006/rev.

(aizstāj B6-0631/2006, B6-0633/2006, B6-0636/2006, B6-0638/2006, B6-0639/2006 un B6-0641/2006)

Iesnieguši šādi deputāti:

Jacek Saryusz-Wolski, Bernd Posselt, Vytautas Landsbergis un Tunne Kelam PPE-DE grupas vārdā,

Hannes Swoboda un Jan Marinus Wiersma PSE grupas vārdā,

Paavo Väyrynen ALDE grupas vārdā,

Daniel Cohn-Bendit, Hélène Flautre, Milan Horáček, Bart Staes, Rebecca Harms un Angelika Beer Verts/ALE grupas vārdā,

Esko Seppänen GUE/NGL grupas vārdā,

Konrad Szymański, Michał Tomasz Kamiński, Adam Bielan, Hanna Foltyn-Kubicka, Ryszard Czarnecki, Inese Vaidere un Ģirts Valdis Kristovskis UEN grupas vārdā.

Pieņemts (P6_TA(2006)0566).

Par balsojumu uzstājās:

Konrad Szymański par balsošanu attiecībā uz grozījumiem Nr. 9 un 6.

8.16.   Direktīvas 85/611/EEK (par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)) ieviešana (balsošana)

Rezolūcijas priekšlikums, ko saskaņā ar Reglamenta 81. pantu iesniedzis Wolf Klinz ECON komitejas vārdā par projektu Komisijas direktīvai, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai izskaidrotu atsevišķas definīcijas (B6-0643/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 16. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0567).

8.17.   Paplašināšanās stratēģija un galvenie mērķi 2006.-2007. gadam (balsošana)

Ziņojums attiecībā uz Komisijas paziņojumu par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.-2007. gadā [2006/2252(INI)] — Ārlietu komiteja

Referents: Elmar Brok (A6-0436/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 17. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0568).

Par balsojumu uzstājās:

Elmar Brok (referents) iepazīstināja ar mutiskajiem grozījumiem grozījumam Nr. 29 un 16, un tos iekļāva;

Giorgos Dimitrakopoulos un Joost Lagendijk iepazīstināja ar mutiskajiem grozījumiem grozījumam Nr. 17, un tos iekļāva.

8.18.   Eiropas Savienības spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālie aspekti (balsošana)

Ziņojums par Eiropas Savienības spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālajiem aspektiem [2006/2226(INI)] — Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Alexander Stubb (A6-0393/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 18. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0569).

Par balsojumu uzstājās:

Alexander Stubb (referents) paskaidroja, ka grozījumam Nr. 8 oriģinālā ir franču valodas versija.

9.   Balsojumu skaidrojumi

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Balsojumu skaidrojumi, kas saskaņā ar Reglamenta 163. panta 3. punktu ir iesniegti rakstiski, ir iekļauti šīs sēdes stenogrammā.

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Guido Sacconi ziņojumi — A6-0352/2006 un A6-0345/2006:

Hubert Pirker, Philip Claeys, Frank Vanhecke, Zita Pleštinská, Richard Seeber, Czesław Adam Siekierski, Christoph Konrad, Kurt Joachim Lauk.

Ruth Hieronymi ziņojums — A6-0399/2006:

Carlo Fatuzzo.

Roselyne Bachelot-Narquin ziņojums — A6-0385/2006:

Hubert Pirker, Carlo Fatuzzo.

Matthias Groote ziņojums — A6-0301/2006:

Richard Seeber, Carlo Fatuzzo.

Jim Higgins ziņojums — A6-0432/2006:

Marian Harkin.

Jean-Claude Fruteau ziņojums — A6-0422/2006:

Jean-Claude Martinez.

Krievijas un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksme:

Bernd Posselt.

Elmar Brok ziņojums — A6-0436/2006:

Hubert Pirker, Frank Vanhecke, Carlo Fatuzzo.

Alexander Stubb ziņojums — A6-0393/2006:

Hubert Pirker.

10.   Balsojumu labojumi un nodomi balsot

Balsojumu labojumi un nodomi balsot ir pieejami vietnē “Séance en direct”, “Résultats des votes (appels nominaux)/Results of votes (roll-call votes)”, kā arī protokola pielikuma “Rezultāti balsošanai pēc saraksta” drukātajā versijā.

Elektronisko versiju Parlamenta vietnē Europarl regulāri atjauninās ne ilgāk kā divas nedēļas pēc balsošanas dienas.

Pēc tam sagatavos balsojumu labojumu un nodomu balsot saraksta galīgo variantu, lai to varētu iztulkot un publicēt “Oficiālajā Vēstnesī”.

Francesco Musotto un Alfonso Andria norādīja, ka, balsojot par Guido Sacconi ziņojumu (A6-0352/2006), grozījums Nr. 191, viņu balsošanas iekārtas nedarbojās.

Elmar Brok norādīja, ka interešu konflikta dēļ nepiedalījās balsojumā par Ruth Hieronymi ziņojumu (A6-0399/2006).

Jim Higgins norādīja, ka, balsojot par Jim Higgins ziņojumu (A6-0432/2006), viņa balsošanas iekārta nedarbojās.

Hubert Pirker norādīja, ka galīgajā balsojumā par Elmar Brok ziņojumu (A6-0436/2006) viņa balsošanas iekārta nedarbojās.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 14.05 un atsākta plkst. 15.00.)

SĒDI VADA: Antonios TRAKATELLIS

Priekšsēdētāja vietnieks

11.   Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

Marian Harkin norādīja, ka viņa nebija parakstījusi apmeklējumu reģistru, tomēr sēdē piedalījās.

Iepriekšējās sēdes protokols tika apstiprināts.

12.   Datu aizsardzība (debates)

Padomes un Komisijas paziņojumi: Datu aizsardzība

Paula Lehtomäki (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) un Franco Frattini (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) sniedza paziņojumus.

Uzstājās: Charlotte Cederschiöld PPE-DE grupas vārdā, Martine Roure PSE grupas vārdā, Sophia in 't Veld ALDE grupas vārdā, Kathalijne Maria Buitenweg Verts/ALE grupas vārdā, Paula Lehtomäki, Kathalijne Maria Buitenweg, lai uzdotu Padomei jautājumu, uz kuru Paula Lehtomäki atbildēja, Sophia in 't Veld, kas lūdza Padomi sniegt rakstisku atbildi uz viņas jautājumiem, Paula Lehtomäki, kura apņēmās to izdarīt, un Franco Frattini.

Debates tika slēgtas.

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

13.   Eiropadomes sagatavošana (2006. gada 14., 15. decembris) (debates)

Padomes un Komisijas paziņojumi: Eiropadomes sagatavošana (2006. gada 14., 15. decembris).

Paula Lehtomäki (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) sniedza paziņojumu.

14.   Oficiāla sveikšana

Priekšsēdētājs Parlamenta vārdā sveica Melnkalnes Republikas parlamenta priekšsēdētāju Ranko Krivokapic un premjerministra vietnieci Eiropas integrācijas jautājumos Gordana Djurovic, kuri bija ieņēmuši vietas oficiālajiem viesiem paredzētajā balkonā.

15.   Eiropadomes sagatavošana (2006. gada 14., 15. decembris) (debašu turpināšana)

Padomes un Komisijas paziņojumi: Eiropadomes sagatavošana (2006. gada 14., 15. decembris).

José Manuel Barroso (Komisijas priekšsēdētājs) sniedza paziņojumu.

Uzstājās: Hans-Gert Pöttering PPE-DE grupas vārdā, Martin Schulz PSE grupas vārdā un Graham Watson ALDE grupas vārdā.

16.   Oficiāla sveikšana

Priekšsēdētājs Parlamenta vārdā sveica Azerbaidžānas Republikas parlamenta delegāciju, kuru vadīja Azerbaidžānas Republikas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks un ES un Azerbaidžānas parlamentārās sadarbības komitejas līdzpriekšsēdētājs Valeh Aleskerov un kura bija ieņēmusi vietu oficiālajiem viesiem paredzētajā balkonā.

17.   Eiropadomes sagatavošana (2006. gada 14., 15. decembris) (debašu turpināšana)

Padomes un Komisijas paziņojumi: Eiropadomes sagatavošana (2006. gada 14., 15. decembris).

Uzstājās: Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā un Esko Seppänen GUE/NGL grupas vārdā.

18.   Oficiāla sveikšana

Priekšsēdētājs Parlamenta vārdā sveica Sīrijas parlamenta delegāciju, kuru vadīja Sīrijas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Numair Ghanem un kura bija ieņēmusi vietu oficiālajiem viesiem paredzētajā balkonā.

19.   Eiropadomes sagatavošana (2006. gada 14., 15. decembris) (debašu turpināšana)

Padomes un Komisijas paziņojumi: Eiropadomes sagatavošana (2006. gada 14., 15. decembris).

Uzstājās Brian Crowley UEN grupas vārdā.

SĒDI VADA: Ingo FRIEDRICH

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Jens-Peter Bonde IND/DEM grupas vārdā, Jana Bobošíková, pie grupām nepiederoša deputāte, Piia-Noora Kauppi, Poul Nyrup Rasmussen, Anneli Jäätteenmäki, Bernat Joan i Marí, Kyriacos Triantaphyllides, Ryszard Czarnecki, Nigel Farage, Alessandro Battilocchio, Timothy Kirkhope un Reino Paasilinna.

SĒDI VADA: Luigi COCILOVO

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Andrew Duff, Vittorio Agnoletto, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, Patrick Louis, Koenraad Dillen, Françoise Grossetête, Robert Goebbels, Sarah Ludford, Kartika Tamara Liotard, Hanna Foltyn-Kubicka, Hans-Peter Martin, Gunnar Hökmark, Jan Marinus Wiersma, Mirosław Mariusz Piotrowski, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Pervenche Berès un Panayiotis Demetriou.

SĒDI VADA: Manuel António dos SANTOS

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Libor Rouček, Markus Ferber, Gary Titley, Nikolaos Vakalis, Mia De Vits, Francisco José Millán Mon, Simon Busuttil, Alexander Stubb, Paula Lehtomäki un José Manuel Barroso.

Debates tika slēgtas.

20.   Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

Parlaments izskatīja vairākus jautājumus Padomei (B6-0448/2006).

Jautājums Nr. 1 (Marie Panayotopoulos-Cassiotou): Somijas prezidentūras pasākumi bērniem un viņu ģimenēm.

Paula Lehtomäki (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Paul Rübig un Manuel Medina Ortega.

Jautājums Nr. 2 (Manuel Medina Ortega): Imigrācijas stratēģijas.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Manuel Medina Ortega, Danutė Budreikaitė un Reinhard Rack, kurš savu jautājumu uzdeva pēc Derek Roland Clark uzstāšanās.

Jautājums Nr. 3 (Claude Moraes): Padomes ieceres 2007. gadam — Eiropas vienlīdzīgu iespēju gadam un 2008. gadam — Eiropas starpkultūru dialoga gadam.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Richard Corbett (aizstājot autoru).

Jautājums Nr. 4 (Sarah Ludford): Terorisma apkarošanas stratēģija.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Sarah Ludford un Jörg Leichtfried.

Jautājums Nr. 5 zaudēja spēku, jo tā autors nebija klāt.

Jautājums Nr. 6 (Danutė Budreikaitė): Lietuvas perspektīvas enerģētikas jomā.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumiem, ko uzdeva Danutė Budreikaitė, Justas Vincas Paleckis, Paul Rübig un Laima Liucija Andrikienė.

Jautājums Nr. 7 (Avril Doyle): UNFCCC Pušu 12. konference (COP12)

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Avril Doyle.

Jautājums Nr. 8 (Richard Corbett): Komisijas sastāvs

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Richard Corbett.

Jautājumu Nr. 9 atsauca.

Jautājums Nr. 10 (Bernd Posselt): Kosovas statuss.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Bernd Posselt.

Jautājums Nr. 11 (Bastiaan Belder): Grūtniecības vēlīna pārtraukšana Ginemedex klīnikā Barselonā.

Paula Lehtomäki atbildēja uz šo jautājumu, kā arī uz papildjautājumu, ko uzdeva Bastiaan Belder.

Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk. sēdes stenogrammas pielikumu).

Padomei atvēlētais jautājumu laiks ir beidzies.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 19.00 un atsākta plkst. 21.00.)

SĒDI VADA: Mario MAURO

Priekšsēdētāja vietnieks

21.   Autovadītāju apliecības (pārstrādāts variants) ***II (debates)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par vadītāju apliecībām (pārstrādāts variants) [09010/1/2006 — C6-0312/2006 — 2003/0252(COD)] — Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Mathieu Grosch (A6-0414/2006).

Mathieu Grosch iepazīstināja ar ieteikumu otrajam lasījumam.

Uzstājās Jacques Barrot (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks).

Uzstājās: Georg Jarzembowski PPE-DE grupas vārdā, Ewa Hedkvist Petersen PSE grupas vārdā, Danutė Budreikaitė ALDE grupas vārdā, Michael Cramer Verts/ALE grupas vārdā, Erik Meijer GUE/NGL grupas vārdā, Kathy Sinnott IND/DEM grupas vārdā, Reinhard Rack, Willi Piecyk, Michael Henry Nattrass, Stanisław Jałowiecki, Gary Titley, Philip Bradbourn, Bogusław Liberadzki, Luís Queiró, Inés Ayala Sender, Corien Wortmann-Kool, Proinsias De Rossa, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Dieter-Lebrecht Koch un Jacques Barrot.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 14. decembra protokola 6.19. punkts.

22.   Prasības par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem ***I (debates)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 417/2002, ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2978/94 [COM(2006)0111 — C6-0104/2006 — 2006/0046(COD)] — Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Fernand Le Rachinel (A6-0417/2006).

Uzstājās Jacques Barrot (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks).

Fernand Le Rachinel iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās: Georg Jarzembowski PPE-DE grupas vārdā, Willi Piecyk PSE grupas vārdā, Danutė Budreikaitė ALDE grupas vārdā, Erik Meijer GUE/NGL grupas vārdā, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou un Jacques Barrot.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 14. decembra protokola 6.14. punkts.

23.   Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (regula) * — Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (lēmums) * (debates)

Ziņojums par priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi [COM(2006)0383 — C6-0296/2006 — 2006/0125(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Carlos Coelho (A6-0410/2006).

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu 2001/886/JHA par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi [COM(2006)0383 — C6-0297/2006 — 2006/0126(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Carlos Coelho (A6-0413/2006).

Uzstājās Franco Frattini (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks).

SĒDI VADA: Luigi COCILOVO

Priekšsēdētāja vietnieks

Carlos Coelho iepazīstināja ar ziņojumiem.

Uzstājās: Barbara Kudrycka PPE-DE grupas vārdā, Adam Bielan UEN grupas vārdā, Andrzej Jan Szejna, Leopold Józef Rutowicz.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 14. decembra protokola 6.29. punkts un 2006. gada 14. decembra protokola 6.30. punkts.

24.   Vardarbīgas video spēles (debates)

Komisijas paziņojums: Vardarbīgas video spēles

Franco Frattini (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) sniedza paziņojumu.

Uzstājās: Mary Honeyball PSE grupas vārdā un Roberta Angelilli UEN grupas vārdā.

Debates tika slēgtas.

25.   Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšana (komitejas, kvestori) (debates)

Ziņojums par Reglamenta 15. panta un 182. panta 1. punkta grozījumiem: kvestoru un komiteju biroju ievēlēšana [2006/2287(REG)] — Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Jo Leinen (A6-0464/2006).

Richard Corbett (referenta aizstājējs) iepazīstināja ar ziņojumu.

Uzstājās: Ingo Friedrich PPE-DE grupas vārdā, Andrew Duff ALDE grupas vārdā, Johannes Voggenhuber Verts/ALE grupas vārdā, Richard Corbett par iepriekšējo uzstāšanos un Johannes Voggenhuber, kurš viņam atbildēja.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 14. decembra protokola 6.21. punkts.

26.   Nākamās sēdes darba kārtība

Tika noteikta nākamās dienas sēdes darba kārtība (dokuments “Darba kārtība” PE 381.846/OJJE).

27.   Sēdes slēgšana

Sēde tika slēgta plkst. 23.25.

Julian Priestley

Ģenerālsekretārs

Janusz Onyszkiewicz

Priekšsēdētāja vietnieks


APMEKLĒJUMU REĢISTRS

Parakstīja:

Agnoletto, Aita, Albertini, Allister, Andersson, Andrejevs, Andria, Andrikienė, Angelilli, Antoniozzi, Arif, Arnaoutakis, Ashworth, Atkins, Attwooll, Aubert, Audy, Auken, Ayala Sender, Aylward, Ayuso, Bachelot-Narquin, Baco, Badia i Cutchet, Barón Crespo, Barsi-Pataky, Batten, Battilocchio, Batzeli, Bauer, Beaupuy, Beazley, Becsey, Beer, Belder, Belet, Belohorská, Bennahmias, Beňová, Berend, Berès, van den Berg, Berger, Berlato, Berlinguer, Berman, Bielan, Blokland, Bloom, Bobošíková, Böge, Bösch, Bonde, Bono, Bonsignore, Booth, Borghezio, Borrell Fontelles, Bourlanges, Bourzai, Bowis, Bowles, Bozkurt, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Breyer, Březina, Brie, Brok, Brunetta, Budreikaitė, van Buitenen, Buitenweg, Bullmann, van den Burg, Bushill-Matthews, Busk, Busquin, Busuttil, Cabrnoch, Calabuig Rull, Callanan, Camre, Capoulas Santos, Carlotti, Carlshamre, Carnero González, Casa, Casaca, Cashman, Casini, Caspary, Castex, Castiglione, del Castillo Vera, Catania, Cavada, Cederschiöld, Cercas, Chatzimarkakis, Chichester, Chiesa, Chmielewski, Christensen, Chruszcz, Claeys, Clark, Cocilovo, Coelho, Cohn-Bendit, Corbett, Corbey, Cornillet, Correia, Costa, Cottigny, Coûteaux, Coveney, Cramer, Crowley, Marek Aleksander Czarnecki, Ryszard Czarnecki, Daul, Davies, De Blasio, de Brún, Degutis, Dehaene, De Keyser, Demetriou, De Michelis, Deprez, De Rossa, De Sarnez, Descamps, Désir, Deß, Deva, De Veyrac, De Vits, Díaz de Mera García Consuegra, Dičkutė, Didžiokas, Díez González, Dillen, Dimitrakopoulos, Dobolyi, Dombrovskis, Doorn, Douay, Dover, Doyle, Drčar Murko, Duchoň, Dührkop Dührkop, Duff, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Ek, Elles, Estrela, Ettl, Eurlings, Jill Evans, Jonathan Evans, Robert Evans, Fajmon, Farage, Fatuzzo, Fava, Fazakas, Ferber, Fernandes, Fernández Martín, Anne Ferreira, Elisa Ferreira, Figueiredo, Fjellner, Flasarová, Flautre, Florenz, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Fontaine, Fourtou, Fraga Estévez, Frassoni, Freitas, Friedrich, Fruteau, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, García Pérez, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gawronski, Gebhardt, Gentvilas, Geremek, Geringer de Oedenberg, Gewalt, Gibault, Gierek, Giertych, Gill, Gklavakis, Glante, Glattfelder, Gobbo, Goebbels, Goepel, Golik, Gollnisch, Gomes, Gomolka, Gottardi, Goudin, Grabowska, Grabowski, Graça Moura, Graefe zu Baringdorf, Gräßle, de Grandes Pascual, Grech, Griesbeck, Gröner, de Groen-Kouwenhoven, Groote, Grosch, Grossetête, Gruber, Guardans Cambó, Guellec, Guerreiro, Guidoni, Gurmai, Gutiérrez-Cortines, Guy-Quint, Gyürk, Hänsch, Hall, Hammerstein, Hamon, Handzlik, Hannan, Harangozó, Harbour, Harkin, Harms, Hassi, Hatzidakis, Haug, Hazan, Heaton-Harris, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Helmer, Henin, Hennicot-Schoepges, Hennis-Plasschaert, Herczog, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Holm, Honeyball, Hoppenstedt, Horáček, Howitt, Hudacký, Hudghton, Hughes, Hutchinson, Ibrisagic, in 't Veld, Isler Béguin, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jäätteenmäki, Jałowiecki, Janowski, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jensen, Joan i Marí, Jöns, Jørgensen, Jonckheer, Jordan Cizelj, Juknevičienė, Kaczmarek, Kallenbach, Kamall, Karas, Karatzaferis, Kasoulides, Kaufmann, Kauppi, Tunne Kelam, Kindermann, Kinnock, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Klinz, Knapman, Koch, Kohlíček, Konrad, Korhola, Kósáné Kovács, Koterec, Kozlík, Krahmer, Krarup, Kratsa-Tsagaropoulou, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kristovskis, Krupa, Kuc, Kudrycka, Kuhne, Kułakowski, Kušķis, Kusstatscher, Kuźmiuk, Lagendijk, Laignel, Lamassoure, Lambert, Lambrinidis, Lambsdorff, Landsbergis, Lang, Langen, Langendries, Laperrouze, La Russa, Lauk, Lavarra, Lax, Lechner, Le Foll, Lehideux, Lehne, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Marine Le Pen, Le Rachinel, Lévai, Lewandowski, Liberadzki, Libicki, Lichtenberger, Liese, Liotard, Lipietz, Locatelli, Lombardo, López-Istúriz White, Losco, Louis, Lucas, Ludford, Lulling, Lundgren, Lynne, Maat, Maaten, McAvan, McCarthy, McDonald, McGuinness, McMillan-Scott, Madeira, Maldeikis, Manders, Maňka, Erika Mann, Thomas Mann, Manolakou, Mantovani, Marques, Martens, David Martin, Hans-Peter Martin, Martinez, Martínez Martínez, Masiel, Maštálka, Mastenbroek, Mathieu, Mato Adrover, Matsakis, Matsouka, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Medina Ortega, Meijer, Méndez de Vigo, Menéndez del Valle, Meyer Pleite, Miguélez Ramos, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Mölzer, Mohácsi, Montoro Romero, Moreno Sánchez, Morgan, Morillon, Moscovici, Mote, Mulder, Musacchio, Muscardini, Muscat, Musotto, Mussolini, Musumeci, Napoletano, Nassauer, Nattrass, Navarro, Newton Dunn, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Nicholson, Nicholson of Winterbourne, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Obiols i Germà, Achille Occhetto, Öger, Özdemir, Olajos, Olbrycht, Ó Neachtain, Onesta, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Oviir, Paasilinna, Pack, Pafilis, Pahor, Paleckis, Panayotopoulos-Cassiotou, Panzeri, Papadimoulis, Papastamkos, Parish, Patriciello, Patrie, Peillon, Pęk, Alojz Peterle, Pflüger, Piecyk, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pinior, Piotrowski, Pirker, Piskorski, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Pleštinská, Podestà, Podkański, Pöttering, Poignant, Polfer, Pomés Ruiz, Portas, Posdorf, Posselt, Prets, Prodi, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Ransdorf, Rapkay, Rasmussen, Remek, Resetarits, Reul, Reynaud, Ribeiro e Castro, Riera Madurell, Ries, Riis-Jørgensen, Rivera, Rizzo, Rocard, Rogalski, Roithová, Romagnoli, Romeva i Rueda, Rosati, Roszkowski, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Rudi Ubeda, Rübig, Rühle, Rutowicz, Ryan, Sacconi, Saïfi, Sakalas, Saks, Salafranca Sánchez-Neyra, Salinas García, Samaras, Samuelsen, Sánchez Presedo, dos Santos, Sartori, Saryusz-Wolski, Savary, Savi, Sbarbati, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schenardi, Schierhuber, Schlyter, Olle Schmidt, Schnellhardt, Schöpflin, Schroedter, Schulz, Schuth, Schwab, Seeber, Seeberg, Segelström, Seppänen, Siekierski, Sifunakis, Silva Peneda, Simpson, Sinnott, Siwiec, Skinner, Škottová, Smith, Sommer, Sonik, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Spautz, Staes, Staniszewska, Starkevičiūtė, Šťastný, Stauner, Sterckx, Stevenson, Stihler, Stockmann, Strejček, Strož, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Susta, Svensson, Swoboda, Szájer, Szejna, Szent-Iványi, Szymański, Tabajdi, Tajani, Takkula, Tarabella, Tarand, Tatarella, Thomsen, Thyssen, Titley, Toia, Tomczak, Toubon, Trakatellis, Trautmann, Triantaphyllides, Trüpel, Turmes, Tzampazi, Ulmer, Väyrynen, Vaidere, Vakalis, Vanhecke, Van Hecke, Van Lancker, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vaugrenard, Veneto, Ventre, Veraldi, Vergnaud, Vernola, Vidal-Quadras, de Villiers, Vincenzi, Virrankoski, Vlasák, Vlasto, Voggenhuber, Wagenknecht, Wallis, Walter, Watson, Henri Weber, Manfred Weber, Weiler, Weisgerber, Westlund, Whittaker, Wieland, Wiersma, Wijkman, Willmott, Wise, von Wogau, Bernard Piotr Wojciechowski, Janusz Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wurtz, Yañez-Barnuevo García, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zapałowski, Zappalà, Zatloukal, Ždanoka, Železný, Zieleniec, Zīle, Zimmer, Zingaretti, Zvěřina, Zwiefka

Novērotāji:

Athanasiu, Bărbuleţiu, Becşenescu, Buruiană-Aprodu, Cappone, Ciornei, Cioroianu, Coşea, Corina Creţu, Gabriela Creţu, Konstantin Dimitrov, Duca, Dumitrescu, Ganţ, Hogea, Ivanova, Kirilov, Kónya-Hamar, Marinescu, Mihăescu, Mihalache, Morţun, Parvanova, Paşcu, Podgorean, Popa, Popeangă, Sârbu, Severin, Silaghi, Sofianski, Stoyanov, Szabó, Ţicău, Vigenin


I PIELIKUMS

BALSOŠANAS REZULTĀTI

Saīsinājumu un simbolu saraksts

+

pieņemts

-

noraidīts

zaudējis spēku

A

atsaukts

PS (…, …, …)

balsošana pēc saraksta (par, pret, atturas)

EB (…, …, …)

elektroniskā balsošana (par, pret, atturas)

bd

balsošana pa daļām

ats.

atsevišķa balsošana

groz.

grozījums

KG

kompromisa grozījums

AD

attiecīgā daļa

S

svītrojošs grozījums

=

identiski grozījumi

§

punkts

pants

pants

apsv.

apsvērums

RP

rezolūcijas priekšlikums

KRP

kopīgs rezolūcijas priekšlikums

AIZKL

aizklāta balsošana

1.   Eiropas Ķimikāliju aģentūra (REACH) ***II

Ieteikums 2. lasījumam: (vajadzīgs kvalificēts vairākums)

Guido SACCONI (A6-0352/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. variants — kompromisa pakete

191

PPE-DE, PSE, ALDE, UEN

PS

+

529, 98, 24

2. variants — Verts/ALE-GUE/NGL 1

(sk. piezīmi zemāk)

Verts/ALE, GUE/NGL

 

 

3. variants — Verts/ALE 2

(sk. piezīmi zemāk)

Verts/ALE, GUE/NGL

 

 

4. variants — Atbildīgās komitejas grozījumi

1-172

komiteja

 

 

Nanodaļiņas

balsošana kopumā

175

177

188

Verts/ALE, GUE/NGL

PS

-

110, 539, 14

Izstrādājumi un koncentrācija

balsošana kopumā

176

178

Verts/ALE, GUE/NGL

PS

-

94, 552, 13

1. pants, aiz 3. §

173

Blokland u. c.

PS

-

96, 559, 5

7. pants, 6. §

179

Verts/ALE, GUE/NGL

PS

-

109, 530, 20

Aiz 7. panta

180

Verts/ALE, GUE/NGL

PS

-

83, 542, 39

23. pants, 2. §

181

Verts/ALE, GUE/NGL

 

-

 

56. pants,

ievaddaļa

182

Verts/ALE, GUE/NGL

 

-

 

56. pants, f) apakšpunkts

183

Verts/ALE, GUE/NGL

PS

-

109, 529, 22

60. pants, 4. §

184

Verts/ALE, GUE/NGL

PS

-

84, 531, 50

60. pants, 5. §

185

Verts/ALE, GUE/NGL

PS

-

86, 527, 47

68. pants, 2. §

186

Verts/ALE, GUE/NGL

PS

-

88, 529, 44

127. pants, aiz 1. §

187

Verts/ALE, GUE/NGL

PS

-

121, 528, 13

1. pielikums

189

Verts/ALE, GUE/NGL

PS

-

87, 551, 21

3. pielikums

190

Verts/ALE, GUE/NGL

PS

-

110, 534, 21

11. pielikums

174

Le Foll u. c.

 

 

Kopējā nostāja

Apstiprināja ar grozījumiem

2. variants: Verts/ALE, GUE/NGL1

Verts/ALE un GUE/NGL iesniegtie grozījumi no Nr. 192 līdz Nr. 221 ieskaitot + šādi grozījumi kompromisa paketē:

Dzīvnieku labturība: 1., 12.a, 36., 43., 50. un 58.a apsvērums, 1. panta 1. punkts, 2. panta 4. punkta b) apakšpunkts, 13. panta 1.a punkts, 29. pants, 39. panta 1.a punkts un 116. panta 2.a un 3. punkts + ENVI komitejas grozījumi Nr. 43 un 168.

Komiteju procedūra: 72.a un 110. apsvērums, 13. panta 2. punkts, 40. panta 7. punkts, 57. panta 1. un 8. punkts, 63. panta 8. punkts, 67. panta 1. un 2. punkts, 72., 130., 131. pants, 132. panta 3.a punkts un XI pielikuma 3.3. punkts + ENVI komitejas grozījums Nr. 160.

3. variants: Verts/ALE 2

Verts/ALE un GUE/NGL iesniegtais grozījums Nr. 222 + viss konsolidētais teksts bez šādiem grozījumiem: 3. panta 35. un 36. punkts, 7. panta 7. punkta apakšsvītras piezīme, 9. panta 7. punkts, 23. panta 1. punkta apakšsvītras piezīme, 25. panta 3. punkts, 42. panta 2. punkta a) apakšpunkta divas apakšsvītras piezīmes, 43. panta 2. punkta apakšsvītras piezīme, 59. panta 4.a punkts, 115. panta apakšsvītras piezīme, 117. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts, 117. panta 3. punkts, 118. pants, 137. panta 6., 7. un 8. punkts un VIII pielikuma 8.4.2. punkts.

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

IND/DEM: groz. Nr. 173

Verts/ALE: 1. variants, groz. Nr. 175/177/188, 176/178, 179, 180, 183, 184, 185, 186, 187, 189 un 190

2.   Direktīvas 67/548/EEK par bīstamām vielām (REACH) grozīšana ***II

Ieteikums 2. lasījumam: (vajadzīgs kvalificēts vairākums)

Guido SACCONI (A6-0345/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopējā nostāja

Apstiprināja

3.   Bulgāru un rumāņu valodas iekļaušana Eiropas Kopienu Tiesas reglamentā minētajā tiesvedības valodu sarakstā *

Ziņojums: Giuseppe GARGANI (A6-0463/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

4.   Bulgāru un rumāņu valodas iekļaušana tiesvedības valodās, kas noteiktas Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas reglamentā *

Ziņojums: Giuseppe GARGANI (A6-0462/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

5.   Eiropas Kultūru savstarpējā dialoga gads (2008. g.) ***II

Ieteikums 2. lasījumam: (vajadzīgs kvalificēts vairākums)

Erna HENNICOT-SCHOEPGES (A6-0435/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopējā nostāja

 

Apstiprināja

6.   Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam *

Ziņojums: Ingeborg GRÄßLE (A6-0447/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

PS

+

606, 28, 16

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums

7.   Budžeta grozījuma Nr. 6/2006 projekts

Ziņojums: (vajadzīgs kvalificēts vairākums)

Giovanni PITTELLA (A6-0444/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

8.   Dalībvalstu atsevišķu noteikumu saskaņošana attiecībā uz televīzijas apraidi ***I

Ziņojums: Ruth HIERONYMI (A6-0399/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Priekšlikums noraidīt kopējo nostāju

167

IND/DEM

PS

-

71, 556, 11

Viss teksts

 

 

 

 

mutisks grozījums

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-12

14-18

20-24

26-37

39

41

43-46

49

52-55

57

59

63-68

70-74

77-78

80-82

84-85

92-93

97-100

103-104

108-110

120-125

133

135-137

143-147

149-151

komiteja

 

+

groz. Nr. 29 kā papildinājums groz. Nr. 20

Atbildīgās komitejas grozījumi — atsevišķi balsojumi

13

komiteja

ats./EB

+

360, 277, 6

47

komiteja

ats.

+

 

56

komiteja

ats.

+

 

61

komiteja

ats.

+

 

62

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

76

komiteja

 

+

 

91

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

101

komiteja

ats./EB

+

381, 256, 4

102

komiteja

ats.

-

 

106

komiteja

ats.

-

 

134

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

148

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

1. pants, e) apakšpunkts

205

ALDE

 

+

 

69

komiteja

 

 

1. pants, k) apakšpunkts

188=

237=

GUE/NGL

CHIESA u. c.

 

-

 

75

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

3

+

 

1. pants, aiz k) apakšpunkta

172

Verts/ALE

PS

-

276, 370, 9

204

ALDE

EB

-

289, 342, 13

79

komiteja

 

+

 

Aiz 1. panta

198=

240=

GUE/NGL

GRUBER u. c.

PS

-

270, 375, 13

2. pants

168

MIKKO u. c.

 

-

 

Aiz 2. panta

199

ALDE

bd

 

 

1/PS

+

391, 248, 15

2

-

 

215

PPE-DE

 

 

83

komiteja

 

 

3. pants, 1. §

220

PPE-DE, ALDE

PS

+

343, 302, 15

86

komiteja

 

 

3. pants, aiz 1. §

246

PSE

 

-

 

3. pants, aiz 1. §

221

PPE-DE, ALDE

 

+

 

152

PSE

 

 

87

komiteja

 

 

153

PSE

 

-

 

222

PPE-DE, ALDE

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

88

komiteja

 

 

154

PSE

 

-

 

89

komiteja

 

+

 

155

PSE

 

-

 

90

komiteja

 

+

 

3.b pants, 1. §

183

Verts/ALE

PS

-

208, 438, 13

223

PPE-DE, ALDE

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

94

komiteja

 

 

3.b pants, 2. §

206

ALDE

 

-

 

224

PPE-DE, ALDE

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

95

komiteja

 

 

3.b pants, aiz 2. §

207

ALDE

EB

+

369, 281, 8

96

komiteja

 

 

3.d pants, aiz 1. §

105

komiteja

EB

+

591, 48, 16

160

IND/DEM

 

 

3.e pants

107

komiteja

 

+

 

187

UEN

 

-

 

3.g pants, a) līdz f) apakšpunkts

189=

209=

230=

GUE/NGL

ALDE

GUIDONI u. c.

bd

 

 

1/EB

+

321, 318, 6

2

-

 

3

-

 

4

-

 

3.g pants, a) apakšpunkts

200

ALDE

 

+

 

111

komiteja

 

 

3.g pants, aiz a) un b) apakšpunkta

112

komiteja

 

+

 

113

komiteja

 

+

 

3.g pants, c) apakšpunkts

114

komiteja

 

+

 

186

IND/DEM

 

 

3.g pants, d) līdz e) apakšpunkts

115

komiteja

 

+

 

116

komiteja

ats.

+

 

117

komiteja

 

+

 

3.g pants, f) apakšpunkts

118

komiteja

 

-

 

225

PPE-DE, ALDE

 

+

 

3.g pants, aiz f) apakšpunkta

190=

233=

GUE/NGL

GUIDONI u. c.

 

-

 

226

PPE-DE, ALDE

PS

+

325, 308, 24

177

Verts/ALE

 

 

156

PSE

 

 

119

komiteja

 

 

3.h pants, 1. §

238

CHIESA u. c.

 

-

 

3.h. pants, aiz 1. §

174

Verts/ALE

PS

-

123, 528, 4

191=

235=

GUE/NGL

CHIESA u. c.

 

-

 

234

CHIESA u. c.

 

-

 

227

PPE-DE, ALDE

bd/PS

 

 

1

+

595, 52, 3

2

+

349, 290, 13

3

+

413, 222, 14

163

IND/DEM

 

 

126

128-130

132

komiteja

 

 

127

komiteja

 

 

131

komiteja

 

 

3.h pants, aiz 2. §

175

Verts/ALE

PS

-

263, 355, 11

239

CHIESA u. c.

 

-

 

Aiz 3.h panta

243

PSE

 

-

 

10. pants, 1. §

138

komiteja

 

+

 

192

GUE/NGL

 

-

 

10. pants, 2. §

139

komiteja

EB

-

305, 329, 10

176

Verts/ALE

PS

-

281, 368, 6

157

PSE

EB

-

298, 334, 17

11. pants, 1. §

140

komiteja

 

-

 

161

IND/DEM

 

-

 

228

PPE-DE, ALDE

 

+

 

11. pants, 2. §, 1) apakšpunkts

193=

236=

GUE/NGL

GUIDONI u. c.

ats./PS

 

 

1

-

265, 379, 12

2

-

126, 518, 13

162

IND/DEM

PS

-

231, 392, 23

208ad

ALDE

PS

+

324, 323, 12

216

PPE-DE

 

 

141

komiteja

 

 

11. pants, 2. §, otrā daļa

208ad

ALDE

PS

-

120, 530, 9

185

UEN

 

-

 

11. pants, aiz 2. §

158=

180=

PSE

Verts/ALE

PS

-

276, 374, 12

194=

232=

GUE/NGL

GUIDONI u. c.

 

-

 

15. pants

169

WESTLUND u. c.

PS

-

183, 428, 39

18. pants, 1. §

195/rev=

244=

GUE/NGL

PSE

 

-

 

211

ALDE

 

-

 

231

GUIDONI u. c.

 

-

 

18. pants, aiz 1. §

196

GUE/NGL

 

-

 

18. pants, 2. §

166=

179=

IND/DEM

Verts/ALE

PS

-

139, 505, 13

202

ALDE

 

+

 

142

komiteja

 

 

18.a pants

178

Verts/ALE

PS

-

285, 368, 7

229

PPE-DE, ALDE

 

+

 

23.b pants

182=

197=

242=

Verts/ALE

GUE/NGL

GRUBER u. c.

bd/PS

 

 

1

+

327, 313, 14

2

-

270, 366, 14

201

ALDE

bd

 

 

1

+

 

2/EB

-

320, 331, 8

3

+

 

Aiz 3. apsv.

210=

241=

ALDE

CHIESA u. c.

 

-

 

14. apsv.

19

komiteja

 

-

 

213

PPE-DE

 

+

 

17. apsv.

203

ALDE

EB

-

310, 324, 20

25

komiteja

 

+

 

27. apsv.

218

PPE-DE, ALDE

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

184

Verts/ALE

 

 

40

komiteja

 

 

29. apsv.

42

komiteja

 

+

 

212

ALDE

 

-

 

35. apsv.

50

komiteja

 

-

 

214

PPE-DE

 

+

 

Aiz 35. apsv.

51

komiteja

 

+

 

181

Verts/ALE

 

 

Aiz 41. apsv.

170

Verts/ALE

PS

-

133, 513, 10

42. apsv.

58

komiteja

 

+

 

44. apsv.

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

45. apsv.

173

Verts/ALE

PS

-

87, 558, 9

46. apsv.

171

Verts/ALE

PS

-

88, 546, 12

219

PPE-DE, ALDE

bd

 

 

1

+

 

2/EB

-

286, 349, 8

60

komiteja

 

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Par grozījumiem Nr. 38 un 48, kas neattiecas uz visām valodām, nebalsoja (Reglamenta 151. panta 1. punkta d) apakšpunkts).

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

IND/DEM: groz. Nr. 167 un 208

Verts/ALE: groz. Nr. 141, 162, 169, 171, 172, 173, 174, 175, 176, 178, 179, 180, 182, 183, 193, 216, 220, 226, 227 un 236

GUE/NGL: groz. Nr. 198, 193 un 197

PPE-DE: groz. Nr. 199, 1. daļa, Nr. 162, 208, 216

ALDE: groz. Nr. 208, 2. daļa

Pieprasījumi balsot pa daļām

Verts/ALE

groz. Nr. 75

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “vai bez tās” un “informācijas nesēju pakalpojumu sniedzējam”

2. daļa:“vai bez tās”

3. daļa:“informācijas nesēju pakalpojumu sniedzējam”

PSE, ALDE

groz. Nr. 227

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “Tomēr, ja vien dalībvalstis … ir pieļaujama” un “kā arī raidījuma laikā ik pēc 20 minūtēm”

2. daļa:“Tomēr, ja vien dalībvalstis … ir pieļaujama”

3. daļa:“kā arī raidījuma laikā ik pēc 20 minūtēm”

IND/DEM

groz. Nr. 91

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdu “vai”

2. daļa: šis vārds

Verts/ALE

groz. Nr. 62

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “vai produktu izvietošanu”

2. daļa: šie vārdi

groz. Nr. 134

1. daļa: 1. punkts

2. daļa: 2. punkts

groz. Nr. 218

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “Tiesības par piekļuvi … attiecīgi,”

2. daļa: šie vārdi

groz. Nr. 223

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “un neierobežojot ekskluzīvās tiesības”

2. daļa: šie vārdi

groz. Nr. 224

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdu “vispārīgo”

2. daļa: šis vārds

PSE

groz. Nr. 193

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “koncertu, teātra un operas izrāžu”

2. daļa: šie vārdi

PPE-DE

groz. Nr. 148

1. daļa:“1.a Dalībvalstis uztic … šīs direktīvas normas,”

2. daļa:“jo īpaši attiecībā uz … invalīdu aizsardzību.”

groz. Nr. 199

1. daļa:“(ba) Pievieno šādu … gadījums ir steidzams.”

2. daļa:“Šādus steidzamus … investētāju aizsardzība.”

groz. Nr. 201

1. daļa:“(20a.) Iekļauj šādu … atbalsta pasākumus,”

2. daļa:“jo īpaši, kad … vai atļaujas,”

3. daļa:“kuru mērķis, ir … Pamattiesību hartas principiem.”

groz. Nr. 222

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdu “tikai”

2. daļa: šis vārds

ALDE

groz. Nr. 182/197/242

1. daļa:“Dalībvalstis nosaka … apraides sistēmā.”

2. daļa:“Dalībvalstis jo sevišķi … saistītos tirgos.”

groz. Nr. 189/209/230

1. daļa: viss teksts, izņemot a) punktu, c) punkta i) apakšpunktu un f) punktu

2. daļa: a) punkts

3. daļa: c) punkta i) apakšpunkts

4. daļa: f) punkts

groz. Nr. 219

1. daļa:“Produktu izvietošana … kurā tos izvieto.”

2. daļa:“Lai nodrošinātu … kurus tie iegādājas.”

Pieprasījumi balsot atsevišķi

Verts/ALE: groz. Nr. 56

PSE: apsv. 44

PPE-DE: groz. Nr. 13, 47, 101, 102, 105, 106

ALDE: groz. Nr. 61, 76, 116, 134

Dažādi

Grozījumus Nr. 164 un 165 atcēla.

Groz. Nr. 159, 217 un 245 tika atsaukti.

PPE-DE grupa pieņēma groz. Nr. 29 kā papildinājumu groz. Nr. 20.

Referents ierosināja mutisku grozījumu visā tekstā aizstāt vārdus “atbalsts raidījumu veidošanai” ar “materiālais atbalsts raidījumu veidošanai”.

9.   Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveide ***I

Ziņojums: Roselyne BACHELOT-NARQUIN (A6-0385/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. bloks:

kompromisa grozījumi

6-9

15

21

23

25

28-29

33

36

40

43

48-49

51-52

69-76

78

80-85

87-89

91-95

komiteja

 

+

 

2. bloks:

atbildīgās komitejas iesniegtie grozījumi

1-5

10-14

16-20

22

24

26-27

31-32

34-35

37-38

41-42

44

46-47

50

53-56

komiteja

 

 

2. pants, ievaddaļa

57 + 58

GUE/NGL

 

-

 

77

komiteja

 

+

 

3. pants, a) apakšpunkts

59

GUE/NGL

 

-

 

79

komiteja

 

+

 

5. pants, 5. §

60

GUE/NGL

 

-

 

86

komiteja

 

+

 

10. pants

62

PPE-DE

 

A

 

61

GUE/NGL

 

-

 

39

komiteja

 

+

 

Aiz 11. panta

63

PPE-DE

 

A

 

12. pants, virsraksts

64

PPE-DE

 

A

 

12. pants, 1. un.2. §

90

komiteja

 

+

 

65

PPE-DE

 

A

 

66

PPE-DE

 

A

 

13. pants, 1. §

67

PPE-DE

 

R

 

45

komiteja

 

+

 

16. pants, 1.§, aiz pirmā ievilkuma

68

PPE-DE

 

A

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Tā kā grozījums Nr. 30 neattiecas uz teksta redakciju visās valodās, par to nebalsoja (Reglamenta 151. panta 1. punkta d) apakšpunkts).

Grozījumu Nr. 96 atcēla.

10.   Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājums attiecībā uz emisiju un piekļuve transportlīdzekļa remonta informācijai ***I

Ziņojums: Matthias GROOTE (A6-0301/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. bloks:

kompromisa pakete

63-72

74-90

92

94-115

117

119-129

131-133

PSE, PPE-DE, ALDE, GUE/NGL, Verts/ALE, UEN

PS

+

621, 10, 10

1. bloks:

kompromisa pakete

atsevišķs balsojums

73

PSE, PPE-DE, ALDE, GUE/NGL, Verts/ALE, UEN

PS

+

545, 78, 9

118

PSE, PPE-DE, ALDE, GUE/NGL, Verts/ALE, UEN

ats./PS

 

 

1

+

619, 19, 7

2

+

520, 103, 10

2. bloks

1-47

49-58

komiteja

 

 

3. pants, aiz 1.a punkta

60

Verts/ALE, GUE/NGL

PS

-

136, 496, 6

91

PSE, PPE-DE, ALDE, UEN

PS

+

520, 107, 11

9. pants

61

Verts/ALE, GUE/NGL

 

-

 

116

PSE, PPE-DE, ALDE, UEN

PS

+

552, 83, 5

Aiz 9. panta

59

IND/DEM

PS

-

111, 517, 13

I pielikums

62

Verts/ALE, GUE/NGL

 

-

 

130

PSE, PPE-DE, ALDE, UEN

PS

+

546, 93, 10

Balsojums: grozītais priekšlikums

PS

+

537, 88, 12

Balsojums: normatīvā rezolūcija

PS

+

540, 87, 9

Par grozījumiem Nr. 48 un 93, kas neattiecas uz visām valodām, nebalsoja (Reglamenta 151. panta 1. punkta d) apakšpunkts).

Pieprasījumi balsot pa daļām

Verts/ALE

groz. Nr. 118

1. daļa: viss teksts, ieņemot vārdus “sākot no datumiem, kas paredzēti 9. panta 3. punktā”

2. daļa: šie vārdi

Pieprasījumi balsot atsevišķi

Verts/ALE: groz. Nr. 73

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

Verts/ALE: groz. Nr. 60 un 91

IND/DEM: groz. Nr. 59

PSE: 1. bloks, groz. Nr. 91, 116 un 130, grozītais priekšlikums un galīgais balsojums

11.   Finanšu iemaksas Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.-2010. g.) *

Ziņojums: Jim HIGGINS (A6-0432/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījums

1

komiteja

PS

+

419, 121, 12

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Pieprasījumi balsot atsevišķi

ALDE: groz. Nr. 1

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

GUE/NGL: groz. Nr. 1

12.   Banānu nozare *

Ziņojums: Jean-Claude FRUTEAU (A6-0422/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-9

11-23

25-26

komiteja

 

+

 

Atbildīgās komitejas grozījumi — atsevišķs balsojums

10

komiteja

PS

+

514, 92, 11

3. pants, 3. § (30. pants)

27

GUE/NGL

EB

+

412, 177, 5

24

komiteja

 

 

Aiz 4. panta

28

GUE/NGL

 

+

 

5. pants, 2. §

29

GUE/NGL

 

-

 

Pielikums, 3. punkts (VII pielikums, L. punkts, 1. daļa, 1. ievilkums)

30

GUE/NGL

 

-

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

GUE/NGL: groz. Nr. 10

13.   Periods pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem *

Ziņojums: Zsolt László BECSEY (A6-0440/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

4. pants

2

PPE-DE

 

+

 

1

komiteja

 

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

14.   Komisijas likumdošanas un darba programma 2007. gadam

Rezolūcijas priekšlikumi: B6-0630/2006, B6-0634/2006, B6-0635/2006, B6-0637/2006/rev., B6-0640/2006, B6-0642/2006

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Politisko grupu rezolūcijas priekšlikums

B6-0630/2006

 

Verts/ALE

 

-

 

Kopīgas rezolūcijas priekšlikums RC-B6-0634/2006/rev.

(PPE-DE, PSE, ALDE, UEN)

4. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2/EB

+

467, 123, 7

21. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

Politisko grupu rezolūcijas priekšlikumi

B6-0634/2006

 

ALDE

 

 

B6-0635/2006

 

UEN

 

 

B6-0640/2006

 

PPE-DE

 

 

B6-0642/2006

 

PSE

 

 

B6-0637/2006

 

GUE/NGL

 

 

Pieprasījumi balsot pa daļām

ALDE

4. §

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “netipisku nodarbinātības veidu darba ņēmēju aizsardzību”

2. daļa: šie vārdi

21. §

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “netipisku nodarbinātības veidu darba ņēmēju aizsardzību”

2. daļa: šie vārdi

Dažādi

Verts/ALE grupa atsauca savu parakstu zem kopīgās rezolūcijas priekšlikuma.

Arī Konrad Szymański ir parakstījis kopīgās rezolūcijas priekšlikumu UEN grupas vārdā.

15.   ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme

Rezolūcijas priekšlikumi: B6-0631/2006, B6-0633/2006, B6-0636/2006, B6-0638/2006, B6-0639/2006, B6-0641/2006

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopīgas rezolūcijas priekšlikums RC-B6-0631/2006

(PPE-DE, PSE, ALDE, Verts/ALE, GUE/NGL, UEN)

3. un 4. §

-

sākotnējais teksts

 

+

Punkti mainīti vietām

6. §

5

UEN

EB

+

309, 276, 8

11. §

6

UEN

bd

 

 

1/EB

-

289, 297, 5

2

-

 

9

PPE-DE

EB

-

282, 302, 13

Aiz 11. §

8

UEN

EB

+

444, 106, 33

12. §

3

ALDE

 

-

 

Aiz 12. §

1

Verts/ALE

 

+

 

Aiz 13. §

4

ALDE

 

+

 

Aiz 16. §

7

UEN

 

+

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

Politisko grupu rezolūcijas priekšlikumi

B6-0631/2006

 

Verts/ALE

 

 

B6-0633/2006

 

PPE-DE

 

 

B6-0636/2006/rev

 

UEN

 

 

B6-0638/2006

 

GUE/NGL

 

 

B6-0639/2006

 

ALDE

 

 

B6-0641/2006

 

PSE

 

 

Grozījumu Nr. 2 atcēla.

Pieprasījumi balsot pa daļām

UEN

groz. Nr. 6

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “neizslēdzot iespēju spert atbildes soļus”

2. daļa: šie vārdi

Dažādi

Rezolūcijas priekšlikumu B6-0636/2006/rev. UEN grupas vārdā ir parakstījis Ryszard Czarnecki, nevis Marek Aleksander Czarnecki.

ALDE grupa ierosināja mainīt vietām 3. un 4. punktu.

16.   Direktīvas 85/611/EEK (par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)) ieviešana

Rezolūcijas priekšlikums: B6-0643/2006

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Rezolūcijas priekšlikums B6-0643/2006

ECON komiteja

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

17.   Paplašināšanās stratēģija un galvenie mērķi 2006.-2007. gadam

Ziņojums: Elmar BROK (A6-0436/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. §

12/rev.

Verts/ALE

 

+

 

2. §

22

PPE-DE

EB

-

273, 305, 14

6. §

3S

ALDE

 

-

 

7. §

4S

ALDE

 

-

 

11. §

29

PSE

 

+

grozīts mutiski

20

PPE-DE

 

 

13. §

5S

ALDE

 

-

 

14. §

23

PPE-DE

 

-

 

§

sākotnējais teksts

PS

+

476, 75, 37

15. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

3

+

 

16. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

22. §

24

PPE-DE

 

+

 

25. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

26. §

30

PSE

 

+

 

27. §

6

ALDE

 

+

 

28. §

7

ALDE

 

+

 

29. §

§

sākotnējais teksts

PS

+

543, 28, 22

30. §

15

GUE/NGL

EB

-

282, 288, 10

Aiz 30. §

16

PSE

 

+

grozīts mutiski

31. §

13/rev.

Verts/ALE

 

 

8

ALDE

 

 

17

PSE

 

+

grozīts mutiski

25

PPE-DE

 

 

Aiz 31. §

18

PPE-DE

EB

+

290, 263, 18

Aiz 32. §

9

ALDE

bd

 

 

1

+

 

2/EB

-

260, 315, 11

39. §

14/rev.

Verts/ALE

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

40. §

11

PPE-DE

 

+

 

43. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

Aiz 2. atsauces

1

ALDE

 

+

 

A apsvērums

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

Aiz C apsv.

2

ALDE

EB

+

304, 254, 32

D apsvērums

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

Aiz D apsv.

21

PPE-DE

 

-

 

F apsvērums

26

PPE-DE

 

+

 

27

PSE

 

 

19

PPE-DE

 

+

 

K apsvērums

28S

PSE

EB

-

280, 294, 10

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

PS

+

481, 66, 38

Grozījumu Nr. 10 atsauca.

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

IND/DEM: 14. § un galīgais balsojums

UEN: 29. §

Pieprasījumi balsot pa daļām

PSE

15. §

1. daļa:“tādēļ mudina … kas ir”

2. daļa:“nepieciešams”

3. daļa:“priekšnosacījums turpmākajam paplašināšanas procesam”

PPE-DE

groz. Nr. 14/rev.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “(tātad, izņemot Turciju un Rietumbalkānu valstis)”

2. daļa: šie vārdi

groz. Nr. 9

1. daļa:“atgādina, ka … pievienošanās sarunvalstīm”

2. daļa:“un tām jāatturas … attiecīgajai nodaļai;”

Pieprasījumi balsot atsevišķi

PSE: 43. § un A apsvērums

PPE-DE: A apsvērums, 11., 15., 16. un 25. §

Dažādi

Grozījumi Nr. 1 un 2 ir atsauces uz augstākā līmeņa sanāksmi Salonikos 2003. gadā.

Elmar Brok iepazīstināja ar šādu mutisku grozījumu grozījumam Nr. 29:

“11.

uzskata, ka Eiropas Savienības sekmīgas darbības pamatā ir tas, ka visi tās locekļi pilnībā pieņem universālās vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība kā politisks projekts: neatņemamās un nepārkāpjamās cilvēktiesības, brīvība, demokrātija, līdztiesība un tiesiskums, kuri veido Eiropas identitāti;”

Elmar Brok iepazīstināja ar šādu mutisku grozījumu grozījumam Nr. 16:

“30.a

uzsver, ka Turcijas atteikšanās pilnībā ievērot papildprotokola noteikumus nopietni apdraud pievienošanās sarunu sekmīgu attīstību; norāda, ka Padomes lēmums neuzsākt sarunas par astoņām svarīgām sadaļām, kuras attiecas uz politikas jomām atbilstīgi Turcijas noteiktajiem ierobežojumiem Kipras Republikai, un provizoriski neslēgt nevienu sadaļu ir neizbēgama atbilde uz Turcijas nostāju šajā jautājumā; mudina Turciju uz konstruktīvu sadarbību, lai nodrošinātu papildprotokola pilnīgu īstenošanu iespējami īsā laikā; šajā sakarā atbalsta aicinājumu Komisijai iesniegt ikgada ziņojumus par progresu jautājumos, kas iekļauti 2005. gada 21. septembra ES deklarācijā;”

Giorgos Dimitrakopoulos iepazīstināja ar mutisku grozījumu grozījumam Nr. 17:

“31.

pauž patiesu nožēlu par to, ka Somijas prezidentūras centieni rast risinājumu pašreizējam strupceļam attiecībā uz papildprotokola pilnīgu īstenošanu no vienas puses un turpmāku Kipras turku kopienas izolācijas mazināšanu no otras puses nav devuši pozitīvus rezultātus; aicina Vācijas prezidentūru apņēmīgi turpināt šos centienus ciešā sadarbībā ar ANO centieniem;”

Joost Lagendijk arī iepazīstināja ar mutisku grozījumu grozījumam Nr. 17, lai pievienotu šādu vārdkopu:

“ciešā sadarbībā ar ANO, kas atjaunojusi savus pasākumus;”

PPE-DE grupa piekrita grozījumam Nr. 29 kā papildinājumam.

18.   Eiropas Savienības spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālie aspekti

Ziņojums: Alexander STUBB (A6-0393/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

8. §

3S

Verts/ALE

 

-

 

9. §, ievaddaļa

5

PSE

bd

 

 

1

-

 

2

-

 

9. §, b) apakšpunkts

§

sākotnējais teksts

PS

+

438, 107, 25

9. §, c) apakšpunkts

§

sākotnējais teksts

PS

+

451, 76, 30

9. §, e) apakšpunkts

§

sākotnējais teksts

PS

+

455, 95, 20

9. §, f) apakšpunkts

§

sākotnējais teksts

PS

+

456, 79, 36

9. §, g) apakšpunkts

§

sākotnējais teksts

PS

+

445, 104, 22

9. §, h) apakšpunkts

§

sākotnējais teksts

PS

+

439, 107, 22

Aiz 9. §

4

Verts/ALE

PS

-

93, 472, 18

10. §, c) apakšpunkts

8

PSE

 

+

 

14. §

6

PSE

 

+

 

1

Verts/ALE

 

 

18. §

§

sākotnējais teksts

PS

+

393, 130, 38

L apsvērums

2

Verts/ALE

 

-

 

7

PSE

 

+

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

PS

+

398, 99, 36

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

IND/DEM: 9. § b), c), e), f), g), h) apakšpunkts un galīgais balsojums.

Verts/ALE: groz. Nr. 4

Kirkhope u. c.: groz. Nr. 18. un galīgais balsojums

ALDE: galīgais balsojums

Pieprasījumi balsot pa daļām

PSE

groz. Nr. 5

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdu “tālākas”

2. daļa: šis vārds

Dažādi

Arī Pervenche Berès ir parakstījusi grozījumu Nr. 7.


II PIELIKUMS

REZULTĀTI BALSOJUMIEM PĒC SARAKSTA

1.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

1. variants

Par: 529

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Belder, Blokland, Sinnott, Tomczak

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Mölzer, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Pret: 98

ALDE: Ries

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bonde, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Lundgren, Nattrass, Whittaker, Wise, Železný

NI: Bobošíková, Martin Hans-Peter

PPE-DE: Cabrnoch, Duchoň, Hybášková, Langendries, Ouzký, Škottová, Strejček, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

UEN: Borghezio

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 24

ALDE: Ek, Oviir, Savi

GUE/NGL: Ransdorf

IND/DEM: Coûteaux, Karatzaferis, Krupa, Louis, de Villiers

NI: Baco, Gollnisch, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Schenardi

PPE-DE: Grosch, Konrad, Lauk, Pieper, Reul

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Alfonso Andria, Pierre Moscovici, Jules Maaten, Mary Honeyball, Maria Carlshamre

Atturas

Pedro Guerreiro, Ilda Figueiredo

2.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

Grozījums Nr. 175 + 177 + 188

Par: 110

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers

NI: Martin Hans-Peter

PSE: Arif, Berès, Bono, Bourzai, Carlotti, Castex, Cercas, Correia, Cottigny, Désir, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Hamon, Hazan, Hedh, Laignel, Le Foll, Navarro, Öger, Patrie, Peillon, Poignant, Reynaud, Roure, Saks, Savary, Trautmann, Vaugrenard, Vergnaud

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 539

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Ransdorf

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Krupa, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 14

ALDE: Ek, Oviir, Prodi, Savi, Sbarbati

IND/DEM: Karatzaferis

NI: Claeys, Dillen, Kozlík, Vanhecke

PPE-DE: Wijkman

PSE: Gröner, Occhetto

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Henri Weber

Pret

Anna Hedh

3.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

Grozījums Nr. 176 + 178

Par: 94

ALDE: Jäätteenmäki, Resetarits, Ries

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers

NI: Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Hybášková

PSE: Peillon, Zingaretti

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 552

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mote, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 13

ALDE: Ek, Oviir, Savi

IND/DEM: Karatzaferis, Krupa

NI: Claeys, Dillen, Kozlík

PPE-DE: Wijkman

PSE: Castex, Gröner, Occhetto

Verts/ALE: van Buitenen

4.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

Grozījums Nr. 173

Par: 96

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers

NI: Claeys, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Langendries

PSE: Bourzai

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 559

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mote, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Atturas: 5

IND/DEM: Karatzaferis, Krupa

NI: Baco, Kozlík

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Pret

Bernadette Bourzai

5.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

Grozījums Nr. 179

Par: 109

ALDE: Resetarits

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, de Villiers

NI: Martin Hans-Peter

PSE: Arif, Berès, Bourzai, Carlotti, Castex, Chiesa, Cottigny, De Rossa, Désir, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Hamon, Hazan, Hutchinson, Laignel, Le Foll, Moscovici, Navarro, Pahor, Patrie, Peillon, Poignant, Reynaud, Roure, Savary, Vaugrenard, Vergnaud

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 530

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Sinnott, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mote, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Vits, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Paleckis, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 20

ALDE: Ek, Oviir, Savi

IND/DEM: Karatzaferis, Krupa

NI: Claeys, Dillen, Gollnisch, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Wijkman

PSE: Gröner, Occhetto, Rocard

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Henri Weber

6.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

Grozījums Nr. 180

Par: 83

ALDE: Resetarits

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers

NI: Martin Hans-Peter

PSE: Chiesa, Vaugrenard, Vergnaud

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 542

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Ransdorf

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Rivera, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Lipietz

Atturas: 39

ALDE: Ek, Oviir, Savi

IND/DEM: Karatzaferis, Krupa

NI: Claeys, Dillen, Kozlík, Romagnoli, Vanhecke

PPE-DE: Wijkman

PSE: Arif, Berès, Bourzai, Carlotti, Castex, Cottigny, Désir, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Gröner, Hamon, Hazan, Hutchinson, Laignel, Le Foll, Moscovici, Navarro, Occhetto, Paleckis, Patrie, Peillon, Poignant, Reynaud, Rocard, Roure, Savary

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Alain Lipietz

Atturas

Henri Weber

7.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

Grozījums Nr. 183

Par: 109

ALDE: Harkin, Resetarits

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, de Villiers

NI: Martin Hans-Peter

PSE: Arif, Berès, Bono, Bourzai, Carlotti, Castex, Chiesa, Cottigny, Désir, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Guy-Quint, Hamon, Hazan, Hutchinson, Laignel, Moscovici, Navarro, Patrie, Peillon, Poignant, Reynaud, Roure, Savary, Schapira, Vaugrenard, Vergnaud

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 529

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Farage, Knapman, Krupa, Nattrass, Sinnott, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mote, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 22

ALDE: Ek, Oviir, Savi

IND/DEM: Karatzaferis

NI: Claeys, Dillen, Gollnisch, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Roithová, Wijkman

PSE: Gröner, Occhetto, Rocard

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Henri Weber

8.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

Grozījums Nr. 184

Par: 84

ALDE: Resetarits

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, de Villiers

NI: Martin Hans-Peter

PSE: Chiesa, Vaugrenard, Vergnaud

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 531

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Sinnott, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mote, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 50

ALDE: Ek, Oviir, Savi

IND/DEM: Karatzaferis, Krupa

NI: Claeys, Dillen, Gollnisch, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Roithová, Wijkman, von Wogau

PSE: Arif, Berès, Bourzai, Carlotti, Castex, Cottigny, Désir, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Gröner, Hamon, Hazan, Hutchinson, Laignel, Le Foll, Moscovici, Navarro, Occhetto, Paleckis, Patrie, Peillon, Poignant, Reynaud, Rocard, Roure, Savary, Schapira, Trautmann

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Atturas

Henri Weber

9.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

Grozījums Nr. 185

Par: 86

ALDE: Resetarits

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, de Villiers

NI: Le Rachinel, Martin Hans-Peter

PSE: Castex, Chiesa, Vaugrenard, Vergnaud

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 527

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Sinnott, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mote, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, De Vits, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 47

ALDE: Ek, Oviir, Savi

IND/DEM: Karatzaferis, Krupa

NI: Claeys, Dillen, Gollnisch, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Roithová, Wijkman

PSE: Arif, Berès, Bourzai, Carlotti, Cottigny, Désir, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Gröner, Hamon, Hazan, Hutchinson, Laignel, Le Foll, Moscovici, Navarro, Occhetto, Patrie, Peillon, Poignant, Reynaud, Rocard, Roure, Savary, Schapira, Trautmann, Weber Henri

Verts/ALE: van Buitenen

10.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

Grozījums Nr. 186

Par: 88

ALDE: Resetarits

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, de Villiers

NI: Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Martin Hans-Peter, Martinez, Schenardi

PSE: Chiesa, Vaugrenard, Vergnaud

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 529

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Sinnott, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mote, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 44

ALDE: Ek, Oviir, Savi

IND/DEM: Karatzaferis, Krupa

NI: Claeys, Dillen, Kozlík, Mölzer, Romagnoli, Vanhecke

PPE-DE: Roithová, Wijkman

PSE: Arif, Berès, Bourzai, Carlotti, Castex, Cottigny, Désir, Douay, Evans Robert, Ferreira Anne, Fruteau, Gröner, Hamon, Hazan, Hutchinson, Laignel, Le Foll, Moscovici, Navarro, Occhetto, Patrie, Peillon, Poignant, Reynaud, Rocard, Roure, Savary, Schapira, Trautmann, Weber Henri

Verts/ALE: van Buitenen

11.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

Grozījums Nr. 187

Par: 121

ALDE: Resetarits

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers

NI: Claeys, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Schenardi

PSE: Arif, Berès, Bono, Bourzai, Carlotti, Castex, Chiesa, Correia, Cottigny, Désir, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Hamon, Hazan, Hutchinson, Laignel, Le Foll, Navarro, Patrie, Peillon, Poignant, Reynaud, Roure, Schapira, Trautmann, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 528

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mote, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 13

ALDE: Ek, Oviir, Savi

IND/DEM: Karatzaferis, Krupa

NI: Baco, Kozlík, Vanhecke

PPE-DE: Wijkman

PSE: Gröner, Occhetto, Rocard

Verts/ALE: van Buitenen

12.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

Grozījums Nr. 189

Par: 87

ALDE: Resetarits

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers

NI: Martin Hans-Peter

PSE: Castex, Chiesa, Correia, Hutchinson, Navarro, Patrie

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 551

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Helmer, Mote, Mussolini, Rivera, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 21

ALDE: Ek, Oviir, Savi

IND/DEM: Karatzaferis, Krupa

NI: Baco, Gollnisch, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Roithová, Wijkman

PSE: Gröner, Laignel, Occhetto, Vergnaud

Verts/ALE: van Buitenen

13.   G. Sacconi ieteikums A6-0352/2006

Grozījums Nr. 190

Par: 110

ALDE: Resetarits

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers

NI: Martin Hans-Peter

PSE: Arif, Berès, Bourzai, Carlotti, Castex, Chiesa, Cottigny, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Hamon, Hazan, Hutchinson, Laignel, Le Foll, Moscovici, Navarro, Patrie, Peillon, Poignant, Reynaud, Roure, Savary, Schapira, Trautmann, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 534

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Helmer, Mote, Mussolini, Rivera, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 21

ALDE: Ek, Oviir, Savi

IND/DEM: Karatzaferis, Krupa

NI: Baco, Gollnisch, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Roithová, Wijkman

PSE: Gröner, Occhetto, Rocard

Verts/ALE: van Buitenen

14.   I. Grässle ziņojums A6-0447/2006

Rezolūcija

Par: 606

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Flasarová, Guidoni, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Goudin, Karatzaferis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Helmer, Kozlík, Martin Hans-Peter, Mussolini, Rivera, Romagnoli

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 28

GUE/NGL: Manolakou, Pafilis

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Krupa, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Duchoň, Ouzký

UEN: Grabowski

Atturas: 16

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro, Henin, Krarup

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Baco, Mote

PPE-DE: Heaton-Harris

UEN: Angelilli, Borghezio, Camre, Gobbo, Musumeci

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Alexander Radwan

15.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 167

Par: 71

ALDE: Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Catania, Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Holm, Krarup, Liotard, Maštálka, Meijer, Musacchio, Pflüger, Rizzo, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Knapman, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, de Villiers, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Bobošíková, Claeys, Dillen, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Cabrnoch, Callanan, Duchoň, Hannan, Heaton-Harris, Hybášková, Kamall, Ouzký, Škottová, Strejček, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

PSE: Chiesa

UEN: Kuźmiuk

Verts/ALE: Schlyter, Staes, Turmes, Voggenhuber

Pret: 556

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Brie, Flasarová, Kaufmann, Kohlíček, Meyer Pleite, Papadimoulis, Portas, Remek, Strož, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Goudin, Karatzaferis, Sinnott, Tomczak

NI: Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zatloukal, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lipietz, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Trüpel, Ždanoka

Atturas: 11

ALDE: Toia

GUE/NGL: de Brún, Henin, McDonald, Manolakou, Pafilis

IND/DEM: Bonde

NI: Baco, Kozlík

PPE-DE: Sommer

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Hélène Goudin

Pret

Bart Staes

16.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 172

Par: 276

ALDE: Andria, Bourlanges, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Losco, Morillon, Samuelsen, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, de Villiers

NI: Chruszcz, Giertych, Martin Hans-Peter, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Seeberg

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Camre, Kuc, Piotrowski

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 370

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Karatzaferis, Knapman, Nattrass, Sinnott, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Claeys, De Michelis, Dillen, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Goebbels

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Rühle

Atturas: 9

GUE/NGL: Manolakou, Pafilis

IND/DEM: Krupa

NI: Baco, Kozlík

PPE-DE: Bonsignore

PSE: Mann Erika, Roth-Behrendt

Verts/ALE: van Buitenen

17.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 198 + 240

Par: 270

ALDE: Andria, Beaupuy, Cocilovo, Costa, Deprez, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Losco, Morillon, Prodi, Sbarbati, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Goudin, Lundgren

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: Ebner, Kasoulides, Vakalis

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Kuc

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 375

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Davies, Degutis, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Karatzaferis, Knapman, Nattrass, Sinnott, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Lehtinen

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 13

ALDE: Samuelsen

GUE/NGL: Manolakou, Pafilis

IND/DEM: Coûteaux, Krupa, Louis, de Villiers

NI: Baco, Kozlík, Rivera

PSE: Titley

UEN: Piotrowski

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Eija-Riitta Korhola, Jean-Louis Bourlanges

18.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 199, 1. daļa

Par: 391

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: de Brún, Guerreiro, Guidoni, Holm, Liotard, McDonald, Meijer, Pflüger, Rizzo, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht

IND/DEM: Belder, Blokland, Goudin, Karatzaferis, Lundgren, Sinnott, Tomczak

NI: Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Berlinguer, Berman, van den Burg, Casaca, Cashman, Chiesa, Corbett, Cottigny, Douay, Evans Robert, Gill, Golik, Gottardi, Gruber, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jørgensen, Kinnock, Lavarra, McCarthy, Mann Erika, Martin David, Morgan, Napoletano, Sacconi, Saks, Simpson, Siwiec, Skinner, Stihler, Titley, Willmott

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Frassoni, Smith

Pret: 248

ALDE: Bourlanges, Degutis, Deprez, Dičkutė, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Morillon

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Maštálka, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Remek, Strož, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Knapman, Nattrass, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Bobošíková, Claeys, Dillen, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mölzer, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Cabrnoch, Callanan, Dover, Duchoň, Florenz, Hannan, Heaton-Harris, Hybášková, Kamall, Ouzký, Škottová, Strejček, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Castex, Cercas, Christensen, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, McAvan, Madeira, Maňka, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Kuc, Muscardini, Piotrowski

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 15

ALDE: Beaupuy, Fourtou

GUE/NGL: Manolakou, Pafilis

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Krupa, Louis, de Villiers

NI: Baco, Kozlík

PSE: Liberadzki, Locatelli

UEN: Camre

Verts/ALE: van Buitenen

19.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 220

Par: 343

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Goudin, Krupa, Lundgren, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Helmer, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Florenz, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, Gargani, Garriga Polledo, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Landsbergis, Langen, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Gurmai, Honeyball, Howitt, Lehtinen, Martin David, Siwiec, Van Lancker, Weber Henri, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Smith

Pret: 302

ALDE: Andria, Beaupuy, Bourlanges, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Losco, Morillon, Onyszkiewicz, Prodi, Samuelsen, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Coûteaux, Karatzaferis, Knapman, Louis, Nattrass, de Villiers, Whittaker, Wise

NI: Bobošíková, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mölzer, Mote, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Audy, Bachelot-Narquin, Fjellner, Fontaine, García-Margallo y Marfil, Gaubert, Gauzès, Lamassoure, Mathieu, Saïfi, Seeberg, Sudre, Toubon

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott

UEN: Muscardini

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 15

NI: Baco, Chruszcz, Claeys, Dillen, Kozlík, Rivera, Vanhecke

PPE-DE: Belet, Brepoels, Dehaene, Grosch, Langendries, Thyssen

Verts/ALE: van Buitenen, Rühle

Balsojuma labojumi

Pret

Marie-Hélène Descamps, Ieke van den Burg, Ambroise Guellec, Henri Weber

Atturas

Hélène Goudin, Nils Lundgren

20.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 183

Par: 208

ALDE: Ek, Schmidt Olle

GUE/NGL: Holm, Krarup, Liotard, Meijer, Seppänen, Svensson

IND/DEM: Sinnott, Železný

NI: Bobošíková, Martin Hans-Peter, Romagnoli

PPE-DE: Cabrnoch, Duchoň, Hökmark, Hybášková, Škottová, Strejček, Vlasák, Wijkman, Zahradil, Zvěřina

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Golik, Gomes, Grabowska, Gröner, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, Madeira, Maňka, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Kuc, Ryan

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 438

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Strož, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Goudin, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Lundgren, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise

NI: Allister, Battilocchio, Chruszcz, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Rivera, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Berlinguer, Chiesa, Corbett, Evans Robert, Fazakas, Fruteau, Gill, Goebbels, Gottardi, Grech, Gruber, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Kinnock, Kreissl-Dörfler, Lavarra, McCarthy, Mann Erika, Martin David, Morgan, Occhetto, Panzeri, Pittella, Sacconi, Simpson, Skinner, Stihler, Titley, Willmott

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 13

ALDE: Samuelsen

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Baco, Belohorská, Kozlík

PSE: van den Burg, Locatelli, Rapkay, Roth-Behrendt

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Ieke van den Burg

Pret

Linda McAvan

21.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 226

Par: 325

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Bonde, Goudin, Lundgren, Sinnott

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Callanan, Casa, Casini, Caspary, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Dobolyi, Goebbels, Gurmai, Guy-Quint, Lehtinen, Mann Erika, Rapkay, Roth-Behrendt

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zīle

Verts/ALE: Rühle

Pret: 308

ALDE: Andria, Bourlanges, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Losco, Morillon, Prodi, Samuelsen, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Louis, Nattrass, Tomczak, de Villiers, Whittaker, Wise, Železný

NI: Bobošíková, Claeys, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Cabrnoch, Castiglione, Duchoň, Fjellner, Hökmark, Hybášková, Ibrisagic, McGuinness, Mitchell, Ouzký, Seeberg, Škottová, Strejček, Vakalis, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Grabowski, Kuc, Piotrowski, Rogalski, Zapałowski

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Hudghton, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 24

ALDE: Ries

GUE/NGL: Manolakou, Pafilis

NI: Baco, Kozlík, Mote

PPE-DE: Belet, Brepoels, Coveney, Demetriou, Dimitrakopoulos, Gklavakis, Grosch, Hatzidakis, Langendries, Mavrommatis, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Samaras, Thyssen, Varvitsiotis

UEN: Didžiokas

Verts/ALE: van Buitenen, Jonckheer

22.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 174

Par: 123

ALDE: Andria, Beaupuy, Bourlanges, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Losco, Prodi, Samuelsen, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Sinnott

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: Berend, Mauro, Seeberg, Vernola

PSE: Andersson, Berlinguer, Bösch, van den Burg, Chiesa, Christensen, Corbett, Ettl, Gebhardt, Gomes, Gottardi, Gröner, Gruber, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Hughes, Lavarra, Leichtfried, Locatelli, Muscat, Napoletano, Panzeri, Pittella, Sacconi, Savary, Schaldemose, Scheele, Segelström, Tarand, Thomsen, Westlund

UEN: Camre

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 528

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Portas

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, de Villiers, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bono, Bourzai, Bozkurt, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Herczog, Honeyball, Howitt, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Myller, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schapira, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zīle

Verts/ALE: Rühle

Atturas: 4

NI: Baco, Kozlík, Rivera

Verts/ALE: van Buitenen

23.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 227, 1. daļa

Par: 595

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Claeys, De Michelis, Dillen, Helmer, Martin Hans-Peter, Mölzer, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Vanhecke

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Maldeikis, Masiel, Musumeci, Ó Neachtain, Podkański, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 52

ALDE: Samuelsen

GUE/NGL: Manolakou, Pafilis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Farage, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Bobošíková, Chruszcz, Giertych, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Cabrnoch, Duchoň, Ebner, Hybášková, Maat, Ouzký, Seeberg, Škottová, Strejček, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

PSE: Correia, Roth-Behrendt

UEN: Czarnecki Ryszard, Grabowski, Libicki, Muscardini, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Wojciechowski Janusz

Atturas: 3

NI: Baco, Kozlík

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Pret

Rainer Wieland

24.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 227, 2. daļa

Par: 349

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Davies, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Holm, Krarup, Liotard, Meijer, Seppänen, Svensson

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wijkman, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Casaca, Goebbels, Hazan, Lehtinen, McAvan, Paasilinna, Rasmussen, Wiersma

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Rühle

Pret: 290

ALDE: Andria, Beaupuy, Bourlanges, Costa, Degutis, Deprez, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Losco, Morillon, Prodi, Samuelsen, Susta, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Strož, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Farage, Karatzaferis, Knapman, Nattrass, Sinnott, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Bobošíková, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mote, Schenardi

PPE-DE: Duchoň, Ebner, Ouzký, Seeberg, Škottová, Strejček, Sumberg, Vlasák, Wieland, Zahradil, Zvěřina

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Czarnecki Ryszard, Kuc, Piotrowski, Rogalski, Zapałowski

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 13

ALDE: Cocilovo

GUE/NGL: Triantaphyllides

IND/DEM: Goudin, Krupa, Lundgren

NI: Claeys, Dillen, Kozlík, Mölzer, Romagnoli, Vanhecke

PSE: Hegyi

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Pret

Linda McAvan, Jens Holm, Eva-Britt Svensson

25.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 227, 3. daļa

Par: 413

ALDE: Beaupuy, Bourlanges, Degutis, Deprez, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Morillon, Neyts-Uyttebroeck, Sbarbati

GUE/NGL: Holm, Krarup, Liotard, Meijer, Seppänen, Svensson

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Helmer, Mussolini

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Florenz, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Sturdy, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Beňová, Berès, van den Berg, Berlinguer, Berman, Bono, Bourzai, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Corbett, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Goebbels, Gomes, Grabowska, Gröner, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Navarro, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Rühle, Schlyter

Pret: 222

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Strož, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Sinnott, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Bobošíková, Chruszcz, Giertych, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mote, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Audy, Bachelot-Narquin, Belet, Brepoels, Cabrnoch, Descamps, De Veyrac, Duchoň, Ebner, Fjellner, Fontaine, Galeote, Gauzès, Grosch, Grossetête, Guellec, Hökmark, Hybášková, Ibrisagic, Kauppi, Lamassoure, Mathieu, Ouzký, Purvis, Saïfi, Seeberg, Škottová, Strejček, Stubb, Sudre, Toubon, Vlasák, Vlasto, Wieland, Wijkman, Zahradil, Zvěřina

PSE: Andersson, Batzeli, Berger, Bösch, Chiesa, Christensen, Ettl, Gebhardt, Gottardi, Grech, Gruber, Hedh, Hedkvist Petersen, Kindermann, Krehl, Lehtinen, Leichtfried, Locatelli, Napoletano, Öger, Panzeri, Piecyk, Pittella, Prets, Roth-Behrendt, Sacconi, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Tarand, Thomsen, Westlund

UEN: Muscardini, Piotrowski

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 14

IND/DEM: Goudin, Krupa, Lundgren

NI: Baco, Kozlík, Mölzer, Rivera, Romagnoli, Vanhecke

PPE-DE: Dehaene, Kamall, Lewandowski

PSE: Occhetto

Verts/ALE: van Buitenen

26.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 175

Par: 263

ALDE: Andria, Beaupuy, Bourlanges, Degutis, Deprez, Dičkutė, Griesbeck, Toia

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Flasarová, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Ransdorf, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bloom, Bonde, Booth, Clark, Farage, Knapman, Nattrass, Sinnott, Whittaker, Wise

NI: Belohorská, De Michelis, Martin Hans-Peter

PPE-DE: Bonsignore, Ehler, Graça Moura, de Grandes Pascual, Guellec, Pīks, Pirker, Silva Peneda, Ventre, Vernola

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Barón Crespo, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Gröner, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Aylward, Camre, Crowley, Janowski, Kuc, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Podkański, Ryan, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Jonckheer, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 355

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Gibault, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: de Brún, Pflüger, Wagenknecht

IND/DEM: Belder, Blokland, Coûteaux, Goudin, Karatzaferis, Krupa, Louis, Lundgren, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, Grosch, Grossetête, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pinheiro, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Batzeli, Désir, Grech, Gruber, Lehtinen

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Szymański, Tatarella, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 11

GUE/NGL: Krarup

NI: Baco, Kozlík, Rivera

PPE-DE: Siekierski

PSE: McCarthy, Mann Erika, Rapkay, Roth-Behrendt

Verts/ALE: van Buitenen, Rühle

Balsojuma labojumi

Par

Harlem Désir, Katerina Batzeli

Pret

Hubert Pirker, Ambroise Guellec,

27.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 176

Par: 281

ALDE: Andria, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Losco, Morillon, Prodi, Samuelsen, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Coûteaux, Goudin, Karatzaferis, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: Ebner, Olbrycht, Seeberg

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Camre, Kuc

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 368

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Krupa, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Goebbels, Paleckis

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Rühle

Atturas: 6

NI: Baco, Belohorská, Kozlík, Rivera

PSE: Rapkay

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Jean-Louis Bourlanges

Pret

Rainer Wieland

28.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 193 + 236, 1. daļa

Par: 265

ALDE: Andria, Bourlanges, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Losco, Prodi, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Karatzaferis, Sinnott

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: Demetriou, Dimitrakopoulos, Ebner, Gklavakis, Hatzidakis, Kratsa-Tsagaropoulou, Mavrommatis, Mikolášik, Millán Mon, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Samaras, Trakatellis, Varvitsiotis, Vernola

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Camre, Kristovskis, Kuc, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 379

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lehideux, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Farage, Knapman, Lundgren, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Veneto, Ventre, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Cashman, Evans Robert, Gill, Goebbels, Honeyball, Howitt, Kinnock, Lehtinen, McAvan, McCarthy, Martin David, Morgan, Rapkay, Simpson, Siwiec, Skinner, Stihler, Titley, Willmott

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Rühle

Atturas: 12

GUE/NGL: Krarup

IND/DEM: Coûteaux, Goudin, Krupa, Louis, de Villiers

NI: Baco, Belohorská, Kozlík

PSE: Herczog, Kindermann

Verts/ALE: van Buitenen

29.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 193 + 236, 2. daļa

Par: 126

ALDE: Andria, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Losco, Prodi, Samuelsen, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Karatzaferis, Sinnott

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: Demetriou, Dimitrakopoulos, Ebner, Gklavakis, Hatzidakis, Kratsa-Tsagaropoulou, Mavrommatis, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Samaras, Seeberg, Trakatellis, Varvitsiotis

PSE: Andersson, Berlinguer, Chiesa, Christensen, Désir, Gill, Gomes, Gottardi, Gruber, Hedh, Hedkvist Petersen, Lavarra, Locatelli, Napoletano, Pittella, Rasmussen, Sacconi, Schaldemose, Scheele, Segelström, Thomsen, Westlund

UEN: Camre, Kristovskis, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 518

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Booth, Clark, Farage, Knapman, Krupa, Lundgren, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Golik, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hazan, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schapira, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Rühle

Atturas: 13

GUE/NGL: Manolakou, Pafilis

IND/DEM: Coûteaux, Goudin, Louis, de Villiers

NI: Baco, Belohorská, Kozlík, Rivera

PSE: Hegyi, Herczog

Verts/ALE: van Buitenen

30.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 162

Par: 231

ALDE: Polfer

IND/DEM: Blokland, Krupa, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Battilocchio, Bobošíková, De Michelis, Dillen, Mussolini, Vanhecke

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Barsi-Pataky, Becsey, Belet, Berend, Böge, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Busuttil, Cabrnoch, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Chmielewski, Coelho, Coveney, De Blasio, Dehaene, Deß, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kudrycka, Kušķis, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Ouzký, Pack, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Salafranca Sánchez-Neyra, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Strejček, Stubb, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Batzeli, Corbett

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Musumeci, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Szymański, Tatarella, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Pret: 392

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Karatzaferis, Lundgren

NI: Chruszcz, Giertych, Helmer, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Bushill-Matthews, Callanan, Chichester, Demetriou, Descamps, Deva, De Veyrac, Dimitrakopoulos, Dover, Elles, Evans Jonathan, Florenz, Fontaine, Gaubert, Gauzès, Grossetête, Guellec, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Jackson, Kauppi, Kirkhope, Kratsa-Tsagaropoulou, Lamassoure, McMillan-Scott, Mathieu, Mavrommatis, Nicholson, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pleštinská, Saïfi, Samaras, Seeberg, Stevenson, Sturdy, Sudre, Sumberg, Tannock, Toubon, Trakatellis, Van Orden, Vlasto

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Aylward, Camre, Crowley, Didžiokas, Kristovskis, Kuc, Maldeikis, Ó Neachtain, Ryan, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 23

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, de Villiers

NI: Allister, Baco, Belohorská, Claeys, Gollnisch, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mölzer, Mote, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Daul

PSE: Kindermann

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Pret

John Whittaker, Graham Booth, wwAnders Wijkman, Gerard Batten, Nigel Farage, Roger Knapman

31.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 208

Par: 324

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Sinnott, Tomczak

NI: Allister, Battilocchio, De Michelis, Helmer, Mussolini, Rivera

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Busuttil, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kudrycka, Kušķis, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Salafranca Sánchez-Neyra, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Barón Crespo, Cashman, Corbett, Evans Robert, Gill, Honeyball, Howitt, Hughes, Kinnock, Locatelli, McCarthy, Martin David, Morgan, Simpson, Skinner, Stihler, Willmott

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Rühle

Pret: 323

ALDE: Andria, Beaupuy, Bourlanges, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Losco, Morillon, Prodi, Samuelsen, Sbarbati, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Karatzaferis, Knapman, Louis, Nattrass, de Villiers, Whittaker, Wise, Železný

NI: Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Giertych, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Martinez, Mölzer, Mote, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Audy, Bachelot-Narquin, Bushill-Matthews, Cabrnoch, Descamps, De Veyrac, Dimitrakopoulos, Duchoň, Ebner, Fontaine, Gaubert, Gauzès, Gklavakis, Graça Moura, Grossetête, Guellec, Hatzidakis, Kratsa-Tsagaropoulou, Lamassoure, Mathieu, Mavrommatis, Ouzký, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Saïfi, Samaras, Seeberg, Škottová, Strejček, Sudre, Tannock, Toubon, Trakatellis, Veneto, Vlasák, Vlasto, Zahradil, Zvěřina

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Kuc, Piotrowski, Vaidere

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 12

ALDE: Starkevičiūtė

IND/DEM: Goudin, Krupa, Lundgren

NI: Baco, Belohorská, Kozlík, Martin Hans-Peter, Romagnoli, Vanhecke

PSE: Kindermann

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Pret

Michael Cramer, Erika Mann, Pia Elda Locatelli

32.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 208, 2. daļa

Par: 120

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, McDonald, Maštálka, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Strož, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Sinnott

NI: Allister, Belohorská, Mussolini

PPE-DE: Callanan, Deva, Dover, Hannan, Heaton-Harris, Kamall, Kauppi, Protasiewicz, Purvis, Sartori, Sturdy, Sumberg, Tannock, Van Orden

PSE: Cashman, Corbett, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, McAvan, McCarthy, Martin David, Skinner, Stihler, Titley, Willmott

UEN: Aylward, Crowley, Ó Neachtain, Ryan, Vaidere

Verts/ALE: Cramer, Rühle

Pret: 530

ALDE: Andria, Beaupuy, Cocilovo, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Losco, Morillon, Prodi, Resetarits, Ries, Samuelsen, Starkevičiūtė, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Holm, Krarup, Liotard, Manolakou, Meijer, Meyer Pleite, Pafilis, Seppänen, Svensson

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Lundgren, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Battilocchio, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mölzer, Mote, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, Madeira, Maňka, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Szymański, Tatarella, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 9

NI: Baco, Kozlík

PPE-DE: McGuinness, Siekierski, Ventre

PSE: Evans Robert, Gill, Mann Erika

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Pret

Jean-Louis Bourlanges

33.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 158 + 180

Par: 276

ALDE: Andria, Beaupuy, Bourlanges, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Jäätteenmäki, Jensen, Laperrouze, Lehideux, Losco, Morillon, Prodi, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Susta, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Karatzaferis, Sinnott

NI: Martin Hans-Peter, Rivera

PPE-DE: Ebner, Seeberg

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Camre, Kuc

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 374

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Manolakou, Pafilis

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Krupa, Lundgren, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Cashman, Goebbels, McCarthy

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 12

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Baco, Kozlík

PSE: van den Burg, Herczog, Mann Erika, Rapkay, Roth-Behrendt

Verts/ALE: van Buitenen, Rühle

Balsojuma labojumi

Par

Ieke van den Burg

34.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 169

Par: 183

ALDE: Beaupuy, Bourlanges, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Ek, Gibault, Griesbeck, Lambsdorff, Laperrouze, Lehideux, Morillon, Samuelsen, Schmidt Olle, Starkevičiūtė

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Figueiredo, Flasarová, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Strož, Svensson, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Goudin, Karatzaferis, Lundgren, Sinnott

NI: Martin Hans-Peter, Mussolini

PPE-DE: Busuttil, Casa, Cederschiöld, Ebner, McGuinness, Mitchell, Vakalis, Wijkman

PSE: Andersson, Barón Crespo, Berès, van den Berg, Berlinguer, Berman, Bono, Bourzai, Bullmann, Casaca, Castex, Christensen, Corbey, De Keyser, De Rossa, Désir, Dobolyi, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Gebhardt, Gill, Gomes, Gröner, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hutchinson, Kinnock, Kósáné Kovács, Laignel, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Morgan, Myller, Paasilinna, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Rasmussen, Reynaud, Rocard, Roure, dos Santos, Savary, Schaldemose, Scheele, Segelström, Simpson, Skinner, Stihler, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Weber Henri, Weiler, Westlund, Willmott

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Borghezio, Camre, Crowley, Didžiokas, Foglietta, Gobbo, Kristovskis, La Russa, Maldeikis, Masiel, Musumeci, Ó Neachtain, Piotrowski, Ryan, Tatarella, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Breyer, Buitenweg, Cramer, Evans Jill, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lipietz, Lucas, Özdemir, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 428

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Duff, Fourtou, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lax, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Catania, de Brún, Guerreiro, Guidoni, Henin, McDonald, Rizzo, Triantaphyllides, Wagenknecht

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Coûteaux, Farage, Knapman, Krupa, Louis, Nattrass, Tomczak, de Villiers, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mote, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Cabrnoch, Callanan, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Ayala Sender, Badia I Cutchet, Beňová, Berger, Bösch, Busquin, Carlotti, Carnero González, Cashman, Cercas, Chiesa, Correia, Cottigny, De Vits, Díez González, Douay, Fruteau, García Pérez, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Golik, Gottardi, Grabowska, Grech, Gruber, Hamon, Herczog, Hughes, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Locatelli, McCarthy, Madeira, Mastenbroek, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moscovici, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Pahor, Panzeri, Patrie, Piecyk, Pittella, Prets, Riera Madurell, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Sacconi, Salinas García, Sánchez Presedo, Siwiec, Sornosa Martínez, Tabajdi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Bielan, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kuc, Kuźmiuk, Libicki, Muscardini, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Cohn-Bendit, Graefe zu Baringdorf, Jonckheer, Onesta, Rühle, Smith, Staes, Trüpel

Atturas: 39

NI: Baco, Gollnisch, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Coveney, Wieland

PSE: Arif, Arnaoutakis, Batzeli, Bozkurt, Capoulas Santos, Dührkop Dührkop, Fernandes, Gierek, Kuhne, Lambrinidis, Mann Erika, Matsouka, Medina Ortega, Muscat, Napoletano, Paleckis, Peillon, Rouček, Sakalas, Stockmann, Tzampazi, Wiersma

Verts/ALE: Bennahmias, van Buitenen, Frassoni, Lichtenberger

Balsojuma labojumi

Par

Sérgio Sousa Pinto, Gérard Onesta, Marian Harkin, Pierre Moscovici

Pret

Erika Mann

35.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 166 + 179

Par: 139

ALDE: Andria, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Losco, Samuelsen, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bloom, Booth, Clark, Farage, Goudin, Knapman, Lundgren, Nattrass, Sinnott, Whittaker, Wise, Železný

NI: Bobošíková, Claeys, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Mölzer, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Cabrnoch, Duchoň, Hybášková, Ouzký, Škottová, Strejček, Zahradil, Zvěřina

PSE: Andersson, Beňová, Berlinguer, Casaca, Chiesa, Christensen, Désir, Gill, Gomes, Gottardi, Grech, Gruber, Hedh, Hedkvist Petersen, Lavarra, Napoletano, Panzeri, Rasmussen, Sacconi, Schaldemose, Segelström, Tarand, Thomsen, Westlund

UEN: Camre, Piotrowski

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 505

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Belder, Blokland, Karatzaferis, Krupa, Tomczak

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Martinez, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Cashman, Castex, Cercas, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Glante, Goebbels, Golik, Grabowska, Gröner, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schapira, Scheele, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 13

ALDE: Fourtou

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Baco, Dillen, Kozlík, Mote, Rivera

PSE: Locatelli, Roth-Behrendt

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Jens-Peter Bonde

36.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 178

Par: 285

ALDE: Andria, Beaupuy, Bourlanges, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Losco, Morillon, Prodi, Samuelsen, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: Seeberg, Varvitsiotis, Ventre, von Wogau

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gierek, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Aylward, Camre, Crowley, Didžiokas, Kuc, Maldeikis, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber

Pret: 368

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Vatanen, Veneto, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Cashman, McCarthy

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Ždanoka

Atturas: 7

GUE/NGL: Manolakou, Pafilis

NI: Baco, Kozlík

PPE-DE: Cederschiöld

PSE: Mann Erika

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Pret

Rainer Wieland

37.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 182 + 197, 1. daļa

Par: 327

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Goudin, Lundgren, Sinnott

NI: Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Martin Hans-Peter, Rivera

PPE-DE: Ebner, Garriga Polledo, Vakalis, Wijkman

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Camre, Kuc

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 313

ALDE: Polfer, Takkula

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Karatzaferis, Knapman, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mölzer, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Goebbels, Lehtinen

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 14

ALDE: Samuelsen

IND/DEM: Coûteaux, Krupa, Louis, de Villiers

NI: Kozlík

PPE-DE: Belet, Brepoels, Dehaene, Thyssen

PSE: Jöns, Kindermann, Roth-Behrendt

Verts/ALE: van Buitenen

38.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 182 + 197, 2. daļa

Par: 270

ALDE: Andria, Beaupuy, Cocilovo, Costa, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Losco, Morillon, Prodi, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Goudin, Lundgren, Sinnott

NI: Le Pen Marine, Martin Hans-Peter, Mölzer, Schenardi

PPE-DE: Ebner, Vakalis

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Kuc

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 366

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Davies, Degutis, Deprez, Dičkutė, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Helmer, Lang, Le Rachinel, Mote, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Lehtinen

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Jonckheer

Atturas: 14

ALDE: Samuelsen

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Baco, Kozlík, Martinez

PPE-DE: Belet, Brepoels, Dehaene, Thyssen

PSE: Kindermann

Verts/ALE: van Buitenen

39.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 170

Par: 133

ALDE: Beaupuy, Bourlanges, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Lambsdorff, Laperrouze, Lehideux, Morillon, Samuelsen, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Coûteaux, Goudin, Karatzaferis, Louis, Sinnott, de Villiers

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: Brejc, Brepoels, Doyle, Grosch, Ibrisagic, Jordan Cizelj, McGuinness, Mitchell, Montoro Romero, Novak, Seeberg, Záborská

PSE: Andersson, Beňová, Berman, Bösch, Chiesa, Corbey, Ettl, Grech, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Leichtfried, McAvan, Muscat, Paleckis, Poignant, Schapira, Scheele, Segelström, Skinner, Westlund

UEN: Camre, Didžiokas, Kristovskis, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 513

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Duff, Ek, Gentvilas, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lax, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Bloom, Booth, Clark, Farage, Knapman, Krupa, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Baco, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Bono, Bourzai, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Jonckheer

Atturas: 10

GUE/NGL: Manolakou, Pafilis

IND/DEM: Lundgren

NI: Kozlík, Vanhecke

PPE-DE: Coveney

PSE: Bozkurt

UEN: Piotrowski

Verts/ALE: van Buitenen, Rühle

Balsojuma labojumi

Par

Ivo Belet, Ole Christensen, Christel Schaldemose, Poul Nyrup Rasmussen, Dan Jørgensen

Pret

Rainer Wieland, Nils Lundgren

40.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 173

Par: 87

ALDE: Bourlanges, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Lambsdorff, Losco, Prodi, Samuelsen, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: de Brún, Guerreiro, Guidoni, Holm, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Meijer, Pafilis, Pflüger, Rizzo, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers

NI: Belohorská, Martin Hans-Peter

PPE-DE: Peterle, Seeberg

PSE: Andersson, Chiesa, Hedh, Hedkvist Petersen, Segelström, Tarand, Westlund

UEN: Camre, Czarnecki Ryszard, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 558

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Maštálka, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Remek, Strož, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Karatzaferis, Knapman, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Öger, Paasilinna, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Rühle

Atturas: 9

IND/DEM: Krupa

NI: Baco, Claeys, Kozlík, Vanhecke

UEN: Grabowski, Piotrowski, Rogalski

Verts/ALE: van Buitenen

41.   R. Hieronymi ziņojums A6-0399/2006

Grozījums Nr. 171

Par: 88

ALDE: Degutis, Deprez, Dičkutė, Losco, Samuelsen, Susta, Toia, Veraldi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Sinnott

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: Seeberg

PSE: Andersson, Chiesa, Haug, Hedh, Hedkvist Petersen, Segelström, Tarand, Westlund

UEN: Camre

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 546

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Henin

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Booth, Clark, Farage, Goudin, Karatzaferis, Knapman, Krupa, Lundgren, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gröner, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Hazan, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kinnock, Kósáné Kovács, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Laignel, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Thomsen, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 12

GUE/NGL: Manolakou, Pafilis

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Baco, Dillen, Kozlík, Vanhecke

PSE: Hegyi

Verts/ALE: van Buitenen, Rühle

42.   M. Groote ziņojums A6-0301/2006

1. bloks

Par: 621

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Goudin, Karatzaferis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 10

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Clark, Knapman, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Baco

UEN: Angelilli

Atturas: 10

IND/DEM: Coûteaux, Krupa, Louis, de Villiers

NI: Allister, Kozlík, Mote

PPE-DE: Ventre

UEN: Piotrowski

Verts/ALE: van Buitenen

43.   M. Groote ziņojums A6-0301/2006

Grozījums Nr. 73

Par: 545

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Bloom, Clark, Goudin, Knapman, Krupa, Lundgren, Nattrass, Sinnott, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Veneto, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Pret: 78

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Karatzaferis

NI: Bobošíková, Martin Hans-Peter

PPE-DE: Hybášková, Millán Mon, Schwab

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel

Atturas: 9

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Allister, Baco, Kozlík, Mote

PPE-DE: Ventre

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Pret

Claude Turmes

44.   M. Groote ziņojums A6-0301/2006

Grozījums Nr. 118, 1. daļa

Par: 619

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Hall, Harkin, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 19

ALDE: Hennis-Plasschaert, Maaten, Manders, Mulder

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Clark, Goudin, Karatzaferis, Knapman, Lundgren, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Bobošíková

PPE-DE: Wijkman, Wortmann-Kool

Atturas: 7

IND/DEM: Krupa

NI: Baco, Kozlík, Mote

PPE-DE: Maat

UEN: Piotrowski

Verts/ALE: van Buitenen

45.   M. Groote ziņojums A6-0301/2006

Grozījums Nr. 118, 2. daļa

Par: 520

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Cocilovo, Costa, Degutis, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Goudin, Lundgren, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Pret: 103

ALDE: Deprez, Hennis-Plasschaert, Maaten, Manders, Mulder

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bloom, Bonde, Clark, Karatzaferis, Knapman, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Martin Hans-Peter, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Belet, Brepoels, Dehaene, Grosch, Maat, Thyssen, Wijkman, Wortmann-Kool

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 10

IND/DEM: Coûteaux, Krupa, Louis, de Villiers

NI: Baco, Kozlík, Mote

UEN: Borghezio, Gobbo

Verts/ALE: van Buitenen

46.   M. Groote ziņojums A6-0301/2006

Grozījums Nr. 60

Par: 136

ALDE: Andria, Deprez, Ek, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Maaten, Manders, Matsakis, Mulder, Schmidt Olle, Starkevičiūtė, Toia

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bloom, Clark, Goudin, Karatzaferis, Knapman, Lundgren, Nattrass, Sinnott, Whittaker, Wise

NI: Claeys, Dillen, Martin Hans-Peter, Vanhecke

PPE-DE: Belet, Brepoels, Dehaene, Doorn, Grosch, Maat, Oomen-Ruijten, Seeberg, Surján, Thyssen, Ventre, Wijkman, Wortmann-Kool

PSE: van den Berg, Berman, Bozkurt, van den Burg, Corbey, De Keyser, De Vits, Gottardi, Hutchinson, Mastenbroek, Peillon, Tarabella, Van Lancker, Vaugrenard

UEN: Aylward, Camre, Crowley, Czarnecki Ryszard, Musumeci, Ó Neachtain, Piotrowski, Ryan

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 496

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Mohácsi, Morillon, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Bonde, Tomczak, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Szájer, Tajani, Tannock, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, Berger, Berlinguer, Bösch, Bono, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Correia, Cottigny, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Piecyk, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Thomsen, Titley, Trautmann, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Czarnecki Marek Aleksander, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Szymański, Tatarella, Vaidere, Zapałowski, Zīle

Atturas: 6

IND/DEM: Krupa

NI: Baco, Kozlík, Rivera

PSE: Wiersma

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Camiel Eurlings

47.   M. Groote ziņojums A6-0301/2006

Grozījums Nr. 91

Par: 520

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Harkin, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Belder, Blokland, Karatzaferis, Krupa, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, Berger, Bösch, Bono, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Navarro, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Graefe zu Baringdorf, Hammerstein Mintz, Voggenhuber

Pret: 107

ALDE: Deprez, Hennis-Plasschaert, Maaten, Manders, Mulder, Schmidt Olle

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Clark, Goudin, Knapman, Lundgren, Nattrass, Whittaker, Wise

PPE-DE: Belet, Brepoels, Dehaene, Maat, Montoro Romero, Sonik, Vernola, Wijkman, Wortmann-Kool

PSE: van den Berg, Berlinguer, Berman, Bozkurt, van den Burg, Corbey, Mastenbroek, Napoletano, Tarabella, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Atturas: 11

ALDE: Hall

IND/DEM: Louis, de Villiers

NI: Allister, Baco, Kozlík, Mote

PPE-DE: Ventre

PSE: Leichtfried, Wiersma

Verts/ALE: van Buitenen

48.   M. Groote ziņojums A6-0301/2006

Grozījums Nr. 116

Par: 552

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Karatzaferis, Krupa, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Voggenhuber

Pret: 83

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bloom, Clark, Goudin, Knapman, Lundgren, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Martin Hans-Peter, Mote

PPE-DE: Wijkman

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Ždanoka

Atturas: 5

NI: Allister, Baco, Kozlík

PPE-DE: McMillan-Scott

Verts/ALE: van Buitenen

49.   M. Groote ziņojums A6-0301/2006

Grozījums Nr. 59

Par: 111

ALDE: Hennis-Plasschaert, Losco, Maaten, Manders, Samuelsen

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Goudin, Karatzaferis, Krupa, Lundgren, Sinnott

NI: Allister, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Oomen-Ruijten

PSE: van den Berg, Berman, Bozkurt, van den Burg, Corbey, Hutchinson, Mastenbroek

UEN: Borghezio, Camre, Gobbo

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 517

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Harkin, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Ludford, Lynne, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Bloom, Clark, Knapman, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise

NI: Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Helmer, Mussolini

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, aSaryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, Berger, Berlinguer, Bono, Bourzai, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Paleckis, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 13

ALDE: Hall

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers, Železný

NI: Baco, Kozlík, Mote, Rivera

PSE: Bösch, Wiersma

UEN: Piotrowski

Verts/ALE: van Buitenen

50.   M. Groote ziņojums A6-0301/2006

Grozījums Nr. 130

Par: 546

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Belder, Blokland, Karatzaferis, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Claeys, De Michelis, Dillen, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Pret: 93

ALDE: Szent-Iványi

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bloom, Bonde, Clark, Goudin, Knapman, Lundgren, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Chruszcz, Giertych, Martin Hans-Peter, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Vernola, Wijkman

PSE: Pittella, Titley

UEN: Vaidere

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 10

IND/DEM: Coûteaux, Krupa, Louis, de Villiers

NI: Allister, Baco, Kozlík, Martinez, Mote

Verts/ALE: van Buitenen

51.   M. Groote ziņojums A6-0301/2006

Komisijas priekšlikums

Par: 537

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Goudin, Karatzaferis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Sumberg, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Pret: 88

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bloom, Clark, Knapman, Nattrass, Wise

NI: Chruszcz, Claeys, Giertych, Martin Hans-Peter, Mote, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Vernola

PSE: Corbey, Van Lancker

UEN: Crowley

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 12

IND/DEM: Coûteaux, Krupa, Louis, de Villiers, Whittaker

NI: Allister, Baco, Kozlík

PPE-DE: Lauk, McMillan-Scott, Wijkman

Verts/ALE: van Buitenen

52.   M. Groote ziņojums A6-0301/2006

Rezolūcija

Par: 540

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gentvilas, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Goudin, Karatzaferis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Claeys, De Michelis, Dillen, Gollnisch, Kozlík, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mussolini, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Bushill-Matthews, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Ribeiro e Castro, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zieleniec, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Barón Crespo, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Pret: 87

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Bloom, Clark, Knapman, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Chruszcz, Giertych, Martin Hans-Peter, Mote, Wojciechowski Bernard Piotr

PSE: Corbey, Van Lancker

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 9

IND/DEM: Coûteaux, Krupa, Louis, de Villiers

NI: Allister, Baco

PPE-DE: Lauk, Wijkman

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Brian Crowley

53.   J. Higgins ziņojums A6-0432/2006

Grozījums Nr. 1

Par: 419

ALDE: Andria, Beaupuy, Bourlanges, Busk, Cocilovo, Costa, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gibault, Griesbeck, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Lambsdorff, Laperrouze, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Onyszkiewicz, Piskorski, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Sbarbati, Sterckx, Susta, Takkula, Toia, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Claeys, De Michelis, Dillen, Helmer, Martin Hans-Peter, Rivera, Vanhecke

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Ashworth, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Bonsignore, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Cabrnoch, Casini, Castiglione, Chichester, Coelho, Coveney, Daul, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ehler, Eurlings, Ferber, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Heaton-Harris, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Karas, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Martens, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Nicholson, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Pinheiro, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zatloukal, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Goebbels, Golik, Gottardi, Grabowska, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Kósáné Kovács, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Camre, Kuc

Verts/ALE: Aubert, Auken, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 121

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Carlshamre, Gentvilas, Hall, Harkin, Juknevičienė, Kułakowski, Manders, Samuelsen, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Krarup, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Rizzo, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Goudin, Karatzaferis, Knapman, Lundgren, Sinnott, Tomczak, Whittaker, Wise

NI: Chruszcz, Giertych, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Handzlik, Hökmark, Jałowiecki, Kaczmarek, Olbrycht, Siekierski, Vernola, Zaleski, Zappalà

PSE: Mastenbroek

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Gobbo, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Atturas: 12

ALDE: Chatzimarkakis, Degutis, Ek, Krahmer, Matsakis

IND/DEM: Coûteaux, Krupa, Louis, de Villiers

NI: Mote

PPE-DE: Kamall

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Jim Higgins

54.   J. C. Fruteau ziņojums A6-0422/2006

Grozījums Nr. 10

Par: 514

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gentvilas, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Holm, Krarup, Liotard, Meijer, Seppänen, Svensson

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Coûteaux, Karatzaferis, Krupa, Louis, Sinnott, Tomczak, de Villiers

NI: Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Martin Hans-Peter, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Brok, Brunetta, Busuttil, Casa, Casini, Castiglione, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Itälä, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zwiefka

PSE: Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Corbett, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Goebbels, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Groote, Gruber, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McCarthy, Madeira, Maňka, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schapira, Scheele, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Sousa Pinto, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 92

ALDE: Ek, Schmidt Olle

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Kaufmann, Kohlíček, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Rizzo, Strož, Triantaphyllides, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Goudin, Lundgren, Železný

NI: Allister, Bobošíková, Claeys, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Bowis, Bradbourn, Březina, Cabrnoch, Callanan, Chichester, Deva, Dover, Duchoň, Elles, Evans Jonathan, Fjellner, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hökmark, Hybášková, Ibrisagic, Iturgaiz Angulo, Jackson, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Nicholson, Parish, Purvis, Seeberg, Škottová, Stevenson, Strejček, Sturdy, Tannock, Vlasák, Wijkman, Zahradil, Zatloukal, Zvěřina

PSE: Andersson, Christensen, Hedkvist Petersen, Rasmussen, Schaldemose, Segelström, Westlund

Atturas: 11

ALDE: Degutis

IND/DEM: Batten, Clark, Knapman, Whittaker, Wise

PPE-DE: Freitas

PSE: Mann Erika

UEN: Borghezio, Gobbo

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Pret

Geoffrey Van Orden

55.   E. Brok ziņojums A6-0436/2006

14. punkts

Par: 476

ALDE: Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, de Brún, Flasarová, Henin, Kaufmann, McDonald, Maštálka, Musacchio, Papadimoulis, Ransdorf, Wurtz, Zimmer

NI: Battilocchio, Bobošíková, De Michelis, Martin Hans-Peter, Martinez, Mussolini, Romagnoli

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Casini, Castiglione, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Gomolka, Graça Moura, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Beňová, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Aylward, Berlato, Crowley, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Kristovskis, Kuc, La Russa, Maldeikis, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan, Wojciechowski Janusz

Verts/ALE: Aubert, Auken, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber

Pret: 75

GUE/NGL: Guidoni, Holm, Kohlíček, Liotard, Meijer, Meyer Pleite, Pflüger, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Coûteaux, Goudin, Karatzaferis, Krupa, Louis, Lundgren, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Allister, Chruszcz, Giertych, Gollnisch, Le Pen Marine, Mote, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Belet, Cabrnoch, Callanan, Duchoň, Hybášková, Ouzký, Posselt, Protasiewicz, Škottová, Strejček, Vlasák, Vlasto, Wijkman, Zahradil, Zatloukal, Zvěřina

PSE: Capoulas Santos, Jöns, Saks, Savary, Tarabella

UEN: Bielan, Camre, Czarnecki Marek Aleksander, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kuźmiuk, Libicki, Masiel, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Szymański, Vaidere, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Schlyter, Ždanoka

Atturas: 37

ALDE: Susta

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro, Manolakou, Pafilis, Remek

IND/DEM: Sinnott

NI: Claeys, Dillen, Helmer, Rivera, Vanhecke

PPE-DE: Atkins, Beazley, Deva, Dover, Elles, Evans Jonathan, Gräßle, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Jackson, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Parish, Purvis, Stevenson, Sturdy, Tannock

PSE: Chiesa

UEN: Borghezio, Gobbo

Verts/ALE: van Buitenen, Kallenbach, Lucas

Balsojuma labojumi

Par

Marc Tarabella, Anders Wijkman, Tatjana Ždanoka, Gilles Savary

Pret

Marine Le Pen, Lydia Schenardi, Bruno Gollnisch, Carl Lang, Fernand Le Rachinel, Jean-Claude Martinez, Geoffrey Van Orden

56.   E. Brok ziņojums A6-0436/2006

29. punkts

Par: 543

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Flasarová, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Goudin, Karatzaferis, Krupa, Lundgren, Sinnott, Tomczak

NI: Battilocchio, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Martinez, Rivera, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Atkins, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Casini, Castiglione, Chichester, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mauro, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Beňová, Berès, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Krehl, Lambrinidis, Lavarra, Le Foll, Lehtinen, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Segelström, Sifunakis, Simpson, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García

UEN: Aylward, Bielan, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Horáček, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 28

GUE/NGL: Manolakou, Pafilis

IND/DEM: Batten, Clark, Železný

NI: Allister, Bobošíková, Mote, Mussolini

PPE-DE: Cabrnoch, Callanan, Duchoň, Ouzký, Škottová, Strejček, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

PSE: van den Berg, Glante

UEN: Angelilli, Berlato, Borghezio, Foglietta, Gobbo, La Russa, Musumeci, Tatarella

Atturas: 22

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro, Kohlíček, Strož

IND/DEM: Bonde, Louis, de Villiers

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: De Veyrac

PSE: Bullmann, Chiesa, Groote, Jöns, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Leichtfried, Occhetto, Rapkay, Siwiec

UEN: Camre, Didžiokas

Verts/ALE: van Buitenen

57.   E. Brok ziņojums A6-0436/2006

Rezolūcija

Par: 481

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Brie, de Brún, Kaufmann, Musacchio, Ransdorf, Remek, Zimmer

IND/DEM: Karatzaferis

NI: Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Mussolini, Rivera, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Casini, Castiglione, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernándz Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lehne, Lewandowski, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schöpflin, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Evans Robert, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gill, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Honeyball, Howitt, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, McCarthy, Madeira, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Crowley, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Kristovskis, Kuc, La Russa, Maldeikis, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Beer, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Joan i Marí, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 66

GUE/NGL: Aita, Catania, Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kohlíček, Liotard, McDonald, Manolakou, Meijer, Meyer Pleite, Pafilis, Pflüger, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Clark, Coûteaux, Goudin, Krupa, Louis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Allister, Bobošíková, Claeys, Dillen, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Martin Hans-Peter, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke

PPE-DE: Brepoels, Cabrnoch, Callanan, Deß, Duchoň, Hannan, Heaton-Harris, Ibrisagic, Ouzký, Škottová, Strejček, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

UEN: Camre, Grabowski, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Zapałowski

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 38

GUE/NGL: Flasarová, Maštálka, Papadimoulis, Wurtz

IND/DEM: Bonde

NI: Martinez

PPE-DE: Atkins, Beazley, Deva, Dover, Evans Jonathan, Harbour, Hybášková, Jackson, Kamall, Kirkhope, Parish, Purvis, Seeberg, Stevenson, Sturdy, Tannock, Van Orden, Weisgerber

PSE: Chiesa

UEN: Bielan, Borghezio, Czarnecki Marek Aleksander, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kuźmiuk, Libicki, Masiel, Podkański, Roszkowski, Rutowicz

Verts/ALE: van Buitenen, Jonckheer

Balsojuma labojumi

Par

Hubert Pirker

Pret

Jean-Claude Martinez, Bairbre de Brún

58.   A. Stubb ziņojums A6-0393/2006

9. punkta B) apakšpunkts

Par: 438

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Busk, Carlshamre, Cocilovo, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Toia, Veraldi, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Flasarová, Kaufmann, Maštálka, Musacchio, Zimmer

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Mussolini, Rivera

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Casini, Castiglione, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vidal-Quadras, Vlasto, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Hedkvist Petersen, Hegyi, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, Madeira, Mann Erika, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Moscovici, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Sornosa Martínez, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Thomsen, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García

UEN: Angelilli, Berlato, Borghezio, Foglietta, Kuc, La Russa, Muscardini, Musumeci

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 107

ALDE: Takkula, Väyrynen, Virrankoski

GUE/NGL: de Brún, Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Holm, Kohlíček, Liotard, McDonald, Manolakou, Meijer, Pafilis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Coûteaux, Goudin, Krupa, Louis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Martinez, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Atkins, Beazley, Cabrnoch, Callanan, Deva, Dover, Duchoň, Evans Jonathan, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Jackson, Kamall, Kirkhope, Ouzký, Parish, Purvis, Škottová, Stevenson, Strejček, Sturdy, Tannock, Van Orden, Vernola, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

PSE: Paasilinna

UEN: Aylward, Bielan, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, Libicki, Maldeikis, Masiel, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 25

ALDE: Budreikaitė

GUE/NGL: Henin, Meyer Pleite, Wurtz

NI: Martin Hans-Peter

PSE: Cashman, Evans Robert, Gill, Howitt, Hughes, McAvan, McCarthy, Martin David, Morgan, Muscat, Simpson, Skinner, Stihler, Titley, Willmott

Verts/ALE: van Buitenen, Evans Jill, Isler Béguin, Joan i Marí, Smith

59.   A. Stubb ziņojums A6-0393/2006

9. punkta C) apakšpunkts

Par: 451

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Szent-Iványi, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Flasarová, Henin, Kaufmann, Liotard, Maštálka, Meijer, Musacchio, Ransdorf, Remek, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Tomczak

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Martin Hans-Peter, Mussolini, Rivera

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Casini, Castiglione, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbey, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Golik, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Mann Erika, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Sornosa Martínez, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Thomsen, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Borghezio, Czarnecki Ryszard, Foglietta, Kuc, La Russa, Muscardini, Musumeci, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 76

ALDE: Takkula, Väyrynen

GUE/NGL: de Brún, Holm, Kohlíček, McDonald, Pflüger, Seppänen, Svensson

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Goudin, Karatzaferis, Krupa, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers, Železný

NI: Allister, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Martinez, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Atkins, Bonsignore, Cabrnoch, Callanan, Deva, Dover, Duchoň, Evans Jonathan, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Jackson, Kamall, Kirkhope, Ouzký, Parish, Škottová, Stevenson, Strejček, Sturdy, Tannock, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

UEN: Aylward, Camre, Crowley, Didžiokas, Grabowski, Kristovskis, Masiel, Ó Neachtain, Rogalski, Roszkowski, Ryan, Vaidere, Zapałowski, Zīle

Atturas: 30

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Manolakou, Meyer Pleite, Pafilis, Triantaphyllides

PSE: Cashman, Evans Robert, Gill, Honeyball, Howitt, Hughes, McAvan, McCarthy, Simpson, Skinner, Stihler, Titley, Willmott

UEN: Bielan, Janowski, Libicki, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rutowicz, Wojciechowski Janusz

Verts/ALE: van Buitenen, Schlyter

Balsojuma labojumi

Par

Christofer Fjellner

60.   A. Stubb ziņojums A6-0393/2006

9. punkta E) apakšpunkts

Par: 455

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bowles, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Laperrouze, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Toia, Veraldi, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Henin, Kaufmann, Kohlíček, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Remek, Wurtz, Zimmer

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Mussolini, Rivera

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Casini, Castiglione, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Herczog, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, Madeira, Mann Erika, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Moscovici, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Piecyk, Pinior, Pittella, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Sornosa Martínez, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Thomsen, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Crowley, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Kristovskis, Kuc, La Russa, Muscardini, Ó Neachtain, Ryan, Tatarella, Wojciechowski Janusz, Zīle

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 95

ALDE: Takkula, Väyrynen

GUE/NGL: de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Holm, Liotard, McDonald, Manolakou, Maštálka, Meijer, Pafilis, Ransdorf, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Coûteaux, Goudin, Karatzaferis, Krupa, Louis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Allister, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Martinez, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Atkins, Beazley, Cabrnoch, Callanan, Deva, Dover, Duchoň, Evans Jonathan, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Jackson, Kamall, Kirkhope, Ouzký, Parish, Purvis, Škottová, Stevenson, Strejček, Sturdy, Tannock, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

UEN: Bielan, Borghezio, Camre, Czarnecki Marek Aleksander, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kuźmiuk, Libicki, Masiel, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Szymański, Vaidere, Zapałowski

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 20

ALDE: Budreikaitė

GUE/NGL: Meyer Pleite

NI: Martin Hans-Peter

PSE: Cashman, Evans Robert, Gill, Honeyball, Howitt, Hughes, McAvan, McCarthy, Morgan, Muscat, Simpson, Skinner, Stihler, Titley, Willmott

Verts/ALE: van Buitenen, Lambert

Balsojuma labojumi

Par

Emanuel Jardim Fernandes, Christofer Fjellner

61.   A. Stubb ziņojums A6-0393/2006

9. punkta F) apakšpunkts

Par: 456

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Bowles, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Lambsdorff, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Toia, Veraldi, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Kaufmann, Musacchio, Papadimoulis, Zimmer

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Mussolini, Rivera

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Casini, Castiglione, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Eurlings, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schöpflin, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, Mann Erika, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Moscovici, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Sornosa Martínez, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Thomsen, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Rutowicz, Ryan, Tatarella, Wojciechowski Janusz

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 79

ALDE: Takkula, Väyrynen

GUE/NGL: de Brún, Holm, Liotard, McDonald, Meijer, Ransdorf, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Coûteaux, Goudin, Karatzaferis, Krupa, Louis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Allister, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Martinez, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Atkins, Beazley, Cabrnoch, Callanan, Deva, Dover, Duchoň, Evans Jonathan, Ferber, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Jackson, Kamall, Kirkhope, Ouzký, Parish, Purvis, Seeberg, Škottová, Stevenson, Strejček, Sturdy, Tannock, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

PSE: Paasilinna

UEN: Camre, Czarnecki Marek Aleksander, Grabowski, Kristovskis, Piotrowski, Rogalski, Vaidere, Zīle

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 36

ALDE: Budreikaitė, Kułakowski

GUE/NGL: Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Kohlíček, Maštálka, Meyer Pleite, Pafilis, Pflüger, Remek, Strož, Wurtz

NI: Martin Hans-Peter

PSE: Cashman, Evans Robert, Gill, Honeyball, Howitt, Hughes, McAvan, McCarthy, Martin David, Morgan, Muscat, Simpson, Skinner, Stihler, Titley, Willmott

UEN: Borghezio

Verts/ALE: van Buitenen, Evans Jill, Joan i Marí, Smith

62.   A. Stubb ziņojums A6-0393/2006

9. punkta G) apakšpunkts

Par: 445

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Lambsdorff, Lax, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Kaufmann, Musacchio, Papadimoulis, Strož, Zimmer

NI: Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Martin Hans-Peter, Mussolini, Rivera

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Casini, Castiglione, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schöpflin, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, Madeira, Mann Erika, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Sornosa Martínez, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Thomsen, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Crowley, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Kuc, La Russa, Maldeikis, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan, Tatarella, Wojciechowski Janusz

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 104

ALDE: Beaupuy, Bourlanges, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Lehideux, Morillon, Takkula, Väyrynen

GUE/NGL: de Brún, Figueiredo, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kohlíček, Liotard, McDonald, Meijer, Pflüger, Ransdorf, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wurtz

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Clark, Coûteaux, Goudin, Karatzaferis, Krupa, Louis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Allister, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Martinez, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Atkins, Beazley, Cabrnoch, Callanan, Deva, Dover, Duchoň, Evans Jonathan, Fjellner, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hökmark, Ibrisagic, Jackson, Kamall, Kirkhope, Ouzký, Parish, Purvis, Seeberg, Škottová, Stevenson, Strejček, Sturdy, Tannock, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

UEN: Bielan, Camre, Czarnecki Marek Aleksander, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, Libicki, Masiel, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Vaidere, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 22

ALDE: Toia

GUE/NGL: Flasarová, Manolakou, Maštálka, Meyer Pleite, Pafilis, Remek

IND/DEM: Bonde

PSE: Cashman, Evans Robert, Gill, Honeyball, Hughes, McAvan, McCarthy, Martin David, Simpson, Skinner, Titley, Willmott

UEN: Borghezio

Verts/ALE: van Buitenen

63.   A. Stubb ziņojums A6-0393/2006

9. punkta H) apakšpunkts

Par: 439

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Lambsdorff, Lax, Lehideux, Losco, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Toia, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Flasarová, Kaufmann, Maštálka, Papadimoulis, Zimmer

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Martin Hans-Peter, Mussolini, Rivera

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Casini, Castiglione, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schöpflin, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Trakatellis, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zwiefka

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bono, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Jöns, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, Madeira, Mann Erika, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Sornosa Martínez, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Thomsen, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Czarnecki Ryszard, Foglietta, Kuc, Muscardini, Musumeci, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Isler Béguin, Joan i Marí, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 107

ALDE: Laperrouze, Takkula, Väyrynen

GUE/NGL: de Brún, Guidoni, Henin, Holm, Kohlíček, Liotard, McDonald, Manolakou, Meijer, Pafilis, Ransdorf, Remek, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Coûteaux, Goudin, Karatzaferis, Krupa, Louis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Allister, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Martinez, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Atkins, Beazley, Cabrnoch, Callanan, Deva, Dover, Duchoň, Evans Jonathan, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Jackson, Kamall, Kirkhope, Ouzký, Parish, Purvis, Seeberg, Škottová, Stevenson, Strejček, Sturdy, Tannock, Ulmer, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

UEN: Aylward, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Didžiokas, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zapałowski, Zīle

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 22

ALDE: Kułakowski

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro, Meyer Pleite, Pflüger, Wurtz

PSE: Cashman, Chiesa, Evans Robert, Gill, Honeyball, Howitt, Hughes, McCarthy, Martin David, Morgan, Simpson, Skinner, Stihler, Titley, Willmott

Verts/ALE: van Buitenen

64.   A. Stubb ziņojums A6-0393/2006

Grozījums Nr. 4

Par: 93

ALDE: Beaupuy, Bourlanges, Deprez, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Morillon

GUE/NGL: Wurtz

IND/DEM: Krupa, Tomczak

NI: Belohorská, De Michelis, Martin Hans-Peter

PPE-DE: Audy, Bachelot-Narquin, Brepoels, Castiglione, Descamps, Ferber, Galeote, Gaubert, Gauzès, Grossetête, Guellec, Hatzidakis, Korhola, Langendries, Mathieu, Oomen-Ruijten, Posselt, Saïfi, Sudre, Toubon, Vlasto

PSE: Andersson, Arif, Berès, Bono, Bourzai, Carlotti, Castex, Cottigny, Désir, Douay, Fruteau, Hamon, Moscovici, Napoletano, Navarro, Poignant, Reynaud, Roure, Savary, Schapira, Trautmann, Vaugrenard, Vergnaud

UEN: Czarnecki Ryszard, Grabowski, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Zapałowski

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 472

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Degutis, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lambsdorff, Lax, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Veraldi, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Guidoni, Henin, Holm, Kaufmann, Kohlíček, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Coûteaux, Goudin, Karatzaferis, Louis, Lundgren, Sinnott, de Villiers, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Bobošíková, Chruszcz, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Martinez, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Atkins, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Cabrnoch, Callanan, Casini, Chmielewski, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Evans Jonathan, Fatuzzo, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gewalt, Gklavakis, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Lauk, Lehne, Liese, López-Istúriz White, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Őry, Ouzký, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Saryusz-Wolski, Schierhuber, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasák, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zatloukal, Zvěřina, Zwiefka

PSE: Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Haug, Hazan, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, McAvan, Madeira, Mann Erika, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Muscat, Myller, Obiols i Germà, Occhetto, Öger, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Sakalas, Saks, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Scheele, Segelström, Sifunakis, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Thomsen, Titley, Van Lancker, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Didžiokas, Foglietta, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Maldeikis, Masiel, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Podkański, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Tatarella, Vaidere, Wojciechowski Janusz, Zīle

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 18

ALDE: Toia

GUE/NGL: Aita, Manolakou, Pafilis

NI: Rivera

PSE: Evans Robert, Gill, Honeyball, Howitt, McCarthy, Martin David, Stihler, Willmott

Verts/ALE: van Buitenen, Evans Jill, Joan i Marí, Lucas, Smith

Balsojuma labojumi

Par

Anne Ferreira, Henri Weber

Pret

Jan Andersson, Konstantinos Hatzidakis

65.   A. Stubb ziņojums A6-0393/2006

18. punkts

Par: 393

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Lambsdorff, Lax, Losco, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Samuelsen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Toia, Veraldi, Wallis

GUE/NGL: Kaufmann

NI: Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Mussolini

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Brok, Brunetta, Busuttil, Casini, Castiglione, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lehne, Liese, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Mantovani, Marques, Martens, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Montoro Romero, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Podestà, Posdorf, Posselt, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schöpflin, Seeber, Silva Peneda, Sommer, Spautz, Šťastný, Stauner, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zappalà, Zatloukal

PSE: Andersson, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cercas, Christensen, Correia, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Golik, Gomes, Gottardi, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Gurmai, Hänsch, Haug, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Lévai, Liberadzki, Locatelli, Madeira, Mann Erika, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Sakalas, Saks, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Scheele, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Sornosa Martínez, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Thomsen, Van Lancker, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García

UEN: Aylward, Berlato, Crowley, Czarnecki Ryszard, Didžiokas, Kristovskis, Kuc, La Russa, Maldeikis, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan, Tatarella

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hammerstein Mintz, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Rühle, Schroedter, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 130

ALDE: Beaupuy, Bourlanges, Gibault, Griesbeck, Laperrouze, Lehideux, Morillon, Takkula, Väyrynen

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kohlíček, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Goudin, Karatzaferis, Krupa, Louis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Allister, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Martin Hans-Peter, Martinez, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Atkins, Cabrnoch, Deva, Dover, Duchoň, Evans Jonathan, Harbour, Hatzidakis, Jackson, Kamall, Kirkhope, Ouzký, Parish, Purvis, Škottová, Sonik, Stevenson, Strejček, Tannock, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

PSE: Arif, Berès, Bono, Bourzai, Castex, Cottigny, Désir, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Hamon, Hazan, Patrie, Roure, Schapira, Trautmann, Vaugrenard, Vergnaud

UEN: Bielan, Borghezio, Camre, Czarnecki Marek Aleksander, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kuźmiuk, Libicki, Masiel, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Joan i Marí, Schlyter, Smith

Atturas: 38

ALDE: Kułakowski

NI: Rivera

PPE-DE: Chmielewski, Handzlik, Jałowiecki, Kaczmarek, Klich, Olbrycht, Pleštinská, Protasiewicz, Saryusz-Wolski, Seeberg, Siekierski, Zaleski, Zwiefka

PSE: van den Berg, Cashman, Chiesa, Corbey, Evans Robert, Gill, Honeyball, Howitt, Hughes, McAvan, McCarthy, Martin David, Morgan, Simpson, Skinner, Stihler, Titley, Willmott

UEN: Vaidere, Zīle

Verts/ALE: van Buitenen, Evans Jill, Romeva i Rueda

Balsojuma labojumi

Par

Konstantinos Hatzidakis

Pret

Henri Weber, Gilles Savary

66.   A. Stubb ziņojums A6-0393/2006

Rezolūcija

Par: 398

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Bourlanges, Bowles, Budreikaitė, Busk, Carlshamre, Chatzimarkakis, Cocilovo, Degutis, Deprez, Dičkutė, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Laperrouze, Lax, Lehideux, Losco, Ludford, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Schmidt Olle, Schuth, Starkevičiūtė, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Toia, Veraldi, Wallis

GUE/NGL: Kaufmann

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Mussolini, Rivera

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Audy, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Brok, Brunetta, Busuttil, Castiglione, Coelho, Coveney, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dimitrakopoulos, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Eurlings, Fatuzzo, Ferber, Fernández Martín, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Friedrich, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Gargani, Garriga Polledo, Gaubert, Gauzès, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Hatzidakis, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Herrero-Tejedor, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Karas, Kasoulides, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kušķis, Lamassoure, Landsbergis, Langen, Langendries, Lauk, Lehne, Lulling, Maat, McGuinness, Mann Thomas, Marques, Martens, Mathieu, Mauro, Mavrommatis, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, Niebler, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Patriciello, Peterle, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Posdorf, Posselt, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schöpflin, Seeber, Silva Peneda, Sommer, Spautz, Šťastný, Stauner, Stubb, Sudre, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varvitsiotis, Vatanen, Veneto, Ventre, Vernola, Vidal-Quadras, Vlasto, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Zappalà, Zatloukal

PSE: Andersson, Arif, Arnaoutakis, Ayala Sender, Badia I Cutchet, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bozkurt, Bullmann, van den Burg, Busquin, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Castex, Cercas, Christensen, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Golik, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gruber, Hänsch, Hamon, Haug, Hedkvist Petersen, Hegyi, Herczog, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Krehl, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Lehtinen, Leichtfried, Leinen, Liberadzki, Locatelli, Madeira, Mann Erika, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Muscat, Myller, Napoletano, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Rasmussen, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sakalas, Saks, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Sifunakis, Siwiec, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tabajdi, Tarabella, Thomsen, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García

UEN: Aylward, Berlato, Crowley, Didžiokas, Kristovskis, Kuc, La Russa, Maldeikis, Muscardini, Musumeci, Ó Neachtain, Ryan, Tatarella, Vaidere

Verts/ALE: Aubert, Auken, Bennahmias, Breyer, Cohn-Bendit, Cramer, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Jonckheer, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Staes, Turmes, Voggenhuber

Pret: 99

ALDE: Takkula, Väyrynen

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kohlíček, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Seppänen, Strož, Svensson, Triantaphyllides, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Goudin, Karatzaferis, Krupa, Louis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Allister, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Martin Hans-Peter, Mote, Romagnoli, Schenardi, Vanhecke, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Atkins, Cabrnoch, Deva, Dover, Duchoň, Evans Jonathan, Harbour, Jackson, Kamall, Kirkhope, Montoro Romero, Ouzký, Parish, Purvis, Škottová, Sonik, Stevenson, Strejček, Tannock, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

UEN: Bielan, Camre, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Kuźmiuk, Libicki, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: van Buitenen, Joan i Marí, Schlyter, Smith

Atturas: 36

NI: Martinez

PPE-DE: Chmielewski, Handzlik, Jałowiecki, Kaczmarek, Klich, Olbrycht, Pleštinská, Protasiewicz, Saryusz-Wolski, Seeberg, Siekierski, Záborská, Zaleski, Zwiefka

PSE: Cashman, Chiesa, Evans Robert, Gill, Honeyball, Howitt, Hughes, McAvan, McCarthy, Martin David, Morgan, Simpson, Skinner, Titley, Willmott

UEN: Borghezio, Janowski, Masiel, Rutowicz, Zīle

Verts/ALE: Evans Jill

Balsojuma labojumi

Par

Britta Thomsen

Pret

Jean-Claude Martinez


PIEŅEMTIE TEKSTI

 

P6_TA(2006)0552

Eiropas Ķimikāliju aģentūra ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes Kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (7524/8/2006 — C6-0267/2006 — 2003/0256(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (7524/8/2006 — C6-0267/2006) (1),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2003)0644) (3),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0352/2006),

ņemot vērā Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai normatīvajai rezolūcijai un kas tiks publicēti Oficiālajā Vēstnesī kopā ar tiesību aktu;

1.

apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 276 E, 14.11.2006., 1. lpp.

(2)  OV C 280 E, 18.11.2006., 303. lpp.

(3)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC2-COD(2003)0256

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 13. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006 attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, novērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), ar ko nodibina Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta otrā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 1907/2006)

PIELIKUMS

Komisijas deklarācija par alternatīvajām metodēm

Jau vairākas desmitgades Kopienas prioritāte ir tādu metožu attīstīšana, kas ietver datorsistēmu atbalstītas, in vitro un citas metodikas, tostarp esošo metodiku uzlabošana, un tā ir daļa no Kopienas stratēģijas alternatīvu testa metožu veicināšanai. No 1999. līdz 2002. gadam (piektā pamatprogramma) ES atbalstīja 43 pētniecības projektus 65 miljonu euro vērtībā, daži no šiem projektiem vēl turpinās. Saskaņā ar patreizējo pētniecības pamatprogrammu (sestā pamatprogramma: 2003-2006) Eiropas Savienība investē vairāk nekā 90 miljonus euro, lai izveidotu stipras, efektīvas testu metodes, kas nav izmēģinājumi ar dzīvniekiem un kas būs atbilstošas starptautiskajiem apstiprināšanas standartiem.

Gaidāmajā septītajā pamatprogrammā (2007-2013) pētniecības aktivitātes turpināsies, izmantojot saskaņotus pasākumus alternatīvo metožu, uz farmaceitisko līdzekļu vērstu drošības testu stratēģiju jomā (saskaņā ar tēmu “Veselība”) un rūpniecisko ķimikāliju jomā (saskaņā ar tēmu “Vide”). Ir apsvērts, kuras metodes varētu dot vislielāko ieguldījumu, lai samazinātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem REACH programmas ietvaros, pienācīgi ņemot vērā testu izstrādei vajadzīgo laiku un attiecīgos REACH reģistrācijas termiņus. Tā rezultātā septītā pamatprogramma ietver tādu metožu izstrādi, kas varētu tieši atbalstīt izmēģinājumu ar dzīvniekiem samazināšanu saskaņā ar REACH. Komisāri Potočniks [Potocnik] un Ferhoigens [Verheugen] kopā ar nozares pārstāvjiem cenšas panāk ieinteresēto personu iesaistīšanos, izmantojot iniciatīvas, piemēram 2005. gada 7. novembrī uzsākto Eiropas Partnerību alternatīvu pieeju izstrādei attiecībā uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Apvienojot Kopienas un nozares pieredzi, zināšanas un resursus, kopēja saskaņota ES līmeņa un starpnozaru partnerība būs efektīvāka nekā vēsturiski sadrumstalotās iniciatīvas šajā jomā.

Kopš 1991. gada alternatīvu testēšanas metožu apstiprināšana ir Komisijas prioritāte. Šajā nolūkā Komisija ir izveidojusi Eiropas Centru alternatīvo metožu apstiprināšanai (ECVAM), kas ir Kopīgā pētniecības centra īpaša nodaļa, un kura mērķis ir koordinēt alternatīvo testa metožu apstiprināšanu Eiropas Savienības līmenī un veicināt alternatīvo testa metožu izstrādi, apstiprināšanu un starptautisku atzīšanu. Komisija turpinās apstiprināt atbilstošas metodes un apsvērs apstiprināto metožu iekļaušanu Kopienas tiesību aktos. Patlaban atbilstošas metodes tiek izmantotas saistībā ar Kopienas tiesību aktiem ķimikāliju jomā, lai pielāgotu Direktīvas Nr. 67/548/EEK V pielikumu. Komisija atzīst, ka ir ļoti svarīgi nodrošinātu šādu metožu iekļaušanu tiesību aktos pēc iespējas ātrāk, un ir iekļāvusi vairākas apstiprinātās alternatīvās testa metodes Regulas Nr. 67/548/EEK V pielikumā, nesagaidot to starptautisku atzīšanu. Komisija kā īpašu prioritāti izvirzīs to, lai REACH izmēģinājumu regula tiek pieņemta pēc iespējas drīzāk pēc tam, kad būs pieejamas atbilstošās apstiprinātās metodes.

Komisija turpinās aktīvi darboties starptautiskajā arēnā, jo īpaši ESAO, kur tā palīdz jaunu testēšanas standartu izstrādē un īpaši pievēršas tikko apstiprinātām metodēm, kā minēts iepriekš.

Reglamentējošie noteikumi, saskaņā ar kuriem testēšanas metodes izmanto, ir tikpat nozīmīgi kā īpašās metodes. Kopš pašiem pirmsākumiem REACH izstrādes galvenais elements ir izmēģinājumu ar dzīvniekiem samazināšana, un Komisija ir neatlaidīgi strādājusi, lai uzlabotu šo priekšlikuma aspektu. Tas redzams, ņemot vērā būtiskās izmaiņas visā procesa gaitā, piemēram, pirmsreģistrācijas etapa pievienošanu, ņemot vērā atsauksmes par 2001. gada Balto grāmatu, un vienota pirmsreģistrācijas datuma pieņemšanu, ko ierosināja ar Parlamenta pirmā lasījuma atzinumu un Padomes Kopīgo nostāju. Mērķis samazināt izmēģinājumus ar dzīvniekiem atspoguļots arī sīki izstrādātajā juridiskajā tekstā, tostarp tajā ietverts pamudinājums grupēt vielas un novērtēt testēšanas ierosinājumus, un REACH īstenošanas projektu ietvaros pašlaik tiek mēģināts saskaņot būtisko darbu izmēģinājumu ar dzīvniekiem samazināšanas jomā un inteliģentu testēšanas stratēģiju izstrādi. Komisija ir apņēmusies turpināt šo darbu arī pēc REACH pieņemšanas. Piemēram, vadlīniju un aģentūras procedūru izstrāde un saglabāšana piedāvās turpmākas iespējas, lai risinātu problēmas izmēģinājumu ar dzīvniekiem jomā.

Komisija arī apsvērs attiecīgos aspektus, pārskatot Direktīvu Nr. 86/609/EEK, jo īpaši attiecībā uz veidiem, kā turpmāk saskaņā ar “trīs R” principu varētu veicināt alternatīvo metožu attīstību, apstiprināšanu un regulatīvo pieņemšanu.

Komisijas deklarācija par tabakas piedevām saistībā ar sarunām par REACH regulu un EP grozījumiem attiecībā uz tabakas piedevām

REACH regula attiecas uz tabakas izstrādājumu ķīmiskajām sastāvdaļām tāpat kā uz jebkuru citu ķīmisku vielu. Kā ķīmiskas vielas tās būs jāreģistrē, un uz tām būs jāattiecina novērtēšana, ierobežojumi vai atļaujas piešķiršana saskaņā ar REACH sistēmu. Ar visiem nepieciešamajiem ķīmiskā drošuma novērtējumiem jāaptver daži ķīmisko vielu izraisītās ietekmes veidi, tām sadegot.

Tiklīdz REACH sistēma darbosies, būs jāapkopo un jāņem vērā informācija, kas pieejama REACH sistēmā par tabakas sastāvdaļām, lai gūtu lielāku labumu, pateicoties sinerģijai ar notiekošo darbu saistībā ar Direktīvu 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu.

Saistībā ar Direktīvu 2001/37/EK Komisijas pienākums ir veicināt šādus pasākumus:

saskaņota ziņojumu sniegšanas formāta izstrāde un piemērošana attiecībā uz tabakas sastāvdaļām, lai radītu priekšnosacījumus regulārai tabakas sastāvdaļu novērtēšanai. Pamatojoties uz paveikto, vēlāk varētu izveidot Eiropas datu bāzi par tabakas sastāvdaļām un to ietekmi;

tādu testu novērtēšana, kuros nosaka toksikoloģisko un atkarību izraisošo ietekmi, raugoties no sabiedrības veselības viedokļa;

neatkarīgu tabakas laboratoriju sadarbība ES, lai radītu darbības pamatu tam, ka dalībvalstis var kopīgi veikt tabakas sastāvdaļu un/vai dūmu emisiju analīzi un novērtējumu; pēc tam Komisija apsvērs iespējamā priekšlikuma formu attiecībā uz kopīgu sastāvdaļu sarakstu.

Turklāt Komisija

piedalīsies pamatnostādņu izstrādes procesā par tabakas izstrādājumu satura un emisiju testēšanu un mērīšanu saistībā ar Pamatkonvenciju par tabakas kontroli (FCTC) un

apsvērs, vai saistībā ar pētniecības pamatprogrammu līdzfinansēt pētniecību par tabakas sastāvdaļu un/vai dūmu emisiju toksiskumu un īpaši par atkarības izraisīšanu.

Līdz nākamajai Direktīvas 2001/37/EK pārskatīšanai, kuras pamatā būs ziņojums par tās īstenošanu, kas jāsniedz 2007. gada nogalē, Komisija apsvērs tabakas sastāvdaļu novērtēšanas pamata turpmāku attīstīšanu, ņemot vērā gūto pieredzi un dažādu iespēju ietekmes novērtējumus.

Tabakas rūpniecībai pilnībā jāuzņemas pierādīšanas pienākums, kas saistīts ar tabakas izstrādājumu satura un emisiju ietekmes uz veselību novērtēšanu; tai jābūt atbildīgai par pienācīgu toksikoloģisko un atkarības izraisīšanas noteikšanas testu izstrādes, apstiprināšanas un veikšanas finansēšanu. Šis process jāvada sabiedrības veselības iestādēm, lai nodrošinātu to, ka visās izstrādātajās metodikās pienācīgi būtu ņemtas vērā sabiedrības veselības intereses.

Pamatojoties uz iepriekšējā rindkopā izklāstīto principu attiecībā uz tabakas rūpniecības nozīmi testu finansēšanā, Komisija pārbaudīs konkrētas iespējas par cilvēkresursu un finanšu resursu piešķiršanu, lai finansētu visas nozīmīgās darba programmas par sastāvdaļu un dūmu emisiju novērtēšanu un pienācīgi novērtētu rezultātus, raugoties no veselības viedokļa.

Komisija apzinās, ka metodiku izstrāde un apstiprināšana un vielu novērtēšana ir grūts uzdevums, kas prasīs vairākus gadus.

P6_TA(2006)0553

Direktīvas 67/548/EEK attiecībā uz bīstamām vielām (REACH) grozīšana ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju par to, ka tiek pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to piemērotu Regulai (EK) Nr. …/2006 attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, novērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), ar ko nodibina Eiropas Ķimikāliju aģentūru (7525/3/2006 — C6-0268/2006 — 2003/0257 (COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (7525/3/2006 — C6-0268/2006) (1),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2003)0644) (3),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0345/2006);

1.

apstiprina kopējo nostāju;

2.

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai ir ievērotas visas procedūras, un, vienojoties ar ģenerālsekretāru, nodrošināt, lai to publicētu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 276 E, 14.11.2006., 252. lpp.

(2)  OV C 280 E, 18.11.2006., 440. lpp.

(3)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0554

Bulgāru un rumāņu valodas iekļaušana Eiropas Kopienu Tiesas reglamentā minētajā tiesvedības valodu sarakstā *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par grozījumiem Eiropas Kopienu Tiesas reglamentā jautājumā par valodu lietojumu, lai iekļautu bulgāru un rumāņu valodu kā tiesvedības valodas, kas minētas Reglamentā (15712/2006 — C6-0434/2006 — 2006/0813(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes projektu (15712/2006),

ņemot vērā EK līguma 245. panta 2. punktu un EAEK īguma 160. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0434/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0463/2006);

1.

apstiprina Padomes lēmuma projektu;

2.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt apspriešanai iesniegto tekstu;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

P6_TA(2006)0555

Bulgāru un rumāņu valodas iekļaušana tiesvedības valodās, kas noteiktas Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas reglamentā *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu, ar ko groza Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas reglamentu attiecībā uz valodu lietojumu, lai bulgāru un rumāņu valodu iekļautu tiesvedības valodās, kas noteiktas reglamentā (15715/2006 — C6-0435/2006 — 2006/0814(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15715/2006),

ņemot vērā EK līguma 245. panta 2. punktu un EAEK līguma 160. panta 2. punktu, saskaņā ar ko Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0435/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0462/2006);

1.

apstiprina Padomes lēmuma projektu;

2.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmainīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

3.

prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt apspriešanai iesniegto tekstu;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

P6_TA(2006)0556

Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008) ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma par Eiropas starpkultūru dialoga gadu (2008) pieņemšanu (14153/2/2006 — C6-0422/2006 — 2005/0203(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (14153/2/2006 — C6-0422/2006),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0467) (2),

ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0492) (3),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0435/2006);

1.

apstiprina kopējo nostāju;

2.

konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.

uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.

uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  Pieņemtie teksti, 1.6.2006., P6_TA(2006)0234.

(2)  OV vēl nav publicēts.

(3)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0557

Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par kopējām pamatnostādnēm, ko Padome pieņēmusi nolūkā pieņemt Padomes regulu, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (14259/2006 — C6-0431/2006 — 2005/0090(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 7. novembrī pieņemtās kopējās pamatnostādnes (14259/2006),

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2005)0181) (1) un grozīto priekšlikumu (COM(2006)0213) (2),

ņemot vērā 2006. gada 15. martā (3) un 2006. gada 6. jūlijā (4) pieņemto nostāju par Komisijas priekšlikumu un 2006. gada 6. septembrī pieņemto nostāju (5) par Komisijas grozīto priekšlikumu,

ņemot vērā EK līguma 279. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0431/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. un 56. pantu,

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A6-0447/2006);

1.

piekrīt Samierināšanās komitejas 2006. gada 21. novembrī izdarītajiem secinājumiem un paziņo, ka Finanšu regulas 184. pantā noteiktā saskaņošanas procedūra ir slēgta;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt normatīvajai rezolūcijai pievienoto Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV vēl nav publicēts.

(3)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0085.

(4)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0312.

(5)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0343.

PIELIKUMS

Padomes Regula, ar kuru groza Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 279. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 183. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2), še turpmāk “Finanšu regula”, paredzēts juridiskais nodrošinājums finanšu vadības reformai. Tās galvenie elementi būtu jāsaglabā un jāstiprina. Jo īpaši būtu jāstiprina pārredzamība, sniedzot informāciju par Kopienas līdzekļu saņēmējiem. Turklāt finanšu regulā paredzētie budžeta tiesību principi būtu jāievēro visos tiesību aktos, un atkāpes būtu jāsamazina līdz minimumam.

(2)

Ņemot vērā praktisko pieredzi, būtu jāveic daži grozījumi, lai veicinātu budžeta izpildi un politikas pamatmērķu īstenošanu un pielāgotu dažas procedūras un dokumentācijas prasības, lai tās būtu samērīgākas attiecīgiem riskiem un izmaksām saskaņā ar EK līguma 5. panta trešajā daļā noteikto proporcionalitātes principu.

(3)

Visiem grozījumiem būtu jāpalīdz sasniegt Komisijas reforma mērķus un jāpalīdz vai jānodrošina pareiza finanšu vadība, tādējādi palīdzot iegūt attiecīgu apliecinājumu par finanšu operāciju likumību un pareizību.

(4)

Būtu jāņem vērā budžeta ieņēmumu vai izdevumu īstenošanas noteikumi, kas ir tiesību pamataktos, kuri pieņemti laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem tiesību aktiem un Finanšu regulu.

(5)

Būtu jāprecizē, ka pareizai finanšu vadībai vajadzīga efektīva iekšējā kontrole, un būtu jādefinē iekšējās kontroles sistēmu galvenie elementi un mērķi.

(6)

Lai nodrošinātu pārredzamību budžeta līdzekļu izmantošanā, jāpublisko informācija par šo līdzekļu saņēmējiem, ievērojot konkrētus ierobežojumus, kas vajadzīgi, lai sargātu likumīgas sabiedrības un privātās intereses, un ņemot vērā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondā noteiktā lauksaimniecības gada īpatnības.

(7)

Attiecībā uz budžeta vienotības principu būtu jāvienkāršo noteikums, kas regulē procentus, kuri rodas no iepriekšēja finansējuma. Administratīvais slogs attiecībā uz to procentu piedzīšanu ir nesamērīgs ar mērķi, un būtu efektīvāk ļaut procentus atskaitīt no galīgā maksājuma saņēmējam.

(8)

Attiecībā uz gada pārskata principu jāpiemēro vairāk elastības un pārredzamības, lai tas atbilstu darbības vajadzībām. Apropriāciju pārnešana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos izdevumiem par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem saskaņā ar jauno Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF).

(9)

Vislielākais skaits dalībvalstu maksājumu pieprasījumu saskaņā ar jaunajām lauksaimniecības regulām būs n budžeta gada sākumā. Tādēļ būtu jāpalielina maksimālā robežvērtība iepriekš uzņemtajām saistībām no ELVGF (no n – 1 gada 15. novembra), lai segtu parastos pārvaldības izdevumus (ko sedz no n gada budžeta), līdz trīs ceturtdaļām no pēdējo pieņemto lauksaimniecības budžeta attiecīgo apropriāciju. Attiecībā uz iepriekš uzņemtajām saistībām no administratīvajiem izdevumiem, teksts ir jāgroza, lai tas attiektos uz apropriācijām, ko apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija, tādējādi neietverot apropriāciju pārvietošanu.

(10)

Nediferencēto apropriāciju izmantošana pasākumiem veterinārijas jomā, ko sedz no ELGF, ievērojami traucē šādu darbību izpildi, jo īpaši saistībā ar pārnesto apropriāciju iespēju ierobežojumiem. Tāpēc ir jāļauj šādiem izdevumiem pielietot diferencētās apropriācijas, jo tas vairāk atbilst pasākumu izdevumu daudzgadu īpašībām.

(11)

Attiecībā uz universāluma principu atvēlēto ieņēmumu sarakstam būtu jāpievieno divi punkti. Pirmkārt, kā tas ir pašreiz iespējams saskaņā ar īpašām pētniecības programmām, būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm veikt ad hoc iemaksas kā atvēlētos ieņēmumus ārējo attiecību programmu projektiem, ko pārvalda Komisija. Otrkārt, ieņēmumi, kuri rodas, pārdodot transportlīdzekļus, ierīces, iekārtas, materiālus, kā arī tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātu aparatūru, ko maina vai nodod atkritumos, būtu jāuzskata kā atvēlētie ieņēmumi, kā pamudinājums kredītrīkotājiem pārdot šos priekšmetus par labākām cenām.

(12)

Pašreiz Komisijai ir jāsaņem atļauja no budžeta lēmējinstitūcijas pirms ziedojuma, piemēram, dāvanas vai novēlējuma, pieņemšanas, kas saistīts ar maksājumu. Lai izvairītos no nevajadzīgām un apgrūtinošām procedūrām, atļaujas prasīšanai būtu jābūt obligātai tikai, ja ziedojuma vērtība pārsniedz konkrētu vērtību un ziedojums saistīts ar ievērojamiem izdevumiem.

(13)

Būtu jāvienkāršo un jāprecizē noteikumi, kas regulē apropriāciju pārvietošanu, jo praksē tie ir bijuši apgrūtinoši un neskaidri.

(14)

Efektivitātes labad Komisijai būtu jāļauj patstāvīgi pieņemt lēmumu par pārvietojumiem no rezerves gadījumos, ja attiecīgajai darbībai nav spēkā pamatakts tad, kad budžets sagatavots, bet pamatakts ir pieņemts attiecīgā gada laikā.

(15)

Noteikumi par Komisijas administratīvo apropriāciju pārvietojumiem būtu jāpielāgo jaunajai budžeta līdzekļu sadales pa darbības jomām (ABB) struktūrai. Tādējādi vajadzētu paredzēt atbrīvojumu no “ziņošanas procedūras”. Finanšu gada pēdējā mēnesī Komisijai būtu jāļauj autonomi pieņemt lēmumu par to apropriāciju pārvietojumiem, kuras attiecas uz personāla izdevumiem, nepārsniedzot 3 % no gada apropriācijām.

(16)

Finanšu regulas 26., 45. un 46. pants būtu jāgroza saistībā ar rezerves atcelšanu attiecībā uz Kopienas aizdevumiem un aizdevumu garantijām trešām valstīm un saistībā ar jauna Garantiju fonda ārējai darbībai finansēšanas mehānisma pieņemšanas.

(17)

Lai paātrinātu līdzekļu mobilizāciju ārkārtas gadījumos — starptautiskās humānās katastrofās un krīzēs —, kas notiek budžeta gada beigās, būtu jāļauj Komisijai autonomi pieņemt lēmumu par tādu neizmantotu budžeta apropriāciju pārvietošanu, kas pieejamas daudzgadu finanšu shēmas 4. pozīcijā, uz attiecīgām budžeta pozīcijām.

(18)

Attiecībā uz budžeta procedūru Finanšu regulas 29. pantā paredzētā prasība, ka budžets jāpublicē divu mēnešu laikā pēc pieņemšanas, ir nereāla: triju mēnešu termiņš būtu izpildāmāks. Finanšu regulas 33. pantā būtu jāiekļauj jēdziens “darbību pārskats”, lai padarītu oficiālu vienu no ABB galvenajiem elementiem, un to saturs būtu jāprecizē, lai tos varētu izmantot praksē. Maksājumu grafiki būtu jāiekļauj Finanšu regulas 33. pantā minētos darba dokumentos, ko pievieno provizoriskam budžeta projektam, nevis pašā budžetā, jo tie neattiecas uz budžeta procedūru un ir nevajadzīgs apgrūtinājums.

(19)

Attiecībā uz budžeta izpildi, šķiet, ir vajadzīgi daži pielāgojumi, lai labāk atspoguļotu kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) īpašās iezīmes. Juridiskās skaidrības labad pamataktu veidi, ko piemēro saskaņā ar EK līgumu un Līgumu par Eiropas Savienības V un VI sadaļu, būtu jānorāda Finanšu regulas 49. pantā, nevis īstenošanas noteikumos. Turklāt būtu jāpievieno īpašs noteikums, lai pienācīgi atspoguļotu sagatavošanas pasākumu veidus, ko var veikt KĀDP jomā.

(20)

Attiecībā uz vadības metodēm skaidrības labad ir jāpārstrukturē Finanšu regulas 53. pants. Nepieciešams arī izņemt dalītās vadības attiecināšanu tikai uz Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fondu (ELVGF) un struktūrfondiem, jo turpmāk dalītā vadībā darbosies papildu programmas. Prasības kopējai vadībai ir jāprecizē. Ir jāpapildina 54. panta 2. punkta b) apakšpunkts, jo īpaši iekļaujot tajā Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu kā Kopienas struktūras, kurām Komisija uztic uzdevumus. Finanšu regulas 54. pantā noteiktie valstu publisko tiesību subjektu izmantošanas kritēriji būtu jāvienkāršo, lai atvieglotu to izmantošanu un lai tie atbilstu pieaugošām darbības vajadzībām, un būtu jāpaplašina piemērošanas joma starptautiskiem publisko tiesību subjektiem. Regulas 54. pantā būtu arī jāprecizē to īpašo padomdevēju vai misiju vadītāju uzdevumi, ko Padome ieceļ, lai vadītu konkrētas darbības saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

(21)

Dalībvalstu atbildība dalītas vadības gadījumā ir jāprecizē, ņemot vērā aktuālās diskusijas starp iestādēm attiecībā uz procedūru, ar ko atbrīvo no atbildības, un atbilstīgām kontroles sistēmām, kas jāievieš, atspoguļot dalībvalstu un Komisijas savstarpēju atbildību. Saskaņā ar jauno iestāžu nolīgumu (44. punkts) dalībvalstīm būtu jāuzliek par pienākumu sagatavot ikgadēju kopsavilkumu par pieejamām revīzijām un deklarācijām saistībā ar līdzekļiem, kuriem piemēro dalīto vadību.

(22)

Finanšu regulas 57. pantā minētais aizliegums deleģēt budžeta izpildes uzdevumus privāttiesību struktūrām būtu jāmaina, jo aizliegums ir izrādījies nevajadzīgi stingrs. Būtu jābūt iespējai, piemēram, Komisijai izmantot tūrisma aģentūras vai konferenču rīkotāja pakalpojumus, lai uzņemtos izmaksu atlīdzināšanu konferenču dalībniekiem, nodrošinot, ka privātais uzņēmums nerīkojas patvaļīgi.

(23)

Būtu jānodrošina iespēja vairākām iestādēm izveidot kopīgas finanšu pārkāpumu komisijas.

(24)

Attiecībā uz grāmatvedi būtu jāprecizē viņa atbildība par pārskatu apstiprināšanu, pamatojoties uz finansiālo informāciju, ko viņš saņem no kredītrīkotājiem. Tālab grāmatvedim būtu jāpiešķir pilnvaras pārbaudīt deleģētā kredītrīkotāja saņemto informāciju un vajadzības gadījumā sniegt atrunas.

(25)

Būtu jāprecizē attiecības starp Komisijas iekšējo revidentu un Kopienu izveidotajām struktūrām. Šīm struktūrām būtu jābūt sava iekšējās revīzijas vienība, kas atskaitās savām valdēm, turpretim Komisijas iekšējais revidents atskaitās Komisijas Procedūru un sistēmu kolēģijai. Komisijas iekšējam revidentam vajadzētu tikai apliecināt, ka struktūras iekšējā revīzija notiek saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un šajā nolūkā viņam būtu jābūt spējīgam veikt iekšējās revīzijas darbības kvalitātes vērtējumus.

(26)

Attiecībā uz finanšu prasībām jāievieš noilgums. Uz Kopienu, pretēji daudzām tās dalībvalstīm, neattiecas noilgums, saskaņā ar kuru pēc noteikta laika tiek dzēstas finanšu prasības. Kopienu neierobežo šāds noilgums prasību celšanai pret trešām personām. Šāda noilguma ieviešana atbilst pareizai finanšu vadībai.

(27)

Finanšu regulā būtu jāatspoguļo pamatlīgumu nozīmīgums publiskā iepirkuma vadībā. Tajā būtu jāsekmē iestāžu iepirkuma procedūru izmantošana, kā arī jādod iespēja piemērot kopīgas iepirkuma procedūras iestādes un dalībvalsts līgumslēdzējas iestādes starpā.

(28)

Jāveic daži tehniski pielāgojumi, lai nodrošinātu, ka terminoloģija Finanšu regulā pilnībā sakrīt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (3). Šajā direktīvā noteiktā iespēja dalībvalstīm noteikt īpašas procedūras līgumiem, kuri pasludināti par slepeniem, ja to izpildei ir jāpiemēro īpaši drošības pasākumi vai ja tas ir vajadzīgs dalībvalsts interešu aizsardzībai, ir jādod arī Kopienas iestādēm.

(29)

Atbilstīgi Direktīvai 2004/18/EK ir jāprecizē noteikumi par izslēgšanu no iepirkuma procedūras. Turklāt juridiskās noteiktības un proporcionalitātes labad Finanšu regulā būtu jāprecizē maksimālais izslēgšanas periods. Ņemot vērā Direktīvu 2004/18/EK, noteikums par izslēgšanu izņēmumu ir jāpiemēro piegāžu pirkšanai ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas noteikti izbeidz saimniecisko darbību, no bankrota administratoriem vai likvidatoriem, atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(30)

Finanšu regulas 93. pantā ir jānosaka obligāta prasība kandidātiem vai pretendentiem iepirkuma procedūrās vajadzības gadījumā apliecināt īpašumtiesības, uzņēmuma vadīšanas tiesības, kontroles un pārstāvniecības pilnvaras attiecībā uz juridisko personu, kas iesniedz piedāvājumu, vai to, ka uz to apakšlīguma slēdzējiem neattiecas neviens no Finanšu regulas 93. pantā minētajiem gadījumiem. Pretendentiem nav jāpieprasa apliecināt, ka uz viņiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas varētu būt pamatā izslēgšanai, ja tie piedalās iepirkuma procedūrā, kuras rezultātā piešķir tiesības slēgt ļoti mazas vērtības līgumus.

(31)

Lai uzlabotu iepirkuma procedūru efektivitāti, datu bāze par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no izslēgšanas gadījumiem, būtu jābūt kopējai 185. pantā minētajām iestādēm, izpildaģentūrām un struktūrām.

(32)

Lai ņemtu vērā neveiksmīgo pretendentu intereses, ir lietderīgi paredzēt, ka līgumu, uz ko attiecas Direktīva 2004/18/EK, nevar parakstīt, pirms nav beidzies pienācīgs atlikšanas periods.

(33)

Būtu jāprecizē iestāžu pienākumi saskaņā ar 103. pantu apturēt iepirkuma procedūru krāpšanas un citos gadījumos, lai noteikumu varētu vieglāk īstenot.

(34)

Ir jāvienkāršo dotāciju noteikumi. Pārbaužu un garantiju prasībām ir jābūt proporcionālākām saistītajiem finanšu riskiem. Jāprecizē dotāciju definīcija, jo īpaši attiecībā uz finansēšanu saistībā ar aizņēmuma darbībām vai akciju daļām un izdevumiem saistībā ar zivsaimniecības tirgiem. Lai uzlabotu dotāciju vadību un vienkāršotu procedūras, būtu jāļauj iespēja piešķirt dotācijas vai nu ar iestādes lēmumu, vai arī ar rakstveida nolīgumu ar saņēmēju.

(35)

Pārredzamības un skaidrības labad būtu jāatļauj vienreizēju maksājumu un vienotas likmes lietošana līdz ar faktisko izmaksu atmaksas tradicionālo metodi.

(36)

Juridiskās skaidrības labad Finanšu regulā būtu jāiekļauj tie izņēmumi attiecībā uz bezpeļņas noteikumu, kas minēti īstenošanas noteikumos. Turklāt būtu precīzi jānosaka, ka, piešķirot dotācijas noteiktām darbībām, mērķis ir palīdzēt stiprināt finansiālo stāvokli vai radīt ienākumu.

(37)

Noteikums, ka dotācijas būtu jāpiešķir, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ir pierādījusi savu lietderību. Tomēr pieredze rāda, ka atsevišķos gadījumos darbības īpatnības nedod iespēju izvēlēties saņēmējus; tādējādi šim noteikumam uz tiem nevajadzētu atteikties.

(38)

Būtu jāpielāgo noteikums, ka par vienu darbību vienam un tam pašam saņēmējam nevar piešķirt vairāk par vienu dotāciju. Dažos tiesību pamataktos ir atļauts kombinēt Kopienas finansējumu no dažādiem avotiem, un šādu gadījumu skaits var turpmāk pieaugt, lai nodrošinātu izdevumu efektivitāti. Tomēr Finanšu regulas 111. pantā būtu jāprecizē, ka tās pašas izmaksas no Kopienas budžeta nevar finansēt divreiz.

(39)

Noteikumu attiecībā uz to, ka nolīgumu par darbības dotāciju nevar parakstīt vēlāk kā četrus mēnešus pēc saņēmēja budžeta gada sākuma, ir bijis nevajadzīgi stingrs. Tādēļ termiņš būtu jāpagarina līdz sešiem mēnešiem.

(40)

Attiecībā uz darbības dotācijām vienreizēja maksājuma vai vienotas likmes finansējuma veidā vienkāršības labad būtu jāatceļ noteikums, ka dotācijas pakāpeniski samazinās.

(41)

Daži ierobežojumi attiecībā uz saņēmēja atbilstību būtu jāatceļ, lai atļautu dotācijas saņemt fiziskām personām un noteiktu veidu subjektiem, kas nav juridiskas personas. Saskaņā ar proporcionalitātes principu par ļoti mazas vērtības dotācijām kredītrīkotājs var nepieprasīt pretendentiem apliecināt, ka uz viņiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas varētu būt pamatā izslēgšanai, saskaņā ar Finanšu regulas 93., 94. un 96. pantu.

(42)

Lai gan dotācijas arī turpmāk turpinās piešķirt, pamatojoties uz atlases un piešķiršanas kritērijiem, praksē nav nepieciešams, lai šos kritērijus izvērtētu komisija, kas īpaši izveidota šim mērķim, un tādēļ šī prasība būtu jāatceļ.

(43)

Attiecībā uz iepirkuma standartiem, kas jāpiemēro dotāciju saņēmējiem, pašreizējie noteikumi 120. pantā ir neskaidri un tie ir jāvienkāršo. Turklāt īpaši ir jāparedz gadījums, kad darbības izpildei finansiāls atbalsts ir jādod trešām personām.

(44)

Attiecībā uz grāmatvedības noteikumiem un atskaitēm Finanšu regulas 121. pantā būtu jāparedz iespēja Komisijas grāmatvedim saskaņā ar starptautiskiem standartiem noteikt to, kuras citas struktūras papildus tām, kas saņem Kopienas subsīdijas, ietilpst konsolidācijas jomā, saprotot, ka pārskatu konsolidācijā neietilpst līdzekļu pārskaitīšana no pašfinansētām struktūrām uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu, kā arī neietekmē to finansiālo un darbības autonomiju un procedūras to atbrīvošanai no atbildības.

(45)

Ņemot vērā to, ka no 2007. gada stāsies spēkā ELGF, kas aizstās ELVGF, otrās daļas I sadaļas noaukumā un 26. un 148. līdz 151. pantā ir jāpielāgo terminoloģija. Šajā nolūkā 151. pantā ir nepieciešams precizēt, ka provizoriskās saistības var radīt vēlāk par parasto divu mēnešu termiņu pēc izdevumu pārskatu saņemšanas no dalībvalstīm gadījumos, kad ir gaidāms lēmums par apropriāciju pārvietošanu. Jāprecizē 153. pants par pārvietojumiem.

(46)

Otrās daļas II sadaļā un 155. pantā terminoloģija būtu jāpielāgo, lai tā atsauktos tikai uz struktūrfondiem, kohēzijas fondu, zivsaimniecības fondu un lauku attīstības fondu. Atsauces uz pirmspievienošanās strukturāliem (ISPA) un lauksaimniecības (SAPARD) pasākumiem būtu jāizņem, jo tie ietver pārvaldību, ko īsteno trešās valstis decentralizētas vadības veidā saskaņā ar 164. punktu un turpmāk tas notiks lielākoties tāpat kā pašreiz. Attiecībā uz atcelto apropriāciju atkārtotu padarīšanu par pieejamām saskaņā ar jauniem pamataktiem strukturāliem pasākumiem no 2007. gada līdz 2013. gadam, kas attiecas uz force majeure gadījumiem, Finanšu regulā ir jāpatur noteikums tikai attiecībā uz Komisijas pieļautu acīmredzamu kļūdu.

(47)

Finanšu regulas 160. pants būtu jāpapildina ar noteikumu, kas ietvertu piešķirtos ieņēmumus, kuri rodas no Eiropas Ogļu un tērauda kopienas likvidācijas, un noteikumus, kā attiecīgās apropriācijas padarīt par pieejamām.

(48)

Apropriācijas, kas ir atceltas tādēļ, ka projekti, kuru izpildei tās bija iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildīti, ir jāpadara no jauna pieejamas. Tomēr tam būtu jābūt iespējamam, tikai piemērojot stingrus nosacījumus, un tikai zinātniskās izpētes jomā, jo izpētes projekti ietver lielāku finanšu risku nekā citu jomu projekti.

(49)

Attiecībā uz ārējām darbībām ir jāprecizē, ka saskaņā ar pašreizējo praksi dotāciju procedūras, ko pielieto decentralizētas pārvaldības gadījumā ar trešām valstīm, ir jākonkretizē ar šīm valstīm noslēdzamajos finansēšanas līgumos. Jāprecizē, ka piemēro “n + 3 noteikums”, saskaņā ar kuru atsevišķi līgumi un nolīgumi, kas ietver šādus finansēšanas līgumus, ir jānoslēdz ne vēlāk kā trīs gadus pēc šāda finansēšanas līguma noslēgšanas. Būtu jāparedz īpaši noteikumi daudzgadu programmu decentralizētas vadības gadījumā saskaņā ar Padomes Regulām (EK) … (IPA un ENPI).

(50)

Lai atvieglotu vadību, būtu jāparedz iespēja iestādēm deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras starpiestāžu Eiropas biroju direktoriem attiecībā uz to budžeta iedaļās iekļauto apropriāciju pārvaldīšanu. Nemainot Finanšu regulas 171., 173. un 176. panta saturu, tie nedaudz jāpārstrukturē, lai precizētu biroju direktoru pilnvaru tālāku deleģēšanu.

(51)

Būtu jāprecizē procedūra, saskaņā ar ko budžeta lēmējinstitūcija var sniegt atzinumu attiecībā uz celtniecības projektu.

(52)

Secīgas zinātniskās izpētes pamatprogrammas ir atvieglojušas Komisijas darbu, jo tajās ir paredzēti vienkāršoti noteikumi ārējo ekspertu atlasei priekšlikumu vai dotāciju pieteikumu izvērtēšanai un tehniskai palīdzībai finansēto projektu rezultātu pārbaudei un izvērtēšanai. Šī procedūra būtu jāpadara pieejama attiecībā uz visām pārējām programmām.

(52a)

Būtu jāpievieno pārejas pasākumi. Pirmkārt, 181. panta 1. punktā attiecībā uz to, ka atkal padara pieejamas atceltās apropriācijas, kas atbilst saistībām, kuras uzņēmās 2000.-2006. gada struktūrfonda plānošanas periodā, un būtu jāturpina piemērot force majeure gadījumu, kā paredzēts 2002. gada 25. jūnija Finanšu regulā, līdz palīdzības beigšanai. Tas ir tādēļ, lai izvairītos no pašreizējās sistēmas traucējumiem, jo jaunajā regulā, kas attiecas uz struktūrfondiem, ir paredzēti atšķirīgi noteikumi par force majeure gadījumu. Otrkārt, 181. panta 2. punktā, lai risinātu to noteikumu īstenošanu, kas attiecas uz centrālo datu bāzi un tās izslēgšanu no iepirkuma un dotācija procedūrām. Visbeidzot, 181. panta 3. punktā, lai nokārtotu nesamaksātās Kopienas saistības, kas finansiāli jāizpilda, lai beigtu palīdzību, kura paredzēta regulās par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu 2000.-2006. gada plānošanas periodam. Attiecībā uz apropriācijām par darbības izdevumiem jāsaglabā Komisijas iespēja izdarīt pārvietojumus starp sadaļām, ja vien attiecīgajām apropriācijām ir tas pats mērķis. Tāpat Komisija var turpināt izdarīt pārvietojumus starp sadaļām, ja attiecīgās apropriācijas ir saistītas ar Kopienas ierosmēm vai tehniskās palīdzības un novatoriskiem pasākumiem, ja vien tie pārvietoti uz līdzīgiem pasākumiem. Tas nozīmē, piemēram, pārvietot apropriācijas, kas saistītas ar kādu Kopienas ierosmi, uz citu Kopienas ierosmi citā sadaļā.

(53)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 groza šādi:

(1)

Regulas 1. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Šajā regulā paredzēti noteikumi par Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, še turpmāk “budžets”, izveidi un izpildi, kā arī par pārskatu sagatavošanu un revīziju.”

(2)

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Budžetu veido un izpilda saskaņā ar vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu vadības principiem, kam vajadzīga efektīva un rezultatīva iekšējā kontrole un pārredzamība, kā paredzēts šajā regulā.”

(3)

Regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Ievērojot 5.a, 18. un 74. pantu, procentus, kas uzkrājas par līdzekļiem, kuri ir Kopienu īpašums, iekļauj budžetā kā dažādus ieņēmumus.”

(4)

Pirmās daļas II sadaļas 1. nodaļai pievieno šādu 5.a pantu:

“5.a pants

1.   Iepriekšēja finansējuma maksājumu radītos procentus attiecina uz attiecīgo programmu vai darbību un ietur no atlikušās summas, kas pienākas saņēmējam.

Regulā, ar kuru nosaka šīs regulas īstenošanas noteikumus, turpmāk tekstā “īstenošanas noteikumi”, precizē gadījumus, kad izņēmuma kārtā atbildīgais kredītrīkotājs šos procentus iekasē reizi gadā. Šos procentus iekļauj budžetā kā dažādus ieņēmumus.

2.   Procenti nav jāmaksā Kopienām šādos gadījumos:

a)

iepriekšējs finansējums nesastāda ievērojamu summu, kā noteikts īstenošanas noteikumos;

b)

iepriekšējs finansējums izmaksāts saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumu 88. panta nozīmē;

c)

iepriekšējs finansējums izmaksāts dalībvalstīm;

d)

iepriekšējs finansējums izmaksāts saskaņā ar pirmspievienošanās atbalstu;

e)

avansi ir maksāti iestāžu locekļiem un darbiniekiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, še turpmāk “Civildienesta noteikumi”;

f)

iepriekšējs finansējums izmaksāts, īstenojot kopēju vadību atbilstoši 53. panta 1. punkta c) apakšpunktam.”

(5)

Regulas 9. pantu groza šādi:

a)

2. panta ievaddaļā, “Apropriācijas diferencētu apropriāciju saistību radīšanai” aizstāj ar “Saistību apropriācijas”;

b)

3. panta pirmajā teikumā, “Apropriācijas diferencētu maksājumu saistību radīšanai” aizstāj ar “Maksājumu apropriācijas”;

(6)

Regulas 11. pantā vārdus “157. pantā” aizstāj ar vārdiem “157. un 160.a pantā”.

(7)

Regulas 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tomēr 61. pantā minētās naudas plūsmas nodrošināšanai grāmatvedis un avansu kontu gadījumā avansu pārzinis, un Komisijas ārējo dienestu administratīvās pārvaldības vajadzībām atbildīgais kredītrīkotājs, ir pilnvarots veikt operācijas valstu valūtās, kā noteikts īstenošanas noteikumos.”

(8)

Regulas 18. panta 1. punktu groza šādi:

a)

ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Neskarot 160. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 161. panta 2. punktu, šādus ieņēmumu posteņus izmanto, lai finansētu īpašus izdevumu posteņus.”

b)

iekļauj šādu aa) punktu:

“aa)

dalībvalstu un citu donorvalstu, tostarp, abos gadījumos, to valsts un radniecīgo aģentūru, vai starptautisku organizāciju finanšu iemaksas atsevišķiem ārējā atbalsta projektiem vai programmām, ko finansē Kopiena un vada Komisija to vārdā, saskaņā ar attiecīgo pamataktu;”

c)

iekļauj šādu ea) punktu:

“ea)

ieņēmumus, kas rodas, pārdodot transportlīdzekļus, aprīkojumu, iekārtas, materiālus un tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātas aparatūras, ko maina vai nodod atkritumos tad, kad uzskaites vērtība ir pilnībā amortizēta;”

(9)

Regulas 19. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Tādu dāvinājumu pieņemšanai, kura vērtība ir 50 000euro vai vairāk un kas saistīti ar finansiāliem izdevumiem, tostarp turpmāki izdevumi, kas pārsniedz 10 % no dāvinājuma vērtības, ir vajadzīgs pilnvarojums no Eiropas Parlamenta un Padomes, kas par to pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums.”

(10)

Regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

1.   Iestādes, izņemot Komisiju, savas budžeta iedaļas robežās apropriācijas var pārvietot:

a)

no vienas sadaļas uz citu ne vairāk kā 10 % apmērā no apropriācijām, kas paredzētas gadam, kurš norādīts pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums;

b)

no vienas nodaļas uz citu un no viena panta uz citu bez ierobežojuma.

2.   Trīs nedēļas pirms 1. punktā minētās pārvietošanas iestādes paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par savu nodomu. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm šajā laikā min pienācīgi pamatotus iemeslus, tad piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

3.   Iestādes, izņemot Komisijas iestādes, savas budžeta iedaļas robežās var ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz otru kopumā par summu, kas pārsniedz 10 % no saimnieciskajam gadam paredzētajām apropriācijām budžeta postenim, no kura tiek izdarīti pārvietojumi. Šos pārvietojumus izskata saskaņā ar 24. pantā noteikto procedūru.

4.   Iestādes, izņemot Komisijas iestādes, savas budžeta iedaļas robežās var izdarīt pārvietojumus no viena panta uz citu, iepriekš neinformējot budžeta lēmējinstitūciju.”

(11)

Regulas 23. pantu groza šādi:

a)

tā 1. punktu groza šādi:

i)

tā b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

attiecībā uz personāla un administratīviem izdevumiem apropriācijas pārvietot no vienas sadaļas uz citu ne vairāk kā 10 % apmērā no apropriācijām, kas paredzētas gadam, kurš norādīts pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums, un līdz maksimālai robežvērtībai 30 % apmērā no apropriācijām, kas paredzētas gadam, kurš norādīts pozīcijā, uz kuru tiek izdarīts pārvietojums.”

ii)

iekļauj šādu d) apakšpunktu:

“d)

tiklīdz pamatakts ir pieņemts saskaņā ar EK līguma 251.pantā noteikto procedūru, pārvietot apropriācijas no sadaļas “uzkrājumi”, kas minēta 43. pantā, gadījumos, kad attiecīgajai darbībai nav pamatakta, bet budžets jau ir pieņemts.”

iii)

otro daļu aizstāj ar šādu:

“Trīs nedēļas pirms pirmā punkta b) un c) apakšpunktā minēto pārvietojumu veikšanas Komisija par savu lēmumu informē budžeta lēmējinstitūciju. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas abām iestādēm šo trīs nedēļu laikā min pienācīgi pamatotus iemeslus, tad piemēro 24. pantā noteikto procedūru.”

iv)

pievieno šādu otro un trešo daļu:

“Tomēr saimnieciskā gada divu pēdējo mēnešu laikā Komisija drīkst autonomi pārvietot apropriācijas attiecībā uz personāla, ārštata un citu darbinieku izdevumiem no vienas sadaļas uz citu kopumā 5 % apmērā no saimnieciskajam gadam paredzētajām apropriācijām. Komisija par šādiem pārvietojumiem informē budžeta lēmējinstitūciju divu nedēļu laikā pēc lēmuma par šādiem pārvietojumiem.

Komisija par pirmās daļas d) punktā minētajiem pārvietojumiem informē budžeta lēmējinstitūciju divu nedēļu laikā pēc lēmuma par šādiem pārvietojumiem.”

b)

tā 2. punktā “1. punkta c) apakšpunktā” aizstāj ar “1. punktā”.

(12)

Regulas 26. pantu groza šādi:

a)

tā 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Apropriāciju pārvietošanai to budžeta sadaļu robežās, kuras paredzētas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF), struktūrfondiem, Kohēzijas fondam, Zivsaimniecības fondam Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un zinātniskajai izpētei, piemēro otrās daļas I, II un III sadaļas īpašos noteikumus.”

b)

tā 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Lēmumus par pārvietojumiem, lai ļautu izlietot rezerves ārkārtas palīdzībai, pieņem budžeta lēmējinstitūcija pēc Komisijas priekšlikuma. Atsevišķs priekšlikums jāiesniedz par katru darbību.”

c)

minēto pantu papildina ar šādu 3. punktu:

“3.   Pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos — starptautiskās humānās katastrofās un krīzēs, kas notiek pēc budžeta gada 15. decembra, Komisija var pārvietot kārtējās budžeta gada neizmantotas budžeta apropriācijas, kas joprojām pieejamas daudzgadu finanšu shēmas 4. nodaļas budžeta pozīcijās attiecībā uz krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem. Komisija cik drīz vien iespējams pēc šādas pārvietošanas informē abas budžeta lēmējinstitūcijas.”

(13)

Regulas 28. pantu groza šādi:

a)

tā 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Jebkuram priekšlikumam vai ierosmei, ko Komisija vai dalībvalsts saskaņā ar attiecīgajiem EK līguma vai Līguma par Eiropas Savienību (LES) noteikumiem iesniegusi likumdevējai iestādei, kas varētu ietekmēt budžetu, tostarp arī par pārmaiņām amata vietu skaitā, jābūt pievienotam finanšu pārskatam un šīs regulas 27. panta 4. punktā minētajam novērtējumam.

Jebkuram priekšlikuma vai ierosinājuma grozījumam, kas iesniegts likumdevējai iestādei, kas varētu būtiski ietekmēt budžetu, tostarp arī par pārmaiņām amatu skaitā, jābūt pievienotam finanšu pārskatam, ko sagatavo iestāde, kas ierosina grozījumu.”

b)

tā 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Lai novērstu krāpšanas un pārkāpumu risku, finanšu pārskatā, kas minēts 1. punktā, ieraksta informāciju par esošajiem un plānotajiem pasākumiem krāpšanas novēršanai un aizsardzībai pret to.”

(14)

Pēc 28. panta iekļauj šādu pantu:

“28.a pants

1.   Budžetu izpilda saskaņā ar katram līdzekļu pārvaldības veidam atbilstīgu efektīvu un rezultatīvu iekšējo kontroli, ievērojot katrai nozarei izstrādātus noteikumus.

2.   Lai nodrošinātu budžeta izpildi, iekšējā kontrole tiek definēta kā process, kas jāpiemēro visos vadības līmeņos un kas paredzēts, lai nodrošinātu ticamību tālāk minēto mērķu sasniegšanai:

a)

darbību efektivitāte, rezultativitāte un saimnieciskums;

b)

pārskatu ticamība;

c)

aktīvu un informācijas aizsargāšana;

d)

krāpšanas un pārkāpumu novēršana un atklāšana;

e)

pienācīga tādu risku vadība, kas attiecas uz notikušo darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu īpatnības, kā arī attiecīgo maksājumu veidu.”

(15)

Regulas 29. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Pēc Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pieprasījuma budžetu un budžeta grozījumus galīgajā redakcijā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Budžetu publicē trīs mēnešu laikā no dienas, kurā paziņo, ka budžets pieņemts galīgajā variantā.

Konsolidētos gada pārskatus un pārskatu par budžeta un finanšu vadību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”

(16)

Regulas 30. pantā iekļauj šādu 3. punktu:

“3.   Komisija attiecīgā veidā dara pieejamu informāciju par to līdzekļu saņēmējiem, kas ir tās budžetā, ja budžetu īsteno centralizētā veidā un to īsteno tās departamenti, un informāciju par līdzekļu saņēmējiem, kā to sniedz vienības, kurām deleģētas budžeta īstenošanas uzdevumi saskaņā ar citiem pārvaldības veidiem.

Šo informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot slepenības prasības, jo īpaši personas datu aizsardzības prasības, kā paredzēts Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4) un Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5), un drošības prasības, ņemot vērā katra pārvaldības veida īpašības, kas minētas 53. pantā, un vajadzības gadījumā ievērojot attiecīgus katrai nozarei izstrādātus noteikumus.”

(17)

Regulas 33. panta 2. punktu groza šādi:

a)

tā d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

darbību pārskatus, kas satur šādu informāciju:

informācija par dažādu darbību visu iepriekš nosprausto to mērķu sasniegšanu, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un ar konkrētiem termiņiem, kā arī jauniem mērķiem, kas aprakstīti ar atbilstošiem rādītājiem;

pilnīgs pamatojums un izmaksu un ieguvumu pieeja attiecībā uz ierosinātām maiņām apropriāciju apjomam;

skaidru pamatojumu intervencei ES līmenī saskaņā, inter alia, ar subsidiaritātes principu;

informāciju par iepriekšējā gada darbību īstenošanas likmēm un kārtējā gada īstenošanas likmēm.

Novērtēšanas rezultātus ņem vērā un uz tiem atsaucas, minot kā pierādījumu gaidāmajam labumam, kādu dos ierosinātie budžeta grozījumi.”

b)

pievieno šādu e) apakšpunktu:

“(e)

kopsavilkuma pārskatu par turpmākajos saimnieciskajos gados izdarāmo maksājumu grafiku, lai pildītu budžeta saistības, kas radušās iepriekšējos saimnieciskajos gados.”

(18)

Regulas 37. panta 1. punktā iekļauj šādu jauno trešo daļu:

“Pirms iesniedz provizorisku budžeta grozījumu projektu Komisija un iestādes, kas nav Komisija, izskata iespēju attiecīgās apropriācijas piešķirt no jauna, ņemot vērā paredzētu nepilnīgu apropriāciju izmantošanu, ja tāda ir.”

(19)

Regulas 40. panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(a)

ieņēmumu un izdevumu vispārējs pārskats;”

20)

43. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šajā sadaļā iekļautās apropriācijas var izmantot tikai pēc tam, kad tās ir pārvietotas saskaņā ar 23. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikto procedūru, ja pamatakta pieņemšanai piemēro EK līguma 251. pantā noteikto procedūru, un pārējos gadījumos — saskaņā ar 24. pantā noteikto procedūru.”

(21)

Regulas 44. panta otrajā daļā “22., 23. un 25. pantā” aizstāj ar “23. un 25. pantā”.

(22)

Regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

“45. pants

1.   Budžeta Komisijas iedaļā ir iekļauta rezerve ārkārtas palīdzībai trešām valstīm.

2.   Rezervi, kas minēta 1. punktā, izlieto līdz saimnieciskā gada beigām, izdarot pārvietojumus saskaņā ar 24. un 26. pantā izklāstīto procedūru.”

(23)

Regulas 46. panta 1. punktu groza šādi:

(a)

tā 1. punktu groza šādi:

(i)

ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“ieņēmumu un izdevumu vispārējā pārskatā:”;

(ii)

svītro f) apakšpunktu;

(iii)

tā g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(g)

attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu, kā izklāstīts 41. panta 1. punktā”;

b)

tā 2) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(2)

katras iestādes iedaļā ieņēmumus un izdevumus uzrāda, ievērojot tādu pašu uzbūvi, kā norādīts 1. punktā”;

(c)

tā 3) apakšpunkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(c)

zinātnisko un tehnisko darbinieku klasifikāciju var balstīt uz pakāpju grupām saskaņā ar katrā budžetā iekļautajiem nosacījumiem; štatu sarakstā sīki jānorāda augsti kvalificētu tehnisko vai zinātnisko darbinieku skaits, kam piešķirtas īpašas priekšrocības saskaņā ar īpašiem noteikumiem Civildienesta noteikumos;”

(d)

tā 5) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(5)

budžeta pozīcijas ieņēmumu un izdevumu daļā, kas nepieciešamas, lai izpildītu Garantiju fondu ārējām darbībām.”

(24)

Regulas 47. panta 1. punkta otrajā daļā pakāpes “A1, A2 un A3” aizstāj ar pakāpēm “AD 16, AD 15 un AD 14”.

(25)

Regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:

“49. pants

1.   Pirms var izmantot budžetā iekļautās apropriācijas jebkurai Kopienas vai Eiropas Savienības darbībai, ir jābūt pieņemtam pamataktam.

Pamatakts ir tiesību akts, ar kuru nodrošina juridisko pamatu darbībai un budžetā paredzēto atbilstīgo izdevumu veikšanai.

2.   Piemērojot EK līgumu un Euratom līgumu, pamatakts ir akts, kuru pieņēmusi likumdevēja iestāde un kurš var būt regula, direktīva, lēmums EK līguma 249. panta nozīmē vai lēmums sui generis.

3.   Piemērojot LES V sadaļu (par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, KĀDP), pamatakts var būt kādā no veidiem, kas precizēti LES 13. panta 2. un 3. punktā, 14. pantā, 18. panta 5. punktā, 23. panta 1. un 2. punktā un 24. pantā.

4.   Piemērojot LES V sadaļu (par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, KĀDP), pamatakts var būt kādā no veidiem, kas precizēti LES 34. panta 2. un 3. punktā, 14. pantā, 18. panta 5. punktā, 23. panta 1. un 2. punktā un 24. pantā.

5.   Ieteikumi un atzinumi nav pamatakti šā panta izpratnē, tāpat arī rezolūcijas, slēdzieni, deklarācijas vai citi akti, kam nav juridiska spēka.

6.   Atkāpjoties no 1. līdz 4. punkta, turpmāk norādītās apropriācijas tomēr var izpildīt bez pamatakta, ja darbības, kuru finansēšanai tās paredzētas, ir Kopienu vai Eiropas Savienības kompetencē:

(a)

apropriācijas eksperimentālām izmēģinājuma programmām, kas paredzētas, lai pārbaudītu kādas darbības īstenošanas iespējas un lietderību. Atbilstošas saistību apropriācijas var iekļaut budžetā tikai diviem saimnieciskajiem gadiem pēc kārtas;

(b)

apropriācijas sagatavošanas darbībām EK līguma un Euratom līguma, un LES VI sadaļas piemērošanas jomās, kas paredzētas, lai sagatavotu priekšlikumus ar nolūku pieņemt turpmākas darbības. Sagatavošanas darbības jāveic, ievērojot saskaņotu virzību, un tās var būt dažāda veida. Atbilstošas saistību apropriācijas budžetā var iekļaut, ilgākais, trim saimnieciskajiem gadiem pēc kārtas. Likumdošanas procedūra ir jāpabeidz līdz trešā saimnieciskā gada beigām. Likumdošanas procedūras laikā saistību apropriācijām ir jāatbilst sagatavošanas darbības konkrētām pazīmēm attiecībā uz paredzētajām darbībām, nospraustajiem mērķiem un personām, kas gūst labumu no attiecīgajām darbībām. Līdz ar to izmantotie līdzekļi nevar apjoma ziņā būt vienādi ar tiem līdzekļiem, kas paredzēti pašas galīgās darbības finansēšanai.

Iesniedzot provizorisko budžeta projektu, Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai ziņojumu par a) un b) punktā minētajām darbībām, kurā atspoguļo arī rezultātu izvērtējumu un turpmāk paredzētās darbības;

(c)

apropriācijas sagatavošanas darbībām LES V sadaļas piemērošanas jomā (par KĀDP). Šie pasākumi ir īslaicīgi un izstrādāti, lai paredzētu nosacījumus Eiropas Savienības darbībai, sasniedzot KĀDP mērķus un pieņemot vajadzīgos tiesību aktus.

ES krīzes pārvarēšanas darbību nolūkā sagatavošanas pasākumi ir, inter alia, paredzēti, lai novērtētu darbības vajadzības, nodrošinātu līdzekļu ātru sākotnējo piešķiršanu, vai paredzētu pamata nosacījumus darbības uzsākšanai.

Par sagatavošanas pasākumiem Padome vienojas, pilnībā sadarbojoties ar Komisiju. Šajā sakarā prezidentvalsts, kurai palīdz Padomes ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis KĀDP lietās, iespējami ātri paziņo Komisijai par Padomes nodomu sākt sagatavošanas pasākumu un jo īpaši par šim nolūkam paredzētajiem līdzekļiem. Atbilstīgi šīs regulas noteikumiem Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ātru līdzekļu izmaksu;

(d)

apropriācijas vienreizējām darbībām vai pat darbībām ar nenoteiktu termiņu, kuras Komisija veic, pildot uzdevumus, kas izriet no tās prerogatīvām iestāžu līmenī atbilstīgi EK līgumam un Euratom līgumam, izņemot likumdošanas iniciatīvas tiesības, kas minētas b) apakšpunktā, un saskaņā ar minētajos līgumos paredzētajām īpašajām pilnvarām, kuru saraksts iekļauts īstenošanas noteikumos;

(e)

apropriācijas katras iestādes darbībai atbilstīgi tās administratīvajai autonomijai.”

(26)

Regulas 50. pantam pievieno šādu otro daļu:

“Katra iestāde izmanto šīs pilnvaras saskaņā ar šo regulu un, ievērojot apstiprinātas apropriāciju robežvērtībās.”

(27)

Regulas 52. pantu aizstāj ar šādu:

“52. pants

1.   Visiem finanšu dalībniekiem un visām citām iesaistītām personām budžeta izpildē, vadībā, revīzijā un kontrolē aizliegts veikt kādus pasākumus, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Kopienu interesēm. Ja izveidojas šāda situācija, attiecīgajai personai jāatturas no šādu darbību veikšanas un jānodod jautājums kompetentajai iestādei.

2.   Interešu konflikts ir tad, ja šāda finanšu dalībnieka vai citas personas, kas minēta 1. punktā, pienākumu objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko vai valstisko piederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas tai ir kopīgas ar labuma saņēmēju.”

(28)

Regulas 53. pantu aizstāj ar šādu:

“53. pants

Komisija budžetu izpilda saskaņā ar 53.a līdz 53.d pantā paredzētajiem noteikumiem kādā no šādiem veidiem:

(a)

centralizēti;

(b)

īstenojot dalītu vai decentralizētu vadību;

(c)

īstenojot kopēju vadību ar starptautiskām organizācijām.”

(29)

Iekļauj šādu 53.a līdz 53.d pantu:

“53.a pants

Ja Komisija izpilda budžetu centralizēti, izpildes uzdevumus tieši izpilda tās struktūrvienības, vai tie tiek izpildīti netieši saskaņā ar 54. līdz 57. pantu.

53.b pants

1.   Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu vadību, izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm. Šo metodi pielieto darbībām, kas minētas otrās daļas I un II sadaļā.

2.   Neskarot uz noteiktām jomām attiecinātās regulās iekļautos papildu noteikumus, un lai, īstenojot dalītu vadību, nodrošinātu līdzekļu izmantošanu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un principiem, dalībvalstis veic visus nepieciešamos normatīvus un administratīvus vai citus pasākumus Kopienu finansiālo interešu aizsardzība. Šajā sakarā tie jo īpaši:

a)

pārliecinājās, ka no budžeta finansētās darbības tiek faktiski veiktas, un garantētu, ka tās ir izpildītas pareizi;

b)

novērš un risina pārkāpumus un krāpšanu;

c)

atgūtu summas, kas ir nepareizi samaksātas vai nepareizi izlietotas, vai summas, kuras zaudētas pārkāpumu vai kļūdu dēļ;

d)

nodrošina, piemērojot katrai nozarei izstrādātus noteikumus un ievērojot 30. panta 3. punktu, budžeta līdzekļu saņēmēju attiecīgu publiskošanu reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas.

Tālab dalībvalstis veic pārbaudes un ievieš efektīvu iekšējās kontroles sistēmu saskaņā ar 28.a pantā minētajiem noteikumiem. Tās uzsāk tiesveidību, ja tas ir nepieciešams un lietderīgi.

3.   Dalībvalstis sagatavo pieejamo revīziju un deklarāciju gada kopsavilkumu par attiecīgo valsti.

4.   Lai nodrošinātu līdzekļu izmantošanu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, Komisija piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūru vai finanšu korekciju mehānismus, kas ļauj tai uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi.

53.c pants

1.   Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot decentralizētu vadību, īstenošanas uzdevumus deleģē trešām valstīm saskaņā ar 56. pantu un otrās daļas IV sadaļas noteikumiem, neskarot atlikušo uzdevumu deleģēšanu 54. panta 2. punktā minētām struktūrām.

2.   Lai nodrošinātu līdzekļu izmantošanu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, Komisija piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūru vai finanšu korekciju mehānismus, kas ļauj tai uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi.

3.   Trešās valstis, kam deleģēti īstenošanas uzdevumi, nodrošina, ievērojot 30. panta 3. punktu, budžeta līdzekļu saņēmēju attiecīgu publiskošanu reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas.

53.d pants

1.   Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot kopēju vadību, konkrētus izpildes uzdevumus saskaņā ar īstenošanas noteikumiem deleģē starptautiskajām organizācijām šādos gadījumos:

(a)

ja Komisiju un starptautisko organizāciju saista ilgtermiņa pamatnolīgums, kas nosaka administratīvo un vadības sistēmu to sadarbībai;

(b)

ja Komisija un starptautiskā organizācija izstrādā kopīgu projektu vai programmu;

(c)

pasākumiem ar vairākiem līdzekļu devējiem, proti, ja dažādu līdzekļu devēju līdzekļi ir apvienoti un nav paredzēti kādiem īpašiem izdevumu posteņiem vai kategorijām.

Šīs organizācijas piemēro savām uzskaites, revīzijas, iekšējās kontroles un publiskā iepirkuma procedūrām standartus, kas sniedz garantijas, kuras ir līdzvērtīgas starptautiski atzītiem standartiem.

2.   Atsevišķs nolīgums, kas noslēgts ar starptautisku organizāciju par finansējuma piešķiršanu, ietver sīki izstrādātus noteikumus par starptautiskajai organizācijai uzticēto uzdevumu izpildi.

3.   Starptautiskās organizācijas, kam deleģēti īstenošanas uzdevumi, nodrošina, ievērojot 30. panta 3. punktu, budžeta līdzekļu saņēmēju attiecīgu publiskošanu reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas.”

(30)

Regulas 54. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.   Komisija nevar deleģēt trešām personām izpildes pilnvaras, ko tai piešķir Līgumi, ja tām lielā mērā ir tiesības rīkoties pēc sava ieskata saistībā ar politisku izvēli. Deleģētajiem izpildes uzdevumiem jābūt skaidri definētiem, un ir jāveic pilnīga to izmantošanas uzraudzība.

Budžeta izpildes uzdevumu deleģēšanai ir jāatbilst pareizas finanšu vadības principam, saistībā ar ko jāveic efektīva un rezultatīva iekšējā kontrole, un deleģēšanā jānodrošina, ka tiek ievērots nediskriminācijas princips un Kopienas darbības pārredzamība. Šādā veidā deleģēti izpildes uzdevumi nedrīkst radīt interešu konfliktu.”

b)

tā 2. punktu groza šādi:

i)

ievada teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Ievērojot 1. punktā noteiktos limitus, Komisija, izpildot budžetu ar netiešas centralizētas pārvaldības palīdzību vai ar decentralizētas pārvaldības palīdzību saskaņā ar 53.a vai 53.c pantu, var deleģēt publisko iestāžu uzdevumus un jo īpaši budžeta izpildes uzdevumus: […]”

ii)

tā b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

struktūrām, ko izveidojušas Kopienas, kā minēts 185. pantā, un citas specializētas Kopienas struktūras, kā, piemēram, Eiropas Investīciju banka vai Eiropas Investīciju fonds, ar nosacījumu, ka šāda rīcība ir saderīga ar katras struktūras uzdevumiem, kā noteikts pamataktā;”

iii)

tā c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“c)

valstu vai starpvalstu publisko tiesību subjektiem vai privāttiesību subjektiem, kas izpilda publiska dienesta uzdevumus un sniedz atbilstošas finanšu garantijas, un atbilst nosacījumiem, kas paredzēti īstenošanas noteikumos.”

iv)

iekļauj šādu d) apakšpunktu:

“d)

personām, kurām ir uzticēts izpildīt īpašus pasākumus saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā 49. panta nozīmē.”

c)

tā 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šādas struktūras vai personas veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, vajadzības gadījumā uzsākot tiesvedību, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.”

(31)

Regulas 55. un 56. pantu aizstāj ar šādiem:

“55. pants

1.   Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem izpildaģentūras ir juridiskas personas, kas izveidotas ar Komisijas lēmumu, kurām Komisijas uzdevumā un tās pārraudzībā drīkst deleģēt pilnvaras izpildīt Kopienas programmu vai projektu pilnība vai daļēji saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (6).

2.   Atbilstīgo darbības apropriāciju izpildi veic aģentūras direktors.

56. pants

1.   Ja Komisija izpilda budžetu ar netiešu centralizētu vadību, tai par personām, kurām tā uztic izpildi, vispirms jāsaņem pierādījumi par esamību un pareizu darbību attiecībā uz:

a)

pārredzamām publiskā iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūrām, kuras ir nediskriminējošas un izslēdz jebkādu interešu konfliktu, un atbilst attiecīgi V un VI sadaļas noteikumiem;

b)

efektīvu iekšējās kontroles sistēmu vadības operācijām, kas iekļauj kredītrīkotāja un avansu pārziņa pienākumu vai vienādu funkciju nošķiršanu;

c)

uzskaites sistēmu, kas ļauj pārbaudīt un Kopienas pārskatos atspoguļot to, vai Kopienas līdzekļi ir izmantoti pareizi;

d)

neatkarīgu ārēju revīziju;

e)

informācijas pieejamība sabiedrībai tādā mērā, kā noteikts ar Kopienas regulām;

f)

nodrošina, ievērojot 30. panta 3. punktu, budžeta līdzekļu saņēmēju attiecīgu publiskošanu reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas.”

Komisija var pieņemt, ka 1. un 2. punktā minēto struktūru revīzijas, uzskaites un iepirkuma piešķiršanas sistēmas ir līdzvērtīgas Kopienas pašas sistēmām, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem.

2.   Decentralizētas vadības gadījumā kritērijus, kas minēti 1. punktā, izņemot e) apakšpunktā paredzēto kritēriju, piemēro pilnīgi vai daļēji atbilstoši decentralizācijas pakāpei, par kādu ir vienošanās starp Komisiju un attiecīgo trešo valsti, valsts vai starptautiskām publiskā sektora struktūrām.

Neatkarīgi no 1. punkta a) apakšpunkta un 169.a panta, Komisija var pieņemt lēmumu:

līdzekļu apvienošanas gadījumā un

saskaņā ar pamataktā paredzētajiem nosacījumiem

izmantot saņēmējas partnervalsts iepirkuma vai dotāciju piešķiršanas procedūras, vai kā vienojušies līdzekļu devēji.

Pirms tādu lēmumu pieņem, Komisija iepriekš katrā atsevišķā gadījumā iegūst apliecinājumu, ka šādas procedūras atbilst pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem, izslēdz jebkādu interešu konfliktu, sniedz starptautiski pieņemtiem standartiem līdzvērtīgas garantijas un nodrošina atbilstību pareizas finanšu vadības principam, saistībā ar ko jāveic efektīva iekšējā kontrole.

Attiecīgā trešā valsts, valsts vai starptautiska publiska sektora struktūras uzņemas pildīt šādus pienākumus:

(a)

atbilstīgi šā punkta pirmajai daļai izpildīt 1. punktā noteiktos kritērijus;

(b)

nodrošināt, ka ārējā revīzija, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā, ir jāveic valstu neatkarīgas ārējās revīzijas iestādēm;

(c)

veikt regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darbības, kuras jāfinansē no Kopienas budžeta, ir izpildītas pareizi;

(d)

veikt pienācīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, nepieciešamības gadījumā uzsākot tiesvedību, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus.

3.   Komisija nodrošina uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzību, novērtēšanu un kontroli. Tā ņem vērā kontroles sistēmu līdzvērtīgumu, ja tā veic kontroli, izmantojot savas kontroles sistēmas.

(32)

Regulas 57. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Komisija nevar uzticēt izpildes pasākumus attiecībā uz budžeta līdzekļiem, tostarp maksājumiem un līdzekļu atgūšanu, ārējiem privāttiesību subjektiem vai struktūrām, izņemot gadījumus, kas minēti 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā vai īpašos gadījumos, kad attiecīgie maksājumi izdarīti Komisijas noteiktiem saņēmējiem, ievērojot Komisijas noteiktās summas un nosacījumus, un kad netiek piemērota faktu neatklāšana attiecībā uz subjektiem vai struktūrām, kas veic maksājumus.”

(33)

Regulas 59. pantu groza šādi:

(a)

iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Šajā sadaļā termins “personāls” attiecas uz personām, uz ko attiecas Civildienesta noteikumi.”

(b)

tā 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Katra iestāde savos iekšējos administratīvajos noteikumos paredz atbilstīga līmeņa personālu, kam saskaņā ar savos noteikumos paredzēto procedūru deleģē kredītrīkotāja pienākumus, nosaka deleģēto pilnvaru apjomu un iespēju personām, kurām šīs pilnvaras deleģētas, deleģēt tās tālāk.”

(c)

tā 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai deleģē tālāk vienīgi personālam.”

(34)

Regulas 60. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.   Deleģētais kredītrīkotājs ziņo iestādei, kurā viņš strādā, par savu pienākumu izpildi, sniedzot gada darbības pārskatu kopā ar finanšu un vadības informāciju, kurā apgalvots, ka informācija ziņojumā patiesi un godīgi atspoguļo stāvokli, ja vien nav norādīts savādāk atrunās, kas saistītas ar noteiktām ieņēmumu un izdevumu jomām.

Minētajā ziņojumā izklāsta viņa veikto darbību rezultātus, atsaucoties uz nospraustajiem mērķiem, ar šīm darbībām saistītajiem riskiem, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un rezultativitāti. Iekšējais revidents pieņem zināšanai gada pārskatu un citus materiālus, kuros ietverta noteikta informācija. Ne vēlāk kā 15. jūnijā Komisija nosūta budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu kopsavilkumu par iepriekšējo gadu.”

(35)

Regulas 61. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punkta e) apakšpunktu papildina ar šādu teikumu:

“grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt apstiprināšanas kritēriju ievērošanu;”

(b)

pievieno šādus 2.a, 2.b un 2. c punktus:

“2.a   Pirms iestāde pieņem pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, tādējādi apliecinot, ka viņam/viņai ir pietiekama pārliecība, ka pārskati sniedz patiesu un godīgu ieskatu iestādes finansiālajā stāvoklī.

Tālab grāmatvedis pārliecinās, ka pārskati ir tikuši sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, metodēm un uzskaites sistēmām, kas izveidotas ar viņa atbildību, kā šajā regulā noteikts attiecībā uz viņa iestādes pārskatiem, un ka pārskatos ir ierakstīti visi ieņēmumi un izdevumi.

Deleģētie kredītrīkotāji pārsūta visu informāciju, kas vajadzīga grāmatvedim pienākumu pildīšanai.

Kredītrīkotāji paliek pilnībā atbildīgi par viņu pārvaldīto līdzekļu pienācīgu izmantošanu, kā arī par viņu kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību.

2.b   Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

2.c   Citu iestāžu un aģentūru grāmatveži paraksta savus pārskatus un nosūta tos Komisijas grāmatvedim.”

(c)

tā 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Ja šajā regulā nav noteikts citādi, grāmatvedis viens pats ir pilnvarots pārvaldīt skaidru naudu un naudas ekvivalentus. Viņš ir atbildīgs par to glabāšanu drošībā.”

(36)

Regulas 62. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus saviem padotajiem.”

(37)

Regulas 63. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“63. pants

1.   Avansa kontus var izveidot tādu ieņēmumu iekasēšanai, kas nav pašu resursi, un mazu summu maksājumiem saskaņā ar īstenošanas noteikumiem.

Tomēr krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības jomā 110. panta nozīmē avansa kontus var lietot bez summas ierobežojuma, ievērojot apropriāciju līmeni attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija par kārtējo saimniecisko gadu.

2.   Avansa kontiem līdzekļus piešķir iestādes grāmatvedis un nodod iestādes grāmatveža ieceltu avansu pārziņu pārraudzībā.”

(38)

Regulas 65. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt 64. pantā minēto finanšu dalībnieku saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Kopienu vai dalībvalstu amatpersonas.”

(39)

Regulas 66. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Kredītrīkotājam ir jāmaksā kompensācija, kā noteikts Civildienesta noteikumos.”

(b)

iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Prasību maksāt kompensāciju piemēro jo īpaši, ja:

(a)

kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņem izdevumu saistības vai izdod maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo regulu un tās īstenošanas noteikumus;

(b)

kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ nesagatavo dokumentu, ar kuru konstatē debitoru parādu, neizdod iekasēšanas rīkojumu vai izdod šādu dokumentu ar novēlošanos, vai ja viņš izdod maksājuma rīkojumu novēloti, tādējādi padarot iestādi atbildīgu attiecībā uz trešo personu civilprasībām.”

(c)

tā 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Tālākas deleģēšanas gadījumā deleģētais kredītrīkotājs savu dienestu robežās aizvien ir atbildīgs par viņa izveidotās iekšējās vadības un kontroles sistēmu efektivitāti un rezultativitāti, kā arī par to, kāda persona ir izraudzīta par tālāk deleģēto kredītrīkotāju.”

(d)

tā 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“4.   Katra iestāde izveido īpašu finanšu pārkāpumu komisiju vai piedalās kopīgā komisijā, ko izveidojušas vairākas iestādes. Komisijas darbojas neatkarīgi un nosaka, vai pieļauts finanšu pārkāpums un kādas varētu būt tā iespējamās sekas.”

(40)

Regulas 73. panta 2. punktu groza šādi:

(a)

punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja atbildīgais deleģētais kredītrīkotājs gatavojas atteikties vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, viņš nodrošina, ka šāda atteikšanās ir pareiza un atbilst pareizas finanšu apsaimniekošanas un samērības principam atbilstoši īstenošanas noteikumos paredzētajām procedūrām un kritērijiem. Lēmumam par atteikšanos ir jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs var deleģēt šāda lēmuma pieņemšanu vienīgi tā, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.”

(b)

pievieno šādu daļu:

“Turklāt atbildīgais kredītrīkotājs var atcelt vai koriģēt noteikto debitoru parādu saskaņā ar īstenošanas noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.”

(41)

Regulā iekļauj šādu 73.a pantu:

“73.a pants

Neierobežojot īpašu regulu noteikumus un Padomes lēmuma piemērošanu attiecībā uz Kopienu pašu resursu sistēmu, Kopienu tiesībām attiecībā uz trešām personām un trešo personu tiesībām attiecībā uz Kopienām noilguma periods ir pieci gadi.

Noilguma perioda aprēķināšanai izmantojamais datums un šā perioda pārtraukšana ir noteikta īstenošanas noteikumos.”

(42)

Regulas 75. panta 2. punktā vārdus “49. panta 2. punktu” aizstāj ar vārdiem “49. panta 6. punkta e) apakšpunktu”.

(43)

Ar šādu tekstu aizvieto 77. panta 3. punkta trešo daļu:

“Budžeta saistību summu atbilstošajām juridiskām saistībām atceļ, ja triju gadu laikā pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums 81. panta nozīmē.”

(44)

Regulas 80. pantam pievieno šādu daļu:

“Ja par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus un kredītrīkotājam tiem ir jāpiemēro riska analīze, viņš var likt piemērot tiešā debeta sistēmu.”

(45)

Ar šo aizstāj 86. panta 1. punkta b) apakšpunktu:

“(b)

par to iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu efektivitātes un rezultativitātes novērtējumu, ko piemēro visām budžeta izpildes operācijām.”

(46)

Regulas 87. panta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Ja iekšējais revidents ir darbinieks, viņš uzņemas atbildību saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un īstenošanas noteikumiem.”

(47)

Regulas 88. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“88. pants

1.   Publiskā iepirkuma līgumi ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem uzņēmējiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 104. un 167. panta nozīmē par kustamu vai nekustamu lietu iegādi, būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, ko pilnīgi vai daļēji izmaksā no budžeta.

Šādi līgumi ir:

(a)

ēkas pirkšanas vai nomas līgumi;

(b)

piegādes līgumi;

(c)

būvdarbu līgumi;

(d)

pakalpojumu līgumi.

2.   Pamatlīgumi ir līgumi, kuri ir noslēgti starp vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un vienu vai vairākiem uzņēmējiem un kuru mērķis ir paredzēt noteikumus, kas attiecināmi uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir noteiktā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, vajadzības gadījumā, uz paredzēto daudzumu. Uz tiem attiecas šīs sadaļas noteikumi par piešķiršanas procedūru, tostarp reklāmai.

3.   Neskarot 93. līdz 96. pantu, šī sadaļa neattiecas uz dotācijām.”

(48)

Regulas 89. panta 2. punktā iekļauj šādu daļu:

“Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst pamatlīgumus izmantot nepareizi vai tādā veidā, ka izmantošanas mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana.”

(49)

Regulas 90. pantu groza šādi:

(a)

1. punktu groza šādi:

i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Visus līgumus, kas pārsniedz 105. pantā vai 167. pantā norādītos robežlielumus, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”

ii)

otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Paziņojumus par līgumiem publicē iepriekš, izņemot šīs regulas 91. panta 2. punktā minētajos gadījumos, kā precizēts īstenošanas noteikumos, kā arī par pakalpojumu līgumiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK II B pielikumam (7)

(b)

2. punktu groza šādi:

2.   Līgumus, kuru vērtība ir zemāka nekā 105. vai 167. pantā norādītais robežlielums, kā arī pakalpojumu līgumus, kas minēti Direktīvas 2004/18/EK II B pielikumā, izsludina attiecīgā veidā, kā norādīts īstenošanas noteikumos.”

(50)

Regulas 91. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Iepirkuma procedūras var būt kādā no šādiem veidiem:

(a)

atklāta procedūra;

(b)

ierobežota procedūra;

(c)

konkursi;

(d)

sarunu procedūra;

(e)

konkurences sarunas.

Ja publiskā iepirkuma līgums vai pamatlīgums ir divu vai vairāk 185. pantā minētu iestāžu, izpildaģentūru vai struktūru interesēs un ja pastāv iespēja panākt efektivitātes pieaugumu, attiecīgās līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūru cenšas veikt kopā.

Ja publiskā iepirkuma līgums ir vajadzīgs, lai īstenotu vienas iestādes un kādas dalībvalsts līgumslēdzējas iestādes vienotu rīcību, publiskā iepirkuma procedūru var kopīgi veikt šī iestāde un šī līgumslēdzēja iestāde, kā precizēts īstenošanas noteikumos.”

(b)

tā 2. punkta otro daļu svītro;

(c)

minēto pantu papildina ar šādu 4. punktu:

“4.   Īstenošanas noteikumos definē iepirkuma procedūru, kas minēta 1. punktā, ko piemēro pakalpojumu līgumiem atbilstoši Direktīvas 2004/18/EK II B pielikumam un līgumiem, kuri ir pasludināti par slepeniem, kuru izpilde ir jāveic kopā ar īpašiem drošības pasākumiem, vai, ja tas ir vajadzīgs Kopienu vai Eiropas Savienības būtisku interešu aizsardzībai.”

(51)

Regulas 92. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“92. pants

Dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu, ir jāietver pilnīgs, skaidrs un precīzs līguma priekšmeta apraksts un precizēti izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritēriji, kas piemērojami līgumam.”

(52)

Regulas 93. pantu groza šādi:

(a)

Šādi groza 1. punktu:

(i)

ievadvārdus aizstāj ar šādu tekstu:

“Kandidātus vai pretendentus svītro no līdzdalības iepirkuma procedūrām, ja:”

(ii)

tā f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(f)

tie pašreiz tiek administratīvi sodīti saskaņā ar 96. panta 1. punktu.”

(iii)

pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktus nepiemēro piegāžu pirkšanai ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas noteikti izbeidz saimniecisko darbību, no bankrota administratora vai likvidatora, atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.”

(b)

tā 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Kandidāti vai pretendenti apliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem. Tomēr līgumslēdzēja iestāde var atturēties no šāda apliecinājuma pieprasīšanas par ļoti mazas vērtības līgumiem, kā precizēts īstenošanas noteikumos.

Lai pareizi piemērotu 1. punktu, kandidātam vai pretendentam, ja līgumslēdzēja iestāde to pieprasa,

a)

ja kandidāts vai pretendents ir juridiska persona, viņam ir jāsniedz informācija par īpašumtiesībām, uzņēmuma vadīšanas tiesībām, kontroli un pārstāvniecības varu attiecībā uz juridisko personu,

b)

ja ir paredzēts slēgt apakšlīgumu, jāapliecina, ka uz apakšlīguma slēdzēju neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem.”

(c)

minēto pantu papildina ar šādu 3. punktu:

“3.   Īstenošanas noteikumos nosaka maksimālo termiņu, kurā 1. punktā minētie gadījumi ir pamats kandidātu un pretendentu izslēgšanai no līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrā. Maksimālais termiņš nevar pārsniegt desmit gadus.”

(53)

Regulas 94., 95. un 96. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“94. pants

Līgumtiesības nepiešķir kandidātiem vai pretendentiem, kas šo līgumtiesību piešķiršanas procedūras laikā:

(a)

ir iesaistīti interešu konfliktā;

(b)

ir vainīgi tādas informācijas sagrozīšanā, ko pilnvarota līgumslēdzēja iestāde prasa kā nosacījumu līdzdalībai iepirkuma procedūrā, vai arī nesniedz šo informāciju;

(c)

atrodas situācijā, kad uz viņiem attiecas kāds no līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrā izslēgšanas gadījums, kas minēts 93. panta 1. punktā;

95. pants

1.   Komisija izveido un uztur centrālu datu bāzi, ievērojot Kopienas noteikumus par personas datu aizsardzību. Datu bāzē ir ziņas par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas viens no 93., 94. pantā, 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Tā ir kopēja 185. pantā minētajām iestādēm, izpildaģentūrām un struktūrām.

2.   Dalībvalstu un trešo valstu iestādes, kā arī struktūras, kas nav minētas 1. punktā, kuras piedalās budžeta izpildē saskaņā ar 53. un 54. pantu, paziņo atbildīgajam kredītrīkotājam informāciju par tiem kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas viena no 93. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām situācijām, ja attiecīgā uzņēmēja rīcība ir kaitējusi Kopienu finanšu interesēm. Kredītrīkotājs pēc šādas informācijas saņemšanas lūdz grāmatvedi ievadīt šīs ziņas datu bāzē.

Pirmajā daļā minētajām iestādēm un struktūrām ir jābūt piekļuvei šajā datu bāzē ietvertajai informācijai un tās var to pienācīgi ņemt vērā, uzņemoties par to atbildību, kad piešķir līgumus saistībā ar budžeta izpildi.

3.   Īstenošanas noteikumos paredz pārredzamus un saskaņotus kritērijus, lai nodrošinātu izslēgšanas kritēriju samērīgu piemērošanu. Komisija nosaka standartizētas procedūras un tehniskās specifikācijas datu bāzes uzturēšanai.

96. pants

1.   Līgumslēdzēja iestāde var piemērot administratīvus vai finansiālus sodus:

(a)

kandidātiem vai pretendentiem 94. panta b) apakšpunktā minētajos gadījumos;

(b)

līgumslēdzējiem, kas ir nopietni pārkāpuši līgumu saistības, kuri finansējami no budžeta.

Taču visos gadījumos līgumslēdzējai iestādei attiecīgajai personai ir jādod iespēja izteikt savus apsvērumus.

2.   Sodiem, kas minēti 1. punktā, ir jābūt proporcionāliem līguma svarīgumam un pārkāpuma nopietnībai un tie var ietvert:

(a)

attiecīgā kandidāta vai pretendenta, vai līgumslēdzēja izslēgšanu no līgumiem un dotācijām, ko finansē no budžeta, ilgākais uz desmit gadiem; un/vai

(b)

finansiāla soda nomaksu, ko piemēro kandidātam vai pretendentam, vai līgumslēdzējam, sodam nepārsniedzot attiecīgā līguma vērtību.”

(54)

Regulas 97. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“97. pants

1.   Līgumtiesības piešķir, pamatojoties uz piedāvājuma saturam piemērojamiem kritērijiem, pēc tam, kad ir pārbaudītas uzņēmēju, kuri nav izslēgti saskaņā ar 93., 94. pantu un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktu, spējas atbilstoši atlases kritērijiem, kuri noteikti dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem.

2.   Līgumus piešķir, ievērojot automātisku piešķiršanas procedūru vai procedūru, kas paredz vislabāko cenas un vērtības attiecību.”

(55)

Regulas 98. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Piedāvājumu iesniegšanas noteikumi ir tādi, kas nodrošina reālu konkurenci, kā arī to, ka piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus vienlaicīgi atver.

2.   Ja tas tiek atzīts par vajadzīgu un samērīgu, līgumslēdzēja iestāde, kā noteikts īstenošanas noteikumos, var likt pretendentiem iepriekš dot nodrošinājumu, lai novērstu iesniegto cenas piedāvājumu atsaukšanu.”

(b)

tā 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4.   Visus līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, par kuriem komisija paziņojusi, ka tie atbilst nosacījumiem, izvērtē pirms elektroniskās izsoles vai ar nolūku ierosināt līgumslēdzējai iestādei piešķirt līgumu, balstoties uz kritērijiem, kuri noteikti dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem.”

(56)

Regulas 102. un 103. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“102. pants

1.   Līgumslēdzēja iestāde iepriekš pieprasa līgumslēdzējiem nodrošinājumu īstenošanas noteikumos precizētajos gadījumos.

2.   Līgumslēdzēja iestāde, ja tas tiek atzīts par vajadzīgu un samērīgu, var pieprasīt līgumslēdzējiem šādu nodrošinājumu, lai:

(a)

nodrošinātu pilnīgu līguma izpildi;

(b)

ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.

103. pants

Ja atklājas, ka līgumtiesību piešķiršanas procedūrā ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, iestādes to aptur, un tās var veikt visus nepieciešamos pasākumus, pat procedūras anulēšanu.

Ja pēc līgumtiesību piešķiršanas atklājas, ka līgumtiesību piešķiršanas procedūrā vai līguma izpildē tikušas pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, tad atkarībā no procedūras stadijas iestādes var nenoslēgt līgumu vai apturēt līguma izpildi, vai, ja vajadzīgs, izbeigt līgumu.

Ja šādas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana saistāmi ar līgumslēdzēju, iestāde turklāt var atteikties izdarīt maksājumus, var atgūt summas, kas jau ir samaksātas, vai var izbeigt visus šā līgumslēdzēja līgumus, proporcionāli kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas apmēram.”

(57)

Regulas 104. pantam pievieno šādu teikumu:

“Saskaņā ar 59. pantu tām ir jādeleģē nepieciešamās pilnvaras, lai pildītu līgumslēdzējas iestādes funkcijas.”

(58)

Regulas 105. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“105. pants

1.   Saskaņā ar šīs regulas otrās daļas IV sadaļu Direktīvā 2004/18/EK ir paredzēti robežlielumi, kas nosaka:

(a)

šīs regulas 90. pantā minētos publicēšanas noteikumus;

(b)

šīs regulas 91. panta 1. apakšpunktā minēto procedūru izvēli;

(c)

atbilstošos termiņus.

2.   Atbilstoši īstenošanas noteikumos precizētajiem izņēmumiem un nosacījumiem līgumslēdzēja iestāde neslēdz līgumu vai pamatlīgumu ar veiksmīgo pretendentu, pirms nav beidzies atlikšanas periods, to līgumu gadījumā, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/18/EK.”

(59)

Regulas pirmās daļas VI sadaļas 1. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“1. NODAĻA

Darbības joma un dotāciju veidi”

(60)

Regulas 108. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Dotācijas piešķir vai nu ar rakstveida nolīgumu, vai ar Komisijas lēmumu, kuru paziņo veiksmīgajam pretendentam.”

(b)

tā 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Šīs sadaļas nozīmē dotācijas nav:

(a)

izdevumi par iestāžu locekļiem un personālu un iemaksas Eiropas skolām;

(b)

aizņēmumi, risku ietveroši Kopienas instrumenti vai finanšu iemaksas šādos instrumentos, publiskie līgumi, kas minēti 88. pantā, un atbalsts, ko maksā kā finansiālu atbalstu un budžeta atbalstu;

(c)

kapitāla ieguldījumi, pamatojoties uz privāta ieguldītāja principu, kvazikapitāla finansējums un akciju daļas vai līdzdalība akciju kapitālā starptautiskās finanšu iestādēs, tādās kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), vai specializētās Kopienas struktūrās, tādās kā Eiropas Investīciju fonds (EIF);

(d)

ieguldījums, ko Kopienas maksā kā dalības maksu organizācijām, kurās tās ir locekles;

(e)

izdevumi, ko maksā, īstenojot dalītu, decentralizētu vai kopēju vadību 53.-53.d panta nozīmē;

(f)

maksājumi, ko maksā struktūrām, kurām saskaņā ar 54. panta 2. punktu ir deleģēti izpildes uzdevumi, un iemaksas, ko maksā likumdevējas iestādes izveidotām struktūrām saskaņā ar to dibināšanas pamataktu;

(g)

izdevumi saistībā ar zivsaimniecības tirgiem, kas minēti 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (8);

(h)

komandējuma un dienas naudas atmaksa izmaksām, kas radušās iestāžu uzaicinātām vai pilnvarotām personām, vai, vajadzības gadījumā, jebkādu citu kompensāciju izmaksa šādām personām.”

(c)

pievieno šādu 3. un 4. punktu:

“3.   Saskaņā ar šo sadaļu pārvalda un dotācijām pielīdzina:

(a)

labumu, ko iegūst no noteiktu aizņēmumu procentu subsīdijas;

(b)

kapitāla ieguldījumus vai līdzdalību, kas nav minēta 2. punkta c) apakšpunktā.”

4.   Katra iestāde var piešķirt dotācijas komunikāciju darbībām, ja pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ publiskā iepirkuma procedūra nav piemērota.

(61)

Regulā iekļauj šādu 108.a pantu:

“108.a pants

1.   Dotācijas var būt kādā no šādiem veidiem:

(a)

attaisnoto izmaksu noteiktas proporcijas atmaksāšana;

(b)

vienreizējs maksājums;

(c)

vienotas likmes finansējums;

(d)

apakšpunktos a), b) un c) minēto dotāciju veidu kombinācija.

2.   Piešķirot dotācijas, ievēro absolūtās vērtības vispārējos ierobežojumus.”

(62)

Regulas pirmās daļas VI sadaļas 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“2. NODAĻA

Principi”

(63)

Regulas 109. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“109. pants

1.   Piešķirot dotācijas, jāievēro pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes princips.

Tās nevar būt uzkrājošas vai piešķirtas ar atpakaļejošu datumu, un tām jābūt saistītām ar līdzfinansējumu.

Nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt kopējās kombinētās attaisnotās izmaksas, kas noteiktas īstenošanas noteikumos.

2.   Dotāciju mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmējam.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro:

(a)

pētījumiem, izpētei vai mācību stipendijām, ko izmaksā fiziskām personām;

(b)

konkursos piešķirtām godalgām;

(c)

darbībai, kuras mērķis ir stiprināt saņēmēja finansiālo stāvokli vai ienākumu radīšanu ārējo darījumu ietvaros.”

(64)

Regulas 110. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Dotācijas piešķir saskaņā ar ikgadēju darba programmu, kura jāpublicē gada sākumā.

Ikgadējo darba programmu īsteno, publicējot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad attiecīgā pasākuma saņēmējs savu īpašību vai darbības dēļ ir vienīgais pretendents, vai, ja saņēmējs ir identificēts pamataktā kā dotācijas saņēmējs.

Pirmo daļu nepiemēro krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem.”

(65)

Regulas 111. un 112. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“111. pants

Par vienu darbību vienam un tam pašam saņēmējam var piešķirt tikai vienu dotāciju no budžeta, izņemot gadījumus, kad tas atļauts ar attiecīgajiem pamataktiem.

Vienā saimnieciskajā gadā saņēmējam var piešķirt tikai vienu darbības dotāciju no budžeta.

Pretendents tūlīt informē kredītrīkotājus par jebkādiem vairākiem vienlaicīgi iesniegtiem pieteikumiem un vienlaicīgi piešķirtām dotācijām saistībā ar vienu un to pašu darbību vai vienu un to pašu darba programmu.

Nekādā gadījumā vienas un tās pašas izmaksas nevar finansēt no budžeta divreiz.

112. pants

1.   Dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību vienīgi tādā gadījumā, ja pretendents var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt, pirms ir piešķirta dotācija.

Šādos gadījumos finansējumam attaisnojamās izmaksas nevar izdarīt pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējus gadījumus, kā noteikts pamataktā, vai gadījumā, ja izdevumi nepieciešami pienācīgai krīzes pārvarēšanas atbalsta vai humānās palīdzības pasākuma īstenošanai, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.

Dotācijas nevar piešķirt ar atpakaļejošu spēku par darbībām, kas jau ir pabeigtas.

2.   Darbības dotāciju piešķir sešu mēnešu laikā pēc saņēmēja budžeta gada sākuma. Finansējumam attaisnojamās izmaksas nevar būt radušās, pirms nav iesniegts dotācijas pieteikums, un pirms saņēmēja budžeta gada sākuma.”

(66)

Regulas 113. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja vien attiecībā uz iestādēm, kas īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Eiropas nozīme, pamataktā nav noteikts citādi, tad, atjaunojot darbības dotācijas, tās pakāpeniski samazina. Šie noteikumi neattiecas uz dotācijām, kas ir piešķirtas vienā no 108.a panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem veidiem.”

(67)

Regulas 114. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“114. pants

1.   Dotāciju pieteikumus iesniedz rakstveidā.

2.   Dotāciju pieteikumi ir atbilstīgi, ja tos iesniedz:

(a)

juridiskas personas; dotāciju pieteikumi var būt atbilstīgi, ja tos iesniedz subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības to vārdā, kā arī uzņemties finansiālu atbildību.

(b)

fiziskas personas, ciktāl to prasa pretendenta darbības īpatnības vai raksturs, vai mērķis.

3.   Dotācijas nevar piešķirt pretendentiem, uz kuriem dotāciju piešķiršanas procedūras laikā attiecas kāds no 93. panta 1. punktā 94. pantā un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

Pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no pirmajā daļā minētajiem gadījumiem. Tomēr kredītrīkotājs var atturēties no šāda apliecinājuma pieprasīšanas par ļoti mazas vērtības dotācijām, kā precizēts īstenošanas noteikumos.

4.   Kredītrīkotājs var pretendentiem piemērot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvas iedarbības administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar 96. pantu.

Šādus sodus var piemērot arī saņēmējiem, kuri pieteikuma iesniegšanas brīdī vai dotācijas izlietošanas laikā ir snieguši nepatiesas deklarācijas, sniedzot informāciju, ko pieprasa kredītrīkotājs, vai arī nav snieguši šo informāciju.”

(68)

Regulas 116. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Priekšlikumus novērtē, pamatojoties uz iepriekš izziņotiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, nolūkā noteikt priekšlikumus, kurus var finansēt.”

(69)

Regulas 118. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“118. pants

1.   Atbildīgais kredītrīkotājs var, ja tas tiek atzīts par vajadzīgu un samērīgu, pieprasīt saņēmējam iepriekš iesniegt nodrošinājumu, lai ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.

2.   Kredītrīkotājs pieprasa saņēmējam šādu nodrošinājumu īstenošanas noteikumos precizētajos gadījumos.”

(70)

Regulas 119. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja saņēmējs nepilda savas saistības, dotāciju aptur vai samazina, vai izbeidz īstenošanas noteikumos paredzētajos gadījumos pēc tam, kad saņēmējam bijusi dota iespēja izteikt savus apsvērumus.”

(71)

Regulas 120. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“120. pants

1.   Ja darbības īstenošanai nepieciešams, lai saņēmējs piešķirtu publiskā iepirkuma līgumus, atbilstošas procedūras nosaka īstenošanas noteikumos.

2.   Ja darbības īstenošanai nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu trešām personām, Kopienas dotācijas saņēmējs var sniegt šādu finansiālu atbalstu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

(a)

finansiālais atbalsts nav darbības primārais mērķis;

(b)

šāda atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir stingri definēti lēmumā par dotāciju vai līgumā starp saņēmēju un Komisiju, izslēdzot jebkādus citus apsvērumus;

(c)

tas attiecas uz mazām summām.

Šā punkta c) apakšpunkta nolūkā finansiālā atbalsta maksimālo summu, ko saņēmējs var maksāt trešai pusei, nosaka īstenošanas noteikumos.

3.   Katrā lēmumā par dotāciju vai līgumā tieši nosaka, ka Komisija un Revīzijas palāta var īstenot savas pilnvaras, gan pārbaudot dokumentus, gan veicot pārbaudes uz vietas, attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši Kopienas līdzekļus.”

(72)

Regulas 121. pantu groza šādi:

(a)

tā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(a)

finanšu pārskatus, ko sagatavo šīs regulas 126. pantā minētās iestādes, 185. pantā minētās struktūras un citas struktūras, kuru pārskati jākonsolidē saskaņā ar Kopienas grāmatvedības noteikumiem;”

(b)

tā d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

apkopotus pārskatus par budžeta izpildi, kuri sniedz informāciju, kas iekļauta c) apakšpunktā minētajos pārskatos.”

(73)

Regulas 122. pantu groza šādi:

(a)

pirmo punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Iestāžu un 121. pantā minēto struktūru pārskatiem pievieno pārskatu par budžeta un finanšu vadību finanšu gada laikā.”

(b)

pievieno šādu otro daļu:

“Pirmajā punktā minētajā pārskatā, inter alia, sniedz atskaiti par apropriāciju īstenošanu līdz ar kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietošanu dažādu budžeta posteņu starpā.”

(74)

Regulas 128. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“128. pants

Citu iestāžu un 121. pantā minēto struktūru grāmatveži ne vēlāk kā nākamā gada 1. martā nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskus pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību gada laikā.

Komisijas grāmatvedis konsolidē šos provizoriskos pārskatus ar Komisijas provizoriskiem pārskatiem un ne vēlāk kā nākamā gada 31. martā nosūta Revīzijas palātai Komisijas provizoriskos pārskatus līdz ar tās pārskatu par budžeta un finanšu vadību gada laikā, kopā ar provizoriskiem konsolidētajiem pārskatiem.

Līdz datumam, kas ir noteikts otrajā daļā, katras iestādes un 121. pantā minētās struktūras grāmatvedis nosūta pārskatu par budžeta un finanšu vadību arī Eiropas Parlamentam un Padomei.”

(75)

Regulas 129. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punktā vārdus “185. pantā” aizstāj ar vārdiem “121. pantā”;

(b)

tā 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Iestādes, izņemot Komisiju, un visas 121. pantā minētās struktūras veido savus galīgos pārskatus saskaņā ar 61. pantu un ne vēlāk kā nākamā gada 1. jūlijā nosūta tos Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai, lai veidotu galīgos konsolidētos pārskatus.”

(c)

iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a   Komisijas grāmatvedis sagatavo galīgos konsolidētos pārskatus, pamatojoties uz citu iestāžu iesniegto informāciju, saskaņā ar 2. punktu. Galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem pievieno Komisijas grāmatveža apliecinājumu, ar kuru viņš apliecina, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar VII sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kā noteikts finanšu pārskatu pielikumā.”

(d)

tā 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Pēc galīgo konsolidēto pārskatu un pašu galīgo pārskatu apstiprināšanas Komisija līdz nākamā saimnieciskā gada 31. jūlijam tos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.”

(e)

tā 4. punktā vārdus “31. oktobrī” aizstāj ar vārdiem “15. novembrī”.

(76)

Regulas 131. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punktā vārdu “Komisija” aizstāj ar vārdiem “Komisijas grāmatvedis”;

(b)

tā 2. punktā vārdu “Komisija” aizstāj ar vārdiem “Komisijas grāmatvedis”.

(77)

Regulas 133. panta 1. punktā vārdus “185. pantā” aizstāj ar vārdiem “121. pantā”.

(78)

Regulas 134. pantā vārdus “185. pantā” aizstāj ar vārdiem “121. pantā”.

(79)

Regulas 138. panta 1. punktā vārdus “185. pantā” aizstāj ar vārdiem “121. pantā”.

(80)

Regulas 139. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Iestādes informē Revīzijas palātu un abas budžeta lēmējinstitūcijas par visiem iekšējiem noteikumiem, ko tās pieņēmušas attiecībā uz finanšu jautājumiem.”

(81)

Regulas 143. pantu groza šādi:

(a)

tā 2. punktā vārdus “15. jūnijā” aizstāj ar vārdiem “30. jūnijā”, un “30. septembrī” — ar “15. oktobrī”;

(b)

tā 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“5.   Ne vēlāk kā 15. novembrī Revīzijas palāta iesniedz iestādēm, kas atbild par budžeta izpildes apstiprināšanu, un pārējām iestādēm savu gada pārskatu un iestāžu atbildes un nodrošina to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”

(c)

tā 6. punktā vārdus “15. februārī” aizstāj ar vārdiem “28. februārī”.

(82)

Regulas 144. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punkta piekto daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Ja Revīzijas palāta izlemj, ka kāds no īpašajiem ziņojumiem jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tiem pievieno attiecīgo iestāžu atbildes.”

(b)

tā 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Revīzijas palāta var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī visus EK līguma 248. panta 4. punktā un Euratom līguma 160.c panta 4. punktā minētos atzinumus, kas neattiecas uz priekšlikumiem vai projektiem, uz kuriem attiecas likumdošanas apspriedes procedūra.”

(83)

Regulas 145. panta 1. punktā vārdus “30. aprīlī” aizstāj ar vārdiem “15. maijā”;

(84)

Regulas otrās daļas I sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“I SADAĻA

EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS GARANTIJU FONDS”

(85)

Regulas 148. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Šīs regulas pirmā un trešā daļa attiecas uz izdevumiem, ko izdara iestādes un struktūras, kas minētas noteikumos, kuri attiecas uz ELGF, un to ieņēmumiem, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.”

(86)

Regulas 149. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   ELGF ietilpst nediferencētas apropriācijas katram saimnieciskajam gadam, izņemot izdevumus, kas saistīti ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (9) 3. panta 2. punktā minētiem pasākumiem, kurus sedz ar diferencētām apropriācijām.”

(b)

tā 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Nepiešķirtās apropriācijas attiecībā uz darbībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punktā, var pārnest tikai uz nākamo saimniecisko gadu.

Šāda pārnešana nevar pārsniegt Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (10) 11. pantā minēto tiešo maksājumu korekcijas summu, ko piemēroja iepriekšējā saimnieciskajā gadā, 2 % robežās no sākotnējām apropriācijām, kuras minētas pirmajā apakšpunktā.

Pārnestās apropriācijas atgriež tikai tajās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz darbībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Šādi pārnesumi var radīt papildu maksājumu tikai galīgajiem saņēmējiem, uz kuriem iepriekšējā gadā attiecās tiešo maksājumu korekcija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 11. pantā.

Lēmumu par pārnešanu pieņem Komisija ne vēlāk kā 15. februārī gadā, uz kuru apropriācija tiek pārnesta, un informē par to budžeta lēmējinstitūciju.”

(87)

Regulas 150. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2.   Komisijas lēmumi, ar kuriem nosaka šo maksājumu summas, veido vispārējās provizoriskās saistības, kuras nevar pārsniegt kopējās apropriācijas, kas iekļautas ELGF.

3.   No 15. novembra par parastajiem ELGF pārvaldības izdevumiem var iepriekš uzņemties saistības no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam saimnieciskajam gadam. Šādas saistības tomēr nevar pārsniegt trīs ceturtdaļas no kopējā atbilstošās apropriācijas kārtējam saimnieciskajam gadam. Tās var attiekties vienīgi uz izdevumiem, kuru principi ir noteikti pamataktā.”

(88)

Regulas 151. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Izdevumus, ko maksā iestādes un struktūras, kuras minētas noteikumos, kas attiecas uz ELGF, paredz kā saistību priekšmetu atbilstoši nodaļai, pantam un postenim divus mēnešus pēc tam, kad ir saņemti dalībvalstu sūtīti paziņojumi. Šādas saistības var uzņemties pēc šā divu mēnešu perioda, ja vien ir nepieciešama apropriāciju pārgrāmatošana attiecībā uz atbilstošiem budžeta posteņiem. Summas izmaksā kā maksājumus tajā pašā divu mēnešu periodā, ja vien maksājumus jau nav veikušas dalībvalstis, vai ja tiek apšaubīts šo maksājumu tiesīgums.”

(89)

Regulas 152. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“152. pants

Budžeta uzskaitē izdevumus iegrāmato pārskatos par saimniecisko gadu, pamatojoties uz atmaksājumiem, ko Komisija veikusi dalībvalstīm, ne vēlāk kā attiecīgā gada 31. decembrī, ar nosacījumu, ka grāmatvedis saņēmis maksājuma rīkojumu ne vēlāk kā nākamā saimnieciskā gada 31. janvārī.”

(90)

Regulas 153. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ja Komisija var pārvietot apropriācijas saskaņā ar 23. panta 1. punktu, tā pieņem lēmumu ne vēlāk kā nākamā saimnieciskā gada 31. janvārī un informē par to budžeta lēmējinstitūciju, kā noteikts 23. panta 1. punktā.”

(91)

Regulas 154. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“154. pants

1.   Piešķirtos ieņēmumus šajā sadaļā piešķir atbilstoši to izcelsmei saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

2.   Iznākumu lēmumiem par grāmatojumu noskaidrošanu, kas minēti 30. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005, ieraksta vienā pantā.”

(92)

Regulas otrās daļas II sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“II SADAĻA

STRUKTŪRFONDI, KOHĒZIJAS FONDS, ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS UN LAUKSAIMNIECĪBAS FONDS LAUKU ATTĪSTĪBAI”

(93)

Regulas 155. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Šīs regulas pirmo un trešo daļu piemēro izdevumiem, ko izdara iestādes un struktūras, kuras minētas regulās, kas attiecas uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu, Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) un ELFLA, še turpmāk “fondi”, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.”;

(b)

tā 3. punktu svītro.

(94)

Regulas 157. panta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Atceltās apropriācijas var atkal padarīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija.”

(95)

Regulas 158. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“158. pants

Attiecībā uz šajā sadaļā minētajiem saimnieciskajiem izdevumiem Komisija var, izņemot ELFLA gadījumā, izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu, ar nosacījumu, ka attiecīgās apropriācijas paredzētas tam pašam mērķim 155. pantā minēto fondu regulējošo regulu nozīmē vai ir tehniskās palīdzības izdevumi.”

(96)

Regulas 160. pantu papildina ar šādu 1.a punktu:

“1.a   Ar apropriācijām attiecībā uz ieņēmumiem no Ogļu un tērauda izpētes fonda, kas dibināts ar EK Līgumam pievienoto protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu, rīkojas kā ar piešķirtiem ieņēmumiem 18. panta nozīmē. Saistību apropriācijas, ko rada šie ieņēmumi, padara pieejamas iespējami drīz pēc tam, kad aprēķināta debitoru parādu summa un maksājumu apropriācijas — iespējami drīz pēc tam, kad ieņēmumi ir saņemti.”

(97)

Regulā iekļauj šādu 160.a pantu:

“160.a pants

1.   Saistību apropriācijas atbilstoši saistību apmēram, kas atceltas tādēļ, ka izpētes projekti, kuru izpildei tās bija iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildīti, izņēmuma gadījumos un kad tas ir pietiekami pamatoti, ir no jauna pieejamas, ja ir svarīgi īstenot sākotnēji plānoto programmu, ja vien kārtējā saimnieciskā gadā budžetā ir paredzēti līdzekļi šim mērķim.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā Komisija katra saimnieciskā gada sākumā pārbauda visus atbrīvojumus no saistībām, kas izdarīti iepriekšējā saimnieciskā gada laikā, un, ņemot vērā pieprasījumus, novērtē nepieciešamību apropriācijas no jauna padarīt pieejamas.

Pamatojoties uz novērtējumu, Komisija var iesniegt attiecīgus priekšlikumus budžeta lēmējinstitūcijai līdz katra saimnieciskā gada 15. februārim, norādot katram budžeta postenim iemeslus, kāpēc apropriācijas ir no jauna padarītas pieejamas.

3.   Budžeta lēmējinstitūcija sešu nedēļu laikā pieņem lēmumu attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem. Ja šajā laikā nav pieņemts lēmums, priekšlikumi uzskatāmi par apstiprinātiem.

Saistību apropriāciju summa, ko padara no jauna pieejamu n gadā, nekādā gadījumā nepārsniedz 25 % no kopējās atceltās summas tam pašam budžeta postenim n – 1 gadā.

4.   Saistību apropriācijas, kuras no jauna padarītas pieejamas, nevar pārvietot uz nākamo saimniecisko gadu.

Juridiskās saistības attiecībā uz saistību apropriācijām, kas ir padarītas no jauna pieejamas, ir jāizbeidz līdz n gada 31. decembrim.

Šo saistību apropriācijas, kas ir padarītas no jauna pieejamas, neizlietoto atlikumu n gada beigās atbildīgais kredītrīkotājs atceļ pavisam.”

(98)

Regulas 163. panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šajā sadaļā minētos darījumus var izpildīt Komisija centralizēti, dalītā vadībā, saņēmēja(-s) trešā(-s) valsts(-is) decentralizēti, vai kopīgi ar starptautiskām organizācijām saskaņā ar 53.-57. pantā minētajiem attiecīgajiem nosacījumiem.”

(99)

Regulas 164. pantu svītro.

(100)

Regulas 166. pantu groza šādi:

(a)

1. punktu groza šādi:

(i)

pirmās daļas a) un b) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“(a)

sastādīts finansēšanas līgums starp Komisiju, kas darbojas Kopienu vārdā, un saņēmēju trešo valsti vai valstīm vai to ieceltām iestādēm, še turpmāk “saņēmēji”;

(b)

līgums vai dotācijas nolīgums starp Komisiju un valsts vai starptautiskām publiskā sektora struktūrām vai starp Komisiju un fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par šādu darījumu veikšanu.”

(ii)

otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Noteikumi ārējā atbalsta sniegšanai ir noteikti dokumentā, ar kuru pārvalda šīs daļas a) un b) apakšpunktā paredzētos līgumus un dotācijas.”

(b)

tā 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Finansēšanas līgumus ar saņēmējām trešām valstīm, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, noslēdz ne vēlāk kā n + 1 gada 31. decembrī, kur n gads ir gads, kurā budžeta saistības radušās.

Atsevišķus līgumus, lēmumus par dotācijām un nolīgumus, ar kuriem izpilda šādus finansēšanas līgumus, noslēdz vai pieņem ne vēlāk kā trīs gadus pēc finansēšanas līguma noslēgšanas dienas.

Atsevišķus līgumus un nolīgumus, kas attiecas uz revīziju un novērtēšanu, var noslēgt vēlāk.”

(c)

minēto pantu papildina ar šādu 3. punktu:

“3.   Šā panta 2. punkta noteikumus nepiemēro daudzgadu programmām šādos gadījumos:

pārrobežu sadarbības, reģionālās attīstības, cilvēkresursu attīstības un lauku attīstības komponenti Regulā …/2006, ar ko izveido pirmspievienošanās atbalsta instrumentu;

pārrobežu sadarbības komponents Regulā …/2006, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu.

Šajos gadījumos piemēro šādus noteikumus:

a)

Jebkuru budžeta saistību daļu attiecībā uz šādu daudzgadu programmu automātiski atceļ, ja līdz trešā gada 31. decembrim, kas seko n gadam, kurā budžeta saistības uzņēmās,

i)

tā nav tikusi izmantota iepriekšējam finansējumam vai

ii)

tā nav tikusi izmantota starpposmu maksājumu veikšanai vai

iii)

attiecībā uz to nav iesniegta izdevumu deklarācija saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta regulas … pantā vai Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta regulas … pantā.

b)

To budžeta saistību daļu, kas vēl ir atvērta 2017. gada 31. decembrī, par kuru līdz 2018. gada 31. decembrim nav iesniegta izdevumu deklarācija, automātiski atceļ.”

(101)

Regulas 167. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“(c)

valsts vai starptautisks publisko tiesību subjekts, vai fiziska vai juridiska persona, kas ir dotācijas saņēmējs ārējā darījuma izpildei.”

(b)

tā 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Finansēšanas līgumos vai lēmumos par dotācijām, vai dotāciju līgumos, kas minēti 166. pantā, ir jānosaka publiskā iepirkuma procedūras.”

(102)

Regulas otrās daļas IV sadaļas 4. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“4. NODAĻA

Dotācijas”

(103)

Regulā iekļauj šādu 169.a pantu:

“169.a pants

Dotāciju procedūras, ko pielieto decentralizētas pārvaldības gadījumā ar saņēmējām trešām valstīm, nosaka 166. pantā minētajos finansēšanas līgumos. Tās ir jābalsta uz noteikumiem, kuri minēti pirmās daļas VI sadaļā.”

(104)

Regulas 170. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“170.a pants

Visos finansēšanas nolīgumos, nolīgumos par dotāciju piešķiršanu vai lēmumos par dotāciju piešķiršanu ir noteikti jāparedz pilnvaras Komisijai un Revīzijas palātai izdarīt revīziju, pārbaudot dokumentus un izdarot pārbaudes klātienē par visiem līgumslēdzējiem un apakšlīguma slēdzējiem, kas saņēmuši Kopienas līdzekļus.”

(105)

Regulas 171. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Šī sadaļa attiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) darbību, izņemot 174., 174.a pantu un 175. panta 2. punktu.”

(106)

Regulas 173. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“173. pants

Saskaņā ar 59. pantu Komisija attiecībā uz apropriācijām, kas pielikumā iekļautas par katru Eiropas biroju, deleģē kredītrīkotāja pilnvaras attiecīgā Eiropas biroja direktoram.”

(107)

Regulas 174. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Attiecīgā Eiropas biroja direktors pieņem kritērijus, uz kuriem pamatojas grāmatvedības sistēma, pēc tam, kad pārvaldības komiteja tos ir apstiprinājusi.”

(108)

Regulā iekļauj šādu 174.a pantu:

“174.a pants

1.   Katra iestāde var deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras starpiestāžu Eiropas biroja direktoram attiecībā uz tās sadaļā iekļauto apropriāciju pārvaldīšanu un nosaka robežas un nosacījumus šai pilnvaru deleģēšanai.

2.   Komisijas iekšējais revidents pilda visus pienākumus, kas noteikti pirmās daļas IV sadaļas 8. nodaļā.”

(109)

Regulas 175. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punktu svītro;

(b)

tā 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Ja Eiropas biroja uzdevums saistīts ar piegādēm trešām personām par atlīdzību, tās direktors pēc pārvaldības komitejas apstiprinājuma nosaka īpašus noteikumus, kuros noteikts, kā izdarāmas šīs piegādes un kārtojama atbilstoša uzskaite.”

(110)

Regulas 176. pantu svītro.

(111)

Regulas 178. pantu groza šādi:

(a)

panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Šādas saistības tomēr nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijas attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija par kārtējo saimniecisko gadu.”

(b)

tā 2. punktam pievieno šādu teikumu:

“Šajā gadījumā 1. punktā minēto ierobežojumu nepiemēro.”

(112)

Regulas 179. panta 3. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Ja viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm gatavojas sniegt atzinumu, tā divu nedēļu laikā pēc tam, kad saņēmusi informāciju par celtniecības projektu, ziņo attiecīgajai iestādei par nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja nav atbildes, attiecīgā iestāde var turpināt plānoto darbību savas administratīvās autonomijas robežās saskaņā ar EK līguma 282. pantu un Euratom līguma 185. pantu attiecībā uz Kopienas pārstāvību.

Šo atzinumu nosūta attiecīgajai iestādei divu nedēļu laikā pēc šā paziņojuma.”

(113)

Aiz 179. panta iekļauj šādu VII sadaļu:

“VII SADAĻA

EKSPERTI

179.a pants

Īstenošanas noteikumos iekļauj īpašu procedūru tādu ekspertu atlasei, kuriem maksā noteiktu summu par iestādēm sniegto palīdzību, jo īpaši priekšlikumu un dotāciju pieteikumu, vai piedāvājumu izvērtēšanā iepirkumu procedūrās, kā arī par tehnisko palīdzību turpmākajā un galīgajā no budžeta finansēto projektu izvērtēšanā.”

(114)

Regulas 180. pantu svītro.

(115)

Regulas 181. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“181. pants

1.   Attiecībā uz 155. panta 1. punktā minētajiem fondiem, par kuriem pamataktus atcēla pirms šās regulas piemērošanas datuma, saskaņā ar 157. panta 1. punktu atceltās apropriācijas var atkal padarīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija, vai force majeure gadījumā, kam ir būtiska netieša ietekme šo fondu atbalstīto darbību izpildē.

2.   Regulas 95. pantā minēto centrālo datu bāzi izveido līdz 2009. gada 1. janvārim.

3.   Attiecībā uz tādu apropriāciju pārvietojumu, kas attiecas uz darbības izdevumiem, kas minēti regulās, kuras attiecas uz struktūrfondiem un Kohēzijas fondu laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam, par ko vēl ir jāveic Kopienas maksājumi, lai nokārtotu Kopienas nesamaksātās saistības līdz palīdzības pasākumu slēgšanai, Komisija var pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu, ar nosacījumu, ka attiecīgās apropriācijas:

ir paredzētas tam pašam mērķim vai

attiecas uz Kopienas ierosmēm vai tehnisko palīdzību un novatoriskiem pasākumiem, un tās pārvieto uz tāda paša veida pasākumiem.

4.   Regulas 30. panta 3. punktu piemēro 148. panta 1. punktā minētajam fondam pirmo reizi attiecībā uz maksājumiem, ko sedz no 2008. gada budžeta.”

(116)

Regulas 185. pantu groza šādi:

(a)

tā 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Komisija pieņem pamata finanšu regulu iestādēm, ko izveidojušas Kopienas un kas ir juridiskas personas, kuras faktiski saņem iemaksas no budžeta.”

(b)

tā 4. punktu svītro.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no dienas, kad sāk piemērot Komisijas Regulu, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, un vēlākais no 2007. gada 1. maija.

Tomēr šīs regulas 80., 84., 85,. 86., 87., 88., 89., 90., 91., 92., 93. un 94. punktu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, …

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[…]

IESTĀŽU PAZIŅOJUMI

1.   Komisijas paziņojuma projekts par pārredzamību

“Komisija apņemas nodrošināt, lai uz noteiktām jomām attiecinātās īstenošanas regulās informācijas publiskošana par to budžeta līdzekļa saņēmējiem, kuri tiek finansēti no Lauksaimniecības fondiem (ERAF un ELVGF), notiktu tādā pašā kārtībā kā informācijas publiskošana, ko nosaka uz noteiktām jomām attiecinātās īstenošanas regulas saistībā ar struktūrfondiem. Īpaši tiks nodrošināta atbilstīga publiskošana reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas attiecībā uz katru no šiem fondiem piešķirto budžeta līdzekļu saņēmēju un uz šo līdzekļu sadalījumu galvenajās izdevumu kategorijās.”

2.   Komisijas paziņojuma projekts par Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšanu

“Komisija apņemas iesniegt, ja iespējams, līdz 2007. gada februārim, grozījumu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regulai (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu, lai ieviestu atbilstīgus noteikumus nolūkā neattiecināt Finanšu regulas 109. pantā definēto bezpeļņas noteikumu uz pašu resursiem, it īpaši uz Eiropas līmeņa politiskās partijas gada darbības rādītājos apkopotajām iemaksām un biedru naudām, kuras pārsniedz 25 % no saņēmēja attaisnotajām izmaksām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2004/2003 10. panta 2. punktu.”

3.   Eiropas Parlamenta un Komisijas paziņojuma projekts par atkāpēm no Finanšu regulas

“Komisija un Eiropas Parlaments apņemas paziņot pārējām iestādēm par ikvienu atkāpi no Finanšu Regulas noteikumiem, kas sastopama normatīvos priekšlikumos vai to grozījumos, kurus iesniedz likumdošanas iestādei, kā arī norādīt šādu atkāpju iemeslus.”


(1)  OV C 13, 18.1.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 134, 30.04.2004., 114. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2083/2005 (OV L 333, 20.12.2005., 28. lpp.).

(4)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(5)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(6)  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(7)  OV L 134, 30.04.2004., 114. lpp.

(8)  OV L 209, 11.08.2005., 1. lpp.

(9)  OV L 209, 11.08.2005., 1. lpp.

(10)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

P6_TA(2006)0558

Budžeta grozījuma projekts 6/2006

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2006 projektu, Daļa III — Komisija (15635/2006 — C6-0441/2006 — 2006/2265 (BUD))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 272. panta 4. punkta priekšpēdējo daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 177. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un jo īpaši tās 37. un 38. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgā variantā pieņēma 2005. gada 15. decembrī (2),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (3),

ņemot vērā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2006 provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2006. gada 31. oktobrī (SEC(2006)1410),

ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 6/2006 projektu, ko Padome sagatavoja 2006. gada 30. novembrī (15635/2006 — C6-0441/2006),

ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0444/2006),

A.

tā kā budžeta grozījuma Nr. 6/2006 projekts paredz palielināt budžeta ieņēmumu prognozi un samazināt maksājumu apropriācijas 1., 2. un 7. izdevumu kategorijas budžeta pozīcijās, kā arī pārveidot budžeta 1 1 1. panta par cukura uzglabāšanu un 13 03 08. panta piezīmes;

B.

tā kā prognozētais ieņēmumu palielinājums par 2 667 miljoniem euro un maksājumu apropriāciju samazinājums par 4 706 miljoniem euro ir diezgan būtisks;

C.

tā kā budžeta grozījuma Nr. 6/2006 pieņemšana līdz ar to izraisītu dalībvalstu 2006. gada iemaksu samazināšanos kopsummā par 7 373 miljoniem euro;

D.

tā kā regulārs un sistemātisks ieņēmumu pārāk zems novērtējums līdz ar visu tā ietekmi ir jāuzskata par jautājumu, ko vērts izpētīt sīkāk;

E.

tā kā ikgadējā budžeta procedūrā apstiprināto maksājumu apropriāciju izlietojuma zemais līmenis pastāvīgi rada bažas;

F.

tā kā abas budžeta lēmējiestādes ir vienojušās par 2007. gada budžetu, tostarp par maksājumu līmeni;

G.

tā kā šī vienošanās ietvēra budžeta grozījumu Nr. 6/2006, ņemot vērā tā ietekmi uz 2007. gada budžeta maksājumu līmeni,

1.

atgādina Komisijai par tās atbildību darīt visu iespējamo, lai īstenotu maksājumus tā, kā to ikgadējā budžeta procedūrā nolēmusi budžeta lēmējinstitūcija;

2.

ir nolēmis pieņemt Padomes budžeta grozījuma projektu bez grozījumiem;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.


(1)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 78, 15.3.2006.

(3)  OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2005/708/EK (OV L 269, 14.10.2005., 24. lpp.).

P6_TA(2006)0559

Televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšana ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (COM(2005)0646 — C6-0443/2005 — 2005/0260(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0646) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 47. panta 2. punktu un 55. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0443/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0399/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2005)0260

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 13. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/…/EK, ar kuru izdara grozījumus Padomes Direktīvā 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu un 55. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 89/552/EEK (4) koordinç daþus tâdus raidîjumu veidoðanas un apraides noteikumus, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos. Tomēr, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pārraidīšanā, ir jāpielāgo tiesiskais regulējums, lai ņemtu vērā informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) izplatības un strukturālo pārmaiņu, un tehnoloģiju attīstības ietekmi uz uzņēmējdarbības modeļiem, jo īpaši komerciālo raidījumu finansēšanu, un lai nodrošinātu optimālus apstākļus Eiropas informāciju tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu nozares un pakalpojumu konkurētspējai un tiesiskajai noteiktībai, kā arī kultūras un valodu daudzveidības ievērošanu. Tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvajiem pasākumiem jābūt iespējami neuzbāzīgiem un vienkāršiem, ļaujot veidoties un attīstīties jaunajiem un esošajiem audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem (APLP), un tādējādi veicinot jaunu darbavietu rašanos, ekonomikas izaugsmi, jauninājumus un kultūras daudzveidību.

(2)

Normatīvie un administratīvie akti dalībvalstīs saistībā ar televīzijas raidījumu veidošanu un apraides noteikumiem jau ir koordinēti Direktīvā 89/552/EEK, turpretim noteikumos, kas attiecināmi uz tādām darbībām kā plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi pēc pieprasījuma, tie ir koordinēti tikai šo pakalpojumu izplatīšanas līmenī Eiropas Parlamenta 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju un pakalpojumiem (Pamatdirektīva) (5) un tirdzniecības līmenī Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvā 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (6); jauno audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu saturu joprojām reglamentē dalībvalstu tiesību akti. Dažas no šīm neatbilstībām kavē šo pakalpojumu brīvu apriti Eiropas Savienībā un var traucēt konkurenci kopējā tirgū .

(3)

Audiovizuālie plašsaziņas līdzekļi vienlīdz ir kultūras un ekonomikas preces. To pieaugošā nozīme attiecībā uz sabiedrību, demokrātiju, jo īpaši nodrošinot informācijas brīvību, viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos un plurālismu, kā arī uz izglītību un kultūru attaisno īpašu noteikumu piemērošanu šiem pakalpojumiem un šo noteikumu ievērošanas nodrošināšanu, īpaši lai aizsargātu pamatbrīvības un pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, un lai nodrošinātu nepilngadīgo, mazāk aizsargāto personu un invalīdu aizsardzību.

(4)

Eiropas Parlamenta 2005. gada 1. decembra rezolūcijā par gatavošanos Sestajai Pasaules tirdzniecības organizācijas Ministru konferencei Honkongā (7) un 2006. gada 4. aprīļa rezolūcijā par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā (8), Eiropas Parlaments prasīja neliberalizēt galvenos sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi, izglītību un audiovizuālos pakalpojumus, par kuru liberalizāciju spriež VVPT sarunās. Eiropas Parlaments tā 2006. gada 27. aprīļa rezolūcijā par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko noslēdz UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (9), apstiprina UNESCO Konvenciju, kurā jo īpaši ir noteikts, ka “kultūras darbībām, precēm un pakalpojumiem ir gan ekonomiska, gan kultūras iedaba, jo tie ir identitātes, vērtību un nozīmes nesēji, un līdz ar to pret tiem nevajag izturēties tikai kā pret tirdzniecības vērtību”.

(5)

Izglītībai par plašsaziņas līdzekļiem jādod iedzīvotājiem iespēja kritiski novērtēt un izmantot arvien pieaugošo informācijas daudzumu, ar ko viņi tiek apbērti, kā apstiprināts Eiropas Padomes Ieteikumā 1466 (2000). Ar šāda mācību procesa palīdzību iedzīvotāji spēs formulēt to, ko viņi vēlas pavēstīt, un izvēlēties vispiemērotāko plašsaziņas līdzekli, un tādējādi iegūs iespēju pilnībā īstenot savas tiesības uz informācijas un vārda brīvību.

(6)

Tradicionālie audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi, piemēram, televīzija , un jaunie audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi pēc pieprasījuma piedāvā ievērojamas nodarbinātības iespējas Eiropas Savienībā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, un veicina ekonomikas izaugsmi un ieguldījumus. Paturot prātā līdzvērtīgu konkurences apstākļu un reāla Eiropas apraides tirgus nozīmi, jāņem vērā kopējā tirgus pamatprincipi, piemēram, konkurences tiesību akti un vienlīdzīga attieksme, lai nodrošinātu pārredzamību un prognozējamību plašsaziņas līdzekļu tirgū un panāktu mazākus šķēršļus ienākšanai tirgū.

(7)

Pastāvošā juridiskā nenoteiktība un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā uz tiesisko reþîmu, ar ko regulç jaunos pakalpojumus pçc pieprasîjuma, traucç Eiropas uzòçmumiem, kas sniedz audiovizuâlo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus, tādēļ, lai novērstu konkurences traucējumus, uzlabotu juridisko noteiktību, palīdzētu izveidot iekšējo tirgu un sekmētu vienotas informācijas telpas attīstību , visiem audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, gan lineāriem, gan nelineāriem, kā arī neatkarīgi no tā, vai tos pārraida pēc noteikta grafika vai pieprasījuma , ir jāpiemēro vismaz saskaņoto noteikumu pamatnosacījumi nolūkā citu starpā nodrošināt nepilngadīgo, mazāk aizsargāto personu un invalīdu pietiekamu aizsardzības līmeni un pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Direktīvas 89/552/EEK pamatprincipi, proti, raidītājas valsts princips un kopēji obligātie standarti ir attaisnojušies, un tāpēc tie turpmāk jāsaglabā.

(8)

Komisija ir pieņēmusi paziņojumu par Eiropas reglamentējošās audiovizuālās politikas nākotni (10), kurā tā uzsver, ka reglamentējošai politikai šajā nozarē ir jānodrošina noteiktas sabiedrības intereses, piemēram, kultūru daudzveidība, tiesības saņemt informāciju, plašsaziņas līdzekļu plurālisma nepieciešamība, nepilngadīgo aizsardzība, patērētāju aizsardzība, rīcība, kas vairotu sabiedrības informētību un prasmi apieties ar plašsaziņas līdzekļiem, kā arī vispārējas pieejamības princips visiem sabiedrības slāņiem, tostarp nelabvēlīgām iedzīvotāju grupām, šobrīd un turpmāk.

(9)

Privātu un valsts raidorganizāciju līdzāspastāvēšana ir ļoti svarīga audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu tirgū, kur arī valsts raidorganizācijas var gūt lielus ieguvumus no digitālās ekonomikas priekšrocībām.

(10)

Lai varētu izveidoties Viseiropas audiovizuālais tirgus un spēcīgi uzņēmumi, kas ražotu Eiropas nozīmes saturu, izcelsmes valsts principam ir izšķiroša nozīme. Turklāt šis princips aizsargā skatītāju tiesības izvēlēties no lielas Eiropas raidījumu dažādības.

(11)

Lai veicinātu izaugsmi un darbavietu skaita pieaugumu informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu nozarēs, Komisija ir pieņēmusi iniciatīvu “i2010: Eiropas informācijas sabiedrība” (11). Iniciatīva i2010 ir visaptveroša stratēģija, kas paredzēta, lai veicinātu Eiropas nozīmes satura ražošanu, digitālās ekonomikas attīstību un IKT izmantošanu, pamatojoties uz informācijas pakalpojumu un plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu, tīklu un ierīču konverģenci, modernizējot un izvēršot ES politikas instrumentus: reglamentējošos instrumentus, izpēti un sadarbību ar rūpniecības nozari. Komisija pati ir apņēmusies radīt saskanīgu iekšējā tirgus struktūru informācijas sabiedrības pakalpojumiem un plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, modernizējot audiovizuālo pakalpojumu tiesisko regulējumu, sākot ar Komisijas priekšlikumu 2005. gadā modernizēt Direktīvu 89/552/EEK, pārstrādājot to direktīvā par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem. Principā i2010 mērķis būs sasniegts, ļaujot nozarēm attīstīties, izmantojot minimālu tiesisku regulējumu, kā arī ļaujot attīstīties, ieviest jauninājumus un radīt darbavietas neregulētā tirgū mazajiem uzņēmumiem, kas sāk darbību un ir nākotnes labklājības un darbavietu radītāji.

(12)

Eiropas Parlaments 2005. gada 6. septembrī pieņēma rezolūciju par Direktīvas 89/552/EEK par televīziju bez robežām, kas grozīta ar Direktīvu 97/36/EK, 4. un 5. panta piemērošanu 2001.-2002. gadā (12). Ar šo rezolūciju tāpat kā 2003. gada 4. septembra (13) rezolūcijā par televīziju bez robežām aicina pielâgot spçkâ esoðo direktîvu 89/552/EEK strukturālajām pārmaiņām un tehnoloģiju attīstībai, pilnībā ņemot vērā minētās direktīvas pamatprincipus, kas paliek spēkā. Turklāt tajā principā atbalstīta pamatnoteikumu vispārējā pieeja attiecībā uz visiem audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem un papildu noteikumiem saistībā ar lineārajiem (“apraides”) pakalpojumiem.

(13)

Ar šo direktīvu palielināta atbilstība pamattiesībām, un tā paredz pārņemt Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 11. pantā, ietvertos principus, tiesības un brīvības. Šajā sakarā dalībvalstīm tiek izteikts pamudinājums izveidot vienu vai vairākus neatkarīgus regulatorus, ja tas vēl līdz šim nav izdarīts. Šo regulatoru uzdevums ir garantēt pamattiesību ievērošanu plašsaziņas līdzekļu sniegtajos pakalpojumos. Dalībvalstis pašas nosaka, vai ir lietderīgāk uzticēt visus audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus vienam regulatoram vai atsevišķiem regulatoriem katram savu pakalpojumu veidu (lineāro vai nelineāro). Turklāt minētā direktīva nekādi neliedz dalībvalstīm piemērot to konstitucionālos vai normatīvos noteikumus par preses brīvību un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos.

(14)

Prasība, ka izcelsmes dalībvalstij jānodrošina valsts tiesību aktu ievērošana, kā nosaka šī direktīva, ir pietiekama, lai ar Kopienas tiesību aktiem nodrošinātu brīvu apriti bez otrreizējas pārbaudes šajā pašā sakarā uztvērējā dalībvalstī; tomēr izņēmuma kārtā un ar īpašiem nosacījumiem uztvērēja dalībvalsts var uz laiku atkāpties no šīs prasības, ja ir smagi pārkāpti Direktīvas 89/552/EEK 3.d) pants, 3.e) pants, 22. panta 1. punkts vai 22. panta 2. punkts, ņemot vērā, ka pamattiesību ievērošana ir Kopienu tiesību vispārējo principu neatņemama daļa.

(15)

Pamatdirektīva ir radījusi vienotu tiesisko regulējumu visiem apraides tīkliem un pakalpojumiem, tomēr saskaņā ar tās 1. panta 3. punktu tā neskar Kopienas vai valsts mērogā veiktos pasākumus ar vispārējo interešu mērķiem, jo īpaši attiecībā uz satura reglamentēšanu un audiovizuālo politiku, lai apraides reglamentēšanu nodalītu no satura reglamentēšanas.

(16)

Direktīva par e-komerciju nesatur nekādas īpašas materiālās tiesību normas attiecībā uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem un ļauj dalībvalstīm atkāpties no izcelsmes valsts principa īpašos sabiedriskās kārtības jautājumos katrā gadījumā atsevišķi un ievērojot paziņošanas kārtību. Uzliekot papildu obligātos standartus nelineāriem audiovizuāliem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, lai aizsargātu nepilngadīgos un veicinātu kultūru daudzveidību, šī direktīva paplašina saskaņoto Kopienu tiesību darbības jomu. Tiktāl šī direktīva papildina e-komercijas direktīvu attiecīgajās darbības jomās, lai iekļautu tādu nelineāru audiovizuālo pakalpojumu īpašu apakšgrupu, kuriem ir īpaša nozīme sabiedrībā un kurus raksturo kultūras dimensija. Dalībvalstu noteikumu saskaņotības līmenis šo pakalpojumu jomā ir augstāks un iekšējais tirgus ir pilnīgāks.

(17)

Nevienā no šīs direktīvas noteikumiem nav ietverta prasība vai aicinājums dalībvalstīm noteikt jaunas licencēšanas vai administratīvo atļauju sistēmas kādam audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu veidam.

(18)

Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu definīcija attiecas uz visiem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, kuru saturs ir piemērots raidīšanai televīzijā neatkarīgi no piegādes platformas un tā, vai pakalpojuma sniedzēja redakcionālā izstrāde un atbildība meklējama raidījumu programmā vai izvēles sarakstā. Tomēr šo pakalpojumu joma ir ierobežota uz pakalpojumiem atbilstīgi definīcijai Līgumā un tādējādi attiecas uz jebkuru saimnieciskās darbības veidu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem. Lai attaisnotu šīs direktīvas piemērošanu, pakalpojumam jābūt ekonomiski nozīmīgam. Ekonomiskās darbības parasti tiek veiktas, saņemot atlīdzību, tas ir paredzētas noteiktam laika posmam, un tām ir raksturīga noteikta nepārtrauktība; ekonomiskā elementa izvērtējums būtu jāpakļauj izcelsmes valsts kritērijiem un noteikumiem. Tomēr audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu definīcija neattiecas uz darbībām, kas nav saistītas ar ekonomiku un par kurām parasti nesaņem atlīdzību, piemēram, tīmekļa žurnālus un citu lietotāja sagatavotu informāciju vai jebkāda veida privāto saraksti, piemēram, elektronisko pastu un privātas tīmekļa vietnes.

(19)

Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu definīcija attiecas uz tiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri veic redakcionālu pienākumu saistībā ar savu uzdevumu informēt, izklaidēt un izglītot plašu sabiedrību, un ietver audiovizuālus komercpaziņojumus, bet izslēdz jebkura veida privātu korespondenci, piemēram, elektronisko pastu, kas nosūtīts ierobežotam saņēmēju skaitam. Šī definīcija izslēdz visus pakalpojumus, kuru pamatmērķis nav audiovizuāla satura izplatīšana, t.i., ja jebkura veida audiovizuāls saturs ir saistīts vienīgi ar pakalpojumu. Papildinošos nolūkos ietvertas tīmekļa vietnes, kas satur audiovizuālus elementus vienīgi īpašā veidā, piemēram, animētus grafiskos elementus, mazus reklāmas klipus vai informāciju saistībā ar produktu vai pakalpojumu, kas nav audiovizuāls. Turklāt, saskaņā ar direktīvu par e-komerciju, definīcija izslēdz arī azartspēles, kas paredz naudas likmes, tostarp izlozes un derības, ja to pamatmērķis nav audiovizuāla satura izplatīšana. Definīcija neattiecas arī uz tiešsaistes spēlēm un meklētājprogrammām, ciktāl audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma galvenais mērķis nav audiovizuāla satura izplatīšana.

(20)

Televīzijas apraides pakalpojumi, t.i., lineārie pakalpojumi, pašreiz ietver jo īpaši analogo un digitālo televīziju, tiešraidi, tīmekļapraidi un cikliski atkārtojamu programmu televīziju, savukārt pakalpojumiem pēc pieprasījuma, t.i., nelineārajiem pakalpojumiem ir pieskaitāms pieprasījuma video. Lineāro audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu vai to televīzijas programmu jomā, kurus tas pats plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs piedāvā tiešraidē vai atliktā veidā kā nelineāros pakalpojumus, uzskata, ka šās direktīvas prasības ievēro tikai ar lineāro pārraidīšanu. Tomēr gadījumā, ja paralēli piedāvā dažādu veidu pakalpojumus un viena daļa nav skaidri pakārtota citai, šī direktīva tik un tā jāpiemēro tām pakalpojuma skaidri nošķiramām daļām, kuras atbilst visiem audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma kritērijiem.

(21)

Definīcijas šajā direktīva, jo īpaši televīzijas raidījumu un apraides, lineāro un nelineāro pakalpojumu definīcijas, ir noteiktas tikai šīs direktīvas un Direktīvas 89/552/EEK vajadzībām un neattiecas uz pamatā esošajām tiesībām, kuras aizsargā autortiesību un blakustiesību akti. Šīs definīcijas neskar minēto tiesību jomu un režīmu, un tās arī turpmāk neatkarīgi regulē attiecīgi tiesību akti.

(22)

Šī direktīva neattiecas uz laikrakstu un žurnālu elektroniskajām versijām.

(23)

Šajā direktīvā termins “audiovizuāls” attiecas uz kustīgiem attēliem ar skaņu vai bez tās, tādējādi ietver mēmās filmas, bet neattiecas uz skaņas pārraidi vai radio pakalpojumiem .

(24)

Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojums sastāv no raidījumiem, t.i., noslēgtas kustīgu attēlu secības ar skaņu vai bez tās, par kuriem atbild redakcija un ko pārraida plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar noteiktu grafiku vai arī iekļauj tos izvēles saraksta veidā.

(25)

Redakcionālās atbildības jēdziens ir būtisks, lai noteiktu informācijas nesēju pakalpojumu sniedzēja nozīmi un tādējādi definētu audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumus. Ar “redakcionālo atbildību” saprot audiovizuālā piedāvājuma satura izvēles un organizēšanas kompetenci, kas balstās uz profesionālismu. Tā var attiekties uz atsevišķu saturu vai satura kopumu. Attiecībā uz televīzijas raidījumiem šī redakcijas atbildība skar programmas sastādīšanu un attiecībā uz nelineāriem pakalpojumiem — programmas sarakstu. Šī direktīva neskar direktīvā par e-komerciju noteiktos saistību izņēmumus.

(26)

Tikai tehniska audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma sniegšana, vai nu zemes apraidē vai ar satelītu, nevar būt par pamatu, lai kļūtu par plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju šīs direktīvas izpratnē; tas pats princips attiecas arī uz gadījumiem, ja ir veikta satura izvēle un ja trešā persona, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā, nepārprotami ir redakcionāli atbildīga.

(27)

Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu definīcijā noteiktos kritērijus jāīsteno vienlaicīgi, kā paredz Direktīvas 89/552/EEK 1. panta a) apakšpunkts un plašāk skaidro šīs direktīvas (18) un (26) ievilkums.

(28)

Papildus reklāmai un televeikalam ir ieviesta plašāka audiovizuāla komerciālā paziņojuma definīcija. Tajā ietverti attēli ar skaņu vai bez tās, kurus pārraida kā daļu no audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma un kuri veido programmu daļa vai to papildina, un kuri ir paredzēti, lai tieši vai netieši veicinātu preces, pakalpojumus vai tēlu, vai fizisku, vai juridisku personu, kas veic saimniecisko darbību, un tādēļ neietver sabiedrisko pakalpojumu paziņojumus un bezmaksas raidījumus, kuros aicina uz labdarību.

(29)

Izcelsmes valsts princips saglabājas Direktīvas 89/552/EEK galvenā daļa, jo tas ir būtisks iekšējā tirgus radīšanā. Tādējādi šis princips ir jāpiemēro visiem audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumiem, lai nodrošinātu juridisko noteiktību informācijas nesēju pakalpojumu sniedzējiem kā svarīgu pamatu jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un šo pakalpojumu izvēršanā. Tas ir arī būtiski, lai nodrošinātu brīvu informācijas un audiovizuālo programmu plūsmu iekšējā tirgū. Šī principa īstenošanā nedrīkst neņemt vērā pakalpojuma ienākumu izcelsmes kritērijus, lai nodrošinātu taisnīgas konkurences apstākļus.

(30)

Lai veicinātu spēcīgu, konkurētspējīgu un integrētu Eiropas audiovizuālo nozari un visā Eiropas Savienībā palielinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu, joprojām ir svarīgi, lai jebkurš audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs būtu tikai vienas dalībvalsts jurisdikcijā un lai infomācijas plurālisms joprojām būtu Eiropas Savienības pamatprincips.

(31)

Tāpēc ir būtiski dalībvalstīs aizkavēt dominējošu stāvokļu rašanos, kas izraisītu plurālisma mazināšanos un plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežošanu, arī informācijas nozarē kopumā, piemēram, veicot pasākumus, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu piedāvājumiem sabiedrības interesēs (piemēram, izmantojot noteikumus, kas jāievēro).

(32)

Tehnoloģiju attīstība, jo īpaši attiecībā uz ciparu satelītu programmām, nozīmē, ka ir jāpielāgo papildu kritēriji, lai nodrošinātu piemērotu regulējumu un efektīvu īstenošanu un piešķirtu dalībniekiem faktiskas tiesības noteikt audiovizuāla plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma saturu.

(33)

Tā kā minētā direktīva attiecas uz auditorijai piedāvātajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā, tā ir jāpiemēro tikai attiecībā uz tiem audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumiem, kurus auditorija var uztvert tieši vai netieši vienā vai vairākās dalībvalstīs ar standarta patērētāju ierīci. “Standarta patērētāju ierīces” definīcija ir jāatstāj valstu kompetento iestāžu ziņā.

(34)

EK dibināšanas līguma 43. līdz 48. pantā ir noteiktas pamattiesības brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tādēļ audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojuma sniedzēji kopumā var brīvi izvēlēties dalībvalsti, kurā dibināt savu uzņēmējdarbību. Eiropas Kopienu Tiesa turklāt ir uzsvērusi, ka “Līgums neaizliedz uzņēmumam brīvi sniegt pakalpojumus, ja tas nepiedāvā pakalpojumus dalībvalstī, kurā tas ir dibināts” (14).

(35)

Dalībvalstīm jāspēj brīvi piemērot stingrākus noteikumus šīs direktīvas koordinētajās jomās attiecībā uz to jurisdikcijā esošiem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem, raugoties, lai šie noteikumi atbilstu Kopienas konkurences tiesībām. Lai nodrošinātu, ka šādi noteikumi netiek apieti, Eiropas Kopienu Tiesas tiesu prakses (15) kodifikācija apvienojumā ar efektīvāku procedūru ir piemērots risinājums, par ko ņem vērā dalībvalstu intereses, neapšaubot izcelsmes valsts principa atbilstošu piemērošanu.

(36)

Lai dalībvalsts katrā gadījumā atsevišķi varētu pierādīt, ka citā dalībvalstī dibināts plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs apiet tās noteikumus, pirmā dalībvalsts var atsaukties uz tādiem rādītājiem kā reklāmas izcelsme un/vai ienākumi no abonēšanas maksas, galvenā programmas valoda vai programmu vai komerciālu paziņojumu izmantošana, kas īpaši paredzēti tās dalībvalsts auditorijai, kurā tos pārraida.

(37)

Saskaņā ar šo direktīvu, neatkarīgi no izcelsmes valsts principa piemērošanas dalībvalstis var turpināt to pasākumu veikšanu, kas ierobežo televīzijas apraides vai nelineāro audivozuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu aprites brīvību, bet tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, kas uzskaitīti šīs Direktīvas 89/552/EEK 2.a punktā, un saskaņā ar šajā direktīvā noteikto procedūru. Tomēr Eiropas Kopienu Tiesa ir konsekventi uzsvērusi, ka jebkurš ierobežojums brīvi sniegt pakalpojumus, piemēram, jebkura atkāpe no Līguma pamatprincipa, ir jāinterpretē sašaurināti  (16). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nepilngadīgo aizsardzībai un veselībai, tomēr nekādā gadījumā nebūtu pieļaujama ideju vai uzskatu iepriekšēja kontrole. Attiecībā uz nelineārajiem audiovizuālajiem pakalpojumiem iespēja dalībvalstij veikt pasākumus saskaņā ar Direktīvas 89/552/EEK 2.a pantu aizstāj iespējamos pasākumus, ko attiecīgās dalībvalstis līdz šim varēja veikt, kā noteikts direktīvas par e-komerciju 3. panta 4. punktā un/vai 12. panta 3. punktā attiecībā uz jomu, ko regulē Direktīvas 89/552/EEK 3.d un 3.e pants.

(38)

Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Labāks regulējums izaugsmei un darbavietām Eiropas Savienībā” (17) uzsvērta piemērotas reglamentējošās pieejas rūpīgas analīzes nozīme, jo īpaši attiecībā uz to, vai tiesību akti ir lietderīgi attiecīgajā nozarē un problēmas risināšanā, vai arī jāņem vērā tādas alternatīvas kā kopregulējums vai pašregulējums. Tomēr pieredze rāda, ka gan kopregulēšanas, gan pašregulēšanas līdzekļiem, kas īstenoti saskaņā ar dalībvalstu dažādajām tiesību tradīcijām, var būt svarīga nozīme, nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību. Pasākumi, kuru mērķis ir īstenot sabiedrības intereses jauno plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu nozarē būs efektīvāki, ja pakalpojumu sniedzēji paši aktīvi atbalstīs tos. Tā pašregulējums ir brīvprātīgas iniciatīvas veids, kas uzņēmējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskām organizācijām vai apvienībām dod pašiem iespēju pieņemt savām vajadzībām kopējas vadlīnijas. Kaut arī pašregulējums varētu būt papildu metode, lai īstenotu šīs direktīvas atsevišķus noteikumus, tā tomēr nevar pilnībā aizstāt dalībvalstu likumdevēju pienākumus. Kopregulēšana minimālajā veidā rada nepieciešamo juridisko saikni starp pašregulēšanu un valsts līmeņa likumdevēju saskaņā ar dalībvalstu tiesību tradīcijām.

(39)

Kopregulēšanas vispārējais jēdziens ietver normatīvos instrumentus, kas balstās uz valsts iestāžu un pašregulēšanas iestāžu sadarbību un kuriem dalībvalstīs ir ļoti dažādi nosaukumi un uzbūve. Šo instrumentu konkrētā izveide notiek, vadoties pēc dalībvalstu specifiskajām plašsaziņas līdzekļu reglamentēšanas tradīcijām. Kopējs kopregulēšanas sistēmām ir tas, ka tās īsteno pavisam jaunus valstiskus uzdevumus un mērķus sadarbībā ar regulēšanā ieinteresētām personām. Atsaucoties uz valsts uzdevumu vai pilnvarām, ieinteresētajām personām pašām jānodrošina regulēšanas mērķa sasniegšana. Visam pamatā vienmēr ir valsts tiesiskais regulējums, kurā ir noteikumi attiecībā uz saturu, organizēšanu un procedūru. Balstoties uz to, ieinteresētās personas izstrādā papildu kritērijus, noteikumus un līdzekļus, kurus tās pašas arī uzrauga. Ar šādi definētas pašregulēšanas formas palīdzību tieši administratīvajā darbā var izmantot speciālās zināšanas un izvairīties no birokrātiskām procedūrām. Vajadzīgs, lai visas vai vismaz nozīmīgākās ieinteresētās personas pašregulēšanā piedalās vai to atzīst. Kopregulēšanas darbību nodrošina ieinteresētajām personām noteiktu noteikumu kombinēšana ar valsts iespēju iejaukties gadījumā, ja šos noteikumus nepilda.

(40)

Izklaides tiesības attiecībā uz sabiedrību interesējošiem pasākumiem raidorganizācijas var iegūt izņēmuma kārtā. Tomēr ir svarīgi veicināt plurālismu ar ziņu raidījumu un programmu dažādību visā Eiropas Savienībā un ievērot principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā.

(41)

Tādējādi, lai garantētu pamatbrīvību saņemt informāciju un nodrošinātu, ka pilnīgi un pienācīgi tiek aizsargātas skatītāju intereses Eiropas Savienībā, tiem, kas izmanto ekskluzīvas tiesības attiecībā uz pasākumiem ar augstu sabiedrības interesi, jāpiešķir citām raidorganizācijām un starpniekiem, ja tie darbojas raidorganizāciju vārdā, tiesības izmantot īsus izvilkumus vispārīgo ziņu raidījumos ar godīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, ņemot vērā ekskluzīvās tiesības. Šādi nosacījumi ir jāpaziņo savlaicīgi pirms sabiedrību interesējošā pasākuma, lai dotu pārējiem pietiekami daudz laika izmantot šādas tiesības. Vispārīga prasība ir, lai šādi īsi ziņu izvilkumi: nepārsniedz 90 sekundes; netiek pārraidīti pirms attiecīgā pasākuma beigām vai sporta pasākumu gadījumā pirms dienas spēles beigām atkarībā no tā, kas notiek ātrāk; tiek demonstrēti ne vēlāk kā 36 stundas pēc konkrētā notikuma; netiek izmantoti publiska arhīva izveidei; nenoņem vietējās raidorganizācijas logotipu vai citu identifikatoru, vai netiek izmantoti nelineāros pakalpojumos, izņemot gadījumus, kad tas pats plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs tos piedāvā tiešraidē vai atliktā veidā. Tiesības piekļūt pārrobežu ziņām jāpiemēro tikai vajadzības gadījumā; attiecīgi, ja cita raidorganizācija tajā pašā dalībvalstī ir ieguvusi ekskluzīvas tiesības attiecībā uz konkrēto notikumu, piekļuve jālūdz no šīs raidorganizācijas. Raidorganizācijām, kuras raida visā Eiropā, piemēro tās dalībvalsts atbilstīgos tiesību aktus, kurā notiek konkrētais notikums.

(42)

Šīs prasmes attiecas uz iemaņām, zināšanām un izpratni, kas patērētājiem ir nepieciešamas, lai dotu viņiem iespēju efektīvi izmantot plašsaziņas līdzekļus. Cilvēki, kuri prot izmantot plašsaziņas līdzekļus, spēj izdarīt informētu izvēli; saprast satura un pakalpojumu būtību; spēj izmantot visas iespējas, ko viņiem sniedz jaunās sakaru tehnoloģijas, un spēj sevi un savu ģimeni labāk aizsargāt pret kaitīgu vai aizskarošu materiālu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis un valsts regulēšanas iestādes aktīvi veicinātu plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmju attīstību visās sabiedrības grupās un lai par šīm grupām veiktu regulārus pētījumus un tās novērotu, un lai sniegtu informāciju par savu pieeju satura regulēšanai.

(43)

Nelineārie pakalpojumi atšķiras no lineārajiem pakalpojumiem ar to, kādas ir lietotāja izvēles un kontroles iespējas un kā šie pakalpojumi ietekmē sabiedrību (18). Šāda atšķirība attaisno mazāk stingra regulējuma piemērošanu nelineāriem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas tikai Direktīvas 89/552/EEK 3.c līdz 3.h panta pamatnoteikumi.

(44)

Ņemot vērā audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu īpašo raksturu, jo īpaši šo pakalpojumu ietekmi uz cilvēku uzskatu veidošanas veidu, lietotājiem ir būtiski precīzi zināt, kurš ir atbildīgs par šo pakalpojumu saturu. Tādēļ dalībvalstīm ir svarīgi nodrošināt, lai lietotājiem būtu piekļuve informācijai par to, kādā veidā tiek īstenota redakcionālā atbildība par saturu, un kurš to īsteno . Katrai dalībvalstij ir jāizlemj praktiskie aspekti par to, kā var sasniegt šo mērķi, neskarot nevienu citu Kopienas tiesību aktu attiecīgo noteikumu.

(45)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu minētajā direktīvā paredzētie pasākumi ir stingri ierobežoti uz minimālo, kas nepieciešams, lai sasniegtu iekšējā tirgus pareizas darbības mērķi. Ja ir nepieciešama rīcība Kopienas mērogā un lai nodrošinātu jomu, kura patiešām ir bez iekšējām robežām attiecībā uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ar Direktīvu 89/552/EEK ir jāveicina augsts aizsardzības līmenis attiecībā uz mērķiem vispārējās interesēs, jo īpaši saistībā ar nepilngadīgo, invalīdu tiesību un cilvēka cieņas aizsardzību.

(46)

Likumdevēji, nozare un vecāki turpina uztraukties par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu kaitīgo saturu un pasniegšanas veidu. Šajā sakarā būtu nepieciešams izglītot ne vien bērnus, bet arī viņu vecākus, skolotājus un izglītības darbiniekus, lai visus komunikācijas līdzekļus, jo īpaši audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus, izlabotu vislabākajā veidā neatkarīgi no to izplatīšanas veida. Tādēļ ir jāievieš noteikumi, lai aizsargātu nepilngadīgo fizisko, garīgo un morālo attīstību, kā arī cilvēka cieņu visos audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumos un audiovizuālos komerciālajos paziņojumos, reklāmā, televeikalos, sponsorēšanā, produktu izvietošanā un citā tehniski iespējamā komunikāciju veidā.

(47)

Dalībvalstīm jānodrošina kritiska nostāja pret plašsaziņas līdzekļiem attiecīgajās skolu programmās un tālākizglītības kursos.

(48)

Nepilngadīgo un cilvēku cieņas aizsardzībai veiktie pasākumi ir rūpīgi jāsaskaņo ar vārda brīvības pamattiesībām, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šo pasākumu mērķis tomēr ir nodrošināt atbilstīgu nepilngadīgo un cilvēka cieņas aizsardzības līmeni, jo īpaši attiecībā uz nelineāriem pakalpojumiem, saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. pantu, kas nosaka, ka cilvēka cieņa ir neaizskarama un ka tā ir jārespektē un jāaizsargā, un minētās hartas 24. pantu, kas nosaka, ka bērniem ir tiesības uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un aprūpi un ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses.

(49)

Programmas, kurās demonstrē vārdisku, fizisku vai morālu vardarbību, vai ainas, kuras aizskar cilvēka cieņu vai kurina uz rasu naidu vai jebkuru citu diskriminācijas veidu, var atstāt graujošu iespaidu uz nepilngadīgajiem, neaizsargātām cilvēku grupām un invalīdiem, tostarp, garīgiem invalīdiem, kā arī viņus psihiski vai psiholoģiski satriekt. Tā kā viens no šīs direktīvas mērķiem ir aizsargāt šādas personas vispār, dalībvalstīm stingri iesaka plašsaziņas līdzekļiem atgādināt par šo primāro vajadzību, kā arī tiem prasīt, lai pirms attiecīgu programmu pārraides tiktu skaidri norādītas to īpatnības.

(50)

Nevienā no minētās direktīvas noteikumiem, kas attiecas uz nepilngadīgo un sabiedriskās kārtības aizsardzību, nav noteikti pieprasīts, lai attiecīgie jautājumi tiktu īstenoti ar audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu iepriekšēju kontroli.

(51)

EK dibināšanas līguma 151. panta 4. punktā noteikts, ka Kopienai savā rīcībā saskaņā ar minētā līguma noteikumiem jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru un valodu daudzveidību, kā arī sekmētu savstarpēju sapratni.

(52)

Iespējams, ka nelineāro audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumi daļēji aizstās lineāros pakalpojumus. Attiecīgi, ja iespējams, tiem jāveicina Eiropas darbu izgatavošana un izplatīšana, tādējādi aktīvi veicinot kultūras daudzveidību. Eiropas darbus varētu atbalstīt, piemēram, nosakot Eiropas darbu obligāto daļu proporcionāli ekonomiskajam rezultātam, obligātu daļu Eiropas darbu ievietojot katalogos “Video pēc pieprasījuma” vai arī pievilcīgi demonstrējot Eiropas darbus elektronisko programmu ceļvežos. Būs svarīgi regulāri pārbaudīt, kā audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumos piemēro noteikumus attiecībā uz Eiropas darbu veicināšanu. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 89/552/EEK 3.f panta 3. punktā minētajiem ziņojumiem dalībvalstīm īpaši jāņem vērā šādu pakalpojumu sniedzēju finansiālais ieguldījums Eiropas darbu izgatavošanā un tiesību iegūšanā; Eiropas darbu daļa audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu katalogā, kā arī tas, kā lietotāji faktiski izmanto šādu pakalpojumu sniedzēju piedāvātos Eiropas darbus. Šajos ziņojumos attiecīgi vērā jāņem arī neatkarīgo producentu darbi.

(53)

Personas, kas vienīgi apkopo vai pārraida audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus vai piedāvā pārdošanai šādu pakalpojumu paketes, kuru redakcija nav to kompetencē, nevar uzskatīt par šo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi šī direktīva neattiecas uz vienīgi tāda satura piedāvājumu apkopošanu, pārraidīšanu vai tālākpārdošanu, par kuru redakciju tie nav atbildīgi.

(54)

Īstenojot Direktīvas 89/552/EEK 4. panta noteikumus, dalībvalstīm ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai mudinātu raidorganizācijas iekļaut atbilstošu daļu Eiropas kopražojuma darbus vai Eiropas darbus, kuru izcelsme nav vietēja.

(55)

Plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem ir savā programmā jāiekļauj arī neatkarīgu producentu darbi, ievērojot tiesības, kas rodas no šādu darbu atkārtotas demonstrēšanas, un ražotāja tiesības saņemt godīgu atlīdzību.

(56)

Ir svarīgi nodrošināt, ka kinematogrāfijas darbi tiek pārraidīti laikos, kas ir saskaņoti starp tiesību subjektiem un audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu sniedzējiem.

(57)

Nelineāro pakalpojumu pieejamība palielina patērētāju izvēli. Tādēļ dalībvalstīm savās skolu programmās un tālākizglītības kursos jānodrošina pietiekama izglītība plašsaziņas līdzekļu kritiskā izmantošanā, lai nebūtu vajadzīgi sīki izstrādāti noteikumi par audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem. Audiovizuālu komerciālo paziņojumu detalizēti noteikumi attiecībā uz nelineāriem pakalpojumiem tādējādi nav ne attaisnojami, ne arī nozīmīgi no tehniskā viedokļa. Vienlaikus visos audiovizuālajos komerciālajos paziņojumos būtu jāņem vērā ne tikai identifikācijas noteikumi, bet arī kvalitatīvie pamatnoteikumi, lai sasniegtu skaidrus sabiedriskos un politikas mērķus.

(58)

Tiesības uz atbildi ir tāds juridiskās aizstāvības veids, kas īpaši piemērots tiešsaistes videi, jo ir iespēja nekavējoties labot apstrīdēto informāciju. Tomēr tiesības jāizmanto attiecīgā termiņā pēc pieprasījuma saņemšanas noteiktā laikā un veidā, kas saskaņā ar īpašo programmu, uz kuru attiecas pieprasījums, liekas piemērots. Atbildei ir jābūt tikpat nozīmīgai, cik apstrīdētajai informācijai, lai sasniegtu to pašu lietotāju loku ar tādu pašu iedarbību.

(59)

Kā atzinusi Komisija savā skaidrojošajā paziņojumā par atsevišķiem reklāmas noteikumu aspektiem direktīvā par televīziju bez robežām (19), jaunu reklāmas tehnoloģiju attīstība un jauninājumi tirgdarbībā ir radījuši jaunas efektīvas iespējas komerciāliem paziņojumiem tradicionālajos raidījumu veidošanas un apraides pakalpojumos, potenciāli veicinot labāku konkurenci līdzvērtīgos apstākļos ar novatoriskiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma. Šis skaidrojošais paziņojums paliek spēkā attiecībā uz Direktīvas 89/552/EEK noteikumiem, kurus neskar direktīva, ar kuru tiek izdarīti grozījumi.

(60)

Komerciālā un tehnoloģiju attīstība sniedz lietotājiem lielāku izvēli un atbildību, izmantojot audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus. Lai saglabātu atbilstību vispārējo interešu mērķiem, regulējumā ir jāpieļauj noteikta elastības pakāpe attiecībā uz lineāriem audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem: atdalīšanas princips ir jāierobežo uz reklāmu un televeikalu, produktu izvietošana ir jāatļauj noteiktos apstākļos gadījumos, kas minēti atļauto sarakstā, un ir jāatceļ daži kvantitatīvi ierobežojumi. Tomēr, ja produkti tiek izvietoti aplinkus, to izvietošana ir jāaizliedz. Atbilstības princips nedrīkst aizkavēt jaunu reklāmas tehniku izmantošanu.

(61)

Ir nepieciešams nodrošināt, lai šī direktīva ir saskaņota ar esošajām Kopienu tiesībām. Attiecīgi kolīziju gadījumā starp šīs direktīvas noteikumiem un cita Kopienas normatīva akta noteikumiem, kas attiecas uz īpašiem aspektiem attiecībā uz piekļuvi audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem vai darbību īstenošanu šo pakalpojumu jomā, šīs direktīvas noteikumiem jābūt noteicošiem. Rezultātā šī direktīva papildina Kopienas tiesību aktu kopumu. Tādējādi, neatkarīgi no praktiskām darbībām, uz kurām attiecas šī direktīva, Direktīvu 2005/29/EK (20) piemēro attiecībā uz tādu negodīgu komercpraksi kā maldināšana un agresīva prakse, kas rodas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumos. Turklāt, tā kā Direktīva 2003/33/EK (21), ar kuru aizliedz cigarešu un citu tabakas izstrādājumu reklāmu un sponsorēšanu drukātajos plašsaziņas līdzekļos, informācijas sabiedrības pakalpojumos un radio apraidē, neskar Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, ņemot vērā audiovizuālo informācijas pakalpojumu raksturīgās īpašības, jāsaglabā saistība starp Direktīvu 2003/33/EK un Direktīvu 89/552/EEK pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Direktīvas 2001/83/EK (22) 88. panta 1. punkts, ar kuru iedzīvotājiem aizliedz reklamēt noteiktas zāles, neskar Direktīvas 89/552/EEK 14. pantu, kā norādīts minētā panta 5. punktā. Jāsaglabā saistība starp Direktīvu 2001/83/EK un Direktīvu 89/552/EEK pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Turklāt šī direktīva neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas (23).

(62)

Ņemot vērā to, ka arvien palielinās jaunu tehnoloģiju, tostarp personīgo videomagnetofonu, lietošana un pieaug kanālu izvēle, vairs nav attaisnojams detalizēts regulējums attiecībā uz reklāmas klipa ievietošanu nolūkā aizsargāt skatītājus. Ar šo direktīvu raidorganizācijām tiek dota rīcības elastība attiecībā uz reklāmas ievietošanu, ja tas pārmērīgi neietekmē raidījumu viengabalainību.

(63)

Direktīva ir paredzēta, lai nodrošinātu Eiropas televīzijas tradīciju īpašo raksturu. Ņemot vērā dabiskās pauzes un raidījuma ilgumu un raksturu, reklāmas un televeikala klipus drīkst iestarpināt raidījumos tā, lai neiznīcinātu raidījuma vienotību un vērtību un neierobežotu autortiesību īpašnieku tiesības.

(64)

Ikdienas reklāmas daudzuma ierobežojums bija galvenokārt teorētisks. Svarīgāks ir stundu ierobežojums, jo tas attiecināms arī uz visizdevīgākajiem raidlaikiem. Tādēļ ir jāatceļ dienas ierobežojums, saglabājot stundu ierobežojumu attiecībā uz reklāmas un televeikala klipiem. Arī kvantitatīvie laika ierobežojumi, kas atļauti televeikalam vai reklāmas kanāliem, vairs nav attaisnojami, ņemot vērā lietotāja pieaugošās izvēles iespējas. Tomēr reklāmas ierobežojumu 20 % stundā turpina piemērot, izņemot laikietilpīgākus reklāmas veidus, piemēram, noieta veicināšana ar televīzijas starpniecību un televeikals, kam nepieciešams ilgāks laiks, ņemot vērā to raksturīgās īpašības un pasniegšanas metodi (24).

(65)

Aplinku reklāma ir ar šo direktīvu aizliegta prakse, jo tā negatīvi ietekmē patērētājus. Aplinku reklāmas aizliegums neattiecas uz likumīgu produktu izvietošanu saskaņā ar šo direktīvu.

(66)

Produktu izvietošana reāli tiek izmantota kinematogrāfijas darbos un televīzijas audiovizuālajos darbos, bet dalībvalstis šo praksi regulē atšķirīgi. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un tādējādi palielinātu Eiropas informācijas nesēju nozares konkurētspēju, ir jāpielāgo noteikumi attiecībā uz produktu izvietošanu. Ir lietderīgi sagatavot skaidru sarakstu, ar ko ļauj izvietot produktus tāda veida saturā, kura svarīgākā funkcija nav viedokļa ietekmēšana, un tādos gadījumos, kad netiek sniegta nekāda vai arī tiek sniegta niecīga atlīdzība. Produktu izvietošanas definīcija attiecas uz jebkuru audiovizuāla komerciālā paziņojuma veidu, kurā iekļauta atsauce uz produktu, pakalpojumu vai produkta preču zīmi, parādot to raidījumā, parasti par samaksu vai citādu atlīdzību. Tajā var ietilpt tādu pakalpojumu vai priekšmetu piedāvāšana klientam, kuriem ir naudas vērtība un kuru iegādei saņēmējam būtu jāizmanto savi finanšu, personīgie vai materiālie līdzekļi. Uz produkta izvietošanu attiecināmi tie paši kvalitātes noteikumi un ierobežojumi, kas piemērojami attiecībā uz reklāmu. Turklāt tai jāatbilst īpašām prasībām. Tā nedrīkst apdraudēt plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēja redakcionālo atbildību un neatkarību. It īpaši veids, kādā produktu iekļauj raidījumā, nedrīkst radīt iespaidu, ka šo produktu atbalsta minētais raidījums vai tā vadītāji. Turklāt produktu nedrīkst pārmērīgi izcelt, kas nozīmē tādu izcelšanu, kas nav attaisnojama ar raidījuma redakcionālajām prasībām vai nepieciešamību piešķirt ticamību. Pārmērīga izcelšana var nozīmēt arī attiecīgo preču zīmju, preču vai pakalpojumu atkārtotu rādīšanu vai arī veidu, kādā tos izceļ. Vērā jāņem arī tā raidījuma saturs, kurā tos izvieto.

(67)

“Atbalsts raidījumu veidošanai” tādu ir preču vai pakalpojumu pieminēšana vai attēlošana, kuri redakcionālu apsvērumu dēļ ievietotas bez samaksas vai tamlīdzīgas atlīdzības. Lai panāktu atbalsta raidījumu veidošanai nošķiršanu no produktu izvietošanas šīs direktīvas izpratnē, ir jāprecizē tiesiskais regulējums pieļaujamā raidījumu veidošanas atbalsta izmantošanai visu raidījumu formātos.

(68)

Runa ir par produktu “pārmērīgu izcelšanu”, ja atkārtots attiecīgas preču zīmes, preces vai pakalpojuma parādīšanas veids ir tāds, kas šādus produktus pārmērīgi attēlo saistībā ar atbalstu raidījumu veidošanai vai produktu izvietošanu, ņemot vērā to raidījumu saturu, kuros šos produktus demonstrē.

(69)

Regulatoriem jābūt neatkarīgiem no valstu valdībām, kā arī no audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem, lai varētu veikt savu darbu taisnīgi un pārredzami un lai veicinātu plurālismu. Ir vajadzīga cieša kompetento valsts iestāžu un Komisijas sadarbība, lai nodrošinātu pareizu šīs direktīvas piemērošanu. Īpaši svarīga ir arī sadarbība starp dalībvalstīm un starp dalībvalstu regulatoriem saistībā ar ietekmi, ko raidorganizācijas, kuras ir dibinātas vienā dalībvalstī, varētu radīt citā dalībvalstī. Attiecībā uz gadījumiem, kad valsts likumos ir paredzēta atļauju piešķiršanas kārtība un ja ir iesaistīta vairāk kā viena dalībvalsts, ir vēlams, lai attiecīgās iestādes savā starpā sazinātos, pirms izsniedz šādas atļaujas. Šai sadarbībai ir jāattiecas uz visām jomām, kuras koordinē ar Direktīvu 89/552/EEK, un jo īpaši ar tās 2., 2.a un 3. pantu.

(70)

Kultūras daudzveidība, vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir daži svarīgi Eiropas audiovizuālās nozares aspekti, un tie tāpēc ir obligāti priekšnosacījumi demokrātijai un daudzveidībai.

(71)

Tiesības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gados veciem cilvēkiem un nepilsoņiem ar citu dzimto valodu piedalīties un integrēties Kopienas sociālajā un kultūras dzīvē atbilstīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 25. un 26. pantam ir nedalāmi saistītas ar pieejamu audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu izmantošanu. Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pieejamība ietver, bet ne tikai, žestu valodu, subtitrus, akustiskus attēlu aprakstus un viegli saprotamu izvēlnes vadību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 89/552/EEK groza šādi.

(1)

Nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/…/EK par dažu tādu noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos saistībā ar audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu nodrošināšanu (Audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu direktīva)”

(2)

Ar šādu tekstu aizstāj 1. pantu:

“1. pants

Šajā direktīvā:

(a)

“audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojums” ir pakalpojums atbilstoši Līguma 49. un 50. pantam, ko sniedz plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar tā redakcionālo atbildību , kura galvenais nolūks ir nodrošināt ar programmām, ko veido kustīgi attēli ar skaņu vai bez tās, lai informētu, izklaidētu vai izglītotu auditoriju, izmantojot elektronisko komunikāciju tīklus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK 2. panta a) punkta nozīmē un/vai audiovizuālus komerciālos paziņojumus. Šajā definīcijā nav iekļauti pakalpojumi, kuru audiovizuālais saturs ir saistīts vienīgi ar pakalpojumu un nevis ar tā galveno mērķi, tostarp drukātā un elektroniskā prese.

(b)

plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir redakcionāla atbildība par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma audiovizuālā satura izvēli un kura nosaka veidu, kādā tas tiek organizēts. Šī definīcija neattiecas un fiziskām un juridiskām personām, kas vienīgi pārraida saturu, par kuru redakcionālā atbildība ir kādas trešās puses kompetencē;

(c)

“televīzijas apraide” vai “lineārs pakalpojums” ir audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojums, kurā hronoloģiskā secībā programmas tiek pārraidītas uz lietotāja ierīci, kuru skaits nav noteikts, tādā laikā, kādu izlēmis plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar raidījumu programmu;

(d)

“raidorganizācija” ir lineāru audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu sniedzējs;

(e)

“pakalpojums pēc pieprasījuma” vai “nelineārs pakalpojums” ir audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojums, kas sastāv no audiovizuāla satura piedāvājuma, kuru plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma sniedzējs redakcionāli izstrādā vai sastāda, un kurā lietotājs individuāli pieprasa atsevišķu raidījumu no piedāvātā satura viņa izvēlētā laikā, vai arī tāds pakalpojums, uz kuru neattiecas (c) apakšpunktā sniegtā lineāra pakalpojuma definīcija;

(f)

“audiovizuāls komerciālais paziņojums” ir kustīgi attēli ar skaņu vai bez tās, kas tiek pārraidīti kā daļa no audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem vai tādos gadījumos kā specializētie televeikalu kanāli, kā audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi, kuru mērķis ir tieši vai netieši veicināt fiziskas vai juridiskas vienības, kas veic saimniecisko darbību, preces, pakalpojumus vai tēlu;

(g)

“televīzijas reklāma” ir jebkura paziņojuma pārraidīšana par samaksu vai citādu atlīdzību vai valsts vai privāta uzņēmuma raidījums pašreklāmas nolūkā saistībā ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, arodu vai nodarbošanos, lai veicinātu preču vai pakalpojumu piedāvājumu, ieskaitot nekustamā īpašuma, tiesību un saistību piedāvājumu par samaksu;

(h)

“aplinku reklāma” ir preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja preču, pakalpojumu, nosaukuma, preču zīmes vai nodarbošanās atveidojums vārdos vai attēlos raidījumos, ja plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs šādu atveidojumu domājis reklāmas nolūkiem un tas varētu maldināt auditoriju savas būtības dēļ. Šāds atveidojums uzskatāms par apzinātu jo īpaši tad, ja tas ir par samaksu vai citādu atlīdzību;

(i)

“produkta integrēšana” un “tematiska izvietošana” ir jebkura uzņēmuma iejaukšanās filmas vai romāna ekranizējuma gaitā, mēģinot jo īpaši reklamēt kādu produktu, pakalpojumu vai zīmolu;

(j)

“sponsorēšana” ir jebkāds ieguldījums audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu tiešā vai netiešā finansēšanā sava nosaukuma, preču zīmes, tēla, darbības vai ražojumu popularizēšanai, ko izdara valsts vai privāts uzņēmums, vai fiziska persona , kas nepiedalās audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniegšanā vai audiovizuālu darbu izgatavošanā;

(k)

“noieta veicināšana ar televīzijas starpniecību” ir reklāmas veids, kurā rāda vai arī mutiski vai vizuāli apraksta preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja preces vai pakalpojumus, šo reklāmu pārraidot kā raidījuma daļu, lai par samaksu veicinātu rādīto vai aprakstīto preču vai pakalpojumu piedāvājumu;

(l)

“televeikals” ir tiešs piedāvājums, pārraidīts par atlīdzību auditorijai nolūkā piedāvāt preces vai pakalpojumus, tostarp nekustamo īpašumu, tiesības un pienākumus;

(m)

“produktu izvietošana” ir jebkurš audiovizuāla komerciālā paziņojuma veids, kurā iekļauta atsauce uz produktu, pakalpojumu vai produkta preču zīmi, demonstrējot to audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumos, par samaksu vai bez tās , vai citādu atlīdzību informācijas nesēju pakalpojumu sniedzējam. Šī definīcija tomēr neietver paziņojumus, kuri izriet no neatkarīgiem redakcijas lēmumiem diskrēti izmantot šos produktus gadījumos, kad tie ir organiska raidījuma sastāvdaļa un palīdz to izveidot, piemēram, raidījuma laikā piešķiramās balvas, tirdzniecības veicināšanas zīmolpreces, gadījuma rakstura priekšmetus un aksesuārus;

(n)

“atbalsts raidījumu veidošanai” ir preces vai pakalpojumi, par kuriem nav jāmaksā vai citādi jāatlīdzina un kurus izmanto redakcionālu apsvērumu dēļ;

(o)

“raidījums” ir plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma sniedzēja redakcijā izveidota vai apkopota atsevišķa vienība, kas satur kustīgus attēlus ar skaņu vai bez tās un kura ir paredzēta noteiktā raidlaikā vai sarakstā;

(p)

“kopregulējums” ir regulējuma veids, kas balstās uz valsts iestāžu un pašpārvaldes organizāciju sadarbību;

(q)

“redakcionālā atbildība” ir atbildība par plašai sabiedrībai paredzētas raidījumu programmas profesionālu izveidi vai raidījumu profesionālu apkopošanu, lai plašsaziņas līdzekļa saturu pārraidītu noteiktā laikā vai arī ļautu to pasūtīt no izvēles saraksta.”

(3)

Direktīvas 2. pantu groza šādi.

(a)

Minētā panta 1. punktā izteicienu “televīzijas raidorganizāciju raidītie raidījumi” aizstāj ar izteicienu “plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma sniedzēju raidītie audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi” un vārdu “raidījumiem” aizstāj ar izteicienu “audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem”;

(b)

Minētā panta 2. punktā vārdu “raidorganizācijas” aizstāj ar izteicienu “plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji”;

(c)

Minētā panta 3. punktā vārdu “raidorganizācija” aizstāj ar izteicienu “plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs”; izteicienu “redakcionālas dabas lēmumus par programmu plāniem” aizstāj ar izteicienu “redakcionālas dabas lēmumus par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu”; izteicienu “televīzijas raidījuma veidošanā [sagatavošanā]” aizstāj ar izteicienu “audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma veidošanā” un izteicienu “kurā tā pirmo reizi sākusi raidīt” aizstāj ar izteicienu “kurā tā pirmo reizi uzsāka savu darbību”, izteicienu “lēmumus par programmu plāniem” aizstāj ar “lēmumus par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu”;

(d)

Minētā panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji, kam nav piemērojami 3. punktā minētie noteikumi, atrodas dalībvalsts jurisdikcijā šādos gadījumos:

(a)

tie izmanto satelīta augšupejošo saiti, kas atrodas šajā dalībvalstī;

(b)

lai gan tie neizmanto satelīta augšupejošo saiti, kas atrodas kādā dalībvalstī, tie izmanto satelīta jaudu, kura pieder šai dalībvalstij.”

(e)

Minētā panta 5. punktā vārdu “raidorganizācija” aizstāj ar izteicienu “plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs” un “52. panta” aizstāj ar “43. panta”.

(f)

Minētā panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Šī direktīva nav piemērojama audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ko ar standarta patērētāju ierīci tieši vai netieši neuztver auditorija vienā vai vairākās dalībvalstīs.

(4)

Direktīvas 2.a pantu aizstāj ar šo:

“2.a pants

1.   Dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un neierobežo audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu retranslāciju savā teritorijā no citām dalībvalstīm to apsvērumu dēļ, kas attiecas uz jomu, kuru koordinē šī direktīva.

2.     Dalībvalstis var uz laiku pieļaut atkāpi no 1. punkta, ja izpildās šādi nosacījumi:

a)

no citas dalībvalsts raidīts audiovizuāls plašsaziņas līdzekļu pakalpojums nepārprotami, nopietni un būtiski pārkāpj 3.d vai 3.e pantu un/vai 22. panta 1. vai 2. punktu;

b)

iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs vismaz divreiz jau ir pārkāpis a) apakšpunkta noteikumu (-us);

c)

attiecīgā dalībvalsts rakstiski ir paziņojusi plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējam, dalībvalstij, kurā tas ir dibināts, un Komisijai par iespējamiem pārkāpumiem un par tās nodomu atbilstīgi rīkoties, ja šādi pārkāpumi atkārtotos;

d)

apspriešanās ar dalībvalsti, kurā attiecīgais plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs ir dibināts, un Komisiju 15 dienu laikā no c) apakšpunktā minētā paziņojuma iesniegšanas nav noslēgusies ar izlīgumu, un iespējamais pārkāpums atkārtojas.

3.     Attiecībā uz pakalpojumiem pēc pieprasījuma steidzamos gadījumos dalībvalsts var uz laiku veikt pasākumus, lai atkāptos no 1. punkta, neievērojot nosacījumus, kas izklāstīti 2. punkta (b), (c) un (d) apakšpunktā. Šādā gadījumā par pasākumiem pēc iespējas drīzāk paziņo Komisijai un dalībvalstij, kurā plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs ir dibināts, norādot iemeslu, kādēļ dalībvalsts uzskata, ka gadījums ir steidzams.

4.     Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma par dalībvalsts veiktajiem pasākumiem Komisija izlemj, vai šie pasākumi atbilst Kopienas tiesību aktiem. Ja tā izlemj, ka neatbilst, dalībvalstij prasa steidzami izbeigt attiecīgos pasākumus.

5.     Šā panta 2. punkts neierobežo nevienu procedūru, tiesiskās aizsardzības līdzekli vai sankciju par attiecīgajiem pārkāpumiem dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir attiecīgais plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs.”

(5)

3. pantu aizstāj ar šo:

“3. pants

1.   Dalībvalstis patur tiesības pieprasīt, lai to jurisdikcijā esošie plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji ievērotu sīkāk izstrādātus vai stingrākus noteikumus jomās, uz kurām attiecas šī direktīva ar nosacījumu, ka šie noteikumi ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un nekropļo konkurenci.

2.     Gadījumos, kad:

(a)

dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu ir izmantojusi savas brīvas izvēles iespējas pieņemt sīkāk izstrādātus vai stingrākus noteikumus, un

(b)

šādi noteikumi ir attaisnojami sabiedriskās kārtības iemeslu dēļ, tostarp saistībā ar nepilngadīgo personu, sabiedriskās drošības, sabiedrības veselības vai kultūras daudzveidības aizsardzību, un

(c)

dalībvalsts uzskata, ka citas dalībvalsts jurisdikcijā esošs plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs izmanto šo direktīvu ļaunprātīgā vai krāpnieciskā veidā, lai apietu šādus noteikumus,

tā var sazināties ar jurisdikcijas dalībvalsti, lai panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu problēmām, kas radušās. Saņemot pamatotu lūgumu no attiecīgās dalībvalsts, jurisdikcijas dalībvalsts lūdz plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju ievērot konkrētos noteikumus. Jurisdikcijas dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas informē attiecīgo dalībvalsti par iegūtajiem rezultātiem.

3.     Ja pirmā dalībvalsts uzskata:

(a)

ka rezultāti, kas sasniegti, piemērojot 1.a punktu, nav apmierinoši, un

(b)

ka attiecīgais plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs ir nodibināts jurisdikcijas dalībvalstī tikai, lai izvairītos no stingrākiem noteikumiem šīs direktīvas koordinētajās jomās, kurus tam piemērotu, ja minētais pakalpojumu sniedzējs būtu nodibināts pirmajā dalībvalstī,

tā var pieņemt atbilstīgus pasākumus pret attiecīgo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpniecisku darbību.

Šādi pasākumi ir objektīvi nepieciešami, tos piemēro nediskriminējošā veidā, tie ir piemēroti noteikto mērķu sasniegšanai un paredz tikai to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šos mērķus.

4.     Dalībvalsts veic pasākumus atbilstīgi 3. punktam tikai tad, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

(a)

tā ir paziņojusi Komisijai un tai dalībvalstij, kurā ir dibināts plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs, par savu nodomu veikt šādus pasākumus, vienlaikus sniedzot pamatojumu iemesliem, uz kā balstās tās izvērtējums, un

(b)

Komisija nolemj, ka šie pasākumi atbilst Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši ka iemesli, kāpēc attiecīgā dalībvalsts ierosina veikt pasākumus saskaņā ar 2 un 3. punktu, ir pietiekami pamatoti.

5.     Komisija pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi paziņojumu atbilstīgi 4. punkta a) apakšpunktam. Ja Komisija nolemj, ka pasākumi neatbilst ar Kopienas tiesību aktiem, attiecīgā dalībvalsts atturas no ierosināto pasākumu veikšanas.

6.   Dalībvalstis savā tiesību sistēmā ar atbilstīgiem līdzekļiem nodrošina, lai to jurisdikcijā esošie informācijas nesēju pakalpojumu sniedzēji efektīvi izpildītu šīs direktīvas noteikumus.

7.   Dalībvalstis valsts līmenī veicina pašregulēšanas un/vai kopregulēšanas režīmus šīs direktīvas koordinētajās jomās. Šos režīmus plaši atzīst galvenās ieinteresētās personas attiecīgajā dalībvalstī , un šie režīmi nodrošina efektīvu ieviešanu.

8.     Ja šīs direktīvas noteikumi ir pretrunā cita Kopienas normatīva akta noteikumam, kas attiecas uz aspektiem par pieeju darbībai, kura ir saistīta ar audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, vai šādu darbību īstenošanu, šīs direktīvas noteikumiem jābūt noteicošiem.

9.     Dalībvalstis ar atbilstīgiem līdzekļiem veicina patērētāju prasmes lietot plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus.”

(6)

Iekļauj šādu 3.b līdz 3.h pantu:

“3.b pants

1.    Saskaņā ar īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā noteikto principu, kas paredz brīvu piekļuvi informācijai, un neskarot esošās līgumiskās vienošanās starp raidorganizācijām, un neierobežojot ekskluzīvās tiesības, visas dalībvalstis nodrošina, ka īsu ziņu reportāžu, tostarp tādu, kas paredzētas pārraidīšanai visā Eiropā, nolūkā citās dalībvalstīs dibinātas raidorganizācijas ir tiesīgas godīgā, saprātīgā un nediskriminējošā veidā piekļūt sabiedrību ļoti interesējošiem pasākumiem, kurus pārraida to jurisdikcijā esoša raidorganizācija. Raidorganizācijai, kas nodrošina šādu piekļuvi, ir tiesības saņemt atbilstošu kompensāciju saistībā ar attiecīgajām tehniskajām izmaksām.

2.   Raidorganizācijas var brīvi izvēlēties īsus izvilkumus no ziņu reportāžām, izmantojot raidorganizācijas pārraidīto signālu un norādot vismaz ziņu avotu. Šādus izvilkumus izmanto tikai vispārīgo ziņu raidījumiem.

3.     Šā panta noteikumus piemēro, neskarot atsevišķu raidorganizāciju pienākumu ievērot tiesību aktus par autortiesībām, tostarp Direktīvu 2001/29/EK (25) un/vai 1961. gada 26. oktobrī Romā pieņemto “Starptautisko konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību” un sekojoši pārskatīto un grozīto 1886. gada 9. septembra Bernes konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību.

4.     Dalībvalstis nodrošina, ka ir definēti noteikumi un nosacījumi par šādu īsu izvilkumu izmantojumu, jo īpaši attiecībā uz izvilkumu maksimālo garumu, termiņiem to translācijai un prasībām par pārraidītājas raidorganizācijas identifikāciju.

5.     Saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesībām raidorganizācijas pārraidīšanas nolūkā var pašas iegūt piekļuvi attiecīgajam notikumam.

3.c pants

Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošie audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu sniedzēji ļauj pakalpojuma saņēmējiem vienkārši, tieši un pastāvīgi piekļūt vismaz šādai informācijai:

(a)

informācijas nesēju pakalpojumu sniedzēja nosaukums,

(b)

ģeogrāfiskā adrese, kurā dibināts informācijas nesēju pakalpojumu sniedzējs,

(c)

informācijas nesēju pakalpojumu sniedzēja dati, tostarp tā elektroniskā pasta adrese vai tīmekļa vietne, kas ļauj sazināties ar to ātri, tieši un efektīvi,

(d)

attiecīgos gadījumos — attiecīgā pārvaldes vai uzraudzības iestāde.

3.d pants

1.    Dalībvalstis ar atbilstīgiem pasākumiem nodrošina , ka to jurisdikcijā esošie audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi netiek izplatīti veidā, kas nopietni var ietekmēt nepilngadīgo fizisko, garīgo vai morālo attīstību. Jo īpaši šis pants attiecas uz raidījumiem, kas satur pornogrāfiju un nepamatotu vardarbību. Komisijas un dalībvalstu uzdevums ir iedrošināt plašsaziņas līdzekļu nozares attiecīgos pārstāvjus, lai veicinātu Kopienas identifikācijas, izvērtēšanas un filtrēšanas sistēmas izveidi nepilngadīgo aizsardzībai. Dalībvalstīm jāveicina pasākumi, kas vecākiem un citiem aprūpētājiem ļautu labāk kontrolēt raidījumus, kuri satur nepamatotu vardarbību un pornogrāfiju.

2.     Dalībvalstis nodrošina, lai audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji, kas atrodas to jurisdikcijā, nodrošina sistēmas, kuras paredzētas nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai morālajai attīstībai kaitīga satura filtrēšanai, un informē lietotājus par šīm sistēmām.

3.     Komisija un dalībvalstis mudina audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējus, regulatorus un visas iesaistītās puses izpētīt, vai juridiski un tehniski ir iespējams izstrādāt saskaņotu sistēmu satura simboliskai marķēšanai, kas veicinātu labāku filtrēšanu un klasificēšanu satura radīšanas vietā neatkarīgi no pārraides platformas, lai varētu labāk aizsargāt nepilngadīgos.

4.     Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošie audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji nekādā gadījumā nepārraida bērnu pornogrāfiju, un par šī aizlieguma neievērošanu draud administratīvs sods un/vai kriminālsods.

5.     Dalībvalstis prasa to jurisdikcijā esošajiem audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem veicināt informēšanas kampaņas, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un nepilngadīgajiem, ja iespējams, sadarbībā ar šajā jomā iesaistītajām sabiedriskajām un privātajām apvienībām un uzņēmumiem.

3.e pants

Dalībvalstis ar atbilstīgiem līdzekļiem nodrošina, ka to jurisdikcijā esošie audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi un audiovizuālie komerciālie paziņojumi nesatur kūdīšanu uz naidu dzimuma, rases , etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ vai arī citādā veidā neaizskar cilvēka cieņu.

3.f pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošie plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji, ja tas ir iespējams, ar atbilstīgiem līdzekļiem un ņemot vērā konkurenci dažādos izplatīšanas veidus, veicina Eiropas darbu attīstību, izgatavošanu un piekļuvi tiem 6. panta izpratnē. Attiecībā uz nelineārajiem audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem Eiropas darbus varētu atbalstīt un veicināt, nosakot Eiropas darbu obligāto daļu proporcionāli ekonomiskajam rezultātam, obligātu daļu Eiropas darbu, tostarp tādu Eiropas darbu, kurus ir sagatavojuši no raidorganizācijām neatkarīgi producenti, ievietojot katalogos “Video pēc pieprasījuma”, vai arī pievilcīgi demonstrējot Eiropas darbus vai šādu neatkarīgo producentu darbus elektronisko programmu ceļvežos.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošie informācijas nesēju pakalpojumu sniedzēji nepārraida kinematogrāfijas darbus ārpus laika, kas saskaņots ar tiesību subjektiem.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai ne vēlāk kā ceturtā gada beigās pēc šīs direktīvas pieņemšanas un pēc tam ik pēc trīs gadiem par 1. punktā noteiktā pasākuma īstenošanu.

4.   Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un neatkarīgu pētījumu, reizi trijos gados paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 1. punkta piemērošanu, ņemot vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību un kultūras daudzveidības mērķi.

3.g pants

Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošo pakalpojumu sniedzēju nodrošinātie audiovizuālie komerciālie paziņojumi atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajiem principiem un jo īpaši šādām prasībām:

(a)

audiovizuāli komerciālie paziņojumi ir skaidri atzīstami par tādiem un tiem ir jābūt atšķiramiem no autoru veidota satura; Neierobežojot jaunu reklāmas tehniku lietojumu, televīzijas reklāma un televeikals, kā arī reklamējoši paziņojumi ir jānošķir no citām raidījumu programmas daļām ar optiskiem un/vai akustiskiem, un/vai telpiskiem līdzekļiem. Aplinku audiovizuāli komerciālie paziņojumi ir aizliegti;

(b)

saistībā ar audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem attiecīgā raidījuma pārraides laikā ir jāievēro raidījuma vienotība un dabiskās pauzes;

(c)

audiovizuālos komerciālajos paziņojumos neizmanto metodes, kas iedarbojas uz zemapziņu; attiecīgi reklāmu, kā arī to raidījumu vai ainu, kurus pārraida pirms vai pēc attiecīgā raidījuma, skaņas līmenis nepārsniedz pārējo raidījumu programmas daļu vidējo skaņas līmeni. Šis pienākums ir vienlīdz reklāmdevēju, kā arī raidorganizāciju kompetencē, un raidorganizācijām jānodrošina, ka reklāmdevēji, piedāvājot reklāmas materiālu, šo pienākumu ievēro;

(d)

audiovizuāliem komerciālajiem paziņojumiem jāatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajiem principiem, un jo īpaši tie nedrīkst:

(i)

aizskart cilvēka cieņu;

(ii)

būt aizskaroši sakarā ar diskriminēšanu pēc rases, dzimuma vai valstspiederības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas;

(iii)

pārkāpt bērnu tiesības, kas noteiktas ANO Konvencijā par bērna tiesībām;

(iv)

mudināt uz rīcību, kas apdraud veselību vai drošību;

(v)

mudināt uz rīcību, kas ievērojami apdraud vides aizsardzību.

(e)

jebkuri cigarešu un citu tabakas izstrādājumu audiovizuālu komerciālo paziņojumu veidi ir aizliegti;

(f)

jebkura veida audiovizuālos komerciālos paziņojumos un televeikalos ir aizliegta pornogrāfija, tostarp atveidojumi, kuros kūda uz naidu dzimuma dēļ;

(g)

audiovizuāli komerciālie paziņojumi attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem nav attiecināmi uz nepilngadīgajiem un neveicina šādu dzērienu pārmērīgu lietošanu;

(h)

audiovizuāli komerciālie paziņojumi medikamentiem un ārstniecībai, kas dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs, pieejama tikai ar ārsta recepti, ir aizliegti;

(i)

audiovizuāli komerciālie paziņojumi nedrīkst radīt morālu vai fizisku kaitējumu nepilngadīgajiem. Tādēļ ar šādiem paziņojumiem tieši nepārliecina nepilngadīgos iegādāties preces vai pakalpojumus, izmantojot viņu pieredzes trūkumu vai lētticību, tieši neiedrošina viņus pārliecināt savus vecākus vai citus iegādāties reklamētās preces vai pakalpojumus, neizmanto nepilngadīgo īpašo uzticēšanos vecākiem, skolotājiem vai citām personām vai neparāda nepilngadīgos bīstamās situācijās;

(j)

dalībvalstīs un Komisija mudina audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējus izstrādāt rīcības kodeksu attiecībā uz bērnu raidījumiem, kas satur vai kas tiek pārtraukti ar neveselīgu un nepiemērotu pārtikas produktu un dzērienu, piemēram, tādu, kas satur pārāk daudz tauku, cukura vai sāls, kā arī alkoholisko dzērienu reklamēšanu, atbalstīšanu vai jebkāda veida pārdošanas veicināšanu.

3.h pants

1.   Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi vai raidījumi, kuri tiek sponsorēti, atbilst šādām prasībām:

(a)

to saturu un televīzijas apraides gadījumā — to grafiku nekādā ziņā nedrīkst ietekmēt, iespaidojot plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma sniedzēja atbildību un redakcionālo neatkarību;

(b)

tie nedrīkst tieši veicināt preču vai pakalpojumu pirkšanu vai nomu, jo īpaši iesakot šīs preces vai pakalpojumus;

(c)

skatītājiem jābūt skaidri informētiem par sponsorēšanas nolīguma eksistenci. Sponsorētās programmas ir skaidri jāidentificē, norādot sponsora nosaukumu, logotipu un/vai citu simbolu, piemēram, atsauci uz produktu(-iem) vai pakalpojumu(-iem) vai tā (to) atšķirības zīmi raidījumiem piemērotā veidā raidījumu sākumā, laikā un/vai beigās.

2.   Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus vai programmas nedrīkst sponsorēt uzņēmumi, kuru pamatnodarbošanās ir cigarešu un citu tabakas izstrādājumu ražošana vai tirdzniecība.

3.   Ja audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus vai raidījumus sponsorē uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar zāļu ražošanu vai tirdzniecību un medicīnisko aprūpi, var reklamēt uzņēmuma nosaukumu vai tēlu, bet nedrīkst reklamēt īpašas zāles vai medicīnisko aprūpi, kas ir pieejama tikai ar ārsta norīkojumu dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs.

4.   Ziņu un aktuālo notikumu raidījumus nedrīkst sponsorēt.

3.i pants

1.     Produktu izvietošana ir aizliegta. Produktus nedrīkst izvietot it īpaši ziņu un aktuālu notikumu raidījumos, bērnu raidījumos, dokumentālās filmās un raidījumos ar padomdevēja raksturu.

Produktu integrācija un tematiskā izvietošana ir aizliegta principā.

2.     Tomēr, ja vien dalībvalstis nelemj citādi, produktu izvietošana ir pieļaujama televīzijai veidotos kinematogrāfijas darbos, filmās un raidījumos ar turpinājumiem, kā arī sporta raidījumos.

Ir atļauts raidījumu veidošanas atbalsts gadījumos, kad netiek veikts maksājums, bet atsevišķas preces vai pakalpojumus nodrošina bez maksas nolūkā tos iekļaut raidījumā.

Raidījumi, kuros ir iekļauta produktu izvietošana vai raidījuma veidošanas atbalsts, atbilst šādām prasībām:

(a)

to saturu un — televīzijas apraides gadījumā — to grafiku nekādā ziņā nedrīkst ietekmēt tā, ka tiek skarta plašsaziņas līdzekļu pakalpojuma sniedzēja atbildība un redakcionālā neatkarība;

(b)

tie nedrīkst tieši veicināt preču vai pakalpojumu pirkšanu vai nomu, jo īpaši, kaut kādā veidā iesakot šīs preces vai pakalpojumus;

(c)

tie nedrīkst pārmērīgi izcelt attiecīgo produktu;

(d)

skatītājiem jābūt skaidri informētiem par produktu izvietošanas esamību. Par raidījumiem, kuros tiek izvietoti produkti, ir pienācīgi jābrīdina raidījuma sākumā un beigās, kā arī raidījuma laikā ik pēc 20 minūtēm, lai izvairītos no jebkādas skatītāja maldināšanas.

Skatītāji atbilstīgi jāinformē par jebkādu produktu atbalsta izmantošanu.

3.     Raidījumos nekādā gadījumā neiekļauj šādus produktus vai raidījuma veidošanas atbalstu:

tabakas izstrādājumus un cigaretes, kā arī neizvieto tādu uzņēmumu produktus, kuru pamatdarbība ir cigarešu un citu tabakas izstrādājumu ražošana vai pārdošana;

specifiskus medicīniskus produktus un medicīnisko aprūpi, kas ir pieejami tikai ar ārsta norīkojumu dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir attiecīgais plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs.

4.     Noteikumus, kas paredzēti 1., 2. un 3. punktā, piemēro tikai tiem raidījumiem, kuri sagatavoti pēc dienas, līdz kurai šai direktīvai ir jāstājas spēkā dalībvalstīs.

3.j pants

1.     Tādu īsu reklāmas veidu kā reklāmas klipu un televeikala klipu īpatsvars vienā stundā nepārsniedz 20 %.

2.     Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz raidorganizācijas paziņojumiem saistībā ar tās programmām un palīgproduktiem, kas tieši cēlušies no šīm programmām un sponsoru paziņojumiem.

3.k pants

1.     Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņu jurisdikcijā esošo audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi pakāpeniski kļūst pilnībā pieejami redzes vai dzirdes invalīdiem.

2.     Ne vēlāk kā no … (*), dalībvalstis ik pa diviem gadiem iesniedz Komisijai valsts ziņojumu par šī panta īstenošanu. Ziņojums ietver jo īpaši statistiskus datus par virzību pieejamības īstenošanā atbilstīgi 1. pantam. Tajā ietver visus šķēršļus, kā arī apraksta pasākumus to pārvarēšanai.

3.l pants

1.     Neierobežojot citus noteikumus, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar civilajām, administratīvajām vai krimināltiesībām, neatkarīgi no valstspiederības jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kuras likumīgajām interesēm ir nodarīts kaitējums, jo īpaši, ja audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumā nepareizi atspoguļota fakta dēļ ir aizskarta tās reputācija un labā slava, ir jābūt tiesībām uz atbildi vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli.

2.     Tiesības uz atbildi vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli ir spēkā attiecībā uz visiem dalībvalsts jurisdikcijā esošajiem audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem.

3.     Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu tiesības uz atbildi vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli un noteiktu procedūru, kā to īstenot. Jo īpaši tās nodrošina pietiekamu laiku un tādu kārtību, kas nodrošina, ka fiziskas vai juridiskas personas, kuras pastāvīgi uzturas vai ir reģistrētas citās dalībvalstīs, var realizēt šīs tiesības vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli.

4.     Pieteikumu tiesību uz atbildi vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli īstenošanai var noraidīt, ja šāda atbilde nav attaisnojama saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem, varētu būt sodāma, ja tā raidorganizācija pakļauta plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju civiltiesiskai atbildībai vai ja tā pārkāptu pieklājības normas.

5.     Dalībvalstis nodrošina, ka strīdus par to, kā realizēt tiesības uz atbildi vai līdzvērtīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli, var izskatīt tiesā.

6.     Tiesības uz atbildi neskar citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami personām, kuru tiesības uz cieņu, godu, labu reputāciju vai privāto dzīvi ir pārkāpis plašsaziņas līdzeklis.”

(*)   Trīs gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas. "

(7)

Direktīvas 5. pantā iekļauj šādu punktu:

“definējot terminu neatkarīgais producents, dalībvalstis pienācīgi ievēro šādus trīs kritērijus:

ražotājfirmas īpašumtiesības un uzņēmējdarbības tiesības; vienam un tam pašam plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējam piegādāto raidījumu skaits un sekundāro tiesību īpašumtiesības.”

(8)

Direktīvas 6. pantu groza šādi:

(a)

Minētā panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šo:

(c)

kopražojuma darbi saskaņā ar nolīgumiem audiovizuālajā nozarē, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm un atbilst šajos nolīgumos minētajiem nosacījumiem.”

(b)

Svītro 3. punktu.

(c)

Minētā panta 4. punkts kļūst par 3. punktu.

(d)

Svītro 5. punktu.

(9)

Svītro 7. pantu.

(10)

10. pantu aizstāj ar šo:

“10. pants

1.   Televīzijas reklāma un televeikals ir skaidri atpazīstams un atšķirams no redakcionālā satura. Neierobežojot jaunu reklāmas tehniku lietojumu, televīzijas reklāma un televeikals ir nošķirts no citām raidījumu programmas daļām ar optiskiem un/vai akustiskiem, un/vai telpiskiem līdzekļiem.

2.   Kā izņēmums saglabājas izolēta reklāma un televeikala klipi, izņemot sporta raidījumus.”

(11)

Ar šādu tekstu aizstāj 11. pantu:

“11. pants

1.   Reklāmas un televeikala klipus drīkst iestarpināt starp raidījumiem. Reklāmas un televeikala klipus var iestarpināt arī raidījumos, neapdraudot to viengabalainību, ņemot vērā attiecīgā raidījuma dabiskos pārtraukumus un neskarot tiesību subjektu tiesības.

2.   Tādu audiovizuālu darbu kā televīzijas filmu (izņemot daudzsēriju filmas, seriālus, vieglus izklaides raidījumus un dokumentālus darbus), kinematogrāfijas darbu, bērnu raidījumu un ziņu raidījumu pārraidīšanu drīkst pārtraukt ar reklāmu un/vai televeikalu vienu reizi programmā paredzēta 30 minūšu perioda laikā.

Reliģisku raidījumu pārraidīšanas laikā nedrīkst iestarpināt reklāmu vai televeikalu.”

(12)

Svītro 12. un 13. pantu.

(13)

Svītro 16. un 17. pantu.

(14)

Ar šādu tekstu aizstāj 18. pantu:

“18. pants

1.   Tādu īsu reklāmas veidu kā reklāmas klipu un televeikala klipu īpatsvars vienā stundā nepārsniedz 20 %.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz raidorganizācijas paziņojumiem, kas reklamē pašas raidorganizācijas raidījumus vai televeikalu, sponsorētās programmas un, ja nepieciešams produktu izvietošanu.

(15)

Direktīvas 18. a pantu aizstāj ar šādu:

“18. a pants

Audiovizuālie komerciālo paziņojumu logi, kā, piemēram, televeikals, televeikala logi un noieta veicināšana ar televīzijas starpniecību ir skaidri atpazīstami, izmantojot optiskus un akustiskus līdzekļus.

(16)

Ar šādu tekstu aizstāj 19. pantu:

“19. pants

Šīs direktīvas noteikumus piemēro mutatis mutandis attiecībā uz televīzijas raidījumiem, kas paredzēti tikai reklāmai un televeikalam, kā arī televīzijas raidījumiem, kas paredzēti tikai pašreklāmai, kas ir skaidri atpazīstams ar optiskiem un/vai akustiskiem līdzekļiem. Uz šiem raidījumiem neattiecina nodaļu, kā arī 11. pantu (Iestarpināšanas noteikumi) un 18. pantu (Reklāmas un televeikala ilgums).”

(17)

Svītro 19.a pantu.

(18)

Ar šādu tekstu aizstāj 20. pantu:

“20. pants

Neierobežojot 3. pantu, dalībvalstis, ņemot vērā Kopienas tiesību aktus, var paredzēt citādus nosacījumus nekā tie, kas noteikti 11. panta 2. punktā un 18. pantā attiecībā uz televīzijas raidījumiem, kuri paredzēti tikai savas valsts teritorijai un kurus nevar tieši vai netieši uztvert vienā vai vairākās citās dalībvalstīs.”

19)

22. panta 1. punktu aizstāj šādi:

“1.     Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošie informācijas nesēju pakalpojumu sniedzēji savās televīzijas pārraidēs neiekļauj raidījumus, kas var nopietni kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, psiholoģiskajai vai morālajai attīstībai, jo īpaši tādus, kuros iekļauta pornogrāfija vai bezjēdzīga vardarbība.”

20)

22.a un 22.b pantu aizstāj šādi:

“22.a pants

1.     Dalībvalsts veicina tādu audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu un raidījumu veidošanu un plānošanu, kas ir piemēroti nepilngadīgajiem un kuru mērķis ir papildināt viņu zināšanas par plašsaziņas līdzekļiem.

2.     Attiecīgajiem pasākumiem ir jāveicina izglītošanas darbības, ko veic vecāki, pasniedzēji un pedagogi, lai veidotu izpratni par to raidījumu ietekmi, kurus nepilngadīgie varētu skatīties:

izveidojot atbilstīgas vērtēšanas sistēmas;

atbalstot politiku, kas paredz izpratnes un zināšanu uzlabošanu par plašsaziņas līdzekļiem, šajā procesā iesaistot izglītības iestādes un nodrošinot iespēju veidot Eiropas raidījumus, kuri piemēroti ģimenēm vai kuri domāti bērniem un pusaudžiem;

ņemot vērā šajā jomā Eiropā vai citur iegūto pieredzi un ieinteresēto pušu, piemēram, raidorganizāciju, producentu, vecāku, pedagogu, komunikācijas speciālistu un attiecīgo asociāciju viedokli.

3.     Dalībvalstu attiecīgajos tiesību aktos arī jānosaka, ka jauniem televizoriem jābūt aprīkotiem ar tehniskām iekārtām, lai ļautu bloķēt atsevišķus raidījumus.

(21)

Šādi groza 23.a pantu:

Minētā panta 2. punkta e) apakšpunktā terminu “televīzijas raidpakalpojumiem” aizstāj ar terminu “audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumiem”.

(22)

Iekļauj šādus 23.b un 23.c pantus:

“23.b pants

1.   Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus valsts regulatoru un pārvaldes iestāžu sagatavošanā, lai garantētu to iestāžu neatkarību, nodrošinot, ka tajās vienādi ir pārstāvēti kā vīrieši, tā sievietes, un lai nodrošinātu , ka tās izmanto savas pilnvaras taisnīgi un pārredzami.

2.     Dalībvalstis uztic šādiem valsts regulatoriem uzdevumu nodrošināt, ka plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji ievēro šīs direktīvas normas, jo īpaši attiecībā uz vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu plurālismu, cilvēka cieņu, nediskriminācijas principu un nepilngadīgo, neaizsargāto, kā arī invalīdu aizsardzību.

3.   Valsts uzraudzības iestādes sadarbojas ciešāk un nodrošina pārējās iestādes un Komisiju ar informāciju, kas nepieciešama šīs direktīvas noteikumu piemērošanai.

23.c pants

Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu informācijas plurālismu televīzijas apraides sektorā.

Dalībvalstis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem atbalsta pasākumus, jo īpaši, kad tiek piešķirtas vai atjaunotas apraides licences vai atļaujas, kuru mērķis, ir panākt, lai to jurisdikcijā esošie plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji atspoguļo nepieciešamās sabiedrībā pastāvošās daudzveidīgās vērtības un izvēles, kuras atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principiem.

(23)

Svītro 25. un 25.a pantu.

(24)

Ar šādu tekstu aizstāj 26. pantu:

“26. pants

Ne vēlāk kā … (**) un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs grozītās direktīvas piemērošanu, tostarp 3.f panta 3. punktā un 3.k panta 2. punktā minētos ziņojumus, jo īpaši par to pasākumu īstenošanu, kas ir noteikti 3.f panta 1. punktā, izstrādā turpmākus priekšlikumus, lai to pielāgotu pārmaiņām audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu jomā, jo īpaši, ņemot vērā jaunākos tehnoloģijas sasniegumus un konkurētspēju šajā jomā un kultūras daudzveidības veicināšanu.

(**)   Piektā gada beigās pēc šīs direktīvas pieņemšanas. ”"

2. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā)  (26) ar šo groza šādi.

Pielikumā 4. punktu aizstāj ar šo:

“4.

Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas iekļauti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos: 3.g līdz 3.h pants un 10. līdz 20. pants (OV L 298, 17.10.1989, 23. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu …/…/EK (OV …).”

3. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz  (***). Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumu, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)   OV C 318, 23.12.2006., 202. lpp.

(2)  OV C […], […], […] lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 13. decembra Nostāja.

(4)  Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas iekļauti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.).

(5)   OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

(6)   OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

(7)   OV C 285 E, 22.11.2006., 126. lpp.

(8)   OV …

(9)   OV …

(10)  COM(2003)0784.

(11)  COM(2005)0229.

(12)   OV C 193 E, 17.8.2006., 117. lpp.

(13)   OV C 76 E, 25.3.2004., 453. lpp.

(14)  Lieta C-56/96 VT4 Ltd v Vlaamse Gemeenschap [1997] ECR I-03143, 22. punkts; Lieta C-212/97 Centros Ltd v. Erhvervs-og Selskabsstyrelsen [1999] ECR-I-01459; skatīt arī: Lieta C-11/95 Komisija pret Beļģijas Karalisti [1996] ECR I-04115, un Lieta C-14/96 Paul Denuit [1997] ECR I-02785.

(15)  Lieta C-212/97 Centros v. Erhvervs-og Selskabsstyrelsen; Lieta C-33/74 Van Binsbergen v Bestuur van de Bedriifsvereniging voor de Metaalnijverheid [1974] ECR 1299; Lieta C-23/93 TV 10 SA v. Commissariaat voor de Media [1994] ECR I-04795, 21. punkts.

(16)  Lieta C-355/98 Komisija pret Beļģijas Karalisti [2000] ECR I-1221, 28. punkts; Lieta C-348/96 Calfa [1999] ECR I-0011, 23. punkts.

(17)  COM(2005)0097.

(18)  Lieta C-89/04 Mediakabel [2005] ECR 1-4891.

(19)   OV C 102, 28.4.2004., 2. lpp.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”). (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26. maija Direktīva 2003/33/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību. (OV L 152, 20.6.2003., 16. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(23)   OV L 404, 30.12.2006, 9. lpp.

(24)  Lieta Reti Televisive Italiane SpA (RTI) C-320/94; Radio Torre C-328/94; Rete A Srl C-329/94; Vallau Italiana Promomarket Srl C-337/94; Radio Italia Solo Musica Srl and Others C-338/94 un GETE Srl C-339/94 v Ministero delle Poste e Telecomunicazioni, ECR I-06471.

(25)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(26)  OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp. Regula, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/29/EK (OV L 149, 11.6.2005, 22. lpp.).

(***)   Divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

P6_TA(2006)0560

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidošana ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (COM(2006)0091 — C6-0082/2006 — 2006/0033(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2006)0091) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 159. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0082/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0385/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2006)0033

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 13. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši 159. panta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lai gan globalizācijai ir pozitīva ietekme uz izaugsmi, nodarbinātību un labklājību, kā arī uz nepieciešamību ar strukturālām izmaiņām vēl vairāk palielināt Eiropas konkurētspēju, tā var radīt arī negatīvas sekas dažu nozaru vismazāk aizsargātajiem un vismazāk kvalificētajiem darbiniekiem. Tādēļ ir lietderīgi izveidot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (še turpmāk — “EGF”), kas pieejams visām dalībvalstīm un ar ko Kopiena varēs izrādīt savu solidaritāti darbiniekiem, kurus ietekmējusi atlaišana, kas ir pasaules tirdzniecības modeļa izmaiņu rezultāts.

(2)

Ir jāsaglabā Eiropas vērtību sistēma un jāveicina godīga ārējā tirgus attīstība. Globalizācijas negatīvo ietekmi pirmām kārtām jāmazina ar stabilu ilgtermiņa Kopienas tirdzniecības politikas stratēģiju, kuras mērķis ir augstu pasaules sociālo un ekoloģisko standartu ievērošanu. EGF sniegtajai palīdzībai būtu jābūt dinamiskai un spējīgai pielāgoties nepārtraukti mainīgajiem un bieži vien neparedzamajiem tirgus apstākļiem.

(3)

EGF būtu jāsniedz īpašs vienreizējs finansiāls pabalsts, kas atvieglotu reintegrāciju nodarbinātībā darbiniekiem reģionos, nozarēs, teritorijās vai darba tirgus reģionos, kuri cieš no ievērojamiem ekonomikas traucējumiem. EGF jāveicina uzņēmējdarbība, piemēram, piešķirot mikrokredītus vai izveidojot sadarbības projektus.

(4)

Rīcība atbilstīgi šai regulai būtu jānosaka stingri atbilstīgi iejaukšanās kritērijiem, kas attiecas uz ekonomikas izvietojuma mērogu un ietekmi un konkrēto nozari vai ģeogrāfisko rajonu, lai nodrošinātu, ka EGF finansiālie pabalsti tiek koncentrēti uz darba ņēmējiem Kopienas vissmagāk skartajos reģionos un tautsaimniecības nozarēs. Tie ne vienmēr ir atrodas vienā dalībvalstī. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var iesniegt kopīgus pieprasījumus EGF palīdzībai.

(5)

EGF darbībai jābūt saskaņotai un salīdzināmai ar pārējo Kopienas politiku un jāatbilst tās acquis, jo īpaši strukturālo fondu intervencēm, vienlaikus sniedzot reālu ieguldījumu Kopienas sociālajā politikā.

(6)

Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, ko 2006. gada 17. maijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (4) (Iestāžu nolīgums) ir saistošs no 2007. gada 1. janvāra, un tā 28. punkts nosaka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda budžeta apjomu.

(7)

Par konkrētu darbību, ko finansē saskaņā ar šo regulu, nevar saņemt finansiālu palīdzību, izmantojot citus Kopienas finanšu instrumentus. Taču saskaņošana ar pašreizējiem vai plānotiem modernizācijas un pārveidošanas pasākumiem reģionālajā attīstībā ir nepieciešama, lai gan šāda saskaņošana nedrīkst radīt paralēlas vai papildu vadības struktūras darbībai, kuru finansē EGF.

(8)

Lai atvieglotu regulas īstenošanu, līdzekļiem ir jābūt pieejamiem no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētus pakalpojumus skartajiem darbiniekiem. Ir jānosaka termiņa ierobežojumi EGF finansējuma izmantošanai, kas atspoguļo vajadzību pēc efektīvas rīcības, kas īpaši vērsta uz reintegrāciju nodarbinātībā.

(9)

Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam (5), dalībvalstij jāsaglabā arī atbildība par palīdzības īstenošanu un par to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Kopienas finansējumu. Dalībvalstij jāsniedz pārskats par saņemtā finansiālā pabalsta izlietojumu.

(10)

Dublinā izvietotais Eiropas Novērošanas centrs pārmaiņu jautājumos var sniegt Eiropas Komisijai un attiecīgajai dalībvalstīj kvalitatīvas un kvantitatīvas analīzes, lai palīdzētu novērtēt EGF fondu pieprasījumus.

(11)

Tā kā dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus un paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Kopienas mērogā, tad Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai,

(12)

Tā kā EGF īstenošanas laiks sakrīt ar 2007. gada 1. janvāra-2013. gada 31. decembra finanšu shēmas ilgumu, atbalstam ar tirdzniecību saistīto izmaiņu dēļ atlaistajiem darbiniekiem ir jābūt pieejamam no 2007. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un radītu vairāk darba vietu Eiropas Savienībā, ar šo regulu izveido EGF, kas ļaus Kopienai sniegt atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, ja šīs izmaiņas ievērojami negatīvi ietekmē reģionālo vai vietējo ekonomiku.

Tā īstenošanas laiks sakrīt ar 2007. gada janvāra-2013. gada decembra finanšu shēmas ilgumu.

2.   Šī regula nosaka EGF darbības noteikumus, lai atvieglotu reintegrāciju nodarbinātībā tiem darbiniekiem, kuri atlaisti ar tirdzniecību saistīto izmaiņu rezultātā.

2. pants

Intervences kritēriji

EGF finansiālās iemaksas veiks gadījumos, kad lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modelī noved pie nopietniem ekonomikas traucējumiem, piemēram, ievērojamas importa palielināšanās, ES tirgus daļas straujas samazināšanās attiecīgajā nozarē, ekonomikas pārvietošanās uz trešām valstīm, kas izraisa:

a)

vismaz 1 000 štata vietu samazināšanu 4 mēnešu laikā uzņēmumā, kas atrodas dalībvalstī, ieskaitot darbiniekus, ko atlaiž piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos, vai

b)

vismaz 1 000 štata vietu samazināšanu 9 mēnešu laikā, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos NUTS II viena reģiona vai divu kaimiņu reģionu NACE 2. nozarē,

c)

Mazā darba tirgū vai izņēmuma gadījumos, kurus pienācīgi pamato attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is), EGF ieguldījuma pieprasījumus var uzskatīt par atbilstīgiem, lai arī pilnībā nav izpildīti a) un b) apakšpunkta nosacījumi, ja štata vietu samazināšana īpaši negatīvi ietekmēs nodarbinātību un vietējo ekonomiku. Izņēmuma gadījumos ieguldīto līdzekļu apjoms nedrīkst pārsniegt 15 % no EGF gada izdevumiem.

3. pants

Piemērotas darbības

Atbilstīgi šai regulai var sniegt finansiālu ieguldījumu aktīvos darba tirgus pasākumos, kas ir daļa no saskaņotās individualizēto pakalpojumu paketes attiecīgo atlaisto darbinieku reintegrēšanai darba tirgū, ieskaitot:

a)

atbalsts darba meklēšanā, profesionālā orientācija, individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, tostarp IKT prasmju iegūšana un iegūtās pieredzes dokumentāla apliecināšana, pārcelšanas atbalsts un uzņēmējdarbības veicināšana vai atbalsts pašnodarbinātībai,

b)

īpaši ierobežota termiņa pasākumi, piemēram, darba meklētāja pabalsti, pārcelšanās pabalsti vai pabalsti cilvēkiem, kas piedalās mūžizglītības programmās un apmācībā;

c)

veicināšanas pasākumi jo īpaši attiecībā uz neizdevīgākā situācijā esošiem vai gados vecākiem darba ņēmējiem, lai tie paliktu vai atgrieztos darba tirgū.

EGF nesedz pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

Pēc dalībvalsts iniciatīvas ar EGF var finansēt sagatavošanas, pārvaldības, informēšanas un reklāmas pasākumus, kā arī fonda īstenošanas kontroles pasākumus.

4. pants

Finansiālā ieguldījuma veids

Komisija piešķir finansiālu pabalstu viena maksājuma veidā, kurš īstenojams dalītās vadības sistēmā starp dalībvalstīm un Komisiju, atbilstoši Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 53. panta 1. punkta b) daļai un 5. un 6. punktam.

5. pants

Pieteikumi

1.   Dalībvalstij jāiesniedz Komisijā pieteikums pabalsta saņemšanai no EGF 10 nedēļu laikā no dienas, kad ir parādījušies 2. pantā minētie nosacījumi EGF mobilizēšanai. Šo pieteikumu dalībvalsts (-is) var turpmāk papildināt.

2.   Pieteikumā jāietver šāda informācija:

a)

pamatota analīze par saistību starp plānotu atlaišanu un lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos un atlaisto skaita pierādījums; paskaidrojums par atlaišanas neparedzēto raksturu;

b)

to uzņēmumu identifikācija, kuri atlaiž darbiniekus (valsts vai starptautiski), piegādes uzņēmumi vai pakārtotās ražošanas uzņēmumi, nozares, darbinieku mērķa kategorijas;

c)

attiecīgās teritorijas un tās iestāžu, kā arī citu ieinteresēto pušu raksturojums un sagaidāmā atlaišanas ietekme uz nodarbinātību vietēji, reģionā vai valstī;

d)

saskaņota individualizēto pakalpojumu pakete, kas jāfinansē, un tās paredzamo izmaksu sadalījums, ieskaito tās papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām, kā arī informāciju par darbībām, kas ir obligātas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai atbilstīgi koplīgumiem;

e)

diena (-s), kad tika uzsākta individualizētu pakalpojumu sniegšana skartajiem darbiniekiem vai plānots to sākt;

f)

procedūras, kādas ievēro, apspriežoties ar sociālajiem partneriem;

g)

iestāde, kas atbild par vadību un finansiālo kontroli atbilstīgi 18. pantam.

3.   Ņemot vērā dalībvalsts, reģiona, sociālo partneru un uzņēmumu, kas iesaistīti atbilstīgi valsts likumiem vai kolektīvajiem līgumiem, īstenotos pasākumus un pievēršot īpašu uzmanību darbībām, ko finansē Eiropas Sociālais fonds (ESF), informācijai, kas minēta 2. pantā, jāietver kopsavilkums par valsts iestādes un attiecīgo uzņēmumu veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, ieskaitot to izmaksu novērtējumu.

4.   Attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) sniedz tādu statistikas un citu informāciju visatbilstošākajā teritoriālajā līmenī, kādu Komisija pieprasa, lai novērtētu intervences kritēriju izpildi.

5.   Pamatojoties uz 2. pantā minēto informāciju un jebkuru citu attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu iesniegto informāciju, Komisija, apspriežoties ar dalībvalsti, novērtēs, vai ir izpildīti šīs regulas noteikumi par finansiālā ieguldījuma sniegšanu.

6. pants

Papildināmība, atbilstība un koordinācija

1.   EGF palīdzība neaizvieto darbību, par ko atbild uzņēmumi atbilstīgi valsts likumiem vai kolektīvajiem līgumiem.

2.   EGF palīdzība papildina dalībvalstu darbību valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, tostarp tos pasākumus, kuriem līdzfinansējumu saņem no struktūrfondiem.

3.   EGF palīdzība izrādīs solidaritāti un sniegs atbalstu individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti tādēļ, ka ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos. EGF nefinansēs uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanu.

4.   Atbilstoši saviem pienākumiem Komisija un dalībvalstis nodrošina Kopienas fondu palīdzības koordināciju.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka konkrētā darbība, kas saņem EGF palīdzību, nesaņem palīdzību no citiem Kopienas finanšu instrumentiem.

7. pants

Sieviešu un vīriešu līdztiesība un nediskriminēšana

Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrācija tiek veicināta dažādos EGF īstenošanas posmos. Komisija un dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai novērstu jebkādu diskrimināciju pēc dzimuma, rases, tautības, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas EGF īstenošanas dažādajos posmos un jo īpaši attiecībā uz piekļuvi tam.

8. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1.   Pēc Komisijas iniciatīvas EGF var izmantot uzraudzības, informācijas, administratīvā un tehniskā atbalsta, revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumiem, kas nepieciešami regulas īstenošanai, bet ne vairāk kā 0,35 % no tajā gadā pieejamajiem finanšu resursiem.

2.   Šādus uzdevumus veic saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kā arī ar tās īstenošanas noteikumiem, kas attiecas uz šo budžeta izpildes veidu.

9. pants

Informācija un publicitāte

1.   Dalībvalstis sniedz informāciju un publicē finansētos pasākumus. Informācija jāadresē attiecīgajiem darbiniekiem, vietējām un reģionālām atbildīgajām iestādēm, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un plašai sabiedrībai. Tai jāizceļ Kopienas loma un jānodrošina, ka ir redzams EGF ieguldījums.

2.   Komisija internetā izveido tīmekļa vietni, visās Kopienas valodās sniedzot informāciju par EGF, kā arī norādījumus par pieprasījumu iesniegšanu, jaunāko informāciju par apstiprinātajiem un noraidītajiem pieprasījumiem un uzsverot budžeta lēmējinstitūcijas lomu.

10. pants

Finansiālā ieguldījuma noteikšana

1.   Komisija, pamatojoties uz atbilstīgi 5. panta 5. punktam veikto novērtējumu, jo īpaši ņemot vērā atbalstāmo darba ņēmēju skaitu, piedāvātos pasākumus un novērtētās izmaksas, cik ātri iespējams aprēķina finansiālo ieguldījumu un izsaka priekšlikumu par tā apjomu, ko vajadzības gadījumā varētu sniegt pieejamo resursu robežās.

Apjoms nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām novērtētām izmaksām, kas minētas 5. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

2.   Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 5. panta 5. punktam, Komisija ir secinājusi, ka, atbilstīgi šai regulai, ir izpildīti nosacījumi finansiālajam ieguldījumam, tā nekavējoties uzsāk 12. pantā izklāstīto procedūru.

3.   Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 5. panta 5. punktam, Komisija ir secinājusi, ka, atbilstīgi šai regulai, nav izpildīti nosacījumi finansiālajam ieguldījumam, tā cik ātri iespējams paziņo attiecīgajai dalībvalstij.

11. pants

Tiesības uz attaisnoto izdevumu segšanu

Tiesības segt izdevumus no EGF ir no dienas(-ām), kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētos pakalpojumus skartajiem darbiniekiem, kā noteikts 5. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

12. pants

Budžeta procedūra

1.   EGF pasākumiem jābūt saskaņā ar Iestāžu nolīguma 28. punktu un ar jebkādiem šā punkta grozījumiem.

2.   EGF paredzētās apropriācijas iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu, izmantojot parasto budžeta procedūru, tiklīdz Komisija ir noteikusi pietiekamas rezerves un/vai atcēlusi saistības.

3.   Ja Komisija ir secinājusi, ka finansiālās iemaksas jāveic no EGF, tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai priekšlikumu apstiprināt apropriācijas, kas atbilst apjomam, kas noteikts atbilstīgi 10. pantam un prasību pārcelt šo līdzekļu apjomu uz EGF budžeta pozīciju. Priekšlikumus var sadalīt porcijās.

Pārcelšanu EGF vajadzībām veic atbilstīgi Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 24. panta 4. punktam.

4.   Priekšlikumā atbilstīgi 1. pantam jāiekļauj:

a)

novērtējums, kas veikts atbilstīgi 5. panta 5. punktam, līdz ar informācijas kopsavilkumu, uz kura pamatojas novērtējums.

b)

pierādījumus, ka izpildītas 2. un 6. pantā noteiktās prasības;

c)

priekšlikumā minētās summas pamatojums.

5.   Iesniedzot priekšlikumu, Komisija vienlaikus uzsāk trialoga procedūru, ja nepieciešams, vienkāršotā formā, lai panāktu abu budžeta lēmējiestāžu vienošanos par EGF izmantošanu un vajadzīgo līdzekļu apjomu.

6.   Katru gadu 1. septembrī vismaz vienai ceturtdaļai no EGF maksimālā gada apjoma ir jāpaliek pieejamai līdz gada beigām parādījušos vajadzību segšanai.

7.   Kad budžeta lēmējinstitūcija asignējumus piešķīrusi, Komisija pieņem lēmumu par finansiālo iemaksu.

13. pants

Maksājumi un finansiālā ieguldījuma izmantošana

1.   Pēc lēmuma pieņemšanas atbilstīgi 12. panta 3. punktam Komisija principā 15 dienu laikā vienā maksājumā izmaksā dalībvalstij finansiālo iemaksu.

2.   Dalībvalsts izmanto finansiālo iemaksu, kā arī visus nopelnītos procentus 12 mēnešu laikā no piemērošanas dienas atbilstīgi 5. pantam.

14. pants

Euro izmantošana

Pieteikumos, lēmumos par finansiālo iemaksu un atskaitēs atbilstīgi šai regulai, kā arī citos saistītos dokumentos visi apjomi jāizsaka euro.

15. pants

Nobeiguma ziņojums un noteikumi

1.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 13. panta 2. punktā minētā termiņa beigām attiecīgajai dalībvalstij jāiesniedz Komisijai pārskats par finansiālo iemaksu izmantojumu, ieskaitot informāciju par pasākumu veidu un galvenajiem rezultātiem, kā arī deklarāciju, kur attaisnoti izdevumi, un norādīti, ja bijuši, papildu pasākumi tiem, ko finansē ESF.

2.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija saņēmusi visu 1. punktā pieprasīto informāciju, tā izbeidz finansiālās iemaksas no EGF.

16. pants

Gada pārskats

1.   Pirmo reizi 2008. gadā un katru gadu līdz 1. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu pārskatu par darbībām, kas iepriekšējā gadā veiktas saskaņā ar šo regulu. Šajā pārskatā galvenokārt koncentrējas uz EGF sasniegtajiem rezultātiem un jo īpaši ietver informāciju, kas saistīta ar iesniegtajiem pieprasījumiem, pieņemtajiem lēmumiem, finansētajiem pasākumiem, tostarp to, kā tie papildina strukurālo fondu, jo īpaši ESF, finansētās darbības, un piešķirtās finansiālās palīdzības izbeigšanu. Turklāt tajā dokumentē pieprasījumus, kurus noraidīja nepietiekama apriopriāciju apjoma vai neatbilstības dēļ.

2.   Pārskatu informācijas nolūkos nosūtīs Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem.

17. pants

Novērtēšana

1.   Komisija pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veic:

a)

starpposma izvērtēšanu par to rezultātu efektivitāti un stabilitāti, kuri sasniegti līdz 2011. gada 31. decembrim; un

b)

ex-post novērtēšanu līdz 2014. gada 31. decembrim ar ārējo ekspertu palīdzību, lai noteiktu EGF ietekmi un tā pievienoto vērtību.

2.   Novērtējuma rezultātus informācijas nolūkos nosūtīs Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem.

18. pants

Vadība un finanšu kontrole

1.   Neietekmējot Komisijas atbildību par Eiropas Kopienu kopbudžeta izpildi, dalībvalstis pirmās uzņemas atbildību par EGF atbalstīto darbību vadību un darbību finansiālo kontroli. Šajā nolūkā veicamie pasākumi ietver:

a)

apstiprinājumu, ka vadības un kontroles pasākumi ir izveidoti un tiek īstenoti tā, lai nodrošinātu, ka Kopienas fondus izmanto efektīvi un pareizi, saskaņā ar racionālas finanšu vadības principiem;

b)

apstiprinājumu, ka finansētās darbības pienācīgi īstenotas;

c)

nodrošinājumu, ka izdevumi pamatojas uz pārbaudāmiem apliecinošajiem dokumentiem, tie ir pareizi un patiesi; un

d)

trūkumu novēršanu, atrašanu un labošanu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (6) 70. pantā, un nepienācīgi izmaksāto summu atgūšanu kopā ar procentiem par novēlotiem maksājumiem saskaņā ar to pašu pantu. Par tiem pienācīgā laikā jāziņo Komisijai un jāinformē Komisiju par progresu administratīvajos un juridiskajos jautājumos.

2.   Dalībvalstij jāveic vajadzīgās finansiālās korekcijas, ja novēroti trūkumi. Korekcijas izpaužas kā visu Kopienas iemaksu vai to daļas atcelšana. Dalībvalstij jāatgūst visas summas, kas zaudētas atklāto trūkumu rezultātā, jāatmaksā tās Komisijai un, ja attiecīgā dalībvalsts summu laikus neatmaksā, tad automātiski piemēro procentus.

3.   Komisija atbild par Eiropas Kopienu kopbudžeta izpildi, tā spers vajadzīgos soļus, kas apliecina, ka finansētās darbības ir īstenotas, vadoties pēc veselīgas un efektīvas finanšu vadības principiem, atbilstīgi Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002. Katras dalībvalsts pienākums ir nodrošināt, lai tai būtu vienmērīgi darbojošās vadības un kontroles sistēmas; Komisija pārliecinās, ka šādas sistēmas pastāv.

Ar šādu nolūku, neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai dalībvalsts veiktās pārbaudes atbilstīgi valsts likumiem, Komisijas ierēdņi vai darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, ieskaitot paraugu ņemšanu, par fonda finansētajiem pasākumiem, brīdinot par to vismaz vienu darba dienu iepriekš. Komisija paziņo attiecīgajai dalībvalstij, lai tā varētu dabūt visu vajadzīgo palīdzību. Attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai darbinieki var piedalīties šajās pārbaudēs.

4.   Dalībvalsts nodrošina, ka visi izdevumus apliecinošie dokumenti glabājas Komisijai un Revīzijas palātai pieejami trīs gadus pēc EGF finansiālo iemaksu izbeigšanas.

19. pants

Finansiālo iemaksu atmaksāšana

1.   Gadījumos, kad kopējā pasākuma izmaksu summa ir mazāka par provizorisko summu, kas paziņota saskaņā ar 12. pantu, Komisija var pieprasīt, lai dalībvalsts atmaksā attiecīgo saņemto finansiālo iemaksu summu.

2.   Ja dalībvalsts nav izpildījusi saistības, kas noteiktas lēmumā par finansiālo pabalstu, Komisija var spert vajadzīgos soļus, lai pieprasītu, lai saņēmējvalsts atmaksā visu saņemto finansiālo iemaksu summu vai daļu no tās.

3.   Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. vai 2. punktu Komisija veic piemērotu lietas pārbaudi un īpaši paredz noteiktu termiņu, kurā dalībvalsts var iesniegt piezīmes.

4.   Ja pēc vajadzīgo apliecinājumu saņemšanas Komisija secina, ka dalībvalsts neizpilda savas saistības atbilstīgi 18. panta 1. punktam, ja nav panākta vienošanās un dalībvalsts nav Komisijas dotajā laikā veikusi korekcijas, un ņemot vērā dalībvalsts paskaidrojumus, Komisija trīs mēnešu laikā pēc minētā termiņa beigām izlemj veikt vajadzīgās finansiālās korekcijas, atceļot visus vai daļu no fonda pabalstiem šim pasākumam. Jebkura summa, kas zaudēta atklāto trūkumu rezultātā, ir jāatgūst, un ja attiecīgā dalībvalsts summu laikus neatmaksā, tad automātiski piemēro procentus.

20. pants

Klauzula par pārskatīšanu

Pamatojoties uz 16. punktā minēto pirmo ikgadējo pārskatu, Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var pārskatīt šo regulu, lai nodrošinātu, ka EGF ievēro solidaritātes mērķus un tās noteikumi pienācīgi ievēro visu dalībvalstu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās iezīmes.

Eiropas Parlaments un Padome jebkurā gadījumā pārskata šo Regulu līdz 2013. gada 31. decembrim.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 13. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Atzinums sniegts 2006. gada 11. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 13. decembra Nostāja.

(4)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 248, 16.9.2002, 1. lpp.

(6)  OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

P6_TA(2006)0561

Tipa apstiprinājums mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisiju un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta informācijai ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisiju un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta informācijai, ar ko groza Direktīvu 72/306/EEK un Direktīvu …/…/EK (KOM(2005)0683 — C6-0007/2006 — 2005/0282(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0683) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0007/2006),

ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja (A6-0301/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus attiecībā uz pārstrādāto pamatdirektīvu par tipa apstiprinājumu, lai nodrošinātu piekļuvi detalizētai transportlīdzekļa remonta informācijai un veicinātu konkurenci transportlīdzekļu remonta jomā. Aicina Komisiju iesniegt visus vajadzīgos priekšlikumus, lai novērstu dublēšanos starp minēto regulu, Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regulu (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē (2) un direktīvas projektu par apstiprinājumiem mehāniskiem transportlīdzekļiem un to piekabēm.

3.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV L 203, 1.8.2002., 30. lpp.

P6_TC1-COD(2005)0282

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 13. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007, par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Šim nolūkam atbilst visaptveroša Kopienas mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēma, kas izveidota ar Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (3). Tādēļ būtu jāsaskaņo mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma tehniskās prasības attiecībā uz emisijām, lai prasības dažādās dalībvalstīs neatšķirtos un lai nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni.

(2)

Šī regula ir viens no atsevišķiem reglamentējošiem aktiem par Kopienas tipa apstiprinājuma procedūru atbilstīgi Direktīvai 70/156/EEK. Tādēļ minētā direktīva būtu attiecīgi jāgroza.

(3)

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma ES tranportlīdzekļu tiesību aktos ir ieviesta jauna reglamentējoša pieeja. Tāpēc ar šo regulu nosaka transportlīdzekļu emisiju pamatnoteikumus, bet tehniskās specifikācijas noteiks, īstenojot pasākumus, kas pieņemti atbilstīgi komitoloģijas procedūrām.

(4)

Komisija 2001. gada martā sāka programmu “Tīru gaisu Eiropā” (CAFE), kuras galvenie elementi paskaidroti 2005. gada 4. maija paziņojumā. Tā rezultātā ar 2005. gada 21. septembra paziņojumu tika pieņemta tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu. Viens no tematiskās stratēģijas secinājumiem ir tāds, ka vēl vairāk jāsamazina transporta nozares (gaisa, ūdens un sauszemes satiksmes), mājsaimniecību un enerģētikas, lauksaimniecības un rūpniecības nozaru radītās emisijas, lai sasniegtu ES gaisa kvalitātes mērķus. Tāpēc uzdevums samazināt transportlīdzekļu emisijas būtu jārisina kā daļa no visaptverošas stratēģijas. “Euro 5” un “Euro 6” standarti ir vieni no ierosinātajiem pasākumiem, lai samazinātu cieto daļiņu un ozona prekursoru emisijas, piemēram, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu emisijas.

(5)

ES gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešami turpmāki centieni, lai samazinātu transporta līdzekļu radītās emisijas. Šā iemesla dēļ ražotāji būtu jānodrošina ar skaidru informāciju par turpmākajām emisiju robežvērtībām. Tāpēc šajā regulā ir iekļauta ne tikai “Euro 5”, bet arī “Euro 6” emisiju robežvērtību fāze.

(6)

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un ievērotu piesārņojuma robežvērtības, jo īpaši ir nozīmīgi jāsamazina slāpekļa oksīdu emisijas no transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļmotoriem. Tādēļ jānodrošina ambiciozu robežvērtību ievērošana “Euro 6” fāzē, neatsakoties no dīzeļmotoru priekšrocībām patēriņa, kā arī ogļūdeņraža un oglekļa monoksīda emisiju ziņā. Savlaicīga šādu pasākumu noteikšana oglekļa oksīda emisiju samazināšanai nodrošinās ilgtermiņa plānošanas drošību transportlīdzekļu ražotājiem visā Eiropā.

(7)

Nosakot emisiju standartus, svarīgi ņemt vērā to, kā tie ietekmēs tirgu un ražotāju konkurētspēju, kādas tiešās un netiešās izmaksas tie radīs uzņēmumiem un priekšrocības, ko rodas jauninājumu sekmēšanas, gaisa kvalitātes uzlabošanas, veselības aprūpes izmaksu samazināšanas un paredzamā dzīves ilguma palielināšanas ziņā, kā arī to, kādu vispārēju ietekmi tas atstās uz oglekļa dioksīda emisijām.

(8)

Lai sekmētu iekšējā tirgus darbību, īpaši preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus, jāsniedz neierobežota pieeja transportlīdzekļu remonta informācijai, izmantojot standartizētu formu, lai iegūtu tehnisku informāciju, un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū jābūt efektīvai konkurencei. Liela šādas informācijas daļa ir saistīta ar iebūvētām diagnostikas sistēmām (OBD) un to mijiedarbību ar pārējām transportlīdzekļa sistēmām. Ir jānosaka tehniskās specifikācijas, ko būtu jāievēro ražotāju tīmekļa vietnēm, kā arī konkrēti pasākumi, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nodrošinātu pienācīgu piekļuvi. Vienoti standarti, piemēram, OASIS  (4) formāts, par kuriem vienojas ieinteresētās personas, var atvieglot informācijas apmaiņu starp ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc ir atbilstīgi iesākumā pieprasīt OASIS formāta tehniskās specifikācijas lietošanu un lūgt Komisiju pieprasīt, lai CEN/ISO tālāk attīstītu šo formātu par standartu, ar mērķi tuvākajā laikā aizstāt OASIS formātu.

(9)

Ne vēlāk kā četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāpārskata piekļuves sistēma visai transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, lai noteiktu, vai būtu atbilstīgi apvienot visus noteikumus, ar ko reglamentē piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai pārskatītā pamatdirektīvā par tipa apstiprinājumu. Ja noteikumi, ar ko reglamentē piekļuvi visai transportlīdzekļu remonta informācijai, ir ietverti minētajā direktīvā, tad būtu jāatceļ atbilstīgie noteikumi šajā direktīvā, kamēr ir saglabātas esošās piekļuves tiesības remonta un tehniskās apkopes informācijai.

(10)

Komisijai būtu jāuzrauga vēl nereglamentētas emisijas, kas radušās plaši lietoto jaunu degvielas formulu, dzinēju tehnoloģiju un gāzu emisiju kontroles sistēmu dēļ, un vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei šādu emisiju reglamentēšanai.

(11)

Lai atbalstītu tādu alternatīvu degvielu transportlīdzekļu ieviešanu un jau esošo palikšanu apritē, kuriem var būt zemas slāpekļa oksīdu un cietu daļiņu emisijas, un vienlaikus veicinātu ar benzīnu darbināmu transportlīdzekļu emisiju samazināšanu, ar šo regulu ievieš atsevišķas robežvērtības ogļūdeņražu kopējam apjomam un metānu nesaturošai ogļūdeņraža masai.

(12)

Būtu jāturpina centieni, lai īstenotu stingrākas emisijas robežvērtības, tostarp oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu, un lai nodrošinātu, ka šīs robežvērtības atbilst transportlīdzekļu faktiskajai darbībai lietošanas laikā.

(13)

Lai nodrošinātu, ka tiek kontrolētas ļoti smalku cieto daļiņu (PM 0.1 μm un mazāk) emisijas, Komisijai cik drīz vien iespējams būtu jāpieņem un, vēlākais līdz “Euro 6” spēkā stāšanās brīdim jāievieš daļiņu skaita noteikšana līdzās noteiktajai daļiņu masai. Cieto daļiņu skaita noteikšana emisijās būtu jāizstrādā atbilstīgi ANO/EEK cieto daļiņu noteikšanas programmai (PMP), kā arī tai būtu jāatbilst esošajiem ambiciozajiem mērķiem vides jomā.

(14)

Lai nodrošinātu lielāku daļiņu emisiju masas un skaita noteikšanas atkārtojamību laboratorijā, Komisijai būtu jāpieņem jauna noteikšanas procedūra, aizstājot esošo. Tam būtu jānotiek pēc iespējas ātrāk un vēlākais — stājoties spēkā “Euro 6” fāzei. Šai procedūrai vajadzētu būt pamatotai ar PMP rezultātiem. Kad būs īstenota jaunā noteikšanas procedūra, šajā regulā noteiktās PM masas maksimālās pieļaujamās emisijas būtu atkārtoti jākalibrē, jo ar jauno procedūru var reģistrēt zemāku masas līmenī nekā ar pašreizējo.

(15)

Komisijai būtu pastāvīgi jāizskata nepieciešamība pārskatīt Eiropas Jauno braukšanas ciklu, kas ir testa procedūra, uz kuras pamatotas EK emisiju tipa apstiprinājuma regulas. Iespējams, ka ir vajadzīga testa ciklu atjaunināšana vai aizstāšana, lai atspoguļotu transportlīdzekļu specifikācijas un autovadītāju uzvedības izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka faktiskās emisijas atbilst tipa apstiprinājumā noteiktajām, var būt nepieciešami labojumi. Būtu jāņem vērā transportējamu emisijas noteikšanas sistēmu izmantošana un reglamentējošas koncepcijas par nepārsniegšanu ieviešana.

(16)

Izmantojot transportlīdzekli, emisiju kontrolei ir svarīgas OBD sistēmas. Tā kā ir svarīga faktisko emisiju kontrole, Komisijai būtu pastāvīgi jāpārbauda šādām sistēmām noteiktās prasības un pielaides sliekšņi uzraudzības kļūdām.

(17)

Ir vajadzīga standarta degvielas patēriņa un transportlīdzekļa oglekļa dioksīdu emisiju noteikšanas metode, lai nodrošinātu, ka starp dalībvalstīm neizveidojas tehniskie šķēršļi tirdzniecībā. Bez tam jānodrošina, ka patērētājiem un lietotājiem ir pieejama lietišķa un precīza informācija.

(18)

Pirms priekšlikuma sagatavošanas jaunajam emisiju standartam Komisijai būtu jānoorganizē izpēte, lai noteiktu, vai vēl aizvien ir nepieciešams transportlīdzekļu kategoriju papildu iedalījums grupās un vai var piemērot no masas neatkarīgas emisijas robežvērtības.

(19)

Dalībvalstīm būtu jāspēj, izmantojot finanšu stimulus, paātrināt tādu transportlīdzekļu laišana tirgū, kas atbilst Kopienas līmenī pieņemtajām prasībām. Tomēr šādiem stimuliem vajadzētu būt saskaņā ar Līgumu, jo īpaši — ar valsts atbalsta noteikumiem. Tā nolūks ir novērst traucējumus iekšējā tirgū. Šai regulai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības iekļaut emisijas tādu nodokļu aprēķina bāzē, kurus iekasē par transportlīdzekļiem.

(20)

Ņemot vērā, ka tiesību akti par emisijām un degvielas patēriņu tikuši izstrādāti vairāk nekā 35 gadu garumā un tagad ir vairāk nekā 24 direktīvas, ir ieteicams šīs direktīvas aizstāt ar jaunu regulu un vairākiem īstenošanas pasākumiem. Regula nodrošinās to, ka ražotājiem, apstiprinātājām iestādēm un tehniskajiem pakalpojumiem tieši piemēros sīki izstrādātus tehniskos noteikumus un ka tos varēs ātrāk un efektīvāk atjaunināt. Tādēļ būtu jāatceļ Direktīvas 70/220/EEK (5), 72/306/EEK (6), 74/290/EEK (7), 80/1268/EEK (8), 83/351/EEK (9), 88/76/EEK (10), 88/436/EEK (11), 89/458/EEK (12), 91/441/EEK (13), 93/59/EEK (14), 94/12/EK (15), 96/69/EK (16), 98/69/EK (17), 2001/1/EK (18), 2001/100/EK (19) un 2004/3/EK (20). Turklāt dalībvalstīm būtu jāatceļ arī tie tiesību akti, ar kuriem transponē atceltās direktīvas.

(21)

Lai padarītu skaidrāku tiesību aktu kopumu par transportlīdzekļu emisijām, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/55/EK (2005. gada 28. septembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (21), būtu jāgroza tā, lai to varētu piemērot visiem smagajiem transportlīdzekļiem un būtu skaidrs, ka šī regula attiecas arī uz vieglajām automašīnām.

(22)

Lai notiktu netraucēta pāreja no pašreiz spēkā esošajām direktīvām uz šo regulu, šīs regulas piemērošana būtu jāatliek uz noteiktu laikposmu pēc tās stāšanās spēkā. Tomēr minētajā laikposmā ražotājiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties transportlīdzekļus, kas apstiprināti atbilstīgi pašreiz spēkā esošajām direktīvām vai šai regulai. Turklāt finansiālu atvieglojumu noteikumi būtu jāpiemēro uzreiz pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Saskaņā ar spēkā esošajām direktīvām piešķirto tipa apstiprinājumu derīgumu neietekmē šīs regulas stāšanās spēkā.

(23)

Lai nodrošinātu netraucētu pāreju no spēkā esošajām direktīvām uz šo regulu, “Euro 5” posmā būtu jāparedz daži izņēmumi transportlīdzekļiem, kas paredzēti īpašām sociālajām vajadzībām. Šo izņēmuma piemērošana būtu jāpārtrauc līdz ar “Euro 6” posma stāšanos spēkā.

(24)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (22).

(25)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro ieviest uz daļiņu skaita pamatotas robežvērtības I pielikumā, kā arī atkārtoti kalibrēt uz daļiņu masas pamatotās robežvērtības, kas noteiktas minētajā pielikumā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(26)

Komisija būtu jāpilnvaro izveidot īpašas procedūras, pārbaudes un prasības tipa apstiprinājumam, kā arī pārskatītu pasākumu procedūru cieto daļiņu un ar cieto daļiņu skaitu pamatotām robežvērtībām, un pieņemt pasākumus par pārveidošanas ierīču lietošanu, piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kā arī pārbaudes cikliem, ko lieto emisiju mērīšanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, iekšējā tirgus izveidi, ieviešot vienotas tehniskas prasības par mehanizēto transportlīdzekļu emisijām un nodrošinot neatkarīgajiem uzņēmumiem piekļuvi remonta un tehniskās apkopes informācijai ar tādiem pašiem noteikumiem kā sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets

1.   Šī regula nosaka vienotas tehniskas prasības mehānisko transportlīdzekļu (“transportlīdzekļi”) tipa apstiprinājumam un rezerves daļu, piemēram, rezerves piesārņojuma kontroles iekārtu tipa apstiprinājumam, ņemot vērā to emisijas.

2.   Turklāt šī regula nosaka noteikumus par piesārņojuma kontroles iekārtu, iebūvētu diagnostikas sistēmu (OBD), degvielas patēriņa mērītāju izturību, ekspluatācijas atbilstību un transporta līdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamību.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz M1, M2, N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri ir definēti Direktīvas 70/156/EEK II pielikumā un kuru atskaites masa nepārsniedz 2 610 kg.

2.   Pēc ražotāja lūguma tipa apstiprinājumu, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, var paplašināt no 1. pantā minētajiem transportlīdzekļiem uz M1, M2, N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri definēti Direktīvas 70/156/EEK II pielikumā, kuru atskaites masa nepārsniedz 2 840 kg un kuri atbilst nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā un tās īstenošanas pasākumos.

3. pants

Definīcijas

Regulā un tās īstenošanas pasākumos piemēro šādas definīcijas:

1)

“hibrīdais transporta līdzeklis” nozīmē transportlīdzekli, kam ir vismaz divas dažādas enerģijas pārveides ierīces un divas dažādas enerģijas uzkrāšanas ierīces (transportlīdzeklī), kas transportlīdzekli virza uz priekšu;

2)

“īpašām sociālajām vajadzībām paredzēti transportlīdzekļi” ir M1 kategorijas dīzeļdzinēju transportlīdzekļi, kas ir:

a)

speciālie transportlīdzekļi, kuri definēti Direktīvā 70/156/EEK un kuru atskaites masa pārsniedz 2 000 kg,

b)

transportlīdzekļi, kuru atskaites masa pārsniedz 2 000 kg un kuri ir paredzēti, lai pārvadātu septiņas vai vairāk personas, to skaitā autovadītāju, izņemot no 2012. gada 1. septembra M1G kategorijas transportlīdzekļus, kas noteikti Direktīvā 70/156/EEK, vai

c)

transportlīdzekļi, kuru atskaites masa pārsniedz 1 760 kg un kuri ir īpaši būvēti komerciāliem mērķiem, lai tie būtu piemēroti ratiņkrēslu izmantošanai;

3)

“atskaites masa” ir braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, atņemot vienotu vadītāja masu, kas ir 75 kg, un pievienojot vienotu masu 100 kg;

4)

“gāzveida piesārņotājs” ir oglekļa monoksīda un slāpekļa oksīdu, kas izteikti kā slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalents, un ogļūdeņražu izplūdes gāzu emisijas;

5)

“cieto daļiņu piesārņotāji” nozīmē izplūdes gāzu sastāvdaļas, kuras no atšķaidītas izplūdes gāzes pie maksimālās temperatūras 325 °K (52 °C) atdala ar filtriem, kas aprakstīti vidējo izpūtēja emisiju apstiprināšanas testu procedūrā;

6)

“izpūtēja emisijas” ir gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisija;

7)

“iztvaikošanas emisijas” nozīmē ogļūdeņraža tvaikus, kas izplūst no transportlīdzekļa degvielas sistēmas, bet kas nav izpūtēja emisijas;

8)

“karteris” ir telpas dzinējā vai ārpus tā, kas ar iekšējiem vai ārējiem cauruļvadiem savienotas ar eļļas tvertni, caur kurām var izplūst gāzes un tvaiki;

9)

“iebūvēta diagnostikas sistēma” jeb “OBD sistēma” nozīmē emisijas kontroles sistēmu, kura spēj noteikt iespējamo nepareizas darbības zonu, izmantojot kļūdas kodus, kas glabājas datora atmiņā;

10)

“pārveidošanas ierīce” ir jebkurš konstrukcijas elements, kas nosaka temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, dzinēja apgriezienus (RPM), pārnesumu, kolektora vakuumu vai citus parametrus, lai aktivizētu, modulētu, aizkavētu vai pārtrauktu jebkuras emisiju kontroles sistēmas daļas darbību, kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti apstākļos, kas ir paredzami normālā transportlīdzekļa darbībā un izmantošanā;

11)

“piesārņojuma kontroles iekārta” nozīmē tās transportlīdzekļa sastāvdaļas, kas kontrolē un/vai ierobežo izpūtēja un iztvaikošanas emisijas;

12)

“oriģinālā piesārņojuma kontroles iekārta” nozīmē piesārņojuma kontroles iekārtu vai šādas kopā samontētas iekārtas, kas atbilst attiecīgajam transportlīdzeklim piešķirtajam tipa apstiprinājumam;

13)

“piesārņojuma kontroles rezerves iekārta” nozīmē piesārņojuma kontroles iekārtu vai kopā samontētas šādas iekārtas, kas domātas oriģinālās piesārņojuma kontroles iekārtas nomaiņai, kuru var atzīt par atsevišķu tehnisku vienību kā noteikts Direktīvā 70/156/EEK;

14)

“transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” nozīmē visu informāciju, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkalpošanai, periodiskai uzraudzībai, remontam, pārprogrammēšanai vai transportlīdzekļa atkārtotai aktivizēšanai un kuru ražotājs piegādā saviem sertificētajiem tirgotājiem/remontētājiem, ietverot visus turpmākos grozījumus un pielikumus pie šādas informācijas. Minētajā informācijā ir iekļauta visa informācija, kas nepieciešama attiecībā uz piederumiem un aprīkojumu;

15)

“neatkarīgie uzņēmumi” nozīmē uzņēmumus, kas nav sertificētie tirgotāji/remontētāji, kuri ir tieši vai netieši iesaistīti mehānisko transportlīdzekļu remontā un tehniskajā apkopē, jo īpaši neatkarīgie remontētāji, remonta aprīkojuma, rīku vai rezerves daļu ražotāji vai izplatītāji, tehniskās informācijas izdevēji, autoklubi, darbinieki, kuri sniedz palīdzību uz ceļa, darbinieki, kas piedāvā pārbaudes un testēšanas pakalpojumus, un darbinieki, kuri piedāvā mācības tāda aprīkojuma uzstādītājiem, ražotājiem un remontētājiem, kas paredzēts alternatīvās degvielas dzinēju transportlīdzekļiem;

16)

“biodegvielas” ir šķidras vai gāzveida degvielas transportlīdzekļiem, kuras ražo no biomasas;

17)

“alternatīvās degvielas dzinēja transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts braukšanai ar vismaz viena veida degvielu, kura atmosfēras temperatūrā un spiedienā ir gāzveida vai būtībā ir degviela, kam nav minerāla izcelsme.

II NODAĻA

Tipa apstiprināšanas pienākumi ražotājiem

4. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Ražotāji pierāda, ka visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas pārdoti, reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā Kopienā, ir apstiprināts tips saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem. Ražotāji arī apliecina, ka visām jaunajām piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām, kam vajadzīgs tipa apstiprinājums un kas ir pārdotas vai nodotas ekspluatācijā Kopienā, ir apstiprināts tips saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem.

Šajos pienākumos ir ietverta arī maksimālās pieļaujamās emisijas ievērošana, kādi minēti I pielikumā, un īstenošanas pasākumi, kādi minēti 5. pantā.

2.   Ražotāji nodrošina, ka ievēro tipa apstiprinājuma procedūras produkcijas atbilstības, piesārņojuma kontroles iekārtu ilgmūžības un ekspluatācijas atbilstības kontrolei.

Turklāt ražotājam jāveic tādi tehniskie pasākumi, lai nodrošinātu izpūtēja un iztvaikošanas emisiju efektīvu ierobežošanu saskaņā ar šo regulu visā transportlīdzekļa parastajā kalpošanas laikā un ievērojot normālus izmantošanas nosacījumus. Tādēļ ekspluatācijas atbilstības pakāpe jāpārbauda laikposmam līdz 5 gadiem vai 100 000 km atkarībā no tā, kas tiek sasniegts ātrāk. Piesārņojuma kontroles iekārtu ilgmūžības pārbaudēm tipa apstiprinājumam jābūt par 160 000 km. Lai izturētu šo ilgmūžības pārbaudi, jānodrošina iespēja ražotājiem izmantot iekārtu novecošanas pārbaudes stendu, kā to paredz 4. punktā minētie īstenošanas nosacījumi.

Ekspluatācijas atbilstību jo īpaši pārbauda attiecībā uz izpūtēja emisijām, salīdzinot ar I pielikumā noteiktajām maksimālajām pieļaujamajām emisijām. Lai uzlabotu iztvaikošanas emisiju un zemā vides temperatūrā radušos emisiju kontroli, Komisija pārskata testa procedūras.

3.   Ražotāji transportlīdzekļa pirkšanas dienā izsniedz pircējam dokumentu, kurā uzrādīts oglekļa dioksīda emisijas un degvielas patēriņa apjoms.

4.   Īpašās procedūras un prasības saistībā ar 2. un 3. punkta īstenošanu izveido saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. pants

Prasības un testi

1.   Ražotājs transportlīdzekļus aprīko tā, lai daļas, kas varētu radīt emisiju, būtu plānotas, konstruētas un samontētas tā, lai transportlīdzeklis normālos lietošanas apstākļos atbilstu šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

2.   Tādu pārveidošanas ierīču lietošanu, kuras samazina emisijas kontroles efektivitāti, aizliedz. Aizliegumu nepiemēro, ja:

a)

šādas ierīces nepieciešamību attaisno motora aizsardzība pret bojājumiem vai negadījumiem un droša transportlīdzekļa darbība;

b)

ierīce nedarbojas neatbilstīgi prasībām attiecībā uz dzinēja palaišanu; vai

c)

iztvaikošanas emisijas un izpūtēja vidējās emisijas pārbaudes procedūrā apstākļi ir pietiekami iekļauti.

3.   Šajā punktā paredzētās īpašās procedūras, pārbaudes un prasības tipa apstiprinājumam, kā arī prasības saistībā ar 2.-3. punkta īstenošanu, kuras ir paredzētas, lai grozītu šīs regulas nebūtiskus elementus, to papildinot, tiek pieņemtas saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 15. panta 3. punktā. Tas ietver prasību noteikšanu attiecībā uz:

a)

izpūtēja emisijām, ietverot pārbaudes ciklus, emisijām zemā vides temperatūrā, emisijām tukšgaitā, izplūdes gāzu dūmainību un pēcapstrādes sistēmu pareizu darbību un atjaunošanos;

b)

iztvaikošanas emisijām un kardāna emisijām;

c)

OBD sistēmām un piesārņojuma kontroles ierīču sniegumu lietošanas laikā;

d)

piesārņojuma kontroles iekārtu ilgmūžību, piesārņojuma kontroles ierīču nomaiņu, ekspluatācijas atbilstību, ražošanas atbilstību un braukšanas kārtību;

e)

siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanu un degvielas patēriņu;

f)

hibrīdiem transportlīdzekļiem un alternatīvu degvielu transportlīdzekļiem;

g)

tipa apstiprinājuma pagarināšanu un prasībām maza apjoma ražotājiem;

h)

testu aprīkojumu; un

i)

standartdegvielām, piemēram, benzīnam, dīzeļdegvielai, gāzveida degvielai un biodegvielām, piemēram, bioetanolam, biodīzelim un biogāzei.

Atbilstīgos gadījumos iepriekšminētās prasības attiecina uz transportlīdzekļiem neatkarīgi no to darbināšanai izmantotā degvielas veida.

III NODAĻA

Transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamība

6. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Ražotājiem ar standartizēta formāta palīdzību jānodrošina neatkarīgiem uzņēmumiem neierobežota un standartizēta pieeja transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai tīmekļa vietnēs viegli un ātri pieejamā veidā un tā, lai tie netiktu diskriminēti, salīdzinot ar doto noteikumu vai to pieeju, kāda ir autorizētiem tirgotājiem un remontētājiem. Lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu, informāciju konsekventi iesniedz, sākotnēji saskaņā ar OASIS formāta (23) tehniskajām prasībām. Ražotājiem jānodrošina neatkarīgajiem uzņēmumiem, sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem iespēja piekļūt apmācības materiāliem.

2.   Informācija, kas minēta 1. punktā, ietver:

a)

nepārprotamu transportlīdzekļa identifikāciju;

b)

apkopes rokasgrāmatas;

c)

tehniskās rokasgrāmatas;

d)

informāciju par sastāvdaļām un diagnosticēšanu (piemēram, mērījumu teorētiskās minimālās un maksimālās vērtības);

e)

elektriskās instalācijas diagrammas;

f)

diagnostikas problēmu kodus (ietverot ražotāja īpašos kodus);

g)

programmnodrošinājuma graduēšanas identifikācijas numuru, ko piemēro transportlīdzekļa tipam;

h)

sniegto informāciju par patentētiem instrumentiem un iekārtām un to piegādēm; un

i)

datu ieraksta informāciju un divvirzienu uzraudzības un testu datus.

3.   Sertificētos tirgotājus vai remontētājus konkrēta transportlīdzekļa ražotāja izplatīšanas sistēmā šajā regulā uzskata par neatkarīgiem uzņēmumiem, ja tie veic tādu mehānisko transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi, attiecībā uz ko viņi nav attiecīgā ražotāja izplatīšanas sistēmas dalībnieki.

4.   Informācija par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi vienmēr ir pieejama, izņemot to, kas vajadzīga šīs informācijas sistēmu uzturēšanai.

5.   OBD savietojamo maiņu vai rezerves daļu un diagnosticēšanas instrumentu un pārbaudes iekārtu ražošanas un apkopes vajadzībām ražotājiem jāsniedz atbilstīga informācija par OBD un transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi bez diskriminācijas katram ieinteresētajam sastāvdaļu, diagnosticēšanas instrumentu vai pārbaudes iekārtu ražotājam vai remontētājam.

6.   Lai projektētu un izgatavotu automašīnu iekārtas alternatīvas degvielas transportlīdzekļiem, ražotājiem jāsniedz atbilstīga informācija par OBD un, transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi bez diskriminācijas katram ieinteresētajam alternatīvo transportlīdzekļu iekārtu ražotājam, uzstādītājam vai remontētājam.

7.   Pieprasot EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu, ražotājs tipu apstiprinātājai iestādei apliecina transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas un 5. punktā minētās informācijas pieejamības atbilstību šai regulai. Gadījumā, ja šāda informācija tajā brīdī vēl nav pieejama vai vēl neatbilst regulas prasībām un tās īstenošanas pasākumiem, ražotājs to iesniedz sešu mēnešu laikā no tipa apstiprināšanas dienas. Ja šāds atbilstības apliecinājums šajā laikposmā nav iesniegts, apstiprināšanas iestāde pieņem atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību.

Ražotājs groza un papildina informāciju par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi savās tīmekļa vietnēs, tiklīdz tā ir pieejama sertificētiem remontētājiem.

7. pants

Maksa par pieeju transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

1.   Ražotāji var ņemt saprātīgu un proporcionālu maksu par pieeju transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, uz ko attiecas šī regula; maksa nav saprātīga un proporcionāla, ja tā liek atteikties no pieejas, neņemot vērā to, cik daudz neatkarīgais uzņēmējs to izmanto.

2.   Ražotāji ļauj piekļūt transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai dienas, mēneša un gada garumā, maksa par pieeju šai informācijai mainās atkarībā no laikposma, kurā nodrošināta pieeja.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

Pasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu 6. pantu un 7. pantu, kuri ir paredzēti lai grozītu šīs regulas nebūtiskus elementus, papildinot to, tiek pieņemti atbilstīgi regulatīvai kontroles procedūrai, kas minēta 15. panta 3. punktā. Tie ietver tehniskās specifikācijas un to precizējumu, kas attiecas uz veidu, kā nodrošina OBD un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informāciju, īpašu uzmanību veltot MVU specifiskajām vajadzībām.

9. pants

Ziņojums

Ne vēlāk kā … (*) Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijas piekļuves sistēmas darbību, jo īpaši ņemot vērā ietekmi uz konkurenci un iekšējā tirgus darbību, kā arī labvēlīgu ietekmi uz vidi. Ziņojumā apsver, vai būtu piemēroti konsolidēt visus noteikumus, kas nosaka piekļuvi transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijai pārstrādātā pamatdirektīvā par tipa apstiprinājumu.

IV NODAĻA

Dalībvalstu pienākumi

10. pants

Tipa apstiprinājums

1.   Sākot ar … (**), ja ražotājs pieprasa, tad valsts iestādes, pamatojoties uz transportlīdzekļu emisijām vai degvielas patēriņu, nevar atteikt jauna veida transportlīdzeklim izdot EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu, vai aizliegt jauna transportlīdzekļa reģistrēšanu, pārdošanu, nodošanu ekspluatācijā, ja attiecīgais transportlīdzeklis atbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem un jo īpaši “Euro 5” robežvērtībām, kas noteiktas I pielikuma 1. tabulā vai “Euro 6” robežvērtībām, kas noteiktas I pielikuma 2. tabulā.

2.   Sākot no 2009.gada 1. septembra un no 2010. gada 1. septembra N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem valsts iestādes, pamatojoties uz transportlīdzekļu emisijām vai degvielas patēriņu, jauna tipa transportlīdzeklim, kas neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem, un jo īpaši pielikumiem, izņemot “Euro 6” robežvērtības, kas noteiktas I pielikuma 2. tabulā, atsaka izdot EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu. Lai pārbaudītu izplūdes gāžu caurules emisijas, attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti īpašu sociālo vajadzību izpildīšanai, piemērojamas robežvērtības ir tādas pašas kā attiecībā uz N1 kategorijas III klases transportlīdzekļiem.

3.   Sākot no 2011. gada 1. janvāra un no 2012. gada 1. janvāra N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, un transportlīdzekļiem, kas paredzēti īpašu sociālo vajadzību izpildīšanai, valsts iestādes attiecībā uz jauna tipa transportlīdzekli, kas neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem, un jo īpaši pielikumiem, izņemot “Euro 6” robežvērtības, kas noteiktas I pielikuma 2. tabulā, uzskata, ka tā atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 70/156/EEK 7. panta 1. punkta vajadzībām un, pamatojoties uz transportlīdzekļu emisijām vai degvielas patēriņu, aizliedz šāda transportlīdzekļa reģistrēšanu, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā. Lai pārbaudītu izplūdes gāžu caurules emisijas, attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti īpašu sociālo vajadzību izpildīšanai, piemērojamas robežvērtības ir tādas pašas kā attiecībā uz N1 kategorijas III klases transportlīdzekļiem.

4.   Sākot no 2014. gada 1. septembra un no 2015. gada 1. septembra N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem valsts iestādes, pamatojoties uz transportlīdzekļu emisijām vai degvielas patēriņu, jauna tipa transportlīdzeklim, kas neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem un jo īpaši “Euro 6” robežvērtībām saskaņā ar I pielikuma 2. tabulu, atsaka izdot EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu.

5.   Sākot no 2015. gada 1. septembra un no 2016. gada 1. septembra N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem valsts iestādes attiecībā uz jauna tipa transportlīdzekli, kas neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem un jo īpaši “Euro 6” robežvērtībām saskaņā ar I pielikuma 2. tabulu, uzskata, ka tā atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 70/156/EEK 7. panta 1. punkta vajadzībām un, pamatojoties uz transportlīdzekļu emisijām vai degvielas patēriņu, aizliedz šāda transportlīdzekļa reģistrēšanu, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā.

11. pants

Rezerves detaļu tipa apstiprināšana

1.   Jaunām rezerves piesārņojuma kontroles iekārtām, kas paredzētas uzstādīšanai transportlīdzekļos, kas apstiprināti saskaņā ar šo regulu, valsts iestādes aizliedz pārdošanu vai uzstādīšanu transportlīdzekļos, ja tie nav tāda tipa, kuram ir piešķirts tipa apstiprinājums atbilstīgi šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

2.   Valsts iestādes var turpināt pagarināt to rezerves piesārņojuma kontroles iekāršu EK tipu apstiprinājumus, kas paredzētas šajā regulā iepriekš minētajos standartos, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kuri tika piemēroti sākotnēji. Valsts iestādes aizliedz šādu piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu pārdošanu vai uzstādīšanu transportlīdzekļos, neatkarīgi no tā, vai tās atbilst tipam, attiecībā uz kuru attiecīgais tipa apstiprinājums ir piešķirts.

3.   Uz rezerves piesārņojuma kontroles iekārtām, kas paredzētas uzstādīšanai transportlīdzekļu tipam, kas apstiprināts pirms rezerves detaļas tipam apstiprināšanai izvirzāmo prasību pieņemšanas, 1. un 2. punkta prasības neattiecas.

12. pants

Finansiāli atvieglojumi

1.   Dalībvalstis var nodrošināt finansiālus atvieglojumus, ko piemēro sērijveidā ražotajiem transportlīdzekļiem, kuri atbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

Šie atvieglojumi ir spēkā attiecībā uz visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, ko piedāvā pārdošanai dalībvalsts tirgū, kas atbilst vismaz I pielikuma 1. tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām pirms datumiem, kuri noteikti 10. panta 3. punktā; tie nav spēkā tajos datumos.

Finansiāli atvieglojumi, kurus attiecina tikai uz transportlīdzekļiem, kas atbilst I pielikuma 2. tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām, tādiem kādas dalībvalsts tirgū pārdošanā esošiem jauniem transportlīdzekļiem var tikt piešķirti, sākot no datumiem, kas paredzēti 9. panta 3. punktā pirms datumiem, kuri paredzēti 10. panta 5. punktā; tie nav spēkā datumos, kas noteikti 10. panta 5. punktā.

2.   Dalībvalstis var piešķirt finansiālus atvieglojumus par lietošanā esošo transportlīdzekļu modernizēšanu un par neatbilstīgo transportlīdzekļu nodošanu metāllūžņos.

3.   Attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu finansiālie atvieglojumi, kas minēti 1. un 2. punktā, nepārsniedz tādu tehnisko iekārtu papildu izmaksas, kuras rodas, lai nodrošinātu atbilstību I pielikumā noteiktajām emisiju maksimālajām pieļaujamajām emisijām, ietverot to uzstādīšanu transportlīdzeklī.

4.   Komisiju laicīgi informē par plāniem izveidot vai mainīt finansiālos atvieglojumus, kas minēti 1. un 2. punktā.

13. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par ražotāju izdarītajiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis līdz … (***) paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākiem grozījumiem.

2.   Pārkāpumi, par kuriem piemēro sankcijas, ietver:

a)

nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā saistībā ar apstiprinājuma procedūru vai saistībā ar procedūru, kuras rezultātā var atsaukt apstiprinājumu;

b)

to pārbaudes rezultātu falsificēšanu, kas saistīta ar tipa apstiprināšanu vai ekspluatācijas atbilstību;

c)

datu vai informācijas nesniegšanu par tehniskajiem rādītājiem, kas varētu būt par iemeslu tipa apstiprinājuma atsaukšanai vai tipa aizliegumam;

d)

pārveidotu ierīču izmantošanu; un

e)

atteikšanos nodrošināt piekļuvi informācijai.

V NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

14. pants

Specifikāciju pārskatīšana

1.   Komisija apsver arī metāna emisijas iekļaušana oglekļa dioksīda emisijas aprēķinos. Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par pasākumiem, lai sniegtu pārskatu vai ierobežotu metāna emisiju.

2.   Pēc ANO/EEK Cieto daļiņu noteikšanas programmas pabeigšanas, ko īstenoja transportlīdzekļu noteikumu saskaņošanas pasaules foruma uzraudzībā, bet ne vēlāk kā pēc “Euro 6” stāšanās spēkā Komisija pieņem šādus pasākumus, kas izveidoti, lai grozītu mazāk svarīgos šīs regulas elementus un papildinātu to, nemazinot pastāvošo ambīciju līmeni saistībā ar vides aizsardzības prasībām:

a)

šīs regulas grozīšanu atbilstīgi 15. panta 3. punktā minētajai regulatīvās kontroles procedūrai, ar mērķi atkārtoti kalibrēt uz daļiņu masas pamatoto vērtību robežvērtības, kas noteikti šīs regulas I pielikumā, un ieviest uz daļiņu skaita pamatoto vērtību robežvērtībus šajā pielikumā, lai tie visumā atbilstu benzīna un dīzeļdegvielas masas robežvērtībām;

b)

pārskatītu pasākumu procedūras pieņemšanu cieto daļiņu un cieto daļiņu skaita robežvērtībām saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru.

3.   Komisija pārskata 5. panta 3. punktā minētās procedūras, pārbaudes un prasības, kā arī pārbaudes ciklus, ko izmanto, lai mērītu emisijas. Ja pārskatīšanas gaitā atklājas, ka tie vairs nav piemēroti vai vairs neatspoguļo faktisko emisiju daudzumu, tos pielāgo tā, lai tie atspoguļotu faktisko emisiju daudzumu, kas rodas, braucot pa ceļiem. Nepieciešamie pasākumi, kas paredzēti lai grozītu šīs regulas nebūtiskos elementus, papildinot to, tiek pieņemti atbilstīgi regulatīvās kontroles procedūrai, kas minēta 14. panta 3. punktā.

4.   Komisija pārskata to piesārņojošo vielu sarakstu, uz kurām attiecas 5. panta 3. punktā minētās prasības un pārbaudes. Ja Komisija secina, ka nepieciešams regulēt arī citu piesārņojošo vielu emisijas, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu attiecīgi grozīt šo regulu.

5.   Komisija pārskata I pielikuma 4. tabulā norādītās maksimālās pieļaujamās emisijas oglekļa monoksīdam un ogļūdeņražu izpūtēju emisijām, pamatojoties aukstās palaides pārbaužu rezultātiem, un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu noteikt stingrākas maksimālās pieļaujamās emisijas.

6.   Attiecīgos Direktīvas 2005/55/EK pielikumus groza saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, lai tajos būtu prasība par to visu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, uz kuriem attiecas šī direktīva.

15. pants

Komitoloģija

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

16. pants

Grozījumi Direktīvās 70/156/EEK un 2005/55/EK

1.   Direktīvu 70/156/EEK groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2.   Direktīvu 2005/55/EK ar šo groza šādi:

a)

nosaukumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/55/EK (2005. gada 28. septembris) par kravas transporta līdzekļu un to motoru tipa apstiprināšanu attiecībā uz emisijām (“Euro IV” un “Euro V”)”

b)

1. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis, kas definēts Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā un kura standartmasa pārsniedz 2 610 kg;

b)

“dzinējs” ir transportlīdzekļa virzošais dzenošā spēka avots, kuram var piešķirt tipa apstiprinājumu kā atsevišķai tehniskai vienībai saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 2. pantu;

c)

“videi mazāk kaitīgs transportlīdzeklis (EEV)” ir ar dzinēju darbināms transporta līdzeklis, kas atbilst pieļaujamajām emisijas robežvērtībām, kas minētas I pielikuma 6.2.1. sadaļas tabulu C rindā.”

c)

Direktīvas I pielikuma 1. sadaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.

Šo direktīvu piemēro, kontrolējot gāzveida un daļiņveida piesārņotājus, emisijas kontroles ierīču lietošanas laiku, lietojamo transportlīdzekļu/dzinēju atbilstību un visu mehānisko transportlīdzekļu diagnostikas sistēmas (OBD), kā arī 1. pantā minētajiem dzinējiem, izņemot M1, N1, N2 un M2 kategorijas transportlīdzekļus, kuru tips apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/… (1).”

(1)  OV: iekļaut šīs regulas nosaukumu un atbilstīgo zemsvītras piezīmi."

17. pants

Atcelšana

1.   Šādas direktīvas atceļ, sākot ar … (****).

Direktīva 70/220/EEK,

Direktīva 72/306/EEK,

Direktīva 74/290/EEK,

Direktīva 77/102/EEK,

Direktīva 78/665/EEK,

Direktīva 80/1268/EEK,

Direktīva 83/351/EEK,

Direktīva 88/76/EEK,

Direktīva 88/436/EEK,

Direktīva 89/458/EEK,

Direktīva 91/441/EEK,

Direktīva 93/59/EEK,

Direktīva 93/116/EK,

Direktīva 94/12/EK,

Direktīva 96/44/EK,

Direktīva 96/69/EK,

Direktīva 98/69/EK,

Direktīva 98/77/EK,

Direktīva 1999/100/EK,

Direktīva 1999/102/EK,

Direktīva 2001/1/EK,

Direktīva 2001/100/EK,

Direktīva 2002/80/EK,

Direktīva 2003/76/EK,

Direktīva 2004/3/EK.

2.   Komisijas Direktīvas 89/491/EEK (1989. gada 17. jūlijs), ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvas 70/157/EEK, 70/220/EEK, 72/245/EEK, 72/306/EEK, 80/1268/EEK un 80/1269/EEK attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem (24) II un V pielikumu svītro, sākot ar … (****).

3.   Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

4.   Dalībvalstis atceļ savus tiesību aktus, ar kuriem īsteno 1. punktā minētās direktīvas, sākot ar … (****).

18. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no … (*****), izņemot 10. panta 1. punktu un 12. pantu, kas stājas spēkā no … (******).

3.   Grozījumus vai īstenošanas pasākumus, kas minēti 5. panta 3. punktā un 14. panta 6. punktā, pieņem līdz … (*******).

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C 318, 22.12.2006., 62. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 13. decembra Nostāja.

(3)  OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/40/EK (OV L 161, 14.6.2006., 12. lpp.).

(4)  Strukturēto informācijas standartu organizācija.

(5)  Padomes Direktīva 70/220/EEK (1970. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, kuru rada gāzu izplūde no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem (OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/76/EK (OV L 206., 15.8.2003., 29. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 72/306/EEK (1972. gada 2. augusts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem (OV L 190, 20.8.1972., 1. lpp.).

(7)  Padomes Direktīva 74/290/EEK (1974. gada 28. maijs), ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu Nr. 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, kuru rada gāzu izplūde no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem (OV L 159, 15.6.1974., 61. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/101/EK (OV L 363, 20.12.2006., 238. lpp.).

(8)  Padomes Direktīva 80/1268/EEK (1980. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu degvielas patēriņu (OV L 375, 31.12.1980., 36. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/3/EK (OV L 49, 19.2.2004., 36. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva 83/351/EEK (1983. gada 16. jūnijs), ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, kuru rada gāzu izplūde no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem (OV L 197, 20.7.1983., 1. lpp.).

(10)  Padomes Direktīva 88/76/EEK (1987. gada 3. decembris), ar kuru groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar gāzēm no mehānisko transportlīdzekļu motoriem (OV L 36, 9.2.1988., 1. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 88/436/EEK (1988. gada 16. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar gāzēm no mehānisko transportlīdzekļu motoriem (daļiņveida piesārņotāju emisijas no dīzeļmotoriem ierobežošana) (OV L 214, 6.8.1988., 1. lpp.).

(12)  Padomes Direktīva 89/458/EEK (1989. gada 18. jūlijs), ar ko attiecībā uz Eiropas emisiju standartiem mašīnām ar motora darba tilpumu mazāku par 1,4 litriem groza Direktīva 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 226, 3.8.1989., 1. lpp.).

(13)  Padomes Direktīva 91/441/EEK (1991. gada 26. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisijas no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 242, 30.8.1991., 1. lpp.).

(14)  Padomes Direktīva 93/59/EEK (1993. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisijas no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 186, 28.7.1993., 21. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/12/EK (1994. gada 23. marts), kas attiecas uz pasākumiem pret gaisa piesārņošanu, kuru rada emisijas no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 100, 19.4.1994., 42. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 96/69/EK (1996. gada 8. oktobris), ar ko groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisijas no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 282, 1.11.1996., 64. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 98/69/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz pasākumiem pret gaisa piesārņošanu, kuru rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 350, 28.12.1998., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/1/EK (2001. gada 22. janvāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 35, 6.2.2001., 34. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/100/EK (2001. gada 7. decembris), ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 16, 18.1.2002., 32. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/3/EK (2004. gada 11. februāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK un 80/1268/EEK attiecībā uz N1 kategorijas transportlīdzekļu oglekļa dioksīda emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu (OV L 49, 19.2.2004., 36. lpp.).

(21)  OV L 275, 20.10.2005, 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/51/EK (OV L 152, 7.6.2006., 11. lpp.).

(22)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(23)  OASIS formāts attiecas uz tehniskajām specifikācijām OASIS dokumentā SC2-D5 “Transportlīdzekļu remonta informācijas formāts”, 2003. gada 28. maija versija 1.0 (pieejama: http://www.oasis-open.org/committees/download.php/2412/Draft%20Committee%20Specification.pdf) un OASIS dokumenta “Specifikācija transportlīdzekļu remontam” SC1-D2 3.2., 3.5., 3.6., 3.7. un 3.8. nodaļā, 2003. gada 10. janvāra versija 6.1 (pieejams: http://lists.oasis-open.org/archives/autorepair/200302/pdf00005.pdf). Šajā formātā izmantots tikai atvērts teksts un grafiskais formāts.

(*)  Četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(**)  Šīs regulas spēkā stāšanās datums.

(***)  Astoņpadsmit mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(****)  66 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas.

(24)  OV L 238, 15.8.1989., 43. lpp.

(*****)  18 mēneši + 1 diena pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas.

(******)  Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

(*******)  12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas.

I PIELIKUMS

MAKSIMĀLĀ PIEĻAUJAMĀ EMISIJA

1. tabula: “Euro 5” maksimālā pieļaujamā emisija

 

Atskaites masa

(RM)

(kg)

Robežvērtības

Oglekļa oksīda masa

(CO)

Kopējā ogļūdeņražu masa

(THC)

Metānu nesaturošo ogļūdeņražu masa

(NMHC)

Slāpekļa oksīdu masa

(NOx)

Kopējā ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu°masa

(THC + NOx)

Cieto daļiņu masa

(PM)

Cieto daļiņu skaits (1)

(P)

L1

(mg/km)

L2

(mg/km)

L3

(mg/km)

L4

(mg/km)

L2 + L4

(mg/km)

L5

(mg/km)

L6

(#/km)

Kategorija

Klase

 

PI

CI

PI

CI

PI

CI

PI

CI

PI

CI

PI (2)

CI

PI

CI

M

Visi

1 000

500

100

68

60

180

230

5,0

5,0

 

 

N1

I

RM ≤ 1 305

1 000

500

100

68

60

180

230

5,0

5,0

 

 

II

1 305  < RM ≤ 1 760

1 810

630

130

90

75

235

295

5,0

5,0

 

 

III

1 760  < RM

2 270

740

160

108

82

280

350

5,0

5,0

 

 

N2

 

 

2 270

740

160

108

82

280

350

5,0

5,0

 

 

Atšifrējums: PI = Dzirksteļaizdedzes dzinējs, CI = Kompresijaizdedzes dzinējs.

2. tabula: “Euro 6” maksimālā pieļaujamā emisija

 

Atskaites masa

(RM)

(kg)

Robežvērtības

Oglekļa oksīda masa

(CO)

Ogļūdeņražu masa

(THC)

Metānu nesaturošo ogļūdeņražu masa

(NMHC)

Slāpekļa oksīdu masa

(NOx)

Kopējā oglūdeņražu un slāpekļa oksīdu masa

(THC + NOx)

Cieto daļiņu masa

(PM)

Cieto daļiņu skaits (3)

(P)

L1

(mg/km)

L2

(mg/km)

L3

(mg/km)

L4

(mg/km)

L2 + L4

(mg/km)

L5

(mg/km)

L6

(#/km)

Kategorija

Klase

 

PI

CI

PI

CI

PI

CI

PI

CI

PI

CI

PI (4)

CI

PI

CI

M

Visi

1 000

500

100

68

60

80

170

5,0

5,0

 

 

N1

I

RM ≤ 1 305

1 000

500

100

68

60

80

170

5,0

5,0

 

 

II

1 305  < RM ≤ 1 760

1 810

630

130

90

75

105

195

5,0

5,0

 

 

III

1 760  < RM

2 270

740

160

108

82

125

215

5,0

5,0

 

 

N2

 

 

2 270

740

160

108

82

125

215

5,0

5,0

 

 

Atsifrējums:: PI = Dizrksteļaizdedzes dzinējs, CI = Kompresijaizdedzes dzinējs.

3. tabula: Maksimālā pieļaujamā emisija tvaika emisijas testam

Tvaika emisijas masa (g/test)

2,0

4. tabula: Maksimālā pieļaujamā emisija oglekļa oksīda un ogļūdeņraža izpūtēja emisijās pēc aukstās palaides testa

Testa temperatūra 266 K (– 7 °C)

Transportlīdzekļa kategorija

Klase

Oglekļa oksīda masa (CO)

L1 (g/km)

Ogļūdeņražu (HC) masa

L2 (g/km)

M

15

1,8

N1

I

15

1,8

II

24

2,7

III

30

3,2

N2

 

30

3,2


(1)  Skaitlisko standartu noteiks pēc iespējas ātri, taču ne vēlāk kā stājoties spēkā “Euro 6”.

(2)  Dzirksteļaizdedzes dzinēju cieto daļiņu masas standarti ir spēkā tikai transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas dzinējiem, kas pilnīgi vai daļēji darbojas liesas liesmas režīmā.

(3)  Skaitlisko standartu jānosaka šajā līmenī.

(4)  Dzirksteļaizdedzes dzinejo cieto daļiņu masas standarti ir spēkā tikai transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas dzinējiem.

II PIELIKUMS

GROZĪJUMI DIREKTĪVĀ 70/156/EEK

Direktīvu 70/156/EEK ar šo groza šādi.

1)

Direktīvas 2. pantā pēc pēdējā ievilkuma pievieno šādu teikumu:

“Ja šajā direktīvā tiek izdarīta atsauce uz atsevišķu direktīvu vai regulu, tajā ietver arī atsauci uz tiesību aktiem, ar kuriem to īsteno.”

2)

Šādos noteikumos aiz vārdiem “atsevišķa direktīva” pievieno vārdus “vai regula” attiecīgā skaitlī un locījumā:

2. panta pirmajā ievilkumā; 2. panta devītajā ievilkumā; 2. panta desmitajā ievilkumā; 2. panta četrpadsmitajā ievilkumā; 3. panta 1. punktā; 3. panta 4. punktā; 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā; 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā; 5. panta 5. punktā; 6. panta 3. punktā; 7. panta 2. punktā; 13. panta 4. punktā; 13. panta 5. punktā; I pielikuma pirmajā punktā; III pielikuma III daļā; IV pielikuma II daļas pirmajā punktā; V pielikuma 1. iedaļas a) apakšpunktā; V pielikuma 1. iedaļas b) apakšpunktā; V pielikuma 1. iedaļas c) apakšpunktā; VI pielikumā, transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikāta 2. lappusē; VII pielikuma 1. punkta 4. iedaļā; VII pielikuma 1. zemsvītras piezīmē; X pielikuma 2.1. iedaļā; X pielikuma 3.3. daļā; XI pielikuma 4. papildinājumā “burtu nozīme”: X; XII pielikuma B. iedaļas 2) apakšpunktā; XIV pielikuma 2. iedaļas a) apakšpunktā; XIV pielikuma 2. iedaļas c) apakšpunktā; XIV pielikuma 2. iedaļas d) apakšpunktā.

3)

Šādos noteikumos aiz vārdiem “atsevišķas direktīvas” pievieno vārdus “vai regulas” attiecīgā skaitlī un locījumā:

2. panta astotajā ievilkumā; 3. panta 1. punktā; 3. panta 2. punktā; 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā un otrajā ievilkumā; 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā; 4. panta 3. punktā; 5. panta 4. punkta trešajā daļā; 5. panta 6. punktā; 8. panta 2. punktā; 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā; 9. panta 2. punktā; 10. panta 2. punktā; 11. panta 1. punktā; 13. panta 2. punktā; 14. panta 1. punkta i) punktā. Šādos pielikumos — XIII pielikuma nosaukumā; I pielikuma pirmajā daļā; IV pielikuma I daļas pirmajā un otrajā rindā; IV pielikuma II daļas tabulu 1. zemsvītras piezīmē; V pielikuma 1. iedaļas b) apakšpunktā; V pielikuma 3. iedaļā; V pielikuma 3. iedaļas a) apakšpunktā; V pielikuma 3. iedaļas b) apakšpunktā; VI pielikuma 1. un 2. punktā; VI pielikuma transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikāta 2. lappusē; X pielikuma 2.2. iedaļā; X pielikuma 2.3.5. iedaļā; X pielikuma 3.5. iedaļā; XII pielikuma nosaukumā; XIV pielikuma 1.1. iedaļā; XIV pielikuma 2. iedaļas c) apakšpunktā.

4)

Šādos noteikumos aiz vārdiem “direktīva” pievieno vārdus “vai regula” attiecīgā skaitlī un locījumā:

5. panta 3. punkta trešajā daļā; IV pielikuma I daļas tabulas X zemsvītras piezīmē; VI pielikumā, transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikāta 2. lappusē, tabulu virsrakstos; VII pielikuma 1. iedaļas 2. sadaļā; VII pielikuma 1. iedaļas 3. sadaļā; VII pielikuma 1. iedaļas 4. sadaļā; VIII pielikuma 1., 2. 2.1., 2.2 un 3. sadaļā; IX pielikumā, 2. lappusē, pabeigtiem vai nokomplektētiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem, 45., 46.1 un 46.2 punktā; IX pielikumā, 2. lappusē, pabeigtiem vai nokomplektētiem M2 un M3 transportlīdzekļiem, 45. un 46.1 punktā; IX pielikumā, 2. lappusē, pabeigtiem vai nokomplektētiem N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, 45. un 46.1 punktā; IX pielikumā, 2. lappusē, nepabeigtiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem, 45. un 46.1 punktā; IX pielikumā, 2. lappusē, nepabeigtiem M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem, 45. un 46.1 punktā; IX pielikumā, 2. lappusē, nepabeigtiem N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, 45. un 46.1 punktā; X pielikuma 2. zemsvītras piezīmē; X pielikuma 1.2.2. iedaļā; XI pielikuma 4. papildinājumā “burtu nozīme” N/A; XV pielikuma tabulas virsrakstā;

Šādos noteikumos aiz vārdiem “direktīva” pievieno vārdus “vai regula” attiecīgā skaitlī un locījumā:

IX pielikumā, 2. lappusē, pabeigtiem vai nokomplektētiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem; IX pielikumā, 2. lappusē, pabeigtiem vai nokomplektētiem M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem; IX pielikumā, 2. lappusē, pabeigtiem vai nokomplektētiem N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem; IX pielikumā, 2. lappusē, nepabeigtiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem; IX pielikumā, 2. lappusē, nepabeigtiem M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem; IX pielikumā, 2. lappusē, nepabeigtiem N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem; XV pielikumā.

5)

Direktīvas 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā pēc vārdiem “direktīva (s)” pievieno vārdus “vai regula (s)”.

6)

Direktīvas IV pielikuma I daļas tabulas virsrakstā un 2. punktā un tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Temats:

Direktīvas/Regulas Nr.

Atsauce uz Oficiālo Vēstnesi

Piemēro

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

2.

Emisijas/Pieeja informācijai

…/…/EK

(EK) Nr. …/…

L …, …, lpp. …

X (10)

X (10)

 

X (10)

X (10)

 

 

 

 

 

7)

Direktīvas IV pielikuma I daļā 11. un 39. punktu svītro.

8)

Direktīvas VII pielikuma 4. punktā pēc vārdiem “direktīvas gadījumā” pievieno vārdus “vai regulas gadījumā”.

9)

Direktīvas VII pielikuma 5. punktā pēc vārdiem “jaunākā direktīva” pievieno vārdus “vai regula”.

10)

Direktīvas XI pielikuma 1. papildinājuma tabulas virsrakstā un 2. punktā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Vienība

Temats:

Direktīvas/Regulas Nr.

M1  ≤ 2 500 (1) kg

M1 > 2 500 (1) kg

M2

M3

2

Emisijas/Pieeja informācijai

…/…/EK

(EK) Nr. …/…

Q

G + Q

G + Q”

 

.

11)

Direktīvas XI pielikuma 1. papildinājumā 11. un 39. punktu svītro.

12)

Direktīvas XI pielikuma 2. papildinājuma tabulas virsrakstā un 2. punktā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Vienība

Temats:

Direktīvas/Regulas Nr.

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

2

Emisijas/Pieeja informācijai

…/…/EK

(EK) Nr. …/…

A

A

 

A

A”

 

 

 

 

 

.

13)

Direktīvas XI pielikuma 2. papildinājumā 11. un 39. punktu svītro.

14)

Direktīvas XI pielikuma 3. papildinājuma tabulas virsrakstā un 2. punktā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Vienība

Temats:

Direktīvas/Regulas Nr.

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

2

Emisijas/Pieeja informācijai

…/…/EK

(EK) Nr. …/…

Q

 

Q

Q”

 

 

 

 

 

.

15)

Direktīvas XI pielikuma 3. papildinājuma 11. punktu svītro.

16)

Direktīvas XI pielikuma 4. papildinājuma tabulas virsrakstā un 4. punktā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Vienība

Temats:

Direktīvas/Regulas Nr.

N kategorijas mobilais krāns

2

Emisijas/Pieeja informācijai

…/…/EK

(EK) Nr. …/…

N/A”

.

17)

Direktīvas XI pielikuma 4. papildinājumā 11. punktu svītro.


(10)  Transportlīdzekļiem, kuru standartmasa nepārsniedz 2 610 kg. Pēc ražotāja pieprasījuma var attiecināt uz transportlīdzekļiem, kuru standartmasa nepārsniedz 2 840 kg.”.

P6_TA(2006)0562

Finanšu iemaksas Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.-2010. g.) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.-2010. g.) (COM(2006)0564 — C6-0423/2006 — 2006/0194(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0564) (1),

ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0423/2006),

ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu(A6-0432/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

mudina Padomi, izskatot ierosinātās izmaiņas Komisijas priekšlikuma juridiskajā pamatojumā, izvairīties no kavēšanās līdzekļu piešķiršanā Starptautiskajam Īrijas fondam;

4.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308 . pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 159 . pantu,

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0563

Banānu nozare *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari (COM(2006)0489 — C6-0339/2006 — 2006/0173(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0489) (1),

ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0339/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0422/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajai indikatīvajai finanšu atsauces summai jāatbilst jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2. izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam, un atgādina, ka par ikgadējo summu lems ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju 38. punkta noteikumiem (2);

3.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

4.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)

Pašlaik spēkā esošo režīmu banānu nozarē nosaka ar Padomes 1993. gada 13. februāra Regulu (EEK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju. Jo īpaši atbalsta shēma banānu ražotājiem balstās uz principiem, kas citu tirgu kopīgās organizācijās ir būtiski mainīti. Šis režīms ir jāgroza, lai labāk nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem banānu ražošanas reģionos, sekmīgāk novirzītu līdzekļus ražotāju orientēšanai uz tirgu , stabilizētu izdevumus, nodrošinātu, ka tiek izpildītas Kopienas starptautiskās saistības, pienācīgi ņemtu vērā ražošanas reģionu īpatnības, vienkāršotu režīma pārvaldību un pielāgotu to reformētās tirgus kopīgās organizācijas principiem.

(1)

Pašlaik spēkā esošo režīmu banānu nozarē nosaka ar Padomes 1993. gada 13. februāra Regulu (EEK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju. Jo īpaši atbalsta shēma banānu ražotājiem balstās uz principiem, kas citu tirgu kopīgās organizācijās ir būtiski mainīti. Šis režīms ir jāgroza, lai labāk nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem banānu ražošanas reģionos, sekmīgāk novirzītu līdzekļus šo reģionu īpašās attīstības atbalstam, stabilizētu izdevumus, nodrošinātu, ka tiek izpildītas Kopienas starptautiskās saistības, pienācīgi ņemtu vērā ražošanas reģionu īpatnības, vienkāršotu režīma pārvaldību un pielāgotu to reformētās tirgus kopīgās organizācijas principiem.

(2.a)

Kopš nodibināta banānu kopējā tirgus organizācija(KTO), saskaroties ar trešo valstu banānu ražotāju konkurenci, kā arī lai labāk izlietotu Kopienas apropriācijas, nozarē kopumā veikta nozīmīga procesa modernizācija no ražošanas līdz laišanai tirgū, vērā ņemami uzlabojot nozares ražīguma līmeni un produktu kvalitāti, vienlaikus samazinot nozares darbības ietekmi uz vidi. Turklāt KTO sekmēja Kopienas piedāvājuma koncentrēšanu, kas veicināja nozares stiprināšanu ražošanas reģionos un atviegloja Eiropas banānu laišanu tirgū.

(3)

Banāni ir viena no galvenajām lauksaimniecības kultūrām dažos ES attālākajos reģionos, jo īpaši Francijas Gvadelupas un Martinikas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās. Banānu ražošanu apgrūtina attālums, salu teritorijas, maza platība un šo reģionu sarežģītais reljefs. Vietējā banānu ražošana ir būtisks šo reģionu lauku novadu vides, sociālā un ekonomiskā līdzsvara aspekts.

(3)

Banāni ir viena no galvenajām lauksaimniecības kultūrām dažos ES attālākajos reģionos, jo īpaši Francijas Gvadelupas un Martinikas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās. Banānu ražošanu apgrūtina attālums, salu teritorijas, maza platība un šo reģionu sarežģītais reljefs. Vietējā banānu ražošana ir būtisks šo reģionu lauku novadu vides, sociālā un ekonomiskā līdzsvara aspekts, kuru rīcībā nav nekādu aizvietošanas risinājumu ražošanas dažādošanai ar citām ekonomiski dzīvotspējīgām kultūrām.

(3.a)

Jāņem vērā banānu ražošanas nozares sociālekonomiskā nozīme attālākajos reģionos un tās ieguldījums ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanā, pateicoties tās radītajiem ienākumiem un nodarbinātībai, ar to saistītajām saimnieciskajām darbībām iepriekšējā un nākamā posmā, kā arī tam, ka šī nozare saglabā ekoloģisko un ainavisko līdzsvaru, tādējādi veicinot tūrisma attīstību.

(5)

III sadaļa Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulā (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, paredz izveidot Kopienas atbalsta programmas attālākajiem reģioniem, kas ietver īpašus pasākumus vietējās lauksaimniecības atbalstam. Šajā regulā ir paredzēts, ka pārskats tiek iesniegts ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī. Ja ekonomiskajā situācijā tiks konstatētas tādas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs iedzīvotāju iztikas līdzekļu daudzumu attālākajos reģionos, Komisija ziņojumu iesniegs pirms noteiktā termiņa. Šis instruments varētu būt vispiemērotākais banānu ražošanas atbalstam visos attiecīgajos reģionos, un tas nodrošina banānu ražošanas atbalsta mehānismu elastību un decentralizāciju. Iespēja šajās atbalsta programmās iekļaut arī atbalstu par banāniem stiprinātu šo reģionu lauksaimniecības ražošanas atbalsta stratēģiju saskanību.

(5)

III sadaļa Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulā (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, paredz izveidot Kopienas atbalsta programmas attālākajiem reģioniem, kas ietver īpašus pasākumus vietējās lauksaimniecības atbalstam. Šajā regulā ir paredzēts, ka pārskats tiek iesniegts ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī. Tomēr, lai ņemtu vērā banānu ražotāju īpašo situāciju, ja šo ražotāju ekonomiskā situācija ļoti pasliktinās, īpaši saistībā ar ārējās shēmas izmaiņām, Komisijai pirms noteiktā termiņa jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei īpašs pārskats. Šis instruments varētu būt vispiemērotākais banānu ražošanas atbalstam visos attiecīgajos reģionos, un tas nodrošina banānu ražošanas atbalsta mehānismu elastību un decentralizāciju. Iespēja šajās atbalsta programmās iekļaut arī atbalstu par banāniem stiprinātu šo reģionu lauksaimniecības ražošanas atbalsta stratēģiju saskanību.

5.a)

Ir pamats paredzēt viena vai vairāku īpašu avansu izmaksu banānu ražotājiem attālākajos reģionos.

(7)

Attiecībā uz banānu ražošanu Kopienā reģionos, kas nav attālākie reģioni, šķiet, ka vairāk nav vajadzīgs paredzēt īpašu atbalsta shēmu banāniem, ņemot vērā, ka tā attiecas tikai uz nelielu Kopienas ražotāju daļu.

(7)

Attiecībā uz banānu ražošanu Kopienā reģionos, kas nav attālākie reģioni, jādod iespēja dalībvalstīm izvēlēties atbalsta daļējas atdalīšanas shēmu attiecībā uz banāniem, kaut arī tā attiecas tikai uz nelielu Kopienas ražotāju daļu.

(8)

Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza dažas regulas, paredz savstarpēji nesaistītu ieņēmumu atbalsta sistēmu par katru saimniecību (še turpmāk — “vienreizējo maksājumu shēma”). Šī sistēma bija iecerēta, lai īstenotu pāreju no ražošanas atbalsta uz ražotāju atbalstu.

svītrots

(8a)

Pārejot uz atbalstu ražotājiem, informatīviem pasākumiem un infrastruktūrai, kas darbojas lauku attīstības virzienā, ir ļoti liela loma. Šajā sakarā banānu ražošana un laišana tirgū jāpielāgo dažādiem kvalitātes standartiem, piemēram, godīgas tirdzniecības, bioloģiskās lauksaimniecības produktu, vietējo sugu vai ģeogrāfiskās izcelsmes sertifikātiem. Attiecībā uz tūrismu šajos reģionos, banānus var laist tirgū kā īpašu vietējo produktu, tādējādi radot patērētāju uzticību šiem banāniem kā identificētam sevišķam produktam.

(8b)

Lai sasniegto šos ļoti nozīmīgos kopējās lauksaimniecības politikas reformas mērķus, lielā mērā jāatdala atbalsts kokvilnai, olīvu eļļai, neapstrādātai tabakai, apiņiem un banāniem un tas jāiekļauj vienreizējā maksājuma shēmā.

(8c)

Pašlaik banānu nozarē spēkā esošās atbalsta shēmas pilnīga iekļaušana vienreizējā maksājuma shēmā rada nozīmīgu ražošanas dezorganizācijas risku tajos Kopienas reģionos, kur audzē šo kultūru. Tāpēc daļai atbalsta jāpaliek piesaistītai šai kultūrai, izmantojot maksājumus uz vienu hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu attiecīgajai kultūrai. Atbalsta summa jāaprēķina tā, lai nodrošinātu tādus tautsaimnieciskos nosacījumus, kas ļauj šai kultūrai labvēlīgajos reģionos turpināt darbību banānu nozarē, kā arī izvairīties no šīs kultūras aizstāšanas ar citām kultūrām. Lai sasniegtu šo mērķi, attiecībā uz katru dalībvalsti, kas to vēlas, pieejamais kopīgais atbalsts par hektāru jānosaka 40 % apmērā no valstij noteiktā atbalsta, kas netieši iemaksāta ražotājiem.

(8d)

Atlikušie 60 % no valstij noteiktā atbalsta, kas netieši iemaksāts ražotājiem, jāpaliek pieejamiem vienreizējā maksājuma shēmā.

(9)

Konsekvences labad ir lietderīgi atcelt spēkā esošo kompensāciju atbalsta shēmu banāniem un ietvert to vienreizējo maksājumu shēmā. Šajā nolūkā kompensāciju atbalsts par banāniem ir jāiekļauj tiešo maksājumu sarakstā saistībā ar vienreizējo maksājumu shēmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. pantā. Tāpat jāparedz, ka dalībvalstis nosaka pamatsummas un hektāru skaitu, par ko ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, pamatojoties uz banānu tirgum piemērotu reprezentatīvu laikposmu un atbilstīgiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Ar banāniem apstādītās platības nav izslēdzamas no atbalsta shēmas, kaut arī banāni uzskatāmi par ilggadīgām kultūrām. Attiecīgi jāgroza valstīm noteiktie maksimāli pieļaujamie daudzumi. Tāpat jāparedz, ka Komisijai jāpieņem sīki noteikumi un visi vajadzīgie pārejas pasākumi.

svītrots

(10)

Regulas (EEK) Nr. 404/93 II sadaļa paredz noteikumus par ražotāju organizācijām un koncentrācijas mehānismiem. Kas attiecas uz ražotāju organizācijām, spēkā esošā režīma mērķis bija izveidot šādas organizācijas, lai pēc iespējas vairāk ražotāju kļūtu par šādu organizāciju biedriem, un kompensāciju atbalsta maksājumus varēja saņemt tikai tie ražotāji, kas ir atzītu ražotāju organizāciju biedri.

(10)

Regulas (EEK) Nr. 404/93 II sadaļa paredz noteikumus par ražotāju organizācijām un koncentrācijas mehānismiem. Kas attiecas uz ražotāju organizācijām, spēkā esošā režīma mērķis bija izveidot šādas organizācijas, lai pēc iespējas vairāk ražotāju kļūtu par šādu organizāciju biedriem un lai veicinātu tirdzniecību banānu nozarē, kā arī lai kompensāciju atbalsta maksājumus varētu saņemt tikai tie ražotāji, kas ir atzītu ražotāju organizāciju biedri.

(11)

Režīma pirmais mērķis ir sasniegts, jo lielākā daļa Kopienas ražotāju tagad ir ražotāju organizāciju biedri. Otrais mērķis vairs nav aktuāls, jo kompensāciju atbalsta shēma tiks atcelta. Tādēļ Kopienas līmenī vairs nav jāsaglabā noteikumi par ražotāju organizācijām, vajadzības gadījumā atstājot dalībvalstu ziņā šādu noteikumu pieņemšanu un pielāgošanu īpašai situācijai to teritorijā.

(11)

Režīma pirmais mērķis ir sasniegts, jo lielākā daļa Kopienas ražotāju tagad ir ražotāju organizāciju biedri. Tādēļ Kopienas līmenī ir jāsaglabā noteikumi par ražotāju organizācijām. Lai izvairītos no banānu nozares iznīkšanas banānu ražošanas reģionos, ir ieteikts saglabāt Kopienas regulējošo pamatu un dalībvalstis tiek neatlaidīgi aicinātas arī turpmāk saistīt atbalsta izmaksas ar pienākumu produkciju laist tirgū, izmatojot šīs ražotāju organizācijas.

1)

II un III sadaļu, 16. līdz 20. pantu, 21. panta 2. punktu, 25. pantu un 30. līdz 32. pantu svītro.

1)

II sadaļas 6. un 7. pantu , III sadaļu, 16. līdz 20. pantu, 21. panta 2. punktu, 25. pantu un 30. līdz 32. pantu svītro.

-1)

panta 4. ievilkumu aizvieto ar šādu:

atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kas ražo cietos kviešus, proteīnaugus, rīsus, riekstus, enerģijas augus, cietes kartupeļus, pienu, sēklas, laukaugus, aitu gaļu, kazu gaļu, liellopu gaļu, pākšaugus, kokvilnu, tabaku, apiņus, kā arī tiem lauksaimniekiem, kuri kopj olīvu un banānu audzes.

1)

Regulas 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a)

viņiem ir piešķirts maksājums 38. pantā minētajā pārskata periodā saistībā ar vismaz vienu no VI pielikumā paredzētajām atbalsta shēmām, vai — attiecībā uz olīveļļu — tirdzniecības gados, kas minēti 37. panta 1. punkta otrajā daļā, vai — attiecībā uz cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem —, ja viņi ir izmantojuši tirgus atbalstu pārskata periodā, kas minēts VII pielikuma K punktā, vai — attiecībā uz banāniem — ja viņi ir saņēmuši kompensāciju par zaudētiem ienākumiem pārskata periodā, kas minēts VII pielikuma L punktā.

svītrots

6.a)

64. panta 2. punkta 1. un 2. daļu groza šādi:

2.     Atbilstīgi katras dalībvalsts izvēlei Komisija saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka maksimāli pieļaujamos daudzumus katram tiešajam maksājumam, kas minēts attiecīgi 66., 67., 68., 68.a, 68.b un 69. pantā.

Minētais maksimāli pieļaujamais daudzums ir vienāds ar katra tiešā maksājuma daļu valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamajā daudzumā, kas minēts 41. pantā, kura pareizināta ar samazinājuma procentuālajām daļām, ko dalībvalstis piemēro saskaņā ar 66., 67., 68., 68.a, 68.b un 69. pantu.

6.b

Iekļauj šādu 68.b pantu:

68.b pants

Maksājumi par banāniem

Attiecībā uz maksājumiem par banāniem 40 % no atbalsta paliek piesaistīti ražošanai, savukārt 60 % no atbalsta valsts daļas paliek pieejami vienreizējo maksājumu shēmai.

7)

Regulas 145. pantā pēc d) punkta b) apakšpunkta iekļauj šādu punktu:

d)c)

sīki izstrādāti noteikumi par banānu atbalsta iekļaušanu vienreizējo maksājumu shēmā.

svītrots

1)

pievienots 18.a pants:

18.a pants

Banāni

Atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 404/93 II sadaļai, atbalsts, ko saņem ražotāji banānu nozarē ir atkarīgs no piederības kādai atzītai organizācijai. Šo atbalstu var piešķirt arī individuāliem ražotājiem, kuru īpašā situācija, galvenokārt ģeogrāfiskā, neļauj tiem iestāties kādā ražotāju organizācijā.

2.a)

28.pantam tiek pievienots 3.a) apakšpunkts:

3.a)     Ja īpaši ārēju izmaiņu rezultātā ekonomiskie nosacījumi nopietni pasliktinās, skarot banānu ražotāju ienākumu avotus, Komisija līdz 2009. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz īpašu pārskatu, kas vajadzības gadījumā papildināts ar atbilstošiem priekšlikumiem.

(3)

Saskaņā ar šo pašu procedūru Komisija var pieņemt arī pasākumus, lai sekmētu pāreju no Padomes Regulā (EEK) Nr. 404/93* paredzētā režīma uz režīmu, kas izveidots ar šo regulu.

(3)

Saskaņā ar šo pašu procedūru Komisija var pieņemt arī pasākumus, lai sekmētu pāreju no Padomes Regulā (EEK) Nr. 404/93* paredzētā režīma uz režīmu, kas izveidots ar šo regulu. Īpaši jāparedz speciāla avansu shēma banānu ražotājiem ik gadus laikposmā no janvāra līdz oktobrim.

4.a pants

Novērtēšana

Trīs gadus pēc šis regulas stāšanās spēkā, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz novērtēšanas ziņojumu par regulas ietekmi uz Kopienas lauksaimnieku dzīves līmeni, Kopienas ražotāju ienākumiem un uz tautsaimniecības un sociālo kohēziju, kā arī tā iesaka praktiskus ierosinājumus, ja sākotnēji mērķi nav sasniegti.

1)

Regulas I pielikumā svītro rindu, kas attiecas uz banāniem.

svītrots

2)

Regulas VI pielikumu papildina ar šādu rindu:

Banāni Regulas (EEK) Nr. 404/93 12. pants Kompensācija par zaudētiem ienākumiem.

svītrots


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

P6_TA(2006)0564

Noteikumi par PVN radio un televīzijas apraides un citiem pakalpojumiem *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2002/38/EK attiecībā uz noteikumu par pievienotās vērtības nodokli radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem piemērošanas periodu (COM(2006)0739 — C6-0437/2006 — 2006/0245(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0739) (1),

ņemot vērā EK līguma 93. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0437/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0440/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Direktīvas 1. pantu piemēro līdz 2008. gada 31. decembrim.

Direktīvas 1. pantu piemēro līdz 2009. gada 31. decembrim.

Komisija pieņem jebkuru priekšlikumu režīma termiņa iespējamai pagarināšanai labu laiku pirms tā beigām, lai tādējādi sniegtu Eiropas Parlamentam pietiekoši daudz laika izteikt viedokli saskaņā ar Līguma 93. pantu.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0565

Komisijas likumdošanas un darba programma 2007. gadam

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2007. gadam

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2007. gadam (COM(2006)0629), kuru pieņēma 2006. gada 24. oktobrī un kuru apsprieda 2006. gada 14. novembra plenārsēdē,

ņemot vērā Komisijas stratēģiskās politiskās ievirzes 2004.-2009. gadam, Komisijas ikgadējo politikas stratēģiju 2007. gadam, kā arī Parlamenta komiteju ieteikumus, kuri ar Priekšsēdētāju konferences starpniecību tika iesniegti Komisijai, kā paredzēts Parlamenta un Komisijas pamatnolīgumā,

ņemot vērā Reglamenta 33. pantu un 103. panta 4. punktu,

A.

tā kā 2007. gads būs izšķirošs gads Eiropas Savienības tālākās veidošanās procesā, jo Eiropas Savienība uzņems divas jaunas dalībvalstis — Rumāniju un Bulgāriju, tā atzīmēs Romas Līguma 50. gadadienu un centīsies rast institucionālu risinājumu, kā arī uzsāks virkni vērienīgu jaunu finansēšanas programmu;

B.

tā kā ir svarīgi, lai Eiropas Savienība būtu spējīga īstenot vērienīgos politiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus tās iedzīvotāju labā un kalpot Eiropas kopīgajām interesēm, izvirzot ES par vadošo globālo dalībnieci, kas veicina kopēju risinājumu meklēšanu miera, drošības, globālas labklājības, kā arī ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanā;

C.

ņemot vērā to, ka ir nepieciešams uzmanīgi saskaņot izdevumus un politiskās prioritātes, ievērojot, ka jaunajā finanšu plānā paredzētie līdzekļi nav pietiekami, lai risinātu visus uzdevumus;

D.

atkārtoti paužot to, ka ir nepieciešams ES veikt pasākumus, lai apmierinātu iedzīvotāju aizvien pieaugošās vēlmes un uzlabotu tās līdera statusu pasaules līmenī,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas likumdošanas un darba programmā 2007. gadam likto uzsvaru, lai modernizētu Eiropas ekonomiku un uzlabotu iedzīvotāju labklājību; piekrīt, ka ir svarīgi veikt pasākumus saistībā ar drošību, veselības aizsardzību, jauninājumiem, tīrāku apkārtējo vidi, enerģiju un klimata pārmaiņām, iekšējo tirgu, migrāciju un integrāciju, Eiropas globālo pārskatāmību un efektivitāti, kā arī uzlabot saziņu ar Eiropas pilsoņiem; taču pauž nožēlu, ka vairākās jomās nav izvirzīti pietiekami augsti mērķi; uzskata — lai atjaunotu Eiropas projekta virzību, Komisijai pilnā mēra jāveic tās pienākumi, lai stiprinātu un modernizētu uz ilgtspējīgas attīstības balstītu Eiropas sociālo tirgus ekonomiku;

2.

uzskata, ka, nošķirot “stratēģiskās iniciatīvas” no “prioritārām iniciatīvām”, likumdošanas un darba programmā tiek panākta lielāka skaidrība un ticamība; taču prasa, lai Komisija loģiskāk un precīzāk izskaidro atšķirību starp šīm abām kategorijām un lai īpaši precizē laika posmu “prioritāro iniciatīvu” izklāstam; aicina Komisiju pēc sešiem mēnešiem iesniegt atjauninātu ziņojumu par sasniegto progresu, īstenojot likumdošanas un darba programmu;

3.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atbalstījusi virkni ieteikumu, kurus izstrādājušas Parlamenta komitejas, izmantojot jauno “strukturēto dialogu”, un kuri minēti Komiteju priekšsēdētāju konferences kopsavilkuma ziņojumā;

4.

tomēr lūdz Komisiju informēt Parlamentu, kāpēc tā 2007. gada darba programmā nav iekļāvusi likumdošanas iniciatīvas, kā komitejas to bija prasījušas, proti, savstarpēju atzīšanu attiecībā uz preču tirdzniecību, priekšlikumus CE marķējuma uzlabošanai, Eiropas uzņēmumu statūtu pārskatīšanu, mikrokredītu attīstību, darba un ģimenes dzīves apvienošanu, netipisku nodarbinātības veidu darba ņēmēju aizsardzību, jauno priekšlikumu par Eiropas savstarpējo uzņēmējsabiedrību, robežu noteikšanu ĢMO saturošām sēklām un priekšlikumu par pārredzamības iniciatīvu;

5.

uzskata, ka Parlamenta un Komisijas pamatnolīguma par attiecībām īstenošanu var uzlabot un tas ir jādara, konsekventāk un jau agrīnā posmā procedūrā iesaistot politiskās grupas;

6.

pauž nožēlu, ka nav likumdošanas un darba programmas un budžeta procedūras mijiedarbības; saskaņā ar Parlamenta un Komisijas pamatnolīgumu vēlas uzlabot saikni starp abām procedūrām un cer, ka notiks diskusija par kārtību, kā tas darāms;

7.

aicina Komisiju agrīnā posmā risināt dialogu ar Parlamentu par ES budžeta shēmas un finanšu plāna būtisku pārskatīšanu, kā arī par KLP vidusposma pārskatu un jaunu mehānismu apspriešanu saistībā ar saviem resursiem;

8.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veidot labāku Eiropas saikni ar tās iedzīvotājiem, izmantojot uzlabotu saziņas stratēģiju, kas veidota, lai veicinātu informētību un izpratni par ES valstu, reģionālā un vietējā līmenī; atbalsta visas iniciatīvas, lai veidotu partnerību, kā arī lai sistemātiskāk ieklausītos iedzīvotāju vēlmēs un reaģētu uz tām;

9.

tālab īpaši uzsver, ka ir nepieciešama ciešāka tāda saziņas politikas koordinācija ar dalībvalstu valdībām un politiskajām partijām, kuras mērķis ir uzsākt efektīvu atklātu dialogu ar pilsoņiem par aktuāliem Eiropas jautājumiem; uzskata, ka Parlamenta locekļi var sniegt ieguldījumu šajā procesā, un cer, ka Komisija ar to cieši sadarbosies, izstrādājot un īstenojot saziņas politiku;

10.

atzīmē Komisijas apņemšanos iesaistīties Berlīnes Deklarācijas izstrādē saistībā ar Romas Līguma 50. gadadienu; uzskata, ka ir svarīgi, lai šai deklarācijai būtu īsts starpiestāžu raksturs un tajā vienoti tiktu iesaistīti Parlaments, Padome un Komisija; pauž viedokli, ka šādai deklarācijai ir cita starpā atkārtoti jāapstiprina Eiropas Savienības vērtības un identitāte un jāveicina institucionālā reforma Eiropā;

11.

atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi aktīvi iekļauties procesā, lai palīdzētu nodrošināt ES Konstitūcijas līguma pieņemšanu; uzskata, ka Līgumā ietvertie mērķi un reformas ir būtiskas Eiropas Savienības sekmīgai darbībai un attīstībai nākotnē; aicina Komisiju sadarbībā ar EP uzņemties vadošo lomu praktiski īstenojama risinājuma meklēšanā izejai no pašreizējā institucionālā strupceļa;

2007. gada prioritātes

Eiropas ekonomikas modernizācija

12.

atzinīgi vērtē stingro uzsvaru, kāds Komisijas programmā likts uz nepieciešamību turpināt Eiropas ekonomikas modernizāciju, lai padarītu to dinamiskāku un konkurētspējīgāku, risinot globālus uzdevumus; uzsver nozīmīgumu, kāds ir stingrai Lisabonas stratēģijas īstenošanai, akcentējot ekonomikā, sociālajā un vides jomā gūto panākumu savstarpējo atkarību, lai veidotu dinamisku un novatorisku Eiropas ekonomiku; no jauna pauž savu atbalstu Eiropas programmai, kurā savstarpēji atbalstoši mērķi ir labklājība un solidaritāte, un aicina Komisiju veikt pasākumus, lai to atspoguļotu;

13.

aicina Komisiju uzlabot ekonomikas politisko nostādņu koordināciju, īpaši, lai veicinātu iniciatīvas, kuras dalībvalstu un Eiropas līmenī sekmē pētniecību, prasmes un jaunās tehnoloģijas, kā arī labākās pieredzes apmaiņu par to, kā uzlabot valsts izdevumu efektivitāti un kvalitāti, un sekmētu statistisko datu kvalitāti;

Pētniecība un attīstība

14.

atkārtoti pauž viedokli, ka steidzami jāveicina sadarbība pētniecībā, lai uzlabotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju, īpaši progresīvo tehnoloģiju jomā; mudina veltīt koordinētus centienus, lai sekmētu telekomunikācijas nozari un informācijas sabiedrības tehnoloģiju nozari;

15.

uzskata, ka tāda Eiropas Tehnoloģiju institūta (EIT) izveidošana, kura darbības pamatā būtu atbilstīgi principi, varētu veicināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju, palīdzot pārvarēt pētniecības, izglītības un novatorisku centienu sadrumstalotību, kas līdz šim ir kavējusi progresu; uzstāj — lai finansētu EIT pasākumus, nedrīkst izmantot finansējumu, kurš iepriekš tika paredzēts Septītajai pamatprogrammai;

16.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus Erasmus Mundus II programmai, kuras mērķis ir sekmēt sadarbību ar trešām valstīm augstākās izglītības jomā; taču uzsver, ka nepieciešams īstenot turpmākas iniciatīvas, lai veicinātu izcilību Eiropas universitātēs, augstākās izglītības un mūžizglītības jomā, kā arī sekmētu labākas valodu zināšanas;

17.

uzsver strauji attīstošās kosmosa nozares stratēģisko nozīmīgumu, un tāpēc pilnībā atbalsta Komisiju tās centienos izstrādāt saskaņotu un visaptverošu Eiropas kosmosa politiku;

Iekšējais tirgus

18.

aicina Komisiju pastiprināt centienus pabeigt iekšējā tirgus izveidi, lai iedzīvotāji varētu gūt no tā visus iespējamos labumus; uzskata, ka vienotā tirgus stratēģijas pārskatīšana nedrīkst kalpot par ieganstu nepieciešamo iekšējā tirgus iniciatīvu neīstenošanai; uzstāj, ka vienoto tirgu ir iespējams sekmīgi izveidot tikai tad, ja tiek veicināta godīga konkurence, kohēzija, augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis un ievēroti Gēteborgas principi;

19.

atgādina par aicinājumu Komisijai izskatīt visas iespējas, kā uzlabot patentus un patentu strīdu izšķiršanas sistēmas;

20.

uzsver to, ka ir svarīgi pabeigt iekšējā tirgus izveidi finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas jomā, pie tam jo īpaši svarīga ir Komisijas apņemšanās nākt klajā ar priekšlikumu modernizēt maksātspēju, investīciju fondus (UCITS) un finanšu pakalpojumiem piemērojamā PVN reglamentējošos tiesību aktus; tomēr uzskata, ka 2007. gada galvenā prioritāte finanšu pakalpojumus reglamentējošo tiesību aktu jomā ir pienācīga un savlaicīga jau pieņemto tiesību aktu piemērošana; tādēļ aicina Komisiju ziņot par iespējamo privāto uzņēmumu pašu kapitāla fondu un drošības fondu ietekmi uz finansiālo stabilitāti, ekonomiskajiem rādītājiem un nodarbinātību;

Eiropas sociālo problēmu risināšana

21.

atzīmē, ka Komisija plāno veikt “visaptverošu pētījumu par Eiropas sabiedrību”, taču aicina palielināt ambīcijas un, ņemot vērā to, ka 2007. gads būs Eiropas vienlīdzīgu iespēju gads, nākt klajā ar virkni iniciatīvu tādās jomās kā sociālā atstumtība, nabadzība, netipisku darbinieku aizsardzība un jaunu nodarbinātības veidu aizsardzības uzlabošana, kā arī izvērtēt, kā tiek piemēroti ES tiesību akti par cīņu pret visu veidu diskrimināciju, un ierosināt nepieciešamās iniciatīvas arī šajā jomā;

22.

aicina izvērtēt, kā veidojas situācija pēc Komisijas paziņojuma par darbībām ES līmenī, lai veicinātu cilvēku, kas atrodas no darba tirgus vistālāk (COM(2006)0044), aktīvu integrāciju;

23.

aicina Komisiju izveidot skaidru juridisko pamatu cīņai pret visa veida vardarbību, īpaši vardarbību pret sievietēm un bērniem;

24.

atzinīgi vērtē Komisijas mērķi izpētīt iespējamos veidus, kā uzlabot elastīgu nodarbinātības nodrošinājumu un palīdzēt dalībvalstīm sasniegt gan augstu produktivitāti, gan nodrošināt augsta līmeņa sociālo aizsardzību;

Patērētāju aizsardzība

25.

aicina Komisiju nodrošināt jaunu stimulu patērētāju aizsardzības jomā, kura mērķis būtu jo īpaši konsolidēt un pārskatīt patērētāju aizsardzības acquis un palielināt patērētāju aizsardzības politikas un patērētāju tiesību aizsardzības efektivitāti, nodrošinot mazāk aizsargāto patērētāju aizsardzību, palielinot patērētāju informētību par savām tiesībām un iespējām saņemt kompensāciju, piemēram, organizējot ES mēroga informācijas kampaņu, kā arī nodrošinot patērētāju interešu ievērošanu attiecīgajos politikas virzienos; norāda, ka patērētāju aizsardzības tiesību aktiem nekādā ziņā nevajadzētu kļūt pat līdzekli, ar kuru tiek likti šķēršļi iekšējā tirgū, un ka to mērķis ir nodrošināt, ka visās dalībvalstīs patērētājiem ir iespēja gūt labumu no jau sasniegtā augstā aizsardzības līmeņa;

26.

līdz ar to atzinīgi vērtē Rīcības plānu par ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, jo tajā ir iestrādāta gan sociālā, gan ekonomiskā dimensija;

Pilsoņu drošība, tiesiskums un migrācija

27.

pieprasa, lai ES dalībvalstis un Eiropas Komisija apņemtos risināt problēmas, kuru dēļ notiek masveida migrācija, pielāgojot un atjaunojot savu politiku tā, lai jaunattīstības valstīm būtu iespējams aizsargāt un veidot savu tautsaimniecību un nodrošināt pienācīgus ienākumus saviem iedzīvotājiem, jo tas ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā samazināt nelegālās migrācijas apmērus;

28.

aicina dalībvalstis nostiprināt robežkontroles dienestu sadarbību un savstarpējo tehnisko palīdzību un palielināt finansējumu Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības ārējām robežām (Frontex), lai būtu iespējams cīnīties ar cilvēku tirdzniecību; pieprasa, lai atpakaļuzņemšanas nolīgumu noslēgšana būtu godīga un lai tajos būtu ievērotas migrantu pamattiesības un ņemtas vērā ES dalībvalstu un migrantu izcelsmes valstu un tranzītvalstu kopējās intereses;

29.

uzskata, ka 2007. gadā Eiropas rīcības pamatā ir jābūt kopējai imigrācijas, vīzu un patvēruma politikai, kā arī efektīvai imigrantu ekonomiskajai un sociālajai integrācijai, kas tiek īstenota, balstoties uz kopējiem principiem; atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātās iniciatīvas, kas attiecas uz darba meklētāju migrāciju un sankcijām pret tiem uzņēmumiem, kas nodarbina trešo valstu pilsoņus, kuri valstī uzturas nelegāli; atkārtoti aicina visus lēmumus, kas saistīti ar imigrācijas jautājumiem, pieņemt koplēmuma procedūrā un ar kvalificētu balsu vairākumu;

30.

uzsver nepieciešamību izveidot vienotu ES vīzu politiku un to, ka galvenais šī mērķa aspekts ir Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izveide; tajā pašā laikā uzsver bažas par datu aizsardzību, piekļuvi datiem un datubāzu savietojamību un pauž nožēlu, ka Padome ir bloķējusi Pamatlēmumu par datu aizsardzību jomās, uz kurām attiecas trešais pīlārs;

31.

noteikti atbalsta Komisijas nodomu papildināt pamatlēmumu par cīņu pret terorismu, īpašu uzmanību veltot tādiem jautājumiem kā sprāgstvielu izplatība, zināšanu nodošana un terorisma propagandas apkarošana, taču uzsver, ka iedzīvotāju drošības palielināšana nedrīkst notikt uz pamattiesību aizsardzības rēķina;

32.

uzstāj uz nepieciešamību cīnīties pret kibernoziegumiem, kā arī uzlabot robežkontroli un vīzu pieteikumu izskatīšanu, taču uzsver, ka pēc iespējas ātrāk jāievieš SIS II un VIS;

33.

mudina Komisiju 2007. gada ziņojumā pievērsties sezonas strādnieku tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, lai izvairītos no darba pamattiesību pārkāpumiem, kas notiek pašlaik;

34.

atgādina, ka vēl ir daudz darāmā, lai ikvienam būtu iespēja vērsties godīgā un efektīvā tiesā; aicina izstrādāt vairāk iniciatīvu civiltiesību jomā, lai nodrošinātu saskaņotu juridisko sistēmu, kas garantē drošību un iespēju vērsties tiesā;

Droša, konkurētspējīga un ilgtspējīga enerģija

35.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izvirzīt Eiropas enerģētikas politikas izstrādi par 2007. gada stratēģisko mērķi un balstīt šo politiku uz tādiem principiem kā piegādes drošība un daudzveidība, ilgtspējīgums, efektivitāte un lielāka neatkarība piegādes ziņā;

36.

uzsver, ka, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar infrastruktūras fizisko drošību, kā arī ar apgādes drošību, pastiprinātai dalībvalstu solidaritātei jābūt vienai no kopējas enerģētikas politikas būtiskām sastāvdaļām; turklāt uzskata, ka šāda pastiprināta solidaritāte ievērojami palielinātu ES spēju aizstāvēt tās kopējās enerģētiskās intereses starptautiskā līmenī;

37.

stingri pieturas pie uzskata, ka apgādes drošības uzturēšanā būtiska nozīme ir pašreizējo ES tiesību transponēšanai visās dalībvalstīs, lai panāktu pilnībā funkcionējošu elektrības un gāzes iekšējo tirgu nolūkā veicināt konkurētspēju, pārredzamību un enerģijas efektīvu izmantošanu;

38.

mudina dalībvalstis izveidot ES iekšējo enerģijas tirgu, izveidojot līdzsvaru starp iekšējiem un ārējiem apgādes avotiem un nodrošinot valstu energosistēmu savietojamību;

39.

aicina Komisiju izveidot labāku sinerģiju starp ekonomisko attīstību, no vienas puses, un videi draudzīgu un energotaupīgu tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu, no otras puses, jo šīs parādības ir sasvstarpēji ļoti cieši saistītas un tām ir nozīmīga loma konkurētspējas uzlabošanā;

Dzīves apstākļu uzlabošana Eiropā

Vide un ilgtspējīga attīstība

40.

uzsver Eiropas Savienības vadošo lomu pasaulē vides jautājumu aktualizēšanā un piekrīt, ka tuvākajos gados uzmanības centrā ir jābūt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un klimata pārmaiņām, jāizveido “zaļās diplomātijas” koncepcija un jācenšas izveidot tādu enerģētikas politiku, kas paredz Eiropā palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu, energotaupību un energoefektivitāti; tādēļ atzinīgi vērtē priekšlikumu par Zaļo grāmatu par klimata pārmaiņu politiku pēc 2012. gada, kas palīdzēs apzināt jomās, kurās ir nepieciešama rīcība;

41.

aicina Komisiju atbalstīt to, ka Eiropas Savienībai ir aktīvi jāiesaistās tās politikas izstrādē, kas stāsies spēkā pēc Kioto protokola darbības beigām, un jaunu mērķu izvirzīšanā;

42.

gaida priekšlikumu pārskatīt ES emisiju tirdzniecības sistēmu, lai uzlabotu šīs sistēmas ietekmi uz vidi, iekļaujot šajā shēmā arī aviācijas radītās emisijas;

43.

mudina Komisiju saskaņot transporta un vides politiku, lai tās atbilstu ilgtspējīgas attīstības principam, ierosināt konkrētos CO2 samazināšanas mērķus visiem transportlīdzekļiem un attiecināt saistošos Kioto Protokola nosacījumus arī uz aviotransportu;

44.

pauž nožēlu, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana Eiropas Savienībā nav iekļauta 2007. gada prioritāšu sarakstā un aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu bioloģiskās daudzveidības samazināšanās problēmas risināšanā starptautiskā līmenī, nodrošinot pienācīgu NATURA 2000 tīkla funkcionēšanu, īpašu uzmanību pievēršot tā darbībai attiecībā uz jūras teritorijām;

45.

aicina Komisiju izveidot nepieciešamās iniciatīvas, lai būtu iespējams radīt labākus priekšnosacījumus CO2 neveidojošu enerģijas avotu izveidei; uzsver, ka klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai vidi, bet arī cilvēku veselību un tādēļ aicina Komisiju pievērsties to problēmu risināšanai, kas saistītas ar jaunajiem draudiem un to ilgtermiņa sekām;

Veselība

46.

atzinīgi vērtē Komisijas ieguldījumu Eiropas veselības politikas izstrādē un pauž pārliecību, ka veselības aizsardzības un veicināšanai ir jābūt visu ES politiku sastāvdaļai;

47.

uzsver, ka, lai Eiropas veselības aizsardzības stratēģija būtu efektīva, jāuzlabo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sadarbība, īpašu uzmanību pievēršot pacientu mobilitātei un pacientu drošībai (piemēram, cīņai pret zāļu viltošanu), pacientu informēšanai par medikamentiem, dzīvesveida maiņai un veselīgas novecošanas jautājumam;

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

48.

Atzīmē Komisijas nodomu nākt klajā ar vienkāršošanas un pārredzamības principiem atbilstošu Komisijas priekšlikumu par kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu un vienota kopējā tirgus organizāciju; ņemot vērā Kopienas budžeta termiņa pārskatīšanu, uzsver, ka ir jāpalielina kopējās lauksaimniecības politikas reģionālā, sociālā un vides nozīme un jāstabilizē Kopienas lauksaimniecības budžets;

49.

atzinīgi vērtē kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanas iniciatīvu pastiprināšanu un uzskata, ka īpaša nozīme ir tam, ka Komisija ir apņēmusies ziņot par savstarpējās atbilstības sistēmas darbību; pauž atbalstu Komisijas nolūkam pārstrādāt un modernizēt pastāvošās dzīvnieku barības marķēšanas prasības;

50.

atzinīgi vērtē regulas priekšlikumu, kuras mērķis ir pastiprināt cīņu pret nelegālu, nedeklarētu un patvaļīgu zveju, jo šāda zveja rada ievērojamus zaudējumus piekrastes iedzīvotājiem un zvejniekiem, kas darbojas saskaņā ar noteikumiem; tomēr pauž nožēlu, ka kopējās zivsaimniecības politikas jomā trūkst iniciatīvas un politiska stimula, kas ir nepieciešams, lai risinātu jaunās problēmas gan ES, gan starptautiskajā līmenī;

Eiropa kā pasaules līmeņa partneris

Kaimiņattiecību politika

51.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos piešķirt prioritāti Eiropas Kaimiņattiecību politikas veicināšanai, taču uzskata, ka ir nepieciešami konkrēti priekšlikumi un pasākumi, kas veidotu šīs apņemšanās saturu; brīdina par risku, kas varētu rasties, Eiropas Kaimiņattiecību politiku attiecinot tikai uz divpusējām un administratīvām vai “birokrātiskām” attiecībām ar attiecīgajām valstīm; uzskata, ka vajadzētu pārskatīt dažas politikas funkcijas, lai ņemtu vērā atšķirīgu attiecīgo valstu vēlmes un radītu vajadzībām atbilstošākus pasākumus; šajā sakarā aicina Eiropas Parlamentu iesaistīties procesā;

52.

aicina Komisiju sagatavot gada ziņojumu par kaimiņattiecību politikas ietvaros nolīgumus noslēgušajām valstīm par to klauzulu ievērošanu, kas attiecas uz cilvēktiesībām un demokrātiju, tam pievienojot precīzu novērtējumu un ieteikumus par īstenoto pasākumu efektivitāti un saskaņotību;

Stabilitāte un demokrātija Dienvidaustrumeiropā

53.

norāda, ka Dienvidaustrumeiropas valstis tuvojas pievienošanās brīdim, kas minēts Saloniku deklarācijā un sagaida, ka Savienība uzņemsies vadošo lomu stabilitātes veicināšanā un labklājības vairošanā Rietumbalkānos, tādējādi palīdzot šā reģiona valstīm ES pievienošanās procesā;

Krievija

54.

atgādina Komisijai, ka pašreizējais Partnerības un sadarbības nolīgums ar Krieviju zaudēs spēku 2007. gadā; aicina Komisiju piedāvāt stratēģiskā satura pamatprincipus ES attiecībām ar Krieviju un īpaši akcentēt to, cik svarīgi ir turpmāko attiecību pamatā likt demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un vārda brīvību, izveidojot skaidru mehānismu šāda nolīguma visu noteikumu īstenošanas uzraudzībai;

Attīstības politika

55.

mudina dalībvalstis un Komisiju noteikt augstākus mērķus tūkstošgades mērķu īstenošanai un aicina Komisiju izteikt konkrētus priekšlikumus attīstības programmu alternatīvai finansēšanai;

56.

uzskata, ka sarunās par ekonomiskās partnerības nolīgumiem pienācīgi jāņem vērā reģionālās attīstības aspekti, lai ĀKK valstis varētu ievērot attīstības mērķus;

Tirdzniecības politika un PTO sarunas

57.

daudzpusējā līmenī aicina nodrošināt sekmīgu un ambiciozu Dohas sarunu kārtas iznākumu; pauž nožēlu par to, ka bija nepieciešams pārtraukt Dohas attīstības programmas sarunas sine die un norāda, ka daudzpusējo sarunu neizdošanās un pāreja uz divpusējām/reģionāla līmeņa nolīgumiem varētu radīt nevienlīdzīgu liberalizācijas procesu un nevienādu attīstību, kas īpaši negatīvi ietekmētu vismazāk attīstītās valstis;

EDAP

58.

uzsver nepieciešamību stiprināt mehānismus, lai nodrošinātu Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (EDAP) attīstības, īpaši EDAP misiju, vispārēju parlamentāro pārraudzību un akcentē nepieciešamību nodrošināt iepriekšēju informāciju un rīkot debates pirms lēmuma pieņemšanas par kopēju rīcību EDAP jomā, lai parlamenti varētu paust viedokli un bažas;

2.Tiesību aktu labāka izstrāde

59.

uzsver nepieciešamību paātrināt ES tiesību aktu vienkāršošanu un konsolidāciju, kā arī pielikt lielākas pūles ES tiesību aktu uzlabošanai, ātrai transponēšanai un pareizai ieviešanai; aicina izveidot stingrāku uzraudzības un izpildes mehānismu ES tiesību aktu īstenošanai dalībvalstīs;

60.

uzsver, ka visas vienkāršošanas iniciatīvas pilnībā atbilst visiem šajā rezolūcijā minētajiem principiem un noteikumiem par stratēģiju normatīvās vides vienkāršošanai (1), kas pieņemta 2006. gada 16. maijā;

Ietekmes izvērtējums

61.

atzinīgi vērtē ietekmes izvērtējuma iekļaušanu likumdošanas procesā, kā arī to, ka likumdošanas un darba programmā uzsvērta nepieciešamība pēc augstas kvalitātes likumdošanas, Komisijai uzņemoties veikt visu stratēģisko un prioritātes iniciatīvu ietekmes izvērtējumu; uzsver nepieciešamību pēc neatkarīga ietekmes izvērtējuma, taču uzsver arī, ka tas nedrīkstētu izraisīt neattaisnotu Komisijas priekšlikumu kavēšanos; atgādina, ka “tiesību aktu labāka izstrāde” automātiski nenozīmē ierobežojumu atcelšanu vai minimālu regulējumu;

Ieteikuma tiesības

62.

pauž nožēlu par to, ka Komisija pastiprināti izmanto ieteikuma tiesības, piemēram, ieteikumus un skaidrojošus paziņojumus, tādējādi apejot lēmējiestādes prerogatīvas;

Tiesību aktu ieviešanas un īstenošanas uzraudzība

63.

pauž nožēlu par to, ka Komisijas atbilde uz Parlamenta piedāvājumu par ES tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs bija vāja;

64.

lūdz Komisijai padarīt visu transponēšanas un īstenošanas procesu daudz pārredzamāku un pārliecināt dalībvalstis izveidot tā saucamās atbilstības tabulas, lai konstatētu tieši kuras tiesību aktu jomas ir atvasinātas attiecīgi no ES vai dalībvalstu aktiem;

Atbildība par budžetu

65.

sagaida, ka visas reformas, kas minētas jaunajā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu vadību, tiks pilnībā īstenotas 2007. gada gaitā, tādējādi nodrošinot tūlītēju ietekmi — budžeta īstenošanas uzlabotu kvalitāti;

66.

aicina Komisiju nodrošināt, veicināt un mudināt Kopienas budžeta vispārēju īstenošanu, īpaši jaunajās dalībvalstīs, ņemot vērā to, ka 2007. gads būs nozīmīgs gads jaunās struktūrpolitikas īstenošanai; aicina Komisiju piemērot visus nepieciešamos pasākumus, lai panāktu, ka visas jaunā finanšu perioda darbības programmas saskaņā ar kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm būtu pabeigtas un tiktu uzsākta to savlaicīga īstenošana visās dalībvalstīs;

67.

uzsver nozīmi, kādu tas piešķir reformu programmai, īpaši krāpšanas un nesaimnieciskas rīcības apkarošanas jomā, jo šādi gadījumi veicina eiroskepses pieaugumu; pauž nožēlu, ka Komisija iespējams ir samazinājusi sākotnējo reformu programmas apjomu; šajā sakarā aicina Komisiju turpināt darbu pie rīcības plāna vienotas iekšējās kontroles pamatsistēmas un pārredzamības iniciatīvas izveidei;

*

* *

68.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.


(1)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0205.

P6_TA(2006)0566

ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2006. gada 24. novembrī notikušo ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no vienas puses, un Krievijas Federācijas, no otras, noslēgto Partnerības un sadarbības nolīgumu (1), kas stājās spēkā 1997. gadā un zaudē spēku 2007. gadā,

ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,

ņemot vērā pašreizējos Krievijas pienākumus starptautiskajā un Eiropas līmenī kā Lielā astotnieka (G8) un Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājai,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, it īpaši 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām, ko pieņēma pēc Krievijas žurnālistes Annas Politovskajas slepkavības (2), 2006. gada 23. marta rezolūciju par enerģijas piegāžu drošumu Eiropas Savienībā (3) un 2005. gada 26. maija rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām (4),

ņemot vērā 2006. gada 24. novembrī Helsinkos notikušās 18. ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.

tā kā ES un Krievijas attiecības pēdējos gados ir nepārtraukti paplašinājušās un novedušas pie dziļas un visaptverošas ekonomiskās integrācijas un savstarpējas atkarības, kas visdrīzākajā laikā kļūs vēl daudz ciešāka;

B.

tā kā ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju ir ļoti svarīgas visas Eiropas stabilitātei, drošībai un uzplaukumam;

C.

tā kā šādai paplašinātai sadarbībai ļoti nozīmīga ir stratēģisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Krieviju, it īpaši attiecībā uz turpmāku tādu ekonomisko attiecību attīstību, kas ir balstītas uz vienlīdzību, pārredzamību un starptautiski atzītu procedūru ievērošanu, lai Eiropā stiprinātu drošību un stabilitāti, rodot miermīlīgus politiskus risinājumus reģionāliem konfliktiem abu partneru kopīgajās kaimiņvalstīs, un lai stiprinātu cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas normu ievērošanu kā šo attiecību pamatu;

D.

tā kā par pamatu sarunām attiecībā uz jauna šāda stratēģisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu jābūt ātrai četri kopīgo telpu — kopīgās ekonomiskās telpas, brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, ārējās drošības telpas un pētniecības, izglītības un kultūras telpas — īstenošanai;

E.

tā kā enerģijās piegāžu drošība ir viens no Eiropas sarežģītākajiem uzdevumiem un viena no plašākajām sadarbības jomām ar Krieviju, un tā kā Eiropa ieved apmēram vienu ceturto daļu no tai nepieciešamās gāzes un naftas no Krievijas un ir visuzticamākais Krievijas eksporta patērētājs;

F.

tā kā iepriekš minētā ES un Krievijas 2006. gada 24. novembra augstākā līmeņa tikšanās bija paredzēta kā sākums jaunam posmam ES un Krievijas attiecībās, it īpaši lai uzsāktu sarunas par jaunu pamatnolīgumu starp ES un Krieviju, kas aizstātu pašreizējo Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas zaudē spēku 2007. gadā;

G.

tā kā Polija ir bloķējusi sarunu par jauna pamatlīguma noslēgšanu uzsākšanu, padarot sarunu sākšanu atkarīgu no tā, vai Maskava atcels 2005. gadā ieviesto aizliegumu ievest gaļu un tās izstrādājumus no Polijas;

H.

tā kā 2006. gada 10. novembrī Krievija ieviesa jaunu embargo attiecībā uz Polijā ražotiem liellopu un putnu gaļas izstrādājumiem, apgalvojot, ka tā ir norūpējusies par veterināro noteikumu neievērošanu; tā kā Krievija nesen ieviesa arī aizliegumu ievest zivis un zivju izstrādājumus no ES; tā kā pirms iepriekš minētajām 2006. gada 24. novembra augstākā līmeņa sarunām Krievija draudēja paplašināt šo aizliegumu uz visām ES valstīm saistībā ar bažām par Rumānijā un Bulgārijā novēroto saslimšanu ar cūku drudzi;

I.

tā kā Eiropā lielas bažas ir izraisījušas nesenās ievērojamu Krievijas valdības oponentu slepkavības;

J.

tā kā Krievijā, Eiropas Savienībā un citur pasaulē ir tiek paustas bažas par demokrātijas un cilvēktiesību stāvokli Krievijā un par Krievijas policijas un tiesu iestāžu bezspēcīgumu atrast par politiskām slepkavībām vainīgās personas;

K.

tā kā uz ES un Krievijas robežām robežšķērsošanas kārtība ir ļoti lēna, tādējādi dažos robežšķērsošanas punktos veidojot neciešami garas smago automašīnu rindas;

L.

tā kā Eiropas Savienībai jābūt spējīgai apvienot spēkus un attiecībās ar Krieviju paust kopīgu viedokli,

1.

atzīst to, cik nozīmīga ir Krievija kā stratēģisks sadarbības partneris, ar kuru Eiropas Savienībai ir ne tikai kopīgas ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet ar mērķis cieši sadarboties gan starptautiskajā arēnā, gan kopējās kaimiņvalstīs;

2.

uzsver, cik nozīmīga ir ES dalībvalstu vienotība un solidaritāte to attiecībās ar Krieviju; tādēļ atzinīgi vērtē ES kopīgo pozīciju, ko izstrādāja 2006. gada 20. oktobra Lahti neoficiālajās augstākā līmeņa sarunās un kas ļauj ES runāt vienā balsī, tiekoties ar prezidentu Vladimiru Putinu Lahti un Helsinkos;

3.

atzinīgi vērtē iepriekš minētās ES un Krievijas 2006. gada 24. novembra augstākā līmeņa tikšanās laikā notikušās atklātās diskusijas par demokrātijas un cilvēktiesību jautājumiem; tomēr uzsver, ka pašreizējā situācija Krievijā rada nopietnas bažas par cilvēktiesību, demokrātijas, vārda brīvības ievērošanu, kā arī par pilsoniskās sabiedrības un atsevišķu personu tiesībām apšaubīt valsts iestāžu veikto darbību pareizību un likt tām uzņemties atbildību par savu rīcību;

4.

pauž nožēlu, ka iepriekš minētās ES un Krievijas 2006. gada 24. novembra augstākā līmeņa tikšanās laikā neizdevās uzsākt sarunas par jaunu pamatnolīgumu starp ES un Krieviju un mudina Somijas un Vācijas prezidentūras turpināt darbu, lai iespējami īsākā laikā varētu pieņemt pilnvaras sarunām par jaunu pamatnolīgumu un nekavējoties sākt sarunas;

5.

uzsver, ka spēcīgai cilvēktiesību un demokrātisko vērtību aizsardzībai jākalpo par noteicošo principu ES sadarbībā ar Krieviju; mudina Komisiju visās iesaistītajām pusēm nepārprotami likt saprast, ka šīm vērtībām nebūs pakārtota loma ES un Krievijas apspriežamo jautājumu sarakstā;

6.

pauž nožēlu, ka ceturtajā ES un Krievijas cilvēktiesību jautājumiem veltītajā apspriežu kārtā netika panākts ievērojams progress šajā jomā, kurai divpusējās attiecībās jābūt par prioritāti; šajā sakarā aicina arī Krievijas valdību dot ieguldījumu ES un Krievijas cilvēktiesību jautājumiem veltīto apspriežu paātrināšanā, kas ir būtiska ES un Krievijas partnerattiecību sastāvdaļa, kā arī ļaut brīvi darboties vietējām un starptautiskām cilvēktiesību organizācijām un citām NVO un aizsargāt cilvēktiesību aizstāvju individuālo drošību; aicina Komisiju un Padomi garantēt, lai jebkāda Krievijai piešķirta finansiāla palīdzība ir saistīta ar demokrātijas normu attīstību šajā valstī;

7.

pauž nopietnas bažas par starptautisko cilvēktiesību organizāciju un ANO ekspertu pēdējiem ziņojumiem attiecībā uz spīdzināšanu Krievijas cietumos un policijas iecirkņos, kā arī par slepeniem aizturēšanas centriem Čečenijā, tostarp arī par valsts ierēdņu necilvēcisko un cieņu pazemojošo izturēšanos pret ieslodzītajiem; asi nosoda šādu rīcību un aicina Krievijas varasiestādes izmeklēt šīs nelikumības, nekavējoties pārtraukt jebkāda veida amatpārkāpumus un vainīgos saukt pie atbildības;

8.

uzsver, ka ir jāsadarbojas ar Krieviju kā nepieciešamu stratēģisko partneri, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību, cīnītos pret starptautisko terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī risinātu citus drošības jautājumus, piemēram, vides un kodolkatastrofas draudus, cīņu pret narkotiku un ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un pārrobežu organizēto noziedzību Eiropas kaimiņvalstīs sadarbībā ar EDSO un citām starptautiskām organizācijām;

9.

aicina Komisiju un Padomi kopīgi ar Krievijas valdību īstenot iniciatīvas demokrātijas, drošības un stabilitātes stiprināšanai kopējās kaimiņvalstīs, it īpaši veicot kopīgus pasākumus demokrātijas ieviešanai un cilvēktiesību ievērošanai Baltkrievijā, kā arī ar kopīgiem pūliņiem beidzot atrisināt konfliktus Moldovā, Gruzijā un Kalnu Karabahā; aicina ES un Krieviju kā četrinieka (kurā ietilpst arī ANO un ASV) locekļiem uzņemties pienākumus Tuvo un Vidējo Austrumu konflikta risināšanā, kā arī veicināt centienus sarīkot starptautisku miera konferenci par reģionālu miera līgumu Tuvajos un Vidējos Austrumos;

10.

norāda, ka ļoti nozīmīgs jautājums ES un Krievijas attiecībās ir progress attiecībā uz robežlīgumu starp Igauniju un Krieviju, kā arī Latviju un Krieviju parakstīšanu un ratificēšanu, un ka šo jautājumu jārisina konstruktīvi un taisnīgi, lai tas atbilstu abu pušu interesēm;

11.

pauž nožēlu par pastāvošajiem domstarpībām attiecībā uz lauksaimniecības un zivju izstrādājumu eksportu no ES un Krieviju; tādēļ uzskata, ka šo ar tirdzniecību saistīto domstarpību ieilgšana nopietni apdraud ES un Krievijas turpmāko attiecību attīstību; tādēļ aicina Komisiju un Krievijas valdību steidzami atrisināt vēl pastāvošās tirdzniecības domstarpības; uzstāj, ka Eiropas Savienībai jāizrāda nepieciešamā solidaritāte ar visām tās dalībvalstīm, it īpaši ar Poliju, kura cieš no Krievijas piekoptās diskriminējošās tirdzniecības politikas;

12.

pauž bažas par Krievijas varasiestāžu šai nolūkā izteiktajiem paziņojumiem, ka tās ieviesīs ierobežojumus attiecībā uz ES lauksaimniecības produkciju pēc tam, kad ES būs pievienojusies Bulgārija un Rumānija;

13.

pauž nopietnas bažas par slepkavību virkni, kā upuri ir ievērojamas personas, piemēram Anna Politkovskaja, kuras ir opozīcijā Krievijas pašreizējai valdībai vai kas aizstāv Krievijas pilsoņu pamattiesības; uzsver, ka Komisijai un Padomei jāreaģē, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, un norāda, ka partnerība ar Krieviju nopietni cietīs, ja Krievija neparādīs, ka tā ir spējīga un tai pietiek gribas palīdzēt šajās izmeklēšanās, lai atrastu slepkavas, izpildītu savu pienākumu pārraut šo burvju loku un saukt vainīgos pie atbildības;

14.

mudina, Krievijas Federāciju kā Eiropas Padomes dalībvalsti uzlabot ieslodzīto apstākļus un novērst grūtības, ar kādām sastopas advokāti, mēģinot piekļūt dažiem no viņiem; norāda, ka saskaņā ar Krievijas Kriminālkodeksu apcietinātie ir jātur ieslodzījumā vai nu viņu dzīvesvietas tuvumā, vai tās vietas tuvumā, kurā ir notikusi tiesas prāva, kā tas notika ieslodzīto M. Hodorkovska un P. Ļebedeva gadījumā;

15.

atzinīgi vērtē iepriekš minētās ES un Krievijas 2006. gada 24. novembra augstākā līmeņa tikšanās laikā panākto nolīgumu pakāpeniski samazināt maksu, ko Krievija iekasē no ES aviosabiedrībām, kas lido pāri Sibīrijai, atrisinot 20 gadus ilgušo abu pušu strīdu un radot ES aviācijas uzņēmumiem iespēju palielināt maršrutu skaitu uz pieaugošajiem tirgiem Āzijā; atzīmē, ka strīds par maksājumiem, kas ES aviosabiedrībām gadā izmaksāja vairāk nekā 250 miljonus euro, bija viens no pēdējiem šķēršļiem, ko ES noteica pēc tās vienošanās ar Krieviju par šīs valsts iestāšanos Pasaules Tirdzniecības Organizācijā (PTO);

16.

pauž bažas par to, ka Krievijas Civilkodeksa IV daļā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām nesen izdarītie grozījumi neatbilst PTO pieņemtajiem noteikumiem (TRIPS), un vēl jo vairāk neatbilst stratēģiskai partnerībai paredzētajām būtiskākajām saistībām;

17.

atzinīgi vērtē pastiprināto ES un Krievijas dialogu par enerģijas jautājumiem; uzsver stratēģisko nozīmi sadarbībai enerģētikas jomā un nepieciešamību pastiprināt ES un Krievijas attiecības enerģētikas jomā; uzsver, ka turpmākā sadarbība šajā jomā jābalsta un savstarpējas atkarības un pārredzamības principu, kā arī savstarpīguma nozīmi saistībā ar piekļuvi tirgiem, infrastruktūru un investīcijām, ar mērķi izvairīties no oligopolām tirgus struktūrām un lai dažādotu Eiropas Savienības energoapgādi; šajā sakarā prasa, lai Krievija ratificē Enerģētikas hartas nolīgumu, kas stājās spēkā 1998. gada aprīlī, un palielina sadarbību saistībā ar enerģijas ietaupījumiem un atjaunojamo enerģiju;

18.

aicina Padomi un Komisiju divkāršot centienus atrisināt problēmas saistībā ar robežšķērsošanas punktiem uz ES un Krievijas robežām; norāda, ka ir jāizveido papildu iespējas šķērsot robežu, lai apkalpotu pieaugošo preču plūsmu; mudina Krievijas varasiestādes samazināt rindas uz robežām, paātrinot automašīnu pārbaudi un pārceļot dažas no kontroles stacijām no pierobežas zonas dziļāk valsts teritorijā;

19.

atzinīgi vērtē saistībā ar ES un Krievijas 2006. gada 24. novembrī Helsinkos augstākā līmeņa sarunām notikušā Ziemeļu dimensijas augstākā līmeņa sarunu pozitīvo iznākumu, kurā līdz ar ES, Norvēģiju un Islandi piedalījās arī Krievija; cer, ka Ziemeļu dimensijas dokumenta pieņemšana, kas tika pieņemts Ziemeļu dimensijas augstākā līmeņa sanāksmē, kalpos par pamatu ciešākai reģionālajai un pārrobežu sadarbībai ar Krieviju;

20.

Šajā sakarā pauž nopietnas bažas par Krievija pret Gruziju īstenotajiem pasākumiem, kuriem ir lielas ekonomiskas, politiskas un humanitāras sekas;tādēļ aicina Krievijas varasiestādes atcelt nepamatoto aizliegumu Krievijas tirgum paredzētajām jutīgajām Gruzijas eksporta precēm, kā arī pārtraukt notiekošās represijas pret Krievijā dzīvojošajiem etniskajiem gruzīniem;

21.

uzsver, ka Eiropas Savienībai tās centienos nostiprināt attiecības ar Krievijas Federāciju ir jārīkojas vienoti un noteikti atzinīgi vērtē Vācijas prezidentūras nodomus piešķirt lielāku nozīmi šim svarīgajam jautājumam;

22.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Krievijas Federācijai.


(1)  OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp.

(2)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0448.

(3)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0110.

(4)  OV C 117 E, 18.5.2006., 235. lpp.

P6_TA(2006)0567

Direktīvas 85/611/EEK (PVKIU) ieviešana

Eiropas Parlamenta rezolūcija par projektu Komisijas direktīvai, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai izskaidrotu atsevišķas definīcijas

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (še turpmāk — “III PKVIU direktīva”) (1),

ņemot vērā 2006. gada 13. septembra projektu Komisijas direktīvai, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai izskaidrotu noteiktas definīcijas (darba dokuments ESC/43/2006) (še turpmāk — “Īstenošanas direktīvas projekts”),

ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (EVRK) 2006. gada janvāra Komisijai sniegto atzinumu par atsevišķu definīciju izskaidrošanu attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (2),

ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (3),

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Romano Prodi Eiropas Parlamentam 2002. gada 5. februārī sniegto paziņojumu (4),

ņemot vērā Parlamenta 2002. gada 5. februāra rezolūciju par tiesību aktu īstenošanu finanšu pakalpojumu jomā (5),

ņemot vērā 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par aktīvu pārvaldīšanu (6),

ņemot vērā Reglamenta 81. pantu,

A.

tā kā līdz šim dalībvalstu uzraudzības iestādes dažādi ir interpretējušas ieguldījumus, kurus var veikt saistībā ar PKVIU, un tādēļ faktiski kā PKVIU tiek piedāvāti atšķirīgi produkti;

B.

tā kā ir nepieciešams to ieguldījumu atsevišķu definīciju vienots izskaidrojums visā ES, ko var veikt saistībā ar PKVIU, lai īstenotu paredzēto iekšējo tirgu,

1.

uzskata, ka labākais risinājums vienotas, konsekventas un ātras jauno definīciju transponēšanas nodrošināšanai valsts tiesību aktos ir nevis direktīvas, bet gan regulas pieņemšana; lūdz Komisiju precīzi norādīt iemeslus, kādēļ priekšroka tika dota direktīvas izstrādāšanai, kā arī pārbaudīt, vai direktīvas priekšlikumu var pārveidot par regulas priekšlikumu;

2.

uzsver, ka EVRK ir ievērojami veicinājis to ieguldījumu jauno definīciju izstrādāšanu, kurus var veikt saistībā ar PKVIU, un tādēļ to arī turpmāk vajadzētu iesaistīt kā tā saukto 3. pakāpes komisiju, lai jo īpaši nodrošinātu īstenošanas pasākumu rezultātā izskaidroto definīciju konsekvenci, piemērojot tās ikdienā; šajā sakarā sagaida, ka EVRK tuvākajā laikā paudīs savu viedokli par to, vai drošības fondu indeksi arī pieder pie atbilstošajiem aktīviem; atzīmē, ka drošības fondu indeksiem jāatbilst pamatkritērijiem, kas nepieciešami, lai tos varētu veikt saistībā ar III PKVIU, piemēram, tiem jāatbilst pietiekamai diversifikācijai, jānodrošina atbilstoša atsauces vērtība un jābūt attiecīgi publicētiem;

Pārvedami vērtspapīri

3.

uzsver, cik svarīga ir likviditātes prezumpcija attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kā tas minēts 2. panta 1. punktā Īstenošanas direktīvas projektam par pareizu aktīvu pārvaldības darbību, un aicina Komisiju nodrošināt šā principa iekļaušanu attiecīgā līmenī;

Naudas tirgus instrumenti

4.

aicina Komisiju paplašināt norēķinu periodu attiecībā uz naudas tirgus instrumentiem, kuri tiek pārdoti naudas tirgū, no viena gada līdz precīzi noteiktam maksimālam 397 dienu laika posmam, tādējādi nosakot, ka naudas tirgus instrumentu derīguma termiņš ir vai nu līdz 397 dienām, skaitot no emisijas brīža, vai to dzēšanas termiņš ir 397 dienas, vai arī to peļņa regulāri un vismaz reizi 397 dienu laikā tiek pielāgota situācijai naudas tirgū; šajā sakarā atzīmē, ka, izdarot šo grozījumu, tiek ņemta vērā gan Direktīva 2004/39/EK (7), gan arī tiek panākta salīdzināmība ar noteikumiem, ko paredz Amerikas vērtspapīru uzraudzības iestāde;

Finanšu rādītāji

5.

atzīmē, ka III PKVIU direktīva neparedz noteikumus par to, vai finanšu rādītājus drīkst pamatot, ņemot vērā atbilstošus aktīvus vai tādus, kas nav atbilstoši, un ka Īstenošanas direktīvas projekta 9. pants abas šīs kategorijas atbilstības gadījumā visiem III PKVIU direktīvas 22.a panta 1. punktā noteiktajiem diversifikācijas kritērijiem definē kā atbilstošus aktīvus;

6.

norāda, ka Īstenošanas direktīvas projekta 9. pantam dalībvalstīm jānodrošina iespēja palielināt ieguldījumu robežu no 25 % līdz 35 % attiecībā uz regulētiem tirgiem, kuros atsevišķi naudas tirgus instrumenti un vērtspapīri ir ievērojamā pārsvarā; uzskata, ka tādā gadījumā Īstenošanas direktīvas projekta 9. pantam jāattiecas ne tikai uz 22.a panta 1. punktu, bet arī uz III PKVIU direktīvas 22.a panta 2. punktu;

7.

saprot, ka saskaņā ar Īstenošanas direktīvas projekta 9. panta 1. daļas a) punkta iii) apakšpunktu ir pieļaujami ieguldījumi rādītājos, kurus veido aktīvi, kas nav noteikti III PKVIU direktīvas 19. panta 1. punktā; tomēr šajā sakarā norāda, ka Īstenošanas direktīvas projekta 9. panta 1. daļas a) punkta iii) apakšpunktā atbilstoši nav runa par kādu no šiem rādītājiem, jo III PKVIU direktīvas 22. a panta 1. punktā, uz ko tas atsaucas, ir noteikti ierobežojumi vienīgi attiecībā uz akciju vai parāda vērtspapīru emitentiem, bet šie ierobežojumi neattiecas uz rādītājiem, kur diversifikācija nav atkarīga no emitenta veida, piemēram, produktu rādītāji, kur diversifikācija ir atkarīga no produkta veida; tādēļ aicina Komisiju paplašināt Īstenošanas direktīvas projekta 9. panta 1. daļas a) punkta iii) apakšpunkta darbības jomu, lai gadījumā, ja kāds rādītājs ir pietiekami droši iekļauts PKVIU riska pārvaldības sistēmā, tiek uzskatīts, ka tas pietiekamā mērā ir ieguldīts dažādos uzņēmumos;

Ar aktīviem nodrošināti īstermiņa parāda vērtspapīri

8.

uzskata, ka ne tikai divpakāpju ar aktīviem nodrošināti īstermiņa parāda vērtspapīri (asset-backed commercial papers) jāakreditē kā plašai sabiedrībai pieejami ieguldījumi, un tādēļ aicina Komisiju, ievērojot III PKVIU direktīvas 19. panta 1. punkta h) apakšpunkta ceturto ievilkumu, kā PKVIU ieguldījumus atļaut arī citus ar aktīviem nodrošinātus īstermiņa parāda vērtspapīrus;

*

* *

9.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un EVRK.


(1)  OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.

(2)  CESR/06-005.

(3)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(4)  SPEECH/02/44.

(5)  OV C 284 E, 21.11.2002., 115. lpp.

(6)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0181.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

P6_TA(2006)0568

Paplašināšanas stratēģija un galvenie uzdevumi 2006.-2007. gadā

Eiropas Parlamenta rezolūcija attiecībā uz Komisijas paziņojumu par paplašināšanas stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.-2007. gadā (2006/2252(INI))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par paplašināšanas stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.-2007. gadā (COM(2006)0649),

ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 27. septembra rezolūciju par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos (1),

ņemot vērā prezidentūras izdarītos slēdzienus 1993. gada 21.-22. jūnija Kopenhāgenas Eiropadomē un 1995. gada 15.-16. decembra Madrides Eiropadomē, 1997. gada 12.-13. decembra Luksemburgas Eiropadomē, 2003. gada 19.-20. jūnija Saloniku Eiropadomē un 2004. gada 16.-17. decembra, 2005. gada 16.-17. jūnija un 2006. gada 15.-16. jūnija Briseles Eiropadomē,

ņemot vērā tā 2006. gada 16. marta Stratēģisko dokumentu par 2005. gada paplašināšanu (2),

ņemot vērā tā 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par pārdomu periodu: struktūra, temati un konteksts, lai novērtētu debates par Eiropas Savienību (3),

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0436/2006), tā kā:

A.

Eiropas Savienība ir uz kopējām vērtībām balstīts un ar kopējiem mērķiem pamatots politisks projekts;

B.

ES ir izveidojusies par demokrātisku valstu politisku savienību, kas ir uzticīga demokrātijas normām un nemitīgi attīsta demokrātijas kultūru;

C.

stimuls, ko deva izredzes kļūt par ES dalībvalsti, nenoliedzami ir veicinājis reformu gaitu, nostiprinājis demokrātiju, veicināja cilvēktiesību ievērošanu un palielināja stabilitāti kaimiņvalstīs;

D.

2003. gada 19.-20. jūnija Saloniku Eiropadome no jauna apstiprināja saistības sakarā ar Saloniku programmas pilnīgu īstenošanu, bet 2006. gada 15.-16. jūnija Eiropadome vēlreiz apstiprināja tās vēlmi ievērot saistības pret Dienvidaustrumeiropas valstīm (Turciju un Horvātiju, valstīm, ar kurām pašreiz norit pievienošanās sarunas, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku/FYROM kā kandidātvalsti un Rietumbalkānu valstīm kā potenciālajām kandidātvalstīm) sakarā ar paplašināšanos, pasvītrojot nepieciešamību nodrošināt, lai ES “pēc paplašināšanās būtu spējīga funkcionēt politiski, finansiāli un institucionāli”;

E.

ES ir jāvadās no tās nesalaužamās uzticības demokrātijai un pārliecības, ka demokrātija darbojas vienīgi tad, ja tās demos — Eiropas pilsoņu kopums — atzīst un atbalsta šīs savienības paplašināšanos, uzņemot jaunas dalībvalstis un integrējot to pilsoņus;

F.

Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem, kā arī ar reģionālo un vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības atbalstu var dot ieguldījumu paplašināšanas procesa pārredzamības un atbildības uzlabošanā, tādējādi palielinot sabiedrības vienprātību šajā jautājumā;

G.

paplašināšanās procesam — kā tas noteikts Līgumā — jāveicina Eiropas integrācija un jāpalīdz apvienot Eiropas tautas arvien ciešākā savienībā, bet tas nedrīkst graut šā projekta politisko raksturu; tam Eiropā jāveicina miers, drošība, stabilitāte, demokrātija un pārticība;

H.

tādēļ, domājot par Savienības nākotni, jāņem vērā Savienības spēja integrēt jaunas dalībvalstis;

I.

deklarācijā, ko pieņēma 1993. gada 21.-22. jūnijā Kopenhāgenas Eiropadomē kā svarīgs apsvērums tika minēta “Savienības spēja uzņemt jaunus dalībvalstis, vienlaikus saglabājot Eiropas integrācijas tempu”;

J.

dalībvalstīm un ES iestādēm droši jāķeras pie tiem institucionālajiem, finanšu un politiskajiem faktoriem, kas nosaka Savienības spēju integrēt jaunas dalībvalstis;

K.

tādēļ vispirms ir rūpīgi jāizanalizē ietekme, kādu palielināts dalībvalstu skaits var atstāt uz Savienības kohēzijas politikas darbībām un tās finansēm;

L.

spēja integrēt ir jēdziens, kas arvien attīstās, un tas regulāri jāvērtē, ņemot vērā jaunos apstākļus;

M.

spēja integrēt pamatojas uz objektīviem kritērijiem un tā ir saistīta ar patiesām problēmām, tādēļ to nedrīkst jaukt ar sabiedrības uztveri par turpmākās paplašināšanas gaitas ietekmi,

N.

spēja integrēt nav jauns kritērijs, kas jāattiecina uz kandidātvalstīm, bet gan priekšnosacījums sekmīgai paplašināšanai un Eiropas integrācijas procesa padziļināšanai; atbildīga par to, kā uzlabot tās spēju integrēt jaunas dalībvalstis, ir pati Eiropas Savienība, nevis kandidātvalstis;

O.

valstīm, kas pievienojas un kandidātvalstīm ir jāatbilst pievienošanās kritērijiem, ko apstiprināja Kopenhāgenas Eiropadomē (Kopenhāgenas kritērijiem) un citām saistībām, kuras izriet no ES līgumiem un divpusējiem nolīgumiem,

1.

piekrīt Komisijai, ka iepriekšējais paplašināšanas process ir bijis sekmīgs, tas ir nostiprinājis Eiropas Savienību, veicinot tās ekonomisko izaugsmi, pastiprinot tās nozīmi pasaulē un sekmējot jaunu ES politikas darbību attīstību, kā arī ir veicinājis demokrātiju, mieru un pārticību Eiropā; uzsver, ka visumā paplašināšana ir viens no visefektīvākajiem ES ārpolitikas un konfliktu novēršanas politikas instrumentiem; atgādina, ka šo panākumu pamatā bija plašais atbalsts iepriekšējiem paplašināšanas procesiem, kuru mērķis bija īstenot Eiropas integrācijas sākotnējo pamatuzdevumu — atkal apvienot Eiropas kontinentu pēc tā politiskās sadalīšanas 20. gadsimtā;

2.

tomēr atzīmē, ka no iepriekšējās pieredzes var gūt mācību, it īpaši to, ka katra kandidātvalsts jāvērtē pēc tās nopelniem, par tās pievienošanos jārunā saskaņā ar grafiku, kurš pamatotos uz efektīvu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem, un ka jāatturas no pārāk ātras galīgā pievienošanas datuma noteikšanas;

3.

uzskata, ka šīs mācības jāizmanto, lai izlabotu paplašināšanas procesa kvalitāti un pārredzamību;

4.

uzskata, ka Savienībai jāievēro saistības pret valstīm, kurām jau ir izredzes pievienoties, ar nosacījumu, ka šīs valstis atbilst Kopenhāgenas kritērijiem, lai kļūtu par ES dalībvalsti, un pilda ar tiem saistītos pienākumus; uzsver, ka šo saistību izpilde šīm valstīm dod spēcīgu stimulu reformu īstenošanai;

5.

piekrīt, ka konsolidācija, nosacītība un saziņa ir ES paplašināšanas stratēģijas pamatprincipi; uzskata, ka turpmāk, pirms uzņemties jebkādas saistības attiecībā uz paplašināšanos, būs daudz rūpīgāku nekā jebkad iepriekš jāizskata jautājums par Savienības spēju integrēt gan no institucionālā, gan finanšu, gan politiskā viedokļa;

6.

tādēļ pauž nožēlu, ka Komisija nav sniegusi pietiekami rūpīgu to jautājumu analīzi, kuri ir jāatrisina pirms Savienība var turpināt paplašināšanas procesu;

7.

uzskata Paziņojuma 1.pielikuma Īpašo ziņojumu par Eiropas Savienības spēju integrēt jaunus dalībniekus par neveiksmīgu atbildi uz Parlamenta pieprasījumu augstākminētās 2006. gada 16. marta rezolūcijas 5. punktā sniegt “ziņojumu …, kurā izklāstīti principi, kas pamato šo jēdzienu”;

8.

uzskata, ka Eiropas Savienības spēja integrēt būtībā balstās uz trim pīlāriem, proti, tās iestādēm un to leģitimitāti, kā arī spēju darboties un demokrātiski un kvalificēti pieņemt lēmumus jaunos apstākļos, tās finanšu resursiem un šo resursu kopējo ieguldījumu ekonomiskajās un sociālajā kohēzijā, un paplašinātās Eiropas Savienības spēju īstenot tās politiskos mērķus;

9.

atgādina, ka pati Savienība, nevis kandidātvalstis ir atbildīga par to, kā uzlabot ES spēju integrēt jaunas dalībvalstis;

10.

uzskata, ka ES var sagaidīt no tās pilsoņiem pozitīvu attieksmi pret paplašināšanos tikai tad, ja tie redz, ka Eiropa dod pozitīvus rezultātus; tādēļ uzsver, ka spēju integrēt nevar skatīt šķirti no ES spējas darboties; uzskata, ka paplašināšanai ir jābūt Savienības pilsoņu dienas kārtībā un par to attiecīgi jāziņo;

11.

uzskata, ka Eiropas Savienības sekmīgas darbības pamatā ir tas, ka visi tās locekļi pilnībā pieņem universālās vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība kā politisks projekts: neatņemamās un nepārkāpjamās cilvēktiesības, brīvība, demokrātija, līdztiesība un tiesiskums, kuri veido Eiropas identitāti;

12.

uzskata, ka jebkurš neveiksmīgs centiens nodrošināt to, lai ES spēja integrēt atbilstu tās paplašināšanas plāniem, vājinās ES gan iekšēji, gan ārēji un samazinās ieguvumus, ko lielāks dalībvalstu skaits dos visiem ES locekļiem, un ka šīs sekas nevar kompensēt, paplašinot Savienības ārējās robežas;

13.

kritizē Komisiju par tās virspusējo pieeju institucionālajiem aspektiem un šajā sakarā atsaucas uz tā 2006. gada 13. decembra rezolūciju par ES spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālajiem aspektiem (4);

14.

atgādina tā augstākminētās 2006. gada 19. janvāra rezolūcijas noteikumus un no jauna apstiprina, ka pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Nicas Līgumā nav paredzēts atbilstošs pamats turpmākam paplašināšanas procesam;

15.

tādēļ mudina valstu un valdību vadītājus pabeigt konstitūcijas pieņemšanas procesu līdz 2008. gada beigām, kā to paziņoja Briseles Eiropadomes 2006. gada jūnija sanāksmē, lai ļautu Savienībai darboties daudz efektīvāk, pārredzamāk un demokrātiskāk, kas ir priekšnosacījums turpmākajam paplašināšanas procesam;

16.

atgādina valstu un valdību vadītājiem, ka viņu pienākums ir pabeigt šo procesu līdz nākamajām Eiropas velēšanām, lai novērstu jebkādus kavējumus patlaban notiekošajās pievienošanās sarunās;

17.

uzsver, ka Savienības institucionālā reforma ir pati par sevi nepieciešama, neatkarīgi no turpmākās paplašināšanas gaitas, un tā jāveic ļoti rūpīgi un nekavējoties;

18.

apstiprina, ka pievienošanās sarunu attīstība būs atkarīga no katra sarunu partnera nopelniem un sasniegumiem;

19.

atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas apņemšanos uzlabot pievienošanās procesa kvalitāti, ieviešot tajā konkrētus kritērijus, padarot to pārredzamāku un šī procesa būtiskākajos posmos sistemātiski vērtējot tā ietekmi uz galvenajām politikas jomām;

20.

uzskata, ka 2008.-2009. gadā paredzētajā Savienības budžeta pārskatīšanā jāņem vērā pašreizējo kandidātvalstu un varbūtējo kandidātvalstu integrācija nākotnē;

21.

norāda, ka Komisijas paziņojumā nav pilnībā izvērtētas turpmākā paplašināšanas procesa finansiālās sekas, un aicina Komisiju, pirms uzņemt jaunas dalībvalstis, sniegt skaidrus un ticamus provizoriskos aprēķinus par turpmākā paplašināšanas procesa ietekmi uz budžetu;

22.

atkārtoti pauž viedokli, ka šī diskusija aptver sarežģītus jautājumus, kas varētu būt saistīti ar Kopienas kopējo politisko darbību, tostarp tās kohēzijas politikas jomām;

23.

uzskata, ka nekavējoties ir jāsāk apsvērt turpmākā paplašināšanas procesa finansiālo ietekmi, kura sarežģītību netieši atzina valstu un valdību vadītāji, atsakoties ņemt to vērā 2007.-2013. gada finanšu shēmā; aicina Vispārējo lietu padomi un Ekonomikas un finanšu padomi (ECOFIN) sarīkot kopīgas debates par šo jautājumu;

24.

uzsver, ka pievienošanās sarunās, pretēji tam, kā tas noticis līdz šim, lielāka nozīme jāpiešķir Kopenhāgenas Eiropadomē noteikto politisko kritēriju, tostarp tiesiskuma jomā, ievērošanai, un ka šie kritēriji tieši jāsaista ar sarunu uzsākšanu un to vispārējo gaitu;

25.

šajā skarā atzinīgi vērtē to, ka pašreizējo sarunu struktūrā tiek iekļauta politiskiem jautājumiem veltīta sadaļa par tiesu varu un pamattiesībām, kura ES iestādēm ļaus rūpīgi pārbaudīt šajās izšķirošajās jomās panākto progresu;

26.

uzskata, ka iepriekšējās paplašināšanās reizēs sarunu sākotnējos posmos nepietiekama uzmanība pievērsta progresam tieslietu jomā, korupcijas apkarošanā un pamattiesību ievērošanā; sola daudz aktīvāk iesaistīties pievienošanās procesa uzraudzībā, īpašu uzmanību veltot tā politiskajiem aspektiem, un aicina Padomi rīkoties tāpat un dot kandidātvalstīm skaidrus un pienācīgi pamatotus ieteikumus, nevis ņemt vērā tikai sarunu tehnisko progresu;

27.

atgādina par 2003. gada 19.-20. jūnija Saloniku Eiropadome Rietumbalkānu valstīm dotajām nepārprotamajām izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai; pilnībā apņemas aizstāvēt šīs izredzes, kuras ir jāsaglabā, lai šajā reģionā saglabātu stabilitāti un mieru; atgādina šīm valstīm, ka katru no tām vērtēs, pamatojoties uz šīs valsts nopelniem, un ka no šī vērtējuma būs atkarīgs ātrums, ar kādu tās varēs integrēties ES;

28.

atzinīgi vērtē Padomes 2006. gada 13. novembra lēmumu pieņemt pilnvaras sarunām ar Rietumbalkānu valstīm par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas līgumiem kā pirmo soli, lai veicinātu cilvēku savstarpējos kontaktus starp šīm valstīm un ES; tomēr uzsver, ka sarunu mērķis ir panākt bezvīzu režīmu ceļošanai;

29.

atzinīgi vērtē kandidātvalsts Horvātijas nemitīgo progresu ceļā uz tās integrāciju ES un aicina abu pušu sarunu partnerus saglabāt šajās sarunās sasniegto attīstības tempu, lai panāktu ātrāku to noslēgšanu;

30.

ņem vērā Komisijas 2006. gada progresa ziņojumu par Turciju, kurā līdz ar secinājumu, ka politiskās reformas Turcijā turpinās, tiek norādīts, ka to ātrums ir samazinājies, un tiek apstiprināti tie reformu procesa trūkumi, kas jau bija izklāstīti Eiropas Parlamenta 2006. gada 27. septembra rezolūcijā par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos; pieprasa, lai tajā ietilptu arī nosacījums, ka Turcija ratificē un pilnībā īsteno EK un Turcijas partnerības protokolam ar desmit jaunajām ES dalībvalstīm pievienoto papildprotokolu, ko atbilstīgi ES 2005. gada 21. septembra deklarācijai Turcija parakstīja 2005. gada jūlijā;

31.

uzsver, ka Turcijas atteikšanās pilnībā ievērot papildprotokola noteikumus nopietni apdraud pievienošanās sarunu sekmīgu attīstību; norāda, ka Padomes lēmums neuzsākt sarunas par astoņām svarīgām sadaļām, kuras attiecas uz politikas jomām atbilstīgi Turcijas noteiktajiem ierobežojumiem Kipras Republikai, un provizoriski neslēgt nevienu sadaļu ir neizbēgama atbilde uz Turcijas nostāju šajā jautājumā; mudina Turciju uz konstruktīvu sadarbību, lai nodrošinātu papildprotokola pilnīgu īstenošanu iespējami īsā laikā; šajā sakarā atbalsta aicinājumu Komisijai iesniegt ikgada ziņojumus par progresu jautājumos, kas iekļauti 2005. gada 21. septembra ES deklarācijā.

32.

pauž patiesu nožēlu par to, ka Somijas prezidentūras centieni rast risinājumu pašreizējam strupceļam attiecībā uz papildprotokola pilnīgu īstenošanu no vienas puses un turpmāku Kipras turku kopienas izolācijas mazināšanu no otras puses nav devuši pozitīvus rezultātus; aicina Vācijas prezidentūru apņēmīgi turpināt šos centienus ciešā sadarbībā ar ANO centieniem;

33.

uzskata, ka Eiropas Savienībai jābūt gatavai pieņemt grafiku, lai nodrošinātu to, ka iepriekšminētos mērķus var sasniegt pieņemamā laikposmā;

34.

mudina Padomi jaunas saistības uzņemties tikai pēc tam, kad ir rūpīgi izanalizētas šo saistību institucionālās, finansiālās, politiskās un sociāli ekonomiskās sekas; tādēļ aicina Komisiju sniegt visaptverošu ietekmes novērtējumu ik reizi, kad tā izskata jaunus pieteikumus dalībai ES un kad tā sniedz ieteikumus par sarunu uzsākšanu vai nobeigšanu;

35.

atgādina, ka pievienošanās sarunu laikā, kad Padome, vienprātīgi rīkojoties, pēc Komisijas priekšlikuma nosaka kritērijus par sarunu uzsākšanu vai pabeigšanu attiecībā uz katru pievienošanās līguma nodaļu, dalībvalstīm jārīkojas objektīvi attiecībā uz visām pievienošanās sarunvalstīm un tām jāatturas no veto tiesību izmantošanas citiem mērķiem, izņemot tos, kas ir nozīmīgi attiecīgajai nodaļai;

36.

uzskata, ka Parlamenta piekrišanas tiesības būtu japiemēro ne tikai pēc sarunu procesa beigām, bet arī pirms līdzdalības sarunu uzsākšanas;

37.

atzīmē, ka laikā, kad ES turpina ar Balkānu valstī jau iesāktās sarunas par paplašināšanos un uzsāk jaunas sarunas, jautājums par endēmiskās korupcijas un reģionālo organizētās noziedzības tīklu pakarošanu kļūs par arvien nozīmīgāks ceļā uz pievienošanos; tādēļ stingri iesaka pastiprināt esošos paplašināšanas instrumentus un par to galveno mērķi atzīt cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, īpašu uzmanību veltot valsts iestāžu administratīvās kapacitātes palielināšanai un pārrobežu sadarbības uzlabošanai;

38.

atgādina dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ka to pienākums ir pienācīgi informēt sabiedrību par iepriekšējās paplašināšanas nestajiem ieguvumiem un riskiem, kas saistīti ar turpmāko paplašināšanas procesu, un visā pievienošanas procesa gaitā tiem ir vienbalsīgi jāsniedz sabiedrībai skaidrojumi par pieņemtajiem lēmumiem;

39.

tādēļ aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem, lai sabiedrībai daudz efektīvāk darītu zināmu paplašināšanas darba kārtību, tādējādi uzlabojot šī procesa pārredzamību;

40.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, ka sabiedrībai jādara zināmi izvērtēšanas ziņojumi, kritēriji sarunu sadaļu atvēršanai un ES galīgā kopēja nostāja;

41.

mudina Komisiju sniegt daudz precīzāku tās “pastiprinātās kaimiņattiecību politikas” definīciju un sīki paskaidrot, ko šāda veida attiecības ietver;

42.

atkārtoti aicina Komisiju un Padomi iesniegt visām tām Eiropas valstīm, kurām patlaban nav izredžu uz līdzdalību ES, tādus priekšlikumus par ciešām divpusējām vai daudzpusējām attiecībām ar ES, kuri atbilst to īpašajām vajadzībām vai interesēm; uzsver, ka valstis, kurām ir patiesas izredzes uz līdzdalību ES, pašas var izlemt, vai pievienoties vai nepievienoties šai daudzpusējai sistēmai kā starpsolim ceļā uz pilntiesīgu līdzdalību ES;

43.

šajā sakarā aicina Komisiju un Padomi apsvērt iespēju kā pastiprinātas kaimiņattiecību stratēģijas daļu un papildus stratēģijām, kas paredzētas attiecībās ar citām valstīm, izstrādāt kopēju ES reģionālo politiku plašākā Melnās jūras apgabalā ar mērķi veidot spēcīgākas divpusējas vai daudzpusējās ekonomiskās un politiskās attiecības starp ES un visām šī apgabala valstīm, it īpaši attiecībā uz brīvu tirdzniecību, kā tas ir gadījumā ar Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumu, ieguldījumiem, energoapgādes drošību un migrācijas politiku;

44.

uzskata, ka iepriekš minētās izvēles, kuras piedāvā plašāku darbības iespēju spektru, varētu būt patiesa un vilinoša iespēja, kas, neizslēdzot pilnu līdzdalību, piedāvātu partnervalstīm stabilu ilgtermiņa perspektīvu saistībā ar tiesiski noformētām attiecībām ar ES un dotu nepieciešamo stimulu, lai attiecīgajās valstīs sekmētu nepieciešamo iekšējo reformu īstenošanu;

45.

šajā sakarā aicina Komisiju un Padomi apsvērt iespēju koriģēt Kopienas palīdzību, ņemot vērā saņēmējvalstu sasniegto progresu to reformu īstenošanā, kas nepieciešamas šo valstu integrācijas procesam Eiropā;

46.

uzsver, ka lai gan Krievija nav nedz ES kandidātvalsts, nedz arī Eiropas kaimiņattiecību politikas dalībniece, tomēr attiecības ar ES lielāko kaimiņvalsti ir ļoti svarīgas, ņemot vērā jebkuru ES turpmākas paplašināšanas stratēģiju; uzstāj, ka ņemot to vērā, ES ir jāturpina centieni veidot vienreizēju un plaša spektra partnerību ar Krieviju, iekļaujot tajā tirdzniecības un enerģijas, bet galvenokārt jau visus cilvēktiesību un demokratizācijas jautājumus;

47.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu, pievienošanās valstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.


(1)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0381.

(2)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0096.

(3)  OV C 287 E, 24.11.2006., 306. lpp.

(4)  P6_TA(2006)0569.

P6_TA(2006)0569

Eiropas Savienības spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālie aspekti

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālajiem aspektiem (2006/2226(INI))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu,

ņemot vērā prezidentūras secinājumus Eiropadomes sanāksmēs, kuras notika 1993. gada jūnijā Kopenhāgenā, 1995. gada decembrī Madridē, 1997. gada decembrī Luksemburgā, 2003. gada jūnijā Salonikos, 2004. gada decembrī un 2005. gada jūnijā un 2006. gada jūnijā Briselē,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Paplašināšanās stratēģijas dokuments — 2005” (COM(2005)0561),

ņemot vērā 2005. gada 12. janvāra rezolūciju par Līgumu par Konstitūciju Eiropai (1),

ņemot vērā 2005. gada 28. septembra rezolūciju par sarunu sākšanu ar Turciju (2),

ņemot vērā Padomes 2005. gada 3. oktobrī pieņemto lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar Turciju un Horvātiju,

ņemot vērā 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par pārdomu periodu: struktūra, temati un konteksts, lai novērtētu debates par Eiropas Savienību (3),

ņemot vērā 2006. gada 16. marta rezolūciju par Komisijas 2005. gada stratēģisko dokumentu attiecībā uz paplašināšanos (4),

ņemot vērā 2006. gada 14. jūnija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem pārdomu un analīzes periodā attiecībā uz Eiropas nākotni (5),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 27. septembra rezolūciju par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos (6),

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0393/2006), tā kā

A.

2003. gada 19. un 20. jūnijā Eiropadome Rietumbalkānu valstīm pauda skaidri izteiktu Eiropas perspektīvu, kur dalība Eiropas Savienībā tām ir galamērķis (Saloniku programma);

B.

2005. gada 16. un 17. jūnijā Eiropadome no jauna apstiprināja saistības sakarā ar Saloniku programmas pilnīgu īstenošanu, bet 2006. gada 15. un 16. jūnijā Eiropadome vēlreiz apstiprināja tās vēlmi ievērot saistības pret Dienvidaustrumeiropas valstīm (Turciju un Horvātiju, valstīm, ar kurām pašreiz norit pievienošanās sarunas, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku/FYROM kā kandidātvalsti un Rietumbalkānu valstīm kā potenciālajām kandidātvalstīm) sakarā ar paplašināšanos, pasvītrojot nepieciešamību nodrošināt, lai ES “pēc paplašināšanās būtu spējīga funkcionēt politiski, finansiāli un institucionāli”;

C.

Padome oficiāli uzsāka pievienošanās sarunas ar Turciju un Horvātiju 2005. gada 3. oktobrī;

D.

Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembrī bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai piešķīra kandidātvalsts statusu;

E.

atbilstība Kopenhāgenas kritērijiem kopš 1993. gada ir bijis pamats, lai pievienotos ES, un tā tam jābūt arī turpmākos pievienošanās gadījumos;

F.

kā svarīgs apsvērums Kopenhāgenas kritērijos ir minēta arī “ES spēja piesaistīt jaunus dalībniekus, tajā pašā laikā saglabājot virzību uz Eiropas integrāciju”;

G.

pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās arvien lielākā mērā tiek apspriesta ES institucionālā jauda integrēt jaunas dalībvalstis sakarā ar paplašināšanos;

H.

iepriekš minētajā rezolūcijā par “Paplašināšanās stratēģijas dokumentu — 2005”, Eiropas Parlaments aicināja Komisiju līdz 2006. gada beigām iesniegt ziņojumu par principiem, uz kuriem ir pamatota ES absorbcijas spēja;

I.

2006. gada 15. un 16. jūnijā Eiropadome nolēma, ka “paplašināšanās gaitā jāņem vērā ES spēja uzņemt jaunas dalībvalstis”, un pieņēma lēmumu tā paša gada decembrī organizēt diskusiju “par visiem turpmākās paplašināšanās aspektiem, tostarp ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis un jauniem veidiem, kā paaugstināt paplašināšanās procesa kvalitāti, pamatojoties uz līdz šim gūto pozitīvo pieredzi”, pamatojoties uz ziņojumu “par visiem būtiskiem aspektiem attiecībā uz Eiropas Savienības absorbcijas spēju”, kas Komisijai ir jāiesniedz kopā ar gada ziņojumu sakarā ar paplašināšanos un pirmspievienošanās procesu;

J.

kā norāda Eiropadome, šajā ziņojumā ir “jāietver arī jautājums par to, kā pilsoņi pašreiz un arī nākotnē uztvers paplašināšanos, un jāņem vērā nepieciešamība visā Eiropas Savienībā paplašināšanās procesu attiecīgi sabiedrībai izskaidrot”;

K.

2004. gada 16.-17. decembrī Briseles Eiropadome paziņoja, ka “pievienošanās sarunas, kas vēl jāuzsāk ar kandidātvalstīm, kuru pievienošanās varētu izraisīt nozīmīgas finansiālas sekas, var noslēgt tikai pēc finanšu plāna izveidošanas laikposmam, sākot ar 2014. gadu, kopā ar no tā izrietošām finansiālām reformām”;

L.

integrācijas spējas jēdziens ir saistīts ar ES pielāgošanu, lai būtu iespējams uzņemt jaunas dalībvalstis; pašreiz šī problēma un finanšu resursu jautājums joprojām nav atrisināts, it īpaši pēc Konstitucionālā līguma noraidīšanas Francijā un Nīderlandē, jo šis līgums būtu nodrošinājis efektīvu un demokrātisku Eiropas Savienības funkcionēšanu;

M.

turpinās pastāvīgas debates par tā saucamo ES “absorbcijas spēju” nākamo paplašināšanos kontekstā;

N.

Komisijas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentam izklāstīja, ka, viņaprāt, pirms jebkuras nākamās paplašināšanās ir jāveic institucionāla sakārtošana, un izteica cerību, ka šādu institucionālu sakārtošanu, kā to noteica 2006. gada 15. un 16. jūnija Eiropadome, varēs paveikt līdz 2008. gada beigām, tādējādi ļaujot ES respektēt saistības attiecībā uz valstīm, ar kurām risinās sarunas par pievienošanos, un tām valstīm, kurām tā ir devusi izredzes uz pievienošanos;

O.

šāda veida institucionāla sakārtošana galvenokārt vajadzīga, lai saglabātu Eiropas integrācijas virzītājspēku, kā 1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomes sanāksmē norādīja valstu un valdību vadītāji,

1.

norāda, ka paplašināšanās mērķis bija stiprināt Eiropas Savienību, veicināt tās ekonomisko izaugsmi, palielināt tās lomu pasaulē un sekmēt jaunu ES politikas virzienu izveidi;

2.

atgādina, ka oficiāli jēdziens “absorbcijas spēja” pirmo reizi parādījās 1993. gadā, kad Kopenhāgenas Eiropadome atzina, ka bez politiskiem un ekonomiskiem kritērijiem, kuriem jāatbilst kandidātvalstij, lai pievienotos Eiropas Savienībai, “Eiropas Savienības spēja absorbēt jaunas dalībvalstis, tajā pašā laikā saglabājot virzību uz Eiropas integrāciju, ir svarīgs apsvērums, kas atbilst gan ES, gan kandidātvalstu vispārīgām interesēm”;

3.

atgādina, ka, lai gan jebkurš ES paplašināšanās gadījums ir izraisījis institucionālas, politiskas un finansiālas izmaiņas, šīs izmaiņas nebija pietiekamas, lai saglabātu ES lēmumu pieņemšanas efektivitāti;

4.

uzskata, ka termins “absorbcijas spēja” piemērotā veidā neizsaka ideju, ko ar to domāts izteikt, jo ES nekādā veidā neabsorbē dalībvalstis, un tāpēc ierosina šā izteiciena vietā lietot “integrācijas spēja”, kas labāk atspoguļo dalības veidu ES;

5.

uzsver, ka “integrācijas spēja” nav jauns kritērijs, kas piemērojams kandidātvalstīm, bet priekšnoteikums paplašināšanas un Eiropas integrācijas procesa padziļināšanās veiksmīgam iznākumam; uzlabot “integrācijas spēju” ir Eiropas Savienības, nevis kandidātvalstu pienākums;

6.

uzskata, ka “integrācijas spējas” jēdziens ietver to, ka pēc paplašināšanās

Eiropas iestādes spēs efektīvi un demokrātiski darboties un pieņemt lēmumus saskaņā ar to īpašajām procedūrām,

ES finansiālie resursi būs pietiekoši, lai pēc paplašināšanās attiecīgi finansētu savas darbības,

ES spēs sekmīgi izstrādāt politikas virzienus un sasniegt mērķus, lai īstenotu tās politisko projektu;

7.

uzskata — lai nodrošinātu integrācijas spēju, pirms vēl notiek kāda turpmākā pievienošanās, ES ir jālemj par tai nepieciešamo reformu apjomu un būtību; šajā sakarā tai ir jāveic novērtēšana, izmantojot paplašināšanās procesa galvenos posmus un ņemot vērā iespējamo ietekmi, kāda var būt jaunajām dalībvalstīm uz tās institucionālo, finansiālo un lēmumu pieņemšanas spēju;

8.

atzīst, ka Eiropas Savienība pašreiz saduras ar grūtībām pildīt saistības attiecībā uz Dienvidaustrumeiropas valstīm, jo tās pašreizējā institucionālā, finansiālā un politiskā struktūra vēl nav piemērota turpmākam paplašināšanās procesam un ir jāuzlabo;

Integrācijas spējas institucionālie aspekti

9.

Uzsver, ka pirms jebkuras nākamās paplašināšanās ir jāveic Savienības reforma, lai tā spētu strādāt efektīvāk, pārredzamāk un demokrātiskāk; šinī ziņā jebkura turpmākā paplašināšanās padarīs par nepieciešamām šādas institucionālās reformas:

(a)

jaunas kvalificētā vairākuma vēlēšanu sistēmas pieņemšanu, kas palielinātu Padomes spēju pieņemt lēmumus,

(b)

būtisku jautājumu loka paplašināšanu, uz kuriem kvalificētā vairākuma vēlēšanas attiecas,

(c)

būtisku Eiropas Parlamenta dalības paplašināšanu vienlīdzīgā koplēmumu procedūrā ar Padomi budžeta un tiesiskuma jautājumos,

(d)

Eiropadomes un Padomes prezidentūru rotācijas sistēmas pārveidošanu,

(e)

ārlietu ministra posteņa radīšanu,

(f)

Komisijas sastāva turpmākās izmaiņas pēc izmaiņām, kas noteiktas Nicas Līgumā,

(g)

Komisijas priekšsēdētāja lomas stiprināšanu un viņa/viņas demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu starpniecību,

(h)

Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijas attiecināšanu uz visām ES darbību jomām, tai skaitā uz pamattiesību ievērošanas uzraudzību,

(i)

mehānismu radīšanu dalībvalstu parlamentu iesaistīšanā Eiropas Savienības darbības pārbaudē,

(j)

elastības uzlabošanu kā reakciju uz palielināto iespēju tam, ka ne visas dalībvalstis vienlaicīgi vēlas vai spēj virzīties uz priekšu, izejot no zināmām politiskām nostādnēm,

(k)

procedūras izmaiņas grozījumu veikšanai līgumos, lai tos vienkāršotu, padarītu efektīvākus un vairotu to demokrātisko raksturu un pārredzamību,

(l)

“pīlāru struktūras” atcelšanu un aizstāšanu ar vienu vienību, kam būtu vienota struktūra un juridiskas personas statuss,

(m)

noteikuma pieņemšanu, kas ļautu dalībvalstīm no Eiropas Savienības izstāties,

(n)

skaidri definēt vērtības, kuras ir Eiropas Savienības pamatā, kā arī tās mērķus,

(o)

skaidri definēt Eiropas Savienības kompetences un principus, kas ir tās darbības pamatā un nosaka attiecības ar dalībvalstīm,

(p)

Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamības stiprināšanu, t.i. Padomes veikto darbību sabiedrisko pārbaudi, kad tā darbojas kā likumdevējas iestādes filiāle,

(q)

skaidri definēt un vienkāršot instrumentus, ar kuriem Eiropas Savienība īsteno pilnvaras.

Norāda, ka Konstitucionālajā līgumā jau ir iekļautas šīs reformas un ka to stāšanās spēkā nodrošinātu paplašinātās Eiropas Savienības labu darbību un spēju pieņemt lēmumus efektīvi un demokrātiski;

Integrācijas spējas citi būtiski aspekti

10.

norāda, ka bez nepieciešamajām institucionālajām reformām turpmāka Eiropas Savienības paplašināšanās radīs nepieciešamību veikt izmaiņas tās struktūras citos svarīgos aspektos, piemēram,

(a)

pieņemt Eiropas Pamattiesību hartu un uzlabot solidaritātes politiku starp dalībvalstīm,

(b)

pārskatīt tās finansiālo pamatu, tai skaitā tās finansēšanas sistēmu, lai to piemērotu jaunajām paplašinātās Eiropas vajadzībām, balstoties uz 2007.-2013. gada finanšu shēmas “pilnu, plaša mēroga pārskatīšanu”, ko jau plānoja 2008.-2009. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2005. gada 8. jūnija Rezolūciju par paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.-2013. gadam (7) un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (8),

(c)

formulēt no jauna vairākas politiskās nostādnes, no kurām dažas tika noteiktas pirms 50 gadiem, lai tai ļautu īstenot Lisabonas stratēģiju, palielināt savu darbotiesspēju starptautiskajā arēnā un pielāgoties jaunajiem uzdevumiem, ar ko globalizētajā pasaulē jāsaskaras lielākai un daudzšķautnainākai Eiropas Savienībai,

(d)

stiprināt Eiropas Savienības kaimiņattiecību politiku, kuras mērķis ir radīt piemērotu instrumentu savstarpēji izdevīgu sakaru nodibināšanā ar tām Eiropas valstīm, kurām pašreiz nav izredžu pievienoties, jo tās neatbilst dalībvalstu kritērijiem vai izvēlas nepievienoties;

11.

uzsver, ka minētās reformas jāīsteno reizē ar centieniem palielināt paplašināšanās sabiedrisko akceptu, un atgādina par Eiropas politisko vadītāju pienākumu izskaidrot sabiedrībai paplašināšanās un Eiropas apvienošanas mērķus un savstarpējo izdevīgumu; atbalsta Komisijas centienus izmantot “virkni instrumentu, lai informētu par savu paplašināšanās politiku un aplamiem pieņēmumiem pretī nostādītu faktus”, kā teikts iepriekš minētajā paplašināšanās stratēģijas dokumentā 2005 gadam;

12.

taču vēlreiz atgādina, ka jebkurš ES lēmums uzņemt jaunu dalībvalsti tiek pieņemts demokrātiskā un pārstāvnieciskā veidā, t.i., visas dalībvalstis vienprātīgi pieņem lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu un beigšanu, bet katru līgumu par pievienošanos ratificē visas dalībvalstis saskaņā ar to konstitucionālajiem noteikumiem un apstiprina Eiropas Parlaments;

13.

norāda, ka jebkurā gadījumā dalībvalstu valdību parakstīts līgums par pievienošanos nozīmē, ka šīs valdības ir pilnībā atbildīgas par attiecīgo rīcību, lai nodrošinātu šī līguma ratifikācijas procesa sekmīgu noslēgumu saskaņā ar katrā valstī spēkā esošajām procedūrām;

14.

uzskata, ka Eiropas Parlamenta piekrišana, kas Padomei vajadzīga, lai tā varētu rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu par jaunu dalībvalstu uzņemšanu, jāpiemēro gan lēmumam sākt sarunas, gan lēmumam par sarunu pabeigšanu;

Secinājumi

15.

atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot paplašināšanos kā miera, drošības, stabilitātes, demokrātijas un likumības, kā arī ekonomiskās izaugsmes un labklājības nodrošināšanas vēsturisku iespēju; atkārtoti apstiprina savu pārliecību, ka paplašināšanās procesam ir jāiet kopsolī ar Eiropas Savienības padziļināšanos, ja negribam apdraudēt Eiropas integrācijas procesa mērķi;

16.

uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāspēj savlaicīgi piemērot tās institucionālo, finansiālo un politisko struktūru, tā lai kandidātvalstu pievienošanās netiktu neparedzēti kavēta, tiklīdz ir noskaidrots, ka tās atbilst visiem dalības nosacījumiem;

17.

atkārtoti apstiprina, ka Nicas Līgums nedod pietiekamu pamatu turpmākam paplašināšanās procesam;

18.

atkārtoti apstiprina, ka Konstitucionālā līguma pieņemšana, kas jau piedāvā ES risinājumus vairumam no nepieciešamajām reformām, lai izpildītu pašreizējās paplašināšanās saistības, un veido paplašināšanās un padziļināšanas attiecību reālu izpausmi, un brīdina, ka jebkurš mēģinājums atbalstīt Konstitūcijas fragmentāru īstenošanu var apdraudēt globālo kompromisu, uz kura tā balstās;

19.

atzīmē Eiropadomes 2006. gada 15. un 16. jūnijā noteikto grafiku, lai rastu risinājumu konstitucionālajai krīzei vēlākais līdz 2008. gada otrajam pusgadam;

20.

atkārtoti apstiprina apņemšanos pēc iespējas ātrāk panākt Eiropas Savienībā konstitucionālu noregulējumu, kas noteikti būtu pirms tam, kad 2009. gadā Eiropas Savienība lūgs savus pilsoņus balsot Eiropas vēlēšanās, lai Eiropas Savienība var izpildīt saistības pret kandidātvalstīm un būt gatava atzīt tās kā dalībvalstis;

*

* *

21.

uzdod priekšsēdētājam nodot šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Turcijas, Horvātijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas, Melnkalnes parlamentiem un valdībām, pagaidu pašpārvaldes iestādēm Kosovā un Apvienoto Nāciju Organizācijas misijai Kosovā.


(1)  OV C 247 E, 6.10.2005., 88. lpp.

(2)  OV C 227 E, 21.9.2006., 163. lpp.

(3)  OV C 287 E, 24.11.2006., 306. lpp.

(4)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0096.

(5)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0263.

(6)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0381.

(7)  OV C 124 E, 25.5.2006., 373. lpp.

(8)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.


Ceturtdiena, 2006. gada 14. decembris

23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 317/491


PROTOKOLS

(2006/C 317 E/04)

SĒDES NORISE

SĒDI VADA: Sylvia-Yvonne KAUFMANN

Priekšsēdētāja vietniece

1.   Sēdes atklāšana

Sēde tika atklāta plkst. 9.00.

2.   Dokumentu iesniegšana

Tika iesniegti turpmāk minētie dokumenti.

Padome un Komisija

Priekšlikums Padomes lēmumam attiecībā uz Eiropas Kopienas vārdā noslēdzamo pamatnolīgumu par daudzpusējo vides programmu kodolrūpniecības jomā Krievijas Federācijā un pamatnolīguma par daudzpusējo vides programmu kodolrūpniecības jomā Krievijas Federācijā protokolu par prasībām, tiesvedību un zaudējumu atlīdzināšanu (COM(2006)0665 — C6-0475/2006 — 2006/0227(CNS))

nodots

atbildīgajai komitejai

:

ITRE

atzinums

:

ENVI

Šā dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams. European Commission — Final annual accounts of the European Communities — Financial Year 2005 — European Data Protection Supervisor (SEC(2006)0915 [09] — C6-0472/2006 — 2006/2170(DEC))

nodots

atbildīgajai komitejai

:

CONT

atzinums

:

JURI, LIBE

Šā dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams. European Commission — Final annual accounts of the European Communities — Financial Year 2005 — European Ombudsman (SEC(2006)0915 [08] — C6-0471/2006 — 2006/2063(DEC))

nodots

atbildīgajai komitejai

:

CONT

atzinums

:

PETI, FEMM, AFCO, DEVE, CULT, AFET, PECH, AGRI, ENVI, EMPL, BUDG, ITRE, JURI, ECON, LIBE, INTA, IMCO, TRAN, REGI

Šā dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams. European Commission — Final annual accounts of the European Communities — Financial Year 2005 — Committee of the Regions (SEC(2006)0915 [07] — C6-0470/2006 — 2006/2076(DEC))

nodots

atbildīgajai komitejai

:

CONT

atzinums

:

PETI, FEMM, AFCO, DEVE, CULT, AFET, PECH, AGRI, ENVI, EMPL, BUDG, ITRE, JURI, ECON, LIBE, INTA, IMCO, TRAN, REGI

Šā dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams. European Commission — Final annual accounts of the European Communities — Financial Year 2005 — Economic and Social Committee (SEC(2006)0915 [06] — C6-0469/2006 — 2006/2075(DEC))

nodots

atbildīgajai komitejai

:

CONT

atzinums

:

PETI, FEMM, AFCO, DEVE, CULT, AFET, PECH, AGRI, ENVI, EMPL, BUDG, ITRE, JURI, ECON, LIBE, INTA, IMCO, TRAN, REGI

Šā dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams. European Commission — Final annual accounts of the European Communities — Financial Year 2005 — Court of Auditors (SEC(2006)0915 [05] — C6-0468/2006 — 2006/2074(DEC))

nodots

atbildīgajai komitejai

:

CONT

atzinums

:

PETI, FEMM, AFCO, DEVE, CULT, AFET, PECH, AGRI, ENVI, EMPL, BUDG, ITRE, JURI, ECON, LIBE, INTA, IMCO, TRAN, REGI

Šā dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams. European Commission — Final annual accounts of the European Communities — Financial Year 2005 — Court of Justice (SEC(2006)0915 [04] — C6-0467/2006 — 2006/2073(DEC))

nodots

atbildīgajai komitejai

:

CONT

atzinums

:

PETI, FEMM, AFCO, DEVE, CULT, AFET, PECH, AGRI, ENVI, EMPL, BUDG, ITRE, JURI, ECON, LIBE, INTA, IMCO, TRAN, REGI

Šā dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams. European Commission — Final annual accounts of the European Communities — Financial Year 2005 — Council (SEC(2006)0915 [03] — C6-0466/2006 — 2006/2072(DEC))

nodots

atbildīgajai komitejai

:

CONT

atzinums

:

PETI, FEMM, AFCO, DEVE, CULT, AFET, PECH, AGRI, ENVI, EMPL, BUDG, ITRE, JURI, ECON, LIBE, INTA, IMCO, TRAN, REGI

Šā dokumenta nosaukums pašlaik visās valodās nav pieejams. European Commission — Final annual accounts of the European Commuities — Financial Year 2005 — European Parliament (SEC(2006)0915 [02] — C6-0465/2006 — 2006/2071(DEC))

nodots

atbildīgajai komitejai

:

CONT

atzinums

:

PETI, FEMM, AFCO, DEVE, CULT, AFET, PECH, AGRI, ENVI, EMPL, BUDG, ITRE, JURI, ECON, LIBE, INTA, IMCO, TRAN, REGI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem (COM(2006)0778 — C6-0457/2006 — 2006/0258(COD))

nodots

atbildīgajai komitejai

:

ENVI

atzinums

:

AGRI, ITRE, IMCO

Priekšlikums Padomes lēmumam, lai Eiropas Kopienas vārdā pieņemtu Protokolu par TRIPS nolīguma grozījumiem, kas noslēgts Ženēvā, 2005. gada 6. decembrī (08934/2006 — C6-0359/2006 — 2006/0060(AVC)).

nodots

atbildīgajai komitejai

:

INTA

atzinums

:

DEVE, ENVI, JURI

3.   Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata — Rīcības plāns attiecībā uz biomasas izmantošanu — Palīdzība kodoldrošības veicināšanai * (debates)

Ziņojums par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata [2006/2113(INI)] — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referente: Eluned Morgan (A6-0426/2006).

Ziņojums par rīcības plānu attiecībā uz biomasas izmantošanu [2006/2082(INI)] — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Werner Langen (A6-0347/2006).

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido palīdzības instrumentu kodoldrošības veicināšanai [09037/2006 — C6-0153/2006 — 2006/0802(CNS)] — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Esko Seppänen (A6-0397/2006).

Uzstājās Andris Piebalgs (Komisijas loceklis).

Eluned Morgan iepazīstināja ar ziņojumu (A6-0426/2006).

Werner Langen iepazīstināja ar ziņojumu (A6-0347/2006).

Esko Seppänen iepazīstināja ar ziņojumu (A6-0397/2006).

Uzstājās: Anders Wijkman (DEVE komitejas atzinuma sagatavotājs), Jean-Pierre Audy (INTA komitejas atzinuma sagatavotājs), Jacky Henin (INTA komitejas atzinuma sagatavotājs), Janusz Lewandowski (BUDG komitejas atzinuma sagatavotājs), Jan Christian Ehler (ECON komitejas atzinuma sagatavotājs), Evangelia Tzampazi (ENVI komitejas atzinuma sagatavotāja), Frédérique Ries (ENVI komitejas atzinuma sagatavotāja), Liam Aylward (ENVI komitejas atzinuma sagatavotājs), Marta Vincenzi (TRAN komitejas atzinuma sagatavotāja), Hannu Takkula (TRAN komitejas atzinuma sagatavotājs), Oldřich Vlasák (REGI komitejas atzinuma sagatavotājs), Willem Schuth (AGRI komitejas atzinuma sagatavotājs), Herbert Reul PPE-DE grupas vārdā, Edit Herczog PSE grupas vārdā, Lena Ek ALDE grupas vārdā, Claude Turmes Verts/ALE grupas vārdā, Roberto Musacchio GUE/NGL grupas vārdā, Mieczysław Edmund Janowski UEN grupas vārdā, Nils Lundgren IND/DEM grupas vārdā un Lydia Schenardi, pie grupām nepiederoša deputāte.

SĒDI VADA: Mario MAURO

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Paul Rübig, Reino Paasilinna, Jorgo Chatzimarkakis, Rebecca Harms, Tobias Pflüger, John Whittaker, Jim Allister, Elmar Brok (AFET komitejas atzinuma sagatavotājs), Alejo Vidal-Quadras, Mechtild Rothe, Anne Laperrouze, Athanasios Pafilis, Alessandro Battilocchio, Jerzy Buzek, Joan Calabuig Rull, Romana Jordan Cizelj, Matthias Groote, Nicole Fontaine, Dorette Corbey, Andres Tarand, Teresa Riera Madurell un Andris Piebalgs.

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 14. decembra protokola 6.35. punkts, 2006. gada 14. decembra protokola 6.36. punkts un 2006. gada 14. decembra protokola 6.31. punkts.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 10.50 pirms balsošanas laika un atsākta plkst. 11.05.)

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

4.   Piemiņas brīdis

Josep Borrell Fontelles (Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs) un Jacques Barrot (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) Parlamenta un Komisijas vārdā godināja 2006. gada 13. decembrī Madridē mirušās Komisijas priekšsēdētāja vietnieces (1999-2004) Loyola de Palacio piemiņu.

Parlaments ievēroja vienas minūtes klusuma brīdi.

5.   Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana

Priekšsēdētājs paziņoja, ka saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 68. pantu viņš kopā ar Padomes priekšsēdētāju parakstīs šādus koplēmuma procedūrā pieņemtus tiesību aktus:

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (3664/2006 — C6-0000/2006 — 2003/0256(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to pielāgotu Regulai (EK) Nr. …/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (3665/2006 — C6-0476/2006 — 2003/0257(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (3666/2006 — C6-0477/2006 — 2005/0043(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (3668/2006 — C6-0478/2006 — 2005/0277(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II) (3661/2006 — C6-0479/2006 — 2005/0104(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (3662/2006 — C6-0480/2006 — 2005/0106(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu par Eiropas starpkultūru dialoga gadu (2008. gads) (3682/2006 — C6-0481/2006 — 2005/0203(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1382/91 (3684/2006 — C6-0482/2006 — 2005/0223(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātu profilaksei, kontrolei un apkarošanai (3681/2006 — C6-0484/2006 — 2004/0270 B(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (2007. līdz 2013. gads) (3680/2006 — C6-0487/2006 — 2005/0042 B(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (3663/2006 — C6-0490/2006 — 2004/0220(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta (3649/2006 — C6-0492/2006 — 2005/0179(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā (3650/2006 — C6-0491/2006 — 2005/0221(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (3669/2006 — C6-0486/2006 — 2005/0258(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par daudzgadu finansējumu Eiropas Jūras drošības aģentūras rīcībai reaģēšanas pasākumu kuģu izraisīto piesārņojumu jomā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (3631/2006 — C6-0485/2006 — 2005/0098(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (3651/2006 — C6-0483/2006 — 2006/0011(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par vadītāju apliecībām (3687/2006 — C6-0494/2006 — 2003/0252(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Regulu …/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm un grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1768/92, Direktīvā 2001/20/EK, Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (EK) Nr. 726/2004 (3677/2006 — C6-0495/2006 — 2006/0207(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju (3683/2006 — C6-0496/2006 — 2004/0117(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi (3686/2006 — C6-0497/2006 — 2005/0017(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu saistībā ar finanšu līdzekļu apjomu laikposmam no 2007. līdz 2009. gadam un maksimālo Kopienas ieguldījumu Bulgārijai un Rumānijai (3689/2006 — C6-0498/2006 — 2006/0112(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus (3607/2/2006 — C6-0499/2006 — 2005/0006(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (3678/2006 — C6-0500/2006 — 2006/0033(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments) (3688/2006 — C6-0501/2006 — 2006/0116(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (3617/7/2006 — C6-0502/2006 — 2003/0262(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (3616/9/2006 — C6-0503/2006 — 2003/0165(COD)).

Turklāt Padome ir paziņojusi, ka tā ir apstiprinājusi Eiropas Parlamenta nostājas, ko tas pieņēma pirmajā lasījumā 2006. gada 30. novembrī, lai pieņemtu šādus dokumentus:

Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (3673/2006 — C6-0489/2006 — 2006/0209(COD));

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (3674/2006 — C6-0488/2006 — 2006/0210(COD)).

Ņemot vērā Padomes pielāgojumus abos dokumentos, priekšsēdētājs apspriedās ar TRAN komiteju kā atbildīgo komiteju šajā jautājumā. Saskaņā ar Reglamenta 66. panta 2. punktu šīs komitejas priekšsēdētājs 2006. gada 12. decembra vēstulē informēja Parlamenta priekšsēdētāju, ka šie pielāgojumi neskar dokumentu būtību. Tāpēc nākamajā nedēļā Parlamenta priekšsēdētājs parakstīs arī šos dokumentus.

6.   Balsošanas laiks

Balsošanas rezultātu sīks izklāsts (grozījumi, atsevišķa balsošana, balsošana pa daļām u.c.) pieejams protokola pielikumā “Balsošanas rezultāti”.

6.1.   Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts — 2007. finanšu gads — Ar Padomes iesniegtajiem grozījumiem (balsošana)

Vispārējā budžeta projekta grozījumu projekti ar Padomes izdarītiem grozījumiem.

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

Sēdes vadītājs atgādināja noteikumus, kas attiecas uz balsošanu par budžetu un kvalificēto balsu vairākumu. Viņš aicināja balsot, izmantojot elektroniskās balsošanas iekārtu, ar kuru fiksē deputātu klātbūtni sēžu zālē. Piedalījās 542 deputāti.

Uzstājās James Elles (atbildīgais referents par budžetu), kurš iepazīstināja ar šādiem tehniskiem pielāgojumiem:

“Pirmkārt, grozījumā Nr. 328 (22 02 02. pozīcija) paredzēts euro 2 miljonu pieaugums saistībām un maksājumiem. Šie 2 miljoni ir ņemti no 19 05 01. pozīcijas. Līdz ar to grozījums Nr. 314 attiecībā uz 19 05 01. pozīciju ir atsaukts.

Otrkārt, ar euro 5 miljoniem ir papildinātas saistību un maksājumu apropriācijas 16 02 02. pozīcijā.

Treškārt, ar euro400 000 ir papildinātas saistību un maksājumu apropriācijas 15 04 07. pozīcijā.

Par atbrīvotajām summām rezervē: grozījums Nr. 302 attiecībā uz 16 03 02. pozīciju — rezerve ir svītrota; grozījums Nr. 251 attiecībā uz 26 01 50 23. pozīciju; grozījums Nr. 330 attiecībā uz 28 01 01. pozīciju.

Attiecībā uz EPSO grozījums Nr. 255 ir aizstāts ar grozījumu par rezerves summu samazināšanu līdz 25 % no attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Visbeidzot, lai ņemtu vērā ar pirmspievienošanās atbalstu saistīto problēmu, kura konstatēta Padomes lasījumā un kuru mēs nespējām laikus izskatīt, šīs rezolūcijas 25. punkta beigās Parlaments aicina Komisiju “2007. gadā iesniegt pārvietojuma pieprasījumu vai budžeta grozījumu, ja 2007. gada budžetā paredzētās summas izrādīsies nepietiekamas”. Tas attiecas uz 05 05 01 01. budžeta pozīciju.

Iesaku balsot par tehniskajiem pielāgojumiem, ar kuriem es iepazīstināju.”

Parlaments apstiprināja tehniskos pielāgojumus.

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 1. punkts)

Pieņemtie grozījumi ir iekļauti pielikumā “Pieņemtie teksti”.

Ulla-Maj Wideroos (Padomes pašreizējā priekšsēdētāja) sniedza šādu paziņojumu:

“Jūs tūlīt otrajā lasījumā pieņemsiet 2007. gada budžetu. Tas ir pirmais budžets tai Eiropas Savienībai, kas paplašināta līdz 27 dalībvalstīm. Tas ir arī pirmais budžets laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Es ar gandarījumu atzīmēju, ka 2007. gada budžetā ir iekļauta vienošanās, ko abas mūsu iestādes panāca pēc sarunām šā gada 21. novembrī un trialoga sarunām 28. novembrī.

Saglabājas dažas nenozīmīgas atšķirības interpretācijā, kuras attiecas uz izdevumu klasifikāciju, un šajā sakarā Padome pastāv uz savām tiesībām. Tomēr Padome var pieņemt izdevumu pieauguma maksimālā palielinājuma likmi, kas radusies pēc balsošanas par otro lasījumu.

Savu uzstāšanos beigšu ar pateicību Budžeta komitejas priekšsēdētājam J. Lewandowski, kā arī referentiem J. Elles un L. Gresch par izcilo sadarbību sarunu laikā.”

Sēdes vadītājs sniedza šādu paziņojumu:

“Es konstatēju, ka budžeta procedūra ir notikusi atbilstīgi Līgumam un 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumam un ka saskaņā ar šā nolīguma 13. pantu Padome un Parlaments ir paziņojuši, ka piekrīt neobligāto izdevumu maksimālā palielinājuma likmei, kā tas izriet no Parlamenta otrā lasījuma. Līdz ar to budžeta procedūru var uzskatīt par pabeigtu un tiek paziņots, ka budžets ir pieņemts.”

Parlamenta priekšsēdētājs, uzaicinājis pievienoties amatā esošo Padomes priekšsēdētāju Ulla-Maj Wideroos, Komisijas pārstāvi Dalia Grybauskaitė, BUDG komitejas priekšsēdētāju Janusz Lewandowski, kā arī referentus James Elles un Louis Grech, kopā ar amatā esošo Padomes priekšsēdētāju parakstīja budžetu.

6.2.   2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekts ar Padomes iesniegtajiem grozījumiem (visas iedaļas) (balsošana)

Ziņojums par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas) (15637/2006 — C6-0442/2006 — 2006/2018(BUD) — 2006/2018B(BUD)) un Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstulēm Nr. 1/2007 (SEC (2006)0762), Nr. 2/2007 (13886/2006 — C6-0341/2006) un Nr. 3/2007 (15636/2006 — C6-0443/2006) to the draft general budget of the European Union for the financial year 2007

 

I iedaļa, Eiropas Parlaments

 

II iedaļa, Padome

 

III iedaļa, Komisija

 

IV iedaļa, Tiesa

 

V iedaļa, Revīzijas palāta

 

VI iedaļa, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja

 

VII iedaļa, Reģionu komiteja

 

VIII (A) iedaļa, Eiropas ombuds

 

VIII (B) iedaļa, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs — Budžeta komiteja

Līdzreferenti: James Elles un Louis Grech (A6-0451/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 2. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0570).

Par balsojumu uzstājās:

Catherine Guy-Quint un James Elles (līdzreferents) par balsošanas procedūru.

SĒDI VADA: Luigi COCILOVO

Priekšsēdētāja vietnieks

6.3.   Iepriekšējas izskatīšanas un apspriešanās procedūra attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem, ko dalībvalstis ieplānojušas transporta jomā (kodificēta versija) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam attiecībā uz iepriekšējas pārbaudes un apspriedes procedūru dažiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kurus dalībvalstis ierosinājušas transporta jomā (Kodificēta versija) [COM(2006)0284 — C6-0185/2006 — 2006/0099(COD)] — Juridiskā komiteja

Referente: Diana Wallis (A6-0458/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 3. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0571).

6.4.   Kontroles pasākumu atcelšana, ko veic uz dalībvalstu robežām (autoceļu un iekšējo ūdensceļu transports) (kodificēta versija) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kontroles pasākumu atcelšanu, ko veic uz dalībvalstu robežām autoceļu un iekšējo ūdensceļu transporta jomā (kodificēta versija) [COM(2006)0432 — C6-0261/2006 — 2006/0146(COD)] — Juridiskā komiteja

Referente: Diana Wallis (A6-0459/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 4. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0572).

6.5.   Tādas statistiskās informācijas nosūtīšana, uz kuru attiecas konfidencialitāte (kodificēta versija) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (EURATOM, EK) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (kodificēta versija) [COM(2006)0477 — C6-0290/2006 — 2006/0159(COD)] — Juridiskā komiteja

Referente: Diana Wallis (A6-0457/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 5. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0573).

6.6.   Statistikas datu, kas raksturo nozveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, iesniegšana (kodificēta versija) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (kodificēta versija) [COM(2006)0497 — C6-0301/2006 — 2006/0164(COD)] — Juridiskā komiteja

Referente: Diana Wallis (A6-0460/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 6. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0574).

6.7.   Kopienas kritēriji noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un uzraudzībai (kodificēta versija) * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Kopienas kritērijus noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un uzraudzībai (kodificēta versija) [COM(2006)0315 — C6-0236/2006 — 2006/0104(CNS)] — Juridiskā komiteja

Referente: Diana Wallis (A6-0461/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 7. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0575).

6.8.   EK un Paragvajas nolīgums par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Paragvajas Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem [COM(2006)0266 — C6-0308/2006 — 2006/0094(CNS)] — Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Paolo Costa (A6-0406/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 8. punkts)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0576)

6.9.   Pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu jomā (nolīgums starp EK un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm) * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru atļauj slēgt nolīgumu, lai atjaunotu un grozītu nolīgumu par pētniecības un attīstības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu (IMS) jomā starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm [COM(2006)0343 — C6-0373/2006 — 2006/0111(CNS)] — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Giles Chichester (A6-0418/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 9. punkts)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0577).

6.10.   Pagaidu shēma cukura rūpniecības restrukturizācijai sakarā ar paplašināšanos * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko pielāgo Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju un Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai [COM(2006)0677 — C6-0424/2006 — 2006/0226(CNS)] — Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Joseph Daul (A6-0412/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 10. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0578).

6.11.   “Narkotiku apkarošana un informēšana par tām” (2007.-2013. g.) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašo programmu 2007.-2013. gadam “Narkotiku apkarošana un informēšana par tām” vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” ietvaros [COM(2006)0230 — C6-0095/2005 — 2005/0037B(COD)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Inger Segelström (A6-0454/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 11. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0579).

6.12.   “Civiltiesības” (2007.-2013. g.) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Civiltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” [COM(2005)0122 — C6-0096/2005 — 2005/0040(COD)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Inger Segelström (A6-0452/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 12. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0580).

6.13.   Eiropas Bēgļu fonda izveide (2008.-2013. g.) ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Bēgļu fondu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” [COM(2005)0123 — C6-0124/2005 — 2005/0046(COD)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Barbara Kudrycka (A6-0437/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 13. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0581).

6.14.   Prasības par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem ***I (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 417/2002, ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2978/94 [COM(2006)0111 — C6-0104/2006 — 2006/0046(COD)] — Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Fernand Le Rachinel (A6-0417/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 14. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0582).

6.15.   Eiropas fonda izveide trešo valstu valstspiederīgo integrācijai (2007.-2013. g.) * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fondu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” [COM(2005)0123 — C6-0238/2005 — 2005/0048(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Barbara Kudrycka (A6-0419/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 15. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMS un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0583).

6.16.   Īpaša programma “Novēršana, gatavība un seku pārvaldība cīņā pret terorismu” (2007.-2013. g.) * (Reglamenta 131. pants) (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam — Vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana” [COM(2005)0124 — C6-0241/2005 — 2005/0034(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Romano Maria La Russa (A6-0390/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 16. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS, GROZĪJUMI un NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Uzstājās Romano Maria La Russa (referents), kas iebilda pret Reglamenta 131. panta piemērošanu balsošanas procedūrai par šādiem tematiem.

Pieņemts ar vienu balsojumu (P6_TA(2006)0584).

6.17.   Komiteju skaitliskais sastāvs (balsošana)

Lēmuma priekšlikums, ko, ievērojot Reglamenta 174. pantu, iesniegusi Priekšsēdētāju konference par pastāvīgo komiteju sastāvu (B6-0664/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 17. punkts)

LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0585).

6.18.   Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ***II (balsošana)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu [10351/1/2006 — C6-0314/2006 — 2005/0017(COD)] — Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Līdzreferenti: Lissy Gröner un Amalia Sartori (A6-0455/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 18. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināts par apstiprinātu ar grozījumiem (P6_TA(2006)0586).

6.19.   Autovadītāju apliecības (pārstrādāts variants) ***II (balsošana)

Ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par vadītāju apliecībām (pārstrādāts variants) [09010/1/2006 — C6-0312/2006 — 2003/0252(COD)] — Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Mathieu Grosch (A6-0414/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 19. punkts)

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA

Pasludināts par apstiprinātu ar grozījumiem (P6_TA(2006)0587).

6.20.   Eiropas Parlamenta Reglamenta 81. panta grozīšana, Īstenošanas noteikumi (balsošana)

Ziņojums par Eiropas Parlamenta Reglamenta 81. panta grozīšanu, Īstenošanas noteikumi [2006/2211(REG)] — Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Richard Corbett (A6-0415/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 20. punkts)

REGLAMENTA TEKSTS

Pieņemtie grozījumi: skatīt pielikumu “Balsošanas rezultāti”.

LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0588).

Par balsojumu uzstājās:

Richard Corbett (referents).

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī.

6.21.   Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšana (komitejas, kvestori) (balsošana)

Ziņojums par Reglamenta 15. panta un 182. panta 1. punkta grozījumiem: kvestoru un komiteju biroju ievēlēšana [2006/2287(REG)] — Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Jo Leinen (A6-0464/2006).

(Vajadzīgs kvalificēts vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 21. punkts)

REGLAMENTA TEKSTS

Pieņemtie grozījumi: skatīt pielikumu “Balsošanas rezultāti”.

LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0589).

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī.

6.22.   Ārējo robežu fonda izveide (2007.-2013. g.) ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” [COM(2005)0123 — C6-0125/2005 — 2005/0047(COD)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Barbara Kudrycka (A6-0427/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 22. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Uzstājās Barbara Kudrycka (referente), lai ieteiktu pieņemt kompromisa grozījumu.

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0590).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0590).

6.23.   Eiropas Eiropas Atgriešanās fonda izveide (2008.-2013. g.) ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” [COM(2005)0123 — C6-0126/2005 — 2005/0049(COD)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Barbara Kudrycka (A6-0425/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 23. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Uzstājās: Barbara Kudrycka (referente), Ulla-Maj Wideroos, Padomes pašreizējā priekšsēdētāja, un Andris Piebalgs (Komisijas loceklis), lai paskaidrotu savu attiecīgo iestāžu nostāju.

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0591).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0591).

6.24.   Pediatrijā lietojamās zāles ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu …/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm un grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1768/92, Direktīvā 2001/20/EK, Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (EK) Nr. 726/2004 [COM(2006)0640 — C6-0356/2006 — 2006/0207(COD)] — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Françoise Grossetête (A6-0396/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 24. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0592).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0592).

6.25.   Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ***I (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām [COM(2005)0087 — C6-0082/2005 — 2005/0020(COD)] — Juridiskā komiteja

Referents: Hans-Peter Mayer (A6-0387/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 25. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0593).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0593).

Par balsojumu uzstājās:

Hans-Peter Mayer (referents) paskaidroja, ka oriģināla ir vācu valodas versijas terminoloģija, un iepazīstināja ar 1. kompromisa bloka mutisku grozījumu, kuru iekļāva.

6.26.   “Pamattiesības un pilsonība” (2007.-2013. g.) * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Pamattiesības un pilsonība” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” [COM(2005)0122 — C6-0236/2005 — 2005/0038(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Inger Segelström (A6-0465/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 26. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0594).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0594).

6.27.   “Krimināltiesības” (2007.-2013. g.) * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Krimināltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” [COM(2005)0122 — C6-0237/2005 — 2005/0039(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Inger Segelström (A6-0453/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 27. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0595).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0595).

6.28.   Īpaša programma “Novērst un apkarot noziedzību” (2007.-2013. g.) * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam — Vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana” [COM(2005)0124 — C6-0242/2005 — 2005/0035(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Romano Maria La Russa (A6-0389/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 28. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0596).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0596).

6.29.   Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (regula) * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi [COM(2006)0383 — C6-0296/2006 — 2006/0125(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Carlos Coelho (A6-0410/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 29. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts (P6_TA(2006)0597).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0597).

6.30.   Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (lēmums) * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu 2001/886/JHA par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi [COM(2006)0383 — C6-0297/2006 — 2006/0126(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Carlos Coelho (A6-0413/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 30. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts (P6_TA(2006)0598).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0598).

6.31.   Palīdzība kodoldrošības veicināšanai * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido palīdzības instrumentu kodoldrošības veicināšanai [09037/2006 — C6-0153/2006 — 2006/0802(CNS)] — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Esko Seppänen (A6-0397/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 31. punkts)

PADOMES DOKUMENTS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0599).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0599)

Par balsojumu uzstājās:

Esko Seppänen (referents) iepazīstināja ar 25. grozījuma mutisku grozījumu, kuru iekļāva.

6.32.   Vīza dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanai * (balsošana)

Ziņojums par priekšlikumu Padomes Regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas [COM(2006)0084 — C6-0256/2006 — 2006/0022(CNS)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Ioannis Varvitsiotis (A6-0431/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 32. punkts)

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Apstiprināts ar grozījumiem (P6_TA(2006)0600).

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Pieņemts (P6_TA(2006)0600).

6.33.   Saharov balva (balsošana)

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0665/2006 un B6-0666/2006

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 33. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS RC-B6-0665/2006

(aizstāj B6-0665/2006 un B6-0666/2006)

Iesnieguši šādi deputāti:

 

Edward McMillan-Scott, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Gerardo Galeote un Bogusław Sonik PPE-DE grupas vārdā;

 

Pasqualina Napoletano un Véronique De Keyser PSE grupas vārdā;

 

Annemie Neyts-Uyttebroeck, Marco Cappato un Marco Pannella ALDE grupas vārdā;

 

Hélène Flautre, Raül Romeva i Rueda, Monica Frassoni un Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā;

 

Vittorio Agnoletto, Gabriele Zimmer, Jens Holm, Erik Meijer un Luisa Morgantini GUE/NGL grupas vārdā;

 

Inese Vaidere, Michał Tomasz Kamiński, Adam Bielan, Gintaras Didžiokas un Ryszard Czarnecki UEN grupas vārdā; Adam Bielan, Gintaras Didžiokas un Ryszard Czarnecki UEN grupas vārdā.

Pieņemts (P6_TA(2006)0601).

*

* *

Uzstājās Edward McMillan-Scott, kurš norādīja, ka Ķīnas cilvēltiesību aizstāvis Gao Zhisheng ir saukts pie kriminālatbildības un ieslodzīts.

6.34.   Datu aizsardzība saistībā ar policijas sadarbību krimināllietās (balsošana)

Ziņojums par datu aizsardzību saistībā ar policijas sadarbību krimināllietās [2006/2286(INI)] — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Martine Roure (A6-0456/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 34. punkts)

IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0602).

6.35.   Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata (balsošana)

Ziņojums par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata [2006/2113(INI)] — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referente: Eluned Morgan (A6-0426/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 35. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0603).

Par balsojumu uzstājās:

Claude Turmes iepazīstināja ar 10. grozījuma mutisku grozījumu.

Tā kā vairāk nekā 37 deputāti bija pret to, lai šo mutisko grozījumu ņemtu vērā, tas netika iekļauts.

6.36.   Rīcības plāns attiecībā uz biomasas izmantošanu (balsošana)

Ziņojums par rīcības plānu attiecībā uz biomasas izmantošanu [2006/2082(INI)] — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Werner Langen (A6-0347/2006).

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 36. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0604).

Par balsojumu uzstājās:

Mechtild Rothe PSE grupas vārdā iepazīstināja ar 76. punkta mutisku grozījumu, kuru iekļāva.

7.   Balsojumu skaidrojumi

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Balsojumu skaidrojumi, kas saskaņā ar Reglamenta 163. panta 3. punktu ir iesniegti rakstiski, ir iekļauti šīs sēdes stenogrammā.

Mutiski balsojumu skaidrojumi

James Elles un Louis Grech ziņojums — A6-0451/2006:

Laima Liucija Andrikienė,

Lissy Gröner un Amalia Sartori ziņojums — A6-0455/2006:

Zita Pleštinská,

Jo Leinen ziņojums — A6-0464/2006:

Richard Corbett,

Esko Seppänen ziņojums — A6-0397/2006:

Árpád Duka-Zólyomi,

Martine Roure ziņojums — A6-0456/2006:

Sarah Ludford ALDE grupas vārdā.

8.   Balsojumu labojumi un nodomi balsot

Balsojumu labojumi un nodomi balsot ir pieejami vietnē “Séance en direct”, “Résultats des votes (appels nominaux)/Results of votes (roll-call votes)”, kā arī protokola pielikuma “Rezultāti balsošanai pēc saraksta” drukātajā versijā.

Elektronisko versiju Parlamenta vietnē Europarl regulāri atjauninās ne ilgāk kā divas nedēļas pēc balsošanas dienas.

Pēc tam sagatavos balsojumu labojumu un nodomu balsot saraksta galīgo variantu, lai to varētu iztulkot un publicēt “Oficiālajā Vēstnesī”.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 13.00 un atsākta plkst. 15.00.)

SĒDI VADA: Janusz ONYSZKIEWICZ

Priekšsēdētāja vietnieks

9.   Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

Iepriekšējās sēdes protokols tika apstiprināts.

10.   Hāgas Vērtspapīru konvencija (debates)

Mutisks jautājums (O-0120/2006), ko uzdeva Pervenche Berès, Wolf Klinz, Enrique Barón Crespo, Monica Frassoni, Magda Kósáné Kovács, Louis Grech, Adeline Hazan, Alain Lipietz, Antolín Sánchez Presedo, Benoît Hamon, Rosa Miguélez Ramos, Bernard Poignant, Donata Gottardi, Catherine Trautmann, Gianni Pittella, Manfred Weber, Inés Ayala Sender, Jean Louis Cottigny, Jean-Luc Bennahmias, Marc Tarabella, Jean-Paul Gauzès, Kader Arif, Marie-Arlette Carlotti, Martine Roure, Nicola Zingaretti, Yannick Vaugrenard, Harlem Désir, Gilles Savary, Guy Bono, Janelly Fourtou, Rosa Díez González, Michel Rocard, Marie-Line Reynaud, Bernadette Vergnaud, Béatrice Patrie, Catherine Guy-Quint, Pierre Moscovici, Jean-Claude Fruteau un Csaba Sándor Tabajdi Komisijai: Hāgas Vērtspapīru konvencijas parakstīšanas ietekme (B6-0447/2006).

Pervenche Berès izvērsa mutisko jautājumu.

Jacques Barrot (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) atbildēja uz mutisko jautājumu.

Uzstājās: Jean-Paul Gauzès PPE-DE grupas vārdā, Antolín Sánchez Presedo PSE grupas vārdā, John Purvis, Marc Tarabella, Jacques Barrot un Pervenche Berès.

Rezolūcijas priekšlikums, kas saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu ir iesniegts debašu noslēgumā:

Pervenche Berès, Wolf Klinz, Monica Frassoni, Magda Kósáné Kovács, Adeline Hazan, Alain Lipietz, Antolín Sánchez Presedo, Benoît Hamon, Rosa Miguélez Ramos, Bernard Poignant, Catherine Trautmann, Henri Weber, Inés Ayala Sender, Jean Louis Cottigny, Jean-Luc Bennahmias, Marc Tarabella, Jean-Paul Gauzès, Kader Arif, Marie-Arlette Carlotti, Martine Roure, Yannick Vaugrenard, Harlem Désir, Gilles Savary, Guy Bono, Janelly Fourtou, Marie-Line Reynaud, Bernadette Vergnaud, Catherine Guy-Quint, Pierre Moscovici, Jean-Claude Fruteau, Csaba Sándor Tabajdi, Françoise Castex, Anne Ferreira, Robert Navarro, Brigitte Douay, Bernadette Bourzai, Alain Hutchinson, Sérgio Sousa Pinto, Alejandro Cercas, Maria Badia i Cutchet, Ignasi Guardans Cambó un Michel Rocard par ietekmi, ko izraisīs Hāgas konvencijas par vērtspapīriem parakstīšana (B6-0632/2006).

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 14. decembra protokola 14.4. punkts.

11.   Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (debates)

(Rezolūcijas priekšlikumu virsraksti un to autori ir norādīti 2006. gada decembra protokola 2. punktā.)

11.1.   Situācija Fidži salās

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0646/2006, B6-0649/2006, B6-0652/2006, B6-0660/2006, B6-0662/2006 un B6-0663/2006.

Justas Vincas Paleckis, Nirj Deva, Tobias Pflüger, Raül Romeva i Rueda, Adam Bielan un István Szent-Iványi iepazīstināja ar rezolūcijas priekšlikumiem.

Uzstājās: Bernd Posselt PPE-DE grupas vārdā, Józef Pinior PSE grupas vārdā, Marcin Libicki UEN grupas vārdā, Michael Gahler un Jacques Barrot (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks).

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 14. decembra protokola 12.1. punkts.

11.2.   ANO spēku līdzdalība seksuālu pārkāpumu gadījumos Libērijā un Haiti

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0648/2006, B6-0653/2006, B6-0654/2006, B6-0656/2006 un B6-0659/2006.

José Javier Pomés Ruiz, Ilda Figueiredo, Marek Aleksander Czarnecki, Miguel Angel Martínez Martínez un Raül Romeva i Rueda iepazīstināja ar rezolūcijas priekšlikumiem.

SĒDI VADA: Gérard ONESTA

Priekšsēdētāja vietnieks

Uzstājās: Michael Gahler PPE-DE grupas vārdā, Karin Scheele PSE grupas vārdā, Marios Matsakis ALDE grupas vārdā, Urszula Krupa IND/DEM grupas vārdā, Józef Pinior, Kathy Sinnott un Jacques Barrot (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks).

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 14. decembra protokola 12.2. punkts.

11.3.   Mjanma (Birma)

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0647/2006, B6-0651/2006, B6-0655/2006, B6-0657/2006, B6-0658/2006 un B6-0661/2006.

Thomas Mann, Erik Meijer, Marc Tarabella, Marios Matsakis un Alyn Smith iepazīstināja ar rezolūcijas priekšlikumiem.

Uzstājās: Bernd Posselt, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg un Jacques Barrot (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks).

Debates tika slēgtas.

Balsojums: 2006. gada 14. decembra protokola 12.3. punkts.

12.   Balsošanas laiks

Balsošanas rezultātu sīks izklāsts (grozījumi, atsevišķa balsošana, balsošana pa daļām u.c.) pieejams protokola pielikumā “Balsošanas rezultāti”.

12.1.   Situācija Fidži salās (balsošana)

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0646/2006, B6-0649/2006, B6-0652/2006, B6-0660/2006, B6-0662/2006 un B6-0663/2006.

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 37. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS RC-B6-0646/2006

(aizstāj B6-0646/2006, B6-0649/2006, B6-0660/2006, B6-0662/2006 un B6-0663/2006)

Iesnieguši šādi deputāti:

 

Nirj Deva, Geoffrey Van Orden, Bernd Posselt, Charles Tannock PPE-DE grupas vārdā,

 

Pasqualina Napoletano, Miguel Angel Martínez Martínez, Marie-Arlette Carlotti, Panagiotis Beglitis PSE grupas vārdā,

 

István Szent-Iványi, Marios Matsakis ALDE grupas vārdā,

 

Margrete Auken, Marie-Hélène Aubert Verts/ALE grupas vārdā,

 

Adam Bielan, Mieczysław Edmund Janowski, Michał Tomasz Kamiński, Marcin Libicki, Roberts Zīle, Hanna Foltyn-Kubicka UEN grupas vārdā.

Pieņemts (P6_TA(2006)0605).

(Rezolūcijas priekšlikums B6-0652/2006 vairs nav spēkā.)

12.2.   ANO spēku līdzdalība seksuālu pārkāpumu gadījumos Libērijā un Haiti (balsošana)

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0648/2006, B6-0653/2006, B6-0654/2006, B6-0656/2006 un B6-0659/2006.

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 38. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS RC-B6-0648/2006

(aizstāj B6-0648/2006, B6-0653/2006, B6-0654/2006, B6-0656/2006 un B6-0659/2006)

Iesnieguši šādi deputāti:

 

Michael Gahler, Maria Martens, José Javier Pomés Ruiz, Bernd Posselt un Charles Tannock PPE-DE grupas vārdā,

 

Pasqualina Napoletano, Elena Valenciano Martínez-Orozco, Miguel Angel Martínez Martínez, Marie-Arlette Carlotti, María Sornosa Martínez un Pierre Schapira PSE grupas vārdā,

 

Marios Matsakis ALDE grupas vārdā,

 

Raül Romeva i Rueda, Marie-Hélène Aubert, Margrete Auken un Hiltrud Breyer Verts/ALE grupas vārdā,

 

Luisa Morgantini un Ilda Figueiredo GUE/NGL grupas vārdā,

 

Cristiana Muscardini, Roberta Angelilli, Michał Tomasz Kamiński, Adam Bielan, Hanna Foltyn-Kubicka, Marcin Libicki un Mieczysław Edmund Janowski UEN grupas vārdā.

Pieņemts (P6_TA(2006)0606).

12.3.   Mjanma (Birma) (balsošana)

Rezolūcijas priekšlikumi B6-0647/2006, B6-0651/2006, B6-0655/2006, B6-0657/2006, B6-0658/2006 un B6-0661/2006.

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 39. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS RC-B6-0647/2006

(aizstāj B6-0647/2006, B6-0651/2006, B6-0655/2006, B6-0657/2006, B6-0658/2006 un B6-0661/2006)

Iesnieguši šādi deputāti:

 

Geoffrey Van Orden, Thomas Mann, Bernd Posselt, Charles Tannock un Simon Coveney PPE-DE grupas vārdā,

 

Pasqualina Napoletano, Glenys Kinnock un Marc Tarabella PSE grupas vārdā,

 

Frédérique Ries un Marios Matsakis ALDE grupas vārdā,

 

Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā,

 

Vittorio Agnoletto un Luisa Morgantini GUE/NGL grupas vārdā,

 

Gintaras Didžiokas UEN grupas vārdā.

Pieņemts (P6_TA(2006)0607).

12.4.   Hāgas Vērtspapīru konvencija (balsošana)

Rezolūcijas priekšlikums B6-0632/2006.

(Vajadzīgs vienkāršs vairākums)

(Balsošanas izklāsts: pielikuma “Balsošanas rezultāti” 40. punkts)

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Pieņemts (P6_TA(2006)0608).

13.   Komiteju un delegāciju sastāvs

Pēc to deputātu sekretariāta, kuri nepieder pie grupām, un PSE grupas pieprasījuma Parlaments apstiprināja turpmāk minēto deputātu iecelšanu:

Pagaidu komiteja saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus: deputāts Jean-Claude Martinez aizstāj Philip Claeys;

Delegācija attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku: deputāts Philippe Busquin aizstāj Guido Sacconi;

Delegācija ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejā: deputāts Guido Sacconi aizstāj Philippe Busquin.

14.   Pilnvaru pārbaude

Pēc JURI komitejas priekšlikuma Parlaments nolēma apstiprināt Christel Schaldemose pilnvaras, kuras stājās spēkā 2006. gada 15. oktobrī.

15.   Lēmumi par atsevišķiem dokumentiem

Komiteju ciešāka sadarbība:

ENVI komiteja

Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū (COM(2006)0388 — C6-0245/2006 — 2006/0136(COD))

(atzinums: ITRE, IMCO)

Komiteju ciešāka sadarbība: ENVI, AGRI

(saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences 2006. gada 7. decembra lēmumu)

Atļauja sagatavot patstāvīgus ziņojumus (Reglamenta 45. pants)

DEVE komiteja

Āfrikas Rags: Eiropas Savienības reģionālā politiskā partnerība mieram, drošībai un attīstībai (2006/2291(INI))

(atzinums: AFET, INTA)

(saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences 2006. gada 7. decembra lēmumu)

ENVI komiteja

Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai (2006/2293(INI))

(atzinums: AGRI, ITRE, JURI)

(saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences 2006. gada 7. decembra lēmumu)

INTA komiteja

Eiropa globalizācijas kontekstā — ārējie konkurētspējas aspekti (2006/2292(INI))

(atzinums: ITRE, ECON)

(saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences 2006. gada 7. decembra lēmumu)

TRAN komiteja

Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām (2006/2299(INI))

(atzinums: PECH, ENVI, ITRE, REGI)

(saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences 2006. gada 7. decembra lēmumu)

Atļauja sagatavot patstāvīgus ziņojumus (Reglamenta 82. panta 4. punkts)

AFET komiteja

Ziņojums par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2006. gada progresa ziņojumu (2006/2289(INI))

Ziņojums par Horvātijas 2006. gada progresa ziņojumu (2006/2288(INI))

Atļauja sagatavot patstāvīgus ziņojumus (Reglamenta 114. panta 3. punkts)

LIBE komiteja

Datu aizsardzība saistībā ar policijas sadarbību krimināllietās (2006/2286(INI))

16.   Rakstiskas deklarācijas, kas ir iekļautas reģistrā (Reglamenta 116. pants)

Parakstu skaits par rakstiskām deklarācijām, kas ir iekļautas reģistrā (Reglamenta 116. panta 3. punkts):

Dokumenta numurs

Autors

Paraksti

64/2006

Robert Evans, Paulo Casaca, David Martin, Sajjad Karim un Carl Schlyter

57

65/2006

Renato Brununta

40

66/2006

Oldřich Vlasák

29

67/2006

Mary Honeyball, John Bowis un Caroline Lucas

50

68/2006

Manolis Mavrommatis, Vasco Graça Moura un José Albino Silva Peneda

97

69/2006

Aldo Patriciello

11

70/2006

Alessandra Mussolini un Carlo Casini

23

71/2006

Luca Romagnoli

29

72/2006

Milan Gaľa, Barbara Kudrycka, Zita Pleštinská un Peter Šťastný

69

73/2006

Mario Borghezio

10

74/2006

Manuel dos Santos, Fausto Correia, Jamila Madeira un Emanuel Fernandes

20

75/2006

Sepp Kusstatscher, Eva Lichtenberger, Alexander Alvaro, Lissy Gröner un Thomas Mann

36

76/2006

Andreas Mölzer

19

77/2006

Andreas Mölzer

9

78/2006

Bogusław Rogalski, Bogdan Pęk un Ryszard Czarnecki

16

79/2006

Milan Horáček, Simon Coveney un Christa Prets

92

80/2006

Michael Cashman, Andrew Duff un Richard Howitt

25

81/2006

Alessandra Mussolini

5

82/2006

Stanisław Jałowiecki

43

83/2006

Philip Claeys, Frank Vanhecke et Koenraad Dillen

9

84/2006

Catherine Stihler

30

85/2006

Jacky Henin, Marco Rizzo un Helmuth Markov

7

86/2006

Adriana Poli Bortone

9

87/2006

Jolanta Dičkutė, John Bowis, Stephen Hughes, Frédérique Ries un Thomas Ulmer

51

88/2006

Daniel Strož

9

89/2006

Ignasi Guardans Cambó, Panayiotis Demetriou, Ana Maria Gomes, Gérard Onesta un Sylvia-Yvonne Kaufmann

35

90/2006

Caroline Lucas, Jillian Evans, Luigi Cocilovo un Jean Lambert

21

91/2006

Daniel Strož

8

17.   Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana

Saskaņā ar Reglamenta 172. panta 2. punktu šīs sēdes protokolu iesniegs Parlamentam apstiprināšanai nākamās sēdes sākumā.

Parlaments ir piekritis, ka pieņemtos tekstus nosūtīs tajos minētajām struktūrām.

18.   Nākamo sēžu datumi

Nākamā sēde notiks 2006. gada 18. decembrī.

19.   Sesijas pārtraukšana

Eiropas Parlamenta sesija tika pārtraukta.

Sēde tika slēgta plkst. 16.35.

Julian Priestley

Ģenerālsekretārs

Josep Borrell Fontelles

Priekšsēdētājs


APMEKLĒJUMU REĢISTRS

Parakstīja:

Agnoletto, Aita, Albertini, Allister, Andrejevs, Andria, Andrikienė, Angelilli, Antoniozzi, Arif, Arnaoutakis, Ashworth, Atkins, Attwooll, Aubert, Audy, Auken, Ayala Sender, Aylward, Ayuso, Bachelot-Narquin, Baco, Badia i Cutchet, Barsi-Pataky, Batten, Battilocchio, Batzeli, Bauer, Beaupuy, Beazley, Becsey, Beer, Belder, Belet, Belohorská, Bennahmias, Berend, Berès, van den Berg, Berger, Berlato, Berlinguer, Berman, Bielan, Blokland, Bobošíková, Böge, Bösch, Bonde, Bonsignore, Borghezio, Borrell Fontelles, Bourzai, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Breyer, Březina, Brie, Brok, Budreikaitė, van Buitenen, Buitenweg, Bullmann, Bushill-Matthews, Busquin, Busuttil, Buzek, Calabuig Rull, Callanan, Camre, Capoulas Santos, Carlotti, Carlshamre, Carnero González, Casa, Casaca, Cashman, Casini, Caspary, Castex, Castiglione, del Castillo Vera, Catania, Cavada, Cederschiöld, Cercas, Chatzimarkakis, Chichester, Chiesa, Chmielewski, Christensen, Chruszcz, Claeys, Clark, Cocilovo, Coelho, Cohn-Bendit, Corbey, Cornillet, Correia, Costa, Cottigny, Coûteaux, Cramer, Crowley, Marek Aleksander Czarnecki, Ryszard Czarnecki, Daul, Davies, De Blasio, de Brún, Degutis, Dehaene, De Keyser, Demetriou, De Michelis, Deprez, De Rossa, De Sarnez, Descamps, Désir, Deß, Deva, De Veyrac, De Vits, Díaz de Mera García Consuegra, Dičkutė, Didžiokas, Díez González, Dillen, Dobolyi, Dombrovskis, Doorn, Douay, Dover, Doyle, Drčar Murko, Duchoň, Dührkop Dührkop, Duff, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Ek, Elles, Estrela, Ettl, Jill Evans, Jonathan Evans, Fajmon, Farage, Fatuzzo, Fava, Fazakas, Ferber, Fernandes, Fernández Martín, Anne Ferreira, Elisa Ferreira, Figueiredo, Fjellner, Flasarová, Flautre, Florenz, Foltyn-Kubicka, Fontaine, Fourtou, Fraga Estévez, Frassoni, Freitas, Fruteau, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, García Pérez, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gebhardt, Gentvilas, Geremek, Geringer de Oedenberg, Gewalt, Gibault, Giertych, Gill, Glante, Glattfelder, Goebbels, Goepel, Gollnisch, Gomes, Gomolka, Goudin, Grabowska, Grabowski, Graça Moura, Graefe zu Baringdorf, Gräßle, de Grandes Pascual, Grech, Griesbeck, de Groen-Kouwenhoven, Groote, Grosch, Grossetête, Gruber, Guardans Cambó, Guellec, Guerreiro, Gurmai, Gutiérrez-Cortines, Guy-Quint, Gyürk, Hänsch, Hall, Hammerstein, Hamon, Handzlik, Hannan, Harbour, Harkin, Harms, Hassi, Hatzidakis, Haug, Hazan, Heaton-Harris, Hedh, Hedkvist Petersen, Helmer, Henin, Hennicot-Schoepges, Hennis-Plasschaert, Herczog, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Holm, Honeyball, Hoppenstedt, Horáček, Hudacký, Hudghton, Hughes, Hutchinson, Hybášková, Ibrisagic, in 't Veld, Isler Béguin, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jäätteenmäki, Jałowiecki, Janowski, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jensen, Jöns, Jørgensen, Jordan Cizelj, Juknevičienė, Kaczmarek, Kallenbach, Kamall, Kamiński, Karas, Kasoulides, Kaufmann, Kauppi, Tunne Kelam, Kindermann, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kósáné Kovács, Koterec, Krahmer, Kratsa-Tsagaropoulou, Kreissl-Dörfler, Kristovskis, Krupa, Kuc, Kudrycka, Kuhne, Kułakowski, Kušķis, Kusstatscher, Kuźmiuk, Lagendijk, Lambert, Lambrinidis, Lambsdorff, Landsbergis, Lang, Langen, Langendries, Laperrouze, La Russa, Lauk, Lax, Lechner, Le Foll, Lehne, Leichtfried, Marine Le Pen, Le Rachinel, Lévai, Lewandowski, Liberadzki, Libicki, Lichtenberger, Lienemann, Liese, Liotard, Lipietz, Lombardo, Louis, Lucas, Ludford, Lulling, Lundgren, Lynne, Maat, Maaten, McAvan, McCarthy, McDonald, McMillan-Scott, Madeira, Maldeikis, Manders, Maňka, Erika Mann, Thomas Mann, Mantovani, David Martin, Hans-Peter Martin, Martinez, Martínez Martínez, Masiel, Maštálka, Mastenbroek, Mathieu, Mato Adrover, Matsakis, Matsouka, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Medina Ortega, Meijer, Méndez de Vigo, Menéndez del Valle, Meyer Pleite, Miguélez Ramos, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Mohácsi, Moreno Sánchez, Morgan, Morillon, Moscovici, Mote, Mulder, Musacchio, Muscardini, Muscat, Musotto, Mussolini, Myller, Napoletano, Nassauer, Nattrass, Navarro, Newton Dunn, van Nistelrooij, Novak, Obiols i Germà, Achille Occhetto, Özdemir, Olajos, Olbrycht, Ó Neachtain, Onesta, Onyszkiewicz, Oomen-Ruijten, Őry, Oviir, Paasilinna, Pack, Pafilis, Pahor, Paleckis, Panayotopoulos-Cassiotou, Panzeri, Papadimoulis, Papastamkos, Parish, Patrie, Peillon, Pęk, Pflüger, Piecyk, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pinior, Piotrowski, Pirker, Piskorski, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Pleštinská, Podestà, Podkański, Poignant, Polfer, Pomés Ruiz, Portas, Posdorf, Posselt, Prets, Prodi, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Ransdorf, Rapkay, Remek, Resetarits, Reul, Reynaud, Riera Madurell, Ries, Riis-Jørgensen, Rocard, Rogalski, Roithová, Romagnoli, Romeva i Rueda, Rosati, Roszkowski, Roth-Behrendt, Rothe, Rouček, Roure, Rudi Ubeda, Rübig, Rühle, Rutowicz, Ryan, Sacconi, Saïfi, Sakalas, Saks, Salinas García, Samaras, Sánchez Presedo, dos Santos, Sartori, Savary, Savi, Sbarbati, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schenardi, Schierhuber, Schlyter, Olle Schmidt, Schnellhardt, Schöpflin, Schroedter, Schuth, Schwab, Seeber, Seeberg, Segelström, Seppänen, Siekierski, Silva Peneda, Simpson, Sinnott, Siwiec, Skinner, Škottová, Smith, Sommer, Sonik, Sornosa Martínez, Spautz, Staes, Staniszewska, Starkevičiūtė, Šťastný, Stauner, Sterckx, Stevenson, Stihler, Stockmann, Strejček, Strož, Stubb, Sturdy, Sudre, Susta, Svensson, Swoboda, Szájer, Szejna, Szent-Iványi, Szymański, Tajani, Takkula, Tannock, Tarabella, Tarand, Thomsen, Thyssen, Titley, Toia, Tomczak, Toubon, Toussas, Trakatellis, Trautmann, Triantaphyllides, Trüpel, Turmes, Tzampazi, Ulmer, Väyrynen, Vakalis, Van Hecke, Van Lancker, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vaugrenard, Veraldi, Vergnaud, Vidal-Quadras, de Villiers, Vincenzi, Virrankoski, Vlasák, Vlasto, Voggenhuber, Wagenknecht, Wallis, Walter, Henri Weber, Manfred Weber, Weiler, Weisgerber, Westlund, Whittaker, Wieland, Wiersma, Wijkman, Willmott, Wise, von Wogau, Bernard Piotr Wojciechowski, Janusz Wojciechowski, Wortmann-Kool, Wurtz, Yañez-Barnuevo García, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zapałowski, Zappalà, Zatloukal, Ždanoka, Železný, Zimmer, Zingaretti, Zvěřina, Zwiefka

Novērotāji:

Athanasiu, Bărbuleţiu, Becşenescu, Buruiană-Aprodu, Ciornei, Cioroianu, Coşea, Corina Creţu, Gabriela Creţu, Duca, Ganţ, Hogea, Ivanova, Kirilov, Kónya-Hamar, Mihăescu, Mihalache, Morţun, Parvanova, Paşcu, Podgorean, Popa, Popeangă, Sârbu, Severin, Silaghi, Stoyanov, Ţicău, Vigenin


I PIELIKUMS

BALSOŠANAS REZULTĀTI

Saīsinājumu un simbolu saraksts

+

pieņemts

-

noraidīts

zaudējis spēku

A

atsaukts

PS (…, …, …)

balsošana pēc saraksta (par, pret, atturas)

EB (…, …, …)

elektroniskā balsošana (par, pret, atturas)

bd

balsošana pa daļām

ats.

atsevišķa balsošana

groz.

grozījums

KG

kompromisa grozījums

AD

attiecīgā daļa

S

svītrojošs grozījums

=

identiski grozījumi

§

punkts

pants

pants

apsv.

apsvērums

RP

rezolūcijas priekšlikums

KRP

kopīgs rezolūcijas priekšlikums

AIZKL

aizklāta balsošana

1.   Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts — 2007. gada izpilde ar Padomes iesniegtajiem grozījumiem

Groz. Nr.

Budžeta pozīcija

Bloks, PS, EB, ats., bd

Balsojums

PS/EB — piezīmes

KOMISIJA

277

01 04 04

1. bloks

+

 

3

02 01 04 01

1. bloks

4

02 01 04 05

1. bloks

278

02 02 01

1. bloks

6

02 02 03 04

1. bloks

7

02 02 05

1. bloks

8

02 02 09

1. bloks

9

02 02 10

1. bloks

10

02 03 02 01

1. bloks

279

02 04 01

1. bloks

15

04 02 03

1. bloks

16

04 02 04

1. bloks

17

04 02 05

1. bloks

18

04 02 06

1. bloks

19

04 02 07

1. bloks

20

04 02 08

1. bloks

21

04 02 09

1. bloks

22

04 02 10

1. bloks

23

04 02 11

1. bloks

281

04 02 17

1. bloks

282

04 03 03 02

1. bloks

283

04 03 04

1. bloks

28

04 03 05

1. bloks

29

04 03 06

1. bloks

30

04 04

1. bloks

36

04 04 01 06

1. bloks

284

04 04 02 01

1. bloks

38

04 04 03 01

1. bloks

39

04 04 04 02

1. bloks

43

06 02 01 01

1. bloks

44

06 02 02 01

1. bloks

45

06 02 03

1. bloks

46

06 02 04 01

1. bloks

47

06 02 04 02

1. bloks

285

06 02 06

1. bloks

49

06 02 07

1. bloks

50

06 02 08 01

1. bloks

51

06 02 09 01

1. bloks

52

06 02 10

1. bloks

53

06 03 01

1. bloks

56

06 04 01

1. bloks

60

06 07 02

1. bloks

72

08

1. bloks

73

08 01 04 30

1. bloks

288

08 02 01

1. bloks

289

08 03 01

1. bloks

 

290

08 04 01

1. bloks

291

08 05 01

1. bloks

292

08 13 01

1. bloks

84

09 01 04 01

1. bloks

293

09 01 04 02

1. bloks

294

09 01 04 03

1. bloks

87

09 02 03 01

1. bloks

88

09 03 03

1. bloks

89

09 03 04 01

1. bloks

90

09 03 04 02

1. bloks

295

09 04 01

1. bloks

92

09 04 03 02

1. bloks

119

12 01 04 01

1. bloks

121

13 03

1. bloks

122

13 03 03

1. bloks

123

13 03 04

1. bloks

124

13 03 05

1. bloks

125

13 03 06

1. bloks

126

13 03 07

1. bloks

127

13 03 08

1. bloks

128

13 03 09

1. bloks

296

13 03 16

1. bloks

132

14 04 02

1. bloks

297

14 05 03

1. bloks

 

135

15 02 02 05

1. bloks

137

15 02 09

1. bloks

298

15 02 22

1. bloks

139

15 02 25 01

1. bloks

141

15 02 28

1. bloks

142

15 02 29

1. bloks

253

29 01 04 01

1. bloks

41

05 04 03 02

1. bloks

64

07 03 02

1. bloks

65

07 03 03

1. bloks

66

07 03 04

1. bloks

67

07 03 06

1. bloks

287

07 03 07

1. bloks

69

07 03 08

1. bloks

70

07 03 09 01

1. bloks

71

07 03 11

1. bloks

113

11 01 04 01

1. bloks

114

11 01 04 02

1. bloks

115

11 01 04 06

1. bloks

116

11 07 01

1. bloks

117

11 08 01

1. bloks

118

11 08 05 01

1. bloks

62

07 01 04 02

1. bloks

134

15 01 04 20

1. bloks

143

15 04 09

1. bloks

299

15 04 44

1. bloks

300

15 05 55

1. bloks

148

15 06 07

1. bloks

301

15 06 66

1. bloks

302

16 03 02

1. bloks

152

16 03 04

1. bloks

153

16 03 05

1. bloks

154

16 03 06

1. bloks

303

16 04 03

1. bloks

304

16 05 01

1. bloks

157

17 03 01 01

1. bloks

158

17 03 03 01

1. bloks

159

17 03 06

1. bloks

163

17 04 08 01

1. bloks

164

18 01 04 17

1. bloks

165

18 02 03 01

1. bloks

166

18 02 04

1. bloks

167

18 02 05

1. bloks

305

18 02 06

1. bloks

307

18 03 09

1. bloks

172

18 03 10

1. bloks

173

18 03 12

1. bloks

174

18 04 01

1. bloks

175

18 04 05 01

1. bloks

308

18 04 05 03

1. bloks

177

18 04 06

1. bloks

178

18 04 07

1. bloks

179

18 05 05 01

1. bloks

180

18 06 04 01

1. bloks

181

18 07 01 01

1. bloks

309

18 07 03

1. bloks

235

22 01 04 06

1. bloks

240

22 03 01

1. bloks

1

01 03 02

1. bloks

280

04 01 04 13

1. bloks

63

07 02 01

1. bloks

120

13 01 04 02

1. bloks

136

15 02 03

1. bloks

140

15 02 27 01

1. bloks

186

19 01 04 05

1. bloks

187

19 02 01 03

1. bloks

190

19 04 04

1. bloks

313

19 04 06

1. bloks

314

19 05 01

1. bloks

192

19 05 03

1. bloks

193

19 08

1. bloks

194

19 08 02 01

1. bloks

195

19 09

1. bloks

197

19 10

1. bloks

 

 

200

19 10 01 03

1. bloks

201

19 10 01 04

1. bloks

321

19 10 02

1. bloks

222

21 01 04 02

1. bloks

224

21 04 04

1. bloks

225

21 04 05

1. bloks

226

21 04 06

1. bloks

326

21 05 01

1. bloks

228

21 06

1. bloks

229

21 06 02

1. bloks

230

21 06 03

1. bloks

327

21 06 04

1. bloks

233

22 01 04 02

1. bloks

234

22 01 04 04

1. bloks

236

22 02 01

1. bloks

328

22 02 02

1. bloks

237

1. bloks

239

22 02 05 02

1. bloks

242

23 01 04 01

1. bloks

244

23 02 02

1. bloks

331

XX 01 01 01

1. bloks

260

XX 01 02 01 02

1. bloks

261

XX 01 02 02 02

1. bloks

262

XX 01 02 11

1. bloks

263

XX 01 02 11 05

1. bloks

264

XX 01 03 01 03

1. bloks

13

04 01 02 11

1. bloks

61

07 01 02 11

1. bloks

245

24 01 06

1. bloks

246

26 01 08

1. bloks

247

26 01 20

1. bloks

248

26 01 21

1. bloks

249

26 01 22 01

1. bloks

250

26 01 23 01

1. bloks

330

28 01 01

1. bloks

255

A4 02 01

1. bloks

251

26 01 50 23

1. bloks

256

PARTC-3-3

1. bloks

257

PARTC-3-6

1. bloks

258

PARTC-3-7

1. bloks

286

06 03 03

bd

1

+

 

2

+

 

57

06 04 03 03

bd

1

+

 

2

+

 

42

05 04 05 01

bd

1

+

 

2

+

 

170

18 03 04

bd

1

+

 

2

+

 

306

18 03 03

bd

1

+

 

2/PS

 

257, 288, 13

311

19 01 04 03

2. bloks

+

 

315

19 08 01 01

2. bloks

316

19 08 01 02

2. bloks

317

19 08 01 03

2. bloks

318

19 09 01

2. bloks

319

19 10 01

2. bloks

320

19 10 01 02

2. bloks

323

20 02 01

2. bloks

325

21 03 01

2. bloks

329

22 02 03

2. bloks

269

19 01 04 03

3. bloks

 

270

19 08 01 01

3. bloks

267

19 08 01 02

3. bloks

271

19 08 01 03

3. bloks

272

19 09 01

3. bloks

274

19 10 01

3. bloks

275

19 10 01 02

3. bloks

273

20 02 01

3. bloks

276

21 03 01

3. bloks

238

22 02 03

 

 

 

312

19 03

bd

1

+

 

2

 

 

310

19 01 02 02

bd

1

+

 

2

+

 

322

20 01 02 11

bd

1

+

 

2 PS

 

324, 226, 7


Groz. Nr.

Budžeta pozīcija

Bloks, PS, EB, ats., bd

Balsojums

PS/EB — piezīmes

EIROPAS TIESA

97

1 2

4. bloks

+

 

100

4. bloks

102

1 2 0 4

4. bloks

104

1 2 9

4. bloks

110

1 4 0 6

4. bloks

203

2 0 2 2

4. bloks

205

2 0 2 6

4. bloks

207

2 0 2 9

4. bloks

208

2 1 0 0

4. bloks

210

4. bloks

211

2 1 0 2

4. bloks

212

2 1 0 3

4. bloks

214

2 1 4

4. bloks

216

2 3 6

4. bloks


Groz. Nr.

Budžeta pozīcija

Bloks, PS, EB, ats., bd

Balsojums

PS/EB — piezīmes

REVĪZIJAS PALĀTA

101

1 2

5. bloks

+

 

106

1 2 9

5. bloks

108

1 4 0 0

5. bloks

111

1 6 2

5. bloks

209

2 1 0 0

5. bloks


Groz. Nr.

Budžeta pozīcija

Bloks, PS, EB, ats., bd

Balsojums

PS/EB — piezīmes

EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA

98

1 2

6. bloks

+

 

109

1 4 0 0

6. bloks

204

2 0 2 2

6. bloks

206

2 0 2 6

6. bloks

213

2 1 2

6. bloks

217

2 5 4 8

6. bloks

218

2 6 0 4

6. bloks


Groz. Nr.

Budžeta pozīcija

Bloks, PS, EB, ats., bd

Balsojums

PS/EB — piezīmes

REĢIONU KOMITEJA

99

1 2

7. bloks

+

 

103

1 2 0 4

7. bloks

105

1 2 9

7. bloks

112

1 6 3 8

7. bloks


Groz. Nr.

Budžeta pozīcija

Bloks, PS, EB, ats., bd

Balsojums

PS/EB — piezīmes

OMBUDS

215

2 3 1

 

+

 


Groz. Nr.

Budžeta pozīcija

Bloks, PS, EB, ats., bd

Balsojums

PS/EB — piezīmes

EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJS

107

1 3 0

8. bloks

+

 

94

1 0 4

8. bloks

95

1 0 9

8. bloks

96

1 1

8. bloks

Pieprasījumi balsot pa daļām

Verts/ALE

“4. izdevumu kategorija — B variants” (3. bloks)

1. daļa: visu grozījumu teksts, izņemot visas rezerves

2. daļa: visas rezerves

groz. Nr. 42

1. daļa: teksts kopumā, izņemot rezervi un attiecīgās piezīmes

2. daļa: rezerve un attiecīgās piezīmes

groz. Nr. 312

1. daļa: viss teksts, izņemot piezīmi “Tādēļ Parlaments … lēmumu pieņemšanas procesā.”

2. daļa: šī piezīme

groz. Nr. 310

1. daļa: teksts kopumā, izņemot rezervi

2. daļa: rezerve

PSE

groz. Nr. 286

1. daļa: viss teksts, izņemot piezīmi “Daļa no šīs apropriācijas … un Ziemeļu dimensijas projektus.”

2. daļa: šī piezīme

groz. Nr. 57

1. daļa: viss teksts, izņemot piezīmi “Daļa no šīs apropriācijas … un Ziemeļu dimensijas projektus.”

2. daļa: šī piezīme

groz. Nr. 170

1. daļa: viss teksts, izņemot piezīmju pēdējo ievilkumu “ar loģistiku un transportu saistītās izmaksas”

2. daļa:“ar loģistiku un transportu saistītās izmaksas”

Verts/ALE, PSE

groz. Nr. 322

1. daļa: teksts kopumā, izņemot rezervi

2. daļa: rezerve

groz. Nr. 306

1. daļa: teksts kopumā, izņemot rezervi

2. daļa: rezerve

2.   2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekts ar Padomes iesniegtajiem grozījumiem (visas iedaļas)

Ziņojums: James ELLES, Louis GRECH (A6-0451/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

Aiz 1. §

3

GUE/NGL

 

-

 

4

GUE/NGL

 

-

 

4. §

§

sākotnējais teksts

PS

+

516, 19, 13

8. §

9

PPE-DE

bd

 

 

1

+

 

2/EB

-

256, 276, 18

§

sākotnējais teksts

 

 

9. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

10. §

10

PPE-DE

 

+

 

§

sākotnējais teksts

 

 

11. §

11

PPE-DE

 

+

 

§

sākotnējais teksts

 

 

13. §

5

GUE/NGL

 

-

 

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2/PS

+

318, 236, 6

15. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

16. §

§

sākotnējais teksts

ats./PS

 

 

1

+

332, 227, 5

2

+

382, 165, 4

Aiz 16. §

8

PSE

 

A

 

17. §

6

GUE/NGL

 

-

 

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

26. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

Aiz 26. §

1

IND/DEM

PS

-

89, 453, 22

27. §

§

sākotnējais teksts

PS

+

487, 64, 8

28. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

34. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

35. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

38. §

§

sākotnējais teksts

PS

+

515, 37, 8

Aiz 38. §

7

GUE/NGL

bd

 

 

1

-

 

2

-

 

41. §

§

sākotnējais teksts

PS

+

551, 2, 11

42. §

§

sākotnējais teksts

PS

+

522, 28, 10

Aiz 44. §

2

IND/DEM

ats./PS

 

 

1

-

109, 407, 41

2

 

B apsv.

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

C apsv.

§

sākotnējais teksts

ats./EB

-

249, 273, 35

D apsv.

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

F apsv.

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2/PS

-

249, 299, 15

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

IND/DEM: groz. Nr. 1 un 2

PSE: 16. §

PPE-DE: 4., 27., 38., 41. un 42. §

Pieprasījumi balsot atsevišķi

Verts/ALE: C un D apsv., 11., 15., 27. un 35. §

PSE: B apsv., 28., 34. un 35. §

Pieprasījumi balsot pa daļām

ALDE, Verts/ALE

groz. Nr. 9

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “uzskata, ka šī īstenotā … budžeta procedūrās”

2. daļa: šie vārdi

Verts/ALE

9. §

1. daļa:“atgādina par savu … rezervju izmantošanu;”

2. daļa:“attiecībā uz Komisijas … lietderības uzlabošanu;”

16. §

1. daļa:“uzskata, ka Komisijai … guvumu analīzi;”

2. daļa:“plāno sīkāk izvērtēt … attīstības jomā;”

26. §

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “noraida obligāto … otrajā lasījumā”

2. daļa: šie vārdi

groz. Nr. 2

1. daļa:“uzdod priekšsēdētājam … faktiskos izdevumus”

2. daļa:“vai zemākās … jauni noteikumi;”

PSE

D apsv.

1. daļa:“tā kā šī pieeja … globalizācijas procesu”

2. daļa:“un lika apsvērt … visā pasaulē;”

F apsv.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “gatavošanos daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanai”

2. daļa: šie vārdi

1. §

1. daļa:“atgādina, ka … 5. un 6. punktā;”

2. daļa:“uzskata, ka tāpēc … agrīnā posmā;”

Verts/ALE, PSE

13. §

1. daļa:“atkārtoti pauž … un uzdevumiem;”

2. daļa:“uzskata, ka šajā kontekstā … Amerikas Savienotajām Valstīm;”

17. §

1. daļa:“uzskata, ka Komisijai … Eiropas iedzīvotājiem;”

2. daļa:“atzīmē, ka skaidri … 2007. gada budžetam;”

groz. Nr. 7

1. daļa:“neatbalsta … finansējuma palielinājums;”

2. daļa:“uzsver, ka ir … vispārējā kontrolē;”

3.   Iepriekšējas izskatīšanas un apspriešanās procedūra attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem, ko dalībvalstis ieplānojušas transporta jomā (kodificēta versija) ***I

Ziņojums: Diana WALLIS (A6-0458/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

4.   Kontroles pasākumu atcelšana, ko veic uz dalībvalstu robežām (autoceļu un iekšējo ūdensceļu transports) (kodificēta versija) ***I

Ziņojums: Diana WALLIS (A6-0459/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

5.   Tādas statistiskās informācijas nosūtīšana, uz kuru attiecas konfidencialitāte (kodificēta versija) ***I

Ziņojums: Diana WALLIS (A6-0457/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

6.   Statistikas datu, kas raksturo nozveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, iesniegšana (kodificēta versija) ***I

Ziņojums: Diana WALLIS (A6-0460/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

7.   Kopienas kritēriji noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un uzraudzībai (kodificēta versija) *

Ziņojums: Diana WALLIS (A6-0461/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

8.   EK un Paragvajas nolīgums par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem *

Ziņojums: Paolo COSTA (A6-0406/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

9.   Pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu jomā (nolīgums starp EK un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm) *

Ziņojums: Giles CHICHESTER (A6-0418/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

10.   Pagaidu shēma cukura rūpniecības restrukturizācijai sakarā ar paplašināšanos *

Ziņojums: Joseph DAUL (A6-0412/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

PS

+

513, 14, 22

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums

11.   “Narkotiku apkarošana un informēšana par tām” (2007.-2013. g.) ***I

Ziņojums: Inger SEGELSTRÖM (A6-0454/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

PS

+

528, 16, 8

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums

12.   “Civiltiesības” (2007.-2013. g.) ***I

Ziņojums: Inger SEGELSTRÖM (A6-0452/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

PS

+

486, 61, 3

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums

13.   Eiropas Bēgļu fonda izveide (2008.-2013. g.) ***I

Ziņojums: Barbara KUDRYCKA (A6-0437/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

14.   Prasības par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem ***I

Ziņojums: Fernand LE RACHINEL (A6-0417/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

15.   Eiropas fonda izveide trešo valstu valstspiederīgo integrācijai (2007.-2013. g.) *

Ziņojums: Barbara KUDRYCKA (A6-0419/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

16.   Īpaša programma “Novēršana, gatavība un seku pārvaldība cīņā pret terorismu” (2007.-2013. g.) *

Ziņojums: Romano Maria LA RUSSA (A6-0390/2006)

Priekšmets

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

viens balsojums

 

+

 

17.   Komiteju skaitliskais sastāvs

Lēmuma priekšlikums: B6-0664/2006

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Lēmuma priekšlikums B6-0664/2006

(priekšsēdētāju konference)

Transporta un tūrisma komiteja un

Konstitucionālo lietu komiteja

1

(PPE-DE, PSE, ALDE, Verts/ALE, GUE/NGL, UEN)

 

+

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

18.   Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ***II

Ieteikums 2. lasījumam: (vajadzīgs kvalificēts vairākums)

Lissy GRÖNER, Amalia SARTORI (A6-0455/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-15

komiteja

 

+

 

Kopējā nostāja

Apstiprināja ar grozījumiem

N.B.: Otrajā lasījumā galīgā balsojuma nebija.

19.   Autovadītāja apliecības (pārstrādāts variants) ***II

Ieteikums 2. lasījumam: (vajadzīgs kvalificēts vairākums)

Mathieu GROSCH (A6-0414/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Priekšlikums noraidīt kopējo nostāju

6

Bradbourn u.c.

PS

-

67, 483, 13

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-5

komiteja

 

+

 

Kopējā nostāja

Apstiprināja ar grozījumiem

N.B.: Otrajā lasījumā galīgā balsojuma nebija.

Philip Bradbourn: groz. Nr. 6

20.   Eiropas Parlamenta Reglamenta 81. panta grozīšana, Īstenošanas noteikumi

Ziņojums: Richard CORBETT (A6-0415/2006) REG

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

81. pants

1

komiteja

 

+

vajadzīgs kvalificēts vairākums

2

PSE, Verts/ALE

 

+

vajadzīgs kvalificēts vairākums

Balsojums: lēmuma priekšlikums (kopumā)

 

+

 

21.   Eiropas Parlamenta Reglamenta grozīšana (komitejas, kvestori)

Ziņojums: Jo LEINEN (A6-0464/2006) REG

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-2

komiteja

EB

+

vajadzīgs kvalificēts vairākums

374, 119, 68

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

PS

+

396, 112, 57

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

ALDE: galīgais balsojums

22.   Ārējo robežu fonda izveide (2007.-2013. g.) ***I

Ziņojums: Barbara KUDRYCKA (A6-0427/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījums — teksts kopumā

1

komiteja

 

+

 

5. pants, 2. §, aiz pirmās daļas

2

GUE/NGL

PS

-

83, 331, 146

2. pants, 2. §, otrā daļa, a) apakšpunkts

3

GUE/NGL

PS

-

70, 478, 16

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

GUE/NGL: groz. Nr. 2 un 3

23.   Eiropas Atgriešanās fonda izveide (2008.-2013. g.) ***I

Ziņojums: Barbara KUDRYCKA (A6-0425/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījums — teksts kopumā

1

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2/EB

-

108, 440, 13

Aiz 21. apsv.

3

GUE/NGL

 

 

4

GUE/NGL

 

 

5

GUE/NGL

 

 

2. pants, 1. §

2

GUE/NGL

PS

-

71, 343, 143

6. pants, 2. §, aiz d) apakšpunkta

6

GUE/NGL

 

-

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

GUE/NGL: groz. Nr. 2

Pieprasījumi balsot pa daļām

PPE-DE

groz. Nr. 1

1. daļa: viss teksts, izņemot 54. pantu

2. daļa: 54. pants

24.   Pediatrijā lietojamās zāles ***I

Ziņojums: Françoise GROSSETÊTE (A6-0396/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. pants

3

PPE-DE, PSE, Verts/ALE, GUE/NGL, UEN, IND/DEM, Belohorská

 

+

 

1. apsv.

1

PPE-DE, PSE, Verts/ALE, GUE/NGL, UEN, IND/DEM, Belohorská

 

+

 

2. apsv.

2

PPE-DE, PSE, Verts/ALE, GUE/NGL, UEN, IND/DEM, Belohorská

 

+

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

25.   Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ***I

Ziņojums: Hans-Peter MAYER (A6-0387/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. bloks —

kompromisa pakete

102-105

107-129

PPE-DE, ALDE, PSE, Verts/ALE

 

+

grozīts mutiski

2. bloks

10

12

15

17

19

23

28-29

35-36

40

47

51

55-56

59

64

72

89

94-96

99

101

komiteja

 

 

3. bloks

1-9

11

13-14

16

18

20-22

24-27

30-34

37-39

41-46

48-50

52-54

57-58

60-63

65-71

73-88

90-93

97-98

100

komiteja

 

+

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Grozījumu Nr. 106 svītroja.

Dažādi

Referents Hans-Peter Mayer ierosināja 1. blokam šādu mutisku grozījumu:

“15. panta 3. punkts ir svītrots.”

26.   Pamattiesības un pilsonība (2007.-2013. g.) *

Ziņojums: Inger SEGELSTRÖM (A6-0465/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Viss teksts

1

komiteja

 

+

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

PS

+

476, 41, 30

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

IND/DEM: grozītais priekšlikums

27.   Krimināltiesības (2007.-2013. g.) *

Ziņojums: Inger SEGELSTRÖM (A6-0453/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Viss teksts

1

komiteja

 

+

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

PS

+

483, 54, 8

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

IND/DEM: grozītais priekšlikums

28.   Īpašā programma “Novērst un apkarot noziedzību” (2007.-2013. g.) *

Ziņojums: Romano Maria LA RUSSA (A6-0389/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-25

komiteja

 

+

 

5. pants, 1. §

26

PSE

 

+

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

29.   Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (regula) *

Ziņojums: Carlos COELHO (A6-0410/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Balsojums: Komisijas priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

30.   Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (lēmums) *

Ziņojums: Carlos COELHO (A6-0413/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Balsojums: Komisijas priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

31.   Palīdzība kodoldrošības veicināšanai *

Ziņojums: Esko SEPPÄNEN (A6-0397/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1

3

5-6

8-11

14-24

26

komiteja

 

+

 

Atbildīgās komitejas grozījumi — atsevišķs balsojums

2

komiteja

ats./EB

-

234, 287, 4

4

komiteja

ats.

+

 

7

komiteja

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

12

komiteja

ats.

-

 

25

komiteja

ats.

+

grozīts mutiski

1. pants, aiz 1. §

27

Verts/ALE

PS

-

250, 271, 9

2. pants, a) apakšpunkts, 3. ievilkums

28

Verts/ALE

 

-

 

13

komiteja

 

+

 

Balsojums: Padomes dokuments

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

Pieprasījumi balsot atsevišķi

PPE-DE: groz. Nr. 2 un 12

Verts/ALE: groz. Nr. 4

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

Verts/ALE: groz. Nr. 27

Pieprasījumi balsot pa daļām

Verts/ALE

groz. Nr. 7

1. daļa:“Jāsaprot, ka, sniedzot … ekspluatācijas laikā”

2. daļa:“Turklāt par … ietekmēt dalībvalstis”

Dažādi

Referents Esko Seppänen ierosināja šādu mutisku grozījumu 25. grozījumam:

“20.a pants

Bāzes finansējums

Šīs regulas īstenošanas bāzes finansējums periodā no 2007. līdz 2013. gadam ir 524 miljoni euro.

Gada apropriācijas saskaņā ar finanšu shēmu piešķir budžeta lēmējiestāde.”

32.   Vīza dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanai *

Ziņojums: Ioannis VARVITSIOTIS (A6-0431/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Atbildīgās komitejas grozījumi — balsojums kopumā

1-5

komiteja

 

+

 

1. pants, 3. §, a) apakšpunkts

7

GUE/NGL

 

-

 

1. pants, 4. §, a) apakšpunkts

8

GUE/NGL

 

-

 

2. pants

9

GUE/NGL

 

-

 

2. apsv.

6

GUE/NGL

 

-

 

Balsojums: grozītais priekšlikums

 

+

 

Balsojums: normatīvā rezolūcija

 

+

 

33.   Saharova balva

Rezolūcijas priekšlikumi: B6-0665/2006, B6-0666/2006

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopīgas rezolūcijas priekšlikums RC-B6-0665/2006

(PPE-DE, PSE, ALDE, Verts/ALE, GUE/NGL + UEN)

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

Politisko grupu rezolūcijas priekšlikumi

B6-0665/2006

 

PPE-DE

 

 

B6-0666/2006

 

PSE, ALDE, Verts/ALE, GUE/NGL, UEN

 

 

Dažādi

Arī Bogusław Sonik ir parakstījis kopīgās rezolūcijas priekšlikumu PPE-DE grupas vārdā.

34.   Datu aizsardzība saistībā ar policijas sadarbību krimināllietās

Ziņojums: Martine ROURE (A6-0456/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

3. §

§

sākotnējais teksts

ats./EB

+

279, 226, 6

5. §

1

PPE-DE

 

+

 

Balsojums: ieteikums (kopumā)

 

+

 

Pieprasījumi balsot atsevišķi

PPE-DE: 3. §

35.   Eiropas stratēģija drošai, konkurētspējīgai un ilgtspējīgai enerģijai — Zaļā grāmata

Ziņojums: Eluned MORGAN (A6-0426/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

1. §

11

GUE/NGL

 

-

 

Aiz 1. §

9

PPE-DE, UEN

PS

-

224, 228, 58

3. §

10

PPE-DE, UEN

EB

+

291, 203, 15

4. §, ievaddaļa

12

Verts/ALE

 

-

 

4. §, a) apakšpunkts

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

4. §, b) apakšpunkts

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2/EB

-

229, 271, 7

4. §, aiz f) apakšpunkta

1

PSE

EB

+

270, 233, 6

5. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

-

 

2

-

 

8. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

Aiz 17. §

4

UEN, PPE-DE

EB

-

226, 249, 23

18. §

13

Verts/ALE

 

+

 

Aiz 25. §

14

Verts/ALE

EB

+

266, 227, 10

29. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

37. §

§

sākotnējais teksts

ats./PS

 

 

1

+

479, 16, 8

2

+

260, 236, 3

46. §

§

sākotnējais teksts

ats.

-

 

Aiz 48. §

2

PSE

 

+

 

64. §

5

PPE-DE, ALDE, UEN

 

+

 

79. §

6

PPE-DE, ALDE, UEN

 

+

 

83. §

7

PPE-DE, UEN

 

+

 

94. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2/EB

-

208, 277, 3

97. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

Aiz 97. §

15

Verts/ALE

EB

+

276, 207, 3

98. §

3/rev2=

17/rev2=

PSE

PPE-DE, ALDE, UEN

 

+

 

102. §

8

PPE-DE, UEN

 

+

 

114. §

16

Verts/ALE

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

Pieprasījumi balsot atsevišķi

PSE: 46., 97. §

ALDE: 5. un 46. §

Verts/ALE: 8., 29., 97. §

PPE-DE: 5. §

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

ALDE: 37. §

Verts/ALE: groz. Nr. 9 un § 37

Pieprasījumi balsot pa daļām

PSE

5. §

1. daļa:“atgādina savu … gāzu emisijas mērķiem;”

2. daļa:“mudina dalībvalstis … fosilo enerģiju subsīdijas;”

groz. Nr. 16

1. daļa: viss teksts, izņemot vārda “visattīstītākajām” svītrojumu

2. daļa: vārda “visattīstītākajām” svītrojums

Verts/ALE

4. §, a) apakšpunkts

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “plašu elastīgu mehānismu pielietojumu un”

2. daļa: šie vārdi

4. §, b) apakšpunkts

1. daļa:“otrajā ETS … patēriņa samazināšanai,”

2. daļa:“modernizējot enerģijas ražošanas uzņēmumus;”

PPE-DE

37. §

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdu “saistošus”

2. daļa: šis vārds

94. §

1. daļa:“aicina Komisiju … pārvades spēja;”

2. daļa:“uzskata, ka ienākumi … starpsavienojumus;”

Dažādi

Referents ierosināja grozījuma Nr. 9 tekstu iekļaut aiz 37. punkta.

36.   Rīcības plāns attiecībā uz biomasas izmantošanu

Ziņojums: Werner LANGEN (A6-0347/2006)

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Aiz 4. §

1

IND/DEM

 

-

 

6. §

6

Verts/ALE

 

-

 

9. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

10. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

11. §

7

Verts/ALE

 

-

 

Aiz 15. §

14

ALDE

 

+

 

24. §

21

ALDE

 

-

 

26. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

29. §

8

Verts/ALE

 

-

 

30. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

32. §

20

ALDE

 

+

 

9

Verts/ALE

 

 

35. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

-

 

45. §

17/rev.

ALDE

 

+

 

4

PPE-DE

 

 

Aiz 47. §

10

Verts/ALE

bd

 

 

1

-

 

2

 

52. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

56. §

11

Verts/ALE

 

-

 

Aiz 56. §

12

Verts/ALE

EB

-

102, 274, 6

58. §

§

sākotnējais teksts

ats.

-

 

60. §

18

ALDE

 

+

 

§

sākotnējais teksts

 

 

65. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

67. §

13

Verts/ALE

 

-

 

68. §

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

70. §

23

ALDE

 

-

 

73. §

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

76. §

-

sākotnējais teksts

 

+

grozīts mutiski

Aiz 77. §

24

ALDE

 

-

 

25

ALDE

 

+

 

Aiz 80. §

2

PPE-DE

 

+

 

3

PPE-DE

 

+

 

Aiz 8. atsauces

15

ALDE

 

+

 

C apsv.

§

sākotnējais teksts

bd

 

 

1

+

 

2

+

 

E apsv.

5

Verts/ALE

 

-

 

F apsv.

19

ALDE

 

+

 

X apsv.

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

Y apsv.

§

sākotnējais teksts

ats.

+

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

Grozījums Nr. 16 un 22 tika svītrots.

Pieprasījumi balsot atsevišķi

PSE: 65., 68. §

Verts/ALE: X, Y apsv. un 9., 30., 52., 58., 65., 68. §

PPE-DE: 60. §

Pieprasījumi balsot pa daļām

PSE

groz. Nr. 10

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “30 %” un “līdz 2020. gadam”

2. daļa: šie vārdi

Verts/ALE

26. §

1. daļa: viss teksts, izņemot “kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros”

2. daļa:“kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros;”

73. §

1. daļa:“ir pārliecināts, ka … tehnoloģiju eksports;”

2. daļa:“tomēr uzskata, ka … eksporta jaudu;”

PPE-DE

C apsv.

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “un ūdeņraža”

2. daļa: šie vārdi

10. §

1. daļa: viss teksts, izņemot vārdus “un ūdeņraža”

2. daļa: šie vārdi

35. §

1. daļa:“atbalsta Komisijas … tehnisko ieviešanu;”

2. daļa:“norāda uz 7. Pētniecības pamatprogrammu … enerģijas pētniecībai;”

Dažādi

Mechtild Rothe PSE grupas vārdā ierosināja šādu grozījumu 76. punktam:

“76.

aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu direktīvai par apkuri un dzesēšanu, izmantojot atjaunojamus enerģijas avotus kā daļu no 2007. gada enerģijas pakotnes , un atgādina par Parlamenta 2006. gada 14. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu apkurē un dzesēšanā;”

37.   Situācija Fidži salās

Rezolūcijas priekšlikumi: B6-0646/2006, B6-0649/2006, B6-0652/2006, B6-0660/2006, B6-0662/2006, B6-0663/2006

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopīgas rezolūcijas priekšlikums RC-B6-0646/2006

(PPE-DE, PSE, ALDE, Verts/ALE, UEN)

7. §

1

PSE

 

+

 

Aiz 8. §

3

GUE/NGL

 

-

 

9. §

2

PSE

 

+

 

§

sākotnējais teksts

 

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

Politisko grupu rezolūcijas priekšlikumi

B6-0646/2006

 

PSE

 

 

B6-0649/2006

 

PPE-DE

 

 

B6-0652/2006

 

GUE/NGL

 

 

B6-0660/2006

 

Verts/ALE

 

 

B6-0662/2006

 

UEN

 

 

B6-0663/2006

 

ALDE

 

 

38.   ANO spēku līdzdalība seksuālu pārkāpumu gadījumos Libērijā un Haiti

Rezolūcijas priekšlikumi: B6-0648/2006, B6-0653/2006, B6-0654/2006, B6-0656/2006, B6-0659/2006

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopīgas rezolūcijas priekšlikums RC-B6-0648/2006

(PPE-DE, PSE, ALDE, Verts/ALE, GUE/NGL, UEN)

A apsvērums

1S

ALDE

 

-

 

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

Politisko grupu rezolūcijas priekšlikumi

B6-0648/2006

 

PPE-DE

 

 

B6-0653/2006

 

GUE/NGL

 

 

B6-0654/2006

 

UEN

 

 

B6-0656/2006

 

PSE

 

 

B6-0659/2006

 

Verts/ALE

 

 

39.   Birma

Rezolūcijas priekšlikumi: B6-0647/2006, B6-0651/2006, B6-0655/2006, B6-0657/2006, B6-0658/2006, B6-0661/2006

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Kopīgas rezolūcijas priekšlikums RC-B6-0647/2006

(PPE-DE, PSE, ALDE, Verts/ALE, GUE/NGL, UEN)

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

PS

+

65, 0, 0

Politisko grupu rezolūcijas priekšlikumi

B6-0647/2006

 

PPE-DE

 

 

B6-0651/2006

 

GUE/NGL

 

 

B6-0655/2006

 

PSE

 

 

B6-0657/2006

 

ALDE

 

 

B6-0658/2006

 

UEN

 

 

B6-0661/2006

 

Verts/ALE

 

 

 

Pieprasījumi balsot pēc saraksta

PPE-DE: galīgais balsojums

40.   Hāgas Vērtspapīru konvencijas parakstīšanas ietekme

Rezolūcijas priekšlikums: B6-0632/2006

Priekšmets

Groz. Nr.

Autors

PS utt.

Balsojums

PS/EB — piezīmes

Rezolūcijas priekšlikums B6-0632/2006

(BERÈS u. c.)

Balsojums: rezolūcija (kopumā)

 

+

 

Arī Sahra Wagenknecht ir parakstījusi šīs rezolūcijas priekšlikumu GUE/NGL grupas vārdā.


II PIELIKUMS

REZULTĀTI BALSOJUMIEM PĒC SARAKSTA

1.   Grozītais 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

Grozījums Nr. 306, 2. daļa

Par: 257

IND/DEM: Belder, Blokland, Krupa, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Lipietz

Pret: 288

ALDE: Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Clark, Farage, Goudin, Lundgren, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Battilocchio, Gollnisch, Lang, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Mote

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Camre, Kuc

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 13

ALDE: Matsakis

IND/DEM: Bonde, Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Allister, Baco, Claeys, Dillen, Le Pen Marine, Martinez, Schenardi

Verts/ALE: van Buitenen

2.   Grozītais 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

Grozījums Nr. 322, 2. daļa

Par: 324

ALDE: Andria, Beaupuy, Budreikaitė, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Liotard, Svensson

IND/DEM: Belder, Blokland, Krupa, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mussolini, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Kušķis, Langen, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

PSE: Mann Erika

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Pret: 226

ALDE: Morillon

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Lundgren, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Allister, Battilocchio, De Michelis, Mote

PPE-DE: Grosch

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Camre, Kuc

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 7

GUE/NGL: Pafilis

IND/DEM: Bonde, Louis, de Villiers

NI: Baco, Martin Hans-Peter

Verts/ALE: van Buitenen

3.   J. Elles/L. Grech ziņojums A6-0451/2006

4. punkts

Par: 516

ALDE: Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Cavada, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Krupa, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, Dombrovskis, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Aubert, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 19

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Coûteaux, Goudin, Lundgren

NI: Claeys, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mote, Schenardi

PPE-DE: Zvěřina

PSE: Occhetto

UEN: Bielan

Atturas: 13

GUE/NGL: Pafilis

IND/DEM: Batten, Clark, Farage, Louis, Nattrass, de Villiers, Whittaker, Wise

NI: Allister, Baco

Verts/ALE: van Buitenen, Schlyter

Balsojuma labojumi

Par

Rainer Wieland

4.   J. Elles/L. Grech ziņojums A6-0451/2006

13. punkta 2. daļa

Par: 318

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Belder, Blokland, Krupa, Lundgren, Tomczak, Železný

NI: Allister, Bobošíková, Chruszcz, Giertych, Helmer, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Pret: 236

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Louis, Nattrass, Sinnott, de Villiers, Whittaker, Wise

NI: Battilocchio, Belohorská, Claeys, De Michelis, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Schenardi

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Kuc

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 6

IND/DEM: Bonde

NI: Baco, Martinez, Mote

UEN: Libicki

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Rainer Wieland

5.   J. Elles/L. Grech ziņojums A6-0451/2006

16. punkta 1. daļa

Par: 332

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Holm, Liotard, Meijer, Svensson

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Coûteaux, Goudin, Krupa, Louis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Allister, Bobošíková, Chruszcz, Giertych, Helmer, Martin Hans-Peter, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

PSE: Mastenbroek

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Pret: 227

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Kaufmann, McDonald, Maštálka, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Clark, Farage, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Battilocchio, Claeys, De Michelis, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Schenardi

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Kuc

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 5

NI: Baco, Belohorská, Mote

UEN: Camre

Verts/ALE: van Buitenen

6.   J. Elles/L. Grech ziņojums A6-0451/2006

16. punkta 2. daļa

Par: 382

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Coûteaux, Krupa, Louis, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Allister, Bobošíková, Chruszcz, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mussolini, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Méndez de Vigo, Mikolášik, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 165

GUE/NGL: Pafilis

IND/DEM: Batten, Bonde, Clark, Farage, Goudin, Lundgren, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Battilocchio, Claeys, De Michelis, Dillen

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Camre, Kuc

Atturas: 4

NI: Baco, Belohorská, Mote

Verts/ALE: van Buitenen

7.   J. Elles/L. Grech ziņojums A6-0451/2006

Grozījums Nr. 1

Par: 89

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Liotard, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Goudin, Krupa, Lundgren, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Bobošíková, Chruszcz, Giertych, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Andrikienė, Casini, Duchoň, Fajmon, de Grandes Pascual, Hybášková, Mauro, Millán Mon, Salafranca Sánchez-Neyra, Škottová, Strejček, Vlasák, Wijkman, Zahradil, Zvěřina

PSE: Batzeli, van den Berg, Berman, Capoulas Santos, Corbey, Ferreira Elisa, Hedh, Hedkvist Petersen, Lambrinidis, Mastenbroek, Matsouka, Napoletano, Segelström, Swoboda, Westlund

UEN: Bielan, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuźmiuk, Libicki, Masiel, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Hassi, Schlyter, Trüpel

Pret: 453

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Belder, Blokland

NI: Allister, Battilocchio, Claeys, De Michelis, Dillen, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Mussolini, Schenardi

PPE-DE: Albertini, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Berès, Berger, Berlinguer, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Borghezio, Crowley, Kuc, La Russa, Muscardini, Ó Neachtain, Ryan

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 22

ALDE: Schmidt Olle

GUE/NGL: de Brún, Kaufmann, McDonald, Remek

IND/DEM: Batten, Clark, Coûteaux, Farage, Louis, Nattrass, de Villiers, Whittaker, Wise

NI: Baco, Belohorská, Martin Hans-Peter

PSE: Kuhne, Wiersma

UEN: Camre

Verts/ALE: van Buitenen, Lucas

8.   J. Elles/L. Grech ziņojums A6-0451/2006

27. punkts

Par: 487

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Davies, Deprez, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Prodi, Resetarits, Ries, Savi, Schmidt Olle, Staniszewska, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Flasarová, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Coûteaux, Louis, Sinnott, de Villiers

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Martin Hans-Peter, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, Berger, Berlinguer, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Podkański, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 64

ALDE: Costa, De Sarnez, Geremek, Guardans Cambó, Krahmer, Polfer, Riis-Jørgensen, Sbarbati, Sterckx, Van Hecke

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Farage, Goudin, Krupa, Lundgren, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Bobošíková, Claeys, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Schenardi

PPE-DE: Cederschiöld, Duchoň, Fajmon, Fjellner, Hökmark, Ibrisagic, Iturgaiz Angulo, Škottová, Sonik, Strejček, Vlasák, Wijkman, Zahradil, Zvěřina

PSE: van den Berg, Berman, Capoulas Santos, Corbey, Ferreira Elisa, Hedh, Hedkvist Petersen, Mastenbroek, Saks, Segelström, Westlund

UEN: Grabowski, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Zapałowski

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 8

ALDE: Ek

GUE/NGL: de Brún, McDonald

NI: Baco, Mote

PSE: Wiersma

UEN: Camre

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Pret

Jorgo Chatzimarkakis

9.   J. Elles/L. Grech ziņojums A6-0451/2006

38. punkts

Par: 515

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Meijer, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Portas, Ransdorf, Seppänen, Svensson, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Goudin, Krupa, Lundgren, Sinnott, Tomczak

NI: Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Helmer, Martin Hans-Peter, Mussolini

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 37

ALDE: Guardans Cambó

GUE/NGL: Flasarová, Guerreiro, Maštálka, Meyer Pleite, Pflüger, Remek, Triantaphyllides, Wagenknecht

IND/DEM: Batten, Clark, Farage, Nattrass, Whittaker, Wise, Železný

NI: Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Duchoň, Fajmon, Škottová, Strejček, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

PSE: Simpson

UEN: Szymański

Atturas: 8

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Allister, Baco, Mote

UEN: Camre

Verts/ALE: van Buitenen

10.   J. Elles/L. Grech ziņojums A6-0451/2006

41. punkts

Par: 551

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Coûteaux, Goudin, Krupa, Louis, Lundgren, Sinnott, Tomczak, de Villiers, Železný

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mussolini, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 2

IND/DEM: Farage

NI: Martin Hans-Peter

Atturas: 11

GUE/NGL: Triantaphyllides

IND/DEM: Batten, Clark, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Allister, Baco, Mote

UEN: Camre

Verts/ALE: van Buitenen

11.   J. Elles/L. Grech ziņojums A6-0451/2006

42. punkts

Par: 522

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kułakowski, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Krupa, Tomczak

NI: Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 28

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Farage, Goudin, Lundgren, Nattrass, Whittaker, Wise, Železný

NI: Bobošíková, Claeys, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Schenardi

PPE-DE: Duchoň, Fajmon, Škottová, Strejček, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

Atturas: 10

IND/DEM: Coûteaux, Louis, Sinnott, de Villiers

NI: Allister, Baco, Martin Hans-Peter, Mote

UEN: Camre

Verts/ALE: van Buitenen

12.   J. Elles/L. Grech ziņojums A6-0451/2006

Grozījums Nr. 2, 1. daļa

Par: 109

ALDE: Resetarits, Schmidt Olle

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Flasarová, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Louis, Lundgren, Nattrass, Sinnott, de Villiers, Whittaker, Wise, Železný

NI: Bobošíková, Claeys, Dillen, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Schenardi

PPE-DE: Duchoň, Fajmon, Méndez de Vigo, Škottová, Strejček, Vlasák, Wijkman, Zahradil, Zvěřina

PSE: van den Berg, Bullmann, Carlotti, Hedh, Hedkvist Petersen, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lienemann, Mastenbroek, Myller, Segelström, Van Lancker

UEN: Czarnecki Ryszard, Kamiński

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 407

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Krupa, Tomczak

NI: Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Busuttil, Buzek, Casa, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Šťastný, Stauner, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Busquin, Calabuig Rull, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Herczog, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Lambrinidis, Le Foll, Liberadzki, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Schulz, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Trautmann, Tzampazi, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Graefe zu Baringdorf

Atturas: 41

ALDE: Ek

NI: Allister, Baco, Helmer, Martinez, Mote, Mussolini

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Bowis, Bushill-Matthews, Callanan, Chichester, Deva, Dover, Elles, Evans Jonathan, Harbour, Heaton-Harris, Jackson, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Parish, Purvis, Sonik, Stevenson, Sturdy, Tannock, Van Orden

PSE: Honeyball, Leichtfried, Martin David, Scheele, Swoboda, Titley, Wiersma

UEN: Bielan, Camre

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Michael Cashman, Åsa Westlund, Richard Corbett, Catherine Stihler, Dorette Corbey, Jorgo Chatzimarkakis

Atturas

Glenis Willmott, Linda McAvan, David Martin

13.   J. Elles/L. Grech ziņojums A6-0451/2006

F apsvērums 2. daļa

Par: 249

IND/DEM: Bonde, Goudin, Krupa, Lundgren, Tomczak

NI: Belohorská, Chruszcz, Giertych, Helmer, Martin Hans-Peter, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Šťastný, Stauner, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasto, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kristovskis, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Trüpel

Pret: 299

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Železný

NI: Battilocchio, Bobošíková, Claeys, De Michelis, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Schenardi

PPE-DE: Duchoň, Fajmon, Maat, Škottová, Strejček, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Kamiński, Kuc

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 15

IND/DEM: Batten, Clark, Coûteaux, Farage, Louis, Nattrass, Sinnott, de Villiers, Whittaker, Wise

NI: Allister, Baco, Mote

UEN: Camre

Verts/ALE: van Buitenen

14.   J. Daul ziņojums A6-0412/2006

Rezolūcija

Par: 513

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Wallis

GUE/NGL: Brie, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Papadimoulis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Krupa, Tomczak, Železný

NI: Battilocchio, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Giertych, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schnellhardt, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Zapałowski

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 14

ALDE: Laperrouze

GUE/NGL: Catania, Portas

IND/DEM: Batten, Clark, Goudin, Lundgren, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Baco, Dillen, Mote

UEN: Camre

Atturas: 22

ALDE: Schmidt Olle

GUE/NGL: Agnoletto, Musacchio, Pafilis

IND/DEM: Coûteaux, Louis, Sinnott, de Villiers

NI: Allister, Belohorská, Helmer, Mussolini

PPE-DE: Brejc, Doyle, Kamall, Novak, Schwab, Wijkman

PSE: Corbey, Kuhne

Verts/ALE: van Buitenen, Schlyter

15.   I. Segelström ziņojums A6-0454/2006

Rezolūcija

Par: 528

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Kaufmann, McDonald, Maštálka, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Krupa, Sinnott, Tomczak, Železný

NI: Allister, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martin Hans-Peter, Martinez, Mussolini, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 16

GUE/NGL: Holm, Liotard, Meijer, Seppänen, Svensson

IND/DEM: Bonde, Clark, Goudin, Lundgren, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Helmer, Mote

PPE-DE: Bushill-Matthews, Evans Jonathan

Atturas: 8

GUE/NGL: Pafilis, Triantaphyllides

IND/DEM: Coûteaux, Louis, de Villiers

NI: Battilocchio

PSE: Berman

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Philip Bushill-Matthews

16.   I. Segelström ziņojums A6-0452/2006

Rezolūcija

Par: 486

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Flasarová, Henin, Kaufmann, McDonald, Maštálka, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Sinnott

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Martin Hans-Peter, Mussolini

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Busuttil, Buzek, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Strejček, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Podkański, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 61

GUE/NGL: Holm, Liotard, Meijer, Pafilis, Seppänen, Svensson

IND/DEM: Batten, Bonde, Clark, Coûteaux, Goudin, Krupa, Lundgren, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise

NI: Allister, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Bowis, Bradbourn, Bushill-Matthews, Callanan, Chichester, Deva, Dover, Elles, Evans Jonathan, Harbour, Heaton-Harris, Jackson, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Parish, Purvis, Stevenson, Sturdy, Tannock, Van Orden

UEN: Camre, Grabowski, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Zapałowski

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 3

GUE/NGL: Triantaphyllides

IND/DEM: Železný

Verts/ALE: van Buitenen

17.   M. Grosch ieteikums A6-0414/2006

Grozījums Nr. 6

Par: 67

ALDE: Lynne

IND/DEM: Batten, Bonde, Clark, Farage, Goudin, Krupa, Lundgren, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise, Železný

NI: Allister, Belohorská, Bobošíková, Claeys, Dillen, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Albertini, Ashworth, Atkins, Bowis, Bradbourn, Bushill-Matthews, Callanan, Chichester, Deva, Dover, Duchoň, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hudacký, Hybášková, Jackson, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Parish, Škottová, Stevenson, Strejček, Sturdy, Tannock, Van Orden, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

UEN: Grabowski, Pęk, Piotrowski, Rogalski, Rutowicz, Zapałowski

Verts/ALE: Schlyter

Pret: 483

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Flasarová, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Sinnott

NI: Battilocchio, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Martin Hans-Peter, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Andrikienė, Antoniozzi, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Busuttil, Buzek, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Ebner, Ehler, Fatuzzo, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Liese, Lulling, Maat, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Podkański, Roszkowski, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 13

ALDE: Hennis-Plasschaert, Maaten, Manders, Mulder

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro

IND/DEM: Coûteaux, Louis

NI: Baco

PPE-DE: Ferber, Purvis

Verts/ALE: van Buitenen, Hudghton

18.   J. Leinen ziņojums A6-0464/2006

Rezolūcija

Par: 396

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Sinnott, Tomczak

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Helmer, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carnero González, Casaca, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Leichtfried, Liberadzki, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Schulz, Segelström, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Pret: 112

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Clark, Farage, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Allister, Martin Hans-Peter, Mote

PPE-DE: Hennicot-Schoepges

PSE: Bourzai, Dobolyi, Guy-Quint, Mann Erika, Martin David, Stihler

UEN: Camre

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 57

ALDE: Cocilovo, Manders

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Krupa, Železný

NI: Baco, Claeys, Dillen, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Reul

PSE: Carlotti, Cashman, Castex, Honeyball, Hughes, Le Foll, Lienemann, Mastenbroek, Navarro, Scheele, Simpson

UEN: Piotrowski

Verts/ALE: van Buitenen

19.   B. Kudrycka ziņojums A6-0427/2006

Grozījums Nr. 2

Par: 83

ALDE: Krahmer, Resetarits

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Krupa, Sinnott, Tomczak

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: Fjellner, Hökmark, Ibrisagic, Kauppi

PSE: Gomes, Guy-Quint, Scheele

UEN: Grabowski, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Ryan, Zapałowski

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 331

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Belder, Blokland, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Železný

NI: Allister, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

PSE: Berlinguer, Désir, Fazakas, Glante, Grech, Hänsch, Jørgensen, Muscat

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Roszkowski, Rutowicz, Szymański, Wojciechowski Janusz

Atturas: 146

IND/DEM: Batten, Clark, Farage, Nattrass, Whittaker, Wise

NI: Baco, Battilocchio

PPE-DE: McMillan-Scott

PSE: Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berman, Bösch, Bourzai, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Grabowska, Groote, Gurmai, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Atturas

Joseph Muscat, Harlem Désir

20.   B. Kudrycka ziņojums A6-0427/2006

Grozījums Nr. 3

Par: 70

ALDE: Resetarits

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Sinnott

NI: Martin Hans-Peter

PPE-DE: Fjellner, Ibrisagic

PSE: Szejna

UEN: Pęk

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 478

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Belder, Blokland, Coûteaux, Goudin, Louis, Lundgren, Železný

NI: Allister, Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Podkański, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz

Atturas: 16

IND/DEM: Batten, Clark, Farage, Krupa, Nattrass, Tomczak, Whittaker, Wise

NI: Baco, Martinez

PSE: Chiesa

UEN: Grabowski, Piotrowski, Rogalski, Zapałowski

Verts/ALE: van Buitenen

21.   B. Kudrycka ziņojums A6-0425/2006

Grozījums Nr. 2

Par: 71

ALDE: Polfer, Resetarits

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Bonde, Sinnott

NI: Bobošíková, Claeys

PPE-DE: Cederschiöld, Fjellner, Hökmark, Ibrisagic

PSE: Szejna

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 343

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Prodi, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Clark, Coûteaux, Farage, Goudin, Krupa, Louis, Lundgren, Nattrass, Tomczak, Wise, Železný

NI: Allister, Chruszcz, De Michelis, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gyürk, Handzlik, Hannan, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stauner, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

PSE: Glante, Grech, Gurmai, Hänsch, Jöns, Moscovici, Muscat, Pahor, Titley

UEN: Angelilli, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Grabowski, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Pęk, Piotrowski, Podkański, Rogalski, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz, Zapałowski

Atturas: 143

GUE/NGL: Pafilis

NI: Baco, Battilocchio, Belohorská, Martin Hans-Peter, Martinez

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Díez González, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Goebbels, Gomes, Grabowska, Groote, Guy-Quint, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Hughes, Hutchinson, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Paasilinna, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Tarabella, Tarand, Thomsen, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weber Henri, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Pret

Louis Grech

22.   I. Segelström ziņojums A6-0465/2006

Komisijas priekšlikums

Par: 476

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Flasarová, Henin, Kaufmann, McDonald, Maštálka, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Ransdorf, Remek, Seppänen, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

NI: Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Mussolini

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Busuttil, Buzek, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Lulling, Maat, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zaleski, Zappalà

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, Kuźmiuk, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Podkański, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański, Wojciechowski Janusz

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 41

GUE/NGL: Holm, Liotard, Meijer, Pafilis, Svensson, Triantaphyllides

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Bonde, Clark, Coûteaux, Goudin, Lundgren, Sinnott

NI: Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Callanan, Duchoň, Fajmon, Heaton-Harris, Hökmark, Škottová, Strejček, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

UEN: Camre, Czarnecki Ryszard

Atturas: 30

IND/DEM: Krupa, Tomczak

NI: Baco, Helmer, Martin Hans-Peter

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Beazley, Bowis, Bradbourn, Bushill-Matthews, Chichester, Deva, Dover, Elles, Evans Jonathan, Harbour, Jackson, Kamall, McMillan-Scott, Parish, Purvis, Stevenson, Sturdy, Tannock, Van Orden

UEN: Borghezio, Grabowski, Piotrowski

Verts/ALE: van Buitenen

23.   I. Segelström ziņojums A6-0453/2006

Komisijas priekšlikums

Par: 483

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Cornillet, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, Hennis-Plasschaert, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Mohácsi, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Oviir, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Riis-Jørgensen, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, Flasarová, Henin, Kaufmann, Maštálka, Meyer Pleite, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Remek, Wagenknecht, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Sinnott, Tomczak

NI: Battilocchio, Belohorská, Bobošíková, De Michelis, Martin Hans-Peter, Mussolini

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Busuttil, Buzek, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Doyle, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Goepel, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jałowiecki, Járóka, Jarzembowski, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kauppi, Kelam, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Lulling, Maat, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pirker, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schierhuber, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Seeberg, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Sommer, Sonik, Spautz, Šťastný, Strejček, Stubb, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kreissl-Dörfler, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Liberadzki, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kristovskis, Kuc, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Szymański

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 54

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro, Holm, Liotard, Meijer, Pafilis, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides

IND/DEM: Batten, Bonde, Clark, Coûteaux, Goudin, Lundgren

NI: Chruszcz, Claeys, Dillen, Giertych, Gollnisch, Helmer, Lang, Le Pen Marine, Le Rachinel, Martinez, Mote, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Ashworth, Atkins, Bowis, Bradbourn, Bushill-Matthews, Callanan, Chichester, Deva, Dover, Elles, Evans Jonathan, Harbour, Heaton-Harris, Jackson, Kamall, Kirkhope, McMillan-Scott, Parish, Pomés Ruiz, Purvis, Stevenson, Sturdy, Tannock, Van Orden

Verts/ALE: Schlyter

Atturas: 8

GUE/NGL: de Brún, McDonald

IND/DEM: Krupa

NI: Baco

UEN: Camre, Kamiński, Piotrowski

Verts/ALE: van Buitenen

24.   E. Seppänen ziņojums A6-0397/2006

Grozījums Nr. 27

Par: 250

ALDE: Andrejevs, Andria, Attwooll, Cocilovo, Costa, Davies, Duff, Ek, Geremek, Guardans Cambó, Hall, Harkin, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kułakowski, Lax, Ludford, Lynne, Matsakis, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Piskorski, Prodi, Resetarits, Riis-Jørgensen, Sbarbati, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Van Hecke, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Catania, de Brún, McDonald, Meijer, Musacchio, Papadimoulis, Pflüger, Portas, Triantaphyllides, Wagenknecht

IND/DEM: Clark, Goudin, Krupa, Sinnott, Tomczak

NI: Battilocchio, Chruszcz, De Michelis, Giertych, Martin Hans-Peter, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Doyle, Karas, Mauro, Papastamkos, Pirker, Rack, Rübig, Schierhuber, Seeber, Seeberg, Škottová

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Ettl, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Lienemann, McAvan, McCarthy, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rocard, Rosati, Rothe, Rouček, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stihler, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Camre, Kuc

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Hudghton, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 271

ALDE: Beaupuy, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cornillet, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Hennis-Plasschaert, Krahmer, Laperrouze, Maaten, Manders, Morillon, Mulder, Polfer, Ries, Schmidt Olle, Schuth

GUE/NGL: Brie, Flasarová, Henin, Holm, Kaufmann, Liotard, Maštálka, Meyer Pleite, Pafilis, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Wurtz, Zimmer

IND/DEM: Belder, Blokland, Bonde, Lundgren

NI: Bobošíková, Claeys, Dillen, Mote, Mussolini, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Bradbourn, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pleštinská, Podestà, Pomés Ruiz, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Sartori, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Siekierski, Silva Peneda, Sommer, Spautz, Šťastný, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varela Suanzes-Carpegna, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, La Russa, Libicki, Masiel, Muscardini, Ó Neachtain, Roszkowski, Rutowicz, Ryan, Wojciechowski Janusz

Atturas: 9

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro

NI: Baco, Belohorská

PSE: Estrela, Fazakas, Roure, Titley

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Martine Roure

Pret

Karin Riis-Jørgensen

25.   E. Morgan ziņojums A6-0426/2006

Grozījums Nr. 9

Par: 224

ALDE: Andrejevs, Beaupuy, Cavada, Chatzimarkakis, Costa, Deprez, De Sarnez, Fourtou, Gibault, Griesbeck, Jensen, Laperrouze, Maaten, Manders, Morillon, Mulder, Onyszkiewicz, Piskorski, Ries, Riis-Jørgensen, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Szent-Iványi, Virrankoski

GUE/NGL: Henin, Wurtz

IND/DEM: Belder, Blokland, Krupa, Sinnott, Tomczak

NI: Chruszcz, Giertych, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Bauer, Beazley, Becsey, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Braghetto, Brejc, Březina, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Callanan, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Duka-Zólyomi, Ebner, Ehler, Elles, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fontaine, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gawronski, Gewalt, Glattfelder, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Heaton-Harris, Herranz García, Hieronymi, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Kamall, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Langendries, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Siekierski, Silva Peneda, Sonik, Spautz, Šťastný, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Ulmer, Van Orden, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Záborská, Zaleski, Zappalà

PSE: Glante, Goebbels, Maňka, Vaugrenard, Vergnaud

UEN: Camre, Czarnecki Marek Aleksander

Pret: 228

ALDE: Andria, Attwooll, Carlshamre, Davies, Drčar Murko, Duff, Ek, Guardans Cambó, Hall, Harkin, in 't Veld, Jäätteenmäki, Lax, Ludford, Lynne, Matsakis, Polfer, Prodi, Resetarits, Sterckx, Susta, Toia, Veraldi, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Figueiredo, Flasarová, Guerreiro, Holm, Liotard, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pafilis, Pflüger, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht

IND/DEM: Batten, Bonde, Clark, Goudin, Lundgren

NI: Battilocchio, De Michelis, Martin Hans-Peter

PPE-DE: Doyle, Hennicot-Schoepges, Higgins, Karas, Mavrommatis, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Rack, Rübig, Samaras, Schierhuber, Seeber, Seeberg, Trakatellis, Vakalis, Varvitsiotis

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Dobolyi, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fernandes, Ferreira Elisa, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Hänsch, Hedh, Hedkvist Petersen, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kuhne, Lambrinidis, Leichtfried, McAvan, Madeira, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Piecyk, Pinior, Pittella, Pleguezuelos Aguilar, Poignant, Prets, Rapkay, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Schaldemose, Scheele, Schulz, Segelström, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stockmann, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Tzampazi, Van Lancker, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Aylward, Crowley, Janowski, Kristovskis, Kuc, Masiel, Ó Neachtain, Rutowicz

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Atturas: 58

ALDE: Cocilovo, Geremek, Krahmer, Kułakowski, Newton Dunn, Savi, Staniszewska, Takkula, Väyrynen

GUE/NGL: Kaufmann

NI: Baco, Bobošíková, Claeys, Martinez, Mote, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Belet, Brepoels, Duchoň, Fajmon, Mitchell, Škottová, Strejček, Vlasák, Wijkman, Zahradil, Zvěřina

PSE: Berès, Capoulas Santos, Castex, Cottigny, Douay, Ferreira Anne, Fruteau, Guy-Quint, Hamon, Hazan, Le Foll, Lienemann, Navarro, Patrie, Peillon, Reynaud, Savary, Schapira, Trautmann

UEN: Berlato, Bielan, Borghezio, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Kamiński, Libicki, Muscardini, Roszkowski, Wojciechowski Janusz

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Corien Wortmann-Kool

Pret

Jens-Peter Bonde, Carlos Coelho, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou

Atturas

Harlem Désir, Marie-Arlette Carlotti, Bernard Poignant, Kader Arif, Bernadette Bourzai, Simon Busuttil

26.   E. Morgan ziņojums A6-0426/2006

37. punkta 1. daļa

Par: 479

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Chatzimarkakis, Cocilovo, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Krahmer, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Ludford, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Schuth, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Catania, de Brún, Flasarová, Holm, Kaufmann, McDonald, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Musacchio, Pflüger, Ransdorf, Remek, Seppänen, Svensson, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz

IND/DEM: Belder, Blokland, Krupa, Sinnott, Tomczak

NI: Battilocchio, Belohorská, Chruszcz, Claeys, De Michelis, Giertych, Martin Hans-Peter, Mussolini, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Bachelot-Narquin, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Braghetto, Brejc, Brepoels, Březina, Bushill-Matthews, Buzek, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Doyle, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Evans Jonathan, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gewalt, Glattfelder, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Higgins, Hökmark, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Liese, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Reul, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Saïfi, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Sonik, Spautz, Šťastný, Stevenson, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Trakatellis, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varvitsiotis, Vatanen, Vidal-Quadras, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, Wijkman, von Wogau, Wortmann-Kool, Zaleski, Zappalà

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Dobolyi, Douay, Dührkop Dührkop, Estrela, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grabowska, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Lienemann, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pittella, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Czarnecki Ryszard, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, Kuc, La Russa, Libicki, Masiel, Ó Neachtain, Roszkowski, Rutowicz, Wojciechowski Janusz

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 16

ALDE: Andria

GUE/NGL: Brie, Henin, Pafilis

IND/DEM: Batten, Clark, Goudin, Lundgren

NI: Bobošíková

PPE-DE: Duchoň, Seeberg, Škottová, Strejček, Vlasák, Zahradil, Zvěřina

Atturas: 8

GUE/NGL: Figueiredo, Guerreiro, Liotard

NI: Martinez, Romagnoli, Schenardi

PPE-DE: Schierhuber

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Jens-Peter Bonde

27.   E. Morgan ziņojums A6-0426/2006

37. punkta 2. daļa

Par: 260

ALDE: Andrejevs, Attwooll, Beaupuy, Budreikaitė, Carlshamre, Cavada, Cocilovo, Costa, Davies, Deprez, De Sarnez, Drčar Murko, Duff, Ek, Fourtou, Geremek, Gibault, Griesbeck, Guardans Cambó, Hall, Harkin, in 't Veld, Jäätteenmäki, Jensen, Juknevičienė, Kułakowski, Laperrouze, Lax, Lynne, Maaten, Manders, Matsakis, Morillon, Mulder, Newton Dunn, Onyszkiewicz, Piskorski, Polfer, Prodi, Resetarits, Ries, Savi, Sbarbati, Schmidt Olle, Staniszewska, Sterckx, Susta, Szent-Iványi, Takkula, Toia, Väyrynen, Veraldi, Virrankoski, Wallis

GUE/NGL: Agnoletto, Aita, Brie, Catania, de Brún, Guerreiro, Henin, Holm, McDonald, Musacchio, Ransdorf, Remek, Svensson

NI: Battilocchio, Belohorská, De Michelis, Martin Hans-Peter, Mussolini

PPE-DE: Bachelot-Narquin, Brepoels, Doyle, Higgins, Hökmark, Liese, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Saïfi, Schierhuber, Seeberg, Sonik, Wijkman

PSE: Arif, Ayala Sender, Badia I Cutchet, Batzeli, Berès, van den Berg, Berger, Berlinguer, Berman, Bösch, Bourzai, Bullmann, Busquin, Calabuig Rull, Capoulas Santos, Carlotti, Carnero González, Casaca, Cashman, Castex, Cercas, Chiesa, Christensen, Corbett, Corbey, Correia, Cottigny, De Keyser, De Rossa, Désir, De Vits, Douay, Dührkop Dührkop, Ettl, Fazakas, Fernandes, Ferreira Anne, Ferreira Elisa, Fruteau, García Pérez, Gebhardt, Geringer de Oedenberg, Glante, Goebbels, Gomes, Grech, Groote, Gurmai, Guy-Quint, Hänsch, Hamon, Haug, Hazan, Hedh, Hedkvist Petersen, Herczog, Honeyball, Hughes, Hutchinson, Jöns, Jørgensen, Kindermann, Koterec, Kuhne, Lambrinidis, Le Foll, Leichtfried, Lienemann, McAvan, Madeira, Maňka, Mann Erika, Martin David, Martínez Martínez, Mastenbroek, Matsouka, Medina Ortega, Menéndez del Valle, Miguélez Ramos, Moreno Sánchez, Morgan, Moscovici, Muscat, Myller, Napoletano, Navarro, Obiols i Germà, Occhetto, Paasilinna, Pahor, Paleckis, Panzeri, Patrie, Peillon, Piecyk, Pittella, Poignant, Prets, Rapkay, Reynaud, Riera Madurell, Rosati, Rothe, Rouček, Roure, Sacconi, Sakalas, Saks, Salinas García, Sánchez Presedo, dos Santos, Savary, Schaldemose, Schapira, Scheele, Schulz, Segelström, Simpson, Siwiec, Skinner, Sornosa Martínez, Stockmann, Swoboda, Szejna, Tarabella, Tarand, Thomsen, Titley, Trautmann, Tzampazi, Van Lancker, Vaugrenard, Vergnaud, Vincenzi, Walter, Weiler, Westlund, Wiersma, Willmott, Yañez-Barnuevo García, Zingaretti

UEN: Kuc

Verts/ALE: Aubert, Bennahmias, Breyer, Buitenweg, Cohn-Bendit, Cramer, Evans Jill, Frassoni, Graefe zu Baringdorf, de Groen-Kouwenhoven, Harms, Hassi, Horáček, Isler Béguin, Kallenbach, Kusstatscher, Lagendijk, Lambert, Lichtenberger, Lipietz, Lucas, Özdemir, Onesta, Romeva i Rueda, Rühle, Schlyter, Schroedter, Smith, Staes, Trüpel, Turmes, Voggenhuber, Ždanoka

Pret: 236

ALDE: Andria, Chatzimarkakis, Krahmer, Schuth

GUE/NGL: Figueiredo, Kaufmann, Liotard, Maštálka, Meijer, Meyer Pleite, Pafilis, Pflüger, Seppänen, Triantaphyllides, Wagenknecht, Wurtz

IND/DEM: Batten, Belder, Blokland, Clark, Goudin, Krupa, Lundgren, Sinnott, Tomczak

NI: Bobošíková, Chruszcz, Claeys, Giertych, Romagnoli, Schenardi, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Albertini, Andrikienė, Antoniozzi, Ashworth, Atkins, Audy, Ayuso, Barsi-Pataky, Bauer, Beazley, Becsey, Belet, Berend, Böge, Bonsignore, Bowis, Braghetto, Brejc, Březina, Bushill-Matthews, Buzek, Casa, Casini, Caspary, Castiglione, del Castillo Vera, Cederschiöld, Chichester, Chmielewski, Coelho, Daul, De Blasio, Dehaene, Demetriou, Descamps, Deß, Deva, De Veyrac, Díaz de Mera García Consuegra, Dombrovskis, Doorn, Dover, Duchoň, Duka-Zólyomi, Ebner, Elles, Evans Jonathan, Fajmon, Fatuzzo, Ferber, Fjellner, Florenz, Fraga Estévez, Freitas, Gahler, Gál, Gaľa, Galeote, García-Margallo y Marfil, Garriga Polledo, Gauzès, Gewalt, Glattfelder, Gomolka, Graça Moura, Gräßle, de Grandes Pascual, Grosch, Grossetête, Guellec, Gutiérrez-Cortines, Gyürk, Handzlik, Harbour, Hennicot-Schoepges, Herranz García, Hieronymi, Hoppenstedt, Hudacký, Hybášková, Ibrisagic, Itälä, Iturgaiz Angulo, Jackson, Jałowiecki, Járóka, Jeggle, Jordan Cizelj, Kaczmarek, Karas, Kauppi, Kelam, Kirkhope, Klamt, Klaß, Klich, Koch, Konrad, Korhola, Kratsa-Tsagaropoulou, Kudrycka, Langen, Lauk, Lechner, Lehne, Lewandowski, Lulling, Maat, McMillan-Scott, Mann Thomas, Mantovani, Mathieu, Mato Adrover, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Mayor Oreja, Méndez de Vigo, Mikolášik, Millán Mon, Mitchell, Musotto, Nassauer, van Nistelrooij, Novak, Olajos, Olbrycht, Oomen-Ruijten, Őry, Pack, Parish, Pieper, Pīks, Pinheiro, Pleštinská, Podestà, Posdorf, Posselt, Protasiewicz, Purvis, Queiró, Quisthoudt-Rowohl, Rack, Radwan, Roithová, Rudi Ubeda, Rübig, Salafranca Sánchez-Neyra, Samaras, Schnellhardt, Schöpflin, Schwab, Seeber, Siekierski, Silva Peneda, Škottová, Spautz, Šťastný, Stevenson, Strejček, Stubb, Sturdy, Sudre, Surján, Szájer, Tajani, Tannock, Thyssen, Toubon, Ulmer, Vakalis, Van Orden, Varvitsiotis, Vlasák, Vlasto, Weber Manfred, Weisgerber, Wieland, von Wogau, Wortmann-Kool, Záborská, Zahradil, Zaleski, Zappalà, Zvěřina

UEN: Angelilli, Aylward, Berlato, Bielan, Borghezio, Camre, Crowley, Czarnecki Marek Aleksander, Foltyn-Kubicka, Janowski, Kamiński, Kristovskis, La Russa, Libicki, Masiel, Ó Neachtain, Roszkowski, Rutowicz, Wojciechowski Janusz

Atturas: 3

GUE/NGL: Flasarová

NI: Martinez

Verts/ALE: van Buitenen

Balsojuma labojumi

Par

Jens-Peter Bonde

28.   RC — B6-0647/2006 — Birma

Rezolūcija

Par: 65

ALDE: Beaupuy, Matsakis, Onyszkiewicz

GUE/NGL: Catania, Meijer, Pflüger

IND/DEM: Bonde, Krupa, Sinnott

NI: Martin Hans-Peter, Wojciechowski Bernard Piotr

PPE-DE: Andrikienė, Bauer, Bowis, Březina, Chichester, Daul, Deß, Deva, Duka-Zólyomi, Gahler, Gauzès, Gomolka, Grossetête, Kaczmarek, Karas, Kratsa-Tsagaropoulou, Lulling, Mann Thomas, Mathieu, Mavrommatis, Mayer, Pleštinská, Posselt, Purvis, Roithová, Sudre, Tajani, Tannock, Vatanen, Wieland, Záborská, Zaleski

PSE: Arif, Ayala Sender, Berès, Bourzai, Bullmann, Casaca, Cashman, Geringer de Oedenberg, Martínez Martínez, Pinior, Roure, Sakalas, Sánchez Presedo, Scheele, Tarabella, Trautmann

UEN: Libicki, Rutowicz

Verts/ALE: Lambert, Onesta, Romeva i Rueda, Smith


PIEŅEMTIE TEKSTI

 

P6_TA(2006)0570

2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekts (visas iedaļas)

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas) (15637/2006 — C6-0442/2006 — 2006/2018(BUD) — 2006/2018B(BUD)) un Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstules Nr. 1/2007 (SEC(2006)0762), 2/2007 (13886/2006 — C6-0341/2006) un 3/2007 (15636/2006 — C6-0443/2006)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (1),

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (4),

ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome sagatavoja 2006. gada 14. jūlijā (C6-0299/2006),

ņemot vērā 2006. gada 26. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, III iedaļa — Komisija (C6-0299/2006), un Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli Nr. 1/2007 (SEC(2006)0762) (5),

ņemot vērā 2006. gada 26. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu: I iedaļa — Eiropas Parlaments, II iedaļa — Padome, IV iedaļa — Tiesa, V iedaļa — Revīzijas palāta, VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa — Reģionu komiteja, VIII(A) iedaļa — Eiropas ombuds, VIII(B) iedaļa — Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (C6-0300/2006) (6),

ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli Nr. 2/2007 (13886/2006 — C6-0341/2006),

ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli Nr. 3/2007 (15636/2006 — C6-0443/2006),

ņemot vērā 2006. gada 26. oktobrī pieņemtos vispārējā budžeta projekta grozījumus un ierosinātos labojumus (7),

ņemot vērā Padomes veiktās izmaiņas grozījumos un ierosinātajos labojumos, ko Parlaments pieņēma attiecībā uz vispārējā budžeta projektu (15637/2006 — C6-0442/2006),

ņemot vērā 2006. gada 21. novembra saskaņošanas sanāksmes rezultātus un 2006. gada 28. novembra sanāksmi,

ņemot vērā Padomes paziņojumu par tās apspriedes rezultātiem attiecībā uz Parlamenta pieņemtajiem vispārējā budžeta projekta grozījumiem un ierosinātajiem labojumiem,

ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0451/2006),

A.

tā kā Eiropas Parlaments, strādājot ar 2007. gada budžetu, ir ievērojis konsekventu stratēģiju;

B.

tā kā šīs stratēģijas pamatā bija trīs galvenie pamatmērķi, kas noteikti Parlamenta 2006. gada 18. maija rezolūcijā par 2007. gada budžetu — Komisijas gada politikas stratēģijas ziņojums (8), t.i., noteikt politikas prioritātes, nodrošināt izmaksu lietderību un gatavoties pārskatīšanai 2008.-2009. gadā;

C.

tā kā šī pieeja parādīja galvenos Eiropas Savienības uzdevumus un iespējas saistībā ar pašreizējo globalizācijas procesu un lika apsvērt svarīgus jautājumus par ES stratēģiskās partnerības veidu attiecībā uz partnervalstīm un reģioniem visā pasaulē;

D.

tā kā šis skaidrais, konsekventais un stratēģiskais redzējums ļāva Parlamentam daudz panākt sarunās ar Padomi par Parlamenta galvenajām prioritātēm, tostarp attiecībā uz Finanšu regulu;

E.

tā kā sasniegtais attiecībā uz Parlamenta prioritātēm, izmaksu lietderības nodrošināšanu, un Finanšu regulu sniegs reālu labumu Eiropas iedzīvotājiem efektīvāku un lietderīgāku ES izdevumu veidā un sekmēs Parlamenta pastāvīgos centienus panākt pozitīvu ticamības deklarāciju par ES izdevumiem;

Vispārīgi apsvērumi: prioritāšu noteikšana, izmaksu lietderība, gatavošanās pārskatīšanai 2008.-2009. gadā

Prioritāšu noteikšana

1.

atgādina, ka Parlamenta pieejas 2007. gada budžetam stratēģija un politiskās prioritātes ir izklāstītas iepriekšminētajā 2006. gada 18. maija rezolūcijā, jo īpaši tās 5. un 6. punktā; uzskata, ka tāpēc minētā rezolūcija bija svarīgs līdzeklis stratēģijas noteikšanai ikgadējās budžeta procedūras agrīnā posmā;

2.

atzinīgi vērtē sarunās ar Padomi trialogā un saskaņošanas procedūrā panākto attiecībā uz Parlamenta izvirzītajām galvenajām prioritātēm un svarīgākajiem jautājumiem pirms budžeta otrā lasījuma Parlamentā;

3.

attiecībā uz kopējo maksājumu apjomu noraida Padomes nostāju — patvaļīgu un vispārēju maksājumu apjoma samazinājumu veikšanu; uzskata, ka maksājumi jānovirza tām prioritārajām programmām, kurās var nodrošināt efektīvu un lietderīgu resursu izlietojumu; ņemot vērā vispārējo vienošanos ar Padomi, piekrīt galīgam maksājumu apjomam 115 500 miljonu euro apmērā, kas atbilst 0,99 % no ES NKI;

4.

norāda uz deklarāciju par maksājumiem, atgādinot, ka 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 12. un 13. punkts nosaka absolūtās summas, kas ir ikgadējais izdevumu maksimālais apjoms vispārējā budžetā, ņemot vērā DFS; tādējādi DFS 2007.-2013. gadam noteikto ikgadējo maksimālo apjomu ievērošana nozīmē neobligāto izdevumu pieauguma likmes automātisku pieņemšanu gada budžetos; atgādina Padomei, ka šo punktu neievērošanu Parlaments uzskatīs par Iestāžu nolīguma pārkāpumu;

5.

šajā kontekstā atzīmē, ka Parlamenta specializētās komitejas, nosakot 2007. gada budžetu Parlamenta pirmajam lasījumam, prasīja palielināt maksājumu apropriācijas pieticīgā apjomā, ņemot vērā to, ka 2006. gadā vienojās par jauno galveno juridisko pamatu attiecībā uz jaunām ES izdevumu programmām, kuras sāk īstenot 2007. gadā;

6.

attiecībā uz kopējo saistību apropriāciju apjomu atzīmē, ka Parlaments īsteno apdomīgu pieeju, kas atbilst specializēto komiteju pieejai, un nav prasījis izmantot elastības fonda līdzekļus; nosaka saistību apropriācijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma I pielikumā paredzētajā maksimālajā apjomā vai tuvu tam attiecībā uz lielāko daļu 2007. gada budžeta pozīciju;

7.

attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku nolemj atjaunot saistību apropriācijas 2007. gadam provizoriskajā budžeta projektā paredzētajā apjomā, t.i., 159 200 000euro apmērā, bet sagaida, ka Padome īstenos 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma burtu un garu attiecībā uz KĀDP izdevumiem un kā apstiprināts priekšsēdētāju E. Brok un J. Lewandowski un Somijas ministres U.-M. Wideroos vēstuļu apmaiņā;

Izmaksu lietderības nodrošināšana

8.

uzsver, ka izmaksu lietderības nodrošināšanas pieeja ir novatorisks elements 2007. gada budžeta procedūrā; uzskata, ka šī īstenotā pieeja ir jāizmanto turpmākajās budžeta procedūrās, lai nodrošinātu labāku ES programmu novērtēšanu un budžeta izpildes kontroli atbilstīgi Parlamenta prioritātēm un institucionālajām prerogatīvām;

9.

atgādina par savu lēmumu iekļaut rezervē 30 % apropriāciju, kuru kopējais apjoms ir vairāk nekā 500 miljoni euro, gandrīz 40 budžeta pozīcijās, saistībā ar kurām Parlaments ir nopietni bažījies par budžeta izpildes kvalitāti un apjomu, ņemot vērā pilnīgu pieejamo informācijas avotu izpēti; atzinīgi vērtē Komisijas konstruktīvo atbildi uz Parlamenta budžeta grozījumos izvirzītajiem nosacījumiem attiecībā uz šo rezervju izmantošanu; attiecībā uz Komisijas atbildi, kas pievienota tās tradicionālajai novembra sākuma vēstulei par izpildāmību, nolemj saglabāt rezervē 8 900 000euro 2. budžeta pozīcijās; nolemj 2007. gadā turpināt cieši uzraudzīt šo pozīciju līdzekļu izlietojuma kvalitāti un apjomu saskaņā ar deklarāciju par izmaksu lietderības uzlabošanu;

10.

atzinīgi vērtē 2006. gada 15. novembra sanāksmi ar finanšu plānošanas un budžeta komisāri un Komisijas ģenerālsekretāru, kas liecināja par ciešu Komisijas apņemšanos īstenot izmaksu lietderības pieeju; atzīmē, ka Parlamenta Budžeta komiteja 2007. gada pirmajā pusē organizēs uzklausīšanu par izmaksu lietderības pieejas tālākas īstenošanas pasākumiem;

11.

atgādina, cik lielu nozīmi Parlaments piešķir pozitīvas ticamības deklarācijas saņemšanai attiecībā uz līdzekļiem, kuriem piemēro dalītu pārvaldību; uzsver nodomu nodrošināt, lai atbilstoši 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumam attiecīgās dalībvalstu revīzijas iestādes sagatavo novērtējumu par pārvaldības un kontroles sistēmu atbilstību Kopienas noteikumiem; tādēļ prasa, lai dalībvalstis apņemas attiecīgajā valsts līmenī katru gadu sagatavot kopsavilkumu par pieejamajām revīzijām un deklarācijām; atzinīgi vērtē vienā dalībvalstī nesen veiktos pasākumus, lai konsolidētu visus atsevišķos pārskatus par ES līdzekļu izlietojumu un piemērotu tiem dalītu pārvaldību nolūkā pēc tam veikt attiecīgo rādītāju revīziju; uzskata, ka Revīzijas palātas metodikas pārskatīšana attiecībā uz to, kā novērtē atbilstību ES finanšu noteikumiem, šajā pārskatīšanā izmantojot speciālistu veiktu salīdzināšanas procesu un iesaistot citas salīdzināmas institūcijas, sekmēs Revīzijas palātas pieejas uzlabošanu, veicot ES pārskatu revīziju; ar izbrīnu konstatē, ka vēl nav pabeigta neviena šāda speciālistu veikta salīdzinoša pārskatīšana; pieprasa to paveikt līdz 2007. gada 31. jūlijam;

12.

attiecībā uz jaunajām aģentūrām (Ķimikāliju aģentūra, Dzimumu līdztiesības institūts un Pamattiesību aģentūra) atzīmē kopīgās deklarācijas, kurās Parlaments, Padome un Komisija vienojās par šo aģentūru finansēšanu un finanšu plānošanu atbilstīgi 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumam; attiecībā uz esošajām aģentūrām nolemj atjaunot PBP paredzētās apropriācijas, bet summas, kas pārsniedz atsauces summas, iekļaut rezervē, līdz tiek saņemts aģentūru darbības pozitīvs novērtējums, ņemot vērā to darba programmas galīgo variantu; atzīmē, ka šie novērtējumi jāpabeidz, ņemot vērā to, ka 2007. gada pavasarī notiks aģentūru vadītāju sanāksme;

Gatavošanās pārskatīšanai 2008.-2009. gadā

13.

atkārtoti pauž bažas, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā visaptverošāka stratēģija attiecībā uz globalizācijas procesa radītajām iespējām un uzdevumiem; uzskata, ka šajā kontekstā ir jāpārvērtē ES pieeja partnerībai ar trešām valstīm un reģioniem un ka termins “stratēģisks” jālieto tikai attiecībā uz vissvarīgākajām ES partnerattiecībām, piemēram, transatlantiskajām partnerattiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm;

14.

apstiprina, ka Iestāžu nolīguma pārskatīšanas un iespējamu izmaiņu pamats joprojām ir politiskā analīze, ko sagatavoja Pagaidu komiteja saistībā ar paplašinātās ES politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.-2013. gadam, un 2005. gada 8. jūnijā Parlamenta pieņemtā attiecīgā rezolūcija (9); uzskata, ka ir jāiekļauj jauno daudzgadu programmu un instrumentu efektivitātes un īstenošanas novērtējums;

15.

atzīmē, ka Parlamenta pieņemtajiem sagatavošanas pasākumiem attiecībā uz apmaiņu uzņēmējdarbības un zinātnes jomā ar Ķīnu un Indiju ir jādemonstrē nozīme, kādu Parlaments piešķir ciešākas sadarbības veidošanai ar šīm valstīm, kas strauji attīstās;

16.

uzskata, ka Komisijai ir jāpanāk lielāka pārskatāmība attiecībā uz tās sadarbības priekšrocībām un trūkumiem, ko īsteno ar NVO, sniedzot ES atbalstu attīstības jomā; tādēļ iesaka veikt NVO darbības izmaksu un guvumu analīzi; plāno sīkāk izvērtēt plašākas mikrokredītu izmantošanas iespējas turpmākajā ES atbalstā attīstības jomā;

17.

uzskata, ka Komisijai 2007. gada 30. aprīlī iesniedzamajā ziņojumā ir jāpārvērtē ES stratēģisko partnerattiecību raksturs, jo īpaši precizējot vārda “stratēģisks” nozīmi, un ka tas ir tikai viens piemērs, kas liecina par vajadzību plašākā mērā skaidri noteikt ES vispārējās politikas prioritātes tā, lai tās var efektīvi paziņot Eiropas iedzīvotājiem; atzīmē, ka skaidri noteiktas politikas prioritātes ir priekšnoteikums, lai tām piešķirtu budžeta līdzekļus; norāda, ka Parlaments, strādājot ar 2007. gada budžetu, jau agrīnā posmā noteica savas politikas prioritātes un tāpēc izveidoja efektīvu stratēģiju 2007. gada budžetam;

18.

tāpēc uzskata, ka Parlamentam ir jāpilnveido šī prioritāšu noteikšanas pieeja, ko tas īstenoja 2007. gada budžeta procedūrā, cita starpā izmantojot vairākas uzklausīšanas par īpašiem politikas jautājumiem, lai noteiktu vidēja termiņa politikas prioritātes; uzskata, ka tam saskaņā ar 2006. gada 18. maija rezolūcijas par gada politikas stratēģiju 38. līdz 40. punktu ir jāsekmē Parlamenta stratēģijas 2008.-2009. gada pārskatīšanai izveide;

Horizontālie jautājumi un galvenie aspekti daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijās

Horizontālie jautājumi

19.

attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām atzīmē 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā noteikto maksimālo apjomu palielinājumu jauniem projektiem un norāda, ka šie projekti ļauj Parlamentam noteikt Eiropas politikas attīstības prioritārās jomas; tāpēc nolemj ierosināt vairākus jaunus projektus, kas lielā mērā atbilst 2006. gada 18. maija rezolūcijas par gada politikas stratēģiju 6. punktā noteiktajām prioritātēm;

20.

atzīmē Komisijas grozījumu vēstules Nr. 3/2007 pieņemšanu un Komisijas grozījumu vēstules Nr. 2/2007 daļu pieņemšanu, tostarp noteikumus par klasifikāciju attiecībā uz Hercule II un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu; noraida citas grozījumu vēstules Nr. 2/2007 daļas un nolemj ieviest attiecīgus apjomus un budžeta nomenklatūru, kas atbilst tā ārējām prioritātēm;

21.

atzinīgi vērtē panākto vienošanos, kas ļauj izmantot 500 miljonus euro 2007. gada budžetā iekļautajam Eiropas Globalizācijas fondam; uzsver, ka procedūra, kas pieņemta minētā fonda iekļaušanai budžetā, atbilst 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 28. punkta noteikumiem, un atkārtoti apstiprina savu viedokli, ka saskaņā ar Iestāžu nolīgumu Eiropas Globalizācijas fonda finansēšanai izmantojamo līdzekļu avotu secība N gadā ir atkarīga no informācijas par rezervēm un atceltajām saistībām pieejamības hronoloģiskās secības, t.i., pirmkārt, N - 2 gadā atceltās saistību apropriācijas, otrkārt, N - 1 gadā atlikusī pieejamā rezerve un, treškārt, N - 1 gadā atceltās saistību apropriācijas; atzinīgi vērtē Komisijas viedokli par šo jautājumu, kas izklāstīts finanšu plānošanas un budžeta komisāres 2006. gada 17. novembra vēstulē Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam;

Galvenie aspekti atbilstīgi Iestāžu nolīgumā noteiktajām izdevumu kategorijām

1.a izdevumu kategorija. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

22.

apliecina savu 2006. gada 18. maija rezolūcijā par gada politikas stratēģiju pausto pārliecību, ka zināšanas, prasmes, pētniecība un attīstība, inovācija, informācijas sabiedrības tehnoloģijas, kā arī ilgtspējīga transporta un enerģētikas politika ir plaukstošas mūsdienīgas ekonomikas pamatā un tām ir būtiska nozīmē darbavietu radīšanā; tādēļ ir nolēmis noraidīt Padomes pieeju, saskaņā ar kuru tiek samazinātas apropriācijas vairākās nozīmīgās budžeta pozīcijās, kuru mērķis ir veicināt ES ekonomikas konkurētspēju; ir nolēmis palielināt, lai gan mazākā apjomā nekā bija paredzēts pirmajā lasījumā, maksājumu apropriācijas prioritārām programmām, kas saistītas ar Lisabonas programmu, piemēram, Konkurētspējas un jauninājumu programmai un Eiropas Kopienas Septītajai pamatprogrammai (2007.-2013. g.) pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem;

23.

ir pārliecināts, ka ES konkurētspējas palielināšanai ir būtiska nozīme ES atbildē uz globalizācijas izvirzītajiem uzdevumiem; tādēļ uzskata, ka apropriāciju palielināšana 1.a izdevumu kategorijā skaidri norāda virzienu, kurās jomās ES turpmāk būtu jāizlieto līdzekļi; atgādina vajadzību pēc pienācīga publiskā finansējuma, lai radītu sviras efektu, ko sagaida no Eiropas Investīciju bankas līdzfinansējuma; ar nepacietību gaida Komisijas un Padomes priekšlikumus šajā sakarā; uzsver, ka ilgtermiņā parakstītā kapitāla palielinājums Eiropas Investīciju fondam būtu vēlams - gan kā papildinājums jaunu uzdevumu (tostarp Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas (CIP)) īstenošanas uzsākšanai 2007. gadā, gan jaunu tehnoloģiju nodošanas projektu darbību finansēšanai, ko vēlas Parlaments, Padome un Komisija;

24.

uzsver Galileo programmas milzīgo tehnoloģisko un ekonomisko nozīmi; atgādina Komisijai, ka, skatot visu periodu kopumā, šai programmai DFS ir piešķirts pārāk maz finansējuma, un aicina Komisiju nekavējoties meklēt reāli īstenojamu un pastāvīgu risinājumu, lai nodrošinātu šīs programmas panākumus;

1.b izdevumu kategorija. Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai

25.

atzīmē, ka struktūrfondiem un kohēzijas fondam paredzēto apropriāciju apjoms 2007.-2013. gada DFS ir ievērojami zemāks nekā gaidīts, galvenokārt 2005. gada decembra Eiropadomes secinājumu dēļ; tādēļ uzskata, ka apropriācijas būtu jāatjauno PBP paredzētajā apjomā; uzsver, cik svarīgi pēc vienošanās par jauno Iestāžu nolīgumu ir pēc iespējas drīzāk izveidot un apstiprināt dalībvalstu programmas; uzsver, cik nozīmīga ir kohēzija kā viena no ES politikas prioritātēm pirmspievienošanās palīdzībai; prasa Komisijai sniegt pārskaitījuma vai budžeta grozījumu pieprasījumu 2007. gadā, ja 2007. gada budžetā paredzētais finansējums ir nepietiekošs;

2. izdevumu kategorija. Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

26.

atzīmē, ka 2007. gads būs pirmais gads, kad pilnībā tiks īstenota kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jaunākā reforma; noraida obligāto izdevumu samazinājumus, ko Padome pieņēma otrajā lasījumā; noraida vairāku lauksaimniecības jomas budžeta pozīciju pārklasificēšanu no neobligātajiem uz obligātajiem izdevumiem, kā Komisija ierosināja savā grozījumu vēstulē Nr. 2/2007;

27.

pauž nožēlu, ka lauku attīstībai paredzētie līdzekļi faktiski būs nepietiekami, lai gan Eiropas lauku apvidu ekonomikas pārstrukturēšana, modernizācija un diversifikācija ir ļoti nepieciešama; uzskata, ka brīvprātīga līdzekļu pārvietošana no tiešā atbalsta lauksaimniecībai (KLP “pirmā pīlāra”) uz lauku apvidu attīstību nav piemērots līdzeklis šīs situācijas risināšanai; šajā sakarā pauž nopietnus iebildumus pret Komisijas pašreizējo priekšlikumu līdz 20 % no tiešā atbalsta lauksaimniecībai pārvietot uz lauku attīstību brīvprātīgas modulācijas veidā; aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2003. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi (10); atkārtoti atgādina, ka Parlaments joprojām saglabā savu nostāju attiecībā uz brīvprātīgo modulāciju un uzskata par lietderīgu to novērtēt kopā ar jautājumu par līdzfinansēšanu saistībā ar pārskatīšanu 2008.-2009. gadā, kā minēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumam pievienotajā deklarācijā Nr. 9 par brīvprātīgu modulāciju;

28.

pauž vilšanos, ka, neskatoties uz ievērojamām vajadzībām pēc apropriācijām nedzīvas vakcīnas izstrādei pret zilās mēles vīrusu (BTV), Padome otrajā lasījumā atteicās apstiprināt šo Parlamenta iniciatīvu; tomēr atzinīgi vērtē Komisijas vēstulē par izpildāmību pausto priekšlikumu iekļaut jaunas vakcīnas izstrādi pret zilās mēles vīrusu pētniecībai paredzētajā budžetā IPA projektos; uzsver, ka priekšroka jādod polivalentas vakcīnas izstrādei, kas būtu efektīva pret dažādiem vīrusa tipiem;

29.

atbalsta un atzinīgi vērtē Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par Life+ attiecībā uz pagaidu finansējuma nodrošināšanu attiecīga tiesību akta trūkuma gadījumā, kas iespējams laika posmā no 2007. gada sākuma līdz tiesību akta galīgajai pieņemšanai;

3.a izdevumu kategorija. Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa

30.

norāda, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, un jo īpaši pamattiesību veicināšana, kopējās patvēruma un migrācijas politikas noteikšana un cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību, ir viena no ES svarīgākajām prioritātēm;

31.

uzskata, ka ES ārējo robežu integrēta pārvaldība ir viens no mērķiem, kam šobrīd vajadzīgs steidzams atbalsts; tādēļ atjauno PBP paredzēto saistību apropriāciju apjomu Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības ārējām robežām (Frontex), vienlaikus iekļaujot daļu līdzekļu rezervē atbilstīgi vispārējai pieejai attiecībā uz aģentūrām;

3.b izdevumu kategorija. Pilsonība

32.

atgādina subsidiaritātes principa nozīmīgumu tādās jomās kā kultūra, izglītība, apmācība un jaunatne, un uzskata, ka cieņa pret viedokļu daudzveidību ir efektīvas saziņas politikas pirmais priekšnoteikums, lai tuvinātu ES tās pilsoņiem; uzskata, ka iespējams labāk izmantot jaunus saziņas līdzekļus, lai pulcinātu Eiropas politikas veidotājus ar visa veida politiskajiem uzskatiem ideju apmaiņai; tādēļ atzinīgi vērtē Euronews apskatu iepriecinošo attīstību; aicina Komisiju atbalstīt Euronews pārraidi arābu valodā, lai gan arābiski runājošos ES iedzīvotājus, gan Vidusjūras reģiona arābiski runājošo valstu iedzīvotājus varētu efektīvāk sasniegt un informēt par Eiropas iesaistīšanos; mudina Komisiju paskaidrot D plāna par demokrātiju, dialogu un diskusijām ietekmi uz budžetu un pasākumus, ko plāno veikt saskaņā ar to; aicina Komisiju publicēt internetā datus par subsīdiju piešķiršanu (summas un saņēmējus) visām darbībām;

33.

uzsver nozīmi, kādu tas piešķir efektīvām ES komunikācijas stratēģijām un it īpaši tam, lai pēc iespējas plašāk varētu izmantot tiešsaistes mehānismus nolūkā atvieglot informācijas un ideju saiknes attīstību starp tiem, kas veido viedokli par Eiropu, un ieinteresētajām pusēm; šajā kontekstā atzīmē pieņemto izmēģinājuma projektu saistībā ar informācijas izmēģinājuma tīkliem (PINs) nolūkā uzlabot saziņu starp politikas veidotājiem, it īpaši starp Eiropas un dalībvalstu parlamentāriešiem; uzskata, ka šai iniciatīvai jābalstās uz esošajiem Eiropas tīmekļa portāliem tā, lai radītu pievienoto vērtību pašreizējiem īpašajiem pasākumiem šajā jomā;

34.

aicina Komisiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta deklarāciju (11) par reliģiskā mantojuma aizsardzība un saglabāšana Kipras ziemeļu daļā veikt pārskatu par stāvokli un atjaunošanai paredzamajām izmaksām tajās Kipras ziemeļdaļas baznīcās, kuras ir apgānītas, pārvērstas mošejās un bojātas pēc tam, kad Turcijas armija pārņēma šo apgabalu savā kontrolē 1974. gadā;

35.

apšauba Komisijas informācijas politikas kvalitāti; prasa, lai Komisija oficiāli apstiprina gatavību atbilstīgi pārstāvēt visas iestādes un to attiecīgās pilnvaras;

4. izdevumu kategorija. ES nozīme pasaules līmenī

36.

uzskata, ka ES jānodrošina pietiekami līdzekļi, lai tā varētu rīkoties kā globālo procesu dalībnieks, ievērojot savas vērtības; ierosina atjaunot PBP summas vairākās pozīcijās un palielināt PBP paredzētās maksājumu un saistību summas atsevišķās jomās, lai veicinātu ES pasākumus, izmantojot Kopienas programmas ārpolitikas, attīstības un humānās palīdzības jomās, kā arī uzņēmējdarbības un zinātniskās apmaiņas ar nozīmīgākajām jaunajām lielvalstīm;

37.

uzsver pārredzamības nozīmi to līdzekļu izlietojumā, kas Irākai piešķirti caur diviem ieguldījumu fondiem, un atgādina, ka rūpīgi jāuzrauga Irākas spēja apgūt līdzekļus; tādēļ aicina Komisiju regulāri sniegt informāciju par ES finansētiem projektiem un par šai valstij paredzēto līdzekļu izlietojuma līmeni;

38.

atzīmē, ka ES ārējo darbību jaunais tiesiskais regulējums prasa arī jaunu budžeta struktūru; kopumā atzinīgi vērtē instrumentu vienkāršošanu un līdz ar to ierosināto jauno budžeta nomenklatūru; atzinīgi vērtē arī atsevišķa cilvēktiesību un demokrātijas instrumenta iekļaušanu, kas prasa izmaiņas PBP nomenklatūrā; tomēr nevar pieņemt, ka vairākas ierosinātās izmaiņas mazina jomu un/vai reģionu un valstu pārredzamību; tāpēc ir nolēmis izdarīt vajadzīgos grozījumus; aicina Komisiju sniegt arī pārskatu sadalījumā pa pasākumiem un kandidātvalstīm un pārredzamības nolūkā nodrošināt atbilstīgu nomenklatūru visās attiecīgajās budžeta pozīcijās; turklāt aicina Komisiju regulāri sniegt budžeta lēmējinstitūcijai uzraudzības ziņojumu par abu jauno dalībvalstu, kā arī kandidātvalstu progresu;

39.

atjauno KĀDP paredzētās apropriācijas Komisijas PBP un Padomes BP ierosinātajā apjomā; uzsver savu prasību Padomei ievērot 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma burtu un garu attiecībā uz KĀDP saskaņā ar vēstuļu apmaiņu starp komiteju priekšsēdētājiem E. Brok un J. Lewandowski un ministri U.-M. Wideroos;

40.

atzīmē, ka 2007. gada budžets Parlamenta otrajā lasījumā neparedz nekādas rezerves 4. izdevumu kategorijā, tāpēc saistību palielināšanai, izdarot budžeta grozījumus 2007. gadā, būs jāizmanto elastības fonds; sagaida, lai Padome arī turpmāk to aktīvi un savlaicīgi informē par gaidāmajai Kosovas misijai nepieciešamo finansējumu;

5. izdevumu kategorija. Administrācija

41.

attiecībā uz ES iestāžu personāla komplektēšanu atzīmē, ka Padomes sākotnēji ierosinātā darbinieku skaita samazināšana netiks paredzēta 2007. gada budžetā; atbalsta kopīgo deklarāciju ar Padomi par pieņemšanu darbā saistībā ar 2004. un 2007. gada paplašināšanos; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos līdz 2007. gada 30. aprīlim veikt padziļinātu pārbaudi, sniedzot termiņa vidusposma novērtējumu par nepieciešamajiem darbiniekiem, un iesniegt detalizētu ziņojumu par Komisijas personāla komplektēšanu atbalsta un koordinēšanas funkciju nodrošināšanai visās darba vietās;

42.

nolemj Parlamenta pirmajā lasījumā rezervei paredzētās summas ļaut izmantot Komisijas personāla komplektēšanai, pamatojoties uz Komisijas priekšsēdētāja vēstuli, kurā viņš piekrīt pilnībā izpildīt visas četras Parlamenta prasības attiecībā uz rezerves izmantošanu; ar nepacietību gaida stratēģisku diskusiju par ES iestāžu personāla komplektēšanu 2007. gadā saistībā ar Parlamenta pieprasīto padziļināto izpēti;

Citas 2007. gada budžeta iedaļas

43.

atzīmē, ka “Citām iedaļām” paredzētais budžeta līdzekļu palielinājums 2007. gada budžetā, izņemot paplašināšanās izmaksas, bija tikai 1,7 % salīdzinājumā ar 2006. gadu; šis palielinājums ir niecīgs un atspoguļo inflācijas līmeņa un iestāžu īpašo prioritāšu izmaksu paaugstināšanos, un faktiski tas ir ievērojami mazāks nekā PBP prasītais; nolemj saglabāt savu sākotnējo, pirmajā lasījumā pieņemto nostāju, atjaunojot budžetā 10 630 000euro no Padomes izdarītā samazinājuma 28 280 000euro apmērā;

44.

atkārto savu pārliecību, ka visās uzsāktajās darbībās jāīsteno stingra budžeta politika, nodrošinot efektīvāku budžeta izveidi un atspoguļojot tajā pašreizējās faktiskās iestāžu vajadzības un prioritātes; tomēr atzīst arī, ka iestāžu rīcībā jābūt to pietiekami efektīvai darbībai nepieciešamajiem instrumentiem, lai tādējādi nodrošinātu šo iestāžu dažādo mērķu īstenošanu; pauž nožēlu par Padomes lēmumu nepiekrist Parlamenta pirmajā lasījumā apstiprinātajam budžetam, kas paredzēts “Citām iedaļām”;

45.

prasa iestādēm katru gadu līdz 1. septembrim iesniegt izsmeļošākus ziņojumus par savām darbībām un to rezultātiem; šajos ziņojumos jāsniedz izsmeļošāka un precīzāka informācija par to, cik efektīvi tiek izmantoti līdzekļi, un jāpamato šo līdzekļu izlietojums; tas ļautu budžeta lēmējinstitūcijai novērot, kā un kurās jomās līdzekļu palielinājums paaugstina iestāžu darba efektivitāti;

46.

atkārtoti uzsver iestāžu sadarbības nozīmi, no kuras, bez šaubām, ieguvējas var būt visas iesaistītās iestādes; tāpēc uzskata, ka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas kopējais administratīvais dienests ir efektīvs un dinamisks veids, kā novērst darba dublēšanos, samazināt izmaksas un izveidot komandas gaisotni, nemazinot sniegto pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti; aicina abas minētās komitejas ne vēlāk kā līdz 2007. gada jūlijam izskatīt šo sadarbību, ņemot vērā kopīguma principu, lai veiktu abu iestāžu vajadzību apmierināšanai un kopējā dienesta līdzsvarotākas pārvaldības nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus; iesaka ne vēlāk kā līdz 2007. gada jūnija beigām veikt situācijas novērtējumu attiecībā uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas funkcijām un pasākumiem;

*

* *

47.

uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžets ir pieņemts galīgā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

48.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju kopā ar tai pievienotajām deklarācijām Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas ombudam, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī citām attiecīgajām iestādēm un struktūrām.


(1)  OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.

(2)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(3)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(4)  OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2005/708/EK (OV L 269, 14.10.2005., 24. lpp.).

(5)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0451.

(6)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0452.

(7)  Pieņemtie teksti, pielikums.

(8)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0221.

(9)  OJ C 124 E, 25.5.2006, 373. lpp.

(10)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(11)  Pieņemtie teksti, 5.9.2006., P6_TA(2006)0335.

PIELIKUMS

Kopīgā deklarācija par trīs jaunajām aģentūrām, kuru izdevumi ieplānoti 2007. gada budžetā, piemērojot 47. punktu Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs)

Provizoriskajā 2007. gada budžeta projektā paredzēta šādu jaunu aģentūru finansēšana:

Eiropas Ķimikāliju aģentūra;

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts;

Eiropas Pamattiesību aģentūra.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušās papildināt šo saistībā ar šīm trim jaunajām aģentūrām gūto sākotnējo pieredzi, lai turpinātu izstrādāt IN 47. pantā noteikto kārtību, kas paredzēta tādu priekšlikumu izstrādei, kuri attiecas uz jaunu aģentūru veidošanu.

Kopīgā deklarācija par Eiropas Ķimikāliju aģentūras finansēšanu

Komisija 2006. gada maijā iesniedza pirmo finansēšanas plānu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam saskaņā ar 46. punktu Iestāžu nolīgumā (IN) (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

Pamatojoties uz informāciju, ko Komisija sniedza 2006. gada 7. novembrī, Eiropas Parlaments un Padome uzsver, ka Eiropas Ķimikāliju aģentūras finansēšanu var nodrošināt, iekļaujoties izdevumu maksimālajā apjomā, par ko panākta vienošanās 1.a pozīcijā laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

Turklāt Eiropas Parlaments un Padome uzsver, ka 2007.-2013. gada daudzgadu finanšu shēmas 1.a pozīcijā 2008. un 2009. gadā — salīdzinājumā ar plānoto finansējumu, ko Komisija iesniedza 2006. gada maijā, un neņemot vērā iespējamo pārvietojumu 1. pozīcijā — Eiropas Ķimikāliju aģentūras tiesiskā pamata grozījumos iekļauti kopējie papildu izdevumi 113 600 000euro apmērā.

Ja Komisija — vai nu pēc aģentūras pieprasījuma, vai citu neparedzētu apstākļu dēļ — vēlas grozīt summas, kas sākotnēji tika uzskatītas par nepieciešamām Aģentūras finansēšanai attiecīgajā periodā, tai būtu jāinformē budžeta lēmējiestāde par šo nodomu un par šāda grozījuma ietekmi uz atlikušo starpību attiecīgajā daudzgadu finanšu shēmas pozīcijā, kā arī būtu jāinformē par pārplānojumu.

Kopīgā deklarācija par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta finansēšanu

Komisija 2006. gada maijā iesniedza pirmo finansēšanas plānu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam saskaņā ar 46. punktu Iestāžu nolīgumā (IN) (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

Pamatojoties uz informāciju, ko Komisija sniedza 2006. gada 7. novembrī, Eiropas Parlaments un Padome uzsver, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta finansēšanu var nodrošināt, iekļaujoties izdevumu maksimālajā apjomā, par ko panākta vienošanās 1.a pozīcijā laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

Ja Komisija — vai nu pēc Aģentūras pieprasījuma, vai citu neparedzētu apstākļu dēļ — vēlas grozīt summas, kas sākotnēji tika uzskatītas par nepieciešamām Aģentūras finansēšanai attiecīgajā periodā, tai būtu jāinformē budžeta lēmējiestāde par šo nodomu un par šāda grozījuma ietekmi uz atlikušo starpību attiecīgajā daudzgadu finanšu shēmas pozīcijā, kā arī būtu jāinformē par pārplānojumu.

Kopīgā deklarācija par Eiropas Pamattiesību aģentūras finansēšanu

Komisija 2006. gada maijā iesniedza pirmo finansēšanas plānu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam saskaņā ar 46. punktu Iestāžu nolīgumā (IN) (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

Pamatojoties uz informāciju, ko Komisija sniedza 2006. gada 7. novembrī, Eiropas Parlaments un Padome uzsver, ka Eiropas Pamattiesību aģentūras finansēšanu var nodrošināt, iekļaujoties izdevumu maksimālajā apjomā, par ko panākta vienošanās 3.a pozīcijā laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

Ja Komisija — vai nu pēc Aģentūras pieprasījuma, vai citu neparedzētu apstākļu dēļ — vēlas grozīt summas, kas sākotnēji tika uzskatītas par nepieciešamām Aģentūras finansēšanai attiecīgajā periodā, tai būtu jāinformē budžeta lēmējiestāde par šo nodomu un par šāda grozījuma ietekmi uz atlikušo starpību attiecīgajā daudzgadu finanšu shēmas pozīcijā, kā arī būtu jāinformē par pārplānojumu.

Kopīgā deklarācija par amata vietu nokomplektēšanu, kas tika piešķirtas saistībā ar 2004. un 2007. gada paplašināšanos

Eiropas Parlaments un Padome ir ļoti norūpējušies par atlases un darbā pieņemšanas procesa kavēšanos saistībā ar 2004. gada paplašināšanos, vidējo vadītāju amata vietu lēnu aizpildīšanu, par pastāvīgo amata vietu lielo skaitu, ko aizņem pagaidu darbinieki, kā arī par piemērotu konkursu pietiekama skaita trūkumu.

Eiropas Parlaments un Padome stingri uzsver, ka iestādēm, jo īpaši EPSO, būtu jāveic viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka ir veikts nepieciešamais, lai šo situāciju labotu un paātrinātu darbā pieņemšanas procedūras, kas paredzētas piešķirto amata vieto komplektācijai atbilstīgi budžeta lēmējiestādes paredzētajam. Kritērijiem būtu jābūt tādiem, kādi minēti civildienesta noteikumu 27. pantā, un pēc iespējas ātrāk panākt plašāko iespējamo ģeogrāfisko līdzsvaru.

Eiropas Parlamenta un Padomes nolūks ir cieši uzraudzīt pašreizējo darbā pieņemšanas procesu. Šajā sakarā tās lūdz katrai iestādei un EPSO sniegt budžeta lēmējiestādei divas reizes gadā informāciju par stāvokli attiecībā uz jauno amata vietu nokomplektēšanu, kas piešķirtas saistībā ar 2004. un 2007. gada paplašināšanos.

Eiropas Parlaments un Padome aicina iestāžu ģenerālsekretārus sniegt ziņojumu par sasniegto šajā jomā:

attiecībā uz 2004.-2006. gada budžetā piešķirto amata vietu nokomplektēšanu — līdz 2007. gada janvāra beigām;

attiecībā uz 2007. gadā piešķirto amata vietu nokomplektēšanu — līdz 2007. gada 15. jūnijam un 2007. gada 31. oktobrim.

Kopīga deklarācija par Life+ programmu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina par budžeta veidošanas principu, kas nosaka, ka, lai īstenotu ievērojamus darbības izdevumus, pirms tam ir jāpieņem pamatakts.

Tajā pašā laikā visas trīs iestādes atzīst, ka 2007. budžeta gada sākumā likumdevēja iestāde joprojām var izskatīt dažus jaunus pamatdokumentus, ar kuriem paredzēts turpināt iepriekšējos pamataktus, kuru darbības termiņš beidzas 2006. gada beigās. Tomēr dažu darbību veikšanai vajadzīgas jaunas budžeta saistības, lai izvairītos no zaudējumus radošiem traucējumiem acquis saglabāšanā un īstenošanā. Šāds risks pastāv dažām darbībām, par kurām visām trīs iestādēm jau ir plaša politiska vienošanās.

Ir paustas īpašas bažas — jo īpaši to darījis Parlaments savā rezolūcijā par 2007. gada budžeta projekta pirmo lasījumu — saistībā ar Life+ programmu, kas nodrošinās turpinājumu tās priekšgājējai programmai Life III un citām saistītām darbībām. Ja no 2007. gada sākuma līdz tiesību akta galīgai pieņemšanai rastos atšķirības tiesību aktos, visas trīs iestādes vienojas, ka summu, kas nepārsniedz 15 miljonus euro (no kopējā Life+ budžeta, kas ir 240 miljoni euro, un ko piedāvāja 2007. gada provizoriskajā budžeta projektā), var piešķirt starpposma periodam darbībām, ar ko gatavo nomaiņu ar Life+ vislabākajos apstākļos, t.i., lai saglabātu acquis, kas izveidots, pateicoties joprojām notiekošajām darbībām vides aizsardzības jomā. Šādas darbības, kuru turpināšana ir svarīga, lai saglabātu acquis nepārtrauktību, lielā mērā attiecas uz informācijas sistēmām, ar ko nodrošina uzraudzību ES tiesību aktiem vides jomā, reģistrus, uz ko balstās emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, zinātniskā un ārējā speciālistu palīdzība, gatavojot Komisijas priekšlikumus gadījumos, kad Komisijai ir saistoši termiņi, informācija un informētības pasākumi.

Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgs paziņojums, lai nodrošinātu budžeta pareizu izpildi

Budžeta procedūras laikā Eiropas Parlaments un Komisija uzsver, ka ES budžetā jānodrošina lielāka izmaksu lietderība, un uzskata, ka šāda pieeja jāpiemēro pastāvīgi. Šāda pieeja ir paredzēta, lai novērtētu un izvērtētu visu es programmu kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus.

Tādēļ ikgadējā budžeta procedūrā iesaistītajām iestādēm jāsāk pievērst lielu uzmanību ES programmu novērtēšanai.

Eiropas Parlaments un Komisija atgādina, ka uz darbības jomām balstītai vadībai (ABM) jānodrošina integrēts pārskats par sniegumu un izmaksām dažādajās politikas jomās, ietverot gan darbībai, gan administrācijai paredzētos līdzekļus.

Abas iestādes vienojas veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu budžeta izpildes uzraudzību, izmantojot procesu, kurā tiek izmantota visa sākot ar 2007. gada janvāri pieejamā informācija un kurā ir iesaistītas visas Eiropas Parlamenta komitejas. Eiropas Parlaments apņemas uzlabot pārvietojumu un budžeta grozījumu izmantošanu kā instrumentus, ar kuriem pārbaudīt budžeta izpildi gada laikā attiecībā uz Parlamenta prioritātēm un tā prerogatīvām citu iestāžu starpā.

Šī procesa rezultātus apspriedīs viedokļu apmaiņā visos trialogos, kuri paredzēti 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma II pielikumā.

Šādas rīcības mērķis ir no ES budžeta finansētajos pasākumos nodrošināt līdzekļu lietderīgāku izlietojumu Eiropas pilsoņu labā un problēmas, ar ko ES saskaras, risināt, piešķirot ES līdzekļus iespējami labākajā veidā.

Eiropas Parlamenta deklarācija par budžeta disciplīnu attiecībā uz maksājumiem

Eiropas Parlaments atgādina, ka 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 12. un 13. punkts nosaka absolūtās summas, kas ir ikgadējais izdevumu maksimālais apjoms vispārējā budžetā, ņemot vērā DFS.

Tādējādi daudzgadu finanšu shēmā 2007.-2013. gadam noteikto ikgadējo maksimālo apjomu ievērošana nozīmē neobligāto izdevumu maksimālā palielinājuma likmes automātisku pieņemšanu gada budžetos.

Iestāžu nolīguma 12. un 13. punkta neievērošanu Eiropas Parlaments uzskatīs par Iestāžu nolīguma pārkāpumu.

Eiropas Parlaments apņemas īstenot iestāžu nolīguma 12. un 13. punkta noteikumus, lai veicinātu budžeta disciplīnas ievērošanu visā daudzgadu finanšu shēmas darbības laikā.

P6_TA(2006)0571

Iepriekšējas pārbaudes un apspriedes procedūra dažiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kurus dalībvalstis ierosinājušas transporta jomā (kodificēta versija) ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam attiecībā uz iepriekšējas pārbaudes un apspriedes procedūru dažiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kurus dalībvalstis ierosinājušas transporta jomā (kodificēta versija) (COM(2006)0284 — C6-0185/2006 — 2006/0099(COD))

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0284) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. pantu, saskaņā ar kuru Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0185/2006),

ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu — Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai (2),

ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0458/2006);

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

P6_TA(2006)0572

Kontroles pasākumu atcelšana, kurus veic uz dalībvalstu robežām (autoceļu un iekšējo ūdensceļu transporta jomā) (kodificēta versija) ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kontroles pasākumu atcelšanu, kurus veic uz dalībvalstu robežām autoceļu un iekšējo ūdensceļu transporta jomā (kodificēta versija) (COM(2006)0432 — C6-0261/2006 — 2006/0146 (COD))

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0432) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi Parlamentam priekšlikumu (C6-0261/2006),

ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu “Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai” (2),

ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0459/2006);

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

P6_TA(2006)0573

Statistikas informācijas nosūtīšana, uz kuru attiecas konfidencialitāte (kodificēta versija) ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (Euratom, EK) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (kodificēta versija) (COM(2006)0477 — C6-0290/2006 — 2006/0159(COD))

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0477) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi Parlamentam priekšlikumu (C6-0290/2006),

ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu “Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai” (2),

ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0457/2006);

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

P6_TA(2006)0574

Dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšana, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (kodificētā versija) ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (kodificētā versija) (COM(2006)0497 — C6-0301/2006 — 2006/0164(COD))

(Koplēmuma procedūra, kodificēšana)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0497) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0301/2006),

ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu “Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai” (2),

ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0460/2006);

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

P6_TA(2006)0575

Kopienas kritēriji noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un uzraudzībai (kodificēta versija) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Kopienas kritērijus noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un uzraudzībai (kodificēta versija) (COM(2006)0315 — C6-0236/2006 — 2006/0104(CNS))

(Apspriežu procedūra, kodificēšana)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0315) (1),

ņemot vērā EK līgumu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0236/2006),

ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu — paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai (2),

ņemot vērā Reglamenta 80., 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0461/2006);

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

P6_TA(2006)0576

Nolīgums starp EK un Paragvaju par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Paragvajas Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem (COM(2006)0266 — C6-0308/2006 — 2006/0094(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2006)0266) (1),

ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo apakšpunktu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Eiropas Parlamentu (C6-0308/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0406/2006);

1.

apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Paragvajas Republikas un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0577

Pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu jomā (ES — Austrālija, Kanāda, Norvēģija, Šveice, Koreja, Japāna un ASV) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru atļauj slēgt nolīgumu, lai atjaunotu un grozītu nolīgumu par pētniecības un attīstības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu (IMS) jomā starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm (COM(2006)0343 — C6-0373/2006 — 2006/0111(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2006)0343) (1),

ņemot vērā EK līguma 170. pantu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0373/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6-0418/2006);

1.

apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Austrālijas, Kanādas, EBTA valstu Norvēģijas un Šveices, Korejas, Japānas un Amerikas Savienoto Valstu valdībām un parlamentiem.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0578

Cukura tirgu kopīga organizācija (pagaidu shēma cukura rūpniecības restrukturizācijai sakarā ar paplašināšanos) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko pielāgo Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju un Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2006)0677 — C6-0424/2006 — 2006/0226(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0677) (1),

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās līguma 4. panta 3. punktu un 41. pantu, otro daļu, un 20. pantu saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās akta IV pielikumu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0424/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. daļu,

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0412/2006);

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0579

Narkotiku apkarošana un informēšana par tām ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Narkotiku apkarošana un informēšana par tām” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” (COM(2006)0230 — C6-0095/2005 — 2005/0037B(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0230) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 152. panta, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0095/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0454/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2005)0037B

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Narkotiku apkarošana un informēšana par tām” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu  (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis; Līguma 3. panta 1. punkta p) apakšpunktā noteikts, ka Kopienas pasākumiem jādod ieguldījums augsta veselības aizsardzības līmeņa sasniegšanā.

(2)

Kopienas darbībām būtu jāpapildina valstu politika, kas vērsta uz sabiedrības veselības uzlabošanu, draudu avotu novēršanu cilvēku veselībai, kā arī to kaitējumu mazināšanu, ko veselībai nodara atkarība no narkotikām, tostarp informācija un novēršanas politika .

(3)

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar pētījumu rezultātiem ar atkarību no narkotikām saistītā saslimstība un mirstība ietekmē prāvu skaitu Eiropas pilsoņu, ar atkarību no narkotikām saistītais kaitējums veselībai ir būtiska sabiedrības veselības problēma.

(4)

Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna (2000.-2004. gadam) (COM(2004)0707) galīgā izvērtējuma rezultātiem uzsvērta vajadzība ES narkomānijas apkarošanas politikas veidošanā pastāvīgi iesaistīt pilsonisko sabiedrību.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1786/2002/EK (2002. gada 23. septembris), ar kuru pieņem Kopienas rīcības programmu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.-2008. gadam) (3), kā viens no svarīgajiem ar dzīvesveidu saistītajiem noteicošajiem faktoriem veselības jomā ir iekļauta stratēģiju un pasākumu izstrāde attiecībā uz atkarību no narkotikām.

(6)

2003. gada 18. jūnija Ieteikumā 2003/488/EK par to, kā novērst un samazināt kaitējumu, ko veselībai nodara atkarība no narkotikām (4), Padome ieteica dalībvalstīm noteikt atkarības no narkotikām novēršanu un ar to saistīto risku samazināšanu par sabiedrības veselības aizsardzības mērķi un attiecīgi izstrādāt un īstenot visaptverošas stratēģijas.

(7)

Briseles Eiropadome 2004. gada 16. un 17. decembrī atbalstīja Eiropas Savienības Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2005.-2012. gadam, kas aptver visus Eiropas Savienības pasākumus narkotiku jomā un nosprauž galvenos mērķus. Šie mērķi ietver augsta veselības aizsardzības, labklājības un sociālas kohēzijas līmeņa sasniegšanu, novēršot un samazinot narkotiku lietošanu, atkarību no narkotikām un ar narkotikām saistīto kaitējumu veselībai un sabiedrībai.

(8)

Padome pieņēma ES narkomānijas apkarošanas rīcības plānu (2005.-2008. gadam)  (5) kā būtisku instrumentu, lai Eiropas Savienības Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2005.-2012. gadam pārvērstu konkrētos pasākumos. Rīcības plāna galvenais mērķis ir ievērojami samazināt narkotiku lietošanas izplatību iedzīvotāju vidū un mazināt sociālo postu un kaitējumu veselībai, ko izraisa nelegālo narkotiku lietošana un tirdzniecība.

(9)

Lēmuma nolūks ir īstenot mērķus, kas noteikti ES narkomānijas apkarošanas stratēģijā 2005.-2012. gadam un ES narkomānijas apkarošanas rīcības plānā 2005.-2008. gadam un 2009.-2012. gadam, atbalstot projektus, kuru mērķis ir novērst narkotiku lietošanu, tostarp mazinot narkomānijas radīto kaitējumu un apsverot ārstēšanas metodes, ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus.

(10)

Ir svarīgi un nepieciešami apzināties nopietno tūlītējo un ilgtermiņa kaitējumu, ko narkotikas nodara veselībai, psiholoģiskajai un sociālajai attīstībai, narkotiku ietekmi uz attiecīgo personu vienādām iespējām un ietekmi uz personām, ģimenēm un kopienām, kā arī augstajām sociālajām un ekonomiskajām izmaksām sabiedrībai kopumā.

(11)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš narkotiku lietošanas novēršanai jauniešu vidū, kas ir sabiedrības visneaizsargātākā daļa. Galvenā novēršanas problēma ir mudināt jauniešus piekopt veselīgu dzīvesveidu.

(12)

Eiropas Kopiena var sniegt papildu vērtību darbībām, ko dalībvalstis veic informēšanā par narkomāniju un narkomānijas novēršanas jomā, tostarp ārstēšana un ar narkotikām saistīta kaitējuma mazināšana , papildinot šīs darbības un veicinot sinerģijas.

(13)

Būtu jānodrošina papildināmība ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra tehniskām zināšanām, izmantojot Centra izstrādāto metodoloģiju un paraugpraksi, kā arī iesaistot to gada darba programmas sagatavošanā.

(14)

Piedāvātās rīcības mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo vajadzīga informācijas apmaiņa ES līmenī un paraugprakses izplatīšana visā Kopienā. To var labāk sasniegt Kopienas līmenī. Tā kā ir vajadzīga koordinēta un daudznozaru pieeja, kā arī ierosmes mēroga vai iedarbības dēļ Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(15)

Paturot prātā Kopienas finansējuma redzamības nozīmīgumu, Komisijai būtu jāsniedz norādes, lai sekmētu to, ka katra iestāde, nevalstiska organizācija, starptautiska organizācija vai cita iestāde, kas saņem dotācijas no šīs programmas, pienācīgi izsaka atzinību par saņemto atbalstu.

(16)

Ar šo lēmumu visam programmas īstenošanas laikam paredz finanšu līdzekļu apjomu, kas budžeta lēmējinstitūcijai būs galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maijā noslēgtajā Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību  (6).

(17)

Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7), še turpmāk — “Finanšu regula”, un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar kuru paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (8), kas aizsargā Kopienas finanšu intereses, būtu jāpiemēro , ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principu budžeta instrumentu izvēlē, to gadījumu skaita ierobežošanu, kuros Komisija ir tieši atbildīga par to īstenošanu un pārvaldību, un nepieciešamo samērīgumu starp resursu apjomu un administratīvo apgrūtinājumu, kas saistīts ar to izmantošanu.

(18)

Tāpat arī būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Kopienu finanšu interešu aizsardzību  (9) , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko veic Komisija  (10) , un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)  (11).

(19)

Saskaņā ar Finanšu regulu pamatakts būtu jāgroza, lai tas attiektos uz darbības dotācijām.

(20)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12), nošķirot tos pasākumus, uz kuriem attiecas regulatīvā kontroles procedūra, no tiem, uz kuriem attiecas padomdevēju komitejas procedūra, noteiktos gadījumos un efektivitātes stiprināšanas nolūkā padomdevēju komitejas procedūru uzskatot par atbilstošāku.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveidošana

1.   Ar šo lēmumu izveido programmu “Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju”, še turpmāk — “programma”, kā daļu no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”, lai veicinātu augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un mazinātu narkotiku nodarīto kaitējumu veselībai .

2.   Programma attiecas uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Vispārējie mērķi

1.   Šai programmai ir šādi vispārējie mērķi:

a)

palīdzēt uzlabot informāciju par narkotiku lietošanu;

b)

novērst un samazināt narkotiku lietošanu, atkarību no narkotikām un ar narkotikām saistīto kaitējumu;

c)

atbalstīt ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas īstenošanu.

3. pants

Īpašie mērķi

Šai programmai ir šādi īpašie mērķi:

a)

Veicināt pārvalstiskas darbības, lai

izveidotu daudznozaru tīklus;

nodrošinātu zināšanu bāzes paplašināšanos, informācijas apmaiņu un paraugprakses noteikšanu un izplatīšanu, tostarp, izmantojot mācības, mācību vizītes un darbinieku apmaiņu;

palielinātu informētību par veselības un sociālajām problēmām, ko izraisa narkotiku lietošana, un veicinātu atklātu dialogu, lai veicinātu labāku izpratni par narkomānijas problēmu;

atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir novērst narkotiku lietošanu, tostarp risinot jautājumus, kas attiecas uz narkotiku saistīta kaitējuma mazināšanu un ārstēšanas metodēm, kuras ņem vērā jaunākos sasniegumus zinātnē.

b)

Iesaistīt pilsonisko sabiedrību Eiropas Savienības narkomānijas apkarošanas stratēģijas un rīcības plānu īstenošanā un attīstībā.

c)

Uzraudzīt, īstenot un izvērtēt to īpašo darbību īstenošanu, ko veic saskaņā ar Narkomānijas apkarošanas rīcības plāniem laikposmiem no 2005. gada līdz 2008. gadam un no 2009. līdz 2012. gadam. Eiropas Parlaments jāiesaista novērtēšanas procesā, tam piedaloties Komisijas novērtēšanas vadības grupā.

4. pants

Darbības

Lai īstenotu 2. un 3. pantā noteiktos vispārējos un īpašos mērķus, saskaņā ar gada darba programmās paredzētajiem nosacījumiem,  šī programma atbalstīs šādas darbības:

a)

īpašas Komisijas darbības, piemēram, pētījumi, aptaujas un pārskati, rādītāju un kopīgu metodiku izstrāde, datu un statistikas apkopošana, apstrāde un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, interneta vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi; vai

b)

īpašus pārvalstiskus Kopienas nozīmes projektus, ko iesniegušas vismaz divas dalībvalstis vai vismaz viena dalībvalsts un viena cita valsts, kura var būt vai nu valsts, kas pievienojas, vai kandidātvalsts , saskaņā ar gada darba programmā paredzētajiem nosacījumiem; vai

c)

atbalstu nevalstisko organizāciju vai citu struktūru pasākumiem, ar kuriem tiek īstenots kāds vispārējas Eiropas nozīmes mērķis attiecībā uz programmas vispārējiem mērķiem saskaņā ar gada darba programmās paredzētajiem nosacījumiem.

5. pants

Līdzdalība

1.   Programmas darbībās var piedalīties šādas valstis, še turpmāk — “iesaistītās valstis”:

a)

EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem;

b)

kandidātvalstis , kā arī Rietumbalkānu valstis, kuras iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti asociācijas nolīgumos vai to papildprotokolos, kuri attiecas uz dalību Kopienas programmās un ir noslēgti vai tiks noslēgti ar šīm valstīm.

2.   Projektos var iesaistīt kandidātvalstis, kas nepiedalās šajā programmā, ja tas palīdzētu tām sagatavoties pievienoties, vai citas trešās valstis, vai starptautiskas organizācijas , kas nepiedalās šajā programmā, ja tas atbilst projektu mērķiem.

6. pants

Mērķa grupas

1.   Programma paredzēta visām grupām, kas tieši vai netieši saistītas ar narkomāniju.

2.   Attiecībā uz narkotikām jaunieši, sievietes , neaizsargātās grupas un problemātiskie rajoni ir riska grupas, kas jānosaka par mērķa grupām. Citas mērķa grupas, cita starpā, ir skolotāji un izglītības darbinieki, vecāki , sociālie darbinieki, vietējās un valsts iestādes, medicīnas darbinieki un medicīnas palīgdarbinieki, tiesu iestāžu darbinieki, tiesībaizsardzības un labošanas iestādes, NVO, arodbiedrības un reliģiskās kopienas.

7. pants

Dalība programmā

Šajā programmā var piedalīties sabiedriskas un privātas organizācijas un iestādes (attiecīgā līmeņa vietējās iestādes, universitāšu fakultātes un pētniecības centri), kas darbojas narkomānijas novēršanas un informēšanas par narkomāniju jomā, tostarp ar narkotikām saistīta kaitējuma mazināšanā un ārstēšanā .

Struktūrām un organizācijām, kas paredzētas peļņas gūšanai, programmas piešķīrumi būs pieejami tikai saistībā ar organizācijām, kas nav paredzētas peļņas gūšanai, vai valsts organizācijām.

8. pants

Atbalsta veidi

1.   Kopienas finansējumam var būt kāda no šīm juridiskajām formām:

dotācijas,

publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas dotācijas piešķir, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, izņemot attiecīgi pamatotus izņēmuma gadījumus, kā paredzēts Finanšu regulā , un dotācijas izmaksā kā darbības dotācijas vai dotācijas pasākumiem .

Gada darba programmā paredzēs obligāto gada izdevumu likmi, ko piemēros dotācijām.

Maksimālo līdzfinansējuma likmi paredzēs gada darba programmās.

3.   Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus, kuru gadījumā par pakalpojumiem un precēm maksās no Kopienas līdzekļiem. Tas cita starpā ietvers izdevumus, kas saistīti ar informāciju un informēšanu par projektiem, politiku, programmām un tiesību aktiem, kā arī par to sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija Kopienas palīdzību īsteno saskaņā ar Finanšu regulu.

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija, ievērojot 2. pantā noteiktos vispārējos mērķus, pieņem gada darba programmu, ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra tehniskās zināšanas . Šajā programmā tiks noteikti īpaši mērķi, tematiskās prioritātes, 8. panta 3. punktā paredzēto papildu pasākumu apraksts un vajadzības gadījumā — citu darbību saraksts.

2007. gada darba programmu pieņem trīs mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

3.   Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Izvērtēšanas un piešķiršanas procedūrās, kas attiecas uz dotācijām pasākumiem, cita starpā ņem vērā šādus kritērijus:

a)

atbilstība gada darba programmai, 2. pantā paredzētajiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kā noteikts 3. un 4. pantā;

b)

ierosinātā pasākuma kvalitāte attiecībā uz tā koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

c)

pieprasītā Kopienas finansējuma apjoms un tā atbilstība paredzētajiem rezultātiem;

d)

paredzēto rezultātu ietekme uz 2. pantā paredzētajiem vispārējiem mērķiem un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kā noteikts 3. un 4. pantā.

5.   Lēmuma 4. panta c) punktā minēto darbības dotāciju pieteikumus vērtē, ņemot vērā šādus aspektus:

atbilstību programmas mērķiem;

plānoto pasākumu kvalitāti;

šo pasākumu iespējamo daudzkāršošanas ietekmi uz sabiedrību;

īstenoto pasākumu ģeogrāfisko un sociālo ietekmi;

pilsoņu iesaisti attiecīgo struktūru organizācijā;

ierosinātā pasākuma izmaksu un ieguvuma attiecību.

6.     Lēmumus, kas saistīti ar darbībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta a) punktu, pieņem Komisija saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru. Lēmumus, kas saistīti ar darbībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta b) un c) punktu, pieņem Komisija saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto apspriežu procedūru.

Lēmumus par pieteikumiem dotācijām, kas attiecas uz struktūrām un organizācijām kas paredzētas peļņas gūšanai, pieņem Komisija saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto vadības procedūru.

10. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja .

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.     Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5a., 1. — 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

11. pants

Papildināmība

1.   Tiks veicināta sinerģija un papildināmība ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārējo programmu “Drošība un brīvību garantēšana”, 7. pētniecības un izstrādes pamatprogrammu, kā arī ar Kopienas veselības aizsardzības programmu . Tiks nodrošināta papildināmība ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izstrādāto metodoloģiju un paraugpraksi , jo īpaši attiecībā uz informācijas par narkotikām statistikas aspektiem.

2.   Programmai var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārējām programmām “Drošība un brīvību garantēšana”, “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” un ar 7. pētniecības un izstrādes pamatprogrammu, lai īstenotu darbības, kas atbilst visu programmu mērķiem.

3.   Saskaņā ar šo lēmumu finansētās darbības nedrīkst saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Komisija nodrošina, ka programmas atbalsta saņēmēji sniegs Komisijai informāciju par saņemto finansējumu no Kopienas budžeta un no citiem avotiem, kā arī informāciju par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.

12. pants

Budžeta līdzekļi

1.   Šā instrumenta īstenošanai paredzētais finanšu līdzekļu apjoms laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir 21,35 miljoni euro.

2.   Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā programmā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas finanšu plāna robežās.

13. pants

Uzraudzība

1.    Komisija nodrošina, ka par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs iesniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu. Turklāt trīs mēnešu laikā kopš darbības pabeigšanas sniedz galīgo ziņojumu. Komisija nosaka ziņojumu formu un saturu.

2.    Komisija nodrošina, ka ar līgumiem un nolīgumiem, kas izriet no programmas īstenošanas , jo īpaši ir paredzēta iespēja Komisijai (vai jebkuram tās pilnvarotam pārstāvim) veikt pārraudzību un finanšu kontroli, vajadzības gadījumā izdarot pārbaudes uz vietas, tostarp izlases kārtā veiktas pārbaudes , un Revīzijas palātas veiktas revīzijas.

3.    Komisija nodrošina, ka attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus pēc pēdējā maksājuma glabās Komisijai pieejamus visus dokumentus, kas attiecas uz šīs darbības izdevumiem.

4.   Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un izlases kārtā veikto pārbaužu rezultātiem, Komisija nodrošina, ka vajadzības gadījumā koriģēs sākotnēji apstiprināto finansiālās palīdzības apjomu, piešķiršanas nosacījumus un maksājumu grafiku.

5.   Komisija nodrošina, ka tiek veikti visi citi vajadzīgie pasākumi, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības veic pareizi un atbilstīgi šā lēmuma un Finanšu regulas noteikumiem.

14. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklātas neatbilstības, piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Kopienas darbībām, kas tiek finansētas saskaņā ar šo programmu, Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam, tostarp ar programmu saistītu līgumsaistību pārkāpumiem, kas radies, saimnieciskās darbības subjektam veicot kādu darbību vai bezdarbību, kura kaitējusi vai būtu kaitējusi Eiropas Kopienu vispārējam budžetam vai to pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3.   Ja Komisija atklāj neatbilstības, tostarp šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, vai vienošanās, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija nodrošina , ka darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu samazina, aptur vai atgūst .

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, Komisija nodrošina , ka atbalsta saņēmējam pieprasīs noteiktā laikā iesniegt paskaidrojumus. Ja saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija nodrošina, ka var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un prasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.    Komisija nodrošina, ka jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksās Komisijai. Summām, kas nav atmaksātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulā paredzētajiem nosacījumiem.

15. pants

Izvērtēšana

1.   Programmu regulāri uzrauga, lai sekotu pasākumu īstenošanai saskaņā ar programmu.

2.   Komisija nodrošina regulāru, neatkarīgu, ārēju programmas izvērtējumu.

3.   Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)

ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. martam starpposma novērtējuma ziņojumu par šīs programmas īstenošanas rezultātiem un īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;

b)

gadskārtēju pārskatu par programmas īstenošanu;

c)

ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. augustam paziņojumu par programmas turpināšanu;

d)

ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrimex post izvērtēšanas ziņojumu.

16. pants

Darbību publicēšana

Katru gadu Komisija publicē saskaņā ar šo programmu finansēto darbību sarakstu kopā ar katra projekta īsu aprakstu.

17. pants

Atpazīstamība

Komisija izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansējuma atpazīstamību.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2007. gada 1. janvāra , izņemot 9. panta 2. un 3. punktu, ko piemēro no dienas, kad lēmums stājas spēkā.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C 69, 21.3.2006., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Nostāja.

(3)   OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

(4)  OV L 165, 3.7.2003., 31. lpp.

(5)   OV C 168, 8.7.2005., 1. lpp.

(6)   OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(7)   OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(8)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(9)   OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(10)   OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(11)   OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(12)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

P6_TA(2006)0580

“Pilsoņu tiesības” (2007. — 2013) ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Pilsoņu tiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” (COM(2005)0122 — C6-0096/2005 — 2005/0040(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0122) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 61. panta c) apakšpunktu un 67. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0096/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0452/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2005)0040

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Civiltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 61. panta c) punktu un 67. panta 5. punktu ,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ,

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru  (1) ,

tā kā:

(1)

Eiropas Kopiena ir noteikusi sev mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Tālab Kopienai cita starpā ir jāveic pasākumi attiecībā uz tiesisko sadarbību civillietās, kas vajadzīgi pareizai iekšējā tirgus darbībai.

(2)

Pamatojoties uz iepriekšējām programmām, piemēram Grotius  (2) un Roberta Šūmana (3) projektu, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 743/2002 (4) laika posmam no 2002. līdz 2006. gadam izveidoja vispārēju Kopienas rīcības struktūru, lai veicinātu tiesiskās sadarbības īstenošanu civillietās.

(3)

Eiropadome, kas 2004. gada 4. un 5. novembrī sanāca Briselē, pieņēma Hāgas programmu “Brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšana Eiropas Savienībā”.

(4)

Padome un Komisija 2005. gada jūnijā pieņēma rīcības plānu, lai īstenotu Hāgas programmu.

(5)

Līgumā un Hāgas programmā izvirzītie augstie mērķi būtu jāīsteno, iedibinot elastīgu un efektīvu programmu, kas atvieglinātu plānošanu un īstenošanu.

(6)

Civiltiesību programmā saskaņā ar subsidiaritātes principu būtu jāparedz Komisijas iniciatīvas attiecībā uz darbībām, lai atbalstītu organizācijas, kas veicina un atvieglo tiesisko sadarbību civillietās, un attiecībā uz darbībām, kas atbalstītu īpašus projektus.

(7)

Visaptveroša Civiltiesību programma, kas vērsta uz to, lai uzlabotu dalībvalstu tiesību un tiesu sistēmu savstarpējo izpratni, veicinās šķēršļu samazināšanu tiesiskai sadarbībai civillietās, kas uzlabos iekšējā tirgus darbību.

(8)

Saskaņā ar Hāgas programmu savstarpējas sadarbības stiprināšanai vajadzīgi īpaši pasākumi, lai uzlabotu savstarpēju saprašanos starp tiesu iestādēm un atšķirīgām juridiskām sistēmām; Eiropas valsts iestāžu tīkliem būtu šajā sakarā jāsaņem īpaša uzmanība un atbalsts.

(9)

Lēmumam būtu jāsniedz iespēja līdzfinansēt konkrētu Eiropas tīklu darbības, ja izdevumi ir radušies, cenšoties sasniegt vispārēju Eiropas interešu mērķi. Tomēr šāds līdzfinansējums nenozīmē ne to, ka turpmākai programmai ir jāattiecas uz šādiem tīkliem, ne arī, ka tas kavē citus Eiropas tīklus saņemt atbalstu, uz ko saskaņā ar lēmumu var pretendēt to darbības.

(10)

Tā kā iestādei, asociācijai vai tīklam, kas saņem dotācijas no šīs programmas, būtu jāatzīst saņemtais Kopienas atbalsts saskaņā ar Komisijas izstrādātajām pamatnostādnēm par atpazīstamību.

(11)

Ar šo lēmumu visam programmas īstenošanas laikam paredz finanšu līdzekļu apjomu , kas budžeta lēmējinstitūcijai būs galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maijā noslēgtajā Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību  (5).

(12)

Tā kā Civiltiesību programmas mērķus pietiekamā kvalitātē nevar sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tādēļ minētās iniciatīvas mēroga un ietekmes dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(13)

Būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Kopienu finanšu interešu aizsardzību  (6) , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko veic Komisija  (7) , un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)  (8).

(14)

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9), tālāk tekstā — “Finanšu regula”, un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (10), kuras aizsargā Kopienas finansiālās intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu attiecībā uz gadījumiem, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par to ieviešanu un pārvaldību un nepieciešamo proporcionalitāti starp resursu daudzumu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(15)

Saskaņā ar Finanšu regulu, būtu jāpieņem pamatakts, kas attiektos uz darbības dotācijām.

(16)

Pasākumi, kas ir nepieciešami šā lēmuma īstenošanai, ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11), atšķirot pasākumus, uz ko attiecas regulatīvā kontroles procedūra, no tiem, uz ko attiecas padomdevēju komiteju procedūra; dažos gadījumos un efektivitātes stiprināšanas nolūkā padomdevēju komiteju procedūra ir uzskatāma par atbilstošāku.

(17)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojusi par savu vēlmi piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(18)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tādējādi šis lēmums tai nav saistošs, un to Dānijā nepiemēro.

(19)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sniegusi atzinumu par šo lēmumu  (12) ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveidošana

1.   Ar šo Lēmumu tiek izveidota īpašā programma “Civiltiesības”, tālāk tekstā — “programma”, kā daļa no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”, lai veicinātu pakāpenisku brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi .

2.   Programma aptver laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

3.     Šajā lēmumā termins “dalībvalsts” nozīmē dalībvalstis, izņemot Dāniju.

2. pants

Vispārīgie mērķi

1.   Šai programmai ir šādi vispārīgie mērķi:

a)

Veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar mērķi radīt patiesu Eiropas tiesiskuma telpu civillietās, balstoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos.

b)

Veicināt šķēršļu likvidēšanu pienācīgai pārrobežu civillietu izskatīšanai dalībvalstīs.

c)

Uzlabot personu un uzņēmumu ikdienas dzīvi, dodot tiem iespēju aizstāvēt savas tiesības visā Eiropas Savienībā, proti, veicinot tiesu pieejamību.

d)

Uzlabot saskarsmi , informācijas apmaiņu un savstarpējās attiecības starp tiesību, tiesu un administratīvajām iestādēm un juridisko profesiju pārstāvjiem , tostarp atbalstot tiesisko apmācību, ar mērķi uzlabot sapratni starp šīm iestādēm un profesionāliem juristiem.

2.   Neskarot Kopienas mērķus un pilnvaras, šīs programmas vispārīgie mērķi veicina Kopienas politiku attīstību un jo īpaši tiesiskās telpas izveidi.

3. pants

Konkrētie mērķi

Šai programmai ir šādi konkrētie mērķi:

a)

sekmēt tiesu iestāžu sadarbību civillietās, lai

nodrošinātu juridisko noteiktību un uzlabotu tiesas pieejamību;

veicinātu lēmumu savstarpēju atzīšanu civillietās un krimināllietās;

novērstu šķēršļus pārrobežu tiesas prāvām , ko rada atšķirības civiltiesībās un civilprocesā, un šajā sakarā veicinātu tiesību aktu nepieciešamo tuvināšanu ;

garantētu pareizu tiesvedību, novēršot piekritības strīdus;

b)

uzlabot savstarpējās zināšanas par dalībvalstu tiesību un tiesu iestāžu sistēmām civillietās un veicināt un stiprināt tīklu veidošanu, savstarpējo sadarbību, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu.

c)

nodrošināt Kopienas instrumentu saprātīgu īstenošanu, pareizu un konkrētu piemērošanu un novērtēšanu tiesu sadarbībai civillietās un komerclietās.

d)

uzlabot informāciju par dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesu pieejamību.

e)

veicināt praktizējošo juristu mācības Eiropas Savienības un Kopienas tiesību jautājumos.

f)

novērtēt vispārējos nosacījumus, kas nepieciešami, lai stiprinātu savstarpējo uzticēšanos, vienlaicīgi pilnībā ievērojot tiesu varas neatkarību .

g)

veicināt Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās darbību, kurš izveidots ar Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK (13).

4. pants

Darbības

Lai īstenotu 2. un 3. pantā noteiktos vispārīgos un īpašos mērķus, saskaņā ar gada darba programmās paredzētajiem nosacījumiem šī programma atbalstīs šādus darbību veidus:

1.

Īpašas Komisijas ierosinātas darbības, piemēram, analīze un izpēte, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopējo metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi; vai

2.

Īpašus starptautiskus Kopienas nozīmes projektus, ko iesniegusi dalībvalsts iestāde vai jebkura cita dalībvalsts struktūra, starptautiska vai nevalstiska organizācija, jebkurā gadījumā iesaistot vismaz divas dalībvalstis vai vismaz vienu dalībvalsti un vienu citu valsti, kas var būt vai nu valsts, kas pievienojas, vai kandidātvalsts ; vai

3.

Atbalsts tādu nevalstisko organizāciju vai citu organizāciju pasākumiem, kuru mērķi atbilst vispārējām Eiropas interesēm, saskaņā ar programmas vispārīgajiem mērķiem atbilstīgi gada darba programmās paredzētajiem nosacījumiem;

4.

Darbības dotācijas, lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar pastāvīgo darba programmu Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklam un Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklam, ciktāl izdevumi radušies, cenšoties sasniegt vispārēju Eiropas interešu mērķi, veicinot viedokļu un pieredzes apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar judikatūru, asociācijā apvienoto struktūru organizāciju un darbību, veicot tiesu un/vai konsultatīvās funkcijas, jo īpaši attiecībā uz Kopienas tiesībām.

5. pants

Piedalīšanās

1.    Programmas darbībās var piedalīties šādas valstis, tālāk tekstā — “iesaistītās valstis” — valstis, kas pievienojas , kandidātvalstis, kā arī Rietumbalkānu valstis, kuras iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā saskaņā ar noteikumiem, kādi iekļauti asociācijas nolīgumos vai to papildprotokolos, kas attiecas uz Kopienas programmām, kas noslēgti vai tiks noslēgti ar šīm valstīm.

2.    Projektos var iesaistīt tiesu sistēmas darbiniekus no Dānijas, kandidātvalstīm, kas nepiedalās šajā programmā, ja tas veicinātu to sagatavošanos iestājai, vai no citām trešām valstīm, kas nepiedalās šajā programmā, ja tas kalpo šo projektu mērķim.

6. pants

Mērķa grupas

1.    Programma paredzēta, cita starpā, praktizējošiem juristiem, valstu iestādēm un Eiropas Savienības pilsoņiem vispār.

2.     “Praktizējošie juristi”, cita starpā, ir tiesneši, prokurori, advokāti, juriskonsulti, notāri, akadēmiskais un zinātniskais personāls, ministriju ierēdņi, tiesu amatpersonas, tiesu izpildītāji, tiesu tulki un citi speciālisti, kas saistīti ar tiesu iestādēm civiltiesību jomā.

7. pants

Dalība programmā

Šajā programmā var piedalīties dalībvalstu iestādes un valsts un privātās organizācijas, tostarp profesionālās organizācijas, universitātes, pētniecības institūti un praktizējošo juristu juridiskās un tiesnešu mācību iestādes, starptautiskās organizācijas un nevalstiskās organizācijas dalībvalstīs .

8. pants

Atbalsta veidi

1.   Kopiena var sniegt finansējumu šādās juridiskās formās:

dotācijas,

valsts iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas dotācijas piešķir, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus un izmaksā kā darbības dotācijas vai dotācijas pasākumiem. Maksimālā līdzfinansējuma attiecība tiks norādīta gada darba programmās.

3.   Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem valsts iepirkuma līgumu veidā, šajā gadījumā par pakalpojumiem un precēm tiks maksāts no Kopienas līdzekļiem. Tas cita starpā ietvers izdevumus, kas saistīti ar projektu, politiku, programmu un likumdošanas informāciju un sakariem, sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

9. pants

Ieviešanas pasākumi

1 .   Komisija īsteno Kopienas finanšu palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu .

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija 2. pantā noteikto vispārīgo mērķu ietvaros pieņem gada darba programmu, norādot konkrētos mērķus, tematiskās prioritātes, sniedzot 8. pantā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, ja vajadzīgs, citu darbību sarakstu.

3.   Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto procedūru.

4.   Uz dotācijām par pasākumiem attiecīgajās novērtējuma un piešķīruma procedūrās cita starpā tiek ņemti vērā šādi kritēriji:

a)

atbilstība gada darba programmai, 2. pantā noteiktajiem vispārīgiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā;

b)

ierosinātās darbības kvalitāte attiecībā uz tās koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

c)

prasītā Kopienas finansējuma apjoms un tā atbilstība paredzētajiem rezultātiem;

d)

paredzēto rezultātu iespaids uz vispārīgajiem mērķiem, kas noteikti 2. pantā un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā.

5.   Pieteikumus 4. panta 3. punktā minētajām darbības dotācijām vērtē, cita starpā ņemot vērā:

atbilstību programmas mērķiem;

plānoto pasākumu kvalitāti;

šo pasākumu iespējamo daudzkāršošanas ietekmi uz sabiedrību;

īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

pilsoņu iesaisti attiecīgo struktūru organizācijā;

ierosinātās darbības izmaksu un ieguvuma attiecību.

6.     Komisija izskata katru darbību projektu, kas tai iesniegts saskaņā ar 4. panta 2. un 3. punktu. Lēmumus par šādām darbībām pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto apspriežu procedūru.

10. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja .

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.     Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5a 1. — 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

11. pants

Papildināmība

1.   Īstenojot pasākumus, mēģinās panākt sinerģijas un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem, jo sevišķi vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašo programmu “Krimināltiesības” un vispārējām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”. Sadarbībā ar dalībvalstīm attīstīs statistikas aspektu informācijai par civilltiesībām, ja vajadzīgs, izmantojot Kopienas statistikas programmu.

2.   Programmai izņēmuma kārtā var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašo krimināltiesību programmu, lai īstenotu darbības, kas atbilst abu programmu mērķiem.

3.   Saskaņā ar šo lēmumu finansētās operācijas nedrīkst saņemt finansiālu atbalstu tam pašam mērķim no citiem Eiropas Savienības vai Kopienas finanšu instrumentiem. Nodrošina , ka programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par saņemto finansējumu no Kopienas budžeta un citiem avotiem, kā arī par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.

12. pants

Budžeta līdzekļi

1.   Šā instrumenta īstenošanai noteiktais finanšu līdzekļu apjoms ir 109,3 miljoni euro 1. pantā norādītajam laika posmam.

2.   Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā programmā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējiestādes, ievērojot finanšu shēmu.

13. pants

Uzraudzība

1.    Komisija nodrošina, ka par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs sniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu. Turklāt trīs mēnešu laikā kopš darbības pabeigšanas jāsniedz galīgais ziņojums. Komisija ziņojumus dara pieejamus dalībvalstīm . Ziņojumu formu un saturu nosaka Komisija.

2.   Neskarot revīzijas, ko saskaņā ar Līguma 248. pantu veic Revīzijas palāta kopā ar kompetentajām valstu revīzijas iestādēm, vai jebkādas pārbaudes, kas veikta saskaņā ar Līguma 279. panta c) punktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, tostarp izlases kārtā veiktas pārbaudes darbībām, ko finansē no šīs programmas.

3.   Līgumos un nolīgumos, kas noslēgti saskaņā ar šo lēmumu, jo īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) pārraudzību un finanšu kontroli, nepieciešamības gadījumā — uz vietas, un Revīzijas palātas revīzijas.

4.    Komisija nodrošina, ka attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus kopš pēdējā maksājuma glabā pieejamus Komisijai visus darbības izdevumus apliecinošos dokumentus.

5.   Pamatojoties uz ziņojumu rezultātiem un pārbaudēm izlases kārtā, kas minētas 1. un 2. punktā, Komisija nodrošina, ka vajadzības gadījumā koriģēs sākotnēji apstiprināto finansiālās palīdzības piešķiršanas apjomu, nosacījumus un maksājumu grafiku.

6.   Komisija nodrošina, ka tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības veic pareizi un atbilstīgi šā lēmuma un Finanšu regulas noteikumiem.

14. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Kopienas darbībām, kas tiek finansētas saskaņā ar šo programmu, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam, tostarp ar programmu saistītu līgumsaistību pārkāpumiem, kas radies, saimnieciskās darbības subjektam veicot vai neveicot kādu darbību, kura atstājusi vai būtu atstājusi kaitējošu ietekmi uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu vai to pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3.   Ja Komisija atklāj pārkāpumus, tostarp šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā ar projekta būtību vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija nodrošina, ka tiek samazināts, pārtraukts izmaksāt vai atgūts darbībai piešķirtais finansiālā atbalsta apjoms.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, Komisija nodrošina, ka atbalsta saņēmējam pieprasa noteiktā laika posmā iesniegt argumentāciju. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija nodrošina, ka atlikušo finansiālo atbalstu varētu atcelt un ka pieprasa atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.    Komisija nodrošina, ka jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Summām, kas nav atmaksātas laikā, pieskaita procentus saskaņā ar Finanšu regulā noteiktajiem nosacījumiem.

15. pants

Vērtēšana

1.   Programmu regulāri uzrauga, lai sekotu pasākumu īstenošanai saskaņā ar programmu.

2.   Komisija nodrošina regulāru, neatkarīgu, pieaicinātu programmas izvērtējumu.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)

starpposma novērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un programmas izpildes kvalitātes un kvantitātes aspektiem, tostarp par 4. panta 4. punktā minēto darbības dotāciju saņēmēju veikto darbu — ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. martam;

b)

gada pārskatu par programmas īstenošanu;

c)

paziņojumu par šīs programmas turpināšanu — ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. augustam;

d)

paveiktā novērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim.

16. pants

Darbību publicēšana

Katru gadu Komisija publicē saskaņā ar šo programmu finansēto darbību sarakstu kopā ar katra projekta īsu aprakstu.

17. pants

Atpazīstamība

Komisija izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansējuma atpazīstamību.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)   Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Nostāja.

(2)   OV L 287, 8.11.1996., 3. lpp.

(3)   OV L 196, 14.7.1998., 24. lpp.

(4)   OV L 115, 1.5.2002., 1. lpp.

(5)   OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(6)   OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(7)   OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(8)   OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(9)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(10)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(11)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(12)   OV C 69, 21.3.2006., 1. lpp.

(13)  OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.

P6_TA(2006)0581

Eiropas Bēgļu fonds ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Bēgļu fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (COM(2005)0123 — C6-0124/2005 — 2005/0046(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0123) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0124/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0437/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2005)0046

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2004/904/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lai pakāpeniski izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Līgumā paredzēts gan pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos, līdz ar papildpasākumiem, kas saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju, gan pieņemt pasākumus saistībā ar patvērumu, imigrāciju un trešo valstu valstspiederīgo tiesību aizsardzību.

(2)

Eiropadome Tamperes sanāksmē 1999. gada 15. un 16. oktobrī atkārtoti apliecināja apņēmību izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šā iemesla dēļ Eiropas kopējās patvēruma un migrācijas politikas mērķim vajadzētu būt gan taisnīgai attieksmei pret trešo valstu valstspiederīgajiem, gan labākai migrācijas plūsmu pārvaldībai. Kopējai patvēruma politikai, tostarp Eiropas Kopējai patvēruma sistēmai, vajadzētu būt daļai no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Eiropas Savienībā.

(3)

Šajā lēmumā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Ženēvas 1951. gada 28. jūlija Konvencijā par bēgļu statusu, kas papildināta ar Ņujorkas 1967. gada 31. janvāra Protokolu (turpmāk — “Ženēvas Konvencija”).

(4)

Attieksmē pret personām, uz ko attiecas šis lēmums, dalībvalstīm ir saistības atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, kuriem tās ir pievienojušās un kuros ir aizliegta diskriminācija.

(5)

Šā lēmuma īstenošanā dalībvalstu galvenajam apsvērumam vajadzētu būt “bērna interešu vislabākajai nodrošināšanai” saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām.

(6)

Šīs politikas īstenošanas pamatā vajadzētu būt dalībvalstu solidaritātei, un tai nepieciešams, lai pastāvētu mehānismi, kas veicina dalībvalstu līdzsvarotu ieguldījumu, uzņemot bēgļus un pārvietotās personas un uzņemoties attiecīgās sekas. Šim nolūkam ar Padomes Lēmumu 2000/596/EK (4) tika izveidots Eiropas Bēgļu fonds laikposmam no 2000. gada līdz 2004. gadam. Minēto lēmumu aizstāja Padomes Lēmums 2004/904/EK (2004. gada 2. decembris), ar ko izveido Eiropas Bēgļu fondu laikposmam no 2005. gada līdz 2010. gadam (5). Tas nodrošināja dalībvalstu solidaritātes nepārtrauktību, ņemot vērā Kopienas nesen pieņemtās tiesību normas patvēruma jomā, kurās ņemta vērā Eiropas Bēgļu fonda īstenošanas pieredze laikposmā no 2000. gada līdz 2004. gadam.

(7)

Eiropadome 2004. gada 4. un 5. novembra Hāgas Programmā noteica mērķu un prioritāšu kopumu, lai otrajā posmā turpinātu attīstīt Eiropas Kopējo patvēruma sistēmu.

(8)

Jo īpaši Eiropadome uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgs, uzņemoties kopīgu atbildību, sniegt ieguldījumu pieejamākā, taisnīgākā un efektīvākā starptautiskā aizsardzības sistēmā un nodrošināt piekļuvi aizsardzībai un ilgstošus risinājumus pēc iespējas agrīnā stadijā, un aicināja izveidot ES reģionālās aizsardzības programmas, tostarp vienotu mītnesvietas maiņas programmu dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties šādā programmā.

(9)

Eiropadome aicināja arī izveidot piemērotas struktūras, iesaistot dalībvalstu patvēruma dienestus, lai veicinātu praktisku un auglīgu sadarbību ceļā uz vienotu procedūru visā ES, to, lai kopīgi vāktu, novērtētu un izmantotu izcelsmes valsts informāciju un lai risinātu īpašas patvēruma sistēmu vai uzņemšanas spēju problēmas, kas rodas sakarā ar tādiem faktoriem kā ģeogrāfiskais izvietojums.

(10)

Būtu jāveido jauns Eiropas Bēgļu fonds (turpmāk — “Fonds”), ņemot vērā Eiropas fonda izveidi legāli uzturošos trešo valstu valstspiederīgo integrēšanai, Eiropas fonda izveidi nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanās nodrošināšanai un Ārējo robežu fonda izveidi laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, jo īpaši lai izveidotu kopējus pārvaldības, kontroles un izvērtēšanas pasākumus.

(11)

Ņemot vērā Fonda piemērošanas jomu un mērķi, tam noteikti nebūtu jāatbalsta darbības attiecībā uz rajoniem un centriem personu aizturēšanai trešās valstīs.

(12)

Fonda darbības ilgums ir jāpielāgo daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(13)

Šis lēmums ir paredzēts kā daļa no vienotas sistēmas, kura ietver arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK (… gada …), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (7)  (*), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Atgriešanās fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (8)  (*), un Padomes Lēmumu …/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (9)  (*), un kuras mērķis ir risināt jautājumu par atbildības taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm attiecībā uz finanšu slogu, ko rada Eiropas Savienības ārējo robežu integrētas pārvaldības ieviešana un kopējas patvēruma un imigrācijas politikas īstenošana, kā tās izstrādātas saskaņā ar Līguma trešās daļas IV sadaļu.

(14)

Ir lietderīgi atbalstīt un uzlabot dalībvalstu pūliņus nodrošināt attiecīgus bēgļu, pārvietotu personu un to personu uzņemšanas apstākļus, kas saņem alternatīvo aizsardzību saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par obligātiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (10), piemērot taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras un veicināt labu praksi patvēruma jomā, lai aizsargātu to personu tiesības, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība, un panāktu, ka dalībvalstu patvēruma sistēmas darbojas efektīvi.

(15)

Bēgļu integrācija tajā valstī, kurā tie ir apmetušies, ir viens no Ženēvas Konvencijas mērķiem. Šādām personām ir jādod iespēja dalīties vērtībās, kas izklāstītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādēļ būtu jāatbalsta dalībvalstu pasākumi, lai veicinātu šādu personu sociālo, ekonomisko un kultūras integrāciju, ciktāl tas veicina ekonomisko un sociālo kohēziju, kuras nodrošināšana un stiprināšana ir viens no Kopienas mērķiem, kā noteikts Līguma 2. pantā un 3. panta 1. punkta k) apakšpunktā.

(16)

Ņemot vērā Hāgas Programmu, nepieciešams nodrošināt, ka Fonda resursus izmanto visefektīvākajā veidā tā, lai sasniegtu Eiropas Savienības patvēruma politikas mērķus, ņemot vērā vajadzību atbalstīt mītnesvietas maiņu un praktisko sadarbību starp dalībvalstīm, inter alia, lai risinātu īpašas uzņemšanas spēju un patvēruma sistēmu problēmas.

(17)

Tāpat Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni uzlabot to spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt to patvēruma politiku, ņemot vērā saistības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši, lai iesaistītos dalībvalstu praktiskā sadarbībā.

(18)

Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu brīvprātīgie centieni sniegt starptautisku aizsardzību un ilgstošus risinājumus to teritorijā esošajiem bēgļiem un pārvietotām personām, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu lietās (UNHCR) atzinis par atbilstīgām mītnesvietas maiņai, piemēram, rīcība, ko dalībvalstis īsteno, lai novērtētu mītnesvietas maiņas vajadzības un pārvietotu attiecīgās personas uz savu teritoriju, lai piešķirtu tām drošu likumīgu statusu un veicinātu to reālu integrāciju.

(19)

Būtībā Fondam būtu jāspēj sniegt atbalstu brīvprātīgām noslogojuma sadales darbībām, par ko panākta vienošanās starp dalībvalstīm un kas ietver starptautiski aizsargāto personu un personu, kuras lūgušas starptautisko aizsardzību, pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu, kas tām sniedz līdzvērtīgu aizsardzību.

(20)

Tāpat Fondam būtu jāvar sniegt atbilstīgu atbalstu dalībvalstu kopīgajiem centieniem noteikt, izplatīt un veicināt paraugpraksi un izveidot efektīvas sadarbības struktūras, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti saistībā ar Eiropas Kopējo patvēruma sistēmu.

(21)

Būtu jāizveido finanšu rezerve ārkārtas pasākumu īstenošanai, lai nodrošinātu pagaidu aizsardzību pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā atbilstīgi Padomes Direktīvai 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (11).

(22)

Vajadzētu būt iespējai minēto finanšu rezervi izmantot arī tam, lai atbalstītu dalībvalstu centienus risināt īpašas problēmsituācijas, kuras rodas, ja pēkšņi ierodas liels skaits personu, kam var būt vajadzīga starptautiska aizsardzība, un kuras izvirza dalībvalstu uzņemšanas struktūrām vai patvēruma sistēmām būtiskas un steidzamas prasības. Būtu jāparedz noteikumi un procedūra, lai sniegtu finansiālu palīdzību šādās situācijās.

(23)

Fonda sniegtais atbalsts būtu efektīvāks un mērķtiecīgāks, ja atbilstīgo darbību līdzfinansēšanas pamatā būtu daudzgadu programma, ko termiņa vidū pārskatīs, un gada programmas, ko sagatavo katra dalībvalsts, ņemot vērā savu stāvokli un vajadzības.

(24)

Lai gan ir lietderīgi katrai valstij noteikt fiksētu summu, ir taisnīgi lielu daļu piejamo gada līdzekļu sadalīt proporcionāli katras dalībvalsts ieguldītajiem centieniem, uzņemot bēgļus un pārvietotas personas, arī bēgļus, kam saskaņā ar attiecīgo valstu programmām piešķirta starptautiska aizsardzība.

(25)

Personas, kam piešķirta starptautiska aizsardzība un rasts ilgstošs risinājums, izmantojot mītnesvietas maiņu, būtu jāiekļauj starptautiski aizsargāto personu skaitā, ko ņem vērā, piešķirot dalībvalstīm pieejamos gada līdzekļus.

(26)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir stratēģiski izmantot mītnesvietas maiņu no valstīm vai reģioniem, kas noteikti reģionālās aizsardzības programmu īstenošanai, ir jāsniedz papildu finansiālais atbalsts, lai nodrošinātu mītnesvietas maiņu personām, kuras ir no Rietumu jaunajām neatkarīgajām valstīm un no Āfrikas valstīm uz dienvidiem no Sahāras, kā noteikts Komisijas 2005. gada 1. septembra Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par reģionālās aizsardzības programmām un Padomes 2005. gada 12. oktobra Secinājumos, un no citām valstīm vai reģioniem, ko noteiks turpmāk.

(27)

Tāpat ir nepieciešams sniegt papildu finansiālo atbalstu mītnesvietas maiņas darbībām, kas attiecas uz konkrētām īpaši neaizsargātām personu kategorijām, ja mītnesvietas maiņa ir atzīta par vispiemērotāko risinājumu to īpašajām vajadzībām.

(28)

Dalītās pārvaldības kontekstā, kā minēts 53. panta 1. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12) (turpmāk — “Finanšu regula”), būtu jāprecizē nosacījumi, kas ļauj Komisijai pildīt tās pienākumus, izpildot Eiropas Savienības vispārējo budžetu, un jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz sadarbību. Šo nosacījumu piemērošana Komisijai ļautu pārliecināties par to, vai dalībvalstis Fondu izmanto likumīgi un pareizi, un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu Finanšu regulas 27. panta un 48. panta 2. punkta nozīmē.

(29)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu pārvaldības un kontroles sistēmas pareizu darbību un īstenošanas kvalitāti. Tādēļ ir jānosaka vispārīgi principi un attiecīgas funkcijas, ko ietvert visās programmās.

(30)

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstīm vajadzētu būt primārajai atbildībai par Fonda intervences īstenošanu un kontroli.

(31)

Lai garantētu daudzgadu un gada programmu efektīvu un pareizu īstenošanu, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām, izdevumu apstiprināšanu, kā arī nelikumību un Kopienas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un kontroli ir jānosaka kārtība, kā dalībvalstis nodrošina attiecīgo sistēmu izveidi un apmierinošu darbību.

(32)

Neskarot Komisijas pilnvaras finanšu kontroles jomā, būtu jāveicina dalībvalstu un Komisijas sadarbība šajā jomā.

(33)

Fonda atbalstīto darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no to izvērtējuma un rezultātu izplatīšanas. Šajā sakarā būtu oficiāli jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi, kā arī mehānismi, kā nodrošināt izvērtējuma uzticamību un saistītās informācijas kvalitāti.

(34)

Paturot prātā to, cik svarīgi panākt Kopienas finansējuma pārskatāmību, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi, lai veicinātu to, ka ikviena iestāde, nevalstiskā organizācija, starptautiska organizācija vai cita struktūra, kas saņem dotāciju no Fonda, pienācīgi novērtētu saņemto atbalstu, ņemot vērā praksi, kas iedibināta saistībā ar citiem instrumentiem, kam piemēro dalīto pārvaldību, piemēram, struktūrfondiem.

(35)

Darbībām būtu jāveic starpposma izvērtēšana un ietekmes izvērtēšana, un izvērtēšanas process būtu jāiekļauj projekta pārraudzības mehānismos.

(36)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

(37)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi — proti, veicināt līdzsvaru dalībvalstu centienos, uzņemot bēgļus un pārvietotas personas — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un seku dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(38)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (13).

(39)

Tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu ir vispārīgi, un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, inter alia, svītrojot dažus no minētajiem elementiem, vai papildināt šo lēmumu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu stratēģiskās pamatnostādnes.

(40)

Lēmums 2004/904/EK būtu jāatceļ.

(41)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija 2005. gada 6. septembra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(42)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste 2005. gada 27. oktobra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(43)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un neattiecas uz to.

(44)

Atbilstīgi Līguma 67. panta 2. punkta otrajam ievilkumam ar Padomes Lēmumu 2004/927/EK (2004. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru attiecina uz dažām jomām, uz kurām attiecas minētā līguma trešās daļas IV sadaļa (14), Līguma 251. pantā noteiktā procedūra tika attiecināta uz jomām, uz kurām attiecas Līguma 62. panta 1. punkts, 2. punkta a) apakšpunkts un 3. punkts, kā arī 63. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

TEMATS, MĒRĶI UN DARBĪBAS

1. pants

Temats un darbības joma

Ar šo lēmumu laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Eiropas Bēgļu fondu (turpmāk — “Fonds”) kā daļu no vienotas sistēmas, kura ietver arī Lēmumu Nr. …/2007/EK (**), Lēmumu Nr. …/2007/EK (***) un Lēmumu …/2007/EK (****), lai palīdzētu stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un solidaritātes principa piemērošanu starp dalībvalstīm.

Šajā lēmumā ir noteikti mērķi, ko palīdz sasniegt Fonds, tā īstenošana, pieejamie finanšu līdzekļi un sadales kritēriji pieejamo finanšu līdzekļu piešķiršanai.

Lēmumā noteikti Fonda pārvaldības noteikumi, tostarp finanšu noteikumi, kā arī pārraudzības un kontroles mehānismi, pamatojoties uz pienākumu sadali starp Komisiju un dalībvalstīm.

2. pants

Fonda vispārīgais mērķis

1.   Fonda vispārīgais mērķis ir, līdzfinansējot šajā lēmumā paredzētās darbības un ņemot vērā Kopienas tiesību aktus šajā jomā, atbalstīt un veicināt dalībvalstu pūliņus, uzņemot bēgļus un pārvietotas personas un risinot jautājumus saistībā ar šādas uzņemšanas sekām.

2.   Pēc dalībvalstu vai Komisijas ierosinājuma Fonds sniedz ieguldījumu tehniskās palīdzības finansēšanā.

3. pants

Atbilstīgās darbības dalībvalstīs

1.   Fonds atbalsta dalībvalstu darbības, kas attiecas uz vienu vai vairākām šādām jomām:

a)

uzņemšanas apstākļiem un patvēruma procedūrām;

b)

tādu 6. pantā minēto personu integrāciju, kuru uzturēšanās kādā noteiktā dalībvalstī ir ilgstoša un pastāvīga;

c)

dalībvalstu spējas uzlabošanu, lai tās izstrādātu, uzraudzītu un izvērtētu savu patvēruma politiku, ņemot vērā saistības saskaņā ar esošiem un turpmākiem Kopienas tiesību aktiem Eiropas Kopējās patvēruma sistēmas jomā, jo īpaši, lai iesaistītos praktiskā dalībvalstu sadarbībā;

d)

6. panta e) punktā minēto personu mītnesvietas maiņu. Šajā lēmumā mītnesvietas maiņa ir process, kurā pēc ANO Augstā komisāra bēgļu lietās lūguma un balstoties uz vajadzību pēc starptautiskas aizsardzības, trešās valsts valstspiederīgos vai bezvalstniekus pārvieto no trešās valsts uz dalībvalsti, kurā tiem ļauj uzturēties kādā no šādiem statusiem:

i)

bēgļa statusā Padomes Direktīvas 2004/83/EK 2. panta d) punkta nozīmē; vai

ii)

statusā, kas saskaņā ar attiecīgās valsts un Kopienas tiesību aktiem sniedz tādas pašas tiesības un priekšrocības kā bēgļa statuss;

e)

to personu pārvietošanu, kas pieder 6. panta a) un b) punktā minētajām kategorijām, no dalībvalsts, kas tām sniegusi starptautisku aizsardzību, uz citu dalībvalsti, kur tiem piešķir līdzīgu aizsardzību, un tādu personu pārvietošanu, kas pieder 6. panta c) punktā minētajai kategorijai, uz citu dalībvalsti, kur izskatīs viņu pieteikumu starptautiskai aizsardzībai.

2.   Saistībā ar uzņemšanas apstākļiem un patvēruma procedūrām atbilstīgās darbības ir arī:

a)

izmitināšanas infrastruktūra vai pakalpojumi;

b)

struktūras un apmācība, lai patvēruma meklētājiem nodrošinātu piekļuvi patvēruma procedūrām;

c)

materiāla palīdzība un medicīniska vai psiholoģiska aprūpe;

d)

sociālā palīdzība, informēšana vai palīdzība administratīvo un/vai juridisko formalitāšu kārtošanā un informācija vai konsultācijas par patvēruma procedūras iespējamo iznākumu, tostarp par tādiem aspektiem kā brīvprātīga atgriešanās;

e)

juridiskā palīdzība un palīdzība valodas ziņā;

f)

izglītība, valodu mācības un citas ierosmes, kas atbilst attiecīgās personas statusam;

g)

atbalsta pakalpojumi, piemēram, tulkošana un mācības, palīdzot uzlabot uzņemšanas apstākļus un patvēruma procedūru efektivitāti un kvalitāti;

h)

tās vietējās sabiedrības informēšana un vietējo iestāžu darbinieku apmācība, kam būs saskarsme ar personām, kuras uzņem uzņēmējvalstī;

i)

to personu, kas pieder 6. panta c) punktā minētajai kategorijai, pārvietošana no dalībvalsts, kur tās pašlaik atrodas, uz dalībvalsti, kas atbildīga par viņu patvēruma lūguma izskatīšanu.

3.   Saistībā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto personu un viņu ģimenes locekļu integrāciju dalībvalstu sabiedrībā, atbilstīgās darbības ir arī:

a)

konsultācijas un palīdzība tādas jomās kā mājoklis, iztikas līdzekļi, integrācija darba tirgū, medicīniska, psiholoģiska un sociāla aprūpe;

b)

darbības, kas šādām personām ļauj pielāgoties dalībvalsts sabiedrībai sociālā un kultūras ziņā un dalīties vērtībās, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

c)

darbības, kas veicina ilgtspējīgu un noturīgu dalību pilsoniskajā un kultūras dzīvē;

d)

pasākumi, kuri vērsti uz izglītību, arodapmācību vai kvalifikāciju un diplomu atzīšanu;

e)

darbības, lai veicinātu šādu personu pašīstenošanos un dotu tām iespēju sevi nodrošināt;

f)

darbības, kas sekmē šādu personu un uzņēmējas sabiedrības jēgpilnu saskarsmi un konstruktīvu dialogu, tostarp darbības, kas sekmē tādu būtisku partneru kā sabiedrības kopumā, vietējo iestāžu, bēgļu apvienību, brīvprātīgo grupu, sociālo partneru un plašākas pilsoniskas sabiedrības iesaisti;

g)

pasākumi, kas šādām personām palīdz apgūt iemaņas, tostarp valodu mācības;

h)

darbības, kas šādu personu saskarsmē ar valsts iestādēm veicina gan līdztiesīgu piekļuvi, gan līdztiesīgus rezultātus.

4.   Saistībā ar darbībām, kas attiecas uz dalībvalstu spējas uzlabošanu, lai tās izstrādātu, uzraudzītu un izvērtētu savu patvēruma politiku, atbilstīgās darbības jo īpaši ir:

a)

darbības, kas veicina izcelsmes valsts informācijas vākšanu, apkopošanu, izmantošanu un izplatīšanu, tostarp tulkošanu;

b)

darbības, kas uzlabo spēju vākt, analizēt un izplatīt statistiku par patvēruma procedūrām, uzņemšanu, integrāciju un starptautiski aizsargātām personām;

c)

darbības, kas uzlabo spēju izvērtēt patvēruma pieteikumus, tostarp pārsūdzības;

d)

darbības, kas veicina patvēruma politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes izvērtējumi, mērķgrupu aptaujas, rādītāju un kritēriju izstrāde.

5.   Saistībā ar darbībām, kas attiecas uz mītnesvietas maiņu, Fonda atbalstam atbilstīgas ir jo īpaši šādas darbības:

a)

darbības saistībā ar mītnesvietas maiņas programmas izveidi un attīstību;

b)

darbības saistībā ar dalībvalstu atbildīgo iestāžu veikto iespējamo mītnesvietas maiņas gadījumu izvērtēšanu, piemēram, vizītes uzņēmējvalstī, pārrunas, medicīniskās un drošības pārbaudes;

c)

veselības stāvokļa novērtēšana un medicīniska ārstēšana pirms pārvietošanas;

d)

materiāla palīdzība pirms pārvietošanas;

e)

informēšanas pasākumi pirms pārvietošanas;

f)

ceļojumu organizēšana, tostarp pavadošā medicīniskā dienesta nodrošināšana;

g)

informācijas sniegšana un palīdzība tūlīt pēc ierašanās, tostarp mutiskās tulkošanas pakalpojumi.

6.   Saistībā ar darbībām, kas attiecas uz starptautiski aizsargāto personu un personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, pārvietošanu no viens dalībvalsts uz otru, Fonda atbalstam atbilstīgas ir jo īpaši šādas darbības:

a)

informēšanas pasākumi pirms pārvietošanas;

b)

ceļojumu organizēšana, tostarp pavadošā medicīniskā dienesta nodrošināšana;

c)

informācijas sniegšana un palīdzība tūlīt pēc ierašanās, tostarp mutiskās tulkošanas pakalpojumi.

7.   Fonda atbalstam ir atbilstīgas arī šā panta 2. un 3. punktā minētās darbības, ja tās attiecas uz 6. panta e) punktā minētajām personām.

8.   Šā panta 1. līdz 6. punktā minētās darbības jo īpaši veicina attiecīgo Kopienas tiesību aktu īstenošanu Eiropas Kopējās patvēruma sistēmas jomā.

9.   Veicot darbības, ņem vērā ar dzimumu saistītus jautājumus, bērna intereses, īpašo stāvokli, kādā ir mazāk aizsargātas personas, piemēram, nepilngadīgie, nepavadīti nepilngadīgie, invalīdi, vecāka gadagājuma cilvēki, grūtnieces, vientuļi vecāki ar nepilngadīgiem bērniem un spīdzināšanas, izvarošanas vai citas nopietnas psiholoģiskas, fiziskas vai seksuālas vardarbības upuri, cilvēku tirdzniecības vai seksuālās izmantošanas upuri, cilvēki, kam vajadzīga ārkārtas aprūpe un slimību pamatārstēšana.

10.   Fonds atbalsta tikai tās darbības, kas saistītas ar 6. panta c) punktā minēto personu izmitināšanu, kura ir nodalīta no apvidiem un centriem, kas paredzēti tikai tām personām, kurām ir liegta ieceļošana, vai personām, kuras notvertas, mēģinot nelikumīgi šķērsot robežu vai tuvojoties ārējām robežām ar mērķi nelikumīgi iekļūt dalībvalstu teritorijā.

4. pants

Kopienas darbības

1.   Pēc Komisijas ierosmes līdz 10 % no Fonda pieejamajiem līdzekļiem var izmantot, lai finansētu starpvalstu darbības vai Kopienas nozīmes darbības (turpmāk — “Kopienas darbības”) saistībā ar patvēruma politiku un pasākumiem, ko piemēro 6. pantā minētajām mērķgrupām.

2.   Lai būtu atbilstīgas finansējumam, Kopienas darbības jo īpaši:

a)

veicina Kopienas sadarbību Kopienas tiesību aktu un labas prakses īstenošanā, tostarp mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumus, kas atbalsta šādu sadarbību;

b)

sekmē starpvalstu sadarbības tīklus un eksperimentālus projektus, balstoties uz tādām starpvalstu partnerībām starp struktūrām divās vai vairāk dalībvalstīs, kuras paredzētas, lai veicinātu inovāciju, atvieglinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu un uzlabotu patvēruma politikas kvalitāti;

c)

sekmē starpvalstu informēšanas kampaņas;

d)

atbalsta pētījumus, informācijas izplatīšanu un apmaiņu attiecībā uz paraugpraksi un visiem citiem patvēruma politikas aspektiem, tostarp attiecībā uz jaunāko tehnoloģijas sasniegumu izmantojumu un valsts līmeņa sadarbību starp galvenajiem partneriem, piemēram, vietējām un reģionālām iestādēm, bēgļu asociācijām un brīvprātīgo grupām;

e)

atbalsta izmēģinājuma projektus, tostarp inovatīvus projektus un pētījumus, kuros izvērtē iespēju šajā jomā Kopienā izvērst jaunas sadarbības formas un pieņemt jaunus Kopienas tiesību aktus;

f)

sekmē dalībvalstīm kopēju statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrādi un izmantošanu, lai izvērtētu politikas pārmaiņu efektivitāti patvēruma jomā;

g)

tīkliem, kas saista nevalstiskās organizācijas, kuras palīdz bēgļiem un patvēruma meklētājiem un kuras ir vismaz 10 dalībvalstīs, sniedz strukturālu atbalstu, kas paredzēts, lai vienkāršotu pieredzes un labas prakses apmaiņu un nodrošinātu, ka Kopienas patvēruma politikas un prakses izstrādē ņem vērā nevalstisko organizāciju gūto pieredzi un bēgļu un patvēruma meklētāju intereses;

h)

nodrošina dalībvalstīm atbalsta pakalpojumus pienācīgi pamatotās ārkārtas situācijās, kas prasa steidzamu rīcību.

3.   Gada darba programmu, kurā nosaka Kopienas darbību prioritātes, pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. pants

Ārkārtas pasākumi

1.   Ja īsteno pagaidu aizsardzības mehānismus Direktīvas 2001/55/EK nozīmē, Fonds finansē arī pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm, un šādi pasākumi ir atsevišķi no 3. pantā minētajām darbībām un papildina tās.

2.   Neskarot 1. punktu, Fonds arī sniedz palīdzību dalībvalstīm, lai īstenotu ārkārtas pasākumus īpašu problēmsituāciju risināšanai. Šādas situācijas raksturo tas, ka pēkšņi noteiktos punktos uz robežām ierodas liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kam var būt vajadzīga starptautiska aizsardzība, kas izvirza dalībvalstu uzņemšanas struktūrām, patvēruma sistēmām vai infrastruktūrām īpaši būtiskas un steidzamas prasības, un var apdraudēt cilvēku dzīvību, labklājību vai piekļuvi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem sniegtajai aizsardzībai.

3.   Darbības, kas veiktas, lai risinātu īpašas 2. punktā minētas problēmsituācijas, ir atbilstīgas Fonda atbalstam, ja:

a)

tās paredzēts īstenot nekavējoties, un tās praktiski nevar iekļaut attiecīgā gada programmā; un

b)

to ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.

4.   Atbilstīgi ārkārtas pasākumi attiecas uz šādām darbībām:

a)

uzņemšana un izmitināšana;

b)

iztikas līdzekļu, tostarp pārtikas un apģērba, nodrošināšana;

c)

medicīniska, psiholoģiska vai citāda palīdzība;

d)

personāla un administrācijas izmaksas, kas saistītas ar attiecīgo personu uzņemšanu un pasākumu īstenošanu;

e)

loģistikas un transporta izmaksas;

f)

juridiska palīdzība un palīdzība valodas ziņā;

g)

rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi, izcelsmes valsts informācijas izvērtēšana un citi pasākumi, kas veicina to personu ātru identificēšanu, kam var būt vajadzīga starptautiska aizsardzība, un veicina patvēruma lūgumu taisnīgu un efektīvu apstrādi.

5.   Šā panta 4. punktā paredzētos pasākumus var atbalstīt ekspertu grupas.

6. pants

Mērķgrupas

Šajā lēmumā mērķgrupas ir šādas personu kategorijas:

a)

visi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuru statuss ir definēts Ženēvas Konvencijā un kuri kā bēgļi drīkst uzturēties kādā dalībvalstī;

b)

visi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, uz ko attiecas kāda alternatīvā aizsardzība Direktīvas 2004/83/EK nozīmē;

c)

visi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kas ir pieteikušies uz kādu aizsardzības formu, kas aprakstīta a) un b) punktā;

d)

visi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, uz ko attiecas pagaidu aizsardzība Direktīvas 2001/55/EK nozīmē;

e)

trešās valsts valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kas tiek vai ir tikuši pārvietoti uz dalībvalsti.

II NODAĻA

PALĪDZĪBAS SNIEGŠANAS PRINCIPI

7. pants

Papildināmība, saskaņotība un principu ievērošana

1.   Ar Fonda starpniecību sniedz atbalstu, papildinot valstu, reģionu un vietējas darbības, tajās integrējot Kopienas prioritātes.

2.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka ar Fonda starpniecību un no dalībvalstīm saņemtā palīdzība konsekventi atbilst Kopienas darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm. Šo konsekvenci īpaši norāda 18. pantā minētajā daudzgadu programmā.

3.   Fonda finansētas darbības ir saderīgas ar Līgumu un tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar to.

8. pants

Plānošana

1.   Fonda mērķus īsteno saskaņā ar daudzgadu plānošanas periodu (no 2008. gada līdz 2013. gadam), veicot starpposma pārskatīšanu saskaņā ar 22. pantu. Daudzgadu plānošanas sistēma ietver prioritātes un procesu pārvaldības, lēmumu pieņemšanas, revīzijas un apstiprināšanas veikšanai.

2.   Komisijas apstiprinātās daudzgadu programmas īsteno, izmantojot gada programmas.

9. pants

Pasākumu subsidiaritāte un samērība

1.   Īstenot 18. un 20. pantā minētās daudzgadu un gada programmas ir dalībvalstu pienākums attiecīgā teritoriālā mērogā saskaņā ar katrai dalībvalstij raksturīgo iestāžu sistēmu. Minēto pienākumu īsteno saskaņā ar šo lēmumu.

2.   Saistībā ar revīzijas noteikumiem Komisijas un dalībvalstu izmantotie līdzekļi ir dažādi atkarībā no Kopienas ieguldījuma apjoma. Tas pats princips attiecas uz izvērtējuma noteikumiem un ziņojumiem par daudzgadu un gada programmām.

10. pants

Budžeta izpildes metodes

1.   Fondam piešķirto Kopienas budžetu izpilda saskaņā ar Finanšu regulas 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot šā lēmuma 4. pantā minētās Kopienas darbības un 15. pantā minēto tehnisko palīdzību.

2.   Komisija veic pienākumu izpildīt Eiropas Savienības vispārējo budžetu:

a)

pārbaudot, vai dalībvalstīs pastāv pārvaldības un kontroles sistēmas un vai tās darbojas pareizi saskaņā ar 32. pantā aprakstītajām procedūrām;

b)

saskaņā ar 41. un 42. pantu pārtraucot vai apturot visus maksājumus vai to daļu, ja pārvaldības un kontroles sistēmas valstī nedarbojas, un saskaņā ar 45. un 46. pantā aprakstītajām procedūrām piemērojot visas citas vajadzīgās finanšu korekcijas.

11. pants

Partnerība

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi organizē partnerību ar iestādēm un struktūrām, kas ir iesaistītas daudzgadu programmas īstenošanā vai spēj dot lietderīgu ieguldījumu tās izstrādē saistībā ar attiecīgo dalībvalsti.

Šādas iestādes un struktūras var būt kompetentas reģionālās, vietējās, pilsētu un citas publiskās iestādes, starptautiskās organizācijas, jo īpaši UNHCR, un struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai sociālie partneri.

2.   Šādu partnerību īsteno, pilnībā ievērojot katras kategorijas partneru attiecīgo organizatorisko, juridisko un finanšu kompetenci.

III NODAĻA

FINANŠU LĪDZEKĻI

12. pants

Līdzekļi kopumā

1.   Šā lēmuma īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir 628 miljoni euro.

2.   Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi Finanšu shēmai.

3.   Komisija provizoriski nosaka gada apropriāciju sadalījumu starp dalībvalstīm saskaņā ar 13. pantā ietvertajiem kritērijiem.

13. pants

Gada līdzekļu sadalījums darbībām, kuru īstenošanai dalībvalstīs var saņemt finansējumu

1.   Katra dalībvalsts no Fonda gada apropriācijas saņem noteiktu summu, kas ir 300 000euro.

Dalībvalstīm, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā, laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam šo summu paaugstina līdz 500 000euro gadā.

Valstīm, kas Eiropas Savienībai pievienosies laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam, šo summu paaugstina līdz 500 000euro gadā uz atlikušo laiku no 2008. gada līdz 2013. gadam no gada, kas ir pēc to pievienošanās gada.

2.   Atlikušos gadā pieejamos līdzekļus dalībvalstīm sadala šādi:

a)

30 % — proporcionāli uzņemto kādas 6. panta a), b) un e) punktā minētās kategorijas personu skaitam iepriekšējos trijos gados;

b)

70 % — proporcionāli to personu skaitam, kuras pieder kādai no 6. panta c) un d) punktā minētajām kategorijām un kuras reģistrētas iepriekšējos trīs gados.

Šajā sadalījumā 6. panta e) punktā minētās personas neņems vērā kategorijā, kas minēta 6. panta a) punktā.

3.   Dalībvalstis saņem fiksētu summu 4 000euro apmērā par katru pārvietoto personu, kas ietilpst vienā no šīm kategorijām:

a)

personas no valsts vai reģiona, kas noteikts reģionālās aizsardzības programmas īstenošanai;

b)

nepavadīti nepilngadīgie;

c)

apdraudēti bērni un sievietes, īpaši tie, kam draud psiholoģiska, fiziska vai seksuāla vardarbība un izmantošana;

d)

personas ar nopietnām medicīniska rakstura vajadzībām, kuras var nodrošināt vienīgi ar mītnesvietas maiņu.

4.   Ja dalībvalsts pārvieto personu, kas ietilpst vairāk nekā vienā no 3. punktā minētajām kategorijām, tā saņem fiksēto summu par šo personu tikai vienreiz.

5.   Atsauces dati ir jaunākie statistikas dati, ko Komisija (Eurostat) ieguvusi saskaņā ar datiem, kurus dalībvalstis iesniegušas atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

Ja dalībvalstis Komisijai (Eurostat) nav devušas attiecīgus statistikas datus, tās pēc iespējas drīz nodrošina provizoriskus datus.

Pirms tādus datus pieņemt kā atsauces skaitļus, Komisija (Eurostat) saskaņā ar parasto darba kārtību izvērtē statistikas informācijas kvalitāti, salīdzināmību un pilnīgumu. Pēc Komisijas (Eurostat) lūguma dalībvalstis tai sniedz visu vajadzīgo informāciju, lai veiktu izvērtējumu.

6.   Katru gadu līdz 1. maijam dalībvalstis sniedz Komisijai aplēsi par 3. punktā minēto personu skaitu, ko tās pārvietos nākamajā gadā, kā arī sadalījumu pa dažādām šajā punktā minētām kategorijām. Komisija šo informāciju dara zināmu 52. pantā minētajai komitejai.

14. pants

Finansēšanas struktūra

1.   Maksājumus ar Fonda starpniecību veic kā subsīdijas.

2.   Fonda atbalstītas darbības līdzfinansē no publiskiem vai privātiem avotiem, tās ir bezpeļņas darbības, un tām nevar saņemt finansējumu no citiem avotiem, kurus finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

3.   Fonda apropriācijas papildina valsts izdevumus vai līdzvērtīgus izdevumus, ko dalībvalstis piešķir pasākumiem, uz ko attiecas šis lēmums.

4.   Kopienas ieguldījums atbalstītiem projektiem par darbībām, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar 3. pantu, nepārsniedz 50 % no katras darbības kopējām izmaksām.

Šo apjomu var palielināt līdz 75 % projektiem, ar ko risina konkrētus prioritārus jautājumus, kuri ir noteikti stratēģiskajās pamatnostādnēs, kā paredzēts 17. pantā.

Kopienas ieguldījumu palielina līdz 75 % dalībvalstīs, uz ko attiecas Kohēzijas fonds.

5.   Īstenojot attiecīgo valstu programmas, kā izklāstīts IV nodaļā, dalībvalstis atlasa projektus finansēšanai, pamatojoties uz šādiem minimuma kritērijiem:

a)

stāvoklis un vajadzības attiecīgajā dalībvalstī;

b)

izmaksu rentabilitāte, inter alia, ņemot vērā to personu skaitu, uz kurām attiecas projekts;

c)

pieredzi, kompetenci, uzticamību un finansiālo ieguldījumu, ko nodrošina organizācija, kura pieprasa finansējumu, un visas partnerorganizācijas;

d)

to, ciktāl projekts papildina citas darbības, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai kā daļu no attiecīgo valstu programmām.

6.   Parasti Kopienas finanšu atbalstu darbībām, ko atbalsta ar Fonda starpniecību, piešķir uz laiku līdz trīs gadiem, un par tām regulāri sniedz progresa ziņojumus.

7.   Kopienas ieguldījums, lai atbalstītu darbības, ko īsteno saskaņā ar 3. panta 4. punktu, nedrīkst pārsniegt 15 % no līdzekļu kopsummas, ko piešķir katrai dalībvalstij saskaņā ar 13. pantu.

15. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas ierosmes

1.   Pēc Komisijas ierosmes un/vai Komisijas vārdā, nepārsniedzot maksimālo apjomu — 500 000euro no Fonda gada apropriācijām, Fonds var finansēt sagatavošanas pasākumus, pārraudzības, administratīvas un tehniskas palīdzības pasākumus, kā arī izvērtēšanas, revīzijas un pārbaudes pasākumus, kas jāveic, lai īstenotu šo lēmumu.

2.   Šie pasākumi ir:

a)

pētījumi, izvērtējumi, ekspertu ziņojumi un statistikas dati — arī vispārēji — kas attiecas uz Fonda darbību;

b)

dalībvalstīm, tiešajiem atbalsta saņēmējiem un plašai sabiedrībai paredzēti informācijas pasākumi, arī informēšanas kampaņas un kopīga datubāze par projektiem, ko finansē no Fonda līdzekļiem;

c)

datorizētu sistēmu uzstādīšana, izmantojums un to savienojumi savā starpā — pārvaldības, pārraudzības, pārbaužu un izvērtējuma vajadzībām;

d)

vienotas izvērtējuma un pārraudzības sistēmas, kā arī rādītāju sistēmas izstrāde, vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgo valstu rādītājus;

e)

izvērtējuma metožu uzlabojumi un informācijas apmaiņa par šajā jomā pastāvošo praksi;

f)

saskaņā ar 25. pantu dalībvalstu norīkotu iestāžu informācijas un apmācību pasākumi, kas papildina dalībvalstu centienus dot norādes savām iestādēm saskaņā ar 31. panta 2. punktu.

16. pants

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu ierosmes

1.   Pēc attiecīgās dalībvalsts ierosmes Fonds katrai gada programmai var finansēt sagatavošanas, kā arī pārvaldības, pārraudzības, izvērtēšanas, informēšanas un kontroles pasākumus, kā arī Fonda īstenošanas administratīvo resursu stiprināšanas pasākumus.

2.   Attiecībā uz katru gada programmu tehniskajai palīdzībai atvēlētā summa nevar pārsniegt:

a)

laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam — 7 % no dalībvalstij gadā piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot 30 000euro; un

b)

laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam — 4 % no dalībvalstij gadā piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot 30 000euro.

IV NODAĻA

PLĀNOŠANA

17. pants

Stratēģisko pamatnostādņu pieņemšana

1.   Nosakot Fonda veicamo pasākumu struktūru, Komisija pieņem stratēģiskas pamatnostādnes, ņemot vērā panākumus, kas gūti, izstrādājot un īstenojot Kopienas tiesību aktus patvēruma politikas jomā, kā arī Fonda finanšu līdzekļu provizorisko sadalījumu daudzgadu programmas laikam.

2.   Pamatnostādnēs katra Fonda mērķa sakarā ņem vērā Kopienas prioritātes, veicinot Eiropas Kopējās patvēruma sistēmas īstenošanu.

3.   Komisija, līdz 2007. gada 31. jūlijam pieņem stratēģiskās pamatnostādnes, kas attiecas uz daudzgadu plānošanas periodu.

4.   Stratēģiskās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Minētās stratēģiskās pamatnostādnes pēc to pieņemšanas pievieno šim lēmumam kā pielikumu.

18. pants

Valstu daudzgadu programmu sagatavošana un apstiprināšana

1.   Katra dalībvalsts, pamatojoties uz 17. pantā minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm, ierosina daudzgadu programmas projektu, kurā ir šādi elementi:

a)

apraksts par to, kāds stāvoklis ir dalībvalstī sakarā ar mehānismiem tādu personu uzņemšanai, patvēruma procedūrām, konsultācijām par brīvprātīgu atgriešanos, integrāciju un mītnesvietas maiņu, un pārvietošanu no citas dalībvalsts, uz kurām attiecas 6. pants, kā arī patvēruma politikas attīstīšanu, uzraudzību un izvērtēšanu;

b)

attiecīgās dalībvalsts vajadzību analīze attiecībā uz tādu personu uzņemšanu, patvēruma procedūrām, konsultācijām par brīvprātīgu atgriešanos, integrāciju un mītnesvietas maiņu, un pārvietošanu no citas dalībvalsts, uz kurām attiecas 6. pants, kā arī patvēruma politikas attīstīšanu, uzraudzību un izvērtēšanu;

c)

minēto mērķu sasniegšanai paredzētās attiecīgās stratēģijas izklāsts, precizējot to sasniegšanai definētās prioritātes, kā arī minēto prioritāšu īstenošanai paredzēto darbību apraksts;

d)

norāde, vai minētā stratēģija ir saderīga ar citiem reģionālajiem, valsts un Kopienas instrumentiem;

e)

informācija par prioritātēm un konkrētiem to mērķiem. Mērķus izsaka skaitliskā izteiksmē, izmantojot ierobežotu rādītāju skaitu un ņemot vērā proporcionalitātes principu. Rādītājiem jābūt tādiem, lai gūtos panākumus varētu mērīt, tos salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, kā arī prioritāšu īstenošanai noteikto mērķu efektivitāti;

f)

apraksts par pieeju, kas izvēlēta, lai īstenotu 11. pantā minēto partnerības principu;

g)

projekts finansēšanas plānam, kurā katrai prioritātei un katrai gada programmai norādīts finanšu ieguldījums, ko ierosināts piešķirt no Fonda, kā arī publiskā vai privātā līdzfinansējuma kopsumma;

h)

noteikumi, kas pieņemti, nodrošinot daudzgadu programmas publiskošanu.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai daudzgadu programmu projektus, vēlākais, četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir darījusi zināmas stratēģiskās pamatnostādnes attiecīgajam laikposmam.

3.   Lai apstiprinātu daudzgadu programmas projektu, Komisija izskata:

a)

daudzgadu programmas projekta atbilstību Fonda mērķiem un 17. pantā minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm;

b)

daudzgadu programmas projektā paredzēto darbību atbilstību, ņemot vērā ierosināto stratēģiju;

c)

to, vai pārvaldības un kontroles mehānismi, ko dalībvalstis izstrādājušas Fonda pasākumu īstenošanai, atbilst šim lēmumam;

d)

daudzgadu programmas projekta atbilstību Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši tiem Kopienas tiesību aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt personu brīvu pārvietošanos, līdz ar papildpasākumiem, kas ir tieši saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju.

4.   Ja Komisija uzskata, ka daudzgadu programmas projekts nav konsekvents stratēģisko pamatnostādņu ziņā un/vai neatbilst šā lēmuma noteikumiem par pārvaldības un kontroles sistēmām, vai Kopienas tiesību aktiem, tā aicina attiecīgo dalībvalsti sniegt visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskatīt daudzgadu programmas projektu.

5.   Komisija katru daudzgadu programmu apstiprina trīs mēnešos pēc tam, kad tā ir oficiāli iesniegta, saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

19. pants

Daudzgadu programmu pārskatīšana

1.   Pēc attiecīgās dalībvalsts vai Komisijas ierosmes daudzgadu programmu atkārtoti izskata un vajadzības gadījumā pārskata atlikušajam programmas laikam, lai vairāk vai citādi ņemtu vērā Kopienas prioritātes. Daudzgadu programmas var atkārtoti izskatīt, arī ņemot vērā izvērtējumu rezultātus un/vai atkarībā no īstenošanas grūtībām.

2.   Lēmumu, ar ko apstiprina daudzgadu programmas pārskatīšanu, Komisija pieņem cik iespējams drīz pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts oficiāli iesniegusi attiecīgu lūgumu. Daudzgadu programmas pārskata saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

20. pants

Gada programmas

1.   Komisijas apstiprināto daudzgadu programmu īsteno, izmantojot gada programmas.

2.   Komisija katru gadu līdz 1. jūlijam nodrošina dalībvalstīm aplēsi par summām, ko nākamajā gadā paredzēts tām piešķirt no kopējām ikgadējā budžeta procedūrā piešķirtajām apropriācijām un ko aprēķina, kā paredzēts 13. pantā.

3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. novembrim iesniedz Komisijai nākamā gada programmas projektu, kurš sagatavots saskaņā ar daudzgadu programmu un kurā ir šādi elementi:

a)

vispārīgi noteikumi, kā atlasīt projektus, ko finansēt saskaņā ar gada programmu;

b)

to darbību apraksts, kuras paredzēts atbalstīt saskaņā ar gada programmu;

c)

ierosinātais Fonda finansiālā atbalsta sadalījums dažādām programmas darbībām un norāde par gada programmas īstenošanas nolūkā pieprasīto summu tehniskās palīdzības izdevumu segšanai saskaņā ar 16. pantu.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, gada programmu projektus 2008. gadam dalībvalstis iesniedz Komisijai līdz 2008. gada 1. martam.

5.   Izskatot kādas dalībvalsts gada programmas projektu, Komisija ņem vērā saskaņā ar budžeta procedūru Fondam piešķirto apropriāciju galīgo summu.

Pēc tam, kad gada programmas projekts ir oficiāli iesniegts, Komisija viena mēneša laikā informē attiecīgo dalībvalsti, vai projektu var pieņemt. Ja gada programmas projekts neatbilst daudzgadu programmai, Komisija aicina minēto dalībvalsti iesniegt visu vajadzīgo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskatīt gada programmas projektu.

Komisija līdz attiecīgā gada 1. martam pieņem lēmumu par finansēšanu, apstiprinot gada programmu. Lēmumā norāda attiecīgajai dalībvalstij piešķirto summu un laikposmu, kurā izdevumi ir atbilstīgi.

6.   Lai ņemtu vērā pienācīgi pamatotus ārkārtas stāvokļus, kas nav bijuši paredzēti, pieņemot gada programmu, un kas prasa steidzamu rīcību, dalībvalsts var pārskatīt līdz 10 % no Fonda ieguldījuma sadalījuma dažādām gada programmā ietvertām darbībām, vai piešķirt līdz 10 % no summām, kas saskaņā ar šo lēmumu atvēlētas citām darbībām. Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par pārskatītajām gada programmām.

21. pants

Īpaši noteikumi par ārkārtas pasākumiem

1.   Dalībvalstis sniedz Komisijai pārskatu par vajadzībām un ārkārtas pasākumu īstenošanas plānu, kā paredzēts 5. pantā, ietverot plānoto pasākumu aprakstu un struktūras, kas atbild par to īstenošanu.

2.   Dalībvalsts, kas lūdz Fonda atbalstu, lai risinātu 5. panta 2. punktā aprakstītu problēmsituāciju, Komisijai iesniedz pieteikumu, sniedzot visu pieejamu attiecīgu informāciju, tostarp:

a)

sīki izstrādātu aprakstu par pašreizējo situāciju, jo īpaši par iebraucēju skaitu, ietekmi uz uzņemšanas spēju un patvēruma sistēmu vai infrastruktūru un steidzamās vajadzības, kā arī pamatotu prognozi par iespējamu situācijas attīstību īstermiņā;

b)

pamatotu norādi par situācijas ārkārtas būtību, ko pamato elementi, kuros varētu būt neseni statistikas un citi dati par personu pieplūdumu attiecīgā noteiktā robežas punktā;

c)

sīki izstrādātu aprakstu par paredzētiem ārkārtas pasākumiem, to apjomu, būtību un attiecīgiem partneriem;

d)

paredzēto pasākumu aprēķinātu izmaksu sadalījumu.

Komisija pieņem lēmumu, vai ir izpildīti nosacījumi par finanšu atbalsta piešķiršanu ārkārtas pasākumiem ar Fonda starpniecību, un par piešķiramo finanšu atbalsts apjomu, pamatojoties uz minēto informāciju un jebkuru citu papildu informāciju, kas tai ir pieejama. Komisija informē dalībvalstis par minēto lēmumu.

3.   Finanšu atbalsts ar Fonda starpniecību 5. pantā minētajiem ārkārtas pasākumiem nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem un nevar būt lielāks par 80 % no katra pasākuma izmaksām.

4.   Ja izmanto pagaidu aizsardzības mehānismu, kā minēts 5. panta 1. punktā, pieejamos līdzekļus dalībvalstu starpā sadala, par pamatu ņemot to personu skaitu katrā dalībvalstī, kuras izmanto pagaidu aizsardzību, kā minēts 5. panta 1. punktā.

22. pants

Daudzgadu programmas starpposma pārskatīšana

1.   Komisija pārskata stratēģiskās pamatnostādnes un vajadzības gadījumā līdz 2010. gada 31. martam pieņem pārskatītas stratēģiskās pamatnostādnes laikposmam no 2011. gada līdz 2013. gadam.

2.   Ja pārskatītās stratēģiskās pamatnostādnes pieņem, katra dalībvalsts atkārtoti izskata savu daudzgadu programmu un vajadzības gadījumā to pārskata.

3.   Noteikumi, kas minēti 18. pantā par valstu daudzgadu programmu sagatavošanu un pieņemšanu, mutatis mutandis attiecas uz minēto pārskatīto daudzgadu programmu sagatavošanu un pieņemšanu.

4.   Pārskatītas stratēģiskās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

V NODAĻA

PĀRVALDĪBAS UN KONTROLES SISTĒMAS

23. pants

Īstenošana

Komisija atbild par šā lēmuma īstenošanu un pēc vajadzības pieņem tā īstenošanas noteikumus.

24. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu pamatprincipi

Dalībvalstu izstrādātās daudzgadu programmu pārvaldības un kontroles sistēmas nodrošina:

a)

skaidri noteiktas attiecīgo pārvaldības un kontroles struktūru funkcijas, kā arī funkciju sadalījumu katrā struktūrā;

b)

funkciju nošķīruma principa ievērošanu gan tādās struktūrās, gan starp tām;

c)

katrai struktūrai pietiekamus līdzekļus, lai īstenotu uzticētās funkcijas visā no Fonda līdzfinansēto darbību īstenošanas laikā;

d)

procedūras, kā nodrošināt, lai gada programmās deklarētos izdevumus veiktu pareizi un likumīgi;

e)

uzticamas datorizētas sistēmas grāmatvedībai, pārraudzībai un finanšu pārskatu sniegšanai;

f)

pārskatu sniegšanas un pārraudzības sistēmas, ja atbildīgā struktūra pienākumu izpildi uztic citai struktūrai;

g)

procedūru rokasgrāmatas par veicamajām funkcijām;

h)

mehānismus, kā veikt sistēmas darbības revīziju;

i)

sistēmas un procedūras, kas nodrošina pienācīgas revīzijas liecības;

j)

procedūras, lai ziņotu par nelikumībām un tās pārraudzītu, kā arī lai atgūtu nepamatoti izmaksātas summas.

25. pants

Iestāžu norīkošana

1.   Daudzgadu programmas un gada programmu īstenošanai dalībvalsts norīko:

a)

atbildīgo iestādi: funkcionālu dalībvalsts struktūru, attiecīgās valsts iestādi vai struktūru, ko norīko dalībvalsts vai kas ir dalībvalsts privāttiesību subjekts ar uzdevumu sniegt sabiedriskus pakalpojumus, kura atbild par Fonda atbalstīto daudzgadu programmas un gada programmu pārvaldību un kuras pārziņā ir visa saziņa ar Komisiju;

b)

sertifikācijas iestādi: attiecīgās valsts iestādi vai struktūru, vai personu, kas darbojas kā tāda struktūra vai iestāde, ko norīko dalībvalsts, lai apstiprinātu izdevumu deklarācijas pirms to nosūtīšanas Komisijai;

c)

revīzijas iestādi: valsts iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no dalībvalsts norīkotās atbildīgās iestādes un sertifikācijas iestādes un kas atbild par pārvaldības un kontroles sistēmas darbības efektivitātes pārbaudi;

d)

vajadzības gadījumā — deleģēto iestādi.

2.   Dalībvalsts pieņem noteikumus, ar ko reglamentē savas attiecības ar 1. punktā minētajām iestādēm un struktūrām, kā arī šo iestāžu attiecības ar Komisiju.

3.   Ievērojot 24. panta b) punktu, dažas vai visas šā panta 1. punktā minētās iestādes var atrasties vienā un tajā pašā struktūrā.

4.   Noteikumus 26. līdz 30. panta īstenošanai Komisija pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

26. pants

Atbildīgā iestāde

1.   Atbildīgā iestāde atbilst turpmāk norādītajam nosacījumu minimumam. Atbildīgā iestāde:

a)

ir juridiska persona, izņemot gadījumus, ja tā ir funkcionāla dalībvalsts struktūra;

b)

ir ar infrastruktūru, kas vajadzīga, lai viegli nodrošinātu saziņu ar plašu lietotāju loku, kā arī ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm un ar Komisiju;

c)

darbojas administratīvā vidē, kas tai ļauj pareizi veikt uzdevumus un izvairīties no jebkādiem interešu konfliktiem;

d)

spēj piemērot Kopienas līdzekļu pārvaldības noteikumus;

e)

ir ar finanšu un vadības spēju, kura ir samērojama ar Kopienas līdzekļu apjomu, kas tai būs jāpārvalda;

f)

ir nodrošināta ar personālu, kam ir atbilstīgas profesionālās kvalifikācijas administratīvam darbam starptautiskā vidē.

2.   Dalībvalsts atbildīgajai iestādei nodrošina pietiekamu finansējumu, lai tā varētu visu laiku no 2008. gada līdz 2013. gadam pienācīgi un nepārtraukti veikt uzticētos pienākumus.

3.   Komisija var palīdzēt dalībvalstīm darbinieku apmācībā, jo īpaši attiecībā uz V līdz IX nodaļas pareizu piemērošanu.

27. pants

Atbildīgās iestādes uzdevumi

1.   Atbildīgā iestāde atbild par daudzgadu programmas pārvaldību un īstenošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

Atbildīgā iestāde jo īpaši:

a)

apspriežas ar partneriem saskaņā ar 11. pantu;

b)

iesniedz Komisijai projektus daudzgadu un gada programmām, kā minēts 18. un 20. pantā;

c)

organizē un publicē paziņojumus par konkursiem un, vajadzības gadījumā, uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus;

d)

organizē projektu atlasi līdzfinansēšanai no Fonda saskaņā ar 14. panta 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem;

e)

saņem maksājumus no Komisijas un veic maksājumus tiešajiem atbalsta saņēmējiem;

f)

nodrošina Fonda līdzfinansējuma saderību un papildināmību ar līdzfinansējumu no citiem valstu un Kopienas finanšu instrumentiem;

g)

pārrauga līdzfinansēto pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanu un to, lai par darbībām deklarētie izdevumi faktiski būtu radušies un atbilstu Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem;

h)

nodrošina, ka ir datorizēta sistēma, lai reģistrētu un glabātu grāmatvedības datus par katru saskaņā ar gada programmu veiktu darbību un lai vāktu īstenošanas datus, kas vajadzīgi finanšu pārvaldībai, pārraudzībai, kontrolei un izvērtēšanai;

i)

nodrošina, ka tiešie atbalsta saņēmēji un citas struktūras, kas ir iesaistītas ar Fonda starpniecību līdzfinansētu darbību īstenošanā, uztur vai nu atsevišķu grāmatvedības sistēmu, vai attiecīgu grāmatvedības kodu visiem ar darbību saistītajiem darījumiem, neskarot attiecīgo valstu noteikumus par grāmatvedību;

j)

nodrošina, ka 49. pantā minētās Fonda izvērtēšanas veic 50. panta 2. punktā noteiktajos termiņos un ka tās atbilst kvalitātes standartiem, par ko Komisija vienojusies ar attiecīgo dalībvalsti;

k)

izstrādā procedūras, nodrošinot, ka visi dokumenti attiecībā uz izdevumiem un revīzijām, kas vajadzīgi pietiekamu revīzijas liecību nodrošināšanai, tiek glabāti saskaņā ar 43. pantā minētajām prasībām;

l)

nodrošina, ka revīzijas iestāde 30. panta 1. punktā paredzēto revīziju veikšanai saņem visu vajadzīgo informāciju par izmantotajām pārvaldības procedūrām un projektiem, ko līdzfinansē no Fonda;

m)

nodrošina, ka sertifikācijas iestāde apstiprināšanas nolūkā ir saņēmusi visu vajadzīgo informāciju par izdevumu sakarā veiktajām procedūrām un pārbaudēm;

n)

sagatavo un iesniedz Komisijai progresa ziņojumu un noslēguma ziņojumu par gada programmu īstenošanu, sertifikācijas iestādes apstiprinātas izdevumu deklarācijas un maksājumu pieprasījumus, vai, vajadzības gadījumā, atlīdzināšanas deklarācijas;

o)

veic informēšanas un konsultāciju darbības, kā arī izplata atbalstīto darbību rezultātus;

p)

sadarbojas ar Komisiju un pārējo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm;

q)

pārbauda to, kā tiešie atbalsta saņēmēji īsteno 33. panta 6. punktā minētās pamatnostādnes.

2.   Pārvaldības darbības, ko, īstenojot projektus, dalībvalstīs veic atbildīgās iestādes, var finansēt saskaņā ar 16. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem.

28. pants

Atbildīgās iestādes uzdevumu deleģēšana

1.   Ja visus atbildīgās iestādes uzdevumus vai to daļu deleģē kādai deleģētai iestādei, atbildīgā iestāde nosaka deleģēto uzdevumu apjomu un sīki izstrādā procedūras, lai veiktu deleģētos uzdevumus, ievērojot 26. pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pie minētajām procedūrām pieder atbildīgās iestādes regulāra informēšana par to, cik efektīvi tiek pildīti deleģētie uzdevumi, un izmantoto līdzekļu apraksts.

29. pants

Sertifikācijas iestāde

1.   Sertifikācijas iestāde:

a)

apstiprina, ka:

i)

izdevumu deklarācija ir precīza, tā ir sagatavota, izmantojot uzticamas grāmatvedības sistēmas, un tajā ir izmantoti pārbaudāmi apliecinājuma dokumenti;

ii)

deklarētie izdevumi atbilst spēkā esošajiem Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem un ir radušies saistībā ar darbībām, kas izraudzītas saskaņā ar programmai piemērojamiem kritērijiem, ievērojot Kopienas un attiecīgās valsts noteikumus;

b)

apstiprināšanas nolūkā pārliecinās, ka no atbildīgās iestādes ir saņemta vajadzīgā informācija par procedūrām un par veiktajām izdevumu deklarācijās uzrādītu izdevumu pārbaudēm;

c)

apstiprināšanas nolūkā ņem vērā visu revīzijas iestādes vai tās vārdā veikto revīziju rezultātus;

d)

datorizēti glabā Komisijai deklarēto izdevumu grāmatvedības datus;

e)

pārliecinās par tāda Kopienas finansējuma atgūšanu, kas saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir atzīts par nepamatoti izmaksātu, attiecīgā gadījumā piedzenot procentus;

f)

uzskaita atgūstamās summas un Eiropas Savienības vispārējā budžetā atgūtās summas, ja iespējams, tās atskaitot no nākamajiem deklarētajiem izdevumiem.

2.   Sertifikācijas iestādes darbības saistībā ar dalībvalstīs īstenotiem projektiem var finansēt saskaņā ar 16. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem, ja ir ievērotas šīs iestādes prerogatīvas, kā norādīts 25. pantā.

30. pants

Revīzijas iestāde

1.   Revīzijas iestāde:

a)

nodrošina revīzijas, lai pārbaudītu, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas;

b)

nodrošina, lai darbību revīzija, pārbaudot deklarētos izdevumus, notiktu ar attiecīgu izlasi; izlasē aptver vismaz 10 % no kopējiem izdevumiem, par ko var saņemt katras gada programmas finansējumu;

c)

sešos mēnešos pēc daudzgadu programmas apstiprināšanas Komisijai iesniedz revīzijas stratēģiju par struktūrām, kas veiks a) un b) apakšpunktā minētās revīzijas, nodrošinot ar Fonda starpniecību piešķirtā līdzfinansējuma galveno saņēmēju dokumentu revīziju un to, ka programmas laikā revīzijas notiek regulāros intervālos.

2.   Ja saskaņā ar šo lēmumu norīkotā revīzijas iestāde ir norīkotā revīzijas iestāde arī atbilstīgi Lēmumiem Nr. …/2007/EK, Nr. …/2007/EK un Nr. …/2007/EK (*****) vai ja diviem vai vairāk fondiem piemēro vienādas sistēmas, var iesniegt vienu, apvienotu 1. punkta c) apakšpunktā minēto revīzijas stratēģiju.

3.   Par katru gada programmu revīzijas iestāde sagatavo ziņojumu, kurā ir:

a)

gada revīzijas ziņojums, kurā izklāstīti fakti, kas konstatēti, īstenojot revīziju stratēģiju veiktajās gada programmas revīzijās, un ziņots par visiem programmas pārvaldības un kontroles sistēmās konstatētajiem trūkumiem;

b)

atzinums, pamatojoties uz revīzijas iestādes vārdā veiktām kontrolēm un revīzijām, vai pārvaldības un kontroles sistēmu darbība rada pietiekamu pārliecību, ka Komisijai iesniegtās izdevumu deklarācijas ir pareizas un veiktās darbības ir likumīgas un pareizas;

c)

deklarācija, kurā izvērtēts noslēguma maksājuma pieprasījuma vai atlīdzināšanas deklarācijas pamatojums un attiecīgo izdevumu likumība un pareizība.

4.   Revīzijas iestāde nodrošina, ka revīziju veic, ņemot vērā starptautiski atzītus revīzijas standartus.

5.   Dalībvalstīs īstenotu projektu revīzijas var finansēt saskaņā ar 16. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem, ja ir ievērotas revīzijas iestādes prerogatīvas, kā norādīts 25. pantā.

VI NODAĻA

PIENĀKUMI UN KONTROLE

31. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis atbild par daudzgadu un gada programmu pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par veikto darījumu likumību un pareizību.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai atbildīgās iestādes un visas deleģētas iestādes, sertifikācijas iestādes, revīzijas iestādes un visas citas attiecīgās struktūras saņemtu pareizus norādījumus par 24. līdz 30. pantā minēto pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi, lai nodrošinātu Kopienas finansējuma efektīvu un pareizu izmantojumu.

3.   Dalībvalstis novērš, atklāj un labo pārkāpumus. Dalībvalstis par tiem ziņo Komisijai un informē to par administratīvo procedūru un tiesvedības gaitu.

Ja nevar atgūt tiešajam atbalsta saņēmējam nepamatoti izmaksātas summas, attiecīgās dalībvalsts pienākums ir atmaksāt zaudētās summas Eiropas Savienības vispārējā budžetā, ja konstatē, ka zaudējumi ir radušies dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ.

4.   Dalībvalstis ir primāri atbildīgas par darbību finanšu kontroli, un tās nodrošina, ka pārvaldības un kontroles sistēmas tiek izmantotas un revīzijas veiktas tā, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pareizu un efektīvu izmantojumu. Tās Komisijai iesniedz šo sistēmu aprakstu.

5.   Sīki izstrādātus noteikumus 1. līdz 4. punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

32. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmas

1.   Pirms Komisija saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru apstiprina daudzgadu programmu, dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 24. līdz 30. pantu ir izveidotas pārvaldības un kontroles sistēmas. Tās atbild par to, lai sistēmas darbotos efektīvi visu programmas laiku.

2.   Līdz ar savu daudzgadu programmas projektu dalībvalstis Komisijai iesniedz atbildīgo iestāžu, deleģēto iestāžu un sertifikācijas iestāžu organizācijas un procedūru aprakstu, kā arī aprakstu par iekšējām revīzijas sistēmām minētajās iestādēs un struktūrās, revīzijas iestādē, kā arī visās citās struktūrās, kas veic revīzijas tās vārdā.

3.   Komisija šā panta piemērojumu pārskata, gatavojoties ziņojumam, kā paredzēts 50. panta 3. punktā.

33. pants

Komisijas pienākumi

1.   Komisija saskaņā ar 32. pantā paredzēto procedūru pārliecinās, ka dalībvalstis ir izveidojušas pārvaldības un kontroles sistēmas, ievērojot 24. līdz 30. pantu, un — balstoties uz gada revīzijas ziņojumiem un pašas Komisijas veiktām revīzijām — par to, ka daudzgadu programmu īstenošanas laikā sistēmas darbojas efektīvi.

2.   Neskarot dalībvalstu veiktās revīzijas, Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt pārbaudes uz vietas, pārliecinoties par to, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas, un revīzija var aptvert arī gada programmās iekļautu darbību revīzijas, par to paziņojot vismaz trīs darbadienas iepriekš. Tādās revīzijās var piedalīties attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai pilnvaroti pārstāvji.

3.   Komisija var prasīt, lai dalībvalsts veic pārbaudes uz vietas nolūkā pārliecināties par to, vai sistēmas darbojas pareizi, vai arī par viena vai vairāku darījumu pareizību. Šādās pārbaudēs var piedalīties Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji.

4.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka par Fonda atbalstītajām darbībām sniedz attiecīgu informāciju, tās pietiekami publisko un tām nodrošina turpmākas darbības.

5.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina darbību konsekvenci un papildināmību ar citām attiecīgām Kopienas politikas jomām, instrumentiem un ierosmēm.

6.   Komisija izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansējuma pārskatāmību.

34. pants

Sadarbība ar dalībvalstu revīzijas iestādēm

1.   Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, koordinējot to attiecīgos revīzijas plānus un metodes, un tūlīt paziņo veikto pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātus, lai pēc iespējas efektīvi izmantotu kontroles resursus un izvairītos no darbu nevajadzīgas dublēšanās.

Komisija, vēlākais, trīs mēnešos pēc saņemšanas dara zināmus apsvērumus par revīzijas stratēģiju, kas iesniegta saskaņā ar 30. pantu.

2.   Izstrādājot savu revīzijas stratēģiju, Komisija apzina tās gada programmas, ko uzskata par pietiekamām, pamatojoties uz esošajām zināšanām par pārvaldības un kontroles sistēmām.

Attiecībā uz minētajām programmām Komisija var secināt, ka tā var pamatā paļauties uz dalībvalstu sniegtajiem revīziju datiem un ka tā veiks pati savas pārbaudes uz vietas vienīgi tad, ja ir pierādījumi, kas norāda uz sistēmu nepilnībām.

VII NODAĻA

FINANŠU PĀRVALDĪBA

35. pants

Atbilstība — izdevumu deklarācijas

1.   Visās izdevumu deklarācijās norāda, par kādu summu tiešajiem atbalsta saņēmējiem radušies izdevumi, īstenojot darbības, un atbilstošo finansējumu no publiskiem vai privātiem līdzekļiem.

2.   Izdevumi atbilst tiešo atbalsta saņēmēju veiktajiem maksājumiem. Tos pamato ar samaksātiem rēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks.

3.   Izdevumus var uzskatīt par atbilstīgiem atbalstam no Fonda vienīgi tad, ja tie ir faktiski veikti, agrākais, tā gada 1. janvārī, kurš norādīts finansēšanas lēmumā, ar ko apstiprina gada programmu, kā minēts 20. panta 5. punkta trešajā daļā. Līdzfinansētas darbības nedrīkst būt pabeigtas pirms atbilstības sākuma dienas.

4.   Noteikumus par izmaksu atbilstību attiecībā uz dalībvalstīs īstenotajām darbībām, kurām piešķirts Fonda līdzfinansējums saskaņā ar 3. pantu, pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

36. pants

Tiešo atbalsta saņēmēju saņemto maksājumu pilnīgums

Dalībvalstis pārliecinās, ka atbildīgā iestāde nodrošina, lai tiešie atbalsta saņēmēji cik iespējams drīz no valsts līdzekļiem saņemtu visu atbalsta summu. No tiešajiem atbalsta saņēmējiem paredzētajām summām neatvelk vai neietur nekādas summas vai konkrētus īpašus maksājumus, vai citus līdzvērtīgus maksājumus, kas tās samazinātu, ar noteikumu, ka tiešie atbalsta saņēmēji atbilst visām prasībām attiecībā uz tiesībām saņemt finansējumu par darbībām un izdevumiem.

37. pants

Euro izmantošana

1.   Summas, kas norādītas dalībvalstu daudzgadu un gada programmu projektos, kā minēts, attiecīgi, 18. un 20. pantā, apstiprinātās izdevumu deklarācijās, 27. panta 1. punkta n) apakšpunktā minētajos maksājumu pieprasījumos, kā arī izdevumus, kas norādīti 39. panta 4. punktā minētajā progresa ziņojumā par gada programmas īstenošanu un 51. pantā minētajā noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu, denominē euro.

2.   Komisijas lēmumus par finansēšanu, ar ko apstiprina 20. panta 5. punkta trešajā daļā minētās dalībvalstu gada programmas, Komisijas saistības un Komisijas maksājumus denominē un veic euro.

3.   Dalībvalstis, kas maksājuma pieprasījuma dienā nav pieņēmušas euro par savu valūtu, savas valsts valūtā veikto izdevumu summas konvertē euro. Summas konvertē euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto norēķinu maiņas kursu tajā mēnesī, kad izdevumus iegrāmato attiecīgās programmas atbildīgā iestāde. Šo maiņas kursu Komisija katru mēnesi publicē elektroniski.

4.   Kad euro kļūst par kādas dalībvalsts valūtu, 3. punktā izklāstīto konvertēšanas procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko sertifikācijas iestāde ir iegrāmatojusi pirms dienas, kad stājās spēkā attiecīgās valsts valūtas un euro fiksētais maiņas kurss.

38. pants

Saistības

Kopienas budžeta saistības nosaka ik gadu, balstoties uz Komisijas finansējuma lēmumu, ar ko apstiprina 20. panta 5. punkta trešajā daļā minēto gada programmu.

39. pants

Maksājumi — avansa maksājumi

1.   Komisija maksājumus ar Fonda starpniecību veic saskaņā ar budžeta saistību apropriācijām.

2.   Maksājumus veic kā avansa maksājumus un noslēguma maksājumu. Tos pārskaita dalībvalsts norīkotajai atbildīgajai iestādei.

3.   Pirmo avansa maksājumu, kas ir 50 % no summas, kura piešķirta ar finansēšanas lēmumu, ar ko apstiprina gada programmu, dalībvalstij pārskaita sešdesmit dienās pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

4.   Otro avansa maksājumu veic, vēlākais, trīs mēnešus pēc tam, kad Komisija divos mēnešos pēc dalībvalsts maksājuma pieprasījuma oficiālas iesniegšanas ir apstiprinājusi progresa ziņojumu par gada programmas īstenošanu un apstiprinātu izdevumu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 35. pantu un kas aptver vismaz 60 % no pirmā maksājuma summas.

Komisijas veiktā otrā avansa maksājuma summa nav lielāka par 50 % no summas, kas piešķirta ar finansēšanas lēmumu, ar kuru apstiprina gada programmu, un, jebkurā gadījumā, ja dalībvalsts no saviem līdzekļiem piešķīrusi mazāku summu, nekā noteikts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprina gada programmu, atlikusī Kopienas līdzekļu summa, ko dalībvalsts faktiski piešķir izraudzītajiem projektiem gada programmā, no kā atskaitīts pirmais avansa maksājums.

5.   Visus procentus, ko rada avansa maksājumi, saņem attiecīgā gada programma, un tos uzskata par dalībvalsts resursu attiecīgās valsts iemaksai un deklarē Komisijai, iesniedzot izdevumu deklarāciju, kas attiecas uz noslēguma ziņojumu par attiecīgās gada programmas īstenošanu.

6.   Summas, ko izmaksā kā avansa maksājumus, dzēš no kontiem pēc gada programmas slēgšanas.

40. pants

Noslēguma maksājums

1.   Komisija veic noslēguma maksājumu, ja tā, vēlākais, deviņus mēnešus pēc izdevumu atbilstības termiņa, kas paredzēts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprina gada programmu, ir saņēmusi šādus dokumentus:

a)

apstiprinātu izdevumu deklarāciju, kas pienācīgi sagatavota saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 35. pantu, un noslēguma maksājuma pieprasījumu vai atlīdzināšanas deklarāciju;

b)

noslēguma ziņojumu par gada programmas īstenošanu, kā izklāstīts 51. pantā;

c)

gada revīzijas ziņojumu, atzinumu un deklarāciju, kā paredzēts 30. panta 3. punktā.

Noslēguma maksājumu veic pēc tam, kad ir pieņemts noslēguma ziņojums par gada programmas īstenošanu un deklarācija, kurā izvērtēta noslēguma maksājuma pieprasījuma pamatotība.

2.   Ja atbildīgā iestāde 1. punktā prasītos dokumentus neiesniedz paredzētajā termiņā un pieņemamā formā, Komisija atceļ attiecīgās gada programmas budžeta saistību daļu, kas nav izmantota avansa maksājumiem.

3.   Šā panta 2. punktā noteikto automātiskās atcelšanas procedūru saistībā ar projektu attiecīgajām summām aptur, ja 1. punktā noteikto dokumentu iesniegšanas laikā dalībvalsts līmenī notiek tiesvedība vai administratīvās pārsūdzības procedūra, kam ir apturoša iedarbība. Noslēguma ziņojumā dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu informāciju par tādiem projektiem un reizi sešos mēnešos nosūta progresa ziņojumus par minētajiem projektiem. Trīs mēnešos no tiesvedības vai administratīvas pārsūdzības procedūras beigām dalībvalsts iesniedz 1. punktā prasītos dokumentus par attiecīgajiem projektiem.

4.   Šā panta 1. punktā minētais deviņu mēnešu termiņš tiek pārtraukts, ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 42. pantu apturēt līdzfinansējuma maksājumus attiecīgajai gada programmai. Termiņu atsāk skaitīt no dienas, kad 42. panta 3. punktā minētais Komisijas lēmums ir darīts zināms dalībvalstij.

5.   Neskarot 41. pantu, Komisija sešos mēnešos pēc šā panta 1. punktā minēto dokumentu saņemšanas informē dalībvalsti par to izdevumu summu, ko Komisija atzīst par tādu, kas atmaksājama no Fonda, un par visām finanšu korekcijām, ko rada deklarēto izdevumu un atzīto izdevumu starpība. Dalībvalsts var iesniegt apsvērumus trīs mēnešos.

6.   Trīs mēnešos pēc dienas, kad saņemti dalībvalsts apsvērumi, Komisija pieņem lēmumu, par kādu summu izdevumi ir atzīstami par atmaksājamiem no Fonda, un atgūst starpību starp izdevumiem, kas atzīti par galīgiem, un šai dalībvalstij jau izmaksātajām summām.

7.   Atkarībā no finansējuma līdzekļu pieejamības Komisija noslēguma maksājumu veic, vēlākais, sešdesmit dienās pēc dienas, kad tā pieņem 1. punktā minētos dokumentus. Budžeta saistību atlikumu atceļ sešos mēnešos pēc maksājuma.

41. pants

Maksājumu pārtraukšana

1.   Ilgākais, uz sešiem mēnešiem maksājumus pārtrauc deleģēts kredītrīkotājs Finanšu regulas nozīmē, ja:

a)

attiecīgās valsts vai Kopienas revīzijas struktūras ziņojumā ir pierādījumi, kas liecina par nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā;

b)

minētajam kredītrīkotājam jāveic papildu pārbaudes, saņemot informāciju, kas brīdina par to, ka izdevumi kādā apstiprinātā izdevumu deklarācijā ir saistīti ar būtisku pārkāpumu, kas nav novērsts.

2.   Dalībvalsti un atbildīgo iestādi tūlīt informē par pārtraukšanas iemesliem. Maksājumi ir pārtraukti, līdz dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus.

42. pants

Maksājumu apturēšana

1.   Komisija var pilnīgi vai daļēji apturēt avansa un noslēguma maksājumus, ja:

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas ietekmē maksājumu apstiprināšanas procedūras uzticamību un kas nav laboti; vai

b)

apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar būtisku pārkāpumu, kas nav labots; vai

c)

dalībvalsts nav izpildījusi saistības, kas noteiktas 31. un 32. pantā.

2.   Komisija var pieņemt lēmumu apturēt avansa un noslēguma maksājumus, iepriekš dodot dalībvalstij iespēju trīs mēnešos iesniegt savus apsvērumus.

3.   Komisija atjauno avansa un noslēguma maksājumus, ja tā uzskata, ka dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, kas ļauj izbeigt apturēšanu.

4.   Ja dalībvalsts neveic vajadzīgos pasākumus, Komisija var pieņemt lēmumu pilnīgi vai daļēji atcelt Kopienas atbalstu gada programmai saskaņā ar 46. pantu.

43. pants

Dokumentu glabāšana

Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu saskaņā ar Līguma 87. pantu, atbildīgā iestāde nodrošina, ka visus attiecīgo programmu izdevumu un revīziju apstiprinājuma dokumentus glabā, lai tie būtu pieejami Komisijai un Revīzijas palātai piecus gadus pēc programmu slēgšanas, kā paredzēts 40. panta 1. punktā.

Šo termiņu var pārtraukt tiesvedība vai pienācīgi pamatots Komisijas lūgums.

Dokumentu oriģinālus vai to kopijas, kas apliecinātas kā atbilstošas oriģinālam, glabā uz vispārpieņemtiem datu nesējiem.

VIII NODAĻA

FINANŠU KOREKCIJAS

44. pants

Dalībvalstu veiktas finanšu korekcijas

1.   Dalībvalstis ir primāri atbildīgas par nelikumību izmeklēšanu, pamatojoties uz pierādījumiem par jebkurām būtiskām pārmaiņām, kas ietekmē programmu īstenošanas vai kontroles nosacījumus, un veic vajadzīgās finanšu korekcijas.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar vienreizējām vai sistemātiskām nelikumībām, kas konstatētas darbībās vai gada programmās.

Dalībvalstu veiktās korekcijas ir Kopienas ieguldījuma pilnīga vai daļēja atcelšana un, attiecīgā gadījumā, atgūšana. Ja summu neatmaksā attiecīgās dalībvalsts noteiktā termiņā, automātiski aprēķina procentus atbilstīgi 47. panta 2. punktā noteiktajai procentu likmei. Dalībvalstis ņem vērā nelikumību būtību un smagumu, kā arī Fondam radītos finanšu zaudējumus.

3.   Sistemātisku nelikumību gadījumā attiecīgā dalībvalsts veic izmeklēšanu, aptverot visas darbības, kas varētu būt skartas.

4.   Šā lēmuma 51. pantā minētajā noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu dalībvalstis iekļauj sarakstu ar atcelšanas procedūrām, kas sāktas saistībā ar attiecīgo gada programmu.

45. pants

Komisijas veikta kontu revīzija un finanšu korekcijas

1.   Neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar saviem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt Fonda finansēto darbību un pārvaldības un kontroles sistēmu pārbaudes uz vietas, arī izlases pārbaudes, par tām paziņojot vismaz trīs darbadienas iepriekš. Komisija to dara zināmu attiecīgajai dalībvalstij, lai saņemtu no tās visu vajadzīgo palīdzību. Pārbaudēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai pilnvaroti pārstāvji.

Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par viena vai vairāku darījumu pareizību. Pārbaudēs var piedalīties Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji.

2.   Ja pēc vajadzīgajām pārbaudēm Komisija secina, ka dalībvalsts neievēro 31. pantā noteiktās saistības, tā saskaņā ar 42. pantu aptur avansa maksājumus vai noslēguma maksājumu.

46. pants

Korekciju kritēriji

1.   Komisija var veikt finanšu korekcijas, pilnīgi vai daļēji atceļot Kopienas līdzfinansējumu gada programmai, ja pēc vajadzīgās pārbaudes tā secina, ka:

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas apdraud saskaņā ar programmu jau izmaksāto Kopienas atbalstu;

b)

apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi nav likumīgi, un dalībvalsts tos nav labojusi līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākumam;

c)

līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākumam dalībvalsts nav izpildījusi 31. pantā noteiktās saistības.

Komisija pieņem lēmumu, ņemot vērā visus dalībvalsts iesniegtos apsvērumus.

2.   Veicot finanšu korekcijas, Komisija pamatojas uz konkrētām atklātām nelikumībām, ņemot vērā nelikumību sistemātiskumu, lai noteiktu, vai būtu jāpiemēro korekcija ar nemainīgu likmi vai ekstrapolēta korekcija. Ja nelikumība attiecas uz izdevumu deklarāciju, par ko iepriekš revīzijas iestāde saskaņā ar 30. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir atzinusi, ka attiecīgā izdevumu deklarācija rada pietiekamu pārliecību, tad uzskata, ka pastāv sistēmiska problēma, kas ir iemesls piemērot korekciju ar nemainīgu likmi vai ekstrapolētu korekciju, ja vien dalībvalsts trīs mēnešos nevar nodrošināt pierādījumus, kas atspēko tādu pieņēmumu.

3.   Pieņemot lēmumu par korekcijas summu, Komisija ņem vērā nelikumības smagumu, kā arī ar attiecīgo gada programmu saistīto nepilnību apjomu un finanšu sekas.

4.   Ja Komisijas nostājas pamatā ir fakti, ko nav konstatējuši Komisijas dienestu revidenti, bet gan citi, tā pati sagatavo secinājumus par finanšu sekām pēc tam, kad ir izvērtējusi pasākumus, ko attiecīgā dalībvalsts veikusi saskaņā ar 32. pantu, ziņojumus par atklātajām nelikumībām un visas dalībvalsts atbildes.

47. pants

Atmaksājumi

1.   Ikvienu Eiropas Savienības vispārējam budžetam pienākošos summu atmaksā līdz termiņam, ko norāda saskaņā ar Finanšu regulas 72. pantu sagatavotā iekasēšanas rīkojumā. Šis termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2.   Novēlotiem atmaksājumiem piemēro nokavējuma procentus, ko aprēķina no termiņa pēdējās dienas, beidzot ar faktiskā maksājuma dienu. Tādu procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā maksājuma termiņa mēneša pirmajā kalendārajā dienā, to palielinot par trīsarpus procentu punktiem.

48. pants

Dalībvalstu pienākumi

Komisijas veiktas finanšu korekcijas neskar dalībvalsts pienākumu censties atgūt līdzekļus saskaņā ar 44. pantu.

IX NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN ZIŅOJUMI

49. pants

Pārraudzība un izvērtēšana

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri pārrauga Fondu.

2.   Sakarā ar 50. panta 3. punktā paredzēto ziņojumu sagatavošanu Komisija partnerībā ar dalībvalstīm izvērtē Fondu, lai saistībā ar 2. pantā minēto vispārīgo mērķi izvērtētu darbību atbilstību, efektivitāti un iespaidu.

3.   Komisija vērtē arī atbilstīgi Fondam īstenoto darbību papildināmību ar darbībām, ko īsteno atbilstīgi citām attiecīgām Kopienas politikas jomās, instrumentiem un ierosmēm.

50. pants

Ziņošanas pienākums

1.   Atbildīgā iestāde katrā dalībvalstī veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu projektu pārraudzību un izvērtēšanu.

Šādā nolūkā nolīgumos un līgumos, ko tā noslēdz ar organizācijām, kuras atbildīgas par darbību īstenošanu, ietver klauzulas, kur paredzēts pienākums iesniegt regulārus un sīki izstrādātus ziņojumus par to, kādi panākumi ir gūti, īstenojot un sasniedzot noteiktos mērķus, un minētie ziņojumi ir pamatā, attiecīgi, progresa un noslēguma ziņojumiem par gada programmas īstenošanu.

2.   Līdz 2012. gada 30. jūnijam par laikposmu no 2008. gada līdz 2010. gadam un līdz 2015. gada 30. jūnijam par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam dalībvalstis iesniedz Komisijai izvērtējuma ziņojumu par Fonda līdzfinansēto darbību rezultātiem un efektivitāti.

3.   Līdz 2012. gada 31. decembrim par laikposmu no 2008. gada līdz 2010. gadam un līdz 2015. gada 31. decembrim par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ex post izvērtējuma ziņojumu.

51. pants

Noslēguma ziņojums par gada programmas īstenošanu

1.   Lai gūtu skaidru pārskatu par programmas īstenošanu, noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu ir šāda informācija:

a)

gada programmas īstenošana no finanšu un darbību viedokļa;

b)

panākumi, kas gūti, īstenojot daudzgadu programmu un tās prioritātes no īpašu, pārbaudāmu mērķu viedokļa, rādītājus izsakot kvantitatīvā izteiksmē — ja un kad vien tos var izteikt kvantitatīvā izteiksmē;

c)

atbildīgās iestādes veikti pasākumi, nodrošinot īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, konkrēti:

i)

pārraudzības un izvērtēšanas pasākumi, arī datu vākšanas mehānismi;

ii)

visu būtiskāko problēmu apkopojums, kuras radušās darbības programmas īstenošanā, un attiecīgi veiktie pasākumi;

iii)

tehniskās palīdzības izmantojums;

d)

veiktie pasākumi, lai informētu par gada un daudzgadu programmām un lai tās publiskotu.

2.   Ziņojumu atzīst par pieņemamu, ja tajā ir iekļauta visa 1. punktā uzskaitītā informācija. Komisija pieņem lēmumu par atbildīgās iestādes iesniegtā ziņojuma saturu divos mēnešos pēc tam, kad tā saņem visu 1. punktā minēto informāciju, ko dara zināmu dalībvalstīm. Ja Komisija noteiktajā termiņā neatbild, ziņojumu uzskata par pieņemtu.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

52. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz apvienotā komiteja “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, kas izveidota ar Lēmumu Nr. …/2007/EK (**).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5.b pantu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 4. panta e) apakšpunktā paredzētais termiņš ir sešas nedēļas.

53. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome līdz 2013. gada 30. jūnijam pārskata šo lēmumu.

54. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šis lēmums neietekmē saskaņā ar Lēmumu 2004/904/EK Komisijas apstiprināta atbalsta turpināšanu vai mainīšanu, arī pilnīgu vai daļēju atcelšanu, vai jebkādus citus tiesību aktus, kas 2007. gada 31. decembrī attiecas uz minēto atbalstu.

2.   Pieņemot lēmumus par līdzfinansējumu no Fonda, Komisija ņem vērā pasākumus, kuri, pamatojoties uz Lēmumu 2004/904/EK, ir pieņemti līdz … (******) un kuriem ir finansiālas sekas laikā, uz ko attiecas konkrētais līdzfinansējums.

3.   Atvēlētās līdzfinansējuma summas, kuras Komisija ir apstiprinājusi laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim un par kurām līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņa beigām Komisijai nav nosūtīti programmu slēgšanai vajadzīgie dokumenti, Komisija automātiski atceļ līdz 2010. gada 31. decembrim, prasot atmaksāt nepamatoti izmaksātās summas.

Aprēķinot summu, uz ko attiecas automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas attiecas uz darbībām vai programmām, kuras ir apturētas saistībā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturoša iedarbība.

4.   Dalībvalstis līdz 2009. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai izvērtējuma ziņojumu par Fonda līdzfinansēto darbību rezultātiem un ietekmi laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

5.   Komisija līdz 2009. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par Fonda īstenošanas kvalitātes un kvantitātes aspektiem laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

55. pants

Atcelšana

Ar šo Lēmums 2004/904/EK tiek atcelts no 2008. gada 1. janvāra.

56. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro no 2008. gada 1. janvāra, izņemot tā 13., 17., 18., 20., 23. un 25. pantu, 31. panta 2. un 5. punktu, 32. pantu, 35. panta 4. punktu un 52. pantu, ko piemēro no … (******).

57. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C 88, 11.4.2006., 15. lpp.

(2)  OV C 115, 16.5.2006., 47. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Nostāja.

(4)  OV L 252, 6.10.2000., 12. lpp.

(5)  OV L 381, 28.12.2004., 52. lpp.

(6)  OV C 139., 14.6.2006., 1. lpp.

(7)  OV L …

(*)  OV: Lūgums ievietot minētā lēmuma numuru, datumu un OV atsauci.

(8)  OV L …

(9)  OV L …

(10)  OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

(11)  OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.

(12)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(13)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(14)  OV L 396, 31.12.2004., 45. lpp.

(**)  OV: Lūgums ievietot numuru pirmajam no 13. apsvērumā minētajiem lēmumiem (Ārējo robežu fonds).

(***)  OV: Lūgums ievietot numuru otrajam no 13. apsvērumā minētajiem lēmumiem (Eiropas Atgriešanās fonds).

(****)  OV: Lūgums ievietot numuru trešajam no 13. apsvērumā minētajiem lēmumiem (Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds).

(*****)  OV: Lūgums ievietot numurus trīs lēmumiem, kas minēti 13. apsvērumā.

(******)  Šā lēmuma spēkā stāšanās diena.

P6_TA(2006)0582

Dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju prasības attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 417/2002, ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2978/94 (KOM(2006)0111 — C6-0104/2006 — 2006/0046(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0111) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0104/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0417/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2006)0046

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 417/2002, ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 417/2002 (3) paredz paātrināti ieviest dubultkorpusa vai līdzvērtīgas konstrukcijas prasības vienkārša korpusa naftas tankkuģiem, ko nosaka 1973. gada Starptautiskā konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu kas grozīta ar to saistīto 1978. gada protokolu (“MARPOL 73/78”), lai samazinātu nejauša naftas piesārņojuma risku Eiropas ūdeņos.

(2)

Regula (EK) Nr. 417/2002 ieviesa noteikumus, kuri aizliedz smago naftas produktu pārvadāšanu vienkārša korpusa naftas tankkuģos, kas dodas uz Eiropas Savienības ostām vai atstāj tās.

(3)

Sekojot dalībvalstu un Komisijas rīcībai Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) ietvaros, šo aizliegumu ieviesa vispasaules līmenī, veicot grozījumu MARPOL 73/78 I pielikumā.

(4)

MARPOL 73/78 I pielikuma 13.H noteikuma 5., 6. un 7. punkts, attiecībā uz aizliegumu pārvadāt smagos naftas produktus vienkārša korpusa naftas tankkuģos, paredz tādu atbrīvojumu iespējamību, ar ko atkāpjas no atsevišķu 13.H noteikuma prasību piemērošanas. Eiropas Padomes prezidējošās valsts, Itālijas paziņojums Eiropas Savienības vārdā, kurš ierakstīts SJO Jūras vides aizsardzības komitejas (MEPC 50) oficiālajā ziņojumā, izsaka politisku apņemšanos neizmantot šos atbrīvojumus.

(5)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 417/2002 kuģis, kas kuģo zem dalībvalsts karoga un darbojas ārpus dalībvalsts jurisdikcijā esošām ostām un piestātnēm atklātā jūrā, varētu izmantot 13.H noteikumā paredzētos atbrīvojumus, vienlaikus nepārkāpjot minētās Regulas noteikumus.

(6)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 417/2002 būtu atbilstīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

1. pants

Regulas (EK) Nr. 417/2002 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Nevienam naftas tankkuģim, kas pārvadā smagos naftas produktus, nav atļauts kuģot zem dalībvalsts karoga, ja vien tāds tankkuģis nav dubultkorpusa naftas tankkuģis.

Nevienam naftas tankkuģim, kas pārvadā smagos naftas produktus, neatkarīgi no tā karoga nav atļauts iebraukt dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās vai piestātnēs atklātā jūrā vai atstāt tās, kā arī noenkuroties ūdeņos, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā, ja vien tas nav dubultkorpusa naftas tankkuģis.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

Padomes vārdā

priekšsēdētājs


(1)  OV C 318, 23.12.2006., 229. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Atzinums.

(3)  OV L 64, 7.3.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2172/2004 (OV L 371, 18.12.2004., 26. lpp.).

P6_TA(2006)0583

Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fonds *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fondu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (COM(2005)0123 — C6-0238/2005 — 2005/0048(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2005)0123) (1),

ņemot vērā EK līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0238/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A6-0419/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

PIELIKUMS

Grozītais priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fondu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Lai pakāpeniski izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā paredzēts gan noteikt pasākumus, nodrošinot personu brīvu pārvietošanos — līdz ar papildpasākumiem, kas ir saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju —, gan arī paredzēt pasākumus saistībā ar patvērumu, imigrāciju un trešo valstu piederīgo tiesību aizsardzību.

(2)

Tamperes Eiropadome īpašajā 1999. gada 15. un 16. oktobra sanāksmē atzina, ka Eiropas Savienībai jānodrošina taisnīga attieksme pret trešo valstu piederīgajiem, kuri legāli uzturas tās dalībvalstu teritorijā. Būtu vajadzīga spēcīgāka integrācijas politika ar mērķi piešķirt viņiem līdzvērtīgas tiesības un pienākumus kā ES pilsoņiem. Tai būtu jāveicina arī nediskriminēšana ekonomikas, sociālajā un kultūras dzīvē un jāattīsta pasākumi pret rasismu un ksenofobiju.

(3)

Trešo valstu piederīgo integrēšana dalībvalstīs ir svarīgs elements ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanā, kas ir viens no Līgumā iekļautajiem Kopienas pamatmērķiem. Tomēr, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, saistībā ar konkrētu integrācijas procesa darbību līdzfinansējumu šis instruments galvenokārt ir paredzēts tiem trešo valstu piederīgajiem, kuri tikko ieradušies.

(4)

Hāgas programmā, kas pieņemta 2004. gada 4.-5. novembrī, Eiropadome uzsver, ka, lai sasniegtu dalībvalstu sabiedrību stabilitātes un kohēzijas mērķi, ir būtiski izstrādāt efektīvu politiku. Programmā aicināts panākt lielāku valstu integrācijas politikas koordināciju, pamatojoties uz kopēju programmu, kā arī dalībvalstis, Padome un Komisija aicinātas veicināt strukturētu pieredzes un informācijas apmaiņu integrācijas jomā.

(5)

Kā tas prasīts Hāgas programmā, Eiropas Savienības Padome un dalībvalstu valdību pārstāvji 2004. gada 19. novembrī formulēja “Kopējos pamatprincipus attiecībā uz imigrantu integrācijas politiku Eiropas Savienībā”. Kopējie pamatprincipi ir palīgs dalībvalstīm integrācijas politikas formulēšanā, jo tie sniedz pārdomātas norādes attiecībā uz pamatprincipiem, kurus izmantojot, dalībvalstis var spriest par saviem pasākumiem un tos novērtēt.

(6)

Kopējie pamatprincipi ir savstarpēji papildinoši un nodrošina pilnīgu sinerģiju ar Kopienas tiesību aktiem par trešo valstu likumīgi uzturošos piederīgo uzņemšanu un uzturēšanos attiecībā uz ģimenes atkalapvienošanos un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī citiem atbilstīgiem spēkā esošajiem tiesību aktiem, ieskaitot aktus par dzimumu līdztiesību, nediskriminēšanu un sociālo integrāciju.

(7)

Atgādinot Komisijas 2005. gada 1. septembra paziņojumu par kopīgu darbakārtību integrācijai: sistēmu trešo valstu piederīgo integrācijai ES, Padomes 2005. gada 1.-2. decembra secinājumos par kopīgu darbakārtību integrācijai uzsvērta vajadzība stiprināt dalībvalstu integrācijas politiku un atzīta svarīgā nozīme, kāda piemīt Eiropas mēroga sistēmas izstrādei trešo valstu likumīgi uzturošos piederīgo integrācijai visos sabiedrības aspektos un jo īpaši konkrētiem pasākumiem, lai īstenotu kopējos pamatprincipus.

(8)

Ja kāda dalībvalsts neizstrādā un neīsteno integrācijas politiku, tas var radīt dažādas negatīvas sekas citās dalībvalstīs un Eiropas Savienībā.

(9)

Atbalstot šīs plānošanas darbības integrācijas jomā, budžeta lēmējinstitūcija ir iekļāvusi īpašas apropriācijas Eiropas Kopienu vispārīgajā budžetā no 2003. līdz 2006 . gadam, lai finansētu izmēģinājuma projektus un sagatavošanas pasākumus integrācijas jomā (INTI) .

(10)

Svītrots

(11)

Turklāt, ņemot vērā INTI un atsaucoties uz Komisijas paziņojumiem par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību un pirmo gada ziņojumu par migrāciju un integrāciju, tiek uzskatīts, ka Kopienai, sākot no 2007. gada, ir jāpiešķir īpašs instruments ar mērķi atbalstīt dalībvalstu integrācijas politikas izstrādes un īstenošanas centienus, kas dotu iespēju trešo valstu piederīgajiem ar dažādu kultūru, reliģiju, valodu un etnisko izcelsmi izpildīt uzturēšanās noteikumus un atvieglotu viņu integrāciju Eiropas sabiedrībā saskaņā ar kopējiem pamatprincipiem un papildinot ESF.

(12)

Lai nodrošinātu Kopienas darbību saskaņotību trešo valstu piederīgo integrācijas jomā, darbībām, kas tiek finansētas saskaņā ar šo instrumentu, būtu jābūt konkrētām un jāpapildina ESF un Eiropas Bēgļu fonda finansētās darbības. Šajā sakarā tiks izstrādāti īpaši kopējas plānošanas nosacījumi, lai nodrošinātu Kopienas darbību saskaņotību saistībā ar trešo valstu piederīgo integrāciju, izmantojot ESF un šo instrumentu.

(13)

Paturot prātā, ka uz šo instrumentu un ESF attiecas dalībvalstu kopīgas pārvaldības pieeja, arī dalībvalstu mērogā būtu jāpieņem nosacījumi nolūkā nodrošināt īstenošanas saskaņotību. Šajā nolūkā dalībvalstu iestādēm, kuras atbildīgas par šā instrumenta īstenošanu, būtu jāuzdod izveidot sadarbības un koordinācijas mehānismus ar dalībvalstu izraudzītajām iestādēm ESF un Eiropas Bēgļu fonda pārvaldības īstenošanai, kā arī nodrošināt, lai darbības, kas tiek finansētas no šā Fonda, būtu konkrētas un papildinātu ESF un Eiropas Bēgļu fonda finansētās darbības.

(14)

Šis instruments ir iecerēts kā daļa no vienotas sistēmas, kurā ietilpst šis lēmums, Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums, ar kuru izveido Eiropas Bēgļu fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam, Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums, ar kuru izveido Eiropas Ārējo robežu fondu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam ; šīs sistēmas mērķis ir risināt jautājumu par to, ka dalībvalstīm taisnīgi jāsadala atbildība par finansiālo slogu, ko uzliek integrētas Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldības ieviešana, kā arī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļu izstrādātās vienotās patvēruma un imigrācijas politikas īstenošana.

(14.a)

Attiecībā uz konkrētu pasākumu līdzfinansēšanu, lai atbalstītu trešo valstu piederīgo integrācijas procesu dalībvalstīs, šo instrumentu pirmkārt vajadzētu vērst uz pasākumiem, kas saistīti ar tiem trešo valstu piederīgiem, kuri tikko ieradušies. Šajā sakarā varētu izdarīt atsauci uz Padomes Direktīvu 2003/109/EK, kurā minēts piecu gadu likumīgas uzturēšanās laiks kā prasība, kas jāievēro trešo valstu piederīgajiem, lai viņi varētu pretendēt uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

(14.b)

Ar šo instrumentu būtu arī jāatbalsta dalībvalstis, palīdzot tām palielināt spējas izstrādāt, īstenot, pārraudzīt un vispārīgi izvērtēt visas integrācijas stratēģijas, politikas jomas un pasākumus, kas paredzēti trešo valstu piederīgajiem, kā arī veicinot informācijas, labākās pieredzes apmaiņu un sadarbību dalībvalstīs un starp tām, sniedzot ieguldījumu šo spēju palielināšanā.

(15)

No Fonda sniegtais atbalsts būs efektīvāks un mērķtiecīgāks, ja atbalstāmo darbību līdzfinansēšana balstīsies uz stratēģiskām daudzgadu programmām , ko sagatavo katra dalībvalsts sadarbībā ar Komisiju.

(16)

Balstoties uz Komisijas pieņemtām stratēģiskajām pamatnostādnēm, ikvienai dalībvalstij būtu jāsagatavo daudzgadu plānošanas dokuments, kurā ņemta vērā tās konkrētā situācija un vajadzības un izklāstīta tās attīstības stratēģija, kurai būtu jānodrošina pamats gada programmās uzskaitīto pasākumu īstenošanas sagatavošanai.

(17)

Svītrots

(18)

Svītrots

(19)

Sakarā ar kopīgo pārvaldību, kas minēta 53. panta 1. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu Regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), būtu jāprecizē nosacījumi, kas ļauj Komisijai pildīt tās pienākumus, īstenojot Eiropas Kopienu vispārējo budžetu, un būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz sadarbību. Piemērojot šos nosacījumus, Komisija varēs pārliecināties, vai dalībvalstis Fondu izmanto likumīgi un pareizi un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu Finanšu regulas 27. panta un 48. panta 2. punkta izpratnē.

(20)

Svītrots

(21)

Lai sadalītu līdzekļus starp dalībvalstīm, būtu jānosaka objektīvi kritēriji. Šajos kritērijos būtu jāņem vērā kopējais trešo valstu piederīgo skaits, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, un kopējais nesen uzņemto trešo valstu piederīgo skaits noteiktā atsauces laikposmā […].

(22)

Svītrots

(23)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldības un kontroles sistēmas darbību. Tādēļ ir jānosaka vispārīgie principi un vajadzīgās funkcijas, kuras ir jāizpilda visu programmu sistēmām.

(24)

Svītrots

(25)

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu pamatatbildību par pasākumu īstenošanu un kontroli uzņemas dalībvalstis.

(26)

Lai garantētu daudzgadu un gada programmu efektīvu un pareizu īstenošanu, būtu jākonkretizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām, izdevumu apliecināšanu, kā arī nelikumību un Kopienas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un tiesību aktu pareizu piemērošanu. Jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un kontroli ir jānosaka kārtība, kādā dalībvalstis nodrošina sistēmu izveidi un pareizu to darbību.

(27)

Neskarot Komisijas pilnvaras finanšu kontroles jomā, būtu jāveicina dalībvalstu un Komisijas sadarbība šajā jomā.

(28)

Svītrots

(29)

Ar šo instrumentu atbalstīto darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no to novērtēšanas. Šajā ziņā būtu oficiāli jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi, kā arī mehānismi, lai nodrošinātu izvērtējuma uzticamību.

(30)

Darbības būtu jāizvērtē, termiņa vidū paredzot pārskatīšanu un efektivitātes ekspertīzi, un izvērtējums būtu jāiekļauj projekta pārraudzības mehānismos.

(31)

Bāzes finansējums saskaņā ar 38. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību  (4) ir iekļauts šajā lēmumā visam programmas īstenošanas laikam, neskarot līgumā noteiktās budžeta iestādes pilnvaras.

( 31.a)

Paturot prātā to, cik svarīgi nodrošināt Kopienas finansējuma pārskatāmību, Komisijai būtu jāsniedz ieteikumi, lai palīdzētu jebkurai iestādei, nevalstiskai organizācijai, starptautiskai organizācijai, vai citai juridiskai personai, kura saņem subsīdiju no šī fonda, pareizi apliecināt saņemto atbalstu, ņemot vērā praksi saistībā ar citiem kopīgi pārvaldītiem instrumentiem, piemēram, struktūrfondiem.

(32)

Tā kā ierosinātās rīcības mērķi, proti, veicināt trešo valstu piederīgo integrāciju uzņēmēju dalībvalstu sabiedrībā atbilstīgi kopējiem pamatprincipiem, dalībvalstu mērogā nevar pienācīgi sasniegt un rīcības mēroga un seku dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā ir paredzēts tikai tas, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(33)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), kuru groza ar Padomes Lēmumu 2006/512/EK (2006. gada 17. jūlijs) (5), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību; Īstenošanas pasākumiem piemēros pārvaldības komitejas procedūru, jo, lai paaugstinātu efektivitāti, zināmos gadījumos šis noteikums ir piemērotāks.

( 33.a)

Lai nodrošinātu Fonda savlaicīgu īstenošanu, šo lēmumu būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra.

(34)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā par Dānijas nostāju Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(35)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija 2005. gada 6. septembra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā .

(36)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste 2005. gada 27. oktobra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sniegusi atzinumu  (6).

Reģionu komiteja ir sniegusi atzinumu  (7) ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, MĒRĶI UN DARBĪBAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.    Ar šo lēmumu uz laiku no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Eiropas Trešo valstu piederīgo integrācijas fondu, še turpmāk “Fonds”, kā daļu no vienotas sistēmas, kurā ietilpst arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums, ar kuru izveido Eiropas Bēgļu fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam, Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums, ar kuru izveido Eiropas Ārējo robežu fondu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam, kura mērķis ir stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un piemērot solidaritātes principu starp dalībvalstīm.

Šajā lēmumā ir definēti mērķi, ko palīdz sasniegt ar Fonda starpniecību, tā īstenošana, pieejamie finanšu līdzekļi un pieejamo finanšu līdzekļu asignēšanai piemērojamie sadales kritēriji.

Lēmumā noteikti Fonda pārvaldības noteikumi, tostarp finanšu noteikumi, kā arī uzraudzības un kontroles mehānismi, balstoties uz pienākumu sadali starp Komisiju un dalībvalstīm.

2.     Šo lēmumu piemēro tiem trešo valstu piederīgajiem, kuri atrodas kādas trešās valsts teritorijā un ievēro īpašus valsts tiesību aktos noteiktus pirmsaizbraukšanas pasākumus un/vai noteikumus, tostarp tādus, kas attiecas uz spēju integrēties dalībvalsts sabiedrībā.

3.     Šo lēmumu nepiemēro trešo valstu piederīgajiem, kuri iesnieguši pieteikumu par patvērumu, par kuru galīgais lēmums vēl nav pieņemts, kuriem piešķirts bēgļu vai papildu aizsardzības statuss, vai kuri var pretendēt uz bēgļu vai papildu aizsardzības statusu saskaņā ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK.

4.     Trešās valsts piederīgais ir ikviena persona, kas nav Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta izpratnē.

2. pants

Fonda vispārējais mērķis

1.   Fonda vispārējais mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus palīdzēt trešo valstu piederīgajiem ar dažādu ekonomisko, sociālo , kultūras, reliģijas, valodas un etnisko izcelsmi izpildīt uzturēšanās noteikumus un atvieglot viņu integrāciju Eiropas sabiedrībā .

Fonda darbība ir vērsta galvenokārt uz pasākumiem, kas saistīti ar to trešo valstu piederīgo integrāciju, kuri tikko ieradušies.

2.   Lai veicinātu 1. punktā minētā mērķa sasniegšanu, Fonds sniegs ieguldījumu trešo valstu piederīgajiem paredzētu valsts integrācijas stratēģiju izstrādē un īstenošanā visos sabiedrības aspektos, jo īpaši ņemot vērā principu, ka integrācija ir divpusējs un dinamisks visu imigrantu un dalībvalsts pastāvīgo iedzīvotāju savstarpējas pielāgošanās process.

3.   Pēc dalībvalstu vai Komisijas ierosmes no Fonda finansē tehnisku palīdzību.

3. pants

Konkrētie mērķi

Fonds sekmē šādu konkrēto mērķu sasniegšanu:

a)

atvieglot uzņemšanas procedūru izstrādi un īstenošanu saistībā ar un atbalstot trešo valstu piederīgo integrācijas procesu ;

b)

izstrādāt un īstenot integrācijas procesu attiecībā uz tiem trešo valstu piederīgiem, kuri tikko ieradušies dalībvalstīs;

c)

palielināt dalībvalstu spēju izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt politiku un pasākumus trešo valstu piederīgo integrācijai;

d)

veicināt informācijas un paraugprakses apmaiņu un sadarbību dalībvalstīs un starp dalībvalstīm saistībā ar politikas jomu un pasākumu izstrādi un īstenošanu trešo valstu piederīgo integrācijai, kā arī šo politikas jomu un pasākumu izvērtēšanai.

4. pants

Dalībvalstu darbības, kuru īstenošanai var saņemt finansējumu

1.   Attiecībā uz 3. panta a) apakšpunktā noteikto mērķi, no Fonda dalībvalstīs atbalsta darbības, ar kurām:

a)

veicina uzņemšanas procedūru izstrādi un īstenošanu dalībvalstīs, inter alia, atbalstot apspriešanās procesus ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un ekspertu konsultācijas vai informācijas apmaiņu par pieejām, kas orientētas uz konkrētu trešo valstu piederīgajiem vai konkrētām trešo valstu piederīgo kategorijām;

b)

sekmē uzņemšanas procedūru īstenošanas efektivitāti un pieejamību trešo valstu piederīgajiem, inter alia , izmantojot lietotājiem ērtas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, tostarp informēšanas kampaņas un atlases procedūras;

c)

labāk sagatavo trešo valstu piederīgos integrācijai uzņēmējvalsts sabiedrībā, atbalstot pasākumus, kas izcelsmes valstī tiek veikti pirms izceļošanas un kas dod viņiem iespēju apgūt integrācijai vajadzīgās zināšanas un iemaņas , piemēram, profesionālo izglītību , informācijas materiālu izplatīšanu, daudzpusīgus pilsoniskas ievirzes kursus un valodu mācīšanu .

2.   Attiecībā uz 3. panta b) apakšpunktā noteikto mērķi no Fonda dalībvalstīs atbalsta darbības, ar kurām:

a)

izstrādā programmas un pasākumus, kuru mērķis ir ievadīt tikko ieradušos trešo valstu piederīgos uzņēmējvalsts sabiedrībā un palīdzēt viņiem apgūt svarīgākās zināšanas par uzņēmējvalsts sabiedrības valodu, vēsturi, iestādēm, sociālekonomiskajām īpatnībām, kultūras dzīvi, galvenajām normām un vērtībām, kā arī papildina jau ieviestās programmas un pasākumus;

b)

attīsta un uzlabo šādu programmu un pasākumu kvalitāti vietējā un reģionālā mērogā, īpašu vērību veltot pilsoniskajai ievirzei;

c)

nostiprina šādu programmu un pasākumu spēju sasniegt konkrētas grupas, piemēram, to personu apgādājamos, kurām piemēro uzņemšanas procedūras, bērnus, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēkus, analfabētus vai personas ar īpašām vajadzībām;

d)

palielina iespēju pielāgot šādas programmas un pasākumus, jo īpaši, izmantojot nepilna laika kursus, intensīvos kursus, tālmācību un e-mācības vai līdzīgus modeļus, dodot iespēju trešo valstu piederīgajiem piedalīties programmās un pasākumos paralēli darbam vai studijām;

e)

izstrādā un īsteno šādas programmas vai pasākumus ar īpašiem uzdevumiem sociālā un kultūras jomā saistībā ar identitātes jautājumiem un kas vērsti uz jauniešiem — trešo valstu piederīgajiem;

f)

izstrādā šādas programmas vai pasākumus, veicinot augsti kvalificētu un kvalificētu trešo valstu piederīgo uzņemšanu un atbalstot viņu integrācijas procesu.

3.   Attiecībā uz 3. panta c) un d)  punktā noteiktajiem mērķiem no Fonda dalībvalstīs atbalsta darbības, ar kurām:

a)

uzlabo trešo valstu piederīgajiem piekļuvi sabiedriskiem un privātiem pakalpojumiem un precēm, inter alia , sniedzot starpniecības pakalpojumus, mutiskas un rakstiskas tulkošanas pakalpojumus un uzlabojot personāla spējas starpkultūru jomā;

b)

izveido ilgtspējīgas organizatoriskās struktūras integrācijas un daudzveidības pārzināšanai, veicina ilgstošu un ilgtspējīgu līdzdalību pilsoniskā un kultūras dzīvē un izstrādā modeļus sadarbībai starp dažādām ieinteresētajām pusēm, lai dotu iespēju dažāda ranga ierēdņiem ātri iegūt informāciju par pieredzi un praksi citur un, kur un kad tas iespējams, apvienotu resursus;

c)

izstrādā un īsteno starpkultūru mācību sistēmu, iespēju palielināšanu un daudzveidības pārzināšanu, personāla apmācību valsts un privātajos pakalpojumu sniedzējos uzņēmumos, tostarp mācību iestādēs;

d)

stiprina spēju koordinēt, īstenot, uzraudzīt un novērtēt valstu sagatavotās trešo valstu piederīgo integrācijas stratēģijas starp dažādiem valdības līmeņiem un nodaļām;

e)

veicina uzņemšanas procedūru vai 2. punktā minēto programmu un pasākumu novērtēšanu, atbalstot reprezentatīvas aptaujas starp trešo valstu piederīgajiem, kuri izmantojuši to piedāvātās iespējas, un/vai starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, uzņēmumiem, nevalstiskām organizācijām un reģionālām vai vietējām iestādēm;

f)

ievieš un īsteno instrumentus informācijas vākšanai un analīzei valsts un reģionālā mērogā par trešo valstu piederīgo dažādu kategoriju vajadzībām, organizējot apspriežu forumu ar trešo valstu piederīgajiem un informācijas apmaiņu ieinteresēto pušu starpā, kā arī veicot imigrantu kopienu aptaujas par to, kā labāk apmierināt šīs vajadzības;

g)

sniedz ieguldījumu divpusējos procesos, kuri ir integrācijas politikas pamatā, organizējot apspriežu forumu ar trešo valstu piederīgajiem un informācijas apmaiņu ieinteresēto pušu starpā, kā arī platformas dialogam starp dažādu kultūru, ticību un reliģiju kopienām un/vai kopienām un iestādēm, kuras veido politiku un pieņem lēmumus;

h)

izstrādā rādītājus un salīdzinošās novērtēšanas kritērijus attīstības noteikšanai valsts mērogā;

i)

izstrādā augstas kvalitātes uzraudzības instrumentus un izvērtējuma shēmas integrācijas politikai un pasākumiem;

j)

veicina labvēlīgu attieksmi pret migrāciju uzņēmējvalsts sabiedrībās, kā arī integrācijas pasākumu pieņemšanu, īstenojot izglītojošas kampaņas, jo īpaši ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

5. pants

Darbības Kopienas interesēs

1.   Pēc Komisijas ierosmes līdz 7 % no Fondam pieejamajiem līdzekļiem drīkst izmantot, lai pilnībā finansētu starptautiska mēroga darbības vai tādas darbības, kas ir visas Kopienas interesēs (“Kopienas darbības”), attiecībā uz imigrāciju un integrācijas politiku.

2.   Lai varētu saņemt finansējumu, Kopienas darbības:

a)

veicina Kopienas sadarbību Kopienas tiesību aktu un labas prakses īstenošanā imigrācijas jomā, kā arī labas prakses īstenošanā integrācijas jomā;

b)

sekmē starptautisku sadarbības tīklu un izmēģinājuma projektu izveidi, balstoties uz starptautiskām partnerībām starp iestādēm, kas atrodas divās vai vairāk dalībvalstīs un kuru mērķis ir veicināt jauninājumus, atvieglot pieredzes un labas prakses apmaiņu un uzlabot integrācijas politikas kvalitāti;

c)

atbalsta starptautiskas izpratnes veidošanas kampaņas;

d)

sekmē pētījumus, informācijas izplatīšanu un apmaiņu par labāko praksi un visiem citiem imigrācijas un integrācijas politikas aspektiem , tostarp jaunāko tehnoloģijas sasniegumu izmantošanu;

e)

atbalsta izmēģinājuma projektus un pētījumus, kuros izvērtē iespēju imigrācijas un integrācijas jomā izvērst jaunas Kopienas sadarbības formas un pieņemt jaunus Kopienas tiesību aktus;

f)

sekmē dalībvalstu kopīgu statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrādi un piemērošanu, lai izvērtētu politikas pārmaiņu efektivitāti imigrācijas un integrācijas jomā.

3.   Gada darba programmu, kurā nosaka Kopienas darbību prioritātes, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru.

6. pants

[Mērķgrupas]

Svītrots

II NODAĻA

ATBALSTA PRINCIPI

7. pants

Komplementaritāte, konsekvence un atbilstība

1.   Ar Fonda starpniecību sniedz atbalstu, papildinot valstu, reģionu un vietējas darbības, tajās integrējot Kopienas prioritātes.

Konkrēti, lai nodrošinātu Kopienas darbību konsekvenci trešo valstu piederīgo integrācijas jomā, darbībām, kas tiek finansētas no šā instrumenta, ir jābūt konkrētām un jāpapildina Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Bēgļu fonda finansētās darbības.

2.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka ar Fonda starpniecību un no dalībvalstīm saņemtā palīdzība konsekventi atbilst Kopienas darbībām, politikas jomām un prioritātēm. Šo konsekvenci īpaši norāda 18. pantā minētajā daudzgadu programmā.

3.   Ar fonda starpniecību finansētas operācijas atbilst Līguma un saskaņā ar to pieņemto tiesību aktu prasībām.

8. pants

Programmu sastādīšana

1.   Fonda mērķus īsteno saskaņā ar daudzgadu programmu ( 2007.-2013. gadam), ko termiņa vidū pārskatīs saskaņā ar 21.A pantu . Daudzgadu programmu sastādīšanas sistēmā ietilpst prioritāšu noteikšana un pārvaldības process, lēmumu pieņemšana, revīzijas un atestācija.

2.   Komisijas apstiprinātas daudzgadu programmas īsteno, izmantojot gada darba programmas.

9. pants

Pasākumu subsidiaritāte un proporcionalitāte

1.   Īstenot 19. un 21. pantā minētās daudzgadu un gada programmas ir dalībvalstu pienākums attiecīgā teritoriālā mērogā saskaņā ar katrai dalībvalstij raksturīgo iestāžu sistēmu. Minēto pienākumu īsteno saskaņā ar šo lēmumu.

2.   Komisijas un dalībvalstu izmantoto līdzekļu apjoms ir dažāds — atkarībā no Kopienas ieguldījuma apjoma, kas ir saistīts ar revīzijas noteikumiem. Diferencēšanu piemēro arī attiecībā uz izvērtējuma noteikumiem un ziņojumiem par daudzgadu un gada programmām.

10. pants

Budžeta izpildes metodes

1.   Fondam asignēto Kopienas budžetu izpilda saskaņā ar 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, izņemot 5. pantā minētās Kopienas darbības un 16. pantā minēto tehnisko palīdzību. Dalībvalstis un Komisija nodrošina pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu.

2.   Komisija īsteno pienākumu izpildīt Eiropas Kopienu vispārīgo budžetu:

a)

pārbaudot, vai dalībvalstīs pastāv vadības un kontroles sistēmas un vai tās pareizi darbojas saskaņā ar 30. pantā aprakstītajām procedūrām;

b)

pārtraucot vai apturot visus maksājumus vai daļu no tiem saskaņā ar 40 . un 41 . pantu, ja pārvaldības un kontroles sistēmas valstī nedarbojas, un saskaņā ar 44 . un 45 . pantā aprakstītajām procedūrām piemērojot jebkādas citas finanšu korekcijas.

11. pants

[Papildināmība]

Svītrots

12. pants

Partnerattiecības

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar spēkā esošiem valstu likumiem un praksi organizē partnerattiecības ar iestādēm un struktūrām, kas ir iesaistītas daudzgadu programmas īstenošanā vai spēj dot lietišķu ieguldījumu tās izstrādē saskaņā ar attiecīgo dalībvalsti.

Šādas iestādes un struktūras var būt kompetentas reģionu, vietējas, pilsētu un citas valsts varas iestādes, starptautiskas organizācijas un struktūras , kas pārstāv pilsonisku sabiedrību, piemēram, nevalstiskās organizācijas, tostarp migrantu organizācijas , vai sociāli partneri.

Šajās partnerattiecībās iekļauj vismaz īstenošanas iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušās Eiropas Sociālā fonda finansējuma pārvaldībai, kā arī Eiropas Bēgļu fonda atbildīgo iestādi.

2.   Partnerattiecības īsteno, pilnībā ievērojot katras attiecīgās kategorijas partneru organizatorisko, juridisko un finanšu kompetenci.

III NODAĻA

FINANŠU PLĀNS

13. pants

Kopējie līdzekļi

1.     Bāzes finansējums no šā fonda finansētu darbību īstenošanai laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir [825] miljoni euro.

1.a.   Budžeta lēmējiestāde gada apropriācijas Fonda vajadzībām apstiprina saskaņā ar finanšu shēmu.

2.   Komisija provizoriski nosaka gada apropriāciju sadalījumu pa dalībvalstīm saskaņā ar 14. pantā ietvertajiem kritērijiem.

14. pants

Gada līdzekļu sadalījums darbībām, kuru īstenošanai dalībvalstīs var saņemt finansējumu

1.   Katra dalībvalsts no Fonda gada apropriācijas saņem noteiktu summu, kas ir 500 000 euro.

Valstīm, kuras Eiropas Savienībai pievienosies laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam, šī summa tiek noteikta 500 000euro apmērā gadā uz atlikušo laika posmu no 2007. līdz 2013. gadam, sākot no nākamā gada pēc to pievienošanās.

2.   Atlikušos gadā pieejamos līdzekļus dalībvalstīm sadala šādi:

a)

40 % proporcionāli dalībvalstīs likumīgi uzturošos trešo valstu piederīgo vidējam kopskaitam iepriekšējos trīs gados un

b)

60 % proporcionāli to trešo valstu piederīgo skaitam, kuri iepriekšējos trīs gados ir ieguvuši dalībvalsts iestāžu izsniegtu atļauju uzturēties tās teritorijā […].

3.   Tomēr 2. punkta b) apakšpunktā minētajā aprēķinā neiekļauj šādas personu kategorijas:

a)

sezonas darbiniekus, atbilstīgi definīcijai valsts tiesību aktos;

b)

trešo valstu piederīgos, kuri uzņemti saistībā ar studijām, skolēnu apmaiņu, praksi vai stažēšanos, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/114/EK (2004. gada 13. decembris) (8);

c)

trešo valstu piederīgos, kuri uzņemti saistībā ar zinātnisko pētniecību saskaņā ar Padomes Direktīvu 2005/71/EK (2005. gada 12. oktobra) (9);

d)

trešo valstu piederīgos, kuriem ir atjaunota dalībvalsts iestāžu izsniegtā atļauja vai veikta statusa maiņa, tostarp trešo valstu piederīgos, kuri ieguvuši pastāvīgā iedzīvotāja statusu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/109/EK (2003. gada 25. novembra) (10).

4.   Atsauces dati ir jaunākie statistikas dati, ko saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ieguvis Eiropas Kopienu Statistikas birojs, balstoties uz dalībvalstu sniegtiem datiem .

Ja dalībvalstis Komisijai ( Eurostat ) nav devušas attiecīgus statistikas datus, tās pēc iespējas drīz nodrošina provizoriskus datus.

Pirms tādus datus pieņemt kā atsauces skaitļus, Komisija ( Eurostat ) saskaņā ar parastajām darba procedūrām izvērtē statistikas informācijas kvalitāti, salīdzināmību un pilnīgumu. Pēc Komisijas ( Eurostat ) lūguma dalībvalstis tai sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai to izdarītu.

15. pants

Finansēšanas struktūra

1.   Maksājumi ar Fonda starpniecību tiek veikti subsīdiju veidā.

2.   Ar Fonda starpniecību atbalstītas darbības līdzfinansē no valstu vai privātiem avotiem, tās ir bezpeļņas darbības, un par tām nevar saņemt finansējumu no citiem avotiem, uz ko attiecas Eiropas Kopienu vispārējais budžets.

3.   Pasākumiem, uz ko attiecas šis lēmums, Fonda apropriācijas papildina izdevumiem asignētus dalībvalstu vai tiem līdzvērtīgus līdzekļus.

4.   Kopienas ieguldījums atbalstītiem projektiem — par darbībām, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar 4. pantu — nevar būt lielāks par 50 % no kopējām izmaksām par konkrētu darbību.

To var palielināt līdz 75  % — projektiem, ar ko risina konkrētus prioritārus jautājumus, kas ir apzināti stratēģiskajās pamatnostādnēs, kā paredzēts 18. pantā.

Ieguldījumu palielina līdz 75 % tajās dalībvalstīs, uz ko attiecas Kohēzijas fonds.

5.     Īstenojot attiecīgu valstu programmas, kā izklāstīts IV nodaļā, dalībvalstis atlasa projektus finansēšanai, pamatojoties uz šādiem obligātiem kritērijiem:

a)

stāvoklis attiecīgā dalībvalstī un konkrētas vajadzības;

b)

projekta izmaksu rentabilitāte, inter alia , ņemot vērā to, uz cik daudzām personām attiecas projekts;

c)

kādu pieredzi, speciālās zināšanas, uzticamību un finanšu ieguldījumu nodrošina organizācija, kas piesakās uz finansējumu, un visas partnerorganizācijas;

d)

ciktāl projekti papildina citas darbības, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai kā daļu no attiecīgo valstu programmām.

6.    Parasti Kopienas finanšu atbalstu darbībām, ko atbalsta ar Fonda starpniecību, piešķir uz laiku līdz trim gadiem, un par tām regulāri sniedz progresa ziņojumus.

16. pants

Tehniska palīdzība pēc Komisijas ierosmes

1.   Pēc Komisijas ierosmes un/vai Komisijas vārdā, gadā nepārsniedzot maksimālo apjomu 500 000 euro no Fonda apropriācijām , Fonds var finansēt sagatavošanas pasākumus, pārraudzības, administratīvas un tehniskas palīdzības pasākumus, kā arī izvērtēšanas, revīzijas un pārbaudes pasākumus, kas jāveic, lai īstenotu šo lēmumu […].

2.   Tādas darbības ir:

a)

pētījumi, izvērtējumi, ekspertu ziņojumi, statistikas dati — arī vispārēji —, kas attiecas uz Fonda darbību;

b)

dalībvalstīm , tiešajiem atbalsta saņēmējiem un plašai sabiedrībai paredzēti informācijas pasākumi, arī informācijas kampaņas un kopīga datu bāze par projektiem, ko finansē no Fonda līdzekļiem;

c)

datorizētu sistēmu uzstādīšana, izmantojums un to savienojumi savā starpā — pārvaldības, pārraudzības, pārbaužu un izvērtējuma vajadzībām;

d)

vienotas izvērtējuma un pārraudzības sistēmas, kā arī rādītāju sistēmas izstrāde, vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgo valstu rādītājus;

e)

izvērtējuma metožu uzlabojumi un informācijas apmaiņa par šajā jomā piekopto praksi;

f)

saskaņā ar V nodaļu dalībvalstu izraudzītu iestāžu informācijas un mācību pasākumi, kas papildina dalībvalstu centienus dot norādes savām iestādēm saskaņā ar 31. panta 2. punktu.

17. pants

Tehniska palīdzība no dalībvalstīm

1.   Pēc attiecīgas dalībvalsts ierosmes no Fonda saskaņā ar katra gada programmu drīkst finansēt sagatavošanas, pārvaldības, pārraudzības, izvērtēšanas, informēšanas un kontroles pasākumus, kā arī Fonda īstenošanas administratīvo resursu stiprināšanas pasākumus.

2.   Tehniskai palīdzībai atvēlētā summa gadā nevar pārsniegt:

a)

7 % no dalībvalstij piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot 30 000 euro laikā no 2007. līdz 2010. gadam, un

b)

4 % no dalībvalstij gadā piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot 30 000 euro laikā no 2011. līdz 2013. gadam.

IV NODAĻA

PLĀNOŠANA

18. pants

Stratēģisku pamatnostādņu pieņemšana

1.   […] Komisija pieņem stratēģiskās pamatnostādnes, kurās nosaka Fonda veicamo pasākumu struktūru, ņemot vērā panākumus, kas gūti izstrādājot un īstenojot Kopienas tiesību aktus imigrācijas jomā un citās jomās, kas saistītas ar trešo valstu piederīgo integrāciju, kā arī Fonda finanšu līdzekļu provizorisko sadalījumu attiecīgam laika periodam.

2.   Attiecībā uz katru Fonda mērķi šajās pamatnostādnēs jo īpaši ņem vērā Kopienas prioritātes, lai veicinātu kopējo pamatprincipu īstenošanu.

3.   Komisija ne vēlāk kā līdz 2007. gada 31. maijam pieņem stratēģiskās pamatnostādnes, kas attiecas uz […] daudzgadu programmu.

4.   Stratēģiskās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru.

19. pants

Valstu daudzgadu programmu sagatavošana un apstiprināšana

1.   Katra dalībvalsts, balstoties uz 18. pantā minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm, ierosina daudzgadu programmas projektu, kurā ir šādi elementi:

a)

dalībvalstī esošās situācijas apraksts attiecībā uz valstu integrācijas stratēģiju īstenošanu, ņemot vērā kopējos pamatprincipus, kā arī attiecībā uz valstu uzņemšanas un ievada programmu izstrādi un īstenošanu, ja tādas ir;

b)

attiecīgās dalībvalsts vajadzību analīze attiecībā uz valsts integrācijas stratēģiju un, ja tādas pieejamas — uz uzņemšanas un ievada programmām, kā arī norādes par darbības mērķiem, kas izvirzīti šo vajadzību apmierināšanai daudzgadu programmas perioda laikā;

c)

minēto mērķu sasniegšanai paredzētās atbilstošās stratēģijas izklāsts, precizējot to sasniegšanai definētās prioritātes, kā arī šo prioritāšu īstenošanai paredzēto darbību apraksts;

d)

norāde, vai šī stratēģija ir saderīga ar citiem attiecīgā reģiona, valsts un Kopienas instrumentiem;

e)

informācija par prioritātēm un konkrētiem to mērķiem. Šos mērķus izsaka skaitliskā izteiksmē, izmantojot ierobežotu […] rādītāju skaitu, ņemot vērā proporcionalitātes principu. Rādītājiem jābūt tādiem, lai varētu konstatēt panākto attīstību, tos salīdzinot ar sākuma situāciju, kā arī prioritāšu īstenošanai nosprausto mērķu efektivitāti;

f)

tās pieejas apraksts, kas izvēlēta, lai īstenotu 12. pantā minēto partnerattiecību principu;

g)

finansēšanas plāna projekts, kurā par katru prioritāti un katru gadu norādīts ierosinātais finanšu ieguldījums no Fonda un valsts vai privātā līdzfinansējuma kopsumma;

h)

daudzgadu programmas īstenošanas noteikumi, tostarp :

visas 24. pantā paredzētās struktūras, ko norīkojusi dalībvalsts;

īstenošanas, pārraudzības, kontroles un izvērtējuma sistēmu apraksts, iekļaujot aprakstu par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu darbību papildināmību ar darbībām, kuras finansē no Eiropas Sociālā fonda;

finanšu plūsmas mobilizācijas un apgrozības procedūru definīcijas, lai nodrošinātu pārskatāmību;

noteikumi, kas pieņemti, lai nodrošinātu daudzgadu programmas nodošanu atklātībā.

2.    […] Dalībvalstis iesniedz savus daudzgadu programmu projektus ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir darījusi zināmas attiecīgā laikposma stratēģiskās pamatnostādnes.

3.     Lai apstiprinātu daudzgadu programmas projektu , Komisija pārbauda:

a)

tās saskaņotību ar Fonda mērķiem un 18. pantā minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm;

b)

projektā paredzēto darbību atbilstību, ņemot vērā ierosināto stratēģiju ;

c)

to, vai pārvaldības un kontroles mehānismi, ko dalībvalstis izstrādājušas Fonda pasākumu īstenošanai, atbilst šim lēmumam;

d)

tās atbilsmi Kopienas tiesību aktiem, un jo īpaši tiem Kopienas tiesību aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt personu brīvu pārvietošanos, līdz ar papildpasākumiem, kas ir tieši saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju.

4.    Ja Komisija uzskata, ka daudzgadu programmas projekts nav konsekvents stratēģisko pamatnostādņu ziņā vai neatbilst šim lēmumam par pārvaldības un kontroles sistēmām, vai Kopienas tiesību aktiem, tā aicina dalībvalsti sniegt visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskatīt ierosināto programmu.

5.    Komisija katru daudzgadu programmu apstiprina trijos mēnešos pēc tam, kad tā ir oficiāli iesniegta saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru.

20. pants

Daudzgadu programmu pārskatīšana

1.   Daudzgadu programmu pārskata pēc attiecīgās dalībvalsts vai Komisijas ierosmes un vajadzības gadījumā koriģē uz atlikušo programmas periodu, lai vairāk ņemtu vērā Kopienas prioritātes vai to darītu citādi […]. Daudzgadu programmas drīkst pārskatīt arī ņemot vērā izvērtējumu rezultātus un/vai atkarībā no īstenošanas grūtībām.

2.   Lēmumu, ar ko apstiprina daudzgadu programmas pārskatīšanu, Komisija pieņem cik iespējams drīz pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts oficiāli iesniegusi lūgumu. Daudzgadu programmu pārskata saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru.

21. pants

Gada programmas

1.   Komisijas apstiprinātās daudzgadu programmas īsteno, izmantojot gada […] programmas.

2.   Komisija dalībvalstīm katru gadu ne vēlāk kā 1. jūlijā sniedz aplēsi par summām, ko nākamā gadā paredzēts tām piešķirt no kopējām gada budžeta procedūrā piešķirtajām apropriācijām, ko aprēķina, kā paredzēts 14. pantā.

3.   Dalībvalstis ik gadu ne vēlāk kā 1. novembrī Komisijai iesniedz saskaņā ar daudzgadu programmu sagatavotu nākamā gada programmas projektu, kurā ir ietverti šādi elementi :

a)

vispārīgie noteikumi, kā atlasīt projektus, ko finansē saskaņā ar gada programmu;

b)

to uzdevumu apraksts, kurus paredzēts atbalstīt saskaņā ar gada programmu ;

c)

ierosinātais Fonda finansiālā atbalsta sadalījums starp dažādām programmas darbībām, kā arī norāde par gada programmas īstenošanas nolūkos pieprasīto summu tehniskās palīdzības izdevumu segšanai saskaņā ar 17. pantu.

4.   Izskatot kādas dalībvalsts gada programmas projektu , Komisija ņem vērā saskaņā ar budžeta procedūru Fondam piešķirto apropriāciju galīgo summu […].

Pēc tam, kad projekts ir oficiāli iesniegts, Komisija viena mēneša laikā informē dalībvalsti, vai projektu var apstiprināt. Ja gada programmas projekts neatbilst daudzgadu programmai, Komisija aicina dalībvalsti darīt zināmu visu vajadzīgo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskatīt ierosināto programmu.

Komisija ne vēlāk kā attiecīgā gada 1. martā pieņem lēmumu par finansēšanu , apstiprinot gada programmu. Lēmumā norāda dalībvalstij piešķirto summu un termiņu, kādā var saņemt finansējumu par izdevumiem.

21.A pants

Daudzgadu programmas pārskatīšana termiņa vidū

1.     Komisija pārskata stratēģiskās pamatnostādnes un vajadzības gadījumā vēlākais 2010. gada 31. martā pieņem jaunas stratēģiskas pamatnostādnes laika posmam no 2011. līdz 2013. gadam.

2.     Ja šādas stratēģiskas pamatnostādnes pieņem, katra dalībvalsts atkārtoti izskata savu daudzgadu programmu un vajadzības gadījumā to pārstrādā.

3.     Noteikumus, kas minēti 19. pantā par valstu daudzgadu programmu gatavošanu un apstiprināšanu mutatis mutandis piemēro šo pārskatīto valstu daudzgadu programmu sagatavošanai un apstiprināšanai.

4.     Pārskatītas stratēģiskās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru.

V NODAĻA

PĀRVALDĪBAS UN KONTROLES SISTĒMAS

22. pants

Īstenošana

Komisija atbild par šā lēmuma īstenošanu un vajadzības gadījumā pieņem tā īstenošanas noteikumus.

23. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu pamatprincipi

Dalībvalstu izstrādātas daudzgadu programmu pārvaldības un kontroles sistēmas nodrošina:

a)

skaidri noteiktas […] attiecīgo pārvaldības un kontroles struktūru funkcijas, kā arī funkciju sadalījumu katrā struktūrā […];

b)

funkciju nošķīruma principa ievērošanu gan pašās struktūrās, gan to sadarbībā;

c)

katrai struktūrai […] vai nodaļai pietiekamus līdzekļus, lai īstenotu uzticētās funkcijas visā ar Fonda starpniecību finansētu darbību īstenošanas laikā;

d)

procedūras, kā nodrošināt, lai daudzgadu programmās izvirzītos izdevumus veiktu pareizi un likumīgi;

e)

uzticamas datorizētas grāmatvedības, pārraudzības un finanšu pārskatu sniegšanas sistēmas;

f)

pārskatu sniegšanas un pārraudzības sistēmas, ja atbildīgā struktūra uzdevumu izpildi uztic citai struktūrai;

g)

[…] procedūru rokasgrāmatas par veicamām funkcijām;

h)

[…] mehānismus, kā veikt sistēmas darbības revīziju ;

i)

sistēmas un procedūras, kas nodrošina pienācīgas revīzijas liecības;

j)

[…] procedūras, ko izmantot, lai ziņotu par nelikumībām un tās pārraudzītu, kā arī, lai atgūtu nepamatoti izmaksātas summas.

24. pants

Iestāžu norīkošana

1.   Daudzgadu programmas un gada programmu īstenošanai dalībvalsts norīko:

a)

atbildīgu iestādi: funkcionālu dalībvalsts struktūru, attiecīgas valsts iestādi vai struktūru, ko norīko dalībvalsts, vai kas ir dalībvalsts privāttiesību subjekts ar uzdevumu veikt sabiedriskus pakalpojumus , kura atbild par Fonda atbalstītu daudzgadu programmu un gada programmu pārvaldi un kuras pārziņā ir visa saziņa ar Komisiju;

b)

apliecinātāju iestādi: valsts iestādi vai struktūru, vai personu, kas darbojas kā tāda struktūra vai iestāde , ko norīkojusi dalībvalsts, lai tā apliecinātu izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumus, pirms tos nosūta Komisijai;

c)

revīzijas iestādi: valsts iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no […] dalībvalsts norīkotās atbildīgās iestādes un apliecinātājas iestādes un kas atbild par pārvaldības un kontroles sistēmas darbības efektivitātes pārbaudi;

d)

vajadzības gadījumā — deleģētu iestādi;

2.   Dalībvalsts pieņem noteikumus, ar ko regulē tās attiecības ar 1. punktā minētajām iestādēm, kā arī attiecības ar Komisiju.

3.   Saskaņā ar 23. panta b) punktu dažas no 1. punktā minētajām iestādēm vai tās visas var atrasties vienā un tajā pašā struktūrā.

4.   Noteikumus 25. līdz 29. panta īstenošanai Komisija pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru.

25. pants

Atbildīgā iestāde

1.    Atbildīgā iestāde atbilst šādiem obligātiem nosacījumiem. Tā:

a)

ir juridiska persona, izņemot gadījumus, ja tā ir funkcionāla dalībvalsts struktūra;

b)

ir ar infrastruktūru, kas vajadzīga, lai viegli nodrošinātu saziņu ar plašu lietotāju loku, kā arī ar citu dalībvalstu atbildīgām iestādēm un ar Komisiju;

c)

darbojas administratīvā vidē, kas tai ļauj pareizi veikt uzdevumus un izvairīties no jebkādiem interešu konfliktiem;

d)

spēj piemērot Kopienas fondu pārvaldības noteikumus;

e)

ir ar tādiem finanšu un pārvaldības resursiem, kas ir samērojami ar Kopienas fondu apjomu, kas tai būs jāpārvalda;

f)

ir nodrošināta ar personālu, kam ir administratīvam darbam starptautiskā vidē piemērota profesionāla kvalifikācija un valodu prasme.

2.    Dalībvalsts atbildīgajai iestādei nodrošina pietiekamu finansējumu, lai tā varētu turpināt pienācīgi un nepārtraukti veikt savus uzdevumus visā 2007.-2013. gada laikposmā.

2.a.     Komisija var palīdzēt dalībvalstīm veikt personāla apmācību, jo īpaši saistībā ar šā lēmuma V-IX nodaļas pareizu piemērošanu.

26. pants

Atbildīgās iestādes uzdevumi

1.   Atbildīgā iestāde atbild par daudzgadu programmas pārvaldi un īstenošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

Konkrēti, tās uzdevumi ir:

a)

apspriesties ar partneriem saskaņā ar 12. pantu;

b)

iesniegt Komisijai projektus daudzgadu un gada programmām, kā paredzēts 19. un 21. pantā;

c)

izveidot mehānismu sadarbībai ar dalībvalstu norīkotajām pārvaldības iestādēm Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Bēgļu fonda darbību īstenošanai;

d)

organizēt konkursus un publicēt paziņojumus par tiem un, vajadzības gadījumā, uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus;

e)

organizēt atlases un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras saistībā ar Fonda līdzfinansētām darbībām saskaņā ar 15. panta 5. punktā izklāstītiem principiem;

f)

saņemt maksājumus no Komisijas un veikt maksājumus tiešajiem atbalsta saņēmējiem;

g)

nodrošināt Fonda un citu attiecīgu valstu un Kopienas finanšu instrumentu līdzfinansējuma konsekvenci un papildināmību;

h)

pārraudzīt līdzfinansēto pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanu, un to, lai par darbībām deklarētie izdevumi faktiski būtu radušies un atbilstu Kopienas un attiecīgas valsts noteikumiem;

i)

nodrošināt, lai pastāvētu datorizēta sistēma, kā reģistrēt un glabāt […] grāmatvedības datus par katru saskaņā ar gada programmu veiktu darbību un lai tiktu vākti īstenošanas dati, kas vajadzīgi finanšu pārvaldībai, pārraudzībai, kontrolei un izvērtēšanai;

j)

nodrošināt, lai tiešie atbalsta saņēmēji un citas struktūras, kas ir iesaistītas ar Fonda starpniecību līdzfinansētu darbību īstenošanā, vai nu uzturētu atsevišķu grāmatvedības sistēmu vai attiecīgu grāmatvedības kodu visiem ar darbību saistītajiem darījumiem — neskarot attiecīgo valstu noteikumus par grāmatvedību ;

k)

nodrošināt, ka 48. pantā minēto daudzgadu programmu izvērtēšanu veic šajā lēmumā noteiktajos termiņos un ka tā atbilst kvalitātes standartiem, par ko vienojušās Komisija un dalībvalsts;

l)

izstrādāt procedūras, lai nodrošinātu, ka visi dokumenti attiecībā uz izdevumiem un revīzijām, kas vajadzīgi pietiekamu revīzijas liecību nodrošināšanai, tiek glabāti saskaņā ar 42. pantā minētajām prasībām;

m)

nodrošināt, lai revīzijas iestāde 29. panta 1. punktā noteikto revīziju veikšanai saņemtu visu vajadzīgo informāciju par izmantotajām pārvaldības procedūrām un par Fonda līdzfinansējumu saņēmušajiem projektiem;

n)

nodrošināt, lai apliecinātāja iestāde saņemtu visu vajadzīgo informāciju par procedūrām un pārbaudēm , kas veiktas, lai apliecinātu izdevumus;

o)

sastādīt un iesniegt Komisijai progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par gada programmu īstenošanu , apliecinātājas iestādes apliecinātas izdevumu deklarācijas, un maksājumu lūgumus vai, vajadzības gadījumā, atmaksājuma deklarāciju;

p)

informēt un konsultēt; kā arī izplatīt atbalstīto darbību rezultātus;

q)

sadarboties ar Komisiju un atbildīgām citu dalībvalstu iestādēm;

r)

pārbaudīt, kā tiešie saņēmēji īsteno 32. panta 6. punktā minētās pamatnostādnes.

2.   Pārvaldīšanas darbības, ko, īstenojot projektus, dalībvalstīs veic atbildīgās iestādes, var finansēt saskaņā ar 17. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem.

27. pants

Atbildīgās iestādes uzdevumu deleģēšana

1.   Ja visus atbildīgās iestādes uzdevumus vai to daļu deleģē kādai deleģētai iestādei, atbildīgā iestāde precīzi nosaka deleģēto uzdevumu apjomu un sīki izstrādā procedūras, lai veiktu deleģētos uzdevumus, ievērojot 26. pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pie šīm procedūrām pieder regulāra atbildīgās iestādes informēšana par to, cik efektīvi tiek pildīti deleģētie uzdevumi, un izmantoto līdzekļu apraksts.

28. pants

Apliecinātāja iestāde

1.   Apliecinātāja iestāde […]:

a)

apliecina, ka:

izdevumu deklarācija ir precīza, tā ir sastādīta, izmantojot uzticamas grāmatvedības sistēmas, un tajās ir izmantoti pārbaudāmi apliecinājuma dokumenti;

deklarētie izdevumi atbilst spēkā esošiem Kopienas un attiecīgas valsts noteikumiem, un ir radušies saistībā ar darbībām, kas izraudzītas saskaņā ar programmai piemērojamiem kritērijiem, ievērojot Kopienas un attiecīgas valsts noteikumus;

b)

lai varētu izdot apliecinājumu, pārliecinās, vai no atbildīgās iestādes tā ir saņēmusi vajadzīgo informāciju par procedūrām un par veiktām izdevumu deklarācijās uzrādītu izdevumu pārbaudēm;

c)

lai varētu izdot apliecinājumu, ņem vērā visu revīzijas iestādes vai tās uzdevumā veikto revīziju rezultātus;

d)

datorizēti glabā Komisijai deklarēto izdevumu grāmatvedības datus;

e)

nodrošina tāda Kopienas finansējuma atgūšanu, kas nelikumību konstatācijā ir atzīts par nepamatoti izmaksātu, un, attiecīgā gadījumā, piedzenot procentus, kā arī uzskaita atgūstamās summas un, ja iespējams, atgūto summu atmaksā Eiropas Kopienu vispārējā budžetā , atskaitot to no nākamiem deklarētiem izdevumiem.

2.   Apliecinātājas iestādes darbības saistībā ar dalībvalstīs īstenotiem projektiem var finansēt saskaņā ar 17. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem, ja ir ievērotas 24. pantā aprakstītās attiecīgās iestādes prerogatīvas.

29. pants

Revīzijas iestāde

1.   Revīzijas iestāde […]:

a)

nodrošina revīzijas […], lai pārbaudītu, cik efektīvi funkcionē vadības un kontroles sistēma […];

b)

nodrošina, lai darbību revīzija, pārbaudot deklarētos izdevumus, notiktu ar attiecīgu izlasi; izlasē ir jāaptver vismaz 10 % no kopējiem izdevumiem, par ko var saņemt finansējumu katrai gada programmai;

c)

sešos mēnešos pēc daudzgadu programmas apstiprināšanas Komisijai iesniedz revīzijas stratēģiju, tajā norādot struktūras, kuras veiks a) un b)  apakšpunktā minētās revīzijas, nodrošinot , ka ir veikta galveno Fonda līdzfinansējuma saņēmēju revīzija un ka revīzijas ir vienmērīgi sadalītas visa programmas perioda laikā.

2.   Ja saskaņā ar šo lēmumu norīkota revīzijas iestāde ir arī norīkota revīzijas iestāde atbilstīgi lēmumiem …, … un … (11) vai ja diviem vai vairākiem fondiem piemēro vienādas sistēmas, var iesniegt vienu, apvienotu 1. punkta c) apakšpunktā minēto revīzijas stratēģiju.

3.    Par katru gada programmu revīzijas iestāde sastāda ziņojumu , kurā ir:

a)

gada revīzijas ziņojums, kurā izklāstīti fakti, kas konstatēti, īstenojot revīziju stratēģiju veiktās gada programmas revīzijās, un ziņots par visiem programmas pārvaldības un kontroles sistēmās konstatētiem trūkumiem;

b)

atzinums, pamatojoties uz revīzijas iestādes pakļautībā veiktajām pārbaudēm un revīzijām , par to, vai pārvaldības un kontroles sistēma dod pietiekamu pārliecību, ka Komisijai iesniegtās izdevumu deklarācijas ir pareizas un veiktie darījumi ir likumīgi un pareizi ;

c)

deklarācija, kurā izvērtēts pamatojums lūgumam izmaksāt atlikuma maksājumu un attiecīgo izdevumu likumība un pareizums.

4.   Revīzijas iestāde nodrošina, ka revīziju veic, ņemot vērā starptautiski atzītus revīzijas standartus.

5.   Dalībvalstīs īstenotu projektu revīzijas var finansēt saskaņā ar 17. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem, ja ir ievērotas 24. pantā aprakstītās minētās iestādes prerogatīvas.

VI NODAĻA

PIENĀKUMI UN KONTROLE

30. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis atbild par daudzgadu un gada programmu pareizu finanšu pārvaldību un par notikušo darījumu likumību un pareizību.

2.   Tās nodrošina, lai atbildīgās iestādes un visas deleģētās iestādes, apliecinātājas iestādes, revīzijas iestādes un visas citas attiecīgas struktūras saņemtu pareizus norādījumus par 23. līdz 29. pantā minēto pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi, lai nodrošinātu efektīvu un pareizu Kopienas finansējuma izmantojumu.

3.   Dalībvalstis novērš, atklāj un labo pārkāpumus. Tās ziņo Komisijai par nelikumībām un informē to par administratīvo procedūru un tiesvedības gaitu.

Ja nevar atgūt kādam tiešajam atbalsta saņēmējam nepamatoti izmaksātas summas, attiecīgās dalībvalsts pienākums ir atmaksāt zaudētās summas Eiropas Kopienu vispārīgajā budžetā, ja tiek konstatēts, ka zaudējumi ir radušies dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ.

4.   Dalībvalstis pirmkārt ir atbildīgas par darbību finanšu kontroli un nodrošina, ka pārvaldības sistēmas tiek izmantotas un revīzijas veiktas tā, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pareizu un efektīvu izmantojumu. Tās Komisijai iesniedz šo sistēmu aprakstu.

5.    Sīki izstrādātus noteikumus 1. līdz 4. punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru.

31. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmas

1.   Pirms Komisija saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru apstiprina daudzgadu programmu, dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 23. līdz 29. pantu ir izveidotas pārvaldības un kontroles sistēmas. Tās atbild par to, lai sistēmas darbotos efektīvi visu programmas laiku.

2.   Līdz ar katru daudzgadu programmas projektu dalībvalstis Komisijai iesniedz atbildīgo iestāžu, deleģēto iestāžu un apliecinātāju iestāžu organizācijas un procedūru aprakstu, kā arī aprakstu par iekšējām revīzijas sistēmām minētajās iestādēs un struktūrās, revīzijas iestādē, kā arī visās citās struktūrās, kas veic revīzijas tās vārdā.

3.     Komisija pārskata šā noteikuma piemērojumu, gatavojoties ziņojumam par laiku no 2007. līdz 2013. gadam, kā paredzēts 49. panta 3. punktā.

32. pants

Komisijas pienākumi

1.   Komisija saskaņā ar 31. pantā paredzēto procedūru pārliecinās, vai dalībvalstis ir izveidojušas pārvaldības un kontroles sistēmas, ievērojot 23. līdz 29. pantu un, balstoties uz revīzijas gada ziņojumiem un pašas Komisijas veiktām revīzijām, ka programmu īstenošanas laikā sistēmas darbojas efektīvi.

2.   Neskarot dalībvalstu veiktās revīzijas, Komisijas amatpersonas vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji drīkst veikt revīziju uz vietas, lai pārbaudītu pārvaldības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti, ieskaitot revīziju par gada programmās iekļautām darbībām, par revīziju paziņojot vismaz trīs darba dienas iepriekš. Tādās revīzijās var piedalīties attiecīgās dalībvalsts amatpersonas vai pilnvaroti pārstāvji.

3.   Komisija var pieprasīt dalībvalstij veikt pārbaudi uz vietas, lai pārbaudītu, vai sistēmas darbojas pareizi, vai arī par viena vai vairāku darījumu pareizību. Revīzijās var piedalīties Komisijas amatpersonas vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji.

4.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka par Fonda atbalstītajām darbībām sniedz attiecīgu informāciju, tās pietiekami publisko un tām nodrošina turpmākas darbības.

5.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina darbību konsekvenci un papildināmību ar citām attiecīgām Kopienas politikas jomām, instrumentiem un ierosmēm.

6.     Komisija izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansējuma pārredzamību.

33. pants

Sadarbība ar dalībvalstu kontroles struktūrām

1.   Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm […], koordinējot to attiecīgos kontroles plānus un revīzijas metodes, un uzreiz nodod tām veikto pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātus, lai pēc iespējas efektīvi izmantotu kontroles resursus un izvairītos no darbu nevajadzīgas dublēšanās.

Komisija vēlākais trijos mēnešos dara zināmas piebildes par saskaņā ar 29. pantu iesniegto revīzijas stratēģiju […].

2.   Izstrādājot savu revīzijas stratēģiju, Komisija apzina tās gada programmas, ko uzskata par pietiekamām , pamatojoties uz esošām zināšanām par pārvaldības un kontroles sistēmām.

Minēto programmu sakarā Komisija var secināt , ka tā var balstīties galvenokārt uz dalībvalstu sniegtiem revīziju datiem, un ka tā uz vietas pati veiks revīzijas tikai tad, ja ir pierādījumi, kas liecina par trūkumiem sistēmās.

VII NODAĻA

FINANŠU PĀRVALDĪBA

34. pants

Tiesības pretendēt uz finansējumu — izdevumu deklarācijas

1.   Visos izdevumu pārskatos norāda izdevumu summu, kas radusies atbalsta tiešajiem saņēmējiem saistībā ar darbību īstenošanu, un atbilstošo finansējumu no publiskiem vai privātiem līdzekļiem.

2.   Izdevumi atbilst atbalsta saņēmēju veiktiem maksājumiem. Tos pamato ar samaksātiem rēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks.

3.   No Fonda finansējumu par izdevumiem var saņemt vienīgi tad, ja tie faktiski veikti ne agrāk kā tā gada 1. janvārī, kas norādīts Komisijas lēmumā par finansējumu , ar ko apstiprina gada programmu , kā norādīts 21. panta 4. punktā. Līdzfinansētās darbības nedrīkst būt pabeigtas pirms dienas, kad sākas tiesības saņemt finansējumu.

Izņēmuma kārtā laikposmu, uz kuru var attiecināt izdevumus, nosaka trīs gadu garumā izdevumiem, ar kuriem īsteno darbības, kuras atbalsta saskaņā ar 2007. gada programmām.

4.    Noteikumus par izmaksu atbilstību attiecībā uz dalībvalstīs īstenotajām darbībām, kurām piešķirts Fonda līdzfinansējums saskaņā ar 4. pantu, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā noteikto procedūru.

35. pants

Atbalsta saņēmēju saņemto maksājumu pilnīgums

Dalībvalstis pārliecinās, vai atbildīgā iestāde nodrošina, lai tiešie atbalsta saņēmēji cik iespējams drīz no publiskiem līdzekļiem saņemtu visu atbalsta summu. No tiešiem atbalsta saņēmējiem paredzētās summas neatvelk vai neietur nekādas summas vai konkrētus īpašus maksājumus vai citus līdzvērtīgus maksājumus, kas to samazinātu, ar noteikumu, ka tiešie atbalsta saņēmēji atbilst visām prasībām attiecībā uz tiesībām saņemt finansējumu par darbībām un izdevumiem.

36. pants

Euro izmantojums

1.     Attiecīgi 19. un 21. pantā minētajos dalībvalstu daudzgadu un gada programmu projektos minētās summas, apliecinātas izdevumu deklarācijas, 26. panta 1. punkta o) apakšpunktā minētos maksājumu lūgumus, un progresa ziņojumā par 38. panta 4. punktā minētās gada programmas īstenošanas izdevumiem, kā arī pārskata ziņojumu par 50. pantā minētās gada programmas īstenošanu izsaka ar euro.

2.     Komisijas lēmumi par finansēšanu, ar ko apstiprina 21. panta 4. punktā minētās dalībvalstu gada programmas, saistības un maksājumus izsaka un veic euro izteiksmē.

3.     Dalībvalstis, kas maksājuma lūguma dienā nav pieņēmušas euro par savu valūtu, savā valūtā veiktas izdevumu summas konvertē euro izteiksmē. Summu konvertē euro izteiksmē, izmantojot Komisijas mēneša norēķinu maiņas kursu tam mēnesim, kurā izdevumi reģistrēti par attiecīgo programmu atbildīgās iestādes grāmatvedībā. Komisija katru mēnesi elektroniski publicē maiņas kursu.

4.     Kad euro kļūst par kādas dalībvalsts valūtu, iepriekšējā punktā izklāstīto konversijas procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko apliecinātāja iestāde ir iegrāmatojusi kontos pirms dienas, kad stājies spēkā fiksēts attiecīgās valsts valūtas un euro maiņas kurss.

37. pants

Saistības

Kopienas budžeta saistības nosaka ik gadu, balstoties uz finansējuma lēmumu, ar ko apstiprina 21. panta 4. punktā minēto gada programmu .

38. pants

Maksājumi — priekšfinansējums

1.   Komisija maksājumus ar fonda starpniecību veic saskaņā ar budžeta saistību apropriācijām.

2.   Maksājumus veic kā priekšfinansējumu un atlikuma maksājumu. Tos pārskaita dalībvalsts norīkotai atbildīgai iestādei.

3.   Priekšfinansējuma maksājumu — 50 % no piešķirtās summas, kas atvēlēta Komisijas finansējuma lēmumā, ar ko apstiprina gada programmu, dalībvalstij pārskaita sešdesmit dienās pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

4.   Otru priekšfinansējuma maksājumu veic ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad Komisija divos mēnešos pēc oficiālas iesniegšanas ir apstiprinājusi progresa ziņojumu par gada programmas īstenošanu un apliecinātu, saskaņā ar 28. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 34. pantu sagatavotu izdevumu deklarāciju, kas aptver vismaz 60 % no pirmā maksājuma summas. Otra Komisijas veiktā priekšfinansējuma maksājuma summa nav lielāka par 50 % no kopsummas, kas piešķirta ar finansējuma lēmumu, ar kuru apstiprina gada programmu, un gadījumā, ja dalībvalsts valsts līmenī ir piešķīrusi mazāku summu, nekā norādīts finansējuma lēmumā, ar kuru apstiprina gada programmu, — no atlikušās Kopienas līdzekļu summas, ko dalībvalsts faktiski piešķir izraudzītajiem projektiem gada programmā, no kuras atskaitīts pirmais priekšfinansējuma maksājums.

5.   Visus procentus, ko rada priekšfinansējuma maksājumi, piešķir attiecīgajai programmai un uzskata par dalībvalsts resursu attiecīgas valsts iemaksai, un tos deklarē Komisijai, iesniedzot pēdējo izdevumu deklarāciju par attiecīgu programmu.

6.   Summas, ko izmaksā kā priekšfinansējumu, pēc gada programmas noslēgšanas dzēš no kontiem.

39. pants

Atlikuma maksājumi

1.   Komisija izmaksā atlikuma maksājumu, kad tā, ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc pieļaujamā izdevumu termiņa, kas paredzēts finansējuma lēmumā, ar ko apstiprina gada programmu, saņem šos dokumentus:

a)

saskaņā ar 28. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 34. pantu pareizi sagatavotu apliecinātu izdevumu deklarāciju un lūgumu izmaksāt atlikuma maksājumu vai atmaksājuma deklarāciju;

b)

pārskata ziņojumu par gada programmas īstenošanu, kā paredzēts 50. pantā;

c)

gada revīzijas ziņojumu, atzinumu un deklarāciju, kā paredzēts 29. panta 3. punktā.

Atlikuma maksājumu veic pēc tam, kad ir pieņemts pārskata ziņojums par gada programmas īstenošanu un deklarācija par atlikuma maksājuma veikšanas lūguma pamatotību.

2.   Ja atbildīgā iestāde 1. punktā prasītos dokumentus neiesniedz paredzētā termiņā un pieņemamā formā, Komisija atceļ attiecīgās gada programmas budžeta saistību daļu, kas nav izmantota priekšfinansējuma maksājumiem.

3.   Automātisko atcelšanas procedūru, kas noteikta 2. punktā, aptur par to projektu summu, attiecībā uz kuriem laikā, kad iesniedzami 1. punktā minētie dokumenti, dalībvalsts mērogā notiek tiesvedība vai administratīva pārsūdzība ar maksājumu atliekošu iedarbību. Daļējā pārskata ziņojumā dalībvalsts sīki informē par tādiem projektiem, un reizi pusgadā nosūta progresa ziņojumus par minētajiem projektiem. Trīs mēnešos pēc tiesvedības vai administratīvas pārsūdzības procedūras beigām dalībvalsts iesniedz 1. punktā prasītos dokumentus par attiecīgiem projektiem.

4.   Deviņu mēnešu termiņu, kas minēts 1. punktā, pārrauj, ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 41. pantu pārtraukt attiecīgās gada programmas līdzfinansējuma maksājumus. Termiņu atsāk skaitīt no dienas, kad 41. panta 3. punktā minētais Komisijas lēmums ir darīts zināms dalībvalstij.

5.   Neskarot 40. pantu, Komisija sešos mēnešos pēc 1. punktā minēto dokumentu saņemšanas informē dalībvalsti par to izdevumu summu, ko Komisija atzīst par tādu, kas atmaksājama no Fonda, un par visām finanšu korekcijām, ko rada deklarēto izdevumu un atzīto izdevumu starpība. Dalībvalstīm ir trīs mēneši laika, lai iesniegtu komentārus.

6.   Trijos mēnešos pēc dienas, kad saņemti dalībvalsts komentāri, Komisija pieņem lēmumu, par kādu summu izdevumi ir atzīstami par atmaksājamiem no Fonda, un atgūst par galīgiem atzītu izdevumu un dalībvalstīm jau izmaksātu summu starpību.

7.   Atkarībā no finansējuma līdzekļu pieejamības Komisija atlikumu izmaksā ne vēlāk kā sešdesmit dienās pēc dienas, kurā tā pieņem 1. punktā minētos dokumentus. Budžeta saistību atlikumu atceļ sešus mēnešus pēc maksājuma.

40. pants

Pārtraukšana

1.   Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 izpratnē maksājumu termiņu ilgākais uz sešiem mēnešiem pārtrauc deleģēts kredītrīkotājs, ja […]

a)

attiecīgas valsts vai Kopienas revīzijas iestādes ziņojumā ir pierādījumi, kas liecina par nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā […];

b)

minētajam ierēdnim jāveic papildu pārbaudes, saņemot informāciju, kas brīdina par to, ka izdevumi kādā apliecinātā izdevumu deklarācijā ir saistīti ar nopietnu nelikumību, kas nav novērsta.

2.   Dalībvalsti un apliecinātāju iestādi nekavējoties informē par termiņa pārtraukšanas iemesliem. Termiņa pārtraukšanu atceļ, līdzko dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus.

41. pants

Apturēšana

1.   Komisija drīkst pilnībā vai daļēji apturēt priekšfinansējuma un atlikuma maksājumus, ja:

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas ietekmē maksājumu apliecināšanas procedūras uzticamību un kas nav laboti; vai

b)

apliecinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar nopietnu nelikumību, kas nav labota; vai

c)

dalībvalsts nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar 30. un 31. pantu.

2.   Komisija drīkst pieņemt lēmumu apturēt priekšfinansējuma un atlikuma maksājumus, kad tā ir devusi dalībvalstij iespēju trijos mēnešos iesniegt apsvērumus.

3.   Komisija atceļ priekšfinansējuma un atlikuma maksājumu apturēšanu, ja uzskata, ka dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, kas ļauj apturēšanu atcelt.

4.   Ja dalībvalsts neveic vajadzīgos pasākumus, Komisija drīkst pieņemt lēmumu pilnībā vai daļēji […] atcelt Kopienas atbalstu gada programmai saskaņā ar 45. pantu.

42. pants

Dokumentu glabāšana

[…] Neskarot noteikumus, kas regulē valsts palīdzību saskaņā ar Līguma 87. pantu, atbildīgā iestāde nodrošina to, ka visus attiecīgo programmu izdevumu un revīziju apstiprinājuma dokumentus glabā, lai tie būtu pieejami Komisijai un Revīzijas tiesai piecus gadus pēc programmu beigām, kā paredzēts 39. panta 1. punktā.

Šo termiņu var pārraut ar tiesvedības procesu vai ar pienācīgi motivētu Komisijas lūgumu […].

Dokumentu oriģinālus vai to kopijas, kas apliecinātas kā atbilstošas oriģinālam, glabā uz vispārpieņemtiem datu nesējiem.

VIII NODAĻA

FINANŠU KOREKCIJAS

43. pants

Dalībvalstu veiktas finanšu korekcijas

1.   Dalībvalstis, pirmkārt, ir atbildīgas par nelikumību izmeklēšanu, pamatojoties uz pierādījumiem par jebkurām nopietnām pārmaiņām, kas būtiski ietekmē palīdzības īstenošanas vai kontroles nosacījumus, un veic vajadzīgās finanšu korekcijas.

2.   Dalībvalsts veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar vienreizējiem vai regulāriem pārkāpumiem, kas atklāti darbībās vai gada programmās. Dalībvalstu veiktās korekcijas izpaužas kā pilnīga vai daļēja Kopienas ieguldījuma atgūšana. Dalībvalsts ņem vērā nelikumību būtību un smagumu, kā arī Fondam radītos finanšu zaudējumus.

3.   Pārskata ziņojumā par 50. pantā minētās gada programmas īstenošanu dalībvalstis iekļauj sarakstu ar atcelšanas procedūrām, kas sāktas attiecīgā gada programmā.

Dalībvalsts veiktās korekcijas ir pilnīga vai daļēja Kopienas ieguldījuma atcelšana un, ja summu neatmaksā attiecīgās dalībvalsts noliktā termiņā, automātiski aprēķina procentus atbilstīgi 46. panta 2. punktā noteiktai procentu likmei.

4.   Regulāru nelikumību gadījumā dalībvalsts veic izmeklēšanu, aptverot visas darbības, kas varētu būt skartas.

44. pants

Komisijas veikta kontu revīzija un finanšu korekcijas

1.   Neskarot Revīzijas tiesas pilnvaras vai pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar saviem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas amatpersonas vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji drīkst veikt Fonda finansētu darbību un pārvaldības un kontroles sistēmu pārbaudes uz vietas, arī izlases pārbaudes, par tām paziņojot vismaz trīs darba dienas iepriekš. Komisija to dara zināmu attiecīgai dalībvalstij, lai saņemtu no tās visu vajadzīgo palīdzību. Pārbaudēs drīkst piedalīties attiecīgās dalībvalsts amatpersonas vai pilnvaroti pārstāvji.

Komisija drīkst prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par viena vai vairāku darījumu pareizību. Pārbaudēs drīkst piedalīties Komisijas amatpersonas vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji.

2.   Ja pēc vajadzīgajām pārbaudēm Komisija secina, ka dalībvalsts neievēro ar 30. pantu uzliktās saistības, tā saskaņā ar 41. pantu pārtrauc priekšfinansējumu vai atlikuma maksājumus.

45. pants

Korekciju kritēriji

1.   Komisija drīkst veikt finanšu korekcijas, pilnīgi vai daļēji anulējot Kopienas līdzfinansējumu gada programmā, ja pēc vajadzīgās pārbaudes tā secina, ka:

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas apdraud saskaņā ar programmu jau izmaksāto Kopienas atbalstu;

b)

apliecinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi nav likumīgi, un līdz šajā punktā minētās labojumu procedūras sākumam dalībvalsts nav sākusi nelikumības novēršanas procedūru, un

c)

līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākumam dalībvalsts nav izpildījusi ar 30. pantu uzliktās saistības.

Komisija pieņem lēmumu, ņemot vērā visus dalībvalsts iesniegtos komentārus.

2.   Veicot finanšu korekcijas, Komisija balstās uz konkrētām atklātām nelikumībām, ņemot vērā nelikumību regularitāti, lai noteiktu, vai būtu jāpiemēro korekcija ar nemainīgu likmi, vai ekstrapolēta korekcija. Ja pārkāpums attiecas uz izdevumu deklarāciju, par kuru gada ziņojumā iepriekš sniegts pozitīvs atzinums saskaņā ar 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tiek pieņemts, ka pastāv sistēmiska problēma, kas ir pamats piemērot korekciju ar noteiktu likmi vai ekstrapolētu korekciju, ja vien dalībvalsts trijos mēnešos neiesniedz pierādījumus, kuri atspēko šo pieņēmumu.

3.   Pieņemot lēmumu par korekcijas summu, Komisija ņem vērā nelikumības smagumu, kā arī ar attiecīgo gada programmu saistīto nepilnību apjomu un finanšu sekas.

4.   Ja Komisijas nostāja balstās uz faktiem, ko nav konstatējuši Komisijas dienestu revidenti, bet gan citi, tā pati sagatavo secinājumus par finanšu sekām pēc tam, kad tā ir izvērtējusi saskaņā ar 31. pantu attiecīgās dalībvalsts veiktos pasākumus, ziņojumus par atklātām nelikumībām un visas dalībvalsts atbildes.

46. pants

Atmaksājumi

1.   Ikvienu Eiropas Kopienu vispārīgajam budžetam pienācīgo summu atmaksā līdz termiņam, ko norāda saskaņā ar 72. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 sagatavotā piedziņas rīkojumā (12). Šis termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2.   Novēlotiem atmaksājumiem piemēro kavējuma procentus, ko aprēķina no termiņa pēdējās dienas, beidzot ar faktiskā maksājuma datumu. Tādu procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro galvenajām refinansēšanas operācijām, un kas ir spēkā maksājuma termiņa mēneša pirmajā kalendāra dienā, to palielinot par trīsarpus procentu punktiem.

47. pants

Dalībvalstu saistības

Komisijas veiktas finanšu korekcijas neskar dalībvalsts pienākumu censties atgūt līdzekļus saskaņā ar 45. pantu.

IX NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA, IZVĒRTĒJUMS UN ZIŅOJUMI

48. pants

Pārraudzība un izvērtējums

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri pārrauga Fondu.

2.   Komisija partnerībā ar dalībvalstīm regulāri izvērtē Fondu […], lai novērtētu 2. pantā minēto darbību nozīmību, efektivitāti un rezultātus — ņemot vērā 49. panta 3. punktā paredzēto ziņojuma sagatavošanu.

3.   Komisija vērtē arī Fonda īstenoto darbību papildināmību ar darbībām, kas paredzētas citās attiecīgās Kopienas politikas jomās, instrumentos un ierosmēs.

49. pants

Ziņošanas pienākumi

1.   Atbildīgā iestāde katrā dalībvalstī veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu projektu pārraudzību un izvērtēšanu.

Lai to nodrošinātu, nolīgumos un līgumos, ko tā noslēdz ar organizācijām, kas atbild par darbību īstenošanu, ietver klauzulas, kurās paredzēti pienākumi iesniegt regulārus un sīkus ziņojumus par to, kādi panākumi ir gūti, īstenojot un sasniedzot nospraustos mērķus, un tie ir pamats attiecīgi progresa un pārskata ziņojumiem par gada programmas īstenošanu.

2.    Dalībvalstis Komisijai iesniedz:

a)

Fonda līdzfinansēto darbību īstenošanas izvērtējuma ziņojumu — vēlākais 2010. gada 30. jūnijā;

b)

Fonda līdzfinansēto darbību rezultātu un efektivitātes izvērtējuma ziņojumu — vēlākais 2012. gada 30. jūnijā par laiku no 2007. līdz 2010. gadam un 2015. gada 30. jūnijā par laiku no 2011. līdz 2013. gadam.

3.    Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:

a)

ziņojumu un pārskatu par to kritēriju piemērošanu, kuri izklāstīti 14. pantā gada pārskatā par resursu sadalījumu starp dalībvalstīm, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus grozījumiem — vēlākais 2009. gada 30. jūnijā;

b)

starpposma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par Fonda īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem, līdz ar priekšlikumiem par Fonda turpmāko attīstību — vēlākais 2010. gada 31. decembrī;

c)

ex post izvērtējuma ziņojumu par laiku no 2007. līdz 2010. gadam — vēlākais 2012. gada 31. decembrī un attiecīgi par laiku no 2011. līdz 2013. gadam — vēlākais 2015. gada 31. decembrī.

50. pants

Pārskata ziņojums par gada programmas īstenošanu

1.   Ziņojumā ir šāda informācija, lai gūtu skaidru pārskatu par programmas īstenošanu:

a)

gada programmas īstenošana no finanšu un darbību viedokļa;

b)

panākumi, kas gūti, īstenojot daudzgadu programmu un tās prioritātes no to konkrētu, pārbaudāmu mērķu viedokļa, rādītājus izsakot kvantitatīvā izteiksmē — ja un kad vien tos var izteikt kvantitatīvā izteiksmē;

c)

atbildīgās iestādes veikti pasākumi, nodrošinot īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, konkrēti:

pārraudzības un izvērtēšanas pasākumi, arī datu vākšanas mehānismi;

visu būtiskāko problēmu apkopojums, kuras radušās darbības programmas īstenošanā, un attiecīgi veiktie pasākumi;

tehniskās palīdzības izmantojums.

d)

pasākumi, kas veikti, lai sniegtu informāciju par gada un daudzgadu programmām, un lai tās publiskotu.

2.   Ziņojumus atzīst par pieņemamiem, ja tajos ir iekļauta visa 1. punktā uzskaitītā informācija. Komisija pieņem lēmumu par atbildīgās iestādes iesniegta […] ziņojuma […] saturu divos mēnešos pēc tam, kad tā saņem visu 1. punktā minēto informāciju, ko dara zināmu dalībvalstīm. Ja Komisija noliktajā termiņā neatbild, ziņojumu uzskata par pieņemtu.

X NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

50.A pants

Daudzgadu programmas sagatavošana

1.     Atkāpjoties no 19. panta, dalībvalstis:

a)

cik vien drīz iespējams pēc šā lēmuma spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā 2007. gada 1. martā ieceļ 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto valsts atbildīgo iestādi, kā arī, attiecīgā gadījumā — deleģēto iestādi;

b)

ne vēlāk kā 2007. gada 1. maijā iesniedz 32. panta 2. punktā minēto pārvaldības un kontroles sistēmu aprakstu.

2.     Līdz 2007. gada 31. maijam Komisija iesniedz dalībvalstīm:

a)

to summu novērtējumu, kas tām piešķirtas 2007. finanšu gadam;

b)

to summu novērtējumu, kas tām piešķirtas 2008.-2013. finanšu gadam, piemērojot ekstrapolāciju 2007. finanšu gada novērtējumam, ņemot vērā ierosinātās gada apropriācijas 2007.-2013. gadam, kas izklāstītas finanšu plānos.

50.B pants

2007. gada programmas sagatavošana

1.     Atkāpjoties no 21. panta, īstenošanai 2007. finanšu gadā piemēro šādu grafiku:

a)

līdz 2007. gada 31. maijam Komisija paziņo dalībvalstīm summas, ko tām paredzēts piešķirt 2007. finanšu gadam;

b)

līdz 2007. gada 1. septembrim dalībvalstis iesniedz Komisijai gada programmas projektu.

2.     No fonda var saņemt atbalstu izdevumiem, kas faktiski izmaksāti kopš 2007. gada 1. janvāra līdz dienai, kurā pieņem lēmumu par finansējumu, apstiprinot attiecīgās dalībvalsts gada programmu.

3.     Lai dotu iespēju 2008. gadā pieņemt lēmumus par finansējumu, apstiprinot 2007. gada programmu, Komisija paredz Kopienas budžeta saistības 2007. gadam, pamatojoties uz dalībvalstīm piešķiramo summu tāmi, kas aprēķināta, kā paredzēts 14. pantā.

XI NODAĻA

FINAL PROVISIONS

51. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz kopēja “Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības” komiteja, kas izveidota ar Lēmumu laikam no 2007.-2013. gadam izveidot Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” …/… (13) (“Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

52. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome pārskata šo lēmumu ne vēlāk kā līdz 2013. gada 30. jūnijam.

53. pants

Stāšanās spēkā

Šo lēmumu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

54. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.


(1)  OV C …

(2)  OV C …

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.

(6)  OV C …

(7)  OV C …

(8)  OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.

(9)  OV L 289, 3.11.2005., 15. lpp.

(10)  OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.

(11)  Iekļaus norādes par lēmumiem, ar kuriem izveido EBF, Ārējo robežu fondu un Atgriešanās fondu.

(12)  OV L 248, 16.9.2002.

(13)  Iekļaus norādes par lēmumiem, ar kuriem izveido EBF, Ārējo robežu fondu un Atgriešanās fondu.

P6_TA(2006)0584

Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana (Programma “Drošība un brīvību garantēšana”) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam — Vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana” (COM(2005)0124 — C6-0241/2005 — 2005/0034(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2005)0124) (1),

ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0241/2005),

ņemot vērā tā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0390/2006);

1.

pieņem Komisijas grozīto priekšlikumu;

2.

uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajai indikatīvajai atsauces summai jāatbilst jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumu kategorijas 3A maksimālajam apjomam, un norāda, ka par ikgadējo summu lems ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 38. punkta noteikumiem (2);

3.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

4.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)

Terorisma novēršana , gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana ir galvenie aspekti mērķim saglabāt un attīstīt Eiropas Savienību kā telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. panta ceturtajā ievilkumā.

1)

Ar drošību saistīto un it īpaši teroristu uzbrukumu risku novēršana un to seku pārvarēšana ir galvenie aspekti mērķim saglabāt un attīstīt Eiropas Savienību kā telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. panta ceturtajā ievilkumā.

(2)

Kopienai jāveic nepieciešamie pasākumi, lai novērstu teroristu uzbrukumus demokrātijas vērtībām, tiesiskumam, atvērtai sabiedrībai un mūsu pilsoņu un sabiedrību brīvībai un lai ierobežotu jebkāda iespējamā uzbrukuma sekas.

(2)

Kopienai jāveic nepieciešamie pasākumi, lai novērstu dabas vai cilvēka darbības izraisītas katastrofas (tostarp terorismu), neļaujot pirmajām apdraudēt pilsoņu un sabiedrību labklājību, brīvību un drošību, bet otrajām turklāt arī uzbrukt demokrātijas vērtībām, tiesiskumam un atvērtai sabiedrībai, kā arī lai ierobežotu jebkādu šo iespējamo katastrofu sekas.

(6)

Ar Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmumu (EK, Euratom) Nr. 2001/792 izveidotais Kopienas mehānisms pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā attiecas uz tūlītējo reaģēšanu jebkādā lielā ārkārtas situācijā, taču nav īpaši izstrādāts attiecībā uz teroristu uzbrukumu novēršanu, gatavību šādiem uzbrukumiem un to seku pārvarēšanu.

svītrots

(7)

Lai veicinātu efektivitāti, izmaksu ekonomiskumu un pārredzamību, īpaši pasākumi terorisma novēršanai , gatavībai teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšanai jāracionalizē un jāfinansē no vienas programmas.

(7)

Lai veicinātu efektivitāti, izmaksu ekonomiskumu un pārredzamību, īpaši pasākumi ar drošību saistīto un it īpaši teroristu uzbrukumu risku novēršanai un to seku pārvarēšanai jāracionalizē un jāfinansē no vienas programmas.

(8)

Attiecībā uz juridisko noteiktību un saskanību, kā arī uz papildināmību ar citām finanšu programmām, ir jādefinē termini “novēršanas un gatavības pasākumi”, “ krīžu un to seku pārvarēšana” un “svarīgākie infrastruktūras objekti”.

(8)

Attiecībā uz juridisko noteiktību un saskanību, kā arī uz papildināmību ar citām finanšu programmām, ir jādefinē termini “novēršanas pasākumi”, “seku pārvarēšana” un “svarīgākie infrastruktūras objekti”.

(9)

Integrētas un koordinētas ES nostājas panākšanā būtiski ir Komisijas pasākumi , ja vajadzīgs, kopā ar starptautiskiem projektiem. Turklāt ir lietderīgi atbalstīt dalībvalstu projektus, jo tie spētu sniegt noderīgu pieredzi un zināšanas turpmākai rīcībai Kopienas līmenī, jo īpaši inspekcijas un riska un draudu novērtējumi.

(9)

Lai nekavējoties sāktu apzināt un novērtēt apdraudējumu Eiropas iedzīvotājiem un svarīgākajiem infrastruktūras objektiem, lai starp Komisiju un dalībvalstīm izveidotu agrīnās brīdināšanas sistēmu, kā arī lai panāktu integrētu un koordinētu ES reaģēšanas nostāju, būtiski ir Komisijas pasākumi un starptautiski projekti. Turklāt ir lietderīgi atbalstīt dalībvalstu projektus, jo tie spētu sniegt noderīgu pieredzi un zināšanas , ko var transponēt turpmākai rīcībai Kopienas līmenī, jo īpaši inspekcijas un riska un draudu novērtējumi.

(10)

Bez tam ir lietderīgi ļaut starptautiskajos projektos piedalīties trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

(10)

Turklāt, zinot, ka terorisms nepazīst robežas, ir lietderīgi ļaut starptautiskajos projektos piedalīties trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

(11)

Jānodrošina papildināmība ar citām Kopienas un Savienības programmām, piemēram, ES Solidaritātes fondu un Ātrās reaģēšanas un gatavības instrumentu lielām ārkārtas situācijām, Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervencēs, Pētniecības un attīstības pamatprogrammu un struktūrfondiem.

(11)

Jānodrošina papildināmība ar citām Kopienas un Savienības programmām, piemēram, ES Solidaritātes fondu un Ātrās reaģēšanas un gatavības instrumentu lielām ārkārtas situācijām, Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervencēs, Pētniecības un attīstības pamatprogrammu un struktūrfondiem. Turklāt ir noteikti jāatļauj kopējs finansējums ar Komisijas programmām, kas ļautu veikt precīzus pētījumus attiecībā uz personu un svarīgāko infrastruktūru drošību, it īpaši transporta un enerģijas jomā, lai apkopotu finanšu līdzekļus vienā un īpašā instrumentā, kas kalpotu skaidri izstrādātai globālai stratēģijai.

(12)

Tā kā šīs programmas mērķus pietiekamā kvalitātē nevar sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tādēļ iniciatīvas mēroga vai ietekmes dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, ar šo Lēmumu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai;

(12)

Tā kā šīs programmas mērķus pietiekamā kvalitātē nevar sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tādēļ iniciatīvas mēroga vai ietekmes dēļ šie mērķi šajā gadījumā var prasīt iejaukšanos Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, ar šo Lēmumu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai;

(16)

Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanai, šā lēmuma īstenošanas pasākumus pieņem ar konsultatīvo procedūru, kā paredzēts minētā lēmuma 3. pantā . Tā ir piemērota procedūra, jo programmai nav nozīmīgas ietekmes uz Kopienas budžetu.

(16)

Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanai, šā lēmuma īstenošanas pasākumus pieņem ar regulatīvo procedūru, kā paredzēts minētā lēmuma 5. pantā .

Ar šo lēmumu laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim vispārīgās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” ietvaros izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana , gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana”, tālāk tekstā — “programmu”, lai veicinātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanu.

Ar šo lēmumu laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim vispārīgās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” ietvaros izveido īpašu programmu “ Ar drošību saistīto un it īpaši teroristu uzbrukumu risku novēršana un to seku pārvarēšana”, tālāk tekstā — “programmu”, lai veicinātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanu.

a)

“novēršana un gatavība ” attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir novērst un/vai mazināt teroristu uzbrukumu risku un/vai to sekas , jo īpaši veicot riska un draudu novērtējumus, inspekcijas un izstrādājot kopīgus tehnoloģijas un metodoloģijas standartus;

a)

“novēršana” attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir novērst un/vai mazināt teroristu uzbrukumu risku un citus riskus, kas saistīti ar drošību, un noteikt apdraudējumu personām un svarīgākajiem infrastruktūras objektiem , jo īpaši veicot riska un draudu novērtējumus, inspekcijas un izstrādājot kopīgus tehnoloģijas un metodoloģijas standartus;

b)

“seku pārvarēšana” attiecas uz teroristu uzbrukumu vidusposma sekas ierobežojošiem pasākumiem, kas ir nepieciešami brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nosargāšanai Eiropas Savienībā;

b)

“seku pārvarēšana” attiecas tikai uz to pasākumu koordinēšanu, kuri paredzēti 5. panta 2. punktā, lai reaģētu uz incidentiem, kas saistīti ar drošību un it īpaši ar terorismu, un lai ierobežotu to sekas, un kuri ir nepieciešami brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nosargāšanai Eiropas Savienībā , it īpaši pateicoties centralizētas agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanai un šādiem gadījumiem atbilstīgas reaģēšanas efektīvai koordinācijai Kopienas līmenī ;

c)

“svarīgākie infrastruktūras objekti” attiecas uz fiziskiem resursiem, pakalpojumiem, sakaru iekārtām, tīkliem un/vai līdzekļiem, kuru darbības pārtraukšana vai iznīcināšana nopietni ietekmētu pilsoņu veselību, drošumu un drošību vai ekonomisko labklājību vai arī Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu valdību efektīvu darbu .

c)

“svarīgākie infrastruktūras objekti” attiecas uz fiziskiem resursiem, pakalpojumiem, sakaru iekārtām, tīkliem un/vai līdzekļiem, kuru darbības pārtraukšana vai iznīcināšana nopietni ietekmētu pilsoņu veselību, drošumu un drošību vai ekonomisko labklājību , vidi vai arī Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu valdību efektīvu darbību un kuru nepilnīgs saraksts atrodas šī lēmuma pielikumā .

1.   Ar šo programmu veicina pilsoņu, viņu brīvību un sabiedrības aizsardzību pret teroristu uzbrukumiem un ar tiem saistītiem incidentiem un garantē brīvības, drošības un tiesiskuma telpu Eiropas Savienībā.

1.   Ar šo programmu veicina pilsoņu, viņu brīvību un sabiedrības aizsardzību pret teroristu uzbrukumiem un citiem riskiem, kas saistīti ar drošību, neatkarīgi no to cēloņa, un ar tiem saistītiem incidentiem un garantē brīvības, drošības un tiesiskuma telpu Eiropas Savienībā.

2.   Programmas vispārīgie mērķi veicina citu Savienības un Kopienas politiku attīstību, piemēram, policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās, vides aizsardzības, sabiedrības veselības, transporta, pētniecības un tehnoloģiju attīstības un ekonomiskās un sociālās kohēzijas jomās.

2.   Programmas vispārīgie mērķi veicina tādas vispārējas drošības koncepcijas attīstību, kuras pamatā ir citas Eiropas Savienības un Kopienas politikas, piemēram, policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās, vides aizsardzības, apgādes ar energoresursiem, sakaru un informācijas tīklu drošības, sabiedrības veselības, transporta, pētniecības un tehnoloģiju attīstības , sabiedriskās darbības nepārtrauktības un ekonomiskās un sociālās kohēzijas jomās.

1.   Vispārīgo mērķu ietvaros un ja uz to neattiecas citi īpaši juridiskie instrumenti, programma stimulē, veicina un attīsta novēršanas , gatavības un seku pārvarēšanas pasākumus.

1.   Vispārīgo mērķu ietvaros un ja uz to neattiecas citi īpaši juridiskie instrumenti, programma stimulē, veicina un attīsta ar drošību un jo īpaši ar terorismu saistīto risku novēršanas un to seku pārvarēšanas pasākumus.

2.   Attiecībā uz teroristu uzbrukumu novēršanu un gatavību tiem , programmas mērķi ir:

2.   Attiecībā uz teroristu uzbrukumu novēršanu , programmas mērķi ir:

(a)

stimulēt, veicināt un atbalstīt riska un draudu novērtējumus svarīgākajiem infrastruktūras objektiem, ieskaitot novērtējumus uz vietas, lai noteiktu iespējamos teroristu uzbrukumu mērķus un iespējamo nepieciešamību palielināt to drošību;

a)

stimulēt, veicināt un atbalstīt riska un draudu novērtējumus cilvēkiem un svarīgākajiem infrastruktūras objektiem, jo īpaši ar novērtējumiem uz vietas, lai noteiktu iespējamos mērķus un nepieciešamību palielināt to drošību;

3.   Attiecībā uz seku pārvarēšanu teroristu uzbrukuma gadījumā programmas mērķi ir:

3.   Attiecībā uz seku pārvarēšanu , jo īpaši to, kuras saistītas ar teroristu uzbrukumiem , programmas mērķi ir:

(a)

stimulēt, veicināt un atbalstīt zinātības, pieredzes un tehnoloģiju apmaiņu par iespējamām teroristu uzbrukumu sekām;

(a)

stimulēt, veicināt un atbalstīt zinātības, pieredzes un tehnoloģiju apmaiņu par iespējamām teroristu uzbrukumu un citu ar drošību saistītu risku sekām;

(c)

nodrošināt konkrētu speciālo zināšanu ieguldījumu reālajā laikā terorisma jautājumu risināšanā, kas ietver krīžu vispārējo pārvarēšanu, ātro trauksmes izziņošanu un civilās aizsardzības mehānismus.

(c)

nodrošināt konkrētu speciālo zināšanu ieguldījumu reālajā laikā arī terorisma jautājumu risināšanā, kas ietver krīžu vispārējo pārvarēšanu, ātro trauksmes izziņošanu un civilās aizsardzības mehānismus.

citādi ievērojami veicina Eiropas Savienības un tās pilsoņu aizsardzību pret teroristu uzbrukumiem.

citādi ievērojami veicina Eiropas Savienības un tās pilsoņu aizsardzību pret teroristu uzbrukumiem un citiem riskiem, kas saistīti ar drošību; ir pieejami arī tiem darbības veidiem, kurus īsteno partnerībā ar attiecīgajām dalībvalstīm un kuri attiecas uz valstu svarīgākajiem infrastruktūras objektiem, lai likvidētu vai samazinātu riskus, ka var tikt izmantoti to trūkumi drošības jomā, it īpaši ja tiem var būt smagas pārrobežu sekas.

2.a     Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to operatīvo drošības pasākumu pieņemšanu, īstenošanu un finansēšanu, kuri ar šo programmu ir noteikti par nepieciešamiem, lai uzlabotu vispārējo drošību Eiropas Savienībā.

2.a     Piekļuvi finansējumam atvieglo, piemērojot proporcionalitātes principu attiecībā uz iesniedzamiem dokumentiem un izveidojot pieteikumu iesniegšanas datu bāzi.

7.a pants

Finansējumu publiskošana

Visiem tīkliem, iestādēm vai apvienībām, kas saņem atbalstu saskaņā ar šo programmu, ir jānodrošina no Savienības saņemtā atbalsta publiskošana; šim nolūkam Komisija nosaka sīki izstrādātas nostādnes pārredzamības jomā.

(-a)

prioritāte teroristu uzbrukumu novēršanai, ja nav lielu katastrofu;

4.a     Komisijai, cik vien iespējams, ir jāvienkāršo procedūras un jāpārliecinās, ka šajā programmā paredzētie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus šo projektu veicinātājiem neuzliek pārmērīgu birokrātisku slogu . Ja vajadzīgs, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus var organizēt divās kārtās ; pirmajā kārtā ir vienīgi jānosūta atbilstīgai projekta novērtēšanai obligāti nepieciešamā informācija.

2.   Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu .

2.   Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu .

1.   Tiks mēģināts panākt sinerģiju, konsekvenci un papildināmību ar citiem Eiropas Savienības un Kopienas instrumentiem, citastarp ar programmām “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” un “Krimināltiesības”, kā arī ar pamatprogrammām pētniecībā un tehnoloģijas attīstībā, ES Solidaritātes fondu un Ātrās reaģēšanas un gatavības instrumentu lielām ārkārtas situācijām.

1.   Tiks mēģināts panākt sinerģiju, konsekvenci un papildināmību ar citiem Eiropas Savienības un Kopienas instrumentiem, citastarp ar programmām “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” un “Krimināltiesības”, kā arī ar pamatprogrammām pētniecībā un tehnoloģijas attīstībā, ES Solidaritātes fondu un Ātrās reaģēšanas un gatavības instrumentu lielām ārkārtas situācijām. Komisija nodrošina, ka darbības, ko veic saskaņā ar šīm programmām, nepārklājas.

2.   Programmai var būt kopīgi resursi ar citiem Eiropas Kopienas un Savienības instrumentiem, jo īpaši ar programmu “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”, lai īstenotu pasākumus atbilstoši gan programmas, gan citu Kopienas/Savienības instrumentu mērķiem.

2.   Programmai var būt kopīgi resursi ar citiem Eiropas Kopienas un Savienības instrumentiem, jo īpaši ar programmu “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”, lai īstenotu pasākumus atbilstoši gan programmas, gan citu Kopienas/Savienības instrumentu mērķiem, un ar Komisijas programmām, kuras ļauj veikt precīzus pētījumus par svarīgāko infrastruktūras objektu drošību un kuras līdzinās jau pastāvošajām programmām transporta un enerģijas nozarēs.

2.a     Komisija nodrošina, ka šajā lēmumā ietvertās darbības papildina 1. punktā minēto programmu darbības un ka tās nepārklājas.

3.a     Ja izrādās, ka programmas līdzekļi ir nepietiekami jau uzsāktu pasākumu izpildei, Kopiena garantē, ka varēs izmantot citu saderīgu fondu līdzekļus.

Komisija nodrošina šajā lēmumā ietverto darbību iepriekšēju novērtējumu, uzraudzību un paveiktā novērtējumu.

2.a     Iesniedzot provizorisko budžeta projektu, Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par programmas īstenošanu, jo īpaši par pieejamo resursu izmantošanu.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

(a)

sasniegto rezultātu un šīs programmas īstenošanas kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu starpposma novērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. martam;

(b)

paziņojumu par šīs programmas turpināšanu — ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim;

(c)

paveiktā novērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. martam.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

(-a)

īss gada pārskats, kurā ir informācija, kas ļauj novērtēt šīs programmas panākumus no kvantitatīvā viedokļa;

(a)

sasniegto rezultātu un šīs programmas īstenošanas kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu detalizētu starpposma novērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. martam;

(b)

paziņojumu par šīs programmas turpināšanu , jo īpaši attiecībā uz tās mērķiem, — ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim;

(c)

pēc programmas izpildes paveiktā novērtējuma ziņojumu, izklāstot programmā sasniegtos rezultātus, un īpaši budžeta novērtējumu, — ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. martam.

14.a pants

Projektu publicēšana

Komisija un dalībvalstis katru gadu publicē ar šo programmu finansēto projektu sarakstu, tajā iekļaujot katra projekta īsu aprakstu.

14.b pants

Vienlīdzīga attieksme

Organizācijas, kurām ir piešķirta darbības subsīdija saskaņā ar šo programmu, var piedalīties citu programmu konkursos, neizmantojot priekšrocības attieksmē salīdzinājumā ar citām organizācijām, ko finansē nevis no Eiropas Savienības, bet citiem budžetiem.

1)

Enerģija

a.

Naftas un gāzes ražošana, rafinēšana, apstrāde un uzglabāšana, tostarp naftas un gāzes cauruļvadi

b.

Elektroenerģijas ražošana

c.

Elektrības, gāzes un naftas pārvade

d.

Elektrības, gāzes un naftas sadale

2)

Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IKT)

a.

Informācijas sistēmu un tīklu aizsardzība

b.

Automatizācija un uzraudzības sistēmas (SCADA u.c.)

c.

Internets

d.

Fiksēto telekomunikāciju nodrošinājums

e.

Mobilo telekomunikāciju nodrošinājums

f.

Radiosakari un radio navigācija

g.

Satelītkomunikācija

h.

Radio un televīzijas apraide

3)

Ūdens

a.

Dzeramā ūdens apgāde

b.

Ūdens kvalitātes uzraudzība

c.

Ūdens līmeņa apturēšana un uzraudzība

4)

Pārtika

Pārtikas ražošana un pārtikas nekaitīgums

5)

Veselība

a.

Medicīniskā un slimnīcas aprūpe

b.

Medikamenti, serumi, vakcīnas un farmaceitiskie izstrādājumi

c.

Biolaboratorijas un biovielas

6)

Finanses

a.

Maksājumu pakalpojumi/maksājumu struktūras (privātais sektors)

b.

Valsts finanšu dienesti

7)

Drošība, sabiedriskā kārtība un tiesiskums

a.

Drošība un kārtības uzturēšana

b.

Tiesvedība un cietumi

8)

Civilā pārvalde

a.

Valdības funkcijas

b.

Bruņotie spēki

c.

Civilās pārvaldes dienesti

d.

Avārijas dienesti

e.

Pasta un kurjeru pakalpojumi

9)

Transports

a.

Ceļu transports

b.

Dzelzceļa transports

c.

Gaisa transports

d.

Iekšējie ūdensceļi

e.

Jūras transports (kabotāža vai tālā kuģniecība)

10)

Ķīmiskā un kodolrūpniecība

a.

Ķīmisko vielu un kodolvielu ražošana un uzglabāšana/apstrāde

b.

Bīstamo vielu cauruļvadi (ķīmiskās vielas)

11)

Kosmoss un pētniecība

a.

Kosmoss

b.

Pētniecība


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

P6_TA(2006)0585

Pastāvīgo komiteju sastāvs

Eiropas Parlamenta lēmums par pastāvīgo komiteju sastāvu

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Reglamenta 174. pantu,

ņemot vērā tā 2004. gada 21. jūlija lēmumu par komiteju skaitlisko sastāvu (1),

1.

nolēma no 2007. gada 8. janvāra šādi mainīt Parlamenta komiteju locekļu skaitu.

C01 — Ārlietu komiteja: 86 locekļi

C02 — Attīstības komiteja: 36 locekļi

C03 — Starptautiskās tirdzniecības komiteja: 33 locekļi

C04 — Budžeta komiteja: 50 locekļi

C05 — Budžeta kontroles komiteja: 40 locekļi

C06 — Ekonomikas un monetāro lietu komiteja: 51 loceklis

C07 — Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja: 52 locekļi

C08 — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja: 68 locekļi

C09 — Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja: 54 locekļi

C10 — Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja: 44 locekļi

C11 — Transporta un tūrisma komiteja: 51 loceklis

C12 — Reģionālās attīstības komiteja: 57 locekļi

C13 — Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja: 47 locekļi

C14 — Zivsaimniecības komiteja: 40 locekļi

C15 — Kultūras un izglītības komiteja: 38 locekļi

C16 — Juridiskā komiteja: 28 locekļi

C17 — Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja: 60 locekļi

C18 — Konstitucionālo jautājumu komiteja: 29 locekļi

C19 — Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja: 40 locekļi

C20 — Lūgumrakstu komiteja: 40 locekļi

2.

nolēma no 2007. gada 8. janvāra šādi mainīt Parlamenta apakškomiteju locekļu skaitu.

SC01A — Cilvēktiesību apakškomiteja: 36 locekļi

SC01B — Drošības un aizsardzības apakškomiteja: 36 locekļi.


(1)  OV C 103 E, 28.4.2005., 30. lpp.

P6_TA(2006)0586

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (10351/1/2006 — C6-0314/2006 — 2005/0017(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (10351/1/2006 — C6-0314/2006) (1),

ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā (2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0081) (3),

ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0209) (4),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0455/2006);

1.

apstiprina grozīto kopējo nostāju; apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas izklāstīts pielikumā;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  PB C 295 E, 5.12.2006., 57. lpp.

(2)  Pieņemtie teksti, 14.3.2006., P6_TA(2006)0074.

(3)  OV vēl nav publicēts.

(4)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC2-COD(2005)0017

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006 par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 13. panta 2. punktu un 141. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatprincips. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantā ir paredzēts aizliegums jebkāda veida diskriminācijai dzimuma dēļ un noteikts, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība jānodrošina visās jomās.

(2)

Līguma 2. pantā paredzēts, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība ir viens no Kopienas pamatuzdevumiem. Līdzīgi Līguma 3. panta 2. punktā ir prasīts, lai Kopiena tiektos uz nevienlīdzības izskaušanu un visās savās darbībās aktīvi veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību, tādējādi nodrošinot vīriešu un sieviešu līdztiesības dimensijas integrēšanu visās Kopienas politikas jomās.

(3)

Ar Līguma 13. pantu Padome ir pilnvarota attiecīgi rīkoties, lai visās Kopienas kompetences jomās apkarotu diskrimināciju, inter alia, dzimuma dēļ.

(4)

Princips, kas paredz vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz nodarbinātību un profesiju, ir iekļauts Līguma 141. pantā, un jau pastāv visaptverošs tiesību aktu kopums par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai un attiecībā uz darba apstākļiem, tostarp vienādu darba samaksu.

(5)

Komisijas pirmajā gadskārtējā ziņojumā 2004. gada pavasara Eiropadomei par vīriešu un sieviešu līdztiesību ir secināts, ka vairumā politikas jomu pastāv būtisks dzimumu līdztiesības trūkums, ka vīriešu un sieviešu līdztiesības trūkums ir daudzpusēja parādība, kas jārisina ar visaptverošu politikas pasākumu kopumu, un ka ir vajadzīgi pastiprināti centieni, lai sasniegtu Lisabonas Stratēģijas mērķus.

(6)

Eiropadomes Nicas sanāksme 2000. gada 7.-9. decembrī aicināja “panākt lielāku izpratni, apvienot resursus un apmainīties ar pieredzi, jo īpaši izveidojot Eiropas Dzimumu jautājumu institūtu”.

(7)

Komisijas uzdevumā veiktajā priekšizpētē (3) secināts, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta nepārprotams pienākums ir veikt dažus uzdevumus, kurus pastāvošās iestādes pašlaik neveic, jo īpaši tādās jomās kā pētniecības datu un informācijas koordinēšana, centralizēšana un izplatīšana, sadarbības tīklu veidošana, dzimumu līdztiesības principa popularizēšana, dzimumu perspektīvas uzsvēršana un instrumentu izstrādāšana dzimumu līdztiesības labākai integrēšanai visās Kopienas politikas jomās.

(8)

Eiropas Parlaments 2004. gada 10. marta Rezolūcijā par Eiropas Savienības politiku par dzimumu līdztiesību (4) mudināja Komisiju paātrināt centienus, kuru rezultātā tiktu izveidots institūts.

(9)

Nodarbinātības, sociālo lietu, veselības un patērētāju aizsardzības Padome 2004. gada 1. un 2. jūnijā un Eiropadomes sanāksme 2004. gada 17. un 18. jūnijā atbalstīja Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi, un Eiropadome lūdza Komisiju iesniegt konkrētu priekšlikumu.

(10)

Lai Kopiena spētu efektīvi veicināt un īstenot dzimumu līdztiesības politiku, jo īpaši paplašinātā Savienībā, ir vajadzīgs apkopot, analizēt un izplatīt objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju un datus par vīriešu un sieviešu līdztiesību, izstrādāt atbilstīgus instrumentus, lai izskaustu jebkādu diskrimināciju dzimuma dēļ un lai dzimumu perspektīvu integrētu visās Kopienas politikas jomās, veicināt dialogu starp ieinteresētām pusēm un padziļināt ES pilsoņu izpratni. Tādēļ ir lietderīgi izveidot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, kas palīdzētu Kopienas iestādēm un dalībvalstīm pildīt minētos uzdevumus.

(11)

Dzimumu līdztiesību nevar panākt vienīgi ar diskriminācijas apkarošanas politiku, bet tai nepieciešami arī pasākumi, kas veicinātu vīriešu un sieviešu harmonisku līdzāspastāvēšanu un līdzsvarotu dalību sabiedriskajos procesos; Institūtam būtu jāsekmē šā mērķa sasniegšana.

(12)

Ņemot vērā to, cik būtiski ir Eiropas sabiedrībā visos dzīves aspektos likvidēt dzimumu stereotipus un nodrošināt sievietēm un vīriešiem pozitīvus piemērus, kam līdzināties, Institūta uzdevumos būtu jāiekļauj arī darbības šo mērķu sasniegšanai.

(13)

Lai veicinātu salīdzināmu un uzticamu datu savākšanu Eiropas līmenī, ir svarīgi sadarboties ar dalībvalstu attiecīgajām iestādēm un attiecīgajām statistikas struktūrām, jo īpaši Eurostat. Tā kā informācija par vīriešu un sieviešu līdztiesību ir būtiska visos Kopienas līmeņos — vietējā, reģionālā, valsts un Kopienas līmenī, būtu lietderīgi, ka šāda informācija būtu pieejama dalībvalstu iestādēm, lai palīdzētu tām savās kompetences jomās izstrādāt politiku un pasākumus vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

(14)

Institūtam būtu jāstrādā iespējami ciešā sadarbībā ar visām Kopienas programmām un struktūrām, lai izvairītos no dublēšanas un nodrošinātu pēc iespējas pilnīgāku resursu izmantošanu, jo īpaši to attiecinot uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (5), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (6), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (7) un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (8).

(15)

Institūtam būtu jāattīsta sadarbība un dialogs ar nevalstiskām organizācijām un vienlīdzīgu iespēju sekmēšanas organizācijām, pētniecības centriem, sociālajiem partneriem un citām attiecīgām struktūrām, kas aktīvi iesaistās līdztiesības panākšanā valsts un Eiropas līmenī, kā arī trešās valstīs. Lai darbs būtu efektīvāks, Institūtam būtu lietderīgi izveidot un koordinēt elektronisku Eiropas Dzimumu līdztiesības sadarbības tīklu ar šādām struktūrām un ekspertiem dalībvalstīs.

(16)

Lai nodrošinātu nepieciešamo līdzsvaru dalībvalstu starpā un valdes locekļu nepārtrauktību, Padomes pārstāvjus ieceļ katram amata pilnvaru termiņam saskaņā ar Padomes prezidentvalstu rotācijas secību, sākot no 2007. gada.

(17)

Saskaņā ar Līguma 3. panta 2. punktu ir lietderīgi veicināt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu dalību valdē.

(18)

Veicot savus uzdevumus, institūtam vajadzētu būt maksimāli neatkarīgam.

(19)

Institūtam būtu jāpiemēro attiecīgie Kopienas tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem, kā izklāstīts Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (9), un par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kā izklāstīts Regulā (EK) Nr. 45/2001 (10).

(20)

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam piemēro Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (11).

(21)

Institūta līgumiskajai atbildībai, kuru reglamentē tiesību akti, kas piemērojami Institūta noslēgtajiem līgumiem, vajadzētu būt Tiesas kompetencē saskaņā ar jebkādu šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta attiecīgajā līgumā. Tāpat Tiesas kompetencē vajadzētu būt domstarpībām attiecībā uz kompensāciju par jebkādu kaitējumu, kas izriet no Institūta ārpuslīgumiskās atbildības.

(22)

Būtu jāveic neatkarīga ārēja izvērtēšana, lai apzinātu Institūta ietekmi, iespējamo vajadzību mainīt vai paplašināt tā uzdevumus un turpmāko pārskatīšanu grafiku.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — proti, sekmēt un stiprināt dzimumu līdztiesības veicināšanu, tostarp dzimumu līdztiesības integrēto pieeju, visās Kopienas politikas jomās un no tām izrietošajās valstu politikas jomās un cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ, kā arī veicināt ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību, sniedzot tehnisko palīdzību Kopienas iestādēm un dalībvalstu iestādēm — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(24)

Līguma 13. panta 2. punktā ir ļauts pieņemt Kopienas pasākumus, lai atbalstītu un veicinātu mērķi apkarot diskrimināciju dzimuma dēļ arī ārpus nodarbinātības jomas. Līguma 141. panta 3. punkts ir specifiskā juridiskā bāze pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka nodarbinātības un profesiju jautājumos tiek piemērots princips, kurš paredz vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm un vienādu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm. Tādēļ 13. panta 2. punkts un 141. panta 3. punkts kopā ir atbilstīga juridiskā bāze šīs regulas pieņemšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Institūta izveide

Ar šo tiek izveidots Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (turpmāk — “Institūts”).

2. pants

Mērķi

Institūta vispārīgie mērķi ir sekmēt un stiprināt dzimumu līdztiesības veicināšanu, tostarp dzimumu līdztiesības integrēto pieeju, visās Kopienas politikas jomās un no tām izrietošajās valstu politikas jomās un cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ, kā arī veicināt ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību, sniedzot tehnisko palīdzību Kopienas iestādēm, jo īpaši Komisijai, un dalībvalstu iestādēm, kā izklāstīts 3. pantā.

3. pants

Uzdevumi

1.   Lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, Institūts:

a)

apkopo, analizē un izplata attiecīgu objektīvu, salīdzināmu un uzticamu informāciju par dzimumu līdztiesību, tostarp izpētes rezultātus un labas prakses piemērus, ko tai darījušas zināmus dalībvalstis, Kopienas iestādes, pētniecības centri, līdztiesības struktūras attiecīgajās valstīs, nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, attiecīgās trešās valstis un starptautiskās organizācijas, un iesaka jomas turpmākai izpētei;

b)

izstrādā metodes, lai uzlabotu datu objektivitāti, salīdzināmību un uzticamību Eiropas līmenī, paredzot kritērijus, kas uzlabos informācijas konsekvenci un, apkopojot datus, ņems vērā dzimumu aspektus;

c)

izstrādā, analizē, izvērtē un izplata metodoloģiskus līdzekļus, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības integrēšanu visās Kopienas politikas jomās un no tām izrietošajās valstu politikas jomās un lai atbalstītu dzimumu līdztiesības integrēto pieeju visās Kopienas iestādēs un struktūrās;

d)

veic apsekojumus par stāvokli Eiropā dzimumu līdztiesības jomā;

e)

lai atbalstītu un sekmētu pētniecību, uzlabotu pieejamo resursu izmantošanu un veicinātu informācijas apmaiņu un izplatīšanu, izveido un koordinē Eiropas Dzimumu līdztiesības sadarbības tīklu, iesaistot centrus, struktūras, organizācijas un ekspertus, kas nodarbojas ar dzimumu līdztiesības jautājumiem un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju;

f)

organizē ad hoc ekspertu sanāksmes, lai atbalstītu Institūta pētniecības darbu, veicinātu informācijas apmaiņu pētnieku starpā un sekmētu dzimumu perspektīvas iekļaušanu viņu veiktajos pētījumos;

g)

lai paplašinātu ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem, kopā ar atbilstīgiem partneriem rīko Eiropas līmeņa konferences, kampaņas un sanāksmes un iesniedz secinājumus un rezultātus Komisijai;

h)

izplata informāciju par pozitīviem piemēriem visos dzīves aspektos saistībā ar sieviešu un vīriešu lomām, kuras nav stereotipi, un sniedz savus secinājumus un ierosmes, kuru mērķis ir publiskot un turpmāk izmantot šādus panākumu piemērus;

i)

attīsta dialogu un sadarbību ar nevalstiskām organizācijām un vienlīdzīgu iespēju sekmēšanas organizācijām, universitātēm un ekspertiem, pētniecības centriem, sociālajiem partneriem un citām attiecīgām struktūrām, kas aktīvi iesaistās līdztiesības panākšanā valsts un Eiropas līmenī;

j)

sagatavo dokumentācijas avotus, kas pieejami sabiedrībai;

k)

publiskām un privātām organizācijām dara pieejamu informāciju par dzimumu līdztiesības integrēto pieeju; un

l)

sniedz Kopienas iestādēm informāciju par dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju valstīs, kas pievienojas, un kandidātvalstīs.

2.   Institūts par darbībām publicē gada ziņojumu.

4. pants

Darbības jomas un darba metodes

1.   Institūts veic savus uzdevumus atbilstīgi Kopienas kompetences jomām, kā arī ņemot vērā pieņemtos mērķus un prioritārās jomas, kas noteiktas Institūta gada programmā un atbilstīgi ievērojot pieejamos budžeta līdzekļus.

2.   Institūta darba programma ir atbilstīga Kopienas prioritātēm dzimumu līdztiesības jomā un Komisijas darba programmai, tostarp tās statistikas un pētniecības darbam.

3.   Lai izvairītos no dublēšanas un nodrošinātu vislabāko iespējamo resursu izmantošanu, Institūts savās darbībās ņem vērā no ikviena avota iegūtu pastāvošu informāciju un jo īpaši darbības, ko jau veikušas Kopienas iestādes un citas iestādes, struktūras un kompetentās valstu un starptautiskās organizācijas, un cieši sadarbojas ar Komisijas kompetentajiem dienestiem, tostarp Eurostat. Institūts nodrošina atbilstīgu koordināciju ar visām attiecīgajām Kopienas aģentūrām un Savienības struktūrām, kuras vajadzības gadījumā nosaka saprašanās memorandā.

4.   Institūts nodrošina, lai izplatītā informācija būtu saprotama tiešajiem lietotājiem.

5.   Institūts var iesaistīties līgumattiecībās, jo īpaši slēdzot apakšlīgumus ar citām organizācijām, lai veiktu tos uzdevumus, ko Institūts var tām uzticēt.

5. pants

Tiesībsubjektība, tiesībspēja un rīcībspēja

Institūts ir tiesību subjekts. Visās dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tas var jo īpaši iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

6. pants

Institūta neatkarība

Institūts savas darbības veic neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

7. pants

Piekļuve dokumentiem

1.   Institūta rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Valde sešos mēnešos pēc Institūta izveidošanas pieņem pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.   Par lēmumiem, ko Institūts pieņēmis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai ierosināt lietu Tiesā, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti, attiecīgi, Līguma 195. un 230. pantā.

4.   Institūta veiktai datu apstrādei piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

8. pants

Sadarbība ar organizācijām valsts un Eiropas līmenī, starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm

1.   Lai palīdzētu veikt tā uzdevumus, Institūts sadarbojas ar organizācijām un ekspertiem dalībvalstīs, piemēram, ar līdztiesības struktūrām, pētniecības centriem, universitātēm, nevalstiskām organizācijām, sociālajiem partneriem, kā arī ar attiecīgajām organizācijām Eiropas vai starptautiskajā līmenī un trešās valstīs.

2.   Ja tā uzdevumu efektīvai veikšanai Institūtam ir nepieciešami nolīgumi ar starptautiskām organizācijām vai trešām valstīm, Kopiena saskaņā ar Līguma 300. pantā noteikto procedūru Institūta interesēs slēdz šādus nolīgumus ar starptautiskām organizācijām vai trešām valstīm. Šis noteikums neliedz īstenot ad hoc sadarbību ar šādām organizācijām vai trešām valstīm.

9. pants

Institūta struktūra

Institūtam ir:

a)

valde;

b)

ekspertu forums;

c)

direktors un viņa darbinieki.

10. pants

Valde

1.   Valdē ir:

a)

astoņpadsmit pārstāvji, ko ieceļ Padome, balstoties uz priekšlikumu, ko iesniedz katra attiecīgā dalībvalsts;

b)

viens loceklis, kas pārstāv Komisiju un ko ieceļ Komisija.

2.   Valdes locekļus ieceļ tā, lai nodrošinātu visaugstākos kompetences standartus un plašas attiecīgās un daudzdisciplīnu zināšanas dzimumu līdztiesības jomā.

Padome un Komisija tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

Vietniekus, kuri pārstāv locekli viņa prombūtnes laikā, ieceļ, izmantojot to pašu procedūru.

Valdes locekļu un vietnieku sarakstu Padome publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Institūta tīmekļa vietnē un citās attiecīgās tīmekļa vietnēs.

3.   Amata pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Katram amata pilnvaru termiņam Padomes ieceltie locekļi pārstāv astoņpadsmit dalībvalstis prezidentvalstu rotācijas secībā, un katra attiecīgā dalībvalsts nominē vienu locekli.

4.   Valde uz trīs gadiem ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

5.   Katram 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam valdes loceklim vai — viņa prombūtnē — viņa vietniekam ir viena balss.

6.   Valde pieņem lēmumus, kas vajadzīgi Institūta darbībai. Tā jo īpaši:

a)

pamatojoties uz projektu, ko izstrādājis 12. pantā minētais direktors, pēc apspriešanās ar Komisiju saskaņā ar budžetu un pieejamajiem resursiem pieņem gada darba programmu un vidēja termiņa darba programmu, kas aptver trīs gadu periodu; programmas pēc vajadzības var pārskatīt; pirmo gada darba programmu pieņem ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc direktora iecelšanas;

b)

pieņem 3. panta 2. punktā minēto gada ziņojumu, jo īpaši sasniegtos rezultātus salīdzinot ar gada darba programmas mērķiem; ziņojumu, vēlākais, līdz 15. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un publicē Institūta tīmekļa vietnē;

c)

īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz direktoru un viņu ieceļ vai atbrīvo no amata saskaņā ar 12. pantu; un

d)

pieņem Institūta gada budžeta projektu un galīgo budžetu.

7.   Valde pieņem Institūta iekšējos noteikumus, pamatojoties uz priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar Komisiju sagatavojis direktors.

8.   Valde pieņem lēmumus ar locekļu balsu vairākumu. Priekšsēdētājam ir izšķirošā balss. Šā panta 6. punktā un 12. panta 1. punktā minētajos gadījumos lēmumus pieņem ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu.

9.   Valde pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar Komisiju sagatavojis direktors.

10.   Priekšsēdētājs valdi sasauc vismaz vienu reizi gadā. Priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes pēc savas ierosmes vai pēc vienas trešdaļas valdes locekļu pieprasījuma.

11.   Institūts katru gadu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk — “budžeta lēmējinstitūcija”) visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru rezultātiem.

12.   Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, Profesionālās izglītības attīstības centra un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktorus pēc vajadzības var uzaicināt uz valdes sanāksmēm kā novērotājus, lai koordinētu attiecīgās darba programmas saistībā ar dzimumu līdztiesības integrēto pieeju.

11. pants

Ekspertu forums

1.   Ekspertu forumā ir locekļi no kompetentām iestādēm, kas specializējušās dzimumu līdztiesības jautājumos, ievērojot principu, ka katra dalībvalsts izvirza vienu pārstāvi, divi locekļi pārstāv citas attiecīgas organizācijas, kas specializējušās dzimumu līdztiesības jautājumos, un tos izvirza Eiropas Parlaments, kā arī trīs locekļi, ko izvirza Komisija un kas pārstāv ieinteresētās puses Eiropas līmenī, pa vienam pārstāvim no:

a)

atbilstīgas nevalstiskas organizācijas Kopienas līmenī, kurai ir pamatota interese dot ieguldījumu cīņā pret diskrimināciju dzimuma dēļ un dzimumu līdztiesības integrētās pieejas veicināšanā;

b)

darba devēju organizācijām Kopienas līmenī; un

c)

darba ņēmēju organizācijām Kopienas līmenī.

Dalībvalstis un Komisija tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību ekspertu forumā.

Locekļus var aizstāt vietnieki, kurus ieceļ tajā pašā laikā.

2.   Ekspertu foruma locekļi nav valdes locekļi.

3.   Ekspertu forums atbalsta direktoru tā centienos nodrošināt Institūta darbību izcilību un neatkarību.

4.   Ekspertu forums ir mehānisms informācijas apmaiņai attiecībā uz dzimumu līdztiesības jautājumiem un zināšanu apkopošanai. Tas nodrošina ciešu sadarbību starp Institūtu un kompetentajām iestādēm dalībvalstīs.

5.   Ekspertu forumu vada direktors vai — viņa prombūtnes laikā — vietnieks no Institūta. Ekspertu forums sanāk regulāri vismaz vienu reizi gadā pēc direktora uzaicinājuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas tā locekļu pieprasījuma. Tā darba procedūras precizē Institūta iekšējos noteikumos, un tās dara publiski pieejamas.

6.   Komisijas struktūrvienību pārstāvji piedalās ekspertu foruma darbā.

7.   Institūts nodrošina ekspertu forumam vajadzīgo tehnisko un materiāltehnisko atbalstu un nodrošina sekretariāta pakalpojumus tā sanāksmēm.

8.   Direktors var uzaicināt ekspertus vai attiecīgo ekonomikas nozaru, darba devēju, arodbiedrību, profesionālo vai pētniecības iestāžu vai nevalstisko organizāciju pārstāvjus ar atzītu pieredzi disciplīnās, kas attiecas uz Institūta darbu, lai sadarbotos īpašos uzdevumos un piedalītos attiecīgajās ekspertu foruma darbībās.

12. pants

Direktors

1.   Institūtu vada direktors, ko ieceļ valde, pamatojoties uz kandidātu sarakstu, kuru ierosina Komisija pēc atklāta konkursa, iepriekš Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur publicējot uzaicinājumu izteikt interesi. Pirms iecelšanas valdes izraudzītam kandidātam lūdz sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta attiecīgajā komitejā vai attiecīgajās komitejās un atbildēt uz locekļu jautājumiem.

2.   Direktora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pēc Komisijas priekšlikuma un pēc izvērtēšanas minēto termiņu var vienreiz pagarināt par laikposmu, kas nepārsniedz 5 gadus. Izvērtēšanā Komisija jo īpaši apsver:

a)

rezultātus, kas sasniegti pirmajā amata pilnvaru termiņā, un to, kā tie sasniegti;

b)

Institūta uzdevumus un vajadzības nākamajos gados.

3.   Direktors valdes pārraudzībā ir atbildīgs par:

a)

3. pantā minēto uzdevumu veikšanu;

b)

Institūta gada un vidēja termiņa darbības programmu sagatavošanu un īstenošanu;

c)

valdes un ekspertu foruma sanāksmju sagatavošanu;

d)

3. panta 2. punktā minētā gada ziņojuma sagatavošanu un publicēšanu;

e)

visiem ar personālu saistītiem jautājumiem un jo īpaši 13. panta 3. punktā paredzēto pilnvaru īstenošanu;

f)

ikdienas administratīvo vadību; un

g)

efektīvu uzraudzības un izvērtēšanas procedūru īstenošanu attiecībā uz Institūta veikumu, salīdzinot ar mērķiem, saskaņā ar profesionāli atzītiem standartiem. Direktors katru gadu valdei ziņo par uzraudzības sistēmas rezultātiem.

4.   Direktors par savām darbībām atskaitās valdei un piedalās tās sanāksmēs bez balsstiesībām. Tāpat direktoru var ziņojuma sniegšanai uzaicināt uz Eiropas Parlamentu, izskatot svarīgus jautājumus, kas saistīti ar Institūta darbībām.

5.   Direktors ir Institūta juridiskais pārstāvis.

13. pants

Personāls

1.   Institūta darbiniekiem piemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus, Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti Regulā (EEK, EOTK, Euratom) Nr. 259/68 (12), un noteikumus, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas ar mērķi piemērot minētos Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību.

2.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar režīmu, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 110. pantā. Valde var pieņemt noteikumus, lai norīkotus dalībvalstu ekspertus varētu nodarbināt Institūtā.

3.   Institūts attiecībā uz saviem darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai.

14. pants

Budžeta sagatavošana

1.   Visu Institūta ieņēmumu un izdevumu tāmi sagatavo katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un to atspoguļo Institūta budžetā.

2.   Budžetā ietvertie ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus līdzekļus, Institūta ieņēmumus veido:

a)

Kopienas subsīdija, kas ir ietverta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b)

maksājumi, ko saņem par sniegtajiem pakalpojumiem;

c)

finanšu iemaksas no 8. pantā minētajām organizācijām vai trešām valstīm; un

d)

dalībvalstu brīvprātīgas iemaksas.

4.   Institūta izdevumi ietver darbinieku atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izdevumus.

5.   Valde katru gadu, pamatojoties uz direktora sagatavotu projektu, izstrādā Institūta ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Šo tāmi, kas ietver štatu saraksta projektu, valde, vēlākais, līdz 31. martam nosūta Komisijai.

6.   Komisija tāmi kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

7.   Ņemot vērā tāmi, Komisija Eiropas Savienības provizoriskajā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās subsīdijas apjomu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.

8.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina Institūta subsīdijas apropriācijas un pieņem Institūta štatu sarakstu.

9.   Institūta budžetu pieņem valde. Tas kļūst par budžeta galīgo variantu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

10.   Valde cik iespējams drīz paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par nodomu īstenot kādu projektu, kuram var būt būtiska finansiāla ietekme uz Institūta budžeta finansējumu, jo īpaši par projektiem saistībā ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Valde par to informē Komisiju.

Ja kāda budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ir paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tā savu atzinumu nosūta valdei sešās nedēļās no projekta paziņošanas dienas.

15. pants

Budžeta izpilde

1.   Direktors izpilda Institūta budžetu.

2.   Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 1. martam Institūta grāmatvedis Komisijas grāmatvedim dara zināmus provizoriskos pārskatus, kopā ar ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

3.   Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis Institūta provizoriskos pārskatus nosūta Revīzijas palātai kopā ar 2. punktā minēto ziņojumu. Ziņojumu nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Institūta provizoriskajiem pārskatiem, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantā, direktors uz savu atbildību sagatavo Institūta pārskatus galīgā variantā un iesniedz tos Valdei atzinuma sniegšanai.

5.   Valde sniedz atzinumu par Institūta pārskatiem galīgajā variantā.

6.   Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 1. jūlijam direktors galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgos pārskatus publicē.

8.   Vēlākais, līdz 30. septembrim direktors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Direktors šo atbildi nosūta arī valdei.

9.   Direktors pēc attiecīga lūguma sniedz Eiropas Parlamentam jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu piemērot attiecīgā finanšu gada procedūru, ar ko atbrīvo no atbildības, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktā.

10.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N + 2 gada 30. aprīlim atbrīvo direktoru no atbildības par N gada budžeta izpildi.

11.   Finanšu noteikumus, kas piemērojami Institūtam, pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētajos noteikumos nevar atkāpties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, izņemot ja tas īpaši nepieciešams Institūta darbības vajadzībām un ar Komisijas iepriekšēju atļauju.

16. pants

Valodas

1.   Uz Institūtu attiecas Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (13).

2.   Institūta darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus parasti sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (14).

17. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Institūtu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

18. pants

Atbildība

1.   Institūta līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

Tiesai ir jurisdikcija atbilstīgi šķīrējtiesas klauzulai, kas ietverta Institūta noslēgtajos līgumos.

2.   Attiecībā uz ārpuslīgumisku atbildību Institūts saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, kompensē jebkādu kaitējumu, ko rada Institūts vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus.

Tiesas jurisdikcijā ir domstarpības attiecībā uz kompensāciju par šādiem kaitējumiem.

19. pants

Trešo valstu dalība

1.   Institūts ir atvērts to valstu dalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, pamatojoties uz kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus jomā, uz ko attiecas šī regula.

2.   Saskaņā ar minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā noteikumi, ar ko jo īpaši nosaka to, kādā jomā, apjomā un veidā minētās valstis piedalās Institūta darbā, tostarp noteikumus par šo valstu dalību Institūta iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētie nolīgumi visos gadījumos ir saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

20. pants

Izvērtēšana

1.   Līdz … (*) Institūts pasūta neatkarīgu ārējo izvērtējumu par savu veikumu, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko izdevusi valde, vienojoties ar Komisiju. Izvērtējumā izskata Institūta ietekmi dzimumu līdztiesības veicināšanā un iekļauj sinerģijas iedarbības analīzi. Tajā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt vai paplašināt Institūta uzdevumus, tostarp šādas uzdevumu maiņas vai paplašināšanas finansiālās sekas. Šajā izvērtējumā izskata arī vadības struktūras piemērotību, lai veiktu Institūta uzdevumus. Izvērtējumā ņem vērā ieinteresēto pušu viedokli gan Kopienas, gan valstu līmenī.

2.   Valde, vienojoties ar Komisiju, lemj par turpmāko izvērtējumu grafiku, ņemot vērā 1. punktā minētā izvērtējuma ziņojuma rezultātus.

21. pants

Pārskata klauzula

Valde izskata 20. pantā minētā izvērtējuma secinājumus un sniedz Komisijai ieteikumus, kas var būt vajadzīgi attiecībā uz izmaiņām Institūtā, tā darba praksē un uzdevumu jomā. Komisija izvērtējuma ziņojumu un ieteikumus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un dara tos publiski pieejamus. Pēc izvērtējuma ziņojuma un ieteikumu izskatīšanas Komisija var iesniegt priekšlikumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem attiecībā uz šo regulu.

22. pants

Administratīvā kontrole

Uz Institūta darbībām saskaņā ar Līguma 195. pantu attiecas ombuda uzraudzība.

23. pants

Institūta darbības sākšana

Institūts sāk darbību, cik ātri vien iespējams, un noteikti ne vēlāk kā … (**).

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C 24, 31.1.2006., 29. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. marta Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) Padomes 2006. gada 18. septembra Kopējā Nostāja (OV C 295 E, 5.12.2006, 57. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes … Lēmums.

(3)  Eiropas Komisijas Priekšizpēte attiecībā uz Eiropas Dzimumu institūtu (veica PLS Ramboll Management, DK, 2002.).

(4)  OV C 102 E, 28.4.2004., 638. lpp.

(5)  Padomes Regula (EEK) Nr. 1365/75 (1975. gada 26. maijs) par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi (OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1111/2005 (OV L 184, 15.7.2005., 1. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 2062/94 (1994. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1112/2005 (OV L 184, 15.7.2005., 5. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EEK) Nr. 337/75 (1975. gada 10. februāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2051/2004 (OV L 355, 1.12.2004., 1. lpp.).

(8)  Dalībvalstis, 2003. gada decembrī tiekoties Eiropadomē, lūdza Komisiju sagatavot priekšlikumu par cilvēktiesību aģentūru, paplašinot Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pilnvaras.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(11)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(12)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.).

(13)  OV 17, 6.10.1958., 385. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 920/2005 (OV L 156, 18.6.2005., 3. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 2965/94 (1994. gada 28. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 920/2005.

(*)  Trešā gada beigās pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(**)  Divpadsmit mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

P6_TA(2006)0587

Vadītāju apliecības ***II

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par vadītāju apliecībām (9010/1/2006 — C6-0312/2006 — 2003/0252(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (9010/1/2006 — C6-0312/2006),

ņemot vērā nostāju pirmajā lasījumā (1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2003)0621) (2),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0414/2006);

1.

apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 304 E, 1.12.2005, 138. lpp.

(2)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC2-COD(2003)0252

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/…/EK par vadītāju apliecībām (Pārstrādāts variants)

(Teksts attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 91/439/EEK (1991. gada 29. jūlijs) par vadītāju apliecībām (3) ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā tiks veikti vēl citi grozījumi, skaidrības labad būtu lietderīgi attiecīgos noteikumus pārstrādāt.

(2)

Noteikumi par vadītāju apliecībām ir būtiski kopējās transporta politikas elementi, kas palīdz uzlabot ceļu satiksmes drošību un atvieglina tādu personu brīvu pārvietošanos, kuras apmetas uz dzīvi dalībvalstī, kas nav tā pati, kurā izsniegta vadītāja apliecība. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir individuāli transportlīdzekļi, tas, ka personai ir vadītāja apliecība, ko pienācīgi atzinusi uzņēmēja dalībvalsts, veicina pārvietošanās un uzņēmējdarbības brīvību. Par spīti panākumiem, kas gūti, saskaņojot noteikumus par vadītāju apliecībām, dalībvalstu noteikumos par apliecību atjaunošanas periodiskumu un transportlīdzekļu iedalījumu kategorijās joprojām pastāv lielas atšķirības, un tie bija pilnīgāk jāsaskaņo, lai palīdzētu īstenot Kopienas politiku.

(3)

Iespēja izstrādāt valstu noteikumus par derīguma termiņu, kā paredzēts Direktīvā 91/439/EEK, izraisa dažādu noteikumu līdzāspastāvēšanu dažādās dalībvalstīs un to, ka dalībvalstīs ir derīgas vairāk nekā 110 dažāda parauga vadītāju apliecības. Tas rada pārskatāmības problēmas pilsoņiem, policijas spēkiem un struktūrām, kas ir atbildīgas par vadītāju apliecību izmantošanu, kā arī izraisa to, ka tiek viltoti dokumenti, dažkārt vairākus desmitus gadu veci.

(4)

Lai novērstu to, ka vienotās Eiropas vadītāja apliecības paraugs kļūst par vēl vienu paraugu papildus tiem 110 paraugiem, kas jau ir apritē, dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai visiem vadītāja apliecību turētājiem izsniegtu vienota parauga apliecības.

(5)

Šai direktīvai nevajadzētu skart spēkā esošās braukšanas tiesības, kas piešķirtas vai iegūtas pirms tās piemērošanas dienas.

(6)

Vadītāju apliecības ir savstarpēji atzītas. Dalībvalstīm būtu jāvar šajā direktīvā paredzēto derīguma termiņu piemērot citā dalībvalstī izsniegtai vadītāja apliecībai, kurai nav noteikts administratīvais derīguma termiņš un kuras turētājs to teritorijā atļauti uzturējies ilgāk nekā divus gadus.

(7)

Jaunu vadītāju apliecību administratīva derīguma termiņa ieviešanai vajadzētu dot iespēju, regulāri atjaunojot vadītāju apliecības, piemērot jaunākos pretviltojumu pasākumus un ārsta pārbaudes vai citus dalībvalstu paredzētus pasākumus.

(8)

Ceļu satiksmes drošības dēļ būtu jāparedz minimālās prasības, lai varētu saņemt vadītāja apliecību. Ir jāsaskaņo standarti braukšanas eksāmeniem un vadītāju apliecību izsniegšanai. Lai to varētu izdarīt, būtu jādefinē attiecīgās zināšanas, braukšanas prasmes un stils; lai varētu vadīt mehāniskus transportlīdzekļus, uz tiem būtu jābalsta braukšanas eksāmens, un no jauna jādefinē minimālie fiziskas un garīgas piemērotības standarti, kam jābūt ievērotiem, lai varētu vadīt šādus transportlīdzekļus.

(9)

Cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vadītājiem būtu jāsniedz pierādījumi, ka viņi, saņemot vadītāja apliecību, kā arī regulāri pēc tam atbilst fiziskas un garīgas piemērotības minimālajiem standartiem, kas ļauj vadīt transportlīdzekļus. Regulāras pārbaudes, ko atkārtoti veic saskaņā ar attiecīgas valsts noteikumiem par minimālo standartu ievērošanu, atvieglos personu brīvu pārvietošanos, palīdzēs izvairīties no konkurences izkropļojumiem un labāk ņems vērā tādu transportlīdzekļu vadītāju atbildību. Dalībvalstis var paredzēt ārsta pārbaudes kā garantiju tam, ka ir ievēroti minimālie fiziskas un garīgas piemērotības standarti, lai vadītu citus transportlīdzekļus. Pārskatāmības dēļ šādām pārbaudēm būtu jāsakrīt ar vadītāju apliecību atjaunošanu, un tādējādi to noteiktu apliecības derīguma termiņš.

(10)

Vēl vairāk jāstiprina princips, kas paredz pakāpenisku piekļuvi dažādu kategoriju divriteņu transportlīdzekļiem un tādu kategoriju transportlīdzekļiem, ko izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai.

(11)

Neatkarīgi no tā dalībvalstīm būtu jāļauj dažu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanai noteikt augstāku vecuma ierobežojumu, lai vēl vairāk veicinātu ceļu satiksmes drošību; izņēmuma apstākļos būtu jāļauj dalībvalstīm noteikt zemākus vecuma ierobežojumus, lai ņemtu vērā attiecīgās valsts apstākļus.

(12)

Kategoriju definīcijām būtu vairāk jāatspoguļo attiecīgo transportlīdzekļu tehniskie parametri un prasmes, kas vajadzīgas, vadot transportlīdzekli.

(13)

Tādas kategorijas vadītāju apliecību ieviešana, kuras vajadzīgas, lai vadītu mopēdus, jo īpaši uzlabos ceļu satiksmes drošību attiecībā uz visjaunākajiem vadītājiem, kas saskaņā ar statistiku ceļu satiksmes negadījumos cieš visvairāk.

(14)

Būtu jāpieņem īpaši noteikumi, lai personām ar fizisko spēju traucējumiem būtu vieglāk vadīt transportlīdzekļus.

(15)

Ar ceļu satiksmes drošību saistītu iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jāspēj visiem transportlīdzekļu vadītāju apliecību turētājiem, kas ieguvuši pastāvīgu dzīvesvietu to teritorijā, piemērot savas tiesību normas par transportlīdzekļu vadītāju apliecību atņemšanu, aizturēšanu, atjaunošanu vai anulēšanu.

(16)

Direktīvā 91/439/EEK dotais vadītāja apliecības paraugs būtu jāaizstāj ar vienota parauga plastmasas karti. Tajā pašā laikā tāda parauga vadītāja apliecības jāpielāgo, ņemot vērā jaunas kategorijas vadītāju apliecību ieviešanu braukšanai ar mopēdiem un jaunas kategorijas vadītāju apliecību ieviešanu braukšanai ar motocikliem.

(17)

Ieviešot neobligātas mikroshēmas jaunā parauga vadītāju apliecībās plastmasas karšu formā, dalībvalstis varētu vēl vairāk uzlabot aizsardzību pret krāpniecību. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iekļaut mikroshēmā attiecīgas valsts datus ar noteikumu, ka tie netraucē vispārēji pieejamos datus. Tehniskās prasības mikroshēmām būtu jānosaka Komisijai, kurai palīdz vadītāju apliecību komiteja.

(18)

Būtu jānosaka minimāli standarti attiecībā uz piekļuvi eksaminētāja profesijai un eksaminētāja apmācības prasībām, lai uzlabotu eksaminētāju zināšanas un prasmes, tādējādi nodrošinot objektīvāku vadītāju apliecību pretendentu vērtējumu un panākot lielāku saskaņotību braukšanas eksāmenu jomā.

(19)

Komisijai būtu jāļauj pielāgot I līdz VI pielikumu, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību.

(20)

Pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo direktīvu, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(21)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro noteikt šīs direktīvas piemērošanas kritērijus. Tā kā šiem pasākumiem ir vispārēja darbības joma un tie ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tos būtu jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to ka mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(23)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus saistībā ar termiņiem transponēšanai valsts tiesību aktos, kā arī saistībā ar VII pielikuma B daļā uzskaitīto direktīvu piemērošanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Vadītāja apliecības paraugs

1.   Dalībvalstis saskaņā ar šo direktīvu ievieš tādu attiecīgas valsts vadītāja apliecību, kam pamatā ir I pielikumā aprakstītais Kopienas paraugs. Emblēma Kopienas parauga vadītāja apliecības pirmajā pusē satur vadītāja apliecību izdevušās dalībvalsts atšķirības zīmi.

2.   Neskarot datu aizsardzības noteikumus, dalībvalstis varēs ieviest datu glabāšanas līdzekli (mikroshēmu) kā vadītāja apliecības sastāvdaļu, līdzko Komisija saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto kārtību būs pieņēmusi I pielikuma prasības attiecībā uz mikroshēmu, kuras izstrādātas, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot. Tādas prasības paredz EK tipa apstiprinājumu, ko piešķir tikai pēc tam, kad ir pierādīta spēja izturēt mēģinājumus iejaukties datos vai tos sagrozīt.

3.   Mikroshēmā iekļauj I pielikumā aprakstītos saskaņotos vadītāja apliecības datus.

Dalībvalstis, apspriedušās ar Komisiju, var glabāt papildu datus ar noteikumu, ka tas nekādā veidā netraucē piemērot šo direktīvu.

Komisija saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto kārtību var grozīt I pielikumu, lai garantētu savstarpēju savietojamību nākotnē.

4.   Ar Komisijas piekrišanu dalībvalstis var I pielikumā sniegtajā paraugā izdarīt tādus pielāgojumus, kas vajadzīgi vadītāju apliecību datorapstrādei.

2. pants

Savstarpēja atzīšana

1.   Dalībvalstu izsniegtas vadītāju apliecības ir savstarpēji atzītas.

2.   Ja tādas derīgas vadītāja apliecības turētājs, kura izsniegta attiecīgā valstī un uz ko neattiecas 7. panta 2. punktā noteiktais administratīvā derīguma termiņš, pārceļas uz pastāvīgu dzīvesvietu dalībvalstī, kas nav tā pati, kurā izsniegta vadītāja apliecība, atjaunojot vadītāja apliecību, uzņēmēja dalībvalsts var vadītāja apliecībai piemērot 7. panta 2. punktā paredzētos administratīvā derīguma termiņus, kad pagājuši 2 gadi kopš dienas, kad to turētājs ieguvis pastāvīgu dzīvesvietu tās teritorijā.

3. pants

Pretviltojumu pasākumi

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no iespējamas vadītāju apliecību viltošanas, tostarp arī tāda parauga vadītāju apliecību viltošanas, kuras izsniegtas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Dalībvalstis par to informē Komisiju.

2.   Vadītāju apliecību materiālu, kā noteikts I pielikumā, padara drošu pret viltojumiem, piemērojot parametrus, kas izstrādāti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, un kas Komisijai jānosaka saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto kārtību. Dalībvalstis var ieviest papildu drošības elementus.

3.   Dalībvalsts nodrošina, ka … (*) visas izsniegtās vai apritē esošās vadītāju apliecības atbilst šīs direktīvas prasībām.

4. pants

Kategorijas, definīcijas un minimālais vecums

1.   Vadītāja apliecība, kas paredzēta 1. pantā, dod tiesības vadīt turpmāk definētu kategoriju pašgājējus transportlīdzekļus. To var izsniegt, kad sasniegts katrai kategorijai norādītais vecuma cenzs. “Pašgājējs transportlīdzeklis” ir jebkurš pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu spēku, izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sliedēm.

2.   Mopēdi

AM kategorija:

divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi ar konstruktīvi paredzēto maksimālo ātrumu, kas nepārsniedz 45 km/st, kā noteikts Direktīvas 2002/24/EK (2002. gada 18. marts), kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (5), 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā (izņemot tos, kuru konstruktīvi paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz vai līdzinās 25 km/st), un viegli kvadricikli, kā noteikts Direktīvas 2002/24/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā;

minimālais vecums AM kategorijai ir 16 gadi.

3.   Motocikli ar blakusvāģiem vai bez tiem un tricikli:

“motocikls” ir divriteņu transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā, kā noteikts Direktīvas 2002/24/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

“tricikls” ir transportlīdzeklis ar trim simetriski izkārtotiem riteņiem, kā noteikts Direktīvas 2002/24/EK 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

a)

A1 kategorija:

motocikli ar cilindra tilpumu, kas nepārsniedz 125 cm3, ar jaudu, kas nepārsniedz 11 kW, un jaudas attiecību pret svaru, kas nepārsniedz 0,1 kW/kg;

tricikli ar jaudu, kas nepārsniedz 15 kW;

minimālais vecums A1 kategorijai ir 16 gadi;

b)

A2 kategorija:

motocikli ar jaudu, kas nepārsniedz 35 kW, un jaudas attiecību pret svaru, kas nepārsniedz 0,2 kW/kg, un kuri nav atvasināti no transportlīdzekļiem, kuru jauda ir vairāk nekā divas reizes lielāka,

minimālais vecums A2 kategorijai ir 18 gadi;

c)

A kategorija:

i)

motocikli

minimālais vecums A kategorijai ir 20 gadi. Tomēr, lai varētu vadīt šīs kategorijas motociklus, minimāli ir vajadzīga divu gadu pieredze, braucot ar motocikliem ar A2 vadītāja apliecību. No iepriekšējas pieredzes prasības var atteikties, ja pretendents ir vismaz 24 gadus vecs.

ii)

tricikli ar jaudu, kas pārsniedz 15 kW,

minimālais vecums braukšanai ar tricikliem, kas pārsniedz 15 kW, ir 21 gads.

4.   Mehāniskie transportlīdzekļi:

“mehāniskais transportlīdzeklis” ir jebkurš pašgājējs transportlīdzeklis, ko parasti izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem, vai lai vilktu pa ceļu transportlīdzekļus, ko izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai. Šis termins ietver trolejbusus, t.i., uz transportlīdzekļiem, kas ir pieslēgti strāvas vadītājam un nepārvietojas pa sliedēm. Tas neietver lauksaimniecības un mežizstrādes traktorus;

“lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktors” ir jebkurš pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas ar riteņiem vai kāpurķēdēm, kam ir vismaz divas asis, kā galvenā funkcija ir vilce un kas ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, kuras izmanto saistībā ar lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbiem, un kā izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļu ir tikai sekundāra funkcija;

a)

B1 kategorija:

kvadricikli, kā noteikts Direktīvas 2002/24/EK 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā,

minimālais vecums B1 kategorijai ir 16 gadi,

B1 kategorija nav obligāta. Dalībvalstīs, kurās šīs kategorijas vadītāju apliecības neievieš, lai vadītu attiecīgus transportlīdzekļus, ir vajadzīga B kategorijas vadītāja apliecība;

b)

B kategorija:

mehāniski transportlīdzekļi, kuru maksimāli atļautā masa nepārsniedz 3 500 kg un kuri ir konstruēti tā, lai pārvadātu ne vairāk kā astoņus pasažierus un vadītāju; mehāniskiem transportlīdzekļiem, ko drīkst vadīt ar šīs kategorijas vadītāja apliecību, var piejūgt piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kg.

Neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, šīs kategorijas mehāniskiem transportlīdzekļiem drīkst piejūgt piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kg, ar noteikumu, ka maksimālā atļautā kopējā masa nepārsniedz 4 250 kg. Ja kopējā masa pārsniedz 3 500 kg, dalībvalstis saskaņā ar V pielikumu prasa, lai tādu grupu vadītu tikai pēc tam, kad

ir pabeigta apmācība, vai

ir izturēta braukšanas prasmes un stila pārbaude;

Dalībvalstis var prasīt gan attiecīgu apmācību, gan izturētu braukšanas prasmes un stila pārbaudi.

Dalībvalstis, izmantojot Kopienas kodu, vadītāja apliecībā norāda sertifikāciju, lai varētu vadīt tādu grupu.

Minimālais vecums B kategorijai ir 18 gadi;

c)

BE kategorija:

neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, transportlīdzekļu grupa, kurā ir B kategorijas vilcējtransportlīdzeklis un piekabe vai puspiekabe, ja maksimālā atļautā kopējā masa nepārsniedz 3 500 kg,

minimālais vecums BE kategorijai ir 18 gadi;

d)

C1 kategorija:

transportlīdzekļi, kuri nepieder pie D1 vai D kategorijas, kuru maksimāli atļautā masa pārsniedz 3 500 kg, bet nepārsniedz 7 500 kg, un kuri ir izstrādāti un konstruēti tā, lai pārvadātu ne vairāk kā astoņus pasažierus un vadītāju; šīs kategorijas mehāniskiem transportlīdzekļiem var piejūgt piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kg;

e)

C1E kategorija:

neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, transportlīdzekļu grupa, kurā ir C1 kategorijas vilcējtransportlīdzeklis un tā piekabes vai puspiekabes maksimālā atļautā masa ir lielāka par 750 kilogramiem ar noteikumu, ka grupas maksimālā atļautā kopējā masa nepārsniedz 12 000 kg,

neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, transportlīdzekļu grupa, kurā ir B kategorijas vilcējtransportlīdzeklis un tā piekabei vai puspiekabei atļautā masa ir lielāka par 3 500 kg ar noteikumu, ka grupas maksimālā atļautā kopējā masa nepārsniedz 12 000 kg,

minimālais vecums C1 un C1E kategorijai ir 18 gadi, neskarot tādu transportlīdzekļu vadīšanas noteikumus, kuri ir minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību (6);

f)

C kategorija:

transportlīdzekļi, kas nepieder pie D1 vai D kategorijas, kuru maksimāli atļautā masa ir lielāka par 3 500 kg, un kas ir izstrādāti un konstruēti tā, lai pārvadātu ne vairāk kā astoņus pasažierus un vadītāju; transportlīdzekļiem, kas pieder pie šīs kategorijas, var piejūgt piekabi, kuras maksimāli atļautā masa nepārsniedz 750 kg;

g)

CE kategorija:

neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, transportlīdzekļu grupa, kurā ir C kategorijas vilcējtransportlīdzeklis un tā piekabes vai puspiekabes maksimālā atļautā masa ir lielāka par 750 kg,

minimālais vecums C1 un C1E kategorijai ir 21 gads, neskarot tādu transportlīdzekļu vadīšanas noteikumus, kuri ir minēti Direktīvā 2003/59/EK;

h)

D1 kategorija:

mehāniski transportlīdzekļi, kas ir izstrādāti un konstruēti tā, lai pārvadātu ne vairāk kā 16 pasažierus un vadītāju, un kuru garums nepārsniedz 8 m; šīs kategorijas mehāniskiem transportlīdzekļiem var piejūgt piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kg;

i)

D1E kategorija:

neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, transportlīdzekļu grupa, kurā ir D1 kategorijas vilcējtransportlīdzeklis un tā piekabes maksimālā atļautā masa ir lielāka par 750 kg,

minimālais vecums D1 un D1E kategorijai ir 21 gads, neskarot tādu transportlīdzekļu vadīšanas noteikumus, kuri ir minēti Direktīvā 2003/59/EK;

j)

D kategorija:

transportlīdzekļi, kas ir izstrādāti un konstruēti tā, lai pārvadātu vairāk nekā astoņus pasažierus un vadītāju; mehāniskiem transportlīdzekļiem, ko drīkst vadīt ar D kategorijas vadītāja apliecību, var piejūgt piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kg;

k)

DE kategorija:

neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, transportlīdzekļu grupa, kurā ir D kategorijas vilcējtransportlīdzeklis un tā piekabes maksimālā atļautā masa ir lielāka par 750 kg,

minimālais vecums D un DE kategorijai ir 24 gadi, neskarot tādu transportlīdzekļu vadīšanas noteikumus, kuri ir minēti Direktīvā 2003/59/EK;

5.   Dalībvalstis ar Komisijas piekrišanu var neattiecināt šo pantu uz dažiem īpašu tipu pašgājējiem transportlīdzekļiem, piemēram, uz īpašiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti personām ar fizisko spēju traucējumiem.

Dalībvalstis var neattiecināt šo direktīvu uz transportlīdzekļiem, ko lieto vai kontrolē bruņotie spēki un civilā aizsardzība.

6.   Dalībvalstis var paaugstināt vai pazemināt minimālo vecumu vadītāja apliecības izsniegšanai:

a)

AM kategorijai -pazemināt līdz 14 gadiem vai paaugstināt līdz 18 gadiem;

b)

B1 kategorijai -paaugstināt līdz 18 gadiem;

c)

A1 kategorijai -paaugstināt līdz 17 vai 18 gadiem,

ja ir divu gadu starpība starp minimālo vecumu A1 kategorijai un minimālo vecumu A2 kategorijai, un

ja ir prasīta vismaz 2 gadu pieredze, braucot ar A2 kategorijas motocikliem, pirms var piešķirt atļauju braukt ar A kategorijas motocikliem, kā norādīts 4. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktā;

d)

B un BE kategorijai -pazemināt līdz 17 gadiem.

Dalībvalstis var pazemināt minimālo vecumu C kategorijai līdz 18 gadiem un D kategorijai līdz 21 gadam attiecībā uz:

a)

transportlīdzekļiem, ko izmanto ugunsdzēsības dienests, un transportlīdzekļiem, ko izmanto sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

b)

transportlīdzekļiem, kam veic ekspluatācijas pārbaudes remonta vai profilakses vajadzībām.

Vadītāju apliecības, ko izsniedz personām, kuras ir jaunākas nekā noteikts no 2. līdz 4. punktam, saskaņā ar šo punktu ir spēkā tikai to izdevējas dalībvalsts teritorijā, kamēr apliecības turētājs sasniedz 2. līdz 4. punktā noteikto minimālo vecumu.

Dalībvalstis var atzīt, ka to teritorijā ir spēkā vadītāju apliecības, kas izsniegtas vadītājiem, kuri nav sasnieguši 2. līdz 4. punktā noteikto minimālo vecumu.

5. pants

Nosacījumi un ierobežojumi

1.   Vadītāju apliecībās ir uzskaitīti nosacījumi, ar kādiem vadītājs drīkst vadīt transportlīdzekli.

2.   Ja fizisku traucējumu dēļ ir atļauts vadīt vienīgi konkrētu tipu transportlīdzekļus vai pielāgotus transportlīdzekļus, tad 7. pantā paredzēto braukšanas prasmes un stila pārbaudi veic tādā transportlīdzeklī.

6. pants

Kategoriju pakāpes un saderība

1.   Vadītāju apliecības izsniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

C1, C, D1 un D kategoriju vadītāju apliecības izsniedz tikai tādiem transportlīdzekļu vadītājiem, kam jau ir tiesības vadīt B kategorijas transportlīdzekļus;

b)

BE, C1E, CE, D1E, un DE kategoriju vadītāju apliecības izsniedz tikai tādiem transportlīdzekļu vadītājiem, kam jau ir tiesības vadīt attiecīgi B, C1, C, D1 un D kategorijas transportlīdzekļus.

2.   Vadītāju apliecību derīgumu nosaka šādi:

a)

C1E, CE, D1E un DE kategorijas vadītāju apliecības ir spēkā attiecībā uz BE kategorijas transportlīdzekļu grupām;

b)

CE kategorijas vadītāju apliecības ir spēkā attiecībā uz DE kategoriju, ja to turētāji ir tiesīgi vadīt D kategorijas transportlīdzekļus;

c)

CE un DE kategorijas vadītāju apliecības ir spēkā attiecībā uz attiecīgi C1E un D1E kategorijas transportlīdzekļu grupām;

d)

visu kategoriju vadītāju apliecības ir derīgas, lai vadītu AM kategorijas transportlīdzekļus. Dalībvalsts tās teritorijā izsniegtām vadītāju apliecībām tomēr var ierobežot AM kategorijas atbilsmes ar A1, A2 un A kategoriju, ja attiecīgā dalībvalsts paredz, ka jāiztur praktiska pārbaude kā nosacījums tam, lai iegūtu AM kategoriju;

e)

A2 kategorijai izsniegtās vadītāju apliecības ir arī derīgas, lai vadītu A1 kategorijas transportlīdzekļus;

f)

A, B, C vai D kategorijai piešķirtās vadītāju apliecības ir derīgas attiecīgi A1, A2, B1, C1, vai D1 kategorijai.

3.   Dalībvalstis transportlīdzekļu vadīšanai to teritorijā var paredzēt šādas atbilsmes:

a)

triciklu vadīšana ar B kategorijas vadītāja apliecību, tricikliem, kuru jauda pārsniedz 15 kW ar noteikumu, ka B kategorijas vadītāja apliecības turētājs ir vismaz 21 gadu vecs;

b)

A1 kategorijas motociklu vadīšana ar B kategorijas vadītāju apliecībām.

Tā kā šis punkts ir spēkā tikai attiecīgu dalībvalstu teritorijās, dalībvalstis vadītāju apliecībās nenorāda, ka to turētāji ir tiesīgi vadīt tādus transportlīdzekļus.

4.   Dalībvalstis pēc apspriešanās ar Komisiju var to teritorijā atļaut vadīt:

a)

D1 kategorijas transportlīdzekļus (ar maksimālo atļauto masu 3 500 kg, kam nav nekādu īpašu pierīču, kas paredzētas, lai pārvadātu pasažierus ar fiziskiem traucējumiem) -par 21 gadu vecākiem B kategorijas transportlīdzekļu vadītāju apliecību turētājiem, kas saņēmuši apliecības vismaz divus gadus iepriekš, ja transportlīdzekļus izmanto nekomerciālas struktūras sociālos nolūkos un ja transportlīdzekļa vadītājs sniedz pakalpojumus brīvprātīgi;

b)

transportlīdzekļus ar maksimālo atļauto masu, kas pārsniedz 3 500 kg -par 21 gadu vecākiem B kategorijas vadītāju apliecību turētājiem, kas ieguvuši apliecību vismaz divus gadus iepriekš, ja galvenais nolūks ir izmantot transportlīdzekļus tikai stacionāri, kā izglītošanas vai izklaides vietu, ja tos izmanto nekomerciālas struktūras sociāliem mērķiem, un tie ir modificēti tā, lai tos nevarētu izmantot vairāk kā deviņu cilvēku pārvadāšanai, kā arī jebkādu kravu pārvadāšanai, izņemot tādu, kas ir noteikti vajadzīgas viņu mērķiem.

7. pants

Izsniegšana, derīguma termiņš un atjaunošana

1.   Vadītāju apliecības izsniedz tikai šādiem pretendentiem:

a)

kas ir izturējuši braukšanas prasmes un stila pārbaudi un teorētisku zināšanu pārbaudi un atbilst medicīniskiem standartiem saskaņā ar II un III pielikumu;

b)

kas ir izturējuši teorētisku zināšanu pārbaudi tikai attiecībā uz AM kategoriju; Dalībvalstis var prasīt, lai pretendenti izturētu braukšanas prasmes un stila pārbaudi, kā arī medicīnisko apskati, kas atbilst šai kategorijai;

Dalībvalstis var paredzēt konkrētu braukšanas prasmes un stila pārbaudi, lai varētu vadīt šai kategorijai pieskaitāmos triciklus un kvadriciklus. Lai nošķirtu transportlīdzekļus AM kategorijā, vadītāja apliecībā var iekļaut attiecīgas valsts kodu;

c)

kas attiecībā uz A2 vai A kategoriju, ar nosacījumu, ka viņiem ir vismaz 2 gadu pieredze, attiecīgi braucot ar A1 vai A2 kategorijas motocikliem, ir izturējuši tikai braukšanas prasmes un stila pārbaudi vai pabeiguši apmācību saskaņā ar VI pielikumu;

d)

kas ir pabeiguši apmācību vai izturējuši braukšanas prasmes un stila pārbaudi vai ir pabeiguši apmācību vai izturējuši braukšanas prasmes un stila pārbaudi saskaņā ar V pielikumu attiecībā uz B kategoriju, lai vadītu transportlīdzekļu grupu, kas definēta 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā;

e)

kam pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī, kura izsniedz vadītāja apliecību, vai kas var pierādīt, ka ir tajā mācījušies vismaz sešus mēnešus.

2.

a)

Sākot no … (**), dalībvalstu izsniegtām AM, A1, A2, A, B, B1 un BE kategorijas vadītāju apliecībām administratīvais derīguma termiņš ir 10 gadi.

Dalībvalsts var izvēlēties izsniegt šādas apliecības ar administratīvo derīguma termiņu līdz 15 gadiem;

b)

Sākot no … (**), dalībvalstu izsniegtām C, CE, C1, C1E, D, DE, D1 un D1E kategorijas vadītāju apliecībām administratīvais derīguma termiņš ir 5 gadi;

c)

Vadītāja apliecības atjaunošana var sākt jaunu administratīvā derīguma termiņu attiecībā uz citas kategorijas vai citu kategoriju transportlīdzekļiem, ko apliecības turētājs ir tiesīgs vadīt, ciktāl tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem nosacījumiem;

d)

Lai vadītāja apliecība būtu derīga, nav obligāti vajadzīga 1. pantā paredzētā mikroshēma. Mikroshēmas pazaudēšana vai tas, ka tā nav lasāma, vai jebkādi citi tās bojājumi neiespaido dokumenta derīgumu.

3.   Beidzoties vadītāju apliecību administratīvā derīguma termiņam, to atjaunošanai nepieciešami:

a)

C, CE, C1, C1E, D, DE, D1, D1E kategorijas vadītāju apliecībām -apliecinājums, ka joprojām pastāv atbilstība III pielikumā izklāstītajiem minimālajiem fiziskas un garīgas piemērotības standartiem; un

b)

pastāvīga dzīvesvieta tās dalībvalsts teritorijā, kura izsniedz apliecību, vai pierādījums, ka pretendenti tajā ir mācījušies vismaz sešus mēnešus.

Dalībvalstis, atjaunojot A, A1, A2, B, B1 un BE kategorijas vadītāju apliecības, prasa pārbaudīt atbilstību transportlīdzekļu vadīšanai vajadzīgajiem minimālajiem fiziskās un garīgās piemērotības standartiem, kas izklāstīti III pielikumā.

Dalībvalstis var ierobežot iesācējiem vadītājiem izsniegto jebkuras kategorijas vadītāju apliecību administratīvā derīguma termiņu, kas noteikts 2. punktā, lai tādiem vadītājiem piemērotu konkrētus pasākumus, kas vērsti uz satiksmes drošības uzlabošanu.

Dalībvalstis var ierobežot iesācējiem vadītājiem izsniegto pirmo C un D kategorijas vadītāju apliecību administratīvā derīguma termiņu līdz 3 gadiem, lai varētu tādiem vadītājiem piemērot konkrētus pasākumus, lai uzlabotu satiksmes drošību.

Dalībvalstis var ierobežot individuālo jebkuras kategorijas vadītāju apliecību administratīvā derīguma termiņu, kas noteikts 2. punktā, ja konstatē vajadzību piemērot biežākas medicīniskās apskates vai citus konkrētus pasākumus, piemēram, ierobežojumus satiksmes noteikumu pārkāpējiem.

Dalībvalstis var saīsināt vadītāju apliecību administratīvā derīguma termiņu, kas noteikts 2. punktā, apliecību turētājiem, kas pastāvīgi uzturas to teritorijā un ir sasnieguši 50 gadu vecumu, lai piemērotu biežākas medicīniskās apskates vai citus konkrētus pasākumus, piemēram, kvalifikācijas celšanas kursus. Saīsinātu administratīvā derīguma termiņu var piemērot, tikai atjaunojot vadītāja apliecību.

4.   Neskarot attiecīgās valsts krimināltiesību aktus un policijas tiesību aktus, dalībvalstis, pēc apspriešanās ar Komisiju, izsniedzot vadītāju apliecības, var piemērot savus valsts noteikumus attiecībā uz apstākļiem, kas nav minēti šajā direktīvā.

5.

a)

Nevienai personai nedrīkst būt vairāk kā viena vadītāja apliecība;

b)

Dalībvalsts atsakās izsniegt vadītāja apliecību pretendentam, ja tā atklāj, ka viņam jau ir vadītāja apliecība;

c)

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar b) punktu. Attiecībā uz vadītāju apliecību izsniegšanu, aizvietošanu, atjaunošanu vai apmainīšanu šādi vajadzīgie pasākumi ir veikt pārbaudi citās dalībvalstīs, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka pretendents jau ir citas vadītāja apliecības turētājs;

d)

Lai atvieglotu pārbaudes saskaņā ar b) punktu, dalībvalstis izmanto ES vadītāju apliecību tīklu, kad tas sāk darboties.

Neskarot 2. pantu, dalībvalsts, kas izsniedz vadītāja apliecību, ievēro pienācīgu modrību, lai nodrošinātu, ka persona atbilst šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām, un piemēro savus valsts noteikumus, atceļot vai atņemot braukšanas tiesības, ja konstatē, ka vadītāja apliecība ir izsniegta, neievērojot prasības.

8. pants

Pielāgošana zinātnes un tehnikas progresam

Grozījumus, kas ir vajadzīgi, lai pielāgotu I līdz VI pielikumu zinātnes un tehnikas progresam, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto kārtību.

9. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz vadītāju apliecību komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

10. pants

Eksaminētāji

No šīs direktīvas spēkā stāšanās brīža vadītāju apliecību pretendentu eksaminētāji atbilst IV pielikumā izklāstītajiem minimālajiem standartiem.

Uz vadītāju apliecību pretendentu eksaminētājiem, kas jau strādājuši par eksaminētājiem pirms … (**), attiecina tikai prasības saistībā ar kvalitātes nodrošināšanas un regulāras periodiskas apmācības pasākumiem.

11. pants

Dažādi noteikumi par vadītāju apliecību apmaiņu, atņemšanu, aizvietošanu un atzīšanu

1.   Ja dalībvalsts izsniegtas derīgas iekšzemes vadītāja apliecības turētājs pārceļas uz pastāvīgu dzīvesvietu citā dalībvalstī, viņš var lūgt savu vadītāja apliecību apmainīt pret līdzvērtīgu vadītāja apliecību. Dalībvalsts, kas veic apmaiņu, pārbauda, kādai kategorijai iesniegtā vadītāja apliecība joprojām ir faktiski derīga.

2.   Ievērojot krimināltiesību aktu un policijas tiesību aktu teritoriālo principu, dalībvalsts, kurā personai ir pastāvīga dzīvesvieta, uz citā dalībvalstī izsniegtas vadītāja apliecības turētāju var attiecināt savus valsts noteikumus par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību ierobežošanu, pārtraukšanu, atņemšanu vai anulēšanu un vajadzības gadījumā šai nolūkā apmainīt vadītāja apliecību.

3.   Dalībvalsts, kas veic apmaiņu, veco vadītāja apliecību nosūta atpakaļ to izdevušās dalībvalsts iestādēm, un paskaidro savas rīcības iemeslus.

4.   Dalībvalsts atsakās izsniegt vadītāja apliecību pretendentam, kura vadītāja apliecība citā dalībvalstī ir ierobežota, atņemta uz laiku vai atņemta pavisam.

Dalībvalsts atsakās atzīt jebkuras vadītāja apliecības derīgumu, ko izdevusi kāda cita dalībvalsts personai, kuras vadītāja apliecība izdevējas valsts teritorijā ir ierobežota, atņemta uz laiku vai atņemta pavisam.

Dalībvalsts var arī atteikties izsniegt vadītāja apliecību pretendentam, kura vadītāja apliecība citā dalībvalstī ir anulēta.

5.   Dublikātu vadītāja apliecībai, kas ir bijusi, piemēram, pazaudēta vai nozagta, var saņemt vienīgi no tās dalībvalsts kompetentām iestādēm, kurā apliecības turētājam ir pastāvīga dzīvesvieta; šīs iestādes izsniedz dublikātu, pamatojoties uz to rīcībā esošo informāciju vai, attiecīgā gadījumā, pierādījumiem no tās dalībvalsts kompetentām iestādēm, kurā izsniegts vadītāja apliecības oriģināls.

6.   Ja dalībvalsts apmaina trešās valsts izsniegtu vadītāja apliecību pret Kopienas parauga vadītāja apliecību, apmaiņu, kā arī visus vēlākus atjaunojumus vai aizvietojumus, ieraksta Kopienas parauga vadītāja apliecībā.

Apmaiņa var notikt tikai tad, ja trešās valsts izsniegtā vadītāja apliecība ir iesniegta tās dalībvalsts kompetentām iestādēm, kas veic apmaiņu. Ja tādas vadītāja apliecības turētājs pārceļas uz pastāvīgu dzīvesvietu citā dalībvalstī, tajā nav jāpiemēro 2. pantā noteiktais savstarpējās atzīšanas princips.

12. pants

Pastāvīga dzīvesvieta

Šajā direktīvā “pastāvīga dzīvesvieta” ir vieta, kur persona parasti dzīvo, tas ir, vismaz 185 dienas katrā kalendārajā gadā personīgu un darba saistību dēļ vai, ja personai nav darba saistību, personīgo saistību dēļ, kas liecina par attiecīgās personas ciešu saistību ar vietu, kur tā dzīvo.

Tomēr par tādas personas pastāvīgo dzīvesvietu, kuras darba saistības ir citā vietā nekā personīgās saistības un kura secīgi dzīvo dažādās vietās, kas atrodas divās vai vairākās dalībvalstīs, uzskata personīgo saistību vietu, ja attiecīgā persona tur regulāri atgriežas. Šis pēdējais nosacījums nav jāievēro, ja persona dzīvo dalībvalstī, lai veiktu uzdevumu kādu konkrētu laiku. Mācības universitātē vai skolā nenozīmē pastāvīgās dzīvesvietas maiņu.

13. pants

Ārpus Kopienas izsniegtu vadītāju apliecību atbilsmes

1.   Vienojoties ar Komisiju, dalībvalstis nosaka atbilsmes tiesībām, kas iegūtas pirms šīs direktīvas īstenošanas, un 4. pantā definētajām kategorijām.

Pēc apspriešanās ar Komisiju dalībvalstis var savos tiesību aktos izdarīt pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu 11. panta 4., 5. un 6. punktu.

2.   Šī direktīva neatņem vai jebkādi nekvalificē braukšanas tiesības, kas piešķirtas pirms … (**).

14. pants

Pārskatīšana

Komisija sniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, tostarp par tās ietekmi uz satiksmes drošību, ne ātrāk kā … (***).

15. pants

Savstarpēja palīdzība

Dalībvalstis palīdz cita citai īstenot šo direktīvu un apmainās ar informāciju par vadītāju apliecībām, ko tās ir izdevušas, apmainījušas, aizvietojušas, atjaunojušas vai atņēmušas. Tās izmanto šajos nolūkos izveidoto ES vadītāju apliecību tīklu, kad tas sāk darboties.

16. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis ne vēlāk kā … (****) pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. panta 1. punkta, 3. panta, 4. panta 1., 2. un 3. punkta un 4. punkta b) līdz k) apakšpunkta, 6. panta 1. punkta un 2. punkta a),c), d) un e) apakšpunkta, 7. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta, 2., 3. un 5. punkta, 8. panta, 10. panta, 13. panta, 14. panta, 15. panta prasības, kā arī I pielikuma 2. punkta, II pielikuma 5.2. punkta attiecībā uz A1, A2 un A kategoriju, IV, V un VI pielikuma prasības. Dalībvalstis Komisijai tūlīt dara zināmus šos aktus.

2.   Tās piemēro šos aktus no … (**).

3.   Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tās arī pievieno norādi, ka spēkā esošajos normatīvajos vai administratīvajos aktos sniegtās atsauces uz aizstāto direktīvu saprot kā atsauces uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka to, kā un kādā redakcijā izdarīt šādas atsauces.

4.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

17. pants

Atcelšana

Direktīva 91/439/EEK ir atcelta, sākot no … (**), neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz VII pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem, lai šo direktīvu transponētu savos tiesību aktos.

Direktīvas 91/439/EEK 2. panta 4. punkts ir atcelts no … (*****).

Atsauces uz atcelto direktīvu saprot kā atsauces uz šo direktīvu, un tās būtu jālasa saskaņā ar VIII pielikumā doto korelācijas tabulu.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. panta 1. punktu, 5. pantu, 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 9. pantu, 11. panta 1. punktu un 3. līdz 6. punktu, 12. pantu un I, II un III pielikumu piemēro no … (******).

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C 112, 30.4.2004., 34. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. februāra Atzinums (OV C 304 E, 1.12.2005., 202. lpp.), Padomes 2006. gada 18. septembra Kopējā nostāja (OV C 295 E, 5.12.2006., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 237, 24.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(*)  26 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(5)  OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/30/EK (OV L 106, 27.4.2005., 17. lpp.).

(6)  OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

(**)  Seši gadi pēc dienas, kad stājas spēkā šī direktīva.

(***)  Vienpadsmit gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(****)  Četri gadi pēc dienas, kad stājas spēkā šī direktīva.

(*****)  Diena, kad stājas spēkā šī direktīva.

(******)  Divi gadi pēc dienas, kad stājas spēkā šī direktīva.

I PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR KOPIENAS PARAUGA VADĪTĀJU APLIECĪBĀM

1.

Kopienas parauga vadītāja apliecības kartes fiziskās īpašības atbilst ISO 7810 un ISO 7816-1.

Karti izgatavo no polikarbonāta.

Metodes, lai pārbaudītu vadītāju apliecību parametru atbilstību starptautiskiem standartiem, ir saskaņā ar ISO 10373.

2.

Vadītāju apliecību fiziskā drošība

Vadītāju apliecību fizisko drošību apdraud:

viltotu karšu izgatavošana: tādu jaunu priekšmetu izgatavošana, kuri ļoti atgādina īstus dokumentus, izgatavojot tos pilnīgi no jauna vai kopējot kādu oriģināldokumentu,

būtiskas modifikācijas: oriģināldokumenta rekvizītu mainīšana, piemēram, pārveidojot dažus dokumentā iespiestos datus.

Vispārējā drošība ir atkarīga no sistēmas kopumā, un tā sastāv no piemērošanas procesa, datu pārsūtīšanas, kartes materiāla, iespiedpaņēmieniem, dažādu drošības elementu minimālā kompleksa un personalizācijas procesa.

a)

Materiālu, ko lieto vadītāju apliecībām, nodrošina pret viltojumiem, izmantojot šādus paņēmienus (obligāti drošības elementi):

kartes neatstaro ultravioletos starus,

fona drošības raksts izstrādāts tā, lai to nevarētu viltot skenējot, drukājot vai kopējot, izmantojot varavīksnes iespiedumu ar daudzkrāsainām drošības krāsām un vītņu druku pozitīvā un negatīvā. Rakstu neveido pamatkrāsas (CMYK), tajā ir sarežģīti raksti vismaz divās īpašās krāsās, un raksts mikroskopiskiem burtiem,

optiski maināmi elementi nodrošina pietiekamu aizsardzību pret fotoattēla kopēšanu un pārveidošanu,

lāzergravējums,

fotoattēla vietā aizsargfonam un fotoattēlam būtu jāpārklājas vismaz fotoattēla malās (rakstam jābūt blāvākam).

b)

Materiālu, ko lieto vadītāju apliecībām, nodrošina pret viltojumiem, izmantojot vismaz trīs šādus paņēmienus (papildu drošības elementi):

iespiedkrāsas, kas maina krāsu*,

iespiedkrāsas, kas maina krāsu siltuma iespaidā*,

individuālas hologrammas*,

mainīgi lāzeriespieduma attēli*,

ultravioletā gaismā mirdzoša krāsa, gan redzama, gan caurspīdīga,

iespiedums, kas atstaro gaismu,

digitāla ūdenszīme fonā,

infrasarkanas gaismas atstarotāji pigmenti vai luminiscējoši pigmenti,

izcili (reljefi) burti, simboli vai raksti*.

c)

Dalībvalstis var ieviest papildu drošības elementus. Vispirms jādod priekšroka ar zvaigznīti apzīmētajiem paņēmieniem, jo tie ļauj tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem pārbaudīt karšu derīgumu, nelietojot īpašus palīglīdzekļus.

3.

Apliecībai ir divas puses.

Pirmajā pusē ir:

a)

vārdi “Vadītāja apliecība”, kas drukāti lieliem burtiem tās dalībvalsts valodā vai valodās, kura izsniedz apliecību;

b)

tās dalībvalsts nosaukums, kura izsniegusi apliecību (nav obligāti);

c)

atšķirības zīme dalībvalstij, kas izsniedz apliecību, negatīvā iespiedumā uz zila taisnstūra, 12 dzeltenu zvaigžņu ielokā; atšķirības zīmes ir šādas:

B

:

Beļģija

CZ

:

Čehijas Republika

DK

:

Dānija

D

:

Vācija

EST

:

Igaunija

GR

:

Grieķija

E

:

Spānija

F

:

Francija

IRL

:

Īrija

I

:

Itālija

CY

:

Kipra

LV

:

Latvija

LT

:

Lietuva

L

:

Luksemburga

H

:

Ungārija

M

:

Malta

NL

:

Nīderlande

A

:

Austrija

PL

:

Polija

P

:

Portugāle

SLO

:

Slovēnija

SK

:

Slovākija

FIN

:

Somija

S

:

Zviedrija

UK

:

Apvienotā Karaliste;

d)

specifiska informācija par izsniegto apliecību, kas sanumurēta šādi:

1.

turētāja uzvārds;

2.

turētāja cits (-i) vārds(-i);

3.

dzimšanas datums un vieta;

4.

a)

apliecības izsniegšanas diena;

b)

apliecības derīguma termiņš vai svītra, ja apliecība saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu ir beztermiņa;

c)

izsniedzējiestādes nosaukums (var būt iespiests otrā pusē);

d)

no 5. iedaļas atšķirīgs numurs, administratīviem mērķiem (nav obligāti);

5.

apliecības numurs;

6.

turētāja fotogrāfija;

7.

turētāja paraksts;

8.

pastāvīgā dzīvesvieta vai pasta adrese (nav obligāti);

9.

kategorija transportlīdzeklim, ko īpašniekam ir tiesības vadīt (valsts kategorijas iespiež citādā veidā nekā saskaņotās kategorijas);

e)

ietvert uzrakstu “Eiropas Kopienu paraugs” tās dalībvalsts valodā (-s), kas izsniegusi vadītāja apliecību, un uzrakstu “vadītāja apliecība” lietot Kopienas pārējās valodās rozā krāsā kā vadītāja apliecības fonu:

 

Permiso de Conducción

 

Řidičský průkaz

 

Kørekort

 

Führerschein

 

Juhiluba

 

Άδεια Οδήγησης

 

Driving Licence

 

Permis de conduire

 

Ceadúnas Tiomána

 

Patente di guida

 

Vadītāja apliecība

 

Vairuotojo pažymėjimas

 

Vezetői engedély

 

Liċenzja tas-Sewqan

 

Rijbewijs

 

Prawo Jazdy

 

Carta de Condução

 

Vodičský preukaz

 

Vozniško dovoljenje

 

Ajokortti

 

Körkort;

f)

krāsu norādes:

zila: Pantone reflektīvzila,

dzeltena: Pantone dzeltena.

Otrā pusē ir:

a)

9.

kategorija transportlīdzeklim, ko īpašniekam ir tiesības vadīt (valsts kategorijas iespiež citādā veidā nekā saskaņotās kategorijas);

10.

pirmās izsniegšanas datums katrai kategorijai (šis datums jāatkārto arī uz jaunās apliecības, ja tā tiek atkārtoti aizvietota vai nomainīta);

11.

derīguma termiņš katrai kategorijai;

12.

pretī attiecīgajai (apakš)kategorijai kodu norādes par papildu informāciju/ierobežojumiem.

Kodi ir šādi:

kodi 01-99

:

saskaņotie Kopienas kodi

VADĪTĀJS (Medicīniski apsvērumi)

01.

Redzes korekcija un/vai aizsardzība

01.01

Brilles

01.02

Kontaktlēcas

01.03

Aizsargstikls

01.04

Gaismu necaurlaidīgas lēcas

01.05

Acu aizsegs

01.06

Brilles vai kontaktlēcas

02.

Dzirdes aparāti/sakaru līdzekļi

02.01

Vienas auss dzirdes aparāts

02.02

Abu ausu dzirdes aparāts

03.

Locekļu protēze/ortoze

03.01

Augšējo ekstremitāšu protēze/ortoze

03.02

Apakšējo ekstremitāšu protēze/ortoze

05.

Ierobežojumi (obligāti jānorāda kodu apakšpozīcija, braukšanas ierobežojumi medicīnisku iemeslu dēļ)

05.01

Tikai braukšanai dienas laikā (piemēram: vienu stundu pēc saullēkta un vienu stundu pirms saulrieta)

05.02

Tikai braukšanai … km rādiusā ap īpašnieka dzīvesvietu vai tikai pilsētā/reģionā …

05.03

Braukšana bez pasažieriem

05.04

Ierobežots braukšanas ātrums, kas nepārsniedz … km/h

05.05

Braukšana atļauta tikai kopā ar vadītāja apliecības turētāju

05.06

Bez piekabes

05.07

Nedrīkst braukt pa automaģistrālēm

05.08

Nedrīkst lietot alkoholiskus dzērienus

TRANSPORTLĪDZEKĻA PIELĀGOŠANA

10.

Pārveidota transmisija

10.01

Manuāla transmisija

10.02

Automātiska transmisija

10.03

Elektroniski darbināma transmisija

10.04

Pielāgota pārnesumkārbas svira

10.05

Bez sekundārās pārnesumkārbas

15.

Pārveidots sajūgs

15.01

Pielāgota pārnesumkārbas svira

15.02

Manuāls sajūgs

15.03

Automātisks sajūgs

15.04

Priekšpusē nodalīts/atlocīts/noņemams sajūga pedālis

20.

Pārveidotas bremžu sistēmas

20.01

Pielāgots bremžu pedālis

20.02

Palielināts bremžu pedālis

20.03

Bremžu pedālis, kas piemērots darbībai ar kreiso kāju

20.04

Spiešanai ar visu pēdu pielāgots bremžu pedālis

20.05

Noliekts bremžu pedālis

20.06

Rokas (pielāgotas) darba bremzes

20.07

Darba bremžu ar pastiprinātāju maksimāla lietošana

20.08

Ar darba bremzēm apvienotu avārijas bremžu maksimāla lietošana

20.09

Pielāgotas stāvbremzes

20.10

Elektriski darbināmas stāvbremzes

20.11

(Pielāgotas) ar kāju darbināmas stāvbremzes

20.12

Priekšpusē nodalīts/atlocīts/noņemams bremžu pedālis

20.13

Ar celi darbināmas bremzes

20.14

Elektriski darbināmas darba bremzes

25.

Pārveidotas akseleratora sistēmas

25.01

Pielāgots akseleratora pedālis

25.02

Spiešanai ar visu pēdu pielāgots akseleratora pedālis

25.03

Noliekts akseleratora pedālis

25.04

Rokas akselerators

25.05

Ar ceļgalu darbināms akselerators

25.06

Servopiedziņas akselerators (elektronisks, pneimatisks, utt.)

25.07

Akseleratora pedālis pa kreisi no bremžu pedāļa

25.08

Akseleratora pedālis kreisajā pusē

25.09

Priekšpusē nodalīts/atlocīts/noņemams akseleratora pedālis

30.

Pārveidotas apvienotas bremžu un akseleratora sistēmas

30.01

Paralēli pedāļi

30.02

Pedāļi vienā (vai gandrīz vienā) līmenī

30.03

Bīdāms akselerators un bīdāmas bremzes

30.04

Bīdāms akselerators un bīdāmas bremzes ar ortozi

30.05

Salokāmi/noņemami akseleratora un bremžu pedāļi

30.06

Paaugstināta grīda

30.07

Sānos nodalīts bremžu pedālis

30.08

Nodalījums protēzei uz sāniem no bremžu pedāļa

30.09

Priekšpusē nodalīti akseleratora un bremžu pedāļi

30.10

Papēža/kājas atbalsts

30.11

Elektriski darbināms akselerators un bremzes

35.

Pārveidots vadības ierīču izkārtojums

(Automobiļa lukturu, priekšējā stikla tīrītāja/mazgātāja, signāltaures, pagrieziena rādītāju u.c. slēdži)

35.01

Vadības ierīces, kas darbināmas, negatīvi neietekmējot stūrēšanu un vadīšanu

35.02

Vadības ierīces, kas darbināmas, neatlaižot stūres ratu un piederumus (kloķus, sviras utt.)

35.03

Vadības ierīces, kas darbināmas ar kreiso roku, neatlaižot stūres ratu un piederumus (kloķus, sviras utt.)

35.04

Vadības ierīces, kas darbināmas ar labo roku, neatlaižot stūres ratu un piederumus (kloķus, sviras utt.)

35.05

Vadības ierīces, kas darbināmas ar labo roku, neatlaižot stūres ratu un piederumus (kloķus, sviras utt.) un apvienoto akseleratora un bremžu mehānismu

40.

Pārveidota stūres iekārta

40.01

Stūres iekārta ar standarta pastiprinātāju

40.02

Stūres iekārta ar pastiprinātu pastiprinātāju

40.03

Stūres iekārta ar dublēšanas sistēmu

40.04

Pagarināts stūres statnis

40.05

Pielāgots stūres rats (Lielāka un/vai biezāka stūres rata daļa, samazināts stūres rata diametrs utt.)

40.06

Noliekts stūres rats

40.07

Vertikāls stūres rats

40.08

Horizontāls stūres rats

40.09

Ar kāju darbināma stūres iekārta

40.10

Alternatīvi pielāgota stūrēšana (vadības svira utt.)

40.11

Rokturis uz stūres rata

40.12

stūres rats ar roku ortozi

40.13

Ar ortozi, tenodēzi

42.

Pārveidots atskata spogulis(spoguļi)

42.01

Ārējais kreisās vai labās puses atskata spogulis

42.02

Ārējais atskata spogulis, kas piestiprināts pie spārna

42.03

Papildu iekšējais atskata spogulis, kas ļauj redzēt satiksmes plūsmu

42.04

Iekšējais panorāmas atskata spogulis

42.05

Nepārredzamo vietu atskata spogulis

42.06

Elektriski darbināms ārējais atskata spogulis

43.

Pārveidots vadītāja sēdeklis

43.01

Vadītāja sēdeklis tādā augstumā, lai ceļš labi pārredzams, un normālā attālumā no stūres rata un pedāļiem

43.02

Vadītāja sēdeklis, kas pielāgots ķermeņa formai

43.03

Vadītāja sēdeklis ar sānu balstu stabilai sēdēšanai

43.04

Vadītāja sēdeklis ar roku balstu

43.05

Bīdāma vadītāja sēdekļa pagarinājums

43.06

Drošības jostu pielāgojums

43.07

Četrpunktu drošības josta

44.

Pārveidoti motocikli (obligāti jānorāda kodu apakšpozīcijas)

44.01

Vienoti darbināmas bremzes

44.02

(Pielāgotas) ar roku darbināmas (priekšējo riteņu) bremzes

44.03

(Pielāgotas) ar kāju darbināmas (pakaļējo riteņu) bremzes

44.04

(Pielāgots) akseleratora rokturis

44.05

(Pielāgota) manuāla transmisija un manuāls sajūgs

44.06

Pielāgots atskata spogulis (spoguļi)

44.07

(Pielāgotas) vadības ierīces (pagrieziena rādītāji, bremžu signāllukturi, …)

44.08

Vadītāja sēdekļa augstums ļauj vadītājam, atrodoties sēdus stāvoklī, nolikt abas kājas uz ceļa vienlaicīgi

45.

Motocikls tikai ar blakusvāģi

50.

Konkrēta transportlīdzekļa/šasijas numurs (transportlīdzekļa agregāta numurs, TAN)

51.

Tikai braukšanai ar konkrēta transportlīdzekļa/numura plāksni (transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, TRN)

ADMINISTRATĪVI JAUTĀJUMI

70.

Apliecības Nr. … maiņa izsniedzējiestāde … (ES/ANO atšķirības zīme trešai valstij; piemēram, 70.0123456789.NL)

71.

Apliecības Nr. … dublikāts (ES/ANO atšķirības zīme trešai valstij; piemēram, 71.987654321.HR)

72.

Vienīgi A kategorijas transportlīdzekļiem ar maksimālo motora tilpumu 125 cm3 un motora maksimālo jaudu 11 KW (A1)

73.

Vienīgi B kategorijas transportlīdzekļiem — tricikliem vai kvadricikliem ar motoru (B1)

74.

Vienīgi C kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimāli atļautā masa nepārsniedz 7 500 kg (C1)

75.

D kategorijas transportlīdzekļiem ar ne vairāk kā 16 sēdekļiem, neskaitot vadītāja sēdekli (D1)

76.

C kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimāli atļautā masa nepārsniedz 7 500 kg (C1) un kam pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu lielāku par 750 kg, ja šo savienoto transportlīdzekļu maksimāli atļautā masa nepārsniedz 12 000 kg, un piekabes maksimāli atļautā masa nepārsniedz velkošā transportlīdzekļa pašmasu (C1E)

77.

D kategorijas transportlīdzekļiem ar ne vairāk kā 16 sēdekļiem, neskaitot vadītāja sēdekli (D1), kuriem pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu lielāku par 750 kg, ja a) savienoto transportlīdzekļu maksimāli atļautā masa nepārsniedz 12 000 kg, un piekabes maksimāli atļautā masa nepārsniedz velkošā transportlīdzekļa pašmasu, kā arī b) piekabē nepārvadā pasažierus (D1E)

78.

Transportlīdzekļiem ar automātisko transmisiju

79.

(…) Saistībā ar Direktīvas 91/439/EEK 10. panta 1. punkta piemērošanu transportlīdzekļiem, kas atbilst iekavās norādītajām kategorijām

90.01

:

pa kreisi

90.02

:

pa labi

90.03

:

kreisā puse

90.04

:

labā puse

90.05

:

rokas

90.06

:

kājas

90.07

:

lietojams

95.

Vadītājs, kas ir arodprasmes apliecības (APA) turētājs un atbilst obligātajai profesionālai kvalifikācijai, kas noteikta Direktīvā 2003/59/EK līdz … [piemēram, 95.01.01.2012]

96.

Vadītājs, kas saskaņā ar V pielikumu ir izturējis braukšanas prasmes un stila pārbaudi.

kodi, sākot no 100

:

valstu kodi, kas derīgi tikai braukšanai dalībvalstī, kas izsniedza apliecību.

Ja kodu piemēro visām kategorijām, par kurām apliecība ir izsniegta, to var iespiest pie 9., 10. un 11. pozīcijas;

13.

īstenojot šā pielikuma 3. iedaļas a) punktu, ir atstāta vieta, lai uzņēmēja dalībvalsts norādītu svarīgu informāciju par apliecības pārvaldīšanu;

14.

paredzēta vieta iespējamam svarīgas informācijas par apliecības pārvaldīšanu vai ceļu satiksmes drošību (nav obligāti) ierakstam, ko veic dalībvalsts, kura izsniedz apliecību. Ja informācija attiecas uz kādu no šajā pielikumā definētajām iedaļām, tad pirms tās būtu jānorāda attiecīgās iedaļas numurs.

Pēc rakstiskas vienošanās ar turētāju šajā vietā var ierakstīt informāciju, kas nav saistīta ar vadītāja apliecības pārvaldīšanu vai ceļu satiksmes drošību; tāds ieraksts nekādā gadījumā nedrīkst izmainīt vadītāja apliecības parauga izmantošanu;

b)

apliecības vienā un otrā pusē iespiesto numurēto punktu izskaidrojums (vismaz 1., 2., 3., 4.a, 4.b, 4.c, 5., 10., 11. un 12. pozīcija).

Ja dalībvalsts šos ierakstus vēlas veikt citā valsts valodā nekā vienā no šīm: čehu, dāņu, holandiešu, igauņu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, spāņu vai zviedru valodā, tā izsniedz bilingvālu apliecības versiju, lietojot kādu no minētajām valodām, neskarot citus šā pielikuma noteikumus;

c)

Kopienas parauga apliecībā atstāj vietu, dodot iespēju vēlāk ieviest mikroshēmu vai līdzīgu elektronisku ierīci.

4.

Īpaši noteikumi

a)

Ja saskaņā ar šo pielikumu izsniegtās vadītāja apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta parasti ir citā dalībvalstī, šī dalībvalsts var ierakstīt apliecībā tās pārvaldīšanai svarīgu informāciju ar noteikumu, ka šāda veida informāciju ieraksta arī šajā dalībvalstī izsniegtajās apliecībās un tam ir pietiekami daudz vietas.

b)

Dalībvalstis pēc apspriešanās ar Komisiju drīkst pievienot krāsas vai marķējumu, piemēram, svītrkodus, valstu simbolus, neskarot citus šā pielikuma noteikumus.

Sakarā ar apliecību savstarpēju atzīšanu svītrkodā nedrīkst ietvert informāciju, kas nav ierakstīta vadītāja apliecībā vai nav būtiska apliecības izsniegšanas procesā.

KOPIENAS PARAUGA VADĪTĀJA APLIECĪBA

Pirmā puse   VADĪTĀJA APLIECĪBA … [DALĪBVALSTS]

Image

Otrā puse   1. Uzvārds 2. Vārds 3. Dzimšanas datums un vieta 4a. Apliecības izsniegšanas datums 4b. Administratīvais derīgums termiņš 4c. Izsniedzējiestāde 5. Apliecības numurs 8. Dzīvesvieta 9. (1) Kategorija 10. Izsniegšanas datums katrai kategorijai 11. Derīguma termiņa izbeigšanās katrai kategorijai 12. Ierobežojumi

Image

PARAUGA APLIECĪBA

Beļģijas Apliecība (informatīviem mērķiem)

Image Image

(1)  

Piezīme: pievienos piktogrammu un līniju kategorijai AM.

Piezīme: terminu “A2” pievienos sadaļai par motociklu kategorijām.

II PIELIKUMS

I.   VADĪTĀJU PRASMES PĀRBAUŽU MINIMĀLĀS PRASĪBAS

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vadītāja apliecību pretendentiem ir zināšanas un prasme, un tāds braukšanas stils, kāds nepieciešams, lai vadītu mehānisko transportlīdzekli. Šim mērķim veiktajās pārbaudēs jāietver:

teorētisko zināšanu pārbaude, un tad

braukšanas prasmes un stila pārbaude.

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem veic šīs pārbaudes, ir izklāstīti turpmāk.

A.   TEORĒTISKO ZINĀŠANU PĀRBAUDE

1.   Veids

Izvēlas tādu veidu, lai varētu pārliecināties, ka pretendentam ir vajadzīgās zināšanas par jautājumiem, kas uzskaitīti 2., 3. un 4. punktā.

Pretendentu uz vadītāja apliecību vienā kategorijā, kas ir nokārtojis teorētisko zināšanu pārbaudi, lai iegūtu vadītāja apliecību citā kategorijā, var atbrīvot no kopējo noteikumu izpildes, kas izklāstīti no 2., 3. un 4. punktā.

2.   Teorētisko zināšanu pārbaudes saturs attiecībā uz visām transportlīdzekļu kategorijām

2.1.   Jautājumus jāuzdod par katru no turpmāk uzskaitītajiem punktiem, jautājumu saturu un veidu atstājot katras dalībvalsts ziņā.

2.1.1.

Ceļu satiksmes noteikumi:

jo īpaši attiecībā uz ceļa zīmēm, apzīmējumiem un signāliem, ceļa tiesībām un ātruma ierobežojumiem.

2.1.2.

Vadītājs:

nozīmīga ir modrība un attieksme pret pārējiem satiksmes dalībniekiem,

uztvere, situācijas novērtējums un lēmumu pieņemšana, sevišķi reakcijas laiks, kā arī braukšanas stila izmaiņas alkohola, narkotiku un medikamentu ietekmē, garastāvoklis un nogurums.

2.1.3.

Ceļš:

svarīgākie principi attiecībā uz drošas distances ievērošanu starp transportlīdzekļiem, bremzēšanas ceļu un saķeri ar ceļu dažādos laika un ceļa apstākļos,

braukšanas riska faktori dažādos ceļa apstākļos, jo īpaši to izmaiņas atkarībā no laika apstākļiem un diennakts laika,

dažāda veida ceļu pazīmes un attiecīgās ar tiesību aktiem noteiktās prasības.

2.1.4.

Pārējie satiksmes dalībnieki:

īpaši riska faktori saistībā ar pārējo satiksmes dalībnieku pieredzes trūkumu un ar visvairāk neaizsargātām satiksmes dalībnieku grupām, piemēram, bērniem, gājējiem, velosipēdistiem un cilvēkiem ar kustības traucējumiem,

riski, kas saistīti ar dažādu transportlīdzekļu kustību un vadīšanu un ar to, cik labi transportlīdzekļu vadītāji pārredz ceļu.

2.1.5.

Vispārīgi noteikumi un citi jautājumi:

noteikumi par administratīvajiem dokumentiem, kas vajadzīgi transportlīdzekļa lietošanai,

vispārīgi noteikumi, kas norāda to, kā vadītājam jārīkojas pēc satiksmes negadījuma (brīdināšanas ierīču novietošana un citu satiksmes dalībnieku brīdināšana) un pasākumi, ko viņš var veikt, lai vajadzības gadījumā palīdzētu ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem,

drošības faktori, kas attiecas uz transportlīdzekli, kravu un pārvadātām personām.

2.1.6.

Piesardzības pasākumi, izkāpjot no transportlīdzekļa.

2.1.7.

Ceļu satiksmes drošības mehāniskie aspekti; pretendentiem jāspēj apzināt izplatītākie bojājumi, jo īpaši stūres, balstiekārtas un bremžu sistēmu, riepu, gaismas un gaismas signalizācijas ierīču, atstarotāju, atskata spoguļu, priekšējā stikla un stikla tīrītāju, izplūdes sistēmas, drošības jostu un skaņas signālierīču bojājumi.

2.1.8.

Transportlīdzekļa drošības ierīču un jo īpaši drošības jostu, galvas balstu un bērnu drošības ierīču lietošana.

2.1.9.

Noteikumi par transportlīdzekļa lietošanu saistībā ar vidi (atbilstīga skaņas signālierīču izmantošana, neliels degvielas patēriņš, piesārņojumu izplūdes ierobežošana utt.).

3.   Īpaši noteikumi attiecībā uz A1, A2 un A kategoriju

3.1.   Obligāta vispārīgo zināšanu pārbaude par:

3.1.1.

aizsargtērpa izmantošanu, piemēram, cimdu, zābaku, apģērba un aizsargķiveres izmantošanu;

3.1.2.

motobraucēja pamanāmību pārējiem satiksmes dalībniekiem;

3.1.3.

riska faktoriem, kas saistīti ar dažādiem ceļa apstākļiem, kā izklāstīts iepriekš, papildus pievēršot uzmanību slidenām brauktuves daļām, piemēram, noteku pārsegiem, ceļa apzīmējumiem, piemēram, līnijām un bultām, kā arī tramvaja sliedēm;

3.1.4.

ceļu satiksmes drošības mehāniskiem aspektiem, kas izklāstīti iepriekš, papildus pievēršot uzmanību avārijas gaismas signalizācijas slēdzim, eļļas līmenim un ķēdei.

4.   Īpaši noteikumi attiecībā uz C, CE, C1, C1E, D, DE, D1 un D1E kategoriju

4.1.   Obligāta vispārīgo zināšanu pārbaude par:

4.1.1.

noteikumiem par braukšanas un atpūtas laikposmiem, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 3820/85 (1985. gada 20. decembris) par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz autotransportu (1); reģistrācijas kontrolierīču izmantošanu, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcem, ko izmanto autotransportā (2);

4.1.2.

noteikumiem par attiecīgo pārvadājumu veidu: preču vai pasažieru;

4.1.3.

transportlīdzekļa un pārvadājuma dokumentiem, kas vajadzīgi iekšzemes un starptautiskiem kravu un pasažieru pārvadājumiem;

4.1.4.

rīcību satiksmes negadījumā; zināšanas par pasākumiem, kas veicami pēc avārijas vai līdzīga notikuma, tostarp ārkārtas rīcību, piemēram, pasažieru evakuāciju un pamatzināšanas par pirmo palīdzību;

4.1.5.

piesardzības pasākumiem, kas veicami, noņemot un apmainot riteņus;

4.1.6.

noteikumiem par transportlīdzekļa svaru un gabarītiem; noteikumiem par ātruma ierobežotājiem;

4.1.7.

pārredzamības ierobežojumiem, ko rada attiecīgā transportlīdzekļa īpatnības;

4.1.8.

ceļa kartes lasīšanu, maršruta plānošanu, tostarp elektroniskas navigācijas sistēmas izmantošanu (nav obligāti);

4.1.9.

drošības faktoriem, kas attiecas uz transportlīdzekļa kravu: kravas uzraudzīšanu (sakraušanu un nostiprināšanu), grūtībām ar dažāda veida kravu (piemēram, šķidrumi, iekarināta krava, …), kravu iekraušanu un izkraušanu un kraušanas iekārtu lietošanu (tikai C, CE, C1, C1E kategorija);

4.1.10.

vadītāja atbildību par pasažieru pārvadāšanu; pasažieru ērtībām un drošību; bērnu pārvadāšanu; vajadzīgajām pārbaudēm pirms braukšanas uzsākšanas; teorētisko zināšanu pārbaudē būtu jāiekļauj visu veidu autobusus (sabiedriskā transporta un tālsatiksmes autobusus, īpašu gabarītu autobusus, …) (tikai D, DE, D1, D1E kategorija).

4.2.   Obligāta vispārīgo zināšanu pārbaude C, CE, D un DE kategorijai par šādiem papildu noteikumiem attiecībā uz:

4.2.1.

uzbūves un darbības principiem iekšdedzes motoram, šķidrumiem (piemēram, dzinēja eļļa, dzesēšanas šķidrums, mazgāšanas šķidrums), degvielas sistēmām, elektriskām sistēmām, aizdedzes sistēmām, transmisijas sistēmām (piemēram, sajūgs, pārnesumkārba);

4.2.2.

eļļošanu un aizsargāšanu pret sasalšanu;

4.2.3.

riepu uzbūves principiem, montāžu, pareizu izmantošanu un kopšanu;

4.2.4.

bremžu iekārtu un ātruma ierobežošanas ierīču tipiem, darbības principiem, galvenajām sastāvdaļām, pievienošanu, izmantošanu un ikdienas tehnisko apkopi un ABS bremžu izmantošanu;

4.2.5.

sakabes sistēmu tipiem, darbības principiem, galvenajām sastāvdaļām, pievienošanu, izmantošanu un ikdienas tehnisko apkopi (tikai CE un DE kategorija);

4.2.6.

metodēm, kā apzināt bojājumu cēloņus;

4.2.7.

transportlīdzekļu tehnisko apkopi un vajadzīgiem kārtējiem remontiem;

4.2.8.

vadītāja atbildību par kravas saņemšanu, pārvešanu un piegādi saskaņā ar vienošanos (tikai C un CE kategorija).

B.   BRAUKŠANAS PRASMES UN STILA PĀRBAUDE

5.   Transportlīdzeklis un tā ierīces

5.1.

Lai vadītu transportlīdzekli ar manuālu transmisiju, braukšanas prasmes un stila pārbaudi veic ar transportlīdzekli, kam ir manuāla transmisija.

Ja pretendents braukšanas prasmes un stila pārbaudi veic ar transportlīdzekli, kam ir automātiska transmisija, to norāda pēc šīs pārbaudes izsniegtajā apliecībā. Apliecības, kam ir šāda norāde, izmanto, lai vadītu tikai transportlīdzekļus ar automātisko transmisiju.

“Transportlīdzeklis ar automātisko transmisiju” ir transportlīdzeklis, kam pārnesuma attiecību starp dzinēju un riteņiem var mainīt, izmantojot tikai akseleratoru vai bremzes.

5.2.

Transportlīdzekļi, ko izmanto braukšanas prasmes un stila pārbaudē, atbilst šādiem minimālajiem kritērijiem. Dalībvalstis var noteikt stingrākus kritērijus vai papildināt tos ar jauniem.

A1 kategorija:

A1 kategorijas motocikls bez blakusvāģa ar darba tilpumu vismaz 120 cm3, spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 90 km/h;

A2 kategorija:

motocikls bez blakusvāģa ar cilindra tilpumu vismaz 400 cm3, un motora jaudu vismaz 25 kW;

A kategorija:

motocikls bez blakusvāģa ar cilindra tilpumu vismaz 600 cm3 un motora jaudu vismaz 40 kW;

B kategorija:

Četrriteņu B kategorijas transportlīdzeklis, spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 100 km/h;

BE kategorija:

transportlīdzeklis, kas sastāv no B kategorijas pārbaudē lietojamā transportlīdzekļa un pievienotas piekabes ar maksimāli atļauto masu vismaz 1 000 kg un kas spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 100 km/h un neietilpst B kategorijā; piekabes kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā mehāniskais transportlīdzeklis; slēgtā kaste var būt arī nedaudz šaurāka par mehānisko transportlīdzekli, ar noteikumu, ka skats uz aizmuguri ir iespējams, tikai izmantojot mehāniskā transportlīdzekļa ārējos atskata spoguļus; piekabes faktiskā kopējā masa ir vismaz 800 kg;

B1 kategorija:

Motorizēts kvadricikls, spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 60 km/h;

C kategorija:

C kategorijas transportlīdzeklis ar maksimāli atļauto masu vismaz 12 000 kg, vismaz 8 m garš, vismaz 2,40 m plats un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; tam ir ABS bremzes, pārnesumkārba ar vismaz astoņiem pārnesumiem braukšanai uz priekšu, un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteiktā reģistrācijas kontrolierīce; kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne; transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa ir vismaz 10 000 kg;

CE kategorija:

vai nu vairākposmu transportlīdzeklis, vai C kategorijas pārbaudē lietojamais transportlīdzeklis, kam pievienota vismaz 7,5 m gara piekabe; gan vairākposmu transportlīdzeklim, gan transportlīdzeklim ar piekabi, maksimāli atļautā masa ir vismaz 20 000 kg, garums vismaz 14 m un platums vismaz 2,40 m, tas ir spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h, tam ir ABS bremzes, pārnesumkārba ar vismaz astoņiem pārnesumiem braukšanai uz priekšu un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteiktā reģistrācijas kontrolierīce; kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne; gan vairākposmu transportlīdzekļa, gan transportlīdzekļa ar piekabi faktiskā kopējā masa ir vismaz 15 000 kg;

C1 kategorija:

C1 apakškategorijas transportlīdzeklis ar maksimāli atļauto masu vismaz 4 000 kg, vismaz 5 m garš un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; tam ir ABS bremzes un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteiktā reģistrācijas kontrolierīce; kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne;

C1E kategorija:

Pārbaudē lietojamais C1 apakškategorijas transportlīdzeklis, kam pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu vismaz 1 250 kg; šis transportlīdzeklis kopā ar piekabi ir vismaz 8 m garš un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; piekabes kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne; slēgtā kaste var būt arī nedaudz šaurāka par kabīni, ar noteikumu, ka skats uz aizmuguri ir iespējams, tikai izmantojot mehāniskā transportlīdzekļa ārējos atskata spoguļus; piekabes faktiskā kopējā masa ir vismaz 800 kg;

D kategorija:

D kategorijas transportlīdzeklis ir vismaz 10 m garš, vismaz 2,40 m plats un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; tam ir ABS bremzes un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteiktā reģistrācijas kontrolierīce;

DE Kategorija:

pārbaudē lietojamais D kategorijas transportlīdzeklis, kam pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu vismaz 1 250 kg, vismaz 2,40 m plats un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; piekabes kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz 2 m plata un 2 m augsta; piekabes faktiskā kopējā masa ir vismaz 800 kg;

D1 kategorija:

D1 apakškategorijas transportlīdzeklis ar maksimāli atļauto masu vismaz 4 000 kg, vismaz 5 m garš un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; tam ir ABS bremzes un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteiktā reģistrācijas kontrolierīce;

D1E kategorija:

pārbaudē lietojamais D1 apakškategorijas transportlīdzeklis, kam pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu vismaz 1 250 kg, un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; piekabes kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz 2 m plata un 2 m augsta; piekabes faktiskā kopējā masa ir vismaz 800 kg;

Pārbaudē lietojamos BE, C, CE, C1, C1E, D, DE, D1 un D1E kategorijas transportlīdzekļus, kas neatbilst minētajiem minimālajiem kritērijiem, bet ko izmantoja pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, var turpināt izmantot uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Prasības attiecībā uz kravu, kas jāved šajos transportlīdzekļos, dalībvalstis var īstenot desmit gados pēc Komisijas Direktīvas 2000/56/EK (3) spēkā stāšanās dienas.

6.   Braukšanas prasme un stils, kas jāpārbauda A1, A2 un A kategorijas pretendentiem

6.1.   Transportlīdzekļa sagatavošana un tehniskā pārbaude, ņemot vērā ceļu satiksmes drošību

Pretendentiem jāparāda, ka viņi spēj sagatavoties drošai braukšanai, izpildot šādas prasības:

6.1.1.

Sakārtot aizsargtērpu, piemēram, tādu kā cimdi, zābaki, apģērbs un aizsargķivere;

6.1.2.

Izlases veidā pārbaudīt stāvokli riepām, bremzēm, stūrei, avārijas gaismas signalizācijas slēdzim (ja tādu izmanto), ķēdei, eļļas līmenim, lukturiem, atstarotājiem, pagrieziena rādītājiem un skaņas signālierīcēm;

6.2.   Īpaši manevri, lai pārbaudītu atbilstību ceļu satiksmes drošībai;

6.2.1.

Motocikla nolikšana uz kājiņas un nolaišana no tās, un tā pārvietošana ar izslēgtu motoru, ejot blakus transportlīdzeklim;

6.2.2.

Motocikla novietošana stāvvietā uz kājiņas;

6.2.3.

Vismaz divi manevri, kas jāizpilda ar nelielu ātrumu, tostarp slalomu; tam vajadzētu ļaut novērtēt spējas rīkoties vienlaicīgi ar sajūgu un ar bremzēm, līdzsvaru, skatīšanās virzienu un pozīciju uz motocikla, kā arī kāju novietojumu uz kāju balstiem;

6.2.4.

Vismaz divi manevri, kas jāizpilda ar lielāku ātrumu, viens manevrs ar otro vai trešo pārnesumu vismaz 30 km/h un viens manevrs, izvairoties no šķēršļiem ar minimālo ātrumu 50 km/h; tam vajadzētu ļaut novērtēt pozīciju uz motocikla, skatīšanās virzienu, līdzsvaru, stūrēšanas tehniku un pārnesumu pārslēgšanas tehniku;

6.2.5.

Bremzēšana: izpilda vismaz divus bremzēšanas uzdevumus, tostarp avārijas bremzēšanu, braucot ar ātrumu vismaz 50 km/h; tam vajadzētu ļaut novērtēt spējas rīkoties ar priekšējām un pakaļējām bremzēm, skatīšanās virzienu un pozīciju uz motocikla.

Prasību pēc īpašiem manevriem, kas minēti no 6.2.3. līdz 6.2.5. punktam, būtu jāīsteno vēlākais piecos gados pēc Direktīvas 2000/56/EK stāšanās spēkā.

6.3.   Braukšanas stils ceļu satiksmē

Pretendentiem, ievērojot pilnīgu drošību un veicot visus piesardzības pasākumus, standarta satiksmes situācijās jāizpilda visas turpmāk norādītās darbības:

6.3.1.

Braukšanas uzsākšana: no stāvvietas, pēc apstāšanās uz ceļa; no piebraucamā ceļa;

6.3.2.

Braukšana taisni; samainīšanās ar pretimbraucošiem transportlīdzekļiem, tostarp norobežotās vietās;

6.3.3.

Braukšana līkumos;

6.3.4.

Ceļu krustošana: iebraukšana krustojumā un ceļu atzarojumā un to šķērsošana;

6.3.5.

Virziena maiņa: pagrieziens pa kreisi un pa labi; braukšanas joslu maiņa;

6.3.6.

Uzbraukšana uz autostrādes vai nobraukšana no tās (ja tāda ir): izbraukšana no ieskrējiena joslas; nobraukšana no bremzēšanas joslas;

6.3.7.

Apdzīšana/apbraukšana: cita satiksmes dalībnieka apdzīšana (ja iespējams); braukšana gar šķēršļiem, piemēram, stāvošām automašīnām; tikt cita satiksmes dalībnieka apdzītam (vajadzības gadījumā);

6.3.8.

Ceļa īpatnības (vajadzības gadījumā): apkārtceļi; dzelzceļa pārbrauktuves; tramvaja/autobusa pieturvietas; gājēju pārejas; braukšana augšup/lejup pa garām nokalnēm;

6.3.9.

Vajadzīgo drošības pasākumu veikšana, nokāpjot no transportlīdzekļa.

7.   Braukšanas prasme un stils, kas jāpārbauda B, B1 un BE kategorijas pretendentiem

7.1.   Transportlīdzekļa sagatavošana un tehniskā pārbaude, ņemot vērā ceļu satiksmes drošību

Pretendentiem jāparāda, ka viņi spēj sagatavoties drošai braukšanai, izpildot šādas prasības:

7.1.1.

Noregulēt sēdekli, lai iegūtu pareizu sēdus stāvokli;

7.1.2.

Noregulēt atskata spoguļus, sēdekļa drošības jostu un, ja tāds ir, galvas balstu;

7.1.3.

Pārbaudīt, vai durvis ir aizvērtas;

7.1.4.

Izlases veidā pārbaudīt stāvokli riepām, stūrei, bremzēm, šķidrumiem (piemēram, dzinēja eļļai, dzesēšanas šķidrumam, mazgāšanas šķidrumam), automobiļa lukturiem, atstarotājiem, pagrieziena rādītājiem un skaņas signālierīcēm;

7.1.5.

Kontrolēt drošības faktorus, saistībā ar transportlīdzekļa kravu: virsbūve, loksnes, kravas nodalījuma durvis, kabīnes slēdzene, iekraušanas veids, kravas nostiprināšana (tikai BE kategorija);

7.1.6.

Pārbaudīt sakabes mehānismu un bremzes, kā arī elektriskos savienojumus (tikai BE kategorija).

7.2.   B un B1 kategorija: īpaši manevri, lai pārbaudītu atbilstību ceļu satiksmes drošībai

Pārbaudei izvēlas šādus manevrus (vismaz divus manevrus no četros punktos noradītajiem, tostarp vienu atpakaļgaitā):

7.2.1.

Braukšana atpakaļgaitā taisni vai nogriešanās atpakaļgaitā pa labi vai pa kreisi ap stūri, neizbraucot no pareizās braukšanas joslas;

7.2.2.

Transportlīdzekļa apgriešana braukšanai pretējā virzienā, izmantojot pārnesumus braukšanai uz priekšu un atpakaļgaitā;

7.2.3.

Transportlīdzekļa novietošana stāvvietā un braukšanas uzsākšana no stāvvietas (paralēli, ieslīpi vai perpendikulāri, braucot uz priekšu vai atpakaļgaitā, līdzenumā, kalnup vai lejup);

7.2.4.

Bremzēšana, precīzi apstājoties; pēc izvēles — avārijas bremzēšana.

7.3.   BE kategorija: īpaši manevri, lai pārbaudītu atbilstību ceļu satiksmes drošībai

7.3.1.

Piekabes savienošana ar mehānisko transportlīdzekli un atvienošana no tā vai atvienošana un atkārtota savienošana; manevrs jāveic tā, lai velkošo transportlīdzekli novietotu stāvvietā blakus piekabei (t.i., dažādās rindās);

7.3.2.

Atpakaļgaita līkumā, kuras trajektoriju nosaka attiecīgā dalībvalsts;

7.3.3.

Droša novietošana stāvvietā iekraušanai/izkraušanai.

7.4.   Braukšanas stils ceļu satiksmē

Pretendentiem, ievērojot pilnīgu drošību un veicot visus piesardzības pasākumus, standarta satiksmes situācijās jāizpilda visas turpmāk norādītās darbības:

7.4.1.

Braukšanas uzsākšana: no stāvvietas, pēc apstāšanās uz ceļa; no piebraucamā ceļa;

7.4.2.

Braukšana taisni; samainīšanās ar pretimbraucošiem transportlīdzekļiem, tostarp norobežotās vietās;

7.4.3.

Braukšana līkumos;

7.4.4.

Ceļu krustošana: iebraukšana krustojumā un ceļu atzarojumā un to šķērsošana;

7.4.5.

Virziena maiņa: pagrieziens pa kreisi un pa labi; braukšanas joslu maiņa;

7.4.6.

Uzbraukšana uz autostrādes vai nobraukšana no tās (ja tāda ir): izbraukšana no ieskrējiena joslas; nobraukšana no bremzēšanas joslas;

7.4.7.

Apdzīšana/apbraukšana: cita satiksmes dalībnieka apdzīšana (ja iespējams); braukšana gar šķēršļiem, piemēram, stāvošām automašīnām; tikt cita satiksmes dalībnieka apdzītam (vajadzības gadījumā);

7.4.8.

Ceļa īpatnības (vajadzības gadījumā): apkārtceļi; dzelzceļa pārbrauktuves; tramvaja/autobusa pieturvietas; gājēju pārejas; braukšana augšup/lejup pa garām nokalnēm;

7.4.9.

Vajadzīgo drošības pasākumu veikšana, izkāpjot no transportlīdzekļa.

8.   Braukšanas prasme un stils, kas jāpārbauda C, CE, C1, C1E, D, DE, D1 un D1E kategorijai

8.1.   Transportlīdzekļa sagatavošana un tehniskā pārbaude, ņemot vērā ceļu satiksmes drošību

Pretendentiem jāparāda, ka viņi spēj sagatavoties drošai braukšanai, izpildot šādas prasības:

8.1.1.

Noregulēt sēdekli, lai iegūtu pareizu sēdus stāvokli;

8.1.2.

Noregulēt atskata spoguļus, sēdekļa drošības jostu un, ja tāds ir, galvas balstu;

8.1.3.

Izlases veidā pārbaudīt stāvokli riepām, stūrei, bremzēm, lukturiem, atstarotājiem, pagrieziena rādītājiem un skaņas signālierīcēm;

8.1.4.

Pārbaudīt bremžu un stūres sistēmas pastiprinātājus; pārbaudīt stāvokli riteņiem, riteņu uzgriežņiem, dubļusargiem, priekšējam stiklam, logu un stikla tīrītājam, šķidrumiem (piemēram, dzinēja eļļai, dzesēšanas šķidrumam, mazgāšanas šķidrumam); kontrolēt un lietot instrumentu paneli, tostarp Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteiktās reģistrācijas kontrolierīces;

8.1.5.

Pārbaudīt gaisa spiedienu, gaisa tvertnes un balstiekārtas;

8.1.6.

Kontrolēt drošības faktorus, saistībā ar transportlīdzekļa kravu: virsbūvi, pārsegus, kravas nodalījuma durvis, iekraušanas mehānismu (ja tāds ir), kabīnes slēdzeni (ja tāda ir), iekraušanas veidu, kravas nostiprināšanu (tikai CE, CE, C1, C1E kategorija);

8.1.7.

Pārbaudīt sakabes mehānismu un bremzes, kā arī elektriskos savienojumus (tikai CE, C1E, DE un D1E kategorija);

8.1.8.

Spēt nodrošināt īpašus transportlīdzekļa drošības pasākumus; kontrolēt virsbūvi, apkalpes durvis, avārijas izeju, pirmās palīdzības piederumus, ugunsdzēšamos aparātus un pārejās drošības ierīces (tikai D, DE, D1 un D1E kategorija);

8.1.9.

Saprast ceļu karti, plānot maršrutu, tostarp lietot elektroniskas navigācijas sistēmas (nav obligāti).

8.2.   Īpaši manevri, lai pārbaudītu atbilstību ceļu satiksmes drošībai

8.2.1.

Piekabes savienošana ar mehānisko transportlīdzekli un atvienošana no tā vai atvienošana un atkārtota savienošana; manevrs jāveic tā, lai velkošo transportlīdzekli novietotu stāvvietā blakus piekabei (t.i., dažādās rindās) (tikai CE, C1E, DE un D1E kategorija);

8.2.2.

Atpakaļgaita līkumā, kura trajektoriju atstāj dalībvalstu ziņā;

8.2.3.

Droša novietošana stāvvietā iekraušanai/izkraušanai ar iekraušanas rampu/platformu vai līdzīgu iekārtu (tikai C, CE, C1 un C1E kategorija);

8.2.4.

Novietošana stāvvietā, ļaujot pasažieriem droši iekāpt autobusā vai izkāpt no tā (tikai D, DE, D1 un D1E kategorija).

8.3.   Braukšanas stils ceļu satiksmē

Pretendentiem, ievērojot pilnīgu drošību un veicot visus piesardzības pasākumus, standarta satiksmes situācijās jāizpilda visas turpmāk norādītās darbības:

8.3.1.

Braukšanas uzsākšana: no stāvvietas, pēc apstāšanās uz ceļa; no piebraucamā ceļa;

8.3.2.

Braukšana taisni; samainīšanās ar pretimbraucošiem transportlīdzekļiem, tostarp norobežotās vietās;

8.3.3.

Braukšana līkumos;

8.3.4.

Ceļu krustošana: iebraukšana krustojumā un ceļu atzarojumā un to šķērsošana;

8.3.5.

Virziena maiņa: pagrieziens pa kreisi un pa labi; braukšanas joslu maiņa;

8.3.6.

Uzbraukšana uz autostrādes vai nobraukšana no tās (ja tāda ir): izbraukšana no ieskrējiena joslas; nobraukšana no bremzēšanas joslas;

8.3.7.

Apdzīšana/apbraukšana: cita satiksmes dalībnieka apdzīšana (ja iespējams); braukšana gar šķēršļiem, piemēram, stāvošām automašīnām; tikt cita satiksmes dalībnieka apdzītam (vajadzības gadījumā);

8.3.8.

Ceļa īpatnības (vajadzības gadījumā): apkārtceļi; dzelzceļa pārbrauktuves; tramvaja/autobusa pieturvietas; gājēju pārejas; braukšana augšup/lejup pa garām nokalnēm;

8.3.9.

Vajadzīgo drošības pasākumu veikšana, izkāpjot no transportlīdzekļa.

9.   Braukšanas prasmes un stila pārbaudes izvērtēšana

9.1.

Katrā iepriekšminētajā braukšanas situācijā izvērtējumam jāatspoguļo tas, cik viegli pretendents kontrolē transportlīdzekli, un viņa parādītās spējas pilnīgi droši piedalīties ceļa satiksmē. Eksaminētājam pārbaudes laikā jājūtas droši. Braukšanas kļūdas vai bīstamu vadīšanu, kas tieši apdraud pārbaudes transportlīdzekli, tā pasažieru vai pārējo satiksmes dalībnieku drošību, soda, neatzīstot pārbaudi, neatkarīgi no tā, vai eksaminētājs vai klātesoša persona ir iejaukusies. Tomēr eksaminētājs var brīvi izlemt, vai prasmes un stila pārbaude būtu jāpabeidz.

Braukšanas eksaminētāji jāapmāca pareizi izvērtēt pretendentu spēju braukt droši. Braukšanas eksaminētāju darbs jāpārrauga un jākontrolē dalībvalsts pilnvarotai iestādei, lai nodrošinātu pareizu un saskaņotu kļūdu novērtējumu saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajiem standartiem.

9.2.

Izvērtējumā braukšanas eksaminētāji pievērš īpašu uzmanību tam, vai pretendents braucot parāda sargājošu un draudzīgu izturēšanos. Tam būtu jāatspoguļo braukšanas stils kopumā un braukšanas eksaminētājam būtu jāņem vērā vispārējais priekšstats par pretendentu. Tas aptver piemērotu un noteiktu (drošu) braukšanu, ņemot vērā ceļa un laika apstākļus, ņemot vērā pārējo satiksmi, ņemot vērā pārējo satiksmes dalībnieku (īpaši -neaizsargātāko) intereses un paredzēšanas spēju.

9.3.   Braukšanas eksaminētājs izvērtē, vai pretendents:

9.3.1.

pārvalda transportlīdzekli; ņem vērā: drošības jostu, atpakaļskata spoguļu, galvas turētāju pareizu izmantošanu; sēdekļa stāvokli; automobiļa lukturu un cita aprīkojuma pareizu izmantošanu; sajūga, pārnesumkārbas, akseleratora, bremžu sistēmu (tostarp trešo bremžu sistēmu, ja tāda ir), stūres pareizu izmantošanu; transportlīdzekļa pārvaldīšanu dažādos apstākļos, ar dažādiem ātrumiem; nosvērtību uz ceļa; transportlīdzekļa svaru, gabarītus un raksturojumu; kravas svaru un tipu (tikai BE, C, C1, C1E, DE, D1E kategorija); pasažieru ērtības (tikai D, DE, D1 un D1E kategorija) (bez liela paātrinājuma, mierīga braukšana un bez asas bremzēšanas);

9.3.2.

brauc ekonomiski un videi draudzīgā veidā, ņemot vērā apgriezienu skaitu minūtē, pārnesumu pārslēgšanu, bremzēšanu un paātrinājumu (tikai BE, C, CE, C1, C1E, D, DE, D1 un D1E kategorija);

9.3.3.

ir vērīgs: vispārēja novērošana; pareiza spoguļu izmantošana; tālas, vidējas, tuvas redzes spēja;

9.3.4.

ievēro priekšrocību/ceļa došanas prasības: priekšrocības krustojumos un satekās; ceļa došanu citos gadījumos (piemēram, mainot virzienu, mainot joslas, īpašu manevru laikā);

9.3.5.

ievēro transportlīdzekļu izkārtojumu uz ceļa: pareiza vieta uz ceļa, braukšanas joslā, uz apkārtceļiem, līkumos, piemērota transportlīdzekļa veidam un parametriem; sākotnēja izvietošanās;

9.3.6.

saglabā distanci: saglabā piemērotu distanci uz priekšu un sāniem; saglabā piemērotu distanci no pārējiem satiksmes dalībniekiem;

9.3.7.

attiecībā uz ātrumu: nepārsniedz maksimāli atļauto ātrumu; ātrumu pielāgo laika/kustības apstākļiem un vajadzības gadījumā līdz valstī noteiktajam ātruma ierobežojumam; brauc ar tādu ātrumu, ka iespējams apstāties pārredzamā un brīvā ceļa posmā; ātruma pielāgo tāda paša veida satiksmes dalībnieku kopējam ātrumam;

9.3.8.

attiecībā uz luksoforiem, ceļazīmēm un citiem norādījumiem: ievēro luksofora signālus; pakļaujas satiksmes regulētāju norādījumiem; ievēro ceļazīmes (aizlieguma vai rīkojuma); rīkojas atbilstīgi ceļa apzīmējumiem;

9.3.9.

attiecībā uz signalizēšanu: vajadzības gadījumā signalizē pieklājīgi un laikus; norāda virzienus pareizi; atbilstīgi rīkojas, atbildot uz visiem pārējo satiksmes dalībnieku signāliem;

9.3.10.

attiecībā uz bremzēšanu un apstāšanos: samazina ātrumu laikus, bremzē vai apstājas atkarībā no apstākļiem; spēj paredzēt; izmanto dažādas bremžu sistēmas (tikai C, CE, D un DE kategorija); samazina ātrumu, izmantojot citas ātruma samazināšanas sistēmas, kas nav bremzes (tikai C, CE, D un DE kategorija).

10.   Pārbaudes ilgums

Pārbaudes ilgumam un nobrauktajam attālumam jābūt pietiekamam, lai novērtētu prasmi un stilu, kā noteiks šā pielikuma B daļā. Nekādā ziņā laiks, ko pavada, braucot pa ceļu, nevar būt īsāks par 25 minūtēm A, A1, A2, B, B1 un BE kategorijai un īsāks par 45 minūtēm -pārējām kategorijām. Tas neietver pretendenta uzņemšanu, transportlīdzekļa sagatavošanu, transportlīdzekļa tehnisko pārbaudi, ievērojot ceļu satiksmes drošības aspektus, īpašos manevrus un praktiskās pārbaudes rezultātu paziņošanu.

11.   Pārbaudes norises vieta

To pārbaudes daļu, kurā novērtē īpašos manevrus, veic uz īpaša pārbaudes laukuma. Kur vien iespējams, tā pārbaudes daļa, kurā novērtē braukšanas stilu ceļu satiksmē, būtu jāveic uz ceļiem ārpus apbūvētām vietām, ātrgaitas maģistrālēm un autostrādēm (vai līdzīgām), kā arī uz jebkurām pilsētas ielām (dzīvojamām zonām, 30 un 50 km/h rajonos, pilsētas ātrgaitas maģistrālēm), kas vadītājiem varētu radīt dažāda veida grūtības. Vēlams arī pārbaudi veikt vietās ar dažādu satiksmes blīvumu. Laiks, ko pavada, braucot pa ceļu, būtu optimāli jāizmanto, lai izvērtētu pretendentu dažādās satiksmes vietās, sevišķi uzsverot to maiņas.

II.   ZINĀŠANAS, BRAUKŠANAS PRASME UN STILS, VADOT MEHĀNISKU TRANSPORTLĪDZEKLI

Visu mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem jebkurā brīdī jābūt zināšanām, braukšanas prasmei un jāizturas tā, kā iepriekš aprakstīts no 1. līdz 9. punktam, lai spētu:

apzināties satiksmē radušās briesmas un novērtēt to nopietnību;

pietiekami pārvaldīt savu transportlīdzekli, lai neradītu bīstamas situācijas, un atbilstīgi reaģēt, ja šādas situācijas rodas;

ievērot ceļu satiksmes noteikumus un jo īpaši tos, kas paredzēti, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumus un saglabātu satiksmes plūsmu;

atrast visus savu transportlīdzekļu nozīmīgākos tehniskos bojājumus, jo īpaši tos, kas apdraud drošību, un attiecīgā veidā tos novērst;

ņemt vērā visus faktorus, kas ietekmē braukšanu (piemēram, alkohols, nogurums, vāja redze utt.), lai pilnībā saglabātu spējas braukt droši;

palīdzēt garantēt drošību visiem satiksmes dalībniekiem un jo īpaši neaizsargātākajiem, pienācīgi respektējot pārējos.

Dalībvalstis var veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vadītāji, kuri ir zaudējuši no 1. līdz 9. punktam aprakstītās zināšanas, prasmi un braukšanas stilu, var šīs zināšanas un prasmes atgūt un turpina ievērot tādu braukšanas stilu, kāds vajadzīgs, vadot mehānisku transportlīdzekli.


(1)  OV L 370, 31.12.1985., 1. lpp. Regula atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 561/2006.

(3)  OV L 237, 21.9.2000., 45. lpp.

III PIELIKUMS

MINIMĀLIE FIZISKAS UN GARĪGAS PIEMĒROTĪBAS STANDARTI, LAI VADĪTU MEHĀNISKU TRANSPORTLĪDZEKLI

DEFINĪCIJAS

1.

Šajā pielikumā transportlīdzekļu vadītājus iedala divās grupās:

1.1.

1. grupa:

A, A1, A2, AM, B, B1 un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītāji;

1.2.

2. grupa:

C, CE, C1, C1E, D, DE, D1 un D1E kategorijas transportlīdzekļu vadītāji;

1.3.

valsts tiesību akti var paredzēt, ka šā pielikuma noteikumus, kas attiecas uz 2. grupas vadītājiem, piemēro B kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kas savu transportlīdzekļa vadītāja apliecību izmanto profesionāliem mērķiem (taksometri, ātrā medicīniskā palīdzība utt.).

2.

Tāpat pirmās transportlīdzekļa vadītāja apliecības pretendenti vai pretendenti uz vadītāja apliecības atjaunošanu tiek klasificēti tajā grupā, kurai viņi būs piederīgi, kad apliecība tiks izdota vai atjaunota.

VESELĪBAS PĀRBAUDES

3.

1. grupa:

pretendentiem ir jāiziet veselības pārbaude, ja pēc nepieciešamo formalitāšu pabeigšanas vai pārbaužu laikā, kas viņiem ir jāiztur pirms vadītāja apliecības saņemšanas, kļūst redzams, ka viņiem ir viena vai vairākas veselības invaliditātes, kas minētas šajā pielikumā.

4.

2. grupa:

pirms pretendentiem pirmoreiz izsniedz transportlīdzekļa vadītāja apliecību, viņi iziet veselības pārbaudi, un turpmāk vadītājiem, atbilstīgi vietējai valsts sistēmai tajā dalībvalstī, kur viņi pastāvīgi uzturas, jāiziet veselības pārbaude ik reizi, kad tiek atjaunota viņu vadītāja apliecība.

5.

Dalībvalstu noteiktie standarti par transportlīdzekļa vadītāja apliecību izdošanu un turpmāku atjaunošanu var būt stingrāki, nekā tas paredzēts šajā pielikumā.

REDZE

6.

Visi vadītāja apliecību pretendenti iziet attiecīgu pārbaudi, lai pārbaudītu, vai viņiem ir mehānisko transportlīdzekļu vadīšanai atbilstīgs redzes asums. Ja ir iemesls šaubām, vai pretendenta redze ir atbilstīga, viņš ir jāpārbauda kompetentai medicīnas iestādei. Šajā pārbaudē īpaši jāpievērš vērība: redzes asumam, redzes laukam, redzei krēslā un progresējošām acu slimībām.

Šajā pielikumā kontaktlēcas neuzskata par koriģējošām lēcām.

1. grupa:

6.1.

Pretendentiem uz transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai uz šādas apliecības atjaunošanu ir jābūt binokulārās redzes asumam, vajadzības gadījumā lietojot koriģējošās lēcas, vismaz 0,5, skatoties ar abām acīm kopā. Transportlīdzekļa vadītāja apliecības neizdod vai neatjauno, ja medicīniskās pārbaudes laikā ir izrādījies, ka horizontālais redzeslauks ir mazāks par 120° (izņemot īpašus gadījumus, ko pienācīgi attaisno labvēlīgs medicīnisks atzinums un pozitīva praktiskā pārbaude), vai ja cilvēks, uz ko tas attiecas, cieš no citas acu kaites, kas apdraud drošu braukšanu. Ja ir konstatēta vai atzīta progresējoša acu slimība, transportlīdzekļa vadītāja apliecības var izdot vai atjaunot, ja pretendents regulāri iziet kompetentas medicīnas iestādes pārbaudes.

6.2.

Pretendentiem uz transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai uz tās atjaunošanu, kuriem ir pilnīgs vienas acs funkcionāls redzes zudums vai kuri lieto tikai vienu aci (piemēram, diplopijas gadījumā), redzes asumam ir jābūt vismaz 0,6 -ar koriģējošām lēcām, ja tas nepieciešams. Kompetentai medicīnas iestādei ir jāapstiprina, ka šis monokulārās redzes stāvoklis ir pastāvējis pietiekami ilgi, lai būtu notikusi pielāgošanās, un ka šīs acs redzeslauks ir normāls.

2. grupa:

6.3.

Pretendentiem uz transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai uz tās atjaunošanu ir jābūt redzes asumam: labāk redzošajai acij vismaz 0,8 un sliktāk redzošajai acij vismaz 0,5 -ar koriģējošām lēcām, ja tas nepieciešams. Ja lielumu 0,8 un 0,5 sasniegšanai tiek lietotas koriģējošās lēcas, tad nekoriģētajam redzes asumam katrai acij ir jāsasniedz 0,05, jeb citādi -minimālais redzes asums (0,8 un 0,5) ir jāpanāk koriģējot ar brillēm, kuru stiprums nepārsniedz plus vai mīnus astoņas dioptrijas vai ar kontaktlēcām (nekoriģētā redze = 0,05). Korekcijai jābūt viegli panesamai. Transportlīdzekļa vadītāja apliecības neizsniedz un neatjauno vadītājiem vai pretendentiem, kuriem nav normāls binokulārais redzeslauks vai kuri slimo ar diplopiju.

DZIRDE

7.

2. grupas transportlīdzekļu vadītājiem vai pretendentiem transportlīdzekļa vadītāja apliecības var izdot vai atjaunot, pamatojoties uz kompetentu medicīnas iestāžu atzinumu; īpašu vērību veselības pārbaudēs jāpiegriež kompensācijas spējai.

CILVĒKI AR KUSTĪBU TRAUCĒJUMIEM

8.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecības neizdod un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kuriem ir kustību sistēmas slimības vai nenormālības, kas padara bīstamu mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanu.

1. grupa:

8.1.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecības ar vajadzīgajiem ierobežojumiem var izdot pretendentiem vai vadītājiem ar fizisko spēju traucējumiem pēc kompetentas medicīnas iestādes izdota atzinuma. Šim atzinumam jābalstās uz attiecīgās slimības vai nenormālības novērtējumu un, ja nepieciešams, uz praktisku pārbaudi. Atzinumā arī jānorāda, kāda veida modifikācijas ir nepieciešamas transportlīdzeklim un vai vadītājam jābūt apgādātam ar kādu ortopēdisku ierīci, ciktāl braukšanas pārbaude rāda, ka ar tādu ierīci transportlīdzekļa vadīšana nebūtu bīstama.

8.2.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecību jebkuram pretendentam, kurš slimo ar progresējošu slimību, var izdot vai atjaunot ar noteikumu, ka šī persona ar fizisko spēju traucējumiem tiek regulāri apskatīta, lai pārbaudītu, vai viņa vēl ir spējīga pilnīgi droši vadīt transportlīdzekli.

Ja invaliditāte ir nemainīga, transportlīdzekļa vadītāja apliecību var izdot vai atjaunot bez pretendenta regulāras veselības pārbaudes.

2. grupa:

8.3.

Kompetenta medicīnas iestāde sniedz pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar šajā grupā iekļauto transportlīdzekļu vadīšanu.

SIRDS UN ASINSVADU SLIMĪBAS

9.

Ikviena slimība, kas var pretendentu uz pirmo transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai vadītāju, kas pretendē uz apliecības atjaunošanu, pakļaut pēkšņam sirds un asinsvadu sistēmas akūtam stāvoklim, kurš izraisa pēkšņu smadzeņu funkciju pasliktināšanos, ir bīstama ceļu drošībai.

1. grupa:

9.1.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecības neizdod un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kuriem ir nopietna sirds aritmija.

9.2.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecības var izdot cilvēkiem ar elektrokardiostimulatoriem, ja ir pilnvarotas medicīnas iestādes atzinums un tiek veiktas regulāras veselības pārbaudes.

9.3.

Jautājumu par to, vai izdot vai atjaunot transportlīdzekļa vadītāja apliecību pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar normai neatbilstīgu artērisko asinsspiedienu, tiek novērtēts saistībā ar citiem veselības pārbaudes rezultātiem, jebkurām saistītām komplikācijām un apdraudējumu, ko tās var radīt satiksmes drošībai.

9.4.

Parasti transportlīdzekļa vadītāja apliecību neizdot vai neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kuri slimo ar stenokardiju -miera stāvoklī vai emocionālās spriedzes situācijā. Transportlīdzekļa vadītāja apliecības izdošana vai atjaunošana pretendentiem vai vadītājiem, kas pārcietuši miokarda infarktu, ir atkarīga no apstiprināta medicīniskā atzinuma un vajadzības gadījumā ar nosacījumu veikt regulāras veselības pārbaudes.

2. grupa:

9.5.

Kompetenta medicīnas iestāde sniedz pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar šajā grupā iekļauto transportlīdzekļu vadīšanu.

CUKURA DIABĒTS

10.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecības var izdot vai atjaunot pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar cukura diabētu, ja ir apstiprināts medicīnisks atzinums un tiek veiktas katram gadījumam piemērotas regulāras veselības pārbaudes.

2. grupa:

10.1.

Tikai ļoti īpašos izņēmuma gadījumos transportlīdzekļa vadītāja apliecības var izdot vai atjaunot šīs grupas pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar cukura diabētu un kam nepieciešama insulīna terapija, un tikai tādā gadījumā, ja ir pietiekami pamatots apstiprināts medicīnisks atzinums un tiek veiktas regulāras veselības pārbaudes.

NEIROLOĢISKĀS SLIMĪBAS

11.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecības neizdod un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar nopietnām neiroloģiskām slimībām, izņemot gadījumu, kad pieteikumu pamato apstiprināts medicīnisks atzinums.

Neiroloģiski traucējumi, kas saistīti ar slimībām vai ķirurģisku iejaukšanos un kas ietekmē centrālo vai perifērisko nervu sistēmu, novedot pie sajūtu vai kustību nepietiekamības un ietekmējot līdzsvara sajūtu un koordināciju, attiecīgi ir jāņem vērā -to funkcionālā ietekme un progresēšanas risks. Tādos gadījumos, ja pastāv pasliktināšanās risks, vadītāja apliecības izdošana vai atjaunošana var būt atkarīga no periodiska novērtējuma.

12.

Epilepsijas lēkmes vai citi pēkšņi apziņas stāvokļa traucējumi ir nopietns satiksmes drošības apdraudējums, ja tie rodas cilvēkam, kas vada mehānisku transportlīdzekli.

1. grupa:

12.1.

Vadītāja apliecību var izdot vai atjaunot, ja ir kompetentas medicīnas iestādes veikta apskate un tiek veiktas regulāras veselības pārbaudes. Medicīnas iestāde izvērtēs epilepsiju vai citu apziņas traucējumu stāvokli, slimības klīnisko formu un gaitu (piemēram, pēdējos divos gados nav bijušas lēkmes), saņemto ārstēšanu un tās rezultātus.

2. grupa:

12.2.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecības neizdod un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kuriem ir vai kuri varētu būt pakļauti epilepsijas lēkmēm vai citiem pēkšņiem apziņas stāvokļa traucējumiem.

GARĪGAS DARBĪBAS TRAUCĒJUMI

1. grupa:

13.1.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecības neizdod un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar:

nopietniem garīgas darbības traucējumiem, iedzimtiem vai iegūtiem slimības, traumas vai neiroķirurģiskas operācijas dēļ,

nopietnu garīgu atpalicību,

nopietniem braukšanas stila traucējumiem vecuma dēļ; vai ar personības traucējumiem, kas nopietni pasliktina spriestspēju, rīcību vai piemērošanās spējas,

izņemot, ja pieteikumu pamato apstiprināts medicīnisks atzinums un vajadzības gadījumā tik veiktas regulāras veselības pārbaudes.

2. grupa:

13.2.

Kompetenta medicīnas iestāde sniedz pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar šajā grupā iekļauto transportlīdzekļu vadīšanu.

ALKOHOLS

14.

Alkohola lietošana ir ievērojams apdraudējums satiksmes drošībai. Ņemot vērā problēmas mērogus, profesionālajiem medicīnas darbiniekiem ir jābūt ļoti modriem.

1. grupa:

14.1.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecības neizdot vai neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kas ir alkohola atkarībā vai nespēj atteikties no alkohola, vadot transportlīdzekli.

Pretendentiem vai vadītājiem, kas agrāk ir bijuši alkohola atkarībā, var izdot vai atjaunot transportlīdzekļa vadītāja apliecības pēc pārbaudīta atturības perioda un, ja ir apstiprināts medicīnisks atzinums un tiek veiktas regulāras veselības pārbaudes.

2. grupa:

14.2.

Kompetenta medicīnas iestāde sniedz pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar šajā grupā iekļauto transportlīdzekļu vadīšanu.

ZĀLES

15.   Pārmērīga lietošana:

Neatkarīgi no tā, kādas kategorijas vadītāja apliecība tiek prasīta, transportlīdzekļa vadītāja apliecības neizdot vai neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kas ir psihotropo vielu atkarībā vai kas nav šādu vielu atkarībā, bet regulāri tās pārmērīgi lieto.

Regulāra lietošana:

1. grupa:

15.1.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecības neizdot vai neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kas vienalga kādā formā regulāri lieto psihotropas vielas, kuras var traucēt spēju droši vadīt transportlīdzekli, un ja lietotais daudzums ir tāds, kam var būt negatīvs iespaids uz transportlīdzekļa vadīšanu. Tas attiecas uz visām citām zālēm vai to kombinācijām, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli.

2. grupa:

15.2.

Kompetenta medicīnas iestāde dod pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar šajā grupā iekļauto transportlīdzekļu vadīšanu.

NIERU SLIMĪBAS

1. grupa:

16.1.

Vadītāja apliecības var izdot vai atjaunot pretendentiem un vadītājiem, kas slimo ar smagu nieru mazspēju, ja ir apstiprināts medicīnisks atzinums un tiek veiktas regulāras veselības pārbaudes.

2. grupa:

16.2.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecības nevar izdot vai atjaunot pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar smagu un neatgriezenisku nieru mazspēju, izņemot gadījumus, kad ir pietiekami pamatots apstiprināts medicīnisks atzinums un tiek veiktas regulāras veselības pārbaudes.

DAŽĀDI NOTEIKUMI

1. grupa:

17.1.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecības var izdot pretendentiem vai vadītājiem, kam ir bijusi veikta orgānu transplantācija vai mākslīgā implantācija, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli, ja ir apstiprināts medicīnisks atzinums un vajadzības gadījumā tiek veiktas regulāras veselības pārbaudes.

2. grupa:

17.2.

Kompetenta medicīnas iestāde sniedz pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar šajā grupā iekļauto transportlīdzekļu vadīšanu.

18.

Parasti, ja pretendenti vai vadītāji slimo ar jebkuru slimību, kas nav minēta iepriekšējā punktā, bet var būt saistīta ar vai būt par cēloni funkcionālai mazspējai, kas ietekmē drošību pie stūres, tad transportlīdzekļa vadītāja apliecības neizdot vai neatjauno, ja vien pieteikumam nav pievienots apstiprināts medicīniskais atzinums un vajadzības gadījumā tiek veiktas regulāras veselības pārbaudes.

IV PIELIKUMS

MINIMĀLIE STANDARTI ATTIECĪBĀ UZ PERSONĀM, KURAS PIEŅEM PRAKTISKOS BRAUKŠANAS EKSĀMENUS

1.   Eksaminētājam nepieciešamās kompetences

1.1

Personai, kurai ir tiesības veikt praktisko novērtējumu pretendenta prasmei vadīt transportlīdzekli, ir jābūt zināšanām un prasmēm nozarēs, kas uzskaitītas 1.2. līdz 1.6. punktā, kā arī tās jāizprot.

1.2

Eksaminētāja kompetencei jābūt tādai, lai spētu izvērtēt tā kandidāta prasmi, kurš kārto sev vēlamās kategorijas iegūšanai nepieciešamo braukšanas eksāmenu.

1.3   Zināšanas un izpratne par braukšanu un vērtēšanu:

braukšanas stila teorija,

bīstamas situācijas atpazīšana un izvairīšanās no negadījuma,

programma, uz kuras pamatojas braukšanas eksāmena prasības,

braukšanas eksāmena prasības,

attiecīgi tiesību akti ceļu un satiksmes jomā, tostarp ES un valsts tiesību akti un skaidrojošas pamatnostādnes,

vērtēšanas teorija un veidi,

piesardzīga braukšana.

1.4   Vērtēšanas spējas:

spēja pareizi novērot kandidāta sekmes kopumā, kontrolēt un novērtēt viņu, jo īpaši:

pareiza un visaptveroša bīstamu situāciju atpazīšana,

iemesla precīza noteikšana un iespējamo seku noteikšana šāda veida situācijās,

prasmju pielietojums un kļūdu atpazīšana,

novērtējuma viendabīgums un konsekvence,

veikla pielāgošanās situācijai un būtiskāko aspektu noteikšana,

darbības, kas paredz situāciju uz priekšu, potenciālu problēmu saskatīšana un piemērotu atrisinājuma stratēģiju izstrādāšana,

savlaicīgas un konstruktīvas reakcijas paredzēšana.

1.5   Personīgā braukšanas prasme:

personai, kurai ir tiesības pieņemt praktisko eksāmenu kādas braukšanas apliecības kategorijas iegūšanai, pašai ir jāvar vadīt attiecīgā veida mehāniskais transportlīdzeklis nemainīgi augstā braukšanas kvalitātē.

1.6   Pakalpojuma kvalitāte:

noteikt un kandidātam darīt zināmu to, ko viņš var sagaidīt eksāmena laikā,

skaidri sazināties, izvēloties saturu, veidu un valodu, lai pielāgotos klausītājiem un kontekstam, un sniegt atbildes uz kandidātu pieprasījumiem,

nodrošināt skaidras atbildes attiecībā uz eksāmena rezultātu,

izturēties pret kandidātiem ar cieņu un bez diskriminācijas.

1.7   Zināšanas par transportlīdzekļa tehniskajiem un fizikālajiem aspektiem:

zināšanas par transportlīdzekļa tehniskajiem aspektiem, piemēram, vadīšanu, riepām, bremzēm, gaismām, jo īpaši attiecībā uz motocikliem un kravas automobiļiem,

kravas drošība,

zināšanas par transportlīdzekļa fizikālajiem aspektiem, piemēram, ātrumu, berzi, dinamiku, jaudu.

1.8

Degvielu ekonomējošs un videi draudzīgs braukšanas veids.

2.   Vispārīgi nosacījumi

2.1.   B kategorijas pretendenta eksaminētājam:

a)

ir jābūt B kategorijas vadītāja apliecībai vismaz 3 gadus;

b)

ir jābūt vismaz 23 gadus vecam;

c)

ir jābūt šā pielikuma 3. punktam atbilstīgai pamatkvalifikācijai, pēc tam jāgarantē kvalitātes nodrošinājums un jāpiedalās periodiskajās apmācībās, kas paredzētas šā pielikuma 4. punktā;

d)

ir jābūt pabeigtai 3. līmeņa profesionālajai izglītībai, kā to paredz Padomes Lēmums 85/368/EEK (1985. gada 16. jūlijs) par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs (1);

e)

nav atļauts vienlaikus strādāt par algotu braukšanas instruktoru autoskolā.

2.2.   Pārējo kategoriju pretendentu eksaminētājam:

a)

ir jābūt attiecīgās kategorijas vadītāja apliecībai vai jābūt līdzvērtīgām zināšanām, kas iegūtas ar atbilstīgu profesionālo kvalifikāciju;

b)

ir jābūt šā pielikuma 3. punktam atbilstīgai pamatkvalifikācijai, pēc tam jāgarantē kvalitātes nodrošinājums un jāpiedalās periodiskajās apmācībās, kas paredzētas šā pielikuma 4. punktā;

c)

ir jābūt kvalificētam B kategorijas pretendentu eksaminētājam vismaz 3 gadus; šo termiņu var neņemt vērā, ja minētais eksaminētājs var pierādīt, ka:

viņam ir vismaz 5 gadu autovadītāja pieredze attiecīgajā kategorijā vai,

viņš ir veiksmīgi nolicis augstāka līmeņa teorētisku un praktisku pārbaudi par vadīšanu, nekā tas ir vajadzīgs vadītāja apliecības iegūšanai, tādējādi šī prasība ir lieka;

d)

ir jābūt pabeigtai 3. līmeņa profesionālajai izglītībai, kā to paredz Lēmums 85/368/EEK;

e)

nav atļauts vienlaikus strādāt par algotu braukšanas instruktoru autoskolā.

2.3   Atbilsmes

2.3.1

Dalībvalstis var atļaut eksaminētājam pieņemt AM, A1, A2 un A kategorijas pretendentu braukšanas eksāmenu tad, ja viņš ir ieguvis 3. punktā minēto pamatkvalifikāciju kādā no šīm kategorijām.

2.3.2

Dalībvalstis var atļaut eksaminētājam pieņemt C1, C, D1 un D kategorijas pretendentu braukšanas eksāmenu tad, ja viņš ir ieguvis 3. punktā minēto pamatkvalifikāciju kādā no šīm kategorijām.

2.3.3

Dalībvalstis var atļaut eksaminētājam pieņemt BE, C1E, CE, D1E un DE kategorijas pretendentu braukšanas eksāmenu tad, ja viņš ir ieguvis 3. punktā minēto pamatkvalifikāciju kādā no šīm kategorijām.

3.   Pamatkvalifikācija

3.1   Pamatizglītība

3.1.1

Pirms kādai personai tiek dota atļauja pieņemt braukšanas eksāmenu, tai sekmīgi jāiegūst tāda pamatizglītība, ko dalībvalsts var noteikt, lai iegūtu 1. punktā paredzēto kompetenci.

3.1.2

Dalībvalstīm ir jānosaka, vai katras noteiktas mācību programmas saturs attieksies uz atļaujas izdošanu eksaminētajam pieņemt vienas vai vairāku kategoriju pretendentu braukšanas eksāmenu.

3.2.   Eksāmeni

3.2.1

Pirms kādai personai tiek dota atļauja pieņemt braukšanas eksāmenu, tai jāapliecina savas pietiekama līmeņa zināšanas visās jomās, kas noteiktas 1. punktā, kā arī izpratne par tām, spējas un piemērotība.

3.2.2

Dalībvalstis organizē eksāmenu, kurā no pedagoģiskā viedokļa izvērtē, vai persona atbilst 1. punktā un jo īpaši 1.4. punktā noteiktajām prasībām. Eksāmenā jāiekļauj gan teorētiskā daļa, gan praktiskā daļa. Ja tas ir lietderīgi, var izmantot datorizētu vērtēšanas paņēmienu. Detaļas, kas attiecas uz katra atsevišķa eksāmena veidu un ilgumu un vērtēšanu, ir katras dalībvalsts kompetencē.

3.2.3

Dalībvalstīm ir jānosaka, vai katra noteikta eksāmena saturs attieksies uz atļaujas izdošanu eksaminētajam pieņemt vienas vai vairāku kategoriju pretendentu braukšanas eksāmenu.

4.   Kvalitātes nodrošināšana un periodiska apmācība

4.1   Kvalitātes nodrošināšana

4.1.1

Dalībvalstīm ir jāīsteno tādi noteikumi kvalitātes nodrošināšanas jomā, kas ļauj uzturēt prasības braukšanas eksaminētājiem.

4.1.2

Kvalitātes nodrošināšanas noteikumos būtu jāietver šādi aspekti: eksaminētāju darba uzraudzība, viņu kvalifikācijas celšana un eksaminētāja tiesību atjaunošana, nepārtraukta profesionālā attīstība un viņu pieņemto braukšanas eksāmenu rezultātu regulāra pārbaude.

4.1.3

Īstenojot 4.1.2. punktā uzskaitītos kvalitātes nodrošināšanas noteikumus, dalībvalstīm ir jārūpējas par to, lai katrs eksaminētājs reizi gada tiktu novērots. Bez tam dalībvalstīm ir jānodrošina, lai katrs eksaminētājs reizi piecos gados tiktu novērots pieņemam braukšanas eksāmenus kopumā vismaz pusi dienas, tā, lai būtu iespējams novērot vairāku eksāmenu pieņemšanu. Ja tiek konstatētas problēmas, ir jāīsteno labošanas pasākumi. Personai, kas veic novērošanu, ir jābūt personai, kurai dalībvalsts piešķīrusi tiesības šim nolūkam.

4.1.4

Ja vienam eksaminētājam ir atļauts pieņemt vairāku kategoriju braukšanas eksāmenus, dalībvalstis var noteikt, ka sekmīga vienas kategorijas eksāmena novērošanas prasība atbilst prasībai novērot vairāku kategoriju braukšanas eksāmenus.

4.1.5

Braukšanas eksāmena norise ir jānovēro un jāuzrauga kādai dalībvalsts pilnvarotai iestādei, lai nodrošinātu to, ka vērtēšana tiek veikta korekti un konsekventi.

4.2   Periodiska apmācība

4.2.1

Dalībvalstis nodrošina to, ka eksaminētāji eksaminēšanas tiesību saglabāšanas nolūkā, neatkarīgi no tā, cik kategoriju eksāmenus viņiem ir atļauts pieņemt:

reizi divos gados saņem vismaz vienu periodisko apmācību četru dienu garumā, lai

saglabātu un atjaunotu vajadzīgās zināšanas un eksaminēšanas prasmes,

attīstītu jaunas prasmes, kuras kļuvušas vajadzīgas eksaminētāja darbā,

nodrošinātu, ka eksaminētāji turpina pieņemt braukšanas eksāmenu godīgi un vienveidīgi,

reizi piecos gados saņem vismaz vienu periodisko apmācību piecu dienu garumā,

lai attīstītu un saglabātu braukšanai vajadzīgās praktiskās iemaņas.

4.2.2

Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiem eksaminētājiem, kuru darbā kvalitātes nodrošināšanas sistēma ir konstatējusi būtiskus trūkumus, tiek sniegta īpaša periodiskā apmācība.

4.2.3

Periodiskā apmācība var notikt instruktāžas veidā, klases nodarbībās, tradicionālās apmācības vai datorapmācības formā, un tā var notikt individuāli vai grupās. Tajā var iekļaut akreditācijas atjaunošanu atbilstīgi noteiktām prasībām, ja dalībvalstis to uzskata par piemērotu.

4.2.4

Ja vienam eksaminētājam ir atļauts pieņemt vairāku kategoriju braukšanas eksāmenus, dalībvalstis var noteikt, ka sekmīga vienas kategorijas eksāmena novērošanas prasība atbilst prasībai novērot vairāku kategoriju braukšanas eksāmenus.

4.2.5

Ja 24 mēnešu laikposmā eksaminētājs nav pieņēmis nevienu eksāmenu kādā noteiktā kategorijā, viņam jāiziet atbilstīga atkārtota pārbaude, pirms viņam tiek dota atļauja pieņemt šīs kategorijas braukšanas eksāmenu. Atkārtota vērtēšana var notikt atbilstīgi 4.2.1. punktā minētām prasībām.

5.   Iegūtās tiesības

5.1.

Dalībvalstis var personām, kurām tieši pirms šo noteikumu spēkā stāšanas brīža bija atļauja pieņemt braukšanas eksāmenus, arī turpmāk atļaut pieņemt braukšanas eksāmenus, neskatoties uz to, ka viņiem nav dota atļauja saskaņā ar 2. punktā minētajiem vispārīgiem nosacījumiem vai nav 3. punktā noteiktās pamatkvalifikācijas.

5.2.

Tomēr uz tādiem eksaminētājiem attiecas regulāra uzraudzība un 4. punktā paredzētie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi.


(1)  OV L 199, 31.7.1985., 56. lpp.

V PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS BRAUKŠANAS APMĀCĪBAI UN EKSĀMENAM ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻIEM AR PIEKABĒM, KAS MINĒTI 4. PANTA 4. PUNKTA B) APAKŠPUNKTA OTRAJĀ DAĻĀ

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai:

atbalstītu un uzraudzītu apmācību, kas minēta 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un

organizētu braukšanas prasmes un stila eksāmenu, kas minēts 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

2.   Braukšanas apmācības ilgums

vismaz 7 stundas.

3.   Braukšanas apmācības saturs

Braukšanas apmācība aptver zināšanas, prasmes un stilu, kā tas aprakstīts II pielikuma 2. un 7. punktā. Īpašu uzmanību pievērš:

braukšanas dinamikai, drošības kritērijiem, vilcējam un piekabei (sakabes mehānismam), pareizai kravas uzkraušanai un drošības piederumu pārzināšanai,

Praktiskajā daļā iekļauj šādus vingrinājumus: braukšanas ātruma paātrināšana, samazināšana, atpakaļgaita, bremzēšana, bremzēšanas ceļš, braukšanas joslu mainīšana, bremzēšana/ceļa došana, manevrēšana ar piekabi, piekabes savienošana ar mehānisko transportlīdzekli un atvienošana no tā vai atvienošana un atkārtota savienošana; transportlīdzekļa novietošana stāvvietā,

katrs apmācības dalībnieks veic praktisko daļu un parāda savu prasmi un stilu uz sabiedriskiem ceļiem,

apmācības nodarbībās jāizmanto tāds transportlīdzeklis ar piekabi, kura kategorijas vadītāja apliecību dalībnieks vēlas iegūt.

4.   Prasmes un braukšanas stila pārbaudes ilgums un saturs

Pārbaudes ilgumam un nobrauktajam attālumam jābūt pietiekamam, lai novērtētu prasmi un stilu, kā noteikts 3. punktā.

VI PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS BRAUKŠANAS APMĀCĪBAI UN EKSĀMENAM A KATEGORIJAS MOTOCIKLIEM (PAKĀPENISKA PIEKĻUVE)

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai:

atbalstītu un uzraudzītu apmācību, kas minēta 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un

organizētu braukšanas prasmes un stila pārbaudi, kas minēta 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.   Braukšanas apmācības ilgums

vismaz 7 stundas.

3.   Braukšanas apmācības saturs

braukšanas apmācība ietver visus II pielikuma 6. punktā minētos elementus,

katrs apmācības dalībnieks veic apmācības praktiskos elementus un parāda savu prasmi un stilu uz sabiedriskiem ceļiem,

apmācības nodarbībās jāizmanto tāds motocikls, kura kategorijas vadītāja apliecību dalībnieks vēlas iegūt.

4.   Prasmes un stila pārbaudes ilgums un saturs

Pārbaudes ilgumam un nobrauktajam attālumam jābūt pietiekamam, lai novērtētu prasmi un stilu, kā noteikts šā pielikuma 3. punktā.

VII PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva ar pakāpeniskajiem grozījumiem

(minēta 17. pantā)

Padomes Direktīva 91/439/EEK (1)

(OV L 237, 24.8.1991., 1. lpp.)

Padomes Direktīva 94/72/EK

(OV L 337, 24.12.1994., 86. lpp.)

Padomes Direktīva 96/47/EK

(OV L 235, 17.9.1996., 1. lpp.)

Padomes Direktīva 97/26/EK

(OV L 150, 7.6.1997., 41. lpp.)

Komisijas Direktīva 2000/56/EK

(OV L 237, 21.9.2000., 45. lpp.)

EP un Padomes Direktīva 2003/59/EK, tikai 10. panta 2. punkts

(OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.)

EP un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003, tikai II pielikuma 24. punkts

(OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)

B daļa

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai

(attiecas uz 17. pantu)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

Piemērošanas laiks

Direktīva 91/439/EEK

1994. gada 1. jūlijs

1996. gada 1. jūlijs

Direktīva 94/72/EK

1995. gada 1. janvāris

Lēmums 96/427/EK

1996. gada 16. jūlijs

Direktīva 96/47/EK

1996. gada 1. jūlijs

1996. gada 1. jūlijs

Direktīva 97/26/EK

1998. gada 1. janvāris

1998. gada 1. janvāris

Direktīva 2000/56/EK

2003. gada 30. septembris

2003. gada 30. septembris, 2008. gada 30. septembris (II pielikuma 6.2.5. punkts) un 2013. gada 30. septembris (II pielikuma 5.2. punkts)

Direktīva 2003/59/EK

2006. gada 10. septembris

2008. gada 10. septembris (pasažieru pārvadāšana) un 2009. gada 10. septembris (kravu pārvadāšana)


(1)  Direktīva 91/439/EEK tika grozīta arī ar šādu aktu, kas nav atcelts: 1994. gada Pievienošanās akts.

VIII PIELIKUMS

ATBILSTĪBU TABULA

Padomes Direktīva 91/439/EEK

Šī direktīva

1. panta 1. punkta pirmais teikums

1. panta 1. punkta pirmais teikums

1. panta 1. punkta otrais teikums

 

 

1. panta 2. punkts

1. panta 2. punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

2. panta 1. punkts

1. panta 1. punkta otrais teikums

2. panta 2. punkts

3. panta 1. punkts

 

3. panta 2. punkts

 

3. panta 3. punkts

2. panta 3. punkts

2. panta 4. punkts

3. panta 1. punkta pirmās daļas ievadvārdi

4. panta 1. punkta pirmais teikums

4. panta 2. punkta pirmais ievilkums

4. panta 2. punkta trešais ievilkums

3. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums

4. panta 3. punkta pirmais ievilkums

3. panta 1. punkta pirmās daļas otrais ievilkums

4. panta 4. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa

3. panta 1. punkta pirmās daļas trešais ievilkums

4. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrā daļa

3. panta 1. punkta pirmās daļas ceturtais ievilkums

4. panta 4. punkta c) apakšpunkts

3. panta 1. punkta pirmās daļas piektais ievilkums

4. panta 4. punkta f) apakšpunkts

3. panta 1. punkta pirmās daļas sestais ievilkums

4. panta 4. punkta g) apakšpunkts

3. panta 1. punkta pirmās daļas septītais ievilkums

4. panta 4. punkta j) apakšpunkts

3. panta 1. punkta pirmās daļas astotais ievilkums

4. panta 4. punkta k) apakšpunkts

3. panta 2. punkta pirmās daļas ievadvārdi

3. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums

4. panta 3. punkta a) apakšpunkts

3. panta 2. punkta pirmās daļas otrais ievilkums

4. panta 4. punkta a) apakšpunkts

3. panta 2. punkta pirmās daļas trešais ievilkums

4. panta 4. punkta d) apakšpunkts

3. panta 2. punkta pirmās daļas ceturtais ievilkums

4. panta 4. punkta e) apakšpunkts

3. panta 2. punkta pirmās daļas piektais ievilkums

4. panta 4. punkta h) apakšpunkts

3. panta 2. punkta pirmās daļas sestā ievilkuma ievadvārdi

4. panta 4. punkta i) apakšpunkts

3. panta 2. punkta pirmās daļas sestā Ievilkuma pirmais apakšievilkums

3. panta 2. punkta pirmās daļas sestā ievilkuma otrais apakšievilkums

3. panta 3. punkta ievadvārdi

3. panta 3. punkta pirmais ievilkums

4. panta 1. punkta trešais teikums

3. panta 3. punkta otrā ievilkuma pirmā daļa

4. panta 3. punkta otrais ievilkums

3. panta 3. punkta otrā ievilkuma otrā daļa

3. panta 3. punkta trešais ievilkums

4. panta 3. punkta pirmais ievilkums

3. panta 3. punkta ceturtais ievilkums

4. panta 4. punkta pirmais ievilkums

3. panta 3. punkta piektais ievilkums

4. panta 4. punkta otrais ievilkums

4. panta 3. punkts

3. panta 4. punkts

3. panta 5. punkts

3. panta 6. punkts

4. panta 5. punkta pirmais teikums

4. panta 5. punkta otrais teikums

4. pants

5. pants

5. panta 1. punkts

6. panta 1. punkts

5. panta 1. punkta a) apakšpunkts

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

5. panta 1. punkta b) apakšpunkts

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

5. panta 2. punkta ievadvārdi

6. panta 2. punkta ievadvārdi

5. panta 2. punkta a) apakšpunkts

6. panta 2. punkta a) apakšpunkts

5. panta 2. punkta b) apakšpunkts

6. panta 2. punkta b) apakšpunkts

6. panta 2. punkta c) apakšpunkts

6. panta 2. punkta d) apakšpunkts

6. panta 2. punkta e) apakšpunkts

6. panta 2. punkta f) apakšpunkts

5. panta 3. punkts

5. panta 4. punkts

6. panta 4. punkts

6. panta 1. punkta ievadvārdi

4. panta 1. punkta otrais teikums

6. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais ievilkums

4. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums

6. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums

4. panta 4. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums

6. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais ievilkums

4. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums

4. panta 3. punkta c) apakšpunkta otrais ievilkums

6. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma pirmā alternatīva

4. panta 4. punkta b) apakšpunkta piektā daļa

6. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma otrā alternatīva

4. panta 4. punkta c) apakšpunkta otrais ievilkums

6. panta 1. punkta trešā ievilkuma pirmā un otrā alternatīva

4. panta 4. punkta g) apakšpunkta otrais ievilkums

6. panta 1. punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma trešā un ceturtā alternatīva

4. panta 4. punkta e) apakšpunkta trešais ievilkums

6. panta 1. punkta c) apakšpunkts pirmā ievilkuma pirmā un otrā alternatīva

4. panta 4. punkta k) apakšpunkta otrais ievilkums

6. panta 1. punkta c) apakšpunkts pirmā ievilkuma trešā un ceturtā alternatīva

4. panta 4. punkta i) apakšpunkta otrais ievilkums

6. panta 2. punkts

4. panta 6. punkta pirmā daļa

4. panta 6. punkta otrā daļa

6. panta 3. punkts

4. panta 6. punkta trešā un ceturtā daļa

7. panta 1. punkta ievadvārdi

7. panta 1. punkta ievadvārdi

7. panta 1. punkta a) apakšpunkts

7. panta 1. punkta a) apakšpunkts

7. panta 1. punkta b) apakšpunkts

7. panta 1. punkta c) apakšpunkts

7. panta 1. punkta d) apakšpunkts

7. panta 1. punkta b) apakšpunkts

7. panta 1. punkta e) apakšpunkts

7. panta 2. punkts

7. panta 3. punkts

7. panta 2. punkts

7. panta 3. punkts

7. panta 4. punkts

7. panta 4. punkts

7. panta 5. punkts

7. panta 5. punkta a) apakšpunkts

7. panta 5. punkta b) apakšpunkts

7. panta 5. punkta c) apakšpunkts

7. panta 5. punkta d) apakšpunkts

7.a panta 1. punkts

7.b panta 2. punkts

8. pants

7.b pants

9. pants

10. pants

8. pants

11. pants

9. pants

12. pants

10. pants

13. panta 1. punkts

13. panta 2. punkts

11. pants

14. pants

12. panta 1. punkts

12. panta 2. punkts

12. panta 3. punkts

15. pants

16. pants

13. pants

17. pants, pirmā daļa

17. pants, otrā daļa

18. pants

14. pants

19. pants

I pielikums

Ia pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

III pielikums

IV pielikums

V pielikums

VI pielikums

P6_TA(2006)0588

Eiropas Parlamenta Reglamenta 81. panta grozīšana, Īstenošanas noteikumi

Eiropas Parlamenta lēmums par Eiropas Parlamenta Reglamenta 81. panta grozīšanu, Īstenošanas noteikumi (2006/2211(REG))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā 2006. gada 6. jūlija Nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru groza Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību, proti, tā 2. pantu (1),

ņemot vērā Padomes 2006. gada 17. jūlija lēmumu 2006/512/EK, ar ko groza Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību (2),

ņemot vērā priekšsēdētāja 2006. gada 20. jūlija vēstuli,

ņemot vērā Reglamenta 201. un 202. pantu,

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0415/2006),

tā kā

A.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija sarunu rezultātā noslēdza iestāžu nolīgumu kopīga paziņojuma veidā, atzinīgi vērtējot jaunās procedūras projektu, kuru ieviesa 1999. gada Lēmumā 1999/468/EK;

B.

tā kā jaunā procedūra — regulatīvā kontroles procedūra — ļauj Eiropas Parlamentam un Padomei pārbaudīt “kvazinormatīvus” pasākumus, ar kuriem īsteno koplēmuma procedūrā uz vienlīdzības pamata pieņemtu instrumentu, kā arī šādus pasākumus noraidīt;

C.

Padomes lēmumu 2006/512/EK, ar ko groza 1999. gada lēmumu par komitoloģiju, papildina ar šo kopīgo paziņojumu, Padomes protokolā reģistrēto Komisijas paziņojumu un Komisijas paziņojumiem par jaunās procedūras īstenošanu un piemērošanu;

D.

ir lietderīgi grozīt Reglamenta 81. pantu, lai Parlaments varētu izmantot jaunajā procedūrā paredzētās pilnvaras pēc iespējās labākos apstākļos;

1.

nolemj Reglamentā izdarīt turpmāk minētos grozījumus;

2.

nolemj, ka grozījums stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī;

3.

uzdod priekšsēdētājam nodrošināt, vienojoties ar citām iestādēm par pasākumiem administratīvā līmenī, ka pasākumu projektus nenodos Parlamentam īsi pirms Parlamenta brīvdienu pārtraukuma;

4.

uzdod priekšsēdētājam informācijas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.

81. pants

Īstenošanas noteikumi

1.   Kad Komisija iesniedz Parlamentam īstenošanas pasākuma projektu, Parlamenta priekšsēdētājs nodod šo dokumentu izskatīšanai komitejā, kuras kompetencē ietilpst tiesību akts, no kura izriet īstenošanas noteikumi .

2.    Pēc atbildīgās komitejas priekšlikuma Parlaments var viena mēneša laikā — vai, ja pasākumi ir saistīti ar finanšu pakalpojumiem, tad trīs mēnešu laikā — skaitot no īstenošanas pasākuma projekta saņemšanas dienas, pieņemt rezolūciju, kas neatbalsta šo īstenošanas projektu, it īpaši, ja īstenošanas pasākums pārsniedz pamataktā noteiktās īstenošanas pilnvaras. Ja pirms termiņa beigām nenotiek neviena sesija vai arī, ja ir vajadzīga neatliekama rīcība , uzskata, ka atbildīgā komiteja ir pilnvarota rīkoties. Šī rīcība izpaužas kā komitejas priekšsēdētāja parakstīta vēstule atbildīgajam Komisijas loceklim, un par to paziņo visiem Parlamenta deputātiem. Ja Parlaments pret šo pasākumu iebilst , Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Komiteja šo pasākumu atsauc vai groza, vai arī iesniedz priekšlikumu saskaņā ar atbilstošu likumdošanas procedūru.

81. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Kad Komisija iesniedz Parlamentam īstenošanas pasākumu projektu, Parlamenta priekšsēdētājs nodod šo pasākumu projektu izskatīšanai komitejā, kuras kompetencē ietilpst tiesību akts, no kura izriet īstenošanas pasākumi . Pēc ciešākas sadarbības pamatdokumenta izskatīšanā atbildīgā komiteja aicina otru komiteju paziņot savu viedokli mutiski vai vēstules veidā.

2.   Atbildīgās komitejas priekšsēdētājs nosaka komitejas locekļiem termiņu, kādā komiteja var izteikt iebildumus par pasākumu projektu. Komiteja var lemt par referenta iecelšanu no savu locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus, ja tā uzskata, ka tas ir lietderīgi. Ja komitejai ir iebildumi pret pasākumu projektu, tā iesniedz rezolūcijas priekšlikumu, kurā pauž iebildumu pret pasākumu projekta pieņemšanu un kurā var arī norādīt izmaiņas, kuras būtu jāveic pasākumu projektā.

Ja Parlaments attiecīgajā termiņā pēc pasākumu projekta saņemšanas dienas šādu rezolūciju pieņem, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Komisija šo pasākumu projektu atsauc vai groza, vai arī iesniedz priekšlikumu saskaņā ar atbilstošu likumdošanas procedūru.

3.     Ja pirms attiecīgā termiņa beigām nenotiek neviena sesija, uzskata, ka tiesības uz atbildi ir uzticētas atbildīgajai komitejai. Šo atbildi vēstules veidā komitejas priekšsēdētājs sniedz atbildīgajam Komisijas loceklim, un par to paziņo visiem Parlamenta deputātiem.

4.     Ja Komisijas paredzētie īstenošanas pasākumi ietilpst “regulatīvajā kontroles procedūrā”, 3. punktu nepiemēro, bet 1. un 2. punktu papildina šādi:

a)

kontroles laiku sāk skaitīt no brīža, kad pasākumu projekts ir iesniegts Parlamentam visās oficiālajās valodās;

b)

Parlaments var iebilst pret pasākumu projekta pieņemšanu, šos iebildumus pamatojot ar norādi, ka šis pasākumu projekts pārsniedz pamatdokumentā noteiktās izpildes pilnvaras, neatbilst pamatdokumenta mērķim vai saturam, vai arī ka tajā nav ievēroti subsidiaritātes vai proporcionalitātes principi;

c)

Parlaments ar deputātu vairākumu var iebilst pret pasākumu projekta pieņemšanu;

d)

Ja pasākumu projekts pamatots ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 5. vai 6. punktā, kuros nosaka saīsinātu termiņu Parlamenta iebildumu iesniegšanai, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par iebildumiem pret pasākumu projekta pieņemšanu, ja attiecīgā komiteja nav varējusi sarīkot sanāksmi pieejamā laika posmā.


(1)  P6_TA(2006)0310.

(2)  OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.

P6_TA(2006)0589

Reglamenta grozīšana (kvestori, komiteju birojs)

Eiropas Parlamenta lēmums par Eiropas Parlamenta Reglamenta 15. un 182. panta 1. punkta grozīšanu — kvestoru un komiteju biroju ievēlēšana (2006/2287(REG))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Reglamenta grozījuma priekšlikumu (B6-0628/2006),

ņemot vērā Reglamenta 201. un 202. pantu,

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0464/2006);

1.

nolemj veikt Reglamentā turpmāk minētos grozījumus;

2.

nolemj, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam informēšanas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.

Laika posmam no 2007. gada janvāra līdz 2009. gada jūlijam Parlaments ievēl sešus kvestorus.

Laika posmā no 2007. gada janvāra līdz 2009. gada jūlijam komiteju birojā ir četri priekšsēdētāja vietnieki.

P6_TA(2006)0590

Ārējo robežu fonds ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laikam no 2007. līdz 2013. gadam izveido Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (COM(2005)0123 — C6-0125/2005 — 2005/0047(COD))

(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0123) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 62. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0125/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0427/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2005)0047

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK, ar kuru izveido Ārējo robežu fondu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lai gan ikviena dalībvalsts dod ieguldījumu personu augsta un vienveidīga līmeņa kontrolē un uzraudzībā pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām saskaņā ar kopējiem noteikumiem, atsevišķām dalībvalstīm ir lielāks slogs nekā citām.

(2)

Atšķirīgais slogs ir izskaidrojams ar atšķirīgajām situācijām, kādas ir dalībvalstīs atkarībā no ārējās robežas ģeogrāfiskiem aspektiem, atzītu un darbojošos robežšķērsošanas vietu skaita, gan likumīgās, gan nelikumīgās migrācijas spiediena līmeņa, esošajiem riskiem un draudiem un, visbeidzot, valstu dienestu darba apjoma saistībā ar vīzu pieteikumu izskatīšanu un vīzu izsniegšanu.

(3)

Ārējo robežu pārvaldības sloga sadale starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību ir viens no pieciem ārējo robežu pārvaldības politikas aspektiem, ko ierosinājusi Komisija savā 2002. gada 7. maija Paziņojumā “Ceļā uz Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu integrētu pārvaldību” un ko Padome atbalstījusi savā 2002. gada 14. jūnija dokumentā “Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu pārvaldības plāns”.

(4)

Lai gan Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības pārvaldībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (4), ir nozīmīgs solis ceļā uz praktiskās dimensijas pakāpenisku attīstīšanu attiecībā uz Eiropas kopēju integrētu robežu pārvaldības sistēmu, efektīvu kopēju ārējo robežu kontroles un uzraudzības standartu īstenošanai nepieciešams Kopienas finanšu solidaritātes mehānisms, lai atbalstītu dalībvalstis, kuras Kopienas labā uzņemas pastāvīgu un smagu finanšu slogu.

(5)

Vienotajā likumdošanas bāzē, kā jo īpaši noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (5), izteikts aicinājums kontrolei pie robežām palīdzēt apkarot nelikumīgo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību, kā arī novērst jebkādus draudus dalībvalstu iekšējai drošībai, vienlaikus paredzot veikt kontroli pie robežām tā, lai pilnībā ievērotu cilvēka cieņu.

(6)

Ārējo robežu fondam (turpmāk — “Fonds”) būtu jāpauž solidaritāte, finansiāli atbalstot tās dalībvalstis, kuras piemēro Šengenas noteikumus pie ārējām robežām.

(7)

Šāds finansiālais atbalsts būtu jāveido tā, lai tas vienlaikus radītu pāreju no Eiropas Savienības iepriekšējā finansiālā atbalsta dalībvalstīm, kuras šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī vēl nepiemēro visus Šengenas acquis noteikumus, taču nebūtu vienkārši turpinājums iepriekš no citām Eiropas Savienības vispārējā budžeta līdzekļiem finansētām darbībām. Šādos gadījumos Fondam būtu jāatbalsta tās dalībvalstis, kuras gatavojas pēc iespējas drīzai pilnīgai dalībai, atbilstīgi 2004. gada 4. un 5. novembra Hāgas Programmai.

(8)

Turklāt Fonda izveidē būtu jāņem vērā īpašas situācijas, piemēram, tādu trešo valstu valstspiederīgo tranzīts pa sauszemi, kuriem jāšķērso vienas vai vairāku dalībvalstu teritorija, lai pārvietotos starp savas valsts daļām, kuras nav ģeogrāfiski blakusesošas, un tas jādara ne vien attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) interesēs, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas pārbaudes pie savām iekšējām robežām. Šādos gadījumos būtu pilnībā jādefinē finansējamās darbības un līdzekļu piešķīrums būtu jānosaka, pamatojoties uz faktisko vajadzību novērtējumu attiecībā uz minētajām darbībām.

(9)

Lai nodrošinātu ārējo robežu vienotu un kvalitatīvu kontroli un elastīgu pārrobežu satiksmi, Fondam būtu jādod ieguldījums Eiropas kopējas integrētas robežu pārvaldības sistēmas izstrādē, kurā ietverti gan visi pasākumi saistībā ar politiku, tiesību aktiem, sistemātisku sadarbību, slodzes, personāla, iekārtu un tehnoloģijas sadali, ko dažādos mērogos veic kompetentas dalībvalstu iestādes, sadarbojoties savā starpā un vajadzības gadījumā ar citām iesaistītajām pusēm, izmantojot, inter alia, četru pakāpju robežu drošības modeli un integrētu Eiropas Savienības riska analīzi.

(10)

Saskaņā ar Pievienošanās akta 5. protokolu par personu tranzītu pa sauszemi starp Kaļiņingradas reģionu un citām Krievijas Federācijas daļām (6) no Fonda būtu jāsedz visas papildu izmaksas, ko izraisa šādam tranzītam paredzēta acquis īpaša noteikuma īstenošana.

(11)

Kā papildinājumu operatīvajai sadarbībai, kas attīstīta, darbojoties Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības pārvaldībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004, (turpmāk — “Aģentūra”) un saskaņā ar dalībvalstīm piešķirtiem līdzekļiem, Fondam būtu arī jāparedz iespēja īstenot Kopienas atbildes rīcību, reaģējot uz nepilnībām stratēģiskos robežpunktos, līdzfinansējot konkrētas darbības, pievēršoties minētajām nepilnībām, pamatojoties uz konkrētu summu, kas katru gadu atvēlēta šādām darbībām.

(12)

No Fonda būtu jāparedz atbalsts valstu pasākumiem un sadarbībai starp dalībvalstīm attiecībā uz vīzu politiku un citām pirms robežas veicamām darbībām, kuras notiek pirms kontroles pie ārējām robežām. Efektīva to darbību pārvaldība, kuras organizē dalībvalstu konsulārie dienesti trešās valstīs, dod labumu kopējai vīzu politikai, kas iekļaujas daudzpakāpju sistēmā, kuras mērķis ir atvieglināt likumīgu ceļošanu un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju Eiropas Savienībā un kura ir Eiropas kopējās integrētās robežu pārvaldības sistēmas sastāvdaļa.

(13)

Ņemot vērā Fonda piemērošanas jomu un mērķi, tam noteikti nebūtu jāatbalsta darbības attiecībā uz rajoniem un centriem personu aizturēšanai trešās valstīs.

(14)

Lai pieejamos gada līdzekļus sadalītu starp dalībvalstīm, būtu jānosaka objektīvi kritēriji. Minētie kritēriji būtu jānosaka atbilstīgi robežu veidam, ņemot vērā plūsmu un draudu mērogu pie dalībvalstu ārējām robežām.

(15)

Minēto kritēriju piemērošana būtu jāpārskata 2010. gadā, lai varētu ņemt vērā visus jaunos apstākļus, jo īpaši tos, ko izraisa pārmaiņas pie ārējām robežām.

(16)

Ņemot vērā Aģentūras pamatuzdevumu — palīdzēt dalībvalstīm īstenot ārējo robežu pārvaldības praktiskos aspektus — un lai pilnveidotu tās pamatuzdevuma papildināmību ar dalībvalstu ārējo robežu kontroles un uzraudzības pienākumiem, Komisijai būtu jāapspriežas ar Aģentūru par dalībvalstu iesniegtajām daudzgadu programmām un par Komisijas sagatavotajām stratēģiskajām pamatnostādnēm.

(17)

Turklāt Komisija var prasīt, lai Aģentūrai dod ieguldījumu Komisijas veiktajā novērtējumā par Fonda ietekmi uz ārējo robežu kontroles politikas un tiesību aktu attīstību, Fonda un Aģentūras uzdevumu sinerģiju, kā arī par līdzekļu sadalei starp dalībvalstīm piemērojamo kritēriju piemērotību, ņemot vērā Eiropas Savienības mērķus šajā jomā.

(18)

Šis lēmums ir paredzēts kā daļa no vienotas sistēmas, kura ietver arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK (… gada …), ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (7)  (*), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK (… gada …), ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Atgriešanās fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (8)  (*), un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK (… gada …), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (9)  (*), un kuras mērķis ir risināt jautājumu par atbildības taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm attiecībā uz finanšu slogu, ko rada Eiropas Savienības ārējo robežu integrētas pārvaldības ieviešana un kopējas patvēruma un imigrācijas politikas īstenošana, kā tās izstrādātas saskaņā ar Līguma trešās daļas IV sadaļu.

(19)

Dalībvalsts dalībai šajā Fondā nevajadzētu pārklāties ar tās dalību turpmākā pagaidu instrumentā, kurš izstrādāts, lai palīdzētu atbalstu saņemošajām dalībvalstīm finansēt darbības pie Eiropas Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un ārējo robežu kontroli.

(20)

No Fonda atbalstītajām darbībām vajadzētu būt sinerģijā ar darbībām, ko atbalsta ar Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem, un tām būtu jāiekļaujas Eiropas Savienības ārējo attiecību politikā, jo īpaši brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ārējo dimensiju stratēģijā.

(21)

Fonda sniegtais atbalsts būtu efektīvāks un mērķtiecīgāks, ja atbilstīgo darbību līdzfinansēšanas pamatā būtu stratēģiskas daudzgadu programmas, ko sagatavo katra dalībvalsts saziņā ar Komisiju.

(22)

Pamatojoties uz Komisijas pieņemtām stratēģiskām pamatnostādnēm, ikvienai dalībvalstij būtu jāsagatavo daudzgadu plānošanas dokuments, kur ņemta vērā tās konkrētā situācija un vajadzības un izklāstīta tās attīstības stratēģija, kurai vajadzētu būt pamatam, lai sagatavotu gada programmās uzskaitīto darbību īstenošanu.

(23)

Saskaņā ar īstenošanas metodēm, kas minētas 53. panta 1. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (10) (turpmāk — “Finanšu regula”), būtu jāprecizē nosacījumi, kas ļauj Komisijai pildīt tās pienākumus, izpildot Eiropas Savienības vispārējo budžetu, un jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz sadarbību. Šo nosacījumu piemērošana Komisijai ļautu pārliecināties par to, vai dalībvalstis Fondu izmanto likumīgi un pareizi, un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu Finanšu regulas 27. panta un 48. panta 2. punkta nozīmē.

(24)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu pārvaldības un kontroles sistēmas pareizu darbību un īstenošanas kvalitāti. Tādēļ ir jānosaka vispārīgie principi un attiecīgas funkcijas, kuras būtu jāizpilda visu programmu sistēmām.

(25)

Tā kā no Fonda var atbalstīt dalībvalstu pasākumus, lai īstenotu Šengenas acquis noteikumus, sākot ar ārējo robežu kontroli un beidzot ar vīzu politiku dažādos mērogos un vietās, varētu būt iesaistītas vairākas vienas dalībvalsts iestādes. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāļauj norīkot vairākas sertifikācijas un revīzijas iestādes vai deleģētās iestādes tiktāl, ciktāl katrai no šīm iestādēm ir skaidri noteiktas funkcijas.

(26)

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstīm vajadzētu būt primārajai atbildībai par Fonda intervences īstenošanu un kontroli.

(27)

Lai garantētu daudzgadu un gada programmu efektīvu un pareizu īstenošanu, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām, izdevumu apstiprināšanu, kā arī nelikumību un Kopienas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un kontroli ir jānosaka kārtība, kā dalībvalstis nodrošina attiecīgo sistēmu izveidi un apmierinošu darbību.

(28)

Neskarot Komisijas pilnvaras finanšu kontroles jomā, būtu jāveicina dalībvalstu un Komisijas sadarbība šajā jomā.

(29)

Fonda atbalstīto darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no to izvērtējuma un rezultātu izplatīšanas. Šajā sakarā būtu oficiāli jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi, kā arī mehānismi, kā nodrošināt izvērtējuma uzticamību un saistītās informācijas kvalitāti.

(30)

Darbībām būtu jāveic starpposma izvērtēšana un ietekmes izvērtēšana, un izvērtēšanas process būtu jāiekļauj projekta pārraudzības mehānismos.

(31)

Paturot prātā to, cik svarīgi panākt Kopienas finansējuma pārskatāmību, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi, lai veicinātu to, ka ikviena iestāde, nevalstiskā organizācija, starptautiska organizācija vai cita struktūra, kas saņem dotāciju no Fonda, pienācīgi novērtē saņemto atbalstu, ņemot vērā praksi, kas iedibināta saistībā ar citiem instrumentiem, kam piemēro dalīto pārvaldību, piemēram, struktūrfondiem.

(32)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (11).

(33)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi — proti, atbalstīt Eiropas kopējas integrētas robežu pārvaldības sistēmas izveidi, inter alia, ietverot to darbību pārvaldību, kuras organizē konsulārie dienesti un citi dalībvalstu dienesti trešās valstīs attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmām dalībvalstu teritorijā — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un seku dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(34)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12).

(35)

Tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu ir vispārīgi, un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, inter alia, svītrojot dažus no minētajiem elementiem, vai papildināt šo lēmumu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu stratēģiskās pamatnostādnes.

(36)

Lai nodrošinātu Fonda savlaicīgu īstenošanu, daži šā lēmuma noteikumi būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra.

(37)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā — šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomām, kas minētas 1. panta A un B punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK (13) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(38)

Būtu jāparedz kārtība, lai ļautu Islandes un Norvēģijas pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras. Šāda kārtība ir apsvērta minētā nolīguma pielikumā pievienotajā vēstuļu apmaiņā starp Eiropas Savienības Padomi, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par komitejām, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras (14), kas pievienots 37. apsvērumā minētajam nolīgumam.

(39)

Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā — šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/860/EK (15) par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā un dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu.

(40)

Būtu jāparedz kārtība, lai ļautu Šveices pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras. Šāda kārtība ir apsvērta vēstuļu apmaiņā starp Eiropas Savienības Padomi un Šveici, kas pievienots 39. apsvērumā minētajam nolīgumam.

(41)

Lai noteiktu vajadzīgos papildu noteikumus šā instrumenta īstenošanai, būtu jānoslēdz nolīgums starp Kopienu un Islandi, Norvēģiju un Šveici.

(42)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un neattiecas uz to. Tā kā šis lēmums papildina Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas būtu jāizlemj, vai tā šo lēmumu transponēs savos tiesību aktos.

(43)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem (16) un tam sekojošo Padomes Lēmumu 2004/926/EK (2004. gada 22. decembra) par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem (17). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas nav Apvienotajai Karalistei saistošs un neattiecas uz to.

(44)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (18). Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas nav Īrijai saistošs un neattiecas uz to.

(45)

Atbilstīgi Līguma 67. panta 2. punkta otrajam ievilkumam ar Padomes Lēmumu 2004/927/EK (2004. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru attiecina uz dažām jomām, uz kurām attiecas minētā līguma trešās daļas IV sadaļa (19), Līguma 251. pantā noteiktā procedūra tika attiecināta uz jomām, uz kurām attiecas Līguma 62. panta 1. punkts, 2. punkta a) apakšpunkts un 3. punkts, kā arī 63. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, MĒRĶI UN DARBĪBAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo lēmumu laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Eiropas Ārējo robežu fondu (turpmāk — “Fonds”) kā daļu no vienotas sistēmas, kura ietver arī Lēmumu Nr. …/EK (**), Lēmumu Nr. …/2007/EK (***) un Lēmumu Nr. …/2007/EK (****), lai palīdzētu stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un solidaritātes principa piemērošanu starp dalībvalstīm.

Šajā lēmumā ir noteikti mērķi, ko palīdz sasniegt Fonds, tā īstenošana, pieejamie finanšu līdzekļi un sadales kritēriji pieejamo finanšu līdzekļu piešķiršanai.

Lēmumā noteikti Fonda pārvaldības noteikumi, tostarp finanšu noteikumi, kā arī pārraudzības un kontroles mehānismi, pamatojoties uz pienākumu sadali starp Komisiju un dalībvalstīm.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1)

“ārējās robežas” ir dalībvalstu sauszemes, tostarp upju un ezeru robežas, jūras robežas un lidostas, upju ostas, jūras ostas un ezeru ostas, uz ko attiecas Kopienas tiesību aktu nosacījumi par ārējo robežu šķērsošanu, neatkarīgi no tā, vai tās ir pagaidu robežas vai nav;

2)

“pagaidu ārējās robežas” ir:

a)

kopējā robeža starp dalībvalsti, kas pilnībā īsteno Šengenas acquis, un dalībvalsti, kam Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar tās pievienošanās aktu, bet attiecībā uz kuru nav stājies spēkā attiecīgais Padomes lēmums, ar kuru to pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis;

b)

kopējā robeža starp divām dalībvalstīm, kurām Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar attiecīgajiem Pievienošanās aktiem, bet attiecībā uz kurām nav stājies spēkā attiecīgais Padomes lēmums, ar kuru tās pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis;

3)

“robežšķērsošanas vieta” ir jebkura robežas šķērsošanas vieta, ko kompetentas iestādes apstiprinājušas ārējo robežu šķērsošanai, kā paziņots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 562/2006 34. panta 2. punktu;

4)

“Aģentūra” ir Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības pārvaldībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004.

3. pants

Fonda vispārīgie mērķi

1.   Fonds sekmē šādu mērķu sasniegšanu:

a)

ārējo robežu kontroles, ietverot gan pārbaudes, gan pārraudzības pasākumus, efektīvu organizēšanu;

b)

dalībvalstu veiktas personu plūsmu pārvaldības efektīvu īstenošanu pie ārējām robežām, lai nodrošinātu, no vienas puses, augsta līmeņa aizsardzību pie ārējām robežām un, no otras puses, ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, tostarp godpilnu attieksmi un cieņu;

c)

robežsargu veiktu Kopienas tiesību aktu noteikumu vienādu piemērošanu attiecībā uz ārējo robežu šķērsošanu, jo īpaši piemērojot Regulu (EK) Nr. 562/2006;

d)

uzlabot dalībvalstu konsulāro un citu dienestu organizēto pasākumu pārvaldību trešās valstīs attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmu uz dalībvalstu teritoriju, kā arī uzlabot dalībvalstu sadarbību šajā jomā.

2.   Pēc dalībvalstu vai Komisijas ierosinājuma Fonds sniedz ieguldījumu tehniskās palīdzības finansēšanā.

4. pants

Konkrētie mērķi

1.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto mērķi Fonds atbalsta šādus konkrētus mērķus:

a)

īstenot ieteikumus, darbības standartus un labāko pieredzi, kas rodas dalībvalstu sadarbības rezultātā robežu kontroles jomā;

b)

tādu pasākumu izstrāde un piemērošana, kuri vajadzīgi, lai uzlabotu uzraudzības sistēmas starp robežšķērsošanas vietām;

c)

tādu pasākumu ieviešana vai efektīvu sistēmu izstrāde, kas ļauj metodiski vākt attiecīgu informāciju par situācijas attīstību uz zemes ārējo robežu tuvumā, pie tām un tūlīt aiz tām;

d)

jebkura veida ārējās robežas (sauszemes, gaisa, jūras) šķērsojošo personu skaita pienācīgas reģistrācijas nodrošināšana;

e)

sistēmas ieviešana vai modernizācija statistikas datu un administratīvo datu vākšanai attiecībā uz ceļotāju kategorijām, pārbaužu skaitu un veidu un uzraudzības pasākumiem pie dažāda veida ārējām robežām, pamatojoties uz reģistrāciju un citiem datu vākšanas avotiem;

f)

efektīvas, strukturētas, stratēģiskas un operatīvas koordinācijas iedibināšana starp visām iestādēm, kas darbojas robežšķērsošanas vietās;

g)

robežsargu spēju un kvalifikācijas uzlabošana attiecībā uz viņu veicamajiem uzraudzības, konsultatīvajiem un kontroles uzdevumiem;

h)

informācijas apmaiņas uzlabošana valsts mērogā starp iestādēm, kas atbildīgas par ārējo robežu pārvaldību, kā arī starp minētajām iestādēm un citām iestādēm, kas atbild par migrāciju, patvērumu un citiem saistītiem jautājumiem;

i)

kvalitātes pārvaldības standartu veicināšana.

2.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķi no Fonda atbalsta šādus konkrētus mērķus:

a)

izņemot pagaidu ārējās robežas, jaunu darba metožu, loģistikas pasākumu un jaunāko tehnoloģijas sasniegumu izstrāde, lai uzlabotu personu sistemātisku kontroli robežšķērsošanas vietās, tiem ieceļojot un izceļojot;

b)

tehnoloģiju izmantošanas veicināšana un specializēta apmācība darbiniekiem, kuri atbild par to efektīvu ekspluatāciju;

c)

informācijas apmaiņas veicināšana un apmācības uzlabošana attiecībā uz viltotiem ceļošanas dokumentiem, tostarp kopēju instrumentu un prakses izstrāde un izplatīšana šādu dokumentu atklāšanai;

d)

informācijas efektīvas saņemšanas veicināšana robežšķērsošanas vietās reālā laikā, izmantojot liela mēroga IT sistēmas, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmu (SIS) un Vīzu informācijas sistēmu (VIS), un efektīva informācijas apmaiņa starp visām robežšķērsošanas vietām pie ārējām robežām reālā laikā;

e)

riska analīzes rezultātu optimālas izmantošanas nodrošināšana operatīvā un tehniskā mērogā.

3.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto mērķi Fonds atbalsta šādus konkrētus mērķus:

a)

robežsargu izglītības, apmācības un kvalifikācijas pakāpeniska vienādošana dalībvalstīs, jo īpaši, īstenojot kopēju mācību pamatprogrammu, ko izstrādājusi Aģentūra, kā arī konsekventi papildinot Aģentūras darbības šajā jomā;

b)

robežsargu apmaiņas un norīkošanas atbalstīšana un palielināšana starp dalībvalstīm papildus Aģentūras pamatnostādnēm un darbībām šajā jomā;

c)

savietojamu jaunāko tehnoloģiju izmantošanas veicināšana pie ārējām robežām, kad vien tas ir nepieciešams noteikumu pareizai, efektīvai vai vienveidīgai piemērošanai;

d)

iestāžu spēju veicināšana attiecībā uz vienādu procedūru piemērošanu un konsekventu, operatīvu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ārējo robežu šķērsošanu, tostarp vīzu izsniegšanas jautājumos;

e)

kopīgas robežsargiem paredzētas praktiskās rokasgrāmatas lietošanas veicināšana;

f)

platību un centru izbūve un uzlabošana personām, kam ir liegta ieceļošana, un personām, kuras notvertas, mēģinot nelikumīgi šķērsot robežu vai tuvojoties ārējām robežām ar mērķi nelikumīgi iekļūt dalībvalstu teritorijā;

g)

drošības palielināšana robežšķērsošanas vietu telpās, lai nodrošinātu robežsargu drošību, kā arī iekārtu, uzraudzības sistēmu un transportlīdzekļu aizsardzību.

4.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikto mērķi Fonds atbalsta šādus konkrētus mērķus:

a)

imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbspējas stiprināšana un efektīvākas sadarbības veicināšana starp dalībvalstu dienestiem, izmantojot tīklu;

b)

pasākumu ieviešana ar mērķi atbalstīt dalībvalstis un pārvadātājus, tiem veicot savus pienākumus saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem (20) un 26. pantu 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk — “Šengenas Konvencija”) (21), lai nepieļautu nelikumīgo ieceļotāju ierašanos pie ārējām robežām;

c)

efektīvākas sadarbības veicināšana ar pārvadātājiem izbraukšanas valstu lidostās, tostarp pārvadātāju darbinieku vienveidīga apmācība par ceļošanas dokumentiem;

d)

kvalitātes pārvaldes, labu pakalpojumu un aprīkojuma veicināšana vīzu pieteikuma procesa infrastruktūrā;

e)

dalībvalstu sadarbības veicināšana, lai uzlabotu konsulāro dienestu spēju pārbaudīt vīzu pieteikumus;

f)

kopējas izmeklēšanas prakses, vienveidīgu administratīvo procedūru un lēmumu par vīzām veicināšana dalībvalsts konsulārajos dienestos, kas atrodas dažādās trešās valstīs;

g)

progresa sekmēšana ceļā uz sistemātisku un regulāru sadarbību starp dažādu dalībvalstu konsulārajiem un citiem dienestiem, jo īpaši saistībā ar VIS, tostarp resursu un līdzekļu apvienošana vīzu izsniegšanai, informācijas apmaiņa, apsekojumi un vīzu pieteikumu padziļināta izskatīšana, kā arī kopēju vīzu pieteikumu centru izveide;

h)

valstu iniciatīvu veicināšana nolūkā dažādu dalībvalstu konsulārajos dienestos ieviest kopēju padziļinātas izskatīšanas praksi, vienotas administratīvās procedūras un lēmumus attiecībā uz vīzām;

i)

kopēju konsulāro biroju izveide.

5. pants

Atbilstīgas darbības dalībvalstīs

1.   Fonds atbalsta tādas darbības dalībvalstīs, kas saistītas ar 4. pantā noteiktajiem īpašajiem mērķiem, un jo īpaši ar:

a)

robežšķērsošanas infrastruktūru un ar to saistītajām ēkām, piemēram, robežstacijām, helikopteru nosēšanās laukumiem vai gaidīšanas joslām, vai nojumēm transportlīdzekļiem vai personām robežšķērsošanas vietās;

b)

infrastruktūru, ēkām un sistēmām, kas vajadzīgas uzraudzībai starp robežšķērsošanas vietām un aizsardzībai pret ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu;

c)

darba iekārtām, piemēram, sensoriem, videonovērošanas iekārtām, dokumentu pārbaudes iekārtām, atklāšanas instrumentiem, ka arī pārvietojamiem vai fiksētiem termināļiem, lai piekļūtu SIS, VIS, Eiropas Attēlu arhivēšanas sistēmai (FADO) un citām Eiropas un attiecīgo valstu sistēmām;

d)

transportlīdzekļiem ārējo robežu kontrolei, piemēram, automobiļiem, kuģiem, helikopteriem un vieglajām lidmašīnām, kas īpaši aprīkotas ar elektroniskām iekārtām robežu uzraudzībai un personu atklāšanai transportlīdzekļos;

e)

iekārtām informācijas apmaiņai starp attiecīgajām iestādēm reālā laikā;

f)

informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmām;

g)

programmām darbinieku, piemēram, robežsargu, imigrācijas darbinieku un konsulāro darbinieku, norīkošanai un apmaiņai;

h)

attiecīgo iestāžu darbinieku apmācību un izglītību, tostarp valodu mācīšanu;

i)

ieguldījumiem jaunāko tehnoloģiju izstrādē, testēšanā un ierīkošanā;

j)

pētījumiem un izmēģinājuma projektiem ieteikumu, darbības standartu un paraugprakses īstenošanai, kas izriet no operatīvas sadarbības starp dalībvalstīm ārējo robežu kontroles jomā;

k)

pētījumiem un izmēģinājuma projektiem ar mērķi rosināt jauninājumus, veicināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu, kā arī uzlabot to darbību vadību, kuras organizē dalībvalstu konsulārie un citi dienesti trešās valstīs attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo plūsmu uz dalībvalstu teritoriju un sadarbību starp dalībvalstīm šajā sakarā.

2.   Fonds neatbalsta darbības pie pagaidu ārējām robežām, ja šīs darbības paredz strukturālus ieguldījumus, kas nav saderīgi ar mērķi atcelt personu kontroli pie šīm robežām, un jo īpaši 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās darbības.

6. pants

Īpašā tranzīta shēma

1.   No Fonda finansē nesaņemto maksājumu summas par tranzīta vīzām un papildu izmaksas, kas rodas, īstenojot vienkāršotā tranzīta dokumenta (FTD) un vienkāršotā dzelzceļa tranzīta dokumenta (FRTD) režīmus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 693/2003 (22) un Padomes Regulu (EK) Nr. 694/2003 (23).

2.   Šā panta 1. punktā minētās papildu izmaksas ir izmaksas, kuras rodas tiešā saistībā ar īpašām prasībām, piemērojot īpašu tranzīta režīmu, un kuras nerodas tranzīta vai citu vīzu izsniegšanas rezultātā.

Finansējumu var saņemt par šādiem papildu izmaksu veidiem:

a)

ieguldījumi infrastruktūrā;

b)

tādu darbinieku apmācība, kas īsteno īpašu tranzīta režīmu;

c)

papildu darbības izmaksas, tostarp algas darbiniekiem, kuri konkrēti piemēro īpašo tranzīta shēmu.

3.   Šā panta 1. punktā minētos nesaņemtos maksājumus aprēķina, pamatojoties uz tranzīta vīzu maksājumu apmēru, kas noteikts 12. pielikumā Kopīgajā konsulārajā instrukcijā par vīzām, atbilstīgi 14. panta 9. punktā izklāstītajai finanšu shēmai.

7. pants

Kopienas darbības

1.   Pēc Komisijas ierosmes līdz 6 % no Fonda pieejamajiem līdzekļiem var izmantot, lai finansētu starpvalstu darbības vai Kopienas nozīmes darbības (turpmāk — “Kopienas darbības”) saistībā ar šādiem mērķiem:

a)

sniegt ieguldījumu tādu pasākumu veicināšanā, kurus organizē dalībvalstu konsulārie un citi dienesti trešās valstīs attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo plūsmu uz dalībvalstu teritoriju un sadarbību starp dalībvalstīm šajā sakarā, tostarp gaisa līniju sadarbības koordinatoru un imigrācijas sadarbības koordinatoru darbības;

b)

veicināt pakāpenisku muitas, veterinārās un fitosanitārās kontroles iekļaušanu robežu integrētās pārvaldības darbību lokā atbilstīgi politikas attīstībai šajā jomā;

c)

nodrošināt dalībvalstīm palīgdienestus pienācīgi pamatotās ārkārtas situācijās, kas prasa steidzamu rīcību pie dalībvalstu ārējām robežām.

2.   Lai būtu atbilstīgas finansējumam, 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītās Kopienas darbības jo īpaši:

a)

veicina Kopienas sadarbību Kopienas tiesību aktu un labas prakses īstenošanā;

b)

sekmē starpvalstu sadarbības tīklus un eksperimentālus projektus, balstoties uz tādām starpvalstu partnerībām starp divu vai vairāk dalībvalstu konsulārajiem dienestiem, kuras paredzētas, lai veicinātu inovāciju un atvieglinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu;

c)

atbalsta pētījumus, informācijas izplatīšanu un apmaiņu attiecībā uz paraugpraksi un visiem citiem aspektiem saistībā ar vispārīgo mērķi — atbalstīt pasākumus, ko dalībvalstu konsulārie dienesti organizē trešās valstīs, un dalībvalstu sadarbību šajā jomā, tostarp attiecībā uz jaunāko tehnoloģijas sasniegumu izmantojumu;

d)

sekmē projektus un pētījumus, kuros izvērtē iespēju šajā jomā Kopienā izvērst jaunas sadarbības formas un pieņemt jaunus Kopienas tiesību aktus, jo īpaši par kopējiem vīzu pieteikumu centriem;

e)

sekmē dalībvalstīm kopēju statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrādi un izmantošanu, lai izvērtētu politikas pārmaiņu efektivitāti vīzu politikas un konsulārās sadarbības jomā.

3.   Gada darba programmu, kurā nosaka Kopienas darbību prioritātes, pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto procedūru.

II NODAĻA

ATBALSTA PRINCIPI

8. pants

Papildināmība, saskaņotība un principu ievērošana

1.   Ar Fonda starpniecību sniedz atbalstu, papildinot valstu, reģionu un vietējas darbības, tajās integrējot Kopienas prioritātes.

2.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka ar Fonda starpniecību un no dalībvalstīm saņemtā palīdzība konsekventi atbilst Kopienas darbībām, politikas jomām un prioritātēm. Šo konsekvenci īpaši norāda 21. pantā minētajā daudzgadu programmā.

3.   Fonda finansētas darbības ir saderīgas ar Līgumu un tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar to.

9. pants

Plānošana

1.   Fonda mērķus īsteno saskaņā ar daudzgadu plānošanas periodu (no 2007. gada līdz 2013. gadam), veicot starpposma pārskatīšanu saskaņā ar 24. pantu. Daudzgadu plānošanas sistēma ietver prioritātes un procesus pārvaldības, lēmumu pieņemšanas, revīzijas un apstiprināšanas veikšanai.

2.   Komisijas apstiprinātās daudzgadu programmas īsteno, izmantojot gada programmas.

10. pants

Pasākumu subsidiaritāte un samērība

1.   Īstenot 21. un 23. pantā minētās daudzgadu un gada programmas ir dalībvalstu pienākums attiecīgā teritoriālā mērogā saskaņā ar katrai dalībvalstij raksturīgo iestāžu sistēmu. Minēto pienākumu īsteno saskaņā ar šo lēmumu.

2.   Saistībā ar revīzijas noteikumiem Komisijas un dalībvalstu izmantotie līdzekļi ir dažādi atkarībā no Kopienas ieguldījuma apjoma. Tas pats princips attiecas uz izvērtējuma noteikumiem un ziņojumiem par daudzgadu un gada programmām.

11. pants

Budžeta izpildes metodes

1.   Fondam piešķirto Kopienas budžetu izpilda saskaņā ar Finanšu regulas 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot šā lēmuma 7. pantā minētās Kopienas darbības un 17. pantā minēto tehnisko palīdzību.

2.   Komisija veic pienākumu izpildīt Eiropas Savienības vispārējo budžetu:

a)

pārbaudot, vai dalībvalstīs pastāv pārvaldības un kontroles sistēmas un vai tās darbojas pareizi saskaņā ar 34. pantā aprakstītajām procedūrām;

b)

saskaņā ar 43. un 44. pantu pārtraucot vai apturot visus maksājumus vai to daļu, ja pārvaldības un kontroles sistēmas valstīs nedarbojas, un saskaņā ar 47. un 48. pantā aprakstītajām procedūrām piemērojot visas citas vajadzīgās finanšu korekcijas.

3.   Valstis, kuras ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstīšanā, Fondā piedalās saskaņā ar šo lēmumu.

4.   Šādai dalībai vajadzīgos papildu noteikumus precizē, noslēdzot vienošanās, kurās iekļauj noteikumus, lai nodrošinātu Kopienas finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas revīzijas pilnvaras.

12. pants

Partnerība

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi organizē partnerību ar iestādēm un struktūrām, kas ir iesaistītas daudzgadu programmas īstenošanā vai spēj dot lietderīgu ieguldījumu tās izstrādē saistībā ar attiecīgo dalībvalsti.

Šādas iestādes un struktūras var būt kompetentas reģionālās, vietējās, pilsētu un citas publiskās iestādes, starptautiskās organizācijas, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR), un struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai sociālie partneri.

2.   Šādu partnerību īsteno, pilnībā ievērojot katras kategorijas partneru attiecīgo organizatorisko, juridisko un finanšu kompetenci.

III NODAĻA

FINANŠU LĪDZEKĻI

13. pants

Līdzekļi kopumā

1.   Šā lēmuma īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir 1 820 miljoni euro.

2.   Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi Finanšu shēmai.

3.   Komisija provizoriski nosaka gada apropriāciju sadalījumu starp dalībvalstīm saskaņā ar 14. pantā ietvertajiem kritērijiem.

14. pants

Gada līdzekļu sadalījums darbībām, kuru īstenošanai dalībvalstīs var saņemt finansējumu

1.   Pieejamos ikgadējos līdzekļus dalībvalstīm sadala šādi:

a)

30 % ārējai sauszemes robežai;

b)

35 % ārējai jūras robežai;

c)

20 % lidostām;

d)

15 % konsulārajiem dienestiem.

2.   Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu pieejamos līdzekļus dalībvalstīm sadala šādi:

a)

70 % — atbilstīgi ārējās robežas garumam, kuru aprēķina, pamatojoties uz vērtēšanas faktoriem katram konkrētam sektoram, ko nosaka saskaņā ar 15. panta 3. punkta a) apakšpunktu; un

b)

30 % — atbilstīgi darba slodzei pie ārējām robežām, ko nosaka saskaņā ar 8. punkta a) apakšpunktu.

3.   Saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu pieejamos līdzekļus dalībvalstīm sadala šādi:

a)

70 % — atbilstīgi ārējās robežas garumam, kuru aprēķina, pamatojoties uz vērtēšanas faktoriem katram konkrētam sektoram, ko nosaka saskaņā ar 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu; un

b)

30 % — atbilstīgi darba slodzei pie to ārējām robežām, ko nosaka saskaņā ar 8. punkta a) apakšpunktu.

4.   Saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu pieejamos līdzekļus dalībvalstīm sadala atbilstīgi darba slodzei to lidostās, ko nosaka saskaņā ar 8. punkta b) apakšpunktu.

5.   Saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu pieejamos līdzekļus dalībvalstīm sadala šādi:

a)

50 % — atbilstīgi dalībvalstu konsulāro dienestu skaitam valstīs, kuras uzskaitītas I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (24); un

b)

50 % — atbilstīgi darba slodzei attiecībā uz vīzu politikas pārvaldību dalībvalstu konsulārajos dienestos valstīs, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 539/2001 I pielikumā, kā noteikts saskaņā ar šā panta 7. punkta c) apakšpunktu.

6.   Veicot ikgadējo līdzekļu sadali saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu:

a)

ņem vērā līniju starp reģioniem, kas minēta 1. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 866/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantu (25), kaut gan tā neveido ārējo sauszemes robežu, kamēr piemēro 2003. gada Pievienošanās akta 10. protokola 1. pantu, bet neņem vērā jūras robežas garumu uz ziemeļiem no minētās līnijas;

b)

“ārējās jūras robežas” ir dalībvalstu teritoriālo ūdeņu ārējās robežas, kā noteikts saskaņā ar 4. līdz 16. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par jūras tiesībām. Tomēr gadījumos, ja ir vajadzīgas regulāras tālas distances darbības, lai novērstu nelikumīgu migrāciju/nelikumīgu ieceļošanu, “ārējās jūras robežas” ir augsta apdraudējuma zonas ārējās robežas. To nosaka, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu sniegtos operatīvos datus par iepriekšējiem diviem gadiem. Šo “ārējo jūras robežu” definīciju piemēro vienīgi šā lēmuma nolūkā, un visās darbībās tiek ievērotas starptautiskajās tiesības.

7.   Darba slodzi nosaka, pamatojoties uz iepriekšējo divu gadu vidējiem rādītājiem attiecībā uz šādiem faktoriem:

a)

pie ārējām sauszemes robežām un ārējām jūras robežām:

i)

personu skaits, kas šķērso ārējās robežas oficiālās robežšķērsošanas vietās;

ii)

trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuriem atteikta ieceļošana pie attiecīgās ārējās robežas;

iii)

trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri aizturēti pēc tam, kad šķērsojuši ārējo robežu nelikumīgi, tostarp jūrā aizturēto personu skaits;

b)

lidostās:

i)

personu skaits, kas šķērso ārējās robežas oficiālās robežšķērsošanas vietās;

ii)

trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuriem atteikta ieceļošana pie attiecīgās ārējās robežas;

c)

konsulārajos dienestos:

vīzu pieteikumu skaits.

Nosakot darba slodzi 2007. gadam, ņem vērā tikai 2005. gada skaitļus.

8.   Vērtējumus, kas minēti 2. un 3. punktā, nosaka Aģentūra saskaņā ar 15. pantu.

9.   Attiecībā uz ārējo sauszemes robežu garumu, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā, aprēķinot gada līdzekļu sadalījumu, pagaidu ārējās robežas neņem vērā. Tomēr šādā aprēķinā ņem vērā pagaidu ārējās robežas starp dalībvalsti, kas pievienojusies Eiropas Savienībai līdz 2004. gada 1. maijam, un dalībvalsti, kas pievienojusies pēc 2004. gada 1. maija.

10.   Atsauces dati attiecībā uz 8. punktā minēto darba slodzi ir jaunākie statistikas dati, ko Komisija (Eurostat) ieguvusi saskaņā ar datiem, kurus dalībvalstis iesniegušas atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

Ja dalībvalstis Komisijai (Eurostat) nav devušas attiecīgus statistikas datus, tās pēc iespējas drīz nodrošina provizoriskus datus.

Pirms tādus datus pieņemt kā atsauces skaitļus, Komisija (Eurostat) saskaņā ar parasto darba kārtību izvērtē statistikas informācijas kvalitāti, salīdzināmību un pilnīgumu. Pēc Komisijas (Eurostat) lūguma dalībvalstis tai sniedz visu vajadzīgo informāciju, lai veiktu izvērtējumu.

11.   Ja nav pieejami atsauces dati kā statistika, ko saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem sagatavojusi Komisija (Eurostat), dalībvalstis sniedz Komisijai provizoriskus datus līdz katra gada 1. novembrim, lai varētu aprēķināt tām piešķiramo summu nākamajam gadam saskaņā ar 23. panta 2. punktu.

Pirms Komisija tādus datus pieņem kā atsauces skaitļus, Komisija (Eurostat) saskaņā ar parasto darba kārtību var izvērtēt statistikas informācijas kvalitāti, salīdzināmību un pilnīgumu. Pēc Komisijas (Eurostat) lūguma dalībvalstis tai sniedz visu vajadzīgo informāciju, lai veiktu izvērtējumu.

12.   Piešķirot 1. punktā minētos līdzekļus, neiekļauj līdzekļus, ko piešķir sakarā ar 6. pantu un 19. pantu. Līdzekļu apjoms, ko piešķir sakarā ar 6. pantu, nepārsniedz 108 miljonus euro laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

15. pants

Aģentūras veikta riska analīze nolūkā sadalīt gada līdzekļus

1.   Lai noteiktu 14. panta 8. punktā minēto vērtējumu, Aģentūra līdz katra gada 1. aprīlim sniedz Komisijai konkrētu ziņojumu, kurā apraksta problēmas saistībā ar robežu uzraudzību un stāvokli pie dalībvalstu ārējām robežām, īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstu tuvumam augstas riska pakāpes reģioniem saistībā ar nelikumīgo imigrāciju iepriekšējā gada laikā, ņemot vērā to personu skaitu, kas nelikumīgi ieradušās šajās dalībvalstīs, un šo dalībvalstu lielumu.

2.   Saskaņā ar kopējo integrēto riska analīzes modeli, kas minēts 4. pantā Regulā (EK) Nr. 2007/2004, šajā ziņojumā analizē draudus, kas ietekmējuši drošību pie dalībvalstu ārējām robežām iepriekšējā gada laikā, ņemot vērā notikumu attīstību politikas, ekonomikas un sociālajā jomā trešās valstīs, jo īpaši trešās valstīs, kuras atrodas kaimiņos, un nosaka iespējamo migrācijas plūsmu un nelikumīgu darbību tendences pie ārējām robežām.

Šīs riska analīzes pamatā ir, galvenokārt, šāda dalībvalstu sniegta vai no Komisijas (Eurostat) iegūta un Aģentūras apkopota informācija:

a)

trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuriem atteikta ieceļošana uz ārējās robežas;

b)

trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri aizturēti brīdī, kad tie šķērso vai mēģina šķērsot ārējo robežu nelikumīgi;

c)

notverto vidutāju skaits, kuri apzināti palīdzējuši trešo valstu valstspiederīgajiem nelikumīgi ieceļot;

d)

viltotu ceļošanas dokumentu skaits un nepamatoti izsniegtu ceļošanas dokumentu un vīzu skaits, kas pamanīts robežšķērsošanas vietās saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu.

Ja atsauces dati nav iesniegti kā statistika, ko sagatavojusi Komisija (Eurostat), bet tos sagatavojušas dalībvalstis, Aģentūra var lūgt šīm dalībvalstīm sniegt vajadzīgo informāciju, lai varētu novērtēt statistikas informācijas kvalitāti, salīdzināmību un pilnīgumu. Aģentūra var lūgt Komisijas (Eurostat) palīdzību šādas novērtēšanas veikšanā.

3.   Visbeidzot ziņojumā saskaņā ar 1. un 2. punktu nosaka pašreizējo apdraudējuma pakāpi pie katras dalībvalsts ārējām robežām un nosaka šādus konkrētus vērtējuma koeficientus attiecīgās dalībvalsts ārējās robežas katram sektoram:

a)

ārējā sauszemes robeža:

i)

koeficients 1 normālai apdraudējuma pakāpei;

ii)

koeficients 1,5 vidējai apdraudējuma pakāpei;

iii)

koeficients 3 augstai apdraudējuma pakāpei;

b)

ārējā jūras robeža:

i)

koeficients 0 minimālai apdraudējuma pakāpei;

ii)

koeficients 1 normālai apdraudējuma pakāpei;

iii)

koeficients 3 vidējai apdraudējuma pakāpei;

iv)

koeficients 8 augstai apdraudējuma pakāpei.

16. pants

Finansēšanas struktūra

1.   Maksājumus ar Fonda starpniecību veic kā subsīdijas.

2.   Fonda atbalstītas darbības līdzfinansē no publiskiem vai privātiem avotiem, tās ir bezpeļņas darbības, un tām nevar saņemt finansējumu no citiem avotiem, kurus finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

3.   Fonda apropriācijas papildina valsts izdevumus vai līdzvērtīgus izdevumus, ko dalībvalstis piešķir pasākumiem, uz ko attiecas šis lēmums.

4.   Kopienas ieguldījums atbalstītiem projektiem par darbībām, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar 4. pantu, nepārsniedz 50 % no katras darbības kopējām izmaksām.

Šo apjomu var palielināt līdz 75 % projektiem, ar ko risina konkrētus prioritārus jautājumus, kuri ir noteikti stratēģiskajās pamatnostādnēs, kā paredzēts 20. pantā.

Kopienas ieguldījumu palielina līdz 75 % tajās dalībvalstīs, uz ko attiecas Kohēzijas fonds.

5.   Īstenojot attiecīgu valstu programmas, kā izklāstīts IV nodaļā, dalībvalstis atlasa projektus finansēšanai, pamatojoties uz šādiem minimuma kritērijiem:

a)

stāvoklis un vajadzības attiecīgajā dalībvalstī;

b)

izmaksu rentabilitāte, inter alia, ņemot vērā to personu skaitu, uz kurām attiecas projekts;

c)

pieredzi, kompetenci, uzticamību un finansiālo ieguldījumu, ko nodrošina organizācija, kura pieprasa finansējumu, un visas partnerorganizācijas;

d)

to, ciktāl projekts papildina citas darbības, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai kā daļu no attiecīgo valstu programmām.

6.   Parasti Kopienas finanšu atbalstu darbībām, ko atbalsta ar Fonda starpniecību, piešķir uz laiku līdz trim gadiem, un par tām regulāri sniedz progresa ziņojumus.

17. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas ierosmes

1.   Pēc Komisijas ierosmes un/vai Komisijas vārdā, gadā nepārsniedzot maksimālo apjomu — 500 000euro no Fonda apropriācijām, Fonds var finansēt sagatavošanas pasākumus, pārraudzības, administratīvas un tehniskas palīdzības pasākumus, kā arī izvērtēšanas, revīzijas un pārbaudes pasākumus, kas jāveic, lai īstenotu šo lēmumu.

2.   Šie pasākumi ir:

a)

pētījumi, izvērtējumi, ekspertu ziņojumi un statistikas dati — arī vispārēji — kas attiecas uz Fonda darbību;

b)

dalībvalstīm, tiešajiem atbalsta saņēmējiem un plašai sabiedrībai paredzēti informācijas pasākumi, arī informēšanas kampaņas un kopīga datubāze par projektiem, ko finansē no Fonda līdzekļiem;

c)

datorizētu sistēmu uzstādīšana, izmantojums un to savienojumi savā starpā — pārvaldības, pārraudzības, pārbaužu un izvērtējuma vajadzībām;

d)

vienotas izvērtējuma un pārraudzības sistēmas, kā arī rādītāju sistēmas izstrāde, vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgo valstu rādītājus;

e)

izvērtējuma metožu uzlabojumi un informācijas apmaiņa par šajā jomā pastāvošo praksi;

f)

saskaņā ar 27. pantu dalībvalstu norīkotu iestāžu informācijas un apmācību pasākumi, kas papildina dalībvalstu centienus dot norādes savām iestādēm saskaņā ar 33. panta 2. punktu.

18. pants

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu ierosmes

1.   Pēc attiecīgās dalībvalsts ierosmes Fonds katrai gada programmai var finansēt sagatavošanas, kā arī pārvaldības, pārraudzības, izvērtēšanas, informēšanas un kontroles pasākumus, kā arī Fonda īstenošanas administratīvo resursu stiprināšanas pasākumus.

2.   Attiecībā uz katru gada programmu tehniskajai palīdzībai atvēlētā summa nevar pārsniegt:

a)

laikposmā no 2007. gada līdz 2010. gadam — 7 % no dalībvalstij piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot 30 000euro; un

b)

laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam — 4 % no dalībvalstij gadā piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot 30 000euro.

19. pants

Konkrētas darbības

1.   Komisija katru gadu sastāda konkrētu darbību sarakstu, kas jāīsteno dalībvalstīm, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar Aģentūru, kura dod ieguldījumu Eiropas kopējās integrētās robežu pārvaldības sistēmas attīstībā, pievēršoties problēmām stratēģiskos robežu punktos, kas noteikti 15. pantā minētajā riska analīzē.

2.   Šo īpašo darbību, tostarp mērķu un novērtēšanas kritēriju, finansēšanas sistēmu nosaka 7. panta 3. punktā minētajā gada darba programmā.

3.   Izvēlēto darbību sarakstu pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto procedūru.

4.   Finansiālo palīdzību no Fonda par konkrētām darbībām var saņemt tikai sešus mēnešus, un tā nedrīkst pārsniegt 80 % no katras atsevišķas darbības izmaksām.

5.   Gadā pieejamie līdzekļi šīm darbībām nedrīkst pārsniegt 10 miljonus euro. Līdzekļus, kas paliek pieejami pēc 3. punktā minētās atlases, drīkst izmantot, lai finansētu 7. pantā noteiktās darbības.

IV NODAĻA

PLĀNOŠANA

20. pants

Stratēģisko pamatnostādņu pieņemšana

1.   Nosakot Fonda veicamo pasākumu struktūru, Komisija pieņem stratēģiskas pamatnostādnes, ņemot vērā panākumus, kas gūti, izstrādājot un īstenojot Kopienas tiesību aktus ārējo robežu un vīzu politikas jomā, kā arī Fonda finanšu līdzekļu provizorisko sadalījumu daudzgadu programmas laikam.

2.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem vispārīgajiem mērķiem minētajās pamatnostādnēs jo īpaši ņem vērā Kopienas prioritātes, lai veicinātu pakāpenisku Eiropas kopējās integrētās robežu pārvaldības sistēmas ieviešanu pie ārējām robežām un stiprinātu Savienības ārējo robežu kontroli un uzraudzību.

3.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto vispārīgo mērķi minētajās pamatnostādnēs jo īpaši ņem vērā Kopienas prioritātes, lai turpinātu attīstīt kopējo vīzu politiku, kas iekļaujas daudzpakāpju sistēmā, kuras mērķis ir atvieglot likumīgu ceļošanu un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju, uzlabojot vietējo konsulāro pārstāvniecību darbības praksi.

4.   Komisija, vēlākais, līdz 2007. gada 31. jūlijam pieņem stratēģiskās pamatnostādnes, kas attiecas uz daudzgadu plānošanas periodu.

5.   Stratēģiskās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 56. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Minētās stratēģiskās pamatnostādnes pēc to pieņemšanas pievieno šim lēmumam kā pielikumu.

21. pants

Valstu daudzgadu programmu sagatavošana un apstiprināšana

1.   Katra dalībvalsts, pamatojoties uz 20. pantā minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm, ierosina daudzgadu programmas projektu, kurā ir šādi elementi:

a)

apraksts par to, kāds stāvoklis ir dalībvalstī sakarā ar infrastruktūru, iekārtām, transportlīdzekļiem, informācijas un saziņas tehnoloģiju sistēmām un darbinieku izglītības un apmācību pasākumiem, attiecīgi, robežsardzes iestādēs un konsulārajās iestādēs;

b)

attiecīgās dalībvalsts vajadzību analīze attiecībā uz infrastruktūru, iekārtām, transportlīdzekļiem, informācijas un saziņas tehnoloģiju sistēmām un darbinieku izglītības un apmācību pasākumiem, attiecīgi, robežsardzes iestādēs un konsulārajās iestādēs, kā arī norādes par darbības mērķiem, kas izvirzīti minēto vajadzību nodrošināšanai daudzgadu programmas periodā;

c)

minēto mērķu sasniegšanai paredzētās attiecīgās stratēģijas izklāsts, precizējot to sasniegšanai definētās prioritātes, kā arī minēto prioritāšu īstenošanai paredzēto darbību apraksts;

d)

norāde, vai minētā stratēģija ir saderīga ar citiem reģionālajiem, valsts un Kopienas instrumentiem;

e)

informācija par prioritātēm un konkrētiem to mērķiem. Mērķus izsaka skaitliskā izteiksmē, izmantojot ierobežotu rādītāju skaitu un ņemot vērā proporcionalitātes principu. Rādītājiem jābūt tādiem, lai gūtos panākumus varētu mērīt, tos salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, kā arī prioritāšu īstenošanai noteikto mērķu efektivitāti;

f)

apraksts par pieeju, kas izvēlēta, lai īstenotu 12. pantā minēto partnerības principu;

g)

projekts finansēšanas plānam, kurā katrai prioritātei un katrai gada programmai norādīts finanšu ieguldījums, ko ierosināts piešķirt no Fonda, kā arī publiskā vai privātā līdzfinansējuma kopsumma;

h)

noteikumi, kas pieņemti, nodrošinot daudzgadu programmas publiskošanu.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai daudzgadu programmu projektus, vēlākais, četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir darījusi zināmas stratēģiskās pamatnostādnes.

3.   Lai apstiprinātu daudzgadu programmas projektu, Komisija izskata:

a)

daudzgadu programmas projekta atbilstību Fonda mērķiem un 20. pantā minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm;

b)

daudzgadu programmas projektā paredzēto darbību atbilstību, ņemot vērā ierosināto stratēģiju;

c)

to, vai pārvaldības un kontroles mehānismi, ko dalībvalstis izstrādājušas Fonda pasākumu īstenošanai, atbilst šim lēmumam;

d)

daudzgadu programmas projekta atbilstību Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši tiem Kopienas tiesību aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt personu brīvu pārvietošanos, līdz ar papildpasākumiem, kas ir tieši saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju.

4.   Ja Komisija uzskata, ka daudzgadu programmas projekts nav konsekvents stratēģisko pamatnostādņu ziņā un/vai neatbilst šā lēmuma noteikumiem par pārvaldības un kontroles sistēmām, vai Kopienas tiesību aktiem, tā aicina attiecīgo dalībvalsti sniegt visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskatīt daudzgadu programmas projektu.

5.   Komisija katru daudzgadu programmu apstiprina trīs mēnešos pēc tam, kad tā ir oficiāli iesniegta, saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto procedūru.

22. pants

Daudzgadu programmu pārskatīšana

1.   Pēc attiecīgās dalībvalsts vai Komisijas ierosmes daudzgadu programmu atkārtoti izskata un vajadzības gadījumā pārskata atlikušajam programmas laikam, lai vairāk vai citādi ņemtu vērā Kopienas prioritātes. Daudzgadu programmas var atkārtoti izskatīt, arī ņemot vērā izvērtējumu rezultātus un/vai atkarībā no īstenošanas grūtībām.

2.   Lēmumu, ar ko apstiprina daudzgadu programmas pārskatīšanu, Komisija pieņem cik iespējams drīz pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts oficiāli iesniegusi attiecīgu lūgumu. Daudzgadu programmas pārskata saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto procedūru.

23. pants

Gada programmas

1.   Komisijas apstiprināto daudzgadu programmu īsteno, izmantojot gada programmas.

2.   Komisija katru gadu līdz 1. jūlijam nodrošina dalībvalstīm aplēsi par summām, ko nākamajā gadā paredzēts tām piešķirt no kopējām ikgadējā budžeta procedūrā piešķirtajām apropriācijām un ko aprēķina, kā paredzēts 14. pantā.

3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. novembrim iesniedz Komisijai nākamā gada programmas projektu, kurš sagatavots saskaņā ar daudzgadu programmu un kurā ir šādi elementi:

a)

vispārīgi noteikumi, kā atlasīt projektus, ko finansēt saskaņā ar gada programmu;

b)

to darbību apraksts, kuras paredzēts atbalstīt saskaņā ar gada programmu;

c)

ierosinātais Fonda finansiālā atbalsta sadalījums dažādām programmas darbībām un norāde par gada programmas īstenošanas nolūkā pieprasīto summu tehniskās palīdzības izdevumu segšanai saskaņā ar 18. pantu.

4.   Izskatot kādas dalībvalsts gada programmas projektu, Komisija ņem vērā saskaņā ar budžeta procedūru Fondam piešķirto apropriāciju galīgo summu.

Pēc tam, kad gada programmas projekts ir oficiāli iesniegts, Komisija viena mēneša laikā informē attiecīgo dalībvalsti, vai projektu var pieņemt. Ja gada programmas projekts neatbilst daudzgadu programmai, Komisija aicina minēto dalībvalsti iesniegt visu vajadzīgo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskatīt gada programmas projektu.

Komisija līdz attiecīgā gada 1. martam pieņem lēmumu par finansēšanu, apstiprinot gada programmu. Lēmumā norāda attiecīgajai dalībvalstij piešķirto summu un laikposmu, kurā izdevumi ir atbilstīgi.

5.   Lai ņemtu vērā pienācīgi pamatotus ārkārtas stāvokļus, kas nav bijuši paredzēti, pieņemot gada programmu, un kas prasa steidzamu rīcību, dalībvalsts drīkst pārskatīt līdz 10 % no Fonda ieguldījuma sadalījuma dažādām gada programmā ietvertām darbībām, vai piešķirt līdz 10 % no summām, kuras saskaņā ar šo lēmumu atvēlētas citām darbībām. Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par pārskatītajām gada programmām.

24. pants

Daudzgadu programmas starpposma pārskatīšana

1.   Komisija pārskata stratēģiskās pamatnostādnes un vajadzības gadījumā līdz 2010. gada 31. martam pieņem pārskatītas stratēģiskās pamatnostādnes laikposmam no 2011. gada līdz 2013. gadam.

2.   Ja pārskatītās stratēģiskās pamatnostādnes pieņem, katra dalībvalsts atkārtoti izskata savu daudzgadu programmu un vajadzības gadījumā to pārskata.

3.   Noteikumi, kas minēti 21. pantā par valstu daudzgadu programmu sagatavošanu un pieņemšanu, mutatis mutandis attiecas uz minēto pārskatīto daudzgadu programmu sagatavošanu un pieņemšanu.

4.   Pārskatītas stratēģiskās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 56. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

V NODAĻA

PĀRVALDĪBAS UN KONTROLES SISTĒMAS

25. pants

Īstenošana

Komisija atbild par šā lēmuma īstenošanu un pēc vajadzības pieņem tā īstenošanas noteikumus.

26. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu pamatprincipi

Dalībvalstu izstrādātās daudzgadu programmu pārvaldības un kontroles sistēmas nodrošina:

a)

skaidri noteiktas attiecīgo pārvaldības un kontroles struktūru funkcijas, kā arī funkciju sadalījumu katrā struktūrā;

b)

funkciju nošķīruma principa ievērošanu gan tādās struktūrās, gan starp tām;

c)

katrai struktūrai pietiekamus līdzekļus, lai īstenotu uzticētās funkcijas visā no Fonda līdzfinansēto darbību īstenošanas laikā;

d)

procedūras, kā nodrošināt, lai gada programmās deklarētos izdevumus veiktu pareizi un likumīgi;

e)

uzticamas datorizētas sistēmas grāmatvedībai, pārraudzībai un finanšu pārskatu sniegšanai;

f)

pārskatu sniegšanas un pārraudzības sistēmas, ja atbildīgā struktūra pienākumu izpildi uztic citai struktūrai;

g)

procedūru rokasgrāmatas par veicamajām funkcijām;

h)

mehānismus, kā veikt sistēmas darbības revīziju;

i)

sistēmas un procedūras, kas nodrošina pienācīgas revīzijas liecības;

j)

procedūras, lai ziņotu par nelikumībām un tās pārraudzītu, kā arī lai atgūtu nepamatoti izmaksātas summas.

27. pants

Iestāžu norīkošana

1.   Daudzgadu programmas un gada programmu īstenošanai dalībvalsts norīko:

a)

atbildīgu iestādi: funkcionālu dalībvalsts struktūru, attiecīgās valsts iestādi vai struktūru, ko norīko dalībvalsts vai kas ir dalībvalsts privāttiesību subjekts ar uzdevumu sniegt sabiedriskus pakalpojumus, kura atbild par Fonda atbalstīto daudzgadu programmas un gada programmu pārvaldību un kuras pārziņā ir visa saziņa ar Komisiju;

b)

sertifikācijas iestādi: attiecīgās valsts iestādi vai struktūru, vai personu, kas darbojas kā tāda struktūra vai iestāde, ko norīko dalībvalsts, lai apstiprinātu izdevumu deklarācijas pirms to nosūtīšanas Komisijai;

c)

revīzijas iestādi: valsts iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no dalībvalsts norīkotās atbildīgās iestādes un sertifikācijas iestādes un kas atbild par pārvaldības un kontroles sistēmas darbības efektivitātes pārbaudi;

d)

vajadzības gadījumā — deleģēto iestādi.

2.   Dalībvalsts pieņem noteikumus, ar ko reglamentē savas attiecības ar 1. punktā minētajām iestādēm un struktūrām, kā arī šo iestāžu attiecības ar Komisiju.

3.   Ievērojot 26. panta b) punktu, dažas vai visas šā panta 1. punktā minētās iestādes var atrasties vienā un tajā pašā struktūrā.

4.   Noteikumus 28. līdz 32. panta īstenošanai Komisija pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto procedūru.

28. pants

Atbildīgā iestāde

1.   Atbildīgā iestāde atbilst turpmāk norādītajam nosacījumu minimumam. Atbildīgā iestāde:

a)

ir juridiska persona, izņemot gadījumus, ja tā ir funkcionāla dalībvalsts struktūra;

b)

ir ar infrastruktūru, kas vajadzīga, lai viegli nodrošinātu saziņu ar plašu lietotāju loku, kā arī ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm un ar Komisiju;

c)

darbojas administratīvā vidē, kas tai ļauj pareizi veikt uzdevumus un izvairīties no jebkādiem interešu konfliktiem;

d)

spēj piemērot Kopienas līdzekļu pārvaldības noteikumus;

e)

ir ar finanšu un vadības spēju, kura ir samērojama ar Kopienas līdzekļu apjomu, kas tai būs jāpārvalda;

f)

ir nodrošināta ar personālu, kam ir atbilstīgas profesionālās kvalifikācijas administratīvam darbam starptautiskā vidē.

2.   Dalībvalsts atbildīgajai iestādei nodrošina pietiekamu finansējumu, lai tā varētu visu laiku no 2007. gada līdz 2013. gadam pienācīgi un nepārtraukti veikt tai uzticētos pienākumus.

3.   Komisija var palīdzēt dalībvalstīm darbinieku apmācībā, jo īpaši attiecībā uz V līdz IX nodaļas pareizu piemērošanu.

29. pants

Atbildīgās iestādes uzdevumi

1.   Atbildīgā iestāde atbild par daudzgadu programmas pārvaldību un īstenošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

Atbildīgā iestāde jo īpaši:

a)

apspriežas ar partneriem saskaņā ar 12. pantu;

b)

iesniedz Komisijai projektus daudzgadu un gada programmām, kā minēts 21. un 23. pantā;

c)

organizē un publicē paziņojumus par konkursiem un, vajadzības gadījumā, uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus;

d)

organizē projektu atlasi līdzfinansēšanai no Fonda saskaņā ar 16. panta 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem;

e)

saņem maksājumus no Komisijas un veic maksājumus tiešajiem atbalsta saņēmējiem;

f)

nodrošina Fonda līdzfinansējuma saderību un papildināmību ar līdzfinansējumu no citiem valstu un Kopienas finanšu instrumentiem;

g)

pārrauga līdzfinansēto pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanu un to, lai par darbībām deklarētie izdevumi faktiski būtu radušies un atbilstu Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem;

h)

nodrošina, ka ir datorizēta sistēma, lai reģistrētu un glabātu grāmatvedības datus par katru saskaņā ar gada programmu veiktu darbību un lai vāktu īstenošanas datus, kas vajadzīgi finanšu pārvaldībai, pārraudzībai, kontrolei un izvērtēšanai;

i)

nodrošina, ka tiešie atbalsta saņēmēji un citas struktūras, kas ir iesaistītas ar Fonda starpniecību līdzfinansētu darbību īstenošanā, uztur vai nu atsevišķu grāmatvedības sistēmu, vai attiecīgu grāmatvedības kodu visiem ar darbību saistītajiem darījumiem, neskarot attiecīgo valstu noteikumus par grāmatvedību;

j)

nodrošina, ka 51. pantā minētās Fonda izvērtēšanas veic 52. panta 2. punktā noteiktajos termiņos un ka tās atbilst kvalitātes standartiem, par ko Komisija vienojusies ar attiecīgo dalībvalsti;

k)

izstrādā procedūras, nodrošinot, ka visi dokumenti attiecībā uz izdevumiem un revīzijām, kas vajadzīgi pietiekamu revīzijas liecību nodrošināšanai, tiek glabāti saskaņā ar 45. pantā minētajām prasībām;

l)

nodrošina, ka revīzijas iestāde 32. panta 1. punktā paredzēto revīziju veikšanai saņem visu vajadzīgo informāciju par izmantotajām pārvaldības procedūrām un projektiem, ko līdzfinansē no Fonda;

m)

nodrošina, ka sertifikācijas iestāde apstiprināšanas nolūkā ir saņēmusi visu vajadzīgo informāciju par izdevumu sakarā veiktajām procedūrām un pārbaudēm;

n)

sagatavo un iesniedz Komisijai progresa ziņojumus un noslēguma ziņojumu par gada programmu īstenošanu, sertifikācijas iestādes apstiprinātas izdevumu deklarācijas un maksājumu pieprasījumus, vai, vajadzības gadījumā, atlīdzināšanas deklarācijas;

o)

veic informēšanas un konsultāciju darbības, kā arī izplata atbalstīto darbību rezultātus;

p)

sadarbojas ar Komisiju un pārējo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm;

q)

pārbauda to, kā tiešie atbalsta saņēmēji īsteno 35. panta 6. punktā minētās pamatnostādnes.

2.   Pārvaldības darbības, ko, īstenojot projektus, dalībvalstīs veic atbildīgās iestādes, var finansēt saskaņā ar 18. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem.

30. pants

Atbildīgās iestādes uzdevumu deleģēšana

1.   Ja visus atbildīgās iestādes uzdevumus vai to daļu deleģē kādai deleģētai iestādei, atbildīgā iestāde nosaka deleģēto uzdevumu apjomu un sīki izstrādā procedūras, lai veiktu deleģētos uzdevumus, ievērojot 28. pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pie minētajām procedūrām pieder atbildīgās iestādes regulāra informēšana par to, cik efektīvi tiek pildīti deleģētie uzdevumi, un izmantoto līdzekļu apraksts.

31. pants

Sertifikācijas iestāde

1.   Sertifikācijas iestāde:

a)

apstiprina, ka:

i)

izdevumu deklarācija ir precīza, tā ir sagatavota, izmantojot uzticamas grāmatvedības sistēmas, un tajā ir izmantoti pārbaudāmi apliecinājuma dokumenti;

ii)

deklarētie izdevumi atbilst spēkā esošajiem Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem un ir radušies saistībā ar darbībām, kas izraudzītas saskaņā ar programmai piemērojamiem kritērijiem, ievērojot Kopienas un attiecīgās valsts noteikumus;

b)

apstiprināšanas nolūkā pārliecinās, ka no atbildīgās iestādes ir saņemta vajadzīgā informācija par procedūrām un par veiktajām izdevumu deklarācijās uzrādītu izdevumu pārbaudēm;

c)

apstiprināšanas nolūkā ņem vērā visu revīzijas iestādes vai tās vārdā veikto revīziju rezultātus;

d)

datorizēti glabā Komisijai deklarēto izdevumu grāmatvedības datus;

e)

pārliecinās par tāda Kopienas finansējuma atgūšanu, kas saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir atzīts par nepamatoti izmaksātu, attiecīgā gadījumā piedzenot procentus;

f)

uzskaita atgūstamās summas un Eiropas Savienības vispārējā budžetā atgūtās summas, ja iespējams, tās atskaitot no nākamajiem deklarētajiem izdevumiem.

2.   Sertifikācijas iestādes darbības saistībā ar dalībvalstīs īstenotiem projektiem var finansēt saskaņā ar 18. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem, ja ir ievērotas šīs iestādes prerogatīvas, kā norādīts 27. pantā.

32. pants

Revīzijas iestāde

1.   Revīzijas iestāde:

a)

nodrošina revīzijas, lai pārbaudītu, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas;

b)

nodrošina, lai darbību revīzija, pārbaudot deklarētos izdevumus, notiktu ar attiecīgu izlasi; izlasē aptver vismaz 10 % no kopējiem izdevumiem, par ko var saņemt katras gada programmas finansējumu;

c)

sešos mēnešos pēc daudzgadu programmas apstiprināšanas Komisijai iesniedz revīzijas stratēģiju par struktūrām, kas veiks a) un b) apakšpunktā minētās revīzijas, nodrošinot ar Fonda starpniecību piešķirtā līdzfinansējuma galveno saņēmēju dokumentu revīziju un to, ka programmas laikā revīzijas notiek regulāros intervālos.

2.   Ja saskaņā ar šo lēmumu norīkotā revīzijas iestāde ir norīkotā revīzijas iestāde arī atbilstīgi Lēmumiem Nr …/2007/EK, Nr …/2007/EK un …/2007/EK (*****) vai ja diviem vai vairāk fondiem piemēro vienādas sistēmas, var iesniegt vienu, apvienotu 1. punkta c) apakšpunktā minēto revīzijas stratēģiju.

3.   Par katru gada programmu revīzijas iestāde sagatavo ziņojumu, kurā ir:

a)

gada revīzijas ziņojums, kurā izklāstīti fakti, kas konstatēti, īstenojot revīziju stratēģiju veiktajās gada programmas revīzijās, un ziņots par visiem programmas pārvaldības un kontroles sistēmās konstatētajiem trūkumiem;

b)

atzinums, pamatojoties uz revīzijas iestādes vārdā veiktām kontrolēm un revīzijām, vai pārvaldības un kontroles sistēmu darbība rada pietiekamu pārliecību, ka Komisijai iesniegtās izdevumu deklarācijas ir pareizas un veiktās darbības ir likumīgas un pareizas;

c)

deklarācija, kurā izvērtēts noslēguma maksājuma pieprasījuma vai atlīdzināšanas deklarācijas pamatojums un attiecīgo izdevumu likumība un pareizība.

4.   Revīzijas iestāde nodrošina, ka revīziju veic, ņemot vērā starptautiski atzītus revīzijas standartus.

5.   Dalībvalstīs īstenotu projektu revīzijas var finansēt saskaņā ar 18. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem, ja ir ievērotas revīzijas iestādes prerogatīvas, kā norādīts 27. pantā.

VI NODAĻA

PIENĀKUMI UN KONTROLE

33. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis atbild par daudzgadu un gada programmu pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par veikto darījumu likumību un pareizību.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai atbildīgās iestādes un visas deleģētās iestādes, sertifikācijas iestādes, revīzijas iestādes un visas citas attiecīgās struktūras saņemtu pareizus norādījumus par 26. līdz 32. pantā minēto pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi, lai nodrošinātu Kopienas finansējuma efektīvu un pareizu izmantojumu.

3.   Dalībvalstis novērš, atklāj un labo pārkāpumus. Dalībvalstis par tiem ziņo Komisijai un informē to par administratīvo procedūru un tiesvedības gaitu.

Ja nevar atgūt tiešajam atbalsta saņēmējam nepamatoti izmaksātas summas, attiecīgās dalībvalsts pienākums ir atmaksāt zaudētās summas Eiropas Savienības vispārējā budžetā, ja konstatē, ka zaudējumi ir radušies dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ.

4.   Dalībvalstis ir primāri atbildīgas par darbību finanšu kontroli, un tās nodrošina, ka pārvaldības un kontroles sistēmas tiek izmantotas un revīzijas veiktas tā, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pareizu un efektīvu izmantojumu. Tās Komisijai iesniedz šo sistēmu aprakstu.

5.   Sīki izstrādātus noteikumus 1. līdz 4. punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto procedūru.

34. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmas

1.   Pirms Komisija saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto procedūru apstiprina daudzgadu programmu, dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 26. līdz 32. pantu ir izveidotas pārvaldības un kontroles sistēmas. Tās atbild par to, lai sistēmas darbotos efektīvi visu programmas laiku.

2.   Līdz ar savu daudzgadu programmas projektu dalībvalstis Komisijai iesniedz atbildīgo iestāžu, deleģēto iestāžu un sertifikācijas iestāžu organizācijas un procedūru aprakstu, kā arī aprakstu par iekšējām revīzijas sistēmām minētajās iestādēs un struktūrās, revīzijas iestādē, kā arī visās citās struktūrās, kas veic revīzijas tās vārdā.

3.   Komisija pārskata šā panta piemērojumu, gatavojoties ziņojumam par laikposmu no 2007. gada līdz 2010. gadam, kā minēts 56. panta 3. punktā.

35. pants

Komisijas pienākumi

1.   Komisija saskaņā ar 34. pantā paredzēto procedūru pārliecinās, ka dalībvalstis ir izveidojušas pārvaldības un kontroles sistēmas, ievērojot 26. līdz 32. pantu, un — balstoties uz gada revīzijas ziņojumiem un pašas Komisijas veiktām revīzijām — par to, ka programmu īstenošanas laikā sistēmas darbojas efektīvi.

2.   Neskarot dalībvalstu veiktās revīzijas, Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt pārbaudes uz vietas, pārliecinoties par to, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas, un revīzija var aptvert arī gada programmās iekļautu darbību revīzijas, par to paziņojot vismaz trīs darbadienas iepriekš. Tādās revīzijās var piedalīties attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai pilnvaroti pārstāvji.

3.   Komisija var prasīt, lai dalībvalsts veic pārbaudes uz vietas nolūkā pārliecināties par to, vai sistēmas darbojas pareizi, vai arī par viena vai vairāku darījumu pareizību. Šādās pārbaudēs var piedalīties Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji.

4.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka par Fonda atbalstītajām darbībām sniedz attiecīgu informāciju, tās pietiekami publisko un tām nodrošina turpmākas darbības.

5.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina darbību konsekvenci un papildināmību ar citām attiecīgām Kopienas politikas jomām, instrumentiem un ierosmēm.

6.   Komisija izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansējuma pārskatāmību.

36. pants

Sadarbība ar dalībvalstu revīzijas iestādēm

1.   Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, koordinējot to attiecīgos revīzijas plānus un metodes, un tūlīt paziņo veikto pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātus, lai pēc iespējas efektīvi izmantotu kontroles resursus un izvairītos no darbu nevajadzīgas dublēšanās.

Komisija, vēlākais, trīs mēnešos pēc saņemšanas dara zināmus apsvērumus par revīzijas stratēģiju, kas iesniegta saskaņā ar 32. pantu.

2.   Izstrādājot savu revīzijas stratēģiju, Komisija apzina tās gada programmas, ko tā uzskata par pietiekamām, pamatojoties uz esošajām zināšanām par pārvaldības un kontroles sistēmām.

Attiecībā uz minētajām programmām Komisija var secināt, ka tā var pamatā paļauties uz dalībvalstu sniegtajiem revīziju datiem un ka tā veiks pati savas pārbaudes uz vietas vienīgi tad, ja ir pierādījumi, kas norāda uz sistēmu nepilnībām.

VII NODAĻA

FINANŠU PĀRVALDĪBA

37. pants

Atbilstība — izdevumu deklarācijas

1.   Visās izdevumu deklarācijās norāda, par kādu summu tiešajiem atbalsta saņēmējiem radušies izdevumi, īstenojot darbības, un atbilstošo finansējumu no publiskiem vai privātiem līdzekļiem.

2.   Izdevumi atbilst tiešo atbalsta saņēmēju veiktajiem maksājumiem. Tos pamato ar samaksātiem rēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks.

3.   Izdevumus var uzskatīt par atbilstīgiem atbalstam no Fonda vienīgi tad, ja tie ir faktiski veikti, agrākais, tā gada 1. janvārī, kurš norādīts finansēšanas lēmumā, ar ko apstiprina gada programmu, kā minēts 23. panta 4. punkta trešajā daļā. Līdzfinansētas darbības nedrīkst būt pabeigtas pirms atbilstības sākuma dienas.

Izņēmuma kārtā laikposmu, kādā izdevumi ir atbilstīgi, nosaka kā trīs gadus attiecībā uz izdevumiem, īstenojot darbības, ko atbalsta saskaņā ar 2007. gada programmām.

4.   Noteikumus par izmaksu atbilstību attiecībā uz dalībvalstīs īstenotajām darbībām, kurām piešķirts Fonda līdzfinansējums saskaņā ar 4. pantu, pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto procedūru.

38. pants

Tiešo atbalsta saņēmēju saņemto maksājumu pilnīgums

Dalībvalstis pārliecinās, ka atbildīgā iestāde nodrošina, lai tiešie atbalsta saņēmēji cik iespējams drīz no valsts līdzekļiem saņemtu visu atbalsta summu. No tiešajiem atbalsta saņēmējiem paredzētajām summām neatvelk vai neietur nekādas summas vai konkrētus īpašus maksājumus, vai citus līdzvērtīgus maksājumus, kas tās samazinātu, ar noteikumu, ka tiešie atbalsta saņēmēji atbilst visām prasībām attiecībā uz tiesībām saņemt finansējumu par darbībām un izdevumiem.

39. pants

Euro izmantošana

1.   Summas, kas norādītas dalībvalstu daudzgadu un gada programmu projektos, kā minēts, attiecīgi, 21. un 23. pantā, apstiprinātās izdevumu deklarācijās, 29. panta 1. punkta n) apakšpunktā minētajos maksājumu pieprasījumos, kā arī izdevumus, kas norādīti 41. panta 4. punktā minētajā progresa ziņojumā par gada programmas īstenošanu un 53. pantā minētajā noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu, denominē euro.

2.   Komisijas lēmumus par finansēšanu, ar ko apstiprina 23. panta 4. punkta trešajā daļā minētās dalībvalstu gada programmas, Komisijas saistības un Komisijas maksājumus denominē un veic euro.

3.   Dalībvalstis, kas maksājuma pieprasījuma dienā nav pieņēmušas euro par savu valūtu, savas valsts valūtā veikto izdevumu summas konvertē euro. Summas konvertē euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto norēķinu maiņas kursu tajā mēnesī, kad izdevumus iegrāmato attiecīgās programmas atbildīgā iestāde. Šo maiņas kursu Komisija katru mēnesi publicē elektroniski.

4.   Kad euro kļūst par dalībvalsts valūtu, 3. punktā izklāstīto konvertēšanas procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko sertifikācijas iestāde ir iegrāmatojusi pirms dienas, kad stājās spēkā attiecīgās valsts valūtas un euro fiksētais maiņas kurss.

40. pants

Saistības

Kopienas budžeta saistības nosaka ik gadu, balstoties uz Komisijas finansējuma lēmumu, ar ko apstiprina 23. panta 4. punkta trešajā daļā minēto gada programmu.

41. pants

Maksājumi — avansa maksājumi

1.   Komisija maksājumus ar Fonda starpniecību veic saskaņā ar budžeta saistību apropriācijām.

2.   Maksājumus veic kā avansa maksājumus un noslēguma maksājumu. Tos pārskaita dalībvalsts norīkotajai atbildīgajai iestādei.

3.   Pirmo avansa maksājumu, kas ir 50 % no summas, kura piešķirta ar finansēšanas lēmumu, ar ko apstiprina gada programmu, dalībvalstij pārskaita sešdesmit dienās pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

4.   Otro avansa maksājumu veic, vēlākais, trīs mēnešus pēc tam, kad Komisija divos mēnešos pēc dalībvalsts maksājuma pieprasījuma oficiālas iesniegšanas ir apstiprinājusi progresa ziņojumu par gada programmas īstenošanu un apstiprinātu izdevumu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 37. pantu un kas aptver vismaz 60 % no pirmā maksājuma summas.

Komisijas veiktā otrā avansa maksājuma summa nav lielāka par 50 % no summas, kas piešķirta ar finansēšanas lēmumu, ar kuru apstiprina gada programmu, un, jebkurā gadījumā, ja dalībvalsts no saviem līdzekļiem piešķīrusi mazāku summu, nekā noteikts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprina gada programmu, atlikusī Kopienas līdzekļu summa, ko dalībvalsts faktiski piešķir izraudzītajiem projektiem gada programmā, no kā atskaitīts pirmais avansa maksājums.

5.   Visus procentus, ko rada avansa maksājumi, saņem attiecīgā gada programma, un tos uzskata par dalībvalsts resursu attiecīgās valsts iemaksai un deklarē Komisijai, iesniedzot izdevumu deklarāciju, kas attiecas uz noslēguma ziņojumu par attiecīgās gada programmas īstenošanu.

6.   Summas, ko izmaksā kā avansa maksājumus, dzēš no kontiem pēc gada programmas slēgšanas.

42. pants

Noslēguma maksājums

1.   Komisija veic noslēguma maksājumu, ja tā, vēlākais, deviņus mēnešus pēc izdevumu atbilstības termiņa, kas paredzēts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprina gada programmu, ir saņēmusi šādus dokumentus:

a)

apstiprinātu izdevumu deklarāciju, kas pienācīgi sagatavota saskaņā ar 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 37. pantu, un noslēguma maksājuma pieprasījumu vai atlīdzināšanas deklarāciju;

b)

noslēguma ziņojumu par gada programmas īstenošanu, kā izklāstīts 53. pantā;

c)

gada revīzijas ziņojumu, atzinumu un deklarāciju, kā paredzēts 32. panta 3. punktā.

Noslēguma maksājumu veic pēc tam, kad ir pieņemts noslēguma ziņojums par gada programmas īstenošanu un deklarācija, kurā izvērtēta noslēguma maksājuma pieprasījuma pamatotība.

2.   Ja atbildīgā iestāde 1. punktā prasītos dokumentus neiesniedz paredzētajā termiņā un pieņemamā formā, Komisija atceļ attiecīgās gada programmas budžeta saistību daļu, kas nav izmantota avansa maksājumiem.

3.   Šā panta 2. punktā noteikto automātiskās atcelšanas procedūru saistībā ar projektu attiecīgajām summām aptur, ja 1. punktā noteikto dokumentu iesniegšanas laikā dalībvalsts līmenī notiek tiesvedība vai administratīvās pārsūdzības procedūra, kam ir apturoša iedarbība. Noslēguma ziņojumā dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu informāciju par tādiem projektiem un reizi sešos mēnešos nosūta progresa ziņojumus par minētajiem projektiem. Trīs mēnešos no tiesvedības vai administratīvas pārsūdzības procedūras beigām dalībvalsts iesniedz 1. punktā prasītos dokumentus par attiecīgajiem projektiem.

4.   Šā panta 1. punktā minētais deviņu mēnešu termiņš tiek pārtraukts, ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 44. pantu apturēt līdzfinansējuma maksājumus attiecīgajai gada programmai. Termiņu atsāk skaitīt no dienas, kad 44. panta 3. punktā minētais Komisijas lēmums ir darīts zināms dalībvalstij.

5.   Neskarot 43. pantu, Komisija sešos mēnešos pēc šā panta 1. punktā minēto dokumentu saņemšanas informē dalībvalsti par to izdevumu summu, ko Komisija atzīst par tādu, kas atmaksājama no Fonda, un par visām finanšu korekcijām, ko rada deklarēto izdevumu un atzīto izdevumu starpība. Dalībvalsts var iesniegt apsvērumus trīs mēnešos.

6.   Trīs mēnešos pēc dienas, kad saņemti dalībvalsts apsvērumi, Komisija pieņem lēmumu, par kādu summu izdevumi ir atzīstami par atmaksājamiem no Fonda, un atgūst starpību starp izdevumiem, kas atzīti par galīgiem, un šai dalībvalstij jau izmaksātajām summām.

7.   Atkarībā no finansējuma līdzekļu pieejamības Komisija noslēguma maksājumu veic, vēlākais, sešdesmit dienās pēc dienas, kad tā pieņem 1. punktā minētos dokumentus. Budžeta saistību atlikumu atceļ sešos mēnešos pēc maksājuma.

43. pants

Maksājumu pārtraukšana

1.   Ilgākais, uz sešiem mēnešiem maksājumus pārtrauc deleģēts kredītrīkotājs Finanšu regulas nozīmē, ja:

a)

attiecīgās valsts vai Kopienas revīzijas struktūras ziņojumā ir pierādījumi, kas liecina par nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā;

b)

minētajam kredītrīkotājam jāveic papildu pārbaudes, saņemot informāciju, kas brīdina par to, ka izdevumi kādā apstiprinātā izdevumu deklarācijā ir saistīti ar būtisku pārkāpumu, kas nav novērsts.

2.   Dalībvalsti un atbildīgo iestādi tūlīt informē par pārtraukšanas iemesliem. Maksājumi ir pārtraukti, līdz dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus.

44. pants

Maksājumu apturēšana

1.   Komisija var pilnīgi vai daļēji apturēt avansa un noslēguma maksājumus, ja:

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas ietekmē maksājumu apstiprināšanas procedūras uzticamību un kas nav laboti; vai

b)

apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar būtisku pārkāpumu, kas nav labots; vai

c)

dalībvalsts nav izpildījusi saistības, kas noteiktas 33. un 34. pantā.

2.   Komisija var pieņemt lēmumu apturēt avansa un noslēguma maksājumus, iepriekš dodot dalībvalstij iespēju trīs mēnešos iesniegt savus apsvērumus.

3.   Komisija atjauno avansa un noslēguma maksājumus, ja tā uzskata, ka dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, kas ļauj izbeigt apturēšanu.

4.   Ja dalībvalsts neveic vajadzīgos pasākumus, Komisija var pieņemt lēmumu pilnīgi vai daļēji atcelt Kopienas atbalstu gada programmai saskaņā ar 48. pantu.

45. pants

Dokumentu glabāšana

Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu saskaņā ar Līguma 87. pantu, atbildīgā iestāde nodrošina, ka visus attiecīgo programmu izdevumu un revīziju apstiprinājuma dokumentus glabā, lai tie būtu pieejami Komisijai un Revīzijas palātai piecus gadus pēc programmu slēgšanas, kā paredzēts 42. panta 1. punktā.

Šo termiņu var pārtraukt tiesvedība vai pienācīgi pamatots Komisijas lūgums.

Dokumentu oriģinālus vai to kopijas, kas apliecinātas kā atbilstošas oriģinālam, glabā uz vispārpieņemtiem datu nesējiem.

VIII NODAĻA

FINANŠU KOREKCIJAS

46. pants

Dalībvalstu veiktas finanšu korekcijas

1.   Dalībvalstis ir primāri atbildīgas par nelikumību izmeklēšanu, pamatojoties uz pierādījumiem par jebkurām būtiskām pārmaiņām, kas ietekmē programmu īstenošanas vai kontroles nosacījumus, un veic vajadzīgās finanšu korekcijas.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar vienreizējām vai sistemātiskām nelikumībām, kas konstatētas darbībās vai gada programmās.

Dalībvalstu veiktās korekcijas ir Kopienas ieguldījuma pilnīga vai daļēja atcelšana un, attiecīgā gadījumā, atgūšana. Ja summu neatmaksā attiecīgās dalībvalsts noteiktā termiņā, automātiski aprēķina procentus atbilstīgi 49. panta 2. punktā noteiktajai procentu likmei. Dalībvalstis ņem vērā nelikumību būtību un smagumu, kā arī Fondam radītos finanšu zaudējumus.

3.   Sistemātisku nelikumību gadījumā attiecīgā dalībvalsts veic izmeklēšanu, aptverot visas darbības, kas varētu būt skartas.

4.   Šā lēmuma 53. pantā minētajā noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu dalībvalstis iekļauj sarakstu ar atcelšanas procedūrām, kas sāktas saistībā ar attiecīgo gada programmu.

47. pants

Komisijas veikta kontu revīzija un finanšu korekcijas

1.   Neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar saviem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt Fonda finansēto darbību un pārvaldības un kontroles sistēmu pārbaudes uz vietas, arī izlases pārbaudes, par tām paziņojot vismaz trīs darbadienas iepriekš. Komisija to dara zināmu attiecīgajai dalībvalstij, lai saņemtu no tās visu vajadzīgo palīdzību. Pārbaudēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai pilnvaroti pārstāvji.

Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par viena vai vairāku darījumu pareizību. Pārbaudēs var piedalīties Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji.

2.   Ja pēc vajadzīgajām pārbaudēm Komisija secina, ka dalībvalsts neievēro 33. pantā noteiktās saistības, tā saskaņā ar 44. pantu aptur avansa maksājumus vai noslēguma maksājumu.

48. pants

Korekciju kritēriji

1.   Komisija var veikt finanšu korekcijas, pilnīgi vai daļēji atceļot Kopienas līdzfinansējumu gada programmai, ja pēc vajadzīgās pārbaudes tā secina, ka:

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas apdraud saskaņā ar programmu jau izmaksāto Kopienas atbalstu;

b)

apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi nav likumīgi, un dalībvalsts tos nav labojusi līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākumam;

c)

līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākumam dalībvalsts nav izpildījusi 33. pantā noteiktās saistības.

Komisija pieņem lēmumu, ņemot vērā visus dalībvalsts iesniegtos apsvērumus.

2.   Veicot finanšu korekcijas, Komisija pamatojas uz konkrētām atklātām nelikumībām, ņemot vērā nelikumību sistemātiskumu, lai noteiktu, vai būtu jāpiemēro korekcija ar nemainīgu likmi vai ekstrapolēta korekcija. Ja nelikumība attiecas uz izdevumu deklarāciju, par ko iepriekš revīzijas iestāde saskaņā ar 32. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir atzinusi, ka attiecīgā izdevumu deklarācija rada pietiekamu pārliecību, tad uzskata, ka pastāv sistēmiska problēma, kas ir iemesls piemērot korekciju ar nemainīgu likmi vai ekstrapolētu korekciju, ja vien dalībvalsts trīs mēnešos nevar nodrošināt pierādījumus, kas atspēko tādu pieņēmumu.

3.   Pieņemot lēmumu par korekcijas summu, Komisija ņem vērā nelikumības smagumu, kā arī ar attiecīgo gada programmu saistīto nepilnību apjomu un finanšu sekas.

4.   Ja Komisijas nostājas pamatā ir fakti, ko nav konstatējuši Komisijas dienestu revidenti, bet gan citi, tā pati sagatavo secinājumus par finanšu sekām pēc tam, kad ir izvērtējusi pasākumus, ko attiecīgā dalībvalsts veikusi saskaņā ar 34. pantu, ziņojumus par atklātajām nelikumībām un visas dalībvalsts atbildes.

49. pants

Atmaksājumi

1.   Ikvienu Eiropas Savienības vispārējam budžetam pienākošos summu atmaksā līdz termiņam, ko norāda saskaņā ar Finanšu regulas 72. pantu sagatavotā iekasēšanas rīkojumā. Šis termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2.   Novēlotiem atmaksājumiem piemēro nokavējuma procentus, ko aprēķina no termiņa pēdējās dienas, beidzot ar faktiskā maksājuma dienu. Tādu procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā maksājuma termiņa mēneša pirmajā kalendārajā dienā, to palielinot par trīsarpus procentu punktiem.

50. pants

Dalībvalstu pienākumi

Komisijas veiktas finanšu korekcijas neskar dalībvalsts pienākumu censties atgūt līdzekļus saskaņā ar 46. pantu.

IX NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN ZIŅOJUMI

51. pants

Pārraudzība un izvērtēšana

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri pārrauga Fondu.

2.   Sakarā ar 52. panta 3. punktā paredzēto ziņojumu sagatavošanu Komisija partnerībā ar dalībvalstīm izvērtē Fondu, lai saistībā ar 3. pantā minētajiem mērķiem izvērtētu darbību atbilstību, efektivitāti un iespaidu.

3.   Komisija vērtē arī atbilstīgi Fondam īstenoto darbību papildināmību ar darbībām, ko īsteno atbilstīgi citām attiecīgām Kopienas politikas jomām, instrumentiem un ierosmēm.

4.   Kā daļa no 52. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētā ziņojuma par laikposmu no 2007. gada līdz 2010. gadam ir Komisijas izvērtējums par Fonda ietekmi uz politiku un tiesību aktu attīstību ārējo robežu jomā, par Fonda un Aģentūras uzdevumu sinerģijas efektu, kā arī par līdzekļu sadalei starp dalībvalstīm piemērojamo kritēriju piemērotību, ņemot vērā Eiropas Savienības mērķus šajā jomā.

52. pants

Ziņošanas pienākums

1.   Atbildīgā iestāde katrā dalībvalstī veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu projektu pārraudzību un izvērtēšanu.

Šādā nolūkā nolīgumos un līgumos, ko tā noslēdz ar organizācijām, kuras atbildīgas par darbību īstenošanu, ietver klauzulas, kur paredzēts pienākums iesniegt regulārus un sīki izstrādātus ziņojumus par to, kādi panākumi ir gūti, īstenojot un sasniedzot noteiktos mērķus, un minētie ziņojumi ir pamatā, attiecīgi, progresa un noslēguma ziņojumiem par gada programmas īstenošanu.

2.   Dalībvalstis Komisijai iesniedz:

a)

līdz 2010. gada 30. jūnijam — izvērtējuma ziņojumu par Fonda līdzfinansēto darbību īstenošanu;

b)

līdz 2012. gada 30. jūnijam par laikposmu no 2007. gada līdz 2010. gadam un līdz 2015. gada 30. jūnijam par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam — izvērtējuma ziņojumu par Fonda līdzfinansēto darbību rezultātiem un efektivitāti.

3.   Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz:

a)

līdz 2010. gada 30. jūnijam — ziņojumu par 14. un 15. panta pārskatīšanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus grozījumiem;

b)

līdz 2010. gada 31. decembrim — starpposma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par Fonda īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus par Fonda turpmāko attīstību;

c)

līdz 2012. gada 31. decembrim par laikposmu no 2007. gada līdz 2010. gadam un līdz 2015. gada 31. decembrim par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam — ex post izvērtējuma ziņojumu.

53. pants

Noslēguma ziņojums par gada programmas īstenošanu

1.   Lai gūtu skaidru pārskatu par programmas īstenošanu, noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu ir šāda informācija:

a)

gada programmas īstenošana no finanšu un darbību viedokļa;

b)

panākumi, kas gūti, īstenojot daudzgadu programmu un tās prioritātes no īpašu, pārbaudāmu mērķu viedokļa, rādītājus izsakot kvantitatīvā izteiksmē — ja un kad vien tos var izteikt kvantitatīvā izteiksmē;

c)

atbildīgās iestādes veikti pasākumi, nodrošinot īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, konkrēti:

i)

pārraudzības un izvērtēšanas pasākumi, arī datu vākšanas mehānismi;

ii)

visu būtiskāko problēmu apkopojums, kuras radušās darbības programmas īstenošanā, un attiecīgi veiktie pasākumi;

iii)

tehniskās palīdzības izmantojums;

d)

veiktie pasākumi, lai informētu par gada un daudzgadu programmām un lai tās publiskotu.

2.   Ziņojumu atzīst par pieņemamu, ja tajā ir iekļauta visa 1. punktā uzskaitītā informācija. Komisija pieņem lēmumu par atbildīgās iestādes iesniegtā ziņojuma saturu divos mēnešos pēc tam, kad tā saņem visu 1. punktā minēto informāciju, ko dara zināmu dalībvalstīm. Ja Komisija noteiktajā termiņā neatbild, ziņojumu uzskata par pieņemtu.

3.   Komisija nosūta Aģentūrai apstiprinātos pārskata ziņojumus par gada programmu īstenošanu.

X NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

54. pants

Daudzgadu programmas sagatavošana

1.   Atkāpjoties no 20. panta, dalībvalstis:

a)

cik vien drīz iespējams pēc … (******), bet ne vēlāk kā … (*******) norīko 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto valsts atbildīgo iestādi un, vajadzības gadījumā, deleģēto iestādi;

b)

līdz 2007. gada 30. septembrim iesniedz 34. panta 2. punktā minēto pārvaldības un kontroles sistēmu aprakstu.

2.   Līdz 2007. gada 1. jūlijam Komisija nodrošina dalībvalstīm:

a)

to summu novērtējumu, kas tām piešķirtas 2007. finanšu gadam;

b)

to summu novērtējumu, kas tām piešķirtas 2008. līdz 2013. finanšu gadam, piemērojot ekstrapolāciju 2007. finanšu gada novērtējumam, ņemot vērā ierosinātās gada apropriācijas 2007.-2013. gadam, kas izklāstītas finanšu shēmā.

55. pants

2007. un 2008. gada programmas sagatavošana

1.   Atkāpjoties no 23. panta, īstenošanai 2007. un 2008. finanšu gadā piemēro šādu grafiku:

a)

līdz 2007. gada 1. jūlijam Komisija nodrošina dalībvalstīm aplēses par summām, ko tām paredzēts piešķirt 2007. finanšu gadam;

b)

līdz 2007. gada 1. decembrim dalībvalstis iesniedz Komisijai 2007. gada programmas projektu;

c)

līdz 2008. gada 1. martam dalībvalstis iesniedz Komisijai 2008. gada programmas projektu.

2.   Attiecībā uz 2007. gada programmu no Fonda var saņemt atbalstu izdevumiem, kas faktiski veikti laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz dienai, kad pieņem finansēšanas lēmumu, ar ko apstiprina attiecīgās dalībvalsts gada programmu.

3.   Lai dotu iespēju 2008. gadā pieņemt finansēšanas lēmumus, apstiprinot 2007. gada programmu, Komisija izstrādā Kopienas budžeta saistības 2007. gadam, pamatojoties uz aplēsēm par dalībvalstīm piešķiramajām summām, kas aprēķinātas, kā paredzēts 14. pantā un 15. pantā.

XI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

56. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz apvienotā komiteja “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, kas izveidota ar šo lēmumu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5.b pantu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 4. panta e) apakšpunktā paredzētais termiņš ir sešas nedēļas.

57. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome līdz 2013. gada 30. jūnijam pārskata šo lēmumu.

58. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro no … (******), izņemot tā 14., 15., 20., 21., 23., 27. pantu, 33. panta 2. punktu, 33. panta 5. punktu, 34. pantu, 37. panta 4. punktu un 56. pantu, ko piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

59. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C 88, 11.4.2006., 15. lpp.

(2)  OV C 115, 16.5.2006., 47. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Nostāja.

(4)  OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 236, 23.9.2003., 946. lpp.

(7)  OV …

(*)  OV: Lūgums ievietot lēmuma numuru, datumu un OV atsauci.

(8)  OV …

(9)  OV …

(10)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(11)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(12)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(13)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(14)  OV L 176, 10.7.1999., 53. lpp.

(15)  OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.

(16)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(17)  OV L 395, 31.12.2004., 70. lpp.

(18)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(19)  OV L 396, 31.12.2004., 45. lpp.

(**)  OV: Lūgums ievietot numuru pirmajam no 18. apsvēruma minētajiem lēmumiem (Eiropas Bēgļu fonds).

(***)  OV: Lūgums ievietot numuru otrajam no 18. apsvēruma minētajiem lēmumiem (Eiropas Atgriešanās fonds).

(****)  OV: Lūgums ievietot numuru trešajam no 18. apsvēruma minētajiem lēmumiem (Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds).

(20)  OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp.

(21)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.).

(22)  OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp.

(23)  OV L 99, 17.4.2003., 15. lpp.

(24)  OV L 81, 21.3.2001, 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 851/2005 (OV L 141, 4.6.2005., 3. lpp.).

(25)  OV L 161, 30.4.2004., 128. lpp. Labotā versija OV L 206, 9.6.2004., 51. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1283/2005 (OV L 203, 4.8.2005., 8. lpp.).

(*****)  OV: Lūgums ievietot numurus trīs lēmumiem, kas minēti 18. apsvērumā.

(******)  Šā lēmuma spēkā stāšanās diena.

(*******)  15 dienas pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

P6_TA(2006)0591

Eiropas Atgriešanās fonds ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (COM(2005)0123 — C6-0126/2005 — 2005/0049(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0123) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuru Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C6-0126/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0425/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai aizstāt to ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2005)0049

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lai pakāpeniski izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Līgumā paredzēts gan pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos, līdz ar papildpasākumiem, kas saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju, gan pieņemt pasākumus saistībā ar patvērumu, imigrāciju un trešo valstu valstspiederīgo tiesību aizsardzību.

(2)

Eiropadome Tamperes sanāksmē 1999. gada 15. un 16. oktobrī atkārtoti apliecināja apņēmību izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šā iemesla dēļ Eiropas kopējās patvēruma un migrācijas politikas mērķim vajadzētu būt gan taisnīgai attieksmei pret trešo valstu valstspiederīgajiem, gan labākai migrācijas plūsmu pārvaldībai.

(3)

Efektīva Kopienas atgriešanās politika ir nepieciešams papildinājums uzticamai legālas imigrācijas un patvēruma politikai, kā arī būtisks elements cīņā ar nelegālo imigrāciju. Dalībvalstis ir piešķīrušas ievērojamus līdzekļus atgriešanās programmu un piespiedu atgriešanās pasākumu īstenošanai. Eiropas Savienības kopēja rīcība šajā jomā, balstoties uz atbilstošiem Kopienas finanšu līdzekļiem, varētu sniegt atbalstu dalībvalstīm, uzsvērt valstī nelegāli uzturošos personu atgriešanās nepieciešamību un stiprinātu solidaritāti starp dalībvalstīm.

(4)

Padome 2002. gada 28. februārī pieņēma Vispārējo plānu nelegālas imigrācijas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai Eiropas Savienībā (4), kurā tā uzsvēra, ka atpakaļ uzņemšanas un izraidīšanas politika ir neatņemams un būtisks elements cīņā pret nelegālo imigrāciju, un norādīja divus elementus, uz kuriem Kopienas atgriešanās politika jābalsta, proti, uz kopējiem principiem un kopējiem pasākumiem, uzlabojot administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm.

(5)

Padomes 2002. gada 28. novembrī pieņemtā Atgriešanās rīcības programma, kas balstās uz Komisijas 2002. gada 14. oktobra paziņojumu par Kopienas politiku nelikumīgi uzturošos personu atgriešanās jomā, pievēršas visai darbību ķēdei saistībā ar atgriešanās pārvaldību dalībvalstīs, aptverot gan trešo valstu valstspiederīgo piespiedu un brīvprātīgu atgriešanos, gan arī galvenos atgriešanās procesa posmus, tostarp sagatavošanu un paveiktā kontroli.

(6)

Eiropadome sanāksmē Salonikos 2003. gada 19. līdz 20. jūnijā aicināja Komisiju izvērtēt visus aspektus saistībā ar atsevišķa Kopienas instrumenta izveidi atgriešanās jomā, lai konkrēti atbalstītu Atgriešanās rīcības programmā noteiktās prioritātes.

(7)

Padomes 2004. gada 2. novembra Secinājumi par prioritātēm, lai veiksmīgi veidotu kopēju atpakaļ uzņemšanas politiku, uzsver, ka Kopienas atpakaļ uzņemšanas nolīgumi dod nozīmīgu ieguldījumu efektīvā kopīgā migrācijas plūsmu pārvaldībā un ieņem būtisku vietu nelegālās imigrācijas apkarošanā. Tie ir svarīgs aspekts dialoga un sadarbības sistēmā starp Eiropas Savienību un nelegālo imigrantu izcelsmes valstīm, agrākās dzīves vietas valstīm un tranzītvalstīm.

(8)

Atbilstīgi 2004. gada 8. jūnija secinājumiem, kuros Padome aicināja budžeta lēmējinstitūciju darīt pieejamu finansējumu sagatavošanas pasākumiem un aicināja Komisiju ņemt vērā tās viedokli par integrētu atgriešanās plānu izstrādi ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, ir uzsākti sagatavošanas pasākumi posmam no 2005. gada līdz 2006. gadam.

(9)

Eiropadome sanāksmē Briselē 2004. gada 4. un 5. novembrī aicināja Hāgas programmā uzsākt Eiropas Atgriešanās fonda (turpmāk — “Fonds”) sagatavošanas posmu un līdz 2007. gadam izveidot Fondu, ņemot vērā sagatavošanas posma novērtējumu.

(10)

Padome 2004. gada novembrī pieņēma zināšanai prezidentvalsts ziņojumu par analīzi, kurā aplūkota labākā pieredze attiecībā uz atgriešanos uz konkrētām valstīm. Ziņojumā ir konstatētas plašas iespējas un nepieciešamība dalībvalstīm praktiskāk sadarboties atgriešanās jomā. Ziņojumā ir norādītas integrētākas pieejas iespējas atgriešanās un vispārīgās politikas sakarā gan valstu, gan Kopienas mērogā. Ziņojumā ir aprakstīta arī dalībvalstu paraugprakse saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo brīvprātīgu vai piespiedu atgriešanos viņu izcelsmes vai tranzīta valstī, piemēram, brīvprātīgas atgriešanās atbalsta programmu veicināšana, lai sekmētu noturīga rakstura atgriešanos, atgriešanās konsultācijas un kopīgu atgriešanās operāciju, tostarp līgumreisu, organizēšana.

(11)

Kopienai ir vajadzīgs instruments, kas izveidots, lai atbalstītu un iedrošinātu dalībvalstu centienus uzlabot atgriešanās pārvaldību visos tās aspektos, balstoties uz integrētas atgriešanās pārvaldības principu, un nolūkā atbalstīt taisnīgu un efektīvu kopējo atgriešanās standartu īstenošanu, kādi noteikti Kopienas tiesību aktos attiecībā uz atgriešanos.

(12)

Saistībā ar šo lēmumu nebūtu jāparedz finansējums 2007. gadam, lai būtu iespējams ņemt vērā sagatavošanas pasākumu rezultātus atgriešanās jomā (2005. un 2006. gadā), balstoties uz Komisijas ziņojumu par sagatavošanas pasākumu izvērtējumu.

(13)

Attiecīgie kopējie standarti ir jo īpaši noteikti Padomes Direktīvā 2001/40/EK (2001. gada 28. maijs) par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu (5), un tās secinājumos, Padomes Lēmumā 2004/191/EK (2004. gada 23. februāris), ar ko nosaka kritērijus un praktiskus pasākumus finanšu traucējumu kompensācijai, kas rodas, piemērojot Direktīvu 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu (6), un Padomes Lēmumā 2004/573/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no divu vai vairāku dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu piederīgos, uz kuriem attiecas izraidīšanas pasākumi (7).

(14)

Tas attiecas arī uz Kopienas instrumentiem, kas tiks pieņemti turpmāk, piemēram, instrumentu par kopējiem standartiem un procedūrām attiecībā uz dalībvalstīs nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanos, kura mērķis ir Eiropas Savienībā radīt līdzvērtīgus noteikumus atgriešanās procedūru jomā un tādējādi noteikt nosacījumus dalībvalstu atgriešanās pasākumiem, kā arī to manevra iespējas.

(15)

Dalībvalstīm jānodrošina, ka saskaņā ar Fondu veiktās darbības respektē pienākumus, kas izriet no pamattiesībām un kas jo īpaši noteikti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (Eiropas Cilvēktiesību konvencija), Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu, kura papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu, kā arī citos atbilstīgos starptautiskos instrumentos, piemēram — attiecīgos gadījumos — 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību konvencijā.

(16)

Paturot prātā to, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 4. protokolu kolektīva izraidīšana ir aizliegta, finansējumu saskaņā ar šo lēmumu var piešķirt tikai tām kopējām atpakaļsūtīšanas operācijām, kuras skar personas, kurām ir izdoti individuāli izraidīšanas rīkojumi.

(17)

Ņemot vērā Fonda piemērošanas jomu un mērķi, tam noteikti nebūtu jāatbalsta darbības attiecībā uz rajoniem un centriem personu aizturēšanai trešās valstīs.

(18)

Kā noteikts Padomes 2002. gada 28. novembrī pieņemtajā Atgriešanās rīcības programmā un kā regulāri atkārtoti apliecināts ES instrumentos šajā jomā, piemēram, Padomes secinājumos par brīvprātīgu atgriešanos, ko Padome pieņēmusi 2005. gada 2. novembrī, brīvprātīga atgriešanās ir nozīmīgs aspekts līdzsvarotā, efektīvā un ilgtspējīgā pieejā attiecībā uz atgriešanos.

(19)

Veicot atbilstīgās darbības integrētā atgriešanās pārvaldībā, jāņem vērā īpašā situācija, kādā atrodas mazāk aizsargātas personas.

(20)

Lai uzlabotu atgriešanās pārvaldības veicināšanu valstu mērogā, Fondam jāaptver arī pasākumi, kas attiecas uz tādu personu brīvprātīgu atgriešanos, kam vēl nav pienākuma atstāt attiecīgo teritoriju, piemēram, patvēruma meklētājiem, kas vēl nav saņēmuši negatīvu lēmumu, vai personas, kam piemērots kāds starptautiskas aizsardzības līdzeklis, kā noteikts Padomes Direktīvā 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (8), vai personas, kam piemērota pagaidu aizsardzība, kā noteikts Padomes Direktīvā 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (9).

(21)

Šā instrumenta pamatmērķim jābūt integrētas atgriešanās pārvaldības veicināšanai valstu mērogā. Dalībvalstis tiek mudinātas veikt atgriešanās pasākumus, ņemot vērā integrētos atgriešanās rīcības plānus, kuros analizēta situācija dalībvalstī attiecībā uz mērķauditoriju, noteikti plānoto darbību mērķi un sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR) un Starptautisko migrācijas organizāciju (IOM), piedāvātas atgriešanās procedūras, kas vērstas uz efektīvu un noturīga rakstura atgriešanos, izmantojot dažādus pasākumus. Vajadzības gadījumā integrētie atgriešanās plāni regulāri jāizvērtē un jākoriģē.

(22)

Lai veicinātu tādu personu brīvprātīgu atgriešanos, jo īpaši personu, kurām nav obligāti jāizceļo, izceļojošām personām būtu jāparedz stimulējoši pasākumi, piemēram, atvieglojumu piemērošana, sniedzot lielāku atgriešanās palīdzību. Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan izceļojošo personu interesēs, sekmējot cieņpilnu atgriešanos, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā izmaksu lietderību. Dalībvalstis jāmudina priekšroku dot brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem.

(23)

Taču no politikas viedokļa brīvprātīga un piespiedu atgriešanās ir savstarpēji saistītas, un tām ir savstarpēji pastiprinoša ietekme, un dalībvalstis, strādājot pie atgriešanās pārvaldības, jāmudina stiprināt abu atgriešanās veidu papildināmību. Acīmredzami, piespiedu atgriešanās ir nepieciešama, lai garantētu Eiropas Savienības imigrācijas un patvēruma politikas un dalībvalstu imigrācijas un patvēruma sistēmu integritāti. Tādējādi, piespiedu atgriešanās iespēja ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka šī politika netiek iedragāta, un lai nodrošinātu tiesiskumu, kas pats par sevi ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides būtiska sastāvdaļa. Tādēļ instrumentam jāatbalsta dalībvalstu darbības, atvieglojot piespiedu atgriešanos.

(24)

Turklāt lielākie šķēršļi atgriešanās jomā, ar ko sastopas dalībvalstis, bieži vien ir attiecināmi uz piespiedu atgriešanos. Viens būtisks šķērslis ir neskaidrība par attiecīgās personas identitāti un/vai tas, ka tai nav vajadzīgo ceļošanas dokumentu. Lai pārvarētu šādas problēmas, dalībvalstis jāmudina uzlabot sadarbību ar trešo valstu konsulārajiem dienestiem un aktivizēt savstarpēju informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību savā starpā attiecībā uz sadarbību ar minētajiem dienestiem.

(25)

Visbeidzot ir svarīgi, lai dalībvalstīs, kuras to uzskata par lietderīgu, šis lēmums atbalstītu konkrētus pasākumus atgriešanās valstī, kas paredzēti personām, kuras atgriežas, lai, pirmkārt, nodrošinātu efektīvu atgriešanos labos apstākļos to izcelsmes pilsētā vai reģionā un, otrkārt, veicinātu to stabilu reintegrāciju savā kopienā. Šiem pasākumiem nebūtu jāaprobežojas vienkārši ar palīdzību trešai valstij, un tiem vajadzētu būt atbilstīgiem finansējumam vienīgi tad, ja — un tiktāl, ciktāl — šie pasākumi ir nepieciešams turpinājums darbībām, kas uzsāktas un veiktas galvenokārt dalībvalstīs saskaņā ar integrētu atgriešanās plānu.

(26)

Turklāt šiem pasākumiem vajadzētu būt sinerģijā ar darbībām, ko atbalsta ar Kopienas instrumentiem ārējās palīdzības jomā, jo īpaši ar patvēruma un migrācijas tematisko programmu.

(27)

Šis lēmums ir paredzēts kā daļa no vienotas sistēmas, kura ietver arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK (… gada …), ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (10)  (*), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK (… gada …), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (11)  (*), un Padomes Lēmumu Nr. …/2007/EK (… gada …), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (12)  (*), un kuras mērķis ir risināt jautājumu par atbildības taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm attiecībā uz finanšu slogu, ko rada Savienības ārējo robežu integrētas pārvaldības ieviešana un kopējas patvēruma un imigrācijas politikas īstenošana, kā tās izstrādātas saskaņā ar Līguma trešās daļas IV sadaļu.

(28)

Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kura izveidota saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (13), (turpmāk — “Aģentūra”) viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo palīdzību kopēju atgriešanās pasākumu organizēšanai dalībvalstīs un apzināt paraugpraksi attiecībā uz ceļošanas dokumentu iegūšanu un dalībvalstu teritorijā nelegāli uzturošos trešo valstu valstspiederīgo izraidīšanu. Līdz ar to Aģentūrai būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti nosacījumi efektīvu un koordinētu atgriešanās pasākumu realizēšanai starp dalībvalstīm, vienlaikus kopējo atgriešanās pasākumu īstenošanu un organizēšanu atstājot valstu kompetento dienestu pārziņā. Tādēļ Aģentūrai būtu jādod iespēja izmantot līdzekļus, kas šajā lēmumā darīti pieejami ar Kopienas darbībām.

(29)

Fonda sniegtais atbalsts būtu efektīvāks un mērķtiecīgāks, ja atbilstīgo darbību līdzfinansēšanas pamatā būtu stratēģiskas daudzgadu programmas, ko sagatavo katra dalībvalsts saziņā ar Komisiju.

(30)

Pamatojoties uz Komisijas pieņemtām stratēģiskām pamatnostādnēm, ikvienai dalībvalstij būtu jāsagatavo daudzgadu plānošanas dokuments, kur ņemta vērā tās konkrētā situācija un vajadzības un izklāstīta tās attīstības stratēģija, kurai vajadzētu būt pamatam, lai sagatavotu gada programmās uzskaitīto darbību īstenošanu.

(31)

Dalītās pārvaldības kontekstā, kā minēts 53. panta 1. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (14) (turpmāk — “Finanšu regula”), būtu jāprecizē nosacījumi, kas ļauj Komisijai pildīt tās pienākumus, izpildot Eiropas Savienības vispārējo budžetu, un jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz sadarbību. Šo nosacījumu piemērošana Komisijai ļautu pārliecināties par to, vai dalībvalstis Fondu izmanto likumīgi un pareizi un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu Finanšu regulas 27. panta un 48. panta 2. punkta nozīmē.

(32)

Komisijai jānosaka pieejamo saistību apropriāciju provizoriskais sadalījums, izmantojot objektīvu un pārskatāmu metodi.

(33)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu pārvaldības un kontroles sistēmas pareizu darbību un īstenošanas kvalitāti. Tādēļ ir jānosaka vispārīgie principi un attiecīgas funkcijas, kuras būtu jāizpilda visām programmām.

(34)

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstīm vajadzētu būt primārajai atbildībai par Fonda intervences īstenošanu un kontroli.

(35)

Lai garantētu daudzgadu un gada programmu efektīvu un pareizu īstenošanu, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām, izdevumu apstiprināšanu, kā arī nelikumību un Kopienas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un kontroli ir jānosaka kārtība, kā dalībvalstis nodrošina attiecīgo sistēmu izveidi un apmierinošu darbību.

(36)

Neskarot Komisijas pilnvaras finanšu kontroles jomā, būtu jāveicina dalībvalstu un Komisijas sadarbība šajā jomā.

(37)

Fonda atbalstīto darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no to izvērtējuma un to rezultātu izplatīšanas. Šajā sakarā būtu oficiāli jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildība šajā sakarā, kā arī pasākumi, lai nodrošinātu izvērtējuma uzticamību un attiecīgās informācijas kvalitāti.

(38)

Darbībām būtu jāveic starpposma izvērtēšana un ietekmes izvērtēšana, un izvērtēšanas process būtu jāiekļauj projekta pārraudzības mehānismos.

(39)

Paturot prātā to, cik svarīgi panākt Kopienas finansējuma pārskatāmību, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi, lai veicinātu to, ka ikviena iestāde, nevalstiskā organizācija, starptautiska organizācija vai cita struktūra, kas saņem dotāciju no Fonda, pienācīgi novērtētu saņemto atbalstu, ņemot vērā praksi, kas iedibināta saistībā ar citiem instrumentiem, kam piemēro dalīto pārvaldību, piemēram struktūrfondiem.

(40)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (15).

(41)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi — proti, veicināt nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanos, ievērojot kopējus standartus un atgriešanās integrētas pārvaldības principus — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un seku dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(42)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16).

(43)

Tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu ir vispārīgi, un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, inter alia, svītrojot dažus no minētajiem elementiem, vai papildināt šo lēmumu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu stratēģiskās pamatnostādnes.

(44)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un neattiecas uz to.

(45)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija 2005. gada 6. septembra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(46)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste 2005. gada 27. oktobra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(47)

Atbilstīgi Līguma 67. panta 2. punkta otrajam ievilkumam ar Padomes Lēmumu 2004/927/EK (2004. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru attiecina uz dažām jomām, uz kurām attiecas minētā līguma trešās daļas IV sadaļa (17), Līguma 251. pantā noteiktā procedūra tika attiecināta uz jomām, uz kurām attiecas Līguma 62. panta 1. punkts, 2. punkta a) apakšpunkts un 3. punkts, kā arī 63. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

TEMATS, MĒRĶI UN DARBĪBAS

1. pants

Temats un darbības joma

Ar šo lēmumu laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Eiropas Atgriešanās fondu (turpmāk — “Fonds”) kā daļu no vienotas sistēmas, kura ietver arī Lēmumu Nr. …/2007/EK (**), Lēmumu Nr. …/2007/EK (***) un Lēmumu Nr. …/2007/EK (****), lai palīdzētu stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un solidaritātes principa piemērošanu starp dalībvalstīm.

Šajā lēmumā ir noteikti mērķi, ko palīdz sasniegt Fonds, tā īstenošana, pieejamie finanšu līdzekļi un sadales kritēriji pieejamo finanšu līdzekļu piešķiršanai.

Lēmumā noteikti Fonda pārvaldības noteikumi, tostarp finanšu noteikumi, kā arī pārraudzības un kontroles mehānismi, pamatojoties uz pienākumu sadali starp Komisiju un dalībvalstīm.

2. pants

Fonda vispārīgais mērķis

1.   Fonda vispārīgais mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus attiecībā uz atgriešanās pārvaldības uzlabošanu visos tās aspektos, izmantojot integrētas pārvaldības pieeju un paredzot kopīgas darbības, ko īsteno dalībvalstis, vai valstu darbības, kas atbilst Kopienas mērķiem saskaņā ar solidaritātes principu, ņemot vērā Kopienas tiesību aktus šajā jomā un atbilstīgi pamattiesībām.

2.   Pēc dalībvalstu vai Komisijas ierosinājuma Fonds sniedz ieguldījumu tehniskas palīdzības finansēšanā.

3. pants

Konkrētie mērķi

1.   Fonds sekmē šādu konkrētu mērķu sasniegšanu:

a)

uzsākt un pilnveidot integrētas atgriešanās pārvaldības organizēšanu un īstenošanu dalībvalstīs,

b)

stiprināt dalībvalstu sadarbību integrētas atgriešanās pārvaldības un tās īstenošanas jomā,

c)

veicināt atgriešanās kopējo standartu efektīvu un vienveidīgu piemērošanu atbilstīgi politikas attīstībai šajā jomā.

2.   Integrētā atgriešanās pārvaldība jo īpaši paredz dalībvalstu kompetentajām iestādēm izstrādāt un īstenot integrētus atgriešanās plānus, kuri:

a)

balstās uz vispusīgu situācijas izvērtējumu dalībvalstī attiecībā uz mērķauditoriju vai konkrētu apskatīto jautājumu attiecībā uz atgriešanos un uzdevumiem saistībā ar plānotajām darbībām (piemēram, saistībā ar ceļošanas dokumentu iegūšanu un citiem praktiskiem atgriešanās šķēršļiem), attiecīgā gadījumā ņemot vērā izskatāmo lietu apjomu. Vispusīgais novērtējums jāsagatavo, sadarbojoties visām attiecīgajām iestādēm un partneriem;

b)

paredz īstenot plašu pasākumu kopumu, atbalstot trešo valstu valstspiederīgo brīvprātīgas atgriešanās programmas, jo īpaši tādu personu, kuras vairs neatbilst iebraukšanas un uzturēšanās nosacījumiem, un, vajadzības gadījumā veicot piespiedu atgriešanās pasākumus attiecībā uz šīm personām, pilnībā ievērojot humānisma principus un respektējot viņu cieņu;

c)

ietver plānu un/vai grafiku un, vajadzības gadījumā, paredz periodiska novērtējuma mehānismu, kas ļauj veikt pielāgojumus plānā un izvērtēt plāna praktisko ietekmi;

d)

ja dalībvalstis atzīst to par pamatotu, ietver pasākumus, lai atvieglotu sadarbību starp kompetentām administratīvām, tiesībaizsardzības un juridiskām struktūrām - vajadzības gadījumā dažādos pārvaldības līmeņos.

3.   Integrēto atgriešanās plānu mērķis ir jo īpaši nodrošināt efektīvu un stabilu atgriešanos gan brīvprātīgas, gan piespiedu atgriešanās gadījumā, izmantojot tādas darbības kā efektīvu informēšanu laika posmā pirms izceļošanas, ceļojumu organizēšanu un tranzītu atgriešanās valstī. Lai veicinātu brīvprātīgu atgriešanos, iespēju robežās var paredzēt stimulus brīvprātīgi izceļojošām personām, piemēram, lielāku atgriešanās palīdzību.

Ja dalībvalstis uzskata to par vajadzīgu, plānos var paredzēt arī atbalstu uzņemšanai un reintegrācijai.

4. pants

Atbilstīgās darbības dalībvalstīs

1.   Fonda atbalstu var saņemt darbībām, kas attiecas uz 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto mērķi un jo īpaši šādām darbībām:

a)

efektīvas, pastāvīgas un ilgstošas dalībvalstu iestāžu sadarbības izveidošana vai uzlabošana ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem, lai iegūtu ceļojuma dokumentus trešo valstu valstspiederīgo atpakaļ sūtīšanai un nodrošinātu ātras un veiksmīgu izraidīšanu;

b)

attīstīt veidus un līdzekļus, kā pēc iespējas ātrāk patvēruma un imigrācijas procedūrās nodrošināt informāciju par atgriešanos un kā mudināt trešo valstu valstspiederīgos izmantot brīvprātīgas atgriešanās iespēju;

c)

attīstīt veidus un līdzekļus, kā pēc iespējas ātrāk patvēruma un imigrācijas procedūrās nodrošināt informāciju par atgriešanos un kā mudināt trešo valstu valstspiederīgos izmantot brīvprātīgas atgriešanās iespēju;

d)

izstrādāt veidus sadarbībai starp dažāda mēroga valsts, reģionālām, vietējām, pilsētu un citām valsts iestādēm, kas dotu amatpersonām iespēju ātri gūt informāciju par atgriežanās pieredzi un praksi citur, kā arī, ja iespējams, dotu iespēju apvienot resursus;

e)

tādu trešo valstu valstspiederīgo piespiedu atgriešanās, kas neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, vienkāršošana un īstenošana, lai stiprinātu imigrācijas politikas uzticamību un integritāti un samazinātu apcietinājuma periodu personām, kurām piemērojama piespiedu izraidīšana.

2.   Fonda atbalstu var saņemt darbībām, kas attiecas uz 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto mērķi un jo īpaši šādām darbībām:

a)

sadarbība informācijas vākšanā par izcelsmes valsti, agrākās dzīves vietas valsti vai tranzītvalsti un tās sniegšanā potenciāli atpakaļ sūtāmām personām;

b)

sadarbība efektīvas, pastāvīgas un ilgstošas dalībvalstu iestāžu sadarbības izveidošanā ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem, lai atvieglotu konsulāro palīdzību ceļojuma dokumentu iegūšanai trešo valstu valstspiederīgo atpakaļ sūtīšanai un lai nodrošinātu ātru un veiksmīgu izraidīšanu;

c)

kopēju integrēto atgriešanās plānu izstrāde un to īstenošana, ieskaitot kopējas brīvprātīgas atgriešanās programmas attiecībā uz konkrētām izcelsmes un iepriekšējās dzīvesvietas vai tranzīta valstīm vai reģioniem;

d)

pētījumi par esošo situāciju un iespējām veicināt dalībvalstu administratīvo sadarbību atgriešanās jomā, kā arī par starptautisko un nevalstisko organizāciju lomu šajā sakarā;

e)

informācijas un paraugprakses apmaiņa, atbalsts un konsultācijas attiecībā uz īpaši neaizsargātu grupu pārstāvju atpakaļ sūtīšanu;

f)

semināru organizēšana attiecīgajiem darbiniekiem par paraugpraksi attiecībā uz konkrētām trešām valstīm un/vai reģioniem;

g)

kopēji pasākumi, kas dod iespēju uzņemt atpakaļ uzņemamās personas to izcelsmes, iepriekšējās dzīvesvietas vai tranzīta valstīs;

h)

kopēja darbību izstrāde, lai nodrošinātu personu stabilu reintegrāciju izcelsmes vai iepriekšējās dzīvesvietas valstī.

3.   Fonda atbalstu var saņemt darbībām, kas attiecas uz 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto mērķi un jo īpaši šādām darbībām:

a)

kompetento iestāžu stiprināšana, lai tās varētu iespējami ātri pieņemt augstas kvalitātes lēmumus atgriešanās jomā;

b)

kompetento administratīvo iestāžu stiprināšana, lai tās varētu īstenot un ātri izpildīt izraidīšanas lēmumus, pilnībā ievērojot cilvēka cieņu un attiecīgos Eiropas drošības standartus, kas piemērojami šādām operācijām;

c)

tiesu iestāžu stiprināšana, lai ātrāk izvērtētu atpakaļ sūtīšanas lēmumus, kuri ir pārsūdzēti;

d)

semināru un kopēju mācību organizēšana kompetentu valsts, reģionālo, pašvaldību, pilsētu un citu kompetentu iestāžu administrācijas, tiesībsargājošo un tiesu iestāžu darbiniekiem attiecībā uz atpakaļsūtīšanas pasākumu tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;

e)

kompetento administrācijas iestāžu stiprināšana, lai tās varētu efektīvi īstenot kopējos nosacījumus par savstarpējo atzīšanu un kopējas atpakaļ sūtīšanas operācijas, tostarp Aģentūras ieteikumus, darbības standartus un identificēto paraugpraksi atgriešanās jomā.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētās darbības jo īpaši veicina attiecīgo Kopienas tiesību aktu noteikumu īstenošanu kopējās Eiropas imigrācijas un atgriešanās politikas jomā.

5. pants

Atbilstīgi pasākumi dalībvalstīs

Atbalstāmajās darbībās var būt ietverti šādi pasākumi:

1)

visos atgriešanās gadījumos — informācija trešo valstu valstspiederīgajiem par atgriešanos vispār, konsultācijas par brīvprātīgu atgriešanos, tulkošanas izdevumi, nepieciešamo ceļošanas dokumentu sagādāšana, nepieciešamo pirmsatgriešanās medicīnisko pārbaužu izmaksas, ceļojumu un ēdināšanas izmaksas atpakaļ sūtāmām personām un eskortam, eskorta, tostarp mediķu un tulku izmitināšana, transporta izmaksas dalībvalstī un līdz atgriešanās valstij un sadarbība ar izcelsmes, iepriekšējās dzīvesvietas vai tranzīta valsts iestādēm;

2)

visos atgriešanās gadījumos — īpašs atbalsts mazāk aizsargātām personām, piemēram, bērniem, nepavadītiem nepilngadīgajiem, invalīdiem, veciem cilvēkiem, grūtniecēm, vientuļiem vecākiem ar maziem bērniem un personām, kuras ir spīdzinātas, izvarotas vai pakļautas citiem smagiem psiholoģiskas, fiziskas vai seksuālas vardarbības veidiem;

3)

papildus, tādu trešo valstu valstspiederīgo piespiedu atgriešanās gadījumā, kas vairs neatbilst iebraukšanas un uzturēšanās nosacījumiem — atpakaļ sūtāmo personu un iesaistīto dalībvalstu eskortu — ceļa, pārtikas un pagaidu izmitināšanas izmaksas organizējošā dalībvalstī līdz izceļošanai, ja tiek organizētas kopējas atpakaļsūtīšanas operācijas;

4)

papildus, tādu trešo valstu valstspiederīgo brīvprātīgas atgriešanās gadījumā, kas vairs neatbilst iebraukšanas un uzturēšanās nosacījumiem — palīdzība atpakaļ sūtamām personām atgriešanās gatavošanā un būtiski izdevumi pirms atgriešanās;

5)

papildus, ja tādi trešo valstu valstspiederīgie, kam nav pienākums atstāt dalībvalsts teritoriju, atgriežas brīvprātīgi un citos gadījumos, kad dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu — noteikts finansējums sākotnējiem izdevumiem pēc atgriešanās, personas, kura atgriežas, personīgo lietu transportēšana, atbilstoša pagaidu izmitināšana uzņemšanas centrā vai, vajadzības gadījumā, viesnīcā pirmajās dienās pēc ierašanās atgriešanās valstī, mācības, palīdzība darba meklējumos un, vajadzības gadījumā, ierobežots atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai;

6)

kompetento administrācijas, tiesībsargājošo un tiesu iestāžu darbinieku izglītība un apmācība, šo kategoriju darbinieku norīkošana praksē uz citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu kopējo atgriešanās standartu efektīvu un vienveidīgu piemērošanu, ievērotu saistības atbilstīgi starptautisko tiesību dokumentiem attiecībā uz atpakaļ sūtāmām personām, lai veicinātu sadarbību, kā arī komandējumi, lai novērtētu atgriešanās politikas rezultātus trešās valstīs;

7)

operatīvas sadarbības gadījumā ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem nolūkā iegūt ceļošanas dokumentus un nodrošināt ātras izraidīšanas procedūras — ceļa un uzturēšanās izdevumi dalībvalstīs iestāžu un dienestu darbiniekiem, kuri atbild par trešo valstu valstspiederīgo identificēšanu un viņu ceļošanas dokumentu pārbaudi;

8)

tādu trešo valstu valstspiederīgo, kam nav obligāti jāatstāj dalībvalsts teritorija, reintegrācijas pasākumu gadījumā — stimuli skaidrā naudā un citi īstermiņa pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzsāktu reintegrācijas procesu atgriezušos personu personīgās attīstības nolūkā, piemēram, mācības, darbā iekārtošanās palīdzība, atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai un palīdzība un konsultācijas pēc atgriešanās;

9)

ja dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu — tādu trešās valsts valstspiederīgo, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, reintegrācijas pasākumu gadījumā — stimuli skaidrā naudā un citi īstermiņa pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzsāktu reintegrācijas procesu atgriezušos personu personīgās attīstības nolūkā, piemēram, mācības, darbā iekārtošanās palīdzība, atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai un palīdzība un konsultācijas pēc atgriešanās, kā arī pasākumi, kas dod iespēju dalībvalstīm piedāvāt piemērotus nosacījumus atgriezušos personu uzņemšanai trešās valstīs pēc to ierašanās.

6. pants

Kopienas darbības

1.   Pēc Komisijas ierosmes līdz 7 % no Fonda pieejamajiem līdzekļiem var izmantot, lai finansētu starpvalstu darbības vai Kopienas nozīmes darbības (turpmāk — “Kopienas darbības”) saistībā ar atgriešanās politiku un pasākumiem, ko piemēro 7. pantā minētajām mērķgrupām.

2.   Lai būtu atbilstīgas finansējumam, Kopienas darbības jo īpaši:

a)

veicina Kopienas sadarbību Kopienas tiesību aktu un labas prakses īstenošanā;

b)

sekmē starpvalstu sadarbības tīklus un eksperimentālus projektus, balstoties uz tādām starpvalstu partnerībām starp struktūrām divās vai vairāk dalībvalstīs, kuras paredzētas, lai veicinātu inovāciju, atvieglinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu un uzlabotu atgriešanās politikas kvalitāti;

c)

sekmē starpvalstu informēšanas kampaņas;

d)

atbalsta pētījumus, informācijas izplatīšanu un apmaiņu attiecībā uz paraugpraksi un visiem citiem atgriešanās politikas aspektiem, tostarp attiecībā uz jaunāko tehnoloģijas sasniegumu izmantojumu, jo īpaši lai veicinātu salīdzinošākus pētījumus saistībā ar līdzšinējo un pašreizējo atpakaļsūtīšanas programmu ietekmi;

e)

atbalsta izmēģinājuma projektus un pētījumus, kuros izvērtē iespēju šajā jomā Kopienā izvērst jaunas sadarbības formas un pieņemt jaunus Kopienas tiesību aktus;

f)

sekmē dalībvalstīm kopēju statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrādi un izmantošanu, lai izvērtētu politikas pārmaiņu efektivitāti atgriešanās jomā, jo īpaši lai izplatītu statistiku nošķirot datus par brīvprātīgu un piespiedu atgriešanos;

g)

sadarbībā ar Aģentūru atbalsta kopīgas rokasgrāmatas izstrādi un regulāru atjaunināšanu attiecībā uz paraugpraksi atgriešanās jomā, tostarp eskortiem;

h)

nodrošina dalībvalstīm atbalsta pakalpojumus pienācīgi pamatotās ārkārtas situācijās, kas prasa steidzamu rīcību.

3.   Gada darba programmu, kurā nosaka Kopienas darbību prioritātes, pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

7. pants

Mērķgrupas

1.   Šajā lēmumā mērķgrupas ir šādas personu kategorijas:

a)

visi trešo valstu valstspiederīgie, kuri vēl nav saņēmuši galīgu negatīvu lēmumu attiecībā uz viņu lūgumu dalībvalstī saņemt starptautisku aizsardzību, un kuri drīkst izvēlēties izmantot brīvprātīgu atgriešanos, ja vien tie nav ieguvuši jaunu valstspiederību vai nav atstājuši minētās dalībvalsts teritoriju;

b)

visi trešo valstu valstspiederīgie, kam dalībvalstī piemērots kāds starptautiskas aizsardzības līdzeklis, kā noteikts Direktīvā 2004/83/EK, vai pagaidu aizsardzība, kā noteikts Direktīvā 2001/55/EK, un kas izvēlas izmantot brīvprātīgas atgriešanās iespēju, ja vien tie nav ieguvuši jaunu valstspiederību vai nav atstājuši minētās dalībvalsts teritoriju;

c)

visi trešo valstu valstspiederīgie, kas neatbilst vai vairs neatbilst dalībvalsts ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem un kas saskaņā ar pienākumu atstāt minētās dalībvalsts teritoriju izmanto iespēju atgriezties brīvprātīgi;

d)

visi pārējie trešo valstu valstspiederīgie, kas neatbilst vai vairs neatbilst dalībvalsts ieceļošanas un/vai uzturēšanās nosacījumiem.

2.   Trešās valsts valstspiederīgais ir ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta izpratnē.

II NODAĻA

ATBALSTA PRINCIPI

8. pants

Papildināmība, saskaņotība un principu ievērošana

1.   Ar Fonda starpniecību sniedz atbalstu, papildinot valstu, reģionu un vietējas darbības, tajās integrējot Kopienas prioritātes.

2.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka ar Fonda starpniecību un no dalībvalstīm saņemtā palīdzība konsekventi atbilst Kopienas darbībām, politikas jomām un prioritātēm. Šo saskaņotību īpaši norāda 19. pantā minētajā daudzgadu programmā.

3.   Fonda finansētas darbības ir saderīgas ar Līgumu un tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar to.

9. pants

Plānošana

1.   Fonda mērķus īsteno saskaņā ar daudzgadu plānošanas periodu (no 2008. gada līdz 2013. gadam), veicot starpposma pārskatīšanu saskaņā ar 22. pantu. Daudzgadu plānošanas sistēma ietver prioritātes un procesus pārvaldības, lēmumu pieņemšanas, revīzijas un aptiprināšanas veikšanai.

2.   Komisijas apstiprinātās daudzgadu programmas īsteno, izmantojot gada programmas.

10. pants

Pasākumu subsidiaritāte un samērība

1.   Īstenot 19. un 21. pantā minētās daudzgadu un gada programmas ir dalībvalstu pienākums attiecīgā teritoriālā mērogā saskaņā ar katrai dalībvalstij raksturīgo iestāžu sistēmu. Minēto pienākumu īsteno saskaņā ar šo lēmumu.

2.   Saistībā ar revīzijas noteikumiem Komisijas un dalībvalstu izmantotie līdzekļi ir dažādi atkarībā no Kopienas ieguldījuma apjoma. Tas pats princips attiecas uz izvērtējuma noteikumiem un ziņojumiem par daudzgadu un gada programmām.

11. pants

Budžeta izpildes metodes

1.   Fondam piešķirto Kopienas budžetu izpilda saskaņā ar Finanšu regulas 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot šā lēmuma 6. pantā minētās Kopienas darbības un 16. pantā minēto tehnisko palīdzību.

2.   Komisija veic pienākumu izpildīt Eiropas Savienības vispārējo budžetu:

a)

pārbaudot, vai dalībvalstīs pastāv pārvaldības un kontroles sistēmas un vai tās darbojas pareizi saskaņā ar 32. pantā aprakstītajām procedūrām;

b)

saskaņā ar 41. un 42. pantu pārtraucot vai apturot visus maksājumus vai to daļu, ja pārvaldības un kontroles sistēmas valstī nedarbojas, un saskaņā ar 45. un 46. pantā aprakstītajām procedūrām piemērojot visas citas vajadzīgās finanšu korekcijas.

12. pants

Partnerība

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi organizē partnerību ar iestādēm un struktūrām, kas ir iesaistītas daudzgadu programmas īstenošanā vai spēj dot lietderīgu ieguldījumu tās izstrādē saistībā ar attiecīgo dalībvalsti.

Šādas iestādes un struktūras var būt kompetentas reģionālās, vietējās, pilsētu un citas publiskās iestādes, starptautiskās organizācijas, jo īpaši UNHCR, un struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai sociālie partneri.

2.   Šādu partnerību īsteno, pilnībā ievērojot katras kategorijas partneru attiecīgo organizatorisko, juridisko un finanšu kompetenci.

III NODAĻA

FINANŠU LĪDZEKĻI

13. pants

Līdzekļi kopumā

1.   Šā lēmuma īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir 676 miljoni euro.

2.   Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi Finanšu shēmai.

3.   Komisija provizoriski nosaka gada apropriāciju sadalījumu starp dalībvalstīm saskaņā ar 14. pantā ietvertajiem kritērijiem.

14. pants

Gada līdzekļu sadalījums darbībām, kuru īstenošanai dalībvalstīs var saņemt finansējumu

1.   Katra dalībvalsts no Fonda gada apropriācijas saņem noteiktu summu, kas ir 300 000euro.

Dalībvalstīm, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā, laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam šo summu paaugstina līdz 500 000euro gadā.

Dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojas laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam, šo summu paaugstina līdz 500 000euro gadā uz atlikušo laiku no 2008. gada līdz 2013. gadam no gada, kas ir pēc to pievienošanās gada.

2.   Atlikušos gadā pieejamos līdzekļus dalībvalstīm sadala šādi:

a)

50 % — proporcionāli trešo valstu valstspiederīgo skaitam pēdējos trīs gados, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem dalībvalsts teritorijā un par kuriem ir izdots atgriešanās lēmums saskaņā ar attiecīgās valsts un/vai Kopienas tiesību aktiem, t.i., administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, kurā ir konstatēts vai paziņots, ka uzturēšanās ir nelikumīga, un uzlikts pienākums atgriezties;

b)

50 % — proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo skaitam iepriekšējo trīs gadu laikā, kuri ir faktiski atstājuši dalībvalsts teritoriju brīvprātīgi vai piespiedu kārtā saskaņā ar administratīvu vai tiesas izdotu izbraukšanas rīkojumu.

3.   Šā panta 2. punktā minētie trešo valstu valstspiederīgie neietver:

a)

trešo valstu valstspiederīgos, kuriem, atrodoties dalībvalsts tranzīta zonā, ir atteikta ieceļošana;

b)

trešo valstu valstspiederīgos, kuri vienai dalībvalstij ir jānogādā uz citu dalībvalsti, jo īpaši saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (18).

4.   Atsauces dati ir jaunākie statistikas dati, ko Komisija (Eurostat) ieguvusi saskaņā ar datiem, kurus dalībvalstis iesniegušas atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

Ja dalībvalstis Komisijai (Eurostat) nav devušas attiecīgus statistikas datus, tās pēc iespējas drīz nodrošina provizoriskus datus.

Pirms tādus datus pieņemt kā atsauces skaitļus, Komisija (Eurostat) saskaņā ar parasto darba kārtību izvērtē statistikas informācijas kvalitāti, salīdzināmību un pilnīgumu. Pēc Komisijas (Eurostat) lūguma dalībvalstis tai sniedz visu vajadzīgo informāciju, lai veiktu izvērtējumu.

15. pants

Finansēšanas struktūra

1.   Maksājumus ar Fonda starpniecību veic kā subsīdijas.

2.   Fonda atbalstītas darbības līdzfinansē no publiskiem vai privātiem avotiem, tās ir bezpeļņas darbības, un tām nevar saņemt finansējumu no citiem avotiem, kurus finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

3.   Fonda apropriācijas papildina valsts izdevumus vai līdzvērtīgus izdevumus, ko dalībvalstis piešķir pasākumiem, uz ko attiecas šis lēmums.

4.   Kopienas ieguldījums atbalstītiem projektiem par darbībām, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar 3. pantu, nepārsniedz 50 % no katras darbības kopējām izmaksām.

Šo apjomu var palielināt līdz 75 % projektiem, ar ko risina konkrētus prioritārus jautājumus, kuri ir noteikti stratēģiskajās pamatnostādnēs, kā paredzēts 18. pantā.

Kopienas ieguldījumu palielina līdz 75 % dalībvalstīs, uz ko attiecas Kohēzijas fonds.

5.   Īstenojot attiecīgo valstu programmas, kā izklāstīts IV nodaļā, dalībvalstis atlasa projektus finansēšanai, pamatojoties uz šādiem minimuma kritērijiem:

a)

stāvoklis un vajadzības attiecīgajā dalībvalstī;

b)

izmaksu rentabilitāte, inter alia, ņemot vērā to personu skaitu, uz kurām attiecas projekts;

c)

pieredzi, kompetenci, uzticamību un finansiālo ieguldījumu, ko nodrošina organizācija, kura pieprasa finansējumu, un visas partnerorganizācijas;

d)

to, ciktāl projekts papildina citas darbības, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai kā daļu no attiecīgo valstu programmām.

6.   Parasti Kopienas finanšu atbalstu darbībām, ko atbalsta ar Fonda starpniecību, piešķir uz laiku līdz trim gadiem, un par tām regulāri sniedz progresa ziņojumus.

16. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas ierosmes

1.   Pēc Komisijas ierosmes un/vai Komisijas vārdā, gadā nepārsniedzot maksimālo apjomu — 500 000euro no Fonda apropriācijām, Fonds var finansēt sagatavošanas pasākumus, pārraudzības, administratīvas un tehniskas palīdzības pasākumus, kā arī izvērtēšanas, revīzijas un pārbaudes pasākumus, kas jāveic, lai īstenotu šo lēmumu.

2.   Šie pasākumi ir:

a)

pētījumi, izvērtējumi, ekspertu ziņojumi un statistikas dati — arī vispārīgi — kas attiecas uz Fonda darbību;

b)

dalībvalstīm, tiešajiem atbalsta saņēmējiem un plašai sabiedrībai paredzēti informācijas pasākumi, arī informēšanas kampaņas un kopīga datubāze par projektiem, ko finansē no Fonda līdzekļiem;

c)

datorizētu sistēmu uzstādīšana, izmantojums un to savienojumi savā starpā — pārvaldības, pārraudzības, pārbaužu un izvērtējuma vajadzībām;

d)

vienotas izvērtējuma un pārraudzības sistēmas, kā arī rādītāju sistēmas izstrāde, vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgo valstu rādītājus;

e)

izvērtējuma metožu uzlabojumi un informācijas apmaiņa par šajā jomā pastāvošo praksi;

f)

saskaņā ar 25. pantu dalībvalstu norīkotu iestāžu informācijas un apmācību pasākumi, kas papildina dalībvalstu centienus dot norādes savām iestādēm saskaņā ar 31. panta 2. punktu.

17. pants

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu ierosmes

1.   Pēc attiecīgās dalībvalsts ierosmes no Fonda katrai gada programmai var finansēt sagatavošanas, kā arī pārvaldības, pārraudzības, izvērtēšanas, informēšanas un kontroles pasākumus, kā arī Fonda īstenošanas administratīvo resursu stiprināšanas pasākumus.

2.   Attiecībā uz katru gada programmu tehniskajai palīdzībai atvēlētā summa nevar pārsniegt:

a)

laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam — 7 % no dalībvalstij gadā piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot 30 000euro; un

b)

laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam — 4 % no dalībvalstij gadā piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot 30 000euro.

IV NODAĻA

PLĀNOŠANA

18. pants

Stratēģisko pamatnostādņu pieņemšana

1.   Nosakot Fonda veicamo pasākumu struktūru, Komisija pieņem stratēģiskas pamatnostādnes, ņemot vērā panākumus, kas gūti, izstrādājot un īstenojot Kopienas tiesību aktus atgriešanās jomā un Kopienas pasākumus nelegālās imigrācijas jomā, kā arī Fonda finanšu līdzekļu provizorisko sadalījumu daudzgadu programmas laikam.

2.   Attiecībā uz 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem Fonda mērķiem, minētajās pamatnostādnēs jo īpaši ņem vērā Kopienas prioritātes, lai veicinātu:

a)

tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanos, kuriem nav pasu vai citu personu apliecinošu dokumentu;

b)

tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanos, uz kuriem neattiecas Kopienas atpakaļuzņemšanas nolīgumi vai valstu divpusējie atpakaļuzņemšanas nolīgumi, lai stiprinātu starptautiskās tiesībās noteikto valsts pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos;

c)

tādu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atgriešanos konkrētā valstī, kuri ir ieradušies no minētās valsts vai kuri tajā ir uzturējušies, bet nav minētās valsts valstspiederīgie;

d)

tādu personu atgriešanos, kam nav pienākums atstāt dalībvalstu teritoriju, piemēram, personas, kas vēl nav saņēmušas negatīvu lēmumu, un personas, kam piemērots kāds starptautiskas aizsardzības līdzeklis, kā noteikts Direktīvā 2004/83/EK, vai pagaidu aizsardzība, kā noteikts Direktīvā 2001/55/EK;

e)

īpaši neaizsargātu grupu atgriešanos.

Attiecībā uz 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto Fonda mērķi, minētajās pamatnostādnēs jo īpaši ņem vērā Kopienas prioritātes, lai visā Eiropas Savienībā veicinātu informētību par kopējiem standartiem un lai šos standartus integrētu dalībvalstu administratīvo iestāžu ikdienas procedūrās saistībā ar atgriešanās pārvaldību.

3.   Komisija, vēlākais, līdz 2007. gada 31. jūlijam pieņem stratēģiskās pamatnostādnes, kas attiecas uz daudzgadu plānošanas periodu.

4.   Stratēģiskās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Minētās stratēģiskās pamatnostādnes pēc to pieņemšanas pievieno šim lēmumam kā pielikumu.

19. pants

Valstu daudzgadu programmu sagatavošana un apstiprināšana

1.   Katra dalībvalsts, balstoties uz 18. pantā minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm, ierosina daudzgadu programmas projektu, kurā ir šādi elementi:

a)

apraksts par to, kāds stāvoklis ir dalībvalstī sakarā ar atgriešanās integrētās pārvaldības principu, sadarbību ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem, brīvprātīgas un piespiedu atgriešanās pasākumiem un politiku, izmantojot atsevišķus datus attiecībā uz brīvprātīgu un piespiedu atgriešanos, ciktāl tādi ir pieejami, pieeju reintegrācijas pasākumiem un atgriešanās noturībai, kompetento administratīvo un tiesu iestāžu spēju attīstīšanu un sadarbību ar citām dalībvalstīm iepriekšminētajās jomās;

b)

attiecīgās dalībvalsts vajadzību analīze attiecībā uz sadarbību ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem, brīvprātīgas un piespiedu atgriešanās pasākumiem un politiku, pieeju reintegrācijas pasākumiem un atgriešanās ilgtspējai, kompetento administratīvo un tiesu iestāžu spēju attīstīšanu un sadarbību ar citām dalībvalstīm iepriekšminētajās jomās, kā arī norādes par darbības mērķiem, kas izvirzīti minēto vajadzību nodrošināšanai daudzgadu programmas periodā;

c)

minēto mērķu sasniegšanai paredzētās attiecīgās stratēģijas izklāsts, precizējot to sasniegšanai definētās prioritātes, kā arī minēto prioritāšu īstenošanai paredzēto darbību apraksts;

d)

norāde, vai minētā stratēģija ir saderīga ar citiem reģionālajiem, valsts un Kopienas instrumentiem;

e)

informācija par prioritātēm un konkrētiem to mērķiem. Minētos mērķus izsaka skaitliskā izteiksmē, izmantojot ierobežotu skaitu rādītāju, lai ņemtu vērā proporcionalitātes principu. Rādītājiem jābūt tādiem, lai gūtos panākumus varētu mērīt, tos salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, kā arī prioritāšu īstenošanai noteikto mērķu efektivitāti;

f)

apraksts par pieeju, kas izvēlēta, lai īstenotu 12. pantā minēto partnerības principu;

g)

projekts finansēšanas plānam, kurā katrai prioritātei un katrai gada programmai norādīts finanšu ieguldījums, ko ierosināts piešķirt no Fonda, kā arī publiskā vai privātā līdzfinansējuma kopsumma;

h)

noteikumi, kas pieņemti, nodrošinot daudzgadu programmas publiskošanu.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai daudzgadu programmu projektus, vēlākais, četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir darījusi zināmas stratēģiskās pamatnostādnes.

3.   Lai apstiprinātu daudzgadu programmas projektu, Komisija izskata:

a)

daudzgadu programmas projekta atbilstību Fonda mērķiem un 18. pantā minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm;

b)

daudzgadu programmas projektā paredzēto darbību atbilstību, ņemot vērā ierosināto stratēģiju;

c)

to, vai pārvaldības un kontroles mehānismi, ko dalībvalstis izstrādājušas Fonda pasākumu īstenošanai, atbilst šim lēmumam;

d)

daudzgadu programmas projekta atbilstību Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši tiem Kopienas tiesību aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt personu brīvu pārvietošanos, līdz ar papildpasākumiem, kas ir tieši saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju.

4.   Ja Komisija uzskata, ka daudzgadu programmas projekts nav konsekvents stratēģisko pamatnostādņu ziņā un/vai neatbilst šā lēmuma noteikumiem par pārvaldības un kontroles sistēmām, vai Kopienas tiesību aktiem, tā aicina attiecīgo dalībvalsti sniegt visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskatīt daudzgadu programmas projektu.

5.   Komisija katru daudzgadu programmu apstiprina trīs mēnešos pēc tam, kad tā ir oficiāli iesniegta, saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

20. pants

Daudzgadu programmu pārskatīšana

1.   Pēc attiecīgās dalībvalsts vai Komisijas ierosmes daudzgadu programmu atkārtoti izskata un vajadzības gadījumā pārskata atlikušajam programmas laikam, lai vairāk vai citādi ņemtu vērā Kopienas prioritātes. Daudzgadu programmas var atkārtoti izskatīt, arī ņemot vērā izvērtējumu rezultātus un/vai atkarībā no īstenošanas grūtībām.

2.   Lēmumu, ar ko apstiprina daudzgadu programmas pārskatīšanu, Komisija pieņem cik iespējams drīz pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts oficiāli iesniegusi attiecīgu lūgumu. Daudzgadu programmas pārskata saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

21. pants

Gada programmas

1.   Komisijas apstiprināto daudzgadu programmu īsteno, izmantojot gada programmas.

2.   Komisija katru gadu līdz 1. jūlijam nodrošina dalībvalstīm aplēsi par summām, ko nākamajā gadā paredzēts tām piešķirt no kopējām ikgadējā budžeta procedūrā piešķirtajām apropriācijām un ko aprēķina, kā paredzēts 15. pantā.

3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. novembrim iesniedz Komisijai nākamā gada programmas projektu, kurš sagatavots saskaņā ar daudzgadu programmu un kurā ir šādi elementi:

a)

vispārīgi noteikumi, kā atlasīt projektus, ko finansēt saskaņā ar gada programmu;

b)

to darbību apraksts, kuras paredzēts atbalstīt saskaņā ar gada programmu;

c)

ierosinātais Fonda finansiālā atbalsta sadalījums dažādām programmas darbībām un norāde par gada programmas īstenošanas nolūkā pieprasīto summu tehniskas palīdzības izdevumu segšanai saskaņā ar 17. pantu.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, gada programmu projektus 2008. gadam dalībvalstis iesniedz Komisijai līdz 2008. gada 1. martam.

5.   Izskatot kādas dalībvalsts gada programmas projektu, Komisija ņem vērā saskaņā ar budžeta procedūru Fondam piešķirto apropriāciju galīgo summu.

Pēc tam, kad gada programmas projekts ir oficiāli iesniegts, Komisija viena mēneša laikā informē attiecīgo dalībvalsti, vai projektu var pieņemt. Ja gada programmas projekts neatbilst daudzgadu programmai, Komisija aicina minēto dalībvalsti sniegt visu vajadzīgo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskatīt gada programmas projektu.

Komisija līdz attiecīgā gada 1. martam pieņem lēmumu par finansēšanu, apstiprinot gada programmu. Lēmumā norāda attiecīgajai dalībvalstij piešķirto summu un laikposmu, kurā izdevumi ir atbilstīgi.

6.   Lai ņemtu vērā pienācīgi pamatotus ārkārtas stāvokļus, kas nav bijuši paredzēti, pieņemot gada programmu, un kas prasa steidzamu rīcību, dalībvalsts var pārskatīt līdz 10 % no Fonda ieguldījuma sadalījuma dažādām gada programmā ietvertām darbībām, vai piešķirt līdz 10 % no summām, kas saskaņā ar šo lēmumu atvēlētas citām darbībām. Attiecīgā dalībvalsts Komisiju informē par pārskatītaj gada programmām.

22. pants

Daudzgadu programmas starpposma pārskatīšana

1.   Komisija pārskata stratēģiskās pamatnostādnes un vajadzības gadījumā līdz 2010. gada 31. martam pieņem pārskatītas stratēģiskās pamatnostādnes laikposmam no 2011. gada līdz 2013. gadam.

2.   Ja pārskatītās stratēģiskās pamatnostādnes pieņem, katra dalībvalsts atkārtoti izskata savu daudzgadu programmu un vajadzības gadījumā to pārskata.

3.   Noteikumi, kas minēti 19. pantā par valstu daudzgadu programmu sagatavošanu un pieņemšanu, mutatis mutandis attiecas uz minēto pārskatīto daudzgadu programmu sagatavošanu un pieņemšanu.

4.   Pārskatītas stratēģiskās pamatnostādnes pieņem saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

V NODAĻA

PĀRVALDĪBAS UN KONTROLES SISTĒMAS

23. pants

Īstenošana

Komisija atbild par šā lēmuma īstenošanu un pēc vajadzības pieņem tā īstenošanas noteikumus.

24. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu pamatprincipi

Dalībvalstu izstrādātās daudzgadu programmu pārvaldības un kontroles sistēmas nodrošina:

a)

skaidri noteiktas attiecīgo pārvaldības un kontroles struktūru funkcijas, kā arī funkciju sadalījumu katrā struktūrā;

b)

funkciju nošķīruma principa ievērošanu gan tādās struktūrās, gan starp tām;

c)

katrai struktūrai pietiekamus līdzekļus, lai īstenotu uzticētās funkcijas visā no Fonda līdzfinansēto darbību īstenošanas laikā;

d)

procedūras, kā nodrošināt, lai gada programmās deklarētos izdevumus veiktu pareizi un likumīgi;

e)

uzticamas datorizētas sistēmas grāmatvedībai, pārraudzībai un finanšu pārskatu sniegšanai;

f)

pārskatu sniegšanas un pārraudzības sistēmas, ja atbildīgā struktūra pienākumu izpildi uztic citai struktūrai;

g)

procedūru rokasgrāmatas par veicamajām funkcijām;

h)

mehānismus, kā veikt sistēmas darbības revīziju;

i)

sistēmas un procedūras, kas nodrošina pienācīgas revīzijas liecības;

j)

procedūras, lai ziņotu par nelikumībām un tās pārraudzītu, kā arī lai atgūtu nepamatoti izmaksātas summas.

25. pants

Iestāžu norīkošana

1.   Daudzgadu programmas un gada programmu īstenošanai dalībvalsts norīko:

a)

atbildīgo iestādi: funkcionālu dalībvalsts struktūru, attiecīgās valsts iestādi vai struktūru, ko norīko dalībvalsts vai kas ir dalībvalsts privāttiesību subjekts ar uzdevumu sniegt sabiedriskus pakalpojumus, kura atbild par Fonda atbalstīto daudzgadu programmas un gada programmu pārvaldību un kuras pārziņā ir visa saziņa ar Komisiju;

b)

sertifikācijas iestādi: attiecīgās valsts iestādi vai struktūru, vai personu, kas darbojas kā tāda struktūra vai iestāde, ko norīko dalībvalsts, lai apstiprinātu izdevumu deklarācijas pirms to nosūtīšanas Komisijai;

c)

revīzijas iestādi: valsts iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no dalībvalsts norīkotās atbildīgās iestādes un sertifikācijas iestādes un kas atbild par pārvaldības un kontroles sistēmas darbības efektivitātes pārbaudi;

d)

vajadzības gadījumā - deleģēto iestādi.

2.   Dalībvalsts pieņem noteikumus, ar ko reglamentē savas attiecības ar 1. punktā minētajām iestādēm un struktūrām, kā arī šo iestāžu attiecības ar Komisiju.

3.   Ievērojot 24. panta b) punktu, dažas vai visas šā panta 1. punktā minētās iestādes var atrasties vienā un tajā pašā struktūrā.

4.   Noteikumus 26. līdz 30. panta īstenošanai Komisija pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

26. pants

Atbildīgā iestāde

1.   Atbildīgā iestāde atbilst turpmāk norādītajam nosacījumu minimumam. Atbildīgā iestāde:

a)

ir juridiska persona, izņemot gadījumus, ja tā ir funkcionāla dalībvalsts struktūra;

b)

ir ar infrastruktūru, kas vajadzīga, lai viegli nodrošinātu saziņu ar plašu lietotāju loku, kā arī ar citu dalībvalstu atbildīgām iestādēm un ar Komisiju;

c)

darbojas administratīvā vidē, kas tai ļauj pareizi veikt uzdevumus un izvairīties no jebkādiem interešu konfliktiem;

d)

spēj piemērot Kopienas līdzekļu pārvaldības noteikumus;

e)

ir ar finanšu un vadības spēju, kura ir samērojama ar Kopienas līdzekļu apjomu, kas tai būs jāpārvalda;

f)

ir nodrošināta ar personālu, kam ir atbilstīgas profesionālās kvalifikācijas administratīvam darbam starptautiskā vidē.

2.   Dalībvalsts atbildīgajai iestādei nodrošina pietiekamu finansējumu, lai tā varētu visu laiku no 2008. gada līdz 2013. gadam pienācīgi un nepārtraukti veikt uzticētos pienākumus.

3.   Komisija var palīdzēt dalībvalstīm darbinieku apmācībā, jo īpaši attiecībā uz V līdz IX nodaļas pareizu piemērošanu.

27. pants

Atbildīgās iestādes uzdevumi

1.   Atbildīgā iestāde atbild par daudzgadu programmas pārvaldību un īstenošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

Atbildīgā iestāde jo īpaši:

a)

apspriežas ar partneriem saskaņā ar 12. pantu;

b)

iesniedz Komisijai projektus daudzgadu un gada programmām, kā minēts 19. un 21. pantā;

c)

organizē un publicē paziņojumus par konkursiem un, vajadzības gadījumā, uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus;

d)

organizē projektu atlasi līdzfinansēšanai no Fonda saskaņā ar 15. panta 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem;

e)

saņem maksājumus no Komisijas un veic maksājumus tiešajiem atbalsta saņēmējiem;

f)

nodrošina Fonda līdzfinansējuma saderību un papildināmību ar līdzfinansējumu no citiem valstu un Kopienas finanšu instrumentiem;

g)

pārrauga līdzfinansēto pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanu un to, lai par darbībām deklarētie izdevumi faktiski būtu radušies un atbilstu Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem;

h)

nodrošina, ka ir datorizēta sistēma, lai reģistrētu un glabātu grāmatvedības datus par katru saskaņā ar gada programmu veiktu darbību un lai vāktu īstenošanas datus, kas vajadzīgi finanšu pārvaldībai, pārraudzībai, kontrolei un izvērtēšanai;

i)

nodrošina, ka tiešie atbalsta saņēmēji un citas struktūras, kas ir iesaistītas ar Fonda starpniecību līdzfinansētu darbību īstenošanā, uztur vai nu atsevišķu grāmatvedības sistēmu, vai attiecīgu grāmatvedības kodu visiem ar darbību saistītajiem darījumiem, neskarot attiecīgo valstu noteikumus par grāmatvedību;

j)

nodrošina, ka 49. pantā minētās Fonda izvērtēšanas veic 50. panta 2. punktā noteiktajos termiņos un ka tās atbilst kvalitātes standartiem, par ko Komisija vienojusies ar attiecīgo dalībvalsti;

k)

izstrādā procedūras, nodrošinot, ka visi dokumenti attiecībā uz izdevumiem un revīzijām, kas vajadzīgi pietiekamu revīzijas liecību nodrošināšanai, tiek glabāti saskaņā ar 43. pantā minētajām prasībām;

l)

nodrošina, ka revīzijas iestāde 30. panta 1. punktā paredzēto revīziju veikšanai saņem visu vajadzīgo informāciju par izmantotajām pārvaldības procedūrām un projektiem, ko līdzsfinansē no Fonda;

m)

nodrošina, ka sertifikācijas iestāde apstiprināšanas nolūkā ir saņēmusi visu vajadzīgo informāciju par izdevumu sakarā veiktajām procedūrām un pārbaudēm;

n)

sagatavo un iesniedz Komisijai progresa ziņojumu un noslēguma ziņojumu par gada programmu īstenošanu, sertifikācijas iestādes apstiprinātas izdevumu deklarācijas un maksājumu pieprasījumus, vai, vajadzības gadījumā, atlīdzināšanas deklarācijas;

o)

veic informēšanas un konsultāciju darbības, kā arī izplata atbalstīto darbību rezultātus;

p)

sadarbojas ar Komisiju un pārējo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm;

q)

pārbauda to, kā tiešie atbalsta saņēmēji īsteno 33. panta 6. punktā minētās pamatnostādnes.

2.   Pārvaldības darbības, ko, īstenojot projektus, dalībvalstīs veic atbildīgās iestādes, var finansēt saskaņā ar 16. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem.

28. pants

Atbildīgās iestādes uzdevumu deleģēšana

1.   Ja visus atbildīgās iestādes uzdevumus vai to daļu deleģē kādai deleģētai iestādei, atbildīgā iestāde nosaka deleģēto uzdevumu apjomu un sīki izstrādā procedūras, lai veiktu deleģētos uzdevumus, ievērojot 26. pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pie minētajām procedūrām pieder atbildīgās iestādes regulāra informēšana par to, cik efektīvi tiek pildīti deleģētie uzdevumi, un izmantoto līdzekļu apraksts.

29. pants

Sertifikācijas iestāde

1.   Sertifikācijas iestāde:

a)

apstiprina, ka:

i)

izdevumu deklarācija ir precīza, tā ir sagatavota, izmantojot uzticamas grāmatvedības sistēmas, un tajā ir izmantoti pārbaudāmi apliecinājuma dokumenti;

ii)

deklarētie izdevumi atbilst spēkā esošajiem Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem un ir radušies saistībā ar darbībām, kas izraudzītas saskaņā ar programmai piemērojamiem kritērijiem, ievērojot Kopienas un attiecīgās valsts noteikumus;

b)

apstiprināšanas nolūkā pārliecinās, ka no atbildīgās iestādes ir saņemta vajadzīgā informācija par procedūrām un par veiktajām izdevumu deklarācijās uzrādītu izdevumu pārbaudēm;

c)

apstiprināšanas nolūkā ņem vērā visu revīzijas iestādes vai tās vārdā veikto revīziju rezultātus;

d)

datorizēti glabā Komisijai deklarēto izdevumu grāmatvedības datus;

e)

pārliecinās par tāda Kopienas finansējuma atgūšanu, kas saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir atzīts par nepamatoti izmaksātu, attiecīgā gadījumā piedzenot procentus;

f)

uzskaita atgūstamās summas un Eiropas Savienības vispārējā budžetā atgūtās summas, ja iespējams, tās atskaitot no nākamajiem deklarētajiem izdevumiem.

2.   Sertifikācijas iestādes darbības saistībā ar dalībvalstīs īstenotiem projektiem var finansēt saskaņā ar 17. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem, ja ir ievērotas šīs iestādes prerogatīvas, kā norādīts 25. pantā.

30. pants

Revīzijas iestāde

1.   Revīzijas iestāde:

a)

nodrošina revīzijas, lai pārbaudītu, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas;

b)

nodrošina, lai darbību revīzija, pārbaudot deklarētos izdevumus, notiktu ar attiecīgu izlasi; izlasē ir jāaptver vismaz 10 % no kopējiem izdevumiem, par ko var saņemt katras gada programmas finansējumu;

c)

sešos mēnešos pēc daudzgadu programmas apstiprināšanas Komisijai iesniedz revīzijas stratēģiju par struktūrām, kas veiks a) un b) apakšpunktā minētās revīzijas, nodrošinot ar Fonda starpniecību piešķirtā līdzfinansējuma galveno saņēmēju dokumentu revīziju un to, ka programmas laikā revīzijas notiek regulāros intervālos.

2.   Ja saskaņā ar šo lēmumu norīkotā revīzijas iestāde ir norīkotā revīzijas iestāde arī atbilstīgi Lēmumiem Nr. …/2007/EK, Nr. …/2007/EK un Nr. …/2007/EK (*****) vai ja diviem vai vairāk fondiem piemēro vienādas sistēmas, var iesniegt vienu, apvienotu 1. punkta c) apakšpunktā minēto revīzijas stratēģiju.

3.   Par katru gada programmu revīzijas iestāde sagatavo ziņojumu, kurā ir:

a)

gada revīzijas ziņojums, kurā izklāstīti fakti, kas konstatēti, īstenojot revīzijas stratēģiju veiktajās gada programmas revīzijās, un ziņots par visiem programmas pārvaldības un kontroles sistēmās konstatētajiem trūkumiem;

b)

atzinums, pamatojoties uz revīzijas iestādes vārdā veiktām kontrolēm un revīzijām, vai pārvaldības un kontroles sistēmu darbība rada pietiekamu pārliecību, ka Komisijai iesniegtās izdevumu deklarācijas ir pareizas un veiktās darbības ir likumīgas un pareizas;

c)

deklarācija, kurā izvērtēts noslēguma maksājuma pieprasījuma vai atlīdzināšanas deklarācijas pamatojums un attiecīgo izdevumu likumība un pareizība.

4.   Revīzijas iestāde nodrošina, ka revīziju veic, ņemot vērā starptautiski atzītus revīzijas standartus.

5.   Dalībvalstīs īstenotu projektu revīziju var finansēt saskaņā ar 17. pantā minētajiem tehniskās palīdzības mehānismiem, ja ir ievērotas revīzijas iestādes prerogatīvas, kā norādīts 24. pantā.

VI NODAĻA

PIENĀKUMI UN KONTROLE

31. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis atbild par daudzgadu un gada programmu pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par veikto darījumu likumību un pareizību.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai atbildīgās iestādes un visas deleģētas iestādes, sertifikācijas iestādes, revīzijas iestādes un visas citas attiecīgās struktūras saņemtu pareizus norādījumus par 24. līdz 30. pantā minēto pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi, lai nodrošinātu Kopienas finansējuma efektīvu un pareizu izmantojumu.

3.   Dalībvalstis novērš, atklāj un labo pārkāpumus. Dalībvalstis par tiem ziņo Komisijai un informē to par administratīvo procedūru un tiesvedības gaitu.

Ja nevar atgūt tiešajam saņēmējam nepamatoti izmaksātas summas, attiecīgās dalībvalsts pienākums ir atmaksāt zaudētās summas Eiropas Savienības vispārējā budžetā, ja konstatē, ka zaudējumi ir radušies dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ.

4.   Dalībvalstis ir primāri atbildīgas par darbību finanšu kontroli, un tās nodrošina, ka pārvaldības un kontroles sistēmas tiek izmantotas un revīzijas veiktas tā, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pareizu un efektīvu izmantojumu. Tās Komisijai iesniedz šo sistēmu aprakstu.

5.   Sīki izstrādātus noteikumus 1. līdz 4. punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

32. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmas

1.   Pirms Komisija saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru apstiprina daudzgadu programmu, dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 24. līdz 30. pantu ir izveidotas pārvaldības un kontroles sistēmas. Tās atbild par to, lai sistēmas darbotos efektīvi visu programmas laiku.

2.   Līdz ar savu daudzgadu programmas projektu dalībvalstis Komisijai iesniedz atbildīgo iestāžu, deleģēto iestāžu un sertifikācijas iestāžu organizācijas un procedūru aprakstu, kā arī aprakstu par iekšējām revīzijas sistēmām minētajās iestādēs un struktūrās, revīzijas iestādē, kā arī visās citās struktūrās, kas veic revīzijas tās vārdā.

3.   Komisija šā panta piemērojumu pārskata, gatavojoties ziņojumam par laikposmu no 2008. gada līdz 2010. gadam, kā paredzēts 50. panta 3. punktā.

33. pants

Komisijas pienākumi

1.   Komisija saskaņā ar 31. pantā paredzēto procedūru pārliecinās, ka dalībvalstis ir izveidojušas pārvaldības un kontroles sistēmas, ievērojot 24. līdz 30. pantu, un — balstoties uz gada revīzijas ziņojumiem un pašas Komisijas veiktām revīzijām — par to, ka daudzgadu programmu īstenošanas laikā sistēmas darbojas efektīvi.

2.   Neskarot dalībvalstu veiktās revīzijas, Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt pārbaudes uz vietas, pārliecinoties par to, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas, revīzija var aptvert arī gada programmās iekļautu darbību revīzijas, par to paziņojot vismaz trīs darbadienas iepriekš. Tādās revīzijās var piedalīties attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai pilnvaroti pārstāvji.

3.   Komisija var prasīt, lai dalībvalsts veic pārbaudes uz vietas nolūkā pārliecināties par to, vai sistēmas darbojas pareizi, vai arī par viena vai vairāku darījumu pareizību. Šādās pārbaudēs var piedalīties Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji.

4.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka par Fonda atbalstītajām darbībām sniedz attiecīgu informāciju, tās pietiekami publisko un tām nodrošina turpmākas darbības.

5.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina darbību konsekvenci un papildināmību ar citām attiecīgām Kopienas politikas jomām, instrumentiem un ierosmēm.

6.   Komisija izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansējuma pārskatāmību.

34. pants

Sadarbība ar dalībvalstu revīzijas iestādēm

1.   Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, koordinējot to attiecīgos revīzijas plānus un metodes, un tūlīt paziņo veikto pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātus, lai pēc iespējas efektīvi izmantotu kontroles resursus un izvairītos no darbu nevajadzīgas dublēšanās.

Komisija, vēlākais, trīs mēnešos pēc saņemšanas dara zināmus apsvērumus par revīzijas stratēģiju, kas iesniegta saskaņā ar 30. pantu.

2.   Izstrādājot savu revīzijas stratēģiju, Komisija apzina tās gada programmas, ko uzskata par pietiekamām, pamatojoties uz esošajām zināšanām par pārvaldības un kontroles sistēmām.

Attiecībā uz minētajām programmām Komisija var secināt, ka tā var pamatā paļauties uz dalībvalstu sniegtajiem revīziju datiem un ka tā veiks pati savas pārbaudes uz vietas vienīgi tad, ja ir pierādījumi, kas norāda uz sistēmu nepilnībām.

VII NODAĻA

FINANŠU PĀRVALDĪBA

35. pants

Atbilstība — izdevumu deklarācijas

1.   Visās izdevumu deklarācijās norāda, par kādu summu tiešajiem atbalsta saņēmējiem radušies izdevumi, īstenojot darbības, un atbilstošo finansējumu no publiskiem vai privātiem līdzekļiem.

2.   Izdevumi atbilst tiešo atbalsta saņēmēju veiktajiem maksājumiem. Tos pamato ar samaksātiem rēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks.

3.   Izdevumus var uzskatīt par atbilstīgiem atbalstam no Fonda vienīgi tad, ja tie ir faktiski veikti, agrākais, tā gada 1. janvārī, kurš norādīts finansēšanas lēmumā, ar ko apstiprina gada programmu, kā minēts 21. panta 5. punkta trešajā daļā. Līdzfinansētas darbības nedrīkst būt pabeigtas pirms atbilstības sākuma dienas.

4.   Noteikumus par izmaksu atbilstību attiecībā uz dalībvalstīs īstenotajām darbībām, kurām piešķirts Fonda līdzfinansējums saskaņā ar 3. pantu, pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

36. pants

Tiešo atbalsta saņēmēju saņemto maksājumu pilnīgums

Dalībvalstis pārliecinās, ka atbildīgā iestāde nodrošina, lai tiešie atbalsta saņēmēji cik iespējams drīz no valsts līdzekļiem saņemtu visu atbalsta summu. No tiešajiem atbalsta saņēmējiem paredzētās summas neatvelk vai neietur nekādas summas vai konkrētus īpašus maksājumus, vai citus līdzvērtīgus maksājumus, kas tās samazinātu, ar noteikumu, ka tiešie atbalsta saņēmēji atbilst visām prasībām attiecībā uz tiesībām saņemt finansējumu par darbībām un izdevumiem.

37. pants

Euro izmantošana

1.   Summas, kas norādītas dalībvalstu daudzgadu un gada programmu projektos, kā minēts, attiecīgi, 19. un 21. pantā, apstiprinātās izdevumu deklarācijās, 27. panta 1. punkta n) apakšpunktā minētajos maksājumu pieprasījumos, izdevumus, kas norādīti 39. panta 4. punktā minētajā progresa ziņojumā par gada programmas īstenošanu un 51. pantā minētajā noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu, denominē euro.

2.   Komisijas lēmumus par finansēšanu, ar ko apstiprina 21. panta 5. punkta trešajā daļā minētās dalībvalstu gada programmas, Komisijas saistības un Komisijas maksājumus denominē un veic euro.

3.   Dalībvalstis, kas maksājuma pieprasījuma dienā nav pieņēmušas euro par savu valūtu, savas valsts valūtā veikto izdevumu summas konvertē euro. Summas konvertē euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto norēķinu maiņas kursu tajā mēnesī, kad izdevumus iegrāmato attiecīgās programmas atbildīgā iestāde. Šo maiņas kursu Komisija katru mēnesi publicē elektroniski.

4.   Kad euro kļūst par kādas dalībvalsts valūtu, 3. punktā izklāstīto konvertēšanas procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko sertifikācijas iestāde ir iegrāmatojusi pirms dienas, kad stājās spēkā attiecīgās valsts valūtas un euro fiksētais maiņas kurss.

38. pants

Saistības

Kopienas budžeta saistības nosaka ik gadu, balstoties uz Komisijas finansējuma lēmumu, ar ko apstiprina 21. panta 5. punkta trešajā daļā minēto gada programmu.

39. pants

Maksājumi — avansa maksājumi

1.   Komisija maksājumus ar Fonda starpniecību veic saskaņā ar budžeta saistību apropriācijām.

2.   Maksājumus veic kā avansa maksājumus un noslēguma maksājumu. Tos pārskaita dalībvalsts norīkotajai atbildīgajai iestādei.

3.   Pirmo avansa maksājumu, kas ir 50 % no summas, kura piešķirta ar finansēšanas lēmumu, ar ko apstiprina gada programmu, dalībvalstij pārskaita sešdesmit dienās pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

4.   Otro avansa maksājumu veic, vēlākais, trīs mēnešus pēc tam, kad Komisija divos mēnešos pēc dalībvalsts maksājuma pieprasījuma oficiālas iesniegšanas ir apstiprinājusi progresa ziņojumu par gada programmas īstenošanu un apstiprinātu izdevumu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 35. pantu un kas aptver vismaz 60 % no pirmā maksājuma summas. Komisijas veiktā otrā avansa maksājuma summa nav lielāka par 50 % no summas, kas piešķirta ar finansēšanas lēmumu, ar kuru apstiprina gada programmu, un, jebkurā gadījumā, ja dalībvalsts no saviem līdzekļiem piešķīrusi mazāku summu, nekā noteikts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprina gada programmu, atlikusī Kopienas līdzekļu summa, ko dalībvalsts faktiski piešķir izraudzītajiem projektiem gada programmā, no kā atskaitīts pirmais avansa maksājums.

5.   Visus procentus, ko rada avansa maksājumi, saņem attiecīgā gada programma, un tos uzskata par dalībvalsts resursu attiecīgās valsts iemaksai un deklarē Komisijai, iesniedzot izdevumu deklarāciju, kas attiecas uz noslēguma ziņojumu par attiecīgās gada programmas īstenošanu.

6.   Summas, ko izmaksā kā avansa maksājumus, dzēš no kontiem pēc gada programmas slēgšanas.

40. pants

Noslēguma maksājums

1.   Komisija veic noslēguma maksājumu, ja tā, vēlākais, deviņus mēnešus pēc izdevumu atbilstības termiņa, kas paredzēts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprina gada programmu, ir saņēmusi šādus dokumentus:

a)

apstiprinātu izdevumu deklarāciju, kas pienācīgi sagatavota saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 35. pantu, un noslēguma maksājuma pieprasījumu vai atlīdzināšanas deklarāciju;

b)

noslēguma ziņojumu par gada programmas īstenošanu, kā izklāstīts 51. pantā;

c)

gada revīzijas ziņojumu, atzinumu un deklarāciju, kā paredzēts 30. panta 3. punktā.

Noslēguma maksājumu veic pēc tam, kad ir pieņemts noslēguma ziņojums par gada programmas īstenošanu un deklarācija, kurā izvērtēta noslēguma maksājuma pieprasījuma pamatotība.

2.   Ja atbildīgā iestāde 1. punktā prasītos dokumentus neiesniedz paredzētajā termiņā un pieņemamā formā, Komisija atceļ attiecīgās gada programmas budžeta saistību daļu, kas nav izmantota avansa maksājumiem.

3.   Šā panta 2. punktā noteikto automātiskās atcelšanas procedūru saistībā ar projektu attiecīgajām summām aptur, ja 1. punktā noteikto dokumentu iesniegšanas laikā dalībvalsts līmenī notiek tiesvedība vai administratīvās pārsūdzības procedūra, kam ir apturoša iedarbība. Noslēguma ziņojumā dalībvalsts sniedz sīki izstrādātu informāciju par tādiem projektiem un reizi sešos mēnešos nosūta progresa ziņojumus par minētajiem projektiem. Trīs mēnešos no tiesvedības vai administratīvas pārsūdzības procedūras beigām dalībvalsts iesniedz 1. punktā prasītos dokumentus par attiecīgajiem projektiem.

4.   Šā panta 1. punktā minētais deviņu mēnešu termiņš tiek pārtraukts, ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 42. pantu apturēt līdzfinansējuma maksājumus attiecīgajai gada programmai. Termiņu atsāk skaitīt no dienas, kad 40. panta 3. punktā minētais Komisijas lēmums ir darīts zināms dalībvalstij.

5.   Neskarot 41. pantu, Komisija sešos mēnešos pēc šā panta 1. punktā minēto dokumentu saņemšanas informē dalībvalsti par to izdevumu summu, ko Komisija atzīst par tādu, kas atmaksājama no Fonda, un par visām finanšu korekcijām, ko rada deklarēto izdevumu un atzīto izdevumu starpība. Dalībvalsts var iesniegt apsvērumus trīs mēnešos.

6.   Trīs mēnešos pēc dienas, kad saņemti dalībvalsts apsvērumi, Komisija pieņem lēmumu, par kādu summu izdevumi ir atzīstami par atmaksājamiem no Fonda, un atgūst starpību starp izdevumiem, kas atzīti par galīgiem, un šai dalībvalstij jau izmaksātajām summām.

7.   Atkarībā no finansējuma līdzekļu pieejamības Komisija noslēguma maksājumu veic, vēlākais, sešdesmit dienās pēc dienas, kad tā pieņem 1. punktā minētos dokumentus. Budžeta saistību atlikumu atceļ sešus mēnešos pēc maksājuma.

41. pants

Maksājumu pārtraukšana

1.   Ilgākais, uz sešiem mēnešiem maksājumus pārtrauc deleģēts kredītrīkotājs Finanšu regulas nozīmē, ja:

a)

attiecīgās valsts vai Kopienas revīzijas struktūras ziņojumā ir pierādījumi, kas liecina par nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā;

b)

minētajam kredītrīkotājam jāveic papildu pārbaudes, saņemot informāciju, kas brīdina par to, ka izdevumi kādā apstiprinātā izdevumu deklarācijā ir saistīti ar būtisku pārkāpumu, kas nav novērsts.

2.   Dalībvalsti un atbildīgo iestādi tūlīt informē par pārtraukšanas iemesliem. Maksājumi ir pārtraukti, līdz dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus.

42. pants

Maksājumu apturēšana

1.   Komisija var pilnīgi vai daļēji apturēt avansa un noslēguma maksājumus, ja:

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas ietekmē maksājumu apstiprināšanas procedūras uzticamību un kas nav laboti; vai

b)

apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar būtisku pārkāpumu, kas nav labots; vai

c)

dalībvalsts nav izpildījusi saistības, kas noteiktas 31. un 32. pantā.

2.   Komisija var pieņemt lēmumu apturēt avansa un noslēguma maksājumus, iepriekš dodot dalībvalstij iespēju trīs mēnešos iesniegt savus apsvērumus.

3.   Komisija atjauno avansa un noslēguma maksājumus, ja tā uzskata, ka dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, kas ļauj izbeigt apturēšanu.

4.   Ja dalībvalsts neveic vajadzīgos pasākumus, Komisija var pieņemt lēmumu pilnīgi vai daļēji atcelt Kopienas atbalstu gada programmai saskaņā ar 46. pantu.

43. pants

Dokumentu glabāšana

Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu saskaņā ar Līguma 87. pantu, atbildīgā iestāde nodrošina to, ka visus attiecīgo programmu izdevumu un revīziju apstiprinājuma dokumentus glabā, lai tie būtu pieejami Komisijai un Revīzijas palātai piecus gadus pēc programmu slēgšanas, kā paredzēts 40. panta 1. punktā.

Šo termiņu var pārtraukt tiesvedība vai pienācīgi pamatots Komisijas lūgums.

Dokumentu oriģinālus vai to kopijas, kas apliecinātas kā atbilstošas oriģinālam, glabā uz vispārpieņemtiem datu nesējiem.

VIII NODAĻA

FINANŠU KOREKCIJAS

44. pants

Dalībvalstu veiktas finanšu korekcijas

1.   Dalībvalstis ir primāri atbildīgas par nelikumību izmeklēšanu, pamatojoties uz pierādījumiem par jebkurām būtiskām pārmaiņām, kas ietekmē programmu īstenošanas vai kontroles nosacījumus, un veic vajadzīgās finanšu korekcijas.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar vienreizējām vai sistemātiskām nelikumībām, kas konstatētas darbībās vai gada programmās.

Dalībvalstu veiktās korekcijas ir Kopienas ieguldījuma pilnīga vai daļēja atcelšana un, attiecīgā gadījumā, atgūšana. Ja summu neatmaksā attiecīgās dalībvalsts noteiktā termiņā, automātiski aprēķina procentus atbilstīgi 47. panta 2. punktā noteiktajai procentu likmei. Dalībvalstis ņem vērā nelikumību būtību un smagumu, kā arī Fondam radītos finanšu zaudējumus.

3.   Sistemātisku nelikumību gadījumā attiecīgā dalībvalsts veic izmeklēšanu, aptverot visas darbības, kas varētu būt skartas.

4.   Šā lēmuma 51. pantā minētajā noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu dalībvalstis iekļauj sarakstu ar atcelšanas procedūrām, kas sāktas saistībā ar attiecīgo gada programmu.

45. pants

Komisijas veikta kontu revīzija un finanšu korekcijas

1.   Neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar saviem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt Fonda finansēto darbību un pārvaldības un kontroles sistēmu pārbaudes uz vietas, arī izlases pārbaudes, par tām paziņojot vismaz trīs darbadienas iepriekš. Komisija to dara zināmu attiecīgajai dalībvalstij, lai saņemtu no tās visu vajadzīgo palīdzību. Pārbaudēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai pilnvaroti pārstāvji.

Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par viena vai vairāku darījumu pareizību. Pārbaudēs var piedalīties Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji.

2.   Ja pēc vajadzīgajām pārbaudēm Komisija secina, ka dalībvalsts neievēro 31. pantā noteiktās saistības, tā saskaņā ar 42. pantu aptur avansa maksājumus vai noslēguma maksājumu.

46. pants

Korekciju kritēriji

1.   Komisija var veikt finanšu korekcijas, pilnīgi vai daļēji atceļot Kopienas līdzfinansējumu gada programmai, ja pēc vajadzīgās pārbaudes tā secina, ka:

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas apdraud saskaņā ar programmu jau izmaksāto Kopienas atbalstu;

b)

apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi nav likumīgi, un dalībvalsts tos nav labojusi līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākumam;

c)

līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākumam dalībvalsts nav izpildījusi 31. pantā noteiktās saistības.

Komisija pieņem lēmumu, ņemot vērā visus dalībvalsts iesniegtos apsvērumus.

2.   Veicot finanšu korekcijas, Komisija pamatojas uz konkrētām atklātām nelikumībām, ņemot vērā nelikumību sistemātiskumu, lai noteiktu, vai būtu jāpiemēro korekcija ar nemainīgu likmi vai ekstrapolēta korekcija. Ja nelikumība attiecas uz izdevumu deklarāciju, par ko iepriekš revīzijas iestāde saskaņā ar 30. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir atzinusi, ka attiecīgā izdevumu deklarācija rada pietiekamu pārliecību, tad uzskata, ka pastāv sistēmiska problēma, kas ir iemesls piemērot korekciju ar nemainīgu likmi vai ekstrapolētu korekciju, ja vien dalībvalsts trīs mēnešos nevar nodrošināt pierādījumus, kuri atspēko tādu pieņēmumu.

3.   Pieņemot lēmumu par korekcijas summu, Komisija ņem vērā nelikumības smagumu, kā arī ar attiecīgo gada programmu saistīto nepilnību apjomu un finanšu sekas.

4.   Ja Komisijas nostājas pamatā ir fakti, ko nav konstatējuši Komisijas dienestu revidenti, bet gan citi, tā pati sagatavo secinājumus par finanšu sekām pēc tam, kad ir izvērtējusi pasākumus, ko attiecīgā dalībvalsts veikusi saskaņā ar 32. pantu, ziņojumus par atklātajām nelikumībām un visas dalībvalsts atbildes.

47. pants

Atmaksājumi

1.   Ikvienu Eiropas Savienības vispārējam budžetam pienākošos summu atmaksā līdz termiņam, ko norāda saskaņā ar Finanšu regulas 72. pantu sagatavotā iekasēšanas rīkojumā. Šis termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2.   Novēlotiem atmaksājumiem piemēro nokavējuma procentus, ko aprēķina no termiņa pēdējās dienas, beidzot ar faktiskā maksājuma dienu. Tādu procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā maksājuma termiņa mēneša pirmajā kalendārajā dienā, to palielinot par trīsarpus procentu punktiem.

48. pants

Dalībvalstu pienākumi

Komisijas veiktas finanšu korekcijas neskar dalībvalsts pienākumu censties atgūt līdzekļus saskaņā ar 44. pantu.

IX NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN ZIŅOJUMI

49. pants

Pārraudzība un izvērtēšana

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri pārrauga Fondu.

2.   Sakarā ar 50. panta 3. punktā paredzēto ziņojumu sagatavošanu Komisija partnerībā ar dalībvalstīm izvērtē Fondu, lai izvērtētu 2. pantā minēto darbību atbilstību, efektivitāti un iespaidu.

3.   Komisija vērtē arī atbilstīgi Fondam īstenoto darbību papildināmību ar darbībām, ko īsteno atbilstīgi citām attiecīgām Kopienas politikas jomām, instrumentiem un ierosmēm.

50. pants

Ziņošanas pienākums

1.   Atbildīgā iestāde katrā dalībvalstī veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu projektu pārraudzību un izvērtēšanu.

Šādā nolūkā nolīgumos un līgumos, ko tā noslēdz ar organizācijām, kuras atbildīgas par darbību īstenošanu, ietver klauzulas, kur paredzēts pienākums iesniegt regulārus un sīki izstrādātus ziņojumus par to, kādi panākumi ir gūti, īstenojot un sasniedzot noteiktos mērķus, un minētie ziņojumi ir pamatā, attiecīgi, progresa un noslēguma ziņojumiem par gada programmas īstenošanu.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai:

a)

līdz 2010. gada 30. jūnijam — izvērtējuma ziņojumu par Fonda līdzfinansēto darbību īstenošanu;

b)

līdz 2012. gada 30. jūnijam par laikposmu no 2008. gada līdz 2010. gadam un līdz 2015. gada 30. jūnijam par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam — izvērtējuma ziņojumu par Fonda līdzfinansēto darbību rezultātiem un efektivitāti.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:

a)

līdz 2010. gada 30. jūnijam — ziņojumu par 15. pantā izklāstīto kritēriju piemērošanu attiecībā uz līdzekļu gada sadalījumu starp dalībvalstīm, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus grozījumiem;

b)

līdz 2010. gada 31. decembrim — starpposma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par Fonda īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus par Fonda turpmāko attīstību;

c)

līdz 2012. gada 31. decembrim par laikposmu no 2008. gada līdz 2010. gadam un līdz 2015. gada 31. decembrim par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam — ex post izvērtējuma ziņojumu.

51. pants

Noslēguma ziņojums par gada programmas īstenošanu

1.   Lai gūtu skaidru pārskatu par programmas īstenošanu, noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu ir šāda informācija:

a)

gada programmas īstenošana no finanšu un darbību viedokļa;

b)

panākumi, kas gūti, īstenojot daudzgadu programmu un tās prioritātes no īpašu, pārbaudāmu mērķu viedokļa, rādītājus izsakot kvantitatīvā izteiksmē — ja un kad vien tos var izteikt kvantitatīvā izteiksmē;

c)

atbildīgās iestādes veikti pasākumi, nodrošinot īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, konkrēti:

i)

pārraudzības un izvērtēšanas pasākumi, arī datu vākšanas mehānismi;

ii)

visu būtiskāko problēmu apkopojums, kuras radušās darbības programmas īstenošanā, un attiecīgi veiktie pasākumi;

iii)

tehniskās palīdzības izmantojums;

d)

veiktie pasākumi, lai informētu par gada un daudzgadu programmām un lai tās publiskotu.

2.   Ziņojumu atzīst par pieņemamu, ja tajā ir iekļauta visa 1. punktā uzskaitītā informācija. Komisija pieņem lēmumu par atbildīgās iestādes iesniegtā ziņojuma saturu divos mēnešos pēc tam, kad tā saņem visu 1. punktā minēto informāciju, ko dara zināmu dalībvalstīm. Ja Komisija noteiktajā termiņā neatbild, ziņojumu uzskata par pieņemtu.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

52. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz apvienotā komiteja “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, kas izveidota ar Lēmumu …/2007/EK (******).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5.b pantu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētais termiņš ir sešas nedēļas.

53. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome līdz 2013. gada 30. jūnijam pārskata šo lēmumu.

54. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šīs lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro no 2008. gada 1. janvāra, izņemot tā 14., 18., 19., 21., 22. un 25. pantu, 31. panta 2. un 5. punktu, 32. pantu, 35. panta 4. punktu un 52. pantu, ko piemēro no … (*******).

55. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C 88, 11.4.2006., 15. lpp.

(2)  OV C 115, 16.5.2006., 47. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Nostāja.

(4)  OV C 142, 14.6.2002., 23. lpp.

(5)  OV L 149, 2.6.2001., 34. lpp.

(6)  OV L 60, 27.2.2004., 55. lpp.

(7)  OV L 261, 6.8.2004., 28. lpp.

(8)  OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

(9)  OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.

(10)  OV …

(*)  OV: lūdzu ievietojiet lēmuma numuru, datumu un OV atsauci.

(11)  OV …

(12)  OV …

(13)  OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

(14)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(15)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(16)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(17)  OV L 396, 31.12.2004., 45. lpp.

(**)  OV: lūdzu ievietojiet 21. apsvēruma pirmā lēmuma numuru (Eiropas Bēgļu fonds).

(***)  OV: lūdzu ievietojiet 21. apsvēruma otrā lēmuma numuru (Ārējo robežu fonds).

(****)  OV: lūdzu ievietojiet 21. apsvēruma trešā lēmuma numuru (Eiropas fonds trešo valstu piederīgo integrācijai).

(18)  OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

(*****)  OV: Lūgums ievietot numurus trīs lēmumiem, kas minēti 21. apsvērumā.

(******)  OV: lūdzu ievietojiet 21. apsvēruma otrā lēmuma numuru (Ārējo robežu fonds).

(*******)  Šā lēmuma spēkā stāšanās diena.

P6_TA(2006)0592

Pediatrijā lietojamās zāles ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu …/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm un grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1768/92, Direktīvā 2001/20/EK, Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (EK) Nr. 726/2004 (COM(2006)0640 — C6-0356/2006 — 2006/0207(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0640) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0356/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0396/2006);

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2006)0207

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. … (*)/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm

(Teksts ar EEA nozīmi)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar EK līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. … (*)/2006 (3) īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(2)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro noteikt pamatu, lai atliktu visu vai daļas pediatrijas pētījumu plāna pasākumu uzsākšanu vai pabeigšanu, kā arī jānosaka maksimālās summas un finansiālo sankciju nomaksas nosacījumus un metodes gadījumos, kad netiek ievēroti Regulas (EK) Nr. … (*)/2006 noteikumi vai saskaņā ar to pieņemtie piemērošanas pasākumi. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir papildināt Regulu (EK) Nr. … (*)/2006, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. … (*)/2006 būtu atbilstīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. … (*)/2006 groza šādi:

1)

regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta, īstenojot šo pantu, Komisija saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var pieņemt noteikumus, ar ko groza vai papildina nebūtiskus šīs regulas elementus, lai precizētu pamatu atlikšanai.”.

2)

regulas Direktīvas 49. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Komisija pēc Aģentūras pieprasījuma var piemērot finansiālas sankcijas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem vai par citu saskaņā ar šo regulu pieņemto īstenošanas pasākumu pārkāpumiem attiecībā uz zālēm, kas ir atļautas atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 726/2004 noteiktajai kārtībai. Pasākumus, ar ko groza vai papildina nebūtiskus šīs regulas elementus attiecībā uz maksimālajām summām, kā arī šo sankciju nomaksas nosacījumiem un metodēm, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”.

3)

regulas 51. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(*)  OV: Lūdzu ievietot dokumenta PE-CONS 3623/06 numuru.

(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 13. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Atzinums.

(3)  OV L …

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

P6_TA(2006)0593

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ***I

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (COM(2005)0087 — C6-0082/2005 — 2005/0020(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0087) (1),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 61. panta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0082/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6-0387/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TC1-COD(2005)0020

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. decembrī lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 61. panta c) punktu, un 67. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopiena ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai pakāpeniski izveidotu tādu telpu, Kopienai inter alia jāparedz pasākumi, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurām ir pārrobežu elementi un kas vajadzīgi pareizai iekšējā tirgus darbībai.

(2)

Saskaņā ar Līguma 65. panta c) apakšpunktu pasākumos jāiekļauj tādi pasākumi, ar ko novērš šķēršļus labai civillietu tiesvedības darbībai, vajadzības gadījumā atbalstot dalībvalstīs piemērojamo civilprocesuālo normu savstarpēju atbilstību.

(3)

Tā Kopiena līdz ar citiem pasākumiem jau ir pieņēmusi Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (2000. gada 29. maijs) par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (3), Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (4) Padomes Lēmumu 2001/470/EK (2001. gada 28. maijs), ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 805/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (7).

(4)

Tamperē 1999. gada 15. un 16. oktobrī sanākusī Eiropadome aicināja Padomi un Komisiju izstrādāt vienotus procesuālus noteikumus, lai maza apmēra prasībās un komercprasībās vienkāršotu un paātrinātu pārrobežu tiesvedību.

(5)

Padome 2000. gada 30. novembrī pieņēma kopēju Komisijas un Padomes pasākumu programmu, kā īstenot savstarpējas atzīšanas principu civillietās un komerclietās pieņemtos lēmumos (8). Programma attiecas uz vienkāršotu un paātrinātu izlīgumu maza apmēra prasību pārrobežu tiesvedībās. Tā ir izvērsta 2004. gada 5. novembrī Eiropadomes pieņemtajā Hāgas programmā (9), kurā aicināts aktīvi izstrādāt procedūru maza apmēra prasībām.

(6)

Komisija 2002. gada 20. decembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas maksājumu procedūru un pasākumiem, kā vienkāršot un paātrināt tiesvedību maza apmēra prasībās. Ar Zaļo grāmatu sākās konsultācijas par pasākumiem, kā vienkāršot un paātrināt tiesvedību maza apmēra prasībās.

(7)

Daudzas dalībvalstis ir ieviesušas vienkāršotu civilprocesu maza apmēra prasībām, jo tiesvedības procesa izmaksas, kavējumi un ar to saistītie sarežģījumi nebūt nemazinās samērīgi prasības summai. Šķēršļi, lai pārrobežu lietās ātri un lēti panāktu spriedumus, ir kļuvuši lielāki. Tāpēc ir vajadzīgs izveidot Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk — “Eiropas procedūra maza apmēra prasībām”). Tādai Eiropas procedūrai būtu jāatvieglina pieeja tiesu sistēmai. Konkurences kropļojumi iekšējā tirgū, ko rada dažādās dalībvalstīs kreditoriem pieejamo procesuālo līdzekļu funkcionēšanas nelīdzsvarotība, rada vajadzību pēc Kopienas tiesību aktiem, ar ko kreditoriem un debitoriem visā Eiropas Savienībā nodrošināt vienādus spēles noteikumus. Tādēļ, nosakot izmaksas saistībā ar prasību, kas izvirzīta saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, būtu jāņem vērā vienkāršības, ātruma un samērīguma princips. Ir lietderīgi atzīt to, ka informācija par izmaksas dara zināmas atklātībā un ka tādu izmaksu noteikšanai ir pārredzamas.

(8)

Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām pārrobežu lietās, reizē samazinot izmaksas, būtu jāvienkāršo un jāpaātrina tiesvedība maza apmēra prasībās, un jāpiedāvā izvēles līdzeklis līdztekus iespējām, kas ir spēkā saskaņā ar dalībvalstu likumiem, kurus tā neiespaido. Šai regulai būtu arī jāvienkāršo spriedumu, kas attiecas uz Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, atzīšanu un īstenošanu citā dalībvalstī.

(9)

Šīs regulas mērķis ir veicināt pamattiesības un tajā jo īpaši ņem vērā principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tiesai būtu jāievēro tiesības uz taisnīgu tiesu un abu pušu uzklausīšanas principu, jo īpaši, pieņemot lēmumus par vajadzību lietas izskatīt mutiski, un par pierādījumu iegūšanas līdzekļiem, kā arī par pierādījumu apjomu.

(10)

Lai atvieglinātu prasības summas aprēķināšanu, nebūtu jāņem vērā nekādi procenti, izdevumi un izmaksātas summas. Tam nevajadzētu ietekmēt ne tiesas pilnvaras piešķirt minētos elementus spriedumā, nedz attiecīgu valstu noteikumus par procentu aprēķināšanu.

(11)

Lai atvieglinātu Eiropas procedūras maza apmēra prasībām procedūras uzsākšanu, prasītājam būtu jāiesniedz prasība, aizpildot prasības pieteikuma standarta veidlapu un iesniedzot to tiesā. Prasības pieteikuma veidlapa būtu jāiesniedz tikai kompetentajā tiesā.

(12)

Vajadzības gadījumā prasības pieteikuma veidlapai būtu jāpievieno visi attiecīgie apliecinājuma dokumenti. Tomēr tas neliedz procesa gaitā prasītājam vajadzības gadījumā iesniegt papildu pierādījumus. Tas pats princips būtu jāpiemēro atbildētāja reakcijai.

(13)

Jēdzieni “viennozīmīgi nepamatots” prasības noraidījuma sakarā un “nepieņemams” pieteikuma noraidījuma sakarā būtu jānosaka saskaņā ar attiecīgas valsts tiesībām.

(14)

Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām vajadzētu būt rakstiskai, ja vien tiesa par vajadzīgu neatzīst mutisku izskatīšanu — vai arī, ja to lūdz viena puse. Tiesa var noraidīt tādu lūgumu. Tādu noraidījumu nevar apstrīdēt atsevišķi.

(15)

Pusēm nebūtu jāuzliek par pienākumu, lai tās pārstāvētu advokāts vai cits profesionāls jurists.

(16)

“Pretprasības” jēdziens būtu jāinterpretē saskaņā ar 6. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 44/2001 kā tāds, ko rada tas pats līgums vai fakti, uz kā pamata celta pirmā prasība. Regulas 2. un 4. pants, kā arī 5. panta 3., 4. un 5. punkts būtu jāpiemēro pretprasībām mutatis mutandis.

(17)

Ja atbildētājs tiesvedības gaitā izmanto tiesības uz kompensāciju, šāda prasība šīs regulas nozīmē nebūtu uzskatāma par pretprasību. Tādēļ atbildētājam nebūtu jāuzliek par pienākumu izmantot standarta A veidlapu, kas ietverta I pielikumā, lai izmantotu minētās tiesības.

(18)

Dalībvalsts, kas ir adresāts 6. panta nozīmē, ir dalībvalsts, kurā jāveic izsniegšana vai uz ko jānosūta dokuments. Lai mazinātu izmaksas un kavējumus, dokumenti būtu jāizsniedz pusēm, galvenokārt izmantojot pasta pakalpojumus, ko apliecinātu saņemšanas kvīts, un kurā būtu norādīts saņemšanas datums.

(19)

Puse var atteikties pieņemt dokumentu piegādes laikā vai atgriezt dokumentu vienā nedēļā, ja dokuments nav sagatavots vai iztulkots adresāta dalībvalsts oficiālajā valodā (vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālas valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā jāveic piegāde vai uz ko dokuments izsūtīts) vai valodā, ko adresāts saprot.

(20)

Mutiskas izskatīšanas un pierādījumu iegūšanas vajadzībām dalībvalstīm būtu jāveicina modernu saziņas tehnoloģiju izmantojums, ievērojot tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā atrodas tiesa. Tiesai būtu jāizmanto vienkāršākie un lētākie pierādījumu iegūšanas paņēmieni.

(21)

Pie praktiskas palīdzības, kas būtu jādara pieejama pusēm, būtu jāpieder tehniskai informācijai par to pieejamību un aizpildīšanu.

(22)

Informāciju par procesuāliem jautājumiem var sniegt arī tiesas personāls saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(23)

Tā kā šīs regulas mērķis ir vienkāršot un paātrināt maza apmēra prasību pārrobežu tiesvedības, tiesām būtu jāpieņem lēmumi pēc iespējas drīzāk — pat tad, ja regulā nav paredzēti nekādi termiņi konkrētai procedūras fāzei.

(24)

Šajā regulā paredzētos termiņus aprēķina saskaņā ar Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (10).

(25)

Lai paātrinātu maza apmēra prasībās prasītu summu atgūšanu, spriedumiem būtu jābūt izpildāmiem piespiedu kārtā, neatkarīgi no iespējamas lēmumu pārsūdzības un bez nosacījuma, ka vajadzīgs nodrošinājums, ja vien tas nav paredzēts regulā.

(26)

Visās šajā regulā dotajās atsaucēs uz apelācijām būtu jāietver visi iespējamie apelāciju iesniegšanas līdzekļi, kas pieejami saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(27)

Tiesas sastāvā jābūt personai, kam ir kvalifikācija pildīt tiesneša pienākumus saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem.

(28)

Ja tiesai ir jānosaka termiņš, attiecīgā puse būtu jāinformē par tāda termiņa neievērošanas sekām.

(29)

Zaudētāja pusei pusei būtu jāsedz tiesvedības izmaksas. Tiesvedības izmaksas būtu jānosaka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Ņemot vērā tādus mērķus kā vienkāršība un izmaksu rentabilitāte, tiesai būtu jānorīko, ka zaudējušās puses pienākums ir samaksāt tikai tiesvedības izmaksas, tostarp, piemēram, izmaksas, kas izriet no tā, ka otru pusi pārstāv advokāts vai cits jurists, vai izmaksas par dokumentu izdošanu vai tulkošanu, kas ir samērīgas prasības summai vai arī kas ir radušās pamatoti.

(30)

Lai atvieglinātu spriedumu atzīšanu un izpildi, kādā dalībvalstī pieņemti spriedumi Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām būtu citās dalībvalstīs jāatzīst un jāīsteno bez vajadzības deklarēt spriedumu izpildāmību un neparedzot iespēju tos neatzīt.

(31)

Būtu jāpastāv obligātiem standartiem, lai pārskatītu spriedumus gadījumos, ja atbildētājs nav varējis apstrīdēt prasību.

(32)

Ņemot vērā tādus mērķus kā vienkāršība un izmaksu rentabilitāte, nevajadzētu prasīt, lai pusei, kas prasa piespiedu īstenošanu, būtu cits pilnvarots pārstāvis vai pasta adrese īstenotājā dalībvalstī kā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesībām piespiedu īstenošanas procedūrā kompetenti darbību veicēji.

(33)

Šīs regulas III nodaļai būtu jāattiecas uz to izmaksu un izdevumu noteikšanu, ko radījuši tiesas ierēdņi sakarā ar spriedumu, kas taisīts atbilstīgi šajā regulā noteiktajai procedūrai.

(34)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(35)

Jo īpaši Komisijai būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus, lai īstenotu šo regulu sakarā ar pielikumos ietverto veidlapu atjauninājumiem un tehniskiem grozījumiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus un/vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(36)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — proti, izstrādāt procedūru, kā vienkāršot un paātrināt tiesvedību maza apmēra prasībām pārrobežu lietās, un mazināt izmaksas — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(37)

Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(38)

Dānija saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, nepiedalījās šīs regulas pieņemšanā, un tā Dānijai nav saistoša un nav tai jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

TEMATS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Temats

Ar šo regulu ir izveidota Eiropas procedūra maza apmēra prasībām (turpmāk — “Eiropas procedūra maza apmēra prasībām”), kas paredzēta, lai pārrobežu lietās vienkāršotu un paātrinātu maza apmēra prasību tiesvedību, kā arī mazinātu izmaksas. Iesaistītās puses var izmantot Eiropas procedūru maza apmēra prasībām kā alternatīvu dalībvalstu tiesību aktos paredzētām procedūrām.

Ar šo regulu arī tiek likvidēti tiesvedības starpposmi, kas bija vajadzīgi, lai Eiropas procedūrās maza apmēra prasībām pasludinātus kādas dalībvalsts spriedumus atzītu un izpildītu citās dalībvalstīs.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro pārrobežu civillietās un komerclietās neatkarīgi no tā, kāda tiesa tās izskata, ja prasības summa tad, kad prasības pieteikuma veidlapa ir saņemta kompetentajā tiesā, nav lielāka par euro2 000, neņemot vērā procentus, izdevumus un izmaksātas summas. Jo īpaši, tā neattiecas uz nodokļu, muitas vai administratīvām lietām, kā arī uz valstu atbildību par darbību vai bezdarbību, īstenojot valsts varu (“acta iure imperii”).

2.   Šī regula neattiecas uz lietām par:

a)

fizisku personu statusu vai tiesībspēju,

b)

īpašumtiesībām, ko rada laulības, testamenti un tiesību pārņemšana, un uzturēšanas pienākumiem,

c)

bankrotiem, tiesvedību saistībā ar maksātnespējīgu uzņēmējsabiedrību vai citu juridisku personu likvidāciju, tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem un līdzīgām procedūrām,

d)

sociālo nodrošinājumu,

e)

šķīrējtiesām,

f)

darba tiesībām,

g)

nekustama īpašuma īri, izņemot darbības saistībā ar monetārām prasībām,

h)

privātuma tiesību un ar privātuma tiesību pārkāpumiem saistītiem jautājumiem, arī uz goda un cieņas aizskaršanu.

3.   Šajā regulā termins “dalībvalsts” attiecas uz jebkuru dalībvalsti, izņemot Dāniju.

3. pants

Pārrobežu lietas

1.   Šajā regulā pārrobežu lietas ir tādas, ja vismaz viena iesaistītā puse dzīvo vai pastāvīgi uzturas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā ir tiesa, kas sākusi izskatīt lietu.

2.   Pastāvīgo dzīvesvietu nosaka saskaņā ar 59. un 60. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 44/2001.

3.   Nosakot, vai attiecīgā lieta ir pārrobežu lieta, svarīgākais aspekts ir datums, kurā prasības pieteikuma veidlapa saņemta kompetentajā tiesā.

II NODAĻA

EIROPAS PROCEDŪRA MAZA APMĒRA PRASĪBĀM

4. pants

Procedūras sākums

1.   Prasītājs sāk Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, aizpildot prasības pieteikuma standarta A veidlapu, kas ietverta I pielikumā, un iesniedzot to kompetentā tiesā tieši, nosūtot pa pastu vai izmantojot jebkādus citus līdzekļus — piemēram, faksu vai e-pastu — kas ir pieņemami dalībvalstij, kurā sāk procedūru. Prasības pieteikuma veidlapā apraksta pierādījumus, uz kā ir balstīta prasība, un vajadzības gadījumā tai pievieno visus attiecīgus apliecinājuma dokumentus.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju, kādi saziņas līdzekļi tām ir pieņemami. Komisija dara šo informāciju pieejamu atklātībā.

3.   Ja šīs regulas darbības joma neattiecas uz prasību, tiesa informē par to prasītāju. Ja prasītājs neatsauc prasību, tiesa to izskata saskaņā ar attiecīgiem procesuāliem tiesību aktiem, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā notiek procedūra.

4.   Ja tiesa atzīst, ka prasītāja sniegtā informācija ir nepareiza vai nav pietiekami skaidra, vai, ja prasības pieteikuma veidlapa nav pareizi aizpildīta un, ja vien prasība nav klaji nepamatota vai pieteikums nepieņemams, tā dod prasītājam iespēju papildināt vai labot prasības pieteikuma veidlapas ierakstus, vai arī sniegt tādu papildu informāciju vai dokumentus, vai atsaukt prasību termiņā, ko nosaka tiesa. Tiesa lieto standarta B veidlapu, kas ietverta II pielikumā.

Ja prasība ir klaji nepamatota vai pieteikums nepieņemams, vai arī, ja prasītājs noliktajā laikā nepapildina vai neizlabo prasības pieteikuma veidlapu, pieteikumu noraida.

5.   Dalībvalstis nodrošina, lai minētā prasības pieteikuma veidlapa būtu pieejama visās tiesās, kas var sākt Eiropas procedūru maza apmēra prasībām.

5. pants

Procedūras norise

1.   Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir rakstiska procedūra. Tiesa lietu izskata mutiski, ja uzskata, ka tas ir vajadzīgs, vai — ja to lūdz kāda puse. Tiesa var noraidīt lūgumu, ja uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, mutiska izskatīšana noteikti nav vajadzīga taisnīgai lietas izskatīšanai. Noraidījumu iemeslus pamato rakstiski. Noraidījumu nevar apstrīdēt atsevišķi.

2.   Tiesa, saņēmusi pareizi aizpildītu prasības pieteikuma veidlapu, aizpilda atbildes veidlapas I daļu standarta C veidlapā, kas ietverta III pielikumā.

Prasības pieteikuma veidlapas un, vajadzības gadījumā, apliecinājuma dokumentu eksemplārus līdz ar aizpildītu atbildes veidlapu izsniedz atbildētājam saskaņā ar 13. pantu. Tiesa nosūta šos dokumentus 14 dienu laikā pēc pareizi aizpildītas prasības veidlapas saņemšanas.

3.   Atbildētājs 30 dienu laikā pēc tam, kad viņam ir izsniegta prasības pieteikuma veidlapa un atbildes veidlapa, aizpilda standarta atbildes veidlapas C II daļu un, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus apliecinājuma dokumentus — vai arī jebkādā citā pieļaujamā veidā, neizmantojot veidlapu — atbildi nosūta atpakaļ tiesai.

4.   Kad saņemta atbildētāja atbilde, tiesa 14 dienu laikā nosūta prasītājam atbildes eksemplāru līdz ar visiem attiecīgiem apliecinājuma dokumentiem.

5.   Ja atbildētājs atbildē apgalvo, ka nefinansiālas prasības summa ir lielāka par 2. panta 1. punktā noteikto robežvērtību, tiesa 30 dienu laikā pēc atbildes nosūtīšanas prasītājam pieņem lēmumu, vai šī regula attiecas uz minēto prasību. Šo lēmumu nevar apstrīdēt atsevišķi.

6.   Visas pretprasības, ko iesniedz, izmantojot standarta A veidlapu, kā arī visus attiecīgos apliecinājuma dokumentus saskaņā ar 13. pantu izsniedz prasītājam. Dokumentus nosūta četrpadsmit dienu laikā pēc saņemšanas.

Prasītājs 30 dienu laikā pēc piegādes datuma atbild uz visām pretprasībām.

7.   Ja pretprasība ir lielāka par 2. panta 1. punktā noteikto summu, prasību un pretprasību neturpina izskatīt kā Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, bet to izskata saskaņā ar attiecīgām procesuālām tiesībām, kas ir spēkā tajā dalībvalstī, kurā notiek procedūra.

Regulas 2. un 4. pantu, kā arī šī panta 3., 4. un 5. punktu pretprasībām piemēro mutatis mutandis.

6. pants

Valodas

1.   Prasības pieteikuma veidlapu, atbildi, visas pretprasības, visas atbildes uz pretprasībām un visus svarīgu apliecinājuma dokumentu aprakstus iesniedz tajā valodā vai vienā no valodām, ko izmanto tiesa.

2.   Ja kādi tiesas saņemti papildu dokumenti ir iesniegti valodā, kas ir cita valoda, bet ne tā, kādā notiek procedūra, tiesa drīkst prasīt tikai konkrētā dokumenta tulkojumu, ja tulkojums šķiet vajadzīgs, lai pieņemtu spriedumu.

3.   Ja kāda puse ir atteikusies pieņemt kādu dokumentu tādēļ, ka tas nav nevienā no šīm valodām:

a)

adresāta dalībvalsts valsts oficiālā valodā vai — ja attiecīgajā dalībvalstī ir vairākas oficiālas valodas — oficiālā tās vietas valsts valodā vai kādā no valodām, ko lieto teritorijā, kurā paredzēts izsniegt dokumentu, vai uz kuru ir jānosūta dokuments,

b)

valodā, ko saprot adresāts,

tiesa par to informē otru pusi, lai tā nodrošinātu dokumenta tulkojumu.

7. pants

Procedūras beigas

1.   Kad no atbildētāja vai prasītāja ir saņemta atbilde 5. panta 3. vai 6. punktā noteiktajos termiņos, 30 dienu laikā tiesa pasludina spriedumu vai:

a)

konkrētā termiņā, ne ilgākā par 30 dienām, prasa pusēm papildu informāciju par prasību;

b)

iegūst pierādījumus saskaņā ar 9. pantu; vai

c)

uzaicina puses uz lietas mutisku izskatīšanu, kas notiek 30 dienu laikā pēc uzaicinājuma.

2.   Tiesa pasludina spriedumu 30 dienās pēc mutiskas lietas izskatīšanas vai, kad tā saņēmusi visu sprieduma pieņemšanai vajadzīgo informāciju. Spriedumu izsniedz pusēm saskaņā ar 13. pantu.

3.   Ja 5. panta 3. vai 6. punktā noliktā termiņā tiesa nav saņēmusi attiecīgās puses atbildi, tā pasludina spriedumu par prasību vai pretprasību.

8. pants

Mutiska lietas izskatīšana

Tiesa var lietu izskatīt mutiski, izmantojot video konferences vai citu saziņas tehnoloģiju ja tehniskie līdzekļi ir pieejami.

9. pants

Pierādījumu iegūšana

1.   Tiesa nosaka sprieduma pieņemšanai vajadzīgo pierādījumu iegūšanas līdzekļus un apjomus saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro pierādījumu pieņemamībai. Tiesa var atļaut pierādījumus iegūt, izmantojot rakstiskas liecinieku, ekspertu vai pušu liecības. Tā var arī atļaut pierādījumus iegūt, izmantojot video konferences vai citu saziņas tehnoloģiju — ja tehniskie līdzekļi ir pieejami.

2.   Tiesa var pieņemt ekspertu slēdzienus vai mutiskas liecības vienīgi tad, ja tas ir vajadzīgs, lai taisītu spriedumu. Pieņemot tādu lēmumu, tiesa ņem vērā izmaksas.

3.   Tiesa izmanto vienkāršāko pierādījumu iegūšanas metodi, kas rada vismazāk apgrūtinājumu.

10. pants

Pušu pārstāvība

Obligāti nav vajadzīgs, lai puses pārstāvētu advokāti vai citi juristi.

11. pants

Palīdzība pusēm

Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm, aizpildot veidlapas, pieejama praktiska palīdzība.

12. pants

Tiesas pilnvaras

1.   Tiesa neprasa, lai puses novērtētu prasību no juridiska viedokļa.

2.   Vajadzības gadījumā tiesa informē puses par procesuāliem jautājumiem.

3.   Tiesa, kad vien iespējams, cenšas panākt, lai puses panāktu izlīgumu.

13. pants

Dokumentu izsniegšana

1.   Dokumenti jāpiegādā pa pastu, saņemšanu apliecinot pavadzīmē, kurā ir saņemšanas datums.

2.   Ja piegāde saskaņā ar 1. punktu nav iespējama, tos var piegādāt, izmantojot vienu no paņēmieniem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 805/2004 13. vai 14. pantā.

14. pants

Termiņi

1.   Ja tiesa nosaka termiņu, attiecīgo pusi informē par tāda termiņa neievērošanas sekām.

2.   Tiesa īpašu apstākļu dēļ var pagarināt 4. panta 4. punktā, 5. panta 3. un 6. punktā un 7. panta 1. punktā paredzēto termiņu, ja tas vajadzīgs, lai sargātu pušu tiesības.

3.   Ja īpašu apstākļu dēļ tiesa nevar ievērot 5. panta 2. līdz 6. punktā un 7. pantā noliktos termiņus, tā, cik vien ātri iespējams, veic minētajos punktos paredzētās darbības.

15. pants

Sprieduma izpilde

1.   Spriedumu izpilda, neņemot vērā iespējamas apelācijas. Nodrošinājums nav vajadzīgs.

2.   Regulas 23. pantu piemēro arī tad, ja spriedumu izpilda dalībvalstī, kurā tas pieņemts.

16. pants

Izmaksas

Zaudējusī puse sedz tiesvedības izmaksas. Tiesa uzvarētājai pusei tomēr neatlīdzina izmaksas, kas radušās bez vajadzības, vai ir nesamērīgas salīdzinājumā ar prasību.

17. pants

Apelācijas

1.   Dalībvalstis informē Komisiju, vai saskaņā ar to procesuālām tiesībām ir iespējamas apelācijas pret spriedumiem, kas pieņemti Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, un par termiņu, kādā tāda apelācija jāiesniedz. Komisija dara šo informāciju pieejamu atklātībā.

2.   Apelāciju gadījumā piemēro 16. pantu.

18. pants

Obligāti sprieduma pārskatīšanas standarti

1.   Atbildētājs ir tiesīgs prasīt pārskatīt spriedumu, kas pieņemts Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, tās dalībvalsts kompetentā tiesā, kurā spriedums pieņemts, ja:

a)

i)

prasības veidlapa vai uzaicinājums uz lietas mutisku izskatīšanu izsniegts, izmantojot paņēmienu, kas neparedz personīgu saņemšanas apliecinājumu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 805/2004 14. pantā; un

ii)

pavēste no atbildētāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav piegādāta pietiekami laicīgi, neļaujot viņam sagatavoties aizstāvībai, vai

b)

ja atbildētājs nav varējis apstrīdēt prasību nepārvaramas varas vai no viņa neatkarīgu ārkārtas apstākļu dēļ

ar noteikumu, ka jebkurā gadījumā viņš rīkojas nekavējoties.

2.   Ja tiesa noraida pārskatīšanu tāpēc, ka neviens no 1. punktā minētajiem pamatojumiem nav piemērojams, spriedums paliek spēkā.

Ja tiesa pieņem lēmumu, ka pārskatīšana ir pamatota kāda 1. punktā minētā iemesla dēļ, Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemts spriedums zaudē spēku.

19. pants

Piemērojamās procesuālās tiesības

Saskaņā ar šo regulu Eiropas procedūras maza apmēra prasībām pamatā ir tās dalībvalsts procesuālās tiesības, kurā notiek procedūra.

III NODAĻA

ATZĪŠANA UN IZPILDE CITĀ DALĪBVALSTĪ

20. pants

Atzīšana un izpilde

1.   Kādā dalībvalstī pieņemtu spriedumu Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām atzīst un izpilda citā dalībvalstī bez vajadzības deklarēt spriedumu izpildāmību un neparedzot iespēju tos neatzīt.

2.   Pēc kādas puses lūguma tiesa izdod apliecinājumu par Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemtu spriedumu, izmantojot standarta D veidlapu, kas ietverta IV pielikumā, un nenosakot papildu samaksu.

21. pants

Izpildes procedūra

1.   Neskarot šo nodaļu, izpildes procedūras reglamentē ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem.

Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām taisītus spriedumus izpilda saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā izpildes dalībvalstī taisītus spriedumus.

2.   Puse, kas vēlas panākt sprieduma izpildi, uzrāda:

a)

sprieduma eksemplāru, kas atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai konstatētu tā autentiskumu; un

b)

regulas 20. panta 2. punktā minētā apliecinājuma eksemplāru un, vajadzības gadījumā, tā tulkojumu izpildes dalībvalsts oficiālajā valodā vai — ja attiecīgā dalībvalstī ir vairākas oficiālas valodas — oficiālā tiesvedības valodā vai vienā no oficiālām tiesvedības valodām, ko lieto teritorijā, kurā mēģina panākt sprieduma izpildi saskaņā ar attiecīgas dalībvalsts tiesībām, vai citā valodā, ko izpildes dalībvalsts ir norādījusi kā pieņemamu. Katra dalībvalsts var norādīt Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kas nav attiecīgās dalībvalsts valoda, bet ir tai pieņemama Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām. D veidlapas saturu tulko persona, kas kādā dalībvalstī ir kvalificēta veikt tulkojumus.

3.   Pusei, kas vēlas panākt citā dalībvalstī notikušā Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemta sprieduma izpildi, neprasa, lai tai būtu:

a)

pilnvarots pārstāvis; vai

b)

pasta adrese

izpildes dalībvalstī, bet tikai īstenošanas procedūrā kompetents pārstāvis.

4.   No puses, kas vienā dalībvalstī prasa izpildīt Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemtu citas valsts spriedumu, neprasa nekādu nodrošinājumu, garantiju vai ķīlu, lai kā to dēvētu, ar pamatojumu, ka šī puse ir ārvalsts piederīgais vai izpildes dalībvalstī viņam nav dzīvesvietas vai pastāvīgas uzturēšanās vietas.

22. pants

Izpildes atteikums

1.   Pēc atbildētāja iesniegta pieteikuma kompetenta izpildes dalībvalsts tiesa atsaka izpildi, ja Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pieņemts spriedums ir pretrunā agrākam kādas dalībvalsts vai trešās valsts spriedumam, ar nosacījumu, ka:

a)

agrākais spriedums ir pieņemts tajā pašā un to pašu pušu tiesvedībā;

b)

agrākais spriedums ir pieņemts izpildes dalībvalstī vai atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai to atzītu izpildes dalībvalstī; un

c)

nesamierināmība nav bijusi un nav varējusi būt par iemeslu iebildumam dalībvalstī, kurā pieņemts spriedums Eiropas procedūrā maza apmēra prasībā.

2.   Nekādā gadījumā dalībvalstī, kurā pieņemts spriedums Eiropas procedūrā maza apmēra prasībā, to nevar pārskatīt pēc būtības.

23. pants

Izpildes atlikšana vai ierobežošana

Ja kāda puse ir apstrīdējusi Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām taisītu spriedumu vai, ja šāda apstrīdēšana joprojām ir iespējama, vai puse ir iesniegusi prasību pārskatīt lēmumu 18. panta nozīmē, kompetenta izpildes dalībvalsts tiesa vai iestāde pēc atbildētāja iesniegta pieteikuma var:

a)

attiecināt izpildes procedūru tikai uz aizsardzības pasākumiem;

b)

saistīt izpildi ar nosacījumu sniegt nodrošinājumu, kādu tā nosaka; vai

c)

ārkārtas apstākļos pārtraukt izpildes procedūras.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Informācija

Dalībvalstis sadarbojas, lai informētu sabiedrību un profesionālās aprindas par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, arī par izmaksām, jo īpaši, izmantojot saskaņā ar Lēmumu 2001/470/EK izveidoto Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.

25. pants

Informācija par jurisdikciju, saziņas līdzekļiem un apelācijām

1.   Līdz 2008. gada 1. janvārim dalībvalstis dara zināmu Komisijai:

a)

kurām tiesām ir jurisdikcija taisīt spriedumus Eiropas procedūrās maza apmēra prasībām;

b)

kādus saziņas līdzekļus var izmantot Eiropas procedūrās maza apmēra prasībām, un — kādi līdzekļi tiesām ir pieejami saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

c)

vai saskaņā ar tās procesuālām tiesībām var celt apelāciju saskaņā ar 17. pantu un kurā tiesā to var celt;

d)

valodas, ko var izmantot saskaņā ar 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu; un

e)

kurām iestādēm ir sprieduma izpildes kompetence un kurām iestādēm ir kompetence, lai piemērotu 23. pantu.

Dalībvalstis informē Komisiju par visām turpmākām pārmaiņām šajā informācijā.

2.   Informāciju, kas darīta atklātībā pieejama saskaņā ar 1. punktu, Komisija dara publiski pieejamu, to publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī, izmantojot citus piemērotus līdzekļus.

26. pants

Īstenošanas pasākumi

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus, kas saistīti ar pielikumos doto veidlapu atjauninājumiem vai tehniskiem labojumiem, pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

27. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

28. pants

Pārskatīšana

Līdz 2014. gada 1. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sīki izstrādātu ziņojumu, kurā sniegts pārskats par Eiropas procedūras maza apmēra prasībām darbību, arī par 2. panta 1. punktā minēto prasības summas ierobežojumu. Ziņojumā ietver procedūras izvērtējumu no darbības viedokļa un plašu efektivitātes analīzi no katras dalībvalsts.

Lai to nodrošinātu, kā arī, lai nodrošinātu, ka pienācīgi ir ņemta vērā Eiropas Savienības labākā pieredze, un atspoguļojot labākas likumdošanas principus, dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju par Eiropas procedūras maza apmēra prasībām darbību pāri robežām. Informācijā ietver ziņas par tiesas izmaksām, procedūras ātrumu, efektivitāti, izmantojuma vieglumu, kā arī par dalībvalstu iekšējām maza apmēra prasību procedūrām.

Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno pielāgojumu priekšlikumus.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamā dienā pēc publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra, izņemot 25. pantu, ko piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

Priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs


(1)  OV C 88, 11.4.2006., 61. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Nostāja.

(3)  OV L 160, 30.6.2000., 37. lpp.

(4)  OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(5)  OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.

(6)  OV L 143, 30.4.2004., 15. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1869/2005 (OV L 300, 17.11.2005., 6. lpp.).

(7)  OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.

(8)  OV C 12, 15.1.2001., 1. lpp.

(9)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(10)  OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

(11)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

I PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

 

Image

Teksts attēlu

II PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

III PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

IV PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

P6_TA(2006)0594

Pamattiesības un pilsonība (2007.-2013. gads) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Pamattiesības un pilsonība” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” (COM(2005)0122 — C6-0236/2005 — 2005/0038(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2005)0122) (1),

ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0236/2005),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A6-0465/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa sākt saskaņošanas procedūru saskaņā ar 1975. gada 4. marta kopīgo deklarāciju, ja Padome paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.

Uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

PIELIKUMS

Grozītais priekšlikums padomes lēmumam, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Pamattiesības un pilsonība” kā daļu no vispārējas programmas “Pamattiesības un tiesiskums”

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

[…]

tā kā:

(1)

Eiropas Savienības pamatā ir brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas princips un tiesiskuma princips, un šie principi ir dalībvalstīm kopīgi.

(2)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (3) […], paturot prātā tās juridisko statusu un darbības jomu, un skaidrojumos, kas to papildina, ir atspoguļotas tiesības, kuru pamatā ir dalībvalstīm kopīgas konstitucionālas tradīcijas un starptautiskas saistības, Līgums par Eiropas Savienību, Kopienas Līgumi, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (4), Kopienas un Eiropas Padomes pieņemtās Sociālās hartas, kā arī Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse.

(3)

Eiropadome 2004. gada novembrī atzina to, cik nozīmīga ir saziņa, lai, veicinot aktīvu pilsonību, visus cilvēkus tuvinātu Eiropas projektam.

(4)

Padomei un Eiropas Parlamentam adresētā paziņojumā par 7. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (5) Komisija uzsver pilsoniskās sabiedrības svarīgo nozīmi pamattiesību aizsardzībā un veicināšanā; tālab Komisijai būtu jāsāk atklāts, pārskatāms un pastāvīgs dialogs ar pilsonisko sabiedrību.

(4a)

Saskaņā ar Hāgas programmu savstarpējas sadarbības stiprināšanai ir vajadzīgi tieši centieni, lai uzlabotu savstarpējo sapratni starp tiesas iestādēm un dažādām tiesiskām sistēmām. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš un jāsniedz īpašs atbalsts valstu iestāžu tīklam Eiropā.

(4b)

Eiropas Savienības Konstitucionālo tiesu konference un Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācija sniedz ieguldījumu, jo īpaši nodrošinot attiecīgu datubāzu darbību, veicinot viedokļu apmaiņu un pieredzes apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar judikatūru, tajās apvienoto struktūru organizāciju un darbību, veicot tiesu un/vai konsultatīvās funkcijas attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem. Būtu jābūt iespējai līdzfinansēt konferences un asociācijas darbības tik lielā mērā, cik izdevumi radušies, īstenojot vispārējo Eiropas interešu mērķi. Tomēr tāds līdzfinansējums nenozīmē, ka gaidāmajai programmai būtu jāattiecas uz šo tīklu, ne arī to, ka tas rada šķēršļus citiem Eiropas tīkliem saņemt atbalstu par tādām darbībām, uz kurām attiecas šis lēmums.

(5)

Ir lietderīgi uzsvērt to, cik svarīga ir informācija un saziņa no to tiesību viedokļa, ko Savienības pilsonība dod tās pilsoņiem, veicinot izpratni par viņiem dotajām tiesībām un nodrošinot viegli pieejamu, droši ticamu informāciju.

(6)

Veicinot kultūru un ticību dialogu Eiropas Savienības mērogā tiktu saglabāts un stiprināts miers un pamattiesības.

(7)

Šīs programmas mērķiem būtu jāpapildina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras, kas izveidota ar Padomes Regulu EK …/2006 (… gada …), mērķi un tie būtu jākoncentrē uz tām jomām, kur var radīt Eiropas pievienoto vērtību. Šajā sakarā būtu jāveic attiecīga koordinācija.

(8)

Lai sasniegtu papildināmību un nodrošinātu vislabāko iespējamo resursu izmantošanu, būtu jāizvairās no jebkādas dublēšanās starp šīs programmas darbībām un tādu starptautisku organizāciju darbībām, kas ir kompetentas pamattiesību jomā, kā piemēram, Eiropas Padome, taču vienlaikus pieļaujot kopīgas darbības šīs programmas mērķu sasniegšanai. Šajā sakarā būtu jāveic attiecīga koordinācija.

(8a)

Saskaņā ar principu atvērt Kopienas programmas kandidātvalstīm un Rietumbalkānu valstīm, kā noteikts Saloniku programmā, programma būtu jāatver valstu, kas pievienojas, kandidātvalstu un Rietumbalkānu valstu dalībai. Lai piedalītos, būtu jāizpilda divpusējā nolīguma vispārīgie nosacījumi un jāveic ieguldījums programmas budžetā. Ja tas palīdz sasniegt konkrētās darbības mērķus, atsevišķās darbībās kā partneri var iesaistīties arī iestādes, struktūras vai nevalstiskas organizācijas no valstīm, kas nepiedalās programmā, tomēr tās nebūs projekta galvenās saņēmējas.

(9)

Būtu jāveic arī attiecīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpniecību, un būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai atgūtu zaudētus, nepamatoti izmaksātus vai nepareizi izmantotus līdzekļus saskaņā ar Padomes Regulu (EK Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko veic Komisija (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (8).

(10)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9), še turpmāk “Finanšu regula”, un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (10), kas aizsargā Kopienas finanšu intereses, ir jāpiemēro, budžeta instrumentu izvēlē ievērojot vienkāršības un konsekvences principu, ierobežojot tādu gadījumu skaitu, kad Komisija patur tiešu atbildību par to īstenošanu un pārvaldību, un ievērojot vajadzīgo resursu apjoma samēru ar administratīvo nastu, kas ir saistīta ar to izmantošanu.

(11)

Finanšu regulā ir paredzēts, ka jābūt pieņemtam pamataktam, lai segtu operatīvas dotācijas.

(12)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11), šā lēmuma īstenošanas pasākumus vajadzētu pieņemt, nodalot tos pasākumus, kuriem piemēro vadības komitejas procedūru, un tos pasākumus, kuriem piemēro padomdevēju komitejas procedūru; atsevišķos gadījumos lielākas efektivitātes nolūkā piemērotāka ir padomdevēju komiteja.

(13)

Programmas mērķus, proti, atbalstu pilsoniskas sabiedrības apvienībām, rasisma, ksenofobijas un antisemītisma apkarošanu, pamattiesību aizsardzību un pilsoņu tiesību aizsardzību, veicinot ticību un kultūru dialogu, dalībvalstis nevar nodrošināt pietiekami, tādēļ, ņemot vērā ierosmes apjomu vai ietekmi, tos labāk var sasniegt Kopienas mērogā. Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto samērības principu ar šo lēmumu ir paredzēts tikai tas, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(14)

Lai pieņemtu šo lēmumu, Līgumā nav paredzētas citas pilnvaras kā vien 308. pantā paredzētās.

(15)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sniegusi atzinumu (12) ,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveide

1.   Ar šo lēmumu ir izveidota programma “Pamattiesības un pilsonība”, še turpmāk “programma”, kā daļa no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”.

2.   Programma attiecas uz laiku no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

3.   Programmu īsteno saskaņā ar Kopienas tiesībām.

2. pants

Vispārēji mērķi

1.   Programmai ir šādi vispārēji mērķi:

a)

veicināt tādas Eiropas sabiedrības attīstību, kuras pamatā ir respekts pret pamattiesībām, kas atzītas Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā […], arī tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības;

b)

stiprināt pilsonisko sabiedrību un iesaistīt to atklātā, pārskatāmā un pastāvīgā dialogā par pamattiesībām;

c)

apkarot rasismu, ksenofobiju un antisemītismu, un visā Eiropas Savienībā veicināt labāku dažādu konfesiju un dažādu kultūru izpratni un lielāku iecietību;

d)

uzlabot kontaktus, informācijas apmaiņu un tīklu sadarbību starp tiesu, juridiskajām un administratīvajām iestādēm un juridiskajām profesijām, jo īpaši atbalstot juridiskas apmācības, lai veicinātu labāku sapratni starp šīm iestādēm un speciālistiem.

2.   Programmas vispārējie mērķi papildina ar Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006 izveidotās Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras mērķus.

3.   Programmas vispārējie mērķi palīdz attīstīt un īstenot Kopienas politikas aspektus, pilnībā ievērojot pamattiesības.

3. pants

Konkrēti mērķi

Programmai ir šādi konkrēti mērķi:

a)

Veicināt pamattiesības, kas atzītas Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā […], un informēt visus cilvēkus par viņu tiesībām, arī tiesībām, kas izriet no Savienības pilsonības, veicinot Savienības pilsoņu aktīvu dalību Savienības demokrātiskajā dzīvē.

b)

Vajadzības gadījumā izskatīt, kā, īstenojot Kopienas tiesību aktus, Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs respektē konkrētas pamattiesības, […], un uzklausīt viedokļus par konkrētiem ar pamattiesībām saistītiem jautājumiem, kas ir tās darbības jomā.

c)

Atbalstīt nevalstiskas organizācijām un citas pilsoniskas sabiedrības organizācijas, veicinot to spēju aktīvi piedalīties pamattiesību, tiesiskuma un demokrātijas veicināšanā.

d)

Izveidot attiecīgas struktūras, lai Eiropas Savienības mērogā veicinātu konfesiju un kultūru dialogu.

4. pants

Darbības

Lai īstenotu 2. un 3. pantā izklāstītos vispārējos un konkrētos mērķus, ar šo programmu atbalstīs šādu tipu darbības:

a)

konkrētas Komisijas darbības, piemēram, analīzes un pētījumus, aptaujas un apsekojumus, rādītāju un vienotu metodoloģiju formulēšanu, datu un statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu, seminārus, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedriskas kampaņas un pasākumu organizēšanu; interneta vietņu izstrādi un uzturēšanu, informatīvu materiālu gatavošanu un izplatīšanu, valstu ekspertu tīklu atbalstīšanai un valdīšanai, analīzei, uzraudzībai un izvērtēšanai; vai

b)

īpašus pārvalstiskus projektus, kas rada Kopienas ieinteresētību, ko iesniedz iestāde vai jebkura cita dalībvalsts struktūra, starptautiska vai nevalstiska organizācija, un kurā jebkurā gadījumā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis vai vismaz viena dalībvalsts un viena cita valsts, kas varētu būt vai nu valsts, kas pievienojas, vai arī kandidātvalsts, saskaņā ar gada darba programmās izklāstītiem nosacījumiem; vai

c)

darbības, ko veic nevalstiskas organizācijas vai citu organizācijas, kuru mērķi rada Eiropas mēroga ieinteresētību, saskaņā ar vispārējiem programmas mērķiem, ievērojot gada darba programmās izklāstītos nosacījumus;

d)

darbības subsīdijas, lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības Konstitucionālo tiesu konferences un Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas pastāvīgo darba programmu, kas uztur attiecīgas datubāzes, nodrošinot Eiropas mēroga datubāzi, kas ietver valstu spriedumus saistībā ar Kopienas tiesību aktu īstenošanu, tik lielā mērā, cik izdevumi radušies, īstenojot vispārējo Eiropas interešu mērķi, veicinot viedokļu apmaiņu un pieredzes apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar judikatūru, tajās apvienoto struktūru organizāciju un darbību, veicot tiesu un/vai konsultatīvās funkcijas attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem.

5. pants

Trešo valstu dalība

1.   Programmas darbībās var piedalīties šādas valstis, še turpmāk — “programmas dalībvalstis”: valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis, kā arī Rietumbalkānu valstis, kas iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā, ievērojot ar šīm valstīm jau noslēgtos asociācijas nolīgumos — vai nolīgumos, ko noslēgs ar tām — vai to papildprotokolos iekļautiem nosacījumiem par dalību Kopienas programmās.

2.   Darbībās, kas paredzētas 4. punktā, var iesaistīt iestādes, struktūras vai nevalstiskas organizācijas no valstīm, kas nepiedalās šajā programmā saskaņā ar 1. punktu, ja tas veicinātu 1. punktā minēto valstu sagatavošanos iestāšanās procesam vai ja kalpo attiecīgo darbību mērķiem.

6. pants

Mērķa grupas

Programmas mērķa grupa ir Eiropas Savienības pilsoņi, programmas dalībvalstu vai trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas Eiropas Savienības teritorijā, un pilsoniskās sabiedrības apvienības un citas grupas, kas aktīvi darbojas šīs programmas mērķu veicināšanā.

7. pants

Piekļuve programmai

1.   Piekļuve programmai, inter alia, ir atklāta iestādēm un valsts vai privātām organizācijām, universitātēm, pētniecības institūtiem, nevalstiskām organizācijām, valstu, reģionu un vietējām iestādēm, starptautiskām organizācijām un citām bezpeļņas organizācijām, kas ir reģistrētas Eiropas Savienībā vai kādā no dalības valstīm atbilstīgi 5. pantam.

2.   Lai sasniegtu šīs programmas mērķus, programmā var īstenot kopīgus pasākumus ar pamattiesību jomā kompetentām starptautiskām organizācijām, piemēram, ar Eiropas Padomi, izmantojot kopīgas iemaksas un saskaņā ar dažādiem attiecīgu iestāžu vai organizāciju noteikumiem.

8. pants

Intervenču tipi

1.   Kopienas finansējumam var būt šādas juridiskas formas:

dotācijas,

publiska iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas dotācijas piešķir pēc konkursiem, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus, kas paredzēti Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, un tās izmaksā kā operatīvas dotācijas vai darbības dotācijas. Lielāko pieļaujamo līdzfinansējuma likmi konkrēti norādīs gada darba programmās.

3.   Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem, izmantojot publiska iepirkuma līgumus, un tādā gadījumā par pakalpojumiem un precēm maksās no Kopienas līdzekļiem. Tas, inter alia, segs saistībā ar projektiem, politikas aspektiem, programmām un tiesību aktiem sniegtas informācijas un saziņas, sakaru, gatavošanas, īstenošanas, pārraudzības, kontroles un izvērtēšanas izdevumus.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija Kopienas palīdzību īsteno saskaņā ar Padomes Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija, ievērojot 2. pantā izklāstītos vispārējos mērķus, pieņem gada darba programmu, kurā norāda konkrētus mērķus, tematiskas prioritātes, apraksta 8. pantā paredzētos līdztekus veicamos pasākumus, un vajadzības gadījumā uzskaita citas darbības.

3.   Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā izklāstīto procedūru.

4.   Darbības dotāciju izvērtējuma un piešķīruma procedūrās, inter alia, ņem vērā šādus kritērijus:

a)

atbilsme gada darba programmai, 2. pantā norādītajiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktiem pasākumiem — kā noteikts 3. un 4. pantā;

b)

ierosināto darbību kvalitāte no koncepcijas, organizācijas, pasnieguma un iecerēto rezultātu viedokļa;

c)

lūgtā Kopienas finansējuma apjoms un atbilsme paredzētajiem rezultātiem;

d)

paredzēto rezultātu efektivitāte no 2. pantā paredzēto vispārējo mērķu un dažādās 3. un 4. pantā paredzētās jomās veikto pasākumu viedokļa.

5.   Pieteikumus 4. panta b) un c) punktā minētajām operatīvajām dotācijām vērtē, ņemot vērā:

atbilsmi programmas mērķiem;

plānoto darbību kvalitāti;

iespējamību, ka minētās darbības daudzkāršos ietekmi sabiedrībā;

veikto darbību efektivitāti no teritoriāla viedokļa;

pilsoņu iesaisti attiecīgo struktūru organizācijā;

ierosināto darbību izmaksu un ieguvumu attiecību.

6.   Lēmumus par darbībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta b) un c) punktu, Komisija pieņem atbilstīgi 10. panta 2. punktā izklāstītajai procedūrai.

7.   Saskaņā ar Finanšu regulas 113. panta 2. punktu, pakāpeniskas samazināšanas princips neattiecas uz darbības dotāciju, kas piešķirta Eiropas Savienības Konstitucionālo tiesu konferencei un Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijai, ja tās darbojas, lai sasniegtu mērķus, kas ir vispārējās Eiropas interesēs.

10. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja, še turpmāk — “Komiteja”.

2.   Dodot atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.

3.   Dodot atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

4.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

11. pants

Papildināmība

1.   Ir paredzēts panākt sinerģijas un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārējām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu regulācija”, kā arī ar programmu “Progress”. Paredzēts nodrošināt papildināmību ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru. Sadarbībā ar dalībvalstīm paredzēts attīstīt statistikas aspektu informācijā par pamattiesībām un pilsonību, vajadzības gadījumā izmantojot Kopienas statistikas programmu, balstoties uz pieejamiem datiem.

2.   Programmai var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Kopienas instrumentiem, konkrēti, ar vispārējām programmām “Drošība un brīvību garantēšana”, “Solidaritāte un migrācijas plūsmu regulācija”, īstenojot darbības visu programmu mērķu sasniegšanai.

3.   Saskaņā ar šo lēmumu finansētas operācijas nesaņem citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Nodrošina, lai lēmuma izmantotāji informētu Komisiju par finansējumu, ko viņi saņem no Kopienas budžeta un citiem avotiem, kā arī par iesniegtiem finansējuma pieteikumiem.

12. pants

Budžeta līdzekļi

Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā programmā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējiestāde, ievērojot paredzamo finanšu plānu.

13. pants

Pārraudzība

1.   Komisija nodrošina, ka atbalsta saņēmēji darba gaitā sniedz tehniskus un finanšu pārskatus par visām programmas finansētām darbībām. Trijos mēnešos pēc darbības pabeigšanas iesniedz galīgu pārskatu. Pārskatu formu un saturu nosaka Komisija.

2.   Komisija nodrošina, ka līgumos un nolīgumos, ko slēdz, īstenojot programmu, īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) veiktu pārraudzību un finanšu kontroli, vajadzības gadījumos — uz vietas, kā arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas.

3.   Komisija nodrošina, ka finanšu atbalsta saņēmēji piecus gadus kopš pēdējā maksājuma par visām darbībām glabā pieejamus Komisijai visus darbības izdevumu dokumentus.

4.   Pamatojoties uz pārskatu rezultātiem un 1. un 2. punktā minētajām izlases pārbaudēm, Komisija nodrošina, ka vajadzības gadījumā koriģēs apstiprinātos finanšu palīdzības piešķiršanas nosacījumus un maksājumu grafiku.

5.   Komisija nodrošina visu vajadzīgo, lai pārliecinātos, ka darbības finansē pareizi un atbilstīgi šim lēmumam un Finanšu regulai.

14. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, ir aizsargātas Kopienas finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpniecību, korupciju un visām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, un nelikumību gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Kopienas darbībās, ko finansē saskaņā ar šo programmu, visiem Kopienas tiesību normu pārkāpumiem, arī ar programmu saistītiem kāda uzņēmēja darbības vai bezdarbības izraisītiem līgumsaistību pārkāpumiem, kas, radot nepamatotus izdevumus, nelabvēlīgi ietekmētu vai varētu ietekmēt Eiropas Kopienu vispārējo budžetu vai to pārvaldītus budžetus, piemēro Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3.   Komisija nodrošina, ka darbībām piešķirto finanšu atbalsta apjomu samazina, pārtrauc vai atgūst, ja konstatē nelikumības, arī šā lēmuma vai individuāla lēmuma vai līguma neievērošanu, uz kuru pamatojoties ir piešķirts attiecīgais finanšu atbalsts, vai atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas pārmaiņas, kas ir pretrunā projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai tikai daļa no kādas darbības īstenošanai piešķirtā finanšu atbalsta ir saistāma ar to, Komisija lūdz atbalsta saņēmējam konkrētā termiņā iesniegt apsvērumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz pietiekamu atbildi, Komisija nodrošina, ka atlikušo finanšu atbalstu var atcelt un prasīt jau izmaksāto summu atmaksāšanu.

5.   Komisija nodrošina, ka visas nepamatoti izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Summām, kas nav laikus atmaksātas, pieskaita procentus saskaņā ar Finanšu regulā paredzētiem nosacījumiem.

15. pants

Izvērtēšana

1.   Programmu regulāri pārrauga, lai novērotu tajā paredzēto darbību īstenojumu.

2.   Komisija programmai nodrošina regulāru, neatkarīgu, pieaicinātu speciālistu veiktu izvērtējumu.

3.   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz:

a)

gada pārskatu par programmas īstenošanu;

b)

vēlākais līdz 2011. gada 31. martam — starpposma izvērtējuma pārskatu par programmas īstenošanas rezultātiem un tās kvalitātes un kvantitātes aspektiem, tostarp par darbu, ko veikuši 4. panta d) apakšpunktā minētie darbības finansējuma saņēmēji;

c)

paziņojumu par programmas turpināšanu — vēlākais līdz 2012. gada 30. augustam;

d)

vēlākais līdz 2014. gada 31. decembrim — ex post izvērtējuma pārskatu.

15.a pants

Darbību saraksta publicēšana

Katru gadu Komisija publicē sarakstu ar tām darbībām, kas finansētas saskaņā ar šo programmu, īsumā aprakstot katru projektu.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

…, …

Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs


(1)  OV C …

(2)  OV C …

(3)  Nicā izsludināta 2000. gada 7. decembrī, OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

(4)  Parakstīts Romā, 1950. gada 4. novembrī.

(5)  COM(2003)0609, 15.10.2003.

(6)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(7)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(8)  OV L 136, 31.5.1999., 1.-7. lpp.

(9)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(10)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(11)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(12)  OV C 69, 21.3.2006.

P6_TA(2006)0595

Krimināltiesības (no 2007. līdz 2013. gadam) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Krimināltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” (COM(2005)0122 — C6-0237/2005 — 2005/0039(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2005)0122) (1),

ņemot vērā ES līguma 31. pantu, 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0237/2005),

ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0453/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju atbilstīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

PIELIKUMS

Grozītais priekšlikums Padomes Lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu “Krimināltiesības” kā daļu no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību 29. pantā ir noteikts, ka Savienības mērķis ir nodrošināt pilsoņiem augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, attīstot dalībvalstu kopīgu darbību tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 31. pantu kopīga darbība krimināllietās jo īpaši ietver sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(3)

Tālāk attīstot Tamperes Eiropadomes secinājumus, Eiropadomes 2004. gada novembrī pieņemtajā Hāgas programmā no jauna apstiprināta prioritāte stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu ES, jo īpaši veicinot tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, balstoties uz savstarpējās atzīšanas principu.

(4)

Ar Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu 2002/630/TI izveidotā pamatprogramma par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (AGIS) (3) ir ievērojami veicinājusi sadarbības nostiprināšanos starp policiju un citām tiesību aizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm dalībvalstīs un to policijas, tiesu, tiesību un administratīvo sistēmu savstarpējās sapratnes un uzticības uzlabošanos.

(5)

Līgumā un Hāgas programmā izvirzītie augstie mērķi jāīsteno, iedibinot elastīgu un efektīvu programmu, kas atvieglinātu plānošanu un īstenošanu.

(6)

Programmai jāuzlabo tiesu iestāžu savstarpējā uzticēšanās. Saskaņā ar Hāgas programmu savstarpējā uzticēšanās jāstiprina, attīstot tiesu organizāciju un iestāžu tīklus, uzlabojot tiesu sistēmas darbinieku apmācību, izstrādājot novērtējumu par ES instrumentu īstenošanu tiesiskuma jomā, tostarp nodrošinot tiesu iestāžu neatkarību, vairojot pētniecību tiesu iestāžu sadarbības jomā un veicinot dalībvalstu kopīgos izpildes projektus, kuru mērķis ir modernizēt tieslietas.

Tai arī jāveicina savstarpējās atzīšanas principa īstenošana, uzlabojot savstarpējo informētību par iepriekšējām notiesāšanām Eiropas Savienībā, jo īpaši veidojot datorizētu informācijas apmaiņas sistēmu par sodāmības reģistriem.

(7)

Eiropas Tiesu apmācības tīkls, ko dibinājušas iestādes, kas ir īpaši atbildīgas par profesionālu tiesu iestāžu darbinieku apmācību visās dalībvalstīs, veicina tiesnešu un prokuroru apmācību sistēmu, kurai piemīt reāla Eiropas dimensija. Tas veicina savstarpējas uzticības nostiprināšanos un uzlabo savstarpēju sapratni starp tiesu iestādēm un dažādām tiesību sistēmām.

(8)

Turklāt jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un jāveic vajadzīgās darbības, lai atgūtu līdzekļus, kas zaudēti, nepareizi izmaksāti vai neatbilstoši izmantoti.

(9)

(…)

(10)

Tā kā programmas “Krimināltiesības” mērķus pietiekamā kvalitātē nevar sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tādēļ šīs iniciatīvas mēroga vai seku dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts EK līguma 5. pantā, kuru piemēroja Savienībai ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(11)

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), tālāk tekstā — “Finanšu regulu”, un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (5), kas aizsargā Kopienas finansiālās intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu to gadījumu skaitam, kuros Komisija saglabā tiešu atbildību par to ieviešanu un pārvaldību un nepieciešamo proporcionalitāti starp resursu daudzumu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(11a)

Pienācīgi pasākumi jāveic arī lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī ir jāveic nepieciešamās darbības, lai atgūtu līdzekļus, kas zaudēti, nepareizi izmaksāti vai neatbilstoši izmantoti saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6), 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko veic Komisija (7), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (8).

(12)

Saskaņā ar Finanšu regulu jābūt pamataktam, kas attiektos uz darbības subsīdijām.

(12a)

Ņemot vērā to, cik svarīgi panākt Kopienas finansējuma pārskatāmību, Komisijai jāsniedz norādījumi, lai veicinātu to, ka ikviena iestāde, nevalstiska organizācija, starptautiska organizācija vai cita juridiska persona, kas saņem dotāciju saskaņā ar šo programmu, pareizi apstiprina saņemto atbalstu.

(13)

Pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu šo lēmumu, nosaka saskaņā ar lēmumā noteikto procedūru ar padomdevējas un pārvaldes komitejas palīdzību.

(14)

Ir lietderīgi aizvietot Padomes lēmumu, ar ko izveido pamatprogrammu par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (AGIS) ar šo programmu, sākot no 2007. gada 1. janvāra, un ar jaunu īpašo programmu “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”, kas ietilpst vispārīgajā programmā “Drošība un brīvību garantēšana”,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Programmas izveidošana

1.   Ar šo lēmumu tiek izveidota īpašā programma “Krimināltiesības”, tālāk tekstā — “programma”, kā daļa no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”, lai veicinātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanu.

2.   Programma aptver laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Vispārīgie mērķi

1.   Šai programmai ir šādi vispārīgie mērķi:

a)

Veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar mērķi radīt patiesu Eiropas tiesiskuma telpu krimināllietās, balstoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos.

b)

Veicināt dalībvalstīs piemērojamo noteikumu savietojamību, kas var būt nepieciešama, lai uzlabotu tiesisko sadarbību. Tiesu iestāžu sekmīgas darbības nodrošināšanai veicināt esošo tiesisko šķēršļu novēršanu, lai stiprinātu sadarbību izmeklēšanas jomā un palielinātu dalībvalstu pašreizējo tiesu sistēmu savietojamību ar Eiropas Savienības sistēmu, lai nodrošinātu kontroli pār dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu veikto izmeklēšanu.

c)

(…)

d)

Uzlabot saskarsmi, kā arī informācijas un paraugprakses apmaiņu starp tiesību, tiesu un administratīvajām iestādēm un juristiem, kā arī citiem tiesu iestāžu darbiniekiem un sekmēt tiesu sistēmas locekļu apmācību, lai veicinātu savstarpēju uzticēšanos.

e)

Turpmāk uzlabot savstarpēju uzticēšanos, lai nodrošinātu upuru un atbildētāju tiesību aizsardzību.

2.   Neskarot Eiropas Kopienas mērķus un pilnvaras, šīs programmas vispārīgie mērķi veicina Kopienas politiku attīstību un jo īpaši tiesiskās telpas izveidi.

3. pants

Konkrētie mērķi

Šai programmai ir šādi konkrētie mērķi:

a)

Sekmēt tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, lai

veicinātu tiesas lēmumu un spriedumu savstarpēju atzīšanu;

novērstu šķēršļus, kas rodas dalībvalstu atšķirīgo tiesas sistēmu dēļ un veicinātu materiālo krimināllietu tuvināšanu attiecībā uz smagiem noziegumiem, īpaši (…) ar pārrobežu dimensiju;

turpinātu veicināt obligāto standartu izveidi attiecībā uz procesuālajām krimināltiesībām tiesu iestāžu sadarbības praktisko aspektu veicināšanai;

garantētu pareizu tiesvedību, novēršot piekritības strīdus;

uzlabotu informācijas apmaiņu, izmantojot kompjuterizētas sistēmas, īpaši informācijas iegūšanu no valstu sodāmības reģistriem;

veicinātu atbildētāju tiesības, kā arī sociālo un tiesisko palīdzību upuriem;

mudinātu dalībvalstis uzlabot sadarbību ar Eurojust pārrobežu organizēto un cita veida smagu noziegumu apkarošanai;

veicinātu pasākumus, kas vērsti uz likumpārkāpēju, īpaši mazgadīgo likumpārkāpēju, iekļaušanos sabiedrībā;

b)

Uzlabot savstarpējās zināšanas par dalībvalstu tiesību un tiesu iestāžu sistēmām krimināllietās un veicināt un stiprināt tīklu veidošanu, savstarpējo sadarbību, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu.

c)

Nodrošināt Savienības instrumentu saprātīgu īstenošanu, pareizu un konkrētu piemērošanu un novērtēšanu tiesu iestāžu sadarbības jomās krimināllietās.

d)

Uzlabot informāciju par dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesu pieejamību.

e)

Veicināt tiesu sistēmas locekļu, juristu un tiesu iestāžu darbinieku izglītošanu Eiropas Savienības un Kopienas tiesībās.

f)

Izvērtēt vispārējos nosacījumus, kas nepieciešami, lai attīstītu savstarpēju uzticību, uzlabojot tiesu iestāžu un atšķirīgo tiesību sistēmu savstarpējo sapratni, īpaši ES politikas īstenošanā tiesiskuma jomā.

g)

Izstrādāt un ieviest datorizētu Eiropas informācijas apmaiņas sistēmu par sodāmības reģistriem un atbalstīt pētījumus, lai attīstītu citus informācijas apmaiņas veidus.

4. pants

Pasākumi

Lai īstenotu 2. un 3. pantā noteiktos vispārīgos un īpašos mērķus, šī programma atbalsta šādas darbības:

a)

īpašas Komisijas darbības, piemēram, analīze un izpēte, īpašu projektu izstrāde un ieviešana, piemēram, datorizētas informācijas apmaiņas par sodāmības reģistriem sistēmas izveide, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopējo metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, apstrāde un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izveide un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, atbalsts valstu ekspertu tīkliem un to veicināšana, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi; vai

b)

īpaši starptautiski Eiropas Savienības nozīmes projekti, ko iesniegušas vismaz divas dalībvalstis vai vismaz viena dalībvalsts kopā ar valsti, kas ir vai nu pievienošanās valsts vai arī kandidātvalsts, saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem; vai

c)

atbalsts nevalstisko organizāciju vai citu organizāciju pasākumiem, kas vērsti uz Eiropas vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanu saskaņā ar programmas vispārīgajiem mērķiem atbilstoši gada darba programmās izvirzītajiem nosacījumiem; vai

d)

darbības subsīdija, lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar pastāvīgo darba programmu Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam, kas darbojas Eiropas vispārējas nozīmes tiesu sistēmas locekļu apmācības jomā.

e)

Valsts līmeņa projekti dalībvalstīs, ar ko

sagatavo starptautiska līmeņa projektus un/vai Kopienas darbības (“uzsākšanas pasākumi”);

papildina starptautiska līmeņa projektus un/vai Kopienas darbības (“papildinošie pasākumi”);

veicina novatorisku metožu un/vai tehnoloģiju izstrādi, kuru rezultātus potenciāli varētu izmantot Kopienas līmenī, vai izstrādā šādas metodes vai tehnoloģijas, paredzot tās nodot citām dalībvalstīm un/vai pievienošanās vai kandidātvalstīm.

5. pants

Mērķa grupas

Programma paredzēta, cita starpā, praktizējošiem juristiem, upuru palīdzības dienestu pārstāvjiem, kā arī citiem tiesu iestāšu darbiniekiem, valstu iestādēm un Eiropas Savienības pilsoņiem vispār.

6. pants

Piekļuve programmai

1.   Piekļuvi šai programmai nodrošina dalībvalstu iestādēm un valsts vai privātajām organizācijām, tostarp profesionālajām organizācijām, universitātēm, pētniecības institūtiem un praktizējošo juristu juridisko un tiesnešu mācību/kvalifikācijas celšanas iestādēm un dalībvalstu nevalstiskajām organizācijām. Iestādēm un organizācijām, kuru darbība ir vērsta uz peļņas iegūšanu, varēs piekļūt programmai tikai sadarbībā ar bezpeļņas vai valstiskām organizācijām.

“Praktizējošie juristi”, cita starpā, ir tiesneši, prokurori, advokāti, juriskonsulti, ministriju ierēdņi, tiesu amatpersonas, tiesu izpildītāji, tiesu tulki un citi speciālisti, kas saistīti ar tiesu iestādēm krimināltiesību jomā.

2.   Projektus nevar iesniegt trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, taču tās var piedalīties kā partneri.

7. pants

Atbalsta veidi

1.   Kopienas finansiālajam atbalstam var būt šāda tiesiskā forma:

a)

subsīdijas,

b)

publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas subsīdijas piešķir, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad pasākuma atbalsta saņēmējs savu īpatnību dēļ ir vienīgais pretendents, un izmaksā kā darbības subsīdijas vai subsīdijas pasākumiem.

Maksimālā projektu izmaksu līdzfinansējuma likme tiks norādīta gada darba programmās.

3.   Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem publiskā iepirkuma līgumu veidā, par pakalpojumiem un precēm maksājot no Kopienas līdzekļiem. Tas cita starpā ietvers izdevumus, kas saistīti ar projektu, politikas virzienu, programmu un likumdošanas informāciju un sakariem, gatavošanos, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija īsteno Kopienas palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam.

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija, ievērojot 2. pantā noteiktos vispārīgos mērķus, līdz septembra beigām pieņem gada darba programmu, norādot konkrētos mērķus, tematiskās prioritātes, sniedzot 7. panta 3. punktā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, ja vajadzīgs, citu darbību sarakstu.

2007. gada darba programmu pieņemt trīs mēnešu laikā pēc šī instrumenta stāšanās spēkā (…).

3.   Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10.a pantā minēto procedūru.

4.   Īstenojot novērtējuma un piešķīruma procedūrās attiecībā uz darbības subsīdijām cita starpā jāņem vērā šādi kritēriji:

a)

atbilstība gada darba programmai, 2. pantā noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā.

b)

ierosinātās darbības kvalitāte attiecībā uz tās koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

c)

prasītā Kopienas finansiālā atbalsta apjoms un tā atbilstība paredzētajiem rezultātiem;

d)

paredzēto rezultātu ietekme uz vispārīgajiem mērķiem, kas noteikti 2. pantā, un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā.

5.   Pieteikumus 4. panta c) un d) apakšpunktā minētajām darbības subsīdijām vērtē, cita starpā ņemot vērā:

1.

atbilstību programmas mērķiem;

2.

plānoto pasākumu kvalitāti;

3.

šo pasākumu iespējamo daudzkāršošanas ietekmi uz sabiedrību;

4.

īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

5.

pilsoņu iesaisti attiecīgo iestāžu organizācijā;

6.

ierosinātās darbības izmaksu un ieguvuma attiecību.

5.a.   Lēmumus, kas attiecas uz darbībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Komisija pieņem atbilstoši 10.a punktā minētajai pārvaldes procedūrai. Lēmumus, kas attiecas uz darbībām, kas iesniegtas saskaņā ar 4. panta 1. punkta b), c), d), e) apakšpunktu, Komisija pieņem atbilstoši 10.a punktā minētajai konsultāciju procedūrai.

Lēmumi par pieteikumiem uz subsīdijām, kas saistītas ar (…) iestādēm un organizācijām, kuru darbības vērsta uz peļņas gūšanu, Komisija pieņem atbilstoši 10.a punktā minētajai pārvaldes procedūrai.

6.   Saskaņā ar Finanšu regulas 113. panta 2. punktu, pakāpeniskas samazināšanas princips neattiecas uz darbības subsīdiju, kas piešķirta Eiropas Tiesu apmācības tīklam, jo tas darbojas saskaņā ar Eiropas vispārējas nozīmes mērķiem.

9. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, tālāk tekstā — “komiteja”.

2.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

3.   Komisija var pieaicināt kandidātvalstu pārstāvjus līdzdalībai informatīvās sanāksmēs, kas notiek pēc komitejas sanāksmēm.

10. pants

Konsultēšanās procedūra

1.   Ja ir norāde uz šo pantu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā par to balsojot.

2.   Šo atzinumu ieraksta protokolā. Katra dalībvalsts var pieprasīt, lai tās nostāju ierakstītu protokolā.

3.   Komisija īpaši ņem vērā komitejas sniegto atzinumu. Tā informē komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

10.a pants

Pārvaldes procedūra

1.   Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas 205. panta 2. punktā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā paredzēts lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

2.   Komisija pieņem pasākumus, kuri stājas spēkā nekavējoties. Tomēr gadījumā, ja pasākumi neatbilst komitejas viedoklim, Komisija par tiem nekavējoties paziņo Padomei. Šādā gadījumā Komisija var atlikt lēmumā paredzēto pasākumu piemērošanu uz trīs mēnešiem pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

3.   Padome ar kvalificētu vairākumu 2.punktā paredzētajā laika periodā var pieņemt atšķirīgu lēmumu.

11. pants

Papildināmība

1.   Centīsies panākt sinerģijas un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem, jo sevišķi vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašo programmu “Civiltiesības” un vispārīgajām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”. Sadarbībā ar dalībvalstīm statistikas ziņā tiks pilnveidota informācija par krimināltiesībām, vajadzības gadījumā izmantojot Kopienas statistikas programmu.

2.   Programmai var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašo programmu “Civiltiesības”, lai īstenotu darbības, kas atbilst abu programmu mērķiem.

3.   Saskaņā ar šo lēmumu finansētās darbības nedrīkst saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Jānodrošina, ka programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par saņemto finansējumu no Komisijas budžeta un citiem avotiem, kā arī par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.

12. pants

Budžeta līdzekļi

Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā programmā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības kopbudžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot paredzamo finanšu perspektīvu.

13. pants

Uzraudzība

1.   Komisija nodrošina, ka par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs sniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu un ka galīgo ziņojumu iesniedz trīs mēnešu laikā pēc darbības pabeigšanas. Ziņojumu formu un saturu nosaka Komisija.

2.   (…)

3.   Komisija nodrošina, ka līgumi un nolīgumi, kas izriet no šīs programmas īstenošanas, īpaši akcentē Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) veiktu pārraudzību un finanšu kontroli, ja nepieciešams — uz vietas, tostarp pārbaudes izlases kārtībā, kā arī Revīzijas palātas revīzijas.

4.   Attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus pēc pēdējā maksājuma nodrošina Komisijas piekļuvi visiem darbības izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

5.   Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un izlases kārtā veiktu pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā veic korekcijas sākotnēji apstiprinātajā finansiālā atbalsta apjomā vai tā piešķiršanas nosacījumos, kā arī maksājumu grafikā.

6.   Komisija nodrošina, ka tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības veic pareizi un atbilstīgi šā lēmuma un Finanšu regulas noteikumiem.

14. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (EK, Euratom) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Kopienas darbībām, kas tiek finansētas saskaņā ar šo programmu, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam, tostarp uz programmu balstītu līgumsaistību pārkāpumiem, kas radušies, saimnieciskās darbības subjektam veicot vai neveicot kādu darbību, kura atstājusi vai būtu atstājusi kaitējošu ietekmi uz Eiropas Kopienu kopbudžetu vai to pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3.   Ja Komisija nodrošina, ka, ja atklāj pārkāpumus, tai skaitā šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai, ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā ar projekta būtību vai īstenošanas nosacījumiem, tā samazina, pārtrauc izmaksāt vai atgūst darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, Komisija pieprasa palīdzības saņēmējam noteiktā laika periodā iesniegt apsvērumus. Ja palīdzības saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un pieprasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.   Komisija nodrošina, ka tai atmaksā nepareizi izmaksātas summas. Par summām, kas netiek atmaksātas laikus, aprēķina procentu maksājumus saskaņā ar Finanšu regulā ietvertajiem nosacījumiem.

15. pants

Vērtēšana

1.   Programmu regulāri uzrauga, lai sekotu pasākumu īstenošanai saskaņā ar to.

2.   Komisija nodrošina programmas regulāru, neatkarīgu ārējo novērtējumu.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)

sasniegto rezultātu un šīs programmas īstenošanas kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu starpposma novērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. martam;

b)

paziņojumu par šīs programmas turpināšanu — ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. augustam;

c)

paveiktā novērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim.

15.a pants

Darbību publicēšana

Komisija katru gadu publicē no šīs programmas finansēto projektu sarakstu, iekļaujot katra projekta īsu aprakstu.

15.b pants

Pārredzamība

Komisija izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansējuma pārredzamību.

16. pants

Pārejas pasākumi

Sākot no 2007. gada 1. janvāra, šis lēmums aizstāj attiecīgos noteikumus Padomes 2002. gada 22. jūlija lēmumā, ar kuru izveido pamatprogrammu par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (AGIS).

Darbības, kas uzsāktas līdz 2006. gada 31. decembrim saskaņā ar minēto lēmumu, arī turpmāk līdz to pabeigšanai regulē minētais lēmums. Tā 7. pantā noteikto komiteju aizvieto ar komiteju, ko paredz šā lēmuma 10. pants.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2007. gada 1. janvāra, izņemot 8. panta 2., 3.punktu un 10.panta a) apakšpunktu, ko piemēros līdz ar šī lēmuma spēkā stāšanos.

…, …

Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs


(1)  OV C …

(2)  OV C …

(3)  OV L 203, 1.8.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(5)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(7)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(8)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

P6_TA(2006)0596

Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību (Programma “Drošība un brīvību garantēšana”) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam — vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana” (COM(2005)0124 — C6-0242/2005 — 2005/0035(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2005)0124) (1),

ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0242/2005),

ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0389/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

uzskata, ka priekšlikumā noteiktajai orientējošajai pamatsummai jāatbilst jaunās daudzgadu finanšu shēmas 3A izdevumu kategorijas maksimālajai robežai, un atzīmē, ka par gada finansējumu lems, ievērojot ikgadējo budžeta procedūru saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (2) 38. punkta noteikumiem;

3.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt priekšlikuma tekstu atbilstīgi EK līguma 250. panta 2. punktam;

4.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. panta ceturto ievilkumu un 29. pantu Eiropas Savienības mērķis nodrošināt pilsoņiem augstu aizsardzības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, jāsasniedz, novēršot un apkarojot gan organizēto, gan cita veida noziedzību.

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. panta ceturto ievilkumu un 29. pantu Eiropas Savienības galvenais mērķis nodrošināt pilsoņiem augstu aizsardzības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, jāsasniedz, novēršot un apkarojot gan organizēto, gan cita veida noziedzību.

(2)

Lai aizsargātu mūsu pilsoņu brīvību un drošību un pasargātu sabiedrību no kriminālām darbībām, Eiropas Savienībai jāveic nepieciešamie pasākumi, lai efektīvi novērstu, atklātu, izmeklētu un sodītu visus noziedzības veidus, jo īpaši gadījumos, kam piemīt pārrobežu elements .

(2)

Lai aizsargātu mūsu pilsoņu brīvību un drošību un pasargātu sabiedrību no kriminālām darbībām, Eiropas Savienībai būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai efektīvi novērstu, atklātu, izmeklētu un sodītu visus noziedzības veidus, jo īpaši organizētās noziedzības gadījumos.

(5)

Ir nepieciešami un lietderīgi paplašināt finansēšanas iespējas pasākumiem, kuru mērķis ir novērst noziedzību un cīnīties pret to, un pārskatīt nosacījumus, lai panāktu lielāku efektivitāti, izmaksu ekonomiskumu un pārskatāmību.

(5)

Ir nepieciešami un lietderīgi paplašināt finansēšanas iespējas pasākumiem, kuru mērķis ir novērst noziedzību un cīnīties pret to — it īpaši jāmeklē optimāls atbildīgo dienestu izmantojums pēc spēju principa, orientējoties uz tieši operacionāliem aspektiem. Turklāt šīs programmas noteikumos būtu jāparedz iespēja pārskatīt nosacījumus, lai panāktu lielāku efektivitāti, izmaksu ekonomiskumu un pārskatāmību.

(9)

Tā kā veicamo darbību, jo īpaši organizētās un pārrobežu noziedzības novēršanas un apkarošanas, mērķus pietiekamā kvalitātē nevar sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tādēļ iniciatīvas mēroga vai ietekmes dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, ar šo Lēmumu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(9)

Tā kā veicamo darbību, jo īpaši organizētās un pārrobežu noziedzības novēršanas un apkarošanas, mērķus pietiekamā kvalitātē nevar sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tādēļ iniciatīvas mēroga vai ietekmes dēļ attiecībā uz šiem mērķiem ir nepieciešama iejaukšanās Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, ar šo Lēmumu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(11)

Programmas izdevumiem jāatbilst finanšu perspektīvas 3. pozīcijā noteiktajai maksimālajai robežai. Programmu sastādot, nepieciešams paredzēt elastīgumu, lai vajadzības gadījumā varētu ieviest korekcijas jebkurā paredzētajā darbībā un tādējādi panāktu atbilstību vajadzību attīstībai laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Tādēļ lēmumā jāiekļauj tikai vispārīgas paredzēto darbību definīcijas un to attiecīgie administratīvie un finanšu nosacījumi.

(11)

Programmas izdevumiem jāatbilst daudzgadējā finanšu shēma 3. pozīcijā noteiktajai maksimālajai robežai Programmu sastādot, nepieciešams paredzēt elastīgumu, lai vajadzības gadījumā varētu ieviest korekcijas jebkurā paredzētajā darbībā un tādējādi panāktu atbilstību vajadzību attīstībai laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam.

a)

tiesību aizsardzība ;

b)

noziedzības novēršana un kriminoloģija;

a)

noziedzības novēršana un kriminoloģija ;

b)

tiesībaizsardzība ar mērķi cīnīties pret noziedzību un neļaut noziedzniekiem izmantot ar noziedzīgo darbību gūtos ienākumus;

a)

veicināt un attīstīt koordināciju, sadarbību un savstarpējo sapratni tiesību aizsardzības iestāžu, citu valsts iestāžu un attiecīgo ES struktūru starpā;

a)

veicināt un attīstīt koordināciju, sadarbību un savstarpējo sapratni tiesībaizsardzības iestāžu, citu valsts iestāžu, reģionālo un vietējo iestāžu un attiecīgo ES struktūru starpā, jo īpaši racionalizējot šo iestāžu ieguldījumu, uzlabojot to sadarbspēju, veicinot Eiropola koordinēto “kopīgās izmeklēšanas grupu” skaita palielināšanos, kā arī CEPOL un Eiropola sadarbības rezultātā īstenoto izglītošanu un informēšanu attiecībā uz terorisma apkarošanu;

b)

stimulēt, veicināt un attīstīt horizontālās metodes un mehānismus, kas nepieciešami, lai stratēģiski novērstu un cīnītos ar noziedzību, piemēram, valsts un privātā sektora partnerības, noziedzības novēršanas paraugpraksi, salīdzināmo statistiku un lietišķo kriminoloģiju, un

b)

stimulēt, veicināt un attīstīt horizontālās metodes un mehānismus , kā arī to procedūru standartizāciju , kas nepieciešamas, lai stratēģiski novērstu un cīnītos ar noziedzību, piemēram, valsts un privātā sektora partnerību (stingri ievērojot normas, kas ir spēkā pašreiz un kas vēl tiks pieņemtas tādās īpaši jutīgās jomās, kāda ir datu uzkrāšana un aizsardzība) , noziedzības novēršanas paraugpraksi, salīdzināmo statistiku un lietišķo kriminoloģiju, jo īpaši izstrādājot neatkarīgu salīdzinošās novērtēšanas instrumentu ;

c)

veicināt un attīstīt paraugpraksi noziegumu upuru un liecinieku aizsardzībā;

c)

veicināt un attīstīt paraugpraksi noziegumu upuru un liecinieku aizsardzībā , jo īpaši liekot pamatus pastāvīgam kompensācijas fondam, kas papildina dažādas nacionālās sistēmas, ar kurām nodrošina kopīgu aizsardzību un kompensāciju minimumu .

ca)

attiecīgajos projektos popularizēt pilsoniskās līdzdalības principu un veicināt iniciatīvas, kuru pamatā ir pilsoniskās sabiedrības un tās pārstāvju aktīva darbība vispārējās drošības uzlabošanā.

3.   Programma neietver tiesisko sadarbību. Tomēr tajā var iekļaut darbības, kuru mērķis ir tiesu iestāžu un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība.

3.   Programma neietver tiesisko sadarbību. Tomēr tajā var iekļaut darbības, kuru mērķis ir tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība, jo īpaši Eiropola un Eirojust sadarbības ietvaros izveidojot pastāvīgu ārkārtas tiesiskās palīdzības vienību, kuras uzdevums, atkarībā no tā, kādi iemesli ir likuši pie tās vērsties, ir izlemt, uz kāda tiesiskā pamata ir iespējams turpināt policijas un/vai drošības dienestu darbību, pilnībā ievērojot tiesības.

1.   Programma paredzēta tiesību aizsardzības iestādēm, citām valsts un/vai privātām struktūrām, dalībniekiem un iestādēm, ieskaitot vietējās, reģionālās un valsts varas iestādes, sociālos partnerus, universitātes, statistikas birojus, plašsaziņas līdzekļus, nevalstiskās organizācijas, valsts un privātā sektora partnerībai un attiecīgas starptautiskas struktūras.

1.   Programma paredzēta tiesību aizsardzības iestādēm, citām valsts un/vai privātām struktūrām, dalībniekiem un iestādēm, ieskaitot vietējās, reģionālās un valsts varas iestādes, sociālos partnerus, universitātes, statistikas birojus, plašsaziņas līdzekļus, nevalstiskās organizācijas, attiecīgas starptautiskas struktūras , kā arī valsts un privātā sektora partnerību, ar nosacījumu, ka tā tiek izmantota vienīgi jomās, kas norādītas 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un ka tā ir pakļauta stingrai kontrolei attiecībā uz pamattiesību ievērošanu un īpaši uz personas datu aizsardzību.

1.   Savienības finansiālajam atbalstam var būt šāda tiesiskā forma:

a)

subsīdijas,

b)

publiskā iepirkuma līgumi.

1.    Saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs), turpmāk — “Finanšu Regula” 108. un 88. pantu Savienības finansiālajam atbalstam var būt šāda tiesiskā forma:

a)

subsīdijas ,

b)

publiskā iepirkuma līgumi.

2.a     Piekļuvi finansējumam atvieglo, piemērojot proporcionalitātes principu attiecībā uz iesniedzamiem dokumentiem un izveidojot pieteikumu iesniegšanas datu bāzi.

3.a     Komisijai cik vien iespējams jāvienkāršo procedūras un jānodrošina, lai šajā programmā paredzētie uzaicinājumi iesniegt pieteikumus nerada birokrātisku slogu piedāvāto projektu virzītājiem. Vajadzības gadījumā uzaicināšanu iesniegt pieteikumus var organizēt divos posmos — pirmajā pieprasot nosūtīt vienīgi to informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu atbilstīgu projekta novērtējumu.

d)

īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

d)

īstenoto pasākumu ģeogrāfisko un sociālo ietekmi ;

1.    Ja ir norāde uz šo pantu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā par to balsojot.

2.     Šo atzinumu ieraksta protokolā; katra dalībvalsts var pieprasīt, lai tās nostāju ierakstītu protokolā.

3.     Komisija īpaši ņem vērā komitejas sniegto atzinumu. Tā informē komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

Ja ir norāde uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.

1.a     Komisija nodrošina šajā lēmumā ietverto darbību iepriekšēju novērtējumu, uzraudzību un paveiktā novērtējumu. Komisija nodrošina piekļuvi programmai un tās īstenošanas pārredzamību.

2.   Komisija nodrošina programmas regulāru, neatkarīgu, ārēju vērtēšanu.

2.   Komisija nodrošina programmas regulāru, neatkarīgu, ārēju vērtēšanu. Tā veic regulāru viedokļu apmaiņu ar šīs programmas atbalsta saņēmējiem par programmas koncepciju, tās īstenošanu un uzraudzību.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)

sasniegto rezultātu un šīs programmas īstenošanas kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu starpposma novērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. martam ;

b)

paziņojumu par šīs programmas turpināšanu — ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim ;

c)

paveiktā novērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. martam.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu parlamentiem:

-a)

īsu ikgadējo ziņojumu, kas galvenokārt iekļauj informāciju, ar kuras palīdzību iespējams novērtēt šīs programmas panākumus no kvantitatīvā viedokļa;

a)

trīs gadus pēc šī lēmuma pieņemšanas — sasniegto rezultātu un šīs programmas īstenošanas kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu starpposma novērtējuma ziņojumu;

b)

četrus gadus pēc šī lēmuma pieņemšanas — paziņojumu par šīs programmas turpināšanu;

c)

ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. martam — detalizētu paveiktā novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanu un rezultātiem pēc izpildes .

14.a pants

Vienlīdzīgas attieksmes princips

Struktūras, kas no šīs programmas saņem dotācijas darbībai, var piedalīties pieteikumu iesniegšanā citās programmās, taču tās neiegūst priekšrocības attiecībā pret tām organizācijām, kuras tiek finansētas no kāda cita budžeta un nevis no ES budžeta.

14.b pants

Finansējuma publiskošana

Jebkurai iestādei, asociācijai vai darbībai, kas saņem subsīdijas no šīs programmas, ir jānodrošina Savienības piešķirtā atbalsta publiskošana; šajā nolūkā Komisija izstrādā detalizētas pamatnostādnes par pārredzamību.

14.c pants

Informēšana par rezultātiem

Lai vienkāršotu informēšanu par rezultātiem, instrumenti, kas ir tapuši šajā programmā finansētajos projektos, jo īpaši tie, kuri ir saistīti ar statistiku un kriminoloģijas informāciju, bez maksas tiek nodoti plašas sabiedrības rīcībā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

14.d pants

Projektu publicēšana

Komisija un dalībvalstis katru gadu publicē šīs programmas finansēto projektu sarakstu, tajā iekļaujot katra projekta īsu aprakstu.


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

P6_TA(2006)0597

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (regula) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (COM(2006)0383 — C6-0296/2006 — 2006/0125(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0383) (1),

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 66. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0296/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0410/2006);

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.

prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0598

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde (lēmums) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu 2001/886/JHA par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (COM(2006)0383 — C6-0297/2006 — 2006/0126(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0383) (1),

ņemot vērā ES līguma 30. panta 1. punkta (a) un (b) apakšpunktu, 31. panta 1. punkta (a) un (b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta (c) apakšpunktu,

ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0297/2006),

ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0413/2006);

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.

aicina Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


(1)  OV vēl nav publicēts.

P6_TA(2006)0599

Kodoldrošības veicināšana *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido palīdzības instrumentu kodoldrošības veicināšanai (9037/2006 — C6-0153/2006 — 2006/0802(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Padomes tekstu (9037/2006),

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2004)0630) (1),

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 177. pantu un tā 203. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0153/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, kā arī Budžeta komitejas atzinumus (A6-0397/2006);

1.

apstiprina grozīto Padomes tekstu;

2.

uzskata, ka likumdošanas tekstā norādītajam finansējumam jāatbilst jaunās daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam, un norāda, ka par ikgadējo summu lems ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu pārvaldību (2) 38. punkta noteikumiem;

3.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Euratom līguma 119. panta otro daļu;

4.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt apspriešanai iesniegto tekstu;

6.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)

Eiropas Kopiena ir ievērojams saimnieciskās, finansiālās, tehniskās, humanitārās un makroekonomikas palīdzības sniedzējs trešām valstīm. Lai uzlabotu Eiropas Kopienas ārējā atbalsta efektivitāti, ir izstrādāta jauna palīdzības plānošanas un sniegšanas sistēma. Ar Padomes … gada … Regulu (EK) Nr. … izveidos pirmspievienošanās instrumentu, kas atteiksies uz Kopienas palīdzību kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes … gada … Regulu (EK) Nr. … tiks ieviests Eiropas Kaimiņattiecību un Partnerības instruments. Eiropas Parlamenta un Padomes … gada … Regulas (EK) Nr. … mērķis ir veicināt sadarbību attīstības jomā un saimniecisku sadarbību ar pārējām trešām valstīm. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes … gada … Regulu (EK) Nr. … tiks izveidots Stabilitātes instruments. Šī regula ir papildinošs instruments, kura mērķis ir atbalstīt centienus stiprināt kodoldrošību un piemērot efektīvus kodolmateriālu drošības pasākumus trešās valstīs.

(1)

Eiropas Kopiena ir ievērojams saimnieciskās, finansiālās, tehniskās, humanitārās un makroekonomikas palīdzības sniedzējs trešām valstīm. Lai uzlabotu Eiropas Kopienas ārējā atbalsta efektivitāti, ir izstrādāta jauna palīdzības plānošanas un sniegšanas sistēma. Ar Padomes … gada … Regulu (EK) Nr. … izveidos pirmspievienošanās instrumentu, kas attieksies uz Kopienas palīdzību kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes … gada … Regulu (EK) Nr. … tiks ieviests Eiropas Kaimiņattiecību un Partnerības instruments. Eiropas Parlamenta un Padomes … gada … Regulas (EK) Nr. … mērķis ir veicināt sadarbību attīstības jomā ar trešām valstīm  (3). Ar Padomes … gada … Regulu (EK) Nr. … veicina saimniecisku sadarbību ar pārējām trešām valstīm. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes … gada … Regulu (EK) Nr. … tiks izveidots Stabilitātes instruments. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes … gada … Regulu (EK) Nr. … izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību sekmēšanai visā pasaulē (Eiropas Iniciatīva demokrātijai un cilvēktiesībām)  (4). Šī regula ir papildinošs instruments, kura mērķis ir atbalstīt centienus stiprināt kodoldrošību un piemērot efektīvus kodolmateriālu drošības pasākumus trešās valstīs.

(2a)

Aizvien pieaugošā kodolmateriālu pieejamība palielina kodolieroču izplatīšanas iespējas, un tādēļ uz to attiecas kodoldrošības jautājumi, kas jārisina ar pašreizējo instrumentu.

(3a)

Ir ļoti svarīgi garantēt tās informācijas konfidencialitāti, kura attiecas uz kodoldrošību un radioloģisko drošību un kurai ir jābūt precīzai un apstiprinātai, jo īpaši attiecībā uz informāciju, kas var interesēt teroristus.

(4)

Kopiena saskaņā ar Līguma X nodaļu jau cieši sadarbojas ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru gan attiecībā uz kodoldrošības pasākumiem (veicinot Līguma otrās daļas VII nodaļas mērķus), gan attiecībā uz kodoldrošību.

(4)

Kopiena saskaņā ar Līguma otrās sadaļas 10. nodaļu jau cieši sadarbojas ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru gan attiecībā uz kodoldrošības pasākumiem (veicinot Līguma otrās sadaļas 7. nodaļas mērķus), gan attiecībā uz kodoldrošību. Šajā ziņā Kopiena aktīvi atbalsta kodolnegadījumu brīdināšanas sistēmas rīcības kodeksa izstrādi, ko pārraudzītu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūra.

(7)

Papildus starptautiskām konvencijām un līgumiem dažas dalībvalstis ir noslēgušas divpusējus līgumus par tehniskās palīdzības nodrošināšanu.

(7)

Papildus starptautiskām konvencijām un līgumiem dažas dalībvalstis ir noslēgušas divpusējus līgumus par tehniskās palīdzības nodrošināšanu. Ir vēlama šādos līgumos paredzēto pasākumu saskaņošana ar Kopienas pasākumiem.

(9)

Jāsaprot, ka, sniedzot palīdzību saistībā ar attiecīgu kodoliekārtu, nolūks ir iegūt maksimālu labumu no sniegtās palīdzības, tomēr neatkāpjoties no principa, ka operatoram un valstij, kuras jurisdikcijā ir iekārta, joprojām jābūt atbildīgām par iekārtas drošību.

(9)

Jāsaprot, ka, sniedzot palīdzību saistībā ar attiecīgu kodoliekārtu, nolūks ir iegūt maksimālu labumu no sniegtās palīdzības, tomēr neatkāpjoties no principa 'maksā piesārņotājs' un tā , ka operatoram un valstij, kuras jurisdikcijā ir iekārta, joprojām jābūt juridiski atbildīgām par iekārtas drošību, ekspluatācijas pārtraukšanu un atkritumiem, kas radušies iekārtas ekspluatācijas laikā. Turklāt par prioritāriem jānosaka atbalsta pasākumi attiecībā uz kodoliekārtām un darbībām, kas varētu būtiski ietekmēt dalībvalstis.

(13)

Šī regula, nodrošinot finansiālu palīdzību Līguma mērķu atbalstam, neskar attiecīgas Kopienas un dalībvalstu kompetences attiecīgās jomās, jo īpaši kodoldrošības pasākumu jomā.

(13)

Šī regula, nodrošinot finansiālu palīdzību Līguma mērķu sasniegšanai, neskar dalībvalstu ekskluzīvās kompetences attiecībā uz to pašnoteikšanās tiesībām enerģētikas jomā un attiecīgās Kopienas un dalībvalstu kompetences attiecīgās jomās, jo īpaši kodoldrošības pasākumu jomā.

(13a)

Atbilstīgi 38. punktam Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, ko 2006. gada 17. maijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Komisija  (5) , šajā regulā ir jāiekļauj bāzes finansējums visam instrumenta darbības laikam, tomēr neskarot Līgumā noteiktās budžeta lēmējiestādes pilnvaras.

Kopiena finansē pasākumus, lai palīdzētu veicināt augstu kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju līmeni , kā arī piemērot efektīvus un iedarbīgus drošības līdzekļus attiecībā uz kodolmateriālu trešās valstīs saskaņā ar šo regulu.

Kopiena var finansēt pasākumus, lai atbalstītu efektīvu īstenošanu gadījumos, kad darbības rezultātā kodoldrošības līmenis atbilst pašreizējai situācijai Eiropas Savienībā attiecībā uz tehnoloģiju, regulējumu un darbību, ņemot vērā jaunākos zinātniskos un tehnoloģiskos sasniegumus, radiācijaizsardzību, kā arī efektīvu un iedarbīgu drošības līdzekļu piemērošanu saskaņā ar šo regulu attiecībā uz trešo valstu kodolmateriālu , neskarot principu “maksā piesārņotājs”.

a)

veicināt efektīvu kodoldrošības kultūru visos līmeņos, jo īpaši izmantojot:

a)

veicināt efektīvus kodoldrošības pasākumus visos līmeņos, jo īpaši izmantojot:

drošības aspektu uzlabošanu attiecībā uz pašreizējo kodolspēkstaciju vai citu pašreizējo kodoliekārtu izstrādi , darbību un uzturēšanu, lai varētu panākt augstu drošības līmeni,

drošības aspektu uzlabošanu attiecībā uz pašreizējo kodolspēkstaciju vai citu pašreizējo kodoliekārtu darbību , modernizāciju un uzturēšanu, ņemot vēro to ekspluatācijas pieredzi, lai varētu panākt augstāko iespējamo drošības līmeni,

atbalstu kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošai pārvadāšanai, apstrādei un apglabāšanai,

atbalstu tādu pienācīgu metožu un tehnoloģiju izstrādei, kas paredzētas izmantotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošai pārvadāšanai, apstrādei un apglabāšanai,

un stratēģiju izstrādi un īstenošanu attiecībā uz pašreizējo iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu un agrāko kodolvietu atkopšanu;

un stratēģiju izstrādi un īstenošanu attiecībā uz pašreizējo iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu un agrāko kodolvietu atveseļošanu , ja ir iespējams panākt augsta līmeņa drošību par sapratīgām izmaksām un saprātīgā termiņā;

b)

veicināt efektīvu normatīvo bāzi, regulatīvās procedūras un sistēmas, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību pret radioaktīvu materiālu jonizējošiem starojumiem, jo īpaši no spēcīgas iedarbības radioaktīvajiem avotiem, un to droša apglabāšana;

b)

veicināt efektīvu normatīvo bāzi, regulatīvās procedūras un sistēmas, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību pret radioaktīvu materiālu jonizējošiem starojumiem, jo īpaši no spēcīgas iedarbības radioaktīvajiem avotiem, un šādu materiālu drošu apglabāšanu, par ko vienpersonisku finansiālu atbildību joprojām uzņemas operators ;

d)

izveidot efektīvas sistēmas ārkārtējām situācijām, sagatavotībai un reaģēšanai, civilās aizsardzības un rehabilitācijas pasākumiem;

d)

izveidot efektīvas sistēmas attiecībā uz nelaimes gadījumu novēršanu , operatīvās rīcības plānošanu, sagatavotību un reaģēšanu, civilo aizsardzību , seku mazināšanu un rehabilitācijas pasākumiem;

e)

pasākumus, lai veicinātu starptautisku sadarbību (arī saistībā ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, īpaši SAEA) minētajās jomās, tostarp, lai īstenotu un uzraudzītu starptautiskas konvencijas un līgumus, informācijas apmaiņu, apmācību un pētniecību;

e)

pasākumus, lai veicinātu starptautisku sadarbību (arī saistībā ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, īpaši SAEA) minētajās jomās, tostarp, lai īstenotu un uzraudzītu starptautiskas konvencijas un līgumus, informācijas apmaiņu, apmācību, izglītību un pētniecību;

2.   Rīcības programmās ir precizēti nospraustie mērķi, rīcības jomas, paredzētie pasākumi, gaidāmie rezultāti, pārvaldes kārtība, kā arī paredzētā finansējuma kopapjoms. Tajā iekļauts finansējamo darbību apraksts, norāde uz katrai darbībai piešķirtajām summām un indikatīvs īstenošanas grafiks. Vajadzības gadījumā tajā var iekļaut gūto pieredzi no agrāk piešķirtas palīdzības.

2.   Rīcības programmās ir precizēti nospraustie mērķi, rīcības jomas, paredzētie pasākumi, gaidāmie rezultāti, pārvaldes kārtība, kā arī paredzētā finansējuma kopapjoms. Tajā iekļauts finansējamo darbību apraksts, norāde uz katrai darbībai piešķirtajām summām un indikatīvs īstenošanas grafiks. Kur attiecināms , tajā iekļauj iepriekšējos palīdzības pasākumos gūto pieredzi.

3.   Rīcības programmas, kā arī to pārskatīšanu vai paplašināšanu, pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto procedūru, vajadzības gadījumā apspriežoties ar attiecīgu partnervalsti vai partnervalstīm reģionā.

3.   Rīcības programmas, kā arī to pārskatīšanu vai paplašināšanu, pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto procedūru un, ņemot vērā 18. pantu , vajadzības gadījumā apspriežoties ar attiecīgo partnervalsti vai partnervalstīm reģionā.

Eiropas Savienības aģentūras;

Kopienas Kopīgais pētniecības centrs un Eiropas Savienības aģentūras;

nodokļu atlaides programmas;

nodokļu atlaides programmas, kuras piemēro izņēmuma gadījumos un saskaņā ar nodokļu atlaides programmu, par kuru panākta starptautiska vienošanās ;

2.a     Kopienas finansējumu vispār nedrīkst izmantot nodokļu, muitas nodokļu vai citu fiskālu nodevu maksāšanai saņēmējvalstīs.

Komisija regulāri novērtē politikas un programmu rezultātus, kā arī plānošanas efektivitāti, lai pārbaudītu, vai ir sasniegti mērķi, un lai varētu izstrādāt ieteikumus, kas uzlabotu turpmāko darbību. Komisija būtiskus vērtējuma ziņojumus nosūta saskaņā ar 20. pantu izveidotajai komitejai.

Komisija, pieaicinot neatkarīgus ekspertus un pamatojoties uz atsevišķiem projektiem, regulāri novērtē politikas un programmu rezultātus, kā arī plānošanas efektivitāti, lai pārbaudītu, vai ir sasniegti mērķi, un lai varētu izstrādāt ieteikumus, kas uzlabotu turpmāko darbību. Komisija būtiskus vērtējuma ziņojumus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un saskaņā ar 20. pantu izveidotajai komitejai.

20.a pants

Bāzes finansējums

Šīs regulas īstenošanas bāzes finansējums periodā no 2007. līdz 2013. gadam ir 524 miljoni euro.

Gada apropriācijas saskaņā ar finanšu shēmu piešķir budžeta lēmējiestāde.

Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, novērtējot regulas īstenošanu pirmajos trīs gados, vajadzības gadījumā līdz ar priekšlikumu tiesību aktam, ar ko instrumentā ievieš vajadzīgus grozījumus.

Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, novērtējot regulas īstenošanu pirmajos trīs gados, un turpmākos ziņojumus iesniedz reizi divos gados , vajadzības gadījumā iesniedzot priekšlikumu tiesību aktam, ar ko instrumentā ievieš vajadzīgus grozījumus.


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(3)   OV L […], […], […] lpp.

(4)   OV L […], […], […] lpp.

(5)   OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

P6_TA(2006)0600

Vīzas šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (COM(2006)0084 — C6-0256/2006 — 2006/0022 (CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0084) (1),

ņemot vērā EK līguma 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļu,

ņemot vērā EK līguma 67. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0256/2006),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0431/2006);

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju atbilstīgi grozīt tās priekšlikumu, saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(3)

Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Maurīcija, Sentkitsa-Nevisa un Seišela salas jāpārceļ uz II pielikumu. Atbrīvojums no vīzas prasības attiecībā uz šo valstu piederīgajiem jāsāk piemērot tikai pēc divpusējā līguma par atbrīvojumu no vīzas prasības noslēgšanas starp Eiropas Kopienu un attiecīgo valsti.

(3)

Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Maurīcija, Sentkitsa-Nevisa un Seišela salas jāpārceļ uz II pielikumu. Atbrīvojums no vīzas prasības attiecībā uz šo valstu piederīgajiem jāsāk piemērot tikai pēc divpusējā līguma par atbrīvojumu no vīzas prasības noslēgšanas starp Eiropas Kopienu un attiecīgo valsti. Atkārtoti pārskatot Regulu (EK) Nr. 539/2001, ir jāizskata jautājums par pārējām mazo salu valstīm.

(6)

Dalībvalstīm ir iespēja atbrīvot no vīzas prasības atzītus bēgļus un bezvalstniekus, kas dzīvo II pielikumā iekļautā trešā valstī , kā arī kādā no šīm valstīm dzīvojošus skolēnus, kas piedalās skolēnu ekskursijā. Uz šīm divām personu kategorijām jāattiecina automātisks atbrīvojums no vīzas prasības uz laiku, kamēr tās dzīvo dalībvalstī .

(6)

Dalībvalstis var atbrīvot no vīzas prasības atzītus bēgļus un visus bezvalstniekus, gan tos, uz kuriem attiecas 1954. gada Konvencija par bezvalstnieku statusu, gan tos, uz kuriem minētā konvencija neattiecas, kā arī kādā no II pielikumā uzskaitītajām valstīm dzīvojošus skolēnus, kas piedalās skolas ekskursijā. Uz šīm trijām personu kategorijām jau attiecas automātisks atbrīvojums no vīzas prasības uz laiku, kamēr tās pēc atkārtotas ieceļošanas uzturas Šengenas zonā. Ir jāievieš vispārējs atbrīvojums attiecībā uz to personu kategorijām, kuras pastāvīgi uzturas dalībvalstī, kas nav vai vēl nav pievienojusies Šengenas zonai, ciktāl tas attiecas uz šo personu atkārtotu ieceļošanu jebkuras citas tādas dalībvalsts teritorijā, kurā ir spēkā Šengenas acquis.

atzīti bēgļi un bezvalstnieki, kas dzīvo dalībvalstī un ir šīs dalībvalsts izdota ceļošanas dokumenta turētāji.

atzīti bēgļi, bezvalstnieki un citas personas, kuras nav nevienas valsts piederīgie , kas dzīvo dalībvalstī un ir šīs dalībvalsts izdotas ārvalstnieka pases, nepilsoņa pases vai cita ceļošanas dokumenta turētāji;

trešo valstu pilsoņi, kuriem izsniegta pastāvīgas uzturēšanās atļauja saskaņā ar 8. pantu Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji  (2).

a)

diplomātisko pasu , dienesta/oficiālo pasu turētājiem vai īpašo pasu turētājiem saskaņā ar vienu vai otru no Regulas (EK) Nr. 789/2001 1. panta 1. punktā un 2. panta 1. punktā paredzētājām procedūrām.

a)

diplomātisko pasu vai dienesta/oficiālo pasu turētājiem saskaņā ar vienu vai otru no Regulas (EK) Nr. 789/2001 1. panta 1. punktā un 2. panta 1. punktā paredzētājām procedūrām.

(3)

LIELBRITĀNIJAS PILSOŅI, KAS NAV LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES PIEDERĪGIE KOPIENAS TIESĪBU IZPRATNĒ:

British Overseas Territories Citizens

British Overseas Citizens

British Subjects

British Protected Persons

(3)

LIELBRITĀNIJAS PILSOŅI, KAS NAV LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES PIEDERĪGIE KOPIENAS TIESĪBU IZPRATNĒ:

British Overseas Territories Citizens , kuriem nav tiesību pastāvīgi uzturēties Apvienotajā Karalistē

British Overseas Citizens

British Subjects , kuriem nav tiesību pastāvīgi uzturēties Apvienotajā Karalistē

British Protected Persons


(1)  OV vēl nav publicēts.

(2)  OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.

P6_TA(2006)0601

Saharova balva

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Saharova balvu

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.

tā kā Saharova balvu par domas brīvību izveidoja 1988. gadā un tā ir viena no daudziem veidiem, kā EP atbalsta cilvēktiesības un demokrātijas intereses, kā arī veids, kā izteikt atzinību tiem, kas cīnās pret apspiešanu, neiecietību un netaisnību pasaulē;

B.

tā kā starp šīs balvas laureātiem ir tādas personības un organizācijas kā Anatoli Marchenko (1989), Aung San Suu Kyi (1990), Adem Demaçi (1991), Las Madres de la Plaza de Mayo (1992), Oslobodjenje (1993), Taslima Nasreen (1994), Leyla Zana (1995), Wei Jingsheng (1996), Salima Ghezali (1997), Ibrahim Rugova (1998), Xanana Gusmão (1999), ¡Basta Ya! (2000), Nurit Peled-Elhanan, Izzat Ghazzawi, Dom Zacarias Kamwenho (2001), Oswaldo Payá José Sardiñas (2002), Kofi Annan un Apvienoto Nāciju Organizācija (2003), Baltkrievijas Žurnālistu asociācija (2004), “Sievietes baltā” (Kuba), “Reportieri bez robežām” un Huawa Ibrahim (vienlīdzīgi balvas laureāti) (2005), kā arī Alexandre Milinkievich (2006);

C.

tā kā 1990. gada laureātei Birmas disidentei Aung San Suu Kyi, kas atrodas mājas arestā, un 2005. gada laureātēm Kubas sieviešu apvienībai Damas de Blanco netika dota atļauja ierasties, lai saņemtu balvu;

D.

tā kā Priekšsēdētāju konference ir nolēmusi sūtīt divas delegācijas uz Kubu un Birmu, lai nodibinātu kontaktu ar laureātēm nolūkā pārbaudīt viņu personīgo stāvokli;

E.

tā kā 1996. gada Saharova balvas laureātam Wei Jingsheng, kurš tajā laikā atradās ieslodzījumā, vēl nav bijusi iespēja uzrunāt plenāru un saņemt ar balvu saistīto atlīdzību;

1.

pauž lielu nožēlu par to, ka šiem laureātiem ne vienmēr ir sniegta atļauja personīgi saņemt piešķirto balvu, un tas pats par sevi pārkāpj vienas no cilvēka pamattiesībām, proti, tiesības brīvi iebraukt savā valstī un izbraukt no tās — tiesības, kuras īpaši atzīst Vispārējā cilvēktiesību deklarācija;

2.

prasa, lai sakarā ar Priekšsēdētāju konferences lēmumu nosūtīt divas delegācijas — vienu uz Birmu un otru uz Kubu — attiecīgo valstu iestādes atvieglo šo delegācijām ceļojumu;

3.

atzinīgi vērtē Priekšsēdētāju konferences 2006. gada 16. novembra lēmumu izveidot mehānismu Saharova balvas saņēmēju pārraudzībai un sistemātiski sūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju tikties ar laureātiem, kuriem viņu valsts iestādes nav atļāvušas piedalīties balvas pasniegšanas ceremonijā;

4.

atkārtoti prasa, lai visiem Saharova balvas 2002. gada laureātiem, it īpaši Aung San Suu Kyi, Oswaldo José Payá Sardiñas un Kubas sieviešu apvienībai Damas de Blanco būtu iespēja ierasties Eiropas Savienības iestādēs;

5.

aicina priekšsēdētāju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai šos lēmumus varētu īstenot dzīvē;

6.

aicina Priekšsēdētāju konferenci iekļaut nākamās tikšanās darba kārtībā Saharova balvas piešķiršanas Wei Jingsheng ceremonijas organizēšanu;

7.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Birmas, Ķīnas un Kubas valdībai, Ķīnas parlamentam, Birmas parlamentam, Kubas Republikas Tautas asamblejai un Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību padomei.

P6_TA(2006)0602

Datu aizsardzība saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās

Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikums Padomei par stāvokli sarunās attiecībā uz pamatlēmumu par datu aizsardzību saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (2006/2286(INI))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par stāvokli sarunās attiecībā uz pamatlēmumu par datu aizsardzību saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (B6-0618/2006), ko PSE grupas vārdā iesniegusi Martine Roure,

ņemot vērā 2006. gada 27. septembra nostāju par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (1) (turpmāk — priekšlikums pamatlēmumam),

ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja 2005. gada 19. decembra (2) un 2006. gada 29. novembra atzinumus (3) par šo jautājumu,

ņemot vērā Eiropas Padomes 108. konvenciju par personu aizsardzību saistībā ar personas datu automātisku apstrādi,

ņemot vērā konvenciju, ar kuru piemēro 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu, kas noslēgts starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu, Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas Republikas valdībām, par pakāpenisku kontroles atcelšanu uz šo valstu kopējām robežām, (4)

ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 94. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0456/2006),

A.

tā kā Padome ir izpildījusi savu 2006. gada 27. septembra apņemšanos Eiropas Parlamentam paātrināt diskusijas par priekšlikumu pamatlēmumam, un tā kā ir gaidāms, ka tiks panākta vienošanās par šo dokumentu;

B.

tā kā, neskatoties uz Padomes 2006. gada 27. septembra apņemšanos Eiropas Parlamentam, tā vienbalsīgi pieņemtā nostāja tomēr nav ņemta vērā Padomē notiekošajās sarunās;

C.

tā kā Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti nav informēti par sarunu norisi Padomē;

D.

ņemot vērā Eiropas komisāru konferences par datiem 2006. gada 24. janvārī paustos viedokļus, kā arī to 2006. gada 2. novembra Londonas deklarāciju par paaugstinātiem standartiem datu aizsardzībai trešā pīlāra ietvaros, kurā šīs iestādes prasa izveidot visaptverošu datu aizsardzības sistēmu attiecībā uz datu apmaiņu valsts līmenī, starp dalībvalstīm vai ar trešām valstīm;

E.

tā kā šķiet, ka Padomē notiekošajās sarunās Eiropas datu uzraudzītāja un Eiropas komisāru konferences par datiem atzinumi nav ņemti vērā,

F.

tā kā ir ārkārtīgi nobažījies par sarunu pavērsienu Padomē, jo dalībvalstis acīmredzami sliecas pieņemt tādu vienošanos, kuras pamatā ir vismazākā kopsaucēja pieeja datu aizsardzības jomā; tā kā ir norūpējies par to, ka datu aizsardzības līmenis būs zemāks par to līmeni, kuru nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (5) un Eiropas Padomes 108. konvencija, un ka šīs iespējamās vienošanās īstenošana negatīvi ietekmēs vispārējo datu aizsardzības principu ikvienā dalībvalstī, tomēr nenodrošinot pienācīgu aizsardzību Eiropas līmenī;

G.

tā kā pašlaik Padomē apspriestais pamatlēmuma teksts ieviestu atšķirīgus datu aizsardzības noteikumus: to dalībvalstu piemērotus noteikumus, kuras ietilpst Šengenas zonā, un to dalībvalstu piemērotus noteikumus, kuras neietilpst Šengenas zonā, un šīs atšķirības izraisītu datu aizsardzības standartu neatbilstību pašā Eiropas Savienībā;

H.

tā kā šis pamatlēmuma priekšlikums ir cieši saistīts ar pieejamības principa īstenošanu, kas ir Hāgas programmas prioritāte,

I.

atgādinot, ka šim pamatlēmuma priekšlikumam noteiktajā termiņā jāaizstāj minētā Eiropas Padomes 108. konvencija par datu aizsardzību, sniedzot ES noderīgu datu aizsardzības instrumentu saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību;

1.

iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

Vispārējie principi

a)

nodrošināt augstu pamattiesību aizsardzības līmeni Eiropas Savienības pilsoņiem, izveidojot tiesisku personas datu aizsardzības sistēmu jomās, uz kurām attiecas Līguma par ES VI sadaļa;

b)

sniegt ieguldījumu veiksmīgākā Eiropas sadarbībā policijas un tiesu iestāžu jomā un stiprināt dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo uzticību, garantējot obligātu un saskaņotu datu aizsardzības līmeni,

c)

nodrošināt, lai nākamais pamatlēmums sniegtu Eiropai pievienoto vērtību, garantējot augstu datu aizsardzības līmeni visās dalībvalstīs;

d)

noteikt vispārējus datu aizsardzības principus trešajā pīlārā, paredzot papildu noteikumus datu aizsardzības jomā, kuros būtu ņemta vērā policijas un tiesu sistēmas darba specifika;

e)

nodrošināt mērķa un proporcionalitātes principus, kas paredz, ka jebkāda iejaukšanās pilsoņa privātajā dzīvē nedrīkst būt bez iemesla un nepamatota un ka turpmākajā datu apstrādē ir jāievēro sākotnējais datu savākšanas mērķis atbilstīgi Eiropas Kopienu Tiesas praksei cilvēktiesību jomā;

f)

piešķirt plašu piemērošanas jomu nākamajam pamatlēmumam, kurš attiecas arī uz datu aizsardzību saistībā ar vietējo apstrādi, jo šim pamatlēmumam ir tāds pats mērķis kā Direktīvai 95/46/EK, proti, nodrošināt pilsoņiem augstu datu aizsardzības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un novērst atšķirības starp atšķirīgiem personas tiesību un datņu un datu sistēmu drošības līmeņiem, jo šīs atšķirības kavē datu pārraidi un apmaiņu starp dažādām dalībvalstīm;

Obligātie datu aizsardzības standarti saistībā ar īpašo policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomu

g)

nevājināt esošos datu aizsardzības standartus, pieņemot tekstu, kas nav ietverts Direktīvā 95/46/EK un minētajā Eiropas Padomes 108. konvencijā, kura dalībvalstīm ir juridiski saistoša, un it īpaši:

saglabāt tiesības uz informāciju un piekļuvi attiecīgo personu datiem, kā arī apelācijas tiesības atbilstīgi 108. konvencijas 5. panta a) punktam un 8. pantam;

saglabāt augstu slepenu datu aizsardzības līmeni saskaņā ar pirmajā pīlārā pastāvošajiem standartiem; kā arī paredzēt datu kategoriju izmantošanas aizlieguma principu līdz ar ierobežotām atkāpēm; nodrošināt īpaši augstu datu aizsardzības līmeni attiecībā uz biometrijas un DNA datu apstrādi;

saglabāt nošķīrumu starp dažādu datu aizsardzības veidiem (dati par cietušajiem, aizdomās turamajiem, lieciniekiem utt.), lai paredzētu atšķirīgu un īpašu apstrādi un garantijas atkarībā no datu veida, it īpaši attiecībā uz aizdomās neturētām personām;

h)

ņemt vērā, ka pārāk liela atšķirība starp datu aizsardzības līmeni pirmajā un trešajā pīlārā ne tikai negatīvi ietekmē pilsoņu tiesības uz datu aizsardzību, bet arī dalībvalstu savstarpējo uzticību, kā arī policijas darba efektivitāti;

i)

garantēt datu kvalitāti pēc iepriekšēja un pamatota kompetentās iestādes pieprasījuma tikai iespējami precīziem datiem;

j)

nodrošināt, lai tiktu īstenotas Eiropas Savienības datu konfidencialitātes normas;

Turpmāka datu apstrāde un pārsūtīšana

k)

noteikt īpašus ierobežojumus un garantijas attiecībā uz datu turpmāku apstrādi un pārsūtīšanu iestādēm, kas nav kompetentas šajā jomā, saglabājot mērķa principu;

l)

pieprasīt datu apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm iekļaut šā pamatlēmuma piemērošanas jomā, lai vajadzības gadījumā ar atbilstīgu starptautisku nolīgumu apspriešanu nodrošinātu pienācīgu datu aizsardzības līmeni, kā arī prasīt, lai tiktu novērtēta arī no trešām valstīm saņemto datu kvalitāte arī no pamattiesību aizsardzības viedokļa;

m)

paredzēt īpašas garantijas attiecībā uz tādu datu pārsūtīšanu un izmantošanu, kurus savākušas privātās struktūras un kuri tiek apstrādāti valsts uzdevumā, kā arī paredzēt sankcijas, tostarp kriminālas, par jebkādu šajā sakarā apstrādāto datu ļaunprātīgu izmantošanu;

Īpaši novērojumi

n)

uzskata, ka jutīgajās un nevienlīdzīgajās attiecībās starp valsts iestādi un pilsoni atsevišķas personas piekrišanu nevar uzskatīt par pietiekamu juridisku pamatu, lai padarītu likumīgu turpmāku šīs personas datu apstrādi drošības nolūkā, izņemot izņēmuma, īpašos, iepriekš noteiktos un dalībvalstu tiesību aktos reglamentētos gadījumos, kā arī atgādina, ka Direktīva 95/46/EK joprojām attiecas uz visu turpmāko apstrādi, kas attiecas uz pirmo pīlāru;

o)

uzskata par nepieciešamu valstu datu aizsardzības iestāžu, kā arī to Eiropas iestāžu tīkla “29. panta darba grupas” obligātu apspriešanos (saskaņa ar Direktīvu 95/46/EK) saistībā ar jebkādu reglamentējošu vai administratīvu noteikumu izstrādi datu aizsardzības jomā;

p)

atkārtoti prasa, lai Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti tiktu pilnībā iesaistīti Padomē notiekošajās sarunās un lai tiktu ņemts vērā iepriekš minētais Eiropas Parlamenta vienbalsīgi pieņemtais atzinums;

q)

aicina Padomi iespējami drīz pieņemt pamatlēmuma priekšlikumu par datu aizsardzību, pienācīgi ņemot vērā iepriekš minēto nostāju, ko vienbalsīgi pieņēmis Parlaments; uzskata atbilstīga pamatlēmuma pieņemšanu attiecībā uz datu aizsardzību trešajā pīlārā par īpaši vēlamu soli, lai varētu pieņemt Padomes lēmuma priekšlikumu par piekļuvi vīzu informācijas sistēmai (COM(2005)0600) un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu par vīzu informācijas sistēmu (COM(2004)0835);

r)

nākamajā pamatlēmumā saglabāt sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz datu drošību, kas būtu salīdzināmi ar Eiropola Konvencijā paredzētajiem noteikumiem;

s)

vēlas, lai pamatlēmuma projekts tiktu pieņemts ātri, taču brīdina, ka ātri pieņemti lēmumi nedrīkst pazemināt datu aizsardzības līmeni un ka pantus, kuros ir sarežģījumi, nevar tikai svītrot vai vienkāršot;

2.

atliek debates ar dalībvalstu parlamentiem par tā turpmāko atzinumu par pamatlēmuma tekstu attiecībā uz datu aizsardzību līdz brīdim, kad Padome būs paudusi savu nostāju šajā jomā;

*

* *

3.

uzdod priekšsēdētājam iesniegt šo ieteikumu Padomei un informatīvos nolūkos Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomei.


(1)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0370.

(2)  OV C 47, 25.2.2006., 27. lpp.

(3)  OV vēl nav publicēts.

(4)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(5)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

P6_TA(2006)0603

Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata (2006/2113(INI))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu — Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai (COM(2006)0105),

ņemot vērā Komisijas un Augstā pārstāvja kopīgo ziņojumu par enerģētikas politikas ārējiem aspektiem, kuru iesniedza 2006. gada 15.-16. jūnija Eiropadomei,

ņemot vērā nostāju, ko pieņēma otrajā lasījumā 2005. gada 8. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pieejas noteikumiem dabasgāzes transporta tīkliem (1),

ņemot vērā nostāju, ko pieņēma pirmajā lasījumā 2005. gada 26. oktobrī par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (2),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 13. decembra nostāju, ko pieņēma otrajā lasījumā par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pieņemšanu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (3),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. aprīlī otrajā lasījumā pieņemto nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem (4),

ņemot vērā 2006. gada 18. maija nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par Enerģijas kopienas līguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā (5),

ņemot vērā 2005. gada 16. novembra nostāju par priekšlikumu Padomes regulai par Protokola Nr. 9 īstenošanu attiecībā uz Bohunices V1 atomelektrostaciju Slovākijā, kas pievienots aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai (6),

ņemot vērā 2005. gada 16. novembra rezolūciju par kodoleketrostaciju nojaukšanai paredzēto finanšu resursu izmantošanu (7),

ņemot vērā 2005. gada 16. novembra rezolūciju “Uzvarēt cīņā ar globālajām pārmaiņām” (8)

ņemot vērā tā 2004. gada 14. decembra nostāju par priekšlikumu Padomes direktīvai, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu saglabāt minimālos jēlnaftas un/vai naftas produktu krājumus (kodificētā versija) (9),

ņemot vērā 2005. gada 5.jūlija pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai attiecībā uz pasākumiem drošas elektroenerģijas piegādes garantēšanai un ieguldījumiem infrastruktūrā (10),

ņemot vērā 2006. gada 5.jūlija nostāju par priekšlikumu Padomes direktīvai par radioaktīvu atkritumu un izlietotas kodoldegvielas pārvadājumu pārraudzību un kontroli (11),

ņemot vērā 2006. gada 14. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par apkuri un dzesēšanu, izmantojot atjaunojamos enerģijas resursus (12),

ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par atjaunojamās enerģijas daļu Eiropas Savienībā un priekšlikumiem konkrētai rīcībai (13),

ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā (14),

ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par energoefektivitāti vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu — Zaļā grāmata (15),

ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2006. gada 23.-24. marta secinājumus par Eiropadomes Eiropas energopolitikas zaļās grāmatas vizēšanu un 2006. gada 15.-16. jūnija secinājumus par Komisijas un Augstā pārstāvja kopīgo ziņojumu par energodrošības ārējiem aspektiem,

ņemot vērā Atklātās izskatīšanas apspriedes, ko 2006. gada 12. septembrī organizēja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja,

ņemot vērā Eiropas Konstitucionālo līgumu, saskaņā ar kuru enerģētika ir joma, kurā kompetenci dala ar dalībvalstīm,

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0426/2006),

1.

atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai, bet uzsver nepieciešamību izprast nepārtraukti mainīgos apstākļus plašākā globālajā enerģijas tirgū un uzsver, cik svarīgi ir paplašināt ražotāju perspektīvu līdz sistemātiskai pieejai, kurā ņemta vērā ražošana, izplatīšana un patēriņš, lai tādējādi attīstītu tādu Eiropas enerģijas politiku, kas nodrošinātu pēc iespējas pieejamu enerģiju no avotiem ar zemu oglekļa emisiju jau īstermiņā, un no bezoglekļa enerģijas avotiem vidējā termiņā, kā arī no vietējiem avotiem, respektējot tirgus mehānismus, tai pat laikā aizsargājot vidi, cīnoties ar klimata pārmaiņām un veicinot energoefektivitāti;

2.

uzsver, ka Komisija savā Zaļajā grāmatā norādīja, ka, lai Eiropai ilgtermiņā nodrošinātu energoapgādi, Eiropas enerģijas tirgū ir jāiegulda 1 triljons euro; piebilst arī, ka nevar pieņemt, ka šie resursi ir jāfinansē no sabiedrības līdzekļiem, un ka tāpēc Eiropas Savienības enerģētikas rūpniecības uzņēmumi ir jāiesaista tālākā vienprātības sasniegšanā attiecībā uz enerģētikas politiku;

3.

mudina Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmi pieņemt rīcības plānu, kurā būtu vismaz šādi punkti: lai enerģētikas politikas centrā būtu patērētāji — ES Emisiju tirdzniecības shēmas (ETS) radikāla reforma, lai tirgu virzītu uz ieguldījumiem zema oglekļa dioksīda satura ekonomikā, kuras pamatā būtu noteikts mērķis attiecībā uz ES oglekļa emisijām līdz 2020. gadam, tostarp obligāts mērķis, kas paredz, ka līdz 2020. gadam 25 % enerģijas jāiegūst no atjaunojamiem avotiem, un mērķis attiecībā uz emisijām no automašīnām, pakāpeniskas izmaiņas energoefektivitātē, stingrāki noteikumi attiecībā uz konkurences politiku, pastiprināti centieni ieviest tarifu nodalīšanu, gan pēc burta, gan gara, tostarp arī pilnīga īpašumtiesību nodalīšana enerģijas tīkliem, gadījumos, kad citi pasākumi nav izrādījušies efektīvi, stingrāki tiesību akti attiecībā uz konkurences politiku un enerģētikas tīklu īpašnieku pilnīga savstarpēja nošķiršana, minimālās obligātās pamatnostādnes regulatoriem, tostarp procedūra regulatoru iecelšanai, neatkarība, pārredzamība un atbildība, ambicioza pētniecības un attīstības stratēģija tīras enerģijas tehnoloģijām, kopējas enerģētikas ārpolitikas stratēģija un visu pašreizējo ES enerģētikas tiesību aktu pilnīga īstenošana;

Ilgtspējība

Klimata pārmaiņas

4.

atzīst, ka klimata pārmaiņas izraisa nopietnas vides problēmas, tādēļ nepieciešama steidzama rīcība ES un starptautiski; uzskata, ka 2050. gadā būtiski lielākā daļa enerģijas ES ir jāiegūst no bezoglekļa avotiem, vai jāiegūst ar tehnoloģijām, kuras aiztur siltumnīcefekta gāzu emisiju, īpašu uzmanību pievēršot energotaupībai, energoefektivitātei un atjaunojamām enerģijām, kā arī uzskata, ka nepieciešams izstrādāt skaidru plānu šī mērķa sasniegšanai; mudina ES vadītājus līdz nākamā gada beigām vienoties par saistošu CO2 mērķi 2020. gadā un paredzamo CO2 mērķi 2050. gadā, kā arī uzskata, ka:

a)

Komisijai jāierosina ETS pārskatīšana, tostarp arī ekonomiski pieņemama ETS kredītu pārvaldība, piemēram, virzīšanās uz likšanu vairāksolīšanā vai salīdzinošu novērtēšanu atkarībā no izvades; ETS jābūt pamatotai ar rūpīgu ekonomiskās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējumu, vispārēju sadalījuma metodoloģiju izvērtējumu, sodīšanas shēmas pārskatīšanu;

b)

otrajā ETS finanšu periodā (2008.-2012. gads) finanšu resursi ir jāsadala tā, lai tiktu veikti pasākumi CO2 emisiju un enerģijas patēriņa samazināšanai;

c)

emisiju maksimālā apjoma un tirdzniecības režīms jāizvērš starptautiski un tā darbības laikam jābūt ilgākam nekā tas ir patlaban,

d)

ETS jāiekļauj vēl citas piesārņojošas nozares, tostarp arī visa veida kravas transports; jāizstrādā stratēģija, lai samazinātu emisijas no kuģiem, atbilstīgi ietekmes novērtējumam, kā arī, cik drīz vien iespējams, jāizveido atsevišķa sistēma aviācijai,

e)

ņemot vērā emisijas sertifikātu cenu svārstības, Komisijai jāapsver šo svārstību mazināšanas iespējas; šādām iespējām jāietver uzticības veicināšana tirgū, palielinot tirgus pārredzamību, piemēram, savlaicīgi un vienveidīgi visā ES publicējot emisiju datus, kā arī Kioto Protokola elastīgo mehānismu (kopīgā īstenošana un tīrā attīstība) plašāku izmantošanu, lai palielinātu tirgus likviditāti;

f)

Komisijai līdz 2007. gadam jāizpēta, kādā veidā valstu sadalījuma metodes turpmāk būtu jāsaskaņo un kādā veidā varētu vienkāršot un padarīt pārredzamu ETS metodoloģiju, līdzīgi kā vērtspapīru tirgus noteikumi;

g)

Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums par iespējamo nepieciešamību regulēt oglekļa kompensēšanas tirgu;

Pētniecība, attīstība un jauninājumi

5.

aicina 2007. gada pavasara Eiropadomi nodrošināt, lai nākotnē Eiropas enerģijas politiku varētu atbalstīt ar ambiciozu pētniecības un attīstības stratēģiju enerģijas jomā, paredzot atbilstīgāku valsts finansējumu spēcīgus stimulus tam, lai pētniecību un attīstību vairāk finansētu privātais sektors, izpildot korporatīvās sociālās atbildības saistības; mudina dalībvalstis izveidot stratēģiju enerģijas pētniecības budžeta palielināšanai, jo īpaši, kad notiks EK budžeta termiņa vidus pārskats Septītajai Pamatprogrammai pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, kā arī Saprātīgās enerģijas — Eiropas programmai; aicina izveidot Eiropas stratēģisko enerģiju tehnoloģiju plānu un cer, ka tajā būs ietvertas pētniecības jomas, kuras nodarbojas ar jauno enerģiju tehnoloģijām vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp, jo īpaši ar enerģijas uzkrāšanu;

6.

aicina Komisiju nodrošināt, lai ES īstermiņa enerģētikas un transporta politikas darbībās un atbalsta struktūrās tiktu atspoguļots ūdeņraža un kurināmā elementu izmantošanas veidu ieguldījums, lai paātrinātu uz fosilās degvielas balstītās enerģētikas un transporta sistēmas pāreju uz efektīvu un CO2 nesaturošu sistēmu;

7.

atgādina, ka ES ir jāsaglabā sava svarīgā loma tādās iniciatīvās kā Starptautiskā partnerība ūdeņraža ekonomikas (IPHE) (16) jomā vai Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors (ITER) (17);

8.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt plānu klimatam draudzīgiem un videi draudzīgiem jauninājumiem, kuru pamatā būtu ne tikai tehnoloģiski jauninājumi, bet arī attīstības stratēģijas, lai palielinātu vislabāko pieejamo tehnoloģiju izplatību tirgū un organizatoriskus uzlabojumus, piemēram, loģistikas nozarē;

9.

aicina Komisiju veikt enerģijas auditu, ņemot par pamatu pašreizējās tehnoloģijas, lai uzlabotu koordināciju un pieredzes apmaiņu;

10.

atzīmē, ka pētniecība enerģijas tehnoloģiju jomā ir svarīgs solis uz eksporta tirgu atvēršanu; tādēļ aicina Komisiju turpināt atbalstīt visu enerģijas (parasto, kodolenerģijas un atjaunojamo) avotu izpēti, lai Eiropa, izmantojot šādu izpēti saviem mērķiem dalībvalstīs, var atvērt arī eksporta tirgus;

Ieguldījumi

11.

atgādina nepieciešamību veikt nozīmīgus ieguldījumus elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrā, lai nodrošinātu Eiropas energoapgādi; prasa, lai Komisija:

a)

veicinātu ieguldījumiem labvēlīgu apstākļu izveidi,

b)

nodrošinātu, lai tirgi ieguldītājiem varētu sniegt pareizos ieguldījumu signālus.

12.

tā kā elektroenerģijas tīkliem būs jāpielāgojas pieaugošajai atjaunojamo enerģijas veidu daļai un decentralizētai ģenerācijai, aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt veicināt pētījumus par vajadzīgajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām;

13.

mudina enerģētikas jautājumu risināšanā iesaistīt reģionālās ieinteresētās personas, jo daudzas problēmas var atrisināt, veicot ieguldījumus reģionālā un pilsētu līmenī, jo īpaši sekmējot dažādu un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu; uzsver MVU uzņēmējdarbības potenciālu ieguldījumos enerģētikas jomā un nozīmi, kas ilgtspējīgiem ieguldījumiem enerģētikas jomā (piem., biomasā, biodegvielās un rajonu apsildē) var būt reģionu un pilsētu attīstībā; tāpēc aicina dalībvalstis un Komisiju šo jautājumu risināšanā iesaistīt reģionālās un vietējās varas iestādes, lai panāktu vēl ciešāku apņemšanos visu izmantojamo enerģijas veidu kopumā veicināt atjaunojamos enerģijas avotus;

14.

vērš uzmanību uz problēmām, ar kurām pierobežas reģioni saskaras tāpēc, ka pastāv atšķirības starp dalībvalstu enerģētikas politikām, starp dalībvalstu enerģijas piegādātājiem trūkst informācijas apmaiņas un nav saskaņotas ES enerģētikas pozīcijas;

15.

uzsver pozitīvo ietekmi, kas attiecībā uz jaunu, ilgtermiņa un augsti kvalificētu darba vietu izveidi ir atjaunojamas enerģijas tehnoloģijas veicināšanai un attīstībai;

Piegādes drošība

Energoefektivitāte un energotaupība

16.

aicina Padomi un Komisiju pieņemt pasākumus, lai līdz 2020. gadam padarītu ES par visenergoefektīvāko ekonomisko sistēmu pasaulē un noteikt energoefektivitātes pasākumus par visu ES politikas jomu horizontālo prioritāti; aicina Komisiju nodrošināt steidzamu attiecīgo EK direktīvu īstenošanu un mudina Padomi pieņemt ierosinājumus energoefektivitātes rīcības plānā, kā arī mudina dalībvalstis izmantot labāko praksi, kā pamatu saviem valsts energoefektivitātes rīcības plāniem, kas jāiesniedz līdz 2007. gada jūnijam; mudina Komisiju radīt pieejamu pietiekamu skaitu visu līmeņu darbinieku, lai pārvērstu rīcības plānā ierosinātos pasākumus konkrētos darbos; atgādina, ka dalībvalstīm pilnībā ievērojot esošos ES tiesību aktus, 50 % no ES mērķa ietaupīt 20 % no enerģijas līdz 2020. gadam, jau šobrīd būtu izpildīti; aicina Komisijas Priekšsēdētāju sekmēt globālu energoefektivitātes nolīgumu;

17.

norāda uz to, ka pieejamas ļoti daudzsološas tehnoloģijas, ko izmantot kombinētajā siltuma un strāvas ražošanas, kā arī dzesēšanas procesos un ka komunālā apkure arīdzan piedāvā infrastruktūru atjaunojamās enerģijas avotiem nākotnē; tāpēc aicina valstu valdības pilnībā īstenot direktīvu par siltuma un strāvas kombinēšanu, kā arī ieviest nepieciešamos juridiskos un finanšu nosacījumus, lai pilnībā izmantotu kombinētās siltuma un strāvas ražošanas potenciālu, kā norādīts valstu potenciāla pētījumos;

18.

atgādina, ka 40 % visas ES patērētās enerģijas tiek izlietoti ēkās un ir lielas iespējas samazināt šo patēriņu, projektējot jaunas, kā arī modernizējot esošās ēkas; mudina Komisiju pārskatīt ēku energoefektivitātes direktīvu, lai to attiecinātu arī uz ēkām, kuras mazākas par 1 000 m2; aicina Komisiju nodrošināt, lai visas ES iestāžu ēkas rādītu piemēru, sasniedzot oglekļa ziņā neitrālu stāvokli līdz 2012. gadam; uzskata, ka dalībvalstīm jāapņemas nodrošināt to pašu visās valsts valdības ēkās, un šis mērķis būtu jāattiecina arī uz vietējo un reģionālo pašvaldību ēkām līdz 2015. gadam; mudina Komisiju īstenot programmu, kuras mērķis būtu panākt plašu pasīvās un lietderīgās enerģijas mājokļu un ēku ieviešanu ES;

19.

aicina Komisijas Priekšsēdētāju organizēt tikšanos ar pārstāvjiem no dalībvalstu lielākajām pilsētām, lai apmainītos ar pieredzi par vietējiem enerģijas patēriņa samazināšanas projektiem, cenšoties samazināt un padarīt daudz energoefektīvāku pilsētu enerģijas patēriņu; uzskata, ka jāpieliek lielas pūles, lai palielinātu enerģijas ieguvi no kombinētajām siltuma un strāvas, kā arī dzesēšanas ražotnēm un komunālās apkures; piebilst, ka šīs tehnoloģijas ir ļoti daudzsološas biomasas un biodegvielu lielākai izmantošanai, un uzsver, ka komunālā apkure nodrošina infrastruktūru arī atjaunojamiem enerģijas avotiem; uzskata, ka Komisijai šajā jautājumā jāstrādā ciešā sadarbībā ar Reģionu komiteju;

20.

aicina Komisiju vēlākais līdz 2007. gada pavasarim iesniegt izpildes pasākumus attiecībā uz energoefektīviem ražojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem (enerģiju patērējošu ražojumu direktīva) (18);

21.

prasa, lai Komisija palīdzētu nozarei attīstīties un izveidot viedas mērīšanas un iekasēšanas sistēmas, iespējams izmantojot viedu mērīšanas sistēmu, kuru vadītu attāli mehānismi; aicina Komisiju veikt detalizētu šo pasākumu ieņēmumu un izdevumu analīzi, ņemot vērā pārmaiņas patērētāju uzvedībā;

22.

uzskata, ka nodokļu politikai ir ievērojama nozīme energoefektivitātes uzlabošanā; ir pārliecināts, ka jāveic pasākumi, lai dalībvalstu nodokļu sistēmas dotu priekšroku darbībām, kas nodrošina energoefektivitāti;

23.

vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt, lai ES struktūrfondi tiktu izmantoti, lai jo īpaši jaunajās dalībvalstīs veiktu mājokļu termoizolācijas plaša mēroga modernizāciju, kas ievērojami samazinās enerģijas patēriņu un CO2 emisijas;

24.

aicina izstrādāt vispārēju ES stratēģiju transporta nozarei, lai atteiktos no fosilā kurināmā transporta nozarē, samazinot ES atkarību no naftas, un pakāpeniski pārietu uz tīrās enerģijas izmantošanu transportam; atbalsta pāreju uz visenergoefektīvākajiem un vistīrākajiem transporta veidiem, kas it īpaši jāpanāk, pieņemot jaunus tiesību aktus, tostarp tiesību aktus transporta nozarē un veicinot pie strāvas pieslēdzamu hibrīdautomašīnu un pilnīgi elektrisku transporta līdzekļu izplatīšanos tirgū;

25.

izsaka nožēlu par to, ka Komisijai ir lielas grūtības saistīt transportu ar enerģijas jautājumu; atgādina, ka transporta nozare ir iemesls Eiropas lielākajai piegāžu drošības problēmai un ārkārtīgai atkarībai no naftas, un ka klimata pārmaiņas izraisošās emisijas šajā nozarē strauji pieaug, galvenokārt pateicoties aviācijai;

26.

uzsver, ka vairākos attālos un vistālākajos reģionos ir ievērojams potenciāls atjaunīgās enerģijas jomā, kas saistīts ar reģionu ģeogrāfisko izvietojumu un klimatiskajiem apstākļiem (saules, vēja, biomasas un ūdens viļņu enerģija); pauž cerības, ka šo iespēju izmantos, it īpaši, lai sniegtu efektīvu ieguldījumu Kioto mērķu sasniegšanā;

27.

aicina Komisiju un dalībvalstis veikt praktiskus pasākumus, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu energoefektivitāti, tostarp, jo īpaši, pasākumus, lai palielinātu izpratni, un rīcība, lai nodrošinātu vieglāku pieejamību līdzekļiem, tostarp līdzekļiem no struktūrfondiem, ERAB un EIB, lai šādi uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus enerģijas patēriņa samazināšanā;

28.

cer, ka arī trešās valstīs tiks veicināta lielāka energoefektivitāte, un pauž atbalstu Komisijas priekšlikumam strādāt, lai pieņemtu starptautisku energoefektivitātes nolīgumu;

29.

uzskata, ka salīdzinošās novērtēšanas sistēma, par ko panākta vienošanās Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā Nr. 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem (19), lai sasniegtu galīgo energoefektivitāti, ir ekonomiski pamatots, nebirokrātisks un efektīvs energoefektivitātes palielināšanas līdzeklis, un ierosina šo sistēmu plašāk izmantot citos enerģētikas sektoros; aicina Komisiju censties paātrināt visa ES mēroga kopēju kritēriju noteikšanu visās attiecīgajās jomās, pamatojoties uz nozaru energoefektivitātes rādītājiem saskaņā ar šīs direktīvas 16. pantu;

Dažādi enerģijas veidi

30.

uzskata, ka enerģijas avotu dažādošana kopā ar lielāku vietējo resursu izmantošanu un decentralizēta enerģijas ražošana nodrošinās piegāžu drošību, bet pauž izpratni par to, ka lēmums par dažādiem enerģijas veidiem vienā dalībvalstī var ietekmēt piegāžu drošību citā dalībvalstī; uzskata, ka ES atkarība no nedaudziem enerģijas ražotājiem un piegādes ceļiem ir nopietns risks tās stabilitātei un labklājībai; atzinīgi vērtē tāda mehānisma ieviešanu, kas var nodrošināt ātrus solidaritātes pasākumus un ātru palīdzību dalībvalstīm, kurām radušās grūtības pēc tās infrastruktūras bojājumiem;

31.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas enerģētikas stratēģijas pamatā būtu maksimāla subsidiaritāte un lai lēmumi par enerģijas veidu kopumu paliktu dalībvalstu prerogatīva;

32.

atzinīgi vērtē Enerģijas un transporta ģenerāldirektorāta 2006. gada augstas efektivitātes un lielā mērā atjaunojamu enerģijas avotu scenāriju un pētījumu, ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja pasūtīja par energoapgādes drošību un ko minētajai komitejai iesniedza 2006. gada 9. oktobrī; tāpēc mudina Komisiju abus scenārijus pieņemt par pamatu 2007. gada janvārī paredzētajai enerģētikas politikas pārskatīšanai;

33.

aicina Komisiju un dalībvalstis, neaizmirstot, ka jāņem vērā īstermiņa un vidēja termiņa izmaksas, piešķirt prioritāti tiem enerģijas veidiem, kas samazina atkarību no importa enerģijas, jo īpaši fosilu degvielu importu, kas atbalsta vidi, ir ilgtspējīgi un samazina pastāvīgas piegādes riskus arī ražošanas decentralizācijas dēļ;

34.

aicina Komisijas priekšsēdētāju īstenot plānu katru mēnesi publicēt datus par Eiropas naftas un naftas produktu krājumiem, importu un eksportu, tos iedalot pēc produkta tipa (jēlnafta, benzīns, dīzeļdegviela, mazuts un citi); uzskata, ka šāda veida skaitļi (kam jābūt publiski pieejamiem, kā tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs) sniegtu skaidrāku priekšstatu par spiedienu, kas gulstas uz pasaules tirgu, un skaidru pārskatu par Eiropas patēriņu, kā arī samazinātu tirgus dalībnieku māniju attiecībā uz Amerikas krājumiem un tādējādi palīdzētu padarīt naftas cenas mazāk svārstīgas;

35.

aicina Komisiju veikt pārredzamas un objektīvas debates par enerģijas avotu kopumu nākotnē; tajās ņemot vērā visu enerģijas veidu priekšrocības un trūkumus, ieskaitot ekonomiskās un vides izmaksas un sekas;

36.

mudina Komisiju vēlākais līdz 2008. gada beigām pabeigt jaunu enerģētikas un transporta modelēšanas instrumentu ES; uzskata, ka šāds apvērsts modelis jāizstrādā ciešā sadarbībā starp Komisijas dienestiem, Starptautisko Enerģijas aģentūru (IEA) un dalībvalstu valdībām, un tā mērķim jābūt — racionalizēt visus statistikas datus par enerģētiku un transportu Eiropā; šis modelis tad aizstātu visus dažādos modeļus, kas šodien pastāv dažādajos Komisijas dienestos, un arī visā Eiropā saskaņotu enerģētikas statistiku; tāpat uzskata, ka šim modelim jābūt publiski pieejamam, ko pēc pieprasījuma varētu izmantot dažādās ieinteresētās personas, kā tas šodien ir ASV, lai izstrādātu dažādus scenārijus ES enerģētikas nākotnei;

37.

ierosina, lai veicinātu enerģijas avotu dažādošanu, ES izstrādāt stabilu ilgtermiņa politiku, lai tādējādi radītu nepieciešamos labvēlīgos apstākļus ieguldījumiem; uzskata, ka šajā politikā jābūt paredzētiem ES mērķiem energoefektivitātes uzlabošanai par vismaz 20 % līdz 2020. gadam un lūdz Komisiju ierosināt pamatnosacījumus saskaņotām atjaunojamo enerģiju atbalsta shēmām, kā daļu no atjaunojamo enerģiju plāna, kā arī noteikt nozarēm saistošus mērķus atjaunojamo enerģiju izmantošanā, lai sasniegtu 25 % atjaunojamo enerģiju izmantošanas no primārā enerģijas patēriņa līdz 2020. gadam, kā arī noteikt Padomes un Komisijas līmeņa plānu atjaunojamo enerģiju izmantošanai 50 % apmērā 2040. gadā, ES CO2 emisiju samazināšanai 30 % apmērā 2020. gadā un 60-80 % apmērā 2050. gadā;

38.

uzsver, ka nepieciešamība mainīt pašreizējo enerģijas ražošanu ir nevis nasta, bet gan izdevība; saules, vēja, biomasas, hidrotermiskās vai ģeotermiskās enerģijas izmantošana un lielāka energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana palīdzēs izpildīt saistības, ko uzliek Kioto Protokols un ANO Klimata pārmaiņu pamatkonvencija, kā arī Eiropā veicināt jauninājumus, jaunu darba vietu izveidi un konkurētspēju;

39.

uzskata, ka ierosinātajā Stratēģiskajā Enerģijas pārskatā jāintegrē arī Energoapgādes observatorijas darbība (kurai jābūt neatkarīgai struktūrai) un ka tai regulāri jāanalizē piegāžu drošība; uzskata, ka Stratēģiskā Enerģijas pārskata uzdevumos jāietilpst arī ES enerģētikas problēmu, tostarp arī ārējo aspektu, stratēģiskajai analīzei; rosina Komisiju izmantot Stratēģisko Enerģijas pārskatu tādas formulas izstrādāšanā, kas dotu iespēju dalībvalstīm analizēt kompromisa attiecības starp dažādu politikas virzienu iespējām attiecībā uz vidi, piegāžu drošību, konkurētspēju un darba vietu radīšanu, tādējādi palīdzot samazināt riskus; atzinīgi vērtē Komisijas centienus veikt detalizētu pētījumu par visu enerģijas avotu subsīdijām un izmaksām, tostarp internalizējot Stratēģiskajā Enerģijas pārskatā ārējās ietekmes, piemērojot dzīves cikla un “no ieguves vietas līdz automašīnas ritenim” pieejas; prasa publicēt šādu pētījumu, lai veicinātu sabiedrības izpratni; ierosina veikt Eiropas mēroga pētījumu par pieprasījumu un piedāvājumu vidējā un ilgtermiņā, lai noteiktu nepieciešamību pēc ieguldījumiem, īpaši attiecībā uz ražošanu, kā arī uzlabotu uzņēmumu darbību; ierosina to, ka izmaksu un guvumu analīzē īpaša uzmanība jāpievērš katra enerģijas avota atbilstībai ES trīs mērķiem enerģētikas jomā, proti, piegāžu drošībai, konkurētspējai un vides ilgtspējībai;

40.

uzskata, ka Stratēģiskajā enerģētikas pārskatā ir jāiekļauj arī tirdzniecības jautājumi, tas ir, tajā ir jāanalizē starptautiskās sadarbības un jau parakstīto vai parakstāmo ilgtermiņa nolīgumu ietekme un jāvērtē saskaņotība starp politikas nostādnēm, ko īsteno uzņēmumi, un dalībvalstu un ES politikas nostādnēm;

41.

atgādina, ka nafta joprojām ir vissvarīgākais primārās enerģijas avots ES un ES gandrīz pilnībā ir atkarīga no tās importa; pauž nožēlu, ka Komisijas Zaļajā grāmatā tam nav pievērsta uzmanība; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā nepieciešamību samazināt naftas izmantošanu, samazināt atkarību no importa un veicināt CO2 emisiju samazināšanu;

42.

uzstāj, ka dalībvalstīm jāattīsta sistemātiska pieeja, kurā būtu ņemti vērā visi šķidrās un gāzveida biodegvielas ražošanas, izplatīšanas, patēriņa un tirgū ienākšanas aspekti - ekonomiskie, ekoloģiskie, tehnoloģiskie, jo īpaši to, kurus izmanto transportā, lai tādējādi uzlabotu biodegvielu pieejamību un veicinātu to tirdzniecību; uzstāj, ka jāīsteno visi esošie saistošie tiesību akti; mudina Komisiju novērst tehniskos un administratīvos šķēršļus samaisīšanas līmeņiem un nodrošināt dažādu politikas virzienu saskanību, piemēram, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības; un gan šķidrie, gan gāzveida biodegvielas veidi tiek atzīti kā izvēles iespēja pārvadājumu nozarei, nevis tikai kā degviela elektroenerģijas ražošanai; iedrošina dalībvalstis ņemt vērā obligāto un vispārējo sertifikācijas sistēmu, kuru Komisija ieviesīs, lai veicinātu biodegvielu ilgtspējīgu ražošanu visos tās posmos, kā arī noteiktu ES ražoto un ievesto biodegvielu pilna dzīves cikla silumnīcefekta gāzu bilanci;

43.

aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu direktīvai par apsildi un dzesēšanu, izmantojot atjaunojamās enerģijas avotus, un atgādina savu 2006. gada 14. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai un Padomei par atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu apsildē un dzesēšanā;

44.

aicina Komisiju atzīt fosilā kurināmā nozīmi vidējā termiņā, kā arī iespēju veikt tālākus pētījumus par tā oglekļa intensitātes samazināšanu, saskaņā ar 2 °C mērķi CO2 samazināšanai; uzskata, ka, lai to panāktu jāveic pastāvīga modernizācija un šo kurināmā veidu energoefektivitātes uzlabošana, jaunas paaudzes iekārtu attīstīšana, kuru darbības pamatā būtu gazifikācija un paralēla elektrības un ķīmiskā ražošana, tālāka ekonomisku metožu attīstība oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai ogļu, dabasgāzes un naftas gadījumā, saskaņā ar Eiropas Tehnoloģiskās platformas pieņemto lēmumu par Nulles emisiju fosilā kurināmā spēkstaciju, kā arī ES tiesību aktos noteikto šķēršļu atcelšana;

45.

aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt vietējo enerģijas avotu sociālekonomisko nozīmi ES un veicināt to attīstību kā vienu no līdzekļiem Eiropas energoapgādes drošības nostiprināšanai;

46.

aicina Komisiju īstenot Eiropas energotīklu un ieviest prioritāro starpsavienojumu plānu, ņemot vērā nesen grozīto lēmumu, ar kuru nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģijas transmisijas tīkliem, neatstājot arī novārtā šķidrinātās dabasgāzes uzņemšanas regasifikācijas infrastruktūru un uzglabāšanas materiāli tehnisko bāzi; turklāt uzskata, ka visiem enerģijas avotiem, tostarp arī atjaunojamo enerģiju avotiem jānodrošina taisnīga un nediskriminējoša pieeja strāvas tīkliem, lai tālāk attīstītu tirgu integrāciju un nodrošinātu piegāžu drošību; uzskata, ka vēja energoietaises atklātā jūrā vispirms ir jāintegrē reģionālā tīklā un beidzot visas Eiropas energotīklā;

47.

lūdz, lai Komisija īpaši apsver jūras atjaunojamo enerģijas veidu (jūras vējš, viļņu spēks, paisums/bēgums) attīstību, jo īpaši Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā, Īrijas jūrā un Vidusjūrā, un saules enerģiju, jo īpaši Vidusjūras reģionā, lai nodrošinātu, ka šos resursus iekļauj 2007. gada atjaunojamo enerģijas avotu plānā un ātri un pilnībā attīsta;

48.

aicina pārskatīt tos ES tiesību aktus, kas kavē šajā rezolūcijā izklāstīto enerģētikas politikas prioritāšu īstenošanu, tostarp arī liela apjoma plūdmaiņu projektu attīstību;

49.

uzskata kodolenerģiju par vienu no jautājumiem Eiropas politiskajās debatēs par dažādo enerģijas veidu kopumu; atzīst kodolenerģētikas kā enerģiju kopuma sastāvdaļas pašreizējo lomu dažās dalībvalstīs elektroapgādes drošības saglabāšanā, kā arī lai izvairītos no CO2 emisijām; uzskata, ka gadījumā, ja dažās dalībvalstīs kodolenerģijas nozīme saglabāsies arī turpmāk, lēmumus šajā jomā varēs pieņemt tikai attiecīgo dalībvalstu līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu;

50.

mudina Komisiju izpētīt kodolenerģijas attīstību dalībvalstīs, ņemot vērā gan šīs tehnoloģijas priekšrocības (mazas ražošanas izmaksu svārstības un nekādu CO2 emisiju), gan riskus, kas saistīti ar kodolspēkstaciju pastāvēšanu (negadījumi un atkritumu apglabāšana);

51.

vērš uzmanību uz faktu, ka, ņemot vērā ES lielo atkarību no importa, ir sevišķi svarīgi palielināt izcelsmes valstu un tranzīta ceļu dažādību;

52.

atzīst, ka lēmumos par enerģijas veidu kopumu sastāvu jāņem vērā īpašie valstu un reģionu apstākļi; tāpēc uzskata, ka atjaunojamo enerģijas veidu sekmēšana jāpieskaņo attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem, klimatiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem;

Infrastruktūra un ieguldījumi piegāžu drošībai

53.

aicina dalībvalstis īstenot savas politiskās saistības attiecībā uz iztrūkstošo enerģijas tīkla starpsavienojumu attīstīšanu, īpašu uzmanību veltot ES izolētajiem, kā arī pierobežas reģioniem, tādiem kā Baltijas valstis; atgādina, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešami ieguldījumi, un prasa, lai Komisija iesaka pasākumus labvēlīgu apstākļu izveidošanai, nodrošinot, ka investori ir ieinteresēti ieguldīt šajos tirgos; aicina dalībvalstis un Komisiju rūpīgi apsvērt vides aspektus, pirms apstiprināt turpmākus lielus infrastruktūras ieguldījumus, ka, piemēram, plānotais Ziemeļeiropas cauruļvads — “North Stream”;

54.

uzskata, ka papildus labvēlīgai ietekmei uz vidi arī ekonomiskajai efektivitātei jābūt vienam no izšķirošajiem faktoriem atjaunojamo enerģijas veidu veicināšanā, lai maksimāli samazinātu finansiālo nastu, kas gulstas uz gala lietotāju;

Ārējie aspekti

55.

uzskata, ka nostiprinot ES vienotību dialogā ar trešām valstīm, pieaugs ES spēja panākt vienošanās ar enerģijas ražotājvalstīm un valstīm patērētājām un ka Komisāram, kurš atbildīgs par enerģētiku, jāievēro skaidri definētas pilnvaras, kurās paredzēta ilgtermiņa Eiropas enerģētikas plānošanas vīzija;

56.

mudina dalībvalstis, domājot par sadarbības uzlabošanu ar ES iestādēm, izstrādāt sarakstu ar prioritārajām jomām, kurās tās ir panākušas vienošanās attiecībā uz ārējo enerģētikas politiku, tostarp:

a)

mērķi attiecībā uz klimata pārmaiņām, energoefektivitātes un energotaupības mērķi, atjaunojamo enerģiju tehnoloģiju attīstību,

b)

cilvēktiesības un sociālais dialogs, cenšoties noteikt korporatīvās sociālās atbildības standartus šajā jomā, gan ES gan ANO līmenī,

c)

enerģijas sadaļas iekļaušana visos nākamajos ES tirdzniecības un starptautiskajos nolīgumos, ievērojot savstarpīguma, pārredzamības un tiesiskuma principus,

d)

informācijas apmaiņas izveidošana ES līmenī par būtiskiem līgumiem par dabasgāzi un enerģijas infrastruktūras pārdošanu trešām valstīm,

e)

naftas un dabasgāzes piegāžu un tranzīta ceļu dažādošana, ievērojot ES Kaimiņattiecību politiku;

57.

aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu ieguldījumiem Eiropas Savienībā un tam, ka uzņēmumi no enerģiju ražojošām valstīm ES tirgus daļu iegādājas, tikai pamatojoties uz savstarpīguma nosacījumu, t. i, ieguldījumu drošību attiecīgajās valstīs, un ar stratēģiju, kas vislabāko pieejamo tehnoloģiju nodošanu apvienotu ar starptautiskajām normām pakļautu stabilu pamatu ieguldījumiem, izmantojot pašreizējos PTO un divpusējos ekonomikas nolīgumus;

58.

uzskata, ka ir būtiski, lai ES turpina vadīt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām un centienus panākt, ka tiek sasniegti Kioto Protokola mērķi; uzskata, ka visos ES ārējo attiecību līmeņos ir jāintegrē ES centienus attīstīt atjaunojamos un tīros energoresursus un tehnoloģijas, saskaņā ar 2002. gadā Johannesburgā pieņemto globālo ilgtspējīgas attīstības plānu;

59.

uzsver nepieciešamību izveidot kopīgu enerģētikas politiku attiecībā uz iekšējā tirgus regulēšanu, kā arī attiecībā uz ārējiem aspektiem, kurā ņemtas vērā visu dalībvalstu politiskās un ekonomiskās intereses;

60.

uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt Viseiropas Enerģētikas kopienas līgumu;

61.

saistībā ar Zaļo grāmatu atzinīgi vērtē Komisijas neseno iniciatīvu veikt pētījumu, lai “noskaidrotu saiknes starp dabas resursu apsaimniekošanu un konfliktu Komisijas ārējās attiecībās”, un jo īpaši uzsver saiknes starp energoapgādes un klimata drošību;

62.

aicina Komisiju pa galveno ES enerģētikas ārpolitikas mērķi noteikt atkarības samazināšanu no fosilām degvielām, kas nāk no nedaudziem lieliem piegādātājiem, un dažādot enerģijas avotus, kā arī uzskata, ka šim nolūkam Komisijai jāiesniedz Parlamentam un Padomei ilgtermiņa plāns ar orientējošiem datumiem;

63.

uzsver, ka ir kļuvušas neaizstājamas jaunas politiskā dialoga un sadarbības formas starp patērētājām valstīm, jo īpaši ar ASV, Ķīnu, Indiju un Japānu; atzīmē, ka ir kļuvis nepieciešams arī līdzīgs dialogs starp galvenajām patērētājām un ražotājām valstīm, lai izstrādātu globālu pieeju enerģētikas jautājumiem; uzskata, ka šo enerģētikas dialogu jauno formu mērķim jābūt - padarīt globālos enerģijas tirgus stabilus, drošus un pārredzamus, vienlaikus nodrošinot pastāvīgus stimulus tīras enerģijas avotiem un energoefektivitātei;

64.

aicina Komisiju un Padomi attīstīt stratēģisku partnerību enerģijas jomā ar tādām valstīm, kā Ķīna, Indija, Dienvidāfrika, Brazīlija un Meksika, lai tām tehniski palīdzētu izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas un tādējādi nodrošinātu šo valstu līdzdalību klimata pārmaiņu mazināšanā;

65.

aicina Komisiju uzmanību veltīt ne tikai ciešākai sadarbībai ar Krieviju, bet steidzami pastiprināt sadarbību ar citām enerģiju eksportējošām valstīm, NVS valstīm un, jo īpaši ar OPEC valstīm; atzinīgi vērtē paredzēto Eiropas mēroga enerģētikas kopienas izveidi;

66.

mudina Komisiju un dalībvalstis ļoti nopietni uztvert reālos draudus, ka pēc 2010. gada varētu iestāties gāzes piegāžu deficīts no Krievijas vairāku iemeslu dēļ, starp kuriem arī tādi iemesli kā nepietiekami ieguldījumi, pārmērīgas noplūdes un enerģijas izšķērdēšana Krievijas iekšējā tirgū; uzstāj, lai dalībvalstis liktu skaidri saprast, ka nepieciešamie ieguldījumi visticamāk būtu pieejami, ja ieguldījumu drošības līmenis būtu augstāks, jo ieguldīšana nenotiks bez ilgtermiņa līgumiem; uzstāj, lai dalībvalstis un Eiropas Savienība savās sarunās ar Krieviju par enerģiju, pieprasa Tranzīta protokola un Enerģētikas hartas nolīguma ratifikāciju, bez kā nav iespējams nākotnē nodrošināt Krievijai tik ļoti vajadzīgos ārvalstu ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā, kā arī nodrošināt nākotnē pienācīgas dabasgāzes piegādes ES;

67.

atzīmē, ka Eiropadomes neformālajā sanāksmē Lahti tika panākta vienošanās, ka Enerģētikas hartas un G8 secinājumu principi ir jāiekļauj topošajā ES un Krievijas nolīgumā, kurā, cita starpā, jāparedz:

a)

līdzīgs mehānisms kā PTO, lai izšķirtu strīdus attiecībā uz ES un Krieviju un/vai privātiem ieguldītājiem,

b)

abpusējas pieejas infrastruktūrai nodrošinājums,

c)

konkurences noteikumi, kas ierobežotu kvazimonopolistiskus uzņēmumus, kas nav ierobežoti piekļuvē saviem attiecīgajiem enerģijas tirgiem,

d)

vienošanās risināt jautājumu par tehniskām kļūmēm trešās valstīs, kas skar pārrobežu piegādes uz ES dalībvalstīm;

68.

uzsver, ka nestabilā energoapgādes drošība un klimata drošība bieži vien izraisa starptautiskas krīzes un konfliktus, kas ietekmē demokrātiju, cilvēktiesības un nabadzību;

69.

konstatē, ka pagājušajā ziemā dažu dalībvalstu tirgos piedzīvotie gāzes enerģijas piegādes pārtraukumi ir jau noveduši pie energoietilpīgu uzņēmumu pārvietošanas; šajā sakarā uzskata, ka jāizpēta iespējas, kā veicināt dalībvalstu solidaritāti, un jāuzskata šī jautājuma risināšana par prioritāti, lai nodrošinātu gan esošo, gan turpmāko starpsavienojumu pareizu darbību;

70.

aicina, lai ES mēģinātu iekļaut PTO noteikumos tādus noteikumus, kas reglamentētu enerģijas tirdzniecību, dodot iespēju minētajai organizācijai kļūt par starptautisku starpnieku, kas spēj risināt enerģijas piegādes un sadales strīdus;

71.

uzskata, ka ES ir atbildīga par to, lai ar attiecīgām valstīm izstrādātu decentralizētus enerģētikas risinājumus, kas būtu pielāgoti lauku apgabaliem;

72.

aicina Komisiju analizēt un izskatīt jautājumu par tehniskajām problēmām trešās valstīs, kas ietekmē pārrobežu piegādes dalībvalstīm, kā, piemēram, naftas piegādes traucējumu gadījums no “Družba” cauruļvada;

73.

uzsver nepieciešamību palielināt dažādību ES gāzes tirgū, meklējot veidus, kā nodrošināt lielāku energoapgādes drošību tieši no ražotājiem Centrālāzijā, piemēram, no Kazahstānas, Azerbaidžānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas;

74.

aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu Viseiropas Enerģētikas kopienas (VEK) tālāku attīstību, paplašinot Enerģētikas Kopienas nolīgumu, lai tajā iekļautu Turciju, un izskatot iespēju attiecībā uz Mašrikas un Magribas pievienošanos VEK;

Vienotais tirgus enerģētikā un konkurētspējā

75.

aicina dalībvalstis atzīt, ka ES enerģijas tirgus vēl joprojām nav pilnībā liberalizēts un ka pilnīga liberalizācijas īstenošana ir obligāta; uzskata, ka skaidrs un stabils politiskais satvars, kā arī konkurētspējīgs un taisnīgs enerģijas tirgus ir nepieciešams, lai nodrošinātu vērā ņemamu enerģētisko neatkarību, ilgtermiņa stabilitāti, efektivitāti, pietāti pret vidi un piegāžu drošību; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis šajā kontekstā rūpīgi izvērtēt nepieciešamību veikt regulatoru iejaukšanos;

76.

atzīmē, ka dalībvalstis enerģijas tirgus liberalizāciju ir veicinājušas atšķirīgos veidos un ka atšķirības pastāv arī to tiesiskajā regulējumā;

77.

aicina 2007. gada pavasara Eiropadomi sniegt plašāku redzējumu attiecībā uz Eiropas kopējām interesēm enerģētikas jomā, lai iekšējā tirgus izveidošanas pabeigšanu ievietotu skaidrā politiskā sistēmā, kuras pašlaik trūkst;

78.

aicina Komisiju izmantot tās pilnvaras saskaņā ar EK līguma 86. panta 3. punktu, lai palielinātu centienus nodalīt gāzes infrastruktūras tarifus pēc īpašumtiesībām, lai veicinātu konkurenci gāzes tranzīta tīkla sektorā un stimulētu uzņēmējus atvērt tirgus citiem uzņēmējiem, kas nav tradicionālie gāzes piegādātāji;

79.

apsveic Komisiju sakarā ar enerģētikas sektora pētījumu; aicina Komisiju veikt izpildes darbības, tostarp arī soda naudas piedzīšanu no uzņēmumiem, kas pārkāpj konkurences noteikumus; iedrošina Komisiju vajāt tās dalībvalstis, kas pārmērīgi aizsargā savus enerģijas lieluzņēmumus un cenšas pārregulēt galīgās cenas zem tirgus cenu līmeņa, vai mēģina bloķēt apvienošanos vai uzņēmumu iegādi, jo šāda rīcība kaitē iekšējā tirgus attīstībai; pieprasa Komisijai nodrošināt norādījumus par ilgtermiņa piegāžu līguma pareizu noformējumu un nosacījumiem, kas jāizpilda, lai šādi darījumi būtu pieņemami;

80.

uzskata, ka dalībvalstīm un reģioniem ir jānodrošina mazajiem un vidējiem enerģijas ražotājiem un lielajiem ražotājiem vienlīdzīgi nosacījumi tirgū, lai aizsargātu enerģijas patērētājus no tirgus monopolu sekām;

81.

mudina Komisiju tās nacionālo sadales plānu novērtējumā noraidīt tirgus izkropļojumus, kas rodas no nacionālajiem sadales plāniem, un uzstāj, ka jāveic nacionālo sadales plānu saskaņošana, jo pašlaik daudzi no šiem plāniem grauj principu — piesārņotājs maksā;

82.

aicina Komisiju beigt regulētu enerģijas cenu noteikšanu, jo tās apdraud atvērtu enerģijas tirgu pašu būtību; it īpaši aicina Komisiju risināt regulētu enerģijas cenu sistēmu jautājumu energoietilpīgām rūpniecības nozarēm, jo šādas sistēmas apdraud ne tikai ES enerģijas tirgu, bet arī citu preču iekšējo tirgu; atzīst, ka ES energoietilpīgām rūpniecības nozarēm, kas ir pakļautas globālai konkurencei, var būt nepieciešami īpaši pasākumi, bet šie pasākumi ir jāveic koordinēti ES mērogā; tāpēc mudina Konkurences ĢD piedāvāt skaidru kritēriju kopumu, lai definētu energoietilpīgās rūpniecības nozares, kas ir pakļautas globālai konkurencei, un izmantot šos kritērijus, lai novērtētu īpašu nacionālu enerģijas režīmu derīgumu energoietilpīgām rūpniecības nozarēm;

83.

mudina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai risinātu enerģijas tirgus koncentrēšanās problēmu, gadījumā ja dominēšana tirgū tiek ļaunprātīgi izmantota;

84.

ierosina būtiski palielināt dalībvalstu regulatoru pilnvaras, kam jābūt pilnīgi neatkarīgiem no valdības un nozares, kā arī ierosina saskaņot viņu pilnvaras, ko varētu panākt, izstrādājot kopīgus pārredzamības, izpaušanas un atbildības noteikumus, kas būtu jāuzrauga Komisijai un reizi gadā Eiropas Parlamentam, kā arī noteikt minimālās saistošās vadlīnijas regulatoru amatā iecelšanas procedūrai; uzskata, ka valstu enerģijas regulatoriem jāpiešķir tiesības sniegt padomus konkurences institūcijām dalībvalstīs, kā arī nodrošināt, lai enerģētikas uzņēmumiem statūtos būtu paredzētas saistības sniegt padomus par energotaupību saviem klientiem;

85.

aicina Komisiju sagatavot pārskatu par valstu regulatoru pilnvarām un neatkarību un tikai pēc tam sagatavot rekomendāciju par saskaņotu iekšējā tirgus regulēšanas attīstību;

86.

aicina dalībvalstis piešķirt valstu regulatoriem pilnvaras, par kādām panākta vienošanās ES līmenī, regulēt pārrobežu elektrības un dabasgāzes transmisijas, tostarp nediskriminējošu piekļuvi tīkliem, transmisiju tarifus, resursu sadalījumu, iepirkumu, kas saistīts ar sastrēgumu pārvaldību un tīkla darbību, kā arī skaidru grafiku cenu piedāvājumiem enerģijas tirgū; uzskata, ka valstu regulatoriem jāiestājas par to, ka tīkla operatoriem jāstrādā Eiropas patērētāju interesēs; uzskata, ka pirms Eiropas regulatora izveidošanas būtu jāsaskaņo dalībvalstu regulatoru atbildības jomas, lai nodrošinātu lielāku darbības konsekvenci, sekojot mērķim uzlabot tirgus darbības veidu;

87.

aicina komisiju un dalībvalstis veicināt uzlabotu sadarbību starp pārvades sistēmu operatoriem, jo īpaši tādās jomās, kā pārrobežu resursu sadale, pārredzamība, diennakts tirgi, tīklu un investīciju plānošana, kas atbilstu reģionālo tirgu attīstībai; lūdz Komisiju kopā ar pārvades sistēmu operatoriem sagatavot Eiropas tīklu kodeksu;

88.

aicina Komisiju sniegt risinājumu problēmām, kas saistītas ar neatkarību/interešu konfliktiem un pārredzamību attiecībā uz pārvades sistēmu operatoriem; sagatavot priekšlikumus, kas pārvades sistēmu operatoriem ļautu uzņemties atbildību kā tirgus koordinatoriem, un saskaņot starptautiskās regulas pārvades sistēmu operatoriem, lai uzlabotu pārrobežu transportu;

89.

aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis ievēro stingru atbilstību noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvas 2001/77/EK 7.panta 6 punktā, proti, pārvades samaksa, ko piemēro operatori par elektrības transportēšanu pa tīklu, tā vai citādi nediskriminē elektrības iegūšanu no atjaunojamās enerģijas avotiem, ko ražo perifērijas reģionos, piemēram, salu reģionos un mazapdzīvotos reģionos; mudina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu dalībvalstīs pastāvošās iekšējās diskriminācijas izbeigšanu;

90.

aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi novērtēt, vai pastāv reāla nepieciešamība izveidot jaunas iestādes, piemēram, Eiropas Energotīklu centru, lai panāktu līdzvērtīgus spēles noteikumus, ņemot vērā jau pašreizējo iestāžu lielo skaitu, uz kuru pamata varētu šādi iestādi izveidot;

91.

mudina Komisiju sniegt lielāku atbalstu starpsavienojumiem starp dalībvalstīm un jo īpaši dalībvalstīs, šādi nodrošinot salu un attālāku reģionu enerģijas piegādātājiem labāk piekļūt kontinenta tīklam;

92.

aicina Komisiju precīzi izanalizēt pašreizējās problēmas, kas saistītas ar projektēšanas atļauju piešķiršanu uz robežām, un iesniegt šo ziņojumu Eiropas Parlamentam; aicina dalībvalstis piešķirt projektēšanas atļaujas uz robežām četru gadu laikā kopš iesnieguma iesniegšanas; piemetina, ka viens no veidiem, kā to panākt, varētu būt tiesību aktu ieviešana tur, kur tas nepieciešams;

93.

uzskata, ka reģionālu enerģijas tirgu izveidei jāpalīdz paātrināt ES enerģijas tirgu integrāciju un nekādā gadījumā tā nedrīkst radīt turpmākus šķēršļus visu enerģijas tirgu integrācijai;

94.

aicina Komisiju nodrošināt, ka vairāk tiek izmantotas ar tirgus attiecībām pamatotas piešķiršanas sistēmas, kurās ir ierobežota pārrobežu pārvades spēja;

95.

aicina Komisiju piešķirt prioritāti labi funkcionējošu, saskaņotu reģionālo elektrības tirgu izveidei līdz 2009. gadam, nolūkā integrēt tirgus ar vislielāko potenciālu Eiropas līmenī līdz 2012. gadam un tuvināties mērķim - izveidot Eiropas vienoto enerģijas tirgu un tīklu;

96.

atzīmē, ka pārrobežu starpsavienojumiem būs nepieciešami īpaši pasākumi, piemēram, atvieglots finansēšanas režīms vai nodokļu atbrīvojumi; mudina ES ātri virzīt uz priekšu Eiropas enerģijas tīklu (TEN) projektu; atzīmē, ka, pabeidzot TEN trūkstošos posmus, uzlabosies piegādes drošība, kā arī tiks veicināta iekšējā tirgus izveidošana;

97.

uzskata, ka būtu pienācīgi atlikt reglamentējošo noteikumu iespējamo paplašināšanu un tā vietā paātrināt esošo ES noteikumu īstenošanu dalībvalstīs; uzskata, ka papildu reglamentējošie pasākumi, piemēram, pilnīga īpašumtiesību nošķiršana būtu jāparedz tikai tad, ja esošajos tiesību aktos paredzētie ar iekšējo tirgu saistītie mehānismi praksē izrādītos neefektīvi; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot reglamentēšanas efektivitāti un nodrošināt pienācīgu, saskaņotu to noteikumu īstenošanu, kas saistīti ar esošajās direktīvās noteikto darbību nošķiršanu;

98.

mudina Komisiju, izstrādājot savu nostāju par enerģijas tīklu pārvaldību un īpašuma tiesībām nākotnē, kā arī jaunu likumdošanas iniciatīvu nepieciešamību labākai ES enerģijas nozares regulēšanai, nopietni apsvērt UCTE un ERGEG ziņojumus par elektrības pazušanu Vācijā 2006. gada novembrī;

99.

atzīmē, ka enerģētikas nozares transmisiju sistēmu jomā jāveic īpašumtiesību nodalīšana, tiklīdz Komisija noskaidro, ka esošie tiesību akti nav efektīvi, jo tādējādi varētu novērst konkurējošu enerģētikas uzņēmumu interešu konfliktus;

100.

uzskata, ka Komisijai jāpiedāvā visaptveroša dabasgāzes stratēģija, kurā izpētīta nepieciešamība samazināt dabasgāzes patēriņu, apliecinājums tam, ka trešo pušu piekļuve nodrošinātu ekonomisku un efektīvu gāzes izmantošanu, piegāžu un tranzīta ceļu dažādošana un uzlabota dabasgāzes infrastruktūra (piemēram, dabasgāzes uzglabāšana, iekārtas sašķidrinātai dabas gāzei un trūkstošie gāzes mezgli), kā arī sagatavošanās biogāzes ieviešanai un nepieciešamība dažās dalībvalstīs mainīt dabasgāzes plūsmas virzienu, kā arī tajā būtu risināti jautājumi par uzglabāšanu un krājumiem, pēc tam, kad ir veikta detalizēta izmaksu un ieguvumu analīze, ņemot vērā dabasgāzes nozares fiziskos un ekonomiskos sarežģījumus;

101.

aicina Komisiju sagatavot priekšlikumus direktīvai par dabasgāzi, lai līdzsvarotu direktīvu priekšlikumus par biodegvielu un ūdeņradi;

102.

pieprasa, lai Komisija piedāvā definīciju par to, kas ir liels enerģijas lietotājs; pieprasa, lai Komisija pievērš īpašu uzmanību lieliem enerģijas lietotājiem ES, kuri konkurē globālajā ekonomikā;

103.

mudina Komisiju izmantot tās pilnvaras konkurences jomā, lai risinātu tirgu sadalošu noteikumu pastāvēšanu saistībā ar piegādes līgumiem starp gāzes ražotājiem un nacionāliem enerģijas piegādātājiem ES, kas aizliedz nacionāliem enerģijas piegādātājiem ES gāzes ražotāju uzkrātas gāzes tālākpārdošanu citos ES tirgos; arī lai pētītu to ilgtermiņa piegādes līgumu likumību, kuri slēdz tirgu citiem piegādātājiem;

Enerģētiskā nabadzība un patērētāju tiesības

104.

uzskata, ka visu nākotnes enerģētikas politiku centrā jābūt patērētājiem un Komisijas priekšlikumos enerģētiskajai nabadzībai jāvelta lielāka uzmanība; atgādina, ka patērētājiem, jo īpaši valsts iestādēm, kurām šajā jomā jārāda priekšzīme, tāpat ir saistības attiecībā uz enerģijas ekonomiju; atzīst to, ka viedajām mērīšanas un iekasēšanas sistēmām var būt centrāla nozīme patērētāju izpratnes palielināšanā par to, kā un kāpēc enerģija tiek lietota, tādējādi mainot patērētāju uzvedību; aicina Padomi un Komisiju ierosināt pasākumus, kas palīdzētu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem ietaupīt enerģiju savās dzīvesvietās, tādējādi samazinot rēķinus par elektrību un turpmāko cenu pieaugumu ietekmi;

105.

uzstāj, ka ir jārīko kampaņas, lai izglītotu Eiropas pilsoņus un mainītu viņu attieksmi par labu ilgtspējīgākai mobilitātei;

106.

prasa sniegt vietējām un reģionālajām varas iestādēm integrētu un ilgstošu atbalstu saistībā ar energoefektivitātes un ilgtspējības pasākumiem saskaņā ar Eiropas Savienības finansēšanas sistēmām, īpaši saistībā ar struktūrfondiem, 7. pamatprogrammu un programmu “Saprātīga enerģija Eiropai”, kā arī saistībā ar visiem reģionālās politikas un finansēšanas pasākumiem, kuri norādīti kohēzijas politikā 2007. līdz 2013. gadam, kā arī saistībā ar EIB darbībām;

107.

aicina Komisiju izrādīt interesi gan par atjaunojamo enerģiju avotiem, gan energotaupību, uzsverot šos politikas virzienus visās iniciatīvās, kuras finansē no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda (integrācija), kā arī, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonda iniciatīvās visos Eiropas Savienības reģionos plānošanas periodā 2007-2013. gadam, kā arī izstrādāt priekšlikumu, kā atcelt ierobežojumus energotaupības attīstībai, kurus uzliek noteiktais 3 % apjoms izdevumiem energoefektivitātei no šiem fondiem, un apsvērt šī sliekšņa atcelšanu pēc 2013. gada;

108.

atkārtoti apstiprina savu viedokli, ka ir pilnīgi obligāti nodrošināt cilvēkus ar enerģiju, lai apmierinātu pamatvajadzības, un piegādes šādām vajadzībām ir jānodrošina; tāpēc pieprasa, lai enerģijas regulatori dalībvalstīs nodrošina, ka tiek ievērotas universālās pakalpojuma saistības un neaizsargātie, kā arī nabadzīgie patērētāji ir pienācīgi aizsargāti;

109.

atbalsta enerģijas politikas mērķu iekļaušanu valsts pasūtījumu piešķiršanas kritēriju formulēšanā, ja tas piešķīrējai iestādei iespējams, attiecīgajam konkursam piemērots un ja tas nerada negodīgu iejaukšanos konkurencē;

110.

uzsver, cik nozīmīgi ir, lai patērētājiem būtu viegli pieejama informācija par cenām un izvēles iespējām, kā arī nesarežģīta metode, lai mainītu enerģijas piegādātājus, kā arī tas, ka regulatori katrā dalībvalstī viņus pilnībā uzklausa;

Attīstība

111.

prasa, lai Komisija un Padome atzīst, ka pasaulē ir 2 miljardi cilvēku, kam nav pieejami enerģijas pamatpakalpojumi, un ka ES ir jāizstrādā politisks virziens, lai šo stāvokli atvieglotu un sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus;

112.

atzinīgi vērtē Pasaules Energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas fonda iniciatīvu kā daļu no globālās politikas atbildības, lai veicinātu attīstību;

113.

uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāizmanto to diplomātiskās, palīdzības un tirdzniecības attiecības ar energoapgādes valstīm, lai veicinātu fiskālo pārredzamību; mudina Komisiju oficiāli apstiprināt un veicināt Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI) un izstrādāt stratēģiju, lai nolīgumos ar trešām valstīm priekšplānā izvirzītu EITI un korporatīvās sociālās atbildības shēmu; uzskata, ka īpašiem šo nolīgumu noteikumiem jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības loma šajās valstīs kā neatkarīgam enerģijas ieņēmumu pārvaldības novērotājam;

114.

uzskata, ka ES pasākumu ietekmi ievērojami pastiprinātu spēcīga ārpolitika ar mērķi pārliecināt visas rūpnieciski attīstītās valstis piedalīties cīņā, lai apkarotu klimata pārmaiņas, un tas, ja ES attīstības politikā iekļautu lielāku skaitu programmu, kuru mērķis būtu veicināt tīru un efektīvu enerģiju;

115.

turklāt uzskata, ka Eiropas Savienībai kopā ar “visattīstītākajām” jaunattīstības valstīm ir jāmeklē veidi, kas tām ļautu ciešāk iesaistīties pasaules mēroga centienos novērst globālo sasilšanu un pielāgoties tai, kā arī Eiropas Savienībai būtu jāapsver, kādi pasākumi jāveic, lai stiprinātu pasaules solidaritāti, saskaroties ar klimata pārmaiņu sekām, jo īpaši attiecībā uz visnabadzīgākajām valstīm;

116.

uzsver, ka visām jaunattīstības valstīm ir tiesības uz ekonomisko attīstību; tomēr norāda, ka jaunattīstības valstīm nav jāatkārto rūpnieciski attīstīto valstu prakse piesārņot atmosfēru un tāpēc aicina pievērst vairāk uzmanību sadarbībai tehnoloģiju izstrādē un kapacitātes veidošanai ilgtspējīgas enerģijas jomā, kā arī starptautiskajiem efektivitātes standartiem enerģiju patērējošiem ražojumiem;

117.

aicina vairāk atbalstīt, piemēram, zināšanu un tehnoloģiju apmaiņas ceļā, ilgtspējīgu, vietēji pieejamu enerģijas veidu un decentralizētu enerģijas tīklu izmantošanu it īpaši jaunattīstības valstīs, lai nodrošinātu piekļuvi enerģijai, ietaupītu resursus, radītu darba vietas, samazinātu atkarību un veicinātu pareizi funkcionējošu tirgus ekonomiku;

*

* *

118.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.


(1)  OV C 320 E, 15.12.2005., 36. lpp.

(2)  OV C 272 E, 9.11.2006., 404. lpp.

(3)  OV C 286 E, 23.11.2006., 172. lpp.

(4)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0118.

(5)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0219.

(6)  OJ C 280 E, 18.11.2006., 108. lpp.

(7)  OJ C 280 E, 18.11.2006., 117. lpp.

(8)  OJ C 280 E, 18.11.2006., 120. lpp.

(9)  OV C 226 E, 15.9.2005., 44. lpp.

(10)  OV C 157 E, 6.7.2006., 61. lpp.

(11)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0300.

(12)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0058.

(13)  OJ C 227 E, 21.9.2006., 599. lpp.

(14)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0110.

(15)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0243.

(16)  www.iphe.net

(17)  www.iter.org

(18)  OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.

(19)  OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.

P6_TA(2006)0604

Biomasas izmantošana

Eiropas Parlamenta rezolūcija par rīcības plānu attiecībā uz biomasas izmantošanu (2006/2082(INI))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns par biomasas izmantošanu” (KOM(2005)0628),

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “ES stratēģija biodegvielu jomā” (KOM(2006)0034),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvu 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā (2),

ņemot vērā 2006. gada 14. februāra rezolūciju par atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu apsildē un dzesēšanā (3),

ņemot vērā pilnvaras, kuras dotas Eiropas Komisijai PTO sarunām lauksaimniecības jomā un kuras izklāstītas EK priekšlikumā par metodēm, kas izmantojamas PTO sarunām lauksaimniecības jomā (atsauces Nr. 625/02, 2003. gada janvāris),

balstoties uz Reglamenta 45. pantu,

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Lauksaimniecības komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A6-0347/2006),

A.

tā kā, cita starpā, ir vairāk jāizmanto ilgtermiņā biomasa kā enerģijas avots un no tās iegūtā enerģija ir jāizmanto pēc iespējas plašākā mērogā, it īpaši mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā;

B.

tā kā uzdevumi enerģētikas jomā ir jāatrisina ar ievērojamiem, neatliekamiem energoefektivitātes uzlabojumiem, energoresursu taupīšanu un vienlaikus ar atjaunojamu enerģijas avotu paplašināšanu;

C.

tā kā biomasu primāri var izmantot elektrības, siltuma un ūdeņraža, un metana ražošanā, degvielas ražošanā, kā arī ķīmiskajā, pārtikas produktu, papīra un kokapstrādes rūpniecībā;

D.

tā kā biomasa ir vienīgā no atjaunojamiem enerģijas avotiem, kas satur oglekli, un tā kā tādēļ ir jāņem vērā tādu produktu enerģētiskā izmantošana un ražošana, kuru sastāvā ir ogleklis;

E.

E tā kā pastiprināta biomasas izmantošana var veicināt enerģijas politikas trīs galveno mērķu, proti, energoapgādes drošības, konkurētspējas un vides saglabāšanas, īstenošanu, samazinot siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisijas;

F.

tā kā bioenerģijas izmantošanas veids, kultūraugu izvēle un lauksaimniecības sistēmas, kurā kultūraugi tiek audzēti, īpašības noteiks, vai bioenerģijas izmantošana samazinās siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisijas;

G.

tā kā transporta nozare ir atbildīga par vairāk nekā 20 % siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisijām, kaut arī šī nozare nav iesaistīta emisiju tirdzniecības mehānismā; tā kā ir sagaidāms, ka šīs emisijas nākamajos gados palielināsies, un tā kā biodegvielas ir viens no veidiem, kā uzlabot nozares rādītājus vides aizsardzības jomā;

H.

tā kā bioenerģijas izmantošana varētu samazināt atkarību no ārējiem enerģijas avotiem un veicināt ekonomisko attīstību un radīt jaunas nodarbinātības iespējas lauku reģionos;

I.

tā kā dažas dalībvalstis neievēro Direktīvu 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā un nosaka ļoti zemus mērķus;

J.

tā kā biomasas izmantošana šodien vēl ir saistīta ar loģistikas un tehniskām grūtībām, kuru pamatā ir salīdzinoši zems enerģijas saturs, decentralizēta piegāde, izejvielu dažādība un degvielu sintēze;

K.

tā kā otrās paaudzes BTL (“biomass to liquids” — degviela, ko iegūst no biomasas) degvielām ir ievērojami lielāka enerģētiskās izmantojamības kapacitāte nekā pirmās paaudzes biodegvielām (augu eļļa, biodīzelis, etanols);

L.

tā kā Kopienu tiesiskais regulējums par benzīna kvalitāti aizliedz izmantot maisījumus, kuru sastāvā ir vairāk nekā 5 % bioetanola;

M.

tā kā pastāv tehnoloģija otrās paaudzes biodegvielu ražošanai, pieaug pieprasījums pēc augstvērtīgas degvielas un ir izveidota arī infrastruktūra un piedziņas sistēmas;

N.

tā kā visā pasaulē ir ekonomiski iespējams pāriet uz oglekli saturošu produktu ražošanu, izmantojot sintētiskas degvielas, kā to parāda Dienvidāfrikas un Trinidadas piemēri; tomēr šī otrās paaudzes biodegvielu ražošana nedrīkst kavēt pirmās paaudzes degvielu ražošanu, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar Direktīvu 2003/30/EK;

O.

tā kā, nosakot ES politiku biomasas izmantošanas veicināšanai, ir vajadzīga integrēta pieeja, kas nodrošina visu izmantošanas veidu savstarpējo konkurenci;

P.

tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu rīcības plānam par biomasas izmantošanu ir jānodrošina dalībvalstīm lēmumu pieņemšanai nepieciešamā rīcības brīvība un elastība, lai tās pašas var noteikt mērķus un politiskos pasākumus, kā arī instrumentus bioenerģijas izmantošanai ar noteikumu, ka šie politiskie pasākumi netraucē dalībvalstu savstarpējai konkurencei;

Q.

tā kā rentabilitāte un ilgtspēja ir svarīgi aspekti, lai ekoloģiski saprātīgi veicinātu bioenerģijas izmantošanu, saistot augsta līmeņa vides drošību ar ekonomiski noturīgu ilgtermiņa finansējumu;

R.

tā kā, lai īstenotu mērķus par vides ilgtspēju un siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanu, ir jānodrošina, ka biodegvielu kopējais dzīves cikls no lauka līdz degvielas uzpildes punktam, ietverot visu transportēšanu, rada ievērojami zemāku oglekļa izplūdi nekā fosilā degviela;

S.

tā kā ir jāizvērtē jautājums par vietējo ražošanu un biomasas ievešanu, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienībā tiek veicināta biomasas ražošanas kā patstāvīgas nozares attīstība, kā arī ņemot vērā iespējamos papildu ienākumus lauksaimniecībai;

T.

tā kā biodegvielas nozares attīstība Eiropā piedāvā iespējas biodegvielu tehnoloģijas nodot tālāk jaunattīstības valstīm, kuras ir cietušas naftas cenu paaugstinājuma dēļ;

U.

tā kā skaidru vides standartu un garantiju trūkums, it īpaši attiecībā uz biodegvielām, var radīt ievērojamas negatīvas sekas, piemēram, tropisko mežu izciršana palielinās, kamēr siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisijas neizdodas samazināt;

V.

tā kā ir jāpārskata Eiropas Savienībā spēkā esošie noteikumi attiecībā uz biomasas labāku izmantošanu;

W.

tā kā ir jārada līdzsvars starp preču ražošanu un enerģijas izmantošanu un tā kā enerģijas reģenerācija ir tikai viena no vairākām biomasas izmantošanas iespējām;

X.

tā kā tādu produktu ķīmiskā izmantošana, kurus iegūst no dzīvnieku taukiem un augu eļļām, ir konkurētspējīga tautsaimniecības joma, kuras pastāvēšanu nedrīkst apdraudēt;

Y.

tā kā koksnes un koksnes blakusproduktu kā materiālu izmantošana rūpniecībā ir konkurētspējīga nozare, kas rada darbavietas un vērtību, kuras eksistenci nedrīkst apdraudēt;

Z.

tā kā citas ārpus Eiropas esošas valstis ir spērušas nozīmīgus soļus, lai veicinātu biodegvielu ražošanu, un ir ļoti veiksmīgi ienākušas degvielu tirgū,

1.

atzinīgi novērtē abus Komisijas paziņojumus par rīcības plānu attiecībā uz biomasas izmantošanu un par ES stratēģiju biodegvielu jomā;

2.

atbalsta Komisijas novērtējumu par biomasas izmantošanas attīstību un šķēršļiem tās tālākā izplatīšanā enerģētikas jomā;

3.

pauž pārliecību, ka Eiropas Savienības stratēģijai par biodegvielu veicināšanu, īpaši ņemot vērā Lisabonas stratēģiju, ir jābūt orientētai uz efektivitāti un ilgtspēju un pasākumi nedrīkst radīt pārmērīgi augstas administratīvās izmaksas;

4.

uzskata, ka ir jāveido pārredzami un atvērti biomasas un biodegvielu tirgi reģionālā, valsts un ES līmenī, kuri atbilst ilgtspējīgas ražošanas standartiem, un ka šie tirgi ir jāintegrē Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sistēmā un tiem ir jābūt savienojamiem vienā pārredzamā un konkurētspējīgā enerģijas tirgū;

5.

uzskata, ka biodegvielas ražotājiem ir vajadzīga konsekventa investīciju un cenu politika vidējam laika posmam dalībvalstu un Eiropas Savienības līmenī, kura ļaus atgūt investīcijas pieņemamā laika periodā;

6.

pieprasa, lai Komisija darbojas vienota Eiropas biomasas tirgus labā un aicina dalībvalstis novērst šķēršļus valsts un savstarpējā līmenī;

7.

pieņem, ka rīcības plāns par biomasas izmantošanu un iesniegtais paziņojums par stratēģiju biodegvielu jomā ir pamats konkrētiem un iedarbīgiem pasākumiem;

8.

pieprasa, lai Komisija vēlreiz pārbauda mērķus, kas izvirzīti rīcības plānā par biomasas izmantošanu siltuma, elektrības un biodegvielas ražošanai, ņemot vērā izmaksu konkurētspēju, efektivitāti un ražotās enerģijas apjomu katrā nozarē;

9.

uzskata, ka Komisijai ir atkārtoti jāizskata visi rīcības plāni un direktīvas, lai nodrošinātu bioenerģijas un biodegvielu racionālu ražošanu un izmantošanu, un ka tas jādara galvenokārt augkopības, mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomās;

10.

piekrīt Komisijai, ka biomasas izmantošana stacionārās ierīcēs, piemēram, dzinējos, apsildes un dzesēšanas iekārtās, var dot būtisku ieguldījumu, lai sasniegtu ES izvirzīto mērķi samazināt siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisijas; pieprasa atbalstīt rentablu un ilgtspējīgu biomasas ražošanu un izmantošanu elektrības, metana ražošanas, transporta, kā arī apsildes un dzesēšanas jomā, veicot atbilstīgus pasākumus, ja vajadzīgs, saskaņā ar Kioto protokolā noteikto mērķu īstenošanu un 2°C klimata paildzināšanu; aicina šajā sakarā veltīt īpašu uzmanību rajonu apkures tīklu konversijai;

11.

uzskata, ka palīdzībai un atbalstam attiecībā uz biomasas izmantošanu atjaunojamas enerģijas ieguvē nav jārada traucējumi konkurencei izejvielu tirgos ilgtermiņā;

12.

pieņem, ka, pamatojoties uz brīvprātīgu vienošanos, var uzsākt ātrāku attīstību un intensīvāku biomasas un biodegvielu izmantošanu, un aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā, tostarp, piemērojot vides prasības attiecībā uz emisijām, nevis uz degvielas izvēli;

13.

uzskata, ka koksnes biomasa, ņemot vērā tirgus apjomu un rīcībā esošās izmantošanas iespējas, ir īpaši piemērota, lai visā Eiropā izveidotu darboties spējīgus tirgus, turklāt ir jāatceras pašreizējā tirgus trūkumi un pieaugošās cenas; tāpēc atbalsta Komisijas nodomu pēc iespējas drīz iesniegt rīcības plānu par mežsaimniecību;

14.

tomēr uzskata, ka koksnes biomasas izmantošana nedrīkst apdraudēt dabisko mežu attīstību, apstādināt sākotnēji pārāk intensīvi izmantoto mežu ataudzes laiku vai izraisīt monokultūru vai eksotisku augu sugu plantāciju platību palielināšanos, un tai vienmēr ir jābūt saistītai ar mežu ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanos;

15.

aicina dalībvalstis finansiālo atbalstu biomasas jomā noteikt, ņemot vērā nevis apjomu, bet attiecīgās iekārtas efektivitāti, nodrošinot ievērojami pozitīvu siltumnīcefektu izraisošu gāzu balansu, kā arī ievērojamus labumus vides un energoapgādes drošības jomā atbilstīgi papildinājuma principam, ņemot vērā nepieciešamā atbalsta veidu un apjomu, lai panāktu noteikta biomasas veida iekļuvi tirgū;

16.

aicina Komisiju izstrādāt instrumentu, ar kura palīdzību būtu iespējams novērtēt (bio) degvielu ražošanas un izmantošanas ilgtspējību; uzskata, ka būtu jāizveido kopīga metodoloģija, lai objektīvi novērtētu minerālo un biodegvielu izmantošanas vides, sociālos un ekonomiskās ilgtspējas aspektus, kas varētu būt atsauces punkts politiskajiem stimuliem ar mērķi veicināt visilgtspējīgākos (bio) degvielas veidus;

17.

aicina dalībvalstis veicināt vispirms tādus enerģijas ražošanas veidus, kurus īsteno saskaņā ar piegādes ķēdes līgumiem starp lauksaimniekiem un uzņēmumiem, kas izmanto biomasu enerģijas ražošanā;

18.

sagaida, lai dalībvalstis saskaņā ar regulējumu struktūrpolitikas un lauksaimniecības politikas jomā veicina investīcijas biomasas un biodegvielu ražošanā un izmantošanā, kas, ņemot vērā politiku saistībā ar klimatu, ir visefektīvākais veids un pievērš īpašu uzmanību vidi saudzējošām, reģionāli pielāgotām un tradicionālām kultūrām; uzskata, ka šādu veicināšanas shēmu rezultātā nekādā gadījumā nedrīkst mazināties ilgtspējīga vietējo pārtikas produktu ražošana;

19.

sagaida, ka dalībvalstis izstrādā valsts rīcības plānus par biomasas izmantošanu, savlaicīgi saista tos ar viņu pašu struktūrpolitikas un lauksaimniecības politikas pasākumiem un aktualizē šādus valsts rīcības plānus noteiktos laika intervālos; turklāt sagaida, ka tās dara visu iespējamo, lai panāktu Direktīvas 2003/30/EK mērķu izpildi;

20.

aicina Komisiju, ņemot vērā labi lietojamus salīdzinošos pētījumus par dažādiem importētiem un ES ražotiem biomasas veidiem, pārbaudīt biomasas un biodegvielu izmantošanas ilgtspēju attiecībā uz vidi, klimatu un sabiedrību visās jomās, iesniegt pārskatu par atbilstību Kopienas acquis un līdz 2007. gada beigām nosūtīt ziņojumu Parlamentam un Padomei;

21.

aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā arvien plašāku biomasas izmantošanu enerģijas nolūkos, nodrošināt dabas aizsardzības, ainavas, lauku teritoriju un mežu pārvaldības interešu un ierobežojumu ievērošanu;

22.

sagaida, ka Komisija, ņemot vērā stratēģisku vides novērtējumu, sagatavo priekšlikumus par biomasas rentablas un ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanu apsildes un dzesēšanas jomā gan valsts, gan privātajā sektorā;

23.

uzskata, ka, ņemot vērā pretrunīgās prasības par biomasas ražošanu no atkritumiem, ir svarīgi bioenerģijas ražošanu neizmantot kā pamatojumu, lai sekmētu atkritumu sadedzināšanu nevis resursus taupošus paņēmienus, kā, piemēram, atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi vai kompostēšanu;

24.

sagaida, ka saistībā ar tiesiskā regulējuma pārbaudi attiecībā uz atkritumiem, ņemot vērā enerģijas efektivitāti, atvieglo nepārstrādājamo atkritumu, tostarp, lauksaimniecības blakusproduktu, izmantošanu degvielas ražošanā, izņemot tos, kas nāk no reģioniem, kurus ir skārusi pārtuksnešošanās; tomēr atzīmē, ka tas ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka nerodas traucējumi otrreizēji pārstrādājamo materiālu atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei;

25.

aicina Komisiju novērst šķēršļus Eiropas Savienības tiesību aktos, lai radītu iespējas biogāzes ieguvei un šajā nolūkā veicinātu kūtsmēslu vai organisko atkritumu fermentēšanu;

26.

pieprasa atvērt gāzes tīklus biogāzes iepludināšanai un transportēšanai bez diskriminācijas, ja tas ir tehniski iespējams un to var droši iekļaut dabiskās gāzes sistēmā;

27.

sagaida, ka pārvaldes procedūras bioenerģijas ražošanai un izmantošanai vienkāršo un piemēro visās dalībvalstīs;

28.

uzsver, ka atbalstu enerģijas kultūru veicināšanai ieviesa kā kopējās lauksaimniecības politikas reformas daļu;

29.

uzsver to, ka ilgtspējas nodrošināšanas nolūkā biomasas izmantošana ir jāīsteno pēc iespējas tuvāk vietām, kur audzē lauksaimniecības izejvielas, tādējādi samazinot enerģijas zudumu transporta izmantošanas dēļ; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot lauku attīstības fondus, lai sabiedriskās iestādes lauku reģionos apsildes nolūkā veiktu pāreju uz bioenerģijas lietošanu;

30.

prasa atzīt un veicināt laukaugu kultūru, piemēram, labības, sadedzināšanu;

31.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsver Kopienas intervences labības krājumu izmantošanas nozīmi bioenerģijas ražošanā; uzsver, ka tādējādi būs iespējams samazināt intervences labības izvedamo daudzumu, tādējādi ES atvieglojot to saistību izpildi, kuras tā ir uzņēmusies PTO; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt pienācīgus stimulus, lai nodrošinātu pēc iespējas liela intervences labības apjoma izmantošanu šādā veidā;

32.

atzinīgi novērtē Komisijas paziņojumā noteikto mērķi joprojām veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, tostarp, biodegvielu ražošanā un lietošanā transporta jomā, neierobežojot dalībvalstu brīvību izvēlēties citas atjaunojamas tehnoloģijas, kā arī jomu un piemērojuma veidu, kurā biomasa dod vislabākos rezultātus attiecībā uz siltumnīcefektu un enerģiju;

33.

aicina dalībvalstis veicināt biodegvielu izmantošanu ar nodokļu un nodevu sistēmas palīdzību, lai padarītu biodegvielu ražošanu un izmantošanu pievilcīgāku; aicina dalībvalstis palielināt atbalstu, ko tās sniedz koordinētai politikai šajā jomā; tāpēc atbalsta Komisijas mērķi ieviest saistības izmantot biodegvielu, kā tas izklāstīts ES stratēģijā biodegvielu jomā (COM (2006)0034); lai veicinātu ieguldījumu drošību, aicina Komisiju noteikt jaunus un ambiciozākus ilgtermiņa mērķus laika posmam līdz 2020. gadam;

34.

aicina Komisiju, veidojot dialogu ar naftas un gāzes kompānijām un transportlīdzekļu ražotājiem, uzlabot videi draudzīgu transportlīdzekļu pieejamību, kā arī biodegvielas sadali un patērētāju piekļuvi biodegvielai;

35.

aicina Komisiju likvidēt visus nepamatotos šķēršļus biomasas un biodegvielu tirgū, neaizmirstot par vides, veselības un ilgtspējas apsvērumiem, kas ir šo pasākumu pamatā;

36.

atbalsta Komisijas nodomu ilgstoši veicināt pētniecību un attīstību it īpaši otrās paaudzes biodegvielu jomā un atvieglot šo degvielu tehnisko ieviešanu;

37.

uzskata, ka otrās paaudzes biodegvielas (BTL degvielas) nodrošina ievērojami lielāku enerģijas izmantošanas jaudu nekā pirmās paaudzes biodegvielas;

38.

uzskata, ka pēc iespējas drīz ir jānosaka tehniskie standarti biodegvielu jomā un jāpārskata Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti un tās sakaru ar biodegvielu lietošanu, nepieļaujot kompromisus vides un veselības apsvērumos, kuri veido šo pasākumu pamatu; uzsver, ka pašreizējie standarti ir tikai jākoriģē vai Direktīva 98/70/EK ir jāgroza tikai tad, ja Komisija ir izvērtējusi lielāka biodegvielu piejaukuma benzīnam un dīzeļdegvielai lietošanas ietekmi uz gaisa kvalitāti;

39.

pieprasa pārstrādāt spēkā esošo standartu EN 14214, lai iekļautu citus biomasas veidus;

40.

aicina izstrādāt definīciju dažādiem otrās paaudzes biodegvielu veidiem, lai, ņemot vērā ietekmi uz vidi, noteiktu atšķirības starp degvielām, kas iegūtas no mežkopības produktiem, un degvielām, kas iegūtas lignocelulozes atkritumu pārstrādes rezultātā, no poligonos noglabātiem organiskiem atkritumiem, kā arī augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielām;

41.

atbalsta tehnoloģiskas platformas izveidi biodegvielu jomā, iekļaujot visus tehnoloģiju nodrošinātājus, kas iesaistīti enerģijas kultūru attīstībā, ražošanā, pārstrādē un galīgā izmantošanā;

42.

sagaida, ka saskaņā ar Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par Septītās Pētniecības pamatprogrammu (4) Komisija savā atbalstā pētniecībai atbilstīgi ņem vērā mērķi par biomasas izmantošanas palielināšanu saistībā ar dzesēšanas un apkures tālvadības sistēmām;

43.

uzstājīgi aicina dalībvalstis pēc iespējas drīz norādīt valsts noteiktos mērķus bioenerģijas jomā, kuriem jābūt saskaņotiem ar mērķiem, kas ir noteikti šīm valstīm Kioto protokolā, kā arī ar ES pieņemto ilgtermiņa mērķi attiecībā uz 2 °C;

44.

lūdz Komisiju ieviest obligātu un vispārēju sertificēšanu, kas pieļauj biodegvielu ilgtspējīgu ražošanu visās pakāpēs, iekļaujot standartus attiecībā uz audzēšanas un pārstrādes fāzēm, kā arī uz siltumnīcefektu izraisošu gāzu līdzsvaru vispārējā dzīves ciklā, un kas attiecas uz Eiropas Savienībā ražotām, kā arī ievestām biodegvielām;

45.

aicina Komisiju atbalstīt Vides un drošības globālā monitoringa (GMES) attīstību un izmantošanu, lai uzraudzītu zemes lietošanu bioetanola ražošanā un kavētu tropisko lietusmežu izpostīšanu un cita veida negatīvu ietekmi uz vidi;

46.

atzīst, ka palmu eļļas ražošanas tālāka paplašināšana var ietekmēt dabiskos mežus un tradicionālo pārtikas ražošanu, radot bioloģiskās daudzveidības zudumu, konfliktus saistībā ar zemi un siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju ievērojamu palielināšanos; aicina Komisiju piemērot attiecībā uz produktiem, kas iegūti no palmu eļļas, prasību par atbilstību ilgtspējīgas ražošanas kritērijam, kas noteikts vispārējās sertifikācijas sistēmas ietvaros;

47.

sagaida, lai visā Eiropā ikvienu mērķi par biomasu nosaka saskaņā ar ES noteikto mērķi līdz 2020. gadam 25 % enerģijas iegūt no atjaunojamiem enerģijas avotiem;

48.

atbalsta politiku un pasākumus, kā arī alternatīvas tehnoloģijas transporta nozarē, kuras atbilst ES mērķiem attiecībā uz klimata izmaiņām;

49.

aicina Komisiju veikt pasākumus, lai pēc iespējas drīz starp mehānisko transportlīdzekļu rūpniecību un degvielas nozari panāktu kompromisu par biodegvielām saskaņā ar principu “biodegvielas automobiļiem, nevis automobiļi biodegvielām”;

50.

aicina īstenot CARS 21 astoto ieteikumu, saskaņā ar kuru otrās paaudzes biodegvielas ir īpaši daudzsološa tehnoloģija, lai samazinātu izplūdes gāzes transporta nozarē;

51.

saistībā ar produktu un tehnoloģiju veicināšanu iesaka visās transporta jomās ņemt vērā biodegvielu izmantošanas iespējas;

52.

uzskata, ka noteiktās jomās, kurās izmanto biodegvielas, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kuģniecībā un sabiedriskā transporta jomā, ir lietderīgi ieviest ilgtermiņa nodokļu atbrīvojumus “tīrām” degvielām saskaņā ar piemērotu sertificēšanas sistēmu;

53.

aicina Komisiju, grozot Kopienas noteikumus attiecībā uz akcīzes nodokli, mudināt dalībvalstis veicināt biodegvielu pievienošanu parastajām degvielām;

54.

uzsver fiskālo pasākumu, piemēram, nodokļu atbrīvojumu, īstenošanas svarīgo nozīmi, taču aicina Komisiju būt modrai, lai pamanītu traucējumus tirgū;

55.

atbalsta Komisijas nodomu PTO sarunu ietvaros noteikt skaidru regulējumu, ar ko nodrošina biodegvielu jomas attīstību Eiropā, it īpaši nosakot atbilstīgus un saskaņotus komercdarbības un muitas pamatprincipus;

56.

aicina Komisiju pastiprināt prioritāti, ko tā piešķīrusi ar tirdzniecību nesaistīto jautājumu atzīšanai, un kas ir nākamā nolīguma ar PTO daļa; atzīmē, ka tas varētu palīdzēt ES nodrošināt, ka importētās biodegvielas atbilst noteiktiem ilgtspējas kritērijiem, galvenokārt vides jomā;

57.

konstatē, ka pašlaik pasaules tirgū notiek biodegvielu tirdzniecība un ES darbība šajā jomā vēl nav pietiekama; tomēr uzskata, ka vietējās ražošanas veicināšanai jābūt absolūtai prioritātei;

58.

uzskata, ka bioetanola importam ES ir jānosaka pieņemams ievešanas apjoms noteiktā laika posmā, ņemot vērā Kopienas ražošanas pakāpenisku attīstību, kas atbilst Eiropas stratēģijai par ilgtspējīgu attīstību, īpaši enerģētikas nozarē;

59.

uzskata, ka līdz 2007. gadam Komisijai ir jāiesniedz ziņojums par biodegvielu ražošanas un ievešanas nosacījumiem galvenajās ražotājvalstīs;

60.

aicina Komisiju rīcības plānā par biomasas izmantošanu veicināt izpēti un tālākus pētījumus par biomasas plastikātu, lai tādējādi gūtu labāku izpratni par ieguldījumu, ko tā visa sava dzīves cikla laikā dod fosilās degvielas saglabāšanai, siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai un enerģijas ietaupīšanai, pārstrādājot to dažādos, no kompostēšanas atšķirīgos veidos; aicina Komisiju izpētīt iespēju padarīt par saistošu noteiktu bioplastmasu izmantošanu, ja tiek pierādīts, ka šīs plastmasas ir laba alternatīva pašreiz izmantojamajām plastmasām;

61.

aicina Komisiju eksperimentālā projektā izmēģināt un apsvērt atjaunojamu enerģiju industriālo parku izveidi, kur enerģijas vajadzības nodrošinātu dažādu atjaunojamās enerģijas avotu apvienojums, piemēram, biomasa, vēja un saules enerģija;

62.

ir pārliecināts, ka būtiska nozīme ir sabiedrības atbalstam biodegvielu jomā un atzīmē sabiedrībā izplatītās bažas par “zaļo” gēnu tehnoloģiju; uzskata, ka enerģijas ziņā intensīvākas biomasas attīstībai ir jābūt videi labvēlīgai un tā nedrīkst radīt reālus vai šķietamus draudus ģenētiski nemodificētas pārtikas ražošanai; ir pārliecināts, ka marķējuma atbalsta selekcija (MAS), kas palīdz uzlabot graudaugus, tos “gudri audzējot”, t.i., krustojot līdzīgu grupu augus, nevis tos ģenētiski modificējot ar integrētiem svešiem gēniem, ir būtiski jāveicina enerģijas ziņā intensīvākas un vienlaicīgi videi labvēlīgākas biomasas attīstībai;

63.

pieprasa visās dalībvalstīs atbilstīgi veicināt ilgtspējīgu enerģijas kultūru audzēšanu, neapdraudot pārtikas produktu ražošanu, atvieglojot ilgtspējīgu pieejamību un piesaistot papildu biomasu, ko iegūst no lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem;

64.

aicina Komisiju veltīt papildu vērību neliela apjoma projektiem, kas ir saistīti ar biodegvielām lauksaimniecības pamatnozarē, piemēram, mobilai destilācijai un fermentācijai, kam varētu būt svarīga ietekme uz pirmapstrādes blakusproduktu turpmāko pārstrādi;

65.

uzskata, ka budžeta finansējumam, kā paredzēts kopējās lauksaimniecības politikas (60. pants) 2. izdevumu kategorijas 1. pīlārā, un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumam ir jābūt aprēķinātam, lai nodrošinātu biomasas izmantošanu enerģijas iegūšanā;

66.

uzskata, ka biomasas izmantošanu lauku teritorijās jāpanāk, piešķirot prioritāti tādu biomasas pielietojuma veidu pētniecībai, attīstībai un demonstrējumiem, kuri ir izrādījušies visefektīvākie un visrentablākie siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas un enerģijas taupīšanas jomā, kā arī ar informācijas kampaņu palīdzību sekmējot vietējā tirgus izveidi, lai uzlabotu rentabilitāti; ierosina pievērst īpašu uzmanību tādu risinājumi izstrādāšanai un veicināšanai, kas dod divējādu labumu, ļaujot apvienot biomasas ražošanu ar biotopu atjaunošanu, lauksaimniecības metodēm, kas prasa mazus ieguldījumus, un videi draudzīgu zemes apsaimniekošanu;

67.

prasa ievērojami palielināt 1,5 miljonu hektāru lielu maksimāli garantēto platību, kas noteikta saistībā ar atbalsta shēmu enerģijas kultūru audzēšanai, un neizslēgt nevienu kultūraugu no atbalsta shēmas enerģijas kultūru audzēšanai, kaut arī īpaši ir jāuzsver tās kultūras, kuras sola augstu energoefektivitāti;

68.

mudina Komisiju atcelt atmatu shēmu un izstrādāt jaunus stimulus enerģijas kultūrām;

69.

atzīmē, ka atjaunojamo izejvielu kultivēšana arī ir jāveic atbilstīgi labākai praksei un šādai kultivēšanai ir jāpiemēro savstarpējās atbilstības noteikumi;

70.

prasa Komisijai paplašināt to kultūraugu sarakstu, kurus izmanto biodegvielu ražošanai, lai nodrošinātu, ka gan vietējā, gan reģionālā līmenī tiek atlasītas vispiemērotākās enerģiju kultūras, kā arī veicināt kūtsmēslu fermentāciju;

71.

aicina Komisiju novērst šķēršļus enerģijas kultūru attīstībā jaunajās dalībvalstīs, kurās tiek piemērota vienkāršota vienotā platībmaksājuma shēma;

72.

prasa ieviest Eiropā vienotu sistēmu, lai biomasas izmantošana enerģijas jomā būtu prioritāte pat tajās valstīs, kurās bioenerģijai pagaidām vēl nav nozīmes;

73.

ir pārliecināts, ka ilgtspējīga biomasas ražošana un izmantošana, tostarp, kultivējot mazos apjomos, kā integrētas lauku attīstības politikas sastāvdaļa, sniedz lielas priekšrocības jaunattīstības valstīm un tehnoloģiju tālāk nodošanai trešām valstīm un ka Eiropas Savienībā ir jāatbalsta bioenerģiju tehnoloģiju eksports; tomēr uzskata, ka šai politikai ir jābūt līdzsvarotai un šie centieni ir jākoncentrē tādu valstu virzienā, kuras apmierina pašu vajadzības enerģijas jomā, nevis tikai attīsta eksporta jaudu;

74.

aicina Komisiju uzsākt īpašu iniciatīvu, lai informētu un palielinātu izpratni par biomasas un biodegvielu izmantošanu, orientējoties uz lauksaimniecības jomā strādājošiem, pilsoņiem un vietējās pārvaldes darbiniekiem;

75.

uzskata, ka biomasas ražošana var dot nozīmīgu ieguldījumu Eiropas klimata kontroles mērķu sasniegšanā;

76.

aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu direktīvai par apkuri un dzesēšanu, izmantojot atjaunojamus enerģijas avotus kā daļu no 2007. gada enerģijas pakotnes, un atgādina par Parlamenta 2006. gada 14. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu apkurē un dzesēšanā;

77.

uzsver, ka ir vajadzīga ES līmeņa informācijas politika attiecībā uz biomasu un biodegvielām;

78.

aicina Komisiju, ņemot vērā dzīves cikla aspektu, iekļaut kūdru kā ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas avotu biomasas un bioenerģijas ražošanai;

79.

prasa saistībā ar ilgtermiņa stratēģiju konkurētspējīga biodegvielas tirgus veicināšanai Eiropas Savienībā izstrādāt stabilus vispārējus nosacījumus ieguldītājiem un ražotājiem, kuri galvenokārt būtu balstīti uz nodokļu atvieglojumiem;

80.

aicina pievērst lielāku politisku un tautsaimniecisku uzmanību ES un tās Eiropas kaimiņvalstu biodegvielu tirgu sadarbībai un integrācijai, sevišķi saistībā ar īpašajiem partnerības nolīgumiem;

81.

uzskata, ka programma “Saprātīga enerģija Eiropai” palīdzēs atbalstīt vietējos projektus, kas saistīti ar enerģijas taupīšanu un lietderīgu dabas resursu izmantošanu.

82.

aicina Komisiju divu reģionu un divpusējās sarunās jautājumā par preferenciālu piekļuvi Kopienas bioetanola tirgum savos piedāvājumos nepārsniegt PTO atļauto apmēru, kā arī vispārējo preferenču sistēmas (VPS) un VPS+ piemērošanā ieviest normas, kas ļauj samazināt vai pārtraukt dažām valstīm attiecībā uz bioetanolu piešķirtās preferences, ja tās vairs nav pamatotas;

83.

mudina Komisiju un dalībvalstis būt vērīgām attiecībā uz krāpšanas mēģinājumiem vai centieniem izvairīties no bioetanolam piemērojamo ievedmuitas nodokļu maksāšanas, tostarp nodrošinot preču izcelsmes un tarifa klasifikācijas noteikumu ievērošanu, kā arī novēršot atsevišķu muitas atlikšanas režīmu pārkāpumus;

84.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.


(1)  OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.

(2)  OV L 123, 17.5.2003., 42. lpp.

(3)  OV C 290 E, 29.11.2006., 115. lpp.

(4)  OV C 300 E, 9.12.2006., 401. lpp.

P6_TA(2006)0605

Fidži

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Fidži

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējo 2000. gada 8. septembra rezolūcijas par stāvokli Fidži (1),

ņemot vērā ES prezidentūras 2006. gada 5. decembra paziņojumu par militāro apvērsumu Fidži,

ņemot vērā ANO Ģenerālsekretāra paziņojumu 2006. gada 5. decembrī par militāro varas pārņemšanu Fidži,

ņemot vērā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2006. gada 6. decembra deklarāciju,

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.

tā kā Commodore Bainimarama2006. gada 5. decembra valsts apvērsumā gāza Fidži demokrātiski ievēlēto valdību, izrādot necieņu pret Fidži konstitūciju un tiesiskumu, Fidži iedzīvotājiem un Fidži tradicionālajām institūcijām,

B.

tā kā divi militāri valsts apvērsumi pulkvežleitnanta Sitiveni Rabuka un Fidži iedzimto iedzīvotāju vadībā notika 1987. gada maijā un septembrī,

C.

tā kā 2000. gada 19. maijā bruņots grupējums uz vairākām nedēļām saņēma par ķīlniekiem pirmo etnisko indiešu izcelsmes premjerministru Mahendra Chaudhry un vairākus Parlamenta deputātus,

D.

tā kā šī krīze nes postu Fidži ekonomikai, kavējot cukura ražošanu, dramatiski samazinot tūrisma nozares darbības apjomus un atstājot tūkstošiem cilvēku bez darba,

E.

tā kā attīstības palīdzību Fidži salām no 9. Eiropas Attīstības fonda 23 miljonu eiro apmērā ES atjaunoja 2004. gadā, ar mērķi nodrošināt visu etnisko grupu līdztiesīgu piekļuvi izglītībai un apmācībai,

F.

tā kā cilvēktiesību ievērošana, demokrātijas principi un tiesiskums ir galvenās Kotonū partnerības nolīguma sastāvdaļas, kas pārvalda ĀKK valstu un Eiropas Savienības attiecības,

G.

tā kā attīstības sadarbība starp Fidži un Eiropas Savienību iesākās jau 1975. gadā,

H.

tā kā Britu Sadraudzības valstis ir nolēmušas apturēt Fidži dalību lēmumu pieņemšanas padomēs,

1.

asi nosoda Fidži militāro spēku veikto varas atņemšanu demokrātiski ievēlētajai Fidži valdībai un atkārtoti uzsver savu visstingrāko nostāju pret darbībām, kas apdraud demokrātisko procesu Fidži;

2.

pieprasa militārajiem spēkiem atkāpties un atdot varu demokrātiski ievēlētajai valdībai;

3.

uzskata, ka risinājumu pašreizējai politiskajai krīzei var panākt vienīgi miermīlīgā ceļā, rēķinoties ar visu kopienu bažām un interesēm;

4.

uzsver, ka sāk veidoties miermīlīga opozīcija militārajam režīmam pēc tam, kad gāztais premjerministrs aicināja uz miermīlīgu pretošanos un gan Lielā Vecajo padome, gan ietekmīgas baznīcas grupas jau ir nosodījušas apvērsumu;

5.

atgādina, ka vispārējās vēlēšanas Fidži notika 2006.gada maijā un starptautiskie novērotāji tās atzina par likumīgām, tostarp arī ES Vēlēšanu novērošanas misija;

6.

atgādina, ka koalīcijas valdība, kuru izveidoja Premjerministrs Qarase pēc šīm vēlēšanām bija pilnīgi demokrātiski likumīga un pārstāvēja lielu Parlamenta vairākumu;

7.

uzsver, ka Fidži multietniskās sabiedrības nākotne ir atkarīga no demokrātisko institūciju uzticamības un likumības, pamatojoties uz visu cilvēku līdztiesības principa, neatkarīgi no etniskās izcelsmes, tās atbalstot visām kopienām;

8.

ierosina Fidži izveidot “patiesības un samierināšanās komisiju”, tādā veidā atbalstot valsts divu galveno kopienu mierīgu līdzāspastāvēšanu;

9.

aicina ES Komisiju un dalībvalstis apturēt visa veida palīdzību Fidži, kas nav humanitāra palīdzība, kā tas noteikts Kotonū partnerības nolīguma 96. pantā, izņemot izglītības programmas, ja tās īsteno NVO;

10.

aicina ES nekavējoties noteikt ceļošanas aizliegumu, lai novērstu to, ka dalībvalstīs iekļūst militāro spēku pārstāvji, viņu ģimeņu locekļi vai jebkuras personas, kas saistītas ar Fidži valsts apvērsumu;

11.

aicina visus Klusā okeāna salu foruma locekļus un citus reģionālos un starptautiskos dalībniekus izdarīt spiedienu, lai atrisinātu šo situāciju un panāktu ilgstošu politisku, ekonomisku un sociālu stabilitāti Fidži;

12.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Britu Sadraudzības ģenerālsekretāram, Klusā okeāna salu foruma valstu valdībām, tostarp arī Austrālijai un Jaunzēlandei, Forumam sekojošā dialoga partneru valstīm, tostarp ASV.


(1)  OV C 135, 7.5.2001., 302. lpp.

P6_TA(2006)0606

ANO spēku līdzdalība seksuālās vardarbības noziegumos Libērijā un Haiti

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ANO spēku līdzdalību seksuālās vardarbības noziegumos Libērijā un Haiti

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā 2006. gada 4. decembrī Ņujorkā notikušo ANO augsta līmeņa konferenci par seksuālās izmantošanas un vardarbības novēršanu, piedaloties ANO un Nevalstisko organizāciju (NVO) personālam, kā arī piezīmes, ko izteica Ģenerālsekretārs šajā konferencē,

ņemot vērā ceturto Ženēvas konvenciju (1949. g.) un papildu protokolus, kuros ir noteiks, ka sievietes ir jāaizsargā pret izvarošanu un citiem seksuālās vardarbības veidiem,

ņemot vērā ANO 1993. gada 20. decembra Deklarāciju par vardarbības pret sievieti izskaušanu un ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām,

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobra rezolūciju Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību,

ņemot vērā ANO Drošības padomes 1999. gada 17. septembra rezolūciju Nr. 1265 (1999) par civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotos konfliktos un jo īpaši tās 14. pantu, saskaņā ar kuru ANO darbiniekiem, kas iesaistīti miera atjaunošanas, miera uzturēšanas un veidošanas darbībās, jābūt atbilstoši apmācītiem, jo īpaši cilvēktiesību jomā, tostarp arī ar dzimumu saistītos jautājumos,

ņemot vērā 1998. gadā pieņemtos Romas statūtus, ar kuriem izveidoja Starptautisko krimināltiesu, un jo īpašu to 7. un 8. pantu, kuros ir noteikts, ka izvarošana, seksuāla verdzība, piespiedu prostitūcija, piespiedu grūtniecība, piespiedu sterilizācija vai jebkura veida cita līdzīga smaguma seksuālā vardarbība ir noziegums pret cilvēci un kara noziegums un šie noziegumi tiek pielīdzināti spīdzināšanai un nopietniem kara noziegumiem neatkarīgi no tā, vai šie noziegumi tiek veikti starptautisku vai iekšēju konfliktu laikā un vai tas notiek sistemātiski vai nē,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2006. gada 29. septembra rezolūciju Nr. 1712 (2006) par Libēriju,

ņemot vērā Ģenerālsekretāra padomnieka jautājumos par seksuālo izmantošanu un vardarbību ANO miera uzturēšanas operācijās, prinča Zeid Ra'Ad Zeid Al-Hussein2005. gada 4. aprīļa ziņojumu “Visaptveroša stratēģija, lai turpmāk novērstu seksuālo izmantošanu un vardarbību ANO miera uzturēšanas operācijās”,

ņemot vērā Iekšējās uzraudzības pakalpojumu biroja 2005. gada 5. janvāra ziņojumu “Iekšējās uzraudzības pakalpojumu biroja izmeklēšana saistībā ar liecībām par seksuālās izmantošanas un vardarbības gadījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas misijā Kongo Demokrātiskajā Republikā”,

ņemot vērā tā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par Sieviešu stāvokli bruņotu konfliktu laikā un viņu lomu pēc konflikta situācijā (1),

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.

tā kā nesen celtās prasības saistībā ar to, ka ANO miera uzturētāji Haiti un Libērijā pakļauj izvarošanai un prostitūcijai bērnus, ir pēdējais no līdzīgiem nopietniem skandāliem, starp kuriem ir arī ANO personāla izdarītie pedofilija noziegumi Kongo Demokrātiskajā Republikā un cilvēku tirdzniecība Kosovā;

B.

tā kā pasaulē ir apmēram 100 000 ANO miera uzturētāju, lielākā daļa no kuriem uzticīgi un godājami pilda savus pienākumus, tomēr viņu ieguldījums miera un drošības nodrošināšanā tiek grauts, nelielam skaitam atsevišķu ANO darbinieku esot iesaistītam seksuālas vardarbības nopietnos gadījumos;

C.

tā kā kopš 2004. gada ANO ir nopratinājusi 319 miera uzturēšanas misiju darbiniekus, kuri tiek turēti aizdomās par seksuālo vardarbību, un sodījusi 179 militārpersonas, civilpersonas un policijas darbiniekus;

D.

tā kā pret ANO darbiniekiem, kas tiek izslēgti no organizācijas seksuālās izmantošanas noziegumu dēļ, retos gadījumos tiek ierosināta krimināllieta to izcelsmes valstīs;

E.

tā kā miera uzturēšanas misiju mērķis ir palīdzēt civilkonfliktu un starptautisku konfliktu izvārdzinātām valstīm atjaunot stabilitāti, nodrošināt sabiedrības drošību un ieviest tiesiskumu,

1.

ir dziļi satriekts par zemiskajiem noziegumiem, kas tiek piedēvēti ANO darbiniekiem, tostarp seksuālo pakalpojumu tirdzniecību apmaiņā pret ēdienu;

2.

nosoda to ANO miera uzturētāju darbības Haiti un Libērijā, kuri pakļāva bērnus izvarošanai un prostitūcijai;

3.

nosoda visus seksuālās vardarbības un izmantošanas gadījumus, kā arī cita veida noziedzīgas darbības, ko veica ANO darbinieki, pārkāpjot cilvēktiesības, kā arī nododot un rīkojoties kliedzošā pretrunā ar organizācijas miera uzturēšanas un humanitāro uzdevumu;

4.

uzsver īpaši zemisko būtību, kas piemīt šīm darbībām, par kuru upuriem kļūst sevišķi neaizsargāti un vāji vietējie iedzīvotāji, kuri ANO darbiniekiem būtu jāaizsargā, bet ne ļaunprātīgi jāizmanto;

5.

aicina ANO dalībvalstis, kas nosūta personālu miera uzturēšanas misijās, izmeklēt līdz galam prasības saistībā ar seksuālo vardarbību un izmantošanu, jo īpaši prasības, kas skar mazgadīgos, un pēc iespējas ātrāk tiesāt tos, kas veikuši seksuālās vardarbības noziegumus;

6.

aicina ANO Ģenerālsekretāru veikt turpmāko izmeklēšanu saistībā ar ANO miera uzturētāju un humānās palīdzības sniegšanā strādājošo lomu bērnu un neaizsargātu iedzīvotāju seksuālajā izmantošanā un pret viņiem vērstās vardarbības gadījumos, lai izveidotu efektīvu uzraudzības sistēmu un ieviestu ANO absolūtas neiecietības politiku;

7.

atzinīgi vērtē nesen notikušo augsta līmeņa ANO konferenci (2006. gada 4. decembris), kurā tika izskatīti jautājumi par misijās strādājošo darbinieku dzimumpārkāpumu novēršanu, kā arī Ģenerālsekretāra paziņojumu par gaidāmo stratēģiju, lai atbalstītu no seksuālās izmantošanas un vardarbības cietušos, un DNS paraugu izmantošanu turpmāko vardarbības gadījumu novēršanai;

8.

pauž nopietnas bažas par to, ka tiek ziņots par dažās ANO misijās pastāvošo “klusēšanas kultūru”, ko izraisa bailes no soda un atriebības; aicina ANO veikt visu nepieciešamo, lai radītu tādu darba vidi, kurā darbinieki var ziņot par vardarbības gadījumiem, nebaidoties no atriebības;

9.

uzsver, ka par spīti pašreizējiem pasākumiem un ANO absolūtas neiecietības ilgtermiņa pieejai aizvien tiek ziņotas par dzimumpārkāpumiem, kuri, ja vien ANO steidzīgi nepieliks punktu šādai uzvedībai, negatīvi ietekmēs visas organizācijas uzticamību un morālo autoritāti, kā rezultātā dažas dalībvalstis, iespējams, samazinās to karaspēku skaitlisko sastāvu laikā, kad miera uzturēšanas misijas ir ļoti nepieciešamas;

10.

uzsver grūtības, ar kurām saskaras ANO, sodot karaspēkus, kas ir atbildīgi par dzimumpārkāpumiem, jo galīgo atbildību par karaspēku apmācību un sodīšanu nes dalībvalstis; tāpēc aicina iesaistītās dalībvalstis īstenot, kad vien iespējams, disciplinārās procedūras;

11.

atzinīgi vērtē ieceri izveidot saistošu ANO nolīgumu par miera uzturētāju, kas veikuši seksuālās vardarbības noziegumus, kriminālvajāšanu;

12.

uzsver, ka šādā nolīgumā arī jāparedz politika, lai nepieļautu, ka šādos noziegumos apsūdzētie ANO darbinieki tiek atkārtoti pieņemti darbā, fonda vardarbības upuru atbalstam izveidošana, kā arī pasākumi ar mērķi uzlabot ANO darbinieku apmācību cilvēktiesību jomā;

13.

aicina ANO veikt pasākumus, lai nodrošinātu neaizsargāto cilvēku, jo īpaši sieviešu, bērnu un bēgļu, aizsardzību teritorijās, kurās darbojas karaspēki; turklāt aicina ANO un ES atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir sniegt lielākas tiesības sievietēm konfliktu un pēckonfliktu situācijās, lai tādējādi mazinātu viņu neaizsargātību pret seksuālo vardarbību;

14.

atzinīgi vērtē valsts kampaņu seksuālās izmantošanas un vardarbības apkarošanai, kuru uzsāka Libērijas valdība (2006. gada 4. decembrī) sadarbībā ar ANO un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī starptautiskajai sabiedrībai adresēto prezidenta Ellen Johnson Sirleaf aicinājumu ļaunprātīgi neizmantot tas bagātību un ietekmi, lai seksuāli izmantotu sievietes un bērnus;

15.

atzīst ANO miera uzturēšanas misiju ieguldījumu miera un drošības veicināšanā visā pasaulē;

16.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO Ģenerālsekretāram un ANO dalībvalstu valdībām.


(1)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0245.

P6_TA(2006)0607

Birma

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Birmā

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā ANO īpašā referenta P. S. Pinheiro2006. gada 21. septembra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Mjanmarā,

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2006. gada 15. septembra lēmumu iekļaut Birmu formālajā dienas kārtībā, ANO Ģenerālsekretāra vietnieka politiskajos jautājumos Ibrahim Gambari vizīti Mjanmarā 2006. gada 9.-12. novembrī un pēc šīs vizītes Drošības padomei sniegto informāciju,

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Birmu, jo īpaši 2005. gada 17. novembra rezolūciju (1),

ņemot vērā Padomes 2006. gada 29. maija Regulu (EK) Nr. 817/2006, ar ko attiecībā uz Mjanmaru atjauno ierobežojošos pasākumus, (2)

ņemot vērā Helsinkos 2006. gada 10.-11. septembrī notikušās sestās Āzijas un Eiropas sanāksmes priekšsēdētāja paziņojumu,

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.

tā kā Valsts miera un attīstības padome (SPDC) turpina pakļaut Birmas iedzīvotājus tādiem cilvēktiesību pārkāpumiem kā piespiedu darbs, disidentu vajāšana, bērnu iesaukšana karadienestā un piespiedu pārvietošana;

B.

tā kā Valsts Konvents, kuru konstitūcijas izstrādāšanai pirmo reizi sasauca 1993. gadā un kura darbība kopš tā laika ir vairākkārt pārtraukta, atsāka darboties 2006. gada 10. oktobrī, bet tā darbībai joprojām nevar uzticēties, jo tajā nav demokrātiski vēlētu pārstāvju, jo īpaši Nacionālās Demokrātijas līgas (NLD) un etnisko grupu pārstāvju;

C.

tā kā NLD vadītājs, Nobela miera prēmijas laureāts un Saharova balvas ieguvējs Aung San Suu Kyi pēdējo 16 gadu laikā 10 gadus ir pavadījis mājas aresta apstākļos, ko militārā hunta nelikumīgi viņam piemēro un katru gadu pagarina;

D.

tā kā Birmas kaimiņvalstīm ir jāieņem stingrāka nostāja attiecībā uz Birmā īstenotā militārā režīma ļaunprātīgu izmantošanu un jāpieprasa, lai Birma uzlabo stāvokli cilvēktiesību jomā un pārņem demokrātiskas pārvaldes principus;

E.

tā kā vairāk nekā 30 % bērnu, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, cieš nepietiekamas pārtikas dēļ, joprojām ir ļoti augsts mirstības līmenis malārijas un tuberkulozes dēļ, iedzīvotāju vidū ir izplatījusies HIV/AIDS epidēmija un gandrīz puse skolas vecuma bērnu tā arī neuzsāk mācības;

F.

tā kā Birmas valdība nesen pavēlēja Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai slēgt tās piecus birojus Birmā, šādi liedzot šai organizācijai veikt lielāko daļu palīdzības un aizsardzības darbību to civiliedzīvotāju labā, kas dzīvo sarežģītos apstākļos pierobežas rajonos;

G.

tā kā saskaņā ar Starptautisko Narkotiku kontroles stratēģijas ziņojumu par 2006. gadu Birma ir pasaulē otrais lielākais nelikumīga opija ražotājs un tādējādi ir atbildīga par vairāk nekā 90 % Dienvidāzijā saražotā heroīna,

1.

nosoda Valsts miera un attīstības padomi par Birmas iedzīvotāju nežēlīgo apspiešanu vairāk nekā 40 gadu garumā un nespēju panākt būtisku virzību demokrātijas virzienā;

2.

atsakās atzīt Birmas Valsts Konventa izstrādāto konstitūcijas priekšlikumu leģitimitāti, kamēr Konventa darbībā nepiedalīsies Nacionālās Demokrātijas līgas un citu politisko partiju pārstāvji; prasa, lai Valsts Konvents izveido demokratizācijas stratēģiju, kurā patiesi atspoguļotas Birmas iedzīvotāju vēlmes, bet ne konsolidē militāristu uzurpēto varu;

3.

pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Aung San Suu Kyi un visus pārējos SPDC politieslodzītos, kuru skaits pēc aptuvenām aplēsēm pārsniedz 1100;

4.

pauž nožēlu par to, ka Birmas valdība nesen slēdza piecus Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas birojus (Mandalay, Mawlamyine, Hpa-an, Taunggyi un Kyaing Tong), šādi liedzot šai organizācijai veikt tās humānās palīdzības darbu, un citus pasākumus, lai iebiedētu NVO, kuri strādā humānās palīdzības jomā; aicina Birmas valdību ļaut šīm organizācijām darboties bez Birmas valsts iestāžu iejaukšanās un ierobežojumiem;

5.

cieši nosoda režīma brutālos pasākumus pret vairākām lielajām etniskajām grupām, tostarp kareniem Austrumbirmā, kas izraisīja daudzu iedzīvotāju ciešanas un iekšējo pārvietošanu, kuras dēļ 2006. gadā apmēram 82 000 cilvēku nācās atstāt mājas Austrumbirmā, kā rezultātā Birmas iekšienē ir pārvietoti kopumā vismaz 500 000 cilvēku;

6.

atzinīgi vērtē Malaizijas ārlietu ministra Syed Hamid Albar 2006. gada misiju Birmā faktu noskaidrošanas nolūkā, kas tika īstenota saskaņā ar iepriekšējā gadā notikušajā vienpadsmitajā Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības (ASEAN) sanāksmē pieņemto nostāju, un uzskata, ka tādēļ ASEAN valstis īstenos stingrākus pasākumus pret Birmas militāro huntu;

7.

atzinīgi vērtē Starptautiskās Darba organizācijas lēmumu jautājumu par SPDC praktizēto piespiedu darba izmantošanu iesniegt izskatīšanai ANO Drošības padomē un Starptautiskajā Tiesā, un cer, ka šāda stingrāka rīcība liks SPDC izbeigt līdzšinējo praksi;

8.

atzīst, ka iepriekš noteiktās ES sankcijas nav vērstas uz ekonomikas nozarēm, kuras režīmam rada būtiskus ienākumus, un tādēļ līdz šim nav panākušas vēlamo ietekmi uz tiem, kas ir tieši atbildīgi par Birmas iedzīvotāju ciešanām; aicina Padomi nodrošināt, lai visas dalībvalstis stingri piemēro pašreizējos ierobežojošos pasākumus;

9.

aicina Padomi paplašināt minēto sankciju darbības jomu un papildināt to personu sarakstu, uz kurām sankcijas ir vērstas, iekļaujot šajā sarakstā visus SPDC ministrus, deputātus, biedrus, atbalstītājus un darbiniekus līdz ar viņu ģimenes locekļiem, kā arī uzņēmējus un citas ievērojamas ar režīmu saistītas personas;

10.

prasa Ķīnai, Indijai un citām valstīm, kas turpina piegādāt ieročus un sniedz citādu atbalstu militārajai huntai, atturēties no tā un pievienoties starptautiskajai sabiedrībai tās centienos panākt Birmā pozitīvas pārmaiņas;

11.

atzinīgi vērtē Dienvidkorejas prokuroru lēmumu izvirzīt apsūdzību 14 cilvēkiem, kas strādā septiņos Dienvidkorejas uzņēmumos un ko apsūdz tehnoloģiju un aprīkojuma piegādē, lai palīdzētu Birmas režīmam uzcelt ieroču ražotni Pjajē, Centrālbirmā;

12.

atzinīgi vērtē to, ka ANO nesen Ban Mae Nai Soi nometnē Ziemeļrietumu Taizemē atklāja pirmos no septiņiem juridiskās palīdzības centriem Birmas bēgļiem, kas apmetušies kaimiņvalstī Taizemē, un sagaida, ka ANO turpinās veikt stingrus papildu pasākumus pret SPDC;

13.

uzstāj, ka viss Birmai paredzētais atbalsts ir jāpiegādā ar īstu nevalstisku organizāciju starpniecību, un šim atbalstam jāsasniedz tie cilvēki, kuriem tas ir domāts, šajā darbībā iespējami mazāk iesaistot SPDC;

14.

aicina ANO Drošības padomi pieņemt saistošu rezolūciju, pieprasot atjaunot demokrātiju Birmā un atbrīvot visus politieslodzītos, tostarp Aung San Suu Kyi;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības dalībvalstu valdībām, Nacionālajai Demokrātijas līgai, Valsts Miera un attīstības padomei (SPDC) un ANO Ģenerālsekretāram.


(1)  OV C 280 E, 18.11.2006., 473. lpp.

(2)  OV L 148, 2.6.2006., 1. lpp.

P6_TA(2006)0608

Hāgas konvencija par vērtspapīriem

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ietekmi, ko izraisīs Hāgas konvencija par vērtspapīriem

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Hāgas Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami atsevišķiem starpnieku turējumā esošiem vērtspapīriem, un paskaidrojuma ziņojumu,

ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikumu (COM(2003)0783) attiecībā uz Hāgas konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami atsevišķiem starpnieku turējumā esošiem vērtspapīriem, parakstīšanu,

ņemot vērā Komisijas pētījumu par dažiem juridiskiem aspektiem Hāgas konvencijā par tiesību aktiem, kas piemērojami atsevišķiem starpnieku turējumā esošiem vērtspapīriem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem (1) un it īpaši tās 9. pantu ;

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (2) un it īpaši tās 9. panta 2. punktu;

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa direktīvu 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (3) un it īpaši tās 24. pantu un 31. panta trešo ievilkumu;

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2005. gada 17. marta atzinumu attiecībā uz Hāgas konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami atsevišķiem starpnieku turējumā esošiem vērtspapīriem, parakstīšanu (4);

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Eiropas Parlamenta līdzdalību Hāgas konferences darbā pēc Kopienas pievienošanās (5),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2003. gada 15. janvāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Mijieskaita operācijas un starpbanku norēķini Eiropas Savienībā — galvenie politikas jautājumi un turpmākie uzdevumi” (6) ;

ņemot vērā EK līguma 300. panta 2. punkta pirmo daļu un 3. punkta otro daļu ;

ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.

tā kā Hāgas Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami atsevišķiem starpnieku turējumā esošiem vērtspapīriem, nav saderīga ar Direktīvām 2002/47/EK, 98/26/EK un 2001/24/EK;

B.

tā kā Komisija tāpēc ir paredzējusi pārskatīt šīs trīs direktīvas, kuras tika pieņemtas koplēmuma procedūrā ar Parlamentu;

C.

tā kā šīs direktīvas izvirzīja tā saukto PRIMA principu (Place of the Relevant Intermediary Approach jeb attiecīgā starpnieka atrašanās vietas valsts princips), lai garantētu maksājumu juridisko noteiktību un finanšu starpnieku efektīvu pārraudzību;

D.

tā kā vēl nav saskaņotas materiālās tiesības īpašuma, balsstiesību un centrālo depozitāriju tiesību un pienākumu jomā attiecībā uz kontu īpašniekiem un īpaši — attiecībā uz to aktīvu nošķiršanu, kas atrodas starpnieka turējumā, no tiem, kuri tiek turēti klienta uzdevumā, pirms atteikšanās no PRIMA principa ir nepieciešams apspriesties ar Eiropas Parlamentu, atsaucoties uz iepriekšēju visu ieinteresēto komiteju sagatavotu padziļinātu pētījumu;

E.

tā kā Hāgas Konvencijas ratifikācijai ir vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana,

1.

atgādina, ka ir vajadzīga demokrātiska kontrole sarunām ar Hāgas Konferenci par starptautiskajām privāttiesībām;

2.

uzsver, ka pirms ratifikācijas noteikti ir jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu, īpaši par sarunu pilnvaru projektiem un nošķīruma klauzulu nepieciešamību;

3.

atgādina, ka Parlaments piešķir lielu nozīmi PRIMA principam, kopējas sistēmas noteikšanai mijieskaita operācijām un starpbanku norēķiniem, efektīvai cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un tam, vai tiek ievēroti akcionāru balsošanas mērķi;

4.

uzskata, ka starptautiskā līmenī izšķiroša nozīme ir iepriekšējai juridiskās noteiktības garantēšanai attiecībā uz tiesību aktiem, kurus piemēro dažiem jautājumiem saistībā ar kontā reģistrēto un starpnieku turēto vērtspapīru turēšanu, noslēgšanu un atsavināšanu, kā arī saistībā ar šādu vērtspapīru izmantošanu kā nodrošinājumu, un ļoti svarīgi ir samazināt sistēmiskos riskus, ko var radīt nenoteiktība šajā jomā;

5.

pauž bažas par Eiropas Centrālās bankas vairākkārt izteiktajiem iebildumiem attiecībā uz sistēmiskajiem riskiem un strauju ar garantiju izpildi saistītu strīdu pieauguma risku, kad tiesām jāpiemēro citas valsts tiesību akti, lai noteiktu, piemēram, garantiju nodrošinājuma pakāpi;

6.

uzskata, ka visiem sistēmas dalībnieku kontos reģistrēto vērtspapīru īpašumtiesību aspektiem jāpiemēro viena un tā pati tiesību sistēma un ka vienai un tai pašai juridiskajai sistēmai jāattiecas uz tiem līgumattiecību aspektiem, kuri regulē sistēmas un ikviena tās dalībnieka attiecības, lai garantētu sistēmas noteiktību, drošumu un pārredzamību;

7.

uzskata, ka ES iekšienē veikto darījumu drošuma garantēšana ir svarīgāka par to darījumu veicināšanu, kas notiek starp ES un pārējām pasaules valstīm;

8.

izsaka nožēlu, ka “esamības pārbaude” (Konvencijas 4. panta 1. punkts) nav pietiekami stingri noteikta un ka ir pieļauti izņēmumi attiecībā uz sabiedrisko kārtību regulējošiem tiesību aktiem (Konvencijas 11. panta 3. punkts), jo tas var veicināt vēlmi izraudzīties mazāk stingrus tiesību aktus un radīt kropļojumus finanšu pakalpojumu iekšējā tirgū;

9.

aicina Komisiju iesniegt izsmeļošu pētījumu par to, kā pievienošanās Konvencijai ietekmēs Eiropas Savienības tiesības un ekonomiku; pieprasa šajā pētījumā īpaši norādīt, kāda būs pievienošanās fiskālā ietekme, kādas sekas izraisīs risku novirzīšana starp dalībniekiem (centrālajiem depozitārijiem, bankām, noguldītājiem) pēc atteikšanās no PRIMA principa, kā pievienošanās ietekmēs ar vērtspapīru saistīto balsstiesību īstenošanu, kāda būs ietekme uz vērtspapīra galīgā īpašnieka peļņu, uz cīņu pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, starpbanku norēķinu sistēmas efektivitāti un kredītiestāžu maksātnespējas riska noteikšanu;

10.

prasa, lai šo ietekmes pētījumu pieņem Komisāru kolēģija, pirms Kopienas vārdā ir izteikta apņemšanās parakstīt Konvenciju;

11.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.


(1)  OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.

(2)  OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

(3)  OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.

(4)  OV C 81, 2.4.2005., 10. lpp.

(5)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0353.

(6)  OV C 38 E, 12.2.2004., 265. lpp.


II Sagatavošanas dokumenti

EIROPAS PARLAMENTS

Pirmdiena, 2006. gada 18. decembris

23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 317/906


PROTOKOLS

(2006/C 317 E/05)

SĒDES NORISE

SĒDI VADA: Josep BORRELL FONTELLES

Priekšsēdētājs

1.   Sesijas atsākšana

Sēde tika atklāta plkst. 11.05.

2.   Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

Iepriekšējās sēdes protokols tika apstiprināts.

Uzstājās:

Jean-Marie Cavada (LIBE komitejas priekšsēdētājs), kas pateicās visām iesaistītajām pusēm, kuru paveiktais ir ļāvis 2006. gada 14. decembrī pieņemt desmit priekšlikumus lēmumam par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas finansēšanu (2006. gada 14. decembra protokola 6.11. punkts, 2006. gada 14. decembra protokola 6.12. punkts, 2006. gada 14. decembra protokola 6.13. punkts, 2006. gada 14. decembra protokola 6.15. punkts, 2006. gada 14. decembra protokola 6.16. punkts, 2006. gada 14. decembra protokola 6.22. punkts, 2006. gada 14. decembra protokola 6.23. punkts, 2006. gada 14. decembra protokola 6.26. punkts, 2006. gada 14. decembra protokola 6.27. punkts un 2006. gada 14. decembra protokola 6.28. punkts), un uzsvēra, ka tagad šie dokumenti atspoguļo plenārsēdē deputātu pausto gribu;

Richard Corbett (referents par 2006. gada 14. decembrī pieņemto Reglamenta 81. panta grozījumu (2006. gada 14. decembra protokola 6.20. punkts)), kurš prasīja, lai jaunie noteikumi būtu pieejami no 2007. gada janvāra (sēdes vadītājs viņam atbildēja, ka 2007. gada janvārī izplatīs jaunu Reglamenta pagaidu versiju).

3.   Dokumentu iesniegšana

Komisija ir iesniegusi šādu dokumentu:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem (COM(2006)0570 — C6-0332/2006 — 2006/0183(COD)).

nodots

atbildīgajai komitejai: TRAN

atzinums: ITRE

4.   Oficiāla sveikšana

Sēdes vadītājs Parlamenta vārdā sveica Āfrikas valstu parlamenta delegāciju, kuru vadīja tā priekšsēdētāja Gertrude Mongella un kura bija ieņēmusi vietu oficiālajiem viesiem paredzētajā balkonā.

5.   Ar REACH saistīto tiesību aktu un pētniecības septītās pamatprogrammas parakstīšana

Josep Borrell Fontelles (Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs) un Matti Vanhanen (amatā esošais Padomes priekšsēdētājs) sniedza īsus paziņojumus par REACH tiesību aktu un pētniecības septītās pamatprogrammas pieņemšanu (2006. gada 13. decembra protokola 8.1. punkts, 2006. gada 13. decembra protokola 8.2. punkts, 2006. gada 30. novembra protokola 8.10. punkts, 2006. gada 30. novembra protokola 8.11. punkts, 2006. gada 30. novembra protokola 8.14. punkts, 2006. gada 30. novembra protokola 8.15. punkts, 2006. gada 30. novembra protokola 8.16. punkts, 22006. gada 30. novembra protokola 8.17. punkts, 2006. gada 30. novembra protokola 8.18. punkts, 2006. gada 30. novembra protokola 8.19. punkts, 2006. gada 30. novembra protokola 8.20. punkts un 2006. gada 30. novembra protokola 8.21. punkts).

Pēc tam viņi parakstīja tiesību aktus, klātesot José Manuel Barroso (Komisijas priekšsēdētājam), Karl-Heinz Florenz (ENVI komitejas priekšsēdētājam), Guido Sacconi (referentam par REACH ziņojumiem), Miloslav Ransdorf (ITRE komitejas priekšsēdētāja vietniekam), kā arī Jerzy Buzek, Philippe Busquin un Anne Laperrouze — trijiem referentiem par pētniecības septītās pamatprogrammas ziņojumiem.

6.   Eiropadome 2006. gada 14. un 15. decembrī — Somijas prezidentūras darbības pusgads (debates)

Eiropadomes ziņojums un Komisijas paziņojums: Eiropadome 2006. gada 14. un 15. decembrī.

Padomes pašreizējās prezidentvalsts paziņojums: Somijas prezidentūras darbības pusgads.

Matti Vanhanen (amatā esošais Padomes priekšsēdētājs) iepazīstināja ar Eiropadomes ziņojumu un sniedza paziņojumu par Somijas prezidentūras darbības pusgadu.

Arī José Manuel Barroso (Komisijas priekšsēdētājs) sniedza paziņojumu par Eiropadomes sanāksmi.

Uzstājās: Hans-Gert Poettering PPE-DE grupas vārdā, Martin Schulz PSE grupas vārdā, Graham Watson ALDE grupas vārdā, Brian Crowley UEN grupas vārdā, Monica Frassoni Verts/ALE grupas vārdā, Sylvia-Yvonne Kaufmann GUE/NGL grupas vārdā, Nigel Farage IND/DEM grupas vārdā un Koenraad Dillen, pie grupām nepiederošs deputāts.

Uzstājās: par “catch the eye” procedūru Alexander Stubb, Edite Estrela, Gérard Onesta, Gunnar Hökmark, Ville Itälä, Lasse Lehtinen, Józef Pinior, Margrietus van den Berg, Françoise Grossetête, Jan Mulder, Ryszard Czarnecki, Esko Seppänen, Piia-Noora Kauppi, Jacek Saryusz-Wolski, Marianne Mikko, Hannu Takkula, Zbigniew Zaleski, Richard Corbett, Kyriacos Triantaphyllides, Malcolm Harbour, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, Simon Busuttil, Alojz Peterle, Tunne Kelam, Avril Doyle, Charles Tannock, Jacek Protasiewicz, Zita Pleštinská un Jerzy Buzek.

Uzstājās: Matti Vanhanen un José Manuel Barroso, lai atbildētu uz deputātu izvirzītajiem jautājumiem.

Debates tika slēgtas.

7.   Nākamo sēžu datumi

Nākamās sēdes notiks no 2007. gada 15. līdz 18. janvārim.

8.   Sesijas pārtraukšana

Eiropas Parlamenta sesija tika pārtraukta.

Sēde tika slēgta plkst. 13.25.

Julian Priestley

Ģenerālsekretārs

Josep Borrell Fontelles

Priekšsēdētājs


APMEKLĒJUMU REĢISTRS

Parakstīja:

Agnoletto, Albertini, Andersson, Andrejevs, Arif, Ashworth, Audy, Ayala Sender, Ayuso, Baco, Bauer, Beaupuy, Becsey, Belet, Belohorská, Bennahmias, Berès, van den Berg, Berman, Blokland, Bonde, Borrell Fontelles, Bourlanges, Bozkurt, Bradbourn, Brejc, Brepoels, Brunetta, van den Burg, Bushill-Matthews, Busuttil, Buzek, Carollo, Caspary, Castex, Castiglione, Cavada, Christensen, Coelho, Corbett, Cramer, Crowley, Ryszard Czarnecki, Daul, De Blasio, De Keyser, Demetriou, Deprez, Descamps, Désir, De Veyrac, De Vits, Dillen, Doyle, Duff, Duka-Zólyomi, Elles, Estrela, Farage, Fernandes, Elisa Ferreira, Fjellner, Flasarová, Florenz, Fourtou, Frassoni, Fruteau, Gahler, Gaľa, Gaubert, Geremek, Geringer de Oedenberg, Gewalt, Gibault, Glattfelder, Gottardi, Gröner, Grossetête, Guardans Cambó, Guellec, Hänsch, Harangozó, Harbour, Hasse Ferreira, Hassi, Haug, Hegyi, Herczog, Hökmark, Holm, Horáček, Ibrisagic, Isler Béguin, Itälä, Jäätteenmäki, Janowski, Jeggle, Jöns, Jørgensen, Jordan Cizelj, Kallenbach, Karas, Kaufmann, Kauppi, Tunne Kelam, Klinz, Koch, Konrad, Krasts, Krupa, Kułakowski, Kusstatscher, Kuźmiuk, Lamassoure, Lambrinidis, Lang, Langen, Lax, Lehtinen, Libicki, Ludford, Lundgren, Maaten, McDonald, McGuinness, Madeira, Maldeikis, Maňka, Erika Mann, Markov, Marques, David Martin, Martínez Martínez, Masiel, Mauro, Mavrommatis, Mayer, Medina Ortega, Meijer, Miguélez Ramos, Mikko, Mikolášik, Millán Mon, Moreno Sánchez, Mulder, Muscat, Myller, Newton Dunn, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Nicholson of Winterbourne, Novak, Olajos, Olbrycht, Ó Neachtain, Onesta, Onyszkiewicz, Őry, Oviir, Paasilinna, Pack, Panayotopoulos-Cassiotou, Papastamkos, Pęk, Alojz Peterle, Pīks, Pinior, Pirilli, Pleštinská, Podestà, Pöttering, Prets, Protasiewicz, Ransdorf, Rapkay, Resetarits, Reul, Rivera, Roithová, Rothe, Rouček, Roure, Rutowicz, Sacconi, Saïfi, Sakalas, Saryusz-Wolski, Schapira, Scheele, Olle Schmidt, Frithjof Schmidt, Schulz, Seeberg, Segelström, Seppänen, Siekierski, Sifunakis, Silva Peneda, Simpson, Sinnott, Sommer, Spautz, Speroni, Staniszewska, Starkevičiūtė, Sterckx, Stubb, Sudre, Swoboda, Szájer, Szent-Iványi, Tajani, Takkula, Tannock, Tomczak, Triantaphyllides, Tzampazi, Vaidere, Van Hecke, Vaugrenard, Veneto, Vlasák, Watson, Henri Weber, Weiler, Westlund, Wieland, Bernard Piotr Wojciechowski, Janusz Wojciechowski, Wurtz, Yañez-Barnuevo García, Záborská, Zaleski, Zappalà, Ždanoka, Zvěřina

Novērotāji:

Bărbuleţiu, Cappone, Corlăţean, Coşea, Corina Creţu, Martin Dimitrov, Kazak, Kirilov, Mihalache, Paparizov, Sofianski, Szabó, Vigenin


23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 317/s32


 

Izmantoto simbolu saraksts

*

Apspriežu procedūra

**I

Sadarbības procedūra: pirmais lasījums

**II

Sadarbības procedūra: otrais lasījums

***

Piekrišanas procedūra

***I

Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums

***II

Koplēmuma procedūra: otrais lasījums

***III

Koplēmuma procedūra: trešais lasījums

(Procedūras veids ir noteikts saskaņā ar Komisijas piedāvāto juridisko pamatu.)

Informācija par balsošanas laiku

Ja nav noteikts citādi, pirms balsošanas referenti rakstiski paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par savu pozīciju attiecībā uz grozījumiem.

Parlamenta komiteju abreviatūras

AFET

Ārlietu komiteja

DEVE

Attīstības komiteja

INTA

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

BUDG

Budžeta komiteja

CONT

Budžeta kontroles komiteja

ECON

Ekonomikas un monetārā komiteja

EMPL

Nodarbinātības un sociālo jautājumu komiteja

ENVI

Vides, veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma komiteja

ITRE

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

IMCO

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

TRAN

Transporta un tūrisma komiteja

REGI

Reģionālās attīstības komiteja

AGRI

Lauksaimniecības komiteja

PECH

Zivsaimniecības komiteja

CULT

Kultūras un izglītības komiteja

JURI

Juridiskā komiteja

LIBE

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

AFCO

Konstitucionālo jautājumu komiteja

FEMM

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

PETI

Lūgumrakstu komiteja

Politisko grupu abreviatūras

PPE-DE

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa

PSE

Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā

ALDE

Demokrātu un liberāļu apvienība Eiropai

Verts/ALE

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa

GUE/NGL

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa

IND/DEM

Neatkarīgo spēku un demokrātu grupa

UEN

Nāciju Eiropas grupa

NI

Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti