8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/3

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par efektivitāti un vienlīdzīgumu izglītībā un apmācībā

(2006/C 298/03)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ŅEMOT VĒRĀ:

Lisabonas padomes sanāksmē 2000. gada 23. un 24. martā izvirzīto stratēģisko mērķi Eiropas Savienībai “kļūt par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, ar stabilu ekonomikas izaugsmi, ar vairāk un labākām darba vietām un labāku sociālo kohēziju” un Lisabonas padomes sniegtās pilnvaras Izglītības padomei “kopumā apsvērt konkrētus izglītības sistēmas nākotnes mērķus, liekot uzsvaru uz kopīgām problēmām un prioritātēm, vienlaikus respektējot nacionālo dažādību” (1);

2.	Izglītības padomes 2001. gada 12. februāra ziņojumu par “Konkrētiem turpmākiem izglītības un apmācību sistēmu mērķiem”, kas iesniegts 2001. gada 23. un 24. marta Stokholmas Eiropadomei un kurā noteikti trīs stratēģiskie mērķi un trīspadsmit saistītie mērķi (2);

darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” pirmo un otro stratēģisko mērķi — “Uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un efektivitāti ES”, tostarp ar to saistīto mērķi “Pēc iespējas labāk izmantot resursus” (3), un “Atvieglot piekļuvi visām izglītības un apmācības sistēmām”, tostarp tās saistītos mērķus “Atvērta mācību vide” un “Atbalstīt aktīvu pilsonību, vienlīdzīgas iespējas un sociālo kohēziju”;

4.	Komisijas 2003. gada 10. janvāra paziņojumu “Efektīvi ieguldījumi izglītībā un apmācībā — obligāta prasība Eiropā”, kurā aicina “ievērojami palielināt ieguldījumus cilvēkresursos” un “efektīvāk izlietot esošos resursus” (4);

Padomes 2003. gada 5. maija secinājumus par kritērijiem Eiropas vidējiem rādītājiem izglītībā un mācībās (kritēriji), kuros uzsvērts, ka “Padome vienojās izveidot virkni kritēriju Eiropas vidējiem izglītības rādītājiem...kurus izmantos kā līdzekli, lai pārraudzītu īstenošanu” attiecībā uz darba programmu“Izglītība un apmācība 2010” (5).

Padomes un Komisijas 2004. gada 26. februāra kopējo starpposma ziņojumu par darba programmas “Izglītība un apmācības 2010” īstenošanu, kurā uzsvērta “steidzama vajadzība cilvēkresursos ieguldīt vairāk, efektīvāk un iedarbīgāk” un aicina “augstāku ieguldījumu līmeni no valsts sektora…un, ja vajadzīgs, augstāku ieguldījumu līmeni no privātā sektora, jo īpaši augstākajā izglītībā, pieaugušo izglītībā un tālākajā arodmācībā” (6);

Padomes un Komisijas 2004. gada 26. februāra kopējo starpposma ziņojumu par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu, kurā uzsvērts, ka līdzvērtīgas vērības pievēršana izglītības un apmācības sistēmu mērķiem saistībā ar efektivitāti, kvalitāti un taisnīgumu ir “obligāts nosacījums Lisabonas mērķu sasniegšanai, vienlaikus stiprinot Eiropas sociālo modeli” un ka “efektivitāte un taisnīgums neizslēdz viens otru”, un arī ka “sevišķi svarīgi ir ieguldījumi pirmsskolas izglītībā, lai novērstu nesekmību skolā un sociālo atstumtību” (7);

2006. gada 23.–24. marta pavasara Eiropadomes secinājumus, kuros uzsvērts, ka “izglītība un apmācība ir ārkārtīgi būtiski faktori, lai attīstītu ES ilgtermiņa konkurētspējas, kā arī sociālās kohēzijas potenciālu”, ka “ir jāpastiprina reformas, lai nodrošinātu tādas augstas kvalitātes izglītības sistēmas, kas ir gan efektīvas, gan objektīvas” un ka “investīcijas izglītībā un apmācībā rada lielus ieguvumus, kas būtiski atsvērs izmaksas un būs jūtami ilgi pēc 2010. gada” (8);

Komisijas paziņojumu “Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās” (9), kurā dalībvalstis ir aicinātas attīstīt izvērtēšanas tradīciju un kura, tās izstrādē piedaloties pētniecības tīkliem, ir pozitīvs solis pretim tālākai uz pierādījumiem balstītas izglītības un apmācības politikas attīstībai.

PIEŅEM ZINĀŠANAI, ka

izglītība un apmācība ir dalībvalstu attiecīgo iestāžu kompetencē, kas tās organizē un piešķir tām līdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, politiku un praksi. Tajā pat laikā tomēr ir vajadzīga Eiropas mēroga sadarbība, lai mācītos no citu valstu pieredzes un labākās prakses, kā arī rādītāji un kritēriji, lai sekotu progresam. Veiksmīgai izglītības un apmācības politikai saistībā ar mūžizglītību ir vajadzīga starpnozaru pieeja apvienojumā ar citu attiecīgu politiku, īpaši izpētes un jauninājumu, nodarbinātības, ekonomikas, sociālās un veselības aprūpes, jaunatnes un kultūras jomā.

PAZIŅO, ka

izglītība un apmācība kā būtiski virzītājspēki demokrātijai, sociālai kohēzijai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei būtu turpmāk jāuzskata par prioritāro jomu ieguldījumiem. Dalībvalstu uzdevums ir savās mūžizglītības stratēģijās noteikt tās izglītības ieguldījumu prioritātes, kas visefektīvāk ietekmēs apguves rezultātu kvalitāti un vienlīdzīgumu;

izglītības un apmācību efektivitātes uzlabošana ir būtiska, ņemot vērā globalizācijas radītos izaicinājumus, demogrāfiskās pārmaiņas, straujās tehnoloģiju izmaiņas un pieaugošo spiedienu uz valstu budžetiem. Neskatoties uz stingrajiem valstu izdevumu ierobežojumiem, ir plaši atzīta vajadzība nodrošināt piemērotu un — vajadzības gadījumā — palielinātu finansējumu cilvēkresursiem un tādēļ apsvērt to, kā palielināt un/ vai labāk izmantot privāto ieguldījumu;

nevienlīdzīgums izglītības un apmācības sistēmās, kas rada tādus rezultātus kā sliktas sekmes, izglītības pārtraukšanu un skolu nepabeigšanu, izraisa lielas slēptās sociālās izmaksas nākotnē, kas var stipri pārsniegt veiktos ieguldījumus. Vienlīdzīgas un efektīvas augstas kvalitātes izglītības un apmācības sistēmu attīstība būtiski palīdz samazināt bezdarba, sociālās atstumtības un izšķērdēta cilvēkresursu potenciāla risku mūsdienīgā, uz zināšanām balstītā ekonomikā;

kvalitāte ir vienots mērķis visos izglītības un apmācības veidos Eiropas Savienībā, un, lai panāktu uzlabojumus, tā būtu regulāri jāpārrauga un jāizvērtē. Kvalitāte attiecas ne tik vien uz apguves rezultātiem vai apmācības veidu, bet arī uz to, cik labi izglītības un apmācību sistēmas rūpējas par individuālām, sociālām un ekonomiskām vajadzībām, kā arī stiprina vienlīdzīgumu un uzlabo labklājību;

svarīgākie faktori, kas palīdz sasniegt augtas kvalitātes rezultātus, ir pasniedzēju, mācību instruktoru, citu mācībspēku, kā arī profesionālās orientācijas un aprūpes dienestu motivācija, prasmes un kompetence, kā arī skolu vadības kvalitāte. Mācībspēku centienus būtu jāatbalsta ar nepārtrauktu profesionālo izaugsmi un labu sadarbību starp vecākiem, skolēnu aprūpes dienestiem un plašāku sabiedrību. Turklāt augstas kvalitātes pasniegšanas un mācību vide nodrošina labus apstākļus mācībām un palīdz panākt pozitīvu mācību procesa iznākumu;

pētījumu rezultāti liecina, ka ilgtermiņā pirmsskolas izglītībai un specifiskas agrīnas iesaistīšanas programmām var būt vislielākais atdeves līmenis visā mūžizglītības mācību procesā, jo īpaši tajā gadījumā, ja persona nāk no nelabvēlīgas vides. Tās rada pozitīvus rezultātus cilvēciskā un sociāli ekonomiskā ziņā, kas turpina pozitīvi iespaidot turpmāko izglītību un pieaugušo dzīvi. Lai arī respektējot dalībvalstu atbildību par savu izglītības un apmācības sistēmu organizēšanu, pastāv arī dažas zinātnisko pētījumu liecības tam, ka atsevišķos gadījumos skolēnu nošķiršana pārāk agrā vecumā atsevišķās dažāda tipa skolās atkarībā no spējām var negatīvi ietekmēt to skolēnu panākumus, kuri nāk no nelabvēlīgas vides;

izglītības iestādēm kā mācību kopienām būtu jāpievēršas plašākai mācību videi, lai veicinātu un uzturētu efektivitāti, vienlīdzīgumu un vispārējo labklājību. Ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai identificētu un atbalstītu skolēnus ar īpašām izglītības vajadzībām. Pie šiem pasākumiem pieder arī īpaši apmācītu pasniedzēju un profesionālās orientācijas personāla nodrošināšana pietiekamā daudzumā, tajā pat laikā nodrošinot augstas kvalitātes skolēnu aprūpes dienestu un adekvātus resursus. Lai arī starpnozaru sadarbība, kas nepieciešama agrīnai iesaistīšanai un citiem īpašiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgumu izglītībā un apmācībā, nenovēršami saistīta ar papildu izmaksām, ilgtermiņā šie izdevumi atmaksājas, palīdzot novērst izmaksas, kas var rasties nākotnē sakarā ar sociālo atstumtību;

lai uzlabotu personu nodarbinātības iespējas modernā, uz zināšanām balstītā sabiedrībā un veicinātu sociālo integrāciju un pilsonisko aktivitāti, kā arī stiprinātu Eiropas sociālo modeli, ir būtiski uzlabot pieeju vidējai izglītībai un samazināt skolu nepabeigušo skolēnu skaitu. Palielinoties darba tirgus pieprasījumam pēc prasmēm, arvien lielāka nozīme ir tam, lai jaunajai paaudzei būtu pieeja kvalifikācijām un prasmēm, tādējādi uzlabojot viņu izredzes iegūt darbu un sociāli integrēties.

vajadzība modernizēt Eiropas universitātes, ņemot vērā to savstarpēji saistīto lomu izglītības, izpētes un jauninājumu jomā, ir atzīta ne tikai kā nosacījums plašākās Lisabonas stratēģijas panākumiem, bet arī kā daļa no vispārējās virzības uz arvien globālāku un uz zināšanām balstītu ekonomiku. Studentu skaita palielināšanās un augstas kvalitātes izglītības un izpētes izmaksu pieaugums rada vajadzību palielināt un/vai efektīvāk izmantot gan valsts, gan privātos resursus. Augstas kvalitātes augstākai izglītībai ir būtiska nozīme izglītības un apmācību jomā kopumā, izglītojot nākamos mācībspēkus un atjauninot un atjaunojot visu izglītības zināšanu bāzi;

10.

arodizglītībai ir nozīmīga ietekme uz nodarbinātību un sociālo labklājību. Nodrošinot atbilstīgu, augstas kvalitātes kvalifikāciju jauniem cilvēkiem un uzlabojot prasmes un kompetences tajās sociālajās grupās, kam ir zems prasmju līmenis un kas nāk no nelabvēlīgas vides, tiek radīti būtiski ieguvumi ekonomikai pat īstermiņā. Uz kompetenci balstītas kvalifikāciju sistēmas un citi mehānismi, kas paredzēti iepriekšējas izglītības atzīšanai, veicina efektivitāti un vienlīdzīgumu, jo papildus oficiālajai kvalifikācijai ņem vērā neoficiālās izglītības un pašmācības rezultātus. Ieinteresēto pušu — tostarp sociālo partneru un nozaru organizāciju — partnerību veicināšana arī varētu sekmēt arodizglītības un apmācību programmu efektivitāti un pievilcību.

11.

strauja tehnoloģiju attīstība un Eiropas demogrāfiskās struktūras izmaiņas rada vajadzību pēc lielākiem ieguldījumiem pieaugušo prasmju, kvalifikāciju un svarīgāko kompetenču atjaunināšanai un palielināšanai, jo īpaši attiecībā uz personām ar zemu prasmju līmeni. Ieguldījumu mērķtiecīga veltīšana darbaspēka esošo prasmju un kompetences atjaunināšanai un palielināšanai īstermiņā ir ātrs veids, kā palīdzēt ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai, kā arī lai novērstu novecojošā darbaspēka priekšlaicīgu pensionēšanos. Pieaugušo izglītībai ir arī svarīga nozīme, nodrošinot jaunas būtiskas kompetences, piemēram, digitālo kompetenci, tādējādi sekmējot lielāko sociālo integrāciju un aktīvu dalību kopienas un sabiedrības dzīvē, tostarp arī pēc pensionēšanās.

AICINA DALĪBVALSTIS

turpināt apdomāt, vai pašreizējā kārtība izglītības un apmācības sistēmu finansēšanai, vadībai un pārvaldībai adekvāti atspoguļo vajadzību nodrošināt gan efektivitāti, gan vienlīdzīgumu, un tādējādi vislabāk izmantot resursus. Ņemot to vērā, dalībvalstis ir aicinātas izskatīt iespējas, kā varētu uzlabot pašreizējo kārtību, lai novērstu slēptās, taču dārgās izmaksas, kas saistītas ar izglītības nevienlīdzīgumu;

nodrošināt izglītības un apmācības reformu un ieguldījumu efektīvu orientāciju, gan ilgtermiņā, gan īstermiņā, lai nodrošinātu uz zināšanām balstītas sabiedrības vajadzības, uzlabojot kvalitāti un vienlīdzīgumu, jo īpaši, vairāk ieguldot pirmsskolas izglītībā, specifiskās agrīnās iesaistīšanas programmās un vienlīdzīgas izglītības un apmācības sistēmās, kuru mērķis ir sniegt iespējas, nodrošināt piekļuvi, attieksmi un rezultātus, kas nav atkarīgi no sociāli ekonomiskajiem cēloņiem un citiem faktoriem, kas var izraisīt nelabvēlīgu stāvokli izglītības ziņā; Turklāt jo īpaši vajadzētu sekmēt augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanu nelabvēlīgās zonās.

nodrošināt pienācīgu finansējumu cilvēkresursiem un attiecīgā gadījumā palielināt valsts finansējumu un veicināt lielākus papildu privātos ieguldījumus, jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgāku pieeju augstākajai izglītībai. Lai nodrošinātu efektivitāti, ir svarīga arī augstākās izglītības un pētniecības nozaru modernizācija. Vēl būtu jāpievērš uzmanība sadarbības saikņu veicināšanai starp uzņēmumiem pētniecības un izstrādes jomās;

4.	nodrošināt pienācīgu finansējumu pieaugušo izglītībai un nepārtrauktai arodizglītībai, un mācībām, kā arī veicināt aktīvas partnerības ar darba devējiem, lai koncentrētos uz tautsaimniecībā vajadzīgajām prasmēm, tostarp reģionālā un vietējā mērogā;

veicināt pētījumus par izglītības reformu un ieguldījumu rezultātiem un par to sniegto labumu sociālajā jomā. Konsekventa, atbilstīga, uzticama, uz pierādījumiem balstīta informācija ir pamats atbildības nodrošināšanai, kā arī vajadzīgo pasākumu veikšanai, lai panāktu kvalitāti, vienlīdzīgumu un efektivitāti visā izglītības un apmācības sistēmā. Tajā pašā laikā pārraudzībai, novērtēšanai un kvalitātes garantēšanai būtu jāsniedz objektīva un pārredzama informācija par rezultātiem un atbalsts mācīšanas un apguves metožu un prakses turpmākai izstrādei un attīstīšanai;

AICINA KOMISIJU UN DALĪBVALSTIS

1.	darboties kopīgi ar attiecīgajiem pētniecības tīkliem, lai nodrošinātu aptverošāku un integrētāku analīzi izglītības un apmācību reformu atbalstam, un, attiecīgā gadījumā, izstrādāt starptautiski salīdzināmus rādītājus par izglītības un apmācības sistēmu efektivitāti un vienlīdzīgumu;

veicināt un atbalstīt pētījumus par izglītības un apmācības reformu un ieguldījumu ietekmi uz sociālo jomu un ekonomiku gan valsts, gan starptautiskā mērogā. Jāveic vairāk pētījumu, jo īpaši nozarēs, kuras šobrīd netiek pietiekami pētītas, piemēram, pirmskolas izglītības, arodizglītības, mūžizglītības un izglītības ekonomikas jomā, jo īpaši attiecībā uz privātu ieguldījumu ietekmi.

izmantot atbilstīgus izpētes rezultātus un pieejamos datus, lai apvienotu kvalitātes, vienlīdzīguma un efektivitātes aspektu, gan sagatavojot programmas “Izglītība un apmācība 2010” valsts ziņojumus, gan 2008. gada vidusposma ziņojumu, kā arī saistībā ar iespējamo priekšlikumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmu kopīgiem uzdevumiem un to veicināšanai pēc 2010. gada;

4.	izstrādāt un īstenot pasākumus pieredzes apguvei, mācoties vienam no otra (peer-learning), efektivitātes un vienlīdzīguma jomā saskaņā ar darba programmu “Izglītība un apmācība 2010”.

5.	attiecīgi izmantot Mūžizglītības programmu, struktūrfondus un Septīto pētniecības pamatprogrammu, lai atbalstītu izglītības un apmācības sistēmu efektivitātes un vienlīdzīguma aspektus.

(1) Prezidentvalsts secinājumi, Lisabonas Eiropadome, 2000. gada 23.–24. martā (dok. SN 100/1/00 REV 1).

(2) “Konkrēti turpmākie izglītības un apmācības sistēmu mērķi” Izglītības padomes ziņojums Eiropadomei (dok. 5980/01).

(3) Sīki izstrādāta darba programma kā papildinājums izglītības un apmācības sistēmu mērķiem Eiropā, Padome (OV C142, 14.06.2002).

(4) “Efektīvi ieguldījumi izglītībā un apmācībā — obligāta prasība Eiropā” —Komisijas Paziņojums (dok. 5269/03).

(5) OV C 134, 7.6.2003., 3. lpp.

(6) “Izglītība un apmācība 2010”: “Lisabonas stratēģijas panākumu nodrošināšanai ir vajadzīgas neatliekamas reformas”, Padomes un Komisijas kopējais starpposma ziņojums par sīki izstrādātās darba programmas īstenošanu kā papildinājumu izglītības un apmācības sistēmu mērķiem Eiropā, (dok. 6905/04).

(7) “Izglītības un apmācības modernizēšana: vitāli svarīgs ieguldījums Eiropas labklājībā un sociālā kohēzijā”, Padomes un Komisijas 2006. gada kopējais starpposma ziņojums par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” panākumiem, Padome, (OV C 79, 1.4.2006., 1. lpp.).

(8) Prezidentvalsts secinājumi, Briseles Eiropadome, 2006. gada 23.–24. martā (dok. 7775/06).

(9) “Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās”, Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam (dok. 12677/06).

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/8

Projekts Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par turpmākām prioritātēm pastiprinātai Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības (VET) jomā

(Padomes 2004. gada 15. novembra secinājumu pārskatīšana)

(2006/C 298/05)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

APZINOTIES, ka

Padome 2002. gada 12. novembrī pieņēma Rezolūciju (1) par stiprinātas Eiropas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā. Uz tās pamata radās deklarācija, kuru ES dalībvalstu, EBTZ/EEZ un kandidātvalstu ministri izglītības un profesionālās apmācības jautājumos, Komisija un Eiropas sociālie partneri 2002. gada 29.-30. novembra sanāksmē Kopenhāgenā pieņēma kā stratēģiju, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības veikumu, kvalitāti un pievilcību (Kopenhāgenas process);

pamatojoties uz Padomes 2004. gada 15. novembra secinājumiem (2), pirmajā procesa pārskatīšanā, kas notika 2004. gada 14. decembrī Māstrihtā, tika atzīts, ka VET redzamība un reputācija Eiropas līmenī ir uzlabojusies un ka ir sasniegti būtiski panākumi. Starp tiem ir vairāki kopīgi instrumenti un principi (3). Māstrihtas paziņojumā bija izklāstītas prioritātes valsts un Eiropas līmenī un veikta ciešāka Kopenhāgenas procesa sasaiste ar darba programmu “Izglītība un apmācība 2010”;

kopš Māstrihtas paziņojuma pieņemšanas ir pieņemta EUROPASS vienotā sistēma kvalifikācijas un zināšanu pārskatāmībai, kā arī Padomes secinājumi par prasmju un zināšanu attīstības nozīmi (4). Ir veiksmīgi pabeigtas apspriedes par Eiropas kvalifikāciju sistēmu un turpinājās darbs pie kredītu sistēmas izstrādes VET jomā (ECVET), kas šobrīd nodots publiskai apspriešanai;

pārskatītajā Lisabonas stratēģijā un tās integrētajās pamatnostādnēs izaugsmei un darbavietām 2005.–2008. gadam (5) ir atspoguļota izglītības un apmācības centrālā nozīme Eiropas Savienības darba programmā. Pārskatītajā Lisabonas stratēģijā dalībvalstis ir aicinātas paplašināt un uzlabot ieguldījumus cilvēkkapitālā, kā arī pielāgot izglītības un mācību sistēmas atbilstīgi problēmām, ko rada globalizācija, demogrāfiskās izmaiņas un tehnoloģiskos jauninājumus;

2006. gada kopējā starpposma ziņojumā par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” panākumiem (6) ir secināts, ka “VET kvalitātes uzlabošana un pievilcības vairošana vēl joprojām ir galvenais nākotnē veicamais uzdevums.” Tajā arī ir teikts, ka “centieniem pēc izcilības … vajadzētu būt cieši saistītiem ar centieniem pēc lielākas pieejamības un sociālās integrācijas”.

UZSVER, ka

profesionālajai izglītībai un apmācībai būtu jāsniedz plaša zināšanu un prasmju bāze, kas atbilst darba dzīves prasībām, vienlaikus uzsverot izcilību visos līmeņos. Politikas aspektos un praksē vajadzētu novērtēt relatīvo ietekmi, ko radītu investīcijas dažāda līmeņa prasmēs un zināšanās. Vajadzētu palielināt starpnozaru un tehniskās prasmes, kā arī augstas profesionālās prasmes, lai novērstu prasmju deficītu un palīdzētu atbalstīt jauninājumus un sabiedrības zināšanu izaugsmi;

VET ir divējāda loma, palīdzot konkurētspējai un sekmējot sociālo kohēziju (7). VET politikai vajadzētu pievērsties visiem sabiedrības slāņiem, piedāvājot pievilcīgus un mērķtiecīgus risinājumus tiem, kam ir liels potenciāls, vienlaikus pievēršot uzmanību tiem, kurus apdraud izglītības nepietiekamība un izslēgšana no darba tirgus — jo īpaši tiem, kas agri pamet skolu, kam ir zema profesionālā kvalifikācija vai nemaz nav kvalifikācijas, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, personām, kas nāk no imigrantu vides, un gados vecākiem darba ņēmējiem;

3.	pamatizglītībai vajadzētu sniegt jauniem cilvēkiem zināšanas, prasmes, vērtības un veidot attieksmi, kas vajadzīga tālākai izglītībai, nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī sagatavot skolēnus mācībām vispārējās izglītības sistēmā, VET sistēmā vai abu šo sistēmu apvienojumā;

jauniem cilvēkiem, kas mācās VET, būtu jāiegūst iemaņas un prasmes, kas atbilst darba tirgus prasībām un mūžizglītībai. Šajā sakarā ir vajadzīga politika, lai samazinātu profesionālo izglītību un apmācību pametušo skolēnu skaitu un lai labāk veicinātu pāreju no skolas uz darbu, piemēram, apvienojot izglītību un apmācību ar darbu, izmantojot stažēšanos un apmācību darba vietā;

pieaugušā darbaspēka prasmes un zināšanas būtu jāveicina, atbalstot to, ka tiek atzīta iepriekšējā izglītība, kas gūta apmācību un darba pieredzes rezultātā. Būtu jāsniedz apmācības iespēja tiem, kas jau ir nodarbināti, vienlaikus izvērtējot iespējas izveidot finansiālā sloga līdzsvarotu sadali un labumu, ko tā sniegtu. Tajā pat laikā izglītības iespējām vajadzētu būt pieejamām personām un grupām ar nelabvēlīgiem apstākļiem, jo īpaši mazāk izglītotajiem;

Eiropas VET sistēmas dažādība ir vērtība, kas kalpo kā pamats tam, lai mācītos vienam no otra un iedvesmotu veikt reformas. Tajā pat laikā šī dažādība padara svarīgu pārskatāmības palielināšanu un kopīgu izpratni par kvalitātes jautājumiem un attiecīgi arī savstarpējo uzticēšanos starp dažādām VET sistēmām un dažādas prakses gadījumos. Mērķim vajadzētu būt veicināt Eiropas VET telpu, kurā vienā valstī iegūtu kvalifikāciju un prasmes atzīst visā Eiropā, tādējādi atbalstot jaunu cilvēku un pieaugušo mobilitāti.

ATZĪST, ka

Kopenhāgenas procesam bija būtiska loma, politisko lēmumu pieņēmējiem uzsverot VET lielo nozīmi. Tas palīdzēja pievērst uzmanību VET jautājumam kā Lisabonas stratēģijas daļai. Process sekmē vienošanos par kopīgiem Eiropas mērķiem un uzdevumiem, apspriedes par valstu modeļiem un iniciatīvām, kā arī labas prakses piemēru apmaiņu Eiropas līmenī. Valstu līmenī process pastiprināja VET pievērsto uzmanību un iedvesmoja veikt reformas valstī.

UZSVER, ka

nākotnē vajag stiprināt īpašus pasākumus, kas veltīti VET jomai. Kopenhāgenas procesu vajadzētu turpināt uz darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” pamata. Būtu jānodrošina koncentrēta un vispusīga pieeja, kurā dažādas ierosmes un instrumenti būtu savstarpēji savienoti un atbalstītu viens otru un kurā VET būtu izstrādāta visos līmeņos kā svarīga mūžizglītības daļa ar ciešu saikni ar vispārējo izglītību. Būtu jāuzsver sociālo partneru un nozaru organizāciju iesaiste visos darba līmeņos, kā arī valstu pieredzes izmantošana izstrādes darbā Eiropas līmenī;

2.	pasākumi ir brīvprātīgi un tie būtu jāizstrādā augšupejošā sadarbībā.

VIENOJAS, ka

Kopenhāgenā un Māstrihtā izvirzītās prioritātes joprojām ir spēkā, un nākamajā posmā tās būtu šādi jāstiprina.

1. Politika, kas vērsta uz VET pievilcības un kvalitātes uzlabošanu

Dalībvalstīm būtu jāpievērš lielāka uzmanība VET tēlam, statusam un pievilcībai. Tas prasa:

—	efektīvāku profesionālo orientāciju visa mūža garumā, lai labāk ņemtu vērā VET un darba mūža sniegtās iespējas un izvirzītās prasības, tostarp pastiprinātu profesionālo orientāciju, informāciju un konsultācijas skolās;

—	plaši pieejamas VET sistēmas, kas piedāvā elastīgas un individualizētas iespējas, kā sākt darba mūžu un turpināt izglītību un apmācību, tostarp augstāko izglītību — kā arī rada šādam sākumam un turpinājumam labvēlīgākus apstākļus –, un palīdz attīstīt darba tirgū iesaistīto pilngadīgo prasmes;

—	ciešas saiknes ar darba mūžu, gan primārā profesionālā izglītībā un apmācībā, gan arī turpmāk, kā arī vairāk iespēju mācīties darbavietā;

—	veicināt neoficiālas izglītības un pašmācību atzīšanu, lai atbalstītu profesionālu izaugsmi un mūžizglītību;

—	pasākumus, lai vairotu vīriešu vai sieviešu interesi un līdzdalību tajās VET jomās, kurās attiecīgā dzimuma proporcija vēl arvien ir pārāk zema, piemēram, sievietēm tehnoloģiju jomās;

—	attīstīt prasmes un uzsvērt izcilību to apguvē, piemēram, piemērojot pasaules līmeņa standartus vai organizējot prasmju konkursus. (8)

Uzlabojot VET pievilcību un kvalitāti, būtu vairāk jāuzsver VET sistēmu un nodrošinātāju pārvaldība, īstenojot VET programmu (9). Tas nozīmē:

—	spēju reaģēt uz indivīdu un darba tirgus vajadzībām, tostarp, iepriekš paredzot, kādas prasmes būs vajadzīgas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām;

—	kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu attiecīgās valstīs saskaņā ar Padomes secinājumiem par kvalitātes nodrošināšanu VET jomā (10);

—	uzlabot valsts un privātā sektora ieguldījumu VET, izstrādājot līdzsvarotus un kopīgus finansējumu un ieguldījumu mehānismus;

—	VET sistēmu pastiprinātu pārskatāmību;

—	iestāžu un apmācību nodrošinātāju spēcīgāku vadību valsts stratēģijās;

—	augsti kvalificētus skolotājus un meistarus, kas īsteno nepārtrauktu profesionālo izaugsmi;

—	aktīvas dažādu lēmumu pieņēmēju un ieinteresēto pušu — jo īpaši sociālo partneru un nozaru organizāciju — attiecīgas valsts, reģiona un vietēja mēroga partnerattiecības.

2. Kopēju VET instrumentu izstrāde un īstenošana

Būtu jāturpina izstrādāt kopējus Eiropas instrumentus, lai pavērtu ceļu Eiropas VET telpas izveidei un atbalstītu Eiropas darba tirgus konkurētspēju. Būtu jānosprauž mērķis — instrumentiem, par ko panākta vienošanās, vajadzētu būt ieviestiem līdz 2010. gadam.

Jāturpina izstrādāt:

kopējus Eiropas instrumentus, kuru mērķis īpaši ir VET,

—	izstrādājot un pārbaudot Eiropas kredītu sistēmu VET jomā (ECVET) kā kredītu uzkrāšanas un pārneses instrumentu, ņemot vērā VET īpatnības un pieredzi, kas augstākās izglītības iestādēs gūta saistībā ar Eiropas kredītu uzkrāšanas un pārneses sistēmu (ECTS);

—	stiprinot sadarbību kvalitātes uzlabošanas jautājumos, izmantojot Eiropas kvalitātes nodrošināšanas tīklu VET jomā (ENQA-VET), lai atbalstītu kopēju izpratni par kvalitātes nodrošināšanu un vairotu savstarpēju uzticēšanos. Būtu jāturpina sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm;

kopējus Eiropas instrumentus, kuros VET ir ievērojama nozīme,

—	izstrādājot un pārbaudot Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF), pamatojoties uz mācīšanās rezultātiem, paredzot lielāku vienlīdzību un labākas saites starp VET un augstākās izglītības nozari un ņemot vērā starptautiski atzītas konkrētai nozarei vajadzīgas kvalifikācijas;

—	tālāk izstrādājot EUROPASS kā vienīgo Eiropas pārskatāmības sistēmu, kā arī neoficiālās izglītības un pašmācību atzīšanas instrumentus, lai atbalstītu un papildinātu EQF un ECVET ieviešanu.

Ieviest:

kopējus Eiropas instrumentus, kuru mērķis īpaši ir VET,

—	piedaloties ECVET pārbaudīšanā un veicinot tā īstenošanu;

—	ņemot vērā principus, kas ir Kopējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pamatā, kā minēts Padomes 2004. gada maija secinājumos par kvalitātes nodrošināšanu VET jomā, lai veicinātu kvalitātes uzlabošanas kultūras rašanos un plašāku dalību ENQA-VET tīklā

kopējus Eiropas instrumentus, kuros VET ir ievērojama nozīme,

—	sasaistot valsts kvalifikāciju sistēmas vai valsts kvalifikāciju programmas ar EQF;

—	atbalstot valsts kvalifikācijas sistēmas, iekļaujot starptautiski atzītas nozaru kvalifikācijas, kā atsauces punktu izmantojot EQF;

—	veicinot pēc iespējas plašāku EUROPASS izmantojumu.

3. Stiprināt mācīšanos citam no cita

Sistemātiskāk jāstiprina mācīšanās citam no cita, sadarbība un dalīšanās pieredzē un prasmēs. Tas būtu jāveicina:

—	Eiropas mērogā izstrādājot kopējus jēdzienus un vienojoties par definīcijām, lai padarītu attiecīgās valstīs rastos risinājumus, izstrādātos modeļus un standartus vieglāk saprotamus;

—	paredzot Kopienas finansējumu pētījumiem un aptaujām par konkrētiem tematiem, lai vairotu izpratni par Eiropas VET sistēmām un praksi un to saites ar darba tirgu un citām izglītības nozarēm;

—	Komisijai veicot tīklu pārraudzību, apmainoties ar labas prakses piemēriem un izstrādājot tādus mehānismus, ko var izmantot dažādu līmeņu zināšanu izplatīšanai;

—	izveidojot sistemātiski un elastīgu sistēmu, lai atbalstītu līdzīgi kvalificētu speciālistu mācīšanos citam no cita VET jomā. Ar šādu sistēmu būtu arī jāatbalsta decentralizēta līdzīgi kvalificētu speciālistu mācīšanās citam no cita.

Pietiekami un konsekventi dati un rādītāji ir būtiski svarīgi, lai saprastu, kas notiek VET jomā, stiprinātu mācīšanos citam no cita un veidotu pamatus mācību politikai, kas balstās uz pierādījumiem.

Līdz nākamajai Ministru konferencei par šo jautājumu izpildi 2008. gadā Komisijai būtu jābūt:

—	pievērsušai īpašu uzmanību VET statistikas apjomam, precizitātei un ticamībai, lai varētu izvērtēt VET izstrādē gūtos panākumus;

—	pievērsušai uzmanību VET sadaļas izstrādei konsekventā rādītāju un kritēriju sistēmā (11);

—	pievērsušai īpašu uzmanību tādas statistikas izstrādei, kas attiecas uz ieguldījumiem VET un tā finansējumu.

To vislabāk varētu sasniegt, izmantojot un apvienojot pastāvošos datus tā, lai dotu pēc iespējas lielākas priekšrocības, reizē nodrošinot pietiekamus datus par VET attiecīgā valstī/reģionā, kā arī šo datu un citu ar izglītību un apmācību saistītu datu konsekvenci un savstarpēju salīdzināmību.

4. Iesaistīt visas ieinteresētās puses

Kopenhāgenas procesa veiksmīga norise ir atkarīga no visu ieinteresēto pušu — tostarp jo īpaši Eiropas un attiecīgas valsts mēroga sociālo partneru, nozaru organizāciju un VET nodrošinātāju — aktīvas iesaistes VET jomā. Tas prasa:

—	sniegt kodolīgu un skaidru informāciju par procesu, tā izcelsmi, prioritātēm un darbībām, un rezultātu efektīvu nodošanu;

—	ieinteresēto pušu aktīvu līdzdalību visos procesa posmos Eiropas, attiecīgas valsts, reģiona un vietējā mērogā;

—	uzsvērt VET nodrošinātāju, skolotāju un meistaru iesaisti, pārbaudot un īstenojot procesa rezultātus;

—	attiecīgā gadījumā iesaistīt studentus un viņu Eiropas un attiecīgas valsts līmeņa organizācijas.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SASKAŅĀ AR SAVĀM PILNVARĀM

īstenot Kopenhāgenas procesu,

—	efektīvi izmantojot struktūrfondus, lai atbalstītu VET reformas attiecīgās valstīs;

—	mērķtiecīgāk izmantojot jauno Mūžizglītības programmu, lai procesu atbalstītu, jo īpaši attiecībā uz jauninājumiem, pārbaudēm, izmēģinājumiem un īstenošanu;

—	aktīvi piedaloties attiecīgām Kopienas aģentūrām, iestādēm un komitejām;

—	cieši sadarbojoties statistikas, rādītāju un kritēriju jautājumos ar EUROSTAT, ESAO, CEDEFOP un ETF;

—	daloties informācijā, speciālistu zināšanās un rezultātos ar trešām valstīm, jo īpaši valstīm, uz ko attiecas plašākas Eiropas kaimiņattiecību politika. Būtu jāstiprina sadarbība ar valstīm un starptautiskām organizācijām, kas uzrāda labākus rezultātus, piemēram, ESAO.

Būtu jānodrošina visu dalībvalstu tiesības piedalīties šajā darbā.

Gada ziņojumā par attiecīgu valstu Lisabonas reformu programmām īpaša uzmanība jāpievērš VET jomā gūtiem panākumiem.

Integrētajā ziņojumā par darba programmu “Izglītība un apmācība 2010”, ar ko nāk klajā reizi divos gados, būtu jāietver īpaša daļa, kurā pievēršas VET, ļaujot pārraudzīt gūtos panākumus un apzināt galvenos rezultātus, kas jāziņo Eiropadomei.

(1) OV C 13, 18.1.2003., 2. lpp.

(2) Dok. 13832/04.

(3) Rezolūcija par profesionālo orientāciju mūža garumā (dok. 9286/04);

Secinājumi par neoficiālās izglītības un pašmācību noteikšanu un atzīšanu (dok. 9600/04);

Secinājumi par kvalitātes nodrošināšanu VET jomā (dok 9599/04).

(4) EUROPASS (OV L 390/6, 31.12.2004., 6. lpp.);

Secinājumi par prasmēm un zināšanām (OV C 292, 24.11.2005., 3. lpp.).

(5) Dok. 9341/2/05.

(6) “Izglītības un apmācību modernizēšana: būtisks ieguldījums Eiropas labklājības un sociālās kohēzijas veicināšanā” — Padomes un Komisijas 2006. gada kopējais starpposma ziņojums par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” panākumiem (OV C 79, 1.4.2006., 1. lpp.).

(7) Prezidentvalsts secinājumi, Briseles Eiropadome, 2006. gada 23. un 24. marts (dok. 7775/06).

(8) Piemēram, Eiropas Prasmju konkurss, ko rīkos 2008. gadā Nīderlandē, un Pasaules Prasmju konkurss, ko rīko reizi divos gados.

(9) Būtiski paziņojumi Eiropadomes pavasara sanāksmei (dok. 7620/06).

(10) Secinājumi par kvalitātes nodrošināšanu VET jomā (dok. 9599/04).

(11) Padomes 2005. gada 24. maija secinājumi par jauniem rādītājiem izglītībā un mācībās (OV C 141, 10.6.2005., 7. lpp.)

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/15

Komisijas paziņojums par 15 dalībvalstu pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko piemēro no 1.9.2006

Publicēts saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.) un Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (OV C 273, 9.9.1997., 3. lpp.)

(2006/C 298/09)

No	Līdz	AT	BE	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	SE	SI	SK	UK
1.9.2006.	…	4,36	4,36	6,34	4,34	4,36	4,49	5,50	4,36	4,36	4,36	4,36	8,12	4,36	4,36	6,49	4,36	6,64	7,00	4,36	5,56	4,36	4,31	4,43	5,62	5,33
1.6.2006.	31.8.2006.	4,36	4,36	6,34	3,72	4,36	4,49	5,50	4,36	4,36	4,36	4,36	7,04	4,36	4,36	6,49	4,36	6,64	7,00	4,36	5,56	4,36	4,31	4,43	4,77	5,33
1.3.2006.	31.5.2006.	3,70	3,70	6,34	3,72	3,70	3,74	5,50	3,70	3,70	3,70	3,70	7,04	3,70	3,70	6,49	3,70	6,64	7,00	3,70	5,56	3,70	3,74	4,43	3,98	5,33
1.1.2006.	28.2.2006.	3,70	3,70	6,34	3,72	3,70	3,74	5,50	3,70	3,70	3,70	3,70	7,04	3,70	3,70	6,49	3,70	6,64	7,00	3,70	5,56	3,70	3,74	5,10	3,98	5,33
1.12.2005.	31.12.2005.	4,08	4,08	6,34	3,40	4,08	3,54	5,50	4,08	4,08	4,08	4,08	8,59	4,08	4,08	6,49	4,08	6,64	7,00	4,08	6,24	4,08	3,96	5,10	7,55	5,81
1.9.2005.	30.11.2005.	4,08	4,08	7,53	3,40	4,08	3,54	5,50	4,08	4,08	4,08	4,08	8,59	4,08	4,08	6,49	4,08	6,64	7,00	4,08	6,24	4,08	3,96	5,10	7,55	5,81
1.7.2005.	31.8.2005.	4,08	4,08	7,53	4,05	4,08	4,23	5,50	4,08	4,08	4,08	4,08	8,59	4,08	4,08	6,49	4,08	6,64	7,00	4,08	6,24	4,08	3,96	5,10	7,55	5,81
1.6.2005.	30.6.2005.	4,08	4,08	7,53	4,05	4,08	4,23	5,50	4,08	4,08	4,08	4,08	8,59	4,08	4,08	6,49	4,08	6,64	7,00	4,08	6,24	4,08	4,69	5,10	7,55	5,81
1.4.2005.	31.5.2005.	4,08	4,08	7,88	4,05	4,08	4,23	5,50	4,08	4,08	4,08	4,08	8,59	4,08	4,08	6,49	4,08	6,64	7,00	4,08	7,62	4,08	4,69	5,10	7,55	5,81
1.1.2005.	31.3.2005.	4,08	4,08	7,88	4,86	4,08	4,23	5,50	4,08	4,08	4,08	4,08	8,59	4,08	4,08	6,49	4,08	6,64	7,00	4,08	7,62	4,08	4,69	5,10	7,55	5,81

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/17

Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/C 298/11)

I. IEVADS

(1)

Šajā paziņojumā ir noteikta shēma to uzņēmumu sadarbības atbalstīšanai Komisijas izmeklēšanā, kuri piedalās vai ir piedalījušies slepenos karteļos, kas ietekmē Kopienu. Karteļi ir vienošanās un/vai saskaņotas darbības starp diviem vai vairākiem konkurentiem ar mērķi saskaņot savas pret konkurenci vērstās darbības tirgū un/vai ietekmēt attiecīgos konkurences rādītājus, īstenojot tādu praksi kā iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu noteikšana, ražošanas vai pārdošanas kvotu piešķiršana, tirgu sadalīšana, tostarp manipulēšana ar cenu piedāvājumu, ierobežojumu noteikšana importam vai eksportam un/vai pret konkurenci vērstas darbības attiecībā uz citiem konkurentiem. Šāda prakse ir viens no vissmagākajiem EK Līguma (1) 81. panta pārkāpumiem.

(2)

Mākslīgi ierobežojot konkurenci, kas citādi būtu pastāvējusi uzņēmumu vidū, uzņēmumi izvairās tieši no tā konkurences spiediena, kas liek tiem attīstīt produktus un ieviest efektīvākas ražošanas metodes. Šī prakse arī sadārdzina izejvielas un sastāvdaļas, ko Kopienas uzņēmumi iepērk no minētajiem ražotājiem. Tā rezultātā rodas mākslīgas cenas un patērētājiem ir mazāka izvēle. Ilgtermiņā tiek zaudēta konkurētspēja un samazinās nodarbinātības iespējas.

(3)

Pēc būtības slepenus karteļus bieži vien ir grūti atklāt un izmeklēt, bez sadarbības ar uzņēmumiem vai privātpersonām, kas tajos iesaistītas. Tāpēc Komisija uzskata, ka Kopienas interesēs ir atalgot šāda veida nelegālā darbībā iesaistītos uzņēmumus, kuri labprāt izbeidz savu līdzdalību un sadarbojas Komisijas izmeklēšanā, neatkarīgi no pārējiem kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Patērētāju un iedzīvotāju ieinteresētība slepeno karteļu atklāšanā un sodīšanā ir svarīgāka par ieinteresētību to uzņēmumu sodīšanā, kas Komisijai ļauj atklāt un aizliegt attiecīgo praksi.

(4)	Komisija uzskata, ka uzņēmuma sadarbībai, atklājot karteļa esamību, piemīt reāla vērtība. Izšķirošs ieguldījums izmeklēšanas uzsākšanā vai pārkāpuma atklāšanā var attaisnot uzņēmuma atbrīvojumu no sodanaudas ar nosacījumu, ka ir izpildītas dažas papildu prasības.

(5)

Turklāt viena vai vairāku uzņēmumu sadarbošanās var attaisnot Komisijas noteikto sodanaudas samazinājumu. Jebkuram sodanaudas samazinājumam ir jāatspoguļo uzņēmuma faktiskais ieguldījums kvalitātes un laika ziņā attiecībā uz pārkāpuma konstatēšanu, ko veic Komisija. Samazinājumi ir jāattiecina vienīgi uz tiem uzņēmumiem, kas sniedz Komisijai pierādījumus, kuri būtiski papildina Komisijas rīcībā esošos pierādījumus.

(6)

Papildus agrāku, tas ir pirms pieteikuma iesniegšanas pastāvošo dokumentu iesniegšanai uzņēmumi var brīvprātīgi sniegt Komisijai tādas ziņas par karteli un savu lomu tajā, kas īpaši sagatavotas iesniegšanai saskaņā ar šo iecietības programmu. Šīs iniciatīvas ir izrādījušās noderīgas efektīvai izmeklēšanai un karteļu pārkāpumu izbeigšanai, un tās nevajadzētu kavēt, izsniedzot informācijas atklāšanas orderus civilajā tiesvedībā. Potenciālie iecietības pieteikuma iesniedzēji varētu atturēties no šajā paziņojumā minētās sadarbības ar Komisiju, ja tas varētu pasliktināt to stāvokli civilprocesos salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuri nesadarbojas. Šādas nevēlamas sekas ievērojami kaitētu sabiedrības interesēm nodrošināt EK Līguma 81. panta valsts pasākumu karteļu lietās efektīvu īstenošanu, un tādējādi arī efektīvai to turpmākai vai paralēlai īstenošanai privātā jomā.

(7)

Uzraudzības uzdevumā konkurences jautājumos, kas saskaņā ar Līgumu uzticēts Komisijai, ne tikai ietverts pienākums izmeklēt atsevišķus pārkāpumus un sodīt par tiem, bet arī pienākums ievērot un attīstīt vispārēju politiku. Korporatīvu liecību aizsardzība sabiedrības interesēs nav šķērslis to atklāšanai citiem iebildumu paziņojuma adresātiem, lai aizsargātu to aizstāvības tiesības Komisijas procedūrā tādā mērā, lai tehniski būtu iespējams apvienot abu intereses, nodrošinot piekļuvi korporatīvām liecībām vienīgi Komisijas telpās, kas parasti atsevišķos gadījumos notiek pēc oficiālas paziņošanas par iebildumiem. Turklāt Komisija apstrādās personiskus datus šā paziņojuma sakarā atbilstoši tās Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2) izklāstītajiem pienākumiem.

II. ATBRĪVOJUMS NO SODANAUDAS

A. Prasības, kas jāizpilda, lai pretendētu uz atbrīvojumu no sodanaudas

(8)

Komisija atbrīvos no sodanaudas, kas citādi būtu jāmaksā uzņēmumam, kurš atklāj savu līdzdalību iespējamā kartelī, kas ietekmē Kopienu, ja minētais uzņēmums pirmais iesniedz informāciju un pierādījumus, kuri pēc Komisijas domām ļaus tai:

(a)	veikt mērķtiecīgu pārbaudi saistībā ar iespējamo karteli (3); vai

(b)	konstatēt EK Līguma 81. panta pārkāpumu attiecībā ar iespējamo karteli.

(9)

Lai Komisija varētu veikt mērķtiecīgu pārbaudi 8. punkta a) apakšpunkta nozīmē, uzņēmumam ir jāsniedz Komisijai zemāk norādītā informācija un pierādījumi tādā apjomā, lai, pēc Komisijas domām, tie neapdraudētu pārbaudes.

(a)

korporatīva liecība (4), kurā, ciktāl tas pieteikuma iesniedzējam zināms pieteikuma iesniegšanas brīdī, ietverts:

—

sīks apraksts par iespējamo vienošanos par karteli, tostarp, piemēram, tā mērķi, pasākumi un darbība; iespējamā karteļa skartais attiecīgais produkts vai pakalpojums, ģeogrāfiskās robežas, ilgums un aplēstie tirgus apjomi; iespējamā karteļa saziņas konkrēti datumi, adreses, apspriedes saturs un dalībnieki, un visi attiecīgie paskaidrojumi saistībā ar pierādījumiem, kas sniegti, lai pierādītu pieteikuma pamatotību;

—	tās juridiskās personas nosaukums un adrese, kas iesniedz pieteikumu atbrīvojumam no sodanaudas, kā arī visu pārējo uzņēmumu, kas ir vai ir bijuši iesaistīti iespējamajā kartelī, nosaukumi un adreses;

—

visu to privātpersonu uzvārdi, amati, biroju atrašanās vietas un, vajadzības gadījumā, arī mājas adreses, kas, ciktāl tas pieteikuma iesniedzējam zināms, ir vai ir bijušas iesaistītas iespējamajā kartelī, tostarp to privātpersonu, kas ir bijušas iesaistītas iespējamajā kartelī pieteikuma iesniedzēja vārdā;

—	informācija par to, pie kādām konkurences iestādēm ES teritorijā vai ārpus tās pieteikuma iesniedzējs ir vērsies vai paredzējis vērsties saistībā ar iespējamo karteli, kā arī

(b)	pārējie pierādījumi, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā vai ir tam pieejami saistībā ar iespējamo karteli pieteikuma iesniegšanas brīdī, jo īpaši jebkuri pierādījumi, kas attiecas uz pārkāpuma laiku.

(10)	Atbrīvojumu saskaņā ar 8. punkta a) apakšpunktu nepiešķir, ja pieteikuma iesniegšanas laikā Komisijai jau ir pietiekami pierādījumi, lai pieņemtu lēmumu veikt pārbaudi saistībā ar iespējamo karteli, vai arī tā jau ir veikusi minēto pārbaudi.

(11)

Ievērojot 8. punkta b) apakšpunktu, atbrīvojumu piešķir vienīgi ar kumulatīviem noteikumiem, ka Komisijai pieteikuma iesniegšanas laikā nav bijuši pietiekami pierādījumi, lai konstatētu EK Līguma 81. panta pārkāpumu saistībā ar iespējamo karteli un ka nevienam uzņēmumam saistībā ar iespējamo karteli vēl nav piešķirts nosacīts atbrīvojums no sodanaudas saskaņā ar 8. punkta a) apakšpunktu. Lai pretendētu, uzņēmumam ir jābūt pirmajam, kas par iespējamo karteli sniedz inkriminējošus pierādījumus, kas attiecas uz pārkāpuma laiku, kā arī sniedz korporatīvu liecību, kurā ietverta tāda veida informācija, kas minēta 9. punkta a) apakšpunktā, kas ļauj Komisijai konstatēt EK Līguma 81. panta pārkāpumu,

(12)

Papildus 8. punkta a) apakšpunktā, 9. un 10. punktā vai 8. punkta b) apakšpunktā un 11. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, lai pretendētu uz atbrīvojumu no sodanaudas, jebkurā gadījumā ir jāievēro šādi nosacījumi:

(a)

uzņēmums patiesi (5), pilnībā, nepārtraukti un nekavējoties sadarbojas visā Komisijas administratīvās procedūras gaitā, sākot no pieteikuma iesniegšanas brīža. Tostarp:

—	nekavējoties sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju un pierādījumus par iespējamo karteli, kuri nonāk vai ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā,

—	paliek Komisijas rīcībā, lai nekavējoties atbildētu uz jebkuru pieprasījumu, kas var palīdzēt konstatēt attiecīgos faktus,

—	nodrošina, lai pašreizējie (un, ja iespējams, arī bijušie) darbinieki un direktori būtu pieejami intervijām ar Komisiju,

—	neiznīcina, nevilto un neslēpj attiecīgo informāciju vai pierādījumus, kas saistīti ar iespējamo karteli, kā arī

—	nedara zināmu pieteikuma faktu vai kādas tā daļas saturu, pirms Komisija nav izsniegusi iebildumu paziņojumu šajā lietā, ja vien nav panākta cita vienošanās;

(b)	uzņēmums izbeidz dalību iespējamajā kartelī tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas, izņemot gadījumos, kad tā turpmākā līdzdalība kartelī, pēc Komisijas domām, būtu pamatoti nepieciešama, lai saglabātu pārbaužu integritāti;

(c)

apsverot iespēju iesniegt pieteikumu Komisijai, uzņēmums nedrīkst būt iznīcinājis, viltojis vai noslēpis pierādījumus par iespējamo karteli, kā arī nedrīkst būt darījis zināmu pieteikuma faktu vai kādas tā daļas saturu, attiecībā uz kuru tas apsver iespēju iesniegt pieteikumu, izņemot citām konkurences iestādēm.

(13)	Uzņēmums, kas ir veicis pasākumus, lai piespiestu citus uzņēmumus piedalīties kartelī vai turpināt dalību tajā, nav tiesīgs uz atbrīvojumu no sodanaudas. Tas var pretendēt uz sodanaudas samazinājumu, ja tas izpilda attiecīgās prasības un visus nosacījumus.

B. Procedūra

(14)

Uzņēmumam, kas vēlas saņemt atbrīvojumu no sodanaudas, jāsazinās ar Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātu. Uzņēmums var vai nu sākotnēji pieprasīt vietu pieteikuma iesniedzēju rindā (marķējumu), vai arī uzreiz iesniegt Komisijai oficiālu pieteikumu par atbrīvošanu no sodanaudas, lai izpildītu nosacījumus, kas minēti attiecīgi 8. punkta a) apakšpunktā vai 8. punkta b) apakšpunktā. Komisija var neņemt vērā pieteikumu par atbrīvojumu no sodanaudas, pamatojot, ka tas iesniegts pēc tam, kad ir izsniegts iebildumu paziņojums.

(15)

Komisijas dienesti var piešķirt marķējumu, kas aizsargā pieteikuma par atbrīvojumu iesniedzēja vietu rindā uz laiku, ko precizē katrā gadījumā atsevišķi, lai varētu savākt vajadzīgo informāciju un pierādījumus. Lai varētu pretendēt uz marķējuma piešķiršanu, pieteikuma iesniedzējam ir jānorāda Komisijai tā nosaukums un adrese, iespējamā karteļa dalībnieki, skartais(-ie) produkts(-i) un teritorija(-as), iespējamā karteļa aplēstais ilgums un iespējamā karteļa darbības raksturs. Pieteikuma iesniedzējam arī jāinformē Komisija par citiem agrākajiem vai iespējamiem turpmākiem iecietības pieteikumiem citām iestādēm attiecībā uz iespējamo karteli un jāpamato tā marķējuma pieprasījums. Ja marķējums tiek piešķirts, Komisijas dienesti nosaka termiņu, kādā pieteikuma iesniedzējam jāuzlabo marķējums, iesniedzot informāciju un pierādījumus, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbrīvojumam no sodanaudas vajadzīgo pierādījumu līmeni. Uzņēmumi, kuriem ir piešķirts marķējums, nevar to uzlabot, iesniedzot oficiālu, hipotētisku pieteikumu. Ja pieteikuma iesniedzējs uzlabo marķējumu Komisijas dienestu noteiktajā termiņā, uzskata, ka informācija un pierādījumi ir iesniegti dienā, kad tika piešķirts marķējums.

(16)

Uzņēmums, kas iesniedz Komisijai oficiālu pieteikumu par atbrīvošanu no sodanaudas, rīkojas šādi:

(a)	iesniedz Komisijai visu tam pieejamo informāciju un pierādījumus, kas saistīti ar iespējamo karteli, kā noradīts 8. un 9. punktā, ieskaitot korporatīvas liecības vai

(b)

sākotnēji iesniedz šo informāciju un hipotētiskus pierādījumus, un tādā gadījumā uzņēmumam ir jāiesniedz to pierādījumu aprakstošs saraksts, ko tas piedāvā atklāt vēlāk. Šajā sarakstā ir precīzi jāatspoguļo pierādījumu raksturs un saturs, vienlaikus saglabājot informācijas hipotētiskumu. Lai raksturotu pierādījumu raksturu un saturu, var izmantot dokumentu kopijas, no kurām ir izņemta kompromitējoša informācija. Uzņēmuma, kas lūdz atbrīvojumu no sodanaudas, un citu iespējamā kartelī iesaistīto uzņēmumu nosaukumi nav jāatklāj, līdz nav iesniegti pierādījumi, kas aprakstīti pieteikumā. Tomēr ir skaidri jānorāda iespējamā karteļa skartais attiecīgais produkts vai pakalpojums, ģeogrāfiskās robežas un aplēstais ilgums.

(17)	Saņemot pieprasījumu, Konkurences ģenerāldirektorāts nosūta paziņojumu par uzņēmuma pieteikuma par atbrīvojumu no sodanaudas saņemšanu, apstiprinot pieteikuma datumu un vajadzības gadījumā pieteikuma laiku.

(18)

Kad Komisija ir saņēmusi informāciju un pierādījumus, ko uzņēmums ir iesniedzis saskaņā ar 16. punkta a) apakšpunktu, un ir pārbaudījusi tā atbilstību attiecīgi 8. punkta a) apakšpunktā vai 8. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija rakstveidā piešķir uzņēmumam nosacītu atbrīvojumu no sodanaudas.

(19)

Ja uzņēmums ir iesniedzis hipotētisku informāciju un pierādījumus, Komisija pārbauda to, vai 16. punkta b) apakšpunktā minētajā sarakstā aprakstīto pierādījumu raksturs un saturs atbilst attiecīgi 8. punkta a) apakšpunktā vai 8. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, un attiecīgi informē uzņēmumu. Pēc tam, kad pierādījumi ir izpausti Komisijai, ievērojot saskaņoto termiņu, un ir pārbaudīta to atbilstība sarakstā sniegtajam aprakstam, Komisija piešķir uzņēmumam nosacītu rakstisku atbrīvojumu no sodanaudas.

(20)

Ja izrādās, ka atbrīvojums no sodanaudas nav pieejams vai ka uzņēmums nav izpildījis attiecīgi 8. punkta a) apakšpunktā vai 8. punkta b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus, Komisija rakstiski informē uzņēmumu. Šādā gadījumā uzņēmums var atsaukt pierādījumus, kas izpausti, lai pieteiktos atbrīvojumam no sodanaudas, vai lūgt Komisiju izskatīt to saskaņā ar šā paziņojuma III iedaļu. Tas neliedz Komisijai izmantot savas parastās izmeklēšanas pilnvaras, lai iegūtu informāciju.

(21)	Komisija neizskata citus pieteikumus par atbrīvojumu no sodanaudas, kamēr tā nav pieņēmusi konkrētu nostāju attiecībā uz iesniegtu pieteikumu, kas attiecas uz tādu pašu iespējamu pārkāpumu, neatkarīgi no tā, vai nu iecietības pieteikums iesniegts oficiāli, vai iesniegts marķējuma pieprasījums.

(22)

Ja administratīvās procedūras beigās uzņēmums ir izpildījis 12. punktā izklāstītos nosacījumus, Komisija tam piešķir atbrīvojumu no sodanaudas ar attiecīgu lēmumu. Ja administratīvās procedūras beigās uzņēmums nav izpildījis 12. punktā izklāstītos nosacījumus, uzņēmumam nepiemēro šajā paziņojumā paredzēto labvēlības statusu. Ja pēc tam, kad piešķirts nosacīts atbrīvojums no sodanaudas, Komisija pēdīgi konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs atbrīvojumam no sodanaudas ir piespiedis citus uzņēmumus piedalīties kartelī, tā atsauc atbrīvojumu no sodanaudas.

III. SODANAUDAS SAMAZINĀJUMS

A. Prasības, kas jāizpilda, lai pretendētu uz sodanaudas samazinājumu

(23)	Uzņēmumi, kuri atklāj savu dalību iespējamā kartelī, kas ietekmē Kopienu, un kuri neatbilst iepriekš minētajā II iedaļā izklāstītajiem noteikumiem, var pretendēt uz tās sodanaudas, kas tiem citādi būtu uzlikta, samazinājumu.

(24)

Lai varētu pretendēt uz sodanaudas samazinājumu, uzņēmumam ir jāiesniedz Komisijai pierādījumi par iespējamo pārkāpumu, kas būtiski papildina pierādījumus, kas jau ir Komisijas rīcībā, un tiem ir jāizpilda kumulatīvie nosacījumi, kas izklāstīti iepriekš no 12. punkta a) apakšpunkta līdz 12. punkta c) apakšpunktam.

(25)

“Pievienotās vērtības” jēdziens attiecas uz to, ciktāl iesniegtie pierādījumi pēc sava rakstura un/vai detalizētības pakāpes stiprina Komisijas spēju pierādīt iespējamā karteļa esamību. Veicot šādu vērtējumu, Komisija parasti uzskata, ka lielāka vērtība ir rakstiskiem pierādījumiem, kas iegūti laikposmā, uz kuru attiecas fakti, nevis vēlāk iegūtiem pierādījumiem. Tāpat arī uzskata, ka lielāka vērtība ir inkriminējošiem pierādījumiem, kas tieši saistīti ar attiecīgajiem faktiem, nevis pierādījumiem, kam ir netieša saistība. Tāpat arī minēto pierādījumu vērtību ietekmē arī apstiprināšana ar faktiem no citiem avotiem, kas vajadzīga, lai varētu balstīties uz iesniegtajiem pierādījumiem pret citiem uzņēmumiem, kas iesaistīti šajā lietā, tādējādi neatspēkojamiem pierādījumiem piešķir lielāku vērtību nekā tādiem pierādījumiem, kuri apstrīdēšanas gadījumā ir jāapstiprina ar faktiem.

(26)

Visos galīgajos lēmumos, ko Komisija pieņem administratīvās procedūras beigās, Komisija nosaka uzņēmumam piemērojamo samazinājuma līmeni attiecībā uz sodanaudu, kas citādi tiktu uzlikta uzņēmumam. Šādā veidā:

—	pirmais uzņēmums, kas sniedz pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, — 30 — 50 % samazinājums,

—	otrais uzņēmums, kas sniedz pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, — 20 — 30 % samazinājums,

—	turpmākie uzņēmumi, kas sniedz pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, — samazinājums līdz 20 %.

Lai noteiktu samazinājuma līmeni katrā no minētajām kategorijām, Komisija ņem vērā laiku, kad ir iesniegti pierādījumi, kas atbilst 24. punkta nosacījumiem, un šo pierādījumu pievienoto vērtību.

Ja pretendents uz sodanaudas samazinājumu 25. punkta nozīmē pirmais iesniedz neatspēkojamus pierādījumus, kurus Komisija izmanto, lai konstatētu papildu faktus, kas pastiprina pārkāpuma nopietnību vai pagarina tā ilgumu, Komisija neņem vērā minētos papildu faktus, nosakot sodanaudu uzņēmumam, kas iesniedzis šos pierādījumus.

B. Procedūra

(27)

Uzņēmumam, kas vēlas panākt sodanaudas samazinājumu, ir jāiesniedz Komisijai oficiāls pieteikums un jāsniedz pietiekami pierādījumi par iespējamo karteli, lai varētu pretendēt uz sodanaudas samazinājumu saskaņā ar šā paziņojuma 24. punktu. Attiecībā uz visiem brīvprātīgiem pierādījumu iesniegumiem Komisijai, kurus uzņēmums, kurš tos sniedz, vēlas, lai Komisija izskata šā paziņojuma III iedaļā minētā labvēlības statusa saņemšanai, iesniegšanas brīdī ir skaidri jānorāda, ka tie ietilpst oficiālajā pieteikumā par sodanaudas samazināšanu.

(28)

Saņemot pieprasījumu, Konkurences ģenerāldirektorāts nosūta paziņojumu par uzņēmuma pieteikuma par sodanaudas samazinājumu un jebkuru turpmāku pierādījumu saņemšanu, apstiprinot katra pieteikuma datumu un vajadzības gadījumā arī laiku. Komisija nepauž viedokli par pieteikumiem, ko pretendents iesniedzis, lai saņemtu sodanaudas samazinājumu, kamēr tā nav pieņēmusi nostāju attiecībā uz visiem jau iesniegtajiem pieteikumiem par nosacītu atbrīvojumu no sodanaudas, kuri attiecas uz to pašu iespējamo karteli.

(29)

Ja Komisija izdara provizorisku slēdzienu, ka uzņēmuma iesniegtajiem pierādījumiem piemīt būtiska pievienotā vērtība 24. un 25. punkta nozīmē un ka uzņēmums ir izpildījis 12. un 27. punktā minētos nosacījumus, ne vēlāk kā dienā, kad iebildumu paziņojums sasniedz adresātus, tā informē uzņēmumu rakstveidā par savu nodomu piemērot sodanaudas samazinājumu 26. punktā paredzēto samazinājuma kategoriju robežās. Komisija arī tādā pašā termiņā rakstveidā informē uzņēmumu, ja tā izdara provizorisku slēdzienu, ka uzņēmums nevar pretendēt uz sodanaudas samazinājumu. Komisija var neņemt vērā pieteikumu par sodanaudas samazinājumu, pamatojot, ka tas iesniegts pēc tam, kad ir izsniegts iebildumu paziņojums.

(30)

Administratīvās procedūras beigās Komisija novērtē galīgo nostāju attiecībā uz katru uzņēmumu, kas ir iesniedzis pieteikumu par sodanaudas samazinājumu, un pieņem lēmumu. Visos minētajos galīgajos lēmumos Komisija nosaka:

(a)	vai uzņēmuma iesniegtajiem pierādījumiem piemīt būtiska pievienotā vērtība, salīdzinot ar pierādījumiem, kas tajā pašā laikā ir Komisijas rīcībā;

(b)	vai ir izpildīti nosacījumi, kas iepriekš izklāstīti no 12. punkta a) apakšpunkta līdz 12. punkta c) apakšpunktam;

(c)	uzņēmumam piemērojamo sodanaudas samazinājuma līmeni iepriekš 26. punktā norādīto kategoriju robežās.

Ja Komisija konstatē, ka uzņēmums nav izpildījis 12. punktā izklāstītos nosacījumus, uzņēmumam nepiemēro šajā paziņojumā paredzēto labvēlības statusu.

IV. KORPORATĪVAS LIECĪBAS, KO SNIEDZ, LAI PRETENDĒTU SASKAŅĀ AR ŠO PAZIŅOJUMU

(31)

Korporatīva liecība ir brīvprātīgs paziņojums, ko iesniedzis uzņēmums vai kas iesniegts uzņēmuma vārdā Komisijai par uzņēmuma rīcībā esošu informāciju par karteli un savu lomu tajā, kas īpaši sagatavots iesniegšanai saskaņā ar šo paziņojumu. Visi paziņojumi, kas iesniegti Komisijai saistībā ar šo paziņojumu, ietilpst Komisijas lietā, un tādējādi tos var izmantot par pierādījumu.

(32)

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma Komisija var atļaut sniegt mutiskas korporatīvas liecības, ja vien pieteikuma iesniedzējs jau nav izpaudis korporatīvās liecības saturu trešajai personai. Mutiskas korporatīvas liecības ieraksta un pieraksta Komisijas telpās. Saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2003 (6) un 3. un 17. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 773/2004 (7) uzņēmumiem, kuri sniedz mutiskas korporatīvas liecības, dod iespēju pārbaudīt ieraksta, kas ir pieejams Komisijas telpās, tehnisko precizitāti un noteiktā termiņā labot savu mutisko paziņojumu saturu. Uzņēmumi minētajā termiņā var atteikties no šīm tiesībām, un tādā gadījumā ierakstu uzskata par apstiprinātu no minētā brīža. Pēc mutiskā paziņojuma tieša vai netieša apstiprinājuma vai visu tā labojumu iesniegšanas uzņēmumi Komisijas telpās noklausās ierakstus un noteiktā termiņā pārbauda pieraksta precizitāti. Ja netiek izpildīta pēdējā prasība, uzņēmums var zaudēt labvēlības statusu, kas paredzēts šajā paziņojumā.

(33)

Piekļuvi korporatīvām liecībām piešķir tikai iebildumu paziņojuma adresātiem, ja tie — kopā ar juriskonsultiem, kuriem ir piekļuve lietai to vārdā — apņemas ar mehāniskiem vai elektroniskiem līdzekļiem neizgatavot korporatīvajā liecībā ietvertās informācijas, kurai ir dota piekļuve, kopijas un nodrošināt, ka informāciju, kuru iegūs no korporatīvās liecības, izmantos vienīgi turpmāk minētajiem mērķiem. Citām iesaistītajām pusēm, piemēram, sūdzību iesniedzējiem, nedod piekļuvi korporatīvajām liecībām. Komisija uzskata, ka šī īpašā korporatīvās liecības aizsardzība nav attaisnojama, sākot ar brīdi, kad pieteikuma iesniedzējs izpauž tās saturu trešajai personai.

(34)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par noteikumiem attiecībā uz piekļuvi Komisijas lietas materiāliem (8) piekļuvi lietas materiāliem piešķir tikai personām, kurām ir adresēts iebildumu paziņojums, ar nosacījumu, ka šādi iegūtā informācija var tikt izmantota tikai tiesas vai administratīvā procesā, piemērojot Kopienas konkurences noteikumus, kuri attiecas uz saistīto administratīvo procesu. Ja minēto informāciju procesā izmanto citiem mērķiem, var uzskatīt, ka nenotiek sadarbība šā paziņojuma 12. un 27. punkta nozīmē. Turklāt, ja notiek šāda neatļauta informācijas izmantošana pēc tam, kad Komisija procesā ir jau pieņēmusi lēmumu par aizliegumu, Komisija var jebkurā tiesvedībā, kas notiek kādā no Kopienas tiesām, lūgt tiesu palielināt sodanaudas apjomu atbildīgajam uzņēmumam. Ja šo informāciju jebkurā laikā izmanto citiem mērķiem, iesaistot juriskonsultu no ārpuses, Komisija var ziņot par šādu gadījumu attiecīgā juriskonsulta profesionālajai asociācijai, lai sauktu pie disciplinārās atbildības.

(35)

Saskaņā ar šo paziņojumu sniegtās korporatīvās liecības nosūta dalībvalstu konkurences iestādēm tikai saskaņā ar 12. pantu Regulā Nr. 1/2003, ja ir izpildīti Tīkla paziņojumā (9) izklāstītie nosacījumi un ja aizsardzība pret informācijas izpaušanu, ko piešķir saņēmēja konkurences iestāde, ir līdzvērtīga aizsardzībai, ko piešķir Komisija.

V. VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

(36)

Komisija nepauž viedokli par to, vai piešķirt vai nepiešķirt nosacītu atbrīvojumu no sodanaudas, vai arī vai apmierināt vai neapmierināt jebkuru pieteikumu, ja tiek konstatēts, ka pieteikums attiecas uz pārkāpumiem, kuriem piemēro piecu gadu noilguma termiņu soda uzlikšanai, kā paredzēts 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā Regulā 1/2003, jo minētie pieteikumi būtu bezmērķīgi.

(37)

No publicēšanas dienas Oficiālajā Vēstnesī šis paziņojums aizstāj Komisijas 2002. gada paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos visos gadījumos, kad neviens uzņēmums nav griezies Komisijā, lai gūtu labumu no minētajā paziņojumā paredzētā labvēlības statusa. Tomēr šā paziņojuma 31. līdz 35. punktu piemēro no tā publicēšanas dienas visiem neizskatītajiem un jaunajiem pieteikumiem par atbrīvojumu no sodanaudas vai sodanaudas samazinājumu.

(38)	Komisija apzinās, ka šis paziņojums radīs tiesisku paļāvību uzņēmumiem, kad tie informēs Komisiju par karteļa esamību.

(39)

Saskaņā ar Komisijas praksi to, ka uzņēmums ir sadarbojies ar Komisiju administratīvās procedūras laikā, norāda lēmumā, lai paskaidrotu sodanaudas atbrīvojuma vai samazinājuma iemeslu. Tas, ka ir piešķirts atbrīvojums no sodanaudas vai sodanaudas samazinājums, nepasargā uzņēmumu no civiltiesiskajām sekām, kas saistītas ar dalību EK Līguma 81. panta pārkāpšanā.

(40)

Komisija uzskata, ka šā paziņojuma sakarā saņemto dokumentu un pierakstītu vai ierakstītu paziņojumu publiska izpaušana kaitēs noteiktajām sabiedrības vai privātajām interesēm, piemēram pārbaužu un izmeklēšanas mērķa aizsardzībai, Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (10) 4. panta nozīmē, pat tad, ja lēmums jau ir pieņemts.

(1) Atsauces uz EK Līguma 81. pantu šajā dokumentā attiecas arī uz EEZ Līguma 53. pantu, ja Komisija to piemēro saskaņā ar EEZ Līguma 56. pantā paredzētajiem noteikumiem.

(2) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3) Pierādījumu līmeni novērtē ex ante, t.i., neņemot vērā to, vai dotā pārbaude ir bijusi sekmīga vai ne, ne arī to, vai pārbaude ir veikta vai ne. Novērtējumu veic, pamatojoties tikai uz pieteikuma iesniedzēja sniegtās informācijas veidu un kvalitāti.

(4) Korporatīvus paziņojumus var sniegt rakstisku dokumentu veidā, kurus parakstījis uzņēmums vai kuri parakstīti uzņēmuma vārdā, vai mutiski.

(5) Tas jo īpaši prasa, lai pieteikuma iesniedzējs iesniegtu pareizu, nemaldinošu un pilnīgu informāciju. Skatīt 2006. gada 29. jūnija Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu C-301/04 P lietā, Komisija pret SGL Carbon AG a.o. (68-70. punkti), kā arī 2005. gada 28. jūnija Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu lietās C-189/02 P, C-202/02 P, C-205/02 P, C-208/02 P un C-213/02 P, Dansk Rørindustri A/S a.o. pret Komisiju (395-399. punkti).

(6) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.

(7) OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp.

(8) OV C 325, 22.12.2005., 7. lpp.

(9) Komisijas paziņojums par sadarbību konkurences iestāžu tīklā, OV C 101, 27.4.2004., 43. lpp.

(10) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 298

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 8. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Padome
2006/C 298/1	Padomes Lēmumam (2006. gada 7. novembris), attiecībā uz Kopienas nostāju Starptautiskajā tropu kokmateriālu padomē par 1994. gada Starptautiskā nolīguma par tropu kokmateriāliem pagarināšanu	1

2006/C 298/2	Padomes Lēmums, (2006. gada 28. novembris), ar ko nomaina valdes locekļa aizstājēju Eiropas Aģentūrā drošībai un veselības aizsardzībai darbā	2

2006/C 298/3	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par efektivitāti un vienlīdzīgumu izglītībā un apmācībā	3

2006/C 298/4	Padomes Lēmums, (2006. gada 28. novembris), ar ko nomaina locekli un locekļa aizstājēju Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda valdē	7

2006/C 298/5	Projekts Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumiem par turpmākām prioritātēm pastiprinātai Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības (VET) jomā (Padomes 2004. gada 15. novembra secinājumu pārskatīšana)	8

	Komisija
2006/C 298/6	Euro maiņas kurss	12

2006/C 298/7	Atzinums par pieprasījumu atbilstoši Direktīvas 2004/17/EK 30. pantam	13

2006/C 298/8	Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. anvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem ( 1 )	14

2006/C 298/9	Komisijas paziņojums par 15 dalībvalstu pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko piemēro no 1.9.2006— Publicēts saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.) un Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (OV C 273, 9.9.1997., 3. lpp.)	15

2006/C 298/0	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4461— Accor Services France/Groupe Caisse d'Épargne/Accor Emploi Services Universel JV) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	16

2006/C 298/1	Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos ( 1 )	17

2006/C 298/2	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4390 — PHL/IBFF) ( 1 )	23

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3297
JPY	Japānas jēna	152,87
DKK	Dānijas krona	7,4554
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,67610
SEK	Zviedrijas krona	9,0345
CHF	Šveices franks	1,5875
ISK	Islandes krona	91,85
NOK	Norvēģijas krona	8,0945
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5781
CZK	Čehijas krona	27,968
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	256,04
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6986
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,8103
RON	Rumānijas leja	3,4270
SIT	Slovēnijas tolērs	239,67
SKK	Slovākijas krona	35,460
TRY	Turcijas lira	1,9045
AUD	Austrālijas dolārs	1,6827
CAD	Kanādas dolārs	1,5275
HKD	Hongkongas dolārs	10,3283
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9261
SGD	Singapūras dolārs	2,0449
KRW	Dienvidkorejas vons	1 215,21
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,3800
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,4030
HRK	Horvātijas kuna	7,3495
IDR	Indonēzijas rūpija	12 063,70
MYR	Malaizijas ringits	4,7105
PHP	Filipīnu peso	65,727
RUB	Krievijas rublis	34,8610
THB	Taizemes bats	47,293