14.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 276/1

KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 17/2006,

ko Padome pieņēmusi 2006. gada 27. jūnijā

ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu (EK) Nr. …/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK

(2006/C 276 E/01)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Šai regulai būtu jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmenis, kā arī vielu, to preparātu vai izstrādājumu brīva aprite iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu.

(2)	Efektīvu iekšējā vielu tirgus darbību var panākt tikai tad, ja prasības, ko izvirza attiecībā uz vielām dalībvalstīs, būtiski neatšķiras.

(3)	Tuvinot tiesību aktus par vielām, būtu jānodrošina augsts cilvēku veselības un vides aizsardzības līmenis, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību. Šie tiesību akti nediskriminējošā veidā būtu jāpiemēro gan iekšējā, gan starptautiskajā tirgū tirgotajām vielām.

(4)	Saskaņā ar īstenošanas plānu, ko pieņēma 2002. gada 4. septembrī Johannesburgas Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību, Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2020. gadam panākt stāvokli, kad ķimikālijas ražo un izmanto tādā veidā, kas mazina būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

(5)	Šo regulu būtu jāpiemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus attiecībā uz darba vietām un vidi.

(6)	Šai regulai būtu jāsniedz ieguldījums, izpildot Stratēģisko pieeju ķīmisko vielu apsaimniekošanai starptautiskā līmenī (SAICM), ko pieņēma 2006. gada 6. februārī Dubajā.

(7)	Lai saglabātu iekšējā tirgus integritāti un nodrošinātu augstu cilvēku veselības, īpaši darba ņēmēju veselības, un vides aizsardzības līmeni, ir nepieciešams nodrošināt to, lai vielu ražošana Kopienā atbilstu Kopienas tiesību aktiem, pat ja šīs vielas eksportē.

(8)	Īpaši būtu jāņem vērā regulas iespējamo ietekmi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī vajadzību izvairīties no jebkādas to diskriminēšanas.

(9)

Izvērtējot to četru galveno tiesisko instrumentu darbību, kas reglamentē darbības ar ķimikālijām Kopienā, proti, Padomes Direktīvas 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (4), Padomes Direktīvas 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (6), un Padomes Regulas (EEK) Nr. 793/93 (1993. gada 23. marts) par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (7) darbību, identificēja vairākas problēmas Kopienas tiesību aktu par ķimikālijām darbībā, tāpēc dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos ir izveidojušās neatbilstības, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību šajā nozarē un nepieciešamību darīt vairāk, lai aizsargātu sabiedrības veselību un vidi saskaņā ar piesardzības principu.

(10)

Vielas, kas ir muitas uzraudzībā un atrodas pagaidu glabāšanā brīvajās zonās vai brīvajās noliktavās un ko paredzēts atkārtoti eksportēt vai kas ir tranzītā, nelieto šīs regulas izpratnē, un tādēļ tās būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Bīstamu vielu un bīstamos preparātos iekļautu bīstamu vielu dzelzceļa, sauszemes, iekšzemes ūdensceļu, jūras vai avio pārvadāšana arī būtu jāizslēdz no tās darbības jomas, jo uz šādiem pārvadājumiem jau attiecas īpaši tiesību akti.

(11)	Lai nodrošinātu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas ierosmju efektivitāti, atkritumus nebūtu jāuzskata par vielām, preparātiem vai izstrādājumiem šīs Regulas nozīmē.

(12)

Svarīgs mērķis jaunajai sistēmai, ko izveido ar šo regulu, ir veicināt un dažos gadījumos nodrošināt to, ka vielas, kas rada lielu risku, pakāpeniski aizvieto ar mazāk bīstamām vielām vai tehnoloģijām, ja to darīt ir pamatoti no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa. Šī regula neietekmē to, kā piemēro direktīvas par darba ņēmēju un vides aizsardzību, īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (8), un Padomes Direktīvu 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (Četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (9), saskaņā ar kuru darba devējiem jāatsakās no bīstamām vielām, ja vien tas tehniski iespējams, vai jāaizstāj bīstamās vielas ar mazāk bīstamām vielām.

(13)

Vajadzīgs nodrošināt efektīvu šīs regulas tehnisko, zinātnisko un administratīvo aspektu pārvaldību Kopienas līmenī. Tādēļ būtu jāizveido centrāla organizācija, kas veiktu šo uzdevumu. Priekšizpētē par centrālai organizācijai vajadzīgajiem resursiem secināts, ka neatkarīga, centrāla organizācija salīdzinājumā ar citām iespējām ilgtermiņā sniedz vairākas priekšrocības. Tādēļ būtu jādibina Eiropas Ķimikāliju aģentūra (turpmāk — “Aģentūra”).

(14)	Atbildība par to risku pārvaldību, kas saistīti ar vielām, būtu jāuzņemas fiziskām vai juridiskām personām, kas šīs vielas ražo, importē, laiž tirgū vai lieto. Informācijai par šīs regulas īstenošanu vajadzētu būt viegli pieejamai, jo īpaši MVU.

(15)

Tadēļ reģistrēšanas noteikumos būtu jāparedz no ražotājiem un importētājiem iegūt datus par vielām, ko viņi ražo vai importē, izmantot šos datus, lai novērtētu ar šīm vielām saistīto risku, izstrādāt un ieteikt atbilstīgus apdraudējuma pārvaldības pasākumus. Lai nodrošinātu šo pienākumu izpildi, kā arī pārskatāmību, tiem reģistrējoties būtu jāiesniedz Aģentūrai dokumentācija ar visu šo informāciju. Reģistrētām vielām būtu jāatļauj aprite iekšējā tirgū.

(16)

Novērtēšanas noteikumos būtu jāparedz izvērtēt reģistrāciju, ļaujot pārbaudīt to, vai reģistrācija atbilst šīs regulas prasībām un, ja nepieciešams, ļaujot par vielu īpašībām ievākt plašāku informāciju. Ja Aģentūra, sadarbojoties ar dalībvalstīm, uzskata, ka ir iemesls domāt, ka viela rada risku cilvēku veselībai vai videi, Aģentūrai pēc tam, kad viela ir ietverta Kopienas elastīgā vielas novērtēšanas rīcības plānā, vajadzētu, paļaujoties uz dalībvalstu kompetentajām iestādēm, nodrošināt to, ka šo vielu novērtē.

(17)

Lai gan informācija, kas par vielām iegūta novērtējuma rezultātā, galvenokārt būtu jāizmanto ražotājiem un importētājiem, lai pārvaldītu ar šīm vielām saistīto risku, to iespējams izmantot, lai saskaņā ar šo regulu var uzsākt licencēšanas vai ierobežošanas procedūru, vai — saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem — riska pārvaldības procedūru. Tādēļ būtu jānodrošina, ka šī informācija ir pieejama kompetentajām iestādēm un tās varētu to izmantot, veicot šīs procedūras.

(18)

Licencēšanas noteikumiem būtu jānodrošina laba iekšējā tirgus darbība, apliecinot to, ka risks, ko rada īpaši bīstamas vielas, tiek atbilstīgi kontrolēts. Komisijai būtu jāizsniedz licences laišanai tirgū un lietošanai vienīgi tad, ja risku, kas saistīts ar vielu lietošanu, pienācīgi kontrolē, ja iespējams, vai, ja vielu lietošanas veidu attaisno sociāli ekonomiski apsvērumi un nepastāv piemērotas, ekonomiski un tehniski iespējamas alternatīvas.

(19)	Ierobežojumu noteikumiem, pamatojoties uz risku izvērtējumu, būtu jāpieļauj pilnīgi vai daļēji aizliegt vai savādāk ierobežot tādu vielu ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu, kas rada risku, kam jāpievērš uzmanība.

(20)

Gatavojoties šai regulai, Komisija ir uzsākusi REACH īstenošanas projektus (RIP), iesaistot atbilstīgus ekspertus no ieinteresētajām grupām. Mērķis, kas izvirzīts dažos no šiem projektiem, ir attīstīt pamatnostādņu projektu un līdzekļus, kam būtu jāpalīdz Komisijai, Aģentūrai, dalībvalstīm, ražotājiem, importētājiem un vielu pakārtotiem lietotājiem konkrēti pildīt to saistības saskaņā ar šo regulu. Šim darbam būtu jāsniedz iespēja Komisijai un Aģentūrai laicīgi darīt pieejamas tehniskas vadlīnijas attiecībā uz šīs regulas ieviestajiem termiņiem.

(21)

Vielu riska un bīstamības novērtēšanas atbildība, pirmkārt, būtu jāuzliek fiziskām un juridiskām personām, kas vielas ražo vai importē, taču tikai tādā gadījumā, ja ražoto vai eksportēto vielu daudzums pārsniedz konkrētu apmēru, lai uzņēmumiem pietiktu resursu veikt izvērtējumu. Fiziskām un juridiskām personām, kas rīkojas ar ķimikālijām atbilstīgi to veiktajam vielu riska novērtējumam būtu jāveic vajadzīgie riska pārvaldības pasākumi un piegādes ķēdē jāizplata atbilstīgi ieteikumi. Tam būtu jāietver atbilstīgu un pārskatāmu tādu risku aprakstīšanu, dokumentēšanu un ziņošanu, kas rodas, ražojot, izmantojot un iznīcinot katru vielu.

(22)	Lai efektīvi veiktu vielu ķīmiskās drošības novērtējumu, vielu ražotājiem un importētājiem būtu jāiegūst informācija par šīm vielām, vajadzības gadījumā veicot jaunus testus.

(23)	Lai nodrošinātu izpildi un novērtēšanu, kā arī pārskatāmību, informācija par šīm vielām, kā arī ar tām saistītā informācija, tostarp informācija par risku pārvaldības pasākumiem, parasti būtu jāiesniedz iestādēm.

(24)

Zinātniskā izpēte un izstrāde parasti notiek ar daudzumu, kas mazāks par 1 tonnu gadā. Zinātniskās izpētes un izstrādes gadījumiem nav vajadzīgs noteikt izņēmumu, jo vielas šādā daudzumā nav jāreģistrē. Tomēr, lai veicinātu jauninājumus, no pienākuma reģistrēt uz noteiktu laiku būtu jāatbrīvo produktu pētījumi un uz procesu orientētā izpēte un izstrāde, ja vielu vēl nav paredzēts laist tirgū neierobežotam skaitam klientu, jo attiecībā uz to lietošanas veidu preparātos vai izstrādājumos vēl vajadzīga papildu izpēte un izstrāde, ko veic persona, kas iespējams veiks reģistrāciju, sadarbojoties ar ierobežotu zināmu klientu skaitu. Turklāt, ir atbilstīgi paredzēt tādu pat izņēmumu attiecībā uz pakārtotiem lietotājiem, kas izmanto vielas tādā nolūkā, kas ir vērsts uz produktu un procesu pētniecību un attīstību, ar nosacījumu, ka cilvēku veselībai un videi radītais risks tiek atbilstīgi kontrolēts saskaņā ar prasībām tiesību aktos par darba ņēmēju un vides aizsardzību.

(25)

Tā kā izstrādājumu izgatavotājiem un importētājiem vajadzētu būt atbildīgiem par saviem izstrādājumiem, ir lietderīgi noteikt prasību reģistrēt vielas, kurām ir paredzēta izdalīšanās no izstrādājumiem un kuras nav reģistrētas šādai lietošanai. Attiecībā uz ļoti bīstamām vielām, kas ietilpst tādos izstrādājumos, kas pārsniedz tonnāžas un koncentrācijas robežlielumus, ja nevar izslēgt vielas iedarbību un ja viela šādai lietošanai nav reģistrēta, par to būtu jāpaziņo Aģentūrai. Aģentūrai būtu jādod pilnvaras, kas ļauj prasīt reģistrācijas iesniegšanu, ja tai ir pamats domāt, ka vielas izdalīšanās no izstrādājuma var radīt risku cilvēku veselībai vai videi un, ja vielas daudzums šajos izstrādājumos gadā pārsniedz 1 tonnu, mērot uz izgatavotāju vai importētāju. Aģentūrai būtu jāapsver nepieciešamība izteikt priekšlikumu attiecībā uz ierobežojumiem, ja tā uzskata, ka šādas vielas lietošana izstrādājumos rada tādu risku cilvēku veselībai vai videi, kas netiek pienācīgi kontrolēts.

(26)

Prasības par ražotāju un importētāju veicamajiem ķīmiskās drošības novērtējumiem būtu jānosaka tehniskajā pielikumā, lai dotu viņiem iespēju pilnībā ievērot pienākumus. Lai panāktu taisnīgu pienākumu sadali ar klientiem, ķīmiskās drošības izvērtējumā ražotājiem un importētājiem būtu jāņem vērā ne tikai vielu lietošanas veidi savām vajadzībām un lietošanas veidi, vielas laižot tirgū, bet arī citi lietošanas veidi, kurus lūdz ņemt vērā viņu klienti.

(27)

Komisijai, cieši sadarbojoties ar atbilstīgo nozari, dalībvalstīm un citām atbilstīgām ieinteresētajām personām, būtu jāizstrādā vadlīnijas par to, kā pildīt šīs regulas prasības attiecībā uz preparātiem (jo īpaši attiecībā uz drošības datu lapām, kurās ietverts iedarbības scenārijs), tostarp vielu, kas ietvertas tādos īpašos preparātos kā metāla sakausējumos izvērtēšanu. To darot, Komisijai būtu pilnībā jāņem vērā darbs, kas tiktu veikts saistībā ar RIP, un vispārējā REACH vadlīniju kopumā būtu jāietver visas nepieciešamās vadlīnijas šajā sakarā. Šīm vadlīnijām vajadzētu būt pieejamām pirms šīs regulas piemērošanas.

(28)

Ķīmiskās drošības novērtējums nebūtu jāveic vielām, kas preparātos ir konkrētās, ļoti mazās koncentrācijās, kuras uzskatāmas par tādām, kas nerada bažas. Vielas preparātos tādās mazās koncentrācijās būtu arī jāatbrīvo no licencēšanas. Šos noteikumus līdzīgi būtu jāpiemēro preparātiem, kas ir cieti vielu maisījumi, ja šādam preparātam netiek piešķirta īpaša forma, kas to pārveido par izstrādājumu.

(29)

Lai palielinātu reģistrācijas sistēmas efektivitāti un samazinātu izmaksas un testus ar mugurkaulniekiem, par vielām būtu jāparedz vienota iesniegšana un informācijas apmaiņa. Reģistrācijas pieteikuma iesniedzēju grupas gadījumā iesniegt informāciju pārējo iesniedzēju vārdā būtu jāatļauj vienam pārstāvim saskaņā ar noteikumiem, kas nodrošina to, ka visa vajadzīgā informācija ir iesniegta, vienlaikus pieļaujot izmaksu sadalījumu. Dažos noteiktos gadījumos reģistrētājam vajadzētu būt iespējai iesniegt informāciju tieši Aģentūrai.

(30)

Prasības iegūt informāciju par vielām būtu jāsakārto atbilstīgi vielas daudzumam, kādā ražo vai importē vielu, jo tas norāda uz vielas potenciālo iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi. Lai samazinātu iespējamo ietekmi uz maza apjoma vielām, jauna toksikoloģiska vai ekotoksikoloģiska informācija būtu jāpieprasa vienīgi attiecībā uz prioritārām vielām no 1 līdz 10 tonnām. Attiecība uz citam vielā šajā daudzuma apjomā būtu jāpastāv ierosmēm, kas mudinātu ražotājus un importētājus sniegt šādu informāciju, šīs prasības būtu sīki jāapraksta.

(31)	Dalībvalstīm, Aģentūrai un ieinteresētām pusēm būtu pilnībā jāņem vērā RIP rezultāti, jo īpaši tie, kas attiecas uz dabā sastopamu vielu reģistrāciju.

(32)	Ir jāapsver 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunkta un XI pielikuma piemērošana vielām, ko atvasina no mineraloģiskiem procesiem, un pilnībā būtu jāņem vērā rezultāti, kas gūti, pārskatot IV un V pielikumu.

(33)

Ja veic testus, tiem būtu jāatbilst attiecīgajām laboratorijas dzīvnieku aizsardzības prasībām, kas izklāstītas Padomes Direktīvā 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem (10), un toksikoloģiskajiem un ekotoksikoloģiskajiem testiem, kā arī labai laboratoriju praksei, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/10/EK (2004. gada 11. februāris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu (11).

(34)

Iegūstot informāciju, būtu jāatļauj izmantot arī alternatīvus līdzekļus, kas ir līdzvērtīgi paredzētajiem testiem un testēšanas metodēm, piemēram, ja šī informācija iegūta no derīgiem struktūru aktivitātes kvalitatīviem vai kvantitatīviem modeļiem vai no strukturāli saistītām vielām. Tādēļ Aģentūrai, sadarbojoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm, būtu jāizstrādā attiecīgas vadlīnijas. Būtu jāparedz arī iespēja neiesniegt konkrētu informāciju, ja šādu rīcību var pienācīgi pamatot. Pamatojoties uz RIP iegūto pieredzi, būtu jāizstrādā kritēriji, ar kuriem nosaka, kas ir pienācīgs pamatojums.

(35)	Lai uzņēmumiem un jo īpaši MVU, palīdzētu ievērot šīs regulas prasības, dalībvalstīm papildus darbības vadlīnijām, ko sniedz Aģentūra, būtu jāizveido valstu palīgdienesti.

(36)	Būtu jāatzīst starptautiski atzītas testēšanas metodes un Komisijai būtu jāpieņem citas testēšanas metodes, kuras attiecīgi pārskata, konkrēti, lai uzlabotu testēšanu ar dzīvniekiem, samazinātu tās apjomu vai aizstātu ar citādu testēšanu.

(37)

Efektivitātes, kā arī starpproduktu specifisko īpašību dēļ tiem būtu jānosaka īpašas reģistrācijas prasības. Polimēri būtu jāatbrīvo no reģistrēšanas un novērtēšanas līdz tam, kad tos, kurus jāreģistrē sakarā ar risku cilvēku veselībai vai videi, iespējams izvēlēties praktiski piemērojamā un rentablā veidā, pamatojoties uz stabiliem tehniskiem un pamatotiem zinātniskiem kritērijiem.

(38)	Lai izvairītos no iestāžu un fizisku un juridisku personu pārslodzes, ko radītu esošo vielu reģistrēšana, kas jau ir iekšējā tirgus apritē, šāda reģistrācija būtu jāveic pietiekami ilgā laikā, neradot nepamatotus kavējumus. Tādēļ būtu jānosaka šo vielu reģistrācijas termiņi.

(39)	Informācija par vielām, kas jau ir reģistrētas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, būtu jāpārņem sistēmā un jāatjaunina, kad sasniegts nākamais tonnāžas robežlielums.

(40)	Lai izveidotu saskaņotu, vienkāršu sistēmu, visas reģistrācijas būtu jāiesniedz Aģentūrai. Lai nodrošinātu konsekventu pieeju un efektīvu resursu lietošanu, Aģentūrai visām reģistrācijām būtu jāveic pilnīguma pārbaude un jāuzņemas atbildība, ja reģistrācijas galīgi noraida.

(41)

Eiropas Ķīmisko komercvielu sarakstā (EINECS) ietvertas dažas sarežģītas vielas. UVCB vielas (vielas, kuru sastāvs nav zināms vai ir mainīgs, kas ir kompleksi reakcijas produkti vai bioloģiski materiāli) saskaņā ar šo regulu var reģistrēt kā vienu vielu, kaut arī to sastāvs ir dažāds, ja īpašības, kas izraisa apdraudējumu, būtiski neatšķiras un pieļauj vienādu klasifikāciju.

(42)	Lai nodrošinātu to, ka reģistrācijas gaitā ievāktā informācija vienmēr tiek atjaunināta, būtu jāievieš personām, kas veic reģistrāciju, pienākums Aģentūru informēt par konkrētām izmaiņām šajā informācijā.

(43)

Ir nepieciešams saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/609/EEK līdz minimumam samazināt eksperimentiem izmantojamo mugurkaulnieku skaitu. Ja iespējams, būtu jāizvairās no tā, ka izmanto dzīvniekus, pārņemot alternatīvas metodes, kādas apstiprinājis Eiropas Alternatīvo testēšanas metožu apstiprināšanas centrs vai citas starptautiskas organizācijas un par atbilstīgām atzinusi Komisija vai Aģentūra.

(44)	Šī regula nekādā veidā neskar tiesības pilnībā un pilnīgi piemērot Kopienas konkurences noteikumus.

(45)

Lai izvairītos no divkārša darba un jo īpaši lai samazinātu testus ar mugurkaulniekiem, noteikumos par to, kā sagatavot un iesniegt reģistrācijas un atjauninājumus, būtu jāietver prasība par informācijas koplietošanu, ja to prasa jebkurš no reģistrētājiem. Ja informācija attiecas uz mugurkaulniekiem, reģistrētājam vajadzētu būt pienākumam to pieprasīt.

(46)

Sabiedrības interesēs ir nodrošināt, ka testu rezultāti par konkrētu vielu bīstamību cilvēku veselībai vai videi iespējami ātrāk nokļūtu pie tam fiziskam un juridiskām personām, kas šīs vielas lieto, lai tādējādi ierobežotu riskus, kādi saistīti ar šādu vielu lietošanu. Tādēļ informācijas koplietošanai būtu jānotiek, ja to prasa jebkurš no reģistrētājiem, jo īpaši, ja informācija attiecas uz testiem ar mugurkaulniekiem, ar nosacījumu, kas uzņēmējsabiedrībai, kura veikusi testus, nodrošina taisnīgu kompensāciju.

(47)	Lai stiprinātu Kopienas rūpniecības konkurētspēju un nodrošinātu to, ka šo regulu piemēro pēc iespējas efektīvāk, ir lietderīgi pieņemt noteikumus attiecībā uz informācijas koplietošanu starp reģistrētājiem, ievērojot godīgas konkurences principus.

(48)	Lai ievērotu testa rezultātu īpašnieka likumīgās īpašumtiesības, šo datu ieguvējam 10 gados vajadzētu būt iespējai pieprasīt kompensāciju no tiem reģistrētājiem, kas izmanto šādu datu sniegtās priekšrocības.

(49)

Lai ļautu potenciālam reģistrētājam turpināt reģistrācijas procesu pat tad, ja viņš nevar panākt vienošanos ar iepriekšējo reģistrētāju, Aģentūrai pēc lūguma būtu jāļauj izmantot jau iesniegtu testu kopsavilkumus vai izvērstus pētījuma kopsavilkumus. Reģistrētājam, kas saņem šādus datus, vajadzētu uzlikt par pienākumu veikt maksājumu, lai segtu datu īpašnieka izmaksas.

(50)

Lai izvairītos no divkārša darba un jo īpaši no divkāršas testēšanas, pakāpeniski esošo vielu reģistrētājam pēc iespējas ātrāk būtu jāveic iepriekšēja reģistrācija Aģentūras pārvaldītajā datu bāzē. Būtu jāizveido sistēma, lai paredzētu Vielas informācijas apmaiņas foruma (SIEF) izveidi, kas palīdzētu reģistrētājiem sameklēt citus reģistrētājus. Lai nodrošinātu netraucētu šīs sistēmas darbību, tiem būtu jāpilda konkrēti pienākumi. Ja SIEF dalībnieks nepilda savus pienākumus, viņš būtu attiecīgi jāsoda, taču pārējiem dalībniekiem būtu jādod iespēja turpināt reģistrācijas sagatavošanu.

(51)

Daļa no ražotāja vai importētāja atbildības par vielu risku pārvaldību ir informācijas sniegšana par šīm vielām citiem profesionāļiem, kā pakārtotie lietotāji vai izplatītāji. Šim būtiskajam pienākumam būtu jāattiecas arī uz visu piegādes ķēdi, lai citas iesaistītās personas spētu pildīt savus pienākumus, pārvaldot risku, kas rodas no šādu vielu lietošanas.

(52)	Ņemot vērā, ka pašreizējo drošības datu lapu jau izmanto kā saziņas līdzekli vielu un preparātu piegādes ķēdē, ir lietderīgi turpināt tās pilnīgošanu un padarīt to par neatņemamu šīs regulas izveidotās sistēmas sastāvdaļu.

(53)

Lai izveidotu atbildības ķēdi, pakārtotiem lietotājiem vajadzētu būt atbildīgiem par to risku novērtēšanu, kas rodas, viņiem lietojot vielas, ja šāda lietošanas veida apraksts nav ietverts drošības datu lapā, ko viņi saņem no saviem piegādātājiem, izņemot, ja attiecīgais pakārtotais lietotājs veic stingrākus aizsardzības pasākumus, nekā ieteicis piegādātājs, vai arī ja piegādātājam netiek prasīts novērtēt šos riskus vai sniegt pakārtotam lietotājam informāciju par šādiem riskiem. Šā paša iemesla dēļ pakārtotiem lietotājiem būtu jāpārvalda riski, kas rodas, viņiem lietojot vielas. Turklāt, būtu atbilstīgi, lai jebkurš izgatavotājs vai importētājs, kurš izgatavo vai importē tādu izstrādājumu, kas rada lielu bīstamību, sniegtu pietiekamu informāciju, lai ļautu šādu izstrādājumu droši lietot.

(54)

Prasības, ka pakārtotie lietotāji veic ķīmiskās drošības novērtējumus, būtu sīki jāapraksta, lai ļautu viņiem ievērot savus pienākumus. Šīs prasības būtu jāpiemēro vienīgi attiecībā uz kopējo daudzumu, kas vielās vai preparātos pārsniedz 1 tonnu. Jebkurā gadījumā pakārtotajiem lietotājiem būtu jāapsver lietošana, kā arī jānosaka un jāpiemēro atbilstīgi riska pārvaldības pasākumi. Pakārtotajiem lietotājiem Aģentūrai būtu jāziņo noteikta sniedzamā pamatinformācija par lietošanu.

(55)

Lai veiktu izpildi un novērtēšanu, būtu jāprasa, lai pakārtotie vielu lietotāji Aģentūrai iesniegtu konkrētu pamatinformāciju, ja viņu lietošanas veids neatbilst iedarbības scenārija apstākļiem, kas aprakstīti sākotnējā ražotāja vai importētāja iesniegtajā drošības datu lapā, kā arī, lai šādi iesniegto informāciju vienmēr atjauninātu.

(56)	Efektivitātes un proporcionalitātes dēļ ir lietderīgi pakārtotos lietotājus, kas izmanto mazus vielas daudzumus, atbrīvot no šādas informācijas sniegšanas.

(57)	Būtu jāveicina saziņa augšup un lejup pa piegādes ķēdi. Komisijai būtu jāizstrādā sistēma, īsu, vispārēju lietošanas veidu aprakstu kategorizēšanai, ņemot vērā RIP rezultātus.

(58)

Ir vajadzīgs nodrošināt arī, lai šādu informāciju iegūtu atbilstīgi patiesajām informācijas vajadzībām. Tādēļ novērtējot būtu no Aģentūras būtu jāprasa, lai tā pieņem lēmumu par ražotāju un importētāju ierosinātajām testēšanas programmām. Sadarbojoties ar dalībvalstīm, Aģentūra piešķir prioritāti noteiktām vielām, piemēram, tādām vielām, kuras rada vislielāko risku.

(59)

Turklāt ir vajadzīgs panākt, ka vispārējai reģistrāciju kvalitātei uzticas, un nodrošināt to, lai sabiedrībai kopumā, kā arī visām ķimikāliju rūpniecībā ieinteresētajām pusēm būtu pārliecība par to, ka fiziskas un juridiskas personas ievēro tiem uzliktos pienākumus. Atbilstīgi ir lietderīgi noteikt, ka jāreģistrē to, kādu informāciju ir pārskatījis novērtētājs ar atbilstīgu pieredzi, un ka reģistrāciju procentuālo skaitu atbilstību pārbauda Aģentūra.

(60)

Tāpat Aģentūrai vajadzētu būt pilnvarām, pamatojoties uz dalībvalstu kompetento iestāžu veiktajiem novērtējumiem, pieprasīt no ražotājiem, importētājiem vai pakārtotiem lietotājiem papildu informāciju par cilvēku veselībai vai videi iespējami bīstamām vielām, tostarp, ja tās iekšējā tirgū pieejamas lielā daudzumā. Pamatojoties uz Aģentūras izstrādātiem kritērijiem par prioritārām vielām, sadarbojoties ar dalībvalstīm būtu jāizveido Kopienas rīcības plāns vielu izvērtēšanai, balstoties uz dalībvalsts kompetento iestāžu izvērtējumu attiecībā uz vielām, kas iekļautas sarakstā. Ja, lietojot ražotnē izolētus starpproduktus, ir bažas par risku, kas līdzinās riskam, lietojot obligāti licencējamas vielas, dalībvalstu kompetentām iestādēm pamatotos gadījumos vajadzētu būt tiesībām pieprasīt papildu informāciju.

(61)

Pamatu efektīvai sistēmai, kurā ievērots subsidiaritātes princips, vienlaikus saglabājot iekšējo tirgu, būtu jānodrošina ar kopīgu vienošanos dalībvalstu Aģentūras komitejā par lēmumu projektiem. Ja viena vai vairākas dalībvalstis, vai Aģentūra nepiekrīt lēmuma projektam, tas būtu jāpieņem saskaņā ar centralizētu procedūru. Ja Dalībvalstu komiteja nevar panākt vienprātīgu vienošanos, Komisijai būtu jāpieņem lēmums saskaņā ar komitejas procedūru.

(62)	Novērtējumā var secināt, ka būtu jāveic pasākumi saskaņā ar ierobežošanas vai licencēšanas procedūru, vai arī, ka būtu jāapsver riska pārvaldības pasākumi pārējo attiecīgo tiesību aktu sistēmā. Tādēļ informācija par novērtēšanas procesa virzību būtu jāpublisko.

(63)

Lai nodrošinātu pietiekami augstu cilvēku, tostarp ņemot vērā atbilstīgas cilvēku sabiedrības grupu un iespējams dažu mazāk aizsargātu sabiedrības apakšgrupu, veselības un apkārtējās vides aizsardzību, ļoti bīstamām vielām būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ievērojot piesardzības principu. Atļaujas būtu jāpiešķir tikai tad, ja fiziskas vai juridiskas personas, kas pieprasa atļauju, pierāda licences piešķīrēja iestādei, ka risku attiecībā uz cilvēku veselību un vidi, kas izriet no šīs vielas lietošanas, atbilstīgi kontrolē. Citādāk lietošana var tikt atļauta, ja var pierādīt, ka sociāli ekonomiskais ieguvums no vielas lietošanas atsver risku, kas ir saistīts ar tās lietošanu un, ka nepastāv piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kuru lietošana būtu ekonomiski vai tehniski dzīvotspējīga. Ņemot vērā iekšējā tirgus labu funkcionēšanu, būtu lietderīgi, ka licences piešķīrēja iestāde būtu Komisija.

(64)	Ņemot vērā RIP rezultātus, var izstrādāt metodoloģijas, ar ko noteikt kancerogēnu un mutagēnu vielu robežlielumus. Attiecīgajā pielikumā var izdarīt grozījumus, izmantojot tādas metodoloģijas, lai vajadzības gadījumā izmantotu robežlielumus, licencējot kancerogēnu un mutagēnu vielu lietošanu.

(65)

Lai atbalstītu mērķi visbeidzot aizstāt ļoti bīstamas vielas ar piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, visiem atļauju iesniedzējiem būtu jāsniedz alternatīvu analīze, aizstāšanas gadījumā ņemot vērā to radīto risku, kā arī tehnisko un ekonomisko izdevīgumu. Turklāt, atļaujas pakļauj laika ziņa ierobežotam pārbaudēm, kuru laika posmu nosaka katrā gadījumā atsevišķi un parasti veic atbilstīgi apstākļiem, tostarp uzraudzību.

(66)

Starptautiskā pieredze rāda, ka vielas, kuras ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas, rada ļoti lielas bažas, tomēr ir izstrādāti kritēriji, kas pieļauj identificēt šādas vielas. Attiecībā uz dažām citām vielām bažas ir pietiekami lielas, lai pret tām izturētos tādā pašā veidā, ņemot vērā katru konkrētu gadījumu.

(67)

Ņemot vērā efektivitātes un praktiskuma apsvērumus gan attiecībā uz fiziskām uz juridiskām personām, kuriem jāsagatavo pieteikuma dokumenti un jāveic atbilstīgi riska pārvaldības pasākumi, gan attiecībā uz iestādēm, kurām jāapstrādā licencēšanas pieteikumi, vienlaikus būtu jāatļauj licencēt ierobežotu skaitu vielu, un iesniegumiem būtu jānosaka izpildāmi termiņi, tomēr pieļaujot dažus lietošanas veidus atbrīvot no licencēšanas. Vielas šajā sarakstā, kas ir identificētas kā tādas, kas atbilst atļauju izsniegšanas kritērijiem, būtu jāiekļauj to vielu sarakstā, kuras ar laiku iekļautu atļauju izsniegšanas procedūrā. Būtu skaidri jānosaka vielas, kas ir iekļautas Aģentūras darba programmā.

(68)	Aģentūrai būtu jākonsultē par prioritātes noteikšanu vielām, kas jālicencē, lai nodrošinātu to, ka lēmumi atspoguļo kā sabiedrības vajadzības, tā arī zinātniskas zināšanas un attīstību.

(69)

Pilnīgs vielas aizliegums nozīmētu to, ka nevar licencēt nevienu tās lietošanas veidu. Tādēļ būtu bezmērķīgi ļaut iesniegt licencēšanas pieteikumus; šādos gadījumos viela būtu jāsvītro no to vielu saraksta, par kurām iespējams iesniegt pieteikumus un pievienot to vielu sarakstam, attiecībā uz kurām pastāv ierobežojumi.

(70)

Būtu jānodrošina atbilstīga mijiedarbība starp noteikumiem par licencēšanu un ierobežojumiem, lai saglabātu iekšējā tirgus efektīvu funkcionēšanu un cilvēku veselības, drošības un vides aizsardzību. Ierobežojumus, kas pastāv attiecīgo vielu pievienojot to vielu sarakstam, par kurām jāiesniedz licence būtu jāsaglabā attiecībā uz šo vielu. Aģentūrai būtu jāapsver, vai risks, kas izriet no vielas izstrādājumos, tiek atbilstīgi kontrolēts un, ja tas tā nav, būtu jāsagatavo lieta attiecībā uz turpmāku ierobežojumu ieviešanu attiecībā uz vielu, kuras lietošanai nepieciešama licence.

(71)	Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju konkrētu vielu lietošanas veida licencēšanai, Aģentūrai būtu jāizdod atzinumi par riskiem, kas rodas, lietojot šo vielu, un par sociāli ekonomiskajām analīzēm, ko Aģentūrai iesniegušas trešās personas.

(72)	Lai pieļautu efektīvu licencēšanas prasības pārraudzību un izpildi, pakārtotiem lietotājiem, kas gūst labumu no viņu piegādātājam piešķirtās licences, būtu jāinformē Aģentūra par vielas lietošanu.

(73)

Lai paātrinātu pašreizējās sistēmas darbību, būtu jāpārstrukturē ierobežošanas procedūra un būtu jāaizstāj Direktīva 76/769/EEK, kas ir vairākas reizes būtiski grozīta un pielāgota. Saskaņoto noteikumu acquis saskaņā ar minētās direktīvas pielikumu skaidrības dēļ un kā jaunās ātrās ierobežošanas procedūras pamats būtu jāpārņem pārstrādātā versijā. Šajā pārstrādātajā versijā ievēro Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12) izklāstītos noteikumus par tiesību aktu pārstrādāšanas tehniku.

(74)

Attiecībā uz XVII pielikumu dalībvalstīm būtu jāatļauj saglabāt stingrāku noteikumu pārejas periodu, ar nosacījumu, ka par šiem ierobežojumiem ir paziņots atbilstīgi Līgumam. Tam būtu jāattiecas uz pašām vielām, vielām preparātos un vielām izstrādājumos, kuru ražošana, laišana tirgū un lietošana ir ierobežota. Komisijai būtu jāapkopo un jāpublicē šo ierobežojumu uzskaitījums. Tas Komisijai dotu iespēju pārskatīt pasākumus attiecībā uz iespējamo saskaņošanu.

(75)

Ražotājam, importētājam un pakārtotajam lietotājam būtu jāatbild par to atbilstīgu riska pārvaldības pasākumu identificēšanu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni attiecībā uz vielas ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu tīrā veidā, preparātā vai izstrādājumā. Ja tomēr to uzskata par nepietiekamu un ir attaisnojami Kopienas tiesību akti, būtu jānosaka atbilstīgi ierobežojumi.

(76)

Lai aizsargātu cilvēku veselību un apkārtējo vidi, ierobežojumos par vielas ražošanu, laišanu tirgū vai pašas vielas, vielas preparātā vai vielas izstrādājumā lietošanu var iekļaut nosacījumus vai aizliegumus attiecībā uz ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu. Tādēļ ir nepieciešams sastādīt šādu ierobežojumu un to grozījumu sarakstu.

(77)	Lai sagatavotu priekšlikumu par ierobežojumiem un lai šādi tiesību akti varētu efektīvi darboties, starp dalībvalstīm, Aģentūru, citām Kopienas struktūrām, Komisiju un ieinteresētajām pusēm vajadzētu būt labai sadarbībai, koordinācijai un informācijas apmaiņai.

(78)	Lai dotu dalībvalstīm iespēju iesniegt priekšlikumus par to, kā novērst specifisku risku cilvēku veselībai un videi, tām saskaņā ar sīki aprakstītām prasībām būtu jāsagatavo dokumenti. Šajos dokumentos būtu jāizklāsta Kopienas darbības pamatojums.

(79)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju ierobežojumiem, Aģentūrai būtu jāpilda šīs procedūras koordinatora uzdevums, piemēram, ieceļot attiecīgus referentus un pārbaudot atbilstību attiecīgo pielikumu prasībām. Aģentūrai būtu jāuztur saraksts ar vielām, attiecībā uz kurām izstrādā ierobežošanas dokumentus.

(80)	Lai dotu Komisijai iespēju novērst specifisku risku cilvēku veselībai un videi, kas jānovērš visā Kopienā, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām uzticēt Aģentūrai sagatavot ierobežošanas dokumentus.

(81)	Lai nodrošinātu pārskatāmību, Aģentūrai būtu jāpublicē attiecīgie dokumenti, tostarp ierosinātie ierobežojumi, un jālūdz izteikt par to komentārus.

(82)	Lai laicīgi pabeigtu procedūru, Aģentūrai būtu jāsniedz savi atzinumi par ierosinātajiem pasākumiem un to ietekmi, pamatojoties uz referenta sagatavoto atzinuma projektu.

(83)	Lai paātrinātu ierobežošanas procedūru, Komisijai noteikta laika posmā pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas būtu jāsagatavo grozījumu projekts.

(84)

Aģentūrai vajadzētu būt galvenajai, kas nodrošina to, ka visas ieinteresētās puses un sabiedrība uzticas ķimikāliju tiesību aktu un lēmumu pieņemšanas procesam un zinātniskam pamatojumam, kas ir to pamatā. Aģentūrai būtu jāuzņemas centrālā loma šīs regulas un tās īstenošanas saziņas koordinācijā. Tādēļ ir būtiski, ka Kopienas iestādes, dalībvalstis, plaša sabiedrība un ieinteresētās puses uzticas Aģentūrai. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt tās neatkarību, augstas zinātniskās, tehniskās un reglamentējošās spējas, kā arī pārskatāmību un efektivitāti.

(85)	Aģentūras struktūrai vajadzētu atbilst uzdevumiem, kas tai būtu jāveic. Pieredze ar līdzīgām Kopienas Aģentūrām šajā ziņā dod zināmu atskaites punktu, tomēr būtu jāveido tāda struktūra, lai ievērotu šīs regulas īpašās vajadzības.

(86)

Lai nodrošinātu efektivitāti, Aģentūras sekretariāta personālam būtu jāveic galvenokārt tehniski, administratīvi un zinātniski uzdevumi, neizmantojot dalībvalstu zinātniskos un tehniskos resursus. Izpilddirektoram būtu jānodrošina, ka Aģentūras uzdevumus pilda efektīvi un neatkarīgi. Lai nodrošinātu to, ka Aģentūra pilda savus uzdevumus, tās valde būtu jāveido tā, lai pārstāvētu katru dalībvalsti, Komisiju un citas ieinteresētās puses, ko iecēlusi Komisija, lai nodrošinātu ieinteresēto pušu līdzdalību, un garantētu augstāko kompetences standartu un plašu attiecīgo ekspertu piesaisti no ķimikāliju drošības vai ķimikāliju reglamentēšanas jomas, nodrošinot to, ka vispārējo finanšu un juridisko lietu jomā pastāv atbilstīga kompetence.

(87)	Aģentūrai vajadzētu būt līdzekļiem, lai veiktu visus vajadzīgos uzdevumus, kas dod tai iespēju pildīt tās uzdevumu.

(88)	Ar Komisijas Regulu būtu jānosaka maksājumu struktūra un apjoms, tostarp, precizējot apstākļus, saskaņā ar kuriem daļa no maksas tiks pārskaitīta atbilstīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(89)	Aģentūras valdei vajadzētu būt atbilstīgām pilnvarām, lai izveidotu budžetu, pārbaudītu tā īstenošanu, izveidotu iekšējās kārtības noteikumus, piemērotu finanšu regulas un ieceltu izpilddirektoru.

(90)	Ar Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas starpniecību Aģentūrai būtu jāpārņem Komisijai piesaistīto Zinātnisko komiteju uzdevumi, savas kompetences jomā izdodot zinātniskus atzinumus.

(91)	Ar Dalībvalstu komitejas starpniecību Aģentūrai būtu jācenšas, lai dalībvalstu iestādes savā starpā panāktu vienošanos par tiem īpašiem jautājumiem, kam vajadzīga saskaņota pieeja.

(92)

Jānodrošina cieša sadarbība starp Aģentūru un kompetentajām iestādēm, kas darbojas dalībvalstīs, lai Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas zinātniskie atzinumi būtu pamatoti ar iespējami plašāku attiecīgo zinātnisko un tehnisko pieredzi, kāda ir pieejama Kopienā. Tādēļ komitejām vajadzētu būt iespējām iegūt papildu konkrētu pieredzi.

(93)

Sakarā ar paaugstinātu fizisko un juridisko personu atbildību jānostiprina īstenošana saistībā ar drošu ķimikāliju lietošanu. Aģentūrai būtu jānodrošina arī forums, kurā dalībvalstīm apmainīties ar informāciju un saskaņot darbības, kas saistītas ar tiesību aktu par ķimikālijām izpildi. Šajā sakarā pašreizējā neoficiālā sadarbība starp dalībvalstīm būtu jāpārveido oficiālākā sistēmā.

(94)	Aģentūrā būtu jāizveido Apelācijas padome, lai garantētu jebkuru tādu fizisku vai juridisku personu apelāciju izskatīšanu, kuru darbību ietekmējuši Aģentūras pieņemtie lēmumi.

(95)

Aģentūru vajadzētu daļēji finansēt no fizisko un juridisko personu maksājumiem un daļēji no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Kopienas budžeta procedūra būtu jāturpina piemērot attiecībā uz subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Turklāt finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai saskaņā ar 91. pantu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 23. decembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (13).

(96)	Ja Komisija un Aģentūra to uzskata par lietderīgu, Aģentūras darbā vajadzētu būt iespējai piedalīties trešo valstu pārstāvjiem.

(97)

Sadarbojoties ar organizācijām, kuru interesēs ir starptautisku tiesību aktu saskaņošana, Aģentūrai būtu jāsniedz savs ieguldījums, lai Kopiena un dalībvalstis izpildītu šādas saskaņošanas darbības uzdevumus. Lai veicinātu plašu starptautisku vienprātību, Aģentūrai būtu jāņem vērā esošie un jaunie starptautiskie standarti attiecībā uz tādu ķimikāliju pārvaldību, kā Ķimikāliju klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņoto sistēmu (GHS).

(98)	Aģentūrai būtu jānodrošina vajadzīgā infrastruktūra, lai fiziskas un juridiskas personas saskaņā ar datu koplietošanas noteikumiem varētu pildīt savus pienākumus.

(99)

Svarīgi ir izvairīties no tā, ka pārklājas Aģentūras pienākumi un attiecīgie Eiropas Zāļu aģentūras (EMEA) pienākumi, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (14), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pienākumi, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (15), un Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas pienākumi, kas izveidota ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu (16). Tādēļ, ja rodas vajadzība sadarboties ar EFSA vai Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, Aģentūrai būtu jāizstrādā reglaments. Šai regulai nevajadzētu savādāk skart kompetences, kas EMEA, EFSA un Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevējai komitejai piešķirtas ar Kopienas tiesību aktiem.

(100)

Lai panāktu, ka iekšējais tirgus attiecībā uz vielām tīrā veidā vai preparātos darbojas, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, būtu jāizstrādā klasifikācijas un marķēšanas uzskaitījuma noteikumi.

(101)

Aģentūra būtu jāinformē par to visu uzskaitījumā iekļaujamo vielu klasifikāciju un marķēšanu, uz ko attiecas vai nu prasība to reģistrēt, vai Direktīvas 67/548/EEK 1. pants, un kas laistas tirgū.

(102)

Lai nodrošinātu saskaņotu aizsardzību plašai sabiedrībai un jo īpaši personām, kas nonāk saskarē ar noteiktām vielām, un citu Kopienas tiesību aktu, kuru pamatā ir klasifikācija un marķēšana atbilstīgu darbību, uzskaitījumā būtu jānorāda klasifikācija saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK un Direktīvu 1999/45/EK, par ko vienojušies vienas un tās pašas vielas ražotāji un importētāji, ja tas iespējams, kā arī Kopienas līmenī pieņemtos lēmumus par dažu vielu klasificēšanas un marķēšanas saskaņošanu. Pilnībā tiek ņemts vērā darbs un pieredze, kas uzkrāta saistībā ar darbībām atbilstīgi Direktīvai 67/548/EEK, tostarp īpašu vielu klasificēšana un marķēšana vielu grupās, kas minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā.

(103)

Līdzekļi būtu jānovirza saistībā ar vielām, kuras rada vislielāko risku. Tādēļ viela būtu jāiekļauj Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā tikai tad, ja tā atbilst klasifikācijas kritērijiem kā 1., 2. vai 3. kategorijas kancerogēna, mutagēna vai reproduktīvajai funkcijai toksiska viela vai kā viela, kas kairina elpošanas ceļus, vai atkarībā no iedarbības konkrētajā gadījumā. Būtu jāizstrādā noteikumi, lai kompetentām iestādēm būtu iespēja Aģentūrai iesniegt priekšlikumus. Aģentūrai par šo priekšlikumu būtu jāsniedz atzinums, un iesaistītajām pusēm vajadzētu būt iespējai to komentēt. Pēc tam Komisijai būtu jāpieņem lēmums.

(104)

Regulāri dalībvalstu un Aģentūras ziņojumi par šīs regulas darbību būs neaizstājami pārraudzības līdzekļi par to, kā īsteno šo regulu, kā arī par tendencēm šajā jomā. Secinājumi par ziņojumos izdarītiem atklājumiem būs noderīgi un praktiski instrumenti, lai pārskatītu šo regulu un vajadzības gadījumā formulētu tās grozījumus.

(105)

ES pilsoņiem vajadzētu būt pieejamai informācijai par ķimikālijām, kuru iedarbībai tie var būt pakļauti, lai ļautu viņiem pieņemt pamatotus lēmumus par to, kā lietot šīs ķimikālijas. Pārskatāms veids, lai to panāktu, ir piešķirt viņiem brīvu un vieglu pieeju pamatdatiem, kas atrodas Aģentūras datu bāzē, tostarp īsiem bīstamo īpašību aprakstiem, marķēšanas prasībām un attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, tostarp licencētiem lietošanas veidiem un riska pārvaldības pasākumiem. Aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāsniedz piekļuve informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai ko atceļ Padomes Direktīvu 90/313/EEK (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (18) un ANO un EEK Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kurā Eiropas Kopiena ir līgumslēdzēja puse.

(106)

Dalībvalstu kompetentās iestādes ne tikai līdzdarbojas, lai īstenotu Kopienas tiesību aktus, bet arī, atrodoties tuvu ieinteresētajām pusēm dalībvalstīs, tām būtu jāpiedalās informācijas apmaiņā par vielu radīto risku un par fizisku un juridisku personu pienākumiem saskaņā ar tiesību aktiem par ķimikālijām; vienlaikus ir vajadzīga cieša sadarbība starp Aģentūru, Komisiju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu vispārējā komunikācijas procesa saskaņotību un efektivitāti.

(107)

Lai sistēma, kas izveidota ar šo regulu, darbotos efektīvi, starp dalībvalstīm, Aģentūru un Komisiju jābūt labai sadarbībai, koordinācijai un informācijas apmaiņai saistībā ar tās izpildi.

(108)

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, dalībvalstīm būtu jāievieš efektīvi pārraudzības un kontroles pasākumi. Būtu jāplāno un jāveic vajadzīgās pārbaudes, un par to rezultātiem būtu jāziņo.

(109)

Lai dalībvalstīm, veicot regulas izpildi, nodrošinātu pārskatāmību, objektivitāti un konsekvenci, dalībvalstīs ir nepieciešams izveidot atbilstīgu sankciju sistēmu, kas par regulas neievērošanu paredzētu efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, jo šāda neievērošana var apdraudēt cilvēku veselību un vidi.

(110)

Pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu, un daži tās grozījumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (19).

(111)

Būtiski, lai pārejas laikā līdz šīs regulas pilnīgai piemērošanai un jo īpaši Aģentūras darbības sākumā ķimikālijas reglamentētu efektīvi un laicīgi. Būtu jāparedz noteikumi, lai Komisija sniegtu vajadzīgo atbalstu, izveidojot Aģentūru, tostarp, slēdzot līgumus, un Komisijai vajadzētu būt iespējai iecelt izpilddirektoru ad interim, līdz Aģentūras valde pati var iecelt izpilddirektoru.

(112)

Lai pilnībā izmantotu darbības, kas veiktas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 793/93, kā arī ar Direktīvu 76/769/EEK, un lai novērstu, ka šo darbību rezultāti iet zudumā, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām Aģentūras darbības sākumā ierosināt ierobežojumus, kas pamatojas uz šīm darbībām, neizmantojot šajā regulā noteikto pilnīgo ierobežošanas procedūru. Līdzko šī regula stājas spēkā, būtu jāizmanto visi šie elementi, lai atbalstītu riska samazināšanas pasākumus.

(113)

Ir lietderīgi, ka šī regula stājas spēkā pakāpeniski, lai atvieglotu netraucētu pāreju uz jauno sistēmu; turklāt tam, ka noteikumi stāsies spēkā pakāpeniski. Turklāt visām iesaistītajām pusēm — iestādēm, fiziskām un juridiskam personām, kā arī ieinteresētajām pusēm — būtu jāļauj laicīgi novirzīt resursus, gatavojoties jaunajiem pienākumiem.

(114)

Ar šo regulu aizstāj Direktīvu 76/769/EEK, Komisijas Direktīvu 91/155/EEK (20), Komisijas Direktīvu 93/67/EEK (21), Komisijas Direktīvu 93/105/EK (22), Komisijas Direktīvu 2000/21/EK (23), Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94 (24). Tādēļ minētās direktīvas un regulas būtu jāatceļ.

(115)

Lai ievērotu konsekvenci, būtu jāgroza Direktīva 1999/45/EK, kurā jau risināti šajā regulā ietvertie jautājumi.

(116)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izstrādāt noteikumus attiecībā uz vielām un izveidot Eiropas Ķimikāliju aģentūru, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(117)

Regulā ievērotas pamattiesības un principi, kas atzītas jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (25). Jo īpaši šī regula tiecas nodrošināt pilnīgu atbilstību vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principiem, kas garantēti ar minētās hartas 37. pantu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

SATURA RĀDĪTĀJS

I SADAĻA

VISPĀRĒJI JAUTĀJUMI

1. nodaļa

Mērķis, darbības joma un piemērošana

2. nodaļa

Definīcijas un vispārēji noteikumi

II SADAĻA

VIELU REĢISTRĀCIJA

1. nodaļa

Vispārējs reģistrācijas pienākums un informācijas prasības

2. nodaļa

Vielas, ko uzskata par reģistrētām

3. nodaļa

Reģistrācijas pienākums un prasības attiecībā uz informāciju par dažu tipu izolētiem starpproduktiem

4. nodaļa

Visiem reģistrācijas pieteikumiem kopēji noteikumi

5. nodaļa

Esošajām vielām un paziņotām vielām piemērojami pārejas noteikumi

III SADAĻA

DATU KOPĪGA LIETOŠANA UN NEVAJADZĪGAS TESTĒŠANAS NOVĒRŠANA

1. nodaļa

Mērķi un vispārēji noteikumi

2. nodaļa

Noteikumi par jaunām vielām un esošo vielu reģistrētājiem, kas nav veikuši provizorisku reģistrāciju

3. nodaļa

Noteikumi esošām vielām

IV SADAĻA

INFORMĀCIJA PIEGĀDES ĶĒDĒ

V SADAĻA

PAKĀRTOTI LIETOTĀJI

VI SADAĻA

IZVĒRTĒJUMS

1. nodaļa

Dokumentācijas izvērtējums

2. nodaļa

Vielu izvērtējums

3. nodaļa

Starpproduktu izvērtējums

4. nodaļa

Kopēji noteikumi

VII SADAĻA

LICENCĒŠANA

1. nodaļa

Licencēšanas prasība

2. nodaļa

Licenču piešķiršana

3. nodaļa

Licences piegādes ķēdē

VIII SADAĻA

DAŽU BĪSTAMU VIELU UN PREPARĀTU RAŽOŠANAS, TIRGŪ LAIŠANAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI

1. nodaļa

Vispārēji jautājumi

2. nodaļa

Ierobežošanas process

IX SADAĻA

MAKSĀJUMI

X SADAĻA

AĢENTŪRA

XI SADAĻA

KLASIFIKĀCIJAS UN MARĶĒJUMU SARAKSTS

XII SADAĻA

INFORMĀCIJA

XIII SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES

XIV SADAĻA

ĪSTENOŠANA

XV SADAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I PIELIKUMS

VISPĀRĒJI VIELU NOVĒRTĒJUMA UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA IZSTRĀDES NOTEIKUMI

II PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI DROŠUMA DROŠĪBAS DATU LAPU SASTĀDĪŠANAI

III PIELIKUMS

KRITĒRIJI VIELĀM, KAS REĢISTRĒTAS APJOMĀ NO 1 LĪDZ 10 TONNĀM

IV PIELIKUMS

ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU

V PIELIKUMS

ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU

VI PIELIKUMS

10. PANTĀ MINĒTĀS INFORMĀCIJAS PRASĪBAS

VII PIELIKUMS

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS PAR VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ

VIII PIELIKUMS

PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 10 TONNAS VAI LIELĀKĀ APJOMĀ

IX PIELIKUMS

PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 100 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ

X PIELIKUMS

PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 000 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ

XI PIELIKUMS

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI VII LĪDZ X PIELIKUMĀ IZKLĀSTĪTĀ TESTĒŠANAS STANDARTREŽĪMA PIEMĒROŠANAI

XII PIELIKUMS

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAKĀRTOTIEM LIETOTĀJIEM PAR VIELU NOVĒRTĒŠANU UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATU SAGATAVOŠANU

XIII PIELIKUMS

NOTURĪGU, BIOAKUMULATĪVU UN TOKSISKU VIELU, KĀ ARĪ ĻOTI NOTURĪGU UN ĻOTI BIOAKUMULATĪVU VIELU APZINĀŠANAS KRITĒRIJI

XIV PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KO ATTIECAS LICENCĒŠANA DOKUMENTĀCIJA SOCIĀLO UN EKONOMISKO ASPEKTU ANALĪZE

XV PIELIKUMS

DOKUMENTĀCIJA

XVI PIELIKUMS

SOCIĀLO UN EKONOMISKO ASPEKTU ANALĪZE

XVII PIELIKUMS

DAŽU BĪSTAMU VIELU, PREPARĀTU UN IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS, TIRGŪ LAIŠANAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI

I SADAĻA

VISPĀRĒJI JAUTĀJUMI

1. NODAĻA

Mērķis, darbības joma un piemērošana

1. pants

Mērķis un darbības joma

1. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu.

2. Ar šo regulu ir paredzēti noteikumi par vielām un preparātiem 3. panta nozīmē. Noteikumi attiecas uz pašu vielu, to preparātu vai izstrādājumu izgatavošanu, laišanu tirgū vai lietošanu, kā arī uz to preparātu laišanu tirgū.

3. Šī regula balstās uz principu, ka ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji ir atbildīgi, lai nodrošinātu to, ka viņi izgatavo, laiž tirgū vai lieto vielas, kas nelabvēlīgi neietekmē cilvēku veselību vai apkārtējo vidi. Tās pamatā ir piesardzības princips.

2. pants

Piemērošana

1. Šo regulu nepiemēro:

a)	radioaktīvām vielām, kas ir Padomes Direktīvas 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (26) darbības jomā,

b)	pašām vielām, to preparātiem vai izstrādājumiem, kas ir muitas uzraudzībā, ar nosacījumu, ka tās nekādi neapstrādā vai nepārstrādā, un ir pagaidu uzglabāšanā vai brīvā zonā, vai brīvā noliktavā, lai tos varētu atkārtoti eksportēt — vai ir tranzītā;

c)	neizolētiem starpproduktiem;

d)	bīstamu vielu un bīstamos preparātos iekļautu bīstamu vielu pārvadāšanai pa dzelzceļiem, autoceļiem, iekšzemes ūdensceļiem, ar jūras transportu vai aviotransportu.

2. Atkritumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/12/EK (2006. gada 5. apriļi) (27), nav viela, tās preparāts vai izstrādājums šīs regulas 3. panta nozīmē.

3. Dalībvalstis konkrētos gadījumos dažām vielām, to preparātiem vai izstrādājumiem var pieļaut izņēmumus salīdzinājumā ar šīs regulas prasībām, ja to prasa aizsardzības intereses.

4. Šo regulu piemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus par darba vietu un apkārtējo vidi, tostarp Padomes Direktīvu 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (28), Padomes Direktīvu 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (29), Direktīvu 98/24/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (30) un Direktīvu 2004/37/EEK.

5. Regulas II, V, VI un VII sadaļu nepiemēro, ja vielas lieto:

cilvēkiem paredzētās zālēs vai veterinārās zālēs, kas ir Regulas (EK) Nr. 726/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (31), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (32) darbības jomā;

pārtikā vai lopbarībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, tostarp:

i)	kā pārtikas piedevas pārtikas produktos, kuras ir ietvertas Padomes Direktīvas 89/107/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (33), darbības jomā;

ii)

kā aromatizētājus pārtikas produktos, kuri ir ietverti Padomes Direktīvas 88/388/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai (34), un Komisijas Lēmuma 1999/217/EK (1999. gada 23. februāris), ar ko pieņem pārtikas produktos vai uz tiem lietojamo aromatizējošo vielu reģistru, kurš sagatavots, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2232/96 (35), darbības jomā;

iii)	kā piedevas lopbarībai, kas ir ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (36) darbības jomā;

iv)	dzīvnieku barībā, kas ir ietverta Padomes Direktīvas 82/471/EEK (1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā (37), darbības jomā.

6. Regulas IV sadaļu nepiemēro šādiem gataviem preparātiem, kas paredzēti lietotājiem:

a)	cilvēkiem paredzētām vai arī veterinārajām zālēm, kuras ir ietvertas Regulas (EK) Nr. 726/2004 un Direktīvas 2001/82/EK darbības jomā, un ir definētas Direktīvā 2001/83/EK;

b)	kosmētikas līdzekļiem, kas definēti Padomes Direktīvā 76/768/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (38);

c)	invazīvās vai tiešā kontaktā ar cilvēka ķermeni lietojamām medicīnas ierīcēm — ja saskaņā ar Kopienas pasākumiem ir paredzēti bīstamu vielu un preparātu klasifikācijas un marķēšanas noteikumi, kas nodrošina tāda paša līmeņa informāciju un aizsardzību kā ar Direktīvu 1999/45/EK;

pārtikai vai lopbarībai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, arī lietošanai:

i)	pārtikas piedevās, kuras ir ietvertas Direktīvas 89/107/EEK darbības jomā;

ii)	aromatizētājos pārtikas produktos, kuri ir ietverti Direktīvas 88/388/EEK un Lēmuma 1999/217/EK darbības jomā;

iii)	lopbarības piedevās, kuras ir ietvertas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 darbības jomā;

iv)	dzīvnieku pārtikā, kas ir ietverta Direktīvas 82/471/EEK darbības jomā.

7. Regulas II, V un VI sadaļu nepiemēro:

a)	regulas IV pielikumā minētajām vielām, par kurām ir pietiekama informācija, ka tās uzskata par tādām, kas to īpašību dēļ rada minimālu apdraudējumu;

b)	vielām, uz ko attiecas V pielikums — kuru reģistrāciju uzskata par lieku vai nevajadzīgu, un to svītrošana no minētajām sadaļām neskar šīs regulas mērķus;

saskaņā ar II sadaļu reģistrētām vielām vai to preparātiem, ko no Kopienas eksportējis piegādes ķēdes dalībnieks un atkārtoti importējis Kopienā tas pats vai cits piegādes ķēdes dalībnieks, pierādot, ka:

i)	atkārtoti importējamā viela ir tā pati eksportētā viela;

ii)	viņam par eksportēto vielu ir sniegta informācija saskaņā ar 31. un 32. pantu;

pašām vielām, to preparātiem vai izstrādājumiem, kas reģistrēti saskaņā ar II sadaļu un ir reģenerēti Kopienā, ja:

i)	reģenerācijā iegūtā viela ir tā pati viela, kas reģistrēta saskaņā ar II sadaļu; un

ii)	uzņēmumam, kas veic reģenerāciju, ir pieejama 31. un 32. pantā prasītā informācija par vielu, kura ir reģistrēta saskaņā ar II sadaļu.

8. Uz ražotnē uz vietas izolētiem starpproduktiem un transportētiem izolētiem starpproduktiem neattiecas:

b)	regulas II sadaļas 1. nodaļa, izņemot 8. un 9. pantu; un

b)	regulas VII sadaļa.

9. Šīs regulas II un VI sadaļu nepiemēro polimēriem.

2. NODAĻA

Definīcijas un vispārēji noteikumi

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1.	viela: kāds ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, arī tās stabilizācijai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji — ko var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu;

2.	preparāts: maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām;

3.	izstrādājums: objekts, kam izgatavošanā piešķir īpašu formu, virsmu vai struktūru, kas nosaka tā funkcijas vairāk nekā ķīmiskais sastāvs;

polimērs: viela, kas sastāv no molekulām, kuru struktūrā secīgi ir iekļautas viena vai vairāku tipu monomēru vienības. Tādu vielu molekulu masai ir jābūt stipri dažādai, un molekulmasu atšķirības galvenokārt ir atkarīgas no monomēru vienību skaita dažādības. Polimērā:

a)	masas ziņā galvenokārt ir molekulas no vismaz trim monomēru vienībām, kas ar kovalentu saiti ir saistītas vismaz ar vēl vienu monomēra vienību vai citu reaģēt spējīgu vielu;

b)	masas ziņā mazākumā ir molekulas ar tādu pašu molekulmasu.

Šajā definīcijā “monomēra vienība” ir monomēras vielas molekula, kas polimerizācijas reakcijā ir izveidojusi polimēru;

5.	monomērs: viela, kas attiecīgā konkrētā procesā izmantotā polimēru veidotājā reakcijā var veidot kovalentas saites ar virkni citu tādu pašu vai citādu molekulu;

6.	reģistrētājs: vielas ražotājs vai importētājs vai arī izstrādājuma izgatavotājs vai importētājs, kas iesniedz pieteikumu reģistrēt vielu;

7.	Ražošana: vielu ražošana vai ekstrakcija to dabiskā agregātstāvoklī;

8.	Ražotājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā ražo kādu vielu;

9.	imports: fiziska preču ievešana Kopienas muitas teritorijā;

10.	importētājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par importu;

11.	laišana tirgū: darbība, ar ko par samaksu vai bez maksas trešai personai piegādā vai dara pieejamu. Importu uzskata par laišanu tirgū;

12.

pakārtots lietotājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas nav ražotājs vai importētājs un kas rūpnieciskām vai profesionālām darbībām izmanto vai nu pašu vielu vai tās preparātu. Izplatītājs vai patērētājs nav pakārtots lietotājs. Atkārtotu importētāju, kas ir atbrīvots no prasībām saskaņā ar 2. panta 4. punkta c) apakšpunktu, uzskata par pakārtotu lietotāju;

13.	izplatītājs: jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, arī mazumtirgotājs, kas vielu vai tās preparātu tikai uzglabā un laiž tirgū trešām personām;

14.

starpprodukts: viela, ko ražo ķīmiskai pārstrādei, un pārstrādē šo vielu izmanto vai patērē, lai pārveidotu citā vielā (turpmāk — “sintēze”):

neizolēts starpprodukts: starpprodukts, ko sintezējot apzināti neizvada no iekārtas (izņēmums: lai ņemtu paraugu), kurā notiek sintēze. Iekārtā ietilpst reakciju trauks, palīgiekārtas un iekārtas, kam cauri nepārtraukti vai partijās plūst viela, kā arī cauruļu sistēma, pa ko to pārvieto no viena trauka citā, kur notiek nākamais reakcijas posms, taču pie iekārtas nepieder tvertnes vai citi trauki, kuros vielu(-as) glabā pēc ražošanas;

b)	ražotnē izolēts starpprodukts: starpprodukts, kas neatbilst neizolēta starpprodukta kritērijiem, un, ja starpprodukta ražošana un citas(u) vielas(u) sintēze no šī starpprodukta notiek tajā pašā ražotnē, bet to veic viena vai vairākas juridiskas personas;

c)	transportēts izolēts starpprodukts: starpprodukts, kas neatbilst neizolēta starpprodukta kritērijiem un ko transportē no vienas ražotnes uz citu vai arī ko viena ražotne piegādā citām;

15.	ražotne: vieta, kurā, konkrētu infrastruktūru un iekārtas lieto kopīgi, ja vielas(u) ražotāju ir vairāk nekā viens;

16.	piegādes ķēdes dalībnieki: visi ražotāji un/vai importētāji, un/vai pakārtotie lietotāji piegādes ķēdē;

17.	Aģentūra: Eiropas Ķimikāliju aģentūra, kā noteikts šajā regulā;

18.	kompetentā iestāde: iestāde vai iestādes, vai struktūras, ko izveido dalībvalstis, lai pildītu šīs regulas uzliktās saistības;

19.

esošā viela: viela, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem.

a)	tā ir ietverta Eiropas Ķīmisko komercvielu sarakstā (EINECS);

b)	tā ir ražota Kopienā vai valstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 1995. gada 1. janvārī vai 2004. gada 1. maijā, bet ražotājs vai importētājs to nav laidis tirgū vismaz reizi 15 gados pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ar nosacījumu, ka ražotājam vai importētājam ir to apliecinoši dokumenti;

ražotājs vai importētājs to ir laidis tirgū Kopienā vai valstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 1995. gada 1. janvārī vai 2004. gada 1. maijā, pirms šīs regulas stāšanās spēkā, ā un ticis uzskatīts, ka par to ir paziņots saskaņā ar 8. panta 1. punkta pirmo ievilkumu Direktīvā 67/548/EEK, bet uz šo vielu neattiecas polimēra definīcija, kas izklāstīta šajā regulā, ar nosacījumu, ka ražotājam vai importētājam ir to apliecinoši dokumenti;

20.	paziņota viela: viela, par kuru veikta paziņošanas procedūra un ko var laist tirgū saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;

21.

uz ražojumiem un procesiem orientēta pētniecība un tehnoloģiju izstrāde: zinātniska izstrāde, kas saistīta ar ražojumu izstrādi, uz kādas konkrētas vielas, tās preparātu vai izstrādājumu papildu izstrādi, izmantojot eksperimentālas iekārtas vai eksperimentālu ražošanu, lai pilnīgotu ražošanas procesu un/vai testētu vielas lietošanas veidus;

22.	zinātniska izpēte un tehnoloģiju izstrāde: zinātnes eksperimenti, analīze vai ķīmiska izpēte, ko veic kontrolētos apstākļos daudzumiem, kas mazāki par 1 tonnu gadā;

23.	lietošanas veids: jebkāda pārstrāde, ražošana saskaņā ar formulu, patērēšana, uzglabāšana, glabāšana, apstrāde, iepilde konteineros, pārvietošana no viena konteinera uz citu, iejaukšana, izstrādājumu ražošana vai jebkāds citāds izmantošanas veids;

24.	lietošana reģistrētāja paša vajadzībām: reģistrētāja rūpniecisks vai profesionāls lietošanas veids;

25.	apzināta lietošana: tīras vielas vai tās preparāta lietošana, vai arī kāda preparāta lietošana, arī paša vajadzībām, ko piegādes ķēdes dalībnieks paredzējis vai ko tiešs pakārtots lietotājs viņam rakstiski darījis zināmu;

26.	izpētes pārskats: pilnīgs informācijas iegūšanai veikto darbību apraksts. Tas ir pilnīgs zinātniskā literatūrā publicēts zinātnisks pētījums, kurā aprakstīta veiktā izpēte, vai arī pilnīgs ziņojums, ko sagatavojusi testētāja iestāde un kurā aprakstīta veiktā izpēte;

27.	koncentrēts izpētes kopsavilkums: sīki izstrādāts izpētes mērķu, metožu, rezultātu un secinājumu kopsavilkums, kurā ir pietiekama informācija, lai varētu veikt neatkarīgu izpētes novērtējumu, mazinot vajadzību iepazīties ar izpētes pārskatu;

28.	izpētes kopsavilkums: izpētes pārskata mērķa, metožu, rezultātu un secinājumu kopsavilkums, kurā ir pietiekama informācija, lai varētu neatkarīgi novērtēt izpēti;

29.	gadā: vienā kalendārā gadā, ja nav norādīts kas cits;

30.	ierobežojums: nosacījums vai aizliegums ražošanai, lietošanai vai laišanai tirgū;

31.	vielas vai preparāta piegādātājs: jebkurš ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs vai izplatītājs, kas laiž tirgū pašu vielu vai tās preparātu, vai arī kādu preparātu;

32.	vielas vai preparāta saņēmējs: pakārtots lietotājs vai izplatītājs, kam piegādā vielu vai preparātu;

33.	izstrādājuma saņēmējs: rūpniecisks vai profesionāls lietotājs, kam piegādā preparātu, bet kurš nav patērētājs;

34.	MVU: mazi un vidēji uzņēmumi, ka noteikts Komisijas 2003. gada 3. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (39);

35.

iedarbības scenārijs: nosacījumu kopums, kas raksturo, kā vielu ražo vai lieto tās dzīves cikla laikā, un kā ražotājs vai importētājs kontrolē vai iesaka pakārtotiem lietotājiem kontrolēt iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi. Iedarbības scenāriji var attiekties uz kādu konkrētu procesu vai lietošanas veidu vai — attiecīgā gadījumā — uz vairākiem procesiem vai lietošanas veidiem;

36.	lietošanas un iedarbības kategorija: iedarbības scenārijs, kas attiecas uz plašu procesu un lietošanas veidiem;

37.	dabā sastopamas vielas: vielas, kas nav apstrādātas vai ir apstrādātas tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem, vai ar gravitācijas spēku, ūdens šķīdumā, flotējot vai sildot vienīgi, lai atdalītu ūdeni, vai arī kas ar jebkādiem līdzekļiem ir iegūtas no gaisa;

38.	ķīmiski nepārveidota viela: viela, kuras ķīmiskā struktūra nav mainīta — pat, ja ar to ir veikts ķīmisks process vai apstrāde, vai tā ir fiziski, mineraloģiski pārveidota, piemēram, lai atdalītu piemaisījumus;

39.	sakausējums: makroskopiskā mērogā homogēns metāla materiāls no diviem vai vairākiem elementiem, kas ir apvienoti tā, ka ar mehāniskiem līdzekļiem tos nevar viegli nodalīt.

4. pants

Vispārējs noteikums

Jebkurš ražotājs, importētājs vai, attiecīgos gadījumos, pakārtots lietotājs, kas paliek pilnībā atbildīgs par šīs regulas uzlikto saistību ievērošanu, var iecelt kā trešo pusi par savu pārstāvi, lai veiktu visas procedūras saskaņā ar 11. pantu un 19. pantu, III sadaļu un 51. pantu, kurās paredzētas sarunas ar citiem ražotājiem, importētājiem vai, attiecīgos gadījumos, pakārtotiem lietotājiem. Tādos gadījumos Aģentūra citiem ražotājiem, importētājiem vai, attiecīgos gadījumos, pakārtotiem lietotājiem parasti neatklāj tā ražotāja, importētāja vai pakārtota lietotāja datus, kurš iecēlis pārstāvi.

II SADAĻA

VIELU REĢISTRĀCIJA

1. NODAĻA

Vispārējs reģistrācijas pienākums un informācijas prasības

5. pants

Ja nav datu, nav tirgus

Saskaņā ar 6., 7., 21 un 23. pantu, Kopienā neražo vai nelaiž tirgū vielas, to preparātus vai izstrādājumus, ja tās, neievērojot prasības, nav reģistrētas saskaņā ar attiecīgiem šīs sadaļas noteikumiem.

6. pants

Vispārējs pienākums reģistrēt vielas vai to preparātus

1. Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, visi kādas vielas ražotāji vai importētāji, kas gadā veic vielas vai viena vai vairāku tās preparātu ražošanu vai importēšanu 1 tonnas vai lielākā apjomā, iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu.

2. Monomēriem, ko lieto kā ražotnē izolētus starpproduktus vai transportētus izolētus starpproduktus, nepiemēro 17. un 18. pantu.

3. Polimēru ražotāji vai importētāji iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu(s) par monomēru(iem) vai citu(ām) vielu(ām), ko vēl nav reģistrējis augšupējs piegādes ķēdes dalībnieks, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

a)	polimērā ir vismaz 2 masas procenti (w/w) monomēra(u) vai citas(u) vielas(u) monomēra vienību un ķīmiski saistītas(u) vielas(u) formā;

b)	kopējais monomēra(u) vai citas(u) vielas(u) daudzums gadā ir 1 tonna vai vairāk.

4. Par reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

7. pants

Izstrādājumos iekļautu vielu reģistrācija un ziņošana par to

1. Izstrādājumu izgatavotāji vai importētāji iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu par jebkuru vielu, kas ir izstrādājumos, ja tās atbilst šādiem abiem nosacījumiem:

a)	ja viela izstrādājumos ir tādā daudzumā, kas kopumā vienam izgatavotājam vai importētājam gadā pārsniedz 1 tonnu;

b)	vielai paredzēts izdalīties parastos vai loģiski prognozējamos lietošanas apstākļos.

Par reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

2. Ja viela atbilst 56. panta kritērijiem un ir apzināta saskaņā ar 58. panta 1. punktu, un ir ievēroti visi šie nosacījumi, izstrādājumu ražotāji vai importētāji saskaņā ar šā panta 4. punktu dara zināmu Aģentūrai:

a)	ka viela izstrādājumos ir tādā daudzumā, kas kopumā vienam ražotājam vai importētājam gadā pārsniedz 1 tonnu;

b)	ka viela izstrādājumos ir lielākā koncentrācijā par 0,1 masas procentu izteiksmē (w/w).

3. Panta 2. punktu nepiemēro, ja parastos vai loģiski prognozējamos lietošanas, arī apglabāšanas apstākļos izgatavotājs vai importētājs var novērst iedarbību uz cilvēkiem vai apkārtējo vidi. Tādos gadījumos izgatavotājs vai importētājs saņēmējam nodod attiecīgas instrukcijas par izstrādājumu saskaņā ar 32. panta 4. punktu.

4. Pie informācijas, kas jādara zināma, pieder:

a)	izgatavotāja vai importētāja dati un kontaktinformācija, kā paredzēts VI pielikuma 1. iedaļā, izņemot ziņas par pašu izmantotajām ražotnēm;

b)	20. panta 1. punktā minētais(ie) reģistrācijas numurs(i), ja tāds(i) ir;

c)	dati par vielu(ām), kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. iedaļai;

d)	vielas klasifikācija, kā norādīts VI pielikuma 4.1. un 4.2. iedaļā;

e)	īss izstrādājumā esošās(o) vielas(u) un izstrādājuma(u) lietošanas veida apraksts, kā norādīts VI pielikuma 3.5 iedaļā;

f)	vielas daudzuma diapazons tonnās, piemēram, 1 — 10 tonnas, 10 — 100 tonnas utt.

5. Aģentūra var pieņemt lēmumus, prasot izstrādājumu ražotājiem vai importētājiem saskaņā ar šo sadaļu iesniegt reģistrācijas pieteikumu par visām vielām, kas ir attiecīgos izstrādājumos, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

a)	viela izstrādājumos ir tādā daudzumā, kas kopumā vienam ražotājam vai importētājam gadā pārsniedz 1 tonnu;

Aģentūrai ir iemesls aizdomām, ka:

i)	viela no izstrādājumiem izdalās un

ii)	vielas izdalīšanās no izstrādājumiem apdraud cilvēku veselību vai apkārtējo vidi;

c)	uz vielu neattiecas panta 1. punkts.

Par reģistrācijas iesniegumu maksā saskaņā ar IX sadaļu.

6. Panta 1. līdz 5. punktu nepiemēro vielām, kas jau ir reģistrētas attiecīgam lietošanas veidam.

7. No … (40) 2., 3. un 4. punktu piemēro sešus mēnešus pēc tam, kad viela ir apzināta saskaņā ar 58. panta 1. punktu.

8. Pasākumus, lai īstenotu 1. līdz 7. punktu, paredz saskaņā ar 132. panta 3. punktā minēto procedūru.

8. pants

Vienīgais pārstāvis ražotājam, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā

1. Fiziskas vai juridiskas personas, kas reģistrētas ārpus Kopienas un ražo vielas, to preparātus vai izstrādājumus, izstrādā preparātu formulas vai izgatavo izstrādājumus, ko importē Kopienā, savstarpēji vienojoties, par savu vienīgo pārstāvi var iecelt fizisku vai juridisku personu, kas reģistrēta Kopienā un saskaņā ar šo sadaļu pilda importētāja pienākumus.

2. Pārstāvis ievēro arī visus pārējos šajā regulā paredzētos importētāja pienākumus. Lai to nodrošinātu, viņam ir pietiekama praktiska pieredze, lai rīkotos ar vielām un izmantotu ar tām saistīto informāciju, un, neskarot 35. pantu, viņš glabā pieejamu un atjauninātu informāciju par importēto vielu daudzumu un kuriem klientiem tās pārdotas, kā arī informāciju par jaunāko drošības datu lapas atjauninājumu.

3. Ja pārstāvi ieceļ saskaņā ar 1. un 2. punktu, importētāju(s) attiecīgā piegādes ķēdē par to informē Kopienā nereģistrēts ražotājs. Šajā regulā importētāji ir pakārtoti lietotāji.

9. pants

Atbrīvojums no vispārēja pienākuma reģistrēt uz ražojumiem un procesiem orientētu pētniecību un tehnoloģiju izstrādi (PPORD)

1. Regulas 5., 6., 7., 17., 18. un 21. pantu piecus gadus nepiemēro vielai, ko, lai izmantotu uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, ražotājs, importētājs vai izstrādājumu izgatavotājs ražo vai importē Kopienā pats vai sadarbībā ar uzskaitītiem klientiem, un tādā daudzumā, kas nepārsniedz uz ražojumiem un procesiem orientētai izpētei un izstrādei vajadzīgo.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām ražotājs, importētājs vai izstrādājumu izgatavotājs dara Aģentūrai zināmu šādu informāciju:

a)	ražotāja, importētāja vai izstrādājumu izgatavotāja datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā;

b)	datus par vielu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā;

c)	vielas klasifikāciju, ja tāda ir, kā norādīts VI pielikuma 4. iedaļā;

d)	paredzamo daudzumu, kā norādīts VI pielikuma 3.1. iedaļā;

e)	sarakstu ar šā panta 1. punktā minēto klientu vārdiem un adresēm.

Par ziņošanu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

Šā panta 1. punktā paredzētais termiņš sākas, kad Aģentūra saņem paziņojumu.

3. Aģentūra pārbauda, cik pilnīga ir paziņotāja sniegtā informācija, un piemēro attiecīgi pielāgotu 20. panta 2. punktu. Aģentūra piešķir paziņojumam numuru un datumu, un tas ir datums, kad paziņojumu saņēmusi Aģentūra, un uzreiz šo numuru un datumu dara zināmu attiecīgam ražotājam vai importētājam. Aģentūra arī dara zināmu šo informāciju kompetentai attiecīgās(o) dalībvalsts(u) iestādei(ēm).

4. Aģentūra var pieņemt lēmumu uzlikt nosacījumus, lai nodrošinātu to, ka ar vielu vai preparātu, vai izstrādājumu, kurā ir viela, rīkosies tikai 2. punkta e) apakšpunktā minēto klientu personāls loģiski kontrolētos apstākļos saskaņā ar darbinieku drošuma un vides aizsardzības tiesību aktos iekļautām prasībām, un nedz vielu, nedz tās preparātu, nedz izstrādājumu nekādos apstākļos nedarīs pieejamu plašai sabiedrībai, un atlikušos vielas daudzumus pēc atbrīvojuma beigām atkal savāks, lai iznīcinātu.

Tādos gadījumos Aģentūra var lūgt paziņotāju sniegt citu vajadzīgu informāciju.

5. Ja nav norādīts nekas cits, vielas ražotājs vai importētājs var veikt vielas ražošanu vai importēt to, agrākais, divas nedēļas pēc paziņojuma.

6. Ražotājs vai importētājs ievēro visus nosacījumus, ko Aģentūra izvirzījusi saskaņā ar 4. punktu.

7. Aģentūra var pieņemt lēmumu pagarināt piecu gadu atbrīvojuma termiņu vēl, ilgākais, par pieciem gadiem vai, ja vielas lieto tikai cilvēkiem paredzētu zāļu vai veterināru zāļu izstrādē, vēl, ilgākais, par desmit gadiem pēc lūguma, ja ražotājs, importētājs vai izstrādājumu izgatavotājs var pierādīt, ka pagarinājums ir vajadzīgs, lai veiktu pētniecības un izstrādes programmu.

8. Aģentūra dara zināmus visus lēmumu projektus kompetentām iestādēm katrā dalībvalstī, kurā notiek ražošana, imports vai uz ražojumiem un procesiem orientēta pētniecība un tehnoloģiju izstrāde.

Pieņemot 4. un 7. punktā paredzētos lēmumus, Aģentūra ņem vērā kompetento iestāžu piebildes.

9. Aģentūra un kompetentas attiecīgo dalībvalstu iestādes vienmēr tur noslēpumā informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. līdz 8. punktu.

10. Saskaņā ar 90., 91. un 92. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti atbilstīgi šā panta 4. un 7. punktam.

10. pants

Informācija, ko iesniedz vispārējām reģistrācijas vajadzībām

Atbilstīgi 6. panta vai 7. panta 1. vai 4. punkta prasībām veiktā reģistrācijā ietver šādu informāciju:

tehnisko dokumentāciju, arī:

i)	ražotāja(u) vai importētāja(u) datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā;

ii)	datus par vielu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā;

iii)	informāciju par vielas ražošanu un lietošanas veidu(iem), kā norādīts VI pielikuma 3. iedaļā; informācija aptver visu(s) reģistrētāja apzināto(s) lietošanas veidu(s). Ja reģistrētājs to uzskata par pareizu, informācijā var būt ietvertas svarīgākās lietošanas veida un iedarbības kategorijas;

iv)	vielas klasifikāciju un marķējumu, kā norādīts VI pielikuma 4. iedaļā;

v)	norādījumus par drošu vielas lietošanu, kā norādīts VI pielikuma 5. iedaļā;

vi)	izpētes kopsavilkumus par informāciju, ko iegūst, piemērojot VII līdz XI pielikumu;

vii)	koncentrētus izpētes kopsavilkumus par informāciju, ko iegūst, piemērojot VII līdz XI pielikumu, ja tas paredzēts I pielikumā;

viii)

norādi, kādu saskaņā ar 9. panta a) punkta iii), iv), vi), vii) apakšpunktu vai 9. panta b) punktu iesniegto informāciju ir izskatījis ražotāja vai importētāja izvēlēts vērtētājs, kam ir attiecīga pieredze;

ix)	testēšanas priekšlikumus, ja tie uzskaitīti IX un X pielikumā;

x)	vielām apjomā no 1 līdz 10 tonnām — informāciju par iedarbību, kā norādīts IV pielikuma 6. iedaļā;

xi)

lūgumu attiecībā uz informāciju, ko saskaņā ar 118. panta 2. punktu ražotājs vai importētājs atzīst par tādu, kuru nevajadzētu darīt pieejamu internetā saskaņā ar 76. panta 2. punkta d) apakšpunktu, līdz ar pamatojumu, kāpēc publikācija varētu kaitēt viņa vai kādas citas ieinteresētas puses komerciālām interesēm.

Izņemot gadījumus, uz ko attiecas 25. panta 3. punkts, 27. panta 6. punkts vai 30. panta 3. punkts, reģistrētājam ir likumīgas tiesības uz izpētes pārskatu vai tiesības atsaukties uz to, ja reģistrācijas vajadzībām ir veikts kopsavilkums saskaņā ar vi) un vii) apakšpunktu.

b)	ķīmiskās drošības pārskatu, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar 14. pantu, I pielikumā noteiktajā nepieciešamajā formātā. Ja reģistrētājs to uzskata par pareizu, pārskata attiecīgajās iedaļās var ietvert svarīgākās lietošanas veida un iedarbības kategorijas.

11. pants

Konsorciju dalībnieku kopīgi datu iesniegumi

1. Ja Kopienā viens vai vairāki ražotāji paredz veikt vielas ražošanu un/vai viens vai vairāki importētāji to importēt, piemēro šos noteikumus.

Saskaņā ar 3. apakšpunktu — regulas 10. panta a) punkta iv), vi), vii) un ix) apakšpunktā norādīto informāciju un visu būtisko 10. panta a) punkta viii) apakšpunktā paredzēto informāciju ar pārējo ražotāju vai importētāju piekrišanu iesniedz viens ražotājs vai importētājs (turpmāk — “galvenais reģistrētājs”).

Katrs reģistrētājs pēc tam individuāli iesniedz 10. panta a) punkta i), ii), iii) un x) apakšpunktā norādīto informāciju un visu būtisko informāciju saskaņā ar 10. panta a) punkta viii) apakšpunktu.

Konsorcija dalībnieki var nolemt, vai 10. panta a) punkta v) apakšpunktā un b) punktā norādīto informāciju un visus būtiskus norādījumus saskaņā ar 10. panta a) punkta viii) apakšpunktu iesniegt individuāli, vai viens ražotājs vai importētājs tos iesniedz pārējo vārdā.

2. Visiem ražotājiem vai importētājiem ir jāievēro 1. punkts par 10. panta a) punkta iv), vi), vii) un ix) apakšpunktā norādīto informāciju, kas ir vajadzīga, lai viņu reģistrētu attiecīgā tonnāžas diapazonā saskaņā ar 12. pantu.

3. Ražotājs vai importētājs var individuāli iesniegt 10. panta a) punkta iv), vi), vii) un ix) apakšpunktā minēto informāciju, ja:

a)	kopīgi iesniegt šo informāciju būtu nesamērīgi dārgi; vai

b)	kopīgi iesniegt informāciju nozīmētu atklāt tādu informāciju, ko viņš uzskata par komerciāli neatklājamu, un kas varētu radīt lielus komerciālus zaudējumus; vai

c)	viņš nav vienisprātis ar galveno reģistrētāju par informācijas atlasi.

Ja piemēro a), b) vai c) apakšpunktu, līdz ar tehnisko dokumentāciju ražotājs vai importētājs iesniedz attiecīgi paskaidrojumu, kāpēc kopīgi iesniegt informāciju būtu nesamērīgi dārgi, vai kāpēc kopīgi iesniegta informācija varētu radīt lielus komerciālus zaudējumus, vai arī — kāpēc viņš nav vienisprātis ar galveno reģistrētāju.

4. Par reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

12. pants

Informācija, ko iesniedz atkarībā no tonnāžas

1. Regulas 10. panta a) punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā atbilstīgi minētā panta vi) un vii) apakšpunktā ietvertajām prasībām iekļauj visu fizikāli ķīmisku, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju, kas ir būtiska un pieejama reģistrētājam, un vismaz šādu informāciju:

a)	regulas VII pielikumā norādīto informāciju par jaunām vielām un esošām vielām, kuras atbilst vienam vai abiem III pielikumā norādītajiem kritērijiem, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 1 tonnu vai lielākā apjomā;

b)	regulas VII pielikuma 5. iedaļā norādīto informāciju par tādu esošo vielu fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 1 tonnu vai lielākā apjomā, kuras neatbilst nevienam no III pielikumā norādītajiem kritērijiem;

c)	regulas VII un VIII pielikumā norādīto informāciju par vielām, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 10 tonnu vai lielākā apjomā,

d)	regulas VII un VIII pielikumā norādīto informāciju un testēšanas priekšlikumus, lai iegūtu IX pielikumā norādīto informāciju — vielām, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 100 tonnu vai lielākā apjomā;

e)	regulas VII un VIII pielikumā norādīto informāciju un testēšanas priekšlikumus par IX un X pielikumā norādīto informāciju — vielām, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 1 000 tonnu vai lielākā apjomā.

2. Līdzko reģistrētas vielas apjoms vienam ražotājam vai importētājam sasniedz nākamo tonnāžas robežlielumu, ražotājs vai importētājs uzreiz Aģentūrai dara zināmu, kāda papildu informācija viņam vajadzīga saskaņā ar 1. punktu. Pēc vajadzības piemēro 26. panta 3. un 4. punktu.

13. pants

Vispārējas prasības, lai iegūtu informāciju par būtiskām vielu īpašībām

1. Informāciju par būtiskām vielu īpašībām var iegūt ar citādiem līdzekļiem, nevis testiem, konkrēti, izmantojot struktūru un aktivitātes sakarību kvalitātes vai kvantitātes modeļus, vai arī informāciju par strukturāli saistītām vielām (grupējumiem), ar nosacījumu, ka ir ievēroti XI pielikumā izklāstītie nosacījumi. Testēšanu atbilstīgi VIII pielikuma 6.6. un 6.7. iedaļai, IX un X pielikumam var neveikt, ja to pamato ar informāciju par iedarbību un īstenotajiem riska pārvaldības pasākumiem, kas norādīti XI pielikuma 3. iedaļā.

2. Ja vielas ir jātestē, lai iegūtu informāciju par būtiskām vielu īpašībām, testēšanu veic ar testēšanas metodēm, kas izklāstītas Komisijas regulā, kura pieņemta saskaņā ar 132. panta 3. punkta procedūru, un kuras attiecīgi pārskata — konkrēti, lai uzlabotu testēšanu ar dzīvniekiem, samazinātu tās apjomu vai aizstātu ar citādu testēšanu — vai saskaņā ar citām starptautiskām testēšanas metodēm, ko Aģentūra atzinusi par līdzvērtīgām.

Informāciju par būtiskām vielu īpašībām var gūt saskaņā ar citām testēšanas metodēm, ja ir ievēroti XI pielikumā izklāstītie nosacījumi.

3. Ekotoksiskuma un toksiskuma testus un analīzes veic, ievērojot labas laboratorijas prakses principus, kas paredzēti Direktīvā 2004/10/EEK, vai atbilstīgi citiem starptautiskiem standartiem, ko Komisija vai Aģentūra atzinusi par līdzvērtīgiem, kā arī, ievērojot Direktīvu 86/609/EEK, ja tā ir attiecīgi piemērojama.

4. Ja viela jau ir reģistrēta, jaunam reģistrētājam ir tiesības atsaukties uz iepriekš iesniegtiem izpētes kopsavilkumiem un koncentrētiem izpētes kopsavilkumiem par vielu, kuras reģistrācijas pieteikums jau iesniegts, ja var pierādīt, ka viela, ko viņš reģistrē, ir tā pati, kas reģistrēta iepriekš, arī tīrības pakāpes un piemaisījumu ziņā, un — ja iepriekšējais(ie) reģistrētājs(i) ir devis(uši) atļauju reģistrācijai izmantot izpētes pārskatus.

Jauni reģistrētāji nevar atsaukties uz izpētēm, lai sniegtu VI pielikuma 2. iedaļā prasīto informāciju.

14. pants

Ķīmiskās drošības pārskats, un pienākums piemērot un ieteikt apdraudējumu mazināšanas pasākumus

1. Neskarot Direktīvas 98/24/EK 4. pantu, ķīmisko drošību vērtē un ķīmiskās drošības pārskatu sagatavo visām vielām, kas jāreģistrē saskaņā ar šo nodaļu, ja reģistrētājs gadā veic vielas izgatavošanu vai importēšanu 10 tonnu vai lielākā apjomā.

Ķīmiskās drošības pārskatā fiksē ķīmiskās drošības novērtējumu, ko veic vai nu katrai vielai vai arī tās preparātam, vai vielu grupai saskaņā ar 2. līdz 7. punktu un I pielikumu.

2. Ķīmiskās drošības pārskats saskaņā ar 1. punktu nav jāveic vielai preparātā, ja vielas koncentrācija preparātā nesasniedz mazāko koncentrāciju:

a)	pieļaujamās koncentrācijas, kas definētas Direktīvas 1999/45/EK 3. panta 3. punkta tabulā;

b)	robežkoncentrācijas, kas dotas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā;

c)	robežkoncentrācijas, kas dotas Direktīvas 1999/45/EK II pielikuma B daļā;

d)	robežkoncentrācijas, kas dotas Direktīvas 1999/45/EK III pielikuma B daļā;

e)	robežkoncentrācijas, kas ierakstītas saskaņā ar šīs regulas XI sadaļu izveidotajā klasifikācijas un marķēšanas sarakstā, par kuru ir panākta vienošanās;

f)	0,1 % no masas apjoma (w/w), ja viela atbilst šīs regulas XIII pielikumā dotajiem kritērijiem.

3. Ķīmiskās drošības novērtējums ietver šādas darbības:

a)	cilvēku veselības apdraudējuma novērtējums;

b)	fiziska un ķīmiska apdraudējuma novērtējums;

c)	apkārtējās vides apdraudējuma novērtējums;

d)	novērtējums attiecībā uz to, vai viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska (PBT), kā arī ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva (vPvB).

4. Ja ražotājs vai importētājs, veicis 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā paredzētās darbības, secina, ka viela atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, vai arī, ja viela ir novērtēta kā PBT vai vPvB, Ķīmiskās drošības novērtēšanā ir jāveic šādas papildu darbības:

a)	iedarbības novērtējums, ietverot kaitīgās iedarbības scenārija(u) izstrādi (vai, vajadzības gadījumā, attiecīgā lietošanas veida un iedarbības kategoriju apzināšana) un iedarbības aplēse;

b)	riska apraksts.

Iedarbības scenārijus (vajadzības gadījumā — lietošanas veida un iedarbības kategorijas), iedarbības novērtējumu un risku raksturojumu attiecina uz visiem ražotāja vai importētāja apzinātiem lietošanas veidiem.

5. Ķīmiskās drošības pārskatā nav jāiekļauj apsvērumi par cilvēku veselības apdraudējumiem, ko rada šādi īstie lietošanas veidi:

a)	lietošana materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem un ir Regulas (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem ko atceļ Padomes Direktīvas 80/590/EEK un 89/109/EEK (41) darbības jomā;

b)	lietošana kosmētikas līdzekļos, kas ir Direktīvas 76/768/EEK darbības jomā.

6. Katrs ražotājs vai importētājs apzina un piemēro atbilstīgus pasākumus, lai pietiekami kontrolētu ķīmiskās drošības novērtējumā apzinātos apdraudējumus, un vajadzības gadījumā tos iesaka drošības datu lapās, ko ražotājs vai importētājs iesniedz saskaņā ar 31. pantu.

7. Katrs ražotājs vai importētājs, kam jāveic ķīmiskās drošības pārskats, ķīmiskās drošības pārskatu uztur pieejamu un atjauninātu.

2. NODAĻA

Vielas, ko uzskata par reģistrētām

15. pants

Vielas augu aizsardzības līdzekļos un biocīdajos produktos

1. Aktīvas vielas un to formulās ietvertas vielas, ko ražo vai importē lietošanai tikai augu aizsardzības līdzekļos un kas ir iekļautas vai nu Direktīvas 91/414/EEK (42) I pielikumā, vai Regulā (EEK) Nr. 3600/92 (43), Regulā (EK) Nr. 703/2001 (44), Regulā (EK) Nr. 1490/2002 (45) vai Lēmumā 2003/565/EK (46), kā arī vielas, attiecībā uz kurām ir pieņemts Komisijas lēmums par dokumentācijas pilnīgumu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. pantu, uzskata par reģistrētām, un reģistrāciju uzskata par pabeigtu, lai tās ražotu vai importētu lietošanai augu aizsardzības līdzekļos, un tādēļ tās uzskata par tādām, kas atbilst šās sadaļas 1. un 5. nodaļā ietvertajām prasībām.

2. Aktīvas vielas, ko ražo vai importē lietošanai tikai biocīdajos produktos un kas ir iekļautas vai nu I, IA vai IB pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (47), vai arī Komisijas Regulā (EK) Nr. 2032/2003 (2003. gada 4. novembris) par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū un grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1896/2000 (48), līdz Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā minētai lēmuma dienai uzskata par reģistrētām, un reģistrāciju uzskata par pabeigtu, lai tās ražotu vai importētu lietošanai biocīdajos produktos, un tādēļ uzskata par tādām, kas atbilst šās sadaļas 1. un 5. nodaļā ietvertajām prasībām.

16. pants

Komisijas, Aģentūras un reģistrētāju pienākumi sakarā ar vielām, ko uzskata par reģistrētām

1. Komisija vai attiecīga Kopienas struktūra Aģentūrai dara pieejamu 10. pantā prasītai informācijai līdzvērtīgu informāciju par saskaņā ar 15. pantu reģistrētām vielām. Aģentūra informāciju vai atsauci uz to iekļauj datu bāzēs, un par to dara zināmu kompetentām iestādēm līdz … (49).

2. Regulas 21., 22. un 25. līdz 28. pantu nepiemēro saskaņā ar 15. pantu reģistrētu vielu lietošanai.

3. NODAĻA

Reģistrācijas pienākums un prasības attiecībā uz informāciju par dažu tipu izolētiem starpproduktiem

17. pants

Ražotnē izolētu starpproduktu reģistrācija

1. Visi ražotnē izolētu starpproduktu ražotāji, kas gadā veic to ražošanu 1 tonnu vai lielākā apjomā, iesniedz Aģentūrai attiecīgā ražotnē izolēta starpprodukta reģistrācijas pieteikumu.

2. Ražotnē izolētu starpproduktu reģistrācijas pieteikumā iekļauj šādu informāciju, ciktāl ražotājs to var iesniegt bez papildu testēšanas:

a)	ražotāja datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā;

b)	datus par starpproduktu, kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. iedaļai;

c)	starpprodukta klasifikāciju, kā norādīts VI pielikuma 4. iedaļā;

d)	visu pieejamo informāciju par starpprodukta fiziskām un ķīmiskām īpašībām, kā arī īpašībām, kas ietekmē cilvēku veselību vai apkārtējo vidi. Ja ir pieejams izpētes pārskats, iesniedz izpētes kopsavilkumu;

e)	īsu vispārēju lietošanas veida aprakstu, kā norādīts VI pielikuma 3.5 iedaļā;

f)	sīkas ziņas par izmantotiem riska pārvaldības pasākumiem.

Izņemot gadījumus, uz ko attiecas 25. panta 3. punkts, 27. panta 6. punkts vai 30. panta 3. punkts, reģistrētājam ir likumīgas tiesības uz izpētes pārskatu vai tiesības atsaukties uz to, ja reģistrācijas vajadzībām ir sastādīts tā kopsavilkums saskaņā ar d) apakšpunktu.

Par reģistrāciju veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

3. Šā panta 2. punktu piemēro ražotnē izolētiem starpproduktiem tikai tad, ja ražotājs apliecina, ka vielu ražo un lieto vienīgi stingri kontrolētos apstākļos, un visā dzīves cikla laikā to rūpīgi glabā, izmantojot tehniskus līdzekļus. Izmanto kontroles un procedūru tehnoloģijas, lai mazinātu emisiju apjomu un jebkādu ar to saistītu iedarbību.

Ja šos nosacījumus neievēro, reģistrācijas pieteikumā iekļauj 10. pantā norādīto informāciju.

18. pants

Transportējamu izolētu starpproduktu reģistrācija

1. Visi transportējamu izolētu starpproduktu ražotāji vai importētaji, kas gadā veic to ražošanu vai importēšanu 1 tonnu vai lielākā apjomā, iesniedz Aģentūrai reģistrācijas pieteikumu par attiecīgu transportējamu izolētu starpproduktu.

2. Transportējamu izolētu starpproduktu reģistrācijas pieteikumā iekļauj šādu informāciju:

a)	ražotāja datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā;

b)	datus par starpproduktu, kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. iedaļai;

c)	starpprodukta klasifikāciju, kā norādīts VI pielikuma 4. iedaļā;

d)	visu pieejamo informāciju par starpprodukta fiziskām un ķīmiskām īpašībām, kā arī īpašībām, kas ietekmē cilvēku veselību vai apkārtējo vidi. Ja ir pieejams izpētes pārskats, iesniedz izpētes kopsavilkumu;

e)	īsu vispārēju lietošanas veida aprakstu, kā norādīts VI pielikuma 3.5 iedaļā;

f)	informāciju par riska pārvaldības pasākumiem, ko piemēro un iesaka lietotājiem saskaņā ar 4. punktu.

Izņemot gadījumus, uz ko attiecas 25. panta 3. punkts, 27. panta 6. punkts vai 30. panta 3. punkts, reģistrētājam ir likumīgas tiesības uz izpētes pārskatu vai tiesības atsaukties uz to, ja reģistrācijas vajadzībām ir sastādīts tā kopsavilkums saskaņā ar d) apakšpunktu.

Par reģistrāciju veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

3. Tāda transportēta izolēta starpprodukta reģistrācijas pieteikumā, kuru ražošanu vai importēšanu gadā viens ražotājs vai viens importētājs veic 1 000 tonnu vai lielākā apjomā, papildus informācijai, kas prasīta saskaņā ar 2. punktu, iekļauj VII pielikumā norādīto informāciju.

Informācijas iegūšanai piemēro 13. pantu.

4. Panta 2. un 3. punktu piemēro transportētiem izolētiem starpproduktiem tikai tad, ja ražotājs vai importētājs pats apliecina vai paziņo, ka ir saņēmis apliecinājumu no lietotāja, ka citas vielas(u) sintēze no šī starpprodukta citās ražotnēs notiek šādos stingri kontrolētos apstākļos:

a)	visā vielu dzīves cikla laikā, arī izgatavojot, attīrot, tīrot un veicot iekārtu profilaksi, ņemot paraugus, veicot analīzes, iekraujot vai izkraujot iekārtas vai traukus, apglabājot vai attīrot un glabājot atkritumus, rūpīgi glabā, izmantojot tehniskus līdzekļus;

b)	izmanto procedūras un kontroles tehnoloģijas, lai mazinātu emisiju apjomu un ar tiem saistītu iedarbību;

c)	ar vielu rīkojas tikai attiecīgi mācīts un pilnvarots personāls;

d)	tīrīšanas un profilakses darbos piemēro īpašas procedūras, piemēram, izpūšanu un mazgāšanu, pirms sistēmu atver un tajā ieiet;

e)	nelaimes gadījumos un rodoties atkritumiem, izmanto procedūras un/vai kontroles tehnoloģijas, lai mazinātu emisiju apjomu un to iedarbību attīrīšanas vai tīrīšanas un profilakses procedūrās;

f)	ražotnes apsaimniekotājs rūpīgi apraksta un stingri uzrauga visas procedūras, kurās rīkojas ar vielu.

Ja pirmajā apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi nav ievēroti, reģistrācijas pieteikumā iekļauj 10. pantā norādīto informāciju.

19. pants

Konsorciju dalībnieku kopīgs datu iesniegums par izolētiem starpproduktiem

1. Ja ražotnē izolētu starpproduktu vai transportējamu izolētu starpproduktu Kopienā paredz izgatavot viens vai vairāki ražotāji un/vai importēt viens vai vairāki importētāji, piemēro šos noteikumus.

Saskaņā ar šā panta 2. punktu regulas 17. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 18. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā norādīto informāciju iesniedz viens ražotājs vai importētājs ar pārējo izgatavotāju vai importētāju piekrišanu (turpmāk — “galvenais reģistrētājs”).

Katrs reģistrētājs pēc tam iesniedz 17. panta 2. punkta a), b), e) un f) apakšpunktā un 18. panta 2. punkta a), b), e) un f) apakšpunktā norādīto informāciju.

2. Ražotājs vai importētājs var individuāli iesniegt 17. panta 2) punkta c) vai d) apakšpunktā un 18. panta 2. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto informāciju, ja:

a)	kopīgi iesniegt informāciju būtu nesamērīgi dārgi; vai

b)	kopīgi iesniegt informāciju nozīmētu atklāt tādu informāciju, ko viņš uzskata par komerciāli neatklājamu, un kas varētu radīt lielus komerciālus zaudējumus; vai

c)	viņš nav vienisprātis ar galveno reģistrētāju par informācijas atlasi.

Ja jāpiemēro a), b) vai c) punkts, ražotājs vai importētājs līdz ar dokumentāciju iesniedz paskaidrojumu, kāpēc kopīgi iesniegt informāciju būtu nesamērīgi dārgi, vai kāpēc kopīgi iesniegta informācija varētu radīt lielus komerciālus zaudējumus, vai — kāpēc viņš nav vienisprātis ar galveno reģistrētāju.

3. Par reģistrācijas iesniegumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

4. NODAĻA

Visiem reģistrācijas pieteikumiem kopēji noteikumi

20. pants

Aģentūras pienākumi

1. Aģentūra katram reģistrācijas pieteikumam piešķir numuru, uz ko jāatsaucas sarakstē par reģistrācijas pieteikumu, kamēr reģistrāciju uzskata par pabeigtu, un norāda iesniegšanas datumu; tas ir datums, kad reģistrācijas pieteikums saņemts Aģentūrā.

2. Aģentūra pārbauda katru reģistrācijas pieteikumu, pārliecinoties, ka ir iesniegti visi 10. un 12. pantā vai 17. un 18. pantā prasītie elementi, kā arī ir nomaksāta 6. panta 4. punktā, 7. panta 1. un 5. punktā, 17. panta 2. punktā vai 18. panta 2. punktā minētā reģistrācijas maksa. Pārbaude neattiecas uz iesniegto datu kvalitāti vai pareizību, vai pamatojumu.

Aģentūra trīs nedēļās pēc reģistrācijas datuma pārbauda katru reģistrācijas pieteikumu, vai arī to veic trīs mēnešos pēc attiecīgā 23. pantā minētā termiņa beigām — to esošo vielu reģistrācijai, kuru reģistrācijas pieteikums ir iesniegts tieši divus mēnešus pirms attiecīgā termiņa beigām.

Ja reģistrācijas pieteikums nav pilnīgs, Aģentūra pirms otrajā daļā minētā triju nedēļu termiņa beigām vai pirms trīs mēnešu termiņa beigām informē reģistrētāju, kāda papildu informācija ir vajadzīga, lai reģistrācijas pieteikums būtu pilnīgs, noliekot loģisku termiņu. Reģistrētājs papildina reģistrācijas pieteikumu un noliktā termiņā iesniedz Aģentūrai. Aģentūra reģistrētājam apliecina papildu informācijas iesniegšanas datumu. Aģentūra atkal pārbauda, cik pilnīgs ir reģistrācijas pieteikums, izskatot iesniegto papildu informāciju.

Ja noliktajā termiņā reģistrētājs nav papildinājis reģistrācijas pieteikumu, Aģentūra to nepieņem. Tādā gadījumā reģistrācijas samaksu neatlīdzina.

3. Kad reģistrācija ir pabeigta, Aģentūra attiecīgai vielai piešķir reģistrācijas numuru un reģistrācijas datumu; tas ir tas pats datums kā iesniegšanas datums. Aģentūra uzreiz attiecīgajam reģistrētājam dara zināmu reģistrācijas numuru un reģistrācijas datumu. Reģistrācijas numuru lieto visā turpmākā sarakstē par reģistrāciju.

4. Aģentūra 30 dienās pēc iesniegšanas dienas attiecīgās dalībvalsts kompetentai iestādei dara zināmu, ka Aģentūras datu bāzē ir pieejama šāda informācija:

a)	reģistrācijas dokumentācija un tās iesniegšanas vai reģistrācijas numurs,

b)	iesniegšanas vai reģistrācijas datums,

c)	pārbaudes rezultāti un

d)	visi saskaņā ar 2. punkta trešo daļu noliktie papildu informācijas lūgumi un termiņi.

Attiecīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā notiek ražošana vai ir reģistrēts importētājs.

Ja ražotājam ir ražotnes vairākās dalībvalstīs, attiecīgā dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā ir reģistrēts ražotāja galvenais birojs. Informāciju dara zināmu arī pārējām dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas ražotnes.

Aģentūra uzreiz dara zināmu kompetentai attiecīgās(o) dalībvalsts(u) iestādei, ja Aģentūras datu bāzē kļūst pieejama papildu informācija, ko iesniedz reģistrētājs.

5. Saskaņā ar 90., 91. un 92. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 2. punktu.

6. Ja jauns reģistrētājs Aģentūrai iesniedz papildu informāciju par konkrētu vielu, Aģentūra dara zināmu jau esošajiem reģistrētājiem, ka šī informācija ir pieejama Aģentūras datu bāzē atbilstīgi 22. panta prasībām.

21. pants

Vielu ražošana un imports

1. Reģistrētājs var sākt vai turpināt vielas ražošanu vai importu, vai arī izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja saskaņā ar 20. panta 2. punktu, neskarot 27. panta 8. punktu, trīs nedēļās pēc reģistrācijas datuma no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde.

Attiecībā uz esošo vielu reģistrāciju reģistrētājs var turpināt vielas ražošanu vai importu, vai arī izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja trijās nedēļās pēc iesniegšanas datuma no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde saskaņā ar 20. panta 2. punktu, vai — ja tā ir iesniegta divos mēnešos pirms attiecīgā 23. pantā noliktā termiņa beigām, no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde saskaņā ar 20. panta 2. punktu trijos mēnešos pēc minētā termiņa beigām, neskarot 27. panta 8. punktu.

Ja reģistrācijas pieteikumu atjaunina saskaņā ar 22. pantu, reģistrētājs drīkst turpināt vielas ražošanu vai importu, ja no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde saskaņā ar 20. panta 2. punktu trīs nedēļu laikā pēc reģistrācijas datuma, neskarot 27. panta 8. punktu.

2. Ja Aģentūra ir informējusi reģistrētāju, ka viņam jāiesniedz papildu informācija saskaņā ar 20. panta 2. punkta trešo apakšpunktu, reģistrētājs var sākt vielas ražošanu vai importu, vai arī izstrādājuma izgatavošanu vai importu, ja no Aģentūras trijās nedēļās pēc tam, kad Aģentūra saņēmusi viņa reģistrācijas pabeigšanai vajadzīgo papildu informāciju, nav saņemta pretēja norāde, neskarot 27. panta 8. punktu.

3. Ja registrētājs iesniedz reģistrācijas pieteikuma daļas viena vai vairāku registrētāju vārdā, kā paredzēts 11. vai 19. pantā, jebkurš registrētājs var ražot vielu Kopienā vai importēt to tikai pēc šā panta 1. vai 2. punktā paredzētā termiņa beigām, ja no Aģentūras nav saņemta pretēja norāde par tā registrētāja reģistrācijas pieteikumu, kas to iesniedzis pārējo vārdā, un par paša registrētāja reģistrācijas pieteikumu.

22. pants

Turpmāki reģistrētāju pienākumi

1. Reģistrētājs pēc reģistrācijas ir atbildīgs par to, lai bez liekas kavēšanās pēc paša ierosmes atjauninātu reģistrācijas dokumentāciju ar jaunu informāciju un iesniegtu to Aģentūrai, ja:

a)	mainās, piemēram, ražotāja vai importētāja statuss vai viņa dati, piemēram, vārds vai adrese;

b)	notikušas pārmaiņas vielas sastāvā, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā;

c)	notikušas pārmaiņas reģistrētāja gadā veiktās vielas ražošanas vai importa kopapjomā, ja ar to saistīta tonnāžas robežlieluma maiņa, tostarp ražošanas vai importa izbeigšana,

d)	ir apzināti jauni lietošanas veidi — kam vielu ražo vai importē — un jauni lietošanas veidi, kas nav ieteicami, kā norādīts VI pielikuma 3.7. iedaļā;

e)	ir jauni dati par vielas radīto apdraudējumu cilvēku veselībai un/vai apkārtējai videi, par ko reģistrētājam būtu bijis loģiski jāuzzina, un kuru dēļ jāizdara grozījumi drošības datu lapā vai ķīmiskās drošības pārskatā;

f)	ir pārmaiņas vielas klasifikācijā un marķējumā;

g)	ir jauna informācija vai grozījumi ķīmiskās drošības pārskatā vai VI pielikuma 5. iedaļā;

h)	reģistrētājs ir apzinājis vajadzību veikt kādu no IX vai X pielikumā uzskatītajiem testiem, un tādā gadījumā izstrādā testēšanas priekšlikumu;

i)	ir veikti grozījumi piekļuvē, ko piešķir reģistrācijas dokumentācijā ietvertai informācijai.

Aģentūra dara zināmu šo informāciju kompetentai attiecīgās dalībvalsts iestādei.

2. Reģistrētājs iesniedz Aģentūrai atjauninātu reģistrācijas pieteikumu ar informāciju, kas prasīta ar atbilstīgi 39., 40. vai 45. pantam pieņemtu lēmumu, vai ņem vērā lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 59. un 72. pantu, ievērojot termiņu, kas norādīts minētajā lēmumā. Aģentūra dara zināmu attiecīgās dalībvalsts kompetentai iestādei, ka informācija ir pieejama tās datu bāzē.

3. Aģentūra pārbauda katru atjaunināto reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar 20. panta 2. punkta pirmo un otro daļu. Ja atjaunināšana notiek saskaņā ar 12. panta 2. punktu un šī panta 1. punkta c) apakšpunktu, Aģentūra pārbauda, cik pilnīga ir reģistrētāja sniegtā informācija, un pēc vajadzības attiecīgi piemēro 20. panta 2. punktu.

4. Gadījumos, kas minēti 11. vai 19. pantā, katrs reģistrētājs individuāli iesniedz šā panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto informāciju.

5. Par atjauninājumu maksā attiecīgu daļu no summas, ko prasa saskaņā ar IX sadaļu.

5. NODAĻA

Esošajām vielām un paziņotām vielām piemērojami pārejas noteikumi

23. pants

Konkrēti noteikumi esošām vielām

1. Regulas 5. pants, 6. pants, 7. panta 1. punkts un 21. pants līdz … (50) neattiecas uz šādām vielām:

esošām vielām, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvai funkcijai, 1. vai 2. kategorijas vielām saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, un ko Kopienā ražo vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc … (51) vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 1 tonnu vai vairāk;

esošām vielām, kas klasificētas kā ļoti toksiskas ūdens organismiem, un kuras saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK var izraisīt ilgtermiņa nelabvēlīgu ietekmi uz ūdens vidi (R50/53), un ko izgatavo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc … (51) vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 100 tonnu vai vairāk;

c)	esošām vielām, ko izgatavo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc … (51) vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 1 000 tonnu vai vairāk.

2. Regulas 5. pants, 6. pants, 7. panta 1. punkts un 21. pants līdz … (52) neattiecas uz esošām vielām, ko ražo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc (51) šīs regulas stāšanās spēkā vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 100 vai vairāk tonnu.

3. Regulas 5. pants, 6. pants, 7. panta 1. punkts un 21. pants līdz … (53) neattiecas uz esošām vielām, ko ražo Kopienā vai importē apjomā, kas vismaz vienu reizi pēc … (51) vienam ražotājam vai importētājam gadā sasniedzis 1 tonnu vai vairāk.

24. pants

Paziņotas vielas

1. Paziņojumu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK šīs sadaļas nozīmē uzskata par reģistrācijas pieteikumu, un Aģentūra piešķir reģistrācijas numuru līdz … (49).

2. Ja apjoms paziņotai vielai, kuras ražošanu veic viens ražotājs vai kuru importē viens importētājs, sasniedz nākamo tonnāžas robežlielumu saskaņā ar 12. pantu, tad saskaņā ar 10. un 12. pantu viņš iesniedz vajadzīgo papildu informāciju par minēto tonnāžas robežlielumu, kā arī visiem mazākiem tonnāžas robežlielumiem, ja vien informācija saskaņā ar minētajiem pantiem nav jau iesniegta.

III SADAĻA

DATU KOPĪGA LIETOŠANA UN NEVAJADZĪGAS TESTĒŠANAS NOVĒRŠANA

1. NODAĻA

Mērķi un vispārēji noteikumi

25. pants

Mērķi un vispārēji noteikumi

1. Lai novērstu nevajadzīgu testēšanu ar dzīvniekiem, šīs regulas sakarā testēšana ar mugurkaulniekiem jāveic tikai pēdējām kārtām. Tāpat ir jāveic pasākumi, lai mazinātu iespēju dublēties citiem testiem.

2. Informācijas kopīga lietošana un iesniegšana saskaņā ar šo regulu attiecas uz tehniskiem datiem, un jo īpaši uz informāciju par būtiskām vielu īpašībām. Reģistrētāji atturas apmainīties ar informāciju par viņu uzvedību tirgū, jo īpaši attiecībā uz ražošanas jaudu, ražošanas vai pārdošanas apjomu, importa apjomu vai tirgus daļu.

3. Visus izpētes kopsavilkumus vai koncentrētus izpētes kopsavilkumus, kas saistībā ar reģistrācijas pieteikumiem atbilstīgi šai regulai ir iesniegti vismaz pirms 10 gadiem, reģistrācijas pieteikumiem var izmantot citi ražotāji vai importētāji.

2. NODAĻA

Noteikumi par jaunām vielām un esošo vielu reģistrētājiem, kas nav veikuši provizorisku reģistrāciju

26. pants

Pienākums ievākt datus pirms reģistrācijas

1. Katrs jaunas vielas reģistrētājs vai esošas vielas reģistrētājs, kas nav veicis provizorisku reģistrāciju saskaņā ar 28. pantu, Aģentūrā ievāc datus, vai attiecīgai vielai jau nav iesniegts reģistrācijas pieteikums. Viņš līdz ar jautājumu iesniedz Aģentūrai visu šo informāciju:

a)	savus datus, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā, izņemot datus par izmantotām ražotnēm;

b)	datus par vielu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā;

c)	kādas informācijas prasības viņam liktu veikt jaunu izpēti ar mugurkaulniekiem;

d)	kādas informācijas prasības viņam liktu veikt citādu jaunu izpēti.

2. Ja attiecīgā viela nav reģistrēta, Aģentūra attiecīgi informē potenciālo reģistrētāju.

3. Ja attiecīgā viela iepriekšējos 10 gados ir reģistrēta, Aģentūra potenciālam reģistrētājam uzreiz dara zināmus iepriekšējā reģistrētāja(u) vārdu(s) un adreses un, attiecīgi, iesniegtos izpētes kopsavilkumus vai izvērstos izpēti kopsavilkumus, ja tādi ir.

Izpēti ar mugurkaulniekiem neatkārto.

Reizē Aģentūra dara zināmu potenciālā reģistrētāja vārdu un adresi iepriekšējiem reģistrētājiem. Saskaņā ar 27. pantu ar potenciāliem reģistrētājiem dalās pieejamā izpētes informācijā.

4. Ja vairāki potenciāli reģistrētāji ir ievākuši datus par vienu un to pašu vielu, Aģentūra visiem potenciāliem reģistrētājiem uzreiz dara zināmus citu potenciālo reģistrētāju vārdus un adreses.

27. pants

Kopīga to datu izmantošana, kas attiecas uz reģistrētām vielām

1. Ja viela iepriekšējos 10 gados jau ir reģistrēta, kā minēts 26. panta 3. punktā, potenciālais reģistrētājs:

a)	informāciju, kas saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem, un

b)	varbūt — attiecībā uz informāciju, kas nav saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem —

lūdz iepriekšējam(iem) reģistrētājam(iem) informāciju, kas saistībā ar 9. panta a) punkta vi) un vii) apakšpunktu ir vajadzīga, lai reģistrētu vielu.

2. Lūdzot informāciju saskaņā ar 1. punktu, potenciālais reģistrētājs un iepriekšējais(ie) reģistrētājs(i) dara visu iespējamo, kā minēts 1. punktā, lai vienotos par tās informācijas kopīgu lietošanu, ko potenciālais reģistrētājs(i) lūdz saistībā ar 10. panta a) punkta vi) un vii) apakšpunktu. Vienošanos var aizstāt ar jautājuma iesniegšanu šķīrējtiesai un šķīrējtiesas pavēles akceptēšanu.

3. Iepriekšējais reģistrētājs un potenciālais(ie) reģistrētājs(i) dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka informācijas kopīga lietošanas veida izmaksas nosaka taisnīgi, pārskatāmi un bez diskriminācijas. To var atvieglināt ar turpmāk izklāstītajām izmaksu sadales norādēm, kas balstās uz šiem principiem un ko ir pieņēmusi Aģentūra saskaņā ar 76. panta 2. punkta f) apakšpunktu. Reģistrētājiem ir jāpiedalās izmaksu segšanā vienīgi attiecībā uz to informāciju, kas viņiem jāiesniedz, lai ievērotu reģistrācijas prasības.

4. Vienojoties par informācijas kopīgu lietošanu, iepriekšējais reģistrētājs jaunajam reģistrētājam dara pieejamu informāciju, par kuras lietošanu ir panākta vienosanās, un atļauj izmantot iepriekšējā reģistrētāja izpētes pārskatu.

5. Ja vienoties neizdodas, potenciālais(ie) reģistrētājs(i) par to informē Aģentūru un iepriekšējo(s) reģistrētāju(us), vēlakais, 1 mēnesi pēc tam, kad no Aģentūras saņemts iepriekšējā(o) reģistrētāja(u) vārds(i) un adrese(s).

6. Mēneša laikā pēc 5. punktā minētās informācijas saņemšanas Aģentūra potenciālajam reģistrētājam dod atļauju atsaukties uz informāciju, ko viņš lūdzis reģistrācijas dokumentācijā. Ja iepriekšējais(ie) reģistrētājs(i) potenciālajam reģistrētājam dara pieejamu izpētes pārskatu, viņš(viņi) var celt attiecīgas valsts tiesās piespiedu kārtā īstenojamu prasību pret potenciālo reģistrētāju, lai gūtu vienlīdzīgu izmaksu atlīdzību.

7. Saskaņā ar 90., 91. un 92. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 6. punktu.

8. Saskaņā ar 21. panta 1. punktu reģistrācijas nogaidīšanas termiņu jaunajam reģistrētājam paildzina par četriem mēnešiem, ja to lūdz iepriekšējais reģistrētājs.

3. NODAĻA

Noteikumi esošām vielām

28. pants

Pienākums provizoriski reģistrēt esošās vielas

1. Lai izmantotu 23. pantā paredzēto pārejas režīmu, katrs potenciāls reģistrētājs, kas reģistrē tādu esošu vielu, ko gadā veic ražošanu vai importē 1 tonnu vai lielākā apjomā, arī neierobežota daudzuma starpproduktu reģistrētājs, iesniedz Aģentūrai šādu informāciju:

a)	vielas nosaukumu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā, arī EINECS un CAS numuru, vai, ja tāda nav, citus identifikācijas kodus;

b)	savu vārdu un adresi un kontaktpersonas vārdu un, vajadzības gadījumā, tās personas vārdu un adresi, kura viņu pārstāv saskaņā ar 4. pantu, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā;

c)	paredzēto reģistrācijas pieteikuma/tonnāžas diapazona iesniegšanas termiņu;

d)	vielas(u) nosaukumu(us), kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā, arī EINECS un CAS numuru, vai, ja tāda nav, citus identifikācijas kodus, par ko pieejamā informācija ir būtiska, lai piemērotu XI pielikuma 1.3 un 1.5 iedaļu.

2. Panta 1. punktā minēto informāciju iesniedz termiņā, kas sākas … (54) un beidzas … (49).

3. Reģistrētāji, kas neiesniedz saskaņā ar 1. punktu prasīto informāciju, nevar izmantot 23. pantu.

4. Potenciālie reģistrētāji, kas pēc … (49) gadā veic esošās vielas ražošanu vai importē to 1 tonnu vai lielākā apjomā, ir tiesīgi izmantot 23. pantu, ja viņi iesniedz Aģentūrai šā panta 1. punktā minēto informāciju sešos mēnešos pēc vielas ražošanas vai importēšanas sākuma un, vēlākais, 12 mēnešus pirms attiecīgā 23. pantā minētā termiņa beigām.

5. Aģentūra līdz … (55) savā interneta vietnē publicē 1. punkta a) un d) apakšpunktā minēto vielu sarakstu. Sarakstā ir tikai vielu nosaukumi ar EINECS un CAS numuriem, ja tādi ir, un citi identifikācijas kodi.

6. Saskaņā ar šā panta 5. punktu Aģentūras publicētā sarakstā iekļautu esošo vielu ražotāji vai importētāji, kuri gadā veic to ražošanu vai importē tās apjomā, kas mazāks par 1 tonnu, kā arī pakārtoti lietotāji un trešās personas var iesniegt Aģentūrai šā panta 1. punktā minēto informāciju vai jebkuru citu attiecīgu informāciju par vielām, lai piedalītos 29. pantā minētajā forumā, kurā apmainās ar informāciju par vielām.

29. pants

Forumi informācijas apmaiņai par vielām

1. Visi ražotāji un importētāji, kas Aģentūrai iesnieguši informāciju saskaņā ar 28. pantu par vienu un to pašu esošu vielu, piedalās forumā, kurā notiek informācijas apmaiņa par vielām ().

2. Katra SIEF mērķis ir:

a)	atvieglināt 10. panta a) punkta vi) un vii) apakšpunktā paredzēto ražotāju un importētāju savstarpējo informācijas apmaiņu reģistrācijas vajadzībām, tādējādi novēršot izpētes dublēšanos; un

b)	panākt vienprātību par vielas klasifikāciju un marķējumus, ja pastāv klasifikācijas un marķējuma atšķirības.

3. SIEF dalībnieki citiem dalībniekiem nodrošina informāciju par notiekošo izpēti, atsaucas uz pārējo dalībnieku lūgumiem pēc informācijas, kopīgi apzina vajadzību pēc papildu izpētes un organizē to. Katrs SIEF darbojas līdz … (53).

30. pants

Kopīga to datu lietošana, kas iegūti testējot

1. Pirms testēšanas, lai ievērotu prasības par reģistrācijas vajadzībām sniegtu informāciju, SIEF dalībnieks ievāc datus, vai nav pieejama attiecīga izpēte, sazinoties ar pārējiem SIEF dalībniekiem. Ja SIEF aprindās ir pieejama attiecīga izpēte, kas saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem, attiecīgā SIEF dalībnieks lūdz to līdz … (56). Ja SIEF aprindās ir pieejama attiecīga izpēte, kas nav saistīta ar testiem ar mugurkaulniekiem, SIEF dalībnieks var lūgt to līdz … (56).

Izpētes īpašnieks divās nedēļās pēc izpētes lūguma saņemšanas izsniedz izmaksu apliecinājumu dalībniekam(iem), kas lūdz izpēti. Dalībnieks(i) un izpētes īpašnieks dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka informācijas kopīgas lietošanas izmaksas nosaka taisnīgi, pārskatāmi un bez diskriminācijas. To var atvieglināt ar še izklāstītām izmaksu sadales norādēm, kas balstās uz attiecīgiem principiem un ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 76. panta 2. punkta f) apakšpunktu. Ja vienoties neizdodas, izmaksas dala vienādās daļās. Izpētes īpašnieks divu nedēļu laikā pēc samaksas saņemšanas dod atļauju atsaukties uz izpētes pārskatu reģistrācijas vajadzībām. Reģistrētājiem ir jāpiedalās izmaksu segšanā vienīgi attiecībā uz to informāciju, kas viņiem jāiesniedz, lai ievērotu reģistrācijas prasības.

2. Ja, izmantojot SIEF, nav pieejama attiecīga izpēte, attiecībā uz katru informācijas prasību katrā forumā viens SIEF dalībnieks pārējo vārdā veic tikai vienu ilgā izpēti. Veic visus loģiskos pasākumus, lai Aģentūras noliktā termiņā vienotos, kas citu dalībnieku vārdā veiks izpēti un Aģentūrai iesniegs izpētes kopsavilkumu vai koncentrētu izpētes kopsavilkumu. Ja vienoties neizdodas, Aģentūra nosaka, kurš reģistrētājs vai pakārtots lietotājs veic testēšanu. Visi SIEF dalībnieki, kam vajadzīga izpēte, sedz daļu no izpētes izstrādes izmaksām, ko sadala atbilstīgi potenciālo reģistrētāju skaitam, kuri piedalās forumā. Tiem dalībniekiem, kas paši neveic izpēti, ir tiesības iegūt izpētes pārskatu divu nedēļu laikā pēc samaksas dalībniekam, kas veicis izpēti.

3. Ja izpētes īpašnieks, kas veicis 1. punktā minēto izpēti, kura ir saistīta ar testēšanu ar mugurkaulniekiem, atsakās citam(iem) dalībniekam(iem) nodrošināt vai nu izmaksu apliecinājumu, vai pašu izpēti, viņš nevar turpināt reģistrāciju, kamēr nav nodrošinājis informāciju citam(iem) dalībniekam(iem). Citi dalībnieki turpina reģistrāciju, neievērojot attiecīgās informācijas prasības, un paskaidro iemeslus reģistrācijas dokumentācijā. Izpēti neatkārto, ja vien minētās informācijas īpašnieks12 mēnešos kopš cita(u) dalībnieka(u) reģistrācijas to joprojām nav darījis zināmu citiem dalībniekiem, un Aģentūra nolemj, ka viņiem testēšana jāveic atkārtoti. Tomēr, ja cits reģistrētājs jau ir iesniedzis reģistrācijas pieteikumu, kurā ir minētā informācija, Aģentūra atļauj minēto informāciju darīt pieejamu citam(iem) dalībniekam(iem). Ja cits reģistrētājs potenciālam(iem) reģistrētājam(iem) dara pieejamu izpētes pārskatu, viņš var celt attiecīgas valsts tiesās piespiedu kārtā īstenojamu prasību pret citu(iem) reģistrētāju(iem), lai gūtu vienlīdzīgu izmaksu atlīdzību.

4. Ja tādas 1. punktā minētās izpētes īpašnieks, kura nav saistīta ar testēšanu ar mugurkaulniekiem, atsakās citam(iem) dalībniekam(iem) nodrošināt izpētes izmaksu apliecinājumu vai pašu izpēti, citi SIEF locekļi turpina reģistrāciju, it kā attiecīgā izpēte forumā nebūtu pieejama.

5. Saskaņā ar 90., 91. un 92. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 3. punktu.

6. Izpētes īpašnieku, kas atsakās darīt zināmas izmaksas vai pašu izpēti, kā minēts šā panta 3. vai 4. punktā, soda saskaņā ar 125. pantu.

IV SADAĻA

INFORMĀCIJA PIEGĀDES ĶĒDĒ

31. pants

Prasības drošības datu lapām

1. Piegādātājs nodrošina saņēmēju ar drošības datu lapu, kas sastādīta saskaņā ar II pielikumu, ja:

a)	viela vai preparāts atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK vai 1999/45/EK, vai

b)	viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva saskaņā ar XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem.

2. Visi piegādes ķēdes dalībnieki, kam saskaņā ar 14. vai 36. pantu ir jāveic vielas ķīmiskās drošības novērtējums, nodrošina to, ka drošības datu lapā sniegtā informācija saskan ar novērtējuma informāciju. Ja preparātam ir izstrādāta drošības datu lapa, un piegādes ķēdes dalībnieks ir sastādījis preparāta ķīmiskās drošības novērtējumu, pietiek, ja drošības datu lapas informācija atbilst preparāta ķīmiskās drošības pārskatam, nevis katras preparātā iekļautās vielas ķīmiskās drošības pārskatam.

3. Piegādātājs pēc saņēmēja lūguma nodrošina viņam saskaņā ar II pielikumu sastādītu drošības datu lapu, ja preparāts neatbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Direktīvas 1999/45/EK 5., 6. un 7. pantu, bet tas satur:

a)	konkrētās koncentrācijās, kas līdzinās 1 masas procentam vai ir lielāka par to — preparātiem, kas nav gāzes — un līdzinās 0,2 tilpuma procentiem vai ir lielāka par to gāzveida preparātiem — vismaz viena vielu, kas ir bīstama cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, vai

b)	konkrētās koncentrācijās, kas līdzinās 1 masas procentam vai ir lielāka par to — preparātiem, kas nav gāzes, vismaz vienu vielu, kas ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska, vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva saskaņā ar XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem, vai

c)	vielu, kam ir konkretizētas Kopienas arodekspozīcijas robežvērtības.

4. Drošības datu lapa nav jānodrošina, ja bīstamas vielas vai preparāti, ko piedāvā vai pārdod plašai sabiedrībai, ir nodrošināti ar pietiekamu informāciju, lai lietotāji varētu veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz cilvēku veselības, drošuma un vides aizsardzību, ja vien drošības datu lapu nelūdz pakārtots lietotājs vai izplatītājs.

5. Drošības datu lapu iesniedz oficiālā tās(o) attiecīgās(o) dalībvalsts(u) valodā, kurā vielu vai preparātu laiž tirgū, ja vien dalībvalsts neparedz neko citu.

6. Drošības datu lapa ir datēta, un tajā ir šādas pozīcijas:

1.	dati par vielu/preparātu un uzņēmējsabiedrību/uzņēmumu;

2.	dati par bīstamību;

3.	sastāvs/informācija par sastāvdaļām;

4.	pirmās palīdzības pasākumi;

5.	ugunsdzēsības pasākumi;

6.	pasākumi nejaušas izdalīšanās gadījumos;

7.	apstrāde un glabāšana;

8.	iedarbības ierobežošana/personu aizsardzība;

9.	fiziskās un ķīmiskās īpašības;

10.	stabilitāte un reaģētspēja;

11.	toksikoloģiskā informācija;

12.	ekoloģiskā informācija;

13.	apsvērumi saistībā ar apglabāšanu;

14.	informācija par transportēšanu;

15.	reglamentatīva informācija;

16.	cita informācija.

7. Jebkurš piegādes ķēdes dalībnieks, kam jāsagatavo ķīmiskās drošības pārskats saskaņā ar 14. vai 36. pantu, drošības datu lapai par apzinātiem lietošanas veidiem, tajos ietverot īpašus nosacījumus, ko rada XI pielikuma 3. iedaļas piemērošana, pielikumā iekļauj svarīgākos iedarbības scenārijus (vajadzības gadījumā arī lietošanas veida un iedarbības kategorijas).

Pakārtoti lietotāji, gatavojot drošības datu lapu par apzinātiem lietošanas veidiem, tajā iekļauj attiecīgus iedarbības scenārijus, kā arī lieto citu attiecīgu informāciju no viņiem iesniegtās drošības datu lapas.

Izplatītājs nodod tālāk attiecīgos iedarbības scenārijus un izmanto citu attiecīgu informāciju no viņam iesniegtās drošības datu lapas, gatavojot savu drošības datu lapu lietošanas veidiem, par ko viņš ir nodevis tālāk informāciju saskaņā ar 36. panta 2. punktu.

8. Drošības datu lapu nodrošina bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski.

9. Piegādātāji to atjaunina bez kavēšanās šādos gadījumos:

a)	līdzko kļūst pieejama jauna informācija, kas var ietekmēt riska pārvaldības pasākumus, vai jauna informācija par riskiem;

b)	līdzko piešķirta vai atteikta atļauja;

c)	līdzko uzlikts ierobežojums.

Jaunu, datētu informācijas versiju, ko nosauc “Labojums: (datums)” nodrošina bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski visiem iepriekšējiem saņēmējiem, kam viela vai preparāts piegādāts iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Visai informācijai, ko atjaunina pēc reģistrācijas, pievieno reģistrācijas numuru.

32. pants

Pienākums lejup pa piegādes ķēdi darīt zināmu informāciju par vielām un to preparātiem, kam drošības datu lapa nav paredzēta

1. Vielas vai tās preparāta piegādātājs, kam nav jāiesniedz drošības datu lapa saskaņā ar 31. pantu, saņēmējam sniedz šādu informāciju:

a)	20. panta 3. punktā minēto reģistrācijas numuru(us), ja tādi ir, visām vielām, par ko dara zināmu informāciju saskaņā ar šā punkta b), c) vai d) apakšpunktu;

b)	vai uz vielu attiecas atļauju piešķiršana un sīki izstrādāta informācija par atļauju, kas piešķirta vai atteikta šajā piegādes ķēdē saskaņā ar VII sadaļu;

c)	sīku informāciju par jebkuriem ierobežojumiem, kas uzlikti saskaņā ar VIII sadaļu;

d)	jebkādu cita pieejamu un būtisku informāciju par vielu, kas ir vajadzīga, lai varētu apzināt un piemērot attiecīgus riska pārvaldības pasākumus, ietverot īpašus nosacījumus, ko rada XI pielikuma 3. iedaļas piemērošana.

2. Panta 1. punktā minēto informāciju sniedz bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski, vēlākais, vielu vai tās preparātu piegādājot pirmo reizi pēc … (51).

3. Piegādātāji to atjaunina bez kavēšanās šādos gadījumos:

a)	līdzko kļūst pieejama jauna informācija, kas var ietekmēt riska pārvaldības pasākumus, vai jauna informācija par riskiem;

b)	līdzko piešķirta vai atteikta atļauja;

c)	līdzko uzlikts ierobežojums.

Turklāt atjaunināto informāciju bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski nodrošina visiem iepriekšējiem saņēmējiem, kam viela vai preparāts piegādāts iepriekšējos 12 mēnešos. Visai informācijai, ko atjaunina pēc reģistrācijas, pievieno reģistrācijas numuru.

4. Tādu izstrādājumu ražotāji vai importētāji, kuros ir viela, kas atbilst 56. panta kritērijiem un saskaņā ar 58. panta 1. punktu ir apzināta lielāka koncentrācijā par 0,1 % (w/w), izstrādājuma saņēmējam dara zināmu pietiekamu informāciju, lai izstrādājumu varētu droši lietot — vismaz vielas nosaukumu. Šis pienākums attiecas uz visiem izstrādājumu saņēmējiem piegādes ķēdē.

33. pants

Pienākums darīt zināmu informāciju par vielām un preparātiem augšup pa piegādes ķēdi

Visi vielas vai preparāta piegādes ķēdes dalībnieki augšup pa piegādes ķēdi nākamajam dalībniekam vai izplatītājam dara zināmu šādu informāciju:

a)	jaunu informāciju par bīstamām īpašībām, neatkarīgi no attiecīgiem lietošanas veidiem;

b)	jebkuru citu informācija, kas var likt apšaubīt viņam nodotajā drošības datu lapā apzināto riska pārvaldības pasākumu piemērotību, ko dara zināmu tikai attiecībā uz apzinātajiem lietošanas veidiem.

Izplatītāji nodod šo informāciju nākamajam dalībniekam vai izplatītājam augšup pa piegādes ķēdi.

34. pants

Informācijas pieejamība darba ņēmējiem

Darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem darba devējs piešķir piekļuvi informācijai, ko saskaņā ar 31. un 32. pantu nodrošina par vielām vai preparātiem, ko viņi lieto vai kuru iedarbībai viņi var būt pakļauti darbā.

35. pants

Pienākums glabāt informāciju

1. Katrs ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs un izplatītājs vāc un glabā pieejamu visu informāciju, kas vajadzīga, lai pildītu ar šo regulu uzliktos pienākumus, vismaz 10 gadus pēc tam, kad viņš beidzis ražot, importēt, piegādāt vai lietot attiecīgo vielu vai preparātu. Tāds ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs vai izplatītājs šo informāciju pēc lūguma uzreiz sniedz vai dara pieejamu jebkurai kompetentai iestādei dalībvalstī, kurā viņš ir reģistrēts, vai Aģentūrai, neskarot II un VI sadaļu.

2. Ja reģistrētājs beidz darbību vai daļēji vai pilnībā nodod savas darbības trešai personai, tā persona, kas ir atbildīga par reģistrētāja uzņēmuma likvidāciju vai uzņemas atbildību par attiecīgās vielas vai preparāta laišanu tirgū, reģistrētāja vietā pārņem 1. punktā paredzētās saistības.

V SADAĻA

PAKĀRTOTI LIETOTĀJI

36. pants

Pakārtotu lietotāju veikti ķīmiskās drošības novērtējumi un pienākums apzināt, piemērot un ieteikt risku mazināšanas pasākumus

1. Pakārtoti lietotāji var sniegt informāciju, palīdzot reģistrācijas sagatavošanā.

2. Visiem pakārtotiem lietotājiem ir tiesības rakstiski (papīra izdrukas veidā vai elektroniski), vismaz īsā, vispārīgā lietošanas veida aprakstā darīt zināmu kādu lietošanas veidu ražotājam, importētājam vai pakārtotajam lietotājam vai izplatītājam, kas piegādā vielu vai tās preparātu, lai to padarītu par apzinātu lietošanas veidu. Darot zināmu kādu lietošanas veidu, sniedz pietiekamu informāciju, lai ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs, kas piegādā vielu, par šo lietošanas veidu varētu sagatavot iedarbības scenāriju — vai, attiecīgā gadījumā, lietošanas veida un iedarbības kategoriju — ražotāja, importētāja vai pakārtotā lietotāja ķīmiskās drošības novērtējumam.

Izplatītāji nodod šo informāciju nākamajam dalībniekam vai izplatītājam augšup pa piegādes ķēdi. Saņemot šādu informāciju, pakārtoti lietotāji var vai nu sagatavot iedarbības scenāriju apzinātam(iem) lietošanas veidam(iem), vai arī nodot informāciju nākamajam dalībniekam augšup pa piegādes ķēdi.

3. Reģistrētām vielām ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs ievēro 14. pantā paredzētās saistības, pirms nākamo reizi piegādā pašu vielu vai tās preparātu pakārtotajam lietotājam, kas iesniedzis šā panta 2. punktā minēto lūgumu, ja vien lūgums ir iesniegts vismaz mēnesi pirms piegādes vai viena mēneša laikā pēc lūguma — atkarībā no tā, kas noticis vēlāk.

Attiecībā uz esošām vielām ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs izpilda lūgumu un ievēro 14. pantā paredzētās saistības pirms 23. pantā paredzētā attiecīgā termiņa izbeigšanās, ja vien pakārtotais lietotājs lūgumu iesniedz vismaz 12 mēnešus pirms konkrētā termiņa.

Ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs pēc lietošanas veida izvērtējuma atbilstīgi 14. pantam ar cilvēku veselības vai apkārtējās vides aizsardzību saistītu iemeslu dēļ nevar to iekļaut kā apzinātu lietošanas veidu, viņš uzreiz Aģentūrai un pakārtotajam lietotājam rakstiski dara zināmu(s) lēmuma iemeslu(s), un nepiegādā pakārtotajam(iem) lietotājam(iem) vielu, kamēr nav iekļāvis šo(s) iemeslu(s) 31. vai 32. pantā minētajā informācijā. Ražotājs vai importētājs iekļauj lietošanas veidu VI pielikuma 3.7. iedaļā, atjauninot reģistrāciju saskaņā ar 22. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

4. Pakārtots lietotājs, kas lieto pašu vielu vai tās preparātu, saskaņā ar XII pielikumu sagatavo ķīmiskās drošības pārskatu jebkuram lietošanas veidam, kas neatbilst tā iedarbības scenārijā vai, attiecīgā gadījumā — lietošanas veida un iedarbības kategorijā aprakstītajiem apstākļiem, kurš darīts zināms viņam iesniegtajā drošības datu lapā vai jebkādam lietošanas veidam, ko piegādātājs neiesaka.

Pakārtotam lietotājam nav jāsagatavo ķīmiskās drošības pārskats, ja:

a)	vielas vai preparāta drošības datu lapa nav jādara zināma saskaņā ar 31. pantu;

b)	piegādātājam nav jāaizpilda ķīmiskās drošības pārskats saskaņā ar 14. pantu;

c)	pakārtots lietotājs vielu vai tās preparātu lieto kopapjomā, kas gadā mazāks par 1 tonnu;

d)	pakārtots lietotājs īsteno vai iesaka iedarbības scenāriju, kurā iekļauti vismaz tie apstākļi, kas aprakstīti iedarbības scenārijā, kas viņam darīts zināms drošības datu lapā;

e)	preparāta sastāvā esošā viela ir tādā koncentrācijā, kas ir mazāka par jebkuru 13. panta 2. punktā doto koncentrāciju;

f)	pakārtots lietotājs vielu izmanto ražojumiem un procesiem orientētai izpētei un izstrādei, ar nosacījumu, ka iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai un videi pietiekami kontrolē saskaņā ar darba ņēmēju un apkārtējās vides aizsardzībai pieņemtos tiesību aktos ietvertām prasībām.

5. Visi pakārtotie lietotāji apzina, piemēro un vajadzības gadījumā iesaka attiecīgus pasākumus, lai pietiekami kontrolētu apzinātus apdraudējumus, vai nu:

a)	viņam nodotā(s) drošības datu lapā(s);

b)	paša veiktā ķīmiskās drošības novērtējumā;

c)	jebkurā informācijā par riska pārvaldības pasākumiem, kas viņam sniegta saskaņā ar 32. pantu.

6. Ja pakārtots lietotājs nesagatavo ķīmiskās drošības pārskatu saskaņā ar 4. punkta c) apakšpunktu, viņš apsver vielas lietošanas veidu(s) un apzina, un piemēro visus attiecīgus riska pārvaldības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu cilvēku veselības un apkārtējās vides risku kontroli. Vajadzības gadījumā viņš šo informāciju iekļauj paša sagatavotā drošības datu lapā.

7. Pakārtoti lietotāji ķīmiskās drošības pārskatus atjaunina un dara pieejamus.

8. Ķīmiskās drošības pārskatā, kas sagatavots saskaņā ar šā panta 4. punktu, nav jāiekļauj apsvērumi par 14. panta 5. punktā minēto gala lietošanas veidu radītiem draudiem cilvēku veselībai.

37. pants

Pakārtotu lietotāju pienākums darīt zināmu informāciju

1. Pirms sākt vai turpināt kādu konkrētu tādas vielas lietošanu, ko reģistrējis kāds augšupējs piegādes ķēdes dalībnieks saskaņā ar 6. vai 18. pantu, pakārtots lietotājs še uzskaitītajos gadījumos dara Aģentūrai zināmu šā panta 2. punktā norādīto informāciju:

a)	pakārtotam lietotājam ir jāsagatavo ķīmiskās drošības pārskats saskaņā ar 36. panta 4. punktu; vai

b)	pakārtots lietotājs paļaujas uz atbrīvojumu 36. panta 4. punkta c) vai f) apakšpunktā.

2. Pakārtots lietotājs informācijā iekļauj:

a)	savus datus un kontaktinformāciju, kā norādīts VI pielikuma 1.1. iedaļā;

b)	regulas 20. panta 3. punktā minēto(s) reģistrācijas numuru(s), ja tāds(i) ir;

c)	datus par vielu(ām), kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. iedaļai;

d)	ražotāja(u) vai importētāja(u), vai cita piegādātāja datus, kā norādīts VI pielikuma 1.1. iedaļā;

e)	īsu vispārēju aprakstu par lietošanas veidu(iem), kā norādīts VI pielikuma 3.5. iedaļā, un par lietošanas veida(u) nosacījumiem;

f)	priekšlikumu veikt papildu testēšanu ar mugurkaulniekiem, ja pakārtotais lietotājs to uzskata par vajadzīgu, lai pabeigtu ķīmiskās drošības novērtējumu, izņemot, ja pakārtotais lietotājs paļaujas uz atbrīvojumu 36. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

3. Ja saskaņā ar 1. punktu sniegtā informācija mainās, pakārtotais lietotājs bez kavēšanās to atjaunina.

4. Pakārtots lietotājs dara zināmu Aģentūrai, ja viņa veiktā vielas klasifikācija atšķiras no viņa piegādātāja klasifikācijas.

5. Informācijas sniegšana saskaņā ar šā panta 1. līdz 4. punktu nav prasīta par tādu vielu vai tās preparātu, ko pakārtots lietotājs lieto apjomā, kas konkrētam lietošanas veidam ir mazāks par 1 tonnu gadā, izņemot, ja pakārtotais lietotājs paļaujas uz atbrīvojumu 36. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

38. pants

Pakārtota lietotāja saistību piemērošana

1. Pakārtoto lietotāju pienākums ir ievērot 36. panta prasības, vēlākais, 12 mēnešus pēc tam, kad viņi saņēmuši reģistrācijas numuru, ko piegādātāji ir darījuši zināmu drošības datu lapā.

2. Pakārtoto lietotāju pienākums ir ievērot 37. panta prasības, vēlākais, 6 mēnešus pēc tam, kad viņi saņēmuši reģistrācijas numuru, ko piegādātāji ir darījuši zināmu drošības datu lapā.

VI SADAĻA

IZVĒRTĒJUMS

1. NODAĻA

Dokumentācijas izvērtējums

39. pants

Testēšanas priekšlikumu izskatīšana

1. Aģentūra izskata jebkuru reģistrācijas pieteikumā vai pakārtota lietotāja ziņojumā izklāstīto priekšlikumu sniegt IX un X pielikumā konkretizēto informāciju par vielu. Prioritāri būtu jāreģistrē tādas vielas, kam ir vai var būt PBT, vPvB sensibilizatīvas un/vai kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvai funkcijai (CMR) īpašības, vai vielas, kas klasificētas kā bīstamas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK vairāk nekā 100 tonnu apjomā, ar lietošanas veidiem, kas rada plašu un izkliedētu iedarbību.

2. Izmantojot 1. punktā paredzēto izskatīšanu, Aģentūra sagatavo vienu šādu lēmumu, un to pieņem saskaņā ar 49. un 50. pantā izklāstīto procedūru:

a)	lēmumu par to, ka attiecīgam(iem) reģistrētājam(iem) vai pakārtotam(iem) lietotājam(iem) ir jāveic ierosinātais tests, un noliek termiņu izpētes kopsavilkuma vai koncentrēta izpētes kopsavilkuma iesniegšanai, ja tā prasīts I pielikumā;

b)	lēmumu saskaņā ar a) apakšpunktu, bet mainot nosacījumus, kā tests jāveic;

c)	lēmumu saskaņā ar a), b) vai d) apakšpunktu, bet prasot, lai reģistrētājs(i) vai pakārtots(i) lietotājs(i) veiktu vienu vai vairākus papildu testus, ja testēšanas priekšlikums nesaskan ar IX, X un XI pielikumu;

d)	lēmumu, ar ko noraida testēšanas priekšlikumu;

lēmumu saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu, ja vairāki vienas un tās vielas reģistrētāji ir iesnieguši priekšlikumus veikt vienu un to pašu testu, dodot viņiem iespēju vienoties, kas veiks testu visu vārdā, un attiecīgi 90 dienās informē Aģentūru. Ja Aģentūru 90 dienās neinformē par vienošanos, tā norīko vienu reģistrētāju veikt testu visu vārdā.

3. Reģistrētājs vai pakārtots lietotājs iesniedz prasīto informāciju Aģentūrai, ievērojot nolikto termiņu.

40. pants

Reģistrācijas pieteikumu pareizības izskatīšana

1. Aģentūra var izskatīt jebkuru reģistrācijas pieteikumu, lai pārliecinātos, ka:

a)	informācija saskaņā ar 10. pantu iesniegtajā tehniskajā dokumentācijā atbilst 10., 12. un 13. pantā, kā arī III un VI līdz X pielikumā ietvertajām prasībām;

b)	tehniskajā dokumentācijā iesniegto standartinformācijas prasību pielāgojumi un ar to saistītie pamatojumi atbilst noteikumiem, kas reglamentē VII līdz X pielikumā paredzētos pielāgojumus un XI pielikumā paredzētos vispārējos noteikumus.

c)	visi prasītie ķīmiskās drošības novērtējumi un ķīmiskās drošības pārskati atbilst I pielikumā konkretizētajām prasībām, un ierosinātie riska pārvaldības pasākumi ir pietiekami.

d)	visi saskaņā ar 11. panta 3. punktu vai 19. panta 2. punktu iesniegtie paskaidrojumi ir objektīvi.

2. Dalībvalstu kompetentām iestādēm dara pieejamu reģistrācijas dokumentācijas sarakstu, kuras pareizību pārbauda Aģentūra.

3. Izmantojot saskaņā ar 1. punktu veikto izskatīšanu, Aģentūra 12 mēnešos kopš pareizības pārbaudes sākuma var sagatavot lēmuma projektus, kas uzliek pienākumu reģistrētājam(iem) iesniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai reģistrācijas dokumentācija atbilstu attiecīgām informācijas prasībām, un noliekot pietiekamus termiņus papildu informācijas iesniegšanai. Lēmumu pieņem saskaņā ar 49. un 50. pantā paredzēto procedūru.

4. Reģistrētājs iesniedz Aģentūrai papildu informāciju paredzētajā termiņā.

5. Lai nodrošinātu to, ka reģistrācijas dokumentācija atbilst šai regulai, Aģentūra izraugās daļu, vismaz 5 %, no visas jebkurā gadā Aģentūras saņemtās dokumentācijas katrā tonnāžas diapazonā, un pārbauda tās pareizību. Aģentūra par prioritāru uzskata dokumentāciju, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem, bet ne tikai to:

a)	dokumentācijā ir 10. panta a) punkta iv), vi) apakšpunktā un/vai vii) apakšpunktā minētā, kā arī saskaņā ar 11. panta 3. punktu individuāli iesniegtā informācija; vai

b)	dokumentācija attiecas uz vielu, kuras ražošanu veic vai kuru importē 1 tonnu vai lielākā apjomā gadā, un kas neatbilst VII pielikumā ietvertajām prasībām, attiecīgi piemērojot 12. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu; vai

c)	dokumentācija attiecas uz vielu, kas ir ierakstīta 42. pantā minētajā Kopienas elastīgajā rīcības plānā.

6. Jebkura trešā persona var Aģentūrai elektroniski iesniegt informāciju par 28. panta 5. punktā minētajā sarakstā ierakstītajām vielām. Pārbaudot un izvēloties dokumentāciju, Aģentūra analizē šo informāciju līdz ar informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 123. pantu.

7. Komisija, apspriedusies ar Aģentūru, var pieņemt lēmumu mainīt izvēlētās dokumentācijas daudzumu un grozīt vai ietvert papildu kritērijus 5. punktā saskaņā ar 132. panta 3. punktā minēto procedūru.

41. pants

Iesniegtās informācijas pārbaude un dokumentācijas izvērtēšanas papildu pasākumi

1. Aģentūra pārbauda visu informāciju, kas iesniegta, izpildot saskaņā ar 39. vai 40. pantu pieņemtus lēmumus, un vajadzības gadījumā sagatavo attiecīgus lēmumus saskaņā ar minētajiem pantiem.

2. Kad dokumentācijas izvērtēšana ir pabeigta, Aģentūra Komisiju un kompetentas dalībvalstu iestādes informē par iegūto informāciju, kā arī dara zināmus visus secinājumus. Kompetentās iestādes izvērtējumā iegūto informāciju izmanto 44. panta 5. punkta, 58. panta 3. punkta un 68. panta 4. punktā paredzētajām vajadzībām. Aģentūra izmanto izvērtējumā iegūto informāciju 43. pantā paredzētajiem mērķiem.

42. pants

Testēšanas priekšlikumu pārbaudes procedūra un termiņi

1. Attiecībā uz jaunām vielām, Aģentūra 180 dienās pēc tam, kad saņemts reģistrācijas pieteikums vai pakārtota lietotāja ziņojums ar testēšanas priekšlikumu, sagatavo lēmuma projektu saskaņā ar 39. panta 2. punktu.

2. Aģentūra saskaņā ar 39. panta 2. punktu lēmumu projektus par esošām vielām sagatavo:

a)	līdz … (57) — visiem reģistrācijas pieteikumiem, ko saņem līdz … (50) un kuros ir testēšanas priekšlikumi, lai ievērotu IX un X pielikumā paredzētās informācijas prasības;

b)	līdz … (58) — visiem reģistrācijas pieteikumiem, ko līdz … (52) un kuros ir testēšanas priekšlikumi, lai ievērotu tikai IX pielikumā paredzētās informācijas prasības;

c)	līdz … (59) — visiem reģistrācijas pieteikumiem, ko saņem līdz … (53) un kuros ir testēšanas priekšlikumi.

3. Dalībvalstīm dara pieejamu reģistrācijas dokumentāciju, ko izvērtē saskaņā ar 39. pantu.

2. NODAĻA

Vielu izvērtējums

43. pants

Vielu izvērtējuma kritēriji

1. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, Aģentūra sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā vielu prioritātes noteikšanas kritērijus, ņemot vērā papildu izvērtējumu. Prioritāti nosaka, izmantojot iespējamā apdraudējumā balstītu pieeju. Kritērijos ņem vērā:

informāciju par apdraudējumu, piemēram, vielas strukturālu līdzību ar zināmām vielām, kas rada bažas, vai vielām, kas ir noturīgas un bioakumuatīvas, un ja līdzība vedina domāt, ka vielai vai vienam vai vairākiem tās pārveides produktiem ir īpašības, kas rada bažas, vai tie ir noturīgi un bioakumulatīvi;

b)	informāciju par iedarbību;

c)	tonnāžu, tostarp tonnāžas kopsummu, saskaitot tonnāžu vairāku reģistrētāju iesniegtos reģistrācijas pieteikumos.

2. Aģentūra izmanto 1. punktā minētos kritērijus, izstrādājot projektu Kopienas elastīgam rīcības plānam, kas aptvers trīs gadus, un konkrēti norādīs, kādas vielas jāizvērtē katrā gadā. Vielas iekļaus, ja būs iemesls uzskatīt (vai nu balstoties uz Aģentūras veikto dokumentācijas izvērtējumu vai jebkuru citu izmantojamu avotu, arī informāciju reģistrācijas dokumentācijā), ka attiecīgā viela rada draudus cilvēku veselībai vai apkārtējai videi. Aģentūra iesniedz dalībvalstīm pirmo elastīgā rīcības plāna projektu līdz … (60). Aģentūra ik gadu līdz 28. februārim iesniedz dalībvalstīm elastīgā rīcības plāna gadskārtējo atjauninājumu projektu.

Aģentūra Kopienas elastīgo rīcības plānu galīgā variantā pieņem, balstoties uz Dalībvalstu komitejas, kas izveidota saskaņā ar 75. panta 1. punkta e) apakšpunktu (turpmāk — “Dalībvalstu komiteja”), atzinumu, un publicē plānu savā interneta vietnē, nosakot dalībvalsti, kas izvērtēs tajā uzskaitītās vielas saskaņā ar 44. pantu.

44. pants

Kompetentā iestāde

1. Aģentūra ir atbildīga, lai koordinētu vielu izvērtējuma procesus un nodrošinātu Kopienas elastīgajā rīcības plānā ietverto vielu izvērtējumu. To īstenojot, Aģentūra izmanto kompetentas dalībvalstu iestādes. Izvērtējot vielu, kompetentās iestādes var norīkot citu struktūru rīkoties tās vārdā.

2. Dalībvalsts Kopienas elastīgā rīcības plāna projektā var izvēlēties vielu(as), lai kļūtu par kompetentu iestādi 45., 46. un 47. panta nozīmē. Ja Kopienas elastīgā rīcības plāna projektā ietvertu vielu neizvēlas neviena dalībvalsts, Aģentūra nodrošina vielas izvērtējumu.

3. Ja divas vai vairākas dalībvalstis apliecina ieinteresētību vienas un tās pašas vielas izvērtēšanā, un nevar vienoties, kura būs kompetentā iestāde, kompetento iestādi 45., 46. un 47. panta nozīmē nosaka saskaņā ar šādu procedūru.

Aģentūra nodod jautājumu Dalībvalstu komitejai, lai vienotos, kura būs kompetentā iestāde, ņemot vērā to, kurā dalībvalstī ir ražotājs(i) vai importētājs(i), kāda ir attiecīgās dalībvalsts daļa Kopienas iekšzemes kopproduktā un to vielu skaitu, ko jau izvērtē attiecīgā dalībvalsts, kā arī uzkrātās zināšanas.

Ja 60 dienās pēc nodošanas Dalībvalstu komiteja ir panākusi vienprātību, attiecīgās dalībvalstis attiecīgi pieņem vielas izvērtēšanai.

Ja Dalībvalstu komitejai neizdodas panākt vienprātību, Aģentūra iesniedz pretrunīgos atzinumus Komisijai, kas saskaņā ar 132. panta 3. punktā paredzēto procedūru pieņem lēmumu, kura būs kompetentā iestāde, un dalībvalstis attiecīgi pieņem vielas izvērtēšanai.

4. Kompetentā iestāde, kas konkretizēta saskaņā ar 2. un 3. punktu, izvērtē iedalītās vielas saskaņā ar šo nodaļu.

5. Dalībvalsts var jebkurā laikā darīt zināmu Aģentūrai vielu, kas nav iekļauta Kopienas elastīgajā rīcības plānā, ja tās rīcībā ir informācija, kas liek domāt, ka vielas ir izvērtēšana ir prioritāra. Aģentūra, balstoties uz Dalībvalstu komitejas atzinumu, pieņem lēmumu, vai iekļaut minēto vielu Kopienas elastīgajā rīcības plānā. Ja vielu iekļauj Kopienas elastīgajā rīcības plānā, to izvērtē ierosinātāja dalībvalsts — vai cita dalībvalsts, kas piekrīt to darīt.

45. pants

Lūgumi sniegt papildu informāciju un iesniegtās informācijas pārbaude

1. Ja kompetenta iestāde atzīst, ka ir vajadzīga papildu informācija, vajadzības gadījumā arī informācija, kas nav prasīta VII līdz X pielikumā, tā sagatavo lēmuma projektu, norādot iemeslus, kāpēc reģistrētājam(iem) jāiesniedz papildu informācija, un noliekot iesniegšanas termiņu. Lēmuma projektu sagatavo 12 mēnešos pēc tam, kad Kopienas elastīgais rīcības plāns par vielām, kas jāizvērtē attiecīgā gadā, ir publicēts Aģentūras interneta vietnē. Lēmumu pieņem saskaņā ar 49. un 51. pantā paredzēto procedūru.

2. Reģistrētājs iesniedz Aģentūrai papildu informāciju paredzētajā termiņā.

3. Kompetentā iestāde izskata visu iesniegto informāciju un vajadzības gadījumā 12 mēnešos pēc informācijas iesniegšanas izstrādā attiecīgus lēmumus atbilstīgi šim pantam.

4. Kompetentā iestāde beidz izvērtēšanu 12 mēnešos pēc vielas izvērtēšanas sākuma vai 12 mēnešus pēc informācijas iesniegšanas saskaņā ar 2. punktu, un attiecīgi dara to zināmu Aģentūrai. Ja termiņš ir beidzies, izvērtēšanu uzskata par pabeigtu.

46. pants

Saskaņotība ar citām darbībām

1. Vielas izvērtēšanā izmanto visu būtisko informāciju, kas iesniegta par konkrēto vielu, un visus iepriekšējos izvērtējumus, kas veikti saskaņā ar šo sadaļu. Ja informācija par būtiskām vielas īpašībām ir iegūta, atsaucoties uz strukturāli saistītu(ām) vielu(ām), izvērtējums var attiekties arī uz saistītajām vielām. Ja lēmums par izvērtēšanu jau ir pieņemts saskaņā ar 50. vai 51. pantu, jebkādus projektus lēmumiem, ar ko prasa papildu informāciju saskaņā ar 45. pantu, var attaisnot vienīgi apstākļu maiņa vai jaunas zināšanas.

2. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju prasībām sniegt papildu informāciju, Aģentūra pārrauga saskaņā ar 45. pantu sagatavotos lēmumu projektus un izstrādā kritērijus, un nosaka prioritātes. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 132. panta 3. punktā paredzēto procedūru paredz īstenošanas pasākumus.

47. pants

Vielu izvērtēšanas papildu pasākumi

Kad pabeigta vielas izvērtēšana, kompetentā iestāde apsver, kā izmantot izvērtējumā gūto informāciju 58. panta 3. punktā, 68. panta 4. punktā un 114. panta 1. punktā paredzētajiem mērķiem. Kompetentā iestāde informē Aģentūru par saviem secinājumiem par to, vai izmantot iegūto informāciju un — ja jā, tad kā to darīt. Aģentūra par to savukārt informē Komisiju, reģistrētāju un kompetentās pārējo dalībvalstu iestādes.

3. NODAĻA

Starpproduktu izvērtējums

48. pants

Papildu informācija par ražotnēs izolētiem starpproduktiem

Uz ražotnē izolētiem starpproduktiem, ko izmanto stingri kontrolētos apstākļos, neattiecas ne dokumentācija, ne vielas izvērtējums. Tomēr, ja kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kuras teritorijā ir ražotne, atzīst, ka cilvēku veselības vai vides apdraudējums, ko rada ražotnē izolēta starpprodukta lietošana, vieš tikpat lielas bažas, kā tādu vielu izmantošana, kuras atbilst 56. panta kritērijiem, un apdraudējumu pareizi nekontrolē, tā var:

a)	prasīt, lai reģistrētājs sniedz papildu informāciju, kas ir tieši saistīta ar apzināto apdraudējumu. Lūgumam pievieno rakstisku pamatojumu;

b)	izskatīt visu iesniegto informāciju un vajadzības gadījumā ieteikt jebkādus attiecīgus apdraudējumu mazināšanas pasākumus, lai vērstos pret konkrētā ražotnē apzinātiem apdraudējumiem.

Pirmajā daļā paredzēto procedūru var veikt tikai kompetentā iestāde, kas minēta šajā daļā. Kompetentā iestāde informē Aģentūru par izvērtējuma rezultātiem, savukārt Aģentūra informē kompetentas citu dalībvalstu iestādes, un dara tām pieejamus rezultātus.

4. NODAĻA

Kopēji noteikumi

49. pants

Reģistrētāju un pakārtotu lietotāju tiesības

1. Aģentūra visus saskaņā ar 39., 40. vai 45. pantu sagatavotus lēmumu projektus dara zināmus attiecīgam(iem) reģistrētājam(iem) vai pakārtotam(iem) lietotājam(iem), un dara viņiem zināmas tiesības iesniegt komentārus 30 dienās pēc lēmuma projekta saņemšanas. Ja ieinteresēts reģistrētājs(i) vai pakārtots(i) lietotājs(i) vēlas izteikt komentārus, viņš(i) tos sniedz Aģentūrai. Aģentūra savukārt uzreiz informē kompetento iestādi par komentāru iesniegšanu. Kompetentā iestāde (lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 45. pantu) un Aģentūra (lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 39. un 40. pantu) ņem vērā visus saņemtos komentārus, un var attiecīgi grozīt lēmuma projektu.

2. Ja reģistrētājs beidz ražot vai importēt vielu, viņš par to informē Aģentūru, un viņa reģistrācijā reģistrēto apjomu nosaka kā nulles vērtību, kā arī no viņa vairs nevar prasīt papildu informāciju par vielu, ja vien reģistrētājs nedara zināmu, ka atsāk vielas ražošanu vai importu. Aģentūra informē kompetentu tās dalībvalsts iestādi, kurā ir ražotājs vai importētājs.

3. Reģistrētājs, saņēmis lēmuma projektu, var beigt vielu ražot vai importēt. Tādos gadījumos viņš informē Aģentūru par to, viņa reģistrācija kļūst nederīga, un no viņa vairs nevar prasīt papildu informāciju attiecībā uz šo vielu, ja vien viņš neiesniedz jaunu reģistrācijas pieteikumu. Aģentūra informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir ražotājs vai importētājs.

4. Neskarot 2. un 3. punktu, papildu informāciju var prasīt saskaņā ar 45. pantu vienā vai abos šādos gadījumos:

a)	ja kompetentā iestāde sagatavo dokumentāciju saskaņā ar XV pielikumu un secina, ka pastāv iespējams ilgtermiņa apdraudējums cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, un tādēļ ir vajadzīga papildu informācija;

b)	ja ieinteresētā(o) reģistrētāja(u) ražotās vai importētās vielas iedarbībai ir būtiska nozīme tādu apdraudējumu radīšanā.

Šīs regulas 68. līdz 72. pantā paredzēto procedūru piemēro mutatis mutandis.

50. pants

Lēmumu pieņemšana, izvērtējot dokumentāciju

1. Aģentūra saskaņā ar 39. vai 40. pantu kompetentām dalībvalstu iestādēm dara zināmu lēmuma projektu līdz ar reģistrētāja komentāriem.

2. 30 dienās pēc lēmuma projekta izplatīšanas dalībvalstis Aģentūrai var ierosināt grozījumus tajā.

3. Ja Aģentūra nesaņem priekšlikumus, tā pieņem lēmumu saskaņā ar 1. punktu paziņotajā versijā.

4. Ja Aģentūra saņem priekšlikumu par grozījumu, tā var grozīt lēmuma projektu. Aģentūra lēmuma projektu līdz ar visiem ierosinātajiem grozījumiem nodod Dalībvalstu komitejai 15 dienās pēc tam, kad beidzies 2. punktā minētais 30 dienu termiņš.

5. Aģentūra visus attiecīgos reģistrētājus vai pakārtotos lietotājus uzreiz informē par jebkuru priekšlikumu, un ļauj viņiem iesniegt komentārus 30 dienās. Dalībvalstu komiteja ņem vērā visus saņemtos komentārus.

6. Ja 60 dienās pēc paziņojuma Dalībvalstu komiteja panāk vienprātību par lēmuma projektu, Aģentūra attiecīgi pieņem lēmumu.

7. Ja Dalībvalstu komiteja nepanāk vienprātību, Komisija sagatavo lēmuma projektu, ko pieņem saskaņā ar 132. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

8. Saskaņā ar 90., 91. un 92. pantu var iesniegt apelācijas pret Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šī panta 3. un 6. punktu.

51. pants

Lēmumu pieņemšana saskaņā ar vielas izvērtējumu

1. Kompetentā iestāde Aģentūrai un kompetentām citu dalībvalstu iestādēm izplata lēmuma projektus saskaņā ar 45. pantu — līdz ar visiem reģistrētāju vai pakārtotu lietotāju komentāriem.

2. Noteikumus no 50. panta 2. līdz 8. punktam piemēro mutatis mutandis.

52. pants

Kopīga testu izmaksu segšana, ja reģistrētājiem un/vai pakārtoti lietotāji nevienojas

1. Ja reģistrētājiem vai pakārtotiem lietotājiem saskaņā ar šajā sadaļā paredzēto lēmumu ir jāveic tests, reģistrētāji vai pakārtotie lietotāji pieliek visas pūles, lai vienotos, kurš to veiks citu reģistrētāju vai pakārtoto lietotāju vārdā, un 90 dienās attiecīgi informētu Aģentūru. Ja Aģentūru 90 dienās neinformē par vienošanos, tā norīko vienu reģistrētāju vai pakārtotu lietotāju veikt testu visu vārdā.

2. Ja reģistrētājs vai pakārtots lietotājs veic testu citu vārdā, viņi visi vienlīdzīgi sedz izpētes izmaksas.

3. Šā panta 1. punktā minētos gadījumos reģistrētājs vai pakārtots lietotājs, kas veic testu, visām iesaistītām pusēm nodrošina izpētes pārskata eksemplāru.

4. Personai, kas veic un iesniedz izpēti, attiecīgi ir prasība pret pārējiem. Jebkura iesaistīta persona var celt prasību aizliegt citai personai vielu ražot, importēt vai laist tirgū, ja attiecīgā persona nav nomaksājusi savu izmaksu daļu, vai nav nodrošinājusi garantiju attiecīgā apjomā, vai arī neizsniedz veiktās izpētes pārskata eksemplāru. Visas prasības var piespiedu kārtā īstenot attiecīgas valsts tiesās. Jebkura persona var celt atlīdzības prasību šķīrējtiesā un akceptēt šķīrējtiesas pavēli.

53. pants

Informācijas publikācija par izvērtējumiem

Līdz katra gada 28. februārim Aģentūra savā interneta vietnē publicē ziņojumu par iepriekšējā kalendārā gadā gūtajiem panākumiem to saistību izpildē, kas attiecas uz izvērtējumiem. Ziņojumā konkrēti iekļauj ieteikumus potenciāliem reģistrētājiem, lai uzlabotu turpmāko reģistrācijas pieteikumu kvalitāti.

VII SADAĻA

LICENCĒŠANA

1. NODAĻA

Licencēšanas prasība

54. pants

Licencēšanas mērķis

Šīs sadaļas mērķis ir nodrošināt labu iekšējā tirgus darbību, reizē nodrošinot to, ka pienācīgi kontrolē apdraudējumu, ko rada vielas, kas rada īpaši lielas bažas, un šīs vielas pakāpeniski aizvieto ar piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, ja to darīt ir pamatoti no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa.

55. pants

Vispārēji noteikumi

1. Ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs nelaiž tirgū vielu lietošanai vai nelieto to pats, ja tā ir iekļauta XIV pielikumā — ja vien:

a)	pašas vielas vai tās preparāta lietošanas veids(i) vai vielas iekļaušana izstrādājumā, kā dēļ vielu laiž tirgū, vai kā dēļ viņš pats lieto vielu, ir licencēta saskaņā ar 59. līdz 63. pantu; vai

b)	pašas vielas vai tās preparāta lietošanas veids(i), vai vielas iekļaušana izstrādājumā, kā dēļ vielu laiž tirgū vai kā dēļ viņš pats lieto vielu, ir atbrīvota no licencēšanas prasības pašā XIV pielikumā saskaņā ar 57. panta 2. punktu; vai

c)	nav pienācis 57. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā minētais datums; vai

d)	ir pienācis 57. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā minētais datums, un viņš ir iesniedzis pieteikumu 18 mēnešus pirms šā datuma, taču lēmums par licencēšanas pieteikumu vēl nav pieņemts; vai

e)	ja viela ir laista tirgū, lietošanas licence ir piešķirta viņa tieši pakārtotam lietotājam.

2. Pakārtots lietotājs var lietot vielu, kas atbilst 1. pantā konkretizētiem kritērijiem, ja vien lietošana atbilst viņa piegādes ķēdes iepriekšējās daļas dalībniekam piešķirtās licences nosacījumiem par lietošanas veidu.

3. Panta 1. un 2. punktu nepiemēro vielas lietošanai zinātnes pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē. XIV pielikumā ir norādīts, vai 1. un 2. punkts skar uz ražojumiem un procesiem orientētu pētniecību un tehnoloģiju izstrādi, kā arī maksimālos apjomus, kam piešķirts atbrīvojums.

4. Panta 1. un 2. punktu nepiemēro šādiem vielu lietošanas veidiem:

a)	augu aizsardzības līdzekļos Direktīvas 91/414/EEK darbības jomā;

b)	biocīdajos produktos Direktīvas 98/8/EK darbības jomā;

c)	par automašīnu degvielu, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīva 93/12/EEK (61);

d)	par degvielu mobilās vai stacionārās minerāleļļu izstrādājumu sadedzināšanas iekārtās un par degvielu slēgtās sistēmās.

5. Ja vielas licencē tikai tādēļ, ka tās atbilst 56. panta a), b) vai c) apakšpunkta kritērijiem, vai tādēļ, ka tās ir apzinātas saskaņā ar 56. panta f) apakšpunktu vienīgi tādēļ, ka ir bīstamas cilvēku veselībai, šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz šādiem lietošanas veidiem:

a)	kosmētikas līdzekļos, kas ir Direktīvas 76/768/EEK darbības jomā,

b)	materiālos, kam ir saskare ar pārtiku, kuri ir Regulas (EK) Nr. 1935/2004 darbības jomā.

6. Panta 1. un 2. punkts neattiecas uz vielu lietošanas veidu, ja tās ir preparātos:

a)	regulas 56. panta d), e) un f) apakšpunktā minētajām vielām, ja to koncentrācijas robežvērtība ir mazāka par 0,1 %, masas procenta apjomā (w/w);

b)	visām citām vielām, ja to koncentrācijas robežvērtība ir mazāka par Direktīvā 1999/45/EK vai Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā norādīto mazāko koncentrācijas robežvērtību, kas liktu preparātu klasificēt kā bīstamu.

56. pants

Vielas, kas jāiekļauj XIV pielikumā

Šādas vielas var iekļaut XIV pielikumā saskaņā ar 57. pantā paredzēto procedūru:

a)	vielas, kas atbilst klasifikācijas kritērijiem kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas vielas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;

b)	vielas, kas atbilst klasifikācijas kritērijiem kā 1. vai 2. kategorijas mutagēnas vielas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;

c)	vielas, kas atbilst klasifikācijas kritērijiem kā 1. vai 2. kategorijas reproduktīvai funkcijai toksiskas vielas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;

d)	vielas, kas ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas saskaņā ar šīs regulas XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem;

e)	vielas, kas ir ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas saskaņā ar šīs regulas XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem;

vielas, piemēram, tādas, kas noārda endokrīno sistēmu, vai tādas, kuras ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas, kuras neatbilst d) vai e) apakšpunktā konkretizētajiem kritērijiem un par kurām ir zinātnes liecības, ka tās var izraisīt nopietnu ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, izraisot tādas pašas bažas, kā citas a) līdz e) apakšpunktā uzskaitītās vielas, un kuras ir apzinātas katrā gadījumā individuāli saskaņā ar 58. pantā paredzēto procedūru.

57. pants

Vielu iekļaušana XIV pielikumā

1. Pieņemot lēmumu par 56. pantā minēto vielu iekļaušanu XIV pielikumā, lēmumu pieņem saskaņā ar 132. panta 3. punktā paredzēto procedūru. Attiecībā uz katru vielu lēmumā precizē:

a)	datus par vielu, kā norādīts VI pielikuma 2. iedaļā;

b)	regulas 56. pantā minētās vielas būtiskāko (būtiskākās) īpašību (īpašības);

pārejas pasākumus:

i)	datumu(us), no kura(iem) ir aizliegts vielu laist tirgū un lietot, ja vien nav piešķirta licence (turpmāk — “rieta datums”), kuru nosakot, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā attiecīgam lietošanas veidam norādītais ražošanas cikls;

ii)

datumu vai datumus vismaz 18 mēnešus pirms rieta datuma(iem), kad jāsaņem pieteikums, ja pieteikuma iesniedzējs vēlas turpināt vielas lietošanu vai laišanu tirgū konkrētiem lietošanas veidiem pēc rieta datuma(iem); turpinātos lietošanas veidus atļauj pēc rieta datuma, kamēr pieņem lēmumu par licencēšanas pieteikumu;

d)	attiecīgos gadījumos — noliktu konkrētu lietošanas veidu pārskatīšanas termiņus;

e)	lietošanas veidus vai lietošanas veidu kategorijas, kas atbrīvotas no licencēšanas prasības, ja tādas ir, un atbrīvojumu nosacījumus, ja tādi ir.

2. Lietošanas veidus vai lietošanas veidu kategorijas var atbrīvot no licencēšanas prasības, ja, balstoties uz spēkā esošiem konkrētiem Kopienas tiesību aktiem, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā, apdraudējumu pareizi kontrolē. Nosakot atbrīvojumus, jo īpaši ņem vērā cilvēku veselības un apkārtējās vides apdraudējumu, to samērojot ar vielas īpašībām, piemēram, ja tās fiziskā forma maina kaitējumu.

3. Pirms pieņemt lēmumu par vielu iekļaušanu XIV pielikumā Aģentūra, ņemot vērā Dalībvalstu komitejas viedokli, iesaka, kādas prioritāras vielas jāiekļauj tajā, katrai vielai norādot 1. punktā paredzētās pozīcijas. Parasti prioritāti piešķir vielām:

a)	ar PBT vai vPvB īpašībām; vai

b)	ar plaši izkliedētu lietošanas veidu; vai

c)	vielām lielos apjomos.

Nosakot XIV pielikumā iekļauto vielu skaitu un 1. punktā norādītos datumus, ņem vērā arī Aģentūras spēju apstrādāt pieteikumus paredzētajā laikā. Aģentūra pirmo ieteikumu par XIV pielikumā iekļaujamām prioritārām vielām iesniedz līdz … (62). Aģentūra vismaz reizi divos gados iesniedz papildu ieteikumus, lai XIV pielikumā iekļautu jaunas vielas.

4. Pirms Aģentūra nosūta Komisijai ieteikumu, tā dara to atklātībā pieejamu savā interneta vietnē, skaidri norādot publikācijas datumu, ievērojot 117. un 118. pantu par pieeju informācijai. Aģentūra aicina visas ieinteresētās puses iesniegt komentārus trīs mēnešos pēc publikācijas, jo īpaši par lietošanas veidiem, kas būtu jāatbrīvo no licencēšanas prasības.

Aģentūra atjaunina ieteikumu, ņemot vērā saņemtos komentārus.

5. Saskaņā ar 6. punktu, pēc vielas iekļaušanas XIV pielikumā uz to neattiecina jaunus ierobežojumus saskaņā ar VIII sadaļā ieskicēto procedūru, kas attiecas uz tiem cilvēku veselības un apkārtējās vides apdraudējumiem, ko rada saistībā ar vielas, tās preparāta vai izstrādājuma lietošanas veidu, un kuri izriet no tai raksturīgām XIV pielikumā norādītām īpašībām.

6. Regulas XIV pielikumā uzskaitītai vielai saskaņā ar VIII sadaļā aprakstīto procedūru var uzlikt jaunus ierobežojumus, kas attiecas uz cilvēku veselības vai apkārtējās vides apdraudējumiem, ko rada izstrādājumā(os) izmantotā viela.

7. Vielas, kurām saskaņā ar VIII sadaļu vai citiem Kopienas tiesību aktiem aizliegts jebkāds lietošanas veids, XIV pielikumā neiekļauj vai arī svītro no tā.

8. Vielas, kas jaunas informācijas dēļ vairs neatbilst 56. pantā minētajiem kritērijiem, svītro no XIV pielikuma saskaņā ar 132. panta 3. punktā minēto procedūru.

58. pants

Regulas 56. pantā minēto vielu apzināšana

1. Šā panta 2. līdz 10. punktā izklāstīto procedūru piemēro, lai apzinātu vielas, kas atbilst 56. pantā minētajiem kritērijiem, un sastādītu sarakstu vielām, ko ar laiku iekļaut XIV pielikumā. Aģentūra šajā sarakstā uzskaita vielas, uz ko attiecas tās darba programma saskaņā ar 82. panta 3. punkta e) apakšpunktu.

2. Komisija var lūgt Aģentūru sagatavot dokumentāciju saskaņā ar attiecīgām XV pielikuma iedaļām par vielām, kas pēc Komisijas atzinuma atbilst 56. pantā ietvertajiem kritērijiem. Vajadzības gadījumā dokumentācijā var ietvert tikai atsauci uz kādu ierakstu Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā. Aģentūra dara dokumentāciju pieejamu dalībvalstīm.

3. Ikviena dalībvalsts var sagatavot dokumentāciju saskaņā ar XV pielikumu par vielām, kas pēc dalībvalsts atzinuma atbilst 56. pantā paredzētajiem kritērijiem, un nosūtīt to Aģentūrai. Vajadzības gadījumā dokumentācijā var ietvert tikai atsauci uz kādu ierakstu Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā. Aģentūra dara dokumentāciju pieejamu citām dalībvalstīm 30 dienās pēc saņemšanas.

4. Aģentūra savā interneta vietnē publicē paziņojumu, ka kādai vielai ir sagatavota XV pielikumā minētā dokumentācija. Aģentūra aicina visas ieinteresētās puses iesniegt piebildes Aģentūras noliktā termiņā.

5. 60 dienās pēc dokumentācijas laišanas apritē pārējās dalībvalstis vai Aģentūra var izteikt Aģentūrai komentārus par vielas apzināšanu dokumentācijā attiecībā uz 56. pantā ietvertajiem kritērijiem.

6. Ja Aģentūra nesaņem nekādus komentārus, tā iekļauj vielu 1. punktā minētajā sarakstā. Aģentūra var iekļaut vielu ieteikumos saskaņā ar 57. panta 3. punktu.

7. Saņēmusi komentārus no citas dalībvalsts vai citas ieinteresētas puses, vai pati pēc savas ierosmes, Aģentūra nodod dokumentāciju Dalībvalstu komitejai 15 dienās pēc 4. punktā minētā 60 dienu termiņa beigām.

8. Ja 30 dienās pēc nodošanas Dalībvalstu komiteja panāk vienprātību par apzināšanu, Aģentūra iekļauj vielu 1. punktā minētajā sarakstā. Aģentūra var iekļaut vielu ieteikumos saskaņā ar 57. panta 3. punktu.

9. Ja Dalībvalstu komiteja nepanāk vienprātību, Komisija sagatavo projektu priekšlikumam par vielas apzināšanu 3 mēnešos pēc Dalībvalstu komitejas atzinuma saņemšanas Galīgo lēmumu par vielas apzināšanu pieņem saskaņā ar 132. panta 3. punktā minēto procedūru.

10. Aģentūra publicē un atjaunina 1. punktā minēto sarakstu savā interneta vietnē, līdzko ir pieņemts lēmums par vielas iekļaušanu.

2. NODAĻA

Licenču piešķiršana

59. pants

Licenču piešķiršana

1. Komisija atbild par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz licencēšanas pieteikumiem saskaņā ar šo sadaļu.

2. Neskarot 3. pantu, licenci piešķir, ja XIV pielikumā norādīto vielas raksturīgo īpašību dēļ vielas lietošanas veida radīto apdraudējumu cilvēku veselībai vai apkārtējai videi pietiekami kontrolē saskaņā ar I pielikuma 6.4. iedaļu, un apdraudējums ir tāds, kā dokumentēts pieteikuma iesniedzēja ķīmiskās drošības pārskatā. Komisija ņem vērā visas izdalīšanās, emisiju apjomu un zudumus, par ko zināms lēmuma pieņemšanas laikā.

Komisija neizskata tos apdraudējumus cilvēku veselībai, ko rada vielas lietošanas veids medicīnas ierīcē un ko reglamentē Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (63), Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (64) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (65).

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro:

a)	vielām, kas atbilst 56. panta a), b), c) un f) punktā ietvertajiem kritērijiem, un kurām nevar noteikt robežlielumu saskaņā ar I pielikuma 6.4. iedaļu;

b)	vielām, kas atbilst 56. panta d) un e) apakšpunktā ietvertajiem kritērijiem.

4. Ja licenci nevar piešķirt saskaņā ar 2. punktu vai 3. punktā minētajām vielām, licenci var piešķirt, ja pierāda, ka vielas lietošanas veida sociālās un ekonomiskās priekšrocības ir lielākas par tās radīto apdraudējumu cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, un ka nav piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas. Tādu lēmumu pieņem pēc tam, kad apsvērti visi šādi aspekti:

a)	vielas lietošanas veidu radītais apdraudējums;

b)	pieteikuma iesniedzēja vai citu ieinteresēto personu pierādītas sociālās un ekonomiskās priekšrocības, ko dod vielas lietošanas veids, un sociālās un ekonomiskās sekas, ko rada atteikums licencēt vielu;

c)	alternatīvu analīze, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 61. panta 4. punkta e) apakšpunktu un jebkuras trešās personas iesniegums, ko iesniedz saskaņā ar 63. panta 2. punktu;

d)	pieejamā informācija par jebkuras citas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas radītiem un riskiem cilvēku veselībai vai videi.

5. Lietošanas veidu nelicencē, ja licencēšana rada XVII pielikumā paredzētā ierobežojuma atvieglinājumu.

6. Licenci piešķir tikai tad, ja pieteikums ir sastādīts atbilstīgi 61. panta prasībām.

7. Ja licencēšanas pieteikumā iekļauta 61. panta 5. punkta b) apakšpunktā norādītā informācija, to ņem vērā, noliekot pārskatīšanas šā panta 8. punktā.

8. Uz licenci attiecas pārskatīšanas termiņš (kura ilgumu nosaka katrā gadījumā individuāli), neskarot nevienu lēmumu par iespējamu pārskatīšanu nākotnē, un parasti tam piemēro nosacījumus, tostarp pārraudzību.

9. Licencē norāda:

a)	personu vai personas, kam licence ir piešķirta;

b)	datus par vielu(ām);

c)	kādam (kādiem) lietošanas veidam(iem) licence ir piešķirta;

d)	visus licences piešķiršanas nosacījumus;

e)	pārskatīšanas termiņu;

f)	visus pārraudzības mehānismus.

10. Neskarot nekādus licences nosacījumus, tās turētājs nodrošina, lai iedarbību mazinātu, cik vien tehniski un praktiski iespējams.

60. pants

Licenču pārskatīšana

1. Saskaņā ar 59. pantu piešķirtas licences uzskata par derīgām tikmēr, kamēr Komisija pieņem lēmumu, veicot pārskatīšanu, grozīt vai atsaukt licenci, ar nosacījumu, ka licences īpašnieks iesniedz pārskata ziņojumu vismaz 18 mēnešus pirms pārskatīšanas termiņa beigām. Licences turētājs var atkārtoti neiesniegt visus sākotnējā licences pieteikuma elementus, un iesniegt tikai licences numuru, ievērojot otro, trešo un ceturto apakšpunktu.

Licences īpašnieks, kam licence ir piešķirta saskaņā ar 59. pantu, iesniedz atjauninājumu jebkādam aizstāšanas plānam, kas iekļauts viņa pieteikumā. Ja licences īpašnieks nevar apliecināt, ka apdraudējumu pienācīgi kontrolē, viņš iesniedz sākotnējā pieteikumā ietverto sociālās un ekonomiskās analīzes atjauninājumu, alternatīvu analīzi un aizstāšanas plānu.

Ja viņš tad var apliecināt, ka apdraudējums ir pienācīgi kontrolēts, viņš iesniedz ķīmiskās drošības pārskata atjauninājumu.

Ja mainījušies kādi citi sākotnējā pieteikuma elementi, viņš iesniedz arī šo elementu atjauninājumus.

2. Licences var pārskatīt jebkurā laikā, ja:

a)	sākotnējās licencēšanas apstākļi mainījušies tā, ka tie ietekmē apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi vai maina sociālās un ekonomiskās sekas; vai

b)	kļūst pieejama jauna informācija par iespējamiem aizstājējiem.

Komisija nosaka pamatotu beigu termiņu, kad licences īpašnieks(i) var iesniegt pārskatīšanai vajadzīgo papildu informāciju, un norāda, kādā termiņā Komisija pieņems lēmumu saskaņā ar 63. pantu.

3. Lēmumā par licences pārskatīšanu Komisija var, ņemot vērā proporcionalitātes principu, licenci grozīt vai atsaukt, sākot no lēmuma pieņemšanas, ja jaunajos apstākļos licenci nepiešķirtu.

Ja pastāv nopietns un tūlītējs apdraudējums cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, Komisija var pārtraukt licences darbību, kamēr nav pabeigta pārskatīšana, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

4. Ja nav ievērots kāds Direktīvā 96/61/EK minēts vides kvalitātes standarts, tad attiecībā uz konkrēto vielas lietošanas veidu piešķirto licenci var pārskatīt.

5. Ja neīsteno Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktā minētos apkārtējās vides aizsardzības mērķus, var pārskatīt attiecīgas vielas lietošanas veidam konkrētā upes baseinā piešķirtu licenci.

6. Ja vielas lietošana aizliegta vai citādi ir ierobežota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem grozījumi izdarīti ar Direktīvā 79/117/EEK (66), Komisija atsauc licenci konkrētam lietošanas veidam.

61. pants

Pieteikumi licences saņemšanai

1. Licences pieteikumu iesniedz Aģentūrai.

2. Licences pieteikumus var iesniegt vielas ražotājs(i), importētājs(i) un/vai pakārtots(i) lietotājs(i). Pieteikumus var iesniegt viena vai vairākas personas.

3. Pieteikumus var iesniegt par vienu vai vairākām vielām un par vienu vai vairākiem lietošanas veidiem. Pieteikumus var iesniegt par pieteikuma iesniedzēja paša lietošanas veidu(iem) un/vai par lietošanas veidiem, kādiem viņš paredz vielu laist tirgū.

4. Pieteikumā par licences saņemšanu iekļauj šādu informāciju:

a)	datus par vielu(ām), kā minēts VI pielikuma 2. iedaļā;

b)	vārdu(s) un kontaktinformāciju tai(tām) personai(ām), kas iesniedz pieteikumu;

c)	licencēšanas lūgumu, norādot, kādam lietošanas veidam vai lietošanas veidiem licence ir lūgta, un vajadzības gadījumā attiecīgi raksturojot vielas lietošanas veidu preparātos un/vai iekļaušanu izstrādājumos;

d)	ķīmiskās drošības pārskatu — ja vien tas jau nav iesniegts kā daļa no reģistrācijas pieteikuma — saskaņā ar I pielikumu, raksturojot tādus vielas raksturīgo, XIV pielikumā norādīto īpašību izraisītos riskus cilvēku veselībai un/vai apkārtējai videi, kas izriet no vielas(u) lietošanas veida.

e)	alternatīvu analīzi, apsverot to radītos apdraudējumus un aizstāšanas tehnisko un ekonomisko pamatojumu.

5. Pieteikumā var iekļaut:

a)	saskaņā ar XVI pielikumu veiktu sociālo un ekonomisko aspektu analīzi;

b)	vajadzības gadījumā — aizstāšanas plānu, tostarp izpētes un izstrādes datus un pieteikuma iesniedzēja ierosināto darbību veikšanas grafiku.

pamatojumu, kāpēc nav apsvērti draudi cilvēku veselībai un apkārtējai videi, ko rada:

i)	vielu emisijas no iekārtām, par kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 96/61/EK; vai

ii)	vielas izdalīšanās no punktveida avota, ko regulē prasība par iepriekšēju reglamentāciju, kas minēta Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punkta g) apakšpunktā un tiesību aktos, kuri pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 16. pantu;

6. Pieteikumā neiekļauj apdraudējumus cilvēku veselībai, ko rada vielas lietošanas veids medicīnas ierīcēs, ko reglamentē Direktīva 90/385/EEK, 93/42/EEK vai 98/79/EK.

7. Par licences pieteikumu veic maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

62. pants

Papildu licences pieteikumi

1. Ja par vielas lietošanas veidu ir iesniegts pieteikums, nākamais pieteikuma iesniedzējs var atsaukties uz daļām no iepriekšējā licences pieteikuma, kas iesniegts saskaņā ar 61. panta 4. punkta d) apakšpunktu un 5. punkta a) un b) apakšpunktu, ja nākamajam pieteikuma iesniedzējam ir iepriekšēja pieteikuma iesniedzēja atļauja atsaukties uz attiecīgām pieteikuma daļām.

2. Ja par vielas lietošanas veidu ir piešķirta licence, nākamais pieteikuma iesniedzējs var atsaukties uz daļām no iepriekšējā licences pieteikuma, kas iesniegts saskaņā ar 59. panta 4. punkta d) apakšpunktu un 5. punkta a) un b) apakšpunktu, ja nākamajam pieteikuma iesniedzējam ir licences īpašnieka atļauja atsaukties uz attiecīgām iepriekšējā licences pieteikuma daļām.

63. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūra licenču izsniegšanai

1. Aģentūra apliecina pieteikuma saņemšanas datumu. Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja sniedz atzinumu projektus desmit mēnešos no pieteikuma saņemšanas dienas.

2. Aģentūra, ņemot vērā 117. un 118. pantu par pieeju informācijai, savā interneta vietnē dara pieejamu plašu informāciju par vielas lietošanas veidiem, attiecībā uz ko saņemti pieteikumi, līdz ar galīgo termiņu, kādā ieinteresētas trešās personas var iesniegt informāciju par alternatīvām vielām vai tehnoloģijām.

3. Sagatavojot atzinumu, abas 1. punktā minētās komitejas vispirms pārbauda, vai pieteikumā ir visa 61. pantā norādītā informācija par katras konkrētās komitejas specifiku. Vajadzības gadījumā komitejas, savā starpā konsultējoties, iesniedz pieteikuma iesniedzējam kopīgu lūgumu pēc papildu informācijas, lai pieteikums atbilstu 61. pantā ietvertajām prasībām. Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja var prasīt pieteikuma iesniedzējam vai lūgt trešām personām konkrētā termiņā iesniegt papildu informāciju par iespējamām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, ja uzskata par vajadzīgu. Abas komitejas ņem vērā arī jebkādu trešo personu iesniegto informāciju.

4. Atzinumu projektos iekļauj šādus elementus:

a)	Riska novērtēšanas komiteja: vērtējumu par pieteikumā raksturotās vielas lietošanas veida(u) radītiem draudiem cilvēku veselībai un/vai apkārtējai videi un, ja vajadzīgs, iespējamu alternatīvu radītu apdraudējumu novērtējumu;

b)	Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja: vērtējumu par pieteikumā aprakstītajiem sociāliem un ekonomiskiem faktoriem un alternatīvu pieejamību, piemērotību un tehnisko apstrādājamību saistībā ar vielas lietošanas veidu(iem), ja pieteikums sastādīts saskaņā ar 61. panta 5. punktu.

5. Aģentūra nosūta atzinumu projektus pieteikuma iesniedzējam līdz 1. punktā noliktā termiņa beigām. Mēneša laikā pēc atzinuma projekta saņemšanas pieteikuma iesniedzējs var iesniegt rakstisku paziņojumu, ka vēlas sniegt komentārus. Atzinuma projekts uzskatāms par saņemtu septiņas dienas pēc tam, kad Aģentūra to nosūtījusi.

Ja pieteikuma iesniedzējs nevēlas sniegt komentārus, Aģentūra nosūta atzinumus Komisijai, dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam 15 dienas pēc tam, kad beidzies termiņš, kurā pieteikuma iesniedzējs varējis sniegt komentārus, vai arī 15 dienas pēc tam, kad saņemts pieteikuma iesniedzēja paziņojums, ka viņš nesniegs komentārus.

Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas sniegt komentārus, viņš nosūta Aģentūrai rakstisku argumentāciju divos mēnešos pēc atzinuma projekta saņemšanas. Komitejas izskata komentārus un pieņem galīgos atzinumus divos mēnešos pēc rakstiskas argumentācijas saņemšanas, attiecīgos gadījumos ņemot vērā argumentāciju. Nākamās 15 dienās Aģentūra atzinumus līdz ar rakstisku argumentāciju nosūta Komisijai, dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam.

6. Aģentūra saskaņā ar 117. un 118. pantu nosaka, kuras atzinumu un to pielikumu daļas darīt atklātībā pieejamas savā interneta vietnē.

7. Gadījumos, uz ko attiecas 62. panta 1. punkts, Aģentūra pieteikumus izskata kopā, ja vien var ievērot pirmā pieteikuma termiņu.

8. Komisija sagatavo projektu lēmumam par licencēšanu trīs mēnešos pēc Aģentūras atzinumu saņemšanas. Galīgo lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka licenci, pieņem saskaņā ar 132. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

9. Komisijas lēmumu kopsavilkumus, arī licences numuru, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un dara publiski pieejamus Aģentūras izveidotā un pastāvīgi atjauninātā datubāzē.

10. Gadījumos, uz ko attiecas 62. panta 2. punkts, šā panta 1. punktā paredzēto termiņu saīsina līdz pieciem mēnešiem.

3. NODAĻA

Licences piegādes ķēdē

64. pants

Licenču īpašnieku pienākumi

Licenču īpašnieki, kā arī pakārtoti lietotāji, kas minēti 55. panta 2. punktā un kas iekļauj vielas preparātā, norāda licences numuru uz marķējuma, pirms vielu vai vielas preparātu laiž tirgū licencētai lietošanai, neskarot Direktīvu 67/548/EEK un Direktīvu 1999/45/EK. To dara uzreiz, līdzko licences numurs ir darīts publiski pieejams saskaņā ar 63. panta 9. punktu.

65. pants

Pakārtoti lietotāji

1. Pakārtoti lietotāji, kas vielu lieto saskaņā ar 55. panta 2. punktu, trīs mēnešu laikā informē Aģentūru par vielas pirmo piegādi.

2. Aģentūra izveido un pastāvīgi atjaunina to pakārtoto lietotāju reģistru, kuri snieguši paziņojumus saskaņā ar 1. punktu. Aģentūra piešķir dalībvalstu kompetentām iestādēm piekļuvi reģistram.

VIII SADAĻA

DAŽU BĪSTAMU VIELU UN PREPARĀTU RAŽOŠANAS, TIRGŪ LAIŠANAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI

1. NODAĻA

Vispārēji jautājumi

66. pants

Vispārēji noteikumi

1. Vielu, tās preparātu vai izstrādājumu, kam XVI pielikumā paredzēts ierobežojums, neražo, nelaiž tirgū un nelieto, ja vien tas neatbilst attiecīga ierobežojuma nosacījumiem. Tas neattiecas uz vielas ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu zinātnes pētniecībā un izstrādē. XVI pielikumā norāda, vai ierobežojumus nepiemēro uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, kā arī maksimālos atbrīvotos apjomus.

2. Panta 1. punktu nepiemēro vielām, ko izmanto kosmētikas līdzekļos, kā definēts Direktīvā 76/768/EEK, attiecībā uz ierobežojumiem, risinot ar cilvēku veselības apdraudējumiem saistītus jautājumus, kas ir minētās Direktīvas darbības jomā.

3. Dalībvalsts līdz … (52) var uzturēt spēkā esošus un stingrākus vielas ražošanas, tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumus XVIII pielikuma sakarā, ja par ierobežojumiem ir paziņots saskaņā ar Līgumu. Komisija sastāda un publicē ierobežojumu sarakstu līdz … (62).

2. NODAĻA

Ierobežošanas process

67. pants

Jaunu ierobežojumu ieviešana un pastāvošo ierobežojumu grozīšana

1. Ja vielu ražošana, lietošana vai tirgū laišana rada tik nepieļaujamus draudus cilvēku veselībai vai videi, ka pret to jāvēršas visai Kopienai, XVII pielikumu groza saskaņā ar 132. panta 3. punktā paredzēto procedūru, pieņemot jaunus ierobežojumus vai grozot pastāvošos ierobežojumus XVII pielikumā par pašu vielu to preparātu vai izstrādājumu ražošanu, lietošanu vai laišanu tirgū, saskaņā ar 68. līdz 72. pantā paredzēto procedūru. Visos lēmumos ņem vērā ierobežojuma sociālās un ekonomiskās sekas, arī to, vai ir pieejamas alternatīvas.

Pirmā daļa neattiecas uz vielas kā ražotnē izolēta starpprodukta lietošanas veidu.

2. Attiecībā uz pašu vielu, tās preparātu vai izstrādājumu, kas atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā 1. un 2. kategorijas kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvai funkcijai toksisku vielu, un ko patērētāji varētu lietot, un kurai Komisija ir ierosinājusi uz patērētāju lietošanas veidu attiecināmus ierobežojumus, XVII pielikumu groza saskaņā ar 132. panta 3. punktā paredzēto procedūru. 68. līdz 72. pantu nepiemēro.

68. pants

Priekšlikuma sagatavošana

1. Ja Komisija atzīst, ka vielas, tās preparāta vai izstrādājuma ražošana, laišana tirgū vai lietošana cilvēku veselībai vai videi rada tādus draudus, ko pienācīgi nekontrolē un kam jāpievērš uzmanība, Komisija lūdz Aģentūru sagatavot dokumentāciju, kas atbilst XV pielikumā iekļautām prasībām.

2. Pēc 55. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā minētā datuma Aģentūra apsver, vai XIV pielikumā uzskaitītas vielas lietošanas veids izstrādājumos rada tādu apdraudējumu cilvēku veselībai vai apkārtējai videi, kuru pietiekami nekontrolē. Ja Aģentūra atzīst, ka apdraudējumu pietiekami nekontrolē, tā sagatavo dokumentāciju, kas atbilst XV pielikumā ietvertām prasībām.

3. Aģentūra 12 mēnešos pēc 1. punktā minētā Komisijas lūguma saņemšanas, un, ja dokumentācija rāda, ka līdztekus jau sāktiem pasākumiem ir vajadzīga visā Kopienā izvērsta darbība, ierosina ierobežojumus, lai sāktu ierobežošanas procesu.

4. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka vielas, tās preparātu vai izstrādājumu ražošana, laišana tirgū vai lietošana rada tādus draudus cilvēku veselībai vai videi, ko pienācīgi nekontrolē, bet kam ir jāpievērš uzmanība, tā dara zināmu Aģentūrai, ka tā ierosina sagatavot dokumentāciju, kas atbilst attiecīgās XV pielikuma iedaļās ietvertām prasībām. Ja viela nav iekļauta Aģentūras uzturētajā sarakstā, kas minēts šā panta 5. punktā, dalībvalsts sagatavo dokumentāciju, kas atbilst XV pielikumā ietvertām prasībām 12 mēnešos pēc paziņošanas Aģentūrai. Ja dokumentācija rāda, ka līdztekus jau sāktiem pasākumiem ir vajadzīga visā Kopienā izvērsta darbība, dalībvalsts to iesniedz Aģentūrai XV pielikumā paredzētajā formulārā, lai sāktu ierobežošanas procesu.

Aģentūra vai dalībvalstis atsaucas uz jebkuru dokumentāciju, ķīmiskās drošības pārskatu vai riska novērtējumu, kas iesniegts Aģentūrai vai dalībvalstij saskaņā ar šo regulu. Aģentūra vai dalībvalstis atsaucas arī uz jebkuru attiecīgu riska novērtējumu, ko iesniedz citu Kopienas regulu vai direktīvu vajadzībām. Lai to nodrošinātu, citas struktūras, piemēram, aģentūras, kas nodibinātas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un veic līdzīgus uzdevumus, pēc lūguma sniedz informāciju Aģentūrai vai attiecīgai dalībvalstij.

Riska novērtēšanas komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja pārbauda, vai iesniegtā dokumentācija atbilst XV pielikumā ietvertām prasībām. Attiecīgā komiteja 30 dienās pēc saņemšanas informē Aģentūru vai dalībvalsti, kas ierosina ierobežojumus, vai dokumentācija atbilst prasībām. Ja dokumentācija neatbilst prasībām, iemeslus Aģentūrai vai dalībvalstij iesniedz rakstiski 45 dienās pēc dokumentācijas saņemšanas. Aģentūra vai dalībvalsts 60 dienās pēc komiteju pamatojuma saņemšanas panāk dokumentācijas atbilstību prasībām, pretējā gadījumā šajā nodaļā paredzēto procedūru izbeidz. Aģentūra uzreiz publicē Komisijas vai dalībvalsts nodomu sākt vielas ierobežošanas procedūru, un informē tos, kas attiecīgai vielai iesnieguši reģistrācijas pieteikumus.

5. Aģentūra uztur sarakstu ar vielām, kurām Aģentūra vai dalībvalsts plāno izstrādāt vai izstrādā XV pielikumā ietvertajām atbilstošu dokumentāciju ierosinātās ierobežošanas nolūkos. Ja viela ir sarakstā, citu dokumentāciju negatavo. Ja dalībvalsts vai Aģentūra ierosina pārskatīt kādu no XVII pielikumā uzskaitītajiem pastāvošajiem ierobežojumiem, lēmumu par to, vai tas jādara, pieņem saskaņā ar 132. panta 2. punktā minēto procedūru, balstoties uz pierādījumiem, ko iesniegusi dalībvalsts vai Aģentūra.

6. Neskarot 117. un 118. pantu, Aģentūra uzreiz dara atklātībā pieejamu savā interneta vietnē visu dokumentāciju, kas atbilst XV pielikuma prasībām, tostarp saskaņā ar šā panta 1. un 3. punktu ierosinātos ierobežojumus, skaidri norādot publikācijas datumu. Aģentūra aicina visas ieinteresētās puses 6 mēnešos pēc dokumentācijas publikācijas vai nu individuāli vai kopīgi iesniegt:

a)	komentārus par dokumentāciju un ierosinātajiem ierobežojumiem;

b)	sociālo un ekonomisko aspektu analīzi vai informāciju, kas analīzē var būt noderīga attiecībā uz ierosinātajiem ierobežojumiem, izskatot to pozitīvos un negatīvos aspektus. Analīze vai informācija atbilst XVI pielikumā iekļautām prasībām.

69. pants

Aģentūras atzinums: Riska novērtēšanas komiteja

9 mēnešos pēc 68. panta 6. punktā minētā publikācijas datuma Riska novērtēšanas komiteja formulē atzinumu par to, vai ierosinātie ierobežojumi pienācīgi mazina draudus cilvēku veselībai un/vai videi, pamatojot apsvērumus ar attiecīgām dokumentācijas daļām. Šajā atzinumā ņem vērā dalībvalsts dokumentāciju vai Aģentūras dokumentāciju, kas sagatavota pēc Komisijas lūguma, kā arī 68. panta 6. punkta a) apakšpunktā minēto ieinteresēto personu viedokļus.

70. pants

Aģentūras atzinums: Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja

1. Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja 12 mēnešos pēc 68. panta 6. punktā minētā publikācijas datuma sagatavo atzinumu par ierosinātajiem ierobežojumiem, pamatojot apsvērumus ar attiecīgām dokumentācijas daļām, kā arī sociālām un ekonomiskām sekām. Komiteja sagatavo projektu atzinumam par ierosinātajiem ierobežojumiem un to sociālām un ekonomiskām sekām, ņemot vērā analīzes vai informāciju saskaņā ar 68. panta 6. punkta b) apakšpunktu, ja tādas ir. Aģentūra uzreiz publicē atzinuma projektu savā interneta vietnē. Aģentūra aicina ieinteresētās personas sniegt komentārus par atzinuma projektu, vēlākais, 60 dienas pēc atzinuma projekta publikācijas.

2. Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja uzreiz pieņem atzinumu, attiecīgi ņemot vērā noliktajā termiņā saņemtos komentārus. Atzinumā ņem vērā ieinteresēto pušu komentārus un sociālo un ekonomisko aspektu analīzi, ko iesniedz saskaņā ar 68. panta 6. punkta b) apakšpunktu un šī panta 1. punktu.

3. Ja Riska novērtēšanas komitejas atzinums būtiski atšķiras no dalībvalsts vai Komisijas ierosinātajiem ierobežojumiem, Aģentūra var atlikt Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma termiņu, ilgākais, par 90 dienām.

71. pants

Atzinuma iesniegšana Komisijai

1. Aģentūra iesniedz Komisijai Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus par ierosinātiem ierobežojumiem attiecībā uz pašām vielām, to preparātiem vai izstrādājumiem. Ja viena vai abas komitejas nav sagatavojušas atzinumu līdz 69. pantā un 70. panta 1. punktā noliktā termiņa beigām, Aģentūra attiecīgi par to informē Komisiju, norādot iemeslus.

2. Neskarot 117. un 118. pantu, Aģentūra uzreiz publicē abu komiteju atzinumus savā interneta vietnē.

3. Aģentūra pēc lūguma iesniedz Komisijai un/vai dalībvalstij visus tai iesniegtos vai tās izskatītos dokumentus un apliecinājumus.

72. pants

Komisijas lēmums

1. Ja ir ievēroti 67. pantā izklāstītie nosacījumi, Komisija 3 mēnešos pēc Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma saņemšanas — vai arī, ja komiteja nav sagatavojusi atzinumu, pēc saskaņā ar 70. pantu noliktā galīgā termiņa beigām — atkarībā no tā, kas iestājas agrāk — sagatavo projektu XVII pielikuma grozījumiem.

Ja grozījuma projekts atšķiras no pirmā priekšlikuma vai, ja tajā nav ņemti vērā Aģentūras atzinumi, Komisija pievieno sīki izklāstītu paskaidrojumu par atšķirību iemesliem.

2. Galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar 132. panta 3. punktā paredzēto procedūru. Komisija nosūta grozījuma projektu dalībvalstīm vismaz 45 dienas pirms balsošanas.

IX SADAĻA

MAKSĀJUMI

73. pants

Maksājumi

1. Saskaņā ar 6. panta 4. punktu, 7. panta 1. un 5. punktu, 9. panta 2. punktu, 11. panta 4. punktu, 17. panta 2. punktu, 18. panta 2. punktu, 19. panta 3. punktu, 22. panta 5. punktu, 61. panta 7. punktu un 91. panta 3. punktu prasītos maksājumus konkretizē Komisijas regulā, ko saskaņā ar 132. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem līdz … (67).

2. Nav jāmaksā, reģistrējot vielu daudzumā no 1 līdz 10 tonnām, ja reģistrācijas dokumentācijā ir visa VII pielikumā paredzētā informācija.

3. Nosakot šā panta 1. punktā minēto maksājumu struktūru un apjomu, ņem vērā darbu, kas saskaņā ar šo regulu jāveic Aģentūrai un kompetentai iestādei, un maksājumus nosaka tādus, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no šiem maksājumiem, tos apvienojot ar citiem Aģentūras ieņēmumiem saskaņā ar 95. panta 1. punktu, ir pietiekami, lai segtu sniegto pakalpojumu izmaksas. Par reģistrācijas pieteikumu paredzētajos maksājumos ņem vērā darbu, kas var būt veikts saskaņā ar VIII sadaļu.

Piemērojot 6. panta 4. punktu, 7. panta 1. un 5. punktu, 9. panta 2. punktu, 11. panta 4. punktu, 17. panta 2. punktu un 18. panta 2. punktu, ņem vērā reģistrējamās vielas tonnāžu, nosakot maksājumu struktūru un apjomu.

MVU vienmēr nosaka samazinātus maksājumus.

Piemērojot 11. panta 4. punktu, ņem vērā to, vai informācija ir iesniegta kopīgi vai individuāli, nosakot maksājumu struktūru un apjomu.

Ja iesniegts lūgums saskaņā ar 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu, maksājumu struktūrā un summā ņem vērā darbu, kas Aģentūrai jāveic, izvērtējot pamatojumu.

4. Regula, kas minēta 1. punktā, konkrēti norāda apstākļus, kādos daļu maksājumu pārskaita attiecīgai kompetentai dalībvalsts iestādei.

5. Aģentūra var iekasēt maksājumus par citiem tās sniegtiem pakalpojumiem.

IX SADAĻA

AĢENTŪRA

74. pants

Izveide un pārskatīšana

1. Izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, lai apsaimniekotu un dažos gadījumos regulētu tehniskos, zinātniskos un administratīvos REACH aspektus, un šo aspektu sakarā nodrošinātu konsekvenci Kopienas mērogā.

2. Aģentūras darbību pārskata … (57).

75. pants

Sastāvs

1. Aģentūrā ir:

a)	valde, kas veic 77. pantā paredzētos pienākumus;

b)	izpilddirektors, kas veic 82. pantā paredzētos pienākumus;

Riska novērtēšanas komiteja, kas sagatavo Aģentūras atzinumus par izvērtējumiem, licencēšanas pieteikumiem, ierobežojumu priekšlikumiem, klasifikācijas un marķēšanas priekšlikumiem saskaņā ar XI sadaļu, un visiem citiem jautājumiem, kas izriet no šīs regulas darbības attiecībā uz cilvēku veselības vai apkārtējās vides apdraudējumiem;

d)	Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja, kas sagatavo Aģentūras atzinumus par licencēšanas pieteikumiem, ierobežojumu priekšlikumiem un visiem citiem jautājumiem, kas izriet no šīs regulas darbības saistībā ar sociālām un ekonomiskām sekām, ko var radīt tiesību akti par vielām;

e)	Dalībvalstu komiteja, kas ir atbildīga, lai novērstu iespējamās viedokļu atšķirības par saskaņā ar VI sadaļu Aģentūras vai dalībvalstu ierosinātiem lēmumu projektiem, un priekšlikumiem tādu vielu apzināšanai, kas rada ļoti lielas bažas, un kam saskaņā ar VII sadaļu jāpiemēro licencēšanas procedūra;

f)	Ieviešanas informācijas apmaiņas forums (turpmāk — “forums”), kas koordinē to dalībvalstu iestāžu tīklu, kuras atbild par šīs regulas ieviešanu;

sekretariāts, kas strādā izpilddirektora pakļautībā un sniedz tehnisku, zinātnisku un administratīvu atbalstu komitejām un forumam un nodrošina pietiekamu savstarpēju koordināciju. Tas veic arī Aģentūrai uzticētos darbus saskaņā ar provizoriskas reģistrācijas, reģistrācijas un izvērtējumu procedūrām, kā arī sagatavo norādes, uztur datu bāzes un sniedz informāciju;

h)	Apelācijas padome, kas pieņem lēmumus par apelācijām pret Aģentūras pieņemtiem lēmumiem.

2. Šā panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētās komitejas (turpmāk — “komitejas”) un forums var izveidot darbagrupas. Lai to nodrošinātu, tās atbilstīgi saviem reglamentiem pieņem precīzus organizatoriskos lēmumus par noteiktu uzdevumu deleģēšanu šīm darbagrupām.

3. Komitejas un forums var, ja uzskata par vajadzīgu, konsultēties svarīgos vispārējos zinātniskos vai ētiskos jautājumos ar attiecīgiem ekspertiem.

76. pants

Uzdevumi

1. Aģentūra sniedz dalībvalstīm un Kopienas iestādēm iespējami labākos zinātniskos un tehniskos padomus jautājumos, kas attiecas uz ķimikālijām, kuras ir Aģentūras darbības jomā, un ir nodotas tās pārziņā saskaņā ar šo regulu.

2. Sekretariāts veic šādus uzdevumus:

a)	pilda uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar II sadaļu; tostarp veicina importētu vielu faktisku reģistrāciju, ievērojot Kopienas starptautiskas tirdzniecības saistības ar trešām valstīm;

b)	veic uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar III sadaļu;

c)	veic uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar VI sadaļu;

izveido un uztur datubāzi(es) ar informāciju par visām reģistrētajām vielām, klasifikāciju un marķējumu sarakstu, ka arī saskaņotu klasifikācijas un marķējumu sarakstu. Tas 118. panta 1. un 2. punktā apzināto informāciju dara publiski pieejamu internetā bez maksas, izņemot gadījumus, ja par pamatotu atzīst saskaņā ar 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu iesniegtu lūgumu. Aģentūra pārējo informāciju dara pieejamu datubāzēs pēc lūguma saskaņā ar 117. pantu;

e)	dara atklātībā pieejamu informāciju par to, kādas vielas izvērtē un ir jau izvērtētas 90 dienās pēc informācijas saņemšanas Aģentūrā saskaņā ar 118. panta 1. punktu;

sniedz attiecīgu tehnisku un zinātnisku palīdzību un instrumentus, sekmējot šīs regulas darbību, jo īpaši, palīdzot nozarei un īpaši MVU izstrādāt ķīmiskās drošības pārskatus (saskaņā ar 14. pantu, 31. panta 1. punktu un 36. panta 4. punktu un piemērojot 10. panta a) punkta viii) apakšpunktu, 11. panta 3. punktu un 19. panta 2. punktu);

g)	kompetentām dalībvalstu iestādēm sniedz tehniskas un zinātniskas norādes par šīs regulas īstenošanu, un nodrošina atbalstu palīdzības dienestiem, ko dalībvalstis izveido saskaņā ar XIII sadaļu;

h)	dod padomus un sniedz palīdzību ražotājiem un importētājiem, kas reģistrē kādu vielu saskaņā ar 12. panta 1. punktu;

i)	sagatavo izskaidrojumus par šo regulu citām ieinteresētām personām;

pēc Komisijas lūguma sniedz tehnisku un zinātnisku atbalstu darbībām, lai uzlabotu Kopienas, dalībvalstu, starptautisku organizāciju un trešo valstu sadarbību zinātniskos un tehniskos jautājumos, kas attiecas uz vielu drošumu, kā arī aktīvi piedalās darbībās, kas saistītas ar tehniskas palīdzības sniegšanu jaunattīstības valstīm un to jaudu palielināšanu ķimikāliju drošai apsaimniekošanai;

k)	glabā Lēmumu un atzinumu rokasgrāmatu, kas balstās uz Dalībvalstu komitejas secinājumiem par šīs regulas interpretēšanu un īstenošanu;

l)	dara zināmus Aģentūras pieņemtus lēmumus;

m)	nodrošina Aģentūrai iesniedzamās informācijas formulārus.

3. Komitejas veic šādus uzdevumus:

a)	veic saskaņā ar VI līdz XI sadaļu tām uzticētos uzdevumus;

c)	pēc Komisijas lūguma sagatavo atzinumu par jebkuriem citiem aspektiem attiecībā uz vielu, to preparātu vai izstrādājumu drošumu.

4. Forums veic šādus uzdevumus:

a)	izplata labāko pieredzi un izgaismo problēmas Kopienas mērogā;

b)	izvirza priekšlikumus, koordinē un izvērtē saskaņotas piespiedu īstenošanas projektus un kopīgas pārbaudes;

c)	koordinē inspektoru apmaiņu;

d)	apzina piespiedu īstenošanas stratēģijas, kā arī piespiedu īstenošanas labāko pieredzi;

e)	izstrādā darba metodes un instrumentus vietējo inspektoru lietošanai;

f)	izstrādā procedūru apmaiņai ar elektronisku informāciju;

g)	uztur sakarus ar nozari un citām ieinteresētām personām, tostarp vajadzības gadījumā ar attiecīgām starptautiskām organizācijām.

h)	izskata priekšlikumus ierobežojumiem, lai dotu padomus par īstenošanu.

77. pants

Valdes pilnvaras

Valde ieceļ izpilddirektoru saskaņā ar 83. pantu un grāmatvedi saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 43. pantu.

Valde pieņem:

a)	līdz katra gada 30. aprīlim — Aģentūras pārskatu par iepriekšējo gadu, un, vēlākais, līdz 15. jūnijam to nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai;

b)	līdz katra gada 31. oktobrim Aģentūras nākamā gada darba programmu un nosūta to dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

c)	Aģentūras galīgo budžetu saskaņā ar 95. pantu pirms finanšu gada sākuma, vajadzības gadījumā to pielāgojot Kopienas ieguldījumam un visiem citiem Aģentūras ieņēmumiem;

d)	daudzgadēju darba programmu, ko regulāri pārskata.

Valde pieņem Aģentūras iekšējās kārtības noteikumus un procedūras. Minētos noteikumus dara atklātībā pieejamus.

Valde veic pienākumus sakarā ar Aģentūras budžetu, ievērojot 95., 96. un 102. pantu.

Valdei ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru.

Valde pieņem savu reglamentu.

Valde priekšsēdētāju, Apelācijas padomes locekļus un viņu vietniekus ieceļ saskaņā ar 88. pantu.

Tā ieceļ Aģentūras komiteju locekļus, kā paredzēts 84. pantā.

Ik gadu tā saskaņā ar 95. panta 6. punktu iesniedz visu informāciju, kas var attiekties uz izvērtēšanas procedūru rezultātiem.

78. pants

Valdes sastāvs

1. Valdē darbojas viens pārstāvis no katras dalībvalsts un, lielākais, seši Komisijas iecelti pārstāvji, tostarp trīs personas bez balsstiesībām, kuras pārstāv ieinteresētās personas.

Katra dalībvalsts izvirza vienu valdes locekli. Izvirzītos locekļus amatā ieceļ Padome.

2. Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu attiecīgo pieredzi un zināšanām ķimikāliju drošuma jomā vai ķimikāliju reglamentācijas jomā, reizē nodrošinot, ka valdes locekļu vidū ir arī speciālisti vispārējos jautājumos, finansēs un jurisprudencē.

3. Pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr pirmajām pilnvarām Komisija izvēlas pusi tās iecelto pārstāvju, un Padome izvēlas 12 tās iecelto pārstāvju, kam pilnvaru termiņš ir seši gadi.

79. pants

Valdes priekšsēdētāja amats

1. Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar veikt pienākumus.

2. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir divi gadi, un beidzas tad, kad viņi vairs nav valdes locekļi. Pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

80. pants

Valdes sanāksmes

1. Valdes sanāksmes sasauc pēc priekšsēdētāja aicinājuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas valdes locekļu lūguma.

2. Izpilddirektors piedalās valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.

3. Valdes sanāksmēs bez balsstiesībām var piedalīties Komiteju priekšsēdētāji un Foruma priekšsēdētājs, kā minēts 75. panta 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā.

81. pants

Balsošana valdē

Valde nosaka balsošanas reglamentu, tostarp nosacījumus, kā loceklis balso cita locekļa vārdā. Valde pieņem lēmumus, balstoties uz divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu vairākumu.

82. pants

Izpilddirektora pienākumi un tiesības

1. Aģentūru vada izpilddirektors, kas veic pienākumus Kopienas interesēs un neatkarīgi no kādām konkrētām interesēm.

2. Izpilddirektors ir Aģentūras juridiskais pārstāvis. Viņš ir atbildīgs par:

a)	Aģentūras darba vadību ikdienā;

b)	visu to Aģentūras līdzekļu apsaimniekošanu, kas vajadzīgi Aģentūras uzdevumu izpildei;

c)	to, lai Aģentūras atzinumus pieņemtu Kopienas tiesību aktos noliktos termiņos;

d)	to, lai Komiteju un foruma darbības koordinētu pareizi un laicīgi;

e)	to, lai noslēgtu un apsaimniekotu vajadzīgos līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem,

f)	ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanu un Aģentūras budžeta īstenošanu saskaņā ar 95 un 96. pantu;

g)	visiem personāla jautājumiem;

h)	sekretariāta nodrošinājumu valdei;

i)	valdes atzinumu projektu sagatavošanu par ierosinātiem Komiteju un foruma reglamentiem;

j)	mehānismu izstrādi — pēc valdes lūguma — visu papildu funkciju veikšanai (kas ietilpst 76. panta darbības jomā), ko Aģentūrai uzticējusi Komisijas delegācija.

k)	noteikumu un nosacījumu izstrādi programmatūras pakešu lietošanai.

3. Izpilddirektors ik gadu valdei iesniedz šādus apstiprināmus datus:

projektu pārskatam par Aģentūras darbību iepriekšējā gadā, arī informāciju par saņemto reģistrācijas dokumentācijas daudzumu, to vielu skaitu, kas ir izvērtētas, saņemto licencēšanas pieteikumu skaitu, Aģentūras saņemto ierobežojumu priekšlikumu skaitu, par kuriem dots atzinums, laiku, kas patērēts ar to saistīto procedūru izpildē, un licencētajām vielām, noraidītu dokumentāciju, vielām, kuru lietošanas veids ir ierobežots; saņemtām sūdzībām un veiktiem pasākumiem; pārskatu par Foruma darbību;

b)	nākamā gada darba programmas projektu;

c)	gada pārskatu projektu;

d)	nākamā gada budžeta prognozes projektu;

e)	daudzgadu darba programmas projektu.

83. pants

Izpilddirektora iecelšana

1. Komisija izvirza kandidātus izpilddirektora amatam, izmantojot sarakstu, ko sastāda pēc amata vakances publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un, vajadzības gadījumā, citos preses izdevumos vai interneta vietnēs.

2. Aģentūras izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem un dokumentētām administratīvām un vadības prasmēm, kā arī uz attiecīgu pieredzi ķīmiska drošuma vai reglamentācijas jomā. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Valdei ir tiesības ar šo pašu procedūru atbrīvot izpilddirektoru no amata.

3. Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir 5 gadi. Valde to var pagarināt vienu reizi par vēl vienu termiņu līdz 5 gadiem.

84. pants

Komiteju izveide

1. Katra dalībvalsts var izvirzīt Riska novērtēšanas komitejas locekļu kandidātus. Izpilddirektors sastāda kandidātu sarakstu, ko publicē Aģentūras interneta vietnē. Valde no šī saraksta ieceļ komitejas locekļus — no katras dalībvalsts, kas izvirzījusi kandidātus, iekļaujot vismaz vienu locekli, bet ne vairāk par diviem. Komitejas locekļus ieceļ, pamatojoties uz vietu un pieredzi 76. panta 3. punktā norādīto pienākumu veikšanā.

2. Katra dalībvalsts var izvirzīt Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas locekļu kandidātus. Izpilddirektors sastāda kandidātu sarakstu, ko publicē Aģentūras interneta vietnē. Valde no šā saraksta ieceļ komitejas locekļus — no katras dalībvalsts, kas izvirzījusi kandidātus, iekļaujot vismaz vienu locekli, bet ne vairāk par diviem. Komitejas locekļus ieceļ, pamatojoties uz vietu un pieredzi 76. panta 3. punktā norādīto pienākumu veikšanā.

3. Katra dalībvalsts ieceļ vienu Dalībvalstu komitejas locekli.

4. Komitejas tiecas nodrošināt, lai to locekļiem būtu plašs attiecīgās pieredzes spektrs. Lai to panāktu, katra komiteja var piesaistīt, lielākais, piecus papildu locekļus, ko izvēlas tieši kompetences dēļ.

Komiteju locekļus ieceļ uz trīs gadu termiņu, ko var atjaunot.

Valdes locekļi nevar būt komiteju locekļi.

Katras komitejas locekļus var pavadīt padomdevēji zinātniskos, tehniskos vai reglamentatīvos jautājumos.

Izpilddirektoram vai viņa pārstāvim un Komisijas pārstāvjiem ir tiesības novērotāja statusā apmeklēt visas komiteju un darbagrupu sanāksmes, ko sasauc Aģentūra vai tās komitejas. Vajadzības gadījumā arī ieinteresētās personas var uzaicināt apmeklēt sanāksmes novērotāja statusā, ja to lūdz komiteju locekļi vai valde.

5. Katras komitejas locekļi, kas iecelti pēc dalībvalsts ierosinājuma, nodrošina pietiekamu Aģentūras uzdevumu un kompetentās dalībvalsts iestādes darba koordināciju.

6. Komiteju locekļus atbalsta ar dalībvalstīs pieejamiem zinātniskiem un tehniskiem resursiem. Lai to nodrošinātu, dalībvalstis izvirzītajiem komiteju locekļiem nodrošina pienācīgus zinātniskus un tehniskus resursus. Katra kompetenta dalībvalsts iestāde sekmē komiteju un to darbagrupu darbības.

7. Dalībvalstis atturas Riska novērtēšanas komitejas vai Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas locekļiem vai zinātniskiem un tehniskiem padomdevējiem un ekspertiem dot jebkādus norādījumus, kas nav savienojami ar šo personu individuāliem uzdevumiem vai ar Aģentūras uzdevumiem, pienākumiem un neatkarību.

8. Sagatavojot atzinumus, katra komiteja pieliek visas pūles, lai panāktu vienprātību. Ja vienprātību nevar panākt, atzinumā iekļauj locekļu vairākuma nostāju un mazākuma nostāju(as) līdz ar pamatojumiem.

9. Katra komiteja sagatavo priekšlikumu savam reglamentam, kas valdei jāapstiprina 6 mēnešos pēc komiteju iecelšanas.

Reglamentā īpaši izstrādā locekļu aizstāšanas procedūras, procedūras, kā konkrētus uzdevumus deleģēt darbagrupām, kā veidot darbagrupas un noteikt procedūras steidzamai atzinumu pieņemšanai. Katras komitejas priekšsēdētājs ir Aģentūras darbinieks.

85. pants

Foruma izveide

1. Katra dalībvalsts ieceļ vienu foruma locekli uz trīs gadu termiņu, ko var atjaunot. Locekļus izvēlas, balstoties uz viņu vietu un pieredzi, īstenojot tiesību aktus par ķimikālijām, un uztur attiecīgus kontaktus ar kompetentām dalībvalstu iestādēm.

Forums tiecas nodrošināt, lai to locekļiem būtu plašs attiecīgās pieredzes spektrs. Lai to nodrošinātu, forums var piesaistīt, lielākais, piecus papildu locekļus, ko izvēlas tieši kompetences dēļ. Locekļus ieceļ uz triju gadu termiņu, ko var atjaunot.

Foruma locekļus var pavadīt zinātniski un tehniski padomdevēji.

Aģentūras izpilddirektoram vai viņa pārstāvim un Komisijas pārstāvjiem ir tiesības apmeklēt visas foruma un tā darbagrupu sanāksmes. Vajadzības gadījumā uz sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt arī ieinteresētas personas, ja to lūdz foruma locekļi vai valde.

2. Kādas dalībvalsts iecelti foruma locekļi nodrošina pietiekamu Aģentūras uzdevumu un kompetentās dalībvalsts iestādes darba koordināciju.

3. Foruma locekļus atbalsta ar kompetentām dalībvalstu iestādēm pieejamiem zinātniskiem un tehniskiem resursiem. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde atbalsta foruma un tā darbagrupu darbības. Dalībvalstis atturas foruma locekļiem vai zinātniskiem un tehniskiem padomdevējiem un ekspertiem dot jebkādus norādījumus, kas nav savienojami ar šo personu individuāliem uzdevumiem vai ar foruma uzdevumiem un pienākumiem.

4. Forums izstrādā projektu reglamentam, kas valdei jāpieņem 6 mēnešos pēc foruma iecelšanas.

Reglamentā ir īpaši konkretizētas priekšsēdētāja iecelšanas un aizstāšanas, locekļu aizstāšanas procedūras un procedūras konkrētu uzdevumu deleģēšanai darbagrupām.

86. pants

Komiteju referenti un ekspertu izmantošana

1. Ja saskaņā ar 76. pantu komitejai jāpieņem lēmums, jāsniedz atzinums vai jāizskata dalībvalsts dokumentācijas atbilstība XV pielikumā ietvertām prasībām, komiteja ieceļ vienu locekli par referentu. Attiecīgā komiteja var iecelt otru locekli par līdzreferentu. Katrā konkrētā gadījumā referenti un līdzreferenti darbojas Kopienas interesēs un iesniedz rakstisku saistību deklarāciju, apņemoties pildīt uzticētos pienākumus, kā arī interešu deklarāciju. Komitejas locekli nevar iecelt par referentu kādai konkrētai lietai, ja viņš norāda jebkādas intereses, kas varētu būt prejudiciālas neatkarīgai lietas izskatīšanai. Attiecīgā komiteja jebkurā laikā var aizvietot referentu vai līdzreferentu ar kādu citu locekli, ja, piemēram, viņi nespēj noliktā termiņā izpildīt pienākumus, vai arī atklājas kādas iespējami prejudiciālas intereses.

2. Dalībvalstis Aģentūrai dara zināmus to ekspertu vārdus, kuri apliecinājuši pieredzi saskaņā 76. pantā paredzēto uzdevumu veikšanai un varētu strādāt komiteju darbagrupās, pievienojot norādi par viņu kvalifikāciju un konkrētām kompetences jomām.

Aģentūra pastāvīgi atjaunina ekspertu sarakstu. Sarakstā ir panta pirmajā daļā minētie eksperti, kā arī citi eksperti, ko tieši norādījis sekretariāts.

3. Komiteju locekļu vai jebkura komiteju vai foruma darbagrupās nodarbināta eksperta vai citu Aģentūras uzdevumu veicēja pakalpojumu sniegšanu nosaka rakstisks Aģentūras līgums ar attiecīgo personu vai arī, vajadzības gadījumā, Aģentūras līgums ar attiecīgās personas darba devēju.

Aģentūra atlīdzina attiecīgai personai vai viņas darba devējam atbilstīgi atalgojuma skalai, ko iekļauj valdes izstrādātajos finanšu mehānismos. Ja attiecīgā persona nepilda pienākumus, izpilddirektoram ir tiesības lauzt vai pārtraukt līguma darbību vai aizturēt atlīdzību.

4. Lai sniegtu tādus pakalpojumus, ko pretendē sniegt vairāki potenciāli piegādātāji, varbūt jānāk klajā ar aicinājumu apliecināt ieinteresētību:

a)	ja to atļauj zinātnes un tehnikas stāvoklis, un

b)	ja tas ir savienojams ar Aģentūras pienākumiem, jo īpaši ar vajadzību nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības un vides aizsardzību.

Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma paredz attiecīgas procedūras.

5. Aģentūra var izmantot ekspertu pakalpojumus citiem konkrētiem uzdevumiem, par kuriem tā atbild.

87. pants

Kvalifikācija un intereses

1. Dalību komitejās un forumā dara atklātībā zināmu. Daži locekļi var lūgt viņu vārdus nedarīt atklātībā zināmus, ja uzskata, ka publiskošana var viņus apdraudēt. Izpilddirektors pieņem lēmumu, vai piekrist tādiem lūgumiem. Publiskojot katru iecelšanu amatā, norāda katra locekļa profesionālo kvalifikāciju.

2. Valdes locekļi, izpilddirektors un komiteju un foruma locekļi nāk klajā ar saistību deklarāciju, apņemoties pildīt pienākumus, kā arī tādu interešu deklarāciju, ko varētu uzskatīt par prejudiciālām viņu neatkarībai. Deklarācijas rakstiski iesniedz ik gadu.

3. Katrā sanāksmē valdes locekļi, izpilddirektors, komiteju un foruma dalībnieki un visi eksperti, kas piedalās sanāksmē, deklarē jebkādas intereses, ko varētu uzskatīt par prejudiciālām viņu neatkarībai jebkura darbakārtības punkta sakarā. Katrs, kas deklarē tādas intereses, nepiedalās nevienā balsošanā par attiecīgo darbakārtības punktu.

88. pants

Apelācijas padomes izveide

1. Apelācijas padomē ir priekšsēdētājs un vēl divi locekļi.

2. Priekšsēdētājam un abiem locekļiem ir vietnieki, kas viņus pārstāv prombūtnes laikā.

3. Priekšsēdētāju, abus locekļus un vietniekus ieceļ valde no Komisijas pieņemta kvalificētu kandidātu saraksta, balstoties uz attiecīgo pieredzi un kompetenci ķīmiska drošuma, dabaszinātņu vai reglamentatīvu un juridisku procedūru jomā.

Valde pēc izpilddirektora ieteikuma ar to pašu procedūru var iecelt papildu locekļus un viņu vietniekus, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu pietiekami drīzu apelāciju izskatīšanu.

4. Komisija saskaņā ar 132. panta 3. punktā minēto procedūru nosaka apelācijas padomes locekļiem vajadzīgo kvalifikāciju.

5. Priekšsēdētājam un abiem locekļiem ir vienādas balsstiesības.

89. pants

Apelācijas padomes locekļi

1. Apelācijas padomes locekļu, tostarp priekšsēdētāja un vietnieku pilnvaru termiņš ir 5 gadi. To var pagarināt vienu reizi.

2. Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi. Pieņemot lēmumus, viņus nesaista nekādi norādījumi.

3. Apelācijas padomes locekļi Aģentūrā nevar veikt nekādus citus pienākumus. Locekļi var strādāt nepilnu slodzi.

4. Apelācijas padomes locekļus attiecīgo pilnvaru termiņā nevar nedz atcelt no amata, nedz svītrot no saraksta, ja vien atcelšanai vai svītrošanai nav nopietns pamatojums, un Komisija, saņēmusi valdes atzinumu, nepieņem tādu lēmumu.

5. Apelācijas padomes locekļi nedrīkst piedalīties nevienā apelācijas prāvā, ja viņiem tajā ir kādas personiskas intereses vai viņi ir bijuši pārstāvji vienai prāvas pusei, vai, ja viņi ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, pret ko iesniegta apelācija.

6. Ja apelācijas padomes loceklis 5. punktā minēto iemeslu dēļ uzskata, ka viņš nedrīkst piedalīties kādā apelācijas prāvā, viņš attiecīgi informē apelācijas padomi. Jebkura apelācijas prāvas puse, pamatojoties uz jebkuru no 5. punktā minētajiem iemesliem vai turot padomes locekli aizdomās par neobjektivitāti, var iebilst pret attiecīgā padomes locekļa līdzdalību. Iebildumu nevar pamatot ar locekļu pilsonību.

7. Apelācijas padome 5. un 6. punktā norādītajos gadījumos bez attiecīgā locekļa līdzdalības pieņem lēmumus par to, kādi akti jāveic. Pieņemot tādus lēmumus, attiecīgo locekli apelācijas padomē aizvieto viņa vietnieks.

90. pants

Pārsūdzami lēmumi

1. Var iesniegt apelācijas Aģentūras lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. pantu, 20. pantu, 27. panta 6. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu un 50. pantu.

2. Saskaņā ar 1. pantu iesniegtām apelācijām ir suspensīva iedarbība.

91. pants

Personas, kas tiesīgas iesniegt apelācijas, apelāciju termiņi un forma

1. Jebkura fiziska vai juridiska persona var iesniegt apelāciju pret attiecīgai personai adresētu lēmumu — vai lēmumu, kas gan ir adresēts citai personai, tomēr tieši un konkrēti skar pirmo minēto personu.

2. Apelāciju līdz ar apelācijas pamatojumiem iesniedz Aģentūrai rakstiski 3 mēnešos pēc tam, kad lēmums ir darīts zināms attiecīgai personai vai arī — ja tas nav darīts zināms — pēc dienas, kad lēmums kļuvis zināms minētai personai, ja vien šajā regulā nav paredzēts kas cits.

3. No personām, kas iesniedz apelācijas pret Aģentūras lēmumu, var iekasēt maksājumu saskaņā ar IX sadaļu.

92. pants

Apelāciju izskatīšana un lēmumi par tām

1. Ja izpilddirektors, apspriedies ar apelācijas padomes priekšsēdētāju, atzīst, ka apelācija ir pieņemama un pamatota, viņš var labot lēmumu 30 dienās pēc apelācijas saņemšanas saskaņā ar 91. panta 2. punktu.

2. Citos gadījumos, kas nav minēti šī panta 1. punktā, apelācijas padomes priekšsēdētājs 30 dienās pēc apelācijas iesniegšanas saskaņā ar 91. panta 2. punktu izskata, vai apelācija ir pieņemama. Ja apelācija ir pieņemama, to pārsūta apelācijas padomei, lai izskatītu tās pamatojumus. Apelācijas prāvas pusēm ir tiesības šīs procedūras laikā mutiski izklāstīt faktus.

3. Apelācijas padome var īstenot visas pilnvaras, kas ir Aģentūras kompetencē, vai nodot lietu kompetentai Aģentūras struktūrai — veikt papildu darbības.

4. Komisija saskaņā ar 132. panta 3. punktā paredzēto procedūru nosaka apelācijas padomes procedūras.

93. pants

Prasību celšana Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu tiesā

1. Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu tiesā var celt prasību saskaņā ar Līguma 225. un 230. pantu, apstrīdot apelācijas padomes lēmumu vai Aģentūras lēmumu — gadījumos, ja padomei nav tiesību izskatīt apelāciju.

2. Ja Aģentūra nepieņem lēmumu, Eiropas Pirmās instances tiesā vai Eiropas Kopienu tiesā var ierosināt tiesvedību par bezdarbību saskaņā ar Līguma 225. un 232. pantu.

3. Aģentūrai jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Pirmās instances tiesas vai Eiropas Kopienu tiesas spriedumu.

94. pants

Uzskatu sadursmes ar citām struktūrām

1. Aģentūra nodrošina, lai jautājumos, kas rada kopēju ieinteresētību, laikus apzinātu iespējamas tās uzskatu sadursmes ar citu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem dibinātu struktūru, tostarp tādu Kopienas aģentūru uzskatiem, kuras veic līdzīgus pienākumus.

2. Ja Aģentūra konstatē iespējamu sadursmes iemeslu, tā sazinās ar attiecīgo struktūru, lai nodrošinātu jebkuras attiecīgas zinātniskas vai tehniskas informācijas savstarpēju izmantojamību, un apzinātu iespējami strīdīgos zinātniskos vai tehniskos jautājumus.

3. Ja zinātniskos vai tehniskos jautājumos pastāv būtiskas domstarpības, un attiecīgā struktūra ir Kopienas aģentūra vai zinātniska komiteja, Aģentūra un attiecīgā struktūra strādā kopā vai nu lai atrisinātu domstarpības, vai iesniegtu kopīgu dokumentu Komisijai, kurā izskaidroti zinātniski un/vai tehniski domstarpību aspekti.

95. pants

Aģentūras budžets

1. Aģentūras ieņēmumus veido:

a)	Kopienas subsīdija, kas fiksēta Eiropas Kopienu vispārējā budžetā, Komisijas iedaļā;

b)	uzņēmumu maksājumi;

c)	brīvprātīgas dalībvalstu iemaksas.

2. Aģentūras izdevumus veido personāla, administratīvi, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumi.

3. Ik gadu, vēlākais, līdz 15. februārim izpilddirektors sastāda provizorisku budžeta projektu, kas aptver ekspluatācijas izdevumus un paredzēto nākamā finanšu gada darba programmu, un iesniedz provizorisko projektu valdei līdz ar štatu sarakstu, pievienojot provizorisku amatu sarakstu.

4. Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5. Ik gadu valde, pamatojoties uz izpilddirektora sastādīto projektu, sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamam finanšu gadam. Tāmi ar paredzēto štatu sarakstu valde, vēlākais, līdz 31. martam nosūta Komisijai.

6. Komisija nosūta tāmi Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk — “budžeta iestādes”), līdz ar provizorisko Eiropas Kopienu budžeta projektu.

7. Balstoties uz tāmi, Komisija provizoriskā Eiropas Kopienu budžeta projektā iestrādā aplēses par izdevumiem, ko uzskata par vajadzīgiem paredzētajam štatu sarakstam, un subsīdiju summu, kas jāsaņem no vispārējā budžeta, un iesniedz budžeta iestādei saskaņā ar Līguma 272. pantu.

8. Budžeta iestāde apstiprina Aģentūras subsīdiju apropriācijas.

Budžeta iestādes pieņem Aģentūras paredzēto štatu sarakstu.

9. Aģentūras budžetu pieņem valde. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Kopienu vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

10. Visus grozījumus budžetā, arī paredzētajā štatu sarakstā, veic saskaņā ar iepriekš minēto procedūru.

11. Valde uzreiz dara zināmu budžeta iestādēm nodomu īstenot visus projektus, kas var nopietni finansiāli ietekmēt tās budžeta finansējumu, jo īpaši — visus projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Valde par tādiem projektiem informē Komisiju.

Ja budžeta iestāžu nodaļa ir informējusi par nodomu nākt klajā ar atzinumu, tā iesniedz atzinumu valdei sešās nedēļās pēc tam, kad saņemts paziņojums par projektu.

96. pants

Aģentūras budžeta īstenošana

1. Izpilddirektors veic pilnvarotājas amatpersonas pienākumus un īsteno Aģentūras budžetu.

2. Aģentūras grāmatvedis pārrauga visu Aģentūrai pienācīgo saistību maksājumu un izdevumu izmaksas, kā arī visu Aģentūras ieņēmumu noteikšanu un atgūšanu.

3. Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 1. martam dara zināmus provizoriskos pārskatus līdz ar pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu apsaimniekošanu. Komisijas grāmatvedis konsolidē provizoriskos iestāžu un decentralizēto struktūru pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. junijs) par Finanšu regulu, ko piemero Eiropas Kopienu visparejam budžetam (68).

4. Komisijas grāmatvedis pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 31. martam nosūta Revīzijas palātai Aģentūras provizoriskos pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu apsaimniekošanu. Ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu apsaimniekošanu nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par provizoriskiem Aģentūras pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu, izpilddirektors pats sastāda Aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

6. Valde dod atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

7. Vēlākais līdz nākamā gada 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus līdz ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

8. Galīgos pārskatus publicē.

9. Vēlākais līdz 30. septembrim izpilddirektors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Izpilddirektors nosūta šo atbildi arī valdei.

10. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma līdz N + 2 gada 30. aprīlim atbrīvo izpilddirektoru no atbildības attiecībā uz N gada budžeta īstenošanu.

97. pants

Krāpšanas apkarošana

1. Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citu nelikumīgu darbību, uz Aģentūru bez ierobežojumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (69).

2. Aģentūrai uzliek saistības Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgums (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (70), un tā bez kavēšanās izdod attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu Aģentūras personālu.

3. Lēmumos par finansējumu un īstenošanas nolīgumos, un instrumentos, kas no tiem izriet, skaidri ietver noteikumu, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt Aģentūras finansējuma saņēmēju un par to piešķiršanu atbildīgo personu pārbaudes uz vietas objektos.

98. pants

Finanšu noteikumi

Valde, apspriedusies ar Komisiju, pieņem finanšu noteikumus, ko piemēro Aģentūrai. Tie nedrīkst būt citādi kā tie, kas ietverti Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, ja vien tas nav noteikti vajadzīgs Aģentūras darbībai, un Komisija tam nav iepriekš piekritusi.

99. pants

Aģentūra kā juridiska persona

1. Aģentūra ir Kopienas struktūra, un tai ir juridiskas personas statuss. Visās dalībvalstīs saskaņā ar to tiesību aktiem tai ir visplašākā tiesībspēja, ko piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas prāvās.

2. Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

100. pants

Aģentūras saistības

1. Aģentūras līgumsaistības reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgiem līgumiem. Eiropas Kopienu Tiesa ir kompetenta saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulām, ko iekļauj Aģentūras noslēgtos līgumos.

2. Attiecībā uz ārpuslīgumu saistībām Aģentūra, ievērojot vispārējus visām dalībvalstīm kopējus tiesību aktu principus, kompensē jebkādu kaitējumu, ko, pildot pienākumus, radījusi Aģentūra vai tās darbinieki.

Eiropas Kopienu tiesas kompetencē ir visi strīdi par kaitējumu kompensāciju.

3. Aģentūras darbinieku personiskās finanšu un disciplinārās saistības ar to reglamentē attiecīgi noteikumi, kas attiecas uz Aģentūras personālu.

101. pants

Aģentūras privilēģijas un imunitātes

Uz Aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti.

102. pants

Personāla noteikumi un normas

1. Uz Aģentūras personālu attiecas noteikumi un normas, ko piemēro Eiropas Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Aģentūra attiecībā uz tās personālu izmanto pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējiestādei.

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.

3. Aģentūras personālā ir Komisijas vai dalībvalstu norīkoti, vai uz laiku norīkoti darbinieki un citi Aģentūras algoti darbinieki, ko Aģentūra pieņem darbā, lai veiktu uzticētos uzdevumus. Aģentūra pieņem darbā personālu, pamatojoties uz darbā pieņemšanas plānu, ko iekļaus 77. panta d) punktā minētajā daudzgadu darba programmā.

103. pants

Valodas

1. Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (71).

2. Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

104. pants

Konfidencialitātes pienākums

Aģentūras valdes locekļi, komiteju un foruma locekļi, eksperti, amatpersonas un pārējie darbinieki nedrīkst izpaust konfidenciālu informāciju, uz ko attiecas profesionālās slepenības pienākums, arī pēc tam, kad viņi beiguši pildīt pienākumus.

105. pants

Trešo valstu līdzdalība

Valde, vienojoties ar attiecīgo komiteju vai forumu, var uzaicināt trešo valstu pārstāvjus piedalīties Aģentūras darbā.

106. pants

Starptautisku organizāciju līdzdalība

Valde, vienojoties ar attiecīgu komiteju vai forumu, var uzaicināt kā novērotājus piedalīties Aģentūras darbā tādu starptautisku organizāciju pārstāvjus, kurām ir intereses ķimikāliju reglamentācijas jomā.

107. pants

Kontakti ar ieinteresētu personu organizācijām

Valde, vienojoties ar Komisiju, nodibina attiecīgus Aģentūras un attiecīgo ieinteresēto personu organizāciju kontaktus.

108. pants

Pārskatāmības noteikumi

Lai nodrošinātu pārskatāmību, valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu un saziņā ar Komisiju, pieņem noteikumus, nodrošinot, lai sabiedrībai dara zināmu nekonfidenciālu reglamentatīvu, zinātnisku vai tehnisku informāciju par vielu, to preparātu vai izstrādājumu drošumu.

109. pants

Attiecības ar attiecīgām Kopienas struktūrām

1. Aģentūra sadarbojas ar citām Kopienas struktūrām, lai nodrošinātu savstarpēju atbalstu to attiecīgo uzdevumu izpildē un, jo īpaši, lai izvairītos no darba dublēšanās.

2. Izpilddirektors, apspriedies ar Riska novērtēšanas komiteju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, pieņem reglamentu attiecībā uz vielām, par kurām ir lūgts atzinums sakarā ar pārtikas nekaitīgumu. Reglamentu pieņem valde, vienojoties ar Komisiju.

Šī sadaļa nekā citādi neietekmē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei piešķirtās kompetences.

3. Šī sadaļa neietekmē Eiropas Zāļu aģentūrai uzticētās kompetences.

4. Izpilddirektors, apspriedies ar Riska novērtēšanas komiteju, Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteju un Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, pieņem reglamentu par darba ņēmēju aizsardzības jautājumiem. Reglamentu pieņem valde, vienojoties ar Komisiju.

Šī sadaļa neietekmē kompetences, kas uzticētas Drošības, higiēnas un veselības aizsardzības darbā padomdevējai komitejai un Eiropas Darba veselības un drošuma aģentūrai.

110. pants

Formulāri un programmatūra informācijas iesniegšanai Aģentūrai

Aģentūra jebkuram Aģentūrai domātam iesniegumam izstrādā formulārus un dara tos pieejamus bez maksas, kā arī programmatūras paketes, un dara tās pieejamas savā interneta vietnē. Dalībvalstis, ražotāji, importētāji, izplatītāji vai pakārtoti lietotāji izmanto formulārus un paketes, iesniedzot iesniegumu Aģentūrai saskaņā ar šo regulu. Konkrēti Aģentūra dara pieejamus programmatūras rīkus, lai atvieglinātu visas informācijas iesniegšanu par saskaņā ar 12. panta 1. punktu reģistrētām vielām.

Reģistrācijas vajadzībām 10. panta a) punktā minētās tehniskās dokumentācijas formulārs ir IUCLID. Aģentūra ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju koordinē šā formulāra turpmāko attīstību, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku saskaņotību.

XI SADAĻA

KLASIFIKĀCIJAS UN MARĶĒJUMU SARAKSTS

111. pants

Darbības joma

Šī sadaļa attiecas uz:

a)	vielām, ko reģistrē ražotājs vai importētājs;

vielām, uz ko attiecas Direktīvas 67/548/EEK 1. pants, un kas atbilst kritērijiem, lai saskaņā ar minēto direktīvu tās klasificētu kā bīstamas, un kuras ir laistas tirgū vai nu tīras, vai preparātos, pārsniedzot Direktīvā 1999/45/EK norādītās robežkoncentrācijas, kas tādējādi attiecīgos gadījumos ļauj attiecīgo preparātu klasificēt kā bīstamu.

112. pants

Pienākums darīt zināmu Aģentūrai

1. Jebkurš ražotājs vai importētājs, vai grupa ražotāju vai importētāju, kas laiž tirgū vielu, uz ko attiecas 111. pants, dara zināmu Aģentūrai šādu informāciju, lai to iekļautu sarakstā saskaņā ar 113. pantu, ja vien informācija nav iesniegta kā reģistrācijas daļa:

a)	tā ražotāja vai importētāja dati, kurš atbild par vielas(u) laišanu tirgū, kā norādīts VI pielikuma 1. iedaļā;

b)	dati par vielu(ām), kā norādīts VI pielikumā no 2.1. līdz 2.3.4. daļai;

c)	vielas vai vielu bīstamības klasifikācija, kas izriet no Direktīvas 67/548/EEK 4. un 6. panta piemērošanas;

d)	attiecīgs vielas(u) bīstamības marķējums, kas izriet no Direktīvas 67/548/EEK 23. panta c) līdz f) punkta piemērošanas;

e)	vajadzības gadījumos — konkrētas robežkoncentrācijas, kas izriet no Direktīvas 67/548/EEK 4. panta 4. punkta un Direktīvas 1999/45/EK 4. līdz 7. panta piemērošanas.

2. Ja 1. punktā paredzēto pienākumu dēļ sarakstā atšķirtos ieraksti par vienu un to pašu vielu, paziņojumu iesniedzēji un reģistrētāji pieliek visas pūles, lai vienotos par ierakstu, ko ierakstīt sarakstā.

3. Paziņotājam(iem) jāatjaunina 1. punktā uzskaitītā informācija, kad vien:

a)	rodas jauna zinātniska vai tehniska informācija, kas maina vielas klasifikāciju un marķējumu;

b)	paziņojumu iesniedzēji un reģistrētāji, kas ierosina atšķirīgus ierakstus par vienu vielu, vienojas par ierakstu saskaņā ar 2. punktu.

113. pants

Klasifikācijas un marķējumu saraksts

1. Aģentūra kā datubāzi izveido un uztur klasifikācijas un marķējumu sarakstu, kurā ir uzskaitīta 112. panta 1. punktā minētā informācija gan par informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar 112. panta 1. punktu, gan informāciju, kas iesniegta kā daļa no reģistrācijas. Regulas 118. panta 1. punktā minētās datubāzes informācija ir pieejama atklātībā. Aģentūra piešķir piekļuvi citiem datiem par katru saraksta vielu tiem paziņotājiem un reģistrētājiem, kas iesnieguši informāciju par attiecīgo vielu saskaņā ar 29. panta 1. punktu.

Aģentūra atjaunina sarakstu, kad tā saņem atjauninātu informāciju saskaņā ar 112. panta 3. punktu.

2. Papildus 1. punktā minētai informācijai Aģentūra vajadzības gadījumā katram ierakstam reģistrē šādu informāciju:

a)	vai attiecībā uz ierakstu pastāv Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā iekļauta, Kopienas mērogā saskaņota klasifikācija un marķējums;

b)	vai minētais ieraksts ir kopīgs vienas vielas reģistrētājiem, kā norādīts 11. panta 1. punktā;

c)	vai ieraksts sarakstā atšķiras no cita ieraksta par to pašu vielu;

d)	attiecīgs reģistrācijas numurs(i), ja tāds(i) ir.

114. pants

Klasifikācijas un marķējumu saskaņošana

1. Pēc … (51) Kopienas mērogā saskaņotu klasifikāciju un marķējumus parasti pievieno tikai Direktīvas 67/548/EEK I pielikumam, lai vielu klasificētu kā 1., 2. vai 3. kategorijas kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvai funkcijai toksisku vielu, vai kā vielu, kas sensibilizē elpošanas ceļus. Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā arī var ierakstīt saskaņotu klasifikāciju un marķējumus citām ietekmēm, katrā konkrētā gadījumā pamatojot ar pierādījumiem, ka vajadzīgas Kopienas mēroga darbības. Lai to nodrošinātu, kompetentas dalībvalstu iestādes var iesniegt Aģentūrai priekšlikumus par saskaņotu klasifikāciju un marķējumiem saskaņā ar XV pielikumu.

2. Riska novērtēšanas komiteja pieņem atzinumu par priekšlikumu un dod attiecīgām personām iespēju iesniegt piezīmes. Aģentūra iesniedz atzinumu un visas piezīmes Komisijai, kas pieņem lēmumu saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 4. panta 3. punktu.

115. pants

Pārejas posma pasākumi

Regulas 112. pantā izklāstītos pienākumus piemēro no … (50).

XII SADAĻA

INFORMĀCIJA

116. pants

Pārskatu sniegšana

1. Reizi piecos gados dalībvalstis iesniedz Komisijai pārskatu par to, kā šī regula, arī iedaļa par izvērtējumiem un īstenošanu, darbojas to attiecīgās teritorijās, kā aprakstīts 126. pantā.

Pirmo pārskatu iesniedz līdz … (50).

2. Reizi piecos gados Aģentūra iesniedz Komisijai pārskatu par šīs regulas darbību. Aģentūra pārskatā ietver informāciju par kopīgu informācijas iesniegšanu saskaņā ar 11. pantu un pārskatu par paskaidrojumiem individuālai informācijas iesniegšanai.

Pirmo pārskatu iesniedz līdz … (60).

3. Reizi piecos gados Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas gūta šīs regulas darbībā, tostarp 1. un 2. pantā minēto informāciju.

Pirmo pārskatu publicē līdz … (57).

117. pants

Piekļuve informācijai

1. Uz Aģentūras rīcībā esošiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.

2. Šādas informācijas atklāšanu parasti uzskata par tādu, kas apdraud attiecīgas personas komerciālo interešu aizsardzību:

a)	sīka informācija par preparāta sastāvu pilnībā;

b)	precīzs vielas vai preparāta lietošanas veids, funkcijas vai izmantojums;

c)	precīza ražotas vai tirgū laistas vielas vai preparāta tonnāža;

d)	ražotāju vai importētāju saiknes ar pakārtotiem lietotājiem.

Ja vajadzīga steidzama rīcība, lai aizsargātu cilvēku veselību, drošību vai apkārtējo vidi, piemēram, ārkārtas situācijās, Aģentūra var izpaust šajā punktā minēto informāciju.

3. Valde līdz … (54) paredz praktiskus mehānismus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

4. Aģentūras lēmumi, ko tā pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt iemesls sūdzībai ombudam vai Tiesā ierosinātai lietai attiecīgi saskaņā ar Līguma 195. un 230. panta nosacījumiem.

118. pants

Atklāta pieejamība ar elektroniskiem līdzekļiem

1. Šādu Aģentūras rīcībā esošu informāciju par vielām, to preparātiem vai izstrādājumiem saskaņā ar 76. panta 2. punkta d) apakšpunktu internetā dara pieejamu atklātībā bez maksas:

a)	vielas tirdzniecības nosaukums(i);

b)	vielas nosaukums IUPAC nomenklatūrā — Direktīvas 67/548/EEK nozīmē bīstamām vielām;

c)	vielas nosaukums, kāds norādīts EINECS, ja ir;

d)	vielas klasifikācija un marķējums;

e)	fiziski un ķīmiski dati par vielu, tās izplatības ceļiem un izplatīšanos vidē;

f)	visu toksikoloģijas un ekotoksikoloģijas pētījumu rezultāti;

g)	jebkurš saskaņā ar I pielikumu noteikts atvasināts beziedarbības līmenis (DNEL) vai paredzētā beziedarbības koncentrācija (PNEC);

h)	saskaņā ar IV pielikuma 4. un 5. iedaļu sniegtie norādījumi par drošu lietošanas veidu;

i)	analītiskas metodes, ja tās lūgts izmantot saskaņā ar IX vai X pielikumu, kas ļauj konstatēt apkārtējā vidē izdalījušās bīstamas vielas, kā arī noteikt tiešo iedarbību uz cilvēkiem.

2. Šādu informāciju par vielām, to preparātiem vai izstrādājumiem dara atklātībā pieejamu internetā bez maksas saskaņā ar 76. panta 2. punkta d) apakšpunktu, izņemot gadījumus, ja puse, kas iesniegusi informāciju, saskaņā ar 10. panta a) un xi) punktu iesniedz pamatojumu, ko Aģentūra pieņem kā pamatotu — par to, kāpēc publiskošana varētu apdraudēt reģistrētāja vai kādas citas ieinteresētas puses komerciālās intereses:

a)	ja tas ir būtiski klasificēšanā un marķēšanā — vielas tīrības pakāpe un apzināti tās piemaisījumi un/vai piedevas, kas zināmas kā bīstamas;

b)	kopējās tonnāžas diapazons (t.i., 1 — 10 tonnas, 10 — 100 tonnas, 100 — 1 000 tonnas vai vairāk par 1 000 tonnām), kādā reģistrēta konkrēta viela;

c)	1. punkta e) un f) apakšpunktā minētās informācijas izpētes kopsavilkumu vai koncentrētu izpētes kopsavilkumu;

d)	citu drošības datu lapā ietvertu informāciju, kas nav uzskaitīta 1. punktā.

119. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

Neskarot 117. un 118. pantu, informāciju, ko Aģentūra saņem saskaņā ar šo regulu, var izpaust trešās valsts valdībai vai iestādei vai starptautiskai organizācijai saskaņā ar nolīgumu, ko Kopiena noslēgusi ar attiecīgo trešo personu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 304/2003 (2003. gada 28. janvāris) par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu (72) vai Līguma 181.a panta 3. punktam, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

a)	nolīguma mērķis ir sadarboties, ieviešot vai piemērojot tiesību aktus par ķimikālijām, uz kuriem attiecas šī regula;

b)	trešā persona aizsargā konfidenciālu informāciju, kā abas puses ir savstarpēji vienojušās.

XIII SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES

120. pants

Norīkošana

Dalībvalsts norīko kompetentu iestādi vai kompetentas iestādes, kas atbild par to uzdevumu veikšanu, kuri kompetentām iestādēm ir uzticēti saskaņā ar šo regulu, un par sadarbību ar Komisiju un Aģentūru šīs regulas īstenošanas jomā. Dalībvalstis kompetento iestāžu rīcībā nodod pietiekamus resursus, lai tās laicīgi un efektīvi varētu pildīt uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

121. pants

Kompetentu iestāžu sadarbība

Kompetentās iestādes savā starpā sadarbojas, veicot uzdevumus saskaņā ar šo regulu, un šajā sakarā sniedz kompetentām citu dalībvalstu iestādēm visu vajadzīgo un lietderīgo atbalstu.

122. pants

Sabiedrības informēšana par vielu radītiem apdraudējumiem

Kompetentas dalībvalstu iestādes informē sabiedrību par vielu radītiem apdraudējumiem, ja to atzīst par vajadzīgu cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzībai. Komisija saskaņā ar 132. panta 3. punktā noteikto procedūru izstrādā pamatnostādnes, lai koordinētu dalībvalstu darbības.

123. pants

Citi pienākumi

Kompetentas iestādes elektroniski iesniedz Aģentūrai visu tām pieejamo informāciju, kas tām ir par vielām, kas reģistrētas saskaņā ar 12. panta 1. punktu, kuru dokumentācijā nav pilnīgas informācijas par VII pielikumā minēto informāciju, konkrēti — vai īstenošanas vai pārraudzības darbības ir apzinājušas iespējamu apdraudējumu. Kompetentās iestādes pēc vajadzības atjaunina šo informāciju.

Dalībvalstis izveido savus palīdzības dienestus, lai sniegtu padomus ražotājiem, importētājiem, pakārtotiem lietotājiem un visām citām ieinteresētām pusēm par to attiecīgiem pienākumiem un saistībām saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz vielu reģistrāciju saskaņā ar 12. panta 1. punktu, papildus operatīviem norāžu dokumentiem, ko Aģentūra nodrošina saskaņā ar 76. panta 2. punkta f) apakšpunktu.

XIV SADAĻA

ĪSTENOŠANA

124. pants

Dalībvalstu uzdevumi

Dalībvalstis uztur konkrētiem apstākļiem piemērotu oficiālu kontroles un citu darbību sistēmu.

125. pants

Sankcijas par regulas prasību neievērošanu

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sodus īsteno. Sodiem ir jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis dara minētos noteikumus zināmus Komisijai vēlākais līdz … (49), un bez kavēšanās informē par jebkādiem vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

126. pants

Pārskats

Regulas 116. panta 1. punktā minētajā pārskatā par īstenošanu ietver rezultātus, kas gūti oficiālās pārbaudēs, veiktajā pārraudzībā, uzliekot paredzētos sodus un veicot citus pasākumus saskaņā ar 124. un 125. pantu iepriekšējā pārskata posmā. Par kopīgiem pārskatos iekļaujamiem jautājumiem vienojas forumā. Komisija dara pārskatus pieejamus Aģentūrai un forumam.

XV SADAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

127. pants

Brīva aprite

1. Saskaņā ar 2. punktu dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē ražot, importēt, laist tirgū vai lietot tīras vielas, to preparātus vai izstrādājumus, uz ko attiecas šī regula, kas atbilst šai regulai un — attiecīgos gadījumos — Kopienas tiesību aktiem, kas pieņemti, lai īstenotu šo regulu.

2. Šī regula neliedz dalībvalstīm darba ņēmēju, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzībai piemērot vai izstrādāt savus noteikumus, kuri ir spēkā gadījumos, ja šī regula nesaskaņo prasības par ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu.

128. pants

Drošības klauzula

1. Ja dalībvalstij ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tīra viela, tās preparāts vai izstrādājums, kas atbilst šīs regulas prasībām, var apdraudēt cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, tā var veikt attiecīgus pagaidu pasākumus. Dalībvalsts par to uzreiz informē Komisiju, Aģentūru un pārējās dalībvalstis, pamatojot pieņemto lēmumu, un iesniedz zinātnisku vai tehnisku informāciju, uz ko ir balstīts pagaidu pasākums.

2. Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 132. panta 3. punktā minēto procedūru 60 dienās pēc informācijas saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts. Tāds lēmums:

a)	atļauj veikt pagaidu pasākumu uz lēmumā nolikto laiku; vai

b)	prasa, lai dalībvalsts atsauktu pagaidu pasākumu.

3. Ja 2. punkta a) apakšpunktā minētā lēmuma sakarā dalībvalsts paredzētais pagaidu pasākums ir ierobežojums laist vielu tirgū vai to lietot, attiecīgā dalībvalsts ierosina Kopienas ierobežošanas procedūru, 3 mēnešos pēc Komisijas lēmuma iesniedzot Aģentūrai dokumentāciju saskaņā ar XV pielikumu.

4. Panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā lēmuma gadījumā Komisija apsver, vai šī regula ir jāpielāgo.

129. pants

Paziņojumi par lēmumu iemesliem

Kompetentās iestādes, Aģentūra un Komisija pamato visus lēmumus, ko pieņem saskaņā ar šo regulu.

130. pants

Pielikumu grozījumi

Pielikumus var grozīt saskaņā ar 130. panta 3. punktā minēto procedūru.

131. pants

Īstenošanas tiesību akti

Pasākumus, kas vajadzīgi efektīvai šīs regulas īstenošanai, paredz saskaņā ar 132. panta 3. punktā minēto procedūru.

132. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

133. pants

Pārejas noteikumi, kas attiecas uz Aģentūru

1. Komisija sniedz Aģentūras izveidei vajadzīgo atbalstu.

2. Tādā sakarā, līdz izpilddirektora iecelšanai saskaņā ar 83. pantu Komisija Aģentūras vārdā, izmantojot tai paredzēto budžetu, var iecelt darbiniekus, arī personu, kas veic administratīvas pagaidu izpilddirektora funkcijas, un slēgt citus līgumus.

134. pants

Pagaidu pasākumi paziņotām vielām

1. Lūgumus paziņotājiem sniegt papildu informāciju kompetentai iestādei saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 16. panta 2. punktu uzskata par saskaņā ar šīs regulas 50. pantu pieņemtiem lēmumiem.

2. Lūgumu paziņotājam sniegt papildu informāciju par vielu saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 16. panta 1. punktu uzskata par saskaņā ar šīs regulas 51. pantu pieņemtiem lēmumiem.

Tādas vielas uzskata par ietvertām Kopienas elastīgā rīcības plānā saskaņā ar šīs regulas 43. panta 2. punktu un uzskata, ka to saskaņā ar šīs regulas 44. panta 2. punktu izvēlējusies dalībvalsts, kuras kompetentā iestāde ir lūgusi papildu informāciju saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 16. panta 1. punktu.

135. pants

Pagaidu pasākumi esošām vielām

1. Lūgumus ražotājiem un importētājiem iesniegt informāciju Komisijai saskaņā ar Komisijas regulu, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 793/93 10. panta 2. punktu, uzskata par saskaņā ar šīs regulas 51. pantu pieņemtiem lēmumiem.

Kompetentā iestāde kādai vielai ir kompetentā iestāde tajā dalībvalstī, kas izvēlēta par ziņotāju saskaņā Regulas (EEK) Nr. 793/93 10. panta 1. punktu, un veic šīs regulas 45. panta 3. punktā un 47. pantā paredzētos pienākumus

2. Lūgumi ražotājiem un importētājiem iesniegt informāciju Komisijai saskaņā ar Komisijas regulu, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 793/93 12. panta 2. punktu, uzskata par saskaņā ar šīs regulas 51. pantu pieņemtiem lēmumiem. Aģentūra konkrētai vielai nosaka kompetentu iestādi, kas veic 45. panta 3. punktā un 47. pantā paredzētos pienākumus.

3. Dalībvalsts, kuras ziņotājs līdz … (54) nav iesniedzis apdraudējuma izvērtējumu un, vajadzības gadījumā, apdraudējumu ierobežošanas stratēģiju saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 10. panta 3. punktu:

a)	dokumentē informāciju par radītām briesmām un apdraudējumu saskaņā ar šīs regulas XV pielikuma B daļu;

b)	piemēro šīs regulas 68. panta 4. punktu, pamatojoties uz a) apakšpunktā minēto informāciju; un

c)	sagatavo dokumentāciju par to, ar kādām darbībām tā paredz regulēt visus citus apzinātos apdraudējumus, nevis izdarot grozījumus šīs regulas XVII pielikumā.

Iepriekš minēto informāciju iesniedz Aģentūrai līdz … (49).

136. pants

Pārejas noteikumi par ierobežojumiem

1. Komisija līdz … (49) vajadzības gadījumā sagatavo projektu XVII pielikuma grozījumiem saskaņā vienu no šiem dokumentiem:

a)	jebkāds Kopienas mērogā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 11. pantu pieņemts apdraudējumu novērtējums un ieteicama apdraudējumu ierobežošanas stratēģija, ja tajā ir ierobežojumu priekšlikumi saskaņā ar šīs regulas VIII sadaļu, bet par ko vēl nav pieņemts lēmums saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK;

b)	jebkādu priekšlikumu par ierobežojumu ieviešanu saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK, kurš iesniegts attiecīgām iestādēm, taču vēl nav pieņemts.

2. Līdz … (49) visu 128. panta 3. punktā minēto dokumentāciju iesniedz Komisijai. Komisija vajadzības gadījumā sagatavo projektu XVII pielikuma grozījumiem.

137. pants

Pārskatīšana

1. Komisija līdz … (73) to pārskata, lai izvērtētu, vai paildzināt to pienākumu piemērošanu, kas paredz veikt ķīmiskās drošības novērtējumu un dokumentēt to ķīmiskās drošības pārskatā par vielām, uz ko tādas saistības neattiecas tādēļ, ka attiecīgās vielas nav jāreģistrē vai arī ir jāreģistrē, bet tās gadā ražo vai importē mazākā apjomā par 10 tonnām. Pamatojoties uz pārskatīšanu, Komisija vajadzības gadījumā var nākt klajā ar tiesību aktu projektiem paildzināt minētos pienākumus.

2. Komisija var nākt klajā ar tiesību aktu projektiem, līdzko var izstrādāt praktiski lietojamu un rentablu paņēmienu, kā izvēlēties polimērus reģistrēšanai, pamatojoties uz stabiliem tehniskiem un izmantojamiem zinātnes kritērijiem, un, kad publicēts pārskats par še uzskaitīto:

a)	polimēru radītie apdraudējumi salīdzinājumā ar citām vielām;

b)	vajadzība, ja tāda ir, reģistrēt konkrētu tipu polimērus, no vienas puses, ņemot vērā konkurētspēju un jauninājumus un, no otras puses, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzību.

3. Regulas 114. panta 3. punktā minētajā pārskatā par šīs regulas izmantojumā gūto pieredzi, iekļauj prasību pārskatīšanu tādu vielu reģistrācijai, kuras gadā viens ražotājs ražo vai importētājs importē tikai apjomā, sākot no 1 tonnas, bet mazāk par 10 tonnām. Pamatojoties uz pārskatīšanu, Komisija var nākt klajā ar tiesību aktu projektiem, paredzot grozīt informācijas prasības vielām, ko gadā viens ražotājs ražo vai importētājs importē 1 tonnu vai lielākā apjomā, līdz 10 tonnām, ņemot vērā notikumu attīstību, piemēram, attiecībā uz alternatīvu testēšanu un (kvantitatīvām) struktūraktīvām attiecībām ((Q)SARs).

4. Komisija līdz … (54) pārskata I, IV un V pielikumu, lai vajadzības gadījumā ierosinātu to grozījumus saskaņā ar 132. panta 3. punktā minēto procedūru.

138. pants

Atcelšana

Direktīvu 76/769/EEK un Direktīvu 91/155/EEK atceļ.

Direktīvu 93/105/EEK, Direktīvu 2 (54)000/21/EK, Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Regulu (EK) Nr. 1488/94 atceļ no ….

Direktīvu 93/67/EEK atceļ no … (74).

Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

139. pants

Grozījumi Direktīvā 1999/45/EK

Direktīvas 1999/45/EK 14. pantu svītro.

140. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitā dienā pēc publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Regulas II, III, V, VI, VII, XI un XII sadaļa, kā arī 127. un 135. pantu piemēro no … (54).

3. Regulas 134. pantu piemēro no … (74).

4. Regulas 68. līdz 72. pantu piemēro no … (49).

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…, …

Eiropas Parlamenta vārdā —

Priekšsēdētājs

…

Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs

…

(1) OV C 112, 30.4.2004., 92. lpp. un OV C 294, 25.11.2005., 38. lpp.

(2) OV C 164, 5.7.2005., 78. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 17. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 27. jūnijā Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) OV L 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/73/EK (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp.). Labojumi izdarīti OV L 216, 16.6.2004., 3. lpp.

(5) OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/90/EK (OV L 33, 4.2.2006., 28. lpp.).

(6) OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/8/EK (OV L 19, 24.1.2006., 12. lpp.).

(7) OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(8) OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp. Labojumi izdarīti OV L 229, 29.6.2004., 23. lpp.

(9) OV L 131, 5.5.1998, 11. lpp.

(10) OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/65/EK (OV L 230, 16.9.2003., 32. lpp.).

(11) OV L 50, 20.2.2004., 44. lpp.

(12) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(13) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(14) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

(15) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisjas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

(16) OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.

(17) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

(18) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(19) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(20) Komisijas Direktīva 91/155/EEK (1991. gada 5. marts), ar ko nosaka un izklāsta sīki izstrādātu kārtību, kādā izveidojama īpašas informācijas sistēma attiecībā uz bīstamiem preparātiem, īstenojot Direktīvas 88/379/EEK 10. pantu (OV L 76, 22.3.1991., 35. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2001/58/EK (OV L 212, 7.8.2001., 24. lpp.).

(21) Komisijas direktīva 93/67/EEK (1993. gada 20. jūlijs), ar ko nosaka principus to risku novērtēšanai, kurus cilvēkiem un videi rada vielas, par ko paziņo saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK (OV L 227, 8.9.1993., 9. lpp.).

(22) Komisijas Direktīva 93/105/EEK (1993. gada 25. novembris), ar ko nosaka VII D pielikuma saturu, kurā ir ietverta informācija, kas jāiekļauj tehniskajā dokumentācijā, kura minēta 12. pantā direktīvā, ar ko septīto reizi groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK (OV L 294, 30.11.1993., 21. lpp.).

(23) Komisijas Direktīva 2000/21/EK (2000. gada 25. aprīlis) attiecībā uz Kopienas tiesību aktu sarakstu, kas minēts Padomes Direktīvas 67/548/EEK 13. panta 1. punkta piektajā ievilkumā (OV L 103, 28.4.2000., 70. lpp.).

(24) Komisijas Regula (EK) Nr. 1488/94 (1994. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka principus esošo vielu riska faktoru novērtēšanai attiecībā uz cilvēkiem un vidi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (OV L 161, 29.6.1994., 3. lpp.).

(25) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

(26) OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.

(27) OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.

(28) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(29) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(30) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).

(31) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/28/EK (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).

(32) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/27/EK (OV L 136, 30.4.2004., 34. lpp.).

(33) OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(34) OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(35) OV L 84, 27.3.1999., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/252/EK (OV L 91, 29.3.2006., 48. lpp.).

(36) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 8. lpp.).

(37) OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/116/EK (OV L 379, 24.12.2004., 81. lpp.).

(38) OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/65/EK (OV L 198, 20.7.2006., 11. lpp.).

(39) OV L 124 20.5.2003., 36. lpp.

(40) 42 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(41) OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.

(42) Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/75/EK (OV L 248, 12.9.2006., 3. lpp.).

(43) Komisijas Regula (EEK) Nr. 3600/92 (1992. gada 11. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2266/2000 (OV L 259, 13.10.2000., 27. lpp.).

(44) Komisijas Regula (EK) Nr. 703/2001 (2001. gada 6. aprīlis), ar ko nosaka augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas, kuras jānovērtē darba programmas otrajā posmā, kas minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un pārskata to dalībvalstu sarakstu, kuras izraudzītas par ziņotājām par šīm vielām (OV L 98, 7.4.2001., 6. lpp.).

(45) Komisijas Regula (EK) Nr. 1490/2002 (2002. gada 14. augusts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā groza Regulu (EK) Nr. 451/2000(OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1744/2004 (OV L 311, 8.10.2004., 23. lpp.).

(46) Komisijas Lēmums 2003/565/EK (2003. gada 25. jūlijs), ar ko pagarina laika posmu, kas paredzēts Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā (OV L 192, 31.7.2003., 40. lpp.).

(47) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisjas Direktīvas 2006/50/EK (OV L 142, 30.5.2006., 6. lpp.).

(48) OV L 307, 24.11.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1048/2005 (OV L 178, 9.7.2005., 1. lpp.).

(49) 18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(50) 3 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(51) Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

(52) 6 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(53) 11 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(54) 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(55) 19 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(56) 20 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(57) 5 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(58) 9 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(59) 15 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(60) 4 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(61) OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(62) 2 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(63) OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(64) OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(65) OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(66) OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp. Labojumi izdarīti OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.

(67) Viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(68) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(69) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(70) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp

(71) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 920/2005 (OV L 156, 18.6.2005., 3. lpp.).

(72) OV L 63, 6.3.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 777/2006 (OV L 136, 24.5.2006., 9. lpp.).

(73) 12 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(74) 14 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS

VISPĀRĒJI VIELU NOVĒRTĒJUMA UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA IZSTRĀDES NOTEIKUMI

II PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI DROŠUMA DROŠĪBAS DATU LAPU SASTĀDĪŠANAI

III PIELIKUMS

KRITĒRIJI VIELĀM, KAS REĢISTRĒTAS APJOMĀ NO 1 LĪDZ 10 TONNĀM

IV PIELIKUMS

ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU

V PIELIKUMS

ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU

VI PIELIKUMS

10. PANTĀ MINĒTĀS INFORMĀCIJAS PRASĪBAS

VII PIELIKUMS

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS PAR VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ

VIII PIELIKUMS

PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 10 TONNAS VAI LIELĀKĀ APJOMĀ

IX PIELIKUMS

PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 100 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ

X PIELIKUMS

PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 000 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ

XI PIELIKUMS

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI VII LĪDZ X PIELIKUMĀ IZKLĀSTĪTĀ TESTĒŠANAS STANDARTREŽĪMA PIEMĒROŠANAI

XII PIELIKUMS

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAKĀRTOTIEM LIETOTĀJIEM PAR VIELU NOVĒRTĒŠANU UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATU SAGATAVOŠANU

XIII PIELIKUMS

NOTURĪGU, BIOAKUMULATĪVU UN TOKSISKU VIELU, KĀ ARĪ ĻOTI NOTURĪGU UN ĻOTI BIOAKUMULATĪVU VIELU APZINĀŠANAS KRITĒRIJI

XIV PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KO ATTIECAS LICENCĒŠANA DOKUMENTĀCIJA SOCIĀLO UN EKONOMISKO ASPEKTU ANALĪZE

XV PIELIKUMS

DOKUMENTĀCIJA

XVI PIELIKUMS

SOCIĀLO UN EKONOMISKO ASPEKTU ANALĪZE

XVII PIELIKUMS

DAŽU BĪSTAMU VIELU, PREPARĀTU UN IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS, TIRGŪLAIŠANAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI

I PIELIKUMS

VISPĀRĒJI VIELU NOVĒRTĒJUMA UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA IZSTRĀDES NOTEIKUMI

0. IEVADS

0.1.	Šā pielikuma mērķis ir izklāstīt, kā ražotājiem un importētājiem novērtēt un dokumentēt to, vai viņu ražotās vai importētās vielas radītie riski ražošanas un paša(u) lietošanas veida(u) procesā ir pietiekami kontrolēti, un to, vai pārējie, lejup pa piegādes ķēdi, var pietiekami kontrolēt riskus.

0.2.	Ķīmiskā drošības novērtējumu sagatavo kompetenta(s) persona(s), kam ir pienācīga pieredze un sagatavotība, tostarp kvalifikācijas celšanas kursos.

0.3.

Ražotājs ķīmiskās drošības novērtējumā pievēršas vielas ražošanai un visiem apzinātiem lietošanas veidiem. Importētājs ķīmiskās drošības novērtējumā pievēršas visiem apzinātiem lietošanas veidiem. Ķīmiskā drošības novērtējumā izskata ar apzinātiem lietošanas veidiem definētu vielas (arī visu galveno tās piemaisījumu un piedevu), tās preparātu un izstrādājumu lietošanas veidu. Novērtējumā izskata visas vielas dzīves cikla stadijas, ņemot vērā ražošanu un apzinātus lietošanas veidus. Ķīmiskā drošības novērtējumā salīdzina iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko varētu radīt viela ar zināmu vai loģiski paredzamu iedarbību uz cilvēkiem un/vai apkārtējo vidi, ar ietekmi, ko šī viela varētu radīt, ņemot vērā īstenotus un ieteiktus riska pārvaldības pasākumus un darbības apstākļus.

0.4.

Vielas, kuru fiziskās un ķīmiskās, toksiskās un ekotoksiskās īpašības, paredzams, ir līdzīgas, vai ir līdzīgas strukturālas līdzības dēļ, var uzskatīt par vielu grupu vai “kategoriju”. Ja ražotājs vai importētājs uzskata, ka ar vienai vielai veiktu ķīmiskās drošības novērtējumu pietiek, lai novērtētu un dokumentētu to, ka citas vielas vai vielu grupas vai “kategorijas” radītie riski ir pietiekami kontrolēti, viņš var minēto ķīmiskās drošības novērtejumu izmantot attiecīgai citai vielai vai vielu grupai vai “kategorijai”. Ražotājs vai importētājs to pamato.

0.5.

Ķīmiskā drošības novērtējumā izmanto vielas tehniskajā dokumentācijā ietverto informāciju par to, kā arī citu pieejamu un svarīgu informāciju. Ražotāji vai importētāji, kas iesniedz testēšanas priekšlikumus saskaņā ar IX vai X pielikumu, to reģistrē attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā. Iekļauj pieejamo informāciju no novērtējuma, kas veikts saskaņā ar citām starptautiskām vai attiecīgu valstu programmām. Ja iespējams, izstrādājot ķīmiskās drošības pārskatu, ņem vērā un atspoguļo saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem veiktu novērtējumu (piemēram, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 793/93 veiktu riska novērtējumu). Atkāpes no šādiem novērtējumiem pamato.

Izskatāmā informācijā ietilpst informācija par vielas radīto bīstamību, iedarbību ražojot vai importējot, tās apzinātiem lietošanas veidiem, izmantošanas nosacījumiem un riska pārvaldības pasākumiem, ko piemēro vai iesaka ņemt vērā pakārtotiem lietotājiem.

Saskaņā ar XI pielikuma 3. iedaļu dažos gadījumos varbūt nav jāiegūst trūkstošā informācija, jo riska pārvaldības pasākumi un izmantošanas apstākļi, kas vajadzīgi, lai kontrolētu labi raksturotu risku, var būt pietiekami, lai kontrolētu arī citus iespējamus riskus, kas tādēļ nav jāraksturo precīzi.

Ja ražotājs vai importētājs uzskata, ka ķīmiskās drošības pārskata izstrādē ir vajadzīga papildu informācija, un tādu informāciju var iegūt, tikai veicot testus saskaņā ar IX vai X pielikumu, viņš iesniedz testēšanas stratēģijas priekšlikumu ar paskaidrojumu, kāpēc viņš uzskata, ka ir vajadzīga papildu informācija, un ieraksta to attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā. Gaidot papildu testēšanas rezultātus, viņš ķīmiskās drošības pārskatā ieraksta, kādus riska pārvaldības pagaidu pasākumus viņš ir paredzējis, kā arī tos, ko iesaka pakārtotiem lietotājiem, lai pārvaldītu iespējamus riskus.

0.6.

Ražotāja vai importētāja veiktā vielas ķīmiskās drošības novērtējums ietver šādas darbības saskaņā ar attiecīgām šā pielikuma iedaļām:

1.	Bīstamības novērtējums attiecībā uz cilvēku veselību

2.	Vielas fizisko un ķīmisko īpašību bīstamības novērtējums attiecībā uz cilvēku veselību

3.	Bīstamības novērtējums attiecībā uz apkārtējo vidi

4.	PBT un vPvB novērtējums

Ja, veicot 1. līdz 4. darbību, ražotājs vai importētājs secina, ka viela vai preparāts atbilst klasifikācijas kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK vai Direktīvu 1999/45/EK, vai vērtē tos kā PBT vai vPvB, tad ķīmiskās drošības novērtējumā apsver arī šādas darbības:

Iedarbības novērtējums

5.1.	Iedarbības scenārija(u) izstrāde vai — vajadzības gadījumā — attiecīgā lietošanas veida un iedarbības kategoriju apzināšana

5.2.	Iedarbības izvērtējums

6.	Riska raksturojums.

Attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā (7. iedaļa) sniedz kopsavilkumu par visu attiecīgo informāciju.

0.7.

Galvenais elements ķīmiskās drošības novērtējuma daļā par iedarbību ir iedarbības scenārijs(i), ko īsteno ražotāja ražojumiem, ražotāja vai importētāja paša lietošanas veidam, un tas(tie) iedarbības scenārijs(i), ko ražotājs vai importētājs iesaka īstenot apzinātam(iem) lietošanas veidam(iem).

Iedarbības scenārijs ir nosacījumu kopums, kas raksturo, kā vielu ražo vai lieto tās dzīves ciklā un kā ražotājs vai importētājs kontrolē vai iesaka pakārtotiem lietotājiem kontrolēt iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi. Iedarbības scenārijos ir aprakstīti gan riska pārvaldības pasākumi, gan izmantošanas apstākļi, ko ražotājs vai importētājs ir īstenojis vai iesaka īstenot pakārtotiem lietotājiem.

Ja viela ir laista tirgū, attiecīgo(os) iedarbības scenāriju(us), arī riska pārvaldības pasākumus un izmantošanas apstākļus, iekļauj drošības datu lapas pielikumā saskaņā ar II pielikumu.

0.8.

Iedarbības scenārija aprakstā prasītais izklāsta izvērsums katrā konkrētā gadījumā ir atšķirīgs — atkarībā no vielas lietošanas veida, tās bīstamām īpašībām un ražotāja vai importētāja rīcībā esošā informācijas apjoma. Iedarbības scenārijos var aprakstīt pareizos riska pārvaldības pasākumus vairākiem individuāliem procesiem vai vielas lietošanas veidiem. Iedarbības scenārijs var attiekties uz plašu procesu vai lietošanas veidu klāstu. Iedarbības scenārijus, kas attiecas uz plašu procesu un lietošanas veidu klāstu, var dēvēt par iedarbības kategorijām. Ja I un II pielikumā ir pieminēti iedarbības scenāriji, ar tiem ir domātas arī iedarbības kategorijas, ja tādas ir izstrādātas.

0.9.	Ja informācija saskaņā ar XI pielikumu nav vajadzīga, to konstatē attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā, un dod atsauci uz pamatojumu tehniskajā dokumentācijā. Arī to, ka informācija nav vajadzīga, atspoguļo drošības datu lapā.

0.10.

Attiecībā uz īpašām ietekmēm, piemēram, ozona slāņa noārdīšanos, spēju fotoķīmiski radīt ozonu, spēcīgu smaku un smērēšanu, kuru sakarā nevar reāli izmantot 1. līdz 6. iedaļā paredzētās procedūras, ar tādām ietekmēm saistītos apdraudējumus katrā konkrētā gadījumā vērtē individuāli, un ražotājs vai importētājs ķīmiskās drošības pārskatā iekļauj pilnīgu novērtējuma aprakstu un pamatojumu un apkopo to drošības datu lapā.

0.11.

Izvērtējot apdraudējumu, ko rada vienas vai vairāku īpašā preparātā (piemēram, sakausējumos) iekļautu vielu lietošanas veids, vērā ņem to, kā vielas, no kā sastāv preparāts, ir savienotas ķīmiskā matricē.

0.12.

Ja šajā pielikumā aprakstītā metodoloģija nav pareiza, ķīmiskās drošības pārskats izskaidro un pamato sīkas ziņas par izmantoto alternatīvo metodoloģiju.

0.13.

Ķīmiskās drošības pārskata A daļā ir deklarācija, ka attiecīgos iedarbības scenārijos izceltos riska pārvaldības pasākumus ražotājs vai importētājs īsteno ražotāja vai importētāja paša lietošanas veidam(iem), un informācija par apzināto lietošanas veidu iedarbības scenārijiem drošības datu lapā ir darīta zināma izplatītājiem un pakārtotiem lietotājiem.

1. BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKU VESELĪBU

1.0. Ievads

1.0.1.

Bīstamības novērtējuma attiecībā uz cilvēku veselību mērķis ir:

—	noteikt vielas klasifikāciju un marķējumus saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK un

—	atvasināt augstāko pieļaujamo vielas iedarbības līmeni, par kādu augstākam nevajadzētu pakļaut cilvēkus. Tādu iedarbības līmeni dēvē par atvasinātu beziedarbības līmeni (Derived No-Effect Level (DNEL)).

1.0.2.

Bīstamības novērtējumā attiecībā uz cilvēku veselību analizē vielas un šādu ietekmju grupu toksikokinētisko profilu (t.i., absorbciju, metabolismu, izplatīšanos un izvadīšanu): 1) akūtas ietekmes (akūtu toksiskumu, kairinājumu un kodīgumu), 2) sensibilizāciju, 3) atkārtotu toksiskuma devu, un 4) CMR ietekmes (kancerogēnumu, mutagēnumu un toksiskumu, kas ietekmē reproduktīvās funkcijas). Pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, pēc vajadzības izskata pārējās ietekmes.

1.0.3.

Bīstamības novērtējums ietver šādas četras darbības:

1. darbība	:	Ar cilvēkiem nesaistītas informācijas izvērtēšana
2. darbība	:	Ar cilvēkiem saistītas informācijas izvērtēšana
3. darbība	:	Klasifikācija un marķēšana
4. darbība	:	DNEL (atvasinātu beziedarbības līmeņu) atvasināšana

1.0.4.

Pirmās trīs darbības veic attiecībā uz visām ietekmēm, par ko ir pieejama informācija, un informāciju reģistrē attiecīgajā ķīmiskās drošības pārskata iedaļā, un vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu to apkopo drošības datu lapas 2. un 11. pozīcijā.

1.0.5.

Attiecībā uz ietekmēm, par ko nav pieejama būtiska informācija, attiecīgā iedaļā ieraksta teikumu “Šī informācija nav pieejama”. Pamatojumu, arī atsauci uz jebkādu datu meklēšanu literatūrā ietver tehniskā dokumentācijā.

1.0.6.

Bīstamības novērtējuma attiecībā uz cilvēku veselību 4. darbību veic, apkopojot pirmo triju darbību rezultātus, un ieraksta attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā, kā arī apkopo drošības datu lapas 8.1. pozīcijā.

1.1.

1. darbība

Ar cilvēkiem nesaistītas informācijas izvērtēšana

1.1.1.

Ar cilvēkiem nesaistītas informācijas izvērtējumā ietilpst:

—	apdraudējuma apzināšana konkrētām ietekmēm, balstoties uz visu pieejamo, ar cilvēkiem nesaistīto informāciju;

—	kvantitatīvās devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību konstatācija.

1.1.2.

Ja nevar konstatēt kvantitatīvas devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību, tas būtu jāpamato un jāiekļauj daļēja kvantitatīva vai kvalitatīva analīze. Piemēram, balstoties uz testa rezultātiem, akūtām ietekmēm parasti nevar konstatēt kvantitatīvās devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību. Tādos gadījumos pietiek noteikt, vai vielai ir raksturīga spēja tādu ietekmi izraisīt, un kādā pakāpē tā šai vielai piemīt.

1.1.3.

Visu ar cilvēkiem nesaistīto informāciju, ko izmanto, lai vērtētu īpašu ietekmi uz cilvēkiem, un konstatētu devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību, ja iespējams, īsumā atspoguļo, tabulā vai tabulās, nodalot in vitro, in vivo, kā arī citu informāciju. Attiecīgos testa rezultātus (piemēram, LD50, NO(A)EL vai LO(A)EL) un testa apstākļus (piemēram, testa ilgums, vielas ievadīšanas ceļš) un citu attiecīgo informāciju par konkrēto ietekmi atspoguļo starptautiski atzītās mērvienībās.

1.1.4

Ja ir pieejama viena izpēte, tai būtu jāsagatavo koncentrēts izpētes kopsavilkums. Ja viena un tā pati ietekme ir analizēta vairākās izpētēs, tad, ņemot vērā iespējamos mainīgos lielumus (piem., testa sugu uzvedību, piemērotību, pareizību, rezultātu kvalitāti, utt.), parasti to izpēti vai izpētes, kas izraisījušas vislielākās bažas, izmanto, lai konstatētu atvasinātos beziedarbības līmeņus (DNEL), un par šo izpēti vai izpētēm sagatavo koncentrētu izpētes kopsavilkumu, un iekļauj kā daļu no tehniskās dokumentācijas. Koncentrēti izpētes kopsavilkumi būs jāsagatavo par visiem galvenajiem datiem, ko izmanto bīstamības novērtējumā. Ja nav izmantota(s) tāda izpēte vai izpētes, kas izraisa vislielākās bažas, to pilnībā pamato un iekļauj kā tehniskās dokumentācijas daļu ne tikai par izmantoto izpēti, bet arī uz visām citām izpētēm, kas liecina par lielākām bažām, nekā izmantotā izpēte. Neatkarīgi no tā, vai bistamība ir apzināta, ir svarīgi noskaidrot izpētes pamatotību.

1.2.

2. darbība

Ar cilvēkiem saistītas informācijas izvērtēšana

Ja ar cilvēkiem saistīta informācija nav pieejama, šajā daļā ieraksta paziņojumu “Ar cilvēkiem saistīta informācija nav pieejama”. Tomēr, ja tāda informācija ir pieejama, to atspoguļo, ja iespējams, tabulā.

1.3.

3. darbība

Klasifikācija un marķēšana

1.3.1.

Atspoguļo un pamato saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK kritērijiem izstrādāto klasifikāciju un marķējumu. Vajadzības gadījumā norāda konkrētas koncentrācijas robežvērtības, ko rada Direktīvas 67/548/EEK 4. panta 4. punkta un Direktīvas 1999/45/EK 4. līdz 7. punkta piemērošana, un to pamato, ja tās nav iekļautas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā. Novērtējumā vienmēr būtu jāiekļauj paziņojums par to, vai viela atbilst Direktīvā 67/548 dotajiem CMR 1. un 2. kategorijas kritērijiem.

1.3.2.

Ja informācijas nepietiek, lai nolemtu, vai viela ir galīgi klasificējama, reģistrētājs norāda un pamato, kādu darbību viņš ir veicis vai kādu lēmumu viņš ir pieņēmis.

1.4.

4. darbība

atvasināta(u) beziedarbības līmeņa(u) (DNEL) apzināšana

1.4.1.

Pamatojoties uz 1. un 2. darbības rezultātiem, vielai konstatē DNEL, atspoguļojot iespējamos ievadīšanas ceļus, iedarbības ilgumu un biežumu. Par dažiem faktoriem, jo īpaši par mutagēnumu un kancerogēnumu pieejamā informācija varbūt neļauj noteikt robežvērtību, un tādējādi nevar konstatēt DNEL. Ja iedarbības scenārijs(i) to attaisno, var pietikt ar vienu DNEL. Tomēr, ņemot vērā pieejamo informāciju un iedarbības scenāriju(us) ķīmiskās drošības pārskata 5. iedaļā, varbūt jāapzina dažādi DNEL katrai individuālai konkrētai cilvēku grupai (piemēram, darba ņēmēji, patērētāji un iedarbībai netieši — ar vides starpniecību — pakļauti cilvēki) un, iespējams, dažām mazāk aizsargātām apakšgrupām (piemēram, bērni, grūtnieces) un atšķirīgiem iedarbības ceļiem. Pilnībā pamato, inter alia, norādot izmantotās informācijas izvēli, iedarbības ceļu (orāli, dermāli, ieelpojot) un iedarbības ilgumu un biežumu vielai, uz ko attiecas DNEL. Ja, visticamāk, būs vairāk par vienu iedarbības ceļu, tad DNEL konstatē katram iedarbības ceļam, kā arī iedarbībai visiem ceļiem kopā. Konstatējot DNEL, inter alia, ņem vērā šādus faktorus:

a)	nenoteiktību, ko, citu faktoru starpā, rada eksperimentālās informācijas dažādība, kā arī dažādība sugu robežās un sugu starpā;

b)	ietekmes būtību un nopietnību;

c)	to cilvēku (apakš)grupu apdraudētību, uz kurām attiecas kvantitātes un/vai kvalitātes informācija par iedarbību.

1.4.2.

Ja nevar apzināt DNEL, to skaidri dara zināmu un pilnībā pamato.

2. VIELAS FIZISKO UN ĶĪMISKO ĪPAŠĪBU BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKU VESELĪBU

2.1.	Vielas fizisko un ķīmisko īpašību bīstamības novērtējuma attiecībā uz cilvēku veselību mērķis ir noteikt vielas klasifikāciju un marķējumu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK.

2.2.

Iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību vērtē vismaz no šādu fizikāli ķīmisku īpašību viedokļa:

—	sprādzienbīstamība,

—	uzliesmojamība,

—	oksidācijas spējas.

Ja informācijas nepietiek, lai nolemtu, vai viela ir galīgi klasificējama, reģistrētājs norāda un pamato, kādu darbību viņš ir veicis vai kādu lēmumu viņš ir pieņēmis.

2.3.	Katras ietekmes novērtējumu ieraksta attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata (7. iedaļa) pozīcijā un, vajadzības gadījumā, un — saskaņā ar 31. pantu apkopotu — drošības datu lapas 2. un 9. pozīcijā.

2.4.	Katrai fizikāli ķīmiskai īpašībai pārskatā iekļauj novērtējumu par vielai raksturīgu spēju izraisīt ražošanas un apzināta lietošanas veida noteiktu ietekmi.

2.5.	Atspoguļo un pamato saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK kritērijiem izstrādāto klasifikāciju un marķējumu.

3. BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ APKĀRTĒJO VIDI

3.0. Ievads

3.0.1.

Bīstamības novērtējums attiecībā uz apkārtējo vidi tiek veikts, lai klasificētu vielu un to marķētu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, un apzinātu to vielas robežkoncentrāciju, par kuru mazākā nav paredzamas ietekmes attiecīgā apkārtējās vides jomā. Tādu koncentrāciju dēvē par paredzētu beziedarbības koncentrāciju (Predicted No-Effect Concentration — PNEC)).

3.0.2.

Bīstamības novērtējumā attiecībā uz apkārtējo vidi izskata iespējamo ietekmi uz vidi, ietverot 1) ūdens vidi (arī nogulsnes), 2) sauszemes vidi un 3) atmosfēras vidi, ietverot iespējamās ietekmes, kas var rasties, 4) uzkrājoties pārtikas ķēdē. Papildus izskata iespējamo ietekmi uz 5) notekūdeņu apstrādes sistēmu mikrobioloģisku aktivitāti. Ietekmes novērtējumu katrā no šīm piecām vides jomām atspoguļo attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata (7. iedaļa) pozīcijā un — vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu — apkopo drošības datu lapā 2. un 12. pozīcijā.

3.0.3.

Vides jomām, par ko nav pieejamas informācijas par ietekmi, konkrētā ķīmiskās drošības pārskata iedaļā ieraksta teikumu “Šī informācija nav pieejama”. Pamatojumu, arī atsauci uz jebkādu datu meklēšanu literatūrā ietver tehniskā dokumentācijā. Visām apkārtējās vides jomām, par kurām ir pieejama informācija, bet ražotājs vai importētājs uzskata, ka bīstamības novērtējums nav jāveic, ražotājs vai importētājs, atsaucoties uz esošo informāciju, attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata punktā (7. iedaļa) to pamato un — vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu — apkopo drošības datu lapas 12. pozīcijā.

3.0.4.

Bīstamības novērtējumā ir šādas trīs darbības, ko attiecīgi skaidri norāda ķīmiskās drošības pārskatā:

1. darbība	:	Informācijas izvērtējums
2. darbība	:	Klasifikācija un marķēšana
3. darbība	:	PNEC (Paredzētās beziedarbības koncentrācijas) aprēķināšana.

3.1.

1. darbība

Informācijas izvērtēšana

3.1.1.

Visas pieejamās informācijas izvērtējumā ietilpst:

—	īstamības apzināšana, pamatojoties uz pieejamo informāciju;

—	kvantitatīvās devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību konstatācija.

3.1.2.

Ja nevar konstatēt kvantitatīvas devas (koncentrācijas) un reakcijas (ietekmes) attiecību, tas būtu jāpamato, un jāiekļauj daļēja kvantitatīva vai kvalitatīva analīze.

3.1.3.

Visu informāciju, kas izmantota, lai vērtētu ietekmes uz konkrētu vides jomu, īsumā atspoguļo, ja iespējams, tabulā vai tabulās. Attiecīgos testa rezultātus (piemēram, LC50 vai NOEC) un testa apstākļus (piemēram, testa ilgums, vielas ievadīšanas ceļš) un citu attiecīgo informāciju par konkrētu ietekmi atspoguļo starptautiski atzītās mērvienībās.

3.1.4.

Visu informāciju, ko izmanto, lai vērtētu vielas iedarbību uz apkārtējo vidi, īsumā atspoguļo, ja iespējams, vienā vai vairākās tabulās. Attiecīgos testu rezultātus un testu apstākļus, un pārējo attiecīgo informāciju par konkrētu ietekmi atspoguļo starptautiski atzītās mērvienībās.

3.1.5.

Ja ir pieejama viena izpēte, tai būtu jāsagatavo koncentrēts izpētes kopsavilkums. Ja vienu un to pašu ietekmi izskata vairākās izpētēs, tad parasti, lai izdarītu secinājumus, izmanto to izpēti vai izpētes, kas radījusi(ušas) vislielākās bažas, un izpētei vai izpētēm sagatavo koncentrētu izpētes kopsavilkumu, un iekļauj kā daļu no tehniskās dokumentācijas. Koncentrēts izpētes kopsavilkums jāsagatavo par visiem svarīgākiem datiem, ko izmanto apdraudējuma ekspertīzē. Ja neizmanto izpēti vai izpētes, kas radījušas vislielākās bažas, to pilnībā pamato un iekļauj kā tehniskās dokumentācijas daļu ne tikai par izmantoto izpēti, bet arī par visām izpētēm, kas rada lielākas bažas nekā izmantotā izpēte. Vielām, kurām visas pieejamās izpētes neuzrāda apdraudējumu, būtu jāveic plaša visas veiktās izpētes uzticamības ekspertīze.

3.2.

2. darbība

Klasifikācija un marķēšana

3.2.1.

3.2.2.

Ja informācijas nepietiek, lai nolemtu, vai viela ir galīgi klasificējama, reģistrētājs norāda un pamato, kādu darbību viņš ir veicis vai kādu lēmumu viņš ir pieņēmis.

3.3.

3. darbība

Paredzētās beziedarbības koncentrācijas (PNEC) apzināšana

3.3.1.

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatē PNEC katrā vides jomā. PNEC var aprēķināt, ietekmes vērtībām (piemēram, LC50 vai NOEC) piemērojot attiecīgu ekspertīzes faktoru. Ekspertīzes faktors izsaka starpību starp ietekmes vērtībām, ko iegūst no ierobežota sugu skaita laboratorijas testos, un PNEC apkārtējās vides jomai (1).

3.3.2.

Ja PNEC nevar atvasināt, to skaidri dara zināmu un pilnībā pamato.

4. PBT UN VPVB NOVĒRTĒJUMS

4.0. Ievads

4.0.1.

PBT un vPvB vērtēšanas mērķis ir noteikt, vai viela atbilst XII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem, un, ja tā ir, raksturot iespējamās vielas emisijas. Apdraudējuma novērtējumu saskaņā ar šā pielikuma 1. un 3. iedaļu, pievēršoties visām ilgtermiņa ietekmēm un vērtējot ilgtermiņa iedarbību uz cilvēkiem un apkartējo vidi, ko veic saskaņā ar 5. iedaļu (iedarbības novērtējums), 2. darbību (iedarbības izvērtējums), nevar veikt ar pietiekamu ticamību vielām, kas atbilst XII pielikumā dotajiem PBT un vPvB kritērijiem. Tāpēc ir vajadzīga individuāla PBT un vPvB ekspertīze.

4.0.2.

PBT un vPvB ekspertīzē ir šādas divas darbības, ko attiecīgi skaidri nosaka ķīmiskās drošības pārskata 4. iedaļas C daļā:

1. darbība	:	Salīdzinājums ar kritērijiem
2. darbība	:	Emisiju raksturojums

Vērtējumu apkopo arī drošības datu lapas 12. pozīcijā.

4.1.

1. darbība

Salīdzinājums ar kritērijiem

Šajā PBT un vPvB ekspertīzes daļā pieejamo informāciju, kas iesniegta kā tehniskās dokumentācijas daļa, salīdzina ar XII pielikumā dotajiem kritērijiem, un pievieno paziņojumu, vai viela tiem atbilst.

Ja pieejamā informācija nav pietiekama, lai izlemtu, vai viela atbilst XII pielikumā dotajiem kritērijiem, katrā individuālā gadījumā vērā ņem citu informāciju, piemēram, tādu reģistrētājam pieejamo datu pārraudzību, kas rada līdzvērtīgas bažas.

Ja tehniskajā dokumentācijā par vienu vai vairākiem galīgiem novērtējumiem ir tikai tāda informācija, kas prasīta V un VI pielikumā, reģistrētājs ņem vērā informāciju, kas ir svarīga P, B un T īpašību pārbaudei, lai nolemtu, vai jāiegūst papildu informācija, lai izpildītu PBT un vPvB novērtējuma uzdevumu. Ja jāiegūst papildu informācija, un tas prasa testus ar mugurkaulniekiem, reģistrētājs iesniedz testēšanas priekšlikumu. Tomēr papildu informācija nav jāiegūst, ja reģistrētājs īsteno vai iesaka pietiekamus riska pārvaldības pasākumus un izmantošanas apstākļus, kas saskaņā ar XI pielikuma 3. iedaļu pieļauj atkāpi no testēšanas PBT un vPvB ekspertīzes vajadzībām.

4.2.

2. darbība

Emisiju raksturojums

Ja viela atbilst kritērijiem, veic emisiju raksturošanu, iekļaujot attiecīgas 5. iedaļā aprakstītās iedarbības novērtējuma daļas. Konkrēti tajā iekļauj aplēsi par visiem ražotāja vai importētāja veikto darbību laikā dažādās vidēs izdalījušās vielas daudzumiem un visus tās apzinātos lietošanas veidus, kā arī norāda iespējamos ceļus, pa ko viela kaitīgi iedarbojas uz cilvēkiem un apkārtējo vidi.

5. IEDARBĪBAS NOVĒRTĒJUMS.

5.0. Ievads

iedarbības ekspertīzes mērķis ir kvantitatīvi vai kvalitatīvi aplēst vielas devu/koncentrāciju, kādai ir vai var būt pakļauti cilvēki un apkārtējā vide. Ekspertīzē ņem vērā visas vielas dzīves cikla stadijas, ņemot vērā ražošanu un apzinātus lietošanas veidus, un tā attiecas uz jebkādu iedarbību, kas var attiekties uz 1. līdz 4. iedaļā norādītajiem bīstamības veidiem. Iedarbības novērtējumā ir šādas divas darbības, ko attiecīgi skaidri apzina ķīmiskās drošības pārskatā:

1. darbība	:	Iedarbības scenārija(u) izstrāde vai attiecīgā lietošanas veida un iedarbības kategoriju apzināšana
2. darbība	:	Iedarbības aplēse.

Vajadzības gadījumā un saskaņā ar 29. pantu iedarbības scenāriju ietver arī drošības datu lapas pielikumā.

5.1.

1. darbība

Iedarbības scenāriju izstrāde

5.1.1.

Izstrādā iedarbības scenārijus, kā aprakstīts 0.6. un 0.7. iedaļā. Iedarbības scenāriji ir ķīmiskās drošības novērtēšanas procesa pamatā. Ķīmiskā drošības novērtēšanas process var būt iteratīvs. Pirmajā vērtējumā izmanto obligāto un visu pieejamo informāciju par bīstamību un iedarbības aplēsi, kas atbilst sākotnējiem pieņēmumiem par izmantošanas apstākļiem un riska pārvaldības pasākumiem (pirmo iedarbības scenāriju). Ja sākotnējie pieņēmumi liek raksturot riskus, kas liecina par to, ka riskus cilvēku veselībai un apkārtējai videi pietiekami nekontrolē, tad jāveic iteratīvs process, grozot vienu vai vairākus faktorus bīstamības vai iedarbības novērtējumā, lai pierādītu, ka kontrole ir pietiekama. Veicot sīkāku bīstamības novērtējumu, varbūt ir jāiegūst papildu informācija par briesmām. Veicot sīkāku iedarbības novērtējumu, iedarbības scenārijā varbūt ir attiecīgi jāmaina izmantošanas apstākļi vai riska pārvaldības pasākumi, vai precīzāk jāaplēš iedarbība. Iedarbības scenāriju, ko izstrādā pēdējā iterācijā (pēdējo iedarbības scenāriju), iekļauj ķīmiskās drošības pārskatā un pievieno drošības datu lapai saskaņā ar 31. pantu.

Pēdējo iedarbības scenāriju iekļauj attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā un ietver drošības datu lapas pielikumā ar attiecīgu īsu nosaukumu, kurā īsi, vispārīgi aprakstīts lietošanas veids, kas atbilst VI pielikuma 3.5. iedaļā lietotajam nosaukumam un aprakstam. Iedarbības scenāriji attiecas uz jebkādu ražošanu Kopienā un visiem apzinātajiem lietošanas veidiem.

Konkrēti iedarbības scenārijā vajadzības gadījumā apraksta:

Izmantošanas nosacījumus

—	procesi, ko izmanto, arī fiziskā forma, kādā vielu ražo, apstrādā un/vai lieto;

—	darba ņēmēju darbības saistībā ar minētajiem procesiem un tas, cik ilgi un bieži viela iedarbojas uz viņiem;

—	patērētāju darbības un tas, cik ilgi un bieži viela iedarbojas uz viņiem;

—	vielas emisiju ilgums un biežums dažādās vidēs un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, un izšķīšana uztvērējā vidē.

Riska pārvaldības pasākumi

—	riska pārvaldības pasākumi, lai mazinātu vai izvairītos no vielas tiešas vai netiešas iedarbības uz cilvēkiem (arī darba ņēmējiem un patērētājiem) un dažādām vidēm;

—	atkritumu apsaimniekošanas pasākumi, lai mazinātu vai izvairītos no vielas iedarbības uz cilvēkiem un apkārtējo vidi atkritumu apstrādes, iznīcināšanas un/vai pārstrādes laikā.

5.1.2.

Ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs piesakās uz licenci konkrētam lietošanas veidam, iedarbības scenārijs jāizstrādā tikai konkrētajam lietošanas veidam un vēlākām darbībām vielas dzīves ciklā.

5.2.

2. darbība

Iedarbības izvērtējums

5.2.1.

Iedarbību izvērtē katram izstrādātam iedarbības scenārijam, un atspoguļo attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā un — vajadzības gadījumā un saskaņā ar 31. pantu — apkopo drošības datu lapas pielikumā. Kaitīgās iedarbības izvērtējumā ir trīs elementi: 1) emisiju aplēse; 2) ķīmiskās uzvedības un ievadīšanas ceļu izvērtējums; un 3) kaitīgās iedarbības līmeņu aplēse.

5.2.2.

Emisiju aplēsē ņem vērā emisijas visās attiecīgās vielas dzīves cikla daļas, ko rada ražošana un katrs apzinātais lietošanas veids. Dzīves cikla stadijas, kas rodas, vielu ražojot, dažos gadījumos attiecas uz atkritumu stadiju. Dzīves cikla stadijas, kas rodas no apzinātiem vielas lietošanas veidiem, dažos gadījumos attiecas uz izstrādājumu lietošanas laiku un atkritumu stadiju. Emisiju aplēsi veic, pieņemot, ka ir īstenoti kaitīgās iedarbības scenārijā aprakstītie riska parvaldības pasākumi un izmantošanas apstākļi.

5.2.3.

Raksturo iespējamos noārdīšanās, pārvēršanās vai reakcijas procesus, un izvērtē izplatību vidē un tās sekas.

5.2.4.

Iedarbības līmeņu aplēsi veic visām cilvēku grupām (darba ņēmēji, patērētāji un cilvēki, kas kaitīgai iedarbībai pakļauti netieši, ar apkārtējās vides starpniecību) un visām vidēm, kurām vielas iedarbība ir zināma vai loģiski paredzama. Pievērš uzmanību visiem attiecīgiem iedarbības ceļiem cilvēkos (ieelpojot, orāli, dermāli un apvienojot visus attiecīgos iedarbības ceļus un avotus). Aplēsēs ņem vērā iedarbības modeļa variācijas telpā un laikā. Iedarbības aplēsē konkrēti ņem vērā:

—	pareizi iegūtus, raksturīgus kaitīgās iedarbības datus,

—	jebkādus galvenos vielas piemaisījumus un piedevas,

—	daudzumu, kādā vielu ražo un/vai importē,

—	daudzumu katrā apzinātā lietošanas veidā,

—	īstenoto vai ieteikto riska pārvaldību, arī neitralizācijas pakāpi,

—	kaitīgās iedarbības ilgumu un biežumu atkarībā no izmantošanas apstākļiem,

—	darba ņēmēju darbības saistībā ar minētajiem procesiem un to, cik ilgi un bieži viela iedarbojas uz viņiem,

—	patērētāju darbības un to, cik ilgi un bieži viela iedarbojas uz viņiem,

—	vielas emisiju ilgumu un biežumu dažādās vidēs un šķīšanu uztvērējā vidē,

—	vielas fiziskās un ķīmiskās īpašības,

—	pārveidošanās un/vai noārdīšanās produktus,

—	cilvēkiem iespējamos iedarbības ceļus un absorbcijas potenciālu,

—	iespējamos nokļūšanas ceļus apkārtējā vidē un izplatību apkārtējā vidē, kā arī noārdīšanos un/vai pārvēršanos (skat. arī 1. darbību 3. iedaļā),

—	iedarbības (ģeogrāfiskos) mērogus,

—	no matrices atkarīgu vielas izplatīšanu/migrāciju.

5.2.5.

Ja ir pieejami pareizi iegūti, raksturīgi iedarbības dati, veicot iedarbības novērtējumu, tiem pievērš īpašu uzmanību. Iedarbības līmeņu izvērtējumā var izmantot attiecīgus modeļus. Var izskatīt arī attiecīgus pārraudzības datus par vielām ar analogu lietošanas veidu vai analogām īpašībām.

6. RISKU APRAKSTS

6.1.	Risku aprakstu sastāda katram iedarbības scenārijam un ieraksta attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā.

6.2.

Risku aprakstā izskata cilvēku grupas (uz ko iedarbojas viela, piemēram, darba ņēmēji, patērētāji vai cilvēki, uz kuriem viela iedarbojas netieši, ar apkārtējās vides starpniecību, un, attiecīgos gadījumos, to apvienojumus) un vidēs, kurām vielas iedarbība ir zināma vai loģiski paredzama, ievērojot pieņēmumu, ka ir īstenoti 5. iedaļā minētajos iedarbības scenārijos raksturotie riska pārvaldības pasākumi. Papildus izskata vielas radītu plašu vides risku, apvienojot rezultātus par vispārēju izdalīšanos, emisijām un zudumiem no visiem avotiem visās vidēs.

6.3

Risku aprakstā iekļauj:

—	zināmas vai iespējamas kaitīgās iedarbības salīdzinājumu ar attiecīgiem DNEL katrai cilvēku grupai;

—	paredzamās vides koncentrācijas salīdzinājumu ar Pnecs katrā vidē; un

—	negadījuma iespējamības un nopietnības vērtējumu, ko nosaka vielas fiziskās un ķīmiskās īpašības.

6.4

Jebkurā iedarbības scenārijā var uzskatīt, ka visā vielas dzīves ciklā, ko nosaka ražošana un apzinātie lietošanas veidi, apdraudējumu cilvēkiem un apkārtējai videi pietiekami kontrolē, ja:

—	6.2. iedaļā aplēstie kaitīgās iedarbības līmeņi nav lielāki par attiecīgo DNEL vai PNEC, kā attiecīgi noteikts 1. un 3. iedaļā, un

—	vielas fizisko un ķīmisko īpašību dēļ — ko nosaka, kā norādīts 2. iedaļā — negadījuma iespējamība un nopietnība ir maza.

6.5

Tādām ietekmēm uz cilvēkiem un vides jomām, kurām nav varēts noteikt DNEL vai PNEC, veic kvalitātes ekspertīzi attiecība uz to, cik lielā mērā būs iespējams izvairīties no šādām ietekmēm, īstenojot iedarbības scenāriju.

Vielām, kas atbilst PBT un vPvB kritērijiem, ražotājs vai importētājs izmanto saskaņā ar 5. iedaļā minēto 2. darbību iegūtu informāciju, ražotnē īstenojot un iesakot pakārtotiem lietotājiem riska pārvaldības pasākumus, kas cik vien iespējams samazina iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi un emisijas visā vielas dzīves ciklā, ko nosaka ražošana un apzinātie lietošanas veidi.

7. ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA FORMĀTS

Ķīmiskās drošības pārskatā ir šādas pozīcijas:

ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATA FORMĀTS

A DAĻA

1. RISKA PĀRVALDĪBAS PASĀKUMU KOPSAVILKUMS

2. DEKLARĀCIJA, KA RISKA PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI IR ĪSTENOTI

3. DEKLARĀCIJA PAR TO, KA INFORMĀCIJA PAR RISKA PĀRVALDĪBAS PASĀKUMIEM IR DARĪTA ZINĀMA CITIEM

B DAĻA

1. VIELAS APZINĀŠANA UN TĀS FIZISKĀS UN ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS

2. RAŽOŠANA UN LIETOŠANAS VEIDI

2.1.

Ražošana

2.2	Apzināti lietošanas veidi

2.3	Neieteicami lietošanas veidi

3. KLASIFIKĀCIJA UN MARĶĒJUMS

4. VIDES NOSACĪTĪBAS ĪPAŠĪBAS

4.1.	Noārdīšanās

4.2.	Izplatība vidē

4.3.	Bioakumulācija

4.4	Sekundārā saindēšana

5. BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKU VESELĪBU

5.1. Toksikokinētika (absorbcija, metabolisms, izplatīšanās un izvadīšana)

5.2. Akūts toksiskums

5.3. Kairinājums

5.3.1.

Āda

5.3.2.

Acis

5.3.3.

Elpošanas ceļi

5.4. Kodīgums

5.5. Sensibilizācija

5.5.1.

Āda

5.5.2.

Elpošanas sistēma

5.6. Atkārtotas devas toksiskums

5.7. Mutagēnums

5.8. Kancerogēnums

5.9. Toksiskums reproduktīvai funkcijai

5.9.1.

Ietekme uz auglību

5.9.2.

Attīstības toksiskums

5.10 Citas ietekmes

5.11 DNEL atvasināšana

6. VIELAS FIZISKO UN ĶĪMISKO ĪPAŠĪBU BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ CILVĒKU VESELĪBU

6.1.	Sprādzienbīstamība

6.2.	Uzliesmojamība

6.3.	Oksidācijas potenciāls

7. BĪSTAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ APKĀRTĒJO VIDI

7.1.	Ūdens vide (ietverot arī nogulsnes)

7.2.	Sauszemes vide

7.3.	Atmosfēras vide

7.4.	Mikrobioloģiskā aktivitāte notekūdeņu attīrīšanas sistēmās

8. PBT UN VPVB NOVĒRTĒJUMS

9. IEDARBĪBAS NOVĒRTĒJUMS

9.1. [1. iedarbības scenārija nosaukums]

9.1.1.

Iedarbības scenārijs

9.1.2.

Iedarbības novērtējums

9.2. [2. iedarbības scenārija nosaukums]

9.2.1.

Iedarbības scenārijs

9.2.2.

Iedarbības novērtējums

[u.c.]

10. RISKU RAKSTUROJUMS

10.1. [1. iedarbības scenārija nosaukums]

10.1.1. Cilvēku veselība

10.1.1.1.

Darba ņēmēji

10.1.1.2.

Patērētāji

10.1.1.3.

Netieša iedarbība uz cilvēkiem ar apkārtējās vides starpniecību

10.1.2. Apkārtējā vide

10.1.2.1.

Ūdens vide (ietverot arī nogulsnes)

10.1.2.2.

Sauszemes vide

10.1.2.3.

Atmosfēras vide

10.1.2.4.

Mikrobioloģiskā aktivitāte notekūdeņu attīrīšanas sistēmās

10.2. [2. iedarbības scenārija nosaukums]

10.2.1. Cilvēku veselība

10.2.1.1.

Darba ņēmēji

10.2.1.2.

Patērētāji

10.2.1.3.

Netieša iedarbība uz cilvēkiem ar apkārtējās vides starpniecību

10.2.2. Apkārtējā vide

10.2.2.1.

Ūdens vide (ietverot arī nogulsnes)

10.2.2.2.

Sauszemes vide

10.2.2.3.

Atmosfēras vide

10.2.2.4.

Mikrobioloģiskā aktivitāte notekūdeņu attīrīšanas sistēmās

[u.c.]

10.x. Vispārēja iedarbība (apvienojot visus attiecīgos emisiju/izdalīšanās avotus)

10.x.1 Cilvēku veselība (apvienojot visus iedarbības ceļus)

10.x.1.1

10.x.2 Apkārtējā vide (apvienojot visus emisiju avotus)

10.x.2.1

(1) Būtībā, jo izvērstāki ir dati un jo ilgāki testi, jo mazāka ir neskaidrības pakāpe un jo mazāks ir ekspertīzes faktors. Novērtējumu 1 000 parasti piemēro mazākai no trijām īstermiņa L(E)C50 vērtībām, ko iegūst no sugām, kas pārstāv dažādus trofiskos līmeņus, un novērtējumu 10 — mazākai no trīs ilgtermiņa NOEC vērtībām, ko iegūst no sugām, kas pārstāv dažādus trofiskos līmeņus.

II PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI DROŠĪBAS DATU LAPU SASTĀDĪŠANAI

Šajā pielikumā iekļautas prasības drošības datu lapām, kas paredzētas kādai vielai vai preparātam saskaņā ar 31. pantu. Drošības datu lapa ir mehānisms, kā nodot attiecīgu drošības informāciju par klasificētām vielām un preparātiem, arī informāciju attiecīgos ķīmiskās drošības pārskatos lejup pa piegādes ķēdi tiešiem pakārtotiem lietotājiem. Drošības datu lapā sniegtā informācija atbilst informācijai ķīmiskās drošības pārskatā, ja tādu prasa. Ja ir sastādīts ķīmiskās drošības pārskats, attiecīgos iedarbības scenārijus ietver drošības datu lapas pielikumā, lai būtu vieglāk atsaukties uz tiem attiecīgās drošības datu lapas pozīcijās.

Šā pielikuma mērķis ir tā nodrošināt visu 31. pantā uzskaitīto obligāto pozīciju satura konsekvenci un precizitāti, lai saskaņā ar to sastādītas drošības datu lapas ļautu lietotājiem veikt vajadzīgos darba ņēmēju drošuma un veselības aizsardzības pasākumus darba vietā, kā arī apkārtējās vides aizsardzībai.

Drošības datu lapās sniegtā informācija atbilst prasībām, kas konkretizētas Direktīvā 98/24/EK par darbinieku drošības un veselības aizsardzību pret apdraudējumiem, kas saistīti ar ķīmisko vielu izmantošanu darbā. Konkrēti drošības datu lapas darba devējam ļauj noteikt, vai darba vietā ir kādas bīstamas ķīmiskas vielas, un izvērtēt visus draudus darba ņēmēju veselībai un drošībai, ko rada tādu vielu lietošana.

Informācijai drošības datu lapā jābūt rakstītai īsi un skaidri. Drošības datu lapas sastāda kompetenta persona, kas ņem vērā konkrētas lietotāju vajadzības, ciktāl tās ir zināmas. Personas, kas laiž vielas un preparātus tirgū, nodrošina šo kompetento personu pienācīgu sagatavošanu, tostarp sagatavošanu kvalifikācijas celšanas kursos.

Par preparātiem, kas nav klasificēti kā bīstami, bet kuriem vajadzīga drošības datu lapa saskaņā ar 31. pantu, katrā pozīcijā sniedz pietiekamu informāciju.

Ņemot vērā vielu un preparātu īpašību plašo diapazonu, individuālos gadījumos var būt vajadzīga papildu informācija. Ja ir gadījumi, kad informācijai par kādām īpašībām nav praktiskas nozīmes vai to sniegt nav tehniski iespējams, to pamato un precīzi norāda katrā pozīcijā. Sniedz informāciju par katru bīstamo īpašību. Ja konstatē, ka nepastāv konkrēts apdraudējums, precīzi nošķir gadījumus, kad klasificētājam par to nav ziņu, no gadījumiem, kad ir pieejami negatīvi testa rezultāti.

Drošības datu lapas pirmajā lappusē norāda izdošanas datumu. Pārskatot drošības datu lapu, par grozījumiem informē tās saņēmējus, un tos apzīmē “Labojums: (datums)”.

Piezīme

Drošības datu lapas ir vajadzīgas arī dažām īpašām vielām un preparātiem (piemēram, lielformas metāla izstrādājumiem, sakausējumiem, saspiestām gāzēm u.c.), kas uzskaitīti Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 8. un 9. nodaļā un uz ko attiecas atkāpes no marķēšanas noteikumiem.

1. VIELAS/PREPARĀTA UN UZŅĒMĒJSABIEDRĪBAS/UZŅĒMUMA APZINĀŠANA.

1.1. Vielas vai preparāta apzināšana

Termins, ko izmanto apzināšanai, ir tas pats, kas norādīts uz etiķetes, kā paredzēts Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā.

Vielām, kas jāreģistrē, termins ir tas pats, kas uzdots reģistrācijā, un norāda arī reģistrācijas numuru, kas piešķirts saskaņā ar šīs regulas 20. panta 1. punktu.

Var norādīt arī citus iespējamus paņēmienus, kā apzināt vielas.

1.2. Vielas/preparāta lietošanas veids

Norāda visus zināmos vielas vai preparāta lietošanas veidus. Ja iespējamo lietošanas veidu ir daudz, jāuzskaita tikai svarīgākie vai pierastākie. Būtu jāsniedz arī īss apraksts par to, kas viela vai preparāts faktiski ir, piemēram, ugunsdzēsības līdzeklis, antioksidants u.c.

Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums, drošības datu lapā iekļauj informācija par visiem apzinātajiem lietošanas veidiem, kas attiecas uz drošības datu lapas saņēmēju. Šī informācija atbilst drošības datu lapas pielikumā apzinātiem lietošanas veidiem un iedarbības scenārijiem.

1.3. Uzņēmējsabiedrības/uzņēmuma apzināšana

Dara zināmus tās datus, kura Kopienā ir atbildīga par vielas vai preparāta laišanu tirgū, un kura var būt ražotājs, importētājs vai izplatītājs. Dara zināmu šīs personas pilnu adresi un tālruņa numuru, kā arī tās kompetentās personas e-pasta adresi, kas ir atbildīga par drošības datu lapu.

Ja minētā persona neatrodas tajā dalībvalstī, kurā vielu vai preparātu laiž tirgū, ja iespējams, papildus norāda arī attiecīgajā dalībvalstī atbildīgās personas pilnu adresi un tālruņa numuru.

Reģistrētājiem — informācija par konkrētu personu ir tāda pati kā reģistrācijā sniegtajā informācijā par ražotāja vai importētāja personu.

1.4. Tālruņa numurs, kur zvanīt ārkārtas situācijās

Papildus iepriekš minētajām ziņām, norāda tālruņa numuru uzņēmējsabiedrībai un/vai attiecīgai oficiālai padomdevējai struktūrai (kas var būt struktūra, kura atbild par Direktīvas 1999/45/EK 17. pantā minētās informācijas saņemšanu ar veselības aizsardzību saistītos jautājumos), kur zvanīt ārkārtas situācijās. Norāda, vai tālruņa numuru var izmantot tikai darba laikā.

2. BĪSTAMĪBAS APZINĀŠANA

Norāda vielas vai preparāta klasifikāciju saskaņā ar Direktīvā 67/548/EEK vai 1999/45/EK ietvertajiem klasifikācijas noteikumiem. Īsi un skaidri norāda draudus, ko viela vai preparāts rada cilvēkiem un apkārtējai videi.

Preparātus, kas klasificēti kā bīstami, precīzi nošķir no preparātiem, kas saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK nav klasificēti ka bīstami.

Apraksta svarīgākās nelabvēlīgās ietekmes, kādas vielas fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām ir uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, kā arī simptomus, kas raksturo vielas vai preparāta lietošanas veidu vai nepareizu lietošanas veidu, ko var loģiski paredzēt.

Varbūt ir jānorāda citi apdraudējumi, piemēram, putekļu izdalīšana, vispārēja sensibilizācija, slāpšana, salšana, lielas iespējas izraisīt īpašu smaku vai garšu vai ietekme uz apkārtējo vidi, piemēram, augsnē dzīvojošu organismu apdraudējumu, ozona slāņa sarukšanu, spēju fotoķīmiski radīt ozonu u.c., ko nevar klasificēt, bet kas kopumā var palielināt materiāla bīstamību.

Uz etiķetes norādīto informāciju dod 15. pozīcijā.

Vielas klasifikācija ir tāda pati kā klasifikācijas un marķējumu sarakstam iesniegtai klasifikācijai saskaņā ar X sadaļu.

3. SASTĀVS/INFORMĀCIJA PAR SASTĀVDAĻĀM

Sniegtā informācija saņēmējam dod iespējas viegli apzināt preparāta sastāvdaļu bīstamību. Apdraudējumus, ko rada pats preparāts, uzskaita 2. pozīcijā.

3.1.	Nav obligāti pilnībā norādīt sastāvu (sastāvdaļu īpašības un to koncentrāciju), lai gan var būt lietderīgi sniegt sastāvdaļu vispārēju aprakstu un norādīt to koncentrācijas.

3.2.

Preparātiem, kas klasificēti kā bīstami saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK, norāda vielas un to koncentrāciju vai koncentrācijas diapazonu preparātā:

veselībai kaitīgas vai apkārtējai videi bīstamas vielas Direktīvas 67/548/EEK nozīmē, ja to koncentrācija līdzinās vai ir lielāka par mazāko no:

—	Direktīvas 1999/45/EK 3. panta 3. punkta tabulā norādītajām robežkoncentrācijām vai

—	Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā norādītajām robežkoncentrācijām vai

—	Direktīvas 1999/45/EK II pielikuma B daļā dotajām robežkoncentrācijām, vai

—	Direktīvas 1999/45/EK III pielikuma B daļā dotajām robežkoncentrācijām, vai

—	Direktīvas 1999/45/EK V pielikumā dotajām robežkoncentrācijām, vai

—	robežkoncentrācijām, kas dotas saskaņā ar šīs regulas X sadaļu sastādītā klasifikācijas un marķējumu sarakstā, par ko panākta vienošanās,

b)	un vielas, kurām konkretizētas Kopienas arodekspozīcijas robežvērtības, ja vien tās nav iekļautas a) punktā.

c)	vielas, kuras ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas saskaņā ar XII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem, ja vielas koncentrācija līdzinās 0,1 % vai ir lielāka par to.

3.3.

Preparātiem, kas nav klasificēti kā bīstami saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK, norāda vielas un to koncentrāciju vai koncentrāciju diapazonu, ja to konkrēts daudzums ir vai nu:

preparātos, kas nav gāzveidā — ≥ 1 % preparāta svara, un ≥ 0,2 % tilpuma gāzveida preparātos un

—	vielas, kuras Direktīvas 67/548/EEK 3. panta nozīmē rada draudus veselībai vai apkārtējai videi (1); vai

—	vielas, kurām ir konkretizēta Kopienas arodekspozīcijas robežvērtība

vai

b)	≥ 1 % preparāta svara, un vielas ir noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas saskaņā ar XII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem.

3.4.

Iepriekš minētajām vielām norāda klasifikāciju (kas tām piešķirta ar Direktīvas 67/548/EEK 4. un 6. pantu vai ar Direktīvas 67/548/EEK I pielikumu, vai arī saskaņā ar šīs regulas XI sadaļu izveidoto klasifikācijas un marķējumu sarakstu), kā arī vielai tās fizisko un ķīmisko īpašību, veselībai un apkārtējai videi radīto draudu dēļ piešķirtos burtu simbolus un R frāzes. R frāzes nav jāizraksta pilnībā: dodot atsauci uz 16. pozīciju, kurā ir pilnībā uzskaitītas visas attiecīgās R frāzes. Ja viela neatbilst klasifikācijas kritērijiem, norāda iemeslu, kāpēc tā iekļauta 3. iedaļā, piemēram, “PBT viela” vai “viela, kam konkretizētas Kopienas arodekspozīcijas robežvērtības”.

3.5.

Saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK norāda iepriekš minēto vielu nosaukumu un saskaņā ar šīs regulas 18. panta 1. punktu piešķirto reģistrācijas numuru, kā arī EINECS vai ELINC numuru, ja tāds ir. Varbūt der norādīt arī CAS numuru un nosaukumu saskaņā ar IUPAC nomenklatūru (ja tāds ir). Vielām, kas uzskaitītas ar to bezīpašnieka nosaukumu, saskaņā ar Direktīvas 1999/45/EK 15. pantu vai šā pielikuma 3.3. punkta zemsvītras piezīmi, nav jānorāda precīzs ķīmiskais identifikators.

3.6.	Ja saskaņā ar Direktīvas 1999/45/EK 15. pantu vai šā pielikuma 3.3. punkta zemsvītras piezīmi datiem par konkrētu vielu jāievēro konfidencialitāte, lietošanas drošuma garantēšanai apraksta to ķīmiskās īpašības. Lieto nosaukumu, kas izriet no iepriekš minētajām procedūrām.

4. PIRMĀS PALĪDZĪBAS PASĀKUMI

Apraksta pirmās palīdzības pasākumus.

Vispirms norāda, vai ir vajadzīga tūlītēja medicīniska palīdzība.

Informācija par pirmo palīdzību ir īsai un skaidri saprotama cietušajam, klātesošajiem un pirmās palīdzības sniedzējiem. Īsi apraksta simptomus un ietekmes. Instrukcijās norāda, kas jādara uzreiz pēc negadījuma, un vai ir iespējama kavēta ietekme pēc pakļaušanas kaitīgai iedarbībai.

Informāciju grupē saskaņā ar apakšpozīcijām — atkarībā no kaitīgās iedarbības ceļiem, t.i.: ieelpošana, saskare ar ādu un acīm, norīšana.

Norāda, vai ārsta palīdzība ir vajadzīga vai ieteicama.

Dažām vielām vai preparātiem varbūt jāuzsver, ka darba vietā ir jābūt īpašiem līdzekļiem konkrētas un tūlītējas palīdzības sniegšanai.

5. UGUNSDZĒSĪBAS PASĀKUMI

Dod atsauci uz prasībām tādu ugunsgrēku dzēšanai, kuru cēlonis ir viela vai preparāts vai kuri izceļas tā tiešā tuvumā, norādot:

—	piemērotos ugunsdzēsības līdzekļus,

—	ugunsdzēsības līdzekļus, kādus drošuma apsvērumu dēļ lietot nedrīkst,

—	īpašu bīstamību, ko izraisa pašas vielas vai preparāta, tā sadegšanas produktu un degšanas gāzveida produktu kaitīgā iedarbība,

—	īpašas ugunsdzēsēju aizsargierīces.

6. PASĀKUMI NEJAUŠAS IZDALĪŠANĀS GADĪJUMOS

Atkarībā no konkrētās vielas vai preparāta, var būt vajadzīga informācija par:

personu drošuma pasākumiem, piemēram:

—	aizdegšanās avotu likvidāciju, pietiekamas ventilācijas/elpošanas orgānu aizsardzību, putekļu daudzuma samazināšanu, ādas un acu pasargāšanas no kontakta,

vides drošības pasākumiem, piemēram:

—	nenovadīšanu kanalizācijā, aizsargpasākumiem pret nokļūšanu atklātās ūdenskrātuvēs, gruntsūdeņos un augsnē, iespējamu vajadzību brīdināt tuvējos iedzīvotājus,

savākšanas paņēmieniem, piemēram:

—	absorbcijas materiālu (piemēram, smilšu, diatomīta, skābes saistvielu, universālu saistvielu, zāģu skaidu u.c.) lietošanas veidu, gāzu un tvaiku daudzuma samazināšanu ar ūdeni, atšķaidot.

Apsver arī vajadzību pēc tādām norādēm kā: “nekādā gadījumā nelietot, neitralizēt ar…”.

Piezīme

Vajadzības gadījumos dod atsauces uz 8. un 13. pozīciju.

7. LIETOŠANA UN GLABĀŠANA

Piezīme

Šajā iedaļā sniegtā informācija attiecas uz veselības aizsardzību, drošumu un apkārtējās vides aizsardzību. Tā palīdz darba devējam izstrādāt piemērotas darba procedūras un organizatoriskus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 5. pantu.

Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums vai reģistrācija, informācija šajā iedaļā saskan ar informāciju par apzinātiem lietošanas veidiem un kaitīgas iedarbības scenārijiem, kas doti drošības datu lapas pielikumā.

7.1. Pārkraušana

Norāda piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi drošai pārkraušanai, arī tehniskus pasākumus, piemēram:

—

neitralizāciju, vietēju un vispārēju ventilāciju, pasākumus, lai novērstu mikroskopisku pilieniņu un putekļu mākoņu veidošanos, kā arī ugunsdrošības pasākumus un apkārtējās vides aizsardzības pasākumus (piemēram, filtru vai gāzes skalotņu lietošanu ventilācijas izplūdei, lietošanai slēgtās telpās, pasākumus izlijušu vielu savākšanai un likvidācijai u.c.), un citas konkrētas prasības vai noteikumus par vielu vai preparātu (piemēram, ieteicamas vai aizliegtas procedūras un iekārtas), un, ja iespējams, īsi to apraksta.

7.2. Glabāšana

Norāda drošas glabāšanas apstākļus, piemēram:

—	īpašu noliktavu telpu vai tvertņu konstrukciju (arī izolācijas norobežojumus un ventilāciju), materiālus, ko nevar glabāt kopā, glabāšanas apstākļus (temperatūras un mitruma robežlielumi/intervāli, apgaismojums, inerta gāze u.c.), īpašas elektroiekārtas un statiskās elektrības novēršanas pasākumus.

Ja vajadzīgs, norāda maksimāli pieļaujamo glabājamo daudzumu. Konkrēti norāda visas īpašās prasības, piemēram, vielas vai preparāta iesaiņojumam/tarai izmantojamos materiālus.

7.3. Konkrēts(i) lietošanas veids(i)

Attiecībā uz gataviem izstrādājumiem, kas paredzēti konkrētam(iem) lietošanas veidam(iem), ieteikumos norāda apzināto(s) lietošanas veidu(s), un tie ir sīki izstrādāti un viegli izpildāmi. Ja iespējams, dod atsauci uz konkrētām apstiprinātām nozares vai jomas instrukcijām.

8. KAITĪGĀS IEDARBĪBAS IEROBEŽOŠANA/PERSONU AIZSARDZĪBA

8.1. Kaitīgās iedarbības robežvērtības

Norāda piemērojamos īpašos kontroles parametrus, arī arodekspozīcijas robežvērtības un/vai bioloģiskas robežvērtības. Norāda vērtības, kas noteiktas konkrētā dalībvalstī, kurā vielu vai preparātu laiž tirgū. Informē par jaunākām ieteicamām pārraudzības procedūrām.

Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums, attiecībā uz drošības datu lapas pielikumā dotajiem kaitīgās iedarbības scenārijiem norāda attiecīgos vielas DNEL un PNEC.

Preparātiem der norādīt attiecīgās tajos ietilpstošo vielu vērtības, kam jābūt uzskaitītām drošības datu lapā saskaņā ar 3. pozīciju.

8.2. Kaitīgās iedarbības kontroles pasākumi

Šajā dokumentā kaitīgas iedarbības kontrole ir viss konkrēto riska pārvaldības pasākumu klāsts, kuri jāveic lietošanas laikā, lai pēc iespējas mazinātu kaitīgo iedarbību uz darba ņēmējiem un apkārtējo vidi. Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums, par drošības datu lapā dotiem apzinātiem lietošanas veidiem drošības datu lapas 8. iedaļā sniedz riska pārvaldības pasākumu kopsavilkumu.

8.2.1. Arodekspozīcijas kontroles pasākumi

Darba devējs šo informāciju ņems vērā, veicot vielas vai preparāta apdraudējumu ekspertīzi darba ņēmēju veselības un drošības sakarā, ievērojot Direktīvas 98/24/EK 4. pantu, kas prasa — prioritātes kārtā:

—	izstrādāt attiecīgus darba procesus un tehnoloģijas un lietot pareizas iekārtas un materiālus;

—	iespējama apdraudējuma avotā piemērot kolektīvas aizsardzības pasākumus, piemēram, pietiekamu ventilāciju, kā arī pareizus organizatoriskus pasākumus, un

—	ja pakļaušanu kaitīgai iedarbībai nevar novērst citiem līdzekļiem — piemērot individuālus aizsargpasākumus, piemēram, personu aizsardzībai paredzētas iekārtas.

Tāpēc par tādiem pasākumiem sniedz pareizu un pietiekamu informāciju, lai varētu veikt pareizu apdraudējumu ekspertīzi saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 4. pantu. Ar šo informāciju papildina 7.1. pozīcijā jau sniegto informāciju.

Ja vajadzīgi individuāli aizsardzības pasākumi, precīzi norāda, ar kādām iekārtām nodrošinās pietiekamu un piemērotu aizsardzību. Ņem vērā Padomes Direktīvu 89/686/EEK (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (2) un atsaucas uz attiecīgajiem CEN standartiem:

Elpošanas orgānu aizsardzība

Konkrēti norāda aizsardzības iekārtas, kas jālieto, strādājot ar bīstamām gāzēm, tvaikiem vai putekļiem, piemēram:

—	autonomi elpošanas aparāti, attiecīgas aizsargmaskas un filtri.

Roku aizsardzība

Precīzi un skaidri norāda, kādi cimdi jāvalkā, strādājot ar attiecīgu vielu vai preparātu, arī:

—	materiāla tipu,

—	cimdu materiāla izturības ilgumu — aizsardzības funkciju zaudēšanas laiku, ņemot vērā to, cik daudz un cik ilgi notiek kaitīgā iedarbība uz ādu.

Ja vajadzīgs, norāda papildpasākumus roku aizsardzībai.

Acu aizsardzība

Norāda acu aizsardzības līdzekļus, piemēram:

—	aizsargbrilles, sejsargu.

Ādas aizsardzība

Ja ir jāaizsargā citas ķermeņa daļas, izņemot rokas, norāda vajadzīgos aizsarglīdzekļus un to īpašības, piemēram:

—	priekšauts, zābaki un pilns aizsargtērps.

Ja vajadzīgs, norāda papildpasākumus ādas aizsardzībai un īpašus higiēnas pasākumus.

8.2.2. Vides apdraudējumu kontroles pasākumi

Konkretizē informāciju, kas vajadzīga darba devējam, lai ievērotu Kopienas tiesību aktu uzliktās saistības vides aizsardzības jomā.

Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums, drošības datu lapas pielikumā ietvertajiem kaitīgās iedarbības scenārijiem dod kopsavilkumus par riska pārvaldības pasākumiem, kas pietiekami kontrolē vielas kaitīgo iedarbību uz apkārtējo vidi.

9. FIZISKĀS UN ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS

Lai nodrošinātu vajadzīgos kontroles pasākumus, par vielu vai preparātu sniedz visu vajadzīgo informāciju, jo īpai 9.2. pozīcijā paredzēto informāciju. Informācija šajā iedaļā atbilst reģistrācijā sniegtajai informācijai, ja tādu prasa.

9.1. Vispārēja informācija

Izskats

Norāda agregātstāvokli un krāsu vielai vai preparātam tajā formā, kādā to piegādā (cieta viela, šķidrums vai gāze).

Smarža

Ja smarža ir jūtama, to īsi raksturo.

9.2. Svarīga veselības aizsardzības, drošuma un vides aizsardzības informācija

Norāda pH vielai vai preparātam, kādu to piegādā, vai ūdens šķīduma pH; tādā gadījumā norāda arī šķīduma koncentrāciju.

Viršanas punkts/viršanas temperatūras diapazons:

Uzliesmošanas temperatūra:

Uzliesmojamība (cietām vielām, gāzēm):

Sprādzienbīstamība:

Oksidācijas īpašības:

Tvaika spiediens:

Relatīvais blīvums:

Šķīdība:

Šķīdība ūdenī:

Sadalījuma koeficients: šķīdības n-oktanolā attiecība pret šķīdību ūdenī:

Viskozitāte:

Tvaiku blīvums:

Iztvaikošanas ātrums:

9.3. Cita informācija

Norāda citus svarīgus drošuma parametrus, tādus kā spēja sajaukties ar citām vielām, šķīdība taukos (jānorāda šķīdināšanai lietotā eļļa), elektrovadītspēja, kušanas punkts/kušanas diapazons, gāzes grupa (tā noder saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/9/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (3)), pašaizdegšanās temperatūra u.c.

1. piezīme

Iepriekš minētās īpašības nosaka saskaņā ar X pielikuma A daļā ietvertajiem parametriem vai ar kādu citu salīdzināmu metodi.

2. piezīme

Preparātiem parasti sniedz informāciju par pašu preparātu īpašībām. Taču, ja konstatē, ka konkrēta tipa apdraudējumi uz to nav attiecināmi, precīzi nošķir gadījumus, kad klasificētājam par to nav ziņu, no gadījumiem, kad ir pieejami negatīvi testu rezultāti. Ja uzskata par vajadzīgu sniegt informāciju par individuālu sastāvdaļu īpašībām, lūdzu, skaidri norādiet, uz ko attiecas dati.

10. STABILITĀTE UN REAĢĒTSPĒJA

Raksturo vielas vai preparāta stabilitāti un bīstamu reakciju iespējamību konkrētos izmantošanas apstākļos un arī — izdalās apkārtējā vidē.

10.1. Apstākļi, no kādiem jāvairās

Uzskaita apstākļus, piemēram, temperatūra, spiediens, gaisma, trieciens, u.c., kas var izraisīt bīstamu reakciju, un, ja iespējams, īsi raksturo.

10.2. Materiāli, no kā jāizvairās

Uzskaita vielas, piemēram, ūdens, gaiss, skābes, sārmi, oksidatīvas vielas vai citas konkrētas vielas, kas var izraisīt bīstamas reakcijas, un, ja iespējams, īsi apraksta.

10.3. Bīstami noārdīšanās produkti

Uzskaita tās kaitīgās vielas, kas, vielai vai preparātam sadaloties, izdalās bīstamā daudzumā.

Piezīme

Īpašu uzmanību pievērš:

—	vajadzībai pēc stabilizatoriem, kā arī to klātbūtnei,

—	bīstamas eksotermas reakcijas iespējamībai,

—	drošumam, ja mainījies vielas vai preparāta fiziskais izskats,

—	kaitīgiem noārdīšanās produktiem, kas var rasties saskarē ar ūdeni,

—	iespējamībai noārdīties par nenoturīgiem savienojumiem.

11. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU

Iedaļā īsi, bet pilnīgi un saprotami apraksta dažādu kaitīgu toksisko ietekmi (uz veselību), kas var rasties, ja lietotājs nonāk saskarē ar vielu vai preparātu.

Informācijā ietver vielas vai preparāta bīstamo kaitīgo ietekmi uz veselību, piemēram, pamatojoties uz testēšanas datos un pieredzē gūtiem secinājumiem. Informācijā vajadzības gadījumā ietver arī izpētītās subakūtās, subhroniskās un hroniskās ietekmes, ko rada īslaicīga un ilga kaitīga iedarbība: piemēram, sensibilizācija, narkoze, kancerogēnums, mutagēnums un toksiskums reproduktīvai funkcijai (toksiskums, kas skar augļa attīstību un auglību). Iekļauj arī informāciju par dažādiem kaitīgās iedarbības ceļiem (ieelpošanu, norīšanu, saskari ar ādu vai acīm), un apraksta simptomus, kas ir saistīti ar fiziskām, ķīmiskām un toksiskām īpašībām.

Ņemot vērā informāciju, kas jau dota 3. pozīcijā — sastāvs/informācija par sastāvdaļām — varbūt ir jānorāda, kā dažas vielas preparātā konkrēti atstāj ietekmi uz veselību.

Informācija minētajā iedaļā ir tā pati, kas vajadzības gadījumā iesniegta reģistrācijā un/vai ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā, un tā informē par šādām iespējamas ietekmes grupām:

—	toksikokinētika, metabolisms un izplatīšanās,

—	akūtas ietekmes (akūts toksiskums, kairinājums un kodīgums),

—	sensibilizācija,

—	atkārtotas devas toksiskums un

—	CMR ietekmes (kancerogēnums un mutagēnums un toksiskums reproduktīvai funkcijai).

Vielām, kas jāreģistrē, dod informācijas kopsavilkumu, kas izriet no šīs regulas VII līdz XI pielikuma piemērošanas. Informācijā iekļauj pieejamo datu salīdzinājumu Direktīvā 67/548/EEK par 1. un 2. kategorijas CMR dotajiem kritērijiem, ievērojot šīs regulas I pielikuma 1.3.1. punktu.

12. EKOLOĢISKĀ INFORMĀCIJA

Apraksta vielas vai preparāta iespējamās ietekmes, atrašanos un uzvedību gaisā, ūdenī un/vai augsnē. Ja iespējams, sniedz attiecīgus testa datus (piemēram, zivīm LC50 ≤ 1 mg/l).

Informācija šajā iedaļā ir tāda pati kā vajadzības gadījumā reģistrācijai iesniegtā informācija, un/vai — vajadzības gadījumā — ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā ietvertā informācija.

Apraksta svarīgākos parametrus, kuriem vielas vai preparāta īpašību vai iespējamo izmantošanas paņēmienu dēļ var būt ietekme uz apkārtējo vidi. Tādu pašu informāciju sniedz arī par bīstamiem vielu un preparātu noārdīšanās produktiem. Tajā var iekļaut šādus datus:

12.1. Ekotoksiskums

Šajā punktā būtu jāiekļauj pieejamie dati par akūto un hronisko toksiskumu ūdens vidē zivīm, vēžveidīgajiem, aļģēm un citiem ūdensaugiem. Turklāt tajā sniedz pieejamos datus par toksiskumu augsnes mikroorganismiem un makroorganismiem, kā arī citiem apkārtējā vidē svarīgiem organismiem, piemēram, putniem, bitēm un augiem. Ja viela vai preparāts inhibē mikroorganismu aktivitāti, piemin tā iespējamo ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības efektivitāti.

Vielām, kas jāreģistrē, sniedz informācijas kopsavilkumu, kas izriet no šīs regulas VII līdz XI pielikuma piemērošanas.

12.2. Mobilitāte

Vielas vai attiecīgu tās preparāta sastāvdaļu (4) iespējama nokļūšana gruntsūdeņos vai pārvietošanās tālu no izdalīšanās vietas, ja notiek izdalīšanās apkārtējā vidē.

Attiecīgā informācijā var iekļaut:

—	ziņas par zināmu vai paredzamu izplatīšanos vidēs,

—	virsmas spriegumu,

—	absorbciju/desorbciju.

Citas fiziskas un ķīmiskas īpašības skat. 9. pozīcijā.

12.3. Noturība un spēja noārdīties

Vielas vai attiecīgo preparāta (4) sastāvdaļu noārdīšanās potenciāls attiecīgā apkārtējā vidē — bionoārdīšanās procesos vai citādi, piemēram, oksidējoties vai hidrolizējoties. Uzrāda attiecīgus daļēja sabrukuma posmus, ja tādi ir zināmi. Norāda arī vielas vai attiecīgo preparāta (4) sastāvdaļu noārdīšanās potenciālu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

12.4. Bioakumulācijas potenciāls

Vielas vai attiecīgo preparāta (4) sastāvdaļu akumulācijas potenciāls dzīvos organismos un spēja iekļūt barošanās ķēdēs, ja iespējams, ar atsauci uz oktanola/ūdens sadalījuma koeficientu (Kow) vai biokoncentrācijas faktoru (BCF).

12.5. PBT ekspertīzes rezultāti

Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums, sniedz PBT ekspertīzes rezultātus, kas atspoguļoti ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā.

12.6. Citādas nelabvēlīgas ietekmes

Iekļauj informāciju par citādām nelabvēlīgām ietekmēm uz apkārtējo vidi, ja tāda ir, piemēram, par spēju noārdīt ozonu, spēju fotoķīmiski veidot ozonu, spēju noārdīt endokrīno sistēmu un/vai spēju veicināt globālu sasilšanu.

Piezīmes

Nodrošina, ka ekoloģisku informāciju sniedz arī citās drošības datu lapas pozīcijās, jo īpaši — norādījumi par kontrolētu izdalīšanos, pasākumiem ar nejaušu izdalīšanos saistītos negadījumos, apsvērumiem par transportēšanu un apglabāšanu — 6., 7., 13., 14. un 15. pozīcijā.

13. APSVĒRUMI SAISTĪBĀ AR APGLABĀŠANU

Ja vielas vai preparāta (pārpalikumu un paredzamā lietošanā radušos atkritumu) apglabāšana ir bīstama, nogulsnes apraksta un informē, kā droši ar tiem rīkoties.

Konkretizē pareizus gan vielas, gan preparāta un tā piesārņotā iesaiņojuma apglabāšanas paņēmienus (sadedzinot, pārstrādājot, apglabājot poligonā u.c.).

Ja ir vajadzīgs ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums, informācija par atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem, kas pietiekami kontrolē vielas kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi, ir tā pati, kas dota par kaitīgās iedarbības scenārijiem drošības datu lapas pielikumā.

Piezīme

Atsauce uz visiem svarīgiem Kopienas noteikumiem par atkritumiem. Ja tādu nav, ir lietotājam der atgādināt, ka var būt spēkā attiecīgas valsts vai reģiona noteikumi.

14. INFORMĀCIJA PAR TRANSPORTĒŠANU

Norāda visus īpašos piesardzības pasākumus, par ko lietotājam ir jāzina vai kas ir jāpiemēro saistībā ar transportēšanu vai pārvadāšanu telpās vai ārpus tām. Vajadzības gadījumā sniedz informāciju par transporta klasifikāciju visu tipu pārvadājumiem: IMDG (jūras transports), ADR (Padomes Direktīva 94/55/EK (1994. gada 21. novembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (5)), RID (Padomes Direktīva 96/49/EK (1996. gada 23. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu (6)), ICAO/IATA (aviotransports). Tajā inter alia var iekļaut:

—	Savienības numuru,

—

klasi,

—	attiecīgu transporta nosaukumu,

—	iesaiņojuma grupu,

—	jūras piesārņotāju,

—	citu attiecīgu informāciju.

15. REGLAMENTATĪVA INFORMĀCIJA

Sniedz veselības, drošuma un vides aizsardzības informāciju, kas norādīta uz etiķetes saskaņā ar Direktīvām 67/548/EEK un 1999/45/EK.

Ja uz vielu vai preparātu, par ko izdod drošības datu lapu, saistībā ar cilvēku vai apkārtējās vides aizsardzību attiecas īpaši Kopienas noteikumi (piemēram, par saskaņā ar VII sadaļu piešķirtām licencēm vai saskaņā ar VIII sadaļu uzliktiem ierobežojumiem), ja iespējams, norāda tos.

Ja iespējams, piemin arī attiecīgas valsts tiesību aktus, ar ko ievieš minētos noteikumus, un visus citus valsts pasākumus, kas var būt svarīgi.

16. CITA INFORMĀCIJA

Sniedz visu citu informāciju, ko piegādātājs uzskata par svarīgu lietotāja veselības aizsardzībai un drošumam, kā arī apkārtējās vides aizsardzībai, piemēram:

—	attiecīgo R frāžu sarakstu. Pilnībā izraksta visas drošības datu lapas 2. un 3. pozīcijā minētās R frāzes,

—	norādījumus par mācībām,

—	ieteicamos lietošanas ierobežojumus (t.i., piegādātājam neobligātus ieteikumus),

—	papildinformāciju (rakstiskas atsauces un/vai kontaktpersonu tehnisku jautājumu risināšanai),

—	drošības datu lapas sastādīšanai izmantoto galveno datu uzziņu avotus.

Pārskatītās drošības datu lapās precīzi norāda, kāda informācija ir papildināta, svītrota vai pārskatīta (ja to nenorāda citur).

(1) Ja par preparāta tirgū laišanu atbildīgā persona var pierādīt, ka tādas vielas ķīmiskā nosaukuma atklāšana drošuma datulapā, kura ir klasificēta tikai kā: — kairinātāja, izņemot ar R41 apzīmētās vielas, vai kairinātāja apvienojumā ar vienu vai vairākām citām Direktīvas 1999/45/EK 10. panta 2.3.4. punktā minētajām īpašībām; — vai kaitīga, vai kaitīga apvienojumā ar vienu vai vairākām Direktīvas 1999/45/EK 10. panta 2.3.4. apakšpunktā minētajām īpašībām, un kas pati rada akūtu letālu iedarbību, apdraud viņa intelektuālā īpašuma konfidencialitāti, viņš saskaņā ar Direktīvas 1999/45/EK VI pielikuma B daļu vielas apzināšanai drīkst izmantot nosaukumu, kas apzīmē svarīgākās funkcionālās ķīmiskās grupas, vai izmantot alternatīvu nosaukumu.

(2) OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(3) OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(4) Tādu informāciju nevar sniegt par preparātiem, jo tā mainās atkarībā no konkrētas vielas. Tāpēc tādu informāciju, ja tā ir pieejama un pareiza, sniedz par katru individuālu preparāta vielu, kas jāuzskaita drošuma datulapā saskaņā ar šā pielikuma 3. pozīciju.

(5) OV L 319, 12.12.1994., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/111/EK (OV L 365, 10.12.2004., 25. lpp.).

(6) OV L 235, 17.9.1996., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/111/EK (OV L 365, 10.12.2004., 25. lpp.).

III PIELIKUMS

KRITĒRIJI VIELĀM, KAS REĢISTRĒTAS APJOMĀ NO 1 LĪDZ 10 TONNĀM

Kritēriji vielām, kas reģistrētas apjomā no 1 līdz 10 tonnām, atsaucoties uz 12. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu:

a)	vielas, kurām paredzams (t.i., piemērojot (Q)SAR vai citus datus), ka klasificējot kancerogēnumu, mutagēnumu vai toksiskumu Toksiskas reproduktīvai funkcijai, tās atbildīs 1. vai 2. kategorijas kritērijiem vai XII pielikumā dotajiem kritērijiem.

vielas:

i)	ar izkliedētu vai difūzu lietošanu(iem), jo īpaši, ja tādas vielas izmanto patēriņa preparātos vai iestrādā patēriņa izstrādājumos; un

ii)	kurām paredzams (t.i., piemērojot (Q)SAR vai citus datus), ka tās atbildīs klasifikācijas kritērijiem attiecībā uz ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtēju vidi saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK.

IV PIELIKUMS

ATBRĪVOJUMI NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU

EINECS Nr.	Nosaukums/Grupa	CAS Nr.
200-061-5	D-glicīts C6H14O6	50-70-4
200-066-2	Askorbīnskābe C6H8O6	50-81-7
200-075-1	Glikoze C6H12O6	50-99-7
200-294-2	L-lizīns C6H14N2O2	56-87-1
200-312-9	Palmitīnskābe, tīra C16H32O2	57-10-3
200-313-4	Stearīnskābe, tīra C18H36O2	57-11-4
200-334-9	Saharoze, tīra C12H22O11	57-50-1
200-405-4	α-tokoferilacetāts C31H52O3	58-95-7
200-432-1	DL-metionīns C5H11NO2S	59-51-8
200-711-8	D-mannīts C6H14O6	69-65-8
201-771-8	1-sorboze C6H12O6	87-79-6
204-007-1	Oleīnskābe, tīra C18H34O2	112-80-1
204-664-4	Glicerīna stearāts, tīrs C21H42O4	123-94-4
204-696-9	Oglekļa dioksīds CO2	124-38-9
205-278-9	Kalcija pantotenāts, D-forma C9H17NO5.1/2Ca	137-08-6
205-582-1	Laurīnskābe, tīra C12H24O2	143-07-7
205-590-5	Kālija oleāts C18H34O2K	143-18-0
205-756-7	DL-fenilalanīns C9H11NO2	150-30-1
208-407-7	Nātrija glikonāts C6H12O7.Na	527-07-1
212-490-5	Nātrija stearāts, tīrs C18H36O2.Na	822-16-2
215-279-6	Kaļķakmens Nedegošs ciets nogulumiezis. Sastāv galvenokārt no kalcija karbonāta	1317-65-3
215-665-4	Sorbitānoleāts C24H44O6	1338-43-8
216-472-8	Kalcija distearāts, tīrs C18H36O2.1/2Ca	1592-23-0
231-147-0	Argons Ar	7440-37-1
231-153-3	Ogleklis C	7440-44-0
231-783-9	lāpeklis N2	7727-37-9
231-791-2	Ūdens, destilēts, pēc vadītspējas vai līdzvērtīgas tīrības H2O	7732-18-5
231-955-3	Grafīts C	7782-42-5
232-273-9	Saulespuķu eļļa Ekstrakcijas vielas un fiziski pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no taukskābju linolskābes un oleīnskābes glicerīdiem. (Helianthus annuus, Compositae).	8001-21-6
232-274-4	Sojaspupu eļļa Ekstrakcijas vielas un fiziski pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no taukskābju linolskābes, oleīnskābes, palmitīnskābes un stearīnskābes glicerīdiem (Soja hispida, Leguminosae).	8001-22-7
232-276-5	Saflora eļļa Ekstrakcijas vielas un fiziski pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no taukskābes linolskābes (Carthamus tinctorius, Compositae).	8001-23-8
232-278-6	Linsēklu eļļa Ekstrakcijas vielas un fiziskli pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no taukskābju linolskābes, linolskābes un oleīnskābes glicerīdiem (Linum usitatissimum, Linaceae).	8001-26-1
232-281-2	Kukurūzas eļļa Ekstrakcijas vielas un fiziski pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no taukskābju linolskābes, oleīnskābes, palmitīnskābes un stearīnskābes glicerīdiem. (Zea mays, Gramineae).	8001-30-7
232-293-8	Rīcineļļa Ekstrakcijas vielas un fiziski pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no rīcineļļas taukskābes glicerīdiem (Ricinus communis, Euphorbiaceae).	8001-79-4
232-299-0	Rapšu eļļa Ekstrakcijas vielas un fiziski pārveidoti to atvasinājumi. Sastāv galvenokārt no taukskābju erukskābes, linolskābes un oleīnskābes glicerīdiem (Brassica napus, Cruciferae).	8002-13-9
232-307-2	Lecitīni Komplekss taukskābju diglecirīdu maisījums ar fosforskābes holīnesteri.	8002-43-5
232-436-4	Sīrupi, hidrolizēta ciete Komplekss maisījums, ko iegūst, hidrolizējot kukurūzas cieti, iedarbojoties ar skābēm vai fermentiem. Sastāv galvenokārt no D-glikozes, maltozes un dekstrīniem.	8029-43-4
232-442-7	Tauki, hidroģenēti	8030-12-4
232-675-4	Dekstrīns	9004-53-9
232-679-6	Ciete Lielpolimēru ogļhidrāti, ko parasti iegūst no labības graudiem — kukurūzas, kviešiem un sorgo, un no saknēm un gumveidīgajiem — kartupeļiem un tapiokas. Satur ūdens klātbūtnē karsējot iepriekš briedinātu cieti.	9005-25-8
232-940-4	Maltodekstrīns	9050-36-6
234-328-2	A vitamīns	11103-57-4
238-976-7	Nātrija D-glikonāts C6H12O7.xNa	14906-97-9
248-027-9	D-glicīta monostearāts C24H48O7	26836-47-5
262-988-1	Taukskābes, kakaoeļļas, Me esteri	61788-59-8
262-989-7	Taukskābes, pārtikas tauku, Me esteri	61788-61-2
263-060-9	Taukskābes, rīcineļļa	61789-44-4
263-129-3	Taukskābes, tauki	61790-37-2
265-995-8	Celulozes pulpa	65996-61-4
266-925-9	Taukskābes, C12-18 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C12-C18 alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 16-005-00.	67701-01-3
266-928-5	Taukskābes C16-18 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16-C18 alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 19-005-00.	67701-03-5
266-929-0	Taukskābes, C8-18 un C18- nepiesātinātas Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C8-C18 un C18 nepiesātinātā alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 01-005-00.	67701-05-7
266-930-6	Taukskābes, C14-18 un C16-18- nepiesātinātas Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C14-C18 un C16 -C18 nepiesātinātā alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 04-005-00	67701-06-8
266-932-7	Taukskābes, C16-C18 un C18- nepiesātinātas Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16-C18 un C18 nepiesātināta alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 11-005-00	67701-08-0
266-948-4	Glicerīdi, C16-18 un C18- nepiesātināti Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16-C18 un C18 nepiesātinātais trialkilglicerīds, un SDA numurs ir: 11-001-00.	67701-30-8
267-007-0	Taukskābes, C14-18 un C16-18- nepiesātinātas, Me esteri Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C14-C18 un C16-C18 nepiesātinātās alkilkarbonskābes metilesteris, un SDA numurs ir: 04-010-00.	67762-26-9
267-013-3	Taukskābes, C6-12 Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C6-C12 alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 13-005-00.	67762-36-1
268-099-5	Taukskābes, C14-22 un C16-22 nepiesātinātas Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C14-C22 un C16 -C22 nepiesātinātā alkilkarbonskābe, un SDA numurs ir: 07-005-00	68002-85-7
268-616-4	Sīrups, kukurūzas, dehidratēts	68131-37-3
269-657-0	Taukskābes, soja	68308-53-2
269-658-6	Glicerīdi, pārtikas tauku, mono-, di- un tri-, hidroģenēti	68308-54-3
270-298-7	Taukskābes, C14-22	68424-37-3
270-304-8	Taukskābes, linsēklu eļļas	68424-45-3
270-312-1	Glicerīdi, C16-18 un C18- nepiesātināti mono- un di- Šo vielu identificē ar SDA vielas nosaukumu: C16-C18 un C18 nepiesātinātais alkil- un C16 -C 18 un C18 nepiesātinātais dialkilglicerīds, un SDA numurs ir: 11-002-00.	68424-61-3
288-123-8	Glicerīdi, C10-18	85665-33-4
292-771-7	Taukskābes, C12-14	90990-10-6
292-776-4	Taukskābes, C12-18 un C18- nepiesātinātas	90990-15-1
296-916-5	Taukskābes, rapšu eļļas, ar mazu erukskābes daudzumu	93165-31-2

V PIELIKUMS

ATBRĪVOJUMS NO PIENĀKUMA REĢISTRĒT SASKAŅĀ AR 2. PANTA 7. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU

1.	Vielas, kas rodas netīšās ķīmiskās reakcijās, pakļaujot kādas vielas vai izstrādājumus apkārtējās vides faktoru, piemēram, gaisa, mitruma, mikroorganismu vai saules gaismas iedarbībai;

2.	Vielas, kas rodas netīšā ķīmiskā reakcijā, glabājot citas vielas, preparātus vai izstrādājumus;

3.	Vielas, kas rodas ķīmiskā reakcijā, kas notiek pēc citu vielu, preparātu vai izstrādājumu lietošanas beigām, un pašas nav ražotas, importētas vai laistas tirgū;

Vielas, kas pašas nav ražotas, importētas vai laistas tirgū, un rodas ķīmiskā reakcijā, kas notiek:

ja stabilizētājs, krāsviela, aromatizatros, antioksidants, pildviela, šķīdinātājs, nesējviela, virsmas aktīva viela, plastifikators, korozijas inhibitors, pretputu viela vai atputotāja viela, izkliedētājs, nogulšņu inhibitors, mitruma uzsūcējs, saistviela, emulģētājs, deemulģētājs, atūdeņojotājs, aglomerētājs, pielipšanas veicinātājs, plūsmas modifikators, pH neitralizētājs, atdalītājs, koagulants, flokulants, antipirēns, lubrikants, helatētājs vai kvalitātes kontroles reaģents darbojas, kā paredzēts, vai

b)	viela, kas paredzēta tikai konkrētu fizikāli ķīmisku īpašību nodrošināšanai, darbojas kā paredzēts;

5.	Blakusprodukti, ja vien tie nav importēti vai laisti tirgū paši par sevi;

6.	Vielu hidrāti vai hidratēti joni, kas veidojas, vielai saistoties ar ūdeni, ja ražotājs vai importētājs vielu reģistrējis, izmantojot šo atbrīvojumu;

7.	Šādas dabā sastopamas vielas, ja tās nav ķīmiski pārveidotas: minerāli, rūdas, rūdu koncentrāti, cementa izdedži, dabasgāze, šķidra naftas gāze, dabasgāzes kondensāts, procesu gāzes un to sastāvdaļas, jēlnafta, ogles, kokss;

8.	Dabā sastopamas vielas, kas nav uzskaitītas 8. punktā, ja tās nav ķīmiski pārveidotas — ja vien tās neatbilst kritērijiem, lai klasificētu kā bīstamas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;

Vielas, kas sastāv no elementiem, un kuru radītie apdraudējumi jau ir labi zināmi:

ūdeņradis, skābeklis, cēlgāzes (argons, hēlijs, neons, ksenons), slāpeklis.

VI PIELIKUMS

10. PANTĀ MINĒTĀS INFORMĀCIJAS PRASĪBAS

NORĀDE PAR VI LĪDZ XI PIELIKUMĀ IETVERTO PRASĪBU IZPILDI

VI līdz XI pielikumā ir konkretizēta informācija, ko saskaņā ar 10. un 12., kā arī ar 13., 39., 40. un 45. pantu iesniedz reģistrācijas un izvērtējuma vajadzībām. Attiecībā uz zemāko tonnāžās līmeni standartprasības ir izklāstītas VII pielikumā, un ik reizi, kad sasniegts jauns tonnāžas līmenis, informācija jāpapildina atbilstoši attiecīgā pielikuma prasībām. Katrā reģistrācijā precīzas prasības attiecībā uz informāciju atšķirsies saistībā ar tonnāžu, lietošanas veidu un kaitīgo iedarbību. Tāpēc pielikumi uzskatāmi par vienu veselumu un ir saistīti ar vispārējām reģistrācijas, izvērtējuma un rūpības prasībām.

1. DARBĪBA — ESOŠĀS INFORMĀCIJAS VĀKŠANA UN KOPĪGA LIETOŠANA

Reģistrētājam būtu jāvāc visi esošie pieejamo testu dati par reģistrējamo vielu, arī literatūrā jāmeklē svarīga informācija par attiecīgo vielu. Ja vien tas praktiski iespējams, reģistrācijas pieteikumi būtu jāiesniedz konsorcijam saskaņā ar 11. vai 19. pantu. Tas ļaus kopīgi lietot testu datus, izvairoties no nevajadzīgas testēšanas un samazinot izmaksas. Reģistrētājam būtu jāvāc arī visa pārējā pieejamā informācija par konkrēto vielu neatkarīgi no tā, vai konkrētai tonnāžai ir vajadzīga testēšana konkrētiem mērķiem. Tajā būtu jāietver arī informācija no alternatīviem avotiem (piemēram, no (Q)SAR, savstarpējām atsaucēm informācijā par citām vielām, in vivo un in vitro testēšanas, epidemioloģijas datiem), kas var palīdzēt bīstamu vielas īpašību esamības vai neesamības apzināšanā un dažos gadījumos aizstāt dzīvnieku testus.

Turklāt būtu jāvāc informācija par kaitīgo iedarbību, lietošanas veidu un riska pārvaldības pasākumiem saskaņā ar 10. pantu un šo pielikumu. No visas šīs informācijas kopumā reģistrētājs varēs noteikt, vai jāiegūst papildu informācija.

2. DARBĪBA — INFORMĀCIJAS VAJADZĪBU APSVĒRŠANA

Reģistrētājs nosaka, kāda informācija ir vajadzīga reģistrācijai. Pirmkārt, jānosaka attiecīgais pielikums vai pielikumi, kas jāievēro atbilstoši tonnāžai. Pielikumos ir paredzētas standartprasības informācijai, taču tie jālieto saistībā ar šo pielikumu, kas pieļauj atšķirības no standartapieejas, ja to var pamatot. Šajā stadijā konkrēti jāizskata informācija par kaitīgo iedarbību, lietošanas veidu un riska pārvaldības pasākumiem, lai noteiktu vajadzību pēc informācijas par konkrētu vielu.

3. DARBĪBA — INFORMĀCIJAS NEPILNĪBU APZINĀŠANA

Pēc tam reģistrētājs salīdzina informācijas vajadzības vielai ar jau pieejamo informāciju un nosaka, kādas ir nepilnības. Šajā stadijā ir svarīgi nodrošināt, lai pieejamie dati būtu būtiski un pietiekami kvalitatīvi, lai izpildītu prasības.

4. DARBĪBA — JAUNU DATU VĀKŠANA/TESTĒŠANAS STRATĒĢIJAS IEROSINĀŠANA

Dažos gadījumos jauni dati nebūs jāvāc. Tomēr gadījumos, ja konstatē informācijas nepilnības, kas jālikvidē, ir jāvāc jauni dati (IX un X pielikums) vai arī jāierosina testēšanas stratēģija (VII un VIII pielikums) atkarībā no tonnāžas. Jaunus testus ar mugurkaulniekiem veic vai ierosina tikai kā pēdējo iespēju, ja visi citi datu ieguves avoti ir izsmelti.

Dažos gadījumos VII līdz XI pielikumā izklāstītie noteikumi var likt dažus testus veikt agrāk nekā standartprasībās paredzēts, vai arī papildus standartprasībām.

PIEZĪMES

1. piezīme: Ja sniegt informāciju tehniski nav iespējams vai arī šķiet, ka nav zinātniskas vajadzības to darīt, skaidri norāda iemeslus, ievērojot attiecīgos noteikumus.

2. piezīme: Reģistrētājs var vēlēties deklarēt, ka konkrēta informācija, kas iesniegta reģistrācijas dokumentācijā, ir komerciāli neatklājama, un tās izpaušana viņam varētu komerciāli kaitēt. Tādā gadījumā viņš uzskaita attiecīgās pozīcijas un iesniedz pamatojumu.

9. PANTA 1. PUNKTA a) apAKŠPUNKTA i) LĪDZ v) DAĻĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA

1. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA PAR REĢISTRĒTĀJU

1.1.	Reģistrētājs

1.1.1.

Vārds, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un epasta adrese

1.1.2.

Kontaktpersona

1.1.3.

Reģistrētāja ražošanas un paša lietotu ražotņu (ja tādas ir) atrašanās vieta

1.2.

Konsorciju dalībnieku kopīgs datu iesniegums

Regulas 11. vai 17. pantā paredzēts, ka reģistrācijas daļas var iesniegt viens ražotājs vai importētājs pārējo ražotāju vai importētāju vārdā.

Tādā gadījumā minētais ražotājs vai importētājs identificē pārējos ražotājus vai importētājus, konkrēti norādot:

—	viņu vārdu, adresi, tālruņa numuru, faksa numuru un epasta adresi,

—	tās reģistrācijas daļas, kas attiecas uz citiem ražotājiem vai importētājiem.

Vajadzības gadījumā min numuru(us), kas attiecīgi minēts(i) šajā vai VII līdz X pielikumā.

Jebkurš cits ražotājs vai importētājs norāda ražotāju/importētāju, kas viņa vārdā iesniedz iesniegumu, konkrēti norādot:

—	viņa vārdu, adresi, tālruņa numuru, faksa numuru un epasta adresi,

—	reģistrācijas daļas, ko attiecīgais(ie) ražotājs(i) vai importētājs(i) iesniedz.

Vajadzības gadījumā min numuru(us), kas attiecīgi minēts(i) šajā vai VII līdz X pielikumā.

2. VIELAS APZINĀŠANA

Šajā iedaļā dotā informācija par katru vielu ir pietiekama, lai katru vielu varētu apzināt. Ja nav tehniski iespējams vai no zinātniskā viedokļa šķiet nevajadzīgi sniegt informāciju par vienu vai vairākām turpmāk minētām pozīcijām, skaidri norāda iemeslus.

2.1.	Katras vielas nosaukums vai cits identifikators

2.1.1.

Nosaukums(i) IUPAC nomenklatūrā vai cits(i) starptautisks(i) ķīmisks(ie) nosaukums(i)

2.1.2.

Citi nosaukumi (parastais nosaukums, tirdzniecības nosaukums, saīsinājums)

2.1.3.

EINECS vai Elinc numurs (ja tāds ir un ir vajadzīgs)

2.1.4.

CAS nosaukums un CAS numurs (ja ir pieejams)

2.1.5.

Cits identitātes kods (ja ir pieejams)

2.2.	Informācija par katras vielas molekulformulu un struktūrformulu

2.2.1.

Molekulformula un struktūrformula (arī Smiles apzīmējums, ja pieejams)

2.2.2

Informācija par optisko aktivitāti un parastā (stereo)izomēru attiecība (ja ir)

2.2.3.

Molekulmasa vai molekulmasas diapazons

2.3.	Katras vielas sastāvs

2.3.1.

Tīrības pakāpe ( %)

2.3.2.

Piemaisījumu, arī izomēru un blakusproduktu īpašības

2.3.3.

Galveno (būtisko) piemaisījumu procentuālais sastāvs

2.3.4.

Jebkuru piedevu (piemēram, stabilizētāju vai inhibitoru) īpašības un kārtas lielums (...ppm, ... %)

2.3.5.

Spektrālanalīzes dati (ultravioletais spektrs, infrasarkanais spektrs, kodolmagnētiskā rezonanse vai masas spektrs)

2.3.6.

Augstspiediena šķidrumu hromatogramma, gāzes hromatogramma

2.3.7.

Analītisko metožu apraksts vai attiecīgas bibliogrāfiskas atsauces vielas apzināšanai un, vajadzības gadījumā, piemaisījumu un piedevu apzināšanai. Šī informācija ir pietiekama, lai varētu atkārtot izmantotās metodes.

3. INFORMĀCIJA PAR VIELAS(U) RAŽOŠANU UN LIETOŠANAS VEIDU(IEM)

3.1.	Kopumā — ražošana un/vai imports tonnās vienam ražotājam vai importētājam gadā: Reģistrācijas kalendārā gadā (prognozēts daudzums)

3.2.	Ražotājam: Īss ražošanā izmantotā tehnoloģiskā procesa apraksts Nav jāsniedz precīza informācija par procesu, jo īpaši — komerciāli neatklājama informācija.

3.3.	Norāde par tonnāžu, ko izmanto savām vajadzībām

3.4.

Forma (viela, preparāts vai izstrādājums) un/vai fizisks agregātstāvoklis, kādā vielu dara pieejamu pakārtotiem lietotājiem. Vielas koncentrācija vai koncentrācijas diapazons preparātos, ko dara pieejamus pakārtotiem lietotājiem, un vielas daudzums izstrādājumos, ko dara pieejamus pakārtotiem lietotājiem.

3.5.	Īss vispārējs apzinātā(o) lietošanas veida(u) apraksts

3.6.	Informācija par tādu atkritumu daudzumu un tādu atkritumu sastāvu, kas rodas saistībā ar ražošanu un apzinātiem lietošanas veidiem

3.7.	Nevēlami lietošanas veidi (skat. drošības datu lapas 16. pozīciju) Vajadzības gadījumā — tādu lietošanas veidu norāde, ko reģistrētājs iesaka neizmantot, un to iemesli (t.i., neobligāti piegādātāja ieteikumi). Tam nav jābūt pilnīgam sarakstam.

4. KLASIFIKĀCIJA UN MARĶĒJUMS

4.1.	Vielas(u) radīto apdraudējumu klasifikācija saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 4. un 6. punktu; Turklāt katram ierakstam būtu jānorāda iemesli, kādēļ nav sniegta klasifikācija paredzētajam mērķim (t.i., ja trūkst datu, tie nepārliecina, vai arī tie pārliecina, bet nav pietiekami klasifikācijai);

4.2.	Vielas(u) radītā apdraudējuma marķējums, izmantojot Direktīvas 67/548/EEK 23. līdz 25. pantu.

4.3.	Attiecīgos gadījumos konkrētas koncentrācijas robežvērtības, ko iegūst, piemērojot Direktīvas 67/548/EEK 4. panta 4. punktu un Direktīvas 1999/45/EK 4. līdz 7. pantu.

5. NORĀDĪJUMI PAR DROŠU LIETOŠANU

Šī informācija atbilst drošības datu lapā sniegtai informācijai, ja drošības datu lapa ir vajadzīga saskaņā ar šīs regulas 31. pantu.

5.1.	Pirmās palīdzības pasākumiem (drošības datu lapas 4. pozīcija)

5.2.	Ugunsdzēsības pasākumiem (drošības datu lapas 5. pozīcija)

5.3.	Pasākumiem vielas nejaušas izdalīšanās gadījumā (drošības datu lapas 6. pozīcija)

5.4.	Pārkraušana un glabāšana (drošības datu lapas 7. punkts)

5.5.	Informāciju par transportēšanu (drošības datu lapas 14. pozīcija) Ja ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojums nav prasīts, ir jāsniedz šāda papildu informācija:

5.6.	Kaitīgās iedarbības kontrole/personu aizsardzība (drošības datu lapas 8. pozīcija)

5.7.	Stabilitāte un reaģētspēja (drošības datu lapas 10. pozīcija)

5.8.	Apsvērumi saistībā ar apglabāšanu

5.8.1.

Apsvērumi saistībā ar apglabāšanu (drošības datu lapas 13. pozīcija)

5.8.2.

Informācija par pārstrādi un apglabāšanas metodēm rūpniecībā

5.8.3

Informācija par pārstrādi uz apglabāšanas metodēm sabiedrībai

6. INFORMĀCIJA PAR KAITĪGU IEDARBĪBU VIELĀM, KO GADĀ REĢISTRĒ APJOMĀ NO 1 LĪDZ 10 TONNĀM VIENAM RAŽOTĀJAM VAI IMPORTĒTĀJAM

6.1.	Galvenā lietošanas veida kategorija:

6.1.1.

a)	rūpniecisk lietošana un/vai

b)	profesionāla lietošana un/vai

c)	patērētāju lietošana

6.1.2

Rūpnieciska un profesionāla lietošanas veida parametri:

a)	lietošana slēgtā sistēmā un/vai

b)	lietošana, vielu iekļaujot matricē vai uzklājot uz tās

c)	nedispersīvs lietošanas veids un/vai

d)	dispersīvs lietošanas veids

6.2.	Būtisks(i) kaitīgās iedarbības ceļš(i):

6.2.1

Iedarbība uz cilvēkiem:

a)	orāls un/vai

b)	dermāls un/vai

ieelpojot

6.2.2

Kaitīga iedarbība uz apkārtējo vidi:

a)	uz ūdeni un/vai

b)	uz gaisu un/vai

c)	uz cietiem atkritumiem un/vai

uz augsni

6.3.

Kaitīgās iedarbības modelis:

a)	nejauša/bieža un/vai

b)	reta un/vai

c)	nepārtraukta/bieža

VII PIELIKUMS

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS PAR VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ

Šā pielikuma 1. slejā paredzēta standartinformācija, kas vajadzīga:

a)	jaunām vielām, ko ražo vai importē apjomā no 1 līdz 10 tonnām;

b)	esošām vielām, ko ražo vai importē apjomā no 1 līdz 10 tonnām un kas atbilst II pielikumā paredzētajiem kritērijiem saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu; un

c)	vielām, ko ražo vai importē 10 tonnu vai lielākā apjomā.

Iesniedz arī citu pieejamu svarīgu fizikāli ķīmisku, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju.

Pielikuma 2. slejā ir uzskaitīti konkrēti noteikumi, saskaņā ar kuriem var nesniegt prasīto standartinformāciju, to aizvietot ar citu informāciju, iesniegt citā stadijā vai citādi pielāgot. Ja ir ievēroti nosacījumi, saskaņā ar ko pielikuma 2. slejā ir pieļauti pielāgojumi, reģistrētājam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās katrs pielāgojums, kā arī katra pielāgojuma iemesli ir skaidri jānorāda.

Papildus konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs atbilstīgi XI pielikumā paredzētajiem vispārējiem noteikumiem var pielāgot pielikuma 1. slejā prasīto standartinformāciju, izņemot 3. iedaļu par prasību atcelšanu attiecībā uz konkrētas vielas kaitīgo iedarbību. Arī tādos gadījumos reģistrētājs attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās, atsaucoties uz atbilstīgiem konkrētiem noteikumiem 2. slejā vai IX (1) pielikumā, skaidri pamato lēmumu pielāgot standartinformāciju.

Pirms veikt jaunus testus, lai noteiktu šajā pielikumā uzskaitītās īpašības, vispirms vērtē visus pieejamos in vitro datus, in vivo datus, vēstures datus par cilvēkiem, datus no derīgiem (Q)SAR un datus par strukturāli saistītām vielām (“aplūkot līdzīgu” — “read-across” pieeja). Izvairās no in vivo testēšanas ar kodīgām vielām koncentrācijās/devās, kas izraisa koroziju. Pirms testēšanas par testēšanas stratēģijām būtu jāņem vērā arī papildu norādījumi, kas nav iekļauti šajā pielikumā.

Ja konkrētiem mērķiem nav sniegta informācija tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā pielikuma 2. slejā vai XI pielikumā, skaidri norāda arī to — un iemeslus.

7. INFORMĀCIJA PAR VIELAS FIZIKĀLI ĶĪMISKĀM ĪPAŠĪBĀM

1. SLEJA

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS

2. SLEJA

KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI

7.1.	Vielas agregātstāvoklis 20 °C un 101,3 kPa

7.2.	Kušanas/sasalšanas temperatūra

7.2.	Šī izpēte nav jāveic zem robežvērtības -20 °C.

7.3.	Viršanas temperatūra

7.3.

Izpēte nav jāveic:

—

gāzēm vai

—	cietām vielām, kas vai nu kūst augstākā temperatūrā par 300 °C, vai sadalās pirms viršanas. Tādos gadījumos viršanas temperatūru pazeminātā spiedienā var aplēst vai izmērīt, vai

—	vielām, kas pirms viršanas sadalās (piemēram, pašoksidējas, strukturāli pārveidojas, noārdās, sadalās u.tml.).

7.4.	Relatīvais blīvums

7.4.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	viela ir noturīga tikai konkrēta šķīdinātāja šķīdumā, un šķīduma blīvums ir līdzīgs šķīdinātāja blīvumam. Tādos gadījumos pietiek ar norādi, vai šķīduma blīvums ir lielāks vai mazāks par šķīdinātāja blīvumu vai

—	viela ir gāze. Tādā gadījumā relatīvo blīvumu aplēš, balstoties uz aprēķinu, izmantojot vielas molekulmasu un ideālās gāzes likumus.

7.5.	Tvaika spiediens

7.5.	Izpēte nav jāveic, ja: kušanas temperatūra ir augstāka par 300 °C. Ja kušanas temperatūra ir starp 200 °C un 300 °C, pietiek dot robežvērtību, pamatojoties uz atzītu mērījumu vai aprēķinu metodi.

7.6.	Virsmas spriegums

7.6.

Izpēte jāveic tikai tad, ja:

—	pamatojoties uz struktūru, virsmas aktivitāte ir paredzama vai to var paredzēt vai

—	virsmas aktivitāte ir vēlama materiāla īpašība.

Ja 20 °C šķīdība ūdenī ir mazāka par 1 mg/l, izpēte nav jāveic.

7.7.	Šķīdība ūdenī

7.7.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	viela ir hidrolītiski nenoturīga ja pH ir 4,7 un 9 (pussabrukšanas periods mazāks par 12 stundām), vai

—	viela viegli oksidējas ūdenī.

Ja viela šķiet “ūdenī nešķīstoša”, veic robežvērtības konstatācijas testu līdz analītiskās metodes robežvērtības konstatācijai.

7.8.	n-oktanola un ūdens nošķīruma koeficients

7.8.

Izpēte nav jāveic, ja viela nav organiska. Ja testu nevar veikt (piemēram, viela sadalās, tai ir liela virsmas aktivitāte, testa laikā tā spēcīgi reaģē vai nešķīst ne ūdenī, ne oktanolā, vai nevar iegūt pietiekami tīru vielu), uzdod aprēķināto log P vērtību, kā arī sīki apraksta izmantoto aprēķina metodi.

7.9.	Uzliesmošanas temperatūra

7.9.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	viela nav organiska; vai

—	vielā ir tikai gaistošas organiskas sastāvdaļas, kuru uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 100 °C ūdens šķīdumos; vai

—	aplēstā uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 200 °C; vai

—	uzliesmošanas temperatūru var precīzi paredzēt ar interpolāciju — no esošiem raksturotajiem materiāliem.

7.10.

Uzliesmojamība

7.10.

Izpēte nav jāveic:

—	ja viela ir sprādzienbīstama cietviela vai tai ir piroforas īpašības. Tādas īpašības būtu vienmēr jāapsver, pirms analizēt uzliesmojamību, vai

—	gāzēm — ja uzliesmojošas gāzes koncentrācija maisījumā ar inertu gāzi ir tik maza, ka maisījumā ar gaisu koncentrācija nekad nav lielāka par mazāko robežvērtību; vai

—	vielām, kas saskarē ar gaisu pašas aizdegas.

7.11.

Sprādzienbīstamība

7.11.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	molekulā nav ķīmisko grupu, kas saistītas ar sprādzienbīstamību; vai

—	vielā ir ķīmiskas grupas, kas saistītas ar sprādzienbīstamību, arī skābekli, un aprēķinātais skābekļa līdzsvars ir mazāks par –200; vai

—	organiskā vielā vai homogēnā organisko vielu maisījumā ir ķīmiskas grupas, kas saistītas ar sprādzienbīstamību, bet eksotermās noārdīšanās enerģija ir mazāka par 500 J/g un eksotermās noārdīšanās sākums notiek mazākā temperatūrā par 500 °C; vai

—

neorganisku oksidētājvielu maisījumiem (ANO 5.1 apakšklase) ar organiskiem materiāliem neorganiskas oksidētājvielas koncentrācija ir:

—	mazāka par 15 % masas, ja tā ir iedalīta I (liels apdraudējums) vai II (vidējs apdraudējums) ANO iepakojumu grupā (UN Packaging Group)

—	mazāka par 30 % masas, ja iedalīta III (mazs apdraudējums) ANO iepakojumu grupā.

Piezīme: Nav jāveic ne sprādziena viļņa izplatīšanās tests, ne detonatīva trieciena jutīguma tests, ja organisko materiālu eksotermā noārdīšanās enerģija nav lielāka par 800 J/g.

7.12.

Pašaizdegšanās temperatūra

7.12.

Izpēte nav jāveic:

—	ja viela ir sprādzienbīstama vai istabas temperatūrā, saskarē ar gaisu pati aizdegas; vai

—	šķidrumiem, kas neuzliesmo gaisā, t.i., kam zem 200 °C nav uzliesmošanas temperatūras; vai

—	gāzēm, kam nav uzliesmojamības diapazona; vai

—	cietām vielām, ja vielas kušanas temperatūra ir < 160 °C, vai, ja provizoriski rezultāti rāda, ka nav iespējama vielas pašsasilšana zemākā temperatūrā par 400 °C.

7.13.

Oksidācijas īpašības

7.13.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	viela ir sprādzienbīstama; vai

—	viela viegli uzliesmo; vai

—	viela ir organisks peroksīds; vai

—	viela nevar eksotermi reaģēt ar degošiem materiāliem, piemēram, ķīmiskās struktūras dēļ (piemēram, organiskas vielas, kurās nav skābekļa vai halogēnu atomu, un minētie elementi nav ķīmiski piesaistīti slāpeklim vai skābeklim, vai neorganiskas vielas, kas nav ne skābekļa, ne halogēnu atomu).

Nav jāveic pilns tests cietām vielām, ja provizorisks tests skaidri rāda, ka testējamai vielai ir oksidētājas īpašības.

Jāņem vērā — tā kā nav testa metodes, lai noteiktu gāzveida maisījumu oksidācijas īpašības, šo īpašību izvērtējums jāveic ar aplēses metodi, maisījuma gāzu oksidētspēju salīdzinot ar gaisa skābekļa oksidētājspēju.

7.14.

Granulometrija

7.14.

Izpēte nav jāveic, ja vielu laiž tirgū vai lieto formā, kas nav ne cieta, ne granulēta.

8. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU

1. SLEJA

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS

2. SLEJA

KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI

8.1.

Ādas kairinājums vai ādas korozija

Šā parametra ekspertīzē ir šādas secīgas darbības:

1)	izvērtē pieejamos datus par cilvēkiem un dzīvniekiem,

2)	izvērtē skābju vai sārmu rezervi,

3)	in vitro izpēta ādas koroziju,

4)	in vitro izpēta ādas kairinājumu.

8.1.

3. un 4. darbība nav jāveic, ja:

—	pieejamā informācija liecina, ka tā atbilst kritērijiem, lai vielu klasificētu kā kodīgu ādai vai kairinātāju acīm; vai

—	viela uzliesmo gaisā, istabas temperatūrā; vai

—	viela ir klasificēta kā ļoti toksiska saskarē ar ādu; vai

—	akūtā toksiskuma izpētē saskarei ar ādu, līdz robeždevai (2 000 mg/ķermeņa svara kg) nerodas ādas kairinājums.

8.2.

Acu kairinājums

Šā parametra ekspertīzē ir šādas secīgas darbības:

1)	izvērtē pieejamos datus par cilvēkiem un dzīvniekiem,

2)	izvērtē skābju vai sārmu rezervi,

3)	in vitro izpēte par acu kairinājumu.

8.2.

3. darbība nav jāveic, ja:

—	pieejamā informācija liecina, ka tā atbilst kritērijiem, lai vielu klasificētu kā kodīgu ādai vai kairinātāju acīm; vai

—	viela uzliesmo gaisā, istabas temperatūrā; vai

8.3.

Ādas sensibilizācija

Šā parametra ekspertīzē ir šādas secīgas darbības:

1)	izvērtē pieejamos datus par cilvēkiem un dzīvniekiem, kā arī citus datus,

2)	testē in vivo.

8.3.

2. darbība nav jāveic, ja:

—	pieejamā informācija liecina, ka viela būtu jāklasificē kā tāda, kas sensibilizē ādu, vai ir kodīga saskarē ar ādu; vai

—	viela ir stipra skābe (pH < 2,0) vai sārms (pH > 11,5); vai

—	viela uzliesmo gaisā, istabas temperatūrā.

Testējot in vivo, pirmām kārtām būtu jāizmanto Murine vietējo limfmezglu tests (LLNA). Citi testi būtu jāizmanto tikai ārkārtas apstākļos. Būtu jāpamato cita testa izmantojums.

8.4.	Mutagēnums

8.4.	Pozitīva rezultāta gadījumā apsver iespējas veikt papildu mutagēnuma izpēti.

8.4.1.

In vitro gēnu mutācijas izpēte baktērijās

8.5.	Akūts toksiskums

8.5.

Izpēte(s) parasti nav jāveic, ja:

—	viela ir klasificēta kā kodīga saskarē ar ādu.

8.5.1.

Norijot

Izpēte nav jāveic, ja ir pieejama akūta toksiskuma izpēte, ieelpojot (6.5.2).

9. INFORMĀCIJA PAR EKOTOKSISKUMU

1. SLEJA

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS

2. SLEJA

KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI

9.1.	Toksiskums ūdens vidē

9.1.1.

Īstermiņa toksiskuma testēšana ar bezmugurkaulniekiem (vēlams izmantot sugu Daphnia)

Reģistrētājs var apsvērt ilgtermiņa, nevis īstermiņa toksiskuma testēšanu.

9.1.1.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	pastāv faktori, kas mazina ietekmi un rāda — maz ticams, ka radīsies toksiskums ūdens vidē, piemēram, ja viela ūdenī šķīst slikti, vai ir maz iespējams, ka viela šķērsos bioloģiskās membrānas; vai

—	ir pieejama ilgtermiņa toksiskuma izpēte ar bezmugurkaulniekiem ūdens vidē; vai

—	ir pieejama pietiekama informācija, lai noteiktu vides klasifikāciju un marķējumus.

Apsver ilgtermiņa toksiskuma izpēti ar Daphnia ūdens vidē (VII pielikums, 7.1.5), ja viela slikti šķīst ūdenī.

9.1.2.

Ūdensaugu (vēlams, aļģu) augšanas kavējuma izpēte

9.1.2.

Izpēte nav jāveic, ja pastāv ietekmes mazināšanas faktori, kas rāda — maz ticams, ka radīsies toksiskuma ūdens vidē, piemēram, ja viela ūdenī šķīst slikti, vai ir maz ticams, ka viela šķērsos bioloģiskās membrānas.

9.2.	Noārdīšanās

9.2.1.

Biotika

9.2.1.1.

Viegli bioloģiski noārdāma

9.2.1.1.

Izpēte nav jāveic, ja viela nav organiska.

Iesniedz arī citu pieejamu attiecīgu fizikāli ķīmisku, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju.

(1) Piemēro arī noteikumus, saskaņā ar ko neprasa veikt īpašu testu un kas nav atkārtoti 2. slejā.

VIII PIELIKUMS

PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 10 TONNAS VAI LIELĀKĀ APJOMĀ

Šā pielikuma 1. slejā ir konkretizēta standartinformācija, kas jāsniedz par visām vielām, ko ražo vai importē 10 tonnas vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pielikuma 1. slejā iekļautās informācijas prasības attiecīgi papildina VII pielikuma 1. slejā iekļautās informācijas prasības. Iesniedz arī citu pieejamu attiecīgu fizikāli ķīmisku, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju. Šā pielikuma 2. slejā uzskaitīti konkrēti noteikumi, saskaņā ar kuriem var nesniegt prasīto standartinformāciju, to aizvietot ar citu informāciju, iesniegt citā stadijā vai citādi pielāgot. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas šā pielikuma 2. slejā pieļauj pielāgojumus, reģistrētājam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās ir skaidri jānorāda katrs pielāgojums, kā arī katra pielāgojuma iemesli.

Papildus šiem konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs atbilstīgi XI pielikumā paredzētajiem vispārējiem noteikumiem var pielāgot šā pielikuma 1. slejā prasīto standartinformāciju. Arī tādos gadījumos reģistrētājam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās, atsaucoties uz atbilstīgiem konkrētiem noteikumiem 2. slejā vai XI pielikumā (1), ir jāpamato lēmums pielāgot standartinformāciju.

Pirms veic jaunus testus, lai noteiktu šajā pielikumā uzskaitītās īpašības, vispirms izvērtē visus pieejamos in vitro datus, in vivo datus, vēstures datus par cilvēkiem, datus no derīgiem (Q)SAR un datus no strukturāli saistītām vielām (“aplūkot līdzīgu” — “read-across” pieeja). Izvairās no in vivo testiem ar kodīgām vielām tādās koncentrācijās/devās, kas izraisa koroziju. Pirms testēšanas būtu jāņem vērā ari papildu norādījumi testēšanas stratēģijām, kuri nav iekļauti šajā pielikumā.

Ja par konkrētiem parametriem nav sniegta informācija tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā pielikuma 2. slejā vai XI pielikumā, norāda arī to — un iemeslus.

8. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU

1. SLEJA

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS

2. SLEJA

KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI

8.1.

Ādas kairinājums

8.1.1.

In vivo ādas kairinājums

8.1.1.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	viela ir klasificēta kā kodīga saskarē ar ādu vai ādas kairinātāja; vai

—	viela ir stipra skābe (pH < 2,0) vai sārms (pH > 11,5); vai

—	viela uzliesmo gaisā, istabas temperatūrā; vai

—	viela ir klasificēta kā ļoti toksiska saskarē ar ādu; vai

—	akūta toksiskuma izpēte saskarē ar ādu līdz robeždevai (2 000 mg/ķermeņa svara kg) nerada ādas kairinājumu; vai

8.2.

Acu kairinājums

8.2.1.

In vivo acu kairinājums

8.2.1.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	viela ir klasificēta kā acu kairinātāja, kas acīm var radīt nopietnus bojājumus; vai

—	viela ir klasificēta kā kodīga saskarē ar ādu, un ar nosacījumu, ka reģistrētājvielu klasificē kā acu kairinātāju; vai

—	viela ir stipra skābe (pH < 2,0) vai sārms (pH > 11,5); vai

—	viela uzliesmo gaisā, istabas temperatūrā; vai

8.4.

Mutagēnums

8.4.2.

In vitro citogēnuma izpēte zīdītāju šūnās

8.4.2.

Izpēte parasti nav jāveic

—	ja ir pieejami pietiekami in vivo citogēnuma testa dati, vai

—	ir zināms, ka viela ir 1. un 2. kategorijas kancerogēna viela vai 1., 2. vai 3. kategorijas mutagēna viela.

8.4.3.

In vitro gēnu mutācijas izpēte zīdītāju šūnās, ja VII pielikuma 8.4.1. daļā un VIII pielikuma 8.4.2. daļā iegūti negatīvi rezultāti

8.4.3.

Izpēte parasti nav jāveic, ja ir pieejami pietiekami drošticama zīdītāju gēnu mutācijas in vivo testa dati.

8.4.	Apsver attiecīgu in vivo mutagēnuma izpēti, ja kādai no V vai VI pielikumā minētajām genotoksiskuma izpētēm ir pozitīvs rezultāts.

8.5.	Akūts toksiskums

8.5.

Izpēte(s) parasti nav jāveic, ja:

—	viela ir klasificēta kā kodīga saskarē ar ādu.

Par vielām, kas nav gāzes, papildus iedarbības ceļam norijot (8.5.1), iesniedz saskaņā ar 8.5.2. līdz 8.5.3. daļu minēto informāciju par vismaz vēl vienu iedarbības ceļu. Otrā iedarbības ceļa izvēle būs atkarīga no vielas īpašībām un tā, kāds būs visticamākais ceļš kaitīgai iedarbībai uz cilvēkiem. Ja ir tikai viens kaitīgās iedarbības ceļš, informācija jāsniedz tikai par attiecīgo iedarbības ceļu.

8.5.2.

Ieelpojot

8.5.2.

Testēšana, izmantojot ieelpošanas ceļu, ir piemērota, ja paredzams, ka, ieelpojot vielu, kaitīgā iedarbība uz cilvēkiem būs atkarīga no vielas tvaiku spiedienu un/vai iespējamas ieelpojama lieluma mikroskopisku pilieniņu, daļiņu vai pilienu kaitīgās iedarbības dēļ.

8.5.3.

Saskarē ar ādu

8.5.3.

Testēšana saskarē ar ādu ir pie mērota, ja:

1)	ir maz ticams, ka vielu ieelpos; un

2)	ticams, ka viela, to ražojot un/vai lietojot, nāks saskarē ar ādu; un

3)	fizikāli ķīmiskās un toksiskās īpašības liecina par iespējamību vielai strauji uzsūkties caur ādu.

8.6.

Atkārtotas devas toksiskums

8.6.1.

Īstermiņa atkārtotas devas toksiskuma izpēte (28 dienas), viena suga, abi dzimumi, vispiemērotākais ievadīšanas ceļš, ņemot vērā visticamāko ceļu kaitīgai iedarbībai uz cilvēkiem.

8.6.1.

Īstermiņa toksiskuma izpēte (28 dienas) nav jāveic, ja:

—	ir pieejama drošticama subhroniska (90 dienas) vai hroniska toksiskuma izpēte, ja izpētē izmantots piemērots sugu, devu, šķīdinātāju un ievadīšanas paņēmiens; vai

—	ja viela uzreiz sadalās, un dati par šķelšanās produktiem ir pietiekami; vai

—	var uzskatīt, kas attiecīga kaitīga iedarbība uz cilvēkiem nenotiks saskaņā ar XI pielikuma 3. iedaļu.

Izvēlas piemērotu ievadīšanas paņēmienu:

Testēšana, izmantojot saskari ar ādu, ir piemērota, ja:

1)	ir maz ticams, ka vielu ieelpos; un

2)	ticams, ka viela, to ražojot un/vai lietojot, nāks saskarē ar ādu; un

3)	fizikāli ķīmiskās un toksiskās īpašības liecina par iespējamību vielai strauji uzsūkties caur ādu.

Testēšana, izmantojot ieelpošanas ceļu, ir piemērota, ja paredzams, ka kaitīgā iedarbība uz cilvēkiem būs atkarīga no vielas tvaiku spiedienu un/vai iespējamas ieelpojama lieluma mikroskopisku pilieniņu, daļiņu vai pilienu kaitīgās iedarbības dēļ.

Reģistrētājs ierosina subhroniska toksiskuma izpēti (90 dienas) (IX pielikums, 8.6.2), ja: tas, cik bieža un ilga ir kaitīgā iedarbība uz cilvēkiem, rāda, ka būtu lietderīgi veikt ilgāku izpēti;

un ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

—	citi pieejami dati rāda, ka vielai var būt kāda bīstama īpašība, ko nevar konstatēt īstermiņa toksiskuma izpētē; vai

—	labi izstrādāta toksikokinētiska izpēte dažos audos vai orgānos atklāj vielas vai tās metabolītu akumulāciju, ko varbūt nevarētu konstatēta īstermiņa toksiskuma izpētē, bet kuras ilga kaitīga iedarbība var radīt nelabvēlīgu ietekmi.

Reģistrētājs ierosina papildu izpēti, vai saskaņā ar 39. vai 40. pantu to var prasīt Aģentūra, ja:

—	28 vai 90 dienu ilgā izpētē nav apzināts NOAEL, ja vien iemesls tam, ka nav apzināts NOAEL, nav nelabvēlīgas toksiskas ietekmes trūkums; vai

—	pastāv toksiskums, kas rada īpašas bažas (piemēram, nopietna ietekme); vai

—

pastāv norādījumi par kaitīgu iedarbību, bet pieejamie apliecinājumi nav pietiekami, lai varētu raksturot toksiskās īpašības un/vai apdraudējumu; Tādos gadījumos varbūt arī lietderīgāk veikt konkrētu toksiskuma izpēti, kas paredz pētīt kaitīgo iedarbību (piemēram, imunotoksiskumu, neirotoksiskumu); vai

—	sākotnējā atkārtotās devas izpētē izmantotais kaitīgās iedarbības ceļš nav bijis piemērots, lai pētītu paredzamo kaitīgās iedarbības ceļu cilvēkos, un nevar ekstrapolēt viena tipa ceļu uz citu; vai

—	pastāv īpašas bažas par kaitīgo iedarbību (piemēram, lietošana patēriņa precēs, radot kaitīgu iedarbību, kas tuva kritiskas devas iedarbībai, kura, paredzams, ir toksiska cilvēkiem); vai

—	28 vai 90 dienu ilgā izpētē nav konstatēta kaitīga iedarbība, ko rada vielas, kas molekulārās struktūras ziņā ir skaidri saistītas ar pētāmo vielu;

8.7.

Toksiskums un reproduktīvā sistēma

8.7.1.

Toksiskuma pārbaudes tests reproduktīvajai sistēmai/attīstībai, viena suga (OECD 421 vai 422), ja pieejamā informācijā par strukturāli saistītām vielām, (Q)SAR aplēsēs vai in vitro metodēs nav apliecinājuma, ka viela varētu būt toksiska attīstībai.

8.7.1.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	ir zināms, ka viela ir genotoksisks kancerogēns, un ir ieviesti piemēroti riska pārvaldības pasākumi; vai

—	ir zināms, ka viela ir dzimumšūnu mutagēns, un ir ieviesti piemēroti riska pārvaldības pasākumi; vai

—	var uzskatīt, kas attiecīga kaitīga iedarbība uz cilvēkiem nenotiks saskaņā ar XI pielikuma 3. iedaļu. vai

—	ir pieejama augļa priekšdzemdību toksiskuma izpēte (šā pielikuma 8.7.2. iedaļa) vai divu paaudžu reproduktīva toksiskuma izpēte (šā pielikuma 8.7.3. iedaļa).

Ja ir zināms, ka viela atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz auglību un atbilst Repr Cat 1 vai 2 klasifikācijas kritērijiem: R60, un pieejamie dati ir pietiekami koncentrētai apdraudējuma ekspertīzei, nebūs vajadzīga auglības papildu testēšana. Tomēr jāapsver iespēja testēt toksiskumu augļa attīstībai.

Ja ir zināms, ka viela atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz auglību un atbilst Repr Cat 1 vai 2 klasifikācijas kritērijiem: R61, un pieejamie dati ir pietiekami koncentrētai apdraudējuma ekspertīzei, nebūs vajadzīga auglības papildu testēšana. Tomēr jāapsver iespēja testēt toksiskumu augļa attīstībai.

Ja ir nopietnas bažas par iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz auglību vai augļa attīstību, reģistrētājs var ierosināt augļa priekšdzemdību toksiskuma izpēti (IX pielikums, 8.7.2.) vai arī toksiskuma reproduktīvai funkcijai izpēti divās paaudzēs (IX pielikums, 8.7.3.) pārskata izpētes vietā

8.8.

Toksikokinētika

8.8.1.

Vielas toksikokinētisko darbību ekspertīze, ciktāl to var secināt no attiecīgās pieejamās informācijas

9. INFORMĀCIJA PAR EKOTOKSISKUMU

1. SLEJA

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS

2. SLEJA

KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI

9.1.3.

Īstermiņa toksiskuma izpēte ar zivīm: Reģistrētājs var apsvērt ilgtermiņa, nevis īstermiņa toksiskuma testēšanu.

9.1.3.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	pastāv faktori, kas mazina ietekmi un rāda — maz ticams, ka radīsies toksiskums ūdens vidē, piemēram, ja viela ūdenī šķīst slikti, vai ir maz iespējams, ka viela šķērsos bioloģiskās membrānas; vai

—	ir pieejama ilgtermiņa toksiskuma izpēte ar zivīm ūdens vidē;

Apsver iespēju veikt toksiskuma ilgtermiņa testēšanu ūdens vidē, kā aprakstīts IX pielikumā, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze saskaņā ar I pielikumu liecina par vajadzību papildus izpētīt ietekmi uz ūdens organismiem. Attiecīga(o) testa(u) izvēle būs atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem.

Apsver iespēju veikt ilgtermiņa toksiskuma testēšanu ar zivīm ūdens vidē (IX pielikums, 9.1.5), ja viela slikti šķīst ūdenī.

9.1.4.

Aktīvas dūņu elpošanas kavējuma testēšana

9.1.4.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	nav emisiju notekūdeņu attīrīšanas iekārtā; vai

—	pastāv ietekmes mazināšanas faktori,

—	kas rāda — ir maz ticams, ka radīsies mikrobu toksiskums, piemēram, ja viela ūdenī šķīst slikti; vai viela izrādās bioloģiski viegli noārdāma, un piemērotās testa koncentrācijas ir to koncentrāciju diapazonā, kāds ir paredzams notekūdeņos, kas ietek attīrīšanas iekārtās.

Izpēti var aizvietot ar nitrifikācijas kavējuma testu, ja pieejami dati rāda — ir ticams, ka viela kavē mikrobu, jo īpaši nitrificētāju baktēriju augšanu vai funkcijas.

9.2.	Noārdīšanās

9.2.	Apsver papildu noārdīšanās testēšanu, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze saskaņā ar I pielikumu liecina par vajadzību turpināt pētīt vielas noārdīšanos. Attiecīga(o) testa(u) izvēle būs atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem.

9.2.2.

Abiotika

9.2.2.1.

Hidrolīze kā pH funkcija.

9.2.2.1.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	viela ir bioloģiski viegli noārdāma; vai

—	viela ūdenī šķīst slikti.

9.3.

Darbība un izplatīšanās vidē

9.3.1.

Adsorbcijas/desorbcijas pārbaudes tests

9.3.1.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	balstoties uz vielas fizikāli ķīmiskajām īpašībām, paredzams, ka tai ir maza spēja uzsūkties (piemēram, vielai ir mazs oktanola/ūdens nošķīruma koeficients);

—	vai viela un tās attiecīgas noārdīšanās produkti ātri sadalās.

(1) Piemēro arī noteikumus, kas neprasa veikt īpašu testu un kas nav atkārtoti 2. slejā.

IX PIELIKUMS

PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 100 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ

Par šo pielikumu reģistrētājam jāiesniedz priekšlikums un grafiks par šā pielikuma informācijas prasību ievērošanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Pielikuma 1. slejā ir konkretizēta standartinformācija, kas jāsniedz par visām vielām, ko ražo vai importē 100 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Attiecīgi šā pielikuma 1. slejā prasītā informācija papildina informāciju, kas ir prasīta VII un VIII pielikuma 1. slejā. Iesniedz arī citu pieejamu attiecīgu fizikāli ķīmisko, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju. Pielikuma 2. slejā uzskaitīti konkrēti noteikumi, ar ko saskaņā reģistrētājs var prasīto standartinformāciju nesniegt, to aizvietot ar citu informāciju, iesniegt citā stadijā vai citādi pielāgot. Ja ir ievēroti nosacījumi, saskaņā ar ko šā pielikuma 2. slejā ir pieļauti pielāgojumi, attiecīgā reģistrācijas dokumentācijas pozīcijā reģistrētājam ir skaidri jānorāda katrs pielāgojums, kā arī katra pielāgojuma iemesli.

Papildus konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs atbilstīgi XI pielikumā paredzētiem vispārējiem noteikumiem var pielāgot pielikuma 1. slejā prasīto standartinformāciju. Arī tādā gadījumā viņam attiecīgās reģistrācijas dokumentācijas pozīcijās, atsaucoties uz atbilstīgiem konkrētiem noteikumiem 2. slejā vai XI (1) pielikumā, ir jāpamato lēmums pielāgot standartinformāciju.

Ja attiecībā uz dažiem galarādītājiem ir paredzēts nesniegt informāciju tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā pielikuma 2. slejā vai XI pielikumā, skaidri norāda arī to un iemeslus.

7. INFORMĀCIJA PAR VIELAS FIZIKĀLI ĶĪMISKĀM ĪPAŠĪBĀM

1. SLEJA

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS

2. SLEJA

KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI

7.15.

Stabilitāte organiskos šķīdinātājos un attiecīgo noārdīšanās produktu apzināšana

Jādod tikai tad, ja vielas stabilitāti uzskata par būtiski svarīgu.

7.15.

Izpēte nav jāveic, ja viela nav organiska.

7.16.

Disociācijas konstante

7.16.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	viela ir hidrolītiski nenoturīga (pussabrukšanas periods īsāks par 12 stundām) vai ūdenī viegli oksidējas; vai

—	nevar zinātniski veikt testu, piemēram, ja analīzes metode nav pietiekami smalka.

7.17.

Viskozitāte

8. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU

1. SLEJA

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS

2. SLEJA

KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI

8.4.

Reģistrētājs ierosina attiecīgu in vivo somatisko šūnu genotoksiskuma izpēti, ja kādā no V vai VI pielikumā minētajiem in vitro genotoksiskuma izpētei ir pozitīvs rezultāts un nav pieejamu rezultātu in vivo izpētē.

Ja ir pieejams pozitīvs rezultāts somatisko šūnu izpētei in vivo, būtu jāapsver dzimumšūnu mutagēnuma iespējamība, pamatojoties uz visiem pieejamiem datiem, arī liecībām par toksikokinētiskumu. Ja nevar izdarīt precīzus secinājumus par dzimumšūnu mutagēnumu, apsver iespēju veikt papildu izpēti.

8.6.

Atkārtotas devas toksiskums

8.6.1.

Īstermiņa atkārtotas devas toksiskuma izpēte (28 dienas), viena suga, abi dzimumi, vispiemērotākais ievadīšanas paņēmiens, ņemot vērā visticamāko kaitīgās iedarbības ceļu cilvēkiem, ja tas jau nav paredzēts, ievērojot VIII pielikuma prasības, vai ja ir ierosināti testi saskaņā ar 8.6.2. apakšpunktu. Tādā gadījumā XI pielikuma 3. iedaļu nepiemēro.

8.6.2.

Subhroniska toksiskuma izpēte (90 dienas), viena suga, grauzējs, abi dzimumi, vispiemērotākais ievadīšanas paņēmiens, ņemot vērā visticamāko kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem.

8.6.2.

Subhroniska toksiskuma izpēte (90 dienas) nav jāveic, ja:

—

ir pieejama drošticama īstermiņa toksiskuma izpēte (28 dienas), kas rāda nopietnu toksiskuma ietekmi atbilstīgi kritērijiem, lai vielu klasificētu kā R48, un kuras novērotais 28 dienu NOAEL, piemērojot attiecīgu nenoteiktības faktoru, pieļauj ekstrapolāciju uz 90 dienu NOAEL kaitīgai iedarbībai pa to pašu ceļu; vai

—	ir pieejama drošticama hroniska toksiskuma izpēte, ja vien tajā izmantota piemērota suga un ievadīšanas paņēmiens; vai

—	viela uzreiz sadalās, un ir pietiekami dati par noārdīšanās produktiem (gan par sistēmisku kaitīgu iedarbību, gan uz kaitīgu iedarbību ievadīšanas vietā); vai

—	viela nereaģē, nešķīst un nav ieelpojama, un 28 dienu “robežvērtības noteikšanas tests” neapliecina ne absorbciju, ne toksiskumu, jo īpaši, ja tāds modelis ir saistīts ar ierobežotu kaitīgu iedarbību uz cilvēkiem.

Piemērotu ievadīšanas paņēmienu izvēlas:

Testēšana, izmantojot saskari ar ādu, ir piemērota, ja:

1)	ticams, ka viela, to ražojot un/vai lietojot, nāks saskarē ar ādu; un

2)	fizikāli ķīmiskās īpašības rāda, ka viela labi uzsūcas caur ādu; un

ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

—	akūtā toksiskuma testā, izmantojot saskari ar ādu, novēro toksiskumu mazākās devās nekā toksiskuma testā, izmantojot norīšanu; vai

—	sistēmisku iedarbību vai citu absorbcijas apliecinājumu novēro ādas un/vai acu kairinājuma izpētē; vai

—	in vitro testi norāda uz būtisku absorbciju caur ādu; vai

—	attiecībā uz strukturāli saistītām vielām konstatē būtisku ādas toksiskumu vai iesūkšanos ādā.

Testēšana, izmantojot saskari ar ādu, nav piemērota, ja:

—	ir maz ticams, ka vielu ieelpos; un ticams, ka notiks ādas saskare ražošanā un/vai lietošanā; un fizikāli ķīmiskās un toksiskās īpašības rāda, ka viela var labi uzsūkties caur ādu.

Testēšana, izmantojot ieelpošanas ceļu, ir piemērota, ja:

—	paredzams, ka, ieelpojot vielu, kaitīgā iedarbība uz cilvēkiem būs atkarīga no vielas tvaiku spiedienu un/vai iespējamas ieelpojama lieluma mikroskopisku pilieniņu, daļiņu vai pilienu kaitīgās iedarbības dēļ.

Reģistrētājs ierosina papildu izpēti, vai saskaņā ar 39. vai 40. pantu tos var prasīt Aģentūra, ja:

—	90 dienu ilgā izpētē nav apzināts NOAEL, ja vien iemesls tam, ka nav apzināts NOAEL, nav nelabvēlīgas toksiskas ietekmes trūkums; vai

—	pastāv toksiskums, kas rada īpašas bažas (piemēram, nopietnu ietekmi); vai

—

pastāv norādījumi par kaitīgu iedarbību, bet pieejamie apliecinājumi nav pietiekami, lai varētu raksturot toksiskās īpašības un/vai apdraudējumu; Tādos gadījumos var arī būt lietderīgāk veikt konkrētu toksiskuma izpēti, kas paredzēta, lai pētītu iedarbību (piemēram, imunotoksiskumu, neirotoksiskumu); vai

—	pastāv īpašas bažas par kaitīgo iedarbību (piemēram, lietošana patēriņa precēs, radot kaitīgu iedarbību, kas tuva kritiskas devas iedarbībai, kura, paredzams, ir toksiska cilvēkiem);

8.7.	Toksiskums un reproduktīvā sistēma

8.7.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	ir zināms, ka viela ir genotoksisks kancerogēns, un ir ieviesti piemēroti riska pārvaldības pasākumi; vai

—	ir zināms, ka viela ir dzimumšūnu mutagēns, un ir ieviesti piemēroti riska pārvaldības pasākumi; vai

—

vielai ir maza toksiska aktivitāte (nevienā izmantotā testā nav novērots toksiskums), ar toksikokinētiskiem datiem var pierādīt, ka, izmantojot attiecīgus kaitīgās iedarbības ceļus, nerodas sistēmiska absorbcija (piemēram, plazmas/asiņu koncentrācijās, kas mazākas par konstatējamu robežvērtību, izmantojot smalku metodi, un vielas un vielas metabolītu trūkums urīnā, žultī vai izelpotā gaisā) un nav kaitīgas iedarbības uz cilvēkiem, vai arī tā nav būtiska.

8.7.2.

Priekšdzemdību augļa attīstības toksiskuma izpēte, vispiemērotākais ievadīšanas ceļš, ņemot vērā, ka tas ir visiespējamākais kaitīgās iedarbības ceļš cilvēkiem (OECD 414).

8.7.2.

Izpēti sākotnēji veic ar vienu sugu. Lēmums par vajadzību veikt izpēti ar otru sugu attiecība uz šo vai nākamo lielāko tonnāžas apjomu būtu jāpamato ar pirmā testa rezultātiem un visiem citiem attiecīgiem pieejamiem datiem

8.7.3.

Toksiskuma reproduktīvai funkcijai izpēte divās paaudzēs, viena suga, abi dzimumi, vispiemērotākais ievadīšanas paņēmiens, ņemot vērā visticamāko kaitīgās iedarbības ceļu cilvēkiem, ja 28 dienu vai 90 dienu ilgā izpēte rāda nelabvēlīgu ietekmi uz reproduktīvajiem orgāniem vai audiem

8.7.3.

9. INFORMĀCIJA PAR EKOTOKSISKUMU

1. SLEJA

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS

2. SLEJA

KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI

9.1.	Toksiskums ūdens vidē

9.1.	Reģistrētājs ierosina ilgtermiņa toksiskuma testēšanu, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze saskaņā ar I pielikumu norāda vajadzību papildus izpētīt kaitīgo iedarbību uz ūdens organismiem. Attiecīga(o) testa(u) izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem.

9.1.5.

Ilgtermiņa toksiskuma testēšana ar bezmugurkaulniekiem (vēlams izmantot sugu Daphnia), (ja tas jau nav paredzēts kā daļa no V pielikuma prasībām)

9.1.6.

Ilgtermiņa toksiskuma testēšana ar zivīm, (ja vien nav jau paredzēta kā daļa no VI pielikuma prasībām)

Informāciju sniedz par vienu no šiem punktiem — 9.1.6.1., 9.1.6.2. vai 9.1.6.3.

9.1.6.1

Zivju agrīnā mūža posma (FELS) toksiskuma tests

9.1.6.2

Zivju embriju un pieņu/ikru attīstības stadijas īstermiņa toksiskuma tests

9.1.6.3

Zivis, mazuļu augšanas tests

9.2.	Noārdīšanās

9.2.

Reģistrētājs ierosina papildu biotisku noārdīšanās testēšanu, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze saskaņā ar I pielikumu liecina par vajadzību papildus pētīt vielas un tās noārdīšanās produktu noārdīšanos. Attiecīga(o) testa(u) izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem, bet var iekļaut simulācijas testēšanu attiecīgos līdzekļos (t.i., ūdeņos, nogulsnēs vai augsnē)

9.2.1.

Biotika

9.2.1.2.

Absolūtas noārdīšanās simulācijas tests virszemes ūdeņos

9.2.1.2.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	viela ūdenī šķīst slikti;

—	viela bioloģiski viegli noārdās.

9.2.1.3.

Augsnes simulācijas tests (vielām, kas, ļoti iespējams, viegli adsorbējas augsnē)

9.2.1.3.

Izpēte nav jāveic:

—	viela bioloģiski viegli noārdās; vai

—	ja ir maz ticams, ka notiks tieša vai netieša kaitīga iedarbība uz augsni.

9.2.1.4.

Nogulšņu simulācijas tests (vielām, kas, ļoti iespējams, viegli adsorbējas nogulsnēs)

9.2.1.4.

Izpēte nav jāveic:

—	viela bioloģiski viegli noārdās; vai

—	ja ir maz ticams, ka notiks tieša vai netieša kaitīga iedarbība uz nogulsnēm.

9.2.3.

Noārdīšanās produktu apzināšana

9.2.3.

Ja vien viela bioloģiski viegli nenoārdās

9.3.

Darbība un izplatīšanās vidē

9.3.2.

Bioakumulācija ūdens sugās, vislabāk — zivīs

9.3.2.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	vielai ir mazas bioakumulācijas spējas (piemēram, log Kow < 3) un/vai mazas spējas šķērsot bioloģiskās membrānas; vai

—	maz ticams, ka notiks tieša vai netieša kaitīga iedarbība uz ūdens jomu.

9.3.3.

Papildu informācija par adsorbciju/desorbciju atkarībā no VI pielikumā prasītiem izpētes rezultātiem

9.3.3.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	balstoties uz vielas fizikāli ķīmiskām īpašībām, paredzams, ka tai ir maza spēja uzsūkties (piemēram, vielai ir mazs oktanola un ūdens nošķīruma koeficients); vai

—	viela un tās attiecīgas noārdīšanās produkti ātri sadalās

9.4.	Ietekme uz sauszemes organismiem

9.4.

Izpēte nav jāveic, ja maz ticams, ka notiks tieša vai netieša kaitīga iedarbība uz augsni.

Ja nav toksiskuma dati par augsnes organismiem, var izmantot līdzsvara dalīšanas metodi, lai vērtētu kaitīgu iedarbību uz augsnes organismiem. Attiecīgo testu izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem.

Reģistrētājs apsver ilgtermiņa toksiskuma testēšanu īstermiņa testēšanas vietā, jo īpaši vielām, kam ir liela adsorbēšanas spēja augsnē vai kas ir ļoti noturīgas.

9.4.1.

Īstermiņa toksiskums augiem

9.4.2.

Ietekme uz augsnes mikroorganismiem

9.4.3.

Īstermiņa toksiskums augiem

10. KONSTATĀCIJAS UN ANALĪZES METODES

Pēc lūguma nodrošina analītisko metožu aprakstu par konkrētām jomām, kurās ir veikta izpēte, izmantojot attiecīgas analītiskas metodes. Ja analītiskas metodes nav pieejamas, pamato, kāpēc to nav.

(1) Piemēro arī noteikumus, saskaņā ar ko nav jāveic īpašs tests, un kas nav atkārtoti 2. slejā.

X PIELIKUMS

PAPILDU STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS VIELĀM, KO RAŽO VAI IMPORTĒ 1 000 TONNU VAI LIELĀKĀ APJOMĀ

Par šo pielikumu reģistrētājam jāiesniedz priekšlikums un grafiks par šā pielikuma informācijas prasību ievērošanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

Pielikuma 1. slejā ir konkretizēta standartinformācija, kas jāsniedz par visām vielām, ko ražo vai importē 1 000 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Attiecīgi šā pielikuma 1. slejā prasītā informācija papildina informāciju, kas prasīta VII, VIII un IX pielikuma 1. slejā. Iesniedz arī citu pieejamu attiecīgu fizikāli ķīmisko, toksiskuma un ekotoksiskuma informāciju. Pielikuma 2. slejā ir uzskaitīti konkrēti noteikumi, ar ko saskaņā reģistrētājs var prasīto standartinformāciju nesniegt, to aizvietot ar citu informāciju, iesniegt citā stadijā vai citādi pielāgot. Ja ir ievēroti nosacījumi, saskaņā ar ko šā pielikuma 2. slejā ir pieļauti pielāgojumi, attiecīgā reģistrācijas dokumentācijas pozīcijā reģistrētājam ir skaidri jānorāda katrs pielāgojums, kā arī katra pielāgojuma iemesli.

Ja par konkrētiem parametriem ir paredzēts nesniegt informāciju tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā pielikuma 2. slejā vai XI pielikumā, skaidri norāda arī to — un iemeslus.

8. INFORMĀCIJA PAR TOKSISKUMU

1. SLEJA

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS

2. SLEJA

KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI

8.4.

Ja kādai V vai VI pielikumā minētai in vitro genotoksiskuma izpētei ir pozitīvs rezultāts, varētu būt vajadzīga otra in vivo somatisko šūnu izpēte, atkarībā no visu pieejamu datu kvalitātes un pareizības.

8.6.3.

Reģistrētājs var ierosināt atkārtotu ilgtermiņa toksiskuma izpēti (≥ 12 mēneši) vai saskaņā ar 39. vai 40. pantu to var prasīt Aģentūra, ja kaitīgās iedarbības biežums un ilgums cilvēkiem rāda, ka būtu lietderīgi veikt ilgāka termiņa izpēti, un ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

—	28 dienu vai 90 dienu ilgā izpētē novērota nopietna vai ļoti nopietna toksiskuma ietekme, kas rada īpašas bažas, bet pieejamie fakti nav pietiekami, lai varētu izvērtēt toksiskoloģās īpašības un raksturotu apdraudējumu; vai

—	28 dienu vai 90 dienu ilgā izpētē nav konstatēta kaitīga iedarbība, ko uzrāda vielas, kas molekulārās struktūras ziņā ir skaidri saistītas ar pētāmo vielu; vai

—	vielai var būt kāda bīstama īpašība, ko nevar konstatēt 90 dienu ilgā izpētē.

8.6.4.

Reģistrētājs ierosina papildu izpēti, vai saskaņā ar 39. vai 40. pantu to var prasīt Aģentūra, ja:

—	pastāv toksiskums, kas rada īpašas bažas (piemēram, nopietna ietekme); vai

—

pastāv liecības par iedarbību, bet pieejamie apliecinājumi nav pietiekami, lai varētu izvērtēt toksiskās īpašības un/vai raksturot apdraudējumu; Tādos gadījumos varbūt arī lietderīgāk veikt konkrētu toksiskuma izpēti, kas paredzēta, lai pētītu kaitīgo iedarbību (piemēram, imunotoksiskumu, neirotoksiskumu); vai

—	pastāv īpašas bažas attiecībā uz kaitīgo iedarbību (piemēram, lietošana patēriņa precēs, radot kaitīgu iedarbību, tuvu devām, kādās novēro toksiskumu).

8.7.	Toksiskums un reproduktīvā sistēma

8.7.

Izpēte nav jāveic, ja:

—	ir zināms, ka viela ir genotoksisks kancerogēns, un ir ieviesti piemēroti riska pārvaldības pasākumi; vai

—	ir zināms, ka viela ir dzimumšūnu mutagēns, un ir ieviesti piemēroti riska pārvaldības pasākumi; vai

—

8.7.2.

Toksiskuma izpēte attiecībā uz attīstību, vispiemērotākais ievadīšanas ceļš, ņemot vērā, ka tas ir visiespējamākais kaitīgās iedarbības ceļš cilvēkiem (OECD 414).

8.7.3.

Toksiskuma izpēte attiecībā uz reproduktīvo sistēmu divās paaudzēs; viena suga, abi dzimumi, vispiemērotākais ievadīšanas paņēmiens, ņemot vērā visticamākā tipa iedarbību uz cilvēkiem, ja tas jau nav paredzēts kā daļa no IX pielikumā ietvertām prasībām.

8.9.1.

Kanceroģenēzes izpēte

8.9.1.

Reģistrētājs ierosina kanceroģenēzes izpēti, vai saskaņā ar 39. vai 40. pantu tos var prasīt Aģentūra, ja:

—	vielai ir plaši izplatīts, dispersīvs lietošanas veids vai arī ir liecības, ka tā bieži vai ilgi iedarbojas uz cilvēkiem; un

—	viela ir klasificēta kā 3. kategorijas mutagēns — vai atkārtotas devas izpēte(es) liecina, ka viela var ierosināt hiperplāziju un/vai virsneoplazmas ievainojumus.

Ja viela ir klasificēta kā 1. vai 2. kategorijas mutagēns, var pieņemt kā ticamu, ka attiecībā uz kanceroģenēzi darbojas genotoksiskuma mehānisms. Tādos gadījumos parasti nav jāveic kanceroģenēzes tests.

9. INFORMĀCIJA PAR EKOTOKSISKUMU

1. SLEJA

STANDARTINFORMĀCIJAS PRASĪBAS

2. SLEJA

KONKRĒTI NOTEIKUMI 1. SLEJAS DATU PIELĀGOŠANAI

9.2.	Noārdīšanās

9.2.

Ierosina papildu biotisku noārdīšanās testu, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze saskaņā ar I pielikumu norāda vajadzību papildus pētīt vielas un tās noārdīšanās produktu noārdīšanos. Attiecīga(o) testa(u) izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem, bet var iekļaut simulācijas testēšanu attiecīgos līdzekļos (t.i., ūdeņos, nogulsnēs vai augsnē).

9.2.1.

Biotika

9.3.

Darbība un izplatīšanās vidē

9.3.4.

Papildu informācija par vielas un/vai noārdīšanās produktu darbību un izplatīšanos vidē

9.3.4

Reģistrētājs ierosina papildu izpēti, vai saskaņā ar 39. vai 40. pantu tos var prasīt Aģentūra, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze saskaņā ar I pielikumu norāda vajadzību papildus izpētīt vielas darbību un izplatīšanās vidē. Attiecīga(o) testa(u) izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem.

9.4.	Ietekme uz sauszemes organismiem

9.4.

Reģistrētājs ierosina ilgtermiņa toksiskuma testēšanu, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze saskaņā ar I pielikumu rāda vajadzību papildus izanalizēt vielas un/vai tās noārdīšanās produktu ietekmi uz sauszemes organismiem. Attiecīgā(o) testa(u) izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes iznākuma.

Izpēte nav jāveic, ja maz ticams, ka notiks tieša vai netieša kaitīga iedarbība uz augsni.

9.4.4.

Ilgtermiņa toksiskuma testēšana ar sliekām, ja tā jau nav veikta kā daļa no VII pielikumā ietvertām prasībām.

9.4.6.

Ilgtermiņa toksiskuma testēšana ar augiem, ja tā jau nav veikta kā daļa no VII pielikumā ietvertām prasībām

9.5.1.

Ilgtermiņa toksiskums dūņu organismiem

9.5.1.

Reģistrētājs ierosina ilgtermiņa toksiskuma testēšanu, ja ķīmiskā drošuma ekspertīze liecina par vajadzību papildus izpētīt vielas un/vai tās noārdīšanās produktu ietekmi uz dūņu organismiem. Attiecīga(o) testa(u) izvēle ir atkarīga no ķīmiskā drošuma ekspertīzes rezultātiem.

9.6.1.

Ilgtermiņa vai reproduktīvais toksiskums putniem

9.6.1.

Būtu uzmanīgi jāapsver testēšanas vajadzība, ņemot vērā to datu lielo apjomu, kas attiecas uz zīdītājiem, ir parasti pieejami un saistās ar šo tonnāžas apjomu.

10. KONSTATĀCIJAS UN ANALĪZES METODES

Pēc lūguma nodrošina analītisko metožu aprakstu par konkrētām nozarēm, par ko ir veikta izpēte, izmantojot attiecīgu analītisku metodi. Ja analītiskas metodes nav pieejamas, pamato, kāpēc to nav.

(1) Piemēro arī noteikumus, kas neprasa veikt īpašu testu un kas nav atkārtoti 2. slejā.

XI PIELIKUMS

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI VII LĪDZ X PIELIKUMĀ IZKLĀSTĪTĀ TESTĒŠANAS STANDARTREŽĪMA PIEMĒROŠANAI

VII līdz X pielikumā izklāstītas standartinformācijas prasības visām vielām, ko ražo vai importē:

—	1 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

—	10 tonnas vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

—	100 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un

—	1 000 tonnu vai lielākā apjomā saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Papildus VII līdz X pielikuma 2. slejā paredzētajiem konkrētajiem noteikumiem reģistrētājs var pielāgot testēšanas standartrežīmu pielikuma 1. iedaļā izklāstītajiem vispārējiem noteikumiem. Saistībā ar izvērtējumu dalībvalsts, kas veic izvērtēšanu, atbildīgās iestādes var analizēt testēšanas standartrežīma pielāgojumus.

1. TESTĒŠANA NEŠĶIET ZINĀTNISKI VAJADZĪGA

1.1. Esošo datu izmantojums

1.1.1. Eksperimentos, kas nav veikti saskaņā ar GLP vai 13. panta 2. punktā minētajām metodēm, iegūti dati par fizikāli ķīmiskām īpašībām

Datus uzskata par līdzvērtīgiem tādiem datiem, kas iegūti, izmantojot attiecīgo 13. panta 2. punktā minēto testu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

(1)	atbilstība klasifikācijas, marķēšanas un/vai apdraudējumu ekspertīzes prasībām,

(2)	iesniedz pietiekamu dokumentāciju, lai varētu vērtēt izpētes pareizību, un

(3)	dati ir pareizi par pētāmo parametru, un izpēti veic, nodrošinot pieņemamu kvalitāti.

1.1.2. Eksperimentos, kas nav veikti saskaņā ar GLP vai 13. panta 2. punktā minētajām metodēm, iegūti dati par īpašībām, kas saistītas ar cilvēku veselību un apkārtējo vidi

Datus uzskata par līdzvērtīgiem tādiem datiem, kas iegūti, izmantojot attiecīgo 13. panta 2. punktā minēto testu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

(1)	atbilstība klasifikācijas, marķēšanas un/vai apdraudējumu ekspertīzes prasībām,

(2)	pietiekami un drošticami ir ņemti vērā galvenie parametri, ko paredzēts izpētīt ar attiecīgā 13. panta 2. punktā minētā testa metodēm,

(3)	ja kaitīgās iedarbības ilgums ir salīdzināms ar 13. panta 2. punktā minētā attiecīgā testa ilgumu vai ilgāks par to, ja kaitīgās iedarbības ilgums ir svarīgs parametrs, un

(4)	iesniegta pietiekama un drošticama izpētes dokumentācija.

1.1.3. Vēstures dati par cilvēkiem

Izskata vēstures datus par cilvēkiem, piemēram, epidemioloģisku izpēti par kaitīgai iedarbībai pakļautām grupām, datus par kaitīgu iedarbību nelaimes gadījumos vai darba apstākļos, un klīnisku izpēti.

Tas, cik piemēroti ir dati, analizējot konkrētu ietekmi uz veselību, ir atkarīgs arī no analīzes tipa un tās parametriem, kā arī no reakcijas apjoma un konkrētības, un attiecīgi — no ietekmes paredzamības. Pie datu pietiekamības vērtējuma kritērijiem pieder:

(1)	pareiza kaitīgai iedarbībai pakļauto un kontroles grupu izvēle un raksturojumi,

(2)	pareizs kaitīgās iedarbības raksturojums,

(3)	pietiekami ilgs pārbaudes posms pirms slimību sākuma,

(4)	izmantojama metode ietekmes novērošanai,

(5)	pienācīgi jāapsver neobjektīvi faktori un tādi, kas mulsina, un

(6)	loģiska statistisko datu drošticamība, lai pamatotu secinājumu.

Visos gadījumos iesniedz pietiekamu un drošticamu dokumentāciju.

1.2. Apliecinājumu nozīme

Varētu pastāvēt pietiekami apliecinājumi no vairākiem neatkarīgiem informācijas avotiem, lai pieņemtu/secinātu, ka vielai ir vai nav kāda īpaša bīstama īpašība, bet informāciju no katra avota individuāli uzskata par nepietiekamu, lai atbalstītu tādu viedokli.

Varētu pastāvēt pietiekami apliecinājumi tādu nesen izstrādātu testēšanas metožu izmantojumā, kuras vēl nav iekļautas 13. panta 2. punktā minētajos testos, vai no starptautisku testēšanas metožu izmantojumā, kuras Aģentūra atzīst par līdzvērtīgu, lai secināti, ka vielai ir vai nav kāda īpaša bīstama īpašība.

Ja ir pieejami pietiekami apliecinājumu attiecībā uz īpašas bīstamas īpašības esamību vai neesamību:

—	neveic papildu testēšanu ar mugurkaulniekiem attiecībā uz šo īpašību,

—	drīkst neveikt papildu testēšanu, kas nav saistīta ar mugurkaulniekiem.

Visos gadījumos iesniedz pietiekamu un drošticamu dokumentāciju.

1.3. Struktūru aktivitātes attiecība (SAR)

Rezultāti, kas iegūti no derīgiem struktūru aktivitātes attiecību kvalitātes vai kvantitātes modeļiem ((Q)SAR), var norādīt uz īpašas bīstamas īpašības esamību vai neesamību. (Q)SAR rezultātus var izmantot testēšanas vietā, ja ievēroti šādi nosacījumi:

—	rezultāti ir iegūti no (Q)SAR modeļa, kas atzīts par zinātniski derīgu,

—	viela ir iekļauts (Q)SAR modeļa piemērošanas jomā,

—	rezultāti atbilst klasifikācijas, marķēšanas un/vai riska pārvaldības mērķim, un

—	iesniedz pietiekamu un drošticamu izmantotās metodes dokumentāciju.

Aģentūra sadarbībā ar Komisiju, dalībvalstīm un ieinteresētām pusēm, vērtējot (Q)SAR atbilstību šiem nosacījumiem, izvērš un sniedz palīdzību, un dod piemērus.

1.4. In vitro metodes

Rezultāti, ko gūst ar attiecīgām in vitro metodēm, var liecināt par īpašas bīstamas īpašības esamību, vai tie var būt svarīgi mehāniskai izpratnei, kas var būt svarīga izvērtējumā. Šajā sakarā “piemērots” ir pietiekami labi izstrādāts atbilstīgi starptautiski pieņemtiem testu izstrādes kritērijiem (piemēram, ECVAM kritēriji testa ievadīšanai pirmspārbaudes procesā). Atkarībā no iespējamā apdraudējuma, iespējams, ka tūlītējam apliecinājumam ir jāveic testēšana, lai iegūtu informāciju, kas nav paredzēta VII vai VIII pielikumā, vai arī, ierosinātam apliecinājumam ir jāveic testēšana, lai iegūtu informāciju, kas nav paredzēta IX vai X pielikumā konkrētam tonnāžas apjomam.

Ja rezultāti, kas iegūti, lietojot in vitro metodes, nerāda īpaši bīstamas īpašības, tomēr, lai apliecinātu negatīvu rezultātu, ir jāveic attiecīgs tests atbilstīgai tonnāžai, ja vien testēšana nav prasīta saskaņā ar VII līdz X pielikumu vai citiem noteikumiem šajā pielikumā.

No apliecinājuma var atteikties, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

(1)	rezultātus iegūst ar in vitro metodi, kuras zinātniskā uzticamība ir atzīta derīguma pārbaudē atbilstīgi starptautiski pieņemtiem pārbaudes principiem,

(2)	rezultāti atbilst klasifikācijas, marķēšanas un/vai riska pārvaldības mērķim, un

(3)	iesniedz pietiekamu un drošticamu izmantotās metodes dokumentāciju.

1.5. Vielu grupēšana un “aplūkot līdzīgu” — “read-across” pieeja

Vielas, kuru fizikāli ķīmiskās, toksiskās un ekotoksiskās īpašības, paredzams, ir līdzīgas, vai ir līdzīgas strukturālas līdzības dēļ, var uzskatīt par vielu grupu vai “kategoriju”. Lai varētu piemērot grupas jēdzienu, ir jāvar fizikāli ķīmiskās īpašības, ietekmi uz cilvēku veselību un vidi vai izplatībai vidē prognozēt, izmantojot datus par atsauces vielu grupā, ar interpolāciju uz citām vielām attiecīgā grupā (“aplūkot līdzīgu” — “read-across” pieeja). Tādējādi var netestēt katru parametru katrai vielai.

Līdzības var būt:

(1)	kopēja funkcionāla grupa,

(2)	kopēji prekursori un/vai kopēju fiziskos un bioloģiskos procesos notiekošas noārdīšanās produktu līdzība, veidojot strukturāli līdzīgas ķimikālijas, vai

(3)	stabils īpašību potences mainības modelis visai kategorijai.

Ja izmanto grupu jēdzienu, vielas klasificē un marķē, pamatojoties uz to.

Visos gadījumos rezultātiem:

—	vajadzētu būt piemērotiem klasifikācijas, marķēšanas un/vai apdraudējumu ekspertīzei,

—	pietiekami un drošticami būtu jāņem vērā galvenie parametri, ko paredzēts izpētīt ar attiecīgā 13. panta 2. punktā minētā testa metodēm

—	būtu jānodrošina kaitīgās iedarbības ilgums, kas salīdzināms ar 13. panta 2. punktā minētā attiecīgā testa ilgumu vai ilgāks par to, ja kaitīgās iedarbības ilgums ir svarīgs parametrs, un

—	būtu jāsniedz pietiekama un drošticama lietotās metodes dokumentācija.

2. TESTĒŠANA NAV TEHNISKI IESPĒJAMA

Drīkst netestēt kādu konkrētu parametru, ja vielas īpašību dēļ tehniski nevar veikt izpēti; piemēram, nevar lietot viegli gaistošas, ļoti reaģētspējīgas vai nenoturīgas vielas, vai, vielu sajaucot ar ūdeni, var izraisīt ugunsgrēku vai eksploziju, vai arī nevar vielu radioaktīvi iezīmēt, kas vajadzīgs dažās izpētēs. Vienmēr ievēro norādes par 13. panta 2. punktā minētajām testēšanas metodēm, konkrēti — par tehniskiem kādas metodes ierobežojumiem.

3. VIELAI PIELĀGOTA TESTĒŠANA, PAMATOJOTIES UZ TĀS KAITĪGO IEDARBĪBU

3.1	Testēšanu saskaņā ar VIII pielikuma 6.6. un 6.7. iedaļu un IX pielikumu un X pielikumu drīkst neveikt, pamatojoties uz kaitīgās iedarbības scenāriju(iem), kas izstrādāts(i) ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā.

3.2

Visos gadījumos iesniedz pietiekamu pamatojumu un dokumentāciju. Pamatojums balstās uz kaitīgās iedarbības ekspertīzi saskaņā ar I pielikuma 5. iedaļu un saskan ar kritērijiem, kas pieņemti, ievērojot 3.3. iedaļu punktu, un pa ķimikāliju piegādes ķēdi jādara zināmi konkrēti nosacījumi saskaņā ar 31. vai 32. pantu.

3.3.	Komisija līdz … (1) paredz kritērijus, lai definētu, kāds ir pietiekams pamatojums saskaņā ar 2. iedaļu, ievērojot 132. panta 3. punktu.

(1) 18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

XII PIELIKUMS

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAKĀRTOTIEM LIETOTĀJIEM PAR VIELU NOVĒRTĒŠANU UN ĶĪMISKĀS DROŠĪBAS PĀRSKATU SAGATAVOŠANU

IEVADS

Pielikuma mērķis ir izklāstīt, kā pakārtotiem lietotājiem jāvērtē un jādokumentē tas, vai risks, ko izraisa lietotā(s) viela(s), tiek pietiekami kontrolēts tādas lietošanas laikā, kas nav iekļauta viņiem nodotajā drošības datu lapā, un vai citi lietotāji lejup pa piegādes ķēdi var pietiekami kontrolēt riskus. Ekspertīze aptver vielas dzīves ciklu no brīža, kad pakārtots lietotājs to saņem savām vajadzībām un saviem apzinātiem lietošanas veidiem lejup pa piegādes ķēdi. Novērtējums aptver vielas, tās preparāta vai izstrādājuma lietošanas veidu.

Veicot ķīmiskās drošības novērtējumu un izstrādājot ķīmiskās drošības pārskatu, pakārtoti lietotāji ņem vērā informāciju, kas saņemta no ķīmiskās vielas piegādātāja saskaņā ar šīs regulas 31. un 32. pantu. Vajadzības gadījumā ķīmiskās drošības novērtēšanā ņem vērā novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem (piemēram, risku novērtējums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 793/93), ja tāds ir pieejama, un to atspoguļo ķīmiskās drošības pārskatā. Atkāpes no novertēšanas pamato. Var arī ņemt vērā novērtēšanu, kas veikta saskaņā ar citām starptautiskām un attiecīgu valstu programmām.

Procesā, kā pakārtots lietotājs veic ķīmiskās drošības novērtējumu un sagatavo ķīmiskās drošības pārskatu, ir trīs darbības:

1. DARBĪBA: IEDARBĪBAS SCENĀRIJA(U) IZSTRĀDE

Pakārtoti lietotāji izstrādā iedarbības scenārijus lietošanas veidiem, kas nav iekļauti drošības datu lapā, kura viņam nodota saskaņā ar I pielikuma 5. iedaļu.

2. DARBĪBA: VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ PIEGĀDĀTĀJA VEIKTĀ RISKA NOVĒRTĒJUMA PRECIZĒJUMS

Ja pakārtots lietotājs uzskata, ka PBT un vPvB novērtējumi, kas iekļauti viņam nodotajā drošības datu lapā, ir pareizi, nav jāveic papildu risku novērtējums vai PBT un vPvB novērtējums. Tādā gadījumā riska raksturojumam izmanto attiecīgu informāciju, ko sniedzis piegādātājs. To apliecina ķīmiskās drošības pārskatā.

Ja pakārtots lietotājs uzskata, ka novertējumi, kas iekļautai viņam nodotajā drošības datu lapā, nav pareizi, viņš veic attiecīgu novērtējumu saskaņā ar I pielikuma 1. līdz 4. iedaļu.

Ja pakārtots lietotājs uzskata, ka, lai sagatavotu ķīmiskās drošības pārskatu, ir vajadzīga informācija papildus piegādātāja sniegtai informācijai, pakārtots lietotājs tādu informāciju iegūst. Ja informāciju var iegūt tikai testos ar mugurkaulniekiem, pakārtots lietotājs saskaņā ar 37. pantu iesniedz Aģentūrai testēšanas stratēģijas priekšlikumu. Viņš paskaidro, kāpēc, viņaprāt, papildu informācija ir vajadzīga. Gaidot papildu testēšanas rezultātus, viņš ķīmiskās drošības pārskatā fiksē riska pārvaldības pasākumus, ko ir paredzējis, lai regulētu iespējamos riskus.

Beidzot ikvienu papildu testēšanu, pakārtots lietotājs pārskata ķīmiskās drošības ziņojumu un attiecīgi — drošības datu lapu, ja tāda ir jāsagatavo.

3. DARBĪBA: RISKU RAKSTUROŠANA

Risku raksturo katram jaunam iedarbības scenārijam, kā paredzēts I pielikuma 6. iedaļā. Risku raksturojumu iekļauj attiecīgā ķīmiskās drošības pārskata pozīcijā un — apkopoti — attiecīgā(s) drošības datu lapas pozīcijā(s).

Izstrādājot iedarbības scenāriju, jāizmanto provizoriski pieņēmumi par darbības apstākļiem un riska pārvaldības pasākumiem. Ja provizorisku pieņēmumu dēļ risku raksturojums rāda, ka cilvēku veselības un vides aizsardzība nav pietiekama, jāveic iteratīvs process, pielāgojot vienu vai vairākus faktorus, kamēr var pierādīt, ka kontrole ir pietiekama. Tādā gadījumā varbūt jāiegūst informācija par papildu risku vai iedarbību, vai attiecīgi jāmaina process, darbības apstākļi vai riska pārvaldības pasākumi. Tāpēc iterācijas var veikt, no vienas puses, izstrādājot un pārskatot (provizorisko) iedarbības scenāriju, tostarp riska pārvaldības pasākumu izstrādi un īstenošanu, un, no otras puses, iegūstot papildu informāciju, lai izveidotu galīgo iedarbības scenāriju. Papildu informācijas iegūšanas mērķis ir konstatēt precīzāku riska raksturojumu, izmantojot precizētu riska novērtējumu un/vai iedarbības novērtējumu.

Pakārtots lietotājs izstrādā ķīmiskās drošības pārskatu, kurā sīki izklāstīts ķīmiskās drošības novērtējums, izmantojot I pielikuma 7. iedaļā paredzētā formāta C daļas 5. un 6. iedaļu, un vajadzības gadījumā arī citas formāta iedaļas.

Ķīmiskās drošības parskata A daļā iekļauj deklarāciju par to, ka pakārtotais lietotājs ir savām vajadzībām ieviesis attiecīgos iedarbības scenārijos izklāstītos riska pārvaldības pasākumus, un iedarbības scenārijos izklāstītie riska pārvaldības pasākumi apzinātiem lietošanas veidiem ir darīti zināmi lejup pa piegādes ķēdi.

XIII PIELIKUMS

NOTURĪGU, BIOAKUMULATĪVU UN TOKSISKU VIELU, KĀ ARĪ ĻOTI NOTURĪGU UN ĻOTI BIOAKUMULATĪVU VIELU APZINĀŠANAS KRITĒRIJI

Šajā pielikumā noteikti kritēriji, lai identificētu:

i)	noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas (PBT-vielas) un

ii)	ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas vielas (vPvB-vielas).

Vielu sauc par PBT vielu, ja tā atbilst 1.1., 1.2. un 1.3. iedaļā noteiktajiem kritērijiem. Vielu sauc par vPvB vielu, ja tā atbilst 2.1. un 2.2. iedaļā noteiktajiem kritērijiem Šis pielikums neattiecas uz neorganiskajām vielām, taču attiecas uz organometāliem.

1. PBT-VIELAS

Viela, kas atbilst visiem trijiem turpmākajās iedaļās definētajiem kritērijiem, ir PBT viela.

1.1. Noturība

Viela atbilst noturības kritērijam (P-), ja:

—	pussabrukšanas periods jūras ūdenī ir ilgāks par 60 dienām vai

—	pussabrukšanas periods saldūdenī vai estuāra ūdenī ir ilgāks par 40 dienām, vai

—	pussabrukšanas periods jūras dūņās ir ilgāks par 180 dienām, vai

—	pussabrukšanas periods saldūdens vai estuāra ūdens dūņās ir ilgāks par 120 dienām, vai

—	pussabrukšanas periods augsnē ir garāks par 120 dienām.

Noturības vidē novērtējumu balsta uz pieejamajiem datiem, kas savākti atbilstīgos apstākļos, ko reģistrētājs raksturo.

1.2. Bioakumulācija

Viela atbilst bioakumulācijas kritērijam (B-), ja:

—	biocentrēšanas faktors (BCF) ir augstāks par 2 000.

Bioakumulācijas novērtējumu balsta uz izmērītiem biocentrēšanās rādītājiem ūdens sugās. Iespējams izmantot datus kā no saldūdens, tā no jūras ūdens sugām.

1.3. Toksicitāte

Viela atbilst toksicitātes kritērijam (T-), ja:

—	ilgtermiņa nenovērota efekta koncentrācija (Noec) jūras vai saldūdens organismiem ir mazākas par 0,01 mg/l vai

—	viela ir klasificēta kā kancerogēna (1. vai 2. kategorija), mutagēna (1. vai 2. kategorija) vai toksiska reproduktīvai funkcijai (1., 2. un 3. kategorija, vai

—	nav citu hroniskas toksicitātes apliecinājumu, kas noteikti pēc klasifikācijas: T, R48 vai Xn, R48 saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK.

2. vPvB — VIELAS

Viela, kas atbilst turpmākajās sadaļās noteiktajiem kritērijiem, ir vPvB viela.

2.1. Noturība

Viela atbilst loti lielas noturības kritērijam (vP-) ja:

—	pussabrukšanas periods jūras ūdenī, saldūdenī vai estuāra ūdenī ir ilgāks par 60 dienām

—	pussabrukšanas periods jūras ūdens, saldūdens vai estuāra ūdens dūņās ir ilgāks par 180 dienām, vai

—	pussabrukšanas periods augsnē ir ilgāks par 180.

2.2. Biokumulācija

Viela atbilst bioakumulācijas kritērijam (vB-) when:

—	biocentrēšanas faktors ir lielāks par 5 000.

XIV PIELIKUMS

TO VIELU SARAKSTS, UZ KO ATTIECAS LICENCĒŠANA

XV PIELIKUMS

DOKUMENTĀCIJA

I. IEVADS UN VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

Šajā pielikumā ir ietverti vispārēji principi, kā sagatavot dokumentāciju, lai ierosinātu un pamatotu:

—	saskaņotu CMR un elpošanas sensibilizatoru klasifikāciju un marķējumus;

—	PBT, vPvB vai vielu, kas rada līdzīgas bažas, apzināšanu;

—	ierobežojumus ražot, laist tirgū vai lietot vielu Kopienā.

Attiecīgas I pielikuma daļas izmanto kā metodiku un formulāru visai dokumentācijai saskaņā ar šo pielikumu.

Dokumentācijā ņem vērā visu attiecīgo informāciju no reģistrācijas dokumentācijas un var lietot citu pieejamu informāciju. Informācijai par radītajām briesmām, kura pirms tam nav iesniegta Aģentūrai, dokumentācijā ietver koncentrētu izpētes kopsavilkumu.

II. DOKUMENTĀCIJAS SATURS

1. Dokumentācija saskaņotai CMR un elpošanas sensibilizatoru klasifikācijai un marķējumiem

Priekšlikums

Priekšlikumā ietver datus par attiecīgo(ām) vielu(ām) un ierosināto saskaņoto klasifikāciju un marķējumus.

Pamatojums

Salīdzina pieejamo informāciju ar Direktīvā 67/548/EEK dotajiem CMR un elpošanas sensibilizatoru kritērijiem saskaņā ar attiecīgām I pielikuma 1. iedaļas daļām, un to dokumentē I pielikumā dotā ķīmiskā drošuma ziņojuma B un C daļā ietvertajā formulārā.

2. Dokumentācija, apzinot vielu kā PBT, vPvB vai vielu, kas rada līdzīgas bažas

Priekšlikums

Priekšlikumā ietver datus par attiecīgo(ām) vielu(ām) un to, vai ir ierosināts to(tās) apzināt kā PBT saskaņā ar 56. panta d) apakšpunktu, kā vPvB saskaņā ar 56. panta e) apakšpunktu, vai kā vielu, kas izraisa līdzīgas bažas saskaņā ar 56. panta f) apakšpunktu.

Pamatojums

Salīdzina pieejamo informāciju ar XIII pielikumā ietvertajiem kritērijiem — PBT gadījumā saskaņā ar 56. panta d) apakšpunktu, un vPvBs gadījumā saskaņā ar 56. panta e) apakšpunktu, vai izvērtējot radītās briesmas un salīdzinot ar 56. panta f) apakšpunktu — saskaņā ar attiecīgām 1. līdz 4. pielikuma daļām. To dokumentē I pielikumā dotā ķīmiskā drošuma ziņojuma B un C daļā ietvertajā formulārā.

Informācija par kaitīgu iedarbību, alternatīvām vielām un apdraudējumiem

Dara zināmu izmantojamu informāciju par lietošanas veidu un kaitīgu iedarbību, un informāciju par alternatīvām vielām un paņēmieniem.

3. Dokumentācija priekšlikumam ierobežot vielu

Priekšlikums

Priekšlikumā ietver datus par attiecīgo(ām) vielu(ām) un ierosināto(ajiem) ierobežojumu(iem) ražot, laist tirgū vai lietot, un īsu pamatojumu.

Informācija par radītām briesmām un apdraudējumiem

Apdraudējumus, pret ko vēršas ierobežojumā, apraksta, pamatojoties uz radīto briesmu un apdraudējumu aprakstu saskaņā ar attiecīgām I pielikuma daļām, un dokumentē I pielikumā dotā ķīmiskā drošuma ziņojuma B un C daļā ietvertajā formulārā.

Ietver liecības par to, ka īstenotie riska pārvaldības pasākumi (arī tie, kas uzskaitīti reģistrācijas dokumentācijā saskaņā ar 10. līdz 14. pantam), nav pietiekami.

Informācija par alternatīvām

Dara zināmu informāciju par alternatīvām vielām un paņēmieniem, arī:

—	informāciju par cilvēku veselības un apkārtējās vides apdraudējumiem saistībā ar alternatīvu ražošanu un lietošanu;

—	to pieejamību, arī laika ziņā;

—	tehnisko un ekonomisko pamatotību.

Ierobežojumu pamatojums Kopienas mērogā

Pamato:

—	ka ir vajadzīga rīcība Kopienas mērogā

—

ka ierobežojums ir pats piemērotākais Kopienas mēroga pasākums, ko izvērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:

i)	efektivitāte: ierobežojums ir jāvērš pret ietekmēm vai kaitīgu iedarbību, kas izraisa apzinātos apdraudējumus, tam jāspēj samērīgi apdraudējumam un loģiski pieņemamā laikā pietiekami mazināt apdraudējumus;

ii)	praktiskums: ierobežojumam jābūt ieviešamam, izpildāmam un regulējamam.

iii)	iespēja pārraudzīt: iespēja pārraudzīt ierosinātā ierobežojuma īstenošanas rezultātu;

Sociāls un ekonomisks izvērtējums

Ierosinātā ierobežojuma sociālās un ekonomiskās sekas var analizēt, izmantojot XVI pielikumu. Tajā tīro labumu, ko cilvēku veselībai un apkārtējai videi dod ierosinātais ierobežojums, var salīdzināt ar tīrajām izmaksām, ko tas rada ražotājiem, importētājiem, pakārtotiem lietotājiem, izplatītājiem, patērētājiem un visai sabiedrībai.

Informācija par apspriedēm ar ieinteresētām pusēm

Dokumentācijā iekļauj informāciju par visām apspriedēm ar ieinteresētām pusēm un to, kā viņu viedokļi ir ņemti vērā.

XVI PIELIKUMS

SOCIĀLO UN EKONOMISKO ASPEKTU ANALĪZE

Pielikumā ir aprakstīta informācija, ko var aplūkot tie, kas iesniedz sociālo un ekonomisko aspektu analīzi (SEA) līdz ar licencēšanas pieteikumu, kā norādīts 61. panta 5. punkta a) apakšpunktā, vai saistībā ar ierosinātu ierobežojumu, kā norādīts 68. panta 6. punkta b) apakšpunktā.

Aģentūra sagatavo norādījumus par SEA sagatavošanu. SEA vai to daļas iesniedz Aģentūras saskaņā ar 110. pantu norādītajā formulārā.

Tomēr par SEA vai tās daļas informācijas apjomu un darbības jomu atbild licencēšanas pieteikuma iesniedzējs vai, ja ierosināts ierobežojums, ieinteresētā puse. Iesniegtā informācija var atteikties uz sociālām un ekonomiskām sekām jebkurā mērogā.

SEA var aptvert šādus elementus:

—

sekas, ko piešķirts vai atteikts licences pieteikums rada tā iesniedzējam(iem) vai, ja ierosināts ierobežojums, nozarei (piemēram, ražotājiem un importētājiem). Sekas visiem citiem piegādes ķēdes dalībniekiem, pakārtotiem lietotājiem un saistītiem uzņēmumiem attiecībā uz komerciālām sekām, piemēram, iespaids uz investīcijām, zinātnes pētījumiem un tehnoloģiju attīstību, jauninājumiem, vienreizējām un darbības izmaksām (piemēram, priekšrakstu ievērošanu pārejas pasākumiem, pārmaiņām pašreizējos procesos, pārskatu sniegšanas un pārraudzības sistēmām; jaunas tehnoloģijas ieviešanu, utt.), ņemot vērā vispārējas tendences tirgū un tehnoloģijā.

—	piešķirtas vai atteiktas licences vai ierosināta ierobežojuma sekas patērētājiem. Piemēram, ražojumu cenas, pārmaiņas ražojumu sastāvā vai kvalitātē vai funkcijās, ražojumu pieejamība, patērētāju izvēle, kā arī ietekme uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, ciktāl tā ietekmē patērētājus.

—	piešķirtas vai atteiktas licences vai ierosināta ierobežojuma sociālās sekas. Piemēram, darba drošība un nodarbinātība.

—

Alternatīvu vielu un/vai tehnoloģiju pieejamība, piemērotība un tehniskā apstrādājamība un to ekonomiskās sekas, kā arī informācija par tehnoloģisko pārmaiņu tempu un potenciālu attiecīgā(s) jomā(s). Licencēšanas pieteikuma gadījumā — sociālas un/vai ekonomiskas sekas citiem pieejamiem 61. panta 5. punkta b) apakšpunktā apzinātiem alternatīviem lietošanas veidiem.

—	piešķirtas vai atteiktas licences vai ierosināta ierobežojuma plašākas sekas tirdzniecībai, konkurencei un ekonomiskai attīstībai (jo īpaši MVU un trešām valstīm). Pie tā pieder apsvērumi par vietējiem, reģionu, attiecīgu valstu vai starptautiskiem aspektiem.

—

Ierosināta ierobežojuma gadījumā priekšlikumi citiem reglamentatīviem vai nereglamentatīviem pasākumiem, ar ko varētu sasniegt ierosinātā ierobežojuma mērķi (ņem vērā spēkā esošus tiesību aktus). Iekļauj arī ekspertīzi par efektivitāti un izmaksām, kas saistītas ar alternatīviem riska pārvaldības pasākumiem.

—	Ierosināta ierobežojuma vai atteiktas licences gadījumā labumi cilvēku veselībai un apkārtējai videi, kā ari ierosinātā ierobežojuma sociālie un ekonomiskie labumi. Piemēram, darba ņēmēju veselība, vides aizsardzība un šo labumu sadale, piemēram, ģeogrāfiski, pa iedzīvotāju grupām.

—	SEA var arī aprakstīt jebkuru citu jautājumu, ko pieteikuma iesniedzējs(i) vai ieinteresētā puse uzskata par būtisku.

XVII PIELIKUMS

DAŽU BĪSTAMU VIELU, PREPARĀTU UN IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS, TIRGŪ LAIŠANAS UN LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI

Vielas, vielu grupu vai preparāta apzīmējums

Ierobežojumi

Polihlorterfenili (PCT)

—	Preparāti, arī izlietotas eļļas, kurās PCB vai PCT daudzums ir lielāks par 0,005 % svara.

Nelieto. Tomēr tādas iekārtas, instalācijas un šķidrumus, ko izmantoja 1986. gada 30. jūnijā, joprojām ir atļauts lietot, līdz tos apglabā vai tie sasniedz ekspluatācijas laika beigas:

a)	slēgtu sistēmu elektroiekārtas; transformatori, pretestības un induktori;

b)	lieli kondensatori (≥ 1 kg kopsvara);

c)	mazi kondensatori;

d)	siltuma pārneses šķidrumi noslēgta cikla siltuma pārneses instalācijās:

e)	hidrauliski šķidrumi pazemes raktuvju iekārtām

2.	Ar veselības aizsardzību un apkārtējās vides aizsardzību saistītu iemeslu dēļ dalībvalstis var aizliegt to teritorijā lietot 1. punktā minētās iekārtas, instalācijas un šķidrumus, pirms tos apglabā vai pirms to ekspluatācijas laika beigām.

3.	Aizliegts lietotu preču tirgū laist tādas iekārtas, mašīnas un šķidrumus, uz ko attiecas 1. punkts un ko nav paredzēts iznīcināt.

Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka tehnisku iemeslu dēļ nevar lietot aizstājējus, tā var atļaut lietot PCT un tādu vielu preparātus, ja tās un to preparāti parastos iekārtu profilakses apstākļos paredzēti tikai, lai pareizi funkcionējošās esošās instalācijās, kas iegādātas pirms 1985. gada 1. oktobra, papildinātu tādu šķidrumu līmeni, kuros ir PCT.

5.	Dalībvalstis iepriekš Komisijai nosūtot paziņojumu par iemesliem, var piešķirt izņēmumus no aizlieguma laist tirgū un lietot tādas pirmapstrādes vielas un starpproduktus vai preparātus, ja tās uzskata, ka izņēmumi kaitīgi neietekmē veselību un apkārtējo vidi.

Neskarot citu Kopienas tiesību aktu īstenošanu, kuri attiecas uz bīstamu vielu un preparātu marķēšanu — uz iekārtām un mašīnām, kurās ir PCT, jābūt arī pamācībām, kā apglabāt PCT, kā arī par tādu iekārtu un instalāciju profilaksi un izmantošanu, kurās ir tādas vielas. Pamācībām ir jābūt tādām, lai tos varētu lasīt horizontāli, ja objekts, kurā ir PCT, ir uzstādīts kā paredzēts. Uzrakstam ir skaidri jāizceļas uz fona, un tam jābūt tādā valodā, ko saprot teritorijā, kur to lieto.

2.	Vinilhlorīda monomērs jeb 1-hloretilēns CAS nr. 75-01-4 EINECS nr. 200-831-0

Nelieto kā aerosolu propelentu.

3.	Šķidras vielas vai preparāti, ko uzskata par bīstemiem saskaņā ar definīcijām, kas dotas Padomes Direktīvā 67/548/EEK un Direktīvā 1999/45/EK.

Nelieto:

—	dekoratīvos priekšmetos, kas domāti gaismas vai krāsu efektiem, izmantojot dažādas fāzes, piemēram, dekoratīvās lampās un pelnu traukos,

—	trikiem un jokiem,

—	vienam vai vairākiem dalībniekiem domātās spēlēs vai kādos citos priekšmetos, ko paredzēts tā lietot, arī ne dekoratīvos priekšmetos.

Neskarot 1. punktu, vielas un preparāti, kas:

—	ir kaitīgi ieelpojot, un ko marķē ar R65, un

—	ko var izmantot par dekoratīvu lampu degšķidrumu, un

—	ko laiž tirgū 15 litru vai mazākā iesaiņojumā,

ir bez krāsvielām vai smaržinātājiem, vai bez abu kategoriju vielām, ja vien tās nav vajadzīgas fiskālu iemeslu dēļ.

Neskarot citu Kopienas noteikumu īstenošanu attiecībā uz bīstamu vielu un preparātu klasifikāciju, iesaiņošanu un marķēšanu, vielām un preparātiem, uz ko attiecas 2. punkts, ja tie paredzēti lietošanai lampās, uz iesaiņojuma skaidri jābūt šādam salasāmam un neizdzēšamam marķējumam:

“Ar šo šķidrumu pildītas lampas turiet bērniem nepieejamā vietā”

4.	Tris(2,3-dibrompropil)fosfāts CAS nr. 126-72-7

Neizmanto tekstilizstrādājumos, piemēram apģērbā, apakšveļā un veļā, kam paredzēts saskarties ar ādu.

5.	Benzols CAS nr. 71-43-2 EINECS nr. 200-753-785

1.	Nav atļauts lietot rotaļlietās vai rotaļlietu daļās, ko laiž tirgū, ja nepiesaistīta benzola koncentrācija ir lielāka par 5 mg/kg no rotaļlietas vai rotaļlietas daļas svara.

2.	Tirgū laižamās vielās vai preparātos nelieto koncentrācijās, kas līdzinās 0,1 % masas vai ir lielākas par to.

Šā panta 2. punktu tomēr nepiemēro:

a)	motordegvielām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris) par benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EK;

b)	vielām un preparātiem, ko izmanto rūpniecības procesos, kuros nav benzola emisiju lielākos daudzumos nekāparedzēts spēkā esošos tiesību aktos;

c)	atkritumiem, uz ko attiecas Padomes Direktīva 75/442/EEK (1) un Padomes Direktīva 91/689/EEK.

Azbesta šķiedras

a)	Krokidolīts CAS nr. 12001-28-4

b)	Amozīts CAS nr. 12172-73-5

c)	Antofilīta azbests CAS nr. 77536-67-5

d)	Aktinolīts CAS nr. 77536-66-4

e)	Tremolīts CAS nr. 77536-68-6

f)	Krizotils (2) CAS nr. 12001-29-5 CAS nr. 132207-32-0

Aizliegts laist tirgū un lietot tādas šķiedras un izstrādājumus, kam apzināti pievienotas tādas šķiedras.

Tomēr dalībvalstis izņēmuma kārtā drīkst laist tirgū un lietot diafragmas ar krizotilu (6. punkta f) apakšpunkts) esošām elektrolīzes instalācijām līdz to kalpošanas laika beigām vai tikmēr, kamēr kļūst pieejami piemēroti aizstājēji bez azbesta, atkarībā no tā, kas pienāk pirmais. Komisija pārskatīs šo atkāpi līdz 2008. gada 1. janvārim.

Tādu izstrādājumu lietošanas veids, kuros ir 1. punktā minētās azbesta šķiedras, kuri jau bijuši uzstādīti un/vai nodoti ekspluatācijā 2005. gada 1. janvārī, joprojām būs atļauts, kamēr tos apglabās vai beigsies to kalpošanas laiks. Tomēr dalībvalstis veselības aizsardzības nolūkos drīkst aizliegt tādu izstrādājumu lietošanu, pirms tos apglabā vai beidzas to kalpošanas laiks.

No laika, kad šī regula būs stājusies spēkā, līdz 2005. gada 1. janvārim dalībvalstis neļauj savā teritorijā ieviest jaunus krizotilaazbesta lietošanas veidus.

3.	Neskarot citu Kopienas noteikumu piemērojumu bīstamu vielu un preparātu klasifikācijai, iesaiņošanai un marķēšanai, tādu šķiedru un to izstrādājumu laišanu tirgū un lietošana saskaņā ar iepriekš minētajām atkāpēm pieļauj tikai tad, ja izstrādājumi ir marķēti saskaņā ar šīs regulas 7 pielikumu.

7.	Tri(aziridinil)fosfīnoksīds CAS nr. 5455-55-1

Neizmanto tekstilizstrādājumos, piemēram, apģērbā, apakšveļā un veļā, kam paredzēts saskarties ar ādu.

8.	Polibrombifenils; Polibromēts bifenils (PBB) CAS nr. 59536-65-1

Ziepjukoka (Quillaja saponaria) mizas pulveris un tā atvasinājumi ar saponīniem

Helleborus viridis un Helleborus niger sakņu pulveris

Veratrum album un Veratrum nigrum sakņu pulveris

Benzidīns un/vai tā atvasinājumi

CAS nr. 92-87-5

EINECS nr. 202-199-1

o-nitrobenzaldehīds

CAS nr. 552-89-6

Koka pulveris

1.	Nelieto izjokošanai domātos priekšmetos, piemēram, kā šķavu pulvera un smirdbumbu sastāvdaļu.

2.	Tomēr 1. punkts neattiecas uz smirdbumbām, kurās nav vairāk par 1,5 ml šķidruma.

10.	Amonija sulfīds CAS nr. 12135-76-1 Amonija hidrogēnsulfīds CAS nr. 12124-99-1 Amonija polisulfīds CAS nr. 9080-17-5 EINECS nr. 232-989-1

11.

Gaistoši brometiķskābju esteri:

Metilbromacetāts

CAS nr. 96-32-2

EINECS nr. 202-499-2

Etilbromacetāts

CAS nr. 105-36-2

EINECS nr. 203-290-9

Propilbromacetāts

CAS nr. 35223-80-4

Butilbromacetāts

12.	2-naftilamīns CAS nr. 91-59-8 EINECS nr. 202-080-4 un tā sāļi

13.	Benzidīns CAS nr. 92-87-5 EINECS nr. 202-199-1 un tā sāļi

14.	4-nitrobifenils CAS nr. 92-93-3 EINECS nr. 202-204-7

15.	4-aminobifenilksenilamīns CAS nr. 92-67-1 EINECS nr. 202-177-1 un tā sāļi

1.	Tirgū laistās vielās un preparātos nelieto koncentrācijās 0,1 % no svara vai vairāk. Tomēr tas neattiecas uz atkritumiem, kuros ir viena vai vairākas tādas vielas, uz ko attiecas Direktīvas 75/442/EEK un 91/689/EEK.

2.	Tādas vielas un preparātus nelaiž brīvā pārdošanā.

3.	Neskarot citu Kopienas noteikumu piemērojumu attiecībā uz bīstamu vielu un preparātu klasifikāciju, iesaiņošanu un marķēšanu, tādu vielu un preparātu iesaiņojumu skaidri salasāmi un neizdzēšami marķē šādi: “Tikai profesionāliem lietotājiem”.

16.

Svina karbonāti:

a)	Neitrāls bezūdens karbonāts (PbCO3) CAS nr. 598-63-0 EINECS nr. 209-943-4

b)	Trisvina-bis(karbonāt)-dihidroksīds 2 Pb CO3-Pb(OH)2) CAS nr. 1319-46-6 EINECS nr. 215-290-6

Nelieto kā vielas un sastāvdaļas preparātos, ko paredzēts lietot kā krāsas, izņemot mākslasdarbu un vēsturisku ēku un to interjeru restaurācijai un profilaksei — ja dalībvalstis vēlas to atļaut savā teritorijā, ievērojot SDO konvenciju 13 par balta svina un svina sulfātu lietošanu krāsā.

17.

Svina sulfāti

a)	PbSO4 (1:1) CAS nr. 7446-14-2 EINECS nr. 231-198-9

b)	Pbx SO4 CAS nr. 15739-80-7 EINECS nr. 239-831-0

18.	Dzīvsudraba savienojumi

Neizmanto kā vielas un sastāvdaļas preparātos, ko paredzēts lietot:

lai neļautu veidoties mikroorganismu, augu vai dzīvnieku nosēdumiem:

—	uz kuģu korpusiem,

—	uz sprostiem, pludiņiem, tīkliem un visām citām ierīcēm vai iekārtām, ko izmanto zivju vai vēžveidīgo audzēšanā,

—	uz pilnīgi vai daļēji iegremdētām ierīcēm vai iekārtām;

b)	koksnes aizsardzībai;

c)	īpaši izturīgu rūpniecībai paredzētu audumu un to izgatavošanai paredzētu šķiedru piesūcināšanai;

d)	rūpniecības notekūdeņu attīrīšanai, neatkarīgi no to lietošanas veida.

2.	Aizliegts laist tirgū baterijas un akumulatorus, kuru svarā ir vairāk nekā 0,0005 % dzīvsudraba, arī, ja baterijas vai akumulatori ir iebūvēti ierīcēs. Šis aizliegums neattiecas uz pogveida elementiem un to baterijām, kuru svarā dzīvsudraba daudzums nav lielāks par 2 %.

19.	Arsēna savienojumi

Neizmanto kā vielas un sastāvdaļas preparātos, ko paredzēts lietot:

lai neļautu veidoties mikroorganismu, augu vai dzīvnieku nosēdumiem:

—	uz kuģu korpusiem,

—	uz sprostiem, pludiņiem, tīkliem un visām citām ierīcēm vai iekārtām, ko izmanto zivju vai vēžveidīgo audzēšanā,

—	uz pilnīgi vai daļēji iegremdētām ierīcēm vai iekārtām;

b)	koksnes aizsardzībai. Turklāt ar tiem apstrādātu koksni nelaiž tirgū;

tomēr, atkāpjoties no iepriekš teiktā,

attiecībā uz vielām un preparātiem, ko izmanto koksnes aizsardzībai: tos drīkst lietot tikai rūpniecības instalācijās, kurās koksni piesūcina vakuumā vai paaugstinātā spiedienā, ja tie ir neorganiski C tipa vara, hroma un arsēna (CCA) savienojumu šķīdumi. Tā apstrādātus kokmateriālus nelaiž tirgū, kamēr aizsardzības līdzeklis nav iekodies.

ii)

Attiecībā uz koksnes apstrādi ar CCA šķīdumiem rūpniecības iekārtās saskaņā ar i) daļu: tos var laist tirgū profesionālai un rūpnieciskai lietošanai, ja cilvēku un mājlopu drošībai koksnes struktūrai ir jābūt viengabalainai, un lietošanas laikā nav paredzams kontakts ar lietotāju ādu:

—	kā koka konstrukciju elementus sabiedriskās un lauksaimniecības ēkās, biroju ēkās un ražošanas ēkās,

—	tiltos un tiltu konstrukcijās,

—	kā koka konstrukciju elementus saldūdens zonās un iesāļos ūdeņos, piemēram, muliņiem un tiltiem,

—	kā trokšņu aizšķēršļus,

—	lavīnu regulācijā,

—	automaģistrāļu drošības žogiem un aizšķēršļiem,

—	kā mizotus, apaļus skujkoku mietus lopu aplokiem,

—	konstrukcijās, kas paredzētas, lai novērstu zemes noslīdēšanu,

—	kā elektropārvades un tālsakaru līniju stabus,

—	kā pazemes dzelzceļu gulšņus.

Neskarot citu Kopienas noteikumu piemērojumu bīstamu vielu un preparātu klasifikācijai, iesaiņošanai un marķēšanai, visus apstrādātos kokmateriālus, ko laiž tirgū, individuāli marķē: “Lietot tikai profesionālās un rūpnieciskās instalācijās, tikai profesionāliem un rūpnieciskiem nolūkiem! Apstrādās ar arsēnu”. Turklāt visiem kokmateriāliem, ko laiž tirgū sasaiņotus, ir arī etiķete ar norādi — “Strādājot ar šiem kokmateriāliem, lietojiet cimdus! Cērtot vai līdzīgi apstrādājot šos kokmateriālus, uzlieciet putekļu aizsargmasku un aizsargbrilles! Šo kokmateriālu bīstamos atkritumus apstrādās sertificētā uzņēmumā”.

iii)

apstrādātu koksni, kas minēta i) un ii) daļā, nelieto:

—	dzīvojamās ēkās vai mājsaimniecības celtnēs — neatkarīgi no izmantojuma,

—	jebkādiem nolūkiem, ja pastāv iespējama atkārtota saskare ar ādu,

—	jūras ūdeņos,

—	lauksaimniecībā, izņemot –kā mietus lopu aplokos, un būvēs — saskaņā ar ii) daļu,

—	nekādiem kolūkiem, kādos apstrādātie kokmateriāli var nākt saskarē ar starpproduktiem vai pabeigtiem izstrādājumiem, ko paredzēts lietot pārtikā un/vai dzīvnieku barībā.

2.	Nelieto kā vielas un sastāvdaļas preparātos, kas paredzēti rūpniecības notekūdeņu attīrīšanai, neatkarīgi no lietošanas veida.

20.	Organiskie alvas savienojumi

1.	Nelaiž tirgū, lai lietotu kā vielas un sastāvdaļas preparātos, kas darbojas kā biocīdi krāsā, kuras sastāvdaļas nav ķīmiski saistītas.

Nelaiž tirgū vai nelieto kā vielas un sastāvdaļas preparātos, kas darbojas kā biocīdi, lai neļautu veidoties mikroorganismu, augu vai dzīvnieku nosēdumiem uz:

a)	visām peldošām struktūrām — neatkarīgi no garuma — kas paredzētas ekspluatācijai jūru, piekrastu, grīvu ūdeņos un iekšējos ūdensceļos un ezeros;

b)	sprostiem, pludiņiem, tīkliem un visām citām ierīcēm vai iekārtām, ko izmanto zivju vai vēžveidīgo audzēšanā;

c)	visām pilnīgi vai daļēji iegremdētām ierīcēm vai iekārtām.

3.	Nelieto kā vielas un sastāvdaļas preparātos, kas paredzēti rūpniecības notekūdeņu attīrīšanai.

21.	Di-μ-okso-di-n-butilstanniohidroksiborān dibutilalalvas hidrogēnborāts C8H19BO3Sn (DBB) CAS nr. 75113-37-0 ELINCS nr. 401-040-5

Aizliegts lietot, ja tirgū laistu vielu vai preparātu sastāvdaļās koncentrācija līdzinās 0,1 % no svara vai ir lielāka par to. Tomēr šis nosacījums neattiecas uz šīm vielām (DBB) vai preparātiem, kuros tās ir, ja tās ir domātas tikai pārvēršanai par pabeigtiem izstrādājumiem, kuros minētā viela vairs nebūs koncentrācijā, kas līdzinās 0,1 % no svara vai ir lielāka par to.

22.	Pentahlorfenols CAS nr. 87-86-5 EINECS nr. 201-778-6 un tā sāļi un esteri

1.	Nelieto 0,1 % no svara vai lielākā koncentrācijā tirgū laistās vielās vai preparātos.

Pārejas pasākumi:

Pieļaujot atkāpi, līdz 2008. gada 31. decembrim Francija, Īrija, Portugāle, Spānija un Apvienotā Karaliste drīkst šo noteikumu neattiecināt uz vielām un preparātiem, kas paredzēti lietošanai rūpniecības iekārtās, kurās pentahlorfenola (PCP) emisijas un/vai noplūde nav lielāka par pastāvošos normatīvos aktos paredzētiem daudzumiem:

koksnes apstrādē.

Tā apstrādātu koksni tomēr nelieto:

—	ēku iekšienē kā apdares vai citādus materiālus, neatkarīgi no ēkas nozīmes (dzīvojamā ēka, darba ēka, ēka atpūtai),

—

izgatavojot un atkārtoti apstrādājot:

i)	augu audzēšanai domātus traukus;

ii)	iesaiņojumu, kas var saskarties ar cilvēkiem un/vai dzīvniekiem paredzētām izejvielām, starpproduktiem vai gataviem ražojumiem,

iii)	citus materiālus, kas var piesārņot i) un ii) apakšpunktā minētos ražojumus;

b)	tādu šķiedru un īpaši izturīgu audumu piesūcināšanā, kas noteikti nav paredzēti apģērbiem vai dekoratīvai apdarei;

īpaša izņēmuma kārtā dalībvalstis individuālos gadījumos savā teritorijā var speciālistiem ļaut in situ veikt profilaktisku ar sausās trupes sēnīti (Serpula lacrymans) un brūnās trupes sēnīti inficētu kultūras, mākslinieciskas un vēsturiskas nozīmes ēku koka daļu un mūru apstrādi — vai darīt to avārijas gadījumos.

Noteikti:

a)	minētajos izņēmuma gadījumos individuāli vai preparātos lietotā pentahlorofenolā kopīgais heksahlorodibenzoparadioksīna (HCDD) daudzums nedrīkst būt lielāks par divām miljonām daļām (ppm);

šīs vielas un preparātus:

—	nelaiž tirgū citādi kā tikai 20 litru vai lielākos iesaiņojumos;

—	nelaiž brīvā pārdošanā.

Neskarot citu Kopienas noteikumu īstenošanu attiecībā uz bīstamu vielu un preparātu klasifikāciju, iesaiņojumu un marķēšanu, vielām un preparātiem, uz ko attiecas 1. un 2. pants, iesaiņojumu skaidri un neizdzēšami marķē šādi:

“Tikai rūpnieciskai un profesionālai lietošanai”.

Šis noteikums neattiecas uz atkritumiem, uz ko attiecas Direktīva 75/442/EEK un 91/689/EEK.

23.	Kadmijs CAS nr. 7440-43-9 EINECS nr. 231-152-8 un tā savienojumi

Neizmanto, lai krāsotu gatavus izstrādājumus, ko izgatavo no še turpmāk uzskaitītām vielām un preparātiem:

—	polivinilhlorīds (PVC) [3904 10] [3904 21] [3904 22] (3)

—	poliuretāns (PUR) [3909 50] (3)

—	mīksts polietilēns (ld PE), izņemot tādu mīkstu polietilēnu, ko izmanto krāsainu dozētu premiksu tehnoloģijā [3901 10] (3)

—	celulozes acetāts (CA) [3912 11] [3912 12] (3)

—	celulozes acetāta butirāts (CAB) [3912 11] [3912 12] (3)

—	epoksīda sveķi [3907 30] (3)

—	melamīna-formaldehīda (MF) sveķi [3909 20] (3)

—	urīnvielas-formaldefīda (UF) sveķi [3909 10] (3)

—	nepiesātināti poliesteri (UP) [3907 91] (3)

—	polietilēna tereftalāts (PET) [3907 60] (3)

—	polibutilēna terftalāts (PBT) (3)

—	caurspīdīgs/universāls polistirols [3903 11] [3903 19] (3)

—	akrilnitrila metilmetakrilāta (AMMA) (3)

—	sašūts polietilēns (VPE) (3)

—	izturīgais polistirols (3)

—	polipropilēns (PP) [3902 10] (3)

b)	krāsas [3208] [3209] (3) Tomēr, ja krāsās ir daudz cinka, kadmija atlieku koncentrācijai tajās jābūt pēc iespējas mazai, un nekādā ziņā ne lielākai par 0,1 % masas.

Noteikti — neatkarīgi no izmantojuma vai paredzētā īstā lietošanas veida — nelaiž tirgū tādus pabeigtus izstrādājumus vai izstrādājumu sastāvdaļas, ko izgatavo no uzskaitītajām vielām un preparātiem, kas ir krāsotas ar kadmiju, ja kadmija daudzums (izteikts kā metāls Cd) ir lielāks par 0,01 % no plastmasas materiāla masas.

2.	Tomēr 1. daļa neattiecas uz izstrādājumiem, kas jākrāso drošības apsvērumu dēļ.

Neizmanto, lai stabilizētu še turpmāk uzskaitītus pabeigtus izstrādājumus, ko izgatavo no vinilhlorīda polimēriem vai kopolimēriem:

—	iesaiņojuma materiālus (maisiņus, traukus, pudeles, vākus) [3923 29 10] [3920 41] [3920 42] (3)

—	biroja vai skolas piederumus [3926 10] (3)

—	mēbeļu furnitūru, transportlīdzekļu virsbūvju detaļas vai līdzīgus izstrādājumus [3926 30] (3)

—	apģērba gabalus un apģērba piederumus (arī cimdus) [3926 20] (3)

—	grīdu un sienu segumus [3918 10] (3)

—	impregnētus, klātus vai laminētus tekstilizstrādājumus [5903 10] (3)

—	mākslīgu ādu [4202] (3)

—	skaņuplates [8524 10] (3)

—	caurules, cauruļvadus un to armatūru [3917 23] (3)

—	virpuļdurvis (3)

—	autotransporta līdzekļus (to salonus, ārējo apdari, šasijas daļas) (3)

—	klājumu tērauda loksnēm, ko izmanto būvniecībā vai rūpniecībā (3)

—	elektrības vadu izolāciju (3)

Noteikti — neatkarīgi no izmantojuma vai paredzētā īstā lietošanas veida aizliegts laist tirgū tādus no vinilhlorīda polimēriem vai kopolimēriem izgatavotus pabeigtus izstrādājumus vai tādu izstrādājumu sastāvdaļas, kas stabilizētas ar vielām, kurās ir kadmijs, ja kadmija daudzums (izteikts kā metāls Cd) ir lielāks par 0,01 % no polimēra masas.

4.	Tomēr 3. iedaļa neattiecas uz pabeigtiem izstrādājumiem, kuros stabilizatori uz kadmija bāzes ir izmantoti drošības apsvērumu dēļ.

Šajā regulā “kadmija klājums” ir jebkādas metāla kadmija nogulsnes vai klājums uz metāla virsmas.

Neizmanto kadmija klājumiem uz metāla izstrādājumiem vai tādu izstrādājumu sastāvdaļām, ko izmanto še turpmāk uzskaitītās nozarēs/procesos:

iekārtās un mašīnās, kas paredzētas:

—	pārtikas ražošanai [8210] [8417 20] [8419 81] [8421 11] [8421 22] [8422] [8435] [8437] [8438] [8476 11] (3)

—	lauksaimniecībai [8419 31] [8424 81] [8432] [8433] [8434] [8436] (3)

—	dzesēšanai un saldēšanai [8418] (3)

—	grāmatu iespiešanai un iesiešanai [8440] [8442] [8443] (3)

iekārtām un mašīnām, ar ko ražo:

—	mājsaimniecības preces [7321] [8421 12] [8450] [8509] [8516] (3)

—	mēbeles [8465] [8466] [9401] [9402] [9403] [9404] (3)

—	santehnikas izstrādājumus [7324] (3)

—	centrālapkures iekārtas un gaisa kondicionētājus [7322] [8403] [8404] [8415] (3)

Noteikti — neatkarīgi no izmantojuma vai paredzētā īstā lietošanas veida aizliegts laist tirgū izstrādājumus ar kadmija klājumiem vai tādu izstrādājumu sastāvdaļas, ko izmanto a) un b) apakšpunktā uzskaitītajās nozarēs/procesos, un izstrādājumus, ko ražo b) apakšpunktā uzskaitītajās nozarēs.

5. punktā minētie noteikumi attiecas arī uz izstrādājumiem ar kadmija klājumu vai tādu izstrādājumu sastāvdaļām, ja tos izmanto še turpmāk a) un b) apakšpunktā uzskaitītajās nozarēs/procesos, un izstrādājumiem, ko ražo b) apakšpunktā uzskaitītajās nozarēs:

iekārtām un mašīnām, ar ko ražo:

—	papīru un kartonu [8419 32] [8439] [8441] (3)

—	tekstilizstrādājumus un apģērbu [8444] [8445] [8447] [8448] [8449] [8451] [8452] (3)

iekārtām un mašīnām, ar ko ražo:

—	iekārtas un mašīnas rūpnieciskai apstrādei [8425] [8426] [8427] [8428] [8429] [8430] [8431] (3)

—	autotransporta līdzekļus un lauksaimniecības transportlīdzekļus [87. nodaļa] (3)

—	ritošo sastāvu [86. nodaļa] (3)

—	kuģus [89. nodaļa] (3)

Tomēr 5. un 6. punktā paredzētie ierobežojumi neattiecas uz:

—

izstrādājumiem un tādu izstrādājumu sastāvdaļām, ko izmanto aeronavigācijā, aviācijā, kalnrūpniecībā, jūras piekrastes joslā un kodolenerģētikā, kur izmantojums prasa augstus drošības standartus, kā arī autotransporta līdzekļu un lauksaimniecības transportlīdzekļu, ritošo sastāvu un kuģu drošības ierīcēs,

—	elektrības kontaktos — jebkurā nozarē — ņemot vērā, kādu uzticamību prasa no aparātiem, kuros tos uzstāda.

Tā kā attīstās zināšanas un tehnoloģijas, kas attiecas uz aizstājējiem, kuri ir mazāk bīstami nekā kadmijs un tā savienojumi, Komisija saziņā ar dalībvalstīm regulāri pārvērtē stāvokli saskaņā ar šīs regulas 113. panta 3. punktā izklāstīto procedūru.

24.	Monometiltetrahlordifenilmetāns Tirdzniecības nosaukums: Ugilec 141 CAS nr. 76253-60-6

1.	Šo vielu un tās preparātus un izstrādājumus laist tirgū un lietot ir aizliegts.

Izņēmuma kārtā 1. punktu nepiemēro:

a)	iekārtām un mašīnām, kas izmantotas jau 1994. gada 18. jūnijā, līdz tādu iekārtu un mašīnu apglabāšanai. Tomēr dalībvalstis veselības aizsardzības un apkārtējās vides aizsardzības apsvērumu dēļ var aizliegt savā teritorijā izmantot tādas iekārtas vai mašīnas, pirms tās apglabā;

b)	veicot tādu iekārtu un mašīnu profilaksi, kuras kādā dalībvalstī jau ir izmantotas 1994. gada 18. jūnijā.

3.	Aizliegts šo vielu, tās preparātus, kā arī iekārtas/mašīnas, kurās tā ir, laist lietotu preču tirgū.

25.	Monometildihlordifenilmetāns irdzniecības nosaukums: Ugilec 121, Ugilec 21 CAS nr. nav zināms

Šo vielu un tās preparātus un izstrādājumus laist tirgū un lietot ir aizliegts.

26.	Monometildibromdifenilmetāns, brombenzilbromtoluēns, izomēru maisījums Nozares nosaukums: DBBT CAS nr. 99688-47-8

Šo vielu un tās preparātus un izstrādājumus laist tirgū un lietot ir aizliegts.

27.	Niķelis CAS nr. 7440-02-0 EINECS nr. 231-111-4 un tā savienojumi

Nelieto:

visos elementos, ko ievieto caurdurtās ausīs un citās caurdurtās cilvēka ķermeņa daļās, caurduršanas izraisītas epitelizācijas laikā, neatkarīgi no tā, vai pēc tam minētos elementus izņem, ja vien tie nav homogēni, un niķeļa koncentrācija — izteikta kā niķeļa masa pret kopējo masu — ir mazāka par 0,05 %;

izstrādājumos, kam paredzēts tieši un ilgi saskarties ar ādu, piemēram:

—

auskaros,

—	kaklarotās, rokassprādzēs un ķēdītēs, kāju sprādzēs, gredzenos,

—	rokaspulksteņu korpusu klājumos, rokaspulksteņu siksniņās un sprādzītēs,

—	spiedpogās, sprādzītēs, kniedēs, rāvējslēdzējos un metāla zīmēs, ko izmanto apģērbā,

—	ja no šo izstrādājumu daļām, kas ir tiešā un ilgā saskarē ar ādu, niķelis izdalās vairāk par 0,5 μg/cm2 nedēļā;

tādos 1. punkta b) apakšpunktā minētos izstrādājumos, kam ir cits klājums, nevis niķelis, ja vien tāds klājums nenodrošina, ka niķelis, kas izdalās no izstrādājumu daļām, kas ir tiešā un ilgā kontaktā ar ādu, nav lielāks par 0,5 μg/cm2 nedēļā vismaz divus gadus, attiecīgās drēbes lietojot kā paredzēts.

2.	Izstrādājumus, uz ko attiecas 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts, nelaiž tirgū, ja tie neatbilst minētajos punktos izvirzītajām prasībām.

3.	Eiropas Standardizācijas komitejas (CEN) pieņemtos standartus lieto kā pārbaudes paņēmienus, lai pierādītu izstrādājumu atbilsmi 1. un 2. punktam.

28.

Vielas, kas Padomes Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā ir klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas vielas un ko marķē vismaz kā “Toksiska (T)” ar šādu brīdinājumu R45: “Var izraisīt vēzi” vai ar šādu brīdinājumu R49: “Ieelpota var izraisīt vēzi”, un marķē ar šādu brīdinājumu:

pielikumā ietverta 1. kategorijas kancerogēna viela.

pielikumā ietverta 2. kategorijas kancerogēna viela.

Neskarot citas šā pielikuma daļas, uz 28. līdz 30. vielai attiecas šādi noteikumi:

Vielās un preparātos, ko laiž tirgū,lai pārdotu plašai sabiedrībai, nelieto individuālās koncentrācijās, kas līdzinās koncentrācijai vai ir lielākas par koncentrāciju:

—	kas minēta Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, vai

—	attiecīgā koncentrācija ir dota Direktīvā 1999/45/EK.

29.

Kā 1. vai 2. kategorijas mutagēnas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā klasificētas vielas, un ko marķē ar vielas iedarbības raksturojumu R46 — “Var izraisīt pārmantojamus ģenētiskus defektus”, un ko marķē šādi:

3. pielikumā ietverta 1. kategorijas mutagēna viela.

4. pielikumā ietverta 2. kategorijas mutagēna viela.

Neskarot citu Kopienas noteikumu īstenošanu attiecībā uz bīstamu vielu un preparātu klasifikāciju, iesaiņošanu un marķēšanu, tādu vielu un preparātu iesaiņojumam skaidri salasāmi un neizdzēšami jābūt marķētam šādi:

“Tikai profesionāliem lietotājiem”

30.

Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā minētās vielas, ko klasificē kā 1. vai 2. kategorijas reproduktīvai funkcijai toksiskas vielas un ko marķē ar vielas iedarbības raksturojumu R60 — “Var pasliktināt auglību” un/vai R61: “Var nodarīt kaitējumu nedzimušiem bērniem”, un ko marķē:

5. pielikumā uzskaitītas 1. kategorijas reproduktīvai sistēmai toksiskas vielas

6. pielikumā uzskaitītas 2. kategorijas reproduktīvai sistēmai toksiskas vielas

Atkāpjoties no iepriekš teiktā, 1. punktu nepiemēro:

a)	medikamentiem vai veterinārijā izmantojamām zālēm, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/83/EK;

b)	kosmētikas līdzekļiem, kas definēti Padomes Direktīvā 76/768/EEK ;

—	motordegvielām, uz ko attiecas Direktīva 98/70/EK:

—	minerāleļļu produktiem, ko paredzēts lietot kā degvielas pārvietojamās vai stacionārās sadedzināšanas iekārtās,

—	degvielām, ko pārdod slēgtās sistēmās (piemēram, šķidras gāzes balonos);

d)	mākslinieku krāsām, uz ko attiecas Direktīva 1999/45/EK.

31.

a)	kreozota eļļa; mazgāšanas eļļa CAS nr. 8001-58-9 EINECS nr. 232-287-5

b)	kreozota eļļa; mazgāšanas eļļa CAS nr. 61789-28-4 EINECS nr. 263-047-8

c)	destilāti (akmeņogļu darvas destilāti), naftalīneļļas; naftalīneļļa CAS nr. 84650-04-4 EINECS nr. 283-484-8

d)	kreozota eļļa, acenaftēna frakcija mazgāšanas eļļa CAS nr. 90640-84-9 EINECS nr. 292-605-3

e)	destilāti (akmeņogļu darvas destilāti), augstākie, smagā antacēneļļa CAS nr. 65996-91-0 EINECS nr. 266–026–1

f)	antracīneļļa CAS nr. 90640-80-5 EINECS nr. 292-602-7

g)	neapstrādāts skābais akmeņogļu gudrons jēlfenoli CAS nr. 65996-85-2 EINECS nr. 266–019–3

h)	koksnes kreozots CAS nr. 8021-39-4 EINECS nr. 232-419-1

i)	zemās temperatūras darvas eļļa, sārmaina; ekstrakta atlikumi (akmeņogļu), zemās temperatūras sārmainā akmeņogļu darva CAS nr. 122384-78-5 EINECS nr. 310-191-5

1.	Neizmanto kā vielas vai sastāvdaļas preparātos, ar ko apstrādā koksni. Turklāt tā apstrādātu koksni nelaiž tirgū.

Tomēr, atkāpjoties no iepriekš teiktā:

minētās vielas un preparātus: drīkst izmantot koksnes apstrādē rūpnības instalācijās vai, ja apstrādi veic speciālisti, uz ko attiecas Kopienas tiesību akti par darbinieku aizsardzību in situapstrādē, ja tajās ir

a)	benz[a]pirēns mazākā koncentrācijā par 0,005 % no masas

b)	ar ūdeni ekstrahējami fenoli mazākā koncentrācijā par 3 % no masas.

Tādas vielas un preparātus koksnes apstrādei rūpniecības instalācijās vai, ja apstrādi veic speciālisti:

—	drīkst laist tirgū tikai tādos iesaiņojumos, kuru tilpums ir 20 litri vai lielāks,

—	nepārdod patērētājiem.

Neskarot citu Kopienas noteikumu piemērojumu bīstamu vielu un preparātu klasifikācijai, iesaiņošanai un marķēšanai, tādu vielu un preparātu iesaiņojumu skaidri salasāmi un neizdzēšami marķē šādi:

“Lietošanai tikai rūpniecības instalācijās — vai arī profesionālai lietošanai”.

ii)

Attiecībā uz saskaņā ar i) punktu rūpniecības instalācijās vai arī profesionāli apstrādātu koksni, ko pirmo reizi laiž tirgū vai no jauna apstrādā in-situ: tas ir atļauts tikai profesionālai un rūpnieciskai lietošanai, piemēram, uz dzelzceļiem, elektroenerģijas pārvadē un tālsakaros, teritorijas norobežošanai, lauksaimniecības vajadzībām (piem., mietiņus koku atsiešanai) kā arī ostās un ūdensceļos.

iii)	1. punktā ietverto tirgū laišanas aizliegumu nepiemēro koksnei, kas līdz 2002. gada 31. decembrim apstrādāta no 31. punkta a) apakšpunkta līdz 31. punkta i) apakšpunktam uzskaitītā vielā un ir laista lietotu izstrādājumu tirgū atkārtotai lietošanai

Tomēr 2. punkta b) un c) apakšpunktā minēto apstrādāto koksni neizmanto:

—	ēku iekšienē, neatkarīgi no to izmantojuma,

—	rotaļlietām,

—	rotaļlaukumos,

—	parkos, dārzos un brīvdabas atpūtas un izklaides vietās, ja pastāv iespējamība, ka tā var bieži saskarties ar ādu,

—	izgatavojot dārza mēbeles, piemēram, piknika galdus,

—

izgatavojot un izmantojot, un atkārtoti apstrādājot:

—	augiem paredzētus traukus,

—	iesaiņojumu, kas var saskarties ar izejvielām, starpproduktiem vai gataviem ražojumiem, kuri paredzēti cilvēkiem un/vai dzīvniekiem,

—	citus materiālus, kas var piesārņot iepriekš minētos izstrādājumus.

32.	Hloroforms CAS nr. 67-66-3 EINECS nr. 200-663-8

33.	Oglekļa tetrahlorīds — tetrahlormetāns CAS nr. 56-23-5 EINECS nr. 200-262-8

34.	1,1,2-Trihloretāns CAS nr. 79-00-5 EINECS nr. 201-166-9

35.	1,1,2,2-tetrahloretāns CAS nr. 79-34-5 EINECS nr. 201-197-8

36.	1,1,1,2-tetrahloretāns CAS nr. 630-20-6

37.	Pentahloretāns CAS nr. 76-01-7 EINECS nr. 200-925-1

38.	1,1-dihloretilēns CAS nr. 75-35-4 EINECS nr. 200-864-0

39.	1,1,1-trihloretāns, metilhloroforms CAS nr. 71-55-6 EINECS nr. 200-756-3

1.	Vielās un preparātos, ko laiž tirgū, lai pārdotu plašai sabiedrībai, nelieto koncentrācijā 0,1 % svara vai lielākā koncentrācijā un/vai šķīdumos, kuros ir difundīvi šķīdinātāji, piemēram, virsmu un audumu tīrīšanai.

Neskarot citu Kopienas noteikumu piemērojumu bīstamu vielu un preparātu klasifikācijai, iesaiņošanai un marķēšanai, tādu vielu un preparātu iesaiņojumu, kurās to ir 0,1 % vai lielāka koncentrācija, skaidri salasāmi un nedzēšami marķē:

“Lietot tikai rūpniecības instalācijās”.

Atkāpjoties no iepriekš teiktā, šo noteikumu nepiemēro:

a)	medikamentiem vai veterinārijā izmantojamām zālēm, kā definēts Direktīvā 2001/82/EK un Direktīvā 2001/83/EK;

b)	kosmētikas līdzekļiem, kā definēts Direktīvā 76/768/EEK.

40.	Vielas, kas atbilst Padomes Direktīvā 67/548/EEK minētajiem uzliesojamības kritērijiem, un ko klasificē kā viegli uzliesmojošus, ļoti viegli uzliesmojošus vai ārkārtīgi viegli uzliesmojošus — neatkarīgi no tā, vai tās ir ietvertas minētās direktīvas I pielikumā.

Aerosolos, ko laiž tirgū, lai pārdotu plašas sabiedrības izklaidei un dekoratīvām vajadzībām, nelieto vienas vai preparātos piemēram:

—	metāliskos spīguļos, kas galvenokārt paredzēti dekoratīvām vajadzībām,

—	mākslīgā sniegā un sarmā,

—	spilventiņos, ar ko simulē zarnu trakta darbības skaņas,

—	“spageti aerosolos”,

—	ekskrementu imitācijās,

—	ballīšu taurītēs,

—	dekoratīvās pārslās un putās,

—	mākslīgos zirnekļu tīklos,

—	smirdbumbās

—

utt..

2.	Neskarot citu Kopienas noteikumu piemērojumu bīstamu vielu un preparātu klasifikācijai, iesaiņošanai un marķēšanai, uz iepriekš minēto aerosolu iesaiņojuma jābūt skaidri salasāmi un neizdzēšami rakstītam: “Tikai profesionāliem lietotājiem”.

3.	Atkāpjoties no iepriekš teiktā, 1. un 2. punkts neattiecas uz Padomes Direktīvas 75/324/EEK (4) 9.a pantā minētajiem aerosoliem.

4.	Iepriekš minētos izstrādājumus nelaiž tirgū, ja tie neatbilst norādītajām prasībām.

41.	Heksahloretāns CAS nr. 67-72-1 EINECS nr. 200-6664

Nelieto krāsaino metālu ražošanā vai apstrādē.

42.	Hloralkānus, C10-C13, (īsās ķēdes hlorētie parafīni) (SCCP) EINECS nr. 287-476-5

No 2004. gada 6. janvāra nelaiž tirgū, lai lietotu kā vielas vai citu vielu vai preparātu sastāvdaļas par 1 % lielākā koncentrācijā:

—	metālapstrādē;

—	ādas impregnēšanā/ietaukošanā.

43.	Azokrāsvielas

Azokrāsvielas, kam reducējot atšķelta viena vai vairākas azogrupas, un kam gatavos izstrādājumos vai to krāsotās daļās var izdalīties viens vai vairāki 8. papildinājumā uzskaitītie aromātiskie amīni tādā koncentrācijā, tas ir, vairāk nekā 30 ppm, ko var noteikt, izmantojot saskaņā ar šīs regulas 132. panta 3. punktu ieviestu pārbaudes metodi, nelieto ādas izstrādājumos un tekstilizstrādājumos, kas var tieši un ilgi saskarties ar cilvēka ādu vai mutes dobumu, piemēram:

—	apģērbā, gultasveļā, dvieļos, šinjonos, parūkās, cepurēs, salvetēs un citos higiēnas priekšmetos, guļammaisos,

—	apavos, cimdos, rokas pulksteņu siksniņās, rokassomās, makos/kabatas portfeļos, portfeļos, krēslu pārvalkos, kaklā karamos makos,

—	tekstilmateriālu vai ādas rotaļlietās un rotaļlietās, kurās ir tekstilmateriālu vai ādas apģērba gabali,

—	dzijā un drānās, kas paredzētas īsto patērētāju lietošanai.

2.	Turklāt iepriekš, 1. punktā minētos ādas izstrādājumus un tekstilizstrādājumus nelaiž tirgū, ja vien tie neatbilst minētajā punktā izklāstītajām prasībām.

3.	Šīs regulas 9. pielikumā dotajā “Azokrāsvielu sarakstā” iekļautās azokrāsvielas nelaiž tirgū vai nelieto kā vielu vai preparātu sastāvdaļas ādas izstrādājumu un tekstilizstrādājumu krāsošanai par 0,1 % lielākā masas koncentrācijā.

4.	Vēlākais 2005. gada 11. septembrī Komisija, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, pārskata noteikumus par azokrāsvielām.

44.	Difenilēteris, pentabromatvasinājums C12H5Br5O

1.	Nelaiž tirgū vai nelieto kā vielu vai preparātu sastāvdaļu par 0,1 % lielākās masas koncentrācijās.

2.	Izstrādājumus nedrīkst laist tirgū, ja tajos vai to liesmu slāpētājās daļās šī viela ir par 0,1 % lielākās masas koncentrācijās.

45.	Difenilēteris, oktabromatvasinājums C12H2Br8O

1.	Nelaiž tirgū vai nelieto kā vielu vai arī vielu vai preparātu sastāvdaļu par 0,1 % lielākās masas koncentrācijās.

2.	Izstrādājumus nedrīkst laist tirgū, ja tajos vai to liesmas slāpētājas daļās šī viela ir par 0,1 % lielākās masas koncentrācijās.

46.

a)	Nonilfenols C6H4(OH)C9H19

b)	Nonilfenola etoksilāts (C2H4O)nC15H24O

Nelaiž tirgū vai nelieto kā vielu vai preparātu sastāvdaļu 0,1 % masas koncentrācijā vai lielākā koncentrācijā šādām vajadzībām:

(1)

rūpnīcu un iestāžu telpu tīrīšanai, izņemot:

—	kontrolētas, noslēgtas ķīmisko tīrītavu sistēmas, kuru skalošanas šķidrumus reģenerē vai sadedzina,

—	īpašas apstrādes tīrīšanas sistēmas, kuru skalošanas šķidrumus reģenerē vai sadedzina;

(2)	dzīvokļu tīrīšanai;

(3)

tekstilizstrādājumu un ādu apstrādei, izņemot:

—	apstrādi, neko neieplūdinot notekūdeņos,

—	īpašas apstrādes sistēmas, kurās izmantoto ūdeni iepriekš apstrādā, lai pirms bioloģiskas notekūdeņu attīrīšanas to pilnībā attīrītu no organiskās frakcijas (aitādu attaukošana);

(4)	emulgatoros, ko lauksaimniecībā izmanto, lai dezinficētu pupus;

(5)

metālapstrādē, izņemot:

—	lietošanu kontrolētās, noslēgtās sistēmās, kurās skalošanas šķidrumu reģenerē vai sadedzina;

(6)	celulozes un papīra ražošanā;

(7)	kosmētikas līdzekļos;

(8)

citos personīgās higiēnas līdzekļos, izņemot:

—	spermicīdus;

(9)	pesticīdu un biocīdu palīgvielās.

47.

Cements

1.	Cementu un cementa preparātus nelieto vai nelaiž tirgū, ja pēc hidratācijas tajos ir vairāk nekā 0,0002 % šķīstoša hroma (VI) no cementa kopējās sausnes.

Izmantojot reducētājus, tad, neskarot citu Kopienas noteikumu piemērojumu bīstamu vielu un preparātu klasifikācijai, iesaiņošanai un marķēšanai, uz cementa vai cementa izstrādājumu iesaiņojuma ir labi salasāma un neizdzēšama informācija par iesaiņošanas dienu, kā arī par glabāšanas apstākļiem un glabāšanas laiku, cik ilgi saglabājas reducētājvielas aktivitāte, kā arī, lai šķīstoša hroma (VI) daudzums paliktu zem 1. punktā minētās robežas.

3.	Pieļaujot atkāpi, 1. un 2. punkts neattiecas uz tirgū laišanu un lietošanu kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementa preparātiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespējamība, kas tas saskarsies ar ādu.

(1) OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Europos Parlamento ir Tarybos Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(2) Serpentīnam ir divi CAS umuri, to apstiprina ECB)

(3) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu Nr. 996/2006 (OV L 179, 1.7.2006., 27. lpp.).

(4) OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

1. no 6 papildinājumiem

PRIEKŠVĀRDS

Aiļu virsrakstu skaidrojums

Vielas:

Vielas nosaukums ir tāds pats, kāds izmantots Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā. Kad vien iespējams, bīstamās vielas apzīmē ar to EINECS (Eiropas ķīmisko komercvielu sarakstā — European Inventory of Existing Commercial Chemical Substances) un ELINCS (Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu sarakstā — European List of notified Chemical Substances) doto nosaukumu. Tabulā tie ir saukti par EC numuriem. Citas vielas, kas nav ietvertas EINECS un ELINCS sarakstā, apzīmē ar starptautiski (t.i., ISO, IUPAC) atzītiem ķīmiskiem nosaukumiem. Dažos gadījumos papildus doti to ķīmiskie nosaukumi.

Indeksa numurs:

Vielas indeksa numurs ir Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā dotais identifikācijas kods. Papildinājumā vielas ir uzskaitītas pēc indeksa numura.

EINECS numurs:

Katrai Eiropas ķīmisko komercvielu sarakstā (EINECS) uzskaitītai vielai ir savs identifikācijas kods. Tas sākas ar 200-001-8.

ELINCS numurs

Katrai jaunai vielai, par ko paziņots saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, ir noteikts un Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu sarakstā (ELINCS) publicēts identifikācijas kods. Tas sākas ar 400-010-9.

CAS numurs:

Vielām ir doti Informatīvā ķīmijas dienesta (Chemical Abstracts Service — CAS) numuri, lai palīdzētu tās identificēt.

Piezīmes:

Piezīmes pilnībā ir atrodamas Direktīvas 67/548/EEK I pielikuma priekšvārdā.

Šīs regulas sakarā jāņem vērā šādas piezīmes:

C piezīme:

Dažas organiskas vielas var laist tirgū kā individuālus izomērus vai vairāku izomēru maisījumus.

D piezīme:

Vielas, kas spontāni polimerizējas vai sadalās, parasti laiž tirgū stabilizētas. Tādas tās ir uzskaitītas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā.

Tomēr dažkārt tādas vielas laiž tirgū arī nestabilizētas. Tādos gadījumos ražotājam vai personai, kas tādu vielu laiž tirgū, marķējumā jānorāda vielas nosaukums un aiz tā jāraksta “viela nav stabilizēta”.

E piezīme:

Uz vielām, kas īpaši kaitīgi iedarbojas uz cilvēku veselību (skat. Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 4. nodaļu) un kas ir klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas un/vai reproduktīvai funkcijai toksiskas vielas, attiecas E piezīme, ja tās ir klasificētas arī kā ļoti toksiskas (T+), toksiskas (T) vai kaitīgas (Xn). Šīm vielām pirms brīdinājumiem par iespējamiem draudiem R20, R21, R22, R23, R24, R25, R26, R27, R28, R39, R68 (kaitīgs), R48 un R65, kā arī visiem apvienotiem brīdinājumiem par iespējamiem draudiem raksta vārdu “arī”.

J piezīme:

Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu, ja var pierādīt, ka benzolu tas satur mazāk par 0,1 % no svara (EINECS nr. 200-753-7).

K piezīme:

Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu, ja var pierādīt, ka 1,3-butadiēnu tas satur mazāk par 0,1 % no svara (EINECS nr. 203-450-8).

L piezīme:

Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu, ja var pierādīt, ka dimetilsulfoksīda ekstraktu (DMSO) tas satur mazāk par 3 %, mērot ar metodi IP 346.

M piezīme:

Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu, ja var pierādīt, ka benz[a]pirēnu tas satur mazāk par 0,005 % svara (EINECS nr. 200-028-5).

N piezīme:

Vielu var nekvalificēt kā kancerogēnu, ja ir zināma visa tās pārstrādes vēsture, un var pierādīt, ka viela, no kuras tā iegūta, nav kancerogēna.

P piezīme:

Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu, ja var pierādīt, ka benzolu tas satur mazāk par 0,1 % no svara (EINECS nr. 200-753-7).

R piezīme:

Kā kancerogēnas neklasificē šķiedras, kuru vidējais svērtais ģeometriskais diametrs — mīnus divas ģeometriskas standartkļūdas — ir lielāks par 6μm.

S piezīme:

Šai vielai nav vajadzīgs marķējums saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK 23. pantu (skat. VI pielikuma 8. iedaļu).

1. papildinājums

28. punkts — kancerogēnas vielas: 1. kategorija

Vielas	Indeksa nr.	EK nr.	CAS nr.	Piezīmes
Hroma (VI) trioksīds	024-001-00-0	215-607-8	1333-82-0
Cinka hromāti, arī cinka kālija hromāts	024-007-00-3
Niķeļa monoksīds	028-003-00-2	215-215-7	1313-99-1
Niķeļa dioksīds	028-004-00-8	234-823-3	12035-36-8
Diniķeļa trioksīds	028-005-00-3	215-217-8	1314-06-3
Niķeļa sulfīds	028-006-00-9	240-841-2	16812-54-7
Niķeļa subsulfīds	028-007-00-4	234-829-6	12035-72-2
Diarsēna trioksīds; arsēna trioksīds	033-003-00-0	215-481-4	1327-53-3
Arsēna pentoksīds; arsēna oksīds	033-004-00-6	215-116-9	1303-28-2
Arsēnskābe un tās sāļi	033-005-00-1
Svina hidrogenarsenāts	082-011-00-0	232-064-2	7784-40-9
Butāns [satur ≥ 0,1 % butadiēna (203-450-8)] [1]	601-004-01-8	203-448-7 [1]	106-97-8 [1]	C, S
Izobutāns [satur ≥ 0,1 % butadiēna (203-450-8)] [2]	601-004-01-8	200-857-2 [2]	75-28-5 [2]	C, S
1,3-butadiēns; buta-1,3-diēns	601-013-00-X	203-450-8	106-99-0	D
Benzols	601-020-00-8	200-753-7	71-43-2
Vinilhlorīds; hloretilēns	602-023-00-7	200-831-0	75-01-4
Bis(hlormetil)ēteris	603-046-00-5	208-832-8	542-88-1
Hlormetilmetilēteris; hlordimetilēteris	603-075-00-3	203-480-1	107-30-2
2-naftilamīns; beta-naftilamīns	612-022-00-3	202-080-4	91-59-8
Benzidīns; 4,4'-diaminodifenils; difenil-4,4'-ilēndiamīns	612-042-00-2	202-199-1	92-87-5
Benzidīna sāļi	612-070-00-5
2-naftilamīna sāļi	612-071-00-0	209-030-0[1] 210-313-6[2]	553-00-4[1] 612-52-2[2]
Difenil-4-ilamīns; ksenilamīns; 4-aminodifenils	612-072-00-6	202-177-1	92-67-1
Difenil-4-ilamīna sāļi; ksenilamīna sāļi; 4-aminodifenila sāļi	612-073-00-1
Darva, akmeņogles; akmeņogļu darva (Akmeņogļu sausās pārtvaices blakusprodukts. Gandrīz melna bieza masa. Komplekss aromātisku ogļūdeņražu, fenola rindas savienojumu, slāpekļa bāzu un tiofēna savienojums.)	648-081-00-7	232-361-7	8007-45-2
Darva, akmeņogles, augsta temperatūra; akmeņogļu darva (Kondensāts, ko iegūst, aptuveni līdz istabas temperatūrai atdzesējot gāzi, kas augstā temperatūrā (virs 700 °C) rodas akmeņogļu sausā pārtvaicē). Melns, viskozs šķidrums, blīvāks par ūdeni. Tajā galvenokārt ir kompleksi savienojumi no aromātiski ogļūdeņraži ar kondensētiem cikliem. Tajā var būt arī mazliet fenola rindas savienojumu un aromātisku slāpekļa bāzu.)	648-082-00-2	266-024-0	65996-89-6
Darva, akmeņogles, zema temperatūra; akmeņogļu eļļa (Kondensāts, ko iegūst, gandrīz līdz istabas temperatūrai atdzesējot gāzi, kas akmeņogļu sausā pārtvaicē izdalās zemā temperatūrā (zem 700 °C). Melns, viskozs šķidrums, blīvāks par ūdeni. Tas satur galvenokārt aromātiskus ogļūdeņražus ar kondensētiem cikliem, fenola rindas savienojumus, aromātiskas slāpekļa bāzes un to alkilatvasinājumus.)	648-083-00-8	266-025-6	65996-90-9
Brūnogļu darva; (Eļļa, ko destilē no brūnogļu darvas. Tas satur galvenokārt alifātiskus, naftēnu rindas un monocikliskus līdz tricikliskus aromātiskus ogļūdeņražus, to alkilatvasinājumus, heteroaromātiski savienojumus un monocikliskus un dicikliskus fenolus ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 150 °C līdz 360 °C.)	648-145-00-4	309-885-0	101316-83-0
Darva, brūnogles, zema temperatūra; (darva, ko iegūst, puskoksējot un zemas temperatūrās gazifējot brūnogles. Tas satur galvenokārt alifātiskus, naftēnu rindas un cikliskus aromātiskus ogļūdeņražus, heteroaromātiskus ogļūdeņražus un cikliskus fenolus.)	648-146-00-X	309-886-6	101316-84-1
Naftas destilāti, vieglu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2·s-1.) Tas satur samērā daudz piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu, kas parasti rodas šajā jēlnaftas destilācijas diapazonā.)	649-050-00-0	265-051-5	64741-50-0
Naftas destilāti, smagu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā daudz piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu.)	649-051-00-6	265-052-0	64741-51-1
Naftas destilāti, vieglu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas pārsvarā satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.)	649-052-00-1	265-053-6	64741-52-2
Naftas destilāti, smagu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.)	649-053-00-7	265-054-1	64741-53-3
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta smagu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.)	649-054-00-2	265-117-3	64742-18-3
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta vieglu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.)	649-055-00-8	265-118-9	64742-19-4
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta smagu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu apstrādē ar sērskābi. Pārsvarā satur piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1.	649-056-00-3	265-119-4	64742-20-7
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta vieglu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Pārsvarā satur piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2·s-1.)	649-057-00-9	265-121-5	64742-21-8
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta smagu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Pārsvarā satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 °C temperatūrā tie ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā daudz alifātiskus ogļūdeņražus.)	649-058-00-4	265-127-8	64742-27-4
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta vieglu parafīnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 °C temperatūrā tie ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2·s-1.)	649-059-00-X	265-128-3	64742-28-5
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta smagu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50, un 40 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.)	649-060-00-5	265-135-1	64742-34-3
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta vieglu naftēnu frakcija; nerafinēta vai daļēji rafinēta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tas satur pārsvarā ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30, un 40 °C temperatūrā tie ir gatava eļļa ar viskozitāti, mazāku par 19 10-6 m2·s-1. Tas satur samērā maz normālus parafīnus.)	649-061-00-0	265-136-7	64742-35-4
Erionīts	650-012-00-0		12510-42-8
Azbests	650-013-00-6		12001-29-5 12001-28-4 132207-32-0 12172-73-5 77536-66-4 77536-68-6 77536-67-5

2. papildinājums

28. punkts — kancerogēnas vielas: 2. kategorija

Vielas	Indeksa nr.	EK nr.	CAS nr.	Piezīmes
Berilijs	004-001-00-7	231-150-7	7440-41-7
Berilija savienojumi, izņemot alumīnija berilija silikātus	004-002-00-2
Berilija oksīds	004-003-00-8	215-133-1	1304-56-9	E
Sulfallāts (ISO); 2-hlorallildietilditiokarbamāts	006-038-00-4	202-388-9	95-06-7
Dimetilkarbamoilhlorīds	006-041-00-0	201-208-6	79-44-7
Diazometāns	006-068-00-8	206-382-7	334-88-3
Hidrazīns	007-008-00-3	206-114-9	302-01-2
N,N-dimetilhidrazīns	007-012-00-5	200-316-0	57-14-7
1,2-dimetilhidrazīns	007-013-00-0		540-73-8
Hidrazīna sāļi	007-014-00-6
Hidrazobenzols; 1,2-difenilhidrazīns	007-021-00-4	204-563-5	122-66-7
Hidrazīna bis(3-karboksi-4-hidroksibenzolsulfonāts)	007-022-00-X	405-030-1
Heksametilfosfortriamīds; heksametilfosforamīds	015-106-00-2	211-653-8	680-31-9
Dimetilsulfāts	016-023-00-4	201-058-1	77-78-1
Dietilsulfāts	016-027-00-6	200-589-6	64-67-5
1,3-propānsulfons	016-032-00-3	214-317-9	1120-71-4
Dimetilsulfamoilhlorīds	016-033-00-9	236-412-4	13360-57-1
Kālija dihromāts	024-002-00-6	231-906-6	7778-50-9
Amonija dihromāts	024-003-00-1	232-143-1	7789-09-5
Nātrija dihromāts	024-004-00-7	234-190-3	10588-01-9
Nātrija dihromāts, dihidrāts	024-004-01-4	234-190-3	7789-12-0
Hromildihlorīds; hroma oksihlorīds	024-005-00-2	239-056-8	14977-61-8
Kālija hromāts	024-006-00-8	232-140-5	7789-00-6
Kalcija hromāts	024-008-00-9	237-366-8	13765-19-0
Stroncija hromāts	024-009-00-4	232-142-6	7789-06-2
Trīsvērtīgā hroma hromāts; hroma hromāts	024-010-00-X	246-356-2	24613-89-6
Hroma (VI) savienojumi, izņemot bārija hromātu, kā arī savienojumus, kas citur minēti Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā	024-017-00-8	–	–
Nātrija hromāts	024-018-00-3	231-889-5	7775-11-3	E
Kobalta dihlorīds	027-004-00-5	231-589-4	7646-79-9
Kobalta sulfāts	027-005-00-0	233-334-2	10124-43-3
Kālija bromāts	035-003-00-6	231-829-8	7758-01-2
Kadmija oksīds	048-002-00-0	215-146-2	1306-19-0
Kadmija fluorīds	048-006-00-2	232-222-0	7790-79-6
Kadmija hlorīds	048-008-00-3	233-296-7	10108-64-2
Kadmija sulfāts	048-009-00-9	233-331-6	10124-36-4
Benz[a]pirēns; benz[d,e,f]hrizēns	601-032-00-3	200-028-5	50-32-8
Benz[a]antracēns	601-033-00-9	200-280-6	56-55-3
Benz[b]fluorantēns; Benz[e]acefenantrilēns	601-034-00-4	205-911-9	205-99-2
Benz[j]fluorantēns	601-035-00-X	205-910-3	205-82-3
Benz[k]fluorantēns	601-036-00-5	205-916-6	207-08-9
Dibenz[a,h]antracēns	601-041-00-2	200-181-8	53-70-3
Hrizēns	601-048-00-0	205-923-4	218-01-9
Benz[e]pirēns	601-049-00-6	205-892-7	192-97-2
1,2-dibrometāns; etilēna dibromīds	602-010-00-6	203-444-5	106-93-4
1,2-dihloretāns; etilēna dihlorīds	602-012-00-7	203-458-1	107-06-2
1,2-dibrom-3-hlorpropāns	602-021-00-6	202-479-3	96-12-8
Brometilēns	602-024-00-2	209-800-6	593-60-2
Trihloretilēns; trihloretēns	602-027-00-9	201-167-4	79-01-6
α–hlortoluols; benzilhlorīds	602-037-00-3	202-853-6	100-44-7	E
α,α,α -trihlortoluols; benzotrihlorīds	602-038-00-9	202-634-5	98-07-7
1,3-dihlor-2-propanols	602-064-00-0	202-491-9	96-23-1
Heksahlorbenzols	602-065-00-6	204-273-9	118-74-1
1,4-dihlorbut-2-ēns	602-073-00-X	212-121-8	764-41-0
2,3-dibrompropān-1-ols; 2,3-dibrom-1-propanols	602-088-00-1	202-480-9	96-13-9	E
Etilēna oksīds; oksirāns	603-023-00-X	200-849-9	75-21-8
1-hlor-2,3-epoksipropāns; epihlorhidrīns	603-026-00-6	203-439-8	106-89-8
Propilēna oksīds; 1,2-epoksipropāns; metiloksirāns	603-055-00-4	200-879-2	75-56-9	E
2,2'–bioksirāns; l,2:3,4-diepoksibutāns	603-060-00-1	215-979-1	1464-53-5
2,3-epoksipropān-1-ols, glicidols	603-063-00-8	209-128-3	556-52-5
Fenilglicidilēteris; 2,3-epoksipropilfenilēteris; 1,2-epoksi-3-fenoksipropāns	603-067-00-X	204-557-2	122-60-1	E
Stirola oksīds; (epoksietil)benzols; feniloksirāns	603-084-00-2	202-476-7	96-09-3
Furāns	603-105-00-5	203-727-3	110-00-9	E
R-2,3-epoksi-1-propanols	603-143-00-2	404-660-4	57044-25-4	E
(R)-1-hlor-2,3-epoksipropāns	603-166-00-8	424-280-2	51594-55-9
4-amino-3-fluorfenols	604-028-00-X	402-230-0	399-95-1
5-alil-1,3-benzodioksols; safrols	605-020-00-9	202-345-4	94-59-7
3-propanolīds; 1,3-propiolaktons	606-031-00-1	200-340-1	57-57-8
Uretāns (INN); etilkarbamāts	607-149-00-6	200-123-1	51-79-6
Metilakrilamidometoksiacetāts (satur ≥ 0,1 akrilamīda)	607-190-00-X	401-890-7	77402-03-0
Metilakrilamidoglikolāts (satur ≥ 0,1 % akrilamīda)	607-210-00-7	403-230-3	77402-05-2
Akrilnitrils	608-003-00-4	203-466-5	107-13-1
2-nitropropāns	609-002-00-1	201-209-1	79-46-9
2,4-dinitrotoluols [1]; dinitrotoluols [2]; dinitrotoluols, tehniskās tīrības pakāpes	609-007-00-9	204-450-0 [1] 246-836-1 [2]	121-14-2 [1] 25321-14-6 [2]
5-nitroacenaftēns	609-037-00-2	210-025-0	602-87-9
2-nitronaftalēns	609-038-00-8	209-474-5	581-89-5
4-nitrobifenils	609-039-00-3	202-204-7	92-93-3
Nitrofēns (ISO); 2,4-dihlorfenil-4-nitrofenilēteris	609-040-00-9	217-406-0	1836-75-5
2-nitroanizols	609-047-00-7	202-052-1	91-23-6
2,6-dinitrotoluols	609-049-00-8	210-106-0	606-20-2
2,3-dinitrotoluols	609-050-00-3	210-013-5	602-01-7	E
3,4-dinitrotoluols	609-051-00-9	210-222-1	610-39-9	E
3,5-dinitrotoluols	609-052-00-4	210-566-2	618-85-9	E
Hidrazīntrinitrometāns	609-053-00-X	414-850-9	–
2,5-dinitrotoluols	609-055-00-0	210-581-4	619-15-8	E
Azobenzols	611-001-00-6	203-102-5	103-33-3
Metil-ONN-azoksimetilacetāts; metilazoksimetilacetāts	611-004-00-2	209-765-7	592-62-1
Dinātrija {5- [(4'- ((2,6-hidroksi-3- ((2-hidroksi-5-sulfofenil)azo)fenil)azo) (1,1'-bifenil) -4-il)azo]salicilāt(4-)} kuprāts(2-); CI tieši brūnais 95	611-005-00-8	240-221-1	16071-86-6
4-o-tolilazo-o-toluidīns; 4-amino-2',3-dimetilazobenzols; granātsarkanā GBC bāze; AAT; o-aminoazotoluols	611-006-00-3	202-591-2	97-56-3
4-aminoazobenzols	611-008-00-4	200-453-6	60-09-3
Azokrāsvielas uz benzidīna bāzes; 4,4'-diarilazobifenila krāsvielas, izņemot citur Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā uzskaitītās	611-024-00-1	–	–
dinātrija 4-amino-3-[[4'-[(2,4-diaminofenil)azo][1,1'-bifenil]- 4-il]azo]-5-hidroksi-6-(fenilazo)naftalīn-2,7-disulfonāts; C.I. tieši melnais 38	611-025-00-7	217-710-3	1937-37-7
tetranātrija 3,3'[[1,1'-bifenil]-4,4'-dil-bis-(azo)]-bis-[5-amino-4-hidroksinaftalīn-2,7-disulfonāts]; C.I. tieši zilais 6	611-026-00-2	220-012-1	2602-46-2
Dinātrija 3,3'-[[1,1'-bifenil]-4,4'-dil-bis-(azo)]-bis-[4-aminonaftalīn-1-sulfonāts); C.I. tieši sarkanais 28	611-027-00-8	209-358-4	573-58-0
Azokrāsvielas uz o–dianizidīna bāzes; 4,4'-diarilazo-3,3'-dimetoksibifenila krāsvielas, izņemot citur Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā minētās	611-029-00-9	–	–
Krāsvielas uz o–tolidīna bāzes; 4,4'-diarilazo-3,3'-dimetilbifenila krāsvielas, izņemot citur Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā minētās	611-030-00-4	–	–
1,4,5,8-tetra-aminoantrahinons; C.I. dispersi zilais 1	611-032-00-5	219-603-7	2475-45-8
6-hidroksi-1-(3-izopropoksipropil)-4-metil-2-okso-5-[4-(fenilazo) fenilazo]-1,2-dihidro-3-piridīnkarbonitrils	611-057-00-1	400-340-3	85136-74-9
(6-(4-hidroksi-3-(2-metoksifenilazo)-2-sulfonāt-7-naftilamīn)-1,3,5-triazīn-2,4-diil)-bis-[(amīn-1-metiletil)-amonija] formiāts	611-058-00-7	402-060-7	108225-03-2
Trinātrija-[4'-(8-acetilamīn-3,6-disulfonāt-2-naftilazo)-4″-(6-benzoi lamīn-3-sulfonāt-2-naftilazo) bifenil-l,3″,3″,1′''–tetraolāt-O,O″,O″,O′'']varš(II)	611-063-00-4	413-590-3	–
Fenilhidrazīns [1]	612-023-00-9	202-873-5 [1]	100-63-0 [1]	E
Fenilhidrazīna hlorīds [2]		200-444-7 [2]	59-88-1 [2]
Fenilhidrazīna hidrogēnhlorīds [3]		248-259-0 [3]	27140-08-5 [3]
Fenilhidrazīna sulfāts (2:1) [4]		257-622-2 [4]	52033-74-6 [4]
2-metoksianilīns; o-anizidīns	612-035-00-4	201-963-1	90-04-0
3,3'-dimetoksibenzidīns; o-dianizidīns	612-036-00-X	204-355-4	119-90-4
3,3'-dimetoksibenzidīna sāļi; o-dianizidīna sāļi	612-037-00-5
3,3'-dimetilbenzidīns; o-tolidīns	612-041-00-7	204-358-0	119-93-7
4,4'-diaminodifenilmetāns; 4,4'-metilēndianilīns	612-051-00-1	202-974-4	101-77-9
3,3'-dihlorbenzidīns; 3,3'-dihlordifenil-4,4'-ilēndiamīns	612-068-00-4	202-109-0	91-94-1
3,3'-dihlorbenzidīna sāļi; 3,3'-dihlordifenil-4,4'-ilēndiamīna sāļi	612-069-00-X	210-323-0[1] 265-293-1[2] 277-822-3[3]	612-83-9[1] 64969-34-2[2] 74332-73-3[3]
N-nitrozodimetilamīns; dimetilnitrozamīns	612-077-00-3	200-549-8	62-75-9
2,2'-dihlor-4,4'-metilēndianilīns; 4,4'-metilēn-bis(2-hloranilīns)	612-078-00-9	202-918-9	101-14-4
2,2'-dihlor-4,4'-metilēndianilīna sāļi; 4,4'-metilēnbis(2-hloranilīna) sāļi	612-079-00-4
3,3'-dimetilbenzidīna sāļi; o-tolidīna sāļi	612-081-00-5	210-322-5[1] 265-294-7[2] 277-985-0[3]	612-82-8[1] 64969-36-4[2] 74753-18-7[3]
1-metil-3-nitro-1-nitrozoguanidīns	612-083-00-6	200-730-1	70-25-7
4,4'-metilēndi-o-toluidīns	612-085-00-7	212-658-8	838-88-0
2,2'-(nitrozoimino)bisetanols	612-090-00-4	214-237-4	1116-54-7
o-toluidīns	612-091-00-X	202-429-0	95-53-4
Nitrozodipropilamīns	612-098-00-8	210-698-0	621-64-7
4-metil-m-fenilēndiamīns	612-099-00-3	202-453-1	95-80-7
Toluol-2,4-diamonija sulfāts	612-126-00-9	265-697-8	65321-67-7
4-hloranilīns	612-137-00-9	203-401-0	106-47-8
Etilēnimīns; aziridīns	613-001-00-1	205-793-9	151-56-4
2-metilaziridīns; propilēnimīns	613-033-00-6	200-878-7	75-55-8
Kaptafols (ISO); 1,2,3,6-tetrahidro-N-(1,1,2,2-tetrahloretiltio)ftalimīds	613-046-00-7	219-363-3	2425-06-1
Karbadokss (INN); metil 3-(hinoksalīn-2-ilmetilēn)karbazāta 1,4-dioksīds; 2-(metoksikarbonilhidrazonmetil)hinoksalīn-1,4-dioksīds	613-050-00-9	229-879-0	6804-07-5
Akrilamīds	616-003-00-0	201-173-7	79-06-1
Tioacetamīds	616-026-00-6	200-541-4	62-55-5
Maisījums no: N-[3-hidroksi-2-(2-metilakriloilamīn-metoksi)propoksimetil]-2-metilakrilamīda; N-[2,3-bis-(2-metilakriloilamīn- metoksi)propoksimetil]-2-metilakrilamīda; metakrilamīda; 2-metil-N-(2-metil-akriloilamīnme toksimetil)-akrilamīds; N-2,3-dihidroksipropoksimetil)-2-metilakrilamīds	616-057-00-5	412-790-8	–
Akmeņogļu darvas destilāti, benzola frakcija; vieglā eļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no akmeņogļu darvas. Satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 80 °C līdz 160 °C.)	648-001-00-0	283-482-7	84650-02-2
Darvas eļļas, brūnogles; vieglā eļļa (Lignīta darvas destilāta viršanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 80 °C līdz 250 °C. Pārsvarā satur alifātiskus un aromātiskus ogļūdeņražus un vienvērtīgus fenolus.)	648-002-00-6	302-674-4	94114-40-6	J
Benzola vieglo frakciju destilāti no akmeņoglēm; vieglās eļļas redestilāts ar zemu viršanas temperatūru (Vieglās eļļas destilāts, ko iegūst, koksējot akmeņogles, un kuras destilācijas temperatūras ir zem 100 °C. Pārsvarā satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C4 līdz C6.)	648-003-00-1	266-023-5	65996-88-5	J
Akmeņogļu darvas destilāti, benzola frakcija, bagātināta ar benzolu, toluolu un ksilolu; vieglās eļļas redestilāts ar zemu viršanas temperatūru (Atlikums pēc jēlbenzola destilācijas, atdalot benzola priekšfrakcijas. Pārsvarā satur benzolu, toluolu un ksilolus ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 75 °C līdz 200 °C.)	648-004-00-7	309-984-9	101896-26-8	J
Aromātiski ogļūdeņraži, no C6 līdz C10, bagātināti ar frakciju C8; vieglās eļļas redestilāts ar zemu viršanas temperatūru	648-005-00-2	292-697-5	90989-41-6	J
Solvent-nafta (akmeņogļu), viegls; vieglās eļļas redestilāts ar zemu viršanas temperatūru	648-006-00-8	287-498-5	85536-17-0	J
Solvent-nafta (akmeņogļu), satur ksilola un stirola frakcijas; vieglās eļļas redestilāts ar vidēji augstu viršanas temperatūru	648-007-00-3	287-502-5	85536-20-5	J
Solvent-nafta (akmeņogļu), satur kumaronu-stirolu; vieglās eļļas redestilāts ar vidēji augstu viršanas temperatūru	648-008-00-9	287-500-4	85536-19-2	J
Akmeņogļu ligroīns, destilācijas atlikumi; vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru (Atlikums pēc reģenerēta ligroīna destilācijas. Pārsvarā satur naftalīna, kā arī indāna un stirola kondensācijas produktus.)	648-009-00-4	292-636-2	90641-12-6	J
Aromātiski ogļūdeņraži, C8; vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru	648-010-00-X	292-694-9	90989-38-1	J
Aromātiski ogļūdeņraži, no C8 līdz C9, ogļūdeņražu sveķu polimerizācijas blakusprodukti; vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no polimerizētiem ogļūdeņražu sveķiem vakuumā iztvaicējot šķīdinātāju. Tajā parsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C8 līdz C9, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 120 °C līdz 215 °C.)	648-012-00-0	295-281-1	91995-20-9	J
Aromātiski ogļūdeņraži, no C9 līdz C12, benzola destilāti; vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru	648-013-00-6	295-551-9	92062-36-7	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmiem, skābēm ekstrahēta benzola frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar zemu viršanas temperatūru (Bituminizētu augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilāta redestilāts, bez darvas bāzēm un skābēm (viršanas temperatūras diapazons aptuveni no 90 °C līdz 160 °C). Pārsvarā satur benzolu, toluolu un ksilolus.)	648-014-00-1	295-323-9	91995-61-8	J
Akmeņogļu darvas ekstrakcijas atlikumi, ar sārmiem, skābēm ekstrahēta benzola frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar zemu viršanas temperatūru Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, redestilējot augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilātu (bez darvas bāzēm un darvas skābēm). Tajā pārsvarā ir aizvietoti un neaizvietoti monocikliski aromātiski ogļūdeņraži ar viršanas temperatūru diapazonā no 85 °C līdz 195 °C.)	648-015-00-7	309-868-8	101316-63-6	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, skāba benzola frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar zemu viršanas temperatūru (Skābs gudrona blakusprodukts, ko iegūst, augstā temperatūrā ar sērskābi rafinējot ogles. Pārsvarā satur sērskābi un organiskus savienojumus.)	648-016-00-2	298-725-2	93821-38-6	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, vieglās eļļas bāziskā frakcija, destilācijas augšējā frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar zemu viršanas temperatūru (Pirmā frakcija, ko iegūst, destilējot aromātiskus ogļūdeņražus, kumaronu, naftalīnu un indēnu bagātināto vieglo frakciju destilācijas atlikumus vai skalotu karboleļļu, un kuras viršanas temperatūra ir ievērojami zemāka par 145 °C. Pārsvarā satur alifātiskus un aromātiskus C7 un C8 ogļūdeņražus.)	648-017-00-8	292-625-2	90641-02-4	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmu, skābi ekstrahēta vieglā eļļa, indēna frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar vidēji augstu viršanas temperatūru	648-018-00-3	309-867-2	101316-62-5	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, bāziska vieglā eļļa, indēna un ligroīna frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar augstu viršanas temperatūru (Destilāts, ko iegūst no aromātisku ogļūdeņražu, kumarona, naftalīna un indēna bagātinātu vieglo frakciju destilācijas atlikumiem vai skalotas karboleļļas, un kuras viršanas temperatūras diapazons ir no 155 °C līdz 180 °C. Pārsvarā satur indēnu, indānu un trimetilbenzolus.)	648-019-00-9	292-626-8	90641-03-5	J
Ligroīna šķīdinātājs, no akmeņoglēm; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar augstu viršanas temperatūru (Destilāts, ko iegūst vai nu no augstas temperatūras akmeņogļu darvas, koksēšanas krāsns vieglās eļļas vai sārmu ekstrakcijas atlikumiem no akmeņogļu darvas eļļas, kuriem viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 130 °C līdz 210 °C. Pārsvarā satur indēnu un citus policikliskus savienojumus ar vienu benzola gredzenu. Tas var saturēt fenola savienojumus un aromātiskas slāpekļa bāzes.)	648-020-00-4	266-013-0	65996-79-4	J
Akmeņogļu darvas destilāti, vieglās eļļas, neitrāla frakcija; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar augstu viršanas temperatūru (Destilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot augstas temperatūras akmeņogļu darvu. Tajā galvenokārt ir alkilaizvietoti aromātiski ogļūdeņraži ar vienu gredzenu, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 135 °C līdz 210 °C. Tajā var būt arī nepiesātināti ogļūdeņraži, piemēram, indēns un kumarons.)	648-021-00-X	309-971-8	101794-90-5	J
Akmeņogļu darvas destilāti, vieglās eļļas, ekstrahēti ar skābēm; vieglās eļļas ekstrakcijas atlikumi ar augstu viršanas temperatūru (Šī eļļa ir komplekss aromātisko ogļūdeņražu, galvenokārt indēna, naftalīna, kumarona, fenola, o-, m- un p-krezola savienojums ar viršanas temperatūru diapazonā no 140 °C līdz 215 °C.)	648-022-00-5	292-609-5	90640-87-2	J
Akmeņogļu darvas destilāti, vieglās eļļas; karboleļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no akmeņogļu darvas. Tas satur aromātiskus un citādus ogļūdeņražus, fenola savienojumus un aromātiskus slāpekļa savienojumus, ko destilē aptuvenā temperatūras diapazonā no 150 °C līdz 210 °C.)	648-023-00-0	283-483-2	84650-03-3	J
Akmeņogļu darvas eļļas; karboleļļa (Destilāts, ko iegūst no augstas temperatūras akmeņogļu darvas, kā destilācijas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 130 °C līdz 250 °C. Pārsvarā satur naftalīna, alkilnaftalīnu un fenola rindas savienojumus un aromātiskas slāpekļa bāzes.)	648-024-00-6	266-016-7	65996-82-9	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmiem, skābēm ekstrahēta vieglā eļļa; karboleļļas ekstrakcijas atlikums (Eļļa, ko iegūst, ar skābi skalojot iepriekš ar sārmu skalotu karboleļļu, lai atdalītu maza apjoma bāzisko vielu (darvas bāzu) savienojumus. Pārsvarā satur indānu, indēnu un alkilbenzolus.)	648-026-00-7	292-624-7	90641-01-3	J
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmiem ekstrahēta darvas eļļa; karboleļļas ekstrakcijas atlikums (Atlikums, ko iegūst no akmeņogļu darvas eļļas, to skalojot ar sārmu (piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu), kad atdalītas akmeņogļu jēldarvas skābes. Pārsvarā satur naftalīnus un aromātiskas slāpekļa bāzes.)	648-027-00-2	266-021-4	65996-87-4	J
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, vieglā eļļa; skābes ekstrakts (Ūdens ekstrakts, ko iegūst, ar skābi skalojot ar sārmu iepriekš skalotu karboleļļu. Pārsvarā satur dažādas aromātiskas slāpekļa bāzes, arī piridīnu, hinolīnu un to alkilatvasinājumus.)	648-028-00-8	292-622-6	90640-99-6	J
Piridīns, alkilatvasinājumi; jēldarvas bāzes (Komplekss polialkilētu piridīna atvasinājumu savienojums, ko iegūst ogļu darvas destilācijā vai kā destilātu ar augstu viršanas temperatūru — aptuveni virs 150 °C — ko iegūst amonjaka reakcijā ar acetaldehīdu, formaldehīdu vai paraformaldehīdu.)	648-029-00-3	269-929-9	68391-11-7	J
Darvas bāzes, akmeņogles, pikolīna frakcija; destilāta bāzes (Piridīna bāzes ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 125 °C līdz 160 °C, ko iegūst, destilējot neitralizētu skābes ekstraktu, kas bituminizētas akmeņogļu darvas destilācijā iegūts no bāziskas darvas frakcijas. Pārsvarā satur lutidīnus un pikolīnus.)	648-030-00-9	295-548-2	92062-33-4	J
Akmeņogļu darvas bāzes, lutidīna frakcija; destilāta bāzes	648-031-00-4	293-766-2	91082-52-9	J
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, darvas bāze, kolidīna frakcija; destilāta bāzes (Ekstrakts, ko iegūst, ar skābi ekstrahējot bāzes no ogļu jēldarvas aromātiskām eļļām, ko pēc tam neitralizē un destilē. Pārsvarā satur kolidīnus, anilīnu, toluidīnus, lutidīnus un ksilidīnus.)	648-032-00-X	273-077-3	68937-63-3	J
Darvas bāzes, akmeņogles, kolidīna frakcija; destilāta bāzes (Destilāta frakcija ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 181 °C līdz 186 °C, ko destilē no jēlbāzes, kuru iegūst no bituminizētas akmeņogļu darvas destilācijā iegūtām skābi ekstrahētām, neitralizētām darvas bāziskām frakcijām. Tas satur galvenokārt anilīnu un kolidīnu.)	648-033-00-5	295-543-5	92062-28-7	J
Darvas bāzes, akmeņogles, anilīna frakcija; destilāta bāzes (Destilāta frakcija ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 180 °C līdz 200 °C, ko destilē no jēlbāzes, kuru iegūst no akmeņogļu darvas destilācijā iegūtas karboleļļas, no kā atdalīti fenoli un bāzes. Tas satur galvenokārt anilīnu, kolidīnus, lutidīnus un toluidīnus.)	648-034-00-0	295-541-4	92062-27-6	J
Darvas bāzes, akmeņogles, toluidīna frakcija; destilāta bāzes	648-035-00-6	293-767-8	91082-53-0	J
Naftas destilāti, alkēnu un alkilēnu ražošanā iegūta pirolīzes eļļa, kam piejaukta augstas temperatūras akmeņogļu darva, indēna frakcija; redestilāti (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā redestilātu, frakcionēti destilējot bituminizētu augstas temperatūras akmeņogļu darvu un atlikuma eļļas, ko iegūst naftas produktu pirolīzē, ražojot alkēnus un alkilēnus — vai no dabasgāzes. Tas galvenokārt satur indēnu, un tā viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 160 °C līdz 190 °C.)	648-036-00-1	295-292-1	91995-31-2	J
Akmeņogļu destilāti, akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļas; redestilāti (Redestilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot bituminizētu augstas temperatūras akmeņogļu darvu un pirolizējot atlikuma eļļas, kura viršanas diapazons ir no aptuveni no 190 °C līdz 270 °C. Pārsvarā satur aizvietoti dicikliski aromātiski savienojumi.)	648-037-00-7	295-295-8	91995-35-6	J
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļa, redestilāts; redestilāti (Redestilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot metilnaftalīna eļļu, no kā atdalīti fenoli un bāzes, un kas iegūta no bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas, kā arī — pirolizējot atlikuma eļļas, un kura viršanas diapazons ir no aptuveni no 220 °C līdz 230 °C. Pārsvarā satur neaizvietotus un aizvietotus dicikliski aromātiskus ogļūdeņražus.)	648-038-00-2	295-329-1	91995-66-3	J
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļas; redestilāti (Neitrāla eļļa, ko iegūst no fenoliem un bāzēm attīrot eļļu, ko destilē no augstas temperatūras darvas un pirolīzes atlikuma eļļām, un kuras viršanas temperatūra ir diapazonā no 225 °C līdz 255 °C. Pārsvarā satur dicikliski aromātiskus ogļūdeņražus.)	648-039-00-8	310-170-0	122070-79-5	J
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, akmeņogļu darvas atlikuma pirolīzes eļļas, naftalīna eļļa, destilācijas atlikumi; redestilāti (Atlikums, kas rodas, destilējot no fenoliem un bāzēm attīrītu metilnaftalīna eļļu (ko iegūst no bituminizētas ogļu darvas un pirolīzes atlikuma eļļām), ar viršanas temperatūru diapazonā no 240 °C līdz 260 °C. Pārsvarā satur aizvietotus dicikliskus aromātiskus un heterocikliskus ogļūdeņražus.)	648-040-00-3	310-171-6	122070-80-8	J
Absorbcijas eļļas, diciklisku aromātisku un heterociklisku ogļūdeņražu frakcija; mazgāšanas eļļas redestilāts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko mazgāšanas eļļas destilācijā iegūst kā redestilātu. Tajā galvenokārt ir aromātiski un heterocikliski ogļūdeņraži ar diviem benzola gredzeniem, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 °C līdz 290 °C.)	648-041-00-9	309-851-5	101316-45-4	M
Akmeņogļu darvas destilāti, ar fluorēnu bagāta augšējā frakcija; mazgāšanas eļļas redestilāts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kristalizējot akmeņogļu darvu. Tas satur aromātiskus un policikliskus ogļūdeņražus, galvenokārt fluorēnu un dažus acenaftēnus).	648-042-00-4	284-900-0	84989-11-7	M
kreozota eļļa, acenaftēna frakcija, no kā atdalīts acenaftēns; mazgāšanas eļļas redestilāts (Eļļa, kas paliek, kad no akmeņogļu darvas iegūtas acenaftēna eļļas kristalizācijā atdalīts acenaftēns. Pārsvarā satur naftalīnu un alkilnaftalīnu.)	648-043-00-X	292-606-9	90640-85-0	M
Akmeņogļu darvas destilāti, smagās eļļas; smagā antracēna eļļa (Destilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot bituminizētu ogļu darvu, ar viršanas temperatūru diapazonā no 240 °C līdz 400 °C. Pārsvarā satur tricikliskus un policikliskus ogļūdeņražus un heterocikliskus savienojumus.)	648-044-00-5	292-607-4	90640-86-1
Antracēna eļļa, ekstrahēta ar skābi; antracēna eļļas ekstrakcijas atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no akmeņogļu darvas destilāta pēc bāzu atdalīšanas, ar viršanas temperatūru no 325 °C līdz 365 °C. Tas satur galvenokārt antracēnu, fenantrēnu un to alkilatvasinājumus.)	648-046-00-6	295-274-3	91995-14-1	M
Akmeņogļu darvas destilāti; smagā antracēna eļļa (Akmeņogļu darvas destilāts, kā destilācijas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 100 °C līdz 450 °C. Pārsvarā satur aromātiskus ogļūdeņražus ar kondensētiem divu līdz četru locekļu cikliem, fenola rindas savienojumus un aromātiskas slāpekļa bāzes.)	648-047-00-1	266-027-7	65996-92-1	M
Akmeņogļu darvas destilāti, piķis, smagās eļļas; smagā antracēna eļļa (Destilāts, ko iegūst bituminizētas augstas temperatūras darvas piķa destilācijā. Tajā galvenokārt ir tricikliski un policikliski aromātiski ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 300 °C līdz 470 °C. Tajā var būt arī heteroatomi.)	648-048-00-7	295-312-9	91995-51-6	M
Akmeņogļu darvas destilāti, piķis; smagā antracēna eļļa (Eļļa, ko iegūst, kondensējot piķa termiskas apstrādes tvaikus. Tas satur galvenokārt aromātiskus savienojumus ar diviem līdz četriem cikliem, ar viršanas temperatūras diapazonu no 200 °C līdz vairāk nekā 400 °C.)	648-049-00-2	309-855-7	101316-49-8	M
Akmeņogļu darvas destilāti, smagās eļļas, pirēna frakcija; smagās antracēna eļļas redestilāts (Redestilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot piķa destilātu, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 350 °C līdz 400 °C. Pārsvarā satur tricikliskus un policikliskus aromātiskus un heterocikliskus ogļūdeņražus.)	648-050-00-8	295-304-5	91995-42-5	M
Akmeņogļu darvas destilāti, piķis, pirēna frakcija; smagās antracēna eļļas redestilāts (Redestilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot piķa destilātu, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 380 °C līdz 410 °C. Pārsvarā satur tricikliskus un policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus un heterocikliskus savienojumus.)	648-051-00-3	295-313-4	91995-52-7	M
Akmeņogļu parafīna vaski, brūnogļu augstas temperatūras darva, apstrādāta ar oglekli; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, lignīta karbonizācijas darvu apstrādājot ar aktivētu ogli, lai attīrītu no nevēlamiem mikrosavienojumiem un piemaisījumiem. Galvenokārt satur piesātināti nezarotas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	648-052-00-9	308-296-6	97926-76-6	M
Akmeņogļu parafīna vaski, augstas temperatūras brūnogļu darva, apstrādāta ar oglekli; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, lignīta karbonizācijas darvu apstrādājot ar bentonītu, lai attīrītu no nevēlamiem mikrosavienojumiem un piemaisījumiem. Pārsvarā satur piesātināti nezarotas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C12.)	648-053-00-4	308-297-1	97926-77-7	M
Piķis; piķis	648-054-00-X	263-072-4	61789-60-4	M
Piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra; piķis (Augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas atlikums. Melna, cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru aptuveni no 30 °C līdz 180 °C. Galvenokārt satur kompleksi aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāk locekļu cikliem.)	648-055-00-5	266-028-2	65996-93-2
Piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra, termiski apstrādāts; piķis (Termiski apstrādāts augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas atlikums. Melna, cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru aptuveni no 80 °C līdz 180 °C. Pārsvarā satur kompleksi aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāk locekļu cikliem.)	648-056-00-0	310-162-7	121575-60-8	M
Piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra, sekundārs; piķa redestilāts (Atlikums, ko iegūst, destilējot bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas frakciju ar augstu viršanas temperatūru un/vai piķa koksa eļļu, ar mīksttapšanas temperatūru 140 °C — 170 °C — saskaņā ar DIN 52025. Pārsvarā satur kondensēti tricikliski un policikliski aromātiskus savienojumus, kuros ir arī heteroatomi.)	648-057-00-6	302-650-3	94114-13-3	M
Akmeņogļu darvas atlikumi, piķa destilāts; piķa redestilāts (Atlikums pēc frakcionētas piķa destilāta destilācijas, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 400 °C līdz 470 °C. Pārsvarā satur policikliski aromātiskus ogļūdeņražus un heterocikliskus savienojumus.)	648-058-00-1	295-507-9	92061-94-4	M
Darva, akmeņogles, augsta temperatūra, destilācijas un uzglabāšanas atlikumi; Cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Cieti atlikumi ar koksu un pelniem, kas izdalās bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas iekārtās un glabāšanas tvertnēs. Pārsvarā satur oglekli ar dažiem heterosavienojumiem, kā arī pelnus.)	648-059-00-7	295-535-1	92062-20-9	M
Darva, akmeņogles, uzglabāšanas atlikumi; cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Nogulsnes, ko iegūst, uzglabājot akmeņogļu jēldarvu. Pārsvarā satur akmeņogļu darvu un cietvielas ar diskrētu oglekli.)	648-060-00-2	293-764-1	91082-50-7	M
Darva, akmeņogles, augsta temperatūra, atlikumi; cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Cieti atlikumi, ko iegūst, koksējot bituminizētas akmeņogles, lai iegūtu bituminizētu augstas temperatūras akmeņogļu jēldarvu. Pārsvarā satur koksa un akmeņogļu daļiņas, stipri aromatizētus kompleksus un minerālvielas.)	648-061-00-8	309-726-5	100684-51-3	M
Darva, akmeņogles, augsta temperatūra, daudz cietvielu; cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Kondensāts, ko iegūst, aptuveni līdz istabas temperatūrai atdzesējot gāzi, ko augstā temperatūrā (virs 700 °C) iegūst akmeņogļu sausā pārtvaicē). Pārsvarā satur kompleksu aromātisku ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem cikliem, kuros ir daudz citu akmeņogļu tipa materiālu.)	648-062-00-3	273-615-7	68990-61-4	M
Cieti blakusprodukti, akmeņogļu darvas piķa koksēšana; cieti akmeņogļu darvas atlikumi (Blakusproduktu komplekss, ko iegūst, koksējot bituminizētu akmeņogļu darvas piķi. Pārsvarā satur oglekli.)	648-063-00-9	295-549-8	92062-34-5	M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, brūni; akmeņogļu darvas ekstrakts (Atlikums pēc sausu akmeņogļu ekstrakcijas.)	648-064-00-4	294-285-0	91697-23-3	M
Akmeņogļu parafīna vaski, augstas temperatūras brūnogļu darva; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko no lignīta karbonizācijas darvas iegūst šķīdinātāja kristalizācijā, izmantojot mehānisku ateļļošanu vai adukciju. Pārsvarā satur lineāri vai zaroti piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C12.)	648-065-00-X	295-454-1	92045-71-1	M
Akmeņogļu parafīna vaski, hidrēta augstas temperatūras brūnogļu darva; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko no lignīta karbonizācijas darvas iegūst šķīdinātāja kristalizācijā, izmantojot mehānisku ateļļošanu vai adukciju, hidrējot katalizatora klātbūtnē. Pārsvarā satur lineāri vai zaroti piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C12.)	648-066-00-5	295-455-7	92045-72-2	M
Akmeņogļu parafīna vaski, augstas temperatūras brūnogļu darva, apstrādāta ar silīcijskābi; akmeņogļu darvas ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, lignīta karbonizācijas darvu apstrādājot ar silīcijskābi, lai atdalītu nevēlamus mikrosavienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā satur piesātināti nezarotas un sazarotas ķēdes ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	648-067-00-0	308-298-7	97926-78-8	M
Darva, akmeņogles, zema temperatūra, destilācijas atlikumi; darvas eļļa ar vidēji augstu viršanas temperatūru (Atlikumi no akmeņogļu darvas frakcionētas destilācijas zemā temperatūrā, lai atdalītu eļļas, kam viršanas temperatūra ir diapazonā aptuveni līdz 300 °C. Pārsvarā satur aromātiskus savienojumus.)	648-068-00-6	309-887-1	101316-85-2	M
Piķis, akmeņogļu darva, zema temperatūra; piķa atlikums (Melna, cieta vai bieza masa, ko destilē no zemā temperatūrā destilētas akmeņogļu darvas. Tās mīksttapšanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 40 °C līdz 180 °C. Pārsvarā satur kompleksus ogļūdeņražu savienojumus.)	648-069-00-1	292-651-4	90669-57-1	M
Piķis, akmeņogļu darva, zema temperatūra, oksidēts; piķa atlikums, oksidēts (Viela, ko iegūst, paaugstinātā temperatūrā ar gaisu caurpūšot zemās temperatūrās iegūtu akmeņogļu darvas piķi. Tā mīksttapšanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 70 °C līdz 180 °C. Pārsvarā satur kompleksus ogļūdeņražu savienojumus.)	648-070-00-7	292-654-0	90669-59-3	M
Piķis, akmeņogļu darva, zema temperatūra, termiski apstrādāts; piķa atlikums, oksidēts; piķa atlikums, termiski apstrādāts (Melna, cieta kompleksu savienojumu masa, ko iegūst, termiski apstrādājot zemas temperatūrās iegūtu akmeņogļu darvas piķi. Tās mīksttapšanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 50 °C līdz 140 °C. Pārsvarā sastāv no dažāda sastāva aromātisko savienojumu maisījuma.)	648-071-00-2	292-653-5	90669-58-2	M
Akmeņogļu un naftas destilāti, aromātiski ogļūdeņraži ar kondensētiem cikliem; destilāti (Akmeņogļu, darvas un naftas aromātiskās daļas maisījuma destilāts, ar destilācijas temperatūru diapazonā aptuveni no 220 °C līdz 450 °C. Pārsvarā satur aromātiskus ogļūdeņražus ar kondensētiem 3 līdz 4 locekļu cikliem.)	648-072-00-8	269-159-3	68188-48-7	M
Aromātiski ogļūdeņraži no C20 līdz C28, policikliski, jaukti, pirolīzē atvasināti no akmeņogļu darvas piķa, polietilēna un polipropilēna; pirolīzes produkti (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst akmeņogļu darvas, piķa, polietilēna un polipropilēna pirolīzē. Pārsvarā satur policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C28, mīksttapšanas temperatūra saskaņā ar DIN 52025 ir no 100 °C līdz 220 °C.)	648-073-00-3	309-956-6	101794-74-5	M
Aromātiski ogļūdeņraži, no C20 līdz C28, policikliski, jaukti atvasināti akmeņogļu darvas piķa un polietilēna pirolīzē; pirolīzes produkti (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst jauktā akmeņogļu darvas piķa un polietilēna pirolīzē. Pārsvarā satur policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C28, mīksttapšanas temperatūra saskaņā ar DIN 52025 ir no 100 °C līdz 220 °C.)	648-074-00-9	309-957-1	101794-75-6	M
Aromātiski ogļūdeņraži, no C20 līdz C 28, policikliski, jaukti atvasināti akmeņogļu darvas piķa un polistirola pirolīzē; pirolīzes produkti (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst jauktā akmeņogļu darvas piķa un polistirola pirolīzē. Pārsvarā satur policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C28, mīksttapšanas temperatūra saskaņā ar DIN 52025 ir no 100 °C līdz 220 °C.)	648-075-00-4	309-958-7	101794-76-7	M
Piķis, akmeņogļu darva un nafta; piķa atlikumi (Atlikums, ko iegūst, kopā destilējot akmeņogļu darvu un naftas aromātisko frakciju. Cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru no 40 °C līdz 180 °C. Pārsvarā satur kompleksu aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāku locekļu cikliem).	648-076-00-X	269-109-0	68187-57-5	M
Fenantrēns, destilācijas atlikumi; smagās antracēna eļļas redestilāts (Jēlfenantrēna destilācijas atlikums ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 340 °C līdz 420 °C. Pārsvarā satur fenantrēnu, antracēnu un karbazolu.)	648-077-00-5	310-169-5	122070-78-4	M
Akmeņogļu darvas destilāti, augšējā frakcija, bez fluorēna; skalošanas eļļas redestilāts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst akmeņogļu darvas kristalizācijā. Tas satur policikliskus aromātiskus ogļūdeņražus, galvenokārt difenilu, dibenzofurānu un acenaftēnu.)	648-078-00-0	284-899-7	84989-10-6	M
Akmeņogļu darvas atlikumi, kreozota eļļas destilācija; mazgāšanas eļļas redestilāts (Atlikums, ko iegūst, frakcionēti destilējot mazgāšanas eļļu ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 270 °C līdz 330 °C. Pārsvarā satur dicikliskus aromātiskus un heterocikliskus ogļūdeņraži.)	648-080-00-1	295-506-3	92061-93-3	M
Akmeņogļu destilāti, vieglā koksēšanas eļļa, naftalīna frakcija; naftalīna eļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, nepārtraukti (nefrakcionēti) destilējot vieglo koksēšanas eļļu. Tajā galvenokārt ir naftalīns, kumarons un indēns, un viršanas temperatūra virs 148 °C.)	648-084-00-3	285-076-5	85029-51-2	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, ar mazu naftalīna daudzumu; naftalīna eļļas redestilāts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst naftalīna eļļas kristalizācijā. Pārsvarā satur naftalīnu, alkilnaftalīnus un fenola rindas savienojumus.)	648-086-00-4	284-898-1	84989-09-3	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas kristalizācijas filtrāts; naftalīna eļļas redestilāts (Kompleksi organiski savienojumi, iegūti kā filtrāts akmeņogļu darvas naftalīna frakcijas kristalizācijā, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 200 °C līdz 230 °C. Pārsvarā satur naftalīnu, tionaftēnu un alkilnaftalīnus.)	648-087-00-X	295-310-8	91995-49-2	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, naftalīna eļļas, sārmi; naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar sārmu skalojot naftalīna eļļu, lai atdalītu fenola rindas savienojumus (darvas skābes). Tas satur naftalīnu un alkilnaftalīnus.)	648-088-00-5	310-166-9	121620-47-1	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, naftalīna eļļas, sārmi, ar mazu naftalīna daudzumu; naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, kas paliek pēc naftalīna atdalīšanas no naftalīna eļļas, to kristalizējot pēc skalošanas ar sārmu. Pārsvarā satur naftalīnu un alkilnaftalīnus.)	648-089-00-0	310-167-4	121620-48-2	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, bez naftalīna, sārmu ekstrakti; Naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Eļļa, kas paliek pēc fenola rindas savienojumu (darvas skābju) attīrīšanas no sārmā skalotas, aizvadītas naftalīna eļļas. Pārsvarā satur naftalīnu un alkilnaftalīnus.)	648-090-00-6	292-612-1	90640-90-7	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmu apstrādāta naftalīna eļļa, destilācijas augšējās frakcijas; naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Sārmā skalotas naftalīna eļļas destilāts ar destilācijas temperatūras diapazonu aptuveni no 180 °C līdz 220 °C. Pārsvarā satur naftalīnu, alkilbenzolus, indēnu un indānu.)	648-091-00-1	292-627-3	90641-04-6	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, metilnaftalīna frakcija; metilnaftalīna eļļa (Destilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot augstas temperatūras akmeņogļu darvu. Pārsvarā sastāv no aizvietotiem dicikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem un aromātiskām slāpekļa bāzēm ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 225 °C līdz 255 °C.)	648-092-00-7	309-985-4	101896-27-9	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, indola un metilnaftalīna frakcija; metilnaftalīna eļļa (Destilāts, ko iegūst, frakcionēti destilējot augstas temperatūras akmeņogļu darvu. Pārsvarā satur indolu un metilnaftalīnu, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 235 °C līdz 255 °C.)	648-093-00-2	309-972-3	101794-91-6	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, ekstrahēšana ar skābi; metilnaftalīna eļļas ekstrakcijas atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot bāzes no akmeņogļu darvas destilāta metilnaftalīna frakcijas, ar viršanas temperatūru no 230 °C līdz 255 °C. Pārsvarā satur 1(2)- metilnaftalīnu, naftalīnu, dimetilnaftalīnu un difenilu.)	648-094-00-8	295-309-2	91995-48-1	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmu apstrādāta naftalīna eļļa, destilācijas atlikumi; metilnaftalīna eļļas ekstrakcijas atlikums (Sārmā skalotas naftalīna eļļas destilāta atlikums ar destilācijas temperatūras diapazonu aptuveni no 220 °C līdz 300 °C. Pārsvarā satur naftalīnu, alkilnaftalīnus un aromātiskas slāpekļa bāzes.)	648-095-00-3	292-628-9	90641-05-7	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, skābas, no kā attīrītas darvas bāzes; metilnaftalīna eļļas ekstrakcijas atlikums (Ekstrakcijas eļļa ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 220 °C līdz 265 °C, ko iegūst no akmeņogļu darvas sārma ekstrakta atlikuma, pēc destilācijas skalojot ar skābi, piemēram, ar sērskābes ūdens šķīdumu, lai atdalītu darvas bāzes. Pārsvarā satur alkilnaftalīnus.)	648-096-00-9	284-901-6	84989-12-8	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, benzola frakcija, destilācijas atlikumi; mazgāšanas eļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlbenzola (augstas temperatūras akmeņogļu darvas). Tas var būt šķidrums ar aptuvenu destilācijas temperatūru diapazonā no 150 °C līdz 300 °C — vai arī bieza masa vai cieta viela ar kušanas temperatūru līdz 70 °C. Pārsvarā satur naftalīnu un alkilnaftalīnus.)	648-097-00-4	310-165-3	121620-46-0	J, M
Kreozota eļļa, destilāts ar augstu viršanas temperatūru; mazgāšanas eļļa (Destilāta frakcija ar augstu viršanas temperatūru, ko iegūst, augstās temperatūrās karbonizējot bituminizētas akmeņogles, ko pēc tam rafinē, lai attīrītu kristālisko sāļu pārpalikumu. Pārsvarā satur kreozota eļļu, no kā daļēji attīrīti normāli policikliski aromātiski sāļi, ogļu darvas destilāta savienojumi. Tā ir bez kristāliem aptuveni 5 °C temperatūrā.)	648-100-00-9	274-565-9	70321-79-8	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, kreozota eļļas skābes; mazgāšanas eļļas ekstrakcijas atlikums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums no akmeņogļu darvas destilāta pēc bāzu attīrīšanas ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 250 °C līdz 280 °C. Pārsvarā satur difenilu un difenilnaftalīnu izomērus.)	648-102-00-X	310-189-4	122384-77-4	J, M
Antracēna eļļa, antracēna pasta; antracēna eļļas frakcija (Cieta viela ar lielu antracēna daudzumu, ko iegūst, kristalizējot un centrifugējot antracēna eļļu. Pārsvarā satur antracēnu, karbazolu un fenantrēnu.)	648-103-00-5	292-603-2	90640-81-6	J, M
Antracēna eļļa, ar mazu antracēna daudzumu; antracēna eļļas frakcija (Eļļa, kas paliek, kad ar antracēnu bagātu cietu vielu (antracēna pastu) kristalizējot attīra no antracēna eļļas. Pārsvarā satur dicikliskus, tricikliskus un četrcikliskus aromātiskus ogļūdeņražus.)	648-104-00-0	292-604-8	90640-82-7	J, M
Akmeņogļu darvas atlikumi, antracēna eļļas destilāts; antracēna eļļas frakcija (Atlikums, ko iegūst, frakcionēti destilējot jēlantracēnu, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 340 °C līdz 400 °C. Pārsvarā satur tricikliskus un policikliskus aromātiskus un heterocikliskus ogļūdeņražus.)	648-105-00-6	295-505-8	92061-92-2	J, M
Antracēna eļļa, antracēna pasta, antracēna frakcija; antracēna eļļas frakcija (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot antracēnu, kas kristalizēts no bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas antracēna eļļas, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 330 °C līdz 350 °C. Pārsvarā satur antracēnu, karbazolu un fenantrēnu.)	648-106-00-1	295-275-9	91995-15-2	J, M
Antracēna eļļa, antracēna pasta, karbazola frakcija; antracēna eļļas frakcija (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot antracēnu, kas kristalizēts no bituminizētas augstas temperatūras akmeņogļu darvas antracēna eļļas, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 350 °C līdz 360 °C. Pārsvarā satur antracēnu, karbazolu un fenantrēnu.)	648-107-00-7	295-276-4	91995-16-3	J, M
Antracēna eļļa, antracēna pasta, destilācijas vieglās frakcijas; antracēna eļļas frakcija (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot antracēnu, kas kristalizēts no bituminizētas zemas temperatūras darvas antracēna eļļas, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 290 °C līdz 340 °C. Pārsvarā satur tricikliskus aromātiskus ogļūdeņražus un to bihidroatvasinājumus.)	648-108-00-2	295-278-5	91995-17-4	J, M
Akmeņogļu darvas eļļas, zemas temperatūras; Darvas eļļa ar augstu viršanas temperatūru (Zemas temperatūras akmeņogļu darvas destilāts. Pārsvarā sastāv no ogļūdeņražiem, fenola rindas savienojumiem un aromātiskām slāpekļa bāzēm, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 160 °C līdz 340 °C.)	648-109-00-8	309-889-2	101316-87-4	J, M
Fenoli, amonija hidroksīda ekstrakts; sārma ekstrakts (Ekstrahētu fenolu komplekss, ko, izmantojot izobutilacetātu, iegūst no zemas temperatūras (zem 700 °C) akmeņogļu sausās pārtvaices amonjaka gāzes kondensāta. Pārsvarā satur monohidrofenolu un dihidrofenolu savienojumus.)	648-111-00-9	284-881-9	84988-93-2	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, vieglās eļļas, ekstrakcija ar sārmu; sārma ekstrakts (Karboleļļas ūdens ekstrakts, ko iegūst, skalojot ar sārma šķīdumu (piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu). Pārsvarā satur dažādu fenolu rindas savienojumu sārmu metālu sāļus.)	648-112-00-4	292-610-0	90640-88-3	J, M
Ekstrakti, sārmainas akmeņogļu darvas eļļas; sārma ekstrakts (Akmeņogļu darvas eļļas ekstrakts, ko iegūst, skalojot ar sārma šķīdumu (piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu). Pārsvarā satur dažādu fenolu rindas savienojumu sārmu metālu sāļus.)	648-113-00-X	266-017-2	65996-83-0	J, M
Akmeņogļu darvas destilāti, naftalīna eļļas, sārma ekstrakti; sārma ekstrakts (Ekstrakts, ko iegūst, naftalīna eļļu skalojot ar sārma šķīdumu (piemēram, nātrija hidroksīda ūdens šķīdumu). Pārsvarā satur dažādu fenolu rindas savienojumu sārmu metālu sāļus.)	648-114-00-5	292-611-6	90640-89-4	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, darvas eļļas, apstrāde ar sārmu, ar oglekļa dioksīdu un kaļķiem; Jēlfenoli (Viela, ko iegūst, akmeņogļu darvas eļļas sārma ekstraktu apstrādājot ar oglekļa dioksīdu un kalcija oksīdu. Pārsvarā satur CaCO3, Ca(OH)2, Na2CO3 un citus organiskus un neorganiskus piemaisījumus.)	648-115-00-0	292-629-4	90641-06-8	J, M
Darvas skābes, brūnogles, jēlprodukts; jēlfenoli (Brūnogļu darvas destilāta skābināts sārma ekstrakts. Pārsvarā satur fenolu un tā analogus.)	648-117-00-1	309-888-7	101316-86-3	J, M
Darvas skābes, brūnogļu gaziācija; jēlfenoli (Komplekss organisks savienojums, ko iegūst, gaziējot brūnogles. Pārsvarā satur hidroksiaromātiskus fenolus ar oglekļa atomu skaitu no C6 līdz C10 un to analogus.)	648-118-00-7	295-536-7	92062-22-1	J, M
Darvas skābes, destilācijas atlikumi; destilāta fenoli (Atlikums, ko iegūst akmeņogļu jēlfenolu destilācijā. Tajā pārsvarā ir fenoli ar oglekļa atomu skaitu no C8 līdz C10, ar mīksttapšanas temperatūru no 60 °C līdz 80 °C.)	648-119-00-2	306-251-5	96690-55-0	J, M
Darvas skābes, metilfenola frakcija; destilāta fenoli (Ar 3- un 4-metilfenolu bagātināta darvas skābju frakcija, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju jēlfrakcijas destilācijā.)	648-120-00-8	284-892-9	84989-04-8	J, M
Darvas skābes, polialkilfenola frakcija; destilāta fenoli (Darvas skābju frakcija, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju jēlfrakcijas destilācijā, ar viršanas temperatūru diapazonā no 225 °C līdz 320 °C. Pārsvarā satur polialkilfenolus.)	648-121-00-3	284-893-4	84989-05-9	J, M
Darvas skābes, ksilenola frakcija; destilāta fenoli (Darvas skābju frakcija ar paaugstinātu 2,4- un 2,5-dimetilfenolu daudzumu, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju jēlfrakcijas destilācijā.)	648-122-00-9	284-895-5	84989-06-0	J, M
Darvas skābes, etilfenola frakcija; destilāta fenoli (Ar 3- un 4-etilfenolu bagātināta darvas skābju frakcija, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju jēlfrakcijas destilācijā.)	648-123-00-4	284-891-3	84989-03-7	J, M
Darvas skābes, 3,5-ksilenola frakcija; destilāta fenoli (Ar 3,5-dimetilfenolu bagātināta darvas skābju frakcija, ko reģenerē zemas temperatūras akmeņogļu darvas skābju destilācijā.)	648-124-00-X	284-896-0	84989-07-1	J, M
Darvas skābes, atlikumi, destilāti, pirmā frakcija; destilāta fenoli (Atlikums, kas rodas, destilējot vieglo karboleļļu temperatūru diapazonā no 235 °C līdz 355 °C.)	648-125-00-5	270-713-1	68477-23-6	J, M
Darvas skābes, krezila frakcija, atlikumi; destilāta fenoli (Akmeņogļu darvas skābju atlikums pēc fenola, krezolu, ksilenolu un citu augstākās temperatūrās virstošu fenolu attīrīšanas. Melna, cieta viela ar kušanas temperatūru aptuveni 80 °C. Pārsvarā satur polialkilfenolus, sveķus un neorganiskus sāļus.)	648-126-00-0	271-418-0	68555-24-8	J, M
Fenoli, no C9 līdz C11; destilāta fenoli	648-127-00-6	293-435-2	91079-47-9	J, M
Darvas skābes, krezila frakcija; destilāta fenoli (Kompleksi organiski savienojumi, ko iegūst no brūnoglēm, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 200 °C līdz 230 °C. Pārsvarā satur fenolus un piridīna bāzes).	648-128-00-1	295-540-9	92062-26-5	J, M
Darvas skābes, brūnogles, C2-alkilfenola frakcija; destilāta fenoli (Destilāts, ko iegūst, skābinot ar sārmu skalotu lignīta darvas destilātu, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 200 °C līdz 230 °C. Pārsvarā satur m- un p-etilfenolu, ka arī krezolusa un ksilenolus.)	648-129-00-7	302-662-9	94114-29-1	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, naftalīna eļļas; skābes ekstrakts (Ūdens ekstrakts, ko iegūst, ar skābi skalojot ar sārmu skalotu naftalīna eļļu. Pārsvarā satur dažādu aromātisku slāpekļa bāzu, arī piridīna, hinolīna un to alkilatvasinājumu sāļus.)	648-130-00-2	292-623-1	90641-00-2	J, M
Darvas bāzes, hinolīna atvasinājumi; destilāta bāzes	648-131-00-8	271-020-7	68513-87-1	J, M
Darvas bāzes, akmeņogles, hinolīna atvasinājumu frakcija; destilāta bāzes	648-132-00-3	274-560-1	70321-67-4	J, M
Darvas bāzes, akmeņogles, destilācijas atlikumi; destilāta bāzes (Destilācijas atlikums no akmeņogļu darvas destilācijā iegūtas neitralizētas, ar skābi ekstrahētas bāzes darvas frakcijas destilācijas. Tas satur galvenokārt anilīnu, kolidīnus, hinolīnu, hinolīna atvasinājumus un toluidīnus.)	648-133-00-9	274-544-0	92062-29-8	J, M
Ogļūdeņražu eļļas, aromātiskas, kam piejaukts polietilēns un polipropilēns, pirolizētas, vieglo eļļu frakcija; termoapstrādes produkti (Eļļa, ko iegūst, termiski apstrādājot polietilēna un polipropilēna maisījumu ar akmeņogļu darvas piķi vai aromātiskām eļļām. Tajā galvenokārt ir benzols un tā analogi, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 70 °C līdz 120 °C.)	648-134-00-4	309-745-9	100801-63-6	J, M
Ogļūdeņražu eļļas, aromātiskas, kam piejaukts polietilēns, pirolizētas, vieglo eļļu frakcija; termoapstrādes produkti (Eļļa, ko iegūst, termiski apstrādājot polietilēna maisījumu ar akmeņogļu darvas piķi vai aromātiskām eļļām. Tajā galvenokārt ir benzols un tā analogi, ar viršanas temperatūras diapazonu no 70 °C līdz 120 °C.)	648-135-00-X	309-748-5	100801-65-8	J, M
Ogļūdeņražu eļļas, aromātiskas, kam piejaukts polistirols, pirolizētas, vieglo eļļu frakcija; termoapstrādes produkti (Eļļa, ko iegūst, termiski apstrādājot polistirola maisījumu ar akmeņogļu darvas piķi vai aromātiskām eļļām. Tajā galvenokārt ir benzols un tā analogi, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 70 °C līdz 210 °C.)	648-136-00-5	309-749-0	100801-66-9	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas atlikumi, ar sārmu apstrādāta darvas eļļa, naftalīna destilācijas atlikumi; naftalīna eļļas ekstrakta atlikums (Atlikums, ko pēc naftalīna atdalīšanas destilē no ķīmiski ekstrahētas eļļas; tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar kondensētiem divu līdz četru locekļu cikliem un aromātiskas slāpekļa bāzes.)	648-137-00-0	277-567-8	736665-18-6	J, M
Kreozota eļļa, destilāts ar zemu viršanas temperatūru; mazgāšanas eļļa (Destilāta frakcija ar zemu viršanas temperatūru, ko iegūst, koksējot bituminizētas ogles, ko vēl rafinē, lai attīrītu kristālisko sāļu pārpalikumu. Pārsvarā satur kreozota eļļas, no kurām ir atdalīta viena daļa normālu policiklisku aromātisku sāļu — daļa no akmeņogļu darvas destilāta. Tās ir bez kristāliem aptuveni 38 °C temperatūrā.)	648-138-00-6	274-566-4	70321-80-1	J, M
Darvas skābes ar krezilu, nātrija sāļi, sārma šķīdumi; sārma ekstrakts	648-139-00-1	272-361-4	68815-21-4	J, M
Akmeņogļu ekstrakcijas eļļas, darvas bāze; skābes ekstrakts (Ekstrakts no akmeņogļu darvas eļļas sārma ekstrakta atlikuma, ko iegūst, skalojot eļļu ar skābes (piemēram, sērskābes) ūdens šķīdumu pēc destilācijas, lai atdalītu naftalīnu. Pārsvarā satur dažādu aromātisko slāpekļa bāzu, arī piridīna, hinolīna, kā arī to alkilatvasinājumu skābju sāļus.)	648-140-00-7	266-020-9	65996-86-3	J, M
Darvas bāzes, akmeņogles, jēlprodukts; jēldarvas bāzes (Viela, ko iegūst, neitralizējot akmeņogļu darvas bāzu ekstrakta eļļu ar sārma (piemēram, nātrija hidroksīda) ūdens šķīdumu, lai iegūtu brīvas bāzes. Pārsvarā satur tādas organiskas bāzes kā akridīnu, fenantridīnu, piridīnu, hinolīnu un to alkilatvasinājumus.)	648-141-00-2	266-018-8	65996-84-1	J, M
Akmeņogļu atlikumi, ekstrakcija ar šķīdinātāju; (Pulveris, kas spēj veidot savienojumus; satur akmeņogļu minerālvielu daļas un apstrādē ar šķīdinātāju neizšķīdušo ogļu atlikumu.)	648-142-00-8	302-681-2	94114-46-2	M
Akmeņogļu šķidrumi, ekstraktu šķīdumi šķīdinātājā (Viela, ko izfiltrē no ogļu minerāldaļas un ekstrakta šķīdumā neizšķīdušo ogles atlikuma, kuru iegūst, ogles karsējot šķīdinātājā. Melns, viskozs, komplekss šķidrums, pārsvarā satur aromātiskus un daļēji hidroģenētus aromātiskus ogļūdeņražus, aromātiskus slāpekļa un sēra savienojumus, fenolus un citus aromātiskus skābekļa savienojumus, kā arī to alkilatvasinājumus.)	648-143-00-3	302-682-8	94114-47-3	M
Akmeņogļu šķidrumi, šķīdinātāju ekstrakti (Visnotaļ no šķīdinātāja attīrīta viela, kam atdestilē šķīdinātāju no filtrēta akmeņogļu ekstrakta šķīduma, ko iegūst, akmeņogles karsējot šķīdinātājā. Melna, bieza masa, pārsvarā satur aromātiskus ogļūdeņražus ar kondensētiem cikliem, aromātiskus slāpekļa un sēra savienojumus, fenolus, kā arī citus aromātiskus skābekļa savienojumus un to alkilatvasinājumus.)	648-144-00-9	302-683-3	94114-48-4	M
Vieglā akmeņogļu koksēšanas eļļa; jēlbenzols (Gaistošs organisks šķidrums, ko ekstrahē no akmeņogļu augstas temperatūras (virs 700 °C) sausās pārtvaices gāzēm. Pārsvarā satur benzolu, toluolu un ksilolus. Tas var saturēt arī mazliet citu ogļūdeņražu.)	648-147-00-5	266-012-5	65996-78-3	J
Akmeņogļu destilāti, primārais šķīdinātāja ekstrakts; (Šķidra viela, ko kondensē no tvaikiem, kas rodas, akmeņogles karsējot šķīdinātājā, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 30 °C līdz 300 °C. Pārsvarā satur daļēji hidroģenētus aromātiskus savienojumus ar kondensētiem cikliem, aromātiskus slāpekļa, sēra un skābekļa savienojumus un to alkilatvasinājumus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C14.)	648-148-00-0	302-688-0	94114-52-0	J
Akmeņogļu destilāti, ekstrakcija ar šķīdinātāju, hidrokrekings; (Destilāts, ko iegūst akmeņogļu ekstrakta hidrokrekingā vai tāda šķīduma hidrokrekingā, kas rodas, ekstrahējot ar šķīdinātāju, vai superkritiskā ekstrakcijā ar gāzēm, ar viršanas temperatūru aptuveni no 30 °C līdz 300 °C. Pārsvarā satur aromātiskus, hidroģenētus aromātiskus un naftēnu rindas savienojumus, to alkilatvasinājumus un alkānus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C14. Tie var saturēt arī aromātiskus un hidroģenētus aromātiskus slāpekļa, sēra un skābekļa savienojumus.)	648-149-00-6	302-689-6	94114-53-1	J
Akmeņogļu ligroīns, ekstrakcija ar šķīdinātāju, hidrokrekings; (Destilāta frakcija, ko iegūst akmeņogļu ekstrakta hidrokrekingā vai tāda šķīduma hidrokrekingā, kas rodas, ekstrahējot ar šķīdinātāju, vai superkritiskā ekstrakcijā ar gāzēm, ar viršanas temperatūru aptuveni no 30 °C līdz 180 °C. Pārsvarā satur aromātiskus, hidroģenētus aromātiskus un naftēnu rindas savienojumus, to alkilatvasinājumus un alkānus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C9. Tie var saturēt arī aromātiskus un hidroģenētus aromātiskus slāpekļa, sēra un skābekļa savienojumus.)	648-150-00-1	302-690-1	94114-54-2	J
Benzīns, akmeņogļu ekstrakcija ar šķīdinātāju, ogļu ligroīna hidrokrekings; (Motordegviela, ko rafinētas ligroīna frakcijas riformingā iegūst no hidrokrekingā apstrādāta akmeņogļu ekstraktu, akmeņogļu ekstrakta šķīduma vai vielas, ko iegūst superkritiskā ekstrakcijā ar gāzi, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 30 °C līdz 180 °C. Pārsvarā satur aromātiskus un naftēnu rindas ogļūdeņražus, to alkilatvasinājumus, kā arī alkilogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C4 līdz C9.)	648-151-00-7	302-691-7	94114-55-3	J
Akmeņogļu destilāti, ekstrakcija ar šķīdinātāju, vidējās frakcijas hidrokrekings; (Destilāts, ko iegūst akmeņogļu ekstrakta hidrokrekingā vai tāda šķīduma hidrokrekingā, kas rodas, ekstrahējot ar šķīdinātāju, vai superkritiskā ekstrakcijā ar gāzēm, ar viršanas temperatūru aptuveni no 180 °C līdz 300 °C. Pārsvarā satur dicikliskus aromātiskus, hidroģenētus aromātiskus un naftēnu rindas ogļūdeņražus, to alkilatvasinājumus, kā arī alkānus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C9 līdz C14. Tie var saturēt arī slāpekļa, sēra un skābekļa savienojumus.)	648-152-00-2	302-692-2	94114-56-4	J
Akmeņogļu destilāti, ekstrakcija ar šķīdinātāju, vidējās frakcijas hidrokrekings un hidroģenēšana (Destilāts, ko iegūst akmeņogļu ekstrakta hidrokrekingā vai tāda šķīduma hidrokrekingā, kas rodas, ekstrahējot ar šķīdinātāju, vai superkritiskā ekstrakcijā ar gāzēm, ar viršanas temperatūru aptuveni no 180 °C līdz 280 °C. Pārsvarā satur hidroģenētus dicikliskus ogļūdeņražus un to alkilatvasinājumus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C9 līdz C14.)	648-153-00-8	302-693-8	94114-57-5	J
Vieglā akmeņogļu eļļa, puskoksēšana; svaigā eļļa (Gaistošs organisks šķidrums, kas kondensējas no akmeņogļu puskoksācijas (zem 700 °C) sausās pārtvaices gāzēm. Pārsvarā satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C6 līdz C10.)	648-156-00-4	292-635-7	90641-11-5	J
Naftas ekstrakti, vieglo naftēnu destilāta šķīdinātājs	649-001-00-3	265-102-1	64742-03-6
Naftas ekstrakti, smago parafīnu destilāta šķīdinātājs	649-002-00-9	265-103-7	64742-04-7
Naftas ekstrakti, vieglo parafīnu destilāta šķīdinātājs	649-003-00-4	265-104-2	6472-05-8
Naftas ekstrakti, smago naftēnu destilāta šķīdinātājs	649-004-00-X	265-111-0	64742-11-6
Naftas ekstrakti, vieglās vakuuma gāzeļļas šķīdinātājs	649-005-00-5	295-341-7	91995-78-7
Ogļūdeņraži, no C26 līdz C55, bagātināti ar aromātiskiem savienojumiem	649-006-00-0	307-753-7	97722-04-8
Naftas atlikumi, hidrodesulfurizācija tornī atmosfēras spiedienā; mazuts (Komplekss atlikums, ko atmosfēras spiedienā destilē no jēlnaftas. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 °C. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-008-00-1	265-045-2	64741-45-3
Naftas gāzeļļas, dziļš vakuums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot jēlnaftas destilācijas atlikumu, ko iegūst atmosfēras spiedienā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C20 līdz C50, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 350 °C līdz 600 °C.) Tas pēc svara var saturēt 5 % un vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-009-00-7	265-058-3	64741-57-7
Naftas destilāti, dziļā katalītiskā krekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C15 līdz C35, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 °C līdz 500 °C.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-010-00-2	265-063-0	64741-61-3
Dzidrinātas naftas eļļas, katalītiskā krekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 °C. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-011-00-8	265-064-6	64741-62-4
Naftas atlikumi, hidrokrekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju, destilējot hidrokrekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 °C.	649-012-00-3	265-076-1	64741-75-9
Naftas atlikumi, termiskā krekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko termiskā krekinga produktu destilācijā iegūst kā atlikuma frakciju. Pārsvarā satur nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un tā aptuvenā viršanas temperatūra ir virs 350 °C. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-013-00-9	265-081-9	64741-80-6
Naftas destilāti, smagais termiskais krekings; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. Tas satur galvenokārt nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C15 līdz C36, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 °C līdz 480 °C.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk 4 ciklu līdz 6 ciklu aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem cikliem.)	649-014-00-4	265-082-4	64741-81-7
Naftas gāzeļļas, hidrētas vakuumā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas frakciju apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C50, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 °C līdz 600 °C.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-015-00-X	265-162-9	64742-59-2
Naftas atlikumi, hidrodesulfurizēti tornī atmosfēras spiedienā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atmosfēras torņa atlikumu apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē, galvenokārt tā, lai atdalītu organiskus sēra savienojumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar viršanas temperatūru aptuveni virs 350 °C. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-016-00-5	265-181-2	64742-78-5
Naftas gāzeļļas, hidrodesulfurizētas dziļā vakuumā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā hidrodesulfurizācijā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C20 līdz C50, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 350 °C līdz 600 °C.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-017-00-0	265-189-6	64742-86-5
Naftas atlikumi, tvaika krekings; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju tvaika krekinga (arī etilēna ieguvei izmantota tvaika krekinga) produktu destilācijā. Pārsvarā Tas satur nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt vairāk par C14, un aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 °C. Tas satur Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-018-00-6	265-193-8	64742-90-1
Naftas atlikumi, destilācija atmosfēras spiedienā; mazuts (Komplekss atlikums, ko iegūst, jēlnaftu destilējot atmosfēras spiedienā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C11, un ar viršanas temperatūru aptuveni virs 200 °C. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-019-00-1	269-777-3	68333-22-2
Dzidrinātas naftas eļļas, hidrodesulfurizēti katalītiskā krekinga produkti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar ūdeņradi apstrādājot katalītiskā krekingā attīrītu eļļu, lai organiski saistīto sēru pārvērstu sērūdeņradī, ko atdala. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu pārsvarā vairāk par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 °C. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-020-00-7	269-782-0	68333-26-6
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēti katalītiskā krekinga starpprodukti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiska krekinga starpproduktu destilātus apstrādājot ar ūdeņradi, lai organiski saistīto sēru pārvērstu sērūdeņradī, ko atdala. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C11 līdz C30, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 °C līdz 450 °C. Tas satur samērā daudz triciklisku aromātisku ogļūdeņražu.)	649-021-00-2	269-783-6	68333-27-7
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēti smagā katalītiskā krekingā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, smagos katalītiskā krekinga destilātus apstrādājot ar ūdeņradi, lai organiski saistīto sēru pārvērstu sērūdeņradī, ko atdala. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C15 līdz C35, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 °C līdz 500 °C. Tas pēc svara var saturēt Tajā pēc svara var būt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-022-00-8	269-784-1	68333-28-8
Šķidra degviela, atlikumi, tiešas destilācijas gāzeļļas ar lielu sēra daudzumu; mazuts	649-023-00-3	270-674-0	68476-32-4
Šķidra degviela, atlikumi; mazuts (Šķidra viela, ko iegūst dažādās rafinācijas plūsmās, parasti kā atlikumus. Savienojums ir komplekss un dažāds — atkarībā no tā, kāda ir jēlnafta.)	649-024-00-9	270-675-6	68476-33-5
Naftas atlikumi, katalītiskā riformera atlikuma destilāts; mazuts (Komplekss atlikums, ko destilē no katalītiskā riformera frakcionatora kolonnas atlikuma. Tā viršānas temperatūra ir aptuveni virs 399 °C.)	649-025-00-4	270-792-2	68478-13-7
Naftas atlikumi, smagās koksēšanas gāzes un vakuuma gāzeļļas; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko smagās koksēšanas gāzeļļas un vakuuma gāzeļļas destilācijā iegūst kā atlikuma frakciju. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C13, un viršanas temperatūru virs 230 °C.)	649-026-00-X	270-796-4	68478-17-1
Naftas atlikumi, smagā koksēšana un viegls vakuums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju smagās koksēšanas gāzeļļas un vieglo vakuuma gāzeļļu destilācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C13, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 230 °C.)	649-027-00-5	270-983-0	68512-61-8
Naftas atlikumi, viegls vakuums; mazuts (Komplekss atlikums, ko vakuumā destilē no atlikuma, ko iegūst, jēlnaftu destilējot atmosfēras spiedienā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C13, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 °C.	649-028-00-0	270-984-6	68512-62-9
Naftas atlikumi, vieglā tvaika krekinga produkti; mazuts (Komplekss atlikums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā parsvarā ir aromātiski un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāki par C7, un ar aptuvenu viršanas temperatūru diapazonā no 101 °C līdz 555 °C.)	649-029-00-6	271-013-9	68513-69-9
Degvielas eļļa nr. 6; mazuts (Destilāta eļļa ar minimālo viskozitāti 37,7 °C temperatūrā — 197 10-6 m2·s-1, un maksimālo — 197 10-5 m2·s-1.)	649-030-00-1	271-384-7	68553-00-4
Naftas atlikumi, vieglo frakciju atdestilācijas iekārta, mazs sēra daudzums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums ar mazu sēra daudzumu, ko jēlnaftas destilācijā iegūst kā atlikuma frakciju. Tas ir atlikums, ko iegūst, atdalot tiešo benzīna frakciju, petrolejas frakciju un gāzeļļas frakciju.)	649-031-00-7	271-763-7	68607-30-7
Naftas gāzeļļas, smagās, destilētas atmosfēras spiedienā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C35, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 121 °C līdz 510 °C.)	649-032-00-2	272-184-2	68783-08-4
Naftas atlikumi, koksēšanas skruberis, ogļūdeņraži ar kondensētiem cikliem; mazuts (Ļoti komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju vakuumdestilācijas atlikuma un termiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C20, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 °C. Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-033-00-8	272-187-9	68783-13-1
Naftas destilāti, naftas atlikumu vakuumdestilācija; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikuma vakuumdestilācijā.)	649-034-00-3	273-263-4	68955-27-1
Naftas atlikumi, sveķveidīgi, tvaika krekings; mazuts (Komplekss atlikums, ko destilē no naftas tvaika krekinga produktu pārdestilācijas atlikuma.)	649-035-00-9	273-272-3	68955-36-2
Naftas destilāti, vidēji dziļš vakuums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā iegūtu jēlnaftas destilācijas atlikumu. Tas pārsvarā satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C14 līdz C42, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 250 °C līdz 545 °C.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-036-00-4	274-683-0	70592-76-6
Naftas destilāti, viegls vakuums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vakuumā destilējot atmosfēras spiedienā destilētas jēlnaftas atlikumu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C35, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 250 °C līdz 545 °C.)	649-037-00-X	247-684-6	70592-77-7
Naftas destilāti, vakuumdestilācija; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst atmosfēras spiedienā iegūta jēlnaftas destilācijas atlikuma vakuumdestilācijā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C15 līdz C50, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 270 °C līdz 600 °C.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-038-00-5	274-685-1	70592-78-8
Naftas gāzeļļas, hidrodesulfurizēti koksēšanas produkti, destilēti dziļā vakuumā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, hidrodesulfurizējot smagos koksēšanas destilāta produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C18 līdz C44, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 304 °C līdz 548 °C.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-039-00-0	285-555-9	85117-03-9
Naftas atlikumi, tvaika krekinga destilāti; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko no tvaika krekingā iegūtas darvas destilē, ražojot rafinētu naftas darvu. Pārsvarā tas satur aromātiskus un citus ogļūdeņražus, kā arī organiskus sēra savienojumus.)	649-040-00-6	292-657-7	90669-75-3
Naftas atlikumi, viegls vakuums; mazuts (Komplekss atlikums, ko vakuumdestilācijā iegūst no atmosfēras spiedienā veiktas jēlnaftas destilācijas atlikuma. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C24, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 390 °C.)	649-041-00-1	292-658-2	90669-76-4
Smaga degvielas eļļa, liels sēra daudzums; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot jēlnaftu. Pārsvarā tas satur alifātiskus, aromātiskus un cikloalifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt vairāk par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 400 °C.)	649-042-00-7	295-396-7	92045-14-2
Naftas atlikumi, katalītisks krekings; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko katalītiskā krekinga produktu destilācijā iegūst kā atlikuma frakciju. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C11, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 200 °C.)	649-043-00-2	295-511-0	92061-97-7
Naftas destilāti, katalītisks starpprodukta krekings, termiska noārdīšana; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus, kurus izmanto kā siltumpārneses šķidrumus. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūras diapazonu no 220 °C līdz 450 °C. Tajā var būt organiski sēra savienojumi.)	649-044-00-8	295-990-6	92201-59-7
Naftas atlikuma eļļas; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu, sēra savienojumu un metālorganisku savienojumu savienojums, ko iegūst kā atlikumu frakcionatora krekinga rafinācijā. Tā 100 °C temperatūrā ir eļļa ar viskozitāti, lielāku par 2 10-6 m2·s-1.)	649-045-00-3	298-754-0	93821-66-0
Atlikumi, termiski apstrādāti tvaika krekingā; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot jēlproduktu, ko iegūst ligroīna tvaika krekingā. Tajā parsvarā ir nepiesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūru diapazonā virs 180 °C.)	649-046-00-9	308-733-0	98219-64-8
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēta visa diapazona vidējā frakcija; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas izejvielas apstrādājot ar ūdeņradi. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 °C līdz 400 °C.)	649-047-00-4	309-863-0	101316-57-8
Naftas atlikumi, katalītiskais riformings, frakcionatora kolonna; mazuts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakciju, destilējot katalītiskā riforminga produktus. Tas satur ūdeņradi, ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C10 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 160 °C līdz 400 °C.) Tas pēc svara var saturēt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliem.)	649-048-00-X	265-069-3	64741-67-9
Nafta; jēlafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums. Tas galvenokārt satur alifātiskus, alicikliskus un aromātiskus ogļūdeņražus. Tas var saturēt arī mazliet slāpekļa, skābekļa un sēra savienojumus. Šī kategorija aptver vieglo, vidējo un smagu naftu, kā arī no darvas smiltīm ekstrahētas eļļas. Šī grupa neaptver tādus materiālus, kuros ir ogļūdeņraži, bet kas prasa būtiskus ķīmiskus pārveidojumus, lai tos varētu reģenerēt vai pārvērst par naftas pārstrādes iekārtu izejvielām — piemēram, uz slānekļa jēlnaftu; bagātinātām slānekļa naftām un šķidrām akmeņogļu degvielām šī definīcija neattiecas.)	649-049-00-5	232-298-5	8002-05-9
Naftas gāzes, katalītiski sašķelta ligroīna depropanizatora augšējā frakcija, bagātināta ar C3, bez skābēm; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltus ogļūdeņražus un attīrot no skābiem piemaisījumiem. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C2 līdz C4, galvenokārt C3.)	649-062-00-6	270-755-0	68477-73-6	K
Naftas gāzes, katalītisks krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-063-00-1	270-756-6	68477-74-7	K
Naftas gāzes, katalītiskais krekings, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C5; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C6, galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-064-00-7	270-757-1	68477-75-8	K
Naftas gāzes, ligroīna katalītiskās polimerizācijas stabilizatora augšējā frakcija, produkti, kas bagātināti ar oglekli, atomu skaits no C2 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C2 līdz C6 (galvenokārt no C2 līdz C4).)	649-065-00-2	270-758-7	68477-76-9	K
Naftas gāzes, katalītisks riformings, bagātinātas ar oglekli, atomu skaits no C1 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C6 (galvenokārt no C1 līdz C4).)	649-066-00-8	270-760-8	68477-79-2	K
Naftas gāzes, no C3 līdz C5, olefīnparafīnu rinda, alkilēšanas izejviela; naftas gāze (Komplekss olefīnu un parafīnu rindas ogļūdeņražu savienojums ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, ko izmanto kā alkilēšanas izejvielu. Istabas temperatūra parasti ir augstāka par tādu savienojumu kritisko temperatūru.)	649-067-00-3	270-765-5	68477-83-8	K
Naftas gāzes, bagātinātas ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā frakcionatora produktiem. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C4.)	649-068-00-9	270-767-6	68477-85-0	K
Naftas gāzes, deetanizētas augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskas krekinga gāzes un benzīna frakcijas. Tajā galvenokārt ir etāns un etilēns.)	649-069-00-4	270-768-1	68477-86-1	K
Naftas gāzes, deizobutanizatora kolonnas augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atmosfēras spiedienā destilē no butāna un butilēna frakcijas. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.)	649-070-00-X	270-769-7	68477-87-2	K
Naftas gāzes, bagātinātas ar propānu, sausais depropanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktu gāzes un benzīna frakcijas. Tajā galvenokārt ir propilēns ar etāna un propāna piejaukumu.)	649-071-00-5	270-772-3	68477-90-7	K
Naftas gāzes, depropanizatora augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktu gāzes un benzīna frakcijas. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-072-00-0	270-773-9	68477-91-8	K
Naftas gāzes, gāzes reģeneratoru rūpnieciskā depropanizatora augšējās frakcijas; aftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot jaukto ogļūdeņražu frakciju. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C4, galvenokārt propānu.)	649-073-00-6	270-777-0	68477-94-1	K
Naftas gāzes, Girbatola iekārtas izejvielu plūsma; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko izmanto Girbatola iekārtā, lai atdalītu sērūdeņradi. Tas satur alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-074-00-1	270-778-6	68477-95-2	K
Naftas gāzes, bagātinātas ar C4, bez sērūdeņraža, izomerizēta ligroīna frakcionators; naftas gāze	649-075-00-7	270-782-8	68477-99-6	K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski sašķeltas dzidrinātas eļļas un termiski sašķelta vakuuma atlikuma frakcionatora atteces cilindrs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltas dzidrinātas eļļas un termiski sašķeltu vakuumatlikumu. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-076-00-2	270-802-5	68478-21-7	K
Naftas atplūdes gāze, ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijas absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-077-00-8	270-803-0	68478-22-8	K
Naftas atplūdes gāze, katalītiskā krekinga iekārta, katalītisks riformers un ar hidrodesulfurizatoru apvienots frakcionētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko, atdalot skābos piemaisījumus, iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga, katalītiskā riforminga un hidrodesulfurizācijas produktus. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-078-00-3	270-804-6	68478-24-0	K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski pārveidota ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā riforminga produktu frakcionatora stabilizācijā. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-079-00-9	270-806-7	68478-26-2	K
Naftas atplūdes gāze, jaukta piesātinātās gāzes iekārtas plūsma, bagātināta ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko tiešās pārtvaices ligroīna destilāta stabilizācijā iegūst no destilācijas atplūdes gāzēm un ligroīna katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C6, galvenokārt butānu un izobutānu.)	649-080-00-4	270-813-5	68478-32-0	K
Naftas atplūdes gāze, piesātinātās gāzes reģenerēšanas iekārta, bagātināta ar C1 līdz C2; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko ligroīna tiešā pārtvaicē un no ligroīna katalītiskā riforminga stabilizatora atplūdes gāzēm iegūst, frakcionējot destilāta atplūdes gāzi. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C1 līdz C5, galvenokārt metānu un etānu.)	649-081-00-X	270-814-0	68478-33-1	K
Naftas atplūdes gāze, termisks vakuuma atlikuma krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst termiskā vakuuma atlikuma krekingā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-082-00-5	270-815-6	68478-34-2	K
Ogļūdeņraži, bagātināti ar no C3 līdz C4, naftas destilāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot un kondensējot jēlnaftu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C3 un C4.)	649-083-00-0	270-990-9	68512-91-4	K
Naftas gāzes, pilna diapazona tiešās pārtvaices ligroīna deheksanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot pilna diapazona tiešas pārtvaices ligroīnu. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C6.)	649-084-00-6	271-000-8	68513-15-5	K
Naftas gāzes, hidrokrekinga depropanizators, bagātinātas ar ogļūdeņražiem; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4. Tas var saturēt arī mazliet ūdeņraža un sērūdeņraža.)	649-085-00-1	271-001-3	68513-16-6	K
Naftas gāzes, vieglā tiešas pārtvaices ligroīna stabilizatora izplūde; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst vieglā tiešas pārtvaices ligroīna stabilizācijā. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C6.)	649-086-00-7	271-002-9	68513-17-7	K
Naftas atlikumi, alkilācijas sadalītājs, bagātināti ar C4; naftas gāze (Komplekss atlikums, ko iegūst dažādu rafinācijas operāciju plūsmu destilācijā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C5, galvenokārt butānu, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no — 11,7 °C līdz 27,8 °C.)	649-087-00-2	271-010-2	68513-66-6	K
Ogļūdeņraži, no C1 līdz C4, kam attīrīts sērs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ogļūdeņražiem attīrot merkaptānus vai skābus piemaisījumus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 1- 64 °C līdz - 0,5 °C.)	649-089-00-3	271-038-5	68514-36-3	K
Ogļūdeņraži, no C1 līdz C3; naftas gāze (Komplekss savienojums, kurā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C1 līdz C3, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no - 164 °C līdz - 42 °C.)	649-090-00-9	271-259-7	68527-16-2	K
Ogļūdeņraži, no C1 līdz C4, debutanizatora frakcija; naftas gāze	649-091-00-4	271-261-8	68527-19-5	K
Naftas gāzes, no C1 līdz C5, mitras; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas un/vai iegūst gāzeļļu krekingā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-092-00-X	271-624-0	68602-83-5	K
Ogļūdeņraži, no C2 līdz C4; naftas gāze	649-093-00-5	271-734-9	68606-25-7	K
Ogļūdeņraži, C3; naftas gāze	649-094-00-0	271-735-4	68606-26-8	K
Naftas gāzes, alkilācijas sākumprodukti; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst naftas gāzeļļu katalītiskā krekingā. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.)	649-095-00-6	271-737-5	68606-27-9	K
Naftas gāzes, depropanizatora gala frakciju frakcionācija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora gala frakcijas. Pārsvarā tas satur butānu, izobutānu un butadiēnu.)	649-096-00-1	271-742-2	68606-34-8	K
Naftas gāzes, rafinatora maisījums; naftas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst dažādos procesos. Tas satur ūdeņradi, sērūdeņradi un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-097-00-7	272-183-7	68783-07-3	K
Naftas gāzes, katalītiskais krekings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5.)	649-098-00-2	272-203-4	68783-64-2	K
Naftas gāzes, no C2 līdz C4, no kā attīrīti sēra savienojumi; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst naftas destilātu rafinācijā, atdalot sēra savienojums, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tas satur galvenokārt piesātinātus un nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C2 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no - 51 °C līdz - 34 °C.)	649-099-00-8	272-205-5	68783-65-3	K
Naftas gāzes, jēlnaftas frakcionatora gāzes; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot jēlnaftu. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-100-00-1	272-871-7	68918-99-0	K
Naftas gāzes, deheksanizatora produkti; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot apvienotas ligroīna plūsmas. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-101-00-7	272-872-2	68919-00-6	K
Naftas gāzes, vieglā, tiešas destilācijas benzīna frakcionatora stabilizatora gāzes; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot vieglo tiešās destilācijas benzīnu. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-102-00-2	272-878-5	68919-05-1	K
Naftas gāzes, ligroīna unificētāja desulfurizatora attvaices kolonna; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, desulfurizējot ligroīna unificētāju, ko attvaicē no ligroīna. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-103-00-8	272-879-0	68919-06-2	K
Naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna unificētāja katalītiskais riformings; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst tiešas pārtvaices ligroīna katalītiskā riformingā un frakcionējot izplūdes gāzi. Tas satur metānu, etānu un propānu.)	649-104-00-3	272-882-7	68919-09-5	K
Naftas gāzes, šķidrā katalītiskā krekinga sadalītāja augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot sadalītāja produktus ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C4. Pārsvarā tas satur C3 ogļūdeņražus.)	649-105-00-9	272-893-7	68919-20-0	K
Naftas gāzes, tiešas destilācijas stabilizatora gāzes; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot šķidrumu no jēlnaftas destilācijā izmantotās pirmās destilācijas kolonnas. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-106-00-4	272-883-2	68919-10-8	K
Naftas gāzes, ligroīna katalītiskā krekinga debutanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot ligroīna katalītiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-107-00-X	273-169-3	68952-76-1	K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski sašķelta destilāta un ligroīna stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltu ligroīnu un destilātu. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-108-00-5	273-170-9	68952-77-2	K
Naftas atplūdes gāze, termiski sašķelts destilāts, gāzeļļas un ligroīna absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, termiski sašķelto destilātu atdalot no ligroīnas un gāzeļļas. Pārsvarā tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-109-00-0	273-175-6	68952-81-8	K
Naftas atplūdes gāze, termiski sašķeltu ogļūdeņražu frakcionatora stabilizators, naftas koksēšana; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionēti stabilizējot naftas koksēšanas ogļūdeņražu termiskā krekinga produktus. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-110-00-6	273-176-1	68952-82-9	K
Naftas gāzes, vieglais tvaika krekings, butadiēna koncentrāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Tas satur ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4.)	649-111-00-1	273-265-5	68955-28-2	K
Naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna katalītiskā riformera stabilizatora augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna katalītiskā riformingā, kā arī frakcionējot visas izplūdes gāzes. Tas satur piesātinātus alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-112-00-7	273-270-2	68955-34-0	K
Ogļūdeņraži, C4; naftas gāze	649-113-00-2	289-339-5	87741-01-3	K
Alkāni, no C1 līdz C4, bagātināti ar C3; naftas gāze	649-114-00-8	292-456-4	90622-55-2	K
Naftas gāzes, tvaika krekings, bagātinātas ar C3; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tas satur galvenokārt propilēnu un mazliet propāna, ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no - 70 °C līdz 0 °C.)	649-115-00-3	295-404-9	92045-22-2	K
Ogļūdeņraži, C4, tvaika krekinga destilāts; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tas satur galvenokārt ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu C4, galvenokārt 1-butēnu un 2-butēnu, kā arī butānu un izobutānu, ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no - 12 °C līdz 5 °C.)	649-116-00-9	295-405-4	92045-23-3	K
Naftas gāzes, šķidrinātas, bez sēra savienojumiem, C4 frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, desulfurizējot šķidrinātu naftas gāzu maisījumu, lai oksidētu merkaptānus vai atdalītu skābus piemaisījumus. Pārsvarā tas satur piesātinātus un nepiesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4.)	649-117-00-4	295-463-0	92045-80-2	K
Ogļūdeņraži, C4, bez 1,3-butadiēna un izobutēna; naftas gāze	649-118-00-X	306-004-1	95465-89-7	K
Naftas rafināti, tvaika krekingā apstrādāta C4 frakcija, ekstrahēta ar vara amonija acetātu, no C3 līdz C5 piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži, bez butadiēna;Petroleum gas	649-119-00-5	307-769-4	97722-19-5	K
Naftas gāzes, amīnu sistēmas izejvielas; rafinācijas gāze (Izejvielu gāze amīnu sistēmai, lai attīrītu sērūdeņradi. Pārsvarā tas satur ūdeņradi. Tas var saturēt arī oglekļa dioksīdu, oglekļa monoksīdu, sērūdeņradi un alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-120-00-0	270-746-1	68477-65-6	K
Naftas gāzes, benzola iekārtas hidrodesulfurizatora emisijas; rafinācijas gāze (Benzola iekārtu emisiju gāzes. Pārsvarā tas satur ūdeņradi. Tas var saturēt arī oglekļa monoksīdu un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6, arī benzols.)	649-121-00-6	270-747-7	68477-66-7	K
Naftas gāzes, benzola iekārtu reģenerācijas gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, reģenerējot benzola iekārtas gāzes. Pārsvarā tas satur ūdeņradi ar maziem dažādu citu vielu (oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6 ) piemaisījumiem.)	649-122-00-1	270-748-2	68477-67-8	K
Naftas gāzes, kompaundēta eļļa, ar lielu ūdeņraža un slāpekļa daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no kompaundētas eļļas. Pārsvarā tas satur ūdeņradi un slāpekli ar maziem dažādu citu vielu (oglekļa monoksīda, oglekļa dioksīda un alifātisku ogļūdeņražu ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5) piemaisījumiem.)	649-123-00-7	270-749-8	68477-68-9	K
Naftas gāzes, katalītiski riformēta ligroīna attvaices kolonnas augšējā frakcija; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiski riformēta ligroīna stabilizācijā. Tas satur ūdeņradi un piesātinātus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-124-00-2	270-759-2	68477-77-0	K
Naftas gāzes, oglekļa atomu skaits no C6 līdz C8, produktu katalītiska riforminga reģenerācijas gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no C6 līdz C8 izejvielu katalītiska riforminga produktiem, un reģenerē, lai saglabātu ūdeņradi. Pārsvarā tas satur ūdeņradi. Tas var saturēt mazliet oglekļa monoksīdu, oglekļa dioksīdu, slāpekli un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-125-00-8	270-761-3	68477-80-5	K
Naftas gāzes, oglekļa atomu skaits no C6 līdz C8, produktu katalītiskais riformings; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot C6-C8 izejvielu katalītiskā riforminga produktus. Tas satur ūdeņradi un ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-126-00-3	270-762-9	68477-81-6	K
Naftas gāzes, oglekļa atomu skaits no C6 līdz C8, katalītiskā riforminga reģenerācijas gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze	649-127-00-9	270-763-4	68477-82-7	K
Naftas gāzes, C2 atgriezeniskā plūsma; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ūdeņradi no gāzes plūsmas, kurā pārsvarā ir ūdeņradis un mazliet slāpekļa, oglekļa monoksīda, metāna, etāna un etilēna piemaisījumu. Tajā ir galvenokārt ogļūdeņraži, piemēram, metāns, etāns un etilēns, un mazliet ūdeņraža, slāpekļa un oglekļa monoksīda piemaisījumu.)	649-128-00-4	270-766-0	68477-84-9	K
Naftas gāzes, sausas, skābas, gāzes koncentrēšanas iekārtas izejas plūsma; rafinācijas gāze (Komplekss sausu gāzu savienojums no gāzu koncentrēšanas iekārtas. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-129-00-X	270-774-4	68477-92-9	K
Naftas gāzes, koncentrētas gāzes reabsorbētāja destilāti; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no koncentrētas gāzes reabsorbētāja apvienotās gāzes plūsmām. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis, sērūdeņraži un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-130-00-5	270-776-5	68477-93-0	K
Naftas gāzes, ūdeņraža absorbētāja izejas plūsma; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, absorbējot ūdeņradi no plūsmas, kas bagāta ar ūdeņradi. Tajā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, slāpeklis un metāns ar mazu C2 ogļūdeņražu piejaukumu.)	649-131-00-0	270-779-1	68477-96-3	K
Naftas gāzes, ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss gāzveida savienojums, ko dzesējot nodala no ogļūdeņražu gāzēm. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda, slāpekļa, metāna un C2 ogļūdeņražu piejaukumiem.)	649-132-00-6	270-780-7	68477-97-4	K
Naftas gāzes, kompaundētas eļļas hidrēšanas iekārtas reģenerācijas produkti ar lielu ūdeņraža, slāpekļa daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, reģenerējot kompaundētas hidrētas eļļas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un slāpeklis ar maziem oglekļa monoksīda, oglekļa dioksīda un ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits ir no C1 līdz C5.)	649-133-00-1	270-781-2	68477-98-5	K
Naftas gāzes, reģenerētas, ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst no reģenerētām reaktora gāzēm. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda, slāpekļa, sērūdeņraža un piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.)	649-134-00-7	270-783-3	68478-00-2	K
Naftas gāzes, ar lielu ūdeņraža daudzumu, riformera produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst riformeros. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.)	649-135-00-2	270-784-9	68478-01-3	K
Naftas gāzes, hidrēšanas riformings; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, metāns un etāns ar maziem sērūdeņraža un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C3 līdz C5.)	649-136-00-8	270-785-4	68478-02-4	K
Naftas gāzes, hidrēšanas riformings, gāzes ar lielu ūdeņraža un metāna daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un metāns ar maziem oglekļa monoksīda un dioksīda, slāpekļa un piesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C2 līdz C5.)	649-137-00-3	270-787-5	68478-03-5	K
Naftas gāzes, hidrēšanas riforminga gāzes ar lielu ūdeņraža daudzumu; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst hidrēšanas riformingā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar maziem oglekļa monoksīda un alifātisku ogļūdeņražu piejaukumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C5.)	649-138-00-9	270-788-0	68478-04-6	K
Naftas gāzes, termiskā krekinga destilāti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-139-00-4	270-789-6	68478-05-7	K
Naftas atplūdes gāze, katalītiskā krekinga refrakcionatora absorbētājs; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, refrakcionējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-140-00-X	270-805-1	68478-25-1	K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski riformēta ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā tiešās pārtvaices ligroīna riformingā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-141-00-5	270-807-2	68478-27-3	K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski riformēta ligroīna stabilizators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, stabilizējot katalītiski riformētu ligroīnu. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-142-00-0	270-808-8	68478-28-4	K
Naftas atplūdes gāze, krekinga destilāta hidrēšanas agregāta separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot krekinga destilātus. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-143-00-6	270-809-3	68478-29-5	K
Naftas atplūdes gāze, hidrodesulfurizēta tiešas destilācijas ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, hidrodesulfurizējot tiešas destilācijas ligroīnu. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-144-00-1	270-810-9	68478-30-8	K
Naftas gāzes, katalītiski riformēta tiešas destilācijas ligroīna stabilizatora augšējā frakcija; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā tiešas destilācijas ligroīna riformingā, no kā tad frakcionē visas izplūdes gāzes. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)	649-145-00-7	270-999-8	68513-14-4	K
Naftas gāzes, riformera izplūdes gāzu vieglo frakciju atdestilācija lielā spiedienā; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko riforminga reaktorā iegūst, lielā spiedienā atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.)	649-146-00-2	271-003-4	68513-18-8	K
Naftas gāzes, riformera izplūdes gāzu vieglo frakciju atdestilācija zemā spiedienā; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko riforminga reaktorā iegūst, zemā spiedienā atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.)	649-147-00-8	271-005-5	68513-19-9	K
Naftas gāzes, eļļas rafinācijas gāzes destilāts; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko destilē no gāzes plūsmas, kurā ir ūdeņradis, oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6, vai ko iegūst etāna un propāna krekingā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C2, kā arī slāpeklis, ūdeņradis un oglekļa monoksīds.)	649-148-00-3	271-258-1	68527-15-1	K
Naftas gāzes, benzola agregāta hidrēšanas iekārtas depentanizatora augšējā frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot benzola iekārtas izejvielu plūsmu ar ūdeņradi, kuru pēc tam depentanizē. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, etāns un propāns ar maziem slāpekļa, oglekļa monoksīda un dioksīda, kā arī ogļūdeņražu piemaisījumiem, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C1 līdz C6. Tajā var būt arī benzola zīmes.)	649-149-00-9	271-623-5	68602-82-4	K
Naftas gāzes, sekundāra absorbētāja izplūdes gāzes, šķidrinātu katalītiskā krekinga augšējo frakciju frakcionators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-150-00-4	271-625-6	68602-84-6	K
Naftas produkti, rafinācijas gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, kas pārsvarā tajā ir ūdeņradis ar mazu metāna, etāna un propāna piejaukumu.)	649-151-00-X	271-750-6	68607-11-4	K
Naftas gāzes, hidrokrekinga zemspiediena separators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, separējot hidrokrekinga reaktora izplūdes produktu šķidrumus un tvaikus. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-152-00-5	272-182-1	68783-06-2	K
Naftas gāzes, rafinators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst dažādās naftas rafinācijas operācijās. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-153-00-0	272-338-9	68814-67-5	K
Naftas gāzes, platformera produktu separācijas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, ķīmiskā riformingā pārvēršot naftēnus par aromātiskiem savienojumiem. Tajā ir ūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C4.)	649-154-00-6	272-343-6	68814-90-4	K
Naftas gāzes, hidrētas, skābas petrolejas depentanizatora stabilizatora izplūdes gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, stabilizējot hidrētas petrolejas depentanizatoru. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, etāns un propāns ar mazu slāpekļa, sērūdeņraža, oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu piejaukumu, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C4 līdz C5.)	649-155-00-1	272-775-5	68911-58-0	K
Naftas gāzes, hidrētas, skābas, petrolejas vieglo frakciju atdestilācijas cilindrs; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko katalizatora klātbūtnē iegūst skābās petrolejas hidrēšanas iekārtas vieglo frakciju atdestilācijas cilindrā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un metāns ar mazu slāpekļa, oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu piejaukumu, kuru oglekļa atomu skaits galvenokārt ir no C2 līdz C5.)	649-156-00-7	272-776-0	68911-59-1	K
Naftas gāzes, destilāta unificētāja desulfurizācijas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko attvaicē no šķidriem desulfurizācijas produktiem. Tajā ir sērūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)	649-157-00-2	272-873-8	68919-01-7	K
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga šķidrās fāzes produktu frakcionēšana; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-158-00-8	272-874-3	68919-02-8	K
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga šķidrās fāzes skrubera sekundārā absorbētāja izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, laižot cauri skruberam katalītiskā krekinga šķidrās fāzes augšējās frakcijas gāzes. Tajā ir ūdeņradis, slāpeklis, metāns, etāns un propāns.)	649-159-00-3	272-875-9	68919-03-9	K
Naftas gāzes, hidrēšanas iekārtas desulfurizatora smagās frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko atdestilē no šķidriem smagā destilāta hidrācijas un desulfurizācijas produktiem. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-160-00-9	272-876-4	68919-04-0	K
Naftas gāzes, platformera stabilizatora izplūdes produkti, vieglās beigu frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot platformera iekārtas platīna reaktoru vieglās gala frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)	649-161-00-4	272-880-6	68919-07-3	K
Naftas gāzes, priekšdestilācijas kolonnas izplūde, jēlnaftas priekšdestilācija; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst no jēlnaftas destilācijas pirmās kolonnas. Tajā ir slāpeklis un piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-162-00-X	272-881-1	68919-08-4	K
Naftas gāzes, darvas attvaices produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot reducētu jēlnaftu. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-163-00-5	272-884-8	68919-11-9	K
Naftas gāzes, unificēšanas iekārtas izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Ūdeņraža un metāna komplekss, ko iegūst, frakcionējot unificēšanas iekārtas produktus.)	649-164-00-0	272-885-3	68919-12-0	K
Atplūdes naftas gāzes, katalītiski hidrodesulfurizēta ligroīna separators; rafinācijas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna hidrodesulfurizācijā. Tajā ir ūdeņradis, metāns, etāns un propāns.)	649-165-00-6	273-173-5	68952-79-4	K
Atplūdes naftas gāzes, tiešas destilācijas ligroīna hidrodesulfurizators; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna hidrodesulfurizācijā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-166-00-1	273-174-0	68952-80-7	K
Naftas gāzes, porainā absorbētāja izplūdes produkti, katalītiskā krekinga šķidrā fāze un gāzeļļu desulfurizatora augšējās frakcijas; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiskā krekinga šķidrās fāzes un gāzeļļu desulfurizatora augšējās frakcijas. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-167-00-7	273-269-7	68955-33-9	K
Naftas gāzes, vienkārša destilācija un katalītisks krekings; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst vienkāršā destilācijā un katalītiskā krekingā. Tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis, slāpeklis, oglekļa monoksīds, kā arī parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-168-00-2	273-563-5	68989-88-8	K
Naftas gāzes, gāzeļļu dietanolamīna skrubera izplūdes produkti; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, desulfurizējot gāzeļļas ar dietanolamīnu. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-169-00-8	295-397-2	92045-15-3	K
Naftas gāzes, gāzeļļu hidrodesulfurizācijas izplūdes gāzes; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, no hidroģenēšanas iekārtas izplūdes gāzes atdalot šķidro fāzi. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, sērūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C3.)	649-170-00-3	295-398-8	92045-16-4	K
Naftas gāzes, gāzeļļu hidrodesulfurizācijas blakusprodukti; rafinācijas gāze (Komplekss gāzu savienojums, ko iegūst no riformeru un hidroģenēšanas reaktoru blakusproduktiem. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-171-00-9	295-399-3	92045-17-5	K
Naftas gāzes, hidroģenēšanas iekārtu izplūdes gāzu atdestilācijas cilindra izplūdes; rafinācijas gāze (Komplekss gāzu savienojums, ko iegūst, pēc hidroģenēšanas reakcijas atdestilējot izplūdes gāzu vieglās frakcijas. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-172-00-4	295-400-7	92045-18-6	K
Naftas gāzes, ligroīna tvaika krekinga augstspiediena atlikums; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst, kā ligroīna tvaika krekinga produktu nekondensējamās daļas maisījumu ar atlikuma gāzēm, ko iegūst vielu ieguves turpinājumā. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis, kā arī parafīnu vai olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5, ko var piejaukt arī dabasgāzei.)	649-173-00-X	295-401-2	92045-19-7	K
Naftas gāzes, atlikumu viskozitātes samazināšana; rafinācijas gāze (Komplekss savienojums, ko iegūst krāsnī, mazinot atlikumu viskozitāti. Pārsvarā tajā ir sērūdeņradis, kā arī parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-174-00-5	295-402-8	92045-20-0	K
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar skābi; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, fūteļļu apstrādājot ar sērskābi. Pārsvarā tajā ir zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50.)	649-175-00-0	300-225-7	93924-31-3	L
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar māliem; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kontaktācijas vai perkolācijas procesā, apstrādājot fūteļļu ar dabas vai modificētiem māliem, lai atdalītu mikroskopiskas polāru savienojumu daļiņas un citus piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C20 līdz C50.)	649-176-00-6	300-226-2	93924-32-4	L
Naftas gāzes, no C3 līdz C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C4, galvenokārt propāns un propilēns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no - 51 °C līdz - 1 °C.)	649-177-00-1	268-629-5	68131-75-9	K
Naftas atplūdes gāze, destilāta katalītiskā krekinga produkti un ligroīna katalītiskā krekinga produktu frakcionatora absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no destilātu un ligroīna katalītiskā krekinga produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-178-00-7	269-617-2	68307-98-2	K
Naftas atplūdes gāze, katalītiski polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no polimerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-179-00-2	269-618-8	68307-99-3	K
Naftas atplūdes gāze, ligroīna katalītiskā riforminga produktu frakcionatora stabilizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no ligroīna katalītiskā riforminga frakcionatora stabilizācijas produktiem, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-180-00-8	269-619-3	68308-00-9	K
Naftas atplūdes gāze, destilāta krekinga produktu hidrēšanas iekārtas vieglās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot termokrekinga produktus. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-181-00-3	269-620-9	68308-01-0	K
Naftas atplūdes gāze, tiešas attvaices destilāta hidrodesulfurizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no tiešas attvaices destilātu katalītiskas hidrodesulfurizācijas produktiem, un kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-182-00-9	269-630-3	68308-10-1	K
Atplūdes gāze, gāzeļļu katalītiskā krekinga absorbētājs; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst gāzeļļu katalītiskā krekinga produktu destilācijā. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-183-00-4	269-623-5	68308-03-2	K
Naftas atplūdes gāze, gāzes reģenerators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-184-00-X	269-624-0	68308-04-3	K
Atplūdes gāze, gāzes reģenerēšanas iekārtas deetanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jauktas ogļūdeņražu plūsmas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-185-00-5	269-625-6	68308-05-4	K
Naftas atplūdes gāze, hidrodesulfurizēts destilāts un hidrodesulfurizēta ligroīna rektifikācijas kolonna, bez skābēm; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu ligroīnu un destilāta ogļūdeņražu plūsmu, un attīrot no skābiem piemaisījumiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-186-00-0	269-626-1	68308-06-5	K
Atplūdes naftas gāzes, hidrodesulfurizētu vakuuma gāzeļļu destilācija, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiski hidrodesulfurizētu vakuuma gāzeļļu vieglo frakciju destilācijas stabilizācijā, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-187-00-6	269-627-7	68308-07-6	K
Naftas atplūdes gāze, vieglā tiešas destilācijas ligroīna stabilizators, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst vieglā tiešas destilācijas ligroīna frakcionatora stabilizācijā, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-188-00-1	269-629-8	68308-09-8	K
Naftas atplūdes gāze, propāna un propilēna alkilācijas ieplūdes gāzes priekšdeetanizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot propāna un propilēna reakcijas produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-189-00-7	269-631-9	68308-11-2	K
Naftas atplūdes gāze, vakuuma gāzeļļa hidrodesulfurizēta, bez sērūdeņraža; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiski hidrodesulfurizējot vakuuma gāzeļļu, kam ar amīniem atdalīts sērūdeņradis. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C6.)	649-190-00-2	269-632-4	68308-12-3	K
Naftas gāzes, katalītiskā krekinga produktu augšējās frakcijas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C5, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no — 48 °C līdz 32 °C.)	649-191-00-8	270-071-2	68409-99-4	K
Alkāni, no C1 līdz C2; naftas gāze	649-193-00-9	270-651-5	68475-57-0	K
Alkāni, no C2 līdz C3; naftas gāze	649-194-00-4	270-652-0	68475-58-1	K
Alkāni, no C3 līdz C4; naftas gāze	649-195-00-X	270-653-6	68475-59-2	K
Alkāni, no C4 līdz C5; naftas gāze	649-196-00-5	270-654-1	68475-60-5	K
Deggāzes; naftas gāze (Komplekss vieglo gāzu savienojums. Pārsvarā tajā ir ūdeņradis un/vai mazmolekulāri ogļūdeņraži.)	649-197-00-0	270-667-2	68476-26-6	K
Deggāzes, jēlnaftas destilāti; naftas gāze (Komplekss vieglo gāzu savienojums, ko destilē no jēlnaftas, kā arī iegūst ligroīna katalītiskā riformingā. Tajā ir ūdeņradis un ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C1 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no - 217 °C līdz - 12 °C.)	649-198-00-6	270-670-9	68476-29-9	K
Ogļūdeņraži, no C3 līdz C4; naftas gāze	649-199-00-1	270-681-9	68476-40-4	K
Ogļūdeņraži, no C4 līdz C5; naftas gāze	649-200-00-5	270-682-4	68476-42-6	K
Ogļūdeņraži, no C2 līdz C4 (bagātināti ar C3); naftas gāze	649-201-00-0	270-689-2	68476-49-3	K
Naftas gāzes, šķidrinātas; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no — 40 °C līdz 80 °C.)	649-202-00-6	270-704-2	68476-85-7	K
Naftas gāzes, šķidrinātas, bez sēra; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, šķidrinātu naftas gāzu maisījumu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābus piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no — 40 °C līdz 80 °C.)	649-203-00-1	270-705-8	68476-86-8	K
Naftas gāzes, no C3 līdz C4, bagātinātas ar izobutānu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no piesātinātiem un nepiesātinātiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C3 līdz C6, galvenokārt no butāna un izobutāna. Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4, galvenokārt izobutāns.)	649-204-00-7	270-724-1	68477-33-8	K
Naftas destilāti, no C3 līdz C6, ar lielu piperilēna daudzumu; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no piesātinātiem un nepiesātinātiem alifātiskiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C3 līdz C6. Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C6, galvenokārt piperilēni.)	649-205-00-2	270-726-2	68477-35-0	K
Naftas gāzes, butāna sadalītāja augšējā frakcija; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no butāna plūsmas. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C4.)	649-206-00-8	270-750-3	68477-69-0	K
Naftas gāzes, no C2 līdz C3; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā frakcionatora produktus. Pārsvarā tajā ir etāns, etilēns, propāns un propilēns.)	649-207-00-3	270-751-9	68477-70-3	K
Naftas gāzes, katalītiski sašķeltu gāzeļļu depropanizatora gala frakcijas, bez skābēm, bagātinātas ar C4; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot katalītiski sašķeltu gāzeļļu ogļūdeņražu plūsmu, un attīra no sērūdeņraža un citiem skābiem piemaisījumiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt C4.)	649-208-00-9	270-752-4	68477-71-4	K
Naftas gāzes, katalītiski sašķelta ligroīna debutanizatora gala frakcijas, bagātinātas ar C3 līdz C5; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ligroīna katalītiskā krekinga produktu stabilizācijā. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5.)	649-209-00-4	270-754-5	68477-72-5	K
Naftas atplūdes gāze, izomerizēta ligroīna frakcionatora stabilizators; naftas gāze (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no izomerizēta ligroīna frakcionatora stabilizācijas produktiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C4.)	649-210-00-X	269-628-2	68308-08-7	K
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar ogli; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, fūteļļu apstrādājot ar aktivētu ogli, lai atdalītu zīmju savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti taisnas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C12.)	649-211-00-5	308-126-0	97862-76-5	L
Naftas destilāti, vidējā frakcija bez sēra savienojumiem; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot naftas destilātu no sēra savienojumiem, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 °C līdz 345 °C.)	649-212-00-0	265-088-7	64741-86-2	N
Naftas gāzeļļas, rafinētas ar šķīdinātājiem; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu šķīdinātāja ekstrakcijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 °C līdz 400 °C.)	649-213-00-6	265-092-9	64741-90-8	N
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju rafinēta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu šķīdinātāja ekstrakcijā. Tajā pārsvarā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 °C līdz 345 °C.)	649-214-00-1	265-093-4	64741-91-9	N
Naftas gāzeļļas, apstrādātas ar skābi; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 °C līdz 400 °C.)	649-215-00-7	265-112-6	64742-12-7	N
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 °C līdz 345 °C.)	649-216-00-2	265-113-1	64742-13-8	N
Naftas destilāti, ar skābi apstrādāta vieglā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko kā rafinātu iegūst apstrādē ar sērskābi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C16, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 °C līdz 290 °C.)	649-217-00-8	265-114-7	64742-14-9	N
Naftas gāzeļļas, ķīmiski neitralizētas; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 °C līdz 400 °C.)	649-218-00-3	265-129-9	64742-29-6	N
Naftas destilāti, ķīmiski neitralizēta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot skābos savienojumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 °C līdz 345 °C.)	649-219-00-9	265-130-4	64742-30-9	N
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas frakciju — parasti perkolācijā — apstrādājot ar dabas vai modificētiem māliem, lai atbrīvotos no zīmju polāriem savienojumiem un piemaisījumiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 °C līdz 345 °C.)	649-220-00-4	265-139-3	64742-38-7	N
Naftas destilāti, hidrēta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalizatora klātbūtnē, naftas frakciju apstrādājot ar ūdeņradi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 °C līdz 400 °C.)	649-221-00-X	265-148-2	64742-46-7	N
Naftas gāzeļļas, hidrodesulfurizētas; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas izejvielas apstrādājot ar ūdeņradi, lai organisko sēru pārvērstu par sērūdeņradi, ko izvada no sistēmas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 °C līdz 400 °C.)	649-222-00-5	265-182-8	64742-79-6	N
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas izejvielas apstrādājot ar ūdeņradi, lai organisko sēru pārvērstu par sērūdeņradi, ko izvada no sistēmas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 °C līdz 400 °C.)	649-223-00-0	265-183-3	64742-80-9	N
Naftas destilāti, katalītiskā riformera frakcionatora atlikums, ar augstu viršanas temperatūru; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riformera frakcionatora atlikuma. Tā viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 343 °C līdz 399 °C.)	649-228-00-8	270-719-4	68477-29-2	N
Naftas destilāti, katalītiskā riformera frakcionatora atlikums, ar vidēji augstu viršanas temperatūru; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riformera frakcionatora atlikuma. Tā viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 288 °C līdz 371 °C.)	649-229-00-3	270-721-5	68477-30-5	N
Naftas destilāti, katalītiskā riformera frakcionatora atlikums, ar zemu viršanas temperatūru; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riformera frakcionatora atlikuma. Tā aptuvena viršanas temperatūra ir zem 288 °C.)	649-230-00-9	270-722-0	68477-31-6	N
Naftas destilāti, stipri attīrīta vidējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no naftas frakcijas vairākās apstrādes stadijās: filtrējot, centrifugējot, destilējot atmosfēras spiedienā, vakuumdestilējot, skābinot, neitralizējot un apstrādājot ar māliem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C10 līdz C20.)	649-231-00-4	292-615-8	90640-93-0	N
Naftas destilāti, katalītisks riformings, smagā aromātisko savienojumu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiski riformētas naftas frakcijas. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C10 līdz C16, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 200 °C līdz 300 °C.)	649-232-00-X	295-294-2	91995-34-5	N
Gāzeļļas ar parafīniem; nestandarta gāzeļļa Destilāts, ko iegūst, pārdestilējot kompleksus ogļūdeņražu savienojumus, kurus iegūst no parafīnu stingra režīma katalītiskas hidrēšanas produktiem. Tā viršanas temperatūras diapazons ir no aptuveni no 190 °C līdz 330 °C.)	649-233-00-5	300-227-8	93924-33-5	N
Naftas ligroīns, smagā frakcija, attīrīta ar šķīdinātājiem, hidrodesulfurizēta; nestandarta gāzeļļa	649-234-00-0	307-035-3	97488-96-5	N
Ogļūdeņraži, no C16 līdz C20, hidrēts vidējais destilāts, augšējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā augšējo frakciju vidējā destilāta hidrācijas izplūdes gāzu vakuumdestilācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C16 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 290 °C līdz 350 °C.) Tā ir gatava eļļa, kam 100 °C temperatūrā viskozitāte ir 2 10-6 m2·s-1.)	649-235-00-6	307-659-6	97675-85-9	N
Ogļūdeņraži, no C12 līdz C20, hidrēti parafīnu rindas ogļūdeņraži, destilāta augšējā frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko katalizatora klātbūtnē kā augšējo frakciju iegūst hidrētas smagās parafīnu frakcijas izplūdes gāzes vakuumdestilācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C12 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 230 °C līdz 350 °C.) Tā ir gatava eļļa, kam 100 °C temperatūrā viskozitāte ir 2 10-6 m2·s-1.)	649-236-00-1	307-660-1	97675-86-0	N
Ogļūdeņraži, no C11 līdz C17, ar šķīdinātāju ekstrahēta vieglo naftēnu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos savienojumus no viegla naftēnu destilāta, kam viskozitāte ir. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C17, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 200 °C līdz 300 °C.)	649-237-00-7	307-757-9	97722-08-2	N
Hidrētas gāzeļļas; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē redestilējot ar ūdeņradi apstrādātas parafīnu frakcijas izplūdes gāzes. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C17 līdz C27, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 330 °C līdz 340 °C.)	649-238-00-2	308-128-1	97862-78-7	N
Naftas destilāti, ar aktīvo ogli apstrādāta vieglā parafīnu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar aktīvo ogli apstrādājot naftas eļļas frakciju, atdalot zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C12 līdz C28.)	649-239-00-8	309-667-5	100683-97-4	N
Naftas destilāti, ar aktīvo ogli apstrādāta vidējā parafīnu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar aktīvo ogli apstrādājot naftu, atdalot zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C16 līdz C36.)	649-240-00-3	309-668-0	100683-98-5	N
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta vidējā parafīnu frakcija; nestandarta gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftu ar balinātājmāliem, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C16 līdz C36.)	649-241-00-9	309-669-6	100683-99-6	N
Alkāni, no C12 līdz C26, zaroti un lineāri.	649-242-00-4	292-454-3	90622-53-0	N
Smērvielas; smērviela (Komplekss ogļūdeņražu savienojums ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C12 līdz C50. Tajā var būt sārmu metālu, sārmzemju metālu organisko skābju sāļu un/vai alumīnija savienojumi.)	649-243-00-X	278-011-7	74869-21-9	N
Naftas parafīni; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar šķīdinātāju kristalizējot naftas frakciju — vai kā destilāta frakciju vaskveidīga jēlprodukta pārtvaicē. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C20.)	649-244-00-5	265-165-5	64742-61-6	N
Naftas parafīni, apstrādāti ar skābi; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ka rafinātu, ar sērskābi apstrādājot naftas parafīnu frakciju. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C20.)	649-245-00-0	292-659-8	90669-77-5	N
Naftas parafīni, apstrādāti ar māliem; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kontaktācijas vai perkolācijas procesā, apstrādājot mīksto parafīnu ar dabas vai modificētiem māliem. Pārsvarā tajā ir piesātināti lineāras vai zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C20.)	649-246-00-6	292-660-3	90669-78-6	N
Naftas parafīni, hidrēti; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot parafīnus ar ūdeņradi. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C20.)	649-247-00-1	295-523-6	92062-09-4	N
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, deparafinējot naftas frakciju ar šķīdinātāju. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	649-248-00-7	295-524-1	92062-10-7	N
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru, hidrēti; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot viegli kūstošu naftas parafīnu. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	649-249-00-2	295-525-7	92062-11-8	N
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru, apstrādāti ar aktīvo ogli; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, viegli kūstošu naftas parafīnu apstrādājot ar aktīvo ogli, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	649-250-00-8	308-155-9	97863-04-2	N
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru, apstrādāti ar māliem; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, viegli kūstošu naftas parafīnu apstrādājot ar bentonītu, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	649-251-00-3	308-156-4	97863-05-3	N
Naftas parafīni, ar zemu kušanas temperatūru, apstrādāti ar silīcijskābi; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, viegli kūstošo naftas parafīnu apstrādājot ar silīcijskābi, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti nezarotas un zarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C12.)	649-252-00-9	308-158-5	97863-06-4	N
Naftas parafīni, apstrādāti ar aktīvo ogli; mīkstais parafīns (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas parafīnu ar aktīvo ogli, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus.)	649-253-00-4	309-723-9	100684-49-9	N
Petrolatums; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā biezu masu, atdalot vaskus no parafīnu atlikuma eļļas. Pārsvarā tajā ir piesātināti kristāliski un šķidri ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C25.)	649-254-00-X	232-373-2	8009-03-8	N
Naftas petrolatums, oksidēts; petrolatums (Komplekss organisks savienojums, pārsvarā no karbonskābēm ar lielu molekulmasu, ko iegūst, petrolatumu oksidējot ar gaisa skābekli.)	649-255-00-5	265-206-7	64743-01-7	N
Naftas petrolatums, apstrādāts ar alumīnija oksīdu; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, petrolatumu apstrādājot ar alumīnija oksīdu, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti kristāliski un šķidri ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C25.)	649-256-00-0	285-098-5	85029-74-9	N
Naftas petrolatums, hidrēts; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā biezu masu, katalizatora klātbūtnē atdalot vaskus no parafīnu atlikuma eļļas un apstrādājot ar ūdeņradi. Pārsvarā tajā ir piesātināti mikrokristāliski un šķidri ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C20.)	649-257-00-6	295-459-9	92045-77-7	N
Naftas petrolatums, apstrādāts ar aktīvo ogli; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas petrolatumu apstrādājot ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C20.)	649-258-00-1	308-149-6	97862-97-0	N
Naftas petrolatums, apstrādāts ar silicijskābi; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas petrolatumu apstrādājot ar silicijskābi, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C20.)	649-259-00-7	308-150-1	97862-98-1	N
Naftas petrolatums, apstrādāts ar māliem; petrolatums (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, petrolatumu apstrādājot ar balinātājmāliem, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C25.)	649-260-00-2	309-706-6	100684-33-1	N
Dabas benzīns; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko ar izsaldēšanas vai absorbcijas metodi izdala no dabasgāzes. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -20 °C līdz 120 °C.)	649-261-00-8	232-349-1	8006-61-9	P
Ligroīns; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Rafinēti, daļēji rafinēti vai nerafinēti naftas produkti, ko iegūst, destilējot dabasgāzi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 100 °C līdz 200 °C.)	649-262-00-3	232-443-2	8030-30-6	P
Ligroīns; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionēti destilējot naftu. Šīs frakcijas viršanas temperatūras diapazons ir pamēram no 20 °C līdz 135 °C.)	649-263-00-9	232-453-7	8032-32-4	P
Naftas ligroīns, tiešas destilācijas smagā frakcija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 °C līdz 230 °C.)	649-264-00-4	265-041-0	64741-41-9	P
Naftas ligroīns, tieša pilna diapazona destilācija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -20 °C līdz 220 °C.)	649-265-00-X	265-042-6	64741-42-0	P
Naftas ligroīns, vieglais, tieša destilācija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C10 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -20 °C līdz 180 °C.)	649-266-00-5	265-046-8	64741-46-4	P
Ligroīna šķīdinātājs, no naftas, vieglā alifātiskā frakcija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas vai dabas benzīna. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 °C to 160 °C.)	649-267-00-0	265-192-2	64742-89-8	P
Naftas destilāti, tiešas destilācijas vieglā frakcija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C2 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -88 °C līdz 99 °C.)	649-268-00-6	270-077-5	68410-05-9	P
Benzīns, tvaiku reģenerācija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atdzesējot atdala no tvaiku reģenerācijas sistēmu gāzēm. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -20 °C līdz 196 °C.)	649-269-00-1	271-025-4	68514-15-8	P
Benzīns, tieša destilācija, vieglo frakciju atdestilācija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas vieglo frakciju atdestilācijas iekārtā. Tā viršanas temperatūras diapazons ir aptuveni no 36,1 °C līdz 193,3 °C.)	649-270-00-7	271-727-0	68606-11-1	P
Naftas ligroīns, kam nav attīrīts sērs; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko dažādos rafinācijas procesos destilē no ligroīna plūsmas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 0 °C līdz 230 °C.)	649-271-00-2	272-186-3	68783-12-0	P
Naftas destilāti, vieglo tiešas destilācijas benzīnu frakcionatora stabilizatora augšējā frakcija; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C6.)	649-272-00-8	272-931-2	68921-08-4	P
Naftas ligroīns, smagā tiešas destilācijas frakcija, ar aromātiskiem savienojumiem; ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no jēlnaftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 °C līdz 210 °C.)	649-273-00-3	309-945-6	101631-20-3	P
Naftas ligroīns, pilns diapazons, alkilēts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu (ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5) reakcijas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 °C to 220 °C.)	649-274-00-9	265-066-7	64741-64-6	P
Naftas ligroīns, smagais, alkilēts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu (ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5) reakcijas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C9 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 °C līdz 220 °C.)	649-275-00-4	265-067-2	64741-65-7	P
Naftas ligroīns, vieglais, alkilēts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no izobutāna un monoolefīnu rindas ogļūdeņražu (ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C3 līdz C5) reakcijas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 °C līdz 160 °C.)	649-276-00-X	265-068-8	64741-66-8	P
Naftas ligroīns, izomerizācija; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst lineāras ķēdes (no C4 līdz C6) parafīnu katalītiskā izomerizācijā. Pārsvarā tajā ir piesātināti ogļūdeņraži, piemēram, izobutāns, izopentāns, 2,2-dimetilbutāns, 2-metilpentāns un 3-metilpentāns.)	649-277-00-5	265-073-5	64741-70-4	P
Naftas ligroīns, vieglais, attīrīts ar šķīdinātājiem; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijā ar šķīdinātāju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 °C līdz 190 °C.)	649-278-00-0	265-086-6	64741-84-0	P
Naftas ligroīns, smagais, attīrīts ar šķīdinātājiem; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijā ar šķīdinātāju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 °C līdz 230 °C.)	649-279-00-6	265-095-5	64741-92-0	P
Naftas rafināti, katalītiskā riformera etilēnglikola un ūdens pretplūsmas ekstrakts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu katalītiskas riformera plūsmas UDEX ekstrakcijā. Tajā ir piesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C6 līdz C9.)	649-280-00-1	270-088-5	68410-71-9	P
Naftas rafināti, riformers, Lurgi separators; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu Lurgi separatorā. Pārsvarā tajā ir nearomātiski ogļūdeņraži ar mazu aromātisku (galvenokārt ar oglekļa atomu skaitu no C6 līdz C8) ogļūdeņražu piejaukumu.)	649-281-00-7	270-349-3	68425-35-4	P
Ligroīns, pilna diapazona alkilāti, ar butānu; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no izobutāna un monoolefīnu ogļūdeņražu (parasti ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5) reakcijas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 °C to 200 °C.)	649-282-00-2	271-267-0	68527-27-5	P
Naftas destilāti, tvaika krekinga ligroīns, attīrīts ar šķīdinātāju, viegli hidrēts; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko ar šķīdinātāju ekstrahē kā rafinātu no tvaika krekinga ligroīna vieglā destilāta.)	649-283-00-8	295-315-5	91995-53-8	P
Naftas ligroīns, no C4 līdz C12 butāna alkilāti, bagātināts ar izooktīnu; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, alkilējot butānus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, tas ir bagātināts ar izooktīnu, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 °C līdz 210 °C.)	649-284-00-3	295-430-0	92045-49-3	P
Ogļūdeņraži, ar ūdeņradi apstrādāti viegli ligroīna destilāti, attīrīti ar šķīdinātāju; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no ar ūdeņradi apstrādāta ligroīna, no kā ekstrahē šķīdinātāju un ko destilē. Tajā ir galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 94 °C līdz 99 °C.)	649-285-00-9	295-436-3	92045-55-1	P
Naftas ligroīns, izomerizācija, C6 frakcija; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiski izomerizēta benzīna. Tajā ir galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 60 °C līdz 66 °C.)	649-286-00-4	295-440-5	92045-58-4	P
Ogļūdeņraži, no C6 līdz C7, krekinga ligroīns, attīrīts ar šķīdinātājiem; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, absorbējot benzolu no katalītiski pilnībā hidroģenētas ar benzolu bagātinātas ogļūdeņražu frakcijas, ko destilējot iegūst no prehidroģenēta sašķelta ligroīna. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C6 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 70 °C to 100 °C.)	649-287-00-X	295-446-8	92045-64-2	P
Ogļūdeņraži, C6 bagātināti, ar ūdeņradi apstrādāti gaišie ligroīna destilāti, attīrīti ar šķīdinātāju; modificēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no ligroīna, kas apstrādāts ar ūdeņradi, un no kā ekstrahē šķīdinātāju. Tajā ir galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 65 °C līdz 70 °C.)	649-288-00-5	309-871-4	101316-67-0	P
Naftas ligroīni, smagie, katalītiski sašķelti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 °C līdz 230 °C.) Tajā ir samērā daudz nepiesātinātu ogļūdeņražu.)	649-289-00-0	265-055-7	64741-54-4	P
Naftas ligroīni, vieglie, katalītiski sašķelti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -20 °C līdz 190 °C.) Tajā ir samērā daudz nepiesātinātu ogļūdeņražu.)	649-290-00-6	265-056-2	64741-55-5	P
Ogļūdeņraži, no C3 līdz C11, katalītiski sašķelti destilāti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir līdz 204 °C.)	649-291-00-1	270-686-6	68476-46-0	P
Naftas ligroīni, vieglie, katalītiski sašķelti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C1 līdz C5.)	649-292-00-7	272-185-8	68783-09-5	P
Naftas destilāti, ligroīns, iegūts tvaika krekingā, apstrādāti ar ūdeņradi, vieglā aromātiskā frakcija; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot ligroīna katalītiskā krekinga destilātu. Pārsvarā tajā ir aromātiski ogļūdeņraži.)	649-293-00-2	295-311-3	91995-50-5	P
Naftas ligroīns, smagais, katalītiski sašķelts, bez sēra savienojumiem; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā krekinga naftas destilātu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 60 °C līdz 200 °C.)	649-294-00-8	295-431-6	92045-50-6	P
Naftas ligroīns, vieglais, katalītiski sašķelts, bez sēra savienojumiem; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā krekinga naftas destilātu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūras diapazonu no 35 °C līdz 210 °C.	649-295-00-3	295-441-0	92045-59-5	P
Ogļūdeņraži, no C8 līdz C12, katalītiskais krekings, ķīmiski neitralizēti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem, skalotiem ar sārma šķīdumu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 °C līdz 210 °C.)	649-296-00-9	295-794-0	92128-94-4	P
Ogļūdeņraži, no C8 līdz C12, katalītiskā krekinga destilāti; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 140 °C līdz 210 °C.)	649-297-00-4	309-974-4	101794-97-2	P
Ogļūdeņraži, no C8 līdz C12, katalītiskais krekings, ķīmiski neitralizēti, bez sēra savienojumiem; katalītiski sašķelts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-298-00-X	309-987-5	101896-28-0	P
Naftas ligroīns, vieglais, katalītiski riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 °C līdz 190 °C.) Tajā ir samērā daudz aromātisku un zarotas ķēdes ogļūdeņražu. Tajā pēc tilpuma var būt 10 % vai vairāk benzola.)	649-299-00-5	265-065-1	64741-63-5	P
Naftas ligroīns, smagais, katalītiski riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 °C līdz 230 °C.)	649-300-00-9	265-070-9	64741-68-0	P
Naftas destilāti, katalītiski riformēts depentanizators; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -49 °C līdz 63 °C.)	649-301-00-4	270-660-4	68475-79-6	P
Ogļūdeņraži, no C2 līdz C6, no C6 līdz C8, katalītiskais riformings; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-302-00-X	270-687-1	68476-47-1	P
Naftas gāzes, no C6 līdz C8 produktu katalītiskais riformings; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Ogļūdeņražu (no C6 līdz C8) komplekss katalītiskā riforminga atlikums. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt no C2 līdz C6.)	649-303-00-5	270-794-3	68478-15-9	P
Naftas ligroīns, viegli katalītiski riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 °C līdz 120 °C.) Tajā ir samērā daudz zarotas ķēdes ogļūdeņražu bez aromātiskiem savienojumiem.)	649-304-00-0	270-993-5	68513-03-1	P
Naftas destilāti, katalītiskā riforminga tiešās destilācijas ligroīna augšējās frakcijas; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst tiešas destilācijas ligroīna katalītiskā riformingā, kam pēc tam frakcionē visas izplūdes gāzes. Tajā ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C6.)	649-305-00-6	271-008-1	68513-63-3	P
Naftas produkti, hidrofainera un poverformera riformings; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst hidrofainera un poverformera riformingā, un kā viršanas temperatūras diapazons ir aptuveni no 27 °C līdz 210 °C.)	649-306-00-1	271-058-4	68514-79-4	P
Naftas ligroīns, pilnībā riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 °C līdz 230 °C.)	649-307-00-7	272-895-8	68919-37-9	P
Naftas ligroīns, katalītiski riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no katalītiskā riforminga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 30 °C līdz 220 °C.) Tajā ir samērā daudz aromātisku un zarotas ķēdes ogļūdeņražu. Tajā pēc tilpuma var būt 10 % vai vairāk benzola.)	649-308-00-2	273-271-8	68955-35-1	P
Naftas destilāti, katalītiski riformēti, vieglie, hidrēti; C8 līdz C12 aromātiskā frakcija; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss alkilbenzolu savienojums, ko iegūst, katalītiski reformējot naftas ligroīnu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 160 °C līdz 180 °C.)	649-309-00-8	285-509-8	85116-58-1	P
Aromātiski ogļūdeņraži, C8, katalītiskā riforminga produkti; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-310-00-3	295-279-0	91995-18-5	P
Aromātiski ogļūdeņraži, no C7 līdz C12, bagātināti ar frakciju C8; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atdala no frakcijas, kuru iegūst platīna katalizatora krekingā. Tajā parsvarā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 °C līdz 200 °C.)	649-311-00-9	297-401-8	93571-75-6	P
Benzīns, no C5 līdz C11, ar lielu oktānskaitli, stabilizēts, riformēts; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums ar lielu oktānskaitli, ko iegūst, katalītiski dehidroģenējot ligroīnu, kurā pārsvarā ir naftēni. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 45 °C līdz 185 °C.)	649-312-00-4	297-458-9	93572-29-3	P
Ogļūdeņraži, no C7 līdz C12, bagātināti ar aromātiskiem savienojumiem C9, riforminga smagā frakcija; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atdala no frakcijas, kuru iegūst platīna katalizatora krekingā. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 120 °C līdz 210 °C, kā arī C9 un augstāki aromātiski ogļūdeņraži.)	649-313-00-X	297-465-7	93572-35-1	P
Ogļūdeņraži, no C5 līdz C11, bagātināti ar nearomātiskiem savienojumiem, riforminga vieglā frakcija; katalītiski riformēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko atdala no frakcijas, kuru iegūst platīna katalizatora krekingā. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 °C līdz 125 °C, benzols un toluēns.)	649-314-00-5	297-466-2	93572-36-2	P
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar silicijskābi; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot fūteļļu ar silicijskābi, lai atdalītu zīmju sastāvdaļas un piemaisījumus. Pārsvarā tajā ir lineāras ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C12.)	649-315-00-0	308-127-6	97862-77-6	L
Naftas ligroīns, viegls termisks krekings; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termiskā krekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -10 °C līdz 130 °C.)	649-316-00-6	265-075-6	64741-74-8	P
Naftas ligroīns, smags termisks krekings; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termiskā krekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 °C to 220 °C.)	649-317-00-1	265-085-0	64741-83-9	P
Naftas destilāti, smagā aromātiskā frakcija; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no etāna un propāna termiskā krekinga produktiem. Šajā frakcijā ar augstāku viršanas temperatūru pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C5 līdz C7 ar nepiesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumu (oglekļa atomu skaits galvenokārt lielāks par C5). Tajā var būt benzols.)	649-318-00-7	267-563-4	67891-79-6	P
Naftas destilāti, vieglā aromātiskā frakcija; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no etāna un propāna termiskā krekinga produktiem. Šajā frakcijā ar zemāku viršanas temperatūru pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C5 līdz C7 ar nepiesātinātu alifātisku ogļūdeņražu piejaukumu (oglekļa atomu skaits galvenokārt C5.) Tajā var būt benzols.)	649-319-00-2	267-565-5	67891-80-9	P
Naftas destilāti, pirolīzes procesā iegūts ligroīna rafināts, papildināts ar benzīna frakciju; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, pirolītiski frakcionējot ligroīnu un tā rafinātus 816 °C temperatūrā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C9, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 204 °C.	649-320-00-8	270-344-6	68425-29-6	P
Aromātiski ogļūdeņraži, no C6 līdz C8, pirolīzē iegūts ligroīna rafināts; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, pirolītiski frakcionējot ligroīnu un tā rafinātus 816 °C temperatūrā. Pārsvarā tajā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C6 līdz C8, arī benzols.)	649-321-00-3	270-658-3	68475-70-7	P
Naftas destilāti, ligroīna un gāzeļļas termiskā krekinga produkti; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no ligroīna un/vai gāzeļļas termokrekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C5 un ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no 33 °C līdz 60 °C.)	649-322-00-9	271-631-9	68603-00-9	P
Naftas destilāti, termiska ligroīna un gāzeļļas krekinga produkti, ar C5 dimēru; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstraktīvi destilējot naftas un/vai gāzeļļas termiskā krekinga produktus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C5 ar dažiem dimerizētiem olefīnu rindas ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu C5, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 33 °C līdz 184 °C.)	649-323-00-4	271-632-4	68603-01-0	P
Naftas destilāti, ligroīna un gāzeļļas termiskā krekinga produktu ekstrakti; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstraktīvi destilējot naftas un/vai gāzeļļas termiskā krekinga produktus. Tajā ir parafīnu un olefīnu rindas ogļūdeņraži, galvenokārt izoamilēni, piemēram, 2-metil-1-butēns un 2-metil-2-butēns, ar viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 31 °C līdz 40 °C.)	649-324-00-X	271-634-5	68603-03-2	P
Naftas destilāti, viegls termisks krekings, debutanizēta aromātiskā frakcija; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no termokrekinga produktiem. Pārsvarā tajā ir aromātiski ogļūdeņraži, galvenokārt benzols.)	649-325-00-5	273-266-0	68955-29-3	P
Naftas ligroīns, viegls termisks krekings, bez sēra savienojumiem; termiskā krekinga ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, smagās eļļas frakcijas augstas temperatūras termiskā krekinga destilātu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus. Tajā ir galvenokārt aromātiski, olefīnu rindas un piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 20 °C līdz 100 °C.)	649-326-00-0	295-447-3	92045-65-3	P
Naftas ligroīns, smagais, apstrādāts ar ūdeņradi; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot naftas frakciju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C13, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 °C līdz 230 °C.)	649-327-00-6	265-150-3	64742-48-9	P
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts ar ūdeņradi; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādājot naftas frakciju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -20 °C līdz 190 °C.)	649-328-00-1	265-151-9	64742-49-0	P
Naftas ligroīns, vieglais, hidrodesulfurizēts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā desulfurizācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -20 °C līdz 190 °C.)	649-329-00-7	265-178-6	64742-73-0	P
Naftas ligroīns, smagais, hidrodesulfurizēts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā desulfurizācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 °C līdz 230 °C.)	649-330-00-2	265-185-4	64742-82-1	P
Naftas destilāti, vidējie, apstrādāti ar ūdeņradi, ar vidēji augstu viršanas temperatūru; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no vidējā destilāta hidroģenēšanas produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 127 °C līdz 188 °C.)	649-331-00-8	270-092-7	68410-96-8	P
Naftas destilāti, vieglie, apstrādāti ar ūdeņradi, ar zemu viršanas temperatūru; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no vieglā destilāta hidroģenēšanas produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C9, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 3 °C līdz 194 °C.)	649-332-00-3	270-093-2	68410-97-9	P
Naftas destilāti, smagais, ar ūdeņradi apstrādāts ligroīns, deizoheksanizatora augšējās frakcijas; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no smagā ligroīna hidroģenēšanas produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C3 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -49 °C līdz 68 °C.)	649-333-00-9	270-094-8	68410-98-0	P
Ligroīna šķīdinātājs, no naftas, viegls, ar aromātiskiem savienojumiem, apstrādāts ar ūdeņradi; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot ar ūdeņradi naftas frakciju. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C8 līdz C10; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 135 °C līdz 210 °C.)	649-334-00-4	270-988-8	68512-78-7	P
Naftas ligroīns, viegls, hidrodesulfurizēts termiska krekinga produkts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu termiskā krekinga destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 23 °C līdz 195 °C.)	649-335-00-X	285-511-9	85116-60-5	P
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts ar ūdeņradi, ar cikloalkāniem; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no naftas frakcijas. Tajā ir galvenokārt piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no -20 °C līdz 190 °C.)	649-336-00-5	285-512-4	85116-61-6	P
Naftas ligroīns, smagais, apstrādāts tvaika krekingā, hidroģenēts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-337-00-0	295-432-1	92045-51-7	P
Naftas ligroīns, pilna apjoma hidrodesulfurizēts; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst katalītiskā desulfurizācijā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 30 °C līdz 250 °C.)	649-338-00-6	295-433-7	92045-52-8	P
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts ar ūdeņradi, tvaika krekings; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst pirolīzē, ūdeņraža katalizatora klātbūtnē apstrādājot naftas frakciju. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 °C līdz 190 °C.)	649-339-00-1	295-438-4	92045-57-3	P
Ogļūdeņraži, no C4 līdz C12, ar ūdeņradi apstrādāts ligroīna krekings; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no naftas tvaika krekinga produktiem, kam pēc tam katalītiski selektīvi hidroģenē sveķu veidotājas vielas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 30 °C līdz 230 °C.)	649-340-00-7	295-443-1	92045-61-9	P
Ligroīna šķīdinātājs, no naftas, viegls, ar ūdeņradi apstrādāta naftēnu frakcija; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 73 °C līdz 85 °C.)	649-341-00-2	295-529-9	92062-15-2	P
Naftas ligroīns,vieglais, hidroģenētais, tvaika krekings; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot un tad hidroģenējot tvaika krekinga produktus, lai iegūtu etilēnu.) Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 50 °C to 200 °C.) Vielā var būt līdz 30 % benzola rindas ogļūdeņražu un mazliet sēra un skābekļa savienojumu.)	649-342-00-8	296-942-7	93165-55-0	P
Ogļūdeņraži, no C6 līdz C11, apstrādāti ar ūdeņradi, dearomatizēti; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā šķīdinātājus, ko katalītiski apstrādā ar ūdeņradi, lai aromātiskos savienojumus pārvērstu par naftēniem.)	649-343-00-3	297-852-0	93763-33-8	P
Ogļūdeņraži, no C9 līdz C12, apstrādāti ar ūdeņradi, dearomatizēti; hidroģenēts ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā šķīdinātājus, ko katalītiski apstrādā ar ūdeņradi, lai aromātiskos savienojumus pārvērstu par naftēniem.)	649-344-00-9	297-853-6	93763-34-9	P
Stodarda šķīdinātājs; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Bezkrāsains, attīrīts naftas destilāts bez nepatīkamas smakas, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 149 °C līdz 205 °C).	649-345-00-4	232-489-3	8052-41-3	P
Naftas dabasgāzes kondensāti; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, virsmas separatorā ar atgriezenisku kondensāciju atdalot no dabasgāzes kā šķidrumu. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C20. Istabas temperatūrā un atmosfēras spiedienā tas ir šķidrums.)	649-346-00-X	265-047-3	64741-47-5	P
Naftas dabasgāze, šķidrs izejas produktu maisījums; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst ar absorbciju un izsaldēšanu, kā šķidrumu atdalot no dabasgāzes reģenerācijas iekārtā. Tajā pārsvarā ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C2 līdz C8.)	649-347-00-5	265-048-9	64741-48-6	P
Naftas ligroīns, viegls, hidrokrekinga produkts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C10 līdz C4, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -20 °C līdz 180 °C.)	649-348-00-0	265-071-4	64741-69-1	P
Naftas ligroīns, smagais, hidrokrekinga produkts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 °C to 230 °C.)	649-349-00-6	265-079-8	64741-78-2	P
Naftas ligroīns, bez sēra savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, naftas ligroīnu attīrot no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -10 °C līdz 230 °C.)	649-350-00-1	265-089-2	64741-87-3	P
Naftas ligroīns, apstrādāts ar skābi; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu izejas produktu apstrādes procesā ar sērskābi. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 90 °C līdz 230 °C.)	649-351-00-7	265-115-2	64742-15-0	P
Naftas ligroīns, smagais, ķīmiski neitralizēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst skābo savienojumu atdalīšanas procesā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 65 °C līdz 230 °C.)	649-352-00-2	265-122-0	64742-22-9	P
Naftas ligroīns, vieglais, ķīmiski neitralizēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst skābo savienojumu atdalīšanas procesā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -20 °C līdz 190 °C.)	649-353-00-8	265-123-6	64742-23-0	P
Naftas ligroīns, katalītiski bez parafīniem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiski attīrot naftas frakciju no parafīniem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 °C līdz 230 °C.)	649-354-00-3	265-170-2	64742-66-1	P
Naftas ligroīns, vieglais, tvaika krekings; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -20 °C to 190 °C.) Šī plūsma var saturēt 10 un vairāk tilpuma % benzola.)	649-355-00-9	265-187-5	64742-83-2	P
Ligroīna šķīdinātājs, no naftas, viegls, aromātisks; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no aromātiskām plūsmām. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C8 līdz C10; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 135 °C līdz 210 °C.)	649-356-00-4	265-199-0	64742-95-6	P
Aromātiski ogļūdeņraži, C6-10, ar skābi apstrādātie, neitralizētie; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-357-00-X	268-618-5	68131-49-7	P
Naftas destilāti, no C3 līdz C5, bagātināti ar 2-metil-2-butānu; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu no C3 līdz C5, galvenokārt no izopentāna un 3-metil-1-butāna. Tas Tajā ir piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C3-5, pārsvarā 2-metil-2-butāna.)	649-358-00-5	270-725-7	68477-34-9	P
Naftas destilāti, polimerizēti, tvaika krekinga naftas destilāti, frakcija no C5 līdz C12; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no polimerizēta naftas tvaika krekinga destilāta. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C5-C12.)	649-359-00-0	270-735-1	68477-50-9	P
Naftas destilāti, tvaika krekinga produkti, C5-12 frakcija; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Kompleksi organisku savienojumi, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tā tajā ir nepiesātinātajiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C5-12.)	649-360-00-6	270-736-7	68477-53-2	P
Naftas destilāti, tvaika krekinga produkti, C5-10 frakcija, kam piejaukta vieglā tvaika krekinga naftas ligroīna C5 frakcija; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-361-00-1	270-738-8	68477-55-4	P
Naftas ekstrakti, apstrādāti ar aukstu skābi, C4-6; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Organisko savienojumu komplekss savienojums, ko iegūst, ekstahējot ar aukstu skābi piesātinātos un nepiesātinātos alifātiskus ogļūdeņražus ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C3-6, pārsvarā pentānus un amilēnus. Tā Tajā pārsvarā ir nepiesātinātajiem un piesātinātajiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C4-6, galvenokārt C5.)	649-362-00-7	270-741-4	68477-61-2	P
Naftas destilāti, depentanizatora augšējā frakcijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no katalītiskā krekinga gāzes plūsmas. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4-C6.)	649-363-00-2	270-771-8	68477-894-4	P
Naftas atlikumi, butāna sašķelšanas iekārtas beigu frakcijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Dažāda tajā ira atlikums, ko iegūst, butāna plūsmas destilācijā. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4-C6.)	649-364-00-8	270-791-7	68478-12-6	P
Atlikuma eļļas (naftas), deizobutanizatora kolonna; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Dažāda tajā ira atlikums, ko iegūst, butāna-butilēna plūsmas destilācijā atmosfēras spiedienā. Tajā ir alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C4-C6.)	649-365-00-3	270-795-9	68478-16-0	P
Naftas ligroīns, pilna diapazona koksēšanas produkts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no šķidriem koksēšanas produktiem. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C15, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 43 °C to 250 °C.)	649-366-00-9	270-991-4	68513-02-0	P
Naftas ligroīns, vidējais, tvaika krekinga, aromatizēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C12; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 °C līdz 220 °C.)	649-367-00-4	271-138-9	68516-20-1	P
Naftas ligroīns, pilna diapazona, tiešās destilācijas, apstrādāts ar māliem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, pilna diapazona tiešas destilācijas ligroīnu apstrādājot ar dabas vai pārveidotiem māliem, parasti filtrācijā vai perkolācijā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -20 °C līdz 220 °C.)	649-368-00-X	271-262-3	68527-21-9	P
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts ar māliem, tiešās destilācijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot vieglu tiešas destilācijas ligroīnu ar dabas vai pārveidotiem māliem, parasti perkolācijā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C10; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 93 °C līdz 180 °C.)	649-369-00-5	271-263-9	68527-22-0	P
Naftas ligroīns, vieglais, tvaika krekinga produkts, aromātisks; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, kas tiek iegūta, destilējot tvaika krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C9, galvenokārt butāns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 11,7 °C līdz 165 °C.)	649-370-00-0	271-264-4	68527-23-1	P
Naftas ligroīns, vieglais, tvaika krekinga produkts, ar atdalītu benzolu; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, kas tiek iegūta, destilējot tvaika krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 80 °C līdz 218 °C.)	649-371-00-6	271-266-5	68527-26-4	P
Naftas ligroīns, ar aromātiskiem savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-372-00-1	271-635-0	68603-08-7	P
Benzīns, pirolīze, debutanizatora gala frakcijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot depropanizatora gala frakcijas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C5.)	649-373-00-7	271-726-5	68606-10-0	P
Naftas ligroīns, vieglais, bez sēra savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot naftas destilātu no sēra savienojumiem, lai pārvērstu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C3 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no -20 °C to 100 °C.)	649-374-00-2	272-206-0	68783-66-4	P
Dabasgāzes kondensāti; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, kas atdalīta un/vai kondensēta no dabasgāzes tās transportēšanas laikā, un kuru savāc urbumu vietās un/vai ražošanas, savākšanas, pārsūknēšanas cauruļvados, glabātuvēs, skruberos un citur. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C2-8.)	649-375-00-8	272-896-3	68919-39-1	J
Naftas destilāti, ligroīna unificētāja attvaicētājs; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attvaicējot produktus no ligroīna unificētāja. Tajā ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C2-C6.)	649-376-00-3	272-932-8	68921-09-5	P
Naftas ligroīns, viegls, katalītiski riformēts, frakcija bez aromātiski savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikums pēc katalītiski riformētā ligroīna aromātiskās frakcijas atdalīšanas selektīvā absorbcijas procesā. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C5 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 66 °C to 121 °C.)	649-377-00-9	285-510-3	85116-59-2	P
Benzīns; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu sacienojums, kurā pārsvarā ir parafīnu, cikloparafīnu, aromātiskās un olefīnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C3 un viršanas temperatūru diapazonā aptuveni no 30 °C līdz 260 °C.)	649-378-00-4	289-220-8	86290-81-5	P
Aromātiski ogļūdeņraži, C7-8, dealkilēšanas produkti, destilācijas atlikumi; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-379-00-X	292-698-0	90989-42-7	P
Ogļūdeņraži, C4-6, depentanizatora vieglās frakcijas, aromātisko vielu hidrētājs; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā pirmais destilāts no depentanizatora kolonnas pirms aromātisko savienojumu hidrēšanas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C6, galvenokārt butāns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 11,7 °C līdz 40 °C.)	649-380-00-5	295-298-4	91995-38-9	P
Naftas destilāti, uzkarsēts tvaika krekinga ligroīns, bagātināts ar C5; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no karstā tvaika krekingā iegūta ligroīna. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C4-C6, galvenokārt C5.)	649-381-00-0	295-302-4	91995-41-4	P
Naftas ekstrakti, katalītiski riformētais vieglais ligroīna šķīdinātājs; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju katalītiski riformētās naftas destilātu. Tajā ir ūdeņradis, ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C7 līdz C8; un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 100 °C līdz 200 °C.)	649-382-00-6	295-331-2	91995-68-5	P
Naftas ligroīns, viegls, hidrodesulfurizēts, dearomatizēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrodesulfurizētas un dearomatizētas vieglās naftas frakcijas. Tajā galvenokārt ir benzols un tā analogi, ar viršanas temperatūras diapazonu aptuveni no 90 °C līdz 100 °C.)	649-383-00-1	295-434-2	92045-53-9	P
Naftas ligroīns, vieglais, bagātināts ar C5, bez sēra savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot naftas ligroīnu no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C5, galvenokārt butāns, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 11,7 °C līdz 35 °C.)	649-384-00-7	295-442-6	92045-60-8	P
Ogļūdeņraži, C8-11, ligroīna krekinga produkti, toluola frakcija; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidroģenētā krekingā iegūta ligroīna. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C8 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 130 °C līdz 205 °C.)	649-385-00-2	295-444-7	92045-62-0	P
Ogļūdeņraži, no C4 līdz C 11, ligroīna krekinga produkti; bez aromātiskiem savienojumiem nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no prehidroģenēta krekinga ligroīna, no kā atdestilēta ogļūdeņražu frakcija ar benzolu un toluolu, kā arī frakcija ar augstāku viršanas temperatūru. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C4 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 30 °C līdz 205 °C.)	649-386-00-8	295-445-2	92045-63-1	P
Naftas ligroīns, vieglais, uzkarsēts, tvaika krekings; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot tvaika krekingā apstrādātu ligroīnu pēc reģenerācijas termiskā apstrādē. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C4 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 0 °C līdz 80 °C.)	649-387-00-3	296-028-8	92201-97-3	P
Naftas destilāti, bagātināti ar C6; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no naftas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C7, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 60 °C līdz 70 °C.)	649-388-00-9	296-903-4	93165-19-6	P
Benzīns, pirolīze, hidroģenēts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Pirolizēta benzīna hidroģenēzes destilācijas frakcija ar viršanas temperatūras daipazonu aptuveni no 20 °C līdz 200 °C.)	649-389-00-4	302-639-3	94114-03-1	P
Naftas destilāti, apstrādāti tvaika krekingā, frakcija no C8 līdz C12, polimerizēti, destilāta vieglās frakcijas; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko no polimerizētas oglekļa frakcijas C8 līdz C12 destilē no tvaika krekingā apstrādātiem naftas destilātiem. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C8 -C12.)	649-390-00-X	305-750-5	95009-23-7	P
Naftas ekstrakti, smagais ligroīna šķīdinātājs, apstrādāts ar māliem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot smagu naftas šķīdinātāja ekstraktu ar balinātājmāliem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C6 līdz C10, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 80 °C līdz 180 °C.)	649-391-00-5	308-261-5	97926-43-7	P
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts tvaika krekingā, bez benzola, termiski apstrādāts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot vieglo, tvaika krekingā iegūtu naftas ligroīnu, no kā attīrīts benzols. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C7 līdz C12, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 95 °C līdz 200 °C.)	649-392-00-0	308-713-1	98219-46-6	P
Naftas ligroīns, vieglais, apstrādāts tvaika krekingā, termiski apstrādāts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot un destilējot vieglo, tvaika krekingā iegūtu naftas ligroīnu. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C5 līdz C6, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 35 °C līdz 80 °C.)	649-393-00-6	308-714-7	98219-47-7	P
Naftas destilāti, C7-9, bagātināti ar C8, hidrodesulfurizēti, dearomatizēti; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no naftas hidrodesulfurizētas un dearomatizētas vieglās frakcijas. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C7 līdz C9, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 120 °C līdz 130 °C.)	649-394-00-1	309-862-5	101316-56-7	P
Ogļūdeņraži, C6-8, hidroģenēti, dearomatizēti ar sorbentiem, toluola rafinācija; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, sorbējot toluolu no ogļūdeņražu frakcijas, ko iegūst no katalizatora klātbūtnē ar ūdeņradi apstrādāta, krekingā iegūta benzīna. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C6 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 80 °C līdz 135 °C.)	649-395-00-7	309-870-9	101316-66-9	P
Naftas ligroīns, hidrodesulfurizēts, pilna diapazona koksēšanas iekārtas destilāts; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu koksēšanas destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C11, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 23 °C līdz 196 °C.)	649-396-00-2	309-879-8	101316-76-1	P
Naftas ligroīns, vieglais, bez sēra savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot naftas ligroīnu no sēra savienojumiem, lai pārveidotu merkaptānus vai atdalītu skābos piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C5 līdz C8, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 20 °C līdz 130 °C.)	649-397-00-8	309-976-5	101795-01-1	P
Ogļūdeņraži, C3-6, bagātināti ar C5, tvaika krekinga ligroīns; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga ligroīna. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C3-C6, galvenokārt C5.)	649-398-00-3	310-012-0	102110-14-5	P
Ogļūdeņraži, bagātināti ar C5, ar diciklopentadiēnu; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā ir galvenokārt ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C5 un diciklpentadiēns ar viršanas temperatūras aptuvenu diapazonu no 30 °C līdz 170 °C.)	649-399-00-9	310-013-6	102110-15-6	P
Naftas atlikumi, viegli tvaika krekinga produkti, ar aromātiskiem savienojumiem; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga vai līdzīgu procesu produktiem, no kā atdalīti paši vieglākie produkti, iegūstot atlikumus, sākot no ogļūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C5. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, lielāku par C5 un viršanas temperatūru aptuveni virs 40 °C.)	649-400-00-2	310-057-6	102110-55-4	P
Ogļūdeņraži, C≥5, bagātināti ar C5 līdz C6; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-401-00-8	270-690-8	68476-50-6	P
Ogļūdeņraži, bagātināti ar C5 līdz C6; nestandarta ligroīns ar zemu viršanas temperatūru	649-402-00-3	270-695-5	68476-55-1	P
Aromātiski ogļūdeņraži, no C8 līdz C10; Vieglās eļļas redestilāts ar augstu viršanas temperatūru	649-403-00-9	292-695-4	90989-39-2	P
Naftas destilāti, viegli katalītiskā krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 °C līdz 400 °C.) Tajā ir samērā daudz diciklisku aromātisku ogļūdeņražu.)	649-435-00-3	265-060-4	64741-59-9
Naftas destilāti, katalītiskā krekinga starpprodukti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C30, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 °C līdz 450 °C.) Tajā ir samērā daudz triciklisku aromātisku ogļūdeņražu.)	649-436-00-9	265-062-5	64741-60-2
Naftas destilāti, viegls termisks krekings; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot termiskā krekinga produktus. Tajā ir galvenokārt piesātināti un nepiesātināti ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt diapazonā no C10 līdz C22, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 160 °C līdz 370 °C.)	649-438-00-X	265-084-5	64741-82-8
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēti, viegli katalītiskā krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot vieglos katalītiskā krekinga destilātus ar ūdeņradi, lai organisko sēru pārvērstu par sērūdeņradi, ko atdala. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C9 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 150 °C līdz 400 °C.) Tajā ir samērā daudz diciklisku aromātisku ogļūdeņražu.)	649-439-00-5	269-781-5	68333-25-5
Naftas destilāti, vieglais tvaika krekinga ligroīns; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vairākkārt destilējot tvaika krekinga produktus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C10 līdz C18.)	649-440-00-0	270-662-5	68475-80-9
Naftas destilāti, tvaika krekinga naftas destilāts; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga destilāta un/vai tā frakcionatora produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C10 līdz polimēriem ar mazu molekulsvaru.)	649-441-00-6	270-727-8	68477-38-3
Naftas gāzeļļas, tvaika krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu, galvenokārt lielāku par C9, un tā viršanas temperatūras aptuvens diapazons ir no 205 °C līdz 400 °C.)	649-442-00-1	271-260-2	68527-18-4
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēti termiskā krekinga starpprodukti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētus termiskā krekinga destilātus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C11 līdz C25, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 205 °C līdz 400 °C.)	649-443-00-7	285-505-6	85116-53-6
Naftas gāzeļļas, termiskā krekinga produkti, hidrodesulfurizēti; krekinga gāzeļļa	649-444-00-2	295-411-7	92045-29-9
Naftas atlikumi, hidroģenēts tvaika krekinga ligroīns; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikuma frakcija, destilējot ar ūdeņradi apstrādāto tvaika krekinga ligroīnu. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūras diapazonu no 200 °C līdz 350 °C.	649-445-00-8	295-514-7	92062-00-5
Naftas atlikumi, tvaika krekinga ligroīna destilāts; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā destilācijas kolonnas beigu frakcija, atdalot izplūdes gāzes no tvaika krekinga ligroīna augstā temperatūrā. Tā viršanas temperatūra ir diapazonā aptuveni no 147 °C līdz 300 °C, un 50 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti 18 10-6 m2·s-1.)	649-446-00-3	295-517-3	92062-04-9
Naftas destilāti, viegli katalītiskā krekinga produkti, termiski noārdīti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, destilējot katalītiskā krekinga produktus, ko izmanto kā siltuma pārneses šķidrumu. Tajā galvenokārt ir ogļūdeņraži, ar viršanas temperatūras diapazonu no 190 °C līdz 340 °C. Tvaikā var būt organiski sēra savienojumi.)	649-447-00-9	295-991-1	92201-60-0
Naftas atlikumi, tvaika krekinga produkti, uzkarsēts ligroīns; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā atlikumus, destilējot uzkarsētu tvaika krekinga ligroīnu, ar viršanas temperatūras diapazonu no 150 °C līdz 350 °C.)	649-448-00-4	297-905-8	93763-85-0
Naftas gāzeļļas, viegls vakuums, hidrodesulfurizēti termiskā krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiski dehidrosulfurizējot termiskā krekinga vieglo vakuuma naftu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C14 līdz C20, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 270 °C līdz 370 °C.)	649-450-00-5	308-278-8	97926-59-5
Naftas destilāti, hidrodesulfurizēta vidējā koksēšanas iekārtas frakcija; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, frakcionējot hidrodesulfurizētu koksēšanas iekārtas destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C12 līdz C21, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 200 °C līdz 360 °C.)	649-451-00-0	309-865-1	101316-59-0
Naftas destilāti, smagie tvaika krekinga produkti; krekinga gāzeļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no tvaika krekinga smagiem atlikumiem. Tajā ir galvenokārt aromātiski, olefīnu rindas un piesātināti ogļūdeņraži ar aptuvenu viršanas temperatūras diapazonu no 250 °C līdz 400 °C.)	649-452-00-6	309-939-3	101631-14-5
Naftas destilāti, smagie hidrokrekinga produkti; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko destilē no hidrokrekinga produktiem. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C15 līdz C39, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 260 °C līdz 600 °C.)	649-453-00-1	265-077-7	64741-76-0	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju attīrītā smagā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā pārsvarā ir naftēnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 19 10 cSt -1 °C temperatūrā.)	649-454-00-7	265-090-8	64741-88-4	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju attīrītā vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku kā 19 cSt 10 °C temperatūrā.)	649-455-00-2	265-091-3	64741-89-5	L
Atlikuma eļļas (naftas), ar šķīdinātāju attīrīta no asfaltiem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, šķīdinātājos šķīstošas frakcijas veidā no atlikuma, bez asfaltiem ar C3-C4 šķīdinātājiem. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 390 °C.)	649-456-00-8	265-096-0	64741-95-3	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātājiem attīrīta smagā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 10-6 m2·s-1 temperatūrā (40 °C temperatūrā). Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-457-00-3	265-097-6	64741-96-4	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātājiem attīrīta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā rafinātu ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15- C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 10-6 m2·s-1 40 °C temperatūrā.) Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-458-00-9	265-098-1	64741-97-5	L
Atlikuma eļļas (naftas), attīrītas ar šķīdinātāju; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, šķīdinātājā nešķīstošas frakcijas veidā, atlikumu attīrot ar šķīdinātāju, lietojot tādus polārus šķīdinātājus kā fenols un furfurols. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 °C.	649-459-00-4	265-101-6	64742-01-4	L
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 SUS 10 °F temperatūrā (-1 cSt 40 °C temperatūrā). Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-460-00-X	265-137-2	64742-36-5	L
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15- C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.) Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-461-00-5	265-138-8	64742-37-6	L
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar māliem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot atlikuma eļļu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 °C.	649-462-00-0	265-143-5	64742-41-2	L
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta smagā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 SUS 10 °F temperatūrā (-1 cSt 40 °C temperatūrā). Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-463-00-6	265-146-1	64742-44-5	L
Naftas destilāti, ar māliem apstrādāta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontakta vai perkolācijas procesa veidā, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15- C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.) Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-464-00-1	265-147-7	64742-45-6	L
Naftas destilāti, ar ūdeņradi apstrādāta smagā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 SUS 10 °F temperatūrā (-1 cSt 40 °C temperatūrā). Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-465-00-7	265-155-0	64742-52-5	L
Naftas destilāti, ar ūdeņradi apstrādāta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15- C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.) Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-466-00-2	265-156-6	64742-53-6	L
Naftas destilāti, ar ūdeņradi apstrādāta smagā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 SUS 10 °F temperatūrā (-1 cSt 40 °C temperatūrā). Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-467-00-8	265-157-1	64742-54-7	L
Naftas destilāti, ar ūdeņradi apstrādāta vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15- C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.) Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-468-00-3	265-158-7	64742-55-8	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāju kristalizācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15- C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.)	649-469-00-9	265-159-2	64742-56-9	L
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 °C.	649-470-00-4	265-160-8	64742-57-0	L
Atlikuma eļļas (naftas), ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītās; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot garo, sazaroto ķēžu ogļūdeņražus no atlikuma eļļas kristalizācijas procesā ar šķīdinātāju. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25, un ar aptuvenu viršanas temperatūru virs 350 °C.	649-471-00-X	265-166-0	64742-62-7	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā smagā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāju kristalizācijas procesā. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ne mazāku kā 19 SUS 10 °F temperatūrā (-1 cSt 40 °C temperatūrā). Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-472-00-5	265-167-6	64742-63-8	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāju kristalizācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15- C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.) Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-473-00-0	265-168-1	64742-64-9	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā smagā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot normālos parafīnus no naftas frakcijas ar šķīdinātāju kristalizācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20- C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.)	649-474-00-6	265-169-7	64742-65-0	L
Naftēnu eļļas (naftas), katalītiski no parafīniem attīrītā smagā frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-50 un 10 °C temperatūrā tā ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-475-00-1	265-172-3	64742-68-3	L
Naftēnu eļļas (naftas), katalītiski no parafīniem attīrītā vieglā frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15- C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.) Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-476-00-7	265-173-9	64742-69-4	L
Naftas parafīnu eļļas, katalītiski no parafīniem attīrītā smagā frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20- C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.)	649-477-00-2	265-174-4	64742-70-7	L
Naftas parafīnu eļļas, katalītiski no parafīniem attīrītā vieglā frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15- C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.)	649-478-00-8	265-176-5	64742-71-8	L
Naftēnu eļļas (naftas), no parafīniem attīrītie smagie kompleksi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, atdalot lineāras ķēdes parafīnu ogļūdeņražus cietu vielu veidā, apstrādājot izejas produktu ar reaģentu, tādu kā urīnviela. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti vismaz 19 SUS 10 °F temperatūrā (-1 cSt 40 °C temperatūrā). Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-479-00-3	265-179-1	64742-75-2	L
Naftēnu eļļas (naftas), no parafīniem attīrītie vieglie kompleksi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalītiskā deparafinācijas procesā. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti apmēram 19 cSt 10 °C temperatūrā. Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-480-00-9	265-180-7	64742-76-3	L
Naftas smēreļļas, C20-50, hidroģenētās, neitrālās uz eļļas pamata, ar lielu viskozitāti; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vieglo vakuuma gāzeļļu, smago vakuuma gāzeļļu un ar šķīdinātāju deasfaltēto atlikuma eļļu apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē divpakāpju procesā, starp posmiem veicot deparafināciju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti apmēram 112 cSt 10 °C temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-481-00-4	276-736-3	72623-85-9	L
Naftas smēreļļas, C15-30, hidroģenētās, neitrālās uz eļļas pamata; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vieglo vakuuma gāzeļļu un smago vakuuma gāzeļļu apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē divpakāpju procesā, starp posmiem veicot deparafināciju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti apmēram 15 cSt 10 °C temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-482-00-X	276-737-9	72623-86-0	L
Naftas smēreļļas, C20-50, hidroģenētās, neitrālās uz eļļas pamata; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, vieglo vakuuma gāzeļļu, smago vakuuma gāzeļļu un ar šķīdinātāju deasfaltēto atlikumu eļļu apstrādājot ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē divpakāpju procesā, starp posmiem veicot deparafināciju. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti apmēram 32 cSt 10 °C temperatūrā. Tajā ir samērā daudz piesātinātu ogļūdeņražu.)	649-483-00-5	276-738-4	72623-87-1	L
Smēreļļas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrakcijas un deparafinācijas procesos ar šķīdinātāju. Tajā pārsvarā ir piesātinātiem ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu C15-50.)	649-484-00-0	278-012-2	74869-22-0	L
Naftas destilāti, kompleksi no parafīniem attīrītā smagā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, deparafinējot smagu parafīnu destilātu. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ≥ 19 SUS 10 °F temperatūrā (-1 cSt 40 °C temperatūrā). Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-485-00-6	292-613-7	90640-91-8	L
Naftas destilāti, kompleksi no parafīniem attīrītā vieglā parafīnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, deparafinējot vieglu parafīnu destilātu. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C12- C30 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.) Tajā ir samērā maz normālu parafīnu.)	649-486-00-1	292-614-2	90640-92-9	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā smagā parafīnu frakcija, apstrādāta ar māliem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot deparafinēto smagu parafīnu destilātu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktēšanas vai perkolācijas procesa veidā. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50.)	649-487-00-7	292-616-3	90640-94-1	L
Ogļūdeņraži, C20-50, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā smagā parafīnu frakcija, apstrādāta ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot deparafinēto smagu parafīnu destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50.)	649-488-00-2	292-617-9	90640-95-2	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā vieglā parafīnu frakcija, apstrādāta ar māliem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot deparafinēto vieglu parafīnu destilātu ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktēšanas vai perkolācijas procesā. Pārsvarā tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30.)	649-489-00-8	292-618-4	90640-96-3	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā vieglā parafīnu frakcija, apstrādāta ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot deparafinēto vieglu parafīnu destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C30.)	649-490-00-3	292-620-5	90640-97-4	L
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar ūdeņradi, no parafīniem attīrītas ar šķīdinātāju; nestandarta jēlnafta	649-491-00-9	292-656-1	90669-74-2	L
Atlikuma eļļas (naftas), katalītiski attīrītas no parafīniem; nestandarta jēlnafta	649-492-00-4	294-843-3	91770-57-9	L
Naftas destilāti, no parafīniem attīrītais smagais parafīna destilāts, apstrādāts ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, intensīvi apstrādājot deparafinēto destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C25-C39 un ir gatava eļļa ar viskozitāti aptuveni 44 cSt 10 °C temperatūrā.)	649-493-00-X	295-300-3	91995-39-0	L
Naftas destilāti, no parafīniem attīrītais vieglais parafīna destilāts, apstrādāts ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, intensīvi apstrādājot deparafinēto destilātu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C21-C29 un ir gatava eļļa ar viskozitāti aptuveni 13 cSt 10 °C temperatūrā.)	649-494-00-5	295-301-9	91995-40-3	L
Naftas destilāti, hidrokrekringēti, attīrīti ar šķīdinātājiem, bez parafīniem; nestandarta jēlnafta (Komplekss šķidru ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, rekristalizējot deparafinētus, hidrokrekingā apstrādātus, ar šķīdinātāju attīrītus naftas destilātus.)	649-495-00-0	295-306-6	91995-45-8	L
Naftas destilāti, ar šķīdinātājiem attīrīta vieglo naftēnu frakcija, apstrādāta ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot naftas frakciju ar ūdeņradi un ekstrakcijā ar šķīdinātāju atdalot aromātiskus ogļūdeņražus. Tajā pārsvarā ir naftēnu rindas ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30 un 10 °C temperatūrā ir gatava eļļa ar viskozitāti no 13-15 10-6 m2.s-1.)	649-496-00-6	295-316-0	91995-54-9	L
Naftas smēreļļas, C17-35, ekstrahētas ar šķīdinātāju, bez parafīniem, apstrādātas ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta	649-497-00-1	295-423-2	92045-42-6	L
Naftas smēreļļas, hidrokrekingētas, nearomātiskas, ar šķīdinātājiem attīrītas no parafīniem; nestandarta jēlnafta	649-498-00-7	295-424-8	92045-43-7	L
Naftas atlikumu eļļas, hidrokrekingētas, apstrādātas ar skābi, ar šķīdinātājiem attīrītas no parafīniem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar šķīdinātāju atdalot parafīnus no atlikuma, ko iegūst, destilējot ar skābi un hidrokrekingā apstrādātu smago parafīnu frakciju, ar viršanas temperatūru aptuveni virs 380 °C.)	649-499-00-2	295-499-7	92061-86-4	L
Naftas parafīnu eļļas, smagās, attīrītas ar šķīdinātāju, kam attīrīti parafīni; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no parafīnu jēlnaftas, kurā ir sērs. Tajā pārsvarā ir smēreļļas, attīrītas ar šķīdinātāju un deparafinētas, ar viskozitāti 10 °C temperatūrā — 65 10-6 m2.s-1.)	649-500-00-6	295-810-6	92129-09-4	L
Naftas smēreļļas, jēlnafta ar parafīniem; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, attīrot jēlnaftu. Tajā pārsvarā ir aromātiski, naftēnu un parafīnu rindas ogļūdeņražiem, un 40 °C temperatūrā ir gatava eļļa ar viskozitāti 23 10-6 m2.s-1.)	649-501-00-1	297-474-6	93572-43-1	L
Ogļūdeņraži, hidrokrekingēti parafīnu destilācijas atlikumi, ar šķīdinātāju attīrīti no parafīniem; nestandarta jēlnafta	649-502-00-7	297-857-8	93763-38-3	L
Ogļūdeņraži, C20-50, atlikuma eļļas hidroģenēšanas vakuumdestilāts; nestandarta jēlnafta	649-503-00-2	300-257-1	93924-61-9	L
Naftas destilāti, smagie, attīrīti ar šķīdinātāju, apstrādāti ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta	649-504-00-8	305-588-5	94733-08-1	L
Naftas destilāti, vieglie, attīrīti ar šķīdinātāju, hidrokrekings; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, dearomatizējot ar šķīdinātāju hidrokrekingā apstrādātas naftas atlikumu. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C18 līdz C27, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 370 °C līdz 450 °C.)	649-505-00-3	305-589-0	94733-09-2	L
Naftas smēreļļas, no C18 līdz C40, ar šķīdinātāju attīrītas no parafīniem, hidrokrekings; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar šķīdinātāju deparafinējot hidrokrekingā apstrādātas naftas destilācijas atlikumu. Tajā parsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C18 līdz C40, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 370 °C līdz 550 °C.)	649-506-00-9	305-594-8	94733-15-0	L
Naftas smēreļļas, C18-40, ar šķīdinātāju attīrītas no parafīniem, hidroģenētas, attīrītas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, deparafinējot ar šķīdinātāju hidroģenēto rafinātu, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju ar ūdeņradi apstrādāto naftas destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C18 līdz C40, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 370 °C līdz 550 °C.)	649-507-00-4	305-595-3	94733-16-1	L
Ogļūdeņraži, C13-30, bagātināts ar aromātiski savienojumiem, ar šķīdinātāju ekstrahētais naftēnu destilāts; nestandarta jēlnafta	649-508-00-X	305-971-7	95371-04-3	L
Ogļūdeņraži, C16-32, bagātināts ar aromātiski savienojumiem, ar šķīdinātāju ekstrahētais naftēnu destilāts; nestandarta jēlnafta	649-509-00-5	305-972-2	95371-05-4	L
Ogļūdeņraži, C37-68, bez parafīniem, deasfaltēti, ar ūdeņradi apstrādāti vakuumdestilācijas atlikumi; nestandarta jēlnafta	649-510-00-0	305-974-3	95371-07-6	L
Ogļūdeņraži, C37-65, ar ūdeņradi apstrādāti, deasfaltēti vakuumdestilācijas atlikumi; nestandarta jēlnafta	649-511-00-6	305-975-9	95371-08-7	L
Naftas destilāti, vieglie, hidrokrekings, attīrīti ar šķīdinātāju; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar šķīdinātāju apstrādājot hidrokrekingā apstrādātus naftas destilātus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C18 līdz C27, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 370 °C līdz 450 °C.)	649-512-00-1	307-010-7	97488-73-8	L
Naftas destilāti, smagie, attīrīti ar šķīdinātāju, hidroģenēti; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot ar šķīdinātāju hidroģenētās naftas destilātu. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C19 līdz C40, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 390 °C līdz 550 °C.)	649-513-00-7	307-011-2	97488-74-9	L
Naftas smēreļļas, no C18 līdz C27, hidrokrekings, kam ar šķīdinātāju attīrīti parafīni; nestandarta jēlnafta	649-514-00-2	307-034-8	97488-95-4	L
Ogļūdeņraži, no C17 līdz C30, apstrādāti ar ūdeņradi, deasfaltēti ar šķīdinātāju, destilācijas atmosfēras spiedienā atlikums, destilāta vieglās frakcijas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā sākumdestilātu, vakuumdestilējot izplūdes gāzes, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē ar šķīdinātāju apstrādājot deasfaltēto atlikumu ar ūdeņradi. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā galvenokārt no C17 līdz C30, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 300 °C līdz 400 °C.) Tā ir gatava eļļa, kam 100 °C temperatūrā viskozitāte ir 4 10-6 m2.s-1.)	649-515-00-8	307-661-7	97675-87-1	L
Ogļūdeņraži, C17-40, apstrādāti ar ūdeņradi, ar šķīdinātāju deasfaltēts destilācijas atlikums, vakuumdestilācijas vieglās frakcijas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā sākuma destilāts, vakuumdestilējot izplūdes gāzes, ko iegūst, katalizatora klātbūtnē apstrādājot ar ūdeņradi ar šķīdinātāju deasfaltētu atlikumu. Viskozitāte ir 8 cSt aptuveni 100 °C (212 °F) temperatūrā). Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C17 līdz C40, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 300 °C līdz 500 °C.)	649-516-00-3	307-755-8	97722-06-0	L
Ogļūdeņraži, C13-27, ar šķīdinātāju ekstrahēta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos savienojumus no vieglā naftēnu destilāta ar viskozitāti ir 9,5 cSt 10 °C (-1 °F). Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C13 līdz C27, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 240 °C līdz 400 °C.)	649-517-00-9	307-758-4	97722-09-3	L
Ogļūdeņraži, C14-29, ar šķīdinātāju ekstrahēta vieglā naftēnu frakcija; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot aromātiskos savienojumus no vieglā naftēnu destilāta ar viskozitāti ir 16 cSt 10 °C (-1 °F). Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C14 līdz C29, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 250 °C līdz 425 °C.)	649-518-00-4	307-760-5	97722-10-6	L
Ogļūdeņraži, C27-42, dearomatizētie; nestandarta jēlnafta	649-519-00-X	308-131-8	97862-81-2	L
Ogļūdeņraži, no C17 līdz C30, destilāti, ko apstrādā ar ūdeņradi, vieglās frakcijas; nestandarta jēlnafta	649-520-00-5	308-132-3	97862-82-3	L
Ogļūdeņraži, no C27 līdz C45, naftēnu vakuumdestilāti; nestandarta jēlnafta	649-521-00-0	308-133-9	97862-83-4	L
Ogļūdeņraži, C27-45, dearomatizētie; nestandarta jēlnafta	649-522-00-6	308-287-7	97926-68-6	L
Ogļūdeņraži, no C20 līdz C58, ko apstrādā ar ūdeņradi; nestandarta jēlnafta	649-523-00-1	308-289-8	97926-70-0	L
Ogļūdeņraži, no C27 līdz C42, ar naftēniem; nestandarta jēlnafta	649-524-00-7	308-290-3	97926-71-1	L
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar ogli, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā naftas atlikuma eļļas ar aktīvo kokogli, lai atdalītu polāro savienojumu un piemaisījumu paliekas.)	649-525-00-2	309-710-8	100684-37-5	L
Atlikuma eļļas (naftas), apstrādātas ar māliem, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītā naftas atlikuma eļļas ar balinātājmāliem, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus.)	649-526-00-8	309-711-3	100684-38-6	L
Naftas smēreļļas C25, ekstrahētas ar šķīdinātāju, deasfaltētas, no parafīniem attīrītas, hidroģenētas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju un hidroģenējot vakuumdestilācijas atlikumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt lielāku par C25 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 32-37 cSt -1 °C (37 °F) temperatūrā.)	649-527-00-3	309-874-0	101316-69-2	L
Naftas smēreļļas C17-32, ekstrahētas ar šķīdinātāju, no parafīniem attīrītas, hidroģenētas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju un hidroģenējot destilācijas atmosfēras spiedienā atlikumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C17-C32 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 17-23 cSt -1 °C (23 °F) temperatūrā.)	649-528-00-9	309-875-6	101316-70-5	L
Naftas smēreļļas C20-35, ekstrahētas ar šķīdinātāju, no parafīniem attīrītas, hidroģenētas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju un hidroģenējot destilācijas atmosfēras spiedienā atlikumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C35 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 37-44 cSt -1 °C (44 °F) temperatūrā.)	649-529-00-4	309-876-1	101316-71-6	L
Naftas smēreļļas C24-50, ekstrahētas ar šķīdinātāju, no parafīniem attīrītas, hidroģenētas; nestandarta jēlnafta (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju un hidroģenējot destilācijas atmosfēras spiedienā atlikumus. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C24-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti 16-75 cSt -1 °C (75 °F) temperatūrā.)	649-530-00-X	309-877-7	101316-72-7	L
Naftas ekstrakti, smagais naftēnu destilāta šķīdinātājs, aromātisko vielu koncentrāts; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Aromātisko vielu koncentrāts, ko iegūst, pievienojot ūdeni smagā naftēnu destilāta ekstraktam šķīdinātājā un ekstrakcijas šķīdinātājam.)	649-531-00-5	272-175-3	68783-00-6	L
Naftas ekstrakti, ar šķīdinātāju attīrītais smagā parafīnu destilāta šķīdinātājs; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā ekstrakts ar šķīdinātāju attīrītā smagā parafīnu destilāta reekstrakcijā. Tajā ir piesātināti un aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20 — C50.)	649-532-00-0	272-180-0	68783-04-0	L
Naftas ekstrakti, smagie parafīnu destilāti, deasfaltēti ar šķīdinātāju; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā ekstrakts smagā parafīnu destilāta ekstrakcijā ar šķīdinātāju.)	649-533-00-6	272-342-0	68814-89-1	L
Naftas ekstrakti, smagais naftēnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar ūdeņradi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot smagu naftēnu destilāta ekstraktu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti ne mazāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā (-1 SUS 100 °F temperatūrā.)	649-534-00-1	292-631-5	90641-07-9	L
Naftas ekstrakti, smagais parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar ūdeņradi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot smagu parafīnu destilāta ekstraktu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C21 līdz C33, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 350 °C līdz 480 °C.)	649-535-00-7	292-632-0	90641-08-0	L
Naftas ekstrakti, vieglais parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar ūdeņradi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot vieglu parafīnu destilāta ekstraktu ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu diapazonā no C17 līdz C26, un aptuvens tā viršanas temperatūras diapazons ir no 280 °C līdz 400 °C.)	649-536-00-2	292-633-6	90641-09-1	L
Naftas ekstrakti, ar ūdeņradi apstrādāts vieglu parafīnu destilāta šķīdinātājs; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vidējo parafīnu pirmo šķīdināja destilātu, kas apstrādāts ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C16 -C36.)	649-537-00-8	295-335-4	91995-73-2	L
Naftas ekstrakti, vieglais naftēnu destilāta šķīdinātājs, hidrodesulfurizēts; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē apstrādājot ekstrakcijas procesā ar šķīdinātāju iegūtu ekstraktu apstākļos, kas nodrošina sēra savienojumu atdalīšanu. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C15 līdz C30. Tajā pēc svara var būt 5 % vai vairāk aromātisku ogļūdeņražu ar kondensētiem 4 līdz 6 locekļu cikliiem.)	649-538-00-3	295-338-0	91995-75-4	L
Naftas ekstrakti, vieglais naftēnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar skābi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā frakciju, destilējot ekstraktu, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglu parafīnu virsējos destilātus, un attīrīts ar sērskābi. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C16 -C32.)	649-539-00-9	295-339-6	91995-76-5	L
Naftas ekstrakti, vieglais parafīnu destilāta šķīdinātājs, hidrodesulfurirzētais; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglu parafīnu destilātu, un apstrādāta ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru sērūdeņradī, kuru izvada no sistēmas. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C40 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku kā 10 cSt -1 °C temperatūrā.)	649-540-00-4	295-340-1	91995-77-6	L
Naftas ekstrakti, vieglais vakuuma gāzeļļas šķīdinātājs, apstrādāts ar ūdeņradi; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju no vieglajiem naftas vakuuma gāzeļļasem, un apstrādāta ar ūdeņradi katalizatora klātbūtnē. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C13 -C30.)	649-541-00-X	295-342-2	91995-79-8	L
Naftas ekstrakti, smagais parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar māliem; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas frakciju ar dabīgiem vai modificētiem māliem kontaktēšanas vai perkolācijas procesā, lai atdalītu polāro savienojumu un citu piemaisījumu paliekas. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50. Plūsmā var būt 5 % vai vairāk 4-6 ciklu kondensētu aromātisku savienojumu.)	649-542-00-5	296-437-1	92704-08-0	L
Naftas ekstrakti, smagais naftēnu destilāta šķīdinātājs, hidrodesulfurizēts; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, apstrādājot naftas izejvielas ar ūdeņradi, lai pārvērstu organisko sēru par sērūdeņradi, kuru tālāk izvada no sistēmas. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15-C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.)	649-543-00-0	297-827-4	93763-10-1	L
Naftas ekstrakti, ar šķīdinātāju no parafīniem attīrītais smagais parafīnu destilāta šķīdinātājs, hidrodesulfurizēts; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst no naftas izejvielas, kas deparafinēta ar šķīdinātāju, to apstrādājot ar ūdeņradi, lai pārvērstu organiskos sēra savienojumus sērūdeņradī, kuru izvada no sistēmas. Tajā pārsvarā ir ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C15- C50 un ir gatava eļļa ar viskozitāti lielāku par 19 cSt 10 °C temperatūrā.)	649-544-00-6	297-829-5	93763-11-2	L
Naftas ekstrakti, vieglais parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrādāts ar ogli; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā frakciju, destilējot ekstraktu, kas reģenerēts, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglu naftas parafīnu virsējo destilātu, kuru apstrādā ar aktīvo ogli, lai atdalītu polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C16 -C32.)	649-545-00-1	309-672-2	100684-02-4	L
Naftas ekstrakti, viegls parafīnu destilāta šķīdinātājs, apstrāde ar māliem; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst kā frakciju, destilējot reģenerētu ekstraktu, ar šķīdinātāju ekstrahējot vieglu naftas parafīnu virsējo destilātu, ko apstrādā ar balinātājmāliem, lai atdalītu zīmju polāros savienojumus un piemaisījumus. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt no C16 līdz C32.)	649-546-00-7	309-673-8	100684-03-5	L
Naftas ekstrakti, vieglie, vakuuma gāzeļļu šķīdinātājs, apstrādāts ar ogli; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglo vakuuma naftas gāzeļļu, kas apstrādāts ar aktivētu ogli, lai atdalītu polāro savienojumu un piemaisījumu paliekas. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C13 -C30.)	649-547-00-2	309-674-3	100684-04-6	L
Naftas ekstrakti, vieglie, vakuuma gāzeļļas šķīdinātājs, apstrādāts ar māliem; apstrādāts aromātisko vielu destilāta ekstrakts (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, ekstrahējot ar šķīdinātāju vieglo vakuuma naftas gāzeļļu, kas apstrādāts ar balinoðajiem māliem, lai atdalītu polāro savienojumu un piemaisījumu paliekas. Tajā pārsvarā ir aromātiski ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C13 -C30.)	649-548-00-8	309-675-9	100684-05-7	L
Naftas fūteļļa; fūteļļa (Komplekss ogļūdeņražu savienojums, ko iegūst, kā eļļas frakcija, atdalot eļļu ar šķīdinātāju, vai parafīna atdalīšanas (svīšanas) procesā. Tajā pārsvarā ir sazarotas ķēdes ogļūdeņraži ar oglekļa atomu skaitu galvenokārt C20-C50.)	649-549-00-3	265-171-8	64742-67-2	L
Naftas fūteļļa, apstrādāta ar ūdeņradi; fūteļļa	649-550-00-9	295-394-6	92045-12-0	L
Ugunsizturīgās keramikas šķiedras; īpašas nozīmes šķiedras, izņemot tās, kas norādītas citur Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā; (nejaušas orientācijas mākslīgās stikla (silikāta) šķiedras, kurās sārmu metāla oksīdu un sārmzemju metālu oksīdu (Na2O + K2O + CaO + MgO + BaO) daudzums ir 18 masas % vai mazāks)	650-017-00-8			R

3. papildinājums

29. punkts — 1. kategorijas mutagēni

4. papildinājums

29. punkts — 2. kategorijas mutagēni

Vielas	Indeksa nr.	EK nr.	CAS nr.	Piezīmes
heksametilfosfortriamīds; heksametilfosforamīds	015-106-00-2	211-653-8	680-31-9
[Dietilsulfāts]	016-027-00-6	200-589-6	64-67-5
kālija dihromāts	024-002-00-6	231-906-6	7778-50-9
amonija dihromāts	024-003-00-1	232-143-1	7789-09-5
nātrija dihromāts	024-004-00-7	234-190-3	10588-01-9
Nātrija dihromāts, dihidrāts	024-004-01-4	234-190-3	7789-12-0
hromildihlorīds; hroma oksihlorīds	024-005-00-2	239-056-8	14977-61-8
kālija hromāts	024-006-00-8	232-140-5	7789-00-6
Nātrija hromāts	024-018-00-3	231-889-5	7775-11-3	E
Kadmija fluorīds	048-006-00-2	232-222-0	7790-79-6
hromildihlorīds;	048-008-00-3	233-296-7	10108-64-2
Butāns [ar ≥ 0,1 % butadiēna (203–450–8)] [1]	601-004-01-8	203-448-7 [1]	106-97-8 [1]	C, S
Izobutāns [ar ≥ 0,1 % butadiēna (203-450-8)] [2]	601-004-01-8	20-857-2 [2]	75-28-5 [2]	C, S
1,3-butadiēns buta-1,3-diēns	601-013-00-X	203-450-8	106-99-0	D
benz[a]pirēns; benz[d,e,f]hrizēns	601-032-00-3	200-028-5	50-32-8
1,2-dibrom-3-hlorpropāns	602-021-00-6	202-479-3	96-12-8
Etilēna oksīds; oksirāns	603-023-00-X	200-849-9	75-21-8
Propilēna oksīds; 1,2-epoksipropāns; benz[d,e,f]krizēns	603-055-00-4	200-879-2	75-56-9	E
2,2'-bioksirāns; l,2:3,4-diepoksibutāns	603-060-00-1	215-979-1	1464-53-5
metilakrilamidometoksiacetāts (ar ≥ 0,1 % akrilamīda)	607-190-00-X	401-890-7	77402-03-0
metilakrilamidoglikolāts (ar ≥ 0,1 % akrilamīda)	607-210-00-7	403-230-3	77402-05-2
etilēnimīns; aziridīns	613-001-00-1	205-793-9	151-56-4
1,3,5–tris–[(2S un 2R)–2,3–epoksipropil]–1,3,5–triazīn– 2,4,6–(1H,3H,5H)–trions E	615-021-00-6	219-514-3	2451-62-9
Akrilamīds	616-003-00-0	201-173-7	79-06-1
l,2:3,4–diepoksibutāns	616-091-00-0	423-400-0	59653-74-6	E

5. papildinājums

30. punkts — Reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas: 1. kategorija

Vielas	Indeksa nr.	EK nr.	CAS nr.	Piezīmes
Oglekļa oksīds	006-001-00-2	211-128-3	630-08-0
svina heksafluorsilikāts	009-014-00-1	247-278-1	25808-74-6
svina savienojumi, izņemot šajā pielikumā minētos	082-001-00-6
Svina alkilatvasinājumi	082-002-00-1
svina azīds	082-003-00-7	236-542-1	13424-46-9
svina hromāts;	082-004-00-2	231-846-0	7758-97-6
svina diacetāts	082-005-00-8	206-104-4	301-04-2
tri-svina bis(ortofosfāts)	082-006-00-3	231-205-5	7446-27-7
svina acetāts	082-007-00-9	215-630-3	1335-32-6
divvērtīgā svina metānsulfonāts	082-008-00-4	401-750-5	17570-76-2
C.I. Dzeltenais pigments 34; (Šī viela identificēta krāsu indeksā ar struktūras numuru C.I. 77603)	082-009-00-X	215-693-7	1344-37-2
C.I. Sarkanais pigments 104; (Šī viela identificēta krāsu indeksā ar struktūras numuru C.I. 77605)	082-010-00-5	235-759-9	12656-85-8
svina hidrogenarsenāts	082-011-00-0	232-064-2	7784-40-9
1,2-dibrom-3-hlorpropāns	602-021-00-6	202-479-3	96-12-8
2–brompropāns	602-085-00-5	200-855-1	75-26-3	E
Varfarīns 4-hidroksi-3-(3-okso-1-fenilbutil)kumarīns	607-056-00-0	201-377-6	81-81-2
svina 2,4,6-trinitrorezorcīnoksīds, svina stifnāts	609-019-00-4	239-290-0	15245-44-0

6. papildinājums

30. punkts — Reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas: 2. kategorija

Vielas	Indeksa nr.	EK nr.	CAS nr.	Piezīmes
6-(2-hloretil)-6(2–metoksietoksi)-2,5,7, 10-tetraoksa-6-silaundekāns; etacelasils	014-014-00-X	253-704-7	37894-46-5
Flusilazols (ISO); bis-(4-fluorfenil)-(metil)-(1H-1,2,4-triazol-1-ilmetil)-silāns	014-017-00-6	–	85509-19-9	E
Maisījums no: 4-[[bis-(4-fluorofenil)-metilsilil]metil]-4H-1,2,4-triazola; 1-[[bis-(4-fluorfenil)metil–silil]metil]-1H-1,2,4-triazola	014-019-00-7	403-250-2	–	E
niķeļa tetrakarbonils	028-001-00-1	236-669-2	13463-39-3
Kadmija fluorīds	048-006-00-2	232-222-0	7790-79-6
hromildihlorīds;	048-008-00-3	233-296-7	10108-64-2
benz[a]pirēns; benz[d,e,f]hrizēns	601-032-00-3	200-028-5	50-32-8
2-metoksietanols; etilēnglikolmonometilēteris metilglikols	603-011-00-4	203-713-7	109-86-4
2-etoksietanols; etilēnglikolmonoetilēteris etilglikols	603-012-00-X	203-804-1	110-80-5
2,3-epoksipropān-1-ols; glicīdspirts	603-063-00-8	209-128-3	556-52-5
2–metoksipropanols	603-106-00-0	216-455-5	1589-47-5
Bis–(2–metoksietil)ēteris	603-139-00-0	203-924-4	111-96-6
R–2,3–epoksi–1–propanols	603-143-002	404-660-4	57044-25-4	E
4,4'–izobutiletilidēndifenols; 2,2–bis–(4'–hidroksifenil)–4–metil–pentāns	604-024-00-8	401-720-1	6807-17-6
2-metoksietilacetāts; etilēnglikolmonometilēteris metilglikolacetāts	607-036-00-1	203-772-9	110-49-6
2-etoksietilacetāts; etilēnglikolmonoetilēteris etilglikolacetāts	607-037-00-7	203-839-2	111-15-9
2-etilheksil-3,5-bis(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenilmetiltioacetāts	607-203-00-9	279-452-8	80387-97-9
bis-(2-metoksietil)ftalāts	607-228-00-5	204-212-6	117-82-8
2–metoksipropilacetāts	607-251-00-0	274-724-2	70657-70-4
Fluazifopbutils (ISO); butil–(RS)–2–[4–(5–trifluormetil–2– piridiloksi)fenoksi]propionāts	607-304-00-8	274-125-6	69806-50-4
Vinklozolīns (ISO); N–3,5–dihlorfenil–5–metil–5–vinil– 1,3–oksazolidīn–2,4–dions	607-307-00-4	256-599-6	50471-44-8
Metoksietiķskābe	607-312-00-1	210-894-6	625-45-6	E
Bis–(2–etilheksil)ftalāts; di–(2–etilheksil)ftalāts; DEHP	607-317-00-9	204-211-0	117-81-7
Dibutilftalāts; DBF	607-318-00-4	201-557-4	84-74-2
(+/–) tetrahidrofurfuril–(R)–2–[4–(6–hlor –hinoksalīn–2–iloksi)feniloksi]propionāts	607-373-00-4	414-200-4	119738-06-6	E
binapakrils (ISO); 2-otr-butil-4,6-dinitrofenil-3-metilkrotonāts	609-024-00-1	207-612-9	485-31-4
dinosebs; 6-otr-butil-2,4-dinitrofenols	609-025-00-7	201-861-7	88-85-7
dinoseba sāļi un esteri, izņemot šajā pielikumā minētos	609-026-00-2
dinoterbs 2-tert-butil-4,6-dinitrofenols	609-030-00-4	215-813-8	1420-07-1
dinoterba sāļi un esteri	609-031-00-X
nitrofēns (ISO); 2,4- dihlorfenil-4-nitrofenilēteris	609-040-00-9	217-406-0	1836-75-5
metil-ONN-azoksimetilacetāts; metilazoksimetilacetāts	611-004-00-2	209-765-7	592-62-1
Tridemorfs (ISO); 2,6–dimetil–4–tridecilmorfolīns	613-020-00-5	246-347-3	24602-86-6
etilēntiourīnviela; imidazolidīn-2-tions; 2-imidazolīn-2-tiols	613-039-00-9	202-506-9	96-45-7
Cikloheksimīds	613-140-00-8	200-636-0	66-81-9
Flumioksazīns (ISO); N–(7–fluor–3,4–dihidro–3–okso–4–prop –2–inil–2H–1,4–benzoksazīn–6–il) cikloheks–1–ēn–1,2–dikarboksamīds	613-166-00-X	–	103361-09-7
(2RS,3RS)–3–(2–hlorfenil)–2–(4–fluor fenil)–[(lH–1,2,4–triazol–1–il)– metil]oksirāns	613-175-00-9	406-850-2	106325-08-0
N,N-dimetilformamīds; dimetilformamīds	616-001-00-X	200-679-5	68-12-2
N,N–dimetilacetamīds	616-011-00-4	204-826-4	127-19-5	E
Formamīds	616-052-00-8	200-842-0	75-12-7
N–metilacetamīds	616-053-00-3	201-182-6	79-16-3
N–metilformamīds	616-056-00-X	204-624-6	123-39-7	E

7. papildinājums

Īpaši noteikumi par to, kā marķēt izstrādājumus, kuros ir azbests

Uz visiem izstrādājumiem, kuros ir azbests, vai uz to iesaiņojuma ir šāda etiķete:

a)	etiķete, kas atbilst še dotajam paraugam, ir vismaz 5 cm gara (H) un 2,5 cm plata;

tai ir divas daļas:

—	augšējā daļā (h1 = 40 % H) ir burts “a” baltā krāsā uz melna fona,

—	apakšējā daļā (h2 = 60 % H) ir standarta formulējums baltā un/vai melnā krāsā uz sarkana fona, un tas ir skaidri salasāms;

ja izstrādājumā ir krokidolīts, vārdus “ietilpst azbests”, ko lieto standartformulējumā, aizstāj ar “ietilpst krokidolīts/zilais azbests”.

Pirmās daļas noteikumus dalībvalstis var neattiecināt uz izstrādājumiem, ko paredzēts laist tirgū to teritorijā. Tomēr šo izstrādājumu marķējumā jābūt formulējumam “ietilpst azbests”;

d)	ja marķējums ir tieši uzspiests uz izstrādājumiem, pietiek, ja ir viena krāsa, kas kontrastē ar fonu.

Šajā pielikumā minēto etiķeti piestiprina saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)	uz katras vismazākās piegādātās vienības;

b)	ja izstrādājumam ir azbestcementa sastāvdaļas, pietiek, ja etiķeti piestiprina tikai šīm sastāvdaļām. Bez marķējuma var iztikt, ja iesaiņojuma mazo izmēru vai nepiemērotības dēļ etiķeti nevar piestiprināt pie sastāvdaļas.

3. Tādu iesaiņotu izstrādājumu marķēšana, kuros ir azbests

3.1.

Uz iesaiņotu izstrādājumu iesaiņojuma skaidri salasāmā un neizdzēšamā marķējumā ir šādas ziņas:

a)	saskaņā ar šo pielikumu simbols un attiecīgās norādes par apdraudējumu;

b)	drošības norādījumi, kas jāizraugās saskaņā ar norādēm šajā pielikumā, ciktāl tie ir saistīti ar attiecīgo izstrādājumu.

Ja uz iesaiņojumu ir sniegta papildu drošības informācija, tā nemazina to ziņu nozīmīgumu, kas sniegtas saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, vai nav pretrunā tām.

3.2.

Marķēšanu saskaņā ar 3.1. punktu izdara:

—	iesaiņojumam cieši piestiprinot etiķeti vai

—	iesaiņojumam cieši piestiprinot uzlīmi, vai

—	marķējumu uzspiežot tieši uz iesaiņojuma.

3.3.

Izstrādājumus, kuros ir azbests, un kas ir tikai brīvi ietīti polietilēnā vai līdzīgā iesaiņojumā, uzskata par iesaiņotiem izstrādājumiem un marķē saskaņā ar 3.2. punktu. Ja izstrādājumi no tādiem iesaiņojumiem izņem un laiž tirgū neiesaiņotus, katrai vismazākajai paredzētai vienībai pievieno ziņas, kas iekļaujamas marķējumā saskaņā ar 3.1. punktu.

Tādu neiesaiņotu izstrādājumu marķēšana, kuros ir azbests

Neiesaiņotiem izstrādājumiem, kuros ir azbests, marķēšanu saskaņā ar 3.1. punktu izdara:

—	izstrādājumam ar azbestu stingri piestiprina etiķeti,

—	tādam izstrādājumam cieši piestiprinot uzlīmi,

—	marķējumu uzspiežot tieši uz izstrādājumiem,

vai, ja iepriekš minēto pamatotu iemeslu dēļ nevar izdarīt, piemēram, izstrādājuma mazo izmēru, izstrādājuma nepiemēroto īpašību vai dažu tehnisku grūtību dēļ, pievieno zīmi, kurā ir 3.1. punktā paredzētais marķējums.

Neskarot Kopienas noteikumus par drošību un darba higiēnu, pie etiķetes, kas piestiprināta pie izstrādājuma, kurš lietošanas veida ziņā var būt pārstrādes vai pabeigts izstrādājums, jāpievieno drošības norādījumi, kas var būt vajadzīgi attiecīgam izstrādājumam, un jo īpaši:

—	ja iespējams, lietot ārpus telpām vai labi vēdinātā vietā,

—	ieteicams izmantot darbarīkus, kas darbināmi ar roku vai kas darbojas ar mazu ātrumu; vajadzības gadījumā uz tiem jābūt uzstādītai attiecīgai putekļu nosūkšanas ierīcei. Ja lieto ātrdarbīgus darbarīkus, tiem vienmēr jābūt uzstādītai tādai ierīcei,

—	ja iespējams, pirms griešanas vai urbšanas samitrināt,

—	samitrināt putekļus, ievietot tos kārtīgi noslēgtā traukā un drošos apstākļos attīrīties no tiem.

6.	Jebkura tāda izstrādājuma marķējumā, kas paredzēts sadzīves lietošanai, uz ko neattiecas 5. punkts, un no kā lietojot var attīrīties azbesta šķiedras, vajadzības gadījumā jābūt šādam drošības norādījumam: “nolietotu aizstāt ar citu”.

7.	Šīs direktīvas 2. pantā minētajiem datiem jābūt tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā medikamentu laiž tirgū.

8. papildinājums

43. punkts — Azokrāsvielas

Aromātisko amīnu saraksts

	CAS nr.	Indeksa nr.	EK nr.	Vielas
1	92-67-1	612-072-00-6	202-177-1	bifenil–4–ilamīns 4-aminodifenils ksenilamīns
2	92-87-5	612-042-00-2	202-199-1	benzidīns
3	95-69-2		202-441-6	4–hlor–o–toluidīns
4	91-59-8	612-022-00-3	202-080-4	2–naftilamīns
5	97-56-3	611-006-00-3	202-591-2	o-aminoazotoluols 4–amino–2', 3–dimetilazobenzols 4–o–tolilazo–o–toluidīns
6	99-55-8		202-765-8	5–nitro–o–toluidīns
7	106-47-8	612-137-00-9	203-401-0	4–hloranilīns
8	615-05-4		210-406-1	4–metoksi–m–fenilēndiamīns
9	101-77-9	612-051-00-1	202-974-4	4,4'–metilēndianilīns 4,4'–diaminodifenilmetāns
10	91-94-1	612-068-00-4	202-109-0	3,3'–dihlorbenzidīns 3,3'–dihlorbifenil–4,4'–ilīndiamīns
11	119-90-4	612-036-00-X	204-355-4	3,3'–dimetoksibenzidīns o-dianizidīns
12	119-93-7	612-041-00-7	204-358-0	3,3'–dimetilbenzidīns 4,4'–bi–o–toluidīns
13	838-88-0	612-085-00-7	212-658-8	4,4'–metilēndi–o–toluidīns
14	120-71-8		204-419-1	6–metoksi–m–toluidīns p–krezidīns
15	101-14-4	612-078-00-9	202-918-9	4,4'–metilēn–bis–(2–hloranilīns) 2,2'–dihlor–4,4'–metilēndianilīns
16	101-80-4		202-977-0	4,4'–oksidianilīns
17	139-65-1		205-370-9	4,4'–tiodianilīns
18	95-53-4	612-091-00-X	202-429-0	o-toluidīns 2–aminotoluols
19	95-80-7	612-099-00-3	202-453-1	4-metil-m-fenilēndiamīns
20	137-17-7		205-282-0	2,4,5–trimetilanilīns
21	90-04-0	612-035-00-4	201-963-1	o–anizidīns 2–metoksianilīns
22	60-09-3	611-008-00-4	200-453-6	4–aminoazobenzols

9. papildinājums

43. punkts — Azokrāsvielas

Azokrāsvielu saraksts

CAS nr.

Indeksa nr.

EK nr.

Vielas

Nav piešķirts

1. savienojums:

CAS-Nr.: 118685-33-9

C39H23ClCrN7O12S.2Na

2. savienojums:

C46H30CrN10O20S2.3Na

611-070-00-2

405-665-4

Maisījums no: dinātrija (6-(4-anizidīn)-3-sulfonāt-2-(3,5-dinitro-2-oksīdfenilazo)-l-naftolāt)(l-(5-hlor-2-oksīdfenilazo)-2-naftolāt)hromāta(l-);

trinātrija bis(6-(4-anizidīn)-3-sulfonāt-2-(3,5-dinitro-2-oksīdfenilazo)-1-naftolāt)hromāta(l-)

DEKLARĀCIJA PAR PADOMES APSVĒRUMIEM

I. IEVADS

Komisija 2003. gada 5. novembrī iesniedza priekšlikumu Regulai, kā reģistrēt, vērtēt, licencēt un ierobežot ķimikālijas (REACH), un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK, lai pielāgotu to REACH regulai. Priekšlikums pamatojas uz EK līguma 95.pantu.

2.	Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sniegusi atzinumu 2004. gada 31. martā (1).

3.	Eiropas Parlaments 2005. gada 17. novembrī ir sniedzis atzinumu pirmā lasījumā.

4.	Padome 2005. gada 13. decembrī panāca vienprātīgu politisku vienošanos par kompromisa tekstu, lai varētu pieņemt kopēju nostāju.

5.	Padome 2006. gada 27. jūnijā ir pieņēmusi kopēju nostāju saskaņā ar EK līguma 251. pantu.

II. MĒRĶI

Kaut gan zināšanas par ķīmiskām vielām nebūt nav pilnīgas — un tas uzskatāms par būtisku trūkumu pašreizējā ES politikā attiecībā uz ķimikālijām — ierosinātā “REACH” regula tiecas cilvēku veselības aizsardzību un apkārtējās vides aizsardzību līdzsvarot ar stimulētu konkurētspēju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī vienkāršot administratīvos procesus un efektīvi izmantot resursus, kuru ir tik maz.

Konkrētāk, daži no jaunās sistēmas mērķiem paredz:

—	izstrādāt saskaņotu reģistrācijas sistēmu, nodrošinot svarīgāko informāciju par briesmām un apdraudējumiem, ko rada jaunas un jau esošas vielas, ko izgatavo vai importē Eiropas Savienībā;

—	novelt pierādīšanas pienākumu no dalībvalstu iestāžu pleciem un uzdot to ražotājām un importētājām uzņēmējsabiedrībām, kas būs atbildīgas par pierādījumiem, ka vielas var droši lietot;

—	uzdot pakārtotiem lietotājiem pienākumu sniegt informāciju par vielu lietojumiem un ar tiem saistītiem apdraudējumu regulācijas pasākumiem;

—	uzturēt spēkā pastāvošo ierobežojumu sistēmu, un kā jaunu instrumentu ieviest pašu bīstamāko vielu licencēšanas procedūru;

—	sabiedrības interesēs panākt lielāku pārskatāmību un atklātību, nodrošinot vieglāku pieeju svarīgai informācijai par ķimikālijām;

—	izveidot centralizētu struktūru, lai atvieglinātu REACH izmantojumu un nodrošinātu saskaņotu šīs sistēmas piemērojumu visā Eiropas Savienībā.

III. KOPĒJĀ NOSTĀJA

Ņemot vērā minētos mērķus, kā arī ķīmijas rūpniecības un piegādes ķēdes sarežģīto struktūru, Padome ir panākusi vienprātību par dokumentu, ar ko tā tiecas nodrošināt augstāka līmeņa aizsardzību cilvēku veselībai un apkārtējai videi, reizē mazinot administratīvas nastas un izmaksas Eiropas rūpniecībai, lai uzturētu tās konkurētspēju un novatorisma jaudas.

Priekšlikums pēdējos divos gados Padomē notikušās sarunās ir ievērojami pārstrādāts. Pārskatīšanas gaitā Padomes prezidentvalstīm bija bieži kontakti ar Eiropas Parlamentu, un tādējādi visnotaļ ir panākta abu iestāžu viedokļu saplūšana. Tādējādi kopējā nostājā ir pilnībā, daļēji vai būtībā pieņemti apmēram 200 grozījumi, kas ietverti pēc Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma dotajā atzinumā.

Komisija ir pieņēmusi visus Padomes ieviestos iesniegtā priekšlikuma grozījumus.

Apsvērumi

Kopējā nostājā ir iestrādāti kopumā apmēram 20 Eiropas Parlamenta izdarītu grozījumu, kas atbilst juridiskajos noteikumos (pantos un pielikumos) izmantotai pieejai.

Turklāt kopējā nostājā ir pieņemts dažu grozījumu gars:

attiecībā uz 11. grozījumu (tas daļēji ir saistīts ar 59. un 364. grozījumu 1. panta 2. punktā), ar ko ievieš “rūpības prasības” izgatavotājiem, importētājiem un pakārtotiem lietotājiem — lietot vai laist tirgū vielas tā, lai tās kaitīgi neietekmētu cilvēku veselību vai apkārtējo vidi — Padome uzskata, ka pietiek ar grozītajā 1. pantā ietverto nosacījumu — konstatēt, ka ķīmiskas vielas kaitīgi neietekmē cilvēku veselību vai apkārtējo vidi.

Attiecībā uz 3., 416. un 419. grozījumu, kas attiecas uz Eiropas ķīmijas rūpniecības nozares konkurētspēju un novatorisma jaudām, kā arī uz REACH regulas saderību ar PTO prasībām, Padome uzskata, ka REACH saskan ar visām PTO uzliktām saistībām, un tai būtu jāstimulē novatorisms, un tādējādi jāuztur vai jāstiprina konkurētspēja. Arī šajā gadījumā Padome uzskata, ka pietiek ar grozīto 1. pantu, kurā paredzēts, ka viens no šīs regulas mērķiem ir nodrošināt brīvu preču apriti, reizē stiprinot konkurētspēju un novatorismu.

Kopumā vairāki kopējā nostājā ietvertie grozījumi skar 22. un 363. grozījuma garu, jo tajos uzsvērts, ka īpaša uzmanība jāpievērš maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Turklāt Padome uzskata, ka ir jāievieš jauns, 8. apsvērums, uzsverot vajadzību īpaši ņemt vērā REACH iespējamo ietekmi uz MVU, kā arī to, ka jāvairās no jebkādas to diskriminācijas.

Pārējie apsvērumu grozījumi nav iekļauti, jo tie nebūtu saderīgi ar kopējā nostājā izmantoto Padomes pieeju (2., 5., 6., 7., 9., 12., 13., 15., 17., 23., 24., 25., 27., 28., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 37., 38., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 52., 54., 55., 56., 57., 58., 90., 361. un 424. grozījums).

I sadaļa — darbības joma un definīcijas

Padome kopējā nostājā ir konsolidējusi un izskaidrojusi regulas darbības jomu, kā arī izskaidrojusi dažus atbrīvojumus (piem., atkritumiem, vielām, ko lieto kā dzīvnieku pārtiku vai lopbarību, un — dažos gadījumos — aizsardzības interesēs). Turklāt konkrētu IV pielikumā uzskaitīto vielu atbrīvojumos no reģistrācijas nav izdarīti grozījumi (ar vienīgo izņēmumu — ir pievienota celulozes pulpa), bet tos Komisija līdz ar I un V pielikumu pārskatīs 12 mēnešus pēc REACH stāšanās spēkā. Ir izdarīti grozījumi V pielikumā uzskaitītajās kategorijās — kādu kategoriju vielas ir atbrīvotas no reģistrācijas — konkrēti, ir grozījumi attiecībā uz tādām dabiskām vielām kā rūdas, rūdu koncentrāti, minerālvielas un cementa klinkers. Definīcijas 3. pantā ir pielāgotas, lai ņemtu vērā Padomes kopējā nostājā izmantoto pieeju.

To ņemot par pamatu, kopējā nostājā ir pilnībā, būtībā vai daļēji atspoguļoti Eiropas Parlamenta izdarītie grozījumi — 65., 68., 69., 74., 79., 372., 376., 377., 462.rev, 463.rev, 464.rev, 465.rev, 466.rev, 469.rev un 983.

Attiecībā uz 67. grozījumu par sakausējumiem un to — kā īpašu preparātu — definīciju, Padome ir gandarīta par Komisijas nodomu — par ko liecina jauns apsvērums — ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētām personām izstrādāt norādes ekspertīzēm, kas jāveic īpašiem preparātiem.

Grozījumi, kas nesaskan ar Padomes pieeju, nav iekļauti kopējā nostājā (59. un 364. grozījums (skat. iepriekš sadaļā par apsvērumiem) un 60., 66., 70., 71., 75., 76., 77., 78., 80., 82., 673. un 676. grozījums).

II sadaļa — reģistrācija

Lai ietvertu galvenos Padomes veiktās izskatīšanas laikā ieviestā priekšlikuma “viena viela — viena reģistrācija” (one substance — one registration — OSOR) elementus, ir grozīti noteikumi par vairākiem vienas un tās pašas vielas reģistrētājiem. Kopējā nostājā paredzēts, ka visiem vienas un tās pašas vielas izgatavotājiem un importētajiem kopīgi jāiesniedz konkrētas reģistrācijas dokumentācijas daļas. Tomēr ir ieviestas konkrētas izvēles iespējas nepildīt šo pienākumu, ja atšķiras reģistrētāju uzskati par datu atlasi un ja kopīgi iesniegti dati radītu nesamērīgus izdevumus, kā arī, ja tas liktu dalīties komerciāli aizsargājamā informācijā.

Pret vielām, ko ar nodomu izvada no izstrādājumiem, attieksme būs tāda pati kā pret visām citām vielām, un tās reģistrē, piemērojot 3, 6 un 11 gadus ilgus pakāpeniskas ieviešanas posmus. Turklāt izstrādājumu ražotāji un importētāji ziņos par vielām, kas atbilst licencēšanas kritērijiem, ja minētajos izstrādājumos to daudzums pārsniedz konkrētu līmeni un ja nevar garantēt, ka aktīvā derīguma laikā tās kaitīgi neiedarbosies uz cilvēkiem vai apkārtējo vidi.

Ja Aģentūra uzskata, ka ir iemesls bažām, ka no izstrādājumiem izplūst kāda viela un tās izplūde apdraud cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, Aģentūra var pieņemt lēmumus, lai izstrādājumu ražotāji vai importētāji iesniedz reģistrācijas pieteikumu.

Informācijā, kas jāsniedz, reģistrējot vielu, reģistrētājiem būtu jāvar pašiem noteikt lietojuma un kaitīgās iedarbības kategorijas. Pastāv iespēja, ka reģistrētāju izvēlētiem vērtētājiem, kam ir pienācīga pieredze, reģistrācijas dokumentācijas kvalitāte būtu jāpārbauda pēc pašu ierosmes.

Informācijai, ko iesniedz atkarībā no tonnāžas, jābūt šādai:

—

pakāpeniski ieviešamām maza apjoma vielām (ko viens izgatavotājs gadā izgatavo vai importētājs importē daudzumā no 1 līdz 10 tonnām); ja pakāpeniski ieviešama viela šajā tonnāžā atbilst vienkāršiem kritērijiem, kas rāda, ka potenciāli tā ir bīstama, reģistrētājam ir jāiesniedz visa VII pielikumā paredzētā informācija. Citos gadījumos būtu jāsniedz tikai VII pielikuma 5. iedaļā minētā fizikālā un ķīmiskā informācija, līdz ar reģistrētājam pieejamo informāciju.

Iepriekš minētie kritēriji ir doti III pielikumā. Tos cenšas noteikt skaidrus un nozarē vienkārši piemērojamus, un tie attiecas uz informāciju, kas ir zināma par vielas īpašībām, lietojumu un iespējamu kaitīgu iedarbību.

Tā kā VII pielikums attieksies tikai uz dažām vielām šajā tonnāžā, kopējā nostājā ir iekļautas prasības pēc papildu informācijas par stipru toksiskumu, bioloģisku noārdīšanos un aļģu toksiskumu.

Visu pakāpeniski neieviešamu vielu reģistrētājiem būtu jāsniedz visa VII pielikumā paredzētā informācija.

—	VIII pielikumā ir ierosināts tikai viens reprodukcijas toksiskuma tests (papildu prasības pēc standartinformācijas vielām, ko viens izgatavotājs gadā izgatavo vai importētājs importē 10 tonnu vai lielākā daudzumā).

—

Nekādas būtiskas pārmaiņas nav ierosinātas IX un X pielikumā (prasības pēc papildu standartinformācijas — vielām, ko viens izgatavotājs gadā izgatavo vai importētājs importē attiecīgi vairāk par 100 tonnām un 1 000 tonnām). Komisija 18 mēnešos pēc regulas stāšanās spēkā izstrādās kritērijus, lai definētu pietiekamu pamatojumu neveikt dažus VIII līdz X pielikumā paredzētus testus, atsaucoties uz ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā izklāstīto(iem) kaitīgās iedarbības scenāriju(iem).

Pakāpeniski ieviešamām vielām kopējā nostājā ir paredzēts reģistrācijas pirmajā fāzē iekļaut vielas, kas ir potenciāli noturīgas, bioloģiski akumulatīvas un toksiskas (PBT), izmantojot spēkā esošos klasifikācijas kritērijus, un kuras viens izgatavotājs gadā izgatavo vai importētājs importē vairāk nekā 100 tonnu apjomā.

Kopumā Padome ir tiekusies izstrādāt darboties spējīgu un vieglāk izmantojamu reģistrācijas sistēmu, reizē nodrošinot, ka nozare pietiekami krāj informāciju, lai kādu vielu varētu droši izmantot un informāciju darītu pieejamu iestādēm un pakārtotiem lietotājiem.

Ievērojot minētos apsvērumus, kopējā nostājā ir pilnībā, būtībā vai daļēji iekļauti šie grozījumi: 88., 89., 97., 99., 104., 108., 109., 112., 116., 117., 118., 119., 373., 380., 381., 382., 386., 387. un 436.

Daži grozījumi nav iekļauti kopējā nostājā, jo tie nesaskanētu ar iepriekš ieskicēto pieeju (90., 96., 105., 106., 110., 113., 114., 121., 374., 375., 422., 469.rev, 433., 549., 575.rev, 584., 593., 594., 595., 596., 611. un 960. grozījums).

Konkrētāk, attiecībā uz 96., 106., 108. un 549. grozījumu, ar ko paredzēts samazināt ar dzīvniekiem veiktu testu skaitu, Padomes mērķis visnotaļ ir tāds pats, kā šajos grozījumos ietvertais, bet tā uzskata, ka šis mērķis ir pietiekami ņemts vērā 13. panta 2. punktā, kurā noteikts, ka testu metodes attiecīgi pārskatīs, lai ar dzīvniekiem izdarītus testus padarītu precīzākus, samazinātu to skaitu vai aizstātu ar citiem paņēmieniem. Tas ir ņemts vērā arī OSOR priekšlikumā un ar to saistītos, III sadaļā izdarītos grozījumos par datu kopīgu izmantojumu, kam būtu jāsamazina ar mugurkaulniekiem izdarītu testu skaits.

Citi grozījumi, piemēram, 593., 594., 595. un 596. grozījums, nav ņemti vērā vienkārši tādēļ, ka nebūtu pareizi šajā regulā ieviest noteikumus uzņēmējsabiedrību grupām.

Visbeidzot, nav iekļauts 110. grozījums, kas ieviestu prasību visām reģistrējamām vielām veikt ķīmiskā drošuma ekspertīzi, jo kaitīgas iedarbības radīti apdraudējumi visumā ir uzskatāmi par samērā maz iespējamiem, un tas uzkrautu pārāk lielu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

III sadaļa — datu kopīga lietošana un nevajadzīgas testēšanas novēršana

Kopējā nostājā ir ietverts nosacījums, ka potenciāliem reģistrētājiem ir pienākums dalīties informācijā, ko iegūst testos ar mugurkaulniekiem. Informācijā, kas iegūta citādos, nevis ar dzīvniekiem veiktos testos, ir jādalās, ja to lūdz kāds cits potenciāls reģistrētājs. Potenciāli reģistrētāji, jo īpaši MVU, parasti vienosies taisnīgi, samērīgi un bez diskriminācijas kopīgi segt izmaksas.

Gadījumiem, ja potenciālie reģistrētāji nevar vienoties par kopīgu izmaksu segšanu, ir iekļauts skaidrs un viennozīmīgs noteikums, ka izmaksas jāsadala vienlīdzīgi.

Lai atvieglinātu datu kopīgu izmantošanu, ir ieviesta viena pirmsreģistrācijas fāze, kas sākas 12 mēnešus pēc regulas stāšanās spēkā, un beidzas 18 mēnešus pēc tās stāšanās spēkā.

Tas, ka kopējā nostājā pilnībā, būtībā vai daļēji ir iekļauti 30 no Eiropas Parlamenta pirmā lasījumā pieņemtiem grozījumiem (27., 123., 125., 126., 128., 130., 131., 132., 134., 136., 137., 138., 142., 143., 147., 148., 149., 151., 153., 154., 358., 367., 369.rev, 370., 371., 379. un 384. grozījums), liecina, ka Eiropas Parlamentam un Padomei ir viens un tas pats mērķis, konkrēti, mazināt ar mugurkaulniekiem izdarītu testu skaitu un atvieglināt datu kopīgu izmantojumu.

Kopējā nostājā nav iekļauts 383. grozījums, kas visus izpētes kopsavilkumus un koncentrētus izpētes kopsavilkumus darītu brīvi pieejamus tikai 15 gadus pēc pieteikuma iesniegšanas reģistrācijas procedūrā, jo tādējādi palielinātos REACH kopējās izmaksas, un tas nevajadzīgi uzkrautu nastu visai rūpniecības nozarei, jo īpaši MVU.

Kopējā nostājā nav iekļauti divi grozījumi, ar ko bija paredzēts kopīgi segt izmaksas proporcionāli ražošanas apjomiem (150. un 155. grozījums).

Nav iekļauti citi grozījumi, jo tie nebūtu saskanējuši ar Padomes izvēlēto pieeju (129., 135., 139., 140., 150., 152., 155., 156., 368., 383. un 385. grozījums).

IV sadaļa — informācija piegādes ķēdē

Padome kopējā nostājā ir iekļāvusi papildu prasību, ka ir jāsastāda drošuma datulapas noturīgām, bioloģiski akumulatīvām un toksiskām vielām vai arī ļoti noturīgām un bioloģiski ļoti akumulatīvām vielām un konkrētiem preparātiem, kuros ir minētās vielas. Ir precizēti izplatītāju uzdevumi, ka piegādes ķēdē jānodrošina informācijas plūsmas. Ir ieviesti daži grozījumi I pielikumā (Vispārēji vielu ekspertīzes un ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumu (Chemical Safety Report — CSR) izstrādes noteikumi) un II pielikumā (Drošuma datulapu (Safety Data Sheet — SDS) sastādīšanas norādījumi).

Izmantojot šādu pieeju, kopējā nostājā ir iekļauta lielākā daļa no Eiropas Parlamenta pirmā lasījumā pieņemtiem grozījumiem (157., 158., 159., 160., 161., 162., 163., 164., 165., 166., 366. un 710. grozījums).

Kopējā nostājā nav iekļauts 365. grozījums, kurā paredzēts, ka ražotāji strādniekiem dotu pieeju pa piegādes ķēdi saņemtai informācijai, jo tas ir darba devēju pienākums. Nav pieņemts 168. grozījums par piegādātāju pienākumiem dod pieeju informācijai par pārdotām vielām, jo uz tādu noteikumu būtu jāattiecas vispārējiem noteikumiem par informācijas paziņošanu augšup un lejup pa piegādes ķēdi.

V sadaļa — pakārtoti lietotāji

Kopējā nostājā ir izskaidrots izplatītāju un pakārtotu lietotāju uzdevums piegādes ķēdē, jo īpaši — kā izgatavotājiem, importētājiem vai pakārtotiem lietotājiem būtu jāreaģē uz izplatītāju un/vai pakārtotu lietotāju sniegtu informāciju par apzinātiem lietojumiem. Līdzīgi kā ar 719. grozījumu, kopējā nostājā arī izskaidrots, ka pakārtoti lietotāji var piedalīties Vielu informācijas forumā (Substance Information Forum — SIEF). Visbeidzot, kopējā nostājā ir izskaidrots, kādos gadījumos pakārtotiem lietotājiem būtu jāveic ķīmiskā drošuma ekspertīze (Chemical Safety Assessment — CSA) un jāsagatavo ķīmiskā drošuma ziņojums (Chemical Safety Report — CSR), konkrēti, nosakot obligātu robežlielumu — 1 tonnu — par kuru mazākam daudzumam nav jāsastāda CSR. Visbeidzot, Padome ir nolēmusi kopējā nostājā svītrot Ib pielikumu (Preparātu ķīmiskā drošuma ekspertīzes), ņemot vērā to, ka zinātnes metodoloģija, kas ir šā pielikuma pamatā, joprojām ir izstrādes stadijā.

Tālab kopējā nostājā nav pieņemti daži Eiropas Parlamenta pirmā lasījumā pieņemti grozījumi (169. un 726. grozījums). Attiecībā uz 169. grozījumu, ar ko MVU ieviestu vieglāku procedūru, Padomei ir tāds pats viedoklis, ka būtu jāatvieglina šai uzņēmumu grupai uzkrautā nasta. Tas ir skaidri pausts 8. apsvērumā (īpaši būtu jāņem vērā REACH potenciālā ietekme uz MVU) un 34. apsvērumā (norādes), 73. pantā (MVU ir uzlikti mazāki maksājumi) un 76. pantā (Aģentūras sniegta palīdzība).

VI sadaļa — izvērtējums

Padome kopējā nostājā ir nolēmusi izmantot šādu pieeju:

—	dokumentācijas izvērtējuma sakarā — atbildība (gan par testēšanas priekšlikumiem, gan atbilstības pārbaudēm) ir uzticēta Aģentūrai. Aģentūra varēs pieņemt lēmumu, kā labāk izpildīt šos pienākumus, arī par iespēju izmantot ārējus avotus.

—

Būtu jāveic noteikts skaits obligātu atbilstības pārbaužu. Tiesību aktos tas ir noteikts — 5 % no saņemtās dokumentācijas. Pārbaudēs būtu jāpievērš uzmanība tādai dokumentācijai (taču ne tikai tādai), kurā iezīmējas vienas un tās pašas vielas reģistrētāju dažādi viedokļi, ja visa dokumentācija attiecas uz vielu, kas ir ietverta adaptīvā ES mēroga vielu izvērtēšanas plānā, vai — ja par vielām 1 līdz 10 tonnu diapazonā nav iesniegta pilnīga VII pielikumā paredzētā informācija.

—	Vielu izvērtējumam ieviesīs vienotu, adaptīvu vielu izvērtēšanas plānu visas ES mērogā, kuru Aģentūra sagatavos ar dalībvalstu līdzdalību.

—	Aģentūra ir atbildīga par vielu izvērtēšanas procesa koordināciju, paļaujoties uz kompetentām dalībvalstu iestādēm, kas veic izvērtēšanu. Vajadzības gadījumā kompetentas dalībvalstu iestādes var izvērtējumos izmantot specializētus institūtus.

Izmantojot šo pieeju, kopējā nostājā ir pilnībā, būtībā vai daļēji iekļauts 171., 174., 175., 178., 179., 180., 181., 182., 183., 184., 185., 187., 188., 190., 191., 192., 193., 195., 196., 197., 199., 201., 205., 206., 207., 208., 209., 211., 213., 470.rev, 729., 730., 733., 739., 744., 745. un 746. grozījums.

Kopējā nostājā nav ietverti grozījumi, kas visu atbildību par vielu ekspertīzi uzkrautu Aģentūrai (170., 202., 203., 742. un 743. grozījums), kaut gan kopīgā nostāja ir stipri vien pavirzījusies tādā virzienā. Kā norādīts iepriekš, Padome uzskata, ka vislabākais risinājums ir Aģentūrai būt atbildīgai par vielu izvērtēšanas koordināciju, paļaujoties uz kompetentām dalībvalstu iestādēm, kas veic izvērtēšanu. Ievērojot šo pieeju, Padome atbalsta Eiropas Parlamenta viedokli, ka Aģentūrai būtu jāatvēl nozīmīgāka vieta visā izvērtēšanā, piem., izstrādājot vielu prioritātes noteikšanas kritērijus un pieņemot adaptīvu Kopienas rīcības plānu, kādas vielas jāizvērtē.

177. grozījums — par obligātām konsultācijām ar Eiropas Alternatīvu testēšanas metožu apstiprināšanas centru (European Centre for Validation of Alternative Methods — ECVAM), pirms pieņemt lēmumus par testiem ar dzīvniekiem — nav tieši iekļauts kopējā nostājā. Tomēr 13. panta 2. punktā ir paredzēts, ka testu metodes attiecīgi pārskatīs, lai ar dzīvniekiem izdarītus testus darītu precīzākus, samazinātu to skaitu vai aizstātu ar citiem paņēmieniem, faktiski paredzot to pašu, jo šajā darbā iesaistīsies ECVAM.

Pārējie grozījumi — 173., 176., 186., 189., 194., 198., 200., 204. un 212. — nav iekļauti, jo tie nebūtu saderīgi ar kopējā nostājā izmantoto pieeju.

VII sadaļa — licenču piešķiršana

Padomes kopējā nostājā ir ietverti dažādi grozījumi, lai stiprinātu licencēšanu, reizē nodrošinot, ka noteikumi būtu izmantojami.

Komisijas ierosinātā dokumenta 56. panta a) līdz e) punktā paredzētās licencēšanas jomas nav grozītas. Tomēr, ievērojot 217. grozījumu, 56. panta f) punkta formulējums ir precizēts.

Lai vairotu pārskatāmību un nozarei atvieglinātu plānošanu, Aģentūra publicēs sarakstu ar vielām, kas atbilst 56. pantā ietvertajiem licencēšanas kritērijiem. Publicētajā sarakstā arī norādīs, kādas vielas Aģentūra plāno iekļaut XIV pielikumā. Vielas apzinās un iekļaus sarakstā pēc publisku konsultāciju posma. Šis viedoklis ir līdzīgs Eiropas Parlamenta viedoklim, ieviešot XIIIa pielikumu un XIIIb pielikumu (215. grozījums).

Licences piešķirs, ja vielu lietojuma radītos apdraudējumus var pietiekami kontrolēt, vai, ja ir pierādīts, ka sociālie un saimnieciskie ieguvumi ir lielāki par attiecīgas vielas lietojuma radītiem cilvēku veselības un apkārtējās vides apdraudējumiem, kā arī, ja nav piemērotu alternatīvu vielu vai tehnoloģiju. Ir skaidri pateikts, ka “pietiekamas kontroles” princips licenču piešķiršanā nav piemērojams PBT, vPvB vielām vai vielām, kas atbilst 54. panta a) līdz c) un f) punktā ietvertajiem kritērijiem, ja tām nevar noteikt drošu lietojuma robežvērtību saskaņā ar I pielikuma 6.4. iedaļu. Ir arī skaidri pateikts, ka Komisija pārskatīs I pielikumu divpadsmit mēnešos pēc regulas stāšanās spēkā.

Licencēšanas procedūra pati par sevi veicinātu aizvietošanu, jo mazāk kaitīgas vielas nebūtu jālicencē. Turklāt, lai vēl vairāk veicinātu drošāku aizstājēju izstrādi, visos licenču pieteikumos ietvers esošo alternatīvu analīzi, aplūkojot to radītos apdraudējumus un aizstājēju tehnisko un saimniecisko efektivitāti. Turklāt visām licencēm paredzēs pārskatīšanas termiņus, un parasti tās pārraudzīs licences turētājs. Pārskatīšanas termiņa ilgumu noteiks katrā gadījumā individuāli.

Lai novērstu iespējamu nepilnību šajā regulā, Aģentūra apsvērs vajadzību pēc ES mēroga ierobežojumiem vielu lietojumam izstrādājumos, attiecīgo vielu iekļaujot XIV pielikumā.

Ievērojot šo pieeju, kopējā nostājā ir pilnībā, būtībā vai daļēji iekļauts 215., 216., 217., 219., 223., 226., 227., 229., 235., 236., 237., 241., 242., 243., 245., 470.rev, 471. un 568. grozījums.

Kopējā nostājā nav iekļauts 214. un 232. grozījums, kas prasītu obligātu aizstāšanu, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas. Lai sargātu Eiropas ķīmijas rūpniecības nozares konkurētspēju, reizē aizsargājot cilvēku veselību un apkārtējo vidi, Padome uzskata, ka kopējā nostājā ietvertie pasākumi piedāvā līdzsvarotāku un izmantojamāku risinājumu.

Ievērojot šādu domāšanas principu, kopējā nostājā nav iekļauts 221. grozījums par piecus gadus ilgu ierobežojumu saistībā ar pārskatīšanas posmu XIV pielikumā ietvertām vielām, kā arī daļa no 235. grozījuma — par piecu gadu termiņu piešķirtām licencēm.

Kopumā vairāki grozījumi (218., 220., 222., 224., 225., 228., 230., 231., 232., 233., 234., 238., 239., 240., 244. un 246.) nav ietverti kopējā nostājā, jo tie nesaderētu ar Padomes izvēlēto pieeju.

VIII sadaļa — ierobežojumi

Padome ir kopējā nostājā iekļāvusi pārejas posmu pēc REACH stāšanās spēkā, lai ļautu dalībvalstīm atjaunināt tajās spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz pašreizējiem ierobežojumiem laist tirgū un lietot ķimikālijas. Turklāt ir sniegti paskaidrojumi XV pielikumam (Dokumentācija) un XVI pielikumam (Sociālā un saimnieciskā analīze).

Ievērojot šo pieeju, kopējā nostājā ir pilnībā, būtībā vai daļēji ietverts 247., 569., 570., 571., 572., 789. un 985. grozījums.

248. un 251. grozījums nav ietverts kopējā nostājā.

IX sadaļa — maksājumi

Padome ir ieviesusi jaunu sadaļu, kurā precizēts, ka maksājumus, ko iekasē saskaņā ar šo regulu, ievieš ar Komisijas regulu. Jaunajā sadaļā ir ietverts maksājumu princips, arī koncepcija, ka daļu no Aģentūras ieņēmumiem pārsūtīs kompetentām dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par darbu saskaņā ar REACH. No MVU vienmēr iekasēs mazākus maksājumus.

X sadaļa — Aģentūra

Padomes kopējā nostājā šī sadaļa ir izskaidrota vairākos aspektos, tostarp:

—	valdē būs pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts,

—	ir iekļauts apelācijas procedūru skaidrojums,

—	ir konkrēti noteikts, ka noteikumiem par Aģentūras valodu režīmu būtu jāsaskan ar Regulu Nr. 1/58.

—	Lai izvairītos no neskaidrībām attiecībā uz 2003. gada 13. decembra Lēmumu 2004/97/EK, kurā noteikts, ka Aģentūrai būtu jāatrodas Helsinkos, Padome ir nolēmusi REACH regulā svītrot atsauci uz Aģentūras mītnes vietu (291. grozījums).

—	Aģentūra saņems līdzekļus no Kopienas budžeta, nozares iemaksām, kā arī brīvprātīgām dalībvalstu iemaksām.

Ievērojot iepriekš norādīto, kopējā nostājā ir pilnībā, būtībā vai daļēji iekļauts 258., 259., 260., 261., 265., 266., 270., 285., 288., 291., 293., 294., 418., 796. un 801. grozījums.

Padome nav iekļāvusi grozījumus, kuros bija paredzēts, ka Aģentūrai būtu jāuzņemas visa atbildība par REACH īstenošanu (konkrēti — 253., 256. un 795. grozījumu) — vai to daļu grozījumu, kuros uzsvērts, ka Aģentūra ir galvenā iestāde REACH regulas darbības jomā (260., 261., 262., 263. un 796. grozījumu).

Kopējā nostājā Aģentūrai ir atvēlēta svarīgāka vieta visā izvērtējumu procesā, bet paskaidrots, ka vielu ekspertīzes būtu jāveic dalībvalstīm.

Turklāt, 267., 269., 360. un 1037. grozījums nav iekļauts, jo nebūtu pareizi Eiropas Parlamentam tieši vai netieši iesaistīties valdes locekļu iecelšanā.

Kopējā nostājā kopumā nav ņemti vērā šie grozījumi: 252., 253., 254., 256., 257., 264., 267., 269., 271., 272., 273., 275., 276., 277., 278., 279., 280., 281., 282., 283., 284., 286., 287., 288., 289., 290., 292., 295., 795. un 1037.

XI sadaļa — klasifikācija un marķējums

Padomes kopējā nostājā ir paredzēta individuālas saskaņotas klasifikācijas un marķējuma iespējamība visā Eiropas Savienībā arī citiem mērķiem, nevis tikai Komisijas ierosinātajiem.

Gaidot Komisijas ierosināto Vispārējo saskaņoto ķimikāliju klasifikācijas un marķējumu sistēmu (Globally Harmonised System of Classification and Labelling of Chemicals — GHS) un ievērojot Komisijas ierosinājumu par REACH, nešķita pareizi iekļaut 295., 296., 472.rev un 473.rev grozījumu.

XII sadaļa — informācija

Šī sadaļa ir būtiski pārveidota, lai to saskaņotu ar Regulu (EK) 1049/2001 (2) par sabiedrības piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

Kopējā nostājā ir paredzēts, ka Aģentūras valdei saskaņā ar Orhūsas Konvenciju un Regulu (EK) 1049/2001 būtu jāizstrādā precīzi noteikumi par pieeju informācijai, kas ir Aģentūras rīcībā (117. pants).

Tādā sakarā kopējā nostājā ir būtībā iekļauts 297. grozījums, kurā paredzēts, ka dalībvalstis, Aģentūra un Komisija reizi piecos gados sniegs ziņojumu par gūto pieredzi.

Kopējā nostājā ir arī būtībā iekļauts 301. grozījums, kurā paredzēts, ka Aģentūra tīkla vietnē publicēs nekonfidenciālu informāciju.

Lai noteikumus par pieeju dokumentiem saskaņotu ar Regulu (EK) 1049/2001, būtībā ir iekļauts 304. un 814. grozījums. Saskaņā ar šo pieeju neuzskatīja par pareizu iekļaut 298., 300. un 808. grozījumu.

XIII sadaļa — kompetentas iestādes

Ievērojot 305. grozījumā izmantoto pieeju, kopējā nostājā ir iekļauts paskaidrojums, kā informēt sabiedrību par vielu radītiem apdraudējumiem.

Padome ir arī ieviesusi 306. grozījumā ietverto principu par īpašu palīdzību un konsultācijām MVU. Padome uzskata, ka dalībvalstu palīdzības dienesti ļoti palīdzēs nozarei, jo īpaši MVU.

XIV sadaļa — piespiedu īstenošana

Kopējā nostājā ir mazliet precizēts dalībvalstīs ieviešamo sankciju režīms.

Kopējā nostājā nav ietverts 307. un 816. grozījums, ar ko Aģentūras Forumam uzticēts izstrādāt norādes par piespiedu īstenošanu. Tomēr, saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Forums apzinās piespiedu īstenošanas stratēģijas, kā arī labāko piespiedu īstenošanas praksi.

Padome uzskata, ka uz 362. grozījumā — līdzīgi kā 306. grozījumā — ietverto principu attieksies dalībvalstu palīdzības dienesti, un tie ļoti palīdzēs MVU. Šo noteikumu pamato arī ar 8 apsvērumu, kurā paredzēts, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU.

Kopējā nostājā nav ietverts 817. un 818. grozījums, jo dalībvalstis neuzskata, ka Aģentūrai jābūt tieši iesaistītai regulas piespiedu īstenošanā un pamatnostādņu izstrādē par sankcijām, ko piemērot par regulas pārkāpšanu.

XV sadaļa — pārejas noteikumi un nobeiguma noteikumi

Kopējā nostājā ir būtībā ietverts 309. grozījums, kurā paredzēts, ka dalībvalstīm ir tiesības uzturēt spēkā stingrākus strādnieku aizsardzības, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzības pasākumus — ar noteikumu, ka attiecīgo jomu nesaskaņo, izmantojot REACH regulu.

Attiecībā uz 822. grozījumu par Aģentūras izveides sagatavošanu Komisija un Padome kopīgā deklarācijā ir apņēmušās sniegt Aģentūras izveidei vajadzīgo atbalstu. Pārejas posms sakarā ar Aģentūras izveidi (un turpmāki grozījumi pārejas posmā saistībā ar spēkā esošiem tiesību aktiem) ir grozīts, ievērojot Komisijas apliecināto nodomu nepildīt Aģentūras funkcijas laikā no regulas stāšanās spēkā līdz Aģentūras izveidei.

Kopējā nostājā ir ietverti 317. grozījumā ierosinātie redakcionālie labojumi.

Ievērojot 573. grozījumu (un ar to saistītos grozījumus citās sadaļās), Padome arī uzskata par pareizāku REACH sistēmā nereglamentēt noturīgo organisko piesārņotāju (Persistent Organic Pollutants — POPs) lietojumu.

Kopējā nostājā nav iekļauts 311., 312., 313., 314., 315., 316., 318., 474. un 823. grozījums, jo tie neatbilstu izmantotai pieejai.

Pielikumi

Attiecībā uz pielikumiem, kopējā nostājā ir ieviesti šādi būtiski grozījumi:

—	Konkrētu IV pielikumā uzskaitītu vielu atbrīvojumos no reģistrācijas nav izdarīti grozījumi (ar vienīgo izņēmumu — ir pievienota celulozes pulpa), bet Komisija tos līdz ar I un V pielikumu pārskatīs 12 mēnešus pēc REACH stāšanās spēkā.

—	Ir izdarīti grozījumi V pielikumā uzskaitīto atbrīvojumu kategorijās, konkrēti, pievienojot tādas dabiskas vielas kā rūdas, rūdu koncentrāti, minerālvielas un cementa klinkers.

—

Kritēriji pakāpeniski ieviešamām vielām, ko viens izgatavotājs gadā izgatavo vai importētājs importē mazā apjomā (no 1 līdz 10 tonnām), par ko jāsniedz visa VII pielikumā paredzētā informācija, ir ietverti III pielikumā. Tos cenšas noteikt skaidrus un nozarē vienkārši piemērojamus, un tie attiecas uz informāciju, kas ir zināma par vielas īpašībām, lietojumu un iespējamu kaitīgu iedarbību.

—	Tā kā VII pielikums attieksies tikai uz dažām pakāpeniski ieviešamām vielām tonnāžā no 1 līdz 10 tonnām gadā, Padome ir iekļāvusi prasības pēc papildu informācijas attiecībā uz stipru toksiskumu, bioloģisku noārdīšanos un aļģu toksiskumu.

—	VIII pielikumā ir paredzēts tikai viens reprodukcijas toksiskuma tests (papildu informācija par vielām, ko viens izgatavotājs gadā ražo vai importētājs importē 10 tonnas vai lielākā apjomā).

—	IX un X pielikumā ietvertajās prasībās nav ieviesti būtiski grozījumi.

—	Kopumā VI līdz XI pielikumā ir citas tehniskas korekcijas.

—	Komisija 18 mēnešos pēc regulas stāšanās spēkā izstrādās kritērijus, lai definētu pietiekamu pamatojumu neveikt dažus VIII līdz X pielikumā paredzētus testus, atsaucoties uz ķīmiskā drošuma ekspertīzes ziņojumā izstrādāto(iem) kaitīgās iedarbības scenāriju(iem).

—	Komisijas priekšlikuma X pielikums (testu metodes) ir svītrots un testu metodes būs ietvertas atsevišķā regulā, ko pieņems Komisija.

Tādējādi kopējā nostājā ir pilnībā, būtībā vai daļēji iekļauts 320., 388., 322., 323., 324., 327., 389., 390., 391., 392., 394., 395., 396., 397., 398., 399., 400., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408., 409., 410., 411., 412., 413., 475.rev, 476.rev, 477.rev, 478.rev, 660., 865. un 966. grozījums.

Kopējā nostājā nav iekļauti šie grozījumi: 321., 328., 329., 337., 351., 393., 401., 574., 831. un 965.

Grozījumi Padomes Direktīvā 67/548/EEK — bīstamas vielas

REACH regulā izdarīto grozījumu dēļ kopējā nostājā ir ieviesti daži tehniski papildu grozījumi Direktīvā 67/548/EEK attiecībā uz Aģentūras izveidei paredzēto pārejas posmu.

Saskaņā ar REACH regulas XII sadaļā izmantoto pieeju (Informācija) Padome neuzskatīja par pareizu iekļaut 1., 2. un 3. grozījumu.

IV. SECINĀJUMS

Padome uzskata, ka kopējā nostāja, kas tapusi pēc 2003. gada, pēc plašiem sagatavošanas darbiem un intensīvām sarunām, ko pilnībā atbalstījusi Komisija, pilnībā saskan ar dažādajiem REACH mērķiem. Tādējādi ar kopējo nostāju ir mēģināts radīt darboties spējīgu un efektīvu sistēmu, kas cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzību līdzsvaro ar ES rūpniecības konkurētspējas uzturēšanu.

Biežie attiecīgo Padomes prezidentvalstu kontakti un viedokļu apmaiņa ar svarīgākiem Eiropas Parlamenta pārstāvjiem visnotaļ ir panākuši abu iestāžu nostāju saplūšanu. Minētā saplūšana labi parādās šajā kopējā nostājā.

(1) OV C 112, 30.4.2004., 92. lpp.

(2) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 276E

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 14. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Padome
2006/C 276E/1	2006. gada 27. jūnija Kopējā nostāja (EK) Nr. 17/2006, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK	1

2006/C 276E/2	2006. gada 27. jūnijā Kopējā nostāja (EK) Nr. 18/2006, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to pielāgotu Regulai (EK) Nr. …/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru	252