28.10.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/1

PADOMES ATZINUMS

(2006. gada 10. oktobris)

par atjaunināto Ungārijas konverģences programmu 2005.-2009. gadam

(2006/C 260/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. janvāra atzinumu par Ungārijas atjaunināto 2005.-2008. gada konverģences programmu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

(1) Padome 2006. gada 10. oktobrī izskatīja 2006. gada 1. septembrī saņemto Ungārijas koriģētu atjaunināto konverģences programmu laikposmam no 2005. līdz 2009. gadam (2).

(2) Pēc visaptveroša tautsaimniecības reformu kopuma apstiprināšanas deviņdesmito gadu vidū Ungārijas tautsaimniecībā bija vērojami stabili un samērā augsti izaugsmes rādītāji un inflācijas mazināšanās, ko sekmēja sakārtota makroekonomikas politika un atbilstīgas strukturālas reformas. Tomēr, sākot ar 2001. gadu un jo īpaši pēdējos gados ievērojami pieaugušie valsts izdevumi kopā ar nodokļu samazinājumu un dāsniem valsts sektora algu palielinājumiem ir noveduši pie ikgadēja budžeta deficīta, kas krietni pārsniedz 5 % no IKP un rada ievērojamas novirzes no sākotnējiem budžeta deficīta mērķiem. Turklāt ar katru fiskālo paziņojumu gada beigās plānotie skaitļi ex-post ir ievērojami palielināti. Plānoto budžeta deficīta mērķu vietā, kuri saskaņā ar 2004. gada maija konverģences programmu bija 4,6 % no IKP 2004. gadā, 4,1 % no IKP 2005. gadā un 3,6 % no IKP 2006. gadā, budžeta deficīts bija 6,6 % no IKP 2004. gadā un 7,5 % no IKP 2005. gadā, un 2006. gadā saskaņā ar valdības aplēsēm tam vajadzētu būt aptuveni 10,1 % no IKP, kas ir visaugstākais līmenis pārējo ES dalībvalstu vidū (visās aplēsēs ir iekļautas pensiju reformas izmaksas). Daudzos gadījumos budžeta izpildes noviržu iemesls ir bijusi pārlieku optimistiska budžeta plānošana, liels izdevumu pārtēriņš, nodokļu samazinājums un pietiekamu strukturālas korekcijas centienu trūkums. Šī lielā mērā ekspansīvā fiskālā politika ir ievērojami kaitējusi fiskālās politikas ticamībai un radījusi arvien lielāko slogu tautsaimniecībai. Šāda politika ir jo īpaši veicinājusi nopietnu ārējās bilances nestabilitāti un ievērojamu kopējās ārējā parāda nastas pieaugumu (no mazāk nekā 20 % no IKP 2001. gadā līdz gandrīz 30 % no IKP 2005. gadā), kā arī sekmējusi daudz lielākus procentu likmju rādītājus salīdzinājumā ar pārējām jaunajām dalībvalstīm.

(3) Padome 2004. gada 5. jūlijā nolēma, ka Ungārijā ir pārmērīgs budžeta deficīts, un saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu pieņēma pirmo ieteikumu novērst pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2008. gadam, t.i., līdz Ungārijas 2004. gada maija konverģences programmā paredzētajam mērķa gadam. Pamatojoties uz Līguma 104. panta 8. punktu, Padome 2005. gada janvārī un pēc tam atkal 2005. gada novembrī lēma, ka Ungārija nav ievērojusi Padomes pirmo ieteikumu un atkārtoto 2005. gada 8. marta ieteikumu. Tā ņēma vērā būtisko novirzi no vidēja termiņa korekcijām, proti, attiecībā uz deficīta mērķiem 2005. un 2006. gadā.

(4) Ungārijas iestādes 2005. gada 1. decembrī iesniedza Komisijai un Padomei atjauninātu konverģences programmu, kurā bija ietvertas jaunas korekcijas, tomēr neatsakoties no 2008. gada kā pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas mērķa gada. Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma atzinumu par šo 2005. gada atjaunināto programmu, kurā tā pauda uzskatu, ka ļoti lielā izdevumu samazinājuma, kas sasniedz 7,5 % no IKP, īstenošana nav pamatota ar konkrētiem pasākumiem. Tādēļ saskaņā ar 3. iedaļas 9. panta otro daļu grozītajā Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 Padome aicināja Ungāriju pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2006. gada 1. septembrim iesniegt koriģētu atjauninātu konverģences programmu, paredzot konkrētus un strukturētus pasākumus, kas pilnīgi saskan ar tās vidējā termiņa korekcijām.

(5) Vispārējam valsts budžeta deficītam 2005. gadā sasniedzot 7,5 % no IKP (saskaņā ar 2006. gada pavasara atskaites datiem) un pēc 2006. gada aprīlī notikušajām vispārējām vēlēšanām Ungārijas iestādes paziņoja, ka deficīts 2006. gadā var sasniegt daudz augstāku līmeni, nekā paredzēts — neveicot korektīvus pasākumus, tas varētu būt 11,6 % no IKP (3). Šo pārmērīgo pieaugumu, salīdzinot ar budžeta likumā un 2005. gada decembra atjauninātajā konverģences programmā paredzēto deficīta mērķi 6,1 % no IKP, radīja gandrīz vienīgi budžeta izdevumu daļa (aptuveni 5 % no IKP). Pārmērīgais pieaugums galvenokārt bija saistīts ar centrālo budžeta iestāžu darbības izmaksām, pensiju maksājumiem, veselības aprūpes tēriņiem, un tas radās arī tādēļ, ka vēlēšanu cikla ietekmē vairāk nekā plānots pieauga vietējo pašvaldību ieguldījumi. Daļu no pārmērīgā pieauguma aptuveni 1,5 % no IKP apjomā var pamatot, no vienas puses, ar autoceļu būves investīciju iekļaušanu vispārējos valsts izdevumos (4) (1,1 % no IKP), lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka šos izdevumus ārpus budžeta uzņemsies VPP (valsts un privātās partnerības), un, no otras puses, ar finanšu nomas ceļā iegādāto militāro gaisa kuģu izmaksām (0,3 % no IKP). Šie tēriņi sākotnēji nebija iekļauti oficiālajā mērķa summā.

(6) Redzot spirālveidīgi pieaugošo budžeta deficītu, pēc aprīlī notikušajām vispārējām vēlēšanām atkal izveidotā valdība jūnijā atcēla neīstenoto piecu gadu nodokļu samazinājuma programmas daļu, citādi budžeta ieņēmumi līdz 2010. gadam būtu turpinājuši samazināties par aptuveni 3 % no IKP, un pieņēma korektīvu fiskālo pasākumu kopumu. Vairākus korektīvos pasākumus, tostarp visus pasākumus, kas attiecas uz budžeta ieņēmumu daļu, jau ir apstiprinājis parlaments. Ar nodokļu palielinājumu, kā arī piemērojot dažus tūlītējus veselības aprūpes tēriņu, gāzes cenu subsīdiju un valsts pārvaldes izdevumu samazinājumus, turklāt pilnīgi atsakoties no vispārējās budžeta rezerves 0,3 % apmērā no IKP, valdība cer 2006. gadā samazināt budžeta deficīta pārtēriņu par 1,5 % no IKP, lai sasniegtu jauno plānoto budžeta deficīta līmeni 10,1 % no IKP. Domājams, ka šie pasākumi atstās ievērojamu ietekmi arī uz turpmākajiem gadiem.

(7) Sakarā ar samazinošo ietekmi, ko rada programmā paredzētie fiskālās korekcijas pasākumi, no kuriem daži kopš 2006. gada jūlija jau ir īstenoti, saskaņā ar programmā izklāstīto makroekonomikas attīstības scenāriju turpmākajos gados ir plānots IKP faktiskā pieauguma kritums no 4,1 % 2006. gadā līdz attiecīgi 2,2 % un 2,6 % 2007. un 2008. gadā. Līdz 2009. gadam pieaugumam no jauna ir jāsasniedz pirmskorekcijas līmenis. Šī virzība atspoguļojas arī netiešajos cikliskajos apstākļos, kas uzrāda negatīvu starpību starp potenciālo un faktisko produkcijas apjomu 2007. un 2008. gadā un ražošanas apjoma atgriešanos tā potenciālajā līmenī līdz 2009. gadam. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju un neizdarot pāragrus secinājumus saistībā ar Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozēm, kopumā šis makroekonomikas attīstības scenārijs šķiet ticams, lai arī tas ir nedaudz optimistisks attiecībā uz 2009. gadu. Programmā paredzētais ievērojamais ārējās bilances uzlabojums šķiet ticams, ņemot vērā gan tiešos, gan netiešos fiskālās korekcijas pasākumu rezultātus. Konkrēti, ir paredzēts, ka tekošā konta deficīts samazināsies no gandrīz 8 % no IKP 2006. gadā līdz mazāk nekā 4 % no IKP 2009. gadā. Ir plānots, ka inflācija pēc 3,5 % līmeņa 2006. gadā sasniegs augstāko līmeni — 6,2 % 2007. gadā un līdz 2009. gadam nokritīsies līdz 3 %. Šo plānoto virzību var pamatot ar 2006. gada vasarā apstiprināto PVN palielinājumu un cenu subsīdiju samazinājumu. Tomēr kopainā inflācija nešķiet pienācīgi novērtēta, neskatoties uz ekonomikas palēninājuma negatīvo ietekmi.

(8) Programmā ir paredzēts pārmērīgo budžeta deficītu novērst līdz 2009. gadam. Lai to panāktu, trijos gados ir paredzēts krasi un jau programmas sākumposmā samazināt deficītu par 6,9 procentu punktiem no IKP, panākot, ka augstais sākotnējais rādītājs 10,1 % no IKP 2006. gadā sarūk līdz 3,2 % no IKP 2009. gadā. Šajā periodā tikpat ievērojami ir jāuzlabo primārās bilances rādītāji. Programmā ir atzīts, ka budžeta deficīta mērķa līmenis 3,2 % no IKP 2009. gadā joprojām pārsniegtu Līgumā noteikto slieksni 3 % no IKP, tomēr pieņemot, ka Padome un Komisija, apsverot iespēju nepiemērot Ungārijai pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, saskaņā ar grozīto Stabilitātes un izaugsmes paktu varētu ņemt vērā daļu no pensiju reformas tīrajām izmaksām (5). Gandrīz puse no deficīta attiecības samazinājuma ir jāsasniedz jau 2007. gadā. Plānoto nominālā budžeta deficīta samazinājumu ir paredzēts panākt, programmas periodā palielinot ieņēmumu attiecību pret IKP par 3 procentu punktiem un samazinot izdevumu attiecību pret IKP par 3,9 procentu punktiem (6). Attiecībā uz ienākumiem jau ir apstiprināti visi pasākumi, kuru rezultātā pieaugs tie budžeta ieņēmumi, kas palielinās programmā paredzēto ieņēmumu attiecību pret IKP. Papildus minētajiem jau apstiprinātajiem izdevumu samazinājumiem Ungārijas iestādes izvirzīto mērķu labā plāno ieviest striktus, uz lielāko daļu izdevumu pozīciju attiecināmus daudzgadu tēriņu griestus un pastiprināt izdevumu kontroli. Šos plānus ir paredzēts iekļaut un precīzi formulēt 2007. gada budžeta likumā, kuru iesniegs parlamentam oktobra beigās. Turklāt programmā ir izklāstītas visaptverošas strukturālas reformas, kam būtu jānodrošina budžeta deficīta mērķu sasniegšana, jo īpaši programmas beigu posmā (piemēram, līdzmaksājumu programmu ieviešana veselības aprūpes sektorā, cenu subsīdiju pārskatīšana un centrālās valsts pārvaldes vienkāršošana).

(9) Saskaņā ar aplēsēm, kuru pamatā ir programmā atrodamā informācija un kopīgi saskaņotā metodika, strukturālajai bilancei (cikliski koriģētās bilances izpratnē, izņemot vienreizējus un citādus pagaidu pasākumus) vajadzētu uzlaboties par vidēji 2 Formula % no IKP gadā, deficītam sarūkot no 9 Formula % no IKP 2006. gadā līdz 3 Formula % 2009. gadā. Programmā ir izvirzīts budžeta stāvokļa vidēja termiņa mērķis (tālāk tekstā “VTM”) kā strukturālais budžeta deficīts robežās no 0,5 % līdz 1 % no IKP, ko nav paredzēts sasniegt programmas periodā. VTM ietilpst Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā minētajās robežās un atbilstīgi atspoguļo potenciālo ilgtermiņa ražošanas apjoma izaugsmi un valsts parāda attiecību.

(10) Saistībā ar budžeta izpildi var minēt virkni pozitīvu aspektu. Liela daļa no deficīta mazināšanas atbalsta pasākumiem 2006. un 2007. gadam vai nu ir jau apstiprināti, vai arī tos ir paredzēts iekļaut 2007. gada budžetā. Turklāt pēdējos mēnešos valdība ir pieņēmusi lēmumus par plānoto strukturālo reformu īstenošanas pirmajiem soļiem. Vienlaikus Ungārijas iestādes ir nolēmušas uzlabot budžeta procesus, piemērojot pārredzamāku atskaišu sistēmu un, sākot ar 2007. gadu, ieviešot izdevumu kontroles noteikumus un budžeta iestāžu daudzgadu izdevumu plānošanu; programmā iestādes turklāt pauž apņemšanos divreiz gadā atskaitīties Komisijai un Padomei par budžeta pārmaiņām un izpildes noviržu gadījumos informēt par korektīviem pasākumiem. Tomēr pastāv arī vērā ņemami riski. Joprojām nav pilnīgas skaidrības par plānotās izdevumu iesaldēšanas efektīvu nodrošinājumu 2007. un 2008. gadā un par izdevumu pieauguma iegrožošanu jomās, uz kurām iesaldēšana neattiecas. Turklāt, neraugoties uz plānotajiem pasākumiem, budžeta mērķu sasniegšana programmas beigu posmā varētu būt nopietni apdraudēta. Lai gan ar ieņēmumu daļu saistītie makroekonomikas attīstības scenārija riski visā kopumā šķiet līdzsvaroti, ieņēmumu prognozes programmas beigu posmam un jo īpaši 2009. gadam šķiet pārlieku optimistiskas. Turklāt līdzās vājajai izdevumu kontrolei un precīzas informācijas trūkumam par izdevumu kontroles panākšanu nākotnē budžeta procesu vājā institucionālā kontrole paver ceļu uz ievērojamām valsts finanšu rezultātu novirzēm. Tādēļ plānotais budžeta deficīta samazinājums ir atkarīgs no precīzas iecerēto strukturālo reformu īstenošanas un izdevumu kontroles, kas jāpiemēro jau programmas sākumposmā.

Visbeidzot, nevar izslēgt iespēju, ka kopš 2002. gada uzkrāto valsts transporta uzņēmumu parādu, kas sasniedz gandrīz 2 % no IKP, pārņems valdība (ņemot vērā, ka tas ar regulāriem starplaikiem jau ir noticis), ja valsts dzelzceļa uzņēmuma restrukturizācijas un daļējas privatizācijas plāni nedos gaidāmos rezultātus; tas uz laiku iespaidotu budžeta deficītu. Kopumā gan īstermiņā, gan programmas beigu posmā budžeta izpildes rezultāti varētu būt sliktāki nekā paredzēts programmā.

(11) Ņemot vērā izklāstīto riska novērtējumu, plānoto pārmērīga budžeta deficīta stabilu novēršanu līdz 2009. gadam ir iespējams panākt, ja valdība neatkāpjas no izvirzītajiem budžeta mērķiem. Panākumi ir atkarīgi no visu programmā paziņoto un laikposmam no 2006. līdz 2009. gadam paredzēto pasākumu efektīvas īstenošanas, kā arī no papildus precizētām un īstenotām strukturālām reformām un izdevumu kontroles.

(12) Programmā ir paredzēts, ka valsts parāda attiecība pret IKP 2006. gadā ievērojami pieaugs līdz 68,5 % (no 62,3 % 2005. gadā), pārsniedzot Līgumā paredzēto atsauces vērtību 60 % pret IKP. Saskaņā ar programmu parāda attiecība turpinās pieaugt līdz 71,3 % 2007. gadā un līdz 72,3 % 2008. gadā. Domājams, ka šī attiecība sāks mazināties 2009. gadā, noslīdot līdz 70,4 %. Plānotās parāda korekcijas riski galvenokārt saistās ar primārās bilances deficītu, kas var būt lielāks nekā plānots, tostarp tādēļ, ka valsts, iespējams, pārņem valsts transporta uzņēmumu parādus. Ņemot vērā šo riska novērtējumu, šķiet, ka programmas periodā parāda attiecība pietiekami nesamazināsies un netuvosies atsauces vērtībai.

(13) Šķiet, ka Ungārijas valsts finanšu stabilitāte ir lielā mērā apdraudēta. Ļoti vājais budžeta stāvoklis kopā ar relatīvi augsto un augošo parāda attiecību ievērojami apdraud valsts finanšu stabilitāti arī tad, ja neņem vērā iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekmi uz budžetu. Turklāt iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Ungārijā ir krietni lielāka nekā vidēji ES — to ievērojami iespaido būtisks pensiju izdevumu pieaugums, kas ilgtermiņā veido daļu no IKP. Lai mazinātu šos riskus, saskaņā ar plānu ir jāveic plaša valsts finanšu vidēja termiņa konsolidācija, pēcāk jāturpina stiprināt budžeta stāvokli un jārisina ar būtisko pensiju izdevumu pieaugumu saistītās problēmas.

(14) Lai gan 2006. gadā valsts finanšu situācija ir krietni pasliktinājusies, kavējot pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu saskaņā ar korekcijas plānu, programmā paredzētie pasākumi, ja tie tiks pienācīgi konkretizēti un īstenoti, kopumā atbilst integrētajās pamatnostādnēs iekļautajām vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (7). Jo īpaši Ungārija gatavojas efektīvi rīkoties, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, un īstenot reformas, lai stiprinātu fiskālo disciplīnu un palielinātu pārredzamību. Šiem pasākumiem vajadzētu arī līdzēt novērst lielo norēķinu konta deficītu. Tomēr, lai nodrošinātu fiskālo stabilitāti, pasākumi ir jāatbalsta ar strukturālām reformām.

(15) Līdz 2006. gada oktobra vidum iesniedzot izpildes ziņojumu saskaņā ar atjaunoto Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, Ungārijas valdība plāno būtiski pārskatīt 2005. gada oktobra valsts reformu programmā (VRP) iekļautos reformu plānus, lai tie atspoguļotu valdības jauno stratēģiju. Koriģētajā atjauninātajā konverģences programmā ir izklāstīti plāni un pasākumi, kas jāīsteno, lai pārstrukturizētu valsts pārvaldi, veselības aprūpi, pensiju un valsts izglītības sistēmu. Jo īpaši programmā ir paredzēts līdz 2007. gadam īstenot pasākumus, lai samazinātu valsts pārvaldes apjomu un palielinātu tās efektivitāti ar ietaupījumiem uz apjoma rēķina; ieviest subsīdiju līdzekļu pārbaudes; pārstrukturizēt farmācijas nozares subsīdijas un daļēji liberalizēt farmaceitisko līdzekļu tirgu; ieviest veselības aprūpes pakalpojumu kopīgus maksājumus. Turklāt līdz 2007. gadam parlamentā jāiesniedz tiesību aktu grozījumu priekšlikumi par pensijas vecuma palielināšanu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju samazināšanu, pilnveidojot stimulēšanas programmas un pārskatot invaliditātes pensiju sistēmu; par veselības aprūpes pakalpojumu stingru saistību ar apdrošināšanu un par šo pakalpojumu nodrošinājuma un izmantošanas racionalizēšanu; par valsts izglītības sistēmas pārstrukturizāciju. Šie plāni vēl ir jāpamato. Programma papildina šos plānus, paredzot valsts finanšu sistēmas institucionālo aspektu pilnveidi.

Lielais un pieaugošais budžeta deficīts, kas vērojams Ungārijā pēdējos gados un jo īpaši 2006. gadā, rada lielas bažas un tādēļ nepieciešama steidzama, stingra un noturīga rīcība. Tādēļ ir atzinīgi jāvērtē tas, ka 2006. gada septembra koriģētajā atjauninātajā konverģences programmā Ungārijas iestādes par prioritāti izvirza pārmērīgā deficīta samazinājumu, pieliekot ievērojamas pūles jau programmas sākumposmā, un apņemas divreiz gadā atskaitīties Komisijai un Padomei par sasniegto un pasākumiem, kas palīdz nezaudēt izraudzīto virzienu Ir sperti svarīgi pirmie soļi papildu ieņēmumu nodrošināšanas un izdevumu samazināšanas virzienā, lai sasniegtu jauno 2007. gada deficīta mērķi, un ir paziņots par plāniem, kuros paredz uzlabot izdevumu kontroli un veikt strukturālas reformas, tādējādi atbalstot korekcijas, tomēr joprojām pastāv risks novirzīties no korekcijām gan īstermiņā, gan programmas beigu posmā. Plānotais budžeta deficīta samazinājums ir atkarīgs no precīzas iecerēto strukturālo reformu īstenošanas un izdevumu kontroles nodrošinājuma jau programmas sākumposmā, kā arī no Ungārijas valsts finanšu institucionālās struktūras nostiprināšanas — no visiem aspektiem, kam Ungārijas valdībai saskaņā ar Padomes viedokli vajadzētu veltīt vislielākās pūles.

Vienlaikus saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu Padome ir pieņēmusi Ungārijai adresētu ieteikumu par valsts budžeta bilances lielās nestabilitātes novēršanu.

(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.). Šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami tīmekļa vietnē

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

(2) Saskaņā ar Padomes 2006. gada pieprasījumu iesniegtajā koriģētajā atjauninātajā konverģences programmā (tālāk tekstā “programma”) kopumā ir ievērots jaunajā rīcības kodeksā sniegtais stabilitātes un konverģences programmu struktūras paraugs un datu nodrošinājuma prasības. Programmā ir sniegti visi jaunajā rīcības kodeksā paredzētie obligātie dati. Nav sniegti daži fakultatīvi dati. Pārsvarā trūkst datu par kopējiem valsts izdevumiem pa darbības veidiem, valsts parāda dinamiku un valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti.

(3) Ungārija ir nolēmusi turpmāk neizmantot Eurostat2004. gada 23. septembra lēmumā paredzēto iespēju uz pārejas periodu klasificēt pensiju programmas kā kopējā valsts sektora daļu; šis periods jebkurā gadījumā beigsies jau 2007. gada 1. aprīlī. Neiekļaujot pensiju reformas izmaksas, budžeta deficīts 2005. gadā būtu bijis 6,1 % no IKP, bet 2006. gada mērķis būtu 4,7 % no IKP.

(4) Sākotnēji bija paredzēts, ka šos ieguldījumus ārpus budžeta uzņemsies VPP (valsts un privātās partnerības).

(5) Saskaņā ar 1. panta 7. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1056/2005 gadījumos, kad valsts kopējais deficīts “…ir būtiski un pakāpeniski samazinājies un sasniedzis līmeni, kas tuvs salīdzināmajai vērtībai”, Padomei un Komisijai būtu jāņem vērā tādas pensiju reformas regresīvās tīrās izmaksas, kurā ietilpst pilnīgi finansēts pīlārs. Ungārijas gadījumā 2009. gadā tas atbilstu 20 % no pensiju reformas tīrajām izmaksām vai aptuveni 0,3 % no IKP.

(6) Šajā sakarā ir jāievēro, ka kopējo ienākumu un kopējo izdevumu attiecību trajektorijā ir iekļauti plānotie ES pārskaitījumi, kas palielina gan izdevumu, gan ienākumu attiecību par 1,7 procentu punktiem programmas laikā (2009. gadā vien palielinājums sasniedz 1,1 procentu punktu); tādējādi ar pielāgojumiem attiecībā uz pārskaitījumiem, ienākumu attiecība pret IKP palielinās par 1,3 procentu punktiem, savukārt izdevumu attiecība pret IKP samazinās par 5,6 procentu punktiem.

(7) Vispārējās ekonomikas pamatnostādnes 2005. gada jūlijā tika iekļautas integrētajās pamatnostādnēs kā daļa no atjaunotās Lisabonas stratēģijas (OV L 205, 6.8.2005., 28. lpp.).

28.10.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/6

Euro maiņas kurss (1)

2006. gada 27. oktobris

(2006/C 260/02)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2683
JPY	Japānas jēna	150,26
DKK	Dānijas krona	7,4547
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,67060
SEK	Zviedrijas krona	9,2215
CHF	Šveices franks	1,5911
ISK	Islandes krona	86,57
NOK	Norvēģijas krona	8,3110
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5768
CZK	Čehijas krona	28,410
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	261,70
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6961
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,8781
RON	Rumānijas leja	3,5205
SIT	Slovēnijas tolērs	239,62
SKK	Slovākijas krona	36,380
TRY	Turcijas lira	1,8403
AUD	Austrālijas dolārs	1,6561
CAD	Kanādas dolārs	1,4262
HKD	Hongkongas dolārs	9,8699
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9279
SGD	Singapūras dolārs	1,9837
KRW	Dienvidkorejas vons	1 201,52
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,5450
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,0064
HRK	Horvātijas kuna	7,3660
IDR	Indonēzijas rūpija	11 547,87
MYR	Malaizijas ringits	4,6312
PHP	Filipīnu peso	63,149
RUB	Krievijas rublis	33,9773
THB	Taizemes bats	46,764

(1)

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

28.10.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/9

Kā piemērot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ko piemēro regulāras gaisa satiksmes maršrutiem Grieķijā saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2408/92

(2006/C 260/05)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu Grieķijas valdība pieņēmusi lēmumu šādiem maršrutiem piemērot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz regulāru satiksmi.

—	Atēnas — Kalimna

—	Saloniki — Kalamata

—	Saloniki — Lemna — Ikarija

Minētajos maršrutos sabiedrisko pakalpojumu saistības ir šādas.

(A) Minimālais lidojumu skaits un minimālais piedāvāto vietu skaits katru nedēļu katrā maršrutā

Atēnas — Kalimna

—	Seši lidojumi turp un atpakaļ nedēļā, kopumā 120 vietas nedēļā katrā virzienā visu ziemu.

—	Astoņi lidojumi turp un atpakaļ nedēļā, kopumā 160 vietas nedēļā katrā virzienā visu vasaru.

Saloniki — Kalamata

—	Divi lidojumi turp un atpakaļ nedēļā, kopumā 30 vietas nedēļā katrā virzienā visu ziemu.

—	Trīs lidojumi turp un atpakaļ nedēļā, kopumā 45 vietas nedēļā katrā virzienā visu vasaru.

Saloniki — Lemna — Ikarija

—	Divi lidojumi turp un atpakaļ nedēļā, kopumā 40 vietas nedēļā katrā virzienā visu ziemu.

—	Trīs lidojumi turp un atpakaļ nedēļā, kopumā 60 vietas nedēļā katrā virzienā visu vasaru.

Ziemas un vasaras periodus nosaka Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).

Ja iepriekšējā laika posmā visu veikto lidojumu vidējā slodzes likme vienā maršrutā ir pārsniegusi 75 %, minimālo biežumu nedēļā vai minimālo vietu skaitu var palielināt proporcionāli konstatētajam pieaugumam. Par minēto palielinājumu paziņo tam gaisa pārvadātājam, kas sniedz pakalpojumu, nosūtot tam ierakstītu vēstuli sešu mēnešu laikā pirms palielinājuma piemērošanas, un tas nestājas spēkā līdz Eiropas Komisija to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ja attiecīgās lidmašīnas jauda nav pietiekoša, lai nodrošinātu minimālo iknedēļas vietu skaitu, kas izklāstīts 2. punkta (A) apakšpunktā, var atbilstoši palielināt lidojumu biežumu.

Ja lidojumus atceļ nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, tie jāveic turpmāko dienu laikā, lai nodrošinātu nedēļas pieprasījumu, ņemot vērā minimālo vietu skaitu, kas nodrošināts saskaņā ar 2. punkta (A) apakšpunktu.

(B) Cenas

Viena lidojuma cena ekonomiskajā klasē nedrīkst pārsniegt šādus tarifus.

—	:	Atēnas — Kalimna:	:	EUR 60
—	:	Saloniki — Kalamata:	:	EUR 70
—	:	Saloniki — Lemna:	:	EUR 60
—	:	Saloniki — Ikarija:	:	EUR 70
—	:	Lemna — Ikarija:	:	EUR 40

Minētie lielumi var palielināties, ja neparedzēti palielinās gaisa pārvadātāju sniegto pakalpojumu izmaksas, kas nav to pārziņā. Par šo palielinājumu paziņo tam gaisa pārvadātājam, kurš sniedz pakalpojumu, bet tas nestājas spēkā, līdz Eiropas Komisija to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu gaisa pārvadātajam, kas plāno nodrošināt regulārus pakalpojumus šajos maršrutos, jāgarantē, ka tas darbosies minētajā maršrutā vismaz divpadsmit mēnešus bez pārtraukuma.

To lidojumu skaits, kas atcelti gaisa pārvadātāja dēļ, nedrīkst pārsniegt 2 % no kopējā lidojumu skaita, izņemot nepārvaramas varas gadījumos.

Par nolūku pārtraukt pakalpojumu sniegšanu jebkurā no minētajiem maršrutiem gaisa pārvadātājam jāinformē Civilās aviācijas iestādes Aviopārvadājumu direktorāta Divpusējo avionolīgumu nodaļa vismaz sešus mēnešus pirms pakalpojumu pārtraukšanas.

Noderīga informācija

Kopienas gaisa pārvadātājam, kas nodrošina lidojumus, nenodrošinot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, var piemērot administratīvās vai citas sankcijas.

Attiecībā uz izmantojamiem gaisa kuģu veidiem ar tehniskiem un uzņēmējdarbības datiem un lidostu procedūrām gaisa pārvadātāji iepazīstas ar Grieķijas Aeronavigācijas informācijas publikācijām (AIP Greece).

Attiecībā uz laika grafikiem gaisa kuģu ierašanās un izlidošana jāplāno lidostu darbības laikā, kā noteikts Satiksmes un komunikācijas lietu ministra lēmumā.

Ja neviens no gaisa pārvadātājiem nav iesniedzis paziņojumu Civilās aviācijas organizācijas Aviopārvadājumu direktorātam nolūkā no 2007. gada 1. maija nodrošināt regulārus pakalpojumus vienā vai vairākos minētajos maršrutos, nesaņemot finansiālu kompensāciju, Grieķija saskaņā ar Regulas (EEK) Ne. 2408/92 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstīto procedūru nolemj ierobežot piekļuvi vienam vai vairākiem minētajiem maršrutiem tikai vienam gaisa pārvadātājam uz laiku līdz trim gadiem un pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus piešķir tiesības nodrošināt šos pakalpojumus no 2007. gada 1. maija.

28.10.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 260/12

Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 363/2004, par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam

(2006/C 260/07)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta numurs	XT 27/06
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	Nordrhein-Westfalen
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums	“Darbinieku prasmju attīstības veicināšana, izmantojot mācību čekus” Mācību čekus izmanto, lai uzlabotu strādnieku nodarbinātību uzņēmumos, un tos izsniedz, lai daļēji segtu izmaksas par vispārējo mācību pasākumiem, kas ir saistīti ar profesionālo tālākizglītību
Juridiskais pamats	§ 44 Landeshaushaltsordnung des Landes NRW und Durchführungsbestimmungen
Plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma	Atbalsta shēma	Kopsumma gadā	10,0 miljoni EUR
		Garantētie aizdevumi
	Individuālais atbalsts	Atbalsta kopsumma
		Garantētie aizdevumi
Atbalsta maksimālā intensitāte	Saskaņā ar regulas 4. panta 2.-7. punktu		Jā
Īstenošanas datums	2006. g.
Shēmas vai individuālā atbalsta ilgums	Līdz 2007. gada 31. decembrim ar papildtermiņu maksājumu veikšanai līdz 2008. gada 31. martam
Atbalsta mērķis	Vispārējās mācības		Jā
	Speciālās mācības
Attiecīgās tautsaimniecības nozares	Visas nozares, kurās drīkst piešķirt mācību atbalstu		Jā
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Versorgungsamt Aachen, Schenkendorfstr. 2-6, D-52066 Aachen Versorgungsamt Bielefeld, Stappenhorststr. 62, D-33615 Bielefeld Versorgungsamt Dortmund, Rheinische Str. 173, D-44137 Dortmund Versorgungsamt Düsseldorf, Erkrather Str. 339, D-40231 Düsseldorf Versorgungsamt Duisburg, Ludgeristr.12, D-47057 Duisburg Versorgungsamt Essen, Kurfürstenstr. 33, D-45138 Essen Versorgungsamt Gelsenkirchen, Vattmannstr. 2-8, D-45879 Gelsenkirschen Versorgungsamt Köln, Boltensternstr. 10, D-50735 Köln Versorgungsamt Soest, Heinsbergplatz 13, D-59494 Soest
Lielas individuālā atbalsta dotācijas	Saskaņā ar regulas 5. pantu		Nepiemēro, jo par katru čeku piešķir ne vairāk par EUR 750

Atbalsta numurs:

XT 32/06

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste (un Īrijas Republika)

Reģions

Īrijas salas 32 grāfistes (Ziemeļīrija un Īrijas Republika)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Focus Roll-out

Juridiskais pamats

British/Irish Agreement Act 1999 Section 2.3 Part 7 of Annex 2 of the Act empowers InterTradeIreland to invest, lend or grant aid for the purpose of its function

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms 2006. gadā

0,422 miljoni GBP

Kopējais apjoms 2007. gadā

0,253 miljoni GBP

Kopā:

0,675 miljoni GBP

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Kopējais atbalsta apjoms

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Atbilstīgi regulas 4. panta 2.-7. punktam

Jā

Īstenošanas datums

2006. gada jūnijs

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta darbības termiņš

2007. gada jūnijs

Ja subsīdija ir uzsākta pirms 2006. gada 31. decembra, maksājumi šo saistību ietvaros var turpināties līdz 2007. gada 31. decembrim.

Atbalsta shēma tiks īstenota no 2006. līdz 2007. gadam (katrs uzņēmums varēs saņemt atbalstu ne ilgāk kā 18 mēnešus)

Atbalsta mērķis

Vispārējas mācības

Jā

Speciālās mācības

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kuras var saņemt atbalstu mācībām

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

InterTradeIreland

The Old Gasworks

Kilmorey Street

Newry

Co.Down BT34 2DE

United Kingdom

Liela apjoma individuālais atbalsts

Atbilstīgi regulas 5. pantam

Jā

Atbalsta numurs:

XT 34/06

Dalībvalsts

(Apvienotā Karaliste un) Īrijas Republika

Reģions

Īrijas salas 32 grāfistes (Ziemeļīrija un Īrijas Republika)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Focus Roll-out

Juridiskais pamats

British/Irish Agreement Act 1999 Section 2.3 Part 7 of Annex 2 of the Act empowers InterTradeIreland to invest, lend or grant aid for the purpose of its function

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms 2006. gadā

0,422 miljoni GBP

Kopējais apjoms 2007. gadā

0,253 miljoni GBP

Kopā:

0,675 miljoni GBP

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Kopējais atbalsta apjoms

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Atbilstīgi regulas 4. panta 2.-7. punktam

Jā

Īstenošanas datums

2006. gada jūnijs

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta darbības termiņš

2007. gada jūnijs

Ja subsīdija ir uzsākta pirms 2006. gada 31. decembra, maksājumi šo saistību ietvaros var turpināties līdz 2007. gada 31. decembrim.

Atbalsta shēma tiks īstenota no 2006. līdz 2007. gadam (katrs uzņēmums varēs saņemt atbalstu ne ilgāk kā 18 mēnešus)

Atbalsta mērķis

Vispārējas mācības

Jā

Speciālās mācības

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kuras var saņemt atbalstu mācībām

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

InterTradeIreland

The Old Gasworks

Kilmorey Street

Newry

Co.Down BT34 2DE

United Kingdom

Liela apjoma individuālais atbalsts

Atbilstīgi regulas 5. pantam

Jā

Atbalsta numurs

XT 36/06

Dalībvalsts

Latvija

Reģions

Visa Latvijas teritorija

Atbalsta programmas nosaukums vai individuāla atbalsta saņēmēja nosaukums

Nacionālā programma “Atbalsts kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai”

Juridiskais pamats

1)	Vienotais programmdokuments, 2004.-2006. (www.esfondi.lv);

2)	Vienotā programmdokumenta papildinājums, 2004.-2006. (www.esfondi.lv)

Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa

Atbalsta programma

Ikgadējā kopējā summa

2006: 802 797 EUR

2007: 2 309 031 EUR

2008: 427 781 EUR

Total: 3 539 609 EUR

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Kopējā atbalsta summa

Garantētie aizdevumi

Maksimālā atbalsta intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz septīto daļu

Jā

Īstenošanas datums

1.7.2006.

Programmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 31.7.2008.

Atbalsta mērķis

Vispārējās mācības

Jā

Speciālās mācības

Jā

Attiecīgā tautsaimniecības nozare

Ierobežots noteiktām nozarēm

Jā

Koka izstrādājumu ražošana (NACE 1.1. DD), mežsaimniecība un kokmateriālu sagatavošana (NACE 1.1. 02)

Jā

Metālu un metāla izstrādājumu ražošana (NACE 1.1. DJ), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (NACE 1.1. DK)

Jā

Elektrisko un optisko iekārtu ražošana (NACE 1.1. DL), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (NACE 1.1. DK), telekomunikācijas (NACE 1.1. 64.20)

Jā

Būvniecība (NACE 1.1. F)

Jā

Datorpakalpojumi un ar datoriem saistītas darbības (NACE 1.1. 72)

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Pērses iela 2

LV-1042 Rīga

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 5. pantu.

Jā

Atbalsta Nr.

XT 37/06

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Provincia Autonoma di Trento

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Mācību pasākumu finansēšana darbiniekiem, kas nodarbināti 2006. gada Eiropas Sociālā fonda D1 pasākuma 3. mērķa ietvaros

Juridiskais pamats

Deliberazione della Giunta Provinciale n. 1354 di data 30.6.2006, pubblicata sul Bollettino della Regione Trentino Alto Adige dell'11.7.2006 n. 28

Plānotās ikgadējās izmaksas vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms 2006. gadā

4,48 miljoni EUR

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Kopējais atbalsta apjoms

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Atbilstīgi regulas 4. panta 2.-7. punktam

Jā

Īstenošanas datums

Sākot no 11.7.2006.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta darbības termiņš

Līdz 2006. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis

Vispārējas mācības

Jā

Speciālās mācības

Jā

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kuras var saņemt atbalstu mācībām

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Provincia Autonoma di Trento

Dipartimento Politiche Sociali e del Lavoro

Ufficio Fondo Sociale Europeo

via Giusti, 40

I-38100 Trento

Liela apjoma individuālais atbalsts

Atbilstīgi regulas 5. pantam

pasākumu nepiemēro individuālā atbalsta piešķiršanai, vai tam nepieciešams iepriekšējs paziņojums Komisijai, ja vienam uzņēmumam piešķirtā atbalsta apjoms individuālam mācību projektam ir lielāks nekā 1 miljons EUR

Jā

Atbalsta Nr.

XT 61/05

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Reģions

INTERREG 111A — NUTS 111 līmeņa Velsas grāfistes, kurām ir tiesības saņemt atbalstu: Gwynedd, Anglesey, Carmarthenshire, Ceredigion, Conwy & Pembrokeshire

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Uzņēmumu un uzņēmējdarbības attīstība Velsas — Īrijas reģionā (WIRED)

Juridiskais pamats

Padomes Regula (EK) 1260/99

The Structural Funds (National Assembly for Wales) Regulations 2000 (No/906/2000)

The Structural Funds (National Assembly for Wales) Designation 2000

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma

Atbalsta shēma

Kopējā summa gadā

GBP 131 484

Galvotie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopsumma

Galvotie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2. līdz 7. punktu

Jā

Īstenošanas datums

No 5.10.2005.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2006.

Atbalsta mērķis

Vispārējās mācības

Jā

Speciālās mācības

Nē

Attiecīgās nozares

Visas nozares, kas tiesīgas pretendēt uz mācību atbalstu

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

National Assembly for Wales

C/o Welsh European Funding Office

Cwm Cynon Business Park

Mountain Ash CF45 4ER

United Kingdom

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 5. pantu

Jā

Atbalsta Nr.

XT 63/05

Dalībvalsts

Īrija

Reģions

INTERREG 111A — Welsh NUTS 111 grāfistes, kurās var piešķirt atbalstu — Gwynedd, Anglesey, Carmarthenshire, Ceredigion, Conwy & Pembrokeshire

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

WIRED — Reģionālās e-uzņēmējdarbības attīstība Velsā un Īrijā

Juridiskais pamats

Regulu (EK) Nr. 1260/1999

The Structural Funds (National Assembly for Wales) Regulations 2000 (No/906/2000)

The Structural Funds (National Assembly for Wales) Designation 2000

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms gadā

Galvotie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Kopējais atbalsta apjoms

131 400 GBP

Galvotie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2.-7. punktu

Jā

Īstenošanas datums

No 1.4.2005.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 30.9.2006.

Atbalsta mērķis

Vispārējās mācības

Jā

Speciālās mācības

Nē

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas tautsaimniecības nozares, kurās var piešķirt mācību atbalstu

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

National Assembly for Wales

C/o Welsh European Funding Office

Cwm Cynon Business Park

Mountain Ash CF45 4ER

United Kingdom

Liela apjoma individuālais atbalsts

Saskaņā ar regulas 5. pantu

Jā

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 260

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 28. oktobris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Padome
2006/C 260/1	Padomes atzinums (2006. gada 10. oktobris) par atjaunināto Ungārijas konverģences programmu 2005.-2009. gadam	1

	Komisija
2006/C 260/2	Euro maiņas kurss	6

2006/C 260/3	Komisijas paziņojums attiecībā uz Valsts atbalsta programmas kuģu būvei termiņa pagarināšanu ( 1 )	7

2006/C 260/4	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4417 — Telecom Italia/AOL German Access Business) ( 1 )	8

2006/C 260/5	Kā piemērot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ko piemēro regulāras gaisa satiksmes maršrutiem Grieķijā saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2408/92 ( 1 )	9

2006/C 260/6	Apgrozībai paredzēto monētu jauna valsts puse	11

2006/C 260/7	Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 363/2004, par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam ( 1 )	12

	Labojumi
2006/C 260/8	Labojums Eiropas Kopienu Kombinētās nomenklatūras paskaidrojošajās piezīmēs (OV C 50, 28.2.2006.)	18


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ