21.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/1

1.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pauž gandarījumu par to, ka drīz plānots pieņemt Padomes Lēmumu, ar kuru groza Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (1). Jaunas procedūras jeb “regulatīvās kontroles procedūras” iekļaušana 1999. gada Lēmumā ļaus likumdevējam kontrolēt kvazinormatīvu pasākumu pieņemšanu, ar ko īsteno tiesību aktu, kurš pieņemts, īstenojot koplēmuma procedūru.

2.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzsver, ka saskaņā ar spēkā esošo līgumu šajā lēmumā ir piedāvāts pietiekams un uz visām jomām attiecināms risinājums Eiropas Parlamenta vēlmei kontrolēt koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu īstenošanu.

3.

Neskarot likumdevēju iestāžu prerogatīvas, Eiropas Parlaments un Padome atzīst, ka, atbilstīgi laba likumdošanas procesa principiem ieviešanas pilnvaras Komisijai jāpiešķir bez laika ierobežojuma. Tomēr, ja pieņemšana ir jāveic konkrētā termiņā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzskata, ka likumdevēja veikto kontroli varētu stiprināt klauzula, ar ko Komisijai prasa iesniegt priekšlikumu par tādu noteikumu pārskatīšanu vai atcelšanu, kas ir saistīti ar īstenošanas pilnvaru deleģēšanu.

4.

Šo jauno procedūru pēc tās spēkā stāšanās piemēros kvazinormatīviem pasākumiem, kas paredzēti tiesību aktos, kurus pieņems, īstenojot koplēmuma procedūru, tostarp pasākumiem, kas paredzēti tiesību aktos, ko nākotnē pieņems finanšu pakalpojumu jomā (“Lamfalisī” akti). Turpretī, lai šo procedūru varētu piemērot jau spēkā esošiem aktiem, kas pieņemti, īstenojot koplēmuma procedūru, šie tiesību akti jāpielāgo atbilstīgi piemērojamām procedūrām, lai Lēmuma 1999/468/EK 5. pantā paredzēto regulatīvo procedūru aizstātu ar regulatīvo kontroles procedūru ikreiz, kad apskata pasākumus tās piemērošanas jomā.

5.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzskata, ka ir steidzami jāpielāgo šādi tiesību akti:

Lai minēto paveiktu, Komisija ir norādījusi, ka tā tuvākajā laikā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs grozījumu priekšlikumus minētajiem tiesību aktiem, lai tajos iekļautu regulatīvo kontroles procedūru un, attiecīgi, vajadzības gadījumā atceltu šo tiesību aktu noteikumus, kas paredz ierobežojumus, ieviešanas pilnvaras deleģējot Komisijai. Eiropas Parlaments un Padome centīsies panākt, lai minētos priekšlikumus pieņemtu pēc iespējas drīzāk.

6.

Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (2003/C 321/01) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina par to, cik svarīga nozīme likumdošanas procesā ir īstenošanas pasākumiem. Tās uzskata arī, ka Iestāžu nolīguma par kopējām Kopienas tiesību aktu izstrādes kvalitātes pamatnostādnēm (1999/C 73/01) vispārīgajiem principiem jebkurā gadījumā būtu jāattiecas uz vispārīgiem pasākumiem, kas pieņemti ar jauno regulatīvo kontroles procedūru.

21.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/4

(1)

Dokumentos, kurus Padome pieņem, tai ir jāuztic Komisijai pilnvaras Padomes pieņemto tiesību normu ieviešanai; Padome var izvirzīt noteiktas prasības, kas attiecas uz šo pilnvaru īstenošanu; tā var arī paturēt tiesības īpašos un pamatotos gadījumos tieši īstenot ieviešanas pilnvaras.

(2)

Padome pieņēma Lēmumu 87/373/EK (1987. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību; šajā lēmumā ir paredzēts ierobežots skaits procedūru šādu pilnvaru īstenošanai.

(3)

Deklarācijā Nr. 31, kas ir pievienota Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam, kurā pieņēma Amsterdamas Līgumu, Komisiju aicina iesniegt Padomei ierosinājumu par Lēmuma 87/373/EEK grozījumiem.

(4)

Skaidrības labad tā vietā, lai grozītu Lēmumu 87/373/EEK, tiek uzskatīts par lietderīgāku aizstāt šo lēmumu ar jaunu lēmumu un atcelt Lēmumu 87/373/EEK.

(5)

Šā lēmuma pirmais mērķis, lai sasniegtu lielāku konsekvenci un skaidrību komitejas veida izvēlē, ir noteikt kritērijus, kas attiecas uz komitejas darba izvēli, saprotot, ka šādi kritēriji nav saistoši, izņemot tos, kas attiecas uz regulatīvo kontroles procedūru.

(6)

Šajā sakarā ir jāievēro vadības procedūra attiecībā uz vadības pasākumiem, piemēram, pasākumiem, kas attiecas uz kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku piemērošanu vai programmu izpildi, kuras būtiski ietekmē budžetu; šādus vadības pasākumus Komisijai būtu jāveic, izmantojot procedūru, kas nodrošina lēmumu pieņemšanu piemērotā termiņā; tomēr, ja par pasākumiem, kas nav steidzami, tiek ziņots Padomei, Komisijai būtu jāizmanto tās rīcības brīvība, lai atliktu pasākumu piemērošanu.

(7)

Attiecībā uz vispārējiem pasākumiem, kas ir paredzēti, lai piemērotu būtiskus pamataktu noteikumus, tostarp pasākumus par cilvēku veselības aizsardzību vai drošību, dzīvnieku vai augu aizsardzību, kā arī pasākumus, kas ir paredzēti, lai piemērotu vai atjauninātu dažus nebūtiskus pamataktu noteikumus, būtu jāievēro regulatīvā procedūra; šādi īstenošanas pasākumi būtu jāpieņem ar spēkā esošu procedūru, kas pilnībā atbilst Komisijas iniciatīvas tiesībām likumdošanas jautājumos.

(7a)

Attiecībā uz vispārējiem pasākumiem, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus aktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, tostarp svītrot dažus šādus elementus vai papildināt aktu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, ir jāizmanto regulatīva kontroles procedūra. Šai procedūrai būtu jāļauj abām likumdevējām iestādēm veikt minēto pasākumu kontroli pirms to pieņemšanas. Akta būtiskos elementus var grozīt vienīgi likumdevējs, pamatojoties uz Līgumu.

(8)

Konsultēšanas procedūra būtu jāievēro visos gadījumos, kad to uzskata par vislietderīgāko; konsultāciju procedūru turpina izmantot tajos gadījumos, kuros to piemēro pašreiz.

(9)

Šā lēmuma otrais mērķis ir vienkāršot prasības Komisijai uzticēto ieviešanas pilnvaru īstenošanā, kā arī uzlabot Eiropas Parlamenta dalību tajos gadījumos, kad pamatakts, kas uztic ieviešanas pilnvaras Komisijai, tika pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru; atbilstoši ir uzskatīts par lietderīgu samazināt procedūru skaitu, kā arī precizēt tās saskaņā ar atbilstīgajām iesaistīto iestāžu pilnvarām, un īpaši, lai dotu Eiropas Parlamentam iespēju, ka tā uzskatus ņem vērā, attiecīgi Komisija vai Padome gadījumos, kad tā uzskata, ka attiecīgi komitejai iesniegtais pasākuma projekts vai Padomei iesniegtais priekšlikums saskaņā ar regulatīvo procedūru pārsniedz pamataktā noteiktās ieviešanas pilnvaras.

(10)

Šā lēmuma trešais mērķis ir uzlabot Eiropas Parlamenta informētību, nosakot, ka Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par komiteju darbu, nosūta Eiropas Parlamentam dokumentus, kas saistīti ar komiteju darbu, un informē Eiropas Parlamentu, ja tā iesniedz Padomei pasākumus vai priekšlikumus veicamajiem pasākumiem; īpaša uzmanība būtu jāpievērš Eiropas Parlamenta informēšanai par komiteju darbu saistībā ar regulatīvo kontroles procedūru, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlamenta lēmumu iespējams pieņemt paredzētajā termiņā.

(11)

Šā lēmuma ceturtais mērķis ir uzlabot sabiedrības informētību par komiteju darbu un tāpēc piemērot komitejām Komisijā piemērojamos principus un nosacījumus par dokumentu publiskumu, noteikt visu komiteju sarakstu, kuras palīdz Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras, un publicēt gada pārskatu par komiteju darbu, kā arī noteikt visas atsauces uz dokumentiem, kas ir saistīti ar komitejām, kas ir nosūtīti Eiropas Parlamentam publiskošanai reģistrā.

(12)

šajā lēmumā nekādi netiek skartas īpašās komiteju procedūras, kas ir izveidotas, lai īstenotu kopējo komercpolitiku un Līgumā noteiktos konkurences noteikumus, kuru pamatā pašlaik nav Lēmums 87/373/EEK,

a)

vadības pasākumi, tādi kā pasākumi, kas ir saistīti ar kopējās lauksaimniecības un kopējās zivsaimniecības politikas piemērošanu vai programmu izpildi, kuras būtiski skar budžetu, būtu jāpieņem ar vadības procedūru;

b)

vispārēji pasākumi, kas ir paredzēti, lai piemērotu būtiskus pamataktu noteikumus, tostarp pasākumus attiecībā uz cilvēku veselības aizsardzību vai drošību, dzīvnieku vai augu aizsardzību, būtu jāpieņem ar regulatīvu procedūru;

ja pamatakts paredz, ka noteiktus nebūtiskus dokumenta noteikumus var precizēt vai atjaunināt ar ieviešanas procedūrām, šādus pasākumus pieņem ar regulatīvu procedūru;

c)

neskarot a) un b) punktu, konsultēšanās procedūru izmanto visos gadījumos, kad to uzskata par lietderīgāko.

a)

Komisija pasākumu projektu tūlīt iesniedz Padomes un Eiropas Parlamenta kontrolei;

b)

Eiropas Parlaments ar tā locekļu balsu vairākumu vai Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var iebilst pret to, ka Komisija pieņem projektu, šādu iebildumu pamatojot ar to, ka Komisijas iesniegtajā pasākumu projektā pārsniegtas pamataktā noteiktās ieviešanas pilnvaras vai ka projekts nav saderīgs ar pamatakta mērķi vai saturu, vai ka tajā nav ievērots subsidiaritātes princips vai proporcionalitātes princips;

c)

ja trīs mēnešos no projekta iesniegšanas Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret pasākumu projektu, Komisija attiecīgos pasākumus nepieņem. Šādā gadījumā Komisija var iesniegt komitejai grozītu pasākumu projektu vai tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz Līgumu;

d)

ja līdz minētā termiņa beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome neiebilst pret pasākumiem, Komisija tos pieņem.

a)

Komisija priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem tūlīt iesniedz Padomei, vienlaikus to nosūtot Eiropas Parlamentam;

b)

Padome divos mēnešos no priekšlikuma iesniegšanas pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu;

c)

ja minētajā termiņā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu iebilst pret ierosinātajiem pasākumiem, tos nepieņem. Šādā gadījumā Komisija var iesniegt Padomei grozītu priekšlikumu vai tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz Līgumu;

d)

ja Padome paredz pieņemt ierosinātos pasākumus, tā šos pasākumus tūlīt iesniedz Eiropas Parlamentam. Ja Padome nepieņem lēmumu minētajā divu mēnešu termiņā, Komisija tūlīt iesniedz pasākumus Eiropas Parlamentam;

e)

Eiropas Parlaments ar tā locekļu balsu vairākumu četros mēnešos pēc priekšlikuma iesniegšanas saskaņā ar a) apakšpunktu var iebilst pret attiecīgo pasākumu pieņemšanu, šādu iebildumu pamatojot ar to, ka ierosinātajos pasākumos pārsniegtas pamataktā noteiktās ieviešanas pilnvaras vai ka pasākumi nav saderīgi ar pamatakta mērķi vai saturu, vai ka tajos nav ievērots subsidiaritātes princips vai proporcionalitātes princips;

f)

ja minētajā termiņā Eiropas Parlaments iebilst pret ierosinātajiem pasākumiem, tos nepieņem. Šādā gadījumā Komisija var iesniegt komitejai grozītu pasākumu projektu vai tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz Līgumu;

g)

ja līdz minētā termiņa beigām Eiropas Parlaments neiebilst pret ierosinātajiem pasākumiem, tad — attiecīgi — Padome vai Komisija tos pieņem.

a)

3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētos termiņus pagarina par vienu mēnesi, ja tas pamatojams ar pasākumu sarežģītību; vai

b)

punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētos termiņus saīsina, ja tas vajadzīgs efektivitātes nolūkā.

a)

ja Komisijas plānotie pasākumi atbilst komitejas atzinumam, Komisija pasākumus pieņem, un tos īsteno nekavējoties. Komisija tos tūlīt paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei;

b)

viena mēneša termiņā no minētās paziņošanas Eiropas Parlaments ar tā locekļu balsu vairākumu vai Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var iebilst pret Komisijas pieņemtajiem pasākumiem, šādu iebildumu pamatojot ar to, ka šajos pasākumos pārsniegtas pamataktā noteiktās ieviešanas pilnvaras vai ka pasākumi nav saderīgi ar pamatakta mērķi vai saturu, vai ka tajos nav ievērots subsidiaritātes princips vai proporcionalitātes princips;

c)

ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst, Komisija atceļ pasākumus. Komisija tomēr var pasākumus provizoriski saglabāt spēkā, ja to pamato veselības, drošības vai vides aizsardzības iemesli. Šādā gadījumā Komisija tūlīt iesniedz komitejai grozītu pasākumu projektu vai tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz Līgumu. Provizoriskie pasākumi paliek spēkā, līdz tos aizstāj ar galīgu tiesību aktu.

a)

Komisija informē Padomi un dalībvalstis par lēmumiem, kas pieņemti sakarā ar drošības pasākumiem. Var būt noteikts, ka pirms lēmuma pieņemšanas Komisija apspriežas ar dalībvalstīm saskaņā ar procedūrām, kuras nosaka katrā konkrētajā gadījumā;

b)

visas dalībvalstis var nosūtīt Komisijas lēmumu Padomei termiņā, kas jānosaka attiecīgajā pamataktā;

c)

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu lēmumu termiņā, kas ir jānosaka attiecīgajā pamataktā. Pretējā gadījumā pamataktā var noteikt, ka Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var apstiprināt, grozīt vai atcelt Komisijas pieņemto lēmumu, un, ja Padome nav pieņēmusi lēmumu iepriekš minētajā termiņā, uzskatīt, ka Komisijas lēmums ir atcelts.

21.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/9

21.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/10

21.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/11

1.

Komisija 2006. gada 13. oktobrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums UCB SA (“UCB”, Beļģija) kopā ar tam pilnībā piederošu Vācijas meitasuzņēmumu UCB SP Gmbh Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu Schwarz Pharma Aktiengesellschaft (“Schwarz”, Vācija), iegādājoties tā akcijas atklātā konkursā.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru M.4402 — UCB/Schwarz Pharma uz šādu adresi:

21.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/12

a)

Grankanārija — Ziemeļu Tenerife

b)

Grankanārija — Dienvidu Tenerife

c)

Grankanārija — Lansarote

d)

Ziemeļu Tenerife — Lansarote

e)

Grankanārija — Fuerteventura

f)

Grankanārija — Eljero

g)

Grankanārija — Lapalma

h)

Ziemeļu Tenerife — Fuerteventura

i)

Ziemeļu Tenerife — Eljero

j)

Ziemeļu Tenerife — Lapalma

k)

Lapalma — Lansarote

l)

Grankanārija — Lagomera

m)

Ziemeļu Tenerife — Lagomera

1.

Kopienas gaisa pārvadātājiem, kas vēlas veikt regulārus gaisa pārvadājumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kuras reglamentē šis nolīgums, jābūt derīgai gaisa pārvadājumu licencei saskaņā ar Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu.

2.

Ikviens gaisa pārvadātājs Civilās aviācijas ģenerāldirekcijai šīs sadaļas 3. punktā norādītajā dienā un termiņā iesniedz pārvadājumu plānu maršrutos, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības; plāns aptver vismaz 12 mēnešus pēc kārtas. Šo pārvadājumu plānu iesniedz atsevišķi no pārējiem lidojumu sarakstiem, kas jāiesniedz, lai veiktu pārvadājumus citos maršrutos.

Pārvadājumu plāns maršrutos, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības, ietver šādu informāciju:

Jebkādi pastāvīgi grozījumi lidojumu sarakstā, kas apstiprināts katram pārvadātājam, jāapstiprina Civilās aviācijas ģenerāldirekcijai. Par to paziņo Kanāriju salu valdībai.

Turklāt pārvadātājam jāiesniedz sīks izklāsts par tarifiem un piemērojamiem nosacījumiem saskaņā ar šā pielikuma III sadaļas 2. punktu.

3.

Iesniedzot lidojumu sarakstus, jāņem vērā šādi apsvērumi.

3.1.

Līdz tālāk norādītajam datumam un saskaņā ar tālāk minētajiem nosacījumiem katrs gaisa pārvadātājs iesniedz pārvadājumu plānu, kas iedalīts atbilstīgi ziemas un vasaras gaisa satiksmes sezonai:

3.2.

Ja piekļuve tirgum notiek kādā citā datumā, pārvadātājs iesniedz pārvadājumu plānu ne vēlāk kā trīsdesmit kalendārās dienas pirms plānotās pārvadājumu uzsākšanas; pārvadājumu plāns aptver gan to gaisa satiksmes sezonu, kurā pārvadājumus uzsāk, gan nākamo periodu tā, lai kopā aptvertu 12 gaisa satiksmes mēnešus. Sākot ar nākamo gaisa satiksmes sezonu pēc tās, kurā pārvadājumi uzsākti, pārvadātājs rīkojas saskaņā ar 3.1. punktā izklāstīto procedūru.

3.3.

Pārvadājumu plānus uzskata par apstiprinātiem, ja pirms pirmās paredzētās pārvadājumu dienas Civilās aviācijas ģenerāldirekcija nav sniegusi atzinumu. Tomēr jebkurā gadījumā pārvadājumus var uzsākt tad, kad tos skaidri apstiprinājusi Civilās aviācijas ģenerāldirekcija.

Lai izsniegtu apstiprinājumu, jāpārbauda, vai pārvadājumu plāns ir saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām, skatot iesaistīto pārvadātāju plānus kopumā.

4.

Gaisa pārvadātāji apņemas īstenot gaisa pārvadājumu grafiku vismaz 12 mēnešus pēc kārtas. Ja konkrētā maršrutā pārvadājumus sāk veikt jauns pārvadātājs vai arī pārvadātājs būtiski palielina lidojumu skaitu, citi pārvadātāji šajā maršrutā var vai nu nemainīt savu pārvadājumu plānu vai to koriģēt, neskarot sabiedrisko pakalpojumu saistības. Tomēr pārvadātājs var galīgi pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, par to Civilās aviācijas ģenerāldirekcijai paziņojot vismaz sešus mēnešus pirms paredzētajām pārvadājumu perioda beigām.

5.

Gadījumā, kad visu pārvadātāju noslodzes koeficienti, kas maršrutā reģistrēti vasaras un ziemas sezonā, pastāvīgi pārsniedz 75 %, izņemot sezonālos pārvadājumus, pārvadātājiem, kam ir pārvadājumu grafiks, jāveic atbilstīgi pasākumi piedāvātās jaudas palielināšanai, lai samazinātu noslodzi. Iepriekš minēto ierobežojumu nepiemēro apstākļos, kas minēti šā pielikuma III sadaļas 2.3. punkta a) apakšpunktā “Tarifi”.

6.

Šajā nolīgumā:

1.

Īpaši noteikumi attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu saistībām I sadaļā minētajos maršrutos ir šādi.

1.1.

Pārvadājumu periods, minimālais biežums, lidojumu saraksti un piedāvātā jauda.

1.1.1.

Reisos no Grankanārijas un Ziemeļu Tenerifes, izņemot lidojumus uz Lagomeras salu, lidojumu sarakstiem jābūt tādiem, lai izlidošana notiktu no 7:00 līdz 8:30 no rīta, bet lidojums atpakaļ — dienas pēdējā stundā, ņemot vērā lidostu noteiktos darba laika ierobežojumus.

1.1.2.

Maršrutos, kas minēti šā punkta c), e) un j) apakšpunktā, gaisa pārvadātāji apņemas palielināt reisu skaitu laika posmā no 7:00 līdz 8:30, lai apmierinātu pieprasījumu pēc pārvadājumiem. Kas attiecas uz kravas pārvadājumiem, pārvadātāji lidojumos no Grankanārijas un Tenerifes prioritāti piešķir ātrbojīgu vai steidzami nepieciešamu preču pārvadājumiem, piemēram, dienas preses izdevumiem un medikamentiem.

a)

Starp Grankanāriju un Ziemeļu Tenerifi

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim satiksmes minimālais biežums ir četrpadsmit (14) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

No 1. jūlija līdz 30. septembrim satiksmes minimālais biežums ir divpadsmit (12) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

Lidojumu sarakstam jābūt tādam, lai pasažieri vienā dienā varētu veikt lidojumu turp un atpakaļ, galamērķī pavadot astoņas stundas; lidojumi jāveic laika posmā no 7:00 līdz 22:30, un tie jāpielāgo pieprasījumam pēc lidojumiem agri no rīta un vēlu vakarā.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir šāda:

b)

Starp Grankanāriju un Dienvidu Tenerifi

Pārvadājumi jāveic visu gadu.

Minimālais satiksmes biežums ir divi (2) lidojumi turp un atpakaļ dienā, turklāt gaisa pārvadātājs var izmantot esošajam pieprasījumam atbilstīgu gaisa kuģi, kurā nav mazāk par 19 vietām.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir šāda:

c)

Starp Grankanāriju un Lansaroti

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim satiksmes minimālais biežums ir vienpadsmit (11) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

No 1. jūlija līdz 30. septembrim satiksmes minimālais biežums ir četrpadsmit (14) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

Lidojumu sarakstam jābūt tādam, lai pasažieri vienā dienā varētu veikt lidojumu turp un atpakaļ, galamērķī pavadot astoņas stundas; lidojumi jāveic laika posmā no 7:00 līdz 22:30, un tie jāpielāgo pieprasījumam pēc lidojumiem agri no rīta un vēlu vakarā.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir šāda:

d)

Starp Ziemeļu Tenerifi un Lansaroti

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim satiksmes minimālais biežums ir pieci (5) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

No 1. jūlija līdz 30. septembrim satiksmes minimālais biežums ir septiņi (7) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

Lidojumu sarakstam jābūt tādam, lai pasažieri vienā dienā varētu veikt lidojumu turp un atpakaļ, galamērķī pavadot astoņas stundas; lidojumi jāveic laika posmā no 7:00 līdz 22:30, un tie jāpielāgo pieprasījumam pēc lidojumiem agri no rīta un vēlu vakarā.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir šāda:

e)

Starp Grankanāriju un Fuerteventuru

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim satiksmes minimālais biežums ir trīspadsmit (13) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

No 1. jūlija līdz 30. septembrim satiksmes minimālais biežums ir četrpadsmit (14) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

Lidojumu sarakstam jābūt tādam, lai pasažieri vienā dienā varētu veikt lidojumu turp un atpakaļ, galamērķī pavadot astoņas stundas; lidojumi jāveic laika posmā no 7:00 līdz 22:30, un tie jāpielāgo pieprasījumam pēc lidojumiem agri no rīta un vēlu vakarā.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir šāda:

f)

Starp Grankanāriju un Eljero

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim satiksmes minimālais biežums ir viens (1) lidojums turp un atpakaļ dienā.

No 1. jūlija līdz 30. septembrim satiksmes minimālais biežums ir divi (2) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

Gaisa pārvadītāji katrā sezonā var izmantot esošajam pieprasījumam atbilstošu gaisa kuģi, kurā nav mazāk par 19 vietām.

Ja sezonā no jūlija līdz septembrim tiek izmantoti gaisa kuģi ar vairāk nekā 19 vietām, noteikto satiksmes biežumu turp un atpakaļ var samazināt līdz 50 %, saglabājot obligāto vietu skaitu.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir šāda:

g)

Starp Grankanāriju un Lapalmu

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim satiksmes minimālais biežums ir divi (2) lidojumi turp un atpakaļ dienā, viens no rīta, otrs vakarā.

No 1. jūlija līdz 30. septembrim satiksmes minimālais biežums ir trīs (3) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

Lidojumu sarakstam jābūt tādam, lai pasažieri vienā dienā varētu veikt lidojumu turp un atpakaļ, galamērķī pavadot septiņas stundas; lidojumi jāveic laika posmā no 7:00 līdz 20:00 no rīta un vakarā.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir šāda:

h)

Starp Ziemeļu Tenerifi un Fuerteventuru

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim satiksmes minimālais biežums ir trīs (3) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

No 1. jūlija līdz 30. septembrim satiksmes minimālais biežums ir seši (6) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

Lidojumu sarakstam jābūt tādam, lai pasažieri vienā dienā varētu veikt lidojumu turp un atpakaļ, galamērķī pavadot septiņas stundas; lidojumi jāveic laika posmā no 7:00 līdz 20:00 no rīta, dienā un vakarā.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir šāda:

i)

Starp Ziemeļu Tenerifi un Eljero

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim satiksmes minimālais biežums ir trīs (3) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

No 1. jūlija līdz 30. septembrim satiksmes minimālais biežums ir četri (4) lidojumi dienā.

Lidojumu sarakstam jābūt tādam, lai pasažieri vienā dienā varētu veikt lidojumu turp un atpakaļ, galamērķī pavadot septiņas stundas; lidojumi jāveic laika posmā no 7:00 līdz 20:00 no rīta, dienā un vakarā.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir šāda:

j)

Starp Ziemeļu Tenerifi un Lapalmu

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim satiksmes minimālais biežums ir trīspadsmit (13) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

No 1. jūlija līdz 30. septembrim satiksmes minimālais biežums ir četrpadsmit (14) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

Lidojumu sarakstam jābūt tādam, lai pasažieri vienā dienā varētu veikt lidojumu turp un atpakaļ, galamērķī pavadot astoņas stundas; lidojumi jāveic laika posmā no 7:00 līdz 22:30, un tie jāpielāgo pieprasījumam pēc lidojumiem agri no rīta un vēlu vakarā.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir šāda:

k)

Starp Lapalmu un Lansaroti

Jūlijā, augustā un septembrī satiksmes minimālais biežums ir trīs (3) lidojumi turp un atpakaļ nedēļā.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir 6 800 vietas.

l)

Starp Grankanāriju un Lagomeru

Satiksmes minimālais biežums visu gadu ir divi (2) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

Gaisa pārvadītāji katrā sezonā var izmantot esošajam pieprasījumam atbilstošu gaisa kuģi, kurā nav mazāk par 19 vietām.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir šāda:

m)

Starp Ziemeļu Tenerifi un Lagomeru

Satiksmes minimālais biežums visu gadu ir divi (2) lidojumi turp un atpakaļ dienā.

Gaisa pārvadītāji katrā sezonā var izmantot esošajam pieprasījumam atbilstošu gaisa kuģi, kurā nav mazāk par 19 vietām.

Minimālā piedāvātā jauda abos virzienos ir šāda:

2.

Tarifi

2.1.

Saskaņā ar noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu saistībām pamata tarifi, kas noteikti katram maršrutam virzienā turp un atpakaļ, ir šādi.

2.2

Civilās aviācijas ģenerāldirekcija katra gada janvārī apstiprina atjauninātus iepriekš minētos pamata tarifus.

Ja grozījumi paredz minēto tarifu palielināšanu, tos pirms reģistrēšanas saskaņā ar šīs sadaļas 2.4. punktu apstiprina pēc to gaisa pārvadātāju ierosmes, kas veic pārvadājumus maršrutos, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības.

Tarifu grozījumu apmērs ir līdzvērtīgs summai, kāda veidotos, ja noteiktajiem pamata tarifiem piemērotu attiecīgo patēriņa cenu indeksa pieaugumu vai attiecīgā gadījumā — samazinājumu — attiecībā uz izmaksām, ko tieši ietekmē šādas ikgadējās svārstības; tiek lēsts, ka šīs izmaksas veido 73 % no gaisa pārvadātāja kopējām izmaksām.

Attiecībā uz visām gaisa pārvadājumu nodevām, kas ietver nosēšanās maksu, maksu par piekļuvi lidostai un maksu par gaisa navigācijas atbalsta tīkla izmantošanu, ņem vērā šo nodevumu pieaugumu vai — attiecīgā gadījumā — samazinājumu, kas attiecīgajam gadam apstiprināts Valsts budžeta likumā vai tā īpašajos noteikumos, kuru piemēro pamata tarifiem; tiek lēsts, ka attiecībā uz katru no minētajām nodevām šādu svārstību maksimālais apjoms veido 4 % no izmaksu struktūras.

Priekšlikumu pārskatīt 2. punktā minētos tarifus nekādā gadījumā nedrīkst iesniegt ātrāk kā katra gada 1. janvārī; to uzskata par pieņemtu, ja 15 dienu laikā kopš tā iesniegšanas brīža nav sniegts skaidrs atzinums. Minētā aplēse neattiecas uz korekcijām, kas jāizdara pēc tam, kad noteikts ikgadējā patēriņa cenu indeksa svārstību galīgais apjoms.

Tāpat, ja nesamērīgi, neparedzami un ar pārvadātājiem nesaistītu iemeslu dēļ pieauguši tie izmaksu elementi, kas skar šo gaisa pārvadājumu veikšanu, un pēc gaisa pārvadātāju ierosinājuma ar iekšzemes attīstības ministra rīkojumu pamata tarifus var grozīt proporcionāli izmaksu pieaugumam, ņemot vērā ikgadējo kumulatīvo efektu.

Par grozītajiem tarifiem paziņo pārvadātājiem, kas sniedz minētos pakalpojumus. Par minētajiem tarifiem paziņo Eiropas Komisijai, lai tos publicētu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.3.

Nosakot elastīgos, atlaižu un sociālos tarifus, gaisa pārvadātāji ievēro tālāk izklāstītos kritērijus un procedūras.

2.4.

Gaisa pārvadātājiem visi pamata, elastīgie un sociālie tarifi, kā arī attiecīgā gadījumā lielām ģimenēm piemērojamie tarifi jāreģistrē Civilās aviācijas ģenerāldirekcijā 30 kalendāro dienu laikā pirms to paredzētās stāšanās spēkā. Minētos tarifus uzskata pa apstiprinātiem, ja 15 kalendāro dienu laikā pirms to stāšanās spēkā Civilās aviācijas ģenerāldirekcija nav sniegusi nekādu atzinumu. Tarifi stājas spēkā uzreiz pēc to apstiprināšanas, un par to informē Kanāriju salu valdību.

Par 2.3. punkta a) apakšpunktā minētajiem atlaižu tarifiem reģistrācijas nolūkā var paziņot 48 stundas pirms to stāšanās spēkā, un tos uzskata par apstiprinātiem, ja netiek saņemts paziņojums par pretējo.

Tarifu apstiprināšana ietver tikai to atbilstības pārbaudi attiecībā uz ierobežojumiem un sabiedrisko pakalpojumu saistībām.

2.5.

Atlaides, kas spēkā esošajos tiesību aktos noteiktas attiecībā uz Spānijas pilsoņiem, pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un Šveices pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Kanāriju salās, piemēro regulāro gaisa pārvadājumu tarifiem šā pielikuma I sadaļā minētajos maršrutos.

2.6.

Rezidentu akreditācijas nosacījumiem un maksājumiem, kas izmaksāti gaisa pārvadātājiem par iepriekš piemērotām atlaidēm, jāatbilst noteikumiem, kas reglamentē šāda veida valsts atbalstu.

2.7.

Pakalpojumu nepārtrauktība. Izņemot gadījumus, kad iestājusies nepārvarama vara, to lidojumu skaits, kas atcelti ar pārvadātāju tieši saistītu iemeslu dēļ, katrā IATA sezonā nedrīkst pārsniegt 1,5 no katriem 100 plānotajiem lidojumiem. Izņemot gadījumus, kad iestājas nepārvarama vara, 90 gadījumos no 100 reiss nedrīkst aizkavēties ilgāk kā par 15 minūtēm.

Ja pakalpojumu sniegšana tiek pārtraukta ārkārtēju iemeslu dēļ, gaisa pārvadātājiem, kas veic pārvadājumus, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības, sadarbojoties ar šā nolīguma trešajā nodaļā minēto komiteju, jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk atsāktu pakalpojumu sniegšanu.

2.8.

Reisu pārdošana. Vietas un pakalpojumus piedāvā, izmantojot izplatīšanas kanālus, kas ņem vērā pakalpojumu raksturu un vajadzību nodrošināt atbilstīgu informāciju lietotājiem par viszemākajām izmaksām.