ISSN 1725-5201 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 230 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
49. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
I Informācija |
|
|
Komisija |
|
2006/C 230/1 |
||
2006/C 230/2 |
||
2006/C 230/3 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4405 — Walter Frey Holding/Mitsubishi Motors Europe) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 ) |
|
2006/C 230/4 |
||
2006/C 230/5 |
||
2006/C 230/6 |
||
2006/C 230/7 |
||
2006/C 230/8 |
||
|
Eiropas Centrālā banka |
|
2006/C 230/9 |
||
|
Eiropas Aizsardzības aģentūras |
|
2006/C 230/0 |
||
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
I Informācija
Komisija
23.9.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 230/1 |
Euro maiņas kurss (1)
2006. gada 22. septembris
(2006/C 230/01)
1 euro=
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,2817 |
JPY |
Japānas jēna |
148,89 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4602 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,67365 |
SEK |
Zviedrijas krona |
9,2580 |
CHF |
Šveices franks |
1,5812 |
ISK |
Islandes krona |
90,97 |
NOK |
Norvēģijas krona |
8,3455 |
BGN |
Bulgārijas Ieva |
1,9558 |
CYP |
Kipras mārciņa |
0,5766 |
CZK |
Čehijas krona |
28,483 |
EEK |
Igaunijas krona |
15,6466 |
HUF |
Ungārijas forints |
276,97 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,6961 |
MTL |
Maltas lira |
0,4293 |
PLN |
Polijas zlots |
3,9784 |
RON |
Rumānijas leja |
3,5636 |
SIT |
Slovēnijas tolērs |
239,60 |
SKK |
Slovākijas krona |
37,568 |
TRY |
Turcijas lira |
1,9618 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,7013 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,4264 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
9,9761 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,9468 |
SGD |
Singapūras dolārs |
2,0285 |
KRW |
Dienvidkorejas vons |
1 213,64 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
9,8262 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
10,1504 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,4350 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
11 778,82 |
MYR |
Malaizijas ringits |
4,711 |
PHP |
Filipīnu peso |
64,482 |
RUB |
Krievijas rublis |
34,1750 |
THB |
Taizemes bats |
47,957 |
Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
23.9.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 230/2 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
(2006/C 230/02)
šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
KOPSAVILKUMS
PADOMES REGULA (EK) NR. 510/2006
PIETEIKUMS REĢISTRĀCIJAI SASKAŅĀ AR 5. PANTU UN 17. PANTA 2. PUNKTU
“BRYNDZA PODHALAŃSKA”
EK Nr. PL/PDO/005/0450/18.2.2005
ACVN (X) AĢIN ( )
šis kopsavilkums ir sagatavots tikai informācijai. Lai iegūtu pilnīgas ziņas, interesenti un jo īpaši attiecīgo ACVN un AĢIN produktu ražotāji ir aicināti iepazīties ar pilnīgu produkta specifikāciju, ko var saņemt vai nu 1. iedaļā norādītajās valsts iestādēs, vai Eiropas Komisijas dienestos (1).
1. Atbildīgais dienests dalībvalstī
Nosaukums: |
Ministerstwo Rolnictwa i Rozwoju Wsi |
||
Adrese: |
|
||
Tālrunis: |
(48-22) 623 27 07 |
||
Fakss: |
(48-22) 623 25 03 |
||
E-pasts: |
Jakub.Jasinski@minrol.gov.pl |
2. Grupa
Nosaukums: |
Regionalny Związek Hodowców Owiec i Kóz |
||
Adrese: |
|
||
Tālrunis: |
(48-18) 266 46 21 |
||
Fakss: |
(48-18) 266 46 21 |
||
E-pasts: |
rzhoik@kr.home.pl |
||
Sastāvs: |
ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( ) |
3. Produkta veids
Grupa: 1.3 sieri
4. Apraksts (prasību kopsavilkums atbilstīgi 4. panta 2. punktam)
4.1. Nosaukums: “Bryndza Podhalańska”
4.2. Apraksts: Siers “Bryndza Podhalańska” pieder mīksto, sūkalu sieru grupai. Tas var būt balts, bāli dzeltens vai ar bāli zaļu nokrāsu. Tas ir produkts ar izteiktu garšu, kas var būt sāļa, nedaudz sāļa vai dažkārt nedaudz skāba. “Bryndza Podhalańska” sierus ražo vienīgi no maija līdz septembrim.
Siera ķīmiskais sastāvs: ūdens saturs nepārsniedz 60 %, sausnas saturs ir vismaz 40 %, tauku saturs sausnā ne mazāks par 38 %.
4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: “Bryndza Podhalańska” sierus ražo Nowotarski apgabala un Tatrzański apgabala teritorijā, kā arī Żywiecki apgabala sešās šādās pilsētās: Milówka, Węgierska Górka, Rajcza, Ujsoły, Jeleśnia un Koszarawa. šā reģiona tradicionālais nosaukums ir Podhale, tā radies arī siera nosaukums “Bryndza Podhalańska”. Visā minētajā reģionā ir labvēlīgi dabas apstākļi, un tajā dzīvo arī daudz sierdaru, kuriem ir īpašas zināšanas par tradicionālām ražošanas metodēm. šo faktoru kopums dod iespēju šajā reģionā ražot attiecīgās kvalitātes produktu.
4.4. Izcelsmes apliecinājums: Galaprodukta kvalitāti garantē uzraudzības sistēma, kas ieviesta, lai nodrošinātu ražošanas procesu atbilstību specifikācijai. Uzņēmumi, kas iesaistīti “Bryndza Podhalańska” ražošanā, ir apkopoti sarakstā. Tikai sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem ir atļauts izgatavot šo sieru. Ražotāji apkopo attiecīgo dokumentāciju, ar kuras palīdzību jāspēj izsekot produkta izgatavošanas posmiem. Katram ražotājam siera izgatavošanas vietā ir reģistrs, kurā viņš ieraksta datus par ražošanas procesu. Kontroles iestāde uzrauga ražotājus un veic pārbaudes saskaņā ar apstiprinātajiem plāniem.
4.5. Ražošanas metode: 1. posms — izejvielu iegūšana — aitas pienu, ko izmanto ražošanā, iegūst no aitām, kas pieder pie šķirnes “Polska Owca Górska”. Ja ražošanā izmanto govs pienu, to iegūst no govīm, kas pieder pie šķirnes “Polska Krowa Czerwona”. Ja ražošanā izmanto govs pienu, tā saturs nedrīkst pārsniegt 40 % no ražošanā izmantotā piena.
2. posms — saraudzēšana — sākas process, kurā no piena atdalās sūkalas.
3. posms — recināšana — pēc recināšanas fermenta pievienošanas piens koagulē un pārvēršas par recekli.
4. posms — recekļa sagriešana.
5. posms — siera slāņa veidošana — sūkalu atdalīšana no siera graudiem.
6. posms — sūkalu atdalīšana– sūkalu savākšana.
7. posms — pašpresēšana — siera masu atdala un notecina.
8. posms — nogatavināšana un fermentācija.
9. posms — fermentētu sieru sadala mazos gabalos.
10. posms — sālīšana — sadalīto sieru sajauc ar sāli. Rezultātā iegūst brinzu, kuru tās īpašo sastāvdaļu un vienīgi Podhale teritorijā zināmo un lietoto senās ražošanas metožu dēļ sauc “Bryndza Podhalańska”.
4.6. Saikne:
Vēsturiskā saikne
Brinzas ražošanas tradīcijas un nozīmi Podhale apgabalā un tam piegulošajā teritorijā apstiprina literatūras avoti, lauku īpašnieku izdoti rīkojumi un karaļa dekrēti. Brinza pirmo reizi tika pieminēta 1527. gadā. Ir arī daudz norāžu par to, ka šajā teritorijā brinzu izmantoja kā maksāšanas līdzekli vai kā daļu no maksātās nodevas (1683. g.). Arī literatūrā ir daudz aprakstu par brinzas ražošanu, kā arī par brinzas cenu gadu gaitā. Siera ražošana no aitas piena bija svarīgs faktors, kas gadsimtiem ilgi ietekmēja aitu ganīšanu Podhale teritorijā. Gani, kas ar aitām devās kalnos, pavadīja tur vairākus mēnešus. Visus šos mēnešus viņi praktiski pārtika tikai no aitas piena un tā produktiem. Zināšanas par “Bryndza Podhalańska” ražošanas metodi un principiem tika nodotas no paaudzes paaudzē, un šā siera ražošana kļuva par mākslu, kas ir īpaši raksturīga šim reģionam. Pateicoties dabas faktoru, īpašo prasmju un oriģinālās receptes saglabāšanai, tiek radīts unikāls produkts — “Bryndza Podhalańska”.
Saikne ar dabu
Lai ražotu “Bryndza Podhalańska” sierus, izmanto aitas pienu, ko iegūst no “Polska Owca Górska” šķirnes aitām, šim pienam var tikt pievienots “Polska Krowa Czerwona” šķirnes govs piens. “Polska Krowa Czerwona” ir vietējā liellopu šķirne, un šīs šķirnes lopus plaši audzē Polijā. Aitu audzēšana ir cieši saistīta ar Podhale reģiona vēsturi un tradīcijām un ar šā reģionā cilvēku dzīvi. Minētajā reģionā sastopamā bagātīgā un daudzveidīgā veģetācija arī ietekmē galaprodukta kvalitāti. Podhale apgabalā ir daudz tikai tur sastopamo endēmisko sugu augu, kas aug pļavās, ganībās un kalnu ganībās.
šī unikālā veģetācija ietekmē siera ražošanā izmantotā piena kvalitāti. Izejvielu kvalitātes un ražotāju zinātības un pieredzes apvienojums piešķir “Bryndza Podhalańska” sieram tā īpašo neatkārtojamo garšu.
4.7. Kontroles iestāde:
Nosaukums: |
Lauksaimniecības produktu kvalitātes inspekcija (Inspekcja Jakości Handlowej Artykułów Rolno — Spożywczych) |
||
Adrese: |
|
||
Tālrunis: |
(48-22) 623 29 00 |
||
Fakss: |
(48-22) 623 29 98 (48-22) 623 29 99 |
||
E-pasts: |
— |
4.8. Marķējums: Reģistrētajam produktam būs zīme “Aizsargāts cilmes vietas nosaukums”. Uz tirdzniecībai paredzēto produktu iepakojuma būs nosaukums “BRYNDZA PODHALAŃSKA” kopā ar logotipu vai logotips kopā ar uzrakstu “Aizsargāts cilmes vietas nosaukums”. Ir atļauts uz iepakojuma izmantot saīsinājumu “ACVN”.
4.9. Valsts prasības: —
(1) Eiropas Komisija, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts, Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas nodaļa, B-1049 Brisele.
23.9.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 230/5 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta Nr. COMP/M.4405 — Walter Frey Holding/Mitsubishi Motors Europe)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(2006/C 230/03)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. |
Komisija 2005. gada 15. septembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmumi Walter Frey Holding AG (“WFH”, Šveice) un Mitsubishi Motors Europe B.V. (“MME”, Nīderlande) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu MME Vertriebsgesellschaft Schweiz AG (“MME-CH”, Šveice), iegādājoties tā akcijas. |
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
3. |
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai. |
4. |
Komisija uzaicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4405 — Walter Frey Holding/Mitsubishi Motors Europe uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
(2) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.
23.9.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 230/6 |
Apiņu ražošanas teritoriju saraksts
(2006/C 230/04)
Šī publikācija atbilst 6. panta 2. punktam Padomes Regulā (EEK) Nr. 1784/77 par apiņu sertifikāciju.
BEĻĢIJA |
West-Vlaanderen Oost-Vlaanderen Vlaams-Brabant Hainaut |
ČEHIJAS REPUBLIKA |
Žatecko Úštěcko Tršicko |
VĀCIJA |
Hallertau Spalt Tettnang Rottenburg — Herrenberg — Weil der Stadt Rheinpfalz Bitburg Elbe-Saale |
SPĀNIJA |
Castilla y León La Rioja |
FRANCIJA |
Alsace Nord |
UNGĀRIJA |
Közép-Magyarország |
AUSTRIJA |
Oberösterreich Niederösterreich Steiermark |
POLIJA |
Lubelski Wielkopolski Dolnośląski |
SLOVĒNIJA |
Slovénie |
SLOVĀKIJA |
Piešt'anská výrobná oblast' |
PORTUGĀLE |
Braga Bragança |
APVIENOTĀ KARALISTE |
South East England West Midlands, including Hereford and Worcestershire |
23.9.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 230/7 |
Apiņu sertifikācijas centru saraksts un to kodi
(2006/C 230/05)
Šī publikācija atbilst 6. panta 3. punktam Komisijas Regulā (EEK) Nr. 890/78, ar ko nosaka sīki izstrādātus apiņu sertifikācijas noteikumus.
Sertifikācijas centri |
Atsauces kods |
||
BEĻĢIJA |
|||
|
01BE |
||
|
25BE |
||
|
29BE |
||
|
34BE |
||
|
35BE |
||
|
37BE |
||
|
38BE |
||
|
40BE |
||
|
41BE |
||
|
62BE |
||
ČEHIJA |
|||
|
01CZ |
||
|
02CZ |
||
|
03CZ |
||
VĀCIJA |
|||
HALLERTAU |
|
||
SIEGELBEZIRK WOLNZACH: |
|
||
|
01DE |
||
|
07DE |
||
|
10DE |
||
SIEGELBEZIRK MAINBURG: |
|
||
|
12DE |
||
|
14DE |
||
|
16DE |
||
|
18DE |
||
SIEGELBEZIRK AU/HALLERTAU: |
|
||
|
23DE |
||
|
24DE |
||
SIEGELBEZIRK SIEGENBURG: |
|
||
|
28DE |
||
|
32DE |
||
SIEGELBEZIRK GEISENFELD: |
|
||
Stadt Geisenfeld, Kirchplatz 4, D-85290 Geisenfeld |
34DE |
||
SIEGELBEZIRK ABENSBERG: |
|
||
Stadt Abensberg, Stadtplatz 1, D-93326 Abensberg |
37DE |
||
SIEGELBEZIRK HOHENWART: |
|
||
Markt Hohenwart, Marktplatz 1, D-86558 Hohenwart |
38DE |
||
SIEGELBEZIRK LANGQUAID: |
|
||
Markt Langquaid, Marktplatz 24, D-84085 Langquaid |
39DE |
||
SIEGELBEZIRK NANDLSTADT: |
|
||
Markt Nandlstadt, Rathausplatz 1, D-85405 Nandlstadt |
40DE |
||
SIEGELBEZIRK NEUSTADT/DONAU: |
|
||
Stadt Neustadt a.d. Donau, Stadtplatz 1, D-93333 Neustadt a.d. Donau |
41DE |
||
SIEGELBEZIRK PFAFFENHOFEN/ILM: |
|
||
Stadt Pfaffenhofen a.d. Ilm, Hauptplatz 1, D-85276 Pfaffenhofen a.d. Ilm |
42DE |
||
SIEGELBEZIRK PFEFFENHAUSEN: |
|
||
Markt Pfeffenhausen, Marktplatz 3, D-84076 Pfeffenhausen |
43DE |
||
SIEGELBEZIRK ROTTENBURG/LAABER: |
|
||
Stadt Rottenburg a.d. Laaber, Neufahrner Str. 1, D-84056 Rottenburg a.d. Laaber |
44DE |
||
SIEGELBEZIRK ALTMANNSTEIN: |
|
||
Markt Altmannstein, Marktplatz 4, D-93336 Altmannstein |
46DE |
||
SPALT (S) |
|
||
SIEGELBEZIRK KINDING: |
|
||
Markt Kinding, Kipfenberger Straße 54, D-85125 Kinding |
47DE |
||
SIEGELBEZIRK SPALT-STADT: |
|
||
|
48DE |
||
|
50DE |
||
HERSBRUCK (G) |
|
||
Stadt Hersbruck, Unterer Markt 1, D-91217 Hersbruck |
52DE |
||
TETTNANG (T) |
|
||
|
65DE |
||
|
67DE |
||
|
68DE |
||
RHEINPFALZ (R) |
|
||
Siegelhalle, Bahnhofstraße 7, D-76889 Kapellen |
70DE |
||
BITBURG (BIT) |
|
||
Siegelhalle, Auf der Hütte 2, D-54668 Holsthum |
71DE |
||
ELBE-SAALE |
|
||
|
82DE |
||
|
83DE |
||
|
84DE |
||
|
85DE |
||
|
86DE |
||
|
88DE |
||
|
89DE |
||
|
91DE |
||
|
92DE |
||
|
93DE |
||
SPĀNIJA |
|||
CASTILLA Y LEÓN |
|
||
|
1ES |
||
|
2ES |
||
FRANCIJA |
|||
ALSACE |
|
||
Cophoudal, 22, rue des Roses, F-67110 Brumath |
1FR |
||
NORD |
|
||
Coophounord, 505, route de Poperinghe, F-50299 Boeschepe |
2FR |
||
UNGĀRIJA |
|||
Zöldség-Gyümölcs Minőségellenőrzési Koordinációs Központ, Lehel u. 43-47, H-1135 Budapest |
01HU |
||
AUSTRIJA |
|||
|
01AT |
||
|
02AT |
||
|
03AT |
||
POLIJA |
|||
|
1PL |
||
|
2PL |
||
|
3PL |
||
|
4PL |
||
|
5PL |
||
|
6PL |
||
|
7PL |
||
PORTUGĀLE |
|||
Direcção Regional de Agricultura de Trás os Montes, Zona Agrária, P–5300 Bragança |
1PT |
||
SLOVĒNIJA |
|||
|
01SI |
||
|
02SI |
||
|
03SI |
||
|
04SI |
||
|
05SI |
||
SLOVĀKIJA |
|||
Slovchmel cooperative, SK-916 24 Horna Streda |
01SK |
||
APVIENOTĀ KARALISTE |
|||
|
01UK |
||
|
09UK |
||
|
10UK |
||
|
12UK |
||
|
20UK |
||
|
21UK |
||
|
22UK |
||
|
24UK |
||
|
25UK |
||
|
26UK |
23.9.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 230/11 |
Atzīto apiņu audzētāju grupu saraksts
(2006/C 230/06)
Šī publikācija atbilst 6. panta 2. punktam Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1351/72 par apiņu audzētāju grupu atzīšanu.
BEĻĢIJA
1. |
Poperingse Afzetcoöperatie voor Hop SV (Pacohop SV), Korte Werf 9, B-8970 Poperinge |
2. |
Nieuwe Hoptelersbelangengroep CV, Poperingseweg 412, B-8908 Vlamertinge |
VĀCIJA
1. |
HVG Hopfenverwertungsgenossenschaft e. G., Kellerstraße 1, D-85283 Wolnzach |
2. |
Hopfenverwertungsgenossenschaft Spalt e. G., D-91174 Spalt |
SPĀNIJA
1. |
Grupo de cultivadores de Lúpulo de Carrizo de la Ribera (APA no 1), Miralrio 2, Villanueva de Carrizo (León) |
2. |
SAT “Orbigo” no 9691 (APA no 3), Independencia 2, 2o, E-24001 León |
FRANCIJA
1. |
Groupement de producteurs des planteurs de houblon d'Alsace “Cophoudal”, 22, rue des Roses, F-67110 Brumath |
2. |
Groupement de producteurs des planteurs de houblon du Nord-Pas-de-Calais “Coophounord”, 505, route de Poperinghe, F-59299 Boeschepe |
AUSTRIJA
1. |
Erzeugergemeinschaft für Hopfen in Leutschach, Eichberg 3, A-8463 Leutschach |
2. |
Hopfenbau Genossenschaft & Erzeugergemeinschaft, Linzer Straße 5, A-4120 Neufelden |
POLIJA
1. |
Roztoczańskie Zrzeszenie Producentów Chmielu, Żulice 16, PL-22-652 Telatyn |
2. |
“Chmiel Wielkopolski” Sp. z o.o., ul. Kolejowa 20, PL-64-300 Nowy Tomyśl |
3. |
Lubelska Spółdzielcza Grupa Producentów Chmielu “Chmielarz”, ul. Partyzantów 12, PL-24-110 Nałęczów |
PORTUGĀLE
Bralúpulo — Produtores de lúpulo de Braga e Bragança, C.R.L., Lugar Vale d'Álvaro, Casa do Lavrador, P-5300-068 Bragança
SLOVĒNIJA
Hmeljarska zadruga d.o.o., Vrečarjeva 14, SLO-3310 Žalec
SLOVĀKIJA
SLOVCHMEĽ družstvo, SK-916 24 Horná Streda
APVIENOTĀ KARALISTE
1. |
English Hops and Herbs Ltd, Hop Pocket Lane, Paddock Wood, Tonbridge, Kent TN12 6DQ, United Kingdom |
2. |
Wealden Hops Ltd, Congelow, Benover Road, Yalding, Maidstone, Kent ME18 6ET, United Kingdom |
3. |
Western Quality Hops Ltd, 3 Forge Bank, Bosbury, Ledbury, Herefordshire HR8 1QU, United Kingdom |
4. |
Hawkbrand Hops Ltd, The Farm, Bosbury, Ledbury, Herefordshire HR8 1NW, United Kingdom |
23.9.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 230/12 |
Komisijas ziņojums par pārtikas apstarošanu 2003. gadā
(2006/C 230/07)
KOPSAVILKUMS
Saskaņā ar 7. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvā 1999/2/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas apstrādātas ar jonizējošo radiāciju, dalībvalstis katru gadu Komisijai nosūta
— |
to pārbaužu rezultātus, kas veiktas jonizējošās radiācijas iekārtās, jo īpaši attiecībā uz apstrādāto produktu kategorijām un daudzumu, un apstrādes devām un |
— |
to pārbaužu rezultātus, kas veiktas produkta tirdzniecības stadijā, kā arī metodes, kuras izmantotas, lai noteiktu apstarotu pārtiku. |
Apstarošanas iekārtas 2003. gadā bija apstiprinātas astoņās dalībvalstīs. Visas dalībvalstis, izņemot divas, sniedza prasīto informāciju par apstrādātās pārtikas kategorijām, daudzumu un apstrādes devām.
Tirgū laistajai pārtikai 2003. gadā pārbaudes veica vienpadsmit dalībvalstis, bet četras dalībvalstis attiecīgajā laikposmā analītiskas pārbaudes neveica. Kopā 2003. gadā ir pārbaudīti aptuveni 5 600 pārtikas paraugi. Tika konstatēts, ka aptuveni 2,1 % tirgū esošo produktu (bez uztura bagātinātājiem) bija apstarots un nebija marķēts. Šie produkti ir garšaugi un garšvielas vai pārtikas maisījumi, kas satur garšaugus un garšvielas, varžu kājas, ūdensdzīvnieku produkti, sēnes, svaigi augļi, tēja, kafija, mērces un līdzīgi produkti. 2003. gadā īpaša uzmanība tika pievērsta uztura bagātinātājiem. Tika atklāts, ka šī produktu kategorija ir īpaši jāuzrauga, jo konstatēja, ka 16 % pārbaudīto produktu ir apstaroti.
Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija secina, ka situācija kopumā nav daudz mainījusies salīdzinājumā ar 2002. gadu, lai arī ir pieaudzis to dalībvalstu skaits, kurās veic pārbaudes.
1. TIESISKAIS PAMATOJUMS UN PRIEKŠVĒSTURE
Saskaņā ar 7. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvā 1999/2/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas apstrādātas ar jonizējošo radiāciju (1) dalībvalstis katru gadu Komisijai nosūta
to pārbaužu rezultātus, kas veiktas jonizējošās radiācijas iekārtās, jo īpaši attiecībā uz apstrādāto produktu kategorijām un daudzumu, un apstrādes devām
un
to pārbaužu rezultātus, kas veikti produkta tirdzniecības stadijā, kā arī metodes, kuras izmantotas, lai noteiktu apstarotu pārtiku.
Komisijai rezultāti jāpublicē ikgadējos ziņojumos Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šis ziņojums attiecas uz laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim.
Informācija par pārtikas apstarošanas vispārējiem aspektiem ir pieejama Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (2).
1.1. Apstarošanas iekārtas
Saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 3. panta 2. punktu pārtiku atļauts apstarot tikai ar apstiprinātām apstarošanas iekārtām. Šādām iekārtām ES apstiprinājumu piešķir tikai dalībvalstu kompetentās iestādes. Dalībvalstīm jāinformē par to apstiprinātajām apstarošanas iekārtām ( 7. panta 1. punkts).
Komisija ir publicējusi dalībvalstu atļauto iekārtu sarakstu (3).
1.2. Apstarotā pārtika
Žāvētu aromātisku garšaugu, garšvielu un dārzeņu piedevu apstarošana ES ir atļauta (Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīva 1999/3/EK par Kopienas pārtikas produktu un sastāvdaļu, ko apstrādā ar jonizējošo starojumu, saraksta izveidi (4)). Turklāt piecas dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās saglabā valsts līmeņa atļaujas attiecībā uz noteiktiem pārtikas produktiem saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 4. panta 4. punktu. Komisija ir publicējusi valsts līmeņa atļauju sarakstu (5).
Saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 6. pantu jebkādai apstarotai pārtikai vai jebkādai apstarotai pārtikas maisījuma sastāvdaļai jābūt marķētai ar tekstu “apstarots” vai “apstrādāts ar jonizējošo starojumu”.
Lai ieviestu pareizu marķēšanu un noteiktu neatļautus produktus, Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) pēc Eiropas Komisijas uzdevuma ir standartizējusi vairākas analītiskās metodes.
2. APSTAROŠANAS IEKĀRTĀM VEIKTO PĀRBAUŽU REZULTĀTI
Dalībvalstis iesniedza šādu informāciju.
2.1. Beļģija
Kompetentās iestādes veiktā pārbaudē 2003. gadā tika konstatēts, ka IBA Mediris S.A. apstarošanas iekārta atbilst Direktīvas 1999/2/EK prasībām.
Zemāk esošajā tabulā dotas uzņēmumā IBA Mediris 2003. gadā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzumi.
Pārtikas produkti |
Daudzums (t) |
Krevetes |
624,5 |
Varžu kājas |
2 501,5 |
Garšaugi, garšvielas un dārzeņu piedevas |
468,5 |
Saldēti dārzeņi |
144,1 |
Siers |
58 |
Olas |
419 |
Mājputnu gaļa/medījumi |
915,5 |
Gaļa |
159,4 |
Zivis |
289,5 |
Žāvēti augļi |
13,6 |
“Pâtes de fruits” (augļu vai riekstu pastas) |
73,4 |
Ciete |
56,3 |
Proteīni |
37,1 |
Gatavi ēdieni |
167,5 |
Kopā |
5 928 |
2.2. Vācija
Pārskata periodā Vācijā bija četras apstiprinātas apstarošanas iekārtas:
a) Gamma Service Produktbestrahlung GmbH, Radeberg
Iekārta tika pārbaudīta 2002. gadā.
Zemāk esošajā tabulā dotas Gamma Service Produktbestrahlung GmbH 2003. gadā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzumi un vidējās absorbētās devas.
Pārtikas produkti |
Daudzums (t) |
Vidējā absorbētā deva (kGy) |
Eļļas augu sēklas |
1,5 |
<10 |
Kaltēti dārzeņi |
67 |
<10 |
Garšvielas, ieskaitot garšvielu maisījumus |
12,8 |
<10 |
Garšvielas, ieskaitot garšvielu maisījumus un garšvielu izstrādājumus |
195,6 |
<10 |
Garšaugi |
3,5 |
<10 |
Garšaugi |
29 |
<10 |
Tējai līdzīgi produkti |
106 |
<10 |
Citi (hitozāns, jūraszāļu pulveris, pūšļaļģe, bārbele) |
1,5 |
4,5-12,1 |
Kopā ES |
16,3 |
|
Kopā trešas valstis |
400,6 |
|
Kopā |
416,9 |
|
b) Beta-Gamma Service GmbH&Co. KG, Wiehl
Iekārta tikusi apstiprināta 2003. gada 15. augustā. Papildu pārbaudes 2003. gadā netika veiktas. Nākamā pārbaude bija jāveic 2004. gada 13. kalendārajā nedēļā.
Zemāk esošajā tabulā dotas Gamma Service GmbH&Co. KG 2003. gadā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzumi un vidējās absorbētās devas.
Pārtikas produkti |
Daudzums [t] |
Vidējā absorbētā deva [kGy] |
|
Dārzeņi |
Mārrutku pulveris |
2,5 |
8,6 |
Selerija, mārrutku pulveris |
1,77 |
6,2 |
|
Svaigas sēnes |
Savvaļas sēnes |
1,89 |
6,4 |
Savvaļas sēnes |
0,936 |
6,2 |
|
Savvaļas sēnes |
2,736 |
6,3 |
|
Boletus luteus |
1,005 |
10,0 |
|
Sēņu produkti |
Boletus luteus granulās |
1,2 |
6,6 |
Svaigi dārzeņi |
Zaļie pipari |
8,283 |
10,8 |
Dārzeņu maisījumi |
1,0 |
10,8 |
|
Selerija |
0,3 |
6,1 |
|
Garšvielas |
Garšvielu maisījumi |
2,55 |
10,0 |
Kopā |
24,17 |
|
c) Isotron Deutschland GmbH, Allershausen
Iekārta tika pārbaudīta 2002. gadā
Zemāk esošajā tabulā dotas Isotron Deutschland GmbH 2003. gadā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzumi un vidējās absorbētās devas.
Pārtikas produkti |
Daudzums [t] |
Vidējā starojuma deva [kGy] |
Piena produkti |
0,135 |
6 |
Tēja, tējai līdzīgi produkti |
266,49 |
≤ 10 |
Garšvielas, ieskaitot garšvielu maisījumus un garšvielu izstrādājumus |
109,41 |
≤ 10 |
3,49 |
≤ 10 |
|
Garšaugi |
49,68 |
≤ 10 |
Kopā ES |
3,49 |
|
Kopā trešas valstis |
425,72 |
|
Kopā |
429,21 |
|
d) Gamma-Service GmbH&Co KG, Bruchsal
Šajā iekārtā 2003. gadā pārtikas produkti netika apstrādāti.
2.3. Dānija
LR Plast iekārtā apstarošanas darbības ir pārtrauktas 2003. gada 31. oktobrī un tādēļ tā ir izslēgta no saraksta attiecībā uz apstiprinātām iekārtām pārtikas produktu un to sastāvdaļu apstrādāšanai ar jonizējošo starojumu.
2003. gadā pārbaudes netika veiktas.
2.4. Spānija
Iekārta IONMED S.A. tika apstiprināta pārtikas produktu apstarošanai 2002. gadā.
Pārbaudes vēl nav veiktas, iestādes ir paredzējušas pašpārbaudes sistēmas pārraudzību.
Zemāk esošajā tabulā dotas iekārtā 2003. gadā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzumi un vidējās absorbētās devas.
Pārtikas produkti |
Daudzums (t) |
Vispārējā vidējā starojuma deva (kGy) |
Garšaugi, garšvielas un dārzeņu piedevas |
393,8 |
3-8 |
2.5. Francija
Visas atļautās iekārtas ir pārbaudītas 2003. gadā.
Zemāk esošajā tabulā dotas Francijā 2003. gadā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzumi un vidējās absorbētās devas.
Pārtikas produkti |
Daudzums (t) |
Kopējā vidējā absorbētā starojuma deva (kGy) |
Garšvielas, dārzeņu piedevas un dehidrēti dārzeņi |
894 |
10 |
Saldēti aromātiskie garšaugi |
4 |
10 |
Saldēti augļi un dārzeņi |
21 |
1 |
Graudaugu pārslas piena produktiem |
2 |
10 |
Gumiarābiks |
141 |
3 |
Kazeīns, kazeināti |
15 |
6 |
Mehāniski atkaulota gaļa, vistu gaļa un subprodukti |
2 290 |
5 |
Saldētas varžu kājas |
1 006 |
5 |
Kopā |
4 383 |
|
2.6. Itālija
Itālijā ir viena iekārta, kurā atļauta pārtikas produktu apstarošana.
Dalībvalsts nav nosūtījusi informāciju par iekārtā veikto pārbaužu rezultātiem.
2.7. Nīderlande
Nīderlandē 2003. gadā ir veiktas šādas pārbaudes.
a) Isotron iekārta Ede:
— |
HACCP sistēmas pārbaude 4. februārī, |
— |
vispārēja pārbaude 14. maijā. |
b) Isotron iekārta Etten Leur:
— |
HACCP sistēmas pārbaude 17. jūnijā. |
Zemāk esošajā tabulā dotas abās Ede un Etten-Leur esošajās apstrādes iekārtās apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzumi.
Pārtikas produkti |
Daudzums (t) |
Garšvielas/garšaugi |
1 756,8 |
Dehidrēti dārzeņi |
2 191,2 |
Mājputnu gaļa (saldēta) |
95,2 |
Krevetes (saldētas) |
196,8 |
Varžu daļas |
184 |
Olbaltums (atdzesēts) |
359,2 |
Pārtika (6) |
781,6 |
Pārtikas paraugi |
24,8 |
KOPĀ |
5 589,6 |
2.8. Apvienotā Karaliste
Apvienotajā Karalistē ir tikai viena pārtikas apstarošanas iekārta, kurai ir atļauts apstarot zināmus garšaugus un garšvielas — tā atrodas Swindon. Pārtikas produkti 2003. gadā nav apstaroti.
Iekārtu 2003. gadā nepārbaudīja.
2.9. Kopsavilkums par ES
Paziņotais apstaroto pārtikas produktu daudzums attiecīgajā laikposmā ES bija 17 164 tonnas. Daļa šī daudzuma ir apstarota eksportēšanai.
3. TO PĀRBAUŽU REZULTĀTI, KAS VEIKTAS PRODUKTU TIRDZNIECĪBAS STADIJĀ, UN METODES, KURAS IZMANTOTAS APSTAROTAS PĀRTIKAS NOTEIKŠANAI
Dalībvalstis iesniedza šādu informāciju.
3.1. Austrija
Apstrādi ar jonizējošo starojumu pārbaudīja 100 paraugiem. Apstarošanu varēja pierādīt diviem aromatizētās zāļu tējas paraugiem, kurus noņēma saistībā ar pārbaudi pēc paziņojuma, izmantojot Ātrās reaģēšanas sistēmu pārtikai un barības vielām. Turpmāk doti pārbaudītie produkti un paraugu skaits.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts (izcelsme) |
||
Garšvielas un garšaugi |
45 |
0 |
EN 1788 |
Zāļu tēja (aromatizēta) |
13 |
2 (nezināmas izcelsmes) |
EN 1788 |
Vistas gaļa |
13 |
0 |
EN 1786 |
Tītara gaļa |
2 |
0 |
EN 1786 |
Pīles gaļa |
12 |
0 |
EN 1786 |
Zoss gaļa |
7 |
0 |
EN 1786 |
KOPĀ |
92 |
2 |
|
Kopā % analizēto paraugu |
97,8 |
2,2 |
|
3.2. Beļģija
2003. gadā analizēja 12 varžu kāju paraugus un konstatēja, ka deviņi no tiem ir apstaroti un nav marķēti. Analizēja arī 25 siera paraugus un konstatēja, ka pieci no tiem ir apstaroti un nav marķēti.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts (izcelsme) |
||
Varžu kājas |
12 |
9 |
EN 1785 |
Siers |
25 |
5 |
EN 1785 |
Kopā |
37 |
14 |
|
Kopā % analizēto paraugu |
62,8 |
37,8 |
|
3.3. Vācija
Pārbaudīja 3 634 pārtikas paraugus un konstatēja, ka 69 no tiem ir apstaroti, bet nav marķēti. Konstatēja, ka apstarots ir procentuāli liels daudzums tējas, tējai līdzīgu produktu un uztura bagātinātāju.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts (izcelsme) (7) |
||
Piens/piena produkti |
2 |
|
EN 1788 |
Garšaugu siers un siers |
124 |
1 (Francija) |
EN 1788, mod. EN 1784 EN 1787 EN 1788 |
Garšaugu sviests |
22 |
|
EN 1787 EN 1788 |
Olas un olu produkti |
4 |
|
EN 1784 mod. |
Gaļa (ieskaitot saldētu gaļu, taču neieskaitot mājputnu gaļu un medījumus) |
5 |
|
EN 1784 mod. EN 1786 |
Gaļas produkti (neieskaitot desas) |
65 |
|
EN 1784 mod. EN 1786 EN 1788 |
Desas |
102 |
|
EN 1784 mod. EN 1786 EN 1788 |
Mājputni |
233 |
|
EN 1784 mod. EN 1786 EN 1788 |
Medījumi |
6 |
|
EN 1786 |
Zivis un zivsaimniecības produkti |
144 |
Kopā 8, no kuriem: 3 žāvēti kalmāri (Nīderlande; Indijas okeāns) 1 žāvētas sardīnes (Nīderlande; Indijas okeāns) 4 (Taizeme, importēti caur Nīderlandi) |
EN 1784 mod. EN 1786 EN 1788 |
Vēžveidīgie, mīkstmieši, gliemenes un citi jūras dzīvnieki, ieskaitot to produktus |
248 |
3 (Indonēzija) |
EN 1784 mod. EN 1786 EN 1788 EN13751 L 12.01-1 |
Pākšaugi |
12 |
|
EN 1786 EN 1787 EN 1788 EN 13751 (skrīnings) |
Zupas, mērces |
62 |
2 |
EN 1787 EN 1788 |
Graudaugi un graudaugu produkti |
71 |
|
EN 1786 EN 1788 |
Eļļas augu sēklas |
10 |
|
EN 1787 EN 1788 EN 13751 |
Rieksti |
214 |
|
EN 1784 mod. EN 1786 EN 1788 EN 1787 EN 13751 |
Kartupeļi, augu ar augstu cietes saturu daļas |
115 |
|
EN 1788 EN 13751 L 53.00-2 |
Svaigi dārzeņi, salāti |
36 |
|
EN 1787 EN 1788 EN 13751 |
Kaltēti dārzeņi, dārzeņu produkti |
67 |
|
EN 1787 EN 1788 EN 13751 (skrīnings) |
Sēnes, svaigas |
49 |
|
EN 1788 |
Sēnes, kaltētas vai sēņu produkti |
163 |
2 (Vācija) |
EN 1787 EN 1788 EN 13751 (skrīnings) |
Svaigi augļi |
148 |
|
EN 1784 mod. EN 1786 EN 1787 EN 1788 EN 13751 |
Kaltēti augļi vai augļu produkti |
83 |
|
EN 1786 EN 1787 EN 1788 EN 13708 EN 13751 (skrīnings) L 30.00-3 |
Kakao pulveris |
10 |
|
EN 1788 |
Kafija, neapstrādāta |
19 |
|
EN 1788 |
Tējas, tējai līdzīgi produkti |
209 |
Kopā 18, no kuriem: 16 (Nīderlande) |
EN 1786 EN 1787 EN 13751 (skrīnings) |
Lietošanai gatavi ēdieni |
37 |
3 (1 Taivāna, 1 Taizeme, 1 Vjetnama) |
EN 1784 EN 1787 EN 1788 EN 13751 (skrīnings) |
Garšvielas, ieskaitot garšvielu izstrādājumus un sāls iemarinēšanai |
901 |
Kopā 23, no kuriem: 1 pipari (Madagaskara) 2 garšvielu/paprikas maisījums (Izraēla) 2 (Vācija) Pārējais: nezināmas izcelsmes |
EN 1784 EN 1786 EN 1787 EN 1788 EN 13751 (skrīnings) L 12.01-1 L 53.00-3 |
Garšaugi |
357 |
1 |
EN 1784 EN 1786 EN 1787 EN 1788 EN 13751 (skrīnings) |
Āzijas nūdeļu uzkodas, viesību uzkodas, pica, ātri pagatavotas uzkodas |
5 |
|
EN 1787 EN 1788 |
Uztura bagātinātāji |
78 |
8 |
EN 1786 EN 1788 EN 13751 (skrīnings) |
Citi |
33 |
|
EN 1784 EN 1786 EN 1787 EN 1788 |
Kopā |
3 634 |
69 |
|
Kopā % analizēto paraugu |
98,1 |
1,9 |
|
3.4. Dānija
Dānijas Veterinārā un pārtikas administrācija (DFVA) 2003. gadā pārbaudīja dabīgos uztura bagātinātājus un uztura bagātinātāju dabīgās izejvielas. Kopā Dānijā no ražotājiem un importētājiem paņēma 106 paraugus. Analīzes rezultāti liecināja, ka 11 no tiem bija apstaroti vai tiem bija apstarotas sastāvdaļas. Vēl četriem bija pazīmes, ka ir apstarota kāda nenozīmīga to sastāvdaļa. Nevienam no pārbaudītajiem produktiem nebija marķējuma par to, ka tie būtu apstaroti.
Turklāt Dānijas uzņēmumiem pašiem ir pienākums veikt pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem. To pašuzraudzības darbības pārbauda DVFA ar dokumentācijas pārbaudēm.
2003. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, Dānijā tirgotajiem pārtikas produktiem tika veikti arī regulāri mikrobioloģiskie testi. Tomēr rezultāti nedeva nekādu iemeslu aizdomām par apstarošanu, un šī iemesla dēļ paraugi analīzei netika ievākti.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits |
Izmantotās CEN metodes |
||
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: liela iespēja, ka produkta sastāvā esoša neliela sastāvdaļa ir apstarota |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
Uztura bagātinātāji, kas satur medikamentus, un to ražošanā izmantotās izejvielas |
91 |
4 |
11 |
EN 13783 (skrīnings) un EN 1788 (pārbaude) |
Kopā |
91 |
4 |
11 |
|
Kopā % analizēto paraugu |
85,8 |
3,8 |
10,4 |
|
3.5. Spānija
Analītiskās pārbaudes 2003. gadā netika veiktas.
3.6. Somija
Ir divas pārtikas iestādes, kas veic pārtikas produktu apstarošanas pārbaudi:
— |
Valsts Pārtikas aģentūra Somijā 2003. gadā iekļāva savā oficiālo pārbaužu programmā pārtikas produktu apstarošanas pārbaudes produktu tirdzniecības stadijā. Pārbaudes īpaša uzmanība tika pievērsta jūras veltēm. Kopumā analizēja 30 paraugus no jūras veltēm. Neviena parauga sastāvā nekonstatēja apstarotu materiālu; |
— |
muitas iestāžu veiktajās pārbaudēs uzmanība tika pievērsta kaltētām garšvielām un garšaugiem. Kopumā analizēja 141 kaltētu garšvielu un garšaugu paraugus. Trīs garšvielu paraugu sastāvā konstatēja apstarotu materiālu. Neviens no šiem trim paraugiem nebija atbilstoši marķēts. |
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: nav apstaroti |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
Krevetes |
9 |
0 |
EN13751 skrīningam, apstiprinājums ar EN1788 |
Citi vēži |
6 |
0 |
|
Gliemenes |
8 |
0 |
|
Moluski un krevešu maisījumi |
2 |
0 |
|
Gliemeži |
4 |
0 |
|
Varžu kājas |
1 |
0 |
|
Kaltētas garšvielas un garšaugi |
141 |
3 |
|
Kopā |
171 |
3 |
|
Kopā % analizēto paraugu |
98,3 |
1,7 |
|
3.7. Francija
Lai pārbaudītu atbilstību ar jonizējošo starojumu apstrādātu pārtikas produktu marķēšanas prasībām, vienību kontrolē ietilpa sistemātiski pieprasījumi veikt pārbaudes tiem klientiem, kas izmantoja apstrādātus pārtikas produktus.
Konditoram, kas izmantoja jonizētus riekstus, un diviem uzņēmumiem, kas izmantoja mehāniski atkaulotu gaļu, nenorādot to ar marķējumu, tika nosūtīts oficiāls paziņojums par to, ka jāmaina marķējums.
Pārtikas produktu paraugu ņemšana produktu tirdzniecības stadijā 2003. gadā, lai noteiktu apstrādi ar jonizējošo radiāciju, netika veikta.
3.8. Grieķija
Uz robežas noņēma un pārbaudīja 17 paraugus. Apstarošanu konstatēja vienam kakao paraugam.
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
Tēja — ārstniecības salvija |
1 |
0 |
EN13751 |
Garšaugs — laims |
1 |
0 |
|
Tēja |
2 |
0 |
|
Pipari |
1 |
0 |
|
Kumelīte |
1 |
0 |
|
Parastais baziliks |
1 |
0 |
|
Piparmētra |
1 |
0 |
|
Kaltēti sīpoli |
1 |
0 |
|
Garšaugs — pīlādzis |
1 |
0 |
|
Lavanda |
1 |
0 |
|
Rozmarīns |
1 |
0 |
|
Kakao |
1 |
1 |
|
Garšaugs — mežrozīte |
1 |
0 |
|
Garšaugs — ložņu vārpata |
1 |
0 |
|
Anīsa augļi |
1 |
0 |
|
Kopā |
16 |
1 |
|
Kopā % analizēto paraugu |
94,1 |
5,9 |
|
3.9. Itālija
Analītiskās pārbaudes 2003. gadā nav veiktas.
3.10. Īrija
Pārbaudes par atbilstību Direktīvai 1999/2/EK veic Veselības pārvaldes Vides veselības dienesti un Valsts analītiskās laboratorijas saskaņā ar līgumu par pakalpojumu sniegšanu Īrijas Pārtikas nekaitīguma iestādei. Kopumā 2003. gadā tika izanalizēti 357 paraugi: kaltētas garšvielas un garšaugi, uztura bagātinātāji, svaigas zemenes un citi produkti. Tika konstatēts, ka 12 paraugu (9 uztura bagātinātāju un 3 garšvielu) sastāvā ir pilnībā vai daļēji apstarots materiāls. Nevienam no šiem 12 paraugiem, kuriem konstatēja pozitīvus rezultātus, nebija marķējuma par apstarošanu.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
Kaltētas garšvielas un garšaugi |
228 |
3 (piecu garšvielu maisījums, 2 citas) |
EN13751 skrīningam, apstiprinājumsEN1788 |
Uztura bagātinātāji |
77 |
9 (3 žeņšeņs, 3 alveja, ingvera sakne, ķiploki, agnus castus) |
|
Svaigas zemenes |
18 |
0 |
|
Kafija, tēja |
9 |
0 |
|
Citi |
13 |
0 |
|
Kopā |
345 |
12 |
|
Kopā % analizēto paraugu |
96,6 |
3,4 |
|
3.11. Luksemburga
Analītiskās pārbaudes 2003. gadā nav veiktas.
3.12. Nīderlande
Paraugi tika ņemti no mazumtirdzniecības veikaliem attiecīgajā tirgū. Visas analīzes veica Veselības aizsardzības inspekcijas laboratorijā Zutphen. Saskaņā ar plānotu programmu 2003. gadā noņēma 700 paraugus un analizēja tos atbilstoši tabulā minētajām metodēm. Apstarojumu kostatēja 37 no šiem 700 paraugiem. Nevienam no apstarotajiem paraugiem nebija atbilstoša marķējuma. Tā rezultātā ražotāji saņēma oficiālu ziņojumu par pārkāpumiem. Visu dažādo produktu analīžu rezultāti un izmantotās metodes ir ietvertas tabulā.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
Zemenes |
33 |
0 |
EN 1788 |
Sēnes |
62 |
3 |
EN 13751 EN 1788 |
Uztura bagātinātāji |
162 |
25 |
EN 13751, EN 1788 |
Garšaugi un garšvielas (fasētas) |
461 |
4 |
EN 13751 EN 1788 |
Zivis (žāvētas) |
5 |
5 |
EN 1788 |
Kopā |
723 |
37 |
|
Kopā % analizēto paraugu |
95,1 |
4,9 |
|
3.13. Portugāle
2003. gadā noņēma astoņus garšaugu, garšvielu un piedevu paraugus un tos analizēja, izmantojot metodi EN1787. Nevienam no tiem nekonstatēja apstarojumu.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
Garšaugi, garšvielas un piedevas |
8 |
0 |
EN 1787 |
Kopā |
8 |
0 |
|
Kopā % analizēto paraugu |
100 |
0 |
|
3.14. Zviedrija
Lai saglabātu zināšanu līmeni par analīzes metodi, Zviedrijas Valsts Pārtikas pārvalde veica pārbaudi apstarotu pārtikas produktu noteikšanai. 2003. gadā noņēma septiņus paraugus. Piecus gaļas paraugus noņēma gaļas veikalos, galvenokārt no putnu gaļas, kā arī divus siera paraugus. Apstarotas pārtikas analīzei izmantotā metode bija Eiropas standarta metode EN 1784.
Analizētie septiņi paraugi nebija apstaroti.
3.15. Apvienotā Karaliste
Pārtikas standartu aģentūra ir apzinājusi 415 produktus, kuru paraugus 2003. gadā ir noņēmušas vietējās kontroles iestādes un kuri tikuši analizēti, izmantojot standartizētas apstarotu pārtikas produktu noteikšanas metodes. No šiem 415 paraugiem 44 paraugos konstatēja apstarojumu. Jāpiebilst, ka 25 paraugi ir minēti kā “nepārliecinoši”, jo tiem konstatēti starprezultāti, izmantojot CEN metodi EN13751:2002, un tas ir nepārliecinoši, jo netika veikta turpmāka analīze.
Apvienotās Karalistes tirgū konstatēja apstarotus uztura bagātinātājus. Trīspadsmit no divdesmit deviņu apstaroto uztura bagātinātāju sastāvā bija apstarota sastāvdaļa. Trim no šiem trīspadsmit paraugiem apstarotās sastāvdaļas daudzums bija nenozīmīgs, un tā aptuvenais saturs bija mazāks nekā daži procenti visa produkta.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits |
Izmantotā CEN metode |
||
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: nepārliecinošs |
Rezultāts: apstarots, |
||
Kaltēti garšaugi un garšvielas un dārzeņu piedevas |
240 |
21 |
11 |
EN 13751:2002 EN 1788:2001 |
Vistas zupas maisījums |
1 |
0 |
0 |
EN 13751:2002 |
Zemenes |
10 |
0 |
0 |
EN 13751:2002 |
Ēdamas sēnes |
3 |
0 |
0 |
EN 13751:2002 |
Varžu kājas |
1 |
0 |
0 |
EN 1786:1996 |
Zāļu tējas |
6 |
3 |
0 |
EN 13751:2002 |
Jūras veltes, t.i., mīkstmieši, garneles, krevetes un zivis |
51 |
0 |
4 |
EN 13751:2002 EN 1788:2001 |
Uztura bagātinātāji |
34 |
1 |
29 (8) |
EN 13751:2002 EN 1788:2001 |
Kopā |
346 |
25 |
44 |
|
Kopā % analizēto paraugu |
83,4 |
6 |
10,6 |
|
3.16. Kopsavilkums par ES
Zemāk dotajā tabulā ir apkopoti visā ES analizētie paraugi un iegūtie rezultāti:
Dalībvalsts |
Analizēto paraugu skaits |
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
|
Austrija |
92 |
2 |
Beļģija |
37 |
14 |
Vācija |
3 634 |
69 |
Dānija |
91 |
11 |
Spānija |
— |
— |
Somija |
171 |
3 |
Francija |
— |
— |
Grieķija |
16 |
1 |
Itālija |
— |
— |
Īrija |
345 |
12 |
Luksemburga |
— |
— |
Nīderlande |
723 |
37 |
Portugāle |
8 |
0 |
Zviedrija |
7 |
0 |
Apvienotā Karaliste |
346 |
44 |
Kopā |
5 470 |
193 |
Kopā % analizēto paraugu |
96,5 |
3,5 |
4. SECINĀJUMI
4.1. Apstarošanas iekārtās veikto pārbaužu rezultāti
Direktīva 1999/2/EK liek dalībvalstīm informēt Komisiju par apstarošanas iekārtu pārbaužu rezultātiem, apstaroto pārtikas produktu kategorijām un daudzumiem, un par piemērotajām vidējām devām.
2003. gadā apstarošanas iekārtas bija apstiprinātas astoņās dalībvalstīs. Visas dalībvalstis, izņemot Itāliju un Dāniju, kur 2003. gadā iekārtās apstarošanas darbība tika pārtraukta, sniedza prasīto informāciju attiecībā uz apstrādātajām pārtikas kategorijām, daudzumiem un devām.
Paziņotais ES apstaroto pārtikas produktu daudzums 2003. gadā ir 17 164 tonnas.
4.2. To pārbaužu rezultāti, kas veiktas produktu tirdzniecības stadijā
Analītiskās pārbaudes 2003. gadā veica un pieprasītos datus iesniedza 11 dalībvalstis. Četras dalībvalstis neveica analītiskās pārbaudes šā ziņojuma aptvertajā laikposmā. Spānijai, Itālijai un Luksemburgai nav iespēju veikt analīzes, bet Francija izlēma 2003. gadā analītiskās pārbaudes neveikt.
Situācija 2003. gadā ir līdzīga 2002. gada situācijai. Dažiem tirgū esošiem produktiem konstatēja apstarojumu un tie nebija marķēti (3,5 %). Attiecībā uz uztura bagātinātājiem dažas dalībvalstis (Vācija, Dānija, Īrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste) izlēma pārbaudīt sevišķi šo nozari augstās apstaroto un nemarķēto produktu procentuālās attiecības dēļ, kādu šiem produktiem konstatēja 2002. gadā (29,5 %). Tā 2003. gadā tika pārbaudīti 524 paraugi, un tika konstatēts, ka 82 ir apstaroti (16 %).
Kopumā ir pārbaudīti aptuveni 5 000 pārtikas paraugi, no kuriem aptuveni 2,1 % (neskaitot apstarotos uztura bagātinātājus Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Īrijā, Vācijā un Nīderlandē) bija apstaroti un nebija marķēti. Salīdzinājumā ar 2002. gadu tas ir par 0,7 % vairāk. To var skaidrot ar precīzāku paraugu ņemšanu un faktu, ka analītiskās pārbaudes tagad veic vairāk dalībvalstu.
4.3. Termiņš pārbaužu rezultātu iesniegšanai 2004. gada ziņojumam
Termiņš 2004. gadā veikto pārbaužu rezultātu iesniegšanai Komisijai saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 7. panta 3. punktu ir 2005. gada 30. aprīlis.
(1) OV L 66, 13.3.1999., 16. lpp.
(2) http://europa.eu.int/comm/food/food/biosafety/irradiation/index_en.htm
(3) OV C 187, 7.8.2003., 13. lpp.
(4) OV L 66, 13.3.1999., 6. lpp.
(5) OV C 56, 11.3.2003., 5. lpp.
(6) Eksportam uz trešām valstīm paredzēti produkti.
(7) Pārbaudi neveic pārtikas produktiem, kuriem ir marķējums par apstarošanu.
(8) No 29 apstarotajiem uztura bagātinātājiem 13 saturēja kādu apstarotu sastāvdaļu.
23.9.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 230/28 |
Komisijas ziņojums par pārtikas apstarošanu 2004. gadā
(2006/C 230/08)
KOPSAVILKUMS
Saskaņā ar 7. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvā 1999/2/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju (1), dalībvalstīm katru gadu jāiesniedz Komisijai:
— |
apstarošanas iestādēs veikto pārbaužu rezultātus, jo īpaši attiecībā uz apstrādāto produktu kategorijām un daudzumu un apstarošanas devām un |
— |
produkta tirdzniecības stadijā veikto pārbaužu rezultātus un informāciju par metodēm, kas izmantotas apstarotas pārtikas noteikšanai. |
Apstarošanas iestādes 2004. gadā bija apstiprinātas 10 dalībvalstīs. 7 dalībvalstis iesniedza pieprasīto informāciju attiecībā uz apstrādātās pārtikas kategorijām, daudzumiem vai dozām. Līdz ar to nav zināms precīzs apstarotās pārtikas daudzums ES 2004. gadā.
Par tirdzniecībā esošās pārtikas pārbaudēm ziņoja 16 dalībvalstis. Kopumā 2004. gadā tika pārbaudīti 7 169 pārtikas paraugi. Aptuveni 3,9 % no tirdzniecībā esošajiem produktiem bija apstaroti un nebija marķēti. It īpaši tas attiecināms uz produktiem, kas importēti no Āzijas, konkrētāk, Āzijas tipa nūdeles un kaltētas sagatavotas nūdeles bieži ir nelikumīgi apstarotas.
Atšķirības dalībvalstīs attiecībā uz pārbaužu rezultātiem daļēji skaidrojamas ar paraugu izvēli un analītisko metožu rādījumiem.
1. Juridiskais pamatojums
Saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 7. panta 3. punktu dalībvalstīm katru gadu Komisijai jāiesniedz:
— |
apstarošanas iestādēs veikto pārbaužu rezultātus, jo īpaši attiecībā uz apstrādāto produktu kategorijām un daudzumu, un apstarošanas devām un |
— |
produkta tirdzniecības stadijā veikto pārbaužu rezultātus un informāciju par metodēm, kas izmantotas apstarotas pārtikas noteikšanai. |
Ikgadējo ziņojumu rezultātus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šis ziņojums aptver laikposmu no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim.
Informācija par pārtikas apstarošanas vispārējiem aspektiem ir pieejama Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāta (2) tīmekļa vietnē.
1.1. Apstarošanas iestādes
Saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 3. panta 2. punktu pārtiku drīkst apstarot tikai apstiprinātās apstarošanas iestādēs. Eiropas Savienībā šīs iestādes apstiprina dalībvalstu kompetentās iestādes. Dalībvalstīm ir pienākums informēt Komisiju par apstarošanas iestādēm, kurām tās piešķīrušas apstiprinājumu (7. panta 1. punkts).
Komisija ir publicējusi dalībvalstu apstiprināto iestāžu sarakstu (3).
1.2. Apstarota pārtika
ES ir atļauta žāvētu aromātisko augu, garšvielu un dārzeņu piedevu apstarošana (Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīva 1999/3/EK par Kopienas pārtikas produktu un sastāvdaļu, ko apstrādā ar jonizējošo radiāciju, saraksta izveidi (4)). Turklāt 6 dalībvalstis ir paziņojušas, ka saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 4. panta 4. punktu tās saglabā valsts esošās atļaujas attiecībā uz konkrētiem pārtikas produktiem. Komisija ir publicējusi spēkā esošo atļauju sarakstu (5).
Saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 6. pantu jebkuru apstarotu pārtiku vai apstarotus produktus, kurus izmanto kā pārtikas produktu sastāvdaļu, jāmarķē ar tekstu “apstarots” vai “apstrādāts ar jonizējošo radiāciju”.
Lai nodrošinātu pareizu marķēšanu vai noteiktu neatļautus produktus, Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) pēc Eiropas Komisijas pilnvarojuma ir izstrādājusi vairākas analītiskās metodes.
2. Apstarošanas iestādēs veikto pārbaužu rezultāti
Sīkāku informāciju par apstarošanas iestādēm dalībvalstīs var atrast Komisijas tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/food/food/biosafety/irradiation/approved_facilities_en.pdf
Dalībvalstis iesniedza šādu informāciju:
2.1. Beļģija
Pēc kompetento iestāžu veiktajām pārbaudēm 2004. gadā tika apstiprināta apstarošanas iestādes IBA Mediris S.A. atbilstība Direktīvas 1999/2/EK prasībām.
Tabulā norādīti šajā iestādē 2004. gadā apstarotās pārtikas daudzumi un kategorijas.
Pārtikas produkts |
Daudzums (t) (6) |
Garneles |
685,7 |
Varžu kājiņas |
2 688,4 |
Garšaugi, garšvielas un dārzeņu piedevas |
496,0 |
Saldēti dārzeņi |
143,4 |
Siers |
26,6 |
Olas |
168,9 |
Putnu gaļa/medījums |
219,8 |
Gaļa |
966,8 |
Zivis |
191,9 |
Žāvēti augļi |
2,8 |
Ciete |
112,5 |
Plazma |
46,4 |
Pusfabrikāti |
167,5 |
Kopā |
5 776,6 |
2.2. Čehija
Pēc kompetento iestāžu veiktajām pārbaudēm 2004. gadā tika apstiprināta apstarošanas iestādes Artim spol.s.r.o. atbilstība Direktīvas 1999/2/EK prasībām.
Tabulā norādīti šajā iestādē 2004. gadā apstarotās pārtikas daudzumi un kategorijas.
Pārtikas produkti |
Daudzums (t) |
Vispārējā vidējā absorbētā radiācijas deva (kGy) |
Kaltēti aromātiskie garšaugi, garšvielas un dārzeņu piedevas |
460,3 |
5 |
Olas baltums |
0,01 |
3 |
Kopā |
460,8 |
|
2.3. Vācija
Pārskata periodā Vācijā darbojās četras apstiprinātas apstarošanas iestādes.
a) |
Gamma Service Produktbestrahlung GmbH, Radeberg Pēc kompetento iestāžu veiktajām pārbaudēm 2004. gadā tika apstiprināta apstarošanas iestādes atbilstība Direktīvas 1999/2/EK prasībām. Tabulā norādīti šajā iestādē 2004. gadā apstarotās pārtikas daudzumi un kategorijas.
|
b) |
Beta-Gamma Service GmbH&Co. KG, Wiehl Pēc kompetento iestāžu veiktajām pārbaudēm 2004. gadā tika apstiprināta apstarošanas iestādes atbilstība Direktīvas 1999/2/EK prasībām. Tabulā norādīti šajā iestādē 2004. gadā apstarotās pārtikas daudzumi un kategorijas.
|
c) |
Isotron Deutschland GmbH, Allershausen Pēc kompetento iestāžu veiktajām pārbaudēm 2004. gadā tika apstiprināta apstarošanas iestādes atbilstība Direktīvas 1999/2/EK prasībām. Tabulā norādīti šajā iestādē 2004. gadā apstarotās pārtikas daudzumi un kategorijas.
|
d) |
Gamma-Service GmbH&Co KG, Bruchsal 2004. gadā šajā iestādē pārtikas produkti netika apstaroti. |
2.4. Spānija
Spānijā ir divas iestādes, kurām ir piešķirta atļauja pārtikas apstarošanai.
Šī dalībvalsts nav sniegusi informāciju par iestādēs veikto pārbaužu rezultātiem.
2.5. Francija
Francijā ir septiņas iestādes, kurām ir piešķirta atļauja pārtikas apstarošanai.
Pēc kompetento iestāžu veiktajām pārbaudēm 2004. gadā tika apstiprināta apstarošanas iestāžu atbilstība Direktīvas 1999/2/EK prasībām.
Tabulā norādīti šajās iestādēs 2004. gadā apstarotās pārtikas daudzumi un kategorijas.
Pārtikas produkti |
Daudzums [t] |
Vidējā absorbētā deva [kGy] |
Garšaugi, garšvielas un dārzeņu piedevas |
203 |
10 |
Saldēti garšaugi |
1 |
10 |
Kaltēti dārzeņi un augļi |
2 |
1 |
Arabika sveķi |
28 |
3 |
Kazeīns, kazeināti |
54 |
6 |
Mehāniski atdalīta putnu gaļa, putnu gaļas subprodukti |
635 |
5 |
Saldētas varžu kājiņas |
813 |
5 |
Garneles |
20 |
|
Kopā |
1 802 |
|
2.6. Ungārija
Ungārijā ir viena iestāde, kurai ir piešķirta atļauja pārtikas apstarošanai.
Šī dalībvalsts nav sniegusi informāciju par iestādē veikto pārbaužu rezultātiem.
2.7. Itālija
Itālijā ir viena iestāde, kurai ir piešķirta atļauja pārtikas apstarošanai.
Šī dalībvalsts nav sniegusi informāciju par iestādē veikto pārbaužu rezultātiem.
2.8. Nīderlande
Nīderlandē ir divas iestādes, kurām ir piešķirta atļauja pārtikas apstarošanai.
2004. gadā tika organizēta vispārēja pārbaude iestādē Isotron, kas atrodas Edes pilsētā. Iestādē Etten-Leur veica tikai kritisko kontroles punktu bīstamības analīzi. Nav saņemta nekāda informācija par veikto pārbaužu rezultātiem.
Tabulā norādīti šajās iestādēs 2004. gadā apstarotās pārtikas daudzumi un kategorijas.
Produkti 2004. gadā |
Daudzums [t] (7) |
Garšvielas/Garšaugi |
1 638,4 |
Dārzeņu pulveris |
1 088 |
Putnu gaļa (saldēta) |
23,2 |
Garneles (saldētas) |
284,8 |
Varžu daļas |
64 |
Olas baltums (atdzesēts) |
1,6 |
Pārtikas produkti (8) |
1 647,2 |
Pārtikas paraugi |
21,6 |
Kopā |
4 768,8 |
2.9. Polija
Polijā ir divas iestādes, kurām ir piešķirta atļauja pārtikas apstarošanai.
Saskaņā ar ES Direktīvas 1999/2/EK prasībām Valsts sanitārā inspekcija pārbaudīja Lodzas Tehniskās ķīmijas universitātes Praktiskās radiācijas institūta iekārtas.
Tabulās norādīti šajās iestādēs 2004. gadā apstarotās pārtikas daudzumi un kategorijas.
1. |
Kodolķīmijas un tehnoloģiju institūts, Varšava
|
2. |
Praktiskās radiācijas institūts Lodzas Tehniskajā ķīmijas universitātē.
|
2.10. Apvienotā Karaliste
Apvienotajā Karalistē ir viena iestāde, kurai ir piešķirta atļauja pārtikas apstarošanai.
2004. gada decembrī Pārtikas standartu aģentūra veica iestādes (atsauces Nr. EW/04) pārbaudi. Iestāde atbilda licences un Direktīvas 1999/2/EK prasībām.
2004. gadā Apvienotajā Karalistē nav apstarota pārtika, izmantojot izsniegto licenci.
2.11. Kopsavilkums par ES
10 dalībvalstīs, tajā skaitā 3 jaunajās dalībvalstīs, ir iestādes, kas apstiprinātas saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 7. panta 2. punktu.
Tikai 4 dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai apstarošanas iestādēs veikto pārbaužu rezultātus. Spānija, Ungārija un Itālija nesniedza šādu informāciju.
Tādējādi nav iespējams noteikt precīzu apstarotās pārtikas daudzumu Eiropas Savienībā.
3. Produkta tirdzniecības stadijā veikto pārbaužu rezultāti un informācija par metodēm, kas izmantotas apstarotas pārtikas noteikšanai
Dalībvalstis iesniedza šādu informāciju.
3.1. Austrija
Tika pārbaudīti 118 paraugi attiecībā uz apstrādi ar jonizējošo starojumu. Apstarojums apstiprinājās vienā kaltētas zivs paraugā, kas tika ņemts saistībā ar pārbaudi pēc paziņojuma caur RASFF.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 118 |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
Baziliks |
2 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
Sarkanie pipari |
2 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
Krustnagliņas |
1 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
Majorāns |
4 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
Oregano |
4 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
Paprika |
7 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
Pipari |
10 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
Piparmētra |
1 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
Rozmarīns |
4 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
Zāļu tējas (ar smaržvielām) |
34 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
Timiāns |
5 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
Vista |
14 |
0 |
EN 1786 |
Tītari |
3 |
0 |
EN 1786 |
Pīles |
15 |
0 |
EN 1786 |
Zosis |
11 |
0 |
EN 1786 |
Kaltētas zivis |
1 |
1 |
EN 1785 |
KOPĀ |
117 |
1 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
99 |
1 |
|
3.2. Beļģija
Kopumā tika analizēti 225 paraugi. Neviens no tiem nebija apstarots.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 225 |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts (izcelsme) |
||
Saldētas lobītas vai bezgalvu garneles |
40 |
0 |
EN 1785 |
Kaltēti garšaugi un garšvielas |
44 |
0 |
EN 1785 |
Mehāniski atdalīta putnu gaļa |
23 |
0 |
EN 1785 |
Svaigas zemenes |
27 |
0 |
EN 1785 |
Rīvēts siers |
42 |
0 |
EN 1785 |
Kopā |
225 |
0 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
100 |
0 |
|
3.3. Kipra
2004. gadā analītiskās pārbaudes nav veiktas.
3.4. Čehija
Kopumā tika analizēti 17 paraugi. 1 zāļu tējas paraugs bija apstarots un nebija pareizi marķēts.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 17 |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
Garšvielas |
8 |
0 |
EN 13751 EN 1788 |
Zāļu tēju produkti |
3 |
1 |
EN 13751 EN 1788 |
Uztura bagātinātāji |
5 |
0 |
EN 13751 EN 1788 |
Kopā |
16 |
1 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
94 |
6 |
|
3.5. Vācija
Tika pārbaudīti 4 302 pārtikas paraugi. 74 no tiem, t.i., vidēji 1,7 % neatbilda prasībām: 62 paraugi bija nepareizi marķēti un 12 bija nelikumīgi apstaroti.
Pārkāpumi ļoti nevienmērīgi sadalās pa produktu kategorijām. Grupā “Āzijas nūdeļu uzkodas, ātrās uzkodas, picas, TV uzkodas”, 5 no 14 paraugiem (36 %) bija apstaroti un nebija pareizi marķēti.
Jāatzīmē, ka produkti no Āzijas veido lielāko daļu prasībām neatbilstošo paraugu.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 4 302 |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts (9) (izcelsme) |
||
Piens/piena produkti |
52 |
0 |
EN 1788 EN 1787 EN 1784 EN 1785 |
Siers ar garšaugiem |
57 |
0 |
EN 1788 EN 1784 EN 1787 |
Sviests ar garšaugiem |
28 |
0 |
EN 1787 EN 1788 |
Olas, olu produkti |
6 |
0 |
EN 1784 mod. |
Gaļa(tostarp saldēta gaļa, izņemot putnu gaļu, medījumu) |
11 |
0 |
EN 1784 mod. EN 1786 |
Gaļas produkti (izņemot desas) |
31 |
1 (9) (Vjetnama) |
EN 1786 EN 1788 |
Desas |
69 |
0 |
EN 1784 mod. EN 1786 EN 1788 EN 1787 |
Putnu gaļa |
124 |
0 |
EN 1784 EN 1786 |
Medījumu gaļa |
12 |
0 |
EN 1786 EN 1784 |
Zivis un zvejniecības produkti |
76 |
4 (9) (Taizeme) |
EN 1784 EN 1786 EN 1788 |
Vēžveidīgie, gliemenes, gliemji un citi jūras dzīvnieki, tostarp to produkti |
227 |
2 (9) |
EN 1786 EN 1788 L 12.01-1 |
Pākšaugi |
40 |
0 |
EN 1787 EN 1788 EN 13751 (Skrīnings) |
Zupas, mērces |
69 |
3 |
EN 1787 EN 1788 EN 13751 |
Graudaugi un graudaugu izstrādājumi |
68 |
|
EN 1787 EN 1788 EN 13751 |
Eļļas sēklas |
83 |
0 |
EN 1784 EN 1787 EN 1788 EN 13751 |
Rieksti |
307 |
0 |
EN 1784 mod. EN 1786 EN 1787 EN 1788 EN 13751 |
Kartupeļi, augu daļas ar lielu cietes saturu |
37 |
0 |
EN 1787 EN 13751 EN 1788 |
Svaigi dārzeņi, salāti |
86 |
0 |
EN 1787 EN 1788 EN 13751 |
Kaltēti dārzeņi, dārzeņu izstrādājumi |
112 |
2 (9) (Ķīna, spinātu pulveris) |
EN 1787 EN 1788 EN 13751 (Skrīnings) |
Svaigas sēnes |
79 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
Kaltētas sēnes vai sēņu izstrādājumi |
281 |
3 + 2 (9) (Āzija, Itālija, Vācija) |
EN 1787 EN 1788 EN 13751 (Skrīnings) |
Svaigi augļi |
192 |
1 (9) |
EN 1784 mod. EN 1784 EN 1787 EN 1788 EN 13751 |
Žāvēti augļi vai augļu produkti |
213 |
0 |
EN 1787 EN 1788 EN 13708 EN 13751 L 30.00-3 |
Kafija, neapstrādāta |
15 |
0 |
EN 1788 |
Tējas, tējai līdzīgi produkti |
291 |
0 |
EN 1788 EN 1787 EN 13751 EN 13751 (Skrīnings) |
Lietošanai gatavi pārtikas produkti |
8 |
0 |
EN 1786 EN 1787 EN 1788 |
Garšvielas, tostarp to maisījumi un garšvielu sāls |
1 268 |
34 |
EN 1786 EN 1787 EN 1788 EN 13751 EN 13751 (Skrīnings) EN 13788 |
Garšaugi |
171 |
2 |
EN 1787 EN 1788 EN 13751 EN 13788 |
Sausās gatavās maltītes |
73 |
13 (Vjetnama, Taivāna, Turcija, Vācija) |
EN 1787 EN 1788 EN 13751 |
Āzijas nūdeļu uzkodas, ātrās uzkodas, pica, TV uzkodas |
9 |
5 |
EN 1787 EN 1788 |
Uztura bagātinātāji |
90 |
2 |
EN 1784 mod. EN 1787 EN 1788 EN 13751 EN 13751 (Skrīnings) |
Citi |
43 |
|
EN 1787 EN 1788 |
Kopā |
4 228 |
74 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
98 |
2 |
|
3.6. Dānija
Dānijas Veterinārā un pārtikas pārvalde (DVFA) pārbaudīja 53 augu izcelsmes uztura bagātinātāju paraugus un uztura bagātinātāju augu izcelsmes izejvielas. 3 paraugi bija apstaroti vai to sastāvā bija apstarotas sastāvdaļas. Neviens no tiem nebija pareizi marķēts attiecībā uz apstarošanu.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 53 |
Izmantotās CEN metodes |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
Augu izcelsmes uztura bagātinātāji un uztura bagātinātāju augu izcelsmes izejvielas |
50 |
3 |
EN 13783 (skrīnings) un EN 1788 (apstiprinājums) |
Kopā |
50 |
3 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
94 |
6 |
|
3.7. Igaunija
2004. gadā analītiskās pārbaudes nav veiktas.
3.8. Grieķija
Kopumā tika analizēti 76 paraugi. Analīžu rezultāti bija pozitīvi 5 paraugiem, kas bija uztura bagātinātāji. Par šo paraugu marķēšanu informācija nav sniegta.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 76 |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots |
||
Kaltētas garšvielas un garšaugi |
34 |
0 |
EN 13751 |
Uztura bagātinātāji |
30 |
5 |
EN 13751 |
Kakao |
11 |
0 |
EN 13751 |
Zivis |
1 |
0 |
EN 13751 |
Kopā |
71 |
5 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
93 |
7 |
|
3.9. Spānija
Šī dalībvalsts nav sniegusi informāciju par tās tirgū veikto pārbaužu rezultātiem.
3.10. Somija
Kopumā tika analizēti 309 paraugi. No 297 kaltētu garšvielu un garšaugu paraugiem 84 paraugos tika atklāts apstarots materiāls. Vairumā gadījumā tie bija garšvielu maisījumi ātri pagatavojamo nūdeļu paciņās, kas importētas no Ķīnas un citām Āzijas valstīm.
Kopumā tika analizēti 12 uztura bagātinātāji, un atklājās, ka 8 no tiem satur apstarotu materiālu.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 309 |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots, nepareizi marķēts |
||
Kaltētas garšvielas un garšaugi |
213 |
84 |
EN 13751 EN 1788 |
Uztura bagātinātāji |
4 |
8 |
EN 13751 EN 1788 |
Kopā |
217 |
92 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
70 |
30 |
|
3.11. Francija
Kopumā tika analizēti 60 paraugi, pārsvarā garšvielas. Neviens no tiem nebija apstarots.
3.12. Ungārija
Kopumā tika analizēti 134 paraugi. Pozitīvus apstarošanas rezultātus uzrādīja 2 garšaugu paraugi, viens no tiem nebija pareizi marķēts.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 134 |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots (10) |
||
Garšaugi |
117 |
2 |
EN 1788 |
Tēja |
15 |
0 |
EN 1788 |
Kopā |
132 |
2 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
99 |
1 |
|
3.13. Īrija
Kopumā tika analizēti 586 paraugi, no tiem 9 paraugiem tika apstiprināta apstarošana.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 586 |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots |
||
Vistas gaļas desas |
1 |
0 |
EN 13751 EN 1788 |
Garneles |
10 |
0 |
|
Zupas, buljoni un mērces |
43 |
2 |
|
Graudaugu un konditorejas produkti |
7 |
1 |
|
Augļi un dārzeņi |
79 |
0 |
|
Garšaugi, garšvielas un piedevas |
342 |
3 |
|
Kafija un tēja |
23 |
2 |
|
Sēklas |
62 |
1 |
|
Pārtikas produkti īpašām uztura prasībām |
1 |
0 |
|
Uztura bagātinātāji |
7 |
0 |
|
Kopā |
577 |
9 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
98 |
2 |
|
3.14. Itālija
Šī dalībvalsts nav sniegusi informāciju par tās tirgū veikto pārbaužu rezultātiem.
3.15. Latvija
2004. gadā analītiskās pārbaudes nav veiktas.
3.16. Lietuva
Tika pārbaudīti 2 paraugi — 1 lauru lapu paraugs un 1 zaļās tējas paraugs. Abu pārbaužu rezultāts bija negatīvs.
300 pārtikas veikalos tika veiktas kaltētu aromātisko garšaugu, garšvielu un dārzeņu izcelsmes garšvielu dokumentu pārbaudes, bet netika iegūta informācija par šo kaltēto aromātisko garšaugu, garšvielu un dārzeņu izcelsmes garšvielu iespējamo apstrādi ar jonizējošo radiāciju.
3.17. Luksemburga
Kopumā tika analizēti 50 paraugi, neviens no analīžu rezultātiem nebija pozitīvs attiecībā uz apstarošanu.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 50 |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots |
||
Garšvielas |
10 |
0 |
EN 1788 |
Kartupeļi |
10 |
0 |
EN 1788 |
Tēja |
10 |
0 |
EN 1788 |
Vēžveidīgie: garneles |
10 |
0 |
EN 1788 |
Sīpoli |
10 |
0 |
EN 1788 |
Kopā |
50 |
0 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
100 |
0 |
|
3.18. Malta
2004. gadā analītiskās pārbaudes nav veiktas.
3.19. Nīderlande
Kopumā tirdzniecības vietās tika paņemti un attiecībā uz apstarošanu analizēti 430 paraugi. No šiem 430 paraugiem 45 bija apstaroti. Tikai 2 no apstarotajiem paraugiem bija pareizi marķēti kā apstaroti. Nebija norādīta apstaroto paraugu izcelsme.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 430 |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots (11) |
||
Diētiskie uztura bagātinātāji |
165 |
38 |
EN 13751 EN 1788 |
Garšvielas un garšaugi |
220 |
7 |
EN 13751 EN 1788 |
Kopā |
385 |
45 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
90 |
10 |
|
3.20. Polija
Kopumā tika analizēts 121 paraugs. Pārbaudes rezultāti rādīja, ka 7 paraugi ir apstaroti, neviens no tiem nebija pareizi marķēts.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 121 |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots, nepareizi marķēts |
||
Kaltēti garšaugi, garšvielas un dārzeņu piedevas |
60 |
6 (Singapūra, Indija) |
EN 1788 |
Kartupeļi |
2 |
0 |
EN 1788 |
Sīpoli un ķiploki |
13 |
0 |
EN 1788 |
Mājputnu gaļa |
7 |
0 |
EN 1788 |
Nelobīti rieksti |
24 |
1 |
EN 1788 |
Garneles, zivis |
8 |
0 |
EN 1788 |
Kopā |
114 |
7 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
94 |
6 |
|
3.21. Portugāle
Šī dalībvalsts nav sniegusi informāciju par tās tirgū veikto pārbaužu rezultātiem.
3.22. Zviedrija
2004. gadā analītiskās pārbaudes nav veiktas.
3.23. Slovākija
Kopumā ar GC metodi NE 1784 tika pārbaudīti 10 paraugi, tostarp saulespuķu sēklas, lazdu rieksti, zemesrieksti un mandeles. Rezultāti parādīja, ka neviens no paraugiem nebija apstarots.
3.24. Slovēnija
2004. gadā analītiskās pārbaudes nav veiktas.
3.25. Apvienotā Karaliste
Kopumā Apvienotās Karalistes vietējās izpildiestādes paņēma 676 produktu paraugus un analizēja tos, izmantojot apstarotas pārtikas noteikšanas standarta testus. No šiem 676 paraugiem 40 (6 %) bija apstaroti.
Analizētie pārtikas produkti |
Analizēto paraugu skaits: 676 |
Izmantotā CEN metode |
|
Rezultāts: neapstarots |
Rezultāts: apstarots |
||
Kaltēti garšaugi, garšvielas un dārzeņu piedevas |
333 |
10 |
EN13751:2002; EN 1778:2001 |
Sausās gatavās maltītes |
30 |
14 |
EN13751:2002; EN 1778:2001 |
Kuskuss un kaltētas garšvielas |
0 |
1 |
EN13751:2002; EN 1778:2001 |
Sauso zupu maisījumi |
5 |
0 |
EN13751:2002 |
Nūdeles un kaltētas piedevas |
18 |
12 |
EN13751:2002; EN 1778:2001 |
Tortiljas un kaltētas piedevas |
2 |
0 |
EN13751:2002 |
Rīsi un kaltētas piedevas |
2 |
0 |
EN13751:2002 |
Makaronu izstrādājumi un kaltētas piedevas |
2 |
1 |
EN13751:2002; EN 1778:2001 |
Sēnes (kaltētas un svaigas) |
4 |
1 |
EN13751:2002; EN 1778:2001 |
Žāvēti augļi |
47 |
0 |
EN13751:2002 |
Svaigi augļi |
17 |
0 |
EN13751:2002 |
Dārzeņi, tostarp sīpoli |
10 |
0 |
EN13751:2002 |
Zāļu tējas |
21 |
0 |
EN13751:2002; EN 1778:2001 |
Jūras zivju vai dzīvnieku produkti, t.i., vēžveidīgie, garneles un zivis |
40 |
0 |
EN13751:2002; EN 1778:2001 |
Kaltētas pārtikas produktu sastāvdaļas |
4 |
0 |
EN13751:2002 |
Rieksti |
1 |
0 |
EN13751:2002 |
Uztura bagātinātāji |
96 |
15 |
EN13751:2002; EN 1778:2001 |
Kopā |
636 |
40 |
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
94 |
6 |
— |
3.26. Kopsavilkums par ES
Tabulā apkopoti analizētie paraugi un iegūtie rezultāti par ES kopumā.
Dalībvalsts |
Neapstaroto paraugu skaits |
Apstaroto, nepareizi marķēto paraugu skaits |
Apstarotie, nepareizi marķētie paraugi, % |
||||||
AT |
117 |
1 |
1 |
||||||
BE |
225 |
0 |
0 |
||||||
CY |
APN |
APN |
APN |
||||||
CZ |
16 |
1 |
6 |
||||||
DE |
4228 |
74 |
2 |
||||||
DK |
50 |
3 |
6 |
||||||
EE |
APN |
APN |
APN |
||||||
EL |
71 |
5 |
7 |
||||||
ES |
NI |
NI |
NI |
||||||
FI |
217 |
92 |
30 |
||||||
FR |
60 |
0 |
0 |
||||||
HU |
132 |
2 (12) |
1 |
||||||
IE |
577 |
9 |
0 |
||||||
IT |
NI |
NI |
NI |
||||||
LV |
APN |
APN |
APN |
||||||
LT |
2 |
0 |
0 |
||||||
LU |
50 |
0 |
0 |
||||||
MT |
APN |
APN |
APN |
||||||
NL |
385 |
45 (12) |
10 |
||||||
PL |
114 |
7 |
6 |
||||||
PT |
NI |
NI |
NI |
||||||
SE |
APN |
APN |
APN |
||||||
SK |
10 |
0 |
0 |
||||||
SI |
APN |
APN |
APN |
||||||
UK |
636 |
40 |
6 |
||||||
Kopā |
6 890 |
279 |
3,9 |
||||||
|
4. Secinājumi
4.1. Apstarošanas iestādēs veikto pārbaužu rezultāti
Saskaņā ar Direktīvu 1999/2/EK dalībvalstīm jāinformē Komisija par apstarošanas iestādēs veikto pārbaužu rezultātiem, apstarotās pārtikas kategorijām, kā arī daudzumiem un vidējām apstarošanas dozām.
Apstarošanas iestādes 2004. gadā bija apstiprinātas 10 dalībvalstīs. Salīdzinot ar 2003. gadu, dalībvalstu apstiprināto iestāžu sarakstam tika pievienotas iestādes 3 jaunajās dalībvalstīs.
Tikai 7 no 10 dalībvalstīm iesniedza pieprasīto informāciju attiecībā uz apstrādātās pārtikas kategorijām.
Šīs nepilnīgās informācijas dēļ nav zināms precīzs apstarotās pārtikas daudzums ES 2004. gadā.
4.2. Produktu tirdzniecības stadijā veikto pārbaužu rezultāti
2004. gadā 16 dalībvalstis veica analītiskās pārbaudes un iesniedza pieprasītos datus. 6 dalībvalstis informēja Komisiju, ka tās nav veikušas analītiskās pārbaudes šā ziņojuma aptvertajā laikposmā.
Iesniegtā informācija rāda, ka 2004. gadā 3,9 % paraugu bija apstaroti un nebija pareizi marķēti.
Pārkāpumi ir nevienmērīgi sadalīti pa produktu kategorijām. Īpaši daudz pārkāpumu konstatēts attiecībā uz produktiem, kas importēti no Āzijas, konkrēti, attiecībā uz Āzijas nūdelēm un kaltētām sagatavotām nūdelēm. Turklāt jāpiebilst, ka 2004. gadā Āzijā nebija nevienas apstarošanas iestādes, ko apstiprinājusi Eiropas Kopiena.
Komisija cer, ka šo produktu pārbaužu skaits pieaugs visās dalībvalstīs un ka dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus.
Atšķirības dalībvalstu pārbaužu rezultātos daļēji skaidrojamas ar paraugu izvēli un izmantoto analītisko metožu rādītājiem.
4.3. 2005. gada pārbaužu rezultātu iesniegšanas termiņš
Saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 7. panta 3. punkta prasībām 2005. gadā veikto pārbaužu rezultāti jāiesniedz Komisijai līdz 2006. gada 30. aprīlim.
(1) OV L 66, 13.3.1999., 16. lpp. Grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(2) http://europa.eu.int/comm/food/food/biosafety/irradiation/index_en.htm.
(3) OV C 187, 7.8.2003., 13. lpp.
(4) OV L 66, 13.3.1999., 24. lpp.
(5) OV C 56, 11.3.2003., 5. lpp.
(6) Daudzumi norādīti kilogramos (kg).
(7) Daudzumi doti “paletēs”, vidējais paletes svars 800 kg.
(8) Produkti paredzēti eksportam uz trešām valstīm.
(9) Marķēts kā apstarots, kaut gan apstarošana nav atļauta.
(10) Viens paraugs nebija pareizi marķēts.
(11) Divi paraugi bija pareizi marķēti.
(12) Ungārijā un Nīderlandē atklāti attiecīgi 1 un 2 paraugi, kuri bija apstaroti, bet pareizi marķēti.
Eiropas Centrālā banka
23.9.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 230/46 |
Eiropas Centrālās bankas valdes locekļu ētikas papildkodekss
(saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 11.3. pantu)
(2006/C 230/09)
1. Ievada paziņojums
Valde 2000. gada 10. oktobrī pieņēma Eiropas Centrālās bankas Rīcības kodeksu. Tas norāda un nosaka ētikas paražas, standartus un normas visām Eiropas Centrālajā bankā (ECB) nodarbinātajām personām, kā arī ECB Valdes locekļiem. Valdes locekļi savā ECB Padomes locekļu statusā 2002. gada 16. maijā vienojās par ECB Padomes locekļu Rīcības kodeksu. Šis Ētikas papildkodekss (turpmāk tekstā — “Kodekss”) precizē Valdes locekļiem piemērojamās ētikas normas.
2. Dāvanas vai citi finansiāli ieguvumi
Valdes locekļi nepieņem tādas dāvanas vai finansiālus ieguvumus, kas jebkādā veidā ir saistītas ar viņiem uzticētajiem uzdevumiem un pienākumiem un kuru vērtība pārsniedz tradicionāli pieņemto vai nav nenozīmīga. Dāvanas, kuru vērtība nepārsniedz EUR 100 drīkst paturēt. Ja kādā situācijā nav iespējams atteikties no dāvanas, kuras vērtība pārsniedz EUR 100, dāvana jānodod ECB, izņemot gadījumu, ja ECB tiek samaksāta EUR 100 pārsniegusi summa.
Valdes locekļi var pasniegt dāvanas trešajām personām uz ECB rēķina, pārsniedzot ierobežojumus, kas noteikti noteikumos darbiniekiem. Valdes atļauja vajadzīga, ja dāvanas vērtība ir trīs reizes lielāka par šo summu. Valdes locekļi nedrīkst viens otru, tostarp laulātos, partnerus un ģimenes locekļus, uzņemt viesos vai sniegt iepriekš minētajiem jebkādus citus labumus uz ECB rēķina.
3. Ielūgumu pieņemšana
Valdes locekļi, paturot prātā viņu pienākumu ievērot neatkarības principu un pienākumu izvairīties no interešu konflikta, var pieņemt ielūgumus uz konferencēm, pieņemšanām vai kultūras pasākumiem, ietverot izmitināšanu, un saistītajiem izklaides pasākumiem, ja dalība pasākumā ir atbilstīga viņu pienākumu izpildei vai ir ECB interesēs. Viņi var pieņemt ceļojuma un apmešanās apmaksu no organizētāju puses, kas atbilst viņu līdzdalības pasākumā ilgumam. Valdes locekļi var pieņemt ielūgumus uz plaši apmeklētiem pasākumiem, bet viņiem jābūt sevišķi apdomīgiem attiecībā uz individuāliem ielūgumiem. Atlīdzību, ko Valdes locekļi varētu saņemt par amatpersonas statusā veiktiem priekšlasījumiem un runām, ECB izmanto labdarības mērķiem.
Šie noteikumi līdzvērtīgi attiecas uz Valdes locekļu laulātajiem vai partneriem, ja ielūgumi attiecas arī uz viņiem un ja viņu piedalīšanās atbilst starptautiski atzītām paražām.
4. Atlīdzības par privātā statusā veiktu darbu pieņemšana.
Valdes locekļi var veikt izglītības un zinātnisko darbu, kā arī citu bezpeļņas darbu. Par šādu darbu, kas veikts privātā statusā un nav saistīts ar ECB, viņi var pieņemt atalgojumu un izdevumu atmaksu saskaņā ar nosacījumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 11.1. pantā ar noteikumu, ka šis atalgojums un izdevumi atbilst veiktajam darbam un tradicionāli pieņemtajām robežām. Valdes locekļi katru gadu rakstiski informē ECB Prezidentu gan par darbu, ko tie veikuši privātā statusā, gan par attiecīgo atalgojumu.
5. Noteikumu par iekšējās informācijas izmantošanu ievērošana
Uz Valdes locekļiem attiecas visaptveroši noteikumi par iekšējās informācijas izmantošanu un ECB spēkā esošais uzraudzības režīms. Viņiem tiek ieteikts savus ieguldījumus nodot viena vai vairāku tādu atzītu ieguldījumu portfeļa pārvaldītāju kontrolē, kuriem ir pilnīga rīcības brīvība. Šis ieteikums neattiecas uz norēķinu kontiem, noguldījumu kontiem, krājkontiem un naudas tirgus fondiem vai salīdzināmiem īstermiņa instrumentiem. Šis ieteikums tāpat neierobežo iespēju laiku pa laikam koncentrēt līdzekļus noteiktu preču iegādei vai ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Šaubu gadījumā Valdes locekļiem jālūdz ECB Ētikas padomdevēja atzinums.
6. Ētikas padomdevējs
Lai nodrošinātu šī Kodeksa saskaņotu piemērošanu, Valdes locekļi gadījumā, ja ir šaubas par šajā Kodeksā noteikto ētikas kritēriju praktisku piemērošanu, apspriežas ar ECB Ētikas padomdevēju.
7. Izplatīšana un publicēšana
Sastādīts vienā oriģināleksemplārā, kas deponēts ECB. Katram Valdes loceklim izsniegta tā kopija.
Frankfurtē pie Mainas, 2006. gada 5. septembrī
ECB priekšsēdētājs
Jean-Claude TRICHET
Eiropas Aizsardzības aģentūras
23.9.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 230/48 |
2005. finanšu gada vispārējo ziņojumu publikācija
(2006/C 230/10)
Pilnīga vispārējo ziņojumu publikācija ir atrodama šādā adresē:
http://www.eda.europa.eu/finance