—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0214) (1),

—

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 47. panta 2. punktu un 55. un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0155/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A6-0270/2005),

1.

apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

—

ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2005)0158) (1),

—

ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmā apakšpunkta pirmo teikumu,

—

ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0177/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

—

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0258/2005),

1.

apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Bulgārijas Republikas valdībām un parlamentiem.

—

ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2005)0159) (1),

—

ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

—

ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0173/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

—

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0259/2005),

1.

apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Horvātijas Republikas valdībai un parlamentam.

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0106) (1),

—

ņemot vērā 1995. gada 10. februāra Padomes Regulas (EK) Nr. 297/95 (2) 12. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0137/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0264/2005),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(4.a)

Lai ievērotu proporcionalitātes principu, tiem medikamentiem, kuros aktīvās vielas Kopienā ir izmantotas vispāratzītos ārstniecības nolūkos vismaz desmit gadus, piemēro samazinātu gada maksu.

—

ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (KOM(2005)0187) (1),

—

ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0154/2005),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

—

ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Attīstības komitejas atzinumus (A6-0260/2005),

1.

apstiprina grozīto priekšlikumu Padomes regulai un apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Komoru Savienībai.

—

ņemot vērā Padomes 2004. gada 19. jūlija secinājumus par zivsaimniecības partnerības nolīgumiem,

2.a)

svarīgi uzlabot Eiropas Parlamentam sniegto informāciju. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāsagatavo gada ziņojumu par nolīguma īstenošanu;

—

ņemot vērā pieprasījumu atcelt Marios Matsakis neaizskaramību, kuru 2004. gada 20. septembrī nosūtīja Kipras Republikas ģenerālprokurors un par kuru paziņoja 2004. gada 13. oktobra plenārsēdē,

—

ņemot vērā vēstuli, par kuru paziņoja 2004. gada 14. oktobra plenārsēdē un kurā Marios Matsakis apstrīdēja ģenerālprokurora pilnvaras iesniegt šādu pieprasījumu par viņa neaizskaramības atcelšanu,

—

ņemot vērā divas vēstules, kuras 2004. gada 13. oktobrī un 2005. gada 10. februārī Kipras Republikas pastāvīgais pārstāvis nosūtīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un kuras apliecina ģenerālprokurora pilnvaras pieprasīt tāda Eiropas Parlamenta deputāta, kas pārstāv Kipras Republiku, neaizskaramības atcelšanu,

—

ņemot vērā vēstuli, ko 2005. gada 16. jūnijā nosūtīja Kipras Augstākās tiesas priekšsēdētājs,

—

pēc Marios Matsakis uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā 1965. gada 8. aprīļa Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitātēm 10. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus (1),

—

ņemot vērā Kipras Republikas Konstitūcijas 83. un 113. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 6. panta 2. punktu un 7. pantu, it īpaši tā 4. punktu,

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0268/2005),

1.

ņem vērā, ka saskaņā ar Kipras Republikas Konstitūcijas 83. un 113. pantu Kipras Republikas ģenerālprokurors ir kompetentā iestāde, kam jāiesniedz pieprasījums par deputāta neaizskaramības atcelšanu;

2.

nolemj atcelt Marios Matsakis neaizskaramību ar noteikumu, ka neaizskaramības atcelšana attiecas tikai uz tiesvedības laiku un ka līdz galīgā sprieduma pasludināšanai nav iespējama Marios Matsakis aizturēšana vai apcietināšana, kā arī citas darbības, kas neļauj viņam izpildīt pienākumus Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru laikā;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu Kipras Republikas ģenerālprokuroram.

—

ņemot vērā Apvienotās Karalistes, Francijas Republikas, Īrijas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu (8958/2004) (1),

—

ņemot vērā EK līguma 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

—

ņemot vērā EK līguma 39. panta 1. punktu, pamatojoties uz kuru Padome ar Parlamentu ir apspriedusies (C6–0198/2004),

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatojumu,

—

ņemot vērā tā Reglamenta 93., 51. un 35. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0174/2005),

1.

noraida Apvienotās Karalistes, Francijas Republikas, Īrijas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu;

2.

aicina Apvienoto Karalisti, Francijas Republiku, Īriju un Zviedrijas Karalisti atsaukt savu iniciatīvu;

3.

uzdod tā priekšsēdētājam paziņot Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Apvienotās Karalistes, Francijas Republikas, Īrijas un Zviedrijas Karalistes valdībai.

—

ņemot vērā Padomes izstrādāto projektu (14203/2004) (1),

—

ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2002)0326) (2),

—

ņemot vērā savu 2001. gada 20. septembra nostāju (3),

—

ņemot vērā EK līguma 63. panta 1. punkta 1) apakšpunkta d) apakšpunktu,

—

ņemot vērā EK līguma 67. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0200/2004),

—

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 41. panta 4. punktu un 55. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0222/2005),

1.

apstiprina grozīto Padomes priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.

Saglabā tiesības iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā, lai pārbaudītu priekšlikuma likumību un atbilstību pamattiesībām;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1a)

Visām dalībvalstīm jābūt noteiktam visaptverošam tiesiskajam regulējumam par patvērumu, kurā būtu ņemta vērā vismaz pamataizsardzība, ko paredz starptautisko tiesību akti patvēruma jomā;

(2)

Eiropadome īpašā sanāksmē 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē vienojās strādāt, lai radītu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kuras pamatā būtu 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvencijas par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu (“Ženēvas konvencija”), pilnīga un absolūta piemērošana, tādējādi saglabājot neizraidīšanas principu un nodrošinot, ka nevienu personu neizdod atpakaļ vajāšanai ;

(2)

Eiropadome īpašā sanāksmē 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē vienojās strādāt, lai radītu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kuras pamatā būtu 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu (“Ženēvas Konvencija”), pilnīga un absolūta piemērošana, tādējādi saglabājot neizraidīšanas principu un nodrošinot, ka nevienu personu neizdod atpakaļ valstīm vai teritorijām, kur viņu dzīvība vai brīvība varētu tikt apdraudēta ;

(3a)

Eiropadome savā 2004. gada 4. un 5. novembra sanāksmē Hāgā apstiprināja iepriekš Tamperē pieņemto pieeju un piekrita līdz 2010. gadam izstrādāt kopēju patvēruma procedūru un vienotu statusu tiem, kam piešķirts patvērums vai alternatīvais statuss;

(5)

Šīs direktīvas galvenais mērķis ir Eiropas Kopienā ieviest obligātu sistēmu attiecībā uz bēgļa statusa piešķiršanas un atsaukšanas procedūrām;

(5)

Šīs direktīvas galvenais mērķis ir Eiropas Kopienā ieviest obligātu sistēmu attiecībā uz bēgļa statusa piešķiršanas un atņemšanas procedūrām, nodrošinot, ka neviena dalībvalsts nekādā veidā neizraida vai nenosūta atpakaļ patvēruma meklētāju uz tādām teritorijām, kur viņa dzīvību vai brīvību apdraudētu rases, dzimuma, reliģijas, valstspiederības, valodas, seksuālās orientācijas, piederības kādai konkrētai sociālai grupai, politisko uzskatu vai piederības mazākumtautībai dēļ, atbilstīgi starptautiskām normām, it īpaši 1951. gada Ženēvas Bēgļu konvencijai un Tamperes secinājumiem par patvērumu;

(8)

Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas ir atzīti, jo īpaši tos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

(8)

Šajā direktīvā ievēro pamattiesības un principus, kas ir atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā kā Kopienas tiesību galvenie principi un visās starptautiskās saistībās, jo īpaši Ženēvas Konvencijā;

(9)

Attieksmē pret personām, uz ko attiecas šī direktīva, dalībvalstīm ir saistības atbilstīgi to pieņemtiem starptautisko tiesību aktiem, kas aizliedz diskrimināciju;

(9)

Attieksmē pret personām, uz ko attiecas šī direktīva, dalībvalstīm ir saistības atbilstīgi to pieņemtiem starptautisko tiesību aktiem, kas aizliedz jebkāda veida diskrimināciju;

(11)

Gan dalībvalstu, gan patvēruma meklētāju interesēs ir pieņemt lēmumu par patvēruma pieteikumiem cik drīz vien iespējams. Tas, kā organizēt patvēruma pieteikumu izskatīšanu, ir atstāts dalībvalstu ziņā, lai tās saskaņā ar valsts vajadzībām varētu noteikt jebkura pieteikuma izskatīšanas prioritāti vai to paātrināt, ņemot vērā šajā direktīvā ietvertos standartus;

(11)

Gan dalībvalstu, gan patvēruma meklētāju interesēs ir pieņemt lēmumu par patvēruma pieteikumiem cik drīz vien iespējams , un tādēļ ir jābūt ātrām un efektīvām procedūrām, kas ilgtu ne vairāk kā sešus mēnešus . Tas, kā organizēt patvēruma pieteikumu izskatīšanu, ir atstāts dalībvalstu ziņā, lai tās saskaņā ar valsts vajadzībām varētu noteikt jebkura pieteikuma izskatīšanas prioritāti vai to paātrināt, ņemot vērā šajā direktīvā ietvertos standartus;

(13)

Lai pareizi identificētu personas, kam vajadzīga aizsardzība kā bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē, visiem pieteikuma iesniedzējiem, izņemot atsevišķus gadījumus , jābūt efektīvai piekļuvei procedūrām, iespējai sadarboties un pienācīgi sazināties ar kompetentajām iestādēm, lai iesniegtu būtiskos savas lietas faktus, un pietiekamas procesuālas garantijas virzīt lietu visos procedūras posmos. Turklāt patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūrai parasti būtu jāparedz, ka pieteikuma iesniedzējam ir uzturēšanās tiesības tikmēr, kamēr atbildīgā instance nav pieņēmusi lēmumu, piekļuve tulka pakalpojumiem, iesniedzot savu lietu, ja viņu intervē attiecīgās iestādes, iespēja sazināties ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) pārstāvi vai ar jebkādu organizāciju, kas strādā tā vārdā, tiesības saņemt attiecīgu paziņojumu par lēmumu, attiecīgu šā lēmuma juridisko un faktisko pamatojumu, iespēja konsultēties ar juridisko vai citu konsultantu un tiesības saņemt informāciju par savu tiesisko stāvokli izšķirīgos procedūras brīžos valodā, kuru viņam būtu jāsaprot ;

(13)

Lai pareizi identificētu personas, kam vajadzīga aizsardzība kā bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē, visiem pieteikuma iesniedzējiem jābūt efektīvai piekļuvei procedūrām, iespējai sadarboties un pienācīgi sazināties ar kompetentajām iestādēm, lai iesniegtu būtiskos savas lietas faktus, un procesuālām garantijām virzīt lietu visos procedūras posmos. Turklāt patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūrai būtu jāparedz, ka pieteikuma iesniedzējam ir uzturēšanās tiesības tikmēr, kamēr atbildīgā instance nav pieņēmusi lēmumu, piekļuve tulka pakalpojumiem, iesniedzot savu lietu, ja viņu intervē atbildīgās iestādes, iespēja sazināties ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) pārstāvi vai ar jebkādu organizāciju, kas strādā tā vārdā, tiesības saņemt attiecīgu paziņojumu par lēmumu, attiecīgu šā lēmuma juridisko un faktisko pamatojumu, iespēja konsultēties ar juridisko vai citu konsultantu un tiesības saņemt informāciju par savu tiesisko stāvokli izšķirīgos procedūras brīžos valodā, kuru viņš saprot ;

(“Būtu jāsaprot” svītrošana attiecas uz visu tekstu. Ja šo grozījumu pieņems, būs jāveic nepieciešamās izmaiņas visā tekstā.)

(14)

Papildus būtu jāparedz konkrētas procesuālas garantijas nepavadītām nepilngadīgām personām to neaizsargātības dēļ. Šajā kontekstā bērnu interesēm būtu jābūt vienam no dalībvalstu galvenajiem apsvērumiem;

(14)

Papildus būtu jāparedz konkrētas procesuālas garantijas nepavadītiem bērniem to neaizsargātības dēļ. Šajā kontekstā bērnu interesēm būtu jābūt vienam no dalībvalstu galvenajiem apsvērumiem visa patvēruma procesa laikā, atbilstīgi ANO Konvencijas par bērna tiesībām (KBT) 3. pantam;

(16)

Daudzi patvēruma pieteikumi ir iesniegti uz dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu panākt to, ka spēkā esošās procedūras ir vienmēr pielāgotas šo pieteikuma iesniedzēju konkrētai situācijai uz robežas. Būtu jādefinē kopēji noteikumi par iespējamiem izņēmumiem, ko šajos gadījumos attiecina uz garantijām, kādas parasti ir pieteikuma iesniedzējiem. Robežprocedūras galvenokārt piemēro tiem pieteikuma iesniedzējiem, kas neatbilst nosacījumiem ieceļošanai dalībvalstu teritorijā;

(16)

Daudzi patvēruma pieteikumi ir iesniegti uz dalībvalsts robežas vai tās tranzīta zonā, pirms pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja ieceļošanu. Dalībvalstīm vajadzētu panākt to, ka spēkā esošās procedūras ir vienmēr pielāgotas šo pieteikuma iesniedzēju konkrētai situācijai uz robežas. Robežprocedūras galvenokārt piemēro tiem pieteikuma iesniedzējiem, kas neatbilst nosacījumiem ieceļošanai dalībvalstu teritorijā;

(17a)

Atzīstot cilvēku tirdzniecības pastāvēšanu un ievērojot patvēruma meklētāja intereses, viņa/viņas pieteikumu nekādā ziņā nedrīkst diskriminēt par ierašanos dalībvalstī šādā veidā;

(18)

Ņemot vērā saskaņotības līmeni, kas sasniegts attiecībā uz trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atzīšanu par bēgļiem, būtu jāizstrādā kopēji kritēriji trešo valstu atzīšanai par drošām izcelsmes valstīm;

(18)

Ņemot vērā saskaņotības līmeni, kas sasniegts attiecībā uz trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atzīšanu par bēgļiem, būtu jāizstrādā kopēji kritēriji trešo valstu atzīšanai par drošām izcelsmes valstīm un ir jānodrošina, ka novērtēšana un īstenošana notiek pareizi un efektīvi;

(19)

Ja Padome ir pārliecinājusies, ka attiecībā uz konkrētu izcelsmes valsti šie kritēriji ir izpildīti, un tādējādi iekļāvusi to obligātā kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, ko pieņems saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāizskata to personu pieteikumus, kuriem ir tās valsts piederība, vai to bezvalstnieku pieteikumus, kuri pirms tam palaikam bija dzīvojuši tajā valstī, ņemot par pamatu atspēkojamu pieņēmumu par tās valsts drošību. Ņemot vērā politisko nozīmi izcelsmes valsts atzīšanai par drošu, jo īpaši ņemot vērā cilvēktiesību stāvokļa izvērtējuma ietekmi izcelsmes valstī un tās ietekmi uz Eiropas Savienības politiku ārējo attiecību jomā, Padomei jebkuri lēmumi par saraksta izveidi vai tā grozījumiem būtu jāpieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ;

(19)

Ja Padome ir pārliecinājusies, ka attiecībā uz konkrētu izcelsmes valsti šie kritēriji ir izpildīti, un tādējādi iekļāvusi to kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, ko pieņems saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis var izskatīt to personu pieteikumus, kuriem ir tās valsts piederība, vai to bezvalstnieku pieteikumus, kuri pirms tam palaikam bija dzīvojuši tajā valstī, ņemot par pamatu atspēkojamu pieņēmumu par tās valsts drošību. Ņemot vērā politisko nozīmi izcelsmes valsts atzīšanai par drošu, jo īpaši ņemot vērā cilvēktiesību stāvokļa izvērtējuma ietekmi izcelsmes valstī un tās ietekmi uz Eiropas Savienības politiku ārējo attiecību jomā, Padomei jebkuri lēmumi par saraksta izveidi vai tā grozījumiem būtu jāpieņem kopīgi ar Eiropas Parlamentu ;

(20)

no Bulgārijas un Rumānijas kā Eiropas Savienības pievienošanās kandidātvalstu statusa un panākumiem, kas gūti, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā, izriet, ka tās būtu jāuzskata par drošām izcelsmes valstīm šās direktīvas nozīmē līdz dienai, kad tās pievienojas Eiropas Savienībai;

(21)

Šajā direktīvā trešās valsts atzīšana par drošu izcelsmes valsti nevar nodrošināt tās valsts pilsoņiem pilnīgu drošību. Izvērtējumā, kas ir šīs atzīšanas pamatā, var ņemt vērā tikai civilos, tiesiskos un politiskos apstākļus tajā valstī un to, vai dalībniekiem vajāšanās, spīdzināšanās vai necilvēcīgās un pazemojošās izturēšanās piemēro sankcijas praksē, ja viņus attiecīgajā valstī atzīst par atbildīgiem. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, ja, pieteikuma iesniedzējs sniedz nopietnus iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā nav droša, ka attiecībā uz viņu konkrētā valsts vairs nav uzskatāma par drošu;

(21)

Šajā direktīvā trešās valsts atzīšana par drošu izcelsmes valsti nevar nodrošināt tās valsts pilsoņiem pilnīgu drošību. Izvērtējumā, kas ir šīs atzīšanas pamatā, var ņemt vērā tikai civilos, tiesiskos un politiskos apstākļus tajā valstī, tostarp cilvēktiesību, pamatbrīvību un bēgļu aizsardzības starptautisko tiesību aktu noteikumu ievērošanu un to, vai dalībniekiem sankcijas par vajāšanu, spīdzināšanu vai necilvēcīgas un pazemojošu izturēšanos piemēro praksē, ja viņus attiecīgajā valstī atzīst par atbildīgiem. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, ja pieteikuma iesniedzējs sniedz nopietnus iemeslus, kas liek uzskatīt, ka attiecīgā valsts viņa konkrētajā gadījumā nav droša, ka attiecībā uz viņu konkrētā valsts vairs nav uzskatāma par drošu;

(22)

Dalībvalstīm būtu jāizskata visi pieteikumi attiecībā uz to saturu, t.i., jāizvērtē, vai attiecīgo pieteikuma iesniedzēju var atzīt par bēgli saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK par obligātiem standartiem trešās valsts pilsoņu vai bezvalstnieku atzīšanai par bēgļiem vai personām, kam citādi vajadzīga starptautiska aizsardzība, un piešķirtās aizsardzības saturu, izņemot, ja šī direktīva paredz citādi, jo īpaši, ja var pamatoti pieņemt, ka cita valsts veiktu pārbaudi vai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību. Jo īpaši dalībvalstīm nebūtu jāizvērtē patvēruma pieteikuma saturs, ja pirmā patvēruma valsts pieteikuma iesniedzējam ir piešķīrusi bēgļa statusu vai citādu pietiekamu aizsardzību, un šī valsts pieteikuma iesniedzēju uzņems atpakaļ;

(22)

Dalībvalstīm būtu jāizskata visi pieteikumi attiecībā uz to saturu, t.i., jāizvērtē, vai attiecīgo pieteikuma iesniedzēju var atzīt par bēgli saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK par obligātiem standartiem trešās valsts pilsoņu vai bezvalstnieku atzīšanai par bēgļiem vai personām, kam citādi vajadzīga starptautiska aizsardzība, un piešķirtās aizsardzības saturu, izņemot, ja ir noteikts, ka cita valsts ir kompetenta veikt pārbaudi un var nodrošināt efektīvu, līdzvērtīgu un atbilstīgu aizsardzību saskaņā ar Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (4). Jo īpaši dalībvalstīm nebūtu jāizvērtē patvēruma pieteikuma saturs, ja pirmā patvēruma valsts pieteikuma iesniedzējam ir piešķīrusi bēgļa statusu vai citādu efektīvu aizsardzību, un šī valsts pieteikuma iesniedzēju uzņems atpakaļ;

(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Ja to pieņems, būs jāveic nepieciešamās izmaiņas visā tekstā.)

(23)

dalībvalstīm arī nebūtu jāizvērtē patvēruma pieteikuma saturs, ja var pamatoti sagaidīt, ka pieteikuma iesniedzējs meklēs aizsardzību tajā trešajā valstī. Dalībvalstīm būtu šādi jārīkojas tikai tad, ja šis konkrētais pieteikuma iesniedzējs būtu drošs attiecīgajā trešā valstī. Lai novērstu pieteikuma iesniedzēju otrreizēju plūsmu, jāizstrādā kopēji principi, pēc kuriem dalībvalstis izvērtē vai nosaka, ka trešās valstis ir drošas;

(24)

turklāt attiecībā uz konkrētam trešām valstīm Eiropā, kas ievēro īpaši augstus cilvēktiesību un bēgļu aizsardzības standartus, dalībvalstīm būtu jāatļauj neveikt vai veikt daļēju patvēruma pieteikumu izskatīšanu attiecībā uz patvēruma meklētājiem, kas ieceļo to teritorijā no tādām trešām valstīm Eiropā. Ņemot vērā sekas, kādas patvēruma meklētājam var radīt ierobežota vai nenotikusi izskatīšana, šī drošas trešās valsts jēdziena piemērošana būtu jāattiecina tikai uz lietām, kurās ir iesaistītas trešās valstis, par ko Padome ir pārliecinājusies, ka tās ievēro augstos attiecīgās trešās valsts drošības standartus, kas izklāstīti šajā direktīvā. Padomei būtu jāpieņem lēmumi šajā jautājumā pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu;

(25)

No to kopējo standartu būtības, kuri attiecas uz abiem drošas trešās valsts jēdzieniem , kas izklāstīti šajā direktīvā, izriet, ka šo jēdzienu praktiskā nozīme ir atkarīga no tā, vai attiecīgā trešā valsts atļauj attiecīgam pieteikuma iesniedzējam ieceļot tās teritorijā;

(25)

No to kopējo standartu būtības, kuri attiecas uz drošas trešās valsts jēdzienu , kas izklāstīts šajā direktīvā, izriet, ka šī jēdziena praktiskā nozīme ir atkarīga no tā, vai attiecīgā trešā valsts atļauj attiecīgam pieteikuma iesniedzējam ieceļot tās teritorijā;

(26)

Attiecībā uz bēgļa statusa atsaukšanu dalībvalstis nodrošina, ka personas, kas izmanto no bēgļa statusu, attiecīgi informē par iespējamu viņu statusu pārskatīšanu, un ka viņām ir dota iespēja iesniegt viedokli pirms attiecīgās iestādes pieņem pamatotu lēmumu atsaukt viņu statusu. Taču šīs garantijas var nedot, ja iemesls bēgļa statusa pārtraukšanai nav saistīts ar pārmaiņām nosacījumos, uz kuriem atzīšana balstīta;

(26)

Attiecībā uz bēgļa statusa atņemšanu dalībvalstis nodrošina, ka personas, kas izmanto no bēgļa statusu, attiecīgi informē par iespējamu viņu statusu pārskatīšanu, un ka viņām ir dota iespēja iesniegt viedokli pirms attiecīgās iestādes pieņem pamatotu lēmumu atņemt viņu statusu;

(27)

Tas, ka uz lēmumiem par patvēruma pieteikumiem un bēgļa statusa atsaukšanu jāattiecina tiesiskās aizsardzības līdzeklis tiesā vai tribunālā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 234. panta nozīmē, atspoguļo Kopienas tiesību pamatprincipu. Arī attiecībā uz būtisko faktu izskatīšanu līdzekļa efektivitāte ir atkarīga no katras dalībvalsts administratīvās un tiesu sistēmas kopumā;

(27)

Tas, ka uz lēmumiem par patvēruma pieteikumiem un bēgļa statusa atņemšanu jāattiecina tiesiskās aizsardzības līdzeklis tiesā vai tribunālā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 234. panta nozīmē, atspoguļo Kopienas tiesību pamatprincipu. Saistībā ar lēmumiem par patvēruma pieteikumiem jābūt tiesībām iesniegt apelāciju, kuru izskatot, tiesa pārbauda gan faktus, gan tiesību jautājumus. Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības netikt izraidītam, kamēr tiesa pieņem lēmumu par tiesībām uzturēties, gaidot šīs apelācijas iznākumu;

(28)

saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 64. pantu šī direktīva neietekmē to dalībvalstu pienākumu izpildi, kuri attiecas uz kārtības un likumības uzturēšanu un iekšējas drošības sargāšanu;

(29.a)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti piemēro personas datiem, kurus izmanto, piemērojot šo direktīvu. Direktīvu 95/46/EK piemēro arī tad, ja dalībvalsts nodod datus UNHCR (5) tā pilnvaru izpildei saskaņā ar Ženēvas Konvenciju. Šī datu nodošana notiek, piemērojot UNHCR personas datu aizsardzības līmeni, kuru uzskata par atbilstīgu;

(29.b)

dalībvalstīm jānodrošina sankcijas, ja tiek pārkāpti dalībvalstu noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu,

e)

“Atbildīgā iestāde” ir jebkura it kā juridiska vai administratīvā iestāde dalībvalstī, kas atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu un kas ir kompetenta, lai pieņemtu lēmumus pirmajā instancē šādos gadījumos, kā tas noteikts Pielikumā Nr. 1;

e)

“Atbildīgā iestāde” ir jebkura juridiska vai administratīva iestāde dalībvalstī, kas atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu un kas ir kompetenta, lai pieņemtu lēmumus pirmajā instancē šādos gadījumos, kā tas noteikts Pielikumā Nr. 1;

g)

“Bēgļa statuss” ir dalībvalsts atzinums par trešās valsts pilsoni vai bezpavalstnieku kā bēgli;

g)

“Bēgļa statuss”nozīmē, ka dalībvalsts atzīst šādu pieteikuma iesneidzējam piešķirto statusu ;

h)

“Nepavadīta nepilngadīgā persona ” ir persona, kas nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu un kas ierodas dalībvalstu teritorijā, un ko nepavada pieaugušais, kas par viņu ir atbildīgs saistībā ar likumu vai paražu, un kamēr vien nepilngadīgā persona netiek nodota šādas personas aizgādībā; definīcija ietver nepilngadīgo , kas ir palicis/-usi bez pavadītāja, kad viņš/viņa ieradās dalībvalsts teritorijā;

h)

“Nepavadīts bērns” vai “nošķirts bērns ” ir persona, kas nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu un kas ierodas dalībvalstu teritorijā, un ko nepavada pieaugušais, kurš par viņu ir atbildīgs saistībā ar likumu vai paražu, un kamēr vien šis bērns netiek nodots šādas personas aizgādībā; definīcija ietver bērnu , kas ir palicis bez pavadītāja, kad viņš/viņa ieradās dalībvalsts teritorijā; “nepavadīts bērns” attiecas uz bērnu, kurš ir atšķirts no abiem vecākiem un citiem radiniekiem vai likumīgiem vai ierastiem aizbildņiem; “nošķirts bērns” attiecas uz bērnu, kuru pavada pieaugušais, ja pieaugušais nevēlas vai nav spējīgs uzņemties atbildību par ilglaicīgu bērna aprūpi. Šīs direktīvas nozīmē “nepavadīts nepilngadīgais” attiecas gan uz “nepavadītiem bērniem”, gan “nošķirtiem bērniem”;

b)

lēmumu pieņemšanu par pieteikumu, ņemot vērā valstu drošības noteikumus un nodrošinot, ka atbildīgā iestāde ir informēta pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai patvēruma meklētājs tiek kvalificēts kā bēglis saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK;

b)

lēmumu pieņemšanu par pieteikumu, ņemot vērā valstu drošības noteikumus , ievērojot starptautiskās konvencijas un Pamattiesību un brīvību hartu un nodrošinot, ka atbildīgā iestāde ir informēta pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai pieteikuma iesniedzējs tiek kvalificēts kā bēglis saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK;

e)

atļaujas atteikumu iebraukt valstī tās procedūras ietvaros, kas minēta 35. panta 2. līdz 5. punktā , ievērojot noteikumus, kas ir aprakstīti šajā pantā;

e)

ieceļošanas atļaujas atteikumu tās procedūras ietvaros, kas minēta 35. pantā, ievērojot noteikumus, kas ir aprakstīti šajā pantā;

f)

noteikšanu, ka patvēruma meklētājs vēlas iebraukt vai ir iebraucis dalībvalstī no drošas trešās valsts saskaņā ar 35a pantu, ievērojot noteikumus, kas sniegti šajā pantā.

(c)

gadījumos, kad patvēruma pieteikuma iesniegšana tiek uzskatīta par patvēruma pieteikuma iesniegšanu attiecībā uz jebkuru neprecētu nepilngadīgu personu.

a)

pieteikumi tiek izvērtēti un lēmumi tiek pieņemti individuāli, objektīvi un taisnīgi;

a)

pieteikumi tiek izvērtēti un lēmumi tiek pieņemti individuāli, objektīvi un taisnīgi saskaņā ar šo direktīvu, kā arī starptautiskajiem tiesību aktiem par cilvēktiesībām un bēgļu tiesībām;

b)

tiek iegūta precīza un aktualizēta informācija no dažādiem avotiem, kā informācija no ANO Komisariāta bēgļu jautājumos (UNHCR) par vispārējo situāciju, kas valda patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs un, ja nepieciešams, valstīs, caur kurām tie ir izbraukuši, kā arī ir jānodrošina, ka šāda informācija ir pieejama darbiniekiem, kas ir atbildīgi par pieteikumu izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu;

b)

tiek iegūta precīza un aktualizēta informācija no dažādiem avotiem, kā informācija no ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas pieteikumu iesniedzēju izcelsmes valstīs, par vispārējo pilsonisko, tiesisko un politisko situāciju, īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kas valda patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs , kā arī ir jānodrošina, ka šāda informācija ir pieejama darbiniekiem, kas ir atbildīgi par pieteikumu izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu;

c)

darbiniekiem, kas izvērtē pieteikumus un pieņem lēmumus, ir zināšanas par būtiskiem standartiem, kas piemērojami patvēruma jomā un Likumā par bēgļiem.

c)

darbiniekiem, kas izvērtē pieteikumus un pieņem lēmumus, ir zināšanas, apmācība un sagatavotība par būtiskiem standartiem, kas piemērojami patvēruma un bēgļu tiesību jomā.

b)

tiem jāsaņem tulkošanas pakalpojumi, iesniedzot savu lietu kompetentajām instancēm, kad vien tas nepieciešams. Dalībvalstis uzskata par nepieciešamu sniegt šos pakalpojumus vismaz tādā gadījumā, ja atbildīgā instance izsauc patvēruma meklētāju uz interviju, kā tas minēts 10. un 11. pantā, un atbilstoša komunikācija nevar tikt nodrošināta bez šādiem pakalpojumiem. Šādā gadījumā un citos gadījumos, kad kompetentās instances izsauc meklētāju, pakalpojumi tiek apmaksāti no publiskajiem fondiem;

b)

tiem jāsaņem kvalificēti un objektīvi tulkošanas pakalpojumi, iesniedzot savu lietu kompetentajām iestādēm, kad vien tas nepieciešams. Dalībvalstis garantē šo pakalpojumu visu personīgo interviju laikā, apelāciju iztiesāšanā un citas mutiskas sazināšanās laikā ar kompetentajām iestādēm, jo īpaši kā tas minēts 10. un 11. pantā, un tad, ja atbilstoša komunikācija nevar tikt nodrošināta bez šādiem pakalpojumiem. Šādos gadījumos un citos gadījumos, kad kompetentās iestādes izsauc pieteikuma iesniedzēju, pakalpojumi tiek apmaksāti no valsts naudas līdzekļiem;

c)

tiem nedrīkst liegt iespēju komunicēt ar UNHCR vai ar jebkuru citu organizāciju, kas strādā UNHCR vārdā dalībvalsts teritorijā saskaņā ar vienošanos ar attiecīgo dalībvalsti ;

c)

tiem jādod iespēja sazināties ar UNHCR vai ar jebkuru citu organizāciju, kas UNHCR vārdā vai neatkarīgi strādā ar patvēruma meklētājiem dalībvalsts teritorijā;

d)

tiem jāpaziņo atbilstošā laikā par atbildīgās instances lēmumu par patvēruma pieteikumu. Ja juridiskais konsultants vai cits konsultants juridiski pārstāv meklētāju, dalībvalsts var izvēlēties paziņot par lēmumu viņam/viņai nevis patvēruma meklētājam;

d)

tiem jāpaziņo par atbildīgās iestādes lēmumu par patvēruma pieteikumu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā . Ja juridiskais konsultants vai cits konsultants juridiski pārstāv pieteikuma iesniedzēju, dalībvalsts var izvēlēties paziņot par lēmumu viņam/viņai nevis pieteikuma iesniedzējam;

d)

kompetentās instances vai izmeklēt patvēruma meklētāju un priekšmetus, ko viņš/viņa nes;

d)

kompetentās iestādes var pārliecināties, ka pieteikuma iesniedzējs nerada apdraudējumu, un pārbaudīt priekšmetus, kas viņam/viņai ir līdz;

aa)

kompetentā iestāde nevar veikt interviju, jo pieteikuma iesniedzējs bez attaisnojošiem iemesliem nav atsaucies uz aicinājumiem ierasties;

ab)

personai ir psihiski vai emocionāli traucējumi, kas kavē normālu viņa/viņas lietas izskatīšanu;

b)

kompetentajai iestādei jau ir bijusi tikšanās ar patvēruma meklētāju, lai tam palīdzētu aizpildīt pieteikumu un iesniegt būtisku informāciju attiecībā uz pieteikumu saskaņā ar Padomes Direktīvas 2004/83/EK 4. panta 2. punktu; vai

c)

atbildīgā instance, pamatojoties uz patvēruma meklētāja nodrošinātās informācijas pilnīgu izvērtēšanu, uzskata, ka pieteikums ir nepamatots, tāpat kā gadījumos, kad tiek piemēroti noteikumi, kas minēti 23. panta 4. punkta a), c), g), h) un j) apakšpunktā.

a)

nodrošina, ka persona, kas veic interviju, ir pietiekoši kompetenta, lai ņemtu vērā personiskos vai vispārējos apstākļus, kas saistīti ar pieteikumu, ieskaitot meklētāja kultūras izcelsmi vai jutīgumu, ja vien to ir iespējams izdarīt; un

a)

nodrošina, ka persona, kas veic interviju, un tulks ir saņēmuši atbilstošu apmācību un tiem ir atbilstoša profesionālā kompetence un spēja veikt to personisko vai vispārējo apstākļu taisnīgu un precīzu novērtējumu , kas saistīti ar pieteikumu, ieskaitot pieteikuma iesniedzēja kultūras izcelsmi vai jutīgumu, ja vien to ir iespējams izdarīt; un

b)

izvēlas tulku, kas ir spējīgs nodrošināt atbilstošu komunikāciju starp meklētāju un personu, kas veic interviju. Komunikācijai obligāti nav jānotiek tādā valodā, kam priekšroku dod patvēruma meklētājs, ja pastāv arī cita valoda, ko viņš/viņa var saprast un kurā viņš/viņa ir spējīgs/-a komunicēt.

b)

izvēlas tulku, kas ir spējīgs nodrošināt atbilstošu komunikāciju starp patvēruma meklētāju un personu, kas veic interviju. Komunikācijai obligāti nav jānotiek tādā valodā, kam priekšroku dod patvēruma meklētājs, ja pastāv arī cita valoda, ko viņš/viņa var saprast un kurā var sazināties.

a)

tikai saistībā ar tām procedūrām, kas notiek tiesā vai tribunālā, saskaņā ar 5. nodaļu un nevienā pirmajā apelācijā vai izskatīšanā, kas tiek nodrošināta saskaņā ar nacionālo likumdošanu, ieskaitot atkārtotu apelācijas izskatīšanu, kas seko pēc pirmās apelācijas vai izskatīšanas; un/vai

(b)

tikai tiem, kuriem nav pietiekams daudzums naudas līdzekļu; un/vai

(c)

tikai juridiskajiem vai citiem konsultantiem, kas ir īpaši nozīmēti nacionālajā likumdošanā, lai palīdzētu un/vai pārstāvētu patvēruma meklētājus; un/vai

(d)

tikai tad, ja apelācija vai izskatīšana varētu veiksmīgi beigties.

a)

piemērot naudas un/vai laika ierobežojumus attiecībā uz bezmaksas juridiskās palīdzības nodrošināšanu un/vai pārstāvniecību, nodrošinot, ka šādi ierobežojumi patvaļīgi neierobežo piekļuvi juridiskajai palīdzībai un/vai pārstāvniecībai;

a)

ierobežo juridiskās palīdzības apjomu attiecībā uz juridiskas palīdzības vidējām izmaksām par katru attiecīgu pakalpojumu patvēruma procedūrā, ja šādi ierobežojumi patvaļīgi neierobežo piekļuvi juridiskajai palīdzībai un/vai pārstāvniecībai;

b)

nodrošina, ka pārstāvim tiek sniegta iespēja informēt nepavadīto nepilngadīgo personu par personiskās intervijas nozīmi un iespējamām sekām un, kur tas atbilstoši, informēt par to, kā sagatavoties personiskajai intervijai. Dalībvalstis ļauj pārstāvim būt klāt intervijā un uzdot jautājumus vai sniegt komentārus tajos ietvaros, ko nosaka persona, kas veic interviju .

b)

nodrošina, ka pārstāvim tiek sniegta iespēja informēt nepavadīto bērnu par personīgās intervijas nozīmi un iespējamām sekām un, kur tas atbilstoši, informēt par to, kā sagatavoties personīgajai intervijai. Dalībvalstis ļauj pārstāvim būt klāt intervijā un uzdot jautājumus vai sniegt komentārus.

a)

iespējams, sasniegs pilngadību, pirms tiek pieņemts lēmums pirmajā instancē; vai

c)

ir precējusies vai ir bijusi precējusies.

a)

piekļūt patvēruma meklētājiem, ieskaitot tos, kas ir aizturēti un atrodas lidostu vai ostu tranzīta zonās;

a)

piekļūt patvēruma meklētājiem, ieskaitot tos, kas ir aizturēti un atrodas lidostu vai ostu tranzīta zonās;

b)

piekļūt informācijai par atsevišķiem patvēruma pieteikumiem procedūras laikā, kā arī par pieņemtajiem lēmumiem, nodrošinot, ka patvēruma meklētājs tam piekrīt;

b)

piekļūt informācijai par atsevišķiem patvēruma pieteikumiem procedūras laikā, kā arī par pieņemtajiem lēmumiem, nodrošinot, ka patvēruma meklētājs tam piekrīt;

c)

paust savus uzskatus, veicot uzraudzības pienākumus saskaņā ar Ženēvas konvencijas 35. pantu, jebkurai kompetentajai instancei par atsevišķiem patvēruma pieteikumiem jebkurā procedūras stadijā.

c)

paust savus uzskatus, veicot uzraudzības pienākumus saskaņā ar Ženēvas konvencijas 35. pantu, jebkurai kompetentajai iestādei par atsevišķiem patvēruma pieteikumiem jebkurā procedūras stadijā.

a)

tieši neatklāj informāciju par individuāliem patvēruma pieteikumiem vai faktu, ka pieteikums ir ticis sniegts iespējamiem patvēruma meklētāja vajātājiem;

a)

neatklāj informāciju par individuāliem patvēruma pieteikumiem vai pieteikuma iesniegšanas faktu, iespējamiem patvēruma meklētāja vajātājiem.

b)

neiegūst informāciju no vajātājiem tādā veidā, kā rezultātā šādas personas tiktu tieši informētas par faktu, ka konkrētais meklētājs ir iesniedzis pieteikumu, kā arī, ja šādi tiktu kaitēts patvēruma meklētāja un viņa/viņas apgādājamo fiziskajai veselībai vai viņa/viņas ģimenes locekļu brīvībai un drošībai, kas joprojām dzīvo izcelsmes valstī .

b)

neiegūst informāciju no iespējamiem vajātājiem.

b)

pēc viņa/viņas pieprasījuma saņem informāciju par laika plānojumu, kad lēmums par viņa/viņas pieteikumu varētu tikt gaidīts. Šāda informācija neuzliek pienākumu dalībvalstij pieņemt lēmumu šajā laika plānojumā par konkrēto patvēruma pieteikumu.

b)

pēc viņa/viņas pieprasījuma saņem informāciju par laika plānojumu, kad lēmums par viņa/viņas pieteikumu varētu tikt sagaidīts , un tas nepārsniedz trīs mēnešus .

a)

patvēruma meklētājs, iesniedzot savu pieteikumu un atklājot savu vajadzību, ir uzsvēris tikai tos jautājumus, kas nav svarīgi vai kam ir minimāla ietekme uz izvērtēšanu par to, vai viņš/viņa tiek kvalificēts kā bēglis saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK; vai

a)

patvēruma meklētājs, iesniedzot savu pieteikumu un izklāstot faktus, ir minējis tikai tādus jautājumus, kas neattiecas uz izvērtēšanu par to, vai viņš/viņa uzskatāms par bēgli saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK; vai

d)

patvēruma meklētājs ir maldinājis instances, sniedzot nepareizu informāciju vai dokumentus , vai noklusējis informāciju, vai neiesniedzis dokumentus saistībā ar savu identitāti un/vai tautību , kas varētu negatīvi ietekmēt lēmumu ; vai

d)

pieteikuma iesniedzējs krāpniecības nolūkos ir maldinājis instances, sniedzot viltotus dokumentus saistībā ar savu identitāti un/vai tautību; vai

e)

patvēruma meklētājs ir aizpildījis vēl vienu patvēruma pieteikumu, sniedzot citu personīgo informāciju; vai

e)

pieteikuma iesniedzējs krāpniecības nolūkos ir aizpildījis vēl vienu patvēruma pieteikumu, sniedzot citu personīgo informāciju; vai

f)

meklētājs nav iesniedzis informāciju, lai atbilstošā mērā varētu noteikt viņa/viņas identitāti vai tautību, vai pastāv iespējamība, ka neveiksmes gadījumā viņš/viņa ir iznīcinājis vai izmetis identitātes vai ceļojuma dokumentu, kas palīdzētu noteikt viņa/viņas identitāti vai tautību; vai

f)

pieteikuma iesniedzējs krāpniecības nolūkos nav iesniedzis informāciju, lai pietiekami ticami varētu noteikt viņa/viņas identitāti vai tautību, vai pastāv iespējamība, ka viņš/viņa ir negodīgi iznīcinājis vai izmetis identitātes vai ceļojuma dokumentu, kas palīdzētu noteikt viņa/viņas identitāti vai tautību; vai

g)

meklētājs ir iesniedzis pretrunīgu, neticamu vai nepietiekošu informāciju, kas rada pieņēmumu, ka viņa/viņas prasība attiecībā uz viņa/viņas vajāšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK ir nepārliecinoša; vai

o)

pieteikumu iesniedza neprecējusies nepilngadīga persona , uz kuru attiecas 5. panta 4. punkta c) apakšpunkts pēc tam, kad vecāku vai vecāka, kas atbildīgs par nepilngadīgo, pieteikums ir ticis noraidīts un nekādi jauni elementi nav ieviesti attiecībā uz viņa/viņas īpašajiem apstākļiem vai situāciju viņa/viņas izcelsmes valstī.

o)

pieteikumu iesniedza bērns , uz kuru attiecas 5. panta 4. punkta c) apakšpunkts, pēc tam, kad vecāku vai vecāka, kas atbildīgs par nepilngadīgo, pieteikums ir ticis noraidīts un nav minēti nekādi jauni fakti attiecībā uz viņa/viņas īpašajiem apstākļiem vai situāciju viņa/viņas izcelsmes valstī.

a)

sākotnēja izvērtēšana, lai izskatītu lietas, kas tiek apsvērtas to noteikumu ietvaros, kas minēti 6. nodaļā;

b)

procedūras, lai izskatītu lietas, kas tiek pasvērtas to noteikumu ietvaros, kas minēti 5. nodaļā.

c)

valsts, kas nav dalībvalsts, tiek uzskatīta par meklētājam drošu trešo valsti saskaņā ar 27. pantu;

f)

meklētājs ir iesniedzis identisku pieteikumu pēc galīgā lēmuma;

fa)

patvēruma meklētājs, kad to gatavojas izraidīt no teritorijas, kurā viņš vai viņa nelikumīgi uzturas, lūdz iespēju izmantot patvēruma tiesības.

a)

dzīvība un brīvība netiek pakļauta briesmām, pamatojoties uz rasi, reliģiju, tautību, piederību atsevišķai sociālajai grupai vai politiskajam viedoklim ; un

a)

Ženēvas Konvencijas un citu starptautisku cilvēktiesību nolīgumu ratifikācija un īstenošana praksē, jo īpaši attiecībā uz atpakaļ neizraidīšanas principu ; un

b)

tiek ievērots atpakaļ neizdošanas princips saskaņā ar Ženēvas konvenciju; un

b)

tiek īpaši ievērots atpakaļ neizraidīšanas princips saskaņā ar Ženēvas Konvenciju; un

a)

noteikumus, kas pieprasa saistību starp personu, kas meklē patvērumu un attiecīgo trešo valsti, uz kā pamata šai personai būtu ieteicams doties uz konkrēto valsti;

a)

noteikumus, kas pieprasa pamatotu saikni starp personu, kas meklē patvērumu, un attiecīgo trešo valsti, uz kā pamata šai personai būtu ieteicams doties uz konkrēto valsti;

c)

noteikumus saskaņā ar starptautisko likumdošanu, kas ļauj veikt individuālu izvērtēšanu par to, vai konkrētā trešā valsts ir droša konkrētajam patvēruma meklētājam, kās , kā minimums, ļaus meklētājam piemērot drošas trešās valsts principu, pamatojoties uz faktu, ka viņš/viņa varētu tikt pakļauts spīdzināšanai, cietsirdīgai, necilvēcīgai vai degradējošai attieksmei vai sodam.

c)

noteikumus saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem un īpaši Ženēvas Konvenciju, kas ļauj veikt individuālu izvērtēšanu par to, vai konkrētā trešā valsts ir droša konkrētajam pieteikuma iesniedzējam.

ca)

reāla iespēja patvēruma meklētājiem atspēkot pieņēmumu par drošību, tostarp pirmajā instancē, arī tad, ja piemēro paātrinātu procedūru.

-1.