1.4.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/1

---

IZGLĪTĪBAS UN APMĀCĪBU MODERNIZĒŠANA: BŪTISKS IEGULDĪJUMS EIROPAS LABKLĀJĪBAS UN SOCIĀLĀS KOHĒZIJAS VEICINĀŠANĀ

PADOMES UN KOMISIJAS 2006. GADA KOPĒJAIS STARPPOSMA ZIŅOJUMS PAR DARBA PROGRAMMAS“IZGLĪTĪBA UN APMĀCĪBAS 2010”PANĀKUMIEM

(2006/C 79/01)

1.   IEVADS

Padome (Izglītība) un Eiropas Komisija 2004. gada kopīgajā starpposma ziņojumā (1) aicināja nekavējoties uzsākt Eiropas izglītības un mācību sistēmu reformas, ja ES vēlas sasniegt izvirzītos mērķus sociālajā un izglītības jomā. Tās apņēmās ik pēc diviem gadiem pārskatīt paveikto, īstenojot darba programmu “Izglītība un apmācības 2010”, kas ietver Kopenhāgenas procesu par arodizglītību un arodmācībām (VET), kā arī pasākumus saistībā ar augstāko izglītību. Pašreizējais ziņojums ir pirmais šā jaunā cikla ziņojums. “Izglītība un apmācības 2010” ir arī būtisks ieguldījums, lai īstenotu jaunās integrētās nodarbinātības un izaugsmes pamatnostādnes (2), tostarp Eiropas Jaunatnes paktu.

Nesen veiktais Lisabonas stratēģijas starpposma pārskats apliecināja, ka izglītībai un mācībām ir būtiska nozīme saistībā ar Eiropas Savienības programmu darbavietām un izaugsmei. Šajās integrētajās pamatnostādnēs dalībvalstis ir aicinātas paplašināt un uzlabot ieguldījumus cilvēkkapitālā, kā arī jāpielāgo izglītības un mācību sistēmas atbilstīgi jaunajām kvalifikācijas prasībām. Tādēļ Eiropadome prasīja turpināt īstenot darba programmu “Izglītība un apmācības 2010” pilnā apjomā.

Padome atkārtoti ir uzsvērusi izglītības un apmācību sistēmu divējādo — sociālo un ekonomisko — lomu. Izglītība un apmācības ir noteicošais faktors attiecībā uz katras valsts izcilības, jauninājumu un konkurētspējas potenciālu. Izglītība un apmācības ir arī Eiropas sociālās dimensijas sastāvdaļa, jo tās veicina tādas vērtības kā solidaritāte, vienlīdzīgas iespējas un sociālā līdzdalība, kā arī labvēlīgi ietekmē veselības, noziedzības apkarošanas, vides, demokratizācijas jomu un vispārējo dzīves kvalitāti. Visiem pilsoņiem jāapgūst un mūžizglītības procesā pastāvīgi jāatjaunina zināšanas, iemaņas un prasmes, un ir jāņem vērā tās sabiedrības daļas īpašās vajadzības, kas pakļauta sociālās atstumtības riskam. Tas sekmēs lielāku darbaspēka līdzdalību un ekonomisko izaugsmi, vienlaicīgi nodrošinot sociālo kohēziju.

Lai gan ieguldījumi izglītībā un apmācībās izmaksā dārgi, tomēr gūtais labums privātā, ekonomiskā un sociālā ziņā ir tik liels, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā atsver šīs izmaksas. Tādēļ, veicot reformas, būtu jāturpina centieni panākt sinerģiju starp ekonomiskās un sociālās politikas mērķiem, kas faktiski viens otru pastiprina.

Šie apsvērumi ir ārkārtīgi būtiski saistībā ar Eiropas Savienības pašreizējām pārdomām par Eiropas sociālā modeļa turpmāko attīstību. Eiropai jārisina ārkārtīgi samilzušās sociālekonomiskās un demogrāfiskās problēmas saistībā ar iedzīvotāju novecošanu, lielo pieaugušu cilvēku skaitu ar zemu kvalifikāciju, augsto jauniešu bezdarba līmeni, utt. Tajā pašā laikā aizvien vairāk ir nepieciešams paaugstināt prasmju un kvalifikācijas līmeni darba tirgū. Šie grūtie uzdevumi ir jārisina, lai veicinātu Eiropas sociālo sistēmu ilgtermiņa stabilitāti. Izglītība un apmācības ir daļa no šo problēmu risinājuma.

2.   SASNIEGTAIS PROGRAMMAS “IZGLĪTĪBA UN APMĀCĪBAS 2010” ĪSTENOŠANĀ

Turpmākajās iedaļās pirmo reizi sniegts pārskats par sasniegto, modernizējot izglītības un apmācību sistēmas Eiropā saskaņā ar Lisabonā izskanējušo aicinājumu. Šī analīze pirmām kārtām pamatojas uz 2005. gada ziņojumiem no dalībvalstīm, EBTA un EEZ valstīm, valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm (3). Tajā parādīts, kā reformas sekmē 2004. gada kopīgajā starpposma ziņojumā (4) noteiktās prioritārās darbības jomas. Iekavās sniegtas atsauces uz valstīm, kas var būt par labas prakses paraugu, kā arī, lai veicinātu savstarpēju mācīšanos.

2.1.   Valsts mērogā: reformas turpinās

Valstu ziņojumi liecina, ka darba programma “Izglītība un apmācības 2010” ir kļuvusi par izteiktāku attiecīgo valstu politikas daļu. Tagad visas dalībvalstis lielākā vai mazākā mērā uzskata, ka Lisabonas stratēģija ir valsts izglītības un apmācību politikas attīstības faktors.

Arvien lielākā skaitā valstu tagad ir ieviesta konkrēta kārtība koordinācijai starp ministrijām (jo īpaši izglītības un darba lietu ministrijām), kas atbild par darba programmas “Izglītība un apmācības 2010” īstenošanu, un apspriedēm ar ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem. Daudzas valstis ir noteikušas vai pašlaik nosaka pašas savus mērķus, kas lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar Eiropas vidējā snieguma robežlīmeņiem (kritērijiem) attiecībā uz izglītību un apmācībām. Tas ir sevišķi svarīgi arī attiecībā uz Eiropas nodarbinātības stratēģiju (5).

2.1.1   Prioritātes un ieguldījumi ir vērsti uz efektivitātes un kvalitātes celšanu

Plaisa starp Eiropu un konkurējošām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, attiecībā uz kopējiem ieguldījumiem galvenajos uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas sektoros kopš 2000. gada nav mazinājusies. Dažas Āzijas valstis, piemēram, Ķīna un Indija strauji tuvojas minēto valstu līmenim.

Valsts izdevumi izglītībai procentos no IKP gandrīz visās ES valstīs tomēr pieaug (vidēji ES: 2000. gadā — 4,9 %, 2002. gadā — 5,2 %).

2000. un 2002. gadā vērojamā augšupejošā tendence ir daudzsološa liecība tam, ka dalībvalstu valdības uzskata valsts izdevumus izglītībai par prioritāti. Dažādās valstīs šie izdevumi tomēr ir ļoti atšķirīgi — no četriem līdz astoņiem procentiem no IKP. Pārsvarā valdības, šķiet, atzīst, ka ar pašreizējo ieguldījumu apjomu un struktūru nepieciešamās reformas veikt nav iespējams.

Daudzas valstis veicina privātpersonu un mājsaimniecību privātos ieguldījumus, jo īpaši jomās, kurās ir augsti privātā kapitāla atdeves rādītāji, piemēram, izmantojot tāda veida stimulus kā kuponi vai personīgie mācību konti (piem., AT, NL, UK (6)) (7), nodokļu atvieglojumi (piem., CY, FI, HU, LT, PT, SI), vai mācību maksa (piem., AT, CY, PL, RO, UK). Nav daudz pierādījumu, ka vispārēji būtu auguši darba devēju veiktie ieguldījumi tālākizglītībā. Tādēļ ir jāpieliek lielākas pūles, lai mudinātu darba devējus ieguldīt vairāk.

Lielākajā daļā valstu galvenā reformas tēma ir veicināt efektivitāti, uzlabojot kvalitāti, un tiek uzsvērta arī decentralizācija un iestāžu vadības uzlabošana. Lai gan lielākā daļa valstu tajās pastāvošo sistēmu novērtēšanai izmanto starptautiskus salīdzinošus datus par rezultātiem, daudzas valstis nav izstrādājušas atbilstīgus valsts snieguma rādītājus vai kārtību nepieciešamo datu vākšanai. Tādēļ ir grūti novērtēt veikto pasākumu ietekmi.

Visas valstis uzsver to, cik svarīgi ir attīstīt iemaņas, kas nepieciešamas uz zinātnes atziņām balstītai ekonomikai un sabiedrībai, kā arī ekonomikas konkurētspējai. Arī pasniegšanas kvalitātes paaugstināšana un standartu uzlabošana lielākajai daļai valstu ir svarīga prioritāte, tāpat arī skolotāju profesionālā apmācība, līdzdalības paplašināšana augstākajā izglītībā un Boloņas procesa reformu (8) īstenošana, profesionālās izglītības un apmācību pievilcības uzlabošana un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pieejamības nodrošināšana.

Attiecībā uz sociālo integrāciju visas valstis norāda, ka to politikas noteicošie komponenti ir mērķa grupu pieejamība un nodarbināmība. Vairākas valstis (piem., CY, CZ, EL, ES, LV, MT, PT, RO) uzsver, ka finansiāli ierobežojumi kavē to spēju īstenot visas nepieciešamās politikas nostādnes.

Vairākas valstis uzsver, ka to izglītības un apmācību politikā ekonomiskie un sociālie mērķi savstarpēji papildina cits citu. Citas valstis apgalvo, ka, ja ir veiksmīga ekonomiskā un nodarbinātības programma, ir daudz vieglāk risināt jautājumus saistībā ar sociālajiem mērķiem (taisnīgumu un sociālo kohēziju). Šie jautājumi ir īpaši svarīgi saistībā ar diskusiju par Eiropas sociālo modeli.

2.1.2.   Ir gūti panākumi, nosakot mūžizglītības stratēģijas, tomēr īstenošana vēl joprojām noris ar grūtībām

Kopš 2003. gada ir gūti panākumi, lai sasniegtu Eiropadomes izvirzīto mērķi, ka visās dalībvalstīs līdz 2006. gadam būtu izveidotas mūžizglītības stratēģijas (9)  (10). Šī ir būtiska jauno Lisabonas integrēto pamatnostādņu dimensija. Daudzas — tomēr ne visas — valstis šobrīd ir izstrādājušas mūžizglītības politikas paziņojumus, piemēram, stratēģijas dokumentus vai valsts rīcības plānus. Citas valstis ir izstrādājušas pamata tiesību aktus (piem., EL, ES, FR, RO).

Vēl joprojām tomēr tāpat kā 2003. gadā ir vērojams, ka stratēģijas nav līdzsvarotas. Ir tendence koncentrēties vai nu uz nodarbinātību, vai uz tādu personu atkārtotu iesaistīšanu, kas no šīm sistēmām atsvešinājušās. Dažas valstis, piemēram, Zviedrija, Dānija, Somija un Norvēģija ir panākušas labus rezultātus, veidojot tādu valsts mēroga pieeju, kas ir saskaņota un plaša, un tām labi veicas ar tās īstenošanu.

Tas, ka būtiska mūžizglītības politika pamazām ieņem stabilu vietu Eiropā, tomēr liecina par labām izredzēm. Piemēram, dažās valstīs (piem., FI, FR, PT) ir vispāratzītas neoficiālās un neformālās izglītības apstiprināšanas sistēmas, savukārt vairākas citas valstis nesen ir ieviesušas pasākumus, vai šobrīd tos ievieš (piem., BE, DK, ES, NL, NO, SE, SI, UK). Arvien vairāk valstu risina arī jautājumu par mūžizglītības orientāciju (piem., BE, DK, FR, IE, IS, LI), kā arī jautājumu par vienotas valsts kvalifikācijas sistēmas izveidi (piem., IE). Šis pēdējais minētais jautājums ir arī dažu jauno dalībvalstu un kandidātvalstu galvenā prioritāte (piem., CY, EE, HR, LV, PL, RO, SI, TK).

Aptuveni 11 % pieaugušo vecumā no 25—64 gadiem (11) ES piedalās mūžizglītībā, kas ir nedaudz vairāk kā 2000. gadā, tomēr šis rādītājs dažādās valstīs ievērojami atšķiras.

Nepieciešamība palielināt līdzdalības rādītājus tālākizglītībā vēl joprojām ir viens no grūtākajiem uzdevumiem Eiropā, jo īpaši Dienvideiropas valstīs un jaunajās dalībvalstīs. Ja vairāk pieaugušo turpinātu izglītoties mūža garumā, tas veicinātu viņu aktīvu dalību darba tirgū un sekmētu sociālās kohēzijas stiprināšanu.

Visā Eiropā pieaugušo izglītības iespēju palielināšanai netiek piešķirta vajadzīgā prioritāte un līdzekļi, jo īpaši attiecībā uz vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, kuru skaits līdz 2030. gadam saskaņā ar aplēsēm pieaugs par aptuveni 14 miljoniem, kā arī mazkvalificētiem strādniekiem. Lielākajā daļā valstu, kurās ir visaugstākie līdzdalības rādītāji, pieaugušo izglītības stratēģijām ir piešķirta augsta prioritāte, iekļaujot tās integrētā un plašā mūžizglītības stratēģijā.

Gandrīz 15 % jauniešu ES vēl joprojām atstāj skolu pirms beigšanas, kas ir tikai neliels panākums, virzoties uz 2010. gadam noteikto ES kritēriju — 10 %.

Gandrīz 20 % piecpadsmitgadīgo vēl joprojām ir nopietnas grūtības ar lasītprasmi — kopš 2000. gada šajā ziņā nav bijis uzlabojuma attiecībā uz ES kritēriju — samazināt šo rādītāju par vienu piekto daļu.

Vidējo izglītību iegūst aptuveni 77 % jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas vēl joprojām ir tālu no ES kritērija — 85 %, lai gan dažas valstis ir guvušas labus panākumus.

Tas, ka vēl arvien ļoti daudz jauniešu atstāj skolu, neieguvuši pamatlīmeņa kvalifikāciju un prasmes, ir satraucošs apliecinājums tam, ka sākotnējās izglītības sistēmas ne vienmēr sniedz mūžizglītībai vajadzīgo pamatu. Šis satraukums ir atspoguļots arī jaunajās Lisabonas integrētajās pamatnostādnēs un Eiropas Jaunatnes paktā. Vairākas valstis (piem., AT, CY, DE, FR, IT, NO, UK) uz to reaģē, veicot mācību plānu un studiju programmu reformas, lai nodrošinātu, ka ikviens apgūst galvenās starpnozaru prasmes un ka jaunieši, jo īpaši tie, kas nāk no nelabvēlīgas vides, “neizslīd cauri tīklam” (skatīt arī 2.1.4. iedaļu).

2.1.3.   Augstākās izglītības reformas arvien vairāk atbalsta Lisabonas programmu

Boloņas process turpina stimulēt reformas augstākās izglītības struktūrās, jo īpaši attiecībā uz trīs pakāpju diplomu struktūras ieviešanu augstākajā izglītībā un kvalitātes nodrošināšanas uzlabošanu. Šajā sektorā ir raksturīgi, ka valsts politikas attīstībā Boloņas process izvirzās priekšplānā, salīdzinot ar Lisabonas stratēģiju. Pastāv tomēr ir pazīmes, kas liecina, ka valstis sāk risināt grūtos uzdevumus saistībā ar pārvaldi, finansējumu un pievilcības vairošanu, kam būtu jāpalīdz nodrošināt universitāšu devumu attiecībā uz konkurētspēju, nodarbinātību un izaugsmi (12). Vairākas valstis min ierosmes izveidot izcilības centrus jeb polus (piem., AT, BE, DE, DK, FI, FR, IT, NO).

Attiecībā uz pārvaldi daudzas valstis, lai regulētu attiecības starp augstākās izglītības iestādēm un valsti, ir, piemēram, ieviesušas dažādas līgumslēgšanas formas, uz kuru pamata notiek iekšēja resursu sadale (piem., AT, CZ, DE, DK, FR, IS, LI, SK). Vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis mēģina risināt tām raksturīgo augstākās izglītības sadrumstalotības problēmu, ieviešot jaunus iestāžu pārvaldes režīmus, nereti pieaicinot ieinteresētās personas no malas.

Kopējie ieguldījumi augstākajā izglītībā (valsts un privātie) 2001. gadā ES bija 1,28 % no IKP, salīdzinot ar 2,5 % Kanādā un 3,25 % ASV (13). Trīs ES valstis, kas izglītībā iegulda visvairāk, ir Dānija (2,8 %), Zviedrija (2,3 %) un Somija (2,1 %). Lai likvidētu šo atšķirību izdevumos, salīdzinot ar ASV, ES būtu jāatvēl papildu 180 miljardi eiro gadā, jo īpaši, nodrošinot ievērojamu privātā sektora ieguldījumu pieaugumu.

Daudzām valstīm galvenās grūtības saistās ar finansējumu, kas kavē arī modernizācijas programmas īstenošanu.

Ir iespaids, ka iestāšanās mobilitātes atvieglojumi ir plaši izplatīts Eiropas augstākās izglītības pievilcības vairošanas veids. Tikai dažas valstis iet tālāk, veicot aktīvu mārketingu vai mērķtiecīgus studentu piesaistīšanas pasākumus starptautiskā mērogā (piem., DE, FI, FR, IE, NL, UK). Vairākas jaunās dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi risināt šo jautājumu, dibinot partnerattiecības ar ārvalstu universitātēm, lai izsniegtu kopējus diplomus.

Lielākā daļa valstu atzīst, ka sadarbības nostiprināšana starp augstākās izglītības sistēmu un rūpniecību ir pamatprasība, lai veiktu jauninājumus un palielinātu konkurētspēju, tomēr pārāk maz ir valstu, kam ir vispusēja pieeja šim jautājumam. Viens no šīs problēmas aspektiem ir tas, ka bieži valsts jauninājumu stratēģijās nav iekļautas augstākās izglītības reformas.

Daudzas valstis mudina universitātes sniegt savu ieguldījumu mūžizglītības realizēšanā, paplašinot pieejamību “netradicionāliem” studentiem, piemēram, tādiem, kas nāk no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, tostarp veidojot neoficiālās un neformālās izglītības apstiprināšanas sistēmas. Tā ir daļa no vispārējiem centieniem visā Eiropā palielināt augstākās izglītības līdzdalības rādītājus. Daudzas universitātes nodrošina pastāvīgas profesionālās attīstības iespējas, un arvien lielāku popularitāti iegūst arī atklātās universitātes, kas izmanto tālmācību un jaukta tipa mācības, kā arī uz IKT balstītas mācību metodes.

2.1.4.   Profesionālās izglītības un apmācību statuss pakāpeniski pieaug, tomēr darāmā vēl ir daudz

Ir iespaids, ka valstu prioritātes attiecībā uz profesionālās izglītības un apmācību (VET) reformu galvenajos punktos atspoguļo Kopenhāgenas procesā noteiktās prioritātes. Valstis ir sākušas īstenot kopīgos principus un vadlīnijas, par ko ir panākta vienošanās Eiropas mērogā (piem., neoficiālās izglītības apstiprināšana, kvalitātes nodrošināšana, izglītības orientācija), tomēr tās uzsver, ka ir pāragri informēt par konkrētiem rezultātiem.

Dažās valstīs VET tēls ir pozitīvs (piem., AT, CZ, DE, FI), pateicoties tādiem faktoriem kā “divējādas sistēmas” izmantošana (piem., teorētiski praktiskās apmācības), dubulta kvalifikācija (apvienota vispārējā un profesionālā izglītība) un nesen veiktie pasākumi augstākās izglītības pieejamības veicināšanai. Vēl joprojām pārāk bieži profesionālo izglītību tomēr uzskata par mazāk pievilcīgu nekā akadēmisko izglītību. VET kvalitātes uzlabošana un pievilcības vairošana vēl joprojām ir galvenais nākotnē risināmais uzdevums.

Lai vairotu VET pievilcību, lielākajā daļā valstu galveno uzmanību pievērš izglītībai vidusskolas vecākajās klasēs, tostarp mācību un prakses plānu izstrādāšanai, elastīgai mācību virzībai un iespējām pārvietoties mācību sistēmā, saiknei ar darba tirgu un izglītības orientācijai. Dažās valstīs ir labi izstrādātas pārejas iespējas no VET uz augstāko izglītību (piem., CY, CZ, ES, FR, IS, IE, NL, PT, UK), savukārt citas saistībā ar mūžizglītības stratēģiju izveidi ir noteikušas kā prioritāti palielināt attīstības iespējas vispārējā un augstākajā izglītībā (piem., AT, CZ, DE, ES, SK).

Lielākajai daļai valstu, kas mēģina risināt kvalitātes un pievilcības jautājumu, ir būtiski palielināt VET saikni ar darba tirgu, kā arī uzlabot attiecības ar darba devējiem un sociālajiem partneriem. Saistībā ar minētajiem jautājumiem izšķirīga nozīme ir VET struktūras uzlabošanai, iespējām strādāt mācekļa praksi un VET standartu reformai. Vēl joprojām galvenās grūtības saistās ar iespēju paredzēt pieprasījumu pēc noteiktām iemaņām un kvalifikācijas; šā jautājuma risināšanā vairāk jāiesaista ieinteresētās personas, jāizmanto nozaru pieeja un jāuzlabo datu vākšana.

Liels vairums valstu pauž bažas par to cilvēku vajadzībām, kam ir zema kvalifikācija — tādu Eiropas Savienībā šobrīd ir gandrīz 80 miljoni — uzsverot to, cik būtiska nozīme ir darbaspēka līdzdalībai un VET sistēmām kā galvenajam sociālās integrācijas nodrošināšanas līdzeklim.

Lielākā daļa valstu pievērš galveno uzmanību ar šo jautājumu saistītajām mērķa grupām, jo īpaši jauniešiem, uz kuriem VET programmām ir pozitīvs iespaids, samazinot tendenci atstāt skolu pirms beigšanas. No otras puses, vēl arvien pietiekama prioritāte netiek piešķirta pieaugušajiem un vecāka gadagājuma darba ņēmējiem.

Lielākajai daļai valstu vēl joprojām grūts uzdevums ir arodskolotāju un meistaru profesionālās izaugsmes nodrošināšana.

2.1.5.   Eiropas dimensija valstu sistēmās palielinās, tomēr nepietiekami

Visas valstis uzskata, ka ir svarīgi palielināt līdzdalību izglītības un mācību mobilitātē no pamatskolas līdz augstskolas līmenim, tostarp skolotāju un meistaru mobilitāti kā daļu no viņu profesionālās izaugsmes. Kaut arī ir dažas daudzsološas ierosmes, piemēram, attiecībā uz mobilitātes kvalitāti (piem., AT, BG, CZ, EL, IE, LV), valsts stratēģiju tomēr nav pietiekami daudz. Galvenais atbalsts vēl joprojām tiek sniegts ar ES programmu palīdzību. Vispārēja tendence ir tāda, ka valstis vairāk veicina ienākošo, nevis izejošo studentu mobilitāti. Visā Eiropā tiek īstenots galvenais mobilitātes atbalsta instruments Europass   (14).

Aizvien lielāka vērība tiek piešķirta Eiropas vai starptautiskās dimensijas iekļaušanai valstu izglītības un mācību sistēmās, izmantojot to kā līdzekli, lai jauniešu starpā veicinātu sapratni par Eiropas Savienību. Dažas valstis (piem., EE, EL, FI, LU, NL, UK) iekļauj Eiropas vai starptautisku dimensiju kā izteiktu daļu mācību plānā un dažas citas sāk atbilstīgas tiesību aktu reformas. Citas popularizē Eiropas dimensiju arī ar sadarbības projektiem reģionālā un vietējā mērogā (piem., DE, ES, IT). Daudzas valstis uzsver valodu mācīšanās nozīmi. Politikai un darbībām ir tendence būt sadrumstalotām, un vēl joprojām viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt, lai visi skolēni, beidzot vidusskolu, būtu ieguvuši zināšanas un prasmes, kas tiem būs vajadzīgas kā Eiropas pilsoņiem. Šāds mērķis bija uzsvērts 2004. gada kopīgajā starpposma ziņojumā.

2.2.   Eiropas mērogā: darba programmas “Izglītība un apmācības 2010” pārvaldes uzlabošana

2004. un 2005. gadā Padome (Izglītība) ir pieņēmusi vairākus kopējus instrumentus, principus un pamatdokumentus, piemēram, saistībā ar mobilitāti, kvalitātes nodrošināšanu, neoficiālo izglītību un izglītības orientāciju. Kā minēts 2004. gada kopīgajā starpposma ziņojumā, šādas vienošanās var būt lietderīgas, atbalstot valsts politiku un reformas, kā arī var palīdzēt vairot savstarpēju uzticēšanos. VET jomā Māstrihtas paziņojumā (Maastricht Communiqué, 2004. gada decembris) (15) valstu un ES mērogā ir noteiktas jaunas prioritātes. Komisija ir arī pieņēmusi vairākus paziņojumus, piemēram, par augstāko izglītību Lisabonas stratēģijā un par Eiropas valodu prasmes rādītāja izveidi (16), kā arī Padomes un Eiropas Parlamenta ieteikumu projektus, piemēram, par galvenajām mūžizglītībai nepieciešamajām prasmēm.

Lai panāktu vispārēju procesa pilnveidošanu, veicinātu saskaņu un uzlabotu pārvaldi, ir izveidota Izglītības un mācību 2010 koordinācijas grupa, kuras sastāvā ir ministriju pārstāvji gan no vispārējās, gan profesionālās izglītības sfēras, kā arī Eiropas sociālie partneri. Arī regulāri ziņojumi par rādītājiem un kritērijiem palīdz pārraudzīt īstenošanas gaitu.

Ir atjauninātas arī darba metodes, lai labāk sekmētos īstenošana valsts līmenī. Darba grupas (17), kas īstenoja darba programmas pirmo posmu, tiek aizstātas ar valstu grupām, koncentrējoties uz galvenajiem jautājumiem saskaņā ar šo valstu prioritātēm un interesēm. Šīs valstu grupas 2005. — 2006. gadā organizē konkrētas mācīšanās, iesaistot līdzbiedrus, (peer learning) darbības, sniedzot savstarpēju atbalstu reformu īstenošanā, apzinot panākumu faktorus un daloties veiksmīgā pieredzē.

Eiropas izglītības un mācību telpa joprojām tiek pilnveidota, īpaši, izveidojot Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF). Ir uzsākts apspriešanās process par EQF projektu, un Komisija 2006. gadā nāks klajā ar Padomes un Eiropas Parlamenta ieteikuma projektu. Komisija 2006. gada sākumā iepazīstinās arī ar Padomes un Eiropas Parlamenta ieteikuma projektu par skolotāju izglītības kvalitāti, un 2006. gada beigās — ar paziņojumu par pieaugušo izglītību.

3.   SECINĀJUMI: REFORMU ĪSTENOŠANAS GAITAS PAĀTRINĀŠANA, LAI PANĀKTU EFEKTĪVĀKU SNIEGUMU SAISTĪBĀ AR LISABONAS STRATĒĢIJU UN EIROPAS SOCIĀLĀ MODEĻA STIPRINĀŠANU

Valstu reformas turpinās. Ir pazīmes, kas liecina, ka Eiropas Savienības valstis veic ilgstošus pasākumus un dažās jomās jau sāk gūt rezultātus. Šādas attīstības tendences vieš optimismu, jo īpaši, ņemot vērā faktu, ka izglītības reformas stājas spēkā lēni un ka situācija un izejas pozīcijas dažādās paplašinātās Eiropas Savienības valstīs ir ļoti atšķirīgas.

Eiropas sociālā modeļa ilgtermiņa ilgtspēja ir lielā mērā atkarīga no šo dziļumā un plašumā vērsto reformu efektivitātes, nodrošinot visu pilsoņu aktīvu līdzdalību ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, neatkarīgi no viņu spēju līmeņa un sociālās izcelsmes.

Tādējādi īpašas bažas izraisa fakts, ka, lai gan ir ātri sasniegts ES kritērijs par augstskolu absolventu skaita palielināšanu eksaktajās zinātnēs, ir pārāk mazs progress to kritēriju izpildē, kas visciešāk saistīti ar sociālo integrāciju. Ja netiks veikti papildu pasākumi saistībā ar skolas atstāšanu pirms beigšanas, vidējās izglītības pabeigšanu un galvenajām prasmēm, lielāka nākamās paaudzes daļa saskarsies ar sociālo atstumtību, kam būs tālejošas sekas gan personīgā, gan ekonomiskā un sociālā plānā. Eiropadome, 2005. gada martā pieņemot Eiropas Jaunatnes paktu, uzsvēra šo “Izglītības un apmācību 2010” jomu īpašo nozīmi attiecībā uz jauniešiem.

2004. gada kopīgajā starpposma ziņojumā noteiktās prioritārās darbības jomas, kā arī paziņojums, ka jāpaātrina reformu īstenošanas gaita, arī turpmāk pilnībā paliek spēkā. Gūtie panākumi tiks rūpīgi izvērtēti nākamajā kopīgajā ziņojumā 2008. gadā.

3.1.   Reformās jāpievērš īpaša uzmanība taisnīguma un pārvaldes jautājumiem

Valstu ziņojumos redzams, ka to valdības apzinās grūtības, kas saistās ar izglītības un mācību sistēmu modernizāciju. Tajos jo īpaši uzsvērtas grūtības nodrošināt vajadzīgos valsts un privātos ieguldījumus un veikt šo sistēmu struktūru un pārvaldes reformas. Šajā sakarā, lai uzsāktās reformas izdotos veiksmīgi, jāpievērš īpaša uzmanība galvenajām taisnīguma un pārvaldes jomām, tostarp izveidojot piemērotus stimulus. Komisija atbalstīs valstu centienus, piešķirot šīm jomām prioritāti turpmākajos mācīšanās, iesaistot līdzbiedrus, pasākumos ES mērogā.

3.1.1.   Īstenot reformas, kas nodrošina šo sistēmu efektivitāti un taisnīgumu

Pozitīva tendence ir tā, ka lielāka vērība tiek pievērsta tam, lai valsts ieguldījumi izglītībā un mācībās būtu efektīvāki. Vajadzīgā uzmanība tomēr jāpievērš visai mūžizglītībai kopumā, kā arī līdzvērtīga vērība jāpievērš šo sistēmu mērķiem saistībā ar efektivitāti, kvalitāti un taisnīgumu. Tas ir obligāts nosacījums Lisabonas mērķu sasniegšanai, vienlaikus stiprinot Eiropas sociālo modeli.

Nodrošināt sistēmu taisnīgumu nozīmē panākt, lai izglītības un mācību rezultāti un ieguvumi būtu neatkarīgi no sociālekonomiskās izcelsmes un citiem faktoriem, kas varētu novest pie neizdevīga stāvokļa izglītības procesā. Tādējādi izglītībai jābūt atvērtai ikvienam un pieejai jābūt atšķirīgai atkarībā no cilvēku īpašajām izglītības vajadzībām.

Pētījumi liecina, ka efektivitāte un taisnīgums neizslēdz viens otru, jo šie faktori ir savstarpēji atkarīgi un viens otru pastiprina. Palielinot izglītības un mācību pieejamību visiem, tostarp nelabvēlīgos apstākļos esošām grupām un vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, tiks vairots aktīvo iedzīvotāju skaits, vienlaikus sekmējot izaugsmi un mazinot nevienlīdzību. Komisija apspriedīs taisnīguma un efektivitātes jautājumu paziņojumā, ko tā plāno pieņemt 2006. gadā, un šai jomai jāvelta īpaša uzmanība 2008. gada kopīgajā ziņojumā. Turklāt centieniem pēc izcilības, tostarp veidojot labākas saiknes starp augstāko izglītību un pētniecību, būtu jābūt cieši saistītiem ar centieniem pēc lielākas pieejamības un sociālās integrācijas.

Ieguldījumi jānovirza uz jomām, kurās ir visaugstākā sociālā un ekonomiskā atdeve, tādējādi efektīvi apvienojot efektivitāti un taisnīgumu. Šajā sakarā turpmākajos gados ir jāpastiprina dalībvalstu veiktie pasākumi, lai sasniegtu ES kritērijus saistībā ar skolas atstāšanu pirms beigšanas, vidējās izglītības pabeigšanu un galveno prasmju iegūšanu.. Sevišķi svarīgi ir ieguldījumi pirmsskolas izglītībā, lai novērstu skolas neapmeklēšanu un sociālo atstumtību, un liktu pamatus turpmākajai izglītībai.

Turklāt būtiski svarīgi, lai uzlabotu izglītības un mācību sistēmu efektivitāti, ir veikt ieguldījumus skolotāju un meistaru apmācībā un izglītības un mācību iestāžu vadības stiprināšanā.

3.1.2.   Mobilizēt dalībniekus un resursus ar dažādu mācību partnerību palīdzību

Reformas veicina labvēlīgi ekonomiskie un sociālie apstākļi, kā arī augsta līmeņa sabiedriskais un privātais ieguldījums zināšanās, iemaņās un prasmēs, bet arī saskanīgi un koordinēti šo sistēmu pārvaldes veidi. Dažādu ministriju efektīva sinerģija starp “zināšanu politikas jomām” (izglītība, apmācības, nodarbinātība/sociālie jautājumi, pētniecība, utt.), spēcīgs sociālais dialogs, kā arī citu galveno dalībnieku, piemēram, vecāku un skolotāju/meistaru, brīvprātīgā sektora un vietējo dalībnieku izpratne un aktīva iesaistīšanās — tas viss veicina vienprātību attiecībā uz politikas mērķiem un nepieciešamajām reformām. Šādas pārvaldes formas tomēr nav plaši izplatītas.

Būtu jāpiešķir prioritāte pārvaldes uzlabošanai ar mācību partnerību palīdzību, jo īpaši reģionālā un vietējā mērogā, dalot atbildību un izmaksas attiecīgo dalībnieku (institūciju, valsts iestāžu, sociālo partneru, uzņēmumu, nozaru organizāciju, Kopienas organizāciju, u.c.) starpā.

Šādās partnerībās kā galvenie attiecīgo sistēmu pārmaiņu veicinātāji būtu jāiesaista skolotāji un meistari. Tām arī būtu jāveicina lielāka darba devēju iesaistīšanās, nodrošinot mūžizglītības aktualitāti.

3.2.   Programmas “Izglītība un apmācības 2010” īstenošanas veicināšana

3.2.1.   Valsts mērogā

Lai gan ir gūti panākumi, darba programmas “Izglītība un apmācības 2010” prioritātes ir pilnīgāk jāņem vērā, veidojot valsts politiku. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jānodrošina:

—	centrāla vieta izglītībai un apmācībām valstu Lisabonas reformu programmās, valstu stratēģiskajās pamatnostādnēs struktūrfondiem un valstu sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas stratēģijās;

—	lai valstu līmenī visās valstīs būtu izveidoti darba programmas īstenošanas koordinēšanas mehānismi, iesaistot dažādas attiecīgās ministrijas un galvenās ieinteresētās personas, jo īpaši sociālos partnerus;

—	lai valstu politikas jomas sniegtu aktīvu ieguldījumu programmas “Izglītība un apmācības 2010” kritēriju un mērķu sasniegšanā. Valstu mērķi un rādītāji būtu tālāk jāpilnveido, ņemot vērā šīs Eiropas vadlīnijas;

—	politikas nostādņu izvērtēšanas uzlabošana, lai varētu labāk pārraudzīt gūtos panākumus un veidot izvērtēšanas kultūru, pilnībā izmantojot izpētes rezultātus. Tādēļ ir ļoti svarīgi izveidot kvalitatīvus statistikas instrumentus un infrastruktūru;

—	lai dažādi Eiropas nolīgumi (piemēram, Padomes rezolūcijas vai secinājumi par kopējām vadlīnijām un principiem), kas pieņemti saistībā ar darba programmu, tiktu izmantoti kā svarīgi atsauces avoti, izstrādājot valsts reformas.

3.2.2.   Eiropas mērogā:

Komisija nodrošinās, lai darba programmas “Izglītība un apmācības 2010” rezultāti tiktu iekļauti Lisabonas integrēto pamatnostādņu un ES kohēzijas pamatnostādņu īstenošanas procesā, kā arī turpmākajā rīcībā saistībā ar Eiropas sociālā modeļa nākotni, kā tika spriests valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē Hemptonas pilī. Šajā sakarā struktūrfondiem būtu jāpiešķir prioritāte ieguldījumiem cilvēkkapitālā.

Lai veicinātu darba programmas īstenošanu, īpaša uzmanība tiks pievērsta:

—

mērķtiecīgas un atbilstīgas mācīšanās, iesaistot līdzbiedrus, darbības programmas izveidei saskaņā ar jauno integrēto mūžizglītības programmu un ņemot vērā 2005. gadā gūto pieredzi un politikas prioritātes, par ko panākta vienošanās. Mācīšanās, iesaistot līdzbiedrus, darbības koncentrēsies uz tām jomām, kurās visvairāk nepieciešamas reformas (ES kritēriju jomas; mūžizglītības stratēģijas; efektivitāte un taisnīgums; pārvaldes un mācību partnerības; augstākā izglītība; VET);

—	uzlabotai mūžizglītības stratēģiju īstenošanas pārraudzībai visās dalībvalstīs. Šis jautājums būs 2008. gada kopīgā ziņojuma galvenā prioritāte, jo īpaši attiecībā uz mūžizglītības lomu Eiropas sociālā modeļa stiprināšanā;

—	vienošanās panākšanai par ieteikumu attiecībā uz Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu projektu par galvenajām mūžizglītībai nepieciešamajām prasmēm un skolotāju izglītības kvalitātes darba tālāku virzību;

—	labākai informācijas apritei un pieredzes apmaiņai attiecībā uz struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas līdzekļu izlietojumu, atbalstot izglītības un apmācību attīstību, ar mērķi labāk izmantot šos resursus nākotnē.

---

(1)  “Izglītība un apmācības 2010: Lisabonas stratēģijas panākumu nodrošināšanai ir vajadzīgas neatliekamas reformas”, 2004. gada 3. marts (Padomes dok. 6905/04 EDUC 43).

(2)  Integrētajā kompleksā vienā dokumentā apvienotas Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (EPVP) un Nodarbinātības pamatnostādnes (Padomes 2005. gada 12. jūlija Lēmums par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2005/600/EK), OV L 205, 6.8.2005., un Padomes 2005. gada 12. jūlija Ieteikums par dalībvalstu un Kopienas vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2005. — 2008.) (2005/601/EK)).

(3)  Minētās analīzes pamatā tika izmantots arī 2005. gada ziņojums par sasniegto, īstenojot kritērijus (Komisijas dienestu darba dokuments: “Sasniegtais, īstenojot Lisabonas mērķus izglītībā un apmācībās” (SEC (2005) 419)). Sākot ar 2005. gada novembri, ar valstu ziņojumiem varēs iepazīties programmas “Izglītība un apmācības 2010” tīmekļa vietnē

(http://www.europa.eu.int/comm/education/policies/2010/et_2010_en.html).

(4)  Sīkāka informācija sniegta statistikas pielikumā. Pilnīga analīze par valstu ziņojumiem un attīstības tendencēm ES mērogā ir atrodama dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim paziņojumam.

(5)  Trīs no pieciem kritērijiem ir minēti kā mērķi arī ES nodarbinātības pamatnostādnēs.

(6)  Attiecas tikai uz Skotiju un Velsu.

(7)  Valstu nosaukumu atšifrējumu skatīt statistikas pielikumā.

(8)  Boloņas process ir starpvaldību process, kura mērķis ir izveidot Eiropas augstākās izglītības telpu, lai veicinātu pilsoņu nodarbināmību un mobilitāti, kā arī palielinātu Eiropas augstākās izglītības konkurētspēju pasaulē. Sīkāku informāciju skatīt

http://europa.eu.int/comm/education/policies/educ/bologna/bologna_en.html.

(9)  Mūžizglītība ir definēta šādi: “visas mācīšanās darbības mūža garumā ar mērķi uzlabot zināšanas, iemaņas un prasmes personiskā, pilsoniskā, sociālā un/vai ar nodarbinātību saistītā jomā”. (Komisijas paziņojums par “Mūžizglītības faktisku īstenošanu Eiropā”, COM (2001)678 galīgā redakcija).

(10)  2004. gada kopīgais starpposma ziņojums, op cit.; Eiropadomes secinājumi, 2004., 2005. gads.

(11)  To iedzīvotāju procentuāls daudzums, kas četru nedēļu laikposmā pirms aptaujas veikšanas brīža piedalās izglītībā un mācībās.

(12)  Komisijas paziņojums “Mobilizēt Eiropas intelektuālo potenciālu: nodrošināt universitātēm iespēju pilnā mērā sekmēt Lisabonas stratēģijas īstenojumu”. COM(2005)152 galīgā redakcija.

(13)  Skatīt “Galvenie 2005. gada rādītāji attiecībā uz zinātni, tehnoloģiju un jauninājumiem: Uz Eiropas zināšanu telpu”, Eiropas Komisija.

(14)  http://www.europa.eu.int/comm/education/programmes/europass/index_en.html

(15)  http://www.europa.eu.int/comm/education/policies/2010/vocational_en.html

(16)  COM(2005)556 galīgā redakcija

(17)  Ar darba grupu 2004. gadā paveikto var iepazīties programmas “Izglītība un apmācības 2010” tīmekļa vietnē:

http://www.europa.eu.int/comm/education/policies/2010/objectives_en.html.

---

---

1.4.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/20

---

Eiro maiņas kurss (1)

2006. gada 31. marts

(2006/C 79/02)

1 eiro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2104
JPY	Japānas jēna	142,42
DKK	Dānijas krona	7,4624
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,6964
SEK	Zviedrijas krona	9,4315
CHF	Šveices franks	1,5801
ISK	Islandes krona	86,06
NOK	Norvēģijas krona	7,9675
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,576
CZK	Čehijas krona	28,595
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	265,74
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6961
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,9425
RON	Rumānijas leja	3,5198
SIT	Slovēnijas tolērs	239,56
SKK	Slovākijas krona	37,63
TRY	Turcijas lira	1,6323
AUD	Austrālijas dolārs	1,6997
CAD	Kanādas dolārs	1,4084
HKD	Hongkongas dolārs	9,3923
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9774
SGD	Singapūras dolārs	1,9582
KRW	Dienvidkorejas vons	1 176,09
ZAR	Dienvidāfrikas rands	7,5066
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,7038
HRK	Horvātijas kuna	7,342
IDR	Indonēzijas rūpija	10 972,28
MYR	Malaizijas ringits	4,458
PHP	Filipīnu peso	61,888
RUB	Krievijas rublis	33,546
THB	Taizemes bats	47,008

---

(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

1.4.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/21

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.3998 — Axalto/Gemplus)

(2006/C 79/03)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.

Komisija 2006. gada 24. martā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums Axalto Holding NV (“Axalto”, Nīderlande) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu Gemplus International SA (“Gemplus”, Luksemburga), nopērkot tā akcijas.

2.	Abi minētie uzņēmumi darbojas drošu plastikas karšu un ar tām saistītās programmatūras, aparatūras un pakalpojumu piegādē dažādiem pielietojumiem (SIM kartes, norēķinu kartes, utt.).

3.	Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numurs (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.3998 — Axalto/Gemplus uz šādu adresi: European Commission Competition DG Merger Registry J-70 B-1049 Brussels

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

---

1.4.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/22

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4136 — Deutsche Post/Williams Lea)

(2006/C 79/04)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2006. gada 14. martā Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu valodā un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4136. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://europa.eu.int/eur-lex/lex)

---

1.4.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/23

---

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2006/C 79/05)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Polija

Atbalsta numurs: N 61/2005

Nosaukums: Program pomocy na restrukturyzację udzielanej w procesach prywatyzacji

Mērķis: Grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšana [Visas nozares]

Juridiskais pamats: Ustawa o komercjalizacji i prywatyzacji (art. 52, Dz.U. z 2002 r. nr 171, poz. 1397 ze zm.), Rozporządzenie Rady Ministrów w sprawie pomocy udzielanej w procesach prywatyzacji oraz Rozporządzenie Rady Ministrów w sprawie warunków spłaty należności za korzystanie z przedsiębiorstwa (Dz.U. z 2004 r. nr 269, poz. 2667)

Budžets: Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 40 000 000 PLN

Ilgums: Beigu datums: 31.12.2010.

Cita informācija: Atbalsta shēma — Darījumi bez tirgus nosacījumiem

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Vācija (Šlēsviga-Holšteina)

Lietas numurs: N 165/2004

Nosaukums: Biomasa un enerģija — valsts atbalsta Nr.N 680/2000 pagarinājums

Mērķis: Vides aizsardzība

Juridiskais pamats: Richtlinie zur Förderung der energetischen Nutzung von Biomasse im ländlichen Raum durch das Land Schleswig-Holstein

Budžets: Apmēram 1,5 miljoni EUR gadā

Atbalsta intensitāte: 40 % no attaisnotām izmaksām

Ilgums: Līdz 2006. gada 31. decembrim

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas diena:

Dalībvalsts: Vācija

Atbalsta numurs: N 185/2004

Nosaukums: Izmaiņas pagaidu atbrīvojumā no nodokļa attiecībā uz kombinētā dzinēja gāzturbīnu spēka iekārtām

Mērķis: Atbalsts videi

Juridiskais pamats: Gesetz zur Änderung des Mineralölsteuergesetzes

Budžets: Nav provizorisku aprēķinu

Ilgums: pieci gadi no iekārtas nodošanas ekspluatācijā

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Austrija

Atbalsta numurs: N 192/2005

Nosaukums: Garantie der aws Austria Wirtschaftsservice GmbH für das Mittelstandsportfolio der Investkreditbank AG

Mērķis: Jauninājumi (Visas nozares)

Juridiskais pamats: §§ 13 und 14 Garantiegesetz 1977 BGBl 296/1977 idf BGBl I 68/2004; Richtlinien für kapitalmarktbezogene und fondsgebundene Garantien (“Kapitalgarantien”) der aws, Fassung November 1998

Ilgums: 2006.g.—2016.g.

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Nīderlande

Atbalsta Nr.: N 213/2005

Nosaukums: Atbalsta shēma iekšzemes ūdensceļu kuģu dīzeļmotoru nomaiņai un modernizācijai

Mērķis: Panākt ievērojamu NOx samazinājumu iekšzemes ūdensceļu flotes radītajās emisijās

Juridiskais pamats: Wet Milieubeheer, artikel 15.13 en de Subsidieregeling dieselmotoren voor binnenvaartschepen

Budžets: 20 000 000 EUR

Atbalsta ilgums: No 2005. līdz 2010. gadam

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Polija [Śląskie]

Atbalsta numurs: N 242a/2005

Nosaukums: Program pomocy regionalnej dla przesiebiorców inwestujących na terenie części jednostki strukturalnej imienia Mikołaja Kopernika (nieruchomości zabrzańskie)

Mērķis: Reģionālā attīstība [Visas nozares]

Juridiskais pamats: Ustawa o samorządzie gminnym z dnia 8 marca 1990 r.; Ustawa o podatkach i opłatach lokalnych z dnia 12 stycznia 1991 r.; Projekt Uchwały Rady Miejskiej w Zabrzu w sprawie określenia zwolnień z podatku od nieruchomości, nieruchomości zabrzańskich, położonych na obszarze części jednostki strukturalnej im. Mikołaja Kopernika

Budžets: Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 75 miljoni PLN

Ilgums: Beigu datums: 31.12.2006.

Maksimālā atbalsta intensitāte: 50 %

Cita informācija: Atbalsta shēma — Nodokļu priekšrocības

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Polija [Śląskie]

Atbalsta numurs: N 242b/2005

Nosaukums: Program pomocy regionalnej dla przedsiębiorców inwestujących na terenie Katowickiej Specjalnej Strefy Ekonomicznej (nieruchomości zabrzańskie)

Mērķis: Reģionālā attīstība [Visas nozares]

Juridiskais pamats: Ustawa o samorządzie gminnym z dnia 8 marca 1990 r.; Ustawa o podatkach i opłatach lokalnych z dnia 12 stycznia 1991 r.; Projekt Uchwały Rady Miejskiej w Zabrzu w sprawie określenia zwolnień z podatku od nieruchomości, nieruchomości zabrzańskich położonych na terenie Katowickiej Specjalnej Strefy Ekonomicznej

Budžets: Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 2,5 miljoni PLN

Ilgums: Beigu datums: 31.12.2006.

Maksimālā atbalsta intensitāte: 50 %

Cita informācija: Atbalsta shēma — Nodokļu priekšrocības

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Polija [Wielkopolska]

Atbalsta numurs: N 243/2005

Nosaukums: Program pomocy regionalnej dla przedsiębiorców inwestujących na terenie gminy i miasta Nowe Skalmierzyce

Mērķis: Reģionālā attīstība [Visas nozares]

Juridiskais pamats: Ustawa o podatkach i opłatach lokalnych z dnia 12 stycznia 1991 r.; Projekt Uchwały Rady Gminy i Miasta Nowe Skalmierzyce w sprawie tworzenia preferencji dla przedsiębiorców zwiększających zatrudnienie i inwestujących na obszarze Gminy i Miasta Nowe Skalmierzyce oraz zwolnień w podatku od nieruchomości; Projekt programu pomocy regionalnej na tworzenie nowych miejsc pracy związanych z nową inwestycją na obszarze Gminy i Miasta Nowe Skalmierzyce, stanowiący załącznik nr 3 do ww. projektu uchwały

Budžets: Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 1,2 miljoni PLN

Ilgums: Beigu datums: 31.12.2006.

Maksimālā atbalsta intensitāte: 50 %

Cita informācija: Atbalsta shēma — Nodokļu priekšrocības

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Vācija (Brandenburga)

Atbalsta numurs: N 310/2004

Nosaukums: Brandenburgas ERAF riska kapitāla fonds

Mērķis: Riska kapitāls MVU

Juridiskais pamats: Beteiligungsgrundsätze der BC Fonds Brandenburg GmbH

Budžets: Līdz 50 miljoniem EUR

Intensitāte vai lielums: Ieguldījumu kvotas līdz miljonam EUR EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem reģioniem un līdz 750 000 EUR EK Līguma 87. panta 3. panta c) apakšpunktā minētajiem reģioniem.

Ilgums:

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Apvienota Karaliste

Atbalsta numurs: N 319/2005

Nosaukums: Grant for Collaborative R&D. Revision of aid scheme N 761/2002

Mērķis: Pētniecība un attīstība (Visas nozares)

Juridiskais pamats: Science and Technology Act 1965

Budžets: 200 miljoni gadā GBP

Maksimālā atbalsta intensitāte: 100 %

Ilgums: 1.1.2006.—31.12.2011.

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Spānija (Madride)

Atbalsta numurs: N 342/2005

Nosaukums: Atbalsta shēmas “Inovāciju plāns uzņēmumiem (Madride)” pagarinājums

Mērķis: Ieguldījumu un konsultāciju atbalsts MVU, atbalsts pētniecībai un attīstībai

Juridiskais pamats: Orden de la Consejería de Economía y Empleo por la que se regula el Plan de Innovación Empresarial de la Comunidad de Madrid

Budžets: 18,03 miljoni EUR gadā

Atbalsta intensitāte vai summa: Bez izmaiņām

Atbalsta ilgums: 2006.g.—2009.g.

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Nīderlande

Atbalsta numurs: N 358/2005

Nosaukums: Microdruppels

Mērķis: Pētniecība un attīstība (Visas nozares)

Juridiskais pamats: Wet van 29 februari 1996, houdende vaststelling van regels inzake de verstrekking van subsidies door de Minister van Economische Zaken (Kaderwet EZ-subsidies)

Budžets: 1 390 000 EUR

Maksimālā atbalsta intensitāte: 60 %

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Spānija [Murcia]

Atbalsta numurs: N 363/05

Nosaukums: Atbalsts energoapgādes kvalitātes uzlabošanai Mursijas reģionā

Mērķis: Reģionālā attīstība [Elektroenerģija]

Juridiskais pamats: Ley 54/1997, de 27 de noviembre del sector eléctrico, Real Decreto 1955/2000, de 1 de diciembre, Real Decreto 1802/2003, de 26 de diciembre y borrador del Convenio específico de colaboración entre el Ministerio de Industria, Turismo y Comercio, la Comunidad Autónoma de la Región de Murcia e Iberdrola Distribución Eléctrica, S.A.

Intensitāte vai summa: 1 149 000 EUR

Ilgums: Līdz 31.12.2005.

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Igaunija

Atbalsta numurs: N 392/2005

Nosaukums: Ettevõtluse infrastruktuuri arendamise toetamine

Mērķis: Reģionālā attīstība [Visas nozares]

Juridiskais pamats: Eesti riikliku arengukava Euroopa Liidu struktuurifondide kasutuselevõtuks — ühtne programmdokument aastateks 2004-2006; meetme 2.2 “Ettevõtluse infrastruktuuri arendamise toetamine”, RTL 2004, 43, 725

Budžets: Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 67,3 miljoni EEK

Kopējais piešķirtais atbalsta apjoms: 201,9 miljoni EEK

Maksimālā atbalsta intensitāte: 50 %

Ilgums: Beigu datums: 31.12.2006.

Cita informācija: Atbalsta shēma — Tiešā dotācija

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Itālija [Valle d'Aosta]

Atbalsta numurs: N 394/2005

Nosaukums: Aiuto all'organizzazione della protezione civile — Proroga del regime N 433/2000

Mērķis: Dabas katastrofu vai ārkārtas gadījumu izraisītu zaudējumu kompensācija [Visas nozares]

Juridiskais pamats: Legge regionale 18 gennaio 2001, n. 5 «Organizzazione delle attività regionali di protezione civile»

Maksimālā atbalsta intensitāte: 70 %

Ilgums: Beigu datums: 31.12.2011.

Cita informācija: Atbalsta shēma — Tiešā dotācija

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Vācija

Atbalsta numurs: N 453/2005

Nosaukums: Förderschwerpunkt „Wohnen“

Mērķis: Pētniecība un attīstība (Visas nozares)

Juridiskais pamats: Bundeshaushalt, Kapitel 3006, Titel 68342

Budžets: 5 000 000 EUR

Maksimālā atbalsta intensitāte: 75 %

Ilgums: 1.1.2005.—31.12.2008.

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Itālija

Atbalsta Nr.: N 496/2003

Nosaukums: Atbalsts loģistikas ķēžu attīstībai un vairākveidu pārvadājumu uzlabošanai

Mērķis: Veicināt vairākveidu pārvadājumu attīstību, piešķirot subsīdijas kravu autopārvadājumu uzņēmumiem, kas autotransporta vietā izmanto jūras transportu

Juridiskais pamats: Articolo 3, comma 2-ter della Legge n. 265 del 22 novembre 2002

Budžets: 240 miljoni EUR

Atbalsta ilgums: 3 gadi

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Slovēnija

Atbalsta Nr.: N 536/A/04

Nosaukums: “Līdzfinansējums plašsaziņas programmu izveidei”

Mērķis: Apraide un plašsaziņa

Juridiskais pamats: “Uredba o izvedbi rednega letnega jav nega razpisa za sofinanciranje ustvar janja programskihvsebin in razvoja teh nične infrastrukture napodročju medijev” publicēts 9.4.2004., stājies spēkā 10.4.2004.

Budžets: maksimālā summa 203 miljoni Slovēnijas tolāru gadā (aptuveni 960 954 EUR gadā) uz 6 gadiem (kopā aptuveni 5,8 miljoni EUR)

Atbalsta intensitāte: mainīga, galvenokārt mazāka nekā 50 %

Darbības laiks: līdz 2010. gada beigām

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Slovākija

Atbalsta Nr.: N 542/05

Nosaukums: Vydavatel'stvo Spolku slovenských spisovatel'ov s.r.o., (Individuāls atbalsts literatūras nedēļas žurnālam)

Mērķis: atbalstīt literāru žurnālu

Juridiskais pamats: Zákon č. 523/2004 Z. z. o rozpočtových pravidlách verejnej správy v znení neskorších predpisov,

Zákon č. 231/1999 Z. z. o štátnej pomoci v znení zákona č. 203/2004 – § 4 ods. 1, písm. d),

Výnos MK SR – 480/2004 – 1 o poskytovaní dotácií v pôsobnosti MK SR

Budžets: 2 500 000 SKK

Atbalsta intensitāte vai summa: 38,8 %

Ilgums: 2005. gads

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Čehijas Republika

Atbalsta numurs: N 579/2005

Nosaukums: Centra základního výzkumu (změna N 535/2004)

Mērķis: Pētniecība un attīstība (Visas nozares)

Budžets: 94 000 000 EUR

Maksimālā atbalsta intensitāte: 100 %

Ilgums:

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Čehijas Republika

Atbalsta numurs: N 581/2005

Nosaukums: Výzkumná centra (změna CZ 123/2004)

Mērķis: Pētniecība un attīstība (Visas nozares)

Budžets: 141 000 000 EUR

Maksimālā atbalsta intensitāte: 100 %, 50 %, 25 %

Ilgums:

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Dānija

Lietas numurs: N 652/2005

Nosaukums: Pagarinājums atbalstam darba apstākļu izpētei

Mērķis: Stiprināt darba vides izpēti Dānijā, pilnveidojot izpētes stratēģiju un sniedzot atbalstu pētniecības un attīstības pasākumiem

Juridiskais pamats: Finansloven, tekstanmærkning nr. 124 § 17 og Bekendtgørelse nr. 610 af 25. juni 2003

Budžets: Kopā laika posmam no 2003. gada līdz 2008. gadam DKK 207.8 miljoni (27,7 miljoni EUR)

Atbalsta intensitāte vai summa: 100 %

Atbalsta ilgums: 2 gadi

Cita informācija: Gada ziņojumi

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

---

1.4.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/28

---

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2006/C 79/06)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Nīderlande

Atbalsta Nr.: N 75/2003

Nosaukums: Veicinoši pasākumi ēdamgliemeņu nozarē

Mērķis: Veicinošu pasākumu finansēšana ēdamgliemeņu nozarē, izmantojot parafiskālos maksājumus

Juridiskais pamats:

—	Instellingsverordening Productschap Vis

—	Wet op de bedrijfsorganisatie

—	Verordening financiering mosselpromotie 2003

—	Verordening instelling van een fonds voor mosselpromotie

Budžets: 449 300 EUR 2003. gadam.

Ilgums: 2003. gads un turpmākie gadi

Atbalsta intensitāte vai lielums: Atbilstoši summām, kas noteiktas zivsaimniecības un akvakultūras valsts atbalstu izmeklēšanas vadlīnijās (OV C 19, 20.1.2001., 7. lpp.)

Cita informācija: Gada pārskats

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Nīderlande

Atbalsta Nr.: N 160/2003

Nosaukums: Veicinoši pasākumi garneļu nozarē

Mērķis: Veicinošu pasākumu finansēšana garneļu nozarē, izmantojot parafiskālos maksājumus

Juridiskais pamats:

—	Instellingsverordening Productschap Vis

—	Wet op de bedrijfsorganisatie

—	Verordening financiering kosten van een promotiecampagne garnalen 2003

—	Verordening instelling van een fonds voor garnalenpromotie

Budžets: 480 000 EUR 2003. gadam

Atbalsta intensitāte un lielums: Atbilstoši summām, kas noteiktas zivsaimniecības un akvakultūras nozares valsts atbalstu izmeklēšanas vadlīnijās (OV C 19, 20.1.2001., 7. lpp.)

Ilgums: 2003. gads un turpmākie gadi

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Latvijas Republika

Atbalsta Nr.: N 177/2005

Nosaukums: Atbalsts zivsaimniecības nozarei, lai atlīdzinātu vētras radītos zaudējumus

Mērķis: Šīs shēmas mērķis ir atlīdzināt zaudējumus, kas radušies zivsaimniecības un akvakultūras nozarē pēc vētras Latvijā, 2005. gada 8. un 9. janvārī

Juridiskais pamats: Latvijas Ministru Kabineta 2005. gada 25. janvāra Noteikumi Nr. 70 par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2005. gadā un par kārtību šāda atbalsta piešķiršanai

Budžets: Kopējais shēmas budžets ir 20 000 LVL (28 500 EUR)

Atbalsta intensitāte vai apjoms: Aprēķinātā atbalsta maksimālā intensitāte ir 50 %

Atbalsta ilgums: Līdz 2005. gada 31. decembrim.

Cita informācija: Ziņojums

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Itālija

Atbalsta nr.: N 405/2002

Nosaukums: Struktūrpolitikas pasākumi akvakultūras nozarē (Molise)

Mērķis: Struktūrpolitikas pasākumu īstenošana akvakultūras nozarē Kopienas atbalsta shēmas ietvaros.

Juridiskais pamats: Deliberazione della Giunta Regionale del Molise n. 46 del 14 gennaio 2002 avente ad oggetto «POR Molise 2000-2006 Misura 4.16 Aiuti agli investimenti nel settore della Pesca — Norme per la corresponsione di aiuti a privati nel settore dell'aquacoltura»

Budžets: 533 500 EUR

Atbalsta intensitāte: Atbilstīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/99 paredzētajām likmēm

Ilgums: 2000.—2006.

Cita informācija: Izpildes ziņojums

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Spānija

Atbalsta Nr.: N 447/2002

Nosaukums: Pārstrāde un tirdzniecība — Zivsaimniecības nozare

Mērķis: Veicināt zivsaimniecības nozares uzņēmumu ekonomikas un tehnisko pārvaldību, sniedzot padomus šajā jomā

Juridiskais pamats: Orden por la que se establecen las bases reguladoras de las subvenciones para planes de asistencia técnica y de gestión en los sectores de transformación y comercialización de los productos agrarios, silvícolas, de la pesca, la acuicultura y la alimentación, y se convocan para el ejercicio 2002 (Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación)

Budžets: 811 366 EUR 2002. gadam (šī summa ir jāpiemēro juridiskā pamatā ietverto nozaru kopumam: lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, zivsaimniecībai un pārtikas industrijai)

Ilgums: Nenoteikts

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Spānija

Atbalsta Nr.: N 457/2002

Nosaukums: Ziemeļu heka zvejas apturēšana (Cantabria)

Mērķis: Kompensācija kuģu īpašniekiem un zvejniekiem par zvejas darbības pagaidu pārtraukšanu, lai īstenotu steidzamu heku krājumu zvejas pagaidu apturēšanu šajā reģionā

Juridiskais pamats: Orden de la Consejería de Ganadería, Agricultura y Pesca por la que se establece una parada biológica de la flota que dirige su actividad a la merluza en el área de NEAFC (North East Atlantic Fisheries Commission), y se regula la concesión de indemnizaciones a los pescadores y propietarios de buques afectados

Budžets: 425 000 EUR

Atbalsta intensitāte vai lielums: Atbilstīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/99 paredzētajām likmēm

Ilgums: Četrdesmit piecas dienas 2002. gadā

Cita informācija: Izpildes ziņojums.

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Vācija

Atbalsta Nr.: N 459/2002

Nosaukums: Apkārtraksts par atbalsta maksājumiem, lai atbalstītu ieguldījumus iekšējās zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs un lai veicinātu zivsaimniecības produkciju Hesenes reģionā (ZVFI līdzfinansējums)

Mērķis: Uzlabot Hesenes reģiona iekšējās zivsaimniecības un akvakultūras nozares uzņēmumu konkurētspēju un ieguldīt videi draudzīgā pārvaldībā un šīs jomas produktu kvalitātes uzlabošanā

Juridiskais pamats: Landeshaushaltsordnung § 44

Budžets: Apmēram 100 000 EUR gadā

Ilgums: 2000.—2008. gads

Atbalsta intensitāte un lielums: Atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 2792/1999 noteiktajām summām

Cita informācija: Gada pārskats

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Portugāle

Atbalsta nr.: N 690/2002

Nosaukums: Speciālistu īstenoti pasākumi un jauninājumi. Zivsaimniecības nozare (Açores)

Mērķis: Struktūrpolitikas pasākumu īstenošana tajās jomās, kurās speciālisti īstenojuši pasākumus, un jauninājumi zivsaimniecības nozarē, kas ietverti Kopienas atbalsta shēmā šim reģionam

Juridiskais pamats: Portarias da Secretaria Regional da Agricultura e Pescas da Região Autónoma dos Açores

Budžets: 137 000 EUR

Atbalsta intensitāte: Atbilstīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/99 paredzētajām likmēm

Ilgums: 2000.—2006. gads

Cita informācija: Gada pārskats.

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas diena:

Dalībvalsts: Spānija

Atbalsta Nr.: NN 64/2000

Nosaukums: atbalsta darbības termiņa pagarinājums saistībā ar zvejas pagaidu pārtraukšanu, beidzoties ar Maroku noslēgtā nolīguma darbības termiņam

Mērķis: kompensēt kuģu īpašniekiem un apkalpei uz kuģiem, kas zvejo Marokas ūdeņos, ienākumu zaudējumus, kuri radušies saistībā ar zvejas pagaidu pārtraukšanu, beidzoties ar Marokas Karalisti noslēgtā nolīguma darbības termiņam

Juridiskais pamats: Orden de 3 de mayo de 2000, por la que se amplían las ayudas a los armadores de buques de pesca que faenan en el caladero de Marruecos por paralización de su actividad y Orden de 18 de mayo de 2000 por la que se prorroga la vigencia de la de 1 de diciembre de 1999, reguladora de la concesión de ayudas a los trabajadores y armadores de buques de pesca, de todas las modalidades, que faenaban al amparo del Acuerdo de Cooperación en Materia de Pesca Marítima, suscrito entre la Unión Europea y el Reino de Marruecos, afectados por la expiración del mismo desde el 1 de diciembre de 1999

Budžets: 4 950 miljoni ESP kuģu īpašnieku atbalstam (± 29 750 100 EUR)

5 190 295 812 ESP kuģu personāla atbalstam (± 31 194 306 EUR)

Atbalsta intensitāte vai summa: atbalsta apmērs attiecībā uz pabalstiem kuģu īpašniekiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas atbilst atbalstam nodarbinātajam personālam, ir noteikts Pamatnostādnēs valsts atbalsta pārbaudei zivsaimniecībā un akvakultūrā un Regulā (EK) Nr. 2468/98. Ikmēneša atbalsta maksājumi personālam ir 151 000 ESP (± 908 EUR)

Ilgums: no 2000. gada jūnija līdz decembrim

Cita informācija: izpildes ziņojums

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

---

1.4.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/31

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

2006. gada 24. marts

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido NACE 2. red. ekonomiskās darbības statistisko klasifikāciju un groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par atsevišķām statistikas jomām

(CON/2006/18)

(2006/C 79/07)

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2006. gada 6. martā ir saņēmusi Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido “NACE 2. red.” ekonomiskās darbības statistisko klasifikāciju un groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par atsevišķām statistikas jomām (turpmāk tekstā — “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu ir pamatota Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 105. panta 4. punkta pirmajā ievilkumā, jo ierosinātā regula ir ECB kompetences jomā. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar ECB reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1.   Vispārīgi apsvērumi

1.1.	ECB atzinīgi novērtē ierosināto regulu, kuras nolūks ir izveidot kopēju ekonomiskās darbības statistisko klasifikāciju Kopienā (turpmāk tekstā — “NACE 2. red.”). ECB neiebilst ne pret jauno NACE struktūru, ne pret tās sīkāk izstrādāto klasifikāciju.

1.2.

ECB atbalsta “NACE 2. red.” pamatprincipus, proti, i) ekonomikas patiesā stāvokļa ievērošanu (klasifikācijas paplašināšanu attiecībā uz pakalpojumu nozari), un ii) salīdzināmību ar citām starptautiskajām klasifikācijām, jo īpaši, Starptautiskā standarta visu ekonomikas darbību nozaru klasifikāciju (ISIC) 4. red., kā arī iii) kontinuitāti attiecībā pret iepriekšējo klasifikāciju. ECB turklāt uzskata, ka jāveic visi pasākumi un jāievieš visi vajadzīgie tiesību akti, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku atbilstību citām starptautiskajām klasifikācijām un statistikas standartiem.

1.3

ECB atzinīgi novērtē ierosinātās regulas īstenošanas pasākumus galvenajai mēneša, ceturkšņa un gada statistikai, jo īpaši, 12. un 16. pantu attiecībā uz īstermiņa statistiku un darba izmaksu indeksu. Tomēr šie īstenošanas pasākumi, kā arī Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Kopienā īstenošanas noteikumi jādefinē tā, lai novērstu informācijas zudumus, t.i., pārtraukumus laikrindās un no tiem izrietošo ilgtermiņa laikrindu neesamību.

1.4

Turklāt eiro zonas un Eiropas Savienības statistikai, kuras sagatavošanā galvenokārt izmanto valstu sniegto informāciju, būtiska ir tās vienlaicīga īstenošana dalībvalstīs. Līdz brīdim, kad visas dalībvalstis būs pilnībā pieņēmušas jauno klasifikāciju un attiecīgi pārskatījušas to laikrindas, dažādi “NACE 2. red.” īstenošanas Eiropas Savienībā grafiki negatīvi ietekmēs eiro zonas un ES kopsavilkuma statistikas kvalitāti un pieejamību. Tādēļ ECB iesaka pastiprināt 9. apsvēruma un 6. panta c) punkta formulējumu, lai nodrošinātu pilnībā koordinētu “NACE 2. red.” ieviešanu dalībvalstīs, kā arī saskaņotību visās statistikas jomās.

2.   Redakcionāli priekšlikumi

ECB ierosinātie grozījumi ir šī atzinuma pielikumā.

---

---

1.4.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/s3

---

PAZIŅOJUMS

2006. gada 4. aprīlī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī C 80 A tiks publicēts Kopējais lauksaimniecības augu šķirņu katalogs — 24. pilnā izdevuma pirmais papildinājums.

Oficiālā Vēstneša abonenti bez maksas var saņemt tik daudz šā Oficiālā Vēstneša eksemplāru un valodas versiju, cik paredz to abonements. Lūdzam abonentus atsūtīt pilnīgi aizpildītu pievienoto pasūtījuma veidlapu, tajā minot abonementa reģistrācijas numuru (kods katras etiķetes kreisajā daļā, kas sākas ar O/…). Šis Oficiālais Vēstnesis būs pieejams bez maksas vienu gadu no publicēšanas datuma.

Citi interesenti šo Oficiālo Vēstnesi var pasūtīt par maksu kādā no mūsu pārdošanas birojiem (sk. http://publications.eu.int/others/sales_agents_lv.html).

Šo Oficiālo Vēstnesi, tāpat kā visas Oficiālā Vēstneša sērijas (L, C, CA, CE), bez maksas var lasīt tiešsaistes režīmā http://europa.eu.int/eur-lex/lex.

---