ISSN 1725-5201

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 46

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

49. sējums
2006. gada 24. februāris


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Informācija

 

Eiropas Parlaments
Padome
Komisija

2006/C 046/1

Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgais ziņojums: Eiropas Konsenss

1

 

Komisija

2006/C 046/2

Eiro maiņas kurss

20

2006/C 046/3

Kopsavilkums par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām no 1.1.2006. līdz 31.1.2006.(Publicēts atbilstīgi 13. pantam vai 38. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004

21

2006/C 046/4

Kopsavilkums par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām no 1.1.2006. līdz 31.1.2006.(Lēmumi pieņemti atbilstīgi 34. pantam Direktīvā 2001/83/EK vai 38. pantam Direktīvā 2001/82/EK)

25

2006/C 046/5

Dalībvalstu lēmumu par darbības licenču piešķiršanu vai anulēšanu publikācija saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu 13. panta 4. punktu ( 1 )

28

2006/C 046/6

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pagarinājums un grozījumi, ko piemēro regulāras gaisa satiksmes pakalpojumiem Grieķijas maršrutos saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2408/92 ( 1 )

29

2006/C 046/7

Atzinums par pieteikumu ģeotermisko resursu izpētes atļaujai

31

2006/C 046/8

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4103 — EnBW/SWD) (Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru) ( 1 )

32

 

Labojumi

2006/C 046/9

Grozījumi kopsavilkumā par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām laikā no 2005. gada 20. novembra līdz 30. novembrim(OV C 334, 30.12.2005., 45. lpp.)

33

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


I Informācija

Eiropas Parlaments Padome Komisija

24.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/1


Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgais ziņojums: “Eiropas Konsenss”

(2006/C 46/01)

EIROPAS KONSENSS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

Attīstības uzdevums

1.

Nekad agrāk nabadzības izskaušana un ilgtspējīga attīstība nav bijusi tik svarīga. Nabadzības izskaušana notiek apstākļos, kad pasaulē pastiprinās globalizācija un valstu savstarpējā atkarība; tie radījuši jaunas iespējas, bet arī jaunus uzdevumus. Cīņa ar globālo nabadzību nav tikai morāls pienākums; tā arī palīdz veidot stabilāku, mierīgāku, pārticīgāku un taisnīgāku pasauli, atspoguļojot tās bagātāko un nabadzīgāko valstu savstarpējo atkarību. Šādā pasaulē mēs neļausim katru stundu no nabadzības mirt 1200 bērniem vai noskatīties, kā 1 miljards cilvēku cīnās par dzīvību ar mazāk nekā vienu dolāru dienā, bet HIV/AIDS, tuberkuloze un malārija dzēš vairāk nekā 6 miljonu cilvēku dzīvību katru gadu. Attīstības politika ir svarīgākais jautājums ES (1) attiecībās ar visām jaunattīstības valstīm (2).

2.

Attīstības sadarbība ir Eiropas Kopienas (3) un dalībvalstu kopējā pārziņā. Kopienas politika attīstības sadarbības jomā papildina dalībvalstu īstenoto politiku. Jaunattīstības valstis, pirmkārt, pašas ir atbildīgas par savu attīstību. Taču arī attīstītajām valstīm ir pienākumi. Gan dalībvalstu, gan Kopienas līmenī ES ir apņēmusies pildīt savus pienākumus. Strādājot kopā, ES ir svarīgs pozitīvu pārmaiņu virzītājspēks. ES sniedz vairāk nekā pusi no pasaules palīdzības un ir apņēmusies palielināt šo atbalstu, kā arī tā kvalitāti un efektivitāti. ES arī ir svarīgākais jaunattīstības valstu ekonomikas un tirdzniecības partneris, kas piedāvā jaunattīstības valstīm — galvenokārt vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) — īpašus tirdzniecības atvieglojumus.

3.

Dalībvalstis un Kopiena vienlīdzīgi ievēro galvenos principus, pamatvērtības un daudzpusēji pieņemtos attīstības mērķus. Mūsu centieniem koordinēšanā un saskaņošanā ir jāsniedz ieguldījums, palielinot palīdzības efektivitāti. Šim nolūkam, kā arī, izmantojot pēdējo gadu sasniegto progresu, “Eiropas konsenss attīstības jomā” pirmo reizi piedāvā kopēju redzējumu, lai virzītu ES darbību attīstības sadarbībai dalībvalstu un Kopienas līmenī. Šis kopējais redzējums ir paziņojuma pirmās daļas temats; otrajā daļā izklāstīta Eiropas Kopienas Attīstības politika, kas virza šīs koncepcijas ieviešanu Kopienas līmenī, pēc tam norādot prioritātes konkrētai rīcībai Kopienas līmenī.

4.

Par Eiropas konsensu attīstības jomā kopīgi vienojusies Padome un dalībvalstu valdību pārstāvji, kas tikās Padomē, Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā.

I DAĻA: ES REDZĒJUMS PAR ATTĪSTĪBU

Eiropas Attīstības konsensa pirmajā daļā izklāstīti kopīgie mērķi un principi attīstības sadarbībai. Tajā atkārtoti apstiprina ES apņemšanos izskaust nabadzību, veicinot atbildību, partnerattiecības, sniedzot daudzveidīgāku un labāku palīdzību un atbalstot attīstības politikas saskaņotību. Tā virzīs Kopienu un dalībvalstu rīcību attīstības sadarbībai visās jaunattīstības valstīs (4), ievērojot papildināmības principu.

1.   Kopējie mērķi

5.

Primārais un galvenais ES attīstības sadarbības mērķis ir nabadzības izskaušana saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā — sekošanu tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM).

6.

Astoņi TAM ir: likvidēt galējo nabadzību un badu; nodrošināt pamatizglītību visiem; veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu neatkarību; samazināt bērnu mirstību; uzlabot mātes veselības aprūpi; apkarot HIV/AIDS, malāriju un citas slimības; nodrošināt vides ilgtspējību un izveidot pasaules līmeņa partnerattiecības attīstībai.

7.

Mēs vēlreiz apstiprinām, ka attīstība pati par sevi ir mērķis ka ilgtspējīgā attīstībā ietilpst labas pārvaldības, cilvēktiesību un politiskie, ekonomiskie, sociālie un vides aspekti.

8.

ES ir apņēmusies strādāt, lai palīdzētu sasniegt šos mērķus un attīstīt mērķus, par ko vienojās galvenajās ANO konferencēs un samitos (5).

9.

Mēs vēlreiz apstiprinām savu apņemšanos veicināt attīstības politikas saskaņotību, kas balstīta uz to, ka nodrošina, ka ES ņem vērā attīstības sadarbības mērķus visās pašas īstenotās politikas jomās, kas var ietekmēt jaunattīstības valstis, un, ka šī politika atbalsta attīstības mērķus.

10.

Ar attīstības palīdzību turpinās atbalstīt nabadzīgos cilvēkus visās jaunattīstības valstīs, tostarp gan valstīs ar zemiem, gan vidējiem iedzīvotāju ienākumiem. ES turpinās noteikt atbalstu prioritāti vismazāk attīstītajām un citām valstīm ar zemiem ienākumiem, lai sasniegtu sabalansētāku globālo attīstību, atzīstot, cik vērtīgi ir, ka katra dalībvalsts koncentrē palīdzības darbību apgabalos un reģionos, kur tai ir salīdzinošas priekšrocības un tā var sniegt vislielāko vērtību cīņā pret nabadzību.

2.   Nabadzības izskaušanas daudzdimensiju aspekti

11.

Nabadzība attiecas uz visām jomām, kurās jebkura dzimuma cilvēki ir trūcīgi un dažādās sabiedrībās un kontekstos tos uztver kā nespējīgus. Nabadzības pamatdimensijas ir ekonomiskās, cilvēciskās, sociāli kulturālās un aizsardzības spējas. Nabadzība ir saistīta ar cilvēka spējām, piemēram, ēšanas un pārtikas drošību, veselību, izglītību, tiesībām, iespējām tikt uzklausītam, cilvēka drošību, jo īpaši nabadzīgajiem, cieņu un pienācīgu darbu. Tādēļ nabadzības apkarošana būs veiksmīga tikai tad, ja vienlīdz nozīmīgs būs ieguldījums cilvēkos (pirmkārt un galvenokārt — veselībā un izglītībā un HIV/AIDS apkarošanā), dabas resursu aizsardzībā (piemēram, mežu, ūdens, jūras un augsnes resursu), lai gādātu par iztikas līdzekļiem laukos, un bagātības veidošanā (uzsverot tādus jautājumus kā uzņēmējdarbība, darbavietu radīšana, piekļuve kredītiem, īpašumtiesības un infrastruktūra). Sieviešu neatkarība ir pamats jebkurai attīstībai, un dzimumu līdztiesībai jākļūst par galveno posmu jebkurā politiskā stratēģijā.

12.

TAM programma un nabadzības izskaušanas ekonomiskā, sociālā un vides dimensija ilgtspējīgas attīstības apstākļos ietver daudzas attīstības darbības, sākot no demokrātiskas vadības līdz politiskām, ekonomiskām un sociālām reformām, konfliktu novēršanai, sociālajam taisnīgumam, atbalstot cilvēktiesības un taisnīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, izglītībai, kultūrai, veselībai, tostarp seksuālai un reproduktīvai veselībai un tiesībām, un — kā noteikts ICPD Kairas tikšanās programmā — vide un dabas resursu ilgtspējīga attīstība, ekonomikas izaugsme par labu nabadzīgajiem, tirdzniecība un attīstība, migrācija un attīstība, pārtikas drošums, bērnu tiesības, dzimumu līdztiesība un sociālās kohēzijas veicināšana, kā arī pienācīgs darbs.

3.   Kopējās vērtības

13.

ES partnerattiecības un dialogs ar trešām valstīm veicina šādas kopējās vērtības: cilvēktiesību, pamatbrīvību, miera, demokrātijas, labas pārvaldības, dzimumu līdztiesības, tiesiskuma, solidaritātes un taisnīguma ievērošanu. ES ir cieši apņēmusies padarīt efektīvu multilaterālismu, kas nozīmē, ka visas pasaules tautas uzņemas atbildību par attīstību.

4.   Kopējie principi

4.1   Atbildība, partnerattiecības

14.

ES atbalsta principu par partnervalstu atbildību par attīstības stratēģijām un programmām. Jaunattīstības valstu galvenais pienākums ir radīt labvēlīgu valsts vidi savu resursu mobilizēšanai, tai skaitā, veidot saskaņotu un efektīvu politiku. Šie principi ļauj izmantot pielāgotu palīdzību, kas atbilst palīdzības saņēmējvalsts specifiskajām vajadzībām.

15.

Jaunattīstības valstīm un ES ir kopīga atbildība un pārskatatbildība par kopīgajiem pasākumiem un rezultātiem. ES atbalsta nabadzības samazināšanu, attīstības un reformu stratēģiju partnervalstīs, koncentrējoties uz TAM, un pielāgojas partnervalstu sistēmām un procedūrām. Progresa rādītāji un regulārs palīdzības vērtējums ir ļoti svarīgi, lai labāk virzītu ES palīdzību.

16.

ES atzīst būtisko demokrātiski ievēlētu pilsoņu pārstāvju pārraudzības nozīmi. Tādēļ tā atbalsta nacionālo asambleju, parlamentu un vietējo iestāžu pastiprinātu iesaistīšanu.

4.2   Padziļināts politiskais dialogs

17.

Politiskais dialogs ir svarīgs veids, lai sekmētu attīstības mērķus. Politiskajā dialogā, ko vada dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes — Padome, Komisija un Parlaments — to attiecīgajā kompetencē, regulāri novērtēs labas pārvaldības, cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošanu ar nolūku izveidot kopīgu izpratni un noteikt atbalsta pasākumus. Šim dialogam ir svarīga preventīva dimensija, un tas tiecas garantēt šo principu atbalsta nodrošināšanu. Tas arī atbalsta cīņu pret korupciju, cīņu pret nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību.

4.3   Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība

18.

ES atbalsta visu ieinteresēto pušu plašu iesaistīšanu valsts attīstībā un mudina piedalīties visas sabiedrības daļas. Pilsoniskā sabiedrība, tostarp ekonomiskie un sociālie partneri, piemēram, arodbiedrības, darba devēju organizācijas un privātais sektors, nevalstiskās organizācijas un citi partnervalstu nevalstiskie dalībnieki ir jo īpaši svarīgi demokrātijas, sociālās vienlīdzības un cilvēktiesību veicināšanā. ES palielinās tās atbalstu nevalstisko dalībnieku spēju nostiprināšanā, lai spēcinātu savu ietekmi attīstības procesā un uzlabotu politisko, sociālo un ekonomisko dialogu. Tā atzīs arī Eiropas pilsoniskās sabiedrības lielo nozīmi; šim nolūkam ES īpašu uzmanību veltīs ES pilsoņu izglītošanai un informēšanai par attīstību.

4.4   Dzimumu līdztiesība

19.

Dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšana ir svarīga ne tikai pati par sevi, bet arī kā cilvēka pamattiesības un sociālā taisnīguma jautājums, kā arī svarīga, lai sasniegtu visus TAM un īstenotu Pekinas rīcības platformu, Kairas rīcības programmu un Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu. Tādēļ ES visā savā politikā un praksē attiecībās ar jaunattīstības valstīm iekļaus spēcīgu dzimumu elementu.

4.5   Valstu nestabilitātes novēršana

20.

ES uzlabos savu reakciju sarežģītās partnerattiecībās un attiecībā uz nestabilitāti valstīs, kurās dzīvo trešdaļa pasaules nabadzīgo iedzīvotāju. ES pastiprinās savus centienus konfliktu novēršanā (6) un atbalstīs valstu nestabilitātes novēršanu, izmantojot pārvaldības reformas, tiesiskumu, pretkorupcijas pasākumus un dzīvotspējīgu valsts iestāžu nostiprināšanu, lai palīdzētu tām pildīt pamatfunkciju kopumu un izpildīt savu iedzīvotāju vajadzības. ES izstrādās valstu sistēmas un stratēģijas, lai, ja iespējams, palielinātu nestabilo valstu spējas. ES aicina pildīt saistības pat visgrūtākajās situācijās, lai izvairītos no nespējīgu valstu rašanās.

21.

Pārejas situācijās ES veicinās principu, ka ārkārtas palīdzība, rehabilitācija un ilgtspējīga attīstība ir sasaistāma. Attīstības procesu pēckrīzes situācijās vadīs, pamatojoties uz integrētām pārejas stratēģijām, kas tieksies atjaunot institucionālās spējas, svarīgāko infrastruktūru un sociālos pakalpojumus, palielinot nodrošinātību ar pārtiku un sniedzot ilgtermiņa risinājumus attiecībā uz bēgļiem, pārvietotajām personām un pilsoņu vispārējo drošību. ES darbība notiks saistībā ar daudzpusējiem centieniem, tostarp ANO miera uzturēšanas Komisiju, un tieksies atjaunot atbildību un partnerattiecības.

22.

Dažas no jaunattīstības valstīm ir īpaši pakļautas dabas katastrofām, klimata izmaiņām, vides postījumiem un ārējiem ekonomiskajiem triecieniem. Dalībvalstis un Kopiena atbalstīs katastrofu novēršanu un sagatavotību tām šajās valstīs, lai palielinātu valstu izturību, stājoties pretī šīm problēmām.

5.   Daudzveidīgas un labākas palīdzības sniegšana

5.1   Finanšu resursu palielināšana

23.

Attīstība vēl joprojām ir ilgtermiņa saistības. ES ir pieņēmusi grafiku, kādā dalībvalstīm jāsasniedz 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI) līdz 2015. gadam un kopīgais vidējais mērķis 0,56 % līdz 2010. gadam (7), un aicina partnervalstis sekot šim piemēram. Šīm saistībām paredzēts dubultot ikgadējo ES palīdzību līdz vairāk nekā 66 miljardiem euro 2010. gadā. Izskatīs tālāku parāda atvieglojumu, kā arī jaunus finansēšanas avotus, lai ilgtspējīgi un prognozējami palielinātu pieejamos resursus. Vismaz puse no šīs palīdzības palielinājuma piešķirs Āfrikai, turklāt, pilnībā ievērojot atsevišķu dalībvalstu prioritātes attīstības palīdzībā. Resursu piešķiršanu veiks objektīvi un pārredzami, ievērojot palīdzības saņēmējvalstu vajadzības un darbību un ņemot vērā specifiskās situācijas.

24.

Lai sasniegtu visus TAM, prioritāti arī turpmāk piešķirs vismazāk attīstītajām valstīm un citām zemu ienākumu valstīm, par ko liecina ES šīm valstīm sniegtās palīdzības lielā proporcija (8). ES arī turpmāk uzņemas atbalstīt attīstību par labu nabadzīgajiem iedzīvotājiem vidēju ienākumu valstīs, jo īpaši nabadzīgākajās vidēju ienākumu valstīs, un mūsu attīstības palīdzība jaunattīstības valstīm tieksies mazināt nabadzību tās daudzdimensiju aspektā saistībā ar ilgtspējīgu attīstību. Īpašu uzmanību pievērsīs nestabilām valstīm un valstīm, kas saņem vismazāk palīdzības.

5.2   Palīdzības efektivitātes palielināšana

25.

ES sniegs ne tikai vairāk palīdzības, bet arī labāku palīdzību. Ar palīdzību saistīto darījumu izmaksas tiks samazinātas, un uzlabosies palīdzības globālā ietekme. ES nopietni sadarbojas ar visiem attīstības partneriem, lai uzlabotu savas palīdzības kvalitāti un ietekmi un lai uzlabotu līdzekļu devēja praksi, kā arī, lai palīdzētu mūsu partnervalstīm palīdzības plūsmu izmantot efektīvāk. ES īstenos un uzraudzīs tās saistības Palīdzības efektivitātē (9) visās jaunattīstības valstīs, tostarp nosakot konkrētus mērķus 2010. gadam. Galvenie principi šajā jomā ir valstu līdzatbildība, palīdzības sniedzēju koordinācija un saskaņošana, sākot ar pamatlīmeni, pielāgošanās saņēmējvalsts sistēmām un koncentrēšanās uz rezultātiem.

26.

Attīstības palīdzību var nodrošināt, izmantojot dažādas metodes, kas var būt savstarpēji papildinošas (projektu palīdzība, nozaru programmu atbalsts, nozaru un kopējā budžeta atbalsts, humānā palīdzība un palīdzība krīžu novēršanā, atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un ar pilsoniskās sabiedrības starpniecību, kā arī normu, standartu un tiesību aktu tuvināšana u.c.) atkarībā no tā, kas vislabāk atbilst katrai valstij. Ja atļauj apstākļi, būtu jāpalielina atbalsts kopējam vai nozaru budžetam, tādējādi stiprinot līdzatbildību, atbalstot partneru nacionālo pārskatatbildību un procedūras, finansējot valsts nabadzības samazināšanas stratēģijas (iekļaujot veselības un izglītības budžeta kārtējos izdevumus) un veicinot efektīvu un pārredzamu valsts finanšu pārvaldību.

27.

Partnervalstīm efektīvai plānošanai vajadzīga stabila palīdzība. Tādēļ ES apņemas izveidot paredzamākus un pastāvīgākus palīdzības mehānismus.

28.

Parādu samazināšana arī nodrošina paredzamu finansēšanu. ES arī apņemas rast risinājumus parādu nastai, kas nevar būt ilgstoša, un jo īpaši lielu parādu apgrūtināto nabadzīgo valstu palikušajiem daudzpusējiem parādiem un, ja nepieciešams un piemērots, arī valstīm, kas cietušas no ārējiem triecieniem, un valstīm pēckonflikta situācijā.

29.

ES veicinās tālāku brīvas palīdzības sniegšanu, kas pārsniedz ESAO ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz pārtikas palīdzību.

5.3   Koordinācija un papildināmība

30.

Ievērojot Līgumu, Kopiena un dalībvalstis uzlabos koordināciju un papildināmību. Labākais veids papildināmības nodrošināšanai ir ņemt vērā partnervalstu prioritātes valsts un reģionālajā līmenī. ES uzlabos koordināciju, saskaņošanu un pielīdzināšanu (10). ES mudina partnervalstis vadīt savu attīstības procesu un atbalsta līdzekļu devēju plašu iesaistīšanos valsts saskaņošanas darba programmās. Vajadzības gadījumā ES izveidos elastīgus plānus, kuros norādīs, kā dalībvalstis var sniegt ieguldījumu valsts saskaņošanas plānos un centienos.

31.

ES apņemas veicināt līdzekļu devēju labāku koordināciju un papildināmību, izstrādājot kopīgas vairāku gadu programmas, kas pamatotas ar partnervalstu nabadzības samazināšanas vai līdzvērtīgām stratēģijām un valsts budžeta procesiem, vienotiem ieviešanas mehānismiem, tostarp kopēju analīzi, kopīgu līdzekļu devēju misijām un līdzfinansējuma veidu izmantošanu.

32.

ES uzņemsies vadošo lomu Parīzes deklarācijas saistību īstenošanā, uzlabojot palīdzības sniegšanu un šajā sakarā ir uzņēmusies četras jaunas saistības: nodrošināt palīdzību visu spēju nostiprināšanai ar koordinētu programmu palīdzību, pastiprināti izmantojot vairāku līdzekļu devēju sistēmas; novirzīt 50 % no palīdzības, ko sniedz valdība valdībai, izmantojot valsts sistēmas, tostarp, palielinot mūsu sniegtās palīdzības procentuālo attiecību, ko nodrošina ar budžeta atbalsta vai visas nozares pieejas palīdzību; izvairīties veidot jaunas projektu īstenošanas grupas; samazināt nekoordinētu misiju skaitu par 50 %.

33.

ES izmantos jauno dalībvalstu pieredzi (piemēram, pārejas posma pārvaldē) un palīdzēs stiprināt šo valstu iesaistīšanos līdzekļu nodrošināšanā.

34.

ES apņemas īstenot šo programmu, cieši sadarbojoties ar partnervalstīm, citiem divpusējās attīstības partneriem un daudzpusējiem dalībniekiem, piemēram, ANO un starptautiskajām finanšu iestādēm, lai izvairītos no centienu dublēšanās un palielinātu globālās palīdzības ietekmi un efektivitāti. ES arī veicinās jaunattīstības valstu ietekmes palielināšanu starptautiskās iestādēs.

6.   Politiku konsekvence attīstībai (PKA)

35.

ES ir pilnībā apņēmusies rīkoties, lai uzlabotu politiku konsekvenci attīstībai vairākās jomās (11). Svarīgi, lai politika, kas neattiecas uz attīstību, atbalstītu jaunattīstības valstu centienus TAM sasniegšanā. ES ņems vērā attīstības sadarbības mērķus visās to īstenojošās politikās, kas varētu ietekmēt jaunattīstības valstis. Lai šīs saistības īstenotu, ES stiprinās politiku saskaņotību attiecībā uz attīstību procedūrām, instrumentiem un mehānismiem visos līmeņos un nodrošinās adekvātus resursus un dalīsies pieredzē, lai sekmētu šos mērķus. Tas veido nozīmīgu ES papildu ieguldījumu TAM sasniegšanā.

36.

ES izsaka stingru atbalstu Dohas Attīstības raunda un ES un ĀKK ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ātrai un pretenciozai pabeigšanai, kas nāktu par labu nabadzīgajām valstīm. Jaunattīstības valstīm būtu jāizveido un jāpārveido tirdzniecības politika saskaņā ar to plašākajiem valsts attīstības plāniem. Mēs nodrošināsim papildu palīdzību, lai palīdzētu nabadzīgām valstīm veidot tirdzniecības spējas. Īpašu uzmanību veltīsim vismazāk attīstītajām un nestabilākajām valstīm. ES turpinās strādāt, lai atvērtu sakārtotu tirgu, īpaši attiecībā uz tiem produktiem, kuru eksportā jaunattīstības valstis ir ieinteresētas, to nostiprinot ar atvērtu, godīgu, taisnīgu, ar noteikumiem pamatotu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, kas ņem vērā vājāko valstu intereses un rūpes. ES risinās jautājumus par speciālu un diferencētu attieksmi un atvieglojumu atcelšanu, lai veicinātu tirdzniecību starp attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm, kā arī pašu jaunattīstības valstu starpā. ES arī turpmāk rosinās visas attīstītās valstis ieviest piekļuvi bez kvotām un tarifiem vismazāk attīstītajām valstīm pirms Dohas raunda beigām vai vispārējā veidā. Īstenojot reformēto Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), ES ievērojami samazinās tirdzniecības kropļošanas līmeni attiecībā uz atbalsta pasākumiem lauksaimniecības nozarē un veicinās jaunattīstības valstu lauksaimniecības attīstību. Līdztekus attīstības vajadzībām ES atbalsta arī asimetrijas un elastīguma mērķus ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ieviešanā. ES turpinās veltīt īpašu uzmanību attīstības mērķiem valstīs, ar kurām Kopienai ir vai būs zvejas nolīgumi.

37.

Nedrošība un vardarbīgs konflikts ir vislielākie šķēršļi TAM sasniegšanā. Drošība un attīstība ir svarīgi un papildinoši aspekti ES attiecībās ar trešām valstīm. Attiecīgi rīkojoties, tās sniedz ieguldījumu, lai radītu drošu vidi un pārrautu nabadzības, kara, vides postījumu un vāju ekonomisko, sociālo un politisko struktūru apburto loku. ES, izmantojot attiecīgu Kopienas un dalībvalstu pieredzi, stiprinās ieroču eksporta kontroli, lai izvairītos no tā, ka ES ražotus ieročus izmanto pret civiliedzīvotājiem vai saasina esošo spriedzi vai konfliktus jaunattīstības valstīs, veiks konkrētus pasākumus, lai ierobežotu nekontrolētu vieglo ieroču un kājnieku ieroču izplatīšanu saskaņā ar Eiropas stratēģiju pret vieglo un kājnieku ieroču un to munīcijas nelegālu tirdzniecību. ES arī stingri atbalsta aizsardzības pienākumu. Mēs nedrīkstam mierīgi noskatīties, kā notiek genocīds, kara noziegumi, etniskā tīrīšana vai citi starptautisko humāno tiesību un cilvēktiesību rupji pārkāpumi. ES atbalstīs reģionālo un vietējo organizāciju nozīmes pastiprināšanu starptautiskā miera un drošības uzlabošanas procesā, tostarp to spējas koordinēt līdzekļu devēju atbalstu konflikta novēršanas apgabalā.

38.

ES sniegs ieguldījumu globalizācijas sociālās dimensijas stiprināšanā, veicinot nodarbinātību un pienācīgu darbu visiem. Mēs centīsimies padarīt migrāciju par pozitīvu faktoru attīstībai, veicinot konkrētus pasākumus, kas tiecas papildināt ieguldījumu nabadzības samazināšanā, tai skaitā, sekmējot maksājumus un ierobežojot kvalificētu darbinieku “smadzeņu aizplūšanu”. ES virzīs globālos centienus, lai ierobežotu tos ražošanas un patērēšanas modeļus, kas nav ilgtspējīgi. Mēs palīdzēsim jaunattīstības valstīm īstenot daudzpusējos nolīgumus vides jomā un veicināt ar vidi saistītas iniciatīvas par labu nabadzīgajiem. ES atkārtoti apstiprina savu apņemšanos cīnīties ar klimata izmaiņām.

7.   Attīstība — ieguldījums globālo uzdevumu risināšanā

39.

ES rīcība attīstībai, kas virzīta uz nabadzības izskaušanu saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, ir svarīgs ieguldījums, optimizējot ieguvumus un taisnīgāk sadalot globalizācijas procesa izmaksas jaunattīstības valstīm, kas ir plašāka miera un stabilitātes interesēs, kā arī nevienlīdzības samazināšanai, kas ir pamatā daudziem pamatuzdevumiem, kas mums jārisina. Šobrīd svarīgākais starptautiskajai sabiedrībai risināmais uzdevums ir nodrošināt to, ka globalizācija ir visai cilvēcei pozitīvs spēks.

40.

Nabadzības samazināšana un ilgtspējīgas attīstības veicināšana ir mērķi paši par sevi. Arī TAM sasniegšana ir kopīgās un individuālās ilgtermiņa drošības un miera interesēs. Bez miera un drošības nav iespējama attīstība un nabadzības izskaušana, un bez attīstības un nabadzības izskaušanas neradīsies ilgtspējīgs miers. Attīstība ir arī vislabākā ilgtermiņa atbilde uz piespiedu un nelegālu migrāciju un cilvēku tirdzniecību. Attīstībai ir galvenā nozīme, veicinot ilgtspējīgus ražošanas un patērēšanas veidus, kas ierobežo izaugsmes kaitīgo ietekmi uz vidi.

II DAĻA: EIROPAS KOPIENAS ATTĪSTĪBAS POLITIKA

Eiropas konsensa attīstības jomā otrajā daļā izklāstīta atjaunotā Eiropas Kopienas Attīstības politika Kopienai uzticētajiem resursiem saskaņā ar Līgumu, īstenojot Eiropas attīstības koncepciju, kas izklāstīta pirmajā daļā. Tajā izskaidrota Kopienas loma un pievienotā vērtība, un tas, kādā veidā Kopienas līmenī darbosies mērķi, principi, vērtības, politikas saskaņotība attīstībai un saistības, kas nosauktas šajā kopējā koncepcijā. Tajā noteiktas prioritātes, ko atspoguļos efektīvās un konsekventās attīstības sadarbības programmās valstu un reģionu līmenī. Tā vadīs attīstības palīdzības daļas plānošanu un ieviešanu visos Kopienas tiesību aktos un sadarbības stratēģijās ar trešām valstīm (12). To ņems vērā citās Kopienas politikās, kas ietekmē jaunattīstības valstis, lai nodrošinātu attīstības politikas saskaņotību.

41.

Kopienas politika sadarbības attīstības nozarē papildina dalībvalstu īstenoto politiku (13).

42.

Kopienas attīstības politikas galvenais mērķis ir nabadzības izskaušana saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā TAM īstenošana, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības un cilvēktiesību ievērošanas veicināšana, kā tas norādīts I daļā. Kopienas līmenī šos mērķus īstenos visās jaunattīstības valstīs un piemēros attīstības palīdzības daļā visās Kopienas sadarbības stratēģijās ar trešām valstīm.

43.

Kopiena piemēros I daļā norādītos principus, tai skaitā palīdzības efektivitātes principus: valstu atbildību, partnerattiecības, koordināciju, saskaņošanu un pielīdzināšanu saņēmējvalsts sistēmām un koncentrēšanos uz rezultātiem.

44.

Kopiena arī veicinās attīstības politikas saskaņotību, kas balstīta uz to, ka nodrošina, ka Kopiena ņem vērā attīstības sadarbības mērķus visās pašas īstenotās politikas jomās, kas var ietekmēt jaunattīstības valstis.

45.

Visā darbībā Kopiena piemēros integrēšanas (mainstreaming) pieejas pastiprināšanu šķērsgriezuma jautājumos, kā norādīts 3.3. sadaļā “Integrēšanas (mainstreaming) pieejas pastiprināšana”.

1.   Kopienas īpašā nozīme un salīdzinošās priekšrocības

46.

Komisijai — tās Līgumā piešķirtajā kompetencē — ir plaša nozīme attīstībā. Īpaši nozīmīga ir tās globālā klātbūtne, attīstības politikas saskaņotības veicināšana, tās specifiskā kompetence un pieredze, iniciatīvas tiesības Kopienas līmenī, koordinācijas un saskaņošanas sekmēšana, kā arī pārvalstiskais raksturs. Kopiena ir ievērojama ar tās salīdzinošām priekšrocībām un pievienoto vērtību, kas garantē papildināmību ar dalībvalstu un citu starptautisku līdzekļu devēju divpusējām politikām.

47.

Kopienas vārdā Komisija tieksies nodrošināt pievienoto vērtību, pildot šādas misijas:

48.

Pirmkārt — būt klātesošai visur. Komisija kā attīstības partneris sadarbojas ar vairāk valstīm nekā pat vislielākā no dalībvalstīm, un dažos gadījumos tā ir vienīgais ES partneris, kura klātbūtne ir redzama. Tai ir vienota tirdzniecības politika, sadarbības programmas, kas ietver praktiski visas jaunattīstības valstis un reģionus, kā arī politiskais dialogs, ko risina kopā ar dalībvalstīm. To atbalsta plašs delegāciju tīkls. Tas ļauj reaģēt uz daudzveidīgām situācijām, tai skaitā nestabilās valstīs, ar kurām nesadarbojas dalībvalstis.

49.

Otrkārt — Kopienas darbībā (14) ar dalībvalstu atbalstu nodrošināt attīstības politikas saskaņotību, jo īpaši jomās, kur Kopienas politikai ir nozīmīga ietekme jaunattīstības valstīs, piemēram, tirdzniecības, lauksaimniecības, zivsaimniecības un migrācijas politikās, un plašāk veicināt šo principu. Izmantojot personīgo pieredzi un sevišķu kompetenci tirdzniecībā, Kopienai ir salīdzinošas priekšrocības, veicinot atbalstu partnervalstīm, lai integrētu tirdzniecību valsts attīstības stratēģijās un, kad vien iespējams, atbalstītu reģionālo sadarbību.

50.

Treškārt — veicināt attīstības labāko praksi. Komisija kopā ar dalībvalstīm stimulēs Eiropas diskusiju par attīstību un veicinās attīstības labāko praksi, piemēram, tiešu budžeta atbalstu un vajadzības gadījumā palīdzību nozarēm, palīdzības atsaisti, ar rezultātiem pamatotu pieeju un palīdzības īstenošanas dekoncentrāciju. Pastiprinot savas analītiskās spējas, tai ir iespējas kalpot par konkrētu attīstības jautājumu intelektuālo centru.

51.

Ceturtkārt — veicinot koordināciju un saskaņošanu. Komisijai aktīvi piedalīsies, ieviešot Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti, un tā būs viens no virzītājspēkiem, veicinot ES Parīzē pieņemtās saistības attiecībā uz atbildību, pielīdzināšanu, rezultātu saskaņošanu un savstarpēju pārskatatbildību. Komisija turpinās veicināt koordināciju, papildināmību un konsekvenci kā ES ieguldījumu plašākā starptautiskā palīdzības efektivitātes programmā. Kopiena arī atbalstīs uzlabotu koordināciju katastrofu seku likvidēšanā un gatavībā saistībā ar esošajām starptautiskajām sistēmām un mehānismiem, un ANO vadošo lomu starptautiskās koordinācijas nodrošināšanā.

52.

Piektkārt — darbojoties kā piegādes aģentam reģionos, kur īpaši svarīgs ir izmērs un kritiskā masa.

53.

Sestkārt — Kopiena veicinās demokrātiju, cilvēktiesības, labu pārvaldību un starptautisko tiesību ievērošanu, īpašu uzmanību pievēršot pārredzamībai un korupcijas novēršanai. Komisijas pieredze demokrātijas veicināšanā, cilvēktiesībās un valsts atjaunošanā ir pozitīva, un tā tiks attīstīta arī turpmāk.

54.

Septītkārt — īstenojot pilsoniskās sabiedrības piedalīšanās principu, Komisiju atbalstīs Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kas vienkāršo dialogu ar vietējiem ekonomisko un sociālo interešu partneriem.

55.

Turklāt Kopiena tiecas uzlabot sapratni par savstarpējo atkarību un veicināt solidaritāti starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Šajā nolūkā Komisija veltīs īpašu uzmanību tam, lai veidotu izpratni un izglītotu ES pilsoņus par attīstības jautājumiem.

2.   Diferencēta pieeja atkarībā no konteksta un vajadzībām

2.1   Diferenciācija, īstenojot sadarbību attīstības jomā

56.

Attīstības mērķi, principi un palīdzības efektivitātes saistību piemērošana (15) ir jāattiecina uz visām attīstības sadarbības daļām. Visās jaunattīstības valstīs Kopiena izmantos instrumentus un pieejas, kas būs visefektīvākās, samazinot nabadzību un nodrošinot ilgtspējīgu attīstību.

57.

Kopienas sadarbības īstenošana attīstības jomā ir specifiska dažādām valstīm vai reģioniem; to pielāgo katrai partnervalstij un partnerreģionam, pamatojoties uz pašu valstu vajadzībām, prioritātēm un priekšrocībām. Ņemot vērā partneru un uzdevumu dažādību, diferenciācija ir vajadzīga.

58.

Attīstības mērķi ir mērķi paši par sevi. Attīstības sadarbība ir viens no galvenajiem elementiem plašākā ārējo darbību kopumā, kas ir svarīgas un kam jābūt konsekventām, abpusēji atbalstošām un nepakārtotām. Stratēģijas dokumenti attiecībā uz katru valsti, katru reģionu un katru tematu ir Kopienas programmu izstrādes instrumenti, kuri vienlaikus nosaka politiku diapazonu un nodrošina saskaņotību to starpā.

59.

Attīstības palīdzību var nodrošināt, izmantojot dažādas metodes, kas var būt savstarpēji papildinošas (projektu palīdzība, nozaru programmu atbalsts, nozaru un kopējā budžeta atbalsts, humānā palīdzība un palīdzība krīžu novēršanā, atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un ar pilsoniskās sabiedrības starpniecību, kā arī normu, standartu un tiesību aktu tuvināšana u.c.) atkarībā no tā, kas vislabāk atbilst katrai valstij.

60.

Nabadzības izskaušana ir svarīga gan vidēju ienākumu, gan zemu ienākumu partnervalstīs. Zemu ienākumu valstis un vismazāk attīstītās valstis saskaras ar ievērojamām problēmām, īstenojot TAM. Atbalsts zemu ienākumu valstīm tiks pamatots ar nabadzības samazināšanas stratēģijām, pievēršot vajadzīgo uzmanību pamatpakalpojumu pieejamībai un iespējai tiem piekļūt, ekonomiskajai diversifikācijai, nodrošinātībai ar pārtiku, kā arī pārvaldes un iestāžu darbības uzlabojumam.

61.

Arī atbalsts vidēju ienākumu valstīm (VIV) ir tikpat nozīmīgs, lai sasniegtu TAM. Daudzās nabadzīgākajās vidēju ienākumu valstīs ir tādas pašas grūtības kā zemu ienākumu valstīs (ZIV). Liela daļa pasaules nabadzīgo iedzīvotāju dzīvo šajās valstīs, kurās bieži vien jāsaskaras ar pārsteidzošu nevienlīdzību un vāju pārvaldību, kas savukārt apdraud pašu valstu attīstības procesa ilgtspēju. Tāpēc kopiena turpina nodrošināt attīstības palīdzību, pamatojoties uz nabadzības novēršanu valstī vai līdzvērtīgām stratēģijām. Daudzām vidēju ienākumu valstīm ir liela nozīme pasaules politiskajos, drošības un tirdzniecības jautājumos; tās rada un aizsargā vispārējo sabiedrisko labumu un ir vadošās valstis reģionālā mērogā. Taču tās arī ir neaizsargātas pret iekšējiem un ārējiem triecieniem vai atgūstas/cieš no konfliktiem.

62.

Pirmspievienošanās politika, ciktāl tā attiecas uz jaunattīstības valstīm, tiecas atbalstīt kandidātvalstu un varbūtējo kandidātvalstu dalības iespējas, un Eiropas kaimiņattiecību politika tiecas izveidot priviliģētas partnerattiecības ar kaimiņvalstīm, tuvinot tās Savienībai un piedāvājot tām piedalīties Kopienas iekšējā tirgū, vienlaikus atbalstot dialogu, reformas un sociālo un ekonomisko attīstību. Vienlaikus skaidri koncentrējoties uz integrāciju, šī politika parasti ietver nozīmīgus attīstības aspektus. Nabadzības samazināšana un sociālās attīstības mērķi palīdzēs veidot pārtikušāku, taisnīgāku un tādējādi stabilāku sabiedrību, galvenokārt, jaunattīstības valstīs. Instrumenti, kas var nodrošināt tehnisko un finansiālo palīdzību šīs politikas atbalstam, vajadzības gadījumā ietvers attīstības labāko praksi, lai veicinātu efektīvu pārvaldību un ieviešanu. Politiku, kas vada šos instrumentus, īstenos plašāk, kā norādīts Eiropas kaimiņattiecību un Pirmspievienošanās politikā, un tā būs plašākas Kopienas ārējās darbības neatņemama sastāvdaļa.

63.

Kopienas palīdzības politiski plānoto un horizontālo instrumentu (16) piedāvātā jaunā uzbūve var nodrošināt piemērotu sistēmu, lai rīkotos dažādās situācijās un atbilstīgi dažādiem nosacījumiem. Šajā sistēmā tematiskās programmas ir pakārtotas, papildinošas un noteiktas saskaņā ar to atsevišķo pievienoto vērtību attiecībā uz ģeogrāfiskajām programmām.

2.2   Mērķis un pārredzami kritēriji resursu piešķiršanai

64.

Piešķirot resursus ar ģeogrāfisko vai tematisko pamatojumu, standarta, objektīvu un pārredzamu resursu piešķiršanas kritēriju izmantošana, kas pamatota ar vajadzībām un darbības rezultātiem, virzīs resursu piešķiršanu un to izlietojuma pārbaudi. Ņems vērā īpašās grūtības, ar ko saskaras valstis krīzes vai konflikta situācijā, vai valstis, kas pakļautas dabas katastrofām, kā arī ievēros dažādu programmu specifiku.

65.

Vajadzību kritēriji ietver apdzīvotību, ienākumus uz vienu cilvēku un nabadzības izplatību, ienākumu sadali un sociālās attīstības līmeni; savukārt darbības rezultātu kritēriji ietver politisko, ekonomisko un sociālo attīstību, labas pārvaldības attīstību un palīdzības efektīvu izmantošanu, un jo īpaši veidu, kādā valsts izmanto ierobežotos līdzekļus attīstībai, sākot ar saviem pašu līdzekļiem.

66.

Attīstības politikai jāatspoguļo resursu sadale, kurā ņem vērā šādu resursu ietekmi uz nabadzības samazināšanu. Rezultātā īpaša uzmanība jāvelta vismazāk attīstīto valstu (VAV) un citu ZIV situācijai, kas ietver pieeju ar partnervalstu valdību centieniem samazināt nabadzību, kā arī to darbības rezultātus un absorbcijas spēju. VAV un ZIV pienākas prioritāte, piešķirot kopējos resursus. Kopienai arī jāatrod veidi, kā vairāk pievērst uzmanību nabadzīgākajām valstīm, īpaši koncentrējoties uz Āfriku. Piemērotu uzmanību pievērsīs VIV, jo īpaši, nabadzīgākajām vidēju ienākumu valstīm, no kurām daudzām ir līdzīgas problēmas kā ZIV.

3.   Reaģēšana uz partnervalstu vajadzībām

3.1   Koncentrācijas princips, vienlaikus saglabājot elastību

67.

Koncentrācijas princips virzīs Kopienu tās valstu un reģionu programmās. Tas ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu atbalsta efektivitāti. Kopiena piemēros šo principu visās valstu un reģionu programmās. Tas nozīmē Kopienas atbalsta programmu izstrādē izvēlēties stingri ierobežotu skaitu darbības jomu, nevis vāji īstenot savus centienus pārāk daudzās nozarēs. Šī izvēle notiks valstu un reģionu līmenī, lai tiktu ievērotas saistības, kas pieņemtas partnerattiecību, atbildības un pielīdzināšanas jomā.

68.

Šīs prioritātes tiks noteiktas saskaņā ar pārredzamu un padziļinātu dialogu starp partnervalstīm, pamatojoties uz kopīgu analīzi, un tādā veidā nodrošinot papildināmību ar citiem līdzekļu devējiem, jo īpaši ar dalībvalstīm. Pietiekamai elastībai plānošanā arī būtu jānodrošina iespēja ātri rīkoties neparedzētu vajadzību gadījumā.

69.

Saskaņošanas darba programmā arī pieprasīts, lai līdzekļu devēji darbotos kopā, atbalstot partnervalstu vispārējo un nozaru politiku. Kopiena atbalstīs partnervalstis, darbojoties kā virzītājspēks tādu vairāku gadu programmu sagatavošanā un koordinācijā, kas attiecas uz visu līdzekļu devēju atbalstu valstīm. Šī darba pamatā būs nabadzības samazināšanas stratēģijas, kas orientētas uz TAM, vai arī līdzvērtīgas valsts stratēģijas.

3.2   Kopienas darbības jomas

70.

Kopienas īpašā nozīme un salīdzinošās priekšrocības norāda, ka Kopienai ieguldījums jāveic konkrētās jomās, kurās tai ir salīdzinošas priekšrocības. Tādēļ Komisija turpmāk attīstīs savu pieredzi un spējas šajā jomās, īpašu uzmanību pievēršot nepieciešamo spēju un pieredzes nostiprināšanai valsts līmenī saskaņā ar dekoncentrācijas procesu un partnervalstu atbildību.

71.

Atsaucoties uz vajadzībām, ko izteikušas partnervalstis, Kopiena būs aktīva galvenokārt šādās jomās, no kurām vairākas tiks uzskatītas par tādām, kurās Kopienai ir salīdzinošas priekšrocības.

Tirdzniecība un reģionālā integrācija

72.

Kopiena jaunattīstības valstīm palīdzēs tirdzniecībā un reģionālā integrācijā, veicinot taisnīgu un videi draudzīgu ilgtspējīgu izaugsmi, vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā un sasaistot tirdzniecības un nabadzības samazināšanas vai līdzvērtīgas stratēģijas. Prioritātes šajā jomā ir iestāžu un spēju stiprināšana, lai izstrādātu un efektīvi īstenotu saprātīgu tirdzniecības un integrācijas politiku, kā arī atbalstu privātajam sektoram, lai tas gūtu labumu no jaunajām tirdzniecības iespējām.

73.

Īpaša rīcība lielā mērā būs atkarīga no partnervalstu rādītājiem. Nabadzīgākajās valstīs, jo īpaši VAV un mazās valstīs, anklāvos vai salu valstīs ir jāvelta īpaša uzmanība piedāvājumam un konkurētspējas pieaugumam privātajā sektorā.

74.

Lielākie šķēršļi bieži vien pastāv pašu jaunattīstības valstu starpā. Reģionālā integrācija var mazināt šos šķēršļus. ĀKK gadījumā tas palīdz arī sagatavot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus. Daudzām valstīm, jo īpaši tām, kurām ES ir galvenais tirdzniecības un ieguldījumu partneris, Kopienas vienotā tirgus noteikumu tuvināšana ir izdevīga.

Vide un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana

75.

Kopiena atbalstīs tās partnervalstu centienus iekļaut attīstībā vides dimensiju un palīdzēs palielināt to spējas īstenot daudzpusējos nolīgumus vides jomā. Kopiena īpašu uzmanību veltīs iniciatīvām, kas nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un saglabāšanu, nosakot tos par ienākumu avotu un par iespēju saglabāt un palielināt darba vietu skaitu, lauku iztikas līdzekļu avotus, kā arī vides preces un vides pakalpojumus. Šim nolūkam tā ne tikai veicinās un atbalstīs valsts un reģionālās stratēģijas, bet arī piedalīsies Eiropas vai vispasaules iniciatīvās un organizācijās un sekmēs tās. Lielāks atbalsts Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas par bioloģisko daudzveidību īstenošanai palīdzēs apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un veicināt bioloģisko drošību un bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgu pārvaldību. Attiecībā uz pārtuksnešošanās uzraudzību un ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu Kopiena koncentrēsies uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos īstenošanu, efektīvi integrējot jautājumus par ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu jaunattīstības valstu stratēģijās. Īstenojot ilgtspējīgu mežu pārvaldību, Kopiena atbalstīs centienus cīnīties pret nelegālu mežistrādi un īpašu uzmanību pievērsīs Meža likumdošanas aktu īstenošanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT).

76.

Attiecībā uz klimata pārmaiņām Kopiena sakopos savus centienus, lai īstenotu Eiropas Rīcības plānu par klimata izmaiņām saistībā ar attīstības sadarbību, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm. Pielāgošanās klimata pārmaiņu kaitīgajai ietekmei būs galvenais jautājums Kopienas atbalstītā vismazāk attīstītajām valstīm un mazajām salu jaunattīstības valstīm. Tā arī centīsies veicināt ķimikāliju un atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, īpaši ņemot vērā to saistību ar veselības jautājumiem.

Infrastruktūra, sakari un transports

77.

Kopiena veicinās ilgtspējīgu pieeju transporta nozarei. Šo pieeju balstīs uz partnervalstu atbildību un prioritātēm, izmantojot nabadzības samazināšanas vai līdzvērtīgas stratēģijas, kā arī izpildot partnervalstu vajadzības, nodrošinot transporta drošību, pieejamību un efektivitāti, un līdz minimumam samazinot kaitīgo ietekmi uz vidi. Transporta piegādē piemēros ekonomiski, finansiāli, institucionāli ilgtspējīga un videi draudzīgu stratēģiju.

78.

Kopiena uz pieaugošo pieprasījumu — jo īpaši no Āfrikas valstīm — palielināt līdzekļu devēju finansējumu infrastruktūrai, tai skaitā ekonomiskajai infrastruktūrai, lai atbalstītu centienus izskaust nabadzību, atbildēs, iekļaujoties pieejamā budžetā. Kopiena atbalstu nodrošinās dažādos līmeņos. Izejas punkts būs valsts līmenis, palīdzību galvenokārt novirzot caur partnervalstu stratēģijām, garantējot optimālu līdzsvaru starp ieguldījumu un apgādību. Reģiona un kontinenta līmenī Kopiena uzsāks partnerattiecības infrastruktūrai, kas darbosies kopā ar reģionu ekonomiskajām kopienām un citiem nozīmīgiem partneriem, tostarp privāto sektoru. Kopiena atbalstīs partnerattiecības ar privāto sektoru.

79.

Kopiena arī atbalstīs pastiprinātu informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošanu, lai mazinātu digitālo plaisu. Tā arī palielinās atbalstu izpētei, kas attiecas uz attīstību.

Ūdensapgāde un enerģētika

80.

Kopienas politika ūdens resursu integrētas vadības jomā tiecas visiem cilvēkiem nodrošināt pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes dzeramo ūdeni, atbilstošus sanitāros un higiēniskos apstākļus saskaņā ar TAM un Johannesburgas mērķiem. Bez tam tā tiecas ieviest ilgtermiņa sistēmu visu ūdens resursu aizsardzībai, novēršot tālāku degradāciju un veicinot ilgtspējīgu ūdens izmantošanu.

81.

ES Ūdens iniciatīva sekmē šos politiskos mērķus. Tās galvenie elementi ir: pastiprināt politiskās rīcības saistības; izvirzīt jautājumus par ūdeni un sanitārajiem apstākļiem saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un centieniem samazināt nabadzību; veicināt labākus ūdens pārvaldes veidus; sekmēt reģionālo un vietējo sadarbību ūdens pārvaldes jautājumos un paātrināt papildu finansējuma piesaisti.

82.

Lielai iedzīvotāju daļai jaunattīstības valstīs nav pieejama elektrība, un šie iedzīvotāji ir atkarīgi no dārgām mājsaimniecību energoapgādes sistēmām. Tādēļ Kopienas politikas mērķis ir galvenokārt veicināt saprātīgu institucionālo un finanšu vidi, izpratni, spēju nostiprināšanu un resursu palielināšanu, lai uzlabotu piekļuvi moderniem, pieejamiem, ilgtspējīgiem, produktīviem, tīriem (tostarp atjaunojamiem) energoapgādes pakalpojumiem ar ES Enerģijas iniciatīvas un citu starptautisku un valsts iniciatīvu palīdzību. Tiks pieliktas arī pūles, lai atbalstītu tehnoloģiju pilnveidošanu tādās jomās kā enerģētika un transports.

Lauku attīstība un teritorijas plānošana, lauksaimniecība, nodrošinātība ar pārtiku

83.

Lauksaimniecībai un lauku attīstībai ir izšķiroša nozīme izaugsmē un cīņā pret nabadzību. Lai piesaistītu investīcijas šīm nozarēm, Kopiena atbalstīs valsts virzītu, sadarbīgu, decentralizētu un videi draudzīgu ilgtspējīgu teritoriālo attīstību, kas tiecas ieguldījumu noteikšanā un resursu pārvaldībā iesaistīt saņēmējvalstis, lai sekmētu vietējo attīstības centru veidošanos, ievērojot ekosistēmu spējas. Lai rezultāti būtu ilgtspējīgi, svarīgi ir veicināt saskaņotu un sekmējošu politikas vidi visos līmeņos.

84.

Kopiena turpinās strādāt, lai uzlabotu nodrošinātību ar pārtiku starptautiskā, reģionālā un valsts līmenī. Tā atbalstīs stratēģiskas pieejas valstīs, kurās hroniski nepietiek pārtikas. Uzmanību pievērsīs profilaksei, drošības tīkliem, uzlabojumiem resursu pieejamības ziņā, pārtikas kvalitātei un spēju attīstībai. Īpašu uzmanību nodrošinās pārejas posma situācijām un ārkārtas palīdzības efektivitātei.

85.

Lauksaimniecības jomā Kopiena īpaši gādās par resursu pieejamību (zeme, ūdens, finanses), ilgtspējīgu ražošanas intensifikāciju (vajadzības gadījumā un īpaši vismazāk attīstītās valstīs), konkurētspēju reģionālos un starptautiskajos tirgos un riska pārvaldību (valstīs, kas atkarīgas no patēriņa precēm). Lai tehnoloģiju attīstība būtu labvēlīga jaunattīstības valstīm, Kopiena atbalstīs lauksaimniecības pētījumus pasaules līmenī.

Pārvaldība, demokrātija, cilvēktiesības un atbalsts ekonomikas un institucionālajām reformām

86.

Cilvēktiesību aizsardzības, labas pārvaldības un demokratizācijas attīstība ir nabadzības samazināšanas un ilgtspējīgas attīstības pamatā (17). Visiem cilvēkiem saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem būtu jābūt cilvēktiesībām. Pamatojoties uz to, Kopiena veicinās visu cilvēku cilvēktiesību ievērošanu, partnervalstīs sadarbojoties gan ar valsts, gan nevalstiskiem dalībniekiem. Kopiena aktīvi centīsies atbalstīt cilvēktiesības kā valsts iekšējā sadarbīga pārvaldības dialoga neatņemamu sastāvdaļu. Labas pārvaldības veicināšanai nepieciešama pragmatiska pieeja, kas pamatota ar katras valsts specifisko kontekstu. Kopiena aktīvi atbalstīs sadarbīgu valsts iekšējo pārvaldības dialogu tādās jomās kā korupcijas novēršana, sabiedriskā sektora reformas, piekļuve tiesām un tiesu sistēmas reforma. Tas ir nepieciešams, lai izveidotu valsts vadītas reformu programmas saistībā ar pārskatatbildību un institucionālo vidi, kas atbalsta cilvēktiesības, demokrātijas principus un tiesiskumu.

87.

Lai uzlabotu valsts vadītu reformu likumību un pārskatatbildību, Kopiena veicinās augsta līmeņa politisko iesaistīšanos šajās reformās. Tāpat tā atbalstīs decentralizāciju un vietējās iestādes, parlamentu nozīmes nostiprināšanu, veicinās nabadzīgo iedzīvotāju drošību un nostiprinās nacionālos procesus, lai nodrošinātu brīvas, godīgas un pārskatāmas vēlēšanas. Kopiena veicinās labas pārvaldības principus finanšu, nodokļu un tieslietu jomā.

88.

Ekonomisko un institucionālo reformu atbalsta jomā, tostarp nabadzības samazināšanas stratēģiju atbalsta jomā, Kopiena turpinās darboties kā būtisks spēks līdzās Bretonvudsas iestādēm, piedaloties dialogā un finansiāli atbalstot šajās programmās iesaistītās valdības. Kopiena arī turpmāk pievērsīs uzmanību reformu ietekmei izaugsmes aspektā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un makroekonomikas stabilitātes, kā arī nabadzības samazināšanas aspektā. Tā sekmēs reformu pārņemšanu valstīs, par galveno dialogā izvirzot rezultātu. Īpaša uzmanība tiks veltīta jautājumam par valsts finanšu pārvaldības uzlabošanu, kas ir būtisks elements, lai cīnītos pret korupciju un palielinātu valsts izdevumu efektivitāti.

Konfliktu novēršana un nestabilas valstis

89.

Kopiena savu iestāžu attiecīgajā kompetencē izveidos vispārēju preventīvu pieeju valstu nestabilitātei, konfliktiem, dabas katastrofām un citu veidu krīzēm. Tādejādi Kopiena palīdzēs partnervalstu un reģionālo organizāciju centieniem nostiprināt agrīnās brīdināšanas sistēmas un demokrātiskas pārvaldības un institucionālās spējas. Cieši sadarbojoties un koordinējot darbību ar esošajām Padomes struktūrām, Kopiena arī attīstīs spējas pazīt sākotnējās valstu nestabilitātes pazīmes, kopā ar citiem līdzekļu devējiem uzlabojot kopīgu analīzi, kopīgu pārraudzību un novērtēšanu attiecībā uz sarežģītām, vājām un nestabilām valstīm. Tā aktīvi pildīs ESAO starptautisko saistību principus attiecībā uz vājām valstīm visās programmās.

90.

Attiecībā uz sarežģītām partnerattiecībām, kā arī attiecībā uz vājām un nestabilām valstīm Kopienas tūlītējās prioritātes būs nodrošināt pamatpakalpojumus un pievērsties īpašām vajadzībām, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un Apvienoto Nāciju Organizāciju. Kopienas saistību ilgtermiņa mērķis ir palielināt atbildību un arī turpmāk, sadarbojoties ar iesaistīto valsti, nostiprināt leģitīmas, efektīvas un stabilas valsts iestādes, kā arī aktīvu un organizētu pilsonisko sabiedrību.

91.

Kopiena turpinās izstrādāt vispārējus plānus valstīm, kurās ir liela konflikta iespējamība, ietverot politiku, kas varētu saasināt vai samazināt konflikta risku.

92.

Kopiena saglabās savu atbalstu konfliktu novēršanai un risināšanai un miera nodrošināšanai, apkarojot galvenos vardarbīgo konfliktu cēloņus, proti, nabadzību, degradāciju, zemes un dabas resursu ekspluatāciju un nevienlīdzību to sadalē un piekļuvē tiem, kā arī vāju pārvaldību, cilvēktiesību pārkāpumus un dzimumu nevienlīdzību. Tā sekmēs arī dialogu, līdzdalību un samierināšanos, lai veicinātu mieru un novērstu vardarbības uzliesmojumus.

Humānā attīstība

93.

Kopienas humānās attīstības politika veselības, izglītības, kultūras un dzimumu līdztiesības jomā vērsta uz cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanu saskaņā ar TAM, rīkojoties vispasaules un valsts mērogā. To virzīs princips, kas paredz ieguldījumu cilvēkos un viņu novērtēšanu, veicinot dzimumu līdztiesību un taisnīgumu.

94.

TAM nevar sasniegt, ja nav nekādas attīstības, lai sasniegtu mērķi panākt vispārēju seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības, kas norādītas Kairas Starptautiskās Konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmā. Lai kopīgi cīnītos pret postošo HIV/AIDS un tuberkulozes ietekmi jaunattīstības valstīs, izstrādās ES kopīgas rīcības plānu Eiropas rīcības programmas īstenošanai. Kopiena sniegs pilnīgu atbalstu, ieviešot stratēģiju, kas veicina reproduktīvo un seksuālo veselību un tiesības, un saistīs cīņu pret HIV/AIDS ar reproduktīvās un seksuālās veselības un tiesību atbalstu. Kopiena arī risinās ārkārtējo veselības pakalpojumu sniedzēju cilvēkresursu krīzi, pievērsīsies godīgai veselības un veselības uzlabošanas sistēmu finansēšanai, lai sekmētu labākus veselības aprūpes iznākumus, padarot zāles pieejamākas nabadzīgajiem.

95.

Tiks pastiprināti ar TAM saistītu darbības rezultātu rādītāji, lai labāk sasaistītu nozaru un budžeta atbalstu TAM sasniegšanā un nodrošinātu veselībai un izglītībai piemērotu finansējumu.

96.

Kopiena tiecas sniegt ieguldījumu programmā “Izglītība visiem”. Izglītības jomas prioritātes ir kvalitatīva pamatizglītība un arodapmācība, kā arī nevienlīdzības likvidēšana. Īpaša uzmanība tiks veltīta meiteņu izglītības veicināšanai un meiteņu drošībai skolās. Tiks sniegts atbalsts valsts vadītu nozares plānu izstrādei un īstenošanai, kā arī dalībai reģionālās un vispasaules izglītības iniciatīvās.

Sociālā kohēzija un nodarbinātība

97.

Saistībā ar nabadzības izskaušanu Kopiena tiecas novērst sociālo izslēgšanu un cīnīties pret jebkuras grupas diskrimināciju. Tas veicinās sociālo dialogu un aizsardzību, īpaši, risinot dzimumu nevienlīdzības, pirmiedzīvotāju tiesību jautājumu un aizsargājot bērnus no cilvēku tirdzniecības, bruņotiem konfliktiem, sliktākajām bērnu darba un diskriminācijas formām un invalīdu stāvokli.

98.

Tiks atbalstīta sociālā un nodokļu politika nolūkā veicināt vienlīdzību. Prioritārās darbības ietvers atbalstu sociālās drošības un nodokļu reformām, uzņēmumu sociālajām saistībām, izaugsmei par labu nabadzīgajiem un nodarbinātību.

99.

Nodarbinātība ir būtisks faktors, lai sasniegtu augstu sociālās kohēzijas līmeni. Kopiena veicinās ieguldījumus, kas rada darba vietas un atbalsta cilvēkresursu attīstību. Šajā sakarā EK veicinās pieņemamu darbu visiem saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas programmu.

3.3.   Integrēšanas (mainstreaming) pieejas pastiprināšana

100.

Lai risinātu atsevišķas problēmas, papildus īpašu darbību un politiku īstenojumam vajadzīga integrēta pieeja, jo uz šīm problēmām attiecas arī vispārējie principi, kas piemērojami visām iniciatīvām un kuriem nepieciešama rīcība daudzās nozarēs.

101.

Visās darbībās Kopiena piemēros integrēšanas pieejas pastiprināšanu šādiem transversāliem jautājumiem: cilvēktiesību veicināšana, dzimumu līdztiesība, demokrātija, laba pārvaldība, bērnu un pirmiedzīvotāju tiesības, konfliktu novēršana, vides ilgtspējība un cīņa pret HIV/AIDS. Šie transversālie jautājumi paši par sevi ir mērķi un nozīmīgi faktori, lai nostiprinātu sadarbības rezultātus un ilgtspējību.

102.

Komisija pastiprinās šo pieeju, sistemātiski un stratēģiski sniedzot visus resursus, kas ir tās rīcībā (18). Vispirms tā pārliecināsies, ka tās pakalpojumi veido pietiekamas spējas šīs politikas ieviešanai. Tā veidos intensīvāku dialogu ar partnervalstīm, lai veicinātu šo jautājumu integrēšanu valsts politikā un nabadzības samazināšanas stratēģijās. Tā arī veicinās pieredzes un tehniskā nodrošinājuma tīklu izveidošanu.

Demokrātija, laba pārvaldība, cilvēktiesības, bērnu un pirmiedzīvotāju tiesības

103.

Demokrātija, laba pārvaldība, cilvēktiesības un bērnu tiesības veicinās, sadarbojoties visām valstīm, kas saņem Kopienas attīstības palīdzību. Šie jautājumi būtu sistemātiski jāiekļauj Kopienas attīstības instrumentos visos valsts un reģionālās stratēģijas dokumentos. Galvenais princips pirmiedzīvotāju tiesību nosargāšanā, īstenojot attīstības sadarbību, ir nodrošināt viņu pilnīgu līdzdalību un iesaistīto kopienu, kas pirms tam informētas, brīvu piekrišanu.

Dzimumu līdztiesība

104.

Vīriešu un sieviešu līdztiesība un abu dzimumu aktīva iesaistīšanās visos sociālās attīstības aspektos ir galvenie priekšnosacījumi nabadzības samazināšanai. Dzimumu aspekts jārisina ciešā saistībā ar nabadzības samazināšanu, sociālo un politisko attīstību un ekonomisko izaugsmi, un tas jāintegrē visos attīstības sadarbības aspektos. Dzimumu līdztiesību veicinās, atbalstot vienādas tiesības, ar piekļuvi resursiem un to kontroli, un ar politisko un ekonomisko ietekmi.

Vides ilgtspējība

105.

Kopiena atbalstīs partnervalstu (valdību un pilsoniskās sabiedrības) centienus attīstībā iekļaut vides aspektu, tai skaitā daudzpusējus vides nolīgumus (19). Tā arī palīdzēs palielināt spējas to paveikt. Vides aizsardzība ir jāiekļauj visu Kopienas politiku noteikšanā un ieviešanā, jo īpaši, lai veicinātu ilgspējīgu attīstību.

HIV/AIDS

106.

Visās valstīs cīņa pret HIV/AIDS ir formulēta kā centieni, kas skar vairākas nozares un iestādes. Pastāv nepieciešamība integrēt HIV/AIDS aspektu daudzās darbībās, kas nav tieši saistītas ar šo jautājumu, un nozaru specifiska atbalsta programmās.

3.4.   Atbalsts globālām iniciatīvām un pasaules fondiem

107.

Komisija turpinās veikt ieguldījumu globālās iniciatīvās, kas nepārprotami saistītas ar TAM un vispārējo sabiedrisko labumu. Globālās iniciatīvas un pasaules fondi ir spēcīgs instruments, lai uzsāktu jaunas politiskas darbības vai pastiprinātu pašreizējās darbības tur, kur to ietekme nav pietiekama. Tās spēj mobilizēt sabiedrības uzmanību un atbalstu efektīvāk nekā tradicionālās palīdzības iestādes. Šāda veida atbalstu vajadzētu pielāgot valstu stratēģijām, vērst uz fondu integrāciju budžeta ciklā, un tam vajadzētu veicināt dialogu ar valstīm.

108.

Tāpēc iniciatīvu un pasaules fondu sniegto pievienoto vērtību vajadzēs novērtēt katrā atsevišķajā gadījumā pēc tam, kad Komisija par budžeta nolikumu būs konsultējusies ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar Eiropas Parlamentu. Komisija izstrādās kritērijus, lai varētu lemt par Kopienas dalību un ieguldījumu pasaules fondos. Prioritāte tiks piešķirta iniciatīvām, kas sekmē TAM sasniegšanu un uzlabo vispārējo sabiedrisko labumu.

3.5   Politiku konsekvence attīstībai (PKA)

109.

Kopiena un dalībvalstis sagatavos darba programmu 2005. gada maija Padomes secinājumu par PKA ieviešanai. Šī programma piedāvās rīcības prioritātes; noteiks Padomes, dalībvalstu un Komisijas nozīmi un pienākumus un norādīs secību un grafiku, lai nodrošinātu, ka politika, kas nav saistīta ar palīdzību, var atbalstīt valstis TAM sasniegšanā. Komisija pastiprinās esošos instrumentus, jo īpaši to ietekmes analīzes rīku un konsultācijas ar jaunattīstības valstīm politikas izveidošanas un ieviešanas laikā, un apsvērs jaunus, kas nepieciešami, lai stiprinātu atbalstu PKA.

110.

Nepārtraucot attīstību citās PKA saistībās, steidzamu uzmanību pievērsīs saistībām un darbībai migrācijas jautājumā. Šai ziņā Komisija tieksies ietvert jautājumus par migrāciju un bēgļiem valsts un reģionālajās stratēģijās un partnerattiecībās ar iesaistītajām valstīm un veicināt sinerģiju starp migrāciju un attīstību, lai padarītu migrāciju par pozitīvu attīstības virzītāju. Tā atbalstīs jaunattīstības valstu migrācijas plūsmu pārvaldības politiku, kā arī to centienus cīnīties ar cilvēku tirdzniecību, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas migrantu cilvēktiesības.

4.   Dažādi pasākumi atkarībā no vajadzībām un rezultātiem

111.

Kopienas rīcībā ir plašs pasākumu klāsts, lai īstenotu palīdzību attīstībai; tas ļauj Kopienai rīkoties dažādu vajadzību gadījumā un dažādās situācijās. Šis piedāvājums pieejams visās ģeogrāfiskajās un tematiskajās programmās un veido īstenu Kopienas pievienoto vērtību.

112.

Kopienas palīdzībai projekta, nozaru programmas, nozaru vai vispārējā budžeta atbalsta veidā būtu jāatbalsta partnervalsts nabadzības samazināšanas centieni vai līdzvērtīgas stratēģijas. Kopienas atbalsta piemērotākos pasākumus katrai valstij izvēlēsies programmu izstrādes posmā, kas arvien vairāk jāpielāgo nozaru politiku sagatavošanas un valsts budžeta īstenošanas procesam.

113.

Ja ļauj apstākļi, izvēlētais pasākums ekonomikas un nodokļu reformu atbalstam un PKA īstenošanai būs budžeta atbalsts specifiskām nozarēm un vispārējai valsts izdevumu programmai. Šis atbalsts ļauj saņēmējvalstīm risināt darbības budžeta pieaugumu, veicina saskaņošanu un pielāgošanu atbilstīgi valsts politikai, tas veicina zemākas darījumu izmaksas un pieejas, kas vērstas uz rezultātiem. Šādām programmām parasti būs nepieciešams starptautisko finanšu iestāžu atbalsts, ar ko koordinēs Kopienas atbalstu. Kopienas papildu ieguldījuma un jebkuras citas papildu nosacītības pievienotā vērtība būtu skaidri jānorāda. Saņēmējvalstu finanšu pārvaldības spējas tiks stiprinātas un cieši uzraudzītas.

114.

Netieša budžeta atbalsta noteikumi ievēros ESAO/AAK Labas prakses vadlīnijas budžeta atbalsta jomā, jo īpaši pielīdzināšanas, koordinācijas un noteikumu aspektā. Vadlīnijas budžeta atbalsta nodrošināšanai, kas jāpieņem, attieksies uz visām partnervalstīm un tās pastiprinās, nosakot skaidrus standartus un uzraugot rādītājus, kas izveidoti, lai pārbaudītu šī palīdzības pasākuma efektivitāti.

115.

Kopiena konsekventi izmantos pieeju, kas vērsta uz rezultātiem un attīstības rādītājiem. Nosacītība arvien vairāk attīstīsies “līguma” koncepcijas virzienā, kura pamatā ir pārrunātas un rezultātu aspektā formulētas savstarpējās saistības.

116.

Mikrofinansēšanas pieeja ir galvenais jauninājums pēdējo gadu laikā. To attīstīs arī turpmāk, uzsverot spēju nostiprināšanu un organizācijas ar attiecīgu pieredzi.

117.

Netiešam budžeta atbalstam pielīdzināmā parādu samazināšana, kam ir zemas darījumu izmaksas un kas veicina koordināciju un saskaņošanu līdzekļu devēju starpā, varētu palīdzēt valstīm, ja tas ir nepieciešami un piemēroti, palielināt to aizsargspējas pret ārējiem triecieniem.

118.

Kopiena turpinās piešķirt atbalstu galvenokārt piešķīrumu veidā, kas ir īpaši piemēroti nabadzīgāko valstu situācijai un tām valstīm, kas vismazāk spēj tos atmaksāt.

119.

Lai garantētu maksimālu rezultātu saņēmējvalstīs, nepieciešams stiprināt sinerģiju starp programmām, ko atbalsta Eiropas Investīciju banka (EIB) un citas finanšu iestādes, un tās iestādes, ko finansē Kopiena. EIB ir arvien lielāka nozīme Kopienas palīdzības īstenošanā, investējot privātā un valsts sektora uzņēmumos jaunattīstības valstīs.

120.

Lai uzlabotu daudzpusējas palīdzības efektivitāti, Kopienai arī uzlabos tās sadarbību ar ANO sistēmu, starptautiskām finansēšanas iestādēm un citām atbilstošām starptautiskām organizācijām un aģentūrām, ja šāda sadarbība sniedz papildu vērtību.

121.

Kopiena sekmēs attīstību, nosakot vadlīniju kopumu, kā iejaukties krīzes vai pēckrīzes situācijās valstīs, nodrošinot, ka līdzekļu piešķiršanas un iejaukšanās pasākumu procedūras tiek noregulētas, lai spētu ātri un elastīgi atsaukties, izmantojot dažāda veida iejaukšanos.

5.   Pārvaldības reformu attīstība

122.

2000. gadā Komisija uzsāka reformu programmu, kas bija paredzēta, lai paātrinātu Kopienas ārējās palīdzības īstenošanu un uzlabotu palīdzības sniegšanas kvalitāti. Tās rezultātā: i) uzlaboja plānošanu konsekventā projektu ciklā, koncentrējoties uz nabadzības izskaušanu; ii) izveidoja vienu vienotu organizāciju EuropeAid, kas atbildīga par palīdzības īstenošanu; iii) pabeidza decentralizācijas procesu ar 80 delegācijām, kas tagad atbild par palīdzības pārvaldību; iv) nostiprināja cilvēkresursus, lai paātrinātu īstenošanu; v) uzlaboja darba metodes, izmantojot saskaņotas un vienkāršotas procedūras, labākas informācijas sistēmas un labāk apmācītu personālu; vi) uzlaboja kvalitāti, izmantojot kvalitātes atbalsta un uzraudzības procesu dažādos projekta pārvaldības posmos; un visbeidzot vii) paātrināja palīdzības īstenošanu.

123.

Vēl joprojām nepieciešami uzlabojumi, un tie tiks arī veikti. Ārēji koordinācijas un saskaņošanas programmai ar citiem līdzekļu devējiem būs nozīmīga pozitīva ietekme uz palīdzības sniegšanu. Iekšēji Komisija turpinās vienkāršot procedūras, piešķirt delegācijām lielākas pilnvaras, paskaidrot mijiedarbību starp delegācijām un galveno mītni un uzlabot informācijas sistēmas. Šajā sakarā sākotnējai projektu un programmu kvalitātei pievērsīs vairāk uzmanības, pateicoties pastiprinātam kvalitātes atbalsta procesam. Tam arī būs nepieciešama skaidrāka koncentrēšanās uz katras partnervalsts ierobežotu jomu skaitu (un ierobežotu darbību skaitu izvēlētajās jomās). Īstenošanas laikā vairāk būtu jāizmanto uzraudzības instrumenti, un programmu noslēgumā vērtējumam būtu jānodrošina skaidrāks ieguldījums plānošanas un identifikācijas procesā.

6.   Uzraudzība un vērtējums

Secinājumi, izvērtējot 2000. gada attīstības politikas stratēģiju

124.

Izvērtējot Eiropas Kopienas 2000. gada attīstības politiku un tās ietekmi uz Kopienas palīdzību, varēja nonākt pie vairākiem svarīgiem secinājumiem. Tostarp bija nepieciešamība atspoguļot nesenās starptautiskās attīstības saistības, piemēram, tās, kas tika izteiktas ANO konferencēs, un uzlabojumus, kas veikti attīstības labākajā praksē, piemēram, budžeta atbalsts un Parīzes deklarācija. Attīstības politikas stratēģijai nepieciešams piešķirt lielāku atbildības līmeni visā Komisijā, un to vajag plašāk akceptēt Eiropas Parlamentā. Tā būtu neatlaidīgi jāpiemēro Kopienas attīstības programmās visās jaunattīstības valstīs. Šie secinājumi radās, vienojoties par jauno paziņojumu, un tiks pilnībā ņemti vērā tālākajā EK palīdzības īstenošanā visās jaunattīstības valstīs.

Uzraudzības turpmākā īstenošana

125.

Komisijai būtu jāizstrādā praktisku mērķu un uzdevumu kopums šīs politikas īstenošanai un, ņemot to vērā, regulāri jānovērtē progress, uzrādot to ikgadējā Eiropas Kopienas attīstības politikas īstenošanas pārskatā.

126.

Komisija pārliecināsies, ka tās dienesti un delegācijas, kas vada Kopienas attīstības palīdzības plānošanu un īstenošanu, izmanto šo Eiropas Kopienas attīstības politiku kā galveno uzziņas avotu, lai iepazītos ar Kopienas mērķiem un principiem visas attīstības sadarbības īstenošanai.


(1)  Ar Eiropas Savienību saprot dalībvalstis un Eiropas Kopienu.

(2)  Jaunattīstības valstis ir visas tās valstis, kas ir Oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmēju sarakstā, par ko ESAO/AAK lems 2006. gada aprīlī.

(3)  Kopienas attīstības sadarbība ir balstīta uz Eiropas Kopienas Līguma 177.–181. pantu.

(4)  Dalībvalstu attīstības sadarbības rīcība ir saukta Oficiālā attīstības palīdzība (OAP), par ko vienojās ESAO/AAK.

(5)  Rīcības programmas, kas pieņemtas ANO konferencēs 20. gs. deviņdesmitajos gados sociālajā, ekonomikas, vides, cilvēktiesību, populācijas, reproduktīvās veselības un dzimumu līdztiesības jomās, ko vēlāk 2002. — 2005. gadā vēlreiz apstiprināja ar Tūkstošgades deklarāciju un Tūkstošgades attīstības mērķiem (2000) un Monterejas (2002), Johannesburgas Ilgtspējīgās attīstības (2002) un Tūkstošgades pārskata samitā (2005).

(6)  Izklāstīts ES programmā vardarbīgu konfliktu novēršanai, kas pieņemta Eiropadomes Gēteborgas sanāksmē 2001. gada jūnijā.

(7)  2005. gada maija Padomes secinājumos teikts, ka dalībvalstis, kas vēl nav sasniegušas OAP/NKI 0,51 % līmeni, apņemas to sasniegt līdz 2010. gadam, ņemot vērā budžeta piešķiršanas procesus, bet tās, kas jau ir virs šī līmeņa, apņemas atbalstīt šos centienus. Dalībvalstis, kas ES pievienojušās pēc 2002. gada un kas vēl nav sasniegušas OAP/NKI 0,17 % līmeni, centīsies palielināt savu OAP, lai sasniegtu to līdz 2010. gadam, ņemot vērā budžeta piešķiršanas procesus, bet tās, kas jau ir virs šī līmeņa, apņemas atbalstīt šos centienus. Dalībvalstis apņemas līdz 2015. gadam sasniegt mērķi 0,7 % OAP/NKI, bet tās, kas jau sasniegušas šo mērķi, tieksies saglabāt esošo stāvokli virs šī mērķa; dalībvalstis, kas pievienojās ES pēc 2002. gada, centīsies līdz 2015. gadam palielināt savu OAP/NKI līdz 0,33 %.

(8)  2003. gadā ES piešķīra caurmērā 67 % no palīdzības zemu ienākumu valstīm, neskaitot dalībvalstis, kas pievienojās 2004. gadā (ESAO/AAK dati).

(9)  2003. gada februāra Romas deklarācija un 2005. gada marta Parīzes deklarācija.

(10)  Tas ietver Padomes 2004. gada novembra secinājumus: “Uzlabojot koordināciju, saskaņošanu un pielīdzināšanu: ES ieguldījums”.

(11)  2005. gada maija Padomes secinājumos apstiprināts, ka ES apņemas īstenot mērķus, kas ietverti Komisijas paziņojumā par PKA, kurā apskata tirdzniecības, vides, klimata izmaiņu, drošības, lauksaimniecības, zivsaimniecības, globalizācijas sociālās dimensijas, nodarbinātības un pienācīga darba, migrācijas, pētniecības un jauninājumu, informācijas sabiedrības, transporta un enerģētikas jomas.

(12)  Attīstības palīdzības daļa ir definēta kā visa Oficiālā attīstības palīdzība (OAP), par ko vienojās ESAO Attīstības palīdzības komiteja.

(13)  Kopienas attīstības sadarbība ir balstīta uz Eiropas Kopienas Līguma 177.–181. pantu.

(14)  Visās 12 jomās, kas nosauktas 2005. gada maija Padomes secinājumos un pievienotajā paziņojumā par PKA.

(15)  Izstrādāts saistībā ar 2005. gada marta Parīzes deklarāciju.

(16)  Komisijas priekšlikums Padomei un Parlamentam pamatots ar trim politikas vadītām regulām – par Eiropas kaimiņattiecībām un partnerattiecībām, par attīstības un ekonomisko sadarbību un par pirmspievienošanos ES – un ar trim horizontāliem instrumentiem: humāno palīdzību, stabilitāti un atbalstu makroekonomikai.

(17)  2003. gada paziņojums par pārvaldību un attīstību, kurā ietverta EK pārvaldības definīcija un pieeja.

(18)  Sistemātiski tiks veikts stratēģisks vides novērtējums un ietekmes analīze attiecībā uz dzimumu vienlīdzību, cita starpā izmantojot budžeta (“greening the budget”) un nozaru palīdzību.

(19)  Klimats, bioloģiskā daudzveidība, pārtuksnešošanās, atkritumi un ķimikālijas


Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, deklarācija

Gadījumā, ja kāda dalībvalsts vēlas pārskatīt, cik lielā mērā saskaņā ar ESAO/AAK 2006. gada aprīļa lēmumu šis paziņojums attiecas uz konkrēto valsti, Padome to izskatīs.


Komisija

24.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/20


Eiro maiņas kurss (1)

2006. gada 23. februāris

(2006/C 46/02)

1 eiro=

 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,1957

JPY

Japānas jēna

139,88

DKK

Dānijas krona

7,4610

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,68185

SEK

Zviedrijas krona

9,4103

CHF

Šveices franks

1,5587

ISK

Islandes krona

79,32

NOK

Norvēģijas krona

8,0460

BGN

Bulgārijas Ieva

1,9558

CYP

Kipras mārciņa

0,5747

CZK

Čehijas krona

28,405

EEK

Igaunijas krona

15,6466

HUF

Ungārijas forints

253,06

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,6962

MTL

Maltas lira

0,4293

PLN

Polijas zlots

3,7928

RON

Rumānijas leja

3,5065

SIT

Slovēnijas tolērs

239,50

SKK

Slovākijas krona

37,320

TRY

Turcijas lira

1,5765

AUD

Austrālijas dolārs

1,6120

CAD

Kanādas dolārs

1,3718

HKD

Hongkongas dolārs

9,2775

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,8060

SGD

Singapūras dolārs

1,9416

KRW

Dienvidkorejas vons

1 154,50

ZAR

Dienvidāfrikas rands

7,2626

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

9,6242

HRK

Horvātijas kuna

7,3120

IDR

Indonēzijas rūpija

11 078,16

MYR

Malaizijas ringits

4,442

PHP

Filipīnu peso

61,734

RUB

Krievijas rublis

33,7180

THB

Taizemes bats

47,017


(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


24.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/21


Kopsavilkums par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām no 1.1.2006. līdz 31.1.2006.

(Publicēts atbilstīgi 13. pantam vai 38. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004 (1)

(2006/C 46/03)

—   Tirdzniecības atļaujas izsniegšana (13. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) No726/2004): Pieņemts

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums

SNN

(Starptautiskais nepatentētais nosaukums)

Tirdzniecības atļaujas turētājs

Ieraksta numurs Kopienas reģistrā

Farmaceitiskā forma

ATĶ kods

(Anatomiski terapeitiski ķīmiskais kods)

Paziņojuma datums

19.1.2006.

Kiovig

Immunoglobulinum humanum normale (cilvēka normālais imūnglobulīns) (IVIg)

Baxter AG, Industriestraße 67, A-1220 Vienna

EU/1/05/329/001-005

Šķīdums intravenozām infūzijām

J06BA02

23.1.2006.

19.1.2006.

Yttriga

Itrija (90Y) hlorīds

AEA Technology QSA GmbH, Gieselweg 1, D-38110 Braunschweig

EU/1/05/322/001

radiofarmaceitisks prekursors, šķīdums

vēl nav piešķirts

23.1.2006.

19.1.2006.

CUBICIN

daptomycin

Chiron Corporation Limited, Symphony House, 7 Cowley Business Park, High Street, Cowley, UXBRIDGE, UB8 2AD, United Kingdom

EU/1/05/328/001-002

pulveris koncentrāta pagatavošanai infūziju šķīdumam

vēl nav piešķirts

23.1.2006.

24.1.2006.

Naglazyme

Cilvēka N-acetilgalaktozamīna 4-sulfatāzes rekombinants (galsulfase)

BioMarin Europe Limited, 29, Earlsfort Terrace, Dublin 2, Ireland

EU/1/05/324/001

koncentrāts infūzijas šķīduma pagatavošanai

A16AB

26.1.2006.

24.1.2006.

Ionsys

Fentanyl

Janssen-Cilag International NV, Turnhoutseweg 30, B-2340 Beerse

EU/1/05/326/001

Transdermāla jonoforēzes sistēma

N02A B03

26.1.2006.

24.1.2006.

Exubera

Cilvēka insulīns

Aventis/Pfizer EEIG, Ramsgate Road, Sandwich, Kent CT13 9NJ, United Kingdom

EU/1/05/327/001-017

inhalācijas pulveris, iepriekš dalīts

vēl nav piešķirts

26.1.2006.

31.1.2006.

Macugen

Pegaptaniba nātrija sāls

Pfizer Limited, Sandwich, Kent CT13 9NJ, United Kingdom

EU/1/05/325/001

Šķīdums injekcijai

S01XA17

2.2.2006.

—   Tirdzniecības atļaujas izmaiņas (13. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004): Pieņemts

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums

Tirdzniecības atļaujas turētājs

Ieraksta numurs Kopienas reģistrā

Paziņojuma datums

9.1.2006.

Arava

Aventis Pharma Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main

EU/1/99/118/001-010

11.1.2006.

9.1.2006.

Karvea

Bristol-Myers Squibb Pharma EEIG, Uxbridge Business Park, Sanderson Road, Uxbridge UD8 1DH, United Kingdom

EU/1/97/049/001-033

11.1.2006.

9.1.2006.

Aprovel

Sanofi Pharma Bristol-Myers Squibb SNC, 174, avenue de France, F-75013 Paris

EU/1/97/046/001-033

11.1.2006.

9.1.2006.

Rapamune

Wyeth Europa Limited, Huntercombe Lane South, Taplow, Maidenhead, Berkshire, SL6 0PH, United Kingdom

EU/1/01/171/001-012

11.1.2006.

9.1.2006.

Aerius

Schering Plough Europe, Rue de Stalle 73, B-1180 Bruxelles — Stallestraat 73, B-1180 Brussel

EU/1/00/160/001-034

11.1.2006.

9.1.2006.

Azomyr

Schering Plough Europe, Rue de Stalle 73, B-1180 Bruxelles — Stallestraat 73, B-1180 Brussel

EU/1/00/157/001-034

11.1.2006.

9.1.2006.

Neoclarityn

Schering Plough Europe, Rue de Stalle 73, B-1180 Bruxelles — Stallestraat 73, B-1180 Brussel

EU/1/00/161/001-034

11.1.2006.

13.1.2006.

Bondronat

Roche Registration Limited, 40 Broadwater Road, Welwyn Garden City, Hertfordshire AL7 3AY, United Kingdom

EU/1/96/012/009-010

17.1.2006.

13.1.2006.

Humalog

Eli Lilly Nederland B.V., Grootslag 1-5, 3991 RA Houten, Nederland

EU/1/96/007/001-008

EU/1/96/007/010-030

17.1.2006.

13.1.2006.

PritorPlus

Glaxo Group Ltd, Greenford Road, Greenford, Middlesex UB6 0NN, United Kingdom

EU/1/02/215/001-010

17.1.2006.

13.1.2006.

Hycamtin

SmithKline Beecham plc, 980 Great West Road, Brentford, Middlesex, TW8 9GS, United Kingdom

EU/1/96/027/001

EU/1/96/027/003-005

17.1.2006.

13.1.2006.

Zonegran

Eisai Limited, 3, Shortlands, London W6 8EE, United Kingdom

EU/1/04/307/001-010

17.1.2006.

19.1.2006.

Aldurazyme

Genzyme Europe B.V., Gooimeer 10, Naarden 1411 DD, Nederland

EU/1/03/253/001-003

23.1.2006.

19.1.2006.

Rebif

Serono Europe Ltd, 56, Marsh Wall, London E14 9TP, United Kingdom

EU/1/98/063/007

24.1.2006.

19.1.2006.

Velcade

Janssen-Cilag International NV, Turnhoutseweg 30, B-2340 Beerse

EU/1/04/274/001

23.1.2006.

19.1.2006.

Ceprotin

Baxter AG, Industriestraße 67, A-1220 Vienna

EU/1/01/190/001-002

23.1.2006.

20.1.2006.

Humira

Abbott Laboratories Ltd, Queenborough, Kent ME11 5EL, United Kingdom

EU/1/03/256/001-006

24.1.2006.

20.1.2006.

Tamiflu

Roche Registration Limited, 40 Broadwater Road, Welwyn Garden City, Hertfordshire AL7 3AY, United Kingdom

EU/1/02/222/001-002

24.1.2006.

20.1.2006.

Iscover

Bristol-Myers Squibb Pharma EEIG, Uxbridge Business Park, Sanderson Road, Uxbridge UD8 1DH, United Kingdom

EU/1/98/070/001a-b, 002a-b, 003a-b, 004a-b

24.1.2006.

20.1.2006.

Plavix

Sanofi Pharma Bristol-Myers Squibb SNC, 174, avenue de France, F-75013 Paris

EU/1/98/069/001a-b, 002a-b, 003a-b, 004a-b

24.1.2006.

20.1.2006.

Azomyr

Schering Plough Europe, Rue de Stalle 73, B-1180 Bruxelles — Stallestraat 73, B-1180 Brussel

EU/1/00/157/022-034

24.1.2006.

20.1.2006.

Aerius

Schering Plough Europe, Rue de Stalle 73, B-1180 Bruxelles — Stallestraat 73, B-1180 Brussel

EU/1/00/160/022-034

24.1.2006.

20.1.2006.

Neoclarityn

Schering Plough Europe, Rue de Stalle 73 B-1180 Bruxelles — Stallestraat 73, B-1180 Brussel

EU/1/00/161/022-034

24.1.2006.

24.1.2006.

Luveris

Serono Europe Limited, 56, Marsh Wall, London E14 9TP, United Kingdom

EU/1/00/155/001-006

26.1.2006.

24.1.2006.

Taxotere

Aventis Pharma S.A., 20, avenue Raymond Aron, F-92165 Antony Cedex

EU/1/95/002/001-002

26.1.2006.

24.1.2006.

Infanrix Penta

GlaxoSmithKline Biologicals S.A., rue de l'Institut 89, B-1330 Rixensart

EU/1/00/153/001-010

26.1.2006.

24.1.2006.

Infanrix Hexa

GlaxoSmithKline Biologicals S.A., rue de l'Institut 89, B-1330 Rixensart

EU/1/00/152/001-018

26.1.2006.

25.1.2006.

AZILECT

Teva Pharma GmbH, Kandelstraße 10, D-79199 Kirchzarten

EU/1/04/304/001-007

30.1.2006.

25.1.2006.

Tamiflu

Roche Registration Limited, 40 Broadwater Road, Welwyn Garden City, Hertfordshire AL7 3AY, United Kingdom

EU/1/02/222/001-002

27.1.2006.

25.1.2006.

Dynastat

Pharmacia Europe EEIG, Sandwich, Kent, CT13 9NJ, United-Kingdom

EU/1/02/209/001-008

30.1.2006.

25.1.2006.

Invanz

Merck Sharp & Dohme Ltd, Hertford Road, Hoddesdon, Hertfordshire EN11 9BU, United Kingdom

EU/1/02/216/001-002

27.1.2006.

25.1.2006.

REYATAZ

Bristol-Myers Squibb Pharma EEIG, 141-149 Staines Road, Hounslow TW3 3JA, United Kingdom

EU/1/03/267/001-007

27.1.2006.

26.1.2006.

PEGASYS

Roche Registration Limited, 6 Falcon Way, Shire Park, Welwyn Garden City, AL7 1TW, United Kingdom

EU/1/02/221/001-010

30.1.2006.

30.1.2006.

Avandamet

SmithKline Beecham plc, 980 Great West Road, Brentford, Middlesex, TW8 9GS, United Kingdom

EU/1/03/258/001-022

1.2.2006.

30.1.2006.

Alimta

Eli Lilly Nederland B.V., Grootslag 1-5, 3991 RA Houten, Nederland

EU/1/04/290/001

1.2.2006.

30.1.2006.

Ferriprox

Apotex Europe Ltd, Rowan House, 41 London Street, Reading, Berkshire, RG1 4PS, United Kingdom

EU/1/99/108/001

6.2.2006.

30.1.2006.

Trudexa

Abbott Laboratories Ltd, Queenborough, Kent ME11 5EL, United Kingdom

EU/1/03/257/001-006

1.2.2006.

31.1.2006.

NeoSpect

Amersham Health AS, Nycoveien 1-2, P.O. Box 4220 Nydalen, N-0401 Oslo

EU/1/00/154/001-002

2.2.2006.

31.1.2006.

Betaferon

Schering AG Pharma, D-13342 Berlin

EU/1/95/003/003-004

2.2.2006.

31.1.2006.

Simulect

Novartis Europharm Limited, Wimblehurst Road, Horsham, West Sussex RH12 5AB, United Kingdom

EU/1/98/084/001-002

2.2.2006.

31.1.2006.

Ovitrelle

Serono Europe Limited, 56, Marsh Wall, London E14 9TP, United Kingdom

EU/1/00/165/001-007

7.2.2006.

31.1.2006.

Vfend

Pfizer Limited, Sandwich, Kent CT13 9NJ, United Kingdom

EU/1/02/212/001-026

2.2.2006.

—   Tirdzniecības atļaujas izmaiņas (38. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004): Pieņemts

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums

Tirdzniecības atļaujas turētājs

Ieraksta numurs Kopienas reģistrā

Paziņojuma datums

19.1.2006.

Zubrin

Schering-Plough Limited, Schering-Plough House, Shire Park, Welwyn Garden City, Hertfordshire, AL7 1TW, United Kingdom

EU/2/00/028/002-008

23.1.2006.

20.1.2006.

Nobivac Bb

Intervet International B.V., Wim de Körverstraat 35, PO Box 31, 5830 AA Boxmeer, Nederland

EU/1/00/161/001

24.1.2006.

20.1.2006.

Purevax FeLV

Merial, 29, Avenue Tony Garnier, F-69007 Lyon

EU/2/00/019/001-003

EU/2/00/019/005-007

24.1.2006.

25.1.2006.

METACAM

Boehringer Ingelheim Vetmedica GmbH, D-55216 Ingelheim am Rhein

EU/2/97/004/007-008

EU/2/97/004/014-015

27.1.2006.

25.1.2006.

Clomicalm

Novartis Tiergesundheit GmbH, Zielstattstrasse 40, D-81379 München

EU/2/98/007/001-003

27.1.2006.

Ja vēlaties apskatīt publisko novērtējuma ziņojumu par attiecīgajām zālēm un ar tām saistītos lēmumus, lūdzam sazināties ar

The European Medicines Agency

7, Westferry Circus, Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom


(1)  OV L 136, 2004. gada 30. aprīlis, 1. lpp.


24.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/25


Kopsavilkums par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām no 1.1.2006. līdz 31.1.2006.

(Lēmumi pieņemti atbilstīgi 34. pantam Direktīvā 2001/83/EK (1) vai 38. pantam Direktīvā 2001/82/EK (2))

(2006/C 46/04)

—   Valsts tirdzniecības atļaujas izsniegšana, uzturēšana vai izmaiņas

Lēmuma datums

Zāļu nosaukums(-i)

Tirdzniecības atļaujas turētājs(-i)

Attiecīgā dalībvalsts

Paziņojuma datums

9.1.2006.

Actilyse

Skat. pielikumu I

Skat. Pielikumu I

10.1.2006.

24.1.2006.

Ionsys

Janssen-Cilag International NV, Turnhoutseweg 30, B-2340 Beerse

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

25.1.2006.

24.1.2006.

Exubera

Aventis/Pfizer EEIG, Ramsgate Road, Sandwich, Kent CT13 9NJ, United Kingdom

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

25.1.2006.

31.1.2006.

Macugen

Pfizer Limited, Sandwich, Kent CT13 9NJ, United Kingdom

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

1.2.2006.


(1)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(2)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.


I PIELIKUMS

ZĀĻU NOSAUKUMI, FARMACEITISKĀS FORMAS, STIPRUMS, LIETOŠANAS VEIDS, SATURS UN REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBU ĪPAŠNIEKI DALĪBVALSTĪS

Dalībvalsts

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Izgudrotais nosaukums

Stiprums

Zāļu forma

Ievadīšanas veids

Saturs

(koncentrācija)

Austrija

Boehringer Ingelheim Austria GmbH

Actilyse

20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Beļģija

n.v. Boehringer Ingelheim s.a.

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Kipra

Cyprus Pharm. Organization Ltd.

Actilyse

50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml

Čehijas Republika

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml

Dānija

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Igaunija

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml

Somija

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Francija

Boehringer Ingelheim, France

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Vācija

Boehringer Ingelheim Pharma KG

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Grieķija

Boehringer Ingelheim Hellas AE

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Ungārija

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml

Īrija

Boehringer Ingelheim Ltd, Royaume-Uni

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Itālija

Boehringer Ingelheim Italia spa

Actilyse

20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Latvija

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml

Lietuva

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml

Luksemburga

n.v. Boehringer Ingelheim s.a., Belgique

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Malta

Boehringer Ingelheim Ltd., Royaume-Uni

Actilyse

50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Nīderlande

Boehringer Ingelheim b.v.

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Polija

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml

Portugāle

Boehringer Ingelheim, Lda

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Slovākijas Republika

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Slovēnija

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml

Spānija

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Zviedrija

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Anglija

Boehringer Ingelheim Ltd.

Actilyse

10, 20, 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Islande

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml vai 2 mg/ml

Norvēģija

Boehringer Ingelheim International GmbH

Actilyse

10, 20 50 mg

Pulveris un šķīdinātājs injekcijas un infūzijas šķīduma pagatavošanai

Intravenozai lietošanai

1 mg/ml


24.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/28


Dalībvalstu lēmumu par darbības licenču piešķiršanu vai anulēšanu publikācija saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu 13. panta 4. punktu (1)  (2)

(2006/C 46/05)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

SPĀNIJA

Licences turētāja nosaukuma maiņa

A kategorija:   Darbības licences bez Regulas (EEK) Nr. 2407/92 5. panta 7. punkta a) apakšpunkta ierobežojuma

Gaisa pārvadātāja nosaukums

Gaisa pārvadātāja adrese

Atļauts pārvadāt

Lēmums spēkā kopš

IBERTRANS AÉREA, S. L. — COMPAÑÍA AÉREA DE NAVEGACIÓN ALAIRE, S. L.

Calle Cinco Norte

Parcela 1.4.B4

Aeropuerto Madrid-Barajas

E-28042 Madrid

pasažieri, pasts, krava

20.12.2005.


(1)  OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp.

(2)  Paziņoti Eiropas Komisijai pirms 31.8.2005.


24.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/29


Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pagarinājums un grozījumi, ko piemēro regulāras gaisa satiksmes pakalpojumiem Grieķijas maršrutos saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2408/92

(2006/C 46/06)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.

Grieķijas valdība ir nolēmusi no 2006. gada 1. aprīļa daļēji pagarināt un grozīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības regulāras gaisa satiksmes pakalpojumiem Grieķijā saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem, kas 2002. gada 10. jūlijā publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī C 164.

2.

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību grozījumi ir šādi.

Α)

Minimālais lidojumu skaits un minimālais piedāvāto vietu skaits nedēļā šādos maršrutos

Atēnas — Karpatosa

Atēnas — Sitija

Saloniki — Kerkīra (Korfu)

Atēnas — Karpatosa

Trīs lidojumi turp un atpakaļ nedēļā, kopumā 150 vietas nedēļā katrā virzienā visu ziemu.

Septiņi lidojumi turp un atpakaļ nedēļā, kopumā 350 vietas nedēļā katrā virzienā visu vasaru.

Atēnas — Sitija

Trīs lidojumi turp un atpakaļ nedēļā, kopumā 90 vietas nedēļā katrā virzienā visu ziemu.

Četri lidojumi turp un atpakaļ nedēļā, kopumā 120 vietas nedēļā katrā virzienā visu vasaru.

Saloniki — Kerkīra (Korfu)

Trīs lidojumi turp un atpakaļ nedēļā, kopumā 180 vietas nedēļā katrā virzienā visu ziemu.

Četri lidojumi turp un atpakaļ nedēļā, kopumā 240 vietas nedēļā katrā virzienā visu vasaru.

B)

Tarifi

Vienas biļetes cena ekonomiskajā klasē nedrīkst pārsniegt šādu līmeni:

Atēnas — Kitira:

40 EUR

Atēnas — Naksa:

54 EUR

Atēnas — Parosa:

53 EUR

 Atēnas — Karpatosa:

64 EUR

Atēnas — Sitija:

62 EUR

Atēnas — Skiata:

45 EUR

Saloniki — Korfu:

60 EUR

Roda— Kosa:

38 EUR

Roda— Astipaleja:

44 EUR

Roda— Lerosa:

44 EUR

Kosa — Astipaleja:

44 EUR

Kosa— Lerosa:

38 EUR

Astipaleja — Lerosa:

38 EUR

Kerkīra — Aktio:

33 EUR

Kerkīra — Kefalonija:

33 EUR

Kerkīra — Zakinta:

44 EUR

Aktio — Kefalonija:

28 EUR

Aktio — Zakinta:

33 EUR

Kefalonija — Zakinta:

26 EUR

3.

Lietderīga informācija.

 

Jāpiebilst, ka gadījumā, ja līdz 2006. gada 1. martam neviens gaisa pārvadātājs nedarīs zināmu Civilās aviācijas departamenta Gaisa pārvadājumu direktorātam nodomu no 2006. gada 1. aprīļa veikt regulārus pakalpojumus vienā vai vairākos iepriekš minētajos maršrutos bez finansiālas atlīdzības, Grieķija ir nolēmusi saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ierobežot piekļuvi visiem vai vairākiem minētajiem maršrutiem, nododot to tikai vienam gaisa pārvadātājam uz trijiem gadiem un piešķirot tiesības veikt minētos pakalpojumus no 2006. gada 1. aprīļa pēc uzaicinājuma uz konkursu.

 

Attiecībā uz trim iepriekš minētajiem maršrutiem ar minētajām saistībām un tarifiem aizstāj saistības un tarifus, kas noteikti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī C 239, 25.8.2001.

 

Attiecībā uz pārējo paliek spēkā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī C 239, 25.8.2001.


24.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/31


Atzinums par pieteikumu ģeotermisko resursu izpētes atļaujai

(2006/C 46/07)

Uzņēmums Geotermica s.r.l., kura juridiskā adrese ir S. Cataldo (CL), Viale della Rinascita no 6, C.F. 02349731204, ar pieteikumu, ko tas 2005. gada 22. jūnijā iesniedza Rūpniecības ģenerāldirektoram, kura adrese ir Via Ugo La Malfa n o 87/89, c.a.p. I-90146 Palermo un kurš ir kompetentā persona kalnrūpniecības atļauju izsniegšanā Sicīlijas reģiona teritorijā, saskaņā ar 2000. gada 3. jūlija Sicīlijas reģiona likumu L.R.S. Nr. 14, ar ko ievieš un piemēro Direktīvu 94/22/EK, prasīja atļauju veikt ģeotermisko resursu izpēti zemes gabalos, kas atrodas apdzīvotajā vietā Piana di Serraglio un tās apkārtnē Pantelleria Comune salas dienviddaļā Trapani provincē 6 495 126 m2 lielā platībā.

Atļaujas pieteikums attiecas uz zonu, kuras perimetru veido nepārtraukta līnija, kas savieno virsotnes A, B, C, D, un E, kuru atrašanās vieta noteikta šādi:

A)

Casa Valenza ziemeļaustrumu nogāze — 75 m uz augšu pa piekrastes ceļu 116 m augstumā;

B)

Casa Bonomo austrumu nogāze uz dienvidiem no C.da Kahassa 165 m augstumā;

C)

Dammuso dienvidu nogāze bez precīzākas norādes 516 m un 780 m augstumā uz ziemeļrietumiem no Casa Pinedo;

D)

Casa Rizzo rietumu nogāze uz dienvidiem no iekšējā perifēriskā ceļa 250 m augstumā;

E)

Casa Valenza ziemeļrietumu nogāze — 370 m uz austrumiem no Cuddie Patite 370 m augstumā.

Ģeogrāfiskās koordinātas

Virsotne

Ģeogrāfiskais platums N

Ģeogrā fiskais garums E (M. Mario)

A

36° 45′ 08,43″

11° 58′ 58,34″

B

36° 45′ 53,84″

11° 59′ 00,83″

C

36° 46′ 33,57″

12° 00′ 29,12″

D

36° 46′ 18,97″

12° 01′ 25,59″

E

36° 45′ 36,00″

12° 01′ 41,25″

Atļaujas pieteikumu attiecībā uz šo zonu ieinteresētās aprindas var iesniegt 90 dienu laikā pēc šā atzinuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pēc šā termiņa beigām iesniegtos pieteikumus neizskatīs. Dekrētu, ar kuru piešķir izpētes atļauju, pieņems sešu mēnešu laikā pēc tam, kad būs beidzies termiņš, kad konkurējošās aprindas var iesniegt iespējamos pieteikumus. Saskaņā ar Direktīvas 94/22EK 5. panta 1. punkta noteikumiem paziņojam arī, ka kritēriji, uz kuru pamata izsniegs izpētes atļaujas, ieguves atļaujas un ekspluatācijas koncesijas, ir jau publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 1998. gada 19. decembra numurā C 396 ar atsauci uz Itālijas Republikas prezidenta 1996. gada 25. novembra dekrētu Nr. 625 (publicēts Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana (Itālijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) 1996. gada 14. decembra Nr. 293), ar ko iepriekšminēto direktīvu ievieš Itālijas tiesību aktos un piemēro to, un ir sīkāk izklāstīti jau iepriekš minētajā Sicīlijas reģiona 2000. gada 3. jūlija likumā Nr. 14, kuru publicēja 2000. gada 7. jūlijāGazzetta Ufficiale della Regione Siciliana (Sicīlijas reģiona oficiālais vēstnesis) Nr. 32.

Šās darbības veikšanas vai pārtraukšanas prasības un nosacījumi, kas noteikti ar iepriekšminēto Sicīlijas reģiona 2000. gada 3. jūlija likumu Nr. 14 un ar Rūpniecības ģenerāldirektora (Assessore per l'Industria) standarta specifikācijām (Disciplinare Tipo), kuras izdotas ar 2003. gada 14. novembra Dekrētu Nr. 91 un 2004. gada 20. oktobra Dekrētu Nr. 88, attiecīgi publicēti Gazzetta Ufficiale della Regione Siciliana2003. gada 14. novembra 49. numura I daļā un 2004. gada 5. novembra 46. numura I daļā.

Pieteikuma dokumentāciju jāiesniedz Ufficio Regionale per gli Idrocarburi e la Geotermia (Ogļūdeņražu un ģeotermijas reģionālais birojs), Corpo Regionale delle Miniere, Via C. Camilliani n. 87 c.a.p. I-90145 Palermo, lai tā nonāktu to ieinteresēto personu rīcībā, kas gribētu ar tiem iepazīties.


24.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/32


Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4103 — EnBW/SWD)

(Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru)

(2006/C 46/08)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.

Komisija 2006. gada 17. februārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums EnBW Energie Baden-Württemberg AG (“EnBW”, Vācija) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār uzņēmumu Williams Lea Ltd (“SWD”, Vācija), nopērkot tā akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

EnBW: ūdens un energoapgāde, vides pakalpojumi, kā arī attiecīgiem pakalpojumiem atbilstošo tehnisko ierīču un iekārtu un ražošana un izplatīšana,

SWD: elektroenerģijas ražošana un izplatīšana, gāzes, centrālā siltumapgāde un ūdens apgāde, atkritumu apsaimniekošana, pilsētu, pilsētas tīrīšanas darbi.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: (32 -2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4103 — EnBW/SWD uz šādu adresi:

European Commission

Competition DG

Merger Registry

J-70

B-1049 Brussels


(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.


Labojumi

24.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/33


Grozījumi kopsavilkumā par Kopienas lēmumiem attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām laikā no 2005. gada 20. novembra līdz 30. novembrim

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 334, 2005. gada 30. decembris )

(2006/C 46/09)

45. lappusē:

“Pfizer Ltd.”

vietā

lasīt

“Pharmacia Ltd.”.