20.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/2

Reģistrācijas pieprasījuma publicēšana Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 6. panta 2. punkta nozīmē

(2005/C 323/02)

Šī publikācija dod tiesības iesniegt iebildumus minētās regulas 7. un 12.d panta nozīmē. Visi iebildumi, kas attiecas uz šo pieprasījumu, ir jāiesniedz ar dalībvalsts kompetentās iestādes, VTO dalībvalsts vai saskaņā ar 12. panta 3. punktu atzītas trešās valsts starpniecību sešu mēnešu laikā no publicēšanas dienas. Publikācijas pamatojumam jo īpaši izmanto 4.6. punktu, ar ko atzīst, ka pieprasījums ir pamatots Regulas (EEK) Nr. 2081/92 nozīmē.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2081/92

“CHOURIÇA DE CARNE DE BARROSO — MONTALEGRE”

EK NR.: PT/00239/16.05.2002

ACVN ( ) AĢIN (X)

Šim kopsavilkumam ir informatīvs raksturs. Lai iegūtu pilnīgu informāciju, interesenti, un jo īpaši šeit minēto ACVN vai AĢIN produktu ražotāji, tiek aicināti iepazīties ar specifikācijām pilnā redakcijā, kas ir pieejamas vai nu konkrētā valstī, vai kompetentos Eiropas Komisijas dienestos (1).

1. Dalībvalsts kompetentā iestāde:

Nosaukums:	Instituto de Desenvolvimento Rural e Hidráulica
Adrese:	Av. Afonso Costa, n.o 1949-002 Lisboa
Tālr.:	(00 351) 21 844 22 00
Fakss:	(00 351) 21 844 22 02
E-pasts	idrha@idrha.min-agricultura.pt

2. Pieteikuma iesniedzēja grupa:

2.1. Nosaukums: Cooperativa Agrícola dos Produtores de Batata para Semente de Montalegre, CRL

2.2. Adrese:

Rua General Humberto Delgado 5470 — 247 Montalegre, Portugal

Tālr.: (351) 276 51 22 53

Fakss: (351) 276 51 25 28

E-pasts: quadrimonte@iol.pt

2.3. Sastāvs: ražotāji/pārstrādātāji (X) citi ( )

3. Produkta veids:

1.2. klase — Gaļas produkti

4. Specifikācijās sniegtais apraksts

(prasību kopsavilkums atbilstīgi 4. panta 2. punktam)

4.1.

Nosaukums

“CHOURIÇA DE CARNE DE BARROSO — MONTALEGRE”

4.2.

Apraksts

kūpināta desa, izgatavota no cūku gaļas un cūku taukiem no Bisaro šķirnes cūkām vai tās krustojumiem ar ne mazāk kā 50 % Bisaro šķirnes asiņu, iepildīta dabīgā apvalkā (cūkas tievajā zarnā). Cūkgaļas un tauku maisījumam ir pievienota sāls, ķiploki, sarkanvīns vai baltvīns no Trás-os-Montes reģiona, čilli piparu pulveris (vietējais nosaukums pimento) un/vai paprikas pulveris (vai pimentão). Desa ir veidota pakava formā 25 vai 35 cm garumā, ar cilindrisku šķērsgriezumu aptuveni 3 cm diametrā. Tās krāsa mēdz būt no sarkanīgas līdz brūnai ar redzamiem tauku raibumiem. Apvalks ir ciešs un viengabalains. Apvalks ir aizdarīts ar diviem vienkāršiem mezgliem katrā desas galā no viena kokvilnas auklas gabala.

4.3.

Ģeogrāfiskā teritorija

pateicoties specifiskajiem ražošanas noteikumiem, organoleptiskajām īpašībām, nepieciešamajām iemaņām un reģiona klimatiskajiem apstākļiem, šīs desas ražošanas un fasēšanas teritorija ir ģeogrāfiski piesaistīta Vila Real apgabala Montalegre pašvaldības robežām. Ņemot vērā reģiona tradicionālo dzīvnieku barību un pastāvošo lauksaimniecības ražošanas praksi, ražošanas un fasēšanas ģeogrāfiskais reģions dabīgi sakrīt ar Vila Real apgabala Boticas, Chaves un Montalegre pašvaldību teritoriju. Teritorija, kurā ietilpst šīs trīs pašvaldības, ir zināma un tiek saukta par Barroso.

4.4.

Izcelsmes apliecinājums

zemnieku saimniecībām, kautuvēm un gaļas sadales un sagatavošanas uzņēmumiem ir jābūt licencētiem, tiem jābūt pilnvarotiem no ražotāju grupas puses pēc privātas audita kompānijas pozitīva atzinuma saņemšanas, un to atrašanās vietai ir jābūt attiecīgās ražošanas un pārstrādes teritorijas robežās. Viss ražošanas process, sākot ar zemnieku saimniecību, kas ražo izejvielas, līdz gatavās produkcijas pārdošanas vietai, tiek pakļauts stingrai kontroles sistēmai, kas nodrošina pilnu produkta izsekojamību. Cūkas audzē lopkopības fermās, kurās ir iespējams piekopt tradicionālo, pusekstensīvo lopkopības veidu un var gatavot tradicionālo dzīvnieku barību. Uz katras desas esošā sertifikācijas zīme ir numurēta, tādējādi nodrošinot produkta izsekojamību līdz izcelsmes saimniecībai. Produkta izcelsmi var pierādīt jebkurā ražošanas ķēdes posmā, pateicoties sērijas numuram, kuram ir jābūt norādītam uz katras sertifikācijas zīmes.

4.5.

Ražošanas metode

desu pagatavo no augšdaļas, muguras gabala, kāju liesās gaļas un pie mugurkaula esošās gaļas. Cūkgaļu sagriež smalkos gabalos, pievieno sāli, baltvīnu vai sarkanvīnu no Trás-os-Montes reģiona un ķiplokus. Tālāk gaļu marinē 5 dienas temperatūrā zem 10 oC telpā ar ļoti zemu mitruma līmeni, pēc kā pievieno čilli piparu un paprikas pulveri. Gatavo maisījumu pilda dabīgajā apvalkā (cūkas tievajās zarnās). Pēc pildīšanas zarnas nosien ar kokvilnas auklu un sagriež vajadzīga lieluma gabalos. Tad abus galus sasien kopā ar vienkāršu mezglu, izveidojot pakavu. Tālāk desu kūpina uz nelielas uguns kūpināšanas telpā vai tradicionālā kūpinātavā 10 līdz 15 dienu garumā. Dūmus iegūst, tieši sadedzinot šajā reģionā pieejamo malku, pārsvarā no ozola. Desu tirgo veselu, vienmēr iepriekš iepakotu jau izcelsmes vietā. Produkta īpašību un sastāva dēļ to nevar griezt gabalos vai šķēlēs. Desas iepakošanai izmanto īpašu materiālu, kas, saskaroties ar produktu, ir nekaitīgs un inerts. Produktu var iepakot normālā vai kontrolētā atmosfērā vai vakuumā. Produkta iepakošanu drīkst veikt tikai tā ģeogrāfiskajā ražošanas reģionā nolūkā nodrošināt tā izsekojamību un kontroli, kā arī lai novērstu jebkuras produkta garšas vai mikrobioloģisko īpašību izmaiņas.

4.6.

Saikne

klimatisko, ģeogrāfisko un sociālekonomisko apstākļu dēļ, kā arī dēļ apgrūtinātas saiknes ar pārējo valsti, Barroso reģiona iedzīvotāju uzturs bija ierobežots tikai ar uz vietas pieejamo produktu izvēli, kas galvenokārt bija maize, kartupeļi un cūkgaļa. Dažādās pašvaldību uzskaites grāmatās, tai skaitā Montalegre pašvaldībā, atrodamās atsauces uz nodokļiem par cūkām un cūkgaļu liecina, ka cūkkopībai izsenis ir bijusi liela nozīme šajā apgabalā. Lai saglabātu cūkgaļu visa gada garumā, tika izgudroti tās konservēšanas veidi, kas ātri kļuva par iemaņām, kuras pārmantoja no vienas paaudzes otrā. Šo produktu pagatavošana ir lielā mērā atkarīga no reģiona aukstā un sausā klimata, kur katrā mājsaimniecībā uguns kurās visu diennakti, veidojot unikālus apstākļus kūpināšanai, kurai ir raksturīga viegla un pakāpeniska dūmu iedarbība. Tādā veidā nepieciešamība izmantot un saglabāt tradicionālā veidā nokautu cūku gaļu radīja visdažādāko formu, sastāvdaļu, krāsu un garšu desas, kuras tomēr vienmēr bija raksturīgas vietējām īpatnībām, zemei un tās iedzīvotājiem. Īsumā, saikne starp produktu un ģeogrāfisko teritoriju veidojas no (vietējās) dzīvnieku šķirnes, vietējās barības, ar kuru šie dzīvnieki tiek baroti, zināšanām, kādus cūkgaļas gabalus izvēlēties, kūpināšanas procesa, izmantojot vietējo malku, un žāvēšanas, kas notiek ļoti aukstā un sausā vidē, kas piemērota produkta saglabāšanai.

4.7.

Kontroles iestāde

Nosaukums:	Tradição e Qualidade — Associação Interprofissional para Produtos Agro-Alimentares de Trás-os-Montes
Adrese:	Av. 25 de Abril, 273 S/L P-5370 Mirandela
Tālr.:	(00 351) 278 261 410
Fakss:	(00 351) 278 261 410
E-pasts	tradicao-qualidade@clix.pt

Tradição e Qualidade ir atzīta par atbilstošu Standarta 45011:2001 prasībām.

4.8.

Etiķetēšana

produkta etiķetē ir obligāti jāiekļauj frāze “Chouriça de carne de Barroso — Montalegre — Indicação Geográfica Protegida” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde), Kopienas logotips, Barroso-Montalegre logotips, kas attēlots zemāk, kopā ar vārdiem “Montalegre” un “Chouriça de carne”. Tajā obligāti jābūt sertifikācijas zīmei, kurā ir jābūt norādītam produkta nosaukumam, kontroles iestādei un sērijas numuram (skaitlisks vai alfabētisks kods, kas nodrošina produkta izsekojamību).

4.9.

Valsts prasības

—

(1) Eiropas Komisija, Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts, Lauksaimniecības produktu kvalitātes nodaļa, B-1049, Brisele.

20.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/5

Dalībvalstu sniegtā informācija par piešķirto valsts atbalstu saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot atbalstu apmācībām, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 363/2004

(2005/C 323/03)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta Nr.

XT 2/05

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Reģions

Anglija

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

RMIF Post-Farmgate apmācību shēma

Juridiskais pamats

Industrial Development Act 1982

Ikgadējie izdevumi, kas plānoti saskaņā ar shēmu, vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms gadā

2005. gads: EUR 0,370 miljoni

2006. gads: EUR 0,245 miljoni

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Kopējais atbalsta apjoms

Garantētie aizdevumi

Maksimālā atbalsta intensitāte

Saskaņā ar Regulas 4. panta 2. līdz 7. punktu

Jā

Ieviešanas datums

No 2005. gada 1. aprīļa

Shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 2006. gada 31. decembrim

Pabalstu piešķīra pirms 2006. gada 31. janvāra. Maksājumus, pretēji šīm saistībām, turpinās veikt līdz 2008. gada 31. martam.

Atbalsta mērķis

Vispārīgā apmācība

Jā

Tautsaimniecības nozares

Attiecina uz noteiktām nozarēm

Jā

—	Lauksaimniecība

Jā

Pārējie transporta pakalpojumi

Jā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Nosaukums:

Department of Environment, Food and Rural Affairs

Addrese:

Livestock Strategy Division, 9 Millbank (Area 5B),

c/o Nobel House, 17 Smith Square, London SW1P 3JR

Atbildīgais: Roger J Walsh

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 5. pantu

Jā

Atbalsta numurs

XT 3/04

Dalībvalsts

Itālijas Republika

Reģions

Veneto reģions

Atbalsta shēmas vai uzņēmuma, kas saņem individuālo atbalstu, nosaukums

FSE OB.3 darbības programma, D1 pasākums, pastāvīgās apmācības, darba tirgus elastības un valsts un privātā sektora uzņēmumu konkurētspējas izveidošana, prioritāti nosakot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Juridiskais pamats

Programma operativo approvato dalla giunta regionale con DGR n. 2469 del 28.7.2000 e dalla Commissione europea con decisione C(2000) 2071 del 21 settembre 2000; deliberazione giunta regionale n. 4327 del 30.12.2003.

Plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais apjoms gadā

EUR 37 miljoni

Galvotie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Kopējais atbalsta apjoms

Galvotie aizdevumi

Maksimālā atbalsta intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2. līdz 6. punktu

Jā

Īstenošanas datums

30.12.2003.

Shēmas vai individuālā atbalsta darbības termiņš

Līdz 2006. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis

Vispārējā apmācība

Jā

Speciālās mācības

Jā

Attiecīgā(-s) tautsaimniecības nozare(-s)

Visas nozares, kurās ir attaisnojams mācību atbalsts

Jā

Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Nosaukums:

Regione del Veneto

Giunta Regionale

Adrese:

Palazzo Balbi Dorsoduro

3901-30123 VENEZIA

Liela apjoma individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 5. pantu

Pasākums nepieļauj atbalsta piešķiršanu vai par atbalsta piešķīrumu iepriekš jāpaziņo Komisijai, ja vienam uzņēmumam piešķirtā atbalsta apjoms vienam mācību projektam pārsniedz EUR 1 miljonu

Jā

Atbalsta numurs

XT 8/04

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Pjemonta

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Direktīva par darbinieku apmācību — 2004.-2006. gads

Juridiskais pamats

Deliberazione della Giunta regionale n. 15 — 11520 del 19.1.2004

Ikgadējie izdevumi, kas plānoti saskaņā ar shēmu, vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Atbalsta shēma

EUR 97,2 miljoni, no kuriem:

EUR 13,2 miljoni attiecībā uz 2004. g. budžetu,

EUR 39,6 miljoni attiecībā uz 2005. g. budžetu,

EUR 44,4 miljoni attiecībā uz 2006. g. budžetu,

faktisko radušos un pierādīto attaisnoto izdevumu par izveidošanas darbībām atlīdzināšanas formā

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopējais apjoms summa

Garantētie aizdevumi

Maksimālā atbalsta intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2. līdz 6. punktu

Jā

Īstenošanas datums

2004. gada 31. marts

Shēmas darbības vai individuālā atbalsta piešķiršanas ilgums

Shēma ir spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis

Vispārējā apmācība

Jā

Speciālās mācības

Jā

Attiecīgā(-s) tautsaimniecības nozare(-s)

Visas nozares, kurās ir attaisnojams mācību atbalsts

Jā

—	Visi pakalpojumi

Jā

Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Nosaukums:

Atkarībā no attiecīgajā direktīvā paredzētā darbības veida iestādes, kas piešķir atbalstu, ir pats reģions un Pjemontas provinču administratīvās struktūrvienības

Adrese:

—

Regione Piemonte — Direzione regionale alla Formazione Professionale — Lavoro Settore Attività Formativa

via Magenta, 12 — 10128 TORINO

—

Provincia di Torino

via Maria Vittoria, 12 — 10100 TORINO

—

Provincia di Vercelli

via San Cristoforo, 7 — 13100 VERCELLI

—

Provincia di Novara

p.zza G. Matteotti, 1 — 28100 NOVARA

—

Provincia di Cuneo

c.so Nizza, 21 — 12100 CUNEO

—

Provincia di Asti

p.zza V. Alfieri, 33 — 14100 ASTI

—

Provincia di Alessandria

p.zza Libertà, 17 — 15100 ALESSANDRIA

—

Provincia di Biella

via Quintino Sella, 12 — 13051 BIELLA

—

Prov del Verbano-Cusio-Ossola

via dell'Industria, 25 — 28924 VERBANIA

Liela apjoma individuālā atbalsta subsīdijas

Saskaņā ar regulas 5. pantu

pasākumi neattiecas uz individuālu atbalstu piešķiršanu vai arī Komisija iepriekš jāinformē gadījumos, kad vienam uzņēmumam piešķirtā atbalsta kopējais apjoms vienam mācību projektam pārsniedz EUR 1 miljonu

Jā

20.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/8

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 364/2004, par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

(2005/C 323/04)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta Nr.

XS 22/05

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Reģions

Anglijas ziemeļaustrumi

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Taylor Patterson Associates Ltd

Juridiskais pamats

Industrial Development Act 1982 Sections 7 & 11

Section 2 Local Government Act 2000

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais gada apjoms

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Kopējais atbalsta apjoms

GBP 460 777

Garantētie aizdevumi

Maksimālā atbalsta intensitāte

Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. — 6. punktu un 5. pantu

Jā

Īstenošanas datums

No 2004. gada 15. decembra

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta piešķīruma ilgums

Līdz 2006. gada 30. decembrim. (Subsīdiju piešķīra pirms 2006. gada 31. decembra. Paredzams, ka maksājumus atbilstoši šīm saistībām turpinās veikt līdz 2 007. gada 1. oktobrim)

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kuras tiesīgas pretendēt uz MVU atbalstu

Jā

Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Nosaukums:

Government Office for the North East

European Programmes Secretariat

Adrese:

Citygate

Gallowgate

Newcastle Upon Tyne

NE1 4WH

Liela apjoma individuālā atbalsta subsīdijas

Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu

Jā

Atbalsta numurs

XS 31/04

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Ziemeļreina-Vestfālene

Atbalsta shēmas vai uzņēmuma, kas saņem individuālo atbalstu, nosaukums:

Reģionālā tautsaimniecības attīstības veicināšanas programma NRW

(atbalsts Nr. N 438/D/2000)

Juridiskais pamats

1.	Gesetz über die Gemeinschaftsaufgabe “Verbesserung der regionalen Wirtschaftsstruktur”

2.	Gesetz über die Feststellung des Haushaltsplans des Landes Nordrhein-Westfalen für das Haushaltsjahr 2004/2005 (Haushaltsgesetz 2004/2005)

Paredzamās atbalsta shēmas gada izmaksas vai atsevišķam uzņēmumam piešķirtās palīdzības kopsumma

Atbalsta shēma

Kopsumma gadā

Maks. EUR 20 miljoni

Aizdevuma galvojums

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopsumma

Aizdevuma galvojums

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2. — 6. punktu un 5. pantu

Jā

Piešķiršanas datums

No 1.4.2004.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta darbības termiņš

Līdz 31.12.2006

Atbalsta mērķis

Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts

Jā

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kurās atļauts piešķirt MVU atbalstu

Jā

Atbildīgās iestādes nosaukums un adrese

Nosaukums:

NRW Bank (im Auftrag des Landes NRW)

Adrese:

Heerdter Lohweg 35

40549 Düsseldorf

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 6. pantu

Pasākums nepieļauj atbalsta piešķiršanu vai tā piešķiršanas priekšnosacījums ir iepriekšējs ziņojums Komisijai par katru plānoto atbalsta piešķīrumu,

ja projekta kopējās kompensējamās izmaksas ir vismaz 25 milj. EUR un

—	atbalsta bruto intensitāte ir vismaz 50% vai

—	reģionos, kas var pretendēt uz reģionālo atbalstu, atbalsta neto intensitāte ir vismaz 50%, vai

b)	kopējā bruto atbalsta summa ir vismaz 15 milj. EUR

Jā

Atbalsta Nr.

XS 53/04

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Reģions

Anglijas ziemeļaustrumi

Atbalsta shēmas nosaukums vai uzņēmuma, kas saņem individuālo atbalstu, nosaukums

Anvil Homes Limited

Juridiskais pamats

Regional Development Agencies Act 1998

Industrial Development Act 1982 Sections 7 & 11

Section 2 Local Government Act 2000

Saskaņā ar shēmu plānotie gada izdevumi vai kopējais uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais gada apjoms

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopējais apjoms

GBP 135 051

Garantētie aizdevumi

Maksimālā atbalsta intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2. līdz 6. punktu un 5. pantu

Jā

Īstenošanas datums

No 2004. gada 9. augusta

Shēmas vai individuālā atbalsta piešķīruma ilgums

Līdz 2005. gada 22. aprīlim

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Tautsaimniecības nozare(-s)

Visas nozares, kas var pretendēt uz atbalstu MVU

Jā

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Nosaukums:

Government Office for the North East

European Programmes Secretariat

Adrese:

Wellbar House

Gallowgate

Newcastle upon Tyne

NE1 4TD

Lieli individuāli atbalsta piešķīrumi

Saskaņā ar regulas 6. pantu

Pasākums izslēdz atbalsta piešķīrumu vai prasa, lai par atbalsta piešķīrumu tiktu iepriekš paziņots Komisijai, ja

kopējais attaisnoto izdevumu apjoms ir vismaz 25 000 000 EUR un

—	atbalsta bruto intensitāte ir vismaz 50%,

—	apgabalos, kas var pretendēt uz reģionālo atbalstu, atbalsta neto intensitāte ir vismaz 50%, vai

b)	kopējais bruto atbalsta apjoms ir vismaz 15 000 000 EUR

nepiemēro

Atbalsta numurs

XS 62/04

Dalībvalsts

Vācijas Federatīvā Republika

Reģions

Saksija-Anhalte

Atbalsta shēmas vai uzņēmuma, kas saņem individuālo atbalstu, nosaukums:

Saksijas-Anhaltes pavalsts direktīva par subsīdiju piešķiršanu inovāciju aizsardzībai un izmantošanai Saksijas-Anhaltes pavalstī (patentu veicināšana).

Juridiskais pamats

Mittelstandsförderungsgesetz vom 27. Juni 2001 (GVBl. LSA S. 230) und Verwaltungsvorschriften zu § 44 der Landeshaushaltsordnung (VV-LHO, RdErl. des MF vom 1. Februar 2001, MBl. LSA S. 241)

Paredzamās atbalsta shēmas gada izmaksas vai atsevišķam uzņēmumam piešķirtās palīdzības kopsumma

Atbalsta shēma

Kopsumma gadā

EUR 0,94 miljoni

Aizdevuma galvojums

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopsumma

Aizdevuma galvojums

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2. — 6. punktu un 5. pantu

Jā

Piešķiršanas datums

No 22.6.2004.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta darbības termiņš

Līdz 31.12.2006.

Atbalsta mērķis

Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts

Jā

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kurās atļauts piešķirt MVU atbalstu

Jā

Atbildīgās iestādes nosaukums un adrese

Nosaukums:

Investitionsbank Sachsen-Anhalt

Adrese:

Domplatz 12

39104 Magdeburg

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 6. pantu

Pasākums nepieļauj atbalsta piešķiršanu vai tā piešķiršanas priekšnosacījums ir iepriekšējs ziņojums Komisijai par katru plānoto atbalsta piešķīrumu,

ja projekta kopējās kompensējamās izmaksas ir vismaz 25 milj. EUR un

—	atbalsta bruto intensitāte ir vismaz 50% vai

—	reģionos, kas var pretendēt uz reģionālo atbalstu, atbalsta neto intensitāte ir vismaz 50%, vai

b)	kopējā bruto atbalsta summa ir vismaz 15 milj. EUR

Jā

Atbalsta Nr.

XS121/03

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Reģions

Velsa

Atbalsta shēmas nosaukums vai uzņēmuma, kas saņem individuālo atbalstu, nosaukums

Rūpniecības uzlabojuma dotācijas

Juridiskais pamats

Local Government Act 2000

Saskaņā ar shēmu plānotie gada izdevumi vai kopējais uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta apjoms

Atbalsta shēma

Kopējais gada apjoms

GBP 0,250 milj.

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopējais apjoms

Garantētie aizdevumi

Maksimālā atbalsta intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2. līdz 6. punktu un 5. pantu

Jā

Īstenošanas datums

1.12.2003.

Shēmas vai individuālā atbalsta piešķīruma ilgums

Līdz 30.11.2006

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Jā

Tautsaimniecības nozare(-s)

Visas nozares, kas var pretendēt uz atbalstu MVU

Jā

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Nosaukums:

Simon Dobbs

Adrese:

Blaenau Gwent County Borough Council

Business Resource Centre

Tafarnaubach Industrial Estate

Tredegar NP22 3AA

Lieli individuāli atbalsta piešķīrumi

Saskaņā ar regulas 6. pantu

Pasākums izslēdz atbalsta piešķīrumu vai prasa, lai par atbalsta piešķīrumu tiktu iepriekš paziņots Komisijai, ja

kopējais tiesīgo izdevumu apjoms ir vismaz 25 miljoni EUR un

—	atbalsta bruto intensitāte ir vismaz 50%,

—	apgabalos, kas var pretendēt uz reģionālo atbalstu, atbalsta neto intensitāte ir vismaz 50%, vai

b)	kopējais bruto atbalsta apjoms ir vismaz 15 miljoni EUR

Jā

20.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/13

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2005/C 323/05)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Pieņemšanas diena:

Dalībvalsts: Itālija

Atbalsta Nr.: N 125/2004

Nosaukums: Atbalsts, lai pārveidotu darba līgumus uz noteiktu laiku par līgumiem uz nenoteiktu laiku

Mērķis: Stimulēt darba vietu radīšanu un neizdevīgu darbinieku un invalīdu pieņemšanu darbā uz ilgu laiku, izmantojot atbalstu, kas paredzēts līguma ilguma pārveidei no noteikta laika uz nenoteiktu laiku

Juridiskais pamats: Deliberazione della Giunta regionale n. 92/10150 del 28.7.2003

Budžets: 1 685 600,00 EUR

Atbalsta intensitāte vai lielums:

—	7,5 — 15 % bruto attiecīgi vidējiem un maziem uzņēmumiem ārpus atbalstāmiem reģioniem

—	8 % TDE + 6 % BDE vai + 8 % BDE attiecīgi lieliem, vidējiem un maziem uzņēmumiem reģionos, uz kuriem attiecas atkāpe no 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta.

—	50 % un 60 % attiecīgi par neizdevīgu darbinieku un invalīdu pieņemšanu darbā

Ilgums:

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas diena:

Dalībvalsts: Itālija — Pjemontas reģions

Atbalsta numurs: N 184/A/04 & N 184/B/04

Nosaukums: “Ūdeņraža izpētes programma: “Micro CHP” un “CELCO” projekti”

Mērķis: Shēmas mērķis ir finansēt divus izpētes projektus ūdeņraža un kurināmā elementu jomā

Juridiskais pamats: Decisioni 8-11047 e 9-11048, del 24 novembre 2003, adottate dalla Giunta regionale del Piemonte

Budžets: Attiecīgi 1 438 875, 00 EUR un 1 561 125, 00 EUR katram projektam

Intensitāte: 50 % bruto rūpnieciskajai izpētei, atbalsta apjoma pieaugums nav paredzams

Darbības termiņš: četri gadi

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Grieķija

Atbalsta numurs: N 236/2005

Nosaukums: Grieķijas reģionālā atbalsta plāna grozījums

Mērķis(-i): Reģionālais atbalsts

Piezīmes: Grieķijas reģionālā atbalsta plāna izmaiņas — Drama un Kavala

Ilgums: Līdz 31.12.2006.

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Polija [Kujawsko-Pomorskie]

Atbalsta numurs: N 244/2005

Nosaukums: Reģionālā atbalsta shēma jaunu ieguldījumu veicināšanai Pakosc komūnā

Mērķis(-i): Reģionālais atbalsts

Piezīmes: Atbalsts sākotnējam ieguldījumam atbalstāmā reģionā

Budžets: PLN 700 000,00/EUR 167 000,00

Atbalsta intensitāte vai summa: 50 % (plus 15 procenti bruto piemaksa MVU)

Ilgums: No 2005. gada līdz 31.12.2006

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Itālija — Trento autonomā province

Atbalsta numurs: N 250/2004

Nosaukums: “Līdzekļi grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšanai un diversifikācijai”

Mērķis: Shēma ir paredzēta glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta nodrošināšanai MVU īstermiņa aizdevumu un attiecīgi aizdevumu galvojumu veidā

Juridiskais pamats: Articolo 16 della Legge provinciale n. 4/2004 e progetto di modalità di applicazione, in conformità dell'articolo 16, paragrafo 2, della legge stessa

Budžets: EUR 6 miljoni par visu shēmu 3 gadu laikā

Ilgums: 2004.-2006.

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste

Atbalsta Nr.: N 267/2005

Nosaukums: Platjoslas interneta pieslēguma projekts laukos

Mērķis: Atbalstīt platjoslas interneta pieslēguma piedāvājumu vairumtirdzniecībā laukos uz noteikumiem, kas līdzīgi nosacījumiem pilsētā, vairākos apvidos Rietummidlendā, Austrummidlendā un Dienvidaustrumu Anglijā, kur minētais pakalpojums nav pieejams un tuvākajā laikā nav plānots to piedāvāt

Juridiskais pamats: The measure is based on UK Government Policy implemented under the Regional Development Act 1998, Section 5 (1)

Kopējais budžets: Fonda maksimālais apjoms, kas pieejams apdzīvotam vietām ar Rietummidlendas reģionālajiem pasta indeksiem Advantage West Midlands Regional Development Agency (“AWM”) ir […] (1) mārciņu, papildu […] mārciņu šīm apdzīvotajam vietām citos RDA reģionos (galvenokārt South West England Development Agency)

Atbalsta intensitāte: kļūs zināma tikai pēc publiskā iepirkuma līguma parakstīšanas

Projekta ilgums: 3 gadi ar iespēju pagarināt vēl uz 2 gadiem

Papildu informācija: Izvēlētais platjoslas interneta pieslēguma pakalpojuma sniedzējs, kurš piegādā pakalpojumu, ir pilnvarots to piedāvāt bez diskriminācijas vairumtirdzniecībā ar pieeju trešās puses pakalpojuma sniedzējiem

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Austrija (Forarlberga)

Lietas numurs: N 319/2004

Nosaukums: Dotācijas biomasai

Mērķis: Veicināt enerģijas ražošanu no biomasas Forarlbergā

Juridiskais pamats: Richtlinien der Vorarlberger Landesregierung für die Gewährung von Zuschüssen zu Maßnahmen im Zusammenhang mit der verstärkten Nutzung von Biomasse zu energetischen Zwecken durch Biomasse-Nahwärmeprojekte

Budžets: Vidēji EUR 1,2 miljoni gadā

Intensitāte vai summa: Līdz 100 % attaisnoto izmaksu

Ilgums: līdz 2010. gada 30. jūnijam

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Itālija [Kampānija]

Lietas numurs: N 506/2004

Nosaukums: Atbalsts pētniecībai un attīstībai lielos uzņēmumos

Mērķis: Atbalsta programmas mērķis ir veicināt pētniecības un pirmskonkurences projektus lielajos uzņēmumos

Juridiskais pamats: Disciplinare regionale per il sostegno ai progetti di RSTI promossi dalle grandi imprese dei distretti tecnologici della Regione Campania

Budžets: 40 miljoni EUR

Atbalsta intensitāte vai apjoms: Līdz 45 % pirmskonkurences attīstībai un līdz 70 % rūpniecības pētījumiem

Ilgums: No Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas līdz 2006. gada 31. decembrim

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas diena:

Dalībvalsts: Zviedrija

Atbalsta numurs: N 596/2004

Nosaukums: Grozījumi shēmās Nr. 646/1999 un Nr. 201/2003 — Reģionālās attīstības subsīdijas

Mērķis: Veicināt reģionālo attīstību

Juridiskais pamats: Förordning (2000:279) om regionalt utvecklingsbidrag

Budžets: 38 miljoni EUR gadā

Atbalsta intensitāte vai apjoms: Reģionālā atbalsta intensitāte reģioniem, kuri var saņemt reģionālo atbalstu, 15 % ieguldījumiem kompānijās, kuras neatrodas atbalstāmajos reģionos

Darbības termiņš: Līdz 31.12.2006

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

(1) Konfidenciāla informācija

20.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/16

(2005/C 323/06)

KOPSAVILKUMA VEIDLAPA

PADOMES REGULAI (EEK) Nr. 2081/92

“AGNEAU DE SISTERON”

EK Nr.: FR/00316/15.10.2003

ACVN ( ) AĢIN (X)

Šā kopsavilkuma veidlapa ir sniegta informācijas nolūkā. Lai iegūtu visu informāciju, konkrēti, par ACVN vai AĢIN produktiem, ir jāiepazīstas ar visām specifikācijām, kas ir pieejamas vai nu konkrētā valstī, vai Eiropas Komisijas dienestos (1).

1. Dalībvalsts kompetentais dienests:

Nosaukums:	Institut National des Appellations d'Origine (INAO)
Adrese:	51, rue d'Anjou — F-75008 Paris
Tālrunis:	(33-1) 53 89 80 00
Fakss:	(33-1) 42 25 57 97
E-pasts:	info@inao.gouv.fr

2. Grupa:

2.1. Nosaukums: Association CESAR (Cabinet d'Etudes pour les Structures Agroalimentaires Régionales)

2.2. Adrese:

Maison Régionale de l'Elevage — Route de la Durance 04100 Manosque

Tālrunis: (33-4) 92 72 28 80

Fakss: (33-4) 92 72 73 13

E-pasts: pacabev@wanadoo.fr

2.3. Sastāvs: ražotāji/pārstrādātāji (X) cits ( )

3. Produkta tips:

Grupa 1.1: svaiga gaļa (un subprodukti)

4. Specifikāciju apraksts:

(4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “Agneau de Sisteron”

4.2. Apraksts: “Agneau de Sisteron” ir jauns vilnas jērs (vecums: no 70 līdz 150 dienām), tam ir gaiša gaļa ar raksturīgu taukainumu, kā arī izsmalcinātu un maigu garšu.

Svaigu gaļu pārdod izcirstu liemeņos, gabalos, svaigos pusliemeņos, daļās, kas paredzētas sadalīšanai, un gabalos, kas paredzēti pārdošanai patērētājam.

Vismaz 60 dienas jērs aug aitu kūtī kopā ar māti. Ja laika apstākļi ir labvēlīgi, jēri var iziet ganībās kopā ar māti.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: Jērs piedzimst un aug vienā un tajā pašā saimniecībā, kura atrodas apgabalā ar AĢIN “Agneau de Sisteron”. To nokauj EEK apstiprinātā kautuvē, kura atrodas tajā pašā apgabalā.

Viss Augšalpu departaments.

Viss Augšprovansas Alpu departaments.

Piejūras Alpu departaments, izņemot Antibes-Biot, Saint Laurent du Var, Villefranche sur Mer, Vallauris, Mandelieu, Le Cannet, Nice, Vence, Cagnes sur Mer, Carros, Mougins, Menton, Grasse, Antibes, Cannes kantonu.

Vāras departaments, izņemot Fréjus, Grimaud, Ollioules, Saint-tropez, Soliès Port, La Crau, Saint Mandrier sur Mer, Saint Raphaël, Six Four les plages, La Valette du Var, La Garde, La Seyne sur Mer, Toulon kantonu.

Bušdironas departaments, izņemot Aix en Provence nord-est, Aix en Provence sud-ouest, Aubagne, La Ciotat, Gardanne, Port Saint Louis du Rhône, Roquevaire, Saintes Maries de la Mer, Allauch, Marignane, Châteauneuf Côte Bleue, Martigues ouest, Les Pennes Mirabeau, Vitrolles, Martigues, Marseille kantonu.

Voklīzas departaments, izņemot Bollène, Orange ouest, Avignon nord kantonu.

Dromas departaments, izņemot Bourg de Péage, Chabeuil, La Chapelle en Vercors, Le Grand-Serre, Loriol sur Drôme, Montélimar, Pierrelatte, Romans sur Isère, St Donnat sur l'Herbass, St Jean en Royans, Saint Vallier, Tain l'Hermitage, Bourg les Valence, Portes les Valence, Valence kantonu.

Šajā ģeogrāfiskajā apgabalā attīstīja trīs vietējās aitu šķirnes un izveidoja viendabīgas lopkopības sistēmas, izmantojot vietējās ganības. Augsni un laika apstākļus jo īpaši nosaka atbilstīgi Embergera sausuma rādītājam IS< 7. Šis apgabals ir Sisteronas gaļas vairumtirgotāju vēsturiskā iepirkšanas vieta, no kuras ir cēlusies “Agneau de Sisteron” slava.

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Dzīvniekus identificē saskaņā ar spēkā esošajām prasībām, izmantojot oficiālo atsauci.

Neatkarīga iestāde nodrošina un pārbauda aitkopības izsekojamību pārdošanas vietās. Tas ļauj izsekot jebkuram ražošanas posmam, pārbaudot gan jēra gaļas kvalitāti, gan saimniecību, kurā attiecīgais dzīvnieks ir piedzimis.

4.5. Iegūšanas metode: Vaislas ganāmpulkā ir vietējās izturīgu aitu un aunu šķirnes, proti, “Mérinos d'Arles”, “Préalpes du Sud”, “Mourérous”, vai arī šo šķirņu krustojumi.“Ile de France”, “Charolais”, “Suffolk” vai “Berrichon” šķirnes aunus drīkst izmantot vienīgi gaļas ražošanai.

Vaislas ganāmpulka audzēšanu nodrošina atbilstīgi specifiskai reģiona metodei. Izmanto ekstensīvas audzēšanas sistēmas, ievērojot blīvumu 1,4 ganāmpulka vienības uz hektāru rupjās lopbarības platības. Turklāt šajās sistēmās izmanto ganību teritorijas (vasaras ganībām kalnos, savvaļas ganībām). Ganību teritorijas ir daļēji neskartas platības, ko izmanto vienīgi ganāmpulka ganībām.

Guļvietas minimālā platība: 1,5 m2 aitām grūsnības perioda beigās un laktācijas laikā; 0,5 m2 vairāk nekā divus mēnešus veciem jēriem.

Siles/redeles garums

aitām: 1 lineārais metrs 3 aitām, ja barību padod ierobežotā daudzumā, vai arī 1 lineārais metrs 30 aitām, ja barību padod pēc dzīvnieka vēlmes;

jēriem, kas atšķirti no zīdītājmātes: 1 lineārais metrs 4 jēriem, ja barību padod ierobežotā daudzumā, vai arī 1 lineārais metrs 12 jēriem, ja barību padod pēc dzīvnieka vēlmes.

Ir aizliegts profilaktiskajos nolūkos pievienot barībai antibiotikas.

Vismaz no pavasara līdz rudenim aitas barojas ganībās, vajadzības gadījumā aitu barību papildina ar lopbarību un atzītajām papildu barības vielām.

Vismaz 60 dienas jērus baro vienīgi ar mātes pienu, tiem dod zāli un/vai lopbarību, kā arī papildu barības vielas, kuru pamatā ir graudaugi. Pēc dabiskas zīdīšanas pārtraukšanas jēri barojas ar lopbarību un/vai ganībās, pievienojot barībai atļautās papildu barības vielas. Savas dzīves laikā jērs saņem vismaz 45 % produktu, kuru izcelsme ir AĢIN apgabalā (piens, 100 % zāles un lopbarības izcelsme ir AĢIN apgabalā, ja to netraucē ārkārtēji laika apstākļi).

Ir aizliegts barot jērus ar skābbarību.

Pēc pārvadāšanas, nokaušanas un izciršanas liemeņu atlasi veic kvalificēts speciālists.

4.6. Saikne:

4.6.1.

Produkta īpaša kvalitāte ir saistīta ar tā izcelsmi:

—

Īpaši laika apstākļi un augsne (Vidusjūras klimata ietekme visā AĢIN apgabalā; klimatu apzīmē atbilstīgi Embergera sausuma rādītājam < 7(a) un tam ir raksturīgi karstuma un aukstuma ierobežojošie faktori un neregulāra veģetācijas augšana) nosaka ekstensīvu audzēšanas veidu, ko izmanto attiecībā uz vietējām izturīgām aitu šķirnēm, un jēru audzēšanu galvenokārt kūtī (jo īpaši tos aizsargājot no karstuma).

—	Trīs vietējās izturīgu aitu šķirnes, kuras ir tipiskas šim AĢN apgabalam: “Mérinos d'Arles”, “Préalpes du Sud” un “Mourérous” aitas. Šīs šķirnes ir sastopamas gandrīz tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

—	Īpašas audzēšanas sistēmas: ganāmpulku ekstensīvā audzēšana un ganību teritoriju izmantošana (vasaras ganībām kalnos, savvaļas ganībām).

—	Cieša saikne ar konkrētu teritoriju: jēru barošana ar pienu, barību un lopbarību, kuru galvenokārt ražo attiecīgajā saimniecībā.

—	Šī metode ļauj audzēt jaunus jērus, kuriem ir raksturīga atbilstoša uzbūve, gaiša un mīksta gaļa un tauki, kā arī maiga garša.

4.6.2.

“Agneau de Sisteron” vēsturiskā slava:

Francijas aitkopības vēsturiskās tradīcijas ir aizsākušās Francijas dienvidaustrumos.

Kopš vairāk nekā 6 000 gadu aitas ganās šā apgabala ganībās. Nosaukums “Agneau de Sisteron”, kura saknes ir meklējamas mūžsenajās tradīcijās, parādījās 1920.–1930. gados pēc Sisteronas gaļas vairumtirgotāju iniciatīvas. Parasti viņi iepirka gaļu šajā AĢIN apgabalā. Šā nosaukuma reģionālā un nacionālā slava nepārtraukti auga un kļuva patiesi spoža 1950.–1960. gados. Sisterona ir šīs slavas pamatā, tomēr runa ir par jēriem, kas piedzimst, tiek izaudzēti un nokauti visā AĢIN apgabala teritorijā. Attiecīgi var teikt, ka vietēja vēsturiska prasme piemīt šim reģionam.

Kāda neatkarīga biroja veiktā aptauja, kā arī citas ievāktas liecības (raksti presē u.c.) liecina par to, ka šodien “Agneau de Sisteron” joprojām ir nevainojama reputācija patērētāju vidū (1 reģiona patērētājs no 8 spontāni atbildēja, ka pērk Sisteronas jēra gaļu).

4.6.3.

“Agneau de Sisteron”: cilvēku prasme:

“Agneau de Sisteron” ražošana ir to apvienoto prasmju rezultāts, ko gadiem ilgi attīstījuši nozares partneri: audzētāju prasme (ganāmpulku audzēšanas pielāgošana reģiona laika apstākļiem, izturīgo šķirņu vēsturiskā atlase, ganu prasme, jēru audzēšanas veids); gaļas vairumtirgotāju prasme (kopš seniem laikiem padomu sniegšana audzētājiem, prasme izvēlēties dzīvus dzīvniekus un liemeņus); prasme darboties ar attiecīgiem kaušanas rīkiem; ražotāju organizāciju prasme (ganīšanās kalnu teritorijās, jēru dzimšanas sezonas svārstību izlīdzināšana, ģenētiskā uzlabošana).

4.7. Kontroles iestāde:

Nosaukums:	QUALISUD
Adrese:	BP N° 102 — Agropôle — F-47000 Agen
Tālrunis:	(33-5) 58 06 53 30
Fakss:	(33-5) 58 75 13 36
E-pasts:	qualisud@wanadoo.fr

4.8. Marķējums: Indication Géographique Protégée

«Agneau de Sisteron»

4.9. Valsts prasības: —

(1) Eiropas Komisija — Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts — Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas nodaļa — B-1049 Brisele.

20.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/21

Paziņojums par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kurus piemēro Indijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importam

(2005/C 323/08)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par Indijas (“attiecīgā valsts”) (1) izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importam noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām, Komisija saņēma pieprasījumu sākt pārskatīšanu atbilstoši 11. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (2).

1. Pieprasījums veikt pārskatīšanu

Pieprasījumu 2005. gada 26. septembrī to ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā 50 % no Kopienas poliestera štāpeļšķiedru ražošanas apjoma, iesniedza Comité International de la Rayonne et des Fibres Synthétiques (CIRFS) (“pieprasījuma iesniedzējs”).

2. Ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir Indijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedras, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas vērpšanai (“attiecīgais ražojums”) un ko patlaban klasificē ar KN kodu 5503 20 00. Šis kods norādīts vienīgi informācijai.

3. Spēkā esošie pasākumi

Spēkā esošais pasākums ir galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 2852/2000 (3), un saistības, ko pieņēma ar Komisijas Lēmumu (EK) 2000/818/EK (4)..

4. Pārskatīšanas pamatojums

Pieprasījums ir pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga un kaitējuma Kopienas ražošanas nozarei turpināšanos un atkārtošanos.

Tiek apgalvots, ka Indijas eksportu uz citām trešajām valstīm, proti, uz Ķīnas Tautas Republiku, Ēģipti, Indonēziju, ASV, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Sīriju un Filipīnām veic par dempinga cenām. Šajos apstākļos tiek apgalvots, ka ir liela iespēja, ka Indija atkārtoti veiks dempingu attiecībā uz ES.

Pieprasījuma iesniedzējs turklāt apgalvo, ka, iespējams, var turpināties dempings, kas nodara kaitējumu. Šajā sakarā pieprasījuma iesniedzējs iepazīstina ar pierādījumiem par to, ka gadījumā, ja pasākumi zaudēs spēku, pašreizējais attiecīgā ražojuma importa līmenis var pieaugt sakarā ar neizmantoto jaudu attiecīgajā valstī.

Tiek apgalvots arī tas, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms, iespējams, palielināsies to pasākumu dēļ, kas ir spēkā attiecībā uz tāda paša Indijas izcelsmes ražojuma importu tradicionālos tirgos, kas nav ES (proti, Turcija). Tas var izraisīt attiecīgā ražojuma eksporta pārorientāciju no citām trešām valstīm uz Kopienu.

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē joprojām ir nestabils un, ja pasākumi zaudēs spēku, katra būtiska importa daudzuma atkārtošanās par dempinga cenām no attiecīgās valsts varētu atkal nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

5. Procedūra

Apspriedusies ar padomdevēja komiteju un konstatējot, ka ir pietiekami pierādījumi tam, lai attaisnotu termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu, ar šo Komisija sāk pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

5.1. Iespējamā dempinga un kaitējuma noteikšanas procedūra

Izmeklēšanā noteiks, vai pasākumu izbeigšana var vai nevar izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

(a) Izlases veida pārbaude

Ņemot vērā šajā procedūrā iesaistīto pušu ievērojamo skaitu, Komisija var lemt par pārbaudi izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(i) Indijas eksportētāju/ražotāju atlase

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un, ja ir, tad veikt atlasi, visi eksportētāji/ražotāji vai to pārstāvji ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā un sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem termiņā, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) daļā, šā paziņojuma 7. punktā norādītajā veidā:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs, kontaktpersona,

—	laika posmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam eksportā uz Kopienu pārdotā attiecīgā ražojuma apgrozījums vietējā valūtā un apjoms tonnās,

—	laika posmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam eksportā uz citām trešām valstīm pārdotā attiecīgā ražojuma apgrozījums vietējā valūtā un apjoms tonnās,

—	uzņēmuma konkrētās darbības saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanu un tā ražošanas apjomu tonnās, ražošanas jauda un ieguldījumi ražošanas jaudā laika posmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam,

—	visu attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā (eksporta un/vai vietējā tirgus noiets) iesaistīto saistīto uzņēmumu (5) nosaukumi un to precīzs darbības apraksts,

—	jebkāda cita būtiska informācija, kas Komisijai palīdzētu izraudzīties pārbaudāmos uzņēmumus,

—

sniedzot iepriekš minēto informāciju, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē. Ja uzņēmums tiek iekļauts izlasē, tas nozīmē, ka tam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt uzņēmuma sniegto atbilžu pārbaudei klātienē. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē, uzskata, ka uzņēmums nav vēlējies sadarboties izmeklēšanā. Nesadarbošanās sekas ir izklāstītas 8. punktā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, lai veiktu eksportētāju/ražotāju atlasi, tā papildus sazināsies ar eksportētājvalsts iestādēm un visām zināmajām eksportētāju/ražotāju apvienībām.

(ii) Importētāju atlase

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro pārbaude izlases veidā, un, ja ir, veikt atlasi, visi importētāji vai to pārstāvji ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā un sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem termiņā, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) daļā, šā paziņojuma 7. punktā norādītajā veidā:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs, kontaktpersona,

—	uzņēmuma kopējais apgrozījums, kas izteikts euro, laika posmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam,

—	kopējais darbinieku skaits;

—	uzņēmuma konkrētās darbības saistībā ar attiecīgo ražojumu;

—	attiecīgā importētā Indijas izcelsmes ražojuma importa un tālākpārdošanas Kopienas tirgū apjoms tonnās un vērtība euro laikposmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam,

—	to visu attiecīgo uzņēmumu nosaukumi un precīzs darbības apraksts (5), kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai tirdzniecībā,

—	jebkāda cita būtiska informācija, kas Komisijai palīdzētu izraudzīties pārbaudāmos uzņēmumus,

—

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu, lai veiktu importētāju atlasi, tā papildus sazināsies ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

(iii) Kopienas ražotāju atlase

Ņemot vērā to, ka pieprasījumu atbalstījuši daudzi Kopienas ražotāji, Komisija plāno izmeklēt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, piemērojot pārbaudi izlases veidā.

Lai Komisija varētu veikt izlasi, visi Kopienas ražotāji ar šo tiek aicināti sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem termiņā, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) daļā:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs, kontaktpersona,

—	uzņēmuma kopējais apgrozījums, kas izteikts euro, laika posmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam,

—	uzņēmuma konkrētās darbības saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanu un tā ražošanas apjoms tonnās laika posmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam,

—	attiecīgā ražojuma pārdevumu Kopienas tirgū vērtība euro laika posmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam,

—	attiecīgā ražojuma pārdevumu Kopienas tirgū apjoms tonnās laika posmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam,

—	attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms tonnās laika posmā no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam,

—	to visu attiecīgo uzņēmumu nosaukumi un precīzs darbības apraksts (5), kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai tirdzniecībā,

—	jebkāda cita būtiska informācija, kas Komisijai palīdzētu izraudzīties pārbaudāmos uzņēmumus,

—

(iv) Galīgā atlase

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas iesniegt svarīgu informāciju saistībā ar atlasi, tas jādara šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā.

Komisija veiks galīgo atlasi pēc apspriešanās ar attiecīgajām personām, kuras izteikušās, ka vēlas, lai tās tiktu iekļautas izlasē.

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem jāatbild uz anketas jautājumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā un jāsadarbojas šajā izmeklēšanā.

Ja sadarbība nav pietiekama, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 4. punktu un 18. pantu var pamatot savus konstatējumus ar tās rīcībā esošajiem faktiem. Secinājums, kura pamatā ir pieejamie fakti, attiecīgajai personai var būt mazāk labvēlīgs, kā tas paskaidrots šā paziņojuma 8. punktā.

(b) Anketas

Lai iegūtu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, Komisija nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem un visām ražotāju apvienībām Kopienā, izlasē iekļautajiem eksportētājiem/ražotājiem Indijā, visām eksportētāju/ražotāju apvienībām, izlasē iekļautajiem importētājiem, visām importētāju apvienībām, kas minētas pieprasījumā vai sadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, kā arī attiecīgās eksportētājvalsts iestādēm.

Ar šo visas ieinteresētās personas tiek aicinātas darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju, kas nav iekļauta anketās, un sniegt apstiprinošus pierādījumus. Šī informācija un apstiprinošie pierādījumi jāiesniedz Komisijai šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļā paredzētajā termiņā.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās ir iesniegušas pieprasījumu, kurā norādīts, ka ir īpaši iemesli, lai tās uzklausītu. Šāds pieprasījums ir iesniedzams šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta iii) daļā paredzētajā termiņā.

5.2. Kopienas interešu novērtēšanas procedūra

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu un gadījumā, ja apstiprināsies dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, tiks lemts par to, vai antidempinga pasākumu saglabāšana vai to atcelšana nebūs pretrunā ar Kopienas interesēm. Šā iemesla dēļ Kopienas ražošanas nozare, importētāji, to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un reprezentatīvas patērētāju organizācijas šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteiktajā termiņā var informēt par sevi un iesniegt informāciju Komisijai, ja šīs personas pierāda, ka to darbība un attiecīgais ražojums ir objektīvi saistīti. Personas, kas rīkojušās saskaņā ar iepriekšējo teikumu, var pieprasīt uzklausīšanu, norādot konkrētos iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa, šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta iii) daļā noteiktajā termiņā. Jānorāda, ka saskaņā ar 21. pantu jebkura iesniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniedzot to pamatos ar faktiskiem pierādījumiem.

6. Termiņi

(a) Vispārējie termiņi

(i) Termiņi, kas noteikti personām anketu pieprasīšanai

Visām ieinteresētajām personām, kas nesadarbojās izmeklēšanā, pēc kuras tika apstiprināti patlaban pārskatāmie pasākumi, anketa jāpieprasa iespējami drīz, taču ne vēlāk kā 15 dienas pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(ii) Termiņi, kas noteikti, lai personas varētu pieteikties, iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem un citu informāciju

Lai izmeklēšanā ņemtu vērā sniegto informāciju, visām ieinteresētajām personām jāsazinās ar Komisiju, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem vai jebkura cita informācija 40 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi. Uzmanība jāpievērš tam, ka pamatregulā noteikto procesuālo tiesību izmantošana lielā mēra atkarīga no tā, vai persona par sevi paziņojusi iepriekš minētajā termiņā.

(iii) Uzklausīšana

Visas ieinteresētās personas tādā pašā 40 dienu termiņā var arī pieteikties uzklausīšanai.

(b) Īpašs termiņš attiecībā uz izlasi

(i)

Informācijai, kas norādīta 5.1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) daļā jānonāk Komisijā 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ņemot vērā to, ka Komisija vēlas apspriesties ar attiecīgajām personām, kas izteikušas vēlmi, lai tās iekļautu izlasē, par tās galīgo atlasi 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(ii)	Visai pārējai atlasei svarīgajai informācijai, kas norādīta 5.1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā, jānonāk Komisijā 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(iii)

Izlasē iekļauto personu atbildēm uz anketas jautājumiem jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no paziņošanas dienas par to iekļaušanu izlasē.

7. Rakstiski iesniegta informācija, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste

Visai ieinteresēto pušu iesniegtajai informācijai un pieprasījumiem ir jābūt rakstiskiem (nevis elektroniskiem, ja vien nav paredzēts citādi) un tajos jānorāda ieinteresētās personas nosaukums, adrese, elektroniskā pasta adrese, telefona un faksa un/vai teleksa numurs. Visai rakstiski iesniegtajai informācijai, tostarp šajā paziņojumā pieprasītajai informācijai, atbildēm uz anketas jautājumiem, ka arī korespondencei, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, jābūt ar norādi “Limited” (6), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu šai informācijai pievieno nekonfidenciālu versiju ar norādi “For inspection by interested parties”.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate General for Trade

B direktorāts

Birojs: J-79 5/16

B-1040 Brussels

Fakss: (32-2) 295 65 05.

8. Nevēlēšanās sadarboties

Ja kāda ieinteresētā persona atsaka piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai to nesniedz noteiktajā termiņā, vai arī būtiski kavē izmeklēšanu, pozitīvus vai negatīvus pagaidu vai galīgus konstatējumus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var veikt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek atklāts, ka kāda no ieinteresētajām personām ir sniegusi kļūdainu vai maldinošu informāciju, šādu informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tādēļ konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatoti uz rīcībā esošajiem faktiem, šai personai rezultāts var būt mazāk labvēlīgs, nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

9. Izmeklēšanas grafiks

Atbilstoši pamatregulas 11. panta 5. punktam šo izmeklēšanu pabeigs 15 mēnešu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1) OV C 130, 27.5.2005., 8. lpp.

(2) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(3) OV L 332, 28.12.2000., 17. lpp.

(4) OV L 332, 28.12.2000., 116. lpp.

(5) Lai saprastu jēdzienu “saistītie uzņēmumi”, skatīt 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(6) Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/200 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar 19. pantu pamatregulā un 6. pantu PTO Nolīgumā par GATT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

20.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 323/25

VALSTS ATBALSTS — SLOVĀKIJA

Valsts atbalsts Nr. C 42/2005 (ex NN 66/2005 ex N 195/2005)

Pārstrukturēšanas atbalsts Konas Ltd

Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu

(2005/C 323/09)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Ar 9.11.2005 vēstuli, kuras atveidojums tās autentiskajā valodā ir sniegts šī kopsavilkuma pielikumā, Komisija paziņoja Slovākijai savu lēmumu attiecībā uz minētajiem pasākumiem uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Par atbalstu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, ieinteresētās personas var iesniegt piezīmes viena mēneša laikā no šā kopsavilkuma un pievienotās vēstules publicēšanas, adresējot tās:

European Commission

Directorate-General for Competition

State Aid Greffe

SPA 3, 6/5

B-1049 Brussels

Faksa Nr.: (32-2) 296 12 42.

Šīs piezīmes tiks darītas zināmas Slovākijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMA TEKSTS

Procedūra

Par pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu Konas Ltd Slovākijas iestādes Komisijai paziņoja ar 2005. gada 11. aprīļa vēstuli. Vēlāk noskaidrojās, ka atbalstu ieviesa, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu, un tādējādi nelikumīgi.

Atbalsta saņēmēju un atbalsta pasākuma apraksts

Atbalsta saņēmējs ir Konas Ltd, uzņēmums, kas ražo iekārtas un aprīkojumu (veidošanas un presēšanas iekārtas, īpaša pielietojuma iekārtas un aizsargvairogus). Uzņēmums atbilst mazo un vidējo uzņēmumu kategorijas definīcijai un atrodas reģionā, kam saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir tiesības uz reģionālo palīdzību.

Apstrīdētais pasākums ir kompetentas nodokļu inspekcijas norakstīts nodokļu parāds saskaņā ar tā dēvēto mierizlīgumu ar kreditoriem, ko reglamentē akts Nr. 323/91 “Bankrots un mierizlīgums ar kreditoriem”. Šī procedūra ir kolektīvās maksātnespējas procesa forma tiesas pārraudzībā. Tā sastāv no vienošanās starp parādu apgrūtināto uzņēmumu un tā kreditoriem, uz kuras pamata debitors daļēji apmierina kreditorus un viņi noraksta atlikušo parāda daļu. Parādu apgrūtinātais uzņēmums turpina savu darbību, bet nemainās īpašumtiesības attiecībā uz to.

Saskaņā ar šādu procedūru, ko Konas uzsāka 2003. gada jūlijā, nodokļu inspekcija piekrita norakstīt 86,7 % no debitora parāda. Kopējais debitoru parāda apjoms bija SKK 11,2 miljoni (aptuveni 0,3 miljoni euro), norakstītā parāda apjoms bija SKK 9,7 miljoni (aptuveni 0,2 miljoni euro). Privātie kreditori, kas piedalījās mierizlīguma procesā, piekrita norakstīt savus prasījumus ar tādiem pašiem procentu un termiņu nosacījumiem, kādi bija norakstītajam debitoru parādam. Kopējais debitoru parāda apjoms bija SKK 0,8 miljoni (aptuveni 0,02 miljoni euro), un privāto kreditoru norakstītās summas apjoms bija SKK 0,7 miljoni (aptuveni 0,017 miljoni euro). Uzraudzības tiesa apstiprināja šo vienošanos ar 2004. gada 25. jūnija lēmumu.

Šajā mierizlīguma procesā nodokļu inspekcijai bija atsevišķa kreditora statuss ar privilēģiju piemērot veto attiecībā uz vienošanos ar Konas. Debitora parādu nodokļu inspekcijai nodrošināja ar hipotēku SKK 10 miljonu apmērā (aptuveni 0,25 miljoni euro).

NOVĒRTĒJUMS

Valsts atbalsts

Vispirms Komisija secina, ka valsts parāda norakstīšanā tiek iesaistīti valsts līdzekļi, ka ir ievērota atbilstība selektivitātes kritērijam, ka pasākums ir adresēts vienam konkrētam saņēmējam un ka saņēmēja saimnieciskā darbība ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Tad Komisija pievēršas konkurences traucējumu kritērijam. Komisija atzīmē, ka nodokļu inspekcija un privātie kreditori vienojās par mierizlīgumu ar Konas ar vienādiem nosacījumiem. Tomēr Komisija ievēro arī to, ka bankrota procedūrā nodokļu inspekcija būtu varējusi panākt, ka tās prasījumu apmierina lielākā apmērā, ja tai būtu bijis atsevišķa kreditora statuss. Tādēļ bankrota procedūras laikā gūtie ieņēmumi no nodrošināto aktīvu pārdošanas tiktu izlietoti vienīgi, lai segtu debitora parādu nodokļu inspekcijai. Mierizlīguma procesā, ko uzsāka Konas, nodokļu inspekcijai bija iespēja piemērot veto Konas priekšlikumam un pēc tam uzsākt nodokļu parāda piedziņas vai bankrota procedūru.

Tādēļ Komisija secina, ka piešķirtā norakstīšana deva Konas priekšrocību, ko tā nespētu iegūt privātajā tirgū, un tādēļ izraisīja konkurences traucējumus.

Tādēļ Komisija secina, ka šī norakstīšana veido valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

Atkāpe saskaņā ar EK līguma 87. panta 2. un 3. punktu

Komisija novērtēja šo pasākumu kā atbalstu finansiālās grūtībās nonākušam uzņēmumam, piemērojot 1999. gadā pieņemtās Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai glābtu un pārstrukturētu grūtībās nonākušus uzņēmumus (OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.). Komisija apšauba šā apstrīdētā pasākuma savietojamību ar pārstrukturēšanas atbalstu. Komisijai ir īpašas šaubas, vai atbalsta piešķiršana bija atkarīga no pārstrukturēšanas plāna īstenošanas un vai Konas mierizlīguma procesā uzraudzības tiesai iesniegtais plāns spētu atjaunot uzņēmuma ilglaicīgu dzīvotspēju. Turklāt Komisija apšauba, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam.

VĒSTULES TEKSTS

“Komisia oznamuje Slovensku, že po preskúmaní informácií, ktoré poskytli vaše orgány o vyššie uvedenom opatrení, sa rozhodla začať konanie stanovené v článku 88 ods. 2 Zmluvy o ES.

I. KONANIE

Listom z 11. apríla 2005, zaevidovanom 19. apríla 2005, Slovensko upovedomilo Komisiu o svojom zámere udeliť reštrukturalizačnú pomoc spoločnosti Konas s.r.o. Dodatočné informácie poskytlo Slovensko listom z 30. júna 2005, zaevidovanom 12. júla 2005 a listom z 5. septembra 2005, zaevidovanom 8. septembra 2005, odpovedajúc Komisii na listy z 31. mája 2005 a 28. júla 2005.

2.	V priebehu tejto výmeny listov vyšlo najavo, že predmetná pomoc bola poskytnutá v rozpore s článkom 88 ods. 3 Zmluvy o ES. Pomoc bola preto klasifikovaná ako nezákonná pomoc a bolo jej priradené nové číslo prípadu NN 66/2005.

II. OPIS

1. Príslušný podnik

Príjemcom finančnej pomoci je spoločnosť Konas s.r.o., ktorá pôsobí v oblasti výroby strojov a zariadení v týchto štyroch segmentoch: výroby tvárniacich a ťažných nástrojov, jednoúčelových strojov a tieniacich kabín. Spoločnosť sa nachádza v regióne oprávnenom na regionálnu pomoc podľa článku 87 ods. 3 písm. a) Zmluvy o ES.

4.	Na základe informácií poskytnutých slovenskými orgánmi, vo všetkých týchto segmentoch existuje niekoľko domácich konkurentov a konkurentov na úrovni Európskych spoločenstiev. Spoločnosť vidí možnosti vývozu v oblasti tvárniacich nástrojov.

5.	Spoločnosť Konas zamestnáva 37 osôb a v roku 2003 dosiahla obrat 30 miliónov SKK (750 000 EUR) (1) a za prvé tri štvrťroky 2004 to bolo 15 miliónov SKK (375 000 EUR).

2. Uplatňované vnútroštátne právne predpisy

6.	Sporným opatrením je odpis daňového dlhu príslušným Daňovým úradom Lučenec (ďalej len “daňový úrad”) v rámci tzv. vyrovnania s veriteľmi. V čase rozhodujúcich skutočností bol tento postup upravovaný zákonom č. 328/91 o konkurze a vyrovnaní (ďalej len “zákon o konkurze”).

Vyrovnanie s veriteľmi (ďalej len “vyrovnanie” alebo “vyrovnacie konanie”) je konanie pod dohľadom súdu, ktorého cieľom, podobne ako v prípade konkurzného konania, je usporiadať finančnú situáciu spoločností v úpadku. Spoločnosť je v úpadku vtedy, keď má niekoľkých veriteľov a nie je schopná vyrovnať svoje záväzky do 30 dní od dátumu splatnosti. V konkurznom konaní spoločnosť zanikne a jej aktíva sa buď predajú novému majiteľovi, alebo sa spoločnosť zlikviduje. Oproti tomu vo vyrovnacom konaní spoločnosť v úpadku pokračuje v činnosti bezo zmeny majiteľa. Súd, ktorý vykonáva dohľad po splnení všetkých procedurálnych a materiálnych predpokladov rozhodnutím začne vyrovnacie konanie a vyzve veriteľov, aby prihlásili svoje pohľadávky v predpísanej lehote.

8.	Na základe dohody medzi veriteľmi a spoločnosťou v úpadku (ďalej len “dohoda veriteľov”), schválenou súdom prostredníctvom uznesenia, spoločnosť časť svojho dlhu zaplatí a zvyšok dlhu sa odpíše.

Veritelia, ktorých pohľadávky sú zabezpečené, napríklad vo forme záložného práva konajú ako oddelení veritelia. Na prijatie návrhu vyrovnania musia všetci oddelení veritelia hlasovať v jeho prospech, zatiaľ čo hlas ostatných veriteľov sa pokladá za rozhodujúci, ak súhlasí kvalifikovaná väčšina veriteľov. Oddelení veritelia hlasujú osobitne a majú právo vetovať návrh.

10.

Oddelení veritelia majú privilegovanú pozíciu aj v konkurznom konaní. Výnosy z predaja zabezpečených aktív v konkurznom konaní by sa mali použiť výhradne na splatenie pohľadávok oddelených veriteľov. Ak z tohto predaja nemožno pokryť všetky pohľadávky oddeleného veriteľa, tieto sa spoja v druhej skupine s pohľadávkami ostatných veriteľov. V druhej skupine sa veritelia uspokojujú pomerne.

11.

Podľa zákona o konkurze, spoločnosť, ktorá sa uchádza o vyrovnanie s veriteľmi, musí súdu predložiť zoznam opatrení týkajúcich sa reorganizácie spoločnosti a ďalšieho financovania činnosti spoločnosti po tomto vyrovnaní. Podľa slovenských orgánov, tieto informácie sú určené súdu vykonávajúcemu dohľad a daňový úrad v pozícii orgánu poskytujúceho pomoc nemá žiadnu možnosť posúdenia plánu alebo monitorovania jeho implementácie.

12.

Zákon č. 511/92 o správe daní a poplatkov a o zmenách v sústave územných finančných orgánov (ďalej len “zákon o správe daní”) upravuje daňové exekučné konanie, účelom ktorého je vymôcť daňové pohľadávky štátu prostredníctvom napríklad predaja nehnuteľnosti, hnuteľných aktív alebo spoločnosti ako celku.

3. Opis opatrenia

13.

Spoločnosť Konas požiadala súd o povolenie vyrovnacieho konania 15. júla 2003, čo súd vykonal uznesením z 25. marca 2004. Veritelia sa stretli 8. júna 2004 a vyjadrili súhlas s reštrukturalizáciou svojich pohľadávok v súlade s návrhom spoločnosti Konas. Súd potvrdil dohodu veriteľov uznesením z 25. júna 2004, ktoré nadobudlo účinnosť 2. augusta 2004. Vyrovnacie konanie súd oficiálne ukončil uznesením z 20. októbra 2004. Podľa slovenských orgánov, posledné uvedené uznesenie je konečným rozhodnutím podľa vnútroštátnych právnych predpisov. Daňový úrad však pozastavil výkon odpisu až do skončenia konania pred Komisiou.

14.

Veritelia sa dohodli so spoločnosťou Konas na tomto vyrovnaní: 13,3 % dlhu splatí spoločnosť Konas do 90 dní od nadobudnutia účinnosti dohody veriteľov a zvyšných 86,7 % dlhu odpíšu veritelia. Nároky všetkých veriteľov boli teda uspokojené za rovnakých podmienok. Daňový úrad ako jediný verejný veriteľ súhlasil s odpísaním sumy 9 730 739 SKK (243 000 EUR). Konkrétne sumy pre jednotlivých veriteľov sú uvedené v nasledujúcej tabuľke.

Tabuľka 1

Vyrovnanie dlhu spoločnosti Konas [v SKK]

Veriteľ		Dlh pred vyrovnaním	Dlh po vyrovnaní (2)	Odpísané sumy
Verejný	Daňový úrad	11 223 459	1 492 720	9 730 739
Súkromný	4 veritelia	827 437	110 049	717 388
CELKOM		12 050 896	1 602 769	10 448 127

15.	Slovenské orgány potvrdili, že spoločnosť Konas si splnila svoje zostavajúce záväzky tak voči verejnému ako aj súkromným veriteľom v lehote uvedenej v dohode veriteľov.

16.	Dlh voči daňovému úradu na dani z pridanej hodnoty, ktorý bol predmetom uvedeného vyrovnacieho konania, vznikol za obdobie medzi tretím štvrťrokom roku 1995 a koncom roku 1997 a za obdobie niekoľkých mesiacov v rokoch 1998 a 1999. Tento dlh dosiahol výšku 11 223 459 SKK (280 586 EUR).

17.	Podľa slovenských orgánov, daňový úrad vydal osem exekučných príkazov v období rokov 1998 a 2000, a tým si uplatnil svoje právomoci podľa zákona o správe daní. V apríli v roku 2004 vydal daňový úrad výkaz nedoplatkov spoločnosti Konas v čase vyrovnacieho konania.

18.

Pohľadávky daňového úradu vo výške 10 147 939 SKK (253 698 EUR) boli zabezpečené záložným právom na aktíva príjemcu. Vďaka tejto záruke bol daňový úrad jediným oddeleným veriteľom vo vyrovnacom konaní, a teda hlasoval oddelene od ostatných veriteľov. Pohľadávky súkromných veriteľov neboli zabezpečené.

4. Reštrukturalizácia

19.	So žiadosťou o vyrovnacie konanie adresovanou príslušnému súdu predložila spoločnosť Konas taktiež plán, ktorý pozostával z dvoch častí: finančnej analýzy spoločnosti a organizačných opatrení a opatrení na obnovenie finančnej stability spoločnosti.

20.

Spoločnosť najprv opísala vo svojom pláne svoju finančnú situáciu tvrdiac, že hoci je stále spoločnosťou v úpadku, jej finančná situácia je stabilizovaná. Spoločnosť potom dospela k záveru, že jej krátkodobé pohľadávky a hotovosť budú dostatočné na pokrytie dlhu zostavajúceho po vyrovnaní. Spoločnosť opísala svoje organizačné činnosti takto: vytváranie rezerv vo výške, ktorá sa rovná dlhu zostavajúcemu po vyrovnaní, riadenie hotovostného toku počas vyrovnacieho konania s cieľom zabrániť neefektívnym výdavkom najmä za energiu a materiál, pravidelná platba daní a iných verejných záväzkov, zintenzívnenie marketingových aktivít, zvýšenie predaja najrentabilnejším zákazníkom, prehodnotenie úrovne zamestnanosti, obmedzenie výdavkov na sociálne účely počas vyrovnacieho konania, lepšie využívanie existujúcich zariadení, pokles spotreby energie a zníženie nákladov.

21.

Náklady na reštrukturalizáciu sa rovnajú výške dlhu, ktorý spoločnosť potrebuje reštrukturalizovať prostredníctvom vyrovnania so svojimi veriteľmi, čo predstavuje sumu 12 050 896 SKK (301 272 EUR) (3). Nezaplatený dlh spoločnosti Konas je 1 602 769 SKK (40 069 EUR). Konas uvádza ako zdroje jeho financovania krátkodobé pohľadávky (1 323 259 SKK alebo 33 081 EUR) a disponibilnú hotovosť (2 246 419 SKK alebo 56 160 EUR).

III. HODNOTENIE

1. Štátna pomoc v zmysle článku 87 ods. 1 Zmluvy o ES

22.

V článku 87 ods. 1 Zmluvy o ES sa uvádza, že akákoľvek pomoc poskytnutá zo strany členského štátu alebo zo štátnych prostriedkov v akejkoľvek forme, ktorá narušuje alebo hrozí narušením hospodárskej súťaže tým, že zvýhodňuje určité podniky alebo výrobu určitých tovarov, sa považuje za nezlúčiteľnú so spoločným trhom, pokiaľ ovplyvňuje obchod medzi členskými štátmi.

23.	Odpis verejného dlhu predstavuje použitie štátnych prostriedkov (ušlé daňové príjmy). Keďže pomoc je určená jednej konkrétnej spoločnosti, kritérium selektívnosti je splnené. Spoločnosť pôsobí v oblasti výroby priemyselných strojov a zariadení, v ktorej existuje obchod medzi členskými štátmi.

24.	Zostáva určiť, či sporné opatrenie narúša hospodársku súťaž tým, že príjemcovi poskytuje podporu, ktorú by na súkromnom trhu nedostal. Inými slovami, Komisia musí určiť, či sa štát vo vyrovnacom konaní správal ako súkromný veriteľ.

25.	V tomto kontexte Komisia poznamenáva, že Slovensko nepopiera, že predmetné opatrenie predstavuje štátnu pomoc.

26.

Komisia posúdila, či daňový úrad konal v tomto prípade ako by konal súkromný veriteľ v porovnateľnej pozícii (tzv. “test súkromného veriteľa”). Konanie verejného orgánu musí byť porovnané s hypotetickým správaním hypotetického súkromného veriteľa, ktorého jediným cieľom by bolo dosiahnuť splatenie jednotlivých súm, preňho za daných podmienok čo najvýhodnejšie, pokiaľ ide o stupeň uspokojenia a časový rámec (4).

27.

V prvom rade je potrebné porovnať výsledky pokiaľ ide o splatenie pohľadávok, ktoré štát dosiahol pri vyrovnaní so svojim dlžníkom, na jednej strane, a ktoré by štát mohol získať v konkurznom konaní alebo inom správnom alebo občianskom súdnom konaní podľa vnútroštátnych právnych predpisov (ako daňová exekúcia), na strane druhej. Po druhé, konanie ostatných veriteľov sa vezme do úvahy, pokiaľ je ich právna pozícia porovnateľná s pozíciou, akú má verejný veriteľ. Skutočnosť, že súkromní veritelia v danom prípade konajú rovnako ako verejný veriteľ, nevedie automaticky k záveru, že boli splnené kritériá testu súkromného veriteľa.

28.

Pokiaľ ide o prvé kritérium, konštatuje sa, že pohľadávky daňového úradu vo výške 10 147 939 SKK (253 698 EUR) boli spojené so záložným právom na aktíva príjemcu. Táto čiastka zodpovedá 90 % celkových pohľadávok daňového úradu voči spoločnosti Konas. V konkurznom konaní by tieto zábezpeky zaručili daňovému úradu pozíciu oddeleného veriteľa, čo by znamenalo, že výnosy z predaja z takýchto zabezpečených aktív by mohli byť použité výlučne na pokrytie jeho zabezpečených pohľadávok.

29.

Zvyšok pohľadávok daňového úradu by bol uspokojený spolu s pohľadávkami súkromných veriteľov z toho, čo by zostalo z aktív spoločnosti po predaji zabezpečených aktív. Nároky veriteľov v druhej skupine sa uspokojujú pomerne. V tejto súvislosti Komisia konštatuje, že zatiaľ čo pohľadávky daňového úradu predstavovali čiastku 11 223 459 SKK (280 586 EUR), súhrn pohľadávok štyroch súkromných veriteľov predstavoval čiastku 827 437 SKK (20 685 EUR), čo zodpovedá 7 % celkového dlhu spoločnosti Konas. Vzhľadom na tento pomer a keďže by výnosy z ďalších predajov boli rozdelené pomerne, daňový úrad by získal v absolútnych hodnotách najviac aj v druhej skupine veriteľov. Uspokojenie súkromných veriteľov v druhej skupine by bolo minimálne.

30.	Daňový úrad mohol zabrániť po začatí vyrovnancieho konania schváleniu dohody veriteľov tým, že by bol odmietol hlasovať v jej prospech ( privilégium veta oddeleného veriteľa). Vyrovnacie konanie by tým bolo ukončené a daňový úrad by mohol podať návrh na začatie konkurzného konania.

31.

Komisia ďalej poznamenáva, že v období od roku 2001 do roku 2003, keď spoločnosť Konas požiadala súd o povolenie vyrovnacieho konania, daňový úrad nevydal v rámci svojej právomoci podľa zákona o správe daní žiaden exekučný príkaz. Dlh, ktorý bol predmetom dohody veriteľov, datoval až do tretieho štvrťroku roku 1995. Podľa zavedenej judikatúry, už samotná priebežná absencia vymáhania práva zo strany štátu, týkajúceho sa daňových záväzkov a záväzkov zo sociálneho zabezpečenia, môže byť sama o sebe výhodou zmierňujúcou záťaž, ktorú by mal príjemca bežne znášať (5). V tomto prípade Komisia považuje priebežné nevymáhanie daňových záväzkov spoločnosti Konas za jeden z prvkov analýzy, či bol splnený test súkromného veriteľa.

32.

Pokiaľ ide o druhé kritérium, aj keď Komisia uznáva, že verejní ako aj súkromní veritelia sa dohodli na reštrukturalizácii svojich pohľadávok za rovnakých podmienok (rovnaké percento odpísaného dlhu, splatenie v rovnakom časovom období), je taktiež zrejmé, že právna pozícia daňového úradu voči spoločnosti Konas bola výhodnejšia. Daňový úrad vlastnil zabezpečené pohľadávky a mal možnosť začať daňovú exekúciu podľa zákona o správe daní. Ako sa uvádza vyššie v bode 29, uspokojenie obchodných pohľadávok súkromných veriteľov by bolo v konkurznom konaní veľmi obmedzené.

33.

Slovenské orgány v predložených podkladoch výslovne spomenuli, že regionálne aspekty boli jedným z kritérií daňového úradu pre to, aby súhlasil s vyrovnaním navrhovaným spoločnosťou Konas. Súkromný veriteľ by sa však snažil len o čo najvyššie uspokojenie svojich pohľadávok a nebral by do úvahy motivácie tohto typu, ktoré patria k výkonu funkcií štátu (regionálna, kohézna, sociálna politika atď.).

34.

Na základe uvedeného, Komisia dospela k záveru, že daňový úrad nekonal ako súkromný veriteľ. Kritériá testu súkromného veriteľa teda nie sú splnené. Odpis dlhu daňovým úradom preto predstavuje výhodu, ktorú by spoločnosť Konas nebola získala na trhu, a ktorá teda spôsobuje narušenie hospodárskej súťaže.

35.	Komisia preto uzatvára, že predmetné opatrenie predstavuje štátnu pomoc v zmysle článku 87 ods. 1 Zmluvy o ES.

2. Výnimka podľa článku 87 ods. 2 a 3 Zmluvy o ES

36.

Primárnym cieľom predmetného opatrenia je pomôcť spoločnosti v ťažkostiach. V takýchto prípadoch možno uplatniť výnimku článku 87 ods. 3 písm. c) Zmluvy o ES, ktorá umožňuje povoliť štátnu pomoc na podporu rozvoja niektorých hospodárskych sektorov, ak táto pomoc negatívne neovplyvňuje podmienky obchodovania do takej miery, ktorá by bola v rozpore so spoločným záujmom, a ak sú splnené príslušné podmienky.

37.

Pomoc na záchranu a reštrukturalizáciu spoločností v ťažkostiach sa v súčasnosti upravuje usmerneniami Spoločenstva o štátnej pomoci na záchranu a reštrukturalizáciu firiem v ťažkostiach (6) (ďalej len “nové usmernenia”), ktoré nahrádzajú predchádzajúce znenie prijaté v roku 1999 (7) (ďalej len “usmernenia z roku 1999”).

38.

Prechodné ustanovenia nových usmernení stanovujú, že nové usmernenia sa uplatňujú na hodnotenie akejkoľvek pomoci na záchranu alebo reštrukturalizáciu poskytnutej bez povolenia Komisie (nezákonná pomoc), ak je niektorá časť pomoci alebo celá pomoc poskytnutá po 1. októbri 2004, teda po dni uverejnenia nového usmernenia v Úradnom vestníku Európskej únie (bod 104, prvý pododsek). Ak však bola pomoc nezákonne poskytnutá pred 1. októbrom 2004, zisťovanie sa vedie na základe usmernení platných v čase, keď bola pomoc poskytnutá (bod 104, druhý pododsek).

39.

Komisia poznamenáva, že schválenie vyrovnania daňovým úradom nadobudlo účinnosť 2. augusta 2004 (8). Je irelevantné, že ďalšie procesné kroky, akými sú deklaratórne uznesenie súdu, ktorým sa formálne ukončí vyrovnacie konanie alebo potreba daňového úradu skutočne realizovať odpísanie dlhu vo svojich účtovných záznamoch, sú predpísané vnútroštátnymi právnymi predpismi. Tieto predstavujú úkony vykonávajúce rozhodnutie štátu poskytnúť štátnu pomoc (inými slovami, platbu). V zmysle tohto bola pomoc nezákonne poskytnutá pred 1. októbrom 2004. Uplatňujú sa teda usmernenia z roku 1999, uplatňované v čase, keď bola pomoc poskytnutá.

40.	Vo svojom hodnotení Komisia berie do úvahy, že príjemca, ktorý spĺňa kritéria uvedené v prílohe I nariadenia Komisie (ES) č. 70/2001 z 12. januára 2001 o uplatňovaní článkov 87 a 88 Zmluvy o ES na štátnu pomoc pre malé a stredné podniky (9), je malým podnikom.

2.1. Oprávnenosť podniku

41.	Podľa bodu 5 písm. c) usmernenia z roku 1999 sa podnik pokladá za podnik v ťažkostiach, ak podľa vnútroštátnych právnych predpisov spĺňa kritéria na to, aby sa stal predmetom konania vo veci kolektívnej platobnej neschopnosti.

42.	Spoločnosť Konas bola predmetom vyrovnacieho konania, ktoré je prístupné platobne neschopným spoločnostiam v súlade s definíciou zákona o konkurze. Konas je preto oprávnená na reštrukturalizačnú pomoc.

2.2. Reštrukturalizačný plán

43.

Podľa usmernení z roku 1999, poskytnutie reštrukturalizačnej pomoci musí byť prepojené a podmienené implementáciou zrealizovateľného a koherentného reštrukturalizačného plánu na obnovenie dlhodobej životaschopnosti podniku. Členský štát sa zaväzuje k tomuto plánu, ktorý musí byť schválený Komisiou. Neschopnosť firmy zrealizovať plán sa považuje za zneužitie pomoci.

44.

Reštrukturalizačný plán musí obnoviť dlhodobú životaschopnosť príjemcu v prijateľnom časovom rámci a na základe realistických predpokladov pokiaľ ide o budúce podmienky prevádzky. Plán by mal opísať okolnosti, ktoré viedli spoločnosť do ťažkostí a uviesť primerané opatrenia na riešenie týchto ťažkostí. Reštrukturalizačné operácie nemôžu byť obmedzené na finančnú pomoc určenú na vyrovnanie dlhov a minulých strát bez toho, aby sa zaoberali dôvodmi spôsobujúcimi tieto ťažkosti.

45.

Pre spoločnosti, ktoré sa nachádzajú v podporovaných oblastiach a malé a stredné podniky, usmernenia z roku 1999 ustanovujú, že podmienky na schvaľovanie pomoci môžu byť menej prísne, pokiaľ ide o uplatňovanie kompenzačných opatrení a obsah monitorovacích správ. Tieto ukazovatele však nezbavujú takéto spoločnosti potreby vypracovania reštrukturalizačného plánu a členské štáty povinnosti poskytnúť reštrukturalizačnú pomoc len za podmienky implementácie reštrukturalizačného plánu.

46.

V tomto prípade Komisia konštatuje, že plán spoločnosti Konas bol vypracovaný podľa zákona o konkurze a nie podľa usmernení z roku 1999. Daňový úrad ako orgán poskytujúci pomoc nemal možnosť posúdiť plán alebo podmieniť odpísanie svojich pohľadávok jeho implementáciou, ktorá by bola náležite monitorovaná. Javí sa preto, že formálne požiadavky usmernení z roku 1999 neboli rešpektované.

47.

Komisia však aj napriek tomu preštudovala obsah navrhovaného plánu a konštatuje, že tu chýbajú prvky reštrukturalizačného plánu opísané v usmerneniach z roku 1999. Spoločnosť Konas opísala svoju súčasnú finančnú situáciu veľmi stručne, len do tej miery, aby preukázala, že bude schopná po vyrovnaní pokryť zvyšok svojho dlhu, a tým stratí znaky úpadku. Dôvody ťažkostí spoločnosti neboli analyzované.

48.

Plán opisuje veľmi stručne a všeobecne ciele spoločnosti Konas, ako napríklad zníženie nákladov a zintenzívnenie marketingových aktivít bez toho, aby bol však bližšie uvedený spôsob, akým sa tieto ciele majú dosiahnuť. Jediným konkrétnym opatrením je finančná reštrukturalizácia. Plán neobsahuje žiadnu predpoveď trhovej situácie ani výhľady spoločnosti.

49.

Na základe týchto ukazovateľov Komisia pochybuje, že plán navrhnutý spoločnosťou Konas je skutočným reštrukturalizačným plánom, aký je požadovaný v usmerneniach z roku 1999, uplatnenie ktorého by bolo podmienkou pre poskytnutie pomoci a ktorý by poskytol dostatočné záruky, že sa spoločnosť stane po vyrovnaní dlhodobo životaschopnou. Komisia má preto pochybnosti, že predmetné opatrenie nepredstavuje len prevádzkovú pomoc, oslobodzujúcu spoločnosť od nahromadeného verejného dlhu bez toho, aby sa realizovali akékoľvek konkrétne opatrenia, ktoré by zabezpečili obnovenie dlhodobej životaschopnosti. Takáto pomoc by bola nezlúčiteľná so spoločným trhom.

2.3. Pomoc obmedzená na minimum

50.

Keďže chýba skutočný reštrukturalizačný plán, ktorý by obsahoval finančné predpovede spoločnosti, Komisia nemôže posúdiť, či bola pomoc obmedzená na minimum nevyhnutné na uskutočnenie reštrukturalizácie (bod 40 usmernení z roku 1999. S cieľom obmedziť rušivý účinok, výška pomoci musí byť taká, aby spoločnosť nezískala hotovosť navyše, ktorá by mohla byť použitá na činnosti, ktoré nie sú spojené s reštrukturalizačným procesom.

51.	Cieľom finančnej reštrukturalizácie je eliminácia dlhu, ktorý presahuje to, čo spoločnosť môže bežne znášať. V tomto prípade sa však javí, že dlh bol vyrovnaný v plnej miere, čo vytvára pre spoločnosť dodatočnú flexibilitu vyrovnávajúcu sa poskytnutiu hotovosti.

52.

Okrem toho, podľa svojho plánu spoločnosť Konas, v čase keď požiadala príslušný súd o začatie vyrovnacieho konania, disponovala v júli 2003 hotovosťou vo výške približne asi 2,2 milióna SKK. Podľa súvahy k 31. marcu 2004, dostupná hotovosť bola asi 3,9 milióna SKK. Nezaplatený dlh po vyrovnaní bol asi 1,6 milióna SKK. Slovenské orgány nepreukázali, že spoločnosti po zaplatení dlžnej čiastky nezostala hotovosť navyše, inými slovami, že odpísanie verejného dlhu bolo limitované na nevyhnutné minimum a že spoločnosť Konas nemohla prispieť k reštrukturalizácii vo vyššej miere zo svojich vlastných zdrojov.

53.	Komisia má preto pochybnosti, či bola pomoc obmedzená na nevyhnutné minimum.

2.4. Záver

54.	Na základe uvedeného a informácií dostupných v tomto štádiu má Komisia pochybnosti, či je sporné opatrenie zlučiteľné so spoločným trhom ako reštrukturalizačná pomoc. Okrem toho sa zdá, že nie je možné uplatniť žiadnu inú výnimku v zmysle Zmluvy o ES.

3. Rozhodnutie

55.	Vzhľadom na uvedené sa Komisia rozhodla začať konanie podľa článku 88 ods. 2 Zmluvy o ES vo veci sporného opatrenia týkajúceho sa štátnej pomoci z dôvodu pochybností, či je kompatibilné so spoločným trhom.

56.	Komisia žiada Slovensko o predloženie svojich pripomienok, ktoré môžu pomôcť hodnoteniu prípadu, do jedného mesiaca od dátumu prijatia tohto listu.

57.	Komisia rovnako žiada slovenské orgány ihneď zaslať kópiu tohto listu príjemcovi pomoci.

58.

Komisia pripomína Slovensku, že konanie podľa článku 88 ods. 2 Zmluvy o ES má odkladný účinok, a upozorňuje na článok 14 nariadenia Rady (ES) č. 659/1999, ktoré stanovuje, že od príjemcu možno vymáhať každú nezákonnú pomoc. V tejto súvislosti Komisia žiada Slovensko, aby sa zdržalo výkonu ďalších procesných krokov, ktoré by boli právne potrebné podľa vnútroštátnych právnych predpisov na zrealizovanie odpisu.

59.

Komisia ďalej pripomína, že uverejnením tohto listu a jeho zhrnutia v Úradnom vestníku Európskej únie bude informovať zainteresované strany. Komisia bude informovať zainteresované strany v krajinách EFTA, ktoré sú signatármi dohody o EHP, uverejnením oznamu v prílohe EHP k Úradnému vestníku Európskej únie, ako aj dozorný orgán EFTA zaslaním kópie tohto listu. Všetky tieto zainteresované strany Komisia takto vyzve, aby predložili svoje pripomienky do jedného mesiaca od dátumu tohto uverejnenia.”

(1) Použitý výmenný kurz je len približný (1 EUR = 40 SKK) a údaje v eurách slúžia len na informáciu.

(2) Suma, ktorú je spoločnosť Konas povinná splatiť svojim veriteľom.

(3) Reštrukturalizačný plán pripravený v júli 2003 uvádza mierne nižšiu sumu dlhu vo výške 9 683 198 SKK (242 079 EUR). Údaje posúdené Komisiou sú konečnými údajmi, ktoré sú uvedené súdom vykonávajúcim dohľad v rozhodnutí, ktoré potvrdzuje dohodu veriteľov (25. júna 2004, čo je rok po predložení žiadosti o vyrovnanie s veriteľmi).

(4) Test súkromného veriteľa je potrebné odlišovať od tzv. testu súkromného investora. Pozri napríklad prípad C-342/96, Španielsko versus Komisia, § 46.

(5) Prípad C-256/97, DM Transport.

(6) Ú. v. EÚ C 244, 1.10.2004, s. 2.

(7) Ú. v ES C 288, 9.10.1999, s. 2.

(8) Posledný dátum, kedy možno pomoc pokladať za poskytnutú. Možné sú aj skoršie dátumy (pozri bod 13), najmä dátum, keď daňový úrad súhlasil s navrhovaným vyrovnaním (8. jún 2004), čím sa ale nemení hodnotenie.

(9) Ú. v. ES L 10, 13.1.2001, s. 33.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 323

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	48. sējums 2005. gada 20. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Komisija
2005/C 323/1	Euro maiņas kurss	1

2005/C 323/2	Reģistrācijas pieprasījuma publicēšana Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 6. panta 2. punkta nozīmē	2

2005/C 323/3	Dalībvalstu sniegtā informācija par piešķirto valsts atbalstu saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot atbalstu apmācībām, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 363/2004 ( 1 )	5

2005/C 323/4	Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 364/2004, par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem ( 1 )	8

2005/C 323/5	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	13

2005/C 323/6	Reģistrācijas pieprasījuma publicēšana Regulas (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 6. panta 2. punkta nozīmē	16

2005/C 323/7	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4014 — GLB/Luminar/JV) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	20

2005/C 323/8	Paziņojums par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kurus piemēro Indijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importam	21

2005/C 323/9	Valsts atbalsts — Slovākija — Valsts atbalsts Nr. C 42/2005 (ex NN 66/2005 ex N 195/2005) — Pārstrukturēšanas atbalsts Konas Ltd — Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )	25

	Eiropas Centrālā banka
2005/C 323/0	Eiropas Centrālās Bankas atzinums — 2005. gada 9. decembris pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko attiecībā uz dažiem termiņiem groza Direktīvu 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem (CON/2005/53)	31

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1977
JPY	Japānas jēna	139,24
DKK	Dānijas krona	7,4550
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,67960
SEK	Zviedrijas krona	9,4295
CHF	Šveices franks	1,5505
ISK	Islandes krona	75,49
NOK	Norvēģijas krona	8,0110
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9555
CYP	Kipras mārciņa	0,5735
CZK	Čehijas krona	28,932
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	252,65
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6965
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,8558
RON	Rumānijas leja	3,6595
SIT	Slovēnijas tolērs	239,49
SKK	Slovākijas krona	38,008
TRY	Turcijas lira	1,6160
AUD	Austrālijas dolārs	1,6110
CAD	Kanādas dolārs	1,3932
HKD	Hongkongas dolārs	9,2850
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7330
SGD	Singapūras dolārs	1,9934
KRW	Dienvidkorejas vons	1 218,90
ZAR	Dienvidāfrikas rands	7,6557
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,6690
HRK	Horvātijas kuna	7,4075
IDR	Indonēzijas rūpija	11 803,33
MYR	Malaizijas ringits	4,527
PHP	Filipīnu peso	63,975
RUB	Krievijas rublis	34,3460
THB	Taizemes bats	49,016


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ