13.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/1

---

Euro maiņas kurss (1)

2005. gada 12. desembris

(2005/C 316/01)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1925
JPY	Japānas jēna	143,46
DKK	Dānijas krona	7,4487
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,67430
SEK	Zviedrijas krona	9,4405
CHF	Šveices franks	1,5413
ISK	Islandes krona	75,32
NOK	Norvēģijas krona	7,9775
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5733
CZK	Čehijas krona	29,090
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	254,45
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6970
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,8387
RON	Rumānijas leja	3,6438
SIT	Slovēnijas tolērs	239,51
SKK	Slovākijas krona	38,020
TRY	Turcijas lira	1,6118
AUD	Austrālijas dolārs	1,5831
CAD	Kanādas dolārs	1,3747
HKD	Hongkongas dolārs	9,2469
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6836
SGD	Singapūras dolārs	2,0053
KRW	Dienvidkorejas vons	1 232,03
ZAR	Dienvidāfrikas rands	7,5615
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,6318
HRK	Horvātijas kuna	7,3933
IDR	Indonēzijas rūpija	11 631,65
MYR	Malaizijas ringits	4,503
PHP	Filipīnu peso	63,936
RUB	Krievijas rublis	34,2870
THB	Taizemes bats	49,177

---

(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

13.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/2

---

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2005/C 316/02)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Dānija

Atbalsta numurs: N 269/05

Nosaukums oriģinālvalodā: High Technology Foundation

Mērķis: Pētniecība un attīstība — Visas nozares

Juridiskais pamats: Lov nr. 1459 af 22. December 2004

Maksimālā atbalsta intensitāte: 100 %, 75 %, 50 %

Ilgums: 2005-2010

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Itālija [Marke]

Lietas numurs: N 299/2004

Nosaukums: Uzņēmmu kapitāla finansēšana

Mērķis: Atbalsta shēma paredz risināt MVU kapitāla finansēšanas trūkumu Markes reģionā

Juridiskais pamats: Progetto di Deliberazione della Giunta regionale per l'adozione del «Quadro attuativo dell'articolo 3 della LR N. 5/2003»

Budžets: 10 miljoni EUR

Ilgums:

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Vokietija (Land Schleswig-Holstein)

Atbalsta numurs: N 307/2005

Nosaukums oriģinālvalodā: Nord Power Innovationspark Lübeck

Mērķis: Pētniecība un attīstība — Reģionālā attīstība — Vides aizsardzība (Tikai elektroapgāde, gāzes apgāde un ūdensapgāde)

Juridiskais pamats: Jährliches Haushaltsgesetz des Landes Schleswig-Holstein: Einzelplan 0602, TG 62 (MWV)

Budžets: EUR 541 170

Maksimālā atbalsta intensitāte: 30 %

Ilgums: 2005-2006

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste (Skotija)

Atbalsta Nr.: N 680/2001

Nosaukums: Īpašuma atbalsta shēma

Mērķis: Atbalsts privātsektora veiktai telpu un ēku attīstīšanai komercnolūkā. (Uzņēmumi, kas darbojas īpašuma attīstīšanas nozarē, un, kas attiecas uz subsidēto telpu galalietotājiem, — uzņēmumi, kas darbojas jebkurā nozarē.)

Juridiskais pamats: Enterprise and New Towns (Scotland) Act 1990, as amended on 1 April 2001 by Scottish Statutory Instrument 2001 No 126. Local Government Act 1973. Section 171 of Local Government Act etc (Scotland) Act 1994

Budžets: GBP 20-23 miljoni gadā

Atbalsta intensitāte vai summa: Maksimālā intensitāte atbilstīgi reģionālā atbalsta plānam un Regulai (EK) Nr. 70/2001

Ilgums: Līdz 31.12.2006

Cita informācija: Īstenošanas gada pārskats

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums:

Dalībvalsts: Beļģija

Atbalsta Nr.: NN 136/03

Nosaukums: Beļgijas nozaru fondi

Mērķis: Uzņēmumu piedalīšanās sociālo uzdevumu izpildē, vadoties no savas darbības nozares vajadzībām

Juridiskais pamats: Wet van 7 januari 1958 betreffende de fondsen voor bestaanszekerheid

Loi du 7 janvier 1958 concernant les Fonds de sécurité d'existence

Ilgums: Dažāda, atkarībā no dažādās darbības nozarēs piemērojamo kolektīvo līgumu un starpnozaru nolīgumu ilguma

Cita informācija: Valsts nepiedalās ne fondu radīšanā, ne darbībā, nedz arī to finansēšanā vai pārvaldīšanā

Atbalsta veids: Nav piemērojams. Vienas nozares uzņēmumi paši piedalās nozarei nepieciešamo apmācības izmaksu segšanā, izmantojot nozares sociālo partneru izveidoto nozares fondu un veicot iemaksas tajā.

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

---

13.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/4

---

Dalībvalstu sniegtā informācija par piešķirto valsts atbalstu saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 364/2004

(2005/C 316/03)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta numurs	XS 8/04
Dalībvalsts	Austrija
Reģions	Kapfenbergas pašvaldība NUTS III reģions austrumu Augšštīrija
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums	Atbalsts Kapfenbergas pilsētas centram
Juridiskais pamats	Innenstadtförderungsrichtlinie gemäß Beilage (Innenstadtförderung der Stadt Kapfenberg) Beihilfenrelevant nach KMU-Freistellung sind die Punkte: 3.3. Maßnahmen zur Verbesserung und Attraktivierung von Geschäftslokalen und Außenanlagen 3.6. Planungs- und Beratungsleistungen
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa	Atbalsta programma	Ikgadējā kopējā summa	EUR 0,8 miljoni
		Garantētie aizdevumi
	Individuālais atbalsts	Kopējā atbalsta summa
		Garantētie aizdevumi
Maksimālā atbalsta intensitāte	Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto pantu un 5. pantu		Jā
Īstenošanas datums	Atbalsta programmas punkts 3.3 un 3.6 stājas spēkā 1.8.2004.
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums	Līdz 31.12.2006.
Atbalsta mērķis	Atbalsts MVU		Jā
Attiecīgā tautsaimniecības nozare	Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm		Jā
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: Stadtgemeinde Kapfenberg
	Adrese: Koloman-Wallisch-Platz 1 A-8605 Kapfenberg
Lielas individuālā atbalsta dotācijas	Saskaņā ar regulas 6. pantu		Jā

Atbalsta numurs	XS 84/04
Dalībvalsts	Apvienotā Karaliste
Reģions	West Wales & The Valleys 1. mērķa reģions
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums	Amgen Cymru (Cynon Valley Waste Disposal Co. Ltd) — Bryn Pica pārstrādes centrs
Juridiskais pamats	The Industrial Development Act 1982
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa	Atbalsta programma	Ikgadējā kopējā summa
		Garantētie aizdevumi
	Individuālais atbalsts	Kopējā atbalsts summa	510 000 GBP
		Garantētie aizdevumi
Maksimālā atbalsta intensitāte	Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto punktu un 5. pantu		Jā
Īstenošanas datums	No 26.8.2004.
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums	Līdz 31.8.2006.
Atbalsta mērķis	Atbalsts MVU		Jā
Attiecīgā tautsaimniecības nozare	Ierobežots noteiktām nozarēm		Jā
	Pārējie pakalpojumi (pārstrāde)		Ja
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: Welsh European Funding Office
	Adrese: Cwm Cynon Business Park Mountain Ash, CF45 — 4ER, UK
Lielas individuālā atbalsta dotācijas	Saskaņā ar regulas 6. pantu		Jā

Atbalsta numurs	XS 88/04
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	Brandenburga
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums	Brandenburgas Ekonomikas ministrijas 2004. gada 31. marta vadlīnijas par enerģijas un atjaunojamu enerģijas avotu efektīvas izmantošanas veicināšanu
Juridiskais pamats	§§ 44, 23 der Landeshaushaltsordnung (LHO) sowie die hierzu ergangenen Verwaltungsvorschriften in der jeweils gültigen Fassung
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa	Atbalsta programma	Ikgadējā kopējā summa	aptuveni EUR 2 miljoni
		Garantētie aizdevumi
	Individuālais atbalsts	Kopējā atbalsts summa
		Garantētie aizdevumi
Maksimālā atbalsta intensitāte	Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto punktu un 5. pantu		Jā
Īstenošanas datums	Vadlīnijas stājas spēkā 2004. gada 6. maijā
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums	Līdz 2006. gada 31. decembrim (pēdējā diena atbalsta piešķiršanai)
Atbalsta mērķis	Atbalsts MVU		Jā
Attiecīgā tautsaimniecības nozare	Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm		Jā
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: Investitionsbank des Landes Brandenburg (ILB)
	Adrese: Steinstraße 104 — 106 D-14480 Potsdam
Lielas individuālā atbalsta dotācijas	Saskaņā ar regulas 6. pantu		Jā

Atbalsta numurs	XS 91/04
Dalībvalsts	Apvienotā Karaliste
Reģions	West Wales & The Valleys 1. mērķa reģions
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums	Court Vale Developments Ltd.
Juridiskais pamats	Industrial Development Act 1982
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa	Atbalsta programma	Ikgadējā kopējā summa
		Garantētie aizdevumi
	Individuālais atbalsts	Kopējā atbalsts summa	198 050 GBP
		Garantētie aizdevumi
Maksimālā atbalsta intensitāte	Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto punktu un 5. pantu		Jā
Īstenošanas datums	No 1.1.2005.
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums	Līdz 31.12.2006.
Atbalsta mērķis	Atbalsts MVU		Jā
Attiecīgā tautsaimniecības nozare	Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm		Jā
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: Welsh European Funding Office
	Address: Cwm Cynon Business Park Mountain Ash CF45 4ER, UK
Lielas individuālā atbalsta dotācijas	Saskaņā ar regulas 6. pantu		Jā

Atbalsta numurs	XS 95/04
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	nepiemēro
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums	Atbalsts inovācijām MVU, sniedzot labāku piekļuvi pašreizējiem datiem zinātnes, tehnoloģiju un ekonomikas jomās
Juridiskais pamats	§ 44 Bundeshaushaltsordnung (BHO)
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa	Atbalsta programma	Ikgadējā kopējā summa	EUR 0,6 — 1,0 miljons
		Garantētie aizdevumi
	Individuālais atbalsts	Kopējā atbalsts summa
		Garantētie aizdevumi
Maksimālā atbalsta intensitāte	Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto daļu un 5. pantu		Jā
Īstenošanas datums	1.3.2005.
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums	Līdz 31.12.2006.
Atbalsta mērķis	Atbalsts MVU		Jā
Attiecīgā tautsaimniecības nozare	Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm		Jā
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: Ministry for Economic Affairs and Labour Referat VI B 4
	Adrese: Scharnhorststraße 34 — 37 D-10115 Berlin
Lielas individuālā atbalsta dotācijas	Saskaņā ar regulas 6. pantu		Jā

Atbalsta numurs	XS 96/04
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	nepiemēro
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums	Ekonomikas un darba ministrijas atbalsts vidēja lieluma lietojuma projektiem FIT für den Wissenswettbewerb
Juridiskais pamats	§ 44 Bundeshaushaltsordnung (BHO)
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa	Atbalsta programma	Ikgadējā kopējā summa	EUR 0,75 — 1,25 miljoni
		Garantētie aizdevumi
	Individuālais atbalsts	Kopējā atbalsts summa
		Garantētie aizdevumi
Maksimālā atbalsta intensitāte	Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto daļu un 5. pantu		Jā
Īstenošanas datums	1.3.2005.
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums	Līdz 31.12.2006.
Atbalsta mērķis	Atbalsts MVU		Jā
Attiecīgā tautsaimniecības nozare	Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm		Jā
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: Ekonomikas un darba ministrija Referat VI B 4
	Adrese: Scharnhorststraße 34 — 37 D-10115 Berlin
Lielas individuālā atbalsta dotācijas	Saskaņā ar regulas 6. pantu		Jā

Atbalsta Nr.	XS 98/04
Dalībvalsts	Apvienotā Karaliste
Reģions	Velsas rietumi & Valejas 1. mērķa reģions
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums	Welsh Application Service Provider (WASP): 11. fāze
Juridiskais pamats	Industrial Development Act 1982
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms	Atbalsta shēma	Kopējais gada apjoms	GBP 544 407
		Garantētie aizdevumi
	Individuālais atbalsts	Kopējais atbalsta apjoms
		Garantētie aizdevumi
Maksimālā atbalsta intensitāte	Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. — 6. punktu un 5. pantu		Jā
Ieviešanas datums	No 01.08.2004
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta piešķīruma ilgums	Līdz 31.12.2006. NB: Kā iepriekš norādīts, subsīdiju piešķīra pirms 2006. gada 31. decembra. Paredzams, ka maksājumus atbilstoši šīm saistībām (saskaņā ar N+2) turpinās veikt līdz 2007. gada 31. jūlijam
Atbalsta mērķis	Atbalsts MVU		Jā
Attiecīgās tautsaimniecības nozares	Visas nozares, kuras tiesīgas pretendēt uz MVU atbalstu		Jā
Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: Welsh European Funding Office
	Adrese: Cwm Cynon Business Park Mountain Ash CF45 4ER, UK
Liela apjoma individuālā atbalsta subsīdijas	Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu		Jā

Atbalsta numurs	XS 101/04
Dalībvalsts	Apvienotā Karaliste
Reģions	Anglija
Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums	Kredīti uzņēmējdarbības attīstībai
Juridiskais pamats	Appropriation Act 2004
Ikgadējie atbilstīgi programmai plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa	Atbalsta programma	Ikgadējā kopējā summa	2 miljoni GBP
		Garantētie aizdevumi
	Individuālais atbalsts	Kopējā atbalsts summa	3 000 GBP katram MVU
		Garantētie aizdevumi
Maksimālā atbalsta intensitāte	Saskaņā ar regulas 4. panta otro līdz sesto punktu un 5. pantu		Jā
Īstenošanas datums	No 2004. gada oktobra
Programmas vai individuālā atbalsta ilgums	Līdz 30.6.2007.
Atbalsta mērķis	Atbalsts MVU		Jā
Attiecīgā tautsaimniecības nozare	Atbalsts MVU pieļaujams visām nozarēm		Jā
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: United Kingdom Trade & Investment
	Adrese: Antonia Yeolanda Lopes International Trade Development Group, Regional Directorate/TDU 7th Floor, Kingsgate House 66-74 Victoria Street London SW1E 6SW, UK
Lielas individuālā atbalsta subsīdijas	Saskaņā ar regulas 6. pantu		Jā

Atbalsta Nr.	XS 129/04
Dalībvalsts	Polija
Reģions	Visas 16 provinces
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums	Neatmaksājamais finanšu atbalsts, ko piešķir reģionālā finansēšanas iestāde konsultāciju pakalpojumiem, ar kuru palīdzību uzņēmumi pielāgojas Polijas vai ES likumdošanai arodveselības un aroddrošības jomās
Juridiskais pamats	Art. 6 ustawy z dnia 9 listopada 2000 r. o utworzeniu Polskiej Agencji Rozwoju Przedsiębiorczości. § 24 ustęp 3 punkt 4 Rozporządzenia Ministra Gospodarki i Pracy z dnia 17 sierpnia 2004 r. w sprawie udzielania przez Polską Agencję Rozwoju Przedsiębiorczości pomocy finansowej niezwiązanej z programami operacyjnymi
Plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms	Atbalsta shēma	Kopējais gada apjoms	EUR 1,55 miljoni
		Garantētie aizdevumi
	Individuālais atbalsts	Kopējais atbalsta apjoms
		Garantētie aizdevumi
Atbalsta maksimālā intensitāte	Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. — 6. punktu un 5. pantu		Jā
Ieviešanas datums	2004. gada 28. augusts — diena, kurā stājās spēkā dekrēts
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums	Līdz 2005. gada 31. jūlijam
Atbalsta mērķis	Atbalsts MVU		Jā
Attiecīgās tautsaimniecības nozares	Visas nozares, kas ir tiesīgas pretendēt uz MVU atbalstu		Jā
Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: Reģionālās finansēšanas iestādes (1)
Liela apjoma individuālā atbalsta subsīdijas	Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu		Jā

Atbalsta Nr.	XS 131/04
Dalībvalsts	Polija
Reģions	13 provinces (Dolnośląskie, Kujawsko-Pomorskie, Lubelskie, Lubuskie, Łódzkie, Małopolskie, Opolskie, Podkarpackie, Podlaskie, Pomorskie, Świętokrzyskie, Warmińsko-Mazurskie, Zachodniopomorskie)
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums	Neatmaksājamais finanšu atbalsts, ko piešķir reģionālā finansēšanas iestāde konsultāciju pakalpojumiem
Juridiskais pamats	Art. 6 ustawy z dnia 9 listopada 2000 r. o utworzeniu Polskiej Agencji Rozwoju Przedsiębiorczości. § 24 ustęp 3 punkt 1, 2, 3 Rozporządzenia Ministra Gospodarki i Pracy z dnia 17 sierpnia 2004 r. w sprawie udzielania przez Polską Agencję Rozwoju Przedsiębiorczości pomocy finansowej niezwiązanej z programami operacyjnymi
Plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms	Atbalsta shēma	Kopējais gada apjoms	EUR 9,57 miljoni
		Garantētie aizdevumi
	Individuālais atbalsts	Kopējais atbalsta apjoms
		Garantētie aizdevumi
Atbalsta maksimālā intensitāte	Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. — 6. punktu un 5. pantu		Jā
Ieviešanas datums	2004. gada 28. augusts — diena, kurā stājās spēkā dekrēts
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums	Līdz 2005. gada 30. novembrim
Atbalsta mērķis	Atbalsts MVU		Jā
Attiecīgās tautsaimniecības nozares	Visas nozares, kas ir tiesīgas pretendēt uz MVU atbalstu		Jā
Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: Regionalne Instytucje Finansujące (2)
Liela apjoma individuālā atbalsta subsīdijas	Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu		Jā

Atbalsta Nr.	XS 132/04
Dalībvalsts	Polija
Reģions	Visas 16 provinces
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums	Finansiālā palīdzība neatmaksājamā finanšu atbalsta veidā ieguldījumiem
Juridiskais pamats	Art. 6 ustawy z dnia 9 listopada 2000 r. o utworzeniu Polskiej Agencji Rozwoju Przedsiębiorczości. § 5 punkt 2 Rozporządzenia Ministra Gospodarki i Pracy z dnia 17 sierpnia 2004 r. w sprawie udzielania przez Polską Agencję Rozwoju Przedsiębiorczości pomocy finansowej niezwiązanej z programami operacyjnymi
Plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms	Atbalsta shēma	Kopējais gada apjoms	EUR 10,67 miljoni
		Garantētie aizdevumi
	Individuālais atbalsts	Kopējais atbalsta apjoms
		Garantētie aizdevumi
Atbalsta maksimālā intensitāte	Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. — 6. punktu un 5. pantu		Jā
Ieviešanas datums	2004. gada 28. augusts — diena, kurā stājās spēkā dekrēts
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums	Līdz 2005. gada 30. novembrim
Atbalsta mērķis	Atbalsts MVU		Jā
Attiecīgās tautsaimniecības nozares	Visas nozares, kas ir tiesīgas pretendēt uz MVU atbalstu		Jā
Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: Polijas Uzņēmējdarbības attīstības aģentūra
	Adrese: Ul. Pańska 81/83 PL-00-834 Warszawa
Liela apjoma individuālā atbalsta subsīdijas	Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu		Jā

---

(1)  Reģionālās finansēšanas iestādes, kas piešķir atbalstu:

(2)  Reģionālās finansēšanas iestādes

---

13.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/12

---

Informācija, ko paziņojušas dalībvalstis par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam

(2005/C 316/04)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta Nr.: XT 10/03

Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste un Īrijas Republika

Reģions: 32 grāfistes Īrijas salā — Ziemeļīrija un Īrijas Republika

Atbalsta shēmas nosaukums vai uzņēmuma, kas saņem individuālu atbalstu, nosaukums: FOCUS

Juridiskais pamats: British/Irish Agreement Act 1999, Section 2.3 Part 7 of Annex 2 of the Act empowers InterTradeIreland to invest, lend or grant aid for the purposes of its function

Saskaņā ar shēmu plānotie gada izdevumi vai atsevišķā atbalsta, kas piešķirts uzņēmumam, kopējais apjoms: Maksimālās izmaksas vienam uzņēmumam

2002. g.: GBP 25 400

2003. g.: GBP 25 400

Maksimālais kopējais finansētais elements

2002. g.: GBP 254 000

2003. g.: GBP 254 000

Piezīmes:

2002.-2004.g. izstrādās un īstenos 20 projektus. Izmaksas par projektu ir GBP 25 400 12 mēnešos. GBP 25 400 par projektu maksā ceturkšņa daļās 12 mēnešu periodā. Gada izdevumus visai 20 projektu FOCUS shēmai aprēķina uz tā pamata, ka projekti sāksies 2002. gada vidū un būs pabeigti 2003. gada vidū. Tāpēc tēriņus proporcionāli sadala pa diviem gadiem.

Kopējais finansējuma elements 20 projektiem divos gados ir GBP 508 000. Tas ir 65 % kopējo projekta izmaksu, un atlikušos 35 % iegulda iesaistītie uzņēmumi

Atbalsta maksimālā intensitāte: Maksimāli līdz GBP 25 400 atbalsta par projektu gadā, kas ir 65 % atbalsta intensitātes

Izpildes datums, programmas vai individuālā atbalsta ilgums: Ierosinātajai shēmai jāturpinās 2 gadus no apstiprināšanas dienas.

Individuālie uzņēmumi būs tiesīgi uz palīdzību ne ilgāk kā 12 mēnešus

Atbalsta mērķis: Atbalsta mērķis ir apmācīt augsta kalibra absolventus tirdzniecībā un mārketingā, lai sagatavotu viņus augstākajai vadībai. Mācības ir vispārīgas, jo tās ir vispārējas visiem iesaistītajiem absolventiem un sniedz prasmes, kas ir nododamas tālāk visā nozarē.

Nolūks ir tāds, ka FOCUS programma sniegs iesaistītajiem absolventiem pilnu vai daļēju akreditāciju līdzdalībai nozīmīgās profesionālās struktūrās, tādās kā Chartered Institute of Marketing un/vai Marketing Institute of Ireland

Tautsaimniecības nozares: Visas nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese:

InterTradeIreland

The Old Gasworks Business Park

Kilmorey Street

Newry

Co Down

Northern Ireland

BT34 2DE

---

13.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/13

---

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai

(2005/C 316/05)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta Nr.	XE 17/04
Dalībvalsts	Itālija
Reģions	Aostas ieleja
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālu atbalstu saņemošā uzņēmuma nosaukums	Nodarbinātības politikas un profesionālās apmācības trīs gadu plāns (2004-2006)
Juridiskais pamats	D.C.R. n. 666/XII del 9.6.2004 D.G.R. n. 2712 del 9.8.2004
Ikgadējie plānotie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējais apjoms	Ikgadējais kopējais apjoms	EUR 4,2 milj.
	Garantētie aizdevumi
Atbalsta maksimālā intensitāte	Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. līdz 5. punktu, 5. pantu un 6. pantu	Jā
Ieviešanas datums	2004. gada 9. augusts
Shēmas vai individuālā atbalsta piešķiršanas termiņš	Līdz 2006. gada 31. decembrim
Atbalsta mērķis	4. pants — Darba vietu izveidošana	Nē
	5. pants — Neizdevīgu darba ņēmēju un strādājošo invalīdu pieņemšana darbā	Jā
	6. pants — Strādājošo invalīdu nodarbināšana	Jā
Tautsaimniecības nozares	— Visas nozares Kopienā (1), saistībā ar kurām ir tiesības uz nodarbinātības atbalstu	Jā
	— Ražošana (1)	Jā
	— Pakalpojumi (1)	Jā
	— Citi	Jā
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: Aostas ielejas autonomais reģions: Assessorato Attività Produttive e Politiche del Lavoro Dipartimento delle politiche del lavoro Direzione Agenzia regionale del Lavoro
	Adrese: Via Garin, 1 — 11100 Aosta
Papildu informācija	Atbalsta shēmu līdzfinansē ar reģionālās sadarbības programmu — 3. mērķis, ESF, 2000-2006 Lēmums K(2000) 2067 (2000. gada 21. septembris) Lēmums K(2004) 2915 (2004. gada 20. jūlijs)
Atbalsts, par kuru iepriekš jāinformē Komisija	Saskaņā ar minētās regulas 9. pantu	Jā

---

(1)  Izņemot kuģu būvi un citas nozares, uz kurām attiecas īpaši noteikumi regulās un direktīvās par valsts atbalstu konkrētajā nozarē.

---

13.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/14

---

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

(2005/C 316/06)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta numurs	XS 67/03
Dalībvalsts	Grieķija
Reģions	Visi reģioni
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums	Atbalsta shēmas saskaņā ar Kopienas atbalsta pamatprogrammu integrētas lauku attīstības programmām 2000.-2006. gadam
Juridiskais pamats	Κοινή υπουργική απόφαση 505/2002 αριθ. πρωτοκόλου 305875/8404 (ΦΕΚ 1488/28.11.2002 Τεύχος Β')
Shēmas plānotās ikgadējās izmaksas vai uzņēmumam piešķirtā individuāla atbalsta kopējais apjoms	Pirmo reizi atbalsts jāpiešķir 2003. gada jūlijā un jauni uzaicinājumi jāizziņo 2000.-2006. gada programmu pieteikumu iesniegšanas termiņā. Prognozētie valsts izdevumi visiem uzaicinājumiem. Prognozēto valsts izdevumu apjoms visiem uzaicinājumiem un programmām kopā ir EUR 485 000 000
Maksimālā atbalsta intensitāte	Atbalsta shēmas integrētas lauku attīstības programmām
	atbalsta maksimālā intensitāte atbilst reģionālā atbalsta kartei un MVU regulai EK 70/2001, to izsaka ar TDE, atbalsta maksimāli pieļaujamam apjomam pievieno 15 %, jo uz visiem Grieķijas reģioniem attiecas Regulas EK 70/2001 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts	Atbalsta apjoms
	Ziemeļegejas reģions, Dienvidegejas reģions, Atika, Trizīnijas Eparhija, Kitīras un Antikitīras salas, Ipīra, Austrummaķedonija, Jonijas salas, Peloponēsa, kā arī visas Grieķijas salas, izņemot Krētu	60 %
	Centrālmaķedonija, Tesālija, Vidusgrieķija un tās rietumu daļa. Krēta	55 %
	Centrālmaķedonija, Atika	50 %
	Piezīme: Atbalstu piešķir mikrouzņēmumu izveidošanai un modernizēšanai EK 70/2001 1 pielikuma nozīmē, ražošanai, amatniecībai, mājamatniecībai un agrotūrismam vietējās ekonomikas diversifikācijas nolūkos, lai samazinātu tās atkarību no tautsaimniecības pamatsektora un darbībām lauksaimniecībā
Ieviešanas datums	Atbalstu piešķirs no 2003. gada jūlija
Atbalsta shēmas termiņš	Diena (mēnesis un gads), līdz kurai shēmas atbalsts var tikt piešķirts: 31.12.2008. pie nosacījuma, ka ir iespējams ES attaisnoto izdevumu atmaksas termiņa pagarinājums
Atbalsta mērķis	Mērķis ir saimnieciskās darbības saglabāšana, attīstīšana un intereses radīšana par to iedzīvotājos kalnu, pakalnu un citās mazāk attīstītās teritorijās, uz kurām attiecas integrētas lauku attīstības atbalsta programmas
Tautsaimniecības nozares	141 Celtniecībai paredzētu akmeņu ieguve 153.3 Cukuru saturošu konditorijas produktu ražošana no augļiem un dārzeņiem 155.2 Saldējuma ražošana 158.1 Maizes ražošana, maizes konditorejas produktu ražošana 158.5 Makaronu, nūdeļu, prosas un līdzīgu miltu izstrādājumu ražošana 158.6 Tējas un kafijas apstrāde 158.7 Ēdienu piedevu un garšvielu ražošana 159.1 Destilēta alkohola produktu ražošana 159.2 Etilspirta ražošana no fermentētiem izejvielām 159.6 Alus ražošana 159.7 Iesala ražošana 159.8 Minerālūdens un bezalkohola dzērienu ražošana 17 Audumu un tekstilmateriālu ražošana 18 Apģērba un piederumu izgatavošana no kažokādas, kažokādu krāsošana 19 Ādas miecēšana un apstrāde, somu, zirglietu — sedlu un iejūgu, kā arī apavu izgatavošana 20 Kokapstrāde un produktu izgatavošana no koksnes un korķa, izņemot mēbeles; produktu izgatavošana no salmiem un pinumu izgatavošana 212.1 Gofrēta papīra un kartona ražošana, kā arī produktu ražošana no gofrēta papīra un kartona 212.3 Rakstāmpapīra un iespiedpapīra ražošana 221.9 Citas ar izdevniecību saistītas darbības 222.9 Citas ar iespieddarbiem saistītas darbības 241.2 Krāsvielu un pigmentu ražošana 245.1 Ziepju, veļas mazgājamo līdzekļu, sadzīves ķīmijas produktu ražošana 245.2 Smaržu un kosmētikas līdzekļu ražošana 246.3 Ēterisko eļļu ražošana 263 Keramikas flīžu un plākšņu ražošana 266.2 Ģipša produktu ražošana celtniecībai 267 Akmens griešana, apstrāde un slīpēšana 285 Metālapstrāde un tā pārklāšana, inženiertehniskie darbi, slēdzot līgumus 286 Griešanas rīku, instrumentu un līdzīgu vienkāršu metālizstrādājumu ražošana 287 Citu metālizstrādājumu ražošana 29 To ierīču un iekārtu ražošana, kas nav minētas citur 36 Mēbeļu ražošana; citur neminētas ražošanas jomas 55 Viesnīcas un restorāni 633 Tūrisma aģentūru un operatoru darbības; tūrismu atbalstošas darbības 748.2 Iesaiņojumu ražošanas darbības 923 Citas izklaides jomas darbības 925 Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citas darbības saistībā ar kultūru 926 Darbības sporta jomā 927.2 Citur neminētas izklaides jomas darbības 930.2 Frizētavu darbības un citas darbības skaistumkopšanas jomā
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Nosaukums: Υπουργείο Γεωργίας και Περιφέρειες (Lauksaimniecības un reģionu ministrija (13))
	Adrese: Αχαρνών 2, Αθήνα GR-10176
Cita informācija	Ir paredzēts, ka atbalsta apjoms vienam ieguldījumam nepārsniegs EUR 264 000 un vidējais atbalsta apjoms nepārsniegs EUR 130 000

---

13.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/16

---

Reģistrācijas pieprasījuma publicēšana Regulas (EEK) Nr. 2082/92 8. panta 1. punkta otrā apakšpunkta nozīmē saistībā ar specifiskuma apliecībām

(2005/C 316/07)

Šī publikācija dod tiesības iesniegt iebildumus minētās regulas 8. un 9.panta nozīmē. Jebkādi iebildumi attiecībā uz šo pieprasījumu ir nosūtāmi dalībvalsts kompetentajai iestādei piecu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas. Publikācijas pamatojumam jo īpaši izmanto 4.2), 4.3) un 4.4) punktu, ar ko atzīst, ka pieprasījums ir pamatots Regulas (EEK) Nr. 2082/92 nozīmē.

ĪPAŠA RAKSTURA SERTIFIKĀTA REĢISTRĀCIJAS PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2082/92

 “BOERENKAAS” 

EK numurs: NL/00023/25.06.2003

1.   Kompetentā iestāde:

Nosaukums:	Hoofdproductschap Akkerbouw (HPA)
Adrese:	Postbus 29739 2502 LS Den Haag Nederland
Tālr.:	070-370 85 02
Fakss:	070-370 84 44

2.   Pieteikuma iesniedzēja grupa:

2.1.   Nosaukums: Bond van Boerderijzuivelbereiders (piena produktu nozares ražotāju apvienība)

2.2.   Adrese:

Postbus 29773

2502 LT Den Haag

Nederland

Tālr.: 070-338 29 60

Fakss: 070-338 28 12

2.3   Sastāvs: ražotāji/pārstrādes uzņēmumi (X) citi ( )

Bond van Boerderijzuivelbereiders ir piensaimniecības nozares ražotāju apvienība, kas pārstāv tās biedru vispārējās intereses, proti, piensaimnieku un visu citu piena produktu ražotāju intereses.

Apvienības Bond van Boerderijzuivelbereiders (BBZ) biedri ir piena produktu ražotāji, kuri sieru un citus piena produktus gatavo tikai no pašu ganāmpulkā iegūta piena (govs, kazu vai aitu piena). BBZ organizācijā ir 420 biedru, no kuriem vairāk nekā 350 ražo Boerenkaas (lauku sieru).

3.   Produkta veids:

puscietais vai cietais siers, kura gatavošanā izmanto svaigpienu

4.   Specifikācijās sniegtais apraksts:

(6. panta 2. punkta prasību kopsavilkums).

4.1.   Nosaukums: “Boerenkaas” — (tikai holandiešu valodā)

4.2.   Īpaša izgatavošanas vai ražošanas metode: Boerenkaas ir siers, ko izgatavo lauku saimniecībā no svaiga govs, kazas, aitas vai bifeļu piena. Vismaz pusei no piena jābūt iegūtai no tās pašas saimniecības ganāmpulka. Pārējo pienu drīkst iepirkt no ne vairāk kā no divām citām piensaimniecībām, bet kopējais iepirktā piena daudzums nedrīkst pārsniegt pašā saimniecībā saražotā piena daudzumu.

Var izmantot šādas izejvielas:

Izmantotais piens nedrīkst būt termiski apstrādāts virs 40 °C; fosfotāzes darbībai ir jāatbilst svaigpiena reakcijai.

Piens ir jāpārstrādā sierā 40 stundu laikā pēc tā izslaukšanas.

Palīgvielas un piedevas

Ražošanas process

Svaigpienu ieraudzē aptuveni 30 °C temperatūrā 40 stundu laikā pēc tā izslaukšanas.

Skābšanu nodrošina jaukta pienskābes baktēriju celmu kultūra.

Pēc recekļa sagriešanas, izmaisīšanas un daļējas sūkalu notecināšanas, sūkalu un rūgušpiena biezmasu vienu vai divas reizes skalo ar karstu ūdeni, sasildot masu līdz maksimāli 37 °C temperatūrai.

Pēc apstrādes biezmasu pilda siera veidnēs.

Pirms presēšanas vai tās laikā siera gabalam uzliek kazeīna etiķeti ar nosaukumu Boerenkaas, kuru var arī papildināt ar norādi par to, kāda veida piens ir izmantots šā siera siešanā.

Pēc presēšanas un paskābināšanas, kas ilgst vairākas stundas, sieru iegremdē 18 līdz 22 % vārāmās sāls šķīdumā (nātrija hlorīds).

Minimālais siera nogatavināšanās ilgums saimniecībā ir 13 dienas no dienas, kad sāk apstrādi vismaz 12 °C temperatūrā.

Lai iegūtu šim sieram raksturīgo aromātu, to turpina nogatavināt īpašā nogatavināšanas telpā attiecīgajā saimniecībā vai siera tirdzniecības uzņēmuma noliktavās. Nogatavināšanās procesa ilgums var atšķirties — no dažām nedēļām līdz vairāk nekā gadam.

4.3.   Tradicionāls produkts: Nosaukums “Boerenkaas” ir īpašā veidā saistīts ar produktu, ko atbilstoši tradīcijām gatavoja lauku saimniecībās no svaigpiena, kas galvenokārt tika iegūts no šajās saimniecībās turēta ganāmpulka.

Līdz 1874. gadam visu pienu pārstrādāja attiecīgajā saimniecībā. Pēc minētā gada pakāpeniski ieviesa piena rūpniecisku apstrādi. Divdesmitā gadsimta sākumā siera ražošanā izmantoto pienu sāka pasterizēt. Pasterizācijas rezultātā tika zaudētas īpašības, kas raksturīgas lauku saimniecībās gatavotam sieram. Lauku saimniecībās turpināja tradicionālo piena pārstrādes metodi.

No svaigpiena ražotam sieram piemīt īpaši bagātīga garša, jo šādā pienā ir fermenti, proti, piena lipāze un mikroorganismu flora, kas attīstās pienā slaukšanas laikā un pēc tās. Tādēļ šāda siera garšu raksturo kā bagātīgāku, spēcīgāku un izteiktāku. Pēc daudzu patērētāju domām tieši šī ir tā īpašība, ar ko Boerenkaas siera garša atšķiras no rūpnieciski ražotu sieru garšas. Jo nogatavināšanas process ilgāks, jo garša ir izteiktāka.

Atbilstīgi lēmumam par siera produktu kvalitāti ar likumu par lauksaimniecības produktu kvalitāti 1982. gadā tika izdoti jauni noteikumi attiecībā uz siera kvalitāti, piena izcelsmi un ražošanas metodi. Īpaša kvalitāti apliecinoša etiķete garantē, ka Boerenkaas ir lauku produkts, izgatavots no svaigpiena neilgi pēc tā izslaukšanas no tās pašas saimniecības ganāmpulka lopiem.

Šie normatīvie akti arī paredzēja iespēju izmantot kazas, aitas un bifeļu pienu, to pievienojot govs pienam, kā arī ražot sieru no svaigpiena ar pazeminātu tauku saturu.

Iepriekšminētais apliecina, ka siera ražošanā izmantojamās izejvielas un ražošanas tehnoloģija ir īpaša.

4.4.   Produkta apraksts: Boerenkaas ir (pus-) cietais siers, ko ražo no svaiga govs, kazas, aitas vai bifeļu piena. Tauku saturs Boerenkaas sierā var atšķirties atkarā no tauku satura pienā, kas izmantots kā izejviela.

Sierā var pievienot ķimenes vai citas sēklas, lapu garšaugus un/vai garšvielas.

Jo vecāks ir siers, jo ilgāks ir tā nogatavināšanās process, jo cietāks un sausāks tas kļūst, šāda ražošanas procesa rezultātā iegūstot cietu sieru.

Piemēri produktu nosaukumiem ir Goudse Boerenkaas, Goudse Boerenkaas met kruiden, Edammer Boerenkaas, Leidse Boerenkaas, Boerenkaas van geitenmelk un Boerenkaas van schapenmelk.

Boerenkaas raksturīgo īpašību un attiecībā uz sastāvu izvirzīto prasību kopsavilkums

4.5.   Minimālās prasības attiecībā uz specifiskajām īpašībām un to pārraudzības kārtība: Pašlaik Boerenkaas sieram piemēro noteikumus, ko paredz lēmums par siera produktu kvalitāti, kas pamatojas uz likumu par siera produktu kvalitāti, piena izcelsmi un ražošanas metodi. Īpašā kvalitātes etiķete garantē, ka Boerenkaas ir lauku produkts, kas ražots no svaiga piena neilgi pēc tā izslaukšanas no tās pašas saimniecības ganāmpulka lopiem.

Atbilstoši Padomes Regulai (EEK) Nr. 2082/92 šā dokumenta prasības (kas aprakstītas 4. punkta 2. daļā [īpaša izgatavošanas vai ražošanas metode] un 4. punkta 4. daļas tabulā [raksturīgās īpašības un attiecībā uz sastāvu izvirzītās prasības] piemēro Boerenkaas, kam piešķirts īpaša rakstura sertifikāts. Šīs prasības ir noteiktas lēmumā par piena produktu kvalitāti un siera kvalitāti reglamentējošajos noteikumos.

Ik pēc sešām līdz astoņām nedēļām notiek katras saimniecības pārbaude, kurā konstatē vai siera ražošanā izmanto svaigu nepasterizētu pienu (ne vecāku par 40 stundām) un kazeīna etiķeti. Reizi gadā notiek administratīvas pārbaudes, lai pārbaudītu, no kurām saimniecībām tiek saņemts piens. Sastāva atbilstīguma pārbaudes nosaka tauku saturu sausnā, ūdens saturu un sāls saturu sausnā. Šos parametrus pārbauda sešas līdz astoņas reizes gadā.

Turklāt pārbaudes nolūks ir arī novērtēt atbilstību citu veidu Boerenkaas siera raksturīgām īpašībām, kas norādītas 4. punkta 4. daļas tabulā. Šīs raksturīgo īpašību pārbaudes notiek vizuālās kontroles veidā vienreiz sešās līdz astoņās nedēļās.

Pārraudzības iestāde: COKZ

5.   Rezervēšanas pieteikums atbilstīgi 13. panta 2. punktam:

Lauku piena produktu ražotāju apvienība ir pieteikusi nosaukumu “Boerenkaas” saskaņā ar 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta noteikumiem. Aizsardzībai ir pieteikts tikai nosaukums “Boerenkaas” nīderlandiešu valodā.

---

13.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/20

---

Dalībvalstu lēmumu par darbības licenču piešķiršanu vai anulēšanu publikācija saskaņā ar Regulas Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu 13. panta 4. punktu (1)  (2)

(2005/C 316/08)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

VĀCIJA

Anulētās darbības licences

B kategorija:   Darbības licences ar Regulas Nr. 2407/92 5. panta 7. punkta a) apakšpunkta ierobežojumu

Gaisa pārvadātāja nosaukums	Gaisa pārvadātāja adrese	Atļauts pārvadāt	Lēmums spēkā kopš
Business air charter GmbH	Ronneburger Straße 74 D-07546 Gera	pasažieri, pasts, krava	13.11.2004

---

(1)  OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp.

(2)  Paziņoti Eiropas Komisijai pirms 31.8.2005.

---

13.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/21

---

Informācija par salām un savrupām apdzīvotām vietām, uz kurām dalībvalstis neattiecina Atkritumu poligonu direktīvas prasības atbilstīgi tās 3. panta 4. punktam

(2005/C 316/09)

Saskaņā ar Atkritumu poligonu direktīvas 3. panta 4. punktu dalībvalstis pēc izvēles var deklarēt to, ka minētās direktīvas 6. panta d) punkts, 7. panta i) punkts, 8. panta a) punkta iv) apakšpunkts, 10. pants, 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts un 12. panta a) un c) punkts, I pielikuma 3. un 4. punkts, II pielikums, izņemot 3. punkta 3. līmeni un 4. punktu, kā arī III pielikuma 3. līdz 5. punkts pilnībā vai daļēji neattiecas uz

A)

poligoniem, kuros apglabā nebīstamus atkritumus vai inertos atkritumus un kuru kopietilpība nepārsniedz 15 000 tonnu vai apglabājamo atkritumu gada apjoms nepārsniedz 1 000 tonnu, ja tas ir vienīgais poligons uz salas un ir paredzēts vienīgi to atkritumu apglabāšanai, kas radušies salā. Kad šāda poligona kopietilpība ir izmantota, jebkura jauna poligona iekārtošana salā notiek saskaņā ar šīs direktīvas prasībām;

B)	poligoniem, kuros apglabā nebīstamus atkritumus vai inertos atkritumus savrupās apdzīvotās vietās, ja poligoni paredzēti tikai to atkritumu apglabāšanai, kas radušies attiecīgajā savrupajā apdzīvotajā vietā.

Līdz 2003. gada 16. jūlijam dalībvalstīm bija jāiesniedz Komisijai to salu un savrupu apdzīvoto vietu sarakstu, uz kurām neattiecina minētās direktīvas prasības. Komisija publicē salu un savrupo apdzīvoto vietu sarakstu.

Līdz šim Komisija ir saņēmusi Spānijas un Grieķijas iesniegtos sarakstus. To salu un savrupu apdzīvoto vietu saraksts, uz kurām neattiecina minētās direktīvas prasības, atrodams šeit:

http://europa.eu.int/comm/environment/waste/landfill_index.htm

---

13.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/22

---

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2005/C 316/10)

Lēmuma pieņemšanas datums: 14.7.2004.

Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste (Anglija)

Atbalsta Nr.: N 233/2004

Nosaukums: Piešķīrumu shēma meža zemēm (Anglija) (1988.) — atražošanas un atjaunošanas piešķīrums

Mērķis: Meža zemju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem dot iespēju uzsākt meža zemju atražošanu, ieguldot līdzekļus meža zemes reproducēšanā (t.i., apmežošanā vai ieaudzēšanā)

Tiesiskais pamats: The Forestry Act 1979

Budžets: 1,5 miljoni GBP mārciņu gadā

Atbalsta intensitāte vai apjoms: Pasākumi tiks atbalstīti ne vairāk kā 80 % apmērā no attaisnotajām izmaksām

Termiņš: Viens gads, sākot no 2004. gada jūlija

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums: 30.11.2004.

Dalībvalsts: Vācija

Atbalsta Nr.: N 243/2004

Nosaukums: Bioloģiski noārdāmo smērvielu izmantošanas veicināšana

Mērķis: Pastāvošā atbalsta programma N 651/2002 tiktu pagarināta par diviem gadiem. Atbalsta mērķis ir veicināt iekārtas, kurās sākotnēji iepildītas biogēnās smērvielas un hidrauliskie šķidrumi, un atbilstošu iekārtu un rūpnīcu pārveidošanu, lai mudinātu uzņēmumus izmantot šos videi draudzīgos materiālus. Ir paredzēta šo produktu tirgus daļas palielināšana, lai uzlabotu ekonomisko efektivitāti un vecinātu produktu attīstību

Juridiskais pamats: Richtlinien zur Förderung von Projekten zum Schwerpunkt Einsatz von biologisch schnell abbaubaren Schmierstoffen und Hydraulikflüssigkeiten auf Basis nachwachsender Rohstoffe

Budžets: Atbalsta shēmas gada budžets ir EUR 7 000 000 2005. gadā un EUR 5 000 000 2006. gadā

Atbalsta intensitāte vai apjoms: 60 % no attaisnotajiem izdevumiem

Termiņš: Līdz 31.12.2006.

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums: 22.12.2004.

Dalībvalsts: Itālija (Abruci)

Atbalsta Nr.: N 261/2004

Nosaukums: Subsidētais lauksaimniecības kredīts

Juridiskais pamats: Legge regionale 14 settembre 1994, n. 62 e Legge regionale 9 marzo 2004, n. 11

Mērķis: Ar 2004. gada 9. marta reģionālo likumu Nr. 11 groza 1994. gada 14. septembra reģionālo likumu Nr. 62 par subsidētajiem lauksaimniecības kredītiem

Budžets: Reģionālās iestādes 2004. gadā piešķir kopējo finansējumu EUR 900 000,- apmērā

Atbalsta intensitāte vai lielums: Atbalsts ieguldījumiem saistībā ar lauksaimniecības dzīvnieku, materiālu un iekārtu pirmo iegādi: 50 % no ieguldījumiem mazāk labvēlīgajos apgabalos un 40 % no ieguldījumiem pārējos apgabalos.

1,10 % no piemērojamās procentu likmes

Ilgums: 5 gadi, līdz 2009. gada 31. decembrim

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums: 18.6.2004.

Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste

Atbalsta Nr.: N 295/2003

Nosaukums: Bioenerģijas infrastruktūras shēma

Mērķis: Abalstīt atjaunojamu resursu izmantošanu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas nolūkā

Tiesiskais pamats: The scheme has been initiated by the UK Government as a voluntary proposal and will be established under section 153(4) of the Environmental Protection Act 1990

Budžets: Kopējais budžets ir 3,5 miljoni Lielbritānijas sterliņu mārciņu (5,1 miljoni EUR)

Atbalsta intensitāte vai apjoms: Līdz 100 %

Termiņš: Pieci gadi, ar atbalsta piešķīrumu tikai pirmajos trīs gados

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums: 6.7.2004.

Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste

Atbalsta Nr.: N 498/03

Nosaukums: Rūpniecības foruma pielāgošanas shēma: labības sektors

Mērķis: Apstiprinot N 470/99 (rūpniecības foruma pielāgošanas shēma, turpmāk tekstā — IFAS), Apvienotās Karalistes varas iestādes izlēma piemērot attiecīgās Kopienas vadlīnijas attiecībā uz lauksaimniecības nozari un informēt Komisiju par atsevišķiem atbalsta pasākumiem, kas veikti lauksaimniecības nozarē. IFAS mērķis ir veicināt ilgstošas konkurētspējas uzlabošanu, pārņemot starpnozaru paraugpraksi. Šīs shēmas mērķis ir uzlabot konkurētspēju labības sektorā

Pārņemot paraugpraksi labības piegādes sistēmā un uzlabojot šajā sistēmā iesaistīto uzņēmumu prasmes, ir paredzēts uzlabot piegādes sistēmas saskaņotību un efektivitāti. To var panākt, izmantojot mērķprogrammu piegādes sistēmas trūkumu noteikšanai un novēršanai

Tiesiskais pamats: L Sections 7 and 8 of the Industrial Development Act 1982

Budžets: Vietējās labības audzētāju asociācijas (HGCA) administrēs šādu piešķirto maksājumu apjomu:

2003. gada aprīlis: 200 000 GBP (apmēram 297 000 EUR),

2004. gada maijs: 458 000 GBP (apmēram 680 000 EUR),

2005. gada jūnijs: 549 000 GBP (apmēram 815 000 EUR),

2006. gada jūlijs: 203 000 GBP (apmēram 301 000 EUR)

Atbalsta intensitāte vai apjoms: 50 %, pārējo veido privāts finansējums. HGCA kontrolēs visas projekta izmaksas. Viens saņēmējs saņems ne vairāk kā 100 000 EUR trīs gadu laikā

Termiņš: Trīs gadi no apstiprinājuma dienas

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums: 11.6.2004.

Dalībvalsts: Austrija

Atbalsta Nr.: N 499/03

Nosaukums: “2003. gada atbalsta pasākumi, kas saistīti ar BSE.”

Mērķis: To pasākumu finansēšana, kas saistīti ar BSE, dzīvnieku izcelsmes atkritumu un mirušo lopu iznīcināšanu. Atbalsta līdzekļi tiks izmaksāti, lai segtu izmaksas, kas 2003. gadā radušās, veicot ar likumu noteiktos ātros BSE un TSE testus kaujamiem dzīvniekiem (liellopiem un mazajiem atgremotājiem), transporta un mirušo liellopu iznīcināšanas izmaksas TSE direktīvas ietvaros vai, alternatīvi, izmaksāt apdrošināšanas maksu, kas paredzēta šādos gadījumos, un sīki raksturot materiālo iznīcināšanas risku saskaņā ar TSE direktīvām, kā arī noteikt to, ka kaulu milti un gaļa netiks izmantota tālāk komerciālām vajadzībām

Tiesiskais pamats: Sonderrichtlinie des Bundesministers für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft (BMLFUW) und der Bundesministerin für Gesundheit und Frauen (BMGF) zur Finanzierung von Maßnahmen im Zusammenhang mit der TSE- und BSE-Vorsorge, Falltieren und Schlachtabfällen

Budžets: Valsts finansējums 6,8 miljoni EUR BSE/TSE testiem un 10,9 miljoni EUR citiem pasākumiem

Atbalsta intensitāte vai apjoms: Atkarīgs no papildpasākumiem

Izpildes laiks: Vienreizējs pasākums

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums: 14.5.2004.

Dalībvalsts: Itālija (Trento autonomā province)

Atbalsta Nr.: N 531/03

Nosaukums: Atbalsts, lai atlīdzinātu lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ (2003. gada 17. oktobra deliberazione Nr. 2724)

Mērķis: Atlīdzināt lauksaimniekiem, kuriem siena raža tika sabojāta nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ

Juridiskais pamats: Deliberazione della Giunta Regionale n. 2724 del 17 ottobre 2003: «Aiuti destinati ad indennizzare gli agricoltori delle perdite causate da avverse condizioni atmosferiche; criteri e modalità per l'attuazione degli interventi per la siccità dell'annata 2003»

Budžets: 10 000 000 EUR

Atbalsta intensitāte vai lielums: Maksimāli 80 % no kaitējuma

Ilgums: Ierobežots atbilstoši pieprasījumu izskatīšanas ilgumam

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums: 10.5.2004.

Dalībvalsts: Itālija

Atbalsta Nr.: N 536/2003

Nosaukums: Reģionālā intervence Confidi attīstībai lauksaimniecības nozarē

Mērķis: Nodrošināt subsīdiju garantijas lauksaimniekiem un kooperatīviem, kā arī nodrošināt konsultāciju pakalpojumus visiem šajā reģionā strādājošajiem lauksaimniekiem ar Confidi starpniecību

Juridiskais pamats: Legge Regionale n. 13 del 25.7.2003«Interventi per lo sviluppo dei Confidi nel settore agricolo»

Budžets: 1 032 913,80 EUR garantijām un 516 456,90 EUR tehniskajai palīdzībai pirmajā gadā

Atbalsta intensitāte vai lielums: Ekvivalenta dotācija skaidrā naudā subsīdiju garantijām tiek aprēķināta kā starpība starp tirgus aizdevumu likmēm un likmēm, ko banka ir piešķīrusi saistībā ar garantiju, atskaitot summas, ko samaksājis saņēmējs (ar garantiju piešķiršanu saistītās prēmijas un izmaksas). Attiecībā uz tehnisko palīdzību atbalsts ir ierobežots līdz 100 000 EUR katram saņēmējam triju gadu laikposmā. Atbalsta intensitāte ir, maksimums, 70 % no attaisnotajiem izdevumiem

Ilgums: 5 gadi

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums: 19.4.2004.

Dalībvalsts: Itālija (Kalabrija)

Atbalsta Nr.: Nr. 559/03

Nosaukums: Kompensācijas kritēriji un nosacījumi augļkopības nozarē sakarā ar uznākušo salu dažās Kalabrijas administratīvajos rajonos laikā no 2003. gada 7. līdz 9. aprīlim

Mērķis: Piešķirt kompensāciju lauksaimniekiem, kuru kauleņu un citrusaugļu produkcijai nodarījuši bojājumus nelabvēlīgie laika apstākļi

Tiesiskais pamats: Deliberazione della Giunta regionale del 28 ottobre 2003, n. 824: «Determinazione dei criteri e delle modalità di erogazione d'indennizzi in favore del settore frutticolo a seguito delle gelate verificatesi in alcuni comuni della Calabria dal 7 al 9 aprile 2003»

Budžets: 1 600 000 EUR

Atbalsta apjoms: Atkarīgs no zaudējumiem (nosaka pēc formulas)

Ilgums: Viens gads

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums: 12.8.2004.

Dalībvalsts: Francija

Atbalsta Nr.: N 731/2002- labojums

Nosaukums: Atbalsts aitas gaļas produkcijai ar oficiālu kvalitātes zīmi

Mērķis: Kontroles izmaksu daļēja segšana augstvērtīgas aitas gaļas ražotājiem

Budžets: EUR 1 630 000

Atbalsta intensitāte vai lielums: Atbalsta likme ir 100 % no piešķirtajām izmaksām pirmajā gadā, 83 % — otrajā gadā, 67 % — trešajā gadā, 50 % — ceturtajā gadā un 17 % — sestajā gadā

Ilgums: 6 gadi

Lēmuma teksts autentiskā(s) valodā(s), no kura ir izņemta konfidenciālā informācija, ir pieejams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/sgb/state_aids/

---

13.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/25

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2005. gada 1. decembris)

par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu

(CON/2005/51)

(2005/C 316/11)

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2005. gada 10. novembrī ir saņēmusi Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu (COM(2005) 357 galīgā redakcija) (1) (turpmāk tekstā — “ierosinātā regula”). ECB kompetence sniegt atzinumu ir pamatota Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 123. panta 4. punkta trešajā teikumā, uz kura balstās ierosinātā regula. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

1.   Vispārīgas piezīmes

1.1.

Ierosinātās regulas mērķis ir noteikt piemērotu tiesisko regulējumu turpmākajai euro ieviešanai dalībvalstīs, kuras vēl nav pieņēmušas euro (turpmāk tekstā — “neiesaistītajās dalībvalstīs”). Šo dalībvalstu interesēs ir nodrošināt to, ka jau pirms to pārejas uz euro tiek pieņemts tiesiskais regulējums Kopienas līmenī, lai veicinātu dalībvalstu savlaicīgu juridisko un praktisko sagatavošanos euro ieviešanai. Lai euro zonas paplašināšanai būtu pozitīva ietekme, gan ES kopumā, gan tās dalībvalstis, kas jau pieņēmušas euro (turpmāk tekstā — “iesaistītās dalībvalstis”), arī ir ieinteresētas, ka turpmāka euro zonas paplašināšanās tiek īstenota tik pat vienmērīgi un veiksmīgi, kā tas notika, pieņemot euro sākotnējās 11 iesaistītajās dalībvalstīs un Grieķijā. ECB uzskata, ka veiksmīgai euro ieviešanai pašreizējās iesaistītajās dalībvalstīs bija nozīmīga loma euro uzticamības veidošanās procesā gan ES, gan plašākā starptautiskā līmenī.

2.   Īpašas piezīmes

2.1.   Pārejas uz euro trīs scenāriju izveide

2.1.1.

Jāatgādina, ka Padomes 1998. gada 3. maija Regula (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu (2), kas noteica euro ieviešanu sākotnējās 11 iesaistītajās dalībvalstīs un Grieķijā, balstījās uz pieeju, kuru apstiprināja Eiropadome tās 1995. gada sanāksmē Madridē (turpmāk tekstā — “Madrides scenārijs”). Madrides scenārijs noteica pārejas periodu laikā starp euro ieviešanu bezskaidras naudas norēķinos un euro banknošu un monētu ieviešanu, un tas ir Regulas (EK) Nr. 974/98 pašreizējo euro ieviešanas noteikumu pamatā. Ieviešot euro nākotnē, jāņem vērā, ka kopš pirmās pārejas uz euro, kas sākās 1999. gada 1. janvārī, ir būtiski mainījušies daži nozīmīgi ieviešanas praktiskie aspekti. Jo īpaši tādēļ, ka euro banknotes šobrīd ir plaši pieejamas gan euro zonā, gan visā ES, radot nepieciešamību papildus Madrides scenārijam izstrādāt citus pārejas uz euro scenārijus.

2.1.2.

Saskaņā ar ierosināto regulu Padome ļaus dalībvalstīm izvēlēties vienu no trim pārejas uz euro scenārijiem: a) Madrides tipa pārejas periodu, t.i., laika posmu, kurā euro juridiski pastāvēs tikai kā bezskaidras naudas norēķinu valūta, bet euro banknotes un monētas, pat, ja tās būs privāti pieejamas un izmantojamas, netiks oficiāli atzītas par tādām, kam ir likumīga iekšzemes maksāšanas līdzekļa statuss; b) “lielā sprādziena” scenāriju, t.i., viena posma pāreju uz euro, saskaņā ar kuru euro kā bezskaidras naudas norēķinu valūtas ieviešanas datums un pārejas uz euro skaidru naudu datums sakritīs; vai c) “lielā sprādziena” scenārijs ar pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu, kas ir ne vairāk kā vienu gadu garš un kura laikā dokumentos, kam ir juridiskas sekas, (piem., faktūrrēķinos, uzņēmumu grāmatvedības dokumentos un algas aprēķinos) varēs turpināt atsaukties uz nacionālās valūtas vienībām.

2.1.3.

Ierosinātās regulas pamatmērķis, kas precizēts tās paskaidrojuma rakstā, ir noteikt šos trīs alternatīvos scenārijus dalībvalstīm, kuras nākamās pieņems euro (3). Lai ES pilsoņiem nodrošinātu noteikumu labāku caurredzamību, kā arī lai nodrošinātu atbilstību ES labākas pārvaldības programmas mērķiem, ECB ierosina regulas priekšlikumā iekļaut nepārprotamus noteikumus, kas tieši un visaptveroši atspoguļotu trīs atšķirīgos pārejas uz euro scenārijus, ko piemēros attiecīgajās dalībvalstīs.

2.1.4.

Jo īpaši vairākas dalībvalstis, kas ES pievienojās 2004. gada 1. maijā (4), ir publiski paudušas, ka tās dod priekšroku euro ieviešanai saskaņā ar “lielā sprādziena” scenāriju. Atbilstoši pašreizējam ierosinātās regulas tekstam pārejas uz euro “lielā sprādziena” koncepciju var realizēt izmantojot pārejas perioda definīciju, kas dod iespēju euro pieņemšanas datumu un pārejas uz euro skaidru naudu datumu ierosinātās regulas pielikumā noteikt vienā dienā (5). Lai gan teorētiski ir iespējams “lielā sprādziena” scenāriju uzskatīt par pārejas periodu, kas ilgst tikai sekundes daļu, būtu ieteicams “lielā sprādziena” scenāriju ES pilsoņiem caurredzamāk definēt kā “viena posma euro ieviešanu, saskaņā ar kuru euro pieņemšanas datums un pārejas uz euro skaidru naudu datums sakrīt”.

2.2.   Pārejas perioda scenārijs

2.2.1.

Saskaņā ar spēkā esošajiem Regulas (EK) Nr. 974/98 noteikumiem “pārejas periods” definēts kā trīs gadu periods, kas sākas 1999. gada 1. janvārī un beidzas 2001. gada 31. decembrī, izņemot Grieķiju, kurā pārejas periods ir viena gada periods, kas sākas 2001. gada 1. janvārī un beidzas 2001. gada 31. decembrī (6). Citiem vārdiem, spēkā esošā Regula (EK) Nr. 974/98 nosaka fiksētu laika periodu, kurā piemēro pārejas laika noteikumus. Savukārt ierosinātās regulas “pārejas perioda” definīcija nenosaka kādu īpašu laika periodu vai tā maksimālo ilgumu. Pārejas perioda ilgums katrai atsevišķai dalībvalstij tiks noteikts ierosinātajā Regulas (EK) Nr. 974/98 pielikumā, kas nozīmē to, ka par pārejas perioda ilgumu būs jāvienojas, atceļot katras attiecīgās dalībvalsts izņēmuma stāvokli (7).

2.2.2.

ECB iesaka ierosinātās regulas tekstā nepārprotami noteikt pārejas perioda maksimālo ilgumu, un šim maksimālajam ilgumam nevajadzētu būt lielākam par trīs gadiem. Turklāt papildus šim vispārējam ierobežojumam ECB iesaka ierosinātās regulas apsvērumos precizēt, ka pārejas periodam jābūt pēc iespējas īsākam, lai rosinātu tādu pārejas periodu noteikšanu, kas ir īsāki nekā maksimāli atļautie trīs gadi. Padomes izvērtējumam turpmākajā tekstā izklāstīti argumenti, uz kuriem balstās ECB pozīcija šajā jautājumā.

2.2.3.

Pirmkārt, pārejas uz euro praktiskie aspekti šobrīd atšķiras no sākotnējās pārejas uz euro, kas sākās 1999. 1. janvārī, kad vēl nebija euro banknošu un monētu. Ņemot vērā to, ka šobrīd euro banknotes ir plaši pieejamas ne tikai euro zonā, bet arī visā ES, nebūtu vēlams, ka attiecīgo dalībvalstu pilsoņiem ilgāk kā trīs gadus pēc euro ieviešanas to dalībvalstīs jāgaida, kamēr euro banknotes un monētas kļūst par likumīgu maksāšanas līdzekli.

2.2.4.

Otrkārt, pārejas periodam nevajadzētu būt pārāk garam, jo euro tiks juridiski noteikts par attiecīgās dalībvalsts oficiālo valūtu jau pašā pārejas perioda sākumā (8). Ņemot to vērā, ECB noteiks attiecīgās dalībvalsts monetāro politiku (9), un visas monetārās politikas operācijas attiecīgās dalībvalsts centrālā banka (VCB) veiks euro (10). Jauni tirgojami valsts parāda vērtspapīri attiecīgajā dalībvalstī tiks emitēti euro (11). Sagaidāms, ka pieaugs euro lietošana iekšzemes maksājumos un jo īpaši pārrobežu maksājumos saistībā ar attiecīgo dalībvalsti (12). Tāpat attiecīgajai dalībvalstij būs iespējams veikt pasākumus, lai nodrošinātu norēķinu vienības maiņu organizēto tirgu un maksājumu sistēmu darbības procedūrās no nacionālās valūtas uz euro (13). Sākotnējo 11 iesaistīto dalībvalstu pieredze norāda, ka gaidāma starpbanku sektora un finanšu tirgu pāreja uz euro jau pašā pārejas perioda sākumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB neuzskata par lietderīgu, ka pārejas periods starp euro ieviešanu kā attiecīgās dalībvalsts valūtu un euro banknošu un monētu oficiālo ieviešanu ir ilgāks par trim gadiem.

2.2.5.

Treškārt, bija pamatota trīs gadu pārejas perioda noteikšana pirmās pārejas uz euro laikā, ņemot vērā iepriekš nepieredzētās loģistikas prasības saistībā ar 11 dalībvalstu valūtu un likumīgo maksāšanas līdzekļu apvienošanu vienotā Eiropas valūtā. Tomēr jāatzīmē, ka Grieķija, kas pieņēma euro divus gadus vēlāk kā sākotnējās 11 iesaistītās dalībvalstis, veiksmīgi piemēroja viena gada pārejas periodu. Tas norāda, ka, izmantojot Madrides tipa pārejas periodu turpmākām euro ieviešanām, pārejas periodam jābūt īsākam par trim gadiem.

2.2.6.

Ceturtkārt, euro pieņemšanas procesā ir svarīgi divi principi: vienlīdzīgas attieksmes princips un veicināšanas princips. Vienlīdzīgas attieksmes princips nosaka, ka dalībvalstīm, kas pievienojas vēlāk, nedrīkst noteikt papildus ierobežojumus un tām nedrīkst ļaut pievienoties uz vieglākiem noteikumiem, bet veicināšanas princips nosaka, ka pastāv zināma elastīguma vajadzība pārejas uz euro īstenošanā. Lai gan vienlīdzīga attieksme nosaka, ka dalībvalstīm, kas pievienojas vēlāk, ir tiesības uz tādu pašu maksimālo kopējo laiku, kāds Madrides scenārijā noteikts sākotnējām iesaistītajām dalībvalstīm, saskaņā ar veicināšanas principu tām jāļauj pabeigt pāreju uz euro ātrāk, ja tas ir iespējams un nepieciešams. Tādēļ maksimālā trīs gadu pārejas perioda noteikšana būs saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, ņemot vērā trīs gadu pārejas periodu, kas tika piemērots sākotnējām 11 iesaistītajām dalībvalstīm atbilstoši Regulai (EK) Nr. 974/98. Tajā pašā laikā, paredzot iespēju samazināt šo trīs gadu pārejas periodu, tiks ievērots veicināšanas princips.

2.2.7.

Piektkārt, pārejas perioda maksimālā ilguma noteikšana atbildīs paņēmieniem, kas izmantoti to periodu noteikšanai, kuri saistīti ar citiem pārejas uz euro scenārijiem, piemēram pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodam un paralēlās apgrozības periodam. Ierosinātā regula nosaka, ka pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periods ir vienu gadu garš (14). Regula (EK) Nr. 974/98 nosaka, ka paralēlās apgrozības periods ir sešus mēnešus garš (15).

2.2.8.

Apkopojot iepriekš minēto, ECB uzskata, ka no pārejas uz euro procesa uzticamības nodrošināšanas viedokļa, tiesiskās paļāvības veicināšanas un efektivitātes paaugstināšanas viedokļa ir pietiekams pamats ierosinātās regulas tekstā noteikt pārejas perioda maksimālo garumu, kas nav lielāks par trim gadiem. Lai rosinātu īsāka pārejas perioda par maksimāli atļautajiem trim gadiem noteikšanu, ECB iesaka ierosinātās regulas apsvērumos norādīt, ka pārejas periodam jābūt pēc iespējas īsākam. Visbeidzot, jānorāda, ka šāds konkrēts noteikums, kas paredz pārejas perioda maksimālo garumu, ļaus izvairīties no turpmākām diskusijām, nākotnē atceļot attiecīgo dalībvalstu izņēmuma stāvokļus un atbilstoši izdarot jaunus grozījumus Regulā (EK) Nr. 974/98, tādējādi padarot pārejas uz euro procesu labāk prognozējamu.

2.3.   Pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības scenārijs

2.3.1.

ECB kopumā izprot iemeslus, kādēļ ir apvienots “lielā sprādziena” scenārijs un pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periods līdz vienam gadam, kura laikā pastāvēs iespēja turpināt izmantot nacionālo valūtu specifiskos juridiskos instrumentos, par kādiem, piemēram, saskaņā ar paskaidrojuma rakstu noteikti faktūrrēķini un uzņēmumu grāmatvedības dokumenti (16). Lai gan var strīdēties par to, vai faktūrrēķini un uzņēmumu grāmatvedības dokumenti ir juridiski instrumenti ierosinātās regulas izpratnē, ECB saprot, ka pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības perioda koncepcija paredzēta arī tam, lai atļautu turpināt izmantot nacionālo valūtu jaunos juridiskos instrumentos, kā, piemēram, elektroniskā ceļā sagatavotos standarta līgumos (piem., automašīnu īres līgumos).

2.3.2.

Lai gan paskaidrojuma raksts norāda, ka pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periods nacionālo valūtu ļaus izmantot vienīgi specifiskos juridiskos instrumentos (17), ierosinātās regulas noteikumi nesatur ierobežojumus jaunu juridisko instrumentu veidiem, kuri var turpināt atsaukties uz nacionālo valūtu pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības perioda laikā (18). ECB norāda, ka šī pieeja sniedz dalībvalstīm ievērojamu elastīguma un subsidiaritātes pakāpi, piemērojot pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu dažāda veida juridiskajiem instrumentiem.

2.3.3.

ECB vēlas uzsvērt, ka saskaņā ar ierosināto regulu darbības, ko veic atbilstoši juridiskajiem instrumentiem, kuri pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodā atsaucas uz nacionālo valūtu, jāizpilda vienīgi euro (19). Tas var likt darījuma pusēm atturēties no atsaukšanās uz nacionālo valūtu maksājumu instrumentos, jo šādi maksājuma instrumenti būtu jāizpilda euro, nevis attiecīgajā nacionālajā valūtā. Tomēr, ja tādi maksājumu instrumenti, kā čeki un maksājuma uzdevumi, būs denominēti nacionālajā valūtā, tas radīs neērtības maksājumu operatoriem, jo viņiem būs jāpārliecinās, ka pirms darījuma veikšanas ir notikusi konvertācija no nacionālās valūtas uz euro. Turklāt, tā kā maksājumu instrumenti var nokļūt ārpus dalībvalstu, kuras piemēro pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu, teritorijas, no operacionālā viedokļa ir būtiski izslēgt iespēju, ka nacionālajā valūtā denominēti maksājumu instrumenti tiek izmantoti pāri robežām. To var panākt, ierobežojot noteikumu par pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu piemērošanu tikai attiecībā uz juridiskajiem instrumentiem, kuri jāizpilda attiecīgajā dalībvalstī (t.i., dalībvalstī ar pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu). Šāda pieeja veicinātu elastīgumu saistībā ar noteikumu par pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodu piemērošanu un atļautu to tikai iekšzemes līmenī.

2.3.4.

ECB norāda, ka pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības perioda (līdz vienam gadam pēc pārejas uz euro skaidru naudu) sākums sakrīt ar paralēlās apgrozības periodu (līdz sešiem mēnešiem), kura laikā gan euro, gan nacionālās valūtas banknotes un monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis attiecīgās dalībvalsts teritorijā (20). ECB norāda, ka pastāv neatbilstība starp noteikumu, saskaņā ar kuru darbības, ko veic atbilstoši jaunajiem juridiskajiem instrumentiem, kuri atsaucas uz veco nacionālo valūtu pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības periodā, jāpilda vienīgi euro, un to, ka nacionālās valūtas un euro banknotes un monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis dalībvalsts teritoriālajās robežās paralēlās apgrozības laikā. Šo neatbilstību var novērst ar grozījumu ierosinātās regulas tekstā, saskaņā ar kuru iepriekš minētais noteikums darbotos, neierobežojot Regulas (EK) Nr. 974/98 15. panta noteikumus (t.i., noteikumus par paralēlās apgrozības periodu).

2.4.   Euro nosaukums

2.4.1.

ECB saprot, ka viena dalībvalsts ir izdarījusi lingvistisku atrunu saistībā ar vienotās valūtas nosaukuma apzīmējumu ar “euro” ierosinātās regulas šīs dalībvalsts valodas tekstā. Šajā sakarā ECB vēlētos uzsvērt, ka nosaukumu “euro” pienācīgi un konsekventi jālieto visos ierosinātas regulas valodu tekstos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 974/98 prasību, kas nosaka, ka vienotās valūtas nosaukums ir vienāds visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, ņemot vērā atšķirīgu alfabētu pastāvēšanu (21). Kā norādīts nesenajā ECB atzinumā par Lietuvas likumprojektu par euro pieņemšanu (22), Regulas (EK) Nr. 974/98 attiecīgie noteikumi “nepārprotami norāda, ka vienotās valūtas nosaukums ir “euro” un ka šim nosaukumam ir jābūt identiskam tiesību aktos, kas publicēti visās Kopienas valodās, […] Tikai Kopiena, kam ir ekskluzīva kompetence monetārajos jautājumos, var noteikt vienotās valūtas nosaukumu. Kā vienotai valūtai, euro nosaukumam vienskaitļa nominatīvā jābūt identiskam visās Kopienas valodās, lai nodrošinātu to, ka tās vienotība ir acīmredzama.”

2.4.2.

Saskaņā ar iepriekš minēto euro banknotes, ko ECB atļāvusi emitēt ECB un iesaistīto dalībvalstu centrālajām bankām kopš 2002. gada 1. janvāra, norāda vienotās valūtas vārdu tikai kā “EURO” un “ΕΥΡΩ”, t.i., valūtas nosaukumu romiešu un grieķu alfabētos (23). Juridiskās noteiktības dēļ ECB iesaka ierosinātās regulas teksta normatīvajā daļā iekļaut noteikumu, kas apstiprina, ka “euro nosaukuma rakstība vienskaitļa nominatīvā ir vienāda visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, ņemot vērā atšķirīgu alfabētu pastāvēšanu”.

2.5.   Īpaši redakcionāli ieteikumi

ECB ir vairāki īpaši redakcionāli priekšlikumi.

2.5.1.

Pirmkārt, Regula (EK) Nr. 974/98 ļauj katrai dalībvalstij, kas izvēlas Madrides tipa pārejas periodu, veikt pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai ļautu darbības procedūrās veikt norēķinu vienības maiņu no nacionālās valūtas vienības uz euro vienību tirgiem, kuri veic regulāru maiņu, tīrvērti vai norēķinus attiecībā uz instrumentiem, kas uzskaitīti Padomes 1993. gada 10. maija Direktīvas 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (24) (turpmāk tekstā — “ISD”) pielikuma B nodaļā, kā arī attiecībā uz precēm (25). Ņemot vērā, ka ISD tika atcelta ar Tirgu un finanšu instrumentu direktīvu (26) (turpmāk tekstā — “MiFID”), atsauce uz instrumentiem, kas uzskaitīti ISD pielikuma B nodaļā, jāaizstāj ar atsauci uz instrumentiem, kas uzskaitīti MiFID I pielikuma C nodaļā, kurā ir sīkāk un labāk izstrādāts finanšu instrumentu saraksts kā ISD, ietverot, piemēram, preču, kredīta un laika apstākļu atvasinātos finanšu instrumentus.

2.5.2.

Otrkārt, ir ieteicams vienkāršot Regulas (EK) Nr. 974/98 ierosinātā 10. panta pirmo daļu, lai noteiktu, ka “no attiecīgās skaidras naudas nomaiņas dienas ECB un iesaistīto dalībvalstu centrālās bankas iesaistītajās dalībvalstīs laiž apgrozībā euro denominācijas banknotes.”

2.5.3.

Treškārt, saistībā ar atsauci uz “tāda nolīguma noteikumiem, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 111. pantu par monetārajiem jautājumiem” Regulas (EK) Nr. 974/98 ierosinātajā 11. pantā (kas attiecas uz tādu euro monētu likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, kuras emitējušas trešās valsti, piemēram, Monako, Sanmarīno un Vatikāna Pilsētvalsts), ECB iesaka, ņemot vērā ierosinātās regulas dažu valodu (piemēram, vācu) tekstu, atsauci uz Līguma 111. pantu sašaurināt līdz tā 3. punktam, jo tas ir vienīgais 111. panta punkts, kurš atsaucas uz nolīgumiem par monetārajiem jautājumiem (t.i. 111. panta 3. punkts).

2.5.4.

Ceturtkārt, saistībā ar ierosināto pienākumu “bankām” līdz noteiktai robežai bez maksas mainīt to klientu nacionālās valūtas banknotes un monētas pret euro banknotēm un monētām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 974/98 ierosinātā 15. panta 3. punktu, ECB norāda, ka no tiesību akta izstrādes viedokļa banku apzīmēšanai Līgumā un Kopienas sekundārajos tiesību aktos parasti izmanto terminu “kredītiestādes”. Tādēļ, ja atsauci uz “bankām” aizstāj ar atsauci uz “kredītiestādēm”, kas definētas Konsolidētajā banku direktīvā, jāņem vērā tas, ka dažas minētās direktīvas piemērošanas jomā iekļautās “kredītiestādes” neveic skaidras naudas operācijas (piem., elektroniskās naudas iestādes) (27), kamēr citas, kas atbrīvotas no minētās direktīvas piemērošanas (piem., pasta žironorēķinu iestādes), pagātnē ir izrādījušās nozīmīgas pārejai uz euro. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu piemēroti paredzēt dalībvalstīm zināmu rīcības brīvību saistībā ar to, uz kādām iestādēm attieksies pienākums bez maksas mainīt banknotes un monētas.

2.6.   Redakcionāli priekšlikumi

2.6.1.

Ja iepriekš minēto ieteikumu dēļ tiks izdarīti grozījumi ierosinātajā regulā, attiecīgie redakcionālie priekšlikumi ir ietverti šī atzinuma pielikumā.

---

(1)  2005. gada 2. augusta redakcijā.

(2)  OV L 139, 11.5.1998, 1. lpp., Regula, kurā grozījumi veikti ar Regulu (EK) Nr. 2596/2000 (OV L 300, 29.11.2002, 2. lpp.).

(3)  Skatīt ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 3. lpp.

(4)  Kipra, Igaunija, Latvija, Lietuva, Malta, Slovākija un Slovēnija.

(5)  Ierosinātais 1. panta h) apakšpunkts un ierosinātais pielikums Regulā (EK) Nr. 974/98.

(6)  Regulas (EK) Nr. 974/98 1. un 2. pants.

(7)  Ierosinātais 1. panta h) apakšpunkts Regulā (EK) Nr. 974/98.

(8)  Ierosinātais 2. pants Regulā (EK) Nr. 974/98.

(9)  Līguma 105. panta 2. punkts un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 12.1. panta pirmā daļa.

(10)  Regulas (EK) Nr. 974/98 9. apsvērums.

(11)  Regulas (EK) Nr. 974/98 14. apsvērums.

(12)  Regulas (EK) Nr. 974/98 8. panta 3. punkts un 13. apsvērums.

(13)  Regulas (EK) Nr. 974/98 8. panta 4. punkts.

(14)  Ierosinātais 9a. pants Regulā (EK) Nr. 974/98.

(15)  Regulas (EK) Nr. 974/98 15. pants. Jānorāda, ka visas 12 pašreizējās iesaistītās dalībvalstis paralēlās apgrozības periodu samazināja līdz ne vairāk kā diviem mēnešiem.

(16)  Skatīt ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 3. lpp.

(17)  Skatīt ierosinātās regulas paskaidrojuma raksta 3. lpp.

(18)  Ierosinātais 1. panta i) apakšpunkts un ierosinātais 9a. pants Regulā (EK) Nr. 974/98.

(19)  Ierosinātā 9a. panta trešais teikums Regulā (EK) Nr. 974/98.

(20)  Regulas (EK) Nr. 974/98 15. pants.

(21)  Regulas (EK) Nr. 974/98 2. pants un 2. apsvērums. Skatīt arī 10. punktu ECB 2005. gada 14. jūnija Atzinumā CON/2005/21 pēc Lietuvos bankas lūguma par likumprojektu par euro pieņemšanu; pieejams ECB interneta lapā www.ecb.int.

(22)  Atzinuma CON/2005/21 10. punkts.

(23)  1. panta 2. punkts 2003. gada 20. marta Lēmumā ECB/2003/4 par euro banknošu nominālajām vērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (OV L 78, 25.3.2003, 16. lpp.).

(24)  OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp., Direktīva, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(25)  Regulas (EK) Nr. 974/98 8. panta 4. punkta otrā ievilkuma a) apakšpunkts.

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(27)  1. panta 1. punkts un 2. panta 3. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu (OV L 126, 26.5.2000, 1. lpp.). Direktīva, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005, 9. lpp.).

---

---