ISSN 1725-5201 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 144E |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
48. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
I Informācija |
|
|
Padome |
|
2005/C 144E/1 |
||
2005/C 144E/2 |
||
2005/C 144E/3 |
||
2005/C 144E/4 |
||
LV |
|
I Informācija
Padome
14.6.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
CE 144/1 |
KOPĒJĀ NOSTĀJA Nr. 19/2005,
ko Padome pieņēmusi 2005. gada 17. februārī,
ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu (EK) Nr. …/2005 par kontroli attiecībā uz skaidras naudas ievešanu Kopienā vai izvešanu no tās
(2005/C 144 E/01)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. un 135. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Viens no Kopienas uzdevumiem ir veicināt saskanīgu, līdzsvarotu un noturīgu saimnieciskās darbības attīstību Kopienā, izveidojot kopējo tirgu un ekonomisko un monetāro savienību. Tālab iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta brīva personu, pakalpojumu, preču un kapitāla aprite. |
(2) |
Nelikumīgi iegūto līdzekļu ieviešana finanšu sistēmā un to ieguldīšana pēc legalizēšanas kaitē pareizai un ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Attiecīgi, Padomes Direktīva 91/308/EEK (1991. gada 10. jūnijs) par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai (3), ieviesa Kopienas mehānismu, lai novērstu līdzekļu legalizēšanu, pārraugot darījumus, kuros izmanto kredītiestādes un finanšu iestādes, kā arī dažu veidu profesionālās darbības. Tā kā pastāv iespējamība, ka minētā mehānisma piemērošana veicinās nelikumīgiem mērķiem domātas skaidras naudas pārvietošanu, Direktīva 91/308/EEK būtu jāpapildina ar kontroles sistēmu attiecībā uz skaidras naudas ievešanu Kopienā vai izvešanu no tās. |
(3) |
Pašlaik šādas kontroles sistēmas piemēro tikai dažās dalībvalstīs, un tās darbojas saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem. Atšķirības tiesību aktos kaitē iekšējā tirgus pareizai darbībai. Tādēļ būtu jāsaskaņo pamatelementi Kopienas līmenī, lai nodrošinātu vienāda līmeņa kontroli attiecībā uz skaidras naudas pārvietošanu, šķērsojot Kopienas robežas. Šādai saskaņošanai tomēr nevajadzētu ietekmēt iespēju dalībvalstīm, saskaņā ar spēkā esošajiem Līguma noteikumiem, piemērot savus kontroles mehānismus attiecībā uz skaidras naudas pārvietošanu Kopienas iekšienē. |
(4) |
Būtu jāņem vērā arī papildu darbības, ko veic citos starptautiskos forumos, jo īpaši Finanšu darba grupā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā (FATF), kas izveidota 1989. gadā Parīzē, G7 augstākā līmeņa sanāksmes laikā. FATF2004. gada 22. oktobra IX īpašs ieteikums aicina valdības paredzēt pasākumus, lai atklātu skaidras naudas fizisku pārvietošanu, tostarp deklarēšanas sistēmu vai citus izpaušanas pienākumus. |
(5) |
Tādēļ attiecībā uz skaidru naudu, ko ved persona, kura iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās, būtu jāievēro obligātas deklarēšanas princips. Šis princips ļautu muitas iestādēm ievākt informāciju par skaidras naudas pārvietošanu un, ja vajadzīgs, nodot šo informāciju citām iestādēm. Muitas iestādes darbojas uz Kopienas robežām, kur kontrole ir visefektīvākā, un dažas no tām ir uzkrājušas praktisku pieredzi šajā jomā. Būtu jāizmanto Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu tiesību aktu pareizu piemērošanu muitas un lauksaimniecības jomā (4). Savstarpēja palīdzība nodrošinātu gan pareizu skaidras naudas kontroles piemērošanu, gan informācijas plūsmu, kas varētu palīdzēt sasniegt Direktīvas 91/308/EEK mērķus. |
(6) |
Ņemot vērā to, ka deklarēšanas pienākums ir profilaktisks un preventīvs, deklarēšana būtu jāveic pirms iebraukšanas Kopienā vai izbraukšanas no tās. Tomēr, lai iestāžu darbība koncentrētos uz nozīmīgu skaidras naudas summu pārvietošanu, tikai EU-10 000 vai lielāku summu pārvietošana būtu jādeklarē. Jāņem vērā, ka deklarēšanas pienākums attiecas uz fizisku personu, kas pārvadā skaidru naudu, neatkarīgi no tā, vai minētā persona ir naudas īpašnieks. |
(7) |
Būtu jāizmanto vienots standarts informācijas sniegšanai. Tas ļaus kompetentajām iestādēm vieglāk apmainīties ar informāciju. |
(8) |
Ir vēlams izstrādāt definīcijas, kas vajadzīgas šīs regulas vienādai interpretēšanai. |
(9) |
Informācija, ko kompetentās iestādes savākušas saskaņā ar šo regulu, būtu jānodod iestādēm, kas minētas Direktīvas 91/308/EEK 6. panta 1. punktā. |
(10) |
Ja ir pazīmes, ka skaidras naudas summas ir saistītas ar nelikumīgajām darbībām, kas saistās ar skaidras naudas pārvietošanu, kā minēts Direktīvā 91/308/EEK, informāciju, ko kompetentās iestādes ievākušas saskaņā ar šo regulu, var nodot citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un/vai Komisijai. Līdzīgā kārtā būtu jāparedz, ka noteiktu informāciju nodod gadījumā, ja fakti liecina par skaidras naudas pārvietošanu, ja summas ir mazākas par šajā regulā noteikto robežlielumu. |
(11) |
Kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai īstenotu efektīvu kontroli attiecībā uz skaidras naudas pārvietošanu. |
(12) |
Kompetento iestāžu pilnvaras būtu jāpapildina ar dalībvalstu pienākumu paredzēt sankcijas. Sankcijas tomēr būtu jāpiemēro tikai tad, ja nav iesniegta deklarācija saskaņā ar šo regulu. |
(13) |
Tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi, un tādēļ, ņemot vērā iekšējā tirgū notiekošas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas transnacionālo mērogu, to var sasniegt labāk Kopienas līmeni, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas paredzēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. |
(14) |
Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Mērķis
1. Šī regula papildina Direktīvu 91/308/EEK attiecībā uz darījumiem, ko veic ar kredītiestāžu, finanšu iestāžu un dažu profesionālo darbību starpniecību, nosakot saskaņotus noteikumus par kontroli, ko kompetentas iestādes veic attiecībā uz skaidras naudas ievešanu Kopienā vai izvešanu no tās.
2. Šī regula neskar attiecīgu valstu pasākumus par kontroli attiecībā uz skaidras naudas pārvietošanu Kopienas iekšienē, ja šādi pasākumi ir paredzēti saskaņā ar Līguma 58. pantu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
1. |
“Kompetentās iestādes” ir dalībvalstu muitas dienesti vai citas iestādes, ko dalībvalstis pilnvarojušas piemērot šo regulu; |
2. |
“Skaidra nauda” ir:
|
3. pants
Deklarēšanas pienākums
1. Jebkura fiziska persona, kas iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās un kurai ir skaidra nauda EU-10 000 apmērā vai vairāk, saskaņā ar šo regulu deklarē šo summu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, caur kuru minētā persona iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās. Pienākums deklarēt nav izpildīts, ja sniegtā informācija ir neprecīza vai nepilnīga.
2. Šā panta 1. punktā minētajā deklarācijā sniedz šādus datus:
a) |
deklarētājs, tostarp tā pilns vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimšanas vieta un valstspiederība; |
b) |
skaidras naudas īpašnieks; |
c) |
paredzētais skaidras naudas saņēmējs; |
d) |
skaidras naudas summa un veids; |
e) |
skaidras naudas izcelsme un paredzētais lietojums; |
f) |
transporta maršruts; |
g) |
transportlīdzeklis. |
3. Informāciju sniedz rakstiski, mutiski vai elektroniski, un sniegšanas veidu nosaka 1. punktā minētā dalībvalsts. Tomēr, ja deklarētājs pieprasa, viņš ir tiesīgs šo informāciju sniegt rakstiski. Ja iesniedz rakstisku deklarāciju, apliecinātu kopiju izsniedz deklarētājam pēc viņa pieprasījuma.
4. pants
Kompetento iestāžu pilnvaras
1. Lai pārbaudītu to, vai ir ievērots 3. pantā paredzētais deklarēšanas pienākums, kompetento iestāžu ierēdņi ir pilnvaroti, saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem, kontrolēt fiziskas personas, viņu bagāžu un transportlīdzekļus.
2. Ja nav ievērots 3. pantā paredzētais deklarēšanas pienākums, skaidru naudu var aizturēt ar administratīvu lēmumu saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem.
5. pants
Informācijas reģistrācija un apstrāde
1. Informāciju, ko iegūst saskaņā ar 3. pantu un/vai 4. pantu, reģistrē un apstrādā 3. panta 1. punktā minētās dalībvalsts kompetentās iestādes, un tā ir pieejama minētās dalībvalsts iestādēm, kas norādītas Direktīvas 91/308/EEK 6. panta 1. punktā.
2. Ja 4. pantā paredzētie kontroles pasākumi liecina, ka fiziska persona iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās ar skaidras naudas summām, kas ir mazākas par 3. pantā noteikto robežlielumu, un ja pazīmes liecina par nelikumīgām darbībām, kas saistītas ar skaidras naudas pārvietošanu, kā minēts Direktīvā 91/308/EEK, šo informāciju, minētās personas pilnu vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, dzimšanas vietu un valstspiederību, kā arī datus par izmantoto transportlīdzekli 3. panta 1. punktā minētās dalībvalsts kompetentās iestādes var reģistrēt, apstrādāt un darīt pieejamu minētās dalībvalsts iestādēm, kas norādītas Direktīvas 91/308/EEK 6. panta 1. punktā.
6. pants
Informācijas apmaiņa
1. Ja ir pazīmes, ka skaidras naudas summas ir saistītas ar nelikumīgajām darbībām, kas saistās ar skaidras naudas pārvietošanu, kā minēts Direktīvā 91/308/EEK, informāciju, kas iegūta no 3. pantā paredzētās deklarācijas vai 4. pantā paredzētajiem kontroles pasākumiem, var nosūtīt citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Regulu (EK) Nr. 515/97 piemēro mutatis mutandis.
2. Ja ir pazīmes, ka skaidras naudas summas ir iegūtas krāpšanā vai kādā citā nelikumīgā darbībā, kas nelabvēlīgi ietekmē Kopienas finanšu intereses, informāciju nosūta arī Komisijai.
7. pants
Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm
Saskaņā ar savstarpējas administratīvās palīdzības sistēmu informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis vai Komisija var nodot trešām valstīm, ja tam piekrīt kompetentās iestādes, kas to ieguvušas saskaņā ar 3. pantu un/vai 4. pantu, un ja ir ievēroti attiecīgie valstu un Kopienas noteikumi par personas datu nodošanu trešām valstīm. Dalībvalstis informē Komisiju par šādu informācijas apmaiņu, ja tas ir īpaši būtiski saistībā ar šīs regulas piemērošanu.
8. pants
Sankcijas
1. Katra dalībvalsts paredz sankcijas, ko piemērot par 3. pantā paredzētā deklarēšanas pienākuma nepildīšanu. Sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.
2. Dalībvalstis paziņo Komisijai, vēlākais … (5) par sankcijām, ko tās piemēro par 3. pantā paredzētā deklarēšanas pienākuma nepildīšanu.
9. pants
Novērtējums
Četrus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās piemērošanu.
10. pants
Spēkā stāšanās
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no … (6).
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, …
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
...
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
...
(1) OV C 227 E, 24.9.2002., 574. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2003. gada 15. maija Atzinums (OV C 67 E, 17.3.2004., 259. lpp.), Padomes.... gada... Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta.... gada.... Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
(3) OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/97/EK (OV L 344, 28.12.2001., 76. lpp.).
(4) OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(5) 18 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās.
(6) 18 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās.
PAZIŅOJUMS PAR PADOMES APSVĒRUMIEM
I. IEVADS
2002. gada 25. jūnijā Komisija iesniedza Padomei ziņojumu par skaidras naudas pārrobežu aprites kontroli līdz ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā, pamatojoties uz Līguma 135. pantu, izmantot sadarbību muitas jomā, lai novērstu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu (1) (2).
Eiropas Parlaments 2003. gada 15. maijā iesniedza atzinumu pirmā lasījumā (3), veicot priekšlikumā 23 grozījumus.
Komisija 2003. gada 3. jūlijā iesniedza Padomei grozītu priekšlikumu par iepriekš minēto tematu (4).
2005. gada 17. februārī Padome pieņēma kopējo nostāju saskaņā ar Līguma 251. panta 2. punktu.
II. MĒRĶIS
Priekšlikuma mērķis ir ieviest prasību fiziskām personām pie ES ārējām robežām deklarēt skaidras naudas aprīti, ja tās apjoms pārsniedz noteiktu summu. Priekšlikums tiecas arī pastiprināt skaidras naudas aprites kontroli pie robežām, kā arī uzlabot informācijas apmaiņu starp attiecīgām iestādēm.
III. KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE
1. Vispārīgi noteikumi
Padomes kopējās nostājas mērķis ir saskaņā ar Komisijas priekšlikumu ieviest saskaņotu skaidras naudas aprites kontroli pie robežām, tādējādi papildinot Direktīvu 91/308/EEK (5) un nodrošinot pareizu iekšējā tirgus darbību, likvidējot pastāvošās atšķirības attiecīgo valstu tiesību aktos.
2. Sīks Padomes nostājas izklāsts
Padome ir pieņēmusi šādu nostāju par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem:
a) Juridiskais pamatojums
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta atzinumu (2. grozījums) Padome priekšlikumam pievienojusi 95. pantu kā juridisko pamatojumu. Padome atzīst, ka galvenajam regulas projektā vajadzētu būt nevis nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas novēršanai (kam būtu vajadzīgs cits juridisks pamatojums), bet gan ieviest saskaņotu skaidras naudas aprites kontroli pie robežām, kam atbilstošu juridisko pamatojumu nodrošina Līguma 95. pants, kas regulē dalībvalstu likumu, tiesību aktu un administratīvo noteikumu tuvināšanu saistībā ar iekšējā tirgus darbību.
b) Pārveidošana par direktīvu
Padome nevarēja pieņemt EP grozījumus, kas saistīti ar priekšlikuma pārveidošanu par direktīvu (1., 8., 9., 18., 20., 21., 22., 23. grozījums), uzskatot, ka pietiekama saskaņošana relatīvi īsā laikā ir panākama vienīgi ar regulu, kas ir vispārpiemērojama, uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
c) Obligāta deklarācija
Kopējā nostājā Padome atbalstīja Komisijas priekšlikumu par obligātu deklarāciju sistēmu. Padome neatbalstīja domu atļaut dalībvalstīm izvēlēties deklarāciju vai citādu izziņošanas sistēmu, ko ierosināja Eiropas Parlaments (2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 12., 14., 18., 19. grozījums). Izvēle starp divām sistēmām būtu pretrunā ierosināto pasākumu vienādai piemērošanai visā Kopienā. Tomēr Padome ieviesa zināmu elastību, atstājot dalībvalstīm izvēli ieviest rakstiskas, mutiskas vai elektroniskas deklarācijas. Tādējādi Padome piekrita svītrot priekšlikuma pielikumā iekļauto deklarācijas veidlapu un iekļaut nosacījumus informācijai, kas jāietver rakstiskās, mutiskās vai elektroniskās deklarācijas (skatīt arī punktu 3.b)).
d) Deklarējamais robežlielums
Padome izvēlējās robežlielumu 10 000 euro, kas ir zemāks par Komisijas priekšlikumā un Eiropas Parlamenta atzinumā paredzēto robežlielumu (3., 7. grozījums). Zemāks robežlielums liecina par to, ka patlaban daudzu dalībvalstu tiesību akti paredz ievērojami mazākus robežlielumus un ka sākotnēji ierosinātais apjoms (15 000 euro) tajās dalībvalstīs ievērojami mazinātu kontroles intensitāti.
Mazāks robežlielums arī dod skaidru starptautiska mēroga norādi par Padomes apņēmību veikt pasākumus skaidras naudas aprites kontrolei, ieviest visā Kopienā stingru un vienādu robežlielumu, ko ir viegli īstenot un kas būtu skaidri saprotams ceļotājiem, kas iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās.
e) Kompetentu iestāžu pilnvaras
Attiecībā uz kompetentu iestāžu pilnvarām Padome piekrita ar Eiropas Parlamentam (10. un 17. grozījums), ka šis noteikums būtu jāiekļauj citā kontekstā, un tāpēc pārcēla to uz pantu, kas seko tieši pēc noteikuma par pienākumu deklarēt. Attiecībā uz šā noteikuma saturu, Padome uzskatīja, ka pilnvaru piešķiršana attiecīgu valstu iestādēm būtu jāveic saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem. Turklāt valstu iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras kontrolēt transportlīdzekļus, lai pārbaudītu, kā tiek pildīts pienākums deklarēt. Tomēr Padome nepaturēja trīs dienu maksimālo termiņu skaidras naudas aizturēšanai, kā paredzēts priekšlikumā un ko atbalstīta 11. grozījums, uzskatot, ka tāds laika ierobežojums nedotu iestādēm pietiekamu manevrētspēju kontrolei un vēlākai izmeklēšanai, lai noteiktu, vai konkrētā gadījumā ir jāsāk kriminālprocess.
f) “Skaidras naudas” definīcija
Finanšu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā (FATF)2004. gada 22. oktobrī pieņēma īpašo IX ieteikumu par skaidras naudas pārvadātājiem. Ieteikumā, par ko panākta vienošanās starptautiskā līmenī, iekļauta “skaidras naudas” definīcija, ko Padome iekļāvusi šajā regulas projektā, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku noteikumu saskaņotību Kopienas un starptautiskā līmenī. Kā ieteikts 13. grozījumā, teksts izvērš skaidras naudas definīciju, lai ietvertu plašāku čeku klāstu, nekā sākotnēji ierosināts.
g) Informācijas apmaiņa
Padome skaidrāk formulēja un pārkārtoja noteikumus par informācijas apmaiņu starp iestādēm (15. grozījums):
— |
Pirmkārt, ir precizēts, ka no deklarācijām vai kontrolēm iegūto informāciju reģistrē un apstrādā kompetentas dalībvalsts iestādes un tajā pašā dalībvalstī tā jādara pieejama Finansiālās izlūkošanas vienībai (FIU); pēdējais punkts skaidri iekļauts arī īpašajā FATF IX ieteikumā. Ja personas iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās, vedot līdzi mazāk par 10 000 euro, taču pastāv nelikumīgu darbību pazīmes, kompetentās iestādes var reģistrēt un apstrādāt konkrētu informāciju par attiecīgo personu vienā dalībvalstī un iesniegt šo informāciju šīs dalībvalsts FIU. |
— |
Otrkārt, dalībvalstis var veikt savstarpēju apmaiņu ar informāciju, kas iegūta no deklarācijām vai kontrolē. Informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm Padomes Regulu 1997. gada 13. marta (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu, piemēro mutatis mutandis. |
— |
Visbeidzot, var apmainīties ar informāciju arī ar trešām valstīm saskaņā ar savstarpējās administratīvās palīdzības nolīgumiem. Tomēr informācijas paziņošana ir atkarīga no tās iestādes piekrišanas, kas to savākusi, kā arī no personas datu aizsardzības noteikumiem. Komisijai ziņo par tādu informācijas apmaiņu, jo īpaši, ja tā konkrēti attiecas uz šīs regulas īstenošanu. |
h) Apvienota datubāze
Padome nepieņēma domu par iegūtās informācijas pārsūtīšanu uz dalībvalstu kopīgi pārvaldītu un Eiropas Policijas biroja (Europol) uzturētu datubāzi (16. grozījums). Padome atzina, ka tāds noteikums neatbilstu regulas projekta juridiskajam pamatojumam.
i) Komisijas ziņojums
Kopējā nostājā Padome pieņēma domu, kas atspoguļota 22. grozījumā, un ieviesa noteikumu, kas paredz, ka četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei.
3. Jauni Padomes ieviesti elementi
Papildus punktiem, par ko Eiropas Parlaments sniedzis atzinumu un par kuriem Padomes kopējā nostāja izklāstīta iepriekš, Padome priekšlikumā iekļāva šādus jaunus elementus:
a) Regulas piemērošanas joma
Skaidras naudas kontroli Kopienas iekšienē drīkst izvērst, ja tādi pasākumi ir saskaņā ar Līgumu.
Padome arī mainīja regulas ģeogrāfiskās piemērošanas jomu, uzskatot, ka, lai ceļotājiem nodrošinātu pārskatāmību un lai atvieglotu kompetentām iestādēm piemērot regulu, skaidras naudas aprites kontrole būtu jāveic, kad fiziska persona iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās. Tāds risinājums arī nodrošinātu Direktīvas 91/308/EEK un šī direktīvas projekta paralēlu ģeogrāfisku piemērošanu.
b) Deklarācijas forma
Padome nepieņēma vienoto deklarācijas veidlapu, ko ierosinājusi Komisija. Tās vietā Padome atzina par labāku konkretizēt deklarācijā sniedzamos datus. Tas darīts, lai, ievācot informāciju no ceļotājiem, mazinātu kompetento iestāžu administratīvo noslodzi līdz stingri noteiktam minimumam, reizē nodrošinot informācijas minimumu par skaidras naudas aprīti, kurš pēc tam ir pieejams apmaiņai ar citām iestādēm.
c) Rakstiskas deklarācijas kopija
Ja deklarētājs iesniedz rakstisku deklarāciju, Padome iekļāvusi noteikumu, kas nodrošina, ka deklarētājam pēc lūguma ir tiesības saņemt apstiprinātu deklarācijas kopiju.
d) Sankcijas
Padome vienkāršoja noteikumu par sodiem, pielīdzinot to līdzīgiem noteikumiem salīdzināmos normatīvos aktos (6). Tādēļ dalībvalstīm būtu jāievieš iedarbīgi, preventīvi un proporcionāli sodi par pārkāpumiem, neievērojot pienākumu deklarēt skaidras naudas apriti, šķērsojot Kopienas ārējās robežas. Padome pieņēma 19. grozījumu par laika termiņa pagarināšanu, lai iesniegtu Komisijai paziņojumu par piemērojamiem sodiem. Tā noteica 18 mēnešu termiņu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
IV. SECINĀJUMS
Padomes kopējā nostāja atbalsta ierosinātās regulas mērķi ieviest saskaņotu skaidras naudas aprites kontroli pie robežām un stiprināt kompetentu iestāžu sadarbību. Tā kā pastāv iespēja, ka pastiprināta kontrole finanšu jomā pēc Direktīvas 91/308/EEK pieņemšanas var paplašināt skaidras naudas apriti nelikumīgos nolūkos, Kopiena uzsver apņēmību apkarot problēmu, ko rada nelikumīga skaidras naudas aprite, ieviešot pienākumu fiziskām personām pie Kopienas robežām deklarēt skaidras naudas apriti, ja pārsniegts robežlielums 10 000 euro, izvairoties no iespējami negatīvas ietekmes uz iekšējā tirgus darbību, saskaņoti piemērojot šos regulas pasākumu visā Kopienā.
(1) OV C 227 E, 24.9.2002., 574. lpp.
(2) COM(2002) 328 final.
(3) OV C 67 E, 17.3.2004., 259. lpp.
(4) Dok. 11151/03 UD 67 EF 35 ECOFIN 203 CRIMORG 51 CODEC 948.
(5) Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīva 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanai (naudas atmazgāšanai).
(6) Salīdzināt, piem., ar 18.pantu Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulā (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības.
14.6.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
CE 144/9 |
KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 20/2005,
ko Padome pieņēmusi 2005. gada 7. martā,
ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvu 2005/.../EK par datorizpildāmu izgudrojumu patentspēju
(2005/C 144 E/02)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Iekšējā tirgus īstenošana saistās ar brīvas aprites ierobežojumu un konkurences traucējumu izbeigšanu, vienlaikus radot vidi, kas ir labvēlīga jauninājumiem un investīcijām; šajā kontekstā izgudrojumu aizsardzība ar patentu palīdzību ir būtisks elements iekšējā tirgus sekmīgai attīstībai. Efektīvai, pārskatāmai un saskaņotai datorizpildāmu izgudrojumu aizsardzībai visās dalībvalstīs ir būtiska nozīme, lai uzturētu un veicinātu investīcijas šajā jomā. |
(2) |
Ir atšķirības datorizpildāmu izgudrojumu aizsardzībā, ko nodrošina dažādu dalībvalstu administratīvā prakse un judikatūra. Tādas atšķirības varētu radīt šķēršļus tirdzniecībai un tādējādi kavēt pareizu iekšējā tirgus darbību. |
(3) |
Šādas atšķirības varētu kļūt vēl lielākas, dalībvalstīm pieņemot jaunu un atšķirīgu administratīvo praksi vai valstu judikatūrai par spēkā esošo tiesību aktu interpretāciju attīstoties atšķirīgi. |
(4) |
Datorprogrammu izplatības un lietošanas nepārtrauktais pieaugums visās tehnoloģiju jomās un to izplatība visā pasaulē ar interneta starpniecību ir izšķirošs faktors tehnoloģijas jauninājumiem. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt datorprogrammu izstrādātājiem un lietotājiem Kopienā vislabvēlīgāko vidi. |
(5) |
Tādēļ normas, ar ko reglamentē datorizpildāmu izgudrojumu patentspēju, būtu jāsaskaņo tādējādi, lai nodrošinātu to, ka panāktā tiesiskā drošība un patentspējas iegūšanai vajadzīgo prasību līmenis ļautu novatoriskiem uzņēmumiem gūt maksimālu izdevīgumu no izgudrojumu radīšanas procesa, un lai rastos ierosme investīcijām un jauninājumiem. Juridisko noteiktību nodrošinās arī tas, ka, rodoties šaubām par šīs direktīvas interpretāciju, valstu tiesas var vērsties Tiesā, un pēdējās instances tiesām ir jāvēršas Tiesā. |
(6) |
Kopienai un tās dalībvalstīm ir saistošs Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas saistīti ar tirdzniecību (TRIPS), ko apstiprināja ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par tādu nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā par Kopienas kompetencē esošiem jautājumiem, kas izriet no daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtas (1986. — 1994.) (3). TRIPS nolīguma 27. panta 1. punkts paredz to, ka patenti ir pieejami jebkādiem izgudrojumiem, vai tie būtu produkti vai paņēmieni, visās tehnoloģiju jomās, ar nosacījumu, ka tie ir jauni, tiem ir izgudrojuma līmenis un tie ir rūpnieciski izmantojami. Turklāt saskaņā ar minēto pantu tiesībām uz patentu būtu jābūt pieejamām un tās būtu jābauda bez jebkādas diskriminācijas attiecībā uz tehnoloģijas jomu. Šos principus attiecīgi būtu jāpiemēro datorizpildāmiem izgudrojumiem. |
(7) |
Saskaņā ar Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu, kas parakstīta 1973. gada 5. oktobrī Minhenē, (“Eiropas Patentu konvencija”) un saskaņā ar dalībvalstu patentu tiesību aktiem par izgudrojumiem noteikti neuzskata datoriem paredzētas programmas, kā arī atklājumus, zinātniskas teorijas, matemātiskas metodes, estētiskus darbus, shēmas, noteikumus un paņēmienus intelektuālām darbībām, spēlēm vai komercdarbībai, un informācijas prezentāciju, un tādēļ tie nav patentspējīgi. Tomēr šo izņēmumu piemēro, un tas ir pamatots tikai tiktāl, ciktāl patenta piemērošana vai patents attiecas uz minēto tiesību objektu vai darbībām kā tādām, jo minētais tiesību objekts un darbības pašas par sevi nepieder pie kādas tehnoloģijas jomas. |
(8) |
Šīs direktīvas mērķis ir novērst Eiropas Patentu konvencijas atšķirīgu interpretāciju attiecībā uz patentspējas robežām. Tādējādi panāktajai juridiskajai noteiktībai vajadzētu palīdzēt veicināt tādas vides veidošanos, kura rosina investīcijas un jauninājumus programmatūras jomā. |
(9) |
Patentu aizsardzība ļauj investoriem gūt labumu no jaunrades. Patentu tiesības aizsargā jauninājumus visas sabiedrības interesēs, un tās nevajadzētu izmantot tādā veidā, kas negatīvi ietekmē konkurenci. |
(10) |
Saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/250/EEK (1991. gada 14. maijs) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (4) autortiesības aizsargā datorprogrammas visās to izpausmes formās, tāpat kā literārus darbus. Tomēr autortiesības neaizsargā idejas un principus, kas ir jebkura datorprogrammas elementa pamatā. |
(11) |
Lai jebkuru izgudrojumu uzskatītu par patentējamu, tam vajadzētu būt tehniskam un tādējādi piederēt tehnoloģijas jomai. |
(12) |
Attiecībā uz izgudrojumiem ir vispārējs nosacījums, ka, lai tiem būtu izgudrojuma līmenis, tiem ir jāsniedz tehnisks ieguldījums tehnikas līmenī. |
(13) |
Attiecīgi, lai arī datorizpildāms izgudrojums pieder tehnoloģijas jomai, tam nebūs izgudrojuma līmeņa, un tādējādi tas nebūs patentējams, ja tas nesniedz tehnisku ieguldījumu tehnikas līmenī, kā tas būtu, piemēram, tādā gadījumā, kad izgudrojuma konkrētais ieguldījums nav tehnisks. |
(14) |
Lai konstatētu, ka pastāv tehnisks ieguldījums, nepietiek vienīgi ar citādi nepatentējamas metodes izpildi tādā aparatūrā kā dators. Attiecīgi, datorizpildāma komercdarbības metode, datu apstrādes metode vai cita metode, kuras vienīgais ieguldījums tehnikas līmenī nav tehnisks, nevar būt patentējams izgudrojums. |
(15) |
Ja ieguldījums tehnikas līmenī ir saistīts vienīgi ar nepatentējamu objektu, neatkarīgi no tā, kā šo objektu formulē patenta pretenzijās, izgudrojums nav patentējams. Piemēram, tehniska ieguldījuma prasību nevar apiet, patenta pretenzijās norādot vienīgi tehniskos līdzekļus. |
(16) |
Turklāt algoritms pēc būtības nav tehnisks, un tādēļ tas nevar kļūt par tehnisku jauninājumu. Taču metode, kas saistīta ar algoritma lietošanu, var būt patentējama, ja šo metodi lieto, lai atrisinātu tehnisku problēmu. Tomēr šādai metodei piešķirts patents nedrīkstētu monopolizēt pašu algoritmu vai tā lietošanu kontekstos, kas nav paredzēti patentā. |
(17) |
Jebkura patenta piešķirto ekskluzīvo tiesību apjoms ir noteikts patenta pretenzijās, kuras interpretē saskaņā ar aprakstu un zīmējumiem. Datorizpildāmu izgudrojumu vajadzētu formulēt pretenzijās, vismaz norādot vai nu produktu, piemēram, programmētu ierīci, vai paņēmienu, ko veic šāda ierīce. Attiecīgi, ja atsevišķus programmatūras elementus lieto kontekstos, kuri nesaistās ar kāda pretenzijām pamatoti formulēta produkta vai paņēmiena īstenošanu, šādu lietošanu neuzskatīs par patenta pārkāpumu. |
(18) |
Datorizpildāmu izgudrojumu tiesiskajai aizsardzībai nav nepieciešams izveidot atsevišķu tiesību kopumu, aizstājot valstu patentu tiesību aktus. Noteikumi valstu patentu tiesību aktos ir un paliek būtisks pamats datorizpildāmu izgudrojumu tiesiskajai aizsardzībai. Šajā direktīvā vienkārši tiek paskaidrots pašreizējais tiesiskais stāvoklis, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, pārredzamību un tiesību aktu skaidrību un novērstu novirzīšanos uz patentspējas atzīšanu nepatentējamām metodēm, piemēram, procedūrām, kas ir acīmredzamas un nav tehniskas, un komercdarbības metodēm. |
(19) |
Šajā direktīvā vajadzētu vienīgi noteikt dažus principus, ko piemēro šādu izgudrojumu patentspējai, un šiem principiem jo īpaši vajadzētu nodrošināt aizsardzību izgudrojumiem, kas pieder tehnoloģijas jomai un sniedz tehnisku ieguldījumu, kā arī nodrošināt to, ka izgudrojumi, kas nesniedz tehnisku ieguldījumu, šādu aizsardzību nesaņem. |
(20) |
Kopienas rūpniecības konkurētspēja attiecībā pret tās lielākajiem tirdzniecības partneriem uzlabosies, ja būs novērstas pastāvošās atšķirības datorizpildāmu izgudrojumu tiesiskajā aizsardzībā un tiesiskā situācija kļūs pārredzama. Ņemot vērā pašreizējo tendenci pārcelt tradicionālās ražošanas rūpniecības darbības uz valstīm ar lētām saimnieciskajām izmaksām ārpus Eiropas Savienības, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un jo īpai patentu aizsardzības svarīgā loma ir acīmredzama. |
(21) |
Šī direktīva nedrīkstētu skart Līguma 81. un 82. panta piemērošanu, jo īpaši tad, ja piegādātājs, kas dominē tirgū, atsakās ļaut izmantot patentētu tehnisku risinājumu, kas vajadzīgs vienīgi tāpēc, lai nodrošinātu dažādās datorsistēmās vai tīklos izmantoto protokolu pārveidi, kas ļautu to starpā veikt saziņu un datu satura apmaiņu. |
(22) |
Tiesības, ko piešķir tādu izgudrojumu patenti, uz kuriem attiecas šī direktīva, nevajadzētu iespaidot darbības, kas atļautas saskaņā ar Direktīvas 91/250/EEK 5. un 6. pantu, jo īpaši saskaņā ar tās noteikumiem par dekompilāciju un sadarbspēju. Jo īpaši, darbību veikšanai, kam saskaņā ar minētajiem pantiem nav vajadzīga tiesību īpašnieka atļauja attiecībā uz tiesību īpašnieka autortiesībām uz datorprogrammu vai tiesību īpašnieka autortiesībām, kuras attiecas uz datorprogrammu, un kam būtu vajadzīga atļauja, ja nebūtu Direktīvas 91/250/EEK 5. un 6. pants, nebūt vajadzīga tiesību īpašnieka atļauja attiecībā uz tiesību īpašnieka patentu tiesībām uz datorprogrammu vai tiesību īpašnieka patentu tiesībām, kas attiecas uz minēto datorprogrammu. |
(23) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi — proti, saskaņot valstu tiesību aktus par datorizpildāmu izgudrojumu patentspēju — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Piemērošanas joma
Ar šo direktīvu paredz noteikumus par datorizpildāmu izgudrojumu patentspēju.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā lieto šādas definīcijas:
a) |
“datorizpildāms izgudrojums” ir jebkurš izgudrojums, kura izpildē izmanto datoru, datoru tīklu vai citu programmējamu aparatūru un kam piemīt viena vai vairākas pazīmes, kuras pilnīgi vai daļēji realizē, izmantojot datorprogrammu vai datorprogrammas; |
b) |
“tehnisks ieguldījums” ir ieguldījums tehnikas līmenī tehnoloģijas jomā, kurš ir jauns un nav acīmredzams lietpratējam attiecīgajā jomā. Tehnisko ieguldījumu novērtē, izvērtējot atšķirību starp tehnikas līmeni un patenta pretenzijas apjomu kopumā, kuram jāietver tehniskas pazīmes, neatkarīgi no tā, vai papildus tām ir vai nav pazīmes, kas nav tehniskas. |
3. pants
Patentspējas nosacījumi
Lai datorizpildāms izgudrojums būtu patentējams, tam jābūt rūpnieciski izmantojamam, jaunam, un tam jāatbilst izgudrojuma līmenim. Lai datorizpildāms izgudrojums atbilstu izgudrojuma līmenim, tam jāsniedz tehnisks ieguldījums.
4. pants
Izslēgšana no patentspējas
1. Datorprogramma kā tāda nevar būt patentējams izgudrojums.
2. Datorizpildāmu izgudrojumu nevar uzskatīt par tādu, kas sniedz tehnisku ieguldījumu, tikai tādēļ, ka tas ir saistīts ar datora, datoru tīkla vai citas programmējamas aparatūras izmantošanu. Tādējādi nav patentējami izgudrojumi, kas saistīti ar datorprogrammām — vai tās izteiktas kā pirmkods, vai objektkods, vai jebkādā citā veidā — kuras īsteno komercdarbības, matemātiskas vai citas metodes un nerada jebkādas tehniskas sekas ārpus parastās fiziskās mijiedarbības starp programmu un datoru, datoru tīklu vai citu programmējamu aparatūru, kurā tās izpilda.
5. pants
Pretenziju forma
1. Dalībvalstis nodrošina, ka datorizpildāmu izgudrojumu var formulēt pretenzijās kā produktu, proti, programmētu datoru, programmētu datoru tīklu vai citu programmētu aparatūru, vai kā paņēmienu, ko veic dators, datoru tīkls vai aparatūra, izpildot programmatūru.
2. Pretenzija uz datorprogrammu — pašu par sevi vai kādā nesējā — nav atļauta, izņemot gadījumus, kad attiecīgā datorprogramma, to ielādējot un izpildot programmējamā datorā, programmējamā datortīklā vai citā programmējamā aparatūrā, īsteno produktu vai paņēmienu, par ko ir iesniegta pretenzija tajā pašā patenta pieteikumā saskaņā ar šā panta 1. punktu.
6. pants
Saistība ar Direktīvu 91/250/EEK
Tiesības, ko piešķir tādu izgudrojumu patenti, uz kuriem attiecas šī direktīva, neiespaido darbības, kas atļautas saskaņā ar Direktīvas 91/250/EEK 5. un 6. pantu, jo īpaši saskaņā ar tās noteikumiem par dekompilāciju un sadarbspēju.
7. pants
Uzraudzība
Komisija uzrauga datorizpildāmu izgudrojumu ietekmi uz jauninājumiem un konkurenci gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā, uz Kopienas uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz atvērta koda lietotājiem un uz elektronisko komerciju.
8. pants
Ziņojums par direktīvas ietekmi
Komisija līdz … (5) iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par:
a) |
datorizpildāmu izgudrojumu patentu ietekmi uz 7. pantā minētajiem faktoriem; |
b) |
to, vai noteikumi, kas reglamentē patenta derīguma termiņu un patentspējas prasību noteikšanu, jo īpaši novitāti, izgudrojuma līmeni un atbilstīgu pretenziju apjomu, ir adekvāti un vai būtu vēlams un likumīgi iespējams veikt izmaiņas šajos noteikumos, ņemot vērā Kopienas starptautiskos pienākumus; |
c) |
to, vai ir bijušas grūtības dalībvalstīs, kurās pirms patenta piešķiršanas neveic novitātes un izgudrojuma līmeņa ekspertīzi, un, ja tā būtu, vai ir vēlams veikt kādus pasākumus, lai šādas grūtības pārvarētu; |
d) |
to, vai ir bijušas grūtības saistībā ar datorizpildāmu izgudrojumu aizsardzību ar patentu un saistībā ar datorprogrammu aizsardzību ar autortiesībām, kā paredzēts Direktīvā 91/250/EEK, un vai attiecībā uz datorizpildāmiem izgudrojumiem ir konstatēta patentu sistēmas ļaunprātīga izmantošana; |
e) |
to, kā Eiropas Patentu iestādes praksē un tās pārbaudes pamatnostādnēs ir ņemtas vērā šīs direktīvas prasības; |
f) |
aspektiem, par kuriem varbūt būtu jāsagatavo diplomātiskā konference, lai pārskatītu Eiropas Patentu konvenciju; |
g) |
datorizpildāmu izgudrojumu patentu ietekmi uz sadarbspējīgu datorprogrammu un datorsistēmu attīstību un to laišanu tirgū. |
9. pants
Ietekmes izvērtēšana
Ņemot vērā uzraudzību, kas veikta saskaņā ar 7. pantu, un ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar 8. pantu, Komisija pārskata šīs direktīvas ietekmi un, ja vajadzīgs, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumus par tiesību aktiem, ar ko grozīt šo direktīvu.
10. pants
Īstenošana
1. Dalībvalstīs pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vēlākais … (6). Tās par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva.
11. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
12. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
…
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
…
(1) OV C 61, 14.3.2003., 154. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2003. gada 24. septembra Atzinums (OV C 77 E, 26.3.2004., 230. lpp.), Padomes … Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
(3) OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.
(4) OV L 122, 17.5.1991., 42. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/98/EEK (OV L 290, 24.11.1993., 9. lpp.).
(5) 5 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(6) 2 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
PAZIŅOJUMS PAR PADOMES APSVĒRUMIEM
I. IEVADS
1. |
2002. gada 20. februārī Komisija iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par datorizpildāmu izgudrojumu patentspēju (1), kas balstīts uz EK dibināšanas līguma 95. pantu. |
2. |
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja iesniedza atzinumu 2002. gada 19. septembrī (2). |
3. |
Eiropas Parlaments iesniedza atzinumu pēc pirmā lasījuma 2003. gada 24. septembrī (3). |
4. |
Komisija nav iesniegusi grozītu priekšlikumu. |
5. |
Padome pieņēma kopēju nostāju saskaņā ar EK dibināšanas līguma 251. pantu 2005. gada 7. martā. |
II. MĒRĶIS
6. |
Ierosinātās direktīvas mērķis ir saskaņot attiecīgo valstu tiesību aktus par patentiem attiecībā uz datorizpildāmu izgudrojumu patentspēju un padarīt caurskatāmākus tādas patentspējas nosacījumus. |
III. KOPĒJĀ NOSTĀJA
Apsvērumi
7. |
Padome Komisijas priekšlikumā ir grozījusi vai apvienojusi vairākus apsvērumus, kā arī pieņēmusi dažus jaunus. Tādējādi Padome ir pilnībā, daļēji vai pēc pārformulēšanas pieņēmusi Eiropas Parlamenta ierosinātos grozījumus Nr. 1, 2, 88, 3, 34, 115, 85, 7, 8, 9, 86, 11, 12 un 13. Turpmāk attiecīgajā pantā ir aprakstītas galvenās apsvērumos veiktās pārmaiņas. |
Panti
1. pants (Piemērošanas joma)
8. |
Kopējās nostājas 1. pantu pieņēma tādu, kāds tas bija Komisijas priekšlikumā. Eiropas Parlaments šajā pantā arī nav ieteicis nevienu grozījumu. |
2. pants (Definīcijas)
9. |
Attiecībā uz a) punktu Padome ir daļēji piekritusi Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem Nr. 36, 42 un 117, svītrojot vārdus “viens vai vairāki šķietami jauni” no “datorizpildāma izgudrojuma” definīcijas, pamatojoties uz to, ka tie ir lieki un rada risku, ka var rasties pārpratumi attiecībā uz to saistību ar novitātes novērtējumu, ko veic jebkura izgudrojuma patentspējas pārbaudes laikā. |
10. |
Attiecībā uz b) punktu, Padome
|
Komisijas priekšlikuma 3. pants (Datorizpildāmi izgudrojumi kā tehnoloģijas joma)
11. |
Šis pants uzlika dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka datorizpildāmus izgudrojumus attiecīgas valsts tiesību aktos atzīst par piederīgiem kādai tehnoloģijas jomai. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta ierosināto grozījumu Nr. 15, Padome ir nolēmusi svītrot 3. pantu, atzīstot, ka šāda veida vispārēju pienākumu būtu grūti transponēt attiecīgas valsts tiesību aktos. Atbildot uz to, Padome ir nolēmusi 13. apsvērumā pastiprināt attiecīgo konstatāciju, kas ietverta Komisijas priekšlikuma 11. apsvērumā. |
3. pants (Komisijas priekšlikuma 4. pants) (Patentspējas nosacījumi)
12. |
Padome apvienoja Komisijas priekšlikuma 4. panta pirmās divas daļas vienā daļā, vienlaicīgi tajā izdarot nelielus redakcionālus grozījumus, lai uzlabotu teksta skaidrību. Jaunais teksts burtiski atspoguļo Eiropas Parlamenta ierosinātā grozījuma Nr. 16 tekstu. |
13. |
Kā jau minēts, Komisijas priekšlikuma 4. panta 3. punkts ir iekļauts “tehniskā ieguldījuma” definīcijā 2. panta (b) punktā, tādēļ, ka tika atzīts, ka tā iederas labāk pie definīcijām nekā pantā ar nosaukumu “Patentspējas nosacījumi”. |
4. pants (Patentspējas izņēmumi)
14. |
Lai nerastos nekādi pārpratumi, Padome šā panta 1. punktā ir ietvērusi skaidru norādījumu par to, ka datorprogramma kā tāda nevar būt patentējams izgudrojums. |
15. |
Šā panta 2. punktam, kas atbilst Eiropas Parlamenta ierosinātajam grozījumam Nr. 17, ir mērķis precizēt to, kas ir patentējams saskaņā ar šo direktīvu un ir saistāms ar 14. līdz 16. apsvērumu, kas atbilst Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem Nr. 85, 7 un 8. Tomēr Padome tajā ir iekļāvusi vārdkopas “kuras ir izteiktas vai nu avotu kodā, vai objekta kodā, vai jebkādā citā veidā”, lai labāk paskaidrotu, ko nozīmē “izgudrojumi, kas saistīti ar datorprogrammām”. |
5. pants (Pretenziju forma)
16. |
Panta 1. punktu pieņēma tādu, kāds tas bija Komisijas priekšlikumā. |
17. |
Panta 2. punktu pievienoja, lai precizētu, ka konkrētos apstākļos un saskaņā ar stingriem nosacījumiem patents var ietvert pretenziju, vai nu par atsevišķu datorprogrammu, vai par tādu, kas ir nesējā. Padome uzskata, ka tādējādi šo direktīvu pielāgotu gan Eiropas Patenta biroja, gan dalībvalstu pašreizējai standartpraksei. |
6. pants (Attiecības ar Direktīvu 91/250/EEK)
18. |
Padome ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta ierosināto grozījumu Nr. 19, uzskatot, ka tas ir skaidrāks nekā Komisijas priekšlikuma teksts. Tā ir svītrojusi atsauces uz noteikumiem par pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju vai preču zīmēm, tos uzskatot par nebūtiskiem saistībā ar šo jautājumu. |
19. |
Padome nepieņēma Eiropas Parlamenta ierosināto grozījumu Nr. 76, to uzskatot par pārāk nekonkrētu un pretrunā ar TRIPS nolīgumu. Padome uzskatīja, ka savstarpējas izmantojamības jautājums jau ir pietiekami labi risināts 6. pantā, kā arī piemērojot vispārējus konkurences noteikumus. Šis uzskats ir skaidri motivēts Padomes kopējās nostājas 21. un 22. apsvērumā. |
7. pants (Uzraudzība)
20. |
Padome ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta ierosināto grozījumu Nr. 71. |
8. pants (Ziņojums par direktīvas ietekmi)
21. |
Padome ir saglabājusi Komisijas priekšlikuma tekstu un tajā iekļāvusi šādus papildu elementus:
|
Padomes kopējās nostājas 9. pants (Ietekmes novērtējums)
22. |
Padome ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta ierosināto grozījumu Nr. 27. |
10. pants (Komisijas priekšlikuma 9. pants) (Īstenošana)
23. |
Atšķirībā no Eiropas Parlamenta, kas ir izvēlējies astoņpadsmit mēnešu īstenošanas laikposmu (grozījums Nr. 28), Padome ir izvēlējusies divdesmit četru mēnešu īstenošanas laikposmu. |
11. pants (Stāšanās spēkā) un 12. pants (Adresāti) (Komisijas priekšlikuma 10. un 11. pants)
24. |
Padome ir pieņēmusi Komisijas priekšlikuma tekstu. |
IV. NEPIEŅEMTIE EIROPAS PARLAMENTA IEROSINĀTIE GROZĪJUMI
25. |
Padome, pilnībā izskatot Eiropas Parlamenta ierosinātos grozījumus, nav varējusi pieņemt grozījumus Nr. 88 (pirmais teikums), 31, 32, 112, 95, 84, 114, 125, 75, 36, 42, 117, 107, 69, 55/rev, 97, 108, 38, 44, 118, 45, 16, 100, 57, 99, 110, 70 (daļēji), 60, 102, 111, 72, 103, 119, 104, 120, 76, 24, 81, 93, 94 un 28. |
26. |
Padome uzskatīja, ka daži minētie grozījumi ir lieki (grozījumi Nr. 88 (pirmais teikums), 31, 75, 94), daži — neskaidri un tādi, kas varētu radīt pārpratumus (grozījumi Nr. 36, 42, 117, 72, 104, 120), daži — bez tiešas saiknes ar aktuālajiem jautājumiem (grozījumi Nr. 95, 24, 81), daži — tādi, kas neatspoguļo pieņemto praksi (grozījumi Nr. 32, 112, 16, 100, 57, 99, 110, 70, 102, 111) vai būtu pretrunā ar Eiropas Kopienas un to dalībvalstu ar TRIPS nolīgumu uzliktajām starptautiskajām saistībām, kā arī ar patentu tiesību vispārīgajiem principiem (grozījumi Nr. 84, 114, 125, 107, 69, 55/rev, 97, 108, 38, 44, 118, 45, 60, 103, 119, 76, 93). |
V. SECINĀJUMI
27. |
Padome savā kopējā nostājā ir pieņēmusi nozīmīgu skaitu Eiropas Parlamenta ierosināto grozījumu. Visā kopējā nostājā Padome ir centusies panākt saprātīgu un realizējamu tiesību subjektu un citu attiecīgu pušu interešu līdzsvaru. Padomes kopējās nostājas vispārējo līdzsvaru ir atzinusi Komisija, minēto nostāju pieņemot kā apmierinošu kompromisu. |
(1) OV C 151, 25.6.2002., 129. lpp.
14.6.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
CE 144/16 |
KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 21/2005,
ko Padome pieņēmusi 2005. gada 8. martā,
ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu (EK) Nr. …/2005 par ceturkšņa nefinanšu kontu apkopošanu pa institucionāliem sektoriem
(2005/C 144 E/03)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) statistikas prasību rīcības plāns, ko 2000. gada septembrī apstiprināja Ecofin Padome, norāda, ka steidzami nepieciešams noteikts sektoru ceturkšņa kontu kopums un ka šiem kontiem vajadzētu būt pieejamiem 90 dienās pēc attiecīgā ceturkšņa beigām. |
(2) |
Ecofin Padomes un Komisijas Kopīgajā ziņojumā Eiropadomei par eurozonas statistiku un rādītājiem, ko Ecofin Padome pieņēma 2003. gada 18. februārī, uzsvērts, ka līdz 2005. gadam būtu pilnībā jāīsteno augstas prioritātes darbības vairākās jomās, tostarp ceturkšņa nacionālie konti pa institucionālajiem sektoriem. |
(3) |
Eiropas Savienības ekonomikas ciklisko kustību un EMS monetārās politikas īstenošanas analīzei ir nepieciešama makroekonomiskā statistika par atsevišķu institucionālo sektoru ekonomisko uzvedību un savstarpējām attiecībām, ko nevar noteikt pēc datiem, kas apkopoti par visu ekonomiku kopumā. Tādēļ ir nepieciešams sagatavot ceturkšņa kontus pa institucionālajiem sektoriem gan Eiropas Savienībai kopumā, gan eurozonai. |
(4) |
Šo kontu sagatavošana ir daļa no vispārīgā mērķa — apkopot gada un ceturkšņa kontu sistēmu Eiropas Savienībai un eurozonai. Sistēma aptver svarīgākos makroekonomiskos rādītājus, kā arī finanšu un nefinanšu kontus pa institucionālajiem sektoriem. Mērķis ir panākt konsekvenci visos šajos kontos un, ņemot vērā pārējās pasaules kontus, konsekvenci starp maksājumu bilances un nacionālo kontu datiem. |
(5) |
Lai apkopotu Eiropas kontus pa institucionālajiem sektoriem saskaņā ar Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Kopienā principiem, kā izklāstīts Padomes Regulā (EK) Nr. 2223/96 (3), dalībvalstīm ir jāiesniedz ceturkšņa nacionālie konti pa institucionālajiem sektoriem. Tomēr Eiropas kontiem jāatspoguļo Eiropas ekonomika kopumā, un tie var atšķirties no dalībvalstu kontu vienkāršas kopsummas. Jo īpaši mērķis ir attiecīgās zonas (attiecīgi, Eiropas Savienības vai eurozonas) kontos ņemt vērā Eiropas Savienības iestāžu un struktūru darījumus. |
(6) |
Specifiskas Kopienas statistikas apkopošanu reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (4). |
(7) |
ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, ceturkšņa nefinanšu kontu apkopošanu pa institucionālajiem sektoriem Eiropas Savienībai un eurozonai — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. Īpaši tajos gadījumos, kad dalībvalstu ieguldījums Eiropas kopsummā ir nenozīmīgs, nebūtu jāpieprasa, lai tās iesniedz pilnīgi detalizētus datus. |
(8) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5). |
(9) |
Ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar PadomesLēmumu 89/382/EEK, Euratom (6) , un Valūtas, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 91/115/EEK (7), |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Mērķis
Ar šo regulu nosaka kopēju sistēmu dalībvalstu ieguldījumam Eiropas ceturkšņa nefinanšu kontu apkopošanā pa institucionālajiem sektoriem.
2. pants
Ceturkšņa nefinanšu kontu iesniegšana pa institucionālajiem sektoriem
1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ceturkšņa nefinanšu kontus pa institucionālajiem sektoriem, kā norādīts pielikumā, izņemot — pirmajā reizē — kodus P.1, P.2, D.42, D.43, D.44, D.45 un B.4G.
2. Kodu P.1, P.2, D.42, D.43, D.44, D.45 un B.4G attiecīgos iesniegšanas grafiku un jebkādus lēmumus prasīt ielikumā uzskaitīto darījumu iedalījumu pa partnersektoriem pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru. Šādus lēmumus nepieņem, kamēr Komisija saskaņā ar 9. pantu nav iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.
3. Šā panta 1. punktā minētos ceturkšņa datus iesniedz Komisijai, vēlākais, 90 kalendārās dienas pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru šie dati attiecas. Trīs gadu pārejas periodā pēc šīs regulas stāšanās spēkā 1. punktā minētos ceturkšņa datus iesniedz Komisijai, vēlākais, 95 kalendārās dienas pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru šie dati attiecas. Vienlaikus iesniedz jebkādus labojumus par iepriekšējo ceturkšņu datiem.
4. Šā panta 3. punktā noteikto iesniegšanas termiņu saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru var pielāgot par ne vairāk kā piecām dienām.
5. Ceturkšņa datu pirmā iesniegšana attiecas uz datiem par 2005. gada trešo ceturksni. Dalībvalstis iesniedz šos datus ne vēlāk kā 2006. gada 3. janvārī. Šajā pirmajā iesniegšanā ietver retrospektīvos datus par laika periodiem, sākot ar 1999. gada pirmo ceturksni.
3. pants
Pienākums sniegt ziņojumus
1. Visas dalībvalstis iesniedz pielikumā aprakstītos datus attiecībā uz pārējās pasaules sektoru (S.2) un valsts pārvaldes sektoru (S.13). Dalībvalstis, kuru iekšzemes kopprodukts pašreizējās cenās parasti pārsniedz 1 % no Kopienas atbilstošās kopsummas, iesniedz pielikumā aprakstītos datus par visiem institucionālajiem sektoriem.
2. Komisija nosaka procentuālo īpatsvaru Kopienas iekšzemes kopproduktā pašreizējās cenās, kam parasti atbilst dalībvalsts iekšzemes kopprodukts, kā norādīts 1. punktā, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegto pēdējo trīs gadu datu vidējo aritmētisko vērtību.
3. Šā panta 1. punktā minēto procentuālo īpatsvaru Kopienas kopsummā (1 %) var pielāgot saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru.
4. Komisija var akceptēt atkāpes no šīs regulas, ja valstu statistikas sistēmām vajadzīgi būtiski pielāgojumi. Šādu atkāpju ilgums nepārsniedz trīs gadus no dienas, kad stājas spēkā šī regula vai īstenošanas pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru.
4. pants
Definīcijas un standarti
Attiecībā uz datiem, ko iesniedz atbilstīgi šai regulai, piemēro Regulā (EK) Nr. 2223/96 (turpmāk — “ESA regula”) noteiktos standartus, definīcijas, klasifikācijas un grāmatvedības noteikumus.
5. pants
Datu avoti un konsekvences prasības
1. Dalībvalstis apkopo šajā regulā prasīto informāciju, izmantojot visus avotus, ko tās uzskata par attiecīgiem, priekšroku dodot tiešai informācijai, piemēram, administratīviem avotiem vai uzņēmumu un mājsaimniecību apsekojumiem.
Ja šādu tiešu informāciju nevar apkopot, jo īpaši attiecībā uz 2. panta 5. punktā prasītajiem retrospektīvajiem datiem, var iesniegt visprecīzākos novērtējumus.
2. Dati, ko dalībvalstis iesniedz šīs regulas nolūkā, ir saderīgi ar valsts pārvaldes ceturkšņa nefinanšu kontiem un svarīgākajām ceturkšņa kopsummām attiecībā uz ekonomiku kopumā, ko Komisijai iesniedz saskaņā ar ESA regulas datu iesniegšanas programmu.
3. Ceturkšņa datus, ko dalībvalstis iesniedz šīs regulas nolūkā, saskaņo ar attiecīgajiem gada datiem, ko iesniedz saskaņā ar ESA regulas datu iesniegšanas programmu.
6. pants
Kvalitātes standarti un ziņojumi
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu iesniedzamo datu kvalitātes nepārtrauktu uzlabošanos tā, lai tie atbilstu kopējiem kvalitātes standartiem, ko nosaka saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru.
2. Dalībvalstis gada laikā pēc pirmās datu iesniegšanas nodrošina Komisijai jaunāko informāciju par izmantotajiem avotiem, metodēm un statistisko apstrādi.
3. Dalībvalstis informē Komisiju par svarīgākajām metodoloģijas vai citām izmaiņām, kas var ietekmēt iesniegtos datus, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šo izmaiņu stāšanās spēkā.
7. pants
Īstenošanas pasākumi
Īstenošanas pasākumus pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru. Šādi pasākumi ietver:
a) |
pārejas perioda termiņu noteikšanu kodiem P.1, P.2, D.42, D.43, D.44, D.45 un B.4G, kā paredzēts 2. panta 2. punktā; |
b) |
prasību pielikumā norādītos darījumus iedalīt pa partnersektoriem, kā paredzēts 2. panta 2. punktā; |
c) |
ceturkšņa datu iesniegšanas termiņu pārskatīšanu, kā paredzēts 2. panta 4. punktā; |
d) |
pielāgojumus attiecībā uz procentuālo īpatsvaru (1 %) Kopienas kopsummā, lai noteiktu pienākumu iesniegt datus par visiem institucionālajiem sektoriem, kā paredzēts 3. panta 3. punktā; |
e) |
datu kvalitātes standartu noteikšanu, kā paredzēts 6. panta 1. punktā. |
8. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
9. pants
Ziņojums par īstenošanu
Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās īstenošanu.
Šajā ziņojumā jo īpaši:
a) |
sniedz informāciju par sagatavotās statistikas kvalitāti; |
b) |
novērtē ieguvumus, ko sagatavotā statistika sniedz Kopienai, dalībvalstīm, kā arī statistikas informācijas sniedzējiem un izmantotājiem saistībā ar viņu izmaksām; |
c) |
norāda jomas iespējamiem uzlabojumiem un grozījumiem, ko uzskata par vajadzīgiem, ņemot vērā iegūtos rezultātus. |
10. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
…
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
…
(1) OV C 42, 18.2.2004., 23. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2004. gada 30. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes … Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
(3) OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1267/2003 (OV L 180, 18.7.2003., 1. lpp.).
(4) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(6) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.
(7) OV L 59, 6.3.1991., 19. lpp.
PIELIKUMS
Datu iesniegšana
|
Izlietojumi |
Resursi |
|||||||||||||
S1 |
S1N |
S11 |
S12 |
S13 |
S14_S15 |
S2 |
S1 |
S1N |
S11 |
S12 |
S13 |
S14_S15 |
S2 |
||
Kopējā ekonomika |
kopējā ekonomika |
Nefinanšu sabiedrības |
Finanšu sabiedrības |
Valsts pārvalde |
Mājsaimniecības un MABPI |
Pārējā pasaule |
Kopējā ekonomika |
kopējā ekonomika |
Nefinanšu sabiedrības |
Finanšu sabiedrības |
Valsts pārvalde |
Mājsaimniecības un MABPI |
Pārējā pasaule |
||
P.1 |
Produkcija |
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
P.2 |
Starpproduktu patēriņš |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
P.3 |
Gala patēriņa izdevumi |
X |
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
P.31 |
Individuālā patēriņa izdevumi |
X |
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
P.32 |
Kolektīvā patēriņa izdevumi |
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
P.5 |
Bruto kapitālieguldījumi |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
P.51 |
Bruto ieguldījumi pamatkapitālā |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
P.5N |
Izmaiņas krājumos un vērtslietu iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
P.6 |
Preču un pakalpojumu eksports |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
P.7 |
Preču un pakalpojumu imports |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
D.1 |
Darba ņēmēju kompensācija |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
|
|
X |
X |
D.2 |
Ražošanas un importa nodokļi |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
|
|
X |
|
X |
D.21 |
Nodokļi par ražojumiem |
X |
X |
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
X |
D.29 |
Citi ražošanas nodokļi |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
|
|
X |
|
X |
D.3 |
Subsīdijas |
X |
|
|
|
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
D.31 |
Subsīdijas par ražojumiem |
X |
|
|
|
X |
|
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
D.39 |
Citas subsīdijas par ražošanu |
X |
|
|
|
X |
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
D.21–D.31 |
Nodokļi par ražojumiem mīnus subsīdijas par ražojumiem |
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
D.4 |
Īpašuma ienākums |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
D.41 |
Procenti |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
D.4N |
Īpašuma ienākumi, kas nav procenti |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
D.42 |
Sabiedrību sadalītais ienākums |
X |
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
D.43 |
Reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
D.44 |
Īpašuma ienākums, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
D.45 |
Rentes |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
D.5 |
Ienākuma, bagātības un citi kārtējie nodokļi |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
|
X |
|
X |
D.6 |
Sociālās iemaksas un pabalsti |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
D.61 |
Sociālās iemaksas |
X |
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
D.62 |
Sociālie pabalsti, kas nav sociālie pārvedumi natūrā |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
|
|
X |
X |
D.63 |
Sociālie pārvedumi natūrā |
X |
|
|
|
X |
X |
|
X |
|
|
|
|
X |
|
D.7 |
Citi kārtējie pārvedumi |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
D.71 |
Nedzīvības tīrās apdrošināšanas prēmijas |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
X |
X |
|
X |
D.72 |
Nedzīvības apdrošināšanas prasījumi |
X |
|
|
X |
|
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
D.7N |
Citi kārtējie pārvedumi, citur neminēti |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
D.8 |
Korekcija, lai ņemtu vērā izmaiņas mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā pensiju fondu rezervēs |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
|
|
X |
X |
D.9 |
Kapitāla pārvedumi |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
D.91 |
Kapitāla nodokļi |
X |
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
|
|
X |
|
|
D.9N |
Ieguldījumu dotācijas un citi kapitāla pārvedumi |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
K.1 |
Pamatkapitāla patēriņš |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
K.2 |
Neražoto nefinanšu aktīvu iegādes, no kurām atskaitītas to realizācijas |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
LĪDZSVAROŠANAS POSTEŅI |
|||||||
S1 |
S1N |
S11 |
S12 |
S13 |
S14_S15 |
S2 |
||
Kopējā ekonomika |
Nenorādīta kopējā ekonomika |
Nefinanšu sabiedrības |
Finanšu sabiedrības |
Valsts pārvalde |
Mājsaimniecības un MABPI |
Pārējā pasaule |
||
B.1G |
Bruto pievienotā vērtība |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
B.1N |
Tīrā pievienotā vērtība |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
B.2G |
Bruto darbības rezultāts |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
B.3G |
Bruto jauktais ienākums |
X |
|
|
|
|
X |
|
B.4G |
Bruto uzņēmējdarbības ienākums |
X |
|
X |
X |
|
X |
|
B.5G |
Bruto primārā ienākuma atlikums |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
B.6G |
Bruto izmantojamais ienākums |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
B.7G |
Bruto koriģētais izmantojamais ienākums |
X |
|
|
|
X |
X |
|
B.8G |
Bruto ietaupījumi |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
B.9 |
Tīrais aizdevums (+)/tīrais aizņēmums (–) |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
B.11 |
Preču un pakalpojumu ārējais saldo |
|
|
|
|
|
|
X |
B.12 |
Kārtējais ārējais saldo |
|
|
|
|
|
|
X |
PAZIŅOJUMS PAR PADOMES APSVĒRUMIEM
I. IEVADS
1. |
2003. gada 17. decembrī Komisija iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par institucionālo sektoru ceturkšņa nefinanšu kontu apkopošanu (1), pamatojoties uz EK dibināšanas līguma 285. pantu. |
2. |
Eiropas Centrālā banka sniedza atzinumu 2004. gada 4. februārī (2). |
3. |
Eiropas Parlaments sniedza atzinumu pēc pirmā lasījuma 2004. gada 1. aprīlī (3). |
4. |
Komisija nav iesniegusi grozītu priekšlikumu. |
5. |
Padome 2005. gada 8. martā pieņēma kopēju nostāju saskaņā ar EK dibināšanas līguma 251. pantu. |
II. MĒRĶIS
6. |
Šīs regulas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt kopēju sistēmu dalībvalstu ieguldījumam ceturkšņa Eiropas kontu apkopošanai pa institucionālajiem sektoriem. |
III. KOPĒJĀ NOSTĀJA
Apsvērumi
7. |
Padome grozīja 5. apsvērumu, dzēšot frāzi “ja tie ir rezidenti Eiropas zonā”, lai pilnībā pieņemtu Eiropas Parlamenta vienīgo grozījumu. Šo apsvērumu grozīja, lai precizētu to, ka šīs regulas piemērošanas joma attiecas uz “Eiropas Savienību vai euro zonu, atkarībā no tā, kura no abām ir piemērojama”, nevis uz “Eiropas zonu”. |
Panti
1. pants (Mērķis)
8. |
Regulas 1. pantu pieņēma tādu, kā piedāvāts Komisijas priekšlikumā, un Eiropas Parlaments neierosināja nekādus grozījumus. |
2. pants (Ceturkšņa nefinanšu kontu iesniegšana pa institucionālajiem sektoriem)
9. |
Panta 1. punktu pieņēma tādu, kāds tas bija Komisijas priekšlikumā. |
10. |
Panta 2. punktā Padome pievienoja teikumu: “Jebkuru šādu lēmumu pieņem tikai pēc tam, kad Komisija saskaņā ar 9. pantu paziņojusi Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas ieviešanu”. Iekļaujot šo grozījumu, Padome noteica, ka turpmāku datu nosūtīšanu par turpmāko darījumu analīzi veic tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija būs ziņojusi Eiropas Parlamentam un Padomei (vēlākais piecu gadu laikā) par šīs regulas īstenošanu. |
11. |
Panta 3. punktā Padome iekļāva jaunu teikumu — “Trīs gadu pārejas perioda laikā kopš šīs regulas stāšanās spēkā 1. pantā minētos ceturkšņa datus nosūta Komisijai vēlākais 95. kalendārajā dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru šie dati attiecas”, — lai paredzētu trīs gadu pārejas periodu, kura laikā dalībvalstīm 1. pantā minētos ceturkšņa datus ir jāiesniedz Komisijai 95. dienā, nevis 90. dienā, kā sākotnēji ierosināja Komisija. |
12. |
Panta 4. punktu pieņēma tādu, kā Komisijas priekšlikumā. |
13. |
Panta 5. punktā Padome aizstāja “pirmo ceturksni” ar “trešo ceturksni” un “2005. gada 30. jūnijā” ar “2006. gada 3. janvārī”, tādējādi pagarinot dalībvalstīm pirmo datu nosūtīšanas periodu par diviem ceturkšņiem un par pusgadu pārnesot pirmo datu iesniegšanas dienu. |
3. pants (Pienākums sniegt ziņojumus), 4. pants (Definīcijas un standarti), 5. pants (Datu avoti un konsekvences prasības), 6. pants (Kvalitātes standarti un ziņojumi), 7. pants (Īstenošanas pasākumi) 8. pants (Komiteja), 9. pants (Ziņojums par īstenošanu) un 10. pants (Stāšanās spēkā)
14. |
Šos pantus pieņēma tādus, kādi tie piedāvāti Komisijas priekšlikumā, un Eiropas Parlaments neierosināja nekādus grozījumus. |
IV NEPIEŅEMTIE EIROPAS PARLAMENTA IEROSINĀTIE GROZĪJUMI
15. |
Vienīgais Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā ierosinātais grozījums tika pieņemts. |
V. SECINĀJUMI
16. |
Padome savā kopējā nostājā ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta ierosināto grozījumu. Padome uzskata, ka kopējā nostājā veiktie grozījumi pilnībā sakrīt ar regulas mērķiem. Padomes kopējās nostājas vispārējo līdzsvaru ir atzinusi Komisija, minēto nostāju pieņemot kā pieņemamu kompromisu. |
(1) COM(2003) 0789 galīgā redakcija
14.6.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
CE 144/24 |
KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 22/2005,
ko Padome pieņēmusi 2005. gada 4. aprīlī,
ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvu 2005/…/EK, ar ko divdesmit otro reizi groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (ftalāti rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs)
(2005/C 144 E/04)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Ar Līguma 14. pantu ir izveidota telpa bez iekšējām robežām, kurā tiek nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. |
(2) |
Iekšēja tirgus darbībai būtu jāuzlabo dzīves kvalitāte, veselības aizsardzība un patērētāju drošība. Šī direktīva atbilst prasībām, ka — nosakot un ieviešot Kopienas politiku un darbības — augstā līmenī jānodrošina veselības aizsardzība un patērētāju aizsardzība. |
(3) |
Būtu jāaizliedz dažu ftalātu izmantošana rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs, kuras izgatavotas no plastificēta materiāla vai kurās ir plastificēta materiāla detaļas, jo daži noteikti ftalāti izraisa vai var potenciāli radīt risku bērnu veselība. |
(4) |
Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskā komiteja (SCTEE) pēc apspriešanās ar Komisiju sniegusi atzinumus par risku, ko šie ftalāti rada veselībai. |
(5) |
Komisijas Ieteikums 98/485/EK (1998. gada 1. jūlijs) par bērnu aprūpes precēm un rotaļlietām, kuras domātas bērniem līdz trīs gadu vecumam un paredzēts bāzt mutē, un kuras izgatavotas no atsevišķus ftalātus saturoša plastificēta PVH (4), aicināja dalībvalstis veikt pasākumus, lai augstā līmenī nodrošinātu bērnu veselības aizsardzību saistībā ar šiem ražojumiem. |
(6) |
Kopš 1999. gada sešu ftalātu lietošanai rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs, kuras domātas bērniem līdz trīs gadu vecumam un paredzēts bāzt mutē, Eiropas Savienības līmenī noteikts pagaidu aizliegums pēc tam, kad saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/59/EEK (1992. gada 29. jūnijs) par produktu vispārējo nekaitīgumu (5) tika pieņemts Komisijas Lēmums 1999/815/EK (6). Minētais lēmums tiek regulāri atjaunināts. |
(7) |
Ierobežojumi, ko atsevišķas dalībvalstis jau pieņēmušas attiecībā uz rotaļlietu un bērnu aprūpes preču laišanu tirgū saistībā ar to sastāvā esošajiem ftalātiem, tieši ietekmē iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un tā darbību. Tādēļ ir nepieciešams tuvināt dalībvalstu tiesību aktus šajā jomā un attiecīgi grozīt Direktīvas 76/769/EEK (7) I pielikumu. |
(8) |
Ja zinātnisks novērtējums neļauj pietiekami noteikti konstatēt risku, būtu jāievēro piesardzības princips, lai nodrošinātu veselības aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz bērniem. |
(9) |
Bērni kā organismi attīstības stadijā ir īpaši jūtīgi pret reprotoksiskām vielām. Tādēļ būtu cik vien iespējams jāsamazina bērnu pakļaušana visiem šo vielu emisiju avotiem, no kuriem praktiski iespējams izvairīties, jo īpai emisijām no precēm, ko bērni bāž mutē. |
(10) |
Veicot riska novērtēšanu un/vai saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (8) DEHP, DBP un BBP identificētas kā reprotoksiskas vielas, un tādēļ tās iekļautas reprotoksisko vielu 2. kategorijā. |
(11) |
Zinātniskās informācijas par DINP, DIDP un DNOP vai nu nav, vai arī tā ir pretrunīga, taču nevar izslēgt to, ka tās ir potenciāli bīstamas, ja tiek izmantotas rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs, kuras pēc definīcijas tiek ražotas bērniem. |
(12) |
Neskaidrības šo ftalātu iedarbības novērtējumā, piemēram, mutē atrašanās ilgums un emisiju iedarbība no citiem avotiem, prasa ņemt vērā piesardzības apsvērumus. Tādēļ būtu jāievieš ierobežojumi šo ftalātu izmantošanai rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs, kā arī šo preču tirdzniecībai. Tomēr proporcionalitātes iemeslu dēļ ierobežojumiem attiecībā uz DINP, DIDP un DNOP vajadzētu būt mazāk stingriem nekā tiem, kas ierosināti attiecībā uz DEHP, DBP un BBP. |
(13) |
Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par piesardzības principu pasākumi, ko veic saskaņā ar šo principu, būtu jāpārskata, ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju. |
(14) |
Komisijai sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm, kas atbildīgas par rotaļlietu un bērnu aprūpes preču tirgus uzraudzību un piemērošanu, un saziņā ar attiecīgajām ražotāju un importētāju organizācijām, būtu jāuzrauga ftalātu un citu vielu izmantošana par plastifikatoriem rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs. |
(15) |
Direktīvas 76/769/EEK piemērošanas nolūkā būtu jādefinē termins “bērnu aprūpes prece”. |
(16) |
Padomei saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par uzlabotu likumdošanu (9) būtu jāmudina dalībvalstis gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk parādītu atbilstību starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas. |
(17) |
Komisija pārskatīs Direktīvas 76/769/EEK I pielikumā uzskaitīto ftalātu izmantošanu citos ražojumos, kad būs pabeigts riska novērtējums saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (1993. gada 23. marts) par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (10). |
(18) |
Šo direktīvu piemēro, neskarot Kopienas normas, ar ko nosaka minimālās prasības darbinieku aizsardzībai un kas ietvertas Padomes Direktīvā 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumu ieviešanu, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (11), un uz to balstītās atsevišķās direktīvās, jo īpaši Padomes Direktīvā 90/394/EEK (1990. gada 28. jūnijs) par darba ņēmēju aizsardzību pret riska faktoriem, kas saistīti ar pakļaušanu kancerogēnu iedarbībai darbā (12), un Padomes Direktīvā 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (13), |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvu 76/769/EEK groza šādi.1.
1. |
Direktīvas 1. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
|
2. |
Direktīvas I pielikumu groza, kā izklāstīts šīs direktīvas pielikumā. |
2. pants
Komisija līdz … (14) atkārtoti izvērtē pasākumus, kas paredzēti Direktīvā 76/769/EEK, kā tā grozīta ar šo direktīvu, ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju par šīs direktīvas pielikumā aprakstītajām vielām un to aizstājējiem, un, ja tam ir pamatojums, šos pasākumus attiecīgi maina.
3. pants
1. Dalībvalstis līdz … (15) pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Tās piemēro minētos aktus no … (16).
Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
4. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
5. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
...
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
...
(1) OV C 116 E, 26.4.2000., 14. lpp.
(2) OV C 117, 26.4.2000., 59. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2000. gada 6. jūlija Atzinums (OV C 121, 24.4.2001., 410. lpp.), Padomes … Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta... Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
(4) OV L 217, 5.8.1998., 35. lpp.
(5) OV L 228, 11.8.1992., 24. lpp. Direktīva atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).
(6) OV L 315, 9.12.1999., 46. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/781/EK (OV L 344, 20.11.2004., 35. lpp.).
(7) OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/98/EK (OV L 305, 1.10.2004., 63. lpp.).
(8) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/73/EK (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp.).
(9) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
(10) OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(11) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(12) OV L 196, 26.7.1990., 1. lpp. Direktīva atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).
(13) OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.
(14) Četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(15) Seši mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(16) Divpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
PIELIKUMS
Direktīvas 76/769/EEK I pielikumam pievieno šādus punktus:
|
Nedrīkst lietot kā vielas vai preparātu sastāvdaļas koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 % no plastificētā materiāla masas rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs. Rotaļlietas un bērnu aprūpes preces, kurās šo ftalātu koncentrācija pārsniedz iepriekšminēto ierobežojumu, nedrīkst laist tirgū. |
||
|
Nedrīkst lietot kā vielas vai preparātu sastāvdaļas koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 % no plastificētā materiāla masas rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs, kas paredzētas bērniem līdz trīs gadu vecumam un kuras bērni var bāzt mutē. Rotaļlietas un bērnu aprūpes preces, kurās šo ftalātu koncentrācija pārsniedz iepriekšminēto ierobežojumu, nedrīkst laist tirgū.” |
PAZIŅOJUMS PAR PADOMES APSVĒRUMIEM
I. IEVADS
Komisija iesniedza Padomei un Eiropas Parlamentam savu priekšlikumu (1), ar ko paredz 1999. gada 24. novembrī divdesmit otro reizi grozīt Direktīvu 76/769/EEK, kas balstīta uz EK Līguma 95. pantu.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sniedza atzinumu (2)2000. gada 15. februārī.
Eiropas Parlaments pabeidza pirmo lasījumu un sniedza atzinumu (3)2000. gada 6. jūlijā.
Padome 2005. gada 4. aprīlī pieņēma kopējo nostāju, kas izklāstīta dok. 5467/05.
II. MĒRĶIS
Direktīvas projekts attiecas uz ftalātus saturošu rotaļlietu un bērnu aprūpes preču tirgū laišanu un lietošanu. Savā sākotnējā formā tajā bija paredzēta sešu dažādu plastificētu PVH saturošu ftalātu aizliegšana rotaļlietās un bērnu aprūpes precēs, kuras domātas bērniem līdz trīs gadu vecumam un kuras domātas bāšanai mutē.
Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņēma rezolūciju par ftalātiem un rotaļlietu drošību, ierosinot dažus grozījumus Komisijas priekšlikumā. Galvenie grozījumi ir šādi:
— |
ja rotaļlietas satur ftalātus un ir domātas bērniem vecumā no trīs līdz sešiem gadiem, bet kuras jaunāki bērni varētu iebāzt sev mutē, uz iepakojuma un uz pašas rotaļlietas ir jābūt brīdinājumiem, |
— |
aizliegums būtu jāattiecina uz visiem ftalātiem un ne tikai tiem sešiem, kas iekļauti Komisijas priekšlikumā, |
— |
aizliegums būtu jāattiecina uz visām rotaļlietām, ne tikai tām, kas domātas bērniem, kuri ir jaunāki par trīs gadiem, un ne tikai tām, kuras paredzētas bāšanai mutē. Rotaļlietās, kuras bērns var iebāzt mutē, koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,1 %, nevis 1 %, kā paredzēts Komisijas priekšlikumā, |
— |
rotaļlietām, ko bērns var iebāzt sev mutē un kuras satur ftalātus, nedrīkst pievienot smaržvielas. |
Padome 2000. gada 25. maijā izskatīja dokumentu, bet nespēja panākt vienošanos par kopēju nostāju.
Pa to laiku kļuva pieejami jauni riska novērtējuma rezultāti, un šķita piemēroti stiprināt dažus no sākotnējiem noteikumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta secinātajam. Padome 2004. gada 24. septembrī panāca vienprātīgu politisku vienošanos par direktīvas projektu, ar ko divdesmit otro reizi groza Direktīvu 76/769/EEK, kā noteikts dokumenta 12469/04 I pielikumā.
III. KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE, KAS IZKLĀSTĪTA dok. 5467/05.
1. Vispārīgi noteikumi
Lai arī kopējā nostājā nav iekļauti visi Eiropas Parlamenta grozījumi, tajā ir ievērojami paplašināta aizlieguma darbības joma, aizstājot marķēšanu ar tiešu aizliegumu, un tajā ir nodrošināta juridiska skaidrība, precīzi nosakot priekšmetus, kas ietilpst aizlieguma darbības jomā (pievienota bērnu aprūpes preču definīcija, kas ir identiska Rotaļlietu Direktīvā (4) iekļautajai)
Priekšlikuma 1., 3., 4., 6. un 8. grozījums principā ir apstiprināts, lai arī ar izmaiņām.
Priekšlikuma 18., 2., 5., 11., 24., 7., 17./rev., 16. un 8. grozījums nav uzskatīti par pieņemamiem.
2. Jauni kopējās nostājas elementi salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu
Kopējās nostājas 3., 4. un 7. apsvērumā ieviestas sīkas, galvenokārt juridiska rakstura izmaiņas. Pievienoti jauni apsvērumi — 6. un no 9. līdz 15., lai norādītu, ka pagaidu aizliegums jau ir spēkā, un lai viestu skaidrību attiecībās starp aizliedzamajiem ftalātiem, piesardzības principu un riska novērtējuma procedūrām.
Definīcija “bērnu aprūpes preces” iekļauta jaunajā 1. panta 1. punktā.
Kopējās nostājas 2. pants ir pārstrādāts, lai ieviestu pienākumu Komisijai pārskatīt šos pasākumus četru gadu laikā pēc to spēkā stāšanās.
Kopējās nostājas 3. pants ir pārstrādāts, lai tas atbilstu tiesību aktu izstrādes pamatnostādnēm un lai iekļautu pienākumu dalībvalstīm paziņot Komisijai par transponēšanas pasākumiem.
Pielikumā ir izskaidrota aizlieguma darbības joma, to paplašinot attiecībā uz DEHP, DBP un BBP uz visām rotaļlietām un bērnu kopšanas precēm; attiecībā uz DINP, DIDP un DNOP aizliegums attieksies uz rotaļlietām un bērnu kopšanas precēm, kas domātas bērniem, kuri jaunāki par trīs gadiem, un ko tie var iebāzt sev mutē. Abos gadījumos ir izskaidrots, ka koncentrācijas robeža 0,1 % apmērā no masas attiecas uz plastificētu materiālu masu, lai tādu priekšmetu gadījumā, kas satur gan plastificētu materiālu, gan citus komponentus, to turpinātu piemērot pilnībā tikai uz plastificēto daļu.
IV. SECINĀJUMI
Padome ar šo kopējo nostāju vēlas panākt progresu tajā pašā virzienā kā Eiropas Parlaments, ievērojami paplašinot aizlieguma darbības jomu, aizstājot marķēšanu ar tiešu aizliegumu. Padome uzskata, ka tas būtiski palīdzēs ceļā uz pastāvīgu aizliegumu, ko pieņemtu pēc ilgstošas pārskatīšanas, kā rezultātā tiktu pieņemts vēl plašāks aizliegums, ja pēc tā spēkā stāšanās parādīsies jauni zinātniski pierādījumi.
(1) OV C 116 E, 26.4.2000., 14. lpp.
(2) OV C 117, 2000. gada 26. aprīlis., 17. lpp.
(3) OV C 121, 2001. gada 24. aprīlis., 410. lpp.
(4) Komisijas Lēmums 1999/815/EK (OV L 315, 9.12.1999., 46. lpp.).