ISSN 1725-5201

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 52

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

48. sējums
2005. gada 2. marts


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Informācija

 

Komisija

2005/C 052/1

Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinasēšanas operācijām: 2,05 % 2005. gada 1. marts — Eiro maiņas kurss

1

2005/C 052/2

Paziņojums par dažu antidempinga un kompensācijas pasākumu termiņa izbeigšanos

2

2005/C 052/3

Paziņojums par dažu antidempinga pasākumu termiņa beigšanos

4

2005/C 052/4

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums — Lieta COMP/ M.3333 – SONY/BMG (saskaņā ar Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumu 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci – OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp. ( 1 )

5

2005/C 052/5

Atzinums, ko sniegusi uzņēmumu koncentrācijas padomdevēju komiteja 127. sanāksmē 2004. gada 9. jūlijā par iepriekšēju lēmuma projektu COMP/M.3333 – SONY/BMG LIETĀ ( 1 )

7

2005/C 052/6

COM dokumenti, kas nav Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi

8

2005/C 052/7

Valsts atbalsts – Grieķija — Valsts atbalsts Nr. C 23/2004 (ex NN 153/2003) – Atbalsts Kastorijas (Kastoria) un Eibojas (Eubée) departamentu uzņēmumiem (ministrijas rīkojums Nr. 69836/B1461, kas grozīts ar rīkojumiem Nr. 2035824/5887, 2045909/7431/0025, 2071670/11297 un 72742/B1723) — Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu

9

2005/C 052/8

Informācijas procedūra – Tehniskie noteikumi ( 1 )

18

2005/C 052/9

Valsts atbalsts – Itālija — Valsts atbalsts Nr. C 21/2004 (ex N 590/B/2001) – 99. panta 2. punkta a) apakšpunktu (kas attiecas uz lauksaimniecības nozari) un Reģionālā likuma Nr. 32/2000 124. panta 1. un 2. punkts: Kārtība kādā īsteno DVP 2000-2006 un pārveido atbalsta shēmas attiecībā uz uzņēmumiem (Sicīlija) — Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu

23

 

Eiropas Centrālā banka

2005/C 052/0

Eiropas Centrālās bankas atzinums (2005. gada 17. februāris) pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par ierosinājumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām, kas pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu un Padomes 1993. gada 15. marta Direktīvu 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (CON/2005/4)

37

 

II   Sagatavošanas dokumenti

 

Komisija

2005/C 052/1

Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi.

47

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


I Informācija

Komisija

2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/1


Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinasēšanas operācijām (1):

2,05 % 2005. gada 1. marts

Eiro maiņas kurss (2)

2005. gada 1. marts

(2005/C 52/01)

1 euro=

 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,3216

JPY

Japānas jēna

137,90

DKK

Dānijas krona

7,4420

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,68790

SEK

Zviedrijas krona

9,0517

CHF

Šveices franks

1,5357

ISK

Islandes krona

80,25

NOK

Norvēģijas krona

8,2120

BGN

Bulgārijas leja

1,9559

CYP

Kipras mārciņa

0,5834

CZK

Čehijas krona

29,630

EEK

Igaunijas krona

15,6466

HUF

Ungārijas forints

241,78

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,6961

MTL

Maltas lira

0,4311

PLN

Polijas zlots

3,8763

ROL

Rumānijas leja

36 281

SIT

Slovēnijas tolērs

239,71

SKK

Slovakijas krona

37,838

TRY

Turcijas lira

1,6941

AUD

Austrālijas dolārs

1,6771

CAD

Kanādas dolārs

1,6306

HKD

Honkongas dolārs

10,3082

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,8201

SGD

Singapūras dolārs

2,1448

KRW

Dienvidkorejas vons

1 327,55

ZAR

Dienvidāfrikas rands

7,7193


(1)  Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.

(2)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/2


Paziņojums par dažu antidempinga un kompensācijas pasākumu termiņa izbeigšanos

(2005/C 52/02)

1.

Komisija paziņo, ka tālāk minēto antidempinga un kompensācijas pasākumu termiņš beigsies tālāk tabulā norādītajā datumā, ja netiks ierosināta to pārskatīšana saskaņā ar tādu procedūru, kā noteikts Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktā (1) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis un Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulas (EK) Nr. 2026/97 (2) par aizsardzību pret subsidēto importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis 18. panta 4. punktā.

2.   Procedūra

Kopienas ražotāji var iesniegt rakstisku pārskatīšanas pieprasījumu. Šajā pieprasījumā jānorāda pietiekami pierādījumi tam, ka šo pasākumu izbeigšanas rezultātā varētu turpināties vai atkārtoties dempings/subsidēšana un kaitējums.

Ja Komisija nolems pārskatīt attiecīgos pasākumus, importētājiem, eksportētājiem, eksportētājas valsts pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem tiks dota iespēja paplašināt, atspēkot pārskatīšanas pieprasījumā norādītos pasākumus vai iebilst pret tiem.

3.   Termiņa ierobežojums

Kopienas ražotāji, pamatojoties uz augstāk minēto, var iesniegt rakstisku pārskatīšanas pieprasījumu, un tam jānonāk Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātā (Nodaļa B-1), J-79 5/16, B 1049 Briselē (3) jebkurā laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas datuma, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tālāk tabulā norādītā datuma.

4.

Šis paziņojums tiek publicēts saskaņā ar Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu un saskaņā ar Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulas (EK) Nr. 2026/97 18. panta 4. punktu.

Produkts

Izcelsmes vai eksportētāja (-as) valsts (-is)

Pasākumi

Atsauce

Beigu datums

PET

(polietilēn-tereftalāts)

Indija

Indonēzija

Korejas Republika

Malaizija

Taivāna

Taizeme

Antidempinga maksājums

Padomes Regula (EK) Nr. 2604/2000 (OV L 301, 30.11.2000., 21. lpp.), jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 83/2005 (OV L 19, 21.1.2005., 1. lpp.)

1.12.2005.

 

Indija

Indonēzija

Saistības

Komisijas Lēmums Nr. 2000/745/EK (OV L 301, 30.11.2000., 88. lpp.), jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu Nr. 2002/232/EK (OV L 78, 21.3.2002., 12. lpp.)

1.12.2005.

PET

(polietilēn-tereftalāts)

Indija

Malaizija

Taizeme

Kompensācijas maksājums

Padomes Regula (EK) Nr. 2603/2000 (OV L 301, 30.11.2000., 1. lpp.), jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 822/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 3. lpp.)

1.12.2005.

 

Indija

Saistības

Komisijas Lēmums Nr. 2000/745/EK (OV L 301, 30.11.2000., 88. lpp.)

1.12.2005.

Elektroniskie svari

Ķīnas Tautas Republika

Korejas Republika

Taivāna

Antidempinga maksājums

Padomes Regula (EK) Nr. 2605/2000 (OV L 301, 30.11.2000., 42. lpp)

1.12.2005.


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp., Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp., Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(3)  Telekss : COMEU B 21877; Telefakss : (32-2) 295 65 05.


2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/4


Paziņojums par dažu antidempinga pasākumu termiņa beigšanos

(2005/C 52/03)

Pēc tam, kad ticis publicēts paziņojums par gaidāmo termiņa beigšanos (1), pēc kura netika saņemts neviens pārskatīšanas pieprasījums, Komisija paziņo, ka drīz beigsies turpmāk minēto antidempinga pasākumu termiņš.

Šo paziņojumu publicē saskaņā ar 11. panta 2. punktu Padomes 1995. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 384/96 (2) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

Produkts

Izcelsmes vai eksportētāja (-as) valsts (-is)

Pasākumi

Atsauce

Beigšanās datums

Elektroniskie svari

Japāna

Antidempinga maksājums

Padomes Regula (EK) Nr. 468/2001 (OV L 67, 9.3.2001., 24. lpp.)

10.3.2005.

Elektroniskie svari

Singapūra

Antidempinga maksājums

Padomes Regula (EK) Nr. 469/2001 (OV L 67, 9.3.2001., 37. lpp.)

10.3.2005.


(1)  OV C 214, 26.8.2004., 2. lpp.

(2)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.)


2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/5


UZKLAUSĪŠANAS AMATPERSONAS NOBEIGUMA ZIŅOJUMS

LIETA COMP/ M.3333 – SONY/BMG

(saskaņā ar Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumu 2001/462/EK, EOTK par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci – OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.

(2005/C 52/04)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Lēmuma projektā ir izklāstīti šādi apsvērumi:

Rakstiskā procedūra

Tiek atgādināts, ka 2004. gada 9. janvārī uzņēmumi Bertelsmann AG (“Bertelsmann”) un Sony Corporation of America, kas pieder Japānas grupai Sony (“Sony”), (1) paziņoja Komisijai par savas globālās mūzikas ierakstu uzņēmējdarbības apvienošanos saskaņā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Regulu (EEK) Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (2) (“Regula par apvienošanos”).

Komisija ar 2004. gada 12. februāra lēmumu ir uzsākusi tiesas procesu saskaņā ar 6. panta 1. punktu Regulā par apvienošanos.

Process tika pārtraukts no 2004. gada 7. aprīļa līdz 5. maijam saskaņā ar 11. panta 5. punktu Regulā par apvienošanos, jo puses neiesniedza pilnīgu atbildi pēc informācijas pieprasījuma.

Ziņotājām pusēm 2004. gada 24. maijā tika nosūtīts iebildums.

Ziņotājām pusēm tika lūgt sniegt atbildi līdz 2004. gada 9. jūnijam. Termiņš tika ievērots.

Piekļuve lietas materiāliem

Ziņotājām pusēm tika piešķirta piekļuve lietas materiāliem 2004. gada 19. maijā.

Pēc 2004. gada 1. jūnija tikšanās, kurā piedalījos es, ziņotāju pušu pārstāvji un darba grupa, es piešķīru piekļuves tiesības papildu informācijai Komisijas lietā.

Lai atļautu ziņotāju pušu ekonomistiem piekļūt trešo personu konfidenciālajai informācijai Komisijas datu telpā, tie ir parakstījuši konfidencialitātes apliecinājumu, kura tekstu apliecinājusi Universal Music international, Warner Music Group un EMI Group. Panākot savstarpēju vienošanos ar ziņotājām pusēm un trešām pusēm, esmu nodrošinājis atbilstību minētajam noteikumam.

Rezultātā 2004. gada 10. jūnijā Ziņotājām pusēm tika piešķirta turpmāka piekļuve lietas materiāliem, izsniedzot European Broadcasting Association un Apple Computer Inc. dokumentu nekonfidenciālo variantu.

Trešo personu piedalīšanās

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 447/98 11. panta c) apakšpunktu es par trešām pusēm apstiprināju šādus uzņēmumus: Apple Computer Inc., Universal Music International, Syndicat des Détaillants Spécialisés du Disque and Union des Producteurs Phonographiques Français Indépendants, European Consumer's Organisation, European Broadcasting Union, Playlouder, IMPALA, International Music Managers Forum, the Swedish Society of Popular Music Composers, EMI group, Warner Music Group, Time Warner Inc. Lai nodrošinātu informāciju par procesa veidu un būtību saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 447/98 16. pantu, Konkurences ģenerāldirektorāts tām ir nosūtījis iebilduma nekonfidenciālo variantu.

Uzklausīšana

Uzklausīšana notika 2004. gada 14. un 15. jūnijā.

Lielākā daļa trešo personu, kuras piedalījās tiesas procesā, piedalījās arī uzklausīšanā.

EMI Group un Warner Music Group lūdza atļauju piedalīties uzklausīšanā kā novērotājiem. Ņemot vērā to, ka es jau iepriekš abiem uzņēmumiem biju sniedzis rakstisku informāciju, uzskatu, ka uzklausīšana nav piemērota ieinteresēto trešo pušu dalībai, ja nenotiek to aktīva līdzdalība. Tādēļ atļauja bija atkarīga no to vēlēšanās izteikt savu viedokli uzklausīšanā. Tā kā uzņēmumi to nespēja nodrošināt, atļauju tām nevarēja sniegt.

Kaut gan abiem uzņēmumiem netika ļauts piedalīties noklausīšanās, es uzskatu, ka tiem un citām trešām pusēm ir bijušas pietiekami daudz iespējas piedalīties attiecīgajā uzklausīšanā un nodrošināt to, lai Komisijas dienestiem darītu zināmu savu viedokli. Procesa laikā visām trešām pusēm ir bijusi iespēja sīki iepazīties ar izskatāmajiem lietas jautājumiem; dažas trešās puses ir sniegušas visaptverošu ieguldījumu Komisijas analīzē, kura tika veikta gan pirms iebilduma izdošanas, gan pēc tā nekonfidenciālā varianta saņemšanas.

Ņemot vērā pušu sniegtās atbildes uz iebildumu un uzklausīšanas laikā sniegtos paskaidrojumus, Konkurences ģenerāldirektorāts ir secinājis, ka iebildumā izklāstītās iebildes nav pieņemamas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka tiesības tikt uzklausītam ir ievērotas attiecībā uz visiem attiecīgā procesa dalībniekiem.

Briselē, 2004. gada 13. jūlijā

(paraksts)

Serge DURANDE


(1)  Še turpmāk abi uzņēmumi saukti par “ziņotājām pusēm”.

(2)  OV L 395, 30.12.1989., 1. lpp.; labojums, OV L 257, 21.9.1990., 13. lpp. Jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1319/97 (OV L 180, 9.7.1997., 1 lpp.; labojums, OV L 40, 13.2.1998., 17. lpp.


2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/7


Atzinums, ko sniegusi uzņēmumu koncentrācijas padomdevēju komiteja 127. sanāksmē 2004. gada 9. jūlijā par iepriekšēju lēmuma projektu COMP/M.3333 – SONY/BMG LIETĀ

(2005/C 52/05)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.

Padomdevēju komiteja piekrīt Komisijai, ka paziņotais darījums Uzņēmumu apvienošanās Regulas (EEK) Nr. 4064/89 nozīmē rada koncentrāciju un tam ir Kopienas mērogs saskaņā ar minēto regulu.

2.

Padomdevēju komiteja piekrīt Komisijai, ka attiecīgajam produktu tirgum atbilst šādi produkti:

a)

mūzikas ieraksti, kurus var iedalīt atsevišķos tirgos pēc dažādiem žanriem un apkopojumiem (kompilācijām),

b)

tiešsaites mūzika, ko iedala tiešsaites mūzikas licenču vairumtirdzniecībā un tiešsaites mūzikas izplatīšanas mazumtirdzniecībā,

c)

mūzikas izdošana, ko var iedalīt atsevišķos tirgos: mehānisko tiesību, izpildīšanas tiesību, sinhronizēšanas tiesību, iespiešanas tiesību un citu tiesību pārdošana.

3.

Padomdevēju komiteja piekrīt Komisijai, ka iepriekš minētie produktu tirgi pēc mēroga ir valstu iekšējie tirgi, izņemot mūzikas izdošanas tirgu, kurģeogrāfisko tirgus var būt atvērts.

4.

Padomdevēju komitejas vairākums piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija nenostiprinās un neradīs kolektīvo dominējošu stāvokli šādos tirgos:

a)

mūzikas ierakstu tirgū vai

b)

tiešsaites mūzikas licenču vairumtirdzniecībā.

Mazākums nepiekrīt.

5.

Padomdevēju komiteja piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija neradīs atsevišķu dominējošu stāvokli šādos tirgos:

a)

mūzikas ierakstu tirgos Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, un

b)

valstu iekšējos tiešsaites mūzikas izplatīšanas tirgos.

6.

Padomdevēju komitejas vairākums piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija neiespaidos Sony and Bertelsmann uz konkurenci vērsto rīcību mūzikas izdošanas tirgos. Mazākums nepiekrīt.

7.

Padomdevēju komitejas vairākums piekrīt Komisijai, ka ierosinātā koncentrācija neradīs un nenostiprinās kolektīvu dominējošu stāvokli, kas izraisītu nopietnus efektīvas konkurences traucējumus kopēja tirgū vai ievērojamā tā daļā, un tāpēc šī koncentrācija atzīstama par atbilstošu kopējam tirgum un EEZ nolīgumam. Mazākums nepiekrīt.

8.

Padomdevēju komiteja iesaka atzinumu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.

Padomdevēju komiteja lūdz Komisijai ņemt vērā visus citus viedokļus, kuri tika izteikti diskusijā.


2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/8


COM dokumenti, kas nav Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi

(2005/C 52/06)

Dokuments

Daļa

Datums

Nosaukums

COM(2004) 447

 

30.6.2004.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI: Mobilie platjoslas pakalpojumi

COM(2004) 480

 

13.7.2004.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI: Ceļā uz globālām partnerattiecībām informācijas sabiedrībā: Ženēvas principu īstenošana praksē - Komisijas priekšlikumi Pasaules visaugstākā līmeņa konferences par informācijas sabiedrību (WSIS) otrajam etapam

COM(2004) 642

 

12.10.2004.

Priekšlikums PADOMES UN EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMAM par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā

COM(2004) 694

 

22.10.2004.

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI, kas izriet no Baltās grāmatas “Jauns impulss Eiropas jaunatnei”: Eiropas sadarbības jaunatnes sfērā īstenoto darbību novērtējums

COM(2004) 701

 

20.10.2004.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Sagatavotība un seku pārvaldība cīņā pret terorismu

COM(2004) 702

 

20.10.2004.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Kritisko infrastruktūru aizsardzība cīņā pret terorismu

COM(2004) 757

 

19.11.2004.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Izaicinājumi Eiropas informācijas sabiedrībai pēc 2005. gada

COM(2004) 818

 

20.12.2004.

KOMISIJAS ZIŅOJUMS: “KOPIENAS KIOTO MĒRĶU SASNIEGŠANA” (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā)

COM(2004) 833

 

27.12.2004.

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 īstenošanu

COM(2005) 9

 

25.1.2005..

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM par iespēju ieviest liellopu elektronisko identifikāciju

COM(2005) 20

 

28.1.2005.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM: Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu

COM(2005) 25

 

28.1.2005.

PROVIZORISKS BUDŽETA GROZĪJUMU PROJEKTS Nr. 1 2005. GADA BUDŽETAM – VISPĀRĒJS IEŅĒMUMU DOKUMENTS – IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU KOPSAVILKUMS PA IEDAĻĀM – III iedaļa – Komisija

Šie teksti ir pieejami EUR-Lex: http://europa.eu.int/eur-lex/lex/


2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/9


VALSTS ATBALSTS – GRIEĶIJA

Valsts atbalsts Nr. C 23/2004 (ex NN 153/2003) – Atbalsts Kastorijas (Kastoria) un Eibojas (Eubée) departamentu uzņēmumiem (ministrijas rīkojums Nr. 69836/B1461, kas grozīts ar rīkojumiem Nr. 2035824/5887, 2045909/7431/0025, 2071670/11297 un 72742/B1723)

Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu

(2005/C 52/07)

16. jūnijā 2004 vēstulē, kas sagatavota autentiskā valodā un pievienota šim kopsavilkumam, Komisija paziņoja Grieķijai savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punkta noteikto procedūru attiecībā uz augstāk minēto palīdzību.

Ieinteresētās puses var iesniegt savas piezīmes par atbalstu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas uz šādu adresi:

Eiropas Komisija

Lauksaimniecības Ģenerāldirektorāts

Direktorāts H2

Birojs: Loi 130 5/120

B-1049 Brisele

Fakss: (32-2) 296 76 72

Šīs piezīmes tiks paziņotas Grieķijai. Ieinteresētā puse, kas iesniegusi piezīmes, var rakstiski lūgt neizpaust savu identitāti, norādot šāda lūguma iemeslus.

KOPSAVILKUMS

Iepriekšminētie rīkojumi paredz dažādus atbalsta pasākumus par labu amatniecības un rūpniecības uzņēmumiem. Šķiet, ka arī lauksaimniecības nozares uzņēmumi izmantojuši šos pasākumus, kuri ir:

a)

apjomīgu parādu, kas saistīti ar aizdevumiem, kuri piešķirti investīcijām un/vai apgrozījuma kapitāla izveidei/papildināšanai, apvienošana jaunā subsidētā aizdevumā, kura atmaksāšanai piemēro labvēlības periodu;

b)

valsts garantijas piešķiršana attiecībā parādu pārstrukturēšanu;

c)

preferenciālās likmes piemērošana pirms procentu likmes subsidēšanas.

Šie pasākumi paredzēti uzņēmumiem, kuriem ir naudas plūsmas problēmas.

Novērtējums

Šajā posmā piešķirtā atbalsta saderība ar Kopējo tirgu ir apšaubāma šādu iemeslu dēļ:

kad Grieķijas varas iestādēm lūdza sniegt paskaidrojumus par aplūkojamajiem atbalstiem, tās norādīja, ka iepriekšminētie rīkojumi netika paziņoti, tā kā tās uzskata, ka rīkojumos noteiktais atbalsts nav valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē; tās turklāt piebilda, ka, neskatoties uz to, ka nav zināms precīzs šī atbalsta saņēmēju skaits, atbalsta summām, domājams, būtu vajadzējis pakļauties de minimis noteikumam,

ņemot vērā, ka de minimis noteikums nav piemērojams lauksaimniecības nozarē un ka rīkojumi šajā jautājumā domāti uzņēmumiem, kuriem ir naudas plūsmas problēmas, atbalsts kopš pirmā iepriekšminētā noteikuma stāšanās spēkā jāanalizē, ņemot vērā dažādus noteikumus, kuri bija piemērojami grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai; taču pieejamā informācija neļauj noteikt, vai šie noteikumi tikuši ievēroti,

tomēr lauksaimniecības nozarē pieejamā informācija neļauj noteikt, vai valsts atbalsts piešķirts, ievērojot vairākus noteikumus, kuri piemērojami attiecībā uz valsts atbalstu garantiju formā kopš stājies spēkā pirmais no iepriekšminētajiem rīkojumiem;

rūpniecības un amatniecības nozarē de minimis noteikums, protams, ir piemērojams, bet, tā kā Grieķijas varas iestādes nezin iepriekšminētajos rīkojumos paredzēto pasākumu saņēmēju skaitu un ka de minimis atbalsta maksimālā robeža (griesti) tiek aprēķināta nevis vienai precīzai operācijai, bet uz trīs gadiem, nav iespējams noteikt, vai aplūkojamos rīkojumos paredzētais atbalsts var reāli pakļauties de minimis noteikumam; šādā kontekstā atbalsts jāanalizē, pamatojoties arī uz vairākiem noteikumiem, kuri piemērojami grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, kopš stājies spēkā pirmais no iepriekšminētajiem rīkojumiem; taču pieejamā informācija neļauj noteikt, vai šie noteikumi tikuši ievēroti,

šajās pašās nozarēs pieejamā informācija neļauj noteikt, vai valsts garantija tikusi piešķirta, ievērojot vairākus noteikumus, kuri tika piemēroti valsts atbalstam garantiju formā, kopš stājies spēkā pirmais no iepriekšminētajiem rīkojumiem.

VĒSTULES TEKSTS

“1.

Με την παρούσα, η Επιτροπή έχει την τιμή να πληροφορήσει την Ελλάδα ότι αφού εξέτασε τις υποβληθείσες από τις αρχές της χώρας σας πληροφορίες, αποφάσισε να κινήσει την προβλεπόμενη από το άρθρο 88, παράγραφος 2, της συνθήκης ΕΚ διαδικασία έναντι των ενισχύσεων που προβλέπονται στις ανωτέρω υπουργικές αποφάσεις.

ΔΙΑΔΙΚΑΣΙΑ

2.

Περιήλθαν στην Επιτροπή πληροφορίες σύμφωνα με τις οποίες χορηγήθηκαν το 1993 όπως και στη διάρκεια των επομένων ετών, ορισμένες ενισχύσεις σε επιχειρήσεις των νομών Καστοριάς και Εύβοιας, στο πλαίσιο ενός σχεδίου ρύθμισης (αναδιαπραγμάτευσης) οφειλών, που διέπεται από τις ανωτέρω αποφάσεις. Οι ενισχύσεις αυτές, οι οποίες σύμφωνα με τον τίτλο των προαναφερομένων αποφάσεων θα περιορίζονταν στις βιομηχανικές και βιοτεχνικές επιχειρήσεις, φέρονται να έχουν επίσης χορηγηθεί στον γεωργικό τομέα, και ιδιαίτερα στις επιχειρήσεις μεταποίησης/εμπορίας γεωργικών προϊόντων.

3.

Με επιστολή της 27ης Μαΐου 2003, οι υπηρεσίες της Επιτροπής ζήτησαν από τις ελληνικές αρχές να τους κοινοποιήσουν, εντός προθεσμίας τεσσάρων εβδομάδων, το κείμενο των εν λόγω αποφάσεων όπως και κάθε άλλη χρήσιμη πληροφορία ενόψει εξέτασης των διατάξεών τους βάσει των άρθρων 87 και 88 της συνθήκης.

4.

Με επιστολή της 10ης Ιουλίου 2003, που πρωτοκολλήθηκε στις 17 Ιουλίου 2003, η Μόνιμη Ελληνική Αντιπροσωπεία στην Ευρωπαϊκή Ένωση κοινοποίησε στις υπηρεσίες της Επιτροπής σημείωμα των ελληνικών αρχών με το οποίο οι τελευταίες ζητούσαν παράταση ενός μηνός της ανωτέρω στο σημείο 3 προθεσμίας.

5.

Με επιστολή της 4ης Αυγούστου 2003, που πρωτοκολλήθηκε στις 6 Αυγούστου 2003, η Μόνιμη Ελληνική Αντιπροσωπεία στην Ευρωπαϊκή Ένωση κοινοποίησε στις υπηρεσίες της Επιτροπής τις πληροφορίες που ζητήθηκαν με την επιστολή της 27ης Μαΐου 2003.

6.

Από την εξέταση των πληροφοριών αυτών προέκυψε ότι οι ενισχύσεις είχαν πράγματι καταβληθεί χωρίς την έγκριση της Επιτροπής. Συνεπώς, οι υπηρεσίες της Επιτροπής αποφάσισαν να ανοίξουν φάκελο μη κοινοποιηθείσας ενίσχυσης, υπ' αριθ. NN 153/03.

7.

Η παρούσα απόφαση αναφέρεται στις διατάξεις της αποφάσεως αριθ. 69836/B1461, και μόνον, όπως αυτή τροποποιήθηκε από τις αποφάσεις αριθ. 2035824/5887, 2045909/7431/0025, 2071670/11297 και 72742/B1723. Οι διατάξεις των αποφάσεων αριθ. 66336/B.1398 της 14.9.93 και 30755/B1199 θα εξεταστούν στο πλαίσιο άλλου φακέλου, δεδομένου ότι, βάσει των σήμερα διαθέσιμων πληροφοριών, φαίνεται να αφορούν άλλους από τους αναφερόμενους στο θέμα νομούς.

ΠΕΡΙΓΡΑΦΗ

8.

Η υπουργική απόφαση αριθ. 69836/B.1461 της 30 Σεπτεμβρίου 1993, με την οποία εγκρίνεται η χορήγηση επιδότησης επιτοκίου επί των οφειλομένων υπολοίπων χορηγήσεων από δάνεια για κεφάλαια κίνησης και πάγιες επενδύσεις των βιομηχανικών και βιοτεχνικών επιχειρήσεων των νομών Καστοριάς και Εύβοιας, προβλέπει τα ακόλουθα:

το σύνολο των υφισταμένων μέχρι 30 Ιουνίου 1993 ληξιπρόθεσμων και μη οφειλών από πάσης φύσεως δάνεια (κεφάλαια κινήσεως και πάγιες εγκαταστάσεις) σε δραχμές ή συνάλλαγμα και από καταπτώσεις εγγυητικών επιστολών σε δραχμές ή συνάλλαγμα των βιομηχανικών και βιοτεχνικών επιχειρήσεων που είναι εγκατεστημένες και λειτουργούν, ανεξάρτητα από την έδρα της επιχείρησης, στους νομούς Καστοριάς και Εύβοιας, θα αποτελέσει ένα νέο δάνειο που θα εξοφληθεί σε δέκα έτη με ίσες εξαμηνιαίες τοκοχρεωλυτικές δόσεις ή με ίσες εξαμηνιαίες χρεωλυτικές δόσεις (απλό χρεωλύσιο) και υπολογισμό των τόκων ανά εξάμηνο με το εκάστοτε εφαρμοζόμενο για τη ρύθμιση επιτόκιο,

το επιτόκιο των ανωτέρω δανείων επιδοτείται με 10 εκατοστιαίες μονάδες από το λογαριασμό του Νόμου 128/75 (1), κατά τα πέντε πρώτα έτη, με την προϋπόθεση ότι ο δανειολήπτης θα έχει καταβάλει προηγουμένως τη δική του συμμετοχή,

το επιτόκιο του νέου δανείου (κεφάλαια κίνησης και πάγιες εγκαταστάσεις) θα είναι το επιτόκιο των εντόκων γραμματίων Δημοσίου δωδεκάμηνης διάρκειας της εκάστοτε τελευταίας έκδοσης που χρονικά προηγείται της έναρξης κάθε περιόδου εκτοκισμού των δανείων, προσαυξημένο κατά δύο μονάδες,

οι υπαγόμενες στην απόφαση αυτή οφειλές από δάνεια σε συνάλλαγμα θα ρυθμίζονται αφού δραχμοποιηθούν οι σχετικές οφειλές με τη μέση τιμή fixing της προηγούμενης της ρυθμίσεως ημέρας,

ως αφετηρία της ρύθμισης για την εφαρμογή των όσων καθορίζει η παρούσα θα λαμβάνεται η ημερομηνία δραχμοποίησης, με την προϋπόθεση ότι η δραχμοποίηση θα έχει πραγματοποιηθεί μέχρι και 30 Ιουνίου 1994,

οι εγγυητικές επιστολές προκειμένου να υπαχθούν στη νέα ρύθμιση θα πρέπει να έχουν κατατεθεί μέχρι 30 Ιουνίου 1993,

σε περίπτωση κατά την οποία δεν πληρωθούν δύο συνεχόμενες τοκοχρεωλυτικές δόσεις, το δάνειο θα καθίσταται ληξιπρόθεσμο και απαιτητό και θα παύει η ισχύουσα ρύθμιση,

εναλλακτικώς, οι ανωτέρω επιχειρήσεις δύνανται να τύχουν της επιδοτήσεως του επιτοκίου των 10 εκατοστιαίων μονάδων επί πέντε έτη για τις υφιστάμενες οφειλές την 30 Ιουνίου 1993 για πάγιες εγκαταστάσεις και κεφάλαια κίνησης σε δραχμές και σε συνάλλαγμα.

9.

Η υπαγωγή στις προβλεπόμενες από την απόφαση αυτή ρυθμίσεις υπόκειται στην τήρηση των ακόλουθων προϋποθέσεων:

οι επιχειρήσεις πρέπει να είναι βιώσιμες μετά τη ρύθμιση· κρίνεται από τις τράπεζες, οι οποίες διαθέτουν τρίμηνη προθεσμία για να αποφανθούν επί της βιωσιμότητας των επιχειρήσεων,

οι επιχειρήσεις οφείλουν να έχουν καταβάλει τουλάχιστον το 5 % των τόκων που τους αναλογεί για τα έτη 1991-1992, και να έχουν ανταποκριθεί σε αυτή την υποχρέωση μέχρι την ημέρα της ρύθμισης των δανείων (ημερομηνία υπογραφής του νέου δανειακού συμφώνου),

οι οφειλές πρέπει να προέρχονται από δάνεια που αποδεδειγμένα χρησιμοποιήθηκαν είτε για αγορά παγίων εγκαταστάσεων είτε για κεφάλαιο κινήσεως των επιχειρήσεων,

ο έλεγχος της εφαρμογής των ανωτέρω ανατίθεται στις αρμόδιες υπηρεσίες του Υπουργείου Εθνικής Οικονομίας και του Υπουργείου Οικονομικών,

στις περιπτώσεις επιχειρήσεων, επενδύσεις των οποίων έχουν υπαχθεί στους Αναπτυξιακούς Νόμους και έχουν κάνει χρήση τραπεζικών δανείων για την υλοποίησή τους, η εφαρμογή των μέτρων του ανωτέρω σημείου 7 αποκλείει την περαιτέρω επιδότηση του νέου αυτού δανείου των Αναπτυξιακών Νόμων, διότι το νέο αυτό δάνειο δεν αποτελεί ουσιαστικά δάνειο που έχει ληφθεί για την πραγματοποίηση των επενδύσεων κατά την έννοια του άρθρου 11 των Αναπτυξιακών Νόμων,

στην περίπτωση των βιοτεχνικών δανείων παγίων που επιδοτούνται ήδη βάσει της υπ' αριθ. 2067234 της 31ης Οκτωβρίου 1991 με επιδότηση 4 %, η επιδότηση της παρούσας απόφασης (νομών Καστοριάς και Εύβοιας) παρέχεται κατά τη διαφορά για όσο χρόνο διαρκεί η επιδότηση επιτοκίου της προαναφερόμενης απόφασης.

10.

Η απόφαση αριθ. 2035824/5887 της 1ης Ιουνίου 1994:

α)

αντικαθιστά το κεφάλαιο 1 της απόφασης 69836/B1461 (βλ. σημείο 7) με το ακόλουθο κείμενο:

“1.   ΧΟΡΗΓΗΣΕΙΣ ΓΙΑ ΠΑΓΙΕΣ ΕΓΚΑΤΑΣΤΑΣΕΙΣ ΚΑΙ ΓΙΑ ΚΕΦΑΛΑΙΑ ΚΙΝΗΣΗΣ

Το σύνολο των υφισταμένων μέχρι 30 Ιουνίου 1993 ληξιπρόθεσμων και μη οφειλών από πάσης φύσεως δάνεια τραπεζών (κεφάλαια κινήσεως και πάγιες εγκαταστάσεις) σε δραχμές ή συνάλλαγμα και από καταπτώσεις εγγυητικών επιστολών σε δραχμές ή συνάλλαγμα των βιομηχανικών και βιοτεχνικών επιχειρήσεων που είναι εγκατεστημένες και λειτουργούν, ανεξάρτητα από την έδρα της επιχείρησης, στους νομούς Καστοριάς και Εύβοιας, θα αποτελέσει ένα νέο δάνειο που θα εξοφληθεί σε δέκα έτη με ίσες εξαμηνιαίες τοκοχρεωλυτικές δόσεις, ή με ίσες εξαμηνιαίες χρεωλυτικές δόσεις (απλό χρεωλύσιο) και υπολογισμό των τόκων ανά εξάμηνο.

Το επιτόκιο των νέων δανείων, για το τμήμα τους που καλύπτεται από την εγγύηση του Δημοσίου κατά τα οριζόμενα στο επόμενο κεφάλαιο της παρούσας, ορίζεται ίσο με αυτό των εντόκων γραμματίων Δημοσίου δωδεκάμηνης διάρκειας της εκάστοτε τελευταίας έκδοσης που χρονικά προηγείται της έναρξης κάθε περιόδου εκτοκισμού των δανείων, προσαυξημένο με πέντε εκατοστιαίες μονάδες, ενώ για το τμήμα των νέων δανείων που δεν καλύπτεται με την εγγύηση του δημοσίου, θα καθορίζεται ύστερα από συμφωνία μεταξύ των τραπεζών και των ενδιαφερομένων επιχειρήσεων.

Το επιτόκιο αυτό (και στις δύο περιπτώσεις) επιδοτείται, κατά τα πέντε πρώτα έτη, με δέκα εκατοστιαίες μονάδες από τον λογαριασμό του Ν 128/75, με την προϋπόθεση ότι ο δανειολήπτης θα έχει καταβάλει προηγουμένως και τη δική του συμμετοχή.

Οι υπαγόμενες στην παρούσα απόφαση οφειλές από δάνεια σε συνάλλαγμα θα ρυθμίζονται αφού δραχμοποιηθούν οι σχετικές οφειλές με τη μέση τιμή fixing της προηγούμενης της ρυθμίσεως ημέρας.

Ως αφετηρία της ρύθμισης για την εφαρμογή των όσων καθορίζει η παρούσα θα λαμβάνεται η ημερομηνία δραχμοποίησης, με την προϋπόθεση ότι η δραχμοποίηση θα έχει πραγματοποιηθεί μέχρι και 30 Σεπτεμβρίου 1994.

Οι εγγυητικές επιστολές προκειμένου να υπαχθούν στη νέα ρύθμιση θα πρέπει να έχουν καταπέσει μέχρι τις 30 Ιουνίου 1993.

Σε περίπτωση κατά την οποία δεν πληρωθούν δύο συνεχόμενες τοκοχρεωλυτικές δόσεις, το δάνειο θα καθίσταται ληξιπρόθεσμο και απαιτητό και θα παύει η ισχύουσα ρύθμιση.”,

β)

προβλέπει τα εξής:

το Ελληνικό Δημόσιο παρέχει ανεπιφύλακτα, παραιτούμενο του δικαιώματος της προβολής της ένστασης της δίζησης, την εγγύησή του προς τις τράπεζες για την κάλυψη οφειλών μέχρι ποσού δραχμών 150 εκατομ. (440 205 €), κατά επιχείρηση, που θα ρυθμιστούν σύμφωνα με την απόφαση αριθ. 69836/B1461 της 30ής Σεπτεμβρίου 1993, όπως θα ισχύει μετά από τα οριζόμενα στο ανωτέρω κεφάλαιο Ι,

στην περίπτωση που επιχείρηση έχει οφειλές προς ρύθμιση σε περισσότερες της μιας Τράπεζες συνολικού ποσού μεγαλύτερου των δραχμών 150 000 000 εκατομ. (440 205 €), τότε θα έχει την εγγύηση του δημοσίου πρώτα η τράπεζα με το μεγαλύτερο ύψος οφειλών και θα ακολουθούν οι άλλες τράπεζες πάλι με κριτήριο το ύψος των οφειλών (από μεγαλύτερο προς μικρότερο) μέχρι συμπληρώσεως του ως άνω καθοριζόμενου ορίου εγγύησης των δραχμών 150 000 000 (440 205 €),

οι τράπεζες, σε περίπτωση καθυστέρησης της καταβολής δύο συνεχόμενων ληξιπρόθεσμων δόσεων, πρέπει να κηρύσσουν αμέσως ληξιπρόθεσμο και απαιτητό ολόκληρο το ποσό των ρυθμιζόμενων οφειλών και εφόσον θέλουν να εξοφληθούν από τον εγγυητή Ελλ. Δημόσιο θα πρέπει να απευθύνονται σε αυτό (Γενικό Λογιστήριο του Κράτους, διεύθυνση 25-Δ) μετά από προηγούμενη βεβαίωση στην αρμόδια Δ.Ο.Υ. σε βάρος της κάθε οφειλέτριας επιχείρησης, του συνολικού ποσού των απαιτήσεών τους, στον ειδικό λογαριασμό “ΚΕΦΑΛΑΙΟΝ ΑΣΦΑΛΙΣΕΩΣ ΧΡΗΜΑΤΟΔΟΤΗΣΕΩΝ ΕΚ ΚΕΦΑΛΑΙΩΝ Ή ΕΓΓΥΗΣΕΙ ΤΟΥ ΕΛΛΗΝΙΚΟΥ ΔΗΜΟΣΙΟΥ (ΚΑΧΚΕΕΔ)”,

το Ελληνικό Δημόσιο, ως εγγυητής αναλαμβάνει την υποχρέωση εξόφλησης των απαιτήσεων των τραπεζών που θα περιλαμβάνουν το ανεξόφλητο εγγυημένο ποσό (από κεφάλαιο και τόκους) των ρυθμιζόμενων οφειλών και όσους από τους νέους τόκους, μέχρι κι'ένα τρίμηνο κατ'ανώτατο όριο μετά την κήρυξη του δανείου ως ληξιπρόθεσμου και απαιτητού, αναλογούν πάνω στο εγγυημένο τμήμα των ρυθμιζόμενων οφειλών και τέλος, όσα από τα αναλογούντα συναφή έξοδα, που αφορούν χρονικό διάστημα για το οποίο καλύπτονται από το Δημόσιο ανεξόφλητοι τόκοι, είναι ανεξόφλητα.

11.

Η υπουργική απόφαση αριθ. 2045909/7431/0025 της 26ης Αυγούστου 1994:

α)

μετά το τρίτο εδάφιο του κεφαλαίου Ι της απόφασης αριθ. 69836/B.1461 όπως τροποποιήθηκε από την απόφαση αριθ. 2035824/5887 (βλ. σημείο 9) παρεμβάλλει το εξής εδάφιο:

“Εναλλακτικά, σε όσες επιχειρήσεις επιθυμούν, χορηγείται περίοδος χάριτος για ενάμισυ έτος, δηλαδή μέχρι την 31η Δεκεμβρίου 1994, χωρίς επιμήκυνση της συνολικής διάρκειας εξόφλησης των 10 ετών και υπό τον όρο ότι στην περίπτωση αυτή η οριζόμενη πενταετής επιδότηση του επιτοκίου των ρυθμιζομένων οφειλών θα μειωθεί από 10 εκατοστιαίες μονάδες σε 8,5 εκατοστιαίες μονάδες. Οι τόκοι της περιόδου χάριτος που βαρύνουν τον δανειολήπτη θα κεφαλαιοποιηθούν την 31η Δεκεμβρίου 1994, θα προστεθούν το αρχικό ρυθμιζόμενο κεφάλαιο και θα εξυπηρετηθούν με αυτό ενιαία σε 17 εξαμηνιαίες τοκοχρεωλυτικές δόσεις ή σε 17 ίσες εξαμηνιαίες χρεωλυτικές δόσεις (απλό χρεωλύσιο) και υπολογισμό των τόκων ανά εξάμηνο με το εκάστοτε εφαρμοζόμενο για τη ρύθμιση επιτόκιο. Η πρώτη δόση θα καταβληθεί την 1η Ιουλίου 1995.”·

β)

διατυπώνει τις εξής διευκρινίσεις:

η διάταξη της κοινής υπουργικής απόφασης αριθ. 69836/B1461 της 30ής Σεπτεμβρίου 1993, σύμφωνα με την οποία, “εναλλακτικώς οι ανωτέρω επιχειρήσεις δύνανται να τύχουν της επιδοτήσεως του επιτοκίου των 10 εκατοστιαίων μονάδων επί πέντε έτη για τις υφιστάμενες οφειλές την 30.6.1993 για πάγιες εγκαταστάσεις και κεφάλαια κίνησης σε δραχμές και σε συνάλλαγμα” (βλ. τελευταία περίπτωση του σημείου 7), εξακολουθεί να έχει ισχύ μόνο για όσες επιχειρήσεις είχαν αποδεδειγμένα ζητήσει από τις τράπεζες την υπαγωγή τους σ' αυτή και μόνο σ' αυτή, μέχρι την ημέρα έκδοσης της αριθ. 035824/5887 της 1ης Ιουνίου 1994 απόφασής μας με την οποία απαλείφθηκε η διάταξη αυτή,

στη ρύθμιση της δεκαετούς εξόφλησης υπάγεται το σύνολο των υφισταμένων την 30ή Ιουνίου 1993 οφειλών από δάνεια για πάγιες εγκαταστάσεις και για κεφάλαια κίνησης. Για τα μεσομακροπρόθεσμα δάνεια οι καταβολές που τυχόν έχουν γίνει μετά την ανωτέρω ημερομηνία και μέχρι την ημερομηνία υπογραφής της συμφωνίας ρύθμισης, θα άγονται σε εξόφληση των δόσεων και τόκων του νέου δανείου που προκύπτει από τη ρύθμιση. Για τα κεφάλαια κίνησης τα υφιστάμενα την 30ή Ιουνίου 1993 ποσά που εξοφλήθηκαν μερικά ή ολικά μετά την ημερομηνία αυτή και επαναχορηγήθηκαν ή ανακυκλώθηκαν πριν την ημερομηνία υπογραφής της συμφωνίας ρύθμισης, μπορούν να ρυθμιστούν υπό την προϋπόθεση ότι το ύψος τους δεν θα υπερβαίνει το ποσό της οφειλής που υφίστατο την 30ή Ιουνίου 1993. Τα ποσά που καταβλήθηκαν από 1η Ιουλίου 1993 μέχρι την ημερομηνία υπογραφής της συμφωνίας ρύθμισης και δεν επαναχορηγήθηκαν θα παραμείνουν σε έντοκο λογαριασμό στην τράπεζα προς εξόφληση δανείων και τόκων του νέου δανείου που προκύπτει από τη ρύθμιση.

12.

Η υπουργική απόφαση αριθ. 2071670/11297 της 9ης Νοεμβρίου 1994 προβλέπει την παροχή της εγγυήσεως του Δημοσίου για τη ρύθμιση των προαναφερομένων οφειλών. Η εγγύηση αυτή ισχύει με τον όρο της διατήρησης των ασφαλειών που έχουν συσταθεί στις Τράπεζες.

13.

Τέλος, η απόφαση αριθ. 72742/B1723 επιφέρει ορισμένες τελευταίες τροποποιήσεις στην απόφαση αριθ. 69836/B1461 της 30ής Σεπτεμβρίου 1993, όπως επίσης και σε μια άλλη απόφαση υπ' αριθ. 66336/B1398, με ημερομηνία 14 Σεπτεμβρίου 1993, ορίζοντας τα ακόλουθα:

“Οι επιχειρήσεις που κάνουν χρήση της εναλλακτικής δυνατότητας ρύθμισης οφειλών που προβλέπεται στις κοινές υπουργικές αποφάσεις αριθ. 30755/B1199 της 21.7.94 και 2045909/7431/0025 της 26ης Αυγούστου 1994, έχουν την ευχέρεια να εξοφλήσουν τους τόκους της περιόδου χάριτος, που τις βαρύνουν αντί να τους κεφαλαιοποιήσουν.

Στην περίπτωση αυτή, η πενταετής επιδότηση του επιτοκίου ορίζεται σε δέκα εκατοστιαίες μονάδες, με την προϋπόθεση ότι η συνολική δαπάνη από την επιδότηση του επιτοκίου, που βαρύνει το λογαριασμό του Ν 128/75, δεν θα είναι μεγαλύτερη της δαπάνης που αναλογεί σε κάθε μία επιχείρηση όταν κάνει χρήση των διατάξεων των κοινών υπουργικών αποφάσεων αριθ. 30755/B1199 της 21ης Ιουλίου 1994 και 2045909/7431/0025 της 26ης Αυγούστου 1994.”

ΑΞΙΟΛΟΓΗΣΗ

14.

Δυνάμει του άρθρου 87, παράγραφος 1 της Συνθήκης, ενισχύσεις που χορηγούνται υπό οποιαδήποτε μορφή από τα κράτη ή με κρατικούς πόρους και που νοθεύουν ή απειλούν να νοθεύσουν τον ανταγωνισμό δια της ευνοϊκής μεταχειρίσεως ορισμένων επιχειρήσεων ή ορισμένων κλάδων παραγωγής είναι ασυμβίβαστες με την κοινή αγορά, κατά το μέτρο που επηρεάζουν τις μεταξύ κρατών μελών συναλλαγές. Στο παρόν στάδιο, το εξεταζόμενο μέτρο φαίνεται να αντιστοιχεί με τον ορισμό αυτό, κατά την έννοια ότι ευνοεί ορισμένες επιχειρήσεις των οποίων ελαφρύνει το βάρος ορισμένων τρεχουσών δαπανών (των βιομηχανικών και βιοτεχνικών επιχειρήσεων, σύμφωνα με τον τίτλο της απόφασης αριθ. 69836/B1461 της 30ής Σεπτεμβρίου 1993, αλλά επίσης, λαμβανομένων υπόψη των πληροφοριών που περιήλθαν στην Επιτροπή, των επιχειρήσεων μεταποίησης και εμπορίας γεωργικών προϊόντων του τομέα των λιπαρών ουσιών), και ότι δύναται να επηρεάσει τις συναλλαγές λόγω της θέσης που κατέχει η Ελλάδα στις αντίστοιχες παραγωγές (για παράδειγμα, στον γεωργικό τομέα και ειδικότερα στις λιπαρές ουσίες, η Ελλάδα είχε το 2000 ποσοστό 21,6 % της κοινοτικής παραγωγής ελιών, και 17,6 % το 2001).

15.

Εντούτοις, στις προβλεπόμενες από το άρθρο 87 παράγραφοι 2 και 3 της Συνθήκης περιπτώσεις, ορισμένα μέτρα δύνανται, κατά παρέκκλιση, να θεωρηθούν ως συμβιβάσιμα με την κοινή αγορά.

16.

Στη συγκεκριμένη περίπτωση, θα μπορούσε να προταθεί μόνον η παρέκκλιση που προβλέπεται από το άρθρο 87 παράγραφος 3, στοιχείο γ) της Συνθήκης, που αναφέρει ότι δύνανται να θεωρηθούν ότι συμβιβάζονται με την κοινή αγορά οι ενισχύσεις για την προώθηση της αναπτύξεως ορισμένων οικονομικών δραστηριοτήτων ή οικονομικών περιοχών, εφόσον δεν αλλοιώνουν τους όρους των συναλλαγών κατά τρόπο που θα αντέκειτο προς το κοινό συμφέρον.

17.

Σύμφωνα με τις πληροφορίες των οποίων έλαβε γνώση η Επιτροπή, όλα τα ανωτέρω περιγραφόμενα μέτρα ενδεχομένως περιέχουν ορισμένες μορφές κρατικών ενισχύσεων, λαμβανομένου υπόψη του γεγονότος ότι έχουν οριστεί και χρηματοδοτηθεί από τις δημόσιες αρχές (βλ. σημείο 8 δεύτερη περίπτωση και υποσημείωση αριθ. 1):

α)

η ομαδοποίηση, στα πλαίσια νέων δανείων δεκαετούς διάρκειας, υφισταμένων μέχρι 30 Ιουνίου 1993 ληξιπρόθεσμων και μη οφειλών, προερχόμενων από τραπεζικά δάνεια για πάγιες εγκαταστάσεις και για κεφάλαια κίνησης·

β)

ο υπολογισμός των τόκων ανά εξάμηνο αντί του τρίμηνου που κανονικά ισχύει για κάθε επιχείρηση που συνάπτει δάνεια·

γ)

η παροχή της εγγυήσεως του Δημόσιου μέχρι ποσού 150 εκατομμυρίων δραχμών (440 205 €)·στο πλαίσιο της εγγύησης αυτής, το ελληνικό Δημόσιο εξοφλεί τις απαιτήσεις των Τραπεζών και αναλαμβάνει εξίσου την υποχρέωση να καταβάλει τους αναλογούντες νέους τόκους, μέχρι και ένα τρίμηνο μετά τη κήρυξη του δανείου ως ληξιπροθέσμου, καθώς και τα αναλογούντα συναφή έξοδα (βεβαίως, οι ενδιαφερόμενες επιχειρήσεις οφείλουν να προβούν στη σύσταση ασφαλειών για να συμμετάσχουν στο σύστημα ενισχύσεων, αλλά στο παρόν στάδιο, δεν διαθέτουμε καμιά πληροφορία όσον αφορά τη σχέση μεταξύ του ποσού των ασφαλειών και αυτού της εγγύησης)·

δ)

η εφαρμογή, στο τμήμα εκείνο των δανείων που καλύπτει η εγγύηση του Ελληνικού Δημοσίου, επιτοκίου ισοδύναμου προς αυτό των εντόκων γραμματίων Δημοσίου δωδεκάμηνης διάρκειας, προσαυξημένο κατά δύο μονάδες (η προσαύξηση ανήλθε σε 5 μονάδες βάσει της αποφάσεως αριθ. 2035824/5887 της 1ης Ιουνίου 1994)· η υφιστάμενη πριν από οποιαδήποτε επιδότηση διαφορά μεταξύ των επιτοκίων που εφαρμόζονται στις υπαγόμενες στη ρύθμιση των οφειλών τους επιχειρήσεις και των επιτοκίων που επιβάλλονται στις άλλες επιχειρήσεις, εμφαίνεται στον παρακάτω συγκριτικό πίνακα (με την προβλεπόμενη από τις αποφάσεις αριθ. 69836/B1461 και 2035824/5887 προσαύξηση) (2):

ΗΜΕΡΟΜΗΝΙΑ

ΕΠΙΤΟΚΙΟ ΤΩΝ ΕΤΗΣΙΩΝ ΕΝΤΟΚΩΝ ΓΡΑΜΜΑΤΙΩΝ ΔΗΜΟΣΙΟΥ %

(+ προσαύξηση)

ΜΕΣΟΣ ΟΡΟΣ ΤΩΝ ΚΑΝΟΝΙΚΩΝ ΕΠΙΤΟΚΙΩΝ (%)

30.6.1993

21,25 + 2 = 23,25

28,60

31.12.1993

20,25 + 2 = 22,25

15.7.1994

20,25 + 5 = 25,25

27,40

16.12.1994

17,75 + 5 = 22,75

17.7.1995

15,50 + 5 = 20,50

23,10

18.12.1995

13,90 + 5 = 18,90

1.7.1996

13,30 + 5 = 18,90

21

2.12.1996

11,50 + 5 = 16,50

1.7.1997

9,60 + 5 = 14,60

18,20

10.12.1997

11,30 + 5 = 16,30

1.7.1998

11,70 + 5 = 16,70

18,60

2.12.1998

10,50 + 5 = 15,50

2.7.1999

8,69 + 5 = 13,69

15,00

17.12.1999

8,26 + 5 = 13,26

28.7.2000

6,22 + 5 = 11,22

12,33

22.12.2000

4,59 + 5 = 9,59

30.8.2001

3,74 + 5 = 8,74

8,58

13.12.2001

3,02 + 5 = 8,02

6.6.2002

3,72 + 5 = 8,72

7,40

28.11.2002

2,69 + 5 = 7,69

7,24

ε)

η χορήγηση επιδότησης επιτοκίων κατά δέκα μονάδες επί του συνόλου του ποσού των δανείων, στη διάρκεια των πέντε πρώτων ετών (η επιδότηση υπολογίζεται στα προσαυξημένα επιτόκια που αναφέρονται στη δεύτερη στήλη του ανωτέρω πίνακα)·

στ)

η δυνατότητα χορήγησης περιόδου χάριτος για ενάμισυ έτος (μέχρι τις 31 Δεκεμβρίου 1994), υπό τον όρο μείωσης επιδότησης επιτοκίου από 10 μονάδες σε 8,5 μονάδες· στο μέτρο όμως που η πρώτη δόση θα έπρεπε να καταβληθεί την 1η Ιουλίου 1995, η περίοδος χάριτος στην αποπληρωμή διαρκεί στην πραγματικότητα δύο έτη·

ζ)

η δυνατότητα για τους δικαιούχους, που θεσπίστηκε με την απόφαση αριθ. 72742/B1723, να εξοφλήσουν τους τόκους της περιόδου χάριτος που τους βαρύνουν, αντί να τους κεφαλαιοποιήσουν· στην περίπτωση αυτή, η επιδότηση επιτοκίου ορίζεται εκ νέου σε 10 μονάδες·

η)

η αποδέσμευση των ασφαλειών που έχουν δοθεί στις επιχειρήσεις από τις υποβοηθούμενες επιχειρήσεις, η οποία προβλέπεται από την απόφαση αριθ. 2071670/11297· όσον αφορά τις οφειλές που καλύπτονται από την εγγύηση του Ελληνικού Δημοσίου, διατηρούνται οι εμπράγματες επί των παγίων στοιχείων ασφάλειες, οι λοιπές εμπράγματες επί των εξωεπιχειρηματικών ακινήτων, οι ενοχικές και αυτές επί των χρεογράφων και αξιογράφων που καλύπτουν μέχρι και το 100 % της οφειλής·οι ασφάλειες οι σχετικές με ποσά που υπερβαίνουν το ποσό της οφειλής αποδεσμεύονται· όμως, σύμφωνα με τις πληροφορίες που γνωστοποιήθηκαν στην Επιτροπή, οι τράπεζες συχνά χρεώνουν έξοδα με τα οποία οι απαιτήσεις αυτές υπερβαίνουν κατά πολύ το ποσό του δανείου.

18.

Όλα αυτά τα στοιχεία πιθανών ενισχύσεων πρέπει να τύχουν ανάλυσης από δύο απόψεις: αυτή της εφαρμογής τους στον γεωργικό τομέα και αυτήν της εφαρμογής τους στο βιομηχανικό και βιοτεχνικό τομέα, λαμβανομένων γενικότερα υπόψη των παρατηρήσεων που διατυπώθηκαν από τις ελληνικές αρχές στις 4 Αυγούστου 2003, σε απάντησή τους στις ερωτήσεις των υπηρεσιών της Επιτροπής, της 27ης Μαΐου 2003.

Όσον αφορά τον γεωργικό τομέα

19.

Η Επιτροπή σημειώνει καταρχάς ότι, στην επιστολή τους της 4ης Αυγούστου 2003, οι ελληνικές αρχές διευκρινίζουν ότι δεν είχαν κοινοποιήσει τις εν λόγω ενισχύσεις επειδή θεωρούσαν ότι δεν συνιστούσαν κρατικές ενισχύσεις κατά την έννοια του άρθρου 87, παράγραφος 1 της συνθήκης. Ανέφεραν επίσης ότι, σύμφωνα με τα διαθέσιμα στοιχεία, το συνολικό ύψος της επιδότησης επιτοκίου ανήλθε κατά την περίοδο της εφαρμογής των αποφάσεων στα 47 εκατομμύρια ευρώ· όσον αφορά τις καταβληθείσες εγγυήσεις του Δημοσίου, ανήλθαν σε 7 εκατομμύρια ευρώ, από τα οποία το μεγαλύτερο μέρος έχει ήδη επιστραφεί από τους δικαιούχους στο Δημόσιο. Τέλος, προσέθεσαν ότι δεν διέθεταν αναλυτικά στοιχεία ανά επιχείρηση και νομό, μπορούσαν ωστόσο να εκτιμήσουν ότι ο κύριος όγκος των κατ' αυτόν τον τρόπο χορηγηθεισών ενισχύσεων αφορούσε ποσά τα οποία εμπίπτουν στον κανόνα de minimis.

20.

Καθώς πρόκειται για μη κοινοποιηθείσες ενισχύσεις, αυτές θα πρέπει να εξεταστούν με βάση τους ισχύοντες κατά τον χρόνο της χορήγησής τους κανόνες και κατευθυντήριες γραμμές, σύμφωνα με τις διατάξεις του σημείου 23.3 δεύτερο εδάφιο των κατευθυντηρίων γραμμών της Κοινότητας όσον αφορά τις κρατικές ενισχύσεις στον γεωργικό τομέα (3).

21.

Αλλά, κατά τις ημερομηνίες έναρξης ισχύος της απόφασης αριθ. 69836/B1461 και των τροποποιήσεών της, ο κανόνας de minimis, ο οποίος είχε προσδιοριστεί στο κοινοτικό πλαίσιο των ενισχύσεων στις μικρομεσαίες επιχειρήσεις του 1992 (4), δεν είχε εφαρμογή στον γεωργικό τομέα (5).

22.

Στο πλαίσιο αυτό, και καθώς ο εν λόγω κανόνας προβάλλεται ρητά από τις ελληνικές αρχές για δικαιολόγηση των ενισχύσεων, η Επιτροπή δεν μπορεί παρά να αμφιβάλλει για το συμβιβάσιμο των ενισχύσεων αυτών με την κοινή αγορά.

23.

Πράγματι, δυνάμει της απόφασης αριθ. 69836/B1461, οι επιχειρήσεις θα έπρεπε να είναι βιώσιμες μετά τη ρύθμιση των οφειλών τους (βλ. ανωτέρω σημείο 9), πράγμα που σημαίνει ότι κατά τον χρόνο της ρύθμισης θα έπρεπε να αντιμετωπίζουν προβλήματα (το στοιχείο αυτό αποτυπώνεται στο προοίμιο της απόφασης αριθ. 2045909/7431/0025, η οποία αναφέρει την ανάγκη υποβοήθησης των βιομηχανικών και βιοτεχνικών επιχειρήσεων των νομών Καστοριάς και Εύβοιας που αντιμετωπίζουν προβλήματα ρευστότητας).

24.

Κατά τον χρόνο έναρξης ισχύος της απόφασης αριθ. 69836/B1461, η Επιτροπή ακολουθούσε την πολιτική να θεωρεί ότι οι ενισχύσεις στις προβληματικές επιχειρήσεις, όπως είναι οι ανωτέρω περιγραφόμενες, συνιστούσαν ενισχύσεις στη λειτουργία, οι οποίες δεν μπορούσαν, καταρχήν, να θεωρηθούν ως συμβιβάσιμες με την κοινή αγορά παρά μόνον εάν πληρούσαν τις κατωτέρω τρεις προϋποθέσεις:

α)

οι εν λόγω ενισχύσεις θα έπρεπε να αφορούν χρηματοοικονομικά βάρη δανείων συναφθέντων για τη χρηματοδότηση ήδη πραγματοποιηθεισών επενδύσεων,

β)

το σωρευτικό ισοδύναμο επιδότησης των ενισχύσεων που ενδεχομένως είχαν χορηγηθεί κατά τη σύναψη των δανείων και των εν λόγω ενισχύσεων δεν θα μπορούσε να υπερβαίνει τους γενικώς παραδεκτούς συντελεστές, ήτοι:

για τις επενδύσεις στο επίπεδο της πρωτογενούς γεωργικής παραγωγής: 35 % ή 75 % στις μειονεκτικές περιοχές κατά την έννοια της οδηγίας 75/268/ΕΟΚ·

για τις επενδύσεις στο επίπεδο της μεταποίησης ή της εμπορίας γεωργικών προϊόντων: 55 % ή 75 % στις περιοχές στόχου 1, για τα σχέδια που είναι σύμφωνα με τα τομεακά προγράμματα ή με κάποιον από τους στόχους του άρθρου 1 του κανονισμού (ΕΟΚ) αριθ. 866/90, και 35 % (ή 50 % στις περιοχές στόχου 1) για τα λοιπά σχέδια, στο μέτρο που δεν αποκλείονται βάσει των κριτηρίων επιλογής που αναφέρονται στο σημείο 2 του παραρτήματος της απόφασης 90/342/ΕΟΚ (ή της απόφασης 94/173/ΕΟΚ)·

γ)

οι εν λόγω ενισχύσεις θα έπρεπε να ήταν μεταγενέστερες αναπροσαρμογών των επιτοκίων των νέων δανείων που πραγματοποιούνται ώστε να λαμβάνεται υπόψη η διακύμανση των επιτοκίων (το δε ποσό των ενισχύσεων θα έπρεπε να είναι κατώτερο από ή ίσο προς τη διαφορά των επιτοκίων των νέων δανείων) ή θα έπρεπε να αφορούν γεωργικές εκμεταλλεύσεις που να παρέχουν εγγυήσεις βιωσιμότητας, ιδίως στην περίπτωση που τα χρηματοοικονομικά βάρη των υφιστάμενων δανείων είναι τέτοια που να κινδυνεύει η βιωσιμότητα των εκμεταλλεύσεων ή και να κινδυνεύουν να χρεοκοπήσουν.

25.

Το 1997, οι προϋποθέσεις αυτές αντικαταστάθηκαν από τις διατάξεις των κοινοτικών κατευθυντήριων γραμμών όσον αφορά τις κρατικές ενισχύσεις για τη διάσωση και την αναδιάρθρωση προβληματικών επιχειρήσεων (6). Το σημείο 4.4 των εν λόγω κατευθυντήριων γραμμών ορίζει ότι “όσον αφορά τον γεωργικό τομέα, [οι κατευθυντήριες γραμμές] θα αρχίσουν να ισχύουν την 1η Ιανουαρίου 1998 για τις νέες κρατικές ενισχύσεις και για τις υφιστάμενες κρατικές ενισχύσεις ισχύει η ίδια ημερομηνία, σε περίπτωση δε που η Επιτροπή έχει κινήσει στο πλαίσιο αυτό τη διαδικασία του άρθρου 93 (σήμερα άρθρου 88), παράγραφος 2 της Συνθήκης κατά ενός ή περισσοτέρων κρατών μελών, αφότου η Επιτροπή εκδώσει την οριστική απόφαση έναντι του(των) συγκεκριμένου(ων) κράτους(κρατών) μέλους(μελών) βάσει του άρθρου 93 (σήμερα άρθρου 88) παράγραφος 2 της Συνθήκης”.

26.

Οι κοινοτικές κατευθυντήριες γραμμές για τη διάσωση και την αναδιάρθρωση των προβληματικών επιχειρήσεων του 1997 αντικαταστάθηκαν από νέες κατευθυντήριες γραμμές, στις 9 Οκτωβρίου 1999 (7). Στο σημείο 6.3 των νέων αυτών κατευθυντήριων γραμμών, αναφέρεται ότι “τα κράτη μέλη πρέπει να προσαρμόσουν τα καθεστώτα ενισχύσεων διάσωσης και αναδιάρθρωσης που εφαρμόζουν και που παραμένουν σε ισχύ μετά τις 30 Ιουνίου 2000 και να τα ευθυγραμμίσουν με τις … κατευθυντήριες γραμμές … μετά την ημερομηνία αυτή ”. Επίσης, “για να μπορέσει η Επιτροπή να ελέγξει την προσαρμογή αυτή, τα κράτη μέλη [πρέπει να της διαβιβάσουν] πριν τις 31 Δεκεμβρίου 1999, κατάσταση με όλα αυτά τα καθεστώτα. Εν συνεχεία, και εν πάση περιπτώσει, πριν από τις 30 Ιουνίου 2000, πρέπει να της διαβιβάσουν επαρκή στοιχεία που θα της επιτρέψουν να διαπιστώσει κατά πόσον τα καθεστώτα αυτά τροποποιήθηκαν σύμφωνα με τις … κατευθυντήριες γραμμές”.

27.

Στη συγκεκριμένη περίπτωση, καθώς οι ελληνικές αρχές ανέφεραν, στην επιστολή τους της 4ης Αυγούστου 2003, ότι η ισχύς των εν λόγω υπουργικών αποφάσεων είχε λήξει, χωρίς να διευκρινίζουν την ημερομηνία που κατέστησαν ανενεργείς (8), η Επιτροπή οφείλει να προβεί στην εξέταση των εν λόγω μέτρων λαμβάνοντας υπόψη όλους τους προαναφερόμενους στα σημεία 24 έως 26 κανόνες.

Ενισχύσεις που χορηγήθηκαν μεταξύ 1ης Οκτωβρίου 1993 και 31ης Δεκεμβρίου 1997

28.

Όσον αφορά τους κανόνες που εφαρμόζονται στις κρατικές ενισχύσεις για προβληματικές επιχειρήσεις μεταξύ της ημερομηνίας έναρξης ισχύος της αποφάσεως αριθ. 69836/B1461 (την 1η Οκτωβρίου 1993) και 31ης Δεκεμβρίου 1997 (για τους παρατιθέμενους στο σημείο 25 λόγους), η Επιτροπή διαπιστώνει τα εξής:

οι ενισχύσεις θα έπρεπε να αφορούν αποκλειστικώς δάνεια για επενδύσεις· όμως, στην περίπτωση των εν λόγω μέτρων, τα δάνεια που έχουν υπαχθεί σε ρύθμιση φαίνεται ότι είχαν επίσης ως σκοπό τη σύσταση και/ή τροφοδότηση κεφαλαίων κίνησης,

στο παρόν στάδιο και λόγω ελλείψεως πληροφοριών, η Επιτροπή δεν γνωρίζει κατά πόσον τα επενδυτικά δάνεια (για πάγιες εγκαταστάσεις) που υπήχθησαν στη ρύθμιση είχαν ήδη τύχει κρατικής ενισχύσεως· της είναι συνεπώς αδύνατο να προσδιορίσει κατά πόσον το ισοδύναμο επιδότησης της ενίσχυσης ή των ενισχύσεων που χορηγήθηκαν για τα δάνεια παραμένει εντός των αποδεκτών ορίων, δηλαδή στη συγκεκριμένη περίπτωση του 75 % των δαπανών, καθώς φαίνεται ότι στην περίπτωση αυτή έχουν χορηγηθεί ενισχύσεις στον τομέα της μεταποίησης και της εμπορίας γεωργικών προϊόντων (λιπαρές ουσίες) και ότι η Ελλάδα κατατάσσεται στο στόχο 1,

ελλείψει πληροφοριών, η Επιτροπή δεν είναι σε θέση να προσδιορίσει κατά πόσον οι χρηματοδοτηθείσες από τα δάνεια επενδύσεις που υπήχθησαν στη ρύθμιση ήταν σύμφωνες με τους όρους της αποφάσεως 90/342/ΕΟΚ της Επιτροπής σχετικά με τη θέσπιση των κριτηρίων επιλογής που πρέπει να λαμβάνονται υπόψη για τις επενδύσεις που αφορούν τη βελτίωση των συνθηκών μεταποίησης και εμπορίας των αγροτικών προϊόντων και προϊόντων δασοκομίας (9), όπως επίσης προς τα οριζόμενα από την απόφαση 94/173/ΕΟΚ της Επιτροπής της 22ας Μαρτίου 1994, για την κατάρτιση κριτηρίων επιλογής που πρέπει να ληφθούν υπόψη για τις επενδύσεις όσον αφορά τη βελτίωση των συνθηκών μεταποίησης και εμπορίας των γεωργικών προϊόντων και προϊόντων δασοκομίας και για την κατάργηση της απόφασης 90/342/ΕΟΚ (10).

29.

Λαμβανομένων υπόψη των σκέψεων αυτών, η Επιτροπή ασφαλώς αμφιβάλλει, στο παρόν στάδιο, σχετικά με την τήρηση των προαναφερομένων στο σημείο 24 προϋποθέσεων, και συνεπώς όσον αφορά το συμβιβάσιμο με την κοινή αγορά των εν λόγω ενισχύσεων που χορηγήθηκαν μεταξύ 1ης Οκτωβρίου 1993 και 31ης Δεκεμβρίου 1997.

30.

Οι αμφιβολίες αυτές ενισχύονται ακόμη από το γεγονός ότι, μέχρι σήμερα, τίποτε δεν επιτρέπει στην Επιτροπή να διαπιστώσει ότι η παρεχόμενη από Δημόσιο εγγύηση για την πράξη ρύθμισης των οφειλών συνάδει με τους κανόνες σε θέματα κρατικών ενισχύσεων που χορηγούνται υπό τη μορφή εγγυήσεων, κανόνες που εφαρμόζονταν κατά την ημερομηνία έναρξης ισχύος της αποφάσεως αριθ. 69836/B1461 (11).

Πιθανές ενισχύσεις που χορηγήθηκαν μεταξύ της 1ης Ιανουαρίου 1998 και της 30ής Ιουνίου 2000

31.

Η Επιτροπή, ελλείψει πληροφοριών, δεν είναι σε θέση να προσδιορίσει κατά πόσον οι ελληνικές αρχές έχουν προβεί στην προσαρμογή των εν λόγω μέτρων ενίσχυσης στις διατάξεις των κοινοτικών κατευθυντηρίων γραμμών για τις κρατικές ενισχύσεις στη διάσωση και αναδιάρθρωση των προβληματικών επιχειρήσεων, του 1997. Μπορεί ωστόσο να διατυπώσει την ανησυχία ότι δεν έπραξαν κάτι τέτοιο, στο μέτρο που, όπως αναφέρεται στο ανωτέρω σημείο 19, θεωρούσαν ότι τα μέτρα δεν συνιστούσαν κρατικές ενισχύσεις κατά την έννοια του άρθρου 87, παράγραφος 1 της Συνθήκης.

32.

Στο πλαίσιο αυτό και στο παρόν στάδιο, η Επιτροπή ασφαλώς αμφιβάλλει για το συμβιβάσιμο των εν λόγω μέτρων ενίσχυσης με την κοινή αγορά στη διάρκεια της εξεταζόμενης περιόδου.

33.

Οι αμφιβολίες αυτές ενισχύονται ακόμη από το γεγονός ότι μέχρι σήμερα, τίποτε δεν επιτρέπει στην Επιτροπή να διαπιστώσει ότι η παρεχόμενη από Δημόσιο εγγύηση για την πράξη ρύθμισης των οφειλών συνάδει με τους κανόνες σε θέματα κρατικών ενισχύσεων που χορηγούνται υπό τη μορφή εγγυήσεων, που ίσχυαν στη διάρκεια της εξεταζόμενης περιόδου (12).

Πιθανές ενισχύσεις που χορηγήθηκαν από την 1η Ιουλίου 2000

34.

Ελλείψει πληροφοριών, η Επιτροπή δεν είναι σε θέση να προσδιορίσει κατά πόσον οι ελληνικές αρχές έχουν προσαρμόσει τα εν λόγω μέτρα ενισχύσεων στις διατάξεις των κοινοτικών κατευθυντήριων γραμμών για τις κρατικές ενισχύσεις στη διάσωση και αναδιάρθρωση των προβληματικών επιχειρήσεων, του 1999. Μπορεί ωστόσο να διατυπώσει την ανησυχία ότι δεν έπραξαν κάτι τέτοιο, για τους προαναφερόμενους στο σημείο 30 λόγους.

35.

Στο πλαίσιο αυτό και στο παρόν στάδιο, η Επιτροπή ασφαλώς αμφιβάλλει για το συμβιβάσιμο των εν λόγω μέτρων ενίσχυσης με την κοινή αγορά στη διάρκεια της εξεταζόμενης περιόδου.

36.

Οι αμφιβολίες αυτές ενισχύονται ακόμη από το γεγονός ότι μέχρι σήμερα, τίποτε δεν επιτρέπει στην Επιτροπή να διαπιστώσει ότι η παρεχόμενη από Δημόσιο εγγύηση για την πράξη ρύθμισης των οφειλών συνάδει με τους κανόνες σε θέματα κρατικών ενισχύσεων που χορηγούνται υπό τη μορφή εγγυήσεων, που ίσχυαν στη διάρκεια της εξεταζόμενης περιόδου (13).

Όσον αφορά το βιομηχανικό και βιοτεχνικό τομέα

37.

Στους δύο αυτούς τομείς, ο κανόνας de minimis στον οποίο παραπέμπουν οι αρχές, όντως εφαρμόζεται. Εντούτοις, η Επιτροπή διερωτάται πώς οι ελληνικές αρχές μπορούν να εκτιμήσουν ότι τα ποσά ενισχύσεων τα οποία ανέφεραν (βλ. ανωτέρω σημείο 19) υπάγονται στον κανόνα de minimis (ότι δηλαδή χορηγήθηκαν τηρουμένων των όρων που καθορίζονται στα διάφορα προαναφερόμενα στο σημείο 21 κείμενα και στην υποσημείωση της σελίδας 6), στο μέτρο που δεν φαίνεται να γνωρίζουν τον ακριβή αριθμό των δικαιούχων που υπήχθησαν στο καθεστώς (το τελευταίο αυτό σημείο μας υποχρεώνει επίσης να αναρωτηθούμε με ποιον τρόπο ήταν οι ελληνικές αρχές σε θέση να προσδιορίσουν αυτό καθαυτό το ποσό των ενισχύσεων που χορηγήθηκαν) και στο μέτρο που τα ανώτατα όρια τα υπαγόμενα στον κανόνα de minimis υπολογίζονται βάσει τριετούς περιόδου, και όχι σε σχέση με μια μεμονωμένη πράξη.

38.

Σε μια τέτοια κατάσταση όπου, στο παρόν στάδιο, είναι αδύνατο να προσδιοριστεί κατά πόσον οι ενισχύσεις που χορηγήθηκαν στις βιομηχανικές και βιοτεχνικές επιχειρήσεις των εν λόγω δύο νομών υπάγονται πράγματι στον κανόνα de minimis, ότι δηλαδή δεν συνιστούν κρατικές ενισχύσεις κατά την έννοια του άρθρου 87 παράγραφος 1 της Συνθήκης, η Επιτροπή οφείλει να διατυπώσει την υπόθεση περί υπάρξεως κρατικών ενισχύσεων και, εξαιτίας αυτού, να προβεί στην ανάλυση των εν λόγω μέτρων με βάση τους οικείους κοινοτικούς κανόνες. Λαμβανομένων υπόψη των σκέψεων που αναπτύσσονται στο ανωτέρω σημείο 23, οι εν λόγω κανόνες είναι αυτοί που διέπουν τις κρατικές ενισχύσεις για τη διάσωση και αναδιάρθρωση προβληματικών επιχειρήσεων, από την έναρξη ισχύος της αποφάσεως αριθ. 69836/B1461, και συγκεκριμένα, κατά σειρά:

α)

οι αρχές που διατυπώθηκαν στην Όγδοη έκθεση επί της πολιτικής ανταγωνισμού (14)·

β)

οι κοινοτικές κατευθυντήριες γραμμές για τις κρατικές ενισχύσεις στη διάσωση και αναδιάρθρωση προβληματικών επιχειρήσεων του 1994 (15), που επιβεβαιώθηκαν, όσον αφορά τους δύο εξεταζόμενους τομείς, από τις κοινοτικές κατευθυντήριες γραμμές για τις κρατικές ενισχύσεις στη διάσωση και αναδιάρθρωση προβληματικών επιχειρήσεων του 1997 (16), και των οποίων η εφαρμογή παρατάθηκε με την ανακοίνωση της Επιτροπής του 1998 όσον αφορά την παράταση των κατευθυντήριων γραμμών σχετικά με τις ενισχύσεις για τη διάσωση και αναδιάρθρωση των προβληματικών επιχειρήσεων (17)·

γ)

τις κοινοτικές κατευθυντήριες γραμμές για τις κρατικές ενισχύσεις στη διάσωση και αναδιάρθρωση προβληματικών επιχειρήσεων του 1999 (18).

39.

Στο στάδιο αυτό, και λαμβανομένων υπόψη των διαθέσιμων πληροφοριών, η Επιτροπή δεν είναι σε θέση να προσδιορίσει κατά πόσον η χορήγηση των ενισχύσεων με βάση τις εν λόγω αποφάσεις έγινε τηρουμένων των προαναφερομένων στο σημείο 35 κανόνων, οι οποίοι προβλέπουν ιδίως την κατάρτιση σχεδίων αναδιάρθρωσης. Δύναται ωστόσο να αμφιβάλλει ότι τηρήθηκαν οι κανόνες αυτοί, στο μέτρο που, όπως αναφέρεται ανωτέρω στο σημείο 19, οι ελληνικές αρχές θεώρησαν, με την επιστολή τους της 4ης Αυγούστου 2003, ότι τα εν λόγω μέτρα δεν συνιστούσαν κρατικές ενισχύσεις κατά την έννοια του άρθρου 87 παράγραφος 1 της Συνθήκης.

40.

Μέσα σε ένα τέτοιο πλαίσιο, και στο παρόν στάδιο, η Επιτροπή ασφαλώς αμφιβάλλει σχετικά με το συμβιβάσιμο των εν λόγω ενισχύσεων με την κοινή αγορά.

41.

Οι αμφιβολίες αυτές ενισχύονται ακόμη από το γεγονός ότι, μέχρι σήμερα, τίποτε δεν επιτρέπει στην Επιτροπή να διαπιστώσει ότι η παρεχόμενη από το Δημόσιο εγγύηση για την πράξη ρύθμισης των οφειλών συνάδει με τους κανόνες σε θέματα κρατικών ενισχύσεων που χορηγούνται υπό τη μορφή εγγυήσεων, που ίσχυαν στη διάρκεια της εξεταζόμενης περιόδου (19).

ΣΥΜΠΕΡΑΣΜΑ

42.

Λαμβανομένων υπόψη όλων των αμφιβολιών που διατυπώθηκαν στην ανωτέρω ανάλυση, η Επιτροπή αποφάσισε να κινήσει τη διαδικασία εξέτασης που προβλέπεται από το άρθρο 88 παράγραφος 2 της Συνθήκης.

43.

Στο πλαίσιο της διαδικασίας αυτής, η Επιτροπή καλεί την Ελλάδα να υποβάλει τις παρατηρήσεις της όπως και κάθε άλλη πληροφορία χρήσιμη για την αξιολόγηση των εν λόγω ενισχύσεων, εντός προθεσμίας ενός μηνός από την ημερομηνία παραλαβής της παρούσας. Καλεί επίσης τις αρχές της χώρας σας να διαβιβάσουν αμέσως αντίγραφο της επιστολής αυτής στους πιθανούς δικαιούχους-αποδέκτες ενισχύσεων.

44.

Η Επιτροπή υπενθυμίζει στην Ελλάδα το ανασταλτικό αποτέλεσμα της διατάξεως του άρθρου 88 παράγραφος 3 της συνθήκης ΕΚ και παραπέμπει στο άρθρο 14 του κανονισμού (ΕΚ) αριθ. 659/1999 του Συμβουλίου, το οποίο προβλέπει ότι κάθε παράνομη ενίσχυση δυνατόν να αποτελέσει το αντικείμενο ανάκτησης από τον δικαιούχο της.

45.

Με την παρούσα, η Επιτροπή γνωστοποιεί στην Ελλάδα ότι θα ενημερώσει τα ενδιαφερόμενα μέρη με δημοσίευση της παρούσας επιστολής και με περίληψή της στην Επίσημη Εφημερίδα της Ευρωπαϊκής Ένωσης. Όλοι οι ανωτέρω ενδιαφερόμενοι θα κληθούν να υποβάλουν τις παρατηρήσεις τους εντός προθεσμίας ενός μηνός από την ημερομηνία της δημοσίευσης αυτής.”


(1)  Ο λογαριασμός αυτός, που ανοίχθηκε στην Τράπεζα της Ελλάδας, τροφοδοτείται από την παρακράτηση επί των χορηγήσεων των εμπορικών τραπεζών. Κάθε ακάλυπτο ποσό του λογαριασμού αυτού βαραίνει το κράτος (σύμφωνα με τις πληροφορίες που διαθέτει η Επιτροπή, ο λογαριασμός παρέμεινε επί μακρόν ελλειμματικός και, κατά συνέπεια, τροφοδοτείτο από το κράτος). Στην απόφασή του της 7ης Ιουνίου 1978, στην υπόθεση C 57/86 (Συλλογή 1988, σ. 439), το Δικαστήριο διαπίστωσε ότι η δραστηριότητα της Τράπεζας της Ελλάδας σε θέματα διαχείρισης και πληρωμών υπόκειτο σε άμεσο κρατικό έλεγχο.

(2)  Δεδομένου ότι, στο παρόν στάδιο, οι υπηρεσίες της Επιτροπής δεν γνωρίζουν τον χρόνο κατά τον οποίο έπαυσαν να ισχύουν οι αποφάσεις (στην επιστολή τους της 4ης Αυγούστου 2003, οι ελληνικές αρχές ανέφεραν ότι αυτές δεν εφαρμόζονται πλέον, χωρίς να διευκρινίσουν από πότε), η προσαύξηση του 5 % λογικά εφαρμόστηκε για όλες τις μεταγενέστερες της 1ης Ιουνίου 1994 περιόδους που αναφέρονται στον πίνακα· συνεπώς, ο πίνακας αυτός είναι δυνατό να τροποποιηθεί ανάλογα με τις ημερομηνίες παύσης ισχύος των αποφάσεων, τις οποίες οι ελληνικές αρχές θα οφείλουν να κοινοποιήσουν.

(3)  ΕΕ C 232 της 12.8.2000, σ. 17.

(4)  ΕΕ C 213 της 19.8.1992, σ. 2.

(5)  Ο κανόνας αυτός στη συνέχεια επαναπροσδιορίστηκε, στην ανακοίνωση της Επιτροπής σχετικά με τις ενισχύσεις de minimis του 1996 (ΕΕ C 68 της 6.3.1996, σ. 9), και μετά στον κανονισμό (ΕΚ) αριθ. 69/2001 της Επιτροπής, της 12ης Ιανουαρίου 2001, για την εφαρμογή των άρθρων 87 και 88 της συνθήκης ΕΚ στις ενισχύσεις ήσσονος σημασίας (ΕΕ L 10 της 13.1.2001, σ. 30).

(6)  ΕΕ C 283 της 19.9.1997, σ. 2.

(7)  ΕΕ C 288 της 9.10.1999, σ. 2.

(8)  Βλ. υποσημείωση αριθ. 2.

(9)  ΕΕ L 163 της 29.6.1990, σ. 71.

(10)  ΕΕ L 79 της 23.3.1994, σ. 29.

(11)  Πρβλ. επιστολές της Επιτροπής στα κράτη μέλη SG(89) D/4328 της 5ης Απριλίου 1989 και SG(89) D/12772 της 12ης Οκτωβρίου 1989 καθώς και σημείο 38 της ανακοίνωσης της Επιτροπής προς τα κράτη μέλη σχετικά με την εφαρμογή των άρθρων 92 και 93 της Συνθήκης και του άρθρου 5 της οδηγίας 80/723/ΕΟΚ της Επιτροπής στις δημόσιες επιχειρήσεις του τομέα μεταποίησης (ΕΕ C 307 της 13.11.1993, σ. 3).

(12)  Βλ. υποσημειώσεις 9 και 11.

(13)  ΕΕ C 71 της 11.3.2000, σ. 14.

(14)  Ειδικότερα στα σημεία 177, 227 και 228 της εν λόγω Έκθεσης.

(15)  ΕΕ C 368 της 23.12.1994, σ. 12.

(16)  Βλ. υποσημείωση 6.

(17)  ΕΕ C 74 της 10.3.1998, σ. 31.

(18)  ΕΕ C 288 της 9.10.1999, σ. 2.

(19)  Βλ. υποσημειώσεις 9 και 11.


2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/18


Informācijas procedūra – Tehniskie noteikumi

(2005/C 52/08)

(Teksts ir spēkā EEA)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EC (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā. (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.; OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

Nacionālo tehnisko noteikumu projekti, kas iesniegti Komisijā

Atsauce (1)

Nosaukums

Triju mēnešu bezdarbības perioda notecējums (2)

2005/0033/S

Jūrniecības pārvaldes priekšraksti un vispārīgi ieteikumi par korpusa konstrukcijām, stabilitāti un virsūdens bortiem

3.5.2005.

2005/0034/CZ

Valdības rīkojuma projekts par grozījumiem valdības rīkojumā Nr.368/2003 Sb. par vienoto piesārņojumu reģistru

4.5.2005.

2005/0035/SK

Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas rīkojuma projekts par konkrētām stacionāro un pusstacionāro ugunsdzēsības iekārtu īpašībām, pielietošanas noteikumiem un pareizas kontroles nodrošināšanu

5.5.2005.

2005/0036/NL

Lēmums, kas satur Transporta līdzekļu Reglamenta grozījumus saistībā ar dažiem tehniskiem pielāgojumiem

6.5.2005.

2005/0037/UK

2005. gada Regula par mērīšanas aprīkojumu (šķidrajam kurināmajam un eļļošanas materiālam) (Grozījumi) (Ziemeļīrija)

5.5.2005.

2005/0038/D

Noteikumu paraugs par publiskiem pasākumiem paredzētu būvju celtniecību un ekspluatāciju (Paraugs-noteikumi par publiskiem pasākumiem paredzētām būvēm – MVStättV), 2005. gada redakcija

9.5.2005.

2005/0039/F

Lēmuma projekts, ar kuru tiek mainīts 2001. gada 17.maija lēmums, kas mainīts ar 2002. gada 26.aprīļa lēmumu un kas nosaka tehniskos noteikumus, kuri jāievēro elektrības piegādātajiem

9.5.2005.

2005/0040/S

Grozījumi Valsts Atomenerģijas inspekcijas noteikumos un vispārējos ieteikumos par mehāniskām ierīcēm, SKIFS 2000:2

10.5.2005.

Komisija pievērš uzmanību 1996. gada 30. aprīļa spriedumam “CIA Security” lietā (C-194/94 – ECR I, p. 2201), kur Eiropas Tiesa nolēma, ka direktīvas 98/34/EC (agrāk 83/189/EEC) 8. un 9. pantu iespējams skaidrot tādējādi, ka personas var atsaukties uz tiem, griežoties savu valstu tiesās, kurām jānoraida valsts tehnisko noteikumu piemērošana, ja tie nav darīti zināmi atbilstoši Direktīvai.

Šis spriedums apstiprina Komisijas 1986. gada 1. oktobra paziņojumu (OV C 245, 1.10.1986., 4. lpp.).

Tādējādi paziņošanas pienākuma neievērošana nosaka to, ka attiecīgie tehniskie noteikumi uzskatāmi par nepiemērojamiem un līdz ar to attiecībā uz personām tiem nav likuma spēka.

Lai saņemtu vairāk informācijas par pieteikuma procedūru, lūdzam rakstīt:

European Commission

DG Enterprise and Industry, Unit C3

B–1049 Brussels

e-pasts: Dir83-189-Central@cec.eu.int

Meklējiet informāciju arī interneta lapā: http://europa.eu.int/comm/enterprise/tris/

Ja jums nepieciešama vēl papildus informācija par šiem pieteikumiem, lūdzam kontaktēties ar zemāk norādītajiem valstu departamentiem:

VALSTU DEPARTAMENTU UZSKAITĪJUMS, KURI IR ATBILDĪGI PAR DIREKTĪVAS 98/34/EC ĪSTENOŠANU

BEĻĢIJA

BELNotif

Qualité et Sécurité

SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie

NG III – 4ème étage

boulevard du Roi Albert II/16

B-1000 Bruxelles

Pascaline Descamps kundze

Tālr.: (32) 2 206 46 89

Fakss: (32) 2 206 57 46

E-pasts: pascaline.descamps@mineco.fgov.be

paolo.caruso@mineco.fgov.be

Kopējais e-pasts: belnotif@mineco.fgov.be

Interneta lapa: http://www.mineco.fgov.be

ČEHIJAS REPUBLIKA

Czech Office for Standards, Metrology and Testing

Gorazdova 24

P.O. BOX 49

CZ-128 01 Praha 2

Helena Fofonková kundze

Tālr.: (420) 224 907 125

Fakss: (420) 224 907 122

E-pasts: fofonkova@unmz.cz

Kopējais e-pasts: eu9834@unmz.cz

Interneta lapa: http://www.unmz.cz

DĀNIJA

Erhvervs- og Boligstyrelsen

Dahlerups Pakhus

Langelinie Allé 17

DK-2100 Copenhagen Ø (or DK-2100 Copenhagen OE)

Tālr.: (45) 35 46 66 89 (tiešais)

Fakss: (45) 35 46 62 03

E-pasts: Birgitte Spühler Hansen kundze - bsh@ebst.dk

Pasta kastīte pieteikumu ziņojumiem - noti@ebst.dk

Interneta lapa: http://www.ebst.dk/Notifikationer

VĀCIJA

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Referat XA2

Scharnhorststr. 34–37

D-10115 Berlin

Christina Jäckel kundze

Tālr.: (49) 30 2014 6353

Fakss: (49) 30 2014 5379

E-pasts: infonorm@bmwa.bund.de

Interneta lapa: http://www.bmwa.bund.de

IGAUNIJA

Ministry of Economic Affairs and Communications

Harju str. 11

EE-15072 Tallinn

Margus Alver kungs

Tālr.: (372) 6 256 405

Fakss: (372) 6 313 660

E-pasts: margus.alver@mkm.ee

Kopējais e-pasts: el.teavitamine@mkm.ee

GRIEĶIJA

Ministry of Development

General Secretariat of Industry

Mesogeion 119

GR-101 92 ATHENS

Tālr.: (30) 210 696 98 63

Fakss: (30) 210 696 91 06

ELOT

Acharnon 313

GR-111 45 ATHENS

Tālr.: (30) 210 212 03 01

Fakss: (30) 210 228 62 19

E-pasts: 83189in@elot.gr

Interneta lapa: http://www.elot.gr

SPĀNIJA

Ministerio de Asuntos Exteriores

Secretaría de Estado de Asuntos Europeos

Direccion General de Coordinacion del Mercado Interior y otras Políticas Comunitarias

Subdireccion General de Asuntos Industriales, Energéticos, de Transportes y Comunicaciones y de Medio Ambiente

C/Padilla, 46, Planta 2a, Despacho: 6218

E-28006 MADRID

Angel Silván Torregrosa kungs

Tālr.: (34) 91 379 83 32

Esther Pérez Peláez kundze

Tehniskais konsultants

E-pasts: esther.perez@ue.mae.es

Tālr.: (34) 91 379 84 64

Fakss: (34) 91 379 84 01

E-pasts: d83-189@ue.mae.es

FRANCIJA

Délégation interministérielle aux normes

Direction générale de l'Industrie, des Technologies de l'information et des Postes (DiGITIP)

Service des politiques d'innovation et de compétitivité (SPIC)

Sous-direction de la normalisation, de la qualité et de la propriété industrielle (SQUALPI)

DiGITIP 5

12, rue Villiot

F-75572 Paris Cedex 12

Suzanne Piau kundze

Tālr.: (33) 1 53 44 97 04

Fakss: (33) 1 53 44 98 88

E-pasts: suzanne.piau@industrie.gouv.fr

Françoise Ouvrard kundze

Tālr.: (33) 1 53 44 97 05

Fakss: (33) 1 53 44 98 88

E-pasts: francoise.ouvrard@industrie.gouv.fr

ĪRIJA

NSAI

Glasnevin

Dublin 9

Ireland

Tony Losty kungs

Tālr.: (353) 1 807 38 80

Fakss: (353) 1 807 38 38

E-pasts: tony.losty@nsai.ie

Interneta lapa: http://www.nsai.ie

ITĀLIJA

Ministero delle attività produttive

Dipartimento per le imprese

Direzione Generale per lo sviluppo produttivo e la competitività

Ufficio F1 – Ispettorato tecnico dell'industria

Via Molise 2

I-00187 Roma

Vincenzo Correggia kungs

Tālr.: (39) 06 47 05 22 05

Fakss: (39) 06 47 88 78 05

E-pasts: vincenzo.correggia@minindustria.it

Enrico Castiglioni kungs

Tālr.: (39) 06 47 05 26 69

Fakss: (39) 06 47 88 77 48

E-pasts: enrico.castiglioni@minindustria.it

E-pasts: ispettoratotecnico@minindustria.flexmail.it

Interneta lapa: http://www.minindustria.it

KIPRA

Cyprus Organization for the Promotion of Quality

Ministry of Commerce, Industry and Tourism

13, A. Araouzou street

CY-1421 Nicosia

Tālr.: (357) 22 409313 vai (357) 22 375053

Fakss: (357) 22 754103

Antonis Ioannou kungs

Tālr.: (357) 22 409409

Fakss: (357) 22 754103

E-pasts: aioannou@cys.mcit.gov.cy

Thea Andreou kundze

Tālr.: (357) 22 409 404

Fakss: (357) 22 754 103

E-pasts: tandreou@cys.mcit.gov.cy

Kopējais e-pasts: dir9834@cys.mcit.gov.cy

Interneta lapa: http://www.cys.mcit.gov.cy

LATVIJA

Division of the Commercial Normative, SOLVIT and Notification

Internal Market Department of the

Ministry of Economics of the Republic of Latvia

55, Brivibas str.

Rīga,

LV-1519

Agra Ločmele

Senior Officer of the Division of the Commercial Normative, SOLVIT and Notification

E-pasts: agra.locmele@em.gov.lv

Tālr.: (371) 7031236

Fakss: (371) 7280882

E-pasts: notification@em.gov.lv

LIETUVA

Lithuanian Standards Board

T. Kosciuskos g. 30

LT-01100 Vilnius

Daiva Lesickiene kundze

Tālr.: (370) 5 2709347

Fakss: (370) 5 2709367

E-pasts: dir9834@lsd.lt

Interneta lapa: http://www.lsd.lt

LUKSEMBURGA

SEE – Service de l'Energie de l'Etat

34, avenue de la Porte-Neuve

B.P. 10

L-2010 Luxembourg

J.P. Hoffmann kungs

Tālr.: (352) 46 97 46 1

Fakss: (352) 22 25 24

E-pasts: see.direction@eg.etat.lu

Interneta lapa: http://www.see.lu

UNGĀRIJA

Hungarian Notification Centre –

Ministry of Economy and Transport

Budapest

Honvéd u. 13-15.

H-1055

Zsolt Fazekas kungs

E-pasts: fazekaszs@gkm.hu

Tālr.: (36) 1 374 2873

Fakss: (36) 1 473 1622

E-pasts: notification@gkm.hu

Interneta lapa: http://www.gkm.hu/dokk/main/gkm

MALTA

Malta Standards Authority

Level 2

Evans Building

Merchants Street

VLT 03

MT-Valletta

Tālr.: (356) 2124 2420

Fakss: (356) 2124 2406

Lorna Cachia kundze

E-pasts: lorna.cachia@msa.org.mt

Kopējais e-pasts: notification@msa.org.mt

Interneta lapa: http://www.msa.org.mt

NĪDERLANDE

Ministerie van Financiën

Belastingsdienst/Douane Noord

Team bijzondere klantbehandeling

Centrale Dienst voor In-en uitvoer

Engelse Kamp 2

Postbus 30003

9700 RD Groningen

Nederland

Ebel van der Heide kungs

Tālr.: (31) 50 5 23 21 34

Hennie Boekema kundze

Tālr.: (31) 50 5 23 21 35

Tineke Elzer kundze

Tālr.: (31) 50 5 23 21 33

Fakss: (31) 50 5 23 21 59

Kopējais e-pasts:

Enquiry.Point@tiscali-business.nl

Enquiry.Point2@tiscali-business.nl

AUSTRIJA

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Abteilung C2/1

Stubenring 1

A-1010 Wien

Brigitte Wikgolm kundze

Tālr.: (43) 1 711 00 58 96

Fakss: (43) 1 715 96 51 or (43) 1 712 06 80

E-pasts: not9834@bmwa.gv.at

Interneta lapa: http://www.bmwa.gv.at

POLIJA

Ministry of Economy and Labour

Department for European and Multilateral Relations

Plac Trzech Krzyży 3/5

PL-00-507 Warszawa

Barbara Nieciak kundze

Tālr.: (48) 22 693 54 07

Fakss: (48) 22 693 40 28

E-pasts: barnie@mg.gov.pl

Agata Gągor kundze

Tālr.: (48) 22 693 56 90

Kopējais e-pasts: notyfikacja@mg.gov.pl

PORTUGĀLE

Instituto Portugês da Qualidade

Rua Antonio Gião, 2

P-2829-513 Caparica

Cândida Pires kundze

Tālr.: (351) 21 294 82 36 or 81 00

Fakss: (351) 21 294 82 23

E-pasts: c.pires@mail.ipq.pt

Kopējais e-pasts: not9834@mail.ipq.pt

Interneta lapa: http://www.ipq.pt

SLOVĒNIJA

SIST – Slovenian Institute for Standardization

Contact point for 98/34/EC and WTO-TBT Enquiry Point

Šmartinska 140

SLO-1000 Ljubljana

Tālr.: (386) 1 478 3041

Fakss: (386) 1 478 3098

E-pasts: contact@sist.si

Vesna Stražišar kundze

SLOVĀKIJA

Kvetoslava Steinlova kundze

Director of the Department of European Integration,

Office of Standards, Metrology and Testing of the Slovak Republic

Stefanovicova 3

SK-814 39 Bratislava

Tālr.: (421) 2 5249 3521

Fakss: (421) 2 5249 1050

E-pasts: steinlova@normoff.gov.sk

SOMIJA

Kauppa-ja teollisuusministeriö

(Ministry of Trade and Industry)

Adrese apmeklētājiem:

Aleksanterinkatu 4

FIN-00171 Helsinki

un

Katakatu 3

FIN-00120 Helsinki

Pasta adrese:

PO Box 32

FIN-00023 Government

Henri Backman kungs

Tālr.: (358) 9 1606 36 27

Fakss: (358) 9 1606 46 22

E-pasts: henri.backman@ktm.fi

Katri Amper kundze

Kopējais e-pasts: maaraykset.tekniset@ktm.fi

Interneta lapa: http://www.ktm.fi

ZVIEDRIJA

Kommerskollegium

(National Board of Trade)

Box 6803

Drottninggatan 89

S-113 86 Stockholm

Kerstin Carlsson kundze

Tālr.: (46) 86 90 48 82 or (46) 86 90 48 00

Fakss: (46) 8 690 48 40 or (46) 83 06 759

E-pasts: kerstin.carlsson@kommers.se

Kopējais e-pasts: 9834@kommers.se

Interneta lapa: http://www.kommers.se

LIELBRITĀNIJA

Department of Trade and Industry

Standards and Technical Regulations Directorate 2

151 Buckingham Palace Road

London SW1 W 9SS

United Kingdom

Philip Plumb kungs

Tālr.: (44) 2072151488

Fakss: (44) 2072151529

E-pasts: philip.plumb@dti.gsi.gov.uk

Kopējais e-pasts: 9834@dti.gsi.gov.uk

Interneta lapa: http://www.dti.gov.uk/strd

EFTA – ESA

EFTA Surveillance Authority

Rue Belliard 35

B-1040 Bruxelles

Adinda Batsleer kundze

Tālr.: (32) 2 286 18 61

Fakss: (32) 2 286 18 00

E-pasts: aba@eftasurv.int

Tuija Ristiluoma kundze

Tālr.: (32) 2 286 18 71

Fakss: (32) 2 286 18 00

E-pasts: tri@eftasurv.int

Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGESA@eftasurv.int

Interneta lapa: http://www.eftasurv.int

EFTA

Goods Unit

EFTA Secretariat

Rue de Trêves 74

B-1040 Bruxelles

Kathleen Byrne kundze

Tālr.: (32) 2 286 17 34

Fakss: (32) 2 286 17 42

E-pasts: kathleen.byrne@efta.int

Kopējais e-pasts: DRAFTTECHREGEFTA@efta.int

Interneta lapa: http://www.efta.int

TURCIJA

Undersecretariat of Foreign Trade

General Directorate of Standardisation for Foreign Trade

Inönü Bulvari no 36

06510

Emek – Ankara

Saadettin Doğan kundze

Tālr.: (90) 312 212 58 99

(90) 312 204 81 02

Fakss: (90) 312 212 87 68

E-pasts: dtsabbil@dtm.gov.tr

Interneta lapa: http://www.dtm.gov.tr


(1)  Gads – reģistrācijas numurs – izcelsmes dalībvalsts.

(2)  Periods, kura laikā projektu nedrīkst pieņemt.

(3)  Nav bezdarbības perioda, jo Komisija ir akceptējusi steidzamas pieņemšanas pamatojumu, uz kuru atsaucas pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts.

(4)  Nav bezdarbības perioda, jo pasākums skar tehniskās specifikācijas, citas prasības vai noteikumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar fiskālajiem vai finanšu pasākumiem, atbilstoši Direktīvas 98/34/EK 1. panta 11. punkta otrās daļas trešajai rindkopai.

(5)  Informācijas procedūra ir pabeigta.


2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/23


VALSTS ATBALSTS – ITĀLIJA

Valsts atbalsts Nr. C 21/2004 (ex N 590/B/2001) – 99. panta 2. punkta a) apakšpunktu (kas attiecas uz lauksaimniecības nozari) un Reģionālā likuma Nr. 32/2000 124. panta 1. un 2. punkts: “Kārtība kādā īsteno DVP 2000-2006 un pārveido atbalsta shēmas attiecībā uz uzņēmumiem” (Sicīlija)

Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu

(2005/C 52/09)

2004. gada 8. septembrī vēstulē, kas sagatavota autentiskā valodā un pievienota šim pielikumam, Komisija paziņoja Itālijai savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz augstāk minēto atbalstu.

Ieinteresētās puses var iesniegt savas piezīmes par atbalstu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, viena mēneša laikā no šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas šādā adresē:

Eiropas Komisija

Lauksaimniecības Ģenerāldirektorāts

Direktorāts H2

Birojs: Loi 130 5/120

B-1049 Brisele

Fakss: (32-2) 296 76 72

Šīs piezīmes tiks paziņotas Itālijai. Ieinteresētā puse, kas iesniegusi piezīmes, var rakstiski lūgt neizpaust savu identitāti, norādot šāda lūguma iemeslus.

KOPSAVILKUMS

Sicīlijas Reģionālā likuma Nr. 32/2000 99. panta 2. punkta a) apakšpunkts nosaka atbalstu to fondu izveidošanai vai uzturēšanai, kuri paredzēti garantiju sniegšanai, plānojot iesaistīto uzņēmumu finansējuma saņemšanu no kredītiestādēm un kompānijām, finanšu kredītsabiedrībām, uzņēmuma kredītu cesijas sabiedrībām un bankām tuvu stāvošām organizācijām.

Šajā posmā Komisija apšauba šā pasākuma saderību ar Kopējo tirgu, jo:

jau pats garantijas piešķiršanas princips nosaka aizdevuma esamību; tomēr saskaņā ar Itālijas varas iestāžu paziņoto shēmu sarakstu, kuru iespējams papildināt ar garantijām, šķiet, ka dažas minētās shēmas ar aizdevumu palīdzību varētu būt grūti finansējamas, ņemot vērā to ietvaros noteikto pasākumu raksturu (piemēram, grūti iedomāties, ka atbalsts, kas paredzēts apdrošināšanas prēmiju segšanai lauksaimniecības nozarē, varētu pieņemt aizdevuma formu),

ar dažiem likuma 124. pantā noteiktiem pasākumiem saistītu garantiju sniegšanas iespēja ir apšaubāma, jo šajā posmā tālāk minēto iemeslu dēļ Komisija apšauba šo pasākumu saderību ar Kopējo tirgu, un garantijas piešķiršana pasākumam, kura pieļaujamība jau apšaubīta, savukārt padara apšaubāmu pašas garantijas pieļaujamību,

Komisijas rīcībā nav norādījumu par to, kādā veidā Itālijas varas iestādes nolēmušas pārbaudīt, ka garantiju atbalsta elementu iespējamā apvienošana un atbalsts attiecībā uz tām shēmām, kurām garantijas piemērojamas, nepārsniedz pieļaujamā atbalsta likmes minēto shēmu ietvaros.

Sicīlijas Reģionālā likuma Nr. 32/2000 124. pants 1. un 2. punkts nosaka atbalsta piešķiršanu ražotāju apvienībām, kuras atzītas saskaņā ar Padomes 1972. gada 18. maija Regulu (EEK) Nr. 1035/72 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1) un kas nevarēja pilnībā saņemt atbalstu, uz kuru tiem senāk bija tiesības, finanšu līdzekļu trūkuma dēļ reģionālā līmenī. Šis pasākums jāfinansē no budžeta daļas 3 615 198 EUR apjomā.

Šajā posmā Komisija apšauba šā pasākuma saderību ar Kopējo tirgu, jo:

skaidri redzams, ka trīs no četrām pasākumu izmantojošām ražotāju apvienībām paredzēto atbalstu saņems ilgi pēc apvienības atzīšanai sekojošā septiņu gadu perioda, kas nozīmē, ka šo apvienību tiesības uz atbalstu kļuvušas spēkā neesošas (saskaņā ar Padomes grozītās Regulas (EEK) Nr. 1035/72 14. pantu, palīdzība jāpārskaita piecos gadskārtējos maksājumos septiņos apvienības atzīšanai sekojošos gados);

Padomes Regula (EEK) Nr. 1035/72 tika atcelta ar Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (2); no tā brīža atbalsta piekrišana, ņemot vērā nepastāvošus tiesību aktus, tām apvienībām, kuru tiesības zaudējušas spēku, pārklātos ar augļu un dārzeņu tirgus kopējās organizācijas darbības mehānismiem, kurus nosaka Padomes Regula (EEK) Nr. 2200/96; tomēr Kopienas vadlīniju 3.2. punkts attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (3) skaidri norāda, ka Komisija nekādā gadījumā nevar atzīt atbalstu, kura ir nesaderīga ar kārtību, kas regulē tirgu kopējo organizāciju vai kas kavētu attiecīgās tirgu organizācijas sekmīgu funkcionēšanu;

atbalsts, kas piešķirts izklāstītajos apstākļos, būtu atbalsts ar atpakaļejošu datumu, kuru nepārprotami aizliedz Kopienas vadlīniju 3.6. punkts, jo to var padarīt par mazāk stimulējošu, kas ir obligāta īpašība jebkuram atbalstam lauksaimniecības nozarē (izņemot kompensējoša rakstura palīdzību);

viens no Itālijas varas iestāžu izvirzītajiem argumentiem, proti, ka ELVGF (Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds) nav garantējis Itālijas pieņemto saistību finansiālu segšanu, šajā sakarībā Komisijai liek apšaubīt, ka ražotāju apvienību veidojuma līdzfinansējums nozīmē daļas no atbalsta summas, kas atzīta tirgu kopējās organizācijas ietvaros, mehānisku atlīdzināšanu no ELVGF puses.

VĒSTULES TEKSTS

“1.

Con la presente, ho l'onore di informarLa che la Commissione, dopo aver esaminato le informazioni fornite dalle autorità italiane, ha deciso di avviare la procedura di cui all'articolo 88, paragrafo 2 del trattato CE con riguardo agli aiuti previsti dall'articolo 99, paragrafo 2, lettera a) della legge regionale in oggetto, per quanto riguarda il settore agricolo, nonché in merito agli aiuti previsti dall'articolo 124, paragrafi 1 e 2 della stessa legge, a favore di talune associazioni di produttori e di non sollevare obiezioni in merito agli aiuti previsti dagli altri articoli della stessa legge citati in oggetto, eccetto l'articolo 111 (ritirato – cfr. punto 9 in appresso) e l'articolo 123 (già esaminato nell'ambito di un altro fascicolo di aiuto – cfr. punto 5 in appresso).

Procedimento

2.

Con lettera del 28 agosto 2001, protocollata il 29 agosto 2001, la Rappresentanza permanente d'Italia presso l'Unione europea ha notificato alla Commissione le misure di cui all'oggetto, a norma dell'articolo 88, paragrafo 3 del trattato.

3.

Con lettere del 17 maggio 2002 e del 10 ottobre 2002, protocollate rispettivamente il 21 maggio 2002 e l'11 ottobre 2002, detta Rappresentanza ha trasmesso alla Commissione i complementi d'informazione chiesti alle autorità italiane con lettere in data 24 ottobre 2001 e 18 luglio 2002.

4.

Nella lettera del 10 ottobre 2002, le autorità italiane hanno comunicato ulteriori informazioni concernenti unicamente l'aiuto di cui all'articolo 123 della legge regionale in oggetto, dato il carattere d'urgenza da questo presentato.

5.

L'aiuto previsto dall'articolo 123 della legge regionale in questione è stato scorporato dagli altri aiuti di cui agli articoli suindicati ed è stato dichiarato compatibile con il mercato comune nel quadro del fascicolo relativo all'aiuto N 590/A/2001 (4).

6.

Siccome la lettera delle autorità italiane in data 10 ottobre verteva unicamente sull'articolo 123 della legge regionale in oggetto, i servizi della Commissione hanno inviato, con lettera datata 11 febbraio 2003, un sollecito alle autorità in questione, pregandole di rispondere anche alle altre domande formulate nella lettera del 18 luglio 2002.

7.

Con lettera del 5 marzo 2003, protocollata il 6 marzo 2003, la Rappresentanza permanente d'Italia presso l'Unione europea ha comunicato alla Commissione la risposta delle autorità italiane alle domande contenute nella lettera del 18 luglio 2002.

8.

I servizi della Commissione, dopo aver esaminato questa risposta, hanno chiesto ulteriori informazioni alle autorità italiane con lettera in data 2 maggio 2003.

9.

Con lettera del 13 agosto 2003, protocollata il 18 agosto 2003, la Rappresentanza permanente d'Italia presso l'Unione europea ha comunicato alla Commissione la risposta delle autorità italiane alla lettera del 2 maggio 2003. In questa risposta, le autorità italiane annunciavano il ritiro dell'articolo 111 dalla legge regionale in oggetto e chiedevano alla Commissione di adottare una decisione distinta per alcuni articoli della stessa.

10.

Con lettera del 1o ottobre 2003, i servizi della Commissione hanno spiegato alle autorità italiane che avrebbero preso una decisione sull'insieme del fascicolo N 590/B/2001 e hanno chiesto ancora qualche precisazione su uno degli articoli della legge regionale.

11.

Con lettera del 7 gennaio 2004, protocollata il 14 gennaio 2004, la Rappresentanza permanente d'Italia presso l'Unione europea ha comunicato alla Commissione la risposta delle autorità italiane alla lettera del 1o ottobre 2003.

12.

Con lettera del 10 marzo 2004, i servizi della Commissione hanno ufficialmente chiesto alle autorità italiane talune precisazioni già richieste nel corso di contatti informali.

13.

Con le lettere del 20 aprile 2004, protocollata il 21 aprile 2004, e del 24 maggio, protocollata il 25 maggio 2004, le autorità italiane hanno trasmesso alla Commissione le precisazioni di cui al punto 12.

14.

La presente decisione verte su tutto l'articolato della legge regionale in oggetto, ad eccezione:

dell'articolo 99, per quanto riguarda il settore della pesca, dato che la notifica iniziale è stata effettuata dall'Assessorato all'agricoltura della Regione siciliana e che, nella lettera trasmessa dalla Rappresentanza permanente d'Italia presso l'Unione europea il 24 maggio 2004, l'Assessorato alla pesca della Regione siciliana ha comunicato che sarebbe stata effettuata una notifica separata ulteriore per il settore della pesca,

degli articoli 111 (ritirato) e 123 (trattato nell'ambito del fascicolo N 590/A/2001).

15.

Inoltre, per i motivi esposti ai paragrafi da 95 a 100, gli aiuti di cui all'articolo 124, paragrafi 1 e 2, a favore di un'associazione di produttori, nonché gli aiuti di cui all'articolo 124, paragrafo 3 non formano oggetto della presente decisione.

Descrizione

16.

Gli articoli citati in oggetto istituiscono le seguenti misure di aiuto (tutte relative al periodo 2000-2006):

Articolo 99

17.

Questo articolo prevede, a favore dei consorzi fidi di primo e secondo grado (in altri termini, i consorzi fidi e le loro associazioni) del settore agricolo:

Paragrafo 2, lettera a)

contributi per costituire o integrare i fondi rischi destinati all'attività di prestazione di garanzie ai fini della concessione di finanziamenti da parte di aziende e istituti di credito, di società di locazione finanziaria, di società di cessione di crediti di imprese e di enti parabancari, alle imprese associate;

Paragrafo 2, lettera b)

contributi per l'attività d'informazione, consulenza, assistenza alle imprese consorziate (reperimento e migliore utilizzo delle fonti finanziarie, prestazione di servizi volti al miglioramento della gestione delle imprese).

18.

I contributi di cui al paragrafo 2, lettera a) sono concessi ai consorzi fidi che ne facciano richiesta e non sono cumulabili con altre provvidenze aventi finalità analoghe. Detti contributi non possono essere di importo superiore all'ammontare complessivamente sottoscritto dai soci e da enti sostenitori dei consorzi medesimi.

19.

I contributi di cui al paragrafo 2, lettera b) sono parimenti concessi ai consorzi fidi che ne facciano richiesta; sono cumulabili con gli altri aiuti di cui al punto 14 degli Orientamenti comunitari per gli aiuti di Stato nel settore agricolo  (5) e con altre agevolazioni per la prestazione di assistenza tecnica, nei limiti del 90 % delle spese ammissibili e per un importo non superiore a 100 000 euro per beneficiario per un periodo di tre anni, ovvero, per aziende assimilabili a piccole e medie imprese, nella misura del 50 % delle spese ammissibili, nel qual caso si applica l'importo massimo.

20.

Entrambe le categorie di aiuti saranno finanziate mediante stanziamenti annuali di bilancio. Per l'insieme degli aiuti di cui all'articolo 99 è prevista una dotazione globale di 20 000 000 EUR per tutto il periodo considerato.

Articolo 107

21.

Questo articolo prevede l'erogazione dei seguenti contributi alle imprese di produzione, lavorazione, trasformazione e commercializzazione di prodotti agricoli:

Paragrafi 1 e 2

22.

Un contributo per:

a)

la certificazione di sistemi di qualità dei prodotti e di gestione ambientale, compresi i sistemi obbligatori di igiene e sicurezza dei processi e dei prodotti, incluse le spese per la formazione e riqualificazione del personale e per gli studi preliminari, la consulenza e l'assistenza tecnica necessarie per la certificazione dei prodotti;

b)

l'utilizzazione di software, servizi e consulenze, legati ai processi di informatizzazione dell'azienda e all'uso di sistemi avanzati di comunicazione anche per la vendita dei prodotti, all'introduzione di tecnologie pulite;

c)

l'utilizzazione di ausiliari biologici e relativi servizi di assistenza per migliorare le caratteristiche igienico-sanitarie dei prodotti agroalimentari.

23.

Il contributo è erogato fino al 75 % delle spese ammissibili a finanziamento e per un importo non superiore a 200 milioni di lire (103 291 EUR). Nel caso in cui le norme sui controlli di qualità siano obbligatorie, il contributo è concesso a totale copertura della spesa. Sono escluse le spese per impianti ed attrezzature. I beneficiari sono le aziende agricole e le imprese di trasformazione e commercializzazione dei prodotti agricoli.

Paragrafo 3

24.

Un contributo per la costituzione di organismi di controllo delle denominazioni di origine protette.

25.

Il contributo, non cumulabile, di durata quinquennale, è concesso a totale copertura delle spese sostenute per la costituzione del consorzio nel primo anno e in misura decrescente del 20 % annuo per gli anni successivi. Non possono essere concessi aiuti in relazione a spese sostenute dopo il quinto anno d'intervento, né dopo sette anni dalla costituzione dell'organismo. Le spese ammissibili comprendono l'affitto dei locali o, in caso di acquisto, l'equivalente del valore locativo a prezzi di mercato, l'acquisto di materiale per ufficio e di attrezzatura informatica, le spese di personale, i costi di esercizio e altri oneri amministrativi.

26.

La dotazione globale destinata a queste due misure durante il periodo considerato ammonta ad un massimo di 70 miliardi di lire (36 151 983 EUR).

Articolo 110

27.

Questo articolo prevede aiuti per i seguenti investimenti nel settore dell'elicicoltura:

a)

acquisto, costruzione o ristrutturazione di locali adibiti all'allevamento delle chiocciole nonché alla loro trasformazione e commercializzazione;

b)

ricerca idrica e realizzazione di impianti di irrigazione.

28.

L'aiuto è concesso alle piccole e medie imprese nella misura del 50 % delle spese ammissibili e per investimenti fino a 500 000 euro per azienda singola e a 1 500 000 euro per azienda associata. L'aiuto non è cumulabile. Il bilancio previsto ammonta a 3 000 000 EUR.

Articolo 112

29.

Questo articolo prevede la concessione di un aiuto per la costituzione o per l'ampliamento delle attività delle organizzazioni di produttori riconosciute ai sensi della normativa comunitaria che non abbiano beneficiato di analoghi finanziamenti nell'ambito di specifiche organizzazioni comuni di mercato.

30.

L'importo dei contributi può raggiungere il 100 % dei costi sostenuti nel primo anno ed è ridotto del 20 % per ciascun anno di esercizio, in modo che sia limitato al 20 % nel quinto e ultimo anno.

31.

Sono ammissibili le spese sostenute per ottenere la disponibilità della sede dell'organizzazione (affitto o acquisto, in quest'ultimo caso l'aiuto è limitato al valore locativo a prezzi di mercato), l'acquisto di attrezzature di ufficio, compresi i materiali e le attrezzature informatiche, i costi del personale, le spese necessarie per il funzionamento ordinario, nonché l'assistenza tecnica, economica, giuridica e commerciale.

32.

In caso di estensione significativa delle attività (a nuovi prodotti o a nuovi settori di intervento), sono ammissibili ai contributi unicamente le spese di funzionamento amministrativo derivanti dai compiti aggiuntivi.

33.

Il bilancio assegnato a questa misura durante il periodo considerato ammonta ad un massimo di 30 miliardi di lire (15 493 707 EUR).

Articolo 120

34.

Questo articolo istituisce un incentivo finanziario per incoraggiare gli imprenditori agricoli a tenere la contabilità aziendale. Il contributo, per un importo complessivo di lire 5 000 000 (2 582 EUR) per azienda, sarà ripartito in cinque quote annuali di lire 1 000 000 (circa 516 EUR). Ogni quota sarà versata nell'anno successivo a quello della chiusura di ciascun esercizio contabile, previa verifica della corretta tenuta della contabilità.

35.

Il contributo è cumulabile con gli altri aiuti di cui al punto 14 degli Orientamenti.

36.

Il bilancio assegnato a questa misura durante il periodo considerato ammonta a 14 miliardi di lire (7 230 397 EUR).

Articolo 122

37.

Quest'articolo prevede una dotazione massima di 30 miliardi di lire (15 493 707 EUR) per la concessione di aiuti finalizzati ad interventi di ricomposizione fondiaria. Possono beneficiare della misura gli imprenditori agricoli (in particolare i giovani agricoltori), i coltivatori diretti, gli affittuari e i salariati agricoli singoli o associati, dotati di adeguate competenze professionali e che si impegnino a tenere una contabilità semplificata almeno durante i dieci anni successivi al loro insediamento.

38.

L'aiuto, non cumulabile, è pari al 30 % delle spese sostenute (40 % nelle zone svantaggiate) per l'acquisto di terreni destinati ad operazioni di ricomposizione fondiaria e copre interamente le spese legali, amministrative e tecniche connesse alle transazioni effettuate in relazione alla ricomposizione.

Articolo 124

39.

Questo articolo prevede due tipi di aiuti:

Paragrafi 1 e 2

40.

Contributi di avviamento in favore delle associazioni di produttori riconosciute ai sensi del regolamento (CEE) n. 1035/72 del Consiglio, del 18 maggio 1972, relativo all'organizzazione comune dei mercati nel settore degli ortofrutticoli (6).

41.

L'aiuto è concesso per una durata di cinque anni, a totale copertura delle spese sostenute per l'avviamento durante il primo anno, e in misura decrescente del 20 % annuo negli anni successivi, fino all'azzeramento al termine del quinto anno. Non possono essere concessi aiuti in relazione a spese sostenute dopo il quinto anno, né dopo sette anni dal riconoscimento.

Paragrafo 3

42.

Aiuti per la costituzione e l'avviamento dei gruppi di produttori che hanno presentato un piano di riconoscimento ai sensi dell'articolo 14 del regolamento (CE) n. 2200/96 del Consiglio, del 28 ottobre 1996, relativo all'organizzazione comune dei mercati nel settore degli ortofrutticoli (7). L'aiuto è concesso a copertura delle spese di costituzione e avviamento in conformità al disposto del regolamento (CE) n. 20/98 della Commissione, del 7 gennaio 1998, recante modalità di applicazione del regolamento (CE) n. 2200/96 del Consiglio per quanto riguarda gli aiuti ai gruppi di produttori prericonosciuti (8), ed è erogato entro i seguenti massimali:

fino a 100 000 euro per anno, per il primo e secondo anno;

fino a 80 000 euro, per il terzo anno;

fino a 60 000 euro, per il quarto anno;

fino a 50 000 euro, per il quinto anno.

43.

Si considerano come spese di avviamento l'affitto dei locali (o, in caso di acquisto, l'equivalente del valore locativo a prezzi di mercato), l'acquisto di materiale per ufficio e di attrezzatura informatica, le spese di personale e i normali costi di esercizio.

44.

In entrambi i casi, non possono essere concessi aiuti in relazione a spese sostenute dopo il quinto anno, né dopo sette anni dal riconoscimento o dal prericonoscimento.

45.

Nessuno dei due aiuti è cumulabile con altre provvidenze aventi finalità analoghe. Il bilancio assegnato a queste due misure per il periodo considerato è limitato ad un massimo di 7 miliardi di lire (3 615 198 EUR).

Articolo 135

46.

Questo articolo prevede, ai paragrafi 3 e 4, aiuti per progetti di ricerca nel settore agricolo. Si applicano le aliquote seguenti (intensità lorda):

Paragrafo 3

per progetti di ricerca volti alla messa a punto di nuovi prodotti, di nuovi processi produttivi o di nuovi servizi o che comportino il miglioramento di quelli già esistenti: 50 % dei costi ritenuti ammissibili in conformità a quanto disposto nell'allegato II della “Disciplina comunitaria per gli aiuti di Stato alla ricerca e sviluppo (9), con possibilità di maggiorazione del 10 % per progetti di ricerca presentati da piccole e medie imprese e del 15 % per progetti di ricerca i cui obiettivi rientrano all'interno di progetti o programmi specifici realizzati nell'ambito del programma quadro comunitario di ricerca e sviluppo;

Paragrafo 4

per progetti di ricerca precompetitiva secondo la definizione di cui all'allegato I della precitata Disciplina comunitaria: 25 % dei costi ammissibili, con possibilità di maggiorazione del 10 % per progetti di ricerca presentati da piccole e medie imprese e del 15 % per progetti di ricerca i cui obiettivi rientrano all'interno di progetti o programmi specifici realizzati nell'ambito del programma quadro comunitario di ricerca e sviluppo.

47.

I progetti sono selezionati attraverso bandi pubblici. I risultati della ricerca devono essere resi accessibili agli operatori regionali, nazionali e comunitari interessati. Gli aiuti previsti non sono cumulabili con altri aiuti aventi le stesse finalità. Il bilancio assegnato a queste misure per il periodo considerato è limitato ad un massimo di 80 miliardi di lire (41 316 552 EUR).

48.

In termini generali, l'articolo 200 della legge in oggetto dispone che gli stanziamenti annuali di bilancio potranno essere svincolati soltanto dopo che la Commissione avrà autorizzato i regimi di aiuto notificati. Il bilancio destinato a finanziare l'insieme degli aiuti summenzionati ammonta a complessivi 142 301 544 EUR.

Valutazione

49.

Ai sensi dell'articolo 87, paragrafo 1 del trattato, sono incompatibili con il mercato comune, nella misura in cui incidano sugli scambi tra Stati membri, gli aiuti concessi dagli Stati, ovvero mediante risorse statali, sotto qualsiasi forma che, favorendo talune imprese o talune produzioni, falsino o minaccino di falsare la concorrenza. Le misure previste dalla decisione in oggetto corrispondono a questa definizione, in quanto fanno parte di un complesso di misure suscettibili di alterare gli scambi, data la vasta gamma di prodotti a cui si applicano (è interessato tutto il settore agricolo e, negli scambi comunitari di prodotti agricoli, l'Italia svolge un ruolo non trascurabile, poiché nel 2000 ha realizzato scambi di tali prodotti per un importo pari a 16,419 miliardi di euro per le importazioni e a 10,691 miliardi di euro per le esportazioni; nel corso dello stesso anno, gli scambi di prodotti agricoli nell'UE sono ammontati a 139,280 miliardi di euro, per le importazioni, e a 146,975 miliardi di euro per le esportazioni).

50.

Tuttavia, nei casi previsti dall'articolo 87, paragrafi 2 e 3 del trattato, alcune misure possono, in via derogatoria, essere considerate compatibili con il mercato comune.

51.

Nella fattispecie, tenendo conto della natura degli aiuti sopra descritti, l'unica deroga applicabile è quella prevista dall'articolo 87, paragrafo 3, lettera c) del trattato, in base alla quale possono essere ritenuti compatibili con il mercato comune gli aiuti destinati ad agevolare lo sviluppo di talune attività o di talune regioni economiche, sempre che non alterino le condizioni degli scambi in misura contraria al comune interesse.

52.

Per poter beneficiare di tale deroga, gli aiuti in questione devono essere conformi alle normative ad essi applicabili, ossia:

per gli aiuti nel settore agricolo in generale, gli Orientamenti comunitari per gli aiuti di Stato nel settore agricolo (in appresso denominati “Orientamenti”) (10), che sono applicabili nella fattispecie ai sensi del regolamento (CE) n. 1/2004 della Commissione, del 23 dicembre 2003, relativo all'applicazione degli articoli 87 e 88 del trattato CE agli aiuti di Stato a favore delle piccole e medie imprese attive nel settore della produzione, trasformazione e commercializzazione dei prodotti agricoli (11), dato che il regime non è diretto soltanto alle PMI e che le condizioni di applicazione non sono quindi soddisfatte (12);

per gli aiuti di Stato sotto forma di garanzia, la comunicazione della Commissione sull'applicazione degli articoli 87 e 88 del trattato CE agli aiuti di Stato concessi sotto forma di garanzie (13);

per gli aiuti destinati alla ricerca e allo sviluppo, la Disciplina comunitaria per gli aiuti di Stato alla ricerca e sviluppo  (14) ed eventualmente la comunicazione del 1998 che modifica detta Disciplina  (15).

53.

A questo proposito la Commissione osserva quanto segue in merito ai vari articoli di legge in esame.

Articolo 99

Paragrafo 2, lettera a)

54.

L'aiuto previsto da questo paragrafo deve essere esaminato sotto due aspetti: la dotazione e la prestazione di garanzie vera e propria.

55.

Per quanto riguarda la dotazione, la Commissione rileva che, ai sensi del paragrafo 3 dell'articolo 99, i contributi regionali non possono oltrepassare il 50 % della dotazione globale dei consorzi, mentre il resto può essere fornito da enti pubblici o da operatori privati. Interrogate sull'entità complessiva della partecipazione pubblica all'operazione, le autorità italiane si sono impegnate affinché essa non superi in alcun caso il 70 %, sottolineando che una simile percentuale è già stata accettata in passato dalla Commissione (aiuto N 62/2001) (16). Esse hanno inoltre assicurato che i fondi pubblici versati in dotazione saranno impiegati unicamente per la prestazione di garanzie e in nessun caso per coprire le spese di funzionamento dei consorzi.

56.

Avendo effettivamente accettato una partecipazione pubblica globale del 70 % nell'ambito del precitato regime, la Commissione non ha motivo di modificare la propria posizione e può quindi accettare la partecipazione proposta dalle autorità italiane.

57.

Quanto alle garanzie vere e proprie, le autorità italiane hanno precisato che:

l'equivalente sovvenzione lordo delle garanzie prestate dai consorzi sarà calcolato secondo il metodo descritto al punto 3.2, secondo trattino, della comunicazione della Commissione sull'applicazione degli articoli 87 e 88 del trattato CE agli aiuti di Stato concessi sotto forma di garanzie;

la garanzia prestata da un consorzio non coprirà più dell'80 % del prestito, conformemente a quanto disposto ai punti 3.3 e 3.4 della citata comunicazione della Commissione;

conformemente al disposto dei punti 3.5 e 5.2 della comunicazione di cui al punto 49, secondo trattino, le garanzie saranno prestate per operazioni aventi caratteristiche (aliquota di aiuto, beneficiari e finalità) conformi ai requisiti degli Orientamenti; esse saranno inoltre concesse unicamente ad imprese solvibili e in buona situazione finanziaria;

dato che circa il 70 % delle aziende agricole siciliane sono di dimensioni ridotte, alcune di esse potrebbero non essere in grado di fornire le coperture necessarie per garantire il prestito o per ottenere garanzie (punto 4.5 della comunicazione);

lo svincolo della garanzia sarà subordinato all'espletamento delle procedure legali previste nei confronti del debitore in caso d'insolvenza (dichiarazione di fallimento dell'impresa beneficiaria, ecc.);

l'affiliazione ai consorzi è aperta a tutti gli operatori del settore agricolo senza restrizioni;

potranno ottenere garanzie anche gli operatori che non sono soci dei consorzi;

le garanzie potranno coprire soltanto prestiti concessi nel quadro e alle condizioni di regimi autorizzati dalla Commissione.

58.

Sulla base di tali informazioni e alla luce dei criteri della citata comunicazione che consentono di determinare se un regime di aiuti sotto forma di garanzie comporti o meno elementi di aiuto di Stato, la Commissione constata, alla luce del quarto trattino di cui sopra, che il regime proposto potrebbe contenere un elemento di aiuto, in quanto le indicazioni fornite dalle autorità italiane non permettono di verificare il rispetto di tutte le condizioni previste affinché un regime di garanzie non venga considerato come un aiuto di Stato ai sensi dell'articolo 87, paragrafo 1 del trattato.

59.

Quanto alla compatibilità di tale elemento di aiuto con il mercato comune (punto 5 della comunicazione), la Commissione constata anzitutto che l'elemento di aiuto interessa soltanto il mutuatario, poiché i fondi pubblici versati in dotazione saranno impiegati unicamente per la prestazione di garanzie e non per coprire le spese di funzionamento dei consorzi (ossia dei mutuanti). In secondo luogo, essa prende atto che lo svincolo della garanzia sarà subordinato all'espletamento delle procedure legali previste nei confronti del debitore in caso d'insolvenza (eventualmente, dichiarazione di fallimento dell'impresa beneficiaria) e che la percentuale del prestito sulla quale potrà valere la garanzia corrisponde a quella prescritta dalla precitata comunicazione. Infine e soprattutto, essa osserva che le garanzie potranno essere applicate solo nel rispetto delle condizioni previste dai regimi di aiuti approvati dalla Commissione.

60.

A questo riguardo, i regimi attualmente identificati dalle autorità italiane come possibili beneficiari delle garanzie previste dall'articolo 99 della legge in oggetto sono i seguenti:

A livello regionale:

i regimi istituiti dagli articoli 99, 107, 110, 112, 120, 122, 124 e 135 della legge regionale in oggetto, esaminati nel quadro del presente fascicolo (cfr. “descrizione”);

i regimi istituiti dagli articoli 104, 109 e 119 della legge regionale in oggetto, esaminati nel quadro del fascicolo N 591/01 e approvati dalla decisione della Commissione C(2003) 240 del 15 aprile 2003 (tali articoli riguardano rispettivamente il mantenimento del paesaggio agricolo tradizionale, l'allevamento di struzzi e il miglioramento fondiario);

i regimi istituiti dagli articoli 114, e 126 della legge regionale in oggetto, esaminati nel quadro del fascicolo N 592/01 e approvati dalla decisione della Commissione C(2002) 4168 del 13 novembre 2002 (tali articoli riguardano rispettivamente il sostegno alle organizzazioni interprofessionali e la promozione di prodotti agro-alimentari);

i regimi istituiti dagli articoli 131, 132 e 134 della legge regionale in oggetto, esaminati nel quadro del fascicolo N 593/01 e approvati dalla decisione della Commissione C(2003) 3274 dell'8 settembre 2003 (tali articoli riguardano rispettivamente la copertura dei premi di assicurazione, l'indennizzo di danni dovuti a condizioni climatiche sfavorevoli e il sostegno agli allevatori);

il regime istituito dall'articolo 108 della legge regionale in oggetto, esaminato nel quadro del fascicolo N 342/02 e approvato (per quanto riguarda l'aspetto “apicoltura”) dalla decisione della Commissione C(2003) 2914 del 4 agosto 2003 (tale articolo riguarda contemporaneamente l'apicoltura e la bachicoltura).

A livello nazionale

Il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 274/2001 e approvato dalla decisione della Commissione C(2001) 2937 del 26 settembre 2001 (regolamento per la concessione degli aiuti di Stato sui programmi realizzati dalle Unioni nazionali tra le associazioni di produttori);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 110/2001 e approvato dalla decisione della Commissione comunicata con lettera SG (2001) D/288933 del 5 giugno 2001 ( Interventi a favore del riordino fondiario);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 759/2000 e approvato dalla decisione della Commissione C(2001) 3844 del 27 novembre 2001 (Promozione dei prodotti agroalimentari nei paesi terzi);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 729/A/2000 e approvato dalla decisione della Commissione comunicata con lettera SG (2001) D/286847 del 13 marzo 2001 (Estensione all'agricoltura e alla pesca degli strumenti previsti dalla programmazione negoziata);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 646/C/2000 e approvato dalla decisione della Commissione comunicata con lettera SG (2001) D/289229 del 14 giugno 2001 (Crediti di imposta per gli investimenti nelle aree svantaggiate);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 558/2000 e approvato dalla decisione della Commissione comunicata con lettera SG (2001) D/286564 del 28 febbraio 2001 (Trasformazione e commercializzazione di prodotti agricoli);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 241/2001 e approvato dalla decisione della Commissione C(2002) 1786 def. del 7 maggio 2002 (Camere di commercio);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 220/2002 e approvato dalla decisione della Commissione C(2002) 2934 del 25 luglio 2002 (Modifica del regime di aiuto N 646/C/2000 – cfr. quinto trattino);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 122/2002 e approvato dalla decisione della Commissione C(2002) 3432 del 23 settembre 2002 (Promozione di prodotti di qualità);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 30/2002 e approvato dalla decisione della Commissione C(2002) 579 def. del 27 febbraio 2002 (Pubblicità per i prodotti agricoli);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 381/2003 e approvato dalla decisione della Commissione C(2003) 4105 def. dell'11 novembre 2003 (Regime dei contratti di filiera);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 121/2003 e approvato dalla decisione della Commissione C(2003) 3219 del 2 settembre 2003 (Riordino fondiario e ricambio generazionale in agricoltura);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo NN 6/2003 e approvato dalla decisione della Commissione C(2003) 781 def. del 19 marzo 2003 (Modifiche ai crediti di imposta per investimenti);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 336/2001 e approvato dalla decisione della Commissione C(2003) 129 del 13 febbraio 2003 (Incentivi a favore dell'autoimprenditorialità e della nuova imprenditorialità);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 313/2001 e approvato dalla decisione della Commissione C(2003) 369 def. del 5 febbraio 2003 (Interventi a favore dell'agrumicoltura);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 384/2003 e approvato dalla decisione della Commissione C(2004) 169 def. del 3 febbraio 2004 (Accesso al mercato dei capitali);

il regime esaminato nel quadro del fascicolo N 111/2003 e approvato dalla decisione della Commissione C(2004) 25 del 7 gennaio 2004 (Attuazione delle attività previste dalla legge n. 499/99).

Misure cofinanziate (che sono state tutte approvate dalle decisioni della Commissione C(2000) 2348 dell'8 agosto 2000 e C(2003) 3982 del 21 ottobre 2003)

Misura 4.6 del POR (programma operativo regionale) della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 100 della legge regionale in oggetto),

misura 4.7 del POR della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 102 della legge regionale in oggetto),

misura 4.8 del POR della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 117 della legge regionale in oggetto),

misura 4.9 del POR della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 105 della legge regionale in oggetto),

misura 4.11 del POR della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 121 della legge regionale in oggetto),

misura 4.12 del POR della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 115 della legge regionale in oggetto),

misura 4.13 A del POR della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 125 della legge regionale in oggetto),

misura 4.13 B del POR della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 128 della legge regionale in oggetto),

misura 4.15 C del POR della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 130 della legge regionale in oggetto),

misura 4.15 A del POR della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 87 della legge regionale in oggetto),

misura 4.15 B del POR della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 87 della legge regionale in oggetto),

misura 4.10 del POR della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 118 della legge regionale in oggetto),

misura 4.14 del POR della Sicilia per il periodo 2000/2006 (articolo 129 della legge regionale in oggetto).

61.

Nella loro lettera del 20 aprile 2004, le autorità italiane hanno inoltre precisato che per il futuro esse si sarebbero preoccupate di comunicare alla Commissione tutti i regimi di aiuto nazionali e regionali ai quali potrebbero essere applicate le garanzie.

62.

La Commissione desidera sottolineare anzitutto che il principio stesso dell'eventuale concessione di una garanzia comporta l'esistenza di un prestito. Ora, alla luce dell'elenco di cui al punto 60 supra, la Commissione constata che taluni dei regimi che potrebbero beneficiare di garanzie da parte dei Fondi di cui all'articolo 99, difficilmente potrebbero essere finanziati tramite prestiti, tenuto conto della natura delle misure previste nel loro ambito (per fare un esempio, è difficile pensare che gli aiuti diretti alla copertura di premi assicurativi nel settore agricolo possano rivestire la forma di un prestito). Al fine di eliminare qualsiasi ambiguità a questo livello, le autorità italiane dovrebbero indicare, per ogni regime o misura menzionati nell'elenco di cui al punto 60 supra, se gli aiuti previsti rivestano la forma di sovvenzioni a fondo perduto o di prestiti, agevolati o meno, nonché limitare l'applicazione delle garanzie alle misure il cui finanziamento viene assicurato da un prestito.

63.

Un altro elemento di perplessità per la Commissione, in questa fase, è dato dalla possibilità di prestare delle garanzie connesse alle misure previste dall'articolo 124 della legge in oggetto. In effetti, oltre al fatto che le considerazioni sviluppate al punto 62 sono valide anche in questo caso (dato che difficilmente si può immaginare che degli aiuti all'avviamento siano concessi sotto forma di prestito), la Commissione dubita, in questa fase, della compatibilità con il mercato comune delle misure previste per diverse associazioni di produttori dall'articolo 124 precitato, per le ragioni menzionate ai punti da 103 a 108 infra e il fatto di concedere un aiuto supplementare ad una misura la cui ammissibilità è già soggetta a cauzione non può che far nascere a sua volta nuovi dubbi sull'ammissibilità della garanzia stessa.

64.

Infine, in questa fase, la Commissione non dispone di indicazioni sul modo in cui le autorità italiane verificheranno che il cumulo dell'aiuto potenziale delle garanzie e dell'aiuto previsto per le misure alle quali esse sono applicabili non comporti un superamento delle percentuali di aiuto ammissibili nell'ambito dei suddetti regimi.

65.

Tenuto conto di quanto precede, la Commissione si chiede se gli aiuti sotto forma di garanzie, verranno utilizzati in modo pertinente dalle autorità italiane e, in questa fase, non può non nutrire dei dubbi sulla compatibilità con il mercato comune delle modalità di concessione delle garanzie che potrebbero essere prestate dall'intemediario di Fondi alimentati da risorse pubbliche.

Paragrafo 2, lettera b)

66.

L'aiuto di cui al paragrafo 2, lettera b) è un aiuto finalizzato alla prestazione di assistenza tecnica ai sensi del punto 14 degli Orientamenti. Per quanto riguarda il rispetto di questa disposizione, la Commissione osserva che:

il massimale dell'aiuto corrisponde a quello fissato dal suddetto punto 14;

nel complemento d'informazione fornito dalle autorità italiane, queste ultime hanno sottolineato innanzitutto che l'affiliazione ai consorzi è aperta a tutte le imprese del settore agricolo e agroalimentare, nonché alle loro associazioni, senza alcuna restrizione; esse hanno inoltre precisato che gli operatori non affiliati ai consorzi potranno fruire delle prestazioni di assistenza tecnica alle stesse condizioni dei soci (il testo dell'articolo 99, paragrafo 2, lettera b) sarà modificato in tal senso);

qualsiasi partecipazione alle spese amministrative del consorzio sarà limitata ai costi inerenti alla prestazione del servizio;

poiché l'aiuto previsto è cumulabile con altri regimi di aiuti ricadenti nel campo di applicazione del punto 14 degli Orientamenti, le autorità italiane hanno assicurato che intendono creare una banca dati regionale per tutti gli aiuti disciplinati dai punti 13 e 14 degli Orientamenti, onde evitare che un cumulo di aiuti dia luogo al superamento dei massimali consentiti; inoltre, le autorità pubbliche procederanno a regolari controlli e ogni irregolarità accertata comporterà l'annullamento degli aiuti, seguito dal rimborso degli importi già percepiti e dall'irrogazione di sanzioni amministrative che possono arrivare fino al 50 % dell'indebito.

67.

Tenuto conto di quanto precede, l'aiuto di cui all'articolo 99, paragrafo 2, lettera b) della legge in oggetto può considerarsi conforme al punto 14 degli Orientamenti e può beneficiare della deroga prevista all'articolo 87, paragrafo 3, lettera c) del trattato in quanto aiuto destinato ad agevolare lo sviluppo di alcune attività o regioni economiche senza alterare gli scambi in misura contraria al comune interesse.

Articolo 107

Paragrafi 1 e 2

68.

Dalla lettura di questo articolo, la Commissione evince che l'aiuto previsto può coprire non solo prestazioni di assistenza tecnica riconducibili al punto 13 (cfr. lettere a) e c) della descrizione) o al punto 14 (cfr. lettera b) della descrizione) degli Orientamenti, ma anche l'esecuzione di controlli di qualità ai sensi del punto 13 degli Orientamenti.

69.

Per quanto riguarda il rispetto di quest'ultima disposizione, la Commissione osserva che:

Per le prestazioni di assistenza tecnica:

nel complemento d'informazione trasmesso, le autorità italiane si sono impegnate a limitare l'aiuto ad un massimo di 100 000 EUR per beneficiario e per triennio, per l'insieme delle prestazioni di assistenza tecnica di cui all'articolo 107, o al 50 % delle spese ammissibili per le PMI ai sensi del regolamento (CE) n. 70/2001;

in caso di cumulo, il rispetto dei massimali autorizzati sarà verificato tramite la banca dati che la Regione intende costituire per tutti gli aiuti disciplinati dai punti 13 e 14 degli Orientamenti. Saranno anche effettuati controlli come indicato sopra, riguardo all'aiuto di cui all'articolo 99, paragrafo 2, lettera b) della legge in oggetto, con le stesse sanzioni in caso d'infrazione.

70.

Tenuto conto di quanto precede, si può ritenere che le condizioni di cui ai punti 13 e 14 degli Orientamenti, applicabili nella fattispecie, siano rispettate.

Per l'esecuzione di controlli:

nel complemento d'informazione trasmesso, le autorità italiane hanno assicurato che l'aiuto sarà concesso non solo per i controlli obbligatori, ma anche per quelli facoltativi, a condizione che siano effettuati da terzi o per conto terzi; esse hanno precisato che i controlli di routine effettuati dal produttore stesso nell'ambito del normale ciclo di produzione saranno esclusi dalla copertura dell'aiuto;

per quanto riguarda i controlli obbligatori, la Commissione rileva che il punto 13.4 degli Orientamenti ammette la copertura totale, tranne quando la normativa comunitaria stabilisce gli importi che i produttori devono pagare. Poiché le autorità italiane si sono impegnate a rispettare questa restrizione, la Commissione ritiene che il disposto del punto 13.4 sia ottemperato;

in merito agli altri controlli, la Commissione prende atto che, nel complemento d'informazione trasmesso, le autorità italiane hanno deciso di applicare le seguenti modalità di concessione dell'aiuto:

per i controlli finalizzati alla certificazione delle denominazioni di origine e delle attestazioni di specificità nell'ambito dei regolamenti (CEE) nn. 2081/92 e 2082/92 del Consiglio: contributo del 100 % nel primo anno e in seguito applicazione di un'aliquota decrescente (80 %, 60 %, 40 %, 20 % e 10 %), con estinzione al termine del sesto anno;

per i controlli sul metodo di produzione biologico ai sensi del regolamento (CEE) n. 2092/91: contributo del 100 %;

per i controlli attinenti alla supervisione dell'uso dei marchi di qualità nell'ambito di regimi di garanzia della qualità (ad esempio, certificazioni ISO 9000 e/o 14000, tracciabilità dei prodotti): contributo del 100 % nel primo anno e in seguito applicazione di un'aliquota decrescente (85 %, 70 %, 55 %, 40 %, 25 %, 0 %), con estinzione al termine del sesto anno.

71.

Dato che queste modalità di concessione sono conformi alle disposizioni dei punti 13.4 e 13.5 degli Orientamenti, la Commissione può considerarle ammissibili.

Paragrafo 3

72.

In considerazione della destinazione dell'aiuto e della natura dei beneficiari, questa misura deve essere analizzata alla luce delle disposizioni della sezione 10 degli Orientamenti, concernenti gli aiuti alle associazioni di produttori (17). Per quanto riguarda il rispetto di queste disposizioni, la Commissione osserva che:

la durata dell'aiuto (cinque anni) corrisponde a quella prevista nella sezione 10 degli Orientamenti;

la degressività dell'aiuto, a cominciare dal 100 % nel primo anno per poi diminuire ogni anno di 20 punti percentuali, in modo da estinguersi al termine del quinto anno, corrisponde a quella prevista nella sezione 10 degli Orientamenti;

le spese ammissibili rientrano tra quelle autorizzate dalla sezione 10 degli Orientamenti.

73.

Dato che queste modalità di concessione sono conformi alle disposizioni della sezione 10 degli Orientamenti, la Commissione può considerarle ammissibili.

74.

Tenuto conto di quanto precede, la Commissione ritiene che gli aiuti di cui all'articolo 107, paragrafo 3 della legge in oggetto possono beneficiare della deroga prevista all'articolo 87, paragrafo 3, lettera c), del trattato, in quanto aiuti destinati ad agevolare lo sviluppo di alcune attività o regioni economiche senza alterare gli scambi in misura contraria al comune interesse.

Articolo 110

75.

Nei complementi d'informazione trasmessi, le autorità italiane hanno precisato che sono coperti dall'aiuto unicamente gli investimenti per l'impianto e l'ampliamento degli allevamenti di chiocciole della specie Helix aspersa, ad esclusione quindi delle chiocciole catturate in mare o nelle acque interne, oppure prodotte in impianti di acquacoltura. Esse hanno inoltre dichiarato che gli investimenti finalizzati alla ricerca idrica e alla realizzazione di impianti di irrigazione sono giustificati dal fatto che le chiocciole si nutrono degli ortaggi coltivati negli allevamenti stessi.

76.

Quanto alle modalità di concessione dell'aiuto, le autorità italiane hanno precisato che sarà applicato un tasso del 50 % nelle zone svantaggiate e del 40 % nelle altre zone (l'aiuto sarà concesso in via prioritaria nelle zone svantaggiate e secondariamente nelle altre zone). Riguardo al rispetto delle altre condizioni applicabili agli aiuti agli investimenti nelle aziende, di cui al punto 4.1 degli Orientamenti, esse hanno assicurato che si atterranno rigorosamente alle disposizioni relative alle misure 4.06 e 4.09 del programma operativo regionale della Regione siciliana, approvato dalla Commissione, e del relativo complemento di programmazione, stabiliti in conformità degli Orientamenti.

77.

Alla luce di tali informazioni, la Commissione constata che le chiocciole di cui trattasi non rientrano nella disciplina dell'organizzazione comune dei mercati nel settore della pesca e dell'acquacoltura, né di alcun'altra organizzazione comune dei mercati.

78.

Secondo il punto 3.8 degli Orientamenti comunitari per gli aiuti di Stato nel settore agricolo  (18), quando un prodotto agricolo non è disciplinato da un'organizzazione comune dei mercati, gli aiuti di Stato concernenti specificamente quel prodotto rimangono soggetti alle disposizioni dell'articolo 4 del regolamento n. 26 relativo all'applicazione di alcune regole di concorrenza alla produzione e al commercio di prodotti agricoli (19).

79.

A norma dell'articolo 4 del regolamento precitato, a questi aiuti si applicano esclusivamente le disposizioni dell'articolo 88, paragrafo 1, e della prima frase del paragrafo 3 dello stesso articolo, il che implica che la Commissione non può opporsi all'erogazione degli aiuti in questione, ma può eventualmente formulare osservazioni in merito.

80.

In base alle informazioni fornite dalle autorità italiane, la Commissione constata che gli aiuti agli investimenti saranno concessi secondo i tassi prescritti al punto 4.1 degli Orientamenti e che le altre condizioni per la loro concessione saranno quelle che figurano in un documento di programmazione approvato dalla Commissione.

81.

Tuttavia, la Commissione rileva che la ricerca idrica propriamente detta potrebbe rientrare in una delle categorie di spese ammissibili agli aiuti agli investimenti soltanto se viene considerata come prestazione di esperti da ascriversi alle spese generali, le quali possono essere annoverate tra spese ammissibili solo fino ad un massimo del 12 % del costo degli investimenti materiali descritti al punto 4.1 degli Orientamenti.

82.

Inoltre, sarebbe opportuno prevedere non solo l'acquisto, ma anche l'ammodernamento dei locali, in modo che la misura sia realmente incentrata su un miglioramento della produzione, come disposto al punto 4.1.1.1 degli Orientamenti.

83.

La Commissione raccomanda pertanto alle autorità italiane di computare le spese per la ricerca idrica tra le spese ammissibili solo fino ad un massimo del 12 % del costo degli investimenti materiali per l'irrigazione delle colture praticate negli allevamenti di chiocciole e di combinare l'aiuto per l'acquisto di locali con l'ammodernamento dei medesimi.

Articolo 112

84.

In considerazione della sua natura, questo aiuto deve essere analizzato alla luce delle disposizioni della sezione 10 degli Orientamenti, concernenti gli aiuti alle associazioni di produttori. Per quanto riguarda il rispetto di queste disposizioni, la Commissione osserva che:

la durata dell'aiuto (cinque anni) corrisponde a quella prevista nella sezione 10 degli Orientamenti;

la degressività dell'aiuto, a cominciare dal 100 % nel primo anno per poi diminuire ogni anno di 20 punti percentuali, in modo da estinguersi al termine del quinto anno, corrisponde a quella prevista nella sezione 10 degli Orientamenti;

le spese ammissibili rientrano tra quelle autorizzate dalla sezione 10 degli Orientamenti;

nel complemento d'informazione trasmesso, le autorità italiane hanno specificato che per “ampliamento significativo delle attività dell'organizzazione” si intende l'estensione delle attività a prodotti e a settori d'intervento diversi da quelli per i quali l'associazione era stata riconosciuta a livello comunitario; in caso di estensione dell'attività, l'aiuto è limitato alle spese di funzionamento amministrativo derivanti dai compiti aggiuntivi; in caso di adesione di nuovi soci, la concessione dell'aiuto è subordinata alla condizione che l'estensione dell'attività rappresenti almeno il 30 % in termini di fatturato, di valore dei prodotti commercializzati e di valore dei prodotti forniti dai nuovi soci;

le autorità italiane hanno precisato che, contrariamente a quanto indicato nella scheda descrittiva dell'aiuto, l'assistenza tecnica, economica, giuridica e commerciale annoverata tra le spese ammissibili è quella ricevuta dall'organizzazione (se fosse stata prestata dall'organizzazione, quest'ultima non avrebbe potuto fruire di un aiuto all'avviamento, conformemente al punto 10.7 degli Orientamenti).

85.

Tenuto conto di quanto precede, la Commissione ritiene che l'aiuto di cui all'articolo 112 della legge in oggetto risponda ai requisiti della sezione 10 degli Orientamenti e possa beneficiare della deroga prevista all'articolo 87, paragrafo 3, lettera c) del trattato in quanto aiuto destinato ad agevolare lo sviluppo di alcune attività o regioni economiche senza alterare gli scambi in misura contraria al comune interesse.

Articolo 120

86.

Nei complementi d'informazione trasmessi, le autorità italiane hanno precisato che questo aiuto non costituisce un premio forfettario, bensì un contributo a favore delle aziende agricole che adottano un sistema di contabilità che richiede una formazione e prestazioni di consulenti. Da questo punto di vista, esso si configura come un aiuto alla prestazione di assistenza tecnica ai sensi della sezione 14 degli Orientamenti. Per quanto riguarda il rispetto di queste disposizioni, la Commissione osserva che:

l'importo dell'aiuto (2 582 EUR) è nettamente inferiore al massimale stabilito dagli Orientamenti (100 000 EUR per beneficiario e per triennio);

l'aiuto verrà concesso solo dietro presentazione dei giustificativi delle spese effettivamente sostenute per i servizi ricevuti;

l'aiuto è cumulabile con le altre prestazioni contemplate dalla sezione 14 degli Orientamenti, ma il rispetto del massimale in caso di cumulo sarà verificato mediante i dispositivi di controllo previsti dagli articoli 99 e 107.

87.

Tenuto conto di quanto precede, la Commissione ritiene che l'aiuto di cui all'articolo 120 della legge in oggetto risponda ai requisiti della sezione 14 degli Orientamenti e possa beneficiare della deroga prevista all'articolo 87, paragrafo 3, lettera c) del trattato in quanto aiuto destinato ad agevolare lo sviluppo di alcune attività o regioni economiche senza alterare gli scambi in misura contraria al comune interesse.

Articolo 122

88.

Gli aiuti finalizzati ad interventi di ricomposizione fondiaria sono disciplinati dalla sezione 12 degli Orientamenti. Per quanto riguarda il rispetto delle disposizioni di tale sezione, la Commissione osserva che, nel complemento d'informazione da esse trasmesso, le autorità italiane hanno dichiarato che, per l'attuazione del regime di cui all'articolo 122 della legge in oggetto, verranno applicate le stesse condizioni e gli stessi tassi di aiuto previsti per il regime nazionale di ricomposizione fondiaria approvato dalla Commissione nel quadro del fascicolo N 110/01 (20).

89.

Si ricorda che, nel quadro del succitato fascicolo, la Commissione aveva approvato gli aiuti alla ricomposizione fondiaria essenzialmente sulla base dei seguenti elementi:

a)

l'aiuto per l'acquisto di terreni poteva assumere la forma di prestito agevolato o di “leasing”, regolato da un contratto contenente una clausola di riscatto del terreno;

b)

l'elemento di aiuto era calcolato in base al valore attualizzato della differenza tra la quota di interessi a tasso ordinario e la quota di interessi a tasso agevolato (il tasso di riferimento utilizzato per il calcolo era quello della Commissione);

c)

sia in caso di prestito agevolato, sia in caso di “leasing”, l'elemento di aiuto così calcolato doveva rimanere, al momento della concessione dell'aiuto come anche in occasione degli ulteriori controlli, al di sotto dei tassi massimi previsti al punto 4.1.1.2 degli Orientamenti, vale a dire il 40 % nelle zone normali e il 50 % nelle zone svantaggiate, con una maggiorazione di 5 punti percentuali per i giovani agricoltori partecipanti ad un'operazione di ricomposizione fondiaria nel corso dei cinque anni successivi all'insediamento;

d)

potevano beneficiare dell'aiuto unicamente le aziende redditizie con buone prospettive, condotte da una persona dotata delle competenze richieste e rispettose delle norme minime in materia di ambiente, igiene e benessere degli animali definite nel piano di sviluppo rurale (PSR) o nel programma operativo regionale (POR); occorreva altresì che i terreni fossero adibiti a produzioni per le quali esistevano sbocchi di mercato, valutati secondo i parametri indicati nel PSR/POR;

e)

il contributo a copertura degli oneri legali e amministrativi connessi alle operazioni di ricomposizione fondiaria non superava il 100 % ammissibile in virtù della sezione 12 degli Orientamenti.

90.

Poiché tutte queste condizioni saranno applicate nella fattispecie, la Commissione non ha motivo di modificare la posizione da essa adottata nel quadro del fascicolo sopraccitato.

91.

Di conseguenza, gli aiuti previsti dall'articolo 122 della legge in oggetto possono beneficiare della deroga prevista all'articolo 87, paragrafo 3, lettera c), del trattato in quanto aiuti destinati ad agevolare lo sviluppo di alcune attività o regioni economiche senza alterare gli scambi in misura contraria al comune interesse.

Articolo 124

Paragrafi 1 e 2

92.

Nei complementi d'informazione trasmessi, le autorità italiane hanno dichiarato che questi aiuti sono destinati esclusivamente a saldare un arretrato di pagamenti di contributi alle associazioni di produttori riconosciute in forza del regolamento (CEE) n. 1035/72. Tali contributi avrebbero già dovuto essere pagati, ma non lo sono stati per mancanza di risorse finanziarie e perché il FEAOG non aveva garantito la copertura degli impegni finanziari assunti a livello italiano. La Commissione prende atto dell'impegno da parte italiana a rispettare tutte le condizioni prescritte dal regolamento (CEE) n. 1035/72. Per quanto riguarda, più in particolare, il rispetto delle disposizioni dell'articolo 14 del regolamento suddetto, le autorità italiane si sono impegnate a raccogliere tutti i documenti necessari e ad effettuare controlli presso le sedi delle organizzazioni di produttori per verificare il volume della produzione commercializzata e le spese effettivamente sostenute per la costituzione e il funzionamento amministrativo delle organizzazioni stesse. Possono beneficiare dell'aiuto unicamente i soggetti che ne abbiano acquisito il diritto prima del 21 novembre 1996, data dell'entrata in vigore del regolamento (CE) n. 2200/96, e che non siano decaduti da tale diritto.

93.

La Commissione constata che, ai sensi dell'articolo 53 del regolamento (CE) n. 2200/96, i diritti acquisiti dalle organizzazioni di produttori prima dell'entrata in vigore del regolamento, in virtù dell'articolo 14 e del titolo II bis del regolamento (CEE) n. 1035/72 del Consiglio, sono mantenuti sino ad estinzione degli stessi.

94.

Pertanto, nell'ipotesi che ricorrano tutte le condizioni dell'articolo 14, gli aiuti nazionali eventualmente erogati sulla base di questo articolo sarebbero ipso iure compatibili con l'OCM ortofrutticoli e non dovrebbero formare oggetto della presente decisione (un approccio analogo era stato seguito per gli aiuti previsti a livello nazionale a favore delle associazioni di produttori a norma dell'articolo 14 del regolamento (CEE) n. 1035/72 nel quadro del fascicolo di aiuto N 157/2000 (21)).

95.

Secondo l'articolo 14 del regolamento (CEE) n. 1035/72, modificato, gli Stati membri possono concedere alle organizzazioni di produttori riconosciute, per i cinque anni successivi alla data del loro riconoscimento, aiuti intesi a incoraggiarne la costituzione e ad agevolarne il funzionamento amministrativo. L'importo massimo di tali aiuti è pari, a titolo del primo, del secondo, del terzo, del quarto e del quinto anno, rispettivamente al 5 %, al 5 %, al 4 %, al 3 % e al 2 % del valore della produzione commercializzata coperta dall'azione dell'organizzazione di produttori. L'importo dell'aiuto non può superare le spese reali di costituzione e di funzionamento amministrativo dell'organizzazione in questione. Esso è versato in rate annuali, per un periodo massimo di sette anni a decorrere dalla data del riconoscimento.

96.

Nel complemento d'informazione fornito, le autorità italiane si sono impegnate a modificare i paragrafi 1 e 2 dell'articolo 124 in modo tale che l'aiuto, limitato alle spese di costituzione e di funzionamento amministrativo dell'organizzazione interessata, sia calcolato sulla base delle percentuali del valore della produzione commercializzata indicate al precedente punto 95.

97.

La Commissione rileva che tali modifiche renderebbero le modalità di concessione dell'aiuto conformi ad alcuni dei requisiti dell'articolo 14 del regolamento (CEE) n. 1035/72. Essa osserva peraltro che, sulla base delle informazioni fornite dalle autorità italiane, l'aiuto sarebbe erogato esclusivamente alle seguenti organizzazioni:

l'associazione ASPROSUD di Messina, riconosciuta il 13 marzo 1992, per il quarto e quinto anno successivi al riconoscimento (1995 e 1996);

l'associazione Sicilia Verde di Bagheria, riconosciuta l'8 luglio 1993, per il terzo, quarto e quinto anno successivi al riconoscimento (1996, 1997 e 1998);

l'associazione AGRISUD di Vittoria, riconosciuta il 15 novembre 1994, per il secondo, terzo, quarto e quinto anno successivi al riconoscimento (1996, 1997, 1998 e 1999);

l'associazione APRO FRUS di Capo d'Orlando, riconosciuta il 23 novembre 1990, per il quarto e quinto anno successivi al riconoscimento (1994-1995 e 1995-1996).

98.

Da queste informazioni risulta chiaramente che, nel caso delle associazioni ASPROSUD, Sicilia Verde e APRO FRUS, sarebbe ampiamente superato il termine di sette anni dal riconoscimento per il versamento dell'aiuto, il che significa che non tutti i requisiti dell'articolo 14 del regolamento (CEE) n. 1035/72 sarebbero soddisfatti (in quanto uno di essi prescrive che l'aiuto sia versato in cinque rate annuali entro i sette anni successivi al riconoscimento), sicché l'aiuto deve essere analizzato alla luce degli articoli 87 e 88 del trattato.

99.

In virtù di tale analisi, la Commissione osserva che il regolamento (CEE) n. 1035/72 è stato abrogato dal regolamento (CE) n. 2200/96. Pertanto, la concessione di un aiuto a norma di un regolamento non più esistente ad associazioni i cui diritti sono estinti (il che rende inapplicabile l'articolo 53 del regolamento (CE) n. 2200/96 – cfr. punti 92 e 93) verrebbe ad interferire con il funzionamento dell'organizzazione comune dei mercati nel settore degli ortofrutticoli quale istituita dal regolamento (CE) n. 2200/96. D'altra parte, il punto 3.2 degli Orientamenti indica chiaramente che la Commissione non può approvare in alcun caso un aiuto incompatibile con le disposizioni che disciplinano un'organizzazione comune dei mercati o contrario al buon funzionamento dell'OCM stessa.

100.

A queste considerazioni si aggiunge il fatto che un aiuto concesso nelle circostanze sopra descritte sarebbe un aiuto retroattivo, espressamente vietato dal punto 3.6 degli Orientamenti in quanto privo dell'elemento d'incentivo che deve essere insito in tutti gli aiuti nel settore agricolo (eccetto quelli a carattere compensativo).

101.

Infine, l'argomento secondo cui il FEAOG non avrebbe garantito la copertura finanziaria degli impegni assunti a livello italiano è quanto meno singolare, dal momento che il cofinanziamento della costituzione di associazioni di produttori implica il rimborso automatico, da parte del FEAOG, di una parte dell'importo dell'aiuto approvato nel quadro dell'OCM.

102.

In simili circostanze, la Commissione non può fare a meno di dubitare, allo stato attuale, della compatibilità con il mercato comune degli aiuti previsti a favore di queste tre associazioni di produttori.

103.

Per quanto riguarda l'aiuto ad AGRISUD, poiché i diritti dell'associazione si sono estinti soltanto il 15 novembre 2001, cioè dopo la notifica della legge n. 32, la Commissione ritiene che le autorità italiane avrebbero potuto procedere direttamente al pagamento dell'aiuto fino al 15 novembre 2001 senza ricorrere alla suddetta legge, impiegando i fondi che esse hanno poi deciso d'imputare al bilancio di quest'ultima. Inoltre, se l'associazione avesse ottenuto un aiuto dalle autorità italiane, si sarebbe semplicemente trattato del seguito delle prime rate corrisposte in conformità dell'articolo 14 del regolamento (CEE) n. 1035/72 e quindi anche questo aiuto sarebbe stato conforme alle disposizioni del regolamento in parola.

104.

In tali circostanze, e in considerazione del fatto che le autorità italiane si sono impegnate a modificare i paragrafi 1 e 2 dell'articolo 124 in modo tale che l'aiuto, limitato alle spese di costituzione e di funzionamento amministrativo dell'organizzazione interessata, sia calcolato sulla base delle percentuali del valore della produzione commercializzata indicate al punto 95, come previsto all'articolo 14 del regolamento (CEE) n. 1035/72, la Commissione, riferendosi all'approccio menzionato al punto 94, ritiene che siano soddisfatte le condizioni dell'articolo 14 del regolamento (CEE) n. 1035/72 in ordine all'associazione interessata e che l'aiuto in parola, fondato su questo stesso articolo, sia ipso iure compatibile con l'OCM ortofrutticoli e non debba formare oggetto della presente decisione.

Paragrafo 3

105.

La Commissione rileva che l'aiuto previsto in questo paragrafo si fonda sull'articolo 14, paragrafo 2, lettera a) del regolamento (CE) n. 2200/96 del Consiglio, del 28 ottobre 1996, relativo all'organizzazione comune dei mercati nel settore degli ortofrutticoli (22), nonché sull'articolo 2 del regolamento (CE) n. 20/98 della Commissione, del 7 gennaio 1998, recante modalità di applicazione del regolamento (CE) n. 2200/96 del Consiglio per quanto riguarda gli aiuti ai gruppi di produttori prericonosciuti (23).

106.

A norma dell'articolo 14, paragrafo 2, lettera a) del regolamento (CE) n. 2200/96, nei cinque anni successivi alla data del prericonoscimento, gli Stati membri possono accordare ai gruppi di produttori aiuti intesi ad incentivarne la costituzione e ad agevolarne il funzionamento amministrativo.

107.

A norma dell'articolo 2 del regolamento (CE) n. 20/98 della Commissione, l'aiuto di cui all'articolo 14, paragrafo 2, lettera a) del regolamento (CE) n. 2200/96 è concesso per le spese di costituzione e di funzionamento amministrativo del gruppo di produttori sotto forma di aiuto forfettario limitato a:

100 000 ecu il primo anno,

100 000 ecu il secondo anno,

80 000 ecu il terzo anno,

60 000 ecu il quarto anno,

50 000 ecu il quinto anno,

ed è versato in rate annue, per un periodo massimo di sette anni a decorrere dalla data del prericonoscimento.

108.

Nella fattispecie, la Commissione constata che l'aiuto previsto soddisfa i requisiti dell'articolo 2 del regolamento (CE) n. 20/98 e, di conseguenza, anche i pertinenti requisiti del regolamento (CE) n. 2200/96. L'aiuto è dunque compatibile con le disposizioni dell'organizzazione comune dei mercati nel settore degli ortofrutticoli e, in quanto aiuto nazionale espressamente autorizzato da un regolamento che istituisce un'organizzazione comune dei mercati, non deve essere esaminato alla luce degli articoli 87 e 88 del trattato (cfr. punto 94). Pertanto, esso non forma oggetto della presente decisione.

Articolo 135

109.

In questo articolo, le autorità italiane fanno espresso riferimento alla Disciplina comunitaria degli aiuti di Stato per la ricerca e lo sviluppo  (24) anziché alla comunicazione della Commissione del 1998 che la modifica (25). È quindi sulla base di questa Disciplina che sarà valutato l'articolo 135 della legge in oggetto.

Paragrafo 3

110.

A giudicare dalla descrizione, l'aiuto previsto in questo paragrafo si configura come un aiuto per attività di ricerca industriale. La Commissione constata che il tasso di aiuto e le maggiorazioni previste (50 % delle spese ammissibili, con possibilità di maggiorazione del 10 % per progetti di ricerca presentati da piccole e medie imprese e del 15 % per progetti di ricerca i cui obiettivi rientrano all'interno di progetti o programmi specifici realizzati nell'ambito del vigente programma quadro comunitario di ricerca e sviluppo) corrispondono a quanto previsto per questo tipo di attività ai punti 5.3, 5.10.1 e 5.10.3 della Disciplina succitata e che il cumulo di tali aiuti non darà luogo al superamento dell'intensità massima fissata al punto 5.10.6 (75 % per attività di ricerca industriale). Essa rileva altresì che le spese ammissibili sono limitate a quelle menzionate nell'allegato II della Disciplina e che i risultati della ricerca saranno accessibili a tutti gli interessati.

111.

Tenuto conto di tali elementi, la Commissione ritiene che l'aiuto di cui all'articolo 135, paragrafo 3 della legge in oggetto risponda ai requisiti della Disciplina comunitaria degli aiuti di Stato per la ricerca e lo sviluppo e possa beneficiare della deroga prevista all'articolo 87, paragrafo 3, lettera c) del trattato in quanto aiuto destinato ad agevolare lo sviluppo di alcune attività o regioni economiche senza alterare gli scambi in misura contraria al comune interesse.

Paragrafo 4

112.

A giudicare dalla descrizione, l'aiuto previsto in questo paragrafo si configura come un aiuto per attività preconcorrenziali. La Commissione constata che il tasso di aiuto e le maggiorazioni previste (25 % delle spese ammissibili, con possibilità di maggiorazione del 10 % per progetti di ricerca presentati da piccole e medie imprese e del 15 % per progetti di ricerca i cui obiettivi rientrano all'interno di progetti o programmi specifici realizzati nell'ambito del vigente programma quadro comunitario di ricerca e sviluppo) corrispondono a quanto previsto per questo tipo di attività ai punti 5.3, 5.10.1 e 5.10.3 della Disciplina succitata e che il cumulo di tali aiuti non darà luogo al superamento dell'intensità massima fissata al punto 5.10.6 (50 % per attività di ricerca preconcorrenziali). Essa rileva altresì che le spese ammissibili sono limitate a quelle menzionate nell'allegato II della Disciplina e che i risultati della ricerca saranno accessibili a tutti gli interessati.

113.

Tenuto conto di tali elementi, la Commissione ritiene che l'aiuto di cui all'articolo 135, paragrafo 4 della legge in oggetto risponda ai requisiti della Disciplina comunitaria degli aiuti di Stato per la ricerca e lo sviluppo e possa beneficiare della deroga prevista all'articolo 87, paragrafo 3, lettera c) del trattato in quanto aiuto destinato ad agevolare lo sviluppo di alcune attività o regioni economiche senza alterare gli scambi in misura contraria al comune interesse.

Decisione

114.

Riassumendo, alla luce degli elementi suesposti, la Commissione ha deciso:

di non sollevare obiezioni riguardo agli aiuti di cui agli articoli 99, paragrafo 2, lettera b) (per quanto riguarda il settore agricolo), 107, 112, 120, 122 e 135 della legge in oggetto, avendo constatato che essi sono compatibili con il mercato comune;

di non sollevare obiezioni riguardo agli aiuti di cui all'articolo 110 della legge in oggetto, raccomandando però alle autorità italiane di computare le spese per la ricerca idrica tra le spese ammissibili solo fino ad un massimo del 12 % del costo degli investimenti materiali per l'irrigazione delle colture praticate negli allevamenti di chiocciole e di combinare l'aiuto per l'acquisto di locali con l'ammodernamento dei medesimi;

di avviare la procedura di cui all'articolo 88, paragrafo 2 del trattato in merito agli aiuti di cui all'articolo 99, paragrafo 2, lettera a) (per quanto riguarda il settore agricolo), nonché all'articolo 124, paragrafi 1 e 2, della legge in oggetto.

115.

Nel quadro di detta procedura, la Commissione invita le autorità italiane a presentare le proprie osservazioni e a fornire tutte le informazioni utili ai fini della valutazione degli aiuti in questione, entro un mese dalla data di ricezione della presente, nonché a trasmettere senza indugio copia della presente lettera ai beneficiari potenziali degli aiuti.

116.

La Commissione desidera richiamare all'attenzione dell'Italia che l'articolo 88, paragrafo 3 del trattato CE ha effetto sospensivo e che, in forza dell'articolo 14 del regolamento (CE) n. 659/1999 del Consiglio, essa può imporre allo Stato membro interessato di recuperare ogni aiuto illegale dal beneficiario.

117.

Con la presente la Commissione comunica all'Italia che informerà gli interessati attraverso la pubblicazione della presente lettera e di una sintesi della stessa nella Gazzetta ufficiale dell'Unione europea. Tutti gli interessati anzidetti saranno invitati a presentare osservazioni entro un mese dalla data di detta pubblicazione.

118.

Si richiama inoltre l'attenzione delle autorità italiane sul fatto che la legge n. 32 dovrà essere modificata conformemente agli impegni assunti dalle autorità italiane nell'ambito dell'esame degli articoli citati in oggetto. Il nuovo testo di legge dovrà essere notificato alla Commissione affinché questa possa verificare se gli impegni in questione sono stati debitamente recepiti.”


(1)  OV L 118, 20.5.1972., 1. lpp.

(2)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp.

(3)  OV C 232, 12.8.2000., 17. lpp.

(4)  Lettera SG (2002) D/233133 del 18.12.2002.

(5)  GU C 232 del 12.8.2000, pag. 17.

(6)  GU L 118 del 20.5.1972, pag. 1.

(7)  GU L 297 del 21.11.1996, pag. 1

(8)  GU L 4 dell'8.1.1998, pag. 40.

(9)  GU C 45 del 17.2.1996, pag. 5.

(10)  Cfr. nota in calce n. 1.

(11)  GU L 1 del 3.1.2004, pag. 1.

(12)  Cfr. articolo 20, paragrafo 2, primo comma del regolamento.

(13)  GU C 71 dell'11.3.2000, pag. 14.

(14)  Cfr. nota 6.

(15)  GU C 48 del 13.2.1998, pag. 2

(16)  Lettera SG (2001) D/290914 dell'8.8.2001.

(17)  Il punto 10.7 degli Orientamenti dispone infatti che la Commissione applicherà i principi enunciati nella sezione 10 agli aiuti concessi a copertura delle spese di avviamento delle associazioni di produttori incaricate di controllare l'utilizzazione delle denominazioni di origine o dei marchi di qualità.

(18)  GU C 232 del 12.8.2000, pag. 17.

(19)  GU 30 del 20.4.1962, pag. 993/62.

(20)  Lettera SG (2001) D/288933 del 5.6.2001.

(21)  Cfr. lettera SG(2001) D/288558 del 16.5.2001.

(22)  GU L 297 del 21.11.1996, pag. 1.

(23)  GU L 4 dell'8.1.1998, pag. 40.

(24)  Cfr. nota 4.

(25)  Cfr. nota 12.


Eiropas Centrālā banka

2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/37


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2005. gada 17. februāris)

pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par ierosinājumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām, kas pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu un Padomes 1993. gada 15. marta Direktīvu 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

(CON/2005/4)

(2005/C 52/10)

1.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2004. gada 15. septembrī ir saņēmusi Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par ierosinājumu divām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām (1): pirmā direktīva (turpmāk tekstā - “ierosinātā banku direktīva”) pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (2), otrā direktīva (turpmāk tekstā - “ierosinātā kapitāla pietiekamības direktīva”) pārstrādā Padomes 1993. gada 15. marta Direktīvu 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (3) (turpmāk tekstā abas kopā - “ierosinātās direktīvas”).

2.

ECB kompetence sniegt atzinumu ir pamatota Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 105. panta 4. punktā, kas nosaka, ka ar ECB apspriežas par visiem ierosinātiem Kopienas aktiem, kas ir ECB kompetencē. Ierosinātajās direktīvās ir normas, kas ir būtiskas finanšu sistēmas drošībai un stabilitātei. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

3.

Ierosinātās direktīvas ir Finanšu pakalpojumu rīcības plāna būtiska sastāvdaļa. To mērķis ir modernizēt pastāvošo kapitāla pietiekamības regulējumu attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām. Tās nodrošinās to, ka visā Eiropas Savienībā tiek saskaņoti piemērota pārskatītā starptautiski aktīvu banku kapitāla aprēķināšanas un kapitāla noteikumu starptautiskās konverģences sistēma (4) (turpmāk tekstā - “Bāzele II”), par kuru 2004. gada jūnijā ir vienojusies Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BBUK) un kuru ir apstiprinājuši G10 valstu centrālo banku un banku uzraudzības iestāžu vadītāji. Jo īpaši ierosinātās direktīvas paredz vairāk aptverošu un uz riskiem orientētu pieeju, kura veicina risku labāku vadību finanšu iestādēs, kas, savukārt, veicinās finanšu stabilitāti, uzticību finanšu iestādēm un patērētāju aizsardzību.

4.

Tās agrākajos komentāros (5) ECB ir atbalstījusi BBUK un Eiropas komisiju to darbā, sagatavojot pārskatītu noteikumu kopumu attiecībā uz kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla pietiekamību. ECB atzinīgi novērtē to, ka BBUK ir panākusi vienošanos par Bāzeli II. Tā atzinīgi novērtē arī to, ka Komisija neilgu laiku vēlāk ir sagatavojusi ierosinājumus, kas nodrošinās Bāzeles II saskaņotu un savlaicīgu ieviešanu no starptautiski aktīvo ES banku un ieguldījumu sabiedrību puses, kā arī paplašinās Bāzeles II pieeju attiecībā uz citām ES finanšu iestādēm, ņemot vērā to īpašās iezīmes.

5.

ECB ir pārliecināta, ka ierosinātās direktīvas, kad tās tiks pienācīgi transponētas dalībvalstīs, ievērojami stiprinās ES banku sistēmas drošību un stabilitāti, piemērojot pilnveidotus, uz risku orientētus kapitāla noteikumus. Tādēļ ECB uzsver tās kopumā pozitīvo viedokli par ierosinātajām direktīvām. Tomēr, neierobežojot šo vispārīgo viedokli, ECB ir virkne gan vispārīgu, gan specifisku piezīmju saistībā ar ierosinātajām direktīvām un to turpmāko piemērošanu (6).

Vispārīgas piezīmes

Tiesību akti saskaņotai ieviešanai visā ES

6.

ECB vairākkārtēji, jo īpaši ECB Atzinumā CON/2004/7 par ierosināto komiteju struktūras direktīvu (7) (kuras mērķis ir vairākās Kopienas direktīvās ieviest grozījumus, lai “Lamfalusī procedūras” piemērošanu paplašinātu no vērtspapīru sektora uz citiem finanšu sektoriem) ir atbalstījusi Starpinstitūciju uzraudzības grupas ieteikumu 1. līmeņa Kopienas tiesību aktus izmantot tikai pamatprincipiem un, ciktāl tas iespējams, izmantot regulas 2. līmenī. Kā norādīts ECB Atzinuma CON/2004/7 6. punktā, ECB uzskata, ka Starpinstitūciju uzraudzības grupas ieteikumu ieviešanas rezultātā, 2. līmeņa akti varētu pakāpeniski kļūt par galveno tehnisko noteikumu kopumu, kuru piemēro ES finanšu iestādēm.

7.

Arī tās komentāros par trešo konsultāciju dokumentu ECB ieteica Bāzeles II ieviešanas nolūkā ierosināto direktīvu tehniskos pielikumus pieņemt kā 2. līmeņa pasākumus un, ja tas atbilst nepieciešamajam elastīgumam attiecībā uz ieviešanu valstu līmenī, izmantot Kopienas regulas.

8.

ECB uzskata, ka Bāzeles II ieviešana piedāvāja tādu vienreizēju iespēju tās kontekstā pārskatīt ES kapitāla prasības, kura netika izmantota. ECB atzīst, ka atbilstoši ierosinātās banku direktīvas 150. panta 1. punktam Komisija tiks pilnvarota saskaņā ar ierosinātās banku direktīvas 151. pantā minēto “komitoloģijas” procedūru pieņemt grozījumus V līdz XII pielikuma noteikumos, lai ņemtu vērā finanšu tirgu, jo īpaši jaunu finanšu produktu, attīstību vai Kopienas tiesību aktos izklāstīto grāmatvedības standartu vai prasību attīstību.

9.

Tomēr, ņemot vērā vienošanos Lamfalusī procesa piemērošanu paplašināt no vērtspapīru sektora uz citiem finanšu sektoriem (8), būtu bijis vēlams ierosinātajās direktīvās ietvert tikai pamatprincipus, kas atspoguļo galvenās politiskās izvēles un būtiskākos jautājumus kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla pietiekamības jomā, un tehniskos noteikumus, kas attiecas uz kapitāla pietiekamību, ietvert vienā, tieši piemērojamā 2. līmeņa regulā. Šī pieeja stiprinās vienotu Bāzeles II ieviešanu visā ES, veicinās to, ka dažādās ES valstīs darbojošās finanšu grupas ievēros šos noteikumus, kā arī samazinās izmaksas un veicinās vienlīdzīgus darbības nosacījumus un integrāciju finanšu jomā.

10.

Ja ierosinātās direktīvas šajā posmā nevar grozīt saskaņā ar šo pieeju, ECB uzskata, ka iecerēto tiesisko kārtību nedrīkst uzskatīt galīgo rezultātu, bet gan par posmu ilgtermiņa procesā, kura mērķis ir izveidot, kad tas būs iespējams, tieši piemērojamu 2. līmeņa tehnisko noteikumu kopumu attiecībā uz finanšu iestādēm Eiropas Savienībā.

Valstu izvēles iespēju samazināšana

11.

Valstu izvēles iespēju samazināšana ir ārkārtīgi nozīmīga, jo tas vienkāršotu reglamentējošos noteikumus, veicinātu uzraudzības prakses konverģenci un sniegtu ieguldījumu vienlīdzīgu darbības nosacījumu nodrošināšanā. ECB atzīst Eiropas banku uzraugu komitejas (CEBS) panākto progresu izvēles iespēju un atbrīvojumu skaita samazināšanā. ECB atbalsta CEBS centienus un mudina turpināt darbu šajā jomā, jo, neskatoties uz sasniegto progresu, joprojām ir virkne izvēles iespēju, kas varētu kavēt vienlīdzīgus darbības nosacījumus. Ierosinātās banku direktīvas 68. līdz 73. pantā paredzēta iespēja atcelt kapitāla prasības dažādos līmeņos grupu ietvaros. ECB uzskata, ka tad, ja šīs iespējas dažās jurisdikcijās tiek uzskatītas par pārāk nozīmīgām, lai tās nepiemērotu, jābūt vismaz konverģencei un pārskatāmībai attiecībā uz situācijām, kurās tās tiek izmantotas, lai nodrošinātu vienlīdzīgus darbības nosacījumus Eiropas Savienībā. Ņemot vērā vajadzību turpināt valstu izvēles iespēju samazināšanu, ECB atbalsta īpašas tiesību normas ieviešanu, kura noteiktu, ka Komisijai jāuzrauga progress šajā jomā un attiecīgā laikā posmā (piem. trīs gados) jāziņo Kopienas iestādēm par valstu izvēles iespējas izmantošanu, novērtējot, cik tā nepieciešama un vai vajadzīgas turpmākas iniciatīvas reglamentēšanas jomā.

12.

Ierosināto direktīvu dažu noteikumu vispārīgais formulējums atļauj nacionālo iestāžu atšķirīgas interpretācijas, tādējādi radot risku, ka netiks nodrošināti vienlīdzīgi darbības nosacījumi visā ES. Šīs problēmu ilustrē ierosinātās banku direktīvas 84. panta 2. punkts, kas nosaka, ka kompetentās iestādes var kredītiestādei ļaut izmantot uz iekšējiem reitingiem pamatotu metodi (Internal Ratings Based Approach) (tālāk tekstā - “IRB metodi”), ja tās kredītrisku vadības un vērtēšanas sistēmas atbilst virknei nosacījumu (piemēram, tām jābūt “drošām”, “integrēti īstenotām” un jānodrošina “pienācīgu novērtējumu”). Šajā pantā ir atsauce uz papildus nosacījumiem ierosinātās banku direktīvas VII pielikuma 4. daļā, kas pieļauj ievērojamas izvēles iespējas, īstenojot ieviešanu valstu līmenī. Lai gan ECB atzīst, ka dažreiz nepieciešams lietot formulējumus, kas ievērojamas izvēles iespējas atstāj nacionālo iestāžu ziņā (piemēram, lai nekavētu riska vadības prakses attīstību kredītiestādēs vai lai veicinātu elastīgu transpozīciju un piemērošanu, ņemot vērā atšķirīgās nacionālo banku sistēmu struktūras vai nacionālo regulējumu), tomēr, tirgum noskaidrojot labāko praksi, būtu jāveicina tas, ka kompetentās iestādes šos noteikumus interpretē vienoti. Šajā nolūkā Komisija var nolemt sniegt ieteikumus, kas pamatoti uz CEBS konsultācijām.

13.

ECB iesaka arī izmantot vienotu terminoloģiju, nosakot veidu, kā kompetentās iestādes var iejaukties pirms konkrētu riska svērumu un mērījumu metožu izmantošanas. Nepārprotami jānošķir gadījumi, kuros kompetentajām iestādēm ir jāpaziņo oficiāls administratīvs lēmums par kredītiestādes pieteikumu, un gadījumi, kuros kompetentās iestādes var izskatīt piedāvātās metodes, nepieņemot formālu lēmumu.

To iestāžu loma, kas atbild par uzraudzību uz konsolidācijas pamata

14.

ECB uzskata, ka par uzraudzību uz konsolidācijas pamata atbildīgo iestāžu (tālāk tekstā - “uzraugs uz konsolidācijas pamata”) lomas stiprināšana, kas paredzēta ierosinātās banku direktīvas 129. līdz 132. pantā, ir solis uz priekšu, kurš tomēr var izraisīt virkni problēmu, kad ierosinātā direktīva tiks transponēta un piemērota. Koordinatora loma, kas noteikta 129. panta 1. punktā, kopā ar 130. panta 2. punktā un 132. pantā noteikto informācijas apmaiņu vienkāršos attiecības uzraudzības iestāžu starpā, kā arī attiecības uzraudzības iestāžu un banku starpā, tādējādi, veicinot lēmumu pieņemšanas procesu, palielināsies uzraudzības efektivitāte un samazināsies uzraudzības kopējās izmaksas. Tas atbilst banku grupu, kas veic pārrobežu darbības nozīmīgā apmērā (9), pieaugošajam pieprasījumam samazināt izmaksas, kas tām rodas ievērojot uzraudzības un regulējošās prasības, kuras nosaka dažādi nacionālie uzraugi un regulatori un kuras reizēm pārklājas, kā arī nav pilnībā saskaņotas.

15.

Turklāt ECB sagaida, ka uzrauga uz konsolidācijas pamata darbība koordinatora lomā, kopā ar nepārprotamu prasību apmainīties ar informāciju, veicinās banku sektora stabilitāti gan ES, gan dalībvalstu līmenī. No uzrauga uz konsolidācijas pamata viedokļa uzlabotas ziņas no nacionālajiem uzraugiem attiecībā uz grupas ES meitasuzņēmumu vietējām aktivitātēm un riskiem jāapvieno, lai nodrošinātu grupas kā kopuma visaptverošu izvērtēšanu un novērtēšanu, kā tas noteikts ierosinātās banku direktīvas 124. pantā saistībā ar 71. līdz 73. pantu. No nacionālo uzraugu viedokļa uzrauga uz konsolidācijas pamata apkopotā informācija ļaus vieglāk novērtēt iespējamās finanšu problēmas citās grupas struktūrvienībās, kas var ietekmēt vietējos meitasuzņēmumus. Turklāt nacionālajiem uzraugiem pieejamā papildus informācija veicinās centrālas bankas funkciju izpildi finanšu stabilitātes, maksājumu sistēmu un monetārās politikas jomās.

16.

Ierosinātās banku direktīvas 129. panta 2. punkts (saistībā ar 37. panta 2. punktu ierosinātajā kapitāla pietiekamības direktīvā) sniedz iespēju veicināt integrāciju finanšu jomā. Tas nosaka tiesisko pamatu risko noteikšanai attiecībā uz visu grupu izmantot IRB metodi, Uzlaboto mērījumu metodes (Advanced Measurement Approaches) (“AMA”) un Iekšējo modeļu metodi (Internal Models Approach), ko papildina procedūra, kas racionalizē apstiprināšanas procesu attiecībā uz visu grupu. Tas atļauj saskaņot grupas vadības praksi saistībā ar kapitāla prasību ievērošanu, kas uzlabo grupas struktūru integrāciju un, attiecīgi, banku sektora integrāciju kopumā.

17.

Neatkarīgi no 129. panta 2. punkta sniegtajiem ieguvumiem tā piemērošana var radīt problēmas, kas jānovērtē un jāatrisina, lai pastiprinātu tā darbību. Piemēram, problēmas varētu radīt par nozīmīgām uzskatāmas (10) nesaskaņas starp grupas vietējo un uzņēmējas valsts uzraugu par ierosinātās banku direktīvas prasību interpretāciju. Lai arī 129. panta 2. punkta trešā daļa lēmumu pieņemt liek uzraugam uz konsolidācijas pamata, ja uzraudzības iestādes nav panākušas vienošanos sešu mēnešu laikā, nesaskaņas vietējā uz uzņēmējas valsts uzrauga starpā ir jāatrisina tā, lai nekaitētu to kompetento vietējo uzraudzības iestāžu pilnvarām, kurām grupas pieejas rezultāti jāizmanto vietējā līmenī un jānodrošina vienlīdzīgi darbības nosacījumi (11).

18.

Iespējamie ieguvumi no 129. panta 2. punkta ir atkarīgi arī no tā, kā kompetento nacionālo uzraugu pilnvaras noteikt uzraudzības pasākumus vietējiem meitasuzņēmumiem saskaņā ar Bāzeles II otro pīlāru (uzraudzības pārbaudes procedūra) ietekmē apstiprināšanas lēmumus attiecībā uz visu grupu. Kredītiestādēm, kas iesniedz pieteikumus saskaņā ar 129. panta 2. punktu nepieciešama juridiska noteiktība. Šajā sakarā jāpievērš uzmanība lēmumu attiecībā uz grupu izskatīšanai tiesā un tiem piemērojamām procedūrām, kā arī pastāvīgajai uzraudzībai saistībā ar IRB metodes un AMA izmantošanu. Ierosinātajā banku direktīvā tādēļ jāietver uzraudzības iestāžu pilnvaras labot trūkumus grupas pieejā, kas radušies pēc apstiprinājuma sniegšanas, kā arī pilnvaras atsaukt apstiprinājumu.

19.

Ņemot vērā iepriekš minēto jautājumu nozīmību ierosinātās banku direktīvas 129. panta 2. punkta piemērošanā, ECB atbalsta CEBS darbu saistībā ar 129. panta piemērošanu kopumā un tā ir pārliecināta, ka šī darba rezultātā būs iespējama vienota piemērošana. Tomēr ECB iesaka ierosinātajā banku direktīvā iekļaut noteikumu, kas nosaka 129. panta izvērtēšanu un, vajadzības gadījumā, pārskatīšanu trīs gadus pēc direktīvas transpozīcijas, lai ņemtu vērā to, kā 129. pants tiek piemērots praksē un vai tiek sasniegts tā mērķis.

20.

ECB atbalsta arī CEBS darbu attiecībā uz ierosinātās banku direktīvas 131. pantu, kas nosaka, ka uzraugam uz konsolidācijas pamata un citām kompetentām uzraudzības iestādēm jānoslēdz “rakstiska vienošanās par koordināciju un sadarbību”. Tādēļ ECB atbalsta CEBS darbu izstrādājot vienošanās par koordināciju un sadarbību paraugu, ko izmantos visas iesaistītās uzraudzības iestādes.

Laika un pārejas noteikumi

21.

ECB atzinīgi novērtē noteikumus par jauno kapitāla prasību ieviešanas laiku, kas ietverti ierosinātās banku direktīvas VII sadaļas 1. nodaļā. Šie noteikumi atspoguļo laiku, kas noteikts Bāzelē II, un tiem jānodrošina, ka Eiropas kredītiestādes nav neizdevīgākā stāvoklī, kā to konkurenti trešās valstīs. Turklāt atlikta piemērošana zināmā mērā kaitēs sagatavošanās darbiem, kurus ES kredītiestādes veikušas, lai ievērotu sākotnējos termiņus. Tādēļ ECB aicina Kopienas iestādes paturēt spēkā Komisijas ierosināto grafiku.

22.

Turklāt ECB uzskata, ka uzmanība jāpievērš arī reformas tālejošajām sekām un ar to saistītajai neskaidrībai par tās ietekmi uz kapitāla līmeni ES finanšu sistēmā kopumā (pat tad, ja šo neskaidrību, ciktāl tas iespējams, mazinājuši kvantitatīvās ietekmes pētījumi). Tādēļ ECB pilnībā atbalsta pārejas prasību iekļaušanu ierosinātās banku direktīvas 152. pantā, kas ierobežos ietekmi uz kredītiestāžu obligātajām kapitāla prasībām pirmajos trīs gados pēc direktīvas transpozīcijas.

23.

Neierobežojot nepieciešamību riska faktorus aplēst, pamatojoties uz datu vēsturi, kas ir pietiekami ilga, lai aptvertu ekonomisko nosacījumu svārstības, pārejas noteikumiem jāatbalsta kredītiestādes to pārejā uz pilnveidoto IRB metodi, uz laiku mīkstinot dažas prasības, kas, uzlabojoties iestāžu spējai vākt datus, tiks pakāpeniski pastiprinātas. Tas attiecas uz pienākumu turēt vismaz piecu gadu datus par vēsturiskajiem novērojumiem attiecībā uz saistību neizpildes iespējamību (ierosinātās banku direktīvas VII pielikuma 4. daļas 66. punkts). Saistībā ar iepriekš minēto ierosinātās direktīvas 154. panta 5. punkts atļaus dalībvalstīm piemērot samazinātu divu gadu datu prasību attiecībā uz kredītiestādēm, kas nolēmušas ieviest IRB metodi pirms 2007. gada 31. decembra. Tomēr iestādēm, kas IRB metodi pieņem pēc 2007. gada 31. decembra, 2008. gada beigās jābūt trīs gadu datiem, 2009. gada beigās – četru gadu datiem un 2010. gada beigās – piecu gadu datiem. Praksē ir neiespējami, ka 2008. gada beigās tām būs trīs gadu dati, ja vien tās nav savākušas divu gadu datus jau 2007. gada beigās. Tādēļ ECB uzskata, ka ir vēlams mainīt šo noteikumu tā, lai tas atļautu IRB metodes izmantošanu atzīt arī jau pārejas perioda laikā. Šajā sakarā ECB kā pragmatisku risinājumu atzinīgi novērtē grozījumus 154. panta 5. un 6. punktā, kas izklāstīti Padomes vispārīgajā viedoklī.

Jaunās sistēmas strukturālās un iespējamās procikliskās ietekmes uzraudzība

24.

Bažu par ierosināto direktīvu vispārējo strukturālo ietekmi pamatā ir, cita starpā, to mērķis apvienot kapitāla neitralitāti un arvien pilnīgākās aprēķinu metodes. ECB pilnībā atbalsta ierosinātajās direktīvās izklāstīto vispārīgo kapitāla prasību iedalījumu un norāda, ka dalībvalstis aptverošais kvantitatīvās ietekmes pētījums (QIS3) (12) pozitīvi novērtēja ietekmi uz mazākām ES kredītiestādēm, ES ieguldījumu sabiedrībām un aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (kurus, kā rāda pētījums, ierosinātās direktīvas nenostādīs neizdevīgākā situācijā), kā arī ietekmi uz vienlīdzīgu darbības nosacījumu saglabāšanu ES attiecībā pret konkurentiem no trešām valstīm. ECB tāpat atzīmē kopumā pozitīvo vērtējumu Eiropas Komisijas uzraudzībā sagatavotajā ziņojumā par pārskatīto kapitāla prasību finansiālajām un makroekonomiskajām sekām (13). Tomēr iepriekšējs ierosināto direktīvu kvantitatīvās ietekmes novērtējums nevar aptvert to ietekmes dinamiku, ņemot vērā to, ka finanšu iestāžu rīcība var mainīties sakarā ar pārskatīto kapitāla prasību noteiktajiem atšķirīgajiem risku svērumiem, salīdzinot ar pašreizējām kapitāla prasībām. Tādēļ ECB atbalsta regulāru paveiktā uzraudzību, kas aptvertu arī strukturālo ietekmi un risku sadalījumu.

25.

Papildus ierosināto direktīvu vispārējās ietekmes uzraudzībai, turpmāka uzraudzība var būt nepieciešama arī dažiem specifiskiem elementiem. Piemēram, ECB norāda, ka priekšrocības, kas nekustamā īpašuma komercaizdevumiem pieejamas saskaņā ar Standarta metodi un IRB pamata metodi (14), nodrošina lielāku elastīgumu kā Bāzele II. ECB uzsver, ka nekustamā īpašuma komercaizdevumu pieejamības un īpašuma cenu saistība, papildus banku veiktajai nodrošinājuma analīzei, būtu cieši jāuzrauga no stabilitātes makroanalīzes viedokļa. ECB nolūks ir sniegt savu ieguldījumu šajā uzraudzības procesā.

26.

Saistībā ar ierosināto direktīvu iespējamo prociklisko ietekmi (t.i., iespēju, ka kapitāla prasības varētu paaugstināties recesijas laikā un samazināties ekonomikas augšupejas laikā, tādējādi pastiprinot cikliskās svārstības) ECB atzīst šī jautājuma izskatīšanas nozīmību un ievērojamo progresu, kas sasniegts mazinot šīs bažas, ierosinātās direktīvas pielāgojot tā, lai mazināto to prociklisko ietekmi. Tā kā makroekonomiskie nosacījumi, jo īpaši euro zonā, pakāpeniski kļūst arvien ciešāk savstarpēji saistīti, visu ES uzraudzības iestāžu interesēs ir apsvērt piemērotus paņēmienus, kā samazināt paaugstināta procikliskuma risku. Vienota pieeja attiecībā uz procikliskumu atbalstītu arī vienlīdzīgu darbības apstākļu nodrošināšanu un pārskatāmību kopējā tirgū. Tomēr ECB uzskata, ka vajadzīga Komisijas un kompetento nacionālo iestāžu veikta uzraudzība.

27.

Tādēļ ECB atbalsta priekšlikumu, ka Komisija periodiski uzraudzīs, vai ierosinātajai banku direktīvai ir nozīmīga ietekme uz ekonomisko ciklu, kā tas izklāstīts minētās direktīvas 156. pantā. Turklāt ECB norāda, ka Komisijas prerogatīva ir pieņemt ierosinājumus par grozījumiem pārstrādātajā Konsolidētajā banku direktīvā un ka tas attiecas arī uz iespējamu neatbilstību labošanu likumdošanas ceļā, kas minēta 156. pantā. Tomēr no stabilitātes makroanalīzes viedokļa ir būtiski, ka iespējamā neatbilstību labošana likumdošanas ceļā ir simetriska un ka kapitāla standarti tiek mainīti tikai tad, ja pielāgojumi ir ilgtspējīgi visa cikla laikā. ECB iesaka šo nepieciešamību izskaidrot ierosinātās banku direktīvas 59. apsvērumā.

Īpašas piezīmes

Centrālo banku definīcija

28.

ECB saskata nepieciešamību precizēt tās statusu saistībā ar centrālo banku izņēmumu no ierosinātās banku direktīvas prasībām. Pirmais ievilkums 2. pantā atbrīvo “dalībvalstu centrālās bankas” no ierosinātās banku direktīvas piemērošanas jomas, bet 4. panta 23. punkts definē terminu “centrālās bankas” (pretstatā “dalībvalstu centrālajām bankām”), ietverot tajā ECB, ja nav norādīts citādi. ECB ierosina grozīt 2. pantu, tieši norādot, ka izņēmums attiecas arī uz ECB.

Solo konsolidācija

29.

Ierosinātās banku direktīvas 70. pants paredz iespēju kompetentajām iestādēm, izskatot katru atsevišķu gadījumu un saskaņā ar dažiem nosacījumiem, atļaut tādām kredītiestādēm attiecīgajā dalībvalstī, kas ir mātesuzņēmumi, iekļaut ES atrodošos meitasuzņēmumus aprēķinos, kas prasīti ierosinātās banku direktīvas 68. panta 1. punktā. Šo procedūru sauc par “solo konsolidāciju”.

30.

ECB iesaka pārskatīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem var piemērot solo konsolidāciju (15). Viens no šiem nosacījumiem ir ierosinātās banku direktīvas 69. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kurš prasa, lai netiktu likti šķēršļi pašu kapitāla nodošanai no mātesuzņēmuma meitasuzņēmumam. No ECB viedokļa tas ir nepiemērots nosacījums mātesuzņēmumam solo konsolidācijas prasību kontekstā. Šajā sakarā ECB ļoti atzinīgi novērtē to, ka grozījumi ierosinātās banku direktīvas 70. pantā, kas izklāstīti Padomes vispārīgajā viedoklī, noteiks prasības attiecībā uz pašu kapitāla pieejamību mātesuzņēmumam no meitasuzņēmuma un atcels prasību, lai netiktu likti šķēršļi pašu kapitāla nodošanai no mātesuzņēmuma meitasuzņēmumam. ECB norāda, ka solo konsolidācija tiks attiecināta arī uz meitasuzņēmumiem, kas atrodas dalībvalstīs, kas nav mātesuzņēmuma dalībvalsts. Praksē tas nozīmē to, ka meitasuzņēmuma finansiālais stāvoklis kapitāla pietiekamības nolūkiem tiks uzskatīta par daļu no mātesuzņēmuma finansiālā stāvokļa. Mātesuzņēmuma uzraugam tādēļ jābūt pilnībā pieejamai informācijai par meitasuzņēmuma aktīvu, pasīvu un kapitāla kvalitāti. ECB iesaka pievienot papildus kritēriju, lai nodrošinātu, ka mātesuzņēmuma uzraudzības iestāde var efektīvi pārbaudīt šādu informāciju saistībā ar citā dalībvalstī esoša meitasuzņēmuma finansiālo stāvokli. ECB principā atbalsta pārskatāmību direktīvas 70. panta pielietošanā un atzinīgi novērtē noteikumus, kas šajā nolūkā izklāstīti Padomes vispārīgajā viedoklī.

31.

ECB norāda, ka ierosinātās banku direktīvas 70. pants neapšauba individuālu kapitāla prasību piemērošanu ES meitasuzņēmumiem, kas iekļautas kredītiestādes, kura ir mātesuzņēmums, individuālajās kapitāla prasībās. Būtu lietderīgi precizēt to, ka 70. pants neierobežo 68. panta noteiktās prasības attiecīgajiem meitasuzņēmumiem.

Kapitāla prasības starpbanku aizdevumiem grupas iekšienē

32.

Ierosinātās banku direktīvas 80. panta 7. punkts ļauj kompetentajām iestādēm saskaņā ar dažiem nosacījumiem atbrīvot kredītiestādes aizdevumus tās mātesuzņēmumam, meitasuzņēmumam vai citiem tā paša mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem no kredītriska kapitāla prasībām (16). ECB uzsver, ka uz visiem kredītriskiem jāattiecas pienācīgām kapitāla prasībām. Nosacījumi, saskaņā ar kuriem piemēro 80. panta 7. punkta izņēmumu, neizslēdz kredītriski attiecīgajos aizdevuma darījumos, ņemot vērā to, ka, piemēram, viena kredītiestāde var neizpildīt savas saistības pret citu kredītiestādi, kuru kontrolē viens un tas pats mātesuzņēmums. Turklāt ECB norāda, ka 80. panta 7. punktu piemēros, pirmkārt, starpbanku aizdevumiem, kuros kapitāla prasības ir būtiskas sistēmas risku ierobežošanai. ECB turklāt norāda, ka šāds izņēmums nav piejams saskaņā ar Bāzeli II (17) un ka tas dažās banku sistēmās varētu ietekmēt vienlīdzīgus darbības nosacījumus nacionālajā līmenī. Attiecīgi ECB iesaka, ka uz šo aizdevumu veidu joprojām attiecas kapitāla prasības.

Ārējās aizdevumu novērtēšanas institūcijas

33.

Attiecībā uz Ārējām aizdevumu novērtēšanas institūcijām (External Credit Assessment Institutions) (ECAI) ECB vēlētos izvērtēt trīs jautājumus.

34.

Pirmkārt, ECB redz iespēju papildus precizēt “neatkarības” prasību ierosinātās banku direktīvas VI pielikuma 2. daļas 1.2. nodaļā. Novērtēšanas procesā kompetentajām iestādēm jāņem vērā tādus faktorus, kā ECAI īpašumtiesības un organizatoriskā uzbūve, tās finanšu resursi, darbinieki un specializācija, kā arī tās korporatīvā vadība. ECB uzskata, ka kompetentajām iestādēm jāpārbauda arī, vai ECAI ir efektīvas iekšējās procedūras iespējamo interešu konfliktu identificēšanai, novēršanai un vadībai, tādējādi nodrošinot to, ka konfidenciāla informācija netiek nejauši izplatīta, atklāta vai ļaunprātīgi izmantota. Šie jautājumi tiek uzskatīti par nozīmīgiem un atzīti Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) 2003. gada 25. septembra Paziņojumā par kredītreitingu aģentūru darbības principiem (18).

35.

Otrkārt, ECB vēlētos uzsvērt nepieciešamību pēc drošas un taisnīgas pieejas attiecībā uz uzraugu veikto ECAI uzticamības un tirgus uzticības novērtējumu. Īpaši svarīgi ir tas, ka kompetentās iestādes, novērtējot potenciālās ECAI, nerada barjeras jaunu dalībnieku iekļūšanai tirgū, nosakot nepamatotu daudzumu to izpildāmo kritēriju, kuri izklāstīti ierosinātās banku direktīvas VI pielikuma 2. daļas 2.1. nodaļā (tirgus daļa, ienākumi un finanšu resursi, ietekme uz cenu līmeni). Kompetentās iestādes tiek aicinātas savu novērtējumu fokusēt uz vērtēšanas metodikas pamatīgumu un drošību. Tādēļ papildus jāprecizē attiecīgie noteikumi, lai atļautu pietiekami diferencētu vērtēšanas procedūru. Šajā kontekstā ECB atbalsta minētās nodaļas pārstrādāšanu, saskaņojot to ar Bāzeli II, lai nodrošinātu, ka uzticamības pamatā ir gan tirgus uzticība, gan droša metodika.

36.

Treškārt, ECB uzsver vajadzību pēc pienācīgas uzraudzības konverģences un sadarbības saistībā ar ECAI atzīšanu. Dalībvalstu prakses ievērojama saskaņotība būs neaizvietojama, lai nodrošinātu ārējo reitinga novērtējumu salīdzināmību un vienlīdzīgus darbības nosacījumus kredītiestādēm, izmantojot šos novērtējumus kredītriska noteikšanā saskaņā ar Standarta metodi, un tā palīdzēs samazināt regulatora izvēles risku. Turklāt uzraudzības sadarbība būs būtiska, samazinot noteikumu ievērošanas izmaksas tām ECAI, kuras vēlas tikt atzītas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Pašlaik ierosinātās banku direktīvas 81. panta 3. punkts, 82. panta 2. punkts un 97. panta 3. punkts ietver tikai savstarpējas atzīšanas izvēles iespēju. Saskaņā ar konsekvento Eiropas Kopienu tiesas praksi attiecībā uz brīvību sniegt pakalpojumus, ECB uzskata, ka savstarpējai atzīšanai jābūt galvenajam principam attiecībā uz ECAI Eiropas Savienībā. Tas neliedz uzraugam lemt par papildus atbilstības prasību noteikšanu, lai ņemtu vērā vietējā tirgus specifiku, ciktāl šādas prasības nedublē līdzvērtīgus nosacījumus, kas jau izpildīti izcelsmes dalībvalstī. ECB atzinīgi novērtē CESR konsultāciju dokumentu par iespējamām regulatīvām pieejām attiecībā uz kredītreitinga aģentūrām (19). ECB tāpat atbalsta darbu, ko pašlaik veic CEBS, lai saskaņotu kritērijus ECAI atzīšanai. ECB uzskata, ka Atbilstības noteikšanas procedūra (Mapping Process) (kas izklāstīta Bāzeles II 2. pielikumā), saskaņā ar kuru vietējās iestādes, cita starpā, nosaka kredītrisku novērtējumu atbilstību to rīcībā esošiem risku svērumiem, ir ļoti nozīmīga, un CEBS ir jāveicina konverģence šajā jomā.

Pastāvīgs daļējais izmantojums attiecībā uz dažiem riska darījumiem

37.

ECB norāda, ka atšķirībā no Bāzeles II ierosinātā banku direktīva ļauj pastāvīgi daļēji izmantot IRB metodi attiecībā uz liela apjoma riska darījumiem un nozīmīgām uzņēmējdarbības struktūrvienībām, ņemot vērā apstākļus, kas uzskaitīti ierosinātās banku direktīvas 89. panta 1. punkta a), b) un d) līdz g) apakšpunktā. ECB norāda, ka pastāvīgā daļējā izmantojuma ierobežošanas pamatā ir vēlme novērst to, ka bankas uz augsta riska darījumiem pastāvīgi attiecina Standarta metodi, bet uz zemāka riska darījumu portfeļiem attiecina savus riska rādītāju aprēķinus, tādējādi izvēloties izdevīgāko metodi katrā atsevišķā gadījumā.

38.

ECB atbalsta pastāvīgā daļējā izmantojuma atļaušanu mazajām kredītiestādēm to darījumos ar centrālo valdību, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, jo šādos gadījumos pašu aprēķinu piemērošana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un liegtu mazajām kredītiestādēm pieņemt IRB metodi. Mazo kredītiestāžu situācija ir korekti novērtēta jaunajā 35A. Apsvērumā, kas ierosināts Padomes vispārīgajā viedoklī. ECB iesaka Komisijai trīs gadus pēc direktīvas transpozīcijas izvērtēt to, vai ierosinātās banku direktīvas 89. panta piemērošana ir efektīvi sasniegusi savu mērķi.

Saskaņota attieksme pret saistībām IRB un Standarta metodēs

39.

Starp Standarta un Pamata IRB metodēm ir nekonsekvence attiecībā uz saistību kapitāla režīmu. ECB saprot, ka atšķirības nav noteiktas ar nodomu. Tomēr, ja tās netiks novērstas, tās saskaņā ar Pamata IRB metodi var radīt maksu par kapitālu par dažām garantijām, kas samazina riskus un aizsargā finanšu sistēmas stabilitāti, nodrošinot norēķinu pabeigšanu dažās maksājumu sistēmās. Tādēļ ECB iesaka ierosinātās banku direktīvas VII pielikuma 3. daļas 1.11. punkta a) apakšpunkta formulējumu pārstrādāt, lai tas atbilstu līdzvērtīgai normai, kuru piemēro Standarta metodē, t.i., noteikt, ka 0 % konversijas koeficentu piemēro kredītlīnijām, par kurām nav uzņemtas saistības, kuras iestāde var, iepriekš nebrīdinot, bez nosacījumiem atcelt, vai kuras paredz automātisku atcelšanu sakarā ar aizņēmēja kredītspējas samazināšanos.

Uzraudzības izvērtēšanas process

40.

ECB uzsver to, ka otrais pīlārs uzskatāms par tikpat nozīmīgu, cik pārējie Bāzeles II pīlāri, proti, obligātās kapitāla prasības un tirgus disciplīna. ECB uzskata, ka ierosinātās banku direktīvas 123. un 124. panta, kas atspoguļo otro pīlāru, ļoti vispārīgais formulējums var nepareizi norādīt uz to, ka visi trīs pīlāri nav vienlīdz nozīmīgi.

41.

Tā kā ierosinātajā banku direktīvā nav “iekšējā kapitāla” jēdziena (kurš izmantots direktīvas 123. pantā) definīcijas, ECB uzskata, ka uzraugu un kredītiestāžu izpratnei par to, kas ir iekšējais kapitāls, būs jātuvinās attīstoties nozares praksei. ECB uzskata par vēlamu izstrādāt norādes, kas aptvertu to, kas kredītiestādēm jādara, lai izpildītu 123. panta prasības. ECB apzinās to, ka šādas norādes var izstrādāt tikai ar laiku, saskaņā ar attīstošos nozares praksi un nacionālo uzraugu pieredzi, un neuzstāj uz precizētu iekšējā kapitāla definīciju šajā posmā.

42.

Attiecībā uz kapitāla rezervēm, jāpievērš uzmanība Bāzeles Banku uzraudzības komitejas 2002. gada jūlija paziņojumam, kas atzīst kapitāla rezervju nozīmi saistībā ar procikliskumu (20). Ierosinātā banku direktīva pašlaik nepiemin šo jautājumu, un ECB iesaka uz to atsaukties ierosinātās banku direktīvas apsvērumā, norādot, ka uzraugiem jāsagaida no bankām, ka tām ir kapitāla rezerves, lai varētu ievērot obligātos kapitāla līmeņus pat stresa apstākļos.

43.

Visbeidzot, ECB norāda, ka virkne dalībvalstu minimālo kapitāla koeficentu nosaka pašlaik īpašos apstākļos nosaka virs 8 % robežas, kas noteikta ierosinātās banku direktīvas 75. pantā. Augstāku kapitāla prasību automātiska piemērošana noteiktām institūciju kategorijām nav vēlama, jo atšķirīgi minimālā kapitāla koeficenti apdraud vienlīdzīgus darbības nosacījumus ES un stimulē grupu restrukturizāciju ar mērķi izvēlēties izdevīgāko regulācijas režīmu.

Sadarbība ārkārtas situācijās

44.

ECB atzinīgi novērtē ierosinātās banku direktīvas 130. panta 1. punktu, kas ir īpaši nozīmīgs, jo tas nosaka uzrauga uz konsolidācijas pamata pienākumu paziņot ierosinātās direktīvas 49. panta a) apakšpunktā un 50. pantā minētajām iestādēm par ārkārtas situācijām, kas varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti.

45.

ECB saprot, ka 130. panta 1. punkts attiecas gan uz finanšu sistēmas nacionālo, gan ES dimensiju. Tādēļ ECB saprot, ka informācija jānodod 49. panta a) apakšpunktā minētajām iestādēm nacionālajā vai pārrobežu līmenī. Tas ir svarīgi, jo ES finanšu tirgu un tirgus infrastruktūru integrācijas progress, palielinot šo tirgu likviditāti un efektivitāti, var palielināt arī tādu sistēmisku traucējumu iespējamību, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, un iespējams palielināt ES banku sektora pārrobežu kaitējuma risku. Šajā kontekstā ECB atzinīgi novērtē to, ka 130. panta 1. punkts ņem vērā Ekonomikas un finanšu komitejas ziņojuma par finanšu krīžu vadību (21) ieteikumu, nosakot pienākumu krīzes situācijā laicīgi informēt attiecīgās iestādes. Lai precizētu 130. panta 1. punkta piemērošanas jomu, ECB iesaka noteikt, ka pienākums brīdināt 49. panta a) apakšpunktā minētās iestādes attiecas uz iestādēm Eiropas Savienībā.

46.

ECB tāpat saprot, ka 130. panta 1. punkta atsauces uz 50. pantā minētajām iestādēm (22) mērķis ir nodrošināt to, ka dalībvalstu valdību locekļi, kas atbild par finanšu pakalpojumiem, par ārkārtas situācijām tiek brīdināti cik vien ātri iespējams. ECB iesaka iepriekš minēto formulēt skaidrāk, aizstājot atsauci uz 50. pantā minētajām iestādēm ar tiešu norādi uz “kompetentajiem valdības locekļiem”, tādējādi nodrošinot to, ka netiek kavēta konfidenciālas informācijas nodošana, kas nepieciešama ārkārtas situācijas risināšanai saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti nacionālajos un Kopienas tiesību aktos (t.i., tad, kad to funkcijas ietekmē ārkārtas situācija).

47.

ECB tāpat atbalsta ierosinātās banku direktīvas 130. panta 1. punkta formulējumu, jo tas atļauj iesaistītajām iestādēm nacionālajā un ES līmenī noteikt pietiekami elastīgu kārtību, kas ir nepieciešama krīžu vadības kontekstā. Šajā sakarā ECB vēlētos vērst uzmanību uz esošajiem centrālo banku un uzraugu nolīgumiem, kas nosaka komunikācijas uz sadarbības principus un procedūras finanšu krīzes vadības situācijās. Jo īpaši Eiropas Savienības banku uzraugu un centrālo banku saprašanās memorands par augsta līmeņa sadarbības principiem krīžu vadības situācijās (tālāk tekstā - “SM”) izklāsta principus un procedūras, kas attiecas uz to iestāžu noteikšanu, kuras atbild par krīžu vadību, uz nepieciešamo informācijas plūsmu starp iesaistītajām iestādēm, kā arī uz praktiskajiem nosacījumiem informācijas apmaiņai pārrobežu līmenī. SM tāpat paredz, ka jāizveido infrastruktūra uzlabotas iestāžu pārrobežu sadarbības atbalstam (23).

48.

Turklāt ECB norāda, ka uzsāktas darbības, kas turpinās attīstīt krīžu vadības procedūras saskaņā ar ierosinātās banku direktīvas 130. pantu. Jo īpaši Eiropas Centrālo banku sistēmas Banku uzraudzības komiteja un CEBS ir izveidojušas Krīžu vadības apvienoto darba grupu, kas palīdzēs turpmāk attīstīt krīžu risināšanas praktisko kārtību. Šajā kontekstā ECB aicina veikt turpmāku darbu efektīvu sadarbības procedūru izveidē. ECB uzskata, ka uzraudzības un centrālās bankas funkciju saskaņota mijiedarbība veicinās krīžu sistēmiskās ietekmes ātru novērtēšanu un sniegs ieguldījumu efektīvā krīžu vadībā nacionālajā un ES līmenī.

Saskaņotība ar Bāzeli II operacionālā riska kontekstā

49.

ECB norāda, ka ierosinātās banku direktīvas noteikumi par operacionālo risku atšķiras no Bāzeles II tādā mērā, ka tas varētu kaitēt vienlīdzīgiem darbības nosacījumiem. Tādēļ ECB iesaka pārskatīt šādus ierosinātās direktīvas elementus.

50.

Pirmkārt, attiecīgie rādītāji ierosinātās banku direktīvas X pielikuma 1. un 2. daļā, kas tiek aprēķināti pamatojoties uz “pēdējiem sešiem divpadsmit mēnešu perioda novērojumiem, kas veikti finanšu gada vidū un beigās”, kā arī aplēšu pieņemšana, ja nav pieejami revīzijas rezultāti, neatbilst Bāzelei II, kas nosaka, ka jāizmanto gada novērojumi. ECB atzinīgi novērtē to, ka direktīvas X pielikuma 1. daļas 3. punkta un 2. daļas 5. punkta grozījumi, kas izklāstīti Padomes vispārīgajā viedoklī, saskaņos direktīvu ar Bāzeli II šajā aspektā.

51.

Otrkārt, ierosinātā kapitāla prasību aprēķināšana saskaņā ar Standarta metodi ES kredītiestādes nostāda neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar trešo valstu kredītiestādēm, saskaņā ar Bāzeli II. Turklāt šī pieeja var kavēt mērķi veicināt banku pāreju no Pamata rādītāju metodes uz Standarta metodi. Bāzele II ļauj dažu uzņēmējdarbības virzienu negatīvos bruto ienākumus daļēji izmantot, lai kompensētu citu uzņēmējdarbības virzienu pozitīvos bruto ienākumus gada robežās, un tādējādi saskan ar Pamata rādītāju metodi, saskaņā ar kuru kompensācija uzņēmējdarbības virzienu starpā katru gadu ir pašsaprotama. ECB norāda, ka ierosinātajā banku direktīvā izmantotā metode faktiski ir drošāka. Tomēr ECB dotu priekšroku ierosinātās direktīvas saskaņošanai ar Bāzeli II.

52.

Treškārt, ierosinātās banku direktīvas X pielikuma 4. daļas prasības atšķiras no Bāzeles II, jo tās principā atļauj neierobežoti izmantot pastāvīgu daļējo AMA. ECB norāda, ka AMA pastāvīgas daļējās izmantošanas apjoma un laika ierobežojumi Bāzelē II tika uzskatīti par ļoti svarīgiem, lai novērstu iespēju izvēlēties izdevīgāko regulatoru un iespēju negatīvi ietekmēt vienlīdzīgus darbības nosacījumus. ECB tāpat kā Bāzeles Banku uzraudzības komiteju uztrauc šis jautājums, un tā iesaka noteikt AMA pastāvīgas daļējās izmantošanas ierobežojumus ne tikai katrā atsevišķā gadījumā, bet kā vispārēju noteikumu.

53.

Visbeidzot, ierosinātās banku direktīvas 155. pantā ietvertie pārejas noteikumi atļauj līdz 2012. gada 31. decembrim“tirdzniecības un pārdošanas” uzņēmējdarbības virzienam piemērot 15 % attiecīgo rādītāju, gadījumā, ja šis uzņēmējdarbības virziens sastāda vismaz 50 % no kopējā attiecīgā rādītāja. Tā ir nevēlama atkāpe no Bāzeles II, kura nenosaka šādu pārejas noteikumu.

Juridiskais risks kā daļa no operacionālā riska

54.

ECB norāda, ka ierosinātās banku direktīvas 4. panta 22. punkts kā daļu no “operacionālā riska” ievieš “juridiskā riska” jēdzienu. ECB atzīst, ka juridiskais risks ir nozīmīga riska kategorija, kura jāņem vērā kapitāla aprēķināšanā, bet tā norāda arī to, ka juridiskā riska jēdziens ierosinātajā direktīvā nav definēts, un tādēļ varētu izraisīt neskaidrības, kā arī atšķirīgu transpozīciju un piemērošanu. Šajā sakarā ECB uzskata par lietderīgu ES tiesību sistēmā ieviest precīzāko Bāzeles II formulējumu, kas, cita starpā, nosaka, ka operacionālais risks ietver “juridisko risku, bet neiekļauj stratēģisko vai reputācijas risku” (Bāzeles II 644. punkts). Minētā Bāzeles II punkta zemsvītras piezīme nosaka, ka “juridiskais risks ietver vismaz riskus, ko uzraudzības rezultātā rada sodanaudas, soda maksājumi, zaudējumu atlīdzināšana, kā arī privāti izlīgumi”; šo varētu atspoguļot ierosinātās banku direktīvas apsvērumos.

55.

Juridiskā riska vispārīga definīcija veicinātu pienācīgu riska novērtējumu un riska vadību, kā arī nodrošinātu vienotu pieeju ES kredītiestāžu starpā. Tāpat būtu lietderīgi izvērtēt to, cik lielā mērā jāņem vērā to, ka juridiskie riski ir neparedzami un parasti neatbilst vienam modelim. Turklāt juridiskā riska vadībai jābūt saskaņotai ar operacionālā riska vadību kopumā. Tādēļ ECB uzskata, ka CEBS jāturpina darbs, precizējot juridiskā riska definīciju.

56.

ECB norāda, ka ierosinātās banku direktīvas VII līdz IX pielikumā uzskaitītās kredītrisku samazināšanas paņēmienu juridiskās noteiktības prasības var uzskatīt par tādām, ka mazina ar šo paņēmienu izmantošanu saistītos juridiskos riskus. Tā pamatā ir apstāklis, ka šīs prasības nevis tieši attiecas uz aktīvu riska svērumu aprēķināšanu, bet gan ir saistītas ar to, vai kredītrisku samazināšanas paņēmieniem ir pietiekams juridiskais pamats. Tomēr ierosinātās banku direktīvas X pielikuma 3. daļas 1.2. nodaļas 14. punkta kontekstā ECB saprot, ka uz zaudējumiem, kas radušies kredītrisku samazināšanas paņēmienu juridisko trūkumu dēļ, neattieksies operacionālā riska maksājumi, ja obligāto kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām tos uzskatīs par kredītrisku.

Kapitāla prasības dažām ieguldījumu sabiedrībām

57.

Ierosinātās kapitāla pietiekamības direktīvas 20. pants paredz kompetentajām iestādēm izvēles tiesības dažas ieguldījumu sabiedrības atbrīvot no kapitāla prasībām saistībā ar operacionālo risku. Tomēr ierosinātās direktīvas 22. apsvērums uzsver, ka “Operacionālais risks ir institūcijām nozīmīgs risks, kuram nepieciešams pašu kapitāla segums”. Komisija iepriekš minētās izvēles tiesības iekļāva direktīvā, pamatojoties uz 2004. gada jūlijā publicētu pētījumu (24), un šo izvēles tiesību mērķis bija atvieglot operacionālā riska maksājumu ietekmi uz ieguldījumu sabiedrībām noteiktām kopējām prasībām. ECB norāda, ka šī pētījuma autori bija visai konservatīvi attiecībā uz to, vai par neproporcionālu uzskatāms ieguldījumu sabiedrību kapitāla prasību pieaugums, kas radies ieviešot kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku. Turklāt pētījumā norādīts, ka izmantotie dati, iespējams, nav pilnīgi. ECB tāpat brīdina, ka tas, ka saskaņā ar ierosināto kapitāla pietiekamības direktīvu atļautie izņēmumi ir izvēles rakstura un saistīti ar konkrētu uzņēmumu, var trīs aspektos ietekmēt vienlīdzīgus darbības nosacījumus: dažāda veida ieguldījumu sabiedrību starpā; tā paša veida ieguldījumu sabiedrību starpā, ja tās konkurē pārrobežu līmenī; kā arī ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu starpā. ECB attiecīgi iesaka Komisijai noteiktā laikā pārskatīt šo izņēmumu sekas un to, kā tos piemēro kompetentās iestādes, kā arī ECB iesaka attiecīgu noteikumu iekļaut ierosinātajā kapitāla pietiekamības direktīvā.

Frankfurtē pie Mainas, 2005. gada 17. februārī.

ECB priekšsēdētājs

Jean-Claude TRICHET


(1)  COM(2004) 486 galīgā redakcija, I un II sējums, kā arī Annexes techniques.

(2)  OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp (turpmāk tekstā - “Konsolidētā banku direktīva”). Direktīva, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Komisijas Direktīvu 2004/69/EK (OV L 125, 28.4.2004., 44. lpp.).

(3)  OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp (turpmāk tekstā – “Kapitāla pietiekamības direktīva”). Direktīva, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Direktīvu 2004/39/EK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(4)  “Basel Committee on Banking Supervision”, International Convergence of Capital Measurement and Capital Standards: A Revised Framework, Bank for International Settlements (BIS), June 2004; piejams BIS interneta lapā.

(5)  Skat. ECB komentārus par BBUK konsultāciju otro apkopojumu 2001. gada 31. maijā, ECB atbildi uz BBUK konsultāciju trešajiem priekšlikumiem 2003. gada augustā un ECB komentārus par Eiropas Komisijas trešo konsultāciju dokumentu par regulētā kapitāla pārskatīšanu (turpmāk tekstā - “trešais konsultāciju dokuments”) 2003. gada novembrī; visi dokumenti ir pieejami ECB interneta lapā.

(6)  Jāatzīmē, ka savā 2004. gada 7. decembra sanāksmē ECOFIN Padome vienojās par vispārīgu viedokli attiecībā uz ierosinātajām direktīvām (tālāk tekstā - “Padomes vispārīgais viedoklis”). Tā lūdza Padomes prezidentūru turpināt kontaktus ar Eiropas parlamenta pārstāvjiem, lai apsvērtu iespēju ierosinātās direktīvas pieņemt pirmajā lasījumā. Padomes vispārīgais viedoklis izskata arī dažus no tiem jautājumiem, kurus ECB norādījusi šajā atzinumā. Attiecīgo gadījumos atsauce ir uz Padomes vispārīgo viedokli.

(7)  ECB 2004. gada 7. februāra Atzinums CON/2004/7 pēc Eiropas Savienības Padomes lūguma par ierosinājumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 93/6/EEK un 94/19/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/12/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu jaunu finanšu pakalpojumu komitejas organizatorisko struktūru (OV C 58, 6.3.2004., 23. lpp.).

(8)  Skat. 2004. gada 11. maija ECOFIN Padomes sanāksmes Briselē paziņojuma presei 12. lappusi; pieejams Padomes interneta lapā.

(9)  Pārrobežu darbību nozīmīguma rādītājs ir ārvalstu filiāļu un meitasuzņēmumu pieaugošā daļa kopējos banku sektora aktīvos, kas 2003. gadā bija vairāk kā 20 %. Skatīt ECB “Report on EU Banking Structure”, November 2004; pieejams ECB interneta lapā.

(10)  “Nozīmīgs” var attiekties uz meitasuzņēmumu nozīmīgumu gan grupai, gan uzņēmējas jurisdikcijas banku sistēmai.

(11)  Vienlīdzīgi darbības nosacījumi varētu netikt nodrošināti, ja dažu banku IRB metodes apstiprinātu uzraugs uz konsolidācijas pamata, bet citu banku apstiprināšanu veiktu vietējais uzraugs.

(12)  European Commission “Review of the Capital Requirements for Credit Institutions and Investment Firms, Third Quantitative Impact Study: EU Results”, 1 July 2003; pieejams Komisijas interneta lapā.

(13)  PricewaterhouseCoopers, MARKT/2003/02/F, “Study on the financial and macroeconomic consequences of the draft proposed new capital requirements for banks and investment firms in the EU”, 8 April 2004; pieejams Komisijas interneta lapā.

(14)  Standarta metode aprakstīta ierosinātās banku direktīvas 78. līdz 83. pantā. IRB pamata metode ir IRB metode, kas aprakstīta ierosinātās banku direktīvas 84. līdz 89. pantā, izņemot to, ka kredītiestāde nelieto pašas zaudējumu, pieņemot saistību neizpildi, (losses given default (LGD)) aprēķinus un/vai citus konversijas koeficientus saskaņā ar 84. panta 4. punktu.

(15)  Solo konsolidācija ir ierosinātās banku direktīvas elements, kas nav ietverts Bāzelē II. Bāzeles II 23. punkts liek uzraugiem pārbaudīt, vai “atsevišķās bankas ir pienācīgi kapitalizētas uz individuāla pamata”.

(16)  Šis izņēmums attiecas tikai uz Standarta metodi; tomēr to var piemērot kredītiestādēm pielietojot arī īpašu pastāvīgās daļējās izmantošanas veidu (ierosinātās banku direktīvas 89. panta 1. punkta e) apakšpunkts).

(17)  Bāzeli II starptautiski aktīvajām bankām piemēro uz konsolidācijas pamata katrā banku grupas līmenī. Tas nozīmē to, ka meitasuzņēmumam, kas ir starptautiski aktīva banka, būs jātur kapitāls, kas sedz kredītus citām grupas struktūrvienībām, kas nav tā meitasuzņēmumi. Bāzele II nepieļauj šo kapitāla prasību atcelšanu.

(18)  Pieejams IOSCO interneta lapā.

(19)  “CESR's technical advice to the European Commission on possible measures concerning credit rating agencies – Consultation Paper”, 30 November 2004; pieejams CESR interneta lapā.

(20)  “Lai palīdzētu izvērtēt iespējamās bažas par IRB metožu cikliskumu, Komiteja vienojās, ka banku veiktai saprātīgi konservatīvai kredītrisku draudu pārbaudei jātiek prasītai saskaņā ar IRB metodēm, kā paņēmienam, kas nodrošina to, ka bankām ir pietiekamas kapitāla rezerves saskaņā ar Jaunās vienošanās Otro pīlāru”, BCBS press release, 10 July 2002; pieejams BIS interneta lapā.

(21)  Economic and Financial Committee, “Report on financial crisis management” of 17 April 2001, Economic Paper No 156, July 2001; pieejams Komisijas interneta lapā.

(22)  Ierosinātās banku direktīvas 50. pants, kas pārstrādā daļu no Konsolidētās banku direktīvas 30. panta 9. punkta, ļauj dalībvalstīm atļaut atklāt konfidenciālu uzraudzības informāciju “centrālās valdības administrācijas daļām, kas atbild par tiesību aktiem, kuri attiecas uz kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu pakalpojumu un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, kā arī inspektoriem, kas rīkojas šo administrācijas daļu vārdā”.

(23)  Skatīt ECB 2003. gada 10. marta paziņojumu presei; pieejams ECB interneta lapā.

(24)  European Commission, “Review of the Capital Requirements for EU Investment Firms – 2004 Quantitative Impact Study – Main Conclusion”, nav datuma; pieejams Komisijas interneta lapā.


II Sagatavošanas dokumenti

Komisija

2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 52/47


Komisijas pieņemtie likumdošanas priekšlikumi.

(2005/C 52/11)

Dokuments

Daļa

Datums

Nosaukums

COM(2004) 492

 

14.7.2004.

Priekšlikums PADOMES REGULAI, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus

COM(2004) 551

 

19.8.2004.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMAM ar kuru groza Padomes Lēmumu 2001/51/EK, ar ko izveido Programmu, kura attiecas uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 848/2004/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai atbalstītu organizācijas, kas Eiropas līmenī darbojas vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā

COM(2004) 594

1

17.9.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par Eiropas Kopienas un Dānijas Karalistes nolīguma parakstīšanu un Padomes Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un Padomes Regulas (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, noteikumu attiecināšanu arī uz Dāniju

COM(2004) 594

2

17.9.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par Eiropas Kopienas un Dānijas Karalistes nolīguma noslēgšanu un Padomes Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un Padomes Regulas (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, noteikumu attiecināšanu arī uz Dāniju

COM(2004) 699

 

20.10.2004.

Priekšlikums PADOMES REGULA par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu

COM(2004) 710

 

25.10.2004.

Priekšlikums PADOMES REGULAI ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un Regulu (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē

COM(2004) 716

 

12.11.2004.

 Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVAI par radioaktīvu atkritumu un izlietotas kodoldegvielas pārvadājumu pārraudzību un kontroli

COM(2004) 725

 

27.10.2004.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK attiecībā uz noteiktu veidu uzņēmējsabiedrību gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

COM(2004) 781

 

7.12.2004.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMAM ar ko groza Padomes Lēmumu 2000/819/EK par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001-2005)

COM(2004) 787

 

9.12.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, ko pieņem Eiropas Kopienas un to dalībvalstis Sadarbības padomē, kas izveidota ar Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Moldovas rīcības plāna īstenošanu

COM(2004) 788

 

9.12.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, ko pieņem Eiropas Kopienas un to dalībvalstis Asociācijas padomē, kas izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Marokas rīcības plāna īstenošanu

COM(2004) 789

 

9.12.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, ko pieņem Eiropas Kopiena Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā Pagaidu asociācijas nolīgumu par tirdzniecību un sadarbību attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Palestīnas pašpārvaldes rīcības plāna īstenošanu

COM(2004) 790

 

9.10.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, ko pieņem Kopienas un to dalībvalstis Asociācijas padomē, kas izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas valsti, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Izraēlas rīcības plāna īstenošanu

COM(2004) 791

 

9.12.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, ko pieņem Kopienas un to dalībvalstis Sadarbības padomē, kas izveidota ar Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Ukrainas rīcības plāna īstenošanu

COM(2004) 792

 

9.10.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, ko Eiropas Kopienas un tās dalībvalstis pieņem Asociācijas padomē, kas izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Tunisijas rīcības plāna īstenošanu

COM(2004) 796

 

9.12.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, ko pieņem Eiropas Kopienas un to dalībvalstis Asociācijas padomē, kas izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Jordānijas rīcības plāna īstenošanu

COM(2004) 798

 

16.12.2004.

Pasiūlymas TARYBOS SPRENDIMAS patvirtinantis Europos bendrijos prisijungimą prie Tarptautinės konvencijos dėl naujų augalų veislių apsaugos su pakeitimais, padarytais 1991 gada. 19. martā d. Ženevoje

COM(2004) 809

1

16.12.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku, ar ko nosaka Albānijas dalības vispārējos principus Kopienas programmās

COM(2004) 809

2

16.12.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Bosniju un Hercegovinu, ar ko nosaka Bosnijas un Hercegovinas dalības vispārējos principus Kopienas programmās

COM(2004) 809

3

16.12.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus Horvātijas Republikas dalībai Kopienas programmās

COM(2004) 809

4

16.12.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, ar ko nosaka vispārējos principus bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai Kopienas programmās

COM(2004) 809

5

16.12.2004.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par pamatnolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Serbiju un Melnkalni, ar ko nosaka vispārējos principus Serbijas un Melnkalnes dalībai Kopienas programmās

COM(2004) 835

 

28.12.2004.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām

COM(2004) 852

 

5.1.2005.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM ar kuru Zviedrijai atļauj piemērot pazeminātu nodokļa likmi patērētajai elektroenerģijai dažām mājsaimniecībām un pakalpojumu nozares uzņēmumiem saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19.pantu

COM(2005) 4

 

19.1.2005.

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM ar kuru Kipras Republikai atļauj piemērot atkāpi no 11. panta Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem

Šie teksti ir pieejami EUR-Lex: http://europa.eu.int/eur-lex/lex/