1.2.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 25/1

---

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 1/2005

(2004. gada 19. jūlijs)

ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2005 par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku līmeni augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos un dzīvnieku barībā un uz tiem, ar ko izdara grozījumus Padomes Direktīvā 91/414/EEK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/C 25E/01)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

iepriekš apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 76/895/EEK (1976. gada 23. novembris) par pesticīdu atlieku maksimālo līmeņu noteikšanu augļos un dārzeņos un uz tiem (3), Padomes Direktīva 86/362/EEK (1986. gada 24. jūlijs) par pesticīdu atlieku maksimālo līmeņu noteikšanu graudaugos un uz tiem (4), Padomes Direktīva 86/363/EEK (1986. gada 24. jūlijs) par pesticīdu atlieku maksimālo līmeņu noteikšanu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos un uz tiem (5) un Padomes Direktīva 90/642/EEK (1990. gada 27. novembris) par pesticīdu atlieku maksimālo līmeņu noteikšanu augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus (6), ir vairākas reizes būtiski grozītas. Skaidrības un vienkāršības labad šīs direktīvas būtu jāatceļ un jāaizstāj ar vienotu aktu.

(2)

Atšķirības valstu noteiktajos pesticīdu atlieku maksimālajos līmeņos var radīt šķēršļus - gan starp dalībvalstīm, gan starp Kopienu un trešām valstīm - to produktu tirdzniecībā, kuri ietverti Līguma I pielikumā, un to produktu tirdzniecībā, kas iegūti no minētajiem produktiem. Tādēļ preču brīvas aprites, dalībvalstu savstarpējās konkurences vienlīdzīgu apstākļu, kā arī patērētāju aizsardzības labad ir piemēroti Kopienas līmenī noteikt maksimālos atlieku līmeņus (turpmāk “MAL”) augu un dzīvnieku izcelsmes produktos.

(3)

Regulu, ar ko nosaka MAL, nav nepieciešams transponēt dalībvalstu tiesību aktos. Tādēļ tā ir vispiemērotākais juridiskais instruments, ar ko noteikt pesticīdu MAL augu un dzīvnieku izcelsmes produktos, jo regulas prasības būtu jāpiemēro vienlaikus un vienādi visā Kopienā, tādējādi ļaujot efektīvāk izmantot valstu resursus.

(4)

Augu un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai un patēriņam ir ļoti liela nozīme Kopienā. Augu produktu ražas pastāvīgi ietekmē kaitīgi organismi. Ir būtiski aizsargāt augus un augu produktus pret šiem organismiem, lai ne tikai novērstu ražas samazinājumu vai tās bojājumus, bet arī nodrošinātu novākto produktu kvalitāti, palielinātu lauksaimniecības produktivitāti un aizsargātu dabisko vidi, samazinot lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamo platību.

(5)

Viena no svarīgākajām metodēm augu un augu izcelsmes produktu aizsardzībā pret kaitīgu organismu ietekmi ir aktīvu vielu izmantošana augu aizsardzības līdzekļos. Tomēr to izmantošanas iespējamās sekas var būt atliekas apstrādātajos produktos, dzīvniekos, kas baroti ar šiem produktiem, kā arī medū, kuru saražojušas bites, ko ietekmējušas minētās vielas. Ir jānodrošina, ka šādu atlieku līmenis nav tāds, kas rada nepieļaujamu risku attiecībā uz cilvēkiem un, attiecīgos gadījumos, dzīvniekiem.

(6)

Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (7) nosaka, ka dalībvalstīm, izsniedzot atļaujas, ir jāprasa augu aizsardzības līdzekļu pareiza lietošana. Pareiza lietošana ietver to, ka tiek piemēroti labas augu aizsardzības prakses principi un integrētās kontroles principi. Ja MAL, ko rada tāda pesticīda atļauta lietošana, uz kuru attiecas Direktīva 91/414/EEK, rada risku patērētājam, šāda lietošana ir jāpārskata, lai samazinātu pesticīdu atlieku līmeni. Kopienai būtu jāveicina tādu metožu vai līdzekļu izmantošana, kuri veicina riska samazināšanu, kā arī izmantoto pesticīdu daudzuma samazināšanu līdz līmenim, kas vienlaikus nodrošinātu kaitīgo organismu efektīvu apkarošanu.

(7)

Vairākas aktīvās vielas ir aizliegtas ar Padomes Direktīvu 79/117/EEK (1978. gada 21. decembris), ar ko aizliedz laist tirgū un izmantot augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir konkrētas aktīvas vielas (8). Tajā pašā laikā vairākas citas aktīvās vielas pašreiz nav atļautas saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK. Tādas aktīvo vielu atliekas augu un dzīvnieku izcelsmes produktos, ko radījusi neatļauta lietošana, vides piesārņojums vai lietošana trešās valstīs, būtu rūpīgi jākontrolē un jāuzrauga.

(8)

Pamatnoteikumi attiecībā uz tiesību aktiem par pārtikas un barības apriti ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (9).

(9)

Papildus minētajiem pamatnoteikumiem ir nepieciešami konkrētāki noteikumi, lai nodrošinātu, ka efektīvi darbojas iekšējais tirgus un tirdzniecība ar trešām valstīm attiecībā uz svaigiem, apstrādātiem un/vai jauktiem augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri paredzēti pārtikai vai dzīvnieku barībai un kuros var būt pesticīdu atliekas, vienlaikus nodrošinot pamatu cilvēku un dzīvnieku veselības un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzībai. Šādos noteikumos būtu jāparedz MAL katram pesticīdam pārtikas un barības produktiem, kā arī to datu kvalitāte, kas ir pamatā šiem MAL.

(10)

Neskarot faktu, ka Regulā (EK) Nr. 178/2002 paredzētos vispārējo pārtikas aprites tiesību aktu principus piemēro vienīgi attiecībā uz produktīvo dzīvnieku barību, un ņemot vērā grūtības nošķirt tos produktus, kas paredzēti tādu dzīvnieku barībai, kuri nav produktīvie dzīvnieki, kā arī lai veicinātu šīs regulas noteikumu kontroli un izpildi, ir lietderīgi tos piemērot arī attiecībā uz barību, kas nav paredzēta produktīvajiem dzīvniekiem. Tomēr šai regulai nevajadzētu būt par šķērsli tādu testu veikšanai, kas nepieciešami pesticīdu novērtēšanai.

(11)

Direktīvā 91/414/EEK ir paredzēti pamatnoteikumi attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un laišanu tirgū. Jo īpaši šo līdzekļu izmantošanai nevajadzētu kaitēt cilvēkiem vai dzīvniekiem. Pesticīdu atliekas, kas radušās no augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas, var būt kaitīgas patērētāju veselībai. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt tādus noteikumus par MAL cilvēku patēriņam paredzētajiem produktiem, kuri būtu saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas atļaujām, kā tas noteikts atbilstīgi Direktīvai 91/414/EEK. Tāpat minētā direktīva būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā šajā regulā paredzēto Kopienas procedūru MAL noteikšanai. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalsts var tikt izraudzīta par aktīvo vielu novērtēšanas ziņotāju. Ir lietderīgi attiecīgās dalībvalsts pieredzi izmantot saistībā ar šo regulu.

(12)	Ir lietderīgi ieviest īpašus noteikumus par pesticīdu atlieku kontroli, lai papildinātu Kopienas vispārējos noteikumus par pārtikas un barības kontroli.

(13)

īpaši noteikumi par dzīvnieku barību, tostarp tirdzniecību, barības uzglabāšanu un dzīvnieku ēdināšanu, ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/32/EK (2002. gada 7. maijs) par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (10). Attiecībā uz dažiem produktiem ir grūti noteikt, vai tos pārstrādās pārtikā vai dzīvnieku barībā. Tādēļ pesticīdu atliekām šādos produktos jābūt nekaitīgām gan cilvēkiem, gan, attiecīgos gadījumos, dzīvniekiem. Tādējādi šajā regulā paredzētos noteikumus ir lietderīgi attiecināt arī uz šiem produktiem papildus īpašajiem noteikumiem par dzīvnieku uzturu.

(14)	Kopienas līmenī ir jādefinē konkrēti termini, ko izmanto, lai noteiktu un kontrolētu MAL augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem.

(15)	Direktīva 76/895/EEK paredz, ka dalībvalstis var atļaut augstākus MAL nekā tie, kas pašlaik ir atļauti Kopienas līmenī. Šāda iespēja būtu jālikvidē, jo, ņemot vērā iekšējo tirgu, tā varētu radīt šķēršļus Kopienas iekšējā tirdzniecībā.

(16)	Pesticīdu MAL noteikšanai ir vajadzīga ilgstoša tehniska izpēte, un tā ietver patērētājus apdraudošā potenciālā riska novērtēšanu. Tādēļ MAL nevar uzreiz noteikt to pesticīdu atliekām, uz kuriem pašlaik attiecas Direktīva 76/895/EEK vai kuriem Kopienas MAL vēl nav noteikts.

(17)	Ir lietderīgi minimālās prasības attiecībā uz informāciju, kas nepieciešama pesticīdu MAL noteikšanai, noteikt Kopienas līmenī.

(18)	Izņēmuma gadījumos, un jo īpaši attiecībā uz neatļautiem pesticīdiem, kuru klātbūtne ir iespējama apkārtējā vidē, ir lietderīgi atļaut MAL noteikšanā izmantot uzraudzības procesā iegūto informāciju.

(19)

Pesticīdu MAL ir nepārtraukti jāuzrauga un jāmaina, ņemot vērā jaunu informāciju un datus. Ja augu aizsardzības līdzekļu atļauta izmantošana nerada nosakāmus pesticīdu atlieku līmeņus, tad MAL jānosaka analītiskās noteikšanas zemākajā līmenī. Ja pesticīdu izmantošana nav atļauta Kopienas līmenī, MAL ir jānosaka atbilstīgi zemi, lai aizsargātu patērētājus no neatļautas vai pārmērīgas pesticīdu devas uzņemšanas. Lai atvieglotu pesticīdu atlieku kontroli, ir jānosaka sākotnējā vērtība pesticīdu atliekām, kuras ir produktos vai produktu grupās, uz ko attiecas I pielikums un kam II un III pielikumā nav noteikti MAL, ja vien attiecīgā aktīvā viela nav uzskaitīta IV pielikumā. Ir lietderīgi noteikt sākotnējo vērtību 0,01 mg/kg apjomā un paredzēt iespēju, ka šo vērtību var noteikt citā līmenī aktīvajām vielām, kas minētas V pielikumā, ņemot vērā pieejamās parastās analīzes metodes un/vai patērētāju aizsardzību.

(20)

ārpus Kopienas ražotai pārtikai un barībai var likumīgi piemērot atšķirīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas dažkārt var būt par iemeslu tādiem pesticīdu atlieku līmeņiem, kas ir atšķirīgi no Kopienā likumīgi izmantoto līdzekļu radītajiem līmeņiem. Tādēļ ir lietderīgi importētajiem produktiem noteikt MAL, ņemot vērā šādus izmantošanas veidus un to radītās atliekas, ar nosacījumu, ka šo produktu nekaitīgumu var pierādīt, piemērojot tādus pašus kritērijus kā vietējiem produktiem.

(21)

Regula (EK) Nr. 178/2002 paredz procedūras ārkārtas pasākumu veikšanai attiecībā uz Kopienas izcelsmes pārtiku un barību vai no trešām valstīm importētu pārtiku un barību. Minētās procedūras ļauj Komisijai paredzēt šādus pasākumus gadījumos, kad pārtika varētu radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi un kad šādu risku nevar pietiekami novērst ar pasākumiem, ko veic attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis. Ir lietderīgi, ka šos pasākumus un to ietekmi uz cilvēkiem un, attiecīgos gadījumos, dzīvniekiem novērtē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”).

(22)	Patērētāju pakļaušana riskam mūža garumā un, attiecīgos gadījumos, akūta pakļaušana pesticīdu atlieku ietekmei, uzņemot tās ar pārtikas produktiem, ir jānovērtē saskaņā ar Kopienas procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes.

(23)	Ar Kopienas tirdzniecības partneriem ir jāapspriežas Pasaules Tirdzniecības organizācijā par ierosinātajiem MAL, un pirms MAL noteikšanas ir jāņem vērā viņu apsvērumi. Nosakot Kopienas MAL, jāņem vērā arī MAL, ko starptautiskajā līmenī noteikusi Codex Alimentarius Komisija.

(24)	Iestādei ir jāizvērtē dalībvalstu sagatavotos pieteikumus par MAL un novērtēšanas ziņojumus, lai noteiktu saistīto risku patērētājiem un, attiecīgos gadījumos, dzīvniekiem.

(25)	Dalībvalstīm būtu jāizstrādā noteikumi par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina šo noteikumu īstenošana. Šīm sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(26)	Kopienas līmenī saskaņotas MAL sistēmas attīstība ir saistīta ar pamatnostādņu, datu bāzu izstrādi un citām darbībām ar attiecīgām izmaksām. Atsevišķos gadījumos Kopienai ir lietderīgi piedalīties šo izmaksu segšanā.

(27)

Labas administratīvās prakses un tehnisku apsvērumu dēļ ir vēlams saskaņot lēmumu pieņemšanu par aktīvo vielu MAL ar lēmumiem, ko attiecībā uz šīm vielām pieņem saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK. Lēmumi par vairākām vielām, kurām vēl nav noteikti Kopienas MAL, netiks pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

(28)

Tādēļ ir jāpieņem atsevišķi noteikumi, ar ko paredz pagaidu, bet obligātus saskaņotus MAL, lai MAL noteiktu pakāpeniski un atbilstīgi tam, kā tiek pieņemti lēmumi par atsevišķām aktīvajām vielām, veicot Direktīvā 91/414/EEK paredzēto novērtēšanu. Šādiem pagaidu saskaņotiem MAL ir jābūt balstītiem jo īpaši uz dalībvalstīs noteiktajiem jau esošajiem valstu MAL, un ir jāņem vērā attiecīgo valstu noteikumi, saskaņā ar kuriem tie bija noteikti, ar nosacījumu, ka MAL nerada nepieņemamu risku patērētājiem.

(29)

Pēc esošo aktīvo vielu iekļaušanas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā dalībvalstīm četros gados no iekļaušanas dienas ir jāpārvērtē katrs augu aizsardzības līdzeklis, kura sastāvā ir šīs aktīvās vielas. Lai nodrošinātu piešķirto atļauju nepārtrauktību, attiecīgie MAL būtu jāsaglabā uz laikposmu līdz četriem gadiem, un pēc pārvērtēšanas pabeigšanas tie būtu jānosaka galīgajā variantā, ja tos var apstiprināt ar dokumentāciju, kas atbilst Direktīvas 91/414/EEK III pielikumam, vai tie būtu jānosaka sākotnējā līmenī, ja tos nevar šādi apstiprināt.

(30)

Ar šo Regulu nosaka MAL pesticīdu atlieku kontrolei pārtikā un barībā. Tādēļ dalībvalstīm ir lietderīgi izveidot nacionālās programmas šo atlieku kontrolei. Nacionālajās kontroles programmās iegūtie rezultāti būtu jāiesniedz Komisijai, Iestādei un pārējām dalībvalstīm, kā arī jāiekļauj Kopienas gada pārskatā.

(31)	šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāparedz saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(32)

Ievērojot proporcionalitātes principu, ir nepieciešams un ir lietderīgi pieņemt noteikumus par MAL augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai sasniegtu tirdzniecības veicināšanas pamatmērķus, vienlaikus aizsargājot patērētājus. Šajā regulā ir paredzēti tikai tādi noteikumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu attiecīgos mērķus saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

TEMATS, PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Temats

Atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 178/2002 paredzētajiem vispārējiem principiem ar šo regulu paredz saskaņotus Kopienas noteikumus attiecībā uz pesticīdu atlieku maksimālajiem līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā vai uz tās.

2. pants

Piemērošanas joma

1.   Šo regulu piemēro augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem vai to daļām, uz ko attiecas I pielikums un ko paredzēts izmantot kā svaigu, apstrādātu un/vai jauktu pārtiku vai barību, kurā vai uz kuras ir iespējamas pesticīdu atliekas.

2.   Šo regulu nepiemēro produktiem, uz ko attiecas I pielikums, ja var atbilstīgi pierādīt, ka tie ir paredzēti:

a)	tādu produktu ražošanai, kas nav pārtika vai barība; vai

b)	sēšanai vai stādīšanai; vai

c)	darbībām, kas ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir atļautas aktīvo vielu izmēģinājumiem.

3.   Saskaņā ar šo regulu noteiktos maksimālos pesticīdu atlieku līmeņus nepiemēro produktiem, uz ko attiecas I pielikums, ja tie ir paredzēti eksportam uz trešām valstīm un pirms eksporta ir apstrādāti, un ja var atbilstīgi pierādīt, ka attiecīgā galamērķa trešā valsts prasa šo īpašo apstrādi vai piekrīt tai, lai novērstu kaitīgu organismu ievešanu tās teritorijā.

4.   Šo regulu piemēro, neskarot Direktīvas 98/8/EK (12), 2002/32/EK un Regulu (EEK) Nr. 2377/90 (13).

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro definīcijas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 178/2002 un Direktīvas 91/414/EEK 2. panta 1. un 4. punktā.

2.   Piemēro arī šādas definīcijas:

a)	“laba lauksaimniecības prakse” (LLP): valsts līmenī ieteikta, atļauta vai reģistrēta augu aizsardzības līdzekļu nekaitīga izmantošana faktiskajos apstākļos, ko veic jebkurā pārtikas un barības ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas un apstrādes posmā;

b)	“kritiskā LLP”: tāda LLP, kura - izmantojot vairāk nekā vienu LLP katrai aktīvo vielu/produktu kombinācijai - rada augstāko pieļaujamo pesticīdu atlieku līmeni apstrādātās laukaugu kultūrās un ir pamats MAL noteikšanai;

c)

“pesticīdu atliekas”: atliekas - tostarp aktīvās vielas, tādu aktīvo vielu metabolīti un/vai sadalīšanās vai reakciju produkti, kuras pašreiz tiek izmantotas vai iepriekš tikušas izmantotas augu aizsardzības līdzekļos, kā noteikts Direktīvas 91/414/EEK 2. panta 1. punktā - kuras ir produktos, uz ko attiecas šīs regulas I pielikums, vai uz tiem, un jo īpaši tās atliekas, kas var rasties, attiecīgās vielas izmantojot augu aizsardzībā, veterinārmedicīnā vai kā biocīdus;

d)	“maksimālais atlieku līmenis” (MAL): pesticīdu atlieku augstākais likumīgi atļautais koncentrācijas līmenis pārtikā un barībā vai uz tās;

e)	“CXL”: MAL, ko ir noteikusi Codex Alimentarius Komisija;

f)	“noteikšanas robeža” (NR): zemākā validētā atlieku koncentrācija, ko var atrast un noteikt parastās uzraudzības gaitā, izmantojot validētas kontroles metodes;

g)	“importa pieļaujamais līmenis”: MAL, kas noteikts importētiem produktiem, ja — aktīvās vielas izmantošana augu aizsardzības līdzeklī, kas paredzēts attiecīgajam produktam, nav atļauta Kopienā, vai — spēkā esošais Kopienas MAL nav pietiekams, lai atbilstu starptautiskās tirdzniecības vajadzībām;

h)	“kvalifikācijas tests”: salīdzinošs tests, kura laikā vairākas laboratorijas veic identisku paraugu analīzi un kurš ļauj novērtēt katrā laboratorijā veikto analīžu kvalitāti;

i)	“akūtā references deva”: aprēķināts vielas daudzums pārtikā, kas izteikts, ņemot par pamatu ķermeņa masu, un ko var uzņemt īsā laikposmā, parasti vienā ēdienreizē vai vienā dienā, un kas - pamatojoties uz visiem novērtēšanas laikā zināmajiem faktiem - nerada jūtamu risku patērētāja veselībai;

j)	“pieļaujamā diennakts deva”: aprēķināts vielas daudzums pārtikā, kas izteikts, ņemot par pamatu ķermeņa masu, un ko var uzņemt katru dienu visas dzīves laikā, un kas pamatojoties uz visiem novērtēšanas laikā zināmajiem faktiem - nerada jūtamu risku patērētāja veselībai.

4. pants

Produktu grupu saraksts, kuriem piemēro saskaņotus MAL

1.   Produktus, produktu grupas un/vai produktu daļas, kas minētas 2. panta 1. punktā un kam piemēro saskaņotus MAL, nosaka un ietver I pielikumā atbilstīgi 45. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Minētais I pielikums attiecas uz visiem produktiem, kuriem ir noteikti MAL, kā arī uz citiem produktiem, kuriem ir lietderīgi piemērot saskaņotus MAL, jo īpaši ņemot vērā to nozīmi patērētāju uzturā vai tirdzniecībā. Produktus iedala grupās tā, lai MAL būtu iespējams noteikt, ciktāl tas iespējams, līdzīgu vai saistītu produktu grupām.

2.   Pirmo reizi I pielikumu izstrādā trīs mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā, un vajadzības gadījumā to pārskata, jo īpaši pēc kādas dalībvalsts lūguma.

5. pants

Tādu aktīvo vielu saraksta izveidošana, kurām nav nepieciešami MAL

1.   Atbilstīgi Direktīvai 91/414/EEK novērtētās augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas, kurām nav nepieciešami MAL, nosaka saskaņā ar procedūru, kas minēta šīs regulas 45. panta 2. punktā, un uzskaita šīs regulas IV pielikumā, ņemot vērā šo aktīvo vielu izmantojumu un jautājumus, kas minēti šīs regulas 14. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā.

2.   Pirmo reizi IV pielikumu izstrādā 12 mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

II NODAĻA

PROCEDŪRA MAL NOTEIKŠANAS PIETEIKUMIEM

1. IEDAĻA

MAL NOTEIKŠANAS PIETEIKUMU IESNIEGŠANA

6. pants

Pieteikumi

1.   Ja kāda dalībvalsts paredz piešķirt atļauju vai pagaidu atļauju augu aizsardzības līdzekļa izmantošanai saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK, šī dalībvalsts apsver, vai saistībā ar šādu izmantošanu ir jāmaina spēkā esošais MAL, kas noteikts šīs regulas II vai III pielikumā, vai ir jānosaka jauns MAL, kā arī to, vai attiecīgā aktīvā viela būtu jāiekļauj IV pielikumā. Vajadzības gadījumā tā prasa pusei, kas lūdz izsniegt atļauju, iesniegt atļaujas pieteikumu saskaņā ar 7. pantu.

2.   Arī puses, kas atbilstīgi pierāda likumīgu interesi, tostarp tādu produktu izgatavotāji, audzētāji un ražotāji, uz kuriem attiecas I pielikums, var dalībvalstij iesniegt pieteikumu saskaņā ar 7. pantu.

3.   Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka MAL ir jānosaka, jāmaina vai jāsvītro, šī dalībvalsts saskaņā ar 7. pantu var arī sagatavot un izvērtēt pieteikumu par MAL noteikšanu, mainīšanu vai svītrošanu.

4.   Pieteikumu par importa pieļaujamo līmeni iesniedz ziņotājām dalībvalstīm, kuras ir izraudzītas saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK vai, ja ziņotājs nav izraudzīts, pieteikumu iesniedz dalībvalstīm, kuras Komisija pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma ir norādījusi saskaņā ar šīs regulas 45. panta 2. punktā minēto procedūru. Šādus pieteikumus iesniedz saskaņā ar šīs regulas 7. pantu.

7. pants

Prasības attiecībā uz MAL noteikšanas pieteikumiem

1.   Pieteikuma iesniedzējs MAL noteikšanas pieteikumā iekļauj šādu informāciju un dokumentus:

a)	pieteikuma iesniedzēja nosaukumu un adresi;

b)	pieteikuma dokumentāciju, tostarp: i) pieteikuma kopsavilkumu, ii) galvenos pamatojošos argumentus, iii) pievienoto dokumentu rādītāju, iv) tās attiecīgās LLP kopiju, kura attiecas uz konkrētās aktīvās vielas specifisku izmantošanu;

c)	atbilstīgos gadījumos, zinātniski pamatotus iemeslus bažām par kaitīgumu;

d)

datus, kuri uzskaitīti Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā, kas attiecas uz datu prasībām pesticīdu MAL noteikšanai, tostarp, vajadzības gadījumā, toksikoloģiskos datus un datus par parastajām analīzes metodēm, ko izmanto kontroles laboratorijās, kā arī datus par augu un dzīvnieku metabolismu. Tomēr, ja attiecīgie dati jau ir publiski pieejami, jo īpaši, ja aktīvā viela jau ir tikusi novērtēta saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK vai ja pastāv CXL un pieteikuma iesniedzējs šādus datus ir iesniedzis, dalībvalsts pieteikuma novērtēšanā var izmantot arī šādu informāciju. Šādos gadījumos novērtēšanas ziņojumā ietver pamatojumu tam, kāpēc šādi dati ir vai nav izmantoti.

2.   Dalībvalsts, kas veic novērtējumu, vajadzības gadījumā var prasīt, lai pieteikuma iesniedzējs papildus šā panta 1. punktā prasītajai informācijai dalībvalsts noteiktā termiņā iesniedz papildu informāciju.

8. pants

Pieteikumu novērtēšana

1.   Dalībvalsts, kurai saskaņā ar 6. pantu ir iesniegts pieteikums, kas atbilst 7. panta prasībām, tūlīt nosūta kopiju Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, (turpmāk “Iestāde”) un Komisijai un bez liekas kavēšanās sagatavo novērtēšanas ziņojumu.

2.   Pieteikumus novērtē saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem, kas paredzēti Augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas un atļauju izsniegšanas vienotajos principos, kuri izklāstīti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, vai saskaņā ar īpašiem novērtēšanas principiem, kas jānosaka ar Komisijas regulu saskaņā ar šīs regulas 45. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un attiecīgajām dalībvalstīm par to vienojoties, pieteikuma novērtēšanu var veikt ziņotāja dalībvalsts, kas attiecīgajai aktīvajai vielai izraudzīta saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK.

4.   Ja kādai dalībvalstij rodas grūtības pieteikuma novērtēšanā vai nolūkā izvairīties no darba dublēšanās, saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru var izlemt to, kura dalībvalsts novērtēs konkrētos pieteikumus.

9. pants

Novērtēto pieteikumu iesniegšana Komisijai un Iestādei

1.   Pēc novērtēšanas ziņojuma sagatavošanas dalībvalsts to nosūta Komisijai. Komisija tūlīt informē dalībvalstis un nosūta pieteikumu, novērtēšanas ziņojumu un pamatojuma dokumentāciju Iestādei.

2.   Iestāde par pieteikuma saņemšanu tūlīt rakstiski paziņo iesniedzējam, dalībvalstij, kas veic novērtēšanu, un Komisijai. Paziņojumā par saņemšanu norāda pieteikuma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas datumu.

2. IEDAĻA

MAL NOTEIKŠANAS PIETEIKUMU IZSKATĪŠANA IESTĀDĒ

10. pants

Iestādes atzinums par MAL noteikšanas pieteikumu

1.   Iestāde izvērtē pieteikumus un novērtēšanas ziņojumus un sniedz pamatotu atzinumu, jo īpaši par risku, kas apdraud patērētājus un, attiecīgos gadījumos, dzīvniekus un kas saistās ar MAL noteikšanu, mainīšanu vai svītrošanu. Atzinumā ietver:

a)	izvērtējumu par to, vai pieteikumā ierosinātā analīzes metode izmantošanai parastajā uzraudzībā ir piemērota paredzētajiem kontroles mērķiem;

b)	pesticīda/produkta kombinācijas paredzamo NR;

c)	izvērtējumu par pieļaujamās diennakts devas vai akūtās references devas pārsniegšanas risku, ja MAL tiek mainīts; devas izmaiņas, ko rada tās atliekas produktos, attiecībā uz kurām ir lūgta MAL noteikšana;

d)	jebkuru citu elementu, kas saistīts ar riska izvērtēšanu.

2.   Iestāde nosūta savu pamatoto atzinumu pieteikuma iesniedzējam, Komisijai un dalībvalstīm. Pamatotajā atzinumā skaidri izklāsta katra secinājuma pamatojumu.

3.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. pantu, Iestāde savu pamatoto atzinumu dara publiski pieejamu.

11. pants

Termiņi Iestādes atzinuma sniegšanai par MAL noteikšanas pieteikumiem

1.   Iestāde sniedz savu pamatoto atzinumu, kā tas paredzēts 10. pantā, cik drīz vien iespējams un ne vēlāk kā trīs mēnešos no pieteikuma saņemšanas dienas.

2.   Ja Iestāde prasa iesniegt papildu informāciju, 1. punktā noteiktā termiņa skaitīšanu aptur līdz brīdim, kad šī informācija tiek iesniegta. Uz šādu termiņa apturēšanu attiecas 13. pants.

12. pants

Esošo MAL izvērtēšana Iestādē

1.   Divpadsmit mēnešos no dienas, kad kāda aktīvā viela pēc šīs regulas stāšanās spēkā tiek vai netiek iekļauta Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, Iestāde Komisijai un dalībvalstīm iesniedz pamatotu atzinumu, kas jo īpaši balstīts uz attiecīgo izvērtēšanas ziņojumu, kurš sagatavots saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK, un kas attiecas uz:

a)	attiecīgās aktīvās vielas spēkā esošajiem MAL, kas noteikti šīs regulas II un III pielikumā;

b)	nepieciešamību šai aktīvajai vielai noteikt jaunus MAL vai nepieciešamību to iekļaut šīs regulas IV pielikumā;

c)	īpašajiem apstrādes faktoriem, kas minēti šīs regulas 20. panta 2. punktā un kas var būt vajadzīgi šai aktīvajai vielai;

d)	tiem MAL, ko Komisija var apsvērt iekļaušanai šīs regulas II un/vai III pielikumā, un par tiem MAL, ko saistībā ar attiecīgo aktīvo vielu var svītrot.

2.   Attiecībā uz vielām, kas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļautas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, šā panta 1. punktā minēto pamatoto atzinumu sniedz 12 mēnešos no šīs regulas stāšanās spēkā.

13. pants

Administratīvā pārskatīšana

Jebkuru lēmumu, ko Iestāde pieņēmusi, īstenojot ar šo regulu piešķirtās pilnvaras, vai jebkuru gadījumu, kad Iestāde nav izmantojusi šīs pilnvaras, Komisija var izskatīt vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī ja to lūdz kāda dalībvalsts vai kāda tieši un personīgi iesaistīta persona.

Šajā nolūkā lūgumu Komisijai iesniedz divos mēnešos no dienas, kad iesaistītā puse uzzināja par attiecīgo darbību vai bezdarbību.

Komisija pieņem lēmumu divos mēnešos, atbilstīgos gadījumos prasot, lai Iestāde noteiktā termiņā atceļ savu lēmumu vai novērš bezdarbību.

3. IEDAĻA

MAL noteikšana, mainīšana vai svītrošana

14. pants

Lēmumi par MAL noteikšanas pieteikumiem

1.   Saņemot Iestādes atzinumu un ņemot šo atzinumu vērā, Komisija tūlīt un ne vēlāk kā trīs mēnešos sagatavo regulu, ar ko nosaka, maina vai svītro MAL, vai lēmumu, ar ko pieteikumu noraida, un nodod to pieņemšanai saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Saistībā ar šā panta 1. punktā minētajiem aktiem ņem vērā

a)	pieejamās zinātniskās un tehniskās zināšanas;

b)	iespējamo to pesticīdu atlieku klātbūtni, kuras radušās no cita avota, nevis no aktīvās vielas pašreizējās izmantošanas augu aizsardzībā;

c)	izvērtējuma rezultātus attiecībā uz potenciālo risku patērētājiem un, attiecīgos gadījumos, dzīvniekiem;

d)	jebkuru novērtējumu rezultātus un lēmumus par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas maiņu;

e)	CLX vai LLP, ko kādā trešā valstī īsteno aktīvās vielas likumīgai izmantošanai šajā trešajā valstī;

f)	citus vērā ņemamus faktorus, kas attiecas uz izlemjamo jautājumu.

3.   Komisija jebkurā laikā var prasīt, lai pieteikuma iesniedzējs vai Iestāde iesniedz papildu informāciju. Jebkuru saņemto papildu informāciju Komisija dara pieejamu dalībvalstīm un Iestādei.

15. pants

Jaunu vai mainītu MAL iekļaušana II un III pielikumā

1.   Ar regulu, kas minēta 14. panta 1. punktā:

a)	nosaka jaunus vai mainītus MAL, un tos uzskaita šīs regulas II pielikumā, ja aktīvās vielas ir iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā; vai

b)	nosaka vai maina pagaidu MAL, un tos uzskaita šīs regulas III pielikumā, ja aktīvās vielas nav iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un ja tās nav iekļautas šīs regulas II pielikumā; vai

c)	šīs regulas 16. pantā minētajos gadījumos nosaka pagaidu MAL, un uzskaita tos šīs regulas III pielikumā.

2.   Ja pagaidu MAL tiek noteikts, kā paredzēts šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, to saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru svītro no III pielikuma ar regulu viena gada laikā no dienas, kad attiecīgā aktīvā viela tika vai netika iekļauta Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Tomēr, ja to lūdz viena vai vairākas dalībvalstis, attiecīgo pagaidu MAL var saglabāt spēkā vēl vienu gadu, līdz tiek saņemts apstiprinājums, ka ir sākta nepieciešamā zinātniskā izpēte, lai pamatotu MAL noteikšanas pieteikumu. Ja saņem šādu apstiprinājumu, pagaidu MAL saglabā spēkā vēl divus gadus, ja nav konstatēti fakti, kas rada bažas par nepieļaujamu kaitējumu patērētāju drošībai.

16. pants

Procedūra pagaidu MAL noteikšanai atsevišķos gadījumos

1.   Pagaidu MAL, kas jāiekļauj III pielikumā, ar 14. panta 1. punktā minēto regulu var noteikt šādos gadījumos:

a)	izņēmuma gadījumos, jo īpaši tad, ja pesticīdu atliekas var būt radījis vides vai cita veida piesārņojums vai augu aizsardzības līdzekļu izmantošana saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 4. punktu; vai

b)	ja attiecīgie produkti ir patērētāju un, attiecīgos gadījumos, dzīvnieku uztura neliela daļa; vai

c)	attiecībā uz medu; vai

d)	ja lēmumā par aktīvās vielas neiekļaušanu Direktīvai 91/414/EEK I pielikumā vai svītrošanu no tā ir noteikti augu aizsardzības līdzekļu svarīgas izmantošanas veidi.

2.   Pagaidu MAL iekļaušanu, kā minēts 1. punktā, pamato ar Iestādes atzinumu, uzraudzības datiem un izvērtējumu, kas liecina, ka nepastāv nepieļaujams risks patērētājiem vai dzīvniekiem.

Tādu pagaidu MAL turpmāku spēkā esamību, kas minēti 1. punkta a), b) un c) apakšpunktos, atkārtoti izvērtē vismaz reizi 10 gados, un jebkuru šādu MAL vajadzības gadījumā maina vai svītro.

Tādus MAL, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā, atkārtoti izvērtē, beidzoties termiņam, uz kuru tika atļauta pamata izmantošana.

17. pants

MAL mainīšana pēc augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanas

Nepieciešamos grozījumus II un III pielikumā, lai svītrotu MAL pēc tam, kad ir atsaukta kāda augu aizsardzības līdzekļa spēkā esoša atļauja, var pieņemt, nelūdzot Iestādes atzinumu.

III NODAĻA

MAL AUGU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTIEM

18. pants

Atbilstība MAL

1.   Sākot ar brīdi, kad produktus, uz ko attiecas I pielikums, laiž tirgū kā pārtiku vai barību vai kad šos produktus izbaro dzīvniekiem, tie nesatur pesticīdu atliekas, kas pārsniedz:

a)	šiem produktiem II un III pielikumā noteiktos MAL;

b)

0,01 mg/kg - produktiem, kam II vai III pielikumā nav noteikts konkrēts MAL, vai aktīvajām vielām, kas nav uzskaitītas IV pielikumā, ja vien saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru, vienlaikus ņemot vērā pieejamās parastās analīzes metodes, aktīvajai vielai nav paredzētas citas sākotnējās vērtības. Šādas sākotnējās vērtības uzskaita V pielikumā.

2.   Saistībā ar produktiem, uz ko attiecas I pielikums, dalībvalstis savā teritorijā nedrīkst aizliegt vai kavēt to laišanu tirgū vai izbarošanu produktīvajiem dzīvniekiem, pamatojot to ar pesticīdu atlieku klātbūtni šajos produktos, ja

a)	šie produkti atbilst 18. panta 1. punktam un 20. pantam; vai

b)	attiecīgā aktīvā viela ir uzskaitīta IV pielikumā.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, sakarā ar fumigēšanu savā teritorijā pēc ražas novākšanas dalībvalstis var atļaut aktīvās vielas atlieku līmeņus, kas produktos, uz kuriem attiecas I pielikums, pārsniedz II un III pielikumā noteiktos līmeņus, ja šīs aktīvās vielas/produkta kombinācijas ir uzskaitītas VII pielikumā, ar nosacījumu, ka

a)	šie produkti nav paredzēti tūlītējam patēriņam;

b)	pastāv atbilstīga kontrole, lai nodrošinātu to, ka - gadījumos, kad šie produkti tiek tieši piegādāti gala lietotājam vai patērētājam - tos viņam nevar darīt pieejamus līdz brīdim, kad atliekas vairs nepārsniedz II vai III pielikumā noteiktos maksimālos līmeņus;

c)	pārējās dalībvalstis un Komisija ir informētas par veiktajiem pasākumiem.

Aktīvās vielas/produkta kombinācijas, kas uzskaitītas VII pielikumā, nosaka saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru.

4.   Izņēmuma gadījumos, un jo īpaši sakarā ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 4. punktu vai atbilstīgi Direktīvas 2000/29/EK (14) noteiktajiem pienākumiem, dalībvalsts var atļaut savā teritorijā laist tirgū un/vai izbarot dzīvniekiem apstrādātu pārtiku vai barību, kas neatbilst šā panta 1. punkta prasībām, ja šāda pārtika vai barība nerada nepieļaujamu risku. Par šādām atļaujām tūlīt paziņo pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Iestādei, vienlaikus iesniedzot atbilstošu riska izvērtējumu tūlītējai izskatīšanai saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru, lai noteiktu pagaidu MAL konkrētam laikposmam vai lai veiktu jebkādus citus nepieciešamus pasākumus saistībā ar šādiem produktiem.

19. pants

Aizliegums attiecībā uz apstrādātiem un/vai jauktiem produktiem

Produktus, uz ko attiecas I pielikums un kas neatbilst 18. panta 1. punkta vai 20 pantam, ir aizliegts apstrādāt un/vai atšķaidīšanas nolūkā jaukt ar tādiem pašiem vai citiem produktiem, lai tos laistu tirgū kā pārtiku vai barību, vai izbarotu dzīvniekiem.

20. pants

MAL apstrādātiem un/vai jauktiem produktiem

1.   Ja II un III pielikumā nav noteikti MAL apstrādātai un/vai jauktai pārtikai vai barībai, tad piemēro MAL, kas attiecīgajam produktam, uz ko attiecas I pielikums, paredzēti 18. panta 1. punktā, ņemot vērā pesticīdu atlieku līmeņa izmaiņas, ko rada apstrāde un/vai jaukšana.

2.   Šīs regulas VI pielikumā saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru var iekļaut īpašus koncentrēšanas vai atšķaidīšanas faktorus noteiktām apstrādes un/vai jaukšanas darbībām vai noteiktiem apstrādātiem un/vai jauktiem produktiem.

IV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SPĒKĀ ESOŠO MAL IEKĻAUŠANU ŠAJĀ REGULĀ

21. pants

MAL sākotnējā noteikšana

1.   Produktiem, uz ko attiecas I pielikums, MAL sākotnēji nosaka un uzskaita II pielikumā saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru, iekļaujot MAL, kas paredzēti ar Direktīvām 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK, un ņemot vērā šīs regulas 14. panta 2. punktā minētos kritērijus.

2.   Šīs regulas II pielikumu izstrādā 12 mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

22. pants

Pagaidu MAL sākotnējā noteikšana

1.   Pagaidu MAL tām aktīvajām vielām, attiecībā uz kurām vēl nav pieņemts lēmums par to iekļaušanu vai neiekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, sākotnēji nosaka un uzskaita šīs regulas III pielikumā, ja vien šie MAL nav jau uzskaitīti šīs regulas II pielikumā, saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā dalībvalstu sniegto informāciju, vajadzības gadījumā, 24. pantā minēto atzinumu, 14. panta 2. punktā minētos faktorus un šādus MAL:

a)	atlikušos MAL Direktīvas 76/895/EEK pielikumā un

b)	līdz šim nesaskaņotus valstu MAL.

2.   Šīs regulas III pielikumu izstrādā 12 mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā saskaņā ar 23., 24. un 25. pantu.

23. pants

Informācija, ko dalībvalstis sniedz par valstu MAL

Ja aktīvā viela vēl nav iekļauta Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un ja dalībvalsts, vēlākais līdz dienai, kad stājas spēkā šīs regulas I pielikums, ir noteikusi šīs aktīvās vielas valsts MAL produktam, uz ko attiecas šīs regulas I pielikums, vai ir nolēmusi, ka MAL šai aktīvai vielai nav jānosaka, tad attiecīgā dalībvalsts, ievērojot formu un terminu, ko nosaka saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru, paziņo Komisijai valsts MAL vai faktu, ka MAL šai aktīvai vielai nav jānosaka, un atbilstīgos gadījumos un pēc Komisijas lūguma

a)

LLP;

b)	kur attiecīgajā dalībvalstī īsteno kritisko LLP un, ja ir pieejami, kopsavilkuma datus par uzraudzībā veiktajiem izmēģinājumiem un/vai uzraudzības datus;

c)	pieļaujamo diennakts devu un, atbilstīgos gadījumos, akūto references devu, kas izmantota riska izvērtēšanā valsts līmenī, kā arī izvērtējuma iznākumu.

24. pants

Iestādes atzinums par datiem, kas ir valsts MAL pamatā

1.   Pēc Komisijas pieprasījuma Iestāde iesniedz Komisijai pamatotu atzinumu par potenciālo risku patērētāju veselībai, ko rada

a)	pagaidu MAL, kurus var iekļaut III pielikumā;

b)	aktīvās vielas, kuras var iekļaut IV pielikumā.

2.   Sagatavojot 1. punktā minēto pamatoto atzinumu, Iestāde ņem vērā pieejamās zinātniskās un tehniskās zināšanas, un jo īpaši datus, ko dalībvalstis iesniegušas atbilstīgi 23. pantam.

25. pants

Pagaidu MAL noteikšana

Ņemot vērā Iestādes atzinumu, ja tāds ir pieprasīts, pagaidu MAL 23. pantā minētajām aktīvām vielām var noteikt un uzskaitīt III pielikumā, ievērojot 22. panta 1. punktu, vai - atbilstīgos gadījumos - aktīvo vielu var iekļaut IV pielikumā saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

V NODAĻA

OFICIĀLAS KONTROLES, ZIŅOJUMI UN SANKCIJAS

1. IEDAĻA

MAL OFICIĀLAS KONTROLES

26. pants

Oficiālas kontroles

1.   Neskarot Direktīvu 96/23/EK (15), dalībvalstis saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktu noteikumiem par pārtikas un barības oficiālajām kontrolēm veic pesticīdu atlieku oficiālas kontroles, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

2.   Šādas pesticīdu atlieku kontroles jo īpaši ietver paraugu ņemšanu un to turpmāku analīzi, kā arī atrasto pesticīdu identificēšanu un to attiecīgo atlieku līmeņu noteikšanu.

27. pants

Paraugu ņemšana

1.   Katra dalībvalsts ņem pietiekamu skaitu dažādu paraugu, lai nodrošinātu, ka rezultāti atspoguļo tirgus stāvokli, ņemot vērā iepriekšējo kontroles programmu rezultātus. Šādu paraugu ņemšanu veic tik tuvu piegādes punktam, cik iespējams, lai nodrošinātu jebkādu turpmāku izpildes pasākumu veikšanu.

2.   Nepieciešamās paraugu ņemšanas metodes, lai veiktu šādu pesticīdu atlieku kontroli produktos, kas nav Komisijas Direktīvā 2002/63/EK (16) paredzētās metodes, nosaka saskaņā ar šīs regulas 45. panta 2. punktā minēto procedūru.

28. pants

Analīzes metodes

1.   Pesticīdu atlieku analīzes metodes atbilst kritērijiem, kas noteikti attiecīgos Kopienas tiesību aktu noteikumos par pārtikas un barības oficiālajām kontrolēm.

2.   Tehniskās pamatnostādnes, kas attiecas uz īpašiem apstiprināšanas kritērijiem un kvalitātes kontroles procedūrām saistībā ar analīzes metodēm pesticīdu atlieku noteikšanai, var pieņemt saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Visas laboratorijas, kas veic paraugu analīzes saistībā ar pesticīdu atlieku oficiālajām kontrolēm, piedalās Kopienas kvalifikācijas testos attiecībā uz pesticīdu atliekām, kurus rīko Komisija.

2. IEDAĻA

KOPIENAS KONTROLES PROGRAMMA

29. pants

Kopienas kontroles programma

1.   Lai novērtētu patērētāju pakļaušanu riskam un spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, Komisija izstrādā saskaņotu daudzgadu Kopienas kontroles programmu, nosakot konkrētus paraugus iekļaušanai valstu kontroles programmās un ņemot vērā problēmas, kas konstatētas attiecībā uz atbilstību šajā regulā noteiktajiem MAL.

2.   Kopienas kontroles programmu pieņem un katru gadu atjaunina saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru. Kopienas kontroles programmas projektu iesniedz 45. panta 1. punktā minētajai komitejai vismaz sešus mēnešus pirms katra kalendārā gada beigām.

3. IEDAĻA

VALSTU KONTROLES PROGRAMMAS

30. pants

Pesticīdu atlieku valstu kontroles programmas

1.   Dalībvalstis izstrādā pesticīdu atlieku daudzgadu valstu kontroles programmas. Tās katru gadu atjaunina savu daudzgadu programmu.

Šīs programmas izstrādā, ņemot par pamatu riskus, un to mērķis ir jo īpaši izvērtēt patērētāju risku un atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem. Šajās programmās nosaka vismaz

a)	produktus, no kuriem ņem paraugus;

b)	paraugu skaitu un veicamās analīzes;

c)	analizējamos pesticīdus;

d)

kritērijus, kas piemēroti, sagatavojot šīs programmas, tostarp i) izvēlētās pesticīdu/produktu kombinācijas, ii) paraugu skaitu, ko ņem attiecīgi no vietējiem un citas izcelsmes produktiem, iii) attiecīgo produktu patēriņu kā daļu valsts iedzīvotāju uzturā, iv) Kopienas kontroles programmu un v) iepriekšējo kontroles programmu rezultātus.

2.   Savas atjauninātās pesticīdu atlieku valsts kontroles programmas, kā minēts 1. punktā, dalībvalstis iesniedz Komisijai un Iestādei vismaz trīs mēnešus pirms katra kalendārā gada beigām.

3.   Dalībvalstis piedalās Kopienas kontroles programmā, kā tas paredzēts 29. pantā.

4. IEDAĻA

DALĪBVALSTU SNIEGTĀ INFORMĀCIJA UN GADA ZIŅOJUMS

31. pants

Dalībvalstu sniegtā informācija

1.   Līdz katra gada 31. augustam dalībvalstis iesniedz Komisijai, Iestādei un pārējām dalībvalstīm šādu informāciju par iepriekšējo kalendāro gadu:

a)	šīs regulas 26. panta 1. punktā paredzēto oficiālo kontroļu rezultātus;

b)	tās NR, ko piemēro 30. pantā minētajās valsts kontroles programmās un 29. pantā minētajās Kopienas kontroles programmās;

c)	sīkus datus par analītisko laboratoriju dalību Kopienas kvalifikācijas testos, kas minēti 28. panta 3. punktā, un citos kvalifikācijas testos, kas attiecas uz pesticīdu/produktu kombinācijām, kuru paraugus ņēma atbilstīgi valsts kontroles programmai;

d)	sīkus datus par to analītisko laboratoriju akreditācijas statusu, kuras piedalās a) apakšpunktā minētajās kontrolēs;

e)	sīkus datus par veiktajiem izpildes pasākumiem, ja to atļauj attiecīgās valsts tiesību akti.

2.   Īstenošanas pasākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu, ko veic dalībvalstis, var noteikt saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru, iepriekš apspriežoties ar Iestādi.

32. pants

Gada ziņojums par pesticīdu atliekām

1.   Ņemot par pamatu informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 31. panta 1. punktu, Iestāde sagatavo gada ziņojumu par pesticīdu atliekām.

2.   Iestāde gada ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	kontroļu rezultātu analīzi, kā paredzēts 26. panta 2. punktā;

b)	paziņojumu par iespējamiem iemesliem, kāpēc MAL tika pārsniegti, un jebkādus atbilstīgus apsvērumus par riska pārvaldības iespējām;

c)	analīzi par hronisku un akūtu risku patērētāju veselībai, ko rada pesticīdu atliekas;

d)	izvērtējumu par patērētāju risku saistībā ar pesticīdu atlieku iedarbību, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar a) apakšpunktu, un jebkādu citu attiecīgu informāciju, kas ir pieejama, tostarp saskaņā ar Direktīvu 96/23/EEK iesniegtos ziņojumus.

3.   Ja dalībvalsts nav sniegusi informāciju saskaņā ar 31. pantu, Iestāde, sagatavojot Kopienas gada ziņojumu, var neņemt vērā informāciju, kas attiecas uz šo dalībvalsti.

4.   Gada ziņojuma formu var noteikt saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru.

5.   Iestāde iesniedz Komisijai gada ziņojumu par pesticīdu atliekām līdz katra gada februāra pēdējai dienai.

6.   Gada ziņojumā var ietvert atzinumu par pesticīdiem, uz ko jāattiecina turpmākas programmas.

7.   Iestāde dara publiski pieejamu gada ziņojumu, kā arī jebkādas Komisijas vai dalībvalstu piezīmes.

33. pants

Gada ziņojuma par pesticīdu atliekām iesniegšana komitejai

Komisija nekavējoties iesniedz gada ziņojumu par pesticīdu atliekām 45. panta 1. punktā minētajai komitejai izskatīšanai un ieteikumu sniegšanai par jebkādiem pasākumiem, kas jāveic attiecībā uz II un III pielikumā minēto MAL pārkāpumiem, par kuriem ir ziņots.

5. IEDAĻA

SANKCIJAS

34. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu ievērošanu. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par šiem noteikumiem un jebkādiem turpmākiem to grozījumiem.

VI NODAĻA

NEATLIEKAMI PASĀKUMI

35. pants

Neatliekami pasākumi

Ja, pamatojoties uz jaunu informāciju vai esošās informācijas atkārtotu izvērtējumu, pesticīdu atliekas vai MAL, uz ko attiecas šī regula, var apdraudēt cilvēku vai dzīvnieku veselību, un tādējādi ir nepieciešama tūlītēja rīcība, piemēro Regulas (EK) 178/2002 53. un 54. pantu.

VII NODAĻA

ATBALSTA PASĀKUMI, KAS ATTIECAS UZ SASKAŅOTIEM PESTICĪDU MAL

36. pants

Atbalsta pasākumi, kas attiecas uz saskaņotiem pesticīdu MAL

1.   Kopienas līmenī izstrādā atbalsta pasākumus, kas attiecas uz saskaņotiem pesticīdu MAL, tostarp:

a)	konsolidētu datu bāzi Kopienas tiesību aktiem par pesticīdu atlieku MAL, darot šādu informāciju publiski pieejamu;

b)	šīs regulas 28. panta 3. punktā minētos Kopienas kvalifikācijas testus;

c)	pētījumus un citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai sagatavotu un turpmāk attīstītu tiesību aktus un tehniskās pamatnostādnes par pesticīdu atliekām;

d)	pētījumus, kas vajadzīgi, lai novērtētu pesticīdu atlieku iedarbību uz patērētājiem un dzīvniekiem;

e)	pētījumus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu tās kontroles laboratorijas, ar kuru analīzes metodēm nevar kontrolēt noteiktos MAL.

2.   Jebkurus īstenošanas noteikumus, kas attiecas uz 1. punktā minētajiem pasākumiem, var pieņemt saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru.

37. pants

Kopienas līdzdalība atbalsta pasākumos, kas attiecas uz saskaņotiem pesticīdu MAL

1.   Kopiena var nodrošināt finansiālu līdzdalību līdz 100 % no izmaksām, kas saistītas ar 36. pantā paredzētajiem pasākumiem.

2.   Apropriācijas katram finanšu gadam apstiprina budžeta procedūras gaitā.

VIII NODAĻA

MAL NOTEIKŠANAS PIETEIKUMU SASKAŅOŠANA

38. pants

Valstu iestāžu norīkošana

Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas valsts iestādes, lai šīs regulas mērķu sasniegšanai koordinētu sadarbību ar Komisiju, Iestādi, pārējām dalībvalstīm, izgatavotājiem, ražotājiem un audzētājiem. Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu iestādi, tā norāda, kura no izraudzītajām iestādēm darbosies kā kontaktpersona.

Valstu iestādes var deleģēt uzdevumus citām struktūrām.

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai un Iestādei izraudzīto valsts iestāžu nosaukumus un adreses.

39. pants

Iestādes veiktā MAL informācijas koordinācija

Iestāde:

a)	koordinē sadarbību ar ziņotāju dalībvalsti, ko attiecībā uz katru aktīvo vielu izraugās saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK;

b)	koordinē sadarbību ar dalībvalstīm un Komisiju attiecībā uz MAL, jo īpaši, lai izpildītu 41. panta prasības.

40. pants

Informācija, ko iesniedz dalībvalstis

Dalībvalstis pēc Iestādes pieprasījuma iesniedz tai jebkuru pieejamo informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu MAL nekaitīgumu.

41. pants

Iestādes MAL datu bāze

Neskarot spēkā esošos Kopienas un valstu tiesību aktus par piekļuvi dokumentiem, Iestāde izstrādā un uztur datu bāzi, kurai var piekļūt Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes un kurā ir attiecīgā zinātniskā informācija un LLP, kas attiecas uz MAL, aktīvajām vielām un apstrādes faktoriem, kā paredzēts II, III, IV un VII pielikumā. Tajā jo īpaši ir izvērtējumi par vielu uzņemšanu pārtikā, apstrādes faktori un vielas pieļaujamie toksikoloģiskie daudzumi.

42. pants

Dalībvalstis un nodevas

1.   Dalībvalstis var atgūt izmaksas, kas saistītas ar MAL noteikšanu, mainīšanu vai svītrošanu vai ar jebkādu citu darbību, kas izriet no šajā regulā paredzētajiem pienākumiem, piemērojot nodevu vai maksu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētā nodeva vai maksājums

a)	ir noteikts pārredzamā veidā; un

b)	atbilst attiecīgās darbības faktiskajām izmaksām.

Tajos var ietvert fiksētu nodevu cenrādi, pamatojoties uz 1. punktā minēto darbību vidējām izmaksām.

IX NODAĻA

ĪSTENOŠANA

43. pants

Iestādes zinātniskais atzinums

Komisija vai dalībvalstis var lūgt Iestādi sniegt zinātnisku atzinumu par jebkuru pasākumu, kas saistīts ar riska izvērtēšanu atbilstīgi šai regulai. Komisija var noteikt termiņu šāda atzinuma sniegšanai.

44. pants

Iestādes atzinumu pieņemšanas procedūra

1.   Ja Iestādes atzinumu sagatavošanai saskaņā ar šo regulu ir vajadzīgs tikai tāds zinātnisks vai tehnisks darbs, kas saistīts ar vispāratzītiem zinātniskiem vai tehniskiem principiem, Iestāde šos atzinumus var sniegt, neapspriežoties ar Regulas 178/2002 28. pantā minēto zinātnisko komiteju vai zinātnes ekspertu grupām, ja vien pret to neiebilst Komisija vai kāda dalībvalsts.

2.   Īstenošanas noteikumos, ievērojot Regulas 178/2002 29. panta 6. punkta a) apakšpunktu, precizē gadījumus, kuros piemēro šā panta 1. punktu.

45. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantu, (turpmāk “Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

46. pants

Īstenošanas pasākumi

Saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto procedūru un, vajadzības gadījumā, ņemot vērā Iestādes atzinumu, var paredzēt vai grozīt:

a)	īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu;

b)	šīs regulas 23. pantā, 29. panta 2. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. panta 1. punktā un 32. panta 5. punktā minētos datumus;

c)	tehniskās palīdzības dokumentus, lai palīdzētu īstenot šo regulu;

d)	sīki izstrādātus noteikumus par zinātniskajiem datiem, kas vajadzīgi MAL noteikšanai.

47. pants

Ziņojums par šīs regulas īstenošanu

Ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēka Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās īstenošanu un jebkādus atbilstīgus priekšlikumus.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Tiesību aktu atcelšana un pielāgošana

1.   Direktīvas 76/895/EEK, 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK ar šo ir atceltas, un atcelšana stājas spēkā 50. panta otrajā daļā minētajā dienā.

2.   Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

49. pants

Pārejas pasākumi

1.   Šīs regulas III nodaļas prasības neattiecas uz produktiem, kas ir likumīgi ražoti vai importēti Kopienā pirms 50. panta otrajā daļā minētā datuma.

Tomēr, lai nodrošinātu patērētāju augstu aizsardzības līmeni, attiecībā uz šiem produktiem var veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar 45. pantā 2. punktā minēto procedūru.

2.   Var noteikt turpmākus pārejas pasākumus konkrētu MAL īstenošanai, kā paredzēts 15., 16., 21., 22. un 25. pantā, ja tas vajadzīgs produktu normālai tirdzniecībai, pārstrādei un patēriņam.

Tos pasākumus, kuri neskar pienākumu nodrošināt patērētāju augstu aizsardzības līmeni, pieņem saskaņā ar 45. pantā 2. punktā minēto procedūru.

50. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas II, III un V nodaļu piemēro, kad ir pagājuši seši mēneši pēc pēdējās regulas publicēšanas, ar kuru izveido šīs regulas I, II, III un IV pielikumu.

---

(1)  OV C 234, 30.9.2003., 33. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 20. aprīļa Atzinums (OV C 104 E, 30.4.2004.), Padomes 2004. gada 19. jūlija Kopējā nostāja, Eiropas Parlamenta … gada … Nostāja (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēta).

(3)  OV L 340, 9.12.1976., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(4)  OV L 221, 7.8.1986., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/61/EK (OV L 127, 29.4.2004., 81. lpp.).

(5)  OV L 221, 7.8.1986., 43. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/61/EK.

(6)  OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/61/EK.

(7)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/71/EK (OV L 127, 29.4.2004., 14. lpp.).

(8)  OV L 33, 8.2.1979., 36. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003.

(9)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp.).

(10)  OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/100/EK (OV L 285, 1.11.2003., 33. lpp.).

(11)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(13)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2377/90 (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimālo atlieku līmeņu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikā (OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 546/2004 (OV L 87, 25.3.2004., 13. lpp.).

(14)  Padomes Direktīva 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem, lai novērstu augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu importam un izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/70/EK (OV L 127, 29.4.2004., 97. lpp.).

(15)  Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(16)  Komisijas Direktīva 2002/63/EK (2002. gada 11. jūlijs), ar ko nosaka Kopienas paraugu ņemšanas metodes pesticīdu atlieku oficiālajai kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos un uz tiem un ar ko atceļ Direktīvu 79/700/EEK (OV L 187, 16.7.2002., 30. lpp.).

(17)  OV L ……”.

---

---

1.2.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 25/19

---

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 2/2005

(2004. gada 24. septembris)

ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu .../2005/EK, ar ko izveido daudzgadīgu Kopienas darbības programmu, lai uzlabotu digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu Eiropā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/C 25E/02)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 157. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Informācijas sabiedrības attīstība un platjoslas lokālo tīklu parādīšanās ietekmēs katra Eiropas Savienības pilsoņa dzīvi, inter alia, sekmējot piekļuvi zināšanām un veicinot jaunus zināšanu apguves veidus, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc jauna satura, lietojumprogrammām un pakalpojumiem.

(2)

Interneta izplatība Kopienā joprojām nozīmīgi pieaug. Interneta piedāvātās iespējas būtu jāizmanto, lai katrai personai un katrai organizācijai Kopienā ļautu izmantot sociālos un saimnieciskos labumus, kas izriet no informācijas un zināšanu apmaiņas. Tagad Eiropā ir radīti visi apstākļi digitalā satura potenciāla izmantošanai.

(3)

Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadomes secinājumos ir uzsvērts, ka pāreja uz digitālu, uz zināšanām pamatotu ekonomiku, ko sekmē jaunas preces un pakalpojumi, būs spēcīgs dzinējspēks izaugsmei, konkurencei un darbavietu radīšanai. Tad jo īpaši atzina satura industriju nozīmi papildu vērtību radīšanā, izmantojot un saslēdzot tīklā Eiropas kulturālo daudzveidību.

(4)

Attīstot Lisabonas stratēģiju, eEurope rīcības plāns 2005. gadam aicina izvērst darbības, kas sekmē drošu pakalpojumu, lietojumprogrammu un satura izveidošanu platjoslas lokālajos tīklos, tādējādi nodrošinot labvēlīgu vidi privātiem ieguldījumiem, jaunu darba vietu radīšanai un produktivitātes līmeņa celšanai, sabiedrisko pakalpojumu modernizēšanai, kā arī dodot ikvienam iespēju līdzdarboties globālajā informācijas sabiedrībā.

(5)

Eiropā arvien acīmredzamāks kļūst pieprasījums pēc augstas kvalitātes digitālā satura, kam raksturīga līdzsvarota pieeja un lietotāju tiesību ievērošana un ko izmanto plaša sabiedrība, vai tie būtu parasti sabiedrības locekļi, studenti, zinātnieki, MVU vai citi uzņēmējdarbības lietotāji, vai arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas vēlas paplašināt savas zināšanas, vai “atkārtoti lietotāji”, kas vēlas izmantot digitālā satura resursus, lai radītu pakalpojumus.

(6)

Digitālā satura ieinteresētās puses ir satura piegādātāji (tostarp valsts un privātās organizācijas un iestādes, kas rada un vāc digitālo saturu vai kā īpašumā ir digitālais saturs) un satura lietotāji (tostarp organizācijas un uzņēmumi, kas ir tiešie patērētāji, kuri atkārtoti lieto digitālo saturu un/vai rada tā papildu vērtību). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU līdzdalībai.

(7)

EContent programma (2001.-2004.), kas pieņemta ar Padomes 2000. gada 22. decembra Lēmumu 2001/48/EK (3), deva priekšroku Eiropas digitālā satura attīstīšanai un lietošanai internetā, kā arī Eiropas interneta vietņu valodu daudzveidībai informācijas sabiedrībā. Komisijas 2003. gada 10. oktobra paziņojums par eContent programmas vidējā termiņa novērtēšanu atkārtoti apstiprina, cik svarīgi ir darboties šajā jomā.

(8)

Tehnoloģijas progress dod iespēju radīt papildu vērtību saturam, tajā iekļaujot zināšanas, un uzlabot savstarpēju izmantojamību pakalpojumu līmenī, kas ir būtiski, piekļūstot digitālajam saturam, to lietojot un izplatot. Jo īpaši tas ir svarīgi tām sabiedrisko interešu jomām, uz kurām attiecas šī programma.

(9)	Stabilu uzņēmējdarbības modeļu veicināšana sekmēs šajā programmā uzsākto projektu nepārtrauktību un tādējādi uzlabos apstākļus labākai ekonomiskai atdevei no pakalpojumiem, kas balstās uz piekļuvi digitālajam saturam un tā atkārtotu lietošanu.

(10)	Ir noteikta tiesiskā sistēma, lai rīkotos, atbildot uz izaicinājumiem, ko digitālais saturs rada informācijas sabiedrībā (4)  (5)  (6).

(11)	Dažāda prakse dalībvalstīs turpina radīt tehniskus šķēršļus, kas kavē valsts sektora informācijas plašu pieejamību, lietošanu, atkārtotu lietošanu un izmantošanu Kopienā.

(12)	Ja digitālais saturs ir saistīts ar personas datiem, vajadzētu ievērot Direktīvu 95/46/EK (7) un Direktīva 2002/58/EK (8), un lietotajām tehnoloģijām vajadzētu respektēt un, ja iespējams, sekmēt privātās dzīves aizsardzību.

(13)	Kopienas darbībai, kas veikta saistībā ar informācijas saturu, būtu jāveicina Kopienas daudzvalodu un multikulturālās īpatnības.

(14)	šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(15)	Komisijai būtu jānodrošina komplementaritāte un sinerģija ar atbilstīgām Kopienas iniciatīvām un programmām, jo īpaši ar tām, kas saistītas ar izglītību un kultūru, un Eiropas Savietojamības sistēmu.

(16)

šis lēmums visam programmas īstenošanas laikam paredz finanšu līdzekļu apjomu, kas budžeta lēmējiestādēm ikgadējās budžeta procedūras vajadzībām ir galvenais atskaites punkts, kā paredzēts 33. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (1999. gada 6. maijs) par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (10).

(17)

ņemot vērā to, ka piedāvātās rīcības mērķus, proti, uzlabot Eiropā digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs attiecīgo jautājumu starptautiskā rakstura dēļ, un to, ka minētās rīcības Eiropas mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas mērķis

1.   Ar šo lēmumu izveido Kopienas programmu laikposmam no 2005. gada līdz 2008. gadam, lai Eiropā uzlabotu digitālā satura pieejamību, lietošanu un izmantošanu, sekmējot informācijas - sabiedrisko interešu jomās - radīšanu un izplatīšanu Kopienas līmenī.

Programmas nosaukums ir “eContentplus” (še turpmāk – “Programma”).

2.   Lai sasniegtu Programmas vispārējo mērķi, pievēršas šādiem darbības virzieniem:

a)	digitālā satura pieejamības, lietošanas un izmantošanas veicināšanai Kopienas līmenī;

b)	kvalitātes uzlabošanas un labākās prakses veicināšanai saistībā ar digitālo saturu starp satura nodrošinātājiem un lietotājiem, un starp nozarēm;

c)	digitālajā saturā ieinteresēto pušu sadarbības un informētības veicināšanai.

Darbības, kas jāveic saskaņā ar šiem darbības virzieniem, ir vērstas uz valsts sektora informāciju, telpiskiem datiem, kā arī izglītības, kultūras un zinātnes jomas saturu, kā noteikts I pielikumā. Programmu īsteno saskaņā ar II pielikumu.

2. pants

Dalība

1.   Programmā var piedalīties dalībvalstu juridiskās personas. Tajā var arī piedalīties kandidātvalstu juridiskās personas saskaņā ar divpusējiem līgumiem, kas ir spēkā vai kurus paredzēts noslēgt ar šīm valstīm.

2.   Programmā var atļaut piedalīties to EBTA valstu juridiskajām personām, kuras ir EEZ līguma Līgumslēdzējas Puses, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem.

3.   Nesaņemot Kopienas finanšu atbalstu, Programmā var piedalīties trešo valstu juridiskās personas, kā arī starptautiskas organizācijas, ja šāda dalība sekmīgi palīdz Programmas īstenošanai. Lēmumu atļaut šādu dalību pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. pants

Komisijas pilnvaras

1.   Komisija ir atbildīga par Programmas īstenošanu.

2.   Pamatojoties uz šo lēmumu, Komisija izstrādā darba programmu.

3.   Īstenojot Programmu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārēju atbilstību un komplementaritāti attiecībā uz citām saistītām Kopienas politikām, programmām un darbībām, kas skar Eiropas digitālā satura attīstību un lietošanu un valodu daudzveidības veicināšanu informācijas sabiedrībā, jo īpaši attiecībā uz Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmām, IDA, eTen, eInclusion, eLearning, MODINIS un Safer Internet.

4.   Komisija lemj saskaņā ar 4. panta 2. punktā izklāstīto procedūru,

a)	pieņemot un grozot darba programmu;

b)	nosakot kritērijus un saturu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus;

c)	izvērtējot priekšlikumu konkursos iesniegtos projektus Kopienas finansējuma saņemšanai, kuros paredzamais Kopienas ieguldījums ir EUR 1 miljons vai lielāks;

d)	visos gadījumos, kad atkāpjas no II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

5.   Komisija informē 4. pantā minēto komiteju par sasniegto Programmas īstenošanā.

4. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

5. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.   Lai nodrošinātu, ka Kopienas atbalstu izmanto efektīvi, Komisija nodrošina, ka darbībām, ko veic saskaņā ar šo lēmumu, piemēro iepriekšēju novērtēšanu, paveiktā kontroli un turpmāku novērtēšanu.

2.   Komisija uzrauga Programmas projektu īstenošanu. Komisija vērtē, kā projekti tiek īstenoti, un vērtē to īstenošanas rezultātu, lai konstatētu, vai ir sasniegti sākotnējie mērķi.

3.   Komisija, vēlākais, 2006. gada vidū ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par 1. panta 2. punktā minēto darbības virzienu īstenošanu. Šajā sakarā Komisija ziņo par 2007. un 2008. gada līdzekļu apjoma atbilstību finanšu plānam. Ja nepieciešams, Komisija veic vajadzīgās izmaiņas, īstenojot 2007. un 2008. gada budžeta procedūru, lai nodrošinātu gada apropriāciju atbilstību finanšu plānam. Programmas beigās Komisija iesniedz galīgo novērtējumu.

4.   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz kvantitatīvo un kvalitatīvo novērtējumu rezultātus kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem par šā lēmuma grozījumiem. Rezultātus nosūta, pirms tiek iesniegts Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts, attiecīgi, 2007. un 2009. gadam.

6. pants

Finanšu līdzekļu apjoms

1.   Ar šo nosaka, ka finanšu līdzekļu apjoms, kas paredzēts šajā lēmumā noteikto Kopienas darbību īstenošanai, laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim ir EUR 135 miljoni, tostarp EUR 55,6 miljoni paredzēti laikposmam līdz 2006. gada 31. decembrim.

2.   Summu laikposmam pēc 2006. gada 31. decembra uzskata par apstiprinātu, ja šajā stadijā tā atbilst finanšu plānam, kas ir spēkā laikposmam no 2007. gada.

3.   Gada apropriācijas laikposmam no 2005. gada līdz 2008. gadam apstiprina budžeta lēmējiestādes, ievērojot finanšu plānu. Provizorisks izdevumu sadalījums sniegts III pielikumā.

---

(1)  OV C 117, 30.4.2004., 49. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa Atzinums (OV C 104 E, 30.4.2004.), Padomes 2004. gada 24. septembra Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja (“Oficiālajā Vēstnesī” vēl nav publicēta).

(3)  OV L 14, 18.1.2001., 32. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektroniskajām komunikācijām) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(9)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(10)  OV C 172, 18.6.1999, 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.).

---

---

---

---

---

1.2.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 25/29

---

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 3/2005

(2004. gada 7. oktobris)

ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/…/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/C 25E/03)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopienas jūrniecības drošības politikas mērķis ir sasniegt augsta līmeņa drošību un vides aizsardzību, un tās pamatā ir izpratne par to, ka visas puses, kas iesaistītas preču pārvadājumos pa jūru, ir atbildīgas par to, lai Kopienas ūdeņos izmantotie kuģi atbilstu spēkā esošajiem noteikumiem un standartiem.

(2)	Materiālie standarti piesārņojošu vielu noplūdēm no kuģiem visās dalībvalstīs ir balstīti uz Marpol 73/78 Konvenciju; tomēr šos noteikumus ikdienā neievēro ļoti liels skaits kuģu, kas kuģo Kopienas ūdeņos, un netiek veikti nekādi pasākumi stāvokļa labošanai.

(3)	Marpol 73/78 īstenošana parāda nesakritības starp dalībvalstīm, un tādēļ ir nepieciešams Kopienas līmenī saskaņot Marpol 73/78 īstenošanu; būtiskas atšķirības saskatāmas jo īpaši dalībvalstu praksē attiecībā uz sankciju piemērošanu par piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem.

(4)

Preventīvi pasākumi ir Kopienas jūrniecības drošības politikas sastāvdaļa, nodrošinot saikni starp katras ar piesārņojošu vielu pārvadāšanu pa jūru saistītās puses atbildību un sankciju piemērošanu; tādēļ, lai panāktu efektīvu vides aizsardzību, ir vajadzīgas efektīvas, preventīvas un samērīgas sankcijas.

(5)

Lai stiprinātu krimināltiesisko reglamentāciju tiesību aktu īstenošanas nodrošināšanai saistībā ar kuģu radīto piesārņojumu, ir būtiski tuvināt pastāvošās tiesību normas, jo īpaši, no vienas puses, precīzas attiecīgo pārkāpumu definīcijas un atbrīvojumu gadījumus, uz ko attiecas šī direktīva, un, no otras puses, obligātos noteikumus par sodiem, atbildību un jurisdikciju, uz ko attiecas Padomes Pamatlēmums 2005/../TI (… gada …) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus pret kuģu radīto piesārņojumu.

(6)	šīs direktīvas mērķis ir sniegt noplūdes definīciju un tādējādi sekmēt Pamatlēmuma 2005/../TI īstenošanu, lai novērstu šāda veida pārkāpumus.

(7)

Ne starptautiskais režīms, kas paredz civiltiesisko atbildību un kompensāciju par naftas piesārņojumu, nedz arī starptautiskais režīms attiecībā uz citu bīstamu vai kaitīgu vielu piesārņojumu nenodrošina pietiekamu preventīvu iedarbību, lai atturētu bīstamu kravu pārvadāšanā iesaistītās puses no standartiem neatbilstošas prakses; nepieciešamo preventīvo iedarbību var panākt, vienīgi ieviešot sankcijas, kuras piemēro jebkurai personai, kas izraisa jūras piesārņošanu vai iesaistās tajā; sankcijas būtu jāpiemēro ne tikai kuģu īpašniekiem vai kuģa kapteinim, bet arī kravas īpašniekam, klasificēšanas sabiedrībai vai jebkurai citai iesaistītai personai.

(8)	Kuģu radīta piesārņojošu vielu noplūde būtu jāuzskata par pārkāpumu, ja tas izdarīts ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības.

(9)	Sankcijas par piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem nav saistītas ar iesaistīto pušu civiltiesisko atbildību, un tādējādi uz tām neattiecas nekādi notiekumi par civiltiesiskās atbildības ierobežojumiem vai pārnešanu, kā arī tās neierobežo pietiekamu kompensāciju piesārņojuma gadījumā cietušajiem.

(10)	Ir nepieciešama turpmāka efektīva sadarbība starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu to, ka piesārņojošu vielu noplūde no kuģiem tiek pamanīta laikus un ka pārkāpēji tiek identificēti.

(11)	Ja ir skaidrs un objektīvs pierādījums, ka ir notikusi noplūde, kas izraisījusi lielu postījumu vai liela postījuma draudus, dalībvalstīm būtu jāiesniedz šī lieta savām komptenetajām iestādēm, lai tiktu sāktas procedūrtas, kas atbilst 220. pantam ANO 1982. gada Konvencijā par jūras tiesībām.

(12)

šī direktīva ir saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu. Kuģu izraisīta piesārņojuma starptautisko standartu iekļaušana Kopienas tiesību aktos un tādu sankciju ieviešana, kas var ietvert krimināltiesiskas vai administratīvas sankcijas par minēto noteikumu pārkāpšanu, ir nepieciešama, lai sasniegtu augsta līmeņa drošību un vides aizsardzību jūras pārvadājumu jomā. To Kopiena var efektīvi panākt vienīgi ar saskaņotu noteikumu palīdzību. Direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai, un neparedz neko tādu, kas nebūtu vajadzīgs šim mērķim. Tā neliedz dalībvalstīm noteikt stingrākus pasākumus pret kuģu radīto piesārņojumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

(13)	šī direktīva pilnībā ievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis

1.   Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt to, ka personām, kas ir atbildīgas par kuģu radītu piesārņojumu, piemēro attiecīgas sankcijas, lai uzlabotu jūrniecības drošību un sekmētu jūras vides aizsardzību no kuģu radītā piesārņojuma.

2.   Šī direktīva neliedz dalībvalstīm noteikt stingrākus pasākumus pret kuģu radīto piesārņojumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā

1.	“Marpol 73/78” ir Starptautiskā konvencija par kuģu radītā piesārņojuma novēršanu (1973.) un tās 1978. gada protokols to jaunākajā redakcijā;

2.	“piesārņojošas vielas” ir vielas, kas minētas Marpol 73/78 I pielikumā (nafta) un II pielikumā (neiepakotas kaitīgas šķidras vielas);

3.	“noplūde” ir jebkādā veidā no kuģa izdarīta izvadīšana jūrā, kā minēts Marpol 73/78 2. pantā;

4.	“kuģis” ir jebkura veida jūras kuģis, kas darbojas jūras vidē, neatkarīgi no tā karoga, tostarp kuģi ar zemūdens spārniem, kuģi uz gaisa spilveniem, zemūdens kuģi un peldošie kuģi.

3. pants

Piemērošanas joma

1.   Šo direktīvu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām piemēro attiecībā uz piesārņojošu vielu noplūdi:

a)	dalībvalstu iekšējos ūdeņos, tostarp ostās, ciktāl ir piemērojams Marpol režīms;

b)	dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos;

c)	starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, kā noteikts III. daļas 2. iedaļā 1982. gada ANO Konvencijā par jūras tiesībām, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā;

d)	kādas dalībvalsts ekskluzīvā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; un

e)	atklātā jūrā.

2.   Šo direktīvu piemēro piesārņojošu vielu noplūdei no visiem kuģiem neatkarīgi no to karoga, izņemot visus karakuģus, jūras kara palīgkuģus vai citus kuģus, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts attiecīgajā laikā ekspluatē un izmanto tikai nekomerciālos valsts nolūkos.

4. pants

Pārkāpumi

Dalībvalstis nodrošina to, ka piesārņojošo vielu noplūdi no kuģiem visās 3. panta 1. punktā minētajās teritorijās uzskata par pārkāpumu, ja tas izdarīts ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības.

5. punkts

Izņēmumi

1.   Piesārņojošu vielu noplūdi jebkurā no 3. panta 1. punktā minētajam teritorijām neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 11. a), 11. b) vai 11. c) noteikumā vai II pielikuma 6. a) vai 6. c) noteikumā.

2.   Piesārņojošu vielu noplūdi 3. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktos minētajās teritorijās neuzskata par pārkāpumu, par kuru atbildīgs īpašnieks, kapteinis vai apkalpe, kas rīkojas pēc kapteiņa pavēles, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 11. b) noteikumā un II pielikuma 6. b) noteikumā.

3.   Piesārņojošu vielu noplūdi jebkurā no 3. panta 1. punktā minētajām teritorijām neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 9. vai 10. noteikumā vai II pielikuma 5. noteikumā.

6. pants

Īstenošanas pasākumi attiecībā uz kuģiem dalībvalstu ostās

1.   Ja neatbilstība standartiem vai kāda informācija rada aizdomas, ka kuģis, kas labprātīgi atrodas kādas dalībvalsts ostā vai ārzonas terminālā, ir iesaistījies vai iesaistās piesārņojošu vielu noplūdē jebkurā no 3. panta 1. punktā minētajām teritorijām, attiecīgā dalībvalsts nodrošina atbilstīgas pārbaudes veikšanu saskaņā ar tās tiesību aktiem, ņemot vērā attiecīgas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) pamatnostādnes.

2.   Tiktāl, ciktāl 1. punktā minētā pārbaude atklāj faktus, kas varētu norādīt uz pārkāpumu 4. panta nozīmē, par to informē attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un karoga valsts iestādes.

7. pants

Piekrastes valstu īstenošanas pasākumi attiecībā uz tranzītkuģiem

1.   Ja piesārņojošu vielu iespējama noplūde notiek teritorijā, kas minēta 3. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā, un ja kuģis, kuru tur aizdomās par šo noplūdi, nepiestāj dalībvalsts ostā, kurai ir informācija par iespējamo noplūdi, piemēro šādus noteikumus:

a)	ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir kādā citā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalstis, cieši sadarbojoties, veic pārbaudes, kas minētas 5. panta 1. punktā, un lemj par atbilstīgiem administratīviem pasākumiem attiecībā uz šādu noplūdi;

b)

ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir tādas valsts osta, kas nav Kopienas dalībvalsts, dalībvalstij jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir informēta par iespējamo noplūdi, un tai jālūdz nākamās ostas valsts veikt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz šādu noplūdi.

2.   Ja ir skaidrs un objektīvs pierādījums, ka kuģis, kas kuģo 3. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktā minētajā teritorijā, ir izdarījis pārkāpumu 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā teritorijā, un veicis noplūdi, kas izraisījusi lielu postījumu vai liela postījuma draudus attiecīgās dalībvalsts piekrastei vai saistītam interešu objektam, vai jebkuriem 3. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktā minētajiem resursiem, tad atbilstīgi ANO 1982. gada Konvencijas par jūras tiesībām XII daļas 7. iedaļai un ar nosacījumu, ka pierādījumi to apstiprina, valsts iesniedz šo lietu savai kompetentajai iestādei, lai atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem tiktu uzsāktas juridiskās procedūras, tostarp kuģa aizturēšana.

3.   Visos gadījumos informē karoga valsts iestādes.

8. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka par 5. pantā minētajiem pārkāpumiem piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas var ietvert krimināltiesiskas vai administratīvas sankcijas.

2.   Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. punktā minētās sankcijas piemēro jebkurai personai, kas ir atzīta par atbildīgu par pārkāpumu, kā minēts 5. pantā.

9. pants

Atbilstība starptautiskajām tiesībām

Dalībvalstis piemēro šo direktīvu bez jebkādas formālas vai faktiskas ārzemju kuģu diskriminācijas un saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko tiesību aktiem, tostarp ar ANO 1982. gada Konvencijas par jūras tiesībām XII daļas 7. iedaļu, un tās nekavējoties informē kuģa karoga valsti un jebkuru citu iesaistītu valsti par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu.

10. pants

Papildu pasākumi

Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstis un Komisija vajadzības gadījumā cieši sadarbojas ar Eiropas Jūrniecības drošības aģentūru un, vajadzības gadījumā, darbojas atbilstīgi rīcības programmai, kas paredzēta nejauša vai apzināta jūras piesārņojuma gadījumā un izveidota ar Lēmumu Nr. 2850/2000/EK (3), lai:

a)	izstrādātu informācijas sistēmas, kas nepieciešamas šīs direktīvas efektīvai īstenošanai;

b)

izveidotu kopīgu praksi un pamatnostādnes, pamatojoties uz jau esošu starptautiska mēroga praksi un pamatnostādnēm, jo īpaši attiecībā uz: — to kuģu uzraudzību un ātru identifikāciju, kuri nopludina piesārņojošas vielas, pārkāpjot šo direktīvu, tostarp vajadzības gadījumā attiecībā uz uzraudzības ierīcēm uz kuģa; — uzticamām metodēm, kā noteikt kāda konkrēta kuģa piesārņojošas vielas jūrā; un — šīs direktīvas efektīvu īstenošanu.

11. pants

Ziņošana

Ik pēc trim gadiem dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā kompetentās iestādes piemēro šo direktīvu. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija iesniedz Kopienas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

12. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu radītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu radītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) (4)

2.   Komisija regulāri informē Komiteju, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 2850/2000/EK, par jebkādiem ierosinātiem pasākumiem vai citām svarīgām darbībām attiecībā uz jūras piesārņošanas novēršanu.

13. pants

Grozījumu izdarīšanas procedūra

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. pantu uz grozījumiem Marpol 73/78, kas minēti 2. panta 1. punktā, var neattiecināt šīs direktīvas piemērošanas jomu.

14. pants

Īstenošana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai ne vēlāk kā........ (1), un tās par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 220, 16.9.2003., 72. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 13. janvāra Atzinums (OV C 92 E, 21.4.2004., 77. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2850/2000/EK (2000. gada 20. decembris), ar ko izveido Kopienas sadarbības sistēmu nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā (OV L 332, 28.12.2000., 1. lpp.). Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 787/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).

(4)  OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 415/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 10. lpp.).

---

---

---

1.2.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 25/41

---

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 4/2005

(2004. gada 21. oktobris)

ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu …/2005/EK, ar kuru groza Lēmumu 1419/1999/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2005. līdz 2019. gadam

(2005/C 25E/04)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 151. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (1),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1419/1999/EK (1999. gada 25. maijs), ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” no 2005. līdz 2019. gadam (3), ir domāts, lai uzsvērtu Eiropas kultūru bagātību, daudzveidību un kopīgās iezīmes un lai veicinātu labāku savstarpēju pazīšanos Eiropas pilsoņu vidū.

(2)	Lēmuma Nr. 1419/1999/EK I pielikumā ir izklāstīta hronoloģiskā secība, saskaņā ar kuru dalībvalstis var iesniegt nominācijas šim pasākumam. Minētajā pielikumā ir ietvertas tikai tās dalībvalstis, kuras bija Savienības sastāvā lēmuma pieņemšanas laikā, tas ir, 1999. gada 25. maijā.

(3)	Lēmuma Nr. 1419/1999/EK 6. pants nosaka, ka šo lēmumu var pārskatīt, jo īpaši, ņemot vērā Eiropas Savienības paplašināšanos nākotnē.

(4)

ņemot vērā 2004. gada paplašināšanos, ir svarīgi ļaut arī jaunajām dalībvalstīm iesniegt nominācijas saistībā ar pasākumu “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” īsā laikposmā, nemainot secību attiecībā uz pārējām valstīm, tā, lai sākot ar 2009. gadu un līdz šīs Kopienas rīcības darbības beigām katru gadu dalībvalstīs varētu izvēlēt divas galvaspilsētas.

(5)	Tādējādi būtu jāgroza Lēmums Nr. 1419/1999/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu Nr. 1419/1999/EK ar šo groza šādi:

1.	Iekļauj šādu apsvērumu: “(12a) būtu jāņem vērā šī lēmuma finansiālās sekas tā, lai nodrošinātu atbilstīgu un pienācīgu Kopienas finansējumu divu ”Eiropas Kultūras galvaspilsētu“ izvirzīšanai;”.

2.

Lēmuma 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1.   Dalībvalstu pilsētas izvirza par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, ievērojot secību, kas noteikta I pielikumā iekļautajā sarakstā. Līdz 2008. gadam ieskaitot šī izvirzīšana attiecas uz vienu pilsētu dalībvalstī, kas minēta sarakstā. Sākot ar 2009. gadu izvirza vienu pilsētu katrā dalībvalstī, kas minēta sarakstā. Šā lēmuma I pielikumā doto hronoloģisko secību var grozīt, attiecīgajām dalībvalstīm savstarpēji vienojoties. Katra dalībvalsts, ievērojot secību, iesniedz vienas vai vairāku pilsētu nomināciju Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai. Šo nomināciju iesniedz ne vēlāk kā četrus gadus pirms attiecīgā pasākuma sākšanās, un tai var pievienot attiecīgās dalībvalsts rekomendāciju.”.

3.	Lēmuma I pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. gada 1. maija.

---

(1)  OV C 121, 30.4.2004., 15. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa Atzinums (OV C 104 E, 30.4.2004.), Padomes 2004. gada 21. oktobra Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta Nostāja (vēl nav publicēta “Oficiālajā Vēstnesī”).

(3)  OV L 166, 1.7.1999., 1. lpp.

---

---

---

1.2.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 25/44

---

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA (EK) Nr. 5/2005

(2004. gada 12. novembris)

ar mērķi pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.../2005 par dabasgāzes pārvades tīklu pieejas nosacījumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/C 25E/05)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1)

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum (2) ir devusi nozīmīgu ieguldījumu iekšējā gāzes tirgus izveidē. Tagad ir strukturāli jāmaina regulatīvā sistēma, lai likvidētu atlikušos iekšējā tirgus izveides šķēršļus, jo īpaši gāzes tirdzniecībā. Ir vajadzīgi papildu tehniski noteikumi, jo īpaši attiecībā uz trešo personu pieeju pakalpojumiem, jaudu piešķiršanas mehānismu un pārslodzes novēršanas procedūrām un pārskatāmības prasībām.

(2)

Pieredze, kas gūta, īstenojot un uzraugot pirmās Labas prakses pamatnostādnes, kas pieņemtas 2002. gadā Eiropas Gāzes pārvaldes forumā (“Forums”), rāda, ka, lai pilnībā īstenotu visās dalībvalstīs šos noteikumus, kas izklāstīti pamatnostādnēs, un lai praksē nodrošinātu obligātas garantijas vienādiem tirgus pieejas nosacījumiem, ir jānodrošina attiecīgo noteikumu juridisks spēks.

(3)

Otro vispārējo noteikumu kopumu ar nosaukumu “Otrās labas prakses pamatnostādnes” pieņēma Foruma sanāksmē 2003. gada 24. un 25. septembrī, un šīs regulas mērķis ir, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, noteikt pamatprincipus un noteikumus par pieeju tīklam un trešo personu pieeju pakalpojumiem, pārslodzes novēršanu, pārskatāmību, līdzsvarošanu un jaudas tiesību tirdzniecību.

(4)	Direktīvas 2003/55/EK 15. pants paredz apvienotu pārvades un sadales sistēmas operatoru. Tālab šajā regulā izklāstītie noteikumi neprasa grozīt to attiecīgo valstu pārvades un sadales sistēmu organizāciju, kas ir saderīgas ar attiecīgiem Direktīvas 2003/55/EK noteikumiem un jo īpaši tās 15. pantu.

(5)	šīs regulas darbības jomā ir ietverti augstspiediena cauruļvadi, kas vietējos izplatītājus savieno ar gāzes tīkliem un ko neizmanto galvenokārt vietējām piegādēm.

(6)

Jāprecizē kritēriji, pēc kā nosaka tarifus pieejai tīkliem, lai nodrošinātu, ka tie pilnībā sader ar nediskriminācijas principu un tāda iekšējā tirgus vajadzībām, kurš sekmīgi darbojas, un tie pilnībā ņem vērā vajadzību pēc sistēmas viengabalainības un atspoguļo faktiskās izmaksas, vienlaikus nodrošinot atbilstīgus atvieglojumus, ņemot vērā efektivitāti, tostarp pienācīgu peļņu no investīcijām, un vajadzības gadījumā ņemot vērā tarifu salīdzinošo novērtēšanu, ko veic pārvaldes iestādes.

(7)

Aprēķinot tarifus pieejai tīkliem, ir svarīgi ņemt vērā faktiskās izmaksas, kā arī vajadzību gūt attiecīgu peļņu no investīcijām un stimulēt jaunu infrastruktūru celtniecību. Šajā ziņā un jo īpaši, ja pastāv efektīva gāzesvadu savstarpēja konkurence, visnotaļ atbalstāma būs tarifu salīdzinoša novērtēšana.

(8)	Tirgus principos balstītiem pasākumiem tarifu noteikšanai, piemēram, izsolēm, jābūt saderīgiem ar Direktīvā 2003/55/EK izklāstītajiem noteikumiem.

(9)	Kopējs trešo personu pieejas pakalpojumiem minimuma komplekss ir vajadzīgs, lai praksē nodrošinātu kopēju minimuma pieejas standartu visā Kopienā un trešo personu pieejas pakalpojumu pietiekamu saderību, un ļautu izmantot labumus, kas gūti, sekmīgi darbojoties iekšējam gāzes tirgum.

(10)

Atsauces uz saskaņotiem transporta līgumiem saistībā ar pārvades sistēmu operatoru nediskriminatīvu pieeju tīklam nenozīmē, ka vienas sistēmas operatora transporta līgumu noteikumiem jābūt tādiem pašiem kā citas pārvades sistēmas operatoram tajā vai kādā citā dalībvalstī, ja vien nav noteiktas obligātas prasības, kas jāievēro visos transporta līgumos.

(11)

Tīklu līgumpārslodzes novēršana ir svarīgs jautājums, kas jāatrisina, lai pabeigtu iekšējo gāzes tirgu. Līdztekus jaudas likviditātes palielināšanai jāizstrādā kopēji noteikumi, ar kuriem līdzsvaro vajadzību izbrīvēt neizmantotas jaudas saskaņā ar principu “lieto, citādi atņems” ar jaudas īpašnieku tiesībām šo jaudu izmantot vajadzības gadījumā, vienlaikus palielinot jaudas likviditāti.

(12)	Lai gan fiziska tīklu pārslodze pašreiz Kopienā reti kad ir problēma, tā varētu par tādu kļūt nākotnē. Tādēļ ir svarīgi noteikt pamatprincipu pārslodzes jaudas atvēlēšanai šādos gadījumos.

(13)

Lai tīklu lietotāji varētu gūt efektīvu piekļuvi gāzes tīkliem, viņiem ir jo īpaši vajadzīga informācija par tehniskām prasībām un pieejamo jaudu, lai varētu izmantot uzņēmējdarbības iespējas, kas paredzētas iekšējā tirgū. Attiecībā uz pārskatāmības prasībām ir vajadzīgi kopēji minimuma standarti. Tādu informāciju drīkst publicēt ar dažādiem paņēmieniem, tostarp elektroniski.

(14)

Gāzes piegādei paredzētas līdzsvarošanas sistēmas, kuras ir nediskriminatīvas un pārskatāmas un kuras izmanto sadales sistēmu operatori, ir jo īpaši svarīgas jaunienācējiem tirgū, kam varētu būt grūtāk līdzsvarot savu vispārējā noieta portfeli, nekā uzņēmumiem, kas attiecīgā tirgū jau darbojas. Tādēļ jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu, ka pārvades sistēmu operatori ekspluatē tādas sistēmas atbilstīgi nediskriminatīviem, pārskatāmiem un efektīviem tīkla pieejas nosacījumiem.

(15)	Primāro jaudas tiesību tirdzniecībai ir nozīmīga vieta konkurētspējīga tirgus attīstībā un likviditātes veicināšanā. Tādēļ šai regulai būtu jāparedz pamatnoteikumi šajā jautājumā.

(16)

Jānodrošina, ka uzņēmumi, kas iegūst jaudas tiesības, var tās pārdot citiem licencētiem uzņēmumiem, nodrošinot pienācīgu likviditātes līmeni jaudu tirgū. Tāda pieeja gan neliedz darboties sistēmai, kurā jaudu, ko neizlieto attiecīgās valsts noteiktā laikā, ar stingru pamatojumu no jauna dara pieejamu tirgū.

(17)	Attiecīgo valstu pārvaldes iestādēm būtu jānodrošina šajā regulā ietverto noteikumu un ar to sakarā pieņemto pamatnostādņu ievērošana.

(18)	šīs regulas pielikumā pievienotās pamatnostādnēs ir ietverti konkrēti, sīki izstrādāti šo principu īstenošanas noteikumi, pamatojoties uz Otrajām labas prakses pamatnostādnēm. Vajadzības gadījumā šie noteikumi laika gaitā attīstīsies, ņemot vērā attiecīgo valstu gāzes piegādes sistēmu atšķirības.

(19)

Ierosinot grozījumus regulas pielikumā paredzētajās pamatnostādnēs, Komisijai būtu jānodrošina, ka tā Forumā iepriekš apspriežas ar visām attiecīgām personām, kas saistītas ar pamatnostādnēm un ko pārstāv profesionālās organizācijas, un ar dalībvalstīm, un vajadzētu lūgt Eiropas Elektroenerģijas un gāzes reglamentējošo iestāžu grupai paust savu viedokli.

(20)	Dalībvalstīm un kompetentām attiecīgās valsts iestādēm būtu jāsniedz Komisijai attiecīgo informāciju. Komisijai šāda informācija būtu jāuzskata par konfidenciālu.

(21)	šī regula un pamatnostādnes, kas pieņemtas saskaņā ar to, neskar Kopienas konkurences noteikumu piemērošanu.

(22)	Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (3).

(23)

ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi - proti, izstrādāt taisnīgus noteikumus par pieejas nosacījumiem dabasgāzes pārvades sistēmām - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šīs regulas mērķis ir paredzēt nediskriminatīvus noteikumus par dabasgāzes pārvades sistēmu pieejas nosacījumiem, ņemot vērā attiecīgo valstu un reģionu tirgus īpatnības, lai nodrošinātu pareizu iekšējā gāzes tirgus darbību.

Šis mērķis ietver saskaņotu principu noteikšanu tarifiem vai to metodoloģiju noteikšanu, ko izmanto, lai šos tarifus aprēķinātu, trešo personu pieejas pakalpojumu izstrādi, saskaņotus jaudu atvēlēšanas un pārslodžu novēršanas principus, pārskatāmības prasību noteikšanu, līdzsvarošanas noteikumus un nelīdzsvarotības maksājumus, un atvieglotu jaudas tiesību tirdzniecību.

2.   Dalībvalstis var izveidot kādu iestādi vai struktūru atbilstīgi Direktīvai 2003/55/EK, lai veiktu vienu vai vairākas darbības, ko parasti veic pārvades sistēmu operatori, un uz attiecīgo iestādi vai struktūru attiecas šīs regulas prasības.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“pārvade” ir dabasgāzes transportēšana pa cauruļvadu tīklu, kas galvenokārt sastāv no augstspiediena cauruļvadiem un kuri nav maģistrālu cauruļvadu tīkli, kā arī nav daļa no augstspiediena cauruļvadiem, ko galvenokārt lieto vietējai dabasgāzes izplatīšanai, lai piegādātu to patērētājiem, bet neietver nodrošinājumu;

2)	“transporta līgums” ir līgums, ko pārvades sistēmas operators ir noslēdzis ar tīkla lietotāju, lai veiktu pārvadi;

3)	“jauda” ir maksimāli iespējamā plūsma, kas izteikta kubikmetros attiecībā pret laika vienību vai enerģijas vienībās attiecībā pret laika vienību, un ko tīkla lietotāji ir tiesīgi saņemt saskaņā ar transporta līguma noteikumiem;

4)	“neizmantota jauda” ir konstanta jauda, ko tīkla lietotājs ir ieguvis saskaņā ar transporta līgumu, bet ko šis lietotājs nav nominējis;

5)	“pārslodzes novēršana” ir pārvades sistēmas operatora jaudas portfeļa apsaimniekošana, lai optimāli un maksimāli izmantotu tehniskās jaudas un laicīgi konstatētu paredzamos pārslodzes un piesātinājuma punktus;

6)	“sekundārais tirgus” ir tirgus, kurā pārdod jaudas, ko nepārdod primārajā tirgū;

7)	“nominācija” ir iepriekšējs tīkla lietotāja paziņojums pārvades sistēmas operatoram par faktisko plūsmu, ko viņš vēlas ievadīt sistēmā vai aizvadīt no tās;

8)	“renominācija” ir vēlāks paziņojums par koriģētu nomināciju;

9)	“sistēmas viengabalainība” ir jebkurš stāvoklis pārvades sistēmā, arī vajadzīgo pārvades iespēju stāvoklis, kurā dabasgāzes spiediens un kvalitāte ir pārvades sistēmas operatora noteiktajās minimālajās un maksimālajās robežās, garantējot dabasgāzes pārvadi no tehniskā viedokļa;

10)	“līdzsvarošanas posms” ir laiks, kurā enerģijas vienībās izteikta dabasgāzes apjoma aizvade visiem tīkla lietotājiem ir jākompensē ar tāda paša dabasgāzes apjoma ievadi pārvades sistēmā saskaņā ar transporta līgumu vai tīkla kodeksu;

11)	“tīkla lietotājs” ir pārvades sistēmas operatora klienti vai potenciāli klienti un paši pārvades sistēmas operatori tiktāl, ciktāl viņiem jāveic ar pārvadi saistītas darbības;

12)	“atslēdzami pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi attiecībā uz atslēdzamu jaudu;

13)	“atslēdzama jauda” ir gāzes pārvades jauda, ko pārvades sistēmas operators var atslēgt saskaņā ar transporta līgumā paredzētiem nosacījumiem;

14)	“ilgtermiņa pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi, kas ilgst gadu vai ilgāku laiku;

15)	“īstermiņa pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi, kas ilgst īsāku laiku nekā gads;

16)	“konstanta jauda” ir gāzes pārvades jauda, ko pārvades sistēmas operators, parakstot līgumu ir garantējis kā neatslēdzamu;

17)	“konstanti pakalpojumi” ir pārvades sistēmas operatora piedāvātie pakalpojumi attiecībā uz konstanto jaudu;

18)	“tehniskā jauda” ir maksimāli iespējamā konstantā jauda, ko pārvades sistēmas operators var piedāvāt tīkla lietotājiem, ņemot vērā sistēmas viengabalainību un pārvades tīkla ekspluatācijas prasības;

19)	“līgumā paredzētā jauda” ir jauda, ko pārvades sistēmas operators ir atvēlējis kādam tīkla lietotājam ar transporta līgumu;

20)	“pieejamā jauda” ir tehniskās jaudas daļa, kas nav atvēlēta un attiecīgā brīdī joprojām ir pieejama sistēmai;

21)	“līgumpārslodze” ir stāvoklis, kad pieprasījums pēc konstantas jaudas pārsniedz tehnisko jaudu;

22)	“primārais tirgus” ir tirgus, kurā pārvades sistēmas operatori tieši nodarbojas ar jaudu tirdzniecību;

23)	“fiziska pārslodze” ir stāvoklis, kad pieprasījums pēc faktiskās piegādes kādā brīdī pārsniedz tehnisko jaudu.

2.   Spēkā ir arī definīcijas, kas ietvertas Direktīvas 2003/55/EK 2. pantā un kas ir atbilstīgas šīs regulas piemērošanai, izņemot minētā panta 3. punktā doto pārvades definīciju.

3. pants

Tīkla pieejas tarifi

1.   Tarifi vai metodoloģijas, kas izmantotas to aprēķināšanai, kurus piemēro pārvades sistēmu operatori un apstiprinājušas pārvaldes iestādes saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 25. panta 2. punktu, kā arī tarifi, kas publicēti saskaņā ar minētās direktīvas 18. panta 1. punktu, ir pārskatāmi, ņem vērā vajadzību pēc sistēmas viengabalainības un tās uzlabošanas, un atspoguļo faktiskās izmaksas, reizē stimulējot efektivitāti, tostarp attiecīgu peļņu no investīcijām, un vajadzības gadījumā ņemot vērā tarifu salīdzinošo novērtēšanu, ko izstrādājušas pārvaldes iestādes. Tarifus vai metodoloģijas, kas izmantotas, lai tos aprēķinātu, piemēro bez diskriminācijas.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka tarifus var arī noteikt, izmantojot pasākumus, kas balstīti tirgus principos, piemēram, izsoles, ar nosacījumu, ka tādus pasākumus un tajos gūtos ieņēmumus apstiprina attiecīgā pārvaldes iestāde.

Tarifi vai metodoloģijas, kas izmantotas, lai tos aprēķinātu, veicina efektīvu gāzes tirdzniecību un konkurenci, vienlaikus ļaujot izvairīties no savstarpējas tīkla lietotāju subsidēšanas, nodrošinot stimulu investīcijām un uzturot vai radot pārvades tīklu savstarpēju izmantojamību.

2.   Tīkla pieejas tarifi neierobežo tirgus likviditāti, nedz arī kropļo tirdzniecību pār dažādu pārvades sistēmu robežām. Ja atšķirības tarifu struktūrās vai līdzsvarošanas mehānismos varētu kavēt savstarpēju pārvades sistēmu savstarpēju tirdzniecību un neatkarīgi no Direktīvas 2003/55/EK 25. panta 2. punkta, pārvades sistēmu operatori ciešā sadarbībā ar attiecīgām attiecīgo valstu iestādēm aktīvi darbojas, lai panāktu tarifu struktūru un samaksas principu saplūšanu, arī attiecībā uz līdzsvarošanu.

4. pants

Trešo personu pieeja pakalpojumiem

1.   Pārvades sistēmu operatori:

a)

nodrošina nediskriminatīvu pakalpojumu piedāvājumu visiem tīkla lietotājiem. Jo īpaši, ja pārvades sistēmas operators piedāvā vienādus pakalpojumus dažādiem klientiem, tas to dara saskaņā ar vienādiem līguma noteikumiem, vai nu izmantojot saskaņotus transporta līgumus, vai tīkla kodeksu, ko kompetenta iestāde apstiprinājusi saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 25. pantā paredzēto procedūru;

b)	sniedz gan konstantus, gan atslēdzamus trešo personu pieejas pakalpojumus. Atslēdzamas jaudas cena atspoguļo pārrāvuma iespējamību;

c)	piedāvā tīkla lietotājiem gan ilgtermiņa, gan īstermiņa pakalpojumus.

2.   Saskaņā ar 3. panta 1. punktā paredzētiem principiem transporta līgums, kam ir nestandarta spēkā stāšanās datums vai derīguma termiņš, kurš ir īsāks nekā gada transporta standartlīgumam, neliek piemērot patvaļīgi noteiktus lielākus vai mazākus tarifus, neatspoguļojot attiecīgā pakalpojuma tirgus vērtību.

3.   Vajadzības gadījumā trešo personu pieejas pakalpojumus var piešķirt ar nosacījumu, ka tīkla lietotāji dod attiecīgas garantijas par tādu lietotāju kredītspēju. Tādas garantijas nevar radīt nevajadzīgus šķēršļus, lai ienāktu tirgū, un tām jābūt nediskriminējošām, pārskatāmām un samērīgām.

5. pants

Jaudas atvēlēšanas mehānismu principi un pārslodzes novēršanas procedūras

1.   Maksimāli iespējamo jaudu visos būtiskos 6. panta 3. punktā minētajos punktos dara pieejamu tirgus dalībniekiem, ņemot vērā sistēmas viengabalainību un tīkla efektīvu darbību.

2.   Pārvades sistēmas operatori īsteno un publicē nediskriminatīvus un pārskatāmus jaudas piešķiršanas mehānismus, kas

a)	dod pareizus ekonomiskus signālus efektīvam un maksimālam tehnisko jaudu izmantojumam, un veicina investīcijas jaunās infrastruktūrās;

b)	ir saderīgas ar tādiem tirgus mehānismiem kā tūlītējas piegādes tirgi un tirdzniecība no centralizētām noliktavām, un reizē ir elastīgas un spējīgas piemēroties mainīgiem tirgus apstākļiem;

c)	ir saderīgas ar dalībvalstu tīkla pieejas sistēmām.

3.   Ja pārvades sistēmu operatori noslēdz jaunus transporta līgumus vai no jauna vienojas par spēkā esošiem transporta līgumiem, šajos līgumos ievēro šādus principus:

a)	līgumpārslodzes gadījumā pārvades sistēmas operators piedāvā neizmantoto jaudu primārajā tirgū vismaz nākamajai dienai, šo jaudu darot atslēdzami pieejamu,

b)	tīkla lietotājiem, kas vēlas no jauna pārdot vai apakšnomāt savu neizmantoto līgumā paredzēto jaudu sekundārajā tirgū, ir tiesības to darīt. Dalībvalstis var prasīt paziņojumu vai informāciju par pārvades sistēmu operatoriem no tīkla lietotājiem.

4.   Ja jauda, par ko ir noslēgti spēkā esoši transporta līgumi, paliek neizmantota, un notiek līgumpārslodze, pārvades sistēmu operatori piemēro 3. punktu, ja vien tādējādi nepārkāpj spēkā esošos transporta līgumus. Ja pārvades sistēmu operatori tādējādi pārkāpj spēkā esošos transporta līgumus, tie, apspriedušies ar kompetentām iestādēm un saskaņā ar 3. punktu, iesniedz tīkla lietotājam lūgumu neizmantoto jaudu izmantot sekundārajā tirgū.

5.   Ja pastāv fiziska pārslodze, pārvades sistēmas operatori vai attiecīgā gadījumā pārvaldes iestādes piemēro nediskriminatīvus, pārskatāmus jaudas piešķiršanas mehānismus.

6. pants

Pārskatāmības prasības

1.   Pārvades sistēmu operatori nodod atklātībai sīku informāciju par pakalpojumiem, ko tie piedāvā un attiecīgiem spēkā esošiem nosacījumiem, kā arī tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai tīkla lietotāji varētu efektīvi piekļūt tīklam.

2.   Lai nodrošinātu pārskatāmus, objektīvus un nediskriminatīvus tarifus un veicinātu efektīvu gāzes pārvades tīklu izmantošanu, pārvades tīklu operatori vai attiecīgas valsts iestādes publicē pieņemamu un pietiekami sīki izklāstītu informāciju par tarifu veidošanu, metodoloģiju un struktūru.

3.   Katrs pārvades sistēmas operators par sniegtajiem pakalpojumiem regulāri un secīgi, un viegli izmantojamā, standartizētā formā nodod atklātībā skaitlisku informāciju par tehniskām, līgumos paredzētām un pieejamām jaudām, kas attiecas uz visiem būtiskiem punktiem, arī ievades un aizvades punktiem.

4.   Būtiskos pārvades sistēmas punktus, par ko jānodod atklātībā informācija, apstiprina kompetentās iestādes, apspriedušās ar tīkla lietotājiem.

5.   Ja kāds pārvades sistēmas operators uzskata, ka konfidencialitātes apsvērumu dēļ nav tiesīgs nodot atklātībā visus prasītos datus, tas lūdz kompetento iestāžu atļauju nepublicēt tos par attiecīgo punktu vai punktiem.

Kompetentās iestādes piešķir atļauju vai atsakās to dot, katru gadījumu izskatot atsevišķi, īpaši ņemot vērā vajadzību ievērot likumīgu komerciālu konfidencialitāti un mērķi izveidot konkurētspējīgu iekšējo gāzes tirgu. Ja atļauju piešķirt, informāciju par pieejamām jaudām publicē, neuzrādot skaitliskos datus, lai publikācija nepārkāptu konfidencialitātes prasības.

Ja trim vai vairākiem tīkla lietotājiem ir līgumos paredzēta jauda vienā un tajā pašā punktā, šajā punktā minēto atļauju nepiešķir.

6.   Pārvades sistēmas operatori vienmēr izpauž šajā regulā prasīto informāciju jēgpilnā, kvantitatīvi skaidrā, viegli saprotamā veidā un bez diskriminācijas.

7. pants

Līdzsvarošanas noteikumi un maksājumi par nelīdzsvarotību

1.   Izstrādā taisnīgus, nediskriminatīvus un pārskatāmus līdzsvarošanas noteikumus, kas ir balstīti objektīvos kritērijos. Līdzsvarošanas noteikumi atspoguļo patiesas sistēmas vajadzības, ņemot vērā pārvades sistēmas operatoram pieejamos līdzekļus.

2.   Attiecībā uz līdzsvarošanas sistēmām, kas nebalstās uz tirgus principiem, pielaides izstrādā tā, lai tās atspoguļotu sezonalitāti, vai tā, lai pielaides būtu lielākas par svārstībām sezonalitātes dēļ, un, lai tās atspoguļotu pārvades sistēmas faktiskās tehniskās spējas. Pielaides atspoguļo sistēmas patiesās vajadzības un ņem vērā pārvades sistēmas operatoram pieejamos līdzekļus.

3.   Nelīdzsvarotības maksājumi visnotaļ atspoguļo izmaksas, kā arī stimulē tīkla lietotājus līdzsvarot gāzes ievadi un aizvadi. Tie vairās savstarpēji subsidēt tīkla lietotājus un netraucē ienākt tirgū jauniem dalībniekiem.

Kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā pārvades sistēmu operatori nodod atklātībā jebkuru metodoloģiju, ar ko aprēķina nelīdzsvarotības maksājumus, kā arī galīgos tarifus.

4.   Pārvades sistēmas operatori saskaņā ar 1. punktā minētajiem līdzsvarošanas noteikumiem var uzlikt soda maksājumus tīkla lietotājiem, kas nav līdzsvarojuši ievadi un aizvadi pārvades sistēmā.

5.   Aprēķinot tarifus, soda maksājumus, kas pārsniedz faktiskās līdzsvarošanas izmaksas, ņem vērā tā, lai nemazinātu ieinteresētību līdzsvarošanā, un tos apstiprina kompetentās iestādes.

6.   Lai ļautu tīkla lietotājiem laikus veikt korektīvu darbību, pārvades sistēmas operatori līnijrežīmā sniedz pietiekamu, laicīgu un uzticamu informāciju par tīkla lietotāju statusu līdzsvarošanā. Sniegtās informācijas apjoms atspoguļo pārvades sistēmas operatoram pieejamās informācijas apjomu. Kompetentās iestādes apstiprina maksājumus, kas saistīti ar informācijas sniegšanu, ja tādi paredzēti, un pārvades sistēmas operators tos nodod atklātībā.

7.   Dalībvalstis nodrošina to, lai pārvades sistēmu operatori censtos saskaņot līdzsvarošanas režīmus un optimizētu līdzsvarošanas maksājumu struktūras un līmeņus, veicinot gāzes tirdzniecību.

8. pants

Jaudas tiesību tirdzniecība

Katrs pārvades sistēmas operators veic saprātīgus pasākumus, lai jaudas tiesības būtu brīvi tirgojamas un veicinātu šādu tirdzniecību. Katrs operators izstrādā saskaņotus transporta līgumus un procedūras primārajam tirgum, lai veicinātu sekundāru jaudu tirdzniecību un atzītu primāro jaudas tiesību nodošanu, ja tīkla lietotāji to ir darījuši zināmu. Saskaņotos transporta līgumus un procedūras dara zināmus pārvaldes iestādēm.

9. pants

Pamatnostādnes

1.   Vajadzības gadījumā pamatnostādnēs, kas paredz tādu saskaņošanas pakāpi, kura obligāti vajadzīga, lai sasniegtu šīs regulas mērķi, izklāsta:

a)	sīki - saskaņā ar 4. pantu - trešās personas pieejas pakalpojumus, tostarp šo pakalpojumu būtību, ilgumu un citas tiem izvirzītas prasības;

b)	sīki - saskaņā ar 5. pantu - principus, kas ir pamatā jaudu atvēlēšanas mehānismiem un - līgumā paredzētas pārslodzes gadījumā - pārslodzes novēršanas procedūru piemērojumam;

c)	sīki - saskaņā ar 6. pantu - definēt tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai tīkla lietotāji gūtu efektīvu piekļuvi sistēmai, un definēt visus būtiskos pārskatāmības prasību punktus, arī to, kādu informāciju publicē visos būtiskajos punktos, un grafiku, saskaņā ar kuru publicē šo informāciju.

2.   Pamatnostādnes 1. punktā uzskaitītajos jautājumos ir ietvertas pielikumā. Komisija var tās grozīt; tas notiek saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Saskaņā ar šo regulu pieņemto pamatnostādņu piemērojums un grozījumi atspoguļo attiecīgo valstu gāzes sistēmu atšķirības, un tālab nav vajadzīgi vienoti, sīki noteikumi un nosacījumi trešo personu piekļuvei Kopienas līmenī. Tajās gan var būt ietvertas obligātas prasības, lai nodrošinātu nediskriminatīvus un pārskatāmus iekšējam gāzes tirgum vajadzīgus tīkla pieejas noteikumus, ko var piemērot, ievērojot attiecīgo valstu gāzes sistēmu atšķirības.

10. pants

Pārvaldes iestādes

Veicot pienākumus, ko uzliek šī regula, dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 25. pantu izveidotās pārvaldes iestādes nodrošina saderību ar šo regulu un pamatnostādnēm, kas pieņemtas saskaņā ar 9. pantu.

Vajadzības gadījumā tās sadarbojas savā starpā un ar Komisiju.

11. pants

Informācijas sniegšana

Dalībvalstis un pārvaldes iestādes pēc lūguma sniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai ievērotu 9. pantu.

Komisija noliek samērīgu termiņu, kādā jāsniedz informācija, ņemot vērā to, cik sarežģīta ir vajadzīgā informācija un cik steidzami tā vajadzīga.

12. pants

Dalībvalstu tiesības paredzēt sīkāk izstrādātus pasākumus

Šī regula neskar dalībvalstu tiesības paturēt spēkā vai ieviest pasākumus ar sīkāk izstrādātiem noteikumiem nekā izklāstīti šajā regulā un 9. pantā minētajās pamatnostādnēs.

13. pants

Sodi

1.   Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenojumu. Paredzētajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis vēlākais līdz 2006. gada 1. jūlijam dara zināmus šos noteikumus, un uzreiz dara zināmus visus vēlākus grozījumus, kas tos skar.

2.   Saskaņā ar 1. punktu paredzētie sodi un saskaņā ar 2. pantu pieņemtie lēmumi pēc būtības nepieder pie krimināltiesībām.

14. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 30. pantu izveidotā komiteja.

2.   Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

15. pants

Komisijas ziņojums

Komisija pārrauga šīs regulas īstenošanu. Saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 31. panta 3. punktu paredzētajā ziņojumā Komisija ziņo arī par pieredzi, kas gūta, īstenojot šo regulu. Ziņojumā konkrēti izskata to, ciktāl šai regulai izdevies nodrošināt nediskriminatīvus gāzes pārvades tīklu pieejas apstākļus un kā tie atspoguļo izmaksas, lai iekšējā tirgū, kas darbojas labi, palīdzētu patērētājiem izvēlēties un uz ilgu laiku nodrošināt drošu piegādi. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus un/vai ieteikumus.

16. pants

Izņēmuma stāvoklis un atbrīvojums

Šī regula neattiecas uz

a)

dabasgāzes pārvades sistēmām dalībvalstīs, kamēr spēkā ir izņēmuma stāvoklis, kas piešķirts saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 28. pantu. Dalībvalsts, kurām piešķirts izņēmuma stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 28. pantu un kuras tādējādi var lūgt Komisiju šīs regulas piemērojumam piešķirt pagaidu izņēmuma stāvokli uz laiku līdz diviem gadiem no dienas, kad beidzas šajā punktā minētais izņēmuma stāvoklis;

b)

savienojumiem starp dalībvalstīm un būtisku jaudas pieaugumu esošās infrastruktūrās, kā arī tādu infrastruktūru pārveidojumiem, kas ļautu attīstīt jaunus gāzes piegādes avotus, kā minēts Direktīvas 2003/55/EK 22. panta 1. un 2. punktā, kuriem piešķirts izņēmuma stāvoklis no šīs direktīvas 18., 19., 20. panta un 25. panta 2., 3. un 4. punkta, ja vien tiem piešķirts izņēmuma stāvoklis no šajā apakšpunktā minētajiem noteikumiem; vai

c)	dabasgāzes pārvades sistēmām, kam piešķirts izņēmuma stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 2003/55/EK 27. pantu.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. jūlija, izņemot 9. panta 2. punkta otro teikumu, ko piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 20. aprīļa Atzinums (OV C 104 E, 30.4.2004.) un Padomes ... Lēmums.

(2)  OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.

(3)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

---

---

---