14.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/1

14.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/2

Nosaukums

:

Ministero delle Politiche Agricole e Forestali

Adrese

:

Via XX Settembre, 20 – 00187 Roma

Tel.

:

(39-06) 481 99 68

Fakss

:

(39-06) 42 01 31 26

e-pasts

:

qualita@politicheagricole.it

2.1

:

Nosaukums

:

Consorzio per la tutela e la valorizzazione della produzione olivicola della provincia di Viterbo

2.2

:

Adrese

:

Via Matteotti, 73 - I-01100 Viterbo

2.3

:

Sastāvs

:

ražotājs/pārstrādātājs (x) citi ( )

4.1

Nosaukums: “Tuscia”

4.2

Apraksts: Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa ar šādām īpašībām:

4.3

Ģeogrāfiskais apgabals: Olīvu ražošanas un pārstrādes apgabals Tuscia neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas ražošanai aptver šādus administratīvos rajonus Lacijas reģiona provincē Viterbo: Acquapendente, Bagnoregio, Barbarano Romano, Bassano in Teverina, Bassano Romano, Blera, Bolsena, Bomarzo, Calcata, Canepina, Capodimonte, Capranica, Caprarola, Carbognano, Castel S. Elia, Castiglione in Teverina, Celleno, Civita Castellana, Civitella d'Agliano, Corchiano, Fabrica di Roma, Faleria, Gallese, Gradoli, Graffignano, Grotte di Castro, Latera, Lubriano, Marta, Montalto di Castro (daļēji), Montefiascone, Monteromano, Nepi, Oriolo Romano, Orte, Piansano, Proceno, Ronciglione, S. Lorenzo Nuovo, Soriano nel Cimino, Sutri, Tarquinia, Tuscania (daļēji), Valentano, Vallerano, Vasanello, Vejano, Vetralla, Vignanello, Villa S. Giovanni in Tuscia, Viterbo, Vitorchiano. Administratīvajiem rajoniem, kas tikai daļēji atrodas ražošanas apgabalā, specifikācijās norādītas ietvertās zonas.

4.4

Izcelsmes apliecinājums: Olīveļļa pirmo reizi ienākusi reģionā sestajā gadsimtā pirms mūsu ēras etrusku tirdzniecībā ar fēniķiešiem un grieķiem. Olīvu kauliņi ir atklāti arheoloģiskajos izrakumos Dinvidetrūrijā Viterbo provinē.

Sākotnēji Tuskijas apgabals (Tuscia), kas tagad atbilst Viterbo provincei, bija daļa no Etrūrijas, ko tā iedzīvotāji, etruski, sauca tās latīņu vārdā Hetruria vai Aetruria. No mūsu ēras otrā gadsimta romieši apgabala apzīmēšanai sāka izmantot nosaukumu Tusci vai Tuscia. Laika gaitā Tuskija (Tuscia) kļuva par Etrūrijas oficiālo nosaukumu, un tas tika nostiprināts ar administratīvo reformu senajā Itālijā, ko veica imperators Diokletiāns (284-305). Galvenā Tuskijas iedzīvotāju nodarbošanās cita starpā bija olīvu audzēšana un olīveļļas ražošana, kā tas skaidri redzams no etrusku kapenēs atrastajiem zīmējumiem. Arī romieši vēlāk izrādīja lielu interesi par olīvu audzēšanu un olīvas ražoja visā Tuskijā izkaisītajās Villae, pārstrādājot tās ar vietējām presēm; tipisks piemērs ir Civita di Bagnoregio. Dažos vietējos centros (piemēram, Fabrica di Roma un Civita Castellana) gadsimtiem ir ražoti keramikas trauki eļļas uzglabāšanai un pārvadāšanai.

4.5

Iegūšanas metode: Neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu Tuscia iegūst no Frantoio, Caninese un Leccino šķirņu olīvām, un katrā olīvu birzī tās kopā vai atsevišķi aptver vismaz 90 %. Birzī var atrasties arī citas šķirnes, bet tās kopumā nedrīkst būt vairāk par 10 %.

Olīvas ir viena no galvenajām kultūrām šajā apgabalā, kur specializēto stādījumu blīvums ir 150 līdz 300 koki uz hektāru, intensīvajos stādījumos vairāk nekā 300 koku uz hektāru un jauktajos stādījumos līdz pat 100 kokiem uz hektāru.

Specializētajos stādījumos visplašāk izmantotās formas ir krūms, Y forma, konuss un apgriezts konuss; jauktajos stādījumos vairāku konusu koks un brīvi augošs koks. Parasti apgriešanu veic katru gadu, lai gan apgriešanu ataudzēšanas nolūkā veic retāk.

Augu veselības aizsardzības prakse atbilst norādēm, ko sniedz integrētas un pārraudzītas kaitēkļu apkarošanas dienesti, kuri darbojas šajā apgabalā. Stādījumus aizliegts apstrādāt ar herbicīdiem vai desikantiem.

Olīvas novāc tajā gatavības posmā, kad tās sāk iegūt krāsu; novākšana beidzas līdz 20. decembrim agrajām šķirnēm (Leccino, Frantoio, Maurino, Pendolino) un līdz 15. janvārim vēlajām šķirnēm (Caninese, Moraiolo).

Aizliegts izmantot izstrādājumus, kas veicina priekšlaicīgu nokrišanu. Maksimālais olīvu daudzums uz hektāru nedrīkst pārsniegt 9 000 kg specializētajās birzīs, vai 90 kg uz vienu koku jauktajos vai kombinētajos stādījumos. Olīvas nogādā spiestuvē vienas dienas laikā pēc to novākšanas, un tās apstrādā ne vēlāk kā dienas laikā pēc piegādes. Tās pārvadā piemērotos traukos.

Eļļas ražošanas metodēm jāatbilst šādām prasībām:

Audzēšanas, pārstrādes un iepildīšanas darbības notiek konkrētajā apgabalā. Iemesli, kādēļ arī iepildīšana notiek konkrētajā apgabalā, saistās ar vajadzību saglabāt Tuscia eļļas īpašās iezīmes un kvalitāti, nodrošinot, ka attiecīgie ražotāji var pārraudzīt kontroli, ko veic ārējas kontroles iestādes. Aizsargāts cilmes nosaukums ražotājiem ir ļoti svarīgs, un tas sniedz iespēju uzlabot ieņēmumus, ievērojot regulas mērķus un pieeju. Turklāt olīvu eļļu tradicionāli iepilda šajā apgabalā. Lai nodrošinātu produkta izsekojamību, ražotājiem, kas gatavojas pārdot neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu ar aizsargātu nosaukumu, jāreģistrē savas olīvu birzis un pārstrādes un iepildīšanas iekārtas kontroles iestādes reģistros.

4.6

Saikne: Tuskijas ģeomorfoloģiskās iezīmes un ainava ir īpaša. Volsini, Cimini un Sabatini kalnu masīvi ieskauj vairākus ezerus, tostarp plašos Bolsena, Vico un Bracciano vulkāniskos ezerus, kā arī mazākos Mezzano, Monterosi and Martignano ezerus. Hidrogrāfisko iezīmju dažādību papildina līdzīgas ainaviskās iezīmes, kam ir vulkāniska izcelsme. Šīs iezīmes nodrošina klimatiskos apstākļus, kas sekmē faunas un bagātīgas floras attīstību. Lieliskā augsne un specifisks mikroklimats, īpaši sakarā ar ģeomorfoloģiskajām īpašībām (kalnains apvidus ar ezeriem), nozīmē, ka apgabals ir īpaši piemērots olīvu audzēšanai, tādēļ Tuscia neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa ir tipiska un vienreizēja.

Olīveļļa ir ļoti nozīmīga sastāvdaļa vietējā kulinārijā, kas ir ārkārtīgi atkarīga no vietējās ražošanas.

Klimats ir mērens, nokrišņi ir apmēram 900 mm gadā, lielākoties no pavasara līdz rudenim, izņemot Cimini kalnu apgabalā, kur temperatūras svārstības ir plašākas un nokrišņi lielāki.

4.7

Kontroles iestāde:

4.8

Marķējumus: Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa jāpārdod stikla vai tērauda traukos, kuru tilpums nepārsniedz 5 litrus.

Tās marķējumam jābūt skaidram un neizdzēšamam ne tikai ar norādēm, kas paredzētas marķēšanas standartos, bet arī ar nosaukumu “Tuscia”, kas ir aizsargāts cilmes nosaukums.

Marķējumā jābūt arī grafiskajam simbolam, kas rāda specifisko nepārprotamo firmas zīmi ekskluzīvai un pastāvīgai izmantošanai ar cilmes vietas nosaukumu. Grafiskais simbols ir īpaši izstrādāts pēc seno etrusku ornamenta, kas atrasts izrakumos Akvarosā (Viterbo).

Ornaments ir tumšas okera krāsas ar vārdu “Tuscia” kontrastējošā tumši sarkanā krāsā. Firmas zīme ir specifikāciju neatņemama sastāvdaļa, kur tā ir aprakstīta sīkāk un parādīta krāsaina.

4.9

Valsts prasības:

14.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/5

1.1.

EK Līguma 87. līdz 89. pantā paredzēto valsts atbalsta noteikumu piemērošanu attiecībā uz zvejniecības produktu ražošanu un tirdzniecību nosaka 19. panta 1. punkts Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (1), un 32. pants Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (2).

Uz Līguma 87. panta 1. punktā noteikto valsts atbalsta nesaderības principu ar kopējo tirgu attiecas izņēmumi, kas paredzēti 87. panta 2. un 3. punktā. Komisija plāno administrēt šādus izņēmumus zivsaimniecības nozarē atbilstīgi šīm pamatnostādnēm.

1.2.

Pamatnostādnes attiecas uz visu zivsaimniecības nozari un skar ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu un akvakultūru, ieskaitot ražošanas līdzekļus, izrietošo produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, taču izņemot atpūtu un sporta zveju, kuras rezultātā netiek tirgoti zvejniecības produkti.

Pamatnostādnes attiecas uz visiem atbalstu veidojošajiem pasākumiem Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ieskaitot ikvienu pasākumu, kas sniedz jebkāda veida finansiālu priekšrocību, ko tieši vai netieši finansē no valsts iestāžu (valsts, reģionālo, apgabalu, departamentu vai pašvaldību) budžetiem vai ar citiem valsts līdzekļiem. Piemēram, šādi pasākumi ir uzskatāmi par atbalstu: kapitāla pārvedumi, aizdevumi ar pazeminātu procentu likmi, procentu subsīdijas, konkrētas valsts kapitāla daļas uzņēmumos, atbalsts, kas finansēts ar īpašiem maksājumiem vai citiem obligātiem maksājumiem, atbalsts, kas piešķirts kā valsts garantijas pret bankas aizdevumiem, maksas vai nodokļu samazināšana vai atbrīvojums no tiem, ieskaitot paātrināto amortizāciju un sociālo iemaksu samazināšanu.

2.1.

Kā paredz Regulas (EK) Nr. 2792/1999 19. panta 2. punkts, Līguma 87., 88. un 89. pants neskar dalībvalstu obligātās finanšu iemaksas pasākumos, kuriem ir Kopienas līdzfinansējums, un kas paredzētas saskaņā ar minētās regulas 3. panta 3. punktā norādītajiem attīstības plāniem, kuri noteikti 9. panta b) apakšpunktā Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (4), vai saskaņā ar 5. pantu Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2370/2002, ar ko ievieš Kopienas ārkārtas pasākumu par zvejas kuģu nodošanu metāllūžņos (5). Tāpēc dalībvalstīm nav jāinformē Komisija par šādām iemaksām. Šīs pamatnostādnes neattiecas uz šādām iemaksām.

Tomēr saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2792/1999 19. panta 3. punktu Komisija jāinformē par valsts atbalsta pasākumiem, kam paredzēts dalībvalstu finansējums, kurš pārsniedz apjomu, kas noteikts minētajā regulā vai Regulā (EK) Nr. 2370/2002 par obligātajām finanšu iemaksām, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 2792/1999 19. panta 2. punktā. Uz tiem attiecas šīs pamatnostādnes.

Lai samazinātu administratīvo slodzi, kas var rasties, piemērojot Regulas (EK) Nr. 2792/1999 19. panta 3. punktu, un lai atvieglotu Kopienas struktūrfondu sadali, dalībvalstis ir ieinteresētas skaidri nodalīt obligātās finanšu iemaksas, ko tās paredz piešķirt Kopienas pasākumu līdzfinansējumam Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta ietvaros saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2792/1999 19. panta 2. punktu, par kurām nav jāziņo, un valsts atbalstu, uz kuru attiecas paziņošanas prasība.

2.2.

Dalībvalstīm nav jāziņo par atbalstu zivsaimniecības nozarē, kas atbilst nosacījumiem, kuri paredzēti grupas atbrīvojuma regulās, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 1. pantu Padomes 1998. gada 7. maija Regulā (EK) Nr. 994/1998 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (6). Šāds atbalsts ietver:

2.3.

Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (11) neattiecas uz zvejniecību.

3.1.

Zivsaimniecības nozarē, kā arī citās Kopienas ekonomikas nozarēs, Kopienas valsts atbalsta politika virzīta uz to, lai nepieļautu konkurences traucējumus iekšējā tirgū.

Valsts atbalsts zivsaimniecības nozarē attaisnojams vienīgi tad, ja tas piešķirts saskaņā ar konkurences politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, kā noteikts šajās pamatnostādnēs, un jo īpaši Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (12) un Regulās (EK) Nr. 2792/1999 un Nr. 104/2000.

3.2.

Ir svarīgi nodrošināt Kopienas politikas konsekvenci un saskanību attiecībā uz valsts atbalsta kontroli un struktūrfondu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

Tādēļ, ciktāl pasākumi ir piemēroti Kopienas finansējuma saņemšanai, tie ir piemēroti valsts atbalsta saņemšanai tikai tad, ja tie atbilst Regulā (EK) Nr. 2792/1999 noteiktajiem kritērijiem. Valsts atbalsta finansiālais apjoms, izsakot attaisnojamās izmaksas procentos, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt valsts un Kopienas atbalsta kopējo likmi, izsakot subsīdijās, kā noteikts minētās regulas IV pielikumā.

Komisija individuāli novērtē visus atbalsta pasākumus, uz kuriem neattiecas šīs pamatnostādnes vai Regula (EK) Nr. 1595/2004, ņemot vērā Līguma 87., 88. un 89. pantā norādītos principus un Kopienas kopējo zivsaimniecības politiku.

3.3.

Svarīgi, lai atbalstu nepiešķirtu gadījumos, kad nav ievēroti Kopienas tiesību akti un jo īpaši kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi. Tādēļ valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu vienīgi, ja pirms atbalsta piešķiršanas attiecīgā dalībvalsts pārbauda, vai finansētie pasākumi un to ietekme atbilst Kopienas tiesību aktiem. Piešķīruma saņemšanas laikā dalībvalstīm jāpārbauda, vai atbalsta saņēmēji ievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus. Ja piešķīruma saņemšanas laikā konstatē, ka saņēmējs neievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, piešķīrums ir jāatmaksā proporcionāli pārkāpuma smagumam.

3.4.

Lai atbalsts būtu nepieciešams un sekmētu konkrētu darbības veidu attīstību, par saderīgu ar kopējo tirgu neuzskata atbalstu tiem darbības veidiem, ko saņēmējs jau tāpat būtu veicis tirgū pastāvošo apstākļu dēļ. Atbalstu nepiešķir darbībām, ko atbalsta saņēmējs jau ir veicis.

3.5.

Valsts atbalsts nedrīkst būt aizsardzības pasākums - tam jāsekmē zvejniecības produktu ražošanas un tirdzniecības racionalizācija un efektivitāte. Ikvienam šāda veida atbalstam jāveicina ilgtspējīgi uzlabojumi, lai nozare attīstītos, pamatojoties vienīgi uz peļņu tirgū.

3.6.

Valsts atbalsts zvejniecības produktu eksportam vai tirdzniecībai Kopienā nav saderīgs ar kopējā tirgus mērķiem.

3.7.

Valsts atbalsts, kas piešķirts, saņēmējam neuzliekot saistības attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, un kas paredzēts uzņēmuma stāvokļa uzlabošanai un likviditātes palielināšanai vai aprēķināts par saražoto vai pārdoto daudzumu, produktu cenām, saražotajām vienībām vai ražošanas līdzekļiem, un kas samazina saņēmēja ražošanas izmaksas vai uzlabo saņēmēja ienākumu līmeni, kā darbības atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu. Komisijas mērķis ir stingri piemērot šo noteikumu visiem darbības atbalstiem, ieskaitot tādus atbalsta veidus kā nodokļu atvieglojumi vai samazinātas iemaksas sociālās nodrošināšanas vai bezdarba pabalstu sistēmās.

3.8.

Pārredzamības labad Komisija nedrīkst uzskatīt valsts atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu, ja attiecīgā dalībvalsts nav darījusi zināmu atbalsta kopējo apjomu pa pasākumiem, kā arī atbalsta intensitāti.

Saskaņā ar Komisijas iedibināto praksi robežvērtības parasti izsaka kā atbalsta intensitātes un attaisnoto izmaksu attiecību, nevis kā maksimālo atbalsta apjomu. Tomēr ņem vērā visus faktorus, lai noteiktu saņēmēja patieso ieguvumu.

Novērtējot valsts atbalsta shēmas, ņem vērā to, kāds ir saņēmēja kumulatīvais ieguvums no visiem pasākumiem, kas ietver subsīdijas, kuras valsts iestādes piešķīrušas saskaņā ar Kopienas, valstu, reģionālo vai pašvaldību tiesību aktiem, un jo īpaši tādiem, kas izstrādāti, lai veicinātu reģionālo attīstību.

3.9.

Pamatnostādnes par valstu reģionālo atbalstu (13) neattiecas uz šo nozari. Reģionālā atbalsta shēmu sastāvdaļas, kas attiecas uz zivsaimniecības nozari, tiks izskatītas uz esošo pamatnostādņu pamata.

3.10

Valsts atbalsts to kategoriju pasākumiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1595/2004, bet kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem, kas nav MVU, vai kurš pārsniedz minētās regulas 1. panta 3. punktā noteikto robežvērtību, tiek vērtēts, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm un kritērijiem, kuri katras kategorijas pasākumiem paredzēti minētās regulas 4. līdz 13. pantā.

4.1.1.

Valsts atbalstu vides aizsardzībai novērtēs saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (14). Papildus šo pamatnostādņu prasībām valsts atbalstu vides aizsardzībai neuzskatīs par saderīgu, ja tas attiecas uz kuģa tilpību vai palīdz palielināt kuģa zvejas rīku efektivitāti.

4.1.2.

Valsts atbalstu, kas paredzēts grūtībās nokļuvušo uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, novērtēs saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (15). Papildus šo pamatnostādņu prasībām valsts atbalstu, kas paredzēts to uzņēmumu pārstrukturēšanai, kuras nodarbojas ar jūras zveju, var piešķirt vienīgi, ja Komisijai iesniegts atbilstošs plāns, kas izstrādāts flotes jaudas samazināšanai zem obligātā apjoma, kāds paredzēts Kopienas tiesību aktos.

4.3.1.

Atbalstu zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai var uzskatīt par saderīgu, ja tas atbilst Regulas (EK) Nr. 2792/1999 16. panta nosacījumiem.

Ja zvejas darbības uz laiku pārtrauc saistībā ar uzņēmuma atjaunošanas vai pārvaldības plānu, valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu vienīgi tad, ja plāns ir pieņemts atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. vai 6. pantam.

Ja zvejas darbības uz laiku pārtrauc saistībā ar ārkārtas pasākumiem, valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu vienīgi tad, ja lēmumu par pasākumu ir pieņēmusi Komisija saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 2371/2002 vai 45. panta 1. punktu Padomes 1998. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 850/1998 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (16) vai arī viena vai vairākas dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 8. pantu vai Regulas (EK) Nr. 850/1998 45. panta 2. punktu.

4.3.2.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2792/1999 12. panta 6. punktu par saderīgiem var uzskatīt saistītus sociālos pasākumus, kas attiecas uz konkrēto zvejas kuģu apkalpes locekļiem un ko veic, lai atvieglotu zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, īstenojot ūdens resursu aizsardzības plānus.

Dalībvalstij jāpieņem lēmums par darbību pārtraukšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 8., 9. vai 10. pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/1998 46. pantu vai arī saskaņā ar 13. pantu Padomes 1997. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 88/98, ar kuru nosaka dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (17), vai saskaņā ar 1. panta 3. punktu Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 1626/94, ar kuru nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā (18).

Papildus darbību pagaidu pārtraukšanai ūdens resursu aizsardzības plāni ietver efektīvus pasākumus, kuru mērķis ir zivju mirstības samazināšana, piemēram, galīgi samazinot zvejas jaudu vai veicot tehniskus pasākumus. Komisija jāinformē par plāniem, kuros norāda precīzus un izmērāmus mērķus, kā arī termiņu.

Komisija nekavējoties pieprasa Zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas atzinumu, ko attiecībā uz plāniem paredz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 33. panta 1. punkts. Jāsniedz pierādījumi par plānu sociālo ietekmi, kā arī jāpamato īpaši pasākumi, kas neiekļaujas parastajā sociālās nodrošināšanas sistēmā. Apkalpes locekļi ir vienīgi tās personas, kuru galvenā darba vieta ir uz ekspluatācijā esoša jūras zvejas kuģa. Nevar pretendēt uz atbalstu kuģu īpašniekiem, izņemot kuģu īpašniekus, kuru galvenā darba vieta ir uz viņu kuģa.

Kopā ar paziņojumu par pasākumu Komisijai jāiesniedz attiecīgā atbalsta zinātnisks un, vajadzības gadījumā, ekonomisks pamatojums. Pasākumu apjoms nedrīkst pārsniegt apjomu, kas noteikti nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgo mērķi, un to termiņam jābūt ierobežotam. Nevar pieļaut pārmērīgas kompensācijas izmaksāšanu.

Dalībvalsts var piešķirt kompensāciju uz vienu gadu, un šo termiņu drīkst pagarināt vēl par vienu gadu.

4.3.3.

Pamatnostādņu 4.3.1. un 4.3.2. punktā paredzētais valsts atbalsts drīkst kompensēt tikai daļu no zaudētajiem ienākumiem, kas saistīti ar darbības pārtraukšanu uz laiku.

4.3.4.

Nav atļauts atbalsts tādu zvejas darbību ierobežošanai, ko dalībvalsts ieviesusi zvejas apjomu samazināšanai saskaņā ar Regulas 2371/2002 16. panta 2. punktu.

4.4.1.

Atbalstu zvejas kuģu atjaunošanai var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja ievērotas Padomes Regulas (EK) Nr. 2792/1999 9. un 10. panta un III pielikuma 1.3. punkta prasības un ja valsts atbalsta apjoms, izsakot subsīdijās, nepārsniedz minētās regulas IV pielikumā noteikto valsts un Kopienas subsīdiju kopējo likmi.

Atbalstu nepiešķir kuģu būvētavām Kopienas zvejas kuģu būvei. Attiecībā uz atbalstu kuģu būvētavām Kopienai nepiederošu zvejas kuģu būvei, remontam vai pārbūvei piemēro Valsts atbalsta programmu kuģu būvei (19).

4.4.2.

Atbalstu zvejas kuģu modernizēšanai un iekārtu iegādei var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja ievērotas Regulas (EK) Nr. 2792/1999 9. un 10. panta un III pielikuma 1.4. punkta prasības un ja valsts atbalsta apjoms, izsakot subsīdijās, nepārsniedz minētās regulas IV pielikumā noteikto valsts un Kopienas subsīdiju kopējo likmi.

4.4.3.

Atbalstu, kas norādīts 4.4.1. un 4.4.2. punktā, var piešķirt vienīgi tad, ja ir izpildīti noteikumi, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. pantā, Komisijas 2003. gada 12. augusta Regulā (EK) Nr. 1438/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus attiecībā uz Kopienas flotes politiku, kura noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 III nodaļā (20), un vajadzības gadījumā – Padomes 2004. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību (21).

4.4.4.

Atbalsts lietotu kuģu iegādei ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu tikai tad, ja tas atbilst Regulas (EK) Nr. 2792/1999 12. panta 3. punkta d) apakšpunkta un 12. panta 4. punkta f) apakšpunkta noteikumiem.

4.4.5.

Valsts atbalstu ieguldījumiem flotē neuzskata par saderīgu, un dalībvalsts to nepiešķir pasākumiem, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 16. panta 1. punktu ir apturēta Kopienas finansiālā palīdzība.

14.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/13

(1)

1998. gada 25. augustā Vācijas Futbola federācija (VFF), ievērojot Regulas Nr. 17 2. vai 4. pantu, pieprasīja likumīguma apliecinājumu vai pieļaut individuālu atbrīvojumu saskaņā ar EK dibināšanas līguma 81. panta 3. punktu attiecībā uz radio un televīzijas apraides tiesību un citu tehnisko izmantošanas veidu centralizētu kopīgu pārdošanu Bundeslīgas un 2. Bundeslīgas vīriešu komandu čempionāta spēlēm (1). Komisija 2003. gada 30. oktobrī, ievērojot Regulas Nr. 17 19. panta 3. punktu, savā paziņojumā, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pauda labvēlīgu nostāju pret mainītu centralizēto tirdzniecības sistēmu (2) un pēc tam saņēma ieinteresēto trešo personu apsvērumus.

(2)

Komisija 2004. gada 18. jūnija vēstulē VFF un Līgu federācijai paziņoja savu pagaidu vērtējumu Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punkta nozīmē.

(3)

Saskaņā ar Komisijas pagaidu vērtējumu sarežģījumus rada Bundeslīgas un 2. Bundeslīgas mediju tiesību nodošana no klubiem Līgu federācijai un turpmākā centralizētā pārdošana. Līgu federācija pārdošanas līgumos nosaka izmantošanas cenu, veidu un apjomu. Sakarā ar vienošanos par centralizētu pārdošanu un turpmāko kopējo pārdošanu tiek ierobežotas klubu iespējas patstāvīgi risināt sarunas ar televīzijas un radio uzņēmumiem un/vai sporta tiesību aģentūrām. Tiesību pārdošanā nav iespējama konkurence. Īpaši tiek ierobežotas klubu iespējas pieņemt neatkarīgus, komerciālus lēmumus par tiesību pārdošanas cenu, veidu un apmēriem, kas atšķiras no centralizētās pārdošanas.

(4)

Turklāt saskaņā ar pagaidu novērtējumu centralizētā pārdošana negatīvi ietekmē attiecīgos pakārtotos televīzijas tirgus un jauno plašsaziņas līdzekļu jomas tirgus, jo iespējai piedāvāt futbola pārraides ir liela nozīme programmu piedāvātāju konkurencē par reklāmas ienākumiem, abonentiem vai maksas televīzijas pārraižu skatītājiem.

(5)

Turklāt Līgu federācija pēc tam apstiprināja savā iepriekšējā pieteikumā izklāstītās saistības, kas ņem vērā saskaņā ar Regulas Nr. 17 19. panta 3. punktu iesniegtos apsvērumus, un tagad ir Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punkta nozīmē. Saistību īss kopsavilkums norādīts turpmāk, un pilnā apjomā tās ir publicētas internetā Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

(6)

Līgas tiesības tiek piedāvātas vairākās paketēs caurredzamā un nediskriminējošā procedūrā. Gan ar aģentiem, gan ar apakšlicences turētājiem noslēgto līgumu darbības laiks nepārsniedz trīs sezonas.

(7)

Bundeslīgas un 2. Bundeslīgas spēļu tiešraides Līga jo īpaši piedāvās 2 paketēs gan bezmaksas, gan maksas televīzijas programmu piedāvātājiem. Trešā pakete tās pircējam dod tiesības bez maksas translēt televīzijas tiešā pārraidē vismaz divas Bundeslīgas spēles, kā arī ar laika nobīdi pārraidīt pirmos ziņojumus par būtiskākajiem faktiem. Ceturtā pakete ietver 2. Bundeslīgas spēļu tiešraides, kā arī tiesības arī ar laika nobīdi pārraidīt pirmos ziņojumus par būtiskākajiem faktiem bezmaksas televīzijā. Otrās un trešās pakāpes izmantošanas tiesības tiks piedāvātas atsevišķā 5. paketē. 3. līdz 5. pakešu grupu var pārdot vairākiem izmantotājiem.

(8)

6. pakete dod tiesības veikt Bundeslīgas un 2. Bundeslīgas spēļu apraidi tiešraidē un/vai apraidi internetā ar nelielu laika nobīdi. No 2006. gada 1. jūlija pakete dod tiesības pārraidīt spēles tiešraidē un ar nelielu laika nobīdi. Līgu federācija katrā spēļu rīkošanas dienā piedāvās kopumā vismaz 90 minūtes ilgas tiešraides ziņas par spēlēm internetā, piemēram, konferences kanālu veidā. 7. pakete attiecas uz būtiskāko faktu paziņojumu pārraidi ar laika nobīdi. 8. paketē ir ietvertas tiesības pārraidīt Bundeslīgas un/vai 2. Bundeslīgas spēles tiešraidē un/vai ar minimālu laika nobīdi, un/vai ar laika nobīdi mobilo sakaru tīklā. 9. pakete ietver tiesības ar laika nobīdi fragmentārā veidā pārraidīt Bundeslīgas un/vai 2. Bundeslīgas spēles mobilo sakaru tīklā.

(9)

Katrs klubs 24 stundu laikā pēc spēles var pārdot pilnā garumā savas vietējās spēles vienam bezmaksas televīzijas raidītājam vienreizējai pārraidei bezmaksas televīzijā, kas raida visā EEZ teritorijā.

(10)

Katrs klubs 1,5 stundas pēc spēles beigām var izmantot internetā līdz 30 minūtēm ilgu savu vietējo un ārējo spēļu kopsavilkumu. No 2006. gada 1. jūlija katrs klubs pēc spēles beigām varēs neierobežoti publicēt ziņas par savām vietējām un ārējām spēlēm savā vai trešo personu tīmekļa vietnē. Katrs klubs var pārdot tiesības pārraidīt ziņojumus par savām vietējām spēlēm mobilo sakaru tīklu apsaimniekotājiem visā EEZ teritorijā. Katrs klubs savas vietējās spēles pēc spēles beigām var neierobežoti pārraidīt brīvi uztveramā radio kanālā. Tiešraidēm šī pārraide nedrīkst pārsniegt 10 minūtes par vienu spēles puslaiku.

(11)

Iepriekš minētās tiesības nedrīkst pārdot tādējādi, ka izmantotājs izveido tādu produktu, kas ir pretrunā VFF un Līgu federācijas vai no 1. līdz 9. paketes pircēja interesēm par vienotu produktu un apdraud marķējuma (Branding) un centralizētas pārdošanas (One-stop-shop) priekšrocības.

(12)

Saskaņā ar iesaistīto personu priekšlikumu neizmantotās tiesības drīkst izmantot klubi. Taču Līgu federācija saglabā tiesības uz paralēlu, neekskluzīvu attiecīgās paketes pārdošanu. Pirmkārt, tas ir tad, ja Līgu federācija nav pārdevusi noteiktas, centralizētai pārdošanai paredzētas tiesības. Ja 14 dienu laikā pēc kādas sezonas pirmās spēles ar izmantotājiem netiek noslēgta vienošanās par kādu no iepriekš minētajām paketēm saskaņā ar tajā noteiktajām tiesībām, no šīs dienas līdz pat sezonas beigām klubi var paši izmantot neizmantotajā paketē paredzētās tiesības attiecībā uz klubu vietējām spēlēm. Klubi drīkst arī pārdot tiesības, ja šo tiesību turētājs bez objektīva iemesla tās nav izmantojis.

(13)

Televīzijas jomas izmaiņas, kas izklāstītas internetā, stājas spēkā 2006. gada 1. jūlijā. Pārējās izmaiņas ir spēkā no 2004. gada 1. jūlija. Šis pārejas posms dod iespēju pakāpeniski ņemt vērā konkurences apsvērumus, vienlaikus neapdraudot Bundeslīgas un 2. Bundeslīgas darbību.

(14)

Uz licences līgumiem, kas jānoslēdz nākotnē, neattiecas šis tirdzniecības paraugs. Šajā sakarā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir pieļaujama atsevišķa pārbaude, jo īpaši gadījumā, kad viens izmantotājs kopumā iegādājas vairākas centrāli pārdotas paketes ar ekskluzīvām izmantošanas tiesībām.

(15)

Ar nosacījumu, ka tiks veikta tirgus izpēte, Komisija paredz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. panta 1. punktu pieņemt lēmumu, kas iepriekš minētās un internetā Konkurences ģenerāldirektorāta mājas lapā publicētās saistības padara juridiski saistošas. Šajā nolūkā tā uzaicina visas ieinteresētās trešās personas darīt tai zināmus visus savus apsvērumus viena mēneša laikā pēc šī paziņojuma.

(16)

Ieinteresētās trešās personas tiek lūgtas iesniegt savas piezīmes arī nekonfidenciālā redakcijā, kur komercnoslēpumi un cita slepena informācija ir svītrota un atkarībā no konteksta aizstāta ar nekonfidenciālu formulējumu vai norādi “[komercnoslēpumi]” vai “[konfidenciāli]”.

(17)

Apsvērumi, norādot lietas apzīmējumu “COMP/C-2/37.214 – Mediju tiesību uz Bundeslīgu kopēja pārdošana”, jānosūta uz šādu adresi:

14.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/16

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/) bez maksas. Šī tīmekļa vietne ļauj atrast individuālos apvienošanās lēmumus, uzrādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—

elektroniskā veidā CELEX datu bāzes “CDE” versijā, ar dokumenta numuru 32004M3545. CELEX ir Eiropas Kopienas likumdošanas datorizēta dokumentācijas sistēma. (http://europa.eu.int/celex)

14.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/16

—

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases/) bez maksas. Šī tīmekļa vietne ļauj atrast individuālos apvienošanās lēmumus, uzrādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—

elektroniskā veidā CELEX datu bāzes “CEN” versijā, ar dokumenta numuru 32004M3539. CELEX ir Eiropas Kopienas likumdošanas datorizēta dokumentācijas sistēma. (http://europa.eu.int/celex)