(1)

Uz dzīviem dzīvniekiem, tostarp suņiem un kaķiem, attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikums, tie ir daļa no Savienības kopējās lauksaimniecības politikas un to labturība būtu jāaizsargā. Savienībā pastāv suņu un kaķu tirgus un ievērojama pārrobežu tirdzniecība. Dalībvalstis ir apņēmušās aizsargāt lolojumdzīvniekus, un lielākā daļa no tām ir parakstījušas 1987. gada 13. novembra Eiropas Konvenciju par lolojumdzīvnieku aizsardzību, kurā ietverti noteikumi par lolojumdzīvnieku audzēšanu, turēšanu un tirdzniecību. Ir daudz pierādījumu par suņu un kaķu tirgus neoptimālu darbību Savienībā, kā arī par šo dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību un importēšanu Savienībā apstākļos, kas apdraud to labturību. Tāpēc, ņemot vērā to, ka dzīvnieki ir jutīgas būtnes, kas spēj izjust emocijas un sāpes un socializēties, būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz objektos audzētu un turētu suņu un kaķu labturību, kā arī stingrākas prasības attiecībā uz suņu un kaķu izsekojamību.

(2)

Iepriekšējo gadu laikā to suņu un kaķu skaits, kas tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, Savienībā ir ievērojami palielinājies, un tas parāda Savienības pilsoņu ciešo saikni ar minētajiem dzīvniekiem. Dzīvnieku labturība ir Savienības vērtība, kas nostiprināta LESD 13. pantā, saskaņā ar kuru Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāvelta pienācīga uzmanība dzīvnieku labturībai, jo tie ir jutīgas būtnes.

(3)

Suņi un kaķi Savienībā tiek tirgoti un turēti kā lolojumdzīvnieki. Tiem ir savas unikālas bioloģiskās un ar uzvedību saistītās vajadzības. Tā kā Savienības labturības noteikumu attiecībā uz suņu un kaķu audzēšanu, turēšanu un laišanu tirgū nav, bet valstu noteikumi, ja tādi pastāv, ir atšķirīgi, minētie dzīvnieki dažkārt dzimst, tiek audzēti un pārdoti vai adoptēti apstākļos, kas neprasa izmaksas un kas var izraisīt būtiskas nelabvēlīgas sekas attiecībā uz to labturību. Komerciālajiem suņu un kaķu audzētājiem dažādās dalībvalstīs nav vienlīdzīgu konkurences apstākļu. Noteikumi par dzīvnieku labturības nosacījumiem dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Minētie noteikumi ir viens no galvenajiem elementiem, kas nosaka šādu operatoru konkurētspēju. Rezultātā konkurence ir izkropļota. Audzētāji un turētāji, kuri ievēro augstus standartus, nespēj panākt taisnīgus ieņēmumus par saviem ieguldījumiem dzīvnieku labturībā, veicot pārrobežu tirdzniecību, jo saskaras ar operatoriem, kuri gūst labumu no standartiem neatbilstīgiem dzīvnieku labturības apstākļiem, kas pastiprina konkurenci un pazemina cenas un standartus.

(4)

Turklāt patērētāji ir nepietiekami aizsargāti, iegādājoties suni vai kaķi. Viņi bieži saskaras ar negatīvām sekām, ko radījuši sliktie labturības apstākļi objektos, kuros suns vai kaķis ir audzēts un turēts. Šādas negatīvas sekas ietver veselības problēmas, uzvedības problēmas vai ģenētiskus defektus, kas piemīt iegādātajam sunim vai kaķim.

(5)

Tāpēc attiecībā uz objektiem, kas nodarbojas ar suņu un kaķu audzēšanu, turēšanu un laišanu tirgū, būtu jānosaka minimālās dzīvnieku labturības prasības. Šādām minimālajām prasībām būtu jānodrošina racionāla nozares attīstība, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pienācīgu patērētāju aizsardzību, vienlaikus nodrošinot augstu dzīvnieku labturības līmeni.

(6)

Lolojumdzīvnieku tīkls (PAN) Administratīvās palīdzības un sadarbības (AAC) tīkla ietvaros veicina sadarbību starp dalībvalstīm, palīdzot tām identificēt nelikumīgus objektus, likvidēt ar tiem saistītos tīklus un nodrošināt piemērojamo noteikumu efektīvu izpildi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (3) IV sadaļu par gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība šai regulai, ir jāziņo PAN tīklā. Tas sekmē pārrobežu sadarbības un informācijas apmaiņas stiprināšanu, kas ir būtiska, lai novērstu konkrētu nelikumīgu darbību veikšanu starptautiskā mērogā un aizsargātu dzīvnieku labturību un patērētāju intereses visā Savienībā.

(7)

Pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami audzis pieprasījums pēc suņiem un kaķiem. Tā rezultātā ir ievērojami palielinājies suņu un kaķu audzēšanas Savienībā apjoms un tirgošanas, tostarp pārdošanas un adopcijas Savienības tirgū, kā arī importēšanas no trešām valstīm apjoms. Savienības prasību trūkums attiecībā uz šādu dzīvnieku labturību un atšķirības starp prasībām, kas piemērojamas dažādās dalībvalstīs, ir izraisījušas ievērojama apjoma nelikumīgu tirdzniecību un maldinošas vai krāpnieciskas tirdzniecības metodes, kas ir par iemeslu suņu un kaķu turēšanai apstākļos, kas ir ļoti nelabvēlīgi to labturībai.

(8)

Izsekojamība ir svarīga, lai nodrošinātu suņu un kaķu tirgus netraucētu darbību Savienībā, ievērojot augstu dzīvnieku labturības līmeni, jo nelikumīga tirdzniecība kropļo konkurenci un ļauj izplatīties sliktiem dzīvnieku labturības apstākļiem kontroles trūkuma un peļņas maksimizācijas dēļ. Turklāt ir vajadzīgas izsekojamības prasības, lai varētu noteikt suņu un kaķu izcelsmi un par tiem atbildīgo personu, jo īpaši tad, ja attiecībā uz konkrētu dzīvnieku ir konstatētas ar labturību saistītas problēmas.

(9)

Ņemot vērā patērētāju pieprasījuma pieaugumu pēc suņiem un kaķiem, ko veicina pirkumi tiešsaistē, ir izveidojušās nepieņemamas vai nelikumīgas tirdzniecība prakses, ko daļēji izraisa nespēja izsekot dzīvnieku izcelsmei līdz sākotnējam audzēšanas vai turēšanas objektam. Savukārt minētā nepieņemamā vai nelikumīgā tirdzniecības prakse ir saistīta ar to suņu un kaķu ciešanām, kuru audzēšanā tiek izmantoti nekontrolēti paņēmieni. Bez uzticamiem līdzekļiem dzīvnieku izcelsmes izsekošanai nav iespējams nodrošināt, ka operatori ievēro tos pašus dzīvnieku labturības standartus un nodrošināt taisnīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū saistībā ar suņu un kaķu laišanu tirgū. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt suņu un kaķu izsekojamību, izmantojot sistēmu, kurā suņus un kaķus apzīmē un reģistrē, kā arī reģistrēto informāciju papildina, kad mainās konkrēta dzīvnieka īpašnieks vai par to atbildīgā persona.

(10)

Ir pierādījumi, ka nelegālie tirgotāji bieži veic tirdzniecību, uzdodoties par lolojumdzīvnieku īpašniekiem. Piemēram, 2022. un 2023. gadā īstenotā ES Koordinētā rīcība attiecībā uz kaķu un suņu nelikumīgu tirdzniecību liecina, ka suņu un kaķu pārvietošana komerciālos nolūkos parasti tiek maskēta kā nekomerciāla pārvietošana. Izmeklēšana par tiešsaistes reklāmu par suņu un kaķu pārdošanu Savienībā ir arī parādījusi, ka nelikumīgi tirgotāji bieži vien uzdodas par lolojumdzīvnieku īpašniekiem. Savienības brīdināšanas un sadarbības tīkls saņem ievērojamu skaitu paziņojumu par nelikumīgu tirdzniecību ar suņiem un kaķiem, kurus tirgotāji reklamē kā lolojumdzīvniekus vai kurus tirgotāji pārvieto Savienībā, paši uzdodoties par lolojumdzīvnieku īpašniekiem. Ir jācīnās pret krāpniecisku darbību praksi, kuras rezultātā tiek gūta peļņa no sliktiem labturības apstākļiem, kas ir patērētājus maldinoša un kas rada apdraudējumu sabiedrības un dzīvnieku veselībai. Dažas dalībvalstis jau pieprasa visiem īpašniekiem, tostarp lolojumdzīvnieku īpašniekiem, apzīmēt un reģistrēt visus tiem piederošos suņus un kaķus, neatkarīgi no tā, vai tie plāno suņus vai kaķus laist tirgū. Atšķirības starp dažādu valstu suņu un kaķu izsekojamības sistēmām nenovēršami atstāj telpu nelikumīgas tirdzniecības modeļiem, kuru apkarošana ir šīs regulas mērķis. Tāpēc identifikācijas un reģistrācijas pienākumi ir jāattiecina uz visiem suņu un kaķu īpašniekiem Savienībā. Šādi pasākumi nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem dalībniekiem, kas iesaistīti suņu un kaķu laišanā tirgū. Saskaņota izsekojamības sistēma arī novērstu dzīvnieku labturības standartu apiešanu un apkarotu maldinošu un krāpniecisku praksi tirgū, pastiprinot cīņu pret suņu un kaķu nelikumīgu tirdzniecību.

(11)

Ir palielinājusies suņu un kaķu nelikumīga ievešana no valstīm ārpus Savienības. Pašreizējie Savienības noteikumi par suņu un kaķu pārvietošanu Savienībā un to ievešanu Savienībā, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (4), neparedz pietiekamus instrumentus šādas nelikumīgas tirdzniecības un ar to saistīto dzīvnieku labturības problēmu novēršanai. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgi papildu noteikumi, lai apkarotu krāpniecisku praksi un suņu un kaķu nelikumīgu tirdzniecību.

(12)

Šajā regulā paredzētie izsekojamības noteikumi, uzlabojot dzīvnieku labturību un veselību, kā arī labāk kontrolējot dzīvnieku slimību, no kurām dažas ir zoonotiskas, iespējamo pārnēsāšanu, veicina arī sabiedrības veselības aizsardzību, tādējādi ievērojot pieeju “Viena veselība”.

(13)

“Piecu pamatvajadzību” (barība, fiziskā vide, veselība, iespēja paust dabisko uzvedību un mentālais stāvoklis) koncepcija ir izstrādāta, izmantojot zinātniskus pierādījumus, lai aprakstītu dzīvnieku labturības dažādās dimensijas. Tā vērsta uz to, lai dzīvniekam nebūtu negatīvas pieredzes, un arī uz pozitīvu pieredzi. Tāpēc šīs regulas pamatā vajadzētu būt “piecu pamatvajadzību” koncepcijai.

(14)

Regula (ES) 2016/429 reglamentē pārnēsājamas dzīvnieku slimības nolūkā nepieļaut to izplatīšanos Savienībā. Tāpēc Regula (ES) 2016/429 nav tieši saistīta ar dzīvnieku labturību. Tomēr slimību izplatīšanās nepārprotami ietekmē dzīvnieku veselību, kas ir viena no piecām minētajām pamatvajadzībām. Lai gan šī regula neattiecas uz Regulā (ES) 2016/429 uzskaitītajām slimībām, tā attiecas uz dzīvnieku labturību. Tā aplūko suņu un kaķu veselības stāvokli, ko ietekmē nepārnēsājamas slimības, tostarp ievainojumi, piemēram, traumas, un kodumi dzīvniekiem vai cilvēkiem, ko izraisījuši uzbrukumi, vai sarakstā neiekļautas slimības, piemēram, tādas parazītu izraisītas slimības kā Giardia un Leishmania, bakteriālas Leptospira infekcijas un ādas infekcijas, piemēram, dermatofitoze, kā arī kašķis (sarkoptoze). Turklāt suņi un kaķi var pārnēsāt tādus aģentus kā, piemēram, rezistentas baktērijas, kas var izraisīt infekcijas cilvēkiem. Tā kā izsekojamības prasībai ir divi mērķi, proti, apkarot krāpniecisku praksi un nelikumīgu tirdzniecību, kā arī aizsargāt sabiedrības veselību, ir lietderīgi izsekojamības prasību attiecināt uz visiem suņu un kaķu īpašniekiem, tostarp operatoriem, personām, kas suņus un kaķus laiž tirgū, un lolojumdzīvnieku īpašniekiem.

(15)

Regula (ES) 2016/429 prasa apzīmēt suņus un kaķus ar mikroshēmu, bet tikai tad, ja tos pārvieto starp dalībvalstīm vai ieved Savienībā. Minētās regulas prasītā apzīmēšana nav pilnā mērā saskaņota, jo tajā nav iekļauti precīzi standarti attiecībā uz mikroshēmām. Turklāt minētā regula neprasa, lai dalībvalstis uzturētu suņu un kaķu datubāzes. Tāpēc šīs regulas noteikumu mērķis ir papildināt Regulas (ES) 2016/429 noteikumus, nedublējot tos un nepārklājoties ar tiem.

(16)

Šī regula pievērš galveno uzmanību diviem elementiem. Tā reglamentē labturības prasības, audzējot vai turot suņus un kaķus, kurus paredzēts laist tirgū. Minētās labturības prasības būtu jāattiecina uz audzēšanas objektiem, pārdošanas objektiem un patversmēm, kā arī operatoriem, kuri ievieto suņus vai kaķus pagaidu mājās un ir tur par tiem atbildīgi. Minētās prasības nebūtu jāattiecina uz personām, kas netiek uzskatītas par operatoriem. Turklāt šī regula nosaka prasības attiecībā uz suņu un kaķu izsekojamību. Uz visām personām, kurām pieder suns vai kaķis, tostarp operatoriem, lolojumdzīvnieku īpašniekiem un citām fiziskām vai juridiskām personām, būtu jāattiecina prasība apzīmēt savus suņus un kaķus un reģistrēt tos sadarbspējīgās valstu datubāzēs, kas izveidotas šim nolūkam. Uz operatoriem vai citām fiziskām vai juridiskām personām, kas laiž tirgū suņus un kaķus, būtu jāattiecina prasība sniegt šādu informāciju par attiecīgo suni vai kaķi tad, kad to laiž tirgū.

(17)

Digitālo rīku izstrāde un izmantošana dzīvnieku veselības un labturības jomā sniedz daudzus ieguvumus, piemēram, uzlabotu darbības efektivitāti, pieejamāku un uzticamāku datu vākšanu, uzlabotu izsekojamību un labāku regulatīvo uzraudzību. Šī regula ietver vairākus digitālos risinājumus, kas izstrādāti, lai uzlabotu suņu un kaķu izsekojamību visā Savienībā. Minēto pasākumu mērķis ir atvieglot attiecīgo datu apkopošanu un nosūtīšanu kompetentajām iestādēm, tādējādi nodrošinot šīs regulas konsekventu izpildi. Pasākumi arī palīdzēs iestādēm apkopot jaunas atziņas un efektīvāk koordinēt un apkarot krāpšanu. Turklāt tie palīdzēs ieinteresētajiem pircējiem pieņemt apzinātus lēmumus suņa vai kaķa iegādes laikā.

(18)

Suņu un kaķu laišana tirgū neatkarīgi no tā, vai to veic peļņas nolūkā vai bez maksas, ietekmē iekšējo tirgu. Tāpēc, lai novērstu krāpšanu, būtu jānodrošina Savienības tirgū tirgoto suņu un kaķu izsekojamība un būtu jāpiemēro detalizēti noteikumi attiecībā uz suņu un kaķu turēšanu audzēšanas objektos, pārdošanas objektos, patversmēs un pagaidu mājās.

(19)

Lai nodrošinātu suņu un kaķu tirgus netraucētu darbību un veicinātu lolojumdzīvnieku nozares racionālu attīstību kopumā, šai regulai būtu jāparedz noteikumi par suņu un kaķu audzēšanu, turēšanu un laišanu Savienības tirgū. Minētās darbības ir saistītas ar regulāru preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū par samaksu vai bez maksas. Nodomam gūt peļņu un operatora juridiskajam vai ekonomiskajam statusam nav izšķirošas nozīmes. Svarīgs ir profesionālais vai ar darījumdarbību saistītais konteksts, kurā šādas darbības tiek veiktas. Situācija ir atšķirīga gadījumā, kad armijas, policijas vai muitas dienesti audzē vai tur suņus savām dienesta vajadzībām, jo minētās darbības netiek veiktas ar mērķi laist tos tirgū. Lolojumdzīvnieku īpašnieki, kas dažkārt neregulāri atdod bez atlīdzības suni vai kaķi, to nereklamējot tiešsaistē, nebūtu jāuzskata par tādiem, kas šos dzīvniekus laiž tirgū. Tam būtu jānozīmē, ka, piemēram, ne vairāk kā viena metiena atdošana bez atlīdzības saviem ģimenes locekļiem vai kaimiņiem 24 mēnešu laikā nav jāuzskata par laišanu tirgū šīs regulas nolūkos.

(20)

Suņu un kaķu turēšana īpašnieku vārdā, piemēram, lolojumdzīvnieku pieskatīšana, ir īslaicīga un vietēja darbība, kurai nav būtiskas ietekmes uz iekšējo tirgu. Tā kā šādas darbības nav saistītas ar laišanu tirgū, šajā regulā tās nav jāreglamentē. Tāpat arī pagaidu novietnēs suņi vai kaķi netiek turēti, lai tos laistu tirgū. Atšķirībā no patversmēm tās nodrošina ārkārtas izmitināšanu, ja ir atrasts pazaudēts suns vai kaķis, un izmitina to īsu laiku, lai īpašnieks varētu to atgūt.

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (5) reglamentē zinātniskiem mērķiem izmantojamu dzīvnieku, tostarp suņu un kaķu, turēšanu, audzēšanu un piegādi. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (6) reglamentē veterināro zāļu klīniskos izmēģinājumus, kuros iesaistīti dzīvnieki, tostarp suņi un kaķi. Tāpēc zinātniskiem mērķiem izmantojamie vai izmantotie suņi un kaķi, kā arī tādos klīniskos izmēģinājumos izmantotie suņi un kaķi, kas nepieciešami veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai, būtu jāizslēdz no šīs regulas piemērošanas jomas. Klaiņojoši kaķi, kas brīvi pārvietojas lauku saimniecībās un to apkārtnē, bieži vien pilda lietderīgu funkciju, kontrolējot grauzēju populācijas lauku saimniecībā. Lauksaimnieki, kas nodrošina pārtiku un patvērumu šādiem kaķiem kaitīgo organismu apkarošanas nolūkā, tāpat būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, ja vien tie nav operatori un nelaiž minētos kaķus tirgū.

(22)

Šīs regulas piemērošanas rezultātā uz lielu skaitu suņu un kaķu pirmo reizi attieksies detalizēti labturības noteikumi, kas ļaus tiem baudīt labākus dzīves apstākļus. Tomēr atsevišķos gadījumos šie noteikumi varētu radīt ievērojamas izmaksas operatoriem. Ar labturības problēmām saistītais risks pieaug, palielinoties objektā audzēto vai turēto suņu vai kaķu skaitam. Tāpēc samērīguma labad ir lietderīgi ņemt vērā šo faktu, nošķirot dažāda lieluma objektus. Neatkarīgi no metienu skaita vai turēto suņu vai kaķu skaita uz visiem objektiem būtu jāattiecina vispārējie labturības principi un dažas konkrētas labturības prasības. Vispusīgākas un detalizētākas labturības prasības būtu jāattiecina tikai uz objektiem, kuros tur vai kuri laiž tirgū noteiktu skaitu suņu vai kaķu. Šī pieeja ņem vērā finansiālo slogu, ko rada vispusīgāku un detalizētāku labturības prasību ievērošana, piemēram, lielas strukturālas investīcijas.

(23)

Šai regulai būtu jānosaka robežvērtības audzēšanas objektiem, patversmēm un pagaidu mājām, uz kurām jāattiecina detalizēti izstrādātas dzīvnieku labturības prasības. Pat ja audzēšanas darbības notiek mājsaimniecībās, kā tas bieži vien ir dažādu komerciālo audzētāju gadījumā, tiklīdz minētās robežvērtības ir sasniegtas, būtu jāpiemēro visas šajā regulā paredzētās dzīvnieku labturības prasības. Ņemot vērā pārdošanas objektu tīri komerciālo raksturu, nav nepieciešams noteikt robežvērtības, un tāpēc šīs regulas prasības būtu jāpiemēro visiem tirdzniecības objektiem neatkarīgi no turēto suņu vai kaķu skaita.

(24)

Pašlaik dažu veidu pārdošanas objektos materiālie apstākļi nav piemēroti, lai nodrošinātu tajos turēto suņu un kaķu labturību. Tas attiecas uz dažiem zooveikaliem, kuros suņus vai kaķus tur konteineros ar caurspīdīgām sienām un ierobežotu platību, turklāt suņu gadījumā – bez pienācīgas iespējas iziet ārā. Suņi un kaķi šādos objektos tiek izstādīti plašai sabiedrībai, tādējādi radot dzīvniekiem saspringtu atmosfēru, un tas tiek darīts ar mērķi panākt dažu potenciālo patērētāju impulsīvus pirkumus. Šīs regulas mērķis ir uzlabot pārdošanas objektos turēto suņu un kaķu aizsardzību, uzlabojot tiem piemērojamos labturības standartus, jo īpaši aizliedzot suņu un kaķu turēšanu konteineros, pieprasot suņu piekļuvi āram un ieviešot minimālās platības prasības un pienākumus, lai suņi un kaķi varētu socializēties ar tās pašas sugas dzīvniekiem un ar cilvēkiem. Mērķis ir nodrošināt, ka tad, kad minētās prasības tiek piemērotas, visos pārdošanas objektos ir tādas turēšanas struktūras un prakse, kas nodrošina nepieciešamo augsta līmeņa dzīvnieku labturības līmeni.

(25)

Lai gan dažus audzēšanas objektus vada licencēti audzētāji, kas ievēro labus dzīvnieku pārvaldības standartus, nozīmīgs skaits Savienības tirgū laisto suņu un kaķu nāk no “pelēkā” tirgus audzētājiem un standartus neievērojošiem audzētājiem, kuri saviem audzētajiem suņiem un kaķiem nenodrošina pietiekamu labturības līmeni. Tas rada negodīgu konkurenci attiecībā uz dzīvnieku audzētājiem, kuri ievēro augstus dzīvnieku labturības standartus. Tāpēc ir jāizstrādā detalizēti dzīvnieku labturības noteikumi visu audzēšanas objektu operatoriem.

(26)

Savienības tirgū dažādu veidu operatori veic dažādu veidu darbības attiecībā uz suņu un kaķu laišanu tirgū. Papildus komerciālajiem audzētājiem ir noteikti pārdošanas objekti, kuros pārdošanai vai paņemšanai tiek parasti savākti vienkopus un turēti suņi un kaķi, kas dzimuši un audzēti citos objektos. Dažos gadījumos minēto suņu un kaķu aizsardzība nav pietiekami optimāla, un patlaban nav vienotu dzīvnieku labturības standartu, kas attiektos uz šādiem objektiem. Tā kā pārdošanas objekti ir komerciāli operatori, kas laiž tirgū suņus un kaķus, tiem jāpiemēro šīs regulas prasības.

(27)

Patversmju operatori ir privāti vai valstu uzņēmumi vai bezpeļņas organizācijas, kas savāc un tur negribētus vai klaiņojošus suņus un kaķus vai suņus un kaķus, kuri agrāk kādam ir piederējuši un ir nomaldījušies, konfiscēti vai pamesti. Dažkārt nekontrolētas reprodukcijas vai pārmērīgas pārošanas dēļ palielinās klaiņojošu suņu un kaķu skaits, kuri pēc tam nonāk patversmēs. Atkarībā no to izcelsmes minētie suņi un kaķi var būt tīršķirnes dzīvnieki vai jaukteņi, un tie var ietvert patversmē noritējušas grūsnības metienus. Patversmes var turēt lielu skaitu suņu un kaķu un tos pārdot vai piedāvāt adopcijai vai nodošanai jaunā mājvietā bez maksas vai pēc radušos pamatotu izmaksu atlīdzināšanas.

(28)

Neraugoties uz atšķirībām darbībās, ko veic audzēšanas objekti un pārdošanas objekti, no vienas puses, un patversmes un pagaidu mājas, no otras puses, tie visi laiž Savienības tirgū suņus un kaķus. Pastāv zināma pārklāšanās, jo īpaši pieprasījuma līmenī. Meklējot suni vai kaķi, patērētāji izvēlas, vai iegādāties dzīvnieku no audzētāja – tieši vai ar pārdošanas objekta starpniecību, vai arī adoptēt to no patversmes vai pagaidu mājām. Viens no svarīgiem faktoriem suņa vai kaķa izvēlē ir jebkādas uzvedības vai citas problēmas, kas sunim vai kaķim piemīt tāpēc, ka tas turēts sliktos labturības apstākļos, un kas varētu mazināt tā piemērotību tikt turētam kā lolojumdzīvniekam neatkarīgi no tā, vai tas ir turēts audzēšanas vai pārdošanas objektā vai patversmē, vai pagaidu mājās. Turklāt, ņemot vērā to, ka tirdzniecību veic arī starpnieki un tā galvenokārt tiek veikta tiešsaistē, patērētāji pirms suņa vai kaķa iegādes varētu nezināt, ka dzīvnieks nāk no patversmes, pagaidu mājām, audzētāja vai pārdošanas objekta. Šādas informācijas sniegšana varētu palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu un atbildīgu izvēli. Ir pierādījumi, ka patversmes Savienības tirgū laiž ievērojamu skaitu suņu un kaķu, un tas jo īpaši attiecas uz kaķiem. Ir arī pierādījumi, ka suņi un kaķi no dažu dalībvalstu patversmēm tiek nodoti lolojumdzīvnieku īpašniekiem citās dalībvalstīs, un tas jo īpaši attiecas uz suņiem. Lai garantētu, ka tiek sasniegti šīs regulas mērķi nodrošināt suņu un kaķu tirgus netraucētu darbību un nozares racionālu attīstību, vienlaikus augstā līmenī nodrošinot dzīvnieku labturību, noteiktas šīs regulas prasības ir jāpiemēro patversmēm, kurās tiek turēts noteikts minimālais skaits suņu un kaķu, neatkarīgi no tā, vai šīs patversmes tos laiž Savienības tirgū par maksu, bez maksas vai pēc pamatotu izmaksu atlīdzināšanas. Tomēr proporcionalitātes labad un ņemot vērā to, ka patversmju un pagaidu māju darbības atšķiras no citu operatoru darbībām un pilda sabiedrības interešu aizsardzības funkciju, noteiktas šīs regulas prasības, tostarp konkrētas prasības attiecībā uz minimālo atvēlēto platību, patversmēm un pagaidu mājām nebūtu jāpiemēro.

(29)

Dalībvalstis ir konstatējušas, ka operatori, kas ir atbildīgi par negribētiem, pamestiem, klaiņojošiem, noklīdušiem vai konfiscētiem suņiem vai kaķiem, aizvien biežāk izmanto pagaidu mājas. Ņemot vērā, ka pagaidu mājās turēto suņu un kaķu skaits varētu ietekmēt suņu un kaķu tirgu, šī regula būtu jāattiecina arī uz pagaidu mājām. Operatoriem, kas suņus vai kaķus ievieto pagaidu mājās, vajadzētu būt atbildīgiem par to, lai tiktu nodrošināta minēto māju atbilstība šīs regulas prasībām. To cita starpā varētu panākt, paredzot līgumattiecību izveidi starp operatoru un pagaidu ģimeni.

(30)

Tā kā pagaidu mājas pēc savas būtības ir mājsaimniecības ar ierobežotām iespējām izmitināt suņus un kaķus, operatoriem nevienās pagaidu mājās nevajadzētu izvietot lielu skaitu suņu un kaķu. Tāpēc ir lietderīgi noteikt maksimālo suņu un kaķu skaitu, ko var izmitināt vienās pagaidu mājās. Tas ir arī iemesls, kāpēc uz pagaidu mājām būtu jāattiecina tikai vispārējie labturības principi un prasības un tikai dažas no īpašajām labturības prasībām.

(31)

Tā kā Regula (ES) 2017/625 attiecas uz oficiālajām kontrolēm, kuras veic, lai pārbaudītu noteikumu ievērošanu dzīvnieku labturības prasību jomā, kas ietver suņu un kaķu labturības prasības, piemēram, šajā regulā noteiktās prasības, ir lietderīgi šajā regulā izmantot Regulā (ES) 2017/625 noteikto kompetento iestāžu definīciju, lai nodrošinātu saskaņotību ar noteikumu par oficiālajām kontrolēm attiecībā uz dzīvnieku labturību piemērošanu.

(32)

Tā kā šī regula ir piemērs Savienības tiesību aktiem Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto dzīvnieku labturības prasību jomā, papildus šajā regulā noteiktajām prasībām piemēro Regulas (ES) 2017/625 prasības. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākumi saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625, tostarp pienākums iesniegt gada ziņojumu par oficiālajām kontrolēm, ko tās veikušas iepriekšējā gadā. Minētajam pienākumam būtu jāattiecas uz oficiālajām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu dzīvnieku labturības un izsekojamības noteikumu ievērošanu attiecībā uz suņiem un kaķiem Savienībā. Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/723 (7) noteiktais standarta veidlapas paraugs, kas dalībvalstīm jāizmanto šādai ziņošanai, būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā šo regulu.

(33)

Pieeja “Viena veselība” varētu būt noderīgs ceļvedis operatoriem labturības prasību īstenošanā saskaņā ar šo regulu. Regulā (ES) 2019/6 ir ietverts visaptverošs prasību kopums, lai nodrošinātu antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu izmantošanu dzīvnieku aprūpē. Lai novērstu rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem riskus un vienlaikus nodrošinātu augstus dzīvnieku veselības un labturības standartus, minētās prasības attiecas arī uz suņiem un kaķiem, kas tiek turēti audzēšanas objektos, pārdošanas objektos un patversmēs. Ir būtiski, lai veterinārārsti šos elementus ņemtu vērā savos konsultatīvajos labturības apmeklējumos.

(34)

Ir pierādījumi, ka Savienības teritorijā notiek darbības, dažkārt ar pārrobežu elementu, kuru rezultātā suņi un kaķi tiek pakļauti fiziskām un mentālām ciešanām, kas dažos gadījumos var izraisīt dzīvnieku nāvi. Uzskatāms piemērs ir suņu cīņas. Šai regulai būtu jāaizliedz operatoriem iesaistīties jebkādās darbībās, kas saistītas ar viņu aprūpē esošo suņu un kaķu ciešanām.

(35)

Lai nodrošinātu šīs regulas pienācīgu izpildi, ir svarīgi, lai kompetentās iestādes varētu identificēt objektus, uz kuriem attiecas to oficiālās kontroles. Tāpēc operatoriem, kas objektos tur suņus vai kaķus, par savu darbību jāpaziņo kompetentajām iestādēm, kurām savukārt jāuztur un jāatjaunina šādu objektu reģistrs. Lai mazinātu administratīvo slogu operatoriem, kompetentajām iestādēm minētajā nolūkā vajadzētu būt iespējai izmantot informāciju vai datus, kas ir attiecīgajā objektu reģistrā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429.

(36)

Būtiska loma objektos esošo dzīvnieku labturības apstākļu uzlabošanā ir labi apmācītiem un prasmīgiem darbiniekiem. Šādam personālam ir nepieciešamas zināšanas par attiecīgās sugas uzvedības pamatmodeļiem un vajadzībām. Lai suņiem un kaķiem neradītu sāpes, stresu un mentālas ciešanas, dzīvnieku aprūpētājiem vajadzētu būt zināšanām un prasmēm dzīvnieku labturības jomā, kas atbilst viņu veiktajiem uzdevumiem un suņiem vai kaķiem, kurus viņi aprūpē. Attiecībā uz suņiem un kaķiem efektīva apiešanās ar dzīvniekiem ietver tādas metodes kā operantā kondicionēšana un pozitīva nostiprināšana, kas veicina no stresa brīvu vidi. Kompetence dzīvnieku labturības jomā būtu jāiegūst izglītības, apmācības vai profesionālās pieredzes ceļā. Tā kā patversmes bieži vien ir atkarīgas no brīvprātīgo darba un tā kā praktikanti bieži iziet praktisko apmācību minētajās iestādēs, nebūtu jāprasa, lai brīvprātīgajiem un praktikantiem patversmēs būtu formāla izglītība, apmācība vai profesionālā pieredze, ja vien viņu darbu uzrauga kompetents dzīvnieku aprūpētājs.

(37)

Turklāt, lai nodrošinātu suņu un kaķu labturību objektā, vismaz vienam no tā aprūpētājiem būtu jāsaņem apmācība par šīs regulas prasībām un attiecīgā gadījumā par papildu nacionālajām prasībām, kā arī jābūt zināšanām par atjauninātiem zinātniskiem un tehniskiem ieteikumiem. Operatoram būtu jānodrošina, ka aprūpētājs, kas izgājis apmācību, nodod iegūtās zināšanas citiem aprūpētājiem objektā. Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, lai noteiktu minimālās prasības šādai apmācībai. Komisijai ir iespēja saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 95. pantu izveidot Eiropas Savienības references centru suņu un kaķu labturības jomā, lai sniegtu tehniskas un zinātniskas konsultācijas kompetentajām iestādēm saistībā ar to oficiālajām kontrolēm šīs regulas izpildes panākšanai. Šāds Eiropas Savienības references centrs suņu un kaķu labturības jomā pēc saskaņošanas ar Komisiju varētu publicēt ieteikumus un mācību materiālu piemērus atbilstīgi minimālajām prasībām, kas noteiktas īstenošanas aktos, un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas.

(38)

Kompetentās iestādes, kas atbild par to, lai apmācību kursi būtu pieejami un pietiekami kvalitatīvi, varētu sadarboties ar citām attiecīgajām iestādēm, veterinārajām apvienībām un izglītības iestādēm, lai izstrādātu kvalitatīvas un zinātniski pamatotas mācību programmas.

(39)

Ņemot vērā to, ka dzīvnieku labturība ietver dzīvnieku veselību, veterinārārsti ir tie, kas vislabāk var sniegt konsultācijas operatoriem, lai uzlabotu dzīvnieku labturības stāvokli objektos. Tāpēc pirmajā šīs regulas piemērošanas gadā vai pirmajā gadā pēc jauna objekta paziņošanas objekti, kuros suņi un kaķi tiek turēti daudzumā, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību, būtu jāapmeklē veterinārārstam.

(40)

Labturības apsvērumu dēļ suņu un kaķu dzīvības izbeigšana vienmēr būtu jāveic tādā veidā, kas attiecīgajam sunim vai kaķim radītu minimālas sāpes un stresu. Veterinārārsti ir izglītoti, lai spētu novērtēt dzīvnieka stāvokli un vajadzības gadījumā veiktu eitanāziju. Operatoriem būtu jāapspriežas ar veterinārārstu, un tieši veterinārārstam būtu jāveic suņa vai kaķa eitanāzija ar operatora iepriekšēju piekrišanu. Attiecībā uz ārkārtas situācijām vai nelaimes gadījumiem, kad veterinārā palīdzība nav pieejama, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut apmācītai kompetentai personai izbeigt suņa vai kaķa dzīvi ar noteikumu, ka izmantotā metode ir ar tūlītēju rezultātu.

(41)

Dažas suņu un kaķu audzēšanas stratēģijas rada labturības problēmas. Estētisku vai citu tirgvedības apsvērumu dēļ selekcijas procesā izvēloties noteiktas ģenētiskās iezīmes, var tikt radītas un nākamajām paaudzēm nodotas arī no dzīvnieku labturības viedokļa nevēlamas iezīmes. Tāpēc operatoriem būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka viņu audzēšanas stratēģijas nerada šādas negatīvas sekas suņu un kaķu labturībai. Jo īpaši tirgvedības nolūkiem izmantotas audzēšanas stratēģijas var novest pie tā, ka atsevišķu šķirņu suņiem un kaķiem rodas “pretdabiskas uzbūves iezīmes”. Tā kā šādas pretdabiskas uzbūves iezīmes attiecīgajiem suņiem un kaķiem var radīt nopietnas veselības problēmas, audzētājiem būtu jāizslēdz no audzēšanas programmām suņi un kaķi, kam piemīt šādas iezīmes.

(42)

Skaistuma skates, izstādes un konkursi ietekmē peļņas iespējas un suņu un kaķu pārdošanas cenas. Kropļojumi un atsevišķas audzēšanas stratēģijas, kuru rezultātā suņi vai kaķi iegūst pretdabiskas uzbūves iezīmes, var būt izdevīgas audzētājiem, kas konkurē suņu vai kaķu skaistuma skatēs, izstādēs un konkursos. Šādu skašu, izstāžu un konkursu organizēšanu un dalību tajos var veicināt citi ar dzīvnieku labturību nesaistīti faktori, piemēram, estētiskie standarti, un to nolūks var būt reklamēt noteiktas šķirnes un fiziskās iezīmes. Lai nodrošinātu, ka audzētāji par prioritāti nosaka savu audzēto suņu un kaķu labturību un to, ka suņiem un kaķiem nerodas pretdabiskas uzbūves iezīmes, un lai nodrošinātu, ka audzētāji tos nekropļo nolūkā sasniegt neveselīgus estētiskos standartus, audzēšanas objektu un pārdošanas objektu operatoriem un šādu skašu, izstāžu un konkursu organizētājiem nebūtu šādās skatēs, izstādēs vai konkursos jāizmanto vai jāiekļauj suņi un kaķi ar pretdabiskām uzbūves iezīmēm vai suņi un kaķi, kas ir kropļoti.

(43)

Zinātniskie pierādījumi rāda, ka dzīvnieku labturību ļoti negatīvi ietekmē inbrīdings. Tāpēc suņu un kaķu pārošana starp vecākiem un pēcnācējiem, brāļiem/māsām, pusbrāļiem/pusmāsām, vai starp vecvecākiem un to trešās radniecības pakāpes pēcnācējiem būtu jāaizliedz, jo tas palielina iedzimtu traucējumu sastopamību un apdraud imūnsistēmas pienācīgu darbību, tādējādi negatīvi ietekmējot suņu un kaķu labturību. Tomēr inbrīdings varētu būt nepieciešams, lai saglabātu vietējās šķirnes ar ierobežotu ģenētisko fondu. Tādēļ šādos gadījumos kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai to atļaut.

(44)

Nebūtu jāveicina hibridizācija ar savvaļas sugām, jo hibrīdi nav tik domesticēti kā suņi un kaķi. Ņemot vērā ievērojamās grūtības apmierināt šādu hibrīdu īpašās ar uzvedību saistītās vajadzības un tiem radīto diskomfortu vai ciešanas, būtu jāaizliedz radīt šādus hibrīdus audzēšana nolūkā.

(45)

Tehnisku un zinātnisku palīdzību vairākos jautājumos par audzēšanas objektos turētu suņu un kaķu izmitināšanu, veselību un tiem veiktām sāpīgām procedūrām sniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Šī regula ņem vērā EFSA ieteikumus par novietņu un fizisko aktivitāšu veidiem, temperatūru un apgaismojumu novietnēs un veselību, kā arī sāpīgu ķirurģisku iejaukšanos.

(46)

Zinātniskie pierādījumi izceļ to, cik svarīga suņu un kaķu labturībā ir barošana, dzirdināšana, izmitināšana, veselības aprūpe, ar uzvedību saistīto vajadzību apmierināšana un sāpīgu paņēmienu neizmantošana. Tāpēc ir būtiski, lai minētie suņu un kaķu turēšanas aspekti tiktu detalizēti reglamentēti.

(47)

Zinātniskie pierādījumi skaidri parāda, ka suņiem un kaķiem ir nepieciešams pietiekami daudz vietas, lai tie paustu dabisko uzvedību un tiem būtu normāla sociālā saskarsme. Tas nav iespējams, ja dzīvnieki tiek turēti norobežojumā un jo īpaši konteineros. Tāpēc suņu un kaķu turēšana konteineros būtu jāaizliedz, izņemot, ja tas vajadzīgs dzīvnieku pārvadāšanai vai īslaicīgai atsevišķu suņu un kaķu pagaidu izolācijai, tajā laikā, kamēr tie piedalās skatēs, izstādēs vai konkursos, vai īslaicīgai pagaidu tādu kucēnu vai kaķēnu izolācijai, kuriem ir pazemināta termoregulācijas spēja, vai kucēnu vai kaķēnu īslaicīgai pagaidu izolācijai kopā ar to mātēm, ar noteikumu, ka līdz minimumam tiek samazināts stress vai novērstas ciešanas, ko rada ekstremālas temperatūras, un ka dzīvnieki spēj piecelties, apgriezties un apgulties dabiskā pozā.

(48)

Būtu jānodrošina īpaša atpūtas vieta suņiem un kaķiem ar iespēju nošķirties un justies droši. Atpūtas vietai būtu jābūt tīrai un sausai un tai jābūt, piemēram, pārklātai ar tādiem mīkstiem materiāliem kā paklājs, sega vai citi piemēroti materiāli, lai nodrošinātu komfortu un labu ķermeņa atbalstu. Atpūtas vietai būtu jābūt pietiekami lielai, lai dzīvnieki spētu piecelties, apgriezties un apgulties dabiskā pozā. Visiem suņiem vai kaķiem, ko tur kopīgā platībā, vajadzētu būt iespējai atpūsties vienlaicīgi.

(49)

Pārošanos, kad tēviņi un mātītes atbilstīgi dabiskajiem instinktiem socializējas, ietekmē vairāki faktori, tostarp hormonālie cikli, uzvedība un laiks. Tāpēc suņu vai kaķu pārvietošanās fiziska ierobežošana pārošanās laikā ir pretrunā to dabiskajai uzvedībai un tādējādi negatīvi ietekmē to labturību. Pārošanās laikā operatoriem nevajadzētu fiziski ierobežot suņus vai kaķus. Tā vietā operatoriem būtu jāmēģina atrast citus veidus, kā ietekmēt sekmīgu pārošanos, piemēram, optimizējot pārošanās laiku.

(50)

Pamatojoties uz veterinārārsta ieteikumu un ņemot vērā suņa vai kaķa īpašo situāciju, operators var vēlēties kontrolēt minēto reprodukciju ar ķirurģiskiem vai neķirurģiskiem līdzekļiem. Lai izvairītos no sāpēm, jebkura ķirurģiska sterilizācija būtu jāveic veterinārārstam vai – attiecībā uz kaķu tēviņiem, ja dalībvalsts to atļauj, – licencētai veterinārai medmāsai, izmantojot anestēziju un ilgstošu atsāpināšanu.

(51)

Būtu jāaizliedz dzīvnieku piesiešana uz ilgu laiku, jo tā var radīt nopietnas dzīvnieku labturības problēmas. Tā var palielināt kustību orgānu traucējumus, liegt iespēju ērti gulēt vai atpūsties, un dabiski uzvesties.

(52)

Ir ļoti svarīgi suņiem un kaķiem nodrošināt pietiekami daudz vietas, lai tie varētu paust iedzimto uzvedību. Tā paša iemesla dēļ konteineri būtu jāizmanto tikai ārkārtas apstākļos, piemēram, ja agresīvs suns vai kaķis ir īslaicīgi jāizolē vai ja suņi un kaķi tiek vesti pie veterinārārsta. Lai veicinātu suņu un kaķu dabisko diennakts ritmu, to izmitināšanas vietās būtu jānodrošina arī piekļuve dabiskajam apgaismojumam, ko vajadzības gadījumā var papildināt mākslīgais apgaismojums. Lai labāk sekmētu kucēnu attīstību, tos no piecu nedēļu vecuma uz noteiktiem laikposmiem var ievietot drošā āra teritorijā, ņemot vērā viņu individuālās vajadzības un laikapstākļus. Lai apmierinātu vajadzību pēc fiziskām aktivitātēm, socializēšanās un raksturīgās uzvedības paušanas, suņiem, kas vecāki par astoņām nedēļām, būtu jānodrošina piekļuve āra teritorijām. Šādiem suņiem vismaz vienu stundu dienā, kopā ņemot, vajadzētu būt drošai piekļuvei āra teritorijām vai tie būtu jāved pastaigā.

(53)

Lai novērstu to, ka tiek apdraudēta labturība, un jo īpaši lai novērstu sarežģījumus grūsnības laikā, sievišķās kārtas suņi un sievišķās kārtas kaķi nebūtu jāizmanto vaislai, pirms tie sasnieguši dzimumgatavību. Lai kucēm un kaķenēm ļautu fiziski atgūties no grūsnības un zīdīšanas, tās būtu jāatļauj atkārtoti izmantot reprodukcijai tikai pēc tam, kad pagājis pietiekams laikposms. Tomēr, lai novērstu noteiktus patoloģiskus kuču un kaķeņu reproduktīvās veselības stāvokļus, piemēram, piometru, būtu jāatļauj ne vairāk kā trīs grūsnības divu gadu laikposmā, pēc kurām tiek nodrošināts pienācīgs atgūšanās periods, kam jāilgst vismaz vienu gadu attiecībā uz kucēm un kaķenēm, kurām divu gadu laikposmā bijuši trīs metieni, ieskaitot nedzīvus dzimušos kucēnus vai kaķēnus. Kucēm un kaķenēm kļūstot vecākām, kā arī kucēm un kaķenēm, kurām bijuši divi ķeizargriezieni, reprodukcija būtu jāpārtrauc, jo nevar izslēgt, ka vēl viena grūsnība negatīvi ietekmēs to labturību.

(54)

Prakses maiņa attiecībā uz šajā regulā noteikto reprodukcijas ciklu dažos gadījumos varētu negatīvi ietekmēt suņu un kaķu audzētāju ieņēmumus, jo samazināsies gadā iegūto metienu skaits. Tāpēc audzētājiem jādod papildu laiks viņu darījumdarbības modeļu pielāgošanai.

(55)

Ir būtiski, lai suņi un kaķi neapdraudētu cilvēku drošību. Lai mazinātu agresijas pret cilvēkiem risku, suņiem un kaķiem, kas dzimuši vai turēti objektos, būtu jānodrošina pienācīga socializēšanās ar tās pašas sugas pārstāvjiem, ar cilvēkiem un, ja iespējams, ar citiem dzīvniekiem. Tie būtu jātur stimulējošā un neapdraudošā vidē, kas dažādota ar noteiktiem elementiem, piemēram, rotaļlietām, lai tiem būtu iespējas rotaļāties un paust cita veida iedzimto uzvedību. Suņu un kaķu atšķiršanai no mātes nevajadzētu notikt pārāk agrā vecumā, jo tas var minētajiem dzīvniekiem izraisīt nopietnu ar atšķiršanu saistītu stresu un ar to saistītas uzvedības problēmas. Tāpēc tā būtu jāaizliedz, izņemot gadījumus, kad atšķiršanai ir medicīniski iemesli.

(56)

Procedūrām, kuru mērķis ir mainīt suņu un kaķu izskatu vai novērst konkrētas uzvedības izpausmes, piemēram, ausu apgriešanai, astes amputēšanai, nagu izgriešanai un balss saišu vai kroku rezekcijai, ir nopietna negatīva ietekme uz to labturību. Minētās procedūras rada sāpes un neļauj suņiem un kaķiem paust iedzimto uzvedību. Šā iemesla dēļ šādas procedūras būtu jāatļauj tikai tad, ja tās veic veterinārārsts, un tikai gadījumos, kad tās nepieciešamas medicīnisku iemeslu dēļ. Profilaktiska iejaukšanās būtu jāatļauj, ja vien veterinārārsts nav konstatējis medicīnisku indikāciju, kas pamato šādu iejaukšanos.

(57)

Suņiem, ko izmanto militārajos, policijas un muitas dienestos, ir būtiska nozīme nacionālās drošības jomā. Lai apmierinātu to militāro, policijas un muitas dienestu un to operatoru īpašās vajadzības, kas audzē un apmāca suņus minēto iestāžu vajadzībām, būtu jāļauj dalībvalstīm piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz sāpīgām apiešanās metodēm ar suņiem un to piesiešanu, jo šādas prakses un piesiešana varētu būt nepieciešamas šādu suņu apmācības laikā. Neraugoties uz minētajiem izņēmumiem, ir svarīgi nodrošināt, lai personāls, kas attiecīgajos objektos apmāca suņus militārajiem, policijas vai muitas dienestiem, regulāri izietu atbilstošu prasmju apmācību, kurā iemācītos izmantot piemērotas apiešanās un dzīvnieku apmācības metodes un līdz minimumam samazināt sāpes suņiem, kas ir viņu aprūpē.

(58)

Lauksaimniecības dzīvnieku sargsuņi tiek audzēti, lai apsargātu lauksaimniecības dzīvniekus un aizsargātu tos no plēsoņām lauksaimniecības vai ganību apstākļos. Šādi suņi bieži pavada ilgu laiku ārā bez cilvēka klātbūtnes. Ņemot vērā to izmantošanas veidu un šīs izmantošanas noteicošo ietekmi uz to dzīves apstākļiem, šādu dzīvnieku regulāra barošana un pārbaude dažkārt ir sarežģīta. Bieži vien ir grūti izpildīt šīs regulas prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tiek apmierinātas šādu dzīvnieku izmitināšanas un socializācijas vajadzības. Turklāt suņi, ko izmanto ganāmpulka pārvietošanas vadībai, ir ganu suņi un pavada atbildīgo personu. Attiecībā uz šādiem suņiem ir nepieciešami atbrīvojumi no dažām šīs regulas prasībām par turēšanu un socializāciju laikposmā, kad notiek šādu ganāmpulku sezonāla pārvietošana.

(59)

Lai nodrošinātu suņu un kaķu pienācīgu audzēšanu, turēšanu un aprūpi pirms to laišanas tirgū, īpaši svarīgi ir apstākļi audzēšanas objektos, jo slikti dzīvnieku labturības apstākļi sevišķi ietekmē suņus un kaķus agrīnā vecumā. Tāpēc ir svarīgi, lai suņu un kaķu audzēšanas objektus, kuriem ir ievērojama ražošanas jauda, apstiprinātu kompetentās iestādes un lai pirms to apstiprināšanas tajos tiktu veikta pārbaude. Šāda minēto objektu iepriekšēja pārbaude, ko veic oficiāli veterinārārsti vai – ja oficiālās kontroles uzdevums ir deleģēts, – citi speciālisti, un tai sekojoša minēto objektu apstiprināšana ir efektīvs veids, kā nodrošināt objektu atbilstību šīs regulas prasībām. Tomēr, ņemot vērā, ka šādām pārbaudēm vajadzētu būt orientētām uz objektiem, kuros pastāv lielāks risks attiecībā uz dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, un ņemot vērā, ka dalībvalstīs trūkst oficiālu veterinārārstu, nebūtu samērīgi pieprasīt, lai iepriekšēja pārbaude un apstiprināšana tiktu veikta visos objektos. Svarīgi ir arī darīt publiski pieejamu minēto apstiprināto objektu sarakstu, lai potenciālie pircēji varētu pārbaudīt audzēšanas objektu statusu un līdz ar to tiktu stiprināta šādu objektu publiskā kontrole un uzlabota iedzīvotāju informētība. Tā kā audzēšanas objektiem ir vajadzīgs laiks, lai īstenotu prasības attiecībā uz izmitināšanu, un kompetentajām iestādēm ir vajadzīgs laiks, lai veiktu pārbaudes uz vietas pašreizējos audzēšanas objektos, audzēšanas objektu pienākumu saņemt apstiprinājumu būtu jāsāk piemērot tajā pašā dienā, kad sāk piemērot prasības attiecībā uz izmitināšanu.

(60)

Daži operatori, kas laiž tirgū suņus un kaķus, mudina potenciālos klientus par katru cenu iegādāties dzīvniekus, izmantojot emocionālus argumentus un neinformējot potenciālo īpašnieku par sekām, ko rada suņa vai kaķa turēšana. Citi operatori neatlaidīgi atgādina par lolojumdzīvnieku īpašnieka atbildību, un tas, protams, ierobežo to spēju laist suņus un kaķus Savienības tirgū. Atšķirība starp šīm abām attieksmēm parasti dod priekšrocības mazāk atbildīgiem operatoriem un rada konkurences izkropļojumus, neraugoties uz to, cik svarīgi dzīvnieku labturībai un sabiedriskajai kārtībai ir informēt klientus, kas pērk suni vai kaķi, par viņu atbildību. Tāpēc ir pamatoti pieprasīt, lai visi operatori, kas laiž suņus un kaķus Savienības tirgū, informētu nākamos īpašniekus par viņu atbildību. Turklāt, ja operators suņa vai kaķa laišanu tirgū veic, izmantojot tiešsaistes reklāmu, tajā būtu jāiekļauj attiecīgs brīdinājums, lai iedarbīgi nodotu vēstījumu atbildīgām īpašumtiesībām. Ir svarīgi veicināt lolojumdzīvnieku īpašnieku atbildību, lai nodrošinātu labu attiecīgā tirgus darbību un patērētāju aizsardzību, un lai novērsto to, ka suņi un kaķi tiek pamesti tādēļ, ka lolojumdzīvnieku īpašnieki pirms dzīvnieka iegādes nebija informēti par saviem lolojumdzīvnieka īpašnieka pienākumiem. Tāpēc prasība tiešsaistes reklāmās attiecībā uz pārdošanu, atdošanu vai jebkāda cita veida īpašumtiesību nodošanu izvietot brīdinājumu par atbildīgām īpašumtiesībām būtu jāpiemēro arī fiziskām vai juridiskām personām, kas nav operatori. Prasība izvietot brīdinājumu par atbildīgām īpašumtiesībām attiecas uz personām, kas laiž tirgū suņus un kaķus šīs regulas nolūkā. Tās mērķis nav iejaukties nedz preses brīvībā un vārda brīvībā, nedz spēkā esošajos valstu noteikumos par redakcionālo atbildību, kas nav saskaņoti Savienības līmenī.

(61)

Nelikumīgu tirdzniecību un krāpniecisku praksi saistībā ar suņu un kaķu laišanu Savienības tirgū veicina izsekojamības trūkums. Minēto izsekojamības trūkumu rada nepilnīgas šādu dzīvnieku identifikācijas prasības un reģistrācijas prasību trūkums. Turklāt krāpnieciska prakse tiek veicināta, ja suņu un kaķu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas nav saskaņotas vai ja tās nevar viegli izmantot nesaderīgu tehnisko sistēmu dēļ. Gan 2018. gada ES koordinētais kontroles plāns attiecībā uz suņu un kaķu pārdošanu tiešsaistē, gan 2022.–2023. gadā īstenotā ES izpildes panākšanas darbība attiecībā uz kaķu un suņu nelikumīgu tirdzniecību atklāja plaši izplatītu krāpniecisku praksi suņu un kaķu laišanā tirgū Savienībā un ar to saistītās dzīvnieku labturības problēmas. Tāpēc ir būtiski saskaņot suņu un kaķu identifikācijas un reģistrācijas līdzekļu standartus. Nosakot plašu pienākumu apzīmēt un reģistrēt suņus un kaķus, tiek novērstas nepilnības izsekojamības sistēmā, kuras pretējā gadījumā krāpnieki varētu ļaunprātīgi izmantot. Fiziskām vai juridiskām personām, kas Savienības tirgū laiž suņus vai kaķus, būtu jāsniedz pierādījumi par identifikāciju un reģistrāciju kādā no datubāzēm, ko šim nolūkam izveidojušas dalībvalstis. Pēc tam ikreiz, kad mainās īpašumtiesības vai atbildība par konkrētu suni vai kaķi, šāda maiņa būtu jāreģistrē kādā no datubāzēm. Paturot prātā militāro, policijas un muitas dienestu suņu centrālo lomu valstu drošībā, būtu jāļauj dalībvalstīm piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz šādu suņu reģistrāciju, lai novērstu to izsekošanu līdz minētajiem pakalpojumiem.

(62)

Fiziskām vai juridiskām personām, kas laiž suņus un kaķus Savienības tirgū, būtu jāsniedz pierādījumi par identifikāciju, uzrādot dokumentu ar sunim vai kaķim implantētās mikroshēmas kodu, kā arī pierādījumi par minētā dzīvnieka reģistrāciju oficiālā datubāzē. Tādā veidā svarīgākā informācija par dzīvnieku tiks nodota jaunajam īpašniekam un tiks nodrošināta izsekojamība.

(63)

Tā kā lielākā daļa suņu un kaķu pārdošanai vai atdošanai pašlaik tiek piedāvāti, izmantojot tiešsaistes reklāmas, Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek izstrādāta publiski pieejama bezmaksas sistēma, kas ļauj pircējiem pārbaudīt reklamētā suņa vai kaķa identifikācijas, reģistrācijas un informācijas par īpašnieku autentiskumu. Šajā nolūkā fiziskai vai juridiskai personai, kas suni vai kaķi reklamē tiešsaistē, vajadzētu būt pienākumam izmantot verifikācijas sistēmu un reklāmā parādīt šīs sistēmas ģenerēto identifikatoru. Šā pasākuma mērķis ir labāk apkarot krāpniecību, uzlabojot Savienības tirgū laisto suņu un kaķu izsekojamību līdz to izcelsmei, nodrošinot, ka kompetentās iestādes var labāk veikt kontroli, un galu galā uzlabojot šo dzīvnieku labturību. Tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kad tie darbojas kā starpnieki suņu un kaķu laišanā Savienības tirgū, būtu jārīkojas ar pienācīgu rūpību. Tāpēc, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2065 (8), tiešsaistes platformām, kas atļauj reklamēt suņus un kaķus ar nolūku laist tos tirgū, vajadzētu būt pienākumam izstrādāt un organizēt savu tiešsaistes saskarni tā, lai fiziskas vai juridiskas personas, kas reklamē suņus un kaķus, varētu izvietot sludinājumā attiecīgo identifikatoru un informēt pircējus par verifikācijas sistēmu. Tam nebūtu jākļūst ne par tiešsaistes platformu pienākumu kopumā uzraudzīt tajās izvietotās reklāmas, ne par vispārēju faktu noskaidrošanas pienākumu, kura mērķis ir novērtēt identifikācijas un reģistrācijas pareizību pirms piedāvājuma publicēšanas.

(64)

Tā kā dzīvnieku aprūpētāju izpratnes par dzīvnieku labturību līmenim ir tieša ietekme uz viņu aprūpē esošo suņu un kaķu labturību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir pieejama pietiekama apmācība gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā, lai dzīvnieku aprūpētāji varētu izpildīt šajā regulā noteiktās apmācības prasības.

(65)

Lai nodrošinātu suņu un kaķu izsekojamību, tiem vajadzētu būt individuāli apzīmētiem ar unikālu identifikatoru transpondera veidā, un to identifikācijas dati būtu arī jāreģistrē datubāzē. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par suņu un kaķu datubāzes izveidi un uzturēšanu savā teritorijā, lai nodrošinātu šo dzīvnieku izsekojamību. Jānodrošina arī minēto datubāzu sadarbspēja. Tas padarīs vienkāršāku informācijas atrašanu par suņiem un kaķiem visā Savienībā un ļaus kompetentajām iestādēm veikt oficiālas kontroles, lai nodrošinātu dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanu. Lai veicinātu valstu datubāzu sadarbspēju, Komisijai būtu jāizveido indeksēta datubāze.

(66)

Lai izvērtētu progresu attiecībā uz dzīvnieku labturības apstākļiem, kādos suņi un kaķi tiek turēti objektos, un attiecībā uz dzīvnieku izsekojamību, dalībvalstīm ir jāvāc, jāziņo un jāanalizē galvenie politikas rādītāji. Minētie galvenie politikas rādītāji būtu jāsaskaņo atbilstīgi šai regulai, lai nodrošinātu to salīdzināmību Savienības līmenī un ļautu Savienības līmenī uzraudzīt progresu šīs regulas politikas mērķu sasniegšanā.

(67)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (9) paredz noteikumus par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti. Attiecīgo procedūru gaitā dalībvalstu veiktajai personas datu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (10). Lai nodrošinātu augstu datu aizsardzības līmeni, būtu skaidri jānosaka Komisijas un dalībvalstu uzdevumi saistībā ar personas datu apstrādi šajā regulā paredzētajos gadījumos.

(68)

Šīs regulas nolūkā fizisku personu vārdiem un uzvārdiem, kā arī saistītai kontaktinformācijai vajadzētu būt redzamai dokumentos, ko Komisija un dalībvalstis apstrādā šīs regulas īstenošanas gaitā, proti, saistībā ar paziņojumiem par objektiem un to apstiprināšanu, suņu un kaķu reģistrēšanu, suņu un kaķu reģistrācijas pārbaudēm un suņu un kaķu importēšanu. Minēto personas datu apstrādi pamato sabiedrības intereses, lai nodrošinātu suņu un kaķu labturības nosacījumu un prasību ievērošanu, tostarp veicot oficiālas kontroles un nodrošinot izsekojamību, un lai izvairītos no labturības prasību apiešanas, un lai apkarotu suņu un kaķu nelikumīgu tirdzniecību gan starp dalībvalstīm, gan – ievešanas gadījumā – ar trešām valstīm.

(69)

Personas datu glabāšanas laikam objektu reģistrā un apstiprināto audzēšanas objektu sarakstā vajadzētu būt 10 gadiem no objekta darbības izbeigšanas dienas, jo kompetentajām iestādēm, kad tās saņem jaunu paziņojumu par darbībām vai apstiprinājuma pieprasījumu, ir jāspēj piekļūt operatora darbību vēsturei saistībā ar suņu vai kaķu audzēšanu, turēšanu un laišanu Savienības tirgū un jābūt informētām par pagātnē konstatētu dzīvnieku labturības noteikumu neievērošanu.

(70)

Suņu vai kaķu pašreizējo un iepriekšējo īpašnieku personas datu glabāšanas periodam valstu datubāzēs un indeksētajā datubāzē vajadzētu būt pieciem gadiem no suņa vai kaķa nāves reģistrēšanas minētajās datubāzēs vai 25 gadiem no dienas, kad suns vai kaķis minētajās datubāzēs reģistrēts pirmo reizi. Minētais glabāšanas periods ir paredzēts, lai aptvertu suņu un kaķu paredzamo mūža ilgumu, nodrošinātu, ka visiem Savienībā tirgotajiem suņiem un kaķiem ir stabila izsekojamības sistēma, un sniegtu datus, tostarp pēc konkrēta suņa vai kaķa nāves, oficiālajām kontrolēm attiecībā uz labturības problēmām, piemēram, pārmērīgi augstiem mirstības rādītājiem, kam nepieciešama datu analīze.

(71)

Tādus datus, kuri attiecas uz īpašniekiem un pilnvarotām personām, kas Savienībā ieceļo ar suņiem vai kaķiem nekomerciālas pārvietošanās nolūkos, par kuru iepriekš paziņots Savienības lolojumdzīvnieku ceļotāju datubāzē, vajadzētu glabāt piecus gadus no dienas, kad īpašnieks sniedzis šādu iepriekšēju paziņojumu, lai kompetentās iestādes varētu veikt datu analīzi, identificēt aizdomīgu pārvietošanu un organizēt uz risku balstītas oficiālas kontroles nolūkā vērsties pret iespējamiem krāpniekiem.

(72)

To datu glabāšanas periodam Savienības verifikācijas sistēmā, kuri attiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas reklamē suni vai kaķi nolūkā to laist tirgū un izmanto verifikācijas sistēmu nepieciešamā identifikatora ģenerēšanai, vajadzētu būt 18 mēnešiem no identifikatora ģenerēšanas, lai sistēma varētu pircējam, kas minēto sistēmu izmanto, apstiprināt reklamētā suņa vai kaķa identifikācijas, reģistrācijas un īpašnieka informācijas autentiskumu paredzamajā maksimālajā tiešsaistes reklāmas publicēšanas laikā.

(73)

Savienībā importētie suņi un kaķi var būt audzēti vai turēti trešās valstīs apstākļos, kas kaitēja to labturībai. Tas Savienībā rada ar sabiedrības morāles principiem saistītas bažas un rada ar drošību un dzīvnieku veselību un sabiedrības veselību saistītus riskus. Savienības iedzīvotāji uzskata, ka augsts suņu un kaķu labturības līmenis ir morālās atbildības jautājums, un to apstiprina Eirobarometra 2023. gada aptaujas par dzīvnieku labturību rezultāti, daudzās vēstules un lūgumraksti, ko Eiropas Parlaments saņēmis par šo jautājumu, daudzie Parlamenta uzdotie jautājumi un Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcija par ES iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzību pret nelegālās lolojumdzīvnieku tirdzniecības negatīvajām sekām, kā arī Savienības aizliegums laist tirgū un importēt suņu un kaķu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām. Turklāt ar dzīvnieku dzīvību un veselību saistītās problēmas ir labturības problēmu daļa. Piemēram, nespēku, kaheksiju un uzņēmību pret infekcijas slimībām var izraisīt sievišķās kārtas suņu un sievišķās kārtas kaķu pārāk intensīva izmantošana vaislai, kas neatbilst šo dzīvnieku labturības vajadzībām. Visbeidzot, slikti labturības apstākļi var apdraudēt sabiedrības veselību, tostarp veicināt zoonozes izraisītāju, piemēram, dermatofitozes vai iekšējo orgānu parazītu, plašāku izplatību, kā arī netieši palielināt antimikrobiālo rezistenci tādēļ, ka izcelsmes objektā lielos daudzumos ir jālieto antimikrobiālie līdzekļi. Suņi un kaķi, ko audzē sliktos labturības apstākļos, var arī apdraudēt sabiedrības drošību, jo šādi audzēti dzīvnieki var kļūt agresīvi. Ņemot vērā minētās bažas saistībā ar sabiedrības morāles principiem un drošību, un dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības risku, un nolūkā sasniegt šīs regulas mērķus, ir svarīgi, lai operatori, kas importē suņus un kaķus no trešām valstīm, ievērotu dzīvnieku labturības noteikumus, kas ir identiski vai līdzvērtīgi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, un sniegtu tādas pašas garantijas attiecībā uz dzīvnieku izsekojamību. Ņemot vērā to, ka trešo valstu operatoriem, kas iesaistīti suņu un kaķu eksportēšanā uz Savienību, šajā nolūkā būs jāveic izmaiņas, tiem jānodrošina tāds pats pārejas periods kā Savienības operatoriem.

(74)

Lai nodrošinātu pienācīgu importēšanas noteikumu izpildi, Komisijai būtu jāizveido to trešo valstu saraksts, kas apstiprinātas suņu un kaķu laišanai Savienības tirgū, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu par konkrēto trešo valstu oficiālo kontroļu uzticamību, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto dzīvnieku labturības noteikumu vai Savienības par līdzvērtīgiem atzītu noteikumu izpildi attiecīgo trešo valstu teritorijā esošajos objektos, kuri eksportē vai plāno eksportēt suņus un kaķus uz Savienības tirgu. Turklāt, lai nodrošinātu izsekojamību un sekmētu kontroli Savienības robežkontroles punktos, būtu jāizveido to objektu saraksts, kuros audzē un tur suņus un kaķus minētajās trešās valstīs un kuriem ir ļauts šos dzīvniekus eksportēt uz Savienību. Komisijai, izmantojot uz risku balstītu pieeju, būtu jāveic revīzijas, lai pārbaudītu oficiālo kontroļu sistēmas uzticamību trešās valstīs, kas apstiprinātas saskaņā ar šo regulu, kā arī tajās trešās valstīs, kuras lūdz apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu. Atbilstība attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem vai noteikumiem, ko Savienība atzinusi par līdzvērtīgiem, būtu jāapliecina attiecīgā veselības sertifikātā, ko izmanto šādam eksportam. Minētajā nolūkā Komisijai būtu jācenšas grozīt attiecīgo oficiālā sertifikāta paraugu, lai iekļautu attiecīgo dzīvnieku labturības apliecinājumu.

(75)

Lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un nodrošinātu Savienībā importēto suņu un kaķu pienācīgu izsekojamību, ir lietderīgi šajā regulā prasīt, lai dzīvnieki tiktu apzīmēti pirms to ievešanas Savienībā un lai to importētāji nodrošinātu dzīvnieku reģistrāciju kādā no dalībvalstu datubāzēm. Šādi tiks panākta lielāka uzraudzība attiecībā uz minēto dzīvnieku pārvietošanu. Turklāt 2022. un 2023. gadā īstenotā ES koordinētā rīcība attiecībā uz kaķu un suņu nelikumīgu tirdzniecību parādīja, ka viena no izplatītākajām krāpnieciskajām darbībām tirdzniecībā ar suņiem un kaķiem ir tirdzniecībai paredzētu suņu un kaķu importēšana Savienībā, apgalvojot, ka minētā pārvietošana ir nekomerciāla pārvietošana, kā definēts Savienības dzīvnieku veselības noteikumos, proti, tādu suņu un kaķu pārvietošana, kas pavada savus īpašniekus vai īpašnieka pilnvarotu personu bez nodoma nodot īpašumtiesības. Lai nodrošinātu dalībvalstīm instrumentus, ar ko veikt uz risku balstītu kontroli minētās krāpnieciskās prakses izskaušanai, ir būtiski, lai par suņu un kaķu nekomerciālu ievešanu Savienībā tiktu paziņots iepriekš neatkarīgi no dzīvnieku skaita, izmantojot tam paredzētu Savienības lolojumdzīvnieku ceļotāju datubāzi. Minētajā datubāzē būtu jāvāc paziņojumi par visu šādu dzīvnieku ievešanu Savienībā neatkarīgi no ievešanas vietas, lai dalībvalstīm būtu nepieciešamā pārredzamība un lai palīdzētu atklāt aizdomīgu pārvietošanu. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka Komisija izveido un uztur minēto datubāzi, lai dalībvalstīm būtu piekļuve visai informācijai, kas pieejama nolūkā veikt kontroles darbības savā valstī. Dalībvalstīm būtu jāizmanto datubāzē savāktā informācija un attiecīgā gadījumā jāveic mērķtiecīgas kontroles darbības attiecībā uz aizdomīgu pārvietošanu, tostarp vajadzības gadījumā pārbaudes uz vietas.

(76)

Lai efektīvi īstenotu šo regulu, dalībvalstis tiek mudinātas rīkot kampaņas nolūkā palielināt informētību par šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, tostarp kampaņas, kas vērstas uz fiziskām vai juridiskām personām, kurām pieder suņi vai kaķi, un potenciālajiem suņu vai kaķu pircējiem. Minētās kampaņas varētu aptvert pienākumu apzīmēt un reģistrēt suņus un kaķus saskaņā ar šo regulu, prasības attiecībā uz to sludinājumu saturu, kuros reklamē suņu vai kaķu pārdošanu vai īpašumtiesību vai atbildības par tiem nodošanu, kā arī iemeslus, kādēļ nepieciešama sistēma tiešsaistes reklāmu autentiskuma pārbaudei, sistēmas tehniskās iezīmes un to, kā to izmantot. Kampaņas varētu aptvert iemeslus, kāpēc tiek izplatīts brīdinājums par atbildīgām īpašumtiesībām, un izskaidrot atbildīgu īpašumtiesību jēdzienu, tostarp par to, cik svarīgi ir nepamest suņus vai kaķus. Komisijai būtu jāveicina paraugprakses apmaiņa attiecībā uz šādiem izpratnes veicināšanas pasākumiem. Vairākās dalībvalstīs ir ieviestas suņu un kaķu sterilizācijas programmas, lai ierobežotu klaiņojošu suņu un kaķu nekontrolētu reprodukciju. Šīs valstis īsteno izpratnes veicināšanas kampaņas par šādām programmām. Neefektīvas sterilizācijas programmas var palielināt dzīvnieku pamešanas gadījumu skaitu. Turklāt, ja klaiņojošu dzīvnieku populācijas netiek pienācīgi pārvaldītas, Savienības tirgū var tikt laists vairāk suņu un kaķu. Valstu kampaņas par sterilizācijas programmām varētu integrēt izpratnes veicināšanas kampaņā par šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, lai veicinātu atbildīgas īpašumtiesības un samazinātu spiedienu uz suņu un kaķu tirgu.

(77)

Lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību, jo īpaši EFSA atzinumus, kā arī minētās attīstības sociālo, ekonomisko un vides ietekmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot rādītājus attiecībā uz suņu un kaķu uzvedību un fizisko izskatu un šajā nolūkā precizējot genotipu īpašības un pretdabiskas uzbūves iezīmes, kuru dēļ kaķis vai suns būtu jāizslēdz no reprodukcijas, lai audzēšanas stratēģiju rezultātā neradītu kaitīgu ietekmi uz suņu un kaķu veselību vai labturību. Skaistuma skašu, izstāžu un konkursu kontekstā, ņemot vērā gan EFSA zinātnisko atzinumu, gan nozares īpašos sociālos un ekonomiskos apstākļus, minētajos deleģētajos aktos būtu jāatspoguļo progresīva un līdzsvarota pieeja, lai nodrošinātu samērīgu un praktiski sasniedzamu īstenošanu.

(78)

Lai noteiktu minimālos kritērijus, kas jānovērtē dzīvnieku labturības apmeklējumu laikā, un lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību, kā arī tās sociālo, ekonomisko un vides ietekmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā papildināt šīs regulas 10. pantu un grozīt šīs regulas pielikumus attiecībā uz suņu un kaķu audzēšanas, turēšanas un apzīmēšanas prasībām, kā arī rādītājus šīs regulas politikas mērķu uzraudzībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(79)

Būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus turpmāk minēto aspektu īstenošanai:

Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(80)

Dažādās dalībvalstīs iedzīvotāju attieksme pret suņu un kaķu labturību atšķiras. Tādēļ dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas visaptverošu noteikumu kopumu par šādu dzīvnieku labturību. Tā kā šī regula nosaka minimālās prasības, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm saglabāt vai pieņemt stingrākus valstu noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt suņu un kaķu aizsardzību, kas ir plašāka par šajā regulā paredzēto, ja vien šie valstu noteikumi neietekmē iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

(81)

Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai par visiem valstu noteikumiem, kas ir stingrāki par šajā regulā paredzētajiem. Komisijai šādi noteikumi būtu jādara zināmi citām dalībvalstīm. Ja valstu noteikumi ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (13) darbības jomā, tie būtu jāpaziņo Komisijai saskaņā ar minēto direktīvu.

(82)

Savienības tiesību aktus ir svarīgi regulāri uzraudzīt un izvērtēt, lai tos vajadzības gadījumā varētu atjaunināt nolūkā turpināt sasniegt to mērķus. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz pienākums Komisijai uzraudzīt suņu un kaķu labturību Savienībā un veikt izvērtējumu, ar ko jāiepazīstina citas Savienības iestādes.

(83)

Lai nodrošinātu šīs regulas pilnīgu piemērošanu, dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, aptverot visus operatoriem piemērojamos pienākumus, tostarp aizliegumu pamest suņus un kaķus, un jānodrošina šo sodu izpilde. Minētajiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Jo īpaši smagu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā dalībvalstīm būtu jānosaka sodi, kas ir finansiāli atturoši, ņemot vērā operatora apgrozījumu, un kas ietver iespēju aizliegt operatoram veikt tā darbību.

(84)

Ņemot vērā patversmes darbības izmaksas un sabiedrības ieguvumus no minētās darbības, ja patversmes atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām par negribētu, pamestu vai klaiņojošu suņu un kaķu labturību, dalībvalstis tiek mudinātas apsvērt iespēju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka patversmes un organizācijas, kas ir atbildīgas par minētajiem dzīvniekiem, tiek pienācīgi finansētas saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

(85)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izveidot prasību minimumu, kas nodrošina iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu suņu un kaķu labturības līmeni un minēto dzīvnieku izsekojamību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet regulas ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(86)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 57. panta 1. punkta g) apakšpunktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2024. gada 18. novembrī sniedza atzinumu,