1.   Puses stiprina savu politisko dialogu un sadarbību visos līmeņos, apmainoties un apspriežoties par divpusējiem, reģionāliem, starpreģionāliem, starptautiskiem un daudzpusējiem jautājumiem.

2.   Politiskā dialoga mērķis ir:

3.   Pušu politiskais dialogs pēc savstarpējas vienošanās var notikt šādos veidos:

1.   Puses sadarbojas cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā, tostarp attiecībā uz starptautisko cilvēktiesību instrumentu ratifikāciju un īstenošanu, un demokrātijas principu un tiesiskuma stiprināšanā, dzimumu līdztiesības veicināšanā un visu veidu diskriminācijas apkarošanā.

2.   Šāda sadarbība var ietvert šādas darbības:

1.   Puses veicina dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm. Puses atzīst, ka dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm ir priekšnoteikums, lai pilnībā sasniegtu ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību, demokrātiju un drošību. Puses izpēta turpmākas sadarbības shēmas un iespējamās sinerģijas starp attiecīgajām politikas jomām un iniciatīvām saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un saistībām, piemēram, ANO Ģenerālās asamblejas 1979. gada 18. decembrī pieņemto Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas vispārējiem ieteikumiem, programmu 2030. gadam un ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 (2000) un turpmākajām ANO Drošības padomes rezolūcijām par sievietēm, mieru un drošību.

2.   Šāda sadarbība var ietvert šādas darbības:

1.   Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (turpmāk “MII”) un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstiskiem, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses sadarbojas un sniedz savu ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valsts līmenī īstenojot esošās saistības, kuras tās uzņēmušās starptautiskos atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumos un nolīgumos, kā arī citas attiecīgās starptautiskās saistības. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

2.   Puses sadarbojas un sniedz ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu:

3.   Puses veido regulāru politisku dialogu, ar ko šajā pantā minētos elementus papildina un konsolidē.

1.   Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI), tostarp to munīcijas, detaļu un sastāvdaļu, nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī to nelikumīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošināta uzglabāšana un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2.   Puses ievēro un pilnā apjomā pilda savas attiecīgās saistības vērsties pret VIKI, tostarp to munīcijas, detaļu un sastāvdaļu, nelikumīgu tirdzniecību, atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī savas saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos.

3.   Puses atzīst, ka iekšzemes kontroles sistēmas ir svarīgas, lai parasto ieroču nodošana noritētu saskaņā ar esošajiem starptautiskajiem standartiem. Puses atzīst, ka šādu kontroli ir svarīgi atbildīgi piemērot, lai veicinātu mieru, drošību un stabilitāti starptautiskā un reģionālā mērogā, kā arī lai mazinātu cilvēku ciešanas un novērstu parasto ieroču novirzīšanu.

4.   Puses pilnībā īsteno 2013. gada 2. aprīlī Ņujorkā pieņemto Ieroču tirdzniecības līgumu (turpmāk “ITL”) un sadarbojas viena ar otru ITL ietvaros, tostarp veicinot tā vispārēju piemērošanu un tā pilnīgu īstenošanu visās valstīs, kuras ir minētā līguma puses.

5.   Puses sadarbojas un nodrošina savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai regulētu starptautisko tirdzniecību ar parastajiem ieročiem vai uzlabotu šo regulējumu un lai novērstu, apkarotu un izskaustu parasto ieroču, tostarp to munīcijas, detaļu un sastāvdaļu, nelikumīgu tirdzniecību.

6.   Puses izveido regulāru politisko dialogu, lai papildinātu un konsolidētu šā panta jautājumus.

1.   Puses atzīst, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību, nedrīkst palikt nesodīti, un tās cenšas nodrošināt, lai šos noziegumus efektīvi izmeklētu un sauktu pie atbildības par tiem, veicot pasākumus valsts līmenī un uzlabojot starptautisko sadarbību, tostarp ar Starptautisko Krimināltiesu (turpmāk “SKT”).

2.   Puses veicina Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu (turpmāk “Romas statūti”) vispārēju piemērošanu un strādā pie tā, lai valstis, kuras ir Romas statūtu puses, tos efektīvi īstenotu iekšzemē. Puses attiecīgi apmainās ar paraugpraksi par iekšzemes tiesību aktu pieņemšanu un veic pasākumus, lai aizsargātu Romas statūtu integritāti.

1.   Puses veicina daudzpusējas attiecības un sadarbojas, apmainoties ar viedokļiem un vajadzības gadījumā koordinējot nostājas starptautiskās organizācijās un forumos, tostarp ANO un tās specializētajās aģentūrās, Pasaules Tirdzniecības organizācijā (turpmāk “PTO”), divdesmit pasaules attīstītāko valstu grupā (turpmāk “G20”) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (turpmāk “ESAO”).

2.   Puses nodrošina efektīvu konsultāciju mehānismu daudzpusējos forumos. Puses uztur atklātu un nepārtrauktu dialogu ANO Cilvēktiesību padomē, ANO Ģenerālajā asamblejā un, vajadzības gadījumā un ja Puses par to vienojušās, citās ANO struktūrās un specializētajās aģentūrās.

1.   Puses sadarbojas, apmainoties viedokļiem savstarpēju interešu jautājumos un vajadzības gadījumā apmainoties ar informāciju par nostāju reģionālos un apakšreģionālos forumos un organizācijās.

2.   Puses veicina starpreģionālo dialogu un sadarbību, tostarp saistībā ar sadarbību starp Savienību un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienu (turpmāk “CELAC”). Sadarbībā pēc vajadzības var ietvert atbalstu CELAC integrācijai un kopienas veidošanai.

3.   Puses veicina sadarbību Klusā okeāna valstu aliansē, izmantojot tās sistēmu novērotājām valstīm.

4.   Puses veicina reģionālu un trīspusēju sadarbību ar trešām valstīm, galvenokārt Centrālamerikā un Karību jūras reģionā.

1.   Puses pastiprina esošo sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības un personu izdošanas jomā, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem. Puses stiprina esošos mehānismus un vajadzības gadījumā apsver iespēju izstrādāt jaunus mehānismus, lai atvieglotu starptautisko sadarbību šajā jomā. Šāda sadarbība ietver pasākumu veikšanu, lai attiecīgi parakstītu vai ratificētu attiecīgos starptautiskos instrumentus vai pievienotos tiem un tos pilnībā īstenotu, kā arī ciešāku sadarbību ar Eurojust.

2.   Puses attīsta tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu, tostarp attiecībā uz Hāgas starptautisko privāttiesību konferences konvencijām starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības, ka arī bērnu aizsardzības jomā.

1.   Puses sadarbojas un apmainās ar viedokļiem par transnacionālās organizētās noziedzības, cilvēku tirdzniecības, migrantu kontrabandas, šaujamieroču, tostarp to munīcijas, detaļu un sastāvdaļu tirdzniecības, ekonomisko un finanšu noziegumu, narkotiku problēmas pasaulē, korupcijas un maksāšanas līdzekļu viltošanas novēršanu un apkarošanu saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām, tostarp attiecībā uz savstarpēju tiesisko palīdzību, informācijas apmaiņu, paraugpraksi un apmācību, un noziedzīgi iegūtu aktīvu vai līdzekļu atgūšanu.

2.   Puses turpina dialogu un sadarbību tiesībaizsardzības jomā, tostarp izmantojot stratēģisku sadarbību ar Eiropolu, kā arī savu tiesu iestāžu stratēģisko sadarbību, tostarp ar Eurojust starpniecību un attiecīgā gadījumā ar citām valsts un starptautiskām iestādēm.

3.   Puses cenšas sadarboties starptautiskos forumos, lai attiecīgi veicinātu to, ka tiek ievērota un īstenota Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību, kas pieņemta 2000. gada 15. novembrī ar ANO Rezolūciju 55/25 (turpmāk “Palermo konvencija”), un tās protokoli.

4.   Puses veicina Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas īstenošanu, kas pieņemta 2003. gada 31. oktobrī ar ANO Rezolūciju 58/4, un atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas īstenošanas pārskatīšanas mehānismu, ko izveidoja ANO Pretkorupcijas konvencijas dalībvalstu konference Dohā 2009. gada 9.-13. novembrī (turpmāk “īstenošanas pārskatīšanas mehānisms”), tostarp ievērojot pārredzamības principu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību īstenošanas pārskatīšanas mehānismā.

5.   Puses atzīst to, cik svarīga ir korupcijas apkarošana starptautiskās tirdzniecības un ieguldījumu jomā, un šajā nolūkā apņemas ievērot šā nolīguma Protokolu par korupcijas novēršanu un apkarošanu.

1.   Puses, ievērojot to attiecīgos normatīvos aktus un kompetences, sadarbojas un apmainās ar zināšanām un informāciju par migrācijas jautājumiem, tostarp likumīgu un neatbilstīgu migrāciju, migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanu, migrāciju un attīstību, patvērumu, atpakaļuzņemšanu, integrāciju, vīzām, likumīgas migrācijas sekmēšanu, migrācijas kontroli un robežu pārvaldību. Puses apmainās ar paraugpraksi migranšu un bērnu, jo īpaši nepavadītu bērnu, kā arī citu neaizsargātu grupu aizsardzības jomā.

2.   Puses sadarbojas, lai novērstu neatbilstīgu migrāciju, apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību un veicinātu drošu, likumīgu un sakārtotu migrāciju. Šajā nolūkā saskaņā ar Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem:

1.   Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkomānijas jautājumiem nolūkā:

2.   Puses sadarbojas, lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus, tostarp, ja iespējams, mudinot trešās valstis, kuras to vēl nav izdarījušas, ratificēt un īstenot spēkā esošās starptautiskās narkotiku kontroles konvencijas un protokolus, kuru puses tās ir. Puses savas darbības balsta uz to piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, vispārpieņemtiem principiem saskaņā ar attiecīgajām ANO narkotiku kontroles konvencijām un ieteikumiem, kas izklāstīti UNGASS 2016 noslēguma dokumentā “Mūsu kopīgā apņemšanās efektīvi risināt un apkarot narkotiku problēmu pasaulē”, kurš ir jaunākais starptautiskais konsenss par politiku narkotiku jomā pasaulē, lai izvērtētu, kā tiek īstenotas saistības kopīgi risināt un apkarot narkotiku problēmu pasaulē.

1.   Puses atzīst, ka kibernoziedzība ir pasaules mēroga problēma, kurai ir vajadzīgi pasaules mēroga risinājumi. Puses stiprina sadarbību, lai novērstu un apkarotu kibernoziedzību, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi un tendencēm saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību instrumentiem kibernoziedzības jomā. Puses vajadzības gadījumā sadarbojas, lai sniegtu palīdzību un atbalstu citām valstīm, tām izstrādājot efektīvus tiesību aktus, politiku un praksi kibernoziedzības novēršanai un apkarošanai.

2.   Puses attiecīgā gadījumā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem apmainās ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi tādās jomās kā kibernoziegumu izmeklētāju izglītība un apmācība, kibernoziegumu izmeklēšanas veikšana un digitālā kriminālistika, īpašu uzmanību pievēršot bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanai un kritiskās infrastruktūras, piemēram, finanšu, enerģētikas un telekomunikāciju nozares, aizsardzībai.

1.   Puses atzīst, ka ir svarīgi aizsargāt pamattiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu minēto pamattiesību ievērošanu, tostarp tiesībaizsardzības jomā un terorisma un citu smagu starptautisku noziegumu novēršanā un apkarošanā.

2.   Puses sadarbojas, lai veicinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību. Sadarbība divpusējā un daudzpusējā līmenī var ietvert spēju veidošanu, tehnisko palīdzību, informācijas un speciālo zināšanu apmaiņu un sadarbību, izmantojot regulatīvos partnerus starptautiskās struktūrās pēc Pušu savstarpējas vienošanās.

1.   Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos panākt ilgtspējīgu attīstību, kā norādīts programmā 2030. gadam. Puses atzīst, ka ilgtspējīgai attīstībai ilgtermiņā ir vajadzīga iekļaujoša ekonomikas izaugsme, sociālā labklājība un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana. Minētās trīs dimensijas ir atzītas par savstarpēji cieši saistītām un tādām, kas savstarpēji pastiprina cita citu.

2.   Puses līdzsvarotā veidā veicina ilgtspējīgu attīstību tās trijās dimensijās, proti, ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā, tostarp dabas resursu atbildīgu, efektīvu izmantošanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu saskaņā ar Pušu attiecīgajām prioritātēm un apstākļiem, kā arī vairo izpratni par ekonomiskajām un sociālajām izmaksām, ko rada kaitējums videi, neilgtspējīgi ražošanas un patēriņa modeļi un ar to saistītā ietekme uz cilvēku labklājību.

3.   Puses veicina cilvēku iekļaujošu ilgtspējīgu attīstību, izmantojot dialogu, kopīgu rīcību, paraugprakses apmaiņu, labu pārvaldību visos līmeņos un finanšu resursu mobilizāciju, pēc iespējas labāk izmantojot esošos finanšu instrumentus un izpētot jaunu instrumentu izveides dzīvotspēju.

1.   Attīstības sadarbības galvenais mērķis ir īstenot programmu 2030. gadam tās daudzdimensionālajā un uz cilvēku vērstajā perspektīvā un sasniegt IAM. Principi, kas izklāstīti Pasaules mēroga partnerībā efektīvai attīstības sadarbībai, Parīzes Deklarācija par palīdzības efektivitāti, kura pieņemta 2005. gada 2. martā Parīzē Augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti, un Akras rīcības programma, kas apstiprināta 2008. gada 4. septembrī Akrā Augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti, ir svarīgi rīki, uz kuriem balstīties, lai maksimāli palielinātu partnerības ietekmi uz attīstību.

2.   Puses risina problēmas, kas saistītas ar IAM sasniegšanu, prioritāti piešķirot katras Puses vajadzībām un valstu atbildībai, ņemot vērā reģionālo kontekstu un veidojot sinerģijas un attīstības partnerības ar virkni ieinteresēto personu šajā jomā, tostarp pilsonisko sabiedrību, vietējām pašvaldībām, privāto sektoru vai bezpeļņas organizācijām. Atzīstot valdību centrālo lomu attīstības veicināšanā, Puses sadarbojas arī, lai veicinātu to, ka privātais sektors, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (turpmāk “MVU”), savā praksē izmanto ilgtspējīgas attīstības politiku.

3.   Puses sadarbojas, lai pakāpeniski uzlabotu resursu izmantošanas efektivitāti pasaulē un patēriņa un ražošanas modeļu ilgtspēju saskaņā ar saskaņotiem starptautiskiem regulējumiem, un cenšas veikt darbības, kuru mērķis ir atsaistīt ekonomikas izaugsmi no vides degradācijas.

4.   Puses uztur regulāru politikas dialogu par ilgtspējīgu attīstību un IAM sasniegšanu, pamatojoties uz kopīgām prioritātēm, lai uzlabotu to attīstības sadarbības kvalitāti un efektivitāti saskaņā ar starptautiski atzītiem palīdzības un attīstības efektivitātes principiem.

5.   Puses atzīst, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas integrēšana nozaru un starpnozaru plānos, programmās un politikā attiecīgajās nozarēs un vietējo tiesisko, institucionālo un regulatīvo sistēmu stiprināšana var palīdzēt radīt pozitīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un tās ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī panākt ilgtspējīgu attīstību. Puses sadarbojas, lai attiecīgā gadījumā iekļautu bioloģiskās daudzveidības integrēšanu attiecīgajās nozarēs, lai pastiprinātu centienus apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un uzlabot cilvēku labklājību.

6.   Puses sadarbojas un veic kopīgas darbības, tostarp izmantojot divpusēju saskaņošanu attiecīgos daudzpusējos forumos, kā arī reģionālu un trīspusēju sadarbību, vēlams, pamatojoties uz esošajiem mehānismiem un iniciatīvām, ņemot vērā Pušu ilgtspējīgas attīstības dialogu un to apņemšanos īstenot programmu 2030. gadam. Sadarbības veidi var ietvert šādas jomas:

7.   Puses turpina attīstīt trīspusējus sadarbības pasākumus, lai atbalstītu trešās valstis IAM īstenošanā, tostarp vismazāk attīstītās valstis (VAV) un citas jaunattīstības valstis neaizsargātības situācijās, piemēram, mazās salu jaunattīstības valstis (SIDS). Šajā sakarā Puses izpēta novatoriskas iesaistes modalitātes, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz attīstītākām jaunattīstības valstīm. Trīspusējā sadarbība ietver atbalstu īpaši pielāgotām stratēģijām un kopīgi saskaņotām darbībām, kuru pamatā ir trešo valstu vajadzības. Šajā nolūkā Puses izstrādā koordinētus sadarbības pasākumus, piemēram, tehnisko palīdzību, apmācību, spēju veidošanu, zināšanu apmaiņu, un citus sadarbības veidus, kas kopīgi noteikti starp Pusēm un starp Pusēm un saņēmēju trešo valsti.

8.   Šādu sadarbību cita starpā var īstenot ar šādām metodēm:

9.   Puses sadarbojas, lai stiprinātu pārskatatbildību un pārredzamību, galveno uzmanību pievēršot attīstības rezultātu uzlabošanai, un sadarbojas, lai stiprinātu valstu sistēmas ilgtspējīgu pakalpojumu sniegšanai un integrētu dzimumu līdztiesības apsvērumus visās programmās un instrumentos.

10.   Attīstības sadarbību īsteno saskaņā ar attiecīgiem starptautiski atzītiem principiem un politiku, ko ievēro abas Puses.

1.   Puses atzīst to, cik svarīga ir politika līdzsvarotas un ilgtspējīgas teritoriālās un pilsētu attīstības veicināšanai kā līdzeklis tam, lai efektīvi sekmētu programmas 2030. gadam un Jaunās pilsētattīstības programmas mērķu īstenošanu.

2.   Puses veicina sadarbību un partnerību, iesaistot visus galvenos dalībniekus reģionālās un teritoriālās attīstības un ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā, jo īpaši attiecībā uz veidiem, kā integrēti un visaptveroši risināt teritoriālās un pilsētu problēmas.

3.   Puses, kad vien iespējams, rada konkrētas iespējas starpreģionu un starppilsētu sadarbībai ilgtspējīgu reģionālo un pilsētu problēmu risināšanā, lai uzlabotu spēju veidošanu, izmantojot pieredzes un prakses apmaiņu un savstarpēju mācīšanos.

1.   Puses atzīst, ka dabas resursus un bioloģisko daudzveidību, tostarp augsni, zemi, mežus, ūdeņus, okeānus, jūras un jūras resursus, ir nepieciešams aizsargāt, saglabāt, atjaunot un ilgtspējīgi pārvaldīt, kas ir pamats ilgtspējīgai attīstībai, kura atbalsta pašreizējo un nākamo paaudžu vajadzības.

2.   Puses atzīst to, cik svarīga ir globālā vides pārvaldība un starptautiskie noteikumi, tostarp daudzpusēji vides nolīgumi, kopīgu vides problēmu risināšanā. Katra Puse atkārtoti apstiprina savu apņemšanos īstenot daudzpusējos vides nolīgumus, kuros tā ir puse.

3.   Puses stiprina sadarbību savstarpēji saskaņotās prioritārās jomās attiecībā uz vides aizsardzību, dabas resursu saglabāšanu, atbildīgu, efektīvu izmantošanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu un vides apsvērumu integrēšanu visās sadarbības jomās, tostarp starptautiskā un reģionālā kontekstā. Minētās prioritārās jomas var būt šādas:

1.   Puses atzīst, ka neatliekami risināmie klimata pārmaiņu draudi prasa kolektīvu rīcību mazemisiju un pret klimata pārmaiņām noturīgai attīstībai, kā arī pielāgošanās pasākumus.

2.   Puses atzīst to, cik svarīgi ir starptautiskie noteikumi un nolīgumi klimata pārmaiņu jomā, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, kas noslēgta Ņujorkā 1992. gada 9. maijā (turpmāk “UNFCCC”), un Parīzes nolīgums, un uzsver to īstenošanas neatgriezeniskumu, un atkārtoti apstiprina savas saistības saskaņā ar šiem nolīgumiem.

3.   Puses sadarbojas, lai stiprinātu sadarbību UNFCCC ietvaros, īstenotu Parīzes nolīgumu un savus nacionāli noteikto devumu (turpmāk “NND”), kā arī lai aicinātu citas valstis to darīt un izstrādāt savas ilgtermiņa zemu siltumnīcefekta gāzu emisijas attīstības stratēģijas.

4.   Šāda sadarbība var ietvert šādas darbības:

1.   Puses atzīst to, cik svarīga ir enerģētikas nozare ekonomikas uzplaukumā un starptautiskā miera un stabilitātes nodrošināšanā, un uzsver, ka enerģētikas nozares pārveide ir būtiska, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti programmā 2030. gadam un Parīzes nolīgumā. Tās atzīst nepieciešamību uzlabot un dažādot energoapgādi (tostarp sekmēt atjaunīgo enerģiju), veicināt inovāciju, pētniecību, attīstību un cilvēkresursu apmācību, kā arī palielināt energoefektivitāti, lai stiprinātu energoproduktivitāti, enerģētisko drošību un drošu, ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu enerģiju. Puses strādā pie minēto mērķu sasniegšanas.

2.   Puses uztur informācijas apmaiņu par enerģētiku un sadarbojas divpusēji, reģionāli un daudzpusēji, lai veicinātu tirgu atvērtību un konkurētspēju, dalītos paraugpraksē, veicinātu zinātniski pamatotu un pārredzamu regulējumu un apspriestu sadarbības jomas enerģētikas jautājumos, piemēram, starptautiskos forumos, mehānismos un iniciatīvās.

1.   Puses atzīst to, cik svarīga ir zivsaimniecības, akvakultūras un citu jūrniecības darbību saglabāšana un ilgtspējīga un atbildīga pārvaldība un to ieguldījums, lai nodrošinātu ekonomiskās, sociālās un vides iespējas esošajām un nākamajām paaudzēm.

2.   Puses stiprina dialogu un sadarbību savstarpēju interešu jautājumos zivsaimniecības un jūrlietu jomās.

3.   Puses atbilstīgi savām starptautiskajām saistībām:

1.   Puses veicina labvēlīgu vidi MVU attīstībai un konkurētspējas uzlabošanai un attiecīgā gadījumā veicina horizontālu sadarbību rūpniecības politikas jomā. Sadarbība ietver šādas darbības:

2.   Puses sekmē attiecīgos sadarbības pasākumus, ko īsteno privātais sektors.

1.   Puses atzīst, ka pārredzama, uz tirgu balstīta pieeja ir labākais veids, kā radīt labvēlīgu vidi ieguldījumiem izejvielu ražošanā un tirdzniecībā.

2.   Puses veicina sadarbību jautājumos, kas saistīti ar izejvielām, attiecīgos reģionālos vai daudzpusējos forumos vai divpusējā dialogā pēc vienas Puses pieprasījuma, pamatojoties uz savstarpējām interesēm. Šīs sadarbības mērķis ir likvidēt šķēršļus izejvielu tirdzniecībai šādā vidē, stiprināt uz noteikumiem balstītu globālu izejvielu tirdzniecības sistēmu, veicināt pārredzamību pasaules izejvielu tirgos un sekmēt ilgtspējīgu attīstību.

3.   Šāda sadarbība var ietvert informācijas apmaiņu saistībā ar šādiem jautājumiem:

1.   Puses sadarbojas un stiprina dialogu visās attiecīgajās transporta politikas jomās, tostarp integrētā transporta politikā, lai uzlabotu preču apriti un pasažieru pārvietošanos, sekmētu jūras un aviācijas drošumu un drošību un vides aizsardzību, kā arī palielinātu Pušu transporta sistēmu efektivitāti.

2.   Šāda sadarbība un dialogs var ietvert šādas darbības:

1.   Puses sadarbojas attiecīgos starptautiskos forumos, jo īpaši ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (turpmāk “UNESCO”), lai sasniegtu kopīgus mērķus un veicinātu kultūras daudzveidību, tostarp īstenojot Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, ko 2005. gada 20. oktobrī Parīzē pieņēma UNESCO Ģenerālā konference.

2.   Puses veicina ciešāku sadarbību kultūras un radošajās nozarēs un jomās, tostarp nākotnes un jaunās tehnoloģijas un audiovizuālos medijus, lai cita starpā uzlabotu savstarpējo sapratni un zināšanas par Pušu attiecīgajām kultūrām.

3.   Puses veicina kultūras apmaiņu un īsteno kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās saskaņā ar pieejamajiem sadarbības satvariem.

4.   Lai uzlabotu vispārēju piekļuvi kultūrai un tās komponentiem, Puses veicina sadarbību un kopīgas iniciatīvas, kas saistītas ar digitālā satura radīšanu, veicināšanu un izplatīšanu mākslas un kultūras jomā, ievērojot tiesisko regulējumu, kas atzīst un augstu vērtē autoru darbu.

5.   Puses rosina starpkultūru dialogu starp to attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī privātpersonām.

6.   Puses atzīst kultūras kā konfliktu novēršanas un ilgtspējīgas attīstības ekonomiskās, sociālās un vides dimensijas veicinātājas un virzītājspēka lomu, paturot prātā, ka kultūras un radošās nozares ir nozīmīgi attīstīto un jaunattīstības valstu ekonomikas virzītājspēki.

1.   Puses atzīst, ka nodarbinātības un sociālās politikas centrā vajadzētu būt dzīves līmeņa uzlabošanai, kvalitatīvu darbvietu radīšanai un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanai.

2.   Puses ievēro un veicina pamatprincipus un tiesības darbā, kuras izklāstītas Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk “SDO”) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kas pieņemta Starptautiskajā Darba konferencē 1998. gada 18. jūnijā Ženēvā, un atbilstošajās SDO konvencijās, kurās tās ir puses.

3.   Puses uzlabo sadarbību nodarbinātības, sociālā dialoga un sociālo lietu jomā un veicina informācijas apmaiņu par nodarbinātību, veselības aizsardzību un drošību darbā, darba jautājumiem un sociālo aizsardzību.

1.   Puses sadarbojas sabiedrības veselības jomā, tostarp profilakses un veselības veicināšanas jomā, lai paaugstinātu sabiedrības veselības drošības līmeni un veicinātu vispārēju veselības apdrošināšanu.

2.   Šāda sadarbība var ietvert šādas darbības:

1.   Puses sadarbojas tūrisma jomā. Šādas sadarbības galvenais mērķis ir uzlabot informācijas un paraugprakses apmaiņu, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu tūrisma attīstību un atbalstītu darbvietu radīšanu un ekonomikas attīstību.

2.   Šāda sadarbība koncentrējas uz šādiem aspektiem:

1.   Puses sadarbojas zinātniskās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas jomā, pamatojoties uz savstarpējām interesēm un labumu un saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem. Šādas sadarbības mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību, risināt globālas sabiedrības problēmas, sasniegt zinātnisko izcilību, uzlabot reģionālo konkurētspēju, kā arī stiprināt Pušu attiecības, veidojot ilgstošas partnerības. Puses veicina politikas dialogu divpusējā un reģionālā līmenī un savstarpēji papildinošā veidā izmanto savus dažādos instrumentus, tostarp nolīgumus par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību.

2.   Puses cenšas:

3.   Puses veicina turpmāk minētos pasākumus, kas jāveic valdības organizācijām, publiskiem un privātiem pētniecības centriem, augstākās izglītības iestādēm, inovācijas aģentūrām un tīkliem un citām ieinteresētajām personām, tostarp MVU:

1.   Puses atzīst, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk “IKT”) ir svarīgi mūsdienu dzīves elementi un tām ir būtiska nozīme informācijas un zināšanu stiprināšanā sabiedrībā, lai veicinātu ekonomisko, izglītības un sociālo attīstību. Puses apmainās ar viedokļiem par savu attiecīgo politiku minētajā jomā.

2.   Šāda sadarbība var ietvert šādas darbības:

1.   Puses atzīst to, cik svarīga ir muitas un tirdzniecības atvieglošana mainīgajā globālās tirdzniecības vidē.

2.   Puses atzīst, ka attiecībā uz importa, eksporta un tranzīta prasībām un procedūrām tām būtu jāņem vērā muitas un starptautiskās tirdzniecības instrumenti un standarti, kas piemērojami muitas un tirdzniecības jomā, piemēram, būtiskie elementi pārskatītajā Kioto Konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu, kas noslēgta Kioto 1973. gada 18. maijā un ko Pasaules Muitas organizācijas padome pieņēmusi 1999. gada jūnijā, Starptautiskajā konvencijā par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kas noslēgta Briselē 1983. gada 14. jūnijā, kā arī Pasaules Muitas organizācijas Pasaules tirdzniecības drošības un sekmēšanas standartu satvarā (turpmāk “SAFE standartu satvars”), kas pieņemts 2005. gada jūnijā, un Pasaules Muitas organizācijas datu modelī.

3.   Puses atzīst, ka to normatīvie akti ir nediskriminējoši un ka muitas procedūru pamatā ir modernu metožu un efektīvas kontroles izmantošana, lai panāktu likumīgas tirdzniecības aizsardzību un atvieglošanu.

4.   Puses arī atzīst, ka to muitas procedūras nerada lielākus administratīvus apgrūtinājumus vai tirdzniecības ierobežojumus, nekā tas nepieciešams likumīgu mērķu sasniegšanai, un ka tās būtu jāpiemēro prognozējamā, konsekventā un pārredzamā veidā.

5.   Lai nodrošinātu darbību pārredzamību, efektivitāti, integritāti un pārskatatbildību, katra Puse:

6.   Puses vienojas stiprināt savu sadarbību ar mērķi nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz tirdzniecības atvieglošanas mērķi, vienlaikus nodrošinot efektīvu muitas kontroli.

1.   Katra Puse attiecīgā gadījumā nodrošina pastāvīgas konsultācijas starp robežu aģentūrām un tirgotājiem vai citām ieinteresētām personām tās teritorijā.

2.   Katra Puse nekavējoties nediskriminējošā un viegli pieejamā veidā, tostarp tiešsaistē un, ciktāl iespējams, angļu valodā publicē savus normatīvos aktus un vispārējās administratīvās procedūras un pamatnostādnes, kas attiecas uz muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem. Minētie jautājumi ietver:

3.   Katra Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem nodrošina tirgotājiem un citām ieinteresētajām personām iespējas un pienācīgu laikposmu piezīmju iesniegšanai par to vispārēji piemērojamo normatīvo aktu ierosināto ieviešanu vai grozīšanu, kas saistīti ar muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem.

4.   Katra Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem nodrošina, ka jaunie vai grozītie vispārēji piemērojamie normatīvie akti, kas saistīti ar muitu un tirdzniecības atvieglošanu, vai jebkura informācija par tiem tiek publiskota iespējami drīz pirms to stāšanās spēkā, lai tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tiem iepazīties.

5.   Katra Puse var noteikt, ka 3. un 4. punktu nepiemēro izmaiņām nodokļa likmēs vai tarifa likmēs, pasākumiem, kuriem ir atvieglojoša ietekme, pasākumiem, kuru efektivitāte tiktu mazināta, izpildot 3. un 4. punkta prasības, pasākumiem, ko piemēro steidzamos apstākļos, vai nelielām izmaiņām iekšzemes tiesību aktos un tiesību sistēmā.

6.   Katra Puse izveido vai uztur vienu vai vairākus informācijas sniegšanas punktus, lai atbildētu uz tirgotāju un citu ieinteresēto personu jautājumiem par muitas un citiem tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem, un informāciju par procedūrām šādu jautājumu iesniegšanai publisko tiešsaistē.

7.   Puse nepieprasa maksu par atbildēm uz jautājumiem vai pieprasīto veidlapu un dokumentu sniegšanu.

8.   Informācijas sniegšanas punkti sniedz atbildes uz jautājumiem un nodrošina veidlapas un dokumentus katras Puses noteiktā samērīgā laikposmā, kas var atšķirties atkarībā no jautājuma rakstura vai sarežģītības.

1.   Lai vienkāršotu un līdz minimumam samazinātu importa, eksporta un tranzīta formalitāšu, datu un dokumentācijas prasību apjomu un sarežģītību, katra Puse attiecīgā gadījumā nodrošina, ka minētās formalitātes, dati un dokumentācijas prasības:

2.   Katra Puse preču izlaišanai visā tās teritorijā piemēro kopīgas muitas procedūras un vienotas muitas datu un dokumentācijas prasības. Nekas šajā punktā neliedz Pusei diferencēt savas muitas procedūras un datu un dokumentācijas prasības, pamatojoties uz tādiem elementiem kā riska pārvaldība, preču būtība un veids vai transportēšanas veids.

1.   Katra Puse:

2.   Katra Puse pieņem vai saglabā procedūras, kuras ļauj elektroniski samaksāt nodevas, nodokļus, maksas un maksājumus, ko iekasē muitas dienesti un kas rodas importēšanas un eksportēšanas laikā.

1.   Katra Puse pieņem vai saglabā muitas procedūras, kas:

2.   Katra Puse var pieņemt vai saglabāt pasākumus, kas ļauj tirgotājiem vai uzņēmējiem gūt labumu no muitas procedūru turpmākas vienkāršošanas saskaņā ar Puses normatīvajiem aktiem.

1.   Katra Puse pieņem vai saglabā riska pārvaldības sistēmu muitas kontrolei, kas ļauj tās muitas dienestiem koncentrēt to pārbaužu darbības uz augsta riska sūtījumiem un paātrina zema riska sūtījumu izlaišanu.

2.   Katra Puse izstrādā un piemēro riska pārvaldību tā, lai novērstu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.

3.   Katra Puse riska pārvaldībā pamatojas uz risku novērtēšanu, izmantojot piemērotus atlases kritērijus.

4.   Katra Puse savas riska pārvaldības ietvaros var arī izvēlēties sūtījumus muitas kontrolei pēc nejaušības principa.

5.   Lai atvieglotu tirdzniecību, katra Puse regulāri pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina 1. punktā minēto riska pārvaldības sistēmu.

1.   Iepriekšējs nolēmums ir rakstisks lēmums, kuru Puse ar savu muitas dienestu starpniecību sniedz pieteikuma iesniedzējam pirms tādas preces importēšanas tās teritorijā, uz ko attiecas pieteikums, un kurā izklāstīts režīms, ko Puse nodrošina precei importēšanas laikā attiecībā uz:

2.   Puse pieņem iepriekšējo nolēmumu samērīgā laikā un savlaicīgi sniedz to pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedzis pieteikumu, tostarp elektroniski, ar noteikumu, ka tas ietver visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar minētās Puses normatīvajiem aktiem. Puse var pieprasīt tās preces paraugu, par kuru pieteikuma iesniedzējs lūdz iepriekšēju nolēmumu.

3.   Iepriekšējais nolēmums ir spēkā vismaz trīs gadus pēc tā izdošanas, ja nemainās iepriekšēja nolēmuma pamatā esošie tiesību akti, fakti vai apstākļi.

4.   Puse var atteikties sniegt iepriekšēju nolēmumu, ja iepriekšējā nolēmuma pamatā esošie fakti un apstākļi tiek izskatīti administratīvā procesā vai tiesā vai ja pieteikuma pamatā nav reāli un konkrēti fakti, vai tas neattiecas uz iepriekšējā nolēmuma jebkādu paredzēto izmantošanu. Puse, kas atsakās sniegt iepriekšēju nolēmumu, nekavējoties rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu.

5.   Katra Puse publicē vismaz:

6.   Ja Puse atsauc, groza vai atceļ iepriekšēju nolēmumu, tā nekavējoties rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu. Puse var atsaukt, grozīt, vai atcelt iepriekšēju nolēmumu ar atpakaļejošu spēku tikai tad, ja nolēmuma pamatā ir bijusi nepilnīga, nepareiza, kļūdaina vai maldinoša informācija, ko sniedzis pieteikuma iesniedzējs.

7.   Puses sniegts iepriekšējs nolēmums ir saistošs pieteikuma iesniedzējam un minētajai Pusei attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju.

8.   Puse pēc pieteikuma iesniedzēja rakstiska pieprasījuma nodrošina, ka iepriekšējais nolēmums vai lēmums par tā atsaukšanu, grozīšanu vai atcelšanu tiek pārskatīts.

9.   Ievērojot visas konfidencialitātes prasības, kas noteiktas Puses normatīvajos aktos, Puse savu iepriekšējo nolēmumu būtiskos elementus cenšas padarīt publiski pieejamus, tostarp tiešsaistē.

1.   Katra Puse uzņēmējiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem (atzītie uzņēmēji, turpmāk “AEO”), izveido vai uztur tirdzniecības atvieglošanas partnerības programmu (turpmāk “AEO programma”) saskaņā ar SAFE standartu satvaru.

2.   Noteiktos kritērijus (22), kas jāizpilda, lai kvalificētos par AEO, publisko, un tie ir saistīti ar atbilstību katras Puses normatīvo aktu vai procedūru prasībām vai neatbilstības risku.

3.   Konkrētos kritērijus, kas jāizpilda, lai kvalificētos par AEO, neizstrādā vai nepiemēro tā, ka, pastāvot vienādiem apstākļiem, pieļautu vai radītu patvaļīgu vai nepamatotu uzņēmēju diskrimināciju, un kritēriji nodrošina mazo un vidējo uzņēmumu dalību.

4.   AEO programma ietver īpašus ieguvumus AEO, ņemot vērā Pušu saistības saskaņā ar 7.7.3. pantu Nolīgumā par tirdzniecības atvieglošanu, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā.

5.   Puses sadarbojas, lai, ja tas ir būtiski un lietderīgi, noteiktu savu AEO programmu savstarpēju atzīšanu, ar noteikumu, ka programmas ir saderīgas un balstītas uz līdzvērtīgiem kritērijiem un ieguvumiem.

1.   Katra Puse nodrošina efektīvas, ātras, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, lai garantētu tiesības pārsūdzēt lēmumu par kādu jautājumu muitas jomā.

2.   Katra Puse nodrošina, ka personai, attiecībā uz kuru tā pieņem lēmumu par kādu jautājumu muitas jomā, tās teritorijā ir pieejama:

3.   Katra Puse nodrošina, ka personai, kas ir iesniegusi pieteikumu muitas dienestiem lēmuma saņemšanai un attiecīgajā termiņā nav saņēmusi lēmumu par minēto pieteikumu, ir pārsūdzības tiesības.

4.   Katra Puse nodrošina, ka 2. punktā minētā persona saņem administratīvu lēmumu ar minētā lēmuma pamatojumu, lai minētā persona vajadzības gadījumā varētu izmantot pārskatīšanas vai pārsūdzības procedūras.

1.   Katra Puse paredz sodus par to, ka netiek ievēroti tās normatīvie akti vai procedūras noteikumi, kas saistīti ar muitas vai citiem tiesību aktiem par preču importu, eksportu un tranzītu.

2.   Katra Puse nodrošina, ka tās muitas normatīvie akti nosaka, ka sodi, ko piemēro par tās muitas normatīvo aktu vai procedūras noteikumu pārkāpumiem, ir samērīgi un nediskriminējoši.

3.   Katra Puse nodrošina, ka sods, ko tās muitas dienesti piemēro par tās muitas normatīvo aktu vai procedūras noteikumu pārkāpumu, tiek piemērots tikai personai, kura ir juridiski atbildīga par pārkāpumu.

4.   Katra Puse nodrošina, ka uzliktais sods ir atkarīgs no lietas faktiem un apstākļiem un ir samērīgs ar pārkāpuma pakāpi un smagumu.

5.   Novērtējot un iekasējot sodu un maksājumus, katra Puse izvairās no stimuliem vai interešu konfliktiem.

6.   Katra Puse, nosakot sodu, tiek mudināta kā iespējamu atbildību mīkstinošu apstākli apsvērt brīvprātīgi paustu informāciju, pirms muitas dienesti atklājuši tās muitas normatīvo aktu vai procedūras noteikumu pārkāpumu.

7.   Katra Puse nodrošina, ka, uzliekot sodu par muitas normatīvo aktu vai procedūras noteikumu pārkāpumu, personai, kam sodu uzliek, tiek sniegts rakstisks skaidrojums par pārkāpuma būtību un piemērojamo normatīvo aktu vai procedūru, kurā noteikts soda par pārkāpumu apmērs vai veids.

8.   Katra Puse savos normatīvajos aktos vai procedūrās paredz noteiktu termiņu, kurā tās muitas dienesti var uzsākt procedūru, lai piemērotu sodu par tās muitas normatīvo aktu vai procedūru pārkāpumiem.

1.   Puses nodrošina, ka to attiecīgās iestādes sadarbojas muitas jautājumos, lai nodrošinātu 4.1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

2.   Puses sadarbojas, cita starpā veicot šādas darbības:

3.   Puses sniedz viena otrai savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās saskaņā ar noteikumiem EK un Meksikas Apvienotās padomes Lēmuma Nr. 2/2000 (23) Pielikumā par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās, kurš pieņemts ar ES un Meksikas Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 5/2004 (24), kas ar šo tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Uz jebkādu informācijas apmaiņu starp Pusēm saskaņā ar šo nodaļu mutatis mutandis attiecas informācijas konfidencialitātes un personas datu aizsardzības prasības, kas noteiktas minētā pielikuma 10. pantā, un visas konfidencialitātes un privātuma prasības, kuras noteiktas Pušu attiecīgajos normatīvajos aktos.

1.   Katra Puse cenšas izveidot vai saglabāt vienloga sistēmas, kas atvieglo muitas un citos tiesību aktos par preču importu, eksportu un tranzītu prasītās informācijas vienotu elektronisku iesniegšanu.

2.   Puses cenšas sadarboties, lai panāktu savu vienloga sistēmu sadarbspēju un racionalizēšanu, tostarp daloties savā attiecīgajā pieredzē par savu vienloga sistēmu izstrādi un ieviešanu.

1.   Katra Puse savā teritorijā nodrošina tranzīta kustības un pārkraušanas darbību atvieglošanu un efektīvu kontroli.

2.   Katra Puse cenšas veicināt un īstenot reģionālo tranzīta režīmu, lai atvieglotu tirdzniecību starp Pusēm.

3.   Katra Puse nodrošina, ka visas attiecīgās iestādes un aģentūras tās teritorijā sadarbojas un koordinē darbību, lai atvieglotu tranzīta satiksmi.

4.   Katra Puse atļauj importam paredzētās preces muitas kontrolē pārvietot no ievešanas muitas iestādes uz citu muitas iestādi tās teritorijā, kur preces tiktu izlaistas vai muitotas.

1.   Lai paātrinātu preču izlaišanu, katra Puse pieņem vai saglabā pēcmuitošanas auditu, lai nodrošinātu atbilstību Puses muitas normatīvajiem aktiem.

2.   Katra Puse pēcmuitošanas auditu veic uz risku balstītā veidā.

3.   Katra Puse pēcmuitošanas auditu veic pārredzami. Ja ir veikts audits un iegūti pārliecinoši rezultāti, Puse nekavējoties informē personu, kuras dokumenti tiek auditēti, par rezultātiem, to iemesliem un auditam pakļautās personas tiesībām un pienākumiem.

4.   Puses apliecina, ka pēcmuitošanas auditā iegūto informāciju var izmantot turpmākā administratīvā procedūrā vai tiesvedībā.

5.   Puses, ciktāl iespējams, pēcmuitošanas auditā gūtos rezultātus izmanto riska pārvaldībā.

1.   Puse savos muitas normatīvajos aktos neiekļauj prasību obligāti izmantot muitas brokerus.

2.   Katra Puse publicē savus pasākumus attiecībā uz muitas brokeru izmantošanu.

3.   Licencējot muitas brokerus, katra Puse piemēro pārredzamus un objektīvus noteikumus.

1.   Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja ziņo Apvienotajai komitejai.

2.   Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja, kas izveidota saskaņā ar 1.10. panta (Šā nolīguma III daļas apakškomitejas un citas struktūras) 1. punkta d) apakšpunktu, nodrošina šīs nodaļas, 3. nodaļas (Izcelsmes noteikumi un izcelsmes procedūras), Pielikuma par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās, kurš minēts 4.11. panta 3. punktā, un jebkādu papildu ar muitu saistītu noteikumu, par kuriem Puses vienojušās, pienācīgu darbību un izskata visus jautājumus, kas izriet no to piemērošanas.

3.   Apakškomiteja:

4.   Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja var izskatīt nepieciešamību pieņemt lēmumus vai ieteikumus par visiem jautājumiem, kas izriet no šīs nodaļas īstenošanas, un sagatavot tos pieņemšanai Apvienotajā padomē. Apvienotā padome ir pilnvarota vajadzības gadījumā pieņemt lēmumus par šīs nodaļas īstenošanu, tostarp attiecībā uz AEO programmām un to savstarpēju atzīšanu, kopīgām iniciatīvām saistībā ar muitas procedūrām un tirdzniecības atvieglošanu, kā arī tehnisko palīdzību.

5.   Puses var vienoties sasaukt ad hoc sanāksmes par jautājumiem, kas attiecas uz sadarbību muitas jomā, izcelsmes noteikumiem vai savstarpējo administratīvo palīdzību.

1.   Šajā nodaļā:

2.   Šajā nodaļā piemēro definīcijas SFS līguma A pielikumā, kā arī Pārtikas kodeksā (turpmāk “Codex”), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (turpmāk “WOAH”) definīcijas un 1951. gada 6. decembrī Romā parakstītās Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas (turpmāk “IPPC”) definīcijas.

1.   Puses atzīst, ka otras Puses sanitāro un fitosanitāro pasākumu līdzvērtības atzīšana ir svarīgs līdzeklis tirdzniecības atvieglošanai.

2.   Importētāja Puse atzīst eksportētājas Puses sanitāros un fitosanitāros pasākumus par līdzvērtīgiem saviem pasākumiem, ja eksportētāja Puse objektīvi pierāda importētājai Pusei, ka tās pasākumi nodrošina atbilstošu importētājas Puses sanitārās un fitosanitārās aizsardzības līmeni.

3.   Importētājai Pusei ir tiesības pieņemt galīgo lēmumu, vai eksportētājas Puses piemērotais sanitārais vai fitosanitārais pasākums sasniedz tās atbilstošo sanitārās un fitosanitārās aizsardzības līmeni.

4.   Izvērtējot vai konstatējot otras Puses pasākuma līdzvērtību, Puse cita starpā un attiecīgā gadījumā ņem vērā:

5.   Katra Puse savu izvērtējumu, konstatējumu un līdzvērtības uzturēšanu balsta uz attiecīgo starptautisko standartizācijas iestāžu standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem vai attiecīgā gadījumā uz riska novērtējumu.

6.   Importētāja Puse nekavējoties sāk izvērtējumu līdzvērtības noteikšanai, ja tā no otras Puses saņem pieprasījumu veikt līdzvērtības novērtējumu, kam pievienota vajadzīgā informācija.

7.   Kad importētāja Puse pabeidz līdzvērtības izvērtējumu, tā nekavējoties paziņo savu konstatējumu otrai Pusei.

8.   Kad importētāja Puse ir noteikusi, ka tā atzīst eksportētājas Puses pasākumu par līdzvērtīgu, importētāja Puse nekavējoties uzsāk vajadzīgos likumdošanas vai administratīvos pasākumus, lai īstenotu atzīšanu.

9.   Neskarot 6.16. pantu, ja Puse plāno pieņemt, grozīt vai atcelt pasākumu, kura līdzvērtība jānosaka, un tas ietekmē tirdzniecību starp Pusēm, minētā Puse:

10.   Importētāja Puse saglabā līdzvērtības atzīšanu tik ilgi, kamēr pasākums, uz kuru attiecas paredzētās izmaiņas, paliek spēkā.

11.   Puses pēc jebkuras Puses pieprasījuma apspriež paredzētos grozījumus, kas paziņoti saskaņā ar 9. punkta a) apakšpunktu. Importētāja Puse bez liekas kavēšanās pārskata visu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 9. punkta b) apakšpunktu.

12.   Ja Puse pieņem, groza vai atceļ sanitāro vai fitosanitāro pasākumu, kura līdzvērtība jānosaka otrai Pusei, importētāja Puse saglabā līdzvērtības atzīšanu ar noteikumu, ka eksportētājas Puses pasākumi attiecībā uz konkrēto ražojumu turpina nodrošināt importētājas Puses atbilstošo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni. Pēc vienas Puses pieprasījuma Puses nekavējoties apspriež importētājas Puses konstatējumu.

1.   Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt, ka to attiecīgie sanitārie un fitosanitārie pasākumi būtu balstīti uz zinātniskiem principiem un atbilstu attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem.

2.   Ja Puse uzskata, ka konkrēts otras Puses pieņemts vai saglabāts sanitārais vai fitosanitārais pasākums ierobežo vai var ierobežot tās eksportu un ka šis pasākums nav balstīts uz attiecīgu starptautisku standartu, pamatnostādni vai ieteikumu, vai ka attiecīgs standarts, pamatnostādne vai ieteikums nepastāv, minētā Puse var pieprasīt informāciju no otras Puses. Pieprasījuma saņēmēja Puse sniedz pieprasījuma iesniedzējai Pusei paskaidrojumu par iemesliem un attiecīgo informāciju par minēto pasākumu.

3.   Ja attiecīgie zinātniskie pierādījumi ir nepietiekami, Puse var pieņemt pagaidu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu, pamatojoties uz pieejamo noderīgo informāciju, tostarp informāciju no attiecīgajām starptautiskām organizācijām. Šādos gadījumos minētā Puse cenšas iegūt papildu informāciju, kas nepieciešama objektīvākai riska novērtēšanai, lai samērīgā laikposmā attiecīgi pārskatītu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu.

4.   Atzīstot Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar attiecīgajiem SFS līguma noteikumiem, neko šajā nodaļā neinterpretē tā, ka tas liedz Pusei:

5.   Katra Puse nodrošina, ka tās sanitārie un fitosanitārie pasākumi nerada patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju starp Pusēm, ja dominē identiski vai līdzīgi apstākļi. Sanitāros un fitosanitāros pasākumus nepiemēro veidā, kas būtu slēpts ierobežojums tirdzniecībai starp Pusēm.

6.   Puse, kas veic riska novērtējumu:

7.   Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par progresu, kas panākts attiecībā uz konkrētu riska novērtējumu saistībā ar eksportētājas Puses pieprasījumu par piekļuvi tirgum, un par jebkuru kavēšanos, kura varētu rasties procesa laikā.

8.   Neskarot 6.16. pantu, Puse neaptur eksportētājas Puses ražojuma importu tikai tāpēc, ka Puse pārskata savus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, ja importētāja Puse pārskatīšanas sākšanas brīdī ir atļāvusi minētā otras Puses izstrādājuma importu.

1.   Puses atzīst, ka sanitāro un fitosanitāro pasākumu pielāgošana reģionālajiem kaitīgo organismu vai slimību apstākļiem ir svarīgs līdzeklis, lai aizsargātu dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību un atvieglotu tirdzniecību.

2.   Puses atzīst no kaitīgiem organismiem brīvu apgabalu vai slimībbrīvu apgabalu koncepciju, kā arī kaitīgo organismu vai slimību zemas izplatības apgabalu koncepciju. Šādu apgabalu noteikšana pamatojas uz tādiem faktoriem kā ģeogrāfija, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un sanitārās vai fitosanitārās kontroles efektivitāte.

3.   Eksportētāja Puse, kas apgalvo, ka tās teritorijā ir no kaitīgiem organismiem brīvi apgabali vai slimībbrīvi apgabali vai kaitīgo organismu vai slimību zemas izplatības apgabali, nodrošina visus nepieciešamos pierādījumus par to, lai importētājai Pusei objektīvi parādītu, ka šādi apgabali ir un varētu palikt attiecīgi no kaitīgiem organismiem brīvi apgabali vai slimībbrīvi apgabali vai kaitīgo organismu vai slimību zemas izplatības apgabali. Šajā nolūkā eksportētāja Puse pēc importētājas Puses pieprasījuma nodrošina pamatotu piekļuvi inspicēšanai, testēšanai un citām attiecīgām procedūrām.

4.   Ar reģionalizācijas lēmumiem nosakot 2. punktā minētos apgabalus, Puses ņem vērā attiecīgos PTO SFS komitejas norādījumus un savus pasākumus balsta uz starptautiskajiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem vai, ja ar tiem netiek sasniegts Puses atbilstošais sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmenis – uz apstākļiem atbilstošu riska novērtējumu.

5.   Lai noteiktu 2. punktā minētos apgabalus, importētāja Puse ņem vērā visu attiecīgo informāciju no eksportētājas Puses iestādēm un iepriekšējo pieredzi ar tām.

6.   Importētāja Puse var noteikt, ka paātrinātu procesu var izmantot, lai novērtētu eksportētājas Puses pieprasījumu atzīt no kaitīgiem organismiem brīvus apgabalus un slimībbrīvus apgabalus vai kaitīgo organismu vai slimību zemas izplatības apgabalus.

7.   Ja eksportētāja Puse nepiekrīt importētājas Puses noteiktajam, importētāja Puse sniedz eksportētājai Pusei pamatojumu.

8.   Pēc importētājas Puses pieprasījuma otra Puse sniedz nepieciešamos paskaidrojumus un apliecinošus dokumentus par noteikto un lēmumiem, uz kuriem attiecas šis pants. Minēto procesu laikā Puses cenšas izvairīties no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.

9.   Puses atzīst zonējuma principu, ko tās vienojas piemērot savā tirdzniecībā. Puses arī atzīst oficiālo jēdzienu “dzīvnieku veselības statuss”, kā to definējusi WOAH.

10.   Importētāja Puse principā pamato savu eksportētājas Puses dzīvnieku veselības statusa noteikšanu ar pierādījumiem, ko eksportētāja Puse sniegusi saskaņā ar SFS līgumu, WOAH Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu un WOAH Ūdensdzīvnieku veselības kodeksu.

11.   Importētāja Puse bez liekas kavēšanās un parasti 90 dienu laikā pēc saņemšanas novērtē no eksportētājas Puses saņemto papildu informāciju. Importētāja Puse var pieprasīt eksportētājai Pusei veikt pārbaudi uz vietas un veic jebkādas pārbaudes saskaņā ar 6.11. pantā noteiktajiem principiem un 90 dienu laikā pēc tam, kad eksportētāja Puse saņēmusi pieprasījumu veikt pārbaudi, ja vien Puses nevienojas citādi.

12.   Puses atzīst nodalīšanas koncepciju un sadarbojas šajā jautājumā.

13.   Puses atzīst no kaitīgajiem organismiem brīvu apgabalu, no kaitīgajiem organismiem brīvu ražošanas vietu un no kaitīgajiem organismiem brīvu ražotņu jēdzienus, kā arī kaitīgo organismu zemas izplatības apgabalus kā līdzekļus augu dzīvības vai veselības aizsardzībai un tirdzniecības atvieglošanai, kā noteikts attiecīgajos IPPC starptautiskajos fitosanitāro pasākumu standartos (turpmāk “ISPM”), kurus Puses vienojas piemērot precēm, ar kurām tās savstarpēji tirgojas.

14.   Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma importētāja Puse, pieņemot vai saglabājot fitosanitāros pasākumus, ņem vērā no kaitīgajiem organismiem brīvos apgabalus, no kaitīgajiem organismiem brīvas ražošanas vietas, no kaitīgajiem organismiem brīvas ražotnes, kā arī kaitīgo organismu zemas izplatības apgabalus, ko eksportētāja Puse noteikusi saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem.

15.   Eksportētāja Puse nosaka no kaitīgajiem organismiem brīvus apgabalus, no kaitīgajiem organismiem brīvas ražošanas vietas, no kaitīgajiem organismiem brīvas ražotnes vai kaitīgo organismu zemas izplatības apgabalus un sniedz šo informāciju otrai Pusei. Pēc pieprasījuma eksportētāja Puse sniedz pilnīgu paskaidrojumu un pamatojošus datus saskaņā ar attiecīgo ISPM vai citādā piemērotā veidā.

16.   Neskarot 6.16. pantu, importētāja Puse principā pati nosaka eksportētājas Puses vai tās daļu augu veselības statusu, pamatojoties uz informāciju, ko eksportētāja Puse sniegusi saskaņā ar SFS līgumu un attiecīgo ISPM.

17.   Importētāja Puse bez liekas kavēšanās un parasti 90 dienu laikā pēc saņemšanas novērtē no eksportētājas Puses saņemto papildu informāciju. Importētāja Puse var pieprasīt eksportētājai Pusei veikt pārbaudi uz vietas un veic jebkādas pārbaudes saskaņā ar 6.11. pantā noteiktajiem principiem 6 mēnešu laikā pēc tam, kad eksportētāja Puse saņēmusi pieprasījumu veikt pārbaudi, ja vien Puses nevienojas citādi. Vienojoties par citu laikposmu, Puses ņem vērā kaitīgā organisma un attiecīgā kultūrauga bioloģiju.

1.   Puses atzīst, ka ir lietderīgi pastāvīgi apmainīties ar informāciju par to sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un dot otrai Pusei iespēju izteikt piezīmes par Pušu ierosinātajiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem.

2.   Īstenojot šo pantu, Puse ņem vērā attiecīgos PTO SFS komitejas norādījumus un starptautiskos standartus, pamatnostādnes un ieteikumus.

3.   Izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzami risināmas cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzības problēmas vai ja pasākums pēc būtības atvieglo tirdzniecību, Puse paziņo otrai Pusei par jebkādu ierosināto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu, kas var ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, un parasti vismaz 60 dienas pēc paziņošanas otrai Pusei dod iespēju iesniegt rakstiskas piezīmes. Ja tas ir iespējams un lietderīgi, paziņotājai Pusei būtu jāatvēl vairāk nekā 60 dienas piezīmju iesniegšanai un jāizskata visi pamatotie otras Puses pieprasījumi pagarināt piezīmju iesniegšanas termiņu. Pēc pieprasījuma Puse pienācīgi atbild uz otras Puses rakstiskajām piezīmēm.

4.   Puses:

5.   Katra Puse pēc otras Puses pieprasījuma un parasti 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz informāciju par:

6.   Informāciju, kas minēta 4. punkta c) apakšpunktā un 5. punktā, uzskata par sniegtu, ja tā ir publiskota, paziņojot PTO saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, vai ja informācija ir publiskota bez maksas Puses publiski pieejamā oficiālā tīmekļa vietnē.

7.   Pēc pieprasījuma Puse sniedz otrai Pusei attiecīgo informāciju par to, ka Puse apsvēra ierosinātā pasākuma izstrādē, atbilstoši un tādā apmērā, kā to pieļauj informāciju sniedzošā Puses konfidencialitātes un privātuma prasības.

8.   Ja tas ir lietderīgi un iespējams, Puse var pieprasīt apspriedes ar otru Pusi par jebkādām tirdzniecības problēmām saistībā ar ierosināto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu un par to, vai ir pieejamas alternatīvas, tirdzniecību ievērojami mazāk ierobežojošas pieejas, kas ļautu sasniegt minētā pasākuma mērķi.

9.   Katra Puse, vēlams elektroniski, publicē paziņojumus par sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem Oficiālajā Vēstnesī vai tīmekļa vietnē.

10.   Katra Puse nodrošina, ka sanitārā vai fitosanitārā pasākuma tekstā vai paziņojumā ir norādīts datums, kurā pasākums stājas spēkā, un pasākuma juridiskais pamats.

11.   Eksportētāja Puse savlaicīgi un pienācīgi paziņo importētājai Pusei par:

12.   Ja tas ir iespējams un lietderīgi, Pusei būtu jāparedz vairāk nekā seši mēneši no tāda sanitārā vai fitosanitārā pasākuma publicēšanas dienas, kas var ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, līdz dienai, kad pasākums stājas spēkā, ja vien pasākums nav paredzēts tam, lai novērstu steidzami risināmu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzības problēmu vai ja pasākums pēc būtības atvieglo tirdzniecību.

13.   Pēc Puses pieprasījuma otra Puse tai sniedz informāciju par visiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kas saistīti ar izstrādājuma importu tās teritorijā.

1.   Puses atzīst, ka katrai Pusei ir tiesības izstrādāt un piemērot apstiprināšanas procedūras, lai nodrošinātu importētājas Puses atbilstošā sanitārās un fitosanitārās aizsardzības līmeņa ievērošanu, vienlaikus līdz minimumam samazinot negatīvo ietekmi uz tirdzniecību.

2.   Katra Puse nodrošina, ka visas sanitārās un fitosanitārās apstiprināšanas procedūras, kas ietekmē tirdzniecību starp Pusēm:

3.   Katra Puse cenšas nodrošināt, ka uz otru Pusi eksportētie izstrādājumi atbilst importētājas Puses atbilstošajam sanitārās un fitosanitārās aizsardzības līmenim. Šajā nolūkā eksportētāja Puse nosaka un veic atbilstīgus kontroles pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā uz risku balstītas pārbaudes uz vietas. Importētāja Puse var pieprasīt, lai eksportētājas Puses attiecīgā kompetentā iestāde objektīvi un pietiekami pierāda importētājai Pusei, ka importa prasības ir izpildītas.

4.   Ja importētāja Puse pieprasa izstrādājuma apstiprināšanu pirms importēšanas, šī Puse pēc eksportētājas Puses pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju par sanitārajām un fitosanitārajām importa procedūrām. Importētāja Puse jo īpaši nodrošina, ka:

5.   Ja kāda Puse apstiprināšanas procesam pieprasa riska novērtējumu, minētā Puse parastos apstākļos nekavējoties un parasti viena gada laikā pēc tam, kad saņemta informācija, kas vajadzīga izstrādājuma eksportam, dara pieejamu minēto riska novērtējumu.

6.   Katra Puse cenšas piemērot samērīgus termiņus visiem apstiprināšanas procesu posmiem un nekavējoties sāk šos procesus pēc otras Puses pieteikuma saņemšanas.

7.   Katra Puse izvairās no nevajadzīgas dublēšanās un administratīvā sloga attiecībā uz:

8.   Katra Puse nekavējoties publicē visas izmaiņas tās prasītajos apstiprināšanas procesos vai saistītajās prasībās. Izņemot pienācīgi pamatotus apstākļus, kas saistīti ar tās aizsardzības līmeni, katra Puse paredz pārejas periodu starp jebkādu apstiprināšanas procesu vai saistīto prasību izmaiņu publicēšanu un to stāšanos spēkā, lai ļautu otrai Pusei iepazīties ar šādām izmaiņām un pielāgoties tām. Katra Puse cenšas apstiprināšanas procesu pielāgot un izvairīties no tā pagarināšanas attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti pirms izmaiņu publicēšanas. Ja izmaiņas apstiprināšanas procesos samazina slogu, to stāšanos spēkā nevajadzīgi neaizkavē.

9.   Pēc Puses pieprasījuma otra Puse tai savlaicīgi sniedz informāciju par to, kādā posmā ir apstiprināšanas procedūra.

10.   Saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, kas saskaņoti IPPC ietvaros, Puses nodrošina atbilstošu informāciju par kaitīgo organismu statusu, tostarp uzraudzības, izskaušanas un ierobežošanas programmām un to rezultātiem, lai pamatotu kaitīgo organismu kategorizāciju un attaisnotu fitosanitāros importa nosacījumus.

11.   Katra Puse cenšas izveidot un atjaunināt reglamentēto kaitīgo organismu sarakstu produktiem, attiecībā uz kuriem pastāv fitosanitāras bažas. Minētais saraksts ietver:

12.   Katra Puse ierobežo savas importa prasības augiem vai augu produktiem, attiecībā uz kuriem pastāv fitosanitāras bažas, līdz pasākumiem, kas nodrošina reglamentēto kaitīgo organismu neesamību. Šādas importa prasības piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā, ņemot vērā reģionālos nosacījumus.

13.   Tādu izstrādājumu sūtījumus, attiecībā uz kuriem pastāv fitosanitārie pasākumi, pieņem, pamatojoties uz atbilstīgām garantijām, ko sniedz eksportētāja Puse bez pirmsmuitošanas programmām. Importētāja Puse, pamatojoties uz sistēmisku pieeju, var uzticēt ar izstrādājumu tirdzniecību saistītās darbības eksportētājas Puses kompetentajai iestādei.

14.   Puses pieņem tikai tādus fitosanitāros pasākumus, kas ir tehniski pamatoti, atbilst attiecīgajam kaitīgo organismu riskam un atspoguļo pieejamos vismazāk ierobežojošos pasākumus.

15.   Lai īstenotu 10. līdz 14. punktu, Puses ņem vērā attiecīgos ISPM.

16.   Ja ir pieejami vairāki sanitārie vai fitosanitārie pasākumi, ar kuriem sasniegt importētājas Puses atbilstošo aizsardzības līmeni, Puses pēc eksportētājas Puses pieprasījuma iesaistās tehniskā dialogā, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem un izvēlētos vispraktiskāko risinājumu.

1.   Lai noteiktu eksportētājas Puses spēju sniegt vajadzīgās garantijas un izpildīt importētājas Puses sanitāros un fitosanitāros pasākumus, importētājai Pusei ir tiesības, ievērojot šā panta noteikumus, veikt revīziju eksportētājas Puses kompetentajās iestādēs un saistītajās vai izraudzītajās pārbaudes sistēmās.

2.   Importētāja Puse var noteikt, ka ir nepieciešams veikt revīziju, kas ir viens no rīkiem, ar kuru izvērtēt eksportētājas Puses oficiālo pārbaužu un sertificēšanas sistēmu. Šādā revīzijā ievēro uz sistēmu balstītu pieeju, kuras pamatā ir sistēmas procedūru, dokumentu vai ierakstu izlases pārbaude un vajadzības gadījumā revīzijas tvērumā ietilpstošo ražotņu pārbaudes uz vietas.

3.   Lai noteiktu eksportētājas Puses kompetento iestāžu spēju veikt un nodrošināt kontroli un sniegt vajadzīgās garantijas importētājai Pusei, revīzijās galveno uzmanību pievērš oficiālās pārbaudes un sertifikācijas sistēmu efektivitātes novērtēšanai, kā arī eksportētājas Puses spējai ievērot sanitārās un fitosanitārās importa prasības un saistītos kontroles pasākumus, nevis konkrētu uzņēmumu vai ražotņu novērtēšanai.

4.   Veicot revīziju, Puse ņem vērā attiecīgos PTO SFS komitejas norādījumus un starptautiskos standartus, pamatnostādnes un ieteikumus.

5.   Importētāja Puse nosaka revīziju veidu un biežumu, ņemot vērā izstrādājumam raksturīgos riskus, iepriekšējo importa pārbaužu rezultātus un citu pieejamo informāciju, piemēram, eksportētājas Puses kompetentās iestādes veiktās revīzijas un inspekcijas.

6.   Katra Puse cenšas samazināt revīziju biežumu un skaitu. Ja importētāja Puse uzskata, ka nepieciešams veikt revīziju kā vienu no rīkiem, ar ko izvērtēt eksportētājas Puses oficiālo pārbaužu un sertifikācijas sistēmas, kā arī eksportētājas Puses spēju izpildīt sanitārās un fitosanitārās importa prasības un saistītos kontroles pasākumus, piemēro šādus noteikumus:

7.   Pirms revīzijas importētājas Puses un eksportētājas Puses kompetentās iestādes apspriež un revīzijas plānā nosaka:

Ja vien Puses nevienojas citādi, importētāja Puse iesniedz eksportētājai Pusei revīzijas plānu vismaz 30 dienas pirms revīzijas.

8.   Importētāja Puse rakstiski sniedz eksportētājai Pusei informāciju par revīzijas rezultātiem, iesniedzot revīzijas ziņojumu, kurā izklāstīti konstatējumi, secinājumi un ieteikumi.

9.   Importētāja Puse iesniedz eksportētājai Pusei revīzijas ziņojuma projektu parasti 30 dienu laikā pēc revīzijas pabeigšanas.

10.   Importētāja Puse sniedz eksportētājai Pusei iespēju sniegt piezīmes par revīzijas konstatējumiem. Importētāja Puse var ņemt vērā šādas piezīmes pirms secinājumu izdarīšanas un rīcības veikšanas. Parasti divu mēnešu laikā pēc minēto piezīmju saņemšanas dienas importētāja Puse rakstiski iesniedz galīgo ziņojumu eksportētājai Pusei.

11.   Eksportētāja Puse informē importētāju Pusi par visiem korektīvajiem pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz importētājas Puses konstatējumiem un secinājumiem.

12.   Katra Puse nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, ar kurām novērš tādas konfidenciālas informācijas izpaušanu, kas iegūta otras Puses kompetento iestāžu revīzijas laikā, tostarp procedūras konfidenciālas informācijas izņemšanai no galīgā revīzijas ziņojuma, pirms to publisko.

13.   Visi pasākumi, ko veic revīziju rezultātā, ir samērīgi ar identificētajiem riskiem un neierobežo tirdzniecību vairāk nekā vajadzīgs, lai sasniegtu importētājas Puses atbilstošo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni. Ja Puse to pieprasa, saskaņā ar 6.19. pantu tiek rīkotas apspriedes par situāciju. Puses izskata visu šādās apspriedēs sniegto informāciju.

14.   Katra Puse sedz savas ar revīziju saistītās izmaksas.

1.   Katra Puse nodrošina, ka tās importa pārbaudes ir balstītas uz risku, tiek veiktas bez liekas kavēšanās un tiek piemērotas samērīgā un nediskriminējošā veidā.

2.   Katra Puse nodrošina, ka uz otru Pusi eksportētie izstrādājumi atbilst importētājas Puses sanitārajām un fitosanitārajām prasībām.

3.   Katra Puse pēc pieprasījuma otrai Pusei dara pieejamu informāciju par savām importa procedūrām, tostarp par importa pārbaužu biežumu attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un faktoriem, ko tā apsver attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar importu.

4.   Ja importa pārbaudē atklājas, ka kāds izstrādājums neatbilst attiecīgajām importa prasībām, importētāja Puse:

5.   Ja Puse aizliedz vai ierobežo otras Puses preču importu, pamatojoties uz importa pārbaudes negatīvu rezultātu, importētāja Puse, ja to pieprasa eksportētājas Puses kompetentā iestāde vai par sūtījumu atbildīgais uzņēmējs, saskaņā ar saviem tiesību aktiem, izmantojot parastos kanālus, rakstiski sniedz aizlieguma vai ierobežojuma iemeslu, darbības juridisko pamatu vai atļauju un attiecīgā gadījumā informāciju par minētā sūtījuma likvidācijas vietu (27).

6.   Ja noraidītajam sūtījumam ir pievienots sanitārais vai fitosanitārais sertifikāts, importētāja Puse informē eksportētājas Puses kompetento iestādi un sniedz visu attiecīgo informāciju, tostarp darbības juridisko pamatu, detalizētus laboratorisko izmeklējumu rezultātus un metodes. Importētāja Puse saglabā papīra un elektroniskā formātā dokumentāciju par testa parauga identifikāciju, savākšanu, paraugu ņemšanu, transportēšanu un uzglabāšanu un analīzes metodēm, kas izmantotas testa paraugam. Importētāja Puse arī informē importētāju vai tā pārstāvi par minētā sūtījuma likvidāciju. Kaitīgo organismu pārtveršanas gadījumā paziņojumā, kad vien tas ir iespējams, norāda kaitīgo organismu sugas līmenī.

7.   Ja importētāja Puse konstatē būtisku, ilgstošu vai atkārtotu neatbilstību kādam sanitārajam vai fitosanitārajam pasākumam, importētāja Puse paziņo eksportētājai Pusei par neatbilstību.

8.   Neatkarīgi no 6. punkta importētāja Puse eksportētājai Pusei pēc tās pieprasījuma sniedz pieejamo informāciju par eksportētājas Puses precēm, par kurām konstatēts, ka tās neatbilst importētājas Puses sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem.

9.   Maksa, ko piemēro attiecībā uz jebkuru procedūru, lai pārbaudītu un nodrošinātu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu izpildi, nedrīkst būt lielāka par pakalpojuma faktiskajām izmaksām.

1.   Ja Puse pieprasa sanitāro vai fitosanitāro sertifikātu preces importam, šāda sertifikāta pamatā ir Codex, IPPC un WOAH starptautiskie standarti.

2.   Katra Puse nodrošina, ka tās sertifikāti, tostarp visi apliecinājumi, ir sagatavoti tā, lai izvairītos no nevajadzīga sloga uzlikšanas tirdzniecībai starp Pusēm.

3.   Importētāja Puse pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz otrai Pusei informāciju par sertifikātiem, kas vajadzīgi konkrētam izstrādājumam.

4.   Puses stiprina sadarbību sertifikātu paraugu izstrādē, lai samazinātu administratīvo slogu un atvieglotu piekļuvi to attiecīgajiem tirgiem.

5.   Puses veicina elektronisko sertifikāciju un citas tehnoloģijas tirdzniecības atvieglošanai starp tām.

6.   Katra Puse akceptē sertifikātu oriģinālu apmaiņu, izmantojot vai nu dokumentus papīra formātā, vai drošu elektronisko datu pārsūtīšanas metodi, kura sniedz līdzvērtīgu sertifikācijas garantiju. Eksportētāja Puse var nodrošināt elektronisko oficiālo sertifikāciju, ja importētāja Puse ir atzinusi, ka tiek nodrošinātas līdzvērtīgas drošības garantijas, tostarp elektroniska paraksta un dokumenta autentiskuma garantijas izmantošana.

1.   Neskarot 6.8. pantu, katra Puse piemēro savus sanitāros vai fitosanitāros pasākumus otras Puses teritorijā.

2.   Lai izvairītos no patvaļīgas vai nepamatotas diskriminācijas, eksportētājas Puses teritorijā, kurā pastāv identiski vai līdzīgi sanitārie vai fitosanitārie nosacījumi, piemēro vienādas importa prasības.

3.   Attiecībā uz konkrēta izstrādājuma pirmo eksporta pieprasījumu importētāja Puse nekavējoties sāk apstiprināšanas procedūru otras Puses vai attiecīgi vienas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Savienības dalībvalstu grupas pieteikumam. Apstiprināšanas procedūrā ievēro 6.10. pantā noteikto procedūru, un gadījumā, ja pieteikumu iesniedz Eiropas Savienības dalībvalstu grupa, kurā pastāv identiski vai līdzīgi sanitārie vai fitosanitārie nosacījumi, tā nav ilgāka par procedūru vienas Eiropas Savienības dalībvalsts pieteikumam.

4.   Attiecībā uz turpmāku eksporta pieprasījumu, kas attiecas uz to pašu izstrādājumu, importētāja Puse, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, apstiprina pieteikumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas. Informācijas pieprasījumi aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams, un tajos ņem vērā importētājai Pusei jau pieejamo informāciju, piemēram, informāciju par tiesisko regulējumu un iepriekšējos revīzijas ziņojumus.

1.   Puses atzīst, ka eksportētāja Puse ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka eksporttiesīgie uzņēmumi, ražotnes un izstrādājumi atbilst importētājas Puses piemērojamajām sanitārajām prasībām.

2.   Ja importētāja Puse uztur sarakstu ar apstiprinātiem uzņēmumiem vai ražotnēm konkrētas preces importam, tā pēc eksportētājas Puses pieprasījuma, kam pievienotas attiecīgas garantijas, bez iepriekšējas pārbaudes apstiprina uzņēmumu vai ražotni, kura atrodas eksportētājas Puses teritorijā, ievērojot šādus nosacījumus un procedūras:

3.   Importētāja Puse iekļauj uzņēmumus vai ražotnes apstiprināto uzņēmumu vai ražotņu sarakstā parasti 45 dienu laikā pēc eksportētājas Puses pieprasījuma saņemšanas dienas. Minēto sarakstu publisko.

4.   Importētājai Pusei pēc eksporta apstiprināšanas ir tiesības veikt eksportētājas Puses kontroles sistēmas revīziju. Minētās revīzijas var ietvert pārbaudes uz vietas reprezentatīvā skaitā uzņēmumu vai ražotņu, kas iekļautas apstiprināto uzņēmumu vai ražotņu sarakstā, vai tajos uzņēmumos vai ražotnēs, kurus eksportētāja Puse pieprasa apstiprināt. Ja importētāja Puse revīzijas rezultātā konstatē nopietnus atkārtotus neatbilstības gadījumus, importētāja Puse var apturēt eksportētājas Puses kompetentās iestādes kontroles sistēmas atzīšanu.

5.   Pienācīgi pamatotos gadījumos importētāja Puse var atteikt tādu uzņēmumu vai ražotņu apstiprināšanu, kuras uzskata par neatbilstošām tās prasībām. Šādā gadījumā importētāja Puse paziņo eksportētājai Pusei par atteikumu apstiprināt uzņēmumus vai ražotnes un sniedz šāda atteikuma pamatojumu.

6.   Importētāja Puse apstiprināšanas procedūras ietvaros var veikt revīzijas saskaņā ar 6.11. pantu. Šādas revīzijas attiecas tikai uz tās kompetentās iestādes struktūru, organizāciju un pienākumiem, kas ir atbildīga par uzņēmuma vai ražotnes apstiprināšanu, un uz sanitārajām garantijām par atbilstību importētājas Puses prasībām. Minētās revīzijas var ietvert pārbaudes uz vietas reprezentatīvā skaitā uzņēmumu vai ražotņu, kas iekļautas apstiprināto uzņēmumu vai ražotņu sarakstā, vai tajos uzņēmumos vai ražotnēs, kurus eksportētāja Puse pieprasa apstiprināt.

7.   Pamatojoties uz šādu revīziju rezultātiem, importētāja Puse var grozīt uzņēmumu vai ražotņu sarakstu.

8.   Šo pantu nepiemēro pasākumiem, kas saistīti ar augiem un augu produktiem.

1.   Importētāja Puse nopietnu iemeslu dēļ var provizoriski pieņemt ārkārtas pasākumus, kas vajadzīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai.

2.   Puse, kas pieņem ārkārtas pasākumu, nekavējoties rakstiski paziņo par minēto pasākumu otrai Pusei. Puse, kas pieņēmusi ārkārtas pasākumu, ņem vērā visu otras Puses sniegto informāciju.

3.   Pēc ārkārtas pasākuma pieņemšanas Puse parasti sešu mēnešu laikā pārskata tā pamatojumu, ja ir pieejama attiecīgā informācija, un pēc pieprasījuma informē otru Pusi par pārskatīšanas rezultātiem. Puse nesaglabā ārkārtas pasākumu, izņemot gadījumu, kad steidzami risināmā problēma vai apdraudējums turpina pastāvēt. Ja Puse saglabā ārkārtas pasākumu, minētais pasākums būtu periodiski jāpārskata.

4.   Puse, kas pieņem ārkārtas pasākumu, nodrošina vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu sūtījumiem, ko pārvadā starp Pusēm, tiecoties izvairīties no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem un ņemot vērā konstatēto risku.

1.   Puses saskaņā ar šo nodaļu izskata iespējas turpmākai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp Pusēm par savstarpējas intereses sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem. Šīs iespējas var ietvert tirdzniecības atvieglošanas iniciatīvas.

2.   Puses sadarbojas, lai atvieglotu šīs nodaļas īstenošanu, un var kopīgi noteikt iniciatīvas sanitāro un fitosanitāro jautājumu jomā, lai likvidētu nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībā starp Pusēm.

3.   Puses var veicināt sadarbību visos daudzpusējos forumos, jo īpaši ar attiecīgajām starptautiskajām standartizācijas iestādēm.

1.   Katra Puse var pieprasīt apspriešanos par konkrētām tirdzniecības problēmām, kas saistītas ar sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem.

2.   Puses apspriežas 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, ja vien tās nevienojas citādi.

3.   Puses cenšas sniegt visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu, izvairoties no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.

1.   Katra Puse izraugās kontaktpunktu šīs nodaļas īstenošanai un paziņo otrai Pusei kontaktinformāciju, tostarp norādot atbildīgo amatpersonu.

2.   Puses nekavējoties informē viena otru par visām izmaiņām minētajā kontaktinformācijā.

1.   Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomiteja, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 1.10. panta (Šā nolīguma III daļas apakškomitejas un citas struktūras) 1. punkta e) apakšpunktu: