(1)

Perfluoralkilvielas (PFAS) ir tikušas plaši izmantotas ražošanā un patērētājiem paredzētiem lietojumiem, arī pret traipus atgrūdošos audumu un paklāju pārklājumos, taukus atgrūdošos saskarei ar pārtiku paredzētu papīra un kartona izstrādājumu pārklājumos, ugunsdzēsības putās, virsmaktīvās vielās, ko izmanto kalnrūpniecībā un naftas dziļurbumos, grīdu spodrināmajos līdzekļos un insekticīdu preparātos. Šo vielu plašās izmantošanas un noturības dēļ vide tikusi plaši kontaminēta. Pārtika ar šīm vielām kontaminēta ir galvenokārt sakarā ar bioakumulāciju ūdens un sauszemes pārtikas ķēdēs un PFAS saturošu pārtikas kontaktmateriālu izmantošanu. Pārtikā un cilvēka organismā visaugstākā koncentrācija ir konstatējama tādām PFAS kā perfluoroktānsulfoskābe (PFOS), perfluoroktānskābe (PFOA) un to sāļi.

(2)

2020. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde atzinumā par perfluoralkilvielu risku cilvēka veselībai (1) pēc Komisijas pieprasījuma PFOS un PFOA riska novērtējumu atjaunināja un to attiecināja arī uz pefluornonānskābi (PFNA) un perfluorheksāna sulfonskābi (PFHxS), ņemot vērā jaunāko zinātnisko informāciju un datus par sastopamību, kas ievākti, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu 2010/161/ES (2). Iestāde secināja, ka daļa Eiropas iedzīvotāju pārsniedz pieļaujamo nedēļas devu. Tika konstatēts, ka cilvēku eksponētību PFAS būtiski veicina olas, zivis un citi jūras produkti, gaļa un gaļas produkti. Iestāde secināja, ka dzīvnieku izcelsmes pārtika veido būtisku daļu cilvēku eksponētībā perfluoralkilvielām. Iestāde secināja, ka dzīvnieku izcelsmes pārtikā PFAS nokļūst no barības, skaidri atšķiroties pa sugām un PFAS veidiem. Šādas PFAS šādā veidā var tikt pārnestas arī no augsnes, ko lauksaimniecības dzīvnieki uzņem barojoties, un ar dzīvnieku dzirdināmo ūdeni.

(3)

Lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, Komisijas Regulā (ES) 2023/915 (3) tika noteikti perfluoralkilvielu maksimālie līmeņi konkrētos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

(4)

PFAS sastopamība dzīvnieku barībā vai augsnē, kurā dzīvnieki barojas, var izraisīt dzīvnieku izcelsmes pārtikas neatbilstību dzīvnieku izcelsmes pārtikai noteiktajiem maksimālajiem līmeņiem.

(5)

Pašlaik pieejams tikai nedaudz tādu datu par PFAS klātbūtni barībā, no kuriem varētu noteikt rādītājus par pārnesi no barības uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku un uz kuru pamata apspriest iespējamo vajadzību noteikt PFAS maksimālos līmeņus barībā. Tāpēc būtu jāvāc dati par PFAS sastopamību barībā un arī augsnē gadījumam, ja PFAS klātbūtne dzīvnieku izcelsmes pārtikā varētu būt saistīta ar PFAS klātbūtni augsnē. Turklāt PFAS klātbūtni dzīvnieku izcelsmes pārtikā varētu izraisīt PFAS klātbūtne dzirdināmajā ūdenī, taču pieejamie monitoringa dati par PFAS klātbūtni dzeramajā ūdenī ir pietiekami.

(6)

Lai kvantitatīvi noteiktu PFAS koncentrāciju daudzumos, kuros tās rodas, būtu jāizmanto pietiekami jutīgas metodes. Tas būtu jāveicina, ieteicot kvantitatīvās noteikšanas robežu mērķvērtības.

(7)

Lai nodrošinātu, ka paraugi ir reprezentatīvi partijai, no kuras tie ņemti, dalībvalstīm būtu jāievēro ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 152/2009 (4) noteiktā paraugu ņemšanas procedūra.