(1)

Dalības nosacījumi Eiropas Padomes Attīstības bankā (“CEB”) ir noteikti tās Līgumā. Ievērojot tā III. panta c. punktu, uz Eiropu orientētām starptautiskām institūcijām ir iespējams kļūt par CEB dalībniecēm ar CEB Valdes noteiktiem nosacījumiem. Lai Savienība kļūtu par dalībnieci, ir jāsāk sarunas par nolīgumu ar CEB par minētajiem nosacījumiem.

(2)

Padome savos 2021. gada 14. jūnija secinājumos par Eiropas finanšu arhitektūras attīstībai uzlabošanu aicināja Komisiju un dalībvalstis nodrošināt ciešāku koordināciju ar starptautiskajām finanšu iestādēm un to starpā saistībā ar Eiropas finanšu arhitektūru attīstībai. Tādēļ ir lietderīgi, ka Savienība kļūst par CEB dalībnieci, iegūstot daļas tās kapitālā, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību starp CEB prioritātēm un Savienības prioritātēm un sasniegtu Savienības mērķus sociālās kohēzijas un ārējo ekonomisko attiecību jomā, izmantojot balsošanas pilnvaras, ko piešķir ar īpašumtiesībām. Turklāt kļūšana par CEB dalībnieku palīdzēs padziļināt attiecības starp Savienību un citām paplašināšanās un kaimiņreģiona partnervalstīm, kas ir CEB dalībnieces. Turklāt tas palīdzēs stiprināt atbalstu Ukrainai, tostarp attiecībā uz tās pēckara rekonstrukciju, jo minētā valsts pašlaik ir CEB dalībniece un tās politikas galvenais mērķis.

(3)

CEB koncentrēšanās uz sociālo politiku un infrastruktūru var papildināt un radīt sinerģiju ar Savienības finansēšanas programmām un politikas darbībām, kuru mērķis ir novērst ekonomiskās un sociālās atšķirības Savienībā, jo īpaši tādās jomās kā cenas ziņā pieejami mājokļi un sociālie mājokļi, veselības aprūpe, nabadzības mazināšana, izglītība, dzimumu līdztiesība un neaizsargātu grupu, tostarp personu ar invaliditāti, romu iedzīvotāju un bezpajumtnieku, sociālā un ekonomiskā iekļaušana. CEB var būt arī svarīga tehniska un finansiāla loma mājokļu politikā Savienībā, ņemot vērā tās gadu desmitiem ilgo pieredzi, kas uzkrāta, atbalstot mājokļu pieejamību neaizsargātām grupām.

(4)

CEB zinātība pēckonflikta rekonstrukcijas un sociālās integrācijas jomā atbilst Savienības mērķiem veicināt stabilitāti un kohēziju Eiropā. CEB varētu atbalstīt Savienību pievienošanās valstu sagatavošanā to ceļā uz dalību Savienībā un atbalstīt izaugsmes plānu īstenošanu Rietumbalkānos un Moldovas Republikā. Tā kā CEB operāciju ģeogrāfiskais tvērums ir paplašināts, iekļaujot Ukrainu, viens no CEB vispārējiem jaunajiem mērķiem ir sniegt palīdzību, lai atbalstītu Ukrainas rekonstrukciju, atveseļošanu un ilgtermiņa sociālo attīstību. Nesen pabeigtā kapitāla palielināšana nodrošina papildu finansiālās spējas atbalstīt Ukrainu tās ceļā uz dalību Savienībā. CEB varētu atbalstīt Savienību Ukrainas mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/792 (1), īstenošanā. Savienība un CEB varētu arī vēl vairāk stiprināt partnerību attiecībā uz investīcijām sociālajā infrastruktūrā Turcijā.

(5)

Palīdzība bēgļiem, migrantiem un pārvietotām personām ir viena no CEB līgumā noteiktajām prioritātēm, padarot to par Eiropas specializēto banku darbā ar starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un trešo valstu valstspiederīgo integrācijā. Minētā zinātība var papildināt Savienības darbības starptautiskās aizsardzības saņēmēju atbalstam, kas palīdzēs galveno uzmanību CEB darbībā cita starpā pievērst atgriezušos bēgļu, migrantu vai iekšzemē pārvietotu personu reintegrācijai un trešo valstu valstspiederīgo ilgstošai integrācijai uzņēmējvalstīs.

(6)

Lai Padomes locekļiem dotu pietiekami daudz laika pienācīgi sagatavoties darba grupas diskusijām par gaidāmajām sarunām par pamatnolīgumu, Komisijai būtu regulāri un ikreiz, kad Padome to pieprasa, jāziņo Padomei par sarunu norisi, gaitu un iznākumu un pēc iespējas agrāk būtu jānosūta tai attiecīgie dokumenti. Nepieciešamības gadījumā vai pēc Padomes pieprasījuma Komisijai būtu arī jāiesniedz Padomei rakstisks ziņojums,