(1)

Apvienoto Nāciju Konvenciju par kuģu pārdošanas tiesas ceļā starptautiskajām sekām (“Pekinas Konvencija par kuģu pārdošanu tiesas ceļā” jeb “konvencija”) Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma 2022. gada 7. decembrī Ņujorkā.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2024/414 (2) konvencija 2024. gada 14. martā Savienības vārdā tika parakstīta attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, ar noteikumu, ka tā tiks noslēgta vēlāk.

(3)

Konvencija ir pirmais starptautiskais instruments, kas izveido saskaņotu režīmu, kurš nodrošina starptautisku spēku pārdošanai tiesas ceļā, vienlaikus saglabājot spēkā valsts tiesību aktus, kas reglamentē tiesas ceļā veiktas pārdošanas procedūru un apstākļus, kādos tiesas ceļā veikta pārdošana piešķir neapgrūtinātas īpašumtiesības. Konvencija stiprina esošo starptautisko tiesisko regulējumu kuģniecības un navigācijas jomā un ir lietderīgs ieguldījums saskanīgu starptautisko ekonomisko attiecību attīstībā. Nodrošinot juridisko noteiktību attiecībā uz īpašumtiesībām, ko pircējs iegūst attiecībā uz kuģi, kad tas kuģo starptautiskajos ūdeņos, konvencija ir izstrādāta, lai maksimāli palielinātu cenu, ko kuģis spēj piesaistīt tirgū, un ieņēmumus, kas pieejami sadalei starp kreditoriem, un veicinātu starptautisko tirdzniecību. Tādēļ ir vēlams, lai konvenciju piemērotu pēc iespējas drīz.

(4)

Konvencijas noslēgšana Savienības vārdā palīdzēs nodrošināt juridisko noteiktību un paredzamību starptautiskā un Eiropas līmenī, izveidojot vienotu režīmu attiecībā uz tiesas ceļā veiktas kuģu pārdošanas starptautiskajām sekām, kas ir Savienības galvenie mērķi, kuri jāīsteno tās darbībās saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktu.

(5)

Savienība attīsta tiesu iestāžu sadarbību civillietās ar pārrobežu ietekmi, pamatojoties uz savstarpējas tiesas spriedumu un ārpustiesas lēmumu atzīšanas principu. Minētajā kontekstā Savienības likumdevējs cita starpā ir pieņēmis Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1215/2012 (3) un (ES) 2020/1784 (4). Tāpēc Savienībai ir ekskluzīva kompetence jautājumos, uz kuriem attiecas minētās regulas, savukārt pārējie konvencijā aplūkotie jautājumi neietilpst minētajā kompetencē.

(6)

Savienībai būtu jākļūst par konvencijas pusi tikai attiecībā uz jautājumiem, kuri ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, proti, tiktāl, ciktāl attiecīgie konvencijas noteikumi var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu. Pašlaik Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz dažiem Konvencijas noteikumiem, kas attiecas uz jautājumiem, kuri saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kā izklāstīts pievienotajā deklarācijā par Savienības kompetenci, un dalībvalstis patur savu kompetenci tiktāl, ciktāl konvencija neietekmē kopīgos noteikumus vai nemaina to darbības jomu. Savienības pievienošanās konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, neskar dalībvalstu prerogatīvas attiecībā uz konvencijas ratifikāciju jautājumos, kas ir to valsts kompetencē.

(7)

Konvencija paredz, ka reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai ir jāsniedz deklarācija, kur ir norādīti tie konvencijas reglamentētie jautājumi, par kuriem minētās organizācijas dalībvalstis tai ir nodevušas kompetenci. Konvencija arī paredz, ka minēto deklarāciju sniedz parakstīšanas, ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī. Parakstīšanas brīdī ES ir nākusi klajā ar minēto deklarāciju, norādot savu kompetenci jautājumos, ko reglamentē konvencija.

(8)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(9)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

(10)

Konvencija un pievienotā deklarācija par Savienības kompetenci būtu jāapstiprina,