PAMATNOLĪGUMS

par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām

[2026/1050]

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS KOMISIJA (turpmāk – “abas iestādes”),

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), it īpaši tā 295. pantu, un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk – “Līgumi”),

—	ņemot vērā iestāžu nolīgumus un dokumentus, kas nosaka abu iestāžu attiecības,

—	ņemot vērā Parlamenta Reglamentu,

—

ņemot vērā politiskās vadlīnijas un ievēlētās Komisijas priekšsēdētājas attiecīgos paziņojumus 2024. gada 18. jūlijā, un ievēlētās Komisijas priekšsēdētājas un Parlamenta priekšsēdētājas 2024. gada 21. oktobra kopīgo paziņojumu par politiskajiem principiem, kas būtu 2010. gada Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanas pamatā,

IR NOSLĒGUŠI ŠĀDU PAMATNOLĪGUMU.

I. PIEMĒROŠANAS JOMA

Lai labāk atspoguļotu Parlamenta un Komisijas īpašās partnerattiecības, abas iestādes vienojas par šādiem pasākumiem, lai stiprinātu Komisijas politisko atbildību un leģitimitāti, paplašinātu konstruktīvu dialogu un uzlabotu informācijas plūsmu starp abām iestādēm, kā arī sadarbību attiecībā uz procedūrām un plānošanu.

Tās arī vienojas par īpašiem noteikumiem:

—	par Komisijas sanāksmēm ar valstu ekspertiem, kā izklāstīts I pielikumā,

—	par konfidenciālas informācijas nosūtīšanu Parlamentam, kā izklāstīts II pielikumā,

—	par starptautisku nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu, kā izklāstīts III pielikumā, un

—	par Komisijas darba programmas grafiku, kā izklāstīts IV pielikumā.

II. POLITISKĀ ATBILDĪBA

Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts pēc tam, kad viņa kandidatūru ir izvirzījusi Eiropadome, iesniegs Parlamentam priekšsēdētāja pilnvaru termiņa politiskās vadlīnijas, lai pirms ievēlēšanas balsojuma varētu veikt viedokļu apmaiņu ar Parlamentu, pamatojoties uz pietiekamu informāciju.

Ievēlētais Komisijas priekšsēdētājs laikus informē Parlamentu par plānoto jaunās komisāru kolēģijas struktūru un dzimumu līdzsvaru, pirms Parlamentā tiek uzsākta procedūra, kas attiecas uz jaunās Komisijas apstiprināšanu Parlamentā. Saskaņā ar Reglamentu Parlaments laikus sazinās ar ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, pirms tiek uzsāktas procedūras, kas attiecas uz jaunās Komisijas apstiprināšanu Parlamentā. Parlaments ņem vērā ievēlētā priekšsēdētāja piezīmes.

Komisijas locekļu kandidāti nodrošina pilnīgu atklātību par visu būtisko informāciju, kas saistīta ar pienākumu neatkarīgu pildīšanu, kā noteikts LESD 245. pantā.

Procedūras izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka visus Komisijas kandidātus izvērtē atklāti, godīgi un konsekventi.

Neskarot Komisijas koleģialitātes principu, katrs Komisijas loceklis ir politiski atbildīgs par darbību tajā jomā, kas viņam ir uzticēta.

Komisijas priekšsēdētājs ir pilnībā atbildīgs par jebkāda tāda interešu konflikta noteikšanu, kas liedz kādam Komisijas loceklim pildīt savus pienākumus.

Komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs arī par turpmāko rīcību, kas šādos apstākļos jāveic, un nekavējoties rakstiski informē par to Parlamenta priekšsēdētāju.

Komisijas locekļu piedalīšanos vēlēšanu kampaņās regulē Eiropas Komisijas locekļu Rīcības kodekss (3).

Komisijas locekļi var piedalīties vēlēšanu kampaņās Parlamenta vēlēšanās, arī kā kandidāti. Viņi var arī tikt izvēlēti par Eiropas politisko partiju vadošajiem kandidātiem (“Spitzenkandidat”) Komisijas priekšsēdētāja amatam.

Komisijas priekšsēdētājs laikus informē Parlamentu par to, vai viens vai vairāki Komisijas locekļi kā kandidāti piedalīsies Parlamenta vēlēšanu kampaņās, kā arī par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu neatkarības, godīguma un apdomības principu ievērošanu, kuri paredzēti LESD 245. pantā un Eiropas Komisijas locekļu Rīcības kodeksā.

Ikviens Komisijas loceklis, kas kandidē Parlamenta vēlēšanās vai piedalās Parlamenta vēlēšanu kampaņā, apņemsies kampaņas laikā atturēties pieņemt nostāju, kas neatbilstu kandidāta konfidencialitātes ievērošanas pienākumam vai kas pārkāptu koleģialitātes principu.

Komisijas locekļi, kas kandidē Parlamenta vēlēšanās vai piedalās Parlamenta vēlēšanu kampaņās, nedrīkst izmantot Komisijas cilvēkresursus vai materiālos resursus pasākumiem, kas ir saistīti ar vēlēšanu kampaņu.

Ja Parlaments lūdz Komisijas priekšsēdētāju izteikt neuzticību kādam Komisijas loceklim, priekšsēdētājs apsver, vai viņam vajadzētu pieprasīt šā Komisijas locekļa atkāpšanos no amata saskaņā ar LES 17. panta 6. punktu. Priekšsēdētājs vai nu pieprasa šā Komisijas locekļa atkāpšanos, vai arī nākamajā sesijā paskaidro Parlamentam savu atteikumu to darīt.

Ja Komisijas locekļa pilnvaru termiņa laikā Komisijas locekli nepieciešams nomainīt saskaņā ar LESD 246. panta otro daļu, Komisijas priekšsēdētājs pirms piekrišanas Padomes lēmumam nopietni apsver apspriedēs ar Parlamentu gūto rezultātu.

Parlaments nodrošina attiecīgo procedūru īstenošanu pietiekami ātri, lai ļautu Komisijas priekšsēdētājam nopietni apsvērt Parlamenta viedokli pirms jaunā Komisijas locekļa iecelšanas amatā.

Tāpat arī saskaņā ar LESD 246. panta trešo daļu, ja atlikušais Komisijas pilnvaru termiņš ir īss, Komisijas priekšsēdētājs nopietni apsvērs Parlamenta nostāju.

Ja Komisijas priekšsēdētājs Komisijas pilnvaru laikā plāno mainīt Komisijas locekļu pienākumu sadalījumu saskaņā ar LESD 248. pantu, priekšsēdētājs laikus informē Parlamentu, lai varētu ar Parlamentu apspriesties par šīm izmaiņām. Priekšsēdētāja lēmums par amata pienākumu sadalījuma maiņu var stāties spēkā nekavējoties.

Ja Komisija ierosina pārskatīt Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksu attiecībā uz interešu konfliktu vai rīcības ētiskumu, tā noskaidros Parlamenta viedokli.

III. KONSTRUKTĪVS DIALOGS UN INFORMĀCIJAS PLŪSMA

i) Vispārīgi noteikumi

Komisija garantē, ka ievēros vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu attiecībā uz Parlamentu un Padomi, jo īpaši attiecībā uz piedalīšanos sanāksmēs un nodrošināšanu ar tekstiem vai citu informāciju, it sevišķi likumdošanas un budžeta jautājumos.

10.

Komisija vienlīdzīgi sadarbojas ar Parlamentu un Padomi, pilnībā ievērojot līdzsvaru starp iestādēm un iestāžu prerogatīvas, kas tām piešķirtas ar Līgumiem. Komisija attiecīgos gadījumos uzņemas iniciatīvu, kas nepieciešama, lai, rīkojoties kā godprātīga starpniece, saskaņotu likumdevēju nostājas.

11.

Savas kompetences ietvaros Komisija veic pasākumus, lai labāk iesaistītu Parlamentu, cik vien iespējams ņemot vērā Parlamenta viedokli kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā.

12.

Lai īstenotu Parlamenta un Komisijas īpašās partnerattiecības, tiek veikti vairāki šādi pasākumi, kā izklāstīts turpmāk:

—	Komisijas priekšsēdētājs vismaz divreiz gadā pēc Parlamenta uzaicinājuma apmeklēs Priekšsēdētāju konferences sanāksmes, lai apspriestu kopīgu interešu jautājumus;

—	Komisijas priekšsēdētājs uzturēs pastāvīgu dialogu ar Parlamenta priekšsēdētāju par svarīgākajiem horizontālajiem jautājumiem un būtiskiem likumdošanas priekšlikumiem. Šajā dialogā būtu jāiekļauj arī uzaicinājumi Parlamenta priekšsēdētājam apmeklēt Komisāru kolēģijas sanāksmes;

—

Komisijas priekšsēdētāju vai Komisijas locekli, kurš ir atbildīgs par iestāžu attiecībām, uzaicina uz Priekšsēdētāju konferences un Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmēm, kad ir paredzēts apspriest konkrētus jautājumus saistībā ar plenārsēdes darba kārtības noteikšanu, Parlamenta un Komisijas attiecībām un likumdošanas un budžeta jautājumiem;

—	katru gadu notiek Priekšsēdētāju konferences, Komiteju priekšsēdētāju konferences un Komisāru kolēģijas sanāksme, lai apspriestu būtiskus jautājumus, tostarp Komisijas darba programmas sagatavošanu un īstenošanu;

—

Priekšsēdētāju konference un Komiteju priekšsēdētāju konference laikus informē Komisiju par tādu savu diskusiju rezultātiem, kas skar starpiestāžu jautājumus. Arī Parlaments pilnībā un regulāri informē Komisiju par sanāksmju rezultātiem saistībā ar sesiju sagatavošanu, ņemot vērā Komisijas viedokli. Tas neskar 57. punktu;

—	Parlamenta ģenerālsekretārs un Komisijas ģenerālsekretārs regulāri tiekas, lai nodrošinātu pastāvīgu būtiskas informācijas plūsmu starp abām iestādēm.

13.

Katrs Komisijas loceklis nodrošina regulāru un nepastarpinātu informācijas apmaiņu starp Komisijas locekli un attiecīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētāju.

14.

Komisija jebkuru likumdošanas priekšlikumu un nozīmīgu iniciatīvu vai lēmumu publisko tikai pēc tam, kad par to ir rakstiski paziņojusi Parlamentam.

Pamatojoties uz Komisijas darba programmu un savstarpēji vienojoties, abas iestādes iepriekš nosaka svarīgākās iniciatīvas, ko iesniegs izskatīšanai plenārsēdē. Parlaments var lemt, ka ar minētajām nozīmīgajām iniciatīvām iepazīstinās debatēs, kas plānotas tūlīt pēc to pieņemšanas komisāru kolēģijā. Parasti Komisija šādas iniciatīvas vispirms iesniegs plenārsēdē un tikai pēc tam darīs publiski pieejamas sabiedrībai.

Līdzīgi abas iestādes nosaka tos priekšlikumus un iniciatīvas, par kurām informāciju iesniedz Priekšsēdētāju konferencei vai piemērotā veidā nodod attiecīgajai parlamentārajai komitejai vai tās priekšsēdētājam.

Šos lēmumus pieņem abu iestāžu regulārā dialogā, kas paredzēts 12. punktā, un tos regulāri atjaunina, pienācīgi ņemot vērā jebkādas politiskās norises.

Turklāt Komisija visaptveroši un laikus informē Parlamentu, tostarp tā parlamentārās komitejas, par citām gaidāmajām politikas iniciatīvām un tiesību aktu priekšlikumiem, kas nav iekļauti Komisijas darba programmā un uz ko attiecas Parlamenta likumdošanas un budžeta prerogatīvas.

Komisija arī strukturētā veidā un laikus nosūta Parlamentam, tostarp tā parlamentārajām komitejām, visaptverošu un detalizētu informāciju, lai Parlaments varētu pildīt savas politiskās kontroles un apspriešanās funkcijas, kā noteikts Līgumos.

15.

Ja ārpus iestādēm izplata kādu iekšēju Komisijas dokumentu, par ko Parlaments nav bijis informēts saskaņā ar šo pamatnolīgumu, Parlamenta priekšsēdētājs var pieprasīt šā dokumenta tūlītēju nosūtīšanu Parlamentam, lai ar to iepazīstinātu Parlamenta deputātus pēc viņu pieprasījuma.

16.

Komisija sniegs pilnīgu informāciju un dokumentāciju par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar Savienības tiesību aktu sagatavošanu un īstenošanu, tostarp attiecībā uz ieteikuma tiesību aktiem un deleģētiem aktiem. Ja to pieprasa Parlaments, Komisija uz šīm sanāksmēm var uzaicināt arī Parlamenta ekspertus.

Attiecīgie noteikumi ir paredzēti I pielikumā.

17.

Trīs mēnešu laikā pēc Parlamenta rezolūcijas pieņemšanas Komisija sniedz Parlamentam rakstisku informāciju par darbībām, ko tā veikusi pēc īpašiem pieprasījumiem, kas tai izteikti Parlamenta rezolūcijās, ieskaitot informāciju par gadījumiem, kad tā nav varējusi ņemt vērā Parlamenta viedokli.

Šo termiņu var saīsināt, ja pieprasījums ir steidzams. To var pagarināt par vienu mēnesi, ja pieprasījums saistīts ar apjomīgāku darbu un ja tas ir pietiekami pamatoti. Parlaments nodrošina, ka šī informācija iestādē tiek plaši izplatīta.

Parlaments centīsies izvairīties uzdot mutiskus vai rakstiskus jautājumus par tādiem tematiem, par kuriem Komisija jau ir informējusi Parlamentu par savu nostāju rakstiskā paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem.

18.

Saskaņā ar 12. punkta 5. ievilkumu Parlaments pienācīgi informēs Komisiju, ja tas plāno sagatavot normatīvu pastāvīgo ziņojumu, kurā saskaņā ar LESD 225. pantu tiks pieprasīts Savienības akta priekšlikums.

Atbildīgā komiteja pēc tam uzaicina Komisiju uz viedokļu apmaiņu par ziņojuma projektu. Viedokļu apmaiņa ar Komisiju un komitejas priekšsēdētāja oficiālo paziņojumu sniegšana atbildīgajiem Komisijas locekļiem attiecīgā gadījumā turpinās arī sagatavošanas procesā.

Jebkuram pieprasījumam iesniegt Savienības akta priekšlikumu, ko Parlaments paudis saskaņā ar LESD 225. pantu, pievieno ziņojumu, kurā, ņemot vērā arī paredzamo attiecīgā akta slogu un finansiālo ietekmi, detalizēti izklāstīti iemesli tam, kāpēc Parlaments uzskata, ka Līgumu īstenošanai ir vajadzīgs Savienības akts. Šajā nolūkā par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja var pieprasīt Komisijai sniegt tehniskas konsultācijas.

Komisija nevilcinoties un detalizēti izvērtē Savienības aktu priekšlikumu pieprasījumus, ko Parlaments paudis saskaņā ar LESD 225. pantu, tostarp priekšlikumus par spēkā esošu tiesību aktu grozīšanu vai atcelšanu.

Komisija uz šādiem pieprasījumiem atbild trīs mēnešu laikā un īpašā paziņojumā norāda, kādus turpmākos pasākumus tā šajā sakarā ir paredzējusi veikt. Pēc tam Komisijai var lūgt sniegt paziņojumu plenārsēdē, lai informētu Parlamentu par turpmākajiem pasākumiem, ko tā ir paredzējusi veikt, vai atbildīgā komiteja var uzaicināt Komisiju uz kādu no savām nākamajām sanāksmēm sniegt minēto informāciju un piedalīties viedokļu apmaiņā ar komiteju.

Pilnībā ievērojot proporcionalitātes un subsidiaritātes principus un saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (4), Komisija ne vēlāk kā pēc viena gada nāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu vai šo priekšlikumu iekļauj nākamā gada darba programmā. Komisija pēc pieprasījuma sniedz Parlamentam jaunāko informāciju par sagatavošanas gaitu. Ja Komisija priekšlikumu neiesniedz, tā Parlamentu detalizēti informē par iemesliem, tostarp par jebkādiem jautājumiem, kurus likumdevēji pauduši saistībā ar “Eiropas pievienotās vērtības” un “Eiropas integrācijas trūkuma radīto izmaksu” analīzi, un attiecīgā gadījumā sniegs analīzi par iespējamām alternatīvām.

Ja Parlaments budžeta procedūras kontekstā nolemj ierosināt izmēģinājuma projektu vai sagatavošanas darbību saistībā ar tādu pieprasījumu iesniegt Savienības akta priekšlikumu, kuru Parlaments sagatavo vai ir pieņēmis saskaņā ar LESD 225. pantu, Parlaments savu izmēģinājuma projekta vai sagatavošanās darbības priekšlikumu nosūta Komisijai, īpaši norādot par tā saistību ar pieprasījumu, kas tiek sagatavots vai ir pieņemts saskaņā ar LESD 225. pantu.

Komisija pēc Parlamenta pieprasījuma nodrošina tehniskās zināšanas un atbalstu izmēģinājuma projekta vai sagatavošanās darbības izstrādē. Izmēģinājuma projektus un sagatavošanās darbības var īstenot ar budžeta līdzekļiem tikai tad, ja ir izpildīti Finanšu regulas (5) 58. pantā paredzētie nosacījumi.

19.

Komisija arī apņemas pievērsties ciešai sadarbībai ar Parlamentu agrīnā posmā attiecībā uz likumdošanas iniciatīvas pieprasījumiem, kuri izriet no Eiropas pilsoņu iniciatīvām.

20.

Ja leģislatīvu aktu iniciatīvas, ieteikumi vai pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar LESD 289. panta 4. punktu, Komisija pēc pieprasījuma informē Parlamentu par savu nostāju attiecībā uz minētajiem priekšlikumiem attiecīgās parlamentārās komitejas sēdē.

21.

Attiecībā uz budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru piemēro šā pamatnolīguma 40. punktā paredzētos īpašos noteikumus.

22.

Abas iestādes vienojas sadarboties jomā, kas saistīta ar attiecībām ar valstu parlamentiem.

Parlaments un Komisija sadarbojas, lai īstenotu LESD protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Šāda sadarbība ietver pasākumus saistībā ar valstu parlamentu iesniegto pamatoto atzinumu nepieciešamo tulkošanu.

Ja ir izpildīti LESD protokola Nr. 2 7. pantā minētie nosacījumi, Komisija iesniedz visu valstu parlamentu sniegto pamatoto atzinumu tulkojumus kopā ar savu nostāju šajā jautājumā.

23.

Komisija informē Parlamentu par savu ekspertu grupu sarakstu, kuras izveidotas, lai palīdzētu Komisijai īstenot tās iniciatīvas tiesības. Šo sarakstu regulāri atjaunina un dara publiski pieejamu.

Saskaņā ar šo pamatnolīgumu un pēc attiecīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētāja īpaša un pamatota pieprasījuma Komisija atbilstošā veidā šo komiteju informē par šādu grupu darbību un to sastāvu.

24.

Abas iestādes ar attiecīgajiem mehānismiem uztur konstruktīvu dialogu par svarīgiem administratīviem jautājumiem, jo īpaši tādiem, kas tieši ietekmē Parlamenta administrāciju. Ja Komisija sniedz Padomei informāciju par minētajiem jautājumiem un par to iespējamo finansiālo ietekmi, šo informāciju vienlaikus sniedz arī Parlamentam.

25.

Ja Parlaments gatavo Reglamenta grozījumus, kas varētu ietekmēt tā attiecības ar Komisiju, Parlaments minētos grozījumus laikus nosūta Komisijai pirms tās atzinuma pieprasīšanas. Ja Komisija ir paredzējusi sniegt atzinumu, tā to dara laicīgi pirms balsojuma par minētajiem grozījumiem atbildīgajā komitejā. Atbildīgā komiteja minēto atzinumu izskata un pirms balsojuma atbildīgajā komitejā iesaistās jēgpilnās sarunās ar Komisiju.

Komisijas loceklim, kurš ir atbildīgs par iestāžu attiecībām, dod iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā ar Parlamentu saskaņā ar attiecīgajiem pamatnolīguma noteikumiem un pirms balsojuma uzstāties plenārsēdē.

26.

Ja uz informāciju, kas tiek nodota saskaņā ar šo pamatnolīgumu, attiecas konfidencialitāte, piemēro noteikumus, kas paredzēti II pielikumā.

ii) Starptautiskie nolīgumi un paplašināšanās

27.

Lai Parlaments spētu īstenot savu politiskās kontroles funkciju, to nekavējoties un pilnībā informē par visiem starptautisku nolīgumu sarunu posmiem un to noslēgšanu, tostarp par sarunu norāžu definēšanu. Komisija rīkojas tā, lai pilnībā izpildītu LESD 218. pantā minētos pienākumus, vienlaikus ievērojot katras iestādes lomu saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu.

Komisija piemēro III pielikumā minētos noteikumus.

28.

Ja Komisija sāk sarunas ar trešām valstīm par parlamentu sadarbības kārtību saskaņā ar starptautisku nolīgumu, Komisija lūdz Parlamenta viedokli un ņem to vērā.

29.

Ja Komisija plāno ierosināt Padomei starptautiska nolīguma provizorisku piemērošanu, Komisija pēc iespējas ātrāk par to informē Parlamentu un norāda šādas rīcības iemeslus, ņemot vērā, ka LESD 218. panta 5. punktā provizoriska piemērošana ir atļauta tikai vajadzības gadījumā.

Neskarot Komisijas iniciatīvas tiesības un pilnībā ievērojot iestāžu līdzsvaru, ja Komisija ierosina Padomes lēmumu par parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, Komisija, izņemot, ja vien tam ir pienācīgi pamatoti apstākļi, ierosinās, ka Padome minētajā lēmumā pilnvaro Komisiju paziņot trešām pusēm par provizorisko piemērošanu tādā veidā, lai Parlaments piekrišanu saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu spētu paust saprātīgā laikposmā. Tādā gadījumā Parlaments centīsies piekrišanas procedūru īstenot tā, lai nodrošinātu, ka šādu paziņojumu starptautiska nolīguma trešai pusei vai trešām pusēm var nodot pēc iespējas ātrāk pēc tam, kad ir pieņemts Padomes lēmums par parakstīšanu un provizorisku piemērošanu.

30.

Komisija nekavējoties un pilnībā informēs Parlamentu par visiem priekšlikumiem, kas pausti saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, kā arī par visiem gadījumiem, kad Komisija izmanto pilnvarojumu, kas tai piešķirts saskaņā ar LESD 218. panta 7. punktu.

31.

Ņemot vērā LES 13. panta 2. punktu un lai nodrošinātu vienādu informācijas plūsmu, kad Komisija ved sarunas par nesaistošiem starptautiskiem nolīgumiem un noslēdz tos, tā informē Parlamentu, ievērojot II pielikumā izklāstītos noteikumus par konfidenciālas informācijas nosūtīšanu.

32.

Ja trešā valsts iesniedz pieteikumu par pievienošanos starptautiskam nolīgumam, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība un kurā līgumslēdzējām pusēm ir paredzēta iespēja iebilst pret trešās valsts pievienošanos, Parlamentu par attiecīgo pieteikumu informē vienlaikus ar Padomi.

33.

Informāciju, kas minēta 27. punktā, Parlamentam sniedz laikus, lai tam vajadzības gadījumā būtu iespēja paust savu viedokli un Komisija pēc iespējas varētu ņemt vērā Parlamenta viedokli. Šo informāciju parasti Parlamentam sniedz ar atbildīgo parlamentāro komiteju starpniecību un, ja nepieciešams, arī plenārsēdē.

Parlaments un Komisija apņemas izstrādāt atbilstīgas procedūras un drošības pasākumus konfidenciālas informācijas nosūtīšanai no Komisijas Parlamentam saskaņā ar II pielikuma noteikumiem.

34.

Ņemot vērā iestāžu atšķirīgās institucionālās lomas, abas iestādes atzīst, ka Komisijai jāpārstāv Eiropas Savienība starptautiskās sarunās, izņemot sarunas, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un citus Līgumos paredzētos gadījumus.

Gadījumos, kad Komisija pārstāv Savienību starptautiskās konferencēs, tā pēc Parlamenta pieprasījuma veicina Eiropas Parlamenta deputātu delegācijas iekļaušanu novērotāju statusā Savienības delegācijās, lai tas gūtu tūlītēju un pilnīgu informāciju par konferences darba gaitu. Komisija apņemas attiecīgā gadījumā sistemātiski informēt Parlamenta delegāciju par sarunu rezultātiem.

Eiropas Parlamenta deputāti nedrīkst tieši piedalīties šādās sarunās. Atkarībā no juridiskajām, tehniskajām un diplomātiskajām iespējām Komisija viņiem var piešķirt novērotāja statusu. Atteikuma gadījumā Komisija informē Parlamentu par atteikuma iemesliem.

Turklāt Komisija atbalsta Eiropas Parlamenta deputātu dalību novērotāju statusā visās attiecīgās sanāksmēs savā atbildības jomā pirms un pēc sarunu kārtām.

35.

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem Komisija sistemātiski informē Parlamentu par tādu struktūru sanāksmēm, tostarp, cik vien iespējams, sagatavošanas un koordinēšanas sanāksmēm, kas izveidotas ar daudzpusējiem starptautiskiem nolīgumiem, kuros piedalās Savienība, un pēc iespējas nodrošina Savienības delegācijas sastāvā esošo Eiropas Parlamenta deputātu dalību tajās, kad šādām struktūrām jāpieņem lēmumi, kuriem nepieciešama Parlamenta piekrišana vai kuru īstenošanai var būt vajadzīgi ar parasto likumdošanas procedūru pieņemti tiesību akti, vai lēmumi, kas ir saistīti ar būtiskām finansiālām saistībām no Savienības puses attiecībā pret trešām valstīm.

36.

Komisija šajos gadījumos arī sniedz Parlamenta delegācijai, kas iekļauta Savienības delegācijā starptautiskā konferencē, iespēju izmantot visu Savienības delegācijas aprīkojumu saskaņā ar vispārējo principu par labu sadarbību starp iestādēm un ņemot vērā pieejamās loģistikas iespējas.

Parlamenta priekšsēdētājs nosūta Komisijas priekšsēdētājam priekšlikumu par Parlamenta delegācijas iekļaušanu Savienības delegācijā ne vēlāk kā četras nedēļas pirms konferences sākuma, norādot Parlamenta delegācijas vadītāju un to Eiropas Parlamenta deputātu skaitu, kuri jāiekļauj. Attiecīgi pamatotos gadījumos šo termiņu izņēmuma kārtā var saīsināt.

Parlamenta delegācijā iekļauto Eiropas Parlamenta deputātu un palīgpersonāla skaits ir proporcionāls Savienības delegācijas kopējam lielumam.

37.

Komisija pilnīgi informē Parlamentu par pievienošanās sarunu norisi un it īpaši par galvenajiem aspektiem un notikumiem, lai tas laikus varētu formulēt savu viedokli saskaņā ar attiecīgajām Parlamenta procedūrām.

38.

Ja Parlaments pieņem ieteikumu par 37. punktā minētajiem jautājumiem saskaņā ar savu Reglamentu un ja svarīgu iemeslu dēļ Komisija nolemj, ka tā šo ieteikumu nevar atbalstīt, tad tā izklāsta iemeslus Parlamenta plenārsēdē vai nākamajā attiecīgās parlamentārās komitejas sēdē.

iii) Budžeta īstenošana

39.

Pirms līdzekļu devēju konferencēs paust finansiālus solījumus, no kuriem izriet jaunas finanšu saistības un kam vajadzīga budžeta lēmējinstitūcijas piekrišana, Komisija informē budžeta lēmējinstitūciju un iepazīstas ar tās piezīmēm. Attiecībā uz visiem finansiālajiem solījumiem Komisija dara visu iespējamo, lai informētu budžeta lēmējinstitūciju par finanšu saistību finansējuma avotiem.

40.

Saistībā ar LESD 319. pantā noteikto ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanu Komisija nosūta attiecīgā gada budžeta kontrolei vajadzīgo informāciju, ko šajā nolūkā tai prasa tās parlamentārās komitejas priekšsēdētājs, kura ir atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību saskaņā ar Parlamenta Reglamentu.

Ja parādās jauni fakti attiecībā uz iepriekšējiem gadiem, kuru budžeta izpilde jau ir apstiprināta, Komisija iesniedz visu ar to saistīto vajadzīgo informāciju, lai varētu rast abām pusēm pieņemamu risinājumu.

iv) Attiecības ar decentralizētām aģentūrām

41.

Kandidātiem, kas izvirzīti regulatīvo aģentūru izpilddirektora amatam, jāierodas uz uzklausīšanām parlamentārajās komitejās.

Turklāt, ņemot vērā 2009. gada martā izveidotās starpiestāžu darba grupas par aģentūrām diskusijas, Komisija, Parlaments un Padome pieņēma kopēju pieeju attiecībā uz decentralizēto aģentūru lomu un vietu Savienības institucionālajā vidē, nosakot kopējās vadlīnijas par šādu aģentūru izveidi, struktūru un darbību, kā arī attiecībā uz finansējuma, budžeta, uzraudzības un pārvaldības jautājumiem.

IV. SADARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ LIKUMDOŠANAS PROCEDŪRĀM UN PLĀNOŠANU

i) Komisijas darba programmas un Eiropas Savienības programmas izstrāde

42.

Komisija ierosina Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu savstarpējas vienošanās.

43.

Katru gadu Komisija iepazīstina ar savu darba programmu.

44.

Abas iestādes sadarbojas saskaņā ar IV pielikumā izklāstīto grafiku.

Komisija ņem vērā Parlamenta paustās prioritātes.

Neskarot Komisijas iniciatīvas tiesības, tā sniedz pēc iespējas sīkāku informāciju par to, kas ir paredzēts katrā tās darba programmas punktā, tostarp par ierosinātajām leģislatīvajām un neleģislatīvajām iniciatīvām un paredzamajiem termiņiem.

45.

Komisija sniedz paskaidrojumus, ja tā nevar iesniegt atsevišķus priekšlikumus, kas paredzēti attiecīgā gada darba programmā, vai ja tā atkāpjas no minētās darba programmas. Komisijas loceklis, kurš ir atbildīgs par iestāžu attiecībām, apņemas regulāri ziņot Komiteju priekšsēdētāju konferencei par Komisijas darba programmas politiskās piemērošanas galvenajiem virzieniem attiecīgajā gadā.

ii) Aktu pieņemšanas procedūras

46.

Komisija apņemas rūpīgi iepazīties ar Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem Komisijas likumdošanas priekšlikumos, lai tos ņemtu vērā jebkurā grozītajā priekšlikumā.

Komisija, saskaņā ar LESD 294. pantu sniedzot atzinumu par Parlamenta veiktajiem grozījumiem, apņemas maksimāli ņemt vērā otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus; ja svarīgu iemeslu dēļ un pēc tam, kad tos izskatījusi kolēģija, Komisija nolemj nepieņemt vai neatbalstīt šos grozījumus, tā paskaidro savu lēmumu Parlamentam un jebkurā gadījumā paskaidro to savā atzinumā par Parlamenta grozījumiem saskaņā ar LESD 294. panta 7. punkta c) apakšpunktu.

47.

Izskatot iniciatīvu, ko saskaņā ar LESD 76. pantu iesniegusi vismaz ceturtā daļa dalībvalstu, Parlaments apņemas attiecīgajā komitejā nepieņemt ziņojumu, kamēr nav saņemts Komisijas atzinums par šo iniciatīvu.

Komisija apņemas sniegt atzinumu par šādu iniciatīvu ne vēlāk kā 10 nedēļas pēc tās iesniegšanas.

48.

Pirms atsaukt priekšlikumu, par ko Parlaments jau ir paudis nostāju pirmajā lasījumā, Komisija laikus sniedz detalizētu paskaidrojumu. Ja atbildīgās parlamentārās komitejas to ir pieprasījušas, kompetentais Komisijas loceklis piedalās komiteju sanāksmēs, lai, vēlams, strukturēta dialoga kontekstā apspriestu komisāru kolēģijas nodomu atsaukt priekšlikumu.

Komisija sava pilnvaru termiņa sākumā izskata visus vēl nepieņemtos priekšlikumus, lai politiski apstiprinātu vai atsauktu tos, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta viedokli.

49.

Attiecībā uz īpašajām likumdošanas procedūrām, kad ir jāapspriežas ar Parlamentu, un citām procedūrām, piemēram, LESD 148. pantā norādītajām, Komisija:

i)	veic pasākumus, lai labāk iesaistītu Parlamentu, cik vien iespējams ņemot vērā Parlamenta viedokli, it īpaši nodrošinot Parlamentam pietiekamu laiku Komisijas priekšlikuma izskatīšanai;

ii)	nodrošina, lai Padomes struktūrām laikus tiek atgādināts, ka tās nedrīkst pieņemt politisku vienošanos par priekšlikumiem, kamēr Parlaments nav pieņēmis savu atzinumu. Komisija pieprasa pārrunas ministru līmenī pēc tam, kad Padomes locekļi pieņemamā termiņā izskatījuši Parlamenta atzinumu;

iii)	nodrošina, lai Padome ievēro Eiropas Savienības Tiesas noteiktos principus attiecībā uz atkārtotu apspriešanos ar Parlamentu gadījumos, kad Padome būtiski groza Komisijas priekšlikumu. Komisija informē Parlamentu par jebkuru atgādinājumu Padomei atkārtoti apspriesties;

iv)	apņemas vajadzības gadījumā atsaukt Parlamenta noraidīto likumdošanas priekšlikumu. Ja svarīgu iemeslu dēļ un pēc izskatīšanas komisāru kolēģijā Komisija nolemj savu priekšlikumu uzturēt, tā sniedz argumentētu skaidrojumu Parlamentam.

50.

Komisija pienācīgi ņem vērā Parlamenta priekšsēdētāja pieprasījumu sasaukt iestāžu sanāksmi saskaņā ar LESD 324. pantu.

51.

Savukārt Parlaments, lai pilnveidotu likumdošanas plānošanu, apņemas:

i)	plānot darba kārtības likumdošanas iedaļas, ievērojot Komisijas darba programmu un rezolūcijas, ko tas ir pieņēmis par šo programmu, it īpaši ņemot vērā prioritāro debašu uzlaboto plānošanu;

ii)	ievērot samērīgus termiņus, ciktāl tas ir lietderīgi procedūrai, pieņemot savu nostāju pirmajā lasījumā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru vai savu atzinumu saskaņā ar apspriežu procedūru;

iii)	referentus nākamajiem priekšlikumiem pēc iespējas iecelt uzreiz pēc Komisijas darba programmas pieņemšanas;

iv)	vispirms izskatīt atkārtotas apspriešanās pieprasījumus, ja ir saņemta visa vajadzīgā informācija.

52.

Parlaments un Komisija atgādina, ka, neskarot citas Līgumos paredzētās procedūras, LESD 122. pantu var izmantot tikai izņēmuma kārtā, ievērojot minētajā pantā paredzētos stingros nosacījumus.

Komisija apņemas bez kavēšanās sniegt visaptverošu pamatojumu un informāciju par izņēmuma un ārkārtas gadījumiem, kad Komisijas priekšlikumu pamatā ir LESD 122. pants.

Ja tiesību akta priekšlikums var radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu, piemēro kārtību, kas noteikta 2020. gada 16. decembrī parakstītajā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajā deklarācijā par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuri varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu (6).

Pēc Parlamenta priekšsēdētāja pieprasījuma atbildīgais Komisijas loceklis ne ātrāk kā trīs mēnešu laikā pēc tā tiesību akta stāšanās spēkā, kura pamatā ir LESD 122. pants, un pēc tam pietiekami regulāri ziņo par attiecīgā tiesību akta īstenošanu, tostarp sniedz tiesību akta novērtējumu.

53.

Neparedzamu norišu gadījumā Komisija var pieprasīt Parlamentam pieņemt steidzamu lēmumu par priekšlikumu.

Šādu pieprasījumu iesniedz rakstiski, un tam jābūt pamatotam, norādot pieprasījuma iemeslu un attiecīgā gadījumā juridiski saistošos termiņus.

Pirms balsojuma par pieprasījumu piemērot steidzamības procedūru Komisijai pēc tās lūguma tiks dota iespēja sniegt paziņojumu plenārsēdē, lai tā varētu savu pieprasījumu izskaidrot.

54.

Komisija nodrošina uzraudzību pār ietekmes novērtējumiem un to, ka tos veic, izmantojot pārredzamu procedūru, kas garantē neatkarīgu novērtējumu. Ietekmes novērtējumus publicē laikus, izskatot vairākus atšķirīgus scenārijus, tostarp variantu “nekas nav jādara”, un ar tiem parasti iepazīstina attiecīgo parlamentāro komiteju, kamēr tiek sniegta informācija dalībvalstu parlamentiem saskaņā ar LESD protokoliem Nr. 1. un 2.

55.

Jomās, kurās Parlaments parasti ir iesaistīts likumdošanas procesā, Komisija attiecīgos un pienācīgi pamatotos gadījumos un pēc tam, kad Parlamentam ir dota iespēja paust viedokli, izmanto ieteikuma tiesības. Pieņemot priekšlikumu, Komisija sniedz detalizētu paskaidrojumu Parlamentam par to, kā tā viedoklis ir ņemts vērā.

56.

Lai nodrošinātu labāku pārraudzību pār Savienības tiesību transponēšanu un piemērošanu, Komisija un Parlaments cenšas iekļaut obligātas atbilstības tabulas un saistošu termiņu transponēšanai, kam direktīvu gadījumā parasti nebūtu jāpārsniedz divi gadi.

Papildus īpašiem ziņojumiem un gada ziņojumam par Savienības tiesību piemērošanu Komisija dara pieejamu Parlamentam informācijas kopsavilkumu par visām pārkāpumu procedūrām, sākot no oficiālas paziņojuma vēstules, tostarp, ja to pieprasa Parlaments, par katru gadījumu atsevišķi un ievērojot konfidencialitātes noteikumus, jo īpaši tos, ko atzinusi Eiropas Savienības Tiesa, par jautājumiem, uz kuriem attiecas pārkāpuma procedūra.

V. KOMISIJAS LĪDZDALĪBA PARLAMENTA PROCEDŪRĀS

57.

Komisija, ja tas ir pieprasīts, piedalās Parlamenta plenārsēdēs vai citās tā sanāksmēs.

Komisija nodrošina, ka Komisijas locekļi piedalās plenārsēdēs, kad tiek apspriesti darba kārtības jautājumi, kas ir to atbildības jomā, vai kad, pildot savu politiskās pārraudzības funkciju, to īpaši pieprasa Parlaments, izņemot, ja viņu dalība nav iespējama pamatotu iemeslu dēļ. Parlaments var pieprasīt konkrēta Komisijas locekļa dalību plenārsēdē, ja to pamato darba kārtības jautājuma īpašie apstākļi.

Ja plenārsēžu darba kārtība tiek izmainīta, Komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu pienācīgu pārstāvību atbilstoši darba kārtības jautājumiem.

Parlaments parasti cenšas nodrošināt, lai sesijas darba kārtības jautājumi, kas ir viena Komisijas locekļa atbildības jomā, tiktu sagrupēti vienkopus. Ja Komisija ierosina darba kārtības jautājumu izskatīt konkrētā laikā, lai sekmētu atbildīgā Komisijas locekļa dalību, Parlaments centīsies minēto pieprasījumu apmierināt.

58.

Katrā sesijā Parlaments var uzaicināt Komisiju uz aptuveni 90 minūšu ilgu jautājumu laiku, kurā pārrunā vienu vai vairākus tematus, par kuriem Priekšsēdētāju konference lemj ne vēlāk kā pēdējā ceturtdienā pirms attiecīgās sesijas. To Komisijas locekļu atbildības joma, kuri piedalās jautājumu laikā, ir saistīta ar tematu, par kuru tiks uzdoti jautājumi.

Jautājumu laikā var uzaicināt piedalīties arī Komisijas priekšsēdētāju, ja uz to ir saņemts uzaicinājums no Parlamenta priekšsēdētāja.

59.

Komisijas locekļus uzklausa pēc viņu pieprasījuma.

Neskarot LESD 230. pantu, abas iestādes vienojas par vispārīgiem noteikumiem attiecībā uz uzstāšanās laika sadalījumu starp iestādēm.

Iestādes vienojas par to, ka paredzētais uzstāšanās laika sadalījums ir jāievēro.

60.

Nolūkā nodrošināt Komisijas locekļu klātbūtni Parlaments apņemas darīt visu iespējamo, lai ievērotu galīgos darba kārtības projektus.

Ja Parlaments groza savu galīgo darba kārtības projektu vai maina sesijas darba kārtības jautājumu secību, tas nekavējoties par to informē Komisiju. Komisija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu atbildīgā Komisijas locekļa klātbūtni.

61.

Komisija var ierosināt jautājumu iekļaušanu darba kārtībā vēlākais tajā Priekšsēdētāju konferences sanāksmē, kuras laikā apstiprina sesijas galīgo darba kārtības projektu. Parlaments pilnīgi ņem vērā šos priekšlikumus.

62.

Parlamentārās komitejas mēģina uzturēt to darba kārtības projektu un darba kārtību.

Ikreiz, kad parlamentārā komiteja groza savu darba kārtības projektu vai darba kārtību, tā nekavējoties par to informē Komisiju. Parlamentārās komitejas it īpaši cenšas ievērot saprātīgus termiņus, lai Komisijas locekļi varētu piedalīties to sanāksmēs.

63.

Komisijas locekļi un attiecīgo parlamentāro komiteju priekšsēdētāji kopīgi sagatavo gada grafiku Komisijas locekļu dalībai komitejās, kas atbilst viņu atbildības jomai, un dalībai strukturētajos dialogos un citās viedokļu apmaiņās.

64.

Pēc uzaicinājuma saņemšanas Komisijas locekļi apmeklē parlamentārās komitejas sanāksmes, lai apspriestu jautājumus saistībā ar konkrētiem dokumentiem vai Savienības aktu un programmu īstenošanu vai lai sniegtu informāciju par komiteju interesējošiem jautājumiem, izņemot, ja viņu dalība nav iespējama pamatotu iemeslu dēļ.

Ja nav nepārprotama pieprasījuma par Komisijas locekļa dalību parlamentārās komitejas sanāksmē, Komisija nodrošina, ka to pārstāv augsta līmeņa amatpersona, kura ir kompetenta pēc būtības atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

65.

Ja komiteja laikus pieprasa informāciju rakstiski, Komisija laikus sniedz atbildi, lai to varētu ņemt vērā Parlamenta nostājas gatavošanā. Komiteja cenšas nodrošināt, lai rakstiskie pieprasījumi nedublētu jautājumus, kas jau ir izskatīti strukturētajā dialogā vai viedokļu apmaiņā ar Komisijas locekļiem.

66.

Parlamentārās komitejas cenšas koordinēt savu darbu, tostarp izvairīties no vienlaicīgām sanāksmēm par vienu un to pašu jautājumu, un cenšas nenovirzīties no darba kārtības projekta, lai Komisija varētu nodrošināt pienācīga līmeņa pārstāvību.

Ja komitejas sanāksmē, kurā izskata Komisijas priekšlikumu, ir pieprasīta augsta līmeņa amatpersonas (ģenerāldirektora vai direktora) klātbūtne, Komisijas pārstāvim ir tiesības uzstāties.

VI. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

67.

Komisija apstiprina savu apņemšanos pēc iespējas ātrāk izskatīt leģislatīvos aktus, kuri netika pielāgoti regulatīvajai kontroles procedūrai pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās, lai novērtētu, vai šie instrumenti ir jāpielāgo deleģēto aktu režīmam, ko ieviesa ar LESD 290. pantu.

Pakāpeniski izvērtējot pašlaik regulatīvajā kontroles procedūrā izskatāmo pasākumu raksturu un saturu, lai tos pienācīgā termiņā pielāgotu LESD 290. pantā noteiktajam režīmam, ir galu galā jāpanāk saskanīga deleģēto un īstenošanas aktu sistēma, kura pilnībā atbilstu Līgumam.

68.

Ar šā pamatnolīguma normām papildina Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, bet neietekmē minētā nolīguma saturu un neskar jebkādas turpmākas izmaiņas tajā.

Parlaments un Komisija vienojas arī par vajadzību uzlabot pastāvošo iestāžu saziņas mehānismu politiskā un tehniskā līmenī attiecībā uz labāku likumdošanas procesu, lai nodrošinātu efektīvu savstarpējo sadarbību starp Parlamentu, Komisiju un Padomi.

69.

Komisija apņemas ierosināt Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu nolīgumu noslēgšanu saskaņā ar LES 17. pantu.

70.

Katra Parlamenta sasaukuma laikā abas iestādes kopīgi vienojas par to, vai šā pamatnolīguma un tā pielikumu īstenošana būtu jāpārskata.

Strasbūrā, 2026. gada 28. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

Roberta METSOLA

Eiropas Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2010/1120/oj.

(2) OV L 45, 17.2.2018., 46. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2018/217/oj.

(3) OV C 65, 21.2.2018., 7. lpp.

(4) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj.

(5) OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj.

(6) OV C 444 I, 22.12.2020., 5. lpp.

II PIELIKUMS

Konfidenciālas informācijas nodošana Parlamentam

1. Piemērošanas joma

1.1.

Šis pielikums regulē Komisijas tādas konfidenciālās informācijas nodošanu Parlamentam un rīcību ar to, kas ir noteikta 1.2. punktā, īstenojot Parlamenta prerogatīvas un kompetenci. Abas iestādes darbojas, ievērojot savstarpējo lojālas sadarbības pienākumu pilnīgas savstarpējas uzticēšanās gaisotnē un strikti ievērojot Līguma attiecīgos noteikumus.

1.2.

“Informācija” ir jebkura rakstiska vai mutiska informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida un sagatavotāja.

1.2.1.

“Konfidenciāla informācija” ir “ES klasificēta informācija” (ESKI) un sensitīva neklasificēta (SNK) informācija, kā noteikts 1.2.2. un 1.2.3. punktā.

1.2.2.

“ES klasificēta informācija” (ESKI) ir visa veida informācija un materiāli, kas ir klasificēti kā “TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET”, “SECRET UE/EU SECRET”, “CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL” vai “RESTREINT UE/EU RESTRICTED” vai kuriem ir līdzvērtīgas valstu vai starptautiskās klasifikācijas atzīmes un kuru neatļauta publiskošana varētu radīt dažādas pakāpes kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm neatkarīgi no tā, vai šāda informācija ir radusies Savienībā vai tā ir saņemta no dalībvalstīm, trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

a)	TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET: šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu nodarīt īpaši smagu kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm;

b)	SECRET UE/EU SECRET: šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu radīt nopietnu kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm;

c)	CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL: šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu kaitēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm;

d)	RESTREINT UE/EU RESTRICTED: šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu būt neizdevīga Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm.

1.2.3.

“Sensitīva neklasificēta (SNK) informācija” ir visa veida informācija vai materiāli, kas nav ESKI, bet kas ir jāaizsargā Līgumos vai to īstenošanai pieņemtajos aktos noteikto juridisko pienākumu vai šīs informācijas vai materiālu sensitivitātes dēļ, tostarp informācija, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma pienākums.

1.3.

Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem Komisija laikus nodod Parlamentam ESKI un SNK informāciju, lai Parlaments varētu pildīt savu lomu saskaņā ar Līgumiem. Komisija to veic pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko laikus iesniedz viena no 1.4. punktā minētajām parlamentārajām struktūrām vai amatpersonām.

1.4.

Saistībā ar šo pielikumu ESKI un SNK informācijas nodošanu Komisijai var pieprasīt:

—	Parlamenta priekšsēdētājs,

—	attiecīgo parlamentāro komiteju priekšsēdētāji,

—	Prezidijs un Priekšsēdētāju konference, un

—	tās Parlamenta delegācijas priekšsēdētājs, kas ir iekļauta Savienības delegācijā kādā starptautiskā konferencē.

1.5.

Šā pielikuma piemērošanas joma neattiecas uz informāciju par pārkāpumu izskatīšanas procedūrām un konkurences procedūrām, ja datumā, kad no kādas no 1.4. punktā minētajām parlamentārajām struktūrām/amatpersonām saņemts pieprasījums, par tām vēl nav saņemts Komisijas galīgais lēmums vai Eiropas Savienības Tiesas spriedums, vai ja uz šādu informāciju attiecas apsvērumi par Savienības finanšu interešu aizsardzību. Iepriekš minētais neskar Pamatnolīguma 56. punktu un Parlamenta tiesības kontrolēt budžetu.

1.6.

Šos noteikumus piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK (1995. gada 19. aprīlis) par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu (1) un attiecīgos noteikumus Komisijas Lēmumā 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (2).

2. Vispārīgi noteikumi

2.1.

Komisija saskaņā ar 1.3. punktu nodod Parlamentam ESKI un SNK informāciju, kas ir vajadzīga, lai Parlaments varētu īstenot savas prerogatīvas un kompetenci. Abas iestādes saskaņā ar savām pilnvarām un pienākumiem ievēro:

—	cilvēku pamattiesības, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu un privātās dzīves neaizskaramību,

—	noteikumus, kas reglamentē tiesas un disciplinārās procedūras,

—	komercnoslēpumu un darījumu attiecību noslēpumu aizsardzību,

—	Savienības interešu aizsardzību, it īpaši to, kas attiecas uz sabiedrības drošību, aizsardzību, starptautiskajām attiecībām, monetāro stabilitāti un finanšu interesēm.

Ja rodas domstarpības, tad ar tām iepazīstina abu iestāžu priekšsēdētājus, lai viņi varētu tās atrisināt.

ESKI un SNK informāciju, kas nākusi no kādas dalībvalsts, citas iestādes, starptautiskas organizācijas vai trešās valsts, nodod, pazemina tās klasifikācijas līmeni vai deklasificē vienīgi ar tās piekrišanu.

2.2.

ESKI un SNK informāciju nodod Parlamentam, un Parlaments ar to rīkojas un aizsargā to saskaņā ar kopējiem minimālajiem drošības standartiem, kurus piemēro abas iestādes.

Komisija, klasificējot informāciju, kuras autors ir tā pati, nodrošina, ka tiek noteikti attiecīgie klasifikācijas līmeņi, kas atbilst starptautiskajiem standartiem un definīcijām un Komisijas iekšējiem noteikumiem, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā Parlamenta vajadzību iepazīties ar ESKI, lai varētu efektīvi īstenot savu kompetenci un prerogatīvas.

2.3.

Ja rodas šaubas par kādas informācijas konfidencialitāti vai tās klasifikācijas līmeņa atbilstību vai arī ir jāizstrādā atbilstīgi noteikumi tās izsniegšanai saskaņā ar 3.2. punktā minētajām iespējām, abas iestādes nekavējoties un pirms attiecīgā dokumenta nodošanas apspriežas. Šajās apspriedēs Parlamentu pārstāv attiecīgās parlamentārās struktūras priekšsēdētājs, vajadzības gadījumā kopā ar referentu vai amatpersonu, kas ir iesniegusi pieprasījumu. Komisiju pārstāv par attiecīgo jomu atbildīgais Komisijas loceklis pēc tam, kad ir apspriedies ar Komisijas locekli, kas atbild par drošības jautājumiem Ja rodas domstarpības, tad ar tām iepazīstina abu iestāžu priekšsēdētājus, lai viņi varētu tās atrisināt.

2.4.

Ja pēc 2.3. punktā noteiktās procedūras piemērošanas domstarpības nav atrisinātas, tad Parlamenta priekšsēdētājs pēc atbildīgās parlamentārās struktūras/amatpersonas, kas ir iesniegusi pieprasījumu, argumentēta pieprasījuma aicina Komisiju pienācīgi norādītā termiņā nodot minēto ESKI un SNK informāciju, izmantojot kādu no šā pielikuma 3.2. punktā minētajām iespējām. Pirms šā termiņa beigām Komisija rakstiski informē Parlamentu par tās galīgo nostāju, ko vajadzības gadījumā Parlaments var pārsūdzēt.

2.5.

Tiesības iepazīties ar ESKI piešķir saskaņā ar noteikumiem, kurus piemēro personāla drošības pielaidēm.

2.5.1.

Tiesības iepazīties ar “TRÈS SECRET UE /EU TOP SECRET”, “SECRET UE/EU SECRET” un “CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL” klasificētu informāciju var piešķirt tikai ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kas strādā Parlamenta Ģenerālsekretariātā vai politiskajā grupā, un norīkotajiem valsts ekspertiem, kam šāda informācija patiešām ir nepieciešama, kuri ir noteikti kā personas, kam ir vajadzīga informācija, un kuriem ir piešķirta atbilstoša drošības pielaide.

2.5.2.

Ņemot vērā Parlamenta prerogatīvas un kompetenci, Parlamenta priekšsēdētājs piekļuvi ar “CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL” klasificētai informācijai var piešķirt deputātam, kura ieņemamais amats saskaņā ar deputāta ievēlēšanas dalībvalsts tiesību aktiem šādu piekļuvi nenodrošina un kurš atbilstošu drošības pielaidi nevar saņemt, jo deputāta ievēlēšanas dalībvalstī šādas procedūras nav, pēc tam, kad attiecīgais deputāts ir parakstījis oficiālu deklarāciju par minētās informācijas neizpaušanu trešām personām, un ar nosacījumu, ka Parlaments no kompetentās valsts drošības iestādes nav saņēmis informāciju, kurā ieteikts šādu piekļuvi nepiešķirt.

Piekļuvi ar “SECRET UE/EU SECRET” klasificētai informācijai piešķir deputātiem, kuri ir saņēmuši atbilstošu drošības pielaidi vai kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem piekļuvi ESKI nodrošina ieņemamais amats.

2.5.3.

Ziņas par to personu kategoriju vai kategorijām, kuru vajadzībām ir pieprasīta piekļuve ESKI un SNK informācijai, paziņo vienlaikus ar pieprasījumu.

Pirms ļaut iepazīties ar šādu informāciju, katru personu informē par šīs informācijas konfidencialitātes līmeni un no tā izrietošām drošības saistībām.

3. Noteikumi par ESKI un SNK informācijas izsniegšanu un rīcību ar to

3.1.

Komisijas priekšsēdētājs vai Komisijas loceklis uz savu atbildību dara pieejamu ESKI saskaņā ar 2.2., 2.3. punktā vai attiecīgajā gadījumā saskaņā ar 2.4. punktā noteikto procedūru tai parlamentārajai struktūrai/amatpersonai, kas to ir pieprasījusi, ievērojot šādus nosacījumus.

Parlaments un Komisija nodrošina ESKI reģistrāciju, lai nodrošinātu tās izsekojamību.

Tas nozīmē, ka ESKI, kas ir klasificēta kā “CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL” un “SECRET UE/EU SECRET” informācija, Komisijas kompetentais ESKI reģistrs nodod Parlamenta ESKI reģistram, kurš būs atbildīgs par tās pieejamību parlamentārajai struktūrai/amatpersonai, kas iesniedza pieprasījumu.

Tās ESKI nodošanu, kas ir klasificēta kā “TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET” informācija, reglamentē citi noteikumi, par kuriem ir vienojusies Komisija un parlamentārā struktūra/amatpersona, kas iesniedza pieprasījumu, lai nodrošinātu drošības līmeni, kas atbilst šai klasifikācijai.

3.2.

Neskarot 2.2., 2.3. un 2.4. punkta noteikumus, piekļuvi konfidenciālai informācijai un noteikumus par tās konfidencialitātes saglabāšanu, savstarpēji vienojoties, nosaka pirms informācijas nodošanas. Šāda vienošanās starp Komisijas locekli, kurš ir atbildīgs par atbilstošo politikas jomu, un attiecīgo parlamentāro struktūru (ko pārstāv tās priekšsēdētājs)/ amatpersonu, kas iesniedza pieprasījumu, jo īpaši paredz vienu no 3.2.1. un 3.2.2. punktā minētajām iespējām, lai nodrošinātu atbilstīgu konfidencialitātes līmeni.

3.2.1.

Attiecībā uz ESKI adresātiem informācija būtu jāizsniedz, paredzot vienu no šīm iespējām:

—	tikai Parlamenta priekšsēdētājam īpašos atbilstīgi pamatotos izņēmuma gadījumos,

—	Prezidijam un/vai Priekšsēdētāju konferencei,

—	attiecīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētājam un referentam,

—	visiem attiecīgās parlamentārās komitejas locekļiem (pilntiesīgajiem locekļiem un viņu aizstājējiem),

—	visiem Eiropas Parlamenta deputātiem.

Ar “CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL” vai ar lielāku konfidencialitātes pakāpi klasificētu informāciju nedrīkst publiskot vai nodot citam adresātam bez Komisijas piekrišanas.

Ar “RESTREINT UE/EU RESTRICTED” klasificētu informāciju nedrīkst publiskot bez Komisijas piekrišanas.

Neskarot 2.1. punkta pēdējo teikumu, ar “RESTREINT UE/EU RESTRICTED” klasificētu informāciju Parlamentā drīkst nodot deputātiem, ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kas strādā Parlamenta Ģenerālsekretariātā vai politiskajā grupā, un norīkotajiem valsts ekspertiem, kuri ir pienācīgi informēti un kuriem informācija ir vajadzīga.

Parlaments informē Komisiju par to personu kategorijām, kuras ir saņēmušas piekļuvi informācijai, kas klasificēta ar “RESTREINT UE/EU RESTRICTED”. Parlaments uzturēs to personu reģistru, kuras ir piekļuvušas ESKI.

3.2.2.

Attiecībā uz rīcību ar ESKI reglamentējošiem noteikumiem būtu jāparedz šādas iespējas:

a)	informācijas izskatīšana drošības zonā gadījumos, ja informācija ir klasificēta ar “CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL” vai ar lielāku konfidencialitātes pakāpi;

slēgtā sanāksmē, kurā piedalās tikai Prezidija, Priekšsēdētāju konferences locekļi vai pilntiesīgie un viņus aizstājošie kompetentās parlamentārās komitejas locekļi, kā arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki, kas strādā Parlamenta Ģenerālsekretariātā vai politiskajā grupā, un norīkotie valsts eksperti, kurus saistībā ar vajadzību pēc informācijas iepriekš ir izraudzījies priekšsēdētājs un kuru klātbūtne ir patiešām nepieciešama, ja vien viņiem ir vajadzīgais drošības pielaides līmenis, ņemot vērā šādus nosacījumus:

—	visiem dokumentiem piešķir numuru, tos izdala sanāksmes sākumā un savāc beigās. Par šiem dokumentiem nedrīkst izdarīt piezīmes un tos nedrīkst kopēt,

—	sanāksmes protokolā nemin jautājumu, kas izskatīts, piemērojot konfidencialitātes procedūru.

Pirms informācijas nodošanas visus dokumentos minētos personu datus var dzēst.

Uz ESKI un SNK informāciju, kas adresātiem Parlamentā nodota mutiski, attiecas tāds pats aizsardzības līmenis, kādu nodrošina saistībā ar šādu rakstiski nodotu informāciju. Tas var ietvert informācijas saņēmēja oficiālu deklarāciju, ka viņš neizpaudīs tās saturu nevienai trešai personai.

3.2.3.

Ja rakstiska informācija ir jāizskata drošības zonā, Parlaments nodrošina šādus apstākļus:

—	ESKI un SNK informācijas drošu glabāšanas sistēmu,

—	drošības zonu, kurā nav kopēšanas iekārtu, telefonu, faksa aparātu, skeneru vai citu dokumentu reproducēšanas vai pārraidīšanas tehnisko līdzekļu utt.,

—	piekļuvi drošības zonai reglamentējošu drošības pasākumu īstenošanu, tostarp parakstīšanos apmeklētāju reģistrā un deklarāciju neizpaust izskatīto ESKI informāciju.

3.2.4.

Iepriekš izklāstītie noteikumi neierobežo iestāžu iespējas vienoties par citiem līdzvērtīgiem noteikumiem.

3.3

Ja SNK informāciju, ko nodod saskaņā ar 2.2. un 2.3. punktā izklāstītajām procedūrām, sniedz pēc Komisijas iniciatīvas, to dara pieejamu parlamentārajai struktūrai/amatpersonai, kura saskaņā ar Parlamenta Reglamentu ir atbildīga par attiecīgo jautājumu, bet pieprasījuma gadījumā – parlamentārajai struktūrai/amatpersonai, kas iesniedza informācijas pieprasījumu. Informāciju nodod šifrētā veidā, izmantojot Parlamenta kontrolē esošu šifrēšanas arhitektūru un atslēgu, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas un ievērojot attiecīgās instrukcijas par rīcību ar to.

SNK informāciju ir aizliegts publiskot bez Komisijas piekrišanas. Neskarot 2.1. punkta pēdējo teikumu, SNK informāciju Parlamentā drīkst nodot deputātiem, ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kas strādā Parlamenta Ģenerālsekretariātā vai politiskajā grupā, un norīkotajiem valsts ekspertiem, kuri ir pienācīgi informēti un kuriem informācija ir vajadzīga.

Parlaments informē Komisiju par to personu kategorijām, kuras ir saņēmušas piekļuvi šādai informācijai. Parlaments uzturēs to personu reģistru, kuras ir saņēmušas piekļuvi SNK informācijai.

3.4.

Ja ir pierādīts, ka Komisijas sniegtā ESKI vai SNK informācija ir nozaudēta vai apdraudēta, vai par to ir radušās aizdomas, Eiropas Parlamenta drošības iestāde nekavējoties informē Komisijas drošības iestādi. Eiropas Parlamenta drošības iestāde sāk izmeklēšanu un informē Komisijas drošības iestādi par tās rezultātiem un pasākumiem, kas veikti, lai nepieļautu atkārtotu nozaudēšanu vai apdraudējumu.

Ja ir pārkāpti šā pielikuma vai Parlamenta iekšējie drošības noteikumi, tad deputātiem piemēro noteikumus par sankcijām, kas izklāstīti Parlamenta Reglamentā, bet ierēdņiem un citiem darbiniekiem – attiecīgos Civildienesta noteikumu 86. panta vai Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (3) 49. panta noteikumus un citus piemērojamos noteikumus.

4. Nobeiguma noteikumi

4.1.

Komisija un Parlaments veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā pielikuma noteikumu īstenošanu.

Šim nolūkam Komisijas un Parlamenta kompetentie dienesti cieši koordinē šā pielikuma īstenošanu. Sadarbojoties tiek abpusēji pārbaudīta ESKI un SNK informācijas izsekojamība un regulāri tiek kopīgi uzraudzīta abu iestāžu piemēroto drošības noteikumu un standartu ievērošana.

4.2.

Parlaments un Komisija pārskatīs šo pielikumu un vajadzības gadījumā to pielāgos saskaņā ar Pamatnolīguma 70. punktu, ņemot vērā to, kas ir noticis attiecībā uz:

—	turpmākiem drošības noteikumiem, kurus nosaka Parlaments un Komisija,

—	citiem nolīgumiem vai tiesību aktiem, kas attiecas uz informācijas nodošanu starp iestādēm.

(1) OV L 113, 19.5.1995., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1995/167/oj.

(2) OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1999/352/oj.

(3) Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikta ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1968/259(1)/oj).