(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantu attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumiem un tīkla funkcijām dalībvalstīm valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) līmenī ir jāizstrādā plāni, tajā skaitā darbības uzlabošanas mērķi, katram darbības uzlabošanas sistēmas un tarifikācijas sistēmas pārskata periodam. Minētajos plānos jāiekļauj vietēja mēroga darbības uzlabošanas mērķi, kas atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, kuri izvirzīti attiecīgajam pārskata periodam.

(2)

Komisija 2024. gada 12. jūnijā pieņēma Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus ceturtajam pārskata periodam (PP4, 2025.–2029. gads). Šie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi tika noteikti Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2024/1688 (4).

(3)

Igaunija 2024. gada 1. oktobrī iesniedza Komisijai PP4 darbības uzlabošanas plāna projektu. Pēc tam, kad Komisija bija pārbaudījusi minētā darbības uzlabošanas plāna projekta pilnīgumu, Igaunija 2024. gada 15. novembrī iesniedza atjauninātu darbības uzlabošanas plāna projektu (“darbības uzlabošanas plāna projekts”).

(4)

Komisija konstatēja, ka darbības uzlabošanas mērķi, kas attiecas uz izmaksu efektivitāti un ko Igaunija noteikusi darbības uzlabošanas plāna projektā attiecībā uz savu maršruta tarifikācijas zonu, neatbilst Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem un tādējādi neatbilst PP4 izvirzītajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

(5)

Tāpēc Komisija 2025. gada 16. maijā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/1040 (5) paziņoja Igaunijai konstatējumus par 4. apsvērumā minēto darbības uzlabošanas mērķu neatbilstību. Minētajā lēmumā Komisija sniedza Igaunijai ieteikumus par to, kā nodrošināt tās darbības uzlabošanas mērķu atbilstību PP4 izvirzītajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

(6)

Igaunija 2025. gada 18. augustā iesniedza Komisijai pārskatītu PP4 darbības uzlabošanas plāna projektu novērtēšanai. Pēc minētā plāna pilnīguma pārbaudes Igaunija 2025. gada 6. oktobrī iesniedza atjauninātu pārskatītā darbības uzlabošanas plāna projekta redakciju (“pārskatītais darbības uzlabošanas plāna projekts”).

(7)

Komisija saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 15. panta 1. punktu ir novērtējusi pārskatītajā Igaunijas darbības uzlabošanas plāna projektā iekļauto vietēja mēroga darbības uzlabošanas mērķu atbilstību, pamatojoties uz minētās īstenošanas regulas IV pielikuma 1. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem un attiecīgā gadījumā ņemot vērā vietējos apstākļus.

(8)

Komisija ir papildinājusi pārskatītā darbības uzlabošanas plāna projekta novērtējumu, pārskatot arī minētās īstenošanas regulas IV pielikuma 2. punktā noteiktos elementus. Tomēr izmaksu sadali starp maršruta un termināļa pakalpojumiem, kas minēta Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 2.1. punkta d) apakšpunkta vii) punktā, Komisija pārskata atsevišķi, pamatojoties uz papildu informāciju, kas saņemta no Igaunijas 2025. gada decembrī. Tāpēc Komisija pagaidām nav izdarījusi nekādus secinājumus par minētās izmaksu sadales metodikas atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 550/2004 (6) 15. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktam un Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 22. panta 5. punktam.

(9)

Darbības izvērtēšanas iestāde (DII), kas palīdz Komisijai īstenot darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) 2024/2803 13. panta 2. punktu, ir iesniegusi Komisijai atzinumu par pārskatītajā Igaunijas darbības uzlabošanas plāna projektā iekļauto darbības uzlabošanas mērķu atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem. Šajā lēmumā izklāstītajos konstatējumos ir ņemts vērā DII atzinumā (7) izklāstītais detalizētais tehniskais novērtējums.

(10)

Galvenajā darbības jomā “drošība” pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā iekļauto mērķu atbilstība tika novērtēta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.1. punktu.

(11)

Galvenajā darbības jomā “drošība” Igaunijas ierosinātie darbības uzlabošanas mērķi attiecībā uz drošības pārvaldības efektivitāti (sadalīti pa drošības pārvaldības mērķiem un izteikti kā īstenošanas līmenis) ir šādi.

(12)

Komisija konstatē, ka darbības uzlabošanas mērķi drošības jomā, kurus Igaunija ir ierosinājusi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam EANS, sakrīt ar Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem katrā PP4 gadā.

(13)

Komisija norāda, ka pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā ir izklāstīti īpaši EANS pasākumi vietēja mēroga drošības mērķu sasniegšanai, piemēram, speciālu zināšanu par cilvēkfaktoriem integrēšana organizācijā un investīciju veikšana sistēmās, kas var atbalstīt progresīvāku datu analīzi drošības tendenču uzraudzības vajadzībām.

(14)

Pamatojoties uz 11., 12. un 13. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā iekļautie vietēja mēroga darbības uzlabošanas mērķi drošības jomā būtu jāuzskata par atbilstošiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

(15)

Galvenajā darbības jomā “vide” pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā iekļauto mērķu atbilstības novērtēšanai attiecībā uz faktiskās trajektorijas vidējo horizontālā maršruta lidojuma efektivitāti tika izmantots Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.2. punktā noteiktais kritērijs. Attiecīgi Igaunijas ierosinātie vides mērķi tika salīdzināti ar attiecīgajām horizontālā maršruta lidojuma efektivitātes atsauces vērtībām, kas noteiktas Eiropas maršrutu tīkla uzlabošanas plānā (ERNIP), kurš tika sagatavots saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 (8) I pielikumu un kurš bija pieejams 2024. gada 2. jūlijā, kad tika pieņemti PP4 izvirzītie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi.

(16)

Igaunijas ierosinātie darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “vide” un ERNIP noteiktās attiecīgās PP4 valsts atsauces vērtības, kas izteiktas kā faktiskās trajektorijas vidējā horizontālā maršruta lidojuma efektivitāte, ir šādas.

(17)

Komisija konstatē, ka Igaunijas ierosinātie vides mērķi sakrīt ar attiecīgajām valsts atsauces vērtībām katrā PP4 gadā.

(18)

Komisija norāda, ka Igaunija kopā ar Latviju, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju ir īstenojusi pārrobežu brīvā maršruta gaisa telpu, un tas ir viens no galvenajiem pasākumiem vietēja mēroga darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanai vides jomā.

(19)

Pamatojoties uz 16., 17. un 18. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā iekļautie mērķi būtu jāuzskata par atbilstošiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem galvenajā darbības jomā “vide”.

(20)

Galvenajā darbības jomā “veiktspēja” pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā iekļauto mērķu atbilstība attiecībā uz vidējo maršruta gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) kavēšanos katrā lidojumā tika novērtēta, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.3. punktā noteikto kritēriju. Attiecīgi Igaunijas ierosinātie veiktspējas mērķi tika salīdzināti ar attiecīgajām atsauces vērtībām, kas noteiktas tīkla darbības plānā, kurš tika sagatavots saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/123 9. pantu un kurš bija pieejams 2024. gada 2. jūlijā, kad tika pieņemti PP4 izvirzītie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi.

(21)

Igaunijas ierosinātie PP4 maršruta veiktspējas mērķi, kas izteikti ATFM kavēšanās minūtēs katrā lidojumā, kā arī tīkla darbības plānā noteiktās attiecīgās atsauces vērtības ir šādas.

(22)

Komisija konstatē, ka Igaunijas ierosinātie veiktspējas mērķi sakrīt ar attiecīgajām valsts atsauces vērtībām katrā PP4 gadā. Igaunija pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā paskaidro, ka, ņemot vērā vēsturiski labos EANS darbības rezultātus galvenajā darbības jomā “veiktspēja” un ievērojamo satiksmes samazinājumu, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, papildu pasākumi veiktspējas mērķu sasniegšanai ceturtajā pārskata periodā nav nepieciešami. Komisija norāda, ka Igaunija plāno ceturtajā pārskata periodā Tallinas lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrā (ACC) strādājošo gaisa satiksmes vadības dispečeru (GSVD) skaitu saglabāt aptuveni tādu pašu kā trešajā pārskata periodā, jo tas nodrošina elastīgas iespējas pielāgoties iespējamām pēkšņām satiksmes plūsmu izmaiņām.

(23)

Pamatojoties uz 21. un 22. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā iekļautie mērķi būtu jāuzskata par atbilstošiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem galvenajā darbības jomā “veiktspēja”.

(24)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2025/1040 Komisija secināja, ka ierosinātie maršruta izmaksu efektivitātes mērķi, kas iekļauti 2024. gadā iesniegtajā Igaunijas darbības uzlabošanas plāna projektā, neatbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem. Igaunija pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā ir ierosinājusi pārskatītus maršruta izmaksu efektivitātes mērķus.

(25)

Nākamajā tabulā ir parādīti pārskatītie darbības uzlabošanas mērķi izmaksu efektivitātes jomā, kurus Igaunija ir ierosinājusi pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā.

(26)

Komisija konstatē, ka Igaunija ir pārskatījusi savus vietēja mēroga izmaksu efektivitātes mērķus katram PP4 gadam un pēc pārskatīšanas katram PP4 gadam aprēķinātās vienības izmaksas (DUC) ir mazākas nekā 2024. gadā iesniegtajā darbības uzlabošanas plāna projektā. Turklāt Igaunija ir arī atjauninājusi DUC 2024. gada bāzes līnijas vērtību, lai atspoguļotu faktiskās izmaksas, kas radušās 2024. gadā.

(27)

26. apsvērumā minētais DUC samazinājums galvenokārt izriet gan no aprēķināto izmaksu samazināšanas, gan no atjauninātajiem pieņēmumiem par satiksmi ceturtajā pārskata periodā, kurus Igaunija piemēroja saskaņā ar Eirokontroles Statistikas un prognožu dienesta (STATFOR) 2025. gada februāra satiksmes bāzes prognozi. Pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā prognozētais maršruta pakalpojumu vienību skaits katram PP4 gadam ir norādīts nākamajā tabulā.

(28)

Igaunijas pārskatītās aprēķinātās PP4 izmaksas, kas izteiktas reālā izteiksmē 2022. gada cenās (EUR2022), ir norādītas nākamajā tabulā.

(29)

Komisija ir novērtējusi Igaunijas ierosināto pārskatīto izmaksu efektivitātes mērķu atbilstību, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(30)

Attiecībā uz kritēriju, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a) apakšpunktā, Komisija konstatē, ka tarifikācijas zonas līmenī maršruta DUC tendence (–0,6 %) ceturtajā pārskata periodā ir sliktāka nekā Savienības mēroga tendence (–1,2 %) tajā pašā periodā.

(31)

Attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta b) apakšpunktā noteikto kritēriju Komisija konstatē, ka tarifikācijas zonas līmenī maršruta DUC ilgtermiņa tendence trešajā pārskata periodā (PP3) un ceturtajā pārskatā periodā kopā (+2,6 %) ir sliktāka nekā Savienības mēroga ilgtermiņa tendence tajā pašā periodā (–1,0 %).

(32)

Tomēr Komisija norāda, ka sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu Igaunija ir zaudējusi ievērojamu daļu pārlidojumu, kurus tā mēdza apkalpot iepriekš. Šis satiksmes samazinājums ceturtajā pārskata periodā turpina būtiski ietekmēt Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja izmaksu efektivitātes rādītājus un atstāj īpaši negatīvu ietekmi uz Igaunijas DUC ilgtermiņa tendenci, kas aprēķināta trešajā un ceturtajā pārskata periodā kopā.

(33)

Tāpēc, lai piemērotu 31. apsvērumā minēto novērtēšanas kritēriju, ir nepieciešams un ir lietderīgi pārbaudīt, vai Igaunija atbilstu Savienības mēroga DUC ilgtermiņa tendencei, ja nebūtu 32. apsvērumā minēto apstākļu.

(34)

Šajā nolūkā Komisija pārrēķināja Igaunijas DUC ilgtermiņa tendenci trešajā un ceturtajā pārskata periodā, ņemot vērā maršruta pakalpojumu vienībās izteikto aplēsi par Ukrainā notiekošā kara izraisīto satiksmes strukturālo zudumu Igaunijā. Minētajā pārrēķinā iegūtā koriģētā Igaunijas DUC ilgtermiņa tendence ir –4,0 %, kas pārspēj Savienības mēroga DUC ilgtermiņa tendenci (–1,0 %). Tāpēc tiek secināts, ka pēc tam, kad ņemta vērā Ukrainā notiekošā kara izraisītā būtiskā satiksmes samazinājuma ietekme, Igaunija atbilst 31. apsvērumā minētajam novērtēšanas kritērijam.

(35)

Attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta c) apakšpunktā noteikto kritēriju Komisija konstatē, ka Igaunijas tarifikācijas zonas līmenī DUC bāzes līnijas vērtība, kas ir 49,55 EUR EUR2022 izteiksmē, ir par 5,6 % zemāka nekā Īstenošanas lēmuma (ES) 2024/1688 7. panta d) punktā noteiktās attiecīgās salīdzinājuma grupas vidējā bāzes līnijas vērtība, kas ir 52,48 EUR EUR2022 izteiksmē.

(36)

Kā izklāstīts 35. apsvērumā, ir skaidrs, ka Igaunijas DUC 2024. gada bāzes līnijas vērtība ir zemāka par attiecīgās salīdzinājuma grupas vidējo bāzes līnijas vērtību. Turklāt, kā izklāstīts 32., 33. un 34. apsvērumā, Igaunija atbilst Savienības mēroga DUC ilgtermiņa tendencei ceturtajā pārskata periodā, ja neņem vērā negatīvo ietekmi, ko radījušas satiksmes izmaiņas, kuras izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Tāpēc Komisija uzskata, ka 30. apsvērumā minētā novirze no Savienības mēroga DUC tendences ceturtajā pārskata periodā neliedz atzīt Igaunijas darbības uzlabošanas mērķus izmaksu efektivitātes jomā par atbilstošiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem izmaksu efektivitātes jomā.

(37)

Komisija, pamatojoties uz 25.–36. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, uzskata, ka Igaunija ir pienācīgi ņēmusi vērā Īstenošanas lēmuma (ES) 2025/1040 3. pantā izklāstītos ieteikumus par vietēja mēroga darbības uzlabošanas mērķu pārskatīšanu izmaksu efektivitātes jomā. Tāpēc Komisija secina, ka pārskatītie izmaksu efektivitātes mērķi, ko Igaunija iekļāvusi pārskatītajā darbības uzlabošanas plāna projektā, būtu jāuzskata par atbilstošiem PP4 izvirzītajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

(38)

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, Komisija ir konstatējusi, ka pārskatītajā Igaunijas darbības uzlabošanas plāna projektā iekļautie darbības uzlabošanas mērķi atbilst PP4 izvirzītajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem,