(1)

Komisija saņēma divas sūdzības: vienu no Česká asociace satelitních operátorů z. s. (turpmāk “ČASO”) 2016. gada 19. septembrī un vienu no DIGI TV s.r.o. (tagad Telly s.r.o., turpmāk “Telly”) 2018. gada 14. februārī. ČASO ir apvienība, kas pārstāv divus uzņēmumus, proti, Telly un Canal + Luxembourg (2), kuri sniedz televīzijas pakalpojumus internetā un izmantojot satelītu. Tie sūdzējās par Čehijas iestāžu plānu finansiāli atbalstīt zemes televīzijas platformu operatorus pārejā no tehniskajiem standartiem DVB-T (3)/MPEG-2 (4) uz progresīvākiem standartiem DVB-T2 (5)/HEVC (6). Turpmākajos gados līdz 2021. gada maijam Komisija saņēma papildu informāciju.

(2)

Čehijas iestādes 2016. gada 2. decembrī iepriekš paziņoja par vairākiem pasākumiem, kas saistīti ar zemes televīzijas platformu operatoriem, 700 MHz joslas atbrīvošanas kontekstā. Laikposmā no 2017. līdz 2021. gadam starp Čehijas iestādēm un Komisiju notika vairākas rakstiskas informācijas apmaiņas un sanāksmes. Minētie pasākumi bija šādi:

(3)

Čehijas iestādes 2021. gada 16. jūlijā oficiāli paziņoja par pasākumu “Kompensācija par vienlaicīgu apraidi saistībā ar pāreju uz DVB-T2 standartu” (“paziņotais pasākums”, 2. apsvēruma 2. punkts). Šā pasākuma mērķis ir kompensēt zemes ciparu apraides platformu operatoriem i) investīciju izmaksas par jaunām iekārtām, kas vajadzīgas ar HEVC standartu kombinētu DVB-T2 tīklu būvniecībai un ekspluatācijai, un ii) pamatdarbības izmaksas, kas saistītas ar jauno DVB-T2/HEVC tīklu ekspluatāciju paralēli sākotnējiem DVB-T tīkliem laikposmā no 2017. gada 1. marta līdz 2020. gada 18. martam un no 2020. gada 1. jūlija līdz 31. oktobrim.

(4)

Komisija 2022. gada 3. jūnija vēstulē (“lēmums par procedūras sākšanu”) informēja Čehiju, ka ir nolēmusi sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz paziņoto pasākumu, un aicināja Čehiju iesniegt piezīmes. Lēmums par procedūras sākšanu 2022. gada 22. jūlijā tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9). Tajā pašā publikācijā Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(5)

Komisija 2022. gada 1. jūlijā saņēma piezīmes no Čehijas, 2022. gada 22. augustā – no atbalsta saņēmēja Ceske Radiokomunikace (CRa), 2022. gada 9. augustā – no atbalsta saņēmēja Digital Broadcasting (DB), bet 2022. gada 21. septembrī – no sūdzības iesniedzēja (10) Telly. No ieinteresētajām personām saņemtās piezīmes Komisija pārsūtīja Čehijai. Čehija iesniedza savas piezīmes 2022. gada 20. oktobrī un 2022. gada 3. novembrī.

(6)

Komisija 2024. gada 29. jūlijā pieprasīja Čehijai papildu informāciju un 2025. gada 31. martā – papildu skaidrojumus. Čehija informāciju iesniedza 2024. gada 29. augustā, 2025. gada 14. martā, 2025. gada 18. martā un 2025. gada 24. aprīlī. Čehija 2025. gada 23. jūnijā iesniedza arī vēstuli.

(7)

Ar 2022. gada 10. janvāra vēstuli Čehija piekrita atteikties no tiesībām, kas izriet no LESD 342. panta saistībā ar EEK 1958. gada Regulas Nr. 1 (11) 3. pantu, un tam, ka lēmums šajā procedūrā tiek pieņemts un tiek paziņots angļu valodā. Čehija 2025. gada 4. jūlijā apstiprināja, ka atbrīvojums no valodu lietojuma attiecas arī uz šā lēmuma pieņemšanu.

(8)

Paziņotais pasākums attiecas uz finansiālu kompensāciju, kas piešķirama trim zemes ciparu apraides platformu operatoriem par zemes ciparu televīzijas (“DTT”) pārraidi, kurai izmanto pārejas tīklus ar progresīvākiem tehniskajiem standartiem DVB-T2 un HEVC. Paziņotais pasākums segtu attiecināmās izmaksas, kas šiem trim DTT operatoriem radušās laikposmā no 2017. gada 1. marta līdz 2020. gada 18. martam un no 2020. gada 1. jūlija līdz 31. oktobrim. Paziņotais pasākums ir daļa no stratēģijas, kura paredz atbrīvot 700 MHz joslu no DTT operatoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/899 (12) (turpmāk “EPaC lēmums”), ar ko 700 MHz piešķir bezvadu platjoslas pakalpojumiem un pieprasa zemes sistēmām, kuras sniedz apraides pakalpojumus, līdz 2020. gada 30. jūnijam atbrīvot šo spektru.

(9)

Pārejas DTT tīkli, kuros tiek izmantoti progresīvāki standarti, laikposmā no 2017. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. oktobrim darbojās paralēli esošajiem DTT tīkliem (vienlaicīga apraide), kuros tika izmantoti vecāki standarti, ar mērķi atvieglot pāreju uz jaunākām tehnoloģijām 700 MHz joslas atbrīvošanas kontekstā.

(10)

Čehija sākotnēji bija paredzējusi, ka pārejas tīkli tiks ekspluatēti līdz 2020. gada 30. jūnijam. Covid-19 pandēmijas dēļ Čehija pagarināja to ekspluatāciju līdz 2020. gada 31. oktobrim. Turklāt Komisija saskaņā ar Covid-19 pagaidu regulējumu (13) ar Komisijas 2021. gada 13. jūlija lēmumu lietā SA.60062 (“lēmums lietā SA.60062”) (14) ir apstiprinājusi atbalstu vienlaicīgas apraides pienākumu pagarināšanai Covid-19 pandēmijas laikā, un tas aptver izmaksu kompensāciju par šo pienākumu pagarināšanu laikposmā no 2020. gada 19. marta līdz 2020. gada 30. jūnijam.

(11)

Pasākums ir saistīts ar EPaC lēmumā noteikto pienākumu zemes sistēmām, kas sniedz apraides pakalpojumus, līdz 2020. gada 30. jūnijam atbrīvot 700 MHz joslu (694–790 MHz), lai šo joslu varētu izmantot bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem. Par iespēju piešķirt 700 MHz joslu šiem pakalpojumiem pastāvīgi ir notikušas diskusijas Eiropas un starptautiskā līmenī. Čehija ir veikusi pasākumus, lai sagatavotos šīm izmaiņām. ES līmeņa diskusiju rezultātā tika pieņemts EPaC lēmums (8. apsvērums).

(12)

Radiofrekvenču spektrs ir ierobežots publisks resurss, kas ir būtisks dažām nozarēm un pakalpojumiem, arī televīzijas apraidei un bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Radiofrekvenču spektrs ir sadalīts frekvenču joslās, kurām Starptautiskā Telesakaru savienība (ITU) ir piešķīrusi parastos nosaukumus. Dažām joslām ir tādi tehniski raksturlielumi, kas vislabāk atbilst noteiktiem pakalpojumu veidiem. Joslas izmantošanu konkrētam pakalpojumam koordinē starptautiskā līmenī, lai novērstu pārrobežu traucējumus.

(13)

Zemes televīzijas pakalpojumi sākotnēji varēja izmantot visu frekvenču joslu starp 470 MHz un 862 MHz. Šīm frekvencēm ir tādi tehniski raksturlielumi, kas ir piemēroti arī bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Šā iemesla dēļ zemes televīzijas pakalpojumiem tika pakāpeniski pieprasīts atbrīvot daļu no minētā spektra un izmantot šaurāku spektra joslu. Vispirms ciparu tehnoloģiju izmantošana televīzijas pārraidei ļāva efektīvāk izmantot spektru. Tas izraisīja pārslēgšanos no analogā uz ciparu formātu. Eiropas Parlaments un Padome 2012. gadā nolēma, ka no 2013. gada janvāra 800 MHz josla (790–862 MHz) tiks piešķirta bezvadu platjoslas pakalpojumiem (15). Rezultātā laikā, kad notika pārslēgšanās no analogā uz ciparu formātu, zemes televīzijas pakalpojumi pārgāja uz zemāku joslu (t. i., 470–790 MHz joslu).

(14)

Pasaules radiosakaru konference 2012. gadā nolēma, ka 700 MHz josla (694–790 MHz josla) no 2015. gada būtu jāpiešķir gan apraides, gan bezvadu platjoslas pakalpojumiem. Radiofrekvenču spektra politikas grupa 2015. gada 19. februāra atzinumā ieteica visā Savienībā pieņemt koordinētu pieeju, lai līdz 2020. gada beigām 700 MHz joslu darītu pieejamu efektīvai izmantošanai bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem (16).

(15)

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu (17), EPaC lēmumā, ko likumdevēji pieņēma 2017. gada maijā, bija noteikts pienākums dalībvalstīm līdz 2020. gada 30. jūnijam piešķirt 700 MHz joslu tikai bezvadu platjoslas pakalpojumiem. EPaC lēmumā tika atzīts, ka 700 MHz josla ir vērtīgs resurss, kas var palīdzēt nodrošināt gan papildu jaudu, gan universālu pārklājumu bezvadu platjoslas pakalpojumiem, īpaši lauku, kalnu un salu rajonos, kā arī izmantošanai telpās (18). Tā rezultātā 700 MHz josla līdz 2020. gada 30. jūnijam bija jādara pieejama zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus (19). Dalībvalstīm bija jāpieņem valstu ceļveži, lai atvieglotu 700 MHz frekvenču joslas izmantošanu zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot, ka televīzijas apraides pakalpojumi, kas atbrīvo joslu (20), netiek pārtraukti, kamēr tie tiek migrēti uz zemāku joslu – joslu zem 700 MHz (470–694 MHz joslu). Pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ dalībvalstīm varēja atļaut atlikt 700 MHz joslas atbrīvošanu uz laiku līdz diviem gadiem (21).

(16)

Attiecībā uz iespējamu kompensāciju par izmaksām, kas saistītas ar 700 MHz joslas atbrīvošanu, EPaC lēmumā ir noteikts, ka “Dalībvalstis attiecīgā gadījumā un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var nodrošināt, ka spektra migrācijas vai pārdales tiešās izmaksas tiek atbilstīgi, nekavējoties un pārskatāmā veidā kompensētas, jo īpaši galalietotājiem, lai, inter alia, veicinātu pāreju uz spektra ziņā efektīvākām tehnoloģijām” (22). Konkrētāk, EPaC lēmumā kā šādas spektra ziņā efektīvas tehnoloģijas tika identificētas DVB-T2/HEVC (23). Tomēr EPaC lēmumā tika atgādināts, ka šādas iespējamas kompensācijas tvērumam un mehānismam ir jāatbilst LESD 107. un 108. pantam (24).

(17)

EPaC lēmumā arī noteikts pienākums dalībvalstīm nodrošināt joslas zem 700 MHz pieejamību zemes televīzijas pakalpojumiem vismaz līdz 2030. gadam (25).

(18)

Čehija 2004. gadā apstiprināja ciparu televīzijas apraides sākšanu. Pāreja no analogās uz ciparu formāta apraidi notika no 2008. līdz 2012. gadam.

(19)

Čehija 2013. gadā izstrādāja stratēģiju ar nosaukumu Digitální Česko 2.0 (26), kurā norādīts, ka DVB-T2 standarta izmantošana ir vienīgais iespējamais veids, kā attīstīt zemes apraidi (27), īpaši tādu progresīvāku formātu apraidi kā augstas izšķirtspējas televīzija (HDTV). Tajā atzīts, ka HDTV būtu vajadzīga, lai apmierinātu skatītāju vajadzības, un ka spektrs būtu jāizmanto efektīvāk, izmantojot DVB-T2 standartu. Tajā arī uzsvērts citu platformu, piemēram, satelīta platformas (28), tehnoloģiskais progress un tas, cik svarīgi ir nodrošināt saderīgu televizoru pieejamību galalietotājiem.

(20)

Saistībā ar notiekošajām diskusijām par 700 MHz joslas turpmāko izmantošanu Čehija 2016. gada 20. jūlijā pieņēma stratēģiju 700 MHz atbrīvošanai no zemes sistēmu sniegtajiem apraides pakalpojumiem un 2017. gada 19. jūlijā un 2018. gada 29. augustā – juridisko pamatu šā procesa nodrošināšanai (26. apsvērums). Vienlaikus Čehija un tās kaimiņvalstis sāka koordinācijas sarunas par frekvenču kanālu sadali, lai nodrošinātu 700 MHz joslas atbrīvošanu un šo sistēmu pāreju uz joslu zem 700 MHz. Pārskatītie nolīgumi tika parakstīti 2017. gada 13. septembrī ar Vāciju un Poliju, 2017. gada 30. novembrī ar Slovākiju, 2017. gada 12. decembrī ar Ungāriju un 2017. gada 28. decembrī ar Austriju.

(21)

Apraides pārraides pakalpojumu tirgu Čehijā apkalpo četras tehnoloģiskās platformas: zemes ciparu televīzijas (DTT), kabeļa, satelīta un interneta protokola televīzijas (IPTV) platforma. DTT platforma pārraida bezmaksas televīzijas kanālus, tai skaitā sabiedriskos televīzijas kanālus. Kabeļa, satelīta un IPTV tehnoloģijas galvenokārt pārraida maksas televīzijas pakalpojumus.

(22)

Saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju pārslēgšanās no analogā uz ciparu formātu zemes apraides pārraides pakalpojumiem notika laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam un ietekmēja dažādo tehnoloģiju tirgus daļas šajā tirgū. Šajā laikposmā zemes televīzija zaudēja 13 % no savas tirgus daļas, satelīttelevīzija ieguva 9 %, kabeļtelevīzija zaudēja 3 % un IPTV palielināja savu daļu par 2 % (29).

(23)

2019. gada sākumā 58 % iedzīvotāju skatījās televīzijas saturu, izmantojot DTT platformu (40 % mājsaimniecību izmantoja tikai DTT platformu). Satelīttelevīziju izmantoja aptuveni 25 % mājsaimniecību, kabeļtelevīziju – 17 % mājsaimniecību, un IPTV – 8 % mājsaimniecību. Čehijas iestādes lēsa, ka līdz 2023. gadam skatītāju īpatsvars zemes televīzijai bija samazinājies līdz 52,9 %, satelīttelevīzijai bija samazinājies līdz 19,7 %, savukārt kabeļtelevīzijai un IPTV bija palielinājies līdz 42,1 %.

(24)

Četriem subjektiem – Česká televize (30), Ceske Radiokomunikace a.s. (turpmāk “CRa”) (31), Czech Digital Group (turpmāk “CDG”) un Digital Broadcasting s.r.o. (“DB”) – piederēja spektra izmantošanas tiesības valsts mēroga zemes ciparu televīzijas apraides pārraidei sākotnēji joslā zem 700 MHz un 700 MHz joslā un pēc 700 MHz joslas atbrīvošanas tikai joslā zem 700 MHz. Proti, pirms termiņa pagarināšanas līdz 2030. gadam frekvenču izmantošanas tiesībām bija jābeidzas 2021. gada 11. maijā attiecībā uz CRa, 2022. gada 4. martā – attiecībā uz DB, 2023. gada 30. maijā – attiecībā uz Česká televize un 2024. gada 10. janvārī – attiecībā uz CDG. Uz frekvenču izmantošanas tiesību turētājiem attiecās pārklājuma nodrošināšanas pienākumi, kuros prasītais pārklājums bija robežās no 95,1 % līdz 99,9 % iedzīvotāju (32). Pēc Čehijas iestāžu ieviestajiem pasākumiem minēto tiesību termiņš 2019. gadā tika pagarinātas līdz 2030. gadam.

(25)

Pirms pārejas uz DVB-T2 Čehijā bija četri DTT pārraides tīkli (dēvēti arī par multipleksiem), kuros izmantoja DVB-T un kurus ekspluatēja četri iepriekš minētie subjekti (Česká televize, CRa, CDG un DB). Pārejas periodā no 2017. līdz 2020. gadam tika izmantoti trīs pārejas tīkli, kas izmantoja DVB-T2 standartu un apraidi veica paralēli četriem sākotnējiem tīkliem. Pēc pārejas turpināja darboties četri DVB-T2 tīkli:

(26)

Pasākuma juridiskais pamats ir šādi akti:

(27)

2016. gada stratēģijā tika izklāstīta politika attiecībā uz zemes televīzijas apraides pārraides attīstību laikposmā līdz 2030. gadam. 2016. gada stratēģijas pamatojums bija nodrošināt pāreju uz progresīvākiem tehniskajiem standartiem (t. i., DVB-T2 un HEVC), vienlaikus nodrošinot 700 MHz joslas atbrīvošanu. Stratēģija bija turpmāko leģislatīvo pasākumu un paziņotā pasākuma paziņošanas pamatā.

(28)

2016. gada stratēģijā tika ņemtas vērā tobrīd notiekošās ES sarunas par 700 MHz joslas atbrīvošanu, arī Komisijas priekšlikums EPaC lēmumam. Tajā bija paredzēta 700 MHz joslas atbrīvošana laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam (un norādīts, ka tolaik Komisija deva priekšroku 2020. gadam). 2016. gada stratēģijā bija ņemti vērā arī 2015. gada Pasaules radiosakaru konferences (WRC) secinājumi, kas apstiprina joslas zem 700 MHz izmantošanu DTT vajadzībām vismaz līdz 2030. gadam.

(29)

Stratēģijā tika apzinātas problēmas, ar kurām saskartos DTT platforma, un it īpaši risks, ka 700 MHz joslas atbrīvošanas rezultātā tā varētu izzust vai būtiski samazināties, ja netiks veikti turpmāki pasākumi. DTT bija vienīgā platforma, kas Čehijā piedāvāja bezmaksas televīzijas pakalpojumus, un to izmantoja vairāk nekā 60 % mājsaimniecību. DTT platformas ieinteresētās personas (televīzijas raidorganizācijas un DTT tīkla operatori) bija acīmredzami vienisprātis par 700 MHz joslas atbrīvošanu, kuru veiktu, valsts kontrolē pārejot uz DVB-T2/HEVC, kas ļautu efektīvāk izmantot spektru. Pārejai uz DVB-T2/HEVC bija jānotiek pirms 700 MHz spektra atbrīvošanas, īpaši tāpēc, lai Čehijā saglabātu bezmaksas televīziju, citādi draudētu straujš DTT pieejamības samazinājums iedzīvotājiem. Šī pāreja būtu obligāta paātrināta pāreja, kas notiktu, pirms iedzīvotājiem būtu beidzies parastais televizoru nomaiņas cikls. Lai nodrošinātu DTT platformas ilgtermiņa ilgtspēju, bija nepārtraukti jāuzlabo skaņas un attēla kvalitāte. Tolaik esošajos tīklos nebija jaudas augstas izšķirtspējas (HD) vai īpaši augstas izšķirtspējas (Ultra HD) televīzijas pārraidēm. Lai apmierinātu vajadzību pēc lielākas jaudas un ņemtu vērā ievērojamo DTT pieejamā spektra zudumu, stratēģijā tika uzskatīts, ka nākotnes tīklos ir nepieciešams izmantot DVB-T2/HEVC.

(30)

Stratēģijā tika noteikti šādi mērķi: 700 MHz joslas atbrīvošanā, ko veic DTT, i) nodrošināt, ka pēc migrēšanas televīzijas apraides tirgū saglabājas status quo, kā arī līdz minimumam samazināt negatīvo ietekmi uz tirgu, lai izvairītos no DTT platformas izzušanas, ii) nodrošināt DTT platformas attīstību, joslas zem 700 MHz ilglaicīgu saglabāšanu un efektīvu pieejamā spektra izmantošanu, kas tiktu panākta, izmantojot spektra ziņā efektīvas pārraides tehnoloģijas (t. i., DVB-T2 pārraides standartu) un uzlabojot attēla un skaņas kvalitāti, iii) nodrošināt sociāli pieņemamu migrācijas procesu, kurā tiek ņemta vērā mājsaimniecību uztveršanas iekārtu nomaiņa, iv) nodrošināt sešu valsts mēroga DVB-T2 tīklu pastāvēšanu pēc 700 MHz joslas atbrīvošanas (34) – tam bija nepieciešams izmantot lielus vienas frekvences tīklus (“SFN”) (35).

(31)

2016. gada stratēģijā bija paredzēts pieņemt tiesību aktus, ar kuriem izveido procedūru 700 MHz joslas atbrīvošanai, ko veic DTT pakalpojumi, un nodrošina finansiālu atbalstu 700 MHz joslas atbrīvošanai, arī atbalstu pārejai uz DVB-T2 pārraides standartu un paralēlai apraidei. Bija paredzēts ECA grozījums, kas ļautu atlīdzināt izmaksas, kuras tieši saistītas ar pārejas uz DVB-T2 pabeigšanu.

(32)

2016. gada stratēģijā bija paredzēta DVB-T2 pārejas tīklu izveide un esošo DVB-T tīklu un pārejas tīklu vienlaicīgas apraides (t. i., paralēlas apraides) periods. Zemes televīzijas nozare un valdības iestādes vienojās par nepieciešamību sākt kontrolētu DVB-T2 pārejas procesu ar trim pārejas tīkliem. Četri DVB-T tīkli (1, 2, 3 un 4), kas tobrīd pastāvēja, tiktu aizstāti ar četriem DVB-T2 galīgajiem tīkliem (21, 22, 23 un 24). Tīkli 21, 22 un 23 būtu valsts mēroga tīkli, kas izmantotu tās pašas esošās raidītāju atrašanās vietas kā tīkli 1, 2 un 3. Tīkls 24 tiktu pārveidots, lai nodrošinātu reģionālo apraidi, pamatojoties uz savietojamību ar tīklu 4. Tiktu izmantoti trīs pārejas tīkli A (valsts mēroga), B (valsts mēroga) un R (36) (ar reģionālu apraidi). Pārejas tīklā A censtos panākt maksimālu savietojamību ar tīklu 1 un galīgo tīklu 21; pārejas tīkls B bija saistīts ar tīkliem 2 un 3 un galīgajiem tīkliem 22 un 23. Tīkls R tiktu reģionalizēts un būtu saistīts ar esošo tīklu 4 un galīgo tīklu 24. Pārejas tīkli bija jāveido tā, lai pēc iespējas nodrošinātu to turpmāku pārveidi galīgajos tīklos. DVB-T2 tīkliem bija jānodrošina atbilstošs signālu pārklājums (37). Nākotnē tiktu ieviesti vēl divi galīgie tīkli – 25 un 26.

(33)

Vienlaicīga apraide bija nepieciešama, lai cita starpā stimulētu mājsaimniecības iegādāties atbilstošas uztveršanas iekārtas. Ja starptautiskā koordinācija to atļautu, izvēršanai būtu jāsākas 2016. gadā un DVB-T raidītāju izslēgšanai būtu jānotiek 2021. gada sākumā. Stratēģijā bija paredzēts, ka vienlaicīgā apraide notiks no 2016. līdz 2021. gadam, pieņemot, ka valsts mēroga vienlaicīga raidīšana ilgtu vismaz trīs gadus, lai stimulētu mājsaimniecības iegādāties saderīgus jaunus televīzijas uztvērējus vai televizora papildierīces (“STB”) (38). Mājsaimniecībām sniegtajam atbalstam bija jāietver saderīgu iekārtu sertifikācija.

(34)

Stratēģijā tika atzīta nepieciešamība izmaksāt kompensāciju DTT operatoriem par pāreju saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, ņemot vērā DTT investīciju dabisko ciklu (39), spēkā esošās līgumiskās vienošanās ar raidorganizācijām, kas tika noteiktas, ņemot vērā 2021.–2024. gada termiņu, un investīciju izmaksas kontrolētajā pārejā (40).

(35)

Stratēģijā arī uzsvērta nepieciešamība kompensēt DTT operatoriem to, ka tie atbrīvo 700 MHz joslu agrīni – pirms attiecīgo radiofrekvenču piešķīrumu termiņa beigām. Saskaņā ar 2016. gada stratēģiju šī agrīnā atbrīvošana nebūtu iespējama bez skaidras vienošanās starp valsti, DTT operatoriem un televīzijas raidorganizācijām, kuras ar DTT operatoriem bija noslēgušas līgumus, kas vēl bija spēkā. Kompensācija tiktu piešķirta operatoriem, kuriem jāatbrīvo 700 MHz josla un kuru frekvenču piešķīrumu termiņš beidzas pēc 2020. gada, ar mērķi izvairīties no to stāvokļa pasliktināšanās, pretējā gadījumā var gaidīt, ka šie operatori sāks investīciju aizsardzības strīdus pret Čehiju (41). Ja nebūtu piespiedu migrācijas, dabiskā pāreja uz DVB-T2 droši vien būtu notikusi daudz ilgākā laikposmā, proti, aptuveni 2024.–2025. gadā.

(36)

2016. gada stratēģijā tika lēsts, ka kopējā kompensācijas summa DTT operatoriem saistībā ar pāreju ir 441–627 miljoni CZK (aptuveni 17–25 miljoni EUR) (42), no kuriem 298–416 miljoni CZK (aptuveni 11,6–16,3 miljoni EUR) ir par vienlaicīgo apraidi (t. i., pārejas tīklu ekspluatāciju).

(37)

2016. gada stratēģijā bija paredzēta arī procedūra kompensēšanai no radiosakaru konta. Tīkla operatoriem kompensācijas pieteikumi būtu jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus no izmaksu rašanās dienas vai trīs mēnešu laikā no tobrīd gaidāmā digitālā grozījuma spēkā stāšanās dienas. Čehijas Telekomunikāciju birojs (ČTB) revidētu pieteikumus.

(38)

ECA ir galvenais reglamentējošais dokuments elektronisko sakaru un spektra politikas jomā Čehijā. Pirms 2016. gada stratēģijas ECA jau bija atļauts ČTB mainīt radiofrekvenču izmantošanas atļaujas, ja tas ir nepieciešams, lai izpildītu saistības, kas izriet no Čehijas dalības Savienībā. Šādas izmaiņas var ietvert kompensāciju par izmaksām, kas radušās atļaujas turētājiem.

(39)

Konkrētāk, ECA 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā bija paredzēts, ka ČTB var nolemt mainīt (vai pat atsaukt saskaņā ar 4. punkta c) apakšpunktu) radiofrekvenču izmantošanas atļauju, ja tas ir nepieciešams, lai izpildītu saistības, kas izriet no Čehijas Republikas dalības Savienībā, NATO vai starptautiskās organizācijās (43). ČTB bija jākompensē atļaujas turētājam visas tam faktiski un lietderīgi radušās izmaksas, izmantojot radiosakaru kontu saskaņā ar 27. pantu.

(40)

ECA 27. pantā ir paredzēts radiosakaru konts un kompensācijas par spektra izmantošanas tiesību izmaiņām:

(41)

Digitālajā grozījumā ir noteikti ECA leģislatīvie grozījumi, ar kuriem valdībai tika doti norādījumi par tehniskā pārejas plāna sagatavošanu zemes ciparu televīzijas pārejai no DVB-T uz DVB-T2/HEVC, kura jāveic, lai atbrīvotu 700 MHz joslu, arī par pārejas tīklu izveidi, un noteikta kompensācija.

(42)

Digitālā grozījuma II panta 2. punktā bija noteikts, ka tehniskajā pārejas plānā tiks noteikti termiņi, nosacījumi un procedūras DTT nodrošināšanai atbilstoši DVB-T2 standartam, arī DVB-T standartam atbilstošo DTT iekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un izslēgšanai.

(43)

Digitālā grozījuma II panta 3. punktā norādīts, ka radiofrekvenču piešķīruma turētāji, kam radiofrekvences piešķirtas valsts mēroga ciparu televīzijas apraides pārraidīšanai atbilstoši DVB-T standartam, izveidos pārejas tīklus, attiecībā uz kuriem ČTB izsniegs individuālas atļaujas izmantot radiofrekvences (46). Minētajā noteikumā norādīts, ka tas attiecas arī uz individuālajām atļaujām, kas attiecas uz pārejas tīkliem un var būt izdotas pirms digitālā grozījuma, tomēr ne agrāk kā 2016. gada 20. jūlijā (t. i., 2016. gada stratēģijas pieņemšanas dienā).

(44)

II panta 6. punktā (47) norādīts, ka radiofrekvenču piešķīruma turētāji, kam radiofrekvences piešķirtas DVB-T standartam atbilstošai raidīšanai valsts mēroga tīklos, ir tiesības saņemt atlīdzību par izmaksām, kas faktiski un lietderīgi radušās, pārejā uz DVB-T2 standartu tehniski nodrošinot zemes televīzijas apraides pārraidīšanas pakalpojumu pārejas tīklos. Atmaksas pieprasījuma novērtēšanā un atmaksas veikšanā no radiosakaru konta bija piemērojams ECA 27. panta 5. un 6. punkts.

(45)

ECA 27. pantā uzskaitītās izmaksas tika aplēstas, pamatojoties uz Čehijas pasūtītu ārēju 2017. gada maija pētījumu (“ADL pētījums”) (48), kura pamatā bija cenrāži un jaunākā informācija par pārejas un galīgo tīklu būvniecību izmantoto radiofrekvenču ziņā. Čehija arī iesniedza atjauninātu ADL pētījuma redakciju, kas datēta ar 2019. gada 2. augustu (“atjauninātais ADL pētījums”) (49). Atjauninātajā ADL pētījumā tika analizēti vairāki scenāriji, lai noteiktu piemērotu reakciju uz tirgus nepilnību, ko izraisījusi 700 MHz joslas piespiedu atbrīvošana. Šie scenāriji ir i) pāreja uz DVB-T2 ar paralēlu apraidi, ii) pāreja uz DVB-T2 bez paralēlas apraides un iii) DVB-T saglabāšana, līdz ar ko, paredzams, samazināsies pārklājums (50). Pētījumā tika sniegts kvalitatīvs un kvantitatīvs novērtējums par kopējām izmaksām, kas dažādajos scenārijos rastos dažādajām ieinteresētajām personām (t. i., DTT operatoriem, televīzijas raidorganizācijām, mājsaimniecībām un valstij). Atjauninātajā ADL pētījumā tika uzskatīts, ka 700 MHz joslas piespiedu atbrīvošanas eksternalitāte negatīvi ietekmē DTT operatorus, atšķirībā no pārejas no analogā uz ciparu formātu, kura ietekmēja visas tehnoloģiskās platformas. Attiecībā uz DTT operatoriem pētījumā tika nošķirtas izmaksas, kurām bija juridisks pamats kompensācijai (51), un citas izmaksas (pārejas tīklos investētā kapitāla izmaksas un negūtā peļņa no līgumiem ar raidorganizācijām (52)), par kurām tika uzskatīts, ka tās varētu būt tiesvedības priekšmets iespējamā šķīrējtiesas procesā, kas varētu izrietēt no frekvenču piešķīrumu priekšlaicīgas atsaukšanas, ja nebūtu vienošanās ar valsti. Attiecībā uz raidorganizācijām pētījumā tika kvantificētas tehnisko pielāgojumu izmaksas un negūtā peļņa no reklāmas. Attiecībā uz mājsaimniecībām pētījumā tika kvantificētas uztvērēju nomaiņas izmaksas. Visbeidzot, attiecībā uz valsti ADL pētījumā tika kvantificētas izmaksas, kas saistītas ar iedzīvotāju informēšanu un pārejas administrēšanu. Kopumā pētījumā tika konstatēts, ka scenārijs, kas paredz pāreju uz DVB-T2 standartu ar paralēlu apraidi, ir vēlamāks nekā scenārijs bez paralēlas apraides. Pāreja uz DVB-T2 ar paralēlu apraidi nozīmē, ka maksājamā kompensācija DTT operatoriem (saskaņā ar ECA un digitālo grozījumu) būtu lielāka, taču ievērojami samazinātos summas, kuras DTT operatori varētu pieprasīt saistībā ar iespējamu šķīrējtiesas procesu. Arī citu ieinteresēto personu (raidorganizāciju, mājsaimniecību un valsts) izmaksas tika uzskatītas par zemākām gadījumā, kad tiek izmantota paralēla apraide.

(46)

II panta 8. punktā ir norādīts, ka izmaksām ir jārodas līdz DVB-T tīklu izslēgšanas dienai. Izmaksas, kas radušās pirms digitālā grozījuma stāšanās spēkā, bet ne agrāk kā 2016. gada 20. jūlijā (t. i., 2016. gada stratēģijas pieņemšanas dienā), ir attiecināmas. Pieprasījumi atlīdzināt izmaksas, kas radušās pirms digitālā grozījuma stāšanās spēkā, bija jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc digitālā grozījuma stāšanās spēkā.

(47)

Digitālajā grozījumā bija paredzēta arī iespēja pagarināt spēkā esošo zemes televīzijas frekvenču izmantošanas tiesību termiņu līdz 2030. gada 31. decembrim (53). Komisija konstatēja, ka minētais pagarinājums nav valsts atbalsts (lēmums lietā SA.55805).

(48)

Čehija norādīja, ka digitālā grozījuma I panta 2. punkts ir nogaidīšanas klauzula LESD 108. panta 3. punkta nozīmē (54).

(49)

Tehniskajā pārejas plānā bija noteikti sīki izstrādāti pārejas tehniskie nosacījumi. 3. iedaļā tika noteikti četri esošie tīkli (1, 2, 3 un 4), trīs pārejas tīkli (11, 12 un 13) un četri galīgie tīkli (21, 22, 23 un 24). 5. iedaļā noteikts, ka galīgie tīkli 21, 22, 23 un 24 attiecīgi aizstās esošos tīklus 1, 2, 3 un 4. Pārejas tīklā 11 ir paredzēts nodrošināt apraidi vienlaikus ar apraidi esošajā tīklā 1, pārejas tīklā 12 – apraidi vienlaikus ar apraidi esošajos tīklos 2 un 3, pārejas tīklā 13 – apraidi vienlaikus ar apraidi esošajā tīklā 4.

(50)

1.–4. pielikumā attiecīgi tīkliem 1 līdz 4 ir norādīti sīki izstrādāti nosacījumi attiecībā uz katru raidītāju (piemēram, izslēgšanas datumi (55), vienlaicīgas apraides periodi, izmantojamie frekvenču kanāli utt.) (56).

(51)

Covid-19 pandēmijas laikā tehniskais pārejas plāns tika grozīts (33. zemsvītras piezīme), izslēgšanu atliekot līdz 2020. gada 31. oktobrim.

(52)

Čehija paskaidroja, ka faktiskais migrācijas process sākās 2017. gada martā, kad attiecīgie DTT operatori pakāpeniski izveidoja pārejas tīklus, kas darbojās uz laiku pieejamās frekvencēs. Esošie DVB-T tīkli tika pakāpeniski izslēgti no 2019. gada novembra. Galīgie tīkli daļēji tika būvēti, izmantojot pārejas tīklus. Lielā mērā pārejas tīklos tiek pārraidīts tāds pats saturs kā esošajos tīklos, un dažas televīzijas programmas pārejas tīklos tiek pārraidītas augstā izšķirtspējā. Katra pārejā iesaistītā tīkla kopējā jauda ir būtiski palielinājusies: sākotnējiem tīkliem 1, 2 un 4 tā bija 64,6 Mbit/s (58), savukārt trim pārejas tīkliem 11, 12 un 13 tā palielinājās līdz 99,6 Mbit/s, bet trim galīgajiem tīkliem 21, 22 un 24 – līdz 103,6 Mbit/s.

(53)

Atbalsta saņēmēji ir trīs DTT operatori, kuriem bija jāizveido un jāekspluatē pārejas tīkli vienlaicīgas apraides periodā saistībā ar migrāciju uz DVB-T2 700 MHz joslas atbrīvošanas kontekstā. Šiem operatoriem bija tiesības izmantot frekvences paralēlai apraidei 700 MHz joslā arī pēc 2020. gada. Atbalsta saņēmēji ir Česká televize (pārejas tīkls 11), CRa (pārejas tīkls 12) un DB (pārejas tīkls 13).

(54)

Ceturtajam DTT operatoram, kuram bija frekvenču izmantošanas tiesības 470–790 MHz joslā, –CDG (esošais tīkls 3) – nebija jāizveido pārejas tīkls, un tādējādi tam nebija tiesību saņemt kompensāciju. Migrācijas laikā tīkla 3 saturs tika pārraidīts, izmantojot pārejas tīklu 12, ko ekspluatēja CRa. CDG pieder pie CRa uzņēmumu grupas.

(55)

Atbalsts būs tiešu dotāciju veidā.

(56)

Pasākumu finansēs ČTB pārvaldītais radiosakaru konts. ČTB ir valsts regulatīvā iestāde elektronisko sakaru jomā. Radiosakaru kontu (sk. 40. apsvērumu) finansē no maksām, ko maksā frekvenču izmantošanas tiesību turētāji. Maksu apmēru valdība nosaka noteikumos. ČTB kā radiosakaru konta administrators atlīdzinās atbalsta saņēmējiem attiecināmās izmaksas.

(57)

Pasākums sedz izmaksas, kas radušās laikposmā no 2017. gada 1. marta līdz 2020. gada 18. martam un no 2020. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. oktobrim. Izmaksām ir jābūt tādām, kas radušās līdz DVB-T tīklu izslēgšanas dienai.

(58)

Atbalsta saņēmējiem kompensācijas pieprasījums jāiesniedz sešu mēnešu laikā no digitālā grozījuma stāšanās spēkā (46. apsvērums). Piemērojot ECA 27. pantu, ČTB ir atbildīgs par pasākuma ietvaros iesniegto atbalsta pieteikumu izskatīšanu. ČTB ir atbildīgs par radušos izmaksu pareizības novērtēšanu.

(59)

Visi trīs atbalsta saņēmēji ir iesnieguši pieteikumus, un ČTB ir pabeidzis revīziju. Atbalsta galīgais budžets pēc ČTB veiktās revīzijas ir 473 391 429 CZK (aptuveni 18 miljoni EUR), kas atbilst [0–500 000 000] CZK (*4) (aptuveni [0–20] miljoni EUR) raidorganizācijai Česká televize, [0–250 000 000] CZK (aptuveni [0–10] miljoni EUR) uzņēmumam CRa un [0–250 000 000] CZK (aptuveni [0–10] miljoni EUR) – uzņēmumam DB.

(60)

Čehija apņēmās izmaksāt atbalstu tikai pēc tam, kad būs paziņots Komisijas lēmums, ar ko apstiprina paziņoto pasākumu.

(61)

Paziņotā pasākuma mērķis ir kompensēt izmaksas, kas radušās pārejas tīklu ekspluatācijas vajadzībām vienlaicīgas apraides posmā no 2017. gada 1. marta līdz 2020. gada 18. martam un no 2020. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. oktobrim (59). Pasākums neattiecas uz izmaksām, kas radušās pēc grozītā pārejas perioda beigām (t. i., 2020. gada 31. oktobra).

(62)

Attiecināmās izmaksas attiecīgajā periodā ir izmaksas, kas radušās pārejas tīklu ekspluatācijā vienlaicīgas apraides periodā katram raidītājam: i) kapitālizdevumi (CAPEX), kas atspoguļoti amortizācijas izmaksās un ir saistīti ar pārejas tīklu būvniecībai un ekspluatācijai vajadzīgajām jaunajām iekārtām, un ii) trīs pārejas tīklu tiešās papildu pamatdarbības izmaksas (OPEX) (60):

(63)

CAPEX izmaksas atbilst aktīvu amortizācijai attiecīgajā periodā. Čehija paskaidroja, ka amortizācija atspoguļo aktīvu saimnieciskas lietderīgās izmantošanas laiku. Čehija norādīja, ka saskaņā ar operatoru grāmatvedības uzskaiti (62) darbmūžs un tādējādi arī nolietojuma ilgums ir no 3 līdz 10 gadiem atkarībā no konkrētā aktīva (63).

(64)

Čehija paskaidroja, ka investīcijas, uz kurām attiecas paziņotais pasākums un kuras veiktas pārejas tīklu izbūves un ekspluatācijas nolūkā, daļēji tiks atkalizmantotas galīgajiem tīkliem (64).

(65)

Kā norādīts 10. apsvērumā, paziņotais pasākums neaptver ne ar frekvenci saistīto iekārtu pielāgošanas izmaksas (uz kurām attiecas lēmums lietā SA.55742), ne izmaksas, kas radušās laikposmā no 2020. gada 19. marta līdz 30. jūnijam, ne ārkārtas izmaksas, kas saistītas ar izslēgšanas beigu datuma atlikšanu un radušās laikposmā no 2020. gada 1. jūlija līdz 31. oktobrim (uz kurām attiecas lēmums lietā SA.60062).

(66)

Saskaņā ar Čehijas sniegto informāciju atbalsts veidotu aptuveni 47 % no kopējām investīciju un pamatdarbības izmaksām, kas saistītas ar trīs pārejas tīklu izveidi (65). Čehija provizoriski aplēsa, ka kopējās investīciju izmaksas būtu 1 007 476 444 CZK (aptuveni 39 miljoni EUR) (66).

(67)

Čehija apstiprināja, ka atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar paziņoto pasākumu, nevar kumulēt ne ar vienu citu pasākumu, ar ko finansē tās pašas attiecināmās izmaksas.

(68)

Čehija apstiprināja, ka atbalsta saņēmēji nevarēs pieteikties to aktīvu nolietojumam fiskālām vajadzībām, uz kuriem attiecas kompensācija saskaņā ar pasākumu.

(69)

Čehijas iestādes apņēmās publicēt pasākuma tekstu, kā arī informāciju par tāda atbalsta saņēmējiem, kas pārsniedz 500 000 EUR.

(70)

Komisija 2016. un 2018. gadā reģistrēja divas sūdzības no diviem subjektiem – ČASO un Telly, kas sniedz apraides pārraides pakalpojumus satelīta un interneta platformās vai pārstāv šādus pakalpojumu sniedzējus (sk. 1. apsvērumu).

(71)

ČASO sākotnējā sūdzībā informēja Komisiju par iespējamiem nelikumīgiem un nesaderīgiem atbalsta pasākumiem, kas izpaužas kā atbalsts esošo DVB-T apraides platformu pārejai uz DVB-T2 standartu un kas ietver vairākus pasākumus, kuri izriet no 2016. gada stratēģijas. Tie ietver paziņoto pasākumu, kā arī citus aspektus, piemēram, informācijas kampaņu, projektu vadības pakalpojumus utt. ČASO uzskatīja, ka valsts atbalsts piešķirtu konkurences priekšrocību DTT infrastruktūras operatoriem (CRa un DB) un, iespējams, netiešu priekšrocību televīzijas operatoriem (raidorganizācijām), kas izmanto DTT platformu.

(72)

Arī Telly sūdzējās par vairākiem atbalsta pasākumiem, īpaši tiem, kas izriet no digitālā grozījuma. Sūdzība attiecās arī uz paziņoto pasākumu.

(73)

Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka pasākums piešķirtu diskriminējošas un netaisnīgas konkurences priekšrocības DTT operatoriem, jo tie saņemtu valsts atbalstu savu platformu/tīklu modernizācijai, savukārt sūdzības iesniedzējiem, kas ar tiem konkurē, bija pašiem jāmaksā par tehnoloģisko modernizāciju un ar to saistīto vienlaicīgo/paralēlo apraidi (67), un tāpēc arī samazinājās to klientu bāze. Tie apgalvoja, ka, lai gan pasākuma mērķis it kā ir atbalstīt pārejas tīklus, tas faktiski finansē galīgo DVB-T2 tīklu izvēršanu un ekspluatāciju. Tie apgalvoja, ka pasākums var pastiprināt tirgus nelīdzsvarotību (t. i., DTT plašu izplatību) un ir pretrunā tehnoloģiskās neitralitātes principam.

(74)

Sūdzības iesniedzēju apsvērumi, kas saņemti pirms lēmuma par procedūras sākšanu, ir apkopoti lēmuma par procedūras sākšanu 51.–55. apsvērumā.

(75)

Šis lēmums attiecas tikai uz tiem sūdzību aspektiem, kas saistīti ar paziņoto pasākumu.

(76)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija sākotnēji uzskatīja, ka pasākums ir valsts atbalsts DTT operatoriem, jo to finansē no valsts līdzekļiem (radiosakaru konta) un tas ir attiecināms uz valsti (jo tas ir paredzēts leģislatīvajos un administratīvajos pasākumos). Atbalsta saņēmēji ir uzņēmumi, kuri sniedz zemes apraides pārraides pakalpojumus – veic saimniecisku darbību.

(77)

Pasākums sniedz ekonomisku priekšrocību konkrētiem DTT operatoriem, jo tā mērķis ir kompensēt izmaksas, kas izriet no DTT operatoru saimnieciskajai darbībai raksturīgu regulatīvo pienākumu izpildes, proti, no digitālā grozījuma un tehniskā pārejas plāna. Turklāt pēc migrācijas pabeigšanas atbalsta saņēmēji varētu izmantot modernizētus tīklus, kam ir lielāka jauda un kas spēj atbalstīt uzlabotus televīzijas pakalpojumus. Raidorganizācijas negūst netiešu priekšrocību, jo pāreja uz DVB-T2/HEVC tām radīja augstas izmaksas (lēmuma par procedūras sākšanu 54. apsvērums).

(78)

Komisija uzskatīja, ka paziņotais pasākums ir selektīvs, jo tas nodrošina kompensāciju, kas ļauj DTT operatoriem izpildīt regulatīvos pienākumus (pāreja uz DVB-T2/HEVC un vienlaicīga apraide). Turklāt pasākums ļāva DTT operatoriem nodrošināt savu darbību nepārtrauktību. Pārejas tīklu iekārtas ir daļēji atkalizmantotas galīgajos tīklos. Savukārt citi apraides pārraides tīklu operatori, piemēram, tie, kuri izmanto satelīta tehnoloģijas, ir pakļauti salīdzināmiem regulatīviem ierobežojumiem un tiem ir jāsedz ar tehnisko modernizāciju un vienlaicīgas apraides periodiem saistītās izmaksas.

(79)

Visbeidzot, pasākums draud izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, ņemot vērā to, ka tas stiprina dažu tādu DTT operatoru pozīciju, kuri konkurē ar operatoriem, kas izmanto citas televīzijas platformas (satelīta, kabeļa, IPTV platformu) un darbojas starptautiskā līmenī.

(80)

Komisija pauda šaubas par to, vai pasākums ir īstenots saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, un norādīja, ka juridiskajā pamatā, iespējams, nav iekļauta pienācīga nogaidīšanas klauzula. Atbalsta saņēmēji jau ir iesnieguši pieteikumus, kurus ir izskatījušas valsts iestādes. Tajā pašā laikā Komisija norādīja, ka Čehija ir apstiprinājusi, ka atbalsts netiks izmaksāts, kamēr nebūs paziņots Komisijas lēmums, ar kuru apstiprina pasākumu.

(81)

Komisija pārbaudīja, vai pasākums, kā Čehija paziņojusi, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kurā teikts, ka “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(82)

Komisija atzina, ka pasākums veicina saimnieciskās darbības, t. i., zemes apraides pārraides pakalpojumu sniegšanas, attīstību.

(83)

Komisija nekonstatēja nekādus pasākuma elementus, ar ko būtu pārkāpti Savienības tiesību aktu noteikumi vai principi.

(84)

Tomēr Komisija pauda šaubas par to, vai pasākumam ir stimulējoša ietekme, jo DTT operatoriem ir komerciāli ieguvumi, kas varētu stimulēt tos investēt pēc savas iniciatīvas (piemēram, modernizēti tīkli ar lielāku jaudu un augstāku kvalitāti) apstākļos, kad līdz ar spektra piešķīrumu pagarināšanu līdz 2030. gadam ir palielināta investīciju paredzamība un Čehijas ieceri izvērst divus papildu DTT tīklus varētu uzskatīt par norādi uz pozitīvu tirgus attīstību.

(85)

Komisija pauda šaubas par to, vai paziņotajam pasākumam varētu būt stimulējoša ietekme, arī tāpēc, ka DTT operatori sāka pārejas tīklu attīstīšanai un vienlaicīgai apraidei vajadzīgos darbus 2017. gada martā, pirms tika pieņemts digitālais grozījums un tehniskais pārejas plāns un Čehija ar savām kaimiņvalstīm bija noslēgusi galīgos nolīgumus par frekvenču starptautisko koordināciju. Šajā kontekstā 2016. gada stratēģijā, iespējams, nebija sniegti pietiekami norādījumi par kompensāciju.

(86)

Turklāt Komisija pauda šaubas par pasākuma nepieciešamību, proti, gan par tirgus nepilnības esību, gan par nepieciešamību finansēt attiecināmās izmaksas saskaņā ar EPaC lēmumu.

(87)

Komisija arī pauda šaubas par pasākuma piemērotību, īpaši par to, vai paralēlās apraides vietā nebūtu pieticis ar informācijas un sertifikācijas kampaņām, lai mudinātu mājsaimniecības nomainīt iekārtas, vai finanšu kuponi mājsaimniecībām nebūtu bijuši piemērotāki un vai nebūtu pieticis ar regulatīva pienākuma noteikšanu, ņemot vērā iespēju atlikt 700 MHz joslas atbrīvošanu, pamatojoties uz EPaC lēmumā paredzētajām atkāpēm.

(88)

Visbeidzot, Komisija pauda šaubas par pasākuma samērīgumu, īpaši par paralēlās apraides ilgumu, par konkrētu attiecināmo izmaksu (piemēram, CAPEX amortizācijas) atbilstību un atbalsta summas aprēķināšanas parametriem, un par to, vai paātrinātu DVB-T2 standarta ieviešanu neatsvērtu komerciālie ieguvumi, ņemot vērā atbalsta saņēmēju finansējuma vajadzības. Komisija arī vēlējās noskaidrot, vai attiecināmās izmaksas nav kompensētas citās atbalsta shēmās.

(89)

Komisija atzina pasākuma pozitīvo ietekmi uz DTT saimniecisko darbību attīstību un nepārtrauktību 700 MHz joslas atbrīvošanas kontekstā, kā arī mediju, arī televīzijas pakalpojumu, svarīgo lomu sociālajā kohēzijā, demokrātijas darbībā un ekonomikā kopumā. Tajā pašā laikā Komisija ņēma vērā negatīvo ietekmi, ko rada tas, ka pasākums sniedzas tālāk par status quo saglabāšanu, ļaujot DTT operatoriem saglabāt konkurētspēju, vienlaikus samazinot to izmaksas par modernizētās iekārtās veiktajām investīcijām, kas citiem operatoriem, piemēram, satelīttelevīzijas operatoriem, ir jāsedz ar privātiem resursiem.

(90)

Čehija apstiprināja savu nostāju par dažādiem iepriekš iesniegtiem elementiem un sniedza papildu argumentus un skaidrojumus. Čehijas iestādes arī piekrita CRa iesniegtajām piezīmēm, kas aprakstītas 4.3. iedaļā.

(91)

Čehija atkārtoti apstiprināja, ka DTT ir vienīgā bezmaksas televīzijas platforma Čehijā, kā to apstiprina situācija televīzijas apraides tirgū pēc pārejas uz DVB-T2. Čehija apstiprināja, ka Čehijā starp DTT tirgu un bezmaksas pakalpojumiem ir liekama vienādības zīme. Tā precizēja, ka tiesiskais regulējums pieļauj maksas televīzijas apraidi DTT platformā. Tomēr eksperiments ar maksas DTT platformu (ko īstenoja Skylink / M7 Group) nebija sekmīgs.

(92)

Čehija atsaucās uz Komisijas lēmumu lietā SA.55953, kas attiecās uz kompensāciju Slovākijas DTT operatoram par 700 MHz joslas atbrīvošanu (“lēmums lietā SA.55953”) (68). Tā norādīja, ka ar modernizāciju un paralēlo pārraidi saistīto izmaksu kompensācijas atzīšana par nesaderīgu ar iekšējo tirgu varētu radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm, kurām bija jāņem vērā sava tirgus īpašie tehniskie un regulatīvie apstākļi.

(93)

Čehija pilnīgi nepiekrita sūdzības iesniedzēja apgalvojumam par tehnoloģiskās neitralitātes principa pārkāpumu. Čehija apgalvoja, ka EPaC lēmums pats par sevi nebija tehnoloģiski neitrāls, jo tas ietekmēja tikai DTT platformu. Faktiski, ja paziņotā pasākuma nebūtu, tehnoloģiskās neitralitātes princips tiktu nopietni pārkāpts, jo 700 MHz joslas atbrīvošana kaitēja tikai DTT platformai.

(94)

Tā kā neviena no alternatīvajām platformām nav saskārusies ar tirgus nepilnību, kas izriet no 700 MHz joslas atbrīvošanas, ir normāli, ka to lēmumus par tehnoloģiju modernizēšanu vienmēr ir noteicis tirgus pieprasījums. Konkurējošā IPTV platforma faktiski var gūt labumu no tā, ka 700 MHz joslas frekvences ir kļuvušas pieejamas IPTV izmantošanai mobilo tīklu operatoriem, kuri pašlaik izvērš 5G mobilos tīklus.

(95)

Čehija apgalvoja, ka situācija valsts tirgū attiecībā uz DTT ir līdzīga Slovākijā pastāvējušajai situācijai, kas aprakstīta lēmumā lietā SA.55953, kurā Komisija apstiprināja atbalstu tīkla tehnoloģiskajai modernizācijai saistībā ar 700 MHz joslas atbrīvošanu (69). Čehija uzskatīja, ka, ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principu, minētā lieta būtu jāizmanto par precedentu.

(96)

Lēmumā lietā SA.55953 Komisija atzina, ka lēmums līdz 2020. gada jūnijam atbrīvot 700 MHz joslu ir regulatīvs pasākums, kas tiek koordinēts Savienības līmenī, un tāpēc tas nav tirgus ziņā. Tāpat Čehijā DTT operatoriem nebija komerciālas intereses modernizēt DTT standartu EPaC lēmumā noteiktajā termiņā. DTT operatori nevarēja cerēt atgūt izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz DVB-T2, jo televīzijas raidorganizācijas nebija ieinteresētas to darīt. Ja nebūtu veiktas regulatīvas izmaiņas, nebūtu bijis stimula veikt investīcijas, kas vajadzīgas, lai atbrīvotu 700 MHz joslu un migrētu uz joslu zem 700 MHz. 700 MHz joslas atbrīvošana DTT apraides tīkliem radīja nevis papildu ieņēmumus, bet gan papildu izmaksas.

(97)

Čehija atgādināja, ka elektronisko sakaru nozarē dabisko investīciju ciklu parasti uzskata par 12–15 gadus ilgu, ka spēkā esošie komerclīgumi starp DTT operatoriem un raidorganizācijām parasti bija noslēgti uz attiecīgo radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību derīguma termiņu (t. i., līdz 2021.–2024. gadam) un ka televizoru atjaunošanas cikls Čehijā (70) liecina, ka dabiska pāreja uz DVB-T2 tehnoloģiju būtu notikusi no 2022. līdz 2024. gadam.

(98)

Tā arī paskaidroja, ka pirms EPaC lēmuma pieņemšanas (gan publiskās iestādes, gan operatori) kopumā pieņēma, ka pāreja uz jaunajām tehnoloģijām kopā ar viena līdz divu papildu DVB-T2 apraides tīklu darbības sākšanu notiks laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam. Faktiski Čehija pieņēma 2016. gada stratēģiju, pamatojoties uz notiekošajām diskusijām saistībā ar gaidāmo 700 MHz joslas atbrīvošanu.

(99)

Čehija apgalvoja, ka tas, ka procedūra tika pieņemta vienprātīgi starp valdību un skartajiem DTT operatoriem, nenovērš pasākuma stimulējošo ietekmi. Gluži pretēji, tas, ka skartie subjekti sāka būvēt pārejas tīklus un īstenot informācijas kampaņu pirms attiecīgo leģislatīvo pasākumu apstiprināšanas, liecina par stimulējošu ietekmi.

(100)

Čehijas iestādes nepiekrita argumentam, ka DVB-T2 tehnoloģijas eksperimentālie testi 2012. gadā liecina par pasākuma stimulējošās ietekmes trūkumu. Operatori parasti investē jaunu tehnoloģiju verifikācijā, bet tas nenozīmē, ka tie uz šā pamata tās izvērsīs visā tīklā, īpaši pirms jau izmantoto tehnoloģiju pilnīgas amortizācijas.

(101)

Dati par tirgus daļām pa platformām liecina, ka pēc pārejas (t. i., 2023. gadā) DTT platformas daļa ir nedaudz samazinājusies no gandrīz 60 % pirms pārejas līdz 52,9 %. Kabeļtelevīzijas un IPTV kopējā tirgus daļa ir ievērojami palielinājusies līdz 42,1 %, savukārt satelīttelevīzijas tirgus daļa kopš 2013. gada samazinās un ir nokritusies līdz 19,7 %.

(102)

Tai pašā laikā DTT tirgus Čehijā ir salīdzinoši stabils. Sarunas par līgumiem starp DTT tīkla operatoriem un bezmaksas raidorganizācijām notiek, pamatojoties uz ieņēmumiem, ko paredzams gūt televīzijas reklāmas tirgū un kas Čehijā ir stabili. Čehija apstiprināja, ka DTT operatori lielāko daļu (gandrīz 100 %) no saviem ienākumiem gūst no pārraides pakalpojumiem, kas tiek sniegti bezmaksas raidorganizācijām. DTT operatoru ieņēmumi ir saistīti ar kanālu skaitu, kā arī ar kvalitāti un iespējamo reģionalizāciju (reģionalizācijas iespējamību ierobežo lielu SFN izveide pēc pārejas uz DVB-T2 standartu).

(103)

Lielākais risks laikposmā, kad bija plānota pāreja no DVB-T uz DVB-T2, bija neskaidrība par to, vai izdosies saglabāt tikpat lielu auditoriju. Pārejas tīklu izmantošana nepalielinātu DTT auditoriju, bet tikai mazinātu iespējamos traucējumus. Raidorganizāciju bažas par auditorijas zaudēšanu saistībā ar pāreju, loģiski, bija jāatspoguļo sarunās ar DTT tīkla operatoriem, kā rezultātā DTT operatoru ieņēmumi pēc pārejas samazinājās. Turklāt neizmantotā jauda DTT tīklos pēc modernizācijas nozīmēja to, ka DTT operatoriem bija jāsamazina signālu izplatīšanas cena, lai piesaistītu vai noturētu raidorganizācijas. Tāpēc tirgū bija vērojams cenu kritums un konkurences pieaugums.

(104)

Čehija sniedza datus par DTT komerciālo operatoru pārraidīto televīzijas kanālu skaitu, kuri liecina, ka gan CRa grupa (CRa un CDG), gan DB ir palielinājuši pārraidīto televīzijas kanālu skaitu (71). Čehija iesniedza CRa sniegtu informāciju, kurā bija paskaidrots, ka atlīdzība, ko bezmaksas raidorganizācijas maksā DTT operatoriem, galu galā ir atkarīga no televīzijas reklāmas tirgus, tāpēc tās pamatā ir televīzijas auditorija, nevis pārraidīto televīzijas kanālu skaits.

(105)

Tādējādi, neraugoties uz pārraidīto televīzijas kanālu skaita pieaugumu, DTT tirgus attīstība ir apstiprinājusi, ka DTT komerciālie operatori nevarēja gūt komerciālu labumu no pārejas – pretēji tam, kā Komisija apgalvoja lēmuma par procedūras sākšanu 149. apsvērumā. DTT operatoru ieņēmumi pēc pārejas faktiski ir samazinājušies. DTT operatori saskārās ar ievērojamām investīciju izmaksām, un no raidorganizācijām netika iekasēta maksa par pārejas tīklu pakalpojumiem. Arī DTT operatoru EBITDA laikposmā no 2018. gada ir pakāpeniski samazinājusies.

(106)

Čehija iesniedza datus, kas liecina, ka ieņēmumi, kurus DTT komerciālie operatori (CRa, CDG un DB) guva no televīzijas signālu izplatīšanas DTT platformā, laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam samazinājās, bet pēc tam līdz 2023. gadam saglabājās salīdzinoši stabili (72). Čehijas ieskatā, tas liecina, ka pāreja faktiski nav radījusi komerciālus ieguvumus DTT operatoriem, bet drīzāk ir samazinājusi to ieņēmumus. Turklāt DTT komerciālo operatoru (CRa grupas un DB) rentabilitātes rādītāji pirms un pēc pārejas liecināja, ka CRa grupas rentabilitāte kopš 2017. gada ir nedaudz svārstījusies, kopumā saglabājoties virs 2017. gada līmeņa (73). DB rentabilitāte salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās, bet 2023. gadā saglabājās aptuveni [0–50] % līmenī (74).

(107)

Turklāt DB pārņēma frekvenču piešķīrumu 2012. gada janvārī un tā sākotnējais DVB-T tīkls (multiplekss 4) tika pabeigts neilgi pirms pārejas uz DVB-T2 sākuma (tā pirmais DVB-T2 raidītājs sāka darboties 2017. gada novembrī). Šā iemesla dēļ investīcijas DVB-T tehnoloģijā netika norakstītas ne grāmatvedības, ne tehnoloģiskā ziņā. DB piekrita pārejai uz DVB-T2, lai saglabātu savu pozīciju tirgū un līdz minimumam samazinātu zaudējumus.

(108)

Čehija paskaidroja, ka DTT operatori aktīvi veica plānošanu vēl pirms 700 MHz joslas atbrīvošanas. Laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam DTT operatori sāka sadarbību ar uztveršanas iekārtu ražotājiem (sertifikācijas laboratorija, procedūras noteikšana un televīzijas uztvērēju sertifikācijas veicināšana). Turklāt tie bija iesaistīti semināros un diskusijās ar uzņēmumiem, kas sniedza televīzijas antenu uzturēšanas pakalpojumus. Tādējādi DTT operatori bija investējuši šajā procesā jau pirms 2017. gada marta, pat ja šīs izmaksas netiek kompensētas.

(109)

Čehija uzskatīja, ka attiecināmās izmaksas, par ko var saņemt kompensāciju, ir tiešās izmaksas, jo tās ir tieši saistītas ar 700 MHz joslas atbrīvošanas īstenošanu un par tādām ir atzītas līdzīgos gadījumos Savienības līmenī. Pārejas tīkli, DVB-T2 tehnoloģija un HEVC datu saspiešanas standarti bija nepieciešami netraucētai pārejai, spektra optimizēšanai un pakalpojumu pieejamības saglabāšanai skatītājiem. Kompensācija par šīm investīcijām ir pamatota, jo tās pamatā ir objektīva nepieciešamība nodrošināt apraides nepārtrauktību un ievērot Eiropas saskaņošanas mērķus.

(110)

Čehija uzskatīja, ka tehnoloģiskā modernizācija bija priekšnoteikums netraucētai pārejai valstī pastāvošajos apstākļos, pat ja citu dalībvalstu izstrādātajās atbalsta shēmās, iespējams, nebija iekļauta tehnoloģiskā modernizācija.

(111)

Attiecībā uz nepieciešamību veikt tehnoloģisko modernizāciju jānorāda, ka:

(112)

Attiecībā uz pārejas tīklu nepieciešamību jānorāda, ka:

(113)

Čehija norādīja, ka kompensācija ir nepieciešama īpaši tāpēc, ka modernizācija, kas tika veikta 700 MHz joslas atbrīvošanas dēļ, tika veikta pēc iepriekš notikušās (t. i., 2012. gadā pabeigtās) 800 MHz joslas atbrīvošanas, kas arī radīja izmaksas DTT operatoriem.

(114)

DTT operatori 2020. gadā nebija gatavi investēt pēc savas iniciatīvas. Atjauninātajā ADL pētījumā par DTT apraides tirgus nepilnību, kas izriet no 700 MHz joslas atbrīvošanas, jau tika lēsts, ka DTT operatoru investīciju cikls ilgs līdz 2024. gadam, un tika dokumentēta negatīvā ietekme uz skatītājiem un DTT operatoriem, kuru rada 700 MHz joslas atbrīvošana 2020. gadā, un attiecīgais pasākums (kontrolēta pāreja) tika parādīts kā risinājums, kā varētu rosināt DTT operatorus veikt nepieciešamās investīcijas.

(115)

Čehija dokumentēja raidorganizāciju stingro nostāju pret pārejas finansēšanu (79).

(116)

Čehija uzstāja, ka dati par saderīgu uztveršanas iekārtu pārdošanas apjoma pieaugumu ir būtiski, lai pierādītu paralēlās apraides ilguma pamatotību. Čehija atkārtoti norādīja, ka iekārtu pārdošanas apjoma pieaugums un plaša pieņemšana ir būtisks paralēlās apraides piemērotības rādītājs.

(117)

Čehija paskaidroja, ka informācijas kampaņa saistībā ar esošo DVB-T tīklu izslēgšanas sākumu tika sākta tikai 2019. gada oktobrī. Tomēr citas informācijas kampaņas daļas tika sāktas jau pēc 2016. gada stratēģijas pieņemšanas 2016. gada vidū un tika pakāpeniski izvērstas dažādos medijos un televīzijā, piemēram, ietverot informāciju par sertifikāciju, procedūru un reģionālo informāciju.

(118)

Čehija norādīja, ka ir sniegti pietiekami faktiskie pierādījumi, arī mājsaimniecībām paredzēto finanšu kuponu izmaksu aprēķini, kas skaidri liecina, ka konkrētais pasākums bija labvēlīgāks valstij un mājsaimniecībām nekā citas iespējas. Papildus pašu finanšu kuponu izmaksām pastāv arī izplatīšanas izmaksas un būtu vajadzīga nepieciešamo tiesību aktu pieņemšana, kas aizkavētu procesu par vienu līdz diviem gadiem.

(119)

Attiecībā uz kuponu tehnoloģisko neitralitāti Čehija pauda šaubas par to, vai būtu jāpieņem tehnoloģiski neitrāls pasākums, kuram ir pozitīva ietekme uz konkurējošām platformām, lai mazinātu negatīvo ietekmi, ko rada 700 MHz joslas atbrīvošana, kuru veic DTT operatori. Tas vēl vairāk pastiprinātu tirgus nepilnību.

(120)

Čehija paskaidroja, ka EPaC lēmumā paredzētā iespēja uz diviem gadiem atlikt 700 MHz joslas atbrīvošanu praksē tika dota tikai valstīm, kas robežojas ar trešām valstīm. Čehija noraidīja šo iespēju, jo atbilstības panākšana un saskaņošana ar kaimiņvalstīm (īpaši tām, ar kurām tai ir garākā robeža) noteiktajā laikposmā bija realizējama un iespējama.

(121)

Čehija atgādināja, ka pietiekami ilga vienlaicīgas apraides perioda galvenais mērķis bija ņemt vērā mājsaimniecību vajadzības. Kompensācija atbilst faktiskajām izmaksām, kas radušās pārejas tīklu ekspluatācijā, un tika noteikta nevis tāpēc, lai piešķirtu tirgus priekšrocību DTT operatoriem, bet gan kā nepieciešama reakcija uz regulatīvajām prasībām. Pārejas laiks ir noteikts tā, lai līdz minimumam samazinātu ietekmi uz lietotājiem, un kompensācija atspoguļo DTT operatoru reālās izmaksas neatkarīgi no izmantošanas tiesību ilguma.

(122)

Čehija paskaidroja, ka pietiekami ilgs pārejas periods ievērojami samazināja to mājsaimniecību skaitu, kuras būtu spiestas investēt jaunā uztvērējā pirms dabiskā atjaunošanas cikla beigām, un tādējādi samazināja papildu slogu mājsaimniecībām, kurš izriet no 700 MHz joslas atbrīvošanas. Čehija vienlaicīgo apraidi galvenokārt balstīja uz savu iedzīvotāju reālajām vajadzībām pēc uztveršanas iekārtu nomaiņas un mazumtirdzniecības tirgus spēju piegādāt iekārtas. Bija nepieciešams stimulēt uztvērēju nomaiņu pirms dabiskā nomaiņas cikla beigām.

(123)

Bija jāņem vērā arī tādi aspekti kā laikapstākļi (piemēram, raidošo antenu sistēmu nomaiņa ziemā ir nepraktiska) un atbalsta uzņēmumu jauda (ievērojami samazināta vienlaicīga apraide nebūtu devusi pietiekamu laiku antenu iekārtu apkalpošanai mājsaimniecībās) (80). Turklāt, nosakot vienlaicīgas apraides perioda ilgumu, tika ņemta vērā arī lielu SFN praktiskās verifikācijas, būvniecības un ekspluatācijas nodrošināšana (81).

(124)

Īsāks laikposms būtu varējis radīt tehniskas un ekonomiskas problēmas, īpaši tajos reģionos, kur uztverošo iekārtu atjaunošana ir lēnāka. Bija skaidri jāparāda mājsaimniecībām jaunās tehnoloģijas (DVB-T2/HEVC) priekšrocības (kvalitāte, pieejamība, pieejamo kanālu skaita turpmāks pieaugums utt.) ilgākā laikposmā.

(125)

Čehija norādīja, ka pārejas tīklu izmantošana ļāva visām televīzijas stacijām netraucēti pāriet uz DVB-T2 tīkliem, bet ar tiešu pārslēgšanos, t. i., īsā trīs līdz četru mēnešu laikā, to nebūtu bijis iespējams panākt, pretēji tam, kā uzskatīja sūdzības iesniedzēji. Norāde, ka vienlaicīgas apraides perioda kopējais ilgums ir trīsarpus gadi, nav precīza, jo tas ir kopējais pārejas ilgums, nevis faktiskais vienlaicīgās apraides perioda ilgums katram raidītājam. Piemēram, vidējais vienlaicīgas apraides ilgums tīklā 1 bija 19 mēneši (82).

(126)

Atsauce uz sešu mēnešu laikposmu, ko ietvēra pārslēgšanās no analogā uz ciparu formātu un ko ČTB uzskatīja par nevajadzīgi ilgu (83), attiecas tikai uz minēto situāciju. Atšķirībā no 700 MHz joslas obligātās atbrīvošanas pārslēgšanos no analogā uz ciparu formātu (Čehijā 2008.–2012. gadā) tirgus akceptēja kā nozīmīgu inovatīvu soli, kas rada ievērojamu pievienoto vērtību.

(127)

Čehija atgādināja, ka vienlaicīga apraide bija tikai tik ilga, cik bija vajadzīgs, lai panāktu sociāli pieņemamu migrāciju, un ka DTT operatori neguva nekādus ieņēmumus no pārejas tīkliem.

(128)

Čehija ir pārliecināta, ka jautājums par vienlaicīgas abiem standartiem atbilstošas apraides ilgumu pilnībā ir valsts kompetencē un ir ekskluzīvs valsts iestāžu lēmums. Šī pieeja atspoguļo ne tikai pārejas uz jauno apraides standartu tehniskos un ekonomiskos aspektus, bet arī procesa sociālo dimensiju. Čehija uzskata, ka negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību ir ierobežota un ka pozitīvā ietekme nepārprotami to atsver.

(129)

Kompensācija atspoguļo faktiskās izmaksas, kas radušās, lai nodrošinātu netraucētu 700 MHz joslas atbrīvošanu, un to nevar uzskatīt par pārmērīgu. Pasākums ir izstrādāts tā, lai līdz minimumam samazinātu tirgus izkropļojumus un nodrošinātu zemes televīzijas apraides nepārtrauktību. DTT operatori nav galvenie investīciju saņēmēji, bet gan ir seguši galvenās ar pāreju saistītās izmaksas, tāpēc kompensācija ir pamatota.

(130)

Čehija nepiekrita argumentam, ka atbalsta apmērā nav ņemts vērā laiks, kad notiek pārslēgšanās uz DVB-T2/HEVC, izmantošanas tiesību kontekstā. Argumentā, ka atbalsts bija jādiferencē atkarībā no licenču atlikušā termiņa, nav ņemts vērā tas, ka šiem operatoriem bija jāveic pāreja noteiktā termiņā neatkarīgi no izmantošanas tiesību atlikušā termiņa. Turklāt frekvenču izmantošanas tiesību pagarināšana līdz 2030. gadam nemaina faktu, ka investīcijas jaunās tehnoloģijās bija jāveic regulatīvo prasību dēļ un tās bija nepieciešamas apraides nepārtrauktībai.

(131)

Čehija paskaidroja, ka izmantošanas tiesību pagarināšana līdz 2030. gadam katrā ziņā nebija atkarīga no nosacījuma, ka tiek īstenota pāreja un tehnoloģiskā modernizācija. Īstenotā piešķīrumu pagarināšana līdz 2030. gadam nebija kompensējoša, bet drīzāk ierobežojoša no tiesiskā regulējuma skatpunkta, jo, ja 700 MHz frekvenču josla nebūtu jāatbrīvo, DTT operatoriem būtu tiesības pieprasīt pagarinājumu līdz 2030. gadam (pat saglabājot DVB-T standartu).

(132)

Čehija arī nepiekrita, ka to parametru atbilstība, kuri izmantoti, lai aprēķinātu atbalsta summu, ar ko kompensē izmaksas par investīcijām DVB-T2/HEVC tīklos, nav pamatota. Materiālo aktīvu ikmēneša nolietojuma izmantošana ir standarta metode, kas nodrošina faktisko investīciju izmaksu pakāpenisku atzīšanu un atbilst grāmatvedības principiem; tā ļauj precīzi noteikt investīciju ekonomisko vērtību laika gaitā un nodrošināt, ka atbalsts atbilst faktiskajām izmaksām.

(133)

Attiecībā uz nolietojuma/amortizācijas piemērotību pārejas tīklu CAPEX izmaksu aplēšanai Čehija apstiprināja, ka nolietojuma periods ir balstīts uz attiecīgo iekārtu lietderīgās izmantošanas laiku (84) saskaņā ar attiecīgā operatora (atbalsta saņēmēja) pārskatiem. Saskaņā ar Čehijas tiesību aktiem par grāmatvedību (85) uzskaites vajadzībām izmantotajam lietderīgās izmantošanas laikam jāatbilst realitātei. Tāpēc nolietojums novērš ar attiecīgajiem aktīviem saistīto CAPEX izmaksu novērtēšanu par augstu. Turklāt nolietojums atspoguļo aktīva vērtības samazinājumu gadījumā, ja tas tiks atkalizmantots galīgajos tīklos (piemēram, ja aktīvs, kura lietderīgās izmantošanas laiks ir pieci gadi, pārejas tīklos ir izmantots divus gadus, galīgajos tīklos tā atlikušais lietderīgās izmantošanas laiks būs tikai trīs gadi).

(134)

Čehija paskaidroja, ka laikā, kad notika piespiedu pāreja, kas izriet no EPaC lēmuma, nebija detalizēti izklāstīta hipotētiskā scenārija par DVB-T2 lēnāku pieņemšanu. Tā kā tehnoloģijas atjaunošanās tirgū aizņem ilgu laiku, operatori līdz pasākuma pieņemšanas brīdim nebija izstrādājuši alternatīvu tirgus atjaunošanas scenāriju. Čehija iesniedza viena no atbalsta saņēmējiem 2010. gada darījumdarbības plānu (86) attiecībā uz DVB-T tīklu, taču neiesniedza darījumdarbības plānus, kas būtu izstrādāti tai pašā laikā, kad pasākums. Tomēr Čehija atsaucās uz atjaunināto ADL pētījumu – Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas pasūtītu ekspertu pētījumu, kurā analizēti vairāki scenāriji: i) pāreja uz DVB-T2 ar paralēlu apraidi, ii) pāreja uz DVB-T2 bez paralēlas apraides un iii) DVB-T saglabāšana, kā rezultātā samazinās pārklājums (87). Pētījumā ir sniegts kvalitatīvs un kvantitatīvs novērtējums par izmaksām, kas rastos dažādajām ieinteresētajām personām (t. i., DTT operatoriem, televīzijas raidorganizācijām, mājsaimniecībām un valstij). Čehija uzskata, ka saskaņā ar ex ante analīzi kvantificētās izmaksas skaidri parādīja, ka vienlaicīga pārslēgšanās ir vislabākais risinājums, kā, ņemot vērā visas ieinteresētās personas, samazināt pasākuma ietekmi līdz nepieciešamajam minimumam.

(135)

Attiecībā uz to, ka nav kumulācijas ar citiem atbalsta pasākumiem, Čehija apstiprināja, ka ČTB veica attiecināmo izmaksu detalizētu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka ir iekļautas tikai attiecīgās izmaksas un ka nav izmaksu, par kurām jau ir izmaksāta kompensācija, pamatojoties uz kādu citu atbalsta pasākumu. Čehija uzsvēra, ka visas attiecīgās izmaksas ir reģistrētas katra atbalsta saņēmēja grāmatvedībā un ka visu to izmaksu summa, kas kompensētas katram atbalsta saņēmējam saskaņā ar Komisijas apstiprinātiem pasākumiem, nevar būt lielāka par attiecīgo izmaksu kopsummu katra atbalsta saņēmēja grāmatvedībā. ČTB veica attiecināmo izmaksu detalizētu pārbaudi, lai izslēgtu visas izmaksas, kas bija kompensētas citu atbalsta shēmu ietvaros. Čehija uzskata, ka sūdzības iesniedzēju apgalvojums, ka ČTB eksperti ir neobjektīvi, ir nebūtisks un nepamatots. ČTB veic revīzijas saskaņā ar tiesisko regulējumu (ECA 27. panta 5. punkts).

(136)

Čehija nepiekrita Telly apgalvojumam, ka pasākumam bija ierobežota pozitīvā ietekme (153. apsvērums). Sūdzības iesniedzējs neņēma vērā faktu, ka televīzijas signālu izplatīšana DTT platformā ir balstīta uz citādu ekonomikas modeli nekā signālu izplatīšana alternatīvās platformās (satelīta, IPTV, kabeļa platformā). DTT gadījumā dominējošais modelis ir bezmaksas pakalpojumi, kuros televīzijas signāla pārraides izmaksas DTT tīkla operatoriem sedz raidorganizācijas, bet skatītājiem par to nav jāmaksā. Alternatīvajās platformās skatītāji maksā gan par signāla pārraidi, gan par televīzijas saturu.

(137)

Čehija paskaidroja, ka pārejas uz DVB-T2/HEVC pozitīvās ietekmes rezultātā mājsaimniecības nu ir labāk aprīkotas ar uztveršanas iekārtām un tas ir devis labumu arī citām konkurējošām platformām.

(138)

700 MHz joslas atbrīvošana notika salīdzinoši drīz pēc tam, kad DTT operatori bija atbrīvojuši 800 MHz joslu (tās atbrīvošana pabeigta 2012. gadā). Čehija apgalvoja, ka kopš 2012. gada starp dažādajām platformām televīzijas satura tirgū ir pastāvējusi veselīga konkurence. Tomēr 700 MHz joslas atbrīvošana ietekmēja tikai DTT operatorus, kuriem radās ar to saistītās izmaksas un kuru konkurences stāvoklis pasliktinājās par labu konkurējošām platformām.

(139)

Tā atgādināja, ka jebkāds iespējams kaitējums, kuru nekontrolēta 700 MHz joslas atbrīvošana varētu radīt DTT platformai, kas mājsaimniecībām ir bez maksas, varētu ietekmēt mājsaimniecības, ja tās būtu spiestas pāriet uz alternatīvām platformām, ja DTT pārklājums pasliktinātos.

(140)

Čehija principiāli nepiekrita apgalvojumam, ka tā dod priekšroku vismazāk progresīvajai platformai, tādējādi kaitējot konkurējošām platformām un negatīvi ietekmējot sabiedrības intereses. Tehnoloģiju atlase bija balstīta tikai uz EPaC lēmumā iekļauto ierosinājumu, vienlaikus ievērojot saderību ar kaimiņvalstīm. Gluži pretēji, pierādījumi liecina, ka interese par platjoslu pieaug, pateicoties pārejai uz DVB-T2/HEVC un HBBTV iespēju izmantošanai. DTT ir sākusi reāli darboties kā platjoslas izmantošanas sākumpunkts.

(141)

Čehija apstiprināja, ka kompensāciju, kas saskaņā ar paziņoto pasākumu piešķirta trim DTT operatoriem, nevar kumulēt ne ar vienu citu pasākumu, ar ko finansē tās pašas attiecināmās izmaksas.

(142)

Uzņēmums Telly atgādināja piezīmes, kuras tas bija sniedzis pirms lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas un kurās tas bija paskaidrojis, ka Komisijai šajā lietā būtu jāpiemēro tie paši novērtēšanas kritēriji, ko tā izmantojusi savā lēmumā lietā SA.28599 par DTT Spānijā (88).

(143)

Telly norādīja, ka tam saskaņā ar valsts noteikumiem par brīvu piekļuvi informācijai ir piekļuve Čehijas apsvērumiem, kas attiecas uz lēmumu par procedūras sākšanu. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Čehijas apsvērumi ir īsi un nesniedz nekādu jaunu informāciju vai pierādījumus, pretēji prasībai, ka dalībvalstij ir pienākums pierādīt pasākuma saderību ar iekšējo tirgu.

(144)

Telly nepiekrita Komisijas secinājumam, ka tā nav konstatējusi ES tiesību aktu noteikumu vai principu pārkāpumu (lēmuma par procedūras sākšanu 116. apsvērums). Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka pasākums ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam (89) un tehnoloģiskās neitralitātes principam, kas, tā ieskatā, ir pamatā Komisijas praksei valsts atbalsta jomā, kā to apstiprinājušas arī ES tiesas (90). Telly nav zināms, ka kāda dalībvalsts būtu kaut teorētiski apsvērusi iespēju sniegt atbalstu DTT operatoriem tehnoloģiju modernizācijai vai paralēlai apraidei.

(145)

Telly uzskatīja, ka Čehijas apgalvojums, ka DTT operatori bija investējuši pārejā uz DVB-T2/HEVC jau pirms 2017. gada 1. marta (108. apsvērums), vēl vairāk apstiprina, ka pasākumam nebija stimulējošas ietekmes, jo tas liecina, ka operatori bija gatavi investēt labu laiku pirms tehniskā pārejas plāna pieņemšanas. Tam, ka izmaksas, kas radušās pirms pārejas tīklu darbības sākšanas, netika kompensētas, nav nozīmes.

(146)

Telly piekrita, ka politiskais lēmums atbrīvot 700 MHz joslu ir ES regulatīvo pasākumu rezultāts, tomēr uzskata, ka tas vien neliecina par tirgus nepilnību. Telly piekrita šaubām, ko Komisija bija paudusi lēmumā par procedūras sākšanu, un norādīja, ka nav paskaidrots, kāpēc DTT operatori nevēlētos turpināt darbību bez valsts atbalsta.

(147)

Attiecībā uz nepieciešamību izveidot pārejas tīklus sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka nebūtu būtisku traucējumu, jo citām dalībvalstīm nepārprotami izdevās atbrīvot 700 MHz joslu bez šādas negatīvas eksternalitātes. Sūdzības iesniedzējs atgādināja, ka citām tehnoloģiskajām platformām pašām bija jāsedz izmaksas, kas saistītas ar modernizāciju un vienlaicīgu apraidi. Telly uzskatīja, ka mājsaimniecības nebūtu zaudējušas piekļuvi DTT apraidei, ja 700 MHz joslas atbrīvošana būtu notikusi saprātīgi, tāpat kā citās dalībvalstīs.

(148)

Sūdzības iesniedzējs ir pārliecināts, ka pasākums nav piemērots arī tāpēc, ka bija efektīvākas un mazāk traucējošas alternatīvas. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tiešs atbalsts mājsaimniecībām būtu daudz mazāk kropļojošs, lētāks un tehnoloģiski neitrāls. Citās dalībvalstīs šis risinājums darbojās labi (91). Sūdzības iesniedzējs nesaprata, kā pasākums palīdzēja novērst negatīvo attieksmi, kas, kā apgalvots, mājsaimniecībām būtu pret piekļuves DTT platformai zaudēšanu, ja pāreja netiktu pārvaldīta.

(149)

Attiecībā uz Čehijas argumentu, ka kuponu izplatīšana ir saistīta ar izplatīšanas izmaksām, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz iespēju izmantot Čehijas Pasta sniegtos universālos pasta pakalpojumus. Attiecībā uz Čehijas argumentu, ka būtu vajadzīgi vismaz divi gadi, lai pieņemtu tiesību aktus par kuponiem, sūdzības iesniedzējs salīdzināja šo laikposmu ar paralēlās apraides trīsarpus gadu ilgumu.

(150)

Attiecībā uz argumentu, ka sertifikācijas kampaņa varētu būt bijusi piemērotāka nekā ilgstoša paralēla apraide, sūdzības iesniedzējs norāda, ka Čehija oficiālo valsts mēroga informācijas kampaņu sāka tikai 2019. gada oktobrī, t. i., vairāk nekā divus gadus pēc paralēlās apraides sākšanas 2017. gada 1. martā. Tas piebilst, ka paziņojums par to, ka informācijas kampaņa tika sākta 2016. gada vidū un kopš tā laika pakāpeniski tiek izvērsta, nav pamatots ar pierādījumiem.

(151)

Uzņēmums Telly uzskatīja, ka Čehija nav sniegusi jaunus paskaidrojumus par vienlaicīgās apraides ilgumu, kas pārsniedz trīs līdz četrus mēnešus (vai pat sešus mēnešus), bet tikai apstrīd lēmumu par procedūras sākšanu, norādot uz uztveršanas iekārtu pārdošanas apjoma pieaugumu. Sūdzības iesniedzējs arī nepiekrita argumentiem, ka pārslēgšanos no analogā uz ciparu formātu nevar izmantot kā salīdzināmu situāciju, lai noteiktu, kāds būtu saprātīgs vienlaicīgas apraides perioda ilgums tehnoloģiskās pārejas uz DVB-T2/HEVC laikā.

(152)

Telly uzskatīja, ka Čehija nav sniegusi jaunus pierādījumus vai pamatojumu par to, vai pasākums patiešām attiecas tikai uz tādu izmaksu kompensēšanu, kuras vēl nav segtas no citiem pasākumiem. Čehija sniedz šo paziņojumu, nesniedzot nekādus pierādījumus, ka ČTB ir veicis detalizētu katra atbalsta saņēmēja attiecināmo izmaksu pārbaudi. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ČTB iespējamo neobjektivitāti un norādīja, ka piemērotāki būtu neatkarīgi eksperti. Tas arī norādīja, ka tikai šo attiecināmo izmaksu revīzija vien nekliedē Komisijas šaubas.

(153)

Telly piekrita, ka labi funkcionējoša mediju vide un mediju plurālisms ir svarīgi funkcionējošai demokrātijai un ekonomikai. Tomēr pasākuma pozitīvā ietekme ir ierobežota. Konkrētāk, uzņēmums uzskata, ka Čehijas arguments, ka DTT platforma ir vienīgā bezmaksas platforma televīzijas apraidei Čehijā, ir nepatiess, jo nav ne tiesiskā regulējuma, ne līgumiskas garantijas, kas liegtu komerciālajām raidorganizācijām pēc pārejas uz DVB-T2 standartu šifrēt savas programmas.

(154)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Čehija ir nolēmusi dot priekšroku vismazāk progresīvajai televīzijas tehnoloģijai (t. i., DTT) un tas ne tikai kaitētu konkurējošām tehnoloģijām, bet galu galā negatīvi ietekmētu patērētājus. Telly atgādināja, ka bija gatavs ieviest bezmaksas DIGI TV karti, balstoties uz tiesisko paļāvību, ka valsts īstenos tehnoloģiski neitrālu informācijas kampaņu. Telly atgādināja, ka abas lielākās komerciālās raidorganizācijas Čehijā (kuru kopējā auditorijas daļa ir gandrīz 60 %) ir atkārtoti paziņojušas par savu nodomu pēc DVB-T2 standarta ieviešanas šifrēt savu programmu HD versijas.

(155)

Komisija saņēma piezīmes no CRa un DB, diviem pasākuma atbalsta saņēmējiem (5. apsvērums). Ja vien šajā iedaļā nav skaidri norādīts citādi, ir runa par CRa sniegtajām piezīmēm.

(156)

Attiecībā uz pasākuma tvērumu CRa norādīja, ka lēmums par procedūras sākšanu rada iespaidu, ka kompensācija attiecas uz izmaksām par investīcijām jaunās iekārtās, kas nepieciešamas DVB-T2/HEVC tīklu būvniecībai un ekspluatācijai (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 3. apsvēruma i) punktu un 28. apsvēruma i) punktu). Tomēr pasākums attiecas tieši uz papildu izmaksām, kas saistītas ar trim pārejas tīkliem, kuri tika ekspluatēti ierobežotu laiku un bez maksas. Konkrētāk, pasākums kompensē tikai pārejas tīklos izmantoto iekārtu nolietojumu. Šajā ziņā tam, ka dažas iekārtas varētu atkalizmantot galīgajos tīklos, nav nozīmes.

(157)

CRa uzskata, ka pasākuma mērķis ir a) nodrošināt netraucētu un savlaicīgu 700 MHz joslas atbrīvošanu, kas nebūtu iespējams bez vienprātības ar DTT operatoriem, b) nodrošināt DTT tīklu dzīvotspēju vismaz līdz 2030. gadam, kā paredzēts EPaC lēmumā, un c) saglabāt status quo starp televīzijas apraides tehnoloģiskajām platformām, tādējādi novēršot konkurences izkropļojumus.

(158)

CRa paskaidroja, ka DTT platforma neapšaubāmi ir visspēcīgākā televīzijas apraides platforma Čehijā un ka pastāv acīmredzama atbilstība starp DTT un bezmaksas pakalpojumiem Čehijā. DTT apraides platformā nav maksas televīzijas piedāvājuma, un ne satelīta, ne kabeļa, ne IPTV platformā nav bezmaksas piedāvājuma, kas būtu pieejams kaut vienā Čehijas teritorijas daļā. Lēmuma par procedūras sākšanu 106. apsvērumā Komisija atsaucās uz iespēju, ka Skylink / M7 Group varētu sākt maksas DTT pakalpojuma sniegšanu, tomēr šī informācija ir novecojusi (92).

(159)

CRa uzskatīja, ka pasākuma novērtējumam jābūt saskanīgam ar novērtējumu par citiem pasākumiem, kas saistīti ar 700 MHz joslas atbrīvošanu un ko Komisija jau ir apstiprinājusi.

(160)

Uzņēmums CRa apgalvoja, ka pasākums nav attiecināms uz valsti, ņemot vērā to, ka ar 700 MHz joslas atbrīvošanu un pāreju uz DVB-T2 tiek tieši īstenots Savienības pieņemts tiesību akts (t. i., EPaC lēmums). EPaC lēmumā ir paredzēts, ka dalībvalstis var piešķirt kompensāciju, lai veicinātu pāreju uz spektra ziņā efektīvākām tehnoloģijām. Pasākums tikai nodrošina, ka Čehija sasniedz EPaC lēmumā noteiktos mērķus.

(161)

Uzņēmums CRa uzskatīja, ka selektīvas priekšrocības nav, ņemot vērā to, ka pasākums tikai mazina negatīvo ietekmi, ko uz DTT platformu rada 700 MHz joslas atbrīvošanas piespiedu process un ar to saistītā pāreja uz DVB-T2. Pasākums vienkārši nodrošina DTT operatoriem kompensāciju par strukturālu trūkumu. Tas ietekmē visus DTT operatorus vienādi.

(162)

CRa atgādināja, ka Tiesa ir lēmusi, ka likums, kas tikai novērš uzņēmuma budžeta izdevumus, kuri parastos apstākļos nebūtu radušies, nepiešķir šim uzņēmumam priekšrocību (93). Ņemot vērā šīs lietas apstākļus, proti, to, ka ar Savienības noteikumiem tiek pakāpeniski samazināts DTT pakalpojumiem rezervētais spektra apjoms krietni pirms DTT investīciju cikla beigām un neievērojot saistīto izmantošanas tiesību spēkā esību, ir pamatoti ar minēto pasākumu īstenošanu saistītās izmaksas uzskatīt par ārpuskārtas slogu, kas gulstas uz uzņēmuma budžetu. Tās nav ne parastās regulatīvās izmaksas, ne izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma parasto darbību ikdienas pārvaldību. Tiesa secināja, ka parastās izmaksas, kas jāsedz uzņēmumam, ir izmaksas, kuras sedz visi konkurenti (94).

(163)

CRa norādīja, ka lēmuma par procedūras sākšanu 79. apsvērumā ietvertais apgalvojums, ka Čehijas iestādes varēja vienpusēji atbrīvot 700 MHz joslas radiofrekvences no DTT operatoriem, grozot tiem piešķirtās radiofrekvences saskaņā ar ECA 19. pantu, ir pārāk vienkāršots. CRa uzskatīja, ka EPaC lēmums nav tieši piemērojams – tas nav saistošs DTT operatoriem, bet ir adresēts dalībvalstīm. Tādējādi, lai gan ECA ir iekļauti noteikumi par frekvenču piešķīrumu iespējamu grozīšanu, kuras mērķis būtu nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, šā juridiskā pamata izmantošana netika uzskatīta par dzīvotspējīgu.

(164)

CRa apgalvoja, ka nav apstrīdams, ka Čehijas iestādēm bija obligāti jāpanāk vienprātība ar DTT operatoriem, lai efektīvi un savlaicīgi atbrīvotu 700 MHz joslu, jo pretējā gadījumā tās būtu pakļautas ilgtermiņa strīdu un/vai starptautisku šķīrējtiesas procesu riskam. Turklāt, ja valsts būtu atsaukusies uz ECA 19. pantu, pastāvētu nenovēršams risks, ka varētu tikt celtas prasības par kaitējuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz attiecīgo radiofrekvenču de facto ekspropriāciju (95).

(165)

CRa norādīja, ka pārejas tīkli tika ekspluatēti bez maksas un bez peļņas gūšanas nolūka un bija izveidoti, lai nodrošinātu valsts politikas mērķa īstenošanu, un vienīgā iespējamā atlīdzība DTT operatoriem bija pasākumā paredzētā kompensācija. Plašajās apspriedēs par 700 MHz joslas atbrīvošanu visas televīzijas raidorganizācijas nepārprotami atteicās segt jebkādas izmaksas, īpaši vienlaicīgas apraides izmaksas.

(166)

CRa apgalvoja, ka nevar arī pieņemt, ka pastāv priekšrocība DTT pakalpojumu sniedzējiem. Pēc 700 MHz joslas atbrīvošanas un ar to saistītās pārejas uz DVB-T2 tā ieņēmumi ir samazinājušies, neraugoties uz to, ka pēc pārejas uz DVB-T2 ir palielinājusies datu jauda, kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 27. apsvērumā.

(167)

Attiecībā uz selektivitāti CRa uzstāja, ka Komisijai ir jāpaskaidro, kāpēc būtu jāuzskata, ka uzņēmumi, kas izmanto DTT, ir tādā faktiskā un juridiskā situācijā, kas ir salīdzināma ar to uzņēmumu situāciju, kuri izmanto citas tehnoloģijas (96) un kurus 700 MHz joslas atbrīvošanas process tieši neskar un/vai negatīvi neietekmē. Vispārīgās regulatīvās prasības, kas noteiktas citām platformām (piemēram, satelīta platformai), nav salīdzināmas ar īpašo situāciju, kas saistīta ar 700 MHz joslas atbrīvošanu. Dažādo platformu uzņēmējdarbības modeļi ir diametrāli pretēji (97). DTT platforma tieši nekonkurē ar citām tehnoloģiju platformām, DTT ir saistīta ar bezmaksas televīziju, savukārt citas platformas piedāvā maksas televīzijas pakalpojumus. Tas atbilst Komisijas lēmumiem apvienošanās lietās, kurās Komisija parasti nošķir bezmaksas pakalpojumu izplatīšanas tirgu no maksas televīzijas pakalpojumu izplatīšanas tirgus, ņemot vērā to atšķirīgos uzņēmējdarbības modeļus (98).

(168)

Atsaucoties uz lēmuma par procedūras sākšanu 88. apsvērumu, CRa norādīja, ka pasākums ir vērsts uz visiem DTT tīklu operatoriem. Bija tikai trīs pārejas tīkli, jo ceturtajam pārejas tīklam nebija pieejams spektrs (99). Tāpēc CRa vienojās ar ČTB, ka CDG, tā meitasuzņēmums, neveidos savu pārejas tīklu, bet izmantos pārejas tīklu 12, ko ekspluatē CRa.

(169)

Attiecībā uz konkurences izkropļojuma esību CRa apgalvoja, ka šādam izkropļojumam būtu jāuzlabo saņēmēja konkurētspēja salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas konkurē. Tomēr paziņotā pasākuma mērķis ir kompensēt saņēmējiem papildu izmaksas, kas tiem papildus radušās valsts noteikto regulatīvo izmaiņu dēļ. Turklāt, kā jau paskaidrots, CRa uzskata, ka DTT operatori nekonkurē ar citu platformu operatoriem.

(170)

CRa neuzskatīja, ka pasākums var pārkāpt vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tas ir pieejams visiem DTT operatoriem Čehijas Republikā vienlīdzīgā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, t. i., vērsts uz visiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā.

(171)

CRa norādīja, ka atbalsta piešķiršanas brīdis ir brīdis, kad rodas beznosacījumu un juridiski saistošas tiesības saņemt atbalstu (100). Lai gan atbalsta saņēmēji jau ir iesnieguši ČTB izmaksu kompensācijas pieteikumus, ir skaidrs, ka ČTB aizturēs maksājumu līdz brīdim, kad Komisija būs pabeigusi izvērtējumu. Kompensāciju piešķiršana jau no paša sākuma bija atkarīga no Komisijas apstiprinājuma.

(172)

CRa paskaidroja, ka ECA 27. panta 5. punkta noteikumā, kas grozīts ar digitālo grozījumu, nav sniegta sīkāka informācija par attiecināmajām izmaksām un kompensācijas summu, tāpēc atbalsta piešķiršana bija atkarīga no ČTB novērtējuma.

(173)

CRa paskaidroja, ka ECA 27. panta 5. punkta noteikumi acīmredzami tika iekļauti digitālajā grozījumā tamdēļ, lai izveidotu procesuālo satvaru publiskajām iestādēm LESD 108. panta 3. punktā noteiktā nogaidīšanas pienākuma ievērošanai. Šis pienākums ir līdzīgi formulēts, piemēram, Pasta pakalpojumu likumā (101). Saskaņā ar valsts tiesu iedibināto lēmumu pieņemšanas praksi, kad tiek lemts par administratīvā procesa apturēšanu līdz brīdim, kad cita iestāde būs atrisinājusi prejudiciālu jautājumu, administratīvajai iestādei ir jāņem vērā attiecīgā procesa apstākļi. Tas, ka uz kompensācijām, par kurām jālemj administratīvajai iestādei, attiecas procedūra Komisijā par to saderību ar LESD 107. pantu, neapšaubāmi ir svarīgs apstāklis, kas administratīvajai iestādei ir jāņem vērā. Priekšlaicīga kompensācijas izmaksa varētu radīt pienākumu atgūt atbalstu negatīva Komisijas lēmuma gadījumā. LESD 108. panta 3. punkta noteikums, kas aizliedz piešķirt atbalstu pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas, ir tieši piemērojams, un līdz ar to administratīvajai iestādei nebija citas izvēles kā vien apturēt procedūru un sagaidīt Komisijas lēmumu, ko tā arī izdarīja.

(174)

Turklāt saskaņā ar digitālo grozījumu kompensācijas pasākumus nedrīkstēja piešķirt automātiski, bet par tiem vispirms bija jāveic novērtējums ČTB, kuram LESD 108. panta 3. punkts ir tieši saistošs. Kā Komisija pati atzīst lēmuma par procedūras sākšanu 44. apsvērumā, Čehijas Republika plāno izmaksāt atbalstu tikai pēc tam, kad Komisija būs apstiprinājusi pasākumu.

(175)

CRa paskaidroja, ka, lai novērstu jebkādas šaubas, attiecīgais ECA noteikums vēlāk tika grozīts ar 2021. gada 15. septembra Likumu Nr. 374/2021 Coll., kas ir spēkā no 2022. gada 1. janvāra (102).

(176)

Visbeidzot, CRa apgalvoja, ka Komisija nav apstrīdējusi valsts atbalsta likumību attiecībā uz izmaksām citos pasākumos, kuri saistīti ar 700 MHz joslas atbrīvošanu (piemēram, lēmumā lietā SA.55742) un kuru pamatā ir tie paši tiesību akti, kas paziņotajam pasākumam.

(177)

Uzņēmums CRa apgalvoja, ka DTT operatoriem nebija tirgus stimula atbrīvot 700 MHz joslu, kā prasīts EPaC lēmumā. Čehijai bija jāpanāk vienprātība ar DTT operatoriem, šajā nolūkā pieņemot kompensācijas pasākumu kopumu, lai kompensētu strukturālo trūkumu, ko DTT operatoriem rada EPaC lēmums.

(178)

CRa apgalvoja, ka 700 MHz joslas atbrīvošana līdz 2020. gada jūnijam bija pretrunā dabiskajiem DTT investīciju cikliem (tie parasti ilgst 12–15 gadus, un investīcijas, kas saistītas ar pārslēgšanos no analogā uz ciparu formātu, tika pabeigtas 2012. gadā), spēkā esošajiem komerclīgumiem starp DTT operatoriem un televīzijas raidorganizācijām, kā arī televīzijas uztvērēju atjaunošanas ciklam mājsaimniecībās.

(179)

CRa norādīja, ka, lai gan pēc pārejas uz DVB-T2 tīklu datu jauda ir palielinājusies, CRa nav spējis pārdot visu jauno tīklu jaudu un tā ieņēmumi pēc pārejas ir pat samazinājušies. Tas, ka tīkli tika izmantoti ar pilnu jaudu, pats par sevi nebija pietiekams virzītājspēks tehnoloģiju atjaunināšanai (103).

(180)

To, ka CRa (ar sava meitasuzņēmuma CDG starpniecību) finansēja tīkla 3 (tagad galīgais tīkls 23) pāreju uz DVB-T2, nevar izmantot kā pierādījumu stimulējošas ietekmes trūkumam. Kā paskaidrots iepriekš, CRa piekrita ČTB, ka CDG, ņemot vērā to, ka ceturtā pārejas tīkla ekspluatācijai nebija pietiekama spektra, neizbūvēs savu pārejas tīklu, bet tā vietā izmantos pārejas tīklu 12.

(181)

CRa norādīja, ka CRa veikto DVB-T2 eksperimentālo apraidi 2012. gadā, kas minēta lēmuma par procedūras sākšanu 124. apsvēruma a) punktā, nevar izmantot, lai noliegtu pasākuma stimulējošo ietekmi. Jauno tehnoloģiju eksperimentālā apraide parasti tiek veikta daudzus gadus pirms komerciāla lēmuma pieņemšanas un ilgi pirms to faktiskās īstenošanas (piemēram, Čehija eksperimentālo apraidi atbilstoši DVB-T standartam sāka jau 1999. gadā, savukārt faktiskā pāreja uz DTT tika pabeigta tikai 2012. gadā). CRa paskaidroja, ka 2012. gadā veiktā eksperimentālā apraide tika veikta tikai tehnisko parametru pārbaudes nolūkā un pamatojoties uz īstermiņa individuālām atļaujām, ko izsniedza ČTB.

(182)

Tāpat tas, ka CRa savā 2011. gada pārskatā minēja, ka DVB-T2 varētu palīdzēt attīstīt tā uzņēmējdarbību, nenozīmēja, ka CRa plānoja to īstenot. Turklāt pārskatā nebija noteikts konkrēts termiņš. CRa apstiprināja, ka pirms 2016. gada stratēģijas un EPaC lēmuma pieņemšanas CRa darījumdarbības plānā nebija paredzēta tūlītēja pāreja uz DVB-T2, ņemot vērā to, ka sākotnējo radiofrekvenču piešķīrumu spēkā esības periods turpinājās vēl pēc 2020. gada. Turklāt 2016. gada stratēģijā jau bija norādīts, ka raidorganizācijas stingri iebilst pret migrācijas finansēšanu no saviem līdzekļiem.

(183)

CRa uzskatīja, ka lēmumā par procedūras sākšanu, paužot šaubas par pasākuma stimulējošo ietekmi tāpēc, ka atbalsta saņēmēji sākuši investēt pirms digitālā grozījuma pieņemšanas, rodas nekonsekvence. Ja investīciju veikšanas laikā par kompensāciju nebija pietiekamas pārliecības, Komisija nevar vienlaikus apgalvot, ka atbalsta saņēmēji būtu varējuši paļauties uz spektra izmantošanas tiesību pagarināšanu līdz 2030. gadam un ka tiem šis fakts būtu bijis jāatspoguļo savā darījumdarbības plānā. Komisija arī nevar apgalvot, ka operatori būtu varējuši paļauties uz frekvencēm, kas nepieciešamas pārejas tīkliem, jo tās, neraugoties uz 2016. gada stratēģijā doto solījumu, DTT operatoriem vēl nebija piešķirtas. Gluži pretēji, visi šie pasākumi veido vienotu 2016. gada stratēģijā aprakstīto pasākumu kopumu, par kuriem Čehija paziņoja kopā.

(184)

CRa arī norādīja, ka Komisija akceptēja stimulējošo ietekmi, ko rada citi pasākumi, kuri saistīti ar 700 MHz joslas atbrīvošanu, piemēram, lēmumā lietā SA.55742, un minētajiem pasākumiem ir tas pats juridiskais pamats. CRa uzskatīja, ka stimulējošās ietekmes novērtējumam būtu jābalstās uz Vispārējās tiesas spriedumu Graphischer Maschinenbau (104) lietā, saskaņā ar kuru, novērtējot stimulējošo ietekmi, ir jāņem vērā plašāks konteksts, kur radušās attiecināmās izmaksas, arī valsts iestāžu paziņojumi.

(185)

CRa paskaidroja, ka tas jau pirms 2017. gada marta no Čehijas iestādēm bija saņēmis garantijas saistībā ar kompensācijas mehānismu. DTT operatoru lēmums veikt pasākumus, kuru rezultātā tiktu atbrīvota 700 MHz josla (arī investīcijas pārejas tīklos), pirmām kārtām bija balstīts uz vairākus gadus ilgušām publiskām diskusijām, kas sākās jau 2013. gadā (105). Galvenie dokumenti Čehijā par 700 MHz joslas atbrīvošanu (piemēram, 2016. gada stratēģija) pirms to faktiskās pieņemšanas tika plaši apspriesti ar tirgu, arī ar CRa. CRa aktīvi piedalījās Čehijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas izveidotajā ekspertu grupā, kas izstrādāja 2016. gada stratēģiju.

(186)

CRa uzskata, ka 2016. gada stratēģija ir svarīgs dokuments, kas DTT operatoriem sniedza pietiekamu pārliecību. 2016. gada stratēģijā Rūpniecības un tirdzniecības ministrijai tika noteikts pienākums sadarboties ar Kultūras ministriju un ČTB saskaņā ar 2016. gada stratēģiju, tai skaitā nodrošināt 2016. gada stratēģijā aprakstīto kompensācijas pasākumu īstenošanu, ja to apstiprinās Komisija.

(187)

CRa norādīja, ka jau 2016. gadā ČTB bija izsniedzis CRa 2 individuālas frekvenču atļaujas (no kopumā 26 individuālām frekvenču atļaujām raidītājiem un aptuveni 50 individuālām frekvenču atļaujām papildraidītājiem, kas tika izmantoti vēlāk), lai īstenotu stratēģiju un dotu CRa iespēju sākt veidot pārejas tīklu 12.

(188)

Čehija 2016. gada stratēģijā jau bija noteikusi, ka “pāreja nav iespējama bez noteikta laikposma, kurā vienlaikus darbojas esošie DVB-T un DVB-T2 pārejas tīkli un 700 MHz josla tiek izmantota DTT vajadzībām. Tāpēc kopumā pastāv vienprātība, ka vispirms ir jāpāriet uz DVB-T2, t. i., uz spektra ziņā efektīvāku DVB-T2/HEVC tehnoloģiju, un tikai pēc tam vajadzības gadījumā var atbrīvot 700 MHz frekvenču joslu. Pretējā gadījumā varētu krasi samazināties DTT un līdz ar to arī sabiedriskās apraides pieejamība (signālu pārklājums iedzīvotājiem) un kvalitāte, kā dēļ DTT kā tāda galu galā, visticamāk, izzustu” (106).

(189)

2016. gada stratēģijā arī noteikts, ka vienlaicīgās apraides ilgumam “primāri jāatbilst vajadzībai panākt, lai mājsaimniecības būtu pietiekami aprīkotas ar jauniem televīzijas uztvērējiem vai televizora papildierīcēm (STB), kas ir saderīgi ar DVB-T2/HEVC apraidi, ņemot vērā to pieejamību tirgū”, un tika lēsts, ka iekārtu nomaiņas cikls ir vismaz pieci līdz seši gadi (107). Ņemot vērā vismaz trīs vienlaicīgas apraides gadus, 2016. gada stratēģijā tika lēsts, ka nomaiņas ciklu varētu saīsināt līdz četru līdz piecu gadu periodam (108).

(190)

CRa paskaidroja, ka pārejas tīkli bija nepieciešami tehnisku iemeslu dēļ, īpaši tādēļ, ka bija vajadzīga starptautiska koordinācija un bija jāizvairās no traucējumiem, kā arī tādēļ, lai dotu laiku mājsaimniecību aprīkošanai ar jauniem uztvērējiem un pārejai uz jaunajām frekvencēm.

(191)

Gan CRa, gan DB uzskatīja, ka bez pārejas uz DVB-T2 nebūtu bijis iespējams atbrīvot 700 MHz joslu. Liela nozīme bija DVB-T2 iespējotai lielu SFN izveidei (109). HEVC standarts tika izvēlēts kā visefektīvākā tolaik pieejamā video un audio datu saspiešanas tehnoloģija, kas palīdzētu efektīvi izmantot radiofrekvenču spektru un aizsargāt patērētāju investīcijas saderīgos televizoros (110).

(192)

CRa uzskata, ka pāreja uz DVB-T2 bija priekšnoteikums 700 MHz joslas atbrīvošanai. Tiek apgalvots, ka šo nostāju lielā mērā pamato dažādu Komisijas padomdevēju struktūru atzinumi, kas sagatavoti pirms 2015. gada Pasaules radiosakaru konferences, īpaši Lamī ziņojums (111) un RSPG atzinums (112). Turklāt EPaC lēmuma 20. apsvērumā noteikts, ka, “(..) Ja dalībvalstis plāno saglabāt DTT, valstu ceļvežos būtu jāapsver iespēja veicināt apraides iekārtu modernizēšanu ar tehnoloģijām, kas lietderīgāk izmanto spektru, piemēram, moderniem videoformātiem (piemēram, HEVC) vai signāla raidīšanas tehnoloģijām (piemēram, DVB-T2)”. Pēc plašām diskusijām un ekspertu pētījumiem (piemēram, ADL pētījuma) Čehija nolēma izmantot iepriekš minēto iespēju pieņemt spektra ziņā efektīvākas tehnoloģijas un veikt pāreju uz DVB-T2.

(193)

CRa uzskatīja, ka, ja vienkārši aizstātu 700 MHz joslas radiofrekvences, bet nepārietu uz DVB-T2, vienlaikus ievērojot kaimiņvalstu prasības starptautiskās frekvenču koordinācijas kontekstā, tiktu būtiski ierobežota zemes apraide, ietekmējot aptuveni 60 % Čehijas iedzīvotāju (113). Praksē tas nozīmētu, ka no sešiem valsts mēroga tīkliem, ko de facto garantē 2006. gada Ženēvas starptautiskais nolīgums, paliktu pieejami tikai trīs pilnībā izmantojami DVB-T tīkli. DB uzstāja, ka, lai saglabātu četrus esošos valsts mēroga tīklus 700 MHz joslas atbrīvošanas kontekstā, bija jāizmanto lieli SFN ar DVB-T2 standartu, jo to ekspluatācija ar DVB-T standartu nebija iespējama. CRa norādīja, ka DVB-T standarta saglabāšana arī ierobežotu tehnoloģiju turpmāko attīstību un līdz ar to HD televīzijas programmu izmantošanu. DVB-T2 izvēle bija saderīga arī ar kaimiņvalstu (Vācijas, Austrijas) izvēlēto standartu.

(194)

CRa uzskata, ka pārejas tīklu ekspluatācija nodrošināja arī apraides tehnisko nepārtrauktību, jo DTT tīklu operatoriem bija vairāk laika testēt un pārbaudīt jauno tīklu darbības pareizību. Ilgāks pārejas periods bija svarīgs arī mājsaimniecībām, lai tās varētu nomainīt savus televizorus dabiskā veidā (114). DB gadījumā tas, ka netiktu izmantota paralēla apraide, būtu varējis izraisīt DTT pakalpojumu zudumu aptuveni pusei Čehijas mājsaimniecību. Tas, ka vienā brīdī rastos liels pieprasījums pēc jauniem uztvērējiem un notiktu platformas maiņa, varētu destabilizēt tirgu.

(195)

CRa uzsvēra, ka pārejas tīklu ekspluatācijas attiecināmās izmaksas ir papildu izmaksas, kas rodas DTT operatoriem un ir nepieciešamas 700 MHz joslas atbrīvošanai. CRa arī norādīja, ka kompensācijas summa lielā mērā nav atkarīga no tehnoloģiju standartu izvēles (DVB-T un DVB-T2 tehnoloģijai, arī MPEG-2/MPEG-4/HEVC tehnoloģijai (115) ir līdzīgas izmaksas par iekārtām). Attiecināmās izmaksas rada vienlaicīgas apraides periods neatkarīgi no kodeka izvēles.

(196)

CRa uzsvēra, ka DTT operatoriem nebija juridiska pienākuma pārslēgties uz DVB-T2. Pārslēgšanās uz DVB-T2 pat nebūtu vajadzīga, lai tie varētu efektīvi konkurēt tirgū, ja netiktu atbrīvota 700 MHz josla. Tiek apgalvots, ka tiesiskais regulējums neļāva Čehijas Republikai nodrošināt 700 MHz joslas atbrīvošanu un pāreju uz DVB-T2 saskaņā ar paredzēto grafiku bez DTT tīkla operatoru piekrišanas un sadarbības. Čehijai bija jārod kompromisa risinājums, kas būtu pieņemams DTT tīkla operatoriem, kuriem bija piešķirtas skartās radiofrekvences, pretējā gadījumā tā būtu pakļauta ilgtermiņa tiesvedības un starptautiska šķīrējtiesas procesa riskam.

(197)

CRa uzskata, ka 700 MHz joslas atbrīvošana ievērojami paātrināja migrāciju uz DVB-T2, jo tā ierobežoja DTT apraidei pieejamo spektru. Kaimiņvalstis šo joslas atbrīvošanu sasaistīja arī ar pāreju uz augstāku un frekvences ziņā efektīvāku apraides standartu. Tas vēl vairāk palielinātu traucējumu risku, ja Čehija nebūtu pārgājusi uz DVB-T2.

(198)

CRa uzskatīja, ka alternatīvie risinājumi, ko Komisija ierosināja lēmumā par procedūras sākšanu (t. i., sertifikācija, informācijas kampaņas vai tiešs atbalsts mājsaimniecībām ar DVB-T2 saderīgu iekārtu iegādei), bija mazāk piemēroti nekā pārejas tīklu izmantošana.

(199)

Tika īstenota informācijas kampaņa, bet to galvenokārt tieši finansēja DTT operatori (116). Čehija informācijas kampaņu finansēja minimāli. Čehijā 2016. gadā tika sākta televīzijas uztvērēju sertifikācija, lai nodrošinātu pilnīgu saderību ar DVB-T2 standartu, un to finansēja arī CRa. Šo privātā sektora darbību apvienojums kopā ar valsts atbalstītu pārejas tīklu būvniecību un ekspluatāciju nodrošināja netraucētu 700 MHz joslas atbrīvošanu, vienlaikus saglabājot DTT apraidi, kas ir vienīgā pieejamā bezmaksas apraide.

(200)

CRa uzskata, ka vienlaicīgā apraide bija piemērota, jo tā ievērojami un būtiski samazināja negatīvo sociālo ietekmi un nodrošināja televīzijas nepārtrauktību. Pārejas tīkli arī motivēja plaša patēriņa elektronikas importētājus importēt DVB-T2 un HEVC televizorus un televizora papildierīces.

(201)

Tiešās subsīdijas mājsaimniecībām būtu bijis ievērojami dārgāks risinājums, jo kompensācija bez diskriminācijas būtu jāizmaksā lielam skaitam mājsaimniecību. CRa uzsvēra, ka tiešās subsīdijas mājsaimniecībām (piemēram, kuponi) būtu bijis dārgāks risinājums (aptuveni 83 miljoni EUR) (117), kura izmaksas vairākas reizes pārsniedz paziņotajā pasākumā paredzēto kompensāciju (aptuveni 18 miljoni EUR). Ja kuponi tiktu izsniegti tikai mājsaimniecībām ar zemu sociālekonomisko līmeni, summa (aptuveni 37 miljoni EUR) (118) joprojām ievērojami pārsniegtu pasākuma ietvaros piešķirto kompensāciju. Turklāt Čehija guva labumu no PVN ieņēmumiem, kas saistīti ar jaunu televizoru un televizora papildierīču pārdošanas apjoma pieaugumu.

(202)

CRa arī uzskatīja, ka tiešas subsīdijas mājsaimniecībām negatīvi ietekmētu konkurenci televīzijas apraides tirgū. Piemēram, tehnoloģiski neitrāli kuponi varētu izraisīt dažu mājsaimniecību pāriešanu no DTT platformas uz citu (piemēram, satelīta vai IPTV platformu), kurā pārraidīšana rada papildu izmaksas mājsaimniecībai, un tādējādi palielināt kopējās izmaksas mājsaimniecībām.

(203)

CRa norādīja, ka pārejas laikam noteiktais vienlaicīgas apraides periods bija ilgāks nekā tikai 6 mēneši, piemēram, vidējais vienlaicīgās apraides ilgums MUX1 ietilpstošajiem raidītājiem bija 19,5 mēneši. Vienlaicīgās apraides ilgumu nevar salīdzināt ar Vāciju, kur DTT izmantoja tikai aptuveni 6 % iedzīvotāju atšķirībā no Čehijas, kur to izmantoja aptuveni 60 % iedzīvotāju.

(204)

CRa norādīja, ka vienlaicīgās apraides perioda ilgums bija balstīts uz tehnisko plānu pārejai uz DVB-T2, ko ČTB sagatavoja kopā ar Rūpniecības un tirdzniecības ministriju un ko Čehijas valdība pēc tam apstiprināja 2016. gada stratēģijā. Ilgums tika pienācīgi apspriests un apsvērts, lai atspoguļotu tehniskos apsvērumus, starptautisko koordināciju un nodrošinātu nepieciešamo komfortu mājsaimniecībām, vienlaikus samazinot migrācijas radītos riskus (119). Izvēlētās pieejas stabilitāte pierādījās Covid-19 krīzes laikā, kad migrācija tika bez būtiskām problēmām uz laiku pārtraukta.

(205)

CRa uzskata, ka daudz īsāks termiņš (aptuveni trīs līdz četri mēneši ierosināto divu līdz trīs gadu vietā) varētu būt bijis tikai tad, ja būtu veikta tikai tehniska migrācija, kas ietver frekvenču tiešu pārkārtošanu, bet ne gadījumā, kad bija vajadzība pēc sociāli pieņemama atbalsta un bija jāmotivē mājsaimniecības nomainīt savus uztvērējus un pāriet uz DVB-T2.

(206)

CRa norādīja, ka atšķirībā no pārslēgšanās no analogā uz ciparu formātu pašreizējo procesu nevirza tirgus tendences un pāreja uz labāku tehnoloģiju. CRa uzskata, ka pāreja uz DVB-T2 bija priekšlaicīga. 700 MHz joslas atbrīvošanas laikā mājsaimniecības un raidorganizācijas nevēlējās iegūt uzlabotu produktu.

(207)

CRa uzskatīja, ka samērīguma novērtējumā ir jāņem vērā ierosinātā pasākuma pareizais tvērums, proti, tas, ka pasākums attiecas tikai uz izmaksām, kas saistītas ar vienlaicīgu apraidi. Izmaksas, kas saistītas ar pāreju no DVB-T uz DVB-T2/HEVC, ir daļēji jākompensē tikai saistībā ar trim pārejas tīkliem.

(208)

Ne CRa, ne pārējie DTT operatori neguva nekādus ieņēmumus saistībā ar vienlaicīgo apraidi. CRa uzsvēra, ka pieprasītā kompensācija veido tikai aptuveni [0–50] % no uzņēmuma kopējām izmaksām, kas saistītas ar paralēlo apraidi (120).

(209)

CRa paskaidroja, ka kompensācija atspoguļo reālās izmaksas (OPEX un CAPEX), kas reģistrētas katra atbalsta saņēmēja grāmatvedībā, – faktiskās izmaksas, kas radušās pārejas apraides laikā. Kompensācija nav balstīta uz teorētiskām vidējām mēneša izmaksām. Šīs vidējās mēneša izmaksas tika izmantotas tikai tam, lai aplēstu kompensācijas maksimālo summu tikai paziņošanas nolūkā.

(210)

CRa paskaidroja, ka nolietojuma izmaksas, kas kvantificē CAPEX izmaksas, ir katra tā attiecīgā aktīva faktiskais nolietojums, kas izmantots apraidei katra operatora pārejas tīklā. Nolietojums ir reālas izmaksas, un aktīvu izmantošana pārejas tīklā samazināja to atlikušo lietderīgās izmantošanas laiku, t. i., laiku, cik ilgi aktīvu var izmantot galīgajā tīklā. Nolietojums ir objektīvs veids, kā kvantificēt CAPEX izmaksas, un tā parasti ir vislabākā prakse, kā kvantificēt aktīva vērtības samazinājumu, kas rodas laika gaitā, īpaši nodiluma dēļ. Saskaņā ar Čehijas Likumu par grāmatvedību (121) nolietojumam grāmatvedības uzskaitē būtu jāatspoguļo realitāte, un tas novērš vienu un to pašu izmaksu dubultu uzskaiti.

(211)

CRa norādīja, ka pasākums attiecas tikai uz tādu izmaksu kompensēšanu, kuras vēl nav kompensētas ar esošajiem pasākumiem, piemēram, pasākumu, kas apstiprināts ar Komisijas lēmumu lietā SA.55742 un Komisijas lēmumu lietā SA.60062.

(212)

CRa apgalvoja, ka 700 MHz joslas atbrīvošanu noteica nevis televīzijas apraides tirgus dabiska tehnoloģiskā attīstība, bet gan valsts iejaukšanās, kas ierobežoja DTT platformai pieejamo spektru. Citām apraides platformām, īpaši satelīta, kabeļa un IPTV platformai, Čehijā bija ievērojami mazāka tirgus daļa nekā DTT, un tās piedāvāja tikai maksas televīzijas pakalpojumus. Šīs platformas var aizstāt DTT platformu tikai no tehniskā viedokļa. Turklāt pieejamie pētījumi (122) ir apstiprinājuši, ka valstīs ar augstu DTT izplatību nevar gaidīt, ka citas platformas aizstās DTT platformu.

(213)

Komisija pārbaudīja, vai paziņotais pasākums uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(214)

Tāpēc, lai pasākums tiktu uzskatīts par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, tam jāatbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem: i) pasākuma atbalsta saņēmējiem jābūt uzņēmumiem, t. i., subjektiem, kas veic saimniecisko darbību, ii) pasākumam jābūt attiecināmam uz valsti un finansētam no valsts līdzekļiem, iii) pasākumam jāpiešķir priekšrocība tā saņēmējam, iv) piešķirtajai priekšrocībai jābūt selektīvai, un v) pasākumam jārada konkurences izkropļojumi vai jādraud tos radīt un jābūt potenciālam ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(215)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija provizoriski uzskatīja, ka pasākums atbilst LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Čehija šo konstatējumu neapstrīdēja. Tomēr viens no atbalsta saņēmējiem apstrīdēja to, ka paziņotais pasākums ir attiecināms uz valsti, ka ar to tiek piešķirta selektīva priekšrocība un ka tas kropļo konkurenci.

(216)

Čehija paziņoja par pasākumu, kurš sastāv no kompensācijas par pārejas tīklu ekspluatācijas izmaksām saistībā ar 700 MHz joslas atbrīvošanu, ko veic DTT operatori.

(217)

Ar digitālo grozījumu tika noteikts, ka atbalsta saņēmēji ir radiofrekvenču piešķīruma turētāji, kam radiofrekvences piešķirtas DVB-T standartam atbilstošai raidīšanai valsts mēroga tīklos, un ka tiem ir tiesības saņemt atlīdzību par izmaksām, kas faktiski un lietderīgi radušās, pārejā uz DVB-T2 standartu tehniski nodrošinot zemes televīzijas apraides pārraidīšanas pakalpojumu pārejas tīklos (44. apsvērums). Tāpēc atbalsta saņēmēji ir spektra izmantošanas tiesību turētāji, kuri izmanto DVB-T standartu un kuriem radušās ar pārejas tīklu ekspluatāciju saistītas izmaksas. Tomēr digitālajā grozījumā nav precizēts, kuriem spektra izmantošanas tiesību turētājiem bija pienākums (vai pat kuri varēja) ekspluatēt pārejas tīklu.

(218)

2016. gada stratēģijā jau bija noteikti divi valsts mēroga pārejas tīkli ar apzīmējumu “A” un “B”, kas tiktu izstrādāti tā, lai būtu saderīgi attiecīgi ar esošo tīklu 1 (ko ekspluatē Česká televize) un tīklu 2 (ko ekspluatē CRa). Trešais pārejas tīkls ar apzīmējumu “R”, kuru iespējams reģionalizēt, bija saistīts ar tīklu 4 (ko ekspluatē DB) un tiktu izmantots, ja to atļautu starptautiskā frekvenču koordinācija (32. apsvērums). Tehniskajā pārejas plānā bija paredzēti sīki izstrādāti pārejas tīklu ekspluatācijas nosacījumi, nosakot raidītājus, datumus un tehniskos nosacījumus paralēlajai apraidei. Saskaņā ar tehnisko pārejas plānu šie pārejas tīkli bija nosaukti par tīkliem 11, 12, un 13 (49. un 50. apsvērums) un tajos tiktu izmantoti attiecīgi esošo tīklu 1, 2 un 4 raidītāji.

(219)

Pamatojoties uz 2016. gada stratēģiju un tehnisko plānu, tikai trim pakalpojumu sniedzējiem, kuriem bija spektra izmantošanas tiesības, kas saistītas ar DVB-T standartu (no četriem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem bija šādas tiesības), bija jāekspluatē pārejas tīkli. Tādējādi tie pakalpojumu sniedzēji, kas varētu saņemt kompensāciju, ir identificēti 2016. gada stratēģijas, digitālā grozījuma un tehniskā pārejas plāna noteikumos, un tie ir šādi:

(220)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, vispirms ir lietderīgi noteikt, vai paziņotais pasākums ir atbalsta shēma vai individuāls pasākums. Lai valsts pasākumu varētu uzskatīt par atbalsta shēmu Regulas (ES) 2015/1589 (124) 1. panta d) punkta pirmās daļas nozīmē, ir jābūt izpildītiem trim kumulatīviem nosacījumiem. Pirmkārt, atbalsts var tikt piešķirts individuāli uzņēmumiem, pamatojoties uz aktu. Otrkārt, šā atbalsta piešķiršanai nevar būt nepieciešami nekādi turpmāki izpildes pasākumi. Treškārt, uzņēmumiem, kuriem var piešķirt individuālo atbalstu, ir jābūt definētiem “vispārīgi un teorētiski” (125).

(221)

Paziņotais pasākums ir piešķirts, pamatojoties uz trim aktiem, t. i., 2016. gada stratēģiju, digitālo grozījumu un tehnisko pārejas plānu. Digitālajā grozījumā atbalsta saņēmēji ir minēti vispārīgi un teorētiski, t. i., ir norādīts, ka tie ir spektra izmantošanas tiesību turētāji, kuri izmanto DVB-T standartu un kuriem radušās ar pārejas tīklu ekspluatāciju saistītas izmaksas (217. apsvērums). Tomēr atbalstu nav iespējams piešķirt, pamatojoties tikai uz minēto aktu, jo tajā nav noteikts, kuri pārejas tīkli ir jābūvē un jāekspluatē, ne arī tehniskās prasības 700 MHz joslas atbrīvošanai un DTT pakalpojumu migrācijai. Šajā sakarā 2016. gada stratēģijā jau ir paredzēti trīs pārejas tīkli, kas ir saistīti ar trim minētajiem atbalsta saņēmējiem, savukārt tehniskajā pārejas plānā ir apstiprināts, kuri (trīs) konkrētie pārejas tīkli ir jāizveido, t. i., tīkli 11, 12 un 13, un noteikti tehniskie nosacījumi šo tīklu ekspluatācijai, arī sākuma un beigu datums. Šie pārejas tīkli bija jābūvē uz to pašu raidītāju bāzes, kas tiek ekspluatēti attiecīgi esošajos tīklos 1, 2 un 4. Tādējādi no 2016. gada stratēģijas, digitālā grozījuma un tehniskā pārejas plāna, lasot tos kopsakarā, izriet, kuri ir (trīs) individuālie atbalsta saņēmēji, kas saņems kompensāciju par pārejas tīklu ekspluatāciju.

(222)

Tāpēc Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums sastāv no trim individuāliem atbalsta pasākumiem. Individuālā atbalsta saņēmēji ir Česká televize, CRa un DB.

(223)

Iedibinātā judikatūra ir konsekventi definējusi uzņēmumus kā subjektus, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansēšanas veida (126). Līdz ar to tas, vai konkrēts subjekts ir uzskatāms par uzņēmumu, ir pilnībā atkarīgs no tā veikto darbību rakstura. Saskaņā ar judikatūru jebkura darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū, ir saimnieciska darbība (127).

(224)

Šajā lietā atbalsts tiek piešķirts operatoriem, kuri sniedz apraides pārraides pakalpojumus. DTT operatori raidorganizācijām sniedz zemes televīzijas apraides pārraides pakalpojumus. CRa un DB kā DTT operatoru darbībā galvenais ieņēmumu avots ir atlīdzība, ko raidorganizācijas maksā par šiem pakalpojumiem (102. apsvērums). Sabiedriskā raidorganizācija Česká televize sniedz zemes televīzijas apraides pārraides pakalpojumu savām apraides darbībām, kas arī ir saimnieciska darbība.

(225)

Tāpēc Komisija secina, ka visi trīs atbalsta saņēmēji, kuriem tiek prasīta kompensācija par pārejas tīklu ekspluatāciju, ir uzņēmumi, kas veic saimniecisku darbību – sniedz DTT pārraides pakalpojumus.

(226)

Attiecināmās izmaksas tiks kompensētas no radiosakaru konta (56. apsvērums). Radiosakaru konta līdzekļi ir daļa no maksām, ko frekvenču izmantošanas tiesību turētāji maksā valstij par šo resursu izmantošanu. Pasākumu finansē no valsts līdzekļiem, un tas ir attiecināms uz valsti šādu iemeslu dēļ:

(227)

CRa apgalvoja, ka paziņotais pasākums nav attiecināms uz valsti, jo tas nodrošina, ka Čehija sasniedz EPaC lēmumā noteiktos mērķus, un tieši īsteno minēto lēmumu, kas pieņemts ES līmenī (sk. 4.3.2.1. iedaļu). Turklāt EPaC lēmumā paredzēts, ka dalībvalstis var piešķirt kompensāciju, lai veicinātu pāreju uz spektra ziņā efektīvākām tehnoloģijām.

(228)

Tomēr Komisija norāda, ka paziņotais pasākums, kas izpaužas kā kompensācija DTT operatoriem, Čehijai nav noteikts ar EPaC lēmumu. Konkrētāk, lai gan ir taisnība, ka EPaC lēmumā dalībvalstīm ir noteikti pienākumi i) atļaut izmantot 700 MHz joslu bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem (128) un ii) nodrošināt joslas zem 700 MHz pieejamību vismaz līdz 2030. gadam apraides pakalpojumu sniegšanai ar zemes sistēmām (129), EPaC lēmumā dalībvalstīm nav noteikts pienākums sniegt kompensāciju DTT raidorganizācijām. EPaC lēmumā ir atzīta dalībvalstu rīcības brīvība izlemt, vai būtu jānodrošina pienācīga kompensācija, it īpaši galalietotājiem (130). Tikai tad, ja dalībvalstij ir pienākums īstenot Savienības tiesību aktus bez jebkādas rīcības brīvības, pasākumu nevar uzskatīt par attiecināmu uz konkrēto dalībvalsti (131). Taču EPaC lēmuma 6. pantā dalībvalstīm ir paredzēta plaša rīcības brīvība, nosakot, ka tās “attiecīgā gadījumā un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var nodrošināt, ka (..) tiek (..) atbilstīgi kompensētas”. Turklāt ir arī skaidrs, ka EPaC lēmumā nav noteikts šādas kompensācijas veidols – ne tās saņēmēju loks, ne attiecināmās izmaksas, ne kādi citi nosacījumi. Pie tam EPaC lēmumā ir nepārprotami noteikts, ka šādu kompensāciju var piešķirt tikai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tāpēc tas neskar valsts atbalsta noteikumu piemērošanu un Čehijai tie ir jāievēro.

(229)

Tāpēc Komisija secina, ka pasākums ir attiecināms uz valsti un ir finansēts no valsts līdzekļiem.

(230)

Priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē ir ikviens ekonomisks labums, ko atbalsta saņēmējs nebūtu saņēmis parastos tirgus apstākļos, t. i., bez valsts iejaukšanās (132). Priekšrocība var izpausties ne tikai kā pozitīvs finansiāls atbalsts, bet arī kā jebkāds pasākums, kas mazina maksas, kuras parasti iekļauj uzņēmuma budžetā (133). To maksu vidū, ko parasti iekļauj uzņēmuma budžetā, ir uzņēmumu izmaksas, kas izriet no regulatīviem pasākumiem, kuri ir raksturīgi regulētas saimnieciskās darbības veikšanai (134).

(231)

Šajā gadījumā atbalsts tiek piešķirts operatoriem, kuri sniedz zemes apraides pārraides pakalpojumus – veic saimniecisku darbību (sk. 5.1.2. iedaļu). Pasākums mazina maksas, ko parasti iekļauj uzņēmuma budžetā, turpmāk minēto iemeslu dēļ. Pirmkārt, pasākuma mērķis ir kompensēt izmaksas, kas izrietējušas no regulatīviem pasākumiem, proti, 2016. gada stratēģijas, digitālā grozījuma un tehniskā pārejas plāna (26. apsvērums). Digitālais grozījums nosaka DTT operatoriem pienākumu ieviest pārejas tīklus (43. apsvērums), un 2016. gada stratēģijā un tehniskajā pārejas plānā ir konkrēti noteikts, kuri pārejas tīkli ir vajadzīgi, kā arī datumi un detalizēti nosacījumi šo pārejas tīklu ekspluatācijai (49. un 50. apsvērums). Regulatīvie pienākumi, kas izriet no 2016. gada stratēģijas, digitālā grozījuma un tehniskā pārejas plāna, ir raksturīgi DTT operatoru saimnieciskajai darbībai. Pirms digitālā grozījuma ECA 19. pantā jau bija apsvērta iespēja, ka ČTB varētu grozīt (vai pat atsaukt) radiofrekvenču izmantošanas atļaujas, ja tas nepieciešams, lai Čehija varētu ievērot Savienības tiesību aktus (38. un 39. apsvērums). Šajā gadījumā 2016. gada stratēģijas, digitālā grozījuma un tehniskā pārejas plāna mērķis bija panākt, lai Čehija izpildītu EPaC lēmumā noteiktos pienākumus. Otrkārt, ņemot vērā precedentus (t. i., 800 MHz joslas atbrīvošanu (sk. 13. apsvērumu) – Eiropas Parlaments un Padome nolēma, ka no 2013. gada janvāra 800 MHz josla tiks piešķirta bezvadu platjoslas pakalpojumiem) un iepriekšējas starptautiskas diskusijas (13. un 14. apsvērums), iespēja, ka tiesību turētājiem tiks noteikts pienākums atbrīvot piešķirto spektru vai ka tiks grozīti frekvenču izmantošanas tiesību nosacījumi un pārraides un datu saspiešanas standarti starptautiskās koordinācijas kontekstā pirms tiesību termiņa beigām, nav tāds notikums, kas tiesību turētājiem varētu nebūt bijis zināms. Čehija paskaidroja, ka regulatīvā iejaukšanās ir valsts kompetencē (128. apsvērums). Regulatīvā iejaukšanās tika pieņemta ar dažādiem saistošiem tiesību aktiem (26. apsvērums), kas ietvēra 2016. gada stratēģiju, Čehijas elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma (ECA) grozījumu (digitālais grozījums) un valdības dekrētu, ar ko nosaka sīki izstrādātus pārejas tehniskos nosacījumus (tehniskais pārejas plāns). Tādējādi Komisija uzskata, ka izmaksas, ko sedz paziņotais pasākums, izriet no Čehijas regulatīvās iejaukšanās un ir raksturīgas DTT operatoru apraides pārraides pakalpojumu sniegšanai.

(232)

Komisija nepiekrīt apsvērumiem, kas saņemti no kāda atbalsta saņēmēja, kurš apgalvoja, ka paziņotais pasākums nerada priekšrocības un ka regulatīvās izmaksas, kuras paredzēts kompensēt ar pasākumu, nav raksturīgas šai saimnieciskajai darbībai. Atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka pasākums vienkārši nodrošina DTT operatoriem kompensāciju par strukturālu trūkumu (161. apsvērums). Tomēr Komisija norāda, ka pat tad, ja attiecīgie regulatīvie pienākumi ietekmēja tikai DTT operatorus un šo pienākumu izpilde var radīt izmaksas operatoriem, tas nemaina to, ka izmaksas, kas izriet no šādiem pienākumiem, ir raksturīgas DTT operatoru saimnieciskajai darbībai, kura var ietvert regulatīvo pienākumu izpildi. Atbalsta saņēmēja argumentā minēto selektivitātes aspektu Komisija aplūkos nākamajā iedaļā (249. apsvērums).

(233)

Atbalsta saņēmējs arī apgalvoja, ka šajā lietā pastāvošās situācijas novērtēšanai ir būtisks spriedums lietā Enirisorse (135) (162. apsvērums). Tomēr Komisija norāda, ka pasākums lietā Enirisorse neradīja priekšrocību, jo tā rezultātā tika atceltas iepriekšēja pasākuma sekas un atkal iestājās parastie apstākļi, kas, kā Tiesas norādījusi, bija noteikti Civilkodeksā. Valsts pasākums vienīgi novērsa uzņēmuma budžeta izdevumus, kas parastos apstākļos nebūtu radušies, un tā mērķis nebija samazināt maksu, kas šim uzņēmumam parasti būtu jāmaksā. Turpretī parastie darbības apstākļi DTT tirgū var ietvert Čehijas noteiktu regulatīvo pienākumu izpildi, piemēram, pārejas tīklu ekspluatāciju, un ar minēto pienākumu izpildi saistīto izmaksu segšanu. Parastie apstākļi neietvēra kompensāciju par izmaksām, kas izriet no regulatīvo pasākumu ievērošanas, tāpēc tie nebija parastie apstākļi, kādi būtu pastāvējuši un pie kuriem būtu mērķis atgriezties ar paziņoto pasākumu. Turklāt situācija lietā Enirisorse ir ļoti specifiska, jo tā attiecas uz strīdu starp diviem uzņēmumiem par akciju sabiedrību dalībnieku tiesībām izstāties. Šajā lietā, kā paskaidrots iepriekš, regulatīvās izmaksas ir raksturīgas DTT pārraides pakalpojumu sniegšanas saimnieciskajai darbībai. Šīs izmaksas nevar uzskatīt par ārpuskārtas slogu, kas gulstas uz uzņēmuma budžetu, un tātad par izmaksām, kas nav raksturīgas DTT operatoru darbībai. Faktiski DTT operatori jau apzinājās iespēju, ka spektra politikā tiks ieviestas izmaiņas, ņemot vērā to, ka šāda iespēja bija pat paredzēta ECA 19. pantā, un arī ņemot vērā iepriekš notikušo 800 MHz joslas atbrīvošanu, kas Čehijā tika pabeigta 2012. gadā.

(234)

Attiecībā uz argumentu, ko atbalsta saņēmējs izvirzīja, pamatojoties uz spriedumu lietā Vācija/Komisija (136), proti, ka parastās izmaksas, kas jāsedz uzņēmumam, ir izmaksas, ko sedz visi konkurenti (162. apsvērums), būtu jānorāda, ka Vispārējā tiesa tajā konkrētajā situācijā to norādīja, atsaucoties uz strukturālu trūkumu (t. i., bijušo ierēdņu pensiju finansēšanu), kas konkrēto apstākļu dēļ bija radies tikai vienam uzņēmumam, bet ne tā konkurentiem. Tomēr šajā gadījumā šāda strukturāla trūkuma nav, ņemot vērā to, ka operatoriem ir jāsedz tehnoloģiskās modernizācijas un ar to saistītās paralēlās vienlaicīgās apraides izmaksas. Operatori, kas izmanto satelīta platformu, sedza izmaksas par pāreju uz DVS-T2. Turklāt DTT operatori sedza izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz digitālo tehnoloģiju, laikā, kad notika pāreja no analogā uz ciparu formātu. Skatoties plašāk, parasti tiek gaidīts, ka tīkla operatori segs izmaksas, kas saistītas ar regulatīvo pienākumu izpildi, arī to pienākumu izpildi, kuri saistīti ar spektra izmantošanas tiesībām.

(235)

Atbalsta saņēmējs arī apgalvoja, ka priekšrocības nav, jo Čehijai bija jāpanāk vienprātība ar DTT operatoriem, lai grozītu to radiofrekvenču piešķīrumus saskaņā ar ECA 19. pantu, īpaši tāpēc, ka EPaC lēmums nav tieši piemērojams / saistošs DTT operatoriem, bet ir adresēts dalībvalstīm (163. apsvērums). Tomēr paziņotais pasākums nav saistīts ar iespējamu kaitējuma atlīdzību un nav paziņots Komisijai kā izlīgums starp Čehiju un DTT operatoriem. Kompensācijā nav ņemti vērā tādi elementi kā katra operatora spektra izmantošanas tiesību beigu termiņš (pēc 2020. gada). Turklāt Komisija norāda, ka ECA 19. pants jau ļāva ČTB vienpusēji mainīt (vai pat atsaukt) radiofrekvenču izmantošanas atļaujas, ja tas ir vajadzīgs, lai izpildītu saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (39. apsvērums), tāpēc Čehijai bija tiesības veikt pasākumus šajā sakarā bez DTT pakalpojumu sniedzēju piekrišanas.

(236)

Atbalsta saņēmēja argumentam, ka Čehija būtu varējusi saskarties ar prasībām par kaitējuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz de facto ekspropriāciju, nav nozīmes ar paziņoto pasākumu saistītās priekšrocības novērtēšanā. Paziņotais pasākums ir kompensācija par regulatīvā pienākuma izpildi, t. i., pārejas tīklu ekspluatāciju, nevis izlīgums starp Čehiju un DTT operatoriem konkrētu kaitējuma atlīdzināšanas prasību rezultātā. Turklāt spektra izmantošanas tiesības nav pielīdzināmas īpašuma tiesībām, no vienas puses, tāpēc, ka spektrs ir valsts īpašums, un, no otras puses, tāpēc, ka tiesiskajā regulējumā jau bija paredzēta iespēja grozīt vai atsaukt šīs tiesības pirms termiņa. Pie tam atbalsta saņēmēju spektra izmantošanas tiesības faktiski netika atsauktas, bet pagarinātas līdz 2030. gadam, tā nodrošinot tiem regulatīvu paredzamību attiecībā uz spektra izmantošanu.

(237)

Varētu apgalvot, ka izmaiņas, kas izdarītas radiofrekvenču izmantošanas atļaujās saskaņā ar ECA 19. pantu, būtu devušas DTT operatoriem tiesības uz konkrētu kompensāciju. Šādas kompensācijas iespēja ir aprakstīta ECA 19. panta 2. punktā un 27. pantā (40. apsvērums un 43. zemsvītras piezīme). 27. panta 6. punktā ir aprakstītas izmaksu kategorijas, par kurām var pieprasīt kompensāciju (pirms digitālā grozījuma), tai skaitā tehnisko pielāgojumu izmaksas, no ekspluatācijas izņemto iekārtu nolietojuma izmaksas, izmaksas par iekārtu demontāžu un izņemšanu no ekspluatācijas un izmaksas, kas saistītas ar esošajās radiofrekvencēs sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu citā veidā uz laiku, kurš vajadzīgs, lai nodrošinātu nepieciešamos tehniskos pasākumus radiofrekvenču izmantošanas izmaiņu veikšanai (45. zemsvītras piezīme). Tomēr Komisija norāda, ka iepriekš minētās izmaksu kategorijas neietver izmaksas, uz kurām attiecas paziņotais pasākums, t. i., tās nav saistītas ar pārejas tīklu ekspluatāciju (137). Par pārejas tīklu ekspluatāciju nebija tiesību saņemt nekādu kompensāciju, kamēr nebija pieņemts digitālais grozījums, kas ļauj šādu kompensāciju saņemt (44. apsvērums). Turklāt Komisija norāda, ka 27. panta 6. punktā uzskaitītās izmaksas atbilst izmaksām, kas principā jau ir segtas tā pasākuma ietvaros, kurš apstiprināts ar lēmumu lietā SA.55742, kas attiecas uz kompensāciju par iekārtām, kuras saistītas ar spektru.

(238)

Atbalsta saņēmējs arī apgalvoja, ka pārejas tīkli tika ekspluatēti bez maksas un bez peļņas gūšanas nolūka un bija izveidoti, lai nodrošinātu valsts politikas mērķa īstenošanu, un vienīgā iespējamā atlīdzība DTT operatoriem bija pasākumā paredzētā kompensācija (165. apsvērums). Atbalsta saņēmējs norādīja, ka tā ieņēmumi pēc 700 MHz joslas atbrīvošanas un ar to saistītās pārejas uz DVB-T2 ir samazinājušies, neraugoties uz to, ka datu jauda ekspluatētajā tīklā ir palielinājusies (166. apsvērums). Tomēr tas nenozīmē, ka pārejas tīklu ekspluatācijas izmaksas nebija regulatīvās izmaksas, kas raksturīgas jebkura spektra izmantošanas tiesību turētāja saimnieciskajai darbībai, un ka šādu izmaksu kompensēšana neradītu priekšrocību DTT operatoriem. Priekšrocības noteikšana nav atkarīga no tā, vai šo izmaksu rašanās var vai nevar palielināt skarto uzņēmumu apgrozījumu vai peļņu.

(239)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar iepriekšējo praksi (138) Komisija uzskata, ka pasākums atbrīvo DTT operatorus no regulatīvajām izmaksām, kas ir raksturīgas to darījumdarbībai, savukārt citiem operatoriem šādas regulatīvās izmaksas jāsedz pašiem. Ja paziņotā pasākuma nebūtu, DTT operatoriem būtu pienākums segt visas izmaksas, kas rodas no pārejas tīklu ekspluatācijas laikā, kad notiek migrācija uz joslu zem 700 MHz.

(240)

Pie tam pasākums deva DTT operatoriem iespēju sniegt DTT pārraides pakalpojumus bez pārtraukuma. Turklāt tagad, kad ir beidzies migrācijas process, kuram šis pasākums tika izveidots, DTT operatori izmanto uzlabotus zemes televīzijas tīklus, kuriem ir lielāka jauda un kuri spēj nodrošināt uzlabotus televīzijas pakalpojumus.

(241)

Iepriekš minētie apsvērumi ir piemērojami visu trīs to atbalsta saņēmēju situācijai, kuri varētu saņemt atbalstu saskaņā ar paziņoto pasākumu. Turklāt pēc kompensācijas saņemšanas šie trīs atbalsta saņēmēji būtu izdevīgākā situācijā nekā CDG, kam bija spektra izmantošanas tiesības, kas ekspluatēja tīklu 3 un kam bija arī jāmodernizē savs galīgais tīkls 23, lai tas atbilstu DVB-T2/HEVC standartam.

(242)

Komisija secina, ka pasākums trim atbalsta saņēmējiem piešķir ekonomisku priekšrocību Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(243)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu atbalsts ir pasākumi, ko piešķir dalībvalstis vai no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, “dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Šis kritērijs palīdz noteikt pasākumus, kas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētām tautsaimniecības nozarēm.

(244)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka pasākuma mērķis ir izmaksāt kompensāciju trim DTT operatoriem, kuri ekspluatēja pārejas tīklus saistībā ar 700 MHz joslas atbrīvošanu (53. apsvērums). Pasākuma atbalsta saņēmēji ir uzņēmumi, kas darbojas televīzijas apraides pārraides pakalpojumu nozarē. Tāpēc pasākums attiecas tikai uz uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētā apraides nozares segmentā un kuriem Čehija noteica regulatīvo pienākumu ekspluatēt pārejas tīklus, konkrēti Česká televize (pārejas tīkls 11), CRa (pārejas tīkls 12) un DB (pārejas tīkls 13). Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums ir individuāls atbalsts šiem trim atbalsta saņēmējiem (222. apsvērums). Individuāla atbalsta gadījumā ar priekšrocības konstatēšanu principā pietiek, lai pamatotu prezumpciju par tā selektīvo raksturu (139).

(245)

Viens atbalsta saņēmējs uzstāja, ka Komisijai ir jāpaskaidro, kāpēc, lai noteiktu, vai pasākums ir selektīvs, būtu jāuzskata, ka uzņēmumi, kas izmanto DTT, ir tādā faktiskā un juridiskā situācijā, kas ir salīdzināma ar to uzņēmumu situāciju, kuri izmanto citas tehnoloģijas (167. apsvērums). Saskaņā ar Tiesas judikatūru pasākums ir selektīvs “tikai tad, ja konkrētā tiesiskā regulējuma ietvaros šis pasākums sniedz priekšrocību dažiem uzņēmumiem, salīdzinot tos ar citiem uzņēmumiem no citām nozarēm vai tās pašas nozares, kuri attiecībā uz šī regulējuma mērķi ir salīdzināmā juridiskā un faktiskā situācijā” (140).

(246)

Ņemot vērā, ka atbalsts ir sniegts subsīdiju (t. i., tiešu dotāciju) veidā, atsauces sistēma šajā gadījumā ir parastie tirgus apstākļi, kādos šie uzņēmumi darbojas. Atsauces sistēmas mērķis nevar būt tāds, saistībā ar kuru ir gaidāmas subsīdijas, jo parastos tirgus apstākļos operatoriem pašiem būtu jāsedz izmaksas, kas saistītas ar regulatīvo pienākumu izpildi. Kā paskaidrots 5.1.4. iedaļā, Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums attiecas uz regulatīvajām izmaksām, kas ir raksturīgas DTT operatoru parastajai darbībai Čehijā. Pasākums tādējādi ir atkāpe no atsauces sistēmas (t. i., parastiem tirgus apstākļiem), jo tas samazina konkrētu uzņēmumu parastās izmaksas.

(247)

Tāpēc paziņotajā pasākumā paredzētā atbalsta saņēmēji ir labvēlīgākā situācijā nekā visi pārējie uzņēmumi, kuri darbojas visās pārējās nozarēs un tajā pašā nozarē un kuriem jāsedz savas izmaksas pašiem. Tāpēc pasākums ir prima facie selektīvs.

(248)

Alternatīvi, ja varētu uzskatīt, ka atsauces sistēma attiecās tikai uz televīzijas apraides pārraides nozari (bet tas tā nav), un ja tiktu ņemts vērā šīs atsauces sistēmas mērķis, būtu jānorāda, ka televīzijas apraides pārraides nozarē ir citas konkurējošas tehnoloģiskās platformas, piemēram, satelīttelevīzijas, kabeļtelevīzijas vai IPTV platforma (21. apsvērums) (141), kurām parastos tirgus apstākļos netiek piešķirta kompensācija par regulatīvajām izmaksām. Operatori, kas izmanto citas tehnoloģiskās platformas, ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā ar DTT operatoriem, jo tiem ir jāsedz izmaksas, kas saistītas ar to tīklu tehnoloģisko modernizāciju un saistītajiem vienlaicīgas apraides periodiem. Piemēram, uz satelīttelevīzijas operatoriem arī attiecas spektra izmantošanas pienākumi, kas rada regulatīvās izmaksas, un to izmantošanas tiesības arī var tikt grozītas. Satelīttelevīzijas operatoriem arī pašiem jāfinansē tehnoloģiskā modernizācija (piemēram, pāreja no DVB-S uz DVB-S2 (142)). Tas, ka dažādu video apraides tehnoloģisko platformu operatoriem Čehijā ir atšķirīgi uzņēmējdarbības modeļi un tie, iespējams, nekonkurē vienā un tajā pašā segmentā (piemēram, bezmaksas televīzijas segments pret maksas televīzijas segmentu), nerada tiem atšķirīgu juridisko un faktisko situāciju attiecībā pret mērķi nodrošināt televīzijas apraides pārraidi. Dažādās konkurējošās platformas (DTT, satelīta, IPTV platforma) ir savstarpēji aizstājamas. Tās visas spēj pārraidīt televīzijas pakalpojumus – gan bezmaksas, gan maksas televīzijas programmas –, kā par to liecina vairāki izmeklēšanas laikā sniegti piemēri, piemēram, tas, ka dažas komerciālās raidorganizācijas ir vairākkārt ziņojušas par nodomu šifrēt savu programmu HD versijas (153. apsvērums), tas, ka Skylink / M7 Group eksperimentēja ar maksas DTT pakalpojumu (91. apsvērums), un tas, ka Telly apsvēra IPTV kartes ieviešanu bezmaksas pakalpojumiem (154. apsvērums). Turklāt Čehija apstiprināja pakalpojumu aizstājamību, kad tā apgalvoja, ka galvenais risks pārejas laikā bija no nekontrolētas migrācijas izrietošais risks zaudēt auditoriju par labu citām platformām (103. apsvērums). Papildus tam Čehija apstiprināja, ka nav juridisku šķēršļu DTT šifrēšanai un maksas DTT pakalpojumu piedāvāšanai. Tādējādi DTT operatori var jebkurā laikā mainīt savu uzņēmējdarbības modeli.

(249)

Pat ja 700 MHz joslas atbrīvošana ietekmēja tikai DTT operatorus, Komisija nepiekrīt, ka atsauces sistēmu var noteikt šauri, lai tā precīzi sakristu ar atbalsta saņēmēju loku, t. i., konkrētiem DTT uzņēmumiem, kas ekspluatēja pārejas tīklus. Ja tiktu akceptēts, ka atsauces sistēma ietver tikai uz uzņēmumus, kurus ietekmē regulatīvs pasākums, tas nozīmētu, ka nevienai kompensācijai par regulatīvu pasākumu valsts atbalsta kontrole netiktu piemērota, jo tā nebūtu selektīva, tāpēc ka lielākā daļa regulatīvo pasākumu ir paredzēti konkrētiem tirgus segmentiem, ņemot vērā to iezīmes (un tādējādi attiektos tikai uz konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem). Tai pašā laikā visi tirgus segmenti ir pakļauti regulatīviem pasākumiem, kas rada atbilstības nodrošināšanas izmaksas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem šie pienākumi ir uzlikti. Kā paskaidrots iepriekš, Komisija uzskata, ka regulatīvo pasākumu ietekme, kas izriet no 700 MHz joslas atbrīvošanas, ir raksturīga DTT operatoru darbībai. Tāpēc atsauces sistēma selektivitātes pārbaudei nevar aprobežoties ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecas īpašs regulatīvs pienākums.

(250)

Viens atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka kompensācija var būt saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Tomēr nekas neliecina par to, ka paziņotais pasākums būtu saistīts ar kādām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Jebkurā gadījumā būtu jāatgādina, ka pasākums aizvien ir selektīvs, pat ja tā mērķis ir dot finansiālu priekšroku organizācijām, kuras tiek uzskatītas par sociālā ziņā to pelnījušām (143) vai tādām, kas uz tautsaimniecību rada tādu labvēlīgu ietekmi, kura pārsniedz to individuālās intereses (144). Pozitīvā ietekme, kas ir pārejai, kuru Čehija izstrādājusi 700 MHz joslas atbrīvošanas vajadzībām, nevar likt apšaubīt secinājumu par pasākuma selektivitāti.

(251)

Valsts pasākumi ietilpst LESD 107. panta 1. punkta darbības jomā, ciktāl tie rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uzskata, ka valsts piešķirts pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, ja tas var uzlabot saņēmēja konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas konkurē (145).

(252)

Kā paskaidrots iepriekšējās iedaļās, pasākums attiecas uz trim DTT operatoriem. Šie trīs operatori īpaši konkurē ar citiem operatoriem, kuri video apraidei izmanto citas tehnoloģiskās platformas (satelīta, kabeļa, IPTV platformu). CRa pieder pie grupas, kas darbojas starptautiskā līmenī (31. zemsvītras piezīme) vairākās darbības nozarēs ārpus DTT pārraides pakalpojumiem. Česká televize kā sabiedriska raidorganizācija konkurē ar komerciālām raidorganizācijām.

(253)

Viens atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka, lai pasākums būtu kropļojošs, tam būtu jāuzlabo saņēmēja konkurētspēja salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas konkurē, un norādīja, ka DTT operatori nekonkurē ar citām tehnoloģiskajām platformām un ka pasākums ir paredzēts, lai saņēmējiem kompensētu papildu izmaksas, kas papildus radušās valsts noteikto regulatīvo izmaiņu dēļ (169. apsvērums). Tomēr pietiek ar to, ka atbalsts ļauj saņēmējam uzņēmumam saglabāt lielāku konkurētspēju, nekā tā būtu bijusi, ja atbalsts nebūtu sniegts. Šajā kontekstā, lai uzskatītu, ka atbalsts izkropļo konkurenci, parasti pietiek ar to, ka atbalsts sniedz tā saņēmējam priekšrocību, atbrīvojot to no izdevumiem, kuri tam pretējā gadījumā būtu jāsedz, veicot ikdienas saimniecisko darbību (146).

(254)

Komisija uzskata, ka citu tehnoloģisko platformu konkurence ar atbalsta saņēmējiem, īpaši attiecībā uz dažādās platformās sniegto pakalpojumu galalietotājiem, ir pietiekami cieša, lai secinātu, ka pasākums draud izkropļot konkurenci LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Jebkurā gadījumā Komisija uzskata, ka pasākums draud izkropļot konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo pasākums stiprina trīs atbalsta saņēmēju konkurētspēju.

(255)

Tāpēc pasākums draud izkropļot konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(256)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pasākums atbilst LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un ir valsts atbalsts minētā panta nozīmē. Čehijas iestādes neapstrīdēja šo secinājumu.

(257)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā nevar izdarīt secinājumus par LESD 108. panta 3. punktā noteiktā nogaidīšanas pienākuma ievērošanu (lēmuma par procedūras sākšanu 101. apsvērums). Lēmuma par procedūras sākšanu 99. apsvērumā Komisija norādīja, ka attiecīgais ECA noteikums, uz kuru Čehija atsaucās kā uz nogaidīšanas klauzulu (147) un kurš grozīts ar digitālo grozījumu, atsaucās uz procedūrām Komisijā, bet atstāja rīcības brīvību valsts iestādēm. Turklāt atbalsta saņēmēji jau ir iesnieguši pieteikumus ČTB un tas ir veicis attiecināmo izmaksu revīziju. Tai pašā laikā lēmuma par procedūras sākšanu 100. apsvērumā Komisija norādīja, ka pasākuma juridiskajā pamatā nav sīki izklāstīti tādi atbalsta elementi kā attiecināmo izmaksu kategorijas, atbalsta maksimālā summa vai atbalsta intensitāte, ko Čehija aprakstījusi lēmumā par procedūras sākšanu. Turklāt Čehijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsts netiks izmaksāts, kamēr Komisija nebūs apstiprinājusi pasākumu (60. apsvērums).

(258)

Saskaņā ar judikatūru atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu brīdī, kad saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem atbalsta saņēmējam tiek piešķirtas tiesības to saņemt (148). Attiecīgo līdzekļu faktiskai nodošanai nav izšķirošas nozīmes.

(259)

Komisija norāda, ka Čehijas iestādes šajā procedūrā lojāli sadarbojas, lai ievērotu LESD 108. panta 3. punktā noteikto nogaidīšanas pienākumu. 2016. gada stratēģijā jau bija noteikts, ka valdībai būtu jāsniedz kompensācija, tiklīdz Komisija būs novērtējusi tās saderību ar iekšējo tirgu (149). Kopš 2016. gada decembra Čehijas iestādes pirms paziņošanas iesaistījās diskusijās ar Komisiju par dažādiem pasākumiem, kas saistīti ar 700 MHz joslas atbrīvošanu, arī par kompensāciju, kas attiecas uz pārejas tīklu ekspluatāciju (1. apsvērums). Čehija 2021. gada jūlijā paziņoja par pasākumu (3. apsvērums) un ir apņēmusies neizmaksāt atbalstu, kamēr Komisija nav apstiprinājusi pasākumu.

(260)

Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums ietver Čehijas iestāžu apņemšanos neizmaksāt atbalstu, kamēr nav paziņots Komisijas lēmums, ar ko apstiprina pasākumu. Tāpēc pat tad, ja digitālajā grozījumā iekļautā nogaidīšanas klauzula varēja atstāt Čehijas iestādēm rīcības brīvību, paziņotajā pasākumā šāda rīcības brīvība vairs nepastāv.

(261)

Visbeidzot, nogaidīšanas klauzulas efektivitāte tika sīkāk precizēta ar turpmāko ECA grozījumu, kas piemērojams no 2022. gada 1. janvāra (175. apsvērums). Tāpēc šajos apstākļos Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums kopā ar paskaidrojumu, ko Čehijas iestādes sniedza Komisijas īstenotajā procedūrā un ar tiesību akta grozījumu, atbilst LESD 108. panta 3. punktā noteiktajam nogaidīšanas pienākumam.

(262)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Čehija ir ievērojusi LESD 108. panta 3. punktā noteikto nogaidīšanas pienākumu.

(263)

Tā kā pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ir jānovērtē tā saderība ar iekšējo tirgu. Čehijas iestādes apgalvoja, ka pasākums ir saderīgs ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kurā ir norādīts, ka “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(264)

Tādējādi, lai atbalstu varētu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, pirmkārt, atbalstam ir jābūt paredzētam, lai veicinātu konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, un, otrkārt, atbalstam nedrīkst būt tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm (150).

(265)

Tā kā nav pamatnostādņu, kas attiektos tieši uz paziņotā pasākuma saderības novērtējumu, Komisija veiks novērtējumu, tieši pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(266)

Lēmuma par procedūras sākšanu 106. un 107. apsvērumā Komisija provizoriski secināja, ka pasākums palīdzēja trim DTT operatoriem attīstīt saimniecisko darbību zemes televīzijas pakalpojumu pārraides nozarē un tādējādi atbilst pirmajam kritērijam. Nav saņemtas piezīmes ar iebildumiem pret šo sākotnējo viedokli.

(267)

Paziņotā pasākuma mērķis ir kompensēt trim DTT operatoriem izmaksas, kas radušās, ekspluatējot pārejas tīklus, kuros izmanto modernizētus tehnoloģiskos standartus (DVB-T2/HEVC), vienlaicīgas apraides periodā, proti, pildot regulatīvu pienākumu, kas tiem noteikts saistībā ar 700 MHz joslas agrīnu atbrīvošanu. Lēmuma par procedūras sākšanu 106. apsvērumā Komisija norādīja, ka pasākums atbalstīja trīs DTT operatoru ekspluatēto tīklu modernizāciju, tādējādi ļaujot tiem piedāvāt labākus pakalpojumus. Tas ļāva DTT operatoriem palielināt jaudu savos tīklos un piedāvāt vairāk programmu, turklāt noteiktu skaitu programmu piedāvāt ar labāku video kvalitāti (nevis SD, bet HD) (151) un, iespējams, iekļaut maksas televīzijas piedāvājumus (152). Turklāt tas palīdzēja noturēt skatītājus un pieradināt tos pie jaunā zemes televīzijas standarta (DVB-T2/HEVC), tādējādi nodrošinot, ka auditorija ir gatava uzlabotajiem piedāvājumiem.

(268)

Ciktāl paziņotajam pasākumam ir stimulējoša ietekme (5.3.1.2. iedaļa), tas veicina trīs atbalsta saņēmēju saimniecisko darbību – DTT apraides pārraides pakalpojumu sniegšanu –, kompensējot izmaksas, kas radušās par pārejas tīklu ekspluatāciju atbilstoši modernizētajiem standartiem, kuri nodrošina, piemēram, lielāku jaudu un augstāku video kvalitāti, kā arī palīdzot saglabāt skatītāju skaitu. Turklāt galīgie tīkli guva labumu arī no pārejas tīklu iekārtu atkalizmantošanas, kā arī no tīklu konfigurācijas un stabilizācijas, kas tika veikta paralēlās apraides periodā. Jaunie zemes televīzijas standarti (DVB-T2/HEVC) arī sniedz būtiskus uzlabojumus mājsaimniecībām, jo īpaši ļauj tām saņemt daudzveidīgāku bezmaksas piedāvājumu (t. i., iespēju izmantot vairāk televīzijas kanālu) un uzlabotu kvalitāti (HD un Ultra HD).

(269)

Komisija arī norāda uz DTT platformas nozīmi bezmaksas televīzijas pakalpojumu pārraidē Čehijā, arī to pakalpojumu pārraidē, ko sniedz Čehijas sabiedriskā raidorganizācija, īpaši uz tās nozīmi sociālās kohēzijas, demokrātijas darbības un kopumā visas ekonomikas stiprināšanā. Komisija arī norāda, ka pasākums palīdz izpildīt EPaC lēmumā noteikto pienākumu, proti, atbrīvot 700 MHz joslu no zemes apraides pakalpojumiem, un ka tas cita starpā palīdz to izpildīt, veicinot pāreju uz spektra ziņā efektīvākām tehnoloģijām, īpaši uz DVB-T2/HEVC standartiem (16. apsvērums).

(270)

Lēmuma par procedūras sākšanu 112.–114. apsvērumā Komisija pauda šaubas par pasākuma stimulējošo ietekmi, jo DTT operatori sāka investēt pārejas tīklos no 2017. gada marta, pirms EPaC lēmuma pieņemšanas 2017. gada maijā, digitālā grozījuma pieņemšanas 2017. gada jūlijā un tehniskā pārejas plāna pieņemšanas 2018. gada augustā. Migrēšana sākās, arī pirms Čehija ar savām kaimiņvalstīm bija noslēgusi galīgos nolīgumus par frekvenču starptautisko koordināciju. Komisija norādīja, ka 2016. gada stratēģija, šķiet, nesniedz pietiekamus norādījumus par kompensācijas tvēruma un migrācijas procesa galvenajiem parametriem, tai skaitā par frekvenču koordināciju ar kaimiņvalstīm. Komisija arī norādīja, ka sākotnējie DVB-T raidītāji tika izslēgti 2020. gada oktobrī un tādējādi visas izmaksas jau bija radušās pirms Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanas par pasākumu.

(271)

Čehija paskaidroja, ka DTT operatori aktīvi paredzēja 700 MHz joslas atbrīvošanu jau 2013.–2016. gadā saistībā ar publiskajām diskusijām par procedūru un ierosinātajiem pasākumiem. Šā iemesla dēļ DTT operatori būtu investējuši pārejā pat pirms 2017. gada marta, pat ja šīs izmaksas netiktu kompensētas (108. apsvērums). Čehija apgalvoja, ka tas, ka par procesu Čehijas iestādes un skartie DTT operatori panāca vienprātību, nenovērš pasākuma stimulējošo ietekmi (99. apsvērums).

(272)

Turklāt CRa paskaidroja, ka pasākums ir daļa no 2016. gada stratēģijā aprakstīta pasākumu kopuma, kurš ir apspriests ar Komisiju. Tas arī apgalvoja, ka Komisija ir atzinusi, ka lietā SA.55742 apstiprinātajiem pasākumiem, kas izriet no tā paša juridiskā pamata, ir stimulējoša ietekme.

(273)

Uzņēmums CRa arī apgalvoja, ka stimulējošās ietekmes novērtējums būtu jābalsta uz spriedumu lietā Graphischer Maschinenbau (153), saskaņā ar kuru ir jāņem vērā plašāks konteksts, tai skaitā valsts iestāžu paziņojumi (184. apsvērums). Tas paskaidroja, ka pirms investīciju sākšanas tas jau pirms 2017. gada marta no Čehijas iestādēm bija saņēmis garantijas saistībā ar kompensācijas mehānismu (185. apsvērums): 2016. gada stratēģija bija svarīgs dokuments (186. apsvērums), kas bija kopš 2013. gada notikušo publisko diskusiju rezultāts, atbalsta saņēmējs aktīvi piedalījās ekspertu grupā, ko bija izveidojusi Čehijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija un kas piedalījās 2016. gada stratēģijas izstrādē (185. apsvērums), un ČTB jau 2016. gadā bija uzņēmumam CRa izsniedzis frekvenču atļaujas pārejas tīkliem (187. apsvērums).

(274)

Komisija vispirms norāda, ka 2016. gada stratēģijā jau principā bija noteikts, kādi pārejas tīkli tiks izveidoti un kādas būs to saiknes ar esošajiem tīkliem, kā arī ar nākotnes tīkliem (32. un 218. apsvērums). Turklāt Komisija norāda, ka pasākuma juridiskais pamats izriet no 2016. gada stratēģijas, digitālā grozījuma un tehniskā pārejas plāna, lasot tos kopsakarā. Digitālajā grozījumā ir sniegta sīkāka informācija par 2016. gada stratēģijā paredzēto kompensāciju, pieņemot, ka attiecināmas ir tās izmaksas, kuras radušās kopš 2016. gada stratēģijas pieņemšanas brīža (46. apsvērums). Tehniskajā pārejas plānā ir apstiprināti trīs pārejas tīkli un noteikti to darbības tehniskie nosacījumi, kuros parādīts, ka pārejas tīkli faktiski sākuši darboties pagātnē (t. i., 2017. gada martā – pārejas tīkls 12).

(275)

Lai gan, kā norādīts lēmuma par procedūras sākšanu 113. apsvērumā, 2016. gada stratēģija nav pasākuma juridiskais pamats stricto sensu (t. i., tā nepiešķir tiesības saņemt atbalstu), 2016. gada stratēģija bija svarīgs dokuments, uz kura pamata atbalsta saņēmēji varēja gūt pamatotu pārliecību, ka tie ekspluatēs vienu no pārejas tīkliem, uz kuriem attiecas pasākums. Tāpēc daži atbalsta saņēmēji varēja sākt pārejas tīklu būvniecības darbus, pamatojoties uz 2016. gada stratēģiju.

(276)

Šajā sakarā formālo stimulējošo ietekmi var izsecināt arī no tā, ka pastāvēja precīzas garantijas, ko dalībvalsts sniegusi atbalsta saņēmējiem un kas tiem ļāva sākt darbus, pašiem uzņemoties risku. Fakts, ka visas izmaksas bija radušās pirms tam, kad Komisija apstiprināja pasākumu, nav noteicošais, lai konstatētu formālas stimulējošas ietekmes (ne)esību. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka 272. apsvērumā uzskaitītie elementi ir pietiekami, lai pierādītu, ka Čehijas iestādes trim atbalsta saņēmējiem sniedza precīzas garantijas, kas bija pietiekamas, lai pamatotu darbu sākšanu pirms to aktu oficiālas pieņemšanas, kuros paredzēts pasākums. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka CRa sāka paralēlo apraidi pirms digitālā grozījuma pieņemšanas daļā Čehijas teritorijas un uz laiku līdz četriem mēnešiem (t. i., no 2017. gada marta līdz 2017. gada jūlijam), tāpēc CRa pirms digitālā grozījuma pieņemšanas uz savu risku bija radušās tikai neliela daļa no pārejas tīklu ekspluatācijas kopējām izmaksām (154). Saskaņā ar tehnisko pārejas plānu DB sāka paralēlo apraidi tikai 2017. gada augustā un Česká televize – 2018. gada martā, un tas nozīmē to, ka abos gadījumos atbalsta saņēmēji sāka apraidi pēc digitālā grozījuma pieņemšanas.

(277)

Ņemot vērā iepriekš minēto, formālo stimulējošo ietekmi neatspēko darbu uzsākšana pirms to aktu oficiālās pieņemšanas, kuros paredzēts pasākums. Tomēr ar šādas formālas ietekmes esību nepietiek, jo paziņotajam pasākumam ir nepieciešama būtiska stimulējoša ietekme.

(278)

Lai plānotais atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu, tam jābūt stimulējošai ietekmei. Tāpēc ir jāpierāda, ka, ja plānotā atbalsta nebūtu, investīcijas attiecīgā projekta īstenošanai netiktu veiktas. Turpretī, ja izrādās, ka šādas investīcijas būtu veiktas arī bez plānotā atbalsta, ir jāsecina, ka vienīgās šā atbalsta sekas ir tādas, ka tiek uzlabota atbalstu saņemošā(-o) uzņēmuma(-u) finansiālā situācija, bet netiek izpildīta LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā prasība, ka tam ir jābūt nepieciešamam konkrētu darbību attīstībai (155).

(279)

Komisija aktīvi atbalstīja 700 MHz joslas pieejamības nodrošināšanu bezvadu platjoslas pakalpojumu sniegšanai un nepieciešamību pielāgot zemes apraides pārraides pakalpojumiem pieejamo spektru (14. apsvērums). EPaC lēmumā, ko likumdevēji pieņēma 2017. gada maijā, bija noteikts pienākums līdz 2020. gada 30. jūnijam 700 MHz joslu piešķirt tikai bezvadu platjoslas pakalpojumiem un atzīts, ka šī josla ir vērtīgs resurss, kas var palīdzēt nodrošināt gan papildu jaudu, gan universālu pārklājumu bezvadu platjoslas pakalpojumiem, īpaši lauku, kalnu un salu rajonos, kā arī izmantošanai telpās. Tāpēc zemes apraides pakalpojumu sniegšanai līdz tam pašam datumam principā bija jāatbrīvo 700 MHz joslā izmantotās frekvences (15. apsvērums).

(280)

EPaC lēmumā tika atzīta iespēja dalībvalstīm attiecīgā gadījumā un saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem kompensēt tiešās izmaksas, kas saistītas ar 700 MHz joslas atbrīvošanu, cita starpā, lai veicinātu pāreju uz spektra ziņā efektīvākām tehnoloģijām, un tika īpaši pieminēti DVB-T2/HEVC standarti (16. apsvērums).

(281)

Komisija valsts atbalsta noteikumu kontekstā ir izskatījusi vairākus pasākumus, kas īstenoti, lai DTT operatori atbrīvotu 700 MHz joslu, un nav cēlusi iebildumus pret pasākumiem, kuru mērķis bija finansēt tādu tehnisko iekārtu nomaiņu un pielāgošanu, kas vajadzīgas, lai pabeigtu frekvenču pārveidošanu no 700 MHz joslas uz joslu zem 700 MHz (156). Šajos gadījumos Komisija atzina, ka tirgus nepilnība var izpausties kā koordinācijas problēma, ja tirgus dalībnieki nevēlas vienoties par kopīgu grafiku attiecīgo frekvenču atbrīvošanai, vai pastāvēt gadījumos, kad tie nepietiekami internalizē attiecīgo frekvenču atbrīvošanas pozitīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā. Minētajos gadījumos atbalsta pasākumi neattiecās uz DTT tīklu tehnoloģisko modernizāciju. Šajā sakarā Komisija jau ir apstiprinājusi pasākumu, ar ko atbalsta no frekvences atkarīgo iekārtu nomaiņu Čehijā un kas piemērojams arī trim atbalsta saņēmējiem (lēmums lietā SA.55742).

(282)

Tomēr pasākumi, kas ietver atbalstu DTT platformas tehnoloģiskai modernizācijai, pat ja tie ir saistīti ar 700 MHz joslas atbrīvošanu, var ietekmēt konkurences status quo dažādu to tehnoloģisko platformu (piemēram, DTT, satelīta, kabeļa, IPTV platformas) vidū, kuras var izmantot televīzijas apraidei. Parasti tiek gaidīts, ka tehnoloģiskā modernizācija sniegs (un tā arī faktiski sniedz) priekšrocības, ko šādu pasākumu atbalsta saņēmēji var komerciāli izmantot un ko, ja atbalsta nebūtu, šie saņēmēji parasti īstenotu paši. Acīmredzamākās priekšrocības, ko dod pāreja uz DVB-T2/HEVC, ir lielāka pārraides jauda (vienam un tam pašam spektram) un labāka videodatu saspiešana, kas ļauj palielināt to televīzijas kanālu skaitu, kurus DTT tīkls vienlaicīgi var pārraidīt, un/vai uzlabot video kvalitāti (piemēram, augstāka video izšķirtspēja).

(283)

Šo iemeslu dēļ Komisija šādu pasākumu novērtējumā īpašu nozīmi ir piešķīrusi stimulējošajai ietekmei un tirgus nepilnības esībai, ņemot vērā to, ka, izņemot ārkārtas apstākļus, DTT operatoriem vajadzētu spēt finansēt tehnoloģisko modernizāciju, neizmantojot valsts atbalstu.

(284)

Komisija 2024. gada aprīlī apstiprināja Slovākijas pasākumu, kas ietvēra atbalstu pārejai uz DVB-T2 standartu vienam no četriem DTT tīkliem, kā arī ar to saistītajai informācijas kampaņai (lēmums lietā SA.55953). Minētajā lietā Komisija uzskatīja, ka pastāv ārkārtas apstākļi, kas pamato valsts atbalstu tehnoloģiskajai modernizācijai. Konkrētāk, Komisija uzskatīja, ka bez atbalsta DTT operatoram Slovākijā nebūtu stimula īstenot 700 MHz joslas atbrīvošanai nepieciešamo modernizāciju, tādējādi apdraudot DTT pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību galalietotājiem pēc minētās joslas atbrīvošanas. Šajā sakarā Komisija norādīja uz Slovākijas DTT tirgus lejupslīdes tendenci (t. i., 2022. gadā tas bija samazinājies par vismaz 45 % līdz tirgus daļai, kas bija mazāka par 10 % (157)) un zemo DVB-T2 izplatību Slovākijā (t. i., 80 % iedzīvotāju būtu saderīgi uztvērēji tikai pēc 2024. gada) (158). Turklāt, ņemot vērā tirgus daļas samazināšanos un raidorganizāciju atteikšanos finansēt modernizāciju, pakalpojumu sniedzējs nevarēja gaidīt, ka tas atgūs tehnoloģiskās modernizācijas izmaksas. Tajā pašā laikā tehnisku iemeslu dēļ migrācija uz joslu zem 700 MHz nevarētu notikt bez modernizācijas.

(285)

Šajā lietā paziņotais pasākums atbalsta tehnoloģisku pāreju uz progresīvākiem standartiem – DVB-T2/HEVC. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atzina pasākuma pozitīvo ietekmi uz DTT pakalpojumu attīstību un nepārtrauktību 700 MHz joslas atbrīvošanas kontekstā, kā arī mediju, arī televīzijas pakalpojumu, svarīgo lomu sociālajā kohēzijā, demokrātijas darbībā un ekonomikā kopumā. Tomēr Komisija provizoriski uzskatīja, ka pasākums sniedzas tālāk par status quo saglabāšanu, ļaujot DTT operatoriem saglabāt konkurētspēju, vienlaikus samazinot to investīciju izmaksas, kas citiem operatoriem, piemēram, satelīttelevīzijas operatoriem, ir jāsedz ar privātiem resursiem (89. apsvērums).

(286)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija arī pauda šaubas par pasākuma stimulējošo ietekmi. Komisija atzina, ka trim DTT operatoriem, kuriem ir frekvenču izmantošanas tiesības, var nebūt komerciāla stimula atbrīvot noteiktu spektra daļu un pāriet uz citu spektra daļu par labu bezvadu sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kā prasīts EPaC lēmumā (lēmuma par procedūras sākšanu 109. un 110. apsvērums). Tajā pašā laikā Komisija pauda šaubas par to, vai paziņotajam pasākumam ir stimulējoša ietekme, jo DTT operatoriem bija komerciāli ieguvumi, kas varētu stimulēt tos investēt tehnoloģiskajā modernizācijā pēc savas iniciatīvas: i) migrācija ietver tīklu tehnisko modernizāciju, kas palielina to jaudu un kvalitāti, ii) digitālais grozījums ļāva operatoriem pagarināt licences līdz 2030. gadam, tā uzlabojot investīciju paredzamību, iii) Čehijas iestāžu ieceri nākotnē izvērst divus papildu tīklus varētu uzskatīt par pozitīvu perspektīvu tirgus attīstībai (lēmuma par procedūras sākšanu 111. un 112. apsvērums).

(287)

Iesniegtajos apsvērumos viens atbalsta saņēmējs atgādināja (4.3.5. iedaļa), ka DTT operatori nebija gatavi investēt tehnoloģiskajā modernizācijā laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam, ņemot vērā to, ka investīciju cikls elektronisko sakaru nozarē parasti aptver 12–15 gadus un ka DTT operatori vēl nebija atguvuši 2012. gadā pabeigtās investīcijas, kas veiktas saistībā ar pārslēgšanos no analogā uz ciparu formātu. 700 MHz joslas agrīna atbrīvošana (2020. gada jūnijā) arī bija pretrunā spēkā esošajiem komerclīgumiem ar televīzijas raidorganizācijām un televīzijas uztvērēju atjaunošanas ciklam mājsaimniecībās. Atbalsta saņēmējs norādīja, ka, pat ja pēc pārejas uz DVB-T2 tīklu datu jauda ir palielinājusies, tas nav varējis pārdot visu jauno tīklu jaudu un tā ieņēmumi pēc pārejas uz DVB-T2 ir pat samazinājušies. Čehija piekrita šiem apsvērumiem un norādīja, ka kopumā tika pieņemts, ka dabiskā pāreja uz DVB-T2 tehnoloģiju būtu notikusi no 2022.–2024. gada kopā ar viena līdz divu papildu DVB-T2 apraides tīklu darbības sākšanu (97. un 98. apsvērums).

(288)

Turklāt Čehija paskaidroja, ka Čehijas DTT tirgus ir saglabājies salīdzinoši stabils, neraugoties uz DTT tirgus daļas samazināšanos (no 60 % pirms pārejas līdz 52,9 % 2023. gadā) (101. un 102. apsvērums). DTT apgrozījumu galvenokārt veido ieņēmumi no bezmaksas raidorganizācijām, un tādējādi tas galu galā ir atkarīgs no televīzijas reklāmas tirgus, kas balstās uz auditoriju (102. apsvērums). Galvenais risks pārejas laikā bija risks zaudēt auditoriju nekontrolētas migrācijas dēļ. Šis subjektīvais risks lika raidorganizācijām pēc pārejas vienoties par jaunu – zemāku – atlīdzību DTT operatoriem (103. apsvērums).

(289)

Turklāt saskaņā ar Čehijas sniegto informāciju, neraugoties uz pārraidīto televīzijas kanālu skaita pieaugumu, trīs DTT operatori nevarēja gūt komerciālu labumu no pārejas, to ieņēmumi un rentabilitāte ir samazinājušies un tie ir saskārušies ar ievērojamām ar pārejas tīkliem saistīto investīciju un pakalpojumu izmaksām, par kurām raidorganizācijām netika izrakstīti rēķini (105. apsvērums).

(290)

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā 12–15 gadu investīciju ciklu un to, ka iepriekšējā būtiskā DTT tehnoloģiskā modernizācija tika pabeigta 2012. gadā, iepriekš minētie elementi apstiprina, ka DTT tīklu modernizācija laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam, kas paredzēta tehniskajā pārejas plānā, neietilpa parastajā investīciju ciklā nevienam no četriem DTT operatoriem, tai skaitā trim atbalsta saņēmējiem, kuriem bija jāekspluatē pārejas tīkli, un ceturtajam operatoram, kuram nebija tāda pienākuma, bet kuram bija jāizmanto modernizētās tehnoloģijas savā galīgajā tīklā. Šķiet pamatoti gaidīt, ka DTT operatori būtu turpinājuši savu esošo uzņēmējdarbības modeli, kura pamatā ir DVB-T, līdz sākotnējo atļauju termiņa beigām 2021.–2024. gadā, un tas atbilstu arī to esošajiem komerclīgumiem ar televīzijas raidorganizācijām. Turklāt, kā atgādināja CRa, 2016. gada stratēģijā pārslēgšanās uz DVB-T2 jau bija aprakstīta kā obligāts process, kurā raidorganizācijas atkārtoti bija atteikušās sniegt savu ieguldījumu.

(291)

Čehija un atbalsta saņēmēji arī pievērsās šaubām, ko Komisija bija paudusi lēmuma par procedūras sākšanu 124. apsvēruma a) punktā attiecībā uz vairākiem elementiem: i) Čehijas iestādes un zemes televīzijas nozare bija apzinājušas DVB-T2 un HEVC standartu priekšrocības vairākus gadus pirms 700 MHz joslas atbrīvošanas pienākuma; ii) CRa 2011. gada pārskatā minēts, ka DVB-T2 varētu palīdzēt attīstīt tā uzņēmējdarbību, iii) CRa testēja DVB-T2 tehnoloģiju jau 2012. gadā. Šajā sakarā tika paskaidrots, ka DVB-T2 tehnoloģijas eksperimentālie testi tika veikti 2012. gadā, bet operatori parasti investē jaunu tehnoloģiju verifikācijā, taču tas nenozīmē, ka tie nekavējoties ieviesīs šīs tehnoloģijas (100. apsvērums). Piemēram, CRa testēja DVB-T tehnoloģiju 1999. gadā, bet pabeidza tās ieviešanu tikai 2012. gadā (181. apsvērums). Tāpat DVB-T2 tehnoloģijas pieminēšana CRa 2011. gada pārskatā nenozīmē, ka bija noteikts kāds laika grafiks tās komerciālai izmantošanai nākotnē (182. apsvērums). Komisija uzskata, ka šie paskaidrojumi ir pamatoti, jo gan iestādes, gan operatori var izrādīt interesi par jauniem pārraides un kodēšanas standartiem un pat veikt šādu tehnoloģiju eksperimentālus testus krietni pirms to komerciālās ieviešanas.

(292)

Tomēr ar to, ka regulatīvā iejaukšanās pamudināja DTT operatorus investēt ārpus to parastā investīciju cikla, nepietiek, lai secinātu, ka atbalsta saņēmējiem nebija stimula investēt pēc savas iniciatīvas. Konkrētāk, pārejas tīklu ekspluatācija sniedz ieguvumus galvenokārt trim DTT operatoriem, jo ļāva tiem pāriet uz modernizēto tehnoloģiju, vienlaikus samazinot risku šajā procesā zaudēt auditoriju. Turklāt iekārtas, uz kurām attiecas kompensācija, tiek daļēji atkalizmantotas galīgajos tīklos. Kā sīkāk aplūkots 5.3.2.4.3. iedaļā, paziņotais pasākums ietver kompensāciju par iekārtu nolietojumu grāmatvedības vajadzībām, kurš radies laikā, kamēr tās izmantotas pārejas tīklos, bet šāds nolietojums grāmatvedības vajadzībām pārsniedz iekārtu faktisko nodilumu. Tāpēc Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums arī palīdz finansēt galīgo tīklu modernizāciju.

(293)

Turklāt Komisija lēmuma par procedūras sākšanu 124. apsvēruma b)–e) punktā jau norādīja, ka ir citi elementi, kas varētu pozitīvi ietekmēt DTT operatoru tirgus perspektīvas un stimulēt tos investēt tehnoloģiskajā modernizācijā (pat ārpus parastā investīciju cikla). Pirmkārt, DTT operatori, kad tie bija sākuši gatavoties tehnoloģiskajai modernizācijai, varēja pamatoti gaidīt savu licenču pagarināšanu līdz 2030. gadam, pamatojoties uz digitālo grozījumu un kā jau paredzēts 2016. gada stratēģijā. Ja tie būtu veikuši investīcijas 2017.–2020. gadā, tie būtu varējuši pamatoti gaidīt, ka to investīcijas līdz minētajam termiņam būtu amortizētas, tādējādi būtu nodrošināta investīciju paredzamība. Otrkārt, sākotnējie DTT tīkli darbojās gandrīz ar pilnu jaudu, un konkurējošās televīzijas platformas, piemēram, satelīta platforma, jau bija modernizējušas savas sistēmas un tāpēc varēja uzlabot sava satura kvalitāti. Konkurences spiediena dēļ DTT operatoriem bija jāinvestē tehnoloģiskajā modernizācijā, lai saglabātu savu stāvokli tirgū un nezaudētu galalietotājus. Tehnoloģiskā modernizācija ļāva DTT platformai kopumā saglabāt savu tirgus daļu. Visbeidzot, Čehijas iestādes jau bija paudušas plānus pievienot divus jaunus DTT tīklus, tādējādi norādot, ka pastāv komerciāla interese attīstīt šo platformu.

(294)

Šajā situācijā, kad pārejas tīklu ekspluatācija sniedz skaidrus komerciālus ieguvumus trim DTT operatoriem, kad kompensācija daļēji finansē arī modernizētajos galīgajos tīklos veikto investīciju izmaksas un kad bija pozitīvas tirgus perspektīvas ar investīciju paredzamību līdz 2030. gadam, ir ļoti svarīgi pārliecināties, vai atbalsta saņēmēji būtu veikuši investīcijas pēc savas iniciatīvas.

(295)

Neraugoties uz to, ka Komisija jautāja par ekonomiskajiem aprēķiniem, kuri veikti laikā, kad sākās investēšana, un kuros salīdzināta paātrinātās pārejas inkrementālā ietekme (operatoru rentabilitātes ziņā) (lēmuma par procedūras sākšanu 143. apsvērums), ne Čehija, ne atbalsta saņēmēji nav iesnieguši attiecīgā laika darījumdarbības plānus, kas atbilstu lēnākas pieņemšanas scenārijam (t. i., pieņemšanai no 2022.–2024. gada), ne arī salīdzinājuši šos darījumdarbības plānus ar Čehijas prasītās paātrinātās pārejas scenāriju. Čehija apgalvoja, ka laikā, kad pasākums sākotnēji bija paredzēts, šādi darījumdarbības plāni nepastāvēja (134. apsvērums), un atsaucās uz atjaunināto ADL pētījumu. Tomēr Komisija norāda, ka, lai gan atjauninātajā ADL pētījumā tika analizēti vairāki scenāriji (i) pāreja uz DVB-T2 ar paralēlu apraidi, ii) pāreja uz DVB-T2 bez paralēlas apraides un iii) DVB-T saglabāšana, kā rezultātā samazinās pārklājums) un sniegts dažādo scenāriju izmaksu kvalitatīvs un kvantitatīvs novērtējums (45. apsvērums), tajā netika aplēsti iespējamie ieņēmumi vai tehnoloģiskās modernizācijas ietekme uz DTT operatoru rentabilitāti. Turklāt atjauninātajā ADL pētījumā šie scenāriji netika salīdzināti ar lēnākas pieņemšanas scenāriju (t. i., pieņemšanu no 2022.–2024. gada), kurš, kā Čehija paskaidrojusi, tika atmests agrīnā posmā (87. zemsvītras piezīme). Komisija norāda, ka tā nav saņēmusi arī attiecīgā laika darījumdarbības plānu ex post rekonstrukciju.

(296)

Komisija atzīst, ka Čehijas iestāžu ex post sniegtā informācija par DTT tirgu liecina, ka gados tūlīt pēc pārejas CRa un DB guva mazākus ieņēmumus un tiem bija mazāka rentabilitāte. Tomēr, pat ja pāreja varētu samazināt rentabilitāti īstermiņā, tai varētu būt pozitīva ietekme ilgākā laikposmā (pieņemot, ka zemākus ieņēmumus un zemāku rentabilitāti faktiski ir izraisījusi pāreja, nevis citi iemesli, piemēram, galalietotāju interese izmantot daudzveidīgākus pakalpojumus un kanālus, ko nodrošina citas platformas). Turklāt paātrināts nolietojums grāmatvedības vajadzībām īstermiņā arī var pazemināt rentabilitāti. Pie tam bez hipotētiskas analīzes nav iespējams pārliecināties, vai pāreja faktiski nav novērsusi sliktāku finansiālo rezultātu (piemēram, auditorijas zaudēšanu citām platformām), kāds būtu, ja investīcijas nebūtu veiktas. Jebkurā gadījumā Komisija norāda, ka CRa un DB rentabilitāte nešķita apdraudēta pēc tam, kad tie bija seguši pārejas vajadzībām veiktās investīcijas. Konkrētāk, CRa rentabilitāte grupas līmenī pirms pārejas (t. i., 2017. gadā) un pēc tās (t. i., 2023. gadā) bija līdzīga. DB rentabilitāte pēc pārejas bija pazeminājusies, bet tā peļņas norma saglabājās [0–50] % apmērā (106. apsvērums).

(297)

Attiecībā uz trešo atbalsta saņēmēju Česká televize Komisija uzskata, ka tā darījumdarbības plāns pārejas rezultātā nebija apdraudēts, ņemot vērā to, ka Česká televize ir sabiedriska raidorganizācija, tās budžets ievērojami pārsniedz pārejas tīkla ekspluatācijas izmaksas un tās galvenais finansējuma avots nav atkarīgs no reklāmas (159).

(298)

Šajā situācijā Komisija uzskata, ka Čehija nav pierādījusi, ka CRa un DB ieņēmumu un rentabilitātes pazemināšanos tūlīt pēc pārejas izraisīja regulatīvā iejaukšanās (vai drīzāk citas tirgus norises). Čehija nav arī kvantificējusi regulatīvās iejaukšanās atšķirīgo ietekmi (ja tāda ir) uz DTT operatoru rentabilitāti vidējā termiņā. Ņemot vērā darījumdarbības plānu trūkumu un DTT platformas attīstību pēc pārejas, Komisija uzskata, ka Čehija nav pamatojusi, ka regulatīvās izmaksas atsver iespējamos pozitīvos komerciālos ieguvumus operatoriem.

(299)

Jebkurā gadījumā, pat pieņemot, ka regulatīvās izmaksas varētu atsvērt iespējamos komerciālos ieguvumus (vai pat pieņemot, ka komerciālu ieguvumu nav), nekas neliecina par to, ka iespējamā ietekme uz DTT operatoru rentabilitāti radītu risku DTT platformas darbības nepārtrauktībai. Turklāt Komisija uzskata, ka ex post dati vēl vairāk apstiprina, ka DTT tirgus ir stabils un ka regulatīvie pienākumi nav smagi ietekmējuši trīs atbalsta saņēmējus (CRa un DB pēc pārejas ir saglabājuši rentabilitāti, un Česká televize budžets ievērojami pārsniedz pārejas tīkla ekspluatācijas izmaksas). Tāpēc Komisija uzskata, ka DTT operatori spēja absorbēt regulatīvās izmaksas. To apstiprina arī tas, ka iespējamie atbalsta saņēmēji turpināja gūt peļņu arī bez atbalsta izmaksāšanas. Turklāt, lai gan DTT tirgus daļa pēc pārejas ir samazinājusies no 60 % līdz 52,9 %, tas ir saglabājies salīdzinoši stabils, un tam būtu jānodrošina investīciju stabilitāte. Savukārt situācijā, kas novērtēta lēmumā lietā SA.55953, DTT tirgus daļa Slovākijā bija strauji samazinājusies vismaz par 45 % un pēc pārejas bija tikai mazāka nekā 10 %.

(300)

Uz pēdējo minēto lietu atsaucās arī Čehija, apgalvojot, ka, tāpat kā Slovākijas DTT operatoriem, Čehijas DTT operatoriem nebija komerciāla stimula modernizēt savus tīklus laikposmā, kas nepieciešams 700 MHz atbrīvošanai (92., 95. un 96. apsvērums). Čehija apgalvoja, ka tad, ja Komisija neapstiprinās paziņoto pasākumu, varētu rasties nevienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm. Komisija neuzskata, ka novērtējums šajā lietā var radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm, jo attiecīgās situācijas nav salīdzināmas (kā paskaidrots iepriekš), un norāda, ka tā cenšas novērtēt katru gadījumu atsevišķi.

(301)

Tāpēc Komisija secina, ka paziņotajam pasākumam nav stimulējošas ietekmes. Tā kā paziņotajam pasākumam nav stimulējošas ietekmes, tas nevar veicināt saimnieciskās darbības attīstību. Pat tikai šā iemesla dēļ paziņoto pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tomēr Komisija pilnīguma labad novērtē arī pārējos nosacījumus, kas jāizpilda, lai pasākumu varētu uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar minēto noteikumu.

(302)

Lai secinātu, ka pasākums nepamatoti neietekmē tirdzniecības apstākļus tādā mērā, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, Komisijai ir jāpārbauda pasākuma pozitīvā ietekme un tas, vai pasākuma negatīvā ietekme ir samazināta līdz minimumam, proti, vai pasākums ir nepieciešams, piemērots un samērīgs.

(303)

Lēmuma par procedūras sākšanu 118. un 119. apsvērumā Komisija provizoriski uzskatīja, ka pasākumam ir pozitīva ietekme, jo tas veicina konkrētu tādu saimniecisko darbību attīstību, kuras ir svarīgas labi funkcionējošai mediju videi un mediju plurālismam, funkcionējošai demokrātijai, kā arī dalībvalstu ekonomikai. Medijiem kopumā, arī televīzijas pakalpojumiem, ir svarīga nozīme sociālajā kohēzijā, jo tie nodrošina plašu iedzīvotāju aptvērumu, īpaši lauku apvidos.

(304)

Viens sūdzības iesniedzējs piekrita, ka labi funkcionējoša mediju vide un mediju plurālisms ir svarīgi funkcionējošai demokrātijai un ekonomikai, tomēr apgalvoja, ka pasākuma pozitīvā ietekme ir ierobežota. Konkrētāk, tas norādīja, ka nav tiesību normas vai līgumiskas garantijas, kas liegtu komerciālajām raidorganizācijām šifrēt programmas, izmantojot DVB-T2 (153. apsvērums).

(305)

Čehija nepiekrita, ka pozitīvā ietekme ir ierobežota, ņemot vērā to, ka dažādās tehnoloģiskās platformas izmanto atšķirīgus ekonomikas modeļus. DTT gadījumā dominējošais modelis ir bezmaksas televīzija, kas nozīmē, ka televīzijas signāla pārraides izmaksas DTT operatoram sedz raidorganizācijas, savukārt skatītājiem piekļuve ir bez maksas. Alternatīvajās platformās skatītāji maksā gan par signāla pārraidi, gan par saturu (136. apsvērums). Čehija arī paskaidroja, ka pārejas uz DVB-T2/HEVC rezultātā mājsaimniecības nu ir labāk aprīkotas ar uztveršanas iekārtām un tas ir devis labumu arī citām konkurējošām televīzijas signālu izplatīšanas platformām (137. apsvērums).

(306)

Komisija konstatē, ka DTT platforma pārejas laikā bija un pašlaik joprojām ir galvenā platforma, ko izmanto bezmaksas televīzijas pakalpojumu sniegšanai Čehijā. Pirms pārejas (t. i., 2017. gadā) 60 % iedzīvotāju televīzijas pakalpojumiem izmantoja šo platformu (101. apsvērums). Turklāt viens atbalsta saņēmējs norādīja uz pētījumiem, kas liecina, ka valstīs ar augstu DTT izplatību, piemēram, Čehijā, nevar gaidīt, ka citas platformas aizstās DTT platformu (212. apsvērums).

(307)

Papildus tam Komisija norāda, ka Čehijas pieņemtie regulatīvie pasākumi palīdz izpildīt EPaC lēmumā noteiktos pienākumus, proti, 700 MHz joslas atbrīvošanu, ko veic zemes apraides pakalpojumi. Paziņotais pasākums arī atvieglo pāreju uz spektra ziņā efektīvām tehnoloģijām, piemēram, DVB-T2 un HEVC.

(308)

Tomēr Komisija uzskata, ka Čehijas apgalvoto pozitīvo ietekmi ir izraisījis nevis paziņotais pasākums, jo kompensācijai nebija stimulējošas ietekmes uz DTT operatoru rīcību (301. apsvērums), bet gan regulatīvie pasākumi, kas paredz pārejas tīklus 700 MHz joslas atbrīvošanas kontekstā. Līdz ar to, lai gan regulatīvajiem pasākumiem, kuru mērķis bija nodrošināt DTT pakalpojumu nepārtrauktību 700 MHz joslas atbrīvošanas laikā (t. i., pārejas tīklu ekspluatāciju), bija pozitīva ietekme, jo to mērķis bija veicināt atbalsta saņēmēju darbības, kompensācija par tehnoloģisko pāreju uz DVB-T2, kas tika veikta, izbūvējot un ekspluatējot pārejas tīklus, neradīja pozitīvu ietekmi uz šo darbību attīstību (vai šī ietekme bija ierobežota), jo nebija iespējams konstatēt, ka pasākums stimulēja trīs atbalsta saņēmējus veikt darbības, ko tie nebūtu veikuši, ja nebūtu šo pasākumu, kā arī šī kompensācija nebija nepieciešama šo darbību attīstībai (5.3.2.2.2. iedaļa).

(309)

Tāpēc Komisija secina, ka paziņotajam pasākumam nav pozitīvas ietekmes (vai šī ietekme bija ierobežota).

(310)

Valsts atbalsts būtu jāizmanto situācijās, kurās atbalsts var nodrošināt tādu būtisku uzlabojumu, kādu tirgus pats par sevi nevar sniegt. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai pastāv tirgus nepilnība un vai attiecināmo izmaksu kompensācija ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi netraucēti atbrīvot 700 MHz joslu, īpaši par to, vai attiecināmās izmaksas var kvalificēt kā tiešās izmaksas, kā noteikts EPaC lēmumā.

(311)

Lēmuma par procedūras sākšanu 122. un 123. apsvērumā Komisija atzina, ka iepriekšējās lietās tā ir atzinusi, ka piekļuvi spektram un tā izmantošanu reglamentē valsts iestādes un ka 700 MHz joslas atbrīvošana līdz 2020. gadam ir regulatīvs pasākums, kas tiek koordinēts ES līmenī, tāpēc tas nav tirgus ziņā. Tirgus dalībnieki varētu nevēlēties brīvprātīgi vienoties par kopīgu grafiku spektra atbrīvošanai un izmaiņu veikšanai tīkla konfigurācijā, tai skaitā pārraides standartā (koordinācijas problēma), vai neņem vērā pozitīvo ietekmi, ko rada šī atbrīvošana un izmaiņas (pozitīvas eksternalitātes) (sk. arī 281. apsvērumu un 156. zemsvītras piezīmi). Tas ir tāpēc, ka operatori parasti plāno savu darbību līdz spektra piešķīrumu spēkā esības termiņa beigām, bet tas bija vēlāks par 700 MHz joslas atbrīvošanas termiņu.

(312)

Lēmuma par procedūras sākšanu 126. apsvērumā Komisija pauda šaubas par to, vai attiecināmo izmaksu kompensācija ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi netraucēti atbrīvot 700 MHz joslu, īpaši par to, vai tās var kvalificēt kā tiešās izmaksas EPaC lēmuma 6. panta nozīmē (lēmuma par procedūras sākšanu 126. apsvērums). Komisija arī pauda šaubas par to, vai pirms galīgo tīklu darbības sākšanas bija jāizveido pārejas tīkli (lēmuma par procedūras sākšanu 128. apsvērums) un vai bija vajadzīgs vienlaicīgas apraides periods (lēmuma par procedūras sākšanu 130. apsvērums). Komisija lūdza sniegt piezīmes par nepieciešamību kompensēt DVB-T2 pārraides iekārtu izmaksas (īpaši to iekārtu izmaksas, kas vajadzīgas, lai novērstu būtiskus traucējumus), HEVC iekārtu un citu iekārtu izmaksas (lēmuma par procedūras sākšanu 129. apsvēruma a)–c) punkts).

(313)

Kā norādīts 311. apsvērumā, radiofrekvenču spektra regulēšanu veic valsts iestādes saskaņā ar Savienības regulējumu. Tehnisko pārraides standartu noteikšana (t. i., DVB-T2/HEVC standartu izmantošanas noteikšana par obligātu) ietilpst šajās regulatīvajās pilnvarās. Turklāt EPaC lēmumā dalībvalstīm tika ieteikts apsvērt pāreju uz spektra ziņā efektīvākām tehnoloģijām saistībā ar 700 MHz joslas atbrīvošanu un tika īpaši pieminēti DVB-T2/HEVC standarti (16. apsvērums). Spektra efektīva izmantošana ir viens no galvenajiem ES tiesiskā regulējuma pamatprincipiem (160). Tāpēc, lai gan EPaC lēmums neuzspieda pāreju uz efektīvākām tehnoloģijām, tas atstāja dalībvalstīm rīcības brīvību paredzēt šādus pasākumus 700 MHz joslas atbrīvošanas procesā, pamatojoties uz valsts apstākļiem.

(314)

Čehija sniedza vairākus argumentus, kuros paskaidrots, kāpēc tā uzskatīja, ka 700 MHz joslas atbrīvošanas procesā ir vajadzīga tehnoloģiskā modernizācija (111. apsvērums), un īpaši atsaucās uz to, ka frekvenču starptautiskās koordinācijas dēļ bez tehnoloģiskas modernizācijas nav iespējams veikt frekvenču tiešu pārkārtošanu. Bez modernizācijas Čehija būtu bijusi pakļauta nopietniem DTT televīzijas apraides traucējumiem un ievērojamam signālu pieejamības zudumam, nespētu uzturēt esošos četrus DTT tīklus ar 98 % pārklājumu un nevarētu sasniegt politikas mērķi izvērst divus papildu DTT tīklus. Turklāt esošie DVB-T tīkli nebūtu saderīgi ar kaimiņvalstīm (īpaši Vāciju, Austriju un Poliju).

(315)

Šajā sakarā Čehijas iestādes, pirmkārt, apgalvoja, ka lielu DVB-T2 SFN izmantošana bija nepieciešama, lai efektīvi pārdalītu atlikušo spektru; ar DVB-T tehnoloģiju tas nebija iespējams, jo rastos traucējumi un pārklājuma zudums (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 64. apsvērumu un tajā iekļauto tabulu). Čehija arī paskaidroja, ka lielie SFN netika izmantoti tīklā 4, lai tā apraidi varētu reģionalizēt, tomēr Čehija izvēlējās izmantot vienus un tos pašus standartus visos tīklos. Ja DB nesaņemtu kompensāciju par to, ka tas ekspluatē ar tīklu 4 saistīto pārejas tīklu 13, DB būtu nelabvēlīgākā situācijā (111. apsvēruma 6. punkts).

(316)

Otrkārt, pārejas tīkli bija nepieciešami, lai izvairītos no traucējumiem, rosinātu mājsaimniecības nomainīt uztveršanas iekārtas un iepazīties ar DVB-T2 pārraidēm (112. apsvēruma 1. punkts). Samazinātas spektra pieejamības dēļ pēc 700 MHz joslas atbrīvošanas nebūtu bijis iespējams īstenot tādu pāreju uz DVB-T2, kurā tiktu izmantoti pārejas tīkli vienlaicīgas apraides periodā (112. apsvēruma 3. punkts). Patiešām, kad 700 MHz josla būtu atbrīvota, esošie tīkli būtu izsmēluši pieejamo spektru joslā zem 700 MHz, tādējādi nebūtu iespējams izveidot papildu tīklus, kas vajadzīgi paralēlai apraidei (t. i., šajā gadījumā – pārejas tīklus).

(317)

Treškārt, attiecībā uz pāreju uz HEVC datu saspiešanu Čehija norādīja, ka bija arī jānodrošina pietiekama spēja pārraidīt nepieciešamās kvalitātes programmas. Ja tiktu saglabāti vecāki datu saspiešanas standarti (piemēram, AVC/H.264), būtu jāierobežo pieejamo programmu skaits vai jāpazemina to kvalitāte. HEVC ir mūsdienīgs standarts, kas atbilst pašreizējām un turpmākajām prasībām attiecībā uz ciparu formāta apraidi un ir saderīgs ar kaimiņvalstīm (111. apsvēruma 7. punkts).

(318)

Atbalsta saņēmēji precizēja iepriekš minētos Čehijas argumentus (4.3.6. iedaļa). Tomēr viens sūdzības iesniedzējs uzstāja, ka citas dalībvalstis ir spējušas atbrīvot 700 MHz joslu bez tehnoloģiskas modernizācijas (4.2.4. iedaļa).

(319)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Čehijas lēmumā noteikt, ka 700 MHz joslas atbrīvošanas procesā ir jāveic DTT tīklu tehnoloģiskā modernizācija un ir jāizmanto pārejas tīkli (ar noteikumu, ka izmantošanas ilgums ir saprātīgs (161)), nav pieļauta acīmredzama kļūda. Konkrētāk, Komisija norāda, ka Čehija apstiprināja, ka frekvenču starptautiskās koordinācijas dēļ tieša pārkārtošana bez modernizācijas nebija iespējama un ka tā nebūtu spējusi saglabāt esošos četrus DTT tīklus ar 98 % pārklājumu, būtiski nezaudējot signālu pieejamību. Sūdzības iesniedzējs nav pamatojis savu apgalvojumu, ka Čehijas situācijā bija iespējama tieša pārkārtošana un ka šāds scenārijs nebija pakļauts riskiem, un Komisija nav konstatējusi citu informāciju, kas liecinātu, ka tas tā ir. Turklāt Čehija apstiprināja, ka izmantot lielus SFN, kuros izmantota DVB-T2 tehnoloģija, bija būtiski, lai pārejas laikā nerastos traucējumi (162).

(320)

Komisija arī uzskata, ka vienlaicīgas apraides periods tīklu tehnoloģiju modernizācijas laikā (ar noteikumu, ka šā perioda ilgums ir saprātīgs) var līdz minimumam samazināt traucējumus un sociālās izmaksas, tāpēc tā ir saprātīga prakse, kā nodrošināt apraides nepārtrauktību. Komisija norāda, ka pārejas tīklu ekspluatācija bija nepieciešama, lai īstenotu vienlaicīgas apraides periodu, kurā abas apraides tehnoloģijas (t. i., DVB-T un DVB-T2) darbotos paralēli un vienlaikus. Turklāt, ja Čehija būtu nolēmusi veikt tehnoloģisko modernizāciju pēc 700 MHz joslas atbrīvošanas (piemēram, 2024. gadā), atlikušais DTT pakalpojumiem pieejamais spektrs nebūtu pietiekams, lai izveidotu šādus pārejas tīklus, tādējādi liedzot īstenot vienlaicīgas apraides periodu kā regulatīvu iejaukšanos tīklu turpmākā modernizācijā.

(321)

Komisija arī norāda, ka HEVC datu saspiešanas standarta izvēle bija pamatota izvēle pārejai uz spektra ziņā efektīvākām tehnoloģijām, ko EPaC lēmumā dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt un veicināt.

(322)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija piekrīt, ka regulatīvie pienākumi, ko Čehija ieviesusi 700 MHz joslas atbrīvošanas kontekstā, ietilpst tās rīcības brīvībā un ir sasnieguši dažus regulatīvos mērķus, kas ir sabiedrības interesēs. Tā kā attiecināmās izmaksas, ko sedza saskaņā ar paziņoto pasākumu (pārejas tīklu un to ekspluatācijas izmaksas), radās, pildot šos regulatīvos pienākumus, kas noteikti saistībā ar 700 MHz joslas atbrīvošanu, varētu uzskatīt, ka šīs izmaksas ir spektra izmantošanas migrācijas vai pārdales tiešās izmaksas EPaC lēmuma 6. panta nozīmē. Tomēr, lai šo izmaksu kompensācija būtu nepieciešama, tai jābūt vērstai uz situāciju, kurā šo mērķi nevarētu sasniegt tikai tirgus viens pats, kas nozīmē, ka tai vajadzētu būt vērstai uz tirgus nepilnības novēršanu.

(323)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija novērtēs, vai atbalsts šajā lietā ir nepieciešams un vērsts uz tādas situācijas risināšanu, kurā tas var nodrošināt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt, piemēram, novērst tirgus nepilnību. Tirgus nepilnības esības novērtējums šajā lietā ir būtisks, ņemot vērā to, ka, ja tirgus viens pats būtu varējis segt pārejas tīklu ekspluatācijas izmaksas, atbalsts radītu nepamatotu konkurences izkropļojumu apraides pārraides pakalpojumu tirgū Čehijā.

(324)

Pirmkārt, Komisija nošķir Čehijas noteiktos regulatīvos pienākumus (t. i., pāreju uz DVB-T2/HEVC un pārejas tīklu ekspluatāciju) un paziņoto pasākumu (t. i., pasākumu, kura mērķis ir kompensēt izmaksas, kas saistītas ar pārejas tīklu ekspluatāciju). Lai gan regulatīvie pasākumi vien varētu labvēlīgi ietekmēt DTT attīstību (267.–269. apsvērums) un tiem var būt pozitīva ietekme (306. un 307. apsvērums), Komisija uzskata, ka kompensācijai nav stimulējošas ietekmes, jo trīs DTT operatori spēja absorbēt Čehijas noteiktās regulatīvās izmaksas, neapdraudot DTT pakalpojumu nepārtrauktību (292. apsvērums). Gluži pretēji, arī pēc pārejas DTT pakalpojumu īpatsvars televīzijas apraides pakalpojumu vidū Čehijā ir saglabājies salīdzinoši stabils (t. i., 52,9 % 2023. gadā) (102. apsvērums). Ja nav ārkārtas situācijas – un Komisija šajā lietā tādu nevarēja konstatēt (un nav iesniegti pierādījumi par šādas ārkārtas situācijas esību) –, no uzņēmumiem tiek gaidīts, ka tie segs izmaksas, kas ir raksturīgas to saimnieciskajai darbībai.

(325)

Tāpēc tas vien, ka investīcijas būtu veiktas arī tad, ja pasākuma nebūtu, jau norāda, ka paziņotais pasākums nerada būtisku uzlabojumu, jo tirgus pats spētu nodrošināt šādu rezultātu. Turklāt, pat pieņemot, ka Čehijas noteikto regulatīvo pienākumu izmaksas būtu varējušas atsvērt papildu ieguvumus trim atbalsta saņēmējiem (299. apsvērums), Komisija ir konstatējusi, ka trīs atbalsta saņēmēji spēja absorbēt šīs regulatīvo pienākumu izpildes izmaksas. Komisija atgādina, ka regulatīvo pienākumu izmaksas ir raksturīgas operatoru saimnieciskajai darbībai un principā būtu jāsedz uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā tirgū. Jebkurā gadījumā tirgus nepilnību (tātad arī atbalsta nepieciešamību) nevar balstīt uz vajadzību saglabāt paredzētā pasākuma atbalsta saņēmēju rentabilitāti noteiktā līmenī.

(326)

Turklāt paziņotā pasākuma nepieciešamību noliedz arī tas, ka CDG pārveidoja tīklu 3 par galīgo tīklu 23 bez jebkādas kompensācijas. Tīkla 3 televīzijas apraides vienlaicīga pārraidīšana tika nodrošināta, izmantojot pārejas tīklu 12, ko ekspluatēja CRa (CDG ir CRa grupas meitasuzņēmums). Tomēr paliek spēkā fakts, ka trīs atbalsta saņēmēji varēja atkalizmantot daļēji subsidētās iekārtas savos galīgajos tīklos, savukārt CDG pilnībā sedza šīs izmaksas bez jebkāda valsts atbalsta.

(327)

Šajā sakarā viens atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka Čehijai bija jārod kompromisa risinājums, kas būtu pieņemams DTT operatoriem, kuriem bija izmantošanas tiesības 700 MHz joslā, pretējā gadījumā tā pakļautu sevi ilgtermiņa tiesvedības un starptautiska šķīrējtiesas procesa riskam (196. apsvērums). Tomēr tirgus nepilnību nevar konstatēt, pamatojoties uz iespējamu tiesvedības risku, bet ir jānosaka, vai tirgus būtu radījis tādu pašu rezultātu, ja nebūtu kompensācijas, uz kuru attiecas paziņotais pasākums. Turklāt paziņotais pasākums neattiecas uz izlīgumu, kas būtu panākts kaitējuma atlīdzināšanas prasības izskatīšanas procesā, bet gan uz regulatīvo izmaksu kompensāciju.

(328)

Jebkurā gadījumā Komisija norāda, ka jau bija ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmēji turpina savas darbības kā DTT pakalpojumu sniedzēji pēc 700 MHz joslas atbrīvošanas un pēc šīs joslas izmantošanas tiesību sākotnējā termiņa beigām. Čehija pēc trīs atbalsta saņēmēju pieprasījuma pagarināja to spektra izmantošanas tiesības DTT pakalpojumu sniegšanai, vienlaikus sniedzot valsts atbalstu DTT tīklu modernizācijai un pārregulēšanai (lēmums lietā SA.55742). Veicot nepieciešamās investīcijas, lai izpildītu regulatīvos pienākumus, kas noteikti 700 MHz joslas atbrīvošanas vajadzībām, trīs atbalsta saņēmēji noteikti ņēma vērā šos elementus, vienlaikus uzņemoties risku saistībā ar to, ka tobrīd nebija Komisijas lēmuma, ar ko apstiprinātu paziņoto pasākumu, un ka atbalsts bija atkarīgs no šāda lēmuma pieņemšanas.

(329)

Tāpēc pasākumu nevar uzskatīt par nepieciešamu, jo tā mērķis nav novērst tirgus nepilnību.

(330)

Atbalsta pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas nav piemērots, t. i., ja tādu pašu rezultātu var sasniegt ar citu, mazāk kropļojošu politiku vai atbalsta instrumentiem. Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija minēja vairākas iespējamās pieejas to pašu mērķu sasniegšanai.

(331)

Ņemot vērā DTT operatoru iespējamo ieinteresētību investēt tehnoloģiskajā modernizācijā, Komisija pauda šaubas par to, vai regulatīvais pienākums vien nevarētu būt bijis vispiemērotākais instruments tā paša mērķa sasniegšanai (lēmuma par procedūras sākšanu 137. apsvērums). Komisija arī pauda viedokli, ka tiesību priekšlaicīga atsaukšana kopā ar jaunu procedūru spektra izmantošanas tiesību piešķiršanai apraides pakalpojumiem, kas pārraidīti atbilstoši DVB-T2/HEVC standartiem, varētu būt bijusi piemērotāks un mazāk ierobežojošs līdzeklis pasākuma mērķa sasniegšanai (lēmuma par procedūras sākšanu 137. apsvērums).

(332)

Komisija uzskata, ka trīs DTT operatori spēja segt DTT operatoru saimnieciskajai darbībai raksturīgās regulatīvās izmaksas, neradot risku DTT pakalpojumu nepārtrauktībai (329. apsvērums). Tāpat Komisija arī uzskata, ka paziņotajam pasākumam nav stimulējošas ietekmes (301. apsvērums).

(333)

Tāpēc Komisija konstatē, ka, ņemot vērā to, ka DTT operatori būtu bijuši ieinteresēti segt investīciju izmaksas, ar regulatīvo pienākumu noteikšanu būtu pieticis, lai sasniegtu Čehijas izvirzītos mērķus, proti, mērķi nodrošināt pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību DTT platformā un nodrošināt minēto pakalpojumu migrāciju uz joslu zem 700 MHz, vienlaikus nodrošinot tehnoloģisko modernizāciju, bez nepieciešamības pēc kompensācijas par pārejas tīklu ekspluatāciju. Tāpēc piemērotāka būtu bijusi tikai šādu regulatīvu pienākumu noteikšana bez attiecināmo izmaksu kompensācijas.

(334)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas arī par to, vai nebūtu pieticis ar informācijas/sertifikācijas kampaņām, lai informētu galalietotājus par nepieciešamību nomainīt uztverošās iekārtas. Komisija norādīja, ka, tā kā to televizoru sertifikācija, kuros izmanto DVB-T2 standartu, sākās 2016. gadā, fakts, ka saderīgu iekārtu pārdošanas apjoms kopš 2016. gada ir palielinājies, nešķiet pietiekams – ja vispār uzskatāms par būtisku –, lai pierādītu pārejas tīklu izmantošanas piemērotību ar mērķi parādīt pasākuma saderību. Gluži pretēji, tas drīzāk liecināja, ka varētu būt pieticis ar sertifikāciju, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu, ka mājsaimniecībām ir piekļuve migrētajam televīzijas pakalpojumam (lēmuma par procedūras sākšanu 133. un 134. apsvērums). Komisija arī apgalvoja, ka ilga vienlaicīga apraide, kas sākās 2017. gadā, nešķiet piemērota, ņemot vērā to, ka informācijas kampaņa sākās tikai 2019. gada oktobrī un bija gaidāms, ka 700 MHz josla tiks atbrīvota līdz 2020. gada jūnijam (lēmuma par procedūras sākšanu 135. apsvērums).

(335)

Čehija uzstāja, ka dati par saderīgu uztveršanas iekārtu pārdošanas apjoma pieaugumu ir būtiski vienlaicīgās apraides ilguma piemērotības noteikšanai, un apgalvoja, ka saderīgu uztveršanas iekārtu pārdošanas apjoma pieaugums un iekārtu plaša pieņemšana ir būtisks paralēlās apraides pieejas piemērotības rādītājs (116. apsvērums).

(336)

Čehija paskaidroja, ka informācijas kampaņa saistībā ar esošo DVB-T tīklu izslēgšanu tika sākta tikai 2019. gada oktobrī. Tomēr citas informācijas kampaņas daļas tika sāktas jau pēc 2016. gada stratēģijas pieņemšanas 2016. gada vidū (116. apsvērums). Tajā pašā laikā viens no sūdzības iesniedzējiem apgalvoja, ka šis apgalvojums nav pietiekami pamatots ar pierādījumiem. Tas uzskata, ka valsts mēroga informācijas kampaņa sākās tikai 2019. gada oktobrī (150. apsvērums). Viens no atbalsta saņēmējiem norādīja, ka arī DTT operatori īstenoja informācijas kampaņu, ko galvenokārt paši arī tieši finansēja (199. apsvērums). Atbalsta saņēmējs uzstāja, ka pārejas tīkli ir būtiski samazinājuši negatīvo sociālo ietekmi un nodrošinājuši televīzijas nepārtrauktību, motivējot importētājus (200. apsvērums).

(337)

Komisija jau ir paskaidrojusi, ka kompensācijai par vienlaicīgās apraides izmaksām nav stimulējošas ietekmes, jo trīs atbalsta saņēmēji būtu veikuši investīcijas pēc savas iniciatīvas (301. apsvērums), un ka paziņotais pasākums nav nepieciešams (329. apsvērums). Ņemot vērā šos konstatējumus un neatkarīgi no tā, kad faktiski sākās sertifikācijas kampaņa, Komisija uzskata, ka informācijas kampaņa var sasniegt mērķi pienācīgi informēt mājsaimniecības par nepieciešamību nomainīt iekārtas, lai nodrošinātu DTT pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību. Saderīgu uztveršanas iekārtu sertifikācija var arī palīdzēt sasniegt mērķi nodrošināt, ka mājsaimniecībām ir piekļuve vajadzīgajām iekārtām. Tomēr tīklu tehnoloģiskās modernizācijas kontekstā Komisija neizslēdz, ka vienlaicīga apraide (ar noteikumu, ka tās ilgums ir saprātīgs (163)) ir piemērota, lai atvieglotu tehnisko pāreju starp diviem tehniskajiem pārraides standartiem (t. i., DVB-T un DVB-T2). Tāpēc secinājums par paziņotā pasākuma piemērotību, ņemot vērā iespēju paļauties uz informācijas/sertifikācijas kampaņu, ir atkarīgs no vienlaicīgās apraides ilguma samērīguma. 5.3.2.4.1. iedaļā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka vienlaicīgās apraides ilgums nav samērīgs.

(338)

Komisija arī pauda šaubas par to, vai finanšu kuponu nodrošināšana mājsaimniecībām ar mērķi kompensēt mājsaimniecībām radušās izmaksas nebūtu piemērotāka un mazāk kropļojoša kā to izmaksu kompensēšana, kas DTT operatoriem radušās par investīcijām modernizētos tīklos. Atbalsts galalietotājiem varētu būt vērsts uz tiem, kam tas ir vajadzīgs, un varētu būt tehnoloģiski neitrāls. Iespēja nodrošināt kompensāciju, īpaši galalietotājiem, ir minēta EPaC lēmumā (lēmuma par procedūras sākšanu 136. apsvērums un šā lēmuma 16. apsvērums).

(339)

Šajā sakarā Čehija atgādināja, ka finanšu kuponi mājsaimniecībām valstij būtu izmaksājuši dārgāk. Turklāt kuponi ir saistīti arī ar izplatīšanas izmaksām un, lai pieņemtu attiecīgos tiesību aktus, būtu vajadzīgs viena līdz divu gadu periods (118. apsvērums). Viens no atbalsta saņēmējiem apgalvoja, ka tiešas subsīdijas mājsaimniecībām Čehijai būtu izmaksājušas vairākas reizes dārgāk un pat sociālo kuponu izmaksas būtu bijušas divreiz lielākas nekā budžets, kas piešķirts saskaņā ar paziņoto pasākumu (202. apsvērums). Tai pašā laikā viens no sūdzības iesniedzējiem apgalvoja, ka tiešs atbalsts mājsaimniecībām būtu daudz mazāk kropļojošs, lētāks un tehnoloģiski neitrāls (148. apsvērums).

(340)

Komisija ņem vērā informāciju, kas norāda uz to, ka finanšu kuponi valstij būtu izmaksājuši dārgāk. Tomēr Komisija uzskata, ka saikne starp pārejas tīklu ekspluatāciju un mājsaimniecībām sniegto stimulu modernizēt uztverošās iekārtas ir netieša un vāja salīdzinājumā ar tiešo atbalstu, ko mājsaimniecībām sniedz, izmantojot finanšu kuponus jaunu iekārtu iegādei.

(341)

Turklāt Čehija apgalvoja, ka vienlaicīgas apraides periods bija nepieciešams, lai stimulētu mājsaimniecības nomainīt savas iekārtas. Tomēr Komisija uzskata, ka vienlaicīgās apraides (ko arī sedz kompensācija saskaņā ar paziņoto pasākumu) ilgums 5.3.2.4.1. iedaļā paskaidroto iemeslu dēļ ir nesamērīgs. Šajā kontekstā Komisija neuzskata, ka izmaksu atlīdzināšana DTT operatoriem par pārejas tīklu ekspluatāciju nesamērīgi garā vienlaicīgas apraides periodā ir piemērots pasākums, lai stimulētu mājsaimniecības modernizēt uztveršanas iekārtas. Tas ir tāpēc, ka DTT operatoriem piešķirtā kompensācija par pārejas tīklu ekspluatācijas izmaksām nenodrošina tiešu finansiālu kompensāciju galalietotājiem. Turklāt vienlaicīgās apraides ilgums nerada nekādu tiešu stimulu galalietotājiem iegādāties saderīgas uztveršanas iekārtas. Neatkarīgi no vienlaicīgas apraides perioda ilguma galalietotāji varēja atlikt saderīgu iekārtu iegādi uz pārejas beigu datumu (neatkarīgi no tā, kāds beigu datums ir noteikts), nevis iegādāties tās agrāk. Turklāt Čehija ir arī paskaidrojusi, ka raidorganizācijām nebija komerciālas intereses pāriet uz DVB-T2 standartu (96. apsvērums) un tās bija paudušas stingrus iebildumus pret jebkādu izmaksu finansēšanu no saviem līdzekļiem (165. un 115. apsvērums). Atšķirībā no pārslēgšanās no analogā uz ciparu formātu, tirgus šo modernizāciju neakceptēja kā nozīmīgu inovatīvu soli (126. apsvērums). Šie elementi, kas norāda uz televīzijas skatītāju intereses trūkumu, ir pretrunā pieņēmumam, ka pārejas tīklu ilgstoša ekspluatācija radīja būtisku stimulu mājsaimniecībām modernizēt savas uztveršanas iekārtas.

(342)

Komisija arī pauda šaubas par to, vai 700 MHz joslas atbrīvošanas atlikšana nebūtu piemērotāks pasākums Čehijas paziņotā pasākuma mērķu sasniegšanai. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka EPaC lēmums ļauj dalībvalstīm atlikt 700 MHz joslas atbrīvošanu uz laiku līdz diviem gadiem tādu iemeslu dēļ, kas saistīti, piemēram, ar nepieciešamību nodrošināt liela iedzīvotāju skaita tehnisko migrāciju uz modernākiem apraides standartiem un šā procesa sarežģītību vai ar pārejas finanšu izmaksām, kuras pārsniedz no piešķiršanas procedūrām plānotos ieņēmumus (lēmuma par procedūras sākšanu 137. apsvērums). Šī regulatīvā iejaukšanās nebūtu traucējusi to tiesību turētāju darbības izmantošanas tiesību spēkā esības laikā, kuru izmantošanas tiesībām bija jābeidzas pirms 2022. gada jūnija (164).

(343)

Čehija paskaidroja, ka EPaC lēmumā paredzētā iespēja atlikt 700 MHz joslas atbrīvošanu uz laiku līdz diviem gadiem praksē starptautiskās koordinācijas iemeslu dēļ tika nodrošināta tikai valstīm, kas robežojas ar trešām valstīm. Čehija noraidīja šo iespēju, jo uzskatīja, ka termiņa ievērošana noteiktajā laikposmā ir realizējama un iespējama (120. apsvērums).

(344)

Tomēr EPaC lēmuma pielikumā ir izklāstīti pamatoti iemesli 700 MHz joslas atbrīvošanas atlikšanai, t. i., neatrisināti pārrobežu koordinācijas jautājumi, kas rada kaitīgus traucējumus, vajadzība nodrošināt liela skaita iedzīvotāju tehnisku migrāciju uz modernākiem apraides standartiem un šā procesa sarežģītība, pārejas finanšu izmaksas, kas pārsniedz no piešķiršanas procedūrām plānotos ieņēmumus, nepārvarama vara.

(345)

Komisija atzīst ar 700 MHz joslas atbrīvošanu saistītās situācijas sarežģītību, jo tā ietver DTT platformas tehnisku pāreju Čehijā un rada nepieciešamību pēc starptautiskas koordinācijas. Tajā pašā laikā Komisija norāda, ka Čehija uzskatīja, ka EPaC lēmumā noteiktā termiņa ievērošana ir iespējama. Patiesi, Čehija izstrādāja 2016. gada stratēģiju un tehnisko pārejas plānu, lai sasniegtu minēto mērķi noteiktajā termiņā. Turklāt Komisija norāda, ka 700 MHz joslas atbrīvošanas atlikšana arī aizkavētu minētās spektra joslas izmantošanu moderniem mobilo sakaru pakalpojumiem Čehijā. Pie tam bija pamatoti uzskatīt, ka ieņēmumi, kas gūti no 700 MHz joslas piešķiršanas procedūrām, ievērojami pārsniegtu migrācijas izmaksas (165).

(346)

Šajā kontekstā Komisija uzskata, ka 700 MHz joslas atbrīvošanas atlikšanas nepieprasīšana ietilpst Čehijas rīcības brīvībā. Kopumā Komisija konstatē, ka Čehijas lēmums nepieprasīt 700 MHz joslas atbrīvošanas atlikšanu, kad tā saskārās ar nepieciešamību līdz 2020. gadam veikt tīklu modernizāciju, bija pamatots.

(347)

Komisija uzskata, ka nav vajadzības piešķirt kompensāciju par vienlaicīgo apraidi, jo, lai sasniegtu regulatīvo rezultātu, būtu pieticis ar trīs DTT operatoru interesēm. Turklāt informācijas/sertifikācijas kampaņa kopā ar vienlaicīgas apraides periodu (ar noteikumu, ka tā ilgums ir saprātīgs) būtu bijusi piemērotāka galalietotāju informēšanai un stimulēšanai nomainīt uztveršanas iekārtas. Visbeidzot, to izmaksu atlīdzināšana, kas DTT operatoriem radušās saistībā ar nesamērīgi ilgas vienlaicīgas apraides nodrošināšanu, varētu dot tikai vāju un netiešu stimulu mājsaimniecībām modernizēt uztveršanas iekārtas salīdzinājumā ar tiešo finansiālo atbalstu, ko galalietotājiem varētu būt snieguši finanšu kuponi. Tāpēc Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums nav piemērots.

(348)

Pasākumam jābūt samērīgam ar to mērķu sasniegšanu, kurus ar to paredzēts sasniegt. Atbalstu uzskata par samērīgu, ja tā summa ir ierobežota līdz minimumam, kas nepieciešams, lai atbalstāmā darbība notiktu, un iespējamie konkurences izkropļojumi ir samazināti līdz minimumam.

(349)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par vienlaicīgas apraides perioda ilgumu (t. i., paralēlās apraides darbības ilgumu), par to, vai pasākums attiecas tikai uz tādu izmaksu kompensēšanu, kuras vēl nav kompensētas ar esošajiem pasākumiem, par dažu parametru nozīmi kompensācijas aprēķināšanā un par to, vai paātrinātu DVB-T2 standarta ieviešanu neatsvērtu komerciālie ieguvumi, ņemot vērā atbalsta saņēmēju finansējuma vajadzības. Komisija arī norādīja, ka atbalsta summā, šķiet, nav ņemts vērā ne laiks, kas atlicis līdz frekvenču piešķīrumu sākotnējā spēkā esības termiņa beigām, ne to pagarināšana līdz 2030. gadam digitālā grozījuma rezultātā (lēmuma par procedūras sākšanu 144. apsvērums).

(350)

Lēmuma par procedūras sākšanu 141. apsvērumā Komisija norādīja, ka vienlaicīgās apraides ilgums pārsniedza to, ko parasti saprot kā pārejas periodu (trīs līdz četri mēneši) paralēlai apraidei, kura nepieciešama tehnisku iemeslu dēļ. Komisija arī norādīja, ka ČTB uzskatīja, ka laikā, kad notika pārslēgšanās no analogā uz ciparu formātu, sešu mēnešu periods bija nevajadzīgi ilgs. Čehija apgalvoja, ka lēmums par ilgumu tika pieņemts, pamatojoties uz mājsaimniecību un uzņēmumu vajadzībām. Komisija norādīja, ka dati par saderīgu uztveršanas iekārtu pārdošanas apjoma pieaugumu šķita nebūtiski, lai pierādītu vienlaicīgās apraides ilguma samērīgumu. Komisija sākotnēji norādīja, ka ilgāks vienlaicīgas apraides periods, šķiet, galvenokārt nāca par labu DTT operatoriem, kuru mērķis bija pieradināt mājsaimniecības pie jauna televīzijas piedāvājuma.

(351)

Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Čehija uzstāja, ka vienlaicīgās apraides ilgums tika noteikts, galvenokārt ņemot vērā mājsaimniecību vajadzības, lai samazinātu to mājsaimniecību skaitu, kuras būtu spiestas investēt jaunā uztvērējā ārpus dabiskā atjaunošanas cikla. Bija arī jāstimulē mazumtirdzniecības tirgus (121. un 122. apsvērums). Šāds ilgums bija arī nepieciešams, lai ņemtu vērā tādus aspektus kā laikapstākļi (piemēram, raidošo antenu sistēmu nomaiņa ziemā ir nepraktiska) un atbalsta uzņēmumu jauda (ievērojami samazināta vienlaicīga apraide nebūtu devusi pietiekamu laiku antenu iekārtu apkopei mājsaimniecībās). Turklāt, nosakot vienlaicīgas apraides perioda ilgumu, tika ņemta vērā arī lielu SFN praktiskās verifikācijas, būvniecības un ekspluatācijas nodrošināšana (123. apsvērums). Īsāks periods būtu varējis radīt tehniskas un ekonomiskas problēmas (124. apsvērums).

(352)

Čehija arī norādīja, ka pārejas tīklu izmantošana ļāva visām televīzijas stacijām netraucēti pāriet uz DVB-T2 standartu, bet ar tiešu pārslēgšanos, t. i., īsā trīs līdz četru mēnešu laikā, to nebūtu bijis iespējams panākt, pretēji tam, kā uzskatīja sūdzības iesniedzēji (125. apsvērums). Čehija paskaidroja, ka norāde, ka vienlaicīgās apraides ilgums ir trīsarpus gadi, nav precīza, bet šis ilgums būtu jāaprēķina katram tīklam (piemēram, vidējais vienlaicīgas apraides ilgums tīklam 1 bija 19 mēneši).

(353)

Čehija nepiekrita, ka sešu mēnešu periods vienlaicīgai apraidei laikā, kad notika pārslēgšanās no analogā uz ciparu formātu, ir salīdzināms ar šo gadījumu. Atšķirībā no 700 MHz joslas obligātās atbrīvošanas pārslēgšanos no analogā uz ciparu formātu (Čehijā 2008.–2012. gadā) tirgus akceptēja kā nozīmīgu inovatīvu soli, kas rada ievērojamu pievienoto vērtību (126. apsvērums). Čehija atgādināja, ka vienlaicīgā apraide bija ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam un ka trīs DTT operatori neguva ieņēmumus no pārejas tīkliem.

(354)

Čehija arī uzskatīja, ka vienlaicīgās apraides ilgums pilnībā ietilpst valsts kompetencē un ir balstīts uz pārejas uz jauno apraides standartu tehniskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, bet tajā ir ņemta vērā arī procesa sociālā dimensija (128. apsvērums).

(355)

Viens no atbalsta saņēmējiem norādīja, ka daudz īsāku termiņu (aptuveni trīs līdz četrus mēnešus ierosināto divu līdz trīs gadu vietā) varētu balstīt tikai uz tehnisku migrāciju, kas ietver frekvenču tiešu pārkārtošanu, un tajā netiktu ņemta vērā vajadzība pēc sociāli pieņemama atbalsta un iedzīvotāju un mājsaimniecību motivēšanas nomainīt savus uztvērējus un pāriet uz DVB-T2, kā to bija paredzējusi Čehija (204. un 205. apsvērums). Minētais atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka Covid-19 pandēmija parādīja stratēģijas stabilitāti. Atbalsta saņēmējs apstiprināja, ka vidējais faktiskais vienlaicīgās apraides ilgums tīklā 1 bija 19,5 mēneši (203. apsvērums). Tas paskaidroja, ka, pēc tā uzskata, pāreja uz DVB-T2 standartu bija priekšlaicīga un mājsaimniecības un raidorganizācijas tajā posmā nevēlējās iegūt uzlabotu produktu (206. apsvērums).

(356)

Tai pašā laikā viens no sūdzības iesniedzējiem uzskatīja, ka vienlaicīgās apraides ilgums, kas pārsniedz trīs līdz četrus mēnešus (vai pat sešus mēnešus), nav pamatots. Sūdzības iesniedzējs nepiekrita Čehijas argumentiem, ka pārslēgšanās no analogā uz ciparu formātu nav salīdzināma ar tehnoloģisko pāreju uz DVB-T2/HEVC (151. apsvērums).

(357)

Komisija norāda, ka tā neapšauba valstu kompetenci pieņemt regulatīvus pasākumus attiecībā uz DTT platformu (saskaņā ar ES regulējumu), ņemot vērā migrācijas procesa tehnisko, ekonomisko un sociālo dimensiju. Tomēr Komisijai ir jānovērtē, vai paziņotā kompensācija par izmaksām, kas saistītas ar šiem regulatīvajiem pasākumiem, bija samērīga. Šī kompensācija sedz izmaksas par pārejas tīklu ekspluatāciju visā vienlaicīgas apraides periodā.

(358)

Šajā sakarā Komisija uzskata, ka vienlaicīgās apraides ilgums nav pamatots ar mērķi stimulēt mājsaimniecības (nomainīt savas iekārtas) un mazumtirgotājus (importēt saderīgas iekārtas). Pirmkārt, Komisija neuzskata, ka pārejas tīklu ekspluatācija nodrošināja mājsaimniecībām lielāku elastību uztveršanas iekārtu nomaiņā. Konkrētāk, mājsaimniecības varēja sākt iegādāties saderīgus uztvērējus no sertifikācijas kampaņas sākuma 2016. gadā līdz 700 MHz joslas atbrīvošanai 2020. gadā. Nav skaidrs, kā pārejas tīklu ekspluatācija vēl vairāk veicināja šo procesu. Kā norādīts lēmumā par procedūras sākšanu, saderīgu uztvērēju pārdošanas rādītāji neliecina par vienlaicīgās apraides ilguma atbilstību. Komisija uzskata, ka pārejas tīklu ekspluatācijas izmaksu atlīdzināšana varēja dot tikai netiešu un vāju stimulu mājsaimniecībām modernizēt uztveršanas iekārtas (340. apsvērums). Turklāt Komisija norāda, ka Čehija paskaidroja, ka pāreja uz DVB-T2/HEVC standartu netika uzskatīta par nozīmīgu inovatīvu soli (126. apsvērums), un atgādināja, ka mājsaimniecības un raidorganizācijas nebija ieinteresētas veikt modernizāciju. Tāpēc pārejas tīklu ekspluatācija nevarēja radīt spēcīgu stimulu mājsaimniecībām iegādāties jaunas iekārtas. Savukārt ilgā vienlaicīgā apraide faktiski varēja stimulēt mājsaimniecības atlikt modernizāciju līdz brīdim, kas ir tuvu sākotnējo DVB-T tīklu izslēgšanai. Tāpēc Komisija nepiekrīt, ka vienlaicīgās apraides ilgums ir samērīgs, ņemot vērā migrācijas procesa sociālo dimensiju, jo tas nav pienācīgi pamatots ar pierādījumiem.

(359)

Tāpēc Komisija uzskata, ka nesamērīgi ilgā vienlaicīgā apraide galvenokārt deva labumu trim DTT operatoriem, palīdzot tiem pieradināt un saglabāt savu klientu bāzi. Turklāt, kā paskaidrots 5.3.2.4.3. iedaļā, Komisija uzskata, ka nolietojuma izmaksu aprēķins, kura pamatā ir grāmatvedībā paredzētais iekārtu nolietojuma periods, neatspoguļo iekārtu saimnieciskās izmantošanas laiku, kas ir ilgāks, tādējādi rodas augstākas nolietojuma izmaksas, nekā nepieciešams, kā rezultātā pasākums finansē arī galīgo tīklu modernizāciju, jo tajos tiek atkalizmantotas daļēji subsidētās iekārtas. Ņemot vērā to, ka nolietojuma ietekme uzkrājas laika gaitā, vienlaicīgās apraides nesamērīgais ilgums vēl vairāk palielina finansējuma daļu, kas tiek nodota galīgajiem tīkliem.

(360)

Komisija varētu piekrist, ka īsa tehniska vienlaicīga apraide var būt nepieciešama un samērīga, lai veicinātu tehnisko pāreju no viena pārraides standarta uz citu (t. i., no DVB-T uz DVB-T2) mājsaimniecībās (piemēram, pārregulēšanu). Šajā sakarā Komisija uzskata, ka pārslēgšanos no analogā uz ciparu formātu no tehniskā viedokļa var salīdzināt (166) ar 700 MHz joslas atbrīvošanu (vai tehniskā ziņā tā ir pat vēl sarežģītāka nekā 700 MHz joslas atbrīvošana), tāpēc ir būtiski atzīmēt, ka Čehijas regulators bija uzskatījis, ka pārslēgšanās no analogā uz ciparu formātu laikā sešu mēnešu periods bija nevajadzīgi ilgs. Komisija neuzskata, ka ilgāks periods ir pamatots ar citiem Čehijas norādītiem tehniskiem apsvērumiem, piemēram, DVB-T2 ieviešanas sarežģītību, nepieciešamību aizstāt raidošās antenu sistēmas ziemā un to atbalsta uzņēmumu jaudu, kuri sniedz nepieciešamos pakalpojumus, ņemot vērā to, ka līdzīgas grūtības radās arī laikā, kad notika pārslēgšanās no analogā uz ciparu formātu. Attiecībā uz nepieciešamību stabilizēt lielus SFN Čehija nav sniegusi konkrētus pierādījumus par šādu darbu ilgumu. Turklāt Komisija norāda, ka viens no atbalsta saņēmējiem norādīja, ka tikai tehniskai migrācijai, kas ietver frekvenču tiešu pārkārtošanu, varētu izmantot daudz īsāku termiņu, proti, aptuveni trīs līdz četrus mēnešus. Ņemot vērā šos elementus, Komisija uzskata, ka īsa tehniska vienlaicīga apraide uz laiku līdz sešiem mēnešiem varētu būt pamatota.

(361)

Citās lietās Komisija ir piekritusi vienlaicīgai apraidei uz laiku līdz vienam gadam, vienlaikus norādot, ka valsts iestādes to samazinātu līdz sešiem mēnešiem, ja tas būtu praktiski iespējams (167). Tomēr paziņotā pasākuma ilgums (pat pieņemot, ka vidējais faktiskais ilgums ir 19,5 mēneši katram raidītāja objektam tīklā 11) ir nesamērīgi ilgs. Jebkurā gadījumā Komisija norāda, ka pārējiem diviem pārejas tīkliem ir vēl ilgāks vidējais plānotais ilgums saskaņā ar tehnisko pārejas plānu (t. i., 31 mēnesis pārejas tīklam 12 un 24 mēneši pārejas tīklam 13).

(362)

Tāpēc Komisija konstatē, ka paziņotajā pasākumā paredzētā kompensācija par izmaksām, kas radušās par pārejas tīklu ekspluatāciju vienlaicīgas apraides periodā, ir nesamērīga.

(363)

Komisija arī lūdza sniegt piezīmes, lai pārbaudītu, vai attiecināmās izmaksas nav kompensētas citās atbalsta shēmās (lēmuma par procedūras sākšanu 129. apsvēruma c) punkts).

(364)

Čehija apstiprināja, ka pasākums attiecas tikai uz tādu izmaksu kompensēšanu, kas vēl nav kompensētas ar esošajiem pasākumiem, piemēram, tiem, kas apstiprināti ar lēmumu lietā SA.55742 un lēmumu lietā SA.60062. Konkrētāk, ČTB veica atbalsta saņēmēju iesniegto attiecināmo izmaksu detalizētu pārbaudi, lai izvairītos no divkāršas kompensācijas. Čehija uzsvēra, ka visas attiecīgās izmaksas ir reģistrētas katra atbalsta saņēmēja grāmatvedībā (135. apsvērums).

(365)

Tomēr viens no sūdzības iesniedzējiem apgalvoja, ka ČTB veiktā revīzija nevar kliedēt Komisijas šaubas, un uzskatīja, ka eksperti, kas veica revīziju, var būt neobjektīvi (152. apsvērums). Čehija atbildēja, ka šāds apgalvojums ir nebūtisks un nepamatots, paskaidrojot, ka ČTB veic revīzijas saskaņā ar tiesisko regulējumu.

(366)

Komisija konstatē, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums ir hipotētisks un nav pamatots ar pierādījumiem. Turklāt Komisija neatrada nekādus pierādījumus vai norādes, ka ČTB vai ekspertu veiktā revīzija būtu bijusi neobjektīva. Tāpēc Komisija, pamatojoties uz Čehijas sniegtajiem paskaidrojumiem, uzskata, ka pasākums attiecas tikai uz tādu izmaksu kompensēšanu, kuras vēl nav kompensētas ar citiem pasākumiem, un norāda, ka paziņoto pasākumu nevar kumulēt ar citiem pasākumiem (2.3.5. iedaļa).

(367)

Lēmuma par procedūras sākšanu 137. apsvērumā Komisija pauda šaubas par to, vai ir atbilstoši kompensācijas noteikšanai izmantot aktīvu nolietojumu un vai paziņotais pasākums nodrošina, ka atbalsts tiek ierobežots līdz minimumam. Komisija norādīja, ka pasākumā nav nošķirtas iekārtas, kas paliek galīgajos tīklos, un iekārtas, kas tajos nepaliek. Čehijas iestādes nav pierādījušas, ka ierosinātā kompensācijas metodika nerada pārmērīgu kompensāciju, ņemot vērā atbalsta saņēmēju finansējuma vajadzības.

(368)

Viens no atbalsta saņēmējiem uzstāja, ka ir konsekventi jāsaglabā paziņotā pasākuma tvēruma pareiza definīcija, jo pasākums attiecas tikai uz vienlaicīgu raidīšanu un izmaksas par pāreju no DVB-T uz DVB-T2/HEVC tiek kompensētas tikai daļēji, pamatojoties uz amortizāciju (206. apsvērums).

(369)

Gan Čehija, gan CRa paskaidroja, ka kompensācija kompensēs reālās izmaksas (OPEX un CAPEX), kas reģistrētas katra atbalsta saņēmēja grāmatvedībā, – faktiskās izmaksas, kas katram atbalsta saņēmējam radušās vienlaicīgās apraides laikā. Turklāt tie paskaidroja, ka CAPEX izmaksas tiek aprēķinātas kā katra tā attiecīgā aktīva faktiskais nolietojums, kas izmantots apraidei pārejas tīklos. Nolietojums ir faktiskās izmaksas, ko aprēķina objektīvi un parasti uzskata par labāko praksi, kā kvantificēt aktīva vērtības samazinājumu, kas rodas laika gaitā, īpaši saistībā ar nodilumu. Saskaņā ar Čehijas Likumu par grāmatvedību nolietojumam grāmatvedības uzskaitē būtu jāatspoguļo realitāte, un tas novērš vienu un to pašu izmaksu dubultu uzskaiti (209., 210. un 129.–133. apsvērums).

(370)

Komisija atzīst, ka nolietojums/amortizācija ir standarta prakse, kā kvantificēt nodilumu laika gaitā. Tomēr grāmatvedībā reģistrētās nolietojuma izmaksas ir piemērotas, lai aprēķinātu izmaksas, kas saistītas ar pārejas tīklu ekspluatāciju, tikai tiktāl, ciktāl tās ir balstītas uz iekārtu saimnieciskās izmantošanas laiku. Tas ir īpaši svarīgi šajā lietā, ņemot vērā to, ka iekārtas ir atkalizmantotas galīgajos tīklos. Ja iegrāmatotais iekārtu nolietojuma temps pārejas tīklu ekspluatācijas laikā ir ātrāks (nekā saimnieciskās izmantošanas laiks) un šīs augstākās nolietojuma izmaksas kompensē valsts, tas lielā mērā finansē galīgos tīklus. Turklāt paziņotajā pasākumā nolietojuma izmaksas ir kompensācijas galvenā sastāvdaļa (60. zemsvītras piezīme).

(371)

Saskaņā ar paziņoto pasākumu nolietojuma izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz grāmatvedībā paredzēto iekārtu nolietojuma periodu, kas ir [mazāk nekā 10] gadu robežās, izņemot dzesēšanas iekārtām un UPS, kam šis periods bija [5–15] gadi (63. zemsvītras piezīme). Tomēr Komisija uzskata, ka iekārtām, kas izmantotas infrastruktūrai, kura nodrošina ciparu video apraidi, saimnieciskās izmantošanas laiks ir vismaz 10 gadi (168). Šis konstatējums atbilst viena atbalsta saņēmēja (CRa) paskaidrojumiem, ka investīciju cikli nozarē parasti aptver 12–15 gadus (178. apsvērums). Turklāt to apstiprina arī Čehijas iesniegtais darījumdarbības plāns, ko 2010. gadā bija sagatavojis viens no atbalsta saņēmējiem un kas attiecas uz DVB-T tīklu (134. apsvērums). Darījumdarbības plāns aptvēra laikposmu no (..) līdz (..), kurā CAPEX bija paredzēti tikai (..) gadā, tādējādi pieņemot, ka saimnieciskās izmantošanas laiks būs vismaz [10–15] gadi.

(372)

Tāpēc Komisija uzskata, ka paziņotā kompensācija ir lielāka, nekā nepieciešams, ņemot vērā iekārtu CAPEX izmaksas (t. i., aptuveni par 200 % lielāka, ja to aprēķina, izmantojot grāmatvedībā paredzēto 5 gadu nolietojuma periodu, nevis 10 gadu ilgu saimnieciskās izmantošanas laiku). Tādējādi paziņotā kompensācija par pārejas tīklu ekspluatāciju faktiski sniedz ieguldījumu arī galīgo tīklu modernizācijas finansēšanā (t. i., aptuveni 50 % no pārejas tīklu attiecināmajām CAPEX izmaksām tiek pārnesti uz galīgajiem tīkliem), ņemot vērā, ka atkalizmantotās iekārtas var izmantot līdz to saimnieciskās izmantošanas laika beigām.

(373)

Nesamērīgi lielais pārejas tīklu ekspluatācijas ilgums vēl vairāk pastiprina šo ietekmi, jo nolietojuma izmaksas uzkrājas laika gaitā. Komisija lēš, ka paziņotais pasākums ietver pārmērīgu nolietojumu, kas uzņēmumam Česká televize ir 16 % apmērā, uzņēmumam CRa – 26 % apmērā un uzņēmumam DB – 20 % apmērā no iekārtu kopējiem CAPEX. Tādējādi šis pārmērīgais nolietojums tiek novirzīts galīgo tīklu finansēšanai (169). Tāpēc iekārtu izmantošana pārejas tīklos tiek nesamērīgi subsidēta, tādējādi samazinot modernizēto galīgo tīklu kopējās investīciju izmaksas. Visbeidzot, papildus subsidēto iekārtu atkalizmantošanai galīgajos tīklos atbalsta saņēmēji gūtu labumu arī no modernizēto iekārtu uzstādīšanas, konfigurēšanas un stabilizācijas izmaksu kompensācijas, ja šīs iekārtas tiktu atkalizmantotas galīgajos tīklos, ņemot vērā, ka lielākā daļa šo darbību jau ir veiktas pārejas tīklu izbūves ietvaros.

(374)

Lēmuma par procedūras sākšanu 137. apsvērumā Komisija pauda šaubas par to, vai paātrinātu DVB-T2 standarta ieviešanu neatsvērtu komerciālie ieguvumi, ņemot vērā atbalsta saņēmēju finansējuma vajadzības, un norādīja, ka modernizētās tehnoloģijas sniedz komerciālus ieguvumus lielākas pārraides jaudas un augstākas kvalitātes ziņā. Komisija arī norādīja, ka atbalsta saņēmēji var izmantot modernizētos galīgos tīklus (kas būvēti, pamatojoties uz pārejas tīkliem) līdz 2030. gadam. Čehijas iestādes nav arī pierādījušas, ka atbalsts sedz paātrinātas ieviešanas scenārija (t. i., 700 MHz joslas atbrīvošanas vajadzībām veiktas paātrinātas tehnoloģiskās modernizācijas) papildu ietekmi (rentabilitātes ziņā) salīdzinājumā ar hipotētisko lēnākas ieviešanas (t. i., tirgus virzītas tehnoloģiskās modernizācijas) scenāriju.

(375)

Kā paskaidrots iedaļā par stimulējošo ietekmi (5.3.1.2.1. iedaļa), Komisija piekrīt, ka, ja nebūtu Čehijas pieprasītās paātrinātās pārejas laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam, dabiska tirgus virzīta DTT tīklu tehnoloģiskā modernizācija būtu notikusi tikai no 2022.–2024. gada (290. apsvērums).

(376)

Tomēr Komisija norāda, ka pārejas tīklu ekspluatācija dod labumu galvenokārt trim DTT operatoriem, ļaujot tiem pāriet uz modernizēto tehnoloģiju, vienlaikus samazinot risku šajā procesā zaudēt auditoriju. Turklāt iekārtas, uz kurām attiecas kompensācija, tiek daļēji atkalizmantotas galīgajos tīklos (292. apsvērums). Kā aplūkots 5.3.2.4.3. iedaļā, nolietojuma izmaksu aprēķins, kura pamatā ir grāmatvedībā paredzētais iekārtu nolietojuma periods, nevis to saimnieciskās izmantošanas laiks, kas ir ilgāks, rada lielāku kompensāciju par iekārtu nodilumu, kas radies, tās izmantojot pārejas tīklos, kā rezultātā šo iekārtu atkalizmantošana galīgajos tīklos samazina galīgajos tīklos veikto investīciju kopējās izmaksas. Trīs DTT operatori var gūt labumu arī saistībā ar modernizēto iekārtu uzstādīšanas, konfigurēšanas un stabilizācijas izmaksām, ja šīs iekārtas atkalizmanto galīgajos tīklos, ņemot vērā to, ka lielākā daļa šo darbību jau ir veiktas pārejas tīklu izbūves ietvaros. Turklāt trim atbalsta saņēmējiem pēc to spektra licenču pagarināšanas bija pozitīvas tirgus perspektīvas un investīciju paredzamība līdz 2030. gadam (293. apsvērums).

(377)

Saistībā ar iepriekš minēto, kas norāda uz komerciāliem ieguvumiem un finansējuma daļas novirzīšanu galīgo tīklu modernizācijai, Komisija nav saņēmusi nekādus darījumdarbības plānus, kas pierādītu atbalsta saņēmēju finansējuma deficītu, kuru būtu vajadzīgs segt. Čehija atsaucās uz atjaunināto ADL pētījumu. Tomēr Komisija norāda, ka atjauninātajā ADL pētījumā tika analizēti vairāki migrācijas scenāriji (t. i., modernizācija ar paralēlu apraidi, modernizācija bez paralēlas apraides un modernizācijas neveikšana), sniedzot dažādo scenāriju izmaksu kvalitatīvu un kvantitatīvu novērtējumu, bet tajā netika aplēsti iespējamie ieņēmumi vai tehnoloģiskās modernizācijas ietekme uz DTT operatoru rentabilitāti. Turklāt atjauninātajā ADL pētījumā netika veikts salīdzinājums ar lēnākas pieņemšanas scenāriju (t. i., ar pieņemšanu no 2022.–2024. gada). Komisija norāda, ka tā nav saņēmusi arī attiecīgā laika darījumdarbības plānu ex post rekonstrukciju (295. apsvērums).

(378)

Tāpēc Komisija konstatē, ka Čehija nav pierādījusi, ka pārejas tīklu ekspluatācijas izmaksas atsvēra komerciālos ieguvumus (298. apsvērums).

(379)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka kompensācija par pārejas tīklu ekspluatācijas (paralēlās apraides) izmaksām ir nesamērīga, jo vienlaicīgā apraide notika ilgāk, nekā nepieciešams (t. i., nepieciešami būtu seši mēneši vai – pienācīgi pamatotos gadījumos – līdz vienam gadam).

(380)

Turklāt nolietojuma izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz grāmatvedībā paredzēto iekārtu nolietojuma periodu, kas neatspoguļo to saimnieciskas izmantošanas laiku, kurš ir ilgāks. Tas rada lielāku kompensāciju par iekārtu nodilumu, ko rada to izmantošana pārejas tīklos, kā rezultātā šo iekārtu atkalizmantošana galīgajos tīklos samazina atbalsta saņēmēju kopējās izmaksas par investīcijām galīgajos tīklos. Turklāt trīs DTT operatori var gūt labumu saistībā ar modernizēto iekārtu uzstādīšanas, konfigurēšanas un stabilizācijas izmaksām, ja šīs iekārtas atkalizmanto galīgajos tīklos, ņemot vērā to, ka lielākā daļa šo darbību jau ir veiktas pārejas tīklu izbūves ietvaros.

(381)

Visbeidzot, Komisija nevarēja konstatēt, ka atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, jo pieejamā informācija nepierāda, ka paātrināta DVB-T2 standarta ieviešana, kas izriet no regulatīvajiem pienākumiem, atsvēra komerciālos ieguvumus un, ja tā atsvēra šos ieguvumus, cik lielā mērā (nebija finansējuma deficīta analīzes).

(382)

Tāpēc paziņotais pasākums nav samērīgs.

(383)

Čehija apņēmās publicēt pasākuma tekstu, kā arī informāciju par tāda atbalsta saņēmējiem, kas pārsniedz 500 000 EUR (69. apsvērums). Tāpēc pasākums atbilst pārredzamības prasībām.

(384)

Čehija apstiprināja, ka pasākumu nevar kumulēt ne ar vienu citu pasākumu, ar ko finansē tās pašas attiecināmās izmaksas (67. apsvērums), un ka atbalsta saņēmēji nevarēs pieteikties to aktīvu nolietojumam fiskālām vajadzībām, uz kuriem attiecas kompensācija saskaņā ar pasākumu (68. apsvērums). Čehija no pasākuma izslēdza visas izmaksas, kuras varētu būt kompensētas divkārt, proti, arī no citām atbalsta shēmām (366. apsvērums). Komisija uzskata, ka ar to pietiek, lai novērstu problēmas, kas izriet no kumulācijas ar citiem atbalsta pasākumiem.

(385)

Lēmuma par procedūras sākšanu 148. un 149. apsvērumā Komisija norādīja, ka pasākums palīdzēja DTT operatoriem saglabāt konkurētspēju tirgū, vienlaikus samazinot to izmaksas par modernizētās iekārtās veiktajām investīcijām, kas operatoriem, kuri izmanto citas platformas, bija jāfinansē no privātiem resursiem (piemēram, satelīta platformas operatoru izmaksas par pāreju uz DVB-S2/MPEG-4). Komisija norādīja, ka pasākums, šķiet, finansē DTT operatoru parastās izmaksas, kādas tiem būtu radušās, ja to mērķis būtu bijis saglabāt savu stāvokli tirgū, sniedzot progresīvus pakalpojumus. Komisija norādīja, ka pasākums sniedzas tālāk par tā status quo saglabāšanu, kas pastāvēja pirms 700 MHz joslas atbrīvošanas.

(386)

Viens no sūdzības iesniedzējiem uzstāja, ka pasākums deva priekšroku vismazāk progresīvajai televīzijas tehnoloģijai, tādējādi kaitējot citām platformām un klientiem. Tas sniedza piemērus par situācijām, kurās bezmaksas raidorganizācijas tagad varētu izmantot DVB-T2 standartu, lai piedāvātu maksas televīzijas pakalpojumus, un sūdzības iesniedzējs (IPTV pakalpojumu sniedzējs) varētu būt bijis gatavs piedāvāt bezmaksas pakalpojumus (154. apsvērums).

(387)

Čehija paskaidroja, ka 700 MHz joslas atbrīvošana notika salīdzinoši drīz pēc tam, kad DTT operatori bija atbrīvojuši 800 MHz joslu, un tas radīja saistītās izmaksas un pasliktināja to konkurences stāvokli par labu konkurējošām platformām. Tā arī apgalvoja, ka nekontrolēta 700 MHz joslas atbrīvošana varētu ietekmēt arī mājsaimniecības. Čehija ziņoja, ka starp dažādajām platformām valda veselīga konkurence (138. apsvērums), un principiāli nepiekrita, ka pasākums dod priekšroku vismazāk progresīvajai platformai, un apgalvoja, ka tehnoloģiju atlase bija balstīta tikai uz EPaC lēmumā sniegto ieteikumu, vienlaikus ievērojot saderību ar kaimiņvalstīm (140. apsvērums).

(388)

Viens no atbalsta saņēmējiem atgādināja, ka pasākums sniedz kompensāciju tikai tiem operatoriem, kurus ietekmējušas regulatīvās izmaiņas. Tas paskaidroja, ka Čehijas situācijā, kurā citām platformām (piemēram, satelīta, kabeļa un IPTV platformai) bija ievērojami mazāka tirgus daļa nekā DTT un tās piedāvāja tikai maksas televīzijas pakalpojumus, platformu aizstājamība bija zema un iespējama tikai no tehniskā viedokļa (212. apsvērums).

(389)

Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums atbrīvo trīs DTT operatorus no regulatīvajām izmaksām, kas ir raksturīgas to darbībai, savukārt operatoriem, kuri izmanto citas platformas, piemēram, satelīta vai kabeļa platformu, līdzīgas izmaksas ir jāsedz pašiem. Tāpēc paziņotais pasākums stiprina trīs DTT operatoru konkurētspēju, tādējādi kaitējot operatoriem, kuri izmanto citas platformas. Turklāt atbalsts var šķērssubsidēt atbalsta saņēmēju darbības citās nozarēs un citās dalībvalstīs, ņemot vērā to, ka CRa pieder pie grupas, kas darbojas starptautiskā līmenī (31. zemsvītras piezīme) un vairākās darbības nozarēs ārpus DTT pārraides pakalpojumiem, un Česká televize kā sabiedriskā raidorganizācija konkurē arī ar komerciālajām raidorganizācijām. Komisija uzskata, ka, neraugoties uz dažādo televīzijas platformu atšķirīgajiem uzņēmējdarbības modeļiem Čehijā (t. i., bezmaksas televīzija pret maksas televīziju), joprojām pastāv būtiska kropļojoša ietekme, kā liecina sūdzības no operatoriem, kuri izmanto citas tehnoloģiskās platformas. Piemēram, satelīta platforma tehniski spēj sniegt bezmaksas pakalpojumus. IPTV platformu varētu izmantot arī bezmaksas kanālu pārraidei, un daži operatori tos jau iekļauj savās standarta televīzijas paketēs citās dalībvalstīs (170). Turklāt Telly (IPTV pakalpojumu sniedzējs) apsvēra iespēju Čehijā piedāvāt bezmaksas DIGI TV karti (153. apsvērums). DTT platforma arī tehniski spēj sniegt maksas televīzijas pakalpojumus (pat ja Skylink/M7 komerciālais projekts Čehijā nebija sekmīgs (91. apsvērums)), un nav juridiska pienākuma šajā platformā sniegt tikai bezmaksas pakalpojumus.

(390)

Tāpēc Komisija apstiprina savu sākotnējo konstatējumu, ka pasākumam bija negatīva ietekme uz konkurenci.

(391)

Pienācīgi izstrādātam valsts atbalsta pasākumam būtu jānodrošina, ka pasākuma ietekmes kopējais samērs ir pozitīvs, proti, ka tā nelabvēlīgā ietekme uz tirdzniecības apstākļiem nav tāda, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

(392)

Komisija atzīst Čehijas iestāžu nodomu nodrošināt, ka 700 MHz joslas atbrīvošana no zemes televīzijas pakalpojumiem norit netraucēti un tās ietekme uz skatītājiem ir ierobežota, lai nodrošinātu sociāli pieņemamu pāreju, līdz minimumam samazinot iespējamos traucējumus. Komisija norāda uz regulatīvo pasākumu (t. i., pārejas tīklu ekspluatācijas) pozitīvo ietekmi uz DTT pakalpojumu – galvenā bezmaksas televīzijas pakalpojumu avota Čehijā – nepārtrauktību. Komisija arī atzīst bezmaksas televīzijas pakalpojumu svarīgo lomu plurālisma un labi funkcionējošas demokrātijas atbalstīšanā. Tomēr Komisija uzskata, ka paziņotajam pasākumam (t. i., kompensācijai par pārejas tīklu ekspluatāciju) bija ierobežota pozitīvā ietekme (308. apsvērums).

(393)

Komisija norāda, ka pasākumam ir negatīva ietekme, jo tas atbrīvo DTT operatorus no daļas sloga, kas saistīts ar Čehijas noteiktajiem regulatīvajiem pienākumiem, kuri ir raksturīgi to saimnieciskajai darbībai. Komisija arī uzskata, ka pasākumam nav stimulējošas ietekmes un tas nav paredzēts, lai novērstu tirgus nepilnību, tāpēc ir pamatoti uzskatīt, ka vajadzības pēc valsts atbalsta DTT operatoriem nav. Tāpat Komisija neuzskata, ka pasākums ir izstrādāts pienācīgi vai samērīgi.

(394)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka pasākuma negatīvā ietekme, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un negatīva ietekme uz tirdzniecību, atsver tā nelielo pozitīvo ietekmi.

(395)

Tāpēc Komisija konstatē, ka paziņotais pasākums nav saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Komisija nav konstatējusi citu juridisko pamatu, kas būtu būtisks paziņotā pasākuma saderības novērtēšanā, un ne Čehija, ne ieinteresētās personas šajā sakarā nav sniegušas ne informāciju, ne pierādījumus.

(396)

Komisija konstatē, ka paziņotais pasākums ir ar iekšējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē,