(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2025. gada 17. februārī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes (“attiecīgās valstis”) izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu (NSE) importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2025. gada 3. janvārī iesniedza Glass Fibre Europe (“GFE”) (“sūdzības iesniedzēji”). Sūdzība tika iesniegta Savienības NSE ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/890 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija atsevišķi informēja citus zināmos Savienības ražotājus, attiecīgo valstu zināmos ražotājus eksportētājus, kā arī iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Ēģiptes valdība (“ĒV”) apgalvoja, ka izmeklēšanas sākšana neatbilst PTO Antidempinga nolīguma (“ADN”) 5.3. un 5.4. panta prasībām. Konkrēti Ēģipte apgalvoja, ka sūdzība nesatur pietiekamus, precīzus un atbilstošus pierādījumus, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, kā prasīts ADN 5.3. pantā. Ēģipte arī apgalvoja, ka sūdzībā nav pārredzami identificēti iekšzemes ražotāji, kas to atbalsta, un nav sniegti pienācīgi nekonfidenciāli svarīgākās informācijas kopsavilkumi, tādējādi liedzot ieinteresētajām personām efektīvi izmantot savas tiesības uz aizstāvību un pārbaudīt, vai ir izpildīta reprezentativitātes prasība saskaņā ar ADN 5.4. pantu. Turklāt Ēģipte iebilda pret tās ieskatā konfidencialitātes ievērošanas pieprasījumu pārmērīgu izmantošanu, apgalvojot, ka tas apdraud pārredzamību un jēgpilnu līdzdalību izmeklēšanā procedūras sākšanas posmā. Visbeidzot, Ēģipte pauda bažas par risku saistībā ar dubultu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanu, norādot, ka Ēģiptes eksportam jau tiek attiecināti kompensācijas maksājumi un ka paralēlas antidempinga procedūras sākšana varētu izraisīt pasākumu pārklāšanos, kas ir pretrunā PTO noteikumiem.

(7)

Sūdzības analīzes ietvaros un saskaņā ar ADN 5.4. pantu Komisijas dienesti pirms procedūras sākšanas veica reprezentativitātes pārbaudi. Šajā nolūkā notika saziņa ar visiem Savienības ražotājiem, kas minēti sūdzībā un pirms procedūras sākšanas citādi bija zināmi Komisijai, un tie tika ņemti vērā, aprēķinot sūdzības iesniedzēju reprezentativitāti. Šā aprēķina pamatā bija attiecīgā ražojuma saražotie daudzumi, kuri norādīti šo ražotāju un ražotāju apvienību individuālajās deklarācijās, un sūdzībā ietvertā informācija, kas ietver arī informāciju par kopējo Savienības ražošanas apjomu. Tāpēc procedūras sākšanas posmā tika secināts, ka ADN 5.4. panta nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc Ēģiptes valdības apgalvojums tika noraidīts.

(8)

Komisija uzskatīja, ka ieinteresētajām personām pieejamajā sūdzības variantā ir visi būtiskie pierādījumi un to datu jēgpilni nekonfidenciālie kopsavilkumi, kuri atzīti par konfidenciāliem, lai ieinteresētas personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību visā procedūras gaitā. Jebkurā gadījumā sūdzības iesniedzējs ir nodrošinājis sūdzības konfidenciālo daļu satura jēgpilnus kopsavilkumus. Sūdzības ierobežotās pieejamības pielikumos sniegtā informācija ietilpst šajās kategorijās. Sūdzības iesniedzējs sniedza arī ierobežotās pieejamības sūdzības pielikumos ietvertās informācijas jēgpilnu kopsavilkumu, lai ieinteresētās personas varētu “pieņemamā veidā saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību”, kā noteikts pamatregulas 19. panta 2. punktā. Tāpēc Ēģiptes valdības apgalvojums tika noraidīts.

(9)

Lai izvairītos no dubultu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas gadījumos, kad vienlaikus tiek piemēroti antidempinga un kompensācijas pasākumi, Komisija no faktiskā antidempinga maksājuma atskaita subsidēšanas apjomu, kas jau kompensēts ar kompensācijas pasākumiem (eksporta subsīdijas). Tādējādi nav konstatējama divkāršās uzskaites problēma. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(10)

Ēģiptes valdība apstrīdēja apgalvojumus, ka NSE imports no Ēģiptes ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, apgalvojot, ka secinājumi ir novecojuši un selektīvi. Tā noraidīja apgalvojumus par ražošanas ģeogrāfisko pārvietošanu tikai tādēļ, lai apietu maksājumu. Ēģipte arī apgalvoja, ka sūdzībā nav visaptveroši analizēti citi faktori, kas ietekmē Savienības tirgu, piemēram, ražošanas izmaksas un izejvielu cenu svārstības. Dati liecināja, ka Ēģiptes eksporta cenas atbilst tirgus tendencēm, un tas bija pretrunā apgalvojumiem par cenu agresīvu noteikšanu. Importa apjomi laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam ir samazinājušies, radot šaubas attiecībā uz apgalvojumu par būtisku ietekmi uz tirgu. ĒV apgalvoja, ka nelielas cenu izmaiņas Savienībā neliecina par ievērojamu cenu nospiešanu un atspoguļo normālus tirgus apstākļus, nevis importa radīto kaitējumu. Tā apgalvoja, ka šie faktori pierāda, ka sūdzība nesatur objektīvus pierādījumus, kā prasīts PTO Antidempinga nolīgumā.

(11)

Pretēji ĒV apgalvojumiem Komisija konstatēja, ka sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi, kas parāda, kā stikla šķiedras izstrādājumu imports no Ēģiptes ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt sūdzības iesniedzēja visaptverošā tirgus analīze saskaņā ar PTO noteikumiem norādīja uz pastiprinātu saikni starp importu no Ēģiptes un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Sūdzībā bija sniegti arī pietiekami pierādījumi, kas liecina, ka imports no Ēģiptes izraisīja ievērojamu cenu samazinājumu un ievērojamu cenu apspiešanu un nospiešanu Savienības ražošanas nozarē. Minētais Ēģiptes importa apjomu samazinājums tika uzskatīts par īslaicīgu, jo sūdzībā ir izklāstīti plašāki pieprasījuma apstākļi, kas nemazina Ēģiptes importa ietekmi. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(12)

Ēģiptes valdība apstrīdēja sūdzībā ietverto kaitējuma analīzi, norādot, ka tajā nav izpildītas PTO Antidempinga nolīguma 3.4. un 3.5. panta prasības, jo nav ņemti vērā vairāki ekonomiskie faktori. Tā apgalvoja, ka sūdzībā trūkst analīzes par ražīgumu, algām, ienākumu no ieguldījumiem, naudas plūsmu, spēju piesaistīt kapitālu, krājumiem un vispārējo nozares izaugsmi, proti, visu to, kas bija nepieciešams, lai pilnībā noteiktu kaitējumu. Turklāt Ēģiptes valdība norādīja, ka tādu ekonomisko rādītāju analīze kā ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, rentabilitāte un nodarbinātība ir maldinoša un nepilnīga. Tā uzsvēra, ka Savienības ražošanas nozari ietekmē ne tikai imports no Ēģiptes, bet arī tādi faktori kā globālā lejupslīde un pieaugošā konkurence no citām valstīm. Turklāt tā apgalvoja, ka Savienības tirgus daļas samazinājums bija minimāls un neliecināja par būtisku kaitējumu, jo tas atspoguļoja plašāku tirgus dinamiku, tostarp importa samazināšanos no citām trešām valstīm, ko kompensēja imports no Ēģiptes; tas atbilst 3.5. panta prasībām diferencēt kaitējuma cēloņus.

(13)

Komisija nepiekrita ĒV apgalvojumiem. Sūdzībā bija sniegti pietiekami pierādījumi, kas liecina par Ēģiptes importa negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Tā ietvēra tādu ekonomisko rādītāju visaptverošu analīzi kā ražošanas līmenis, jaudas izmantojums un rentabilitāte, skaidri parādot, kā tos ir negatīvi ietekmējis importa par zemām cenām pieplūdums no Ēģiptes. Pretēji Ēģiptes apgalvojumiem sūdzībā bija pietiekami pierādījumi tam, ka šis samazinājums nebija saistīts tikai ar ārējiem ekonomiskajiem apstākļiem, bet bija tieši saistīts ar importa cenu agresīvas noteikšanas stratēģijām. Sūdzības detalizētie pierādījumi, kas pamato cēloņsakarību starp importu no Ēģiptes un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un pamato antidempinga pasākumu nepieciešamību, atbilst PTO prasībām. Tāpēc Ēģiptes valdības apgalvojums tika noraidīts.

(14)

Savienības importētājs HELM AG citu četru Savienības lietotāju vārdā (“HELM”) apgalvoja, ka NSE imports no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes nav radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tas apgalvoja, ka nozares sniegums 2024. gadā atspoguļo stabilizāciju pēc ārkārtējā snieguma 2021.–2022. gadā un neliecina par būtisku kaitējumu. Tirgus daļas zaudējums no 2023. gada līdz 2024. gada pirmajai pusei bija tikai 1 %. Turklāt tādi galvenie rādītāji kā eksporta pārdošanas apjoms, kas laikposmā no 2021. gada līdz 2024. gada vidum palielinājās par 29 %, un Savienības ražošanas nozares 2021.–2023. gadā veiktie būtiskie ieguldījumi liecināja par konkurētspēju un finansiālo stiprību. Neraugoties uz nelielu ražošanas jaudas samazinājumu 2023. gadā ražotņu slēgšanas dēļ, saglabājās stabils jaudas izmantojums un ievērojami samazinājās krājumu līmenis. HELM uzsvēra, ka šie faktori liecina par atgriešanos pie normāliem darbības apstākļiem, nevis par būtisku kaitējumu.

(15)

Komisija atzina, ka HELM faktu ziņā pareizi norādīja, ka ne visi kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā liecināja par pasliktināšanos. Patiešām, dažiem rādītājiem, piemēram, eksportam, kas no 2021. gada līdz IP palielinājās par 33 %, un ieguldījumiem, kas 2021.–2023. gadā bija ievērojami, bija pozitīva dinamika. Tomēr šie uzlabojumi neatsver negatīvās tendences, kas novērotas pamatrādītājiem, kuri ir būtiski kaitējuma novērtēšanai. Konkrētāk, pārdošanas apjomi Savienības brīvajā tirgū samazinājās par 15 %, tirgus daļa samazinājās no 47 % 2021. gadā līdz 40 % izmeklēšanas periodā, ražošanas apjoms samazinājās par 14 % un rentabilitāte trijos no četriem attiecīgā perioda gadiem saglabājās negatīva. Komisija atgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktu, lai konstatētu būtisku kaitējumu, nav nepieciešams, lai visi kaitējuma rādītāji pasliktinātos, ja vien pierādījumi kopumā liecina par kaitējumu. Turklāt Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar importa par dempinga cenām no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes apjoma pieaugumu un cenu kritumu. Šis imports radīja spēcīgu cenu spiedienu, kas izraisīja cenu samazinājumu un ievērojamu cenu apspiešanu, tādējādi radot cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc HELM apgalvojums tika noraidīts.

(16)

CPIC Abahsain Fiberglass W.L.L. (“CPIC Bahrain”) iebilda pret 2016. gada mērķa rentabilitātes rādītāju izmantošanu, jo tie nav reprezentatīvi, ņemot vērā parastos rentabilitātes līmeņus, un ieteica noteikt mērķa rentabilitāti, pamatojoties uz faktiskajiem ekonomiskajiem apstākļiem attiecīgajā periodā. Turklāt CPIC Bahrain iestājās par to, lai cenu samazinājuma vai mērķa cenu samazinājuma aprēķinos analīze balstītos uz faktiskajām eksporta cenām, nevis uz saliktajām cenām, nolūkā precīzi novērtēt importa par dempinga cenām ietekmi uz iekšzemes tirgus cenām, nodrošinot taisnīgu izmeklēšanas procesu.

(17)

Komisija norādīja, ka 2016. gada mērķa rentabilitātes rādītāju izmantošana ir atsauces punkts, lai izprastu sasniedzamo rentabilitātes līmeni taisnīgas konkurences apstākļos, jo ekonomiskos apstākļus turpmākajos gados ietekmēja imports par dempinga cenām. Lai gan CPIC Bahrain ierosināja analīzē izmantot faktiskās eksporta cenas, šādi rīkojoties, iespējams, netiktu pilnībā ņemti vērā izkropļojumi, ko rada šis imports par zemām cenām Savienībā. Tādējādi saliktās cenas varētu būt noderīgs instruments patiesās vērtības novērtēšanai, jo īpaši gadījumos, kad faktiskās tirgus cenas var ietekmēt ārēji faktori. Tāpēc CPIC apgalvojums tika noraidīts.

(18)

CPIC Bahrain iebilda pret sūdzībā minētajiem apgalvojumiem, ka CPIC grupa izmanto savu Bahreinas ražotni, lai apietu tirdzniecības ierobežojumus, kas noteikti NSE importam no Ķīnas, jo šie apgalvojumi esot gan juridiski neatbilstoši, gan faktu ziņā nepareizi. Tas uzsvēra, ka iegāde ir daļa no ilgtermiņa globālas stratēģijas, kas nav saistīta ar apiešanas shēmām, jo sākotnējās diskusijas sākās 2007. gadā, proti, labu laiku pirms antidempinga pasākumu noteikšanas NSE importam no Ķīnas 2011. gadā. CPIC Bahrain uzsvēra darbības efektivitātes un nostiprināšanās tirgū uzlabojumu kā pierādījumu savai apņēmībai panākt reālu uzņēmējdarbības izaugsmi, nevis izvairīties no Savienības tirdzniecības ierobežojumiem. Turklāt tas noraidīja apgalvojumus par labuma gūšanu no subsīdijām, norādot, ka tā darbības tiek finansētas no privātiem līdzekļiem bez valdības atbalsta. Tas paskaidroja, ka iespējamie ieguvumi saskaņā ar iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš” nebija pamatoti ar pierādījumiem, ņemot vērā to, ka tā iegāde notika labu laiku pirms attiecīgā 2018. gada saprašanās memoranda. Visbeidzot, CPIC Bahrain argumentēja, ka apgalvojumi par subsīdijām neattiecas uz antidempinga izmeklēšanām, jo šādi apgalvojumi būtu jāizskata, ja ir iesniegtas atsevišķas sūdzības par antisubsidēšanas pasākumiem, un pieprasīja, lai juridiskā pamata trūkuma dēļ tiktu noraidītas visas prasības koriģēt dempinga un mērķa cenas samazinājuma aprēķinus.

(19)

Komisija pieņēma zināšanai piezīmes par subsidēšanu un apiešanu, bet uzskatīja, ka šie apgalvojumi neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā.

(20)

HELM, CPIC Bahrain un Persijas līča sadarbības padomes Starptautiskās tirdzniecības kaitējošas prakses novēršanas tehniskais sekretariāts (“GCC-TSAIP”) procedūras sākumā apgalvoja, ka NSE imports no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes primāri nerada iespējamo kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. HELM uzsvēra, ka ārējie faktori, piemēram, pieprasījuma izmaiņas, jo īpaši Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās, enerģijas izmaksu pieaugums, kas saistīts ar Savienības atkarību no Krievijas importa, un ievērojami nozares ieguldījumi ir galvenie iespējamā kaitējuma veicinātāji. CPIC Bahrain uzsvēra Bahreinas nelielo tirgus daļu Savienībā 2–3 % apmērā, kas liecina, ka šis imports, visticamāk, būtiski neietekmē Savienības ražošanas nozari. Tas apgalvo, ka lielāka ietekme ir iekšējiem un ārējiem faktoriem, piemēram, pieaugošās enerģijas un darbaspēka izmaksas, inflācija, samazināts iekšzemes pieprasījums un konkurence no Ķīnas un Ēģiptes. Abas personas apgalvo, ka Savienības ražošanas nozares neefektivitātei un stratēģiskajiem lēmumiem, kā arī tirgus stabilizējošajam pieprasījumam ir lielāka nozīme nozares problēmu risināšanā nekā importam no trim valstīm.

(21)

Komisija uzskatīja, ka HELM, CPIC Bahrain un GCC-TSAIP izvirzītais arguments, ka Savienības ražošanas nozares grūtības rada citi faktori, nevar vājināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu. Sūdzībā sniegtajos pierādījumos uzsvērtas Bahreinas dempinga starpības, kas pārsniedza de minimis lielumu, kā arī tas, ka šis imports ietilpst kumulācijā, kas veicina kaitējumu Savienībai, tādējādi saglabājot patiesu un būtisku cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Visi pārējie zināmie faktori, kas varētu ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli, ir sīki aplūkoti šīs regulas 5.2. iedaļā. Tāpēc HELM AG, CPIC Bahrain un GCC-TSAIP apgalvojumi tika noraidīti.

(22)

Procedūras sākumā HELM apgalvoja, ka importa no citām trešām valstīm ietekmes novērtējums ir selektīvs un kļūdains, jo tajā nav precīzi atspoguļota citu nozīmīgu piegādātāju, piemēram, Indijas, loma. Neraugoties uz to, ka Indija ir viena no lielākajām NSE piegādātājām Savienībai, analīzē netika ņemts vērā tās ieguldījums, tādējādi izkropļojot konstatējumus. Tāpat HELM uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nepietiekami ņem vērā importa no Turcijas ietekmi, nepareizi attiecinot šā importa ietekmi uz importu no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes. Neraugoties uz ievērojamo importa pieaugumu gan no Indijas, gan Turcijas, sūdzībā galvenā uzmanība ir pievērsta tikai trīs valstu tirgus daļām, kā rezultātā analīze ir nepilnīga un maldinoša.

(23)

Atbildot uz apgalvojumiem, ka Komisijai savā analīzē būtu jāņem vērā imports no citām trešām valstīm, piemēram, Ķīnas, Indijas un Turcijas, Komisija apgalvo, ka šis imports nemazina cēloņsakarību starp iespējamo kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un importu no attiecīgajām valstīm. Lai gan imports no Ķīnas patiešām ir veicinājis kaitējumu, tas nemazina importa no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Vienlaikus tika pārskatīti antidempinga un kompensācijas pasākumi, kas bija spēkā attiecībā uz importu no Ķīnas, un 2025. gada 25. novembrī stājās spēkā pastiprināti pasākumi (4), lai novērstu kaitējumu, ko radīja imports par dempinga cenām no Ķīnas. Kas attiecas uz Turciju – lai gan imports no Turcijas attiecīgajā periodā palielinājās, to ietekmē arī lētāka importa pieplūdums no Ēģiptes un Bahreinas, kas, iespējams, izkropļo Turcijas tirgu. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju (5), Turcijas Tirdzniecības ministrija 2025. gada 19. jūlijā noteica antidempinga pasākumus NSE no Ēģiptes un Bahreinas. Visbeidzot, attiecībā uz HELM apgalvojumiem par ievērojamu NSE importu no Indijas Komisija norāda, ka HELM sniegtie skaitļi nav pamatoti ar pierādījumiem. Saskaņā ar Eurostat datiem NSE importa apjomi no Indijas uz Savienību 2024. gadā bija ievērojami mazāki nekā HELM norādītie apjomi un nekā no attiecīgajām valstīm importētie apjomi, apliecinot, ka šis imports nemazina importa no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Tāpēc HELM apgalvojums tika noraidīts.

(24)

CPIC Bahrain sākotnēji apgalvoja, ka, novērtējot importa no attiecīgajām valstīm ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, NSE imports no Bahreinas nebūtu jāapvieno ar importu no Ēģiptes. Tas atsaucās uz pamatregulas 3. panta 4. punktu, kas ļauj veikt kopēju novērtējumu tikai vajadzības gadījumā, ņemot vērā konkurences apstākļus starp importētajiem un iekšzemes ražojumiem. CPIC Bahrain uzsvēra, ka sūdzības periodā importa apjomi no Bahreinas un tā tirgus daļa bija ievērojami zemāka nekā importa apjomi no Ēģiptes un tā tirgus daļa, savukārt cenas pastāvīgi bija augstākas nekā Ēģiptes cenas. Ņemot vērā ievērojamās tirgus daļas un cenu noteikšanas tendenču atšķirības, CPIC Bahrain pieprasīja, lai Komisija analīzē atsevišķi aplūkotu importu no Bahreinas, jo tā kumulācija ar importu no Ēģiptes varētu sagrozīt importa no Bahreinas īsto ietekmi uz iekšzemes ražošanas nozari.

(25)

Komisijas dienesti konstatēja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju un statistiku, nosacījumi par Bahreinas un Taizemes kumulāciju sūdzības iesniegšanas posmā bija izpildīti. Tika konstatēts, ka dempinga starpība pārsniedz de minimis starpību. Kā liecina pieejamā oficiālā importa statistika, imports par dempinga cenām nenotika nebūtiskā apjomā (pārsniedza de minimis lielumu), vērtējot šo importa apjomu no visām attiecīgajām valstīm. Turklāt konkurences apstākļi tika uzskatīti par līdzīgiem, jo pārbaudāmajā periodā attiecīgo valstu ražojumu un Savienības ražošanas nozares ražojumu ģeogrāfiskā klātbūtne kopumā pārklājās, cenas no visām valstīm bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenu un pilnu izmaksu līmeni un tirgū bija ievērojams importa apjoms no visām attiecīgajām valstīm. Tāpēc CPIC apgalvojums tika noraidīts.

(26)

Neatkarīgo ES stikla šķiedras audumu ražotāju apvienība, Ēģiptes valdība, CPIC Bahrain un HELM iebilda pret antidempinga izmeklēšanu par NSE importu no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes ar mērķi noteikt maksājumus, apgalvojot, ka tas nedotu labumu Savienībai. Apvienība uzsvēra, ka Savienība nespēj ražot konkrētus NSE izstrādājumus, piemēram, grīstes ar zemu blīvumu, tāpēc ir jāpaļaujas uz importu, un pastāv konkurences apdraudējuma risks, jo vertikāli integrēti uzņēmumi iegūst lielāku ietekmi tirgū. Ēģiptes valdība apgalvoja, ka šādi maksājumi kaitētu tādām svarīgām nozarēm kā autobūve un atjaunīgās enerģijas nozare, kurām ir vajadzīga stabila NSE piegāde, lai sasniegtu klimata mērķus, tādējādi argumentējot, ka saglabāt importu no Ēģiptes ir sabiedrības interesēs. CPIC Bahrain piebilda, ka maksājumi izraisītu cenu pieaugumu un samazinātu labklājību, jo īpaši ietekmējot atjaunīgās enerģijas nozares, un ierosināja koncentrēties uz importu no iedibinātiem avotiem, piemēram, Ēģiptes un Ķīnas, jo to piegādes ir uzticamas. Turklāt HELM apgalvoja, ka šie pasākumi traucētu piegādi, palielinātu izmaksas un apdraudētu no NSE atkarīgo lejupējo nozaru dzīvotspēju, vēl vairāk kaitējot Savienības konkurētspējai un inovācijai. Kopumā tie apgalvoja, ka šādu maksājumu noteikšana varētu apdraudēt Savienības konkurētspēju un rentabilitāti, potenciāli izstumjot uzņēmumus no tirgus un nonākot pretrunā ar plašākiem stratēģiskiem ekonomiskiem mērķiem.

(27)

Komisija norādīja, ka apgalvojumiem par Savienības interesēm nav nozīmes attiecībā uz procedūras sākšanu, jo pirms procedūras sākšanas netiek veikta Savienības interešu pārbaude. Tomēr Komisija izmeklēšanas gaitā pārbaudīja, vai pasākumu noteikšana ir Savienības interesēs.

(28)

Ēģiptes valdība arī apgalvoja, ka sūdzībā izklāstītais dempinga aprēķins neatbilst PTO Antidempinga nolīgumam. Konkrētāk, Ēģiptes valdība apgalvoja, ka Eurostat CIF datu un 14. panta 6. punkta datu izmantošana neatspoguļo faktiskās EXW eksporta cenas un to rezultātā iegūst mākslīgi zemu eksporta cenu. Turklāt Ēģiptes valdība apgalvoja, ka pretēji Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantam normālā vērtība netika pareizi aprēķināta, jo bija ietverti ievedmuitas nodokļi, kuri saskaņā ar Suecas kanāla ekonomiskās zonas noteikumiem Jushi Egypt for Fiberglass Industry S.A.E. (“Jushi Egypt”) nebūtu uzlikti. Ēģiptes valdība arī apgalvoja, ka sūdzība nenodrošina taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, jo īpaši attiecībā uz atšķirībām pārdošanas noteikumos, tirgus apstākļos un tirdzniecības līmeņos, un ka vidējo mēneša valūtas kursu, nevis darījuma dienas valūtas kursu, izmantošana izkropļo salīdzinājumu. Visbeidzot, Ēģiptes valdība apgalvoja, ka sūdzībā trūkst pietiekamu apstiprinošu pierādījumu, lai pamatotu daudzus apgalvojumus par valūtas konvertēšanu un izmaksu korekcijām, un pieprasīja izbeigt izmeklēšanu.

(29)

Šajā sakarā Komisija uzsvēra, ka pieteikumā ir jābūt pietiekamiem pierādījumiem par dempinga, kaitējuma un cēloņsakarības pastāvēšanu. Proti, iedibinātajā judikatūrā ir noteikts, ka to pierādījumu daudzums un kvalitāte, kuri vajadzīgi, lai izpildītu kritēriju par pierādījumu pietiekamību izmeklēšanas sākšanai, atšķiras no to pierādījumu daudzuma un kvalitātes, kuri vajadzīgi, lai sākotnēji vai galīgi noteiktu dempinga un kaitējuma esamību (6).

(30)

Attiecībā uz eksporta cenu Komisija norādīja, ka saprātīgi pieejamu statistikas avotu izmantošana ir piemērota procedūras sākšanas posmā, kad konkrēta darījuma EXW cenas nav publiski pieejamas. Precīza eksporta cenu noteikšana un visas nepieciešamās korekcijas attiecas uz dempinga novērtējumu pēc būtības, ko veic, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kas iegūti izmeklēšanas laikā, nevis procedūras sākšanas posmā. Attiecībā uz normālās vērtības aprēķināšanu Komisija uzskatīja, ka iesniegtie pierādījumi liecina par dempinga pastāvēšanu neatkarīgi no tā, kā tika apstrādāti konkrētie izmaksu elementi. Tāpat Komisija norādīja, ka Ēģiptes valdības iesniegtie argumenti par salīdzināmību, tirdzniecības līmeņiem un valūtas kursa metodiku attiecās uz dempinga analīzi pēc būtības un tai vajadzīga informācija, kas sūdzības iesniegšanas brīdī nebija publiski pieejama sūdzības iesniedzējiem. Šie jautājumi tika sīki pārbaudīti izmeklēšanas gaitā, un tie ir aplūkoti 81. līdz 151. apsvērumā.

(31)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā ir sniegti pietiekami pierādījumi par dempingu, lai sāktu izmeklēšanu. Tāpēc Ēģiptes valdības apgalvojumi attiecībā uz dempinga pastāvēšanu tika noraidīti.

(32)

Turklāt GCC-TSAIP iesniedza piezīmes par metodiku, kas ir sūdzības pamatā, pēc tam, kad bija beidzies termiņš piezīmju iesniegšanai par procedūras sākšanu. Jebkurā gadījumā, kā izklāstīts 29. apsvērumā, Komisija atgādināja, ka pierādījumu esības slieksnis procedūras sākumā nosaka, ka nepieciešami pietiekami pierādījumi par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību, nevis galīgs konstatējums. GCC-TSAIP izvirzītie jautājumi, kas attiecas uz normālās vērtības aprēķināšanu, eksporta cenu aprēķināšanu un iespējamām salīdzināmības nolūkā veiktām korekcijām saistībā ar Bahreinas dempinga novērtējumu pēc būtības, tika pienācīgi pārbaudīti izmeklēšanas gaitā un ir aplūkoti 55. līdz 80. apsvērumā.

(33)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(34)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas apjomiem, ko veidoja trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms veidoja vairāk nekā 63 % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma un vairāk nekā 70 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Tā kā ieinteresētās personas piezīmes nesniedza, Komisija uzskatīja, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(35)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(36)

Viens nesaistīts importētājs sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka to iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Piezīmes netika saņemtas.

(37)

Ņemot vērā attiecīgo ražotāju eksportētāju ierobežoto skaitu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ražotājus eksportētājus no attiecīgajām valstīm pieteikties un sniegt pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem.

(38)

Komisija tiešsaistē (7) publicēja anketas ražotājiem eksportētājiem, lietotājiem, nesaistītajiem importētājiem un Savienības ražotājiem.

(39)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no viena Bahreinas ražotāja eksportētāja, viena Ēģiptes ražotāja eksportētāja un diviem Taizemes ražotājiem eksportētājiem.

(40)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai galīgi noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Attiecībā uz Savienības ražotājiem tika veiktas attālinātas kontrolpārbaudes saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Ražotāju eksportētāju gadījumā tika veikti pārbaudes apmeklējumi attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju Bahreinā tika veikta arī attālinātā kontrolpārbaude, jo sākotnēji plānotais pārbaudes apmeklējums bija jāatliek saistībā ar situāciju Tuvajos Austrumos 2025. gada jūnijā un jūlijā.

(41)

Asia Composite Materials (“ACM”), viens no Taizemes ražotājiem eksportētājiem, apgalvoja, ka Wanda New Material (Thailand) Co., Ltd. (“Wanda”), otrs Taizemes ražotājs eksportētājs, nav faktiskais NSE ražotājs, jo tas ražo tikai mašas no importētām stikla šķiedras grīstēm. Saskaņā ar ACM sniegto informāciju Wanda veiktās darbības nepārsniedz 20 % no Wanda Taizemē ražoto NSE kopējās vērtības, un tāpēc ražojumiem, ko Wanda eksportē uz Savienību, varētu nebūt Taizemes izcelsmes.

(42)

Komisija uzskatīja, ka ACM apgalvojums ir nepareizs. Wanda darbības ir saistītas ar ievērojamu ražošanas procesu, ražojuma formas un izmantošanas maiņu, kā rezultātā tiek mainīta tarifa klasifikācija. Tādējādi saskaņā ar nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem Wanda darbības ir uzskatāmas par būtisku pārveidošanu un ražotās mašas iegūst Taizemes izcelsmi. Tāpēc Komisija secināja, ka Wanda būtu jāuzskata par faktisku attiecīgā ražojuma ražotāju, un atzina ACM apgalvojumu par nepamatotu.

(43)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumu noteikšanas termiņš bija 2025. gada 17. oktobris. Komisija 2025. gada 25. septembrī saskaņā ar pamatregulas 19.a panta 2. punktu informēja ieinteresētās personas par nodomu nenoteikt pagaidu pasākumus.

(45)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai.

(46)

Komisija 2026. gada 23. februārī informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz konkrētu Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importu (“galīgā informācijas izpaušana”). Piezīmes, ko personas iesniedza pēc informācijas izpaušanas, ir aplūkotas attiecīgajās iedaļās tālāk. Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(47)

Pēc tam, kad bija saņemtas piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas, Komisija 2026. gada 12. martā visām ieinteresētajām personām izpauda galīgo papildinformāciju. Šajā izpaustajā papildinformācijā bija ietverti pārskatītie konstatējumi un apsvērumi. Personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par šo izpausto papildinformāciju, un saņemtās piezīmes ir aplūkotas attiecīgajās iedaļās tālāk. Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(48)

Pēc tam, kad bija saņemtas piezīmes pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas, Komisija 2026. gada 13. martā otro reizi izpauda galīgo papildinformāciju visām ieinteresētajām personām. Šajā otrajā izpaustajā papildinformācijā bija ietverti pārskatītie konstatējumi un apsvērumi. Personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par šo otro izpausto papildinformāciju. Jaunas piezīmes netika saņemtas. Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(49)

Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir cirstās stikla šķiedras šķipsnas, kuru garums nepārsniedz 50 mm, stikla šķiedras grīstes, izņemot stikla šķiedras grīstes, kas ir impregnētas un pārklātas un kam karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (noteikts pēc ISO standarta 1887); un no stikla šķiedras pavedieniem izgatavotas mašas (izņemot mašas no stikla vates), ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7019 11 00 , ex 7019 12 00 (Taric kodi 7019 12 00 22, 7019 12 00 25, 7019 12 00 26, 7019 12 00 39), 7019 14 00 un 7019 15 00 . KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai, neskarot turpmākas izmaiņas tarifa klasifikācijā.

(50)

Izmeklējamais ražojums ir izejmateriāls, ko visbiežāk izmanto kompozītmateriālu ražošanā termoplastisko un termoreaktīvo sveķu stiegrojumam. Iegūtos kompozītmateriālus (ar stikla elementāršķiedru stiegrotus materiālus) izmanto daudzās nozarēs: transporta nozarē (autotransports, jūras transports, aviācijas un kosmiskā rūpniecība, militārā rūpniecība), elektrotehniskajā rūpniecībā/elektronikā, vēja enerģētikā, būvniecībā un celtniecībā, tvertņu/cauruļu ražošanā, patēriņa precēs utt.

(51)

Attiecīgais ražojums ir Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes izcelsmes izmeklējamais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

(52)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(53)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(54)

Apgalvojumi par ražojumu tvērumu netika saņemti.

(55)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā.

(56)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvs.

(57)

Gadījumos, kad parastās tirdzniecības operācijās kāds līdzīgā ražojuma veids tika pārdots nepietiekamos daudzumos vai kāds ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, Komisija noteica salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu. Gadījumos, kad līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastās tirdzniecības operācijās, Komisija pārbaudīja, vai par pamatu normālajai vērtībai varētu izmantot alternatīvus avotus cenām parastās tirdzniecības operācijās. Tā kā attiecīgajā valstī nebija citu līdzīgā ražojuma iekšzemes ražotāju, kas sadarbojās vai bija pieejami, šādas cenas nebija pieejamas. Tādēļ Komisija normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(58)

Saliktā normālā vērtība katram līdzīgā ražojuma veidam tika aprēķināta, pie ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(59)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pieprasīja ražošanas izmaksu korekciju, pamatojoties uz ieņēmumiem no ražošanas atkritumu pārdošanas. Uzņēmums apgalvoja, ka šādi ieņēmumi tā grāmatvedībā tika iegrāmatoti kā citi ienākumi, un iesniedza aprēķinus, kuru mērķis bija pierādīt ietekmi uz vidējām ražošanas izmaksām.

(60)

Komisija konstatēja, ka attiecīgie ienākumi tika saņemti pēc izmeklēšanas perioda un netika reģistrēti ražotāja eksportētāja pārskatos kā ienākumi, kas attiecas uz izmeklēšanas periodu. Tā kā nebija pierādījumu, ka šādi ienākumi bija saistīti vai reģistrēti attiecībā uz ražošanu izmeklēšanas periodā, Komisija secināja, ka nav pamata koriģēt ražošanas izmaksas, lai aprēķinātu normālo vērtību. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(61)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas GCC-TSAIP apgalvoja, ka Komisijai, aprēķinot CPIC Bahrain ražošanas izmaksas, būtu bijis jāņem vērā ieņēmumi no ražošanas atkritumu pārdošanas. GCC-TSAIP apgalvoja, ka ražošanas atkritumi ir raksturīgs ražošanas procesa iznākums un ka šādu atkritumu pārdošana ir izmaksu atgūšanas veids, kas būtu jāatspoguļo kopējo ražošanas izmaksu struktūrā. GCC-TSAIP arī norādīja, ka ieņēmumu atzīšanas laika dēļ nevajadzētu automātiski izslēgt šādus ieņēmumus no aprēķina, jo komerciāli apsvērumi var aizkavēt atkritumu ieņēmumu pārdošanu vai reģistrēšanu. Saskaņā ar GCC-TSAIP sniegto informāciju, izslēdzot šos ieņēmumus no ražošanas izmaksām, mākslīgi paaugstinājās ražošanas izmaksas, kā rezultātā normālā vērtība tika novērtēta par augstu.

(62)

Komisija noraidīja GCC-TSAIP apgalvojumu. Lai gan Komisija atzina, ka ražošanas atkritumi ir raksturīgs ražošanas procesa iznākums un ka šādu atkritumu pārdošana ir izmaksu atgūšanas veids, GCC-TSAIP pieprasīto CPIC Bahrain ražošanas izmaksu korekciju nevar pieņemt, ja nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka ieņēmumi bija saistīti ar ražošanu izmeklēšanas periodā. Ieņēmumus, kas reģistrēti pēc izmeklēšanas perioda, pat ja tie ir komerciāli saistīti ar ražošanu, nevar izmantot, lai koriģētu ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā nolūkā aprēķināt normālo vērtību.

(63)

Ražotājs eksportētājs eksportu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem klientiem vai arī ar Nīderlandē izvietota saistīta uzņēmuma starpniecību, kas darbojās kā importētājs. Saistītais importētājs attiecīgo ražojumu tālāk pārdeva nesaistītiem klientiem Savienībā. Saistītais importētājs bija iesaistīts arī tiešajā pārdošanā uz Savienību.

(64)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(65)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītu uzņēmumu, kas darbojās kā importētājs, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tai skaitā PVA izmaksas, kā arī uzkrāto peļņu.

(66)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CPIC Bahrain apgalvoja, ka Komisija, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu aprēķinot eksporta cenu netiešajai pārdošanai, kas veikta ar saistītā importētāja starpniecību, ir divreiz atskaitījusi konkrētas summas. Pirmkārt, CPIC Bahrain apgalvoja, ka paziņotās korekcijas jau ietvēra ES ievedmuitas nodokli un ka tāpēc sekojošais 7 % muitas nodokļa atsevišķais atskaitījums ir divkārša uzskaite. Otrkārt, CPIC Bahrain apgalvoja, ka komisijas maksas, ko maksāja saistītais importētājs, tika uzskaitītas paziņotajās korekcijās, bet netika atskaitītas no saistītā importētāja PVA izmaksām, aprēķinot eksporta cenu, kā rezultātā tika veikta divkārša uzskaite.

(67)

Komisija izskatīja apgalvojumus un apstiprināja, ka atsevišķa ievedmuitas nodokļa atskaitīšana un atbilstošās korekcijas neveikšana attiecībā uz komisijas maksām saistītā importētāja PVA izmaksās ir divkārša uzskaite. Attiecīgi Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu koriģēja aprēķinu, svītrojot atsevišķo muitas nodokļa atskaitījumu un atskaitot paziņotās komisijas naudas summas no saistītā importētāja PVA izmaksām eksporta cenas aprēķinā.

(68)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp faktoriem, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā konkrētajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un lai ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(69)

Lai aprēķinātu normālo vērtību tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes transporta, apstrādes, pārkraušanas izmaksas un papildizmaksas.

(70)

Lai nodrošinātu cenu salīdzināmību, tika izdarīta korekcija, ņemot vērā kredīta izmaksas.

(71)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā muitas nodokļa, transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas, kā arī kravas apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas.

(72)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksu par bankas pakalpojumiem.

(73)

Komisija norādīja, ka visa ražotāja eksportētāja pārdošana uz Savienību tika veikta ar saistīta tirgotāja starpniecību, kurš veica visas galvenās pārdošanas funkcijas, kas ir līdzīgas tāda aģenta funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu. Ņemot vērā saistītā tirgotāja iesaistīšanos tiešajā pārdošanā uz Savienību, Komisija saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu koriģēja pārdošanu, ņemot vērā komisijas maksu. Ņemot vērā saistību starp tirgotāju un ražotāju un to, ka nesaistīti importētāji šajā lietā nesadarbojās, komisijas maksa tika aplēsta, pamatojoties uz nosacīto 5 % peļņas procentu, kas tika konstatēts nesaistītam importam sākotnējā stikla šķiedras audumu izmeklēšanā (8) attiecībā uz lejupējo stikla šķiedras izstrādājumu, un attiecīgā tirgotāja faktiskajām pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām.

(74)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CPIC Bahrain apgalvoja, ka daži PVA izdevumi, kas saistītajam importētājam radušies saistībā ar tiešo pārdošanu, būtu jāiedala ārpus netiešās pārdošanas, lai izvairītos no divkāršas uzskaites, ar komisijas maksas korekciju 5 % apmērā saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. CPIC Bahrain arī apstrīdēja to, ka Komisija saistīto importētāju kvalificēja kā tirdzniecības aģentu komisijas maksas korekcijas nolūkā.

(75)

Tā kā nebija pamatojuma tam, kāpēc saistītais importētājs nebūtu jāuzskata par aģentu, kas strādā par komisijas maksu, Komisija apstiprināja savus konstatējumus 73. apsvērumā un saglabāja korekciju attiecībā uz komisijas maksu saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, kā aprakstīts 73. apsvērumā.

(76)

Pēc tam Komisija pārbaudīja CPIC Bahrain apgalvojumu, ka korekcijas nolūkā saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu attiecībā uz CPIC Bahrain tiešo pārdošanu vajadzēja samazināt PVA izmaksu atskaitījuma līmeni saskaņā ar 2. panta 9. punktu saistībā ar netiešo pārdošanu. Komisija norādīja, ka PVA izmaksas, kas atskaitītas saistībā ar netiešo pārdošanu saskaņā ar 2. panta 9. punktu, ir balstītas uz faktiskajām izmaksām, kas reģistrētas saistītā importētāja grāmatvedības dokumentos. Šīs izmaksas atspoguļo izdevumus, kas radušies par visu pārdošanu, un nevienu šo izmaksu daļu nevar mākslīgi svītrot no PVA izmaksām, kas atskaitītas saistībā ar netiešo pārdošanu. Komisija konstatēja, ka jebkurš mēģinājums pārdalīt daļu no PVA izmaksām saistībā ar netiešo pārdošanu nemainītu kopējās reģistrētās PVA izmaksas. Tāpēc Komisija noraidīja CPIC Bahrain apgalvojumu.

(77)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto salikto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(78)

Pamatojoties uz to, galīgā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(79)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta apjoms bija 100 % no kopējā importa uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, dempinga starpības apmērā.

(80)

Galīgās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(81)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija analizēja Jushi Egypt sniegto informāciju. Pēc atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtās un pārbaudes apmeklējuma laikā apkopotās informācijas pārskatīšanas Komisija norādīja uz uzņēmuma pakļautību ārvalstu valūtas kursa svārstībām un ārvalstu valūtās izteikto izmaksu un pārdošanas apjomu, kas ietekmēja paziņotās izmaksu un pārdošanas informācijas pieņemamību. Konkrētāk, Komisija norādīja, ka pēc Ēģiptes valdības rīkojuma veiktā Ēģiptes mārciņas (EGP) liberalizācija 2024. gada 6. martā un iepriekšējā neatbilstība starp oficiālajiem un paralēlajiem tirgus valūtas kursiem ir ietekmējusi izmaksu reģistrēšanu izmeklēšanas periodā. Komisija 2025. gada 17. decembra vēstulē informēja uzņēmumu par savām šaubām par to, vai Jushi Egypt dokumentācija Ēģiptes mārciņās pieņemami atspoguļo ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās faktiskās izmaksas pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē, un pieprasīja papildu informāciju.

(82)

Atbildē Jushi Egypt apgalvoja, ka valūtas kursa liberalizācija neietekmēja reģistrēto izmaksu ticamību, un nepiekrita, ka pamatregulas 2. panta 5. punkts ir piemērots pamats, lai neņemtu vērā tā pārskatos reģistrētās izmaksas. Jushi Egypt apgalvoja, ka atšķirība starp oficiālajiem un paralēlajiem tirgus valūtas kursiem kļuva ievērojama tikai no 2023. gada novembra un līdz ar to ietekme uz izmeklēšanas periodā reģistrētajām izmaksām bija ierobežota. Jushi Egypt arī norādīja, ka pēc valūtas kursa liberalizācijas 2024. gada martā nemonetārie posteņi, tostarp krājumi un pamatlīdzekļi, tika reģistrēti pēc vēsturiskajiem oficiālajiem kursiem, savukārt monetārie posteņi, piemēram, nauda, debitoru parādi, kreditoru parādi un aizņēmumi, tika pārrēķināti pēc bilances datumā dominējošā dienas kursa, un visas izrietošās atšķirības tika atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Attiecīgi Jushi Egypt apgalvoja, ka, ņemot vērā šo praksi, oficiālā un paralēlā valūtas kursa neatbilstības, kas attiecas uz izmeklēšanas periodu, varēja ietekmēt tikai ierobežotu skaitu izmaksu ierakstu par aizdevumiem, krājumiem, enerģijas patēriņu un pamatlīdzekļiem, kuri atbilst laikposmam no 2023. gada marta līdz 2024. gada martam.

(83)

Jushi Egypt arī norādīja, ka visi ar ārvalstu valūtas maiņu saistītie zaudējumi, kas radušies no monetāro posteņu pārrēķināšanas pēc dienas kursa bilances datumā pēc tam, kad valūtas kurss bija liberalizēts, tika uzskaitīti saskaņā ar šā uzņēmuma standarta grāmatvedības praksi un tiem nebija būtiskas ietekmes uz faktiskajām ražošanas izmaksām. Attiecīgi Jushi Egypt apgalvoja, ka ar ārvalstu valūtas maiņu saistītie paziņotie zaudējumi nemazināja Jushi Egypt paziņoto izmaksu ticamību vai to salīdzināmību ar pārdošanas cenām izmeklēšanas periodā.

(84)

Tomēr, neskarot šos apgalvojumus, Jushi Egypt iesniedza koriģētus izmaksu un pārdošanas datus, kas aprēķināti, pamatojoties uz paralēlo tirgus valūtas kursu.

(85)

Komisija novērtēja uzņēmuma iesniegtos koriģētos izmaksu un pārdošanas datus un secināja, ka Jushi Egypt ierosinātās korekcijas joprojām ir nepietiekamas un pieņemami neatspoguļo ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās faktiskās izmaksas pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē. Jo īpaši koriģētajos datos nebija pienācīgi ņemta vērā vēsturisko valūtas kursa kropļojumu ietekme uz izejvielām, amortizāciju un citiem izmaksu elementiem. Attiecīgi Komisija informēja Jushi Egypt, ka normālās vērtības noteikšanai tā varētu piemērot pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz to, ka nav sniegta informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu normālo vērtību, pamatregulas 18. panta nozīmē.

(86)

Atbildē Jushi Egypt apgalvoja, ka pieejamo faktu izmantošana normālās vērtības aprēķināšanai nav pamatota, jo Jushi Egypt izmeklēšanas laikā bija pilnībā sadarbojies ar Komisiju un Komisija nebija precizējusi, kādu nepieciešamo informāciju uzņēmums nebija sniedzis. Jushi Egypt arī pieprasīja uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, lai novērstu tā tiesību uz aizstāvību iespējamo pārkāpumu un to, ka Komisija varētu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(87)

Reaģējot uz vēstuli saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, kas datēta ar 2026. gada 27. janvāri, Jushi Egypt2026. gada 4. februārī pieprasīja uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, lai no Komisijas saņemtu skaidrojumu par i) precīzu strīdīgo pamatregulas 18. panta noteikumu (norādot, ka uzņēmums ir pilnībā sadarbojies izmeklēšanā) un par ii) informāciju, ko Jushi Egypt nav pienācīgi sniedzis (norādot, ka bez šādas būtiskas informācijas Jushi Egypt nav skaidrs, kā aizstāvēt savas intereses). Uzklausīšanas amatpersona 2026. gada 10. februārī informēja Jushi Egypt, ka, tā kā dienests lēmuma pieņemšanas nolūkā joprojām izskata dažādus lietas elementus, tostarp tos, kas saistīti ar pamatregulas 2. panta 5. punkta un 18. panta piemērošanu, uzklausīšanas amatpersona jebkādu iejaukšanos uzskata par priekšlaicīgu. Pēc informācijas izpaušanas Jushi Egypt joprojām būtu iespēja sniegt piezīmes, kas ļautu ieinteresētajai personai pilnībā īstenot savas procesuālās tiesības šajā lietā.

(88)

Turklāt Jushi Egypt apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 5. punkta izmantošana ir nelikumīga, jo izņēmums no vispārējā noteikuma, saskaņā ar kuru normālās vērtības aprēķināšanai jāizmanto ražotāja eksportētāja pārskati, būtu jāinterpretē šauri. Attiecīgi Jushi Egypt apgalvoja, ka tā dokumentācija ir galvenais avots normālās vērtības noteikšanai un ka Komisijai bija jāpierāda, ka tajā nav pieņemami atspoguļotas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas. Turklāt Jushi Egypt apgalvoja, ka Komisijas bažu pamatā esošie faktu elementi nav pietiekami, lai pamatotu pamatregulas 2. panta 5. punkta piemērošanu.

(89)

Jushi Egypt arī apgalvoja, ka Komisijas attieksme pret to ir bijusi citādāka nekā pret eksportētājiem iepriekšējās lietās ar līdzīgiem darījumiem ārvalstu valūtā un valūtas vietējām devalvācijām, uzsverot izmeklēšanas, kur Komisija pieņēma paziņotās izmaksas, kurās izmantoti oficiālie kursi, neraugoties uz valūtas svārstībām vai apgalvojumiem par valūtas pārāk zemu novērtējumu, un noraidīja paralēlos tirgus kursus (9).

(90)

Jushi Egypt arī apgalvoja, ka pieejamo faktu izmantošanas rezultātā normālā vērtība nevarētu būt augstāka par to, kas tiktu iegūta, izmantojot paralēlos tirgus valūtas kursus. Katrā ziņā Jushi Egypt apgalvoja, ka EGP veiktos iekšzemes darījumus to būtības dēļ EGP devalvācija neietekmēja, tāpēc tos nevajadzētu neņemt vērā. Visbeidzot, Jushi Egypt apgalvoja – ja Komisija nolemtu koriģēt tā pārskatus, lai atspoguļotu EGP devalvāciju, tai nolūkā izvairīties no pasākumu dubultas noteikšanas, kas ir pretrunā pamatregulas 14. panta 1. punkta otrajai daļai, no šādas korekcijas būtu jāatskaita summa, kas jau kompensēta ar kompensācijas maksājumu, reaģējot uz valūtas vērtības samazināšanos.

(91)

Rūpīgi izskatījusi Jushi Egypt iesniegtos argumentus un informāciju, Komisija secināja, ka Jushi Egypt dokumentācija pieņemami neatspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu saistītās faktiskās izmaksas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu.

(92)

Komisija norādīja, ka laikposmā no 2011. līdz 2024. gadam Ēģiptē bija ievērojama politiskā un ekonomiskā nestabilitāte, kas ierobežoja ārvalstu valūtas pieejamību. Atkārtotas kapitāla kontroles veicināja paralēlu ārvalstu valūtas tirgu rašanos un noturību. Šīs valūtas kursa norises, tostarp ievērojamās devalvācijas un pakāpeniskā virzība uz pilnībā liberalizētu valūtu 2024. gada martā, samazināja, bet pilnībā nenovērsa atšķirību starp oficiālajiem un paralēlajiem kursiem. Šīs norises būtiski ietekmēja ekonomisko vidi, kurā darbojās Jushi Egypt, tostarp aktīvu novērtēšanu, izmaksu reģistrēšanu un pakļautību ārvalstu valūtas svārstībām (10).

(93)

Komisija norādīja, ka tādējādi izmeklēšanas periodā Ēģiptes ekonomikai bija raksturīgi ievērojami valūtas kursa kropļojumi, kuru rezultātā 2024. gada 6. martā notika turpmāka EGP liberalizācija. Konkrētāk, izmeklēšanas perioda sākumā oficiālais valūtas kurss bija aptuveni 30 EGP par USD, savukārt paralēlais tirgus kurss dažkārt atšķīrās par vairāk nekā 100 %.

(94)

Komisija arī norādīja, ka laikposmā no 2016. līdz 2024. gadam valūtas kursa norises Ēģiptē būtiski ietekmēja Jushi Egypt aktīvu un saistīto izmaksu komponentu novērtējumu. Šajā kontekstā galvenie vēsturisko izmaksu elementi, tostarp nolietojums, krājumi un iepriekšējie ieguldījumi, joprojām atspoguļoja vērtības, kas reģistrētas pēc oficiālajiem valūtas kursiem, kas izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemāki par ekonomisko realitāti.

(95)

Ņemot vērā to, ka ievērojama daļa Jushi Egypt darījumu, tostarp pārdošana, izejvielu un enerģijas iegāde, aizdevumi, ieguldījumi un citi izmaksu posteņi, bija denominēti ārvalstu valūtā, kas atšķir šā uzņēmuma situāciju no situācijas citās Jushi Egypt minētajās izmeklēšanās, oficiālā valūtas kursa izmantošanas rezultātā EGP norādītās izmaksas tika sistemātiski novērtētas par zemu. Konkrētāk, ieguldījumi un krājumi, kas iegādāti ārvalstu valūtā pirms izmeklēšanas perioda un tā laikā, tika reģistrēti pēc vēsturiski zemiem oficiālajiem valūtas kursiem, kā rezultātā aktīvu vērtība tika novērtēta par zemu un līdz ar to nolietojums un citi vēsturisko izmaksu komponenti tika novērtēti par zemu. Tāpat izmeklēšanas perioda pirmajos mēnešos ārvalstu valūtā iepirkto izejvielu pirkumi tika reģistrēti pēc zemiem oficiālajiem valūtas kursiem, kas neatspoguļoja dominējošos tirgus apstākļus.

(96)

Pretēji Jushi Egypt apgalvojumiem tā 2026. gada 5. janvāra un 2026. gada 3. februāra atbildēs šie faktori parādīja, ka ievērojamu daļu ražošanas un izmaksu komponentu būtiski ietekmēja atšķirības starp oficiālajiem un paralēlajiem valūtas kursiem ilgu laiku pirms 2023. gada marta. Lai gan Jushi Egypt norādīja, ka nemonetārie posteņi tika reģistrēti pēc vēsturiskajiem oficiālajiem kursiem un monetārie posteņi tika pārrēķināti pēc dienas kursa, aktīvu un izmaksu ekonomiskā vērtība pēc oficiālajiem kursiem vēsturiski bija novērtēta par zemu, un ar ārvalstu valūtas maiņu saistīto zaudējumu atspoguļošana pārējos apvienotajos ienākumos nemazināja darbības ražošanas izmaksu kropļojumu. Komisija arī norādīja, ka Jushi Egypt apgalvojums par to, ka monetārie posteņi netika ietekmēti, ir pretrunā tā veiktajām korekcijām, kā minēts 84. apsvērumā, ar kurām monetārajiem posteņiem, tostarp debitoru parādiem, piemēroja paralēlos tirgus kursus. Komisija norādīja, ka monetāro posteņu apstrāde Jushi Egypt veiktajās korekcijās vēl vairāk apstiprināja, ka nošķiršanai starp monetārajiem un nemonetārajiem posteņiem nav praktiskas nozīmes, jo abi posteņu veidi tika būtiski ietekmēti. Tādējādi ietekme uz krājumiem, pamatlīdzekļiem, amortizāciju, izejvielu izmaksām un citiem vēsturisko izmaksu komponentiem bija būtiska visā izmeklēšanas periodā, neaprobežojoties tikai ar pēdējiem mēnešiem, kā ierosināja Jushi Egypt.

(97)

Turklāt būtiskie ar ārvalstu valūtas maiņu saistītie zaudējumi, kuri izriet no monetāro aktīvu un saistību pārvērtēšanas pēc 2024. gada martā veiktās liberalizācijas, netika atspoguļoti Komisijai ziņotajās ražošanas izmaksās, lai gan saskaņā ar Ēģiptes grāmatvedības standartiem tika atzīti apvienotajos ienākumos, un arī tas atšķir šā uzņēmuma situāciju no situācijas citās Komisijas izmeklēšanās, uz kurām atsaucās Jushi Egypt. Ņemot vērā pakļautības ārvalstu valūtas riskam mērogu un oficiālo un paralēlo valūtas kursu atšķirības apmēru, Komisija secināja, ka Jushi Egypt dokumentācija pieņemami neatspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas izmeklēšanas periodā pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē.

(98)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja, vai Jushi Egypt iesniegtie pārskatītie izmaksu dati, kuru pamatā ir neoficiālo/paralēlo valūtas kursu aplēses, varētu būt piemērots pamats normālās vērtības aprēķināšanai. Komisija konstatēja – lai gan koriģētie dati attiecās uz konkrētiem kropļojumiem uzņēmuma dokumentācijā un labāk atspoguļoja ražošanas ekonomisko realitāti izmeklēšanas periodā, tie pilnībā nenovērsa visas atlikušās neatbilstības.

(99)

Ņemot vērā to, ka ierosinātā metodika un koriģētie dati daļēji novērsa konstatētos kropļojumus, Komisija nolēma pieņemt ierosināto vispārējo metodiku un korekcijas. Tāpēc Komisija pilnībā neignorēja Jushi Egypt iesniegtos koriģētos izmaksu datus, bet izmantoja tos par pamatu normālās vērtības aprēķiniem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu. Konkrētāk, Komisija veica mērķtiecīgas papildu korekcijas konkrētos izmaksu posteņos, kurus Jushi Egypt nebija pietiekami aplūkojis, tostarp attiecībā uz izejvielām, amortizāciju un dārgmetālu zudumu. Šīs korekcijas tika piemērotas, lai nodrošinātu, ka galu galā izmantotās izmaksas pieņemami atspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā. Komisija secināja, ka šī metodika un papildu korekcijas ļāva tai balstīt normālās vērtības aprēķinu uz uzņēmuma datiem, nevis šajā posmā izmantot informāciju no citiem reprezentatīviem tirgiem.

(100)

Turklāt Komisija norādīja, ka Jushi Egypt arguments, ka pamatregulas 2. panta 5. punkts būtu jāinterpretē šauri un ka tā pārskati ir galvenais normālās vērtības avots, neatspoguļo faktisko un juridisko kontekstu. Pamatregulas 2. panta 5. punkts ļauj Komisijai koriģēt izmaksas, ja ražotāja eksportētāja dokumentācijā nav pieņemami atspoguļotas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas. Šajā gadījumā neatbilstība starp oficiālajiem kursiem un ekonomisko realitāti apvienojumā ar ievērojamu pakļautību ārvalstu valūtas riskam nepārprotami rada vajadzību pēc šādām mērķtiecīgām korekcijām. Katrā gadījumā Komisija uzskatīja, ka normālās vērtības aprēķins, kura pamatā bija Jushi Egypt koriģētie dati, ko uzņēmums iesniedza 2026. gada 5. janvārī un kas atspoguļo tā metodiku ārvalstu valūtas kursu ietekmes novēršanai, labāk atspoguļo ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas izmeklēšanas periodā. Kā norādīts 99. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi pilnībā neaizstāt uzņēmuma dokumentāciju. Tā vietā pārskatītajā Jushi Egypt datu kopā tika veiktas mērķtiecīgas korekcijas, lai nodrošinātu, ka reģistrētās izmaksas pieņemami atspoguļo ar ražošanu un pārdošanu saistītās faktiskās izmaksas izmeklēšanas periodā.

(101)

Visbeidzot, Jushi Egypt apgalvojums, ka Komisijas prakse iepriekšējās lietās, kurās oficiālie kursi tika izmantoti neatkarīgi no valūtas vietējām devalvācijām, lika Komisijai izmantot tādu pašu pieeju, nav pamatots. Komisija norādīja, ka katra antidempinga izmeklēšana ir jānovērtē, pamatojoties uz tās konkrētajiem faktiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kā arī Komisijas antidempinga noteikšanas likumību, ņemot vērā tiesību normas, nevis pamatojoties uz izmeklēšanas iestādes iespējamo iepriekšējo lēmumu pieņemšanas praksi. Komisija arī norādīja, ka tās prakse ir atkarīga no tā, vai un cik lielā mērā attiecīgo ražotāju eksportētāju ietekmēja valūtas kursa problēma. Ja to pamatoja lietas faktiskie apstākļi, Komisija iepriekš ir izmantojusi paralēlos tirgus valūtas kursus (11). Šajā gadījumā ieilgusī un nopietnā EGP devalvācija, pastāvīgā un būtiskā atšķirība starp oficiālajiem un paralēlajiem tirgus kursiem, kas ietekmē aktīvu novērtēšanu un līdz ar to nolietojumu (būtiska ražošanas izmaksu sastāvdaļa kapitālietilpīgā nozarē), un lielais ārvalstu valūtā veikto darījumu īpatsvars kopā radīja unikālu situāciju, kas būtiski atšķīrās no jebkādām iepriekšējām izmeklēšanām, uz kurām norādīja attiecīgais uzņēmums. Vēsturiskie precedenti, kuros tika pieņemti oficiālie valūtas kursi un kuri ir skaidri nošķirami no pašreizējiem apstākļiem, šajā lietā nemainīja vajadzību pēc mērķtiecīgām korekcijām saskaņā ar 2. panta 5. punktu.

(102)

Ņemot vērā 91.–97. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, Komisija secināja, ka Jushi Egypt grāmatvedībā reģistrētās izmaksas pieņemami neatspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē.

(103)

Līdz ar to Komisija normālās vērtības aprēķiniem par pamatu izmantoja Jushi Egypt iesniegtos koriģētos izmaksu datus. Komisija pieņēma uzņēmuma ierosināto vispārējo metodiku un korekcijas, taču pievienoja mērķtiecīgas papildu korekcijas posteņiem, kurus Jushi Egypt nebija pietiekami aplūkojis, bet kurus tā uzskatīja par nepieciešamiem, lai iegūtu izmaksas, kas pieņemami atspoguļo ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas, kā paskaidrots 99. apsvērumā. Ņemot vērā informācijas konfidenciālo raksturu, ražotājam eksportētājam individuāli izpaustajā informācijā tika sniegta sīkāka informācija par korekcijām un attiecīgajiem avotiem.

(104)

Attiecībā uz Jushi Egypt apgalvojumu, ka korekcija saistībā ar EGP devalvāciju kompensācijas maksājuma dēļ būtu divkārša uzskaite, Komisija nesaskatīja, kā nodokļu atvieglojums, kas aprēķināts, atsaucoties uz devalvāciju, varētu būt divkārša uzskaite. Tā kā nebija papildu paskaidrojumu un pierādījumu, kas liecinātu, ka viens un tas pats elements ir aplūkots divreiz, apgalvojums tika noraidīts.

(105)

Jushi Egypt2026. gada 26. februārī pieprasīja uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos, norādot, ka tas joprojām nav informēts par to, kāda informācija netika sniegta vai kāda iesniegtā informācija nebija nevainojama, jo galīgajā izpaušanā sniegtajā informācijā tas nekur netika paskaidrots. Tajā pašā dienā uzklausīšanas amatpersona atbildēja uzņēmumam, ka Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu pēc iespējas ir izmantojusi Jushi Egypt sniegto informāciju. Ja sniegtie koriģētie dati nebija piemēroti (tādējādi radot nevajadzīgus sarežģījumus precīza un pieņemama konstatējuma iegūšanai), Komisija veica papildu korekcijas konkrētos izmaksu posteņos, kā paskaidrots galīgajā izpaušanā sniegtajā informācijā un tās pielikumos. Uzklausīšanas amatpersona mudināja Jushi Egypt sadarboties ar Komisijas dienestu, lai uzņēmums varētu sniegt attiecīgos datus kā daļu no savām rakstiskajām piezīmēm par galīgajā izpaušanā sniegto informāciju.

(106)

Uzklausīšanas amatpersona 2026. gada 4. martā organizēja ieinteresētās personas un Komisijas dienesta uzklausīšanu, lai Jushi Egypt varētu labāk saprast, kāda veida informāciju uzņēmums joprojām varētu sniegt Komisijai normālās vērtības noteikšanai un tādējādi attiecīgi sagatavot savas rakstiskās piezīmes. Uzklausīšanā, ko vadīja uzklausīšanas amatpersona, Jushi Egypt bija iespēja savlaicīgi turpināt saziņu ar dienestu par dažiem konkrētiem jautājumiem, lai saņemtu noderīgas norādes rakstisko piezīmju sagatavošanai par galīgajā izpaušanā sniegto informāciju. Dienests arī piedāvāja atsevišķā uzklausīšanā uzklausīt Jushi Egypt par galīgajā izpaušanā sniegto informāciju. Ņemot to vērā, uzklausīšanas amatpersona secināja, ka Jushi Egypt tiesības uz aizstāvību ir pienācīgi garantētas.

(107)

Uzklausīšanas amatpersona arī noraidīja pieprasījumu pagarināt termiņu, kas Jushi Egypt bija noteikts piezīmju sniegšanai par galīgajā izpaušanā sniegto informāciju. Dienests jau bija pagarinājis šādu termiņu no piektdienas, 2026. gada 6. marta, līdz pirmdienas, 2026. gada 9. marta, plkst. 13.00, un Jushi Egypt nesniedza nekādu informāciju par papildu apstākļiem, kas pamatotu termiņa turpmāku pagarināšanu.

(108)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jushi Egypt atkārtoja savu apgalvojumu, ka pamatregulas 18. panta 3. punkta piemērošana nav pamatota. Jushi Egypt apgalvoja, ka noteikums attiecas uz nesadarbošanos, un Komisija nav pierādījusi, kā Jushi Egypt nesadarbojās vai nepilnīgi sadarbojās. Konkrētāk, Jushi Egypt apgalvoja, ka Komisija nav precizējusi, kādu izmeklēšanai nepieciešamo informāciju tas nav sniedzis vai kāda iesniegtā informācija nebija nevainojama. Turklāt Jushi Egypt apgalvoja, ka, neprecizējot, kāda informācija Jushi Egypt bija jāsniedz, Komisija ir apvērsusi slogu, proti, uzlikusi Jushi Egypt slogu noteikt un sniegt nepieciešamo trūkstošo informāciju. Jushi Egypt arī apgalvoja – ja Komisija to būtu pieprasījusi, tas būtu varējis sniegt Komisijai visu nepieciešamo informāciju, tostarp “koriģējis savus pārskatus, tos izsakot USD vai balstot uz pašreizējiem EGP valūtas kursiem”.

(109)

Turklāt pēc galīgās informācijas izpaušanas Jushi Egypt atkārtoja savu apgalvojumu, ka pamatregulas 2. panta 5. punkta piemērošana par izmaksu korekciju juridisko pamatu ir nepamatota, apgalvojot, ka Komisija ir nepareizi balstījusies uz paralēlo tirgus valūtas kursu pastāvēšanu un EGP devalvāciju 2024. gada 6. martā, nepamatojot, kā šie faktori ietekmēja tā reģistrēto izmaksu ticamību. Konkrētāk, Jushi Egypt apgalvoja, ka Komisija ir sajaukusi 2024. gada marta devalvācijas ietekmi ar paralēlo valūtas kursu pastāvēšanu pirms minētā datuma un nav paskaidrojusi, kā jebkāda neatbilstība starp oficiālajiem un paralēlajiem valūtas kursiem varētu ietekmēt nemonetāros posteņus. Jushi Egypt arī apgalvoja, ka dažas Komisijas veiktās korekcijas nav pamatotas, jo tās palielināja aktīvu, krājumu un citu izmaksu posteņu vērtību, nenodalot EGP radušos izdevumus, kurus nebūtu ietekmējušas valūtas kursa svārstības.

(110)

Visbeidzot, Jushi Egypt iesniedza vairākas piezīmes par mērķtiecīgajām korekcijām, ko Komisija piemēroja Jushi Egypt koriģētajiem izmaksu datiem, kā aprakstīts 103. apsvērumā. Šīs piezīmes ietvēra apgalvojumus par Komisijas korekcijām attiecībā uz izejvielām, kas iegādātas 2024. gada pirmajā ceturksnī, nolietojumu, dārgmetālu zudumu, izejvielu un iepakojuma izmaksām, gatavo preču krājumiem un zaudējumiem ārvalstu valūtas maiņas rezultātā.

(111)

Attiecībā uz Jushi Egypt apgalvojumiem par pamatregulas 18. panta 3. punkta piemērošanu Komisija norādīja, ka šis noteikums neuzliek Komisijai pienākumu sniegt ieinteresētajai personai norādījumus par to, kāda papildu informācija būtu jāsniedz. Pamatregulas 18. panta 3. punktā ir tikai noteikts, ka ieinteresētās personas iesniegto informāciju ņem vērā, ja tā nav nevainojama visos aspektos, ar noteikumu, ka trūkumi nerada nevajadzīgus sarežģījumus precīza un pieņemama konstatējuma iegūšanai, informācija ir iesniegta savlaicīgi, ir pārbaudāma un attiecīgā puse lietas labā ir darījusi, ko spējusi. Tādējādi šajā tiesību normā ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisijai tomēr būtu jāizmanto informācija, kas nav nevainojuma. Ņemot vērā, ka attiecībā uz konkrētajiem datiem Komisija konstatēja, ka nosacījumi ir izpildīti, tā pieņēma Jushi Egypt iesniegtos datus. Līdz ar to Jushi Egypt apgalvojums, ka Komisija esot apvērsusi pierādīšanas pienākumu, neprecizējot trūkstošo informāciju, nav pamatots.

(112)

Katrā ziņā Komisija norādīja, ka visā izmeklēšanas laikā tā bija informējusi Jushi Egypt par problēmām, kas konstatētas saistībā ar tā izmaksu datiem. Konkrētāk, Komisija 2025. gada 17. decembra un 2026. gada 27. janvāra sarakstē ar Jushi Egypt izskaidroja bažas par konkrētu uzņēmuma pārskatos reģistrēto izmaksu elementu pieņemamību, ņemot vērā atšķirības starp oficiālajiem un paralēlajiem valūtas kursiem un uzņēmuma ievērojamo pakļautību ārvalstu valūtas riskam. Šie jautājumi pēc tam tika sīkāk izskaidroti konkrētajā galīgās informācijas izpaušanā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Jushi Egypt bija pienācīgi informēts par konstatēto problēmu veidu un ka izmeklēšanas laikā tam bija vairākas iespējas sniegt informāciju, kas kliedē šīs bažas. Komisija arī norādīja, ka konstatētā problēma bija strukturāla un ietekmēja vairāku izmaksu kategoriju reģistrēšanu uzņēmuma pārskatos. Šādos apstākļos uzņēmumam, kas vislabāk pārzināja savā grāmatvedības sistēmā pieejamās informācijas veidu un apjomu, bija jāsniedz dati, ar ko varētu risināt minētos jautājumus. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Jushi Egypt apgalvojums, ka tas nevarēja paredzēt, kāda informācija varētu būt bijusi vajadzīga, ir nepamatots.

(113)

Komisija arī norādīja, ka pretēji uzņēmuma apgalvojumam pēc galīgās informācijas izpaušanas par tā vēlmi rekonstruēt savu grāmatvedības uzskaiti Jushi Egypt2026. gada 3. februāra atbildē norādīja, ka tas uzliks “neiespējamu slogu” uzņēmumam piemērot paralēlās tirgus likmes “visiem saviem darījumiem un pārskatiem no tā darbības sākuma 2014. gadā”. Šis paziņojums arī apstiprināja Komisijas konstatētās problēmas strukturālo raksturu. Pamatojoties uz uzņēmuma sniegto informāciju, kā aprakstīts 103. apsvērumā, Komisija pēc tam izmantoja uzņēmuma sniegtos koriģētos datus kopā ar dažām mērķtiecīgām papildu korekcijām.

(114)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka pretēji Jushi Egypt apgalvojumiem pamatregulas 18. panta 3. punkta piemērošana nepaplašināja Komisijas rīcības brīvību, bet drīzāk to ierobežoja. Ja netiktu piemērots pamatregulas 18. panta 3. punkts, pēc tam, kad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu secināja, ka Jushi Egypt pārskatos reģistrētās izmaksas pieņemami neatspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas, Komisija būtu varējusi pilnībā atkāpties no uzņēmuma izmaksu informācijas un noteikt attiecīgās izmaksas, izmantojot citus pamatotus apsvērumus saskaņā ar minēto noteikumu. Tomēr faktiski tieši pamatregulas 18. panta 3. punktā Komisijai ir noteikts pienākums neatstāt bez ievērības informāciju, ko iesniegusi ieinteresētā persona, ja ir izpildīti minētajā noteikumā izklāstītie nosacījumi. Tādējādi pamatregulas 18. panta 3. punkta piemērošana nodrošināja, ka Komisija izmantoja Jushi Egypt iesniegto informāciju, ciktāl šādu informāciju joprojām varēja izmantot normālās vērtības aprēķināšanai.

(115)

Jebkurā gadījumā Komisija norādīja, ka pat tad, ja netiktu piemērots pamatregulas 18. panta 3. punkts, Jushi Egypt izmaksu datu mērķtiecīgas papildu korekcijas būtu pilnībā pamatotas, pamatojoties tikai uz pamatregulas 2. panta 5. punktu. Kā norādīts 91.–97. apsvērumā, Ēģiptes valūtas kursa norišu, tostarp atkārtotu devalvāciju, paralēlu ārvalstu valūtas tirgu noturības un EGP liberalizācijas 2024. gada 6. martā, strukturālā ietekme būtiski ietekmēja izmaksu reģistrēšanu un aktīvu novērtēšanu, jo īpaši ņemot vērā Jushi Egypt ievērojamo pakļautību ārvalstu valūtas kursa svārstībām. Pretēji Jushi Egypt apgalvojumiem, kā paskaidrots 96. apsvērumā, Komisija atkārtoja, ka nošķiršanai starp monetārajiem un nemonetārajiem posteņiem nav praktiskas nozīmes, jo abi posteņu veidi tika būtiski ietekmēti.

(116)

Visbeidzot, attiecībā uz Jushi Egypt piezīmēm par Komisijas mērķtiecīgajām papildu korekcijām Komisija rūpīgi apsvēra izvirzītos jautājumus un attiecīgā gadījumā pārrēķināja normālo vērtību, lai atspoguļotu visas pamatotās korekcijas. Ņemot vērā pamatā esošo datu konfidenciālo raksturu, šie pārrēķini tika paziņoti uzņēmumam, izpaužot konkrētu papildinformāciju.

(117)

Pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas Jushi Egypt iesniedza vairākas piezīmes par mērķtiecīgām korekcijām, ko Komisija piemēroja Jushi Egypt koriģētajiem izmaksu datiem, kā aprakstīts galīgās informācijas izpaušanas dokumenta 86. apsvērumā. Šīs piezīmes ietvēra apgalvojumus par Komisijas korekcijām attiecībā uz dārgmetālu amortizāciju un zudumu. Komisija rūpīgi apsvēra izvirzītos jautājumus un attiecīgā gadījumā pārrēķināja normālo vērtību, lai atspoguļotu visas pamatotās korekcijas. Ņemot vērā pamatā esošo datu konfidenciālo raksturu, šie papildu pārrēķini tika paziņoti uzņēmumam, otro reizi izpaužot konkrētu papildinformāciju, pēc kuras jaunas piezīmes netika saņemtas.

(118)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĒV apgalvoja, ka Komisijas pieeja nav saderīga ar ADN 2.2.1.1. pantu, kurā noteikts, ka izmeklējamā ražotāja vestā uzskaite ir vēlamais avots ražošanas izmaksu noteikšanai, izņemot gadījumus, kad minētā uzskaite neatbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem vai pienācīgi neatspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas. ĒV uzskata – Komisija neapgalvoja, ka Jushi Egypt pārskati neatbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem vai ka tajos nav reģistrētas faktiskās izmaksas. Tā vietā Komisija noraidīja uzskaiti, jo tā pienācīgi neatspoguļoja ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas tādu makroekonomisko faktoru dēļ kā valūtas devalvācija un ilgstoša un būtiska atšķirība starp oficiālajiem un paralēlajiem valūtas kursiem, kas nozīmēja, ka piemērotais oficiālais valūtas kurss precīzi neatspoguļoja faktiskos tirgus apstākļus.

(119)

ĒV arī apgalvoja – tas, ka Komisija pieņēma Jushi Egypt iesniegtos koriģētos datus, apstiprināja, ka pamatā esošā uzskaite būtībā ir ticama. Tā uzskata – ja uzskaiti var izmantot ar korekcijām, to loģiski nevar uzskatīt par tādu, kas nespēj pieņemami atspoguļot izmaksas. ĒV arī apgalvoja, ka Komisijas veikto sekojošo pamatlīdzekļu, krājumu un amortizācijas korekciju rezultātā tika iegūta hibrīdmetode, ar kuru faktiski tika rekonstruētas izmaksas bez pienācīga juridiskā pamata saskaņā ar Antidempinga nolīguma 2.2. pantu.

(120)

Visbeidzot, ĒV apgalvoja, ka Jushi Egypt piemērotā grāmatvedības metode atbilda obligātajiem Ēģiptes grāmatvedības standartiem un nebija diskrecionāra. Tā arī apgalvoja, ka makroekonomiskās valūtas kursa norises nevar pamatot to, ka netiek ņemta vērā uzņēmuma uzskaite, ja nav īpašu kropļojumu, kas ietekmē ražotāja izmaksas. ĒV arī uzskatīja, ka Komisijas pieeja nav saderīga ar paralēlo antisubsidēšanas izmeklēšanu, kurā tas pats grāmatvedības regulējums tika pārbaudīts kā potenciāli izmaksas samazinošs, savukārt šajā izmeklēšanā tiek uzskatīts, ka grāmatvedības regulējums tās palielina vai izkropļo.

(121)

Komisija visaptveroši pārbaudīja un noraidīja ĒV apgalvojumus. Pirmkārt, Komisija atgādināja, ka ADN nolīguma 2.2.1.1. pantā ir noteikts, ka izmeklēšanas iestādēm izmaksu aprēķins jābalsta uz eksportētāja vai ražotāja vesto uzskaiti, ar noteikumu, ka minētā uzskaite atbilst eksportētājvalsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un pienācīgi atspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas. Kā norādīts 91.–98. apsvērumā, lai gan Komisija neapstrīdēja to, ka Jushi Egypt uzskaite tika sagatavota saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem, tā konstatēja, ka šajā uzskaitē reģistrētās izmaksas pienācīgi neatspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas izmeklēšanas periodā. Jo īpaši ilgstošās un būtiskās atšķirības starp oficiālajiem un paralēlajiem valūtas kursiem apvienojumā ar uzņēmuma ievērojamo pakļautību ārvalstu valūtas darījumiem izraisīja to, ka galvenie izmaksu elementi, piemēram, pamatlīdzekļi, nolietojums, krājumi un dažu izejvielu iepirkumi, tika reģistrēti pēc vēsturiskajiem oficiālajiem valūtas kursiem, kas būtiski samazināja to ekonomisko vērtību izmeklēšanas periodā.

(122)

Otrkārt, Komisija norādīja – tas, ka tā izmantoja Jushi Egypt iesniegtos koriģētos datus, nepierādīja, ka sākotnējā uzskaite pienācīgi atspoguļoja attiecīgās izmaksas. Kā paskaidrots 94.–98. apsvērumā, Komisija secināja, ka uzņēmuma uzskaitē ir kropļojumi, kas izriet no iepriekš aprakstītajām valūtas kursa norisēm, un tā pienācīgi neatspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas izmeklēšanas periodā. Koriģētā datu kopa, ko uzņēmums iesniedza pēc informācijas saņemšanas par šo jautājumu, daļēji novērsa šos kropļojumus. Tāpēc Komisija šo datu kopu izmantoja par pamatu normālās vērtības aprēķināšanai, vienlaikus piemērojot mērķtiecīgas korekcijas izmaksu elementiem, kas joprojām bija nekonsekventi. Šī pieeja nodrošināja, ka aprēķinā izmantotās izmaksas pienācīgi atspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas. Turklāt Komisija noraidīja apgalvojumu, ka tās pieejas rezultātā uzņēmuma faktiskās izmaksas tika aizstātas ar hipotētiskām izmaksām. Kā paskaidrots 99. apsvērumā, Komisija izmantoja paša uzņēmuma koriģētos datus un metodiku un veica tikai mērķtiecīgas korekcijas konkrētiem izmaksu datiem. Tāpēc Komisija neaizstāja uzņēmuma izmaksas ar ārējām atsauces vērtībām, bet nodrošināja, ka aprēķinā izmantotās izmaksas pienācīgi atspoguļo Jushi Egypt ražošanas ekonomisko realitāti izmeklēšanas periodā.

(123)

Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka argumenti par to, ka grāmatvedības uzskaite obligāti veicama saskaņā ar Ēģiptes grāmatvedības standartiem, un iespējamo neatbilstību paralēlajai antisubsidēšanas izmeklēšanai nav pamatoti. Pirmkārt, Komisija norādīja, ka grāmatvedības metodes, kas ieviestas saskaņā ar Ēģiptes grāmatvedības standartu Nr. 13, lai novērstu valūtas kursa korekciju ietekmi, tika izstrādātas kā fakultatīvi, nevis obligāti mehānismi, kas pieejami uzņēmumiem. Jebkurā gadījumā Komisija uzsvēra, ka atbilstība valsts grāmatvedības standartiem neliedz izmeklēšanas iestādei novērtēt, vai reģistrētās izmaksas pienācīgi atspoguļo ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas ADN 2.2.1.1. panta nozīmē. Turklāt Komisija norādīja, ka subsidēšanas izmeklēšanā veiktais juridiskais novērtējums attiecās uz dažādām tiesību normām un neietekmēja analīzi, kas veikta šajā izmeklēšanā saskaņā ar pamatregulu un ADN. Komisija attiecīgi noraidīja ĒV apgalvojumus.

(124)

Noteikusi ražošanas izmaksas, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais Jushi Egypt pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā.

(125)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(126)

Pēc tam ražotājam eksportētājam ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem.

(127)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, ko ir pārdevis ražotājs eksportētājs un kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ir reprezentatīvs. Identiska vai salīdzināma ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma.

(128)

Komisija konstatēja, ka konkrētu ražojuma veidu pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi. Dažiem ražojuma veidiem, kas veido [50–60 %] no eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību, pārdošana iekšzemes tirgū nenotika vai arī pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija mazāks par 5 % un tādējādi nebija reprezentatīvs. Attiecībā uz šiem ražojuma veidiem nebija pieejami citi iekšzemes cenu avoti. Normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar 129. apsvērumā izklāstīto metodi.

(129)

Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(130)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(131)

Ja abi nosacījumi ir izpildīti, normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(132)

Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

(133)

Izvērtējot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka [2–5 %] no kopējās iekšzemes pārdošanas apjoma bija rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena bija zemāka par ražošanas izmaksām. Normālā vērtība tādējādi tika aprēķināta kā rentablo iekšzemes pārdošanas apjomu cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(134)

Gadījumos, kad parastās tirdzniecības operācijās kāds līdzīgā ražojuma veids tika pārdots nepietiekamos daudzumos vai kāds ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, Komisija noteica salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu. Gadījumos, kad līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastās tirdzniecības operācijās, Komisija pārbaudīja, vai par pamatu normālajai vērtībai varētu izmantot alternatīvus avotus cenām parastās tirdzniecības operācijās. Tā kā attiecīgajā valstī nebija citu līdzīgā ražojuma iekšzemes ražotāju, kas sadarbojās vai bija pieejami, šādas cenas nebija pieejamas. Tādēļ Komisija normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(135)

Šajā gadījumā normālā vērtība katram ražojuma veidam tika aprēķināta, pie ražotāju eksportētāju, uz kuriem attiecas izmeklēšana, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(136)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, vai ja tika konstatēts, ka nenotika pārdošana parastās tirdzniecības operācijās, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās.

(137)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jushi Egypt apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi palielinājusi iekšzemes PVA izmaksas, sadalot preču zīmju izmaksas un radušos zaudējumus no ārvalstu valūtas maiņas. Jushi Egypt apgalvoja, ka tā pārskatos reģistrētās preču zīmju izmaksas ir grupas iekšējais maksājums tā mātesuzņēmumam, kas neatbilst nevienam sniegtajam pakalpojumam un galu galā tiktu izslēgts konsolidētajos finanšu pārskatos. Jushi Egypt arī norādīja, ka visa pārdošana iekšzemes tirgū tika veikta, izmantojot EGP, un tāpēc tā neradīja peļņu vai zaudējumus no ārvalstu valūtas maiņas.

(138)

Komisija pārbaudīja šos apgalvojumus un noraidīja tos. Komisija konstatēja, ka summas, kas paziņotas kā preču zīmes izmaksas, nav naudas pārvedums. Ja tas tā būtu, tās tiktu atspoguļotas nevis peļņas un zaudējumu pārskatā, bet tikai bilancē. Tādējādi Komisija konstatēja, ka šīs izmaksas ir atlīdzība mātesuzņēmumam, kas iegrāmatota kā izmaksas, un to izslēgšana no normālās vērtības aprēķina nebija pamatota. Attiecībā uz pārdošanu iekšzemes tirgū Komisija norādīja, ka Jushi Egypt apgalvojums par to, ka realizētie zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas nebūtu jāiedala, nav pamatots. Lai gan pārdošana iekšzemes tirgū tika veikta EGP, ievērojama daļa izejvielu tika iegādātas ārvalstu valūtā. Tādējādi valūtas kursa svārstības būtiski ietekmēja ražošanas izmaksas, tostarp tās, kas attiecināmas uz pārdošanu iekšzemes tirgū. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas neietekmēja pārdošanu iekšzemes tirgū, jo šādas pārdošanas rentabilitāti ietekmēja valūtas kursa svārstības, kas skāra importētos izejresursus.

(139)

Ražotājs eksportētājs eksportu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem klientiem vai arī ar Francijā, Itālijā un Spānijā izvietotu saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā importētāji. Saistītie importētāji attiecīgo ražojumu tālāk pārdeva nesaistītiem klientiem Savienībā.

(140)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(141)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītu uzņēmumu, kas darbojās kā importētājs, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tai skaitā PVA izmaksas, kā arī uzkrāto peļņu.

(142)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jushi Egypt apgalvoja, ka daži saistīto tirgotāju tiešās pārdošanas izdevumi ir atskaitīti divreiz. Komisija pārbaudīja šos apgalvojumus un piekrita, ka attiecībā uz Jushi Italia un Jushi Spain maksa par bankas pakalpojumiem un apdrošināšanas izdevumi patiešām tika atskaitīti divreiz, un izlaboja šīs kļūdas. Attiecībā uz Jushi France Komisija noraidīja Jushi Egypt apgalvojumu, norādot, ka krājumu vērtības samazināšanās ir saistīta ar izmeklēšanas periodā reģistrēto izmeklējamo ražojumu un to ir iedalījis pats uzņēmums. Līdz ar to šīs izmaksas ir pienācīgi iekļautas PVA izmaksās eksporta cenas aprēķināšanai.

(143)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp faktoriem, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā konkrētajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un lai ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(144)

Lai aprēķinātu normālo vērtību EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes transportu.

(145)

Lai nodrošinātu cenu salīdzināmību, tika izdarīta korekcija, ņemot vērā kredīta izmaksas.

(146)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā muitas nodokļa, iekšzemes transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas, kā arī kravas apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas.

(147)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, komisijas maksa, atlaides un maksa par bankas pakalpojumiem.

(148)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto salikto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(149)

Pamatojoties uz to, galīgā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(150)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta apjoms bija 100 % no kopējā importa uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, dempinga starpības apmērā.

(151)

Galīgās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(152)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms novērtēja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs. Pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīvu, ja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(153)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs Asia Composite Materials (Thailand) Co., Ltd. (“Asia Composite”), savukārt Wanda New Material (Thailand) Co., Ltd. (“Wanda”) kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū nesasniedza reprezentativitātes slieksni.

(154)

Gadījumos, kad parastās tirdzniecības operācijās kāds līdzīgā ražojuma veids tika pārdots nepietiekamos daudzumos vai kāds ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, Komisija noteica salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu. Gadījumos, kad līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastās tirdzniecības operācijās, Komisija meklēja alternatīvus avotus cenām parastās tirdzniecības operācijās. Tā kā cits izlasē iekļautais ražotājs neveica pārdošanu iekšzemes tirgū vai cita izlasē iekļautā ražotāja pārdošanas cenu iekšzemes tirgū šim ražojuma veidam nevarēja izpaust jēgpilni, nepārkāpjot minētā ražotāja konfidencialitāti, un konkrētajiem ražojuma veidiem nebija pieejami citi cenu avoti, Komisija attiecīgajiem ražojuma veidiem noteica salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(155)

Ja ražojuma veids netika pārdots iekšzemes tirgū, normālā vērtība tika aprēķināta, pie ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(156)

Ja ražojuma veids tika pārdots iekšzemes tirgū, taču ne reprezentatīvos daudzumos, normālo vērtību aprēķināja, saskaitot šā ražojuma veida vidējās PVA izmaksas un peļņu tiem darījumiem, kas veikti iekšzemes tirgū parastās tirdzniecības operācijās.

(157)

Attiecībā uz Asia Composite, kam bija reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, Komisija noteica iekšzemes ražojuma veidus, kas ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem, kurus eksportē uz Savienību.

(158)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu novērtēja katra ražojuma veida, kas ir identisks vai salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdoto ražojuma veidu, ražotāja eksportētāja iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas apjoma reprezentativitāti. Ražojuma veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīvu, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdotā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma.

(159)

Komisija konstatēja, ka daudzu ražojuma veidu pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi. Tomēr daži ražojuma veidi, kas veido 38 % no eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību, iekšzemes tirgū netika pārdoti vai to pārdošanas apjoms bija zem 5 % robežvērtības un līdz ar to nebija reprezentatīvs. Šiem ražojuma veidiem normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar iepriekš 155. un 156. apsvērumā aprakstīto metodiku.

(160)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā veiktās rentablās pārdošanas īpatsvaru, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai var izmantot faktiskos pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū. Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(161)

Ja abi nosacījumi ir izpildīti, normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(162)

Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

(163)

Asia Composite iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas apjoma analīze parādīja, ka dažu ražojuma veidu rentablās pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā nepārsniedza 80 % no šo ražojuma veidu kopējā pārdošanas apjoma. Tādējādi šiem ražojuma veidiem normālo vērtību aprēķināja kā tikai rentablās pārdošanas vidējo svērto vērtību. Visiem pārējiem ražojuma veidiem bija piemērojams 160. un 126. apsvērumā izklāstītais scenārijs un normālo vērtību aprēķināja kā visu iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu izmeklēšanas periodā.

(164)

Ja ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos vai netika pārdots nemaz pamatregulas 2. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(165)

Abi Taizemes ražotāji eksportētāji, Asia Composite un Wanda, attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenu noteica kā cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(166)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp faktoriem, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un lai ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(167)

Lai noteiktu normālo vērtību EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes transportu.

(168)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādu faktoru, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem.

(169)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksas.

(170)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, maksu par bankas pakalpojumiem, atlaides un komisijas maksu, kas samaksātas nesaistītam aģentam.

(171)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija izskatīja ACM apgalvojumu, ka Wanda normālā vērtība būtu jābalsta uz ACM pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū. Komisija atgādināja, ka argumenti par Hansol Paper gadījumā izmantoto pieeju jau ir aplūkoti iepriekš 154. apsvērumā. Komisija atgādināja, ka, iesniedzot datus par pārdošanu iekšzemes tirgū kopā ar atbildēm uz antidempinga anketas jautājumiem, ACM paziņoja, ka šie dati ir konfidenciāli pamatregulas 19. panta nozīmē. ACM sniedza nekonfidenciālus to datu kopsavilkumus, kas saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu iekļaujami atklātajos lietas materiālos. Komisija piekrita šim apgalvojumam. Nevienā izmeklēšanas posmā ACM neapgalvoja, ka tas vairs neuzskata savus datus par pārdošanu iekšzemes tirgū par konfidenciāliem, nepilnvaroja Komisiju tos izpaust atklātajos lietas materiālos nevis kopsavilkumos, un nepaskaidroja, kāpēc iemesli, kuru dēļ ACM attiecīgo informāciju uzskatīja par konfidenciālu, vairs nav spēkā. Kā paskaidrots 154. apsvērumā, tā kā citu izlasē iekļauto ražotāju attiecīgo ražojuma veidu pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū nevarēja izpaust, nepārkāpjot attiecīgā ražotāja konfidencialitāti, un tā kā nebija pieejami citi uzticami cenu avoti, Komisija aprēķināja normālo vērtību attiecīgajiem ražojuma veidiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šis apgalvojums nav pamatots.

(172)

Attiecībā uz ACM apgalvojumu par to, ka, iespējams, kļūdaini izmantotas kredīta izmaksas eksporta pārdošanai uz Savienību, Komisija norādīja, ka aprēķinā izmantotās kredīta izmaksas bija balstītas uz informāciju, ko pārbaudes apmeklējuma laikā ACM iesniedza 5. pielikumā. Procentu likmes 4,9 % apmērā no pārdošanas USD un 3,75 % apmērā no pārdošanas EUR ACM norādīja minētajā dokumentā. Tā kā apmeklējuma ziņojumā nebija konstatējamas nekādas problēmas saistībā ar šīm likmēm, Komisija uzskatīja, ka 5. pielikumā sniegtā informācija ir pieņemama. Tāpēc ACM apgalvojums par šo kredīta izmaksu, iespējams, kļūdainu izmantošanu nav pieņemams.

(173)

Attiecībā uz ACM apgalvojumu par to, ka, iespējams, kļūdaini izmantotas kredīta izmaksas pārdošanai iekšzemes tirgū, Komisija norādīja, ka gan atbildēs uz antidempinga anketas jautājumiem, gan 5. pielikumā sniegtajā informācijā pārbaudes apmeklējuma laikā bija norādīta aprēķinā izmantotā kredīta izmaksu likme. ACM pārbaudes apmeklējuma laikā nenorādīja nekādas izmaiņas/korekcijas šajā likmē, kā atspoguļots uzņēmuma apmeklējuma ziņojumā, vai neapšaubīja to pēc tam, kad uzņēmumam tika izpausts apmeklējuma ziņojums. Iespējamo likmi nevarēja uzskatīt par pārbaudītu atšķirībā no likmes pārbaudes apmeklējuma 5. pielikumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(174)

Wanda arī apgalvoja, ka maksa par bankas pakalpojumiem un kredīta izmaksas bija jāatskaita no normālās vērtības. Komisija apstiprina, ka salīdzinājumam izmantotā normālā vērtība patiešām tika aprēķināta pēc šo iespējamo korekciju atskaitīšanas. Tomēr šādu atskaitījumu ietekme ir niecīga, redzama tikai no trešās zīmes aiz komata, un tāpēc tā būtiski neietekmē dempinga starpību, kas joprojām ir 15,3 %.

(175)

ACM vēl apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpalielina CIF vērtība pārdošanai, kas veikta ar nesaistītu tirgotāju starpniecību ārpus Savienības, pieskaitot šo tirgotāju PVA izmaksu un peļņas summas, un argumentēja, ka tas labāk atspoguļotu CIF vērtību pie Savienības robežas. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka šie uzņēmumi nerīkojās kā tirgotāji, bet gan kā aģenti, kas organizēja pārdošanu ACM vārdā. Saskaņā ar šo komisijas maksas modeli ražotājs izraksta rēķinu tieši galapatērētājam (tiešā pārdošana), savukārt “tirgotājs” saņem tikai komisijas maksu par darījuma organizēšanu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka CIF vērtības pamatā vajadzētu būt cenai, par kuru rēķins izrakstīts galapatērētājam, un ka korekcija attiecībā uz aģentu PVA izmaksām vai peļņu nebija pamatota.

(176)

Visbeidzot, ACM apgalvoja, ka ir pieļāvis pārrakstīšanās kļūdu iekšzemes pārvadājumu aprēķinā eksporta rēķinā ACM24NCM007, un iesniedza datus, pamatojoties uz pārskatītu aprēķinu. Komisija norādīja, ka šī informācija tika iesniegta ļoti vēlā izmeklēšanas posmā (pēc galīgās informācijas izpaušanas) un tāpēc to nevarēja apstiprināt. Jebkurā gadījumā ierosinātās korekcijas ietekme ir nebūtiska; korekcija tikai par dažiem centiem samazinātu rezultātu, saglabājot kopējo dempinga starpību tādā pašā līmenī. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(177)

Attiecībā uz abiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(178)

Pamatojoties uz to, galīgā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(179)

Sadarbības līmenis tiek uzskatīts par augstu, ņemot vērā to, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksports veidoja visu importu no Taizemes uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, augstākajā noteiktajā līmenī.

(180)

Galīgās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(181)

Attiecīgā perioda sākumā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja desmit ražotāji, bet divi no tiem izmeklēšanas periodā izbeidza ražošanu. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(182)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija 529 828 tonnas. Komisija šo skaitlisko rādītāju noteica, pamatojoties uz pieejamo Glass Fibre Europe (“GFE”) sniegto informāciju par Savienības ražošanas nozari. Kā norādīts 34. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika atlasīti trīs Savienības ražotāji, kuri veido 69 % no līdzīgā ražojuma kopējā Savienības ražošanas apjoma.

(183)

Komisija patēriņu Savienībā noteica, balstoties uz i) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū (pēc GFE sniegtajiem datiem) un ii) importu no trešām valstīm (pēc Eurostat (Comext) datiem).

(184)

Savienības ražošanas nozares daļa ir vertikāli integrēta, un NSE izmanto par starpmateriālu dažādu lejupējo ražojumu ražošanā, tāpēc patēriņš ierobežotajā tirgū un brīvajā tirgū tika analizēts atsevišķi.

(185)

Šis nošķīrums starp ierobežoto tirgu un brīvo tirgu ir īpaši nozīmīgs kaitējuma analīzē, jo ierobežotajam tirgum paredzētie ražojumi nenonāk tiešā konkurencē ar importu, jo tiek pārdoti tajā pašā uzņēmumā vai uzņēmumu grupās, pamatojoties uz transfertcenām, kas noteiktas saskaņā ar iekšējo cenu politiku un tāpēc nav tieši saistītas ar cenām brīvajā tirgū. Gluži pretēji, saražotais apjoms, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu.

(186)

Lai gūtu pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visām NSE darbībām un noteica, vai produkcija bija paredzēta izmantošanai ierobežotajā tirgū vai brīvajam tirgum.

(187)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītus ekonomiskos rādītājus, pamatojoties tikai uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū; tirgus daļa; eksporta apjoms un cenas; rentabilitāte; ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma. Ja bija iespējams un ja tas bija lietderīgi, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par ierobežoto tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(188)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas NSE darbības, arī izmantošanu ierobežotajā tirgū Savienības ražošanas nozarē. Tie ir: ražošanas apjoms; jauda un jaudas izmantojums; ieguldījumi; krājumi; nodarbinātība; ražīgums; algas un spēja piesaistīt kapitālu. Tas ir tāpēc, ka tie ir atkarīgi no visām ražošanas darbībām neatkarīgi no tā, vai NSE patur izmantošanai ierobežotajā tirgū vai pārdod brīvajā tirgū.

(189)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienības tirgū (t)

(190)

1. tabulā redzams, ka attiecīgajā periodā ne vairāk kā 10 % no NSE patēriņa Savienībā bija paredzēti ierobežotajam tirgum, bet pārējie apjomi tika pārdoti brīvajā tirgū.

(191)

Attiecīgajā periodā kopējais patēriņš Savienībā samazinājās par 2 %. Kopējais patēriņš Savienībā vispirms no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās par 10 %, kam sekoja samazinājums par 12 % 2023. gadā un atkal pieaugums izmeklēšanas periodā līdz līmenim, kas bija gandrīz vienāds ar attiecīgā perioda sākuma līmeni.

(192)

Patēriņam brīvajā tirgū bija praktiski tāda pati tendence kā kopējam patēriņam Savienībā, sākot ar 11 % pieaugumu no 2021. līdz 2022. gadam, kam sekoja samazinājums par 13 % un pēc tam pieaugums līdz attiecīgā perioda sākuma līmenim. 2022. gadā novērotais Savienības patēriņa pieaugums brīvajā tirgū galvenokārt bija saistīts ar ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pasākumu atcelšanas, kad lietotāji atkal sāka veikt pasūtījumus, lai atjaunotu krājumus un atsāktu ražošanu. Tomēr pieprasījums pēc NSE Savienībā 2023. gadā samazinājās, jo samazinājās patēriņš un pēc tam atgūšanās bija vāja. Izmeklēšanas periodā patēriņš Savienībā atjaunojās gandrīz līdz 2021. gadā reģistrētajam līmenim.

(193)

Patēriņš ierobežotajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Tā kā patēriņš ierobežotajā tirgū bija salīdzinoši mazs, šā samazinājuma ietekme neparādījās kopējā Savienības patēriņā.

(194)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes izmeklējamā ražojuma imports būtu jāvērtē kopumā.

(195)

Dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes, bija lielāka nekā pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktā de minimis robežvērtība. Importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Tirgus daļas izmeklēšanas periodā bija attiecīgi 4 %, 18 % un 2 %.

(196)

Konkurences apstākļi starp NSE importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un starp šo valstu importu un līdzīgo ražojumu, ko pārdod Savienības ražošanas nozare, bija līdzīgi. Konkrētāk, izmeklēšanā, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, importētāju un Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem, tika konstatēts, ka importētie ražojumi un līdzīgais ražojums tika pārdoti, izmantojot salīdzināmus pārdošanas kanālus. Turklāt viss imports no attiecīgajām valstīm ievērojami samazināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(197)

Tādējādi visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti, un, lai noteiktu kaitējumu, imports no attiecīgajām valstīm tika vērtēts kopumā.

(198)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomu ar patēriņu Savienībā.

(199)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa daudzums (t) un tirgus daļa

(200)

Kopējais importa apjoms no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās gan relatīvā, gan absolūtā izteiksmē, un tā kopējā tirgus daļa palielinājās no 14 % 2021. gadā līdz 24 % izmeklēšanas periodā.

(201)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(202)

Vidējā cena importam no Bahreinas Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 8 % un šajā periodā saglabājās ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas līmeni, izņemot 2022. gadu. Arī vidējā cena importam no Ēģiptes Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 10 % un visā šajā periodā pastāvīgi bija zemāka par Savienības ražošanas nozares līmeni. Vidējā cena importam no Taizemes Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 50 %, galvenokārt tāpēc, ka tās cena bija salīdzinoši augsta 2021. gadā, kad importa daudzumi bija diezgan mazi. Pēc 2021. gada vidējā cena importam no Taizemes Savienībā bija ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu līmeni.

(203)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(204)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas parādīja, ka izmeklēšanas periodā attiecīgo valstu izcelsmes izmeklējamā ražojuma importa cenas bija par 30,6–39,0 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(205)

Papildus cenu samazinājumam tika konstatēts, ka pastāvēja arī būtiska cenu apspiešana un nospiešana. Ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja attiecīgo valstu imports par zemām dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare, kā parādīts 8. tabulā, izmeklēšanas periodā bija spiesta samazināt cenu, lai varētu konkurēt ar importu, un nevarēja paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu dinamikai, vienlaikus cenšoties panākt samērīgu peļņas līmeni. Ievērojamo cenu apspiešanu un nospiešanu apstiprina dati 3. tabulā, kā arī mērķa cenu samazinājums, kas konstatēts, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozare bija spiesta pārdot ražojumus par cenām, kas nebija pietiekamas, lai segtu tās izmaksas, un tas veicināja tās finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(206)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(207)

Kā minēts 34. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(208)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, balstoties uz GFE sniegto informāciju. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem.

(209)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(210)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(211)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(212)

Ražošanas apjoms 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu nedaudz palielinājās pēc Covid-19 pasākumu atvieglošanas, kas veicināja stabilāku ražošanu. Turklāt 2022. gadā vairāki izlasē iekļautie Savienības ražotāji palielināja ražošanas apjomu, lai uzkrātu gatavo ražojumu krājumus, kad tie plānoja krāšņu rekonstrukciju. Tomēr 2023. gadā un izmeklēšanas periodā ražošanas apjoms ievērojami samazinājās, jo Savienības ražotāji pārdeva uzkrātos krājumus, savukārt Savienības ražošanas nozare saskārās ar NSE importa par dempinga cenām pieaugumu.

(213)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās un tika samazināta par 7 %. Ražošanas jaudas samazinājums no 2021. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām bija saistīts ar to, ka daži Savienības ražotāji izbeidza ražošanu, proti, Krosglass S.A. apturēja NSE ražošanu Polijā un tika sākta Electric Glass Fiber NL, B.V. bankrota procedūra.

(214)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 7 procentpunktiem, jo ražošanas apjoms samazinājās vairāk nekā ražošanas jauda.

(215)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai brīvajā tirgū attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Brīvajā tirgū veiktās pārdošanas daudzums (t) un tirgus daļa

(216)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības brīvajā tirgū samazinājās par 15 %. Vienlaikus, lai gan patēriņš brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās tikai nedaudz, proti, par 2 %, samazinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, tāpēc Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 47 % 2021. gadā līdz 40 % izmeklēšanas periodā.

(217)

Ciktāl tas attiecas uz ierobežoto tirgu, ierobežotā tirgus apjomam un tirgus daļai Savienības tirgū attiecīgajā periodā ir šāda dinamika:

6. tabula

Ierobežotā tirgus apjoms un tirgus daļa

(218)

Pārdošanas apjoms ierobežotajā tirgū (Savienības tirgū) attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. No 2021. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām pārdošanas apjomam gan brīvajā tirgū, gan ierobežotajā tirgū bija līdzīga tendence, tomēr pārdošanas apjoma samazinājums ierobežotajā tirgū bija par 6 procentpunktiem mazāks nekā brīvajā tirgū.

(219)

Savienības ražošanas nozares ierobežotā tirgus daļa (izteikta kā procentuālā daļa no Savienības kopējā ražošanas apjoma) 2022. gadā nedaudz samazinājās un atlikušajā periodā stabili turējās aptuveni 18 % līmenī.

(220)

Tāpēc tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums brīvajā tirgū bija saistīts ar lielāku spiedienu, ko radīja imports no attiecīgajām valstīm.

(221)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā saglabājās stabils, tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū saruka par 15 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu pretstatā importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļai, kas attiecīgajā periodā pieauga.

(222)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(223)

Attiecīgajā periodā attiecībā uz nodarbināto skaitu Savienības ražošanas nozarē sākotnēji bija vērojams neliels pieaugums, bet pēc tam sekoja ievērojams samazinājums. Sākotnējais pieaugums 2 % apmērā 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu atbilda ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugumam pēc Covid-19 ierobežojumu atvieglošanas. Pēc tam Savienības ražošanas nozarei bija jāsamazina nodarbinātība, lai pielāgotos sarežģītajiem tirgus apstākļiem un saglabātu darbības efektivitāti, un tā rezultātā attiecīgajā periodā kopumā bija vērojams samazinājums 17 % apmērā. Šis nodarbinātības samazinājums bija saistīts arī ar ražotņu slēgšanu.

(224)

Ražīgums no 2021. līdz 2023. gadam samazinājās no 190 t uz vienu nodarbināto līdz 166 t uz vienu nodarbināto, bet izmeklēšanas periodā tas palielinājās līdz 198 t uz vienu nodarbināto pēc tam, kad ievērojami samazinājās nodarbinātība. Efektivitāte pieauga arī pēc tam, kad vairāki Savienības NSE ražotāji veica ieguldījumus krāsnīs.

(225)

Šī ir pirmā pabeigtā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(226)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(227)

Vidējās pārdošanas cenas 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās, jo izlasē iekļautie Savienības ražotāji varēja novirzīt inflācijas izraisīto izmaksu pieaugumu uz klientiem pieprasījuma pieauguma dēļ. Tomēr 2023. gadā un izmeklēšanas periodā vidējās pārdošanas cenas samazinājās, jo 2023. gadā samazinājās pieprasījums Savienības tirgū, izmeklēšanas periodā tas tikai daļēji atguvās un palielinājās importa radītais cenu spiediens.

(228)

Vienības ražošanas izmaksas no 2021. gada līdz 2023. gadam palielinājās par 26 % darbaspēka un izejvielu izmaksu pieauguma dēļ. Turklāt enerģijas izmaksas ir bijušas svārstīgas, būtiski ietekmējot nozares, kas ir ļoti atkarīgas no enerģijas. Vienības ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājās, bet saglabājās daudz augstākas par 2021. gada līmeni, pateicoties enerģijas cenu samazinājumam, uzlabotai energoefektivitātei un veiksmīgām izmaksu pārvaldības stratēģijām. Kopumā vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 24 %.

(229)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(230)

Vidējām darbaspēka izmaksām uz vienu nodarbināto bija pastāvīga augšupejoša tendence, attiecīgajā periodā kopumā pieaugot par 14 %. Pieaugumu galvenokārt noteica darba tirgus radītais spiediens, jo uzņēmumi paaugstināja algas, lai noturētu un piesaistītu nodarbinātos, ņemot vērā saspringtos darba tirgus apstākļus pēc Covid-19 pandēmijas, kurus raksturoja augsta inflācija.

(231)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(232)

Krājumu pieaugumu 2022. gadā sākotnēji noteica stratēģiska krājumu palielināšana, paredzot plānoto krāšņu rekonstrukciju. Tas atbilda agrākam periodam atgūšanās laikā pēc Covid-19 pandēmijas, kad ievērojami pieauga pieprasījums, kas izraisīja piegādes ķēdes problēmas, mudinot Savienības ražotājus ražošanas vajadzību apmierināšanai pasūtīt pārāk daudz izejvielu. Pēc krāšņu rekonstrukcijas pabeigšanas krājumi samazinājās, jo izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 2023. gadā izdevās izpārdot esošos krājumus. Tomēr izmeklēšanas periodā tika konstatēts krājumu pieaugums par 9,8 % salīdzinājumā ar 2023. gadu, jo patēriņš palielinājās straujāk nekā Savienības pārdošanas apjoms, un importa tirgus daļa pieauga. Tā kā ražošanas apjoms pārsniedza pārdošanas apjoma pieaugumu, krājumi uzkrājās. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(233)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(234)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Lai gan Savienības ražošanas nozare 2021. gadā cieta zaudējumus, rentabilitāte 2022. gadā palielinājās, jo izlasē iekļautie Savienības ražotāji vienības ražošanas izmaksu pieaugumu varēja novirzīt uz klientiem, pateicoties labvēlīgiem tirgus apstākļiem, kas saistīti ar augstu pieprasījumu. Tomēr 2023. gadā un izmeklēšanas periodā rentabilitāte samazinājās izmaksu pieauguma dēļ, ko nevarēja kompensēt ar pārdošanas cenu pieaugumu, jo palielinājās importa par dempinga cenām apjomi, kura cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un apspieda tās.

(235)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās. Šie ieguldījumi galvenokārt attiecās uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju krāšņu rekonstrukciju, kuras mērķis bija nodrošināt iekārtu ilgmūžību. Šie ieguldījumi, kas plānoti ilgtermiņā, tika veikti nelabvēlīgos tirgus apstākļos, kuri dominēja 2023. gadā un izmeklēšanas periodā.

(236)

Naudas plūsma no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam uzrādīja ievērojamas svārstības, ko izraisīja svārstīgi tirgus apstākļi. Attiecīgajā periodā 2022. gads bija vienīgais gads, kurā visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji guva ievērojamu peļņu, kas daļēji samazinājās, uzkrājot krājumus plānotajai krāšņu rekonstrukcijai, kas izraisīja pozitīvu naudas plūsmu. Neraugoties uz nopietniem zaudējumiem, 2023. gadā un izmeklēšanas periodā naudas plūsmas joprojām bija pozitīvas. Šo šķietami pretrunīgo situāciju lielā mērā varēja skaidrot ar būtisko pozitīvās naudas plūsmas ietekmi, ko radīja 2022. gadā uzkrāto krājumu līmeņa samazināšana.

(237)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem mainījās atbilstoši rentabilitātei. Vispirms tas 2022. gadā palielinājās, bet 2023. gadā pasliktinājās un izmeklēšanas periodā saruka vēl vairāk, kas apgrūtināja Savienības ražošanas nozares kapitāla piesaistīšanas un izaugsmes iespējas.

(238)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare bija rentabla tikai 2022. gadā, pēc tam tā darbojās ar zaudējumiem. 2023. gadā un izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares zaudējumi sakrita ar importa pieaugumu no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām.

(239)

Savienības ražošanas nozare 2022. gadā spēja paaugstināt cenu līmeni, lai panāktu rentabilitāti. Tomēr 2023. gadā un izmeklēšanas periodā palielinājās atšķirība starp Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un importa no attiecīgajām valstīm cenām. Savienības cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %, savukārt i) importa no Bahreinas cenas samazinājās par 8 %, ii) importa no Ēģiptes cenas samazinājās par 10 % un iii) importa no Taizemes cenas samazinājās par 50 %. Rezultātā, lai gan Savienības ražošanas nozare bija spiesta pārdot ar zaudējumiem, no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam tā zaudēja tirgus daļu.

(240)

Gandrīz visi kaitējuma rādītāji liecināja par vispārēju negatīvu tendenci visā attiecīgajā periodā. Ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem pasliktinājās atbilstoši pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājumam. Savienība 2022. gadā spēja zināmā mērā atgūties, jo pēc Covid-19 pasākumu atcelšanas atkal palielinājās pieprasījums pēc NSE. Tomēr 2023. gadā un izmeklēšanas periodā sakarā ar to, ka pieauga importa par dempinga cenām apjoms, kuram cenas tika samazinātas, Savienības ražošanas nozares stāvoklis turpināja pasliktināties, par ko liecina tās zaudējumu palielināšanās.

(241)

Kā izklāstīts iepriekš, citi ekonomiskie rādītāji, piemēram, ienākums no ieguldījumiem, attiecīgajā periodā, izņemot 2022. gadu, bija negatīvi. Tas ietekmēja Savienības ražošanas nozares spēju pašfinansēt darbību un piesaistīt kapitālu, tādējādi kavējot tās izaugsmi un pat apdraudot tās izdzīvošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(242)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(243)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(244)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori bija imports no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejvielu izmaksu un enerģijas izmaksu pieaugums Savienības ražošanas nozarē un dinamika ierobežotajā tirgu.

(245)

Komisija pārbaudīja importa apjoma no attiecīgās valsts dinamiku un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, kā noteikts pamatregulas 3. panta 6. punktā.

(246)

Izmeklēšana parādīja, ka importa apjoms par tādām dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, attiecīgajā periodā palielinājās gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, jo attiecīgo valstu kopējā tirgus daļa sistemātiski palielinājās no 14 % 2021. gadā līdz 24 % izmeklēšanas periodā.

(247)

Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par deviņiem procentpunktiem.

(248)

Importa par dempinga cenām no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes vidējās vienības cenas no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās attiecīgi par 8 %, 10 % un 50 % un bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas šajā pašā laikā.

(249)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka importa no attiecīgajām valstīm cenas izmeklēšanas periodā pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un cenu samazinājuma starpības svārstījās no 30,6 % līdz 39,0 %. Tajā pašā laikā tika konstatēts, ka importa cenas ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Lai gan galvenokārt augstāku enerģijas un izejvielu izmaksu dēļ Savienības ražošanas nozares vidējās vienības izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 24 %, tā nevarēja attiecīgi paaugstināt savas pārdošanas cenas importa par dempinga cenām radītā cenu spiediena dēļ. Rezultātā, pat ja pārdošanas cenas 2022. gadā īslaicīgi pieauga, turpmākajos gados tās joprojām bija cieši saskaņotas ar izmaksu līmeni vai zem tā, neļaujot Savienības ražošanas nozarei segt savas izmaksas un sasniegt samērīgu peļņas procentu. Kopējā ietekme, kas izrietēja no ilgstoša cenu samazinājuma un Savienības ražošanas nozares nespējas paaugstināt cenas atbilstoši izmaksām, izraisīja ievērojamu cenu apspiešanu.

(250)

Savienības ražošanas nozare 2021. gadā strādāja ar zaudējumiem, 2022. gadā kļuva rentabla un, sākot no 2023. gada, turpināja strādāt ar zaudējumiem. Lai gan rentabilitāte 2022. gadā ievērojami uzlabojās, pēc tam tā strauji pasliktinājās, 2023. gadā noslīdot līdz –7,3 % un izmeklēšanas periodā –10,6 %. Šī pasliktināšanās sakrita ar ievērojamu importa no attiecīgajām valstīm cenu kritumu pēc 2022. gada. Lai gan salīdzinājumā ar 2021. gadu importa cenas 2022. gadā palielinājās, 2023. gadā tās ievērojami samazinājās un izmeklēšanas periodā saruka vēl vairāk. Importa apjomi no šīm trim valstīm maksimumu sasniedza 2022. gadā, 2023. gadā samazinājās un pēc tam izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās, sasniedzot par aptuveni 65 % augstāku līmeni nekā 2021. gadā. Savienības cenu kritums, pieaugošais imports par zemām cenām un atjaunotais importa apjoma pieaugums kopā radīja lejupvērstu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, no 2023. gada veicinot tās rentabilitātes pasliktināšanos.

(251)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija secināja, ka importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm pieaugums attiecīgajā periodā ievērojami palielināja šā importa tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Šis imports radīja ievērojamu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, jo tas arī samazināja un apspieda Savienības ražošanas nozares cenas, tādējādi attiecīgajā periodā būtiski pasliktinot Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(252)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē izraisīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(253)

NSE importa apjomam Savienībā no citām trešām valstīm, kā arī tā tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(254)

Imports no Ķīnas Savienībā palielinājās par 78 %, un laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam tā tirgus daļa palielinājās no 5 % līdz 10 %, bet 2023. gadā un izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 9 %. Ķīnas cenas, ieskaitot spēkā esošos maksājumus, 2021. un 2022. gadā pārsniedza Savienības ražošanas nozares līmeni, tomēr 2023. gadā un izmeklēšanas periodā tās bija zemākas par Savienības ražošanas nozares līmeni un tādējādi arī veicināja Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā nodarīto būtisko kaitējumu. Tomēr importa no attiecīgajām valstīm cenas bija ievērojami zemākas par importa no ĶTR cenām attiecīgajā periodā, izņemot (maza apjoma) importu no Taizemes 2021. un 2022. gadā. Savukārt importa apjomi no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā pastāvīgi ievērojami pārsniedza importa apjomus no ĶTR. Tāpēc Komisija secināja – lai gan arī imports no Ķīnas veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tā klātbūtne nemazina patieso un būtisko cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un šajā izmeklēšanā konstatēto būtisko kaitējumu.

(255)

No 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam NSE importa apjoms no Apvienotās Karalistes Savienībā samazinājās un tam bija samērā stabila tirgus daļa. Importa apjomi no Apvienotās Karalistes no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās, bet 2023. gadā samazinājās par aptuveni 21 % un izmeklēšanas periodā vēl par 19 %. Attiecīgajā periodā tirgus daļa samazinājās no 4 % līdz 3 %. Vidējā cena par tonnu no Apvienotās Karalistes bija līdzīgā vai augstākā līmenī nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena un augstāka par importa no attiecīgajām valstīm cenu. Importa no Apvienotās Karalistes cenas vispirms no 2021. līdz 2023. gadam pieauga par 39 %, bet izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 1 244 EUR. Tāpēc Komisija secināja, ka, ņemot vērā lejupejošo tendenci, ierobežoto tirgus daļu un augstāku cenu līmeni, imports no Apvienotās Karalistes neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un nemazināja cēloņsakarību ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(256)

Importa no Malaizijas Savienībā tendence no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam liecināja par ievērojamu apjoma un tirgus daļas samazinājumu, kā arī cenu svārstībām. Importa apjoms strauji samazinājās no 136 086 t 2021. gadā līdz 76 909 t 2023. gadā, bet vēlāk izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās līdz 86 303 t. Attiecīgi importa no Malaizijas tirgus daļa samazinājās no 16 % līdz 10 %. Lai gan vidējā cena par tonnu sākotnēji 2022. gadā palielinājās par 32 %, 2023. gadā un izmeklēšanas periodā bija vērojams būtisks kritums. Tāpēc Komisija secināja, ka imports no Malaizijas, iespējams, zināmā mērā ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, jo īpaši tāpēc, ka tā importa cenas bija zemākas par Savienības ražotāju vienības ražošanas izmaksām. Tomēr, ņemot vērā to, ka importa apjomi un tirgus daļa kopumā samazinājās, šis imports nemazināja patieso un būtisko cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un konstatēto būtisko kaitējumu.

(257)

NSE importam no citām trešām valstīm Savienībā, izņemot iepriekš norādītās, attiecīgajā periodā bija vērojams apjoma samazinājums par 2 % un stabila tirgus daļa 13 %. Vidējās cenas importam no šīm valstīm bija augstākas nekā importa no attiecīgajām valstīm cenas. Komisija secināja, ka imports no citām trešām valstīm, iespējams, zināmā mērā ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, jo to importa cenas bija zemākas par Savienības ražotāju vienības ražošanas izmaksām. Tomēr, tā kā cenu līmenis bija augstāks nekā importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, šis imports nemazināja patieso un būtisko cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un konstatēto būtisko kaitējumu.

(258)

Apvienotās Karalistes, Malaizijas un citu trešo valstu izcelsmes NSE importa datu analīze rāda neviendabīgu ainu. Attiecīgajā periodā imports no Malaizijas absolūtā un relatīvā izteiksmē samazinājās, bet tā cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Kopš 2022. gada importam no Apvienotās Karalistes bija lejupejoša tendence, savukārt tā cenas pārsniedza Savienības ražošanas nozares cenas. Importa no citām trešām valstīm apjomi attiecīgajā periodā samazinājās. Ņemot vērā visus elementus, nebija ievērojama importa no trešām valstīm, kuram gan attiecīgajā periodā, gan konkrēti izmeklēšanas periodā būtu palielinājusies tirgus daļa un kura cenas būtu bijušas zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(259)

Lai gan Komisija konstatēja, ka imports no Ķīnas veicināja izmeklēšanas periodā konstatēto kaitējumu, Komisija secināja, ka šis faktors, lai gan svarīgs, nevarēja mazināt patieso un būtisko cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, jo apjomu pieaugums un pastāvīgais cenu spiediens no attiecīgajām valstīm tieši sakrita ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma, tirgus daļas un rentabilitātes pasliktināšanos, tādējādi tas bija skaidrs kaitējuma avots.

(260)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas GCC-TSAIP apgalvoja, ka Komisija nav veikusi pienācīgu neattiecināšanas analīzi attiecībā uz importu no citām trešām valstīm. Jo īpaši tas apgalvoja, ka konstatējumā nav pietiekami paskaidrots, kā Komisija nošķīra kaitējumu radošo ietekmi, ko radīja imports no attiecīgajām valstīm, no ietekmes, ko radīja imports no citām valstīm. GCC-TSAIP uzskata, ka Komisijas konstatējumi ietvēra tikai vispārīgus apgalvojumus, ka imports no citiem avotiem neizjauca cēloņsakarību, nesniedzot pietiekami detalizētu kvantitatīvu novērtējumu par tā apjomu, cenu līmeņiem un tirgus daļas attīstību. Tāpēc tas apgalvoja – konstatējums nepierāda, ka cita importa radītais kaitējums ir pienācīgi nošķirts no kaitējuma, ko, iespējams, radījis imports par dempinga cenām.

(261)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Atsauce ir uz 254.–259. apsvērumu, kuros aprakstīts, kā Komisija pārbaudīja citus zināmos faktorus, kas varētu būt veicinājuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, tostarp importu no Ķīnas, Apvienotās Karalistes, Malaizijas un citām trešām valstīm. Šā importa apjomu, tirgus daļu un cenu līmeņu analīze parādīja – lai gan šis imports, iespējams, zināmā mērā ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tam vai nu samazinājās apjomi, bija ierobežota tirgus daļa, vai arī tas bija augstākā cenu līmenī nekā imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Tāpēc Komisija secināja – lai gan šis imports, iespējams, zināmā mērā ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, neviens no šiem faktoriem nemazināja patieso un būtisko cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un šajā izmeklēšanā konstatēto būtisko kaitējumu.

(262)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no citām trešām valstīm nemazināja patieso un būtisko cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(263)

Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(264)

Kopš 2021. gada Savienības ražošanas nozares eksports pakāpeniski palielinājās, lai gan joprojām bija mazs salīdzinājumā ar kopējo pārdošanas apjomu. Šo eksportu lielā mērā veidoja ražojumi ar augstākām tehniskajām specifikācijām, kas tos pasargāja no tiešas cenu konkurences. Tādējādi Savienība par šiem NSE izstrādājumiem starptautiskajos tirgos varēja prasīt augstākas cenas nekā Savienības tirgū. Tas atspoguļoja stratēģisko pievēršanos nišas tirgiem ārvalstīs.

(265)

Eksporta pārdošana ļāva Savienības ražošanas nozarei uzlabot tās vispārējo finansiālo stāvokli, pateicoties palielinātajam pārdošanas apjomam un sasniegtajam cenu līmenim, kas bija augstāks nekā Savienības tirgū.

(266)

Savienības ražošanas nozares enerģijas vidējai cenai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

14. tabula

Enerģijas un izejvielu cenas Savienībā (EUR)

(267)

Enerģijas cenu tendence Savienībā attiecīgajā periodā liecināja par ievērojamu svārstīgumu un pakāpenisku stabilizēšanos. Straujo pieaugumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu saasināja ģeopolitiskās spriedzes sekas, kas ietekmēja energoapgādi, galvenokārt Krievijas nepamatotā un neprovocētā agresijas kara pret Ukrainu dēļ. Enerģijas cenu ārkārtējais kāpums būtiski ietekmēja izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksas. Līdz 2023. gadam enerģijas cenas samazinājās.

(268)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka galveno izejvielu izmaksas 2022. gadā ievērojami palielinājās, veicinot vienības pārdošanas cenas ievērojamu pieaugumu, jo Savienības ražošanas nozare varēja novirzīt šīs izmaksas uz klientiem. Savukārt, lai gan izejvielu izmaksas 2023. gadā turpināja palielināties, vienības pārdošanas cena samazinājās, jo Savienības ražošanas nozare nespēja novirzīt šīs papildu izmaksas uz klientiem. Lai gan izejvielu izmaksas izmeklēšanas periodā samazinājās salīdzinājumā ar 2023. un 2022. gadā novērotajām izmaksām, Savienības tirgus cenas nokritās vēl vairāk, jo Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt vai palielināt savas cenas importa par dempinga cenām cenu spiediena dēļ.

(269)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas GCC-TSAIP apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu galvenokārt izraisīja īpašs enerģijas, izejvielu un transporta izmaksu pieaugums, nevis imports par dempinga cenām. Šajā sakarā tas apgalvoja, ka Savienības ražotāju ražošanas izmaksas laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam ievērojami palielinājās, atspoguļojot enerģijas cenu straujo pieaugumu pēc enerģētiskās krīzes. Iesniegtajā informācijā bija arī atsauces uz Savienības ražotāju publiskajiem paziņojumiem, kuros norādīts, ka pamatdarbības izmaksas, tostarp elektroenerģijas un citas enerģijas ielaides izmaksas, ir ievērojami palielinājušās un ka tas dažiem ražotājiem ir izraisījis cenu pieaugumu un finansiālas grūtības. Saskaņā ar GCC-TSAIP sniegto informāciju šīs norises parādīja, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos galvenokārt izraisīja enerģijas un izejresursu izmaksu pieaugums, nevis imports no attiecīgajām valstīm.

(270)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Godīgas konkurences apstākļos šāds izmaksu pieaugums parasti atspoguļojas augstākās pārdošanas cenās. Tomēr izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā novirzīt šo izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko radīja imports no attiecīgajām valstīm, kā paskaidrots 201.–205. apsvērumā. Tādējādi, lai gan augstākas elektroenerģijas un izejvielu izmaksas, iespējams, ir veicinājušas Savienības ražotāju ražošanas izmaksu pieaugumu, tās nemazina patieso un būtisko cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Drīzāk liela apjoma imports par zemām dempinga cenām pastiprināja izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi un neļāva Savienības ražošanas nozarei atjaunot ilgtspējīgu rentabilitāti.

(271)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka enerģijas cenu un izejvielu izmaksu dinamika neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(272)

Pārdošanas apjomiem gan brīvajā, gan ierobežotajā tirgū attiecīgajā periodā bija līdzīga tendence, tikai pārdošana ierobežotajā tirgū samazinājās lēnāk. Tāpēc pārdošanu ierobežotajā tirgū nevarēja uzskatīt par faktoru, kas mazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(273)

Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis 2023. gadā un izmeklēšanas periodā kopumā pasliktinājās. Šie negatīvie apstākļi bija raksturīgi laikā, kad palielinājās NSE importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa, kurš tika veikts par dempinga cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izmaksām un apspieda tās.

(274)

Tika analizēti arī citi faktori, kas būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, enerģijas cenu pieaugums un dinamika ierobežotajā tirgū neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(275)

Turklāt attiecīgo valstu tirgus daļa izmeklēšanas periodā pārsniedza de minimis, tika konstatēts, ka eksports no abām valstīm bija par dempinga cenām, to importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un tika konstatēta cenu apspiešana. Šie elementi liecina, ka pat tad, ja nav cita importa, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav imports par dempinga cenām, imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(276)

Pēc procedūras sākšanas Neatkarīgo ES stikla šķiedras audumu ražotāju apvienība un GCC-TSAIP apgalvoja, ka iespējamo kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nav radījis imports no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes. Šīs ieinteresētās personas paskaidroja, ka šo valstu importa tirgus daļa bija salīdzinoši neliela un stabila salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, un apgalvoja, ka rezultātu pasliktināšanos ietekmēja citi faktori, piemēram, Savienības ražošanas nozares eksporta un ieguldījumu pieaugums. Turklāt tās norādīja, ka imports no Ķīnas, ko sūdzības iesniedzējs identificējis kā būtisku kaitējuma avotu Savienības ražošanas nozarei, būtu jāuzskata par tādu, kas izjauc cēloņsakarību starp iespējamo kaitējumu un importu no attiecīgajām valstīm.

(277)

Izmeklēšanas konstatējumi parādīja, ka imports no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes ir negatīvi ietekmējis Savienības ražošanas nozari, izraisot cenu samazinājumu, iegūstot tirgus daļu un ietekmējot vispārējo darbību, finansiālo stāvokli un nodarbinātības līmeni. Apvienība nepievērsa uzmanību ievērojamajai cenu apspiešanai un nospiešanai, ko izraisīja šis imports, kurš pastāvīgi ienāca Savienības tirgū par daudz zemākām cenām nekā Savienības ražotāju cenas. Apgalvojums, ka tikai citi faktori, piemēram, imports no Ķīnas vai Savienības ražošanas nozares ieguldījumi un eksporta pieaugums, ir vainojami kaitējumā, nav pareizs. Šis apgalvojums nav pamatots ar pierādījumiem un nevar mazināt patieso un būtisko cēloņsakarību, kas konstatēta starp importu no attiecīgajām valstīm un tā radīto būtisko kaitējumu. Tāpēc Neatkarīgo ES stikla šķiedras ražotāju apvienības apgalvojums tika noraidīts.

(278)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

(279)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c un 2.d punkta nozīmē.

(280)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valstīm, uz ko attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(281)

Attiecībā uz rentabilitātes līmeni pirms importa pieauguma no attiecīgajām valstīm nebija iespējams noteikt peļņas procentu, pamatojoties uz kādu no gadiem pirms importa pieauguma no šīm valstīm. Turklāt tika konstatēts, ka 2022. gadu lielā mērā ietekmēja ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19, un tas nešķita piemērots mērķa peļņas noteikšanai. Tāpēc Komisija aplūkoja izlasē iekļauto Savienības ražotāju gūto peļņu ilgākā laikposmā. Šajā sakarā tā uzskatīja, ka 2016. gads bija piemērots, jo tas bija pēdējais gads, kad Savienības ražošanas nozare darbojās normālos tirgus apstākļos, gūstot peļņu 12,28 % apmērā.

(282)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas GCC-TSAIP apgalvoja, ka tas, ka Komisija par atsauces vērtību mērķa peļņas noteikšanai izmantoja 2016. gada rentabilitātes līmeņus, nebija pietiekami pamatoti. Konkrētāk, tas apgalvoja, ka konstatējumā nav sniegts detalizēts paskaidrojums, kas pierādītu, ka 2016. gads atspoguļo normālus un neizkropļotus tirgus apstākļus. Saskaņā ar GCC-TSAIP sniegto informāciju Komisija nevērtēja, vai minēto gadu ietekmēja cikliski vai strukturāli faktori, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, kā arī nepaskaidroja, kāpēc netika ņemti vērā alternatīvi atsauces gadi vai vairāku gadu vidējais rādītājs. Tāpēc GCC-TSAIP apgalvoja, ka, izmantojot vienu vēsturisku gadu bez citu iespējamu atsauces periodu salīdzinoša novērtējuma, varētu iegūt ilgtspējīgas rentabilitātes neuzticamu aplēsi un tas varētu neatbilst prasībai veikt objektīvu pārbaudi, pamatojoties uz tiešiem pierādījumiem.

(283)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Kā paskaidrots 281. apsvērumā, izmeklēšana parādīja, ka nebija iespējams noteikt atbilstīgu peļņas atsauces vērtības līmeni, pamatojoties uz gadiem, pirms pieauga importa par dempinga cenām apjoms. Tāpēc Komisija uzskatīja par lietderīgu izmantot rentabilitātes līmeni 12,28 % apmērā, ko Savienības ražošanas nozare sasniedza 2016. gadā. Lai gan minētajā gadā Savienības tirgū bija imports par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare joprojām darbojās labi un 2016. gadā sasniegtā rentabilitāte atspoguļoja peļņas līmeni, ko Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti sasniegt normālos tirgus apstākļos. Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka mērķa peļņas mērķis ir aplēst rentabilitātes līmeni, ko Savienības ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga. Tāpēc nav nepieciešams, lai atsauces gadā pilnībā nebūtu importa par dempinga cenām, ja Savienības ražošanas nozares darbība minētajā gadā atspoguļo ilgtspējīgus darbības apstākļus. Līdz ar to Komisija secināja, ka 2016. gadā sasniegtā rentabilitāte ir samērīgs un atbilstīgs atsauces punkts mērķa peļņas noteikšanai, un noraidīja ieinteresētās personas izvirzītos argumentus, kas turklāt bija vispārīgi un neietvēra konkrētu metodi, kā aprēķināt labāku alternatīvu izmantotajai mērķa peļņai.

(284)

Savienības ražošanas nozare sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tās ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju attālinātajās kontrolpārbaudēs, izskatot uzņēmuma iekšējo dokumentāciju saistībā ar ieguldījumu plāniem, vadības lēmumiem un finanšu pārskatiem. Tika konstatēts, ka Savienības nozares apgalvojumi ir pamatoti. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza Savienības ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. Pamatojoties uz pārbaudītu informāciju par ieguldījumiem, kurus attiecīgajā periodā nevarēja īstenot, mērķa peļņas procents tika palielināts līdz 5,27 % atkarībā no izlasē iekļautajiem ražotājiem.

(285)

Tādējādi mērķa peļņa, kas tika noteikta šajā izmeklēšanā un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, bija robežās no 13,25 % līdz 17,55 % atkarībā no situācijas, kas konstatēta katrā no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(286)

Pamatojoties uz to, Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā ražojuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piemērojot attiecīgos mērķa peļņas procentus.

(287)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā posmā novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā. Pamatojoties uz iesniegto informāciju, ko pamatoja uzņēmumu ziņošanas rīki un prognozes, Komisija konstatēja, ka izmeklēšanas periodā nebija papildu izmaksu par atbilstību šādām konvencijām.

(288)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(289)

Kaitējuma novēršanas līmenis “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” tika noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība šiem uzņēmumiem (79. un 179. apsvērums).

(290)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi:

(291)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izmeklēšanas periodā radīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Kā skaidrots 212. apsvērumā, divi Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nelabvēlīgu tirgus apstākļu dēļ pilnībā izbeidza NSE ražošanu.

(292)

Pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei saglabāt un/vai atgūt tirgus daļu, palielināt ražošanu un jaudas izmantojumu, paaugstināt cenas, lai segtu ražošanas izmaksas, un sasniegt tādu rentabilitātes līmeni, kāds būtu gaidāms normālos konkurences apstākļos. Pamatojoties uz to, Savienības ražošanas nozarei būtu jāatjauno ilgtspējīga situācija, kas tai ļautu veikt turpmākus ieguldījumus.

(293)

Pasākumu nenoteikšana, visticamāk, izraisītu turpmāku tirgus daļas zaudēšanu un rentabilitātes pasliktināšanos, kura 2023. gadā un izmeklēšanas periodā kļuva negatīva. Tas varētu izraisīt ražotņu turpmāku slēgšanu un darbinieku atlaišanu, tādējādi apdraudot Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju.

(294)

Tāpēc Komisija secināja, ka antidempinga pasākumu noteikšana attiecīgo valstu izcelsmes NSE importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(295)

Izmeklēšanas laikā pieteicās desmit lietotāji un sniedza nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija pieprasīja attiecīgajām personām sniegt trūkstošo informāciju. Tomēr tās šo pieprasījumu neizpildīja. Līdz ar to Komisija savu novērtējumu balstīja uz ierobežoto informāciju, kas pieejama no atbildēm uz anketas jautājumiem, un uz piezīmēm, ko attiecīgās personas iesniedza atsevišķi.

(296)

Lietotāji Rivierasca SpA (IT) un ATP s.r.l (IT) pauda atbalstu pasākumu noteikšanai, jo tie uzsvēra stikla šķiedras kā būtiska izejmateriāla nozīmi savos ražojumos un nepieciešamību pēc uzticamas NSE produkcijas, lai saglabātu savu laminātu mehānisko integritāti un pieejamību, kas ir būtiski galapatēriņa lietojumiem.

(297)

Lietotāju apvienība Tech-Fab Europe, kurā ietilpst trīs Savienības ražotāji, no kuriem viens ir sūdzības iesniedzējs, pieteicās, lai atbalstītu pasākumu noteikšanu. Tech-Fab Europe apgalvoja, ka Savienības stikla šķiedras sieta audumu ražotāji saskaras ar konkurences spiedienu, ko rada imports no kaimiņvalstīm, kuras bez antidempinga vai antisubsidēšanas maksājumiem iepērk NSE (to izejvielu) no Ķīnas un Ēģiptes, izmanto Ķīnas tehnoloģiju un eksportē stikla šķiedras sieta audumu uz Savienību par zemākām cenām. Tech-Fab Europe arī pauda bažas par stikla šķiedras audumu importam no Ķīnas un Ēģiptes noteikto antidempinga un antisubsidēšanas pasākumu termiņa beigu iznākumu, ņemot vērā, ka šī apvienība bija pieprasījusi pārskatīšanu, kā arī mudināja Komisiju noteikt aizsardzības pasākumus. Kā apgalvots, šie pasākumi ir būtiski, lai risinātu problēmu ar Ķīnas un Ēģiptes jaudas pārpalikumu, novērstu apiešanas riskus un saglabātu līdzsvarotu piegādes ķēdi nolūkā efektīvi aizsargāt Savienības stikla šķiedras vērtības ķēdi.

(298)

Kelteks pauda bažas par antidempinga pasākumu iespējamo ietekmi uz NSE importu no attiecīgajām valstīm. Kelteks uzsvēra, ka tā ražošana ir atkarīga no piekļuves izejvielām par konkurētspējīgu cenu, kas dažkārt nozīmē, ka ir jāimportē konkrēti stikla šķiedras audumi, kas nav pieejami pienācīgās specifikācijās vai apjomos no Savienības ražotājiem. Tas brīdināja, ka antidempinga maksājumu noteikšana bez rūpīgas kalibrēšanas varētu traucēt piegādes ķēdes, palielināt resursu izmaksas un vājināt tādu Savienībā bāzētu pārstrādātāju konkurētspēju kā pats Kelteks.

(299)

Lietotāji Tolnatext Fonalfeldolgozo es Müszakiszovet-gyàrto Bt. (“Tolnatext”) un Dr. Günther Kast GmbH & Co. (“Dr. Günther”), kas ietilpst KAST Group, kā arī Proxim Plewka I Wspólnicy sp. k. apgalvoja, ka Savienības ražotāji nav palielinājuši savu jaudu, lai piegādātu Savienības tirgum NSE, jo īpaši taisnās grīstes, un lai pienācīgi apmierinātu lietotāju pieprasījumu, lai gan tos aizsargā spēkā esošie antidempinga un kompensācijas pasākumi. Tie arī norādīja, ka Savienības ražotāji aktīvi nereklamē un nepārdod konkrētas grīstes (piemēram, grīstes ar zemu blīvumu) un ka dažos gadījumos Savienības ražotāju ražotās grīstes neatbilst lietotāju pieprasītajām tehniskajām specifikācijām, kas padara lietotājus ārkārtīgi atkarīgus no konkrēto ražojumu pieejamības no alternatīviem avotiem. Turklāt lietotājus negatīvi ietekmēja dažu Savienības ražotāju arvien koncentrētāks oligopols, un tas radīja papildu risku, ka samazināsies pieejamība grīstēm ar zemu blīvumu. Šie lietotāji (stikla šķiedras sieta audumu ražotāji) arī apstiprināja bažas par konkurenci no kaimiņvalstīm, piemēram, Moldovas, Serbijas, Kosovas un Ziemeļmaķedonijas. Ražotāji šajās valstīs var brīvi iegādāties lētas, bieži vien par dempinga cenām pārdotas izejvielas (NSE), kas ļauj tiem ražot stikla šķiedras sieta audumus par ievērojami zemākām cenām, ar kurām lietotāji (stikla šķiedras sieta audumu ražotāji) nevar konkurēt.

(300)

2025. gada 7. maijā notika Proxim Plewka I Wspólnicy sp.k. uzklausīšana, kas pauda, ka nepiekrīt iespējamai antidempinga maksājumu noteikšanai importam no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes. Uzklausīšanas laikā, kā arī atbildēs uz anketas jautājumiem tas pauda bažas, kas bija līdzīgas Tolnatext un Dr. Günther paustajām bažām.

(301)

2025. gada 8. maijā notika HELM uzklausīšana. Tas savā izklāstā apgalvoja, ka nepastāv cēloņsakarība starp NSE importu no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozares stāvokli. Turklāt tas arī apgalvoja, ka antidempinga maksājumi kaitētu Savienības interesēm tāpēc, ka tiktu radīta piegādes krīze, jo ievērojams skaits ražojumu, kas importēti no attiecīgajām valstīm, Savienībā netiek ražoti.

(302)

2025. gada 11. septembrī notika Tolnatext un Dr. Günther uzklausīšana, kurā tie atkārtoti pauda savu nostāju attiecībā uz izmeklēšanu un uzsvēra, ka stingri iebilst pret pasākumu noteikšanu importam no attiecīgajām valstīm.

(303)

2025. gada 16. oktobrī notika Lamilux uzklausīšana, kas iebilda pret iespējamu antidempinga maksājumu noteikšanu attiecīgo valstu izcelsmes NSE importam. Uzklausīšanas laikā, kā arī savās turpmākajās rakstiskajās atbildēs uz Komisijas jautājumiem Lamilux izteica bažas, kas bija līdzīgas Tolnatext, Dr. Günther un HELM paustajām bažām.

(304)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka apgalvojums par to, ka Savienības ražotāji nav palielinājuši jaudu, lai apgādātu Savienības tirgu ar NSE, ir nepamatots. Savienības ražošanas nozare ir veikusi ievērojamus ieguldījumus, neraugoties uz sarežģītajiem tirgus apstākļiem, un tai ir neizmantota jauda. Tomēr turpmākai jaudas palielināšanai ir vajadzīgas ilgtermiņa kapitāla saistības, kuru pamatā ir vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšana, kuros konkurētspējīgi ražotāji var paredzēt taisnīgu peļņu no ieguldījumiem. Savienības ražošanas nozare saskārās arī ar negodīgu importu un sarežģītiem tirgus apstākļiem.

(305)

Tāpat Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka Savienības ražotāji neražo konkrētus NSE veidus vai tiem nav pietiekamas jaudas, lai tos piegādātu, vai ka nav izpildītas konkrētas tehniskās prasības. Konkrētāk, izmeklēšanā tika apstiprināts, ka vairākiem Savienības ražotājiem ir tehnoloģija un jauda, lai ražotu taisnās grīstes ar zemu blīvumu, un ka Savienības ražošanas nozarei ir neizmantota jauda, ko varētu atvēlēt papildu ražošanai. Divi no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ražo saliktās grīstes, un pārbaudes apmeklējumi apstiprināja, ka Savienības ražošanas nozare spēj ražot izsmidzināmu grīstu pavedienu tinumus un 2 400 teksu grīstu izsmidzinātājus, kā arī 600 g/m2 austās grīstes. Dažādiem NSE veidiem var būt atšķirīgas tehniskās specifikācijas, un tie nav pilnībā savstarpēji aizstājami visiem lietojumiem, tomēr tiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības. Izmeklēšana arī parādīja, ka grīstu imports no attiecīgajām valstīm tiek pārdots par cenām, kas bieži vien ir zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, tāpēc Savienības ražošanas nozarei nav komerciāli izdevīgi konkurēt šādā cenu līmenī. Visbeidzot, iespējamā antidempinga pasākumu noteikšana neliegtu ražotājiem eksportētājiem turpināt apgādāt Savienības tirgu par cenām, kas nav dempinga cenas, par ko liecina to ražotāju pastāvīgā klātbūtne, uz kuriem jau tiek attiecināti pasākumi. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir tehnoloģiskās spējas un jauda piegādāt attiecīgos ražojuma veidus.

(306)

Tika analizētas bažas par tirgus koncentrāciju un pasākumiem attiecībā uz importu no citām valstīm. Komisija norādīja, ka kopumā regulatīvās iestādes rūpīgi pārbauda apvienošanās un pārņemšanas darījumus, lai novērstu pret konkurenci vērstu rīcību. Turklāt izmeklēšana neapstiprināja, ka Savienības tirgum ir raksturīgs konkurences spiediena trūkums, jo Savienības tirgū joprojām ir ievērojams importa apjoms no trešām valstīm. Iespējamā pasākumu noteikšana importam no attiecīgajām valstīm nelikvidētu šos piegādes avotus, bet novērstu būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(307)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Lamilux apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana NSE importam no Ēģiptes būtiski negatīvi ietekmētu tā darbību. Konkrēti, tas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nepiedāvā konkrēto ražojuma veidu, kas nepieciešams tā ražošanas procesam, proti, 15 teksu cirstās šķiedras mašas, kas atbilst konkrētai tehniskai specifikācijai, tostarp platumā līdz 3 400 mm. Saskaņā ar Lamilux sniegto informāciju šī specifikācija ir svarīgākais NSE izejresurss tā kompozītmateriāliem, tāpēc tam nācās to iegūt no Ēģiptes piegādātājiem. Lamilux arī apgalvoja, ka maksājumu noteikšana ievērojami palielinātu tā izejvielu izmaksas, ko tas nevarētu novirzīt uz saviem klientiem, ņemot vērā importēto lejupējo ražojumu radīto konkurences spiedienu. Pamatojoties uz to, Lamilux pieprasīja konkrēta ražojuma izslēgšanu, proti, 15 teksu cirstās šķiedras mašas, kas atbilst tā specifikācijas profilam, apgalvojot, ka Savienības ražotāji neražo un nespēj ražot un piegādāt šo konkrēto ražojuma veidu.

(308)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Lamilux iesniegtie pierādījumi tikai pierādīja, ka Savienības ražotāji pašlaik nepiedāvā precīzu pieprasīto specifikāciju, bet tie neliecināja, ka Savienības ražošanas nozarei trūkst tehnoloģiskās spējas ražot salīdzināmus zemas cenas ražojumus. Šajā sakarā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Savienības ražotājiem ir nepieciešamā tehnoloģija un pieejamā jauda, ko varētu izmantot šādu specifikāciju ražošanai, ja tirgus apstākļi to pamatotu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pieprasījums attiecas uz konkrētu tirdzniecības specifikāciju, ko pieprasa atsevišķs lietotājs, nevis uz atsevišķu ražojuma veidu. Līdz ar to pieprasījums par konkrēta ražojuma izslēgšanu tika noraidīts.

(309)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Saertex un Amiblu apgalvoja, ka antidempinga pasākumu noteikšana NSE importam no Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes nebūtu Savienības interesēs, jo tas negatīvi ietekmētu lejupējās nozares kompozītmateriālu vērtības ķēdē. Jo īpaši tie apgalvoja, ka stikla šķiedras ražojumu lietotāji Savienībā izmanto importētas grīstes, lai nodrošinātu piegādes drošību un konkurētspējīgas cenas, un ka Savienības ražošanas nozare nespētu apmierināt pieprasījumu, ja uz importu attiecinātu maksājumus. Tie arī apgalvoja, ka ierosinātie pasākumi ievērojami palielinātu izejvielu izmaksas lejupējiem ražotājiem, kuri darbojas pasaules tirgos ar augstu konkurētspēju un kuri nespētu novirzīt šo izmaksu pieaugumu klientiem. Šīs personas uzskata, ka no tā izrietošais ražošanas izmaksu pieaugums vājinātu Savienībā bāzēto ražotāju konkurētspēju, veicinātu ražošanas pārvietošanu ārpus Savienības un ļautu ārvalstu gatavo salikto ražojumu ražotājiem iegūt tirgus daļu Savienībā. Tās arī apgalvoja, ka šādi pasākumi saasinātu pašreizējo izmaksu spiedienu, ar ko saskaras Savienības ražotāji, tostarp augstās enerģijas cenas un inflāciju, un varētu negatīvi ietekmēt lēmumus par nodarbinātību un ieguldījumiem lejupējā nozarē.

(310)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Izmeklēšana parādīja, ka imports no attiecīgajām valstīm radīja ievērojamu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu. Komisija atgādināja, ka antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot godīgu konkurenci Savienības tirgū, kompensējot importa par dempinga cenām radīto kaitējumu. Saertex un Amiblu paustās bažas par iespējamu piedāvājuma trūkumu, strukturālu tirgus koncentrāciju un ražošanas pārvietošanu nebija pamatotas ar pārbaudāmiem pierādījumiem. Jo īpaši izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei ir neizmantota ražošanas jauda un tehnoloģiskās spējas piegādāt attiecīgos ražojuma veidus. Turklāt antidempinga pasākumi neliedz importam ienākt Savienības tirgū, bet tikai nodrošina, ka tas tiek pārdots par taisnīgām cenām. Komisija arī norādīja, ka stikla šķiedras stiegrojumi parasti veido ierobežotu daļu no lejupējo salikto ražojumu kopējām ražošanas izmaksām. Tādējādi, lai gan pasākumiem var būt zināma ietekme uz izejresursu cenām, paredzams, ka kopējā ietekme uz lejupējiem lietotājiem joprojām būs ierobežota. Tāpēc Komisija secināja, ka šo personu izvirzītie argumenti neatsver nepieciešamību novērst Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un nemaina secinājumu, ka pasākumu noteikšana būtu Savienības interesēs.

(311)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas GCC-TSAIP apgalvoja, ka Komisija savā Savienības interešu novērtējumā nav sniegusi pietiekami detalizētu pamatojumu. Jo īpaši tas apgalvoja, ka konstatējumā nav skaidri paskaidrots, kā Komisija līdzsvaroja Savienības ražošanas nozares intereses ar importētāju, lejupējo lietotāju un citu ekonomikas dalībnieku interesēm. Šīs personas uzskata, ka pamatojumā nav pietiekami precizēta analītiskā sistēma vai ekonomiskie kritēriji, kas izmantoti, lai novērtētu, vai iespējamā negatīvā ietekme uz lejupējām nozarēm varētu pārsniegt ieguvumus no godīgas konkurences atjaunošanas.

(312)

Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Komisija norādīja, ka lietotāji nesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Rezultātā Komisijai pieejamā informācija bija ierobežota. Tomēr izmeklēšanā ietilpa pieejamās informācijas, tostarp lietotāju un to apvienību rakstiski iesniegtās informācijas, pārbaude, un vairāku ieinteresēto personu uzklausīšana. Komisija analizēja bažas, kas tika paustas saistībā ar piedāvājuma pieejamību, ražojuma specifikācijām, iespējamiem cenu pieaugumiem un tirgus koncentrāciju, kā aprakstīts 304. un 305. apsvērumā. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Savienības ražošanas nozarei ir tehnoloģiskās spējas un neizmantotā jauda, lai piegādātu attiecīgos ražojuma veidus, un ka pasākumu noteikšana nenozīmē, ka nevarēs turpināt apgādāt Savienības tirgu ar importu par taisnīgām cenām. Turklāt Komisija konstatēja, ka Savienības tirgus joprojām ir atvērts importam no vairākām trešām valstīm, tāpēc tas nesaskartos ar piegādes deficītu. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka iespējama negatīva ietekme uz lejupējiem lietotājiem nav nepārprotami lielāka par ieguvumiem no godīgas konkurences atjaunošanas Savienības ražošanas nozares labā un ka nav pārliecinošu iemeslu pret pasākumu noteikšanu.

(313)

Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju un tā kā lietotāji un importētāji nesniedza jēgpilnu atbildi, nebija pierādījumu, kas būtu pretrunā secinājumam, ka ir paredzams, ka pasākumu negatīvā ietekme uz nesaistītajiem importētājiem un lietotājiem būs ierobežota un viennozīmīgi nepārsniegs pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem.

(314)

Piegādātāji Savienības ražošanas nozarei Kerkosand spol. s r.o., Westlake Epoxy BV, Minerali Industriali SRL, Spolek pro chemickou a hutní výrobu, akciová společnost un piegādātāju apvienība European Lime Association pauda atbalstu pasākumu noteikšanai. Tie uzsvēra, ka ir svarīgi, lai visi šīs vērtības ķēdes galvenie komponenti un materiāli atrastos Savienībā, lai nodrošinātu noturību stratēģiskajās nozarēs. Turklāt šo resursu saglabāšana vietējā līmenī atbalstītu piegādes ķēdi un uzlabotu Savienības spēju nākt klajā ar jaunām idejām un apmierināt tirgus vajadzības.

(315)

Lai atbalstītu pasākumu noteikšanu, pieteicās arī piegādātāji LB Minerals s.r.o. un Chimica Organica Industriale Milanese S.p.A. Savās piezīmēs tie uzsvēra, cik svarīgi ir NSE izstrādājumi kā būtiska vieglā izejviela, ar ko tiek risinātas pašreizējās problēmas, aizstājot smagākas izejvielas vai nodrošinot inovatīvus risinājumus dažādās nozarēs, piemēram, transporta, enerģētikas, būvniecības un citās nozarēs.

(316)

Arodbiedrība IndustriAll Europe, kas cita starpā pārstāv darba ņēmējus NSE nozarē, pauda atbalstu antidempinga pasākumu noteikšanai, paužot bažas par to, ka bez izlēmīgas rīcības Savienība varētu nākties slēgt ražotnes, apdraudot rūpniecības centienus un Zaļā kursa industriālā plāna Neto nulles emisiju industrijas akta mērķus, kas varētu apdraudēt kvalitatīvas darbvietas NSE nozarē un lejupējās nozarēs.

(317)

Tāpēc Komisija secināja, ka attiecīgo valstu izcelsmes NSE importam piemēroto antidempinga pasākumu noteikšana būtu piegādātāju un arodbiedrību interesēs.

(318)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka galīgo pasākumu noteikšana attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma importam viennozīmīgi nav Savienības interesēs.

(319)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(320)

Bahreinas, Ēģiptes un Taizemes izcelsmes ražojumu importam būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktā paredzēto mazākā maksājuma noteikumu. Komisija salīdzināja 289. apsvērumā noteiktās kaitējuma starpības ar 290. apsvērumā noteiktajām dempinga starpībām. Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(321)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(322)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(323)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”.

(324)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(325)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(326)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(327)

Tā kā šajā procedūrā netika noteikti pagaidu pasākumi, nebija izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi galīgā antidempinga maksājuma piemērošanai ar atpakaļejošu spēku.

(328)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (12) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(329)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,