EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2026/804

(2026. gada 30. marts),

ar ko groza Direktīvu 2014/49/ES attiecībā uz noguldījumu aizsardzības tvērumu, noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu izmantošanu, pārrobežu sadarbību un pārredzamību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (3) 19. panta 5. un 6. punktu Komisija ir pārskatījusi minētās direktīvas piemērošanu un darbības jomu un secinājusi, ka mērķis aizsargāt noguldītājus Savienībā, izveidojot noguldījumu garantiju sistēmas (NGS), lielākoties ir sasniegts. Tomēr Komisija arī secināja, ka ir jānovērš atlikušie trūkumi noguldītāju aizsardzībā un jāuzlabo NGS darbība, vienlaikus saskaņojot noteikumus par NGS intervencēm, kas nav izmaksas procedūras.

(2)	Savienības krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvara pārskatīšana ir paredzēta, lai pavērtu ceļu progresam banku savienības padziļināšanā. Tāpēc NGS darbība būtu vēl vairāk jāsaskaņo.

(3)	Savienības krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvarā būtu konsekventi jāievēro principi, ka zaudējumi jāsedz akcionāriem un kreditoriem un ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izmantoti, lai atbalstītu vai glābtu grūtībās nonākušas kredītiestādes.

(4)

Ja kredītiestāde nepilda pienākumu veikt iemaksas NGS vai sniegt informāciju noguldītājiem un NGS, tas varētu apdraudēt noguldītāju aizsardzības mērķi. NGS vai attiecīgā gadījumā norīkotajām iestādēm būtu jāiekasē likumiskā procentu likme par iemaksu summu, kas maksājama par iemaksu novēlotu veikšanu. Ir svarīgi uzlabot koordināciju starp NGS un norīkotajām un kompetentajām iestādēm, lai veiktu izpildes pasākumus pret kredītiestādi, kas nepilda savus pienākumus. Ir jānodrošina, ka NGS vai attiecīgā gadījumā norīkotās iestādes savlaicīgi informē kompetentās iestādes par jebkādiem kredītiestāžu pienākumu pārkāpumiem saskaņā ar noguldījumu aizsardzības noteikumiem, lai kompetentās iestādes varētu izmantot savas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (4) paredzētās uzraudzības pilnvaras. Turklāt, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ievēro šajā direktīvā paredzētos noteikumus, dalībvalstīm būtu jāparedz atbilstīgas sankcijas minēto noteikumu pārkāpumu gadījumos.

(5)

Lai atbalstītu NGS prakses turpmāku konverģenci un palīdzētu NGS pārbaudīt to noturību, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (“EBI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (5), būtu jāizdod pamatnostādnes par noguldījumu garantiju sistēmu spriedzes testu veikšanu.

(6)

Ievērojot Direktīvu 2014/49/ES, no NGS seguma ir izslēgti noteiktu finanšu iestāžu, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrību, noguldījumi. Tomēr līdzekļi, ko šīs finanšu iestādes saņem no saviem klientiem un ko tās savu klientu vārdā nogulda kredītiestādē, sniedzot savus pakalpojumus, būtu jāaizsargā, ievērojot konkrētus nosacījumus.

(7)

Noguldītāju kategorijas, kas ir aizsargātas ar NGS, ir balstītas uz mērķi aizsargāt neprofesionālos ieguldītājus, savukārt tiek uzskatīts, ka profesionāliem ieguldītājiem šāda aizsardzība nav vajadzīga. Šā iemesla dēļ publiskās iestādes šobrīd ir izslēgtas no seguma tvēruma. Tomēr lielāko daļu publisko iestāžu, kas dažās dalībvalstīs ietver skolas un slimnīcas, nevar uzskatīt par profesionāliem ieguldītājiem. Tādēļ ir jānodrošina, ka neprofesionālu ieguldītāju, piemēram, vietējo iestāžu, mazu publisku struktūru un bezpeļņas iestāžu, ko kontrolē centrālā valdība vai pavalsts valdība, noguldījumi var saņemt NGS piedāvāto aizsardzību.

(8)

Lai nodrošinātu, ka noguldījumi, kas pieņemti nolūkā nodrošināt atbilstību minimuma prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (6), tiek pilnībā izmantoti, lai segtu zaudējumus un veicinātu kredītiestādes rekapitalizāciju tās maksātnespējas gadījumā, tie būtu jāizslēdz no NGS seguma. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret šādiem noguldījumiem, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tie būtu jāizslēdz no NGS seguma neatkarīgi no tā, vai noregulējuma iestāde ir atļāvusi to iekļaušanu pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā.

(9)

Noguldījumi, kas rodas konkrētu notikumu rezultātā, tostarp fizisku personu darījumi ar nekustamo īpašumu saistībā ar privātmājokļiem vai noteiktu apdrošināšanas pabalstu izmaksāšana, uz laiku var izraisīt lielus noguldījumus. Šā iemesla dēļ Direktīvā 2014/49/ES dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka noguldījumi, kas rodas minēto notikumu rezultātā, tiek aizsargāti vairāk nekā 100 000 EUR apmērā vismaz trīs mēnešus, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus no brīža, kad summa ir kreditēta, vai no brīža, kad šādi noguldījumi kļūst likumīgi pārvedami. Lai saskaņotu noguldītāju aizsardzību Savienībā un mazinātu administratīvo sarežģītību un juridisko nenoteiktību saistībā ar šādu noguldījumu aizsardzības tvērumu, to aizsardzība ir jāsaskaņo vismaz līdz minimālajai summai 500 000 EUR apmērā visiem īslaicīgi augstiem atlikumiem un līdz maksimālajai summai 2 500 000 EUR apmērā, noguldījumiem, kas saistīti ar darījumiem ar nekustamo īpašumu, uz saskaņotu sešu mēnešu termiņu papildus seguma līmenim 100 000 EUR apmērā. Pēc tam, kad dalībvalstis šīs summas ir transponējušas, tās būtu periodiski un vismaz reizi piecos gados jāpārskata. Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikums direktīvai, lai pielāgotu minētās summas, ņemot vērā nekustamā īpašuma cenu attīstību dažādās dalībvalstīs un nepieciešamību nodrošināt proporcionalitāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienībā.

(10)

Veicot darījumu ar nekustamo īpašumu, līdzekļus var pārskaitīt caur dažādiem kontiem pirms darījuma faktiskā norēķina. Tādēļ, lai aizsargātu noguldītājus, kas veic darījumus ar nekustamo īpašumu nepastarpinātā veidā, īslaicīgi augstu atlikumu aizsardzība būtu jāpiemēro ieņēmumiem no pārdošanas, kā arī līdzekļiem, kas noguldīti privātmājokļa iegādei iepriekš noteiktā īstermiņa periodā.

(11)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ja dalībvalsts, aprēķinot atmaksājamo summu, atļauj atskaitīt noguldītāja saistības pret kredītiestādi, ir jāprecizē, ka no noguldītāja atbilstīgajiem noguldījumiem var atskaitīt tikai tās saistības, kuru termiņš ir pirms dienas, kad šie noguldījumi kļuva nepieejami, un tikai tiktāl, ciktāl šāds ieskaits ir atļauts saskaņā ar piemērojamiem normatīviem aktiem un līgumu noteikumiem.

(12)

Ir jāoptimizē NGS darbības spējas un jāsamazina to administratīvais slogs. Šā iemesla dēļ būtu jānosaka, ka attiecībā uz to noguldītāju identificēšanu, kuriem ir tiesības uz noguldījumiem saņēmēja kontos, vai novērtējumu par to, vai noguldītāji ir tiesīgi uz īslaicīgi augsta atlikuma aizsardzības pasākumiem, noguldītāju vai kontu turētāju pienākums ir ar saviem līdzekļiem pierādīt savas tiesības uz šādiem noguldījumiem.

(13)

Lai gan atmaksājamajai summai parasti vajadzētu būt pieejamai septiņu darbdienu laikā, dažiem noguldījumiem varētu piemērot ilgāku atmaksas periodu, jo attiecībā uz tiem NGS ir jāpārbauda prasījums veikt atmaksu. Lai saskaņotu noteikumus visā Savienībā, minētais ilgākais atmaksas periods būtu jāierobežo līdz 20 darbdienām no dienas, kad attiecīgā NGS saņēmusi attiecīgo informāciju vai dokumentus. Situācijas, kurās piemēro minēto ilgāko atmaksas periodu, būtu jānošķir no situācijām, kad to summu saņemšana, kuras NGS ir darījusi pieejamas šajā direktīvā noteiktajos termiņos, ir ilgāka jebkādu operacionālo pasākumu dēļ, kuri jāveic noguldītājam.

(14)	Lai nodrošinātu saskaņotību ar Savienības ierobežojošajiem pasākumiem un to īstenošanu, kredītiestādēm būtu jāiezīmē noguldījumi, uz kuriem attiecas šādi pasākumi, un NGS būtu jāaptur šādu noguldījumu atmaksāšana uz laiku, kamēr piemēro minētos pasākumus.

(15)

Administratīvās izmaksas, kas saistītas ar neaktīvos kontos esošo nelielu summu atmaksu, var pārsniegt noguldītāja ieguvumus. Tādēļ ir jāprecizē, ka NGS nevajadzētu būt pienākumam veikt aktīvus pasākumus, lai atmaksātu šādos kontos turētos noguldījumus, ja tie ir mazāki par konkrētām robežvērtībām, kas būtu jānosaka valsts līmenī. Tomēr būtu jāsaglabā noguldītāju tiesības pieprasīt šādu summu. Turklāt, ja tam pašam noguldītājam ir arī citi aktīvi konti, NGS šī summa, kas atrodas minētajos kontos, būtu jāiekļauj atmaksājamās summas aprēķinā.

(16)

NGS izmanto dažādas metodes atmaksāšanai noguldītājiem, sākot ar skaidras naudas izmaksu un beidzot ar elektroniskiem pārvedumiem. Tomēr, lai nodrošinātu atmaksas procesa izsekojamību no NGS un lai saglabātu atbilstību Savienības regulējuma mērķiem attiecībā uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, noguldītāju atmaksājumiem, kurus veic, izmantojot kredīta pārvedumus, vajadzētu būt izmaksas metodei pēc noklusējuma, ja atmaksa pārsniedz 10 000 EUR.

(17)

Finanšu iestādes ir izslēgtas no noguldījumu aizsardzības. Tomēr dažas finanšu iestādes, tostarp e-naudas iestādes, maksājumu iestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, arī no saviem klientiem saņemtos līdzekļus nogulda banku kontos, bieži vien uz laiku, lai izpildītu aizsardzības pienākumus saskaņā ar nozaru tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (7), 2014/65/ES (8) un (ES) 2015/2366 (9). Ņemot vērā šo finanšu iestāžu pieaugošo lomu, NGS būtu jāaizsargā šādi noguldījumi ar nosacījumu, ka šie klienti ir identificēti vai identificējami.

(18)

Finanšu iestāžu klienti ne vienmēr zina, kurā kredītiestādē finanšu iestāde ir izvēlējusies noguldīt viņu līdzekļus. Tādēļ NGS šādus noguldījumus nebūtu jāapvieno ar noguldījumu, kas tiem pašiem klientiem varētu būt tajā pašā kredītiestādē, kurā finanšu iestāde ir noguldījusi to noguldījumus. Kredītiestādes var nepazīt klientus, kuriem ir tiesības uz attiecīgā klienta kontos turēto summu, vai arī tās nevar pārbaudīt un reģistrēt šo klientu individuālos datus. Atkarībā no finanšu iestādes veida un darījumdarbības modeļa var būt apstākļi, kad atmaksāšana tieši klientam varētu apdraudēt konta turētāju. Tāpēc NGS būtu jāļauj atmaksāt summas klienta kontā, ko konta turētājs atvēris citā kredītiestādē, par labu katram klientam, ja ir izpildīti konkrēti kritēriji. Lai šādās situācijās izvairītos no dubulta maksājuma riska, jebkādi klientu prasījumi saistībā ar summām, ko konta turētājs tur viņu vārdā, būtu jāsamazina par summu, ko NGS atmaksā tieši šiem klientiem. Tādēļ EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, lai precizētu tehnisko informāciju, kas saistīta ar klientu identifikāciju atmaksas nolūkā, kritērijus atmaksai konta turētājam par labu katram klientam vai klientam tieši un noteikumus par to, kā izvairīties no vairākkārtējiem izmaksu prasījumiem vienam un tam pašam saņēmējam.

(19)

Atmaksājot noguldītājiem, NGS var saskarties ar situācijām, kas rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tādēļ NGS būtu jāietur izmaksa noguldītājam, ja ir paziņots, ka finanšu ziņu vākšanas vienība ir apturējusi bankas vai maksājumu konta darbību saskaņā ar piemērojamajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumiem.

(20)

Direktīvā 2014/49/ES ir noteikts, ka, ja NGS veic maksājumus saistībā ar noregulējuma procedūru, NGS vajadzētu būt prasījumam pret attiecīgo kredītiestādi par summu, kas vienāda ar tās veiktajiem maksājumiem, un ka minētajam prasījumam vajadzētu būt līdzvērtīgam ar segtajiem noguldījumiem. Minētajā noteikumā nav nošķirta NGS iemaksa, ja tiek izmantots atvērtas bankas iekšējās rekapitalizācijas instruments, un NGS iemaksa pārveduma stratēģijas finansēšanā, kam seko atlikušās vienības likvidācija. Lai nodrošinātu skaidrību un juridisko noteiktību attiecībā uz NGS prasījuma esību un summu dažādos scenārijos, ir jāprecizē, ka tad, ja NGS piedalās pārveduma stratēģijas finansēšanā noregulējumā, piemēram, uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu iestādes instrumenta piemērošanā, vai alternatīvu pasākumu finansēšanā, ar kuriem kredītiestādes aktīvu, tiesību un saistību kopums, tostarp noguldījumi, tiek pārvests saņēmējam, minētajai NGS vajadzētu būt prasījumam pret atlikušo vienību turpmākajā likvidācijas procesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai nodrošinātu, ka kredītiestādes akcionāri un kreditori, kas palikuši atlikušajā vienībā, efektīvi absorbē šīs kredītiestādes zaudējumus un uzlabo iespēju maksātnespējas gadījumā atmaksāt NGS, NGS prasījumam vajadzētu būt tādai pašai prioritātei kā segtajiem noguldījumiem. Ja tiek piemērots atvērtās bankas iekšējās rekapitalizācijas instruments, t. i., kredītiestāde turpina savu darbību, NGS ir jāiemaksā summa, par kādu segtie noguldījumi tiktu norakstīti vai konvertēti, lai absorbētu zaudējumus minētajā kredītiestādē, ja segtie noguldījumi būtu iekļauti iekšējās rekapitalizācijas tvērumā. Tāpēc NGS iemaksai noregulējumā nevajadzētu būt par pamatu prasījumam pret noregulējamo iestādi, jo tas atņemtu NGS iemaksas mērķi.

(21)

Lai nodrošinātu NGS prakses konverģenci un juridisko noteiktību noguldītājiem, kuri pieprasa savu noguldījumu, un lai novērstu šķēršļus NGS darbībai, ir svarīgi noteikt pietiekami ilgu laikposmu, kurā noguldītāji var pieprasīt savu noguldījumu atmaksu, ja izmaksas gadījumā NGS nav atmaksājusi noguldītājiem Direktīvā 2014/49/ES noteiktajos termiņos. NGS būtu jāizskata jebkurš šāds prasījums, tostarp gadījumos, kad prasītājs vēl nav atzīts par noguldītāju ar tiesas lēmumu.

(22)

Ievērojot Direktīvu 2014/49/ES, dalībvalstīm bija jānodrošina, ka līdz 2024. gada 3. jūlijam NGS pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz mērķapjomu 0,8 % apmērā no tās dalībnieku segto noguldījumu summas. Lai objektīvi novērtētu, vai NGS atbilst šai prasībai, būtu jānosaka skaidrs atsauces periods, lai noteiktu segto noguldījumu summu un NGS pieejamos finanšu līdzekļus.

(23)

Lai nodrošinātu NGS noturību, to līdzekļi būtu jāiegūst no stabilām un neatsaucamām iemaksām. Daži NGS finansējuma avoti, piemēram, paredzamās atgūtās summas pēc NGS prasījumiem, kas izriet no tās intervencēm, ir pārāk nosacīti, lai tos uzskaitītu kā pieejamus finanšu līdzekļus, kas atbilst iekļaušanai NGS mērķapjomā. Lai saskaņotu NGS nosacījumus mērķapjoma sasniegšanai un nodrošinātu, ka NGS pieejamie finanšu līdzekļi tiek finansēti no nozares iemaksām, līdzekļi, kas atbilst mērķapjoma sasniegšanai, būtu jānošķir no līdzekļiem, kurus uzskata par papildu finansējuma avotiem. Tomēr paredzamas aizdevumu atmaksas var plānot un ņemt vērā regulārās NGS dalībnieku iemaksās, un tāpēc NGS parāda saistības nebūtu pilnībā jāatskaita no pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kas atbilst iekļaušanai mērķapjomā. Lai veicinātu banku pakalpojumu vienoto tirgu, stimulējot likviditātes atbalstu starp NGS, un lai atvieglotu institucionālās aizsardzības shēmas (IAS), kas atzīta par NGS saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES, pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanu IAS pasākumiem nolūkā novērst tās dalībiestāžu maksātnespēju, vienlaikus izvairoties no dubultas uzskaites, nenokārtotās atlīdzības prasība attiecībā uz aizdevumu, kas piešķirts citai NGS, vai attiecībā uz finanšu līdzekļiem, kas citādi darīti pieejami minētās IAS kontā, kura atzīta par NGS, būtu jāieskaita tikai aizdevējas NGS mērķapjomā vai tās IAS NGS konta mērķapjomā, kura atzīta par NGS.

(24)

Lai nodrošinātu paredzamību un juridisko noteiktību attiecībā uz laiku, kas nepieciešams NGS mērķapjoma sasniegšanai pēc NGS līdzekļu izmantošanas vai segto noguldījumu summas palielināšanas, ir jāprecizē papildināšanas periods ne tikai tad, ja būtiski samazinās pieejamie finanšu līdzekļi, kā rezultātā pieejamie finanšu līdzekļi ir mazāki par divām trešdaļām no mērķapjoma, bet arī tad, ja samazinājums ir mazāks, kā rezultātā pieejamie finanšu līdzekļi ir mazāki nekā mērķapjoms, bet joprojām ir vairāk nekā divas trešdaļas no mērķapjoma. Lai izvairītos no procikliskas ietekmes, ko rada liela finansiālā sloga uzlikšana bankām, sešu gadu papildināšanas periods lielāku samazinājumu gadījumā būtu jāsaglabā neatkarīgi no tā, vai šo samazinājumu iemesls ir NGS intervence vai segto noguldījumu summas būtisks pieaugums. Mazāku samazinājumu gadījumā papildināšanas periodam vajadzētu būt diviem gadiem. Tomēr, ja mērķapjoma samazinājums ir ļoti mazs attiecībā pret attiecīgo iemaksu iekasēšanas izmaksām, NGS vajadzētu būt iespējai pagarināt šo divu gadu periodu par vienu gadu.

(25)

Lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu, EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, kurā precizē metodiku to pieejamo finanšu līdzekļu aprēķināšanai, kas atbilst iekļaušanai NGS mērķapjomā, un detalizētu informāciju par procesu, kas jāievēro, lai pēc samazinājuma sasniegtu NGS mērķapjomu.

(26)

NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem vajadzētu būt nekavējoties izmantojamiem, lai reaģētu uz pēkšņu izmaksu vai citām intervencēm. Ņemot vērā dažādās prakses visā Savienībā, ir lietderīgi noteikt prasības NGS fondu ieguldījumu stratēģijām, lai mazinātu jebkādu negatīvu ietekmi uz visu NGS spēju pildīt savas pilnvaras. Ja NGS nav kompetenta noteikt ieguldījumu stratēģiju, iestādei, struktūrai vai vienībai dalībvalstī, kas ir atbildīga par ieguldījumu stratēģijas noteikšanu, izstrādājot minēto ieguldījumu stratēģiju, būtu jāievēro arī tādi principi kā diversifikācija un ieguldīšana zema riska aktīvos. Lai saglabātu NGS pilnīgu darbības neatkarību un elastību attiecībā uz piekļuvi tās līdzekļiem, ja dalībvalstis atļauj NGS līdzekļus noguldīt to valsts centrālajā bankā vai valsts kasē, minētie līdzekļi būtu skaidri jāiezīmē un jānošķir grāmatvedības vajadzībām, un tiem vajadzētu būt viegli pieejamiem NGS lietošanai.

(27)	Lai nodrošinātu NGS līdzekļu pienācīgu diversifikāciju un saskaņotu praksi, EBI būtu šajā sakarā NGS jāizdod pamatnostādnes.

(28)	Direktīvā 2014/49/ES paredzētā iespēja piesaistīt NGS pieejamos finanšu līdzekļus, izmantojot obligātās iemaksas, ko dalībiestādes veic esošajās obligāto iemaksu shēmās, kuras dalībvalsts izveidojusi ar sistēmisko risku saistīto izmaksu segšanai, nekad nav izmantota, un tāpēc tā būtu jādzēš.

(29)

Ir jāuzlabo noguldītāju aizsardzība, vienlaikus izvairoties no NGS aktīvu ārkārtas pārdošanas un ierobežojot iespējamo negatīvo prociklisko ietekmi visā banku nozarē, ko rada papildu iemaksu iekasēšana. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ļaut savām NGS izmantot alternatīvus finansēšanas mehānismus no privātiem avotiem, kas ļauj tām jebkurā laikā saņemt īstermiņa finansējumu no avotiem, kas nav iemaksas, tostarp pirms tās izmanto savus pieejamos finanšu līdzekļus un līdzekļus, kas iekasēti no papildu iemaksām. Tā kā kredītiestādēm galvenokārt būtu jāsedz NGS finansēšanas izmaksas un jāuzņemas atbildība par NGS finansēšanu, alternatīvi finansēšanas mehānismi no publiskajiem līdzekļiem būtu jāatļauj tikai garantiju vai aizdevumu veidā NGS ar termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus, izmantojot tos kā galējo līdzekli un tikai gadījumā, ja tiek veikta izmaksa vai NGS iemaksa noregulējumā. Tam nebūtu jāliedz ārkārtas apstākļos pirms citu alternatīvu finansēšanas mehānismu izmantošanas izmantot īstermiņa aizdevumus no publiskiem avotiem, lai nodrošinātu savlaicīgu atmaksu noguldītājiem vai iemaksu noregulējumā.

(30)

Lai gan NGS primārā loma ir atmaksāšana segtajiem noguldītājiem, intervences ārpus izmaksas NGS var izrādīties rentablākas un nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi noguldījumiem, atvieglojot pārveduma stratēģijas. NGS var būt pienākums veikt iemaksu kredītiestāžu noregulējumā. Turklāt dažās dalībvalstīs NGS var finansēt preventīvus pasākumus, lai atjaunotu kredītiestāžu ilgtermiņa dzīvotspēju, vai alternatīvus pasākumus maksātnespējas gadījumā. Šādiem preventīviem un alternatīviem pasākumiem var būt efektīva nozīme krīzes pārvarēšanas instrumentu nepārtrauktības nodrošināšanā nolūkā saglabāt noguldītāju uzticību un finanšu stabilitāti. Tāpēc dalībvalstīm, kuras pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas nav savos tiesību aktos paredzējušas preventīvus un alternatīvus pasākumus, būtu jāapsver iespēja veidot savu NGS un citu attiecīgo iestāžu nepieciešamās spējas, lai šādus pasākumus īstenotu turpmāk. Pēc dalībvalstu sagatavotības un preventīvo un alternatīvo pasākumu piemērošanā gūtās pieredzes novērtēšanas Komisijai savs novērtējums būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu. Lai gan šādi preventīvi un alternatīvi pasākumi var būtiski uzlabot noguldījumu aizsardzību, šādiem pasākumiem ir jāpiemēro atbilstīgi aizsardzības pasākumi, tostarp saskaņota zemāko izmaksu pārbaude, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un šādu pasākumu efektivitāti un rentabilitāti. Šādi aizsardzības pasākumi būtu jāpiemēro tikai intervencēm, ko finansē no NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kurus reglamentē saskaņā ar šo direktīvu.

(31)

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju tam, kā NGS visā Savienībā piemēro preventīvos pasākumus, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, kurās precizē nosacījumus, ko piemēro kredītiestādēm, kuras gūst labumu no preventīvajiem pasākumiem, sistēmas, kas NGS ir jāievieš, lai pienācīgi atlasītu un īstenotu preventīvos pasākumus un uzraudzītu to riskus, un sīki izstrādātu sadarbības kārtību starp noregulējuma iestādēm, norīkotajām iestādēm un kompetentajām iestādēm.

(32)

Pasākumiem, ar ko novērš kredītiestādes maksātnespēju, izmantojot pietiekami agrīnus intervences pasākumus, var būt efektīva loma krīzes pārvaldības instrumentu nepārtrauktībā, ko izmanto, lai saglabātu noguldītāju uzticību un finanšu stabilitāti. Minētie pasākumi var būt dažāda veida, piemēram, kapitāla atbalsta pasākumi, izmantojot pašu kapitāla instrumentus, tostarp pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, vai citus kapitāla instrumentus, garantijas vai aizdevumus. NGS šos pasākumus ir izmantojušas neviendabīgi. Lai nodrošinātu krīzes pārvaldības instrumentu nepārtrauktību un preventīvu pasākumu izmantošanu saskaņā ar noregulējuma satvaru un valsts atbalsta noteikumiem, ir jāprecizē to piemērošanas termiņi un nosacījumi. Preventīvie pasākumi būtu jāizmanto laikus, lai novērstu kredītiestādes finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Tie nav piemēroti, ja noregulējuma iestāde ir pieņēmusi lēmumu, ar ko konstatē, ka kredītiestāde kļūst vai varētu kļūt maksātnespējīga un ka nav pasākumu, kas varētu novērst tās maksātnespēju, neatkarīgi no novērtējuma par to, vai noregulējums ir sabiedrības interesēs vai nav. Norīkotajām iestādēm būtu jāapstiprina, vai ir izpildīti šādas NGS intervences nosacījumi.

(33)

Lai nodrošinātu, ka preventīvie pasākumi sasniedz savu mērķi, kredītiestādēm vajadzētu būt pienākumam iesniegt kompetentajai iestādei piezīmi, kurā izklāstīti pasākumi, ko tās apņemas veikt. Minētajā piezīmē būtu jāietver visi elementi, kuru mērķis ir novērst līdzekļu aizplūšanu un stiprināt kredītiestādes kapitāla un likviditātes pozīcijas, ļaujot kredītiestādei nākotnē izpildīt visas attiecīgās prudenciālās un citas regulatīvās prasības. Tādēļ piezīmē būtu jāietver kapitāla piesaistīšanas pasākumi, tostarp noteikumi par tiesību emisiju, subordinētā parāda instrumentu brīvprātīgu konversiju, saistību pārvaldības pasākumiem, kapitālu, ar ko veicina aktīvu pārdošanu, portfeļu vērtspapīrošanu un peļņas paturēšanu, tostarp dividenžu aizliegumiem un aizliegumiem iegādāties daļas uzņēmumos. Turklāt piezīmē būtu sīki jāizklāsta kredītiestādes sākotnējā kapitāla nepietiekamība. Piezīmē paredzēto pasākumu īstenošanas laikā kredītiestādēm būtu arī jāstiprina savas likviditātes pozīcijas un jāatturas no agresīvas komercprakses, dividenžu sadalīšanas vai mainīga atalgojuma, pašu akciju atpirkšanas vai hibrīdkapitāla instrumentu pirkšanas. Piezīmē būtu jāiekļauj arī stratēģija izejai no saņemtajiem atbalsta pasākumiem. Samērīgā termiņā kredītiestādei būtu jāiesniedz kompetentajai iestādei uzņēmējdarbības reorganizācijas plāns, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju. Tieši kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm ir vislabākās iespējas novērtēt uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā paredzēto pasākumu atbilstību un ticamību. Lai nodrošinātu, ka NGS norīkotā iestāde, kurai kredītiestāde pieprasa finansēt preventīvu pasākumu, var novērtēt, vai ir izpildīti visi preventīvo pasākumu nosacījumi, kompetentajai iestādei būtu jāsadarbojas ar norīkoto iestādi. Ja kompetentā iestāde nav pārliecināta, ka uzņēmējdarbības reorganizācijas plāns ir ticams un īstenojams, turpmāku līdzekļu piešķiršana kredītiestādei būtu jāaptur. Lai nodrošinātu konsekventu pieeju preventīvu pasākumu piemērošanai visā Savienībā, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, lai palīdzētu kredītiestādēm sagatavot uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu.

(34)

Lai nodrošinātu, ka kredītiestādes, kas saņem atbalstu no NGS preventīvo pasākumu veidā, pilda savas saistības, kompetentajām iestādēm būtu jāpieprasa sanācijas plāns no tām kredītiestādēm, kuras nav izpildījušas savas piezīmē vai uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā izklāstītās saistības, nav atmaksājušas summu, kas iemaksāta saskaņā ar preventīvajiem pasākumiem, vai nav ievērojušas izejas stratēģiju. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka sanācijas plānā paredzētie pasākumi nespēj nodrošināt kredītiestādes ilgtermiņa dzīvotspēju, vai ja kredītiestāde neizpilda sanācijas plānu, NGS nebūtu jāsniedz kredītiestādei turpmāks preventīvs atbalsts un attiecīgajām iestādēm būtu jāveic novērtējums, ievērojot Direktīvu 2014/59/ES, par to, vai iestāde kļūst vai varētu kļūt maksātnespējīga. Lai nodrošinātu konsekventu pieeju preventīvu pasākumu piemērošanai visā Savienībā, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, lai palīdzētu kredītiestādēm sagatavot sanācijas plānu.

(35)

Ir jāpiemēro atbilstoši aizsardzības pasākumi NGS iemaksai alternatīvajos pasākumos, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un šādu pasākumu efektivitāti un rentabilitāti. NGS var izmantot nesegto noguldījumu un citu nenodrošināto saistību pārvešanas saņēmējam finansēšanai tikai tad, ja pārvešana ir noteikti nepieciešama un samērīga, lai izvairītos no kaitīgas ietekmes izplatīšanās, ja pārvešana palielinātu aktīvu vērtību, tos pārdodot, vai ja attiecību saglabāšana ar klientu ļautu saglabāt uzticību. NGS nevajadzētu izmantot, lai pārvestu pašu kapitālu vai saistības, kam ir zemāka prioritāte nekā parastajām nenodrošinātajām saistībām, kas noteiktas valsts tiesību aktos, kuri reglamentē parastās maksātnespējas procedūras.

(36)

Lai izvairītos no kaitīgas ietekmes uz konkurenci un iekšējo tirgu, ir jānosaka, ka maksātnespējas procesā alternatīvu pasākumu gadījumā attiecīgajām struktūrām, kas pārstāv kredītiestādi, piemēram, likvidatoram, tiesu izpildītājam, administratoram vai citai struktūrai, vai attiecīgajai valsts iestādei būtu jāveic pasākumi kredītiestādes vai tās daļas darījumdarbības tirdzniecībai atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā procesā, vienlaikus cenšoties pēc iespējas palielināt pārdošanas cenu. Kredītiestādei vai attiecīgajai valsts iestādei vai jebkurai starpniekiestādei, kas rīkojas minētās kredītiestādes vai attiecīgās valsts iestādes vārdā, būtu jāpiemēro noteikumi, kuri ir piemēroti tādu aktīvu, tiesību un saistību tirdzniecībai, kurus nodod potenciālajiem pircējiem. Jebkurā gadījumā uz dalībvalsts līdzekļu izmantošanu attiecīgā gadījumā būtu jāattiecina attiecīgie Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumi par valsts atbalstu.

(37)	Tā kā NGS galvenais mērķis ir aizsargāt segtos noguldījumus, NGS būtu jāatļauj finansēt intervences, kas nav izmaksu veikšana, tikai tad, ja šādu intervenču kopējā summa ir mazāka nekā attiecīgajā kredītiestādē esošo segto noguldījumu summa.

(38)

Lai vēl vairāk ņemtu vērā to IAS specifiku, kas atzītas par NGS, un stiprinātu to efektivitāti, Direktīvā 2014/49/ES būtu jāparedz iespēja NGS sniegt aizdevumu vai citādi uz laiku pārvest minētajā direktīvā reglamentētos līdzekļus uz to IAS kontu, kas grāmatvedības vajadzībām ir nošķirts no NGS konta, nolūkā piešķirt finansiālu atbalstu dalībniekam un jo īpaši nodrošināt tā likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā izvairītos no bankrota, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (10) 113. panta 7. punkta mērķus. Tam vajadzētu būt iespējamam gadījumos, kad piešķirtie līdzekļi ir vajadzīgi, lai papildinātu citus līdzekļus, kas paredzēti saistītas iestādes likviditātes un maksātspējas nodrošināšanai, lai izvairītos no tās bankrota, un uz to būtu jāattiecina nosacījums, ka izredzes atmaksāt NGS septiņu darba dienu laikā, ja nepieciešams, ir ticamas.

(39)

Lai uzlabotu noguldītāju saskaņotu aizsardzību un precizētu pienākumus pārrobežu situācijās visā Savienībā, piederības dalībvalsts NGS būtu jānodrošina izmaksa noguldītājiem, kuri atrodas dalībvalstīs, kurās kredītiestādes, kas ir tās dalībnieces, pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus, piedāvājot pārrobežu noguldījumu pakalpojumus, taču nav iedibinātas uzņēmējā dalībvalstī. Lai atvieglotu izmaksas operācijas, sniedzot informāciju noguldītājiem un vācot un pārsūtot attiecīgus dokumentus, uzņēmējas dalībvalsts NGS būtu jāļauj darboties par kontaktpunktu noguldītājiem kredītiestādēs, kas izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību.

(40)

Sadarbība starp NGS visā Savienībā ir būtiska, lai nodrošinātu ātru un rentablu atmaksu noguldītājiem gadījumos, kad kredītiestādes sniedz banku pakalpojumus ar filiāļu starpniecību citās dalībvalstīs. Ņemot vērā tehnoloģisko progresu, kas veicina pārrobežu pārvedumu un attālinātas identifikācijas izmantošanu, piederības dalībvalsts NGS būtu jāļauj veikt atmaksājumus tieši noguldītājiem filiālēs, kas atrodas citā dalībvalstī, ar noteikumu, ka administratīvais slogs un izmaksas ir mazākas nekā tad, ja atmaksu veiktu uzņēmējas dalībvalsts NGS. Šai elastībai būtu jāpapildina pašreizējais sadarbības mehānisms, kas pieprasa uzņēmējas dalībvalsts NGS atmaksāt līdzekļus noguldītājiem filiālēs piederības dalībvalsts NGS vārdā. Lai saglabātu noguldītāju paļāvību gan uz uzņēmēju, gan piederības dalībvalstu NGS, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, lai palīdzētu NGS piedalīties šādā sadarbībā, cita starpā iekļaujot apstākļu un nosacījumu sarakstu, saskaņā ar kuriem piederības dalībvalsts NGS varētu nolemt atmaksāt līdzekļus noguldītājiem filiālēs, kas atrodas uzņēmējā dalībvalstī.

(41)

Kredītiestādes var pievienoties citai NGS, vai arī var dažas no savām darbībām nodot citai NGS, un tādējādi uz tām var attiekties cita NGS. Direktīva 2014/49/ES nosaka, ka kredītiestādes iemaksas, kas veiktas 12 mēnešu laikā pirms NGS dalības maiņas vai darbību nodošanas, tiek pārskaitītas no izcelsmes NGS uz citu NGS proporcionāli pārvesto segto noguldījumu summai. Lai nodrošinātu, ka iemaksu pārskaitīšana saņēmējai NGS nav atkarīga no atšķirīgiem valstu noteikumiem par rēķinu izrakstīšanu vai no iemaksu veikšanas faktiskā datuma, izcelsmes NGS pārvedamā summa būtu jāaprēķina, pamatojoties uz veicamajām iemaksām, nevis veiktajām iemaksām.

(42)

Ir jānodrošina vienāda noguldītāju aizsardzība visā Savienībā, ko nevar pilnībā garantēt noguldītāju aizsardzības līdzvērtības novērtēšanas režīms trešās valstīs. Šā iemesla dēļ tādas kredītiestādes filiālēm Savienībā, kuras galvenais birojs atrodas trešā valstī, būtu jāpievienojas NGS dalībvalstī, kurā tās veic noguldījumu pieņemšanu. Minētā prasība arī nodrošinātu saskaņotību ar Direktīvām 2013/36/ES un 2014/59/ES, kuru mērķis ir ieviest stabilāku prudenciālo un noregulējuma režīmu trešo valstu grupām, kas sniedz banku pakalpojumus Savienībā. Savukārt būtu jāizvairās no tā, ka NGS ir pakļautas trešo valstu ekonomiskajiem un finanšu riskiem. Tāpēc noguldījumi filiālēs, ko Savienības kredītiestādes iedibinājušas trešās valstīs, nebūtu jāaizsargā, ja vien dalībvalstis nenolemj, ka noguldījumi minētajās filiālēs ir jāsedz.

(43)

Standartizēta un regulāra informācijas atklāšana uzlabo noguldītāju informētību par noguldījumu aizsardzību. Lai informācijas atklāšanas prasības saskaņotu ar tehnoloģiju attīstību, minētajās prasībās būtu jāņem vērā jaunie digitālās saziņas kanāli, kuros kredītiestādes mijiedarbojas ar noguldītājiem. Noguldītājiem būtu jāiegūst skaidra un viendabīga informācija, kas izskaidro noguldījumu aizsardzību, vienlaikus ierobežojot ar to saistīto administratīvo slogu kredītiestādēm vai NGS. EBI būtu jāizstrādā īstenošanas tehnisko standartu projekts, lai precizētu noguldītāja informācijas lapas saturu un formātu, kas jāpaziņo noguldītājiem, un veidnē ietveramā informācija, kas NGS, norīkotajām iestādēm vai kredītiestādēm ir jāpaziņo noguldītājiem konkrētās situācijās, tostarp šādās: kredītiestāžu apvienošanās, konstatējumi, ka noguldījumi nav pieejami, vai klientu līdzekļu noguldījumu atmaksāšana.

(44)

Kredītiestāžu apvienošana vai meitasuzņēmuma pārveidošana par filiāli vai otrādi varētu ietekmēt noguldītāju aizsardzības galvenās iezīmes. Lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz noguldītājiem, kuriem ir noguldījumi abās kredītiestādēs, kas apvienojas, un kuru tiesības uz noguldījumu segumu tiktu samazinātas sakarā ar izmaiņām, kas rodas, bankai mainot savu piesaistes NGS, visi noguldītāji būtu jāinformē par šādām izmaiņām, un viņiem vajadzētu būt tiesībām izņemt savus līdzekļus vai pārvest tos uz citu kredītiestādi, nemaksājot soda naudu, līdz summai, kas vienāda ar viņu zaudēto noguldījumu segumu.

(45)	Lai saglabātu finanšu stabilitāti, izvairītos no kaitīgas ietekmes izplatīšanās un ļautu noguldītājiem attiecīgā gadījumā izmantot savas tiesības pieprasīt noguldījumus, norīkotajām iestādēm, NGS un attiecīgajām kredītiestādēm būtu jāinformē noguldītāji par to, ka noguldījumi kļūst nepieejami.

(46)

Lai palielinātu pārredzamību noguldītājiem un veicinātu finanšu stabilitāti un uzticēšanos starp NGS, kad tās pilda savas pilnvaras, būtu jāuzlabo pašreizējās pārskatu sniegšanas prasības. Pamatojoties uz pašreizējām prasībām, kas ļauj NGS pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no savām dalībiestādēm, lai sagatavotos izmaksai, NGS vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotos izmaksai pārrobežu sadarbības kontekstā. Pēc NGS pieprasījuma dalībiestādēm būtu jāsniedz vispārīga informācija par jebkuru būtisku pārrobežu darījumdarbību citās dalībvalstīs vai attiecīgā gadījumā arī trešās valstīs. Tāpat, lai EBI sniegtu piemērotu informācijas klāstu par NGS pieejamo finanšu līdzekļu attīstību un par šo līdzekļu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka NGS katru gadu informē EBI par segto noguldījumu summu un pieejamajiem finanšu līdzekļiem un paziņo EBI par apstākļiem, kuru dēļ NGS līdzekļi tika izmantoti vai nu izmaksāšanai, vai citiem pasākumiem. Visbeidzot, lai atspoguļotu NGS pastiprināto lomu banku krīzes pārvaldībā nolūkā atvieglot NGS līdzekļu izmantošanu noregulējumam, noregulējuma iestādēm būtu jāsniedz NGS kredītiestāžu noregulējuma plānu kopsavilkums, lai palielinātu minēto NGS vispārējo sagatavotību darīt pieejamus līdzekļus, ciktāl tas nepieciešams.

(47)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jāatvieglo konsekventa saskaņošana un atbilstoša noguldītāju aizsardzība visā Savienībā. Ir lietderīgi un piemēroti uzticēt EBI kā struktūrai ar ļoti īpašām zināšanām izstrādāt regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas nav saistīts ar politikas izvēli, lai iesniegtu to pieņemšanai Komisijā.

(48)

Ja tas paredzēts šajā direktīvā, Komisijai ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu, būtu jāpieņem EBI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010. Šādā regulatīvo tehnisko standartu projektā būtu jāprecizē tehniskā informācija, kas saistīta ar finanšu iestāžu klientu identificēšanu nolūkā klientiem izmaksāt noguldītos līdzekļus; kritērijus un apstākļus atmaksai konta turētājam par labu katram klientam vai klientam tieši un noteikumus par to, kā izvairīties no vairākkārtējiem izmaksu prasījumiem vienam un tam pašam saņēmējam. Regulatīvo tehnisko standartu projektā būtu arī jāprecizē metodika to pieejamo finanšu līdzekļu aprēķināšanai, kas atbilst iekļaušanai mērķapjomā, un NGS papildināšanas process.

(49)

Ja tas paredzēts šajā direktīvā, Komisijai ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu, būtu jāpieņem EBI izstrādātais īstenošanas tehnisko standartu projekts, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. Šādā īstenošanas tehnisko standartu projektā būtu jāprecizē noguldītāja informācijas lapas saturs un formāts, kā arī procedūra informācijas paziņošanai noguldītājiem un paziņojamās informācijas saturs. Īstenošanas tehnisko standartu projektā būtu arī jāprecizē procedūras, kas jāievēro, ja kredītiestāde sniedz informāciju savai NGS un ja NGS vai norīkotā iestāde sniedz informāciju EBI, kā arī veidnes šādas informācijas sniegšanai.

(50)	Lai ļautu tādu kredītiestāžu filiālēm dalībvalstīs, kuru galvenie biroji atrodas ārpus Savienības un kuras nav Savienībā iedibinātas NGS dalībnieces, izpildīt prasību pievienoties Savienības NGS, šādām filiālēm būtu jādod pietiekams laiks veikt vajadzīgos pasākumus minētās prasības izpildei.

(51)

Direktīva 2014/49/ES ļauj dalībvalstīm IAS atzīt par NGS, ja tā izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā noteiktos kritērijus un atbilst Direktīvai 2014/49/ES. Lai ņemtu vērā minēto IAS īpašo darījumdarbības modeli, jo īpaši to, cik būtiski ir preventīvie pasākumi, kas ir to pilnvaru pamatā, ir lietderīgi paredzēt iespēju dalībvalstīm noteikt ilgāku laiku, kurā IAS varētu pielāgoties jaunajiem noteikumiem. Minētajā iespējā, kas paredz noteikt ilgāku laiku atbilstības nodrošināšanai, ņem vērā laiku, kas IAS, kuras atzītas par NGS, ir nepieciešams, lai grāmatvedības vajadzībām atsevišķā kontā uzkrātu finanšu līdzekļus, kuri paredzēti finansiāla atbalsta piešķiršanai dalībniekam un jo īpaši, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu tā likviditāti un maksātspēju nolūkā izvairīties no bankrota.

(52)	Lai NGS un norīkotās iestādes varētu veidot vajadzīgās operatīvās spējas piemērot šajā direktīvā izklāstītos jaunos noteikumus par preventīvo pasākumu izmantošanu, ir lietderīgi paredzēt minēto noteikumu atliktu piemērošanu.

(53)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt vienādu noguldītāju aizsardzību Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs to risku dēļ, ko atšķirīgas valstu pieejas varētu radīt vienotā tirgus integritātei, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, grozot noteikumus, kas jau ir paredzēti Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(54)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (11) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2023. gada 12. jūnijā sniedza atzinumu (12).

(55)	Tāpēc Direktīva 2014/49/ES būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/49/ES

Direktīvu 2014/49/ES groza šādi:

direktīvas 1. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Šī direktīva paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu (NGS) izveidi un darbību, noguldījumu segumu un atmaksu un garantijām NGS līdzekļu izmantošanai pasākumiem, kas nav noguldījumu atmaksa, lai nodrošinātu noguldītāju piekļuvi viņu noguldījumiem.”

;

panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	kredītiestādēm un kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Savienības un kuras ir saistītas ar šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām sistēmām.”

;

direktīvas 2. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta 3) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“3)

“noguldījums” ir kredīta atlikums, ko veido kontā atlikušie līdzekļi vai īslaicīgas situācijas, kuras izriet no parastiem banku darījumiem, ko kredītiestādes parasti veic, veicot darījumdarbību, un ko kredītiestādei ir jāatmaksā saskaņā ar normatīvo aktu un līgumu piemērojamiem nosacījumiem, tostarp termiņnoguldījums un krājnoguldījums, bet izņemot kredīta atlikumu, ja:”

;

ii)

punkta 13) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“13)	“maksājumu saistības” ir kredītiestādes neatsaucamas, pilnībā nodrošinātas saistības samaksāt NGS naudas summu pēc minētās NGS pieprasījuma un ja nodrošinājums:”

;

iii)

pievieno šādus apakšpunktus:

“19)	“noregulējuma iestāde” ir noregulējuma iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18) apakšpunktā;

20)	“klientu līdzekļu noguldījumi” ir līdzekļi, ko kontu turētāji, kuri ir finanšu iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā, veicot darījumdarbību, kredītiestādē nogulda uz savu klientu rēķina;

21)

“Savienības valsts atbalsta regulējums” ir regulējums, kas noteikts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107., 108. un 109. pantu, kā arī noteikumiem un visiem Savienības aktiem, tostarp pamatnostādnēm, paziņojumiem un skaidrojumiem, kuri izstrādāti vai pieņemti, ievērojot LESD 108. panta 4. punktu vai 109. pantu;

22)	“nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1624 (*1) 2. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

23)	“teroristu finansēšana” ir teroristu finansēšana, kā definēts Regulas (ES) 2024/1624 2. panta 1. punkta 2) apakšpunktā.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1624 (2024. gada 31. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (OV L, 2024/1624, 19.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1624/oj).”;"

b)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Par noguldījumiem uzskata Īrijas celtniecības sabiedrību (building societies) daļas, izņemot kapitāldaļas, uz kurām attiecas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts.” ;

direktīvas 4. pantu groza šādi:

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kredītiestāde nepilda savus pienākumus kā NGS dalībniece, minētā NGS nekavējoties par to informē norīkoto iestādi un attiecīgās kredītiestādes kompetento iestādi. Dalībvalstis nodrošina, ka minētā kompetentā iestāde sadarbībā ar minēto norīkoto iestādi un attiecīgā gadījumā ar minēto NGS nekavējoties veic visus atbilstošos pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā piemēro sodus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā kredītiestāde pilda savus pienākumus kā NGS dalībniece.

Pirmajā daļā minēto pasākumu nolūkos dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina, ka kompetentās iestādes spēj izmantot uzraudzības pilnvaras, kas noteiktas Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 1. nodaļas IV iedaļā.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, kas piemērojami gadījumos, kad kredītiestādes pārkāpj NGS dalībnieka pienākumus. Šādi sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.”

;

iekļauj šādu punktu:

“4.a Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kredītiestāde neveic 10. pantā un 11. panta 4. punktā minētās iemaksas NGS noteiktajā termiņā, minētā NGS vai attiecīgā gadījumā attiecīgā norīkotā iestāde par kavējuma laikposmu iekasē likumisko procentu likmi par maksājamo summu.”

;

panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS informē norīkoto iestādi un attiecīgo kompetento iestādi, ja 4. un 4.a punktā minētie pasākumi neatjauno kredītiestādes kā NGS dalībnieces atbilstību savu pienākumu izpildes prasībai. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS vai attiecīgā gadījumā attiecīgā norīkotā iestāde novērtē, vai minētā kredītiestāde joprojām atbilst nosacījumiem, lai turpinātu dalību minētajā NGS, un informē attiecīgo kompetento iestādi par minētā novērtējuma rezultātiem.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja kompetentā iestāde nolemj anulēt atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 18. pantu, attiecīgā kredītiestāde vairs nav savas NGS dalībniece. Dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumus, kas minētajā kredītiestādē tiek turēti dienā, kad tā pārstājusi būt NGS dalībniece pēc atļaujas anulēšanas, turpina segt minētā NGS.”

;

d)	panta 7. punktam pievieno šādu daļu: “Ja NGS darbību pārvalda privāta vienība, norīkotajām iestādēm ir nepieciešamās izpildes pilnvaras, lai novērstu šīs direktīvas pārkāpumus, ko izdarījusi minētā NGS, tostarp pilnvaras piemērot sodus vai citus administratīvus pasākumus.” ;

e)	panta 8. punktu svītro;

f)	pievieno šādu punktu: “13. Līdz 2029. gada 11. maijam EBI izstrādā pamatnostādnes par 10. punktā minēto spriedzes testu tvērumu, saturu un procedūrām.” ;

direktīvas 5. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	noguldījumus, kas izriet no darījumiem, saistībā ar kuriem ir pieņemts notiesājošs spriedums krimināllietā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu;”

;

ii)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	noguldījumus, ko finanšu iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā, noguldījušas savā vārdā un uz sava rēķina;”

;

iii)	punkta e) apakšpunktu svītro;

iv)

punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

noguldījumus, kuru turētājs nekad nav bijis identificēts, ievērojot Regulas (ES) 2024/1624 20. pantu, ja minētie noguldījumi ir kļuvuši nepieejami, izņemot gadījumus, kad turētājs pieprasa izmaksu un ne kredītiestāde, ne NGS nevar pierādīt, ka identifikācijas trūkumu ir izraisījušas konta turētāja darbības vai bezdarbība, un ar noteikumu, ka noguldītāja identitāte ir pārbaudīta pirms izmaksas;”

;

punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j)	centrālo vai pavalstu valdību noguldījumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (*2) A pielikuma 2.114. un 2.115. punktā, izņemot tādu bezpeļņas organizāciju noguldījumus, kuras kontrolē centrālā valdība vai pavalstu valdības;

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/549/oj).”;"

vi)

pievieno šādu apakšpunktu:

“l)	noguldījumus, kas atbilst Direktīvas 2014/59/ES 45.b panta 1.a punkta a)–d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, tostarp noguldījumus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu.”

;

b)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis var nolemt, ka mazo vai vidējo uzņēmumu privāto pensiju plānu un arodpensiju shēmu noguldījumi tiek iekļauti līdz 6. panta 1. punktā noteiktajam seguma līmenim.” ;

direktīvas 6. pantu groza šādi:

panta 2. punktu groza šādi:

i)	punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Papildus 1. punktam dalībvalstis nodrošina, ka turpmāk minētie noguldījumi tiek aizsargāti līdz summai, kas nav mazāka par EUR 500 000, sešus mēnešus pēc tam, kad minētā summa ir kreditēta, vai no brīža, kad šādi noguldījumi kļūst likumīgi pārvedami:” ;

ii)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

noguldījumi, kas izriet no fiziskas personas darījumiem ar nekustamo īpašumu saistībā ar privātmājokļiem, un noguldījumi, kas paredzēti šādiem darījumiem, ar noteikumu, ka minētie darījumi ir noslēgti vai tos paredzēts noslēgt īstermiņā, un ar noteikumu, ka minētā fiziskā persona var iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka pirms dienas, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu, šāds darījums ir ticis noslēgts vai to bija paredzēts noslēgt īstermiņā;”

;

iii)	pievieno šādas daļas: “Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos dalībvalstis nodrošina, ka noguldījumi ir aizsargāti līdz summai, kas nepārsniedz 2 500 000 EUR. Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos dalībvalstis savos tiesību aktos definē jēdzienu “īstermiņa.”” ;

b)	iekļauj šādu punktu: “2.a Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā noteiktais seguma līmenis papildina 1. punktā noteikto seguma līmeni.” ;

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Komisija regulāri un vismaz reizi piecos gados pārskata 1. un 2. punktā minētās summas. Attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu leģislatīvam aktam, lai pielāgotu 1. punktā minēto summu, jo īpaši ņemot vērā norises banku nozarē un ekonomisko un monetāro situāciju Savienībā, kā arī lai pielāgotu 2. punktā minētās summas, ņemot vērā nekustamā īpašuma cenu attīstību dažādās dalībvalstīs un nepieciešamību nodrošināt samērīgumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienībā.”

;

direktīvas 7. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja konta turētājam nav neapstrīdamu tiesību uz kontā turētajām summām, tad garantija attiecas uz personu, kurai ir neapstrīdamas tiesības, ar noteikumu, ka minētā persona ir identificēta vai ir identificējama pirms dienas, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic konstatāciju, kā minēts 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā, vai tiesu iestāde pieņem nolēmumu, kā minēts 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta b) punktā.

Neskarot 8.c pantu, ja līdzekļi, ko konta turētājs tur personas, kurai ir neapstrīdamas tiesības, vārdā atsevišķā kontā profesionālos nolūkos, kā definēts valsts tiesību aktos, un ja minētie līdzekļi ir izolēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem minētās personas interesēs pret citu konta turētāja kreditoru prasījumiem, NGS, nosakot segto summu, kas pienākas personai, kurai ir neapstrīdamas tiesības, neņem vērā citus noguldījumus, ko minētā persona ir noguldījusi tajā pašā kredītiestādē, ja minētā kredītiestāde ir identificējusi minēto personu.

Dalībvalstis nodrošina, ka NGS var atmaksāt segtos noguldījumus vai nu konta turētājam par labu katrai personai, kurai ir neapstrīdamas tiesības, vai tieši personai, kurai ir neapstrīdamas tiesības.”

;

panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“5. Dalībvalstis var nolemt, ka noguldītāja saistības pret kredītiestādi, kuru termiņš ir pirms tās dienas, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic konstatāciju, kā minēts 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā, vai tiesu iestāde pieņem nolēmumu, kā minēts 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta b) punktā, atskaita no minētā noguldītāja atbilstīgo noguldījumu kopējās summas, ciktāl ir iespējams ieskaits saskaņā ar normatīviem aktiem un līgumu noteikumiem, kas reglamentē kredītiestādes un noguldītāja līgumu.”

;

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS atmaksā pamatsummu pēc nominālvērtības un procentus par noguldījumiem, kas uzkrāti līdz dienai, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic konstatāciju, kā minēts 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā, vai tiesu iestāde pieņem nolēmumu, kā minēts 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta b) punktā. Netiek pārsniegts 6. panta 1. punktā noteiktais seguma līmenis vai – 6. panta 2. punktā minētajos gadījumos – minētajā punktā noteiktais seguma līmenis.”

;

d)	panta 9. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Minēto informāciju iekļauj noguldītājam sniedzamajā informācijā, kas minēta šīs direktīvas 16. pantā.” ;

iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Pierādīšanas pienākums attiecībā uz noguldījumu atbilstību un tiesībām uz noguldījumu

Dalībvalstis nodrošina, ka 6. panta 2. punktā un 7. panta 3. punktā minētajos gadījumos noguldītājs vai attiecīgā gadījumā konta turētājs pierāda, ka attiecīgie noguldījumi atbilst 6. panta 2. punkta nosacījumiem vai arī pierāda tiesības uz noguldījumiem 7. panta 3. punktā minētajos apstākļos.”

;

direktīvas 8. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. NGS nodrošina, ka atmaksājamā summa ir pieejama, cik vien drīz iespējams un jebkurā gadījumā septiņās darbdienās pēc dienas, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu.”

;

b)	panta 2. punktu svītro;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis atļauj NGS piemērot ilgāku termiņu, lai atmaksātu:

a)	noguldījumus, kas minēti 6. panta 2. punktā un kas pārsniedz 6. panta 1. punktā noteikto summu; un

b)	noguldījumus, kas minēti 7. panta 3. punktā un 8.b pantā, ja persona, kurai ir neapstrīdamas tiesības uz minētajiem noguldījumiem, nav identificēta, kad minētie noguldījumi kļūst nepieejami.

Minētais ilgākais laikposms nepārsniedz 20 darbdienas no dienas, kad minētās NGS saņem pilnīgu informāciju vai dokumentāciju, ko tās ir pieprasījušas, lai izskatītu prasījumus un pārbaudītu, vai ir izpildīti atmaksas nosacījumi.”

;

d)	panta 4. punktu svītro;

panta 5. punktu groza šādi:

i)	punkta b) apakšpunktu svītro;

ii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	atkāpjoties no 9. punkta, pēdējo 24 mēnešu laikā nav bijis darījuma saistībā ar noguldījumu un tāpēc konts ir neaktīvs, izņemot gadījumus, kad noguldītājam ir noguldījumi arī citā kontā tajā pašā kredītiestādē, kas nav neaktīvs; vai”

;

iii)	punkta d) apakšpunktu svītro;

iekļauj šādu punktu:

“5.a Neskarot 9. panta 3. punktu, ja uz noguldījumu attiecas ierobežojoši pasākumi, ko Savienība pieņēmusi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 29. pantu vai LESD 215. pantu (“Savienības ierobežojošie pasākumi”), dalībvalstis nodrošina, ka NGS aptur atmaksājamās summas atmaksu uz šādu pasākumu laiku.

Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes noguldījumus, uz kuriem attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi, iezīmē tā, lai būtu iespējams tos nekavējoties identificēt šā punkta pirmās daļas nolūkā.”

;

g)	panta 8. punktu svītro;

panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pēdējo 24 mēnešu laikā nav bijis darījuma saistībā ar noguldījumu, NGS var noteikt robežvērtību attiecībā uz administratīvajām izmaksām, kas minētajai NGS rastos, veicot šādu atmaksu. NGS nav pienākuma aktīvi rīkoties, lai noguldītājiem atmaksātu līdzekļus, kas ir mazāki par minēto robežvērtību. Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka NGS atmaksā noguldītājiem zem minētās robežvērtības, ja minētie noguldītāji to pieprasa.”

;

iekļauj šādus pantus:

“8.a pants

Noguldījumu atmaksa, kas pārsniedz 10 000 EUR

Ja atmaksājamās summas pārsniedz 10 000 EUR, dalībvalstis nodrošina, ka NGS atmaksā noguldītājiem, ja iespējams, izmantojot kredīta pārvedumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (*3) 4. panta 24) punktā, vai, ja šādi kredīta pārvedumi nav iespējami, izmantojot maksāšanas līdzekļus, kas nav maksājumi skaidrā naudā un kas nodrošina līdzekļu izsekojamību.

8.b pants

Klientu līdzekļu noguldījumu segums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS sedz klientu līdzekļu noguldījumus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	šādi noguldījumi ir veikti tādu klientu vārdā un uzdevumā, kuri ir tiesīgi uz aizsardzību saskaņā ar 5. panta 1. punktu;

b)	šādi noguldījumi ir veikti uz nošķirtiem kontiem saskaņā ar aizsardzības prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto vienību darbības;

šā punkta a) apakšpunktā minētos klientus ir identificējušas finanšu iestādes, kas tur kontu minēto klientu vārdā, vai tie ir identificējami pirms dienas, kurā attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 6. panta 1. punktā minētais seguma līmenis attiecas uz katru klientu, kas atbilst šā panta 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītajam nosacījumam. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta, nosakot atmaksājamo summu atsevišķam klientam, NGS neņem vērā noguldījumu kopējo summu, ko minētais klients noguldījis vienā un tajā pašā kredītiestādē.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS atmaksā segtos klientu līdzekļu noguldījumus vai nu konta turētājam par labu katram klientam, vai tieši klientam.

4. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)	tehniskos parametrus, kas saistīti ar klientu identifikāciju atmaksai saskaņā ar 8. pantu;

b)	kritērijus un apstākļus, kādos jāveic atmaksa konta turētājam par labu katram klientam vai tieši klientam;

c)	noteikumus, kuru mērķis ir izvairīties no vairākkārtējiem izmaksas prasījumiem vienam un tam pašam saņēmējam.

Izstrādājot šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EBI ņem vērā:

a)	5. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto dažādo finanšu iestāžu veidu darījumdarbības modeļa specifiku;

b)	īpašās prasības piemērojamajos Savienības tiesību aktos, kas reglamentē 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto finanšu iestāžu darbības, attiecībā uz klientu naudas līdzekļiem piemērojamo režīmu.

EBI līdz 2027. gada 11. maijam iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8.c pants

Atmaksu apturēšana, ja rodas bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu

1. Dalībvalstis nodrošina, ka norīkotā iestāde informē NGS 24 stundu laikā no brīža, kad norīkotā iestāde saņem no finanšu subjektu uzraudzītāja, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1640 (*4) 2. panta 1) punktā, minētās direktīvas 64. panta 4. punktā minēto informāciju. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, ar kuru apmainās norīkotā iestāde un NGS, aprobežojas ar informāciju, kas ir absolūti nepieciešama NGS uzdevumu un pienākumu izpildei saskaņā ar šo direktīvu, un ka šāda informācijas apmaiņa atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/9/EK (*5) noteiktajām prasībām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS aptur atmaksājamās summas atmaksu, ja noguldītājs vai jebkura persona, kurai ir tiesības uz viņas kontā turētām summām, ir apsūdzēta noziedzīgā nodarījumā, kas radies nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas rezultātā vai saistībā ar to, līdz ir pieņemts tiesas spriedums. Dalībvalstis izveido procedūru, kas nodrošina, ka minētā informācija tiek savlaicīgi paziņota NGS.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS aptur atmaksājamās summas atmaksu uz to pašu laikposmu, kas noteikts Direktīvas (ES) 2024/1640 24. pantā, ja kredītiestāde vai norīkotā iestāde tās informē, ka minētajā pantā minētā finanšu ziņu vākšanas vienība ir apturējusi darījumu, kontu vai darījuma attiecības, kas saistītas ar attiecīgo noguldītāju.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS netiek saukta pie atbildības par apturēšanu, kas veikta saskaņā ar 2. un 3. punktu.

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2015/2366/oj)."

(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1640 (2024. gada 31. maijs) par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 (OV L, 2024/1640, 19.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1640/oj)."

(*5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1996/9/oj).”;"

10)

direktīvas 9. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Neskarot tiesības, kādas tām var būt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, NGS, kas veic maksājumus atbilstīgi garantijai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, likvidācijas vai reorganizācijas procedūrā ir regresa prasījuma tiesības saistībā ar noguldītāju tiesībām par summu, kas ir vienāda ar maksājumiem, ko minētās NGS ir veikušas minētajiem noguldītājiem. NGS, kas veic iemaksas saistībā ar noregulējuma instrumentiem, kuri minēti Direktīvas 2014/59/ES 37. panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktā, vai saistībā ar pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šīs direktīvas 11. panta 5. punktu, ir prasījums likvidācijas procesā pret atlikušo kredītiestādi par summu, kas ir vienāda ar to iemaksu. Minētajai prasībai ir tāda pat prioritāte kā segtajiem noguldījumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastas maksātnespējas procedūru saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 108. panta 1. punktu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka noguldītāji, kuru noguldījumus NGS nav atmaksājusi vai apstiprinājusi 8. panta 1. un 3. punktā noteiktajos termiņos, var iesniegt prasību pret NGS par savu noguldījumu atmaksu piecu gadu laikā no dienas, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu.”

;

11)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 3. jūlijam NGS pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz vismaz tādu mērķapjomu, kas atbilst 0,8 % no tās dalībnieku segto noguldījumu summas.

Lai aprēķinātu pirmajā daļā minēto mērķapjomu, pārskata periods ir laikposmā no 31. decembra, kas ir pirms datuma, līdz kuram jāsasniedz mērķapjoms, līdz minētajam datumam.

Nosakot, vai NGS ir sasniegusi pirmajā daļā minēto mērķapjomu, dalībvalstis ņem vērā tikai pieejamos finanšu līdzekļus, ko dalībnieki tieši iemaksājuši NGS vai atguvuši no tās, atskaitot administratīvās maksas un maksājumus. Minētie pieejamie finanšu līdzekļi ietver ieguldījumu ienākumus, kas gūti no līdzekļiem, kurus dalībnieki iemaksājuši NGS, un līdzekļus, ko NGS atguvusi no saviem prasījumiem, kuri izriet no tās intervencēm, bet neietver atmaksas, ko atbilstīgie noguldītāji nav pieprasījuši izmaksāšanas procedūru laikā, un jebkādas parāda saistības, kas NGS ir jāmaksā. Neatmaksātu aizdevuma prasījumu pret citu NGS saskaņā ar 12. pantu vai neatmaksātu aizdevuma prasījumu vai līdzekļus, kas citādi darīti pieejami saskaņā ar 12.a pantu, iekļauj un ieskaita tikai minētajā mērķapjomā.

Ja finansēšanas spējas neatbilst mērķapjomam, iemaksu veikšanu atsāk vismaz līdz tam, kamēr mērķapjoms atkal ir sasniegts.

Ja šā punkta pirmajā daļā minētais mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi un pieejamie finanšu līdzekļi pēc segto noguldījumu summas palielināšanas vai NGS līdzekļu izmaksas saskaņā ar 8. pantu vai 11. panta 2., 3. vai 5. punktu ir samazināti līdz mazāk nekā divām trešdaļām no mērķapjoma, NGS nosaka regulāro iemaksu tādā līmenī, kas ļauj sasniegt mērķapjomu laikposmā, kas nepārsniedz sešus gadus.

Ja pirmajā daļā minētais mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi un pieejamie finanšu līdzekļi ir samazināti par mazāk nekā vienu trešdaļu no mērķapjoma, NGS nosaka regulāro iemaksu tādā līmenī, kas ļauj sasniegt mērķapjomu divu gadu laikā. NGS var pagarināt minēto laikposmu vēl par vienu gadu, lai nodrošinātu, ka iekasējamā summa sasniedz summu, kas ir samērīga ar iemaksu iekasēšanas izmaksām.

Kad tiek noteiktas gada iemaksas saistībā ar šo pantu, regulārajā iemaksā pienācīgi ņem vērā darījumdarbības cikla fāzi, kā arī ietekmi, ko procikliskas iemaksas var radīt.

Dalībvalstis var pagarināt sākotnējo laikposmu, kas minēts pirmajā daļā, uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja NGS ir veikusi kumulētās izmaksas, kas pārsniedz 0,8 % no segtajiem noguldījumiem.”

;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Pieejamie finanšu līdzekļi, ko NGS ņem vērā, lai sasniegtu 2. punktā minēto mērķapjomu, var ietvert maksājumu saistības, kas maksājamas divu darbdienu laikā pēc NGS pieprasījuma. Šādu maksājumu saistību daļas kopapjoms nepārsniedz 30 % no to pieejamo finanšu līdzekļu kopsummas, kas piesaistīti saskaņā ar 2. punktu.

EBI izdod pamatnostādnes par maksājumu saistībām, nosakot šo saistību pieņemamības kritērijus.”

;

c)	panta 4. punktu svītro;

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS, norīkotās iestādes vai kompetentās iestādes nosaka ieguldījumu stratēģiju NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem un ka minētā ieguldījumu stratēģija atbilst diversifikācijas principiem un ieguldījumiem zema riska aktīvos. NGS atvasinātos instrumentus izmanto tikai riska pārvaldības nolūkos, tostarp tirgus riska un likviditātes riska pārvaldībai.”

;

iekļauj šādu punktu:

“7.a Ja NGS ir atļauts visus savus pieejamos finanšu līdzekļus vai daļu no tiem noguldīt savas valsts centrālajā bankā vai valsts kasē, dalībvalstis nodrošina, ka minētie pieejamie finanšu līdzekļi grāmatvedības nolūkos tiek nošķirti no citiem līdzekļiem un ka tie ir viegli pieejami minēto NGS lietošanai saskaņā ar 11. un 12. pantu un 14. panta 3. punktu.”

;

panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS ir ieviesušas atbilstīgus alternatīvus finansēšanas mehānismus, lai tās varētu rast īstermiņa finansējumu, kas apmierinātu prasības pret minētajām NGS. Alternatīvus finansēšanas mehānismus, ko finansē no publiskiem līdzekļiem, izmanto kā galējo līdzekli tikai atmaksāšanai saskaņā ar 8. panta 1. punktu un 11. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem, un tos nodrošina aizdevumu vai garantiju veidā. Alternatīvus finansēšanas mehānismus no publiskiem avotiem nodrošina tikai ar nosacījumu, ka NGS uzņemas juridiskas saistības sešu gadu laikā atmaksāt no publiskiem līdzekļiem finansētos vai garantētos alternatīvos finansēšanas mehānismus un nolīgtos procentus un maksas.

Ārkārtas apstākļos, ja, ņemot vērā izmaksas un atgūtās summas atmaksāšanas termiņā, kompetentā iestāde novērtē, ka atmaksa varētu pārslogot pārējo dalībiestāžu finansēšanas spējas, atmaksāšanas termiņu var vienu reizi pagarināt par ne vairāk kā trim gadiem.”

;

g)	panta 10. punktu svītro;

pievieno šādus punktus:

“11. Saistībā ar 11. panta 1., 2., 3. un 5. punktā minētajiem pasākumiem dalībvalstis var ļaut NGS izmantot līdzekļus, kas iegūti no 10. panta 9. punktā minētajiem alternatīvajiem finansēšanas mehānismiem un ko nefinansē vai negarantē no publiskiem līdzekļiem, pirms pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanas un pirms 10. panta 8. punktā minēto ārkārtas iemaksu iekasēšanas.

12. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)	metodiku, ar ko aprēķina pieejamos finanšu līdzekļus, kas atbilst 2. punktā minētajam mērķapjomam, tostarp NGS pieejamo finanšu līdzekļu nodalīšanu un no iemaksātajiem līdzekļiem iegūto pieejamo finanšu līdzekļu kategorijas;

b)	sīku informāciju par procesu 2. punktā minētā mērķapjoma sasniegšanai pēc tam, kad NGS ir izmantojusi pieejamos finanšu līdzekļus saskaņā ar 11. pantu vai kad ir palielinājusies segto noguldījumu summa.

EBI līdz 2028. gada 11. maijam iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

13. Līdz 2028. gada 11. maijam EBI izstrādā pamatnostādnes, lai palīdzētu NGS dažādot to pieejamos finanšu līdzekļus, un par to, kā NGS var ieguldīt zema riska aktīvos, kas piemērojami NGS pieejamajiem finanšu līdzekļiem.”

;

12)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Līdzekļu izlietošana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS pieejamos finanšu līdzekļus, kas minēti 10. pantā, galvenokārt izmanto, lai nodrošinātu noguldītājiem atmaksāšanu saskaņā ar 8. pantu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS izmanto pieejamos finanšu līdzekļus, lai finansētu kredītiestāžu noregulējumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu.

3. Dalībvalstis var atļaut NGS izmantot pieejamos finanšu līdzekļus preventīvajiem pasākumiem, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	noregulējuma iestāde nav pieņēmusi lēmumu, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 82. panta 2. punktā;

b)	ir izpildīti visi 11.a un 11.b pantā paredzētie nosacījumi.

4. Ja pieejamie finanšu līdzekļi ir izmantoti 11.a pantā minētajiem preventīvajiem pasākumiem, saistītās kredītiestādes nekavējoties sniedz NGS tos līdzekļus, ko izmanto šādiem pasākumiem, vajadzības gadījumā papildu iemaksu veidā, ja ir spēkā kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	rodas vajadzība veikt atmaksas noguldītājiem vai iejaukties noregulējumā un pieejamo NGS finanšu līdzekļu apjoms ir mazāks par divām trešdaļām no mērķapjoma;

b)	NGS pieejamo finanšu līdzekļu apjoms samazinās zem 25 % no mērķapjoma.

5. Ja kredītiestāde tiek likvidēta saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32.b pantu, lai izietu no tirgus vai izbeigtu savas bankas darbības, dalībvalstis var atļaut NGS izmantot pieejamos finanšu līdzekļus alternatīviem pasākumiem nolūkā saglabāt noguldītāju piekļuvi viņu noguldījumiem, tostarp aktīvu un saistību pārvešanai un noguldījumu portfeļa pārvedumam, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šīs direktīvas 11.d pantā paredzētie nosacījumi.

6. Komisija pēc apspriešanās ar EBI līdz 2030. gada 11. maijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtē to noteikumu īstenošanu un ietekmi, kas saistīti ar 3. un 5. punktā minētajiem pasākumiem, tostarp:

a)	izvērtējumu par esošo stāvokli minēto pasākumu transponēšanā un īstenošanā un par jebkādiem juridiskiem vai praktiskiem šķēršļiem, kas nav ļāvuši dalībvalstīm dot iespēju savām NGS tos finansēt;

b)	novērtējumu par minēto pasākumu efektivitāti un to, cik lielā mērā tie ir veicinājuši šīs direktīvas mērķu sasniegšanu;

c)	analīzi par to, cik lietderīgi ir šos pasākumus darīt pieejamus NGS visās dalībvalstīs.

Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.”

;

13)

iekļauj šādus pantus:

“11.a pants

Preventīvi pasākumi

1. Ja dalībvalstis atļauj izmantot NGS līdzekļus 11. panta 3. punktā minētajiem preventīvajiem pasākumiem, tās nodrošina, ka NGS izmanto pieejamos finanšu līdzekļus šādiem preventīviem pasākumiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	kredītiestādes pieprasījumam finansēt šādus preventīvus pasākumus pievieno piezīmi, kurā izklāstīti pasākumi, kā minēts 11.b panta 1. punktā;

b)	kredītiestāde ir apspriedusies ar kompetento iestādi par pasākumiem, kas izklāstīti 11.b panta 1. punktā minētajā piezīmē, un ir ņēmusi vērā kompetentās iestādes komentārus par minētajiem pasākumiem;

tas, ka NGS izmanto preventīvus pasākumus, ir saistīts ar nosacījumiem, kas noteikti atbalstītajai kredītiestādei, ietverot vismaz stingrāku kredītiestādes riska uzraudzību, ko papildina pārvaldības pasākumi, kuri atvieglo šādu uzraudzību, lielākas pārbaudes tiesības NGS un biežāku ziņošanu kompetentajām iestādēm;

d)	NGS preventīvos pasākumus izmanto ar nosacījumu, ka kredītiestādei ir pienākums nodrošināt faktisku piekļuvi segtajiem noguldījumiem;

e)	saistītās kredītiestādes var veikt papildu iemaksas saskaņā ar 11. panta 4. punktu;

kredītiestāde pilda savas saistības saskaņā ar šo direktīvu un attiecībā uz visiem iepriekšējiem preventīvajiem pasākumiem vai ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem ir ievērots atmaksas grafiks vai izejas stratēģija, kā minēts šīs direktīvas 11.b panta 6. punktā vai Direktīvas 2014/59/ES 32.c panta 2. punkta b) apakšpunktā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS ir ieviestas uzraudzības sistēmas un lēmumu pieņemšanas procedūras, kas ir piemērotas preventīvo pasākumu atlasei un īstenošanai un saistīto risku uzraudzībai.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS var īstenot preventīvus pasākumus tikai tad, ja norīkotā iestāde ir apstiprinājusi, ka ir izpildīti visi 1. punktā paredzētie nosacījumi. Norīkotā iestāde par to paziņo kompetentajai iestādei un noregulējuma iestādei.

4. EBI izstrādā pamatnostādnes, lai precizētu:

a)	nosacījumus, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā;

b)	uzraudzības sistēmas un lēmumu pieņemšanas procedūras, kas NGS ir jāievieš saskaņā ar 2. punktu, ņemot vērā IAS praksi, kas minēta 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

c)	noregulējuma iestāžu, norīkoto iestāžu un kompetento iestāžu sīki izstrādātu sadarbības kārtību saskaņā ar šā panta 1. un 3. punktu, ņemot vērā 11.b panta prasības.

11.b pants

Prasības attiecībā uz preventīviem pasākumiem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes, kas pieprasa NGS finansēt preventīvus pasākumus, ievērojot 11. panta 3. punktu, iesniedz kompetentajai iestādei piezīmi, kurā ir izklāstīti pasākumi, ko šīs kredītiestādes apņemas veikt, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamām uzraudzības prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 575/2013.

2. Piezīmē, kas minēta 1. punktā, izklāsta darbības, ar ko mazina kredītiestādes finanšu stabilitātes pasliktināšanās risku un stiprina tās kapitāla un likviditātes pozīcijas.

3. Ja NGS finanšu līdzekļus izmanto preventīviem pasākumiem, ievērojot šīs direktīvas 11. panta 3. punktu, šādu izmantošanu uzskata par kredītiestādes finanšu stāvokļa izmaiņām un pieprasa atjaunināt atveseļošanas plānu, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 5. panta 2. punktu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka kapitāla atbalsta pasākumu, tostarp rekapitalizācijas, aktīvu vērtības samazināšanas pasākumu un aktīvu garantiju, gadījumā NGS pieejamie finanšu līdzekļi sedz tikai kapitāla nepietiekamību, kā pašlaik aplēsts, pamatojoties uz šādiem elementiem:

a)	kapitāla nepietiekamību, kas konstatēta Savienības vai valsts spriedzes testā, aktīvu kvalitātes pārbaudē vai līdzvērtīgā pasākumā, vai uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā, pārbaudēs uz vietas vai pagaidu administrācijā, vai ko konstatējis neatkarīgs vērtētājs;

b)	kapitāla piesaistīšanas pasākumiem, ko paredzēts īstenot sešos mēnešos pēc uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna iesniegšanas dienas;

c)	aizsardzības pasākumiem, kas novērš līdzekļu aizplūšanu, tostarp 7. punktā minētajiem pasākumiem.

Pirmās daļas a) līdz c) apakšpunktā minētos elementus iekļauj 1. punktā minētajā piezīmē.

Nosakot NGS sniedzamā kapitāla atbalsta summu, NGS var ņemt vērā arī jebkādu uz nākotni vērstu kapitāla pietiekamības novērtējumu, tostarp kapitāla saglabāšanas plānu, kas minēts Direktīvas 2013/36/ES 142. pantā.

NGS paziņo kompetentajai iestādei sniedzamā kapitāla atbalsta summu.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS savu līdzdalību atbalstītās kredītiestādes akcijās vai citos kapitāla instrumentos nodod, tiklīdz to ļauj komerciālie un finansiālie apstākļi.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētā piezīme paredz izejas stratēģiju no preventīvajiem pasākumiem, tostarp skaidri noteiktu grafiku, saskaņā ar kuru kredītiestāde atmaksā visus atmaksājamos līdzekļus, kas saņemti kā daļa no preventīvajiem pasākumiem, un attiecīgās NGS līdzdalības atsavināšanu minētās kredītiestādes kapitālā, ievērojot 5. punktu. Minēto informāciju neizpauž, kamēr minētā kredītiestāde nav izbeigusi preventīvos pasākumus vai kamēr nav pabeigts 11.c panta 3. punktā minētais novērtējums, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (*6) 17. pantā minētos informācijas atklāšanas pienākumus, kas nav atliekami.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalstītā kredītiestāde neizmaksā dividendes, neatpērk akcijas un neizmaksā mainīgu atalgojumu un ka tā neuzņemas neatsaucamas saistības izmaksāt dividendes, atpirkt akcijas vai maksāt mainīgu atalgojumu. Kompetentā iestāde izņēmuma kārtā var atļaut izmaksāt dividendes, ja kredītiestāde kompetentajai iestādei pierāda, ka tai ir juridisks pienākums izmaksāt šādas dividendes. Dalībvalstis nodrošina, ka šajā punktā noteiktie aizliegumi paliek spēkā līdz brīdim, kad kredītiestāde izbeidz preventīvos pasākumus.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc sākotnējā finansiālā atbalsta sniegšanas atbalstītā kredītiestāde kompetentajai iestādei iesniedz uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu. Pēc preventīvo pasākumu piešķiršanas kompetentā iestāde minēto laikposmu var pagarināt ne vairāk kā līdz astoņiem mēnešiem. Ja kompetentā iestāde nav pārliecināta, ka uzņēmējdarbības reorganizācijas plāns ir ticams vai īstenojams, NGS aptur turpmāku līdzekļu nodrošināšanu attiecīgajai kredītiestādei.

9. Dalībvalstis nodrošina, ka 8. punktā minētajā uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā paredzētie pasākumi ir saderīgi ar kredītiestādes pārstrukturēšanas plānu, ko var pieprasīt Komisija, ievērojot Savienības valsts atbalsta regulējumu.

10. Kompetentā iestāde iesniedz noregulējuma iestādei uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu, kas minēts 8. punktā. Noregulējuma iestāde var izskatīt uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu, lai tajā identificētu visas tās darbības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt iestādes noregulējamību, un par minētajiem jautājumiem sniegt ieteikumus kompetentajai iestādei. Noregulējuma iestāde paziņo savu novērtējumu un ieteikumus kompetentās iestādes noteiktajā termiņā.

11.c pants

Sanācijas plāns

1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kredītiestāde nepilda 11.b panta 1. punktā minētajā piezīmē izklāstītās saistības vai 11.b panta 8. punktā minēto uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu vai neatmaksā summu, ko NGS iemaksāja saskaņā ar 11. panta 3. punktā minētajiem preventīvajiem pasākumiem termiņa beigās, vai nepilda izejas stratēģiju saskaņā ar 11.b panta 6. punktu, NGS par to nekavējoties informē kompetento iestādi.

2. Šā panta 1. punktā minētajos apstākļos dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pieprasa kredītiestādei iesniegt norīkotajai iestādei un NGS vienreizēju sanācijas plānu, kurā aprakstīti pasākumi, ko kredītiestāde veiks, lai nodrošinātu atbilstību uzraudzības prasībām, nodrošinātu savu ilgtermiņa dzīvotspēju un atmaksātu nesamaksāto summu, ko NGS iemaksājusi preventīvajos pasākumos, kā arī ar to saistīto grafiku. Norīkotā iestāde un NGS apspriežas ar kompetento iestādi par sanācijas plānā paredzētajiem pasākumiem.

3. Ja kompetentā iestāde nav pārliecināta, ka sanācijas plāns ir ticams vai īstenojams, vai ja kredītiestāde neizpilda sanācijas plānu, kompetentā iestāde informē NGS un noregulējuma iestādi par savu novērtējumu. Šādā gadījumā NGS minētajai kredītiestādei nepiešķir nekādus turpmākus preventīvus pasākumus, un attiecīgās iestādes veic novērtējumu par to, vai iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. pantu.

4. Līdz 2029. gada 11. maijam EBI izdod pamatnostādnes, kurās nosaka elementus, kas jāiekļauj uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā, kurš pievienots 11.b panta 4.–8. punktā minētajiem preventīvajiem pasākumiem, un sanācijas plānā, kurš minēts šā panta 1. punktā.

11.d pants

Nosacījumi alternatīviem pasākumiem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad NGS pieejamie finanšu līdzekļi tiek izmantoti 11. panta 5. punktā minētajiem alternatīvajiem pasākumiem, NGS var iemaksāt summu, kas nepieciešama, lai finansētu nesegto noguldījumu un citu parasto nenodrošināto saistību pārvešanu saņēmējam, un nodrošināt saņēmēja kapitāla neitralitāti papildus summai, kas nepieciešama attiecīgās kredītiestādes segto noguldījumu un aktīvu pārvešanai, ja attiecīgās valsts iestādes novērtējumā:

a)	nesegtu noguldījumu vai parastu nenodrošinātu saistību pārvešana ir noteikti nepieciešama un samērīga, lai izvairītos no kaitīgas ietekmes izplatīšanās, jo īpaši attiecībā uz atbilstīgiem noguldījumiem, ko tur fiziskas personas un mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi;

b)	nesegtu noguldījumu un parastu nenodrošinātu saistību pārvešana maksimāli palielinātu vērtību, tos pārdodot vai nododot jaunam pircējam, tādējādi ierobežojot ekonomiskās vērtības iznīcināšanu un samazinot iespējamos zaudējumus kreditoriem; vai

c)	ir jāsaglabā visas attiecības ar klientiem, lai saglabātu uzticību.

Dalībvalstis nodrošina, ka NGS nefinansē tādu pašu kapitāla un saistību pārvešanu, kam ir zemāka prioritāte nekā parastajām nenodrošinātajām saistībām, kas noteiktas to valsts tiesību aktos, kuri reglamentē parastās maksātnespējas procedūras.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja NGS finansē aktīvu un saistību pārvešanu, tostarp noguldījumu portfeļa pārvešanu, kā minēts 11. panta 5. punktā, attiecīgā kredītiestāde vai attiecīgā valsts iestāde tirgo aktīvus, tiesības un saistības, ko minētā kredītiestāde plāno pārvest, vai veic pasākumus to tirgošanai. Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, šāda tirdzniecība atbilst šiem nosacījumiem:

a)	tā ir atklāta un pārredzama un tajā netiek nepareizi atspoguļoti pārvedamie aktīvi, tiesības un saistības;

b)	tā neveicina un nediskriminē potenciālos pircējus un nerada priekšrocības potenciālajam pircējam;

c)	tajā nav interešu konflikta;

d)	tajā ņem vērā vajadzību īstenot ātru risinājumu, ņemot vērā 3. panta 2. punkta otrajā daļā noteikto termiņu 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā minētajai konstatācijai; un

e)	tās mērķis ir pēc iespējas palielināt attiecīgo aktīvu, tiesību un saistību pārdošanas cenu.

11.e pants

Zemāku izmaksu pārbaude

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja NGS līdzekļus izmanto jebkuram šīs direktīvas 11. panta 2., 3. vai 5. punktā minētajam pasākumam, attiecīgās NGS intervences summa nepārsniedz mazāko no šādām summām:

a)	segto noguldījumu summa kredītiestādē; vai

b)	summa, kas izriet no Direktīvas 2014/59/ES 109. pantā vai attiecīgi šīs direktīvas 11. panta 3. vai 5. punktā paredzētajiem attiecīgā pasākuma piemērošanas nosacījumiem.

(*6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/596/oj).”;"

14)

iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Tādu IAS pieejamo finanšu līdzekļu izmantošana, kuras ir atzītas par NGS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta b) apakšpunktu.

1. Dalībvalstis var atļaut IAS, kā minēts 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, aizdot vai citādi darīt pieejamus savus finanšu līdzekļus, kā minēts 10. panta 1. punktā, jebkādiem citiem minētās IAS līdzekļiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta b) apakšpunktā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	minētie finanšu līdzekļi, kas aizdoti vai citādi darīti pieejami, ir vajadzīgi, lai nodrošinātu likviditāti un maksātspēju nolūkā izvairīties no saistītas iestādes bankrota;

b)	NGS nav tūlītējas vajadzības izmantot pieejamos finanšu līdzekļus, kas minēti 10. panta 1. punktā, lai atmaksātu noguldītājiem tās dalībiestādēs vai iejauktos tās dalībiestāžu noregulējumā;

c)	kopējā summa nepārsniedz 75 % no NGS mērķa līmeņa;

d)	aizdotie vai citādi par pieejamiem padarītie finanšu līdzekļi jāatmaksā sešu gadu laikā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja IAS, kā minēts 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ir aizdevusi vai citādi darījusi pieejamus finanšu līdzekļus saskaņā ar šā panta 1. punktu un rodas nepieciešamība veikt atmaksu tās dalībiestāžu noguldītājiem vai iejaukties noregulējumā, minētie līdzekļi pēc pieprasījuma tiek atmaksāti laikposmā, kas nepārsniedz 8. panta 1. punktā minēto laikposmu.”

;

15)

direktīvas 14. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka NGS attiecas uz:

a)	noguldītājiem filiālēs, ko to saistītās kredītiestādes izveidojušas citās dalībvalstīs; un

b)	noguldītājiem to saistītajās kredītiestādēs, kas izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES V sadaļas 3. nodaļā, ja minētie noguldītāji izmanto attiecīgos pakalpojumus citā dalībvalstī.”

;

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis nodrošina, ka piederības dalībvalsts NGS var nolemt veikt atmaksu noguldītājiem tieši filiālēs citā dalībvalstī, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

i)	šādas atmaksas administratīvais slogs un izmaksas ir mazākas nekā uzņēmējas dalībvalsts NGS veiktā atmaksa;

ii)	piederības dalībvalsts NGS nodrošina, ka noguldītāji nav sliktākā situācijā nekā tad, ja atmaksa būtu veikta saskaņā ar pirmo daļu;

iii)	atmaksu veic tādā pašā valūtā kādā tā būtu veikta saskaņā ar pirmo daļu.”

;

iekļauj šādus punktus:

“2.a Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmējas dalībvalsts NGS saskaņā ar līgumu ar piederības dalībvalsts NGS var darboties kā kontaktpunkts noguldītājiem kredītiestādēs, kuras izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES V sadaļas 3. nodaļā, un no piederības dalībvalsts NGS saņem kompensāciju par izmaksām, kas tām radušās.

2.b Ja tiek piemērots 2. punkts, dalībvalstis nodrošina, ka piederības dalībvalsts NGS un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts NGS ir noslēgušas vienošanos par izmaksāšanas noteikumiem, tostarp par jebkādu radušos izmaksu kompensāciju, noguldītāju kontaktpunktu, grafiku un maksāšanas metodi.

2.c Ja piemēro 2. vai 2.a punktu, piederības dalībvalsts NGS sniedz uzņēmējas dalībvalsts NGS šādu informāciju:

a)	noguldītāju skaits filiālēs, ko tās saistītās kredītiestādes izveidojušas minētajā uzņēmējā dalībvalstī, segto noguldījumu summa minētajās filiālēs un visas attiecīgās šo datu izmaiņas;

noguldītāju skaits to saistītajās kredītiestādēs, kas izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES V sadaļas 3. nodaļā, ja minētie noguldītāji izmanto attiecīgos pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī, šādu noguldītāju segto noguldījumu kopsumma un visas attiecīgās šo datu izmaiņas.”

;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja kredītiestāde vairs nav NGS dalībniece un pievienojas citas dalībvalsts NGS vai ja dažas no kredītiestādes darbībām tiek pārvestas uz citas dalībvalsts NGS, izcelsmes NGS pārved saņēmējai NGS iemaksas, kas jāveic par pēdējiem 12 mēnešiem pirms NGS dalības maiņas vai darbību pārvešanas, proporcionāli pārvesto segto noguldījumu summai, izņemot 10. panta 8. punktā minētās papildu iemaksas.”

;

e)	iekļauj šādu punktu: “3.a Šā panta 3. punkta nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes NGS pēc saņēmējas NGS pieprasījuma pārskaita minētajā punktā norādīto summu viena mēneša laikā pēc minētā pieprasījuma.” ;

f)	panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “4. Dalībvalstis nodrošina, ka piederības dalībvalsts NGS apmainās ar uzņēmēju dalībvalstu NGS ar informāciju, kas minēta 4. panta 7. punktā un 10. punktā un 16.a panta 1. un 2. punktā. Piemēro ierobežojumus, kas paredzēti 4. panta 11. punktā.” ;

pievieno šādu punktu:

“9. Līdz 2028. gada 11. maijam EBI izdod pamatnostādnes par to, kādi ir piederības dalībvalsts NGS un uzņēmējas dalībvalsts NGS attiecīgie uzdevumi, kā minēts 2. punktā, ietverot to apstākļu un nosacījumu sarakstu, saskaņā ar kuriem piederības dalībvalsts NGS var izlemt atmaksāt noguldītājiem filiālēs, kas atrodas citā dalībvalstī, kā noteikts 2. punkta trešajā daļā.”

;

16)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Savienības kredītiestāžu filiāles, kas ir iedibinātas trešās valstīs

Dalībvalstis pieprasa to kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji atrodas ārpus Savienības, pievienoties NGS to teritorijā, pirms tās atļauj šādām filiālēm pieņemt atbilstīgus noguldījumus minētajās dalībvalstīs.

Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minētās filiāles veic iemaksas NGS saskaņā ar 13. pantu.”

;

17)

iekļauj šādu pantu:

“15.a pants

Saistītās kredītiestādes, kurām ir filiāles trešās valstīs

Dalībvalstis nodrošina, ka NGS nesedz noguldītājus filiālēs, ko trešās valstīs izveidojušas to saistītās kredītiestādes.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var paredzēt, ka NGS sedz noguldītājus filiālēs, ko trešās valstīs izveidojušas to saistītās kredītiestādes, ar nosacījumu, ka minētās NGS piesaista attiecīgās iemaksas no attiecīgajām kredītiestādēm un ka to apstiprina norīkotā iestāde.”

;

18)

direktīvas 16. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes faktiskiem un iespējamiem noguldītājiem sniedz informāciju, kas tiem vajadzīga, lai identificētu NGS, kuru dalībniece ir kredītiestāde un tās filiāles Savienībā. Kredītiestādes minēto informāciju sniedz informācijas lapas veidā, kas sagatavota datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2859 (*7) 2. panta 3. punktā.

(*7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (2023. gada 13. decembris), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2859/oj).”;"

iekļauj šādu punktu:

“1.a Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajā informācijas lapā ir visi šie elementi:

a)	pamatinformācija par noguldījumu aizsardzību;

b)	kredītiestādes kā pirmā kontaktpunkta kontaktinformācija, lai saņemtu informāciju par informācijas lapas saturu;

c)	seguma līmenis noguldījumiem, kā minēts 6. panta 1. un 2. punktā, izteikts EUR vai attiecīgā gadījumā citā valūtā;

d)	piemērojamie izņēmumi no NGS aizsardzības;

e)	aizsardzības maksimālais apjoms saistībā ar kopīgiem kontiem;

f)	atmaksāšanas termiņš kredītiestādes maksātnespējas gadījumā;

g)	atmaksas valūta;

h)	par noguldījumu aizsardzību atbildīgās NGS identifikācija, tostarp atsauce uz tās tīmekļa vietni.”

;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes iesniedz 1. punktā minēto informācijas lapu, pirms tās noslēdz līgumu par noguldījumu pieņemšanu, un pēc tam katru reizi, kad attiecīgajā informācijā tiek veiktas jebkādas izmaiņas, un vismaz reizi piecos gados. Kredītiestādes pieprasa, lai noguldītāji, noslēdzot minēto līgumu, apstiprinātu minētās informācijas lapas saņemšanu.”

;

d)	panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes savos noguldītāju konta izrakstos apstiprina, ka attiecīgie noguldījumi ir atbilstīgi noguldījumi, ietverot atsauci uz 1. punktā minēto informācijas lapu.” ;

e)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes šajā pantā minēto informāciju dara pieejamu valodā, par kuru vienojušies noguldītājs un kredītiestāde, atverot attiecīgo kontu, vai tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā filiāle ir iedibināta.” ;

panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“6. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestāžu apvienošanas, kredītiestādes meitasuzņēmumu pārveidošanas filiālēs vai līdzīgu darbību gadījumā kredītiestādes par to paziņo NGS un saviem noguldītājiem vismaz vienu mēnesi pirms šīs darbības stāšanās spēkā, ja vien kompetentā iestāde neparedz īsāku termiņu, pamatojoties uz komercnoslēpumu vai finanšu stabilitāti. Minētajā paziņojumā paskaidro attiecīgās darbības ietekmi uz noguldītāju aizsardzību.

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja šā punkta pirmajā daļā minēto darbību rezultātā samazinātā noguldījumu aizsardzība ietekmēs noguldītājus, kam ir noguldījumi attiecīgajās kredītiestādēs, šīs kredītiestādes paziņos šiem noguldītājiem, ka tie var izņemt vai pārvest citai kredītiestādei savus atbilstīgos noguldījumus, tostarp visus uzkrātos procentus un piemaksas, nemaksājot soda naudu līdz summai, kas vienāda ar to noguldījumu zaudēto segumu, tostarp ievērojot seguma līmeņus, kas paredzēti 6. panta 2. punktā, trīs mēnešu laikā pēc šā punkta pirmajā daļā minētā paziņojuma noguldītājiem.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes, kas vairs nav vienas NGS dalībnieces un pievienojas citai NGS, par to ir paziņojušas saviem noguldītājiem vismaz vienu mēnesi pirms šādām izmaiņām. Minētajā paziņojumā paskaidro dalības izmaiņu ietekmi uz noguldītāju aizsardzību.”

;

pantā iekļauj šādu punktu:

“7.a Ja attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8) apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās norīkotās iestādes, NGS un kredītiestādes informē par to noguldītājus, tostarp publicējot šo informāciju savās tīmekļa vietnēs.”

;

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad noguldītājs izmanto interneta bankas pakalpojumus, kredītiestādes informāciju, kas tām jāsniedz saviem noguldītājiem saskaņā ar šo direktīvu, sniedz elektroniski, ja vien noguldītājs nepieprasa minēto informāciju saņemt papīra formātā.”

;

pantam pievieno šādu punktu:

“9. EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)	šā panta 1. punktā minētās informācijas lapas saturu un formātu;

b)	procedūru, kas jāievēro, lai sniegtu informāciju, kas jāsniedz norīkoto iestāžu, NGS vai kredītiestāžu paziņojumos noguldītājiem 8.b un 8.c pantā un šā panta 6., 7. un 7.a punktā minētajās situācijās, un tās saturu.

EBI līdz 2027. gada 11. maijam iesniedz pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”

;

19)

iekļauj šādu pantu:

“16.a pants

Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un NGS un iestāžu ziņojumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes vienmēr glabā un pēc pieprasījuma sniedz tai NGS, ar kuru tās ir saistītas, visu informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu 4. panta 10. punktā minētos spriedzes testus un sagatavotos noguldījumu atmaksu veikšanai saskaņā ar 5. panta 4. punktā noteikto identifikācijas prasību, tostarp informāciju 8. panta 5. punkta, 8.b un 8.c panta vajadzībām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes pēc pieprasījuma sniedz tai NGS, ar kuru tās ir saistītas, šā panta 1. punktā minēto informāciju par:

a)	noguldītājiem šo kredītiestāžu filiālēs citās dalībvalstīs vai, ja minētos noguldījumus sedz NGS, trešās valstīs;

b)	noguldītājiem, kuri saņem pakalpojumus, ko sniedz saistītās kredītiestādes, pamatojoties uz pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajā informācijā norāda dalībvalstis vai trešās valstis, kurās atrodas minētās filiāles vai noguldītāji.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka katru gadu līdz 31. martam NGS informē EBI par:

a)	segto noguldījumu apjomu savā dalībvalstī iepriekšējā gada 31. decembrī;

b)	savu pieejamo finanšu līdzekļu apjomu iepriekšējā gada 31. decembrī, tostarp par aizņemto vai aizdoto līdzekļu daļu un maksājumu saistībām; un

c)	NGS līdzekļu izmaksas gadījumā saskaņā ar 8. panta 1. punktu vai 11. panta 2., 3. vai 5. punktu – par termiņu mērķapjoma sasniegšanai.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka norīkotās iestādes nekavējoties paziņo EBI par visu turpmāk minēto:

a)	nepieejamo noguldījumu noteikšanu, ievērojot 2. panta 1. punkta 8) apakšpunktā minētos apstākļus;

noguldījumu atmaksāšanu saskaņā ar 8. pantu vai kāda no 11. panta 2., 3. un 5. punktā minētajiem pasākumiem piemērošanu, saskaņā ar 8. pantu un 11. panta 2., 3. un 5. punktu izmantoto līdzekļu summu, un attiecīgā gadījumā un tiklīdz tie ir pieejami, atgūto līdzekļu summu, izrietošās NGS izmaksas un atgūšanas procesa ilgumu;

c)	pieejamajiem alternatīvajiem finansēšanas mehānismiem un to faktisko izmantošanu, kā minēts 10. panta 9. punktā;

d)	visām NGS, kas ir pārtraukušas darbību, vai jaunu NGS izveidi, tostarp apvienošanās rezultātā vai tāpēc, ka NGS ir sākusi darboties pārrobežu mērogā.

Pirmās daļas b) punktā minētajā paziņojumā iekļauj kopsavilkumu, kurā apraksta visu turpmāk minēto:

a)	kredītiestādes sākotnējo stāvokli;

b)	noguldījumu atmaksu saskaņā ar 8. pantu vai pasākumus, kuriem izmantoti NGS līdzekļi, tostarp konkrētus instrumentus, kas izmantoti, lai veiktu pasākumus, kas minēti 11. panta 2., 3. vai 5. punktā;

c)	izmantoto līdzekļu paredzamo apjomu.

5. EBI nekavējoties publicē informāciju, kas saņemta saskaņā ar 3. punktu, un 4. punktā minēto kopsavilkumu. Tomēr tā nepublicē nekādu informāciju, ko sniegusi NGS un ko šī NGS uzskata par konfidenciālu.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka to kredītiestāžu noregulējuma iestādes, kuras ir NGS dalībnieces, sniedz minētajai NGS kopsavilkumu par noregulējuma plānu galvenajiem elementiem, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 10. panta 7. punkta a) apakšpunktā. Noregulējuma iestādes no minētā kopsavilkuma var izslēgt informāciju, kas nav nepieciešama NGS un norīkotajām iestādēm, lai izpildītu šīs direktīvas 8. pantā, 11. panta 2., 3. un 5. punktā un 11.e pantā minētos pienākumus.

7. EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu procedūras, kas jāievēro, un 1. punktā minētās informācijas minimālo saturu, ņemot vērā noguldītāju veidus, kā arī procedūras, veidnes un 3. un 4. punktā minētās informācijas saturu.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EBI Komisijai iesniedz līdz 2027. gada 11. maijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”

;

20)	direktīvas I pielikumu svītro.

2. pants

Pārejas noteikumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka to kredītiestāžu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Savienības un kuras pieņem atbilstīgus noguldījumus dalībvalstī 2028. gada 11. maijā, un kuras minētajā datumā nav NGS dalībnieces, pievienojas NGS, kas darbojas to teritorijā līdz 2028. gada 11. augustam. Šīs direktīvas 1. panta 16. punktu minētajām filiālēm nepiemēro līdz 2028. gada 11. augustam.

2. Atkāpjoties no Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 3. punkta, kurā grozījumi izdarīti ar šo direktīvu, un 11.a, 11.b, 11.c un, ciktāl tas attiecas uz minētās direktīvas 11. panta 3. punktu,11.e panta attiecībā uz preventīviem pasākumiem, līdz 2032. gada 31. decembrim dalībvalstis var atļaut Direktīvas 2014/49/ES 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām IAS ievērot valsts noteikumus, ar kuriem īsteno minētās direktīvas 11. panta 3. punktu, kas piemērojams 2026. gada 10. maijā.

3. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2028. gada 11. maijam. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2028. gada 11. maija. Tomēr noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 3. punktu, kurā grozījumi izdarīti ar šo direktīvu, un 11.a, 11.b, 11.c un, ciktāl tas attiecas uz Direktīvas 2014/49/ES 11. panta 3. punktu, 11.e pantu, tās piemēro no 2029. gada 11. maija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2026. gada 30. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. PANAYIOTOU

(1) OV C 307, 31.8.2023., 19. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa nostāja (OV C, C/2025/3754, 17.9.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3754/oj) un Padomes 2026. gada 5. marta nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2026. gada 26. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/49/oj).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2013/36/oj).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1093/oj).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/59/oj).

(7) Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/110/oj).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/65/oj).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2015/2366/oj).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/575/oj).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj).

(12) OV C 255, 20.7.2023., 4. lpp.