(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2025. gada 29. jūlijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes poliamīda dzijas importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Pēc tam kad 2025. gada 16. jūnijāAd Hoc Coalition of European Producers of Yarns of Polyamide (“sūdzības iesniedzēji” vai “koalīcija”) iesniedza sūdzību, Komisija sāka izmeklēšanu. Sūdzība tika iesniegta Savienības poliamīda dzijas ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/1984 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Komisija saņēma piezīmes par procedūras sākšanu no divām ieinteresētajām personām: no viena no izmeklējamā ražojuma lietotājiem (Spitfil) un apvienības (CIRFS), kas pārstāv no organiskajiem polimēriem ražotu šķiedru un dzijas ražotājus Eiropā.

(7)

Spitfil piezīmēs par procedūras sākšanu (4) pauda vispārīgu novērojumu, ka Savienībā netiek ražoti tādi konkrēti poliamīda dzijas veidi, kas tiek importēti no Ķīnas un izmantoti šķēradījumiem tikai paralēlās šķēradīšanas procesos. Vēlāk uzņēmums, kā aprakstīts 2.4. iedaļā, iesniedza formālu pieprasījumu par izslēgšanu no ražojuma tvēruma.

(8)

CIRFS piezīmēs par procedūras sākšanu (5) atbalstīja sūdzībā sniegtos pierādījumus attiecībā uz būtisko kaitējumu, kas apdraud Savienības poliamīda dzijas ražošanas nozares pašu pastāvēšanu un ko izraisījis Ķīnas izcelsmes zemu cenu imports, kas, kā apgalvots, tiek veikts par dempinga cenām. Apvienība mudināja Komisiju gādāt par to, lai potenciālais antidempinga pasākumu līmenis būtu tik pietiekams, ka pilnībā tiktu neitralizēta dempinga prakse un atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas apjomu. Šajā izlasē ietilpa trīs Savienības ražotāji, kuri ražoja 44,4 % no izmeklējamā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 37,4 % no izmeklējamā ražojuma aplēstā kopējā pārdošanas daudzuma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi.

(11)

Pēc provizoriskās izlases izveides sūdzības iesniedzējs ierosināja samazināt izlasi tikai līdz diviem ražotājiem, kuru ražošanas un pārdošanas apjoms joprojām būtu pietiekami reprezentatīvs. Tomēr Komisija nolēma saglabāt savu provizorisko atlasi, arī ņemot vērā izlasē iekļauto uzņēmumu ģeogrāfisko tvērumu un to, ka ražoto ražojuma veidu tvērums ir plašāks. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(12)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(13)

Neviens nesaistītais importētājs nesniedza prasīto informāciju vai nepiekrita iekļaušanai izlasē. Tāpēc Komisija importētāju izlasi neveidoja.

(14)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas Tautas Republikas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(15)

18 ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko var pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes par izlases veidošanu netika saņemtas.

(16)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(17)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā arī sniedza pietiekamus prima facie pierādījumus par kropļojumiem, kas attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāv izejvielu tirgū ĶTR. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos izejvielu tirgū pastāvošos kropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz ĶTR piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Tādēļ Komisija šajā sakarā Ķīnas valdībai nosūtīja papildu anketas.

(18)

Komisija tāpat nosūtīja anketas Savienības ražotājiem un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Procedūras sākšanas dienā tiešsaistē (6) tika darītas pieejamas tādas pašas anketas, kā arī Savienības importētājiem un Savienības lietotājiem aizpildāmas anketas.

(19)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

Savienības ražotāji

Ražotāji eksportētāji ĶTR

(20)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024 gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(21)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir alifātisko poliamīdu sintētisko nepārtraukto pavedienu dzija, nesagatavota mazumtirdzniecībai, arī sintētiskie monopavedieni ar lineāro blīvumu mazāku par 67 deciteksiem. Izmeklējamais ražojums ietver visus neilona vai citu alifātisko poliamīdu dzijas variantus neatkarīgi no tā, vai tie ir teksturēti ar vienkārtas dzijas lineāro blīvumu mazāku par 50 teksiem, vai nav teksturēti, vienkārtas, dubultie, daudzkārtu vai šķeterēti, grodoti vai negrodoti (“izmeklējamais ražojums”).

(22)

Izmeklējamā ražojuma tvērumā neietilpst augstas stiprības poliamīda dzija, kas klasificēta ar KN kodu 5402 19 00 .

(23)

Poliamīda dziju plaši izmanto dažādās nozarēs tās universalitātes un tai piemītošās augstās veiktspējas dēļ. Piemēram:

(24)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko patlaban klasificē ar KN kodu 5402 31 00 , 5402 45 00 , 5402 51 00 un 5402 61 00 (“attiecīgais ražojums”).

(25)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(26)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(27)

Viens no izmeklējamā ražojuma lietotājiem, Spitfil, pieprasīja izslēgt no ražojuma tvēruma tā dēvēto “poliamīda pamatdziju”, ko izmanto monopavedienu dzijas ražošanai, apgalvojot, ka pamatdzija Savienībā ražota netiek. Lietotājs savu pieprasījumu atkārtoja informācijā, ko bija sniedzis papildus krietni pēc piezīmju iesniegšanas termiņa, kas norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 2. punktā.

(28)

Komisija konstatēja, ka pamatdzija ir nevis galaražojums, bet starpposma dzija, kas tālāk apstrādājama, lai ražotu poliamīda monopavedienu dziju. No pamatdzijas ražotai monopavedienu dzijai, arī tad, ja tā iegūta pēc citas ražošanas metodes, ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības kā monopavedienu dzijai, ko ražo Savienības ražošanas nozare. Abi ražojuma veidi ir savstarpēji aizstājami, un tiem ir vieni un tie paši lejupējie lietojumi, t. i., šķēradījumu ražošanas nozarē. Komisija tāpēc provizoriski noraidīja iepriekš minēto pieprasījumu par izslēgšanu no ražojuma tvēruma. Uzņēmuma otrais novēloti iesniegtais informācijas dokuments tiks izskatīts pēc pagaidu informācijas izpaušanas.

(29)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no šīs valsts.

(30)

Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par poliamīda dzijas ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Vienpadsmit ražotāji eksportētāji iesniedza attiecīgo informāciju.

(31)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai (“ĶV”). Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem un neviena persona nesniedza informāciju par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(32)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(33)

Komisija 2025. gada 10. oktobrī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti poliamīda dzijas ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica, ka Turcija varētu būt attiecīga reprezentatīvā valsts. Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu, kā norādīts zemāk 3.2.4. un 3.2.5. iedaļā.

(34)

Komisija 2026. gada 13. janvārī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Turciju. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par SASA Polyester Sanayi S.A, kas ir poliestera dzijas ražotājs Turcijā. Komisija saņēma piezīmes par otro paziņojumu, kā norādīts zemāk 3.2.4. un 3.2.5. iedaļā.

(35)

Pēc tam kad tika pabeigta saņemto piezīmju un informācijas analīze, Komisija secināja, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, kuru izmantot par neizkropļotu cenu un izmaksu avotu normālās vērtības noteikšanai. Ja par attiecīgu ražošanas faktoru nebija pieejamas reprezentatīvas importa cenas, Komisija izmantoja attiecīgu starptautisku atsauces vērtību. Komisijas pieejas pamatojums ir detalizēti aplūkots zemāk 3.2.4. iedaļā.

(36)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(37)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, turpmāk – “PVA”).

(38)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija pašreizējā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(39)

Nesenajās izmeklēšanās (7), kas skāra ķīmijas nozari Ķīnas Tautas Republikā, Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(40)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnas Tautas Republikā notiek būtiska valdības iejaukšanās, kuras rezultāts ir efektīvas un tirgus principiem atbilstošas resursu sadales kropļošana (8). Konkrētāk, Komisija secināja, ka ķīmijas nozarē Ķīnas valdībai ne tikai pieder ievērojama daļa uzņēmumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (9), bet arī ir dota iespēja iejaukties cenās un izmaksās, pateicoties valsts klātbūtnei uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (10). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā tirgu kropļo vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (11). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota tiesību un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rodas kropļojumi (12). Līdzīgā kārtā Komisija ķīmijas nozarē konstatēja izkropļotas algu izmaksas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma (13) nozīmē, kā arī kropļojumus finanšu tirgos, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR, pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma (14) nozīmē.

(41)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, kas attiecās uz ķīmijas nozari ĶTR, arī pašreizējā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti sūdzībā un Komisijas dienestu darba dokumentā On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (15) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kurā ietilpst izmeklējamais ražojums. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā ziņā tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(42)

Sūdzībā apgalvots, ka Ķīnas poliamīda dzijas nozarē pastāvot nozīmīgi kropļojumi. Tajā sniegta atsauce uz Ziņojumu, un jo īpaši uz to, ka ĶTR ekonomikas sistēma ir “sociālistiska tirgus ekonomika” un ka Ķīnas Komunistiskā partija (“ĶKP”) ieņem aktīvu lomu gan publiskajā, gan privātajā sektorā ĶTR (16).

(43)

Proti, sūdzībā ir norādīts, ka:

(44)

Visbeidzot, sūdzībā tika pausts viedoklis, ka cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nenosaka brīvā tirgus spēki, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar sūdzībā pausto šajā gadījumā nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas normālās vērtības noteikšanai.

(45)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, bija pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Minētā analīze aptvēra pārbaudi par būtisko valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī par konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(46)

Šajā sakarā Komisija vispirms novērtēja, vai Ķīnas Tautas Republikā poliamīda dzijas nozari lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kas ir Ķīnas iestāžu īpašumā, kontrolē, stratēģiskā uzraudzībā vai saņem no tām norādes pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Attiecīgā ražojuma nozari apkalpo gan privāti uzņēmumi, piemēram, Fujian Eversun Jinjiang Co. Ltd (26), Highsun Holding Group (27), Yiwu Huading Nylon Co. Ltd (28), gan VU, piemēram, Shenma Industrial Co. Ltd (29), Hubei Sanning Chemical Co. Ltd (30) vai Sinopec (31). Nebija iespējams precīzi noteikt privātu un valsts īpašumā esošu ražotāju attiecību poliamīda dzijas tirgū. Tomēr Komisija konstatēja, ka vairākus ražotājus tiešā veidā kontrolē valsts. Kā piemērus var minēt Shenma Industrial Co. Ltd (32), kas ir VU, kuru faktiski kontrolē Henaņas provinces valdības Valsts īpašumā esošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija (33), un lielākais poliamīda dzijas ražošanā izmantotā polimēra, neilona 66 (34), ražotājs Ķīnā. Vai, piemēram, Hubei Sanning Chemical Industry Co. Ltd., ko faktiski kontrolē Šaņsji provinces Valsts īpašumā esošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija (35). Tāpat arī Sinopec ir VU, kuru kontrolē Valsts īpašumā esošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija (“SASAC”) (36).

(47)

Turklāt ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai valsts īpašumā esošos, bet arī privātos uzņēmumos (37), un ĶKP pretendē uz vadošo lomu gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos. Valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski noved pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā, jo Ķīnā lielā mērā ir savstarpēji saaugušas valsts un partijas struktūras.

(48)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas Naftas un ķīmiskās rūpniecības federācija (“CPCIF”) ir rūpniecības uzņēmumu valsts apvienība, kas aptver ķīmijas nozari. CPCIF seko ĶKP vispārējai vadībai, veic partijas darbības un nodrošina partijas organizāciju darbībai nepieciešamos nosacījumus (38). Turklāt “apvienības reģistrācijas un pārvaldības iestāde ir Civilo lietu ministrija” (39), un nosacījumi, kas ir jāizpilda, lai varētu kļūt par CPCIF pārstāvi, paredz “sekot ĶKP vadībai, atbalstīt Ķīnai raksturīgo sociālismu, apņēmīgi īstenot partijas līniju, principus un politiku un būt ar labām politiskajām īpašībām” (40).

(49)

Uzņēmuma Fujian Eversun Jinjiang Co. Ltd mātesuzņēmums Eversun Holding Group Co. Ltd. ir CPCIF (41) biedrs un viens no tās vadītājiem. Turklāt CPCIF (42) biedri ir arī daži uzņēmumi, kurus kontrolē Sinopec.

(50)

Konkrētāk, izmeklēšanā tika konstatēts, ka valsts ražošanas nozares apvienība, kas pārstāv poliamīda dzijas ražotājus, ir CCFA. CCFA seko ĶKP vispārējai vadībai, veic partijas darbības un nodrošina partijas organizāciju darbībai (43) nepieciešamos nosacījumus. Turklāt “apvienības reģistrācijas un pārvaldības iestāde ir Civilo lietu ministrija” (44), un nosacījumi, kas ir jāizpilda, lai varētu kļūt par CCFA pārstāvi, paredz “sekot ĶKP vadībai, atbalstīt Ķīnai raksturīgo sociālismu, apņēmīgi īstenot partijas līniju, principus un politiku un būt ar labām politiskajām īpašībām” (45).

(51)

Fujian Eversun Jinjiang Co., Ltd., Fujian Highsun Synthetic Fiber (kas ir Highsun Holding Group īpašumā), Yiwu Huading Nylon Co., Ltd., Sinopec un Shenma Industrial Co., Ltd. – visi ir CCFA (46) biedri.

(52)

Gan publiskā, gan privātā īpašumā esoši ķīmijas nozares uzņēmumi tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes. Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti, kas attiecas uz ķīmijas un naftas ķīmijas nozari, apstiprina, ka Ķīnas valdībai joprojām ir svarīga šī nozare un ka ĶV joprojām ir nodoms iejaukties minētajā nozarē, lai to veidotu saskaņā ar valdības politiku. Tam par apliecinājumu ir Rūpniecības strukturālās pielāgošanas ievirzes katalogs (47), kurā poliamīdu ražošanas nozare ir iekļauta ĶV atbalstāmo ražošanas nozaru vidū. Turklāt gan Rūpniecības strukturālās pielāgošanas ievirzes katalogā (48), gan Rietumu reģionu atbalstāmo nozaru katalogā (49) pie atbalstāmajām nozarēm ir norādīta adipīnskābe, kas ir poliamīda dzijas ražošanas izejresurss. Attiecībā uz kaprolaktāmu, kas ir cits poliamīda dzijas ražošanas izejresurss, ĶV īsteno ierobežojošu politiku attiecībā uz ražotnēm, kuru ražošanas jauda ir mazāka par 100 000 tonnām gadā (50).

(53)

Bez tam saskaņā ar Ekonomiskās un sociālās attīstības un 2035. gada perspektīvu 14. piecgades plānu ĶV ir nodomājusi “paātrināt galveno nozaru, piemēram, ķīmijas nozares, pārveidi un modernizāciju” (51).

(54)

Turklāt, Ievirzes atzinumā par naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības augsta līmeņa attīstības veicināšanu 14. piecgades plāna (52) darbības laikā (“ievirzes atzinums”) arī ir noteikts, ka Ķīnas valdība “paātrinās tradicionālo nozaru pārveidi un modernizāciju, aktīvi izstrādās jaunus ķīmiskos materiālus un smalkās ķīmiskās vielas [..] un veicinās Ķīnas pārveidi no lielas naftas ķīmijas un ķīmijas lielvalsts par spēcīgu naftas ķīmijas un ķīmijas lielvaru. [..] Līdz 2025. gadam [..] nefasētu ķīmisko ražojumu ražošanas koncentrācija tiks vēl vairāk palielināta un jaudas izmantojuma rādītājs pārsniegs 80 %; jaunu ķīmisko materiālu piegādes drošība pārsniegs 75 %” (53). ĶV arī “paātrina augstākā līmeņa poliolefīnu, elektronikā izmantojamo ķīmisko vielu, rūpniecisko speciālo gāzu, augstas veiktspējas gumijas un plastmasas un augstas veiktspējas šķiedru izstrādi” un attiecībā uz poliamīda dzijas lejupējām nozarēm ĶV plāno “paplašināt tādu materiālu kā [..] poliuretānu un poliamīdu” daudzveidību un specifikācijas” (54). Turklāt ĶV “veicina rūpniecības struktūras pielāgojumus – stiprina īpašus pasākumus un zinātniski regulē ražošanas nozares darbības mērogu” (55).

(55)

Konkrētāk, Ievirzes atzinumā par ķīmisko šķiedru rūpniecības augsta līmeņa attīstību (56) noteikts, ka ĶV “veicinās augstas veiktspējas šķiedru un kompozītmateriālu inovāciju platformas attīstību [..], lai izveidotu visaptverošu rūpniecības ķēdi, kas aptver pamata ķīmiskās izejvielas, augstas veiktspējas šķiedras un polimērus, kompozītmateriālus un produktu veidnēšanu un apstrādi, produktu testēšanu un izvērtēšanu, kā arī produktu izmantošanu” (57).

(56)

Līdzīgi piemēri Ķīnas iestāžu nodomam uzraudzīt un vadīt poliamīda dzijas nozares attīstību ir atrodami provinču līmenī, piemēram, Šaņdunas ķīmijas ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānā (58), kura mērķis ir “vispusīgi veicināt rūpniecības pamata modernizāciju un rūpniecības ķēdes modernizāciju, paātrināt novecojušas un neefektīvas ražošanas jaudas likvidēšanu un veicināt ķīmisko produktu izstrādi funkcionalizācijas, rafinēšanas un diferenciācijas virzienā. Palīdzēt uzņēmumiem apvienot un reorganizēt, optimizēt resursu sadali un rūpniecības ķēdes struktūru, kā arī uzlabot ražošanas efektivitāti un rentabilitāti” (59).

(57)

Šis Šaņdunas 14. piecgades plāns īpaši aptver poliamīda dzijas augšupējās un lejupējās ražošanas nozares un prasa “izcelt ķīmiskās ražošanas parku un vadošo uzņēmumu būtisko nozīmi un paātrināt visas rūpniecības ķēdes attīstību no pamata ķīmiskajām izejvielām līdz augstākā līmeņa jauniem ķīmiskiem materiāliem [..] [un] pievērst uzmanību augstākā līmeņa poliolefīnu, poliuretānu un poliamīdu, kā arī tādu augsto tehnoloģiju un jauno materiālu ražojumu izstrādei, kam ir augsta pievienotā vērtība” (60).

(58)

Vēl viens piemērs Ķīnas iestāžu nodomam uzraudzīt un virzīt poliamīda dzijas nozares attīstību provinču līmenī ir atrodams Henaņas Stratēģisko un jauno ražošanas nozaru, kā arī nākotnes nozaru attīstības 14. piecgades plānā (61), kurā noteikts, ka “jāpaātrina jaunu neilona materiālu ražošanas nozares attīstība; Pamatojoties uz resursu un vides spēju visaptverošu novērtējumu, ir racionāli jāpaplašina augšupējo izejvielu, piemēram, adipīnskābes, kaprolaktāma un polimēra neilona 66, ražošana” (62).

(59)

Tāpat Čuncjinas Apstrādes rūpniecības augsta līmeņa attīstības 14. piecgades plāns tiecas, “pamatojoties uz adipīnskābes vietējās ražošanas jaudas priekšrocībām, stiprināt tādu ražojumu plānošanu un veidošanu kā [..] neilona 66 sāls (heksametilēndiamīna adipīnskābes sāls) un neilons 66 (poliheksametilēna adipamīds) un aktīvi piesaistīt un atbalstīt garo ķēžu neilona un ļoti termoizturīga neilona jomu uzņēmumus, lai izveidotu poliamīda nozaru ķēdi (63).

(60)

Attiecībā uz ĶV spēju iejaukties cenās un izmaksās, pateicoties valsts klātbūtnei uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, Komisija konstatēja, ka uzņēmuma Fujian Eversun Jinjiang Co., Ltd. pārvaldītājsabiedrība Eversun Corp.“kopš tā izveides ir piešķīrusi lielu nozīmi partijas veidošanai. Kopš uzņēmuma izveides tā partijas komitejai ir bijusi vadoša loma un tā ir pastāvīgi veicinājusi uzņēmuma attīstību” (64). Turklāt Eversun Corp. priekšsēdētājs ir arī ĶKP biedrs (65).

(61)

Turklāt Highsun Holding Group “veicina partijas veidošanas darba dziļu integrāciju grupas attīstībā (66). Pie tam Highsun Holding Group ģenerāldirektors ir ĶKP biedrs (67).

(62)

Shenma Industrial Co., Ltd. (68) priekšsēdētājs arī ir partijas komitejas sekretārs.

(63)

2020. gadā Hubei Sanning Chemical Co., Ltd izstrādāja plānu, lai “vēl vairāk stiprinātu partijas veidošanas darbu un censtos kļūt par provinces līmenī partijas vadošo demonstratīvo uzņēmumu [..]. Turklāt uzņēmums ir “ierakstījis partijas veidošanas darbu statūtos un uzstājis, lai kvalitatīva partijas veidošana tiktu uzskatīta par “saknēm” un “dvēseli”, kas vada uzņēmuma attīstību” (69). Uzņēmuma ģenerāldirektora vietnieks ir arī uzņēmuma partijas komitejas sekretārs (70).

(64)

Tāpat, partijas komitejas sekretārs ir Sinopec grupas direktoru padomes priekšsēdētājs un vairāki direktoru padomes locekļi ir partijas komitejas sekretāru vietnieki (71). Sinopec grupa ir norādījusi, ka ir iecerējusi “koncentrēties uz uzņēmuma jauno misiju un jauniem uzdevumiem jaunajā ceļā, nest tālāk partijas pašrevolucionāro garu, visaptverošā un integrētā veidā stiprināt partijas vadību un partijas stiprināšanu, kā arī sistemātiski veicināt visaptverošu un stingru partijas pārvaldību, lai nodrošinātu spēcīgu garantiju jaunas nodaļas sākšanai Ķīnas modernās naftas ķīmijas rūpniecības vēsturē” (72).

(65)

Nebija iespējams sistemātiski konstatēt personiskus sakarus starp visiem Ķīnas poliamīda dzijas ražotājiem un ĶKP. Tomēr, ņemot vērā to, ka izmeklējamais ražojums ietilpst ķīmijas nozares apakšnozarē, Komisija uzskatīja, ka informācija, kura iegūta nesenajās izmeklēšanās, kas skāra ķīmijas nozari, kā norādīts 40. apsvērumā, attiecas arī uz izmeklējamo ražojumu.

(66)

Turklāt poliamīda dzijas nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai kā citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Komisija identificēja vairākus dokumentus, kas apliecina, ka poliamīda dzijas nozarei tiek piešķirts ieguvums, kas saistīts ar valdības norādījumiem un iejaukšanos ķīmijas nozarē, ņemot vērā to, ka poliamīda dzijas ražošanas nozare ir ķīmijas nozares apakšnozare. Turklāt Komisija arī konstatēja dokumentus, kas jo īpaši attiecās uz poliamīda nozari.

(67)

ĶV nemainīgi uzskata, ka ķīmijas ražošanas nozare ir stratēģiski nozīmīga nozare (73). To apliecina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecībā uz ķīmiskajām vielām tiek izdoti valsts, reģionu un municipālā līmenī. Saskaņā ar 14. piecgades plānu ĶV paredz ķīmijas ražošanas optimizāciju un modernizāciju (74). Tāpat arī Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānā ir noteikts, ka ĶV “optimizēs organizatorisko struktūru: padarīs vadošos uzņēmumus lielākus un spēcīgākus; [..] atbalstīs uzņēmumus, lai paātrinātu starpreģionālu un starpīpašumu apvienošanos un reorganizāciju, palielinātu rūpniecisko koncentrāciju un veiktu starptautiskas darbības. Ķīmijas, naftas ķīmijas, tērauda, krāsaino metālu, būvmateriālu un citās nozarēs īpaši atbalstīs tādu vadošu rūpniecības ķēdes uzņēmumu grupu, kurai ir ekoloģiska dominance un nozīmīga konkurētspēja” (75).

(68)

Proti, Fudžou municipalitātē (Fudzjaņa) esošais Čanle municipālais rajons ir izveidojis ķīmisko šķiedru industriālo klasteri: “Ņemot vērā konkurences ainu valsts neilona nozarē, Čanle municipālais rajons ir pilnībā īstenojis attīstības stratēģiju “ķēdes līderis + ķēdes klasteris”. Tādiem vadošiem uzņēmumiem kā Highsun Holding Group, Eversun Holding Group Co. Ltd un Jinlun High Fiber virzot augšupējo un lejupējo ražošanas ķēžu koordinētu attīstību, municipālais rajons nemitīgi ir konsolidējis savas priekšrocības tekstilrūpniecībā un izveidojis valstī vispilnīgāko – no naftas ķīmijas izejvielām līdz ķīmiskajām šķiedrām – tekstilrūpniecības ķēdi.” (76)

(69)

Turklāt šī attīstības stratēģija izriet no dažādām atbalsta shēmām: “Čanle enerģiski atbalsta tradicionālu apstrādes ražošanas nozares ķēžu attīstību klasteros. Pēdējos gados Čanle municipālais rajons ir īstenojis [projektus], kas mudina vadošos uzņēmumus [..] paātrināt savu augšupējo un lejupējo ražošanas nozaru ķēžu paplašināšanu. Patlaban municipālajā rajonā ir 282 tekstiluzņēmumi, kas pārsniedz noteikto lielumu un kam ir salīdzinoši pilnīga ražošanas nozares ķēde. Augšējā ķēdes posmā ietilpst naftas ķīmijas izejvielu ražošana, bet lejupējā – šķēradīšanas (mežģīņu) nozare, veidojot tekstilrūpniecības sistēmu, kurā integrētas ķīmisko šķiedru izejvielas, ķīmiskās šķiedras, vērpšana, adīšana, krāsošana un apdare, kā arī apģērbs. Šogad Čanle municipālais rajons pievērsis uzmanību “vadošo uzņēmumu atbalstam, lielu klasteru veidošanai un lielu ražošanas nozaru attīstībai”, galvenās iniciatīvas izmantojot [..] kā speciālus pasākumus, kas palīdzētu Highsun Holding Group, Eversun Holding Group [..] sasniegt izlaidi 100 miljardu juaņu (RBM) vērtībā” (77).

(70)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus atbalstīt atbalstāmās nozares, tai skaitā izmeklējamā ražojuma ražošanu. Tādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(71)

Pašreizējā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, kas liecinātu, ka bankrota tiesību un īpašuma tiesību aktu diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē ķīmijas nozarē neietekmē izmeklējamā ražojuma ražotājus.

(72)

Turklāt gadījumos, kad tika īstenotas bankrota tiesības, procedūras nebija pārredzamas un to rezultāts bija diskriminējoša prakse (78).

(73)

Turklāt izmeklējamo ražojumu arī ietekmē algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts 40. apsvērumā. Minētie kropļojumi skar nozari gan tieši (izmeklējamā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

(74)

Turklāt pašreizējā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas parādītu, ka uz poliamīda dzijas nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Šāda veida valdības iejaukšanos ļoti labi ilustrē arī augstāk minētais ievirzes atzinums, kurā prasīts “uzlabot atbalsta politiku, stiprināt fiskālās, finanšu, reģionālās, ieguldījumu, importa un eksporta [..] politikas koordināciju ar rūpniecības politiku, pilnībā izmantot valsts sadarbības platformu starp rūpniecību un finansēm un veicināt saikni starp uzņēmumiem un bankām” (79).

(75)

Turklāt finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶV ar vairākiem privāto ieguldījumu (80) izvēršanas turpmākas veicināšanas pasākumiem tiecas “vairot centrālā budžeta resursus, lai atbalstītu privāto ieguldījumu projektus, kas ir kvalificējušies, un gatavi aktīvai rīcībai, lai būtu par virzītāju un gatavi savai galvenajai lomai”. ĶV arī plāno “pienācīgi izmantot jaunus stratēģiskus finanšu instrumentus [un] atbalstīt vairākus privāto ieguldījumu projektus, kas ir kvalificējušies, nozīmīgās ražošanas nozarēs un galvenajās jomās” (81).

(76)

Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(77)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka izmeklējamā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad izmeklējamā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(78)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot izmeklējamā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, tik tiešām ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt.

(79)

Īsumā, pieejamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma cenas un izmaksas, t. sk. izejvielu, zemes, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto elementu faktiskā vai potenciālā ietekme.

(80)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu lietas materiālos iekļautos pierādījumus, to skaitā Ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(81)

Pagaidu posmā Komisija no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesaņēma nekādas piezīmes par nozīmīgiem kropļojumiem, kas ietekmē poliamīda dzijas ražošanas nozari.

(82)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(83)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(84)

Kā paskaidrots 33. un 34. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: 2025. gada 10. oktobrī tika publicēts pirmais paziņojums un 2026. gada 13. janvārī – otrais paziņojums. Minētajos paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz saņemtajām ieinteresēto personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(85)

Pirmajā paziņojumā Komisija noteica, ka Argentīna, Brazīlija, Kolumbija, Indonēzija, Meksika, Taizeme un Turcija, par kurām zināms, ka tajās ražo izmeklējamo ražojumu, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir valstis, kurās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(86)

Šā kritērija kontekstā Eversun grupa iesniedza piezīmes par to, ka Komisija ir noteikusi Turciju par iespējamu piemērotu reprezentatīvo valsti. Eversun grupa apgalvoja, ka Turcija nav attiecīga reprezentatīvā valsts tās augstā inflācijas līmeņa dēļ salīdzinājumā ar Indonēziju, kuras ekonomika ir lielāka un inflācijas līmenis – stabilāks. Bez tam Eversun grupa norādīja uz Indonēzijas uzņēmumu PT. Ever Shine Tex Tbk, kurš ražo izmeklējamo ražojumu un kura finanšu pārskati ir viegli pieejami. Eversun grupa lūdza Komisiju apsvērt Indonēziju kā piemērotu reprezentatīvo valsti.

(87)

Lai par katru gadījumu noteiktu, kurās valstīs ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā eksportētājvalstī, Komisija izmantoja valstis, ko Pasaules Banka ir ierindojusi vienā un tajā pašā ienākumu kategorijā. No šīs datubāzes Komisija varēja iegūt pietiekamu skaitu iespējamu piemērotu valstu ar līdzīgu attīstības līmeni, lai izraudzītos attiecīgu reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Komisija norādīja, ka pamatregulā nav noteikts, ka inflācijas pastāvēšana ir būtisks kritērijs reprezentatīvās valsts izvēlē. Komisija arī norādīja, ka tas, ka Indonēzijas ekonomika ir lielāka nekā Turcijas ekonomika un tādējādi ir tuvāka Ķīnas ekonomikai, nav faktors, kas jāņem vērā, izvēloties attiecīgu reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Attiecīgā Pasaules Bankas kategorija ir valstis ar vidēji augstiem ienākumiem, pie kurām ir ierindota Ķīna. Attiecībā uz apgalvojumu par inflācijas līmeni Turcijā Komisija norādīja, ka Eversun grupa nav iesniegusi pierādījumus, ka inflācija padara atsauces vērtību noteikšanu neuzticamu. Pie tam Komisija arī norādīja, ka importa cenas, kas bija pamats atsauces vērtību noteikšanai lielākajai daļai ražošanas faktoru, bija balstītas uz pārrobežu darījumiem, kuri parasti tika veikti valūtās, kas nav importētājas valsts valūta, un tāpēc inflācija tās neietekmēja. Turklāt atsauces vērtības tiktu konvertētas attiecīgās valsts valūtā, un inflācijas ietekme, kas bieži ir saistīta ar valūtas devalvāciju, nebūtu ievērojama. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(88)

Pirmajā paziņojumā Komisija uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģija un darbaspēks, kas tiek izmantoti poliamīda dzijas ražošanā. Komisija arī norādīja, ka attiecībā uz galvenajām izejvielām neilona 6 skaidas ir galvenā poliamīda dzijas ražošanā izmantotā izejviela. To patēriņš svārstās [55 %–70 %] no kopējā patērēto materiālu daudzuma salīdzinājumā ar [20 %–35 %] kaprolaktāma patēriņa.

(89)

Pēc tam Komisija analizēja galveno ražošanas faktoru importu septiņās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs, tas ir, Argentīnā, Brazīlijā, Kolumbijā, Indonēzijā, Meksikā, Taizemē un Turcijā. Attiecībā uz Argentīnu Komisija konstatēja zemu kaprolaktāma, neilona 6 skaidu un POY/FDY/HOY (83) un DTY/ACY/ATY/TDY/TTY (84) dzijas importa līmeni. Attiecībā uz Brazīliju, Meksiku un Taizemi Komisija norādīja, ka kaprolaktāma importa līmenis ir zems. Attiecībā uz Kolumbiju Komisija norādīja, ka neilona 6 skaidu, POY un DTY dzijas importa apjomi Kolumbijā bija nepietiekami un ka vidējo kaprolaktāma importa cenu ietekmēja imports no Ķīnas. Attiecībā uz Indonēziju Komisija konstatēja, ka neilona 6 skaidu, kas ir galvenā izejviela, importa cenu ietekmēja imports no Ķīnas.

(90)

Bez tam Komisija izmeklēja, kuru septiņu noteikto valstu, tas ir, Argentīnas, Brazīlijas, Kolumbijas, Indonēzijas, Meksikas, Taizemes un Turcijas, finanšu dati bija viegli pieejami, un norādīja, ka, lai gan poliamīda dzijas ražotāji bija katrā no potenciālajām reprezentatīvajām valstīm, tā nevarēja noteikt nevienu uzņēmumu ar viegli pieejamiem finanšu datiem izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA izmaksu un peļņas noteikšanai.

(91)

Komisija tomēr noteica, ka PVA izmaksu un peļņas aprēķināšanas vajadzībām piemērots uzņēmums ir SASA Polyester Sanayi A.Ş, kurš ražo poliestera dziju, proti, ražojumu, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā un nozarē kā izmeklējamais ražojums. Komisija saņēma piezīmes no Eversun grupas un sūdzības iesniedzējiem.

(92)

Eversun grupa atbildē uz pirmo paziņojumu sniedza viegli pieejamu finanšu informāciju par Indonēzijas poliamīda dzijas ražotāju PT Ever Shine Tex (85). Komisija norādīja, ka PT Ever Shine Tex ražo neilona 6 pavedienu dziju, neilona 6 teksturēto un neteksturēto dziju un poliestera audumu.

(93)

Sūdzības iesniedzēji atbalstīja SASA Polyester Sanayi A.Ş finanšu pārskatu izvēli, kuru uzskatīja par pamatotu aizstājēju, jo šis Turcijas ražotājs ražo neteksturētu un teksturētu poliestera dziju, ko izmanto tekstilizstrādājumu nozarē. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka ražošanas process ir līdzīgs poliamīda dzijas ražošanas procesam.

(94)

Otrajā paziņojumā Komisija analizēja PT Ever Shine Tex finanšu datus un konstatēja, ka uzņēmums principā ir piemērots PVA izmaksu un peļņas aprēķināšanai. Tomēr attiecībā uz Indonēzijas kā reprezentatīvas valsts piemērotību Komisija konstatēja nopietnus bloķētājus elementus, kas izklāstīti turpmāk 95. apsvērumā un kas padarīja Indonēziju par nepiemērotu reprezentatīvo valsti.

(95)

Attiecībā uz neilona 6 skaidām Komisija norādīja, ka Indonēzijā tika importēti pietiekami daudzumi, no kuriem 48 % bija Ķīnas izcelsme. Komisija novēroja, ka vidējā cena importam no Ķīnas bija par 16 % zemāka nekā vidējā cena importam no pārējām pasaules valstīm. Komisija secināja, ka no “pārējām pasaules valstīm” veiktā neilona 6 skaidu importa cenu, iespējams, ietekmēja imports no Ķīnas un tāpēc to nevar izmantot par atsauces vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu. Turklāt Komisija analizēja nesen pievienoto ražošanas faktoru (izklāstīti 126. apsvērumā) importa cenas Indonēzijā un norādīja, ka 87 % no Indonēzijā importētās PTA bija no Ķīnas. Vidējā cena importam no Ķīnas bija par 9 % zemāka nekā vidējā cena importam no “pārējām pasaules valstīm”. Pēc tam Komisija noteica, ka PTA importa cenu no “pārējām pasaules valstīm” Indonēzijā, iespējams, ietekmēja imports no Ķīnas. Otrajā paziņojumā tika noraidīta Indonēzijas kā reprezentatīvās valsts piemērotība.

(96)

Turcijas gadījumā ir vairāki Turcijas poliamīda dzijas ražotāji, bet nevienam no tiem nebija viegli pieejamas finanšu informācijas un neviens no tiem izmeklēšanas periodā nestrādāja ar peļņu. Komisija tādēļ izmantoja visas izmeklējamā ražojuma vispārīgās kategorijas Turcijas uzņēmumus, kam bija viegli pieejama finanšu informācija, lai aprēķinātu vidējo vērtību visiem tiem nozares uzņēmumiem, kam ir samērīga peļņa un PVA izmaksas. Komisija noteica, ka tādi ķīmiskie pavedieni kā poliamīda dzija, poliestera dzija vai akrila dzija ir klasificēti pie NACE 13.10 “Tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana”. Komisija norādīja, ka galvenā atšķirība starp poliestera, akrila un poliamīda dzijas ražošanas procesu ir polimērs, ko izmanto ražošanas procesā, turpretim svarīgākie ražošanas posmi joprojām ir salīdzināmi. Balstoties uz NACE 13.10, Komisija identificēja divdesmit sešus Turcijas uzņēmumus, kas izmeklēšanas periodā bija darbojušies ar peļņu. Tomēr viegli pieejama finanšu informācija bija tikai vienam pie NACE 13.10 klasificētam uzņēmumam, proti, SASA Polyester Sanayi A.Ş. Lai ņemtu vērā visplašāko un visatbilstošāko izmeklējamā ražojuma vispārīgo kategoriju, Komisija arī izvērtēja, vai pie NACE 13.99 “Citur neklasificētu tekstilizstrādājumu ražošana” un 20.16 “Plastmasas ražošana pirmformās” bija klasificēti Turcijas uzņēmumi ar viegli pieejamu finanšu informāciju, bet šos kodus neņēma vērā, jo vai nu nebija Turcijas uzņēmumu, kas darbojās ar peļņu, vai minētie uzņēmumi ražoja nesalīdzināmus ražojumus, piemēram, tekstilizstrādājumus, apģērbus, audumus.

(97)

Otrajā paziņojumā Komisija apstiprināja, ka PVA izmaksu un peļņas aprēķināšanas vajadzībām SASA Polyester Sanayi A.Ş joprojām bija piemērots ražotājs visā izmeklējamā ražojuma vispārīgajā kategorijā.

(98)

Eversun grupa apgalvoja, ka poliamīda dzijas ražošanas process un poliestera dzijas ražošanas process un izmaksu struktūras ir nošķirtas ražošanas nozares, tāpēc ka poliamīda dzijas ražošanai tiek izmantotas neilona skaidas (kas veido 55 %–70 % no kopējā materiālu patēriņa), bet galvenā poliestera dzijas izejviela ir PTA. Abu izejvielu iepirkuma izmaksas, pārstrādes sarežģītība un enerģijas patēriņš, kā apgalvoja Eversun grupa, būtiski atšķiras un ietekmē savukārt peļņas procentu.

(99)

Attiecībā uz Indonēzijas atsauces vērtību nepiemērotību Eversun grupa apgalvoja, ka izejvielu cenu svārstību ietekme ir niecīga salīdzinājumā ar peļņas procentu fundamentālo starpību poliamīda un poliestera dzijas nozarē. Eversun grupa pieprasīja, lai Komisija kā derīgu pamatu, uz kā balstīt izmeklējamā ražojuma peļņas procenta aprēķināšanu, izmantotu nevis SASA Polyester Sanayi A.Ş, bet Indonēzijas uzņēmuma PT Ever Shine Tex finanšu datus.

(100)

Papildus 95. apsvērumā izklāstītajiem argumentiem Komisija vēlreiz norādīja, ka neilona 6 skaidu – galvenās izejvielas – importa cena Indonēzijā bija kropļota un ka ieinteresētās personas šo faktu nav apstrīdējušas. Komisija nevarēja izmantot PT Ever Shine Tex pieejamo finanšu informāciju, jo tika konstatēts, ka Indonēzija nav piemērota reprezentatīvā valsts. Komisija uzstāja, ka poliestera ražošanas process un poliamīda dzijas ražošanas process ir līdzīgi, ko ir pierādījuši Savienības ražotāji, un ka PVA izmaksu un peļņas aprēķināšanas vajadzībām SASA Polyester Sanayi A.Ş joprojām bija piemērots ražotājs visā izmeklējamā ražojuma vispārīgajā kategorijā. Arguments tika noraidīts.

(101)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem elementiem, tika konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(102)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(103)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(104)

Komisija saņēma piezīmes no Eversun grupas, Highsun grupas un sūdzības iesniedzējiem.

(105)

Attiecībā uz kaprolaktāma atsauces vērtību Komisija norādīja, ka Krievijas veiktais kaprolaktāma imports Savienībā tika pārtraukts 2023. gadā, pamatojoties uz Padomes Regulā (ES) Nr. 833/2014 (86) noteikto sankciju režīmu, bet tajā pašā laikā Krievijas veiktais kaprolaktāma imports Turcijā ievērojami palielinājās no 2023. gada. Pirmajā paziņojumā Komisija darīja zināmu, ka 52 % no kaprolaktāma importa Turcijā ir ar izcelsmi Krievijā un ka vidējā cena importam no Krievijas ir tikai par 4 % zemāka nekā vidējā cena importam no “pārējām pasaules valstīm”. Komisija secināja, ka no “pārējām pasaules valstīm” importētā kaprolaktāma cenu, iespējams, ietekmēja imports no Krievijas.

(106)

Sūdzības iesniedzēji piekrita Komisijas metodikai un iesniedza papildu pierādījumus, kas rāda, ka no Krievijas Turcijā importētā kaprolaktāma apjoms ir ievērojami palielinājies kopš 2022. gada un ka importa cenas saglabājās zemā līmenī, bet Savienības imports no Krievijas pilnībā apstājās no 2023. gada.

(107)

Lai noteiktu atbilstošu un neizkropļotu kaprolaktāma atsauces vērtību, Komisija izmantoja no datubāzes GTA izgūto vidējo cenu importam, kas veikts no visām valstīm visās valstīs, izņemot Ķīnu un valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija norādīja, ka dažiem darījumiem bija norādīta vērtība RMB un nebija pilnīgi nekādu reģistrētu daudzumu. Minētos darījumus Komisija neņēma vērā, jo tie mākslīgi palielinātu vērtību. Komisija noteica vidējo cenu importam, kas veikts no visām valstīm visās valstīs (izņemot Ķīnu un valstis, kas nav PTO dalībvalstis), un pieskaitīja vidējos svērtos ievedmuitas nodokļus, ko iekasē divpadsmit lielākas importētājvalstis, kuras aptver 95,49 % no globālā importa, un kas noteikti 4,69 % apmērā.

(108)

Eversun grupa iebilda pret pamatu, uz kuru Komisija balstīja secinājumu, ka no “pārējām pasaules valstīm” importētā kaprolaktāma cenu, iespējams, ietekmēja imports no Krievijas. Eversun grupa apgalvoja, ka Komisija ir pieņēmusi, ka, tā kā starpība starp importa cenu no Krievijas un pārējām pasaules valstīm nav būtiska (4 %), tad cena importam no pārējām pasaules valstīm nemaz nav ticama. Eversun grupa pieprasīja, lai Komisija sniegtu pierādījumus, kas pamatotu konstatējumu, ka kaprolaktāma importa cena nav ticama.

(109)

Otrajā paziņojumā Komisija publicēja no GTA izgūto statistiku par kaprolaktāma importu no Krievijas Turcijā un atzina, ka 2020. un 2021. gadā kaprolaktāms no Krievijas Turcijā netika importēts. No 2022. gada līdz 2023. gadam imports palielinājās no 5 678 tonnām līdz 12 779 tonnām, bet vidējā vienības cena samazinājās no 2,09 EUR/kg līdz 1,52 EUR/kg. Izmeklēšanas periodā imports samazinājās līdz 9775 tonnām un samazinājās arī vidējā vienības cena – līdz 1,48 EUR/kg. Turklāt Komisija novēroja, ka Krievijas kaprolaktāma vienības cena pēc izmeklēšanas perioda aizvien vairāk samazinājās un vienības cena 2025. gadā bija 1,28 EUR/kg. Vienlaikus pieauga vidējā importa cena no citām valstīm. Tādējādi, pamatojoties uz laika gaitā vērojamās apjoma un cenas dinamikas analīzi un dominējošo importa no Krievijas daļu, kas sasniedza 52 %, Komisija secināja, ka imports no Krievijas ietekmēja no citām valstīm Turcijā veiktā importa cenas. Tādējādi Eversun grupas apgalvojums tika noraidīts.

(110)

Sūdzības iesniedzēji atgādināja, ka izmeklējamais ražojums ir ražots no neilona 6.6, neilona 5.6, neilona 5.10 vai neilona 11. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka dažādiem poliamīdu veidiem ir nedaudz atšķirīgas molekulārās struktūras un atšķirīgas izmaksas. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijai būtu jāuzskaita citi izmeklējamā ražojuma ražošanai izmantotie poliamīda polimēru veidi, vai nu ražošanas faktoru sarakstā atsevišķi iekļaujot citus poliamīda polimēru veidus, vai apsverot plašāku “poliamīda polimēru” kategoriju, kurā būtu neilons 6, neilons 6.6 un citi attiecīgie veidi (piemēram, neilons 5.6).

(111)

Komisija norādīja, ka Turcijas HS struktūra nenošķir dažādus neilona skaidu veidus. Detalizētākais kods Turcijas nomenklatūrā ir “39.08 Poliamīdi pirmformās: 3908.10 – Poliamīds -6, -11, -12, -6,6, -6,9, -6,10 vai -6,12” (87). Tāpēc atsauces vērtībā jau bija aptverti visi poliamīda skaidu veidi. Komisija izlaboja atsauces vērtības nosaukumu, lai atspoguļotu visus atsauces vērtībā aptvertos neilona skaidu veidus.

(112)

Highsun grupa apgalvoja, ka septiņās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs neilona skaidu atsauces vērtības bija augstākas nekā pieņemama tāda neilona 6 skaidu Ķīnas tirgus cena, kuras Highsun grupa izmantoja uz ES eksportētā izmeklējamā ražojuma ražošanai. Highsun grupa pie tam apgalvoja, ka pirmajā paziņojuma publicētie jēldati par neilona 6 skaidām aptvēra datus par izejresursiem, kam nav sakara ar neilona 6 skaidām, piemēram, par neilona skaidām PA-9, PA-10, PA-11, PA-12 utt. Highsun grupa pieprasīja neņemt vērā tādu izejresursu importa datus.

(113)

Komisija 82. apsvērumā secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Tāpēc arguments par Ķīnas iekšzemes cenas pieņemamību tika noraidīts. Komisija arī norādīja, ka HS sešciparu vai astoņciparu koda līmenis nav pietiekami detalizēts, lai varētu nošķirt neilona 6 skaidas, neilona 6.6 skaidas un citu veidu neilona skaidas. Komisija konstatēja, ka visi poliamīda skaidu veidi jau ir aptverti 3.2.5.5. iedaļā noteiktajā atsauces vērtībā un netika sniegti pierādījumi, kas parādītu, kā citi izejresursi ietekmēja sešciparu vai astoņciparu koda līmeņa datu izmantošanu tādā mērā, kas padarītu atsauces vērtību neatbilstošu. Arguments tika noraidīts.

(114)

Sūdzības iesniedzēji savās piezīmēs par otro paziņojumu apgalvoja, ka ar HS kodu 3908 10 klasificēto neilona skaidu imports no Krievijas ietilpst Regulas (ES) Nr. 833/2014 darbības jomā un ka, pieaugot importa apjomiem no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam, par arvien zemākām vienības vidējām cenām veiktais neilona skaidu imports no Krievijas Turcijā negatīvi ietekmēja no “pārējām pasaules valstīm” Turcijā importēto neilona skaidu vidējo cenu. Koalīcija pieprasīja no neilona skaidu atsauces vērtības svītrot importu no Krievijas.

(115)

Komisija pirmajā paziņojumā noteica, ka 18 % no neilona 6 skaidu importa Turcijā bija ar izcelsmi Krievijā un vidējā cena – 11,83 CNY/kg – importam no Krievijas bija ievērojami zemāka par vidējo cenu – 20,61 CNY/kg – importam no pārējām pasaules valstīm, izņemot Ķīnu. Tādējādi Komisija secināja, ka, ņemot vērā no Krievijas veiktā importa daļu un no Krievijas veiktā importa cenas un cita importa cenas starpību, ir maz ticams, ka imports no Krievijas bija ietekmējis neilona 6 skaidu vidējo cenu importam no “pārējām pasaules valstīm”, un to neizslēdza no statistikas. Arguments tika noraidīts.

(116)

Attiecībā uz POY/FDY/HOY (88) dziju un DTY/ACY/ATY/TDY/TTY (89) dziju sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka POY un DTY, kas ir pirmajā paziņojumā publicētie ražošanas faktori, būtu bijis jāsadala to pamata izejvielās, jo gan POY, gan DTY, būdama gatavs ražojums vai pusfabrikāts, nonāk fakultatīvās apstrādes stadijās, un tās abas ietilpst izmeklēšanas ražojuma definīcijas tvērumā un nepieder pie izejvielām. To uzskatot par atsevišķiem ražošanas faktoriem, tiktu, kā apgalvoja sūdzības iesniedzēji, radīts risks, ka augšupējie un lejupējie pārstrādes posmi tiktu uzskaitīti divreiz un tiktu nepareizi atspoguļota poliamīda dzijas faktisko ražošanas izmaksu struktūra. Sūdzības iesniedzēji lūdza Komisijai sadalīt POY un DTY ražošanas pamatfaktoros, t. i., poliamīda polimēru skaidās, enerģijas un darbaspēka izmaksās un citās izgatavošanas izmaksās.

(117)

Komisija informēja, ka POY/FDY/HOY dzijas un DTY/ACY/ATY/TDY/TTY dzijas izgatavošanas izmaksas pēc iespējas tika sadalītas ražošanas pamatfaktoros. Kur tas nebija iespējams, jo nebija informācijas par to uzņēmumu ražošanu, uz kuriem pašreizējā izmeklēšana neattiecas, Komisija piemēroja atsauces vērtību, kas noteikta POY/FDY/HOY dzijai un DTY/ACY/ATY/TDY/TTY dzijai. Tāpēc arguments nebija būtisks attiecībā uz daļu no ražošanas faktoriem un tika noraidīts attiecībā uz pārējiem ražošanas faktoriem.

(118)

Eversun grupa vēl iebilda, ka, tā kā grupa galvenokārt pati ražo četras galvenās izejvielas (kaprolaktāmu, neilona 6 skaidas, POY un DTY), ražošanas izmaksām būtu bijis jābalstās uz faktiskajām izmaksām, kas attiecībā uz šiem četriem ražošanas faktoriem iegrāmatotas tās izmaksu uzskaites sistēmā.

(119)

Attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu un kā aprakstīts 3.2.1. iedaļā, Komisija secināja, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ, kas pastāv ĶTR, nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī. Komisija informēja, ka ir nodomājusi, ja iespējams, materiālu ražošanu sadalīt ražošanai patērētajās izejvielās. Tika noraidīts arguments par izmaksu uzskaites sistēmā iegrāmatoto faktisko izmaksu izmantošanu.

(120)

Attiecībā uz kartona patronām sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka būtu jāmaina mērvienība uz kartona patronu skaitu, kas nepieciešams uz tonnu saražotās dzijas, nevis kilogramu skaitu, kas izmantots poliamīda dzijas ražošanai.

(121)

Komisija informēja, ka no GTA izgūtās atsauces vērtības sešciparu līmenī ar HS kodiem 4822 10 un 4822 90 mērītas kilogramos. Sūdzības iesniedzēji nepierādīja, ka kartona patronu atsauces vērtības mērījums nebija piemērots. Tādējādi Komisija noraidīja šo argumentu.

(122)

Piezīmēs par pirmo un otro paziņojumu Eversun grupa un Highsun grupa apgalvoja, ka poliamīda dziju ražošanai izmantotais naftas komponents tika daļēji importēts no trešām valstīm un atspoguļoja starptautiskās cenas. Eversun grupa un Highsun grupa sniedza pierādījumus par šīs izejvielas daudzumiem, kas bija iegādāti starptautiskajos tirgos.

(123)

Attiecībā uz naftas komponenta importa cenu no trešām valstīm par cenām starptautiskajā tirgū Komisija analizēja pierādījumus, ko Eversun grupa un Highsun grupa bija sniegušas pārbaudēs uz vietas. Komisija secināja, ka no trešām valstīm importēto naftas komponentu daudzumu cenas starptautiskajos tirgos varēja ņemt vērā normālās vērtības aprēķinā. Šis apgalvojums tika pieņemts.

(124)

Attiecībā uz dzesinātu ūdeni un saspiestu gaisu, ražošanas faktoriem, kas publicēti pirmajā paziņojumā, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka būtu bijis jāpārskata mērvienības. Attiecībā uz dzesinātu ūdeni koalīcija apgalvoja, ka būtu pareizāk ņemt vērā dzesināta ūdens ražošanai nepieciešamo elektroenerģijas ielaidi, nevis paša ūdens masu. Attiecībā uz saspiestu gaisu sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka, tā kā gaisa kompresori ir pilnībā darbināmi ar elektrību, šo faktoru varēja iekļaut elektroenerģijas patēriņā.

(125)

Ņēmusi vērā sūdzības iesniedzēju piezīmes, Komisija atjaunināja savu metodiku, ieviesa otrajā paziņojumā atsauces vērtību ūdenim un izlaboja elektroenerģijas patēriņa vērtības, lai atspoguļotu dzesināta ūdens un saspiesta gaisa ražošanu. 143. apsvērumā ir aprakstīta atsauces vērtības noteikšana ūdenim. Bez tam tika atceltas atsauces vērtības saspiestam gaisam un dzesinātam ūdenim. Arguments tika pieņemts.

(126)

Pēc pārbaudēm uz vietas Komisija noteica vēl četrus ražošanas faktorus, kas gan tika izmantoti ierobežotā daudzumā, toties tieši ražošanas procesā. Minētie papildu materiāli ir tekstilrūpniecības preparāti (HS 3809 91 ), spandeksa dzija (HS 5402 44 ), PTA (HS 2917 36 ) un titāna dioksīds (HS 2823 00 ).

(127)

Piezīmēs par otro paziņojumu sūdzības iesniedzēji pieprasīja koriģēt atsauces vērtību tekstilrūpniecības preparātiem un pamatkoncentrātam. Attiecībā uz tekstilrūpniecības preparātiem sūdzības iesniedzēji ierosināja ņemt vērā tikai preparātus ar tarifa kodu 380991001011, jo pārējie trīs kodi – 380991001012, 380991009011 un 380991009019 – neattiecas uz poliamīda ražošanu. Attiecībā uz pamatkoncentrātu sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Turcijas tarifa nomenklatūras tarifa kods 320419000011 attiecas uz sēra krāsvielām, kas netika izmantotas poliamīda dzijas ražošanai. Koalīcija pieprasīja izņemt minētos kodus no atsauces vērtībām tekstilrūpniecības preparātiem un pamatkoncentrātam. Turklāt sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka poliamīda dzijas ražošanai tika izmantoti ļoti mazi PTA daudzumi, un apšaubīja, ka PTA iekļaušana ražošanas faktoru sarakstā atspoguļo izlasē iekļauto Ķīnas uzņēmumu patieso izmaksu struktūru.

(128)

Attiecībā uz tekstilražošanas preparātiem un pamatkoncentrātu Komisija izskatīja sūdzības iesniedzēju iesniegtos apgalvojumus un secināja, ka tik tiešām ir pareizāk HS kodus sašaurināt vēl līdz HS 380991001011 (tekstilražošanas preparāti) un HS 320419000012 un 320419000019, jo šie materiāli tiek izmantoti izmeklējamā ražojuma ražošanai. Šis apgalvojums tika pieņemts.

(129)

Attiecībā uz PTA – tā kā izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji šo izejvielu faktiski izmantoja izmeklējamā ražojuma ražošanai, Komisija saglabāja PTA ražošanas faktoru sarakstā. Arguments tika noraidīts.

(130)

Otrajā paziņojumā Komisija vēl norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, izmantos GTA neizkropļotu lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, izmaksu noteikšanai. Turklāt Komisija norādīja, ka tā izmantos Turcijas Statistikas institūta (90) statistikas datus neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai un Enerģētikas tirgus regulatīvās iestādes (EMRA) (91) publicētās elektroenerģijas tarifu tabulas, kuru pamatā ir elektroenerģijas rēķini, kā arī Turcijas Statistikas institūta (92) publicēto gāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Turcijā.

(131)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un sniedza pilnīgu informāciju, bija liels ražošanas faktoru skaits un nenozīmīgs dažu izejvielu īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās, tāpēc šie nenozīmīgie posteņi tika grupēti sadaļā “palīgmateriāli”. Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(132)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Poliamīda dzijas ražošanas faktori

(133)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai šo vērtību noskaidrotu, izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas par izmeklējamā ražojuma ražošanu radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, Komisija izteica procentos no izmantoto izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām pieskaitāmajām izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(134)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (93) I pielikumā uzskaitītās valstis. Komisija nolēma izslēgt importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.2.1. iedaļā, nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā pastāvošu nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(135)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās. Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas.

(136)

Izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(137)

Komisija analizēja izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju grāmatvedības praksi, kas attiecas uz blakusproduktiem un atkritumiem. Rezultātā Komisija ņēma vērā pārdotos atkritumu daudzumus un, izmantojot Turcijas cenas attiecīgajiem neilona dzijas atliku un neilona skaidu atkritumu HS kodiem, ieguva mazākas ražošanas izmaksas.

(138)

Turcijas Statistikas institūts publicē sīku informāciju par algām dažādās ekonomikas nozarēs Turcijā. Komisija izmantoja jaunāko pieejamo statistiku par 2022. gada vidējām darbaspēka izmaksām saimnieciskajai darbībai ar NACE kodu 13.10 “Tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana” saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju. 2022. gada vidējā mēneša vērtība tika pienācīgi koriģēta attiecībā uz inflāciju, izmantojot Turcijas Statistikas institūta (94) publicēto iekšzemes patēriņa cenu indeksu, lai tā tiktu pielāgota izmeklēšanas periodam (no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam), un pienācīgi koriģēta atbilstoši uzņēmuma lieluma klasei darbinieku skaita ziņā. Korekciju rezultātā uzņēmumiem ar vairāk nekā 1 000 nodarbināto atsauces vērtība bija 77,06 CNY/h.

(139)

Highsun grupa piezīmēs par otro paziņojumu apgalvoja, ka grupā ir vairākas daļas un ka algas dažādās daļās atšķiras atkarībā no lieluma un amata. Highsun grupa pieprasīja, lai darbaspēka izmaksu atsauces vērtība tiktu piemērota tikai darbiniekiem, kas ir iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā.

(140)

Komisija informēja, ka ir ņēmusi vērā kopējo to katrā uzņēmumā nodarbināto skaitu, kuri nodarbināti poliamīda dzijas ražošanā, pārdošanā un vadībā. Komisija norādīja, ka visi četri pie Highsun grupas piederīgie poliamīda dzijas ražotāji veido vienu ekonomisko subjektu un ka pārbaudītais poliamīda dzijas ražošanā, pārdošanā un vadībā nodarbināto skaits pārsniedz 1 000 nodarbināto. Komisija palika pie uzskata, ka atsauces vērtība ir pareiza. Arguments tika noraidīts.

(141)

Komisija izmantoja elektroenerģijas cenu statistiku, ko EMRA publicējusi savos regulārajos paziņojumos presei. Komisija izmantoja datus par rūpnieciskajiem lietotājiem noteiktās elektroenerģijas cenas (kWh) par IP (no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam) (95).

(142)

Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta (96) regulārajos paziņojumos presei publicēto rūpnieciskajiem lietotājiem noteikto gāzes cenu Turcijā. Lai pielāgotos izmeklēšanas periodam (2024. gada jūlijs – 2025. gada jūnijs), Komisija izmantoja datus par gāzes cenām attiecīgajā patēriņa grupā, izteiktām TL/m3 un pienācīgi koriģētām, ņemot vērā inflāciju, izmantojot Turcijas Statistikas institūta publicēto ražotāju cenu indeksu, t. i., 4,38 CNY/m3. Cena koriģēta, ņemot vērā 18 % PVN, jo norādītajā cenā ir iekļauts PVN.

(143)

Komisija izmantoja ūdens tarifu, ko piemēro Turcijas Republikas Prezidentūras Ieguldījumu birojs (97), balstoties uz Stambulas Ūdensapgādes un kanalizācijas pārvaldes, Eskišehiras Ūdens un kanalizācijas administrācijas un Antaljas Ūdens un kanalizācijas pārvaldes avotiem. Komisija izmantoja jaunākos pieejamos statistikas datus, ko publicējusi šī struktūra. Atsauces vērības pamatā ir ūdens un notekūdeņu izmaksas par m3.

(144)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(145)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotām izgatavošanas izmaksām.

(146)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja SASA Polyester Sanayi A.Ş finanšu datus par 2024. gadu, kuri pieejami datubāzē ORBIS un kurus apstiprināja revidētie finanšu pārskati, kas par 2024. gadu pieejami uzņēmuma tīmekļa vietnē.

(147)

Tādējādi PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 7,15 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 14,35 %.

(148)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(149)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Minētie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti pārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar 3.2.1. iedaļā aprakstītajām neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(150)

Lai noteiktu neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija, kā paskaidrots 145. apsvērumā, neizkropļotām izgatavošanas izmaksām vispirms pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, pamatojoties uz katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja paziņoto izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu un materiālu izmaksu attiecību.

(151)

Ražošanas izmaksām, kas tika noteiktas, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Komisija piemēroja 146. un 147. apsvērumā norādītās PVA izmaksas un peļņu.

(152)

PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 7,15 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 14,35 %.

(153)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(154)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, izmantojot saistītus ražotājus eksportētājus ar izlasē iekļautajiem Ķīnas uzņēmumiem, vai izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā tirgotāji.

(155)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, izmantojot ražotājus eksportētājus no izlasē iekļauto Ķīnas uzņēmumu vidus vai saistītus tirgotājus, tad eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(156)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī. Kā sīkāk skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normāla vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās norādītu EXW līmenī; ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(157)

Kā skaidrots 148. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksām un peļņu, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī, nebija vajadzīgas korekcijas.

(158)

Komisija nekonstatēja iemeslus normālās vērtības koriģēšanai, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

(159)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas attiecībā uz: muitas nodokli, citiem ievedmuitas maksājumiem, vedmaksu, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un papildu izdevumiem.

(160)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, maksa par bankas pakalpojumiem, maksa par eksporta deklarāciju un komisijas maksas.

(161)

Tika arī veikta korekcija attiecībā uz komisijas maksām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu uzņēmumam INylon E-commerce Co., Ltd., Hong Kong Jinjiang Group Co. Ltd., Eversun grupas saistītajiem tirgotājiem, Xinhui Meida Nylon Co., Ltd. (HK) un Highsun grupas saistīto tirgotāju. Izmeklēšanā konstatēja, ka saistīto tirgotāju funkcijas līdzinās tāda aģenta funkcijām, kurš strādā par komisijas maksu. Patiešām, attiecīgie uzņēmumi guva peļņu par saviem pakalpojumiem un tirgoja plašu preču klāstu, izņemot attiecīgo ražojumu. Turklāt tie sadarbojās ar savu saistīto ražotāju eksportētāju, pamatojoties uz līgumu, kurā bija ietverta šķīrējklauzula. Tāpēc Komisija uzskatīja par pamatotu attiecībā uz saistīto tirgotāju saņemto uzcenojumu veikt eksporta cenas korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(162)

Korekcija attiecībā uz salikto komisijas maksu ietvēra saistīto tirgotāju PVA izmaksas un, ņemot vērā saistību starp ražotāju eksportētāju un tirgotāju, – nosacītā peļņa. Attiecībā uz pēdējo – nesaistīti importētāji šajā izmeklēšanā nesadarbojās, tāpēc Komisija izmantoja nesaistītu importētāju peļņu 6,89 % apmērā, kas tika konstatēta iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz Ķīnas izcelsmes polivinilspirtu (“PVS”) importu (98). Polivinilspirts ir naftas ķīmijā iegūts polimērs, ko cita starpā izmanto tekstilrūpniecībā šķēru smitēšanai. Poliamīda dziju ražo no naftas ķīmijā iegūtiem polimēriem, piemēram, kaprolaktāma, un izmanto tekstilrūpniecībā. Tādējādi polivinilspirta izmeklēšanā konstatētais peļņas līmenis provizoriski tika uzskatīts par samērīgu, lai to izmantotu šajā lietā, tāpēc ka to bija guvuši nesaistīti importētāji, kas arī bija iesaistīti naftas ķīmijas ražojumu tirdzniecībā.

(163)

Attiecībā uz divām izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, grupām Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(164)

Tādējādi iegūtās provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, Eversun grupai ir 57,7 % un Highsun grupai – 90,1 %. Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tādējādi minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(165)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 67,1 %.

(166)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā īpatsvars kopējā pēc Eurostat noteiktajā importā no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(167)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, importa apjoms bija apmēram 87,5 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam uzņēmumam, kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(168)

Tāpēc atlikusī dempinga starpība tika noteikta 90,1 % apmērā.

(169)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(170)

Izmeklēšanas periodā (99) Savienībā bija desmit līdzīgā ražojuma ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(171)

Tā kā skaitļi par Savienības ražošanas nozari kopumā tika aplēsti, pamatojoties uz konfidenciāliem ziņojumiem (100), tad konfidencialitātes apsvērumu dēļ patēriņa un makroekonomisko rādītāju skaitļi kaitējuma analīzei ir norādīti diapazonos. Arī mikroekonomisko rādītāju gadījumā tiek izmantoti diapazoni, jo trīs izlasē iekļautie Eiropas ražotāji pieder tikai pie divām grupām.

(172)

Kopējais ražošanas apjoms Savienībā izmeklēšanas periodā bija [66 000–74 000] tonnu robežās. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu informāciju, kas bija pieejama par Savienības ražošanas nozari, piemēram, izlasē iekļauto ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un sūdzības iesniedzēja sniegtajām atbildēm uz makroekonomikas anketas jautājumiem, kuros bija dati, ko sniedza izlasē neiekļauti koalīcijas biedri, un aplēses, kuru pamatā bija iepriekš minētie ziņojumi. Kā norādīts 10. apsvērumā, izlasē iekļautie Savienības ražotāji ražoja 44,4 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(173)

Komisija konstatēja, ka nenozīmīgu daļa no izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotā apjoma bija paredzēta izmantošanai ierobežotajā tirgū. Ņemot vērā šos nenozīmīgos daudzumus [0,1 %– 0,6 % no ražošanas apjoma], tika uzskatīts, ka tie, visticamāk, nevarētu ietekmēt kaitējuma vai cēloņsakarības ainu. Tāpēc Komisija neveica atsevišķu analīzi par ierobežoto tirgu attiecībā uz dažādajiem kaitējuma rādītājiem.

(174)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītus ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū; tirgus daļa; izaugsme; eksporta apjoms un cenas; rentabilitāte; ienākums no ieguldījumiem; naudas plūsma.

(175)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, arī izmantošanu ierobežotajā tirgū Savienības ražošanas nozarē. Tie ir: ražošana; ražošanas jauda, jaudas izmantojums; ieguldījumi; krājumi; nodarbinātība; ražīgums; algas; spēja piesaistīt kapitālu. Tie ir atkarīgi no visām darbībām neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts ierobežotajam tirgum vai pārdošanai brīvajā tirgū.

(176)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz i) Eurostat datiem un ii) pārbaudītajiem Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem.

(177)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(178)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās, proti, salīdzinājumā ar 2022. gada sākumu izmeklēšanas periodā kritums bija 15 % apmērā. Lielākais kritums notika 2022.–2023. gadā, vēlāk joprojām bija vērojama lejupejoša tendence, kas izmeklēšanas perioda otrajā pusē uzrādīja nelielu pieaugumu.

(179)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomus ar Savienības brīvā tirgus patēriņu, kā noteikts 4.2. iedaļā.

(180)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa daudzums un tirgus daļa

(181)

Sarūkošajā tirgū imports no ĶTR absolūtā izteiksmē palielinājās par 14 %, kā rezultātā Ķīnas tirgus daļa Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās no [19–21] % līdz [25–29] % jeb aptuveni par vienu trešdaļu.

(182)

Komisija importa cenas noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko sniedza izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī un izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(183)

No attiecīgās valsts Savienībā veiktā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(184)

Ķīnas importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 20 %.

(185)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(186)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus, atlaides un komisijas maksas. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Saistībā ar importu no attiecīgās valsts Savienības tirgū tas uzrādīja vidējo svērto cenu starpību ar Savienības ražotājiem no 42,4 % līdz 48,2 %.

(187)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(188)

Kā minēts 10. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(189)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs uz makroekonomikas anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija novērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(190)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(191)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(192)

Kopējam ražošanas apjomam Savienībā, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(193)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 25 %. Lielākais kritums notika 2022. un 2023. gadā. Turpmākajos gados ražošanas apjoms nedaudz palielinājās, bet joprojām bija daudz mazāks nekā attiecīgā perioda sākumā. Nozīmīgais ražošanas apjoma samazinājums ietekmēja arī ražošanas jaudu, kas tajā pašā periodā tika samazināta par 9 %. Jaudas izmantojums, pat samazinātas jaudas apstākļos, arī samazinājās par 18 %.

(194)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

(195)

Tāpat kā ražošanas apjomu attīstības gadījumā, arī pārdošanas apjomi strauji samazinājās 2022. un 2023. gadā. Šī negatīvā tendence turpinājās 2024. gadā, kam sekoja neliels uzlabojums izmeklēšanas periodā. Tomēr Savienības ražošanas nozare salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu izmeklēšanas periodā kopumā zaudēja 22 % no pārdošanas apjoma. Šis kritums bija lielāks nekā patēriņa samazinājums (–15 %).

(196)

Tādējādi Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saruka par 4 procentpunktiem, proti, no [61–68 %] 2022. gadā līdz [57–64 %] % izmeklēšanas periodā.

(197)

Savienības ražošanas nozare salīdzinājumā ar 2022. gadu saruka attiecīgajā periodā, jo īpaši 2023. un 2024. gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Savienības ražošanas nozare uzrādīja zināmu noturību izmeklēšanas periodā, kad, samazinoties cenām, tā spēja nedaudz palielināt pārdošanas apjomus.

(198)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(199)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienībā samazinājās par 10 %. Savienības ražošanas nozare centās paturēt ļoti labi apmācītos un augsti kvalificētos darbiniekus, cerot, ka situācija tirgū normalizēsies un ka atkal tiks sasniegts lielāks ražošanas apjoms.

(200)

No iepriekšējā apsvēruma un 193. apsvēruma izriet, ka attiecīgajā periodā ražīgums tomēr kritās.

(201)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(202)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(203)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(204)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas nospieda Ķīnas importa radītā konkurence. Attiecīgajā periodā cenas samazinājās par 9 %.

(205)

Tomēr pēc 2023. gada Savienības ražošanas nozarei izdevās pārstrukturēties un samazināt savas izmaksas. Vidējās ražošanas izmaksas laikposmā no 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 10 % un visā attiecīgajā periodā – par 4 %.

(206)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(207)

Attiecīgajā periodā darbaspēka izmaksas pieauga par 14 %. Tikai 2023. un 2024. gadā Savienības ražotājiem izdevās saglabāt stabilas darbaspēka izmaksas.

(208)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(209)

Tā kā Savienības ražošanas nozare uz samazināto pārdošanas apjomu reaģēja, samazinot ražošanas apjomu, perioda beigu krājumu daļa ražošanas apjomā saglabājās diezgan stabila (aptuveni 25 %) visā attiecīgajā periodā.

(210)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(211)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Izņemot 2022. gadu, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem.

(212)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Atbilstoši rentabilitātes dinamikai samazinājās arī naudas plūsma, jo īpaši izmeklēšanas periodā. Negatīvo naudas plūsmu sākuma gadā, 2022. gadā, izraisīja īpaši apstākļi, kas saistīti ar krājumu pārvērtēšanu vienā no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(213)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem bija pozitīvs 2022. gadā, bet attiecīgā perioda turpmākajos gados ievērojami samazinājās.

(214)

No augstāk minētā izriet, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēju piesaistīt kapitālu negatīvi ietekmēja rentabilitātes un neto naudas plūsmas samazināšanās.

(215)

Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamus pārdošanas apjomus un četrus procentpunktus tirgus daļas sarūkošā Savienības tirgū. Turklāt Savienības ražošanas nozare sāka ciest zaudējumus attiecīgajā periodā pēc tam, kad sākuma gadā, 2022. gadā, tā joprojām bija rentabla. Šī negatīvā attīstība turpinājās par spīti Savienības ražošanas nozares centieniem pārstrukturēties un samazināt savas izmaksas. Šī situācija, kas radīja zaudējumus, negatīvi ietekmēja arī citus finanšu rādītājus, piemēram, naudas plūsmu, neto ieguldījumus un ienākumu no ieguldījumiem. Izmeklēšanas periodā minēto rādītāju kritums vēl palielinājās. Bez tam, pārdošanas apjomam samazinoties, samazinājās ražošana un piespiedu kārtā samazinājās ražošanas jauda, kā arī nodarbinātība.

(216)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(217)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un pieprasījuma samazināšanās.

(218)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamus pārdošanas apjomus Savienības tirgū, jo tās pārdošanas apjomi samazinājās par 22 %. Patēriņam samazinoties par 15 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no [61–68] % 2022. gadā līdz [57–64] % izmeklēšanas periodā.

(219)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumu varēja skaidrot ar paralēlo importa pieaugumu no attiecīgās valsts, jo nebija citu nozīmīgu importa avotu, kas attiecīgajā periodā iegūtu tirgus daļu. Importa no Ķīnas tirgus daļa tik tiešām pieauga no [19–21] % līdz [25–29] %. Imports no Ķīnas joprojām palielinājās un ieguva tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(220)

Tajā pašā laikā cenas importam no Ķīnas bija par vairāk nekā 40 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas izmeklēšanas periodā. Cenas importam no Ķīnas nospieda Savienības ražošanas nozares cenas, negatīvi ietekmējot tās finanšu rādītājus par spīti Savienības ražotāju centieniem samazināt izmaksas.

(221)

Zaudēto pārdošanas apjomu dēļ ievērojami samazinājās arī Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomi. Lai saglabātu konkurētspēju, Savienības ražošanas nozare bija spiesta pazemināt pārdošanas cenas (par 9 % attiecīgajā periodā), kas negatīvi ietekmēja rentabilitāti, kura, izņemot 2022. gadu, attiecīgajā periodā vienmēr bija negatīva un izmeklēšanas periodā sasniedza zemāko līmeni.

(222)

Tāpēc provizoriski tika secināts, ka poliamīda dzijas imports par dempinga cenām no Ķīnas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(223)

Importa daudzumam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(224)

Komisija analizēja tendences poliamīda dzijas importam no galvenajām valstīm, izņemot Ķīnu, t. i., no Izraēlas, Vjetnamas un Turcijas, Eiropas tirgū.

(225)

Visā attiecīgajā periodā tikai Izraēlas tirgus daļa pārsniedza 2 %. Tomēr cenas importam no Izraēlas pastāvīgi bija augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Pie tam importam no Izraēlas attiecīgajā periodā bija lejupejoša tendence.

(226)

Lai gan imports no Vjetnamas notika par zemām cenām, tas attiecīgajā periodā tā arī nepārsniedza 2 % tirgus daļu un tādējādi neveicināja Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(227)

Imports no Turcijas visā attiecīgajā periodā bija stabils, pastāvīgi zem 1,5 % tirgus daļas, un tā cenas bija salīdzināmas ar Savienības ražotāju cenām.

(228)

Imports no visām pārējām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās, un tā cenas kopumā bija augstākas nekā Savienības ražotāju cenas.

(229)

Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka imports no trešām valstīm neveicināja Savienības ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu.

(230)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(231)

Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomi samazinājās par 52 % attiecīgajā periodā (lielākais kritums bija 2022. un 2023. gadā), taču salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares kopējiem pārdošanas apjomiem šie apjomi nebija ievērojami. Tas, ka eksporta apjomi samazinājās relatīvā izteiksmē, nozīmēja, ka eksporta pārdošanas apjoma procents Savienības ražotāju kopējā pārdošanas apjomā samazinājās no 7 % līdz 4 %. Turklāt vidējās eksporta pārdošanas cenas visā attiecīgajā periodā bija līdzīgas Savienības pārdošanas cenām.

(232)

Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka eksporta apjomu samazinājums nav veicinājis kaitējumu.

(233)

Kā paskaidrots 4.2. iedaļā, Savienības tirgus attiecīgajā periodā svārstījās un attiecībā pret 2022. gadu izmeklēšanas periodā samazinājās par 15 %. Neatkarīgi no tirgus svārstībām importa no Ķīnas daļa aizvien palielinājās pat sarukuma periodos, bez tam Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt tirgus daļu. Ja Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums būtu proporcionāls pieprasījuma samazinājumam, tad šāds samazinājums būtu bijis aptuveni 8 000–10 000 tonnu apmērā, taču, importam no Ķīnas pieaugot, samazinājums faktiski divkāršojās un sasniedza 16 000–20 000 tonnas. Tādējādi Komisija provizoriski secināja, ka pieprasījuma samazināšanās tirgū nemazināja cēloņsakarību.

(234)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Komisija konstatēja, ka imports no trešām valstīm (izņemot Ķīnu) un Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji neveicināja Savienības ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu.

(235)

Patēriņa samazinājums varētu būt veicinājis kaitējumu, bet ne tādā mērā, ka tiktu izjaukta cēloņsakarība, jo pārdošanas apjomi, kas zaudēti importam no Ķīnas, pārsniedza patēriņa samazinājumu.

(236)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Ir skaidrs, ka kaitējums ir radīts, jo īpaši attiecībā uz ražošanas un pārdošanas apjomiem, tirgus daļu, rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumiem no ieguldījumiem.

(237)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

(238)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(239)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(240)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus lielākajā attiecīgā perioda daļā, 2022. gadā tika gūta ļoti maza peļņa, Savienības ražošanas nozares datus nevarēja izmantot, tāpēc Komisija noteica minimālu samērīgu peļņas procentu 6 % apmērā. Šī mērķa peļņa arī atbilda sūdzībā norādītajai mērķa peļņai.

(241)

Viens izlasē iekļautais Savienības ražotājiem sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tā ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju un secināja, ka iesniegtā iekšējā dokumentācija un saziņa liecina, ka, ņemot vērā situāciju Savienības tirgū, uzņēmums nav veicis konkrētus ieguldījumus. Lai to atspoguļotu to mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza izlasē iekļautais Savienības ražotājs un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. Tāda starpība, izteikta procentos no apgrozījuma, bija [1,8–3,0] %.

(242)

Minētā procentuālā daļa tika pieskaitīta 240. apsvērumā minētajai pamatpeļņai, kā rezultātā minētā izlasē iekļautā Savienības ražotāja ražoto ražojuma veidu mērķa peļņa bija [7,2–9,0] %.

(243)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Divi no trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem sniedza pierādījumus par izmaksām, kas tiem radās sakarā ar atbilstības nodrošināšanu, piemēram, iekšējos datus un atbilstības nodrošināšanas izmaksu revīzijas ziņojumu. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, kas tika pamatoti ar uzņēmumu ziņošanas rīkiem un prognozēm, Komisija noteica papildu izmaksas [42–60] EUR/t apmērā, kas tika atspoguļotas 244. apsvērumā minētajā divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražojuma veidu cenā, kas nerada kaitējumu.

(244)

Uz šāda pamata, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu (sk. 242. apsvērumu) un pēc tam veicot korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pa ražojuma veidiem, Komisija aprēķināja, ka Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma vidējā svērtā cena, kas nerada kaitējumu, ir [5 500–6 200] EUR/t.

(245)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības.

(246)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam (sk. 3.5. iedaļu).

(247)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas attiecīgajā valstī skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(248)

Tomēr, tā kā kaitējuma novēršanai pietiekamās starpības pārsniedza dempinga starpības, Komisija uzskatīja, ka šajā posmā šis aspekts nebija jāizskata.

(249)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:

(250)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(251)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka pieaugošais importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Kaitējums jo īpaši izpaudās kā izteikts ražošanas un pārdošanas apjomu krass samazinājums un peļņas procenta pastāvīga mazināšana šā importa izraisītās cenu nospiešanas dēļ. Ja antidempinga pasākumi netiktu noteikti, tad Savienības ražošanas nozare arī turpmāk būtu nerentabla, tā vēl vairāk apdraudot savu dzīvotspēju. Turpretim pasākumu noteikšana palīdzēs Savienības tirgū atjaunot godīgu konkurenci, tādējādi dodot Savienības ražošanas nozarei iespēju atgūties.

(252)

Komisija tādējādi secināja, ka pasākumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(253)

Šajā antidempinga procedūrā tikai viens importētājs iesniedza daļēju atbildi uz importētājiem aizpildāmās anketas jautājumiem. Tomēr atbildē nebija ne aprakstošas daļas, ne viedokļa. Tomēr uzņēmums ir sniedzis datus, kas liecina, ka tā imports no Ķīnas bija minimāls un finansiālais stāvoklis – ļoti labs.

(254)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumiem nebūs nesamērīgi negatīvas ietekmes uz nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem.

(255)

Neviens no lietotājiem, kas reģistrējās kā ieinteresētā persona, neaizpildīja lietotājiem paredzēto anketu vai neiesniedza nekādu informāciju (izņemot 27. apsvērumā aprakstīto pieprasījumu par izslēgšanu no ražojuma tvēruma) attiecībā uz iespējamo antidempinga pasākumu noteikšanu vai pašu procedūru. Turklāt divi lietotāji, kas nav reģistrēti kā ieinteresētās personas, nosūtīja vēstules, kurās paskaidroja, ka tos un/vai lejupējo ražošanas nozari nelabvēlīgi ietekmēs iespējamie pasākumi, taču nesniedza ne pierādījumus, ne datus.

(256)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumiem nebūs nesamērīgi negatīvas ietekmes uz izmeklējamā ražojuma lietotājiem.

(257)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu, ka pasākumu noteikšana Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes poliamīda dzijas importam nebūtu Savienības interesēs.

(258)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(259)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes poliamīda dzijas importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2.a punktā. Komisija 249. apsvērumā ir secinājusi, ka atbilstošam līmenim, lai novērstu kaitējumu, vajadzētu būt dempinga starpībai.

(260)

Pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(261)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(262)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja ir uzrādīts derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(263)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(264)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(265)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(266)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana būtu jāpārtrauc / vairs nebūtu jāturpina.

(267)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(268)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi. Piezīmes tika saņemtas no Eversun grupas un Highsun grupas.

(269)

Eversun grupa apgalvoja, ka attiecībā uz saistītu tirgotāju Komisija, aprēķinot konkrētas kredīta izmaksas, kas attiecas tikai uz nelielu darījumu skaitu, nav ņēmusi vērā atbilstošos maksājumu termiņus. Šajā sakarā Komisija izlaboja kredīta izmaksu korekciju, tomēr tas neietekmēja Eversun grupas dempinga starpības līmeni.

(270)

Highsun grupa apgalvoja, ka ražotājs Xinhui Dehua Nylon Chips Co., Ltd. nav iekļauts to uzņēmumu sarakstā, attiecībā uz kuriem ierosināti maksājumi, un sniedza dažas citas piezīmes par atsauces vērtības noteikšanu darbaspēkam.

(271)

Attiecībā uz Highsun grupas iesniegto informāciju Komisija izlaboja uzņēmumu sarakstu, augstāk minēto uzņēmumu iekļaujot regulas 1. panta 2. punktā. Highsun grupas pārējās iesniegtās piezīmes attiecās nevis uz aprēķinu precizitāti, bet gan uz metodiku, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu tās attiecīgo dempinga starpību. Tāpēc minētās piezīmes tiks izskatītas kopā ar visu pārējo iesniegto informāciju pēc pagaidu pasākumu publicēšanas.

(272)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(273)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,