Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums būtu jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē https://unece.org/transport/road-transport/status-1958-agreement-and-annexed-regulations.

ANO Noteikumi Nr. 118 – Vienoti noteikumi par atsevišķu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu konstrukcijā izmantoto materiālu degšanas īpašībām un/vai spēju atgrūst degvielu vai smērvielu [2026/535]

Ar visiem grozījumiem līdz

04. sērijas grozījumu 2. papildinājumam – spēkā stāšanās datums: 2025. gada 12. jūnijs

Šis dokuments ir tikai dokumentēšanas rīks. Autentiski un juridiski saistoši teksti ir:

ECE/TRANS/WP.29/2018/24,

ECE/TRANS/WP.29/2021/27,

ECE/TRANS/WP.29/2021/101,

ECE/TRANS/WP.29/2022/121,

ECE/TRANS/WP.29/2024/114,

ECE/TRANS/WP.29/2024/115.

SATURS

Noteikumi

Tvērums

Definīcijas: vispārīgi

Apstiprinājuma pieteikums

Apstiprinājums

I daļa. Transportlīdzekļa tipa apstiprināšana attiecībā uz iekšējā nodalījumā, motora nodalījumā un jebkādā atsevišķā apsildes iekārtas nodalījumā izmantoto sastāvdaļu degšanas īpašībām un attiecībā uz transportlīdzeklī izmantoto elektrības kabeļu un kabeļa uzmavu vai kabeļa vadelementu degšanas īpašībām un/vai motora nodalījumā un jebkādā atsevišķā apsildes iekārtas nodalījumā izmantoto izolācijas materiālu spēju atgrūst degvielu vai smērvielu

II daļa. Sastāvdaļas apstiprinājums attiecībā uz tās degšanas īpašībām un/vai tās spēju atgrūst degvielu vai smērvielu

Tipa pārveidojums un apstiprinājuma paplašinājums

Ražošanas atbilstība

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Ražošanas pilnīga izbeigšana

11.

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses

12.

Pārejas noteikumi

Pielikumi

Transportlīdzekļa informācijas dokuments

Sastāvdaļas informācijas dokuments

Paziņojums (par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu)

Paziņojums (par sastāvdaļas tipa apstiprinājumu)

1. papildinājums.

Papildinājums apstiprinājuma paziņojuma veidlapai Nr. … par sastāvdaļas tipa apstiprinājumu atbilstīgi ANO Noteikumiem Nr. 118

Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojums

Materiālu horizontālās degšanas ātruma noteikšanas tests

Materiālu kušanas īpašību noteikšanas tests

Materiālu vertikālās degšanas ātruma noteikšanas tests

Materiālu spējas atgrūst degvielu vai smērvielu noteikšanas tests

10.

Elektrības kabeļu noturības pret liesmas izplatīšanos noteikšanas tests

1. Darbības joma

1.1.

Šie noteikumi attiecas uz M3 kategorijas II un III klases (1) transportlīdzekļos izmantoto materiālu degšanas īpašībām (uzliesmojamība, degšanas ātrums un kušanas īpašības) un spēju atgrūst degvielu vai smērvielu.

1.1.1.

Pēc ražotāja pieprasījuma šos noteikumus drīkst piemērot arī M3 kategorijas I klases transportlīdzekļiem.

Tipa apstiprinājumu piešķir saskaņā ar:

1.2.

I daļu – transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz iekšējā nodalījumā, motora nodalījumā un jebkādā atsevišķā apsildes iekārtas nodalījumā izmantoto sastāvdaļu degšanas īpašībām un/vai spēju atgrūst degvielu vai smērvielu un attiecībā uz elektrības kabeļu un transportlīdzeklī esošo elektrības kabeļu aizsardzībai izmantoto kabeļa uzmavu vai kabeļa vadelementu degšanas īpašībām;

1.3.

II daļu – sastāvdaļas, kas uzstādīta iekšējā nodalījumā, motora nodalījumā vai jebkādā atsevišķā apsildes iekārtas nodalījumā, apstiprinājums attiecībā uz tās degšanas īpašībām un/vai tās spēju atgrūst degvielu vai smērvielu.

2. Definīcijas: vispārīgi

2.1.

“Ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas tipa apstiprinātājas iestādes priekšā ir atbildīga par visiem tipa apstiprināšanas procesa aspektiem un par ražošanas atbilstības nodrošināšanu. Nav būtiski, vai šī fiziskā vai juridiskā persona ir tieši iesaistīta visos tā transportlīdzekļa vai sastāvdaļas izgatavošanas posmos, ko pakļauj apstiprināšanas procesam.

2.2.

“Iekšējais nodalījums” ir jebkāds pasažieriem, vadītājiem un/vai apkalpei paredzēts nodalījums, ko ierobežo šādas uz iekšpusi vērstas virsmas.

griesti;

grīda;

c)	priekšējā, aizmugures un sānu siena;

durvis;

e)	ārējais stiklojums.

2.3.

“Motora nodalījums” ir nodalījums, kurā uzstādīts motors un kurā var būt uzstādīts iekšdedzes sildītājs.

2.4.

“Atsevišķs apsildes iekārtas nodalījums” ir iekšdedzes sildītāja nodalījums, kas atrodas ārpus iekšējā nodalījuma un motora nodalījuma.

2.5.

“Ražošanas materiāli” ir ražojumi liela apjoma materiālu (piem., polsterējuma ruļļu) vai iepriekš sagatavotu sastāvdaļu veidā, ko piegādā ražotājam iekļaušanai transportlīdzeklī, kas apstiprināts atbilstīgi šiem noteikumiem, vai darbnīcai, kur tos izmanto transportlīdzekļu uzturēšanas vai remonta uzņēmējdarbībā.

2.6.

“Sēdeklis” ir tāda struktūra ar apdari, kura var būt vai nebūt integrēta transportlīdzekļa struktūrā un kurā paredzēts sēdēt vienam pieaugušam cilvēkam. Šis termins aptver kā atsevišķu sēdekli, tā sola daļu, kur paredzēts sēdēt vienam pieaugušam cilvēkam.

2.7.

“Sēdekļu grupa” ir vai nu sola veida sēdeklis, vai atsevišķi, taču blakus esoši sēdekļi (t. i., viena sēdekļa priekšējiem stiprinājumiem atrodoties vienā līnijā ar otra sēdekļa aizmugurējiem stiprinājumiem vai uz priekšu no tiem un vienā līnijā ar otra sēdekļa priekšējiem stiprinājumiem vai aiz tiem) un kur sēž viens vai vairāki pieauguši cilvēki.

2.8.

“Sols” ir tāda struktūra ar apdari, kurā paredzēts sēdēt vairāk nekā vienam pieaugušam cilvēkam.

2.9.

“Vertikālā stāvoklī uzstādīts materiāls” ir materiāli, kas uzstādīti transportlīdzekļa iekšējā nodalījumā, motora nodalījumā un jebkādā atsevišķā apsildes iekārtas nodalījumā tā, ka to slīpums attiecībā pret horizontāli pārsniedz 15 procentus pie transportlīdzekļa masas nokomplektētā stāvoklī un tam atrodoties uz līdzenas un horizontālas virsmas.

2.10.

“Elektrības kabelis” ir viendzīslas vai vairākdzīslu kabelis, attiecīgā gadījumā – ar apvalku, ekranēts un neekranēts, diviem vai vairāk vadiem esot blakus un salīmētiem, savītiem vai sapītiem kopā, tostarp vadi, kas veido vienu mezglu, padarot iespējamu elektrisku signālu pārvadi no vienas ierīces uz otru.

2.11.

“Kabeļa uzmava” ir jebkāda sastāvdaļa, kas apvieno atsevišķus kabeļus vairākdzīslu kabelī vai elektrības vadu grīstē.

2.12.

“Kabeļa vadelements” ir jebkāda sastāvdaļa, kas pārklāj elektriskos kabeļus, lai vadītu vai virzītu kabeļus (piem., caurules, kanāli, kabeļtuneļi) vai piestiprinātu elektriskos kabeļus transportlīdzeklim.

3. Apstiprinājuma pieteikums

3.1.

Pieteikumu transportlīdzekļa vai sastāvdaļas tipa apstiprinājumam atbilstīgi šiem noteikumiem iesniedz ražotājs.

3.2.

Tam pievieno 1. pielikumā vai 2. pielikumā parādītajam paraugam atbilstošu informācijas dokumentu.

3.3.

Par tipa apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam iesniedz:

3.3.1.

transportlīdzekļa apstiprināšanas gadījumā: apstiprināmo tipu reprezentējošu transportlīdzekli;

3.3.2.

jau apstiprināta tipa sastāvdaļu gadījumā: transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno attiecīgo daļu tipa apstiprinājuma numuru un ražotāja tipa apzīmējumu sarakstu;

3.3.3.

sastāvdaļu bez tipa apstiprinājuma gadījumā:

3.3.3.1.

apstiprināmo tipu reprezentējošajos transportlīdzekļos izmantoto sastāvdaļu paraugus, kuru skaits norādīts 6. līdz 9. pielikumā;

3.3.3.2.

turklāt vienu paraugu tehniskajam dienestam iesniedz turpmāku atsauču vajadzībām;

3.3.3.3.

tādām ierīcēm kā sēdekļi, aizkari, starpsienas utt. – 3.3.3.1. punktā norādītos paraugus un vienu nokomplektētu ierīci, kā minēts iepriekš.

3.3.3.4.

Paraugus skaidri un neizdzēšami marķē ar pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi un tipa apzīmējumu.

4. Apstiprinājums

4.1.

Ja apstiprināšanai atbilstīgi šiem noteikumiem iesniegtais tips atbilst šo noteikumu attiecīgajai(-ām) daļai(-ām), piešķir tipa apstiprinājumu.

4.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 04, kas atbilst 04. grozījumu sērijai) norāda grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos svarīgākos tehniskos grozījumus, kas līdz apstiprinājuma izdošanai izdarīti šajos noteikumos. Viena un tā pati Nolīguma puse nepiešķir vienu un to pašu numuru citam transportlīdzekļa vai sastāvdaļas tipam, kā noteikts šajos noteikumos.

4.3.

Paziņojumu par tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem nosūta šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm, izmantojot vienam no šo noteikumu 3. vai 4. pielikumā dotajiem paraugiem atbilstošu veidlapu.

4.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tipam, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, liek starptautiski atzītu apstiprinājuma marķējuma zīmi, ko veido:

4.4.1.

aplis, kas aptver burtu “E” un tam līdzās esošo tās valsts pazīšanas numuru, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

4.4.2.

šo noteikumu numurs, kam seko burts “R”, “I”, kas norāda šo noteikumu I daļu, domuzīme un apstiprinājuma numurs – pa labi no 4.4.1. punktā norādītā apļa.

4.4.3.

Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem Nolīgumam pievienotiem noteikumiem, valstī, kurā apstiprinājums piešķirts atbilstīgi šiem noteikumiem, 4.4.1. punktā noteiktais simbols nav jāatkārto; šādā gadījumā noteikumu numurus, atbilstīgi kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.4.3.1.

Ja sastāvdaļa atbilst sastāvdaļas tipam, kas apstiprināts atbilstīgi vieniem vai vairākiem citiem Nolīgumam pievienotiem noteikumiem valstī, kurā apstiprinājums piešķirts atbilstīgi šiem noteikumiem, 4.4.1. punktā noteiktais simbols nav obligāti jāatkārto; šādā gadījumā šo noteikumu un apstiprinājuma numurus un papildu simbolus no visiem tiem noteikumiem, atbilstīgi kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, izvieto vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.4.4.

Apstiprinājuma marķējuma zīmei jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.

4.4.5.

Apstiprinājuma marķējuma zīmi liek ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

4.5.

Ražošanas materiāli nav obligāti atsevišķi jāmarķē. Tomēr iepakojumu, kurā tie tiek piegādāti, marķē ar starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, ko veido:

4.5.1.

aplis, kas aptver burtu “E” un tam līdzās esošo tās valsts pazīšanas numuru, kura piešķīrusi apstiprinājumu2;

4.5.2.

šo noteikumu numurs, kam seko burts “R”, “II”, kas norāda šo noteikumu II daļu, domuzīme un apstiprinājuma numurs – pa labi no 4.5.1. punktā norādītā apļa;

4.5.3.

apļa tuvumā:

4.5.3.1.

simboli, kas norāda virzienu, kurā materiālu drīkst uzstādīt:

↔

horizontālā virzienā (sk. 6.2.1. punktu);

↕

vertikālā virzienā (sk. 6.2.3. un 6.2.4. punktu);

horizontālā un vertikālā virzienā (sk. 6.2.1., 6.2.3. un 6.2.4. punktu);

4.5.3.2.

simbols “V”, kas norāda, ka materiāls atbilst 6.2.2. punkta prasībām.

4.5.4.

Apstiprinājuma marķējuma zīmei jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.

4.6.

Sastāvdaļas drīkst marķēt ar 4.5. punktā noteikto apstiprinājuma marķējuma zīmi.

4.6.1.

Ja tādas pabeigtas sastāvdaļas kā sēdekļi, starpsienas, bagāžas plaukti utt. ir marķēti, marķējumā iekļauj simbolu “CD”, kas norāda, ka sastāvdaļa ir apstiprināta kā pabeigta ierīce.

4.7.

Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojuma piemēri doti šo noteikumu 5. pielikumā.

5. I daļa. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz iekšējā nodalījumā, motora nodalījumā un jebkādā atsevišķā apsildes iekārtas nodalījumā izmantoto sastāvdaļu degšanas īpašībām un attiecībā uz transportlīdzeklī izmantoto elektrības kabeļu un kabeļa uzmavu vai kabeļa vadelementu degšanas īpašībām un/vai motora nodalījumā un jebkādā atsevišķā apsildes iekārtas nodalījumā izmantoto izolācijas materiālu spēju atgrūst degvielu vai smērvielu

5.1.

Definīcija

Šo noteikumu I daļā:

5.1.1.

“transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā ražotāja tipa apzīmējums.

5.2.

Specifikācijas

5.2.1.

Materiāliem iekšējā nodalījumā un ne vairāk kā 13 mm ārpus tā, motora nodalījuma materiāliem, jebkāda atsevišķa apsildes iekārtas nodalījuma materiāliem un elektrības kabeļiem, kabeļa uzmavām vai kabeļa vadelementiem, kas izmantoti transportlīdzeklī, kura tips tiek apstiprināts, jāatbilst šo noteikumu II daļas prasībām.

5.2.2.

Materiālus un/vai iekārtas, ko izmanto iekšējā nodalījumā, motora nodalījumā un jebkādā atsevišķā apsildes iekārtas nodalījumā un/vai ierīcēs, kuras apstiprinātas kā sastāvdaļas, transportlīdzeklī izmantotos elektrības kabeļus un kabeļa uzmavas vai kabeļa vadelementus uzstāda tā, lai mazinātu liesmu rašanās un izplatīšanās risku.

5.2.3.

Šādus materiālus un/vai iekārtas uzstāda tikai atbilstoši to paredzētajam lietojumam un tiem veiktajam(-ajiem) testam(-iem) (sk. 6.2.1., 6.2.2., 6.2.3., 6.2.4., 6.2.5., 6.2.6. un 6.2.7. punktu), jo īpaši saistībā ar to degšanas un kušanas īpašībām (horizontālā/vertikālā virzienā) un/vai to spēju atgrūst degvielu vai smērvielu.

5.2.4.

Jebkādas līmvielas, kuras izmanto iekšējā materiāla stiprināšanai pie tā balststruktūras, nedrīkst, cik tas iespējams, pastiprināt materiāla degšanas īpašības.

5.2.4.1.

Uzskata, ka atsevišķi materiāli, kuri atbilst attiecīgajām 6.2.1.–6.2.7. punkta prasībām un kuri ir kopā savienoti ar līmvielu, kas nepastiprina degšanas īpašības, atbilst prasībām kā salikts materiāls. Informācijas dokumentā, kas noteikts 2. pielikumā, jābūt uzskaitītām līmvielām, kuras var izmantot, nelabvēlīgi neietekmējot materiāla degšanas īpašības.

5.2.4.2.

Ja līmvielu, kas 2. pielikuma 5.1. punktā nav deklarēta kā iekšēja materiāla degšanas īpašības nelabvēlīgi neietekmējoša, izmanto iekšēja materiāla stiprināšanai pie tā balststruktūras, šāds materiāls jātestē kopā ar līmvielu un iespējamo balststruktūru.

6. II daļa: sastāvdaļas apstiprinājums attiecībā uz tās degšanas īpašībām un/vai tās spēju atgrūst degvielu vai smērvielu

6.1.

Definīcijas

Šo noteikumu II daļā izmanto šādas definīcijas.

6.1.1.

“Sastāvdaļas tips” ir sastāvdaļas, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

6.1.1.1.

ražotāja tipa apzīmējums;

6.1.1.2.

paredzētais lietojums (sēdekļu apdare, griestu apšuvums, izolācija utt.);

6.1.1.3.

pamatmateriāls(-i) (piem., vilna, plastmasa, gumija, jaukti materiāli);

6.1.1.4.

slāņu skaits saliktu materiālu gadījumā un

6.1.1.5.

citi raksturlielumi, ciktāl tie vērā ņemami ietekmē šajos noteikumos noteikto veiktspēju.

6.1.2.

“Degšanas ātrums” ir saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu un/vai 8. pielikumu izmērītā nodegušā posma garuma attiecība pret laiku, kurā attiecīgais posms ir nodedzis. To izsaka milimetros minūtē.

6.1.3.

“Salikts materiāls” ir materiāls, ko veido vairāki līdzīgu vai atšķirīgu materiālu slāņi, kuru virsmas cieši savienotas kopā, izmantojot sakausēšanu, līmēšanu, sapresēšanu, metināšanu u. c. Ja dažādu materiālu savienojums nav vienlaidu (piemēram, sašujot, ar augstfrekvences metināšanu, kniedēšanu), šādus materiālus neuzskata par saliktiem materiāliem.

6.1.4.

“Redzamā virsma” ir materiāla virsma, kas vērsta uz pasažieru nodalījumu, motora nodalījumu un jebkāda atsevišķa apsildes iekārtas nodalījumu, kad materiāls ir uzstādīts transportlīdzeklī.

6.1.5.

“Apdare” ir iekšējā polsterējuma un virsmas apdares materiāla kombinācija, kas kopā veido sēdekļa rāmja aizpildījumu.

6.1.6.

“Iekšējais apšuvums” ir materiāls(-i), kas (kopā) veido griestu, sienu vai grīdas virsmas apdari un pamatu.

6.1.7.

“Izolācijas materiāls(-i)” ir materiāls(-i), ko izmanto konduktīvās, starojuma un konvektīvās siltumpārneses mazināšanai un motora, un jebkāda atsevišķa apsildes iekārtas nodalījuma skaņas izolācijai.

6.1.8.

“Spēja atgrūst degvielu vai smērvielu” ir materiālu spēja atgrūst degvielu vai smērvielu, to mērot saskaņā ar šo noteikumu 9. pielikumu.

6.1.9.

“Plastmasas stiklojums” ir stiklojuma materiāls, kas kā būtisku sastāvdaļu satur vienu vai vairākas organiska polimēra vielas ar lielu molekulmasu, ir ciets pabeigtā stāvoklī un kādā no pabeigtu lietu ražošanas vai apstrādes posmiem var tikt formēts plūsmā.

6.2.

Specifikācijas

6.2.1.

Šo noteikumu 6. pielikumā aprakstītajam testam pakļauj šādus materiālus:

a)	materiālu(-us) un saliktu(-us) materiālu(-us), kas iekšējā nodalījumā ir uzstādīts(-i) horizontālā stāvoklī, un

b)	izolācijas materiālu(-us), kas motora nodalījumā un jebkādā atsevišķā apsildes iekārtas nodalījumā uzstādīts(-i) horizontālā stāvoklī.

Testa rezultātu uzskata par apmierinošu, ja, ņemot vērā vissliktākos testa rezultātus, horizontālas degšanas ātrums nepārsniedz 100 mm/min vai ja liesma nodziest pirms pēdējā mērījumu punkta.

Materiālus, kas atbilst 6.2.3. punkta prasībām, uzskata par atbilstīgiem šā punkta prasībām.

6.2.2.

Šo noteikumu 7. pielikumā aprakstītajam testam pakļauj šādus materiālus:

a)	materiālu(-us) un saliktu(-us) materiālu(-us), kas uzstādīts(-i) vairāk nekā 500 mm virs sēdekļa spilvena un transportlīdzekļa griestos;

b)	izolācijas materiālu(-us), kas uzstādīts(-i) motora nodalījumā un jebkādā atsevišķā apsildes iekārtas nodalījumā.

Testa rezultātu uzskata par apmierinošu, ja, ņemot vērā vissliktākos testa rezultātus, neveidojas neviens piliens, kas aizdedzina vati.

6.2.3.

Šo noteikumu 8. pielikumā aprakstītajam testam pakļauj šādus materiālus:

a)	materiālu(-us) un saliktu(-us) materiālu(-us), kas iekšējā nodalījumā uzstādīts(-i) vertikālā stāvoklī;

b)	izolācijas materiālu(-us), kas motora nodalījumā un jebkādā atsevišķā apsildes iekārtas nodalījumā uzstādīts(-i) vertikālā stāvoklī.

Testa rezultātu uzskata par apmierinošu, ja, ņemot vērā vissliktākos testa rezultātus, vertikālās degšanas ātrums nepārsniedz 100 mm/min vai ja liesma nodziest, pirms ir iznīcināts viens no pirmajiem marķējuma diegiem.

6.2.4.

Materiālus, kuru vidējā CFE (kritiskā siltumplūsma pie apdzēšanas) vērtība ir lielāka nekā vai vienāda ar 20 kW/m2, testējot saskaņā ar ISO 5658-2 (3), uzskata par atbilstošiem 6.2.2. un 6.2.3. punkta prasībām, ja, ņemot vērā vissliktākos testa rezultātus, netiek novēroti degoši pilieni.

6.2.5.

Visu(-us) izolācijas materiālu(-us), kas uzstādīts(-i) motora nodalījumā un jebkādā atsevišķā apsildes iekārtas nodalījumā, pakļauj šo noteikumu 9. pielikumā aprakstītajam testam.

Testa rezultātu uzskata par apmierinošu, ja, ņemot vērā vissliktākos testa rezultātus, testa parauga masas pieaugums nepārsniedz 1 g.

Tehnisku iemeslu dēļ nepieciešami padziļinājumi, piem., caurulēm vai struktūras elementiem, kuriem jāiet cauri materiālam, ir atļauti, ja tiek saglabāta aizsardzība (piem., hermētiķis, lente…).

6.2.6.

Jebkādu transportlīdzeklī izmantotu elektrības kabeli, kura garums pārsniedz 100 mm, pakļauj šo noteikumu 10. pielikumā aprakstītajam liesmas izplatīšanās noturības testam. Kā alternatīvu šo prasību izpildei drīkst piemērot ISO standarta 6722–1:2011 5.22. punktā aprakstīto testa procedūru. Sastāvdaļu testa ziņojumi un apstiprinājumi, kas iegūti saskaņā ar ISO 6722:2006 12. punktu, saglabā derīgumu.

Pakļaušanu testa liesmai izbeidz:

viendzīslas kabeļiem:

a)	kad vads kļūst redzams vai

b)	pēc 15 s kabeļiem, kuru vada izmērs ir mazāks nekā vai vienāds ar 2,5 mm2, un

c)	pēc 30 s kabeļiem, kuru vada izmērs ir lielāks nekā 2,5 mm2,

vai

apvalkotiem, ekranētiem un neekranētiem vienas vai vairāku dzīslu kabeļiem, kuru vadu kopējais izmērs ir mazāks nekā vai vienāds ar 15 mm2:

a)	kad vads kļūst redzams vai pēc 30 s visiem kabeļiem, vadoties pēc tā, kas notiek ātrāk,

vai

apvalkotiem, ekranētiem un neekranētiem vienas vai vairāku dzīslu kabeļiem, kuru vadu kopējais izmērs ir lielāks nekā 15 mm2:

a)	attiecīgā gadījumā saskaņā ar 1) vai 2).

Elektrības kabeļus saskaņā ar 2) drīkst testēt vai nu kopumā, vai atsevišķi.

Elektrības kabeļus saskaņā ar 3) testē atsevišķi.

Testa rezultātu uzskata par apmierinošu, ja, ņemot vērā vissliktākos testa rezultātus, izolācijas materiāla degšanas liesma nodziest 70 sekunžu laikā un vismaz 50 mm izolācijas testa parauga augšpusē paliek nesadeguši.

6.2.7.

Jebkādas kabeļa uzmavas vai kabeļa vadelementus, kuru garums pārsniedz 100 mm, pakļauj testam, lai noteiktu materiālu degšanas ātrumu, kā norādīts 8. pielikumā. Testa rezultātu uzskata par apmierinošu, ja, ņemot vērā vissliktākos testa rezultātus, vertikālās degšanas ātrums nepārsniedz 100 mm/min vai ja liesma nodziest, pirms ir iznīcināts viens no pirmajiem marķējuma diegiem.

6.2.8.

Šo noteikumu 6. līdz 8. pielikumā aprakstītie testi nav obligāti šādiem materiāliem:

6.2.8.1.

daļām, kas izgatavotas no metāla vai stikla; daļas, kas izgatavotas no plastmasas stiklojuma, šajā atbrīvojumā nav ietvertas.

6.2.8.2.

katram atsevišķam sēdekļa piederumam, kura nemetālisko materiālu masa ir mazāka nekā 200 g. Ja šo piederumu nemetālisko materiālu kopējā masa pārsniedz 400 g katram sēdeklim, tad testē katru materiālu;

6.2.8.3.

elementiem, kuru virsmas laukums vai tilpums nepārsniedz attiecīgi:

6.2.8.3.1.

100 cm2 vai 40 cm3 elementiem, kuri pievienoti atsevišķai sēdvietai;

6.2.8.3.2.

300 cm2 vai 120 cm3 sēdekļu rindai un, maksimāli, uz iekšējā nodalījuma iekšpuses vienu lineāro metru tiem elementiem, kuri izvietoti pa transportlīdzekli un nav pievienoti atsevišķai sēdvietai;

6.2.8.4.

elementiem, no kuriem nav iespējams iegūt noteikto izmēru paraugu, kā norādīts 6. pielikuma 3.1. punktā, 7. pielikuma 3. punktā un 8. pielikuma 3.1. punktā.

7. Tipa pārveidojums un apstiprinājuma paplašinājums

7.1.

Par katru transportlīdzekļa vai sastāvdaļas tipa pārveidojumu attiecībā uz šiem noteikumiem ziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas apstiprinājusi transportlīdzekļa vai sastāvdaļas tipu. Iestāde tad drīkst vai nu:

7.1.1.

uzskatīt, ka veiktajiem pārveidojumiem nevarētu būt vērā ņemamas negatīvas ietekmes un ka transportlīdzeklis vai sastāvdaļas joprojām atbilst prasībām, vai

7.1.2.

pieprasīt jaunu testa ziņojumu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

7.2.

Apstiprinājuma apliecinājumu vai atteikumu, norādot izmaiņas, saskaņā ar iepriekš 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm.

7.3.

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas izdod apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir sērijas numuru katrai paziņojuma veidlapai, kas sagatavota šādam paplašinājumam, un par to informē pārējās šos noteikumus piemērojošās 1958. gada Nolīguma puses, izmantojot šo noteikumu 3. pielikumā vai 4. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu.

8. Ražošanas atbilstība

Ražošanas atbilstības procedūrām jāatbilst Nolīguma 1. pielikumā (E/ECE/TRANS/505/Rev.3) noteiktajām, ievērojot šādas prasības.

8.1.

Atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprinātus transportlīdzekļus/sastāvdaļas ražo tā, lai tie atbilstu apstiprinātajam tipam, izpildot šo noteikumu attiecīgās(-o) daļas(-u) prasības.

8.2.

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā drīkst verificēt atbilstības kontroles metodes, ko piemēro katrā ražotnē. Šādu verifikāciju normāls biežums ir viena reize divos gados.

9. Sankcijas par ražošanas neatbilstību

9.1.

Atbilstīgi šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa/sastāvdaļas tipa apstiprinājumu drīkst anulēt, ja netiek izpildītas iepriekš noteiktās prasības.

9.2.

Ja šos noteikumus piemērojošā Nolīguma puse anulē tās iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to informē citas šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses, izmantojot šo noteikumu 3. pielikumā vai 4. pielikumā norādītajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu.

10. Ražošanas pilnīga izbeigšana

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz ražot atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprinātu transportlīdzekļa tipu, tas attiecīgi informē tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Saņēmusi attiecīgo paziņojumu, minētā iestāde par to informē citas šos noteikumus piemērojošās 1958. gada Nolīguma puses, izmantojot šo noteikumu 3. pielikumā vai 4. pielikumā norādītajam paraugam atbilstošu paziņojuma veidlapu.

11. Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses

Šos noteikumus piemērojošās 1958. gada Nolīguma puses paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumus un adreses, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu vai anulēšanu.

12. Pārejas noteikumi

12.1.

No 01. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās datuma neviena Nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, kas grozīti ar 01. sērijas grozījumiem.

12.2.

Pēc 24 mēnešiem kopš 01. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās datuma Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips vai sastāvdaļas tips atbilst šo noteikumu prasībām, kuri grozīti ar 01. sērijas grozījumiem.

12.3.

Pēc 60 mēnešiem kopš 01. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās datuma Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, drīkst atteikt pirmo nacionālo vai reģionālo reģistrāciju (pirmo ekspluatācijas uzsākšanu) tādam transportlīdzeklim, kurš neatbilst šo noteikumu prasībām, kuri grozīti ar 01. sērijas grozījumiem.

12.4.

Pat pēc šo noteikumu 01. sērijas grozījumu spēkā stāšanās datuma sastāvdaļu apstiprinājumi atbilstīgi šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem paliek spēkā, un Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina tos pieņemt.

12.5.

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, neatsaka paplašinājumu piešķiršanu apstiprinājumiem, kas piešķirti atbilstīgi šo noteikumu 00. sērijas grozījumiem.

12.6.

No 02. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās datuma neviena Nolīguma puse, kuras piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, kas grozīti ar 02. sērijas grozījumiem.

12.7.

Pēc 48 mēnešiem kopš 02. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās datuma Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais sastāvdaļas tips atbilst šo noteikumu prasībām, kas grozīti ar 02. sērijas grozījumiem.

12.8.

Pēc 60 mēnešiem kopš 02. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās datuma Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu prasībām, kas grozīti ar 02. sērijas grozījumiem.

12.9.

Pēc 96 mēnešiem kopš 02. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās datuma Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, drīkst atteikt pirmo nacionālo reģistrāciju (pirmo ekspluatācijas uzsākšanu) tādam transportlīdzeklim, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, kas grozīti ar 02. sērijas grozījumiem.

12.10.

Pat pēc šo noteikumu 02. sērijas grozījumu spēkā stāšanās datuma sastāvdaļu apstiprinājumi atbilstīgi šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem paliek spēkā, un Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina tos pieņemt.

12.11.

No 03. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās datuma neviena Nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, kas grozīti ar 03. sērijas grozījumiem.

12.12.

No 2019. gada 1. septembra Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips vai sastāvdaļas tips atbilst šo noteikumu prasībām, kas grozīti ar 03. sērijas grozījumiem.

12.13.

No 2021. gada 1. septembra Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, drīkst atteikt pirmo nacionālo reģistrāciju (pirmo ekspluatācijas uzsākšanu) tādam transportlīdzeklim, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, kas grozīti ar 03. sērijas grozījumiem.

12.14.

Pat pēc šo noteikumu 03. sērijas grozījumu spēkā stāšanās datuma sastāvdaļu apstiprinājumi atbilstīgi šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem paliek spēkā, un Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina tos pieņemt.

12.15.

No 04. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās datuma neviena Nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, kas grozīti ar 04. sērijas grozījumiem.

12.16.

No 2023. gada 1. septembra Nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, nav pienākuma pieņemt transportlīdzekļa vai sastāvdaļas tipa apstiprinājumus atbilstīgi iepriekšējo sēriju grozījumiem, kas pirmo reizi izdoti pēc 2023. gada 1. septembra.

12.17.

Līdz 2025. gada 1. septembrim Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, pieņem transportlīdzekļa vai sastāvdaļas tipa apstiprinājumus atbilstīgi iepriekšējo sēriju grozījumiem, kas pirmo reizi izdoti pirms 2023. gada 1. septembra.

12.18.

No 2025. gada 1. septembra Nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, nav pienākuma pieņemt transportlīdzekļa vai sastāvdaļas tipa apstiprinājumus atbilstīgi iepriekšējo sēriju grozījumiem.

12.19.

Neatkarīgi no 12.16.–12.18. punkta Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina pieņemt tipa apstiprinājumus un piešķirt paplašinājumus apstiprinājumiem atbilstīgi šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem attiecībā uz transportlīdzekļiem vai sastāvdaļām, kuras ar 04. sērijas grozījumiem ieviestās izmaiņas neskar.

(1) Kā definēts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), dokumenta ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.7, 2. punkts –

https://unece.org/transport/vehicle-regulations/wp29/resolutions.

(2) 1958. gada Nolīguma pušu pazīšanas numuri ir reproducēti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokumentā ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.7, Annex 3 – https://unece.org/transport/vehicle-regulations/wp29/resolutions.

(3) ISO 5658-2:2006 Ugunsreakcijas testi. Liesmas izplatīšanās. 2. daļa: Sāniskā liesmas izplatīšanās pa celtniecības un transportlīdzekļu elementiem vertikālā stāvoklī.

6. PIELIKUMS

Materiālu horizontālās degšanas ātruma noteikšanas tests

Paraugu ņemšana un principi

1.1.

Izotropa materiāla gadījumā testu veic pieciem paraugiem, neizotropa materiāla gadījumā – desmit paraugiem (pieci katram virzienam).

1.2.

Paraugus ņem no testējamā materiāla. Materiāliem, kam dažādos materiāla virzienos ir atšķirīgi degšanas ātrumi, testu veic katram virzienam. Paraugus ņem un testa aparatūrā ievieto tā, lai tiktu izmērīts lielākais degšanas ātrums. Ja materiāla piegādi uzdod pēc platuma, izgriež vismaz 500 mm garu gabalu visā platumā. No tā ņem paraugus vismaz 100 mm attālumā no materiāla malas un tā, lai paraugu ņemšanas vietas cita no citas atrastos vienādā attālumā. Tāpat paraugus ņem no pabeigtiem ražojumiem, ja to pieļauj ražojuma forma. Ja ražojuma biezums pārsniedz 13 mm, tad ar mehāniskas apstrādes paņēmieniem to samazina līdz 13 mm no tās puses, kas nav vērsta pret attiecīgo nodalījumu (iekšējo, motora vai atsevišķu apsildes iekārtas nodalījumu). Ja tas nav iespējams, tad, saskaņojot ar tehnisko dienestu, testu veic ar sākotnējā biezuma materiālu, to norādot testa ziņojumā.

Saliktus materiālus (sk. 6.1.3. punktu) testē tā, it kā tie būtu viendabīgas uzbūves. Ja materiālus veido uzklāti slāņi ar dažādu sastāvu un ja šie materiāli nav salikti materiāli, atsevišķi testē visus slāņus līdz 13 mm biezumam no tās virsmas puses, kura vērsta pret attiecīgo nodalījumu.

1.3.

Paraugu horizontāli notur U formas turētājā un 15 sekundes pakļauj noteiktas liesmas iedarbībai degkamerā, liesmai iedarbojoties uz parauga brīvo galu. Testā nosaka, vai liesma nodziest un kad, vai nosaka laiku, kādā uguns izplatās noteiktā attālumā.

Aparatūra

2.1.

Degkamera (1. attēls), vēlams no nerūsošā tērauda un ar 2. attēlā norādītajiem izmēriem. Kameras priekšpusē ir ugunsizturīgs novērošanas logs, kas var aizņemt visu kameras priekšpusi un var būt konstruēts kā piekļuves panelis.

Kameras apakšā ir ventilācijas atveres, un augšā ir ventilācijas sprauga visapkārt. Degkamera ir novietota uz četriem 10 mm augstiem balstiem.

Kameras vienā galā drīkst būt atvere, lai kamerā ievietotu turētājā nostiprinātu paraugu; pretējā galā ir atvere gāzes pievada līnijai. Izkusušo materiālu uztver pannā (sk. 3. attēlu), kas novietota kameras apakšā starp ventilācijas atverēm, neaizsedzot nevienu ventilācijas atveri.

1. attēls

Degkameras ar parauga turētāju un pilienu uztvērēju piemērs

2. attēls

Degkameras piemērs

(izmēri milimetros)

3. attēls

Tipisks pilienu uztvērējs

(izmēri milimetros)

2.2.

Parauga turētājs, kas sastāv no divām U formas metāla plāksnēm vai nekorodējoša materiāla rāmjiem. Izmēri doti 4. attēlā.

Parauga stabilai turēšanai apakšējā plāksnē ir tapas un augšējā – attiecīgas atveres. Tapas kalpo arī par mērījuma punktiem degšanas attāluma sākumā un beigās.

Nodrošina balstu 0,25 mm diametra karstumizturīgu stiepļu formā, kuras šķērso apakšējo U formas rāmi ar 25 mm intervālu (sk. 5. attēlu).

Paraugu apakšdaļas plaknei jāatrodas 178 mm virs grīdas plāksnes. Attālumam no paraugu turētāja priekšējās malas līdz kameras galam ir jābūt 22 mm; attālumam no paraugu turētāja garākajām malām līdz kameras malām ir jābūt 50 mm (visi iekšējie izmēri). (skat. 1. un 2. attēlu.)

4. attēls

Parauga turētāja piemērs

(izmēri milimetros)

5. attēls

No vadiem veidotā balsta U formas apakšējā rāmja konstrukcijas fragmenta piemērs

(izmēri milimetros)

2.3.

Gāzes deglis

Nelielo uguns avotu nodrošina Bunzena deglis, kura iekšējais diametrs ir 9,5±0,5 mm. Tas ir novietots testa kamerā tā, ka sprauslas centrs atrodas 19 mm zem parauga brīvā gala apakšējās malas centra (sk. 2. attēlu).

2.4.

Testa gāze

Deglim pievadītās gāzes siltumspēja ir aptuveni 38 MJ/m3 (piemēram, dabasgāze).

2.5.

Vismaz 110 mm gara metāla ķemme ar septiņiem līdzi astoņiem noapaļotiem zariem uz katriem 25 mm.

2.6.

Hronometrs ar precizitāti 0,5 sekundes.

2.7.

Velkmes skapis. Degkameru drīkst ievietot velkmes skapī ar nosacījumu, ka tā iekšējais tilpums ir vismaz 20 reizes, bet ne vairāk kā 110 reizes lielāks nekā degkameras tilpums, un ar nosacījumu, ka velkmes skapja augstums, platums vai garums nepārsniedz pārējo divu dimensiju izmērus vairāk kā 2,5 reizes. Pirms testa izmēra vertikālās gaisa plūsmas ātrumu velkmes skapī 100 mm attālumā pirms un aiz degkameras galīgās atrašanās vietas. Tam jābūt starp 0,10 un 0,30 m/s, lai izvairītos no iespējamā diskomforta, ko operatoram varētu radīt degšanas produkti. Ir iespējams izmantot velkmes skapi ar dabisko ventilāciju un atbilstīgu gaisa plūsmas ātrumu.

Paraugi

3.1.

Forma un izmēri

3.1.1.

Paraugu forma un izmēri doti 6. attēlā. Parauga biezums atbilst testējamā ražojuma biezumam. Tas nedrīkst būt lielāks kā 13 mm. Ja parauga ņemšana to pieļauj, parauga šķērsgriezumam visā garumā jābūt nemainīgam.

6. attēls

Paraugs

(izmēri milimetros)

3.1.2.

Ja ražojuma forma un izmēri neļauj iegūt norādītā izmēra paraugu, jāievēro šādi minimālie izmēri:

a)	3 līdz 60 mm platu paraugu garumam ir jābūt 356 mm. Šādā gadījumā materiālu testē ražojuma platumā;

b)	60 līdz 100 mm platu paraugu garumam ir jābūt vismaz 138 mm. Šādā gadījumā potenciālais degšanas attālums atbilst parauga garumam, mērījumam sākoties pirmajā mērīšanas punktā.

3.2.

Kondicionēšana

Paraugus kondicionē vismaz 24 stundas, bet ne ilgāk kā septiņas dienas 23 °C ± 2 °C temperatūrā un 50 ± 5 procentu relatīvajā mitrumā, un šādos apstākļos tos notur līdz pat testēšanai.

3.1.3.

Testa ziņojumā norāda parauga izmēru.

Procedūra

4.1.

Paraugus ar plūksnainu vai uzkārstu virsmu novieto uz līdzenas virsmas un ar ķemmi (2.5. punkts) divreiz izķemmē pretēji kārsuma virzienam.

4.2.

Paraugu ievieto parauga turētājā (2.2. punkts) tā, lai iedarbībai pakļautā puse būtu vērsta lejup pret liesmu.

4.3.

Iestata gāzes liesmu 38 mm garumā, izmantojot atzīmi degkamerā, degļa gaisa pievadam esot slēgtam. Pirms pirmā testa sākšanas liesmas stabilizācijai degli dedzina vismaz vienu minūti.

4.4.

Parauga turētāju iestumj degkamerā tā, lai parauga gals būtu pakļauts liesmas iedarbībai, un pēc 15 sekundēm pārtrauc gāzes plūsmu.

4.5.

Degšanas laika mērījumu sāk brīdī, kad liesmas apakšējā daļa šķērso pirmo mērījumu punktu. Novēro liesmas izplatīšanos parauga ātrāk degošajā pusē (augšējā vai apakšējā).

4.6.

Degšanas laika mērījums ir pabeigts, kad liesma sasniegusi pēdējo mērījumu punktu vai nodziest, nesasniegusi pēdējo mērījumu punktu. Ja liesma pēdējo mērījumu punktu nesasniedz, mēra nodegušo attālumu līdz vietai, kurā liesma nodzisa. Nodegušais attālums ir parauga sabrukusī daļa, kur degšanas rezultātā iznīcināta virsma vai iekšpuse.

4.7.

Ja paraugs neuzliesmo vai neturpina degt pēc degļa nodzēšanas, vai ja liesma nodziest pirms pirmā mērījumu punkta sasniegšanas un tāpēc degšanas laiks netiek noteikts, testa ziņojumā norāda, ka degšanas ātrums ir 0 mm/min.

4.8.

Veicot testu sēriju vai atkārtotus testus, nodrošina, ka degkameras un parauga turētāja maksimālā temperatūra nākamā testa sākumā nepārsniedz 30 °C.

Aprēķins

Degšanas ātrumu B (1), mm/min., aprēķina pēc formulas:

B = 60 s/t,

kur:

s	=	nodegušais attālums milimetros;
t	=	laiks sekundēs, kādā izdeg attālums s.

(1) Degšanas ātrumu (B) katram paraugam aprēķina tikai gadījumā, ja liesma sasniedz pēdējo mērījumu punktu vai parauga galu.

7. PIELIKUMS

Materiālu kušanas īpašību noteikšanas tests

Paraugu ņemšana un principi

1.1.

Testu veic četriem paraugiem abu pušu virsmām (ja tās nav identiskas).

1.2.

Paraugu novieto horizontāli un pakļauj elektriska radiatora iedarbībai. Zem parauga novieto tvertni radušos pilienu savākšanai. Šajā tvertnē ievieto nedaudz vates, lai pārliecinātos, vai kāds piliens nav liesmojošs.

Aparatūra

Aparatūra sastāv no:

a)	elektriska radiatora;

b)	parauga balsta ar restēm;

c)	(radušos pilienu) tvertnes;

d)	(aparatūras) balsta.

2.1.

Karstuma avots ir elektrisks radiators ar lietderīgo jaudu 500 W. Sildošajai virsmai jābūt izgatavotai no caurspīdīgas kvarca plāksnes ar diametru 100 ± 5 mm.

Aparatūras izstarotajam siltumam, mērītam uz virsmas, kas novietota paralēli radiatora virsmai 30 mm attālumā, ir jābūt 3 W/cm2.

2.2.

Kalibrēšana

Radiatora kalibrēšanai izmanto Gardona (folijas) tipa siltuma plūsmas mērītāju (radiometru) ar projektēto mērīšanas diapazonu, kas nepārsniedz 10 W/cm2. Siltuma starojumu un, iespējams, nelielā mērā konvekciju saņemošajam objektam ir jābūt plakanam, apaļam, ne lielākam kā 10 mm diametrā un ar noturīgu matētu, melnu pārklājumu.

Mērķim jāatrodas ar ūdeni dzesējamā korpusā, kura priekšpuse izgatavota no stipri pulēta metāla, ir plakana, sakrīt ar mērķa plakni un ir apaļa, ar diametru aptuveni 25 mm.

Siltuma starojums pirms mērķa sasniegšanas nedrīkst iet caur nekādiem logiem.

Instrumentam ir jābūt izturīgam, vienkārši uzstādāmam un lietojamam, nejutīgam pret caurvēju un stabili kalibrējamam. Instrumentam jābūt ar precizitāti ±3 procentu robežās un atkārtojamību 0,5 procentu robežās.

Siltuma plūsmas mērītāja kalibrējumu pārbauda pēc katras atkārtotas radiatora kalibrēšanas, salīdzinot ar standartinstrumentu, ko neizmanto nekādam citam mērķim.

Standartinstrumentu pilnībā kalibrē katru gadu saskaņā ar nacionālo standartu.

2.2.1.

Kalibrējuma pārbaude

Pievadītās jaudas radītais starojums, kas sākotnējā kalibrēšanā atbildis starojumam 3 W/cm2, bieži jāpārbauda (vismaz reizi 50 darbības stundās), un aparatūra jākalibrē atkārtoti, ja šādā pārbaudē konstatē novirzi, kas ir lielāka nekā 0,06 W/cm2.

2.2.2.

Kalibrēšanas procedūra

Aparatūru novieto vidē, kur faktiski nav gaisa plūsmu (ne vairāk kā 0,2 m/s).

Siltuma plūsmas mērītāju ievieto aparatūrā parauga vietā tā, lai siltuma plūsmas mērītāja mērķis atrastos radiatora virsmas centrā.

Ieslēdz elektrības padevi un ar regulatoru iestata pievadīto jaudu tā, lai starojums radiatora virsmas centrā būtu 3 W/cm2. Jaudas padeves regulējumam, lai iegūtu starojumu 3 W/cm2, līdzsvara sasniegšanas nolūkā būtu jāseko piecu minūšu laikposmam bez turpmākas regulēšanas.

2.3.

Paraugu balstam ir jābūt metāla gredzenam (1. attēls). Uz šā balsta novieto no nerūsoša tērauda stieples izgatavotu resti ar šādiem izmēriem:

a)	iekšējais diametrs: 118 mm;

b)	atvērumu izmēri: 2,10 mm, kvadrātiski;

c)	tērauda stieples diametrs: 0,70 mm.

2.4.

Tvertnei jāsastāv no cilindriskas formas caurules ar iekšējo diametru 118 mm un dziļumu 12 mm. Tvertni piepilda ar vati.

2.5.

Vertikālā kolonna balsta 2.1., 2.3. un 2.4. punktā norādītos priekšmetus.

Radiatoru novieto uz balsta tā, ka izstarojošā virsma ir horizontāla un starojums ir vērsts lejup.

Kolonnu aprīko ar sviru/pedāli, lai lēni paceltu radiatora balstu. To aprīko arī ar satvērēju, lai nodrošinātu, ka radiatoru var atgriezt sākumstāvoklī.

Radiatora, parauga balsta un tvertnes asis to normālā stāvoklī sakrīt.

Paraugi

Testa paraugu izmērs ir 70 × 70 mm. Paraugus ņem tāpat kā no gataviem ražojumiem, ja ražojuma forma to ļauj. Ja ražojuma biezums pārsniedz 13 mm, tad ar mehāniskas apstrādes paņēmieniem to samazina līdz 13 mm no tās puses, kas nav vērsta pret attiecīgo nodalījumu (iekšējo, motora vai atsevišķu apsildes iekārtas nodalījumu). Ja tas nav iespējams, tad, saskaņojot ar tehnisko dienestu, testē sākotnējā biezuma materiālu, ko norāda testa ziņojumā.

Saliktus materiālus (sk. noteikumu 6.1.3. punktu) testē tā, it kā tie būtu viendabīgas uzbūves.

Materiāliem, ko veido uzklāti slāņi ar dažādu sastāvu un kas nav salikti materiāli, atsevišķi testē visus slāņus līdz 13 mm biezumam no tās virsmas puses, kura vērsta pret attiecīgo nodalījumu (iekšējais, motora vai atsevišķs apsildes iekārtas nodalījums).

Testēšanas parauga kopējai masai ir jābūt vismaz 2 g. Ja parauga masa ir mazāka, pievieno pietiekamu paraugu skaitu.

Ja materiāla abas puses atšķiras, jātestē abas puses, kas nozīmē, ka testē astoņus paraugus. Paraugus un vati vismaz 24 stundas kondicionē 23 °C ± 2 °C temperatūrā un 50 ± 5 procentu relatīvajā mitrumā, un šādos apstākļos tos iztur līdz pat testēšanai.

Procedūra

Paraugu novieto uz balsta, un balstu pēc tam novieto tā, lai attālums starp radiatora virsmu un parauga virspusi būtu 30 mm.

Tvertni ar vati novieto zem balsta restēm 300 mm attālumā.

Radiatoru pārvieto sānis, lai tas neapstarotu paraugu, un ieslēdz. Kad tas ir sasniedzis pilnu jaudu, to novieto virs parauga un uzņem laiku.

Ja materiāls kūst vai deformējas, radiatora augstumu maina, saglabājot 30 mm attālumu.

Ja materiāls uzliesmo, trīs sekundes vēlāk radiatoru pārvieto sānis. Kad liesma ir nodzēsta, to novieto atpakaļ iepriekšējā stāvoklī un testa pirmo piecu minūšu laikā to pašu procedūru atkārto tik bieži, cik nepieciešams.

Pēc testa piektās minūtes:

i)	ja paraugs ir nodzisis (neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav uzliesmojis testa pirmo piecu minūšu laikā), radiatoru atstāj savā vietā, pat ja paraugs uzliesmo atkārtoti;

ii)	ja materiāls liesmo, pirms radiatora novietošanas atpakaļ iepriekšējā stāvoklī sagaida nodzišanu.

Abos gadījumos testu turpina vēl piecas minūtes.

Rezultāti

Testa ziņojumā atzīmē tādus novērojumus kā:

i)	pilienu, liesmojošu vai neliesmojošu, krišana, ja tāda notiek;

ii)	vai notikusi vates uzliesmošana.

1. attēls

(izmēri milimetros)

8. PIELIKUMS

Materiālu vertikālās degšanas ātruma noteikšanas tests

Paraugu ņemšana un principi

1.1.

Izotropa materiāla gadījumā veic testu trim paraugiem, neizotropa materiāla gadījumā – sešiem paraugiem.

1.2.

Šajā testā vertikālā stāvoklī turētus paraugus pakļauj liesmas iedarbībai un nosaka ātrumu, ar kādu liesma izplatās pa testējamo materiālu.

Aparatūra

Aparatūra sastāv no:

a)	parauga turētāja;

degļa;

c)	ventilācijas sistēmas gāzes un degšanas produktu aizvadīšanai;

šablona;

e)	marķēšanas diegiem no baltas merserizētas kokvilnas diega ar maksimālo lineāro blīvumu 50 tex.

2.1.

Parauga turētājs sastāv no 560 mm augsta taisnstūra rāmja, un tam ir divi stingri savienoti, paralēli stieņi, 150 mm atstatu viens no otra, kas aprīkoti ar tapām testējamā parauga novietošanai, kurš atrodas plaknē, kura atrodas vismaz 20 mm attālumā no rāmja. Novietošanas tapu diametram ir jābūt ne lielākam kā 2 mm, un to garumam – vismaz 40 mm. Tapas izvieto uz paralēliem stieņiem 1. attēlā norādītajās vietās. Rāmi uzstāda uz atbilstoša balsta, lai testēšanas laikā stieņus noturētu vertikālā stāvoklī (paraugu novietošanai uz tapām plaknē, kas atrodas prom no rāmja, blakus tapām drīkst novietot 2 mm diametra starplikas).

Parauga fiksēšanas nolūkā drīkst pārveidot 1. attēlā parādīto parauga turētāju.

Lai nofiksētu paraugu vertikālā stāvoklī, drīkst izmantot balstu, kas sastāv no 0,25 mm diametra karstumizturīgām stieplēm, kuras balsta paraugu ar 25 mm intervāliem visā parauga turētāja augstumā. Alternatīvi paraugu pie paraugu turētāja drīkst fiksēt ar papildu spailēm.

2.2.

Deglis ir aprakstīts 3. attēlā.

Deglim pievadītā gāze var būt vai nu komerciālā propāna gāze, vai komerciālā butāna gāze.

Degli novieto parauga priekšā, bet zemāk par to tā, lai tas atrastos plaknē, kas iet caur parauga vertikālo viduslīniju un ir perpendikulāra tā virsmai (sk. 2. attēlu) tā, ka garenass ir vērsta augšup 30° slīpumā pret vertikāli virzienā pret parauga apakšējo malu. Attālumam starp degļa galu un parauga apakšējo malu ir jābūt 20 mm.

2.3.

Testa aparatūru drīkst novietot velkmes skapī. Vilkmes skapja izmēram un formai jābūt tādai, kas neietekmē testa rezultātus. Pirms testa 100 mm attālumā no testa aparatūras galīgās atrašanās vietas tās priekšpusē un aizmugurē izmēra vertikālās gaisa plūsmas ātrumu velkmes skapī. Tam jābūt starp 0,10 un 0,30 m/s, lai izvairītos no iespējamā diskomforta, ko operatoram varētu radīt degšanas produkti. Var izmantot velkmes skapi ar dabisku ventilāciju un atbilstīgu gaisa plūsmas ātrumu.

2.4.

Izmanto plakanu, stingru šablonu, kurš pagatavots no piemērota materiāla un kura izmēri atbilst parauga izmēriem. Šablonā izurbj apmēram 2 mm diametra atveres, kas izvietotas tā, ka attālumi starp atveru centriem atbilst attālumiem starp tapām uz rāmjiem (sk. 1. attēlu). Atverēm ir jāatrodas vienādā attālumā ap šablona vertikālajām viduslīnijām.

Paraugi

3.1.

Materiāli saskaņā ar šo noteikumu 6.2.3. punktu: paraugu izmēri ir 560 mm × 170 mm.

Ja materiāla izmēri neļauj paņemt norādīto izmēru paraugu, testu veic ar paraugu, kura izmēri ir vismaz 380 mm augstumā un vismaz 3 mm platumā.

Kabeļu uzmavas un kabeļa vadelementi: paraugu izmēri ir: garumā: 560 mm, bet vismaz 380 mm, ja materiāla izmēri neļauj paņemt norādīto izmēru paraugu; platumā: sastāvdaļas faktiskais izmērs.

3.2.

Materiāli saskaņā ar šo noteikumu 6.2.3. punktu: ja parauga biezums ir lielāks nekā 13 mm, to ar mehāniskas apstrādes paņēmieniem samazina līdz 13 mm no tās puses, kas nav vērsta pret attiecīgo nodalījumu (iekšējo, motora vai atsevišķu apsildes iekārtas nodalījumu). Ja tas nav iespējams, tad, saskaņojot ar tehnisko dienestu, testu veic ar sākotnējā biezuma materiālu, to norādot testa ziņojumā. Saliktus materiālus (sk. 6.1.3. punktu) testē tā, it kā tie būtu viendabīgas uzbūves. Ja materiālus veido uzklāti slāņi ar dažādu sastāvu un ja šie materiāli nav salikti materiāli, atsevišķi testē visus slāņus līdz 13 mm biezumam no tās virsmas puses, kura vērsta pret attiecīgo nodalījumu.

3.3.

Testa ziņojumā norāda parauga izmēru.

3.4.

Paraugus vismaz 24 stundas kondicionē 23 °C ± 2 °C temperatūrā un 50 ± 5 procentu relatīvajā mitrumā, un šādos apstākļos tos iztur līdz pat testēšanai.

Procedūra

4.1.

Testu veic atmosfērā ar temperatūru starp 10 °C un 30 °C un relatīvo mitrumu starp 15 un 80 procentiem.

4.2.

Degli iepriekš karsē 2 minūtes. Liesmas augstumu noregulē uz 40 ± 2 mm, to mērot kā attālumu starp degļa caurules augšgalu un liesmas dzeltenās daļas galu, kad deglis ir orientēts vertikāli un uz liesmu skatās vājā apgaismojumā.

4.3.

Paraugu (pēc tam, kad ir novietoti aizmugurējie marķēšanas diegi) novieto uz testēšanas rāmja tapām, pārliecinoties, ka tapas iziet cauri punktiem, kas iezīmēti no šablona, un paraugs ir vismaz 20 mm attālumā no rāmja. Rāmi uzstāda uz balsta tā, lai paraugs atrastos vertikāli.

4.4.

Marķēšanas diegus piestiprina horizontāli parauga priekšā un aizmugurē vietās, kas parādītas 1. attēlā. Katrā vietā diega cilpu izveido tā, ka abi segmenti ir izkārtoti ar 1 mm un 5 mm atstarpēm no parauga priekšējās un aizmugurējas virsmas.

Katru cilpu piestiprina pie piemērotas laika noteikšanas ierīces. Diegus pietiekami nostiepj, lai tie saglabātu stāvokli attiecībā pret paraugu.

4.5.

Paraugu uz 5 sekundēm pakļauj liesmas iedarbībai. Uzskata, ka aizdegšanās ir notikusi, ja paraugs turpina liesmot 5 sekundes pēc aizdedzinošās liesmas noņemšanas. Ja aizdegšanās nenotiek, liesmas iedarbībai uz 15 sekundēm pakļauj citu attiecīgi kondicionētu paraugu.

4.6.

Ja kāds no triju paraugu komplekta testa rezultātiem pārsniedz minimālo rezultātu par 50 procentiem, šim virzienam vai virsmai testē citu triju paraugu komplektu. Ja viens vai divi paraugi kādā no triju paraugu komplekta testiem nenodeg līdz augšējam marķēšanas diegam, šim virzienam vai virsmai testē citu triju paraugu komplektu.

4.7.

Mēra šādus laikus sekundēs:

a)	no aizdedzinošās liesmas pielikšanas brīža līdz viena no pirmo marķēšanas diegu pārtrūkšanai (t1);

b)	no aizdedzinošās liesmas pielikšanas brīža līdz viena no otro marķēšanas diegu pārtrūkšanai (t2);

c)	no aizdedzinošās liesmas pielikšanas brīža līdz viena no trešo marķēšanas diegu pārtrūkšanai (t3).

4.8.

Ja paraugs neuzliesmo vai neturpina degt pēc degļa izdzēšanas vai ja liesma nodziest pirms viena no pirmo marķēšanas diegu sadegšanas, un tāpēc degšanas laiks netiek noteikts, uzskata, ka degšanas ātrums ir 0 mm/min.

4.9.

Ja paraugs uzliesmo un ja degošā parauga liesmas sasniedz trešo marķēšanas diegu augstumu, neiznīcinot pirmos un otros marķēšanas diegus (piem., plāna materiāla parauga materiāla raksturlielumu dēļ), uzskata, ka degšanas ātrums ir lielāks nekā 100 mm/min.

Rezultāti

Novērojumus ieraksta testa ziņojumā, iekļaujot:

a)	degšanas ilgumus: t1, t2 un t3, izteiktus sekundēs, un

b)	atbilstošos nodegušos attālumus: d1, d2 un d3, izteiktus mm.

Degšanas ātrumu V1 un attiecīgos gadījumos ātrumu V2 un V3 aprēķina (katram paraugam, ja liesma sasniedz vismaz vienu no pirmajiem marķēšanas diegiem) šādi:

Vi = 60 di/ti (mm/min.)

Ņem vērā lielāko degšanas ātrumu starp V1, V2 un V3.

1. attēls

Parauga turētājs

(izmēri milimetros)

2. attēls

Degļa aizdedzināšanas vieta

(izmēri milimetros)

3. attēls

Gāzes deglis

(izmēri milimetros)