(1)

Padome 2014. gada 31. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/512/KĀDP (1).

(2)

Savienība joprojām nelokāmi atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.

(3)

Eiropadome 2024. gada 19. decembra secinājumos atkārtoti pauda stingru nosodījumu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, kas ir nepārprotams Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums, un vēlreiz apstiprināja Savienības nelokāmo apņemšanos arī turpmāk sniegt Ukrainai un tās tautai politisko, finansiālo, ekonomisko, humanitāro, militāro un diplomātisko atbalstu.

(4)

Kamēr Krievijas Federācijas nelikumīgās darbības turpina pārkāpt starptautisko tiesību pamatnoteikumus, tostarp jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 4. punktā noteikto spēka lietošanas aizliegumu, vai starptautisko humanitāro tiesību pamatnoteikumus, ir lietderīgi saglabāt spēkā visus Savienības noteiktos pasākumus un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus.

(5)

Ņemot vērā to, ka Krievijas Federācija turpina un saasina agresiju pret Ukrainu, jo īpaši tās neseno brutālo militāro kampaņu, kura apzināti vērsta pret civilo infrastruktūru, tostarp pret enerģētikas, ūdens un veselības objektiem, kura ir izraisījusi smagas civiliedzīvotāju ciešanas un kuras mērķis ir graut Ukrainas noturību, Padome uzskata, ka ir nepieciešams pieņemt turpmākus ierobežojošus pasākumus.

(6)

Konkrēti, 60 vienības būtu jāpievieno Lēmuma 2014/512/KĀDP IV pielikumā ietvertajam juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstam, proti, to personu, vienību un struktūru sarakstam, kuras atbalsta Krievijas militāro un rūpniecisko kompleksu tās agresijas karā pret Ukrainu un kurām uzliek stingrākus eksporta ierobežojumus attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, kā arī precēm un tehnoloģijām, kas varētu veicināt Krievijas aizsardzības un drošības sektora tehnoloģiskās jaudas palielināšanu. Minētās vienības ietver konkrētas vienības trešās valstīs, kas nav Krievija, kuras netieši veicina Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, tādējādi ļaujot apiet eksporta ierobežojumus, tostarp tos, kas noteikti datora skaitliskās programmvadības (CNC) darbgaldiem, mikroelektronikai, bezpilota lidaparātu sastāvdaļām, mikroelektronikas izstrādājumiem, jūrniecības aprīkojumam un citu transportlīdzekļu un iekārtu sastāvdaļām.

(7)

Ir lietderīgi paplašināt to priekšmetu sarakstu, kuri varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai tās aizsardzības un drošības sektora attīstību, un iekļauj minētajā sarakstā priekšmetus, kurus Krievija ir izmantojusi tās agresijas karā pret Ukrainu, un priekšmetus, kuri tiek izmantoti Krievijas militāro sistēmu izstrādē vai ražošanā, tostarp laboratoriju stikla traukus, noteiktas augstas veiktspējas smērvielas un to piedevas un energoietilpīgus materiālus.

(8)

Papildus tam ir lietderīgi ieviest papildu ierobežojumus tādu preču importam, kas Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, tādējādi ļaujot turpināt tās agresijas karu pret Ukrainu, tostarp ierobežojumus noteiktām izejvielām, metāliem, noteiktiem minerāliem, tērauda un citu metālu lūžņiem, ķimikālijām, vulkanizēta kaučuka izstrādājumiem un miecētām kažokādām.

(9)

Lai mazinātu risku, ka ierobežojošie pasākumi tiek apieti, ir lietderīgi paplašināt to preču un tehnoloģiju sarakstu, uz kurām attiecas aizliegums tranzītam caur Krievijas teritoriju.

(10)

Ir lietderīgi arī uzlikt papildu ierobežojumus tādu preču eksportam, kas varētu veicināt Krievijas rūpniecības jaudas palielināšanu, piemēram, ķimikālijas, gumija un vulkanizētas gumijas izstrādājumi, tērauda izstrādājumi, metāla ražošanas instrumenti un rūpnieciskie traktori.

(11)

Ir pamatoti paplašināt spēkā esošo apraides aizliegumu, lai nolūkā novērst mēģinājumus apiet ierobežojošo pasākumu ierobežotu arī tādu vienību satura apraidi un apraides veicināšanu Savienībā, kuras izplata tādu pašu saturu kā vienības, uz kurām jau attiecas aizliegums. Ievērojot Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un brīvības, jo īpaši tiesības uz vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību un tiesības uz īpašumu, kā atzīts tās 11., 16. un 17. pantā, šis pasākums neliedz minētajiem mediju kanāliem, uz kuriem attiecas apraides aizliegums, un to personālam veikt Savienībā citas darbības, kas nav pārraidīšana, piemēram, pētniecību un intervijas. Konkrēti, šis pasākums negroza pienākumu ievērot tiesības, brīvības un principus, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, tostarp Pamattiesību hartā, un dalībvalstu konstitūcijās, to attiecīgajās piemērošanas jomās.

(12)

Ir lietderīgi ieviest aizliegumu sniegt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu pakalpojumus Krievijas vienībām vai vienībām, kas pieder Krievijas valstspiederīgajiem vai operatoriem vai ko tie kontrolē. Attiecīgie līgumi par LNG termināļu pakalpojumiem būtu automātiski jāizbeidz 2027. gada 1. janvārī.

(13)

Ir lietderīgi grozīt cenu griestus Krievijas jēlnaftas un naftas produktiem. Padome būtu pēc iespējas drīz jāinformē par jebkādu cenu ierobežošanas koalīcijas vienošanos un par G7 diskusijām, un Padomei, pamatojoties uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu, būtu jālemj par naftas cenu griestu piemērošanu, kā rezultātā stātos spēkā pilnīgs jūras pakalpojumu aizliegums attiecībā uz Krievijas jēlnaftu un naftas produktiem.

(14)

Ir lietderīgi grozīt pienākumu sniegt izsekojamības pierādījumus un paredzēt prasību importētājiem, kas importē pulētus dimantus, tostarp trešās valstīs pulētus dimantus, sniegt pienācīgas pārbaudes paziņojumu, kurā apstiprināts, ka dimanti nav iegūti, apstrādāti vai ražoti Krievijā.

(15)

Krievijas Federācijas valdība ir noteikusi prettiesisku tā saukto “pagaidu pārvaldību” īpašumiem, kas atrodas Krievijas Federācijas teritorijā un pieder ārvalstu personām, kuras ir saistītas ar tā sauktām “nedraudzīgām ārvalstīm”, t. i., valstīm, kuras ir ieviesušas ierobežojošus pasākumus pret Krieviju. Minētā tā sauktā “pagaidu pārvaldība” faktiski nozīme ekspropriāciju. Ar to Krievijas Federācijas valdība izstumj no Krievijas tirgus Krievijas uzņēmumu konkurentus no Savienības, piešķirot Krievijas uzņēmumiem ekonomisku priekšrocību pār Savienības un citiem ārvalstu konkurentiem, tādējādi stiprinot Krievijas ekonomikas noturību pret ierobežojošiem pasākumiem, kas to ietekmē. Dažos gadījumos tā sauktā “pagaidu pārvaldība” tiek pat piešķirta pašiem Savienības vienību konkurentiem, piešķirot tiem tiešu ekonomisku priekšrocību pār minētajiem Savienības konkurentiem. Lai stiprinātu Savienības ierobežojošo pasākumu ietvaru, ir lietderīgi ļaut Padomei izveidot sarakstu ar Krievijas uzņēmumiem, kam ir noteikts darījumu aizliegums, kuri gūst labumu no šādas prettiesiskas tā sauktās “pagaidu pārvaldības”, jo īpaši ar pārvaldības “pagaidu” pārņemšanu Krievijā pār īpašumu un vienībām, kas pieder Savienībā iedibinātām vienībām vai kas ir Savienībā iedibinātu vienību kontrolē, vai darbojoties tajā pašā tirgus sektorā, kurā darbojas Savienības vienībām piederošas vai to kontrolē esošas vienības. Būtu jāparedz arī izņēmumi dažos gadījumos.

(16)

Savienība ir izlēmīgi rīkojusies, lai identificētu vienības, kuras, vai nu pievienodamās Krievijas Centrālās bankas Finanšu ziņojumu nodošanas sistēmai (SPFS), vai palīdzēdamas apiet Savienības ierobežojošos pasākumus, atvieglo finanšu resursu nepārtrauktu gūšanu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, un lai aizliegtu jebkādus darījumus starp minētajam vienībām un Savienības operatoriem. Piecas no identificētajām vienībām ir veikušas pasākumus, lai novērstu nepilnības un izbeigtu attiecīgās prettiesiskās darbības. Tāpēc ir pamatoti ierakstus par minētajām piecām vienībām svītrot no Lēmuma 2014/512/KĀDP attiecīgā pielikuma. Turklāt ir pierādījumi, ka citas šādas vienības trešās valstīs joprojām palīdz Krievijai veikt prettiesiskas darbības. Tika identificētas četras finanšu vienības. Darījumi starp tām un personām, kas atrodas Savienībā, būtu jāaizliedz, minētās četras finanšu vienības iekļaujot Lēmuma 2014/512/KĀDP attiecīgo pielikumu sarakstos.

(17)

Krievijas Federācijas Centrālā banka ievieš digitālo rubli, ko nākamajos gados paredzēts padarīt par vispārēju maksāšanas līdzekli Krievijas uzņēmumiem, privātpersonām, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kā arī starp tiem un operatoriem trešās valstīs. Lai gan tas vēl ir sagatavošanas posmā, digitālā rubļa projekta mērķis cita starpā ir nodrošināt tādu maksājumu sistēmu, kas pasargātu Krievijas personas no to ierobežojošo pasākumu ietekmes, kas noteikti, piemēram, Lēmumos 2014/512/KĀDP un 2014/145/KĀDP (2) un Padomes Regulās (ES) Nr. 833/2014 (3) un (ES) Nr. 269/2014 (4). Tādēļ ir lietderīgi noteikt aizliegumu tieši vai netieši iesaistīties jebkādos darījumos, kuros iesaistītas centrālās bankas digitālās valūtas, piemēram, digitālais rublis, vai sniegt jebkādu atbalstu šādu projektu izstrādei. Būtu jāparedz arī ierobežots laikposms attiecīgo esošo līgumu sakārtotai izbeigšanai.

(18)

Ir lietderīgi paplašināt to kriptoaktīvu sarakstu, kurus ir aizliegts izmantot darījumos, jo minētie kriptoaktīvi rada risku, ka tiks apieti aizliegumi, kas cita starpā noteikti Lēmumos 2014/512/KĀDP un 2014/145/KĀDP un Regulās (ES) Nr. 833/2014 un (ES) Nr. 269/2014. Būtu jāparedz arī ierobežots laikposms attiecīgo esošo līgumu sakārtotai izbeigšanai.

(19)

Krievijas kriptoaktīvu birža Garantex 2025. gada februārī tika iekļauta Lēmuma 2014/145/KĀDP un Regulas (ES) Nr. 269/2014 attiecīgo pielikumu sarakstos, jo tā nodrošināja piekļuvi globālajai finanšu sistēmai citām sarakstā iekļautām vienībām. Pilsoniskās sabiedrības veiktajās izmeklēšanās gūtie pierādījumi liecina, ka minētās Garantex darbības ir nodotas citām Krievijā iedibinātām vienībām, lai apietu Savienības ierobežojošos pasākumus. Tāpēc, ja sarakstā tiks iekļauti jauni atsevišķi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji vai decentralizētas platformas, kas ļauj veikt kriptoaktīvu maiņu vai pārvešanu, tas, visticamāk, novedīs pie jaunu pakalpojumu sniedzēju vai platformu izveides nolūkā apiet iekļaušanu sarakstā. Lai nodrošinātu, ka Savienības ierobežojošie pasākumi panāk iecerētās sekas, ir lietderīgi aizliegt sadarboties ar jebkādiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas iedibināti Krievijā, vai izmantot jebkādas platformas, kas iedibinātas Krievijā, kuri atvieglo kriptoaktīvu maiņu vai pārvešanu.

(20)

Ir lietderīgi pievienot 20 kredītiestādes un finanšu iestādes to juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstam, uz kurām attiecas darījumu aizliegums. Darījumu aizliegums ir piemērojams konkrētām Krievijas kredītiestādēm vai finanšu iestādēm vai citām vienībām, tostarp tām, kuras abonē finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumus, vai trešo valstu kredītiestāžu vai finanšu iestāžu Krievijas meitasuzņēmumiem, kas ir būtiski Krievijas finanšu un banku sistēmai un ir vai nu lielas, vai svarīgas reģionālās bankas, kas tādējādi atbalsta reģionālas un federālas finanses un uzņēmējdarbību, vai bankas, kuras atvieglina pārrobežu maksājumus, tādējādi stiprinot Krievijas ekonomiku un tās rūpniecību, vai bankas, kuras grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, darbojoties okupētajās Ukrainas teritorijās vai piedāvājot finanšu pakalpojumus okupētajās Ukrainas teritorijās, vai bankas, kas piedāvā finanšu pakalpojumus Krievijas bruņoto spēku sastāvā esošajām militārpersonām, vai bankas, uz kurām jau attiecas ierobežojošie pasākumi, ko noteikusi Savienība vai partnervalstis. Turklāt ir jāgroza atbrīvojums, kas ir nepieciešams, lai saņemtu maksājumus no Lēmuma 2014/512/KĀDP VIII pielikumā minētajām juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām un lai tās izpildītu savas iepriekšējās saistības, un ir jāpievieno atbrīvojums samērīgai samaksai par kvalificētu darbu vai atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar juridisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī atbrīvojumu attiecībā uz valsts finansētu starpniekorganizāciju vajadzībām dalībvalstu ārpolitikai kultūras jomā Krievijā.

(21)

Ir lietderīgi noteikt papildu ierobežojumus tādu pakalpojumu sniegšanai Krievijas valdībai vai Krievijā iedibinātām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras palīdz palielināt Krievijas tehnoloģisko jaudu, jo īpaši pārvaldītu drošības pakalpojumu sniegšanai.

(22)

Ir lietderīgi ieviest atbrīvojumu no prasības saņemt iepriekšēju atļauju Krievijas valdībai sniegtiem pakalpojumiem, uz kuriem vēl neattiecas Lēmumā 2014/512/KĀDP vai Regulā (ES) Nr. 833/2014 noteiktie ierobežojošie pasākumi, ja minētie pakalpojumi ir absolūti nepieciešami kādā dalībvalstī esošas Krievijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības darbībai.

(23)

Ir nepieciešams vēl paplašināt spēkā esošo aizliegumu tieši vai netieši pieņemt no Krievijas finansējumu, ziedojumus vai jebkādus citus ekonomiskus labumus vai atbalstu, to attiecinot uz publiskām un privātām pētniecības iestādēm, universitātēm, augstākās izglītības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju organizācijām, nevalstiskām organizācijām, publiskām struktūrām un aģentūrām, uzņēmumiem un citām vienībām rūpniecības un tirdzniecības nozarē, tostarp mikrouzņēmumiem, maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kas veic pētniecības un inovācijas darbību, kā arī fiziskām personām, kas saistītas ar šādām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām. Pieņemot Krievijas publisko finansējumu, var tikt sniegts tiešs vai netiešs atbalsts Krievijas fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, jo tas ir saistīts ar zināšanu nodošanu, piekļuvi infrastruktūrai, apmācību un citām darbībām, kas tiek veiktas pētniecības un inovācijas kontekstā. Turklāt esošās programmas varētu paredzēt uzturēšanos Krievijā pētniecības nolūkos. Minētās aktivitātes var izmantot ietekmes kampaņām un dezinformācijas veicināšanai ar mērķi graut Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību un prokrieviskas propagandas sekmēšanai, kuras mērķis ir attaisnot un atbalstīt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Tāpēc ir lietderīgi aizliegt finansējumu Savienības pētniecības un inovācijas dalībniekiem no Krievijas un tās pastarpinātiem dalībniekiem.

(24)

Ir lietderīgi precizēt, ka ziņošanas pienākumiem attiecībā uz informāciju, kas atvieglotu Lēmuma 2014/512/KĀDP un Regulas (ES) Nr. 833/2014 īstenošanu, būtu jāietver pienākums ziņot par personām, kas iesaistās apiešanas shēmu mēģinājumos, vai par darījumiem, kurus uzskata par aizdomīgiem.

(25)

Savienība ir noteikusi ievērojamus ierobežojošus pasākumus pret Krieviju kuģniecības nozarē, jo īpaši attiecībā uz tankkuģu floti, kas pazīstama kā “ēnu flote”, kuri iesaistīti neatbilstīgā un riskantā kuģošanas praksē, kā izklāstīts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā A.1192(33). Lai nodrošinātu to, ka Savienības operatoru pārdotie kuģi nepievienojas ēnu flotei vai to neatbalsta, būtu jāpastiprina nosacījumi, kas piemērojami tankkuģu pārdošanai trešo valstu operatoriem, paredzot īpašu pienācīgas rūpības pienākumu un obligātu klauzulu tankkuģu pārdošanas līgumos, saskaņā ar kuru kuģus nevar pārdot tālāk vai nodot nevienai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā. Šādai pienācīgai rūpībai vajadzētu būt samērīgai un ietvert visu darījuma pušu pārbaudi. Konkrētajā tankkuģu pārdošanas kontekstā, ja Savienības pārdevējs ir ievērojis pienācīgu rūpību un ieguvis nepieciešamās līgumsaistības, Savienības pārdevējs nebūtu jāsauc pie atbildības par to, ka pircējs vēlāk ir pārkāpis minētās saistības, ar noteikumu, ka Savienības pārdevējs ir rīkojies labticīgi un tā rīcībā nebija informācijas, kas liecinātu par nodomu apiet pasākumus. Atbildībai par šādu pārkāpumu vajadzētu būt trešās valsts pusei, kura neievēro līgumā noteikto aizliegumu.

(26)

Ņemot vērā to, ka daudzi kuģi, ko Padome iekļāvusi sarakstos kā piederošus ēnu flotei, ir sasnieguši vecumu, kurā tie būtu jāpārstrādā, un lai veicinātu to pārstrādi, nevis ekspluatācijas turpināšanu, un lai Savienības operatori varētu iesaistīties ar pārstrādi saistītās darbībās, jaunai atkāpei no Savienības ierobežojošajiem pasākumiem būtu jāatvieglo šādu kuģu pārstrāde.

(27)

Ir pamatoti ieviest ierobežojumus ledlaužiem, kas darbojas Krievijā, jo minētajiem kuģiem ir svarīga loma naftas un gāzes eksporta atbalstīšanā no Krievijas tālākajiem ziemeļu apgabaliem. Turklāt būtu jāievieš ierobežojums pakalpojumu sniegšanai Krievijas karoga vai Krievijas īpašumā vai pārvaldībā esošiem LNG tankkuģiem.

(28)

Pašlaik prasījumus pret Savienības uzņēmumiem, kas ievēro ierobežojošos pasākumus, var celt juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas nav Krievijas juridiskas personas, vienības vai struktūras, personas, kas nav uzskaitītas Lēmumā 2014/512/KĀDP un Regulā (ES) Nr. 833/2014, vai personas, kas nav tās, kuras rīkojas to vārdā vai vadībā, piemēram, kad Savienības operatori pārtrauc piegādāt produktus, kuru eksports uz Krieviju ir aizliegts, fiziskām vai juridiskam personām trešās valstīs, kas nav Krievija. Tādēļ ir lietderīgi stiprināt Savienības ierobežojošo pasākumu ietvaru, paplašinot darbības jomu aizliegumam apmierināt šādus prasījumus saistībā ar jebkādu līgumu vai darījumu, kura izpildi tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji ir ietekmējuši Savienības ierobežojošie pasākumi. Tāpēc būtu jāpaplašina arī darbības joma aizliegumam apmierināt šādus prasījumus, aptverot prasījumus, ko cēlušas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras iedibinātas trešās valstīs, kas nav Krievija un Lēmuma 2014/512/KĀDP attiecīgajā pielikumā uzskaitītās partnervalstis, ja minētās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras pārdod, piegādā, nodod vai eksportē preces, tehnoloģijas vai pakalpojumus, kuru pārdošana, piegāde, nodošana vai eksports ir aizliegti ar Lēmumu 2014/512/KĀDP un Regulu (ES) Nr. 833/2014, neatkarīgi no tā, vai preču, tehnoloģiju vai pakalpojumu izcelsme ir Savienībā vai ārpus tās.

(29)

Krievija ir pieņēmusi tiesību aktus, konkrēti, Krievijas Federācijas prezidenta 2024. gada 15. februāra Dekrētu Nr. 122 un Krievijas Federācijas valdības 2021. gada 18. oktobra Dekrētu Nr. 1767, kas grozīts ar Valdības 2024. gada 27. marta Rezolūciju Nr. 380, kuri Krievijas valdībai atļauj pēc tādas Krievijas juridiskās personas pieprasījuma, kurā Krievijas valstij, Krievijas juridiskai personai vai Krievijas pilsonim tieši vai netieši pieder vairāk nekā 75 % akciju kapitāla, lemt par izgudrojuma, funkcionālā modeļa vai rūpnieciskā dizainparauga izmantošanu bez tiesību īpašnieka piekrišanas, par ko ir jāiemaksā tikai simboliska kompensācija īpašā rubļu bankas kontā. Minētie tiesību akti ir jo īpaši vērsti pret tādiem tiesību īpašniekiem, kuri pieder vai kurus kontrolē fiziskas personas valstīs, kas Krievijai noteikušas ierobežojošus pasākumus par tās agresijas karu pret Ukrainu, vai juridiskas personas, kas reģistrētas saskaņā ar šādu valstu tiesību aktiem, tostarp personām un uzņēmumiem dalībvalstīs. Minētie tiesību akti faktiski liedz Savienības tiesību īpašniekiem leģitīmi aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības un komercnoslēpumus Krievijā, tādējādi piešķirot ekonomisku priekšrocību Krievijai piederošiem uzņēmumiem un galu galā stiprinot Krievijas rūpniecību. Turklāt minētie tiesību akti tiešā veidā palīdz palielināt Krievijas ekonomikas noturību un atbalsta tās karadarbību, jo īpaši tad, kad attiecīgos izgudrojumus, funkcionālos modeļus vai rūpnieciskos dizainparaugus izmanto aizsardzības vai divējāda lietojuma preču jomā. Tāpēc ir lietderīgi ļaut Padomei noteikt darījumu aizliegumu vienībām, kas reģistrētas saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem un kas bez to piekrišanas izmanto intelektuālā īpašuma tiesības, kuras pieder Krievijā reģistrētiem Savienības uzņēmumu meitasuzņēmumiem. Lai atvieglotu to vienību identificēšanu, kuras šādā veidā bez to piekrišanas izmanto Savienības tiesību īpašnieku intelektuālā īpašuma tiesības un komercnoslēpumus, ir nepieciešams, lai skartie Savienības tiesību īpašnieki par šādu izmantošanu informētu attiecīgo dalībvalsti.

(30)

Ir nepieciešams grozīt iepriekšējas paziņošanas mehānismu, kas noteikts Krievijas diplomātiem un konsulārajām amatpersonām, kā arī Krievijas diplomātisko misiju vai konsulāro dienestu administratīvajiem un tehniskajiem darbiniekiem vai dienesta darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kas ceļo uz dalībvalsti, kura nav to akreditācijas vai uzturēšanās dalībvalsts.

(31)

Prioritāte joprojām ir novērst un apkarot Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanu trešās valstīs un to, ka trešās valstis tos apiet. Ir pieliktas ievērojamas pūles, lai novērstu Savienības izcelsmes divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju, tostarp kopīgo augstas prioritātes preču, kas iekļautas Regulas (ES) Nr. 833/2014 VII un XL pielikuma sarakstā, reeksportu uz Krieviju. Komisija uzrauga šo preču tirdzniecības plūsmas, un starptautiskais īpašais sūtnis ES sankciju īstenošanas jautājumos strādā ar trešām valstīm, kurās ir konstatētas aizdomīgas tirdzniecības plūsmas.

(32)

Ir pamatoti pievienot divus Kombinētās nomenklatūras (KN) kodus un Kirgīzu Republiku Lēmuma 2014/512/KĀDP XIV pielikumā iekļautajam preču un tehnoloģiju un valstu sarakstam. Pamatojoties uz pieejamajiem tirdzniecības datiem par 2025. gada pirmajiem desmit mēnešiem, kopīgo augstas prioritātes preču imports Kirgīzu Republikā no Savienības bija gandrīz par 800 % lielāks nekā pirms Krievijas agresijas kara pret Ukrainu. Tajā pašā laikposmā kopīgo augstas prioritātes preču eksports no Kirgīzu Republikas uz Krieviju bija par 1 200 % lielāks nekā pirms Krievijas agresijas kara. Iekļaušana sarakstā attiecas uz metālapstrādes centriem (KN kods 8457 10 ) un iekārtām balss, attēlu vai citu datu uztveršanai, konversijai un pārraidei vai reģenerācijai, ieskaitot komutācijas un maršrutēšanas aparātus (KN kods 8517 62 ). Minētie KN kodi ir iekļauti Regulas (ES) Nr. 833/2014 attiecīgajos pielikumos, jo šādas preces var izmantot, lai veicinātu Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai Krievijas aizsardzības un drošības sektoru attīstību. Apstrādes centrus plaši izmanto aizsardzības rūpniecībā, jo tie var ražot augstas precizitātes metāla sastāvdaļas, kas ir būtiskas militārajā rūpniecībā. Iekārtas balss un datu pārraidei cita starpā izmanto lauka sakaru tīklos un dronu telemetrijā. Šādu preču importa augstais līmenis no Savienības Kirgīzu Republikā salīdzinājumā ar pirmskara skaitļiem liecina par pastāvīgu un īpaši augstu apiešanas risku, minētās preces pēc tam pārdodot, piegādājot, nododot vai eksportējot no Kirgīzu Republikas uz Krieviju.

(33)

Starptautiskais īpašais sūtnis ES sankciju īstenošanas jautājumos aktīvi sadarbojas ar Kirgīzu Republiku, un Savienība ir iesaistījusies arī tehniskās diskusijās ar Kirgīzu Republikas iestādēm. Neraugoties uz vairākiem pieprasījumiem un neraugoties uz dažādām apmaiņām, Kirgīzu Republika nav ne pieņēmusi, ne īstenojusi pietiekamus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Savienības izcelsmes kopīgas augstas prioritātes preces netiek reeksportētas uz Krieviju, tādējādi ievērojami palielinot risku, ka tās jurisdikciju izmanto Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanai. Tāpēc Kirgīzu Republika būtu jāidentificē kā jurisdikcija, kurā ir sistemātisks un pastāvīgs apiešanas risks un iestādes nespēj novērst to, ka no Savienības eksportētas, Lēmuma 2014/512/KĀDP XIV pielikuma sarakstā iekļautas preces un tehnoloģijas tiek pārdotas, piegādātas, nodotas vai eksportētas uz Krieviju.

(34)

Ir lietderīgi paplašināt partnervalstu sarakstu naftas produktu importam.

(35)

Ir arī lietderīgi Lēmuma 2014/512/KĀDP attiecīgajā pielikumā pievienot divas ostas un slūžas Krievijā un vienu ostu un slūžas trešā valstī, kas nav Krievija, kuras izmanto tam, lai kuģi, kuri īsteno neatbilstīgu un riskantu kuģošanas praksi, apietu naftas cenu griestus. Tas attiecas uz Karimun naftas termināli Indonēzijā.

(36)

Ir vajadzīga turpmāka Savienības rīcība, lai īstenotu konkrētus pasākumus.

(37)

Tādēļ Lēmums 2014/512/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

1)

lēmuma 1.ae pantu groza šādi:

2)

lēmuma 1.af pantu groza šādi:

3)

iekļauj šādus pantus:

4)

lēmuma 1.ba pantu aizstāj ar šādu:

5)

iekļauj šādu pantu:

6)

lēmuma 1.e pantu groza šādi:

7)

lēmuma 1.k pantu groza šādi:

8)

iekļauj šādu pantu:

9)

lēmuma 1.p panta 2. punktā pievieno šādus apakšpunktus:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021, 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/695/oj).”;"

10)

lēmuma 2. pantu groza šādi:

(11)

lēmuma 3. pantu groza šādi:

(12)

lēmuma 3.a panta 4. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

(13)

lēmuma 4. pantu groza šādi:

14)

lēmuma 4.g pantā iekļauj šādu punktu:

15)

lēmuma 4.ha panta 5.a punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

16)

lēmuma 4.k pantu groza šādi:

17)

lēmuma 4.m pantu groza šādi:

18)

lēmuma 4.o pantu groza šādi:

19)

lēmuma 4.p pantu groza šādi:

20)

lēmuma 4.pa panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

21)

lēmuma 4.u pantu groza šādi:

22)

lēmuma 4.v pantu aizstāj ar šādu:

23)

iekļauj šādu pantu:

24)

lēmuma 4.x pantu groza šādi:

25)

iekļauj šādu pantu:

26)

lēmuma 5.d pantu groza šādi:

27)

regulas 7. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

;

28)

lēmuma 8.c pantu aizstāj ar šādu:

29)

Lēmuma 2014/512/KĀDP pielikumus groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.