(1)

Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/2092 (2) (“galīgā regula”) Indonēzijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes biodīzeļdegvielas importam noteica galīgo kompensācijas maksājumu (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultāts ir sākotnējo pasākumu noteikšana, turpmāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/1883 (3) Komisija laboja galīgo regulu, lai iekļautu KN kodus ex 2710 19 11 , ex 2710 19 15 , ex 2710 19 21 , ex 2710 19 25 un ex 2710 19 29 un atbilstīgos Taric kodus, kuri attiecas uz ilgtspējīgām aviācijas degvielām. Šis grozījums neietekmē spēkā esošo pasākumu ražojuma tvērumu.

(3)

Kad bija publicēts paziņojums par spēkā esošo kompensācijas pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4), Komisija saņēma pieprasījumu sākt kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu (“pieprasījums”).

(4)

2024. gada 8. septembrī Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“pieprasījuma iesniedzējs”) iesniedza pieprasījumu Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozares vārdā pamatregulas 10. panta 6. punkta nozīmē. Pieprasījums tika pamatots ar to, ka kompensācijas pasākumu izbeigšana varētu izraisīt subsidēšanas un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

(5)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (5) 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2024. gada 6. decembrī ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja, ka, ievērojot pamatregulas 18. pantu, sāk piemērojamo kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu.

(6)

Pirms termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas Komisija saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu paziņoja Indonēzijas valdībai, ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu pārskatīšanas pieprasījumu, un aicināja Indonēzijas valdību pirms procedūras sākšanas apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījuma saturu un panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu. Indonēzijas valdība pieņēma apspriešanās piedāvājumu, un tā notika 2024. gada 5. decembrī. Apspriešanās gaitā savstarpēji saskaņots risinājums netika panākts.

(7)

Indonēzijas valdība iesniedza piezīmes par izmeklēšanas sākšanu. Tā apgalvoja, ka i) ne Eļļas palmu audzēšanas fonds, ne Indonēzijas valdība, nodrošinādami neapstrādātu palmu eļļu (“NPE”) par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, nav snieguši subsīdijas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“PTO SKP nolīgums”) nozīmē un ka ii)ar kompensācijas maksājuma izbeigšanu attiecībā uz biodīzeļdegvielas importu no Indonēzijas Eiropas Savienībā netiktu radīts kaitējums vai iespējama kaitējuma atkārtošanās ES biodīzeļdegvielas ražotājiem.

(8)

Procedūras sākšanas posmā sniegtie pierādījumi, ka Indonēzijā turpinās subsidēšana, bija pietiekami. Konkrēti, pieprasījumā bija sniegti pierādījumi, ka Indonēzijas valdības iesniegtajā informācijā minētās shēmas joprojām darbojas, tās ir subsīdijas, jo iepriekšējās ES izmeklēšanās ir konstatēts, ka tās ir kompensējamas, un tās ir pieejamas nozares ražotājiem. Pierādījumi, kas procedūras sākšanas laikā bija Komisijas dienestu rīcībā, nebija pretrunā pierādījumiem par subsīdiju shēmām, kuri bija ietverti pieprasījumā un kuru dēļ tika sākta izmeklēšana.

(9)

Tāpat procedūras sākšanas posmā bija pietiekami pierādījumi, ka iespējama kaitējuma atkārtošanās. Konkrētāk, pieprasījumā bija ietverti pierādījumi par biodīzeļdegvielas jaudu Indonēzijā, Savienības tirgus pievilcīgumu Indonēzijas ražotājiem un kaitējumu radošo cenu līmeni, par kādām pasākumu atcelšanas gadījumā imports no Indonēzijas nonāktu Savienībā. Pamatojoties uz šiem elementiem, pieprasījumā bija sniegti pietiekami pierādījumi, ka pasākumu atcelšanas dēļ varētu atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(10)

Informācijā, ko Indonēzijas valdība iesniedza apspriešanās procesā pirms procedūras sākšanas, tā nebija sniegusi pierādījumus par pretējo. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka pieprasījumā sniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(11)

Subsidēšanas turpināšanās un atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, ar to sazināties. Turklāt Komisija par termiņbeigu izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmos nesaistītos importētājus Savienībā, zināmos attiecīgos nesaistītos lietotājus Savienībā, zināmos ražotājus Indonēzijā un Indonēzijas iestādes un aicināja tos piedalīties.

(13)

Ieinteresētās personas tika aicinātas paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja rakstiski pieprasīt uzklausīšanu Komisijas izmeklēšanas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Tāds pieprasījums netika saņemts.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Pirms procedūras sākšanas 32 Savienības ražotāji iesniedza izlases veidošanai vajadzīgo informāciju un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Balstoties uz to, Komisija ir izveidojusi provizorisku izlasi no četriem ražotājiem, kurus atzina par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozarei līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma ziņā Savienībā. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saražoja aptuveni 12 % no aplēstā Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma un 13 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma nesaistītiem klientiem Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un tādējādi tika apstiprināta provizoriskā izlase.

(16)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Neviens no viņiem neatsaucās.

(17)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga ražotāju eksportētāju atlase, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Indonēzijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Indonēzijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(18)

Neviens ražotājs eksportētājs neatbildēja uz atlases veidlapas jautājumiem. Pēc tam 2025. gada 8. aprīlī Komisija informēja Indonēzijas valdību, ka Indonēzijas ražotāji eksportētāji nesadarbojas un tādējādi savus konstatējumus par subsidēšanas un kaitējuma turpināšanos un atkārtošanos Komisija var pamatot ar pieejamajiem faktiem pamatregulas 28. panta nozīmē. Piezīmes netika saņemtas.

(19)

Komisija nosūtīja anketas četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieprasījuma iesniedzējam un Indonēzijas valdībai. Izmeklēšanas sākšanas dienā tiešsaistē (7) tika darītas pieejamas arī anketas Savienības ražotājiem, nesaistītiem importētājiem, lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem Indonēzijā.

(20)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un no pieprasījuma iesniedzēja.

(21)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

(22)

Komisija 2025. gada 24. novembrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija iecerējusi saglabāt spēkā kompensācijas maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(23)

Eiropas Biodīzeļdegvielas padome un Indonēzijas valdība sniedza piezīmes par izpausto galīgo informāciju. Eiropas Biodīzeļdegvielas padome piekrita Komisijas nodomam saglabāt kompensācijas maksājumus. Indonēzijas valdības piezīmes ir analizētas attiecīgajās šīs regulas iedaļās. Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(24)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kurš sākotnējā izmeklēšanā, proti, nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kuri iegūti sintēzes un/vai hidroapstrādes procesā, tīrā veidā vai maisījumā (“pārskatāmais ražojums”), patlaban klasificēti ar KN kodiem ex 1516 20 98 (Taric kodi 1516 20 98 21, 1516 20 98 29 un 1516 20 98 33), ex 1518 00 91 (Taric kodi 1518 00 91 21, 1518 00 91 29 un 1518 00 91 33), ex 1518 00 95 (Taric kodi 1518 00 95 21, 1518 00 95 33), ex 1518 00 99 (Taric kodi 1518 00 99 21, 1518 00 99 29 un 1518 00 99 33), ex 2710 19 11 (Taric kods 2710 19 11 10), ex 2710 19 15 (Taric kods 2710 19 15 10), ex 2710 19 21 (Taric kods 2710 19 21 10), ex 2710 19 25 (Taric kods 2710 19 25 10), ex 2710 19 29 (Taric kods 2710 19 29 10), ex 2710 19 42 (Taric kodi 2710 19 42 21 un 2710 19 42 29), ex 2710 19 44 (Taric kodi 2710 19 44 21, 2710 19 44 29 un 2710 19 44 33), ex 2710 19 46 (Taric kodi 2710 19 46 21, 2710 19 46 29 un 2710 19 46 33), ex 2710 19 47 (Taric kodi 2710 19 47 21, 2710 19 47 29 un 2710 19 47 33), 2710 20 11 , 2710 20 16 , ex 3824 99 92 (Taric kodi 3824 99 92 10, 3824 99 92 14 un 3824 99 92 17), 3826 00 10 un ex 3826 00 90 (Taric kodi 3826 00 90 11, 3826 00 90 19 un 3826 00 90 33) (8).

(25)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indonēzijā ražotā biodīzeļdegviela pārsvarā ir palmu eļļas metilesteris, kas iegūts no palmu eļļas (9). Šajā izmeklēšanā netika atklāta informācija, kas liktu apšaubīt šo konstatējumu.

(26)

Biodīzeļdegvielu galvenokārt izmanto transporta sektorā, proti, dīzeļmotoros, un to var sajaukt ar minerāldīzeļdegvielu vai izmantot tīrā veidā.

(27)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Indonēzijas izcelsmes pārskatāmais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

(28)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām subsidēšana varētu turpināties vai atkārtoties.

(30)

Komisija 2025. gada 7. martā Indonēzijas valdībai nosūtīja antisubsidēšanas anketu kopā ar īpašu papildinājumu (“A papildinājumu”), kurā bija iekļauta anketa izejresursu piegādātājiem.

(31)

Ne Indonēzijas valdība, ne Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājs eksportētājs vai izejresursu piegādātāji nesniedza atbildes ne uz anketas jautājumiem, ne uz A papildinājuma jautājumiem.

(32)

Indonēzijas valdība 2025. gada 21. martā iesniegtajā informācijā paziņoja Komisijai, ka nesadarbosies izmeklēšanā, tieši norādot, ka “gan Indonēzijas valdība, gan Indonēzijas biodegvielas ražotāji lielāko uzmanību veltīs DS618: European Union – countervailing duties on Imports of Biodiesel from Indonesia tiesvedībai, kas vēl turpinās PTO Strīdu izšķiršanas padomē. Tāpēc mēs nesniedzam atbildes uz izmeklēšanas anketas jautājumiem” (10).

(33)

Nesadarbošanās liedza Komisijai savākt informāciju, ko tā uzskatīja par būtisku, lai šajā izmeklēšanā izdarītu konstatējumus. Piemēram, Komisija no Indonēzijas valdības nevarēja iegūt NPE piegādātāju sniegtu tiešu informāciju par palmu eļļas tirgu, un Komisijas rīcībā nebija informācijas par PT Perkebunan Nusantara (“PTPN”) – NPE ražotāja, kas pilnībā ir Indonēzijas valdības īpašumā, – lomu biodīzeļdegvielas nozarē.

(34)

Tādējādi, kā skaidrots 18. apsvērumā, Komisija ar 2025. gada 8. aprīļa verbālnotu informēja Indonēzijas iestādes, ka Indonēzijas valdības un Indonēzijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija ir iecerējusi izdarīt konstatējumus, saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Indonēzijas valdība un Indonēzijas ražotāji eksportētāji tika arī informēti par to, ka konstatējums, kura pamatā ir pieejamie fakti, var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tie būtu sadarbojušies.

(35)

Šajā sakarā piezīmes netika saņemtas. Tā kā ne Indonēzijas valdība, ne izejresursu piegādātāji informāciju nesniedza, tad Komisija, lai izdarītu konstatējumus par to, vai Indonēzijas biodīzeļdegvielas nozarē turpinājusies subsidēšanas prakse, saskaņā ar pamatregulas 28. pantu izmantoja pieejamos faktus.

(36)

Attiecīgi Komisija analīzē izmantoja visus tai pieejamos faktus, proti:

(37)

Lai noteiktu, vai subsidēšana turpinājusies, Komisija pārbaudīja, vai no subsīdijām, kas tika kompensētas sākotnējā izmeklēšanā, vēl aizvien tika piešķirts ieguvums biodīzeļdegvielas ražotājiem eksportētājiem no Indonēzijas. Pēc tam Komisija analizēja, vai Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem bijis ieguvums no subsīdijām, kuras, kā apgalvots pieprasījumā (11), netika kompensētas sākotnējā izmeklēšanā (“papildu subsīdijas”).

(38)

Vispirms jānorāda, ka šajā regulā Komisija atsaucas uz Eļļas palmu audzēšanas fondu, nevis uz Biodīzeļdegvielas subsīdiju fondu. Pēdējo apzīmējumu sākotnējā sūdzībā lietojis sūdzības iesniedzējs un pieprasījumā – arī pieprasījuma iesniedzējs. Tomēr subsīdiju shēmas oficiālais nosaukums ir Eļļas palmu audzēšanas fonds.

(39)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija konstatēja tālāk minēto:

(40)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotāji eksportētāji izvēlējušies piedalīties biodīzeļdegvielas iepirkumā un tāpēc tiem bija pienākums pārdot mēneša kvotu naftas degvielas vienībām, kas izpilda piejaukuma normu (20). Tika arī konstatēts, ka biodīzeļdegvielas atsauces cena bija augstāka nekā dīzeļdegvielas atsauces cena, tāpēc Eļļas palmu audzēšanas fonds veica maksājumus par labu Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem (21). No tā izriet, ka Indonēzijā nebija reālas biodīzeļdegvielas tirgus cenas, jo tajā iejaucās Indonēzijas valdība, lai regulētu un kropļotu visu vērtības ķēdi Indonēzijā no NPE līdz biodīzeļdegvielai (22). Faktiski Indonēzijas valdības noteiktā biodīzeļdegvielas atsauces cena neatspoguļoja to, kāda būtu cena neizkropļotos tirgus apstākļos, ja neiejauktos Indonēzijas valdība (23).

(41)

Komisija arī konstatēja, ka Indonēzijas valdība izveidojusi Eļļas palmu audzēšanas fondu un skaidri uzticējusi pārvaldības aģentūrai veikt maksājumus biodīzeļdegvielas ražotājiem (24). Turklāt Eļļas palmu audzēšanas fonda kvalificēšana par valsts iestādi netika apstrīdēta (25). Eļļas palmu audzēšanas fonda līdzekļi, kas finansēti, Indonēzijas valdībai veicot parastās nodokļu un valsts ieņēmumu iekasēšanas darbības (26), ir valsts līdzekļi, kas iekasēti kā obligāta eksporta nodeva (27), un Eļļas palmu audzēšanas fonda izmaksa Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem eksportētājiem bija tieša naudas līdzekļu nodošana dotācijas veidā (28).

(42)

Komisijas analīze par Eļļas palmu audzēšanas fonda īstenošanas tiesisko regulējumu skaidri apliecināja, ka no Eļļas palmu audzēšanas fonda līdzekļiem bija paredzēts piešķirt ieguvumu Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem (29), neko negaidot apmaiņā pret to (30). Tālab Indonēzijas valdība gan bija piešķīrusi pārvaldības aģentūrai tiesības izmantot NPE eļļas eksporta nodevas, gan noteikusi pienākumu iepirkt un izmantot biodīzeļdegvielu (31).

(43)

Pieprasījumā pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka vissvarīgākā subsīdiju programma, kas kopš 2015. gada pieejama Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem, ir Biodīzeļdegvielas subsīdiju fonds. Biodīzeļdegvielas subsīdiju fonds tika paredzēts, lai īstenotu Indonēzijas valdības noteikto piejaukuma normu, kas pieņemta 2006. gadā, sākotnēji maisījumā paredzot 1 % biodīzeļdegvielas un 99 % dīzeļdegvielas (“B01”), un tiek uzskatīta par vienu no agresīvākajām pasaulē (32). Pieprasījuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi liecina, ka Indonēzijas valdība no 2023. gada bija ieviesusi piejaukuma normu: 35 % biodīzeļdegvielas un 65 % dīzeļdegvielas (“B35”) (33). Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzējs norādījis, ka kopš 2018. gada Indonēzijas valdība piejaukuma normu piemēro arī ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām nesaistītos sektoros, tādējādi ir ievērojami palielinājies subsīdiju apjoms, kas tagad ir pieejamas gan ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām saistītos, gan nesaistītos sektoros (34).

(44)

Prezidenta noteikumos Nr. 61/2015 noteikts, ka Biodīzeļdegvielas subsīdiju fonds ir daļa no Eļļas palmu audzēšanas fonda. Eļļas palmu audzēšanas fondu veido naudas summa, ko iekasē pārvaldības aģentūra (35) – valsts iestāde, kuru Indonēzijas izveidojusi ar konkrētu mērķi iekasēt, administrēt, pārvaldīt, glabāt un sadalīt Eļļas palmu audzēšanas fonda līdzekļus (36). Fondu juridiskais pamats nosaka, ka tie ietver eksporta nodevas par NPE precēm un/vai to atvasinājumiem (37). Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzējs norādīja uz tiesību normu, kas noteic, ka “izmantojot fondus [..], ir paredzēts likvidēt dīzeļdegvieleļļas tirgus indeksa cenas un biodīzeļdegvielas tirgus indeksa cenas starpību konkrētiem degvieleļļas veidiem” (38).

(45)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka subsīdiju shēmas ietvaros Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem, kuri vēlējās piedalīties programmā, Indonēzijas iekšzemes tirgū bija jāpārdod biodīzeļdegvielas kvota naftas degvielas vienībām – Pertamina un AKR – par minerāldīzeļdegvielas atsauces cenu, nevis faktisko biodīzeļdegvielas cenu (39). Tādējādi Indonēzijas ražotāji par to saņēma Indonēzijas valdības dotācijas. Šīs dotācijas bija vienādas ar starpību starp Indonēzijas valdības noteikto biodīzeļdegvielas atsauces cenu un minerāldīzeļdegvielas atsauces cenu, t. i., cenu, par kādu biodīzeļdegvielu iegādājās naftas uzņēmumi. Pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija liecina, ka dotācijas izrietēja no eksporta nodevām, kuras noteiktas palmu eļļas precēm, un pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē piešķīra ieguvumu Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem.

(46)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka pārvaldības aģentūra Indonēzijas biodīzeļdegvielas sektorā pildīja valdības funkcijas. Konkrēti, pārvaldības aģentūra bija līdzeklis, ar kura palīdzību Indonēzijas valdība Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem tieši nodeva naudas līdzekļus pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē, kuri atbilda starpībai starp dīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas atsauces cenu (40).

(47)

Pieprasījuma iesniedzējs uzstāja, ka par NPE iekasētās eksporta nodevas galvenokārt bija paredzētas Biodīzeļdegvielas subsīdiju fondam, un sniedza pierādījumus, ka 91,3 % no līdzekļiem, kas iekasēti 2015.–2023. gadā, stimulu veidā tika izmaksāti Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem (41). Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, kas liecina, ka 2023. gadā Biodīzeļdegvielas subsīdiju fondam piešķirtie līdzekļi sasniedza 2 124 milj. EUR, tātad salīdzinājumā ar 2019. gadu tie bija pieauguši astoņkārtīgi un Indonēzijas iekšzemes tirgū pārdotajai biodīzeļdegvielai piešķirtā subsīdija lēšama 0,2128 EUR/l vērtībā (42).

(48)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs secināja, ka kopš 2015. gada Indonēzijas valdība ir izrādījusi stingru atbalstu biodīzeļdegvielas piejaukuma normas programmai un tādējādi ar līdzekļiem, kuri iegūti, iekasējot NPE eksporta nodevas, un kurus pārvalda pārvaldības aģentūra, varēja subsidēt biodīzeļdegvielas un minerāldīzeļdegvielas cenu starpību (43).

(49)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka pārvaldības aģentūra, tieši nododot līdzekļus Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem eksportētājiem, piešķīrusi ieguvumu dotāciju veidā (44). Konkrētāk, šo dotāciju dēļ biodīzeļdegvielas ražotāji bija nonākuši labākā situācijā, nekā tie būtu bijuši tirgū, jo, ja nebūtu šīs shēmas, tiem būtu bijis jāpielāgojas minerāldīzeļdegvielas tirgus cenai, nevis atsauces cenai (45).

(50)

Tāpēc Komisija secināja, ka naudas līdzekļi, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārvaldības aģentūra maksāja biodīzeļdegvielas ražotājiem par pārdoto biodīzeļdegvielu, lai segtu starpību starp dīzeļdegvielas atsauces cenu, kuru maksāja Pertamina, un biodīzeļdegvielas atsauces cenu, piešķīra ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē (46).

(51)

Tā kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Eļļas palmu audzēšanas fonds bija pieejams tikai NPE vērtības ķēdes nozarēm, Komisija secināja, ka Eļļas palmu audzēšanas fonds ir īpašs pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē (47).

(52)

Šajā izmeklēšanā netika atklāta informācija, kas būtu pretrunā sākotnējiem konstatējumiem. Tādējādi Komisija secināja, ka Eļļas palmu audzēšanas fonds, no kura tika piešķirtas kompensējamas subsīdijas, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājis darboties.

(53)

Sākotnējā izmeklēšanā (48) Komisija konstatēja, ka Indonēzijas valdība, pieņemdama pasākumu kopumu, veikusi finansiālu ieguldījumu, kas izpaužas tādējādi, ka valdība Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem eksportētājiem nodrošinājusi NPE par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo (49). Komisija konstatēja arī, ka Indonēzijas valdība uzticējusi neapstrādātas palmu eļļas ražotājiem Indonēzijā un tos norīkojusi Indonēzijas dīzeļdegvielas ražotājiem piegādāt (nodrošināt) preces, kā minēts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā (50).

(54)

Sākotnējā izmeklēšana parādīja, ka Indonēzijas valdība izstrādājusi, ieviesusi un uzraudzījusi NPE eksporta ierobežojumus ar konkrētu mērķi saglabāt NPE cenas zemākas, tādējādi piešķirot ieguvumu lejupējām ražošanas nozarēm (51). Proti, nospiežot NPE iekšzemes cenu Indonēzijā, Indonēzijas valdība nodrošināja, ka biodīzeļdegvielas izejvielu cena, kas piešķīra ieguvumu Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem, saglabājās ievērojami zemāka nekā pasaules cenas (52).

(55)

Turpmākajā analīzē Komisija secināja, ka Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem tiek piešķirts ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē (53). Šis ieguvums izrietēja no tā, ka NPE ražotāji piegādāja izejvielas par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, un PTPN de facto darbojās kā cenu noteicējs (54): PTPN noteiktā cena iekšzemes tirgū bija maksimālā cena, kuru savukārt ievēroja visi NPE un biodīzeļdegvielas ražotāji Indonēzijas tirgū (55). NPE cena iekšzemes tirgū patiešām ļoti tuvu atspoguļoja cenu, ko PTPN piešķīra dienas izsolēs (56). No tā izriet, ka Indonēzijas valdība, tā rīkodamās, norīkojusi NPE piegādātājus Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem piegādāt NPE par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, de facto nosakot maksimālo cenu Indonēzijas iekšzemes tirgū (57).

(56)

Pamatojoties uz informāciju sākotnējās izmeklēšanas lietas materiālos, tika konstatēts, ka Indonēzijas valdības iejaukšanās dēļ NPE cenas Indonēzijā tika izkropļotas.

(57)

Turklāt, ņemot vērā, ka tikai ierobežots skaits nozaru un uzņēmumu Indonēzijā ražošanas procesā izmanto NPE, tika konstatēts, ka šī subsīdiju programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē (58).

(58)

Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka ar Prezidenta noteikumiem Nr. 66/2018 Indonēzijas valdība ir ieviesusi skaidru iekšzemes biodīzeļdegvielas nozares attīstības atbalsta politiku (59), un atgādināja, ka, izveidojot Eļļas palmu audzēšanas fondu, kura politikas uzdevums bija tikai atbalstīt biodīzeļdegvielas nozari, Indonēzijas valdība ir skaidri paziņojusi, ka atbalsta biodīzeļdegvielas nozari (60).

(59)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā apgalvo, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indonēzijas valdības iejaukšanās dēļ NPE cenas bijušas izkropļotas, un uzsver, ka kopš 1994. gada Indonēzijas valdība attiecībā uz NPE – galveno biodīzeļdegvielas ražošanas izejvielu Indonēzijā – ir ieviesusi eksporta ierobežojumu režīmu, kas kalpo par līdzekli lejupējo ražojumu cenu kontrolei un ietekmēšanai (61). NPE veido aptuveni 85 % no kopējām biodīzeļdegvielas ražošanas izmaksām (62).

(60)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā NPE eksporta ierobežojumu režīms Indonēzijā vēl aizvien bija pilnībā spēkā, lai gan bija izdarīti daži grozījumi tiesiskajā regulējumā, kas bija tā pamatā (63). Ar Indonēzijas Republikas Finanšu ministrijas Noteikumiem Nr. 154/PMK.05/2022, kas ir spēkā no 2023. gada 1. janvāra, Indonēzijas valdība faktiski i) grozīja cenu diapazonu NPE un biodīzeļdegvielas izvedmuitas nodokļiem / eksporta nodevām, t. i., noteica, ka izvedmuitas nodoklis maksājams tad, ja NPE atsauces cena ir zemāka par 680 USD/t (iepriekš piemērojamās robežvērtības 750 USD/t vietā) (64), un ii) koriģēja cenu diapazonus biodīzeļdegvielas eksporta nodevai (65). Saskaņā ar Finanšu ministrijas Noteikumiem Nr. 123/PMK.010/2022 Indonēzijas valdība noteica NPE un biodīzeļdegvielas cenu diapazonus un relatīvos izvedmuitas nodokļus (66). Pirmie minētie diapazoni tika atcelti ar Finanšu ministrijas Noteikumiem Nr. 38/PMK.010/2024, tomēr tika saglabāti NPE un biodīzeļdegvielai piemērojamie izvedmuitas nodokļi (67).

(61)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Indonēzijas valdība ir saglabājusi šādas subsīdiju shēmas kopš 2019. gada (68). Papildus eksporta ierobežojumu režīmiem Indonēzijas valdība ir turpinājusi iejaukšanos Indonēzijas tirgū, lai ar PTPN – valsts iestādes un valsts īpašumā esoša uzņēmuma, kuru pilnībā kontrolē Indonēzijas valdība, – starpniecību de facto kontrolētu NPE cenas (69). Dienas izsolēs PTPN de facto darbojās kā NPE cenu noteicējs, ievērojot Indonēzijas valdības mērķi saglabāt NPE iekšzemes cenas zemākas, tā ka lejupējām nozarēm, proti, biodīzeļdegvielas nozarei, tika piešķirts ieguvums (70). Tādējādi Indonēzijas valdība atbalstīja un mākslīgi stimulēja Indonēzijas biodīzeļdegvielas nozari. Pēc pieprasījuma iesniedzēja domām, no tā izriet, ka Indonēzijas valdība NPE piegādātājiem bija uzticējusi vai bija tos norīkojusi NPE iekšzemes lietotājiem, proti, Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem, nodrošināt izejvielas, kā noteikts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo (71). Pieprasījuma iesniedzējs secināja, ka Indonēzijas valdība ir ieviesusi sistēmu, kas, izmantojot piejaukuma normu (72), rada lielu pieprasījumu pēc biodīzeļdegvielas, tāpēc NPE ražotāji ir atbildīgi par mākslīgi lētu NPE iekšzemes tirgu (73).

(62)

NPE nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nozīmē, jo Indonēzijas valdība šiem izejresursu piegādātājiem ir uzticējusi vai tos norīkojusi to darīt par atlīdzību, kas ir mazāka par tirgus vērtību.

(63)

Indonēzijas vadības nolūks bija mākslīgi pazemināt NPE cenu iekšzemes tirgū, tādējādi Komisija, atsaukdamās uz starpību starp cenām, ko maksāja iekšzemes biodīzeļdegvielas ražotāji, pirkdami NPE iekšzemes tirgū, un atsauces vērtību, kuras pamatā ir dominējošie NPE tirgus apstākļi, atzina, ka Indonēzijas valdības atbalsts Indonēzijas biodīzeļdegvielas nozarei ir piešķīris ieguvumu. No šo divu rādītāju starpības izrietēja ieguvums Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem, kas bija nonākuši situācijā, kurā galveno biodīzeļdegvielas izejvielu varēja iegūt par cenu, kas bija zemāka par starptautisko tirgus cenu (74). Attiecībā uz atbilstīgu atsauces vērtību, kas izmantojama salīdzinājumam, Komisija sākotnējā izmeklēšanā uzskatīja, ka Indonēzijas eksporta statistikā pieejamā NPE FOB eksporta cena no Indonēzijas uz pārējo pasauli ir atbilstīga. Komisija salīdzināja NPE cenu, ko iekšzemes tirgū maksāja Indonēzijas ražotāji, ar aprēķināto atsauces vērtību. Tā konstatēja, ka to starpība ir “ietaupījums”, ko guvuši Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotāji, kuri pērk NPE izkropļotajā iekšzemes tirgū, salīdzinājumā ar cenu, ko tie būtu maksājuši, ja nebūtu kropļojumu. Tā kopsumma ir ieguvums, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indonēzijas valdība piešķīrusi Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem.

(64)

Tā kā Indonēzijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisijai par konkrētiem uzņēmumiem nebija informācijas, pēc kuras tā varētu aprēķināt subsīdijas apjomu, kas piešķirts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(65)

Konkrētā subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, jo ir pieejama tikai konkrētiem Indonēzijas uzņēmumiem, proti, tiem, kas darbojas palmu eļļas vērtības ķēdē (75).

(66)

Šajā izmeklēšanā netika atklāta informācija, kas būtu pretrunā sākotnējiem konstatējumiem.

(67)

Tādējādi Komisija secināja, ka NPE nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, ir kompensējama subsīdija, kuras piešķiršana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājusies. Komisija arī apstiprināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, izmantojot pasākumu kopumu, kas ietvēra izvedmuitas nodokļus un eksporta nodevu, un de facto rīkojoties kā cenu noteicēja tirgū, Indonēzijas valdība mudināja iekšzemes NPE ražotājus pārdot NPE vietējā tirgū un uzticēja tiem un norīkoja tos nodrošināt šo izejvielu Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem par atlīdzību, kas bija mazāka par atbilstīgo.

(68)

Sākotnējā izmeklēšanā (76) Komisija konstatēja, ka muitas zonu shēma, ar kuru Indonēzijas valdība i) apturēja ievedmuitas nodokļa piemērošanu importētām iekārtām un ii) atbrīvoja no PVN importētās iekārtas, ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē.

(69)

Komisija arī konstatēja, ka subsīdija ir īpaša saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, jo muitas zonu shēma pieejama tikai “uz eksportu vērstiem uzņēmumiem”, t. i., uzņēmumiem, kas vairāk nekā 50 % no apgrozījuma gūst no eksporta (77). Tomēr sākotnējā izmeklēšanā Indonēzijas valdība skaidroja Komisijai, ka biodīzeļdegvielas nozares uzņēmumi ir tiesīgi izmantot shēmu, pat ja neatbilst prasībai, ka vairāk nekā 50 % no apgrozījuma jāgūst no eksporta. Šāda atbrīvojuma iemesls bija tas, ka, šādi rīkojoties, tie varēja izpildīt Indonēzijas valdības noteikto piejaukuma normu (78). Tāpēc Komisija secināja, ka atbrīvojums no atbilstības kritērijiem pilnībā tika piešķirts pēc Indonēzijas valdības ieskatiem (79).

(70)

Attiecībā uz priekšrocībām, ko sniedz muitas zonu shēmas, Komisija konstatēja, ka to rezultātā vai nu i) tika apturēta ievedmuitas nodokļa piemērošana, vai ii) precēm, kas importētas muitas zonās, tika piešķirts atbrīvojums no PVN, līdz šīs preces tika pārdotas Indonēzijas iekšzemes tirgū vai tieši eksportētas. No tā izriet, ka tad, ja šīs preces paliek muitas zonās vai tiek tieši eksportētas, ievedmuitas nodokli vai PVN tā arī neiekasē (80). Būtībā tas nozīmē, ka par iekārtām, kuras tie vispirms importēja un kuras pēc tam palika muitas zonās vai tika tieši eksportētas, Indonēzijas ražotāji eksportētāji nemaksāja ne ievedmuitas nodokli, ne PVN (81).

(71)

Tāpēc Komisija secināja, ka ievedmuitas nodokļa piemērošanas apturēšana un atbrīvojums no PVN precēm, kas importētas muitas zonās, ir Indonēzijas valdības finansiāls ieguldījums negūtu ieņēmumu veidā (82). Proti, atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa un PVN par importētajām iekārtām palika spēkā, līdz preces tiktu pārdotas Indonēzijas iekšzemes tirgū vai tieši eksportētas (83).

(72)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā sniedza pierādījumus, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotāji turpinājuši saņemt ieguvumu no i) ievedmuitas nodokļu piemērošanas apturēšanas un ii) atbrīvojuma no PVN par iekārtām, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importētas muitas zonās (84).

(73)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka subsīdiju shēmas juridiskais pamats vēl aizvien ir bijuši Finanšu ministra noteikumi (PMK) Nr. 188/PMK.010/2015 par otrajiem grozījumiem Finanšu ministra noteikumos (PMK) Nr. 176/PMK.011/2009 par importētu rūpniecības būvniecībai paredzētu iekārtu, preču un materiālu atbrīvojumu no nodokļiem attīstības ieguldījumu veicināšanai (85).

(74)

Pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka i) ievedmuitas nodokļu piemērošanas apturēšana importētām iekārtām bija negūti vai neiekasēti ieņēmumi pamatregulas 3. panta 1. punkta ii) apakšpunkta nozīmē un ii) atbrīvojums no PVN konkrēti bija negūti valsts ieņēmumi, jo normālos apstākļos Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotāji eksportētāji vispirms būtu maksājuši PVN valstij un pēc tam, kad pārdotu importētās preces iekšzemes tirgū, tie būtu atguvuši šo PVN (86).

(75)

Ne Indonēzijas valdība, ne kāds Indonēzijas ražotājs eksportētājs nesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka biodīzeļdegvielas nozarei vairs netiek piešķirts ieguvums no iepriekš aprakstītās shēmas.

(76)

Tā kā Indonēzijas valdība un Indonēzijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisijai par konkrētiem uzņēmumiem nebija pieejama informācija, ko izmantot pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirtā subsīdijas apjoma aprēķiniem. Iepriekšējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka iekārtas, ko izmanto muitas zonās, parasti tiek importētas muitas zonā un pēc uzstādīšanas stimulu dēļ tās tā arī paliek muitas zonā (87). Tāpēc ievedmuitas nodoklis par šādām iekārtām faktiski nebija jāmaksā. Tā kā Indonēzijas ražotāji eksportētāji ieguva no tā, ka nauda tiem saglabājās pieejama, tad līdzīgā kārtā šādas iekārtas faktiski palika atbrīvotas no PVN uz visiem laikiem (88).

(77)

Komisija apstiprināja, ka ar šo shēmu Indonēzijas ražotāji eksportētāji bija labākā situācijā, nekā tie būtu bez šādas shēmas. Patiešām, ja šādas shēmas nebūtu, Indonēzijas ražotāji eksportētāji, importējot iekārtas muitas zonās, būtu maksājuši gan ievedmuitas nodokļus, gan PVN (89).

(78)

Lai šajā termiņbeigu pārskatīšanā izdarītu konstatējumus par subsidēšanas turpināšanos, Komisija apstiprināja subsīdijas apjoma aprēķinu sākotnējā izmeklēšanā. Attiecībā uz importētu iekārtu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa ieguvums bija kopējais nesamaksātā nodokļa apjoms, sadalīts pa pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, vadoties pēc pamatā esošo aktīvu lietderīgās lietošanas laiku; savukārt attiecībā uz atbrīvojumu no PVN ieguvums bija nenozīmīgs un tāpēc būtiski neietekmēja galīgos rezultātus (90). Subsidēšana, iespējams, turpinājās vismaz tādā pašā apmērā, kādā sākotnējā izmeklēšanā.

(79)

Subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā bija pieejama tikai konkrētiem uzņēmumiem atkarībā gan no to eksporta rādītājiem, gan atrašanās vietas noteiktās ģeogrāfiskās zonās piešķīrējas iestādes jurisdikcijā (91).

(80)

Juridiskā situācija nav būtiski mainījusies, un šajā izmeklēšanā netika atklāta informācija, kas būtu pretrunā sākotnējiem konstatējumiem. Tādējādi Komisija secināja, ka muitas zonu shēma un atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa un PVN importētām iekārtām kā kompensējamas subsīdijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vēl aizvien piešķīra ieguvumu biodīzeļdegvielas nozarei.

(81)

Sākotnējā izmeklēšanā sūdzības iesniedzējs norādīja vairākas vēl citas subsīdiju programmas, proti, ienākuma nodokļa atvieglojumus par biržas sarakstos iekļautiem ieguldījumiem, rūpniecisko kompleksu subsīdiju un pioniernozaru nodokļu atvieglojumus (92). Tomēr Komisija konstatēja, ka neviens Indonēzijas ražotājs eksportētājs nesaņēma ieguvumu ne no vienas šīs programmas (93).

(82)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā atgādina šīs papildu subsīdiju programmas (94) un atzīst, ka, pretēji sākotnējai izmeklēšanai, noteikumi, ar ko nosaka ienākuma nodokļa atvieglojumus par biržas sarakstos iekļautiem ieguldījumiem, vairs nav spēkā, jo ir atcelti ar Indonēzijas Republikas valdības 2019. gada Noteikumiem Nr. 78 (95). Šajā ziņā pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka jaunajā tiesību aktā biodīzeļdegvielas nozare vairs nav iekļauta starp tām nozarēm, kas ir tiesīgas saņemt tur uzskaitītos subsidēšanas stimulus (96). Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs nācis klajā ar konkrētiem apgalvojumiem tikai par atlikušajām divām subsīdiju programmām (97), t. i., rūpniecisko kompleksu subsīdiju un pioniernozaru nodokļu atvieglojumiem.

(83)

Tomēr pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus, ka kāds Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājs eksportētājs būtu kvalificējams kā “rūpniecības uzņēmums” vai atrastos ģeogrāfiskā zonā, kas atbilst “rūpnieciskā kompleksa” prasībām (tā ir atbilstības prasība, kas jāizpilda, lai iegūtu rūpniecības kompleksa subsīdiju), vai ka kāds Indonēzijas ražotājs eksportētājs būtu izstrādājis jaunu ieguldījumu plānu vismaz 500 miljardu rūpiju vērtībā (tā ir atbilstības prasība, kas jāizpilda, lai saņemtu pioniernozares nodokļu atvieglojumu). Tā kā Indonēzijas valdība un Indonēzijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija nevarēja noteikt, kāds ir ieguvums, jo nebija informācijas, pēc kuras novērtēt, vai Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotāji eksportētāji izmantojuši šo subsīdiju programmu.

(84)

Tādējādi nav pierādījumu, kas liecinātu, ka šīs shēmas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ieviestas kā kompensējamas subsīdijas.

(85)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotāji vēl aizvien ieguva kompensējamas subsīdijas.

(86)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indonēzijas valdība apgalvoja, ka ne Eļļas palmu audzēšanas fonds, ne NPE nodrošināšana par atlīdzību, kas bija mazāka par atbilstīgo, nav subsīdijas PTO SKP nolīguma nozīmē. Tā pamatā ir informācija, ko tā bija sniegusi sākotnējā izmeklēšanā, kā arī ekspertu grupas konstatējumi lietā DS618 (98) European Union – countervailing duties on Imports of Biodiesel from Indonesia.

(87)

Kā skaidrots 32.–36. apsvērumā, tika paziņots, ka Indonēzijas valdība un Indonēzijas ražotāji nesadarbosies, tāpēc Komisijas secinājumi par subsidēšanas turpināšanos šajā termiņbeigu pārskatīšanā tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija izmantoja pārskatīšanas pieprasījumu un iepriekšējās izmeklēšanas konstatējumus. Sākotnējā izmeklēšanā iesniegtā informācija un tās būtība jau tika aplūkota minētajā izmeklēšanā, kurā tika konstatēts, ka abas shēmas ir kompensējamas subsīdijas (99). Eiropas Savienība ekspertu grupas konstatējumus lietā DS618 ir pārsūdzējusi (100). Tāpēc saskaņā ar iedibinātu PTO judikatūru ekspertu grupas konstatējumi lietā DS618 nav galīgi un tiem nav juridiska statusa PTO sistēmā (101), jo Strīdu izšķiršanas padome tos nav apstiprinājusi ar PTO dalībvalstu lēmumu, tādējādi uz to pamata nevar apstrīdēt konstatējumus, kas izdarīti šajā termiņbeigu pārskatīšanā. Turklāt Indonēzijas valdība piezīmes sniedza tikai pēc galīgās informācijas izpaušanas, un nekādā ziņā tajās nebija sniegta faktu informācija vai jauni pierādījumi, kas būtu pretrunā termiņbeigu pārskatīšanas secinājumiem. Tāpēc Indonēzijas valdības piezīmes tika noraidītas.

(88)

Pēc tam kad tika konstatēta subsidēšana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija izmeklēja subsidētā importa no attiecīgās valsts dinamiku Savienībā, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indonēzijā un Savienības tirgus pievilcīgums. Nesadarbošanās dēļ šie elementi tika noteikti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem pamatregulas 28. panta nozīmē, t. i., uz pieprasījumu un iepriekšējās izmeklēšanas konstatējumiem.

(89)

Publiski pieejama informācija, ko paziņojusi Eiropas Biodīzeļdegvielas padome un izlasē iekļautie Savienības ražotāji, 2024. gadā ražošanas jauda Indonēzijā tiek lēsta vairāk nekā 16 milj. t apmērā, savukārt ražošanas apjoms un patēriņš tiek lēsts aptuveni 11 milj. t apmērā (102). Pamatojoties uz to, tiek lēsts, ka neizmantotā jauda Indonēzijā ir gandrīz 5 milj. t, proti, aptuveni 30 % no patēriņa Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(90)

Tāpēc un arī ņemot vērā secinājumus 91.–93. apsvērumā par Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija uzskatīja, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotāji spētu palielināt eksportu uz Savienības tirgu.

(91)

Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem Savienības tirgus vēl aizvien ir ļoti pievilcīgs. Savienība patiešām ir pasaulē lielākais biodīzeļdegvielas tirgus, un paredzams, ka 2028. gadā tā būs pasaulē pirmā biodīzeļdegvielas izmantotāja ar 33 % no kopējā biodīzeļdegvielas izmantojuma pasaulē, apsteigdama Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) ar 22 % no kopējā biodīzeļdegvielas izmantojuma pasaulē (103). Turklāt ASV kopš 2018. gada Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam ir noteikušas antidempinga un kompensācijas pasākumus, un 2023. gada jūlijā abi pasākumi attiecīgi ar dempinga starpību no 92,52 % līdz 276,65 % un subsīdijas likmi no 34,45 % un 64,73 % tika pagarināti (104).

(92)

Savienības tirgus Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem ir pievilcīgs arī cenu ziņā. Kā izklāstīts 108. un 146. apsvērumā, bez kompensācijas maksājumiem importam no Indonēzijas Savienībā konkrētajā cenu līmenī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cena būtu bijusi par 5,8 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozarei. Komisija salīdzināja arī Indonēzijas eksporta cenas uz Savienību ar Indonēzijas eksporta cenām uz citu trešo valstu tirgiem. Nesadarbošanās dēļ Komisija izmantoja GTA FOB līmeņa statistiku (105) par Indonēzijas eksportu attiecībā uz Harmonizētās sistēmas (“HS”) apakšpozīcijām 1516 20 , 1518 00 , 2710 19 , 2710 20 , 3826 00 un 3824 99 . Salīdzinājums rāda, ka vidējā eksporta cena uz Savienību bijusi 989 EUR/t, savukārt vidējā eksporta cena uz visām pārējām trešām valstīm kopā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – 642 EUR/t. Tas liecina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs, jo piedāvā Indonēzijas ražotājiem labākas cenas nekā citi tirgi, turklāt šādas cenas joprojām būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(93)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tad, ja pašlaik spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti, Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotāji, iespējams, vismaz daļu no savas neizmantotās jaudas virzītu uz Savienību, turklāt arī eksportu novirzītu uz Savienību.

(94)

Komisija konstatēja, ka ir pietiekami pierādījumi, ka biodīzeļdegvielas nozares subsidēšana Indonēzijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājusies. Ņemot vērā 43. apsvērumā aprakstīto piejaukuma normas pieaugumu, tā, iespējams, turpināsies arī nākotnē. Konkrētāk, attiecībā uz Eļļas palmu audzēšanas fondu un NPE nodrošināšanu par atlīdzību, kas ir mazāka par atbilstīgo, ņemot vērā to, kā šīs shēmas darbojas kopš to izveides, ir iespējams, ka ieguvumi, kas no tām izriet, Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotājiem eksportētājiem tiks piešķirti arī nākotnē (106).

(95)

Komisija konstatēja arī, ka kompensācijas pasākumu atcelšanas dēļ varētu palielināties subsidētas dīzeļdegvielas eksports no Indonēzijas uz Savienības tirgu.

(96)

Tāpēc Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties kompensācijas pasākumu termiņam, subsidēšana turpinātos.

(97)

Līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 40 ražotāji, kas bija Eiropas Biodīzeļdegvielas padomes biedri, kā arī aptuveni 20 citi Savienības ražotāji, kuri nebija Eiropas Biodīzeļdegvielas padomes biedri. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(98)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis apmēram 14 179 182 t. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz pārbaudītu Eiropas Biodīzeļdegvielas padomes iesniegto makroekonomisko datu anketu. Eiropas Biodīzeļdegvielas padomes dati par Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas apjomu tika aplēsti, pamatojoties uz ārējā tirgus informācijas sniedzēja (107) datiem par 2023. gadu, kuriem tika piemērota Eiropas Biodīzeļdegvielas padomes biedru ražošanas apjoma dinamika procentos laikposmā no 2023. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(99)

Kā norādīts 15. apsvērumā, izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saražoja 12 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(100)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kurus Eiropas Biodīzeļdegvielas padome bija ziņojusi atbildēs uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem, un Eurostat (Comext) importa datiem.

(101)

Tādējādi patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(102)

Attiecīgajā periodā biodīzeļdegvielas patēriņš Savienībā kopumā samazinājās par 7 %. No 2021. līdz 2022. gadam tas palielinājās par 4 %, 2023. gadā saglabājās stabils un no 2023. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 11 %.

(103)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat importa statistiku. Tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu no attiecīgās valsts un patēriņu Savienībā.

(104)

Attiecīgajā periodā importam no Indonēzijas Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa daudzums (t) un tirgus daļa

(105)

Biodīzeļdegvielas importa apjoms no Indonēzijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nenozīmīgs. Attiecīgajā periodā tas svārstījās, bet kopumā samazinājās (kopā – 39 %). Arī tā tirgus daļa bija nenozīmīga un samazinājās no 0,6 % 2021. gadā līdz 0,4 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(106)

Attiecīgajā periodā importa cenai no Indonēzijas Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(107)

Importa cenas no Indonēzijas 2022. gadā palielinājās par 37 %, bet pēc tam samazinājās līdz iepriekšējam līmenim un no 2023. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam nedaudz samazinājās (par 4 %). Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indonēzijas importa vidējā cena bija 1 113 EUR/t.

(108)

Indonēzijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem pamatregulas 28. panta nozīmē. Tādējādi Komisija salīdzināja Eurostat reģistrēto vidējo importa cenu, kas noteikta izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (“CIF”) līmenī un attiecīgi koriģēta, ņemot vērā standarta muitas nodokļus un pēcimportēšanas izmaksas, ar Savienības ražošanas nozares vidējo svērto pārdošanas cenu nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, balstītu uz pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz minēto, cenu samazinājums netika konstatēts. Tomēr, kā izklāstīts arī 146. apsvērumā, ja atņem kompensācijas maksājumus, Indonēzijas cenas ir par 5,8 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena.

(109)

Biodīzeļdegviela no trešām valstīm, izņemot Indonēziju, galvenokārt tika importēta no Ķīnas, Apvienotās Karalistes un Singapūras.

(110)

Biodīzeļdegvielas importa apjomam Savienībā, kā arī biodīzeļdegvielas importa no citām trešām valstīm tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika:

4. tabula

Imports no trešām valstīm

(111)

Attiecīgajā periodā importa apjomi no citām trešām valstīm nedaudz samazinājās, bet, tā kā kopējais patēriņš samazinājās lielākā mērā, to tirgus daļa kļuva lielāka. Tomēr ievērojami palielinājās imports no Ķīnas, un attiecīgā tirgus daļa trīskāršojās. Ciktāl ir runa par cenām, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā importa cena importam no citām trešām valstīm bija mazliet augstāka par importa cenu no Indonēzijas.

(112)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(113)

Kā minēts 15. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika veidota izlase.

(114)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti pieprasījuma iesniedzēja atbildē uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(115)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, izaugsme, subsidēšanas starpību lielums un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas sekām.

(116)

Mikroekonomisko rādītāju (vidējo vienības cenu, vienības izmaksu, darbaspēka izmaksu, krājumu, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu, ienākuma no ieguldījumiem un spējas piesaistīt kapitālu) analīze tika veikta izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz to sniegto informāciju, kas tika pienācīgi pārbaudīta apmeklējumā uz vietas.

(117)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(118)

Ražošanas jauda 2022. gadā nedaudz palielinājās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal samazinājās un sasniedza līdzīgu līmeni kā 2021. gadā. Ražošanas apjoms un jaudas izmantojums no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam pastāvīgi samazinājās un kopumā samazinājās attiecīgi par 7 % un 6 %.

(119)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms (t) un tirgus daļa

(120)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās, kopumā – par 9 %. Par to liecina tirgus daļas samazināšanās no 74,5 % 2020. gadā līdz 72,8 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2021.–2022. gadā samazinājās par 10 %, tad 2023. gadā sekoja atgūšanās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – turpmāks pieaugums. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tirgus daļa vēl aizvien nesasniedza 2021. gada līmeni.

(121)

Laikā, kad samazinājās patēriņš un ražošanas apjoms, Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Kopumā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē nebija izaugsmes.

(122)

Attiecīgajā periodā nodarbinātības līmenim un ražīgumam Savienības ražošanas nozarē bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(123)

Pārskatāmā ražojuma ražošanā iesaistīto darbinieku skaits Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā svārstījās, bet kopumā samazinājās. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās arī Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums.

(124)

Kā jau ir skaidrots 3. iedaļā, subsidēšana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās. Tomēr, tā kā subsidētā importa apjoms no Indonēzijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nenozīmīgs, tad Komisija secināja, ka Indonēzijas izcelsmes importa subsidēšanas apjoma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija neliela.

(125)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(126)

Ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas 2022. gadā krasi palielinājās, proti, par 42 %, un kopš tā laika tās ir samazinājušās atbilstīgi izmaksu tendencei. Lai gan 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas samazinājās, tās vēl aizvien ir ievērojami augstākas nekā 2021. gadā.

(127)

Vienības ražošanas izmaksas 2022. un 2023. gadā ievērojami pieauga, pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās, tomēr saglabājās krietni augstākas par 2021. gada līmeni un par pārdošanas cenu. Kopš 2023. gada Savienības ražošanas nozare ražošanas izmaksas nespēja atspoguļot pārdošanas cenā.

(128)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(129)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas pieauga par 11 %. Lai gan nodarbināto skaits nedaudz samazinājās, bet tajā pašā periodā kopumā saglabājās stabils (kā parādīts 7. tabulā), vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto palielinājās.

(130)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(131)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, krājumu līmenis šāda veida nozarei ir mazāk nozīmīgs rādītājs (108). Komisija apstiprināja, ka Savienības ražošanas nozare krājumus centās saglabāt mazus, bet tirgus situācijā, kam raksturīgs liels importa apjoms par dempinga cenām no Ķīnas / pieprasījuma samazināšanās, tas ne vienmēr bija iespējams. Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā to, ka pārskatāmo ražojumu pārdod bez taras, viena piegāde var ietvert ievērojamu apjomu, kas pārsniedz 10 000 tonnu, un atkarībā no konkrētā darījuma datuma var būtiski ietekmēt krājumu līmeni.

(132)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(133)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Pēc 2021. un 2022. gada ļoti zemas rentabilitātes perioda izlasē iekļautajiem Savienības ražotāji 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cieta zaudējumus.

(134)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. 2021. gadā tā spēji apsīka, pēc tam 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārliecinoši atguvās. Atgūšanās skaidrojama ar to, ka viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem pārdeva lielus daudzumus biodīzeļdegvielas no krājumiem.

(135)

2021. un 2022. gadā ieguldījumu līmenis bija zems, un šajā kontekstā 2023. gada straujais pieaugums jāskata relatīvi. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ieguldījumu atkal bija nedaudz mazāk. Kopumā ieguldījumu mērķis bija dažādot ražojumu klāstu, lai pārietu uz rentablākiem ražojumiem un saglabātu konkurētspēju.

(136)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā samazinājās un 2023. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija negatīvs – tas atbilst negatīvajai rentabilitātei.

(137)

Attiecīgajā periodā lielākajai daļai kaitējuma rādītāju bija negatīva tendence. Īpaši skaidri tas redzams Savienības ražošanas nozares rentabilitātes tendencē samazināties un 2023. gada situācijā, kad nozare cieta zaudējumus. Arī citiem svarīgiem rādītājiem – ražošanas un pārdošanas apjomam, jaudas izmantojumam, nodarbinātībai un ražīgumam, kā arī naudas plūsmai un ienākumam no ieguldījumiem – dinamika bija negatīva.

(138)

Tirgus daļai no 2023. gada bija tendence palielināties, tomēr 2022. gadā tā bija strauji samazinājusies un pat šis pozitīvais pavērsiens Savienības ražošanas nozarei neļāva atgūt 2021. gada līmeni. Arī pārdošanas cenām bija raksturīga pozitīva dinamika, taču, tā kā paralēli pieauga ražošanas izmaksas, tad attiecīgā perioda pēdējos divos gados pārdošanas cenas bija zemākas par ražošanas izmaksām un tādējādi tika radīti zaudējumi. Visbeidzot, pozitīva tendence bija raksturīga ieguldījumiem, tomēr visā attiecīgajā periodā to līmenis bija zems.

(139)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums.

(140)

Pēc tam kad 2019. gadā tika noteikti kompensācijas pasākumi, Indonēzijas biodīzeļdegvielas importa apjoms samazinājās un palika zem pamatregulas 10. panta 9. punktā noteiktās de minimis robežvērtības, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā tirgus daļa bija 0,4 %. Tāpēc nevar secināt, ka būtisko kaitējumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radījis subsidētais imports no Indonēzijas.

(141)

Tomēr Komisija 2024. gada 14. augustā, t. i., šīs izmeklēšanas pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās, noteica pagaidu pasākumus pret Ķīnu (109). Šie pasākumi tika apstiprināti 2025. gada 10. februārī, kad Komisija noteica galīgos antidempinga pasākumus (110). Kā konstatēts minētajā izmeklēšanā, būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei radīja imports no Ķīnas (111).

(142)

Komisija 139. apsvērumā secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Iepriekšējā iedaļā Komisija secinājusi arī, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatēto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nav varējis radīt subsidētais imports no Indonēzijas, jo tā apjoms bija ļoti mazs. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi pret subsidēto importu no Indonēzijas zaudētu spēku, varētu atkārtoties minētā importa radīts kaitējums.

(143)

Šajā ziņā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Indonēzijā, Savienības tirgus pievilcīgumu un iespējamo importa no Indonēzijas cenu līmeni, ja netiktu piemēroti kompensācijas pasākumi, un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(144)

Šīs regulas 89. apsvērumā secināts, ka Indonēzijas ražotājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, un tālāk izklāstītie konstatējumi par Savienības tirgus pievilcīgumu liek domāt, ka tā vismaz daļēji būtu pieejama eksportam uz Savienību, ja pasākumi zaudētu spēku.

(145)

Šīs regulas 91.–93. apsvērumā aprakstīts, ka Savienības tirgus lieluma un cenu ziņā ir pievilcīgs Indonēzijas ražotājiem un, tā kā ASV ir ieviesušas tirdzniecības aizsardzības pasākumus, tad iespējams, ka Indonēzijas biodīzeļdegvielas ražotāji vismaz daļu no neizmantotās jaudas varētu virzīt uz Savienību, kā arī novirzīt eksportu uz Savienību, ja pasākumi zaudētu spēku.

(146)

Kā jau ir skaidrots 108. apsvērumā, importa cenas no Indonēzijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu. Komisija sīkāk izvērtēja, kāds būtu iespējamais importa cenu līmenis no Indonēzijas, ja pasākumi zaudētu spēku, un secināja, ka samērīga aizstājējvērtība šāda cenu līmeņa noteikšanai ir importa cena no Indonēzijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, no kuras atņemti kompensācijas maksājumi. Pamatojoties uz to, Komisija noteica, ka cenu samazinājuma starpība ir 5,8 %. Skaidrs, ka arī šāds cenu līmenis būtu zemāks par Savienības ražošanas nozares vienības izmaksu līmeni. Ir pamatoti uzskatīt, ka Indonēzijas biodīzeļdegvielas importa apjomi palielinātos un to cenu līmenis, ja visi pārējie apstākļi nemainītos, būtu līdzīgs kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Ņemot vērā arī 92. apsvērumā skaidroto, ka Indonēzijas ražotāju eksporta cenas uz trešām valstīm ir zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību, var secināt, ka ražotājiem eksportētājiem, kas eksportē uz Savienību, pasākumu atcelšanas gadījumā ir iespējams savas cenas pazemināt vēl vairāk.

(147)

Šāds zems cenu līmenis apvienojumā ar iespējamu ievērojamu importa pieaugumu no Indonēzijas, ja pasākumi zaudētu spēku, radīs papildu cenu spiedienu uz Savienības tirgu. Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares negatīvo rentabilitāti, papildu spiediens uz Savienības ražošanas nozares cenām varētu vēl vairāk nospiest tās rentabilitāti un galu galā izraisīt nodarbinātības un ieguldījumu zaudēšanu. Ja Indonēzijas importam ļautu ienākt Savienības tirgū par tik zemām cenām, tad Savienības ražošanas nozarei nebūtu iespējams saglabāt cenu līmeni un vēl jo mazāk – to palielināt, lai tuvākajā nākotnē gūtu mērķa peļņu.

(148)

Ņemot vērā minēto, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, ne tikai ievērojami pieaugtu imports no Indonēzijas, bet arī tā cenas būtu tādas, kas rada kaitējumu, un tādējādi vēl pastiprinātu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(149)

Ņemot vērā minēto, tiek secināts, ka tad, ja pasākumu nebūtu, pilnīgi iespējams, no Indonēzijas ievērojami pieaugtu subsidēts imports apjomos, kas rada kaitējumu, un varētu atkārtoties subsidēta importa no Indonēzijas radīts kaitējums.

(150)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Indonēzijas valdība apgalvoja, ka nepastāv pamatots būtiska kaitējuma risks Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozarei un ka galīgajā izpaustajā informācijā izklāstītie secinājumi pārkāpj PTO SKP nolīguma 15.5. pantu. Indonēzijas valdības apgalvojuma pamatā bija šādi argumenti:

(151)

kopš pasākumu noteikšanas biodīzeļdegvielas importa apjoms no Indonēzijas un tā tirgus daļa Savienībā ir ievērojami samazinājušies, tāpēc no šāda importa nevar rasties zaudējumi;

(152)

bez subsidēta importa Komisija nav pārbaudījusi citus zināmos faktorus, kas kaitē Savienības ražošanas nozarei, piemēram, izmaksu pieaugumu, pieprasījuma izmaiņas, importu no trešām valstīm un konkrēto nozares regulējumu, un nav nošķīrusi šādu faktoru radīto kaitējumu no subsidētā importa ietekmes;

(153)

konstatējumi par kaitējuma atkārtošanos ir pilnībā balstīti uz veciem argumentiem, kurus PTO lietā DS618 noraidījusi Strīdu izšķiršanas padome.

(154)

Kā izklāstīts 140. apsvērumā, pretēji tam, kas apgalvots Indonēzijas valdības sniegtajā informācijā, Komisija nekonstatēja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei būtu radījis imports no Indonēzijas. Komisija tikai konstatēja, ka Indonēzijas importa radītais kaitējums varētu atkārtoties, ja pasākumi zaudētu spēku. Ņemot to vērā, importa samazināšanās no Indonēzijas, kas, pēc Indonēzijas valdības domām, bija pasākumu noteikšanas rezultāts, nav pretrunā Komisijas konstatējumiem. Tas tikai apstiprina secinājumu, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, importa apjoms varētu ievērojami palielināties.

(155)

Līdzīgā veidā, tā kā būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nav radījis imports no Indonēzijas, nav jēgas ne sīkāk pārbaudīt citus faktorus, kas nav imports no Indonēzijas, ne noteikt cēloņsakarību ar jebkuru no šiem faktoriem.

(156)

Visbeidzot, pretēji tam, kas apgalvots Indonēzijas valdības sniegtajā informācijā, 142.–148. apsvērumā izklāstītie konstatējumi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību balstījās uz i) importa apjoma iespējamās dinamikas novērtējumu, ii) Indonēzijas ražotāju eksportētāju iespējamo cenu noteikšanas praksi gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, un iii) iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama šīs izmeklēšanas lietas materiālos. Indonēzijas valdība nav sniegusi ne piezīmes par šo novērtējumu, ne pierādījumus, kas atspēkotu Komisijas secinājumus.

(157)

Katrā ziņā Komisija atgādināja, ka ekspertu grupas konstatējumi lietā DS618 nav galīgi, jo Eiropas Savienība ir pārsūdzējusi ekspertu grupas ziņojumu, tāpēc to dēļ šīs izmeklēšanas konstatējumus apšaubīt nevar.

(158)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Indonēzijas argumenti tika noraidīti.

(159)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 31. pantu pārbaudīja, vai spēkā esošo kompensācijas pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(160)

Savienības ražošanas nozari veido aptuveni 60 ražotāju visā Savienībā, un tajā tieši nodarbināti aptuveni 5 500 darbinieku.

(161)

Komisija konstatēja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības ražošanas nozares stāvoklis turpinātu pasliktināties, jo strauji pieaugtu biodīzeļdegvielas imports no Indonēzijas par zemām cenām.

(162)

No otras puses, spēkā esošo pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei turpināt atgūšanos un galu galā panākt ilgtspējīgu rentabilitātes līmeni un gūt mērķa peļņu, un nākotnē ļautu veikt ieguldījumus nozarē.

(163)

Tādēļ Komisija secināja, ka pasākumu atjaunošana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(164)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem un nesaistītajiem importētājiem. Neviens lietotājs vai nesaistītais importētājs nepieteicās un nesadarbojās šajā izmeklēšanā. Divi tirgotāji, kas darbojas Savienībā, reģistrējās procedūrā kā ieinteresētās personas, bet nesniedza informāciju. Ņemot vērā to, ka lietotāji un nesaistītie importētāji nesadarbojās un nav norāžu par pretējo, netiek uzskatīts, ka pasākumu turpināšana būtu pretrunā lietotāju un importētāju interesēm.

(165)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nebija nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu nesaglabāt pret Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu noteiktos spēkā esošos kompensācijas pasākumus.

(166)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par subsidēšanas turpināšanās un subsidēta importa no Indonēzijas radīta kaitējuma atkārtošanās iespējamību, kā arī Savienības interesēm, kompensācijas pasākumi biodīzeļdegvielai no Indonēzijas būtu jāsaglabā.

(167)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo kompensācijas maksājumu piemērošanu. Individuālie kompensācijas maksājumi ir piemērojami tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina kompensācijas maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Indonēzijas izcelsmes importam”.

(168)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās kompensācijas maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(169)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 23. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(170)

Individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Indonēzijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādas biodīzeļdegvielas importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Indonēzijas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās kompensācijas maksājuma likmes.

(171)

Uzņēmums var prasīt šo individuālo kompensācijas maksājumu likmju piemērošanu, ja tas attiecīgi maina savu nosaukumu. Šāds pieprasījums ir adresējams Komisijai. Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmēs tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(172)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (112) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(173)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,