European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/415

20.2.2026

PADOMES REGULA (ES) 2026/415

(2025. gada 16. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.4. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ieteikumu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu (3),

saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 129. panta 4. punktā un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 41. pantā,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (4) ir būtiska sastāvdaļa tiesiskajā regulējumā, kas ir Eiropas Centrālās bankas (ECB), kurai palīdz valstu centrālās bankas, statistikas vākšanas uzdevumu izpildes pamatā. ECB konsekventi balstījusies uz minēto regulu, veicot un uzraugot Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu izpildei vajadzīgās statistikas informācijas koordinētu vākšanu.

(2)

Regula (EK) Nr. 2533/98 tika grozīta vairākas reizes, lai pārskatītu ECBS uzdevumu veikšanai vajadzīgo pārskatu sniegšanas prasību tvērumu un ļautu ECBS dalībniecēm un citām iestādēm par uzraudzību, makroprudenciālo uzraudzību un noregulējumu atbildīgajām iestādēm nosūtīt un izmantot ECBS savākto statistikas informāciju.

(3)

Digitālā transformācija ieviesusi radikālas un jaunas iespējas digitālo tehnoloģiju integrēšanai ne tikai uzņēmumos, bet arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Tā radījusi bezprecedenta vidi, kas radījusi vajadzību pēc jaunas statistikas, lai ECBS varētu veikt savus uzdevumus un ļāvusi efektīvāk vākt detalizētus datus. Turklāt nesenās norises ekonomikā un finansēs, piemēram, ārkārtas situācija klimata jomā, Covid-19 pandēmija un enerģētikas un dzīves dārdzības krīze, ko izraisīja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ir palielinājušas prasības un gaidas pēc savlaicīgākas, biežākas un detalizētākas statistikas, kas vajadzīga ECBS uzdevumu izpildes atbalstam. Tajā pašā laikā ir svarīgi līdzsvarot minētās prasības un gaidas ar vajadzību līdz minimumam samazināt pārskatu sniedzējiem uzlikto slogu, ņemot vērā to, ka konkurētspēja un ražīgums ir būtiski nosacījumi uzņēmumu uzplaukumam. Minētā iemesla dēļ ir svarīgi pielāgot tiesisko regulējumu, lai atbalstītu vienreizējas iesniegšanas principu attiecībā uz statistikas un regulatīvo pārskatu sniegšanu, kad vien tas ir iespējams, un nodrošinātu, ka pārskatu sniedzējiem nav jāsniedz vieni un tie paši dati vairāk kā vienu reizi. Minētajos pielāgojumos būtu jāņem vērā ECB neatkarība un statistikas principi, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2533/98. Lai izvairītos no nepieciešamības vairākām Savienības vai dalībvalstu iestādēm un struktūrām vākt vienu un to pašu statistikas informāciju, ECBS dalībniecēm savā starpā, ar Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) dalībniecēm un citām attiecīgajām personām skaidri noteiktos apstākļos būtu jākopīgo statistikas informācija neatkarīgi no tā, kura ECBS dalībniece statistikas informāciju ir savākusi.

(4)

Lai atspoguļotu pašreizējo realitāti un digitālo vidi, kurā darbojas ECBS, Regulā (EK) Nr. 2533/98 būtu jāiekļauj jaunas vai atjauninātas definīcijas, lai precizētu jēdzienus “kopīgošana”, “cita leģitīma persona” un “atsauces pamatdati”. Dažas citas definīcijas būtu jāatjaunina, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(5)

Lai sagatavotu iesaistīto dalībvalstu monetāro finanšu iestāžu (MFI) sektora konsolidēto bilanci, ir vajadzīga viendabīga pārskatu sniedzēju grupa, kas sniedz visaptverošu statistikas ainu par monetārajām norisēm tajās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro un kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju. Šā iemesla dēļ ECB izveidojusi un uztur MFI sarakstu statistikas vajadzībām, pamatojoties uz vienotu definīciju, kas nosaka, ka MFI ietver kredītiestādes, kā tās definētas Savienības tiesību aktos. Tādēļ būtu jāprecizē, ka pat izņēmuma gadījumos, kuros kredītiestāde, kas definēta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā 2010 ir klasificēta ārpus sektora “finanšu sabiedrības (S.12)”, tā ietilptu pārskatu sniedzēju atsauces grupā, no kuras ECBS dalībniecēm ir tiesības vākt statistikas informāciju. Minētās informācijas vākšana ir vajadzīga, lai ECB varētu piemērot obligāto rezervju prasības kredītiestādēm monetārās politikas mērķiem saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 19. pantu un Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2021/378 (5). Ja citas finanšu iestādes vai uzņēmumi, kuri pakļauti prudenciālajai uzraudzībai, tiek klasificēti ārpus sektora “finanšu sabiedrība”, nebūtu jāvājina ECBS dalībnieču tiesības vākt statistikas informāciju par tiem.

(6)

Turklāt, lai pieskaņotos statistikas principiem par izmaksu lietderību un līdz minimumam samazinātu pārskatu sniegšanas slogu ECB vajadzētu būt arī tiesībām vākt no pārskatu sniedzējiem statistikas informāciju par to kontrolētajām vienībām un filiālēm, tostarp gadījumos, kuros filiāle ir citas valsts rezidents. Minētā iespēja ļautu ECB statistikas pārskatos efektīvi īstenot vienreizējas iesniegšanas principu, tādējādi novēršot dubultas pārskatu sniegšanas prasības. Tas arī ļautu statistikas pārskatu metodi ciešāk saskaņot ar “piederības valsts metodi”, ko izmanto uzraudzības regulatīvo pārskatu sniegšanā par filiāļu darbību. ECB būtu arī lielāka elastība, lai piemērotu dažādas metodes attiecībā uz konsolidācijas apmēru statistikas pārskatos.

(7)

Lai izpildītu savus statistikas vākšanas uzdevumus, ECB ir jāsadarbojas ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām un ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lai atspoguļotu minēto ciešo sadarbību, nosakot un piemērojot pārskatu sniegšanas prasības nolūkā vākt statistikas informāciju, kas vajadzīga ECBS uzdevumu veikšanai, ECB būtu jāņem vērā šādas informācijas iespējamā izmantošana, pildot uzdevumus attiecībā uz politiku, kas saistīta ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, kā arī informācija no citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem, aģentūrām vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurai ECBS dalībniecēm ir tiesības piekļūt. Minētā prasība ir vajadzīga, lai maksimāli izmantotu esošo informāciju un līdz minimumam samazinātu slogu pārskatu sniedzējiem.

(8)

Lai nodrošinātu, ka sankcijām ir pietiekami preventīva ietekme, būtu jāatjaunina ierobežojumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem ECB ir tiesīga piemērot sankcijas pārskatu sniedzējiem par to pienākumu nepildīšanu, kuri izriet no Regulas (EK) Nr. 2533/98 vai kuri noteikti ECB regulās un lēmumos, ar ko nosaka statistikas pārskatu sniegšanas prasības. Turklāt maksimālais sankciju apmērs, ko ECB var piemērot pārskatu sniedzējam par to pienākumu nepildīšanu, ar kuriem nosaka statistikas pārskatu sniegšanas prasības, būtu lielā mērā jāsaskaņo ar maksimālajām summām, ko var piemērot par citu ECB noteikto ar statistiku nesaistīto pienākumu nepildīšanu.

(9)

Konfidenciāla statistikas informācija, ko ECB un valstu centrālās bankas iegūst ECBS uzdevumu veikšanai, jāaizsargā, lai novērstu tās nelikumīgu izmantošanu un izpaušanu. Tomēr konfidencialitātes režīms, ko piemēro ECBS vāktai konfidenciālai statistikas informācijai, būtu jāpārskata un jāprecizē, lai nodrošinātu, ka ECB un valstu centrālās bankas izmanto konfidenciālu statistikas informāciju un savstarpēji kopīgo to, lai veiktu Līgumā minētos ECBS uzdevumus, piemēram, nolūkā efektīvi izstrādāt, sagatavot vai izplatīt statistiku vai uzlabot tās kvalitāti. Minētā pārskatīšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka ECB ar valstu centrālo banku palīdzību var vākt informāciju saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu. Turklāt, lai samazinātu vajadzību pēc dublējošām statistikas un regulatīvo pārskatu sniegšanas prasībām, atvieglotu sadarbību starp Savienības un dalībvalstu iestādēm un struktūrām un samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, ECBS dalībniecēm vajadzētu būt pienākumam kopīgot konfidenciālu statistikas informāciju ar noteiktām iestādēm un struktūrām, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus saistībā ar uzraudzību vai finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti, tostarp tirgus integritāti un ieguldītāju aizsardzību, un ar ESS iestādēm. ECBS dalībniecēm vajadzētu būt elastīgai iespējai konkrētos apstākļos kopīgot konfidenciālu statistikas informāciju ar citām Savienības un dalībvalstu iestādēm vai struktūrām vai ar pētniekiem, kas saistīti ar zinātniskās pētniecības struktūrām. Vajadzētu būt arī iespējai dalīties ar pārskatu sniedzējiem ar konkrētu un samazinātu konfidenciālas statistikas informācijas kopumu, ja tas vajadzīgs noteiktiem statistikas mērķiem vai ja pārskatu sniedzējam ir pieejami avoti, piemēram, ja attiecīgo informāciju sniegusi pārskatu sniedzēja kontrolēta vienība vai tā filiāles. Datu kopīgošanas iespējām saskaņā ar pārskatīto konfidencialitātes režīmu jābūt neatkarīgām no ECBS dalībnieces, kas vāc statistikas informāciju. Lai saglabātu pārskatu sniedzēju uzticēšanos, vajadzētu būt konsekventai kārtībai konfidenciālas statistikas informācijas aizsardzībai un lielākai pārredzamībai attiecībā uz to, kā statistikas informāciju var izmantot. Minētajā datu kopīgošanā nebūtu jāiekļauj nekāda konfidenciāla statistikas informācija, kas sākotnēji saņemta no ESS iestādes.

(10)

ECBS dalībniecēm arī turpmāk būtu jāatbild par ECBS dalībnieču savāktās konfidenciālās statistikas informācijas izmantošanu un aizsardzību. Tādēļ ir vajadzīga pienācīga pārvaldība tās tālākai nosūtīšanai trešām personām. Tāpēc konfidenciālas statistikas informācijas nosūtīšanai no jebkuras saņēmējas puses trešām personām būtu vajadzīga tās ECBS dalībnieces atļauja, kura kopīgoja šo informāciju. ECBS dalībnieces nepārprotamu atļauju var piešķirt vienu reizi un pēc iespējas vispārīgāk attiecībā uz konkrētām informācijas kategorijām, tādējādi izvairoties no nevajadzīgām administratīvām procedūrām, saglabājot ECBS dalībnieču atbildību.

(11)

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1024 (6) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/138 (7), informācija par uzņēmumiem un uzņēmumu īpašumtiesībām ir iekļauta augstvērtīgu datu kopu sarakstā. Tas nodrošina, ka publiskie dati ar vislielāko sociāli ekonomisko potenciālu tiek darīti pieejami atkārtotai izmantošanai ar minimāliem juridiskiem un tehniskiem ierobežojumiem un bez maksas. Tāpēc Regula (EK) Nr. 2533/98 būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu šādu datu pieejamību par uzņēmumiem un to augsto vērtību statistikas vajadzībām un citām ECBS funkcijām. Papildus minētajiem publiskajiem datiem un saskaņā ar izmaksu lietderības, pārskatu sniegšanas sloga samazināšanas līdz minimumam un augstas rezultātu kvalitātes principiem, ECBS dalībniecēm vajadzētu būt iespējai kopīgot atsauces pamatdatus, kas ietver īpašus atribūtus par juridiskajām personām, filiālēm un institucionālajām vienībām, ar pārskatu sniedzējiem. Tāpēc būtu jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem vajadzētu būt iespējai izmantot ECBS dalībnieču savāktos atsauces pamatdatus statistikas un citiem mērķiem.

(12)

Eiropas statistiku izstrādā, apkopo un izplata gan ECBS, gan arī ESS saskaņā ar atsevišķiem juridiskajiem regulējumiem, kas atspoguļo to attiecīgās pārvaldības struktūras. Tāpēc ir svarīgi, lai Regula (EK) Nr. 2533/98 ņemtu vērā grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 (8), un, ka to piemēro, neskarot minēto regulu.

(13)

Ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2533/98 veicamās darbības ietver personas datu apstrādi oficiālām statistikas vajadzībām, šādai apstrādei būtu jāievēro attiecīgie Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (9) un (ES) 2018/1725 (10). Saskaņā ar minētajās regulās noteiktajiem principiem šādai apstrādei būtu jāpiemēro atbilstoši datu subjekta tiesību un brīvību aizsardzības pasākumi. Minētajiem aizsardzības pasākumiem būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti tehniski un organizatoriski pasākumi, jo īpaši, lai nodrošinātu datu minimizēšanas principa ievērošanu. Minētie pasākumi var ietvert pseidonimizēšanu.

(14)

Lai Regula (EK) Nr. 2533/98 arī turpmāk būtu efektīvs instruments, ECB veicot ECBS statistikas informācijas vākšanas uzdevumus, jāatļauj maksimāli izmantot esošo informāciju, administratīvos datus, statistikas reģistrus un citus pieejamos avotus. Ņemot vērā to, ka būtu vēl vairāk jāveicina vairāku avotu statistikas izmantošana, izstrādājot vai sagatavojot statistiku uz dažādu datu avotu pamata, šādas informācijas izmantošanai un kopīgošanai būtu jāpiemēro saskaņots regulējums.

(15)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2533/98,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Regulu (EK) Nr. 2533/98 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

a)

panta 4) punktu aizstāj ar šādu:

“4)

“rezidents” un “rezidēt” nozīmē to, ka galveno ekonomisko interešu centrs atrodas kādas valsts ekonomiskajā teritorijā, kā aprakstīts Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (*1) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu 2010 (turpmāk “EKS 2010”) A pielikuma 1. nodaļas 1.61. un 2.07. punktā; šajā kontekstā “pārrobežu pozīcijas” un “pārrobežu darījumi” attiecīgi ir pozīcijas un darījumi ar to iesaistīto dalībvalstu rezidentu aktīviem un/vai pasīviem, kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju, salīdzinājumā ar neiesaistīto dalībvalstu rezidentiem un/vai trešo valstu rezidentiem;

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/549/oj).”;"

b)

panta 6) punktu aizstāj ar šādu:

“6)

“elektroniskā nauda” ir elektroniski, tostarp magnētiski, glabāta monetārā vērtība, kura ir prasījums pret emitentu, kuru emitē pēc naudas līdzekļu saņemšanas maksājumu darījumu veikšanas mērķiem un kuru pieņem fiziskas vai juridiskas personas, kas nav emitents;”

;

c)

pievieno šādus punktus:

“13)

ar informāciju saistīta “kopīgošana” ir informācijas pieejamības nodrošināšana citai personai vai atļauja to izmantot, pamatojoties uz tiesību aktiem, kas ir piemērojami pusei vai ko piemēro puse, kura kopīgo vai saņem informāciju, un tajos paredzētajos nolūkos;

14)

“cita leģitīma persona” ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (*2); kompetentā iestāde Vienotā uzraudzības mehānisma iesaistītajā dalībvalstī, kā definēts Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (*3) 2. panta 9. punktā; Eiropas Uzraudzības iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (*4), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (*5) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (*6), un attiecīgā kompetentā iestāde, kā definēts minētajās regulās; vai Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (*7), un valsts noregulējuma iestāde, kā definēts minētajā regulā;

15)

“atsauces pamatdati” ir attiecīgā gadījumā šādi juridisko personu, filiāļu vai institucionālo vienību identifikācijas un klasifikācijas atribūti: juridiskās personas, filiāles vai institucionālās vienības nosaukums, statuss, reģistrācijas vai dibināšanas datums, adrese, juridiskā forma, reģistrācijas un citi identifikācijas numuri, dalībvalsts, kurā juridiskā persona, filiāle vai institucionālā vienība reģistrēta vai ir rezidents, darbība vai darbības, kas ir juridiskās personas, filiāles vai institucionālās vienības darbības mērķi, piemēram, NACE kods vai no tā atvasināta valsts klasifikācija (saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Savienībā (NACE), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (*8), un EKS 2010 sektora klasifikācija.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1092/oj)."

(*3)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1024/oj)."

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1093/oj)."

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1094/oj)."

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1095/oj)."

(*7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/806/oj)."

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1893/oj).”;"

2)

regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šajā regulā pārskatu sniedzēju atsauces grupā ir šādi pārskatu sniedzēji:

a)

juridiskās un fiziskās personas, kas ir kādas dalībvalsts rezidenti un ietilpst sektorā “finanšu sabiedrības (S.12)”, kā definēts EKS 2010;

b)

pasta žironorēķinu iestādes, kas ir kādas dalībvalsts rezidenti;

c)

juridiskās un fiziskās personas, kas ir kādas dalībvalsts rezidenti, ciktāl tās tur pārrobežu pozīcijas vai veikušas pārrobežu darījumus;

d)

juridiskās un fiziskās personas, kas ir kādas dalībvalsts rezidenti, ciktāl tās emitējušas vērtspapīrus vai elektronisko naudu;

e)

juridiskās un fiziskās personas, kas ir kādas dalībvalsts rezidenti, ciktāl tās tur finanšu pozīcijas pret citu iesaistīto dalībvalstu rezidentiem vai veikušas finanšu darījumus ar citu iesaistīto dalībvalstu rezidentiem;

f)

finanšu iestādes un uzņēmumi, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (*9) 4. panta 1. punkta 1) līdz 7) apakšpunktā un kas ir kādas iesaistītās dalībvalsts rezidenti un neietilpst sektorā “finanšu sabiedrības (S.12)”, kā definēts EKS 2010.

(*9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/575/oj).”;"

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   ECB ir tiesības no pārskatu sniedzējiem, kas ietilpst 2. vai 3. punktā norādītās pārskatu sniedzēju atsauces grupas tvērumā, vākt statistikas informāciju par:

a)

juridiskajām personām, fizisko personu grupām vai vienībām, kuras kontrolē pārskatu sniedzēji (turpmāk “kontrolētas vienības”); vai

b)

jebkuru no pārskatu sniedzēja filiālēm neatkarīgi no tā, kur tās atrodas.

ECB precizē veidu, kādā jāsniedz pirmajā daļā minētā informācija, tostarp piemērojamos konsolidācijas un neto pozīciju aprēķina principus.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā kontrolētās vienības vai filiāles pašas par sevi nav pārskatu sniedzēji.”

;

3)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Statistikas pārskatu sniegšanas prasību noteikšanas kārtība

Nosakot un piemērojot statistikas pārskatu sniegšanas prasības, ECB precizē pārskatu sniedzēju faktisko grupu 2. pantā definētās pārskatu sniedzēju atsauces grupas robežās. Neskarot savu statistikas pārskatu sniegšanas prasību izpildi, ECB:

a)

pēc iespējas izmanto esošo statistiku;

b)

ņem vērā attiecīgos Eiropas un starptautiskos statistikas standartus;

c)

var pilnībā vai daļēji atbrīvot konkrētas pārskatu sniedzēju kategorijas no tās statistikas pārskatu sniegšanas prasībām; un

d)

var ņemt vērā statistikas informācijas iespējamo izmantošanu, lai veiktu uzdevumus saistībā ar politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, neskarot ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010 izveidotās Eiropas Banku iestādes kompetenci šajā jomā.

Pirms pieņemt regulu par jaunu statistikas informāciju, kā minēts 5. pantā, ECB izvērtē attiecīgās jaunās statistikas informācijas vākšanas noderību un izmaksas. ECB jo īpaši ņem vērā konkrētos informācijas vākšanas raksturlielumus, pārskatu sniedzēju grupas lielumu, pārskatu sniegšanas periodiskumu un informāciju, kas jau ir statistikas iestāžu un administrāciju, citu Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru vai dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā un kurai ECBS dalībniecēm ir tiesības piekļūt.”

;

4)

regulas 7. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pienākumu nosūtīt statistikas informāciju ECB vai valstu centrālajām bankām uzskata par pārkāptu, ja:

a)

ECB vai valsts centrālā banka nesaņem statistikas informāciju noteiktajā termiņā;

b)

statistikas informācija ir nepareiza, nepilnīga vai tādā formā, kas neatbilst prasībām; vai

c)

statistikas informācija neatbilst ECB regulās vai lēmumos noteiktajiem minimālajiem standartiem attiecībā uz statistikas pārskatu sniegšanas prasībām, kas nav a) vai b) apakšpunktā noteiktās prasības.”

;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   ECB var piemērot pārskatu sniedzējam šādas sankcijas:

a)

šā panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā pārkāpuma gadījumā – dienas kavējuma naudu, kas nepārsniedz 30 000 EUR, kopsummai nepārsniedzot 500 000 EUR;

b)

šā panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā un 3. punktā noteiktā pārkāpuma gadījumā – naudassodu, kas nepārsniedz 500 000 EUR.”

;

5)

iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Nekonfidenciālu datu kopīgošana no ECBS uz ESS

Neskarot 2.a pantu, nekonfidenciālu datu, tostarp datu, kurus darījuši pieejamus privāti datu turētāji, ECBS dalībniece kopīgo ar ESS pēc pieprasījuma, ja pieprasītie dati ir vajadzīgi un pieejami apkopotā veidā dalītas atbildības vai kopīgu interešu jomās un ir vajadzīgi, lai veiktu pieprasījumu iesniegušās ESS iestādes uzdevumus.”

;

6)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

ECBS savāktas konfidenciālas statistikas informācijas aizsardzība, izmantošana un kopīgošana

1.   Šajā pantā noteiktos noteikumus piemēro, lai novērstu tādas konfidenciālas statistikas informācijas pretlikumīgu izmantošanu un izpaušanu, ko pārskatu sniedzējs vai cita juridiska vai fiziska persona, vienība vai filiāle sniedz ECBS dalībniecēm vai kas tiek kopīgota ECBS ietvaros.

2.   ECBS dalībnieces izmanto konfidenciālu statistikas informāciju un savstarpēji kopīgo to ECBS uzdevumu veikšanai, tostarp statistikas izstrādei, sagatavošanai vai izplatīšanai vai tās kvalitātes uzlabošanai.

3.   Papildus 2. punktā noteiktajam pienākumam ECBS dalībnieces:

a)

var izmantot konfidenciālu statistikas informāciju, lai veiktu savus uzdevumus saistībā ar prudenciālo uzraudzību;

b)

kopīgo konfidenciālu statistikas informāciju ar citām leģitīmām personām, lai tās varētu veikt savus attiecīgos uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzību vai finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti, tostarp arī ar tirgus integritāti un ieguldītāju aizsardzību;

c)

var kopīgot konfidenciālu statistikas informāciju ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) un ar Savienības vai dalībvalstu iestādēm vai struktūrām, kas nav citas leģitīmas personas, šādi:

i)

ar ESM un ar iestādēm vai struktūrām, kas ir atbildīgas par finanšu iestāžu, tirgu un infrastruktūru uzraudzību vai finanšu sistēmas stabilitāti saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem, tādā mērā un detalizācijas pakāpē, kāda vajadzīga to attiecīgo tiesību aktos noteikto uzdevumu veikšanai;

ii)

ar iestādēm vai struktūrām, kurām ir juridiskas tiesības vai pilnvarojums vākt šādu konfidenciālu statistikas informāciju savu attiecīgo tiesību aktos noteikto uzdevumu veikšanai, tādā mērā un detalizācijas pakāpē, lai novērstu šādas informācijas vākšanu no viena pārskatu sniedzēja divas reizes;

d)

kopīgo konfidenciālu statistikas informāciju ar ESS iestādēm saskaņā ar 8.a panta 1. un 2. punktu;

e)

pētniekiem, kas saistīti ar zinātniskās pētniecības struktūrām, var piešķirt piekļuvi konfidenciālai statistikas informācijai, kas neļauj tieši identificēt pārskatu sniedzēju vai citu juridisku vai fizisku personu, vienību vai filiāli;

f)

kas ir valstu centrālās bankas var izmantot un kopīgot konfidenciālu statistikas informāciju, lai veiktu valsts centrālās bankas funkcijas, kas nav Statūtos norādītās funkcijas, saskaņā ar Statūtu 14.4. pantu;

g)

var izmantot vai kopīgot konfidenciālu statistikas informāciju citiem mērķiem, ja pārskatu sniedzējs vai cita juridiskā vai fiziskā persona, vienība vai filiāle, kuru var identificēt, ir skaidri piekritusi šādai izmantošanai vai kopīgošanai.

4.   Šā panta 3. punkta a) līdz f) apakšpunktā izklāstītajos apstākļos, konfidenciālu statistikas informāciju neizmanto vai nekopīgo komerciālām vai nodokļu vajadzībām vai tiesvedības vajadzībām, izņemot:

a)

tiesvedībās par tādu pienākumu neizpildi, kas izriet no ECB regulām vai lēmumiem, tostarp tiem, ar kuriem nosaka un piemēro statistikas pārskatu sniegšanas prasības; vai

b)

gadījumos, kuros konfidenciālu statistikas informāciju, ko savākusi valsts centrālā banka, izmanto vai kopīgo šādiem mērķiem, lai veiktu funkcijas, kas nav Statūtos norādītās funkcijas saskaņā ar Statūtu 14.4. pantu.

5.   ECB var nolemt vākt konfidenciālu informāciju, kas sākotnēji vākta vajadzībām, kuras nav Statūtu 5. pantā minētās vajadzības, tādā apjomā un detalizācijas pakāpē, kāda vajadzīga efektīvai statistikas izstrādei vai sagatavošanai vai tās kvalitātes uzlabošanai, ja minētā statistika vajadzīga Līgumā noteikto ECBS uzdevumu veikšanai. Uz minēto konfidenciālo informāciju, tiklīdz tā integrēta statistikas informācijā, attiecas tādi paši noteikumi kā tie, kurus piemēro konfidenciālai statistikas informācijai.

6.   ECBS dalībnieces konfidenciālu statistikas informāciju var kopīgot ar pārskatu sniedzēju šādos gadījumos:

a)

ja konfidenciālā statistikas informācija ir tikai un vienīgi atsauces pamatdati un minētos atsauces pamatdatus pārskatu sniedzējs izmanto, lai identificētu un klasificētu:

i)

pārskatu sniedzēju;

ii)

ar pārskatu sniedzēja saistītās juridiskās personas, vienības vai filiāles; vai

iii)

darījuma partnerus darījumos ar pārskatu sniedzēju;

b)

ja konfidenciālu statistikas informāciju iegūst no avotiem, kas ir pieejami pārskatu sniedzējam, ar noteikumu, ka minētās informācijas kopīgošana ir vajadzīga, lai efektīvi izstrādātu, sagatavotu vai izplatītu statistiku vai uzlabotu tās kvalitāti, vai lai veiktu ECBS uzdevumus vai uzdevumus saistībā ar politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību.

Šā punkta a) apakšpunktā minētos atsauces pamatdatus ar pārskatu sniedzēju var kopīgot ar noteikumu, ka minēto datu kopīgošana ir vajadzīga efektīvai Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai vai izplatīšanai vai tās kvalitātes uzlabošanai;

7.   ECBS dalībnieces veic visus vajadzīgos regulatīvos, administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu konfidenciālas statistikas informācijas fizisko un loģisko aizsardzību. ECB nosaka kopējus noteikumus un ievieš minimālos standartus, lai novērstu konfidenciālas statistikas informācijas pretlikumīgu atklāšanu un neatļautu izmantošanu. Dalībvalstis un ECB pieņem visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu konfidenciālas statistikas informācijas aizsardzību, tostarp atbilstošu piespiedu izpildes pasākumu noteikšanu pārkāpumu gadījumā.

8.   Jebkura persona, kas saņem konfidenciālu statistikas informāciju:

a)

veic visus vajadzīgos regulatīvos, administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu konfidenciālas statistikas informācijas fizisko un loģisko aizsardzību saskaņā ar kopējiem noteikumiem un minimālajiem standartiem, ko noteikusi ECB; un

b)

konfidenciālu statistikas informāciju var nosūtīt tālāk tikai tad, ar noteikumu, ka tas vajadzīgs tiesību aktos noteiktu uzdevumu veikšanai un saņemta nepārprotama atļauja no šādu informāciju kopīgojušās ECBS dalībnieces; šāda atļauja nav vajadzīga, ja ESM dalībnieces minēto informāciju pārsūta valstu parlamentiem tādā apmērā, kāds noteikts valsts tiesību aktos, ar noteikumu, ka ESM dalībniece pirms pārsūtīšanas ir apspriedusies ar attiecīgo ECBS dalībnieci un tā valsts parlamenta dalībvalsts, kurš no ESM dalībnieces saņem konfidenciālo statistikas informāciju, ir veikusi a) apakšpunktā noteiktos pasākumus.

9.   Pārskatu sniedzējus informē par veidiem, kādos var izmantot to sniegto statistikas informāciju. Minētajā nolūkā ECBS dalībnieces publicē informāciju par statistikas informācijas izmantošanu statistikas vajadzībām vai ECBS uzdevumu veikšanai, vai tādu uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar politiku, kura attiecas uz kredītiestāžu prudenciālu uzraudzību, un informāciju par jebkuriem citiem apstākļiem, kuros konfidenciālu statistikas informāciju izmanto vai kopīgo saskaņā ar 3. punktu. Pārskatu sniedzējiem ir tiesības pieprasīt informāciju par informācijas kopīgošanas juridisko pamatu un pieņemtajiem aizsardzības pasākumiem.

10.   Statistikas informāciju, kura likumīgi pieejama sabiedrībai un kura turpina būt publiski pieejama, ievērojot Savienības vai valstu tiesību aktus, neuzskata par konfidenciālu. Šāda informācija jo īpaši ietver datus par individuālu uzņēmumu galvenajiem atribūtiem, kas uzskaitīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2023/138 (*10).

11.   Šo pantu piemēro, neskarot specifiskus noteikumus Savienības vai valstu tiesību aktos par tādas informācijas nosūtīšanu ECB vai kopīgošanu ar ECB, kas nav konfidenciāla statistikas informācija.

12.   Šo pantu nepiemēro konfidenciālai statistikas informācijai, kas sākotnēji nosūtīta starp ESS iestādi un ECBS dalībnieci.

13.   Šis pants neliedz konfidenciālas statistikas informācijas, kuru ECBS dalībniece savākusi nevis ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasību izpildei, bet gan citām vajadzībām vai papildus minēto prasību izpildei, izmantošanu minētajām citām vajadzībām.

14.   Šis pants neliedz ECBS dalībniecēm piešķirt pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi konfidenciālai statistikas informācijai vienīgi nolūkā sniegt nolīgtus pakalpojumus, kas atbalsta to uzdevumu izpildi, kuriem šādu informāciju var izmantot un kopīgot, ievērojot šo regulu.

(*10)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/138 (2022. gada 21. decembris), ar ko nosaka konkrētu vērtīgu datu kopu sarakstu un to publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību (OV L 19, 20.1.2023., 43. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/138/oj).”;"

7)

regulas 8.a pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Konfidenciālas statistikas informācijas nosūtīšana no ECBS dalībnieces ESS iestādei ir atļauta ar noteikumu, ka šāda nosūtīšana ir vajadzīga, lai efektīvi izstrādātu, sagatavotu vai izplatītu Eiropas statistiku attiecīgajās ECBS un ESS kompetences jomās, vai uzlabotu tās kvalitāti, un ja šāda vajadzība ir pamatota.”

;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Statistikas informāciju, ko ECBS dalībnieces saņem no ESS iestādēm un kas iegūta no datiem, kuri likumīgi pieejami sabiedrībai un kuri turpina būt publiski pieejami saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem, neuzskata par konfidenciālu tādas statistikas izplatīšanas nolūkos, kas iegūta no minētās statistikas informācijas.”

;

8)

regulas 8.c pantu aizstāj ar šādu:

“8.c pants

Fizisko personu konfidenciālas informācijas aizsardzība

Šo regulu piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (*11) un (ES) 2018/1725 (*12).

(*11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj)."

(*12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj).”;"

9)

regulas 8.d pantu aizstāj ar šādu:

“8.d pants

Piekļuve administratīvajiem datiem

Lai mazinātu respondentiem uzlikto slogu, valstu centrālajām bankām un ECB atļauts savlaicīgi, pietiekami bieži un detalizēti bez maksas piekļūt administratīviem datiem no attiecīgiem avotiem to attiecīgajās valsts pārvaldes sistēmās, tos izmantot un integrēt, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas statistiku.

Praktisko kārtību un nosacījumus, ar kādiem panāk, ka piekļuve datiem ir efektīva, vajadzības gadījumā nosaka katra dalībvalsts un ECB savās attiecīgajās kompetences jomās.

Pēc integrēšanas statistikas informācijā izrietošos statistikas produktus izmanto un kopīgo tā, it kā tie būtu savākti, ievērojot Statūtu 5. pantu.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 16. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. BJERRE


(1)   OV C, C/2025/3224, 17.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3224/oj.

(2)   2025. gada 26. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)   OV C, C/2025/6326, 19.11.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/6326/oj.

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1998/2533/oj).

(5)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/378 (2021. gada 22. janvāris) par obligāto rezervju prasību piemērošanu (ECB/2021/1) (OV L 73, 3.3.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/378/oj).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/1024/oj).

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/138 (2022. gada 21. decembris), ar ko nosaka konkrētu vērtīgu datu kopu sarakstu un to publicēšanas un atkalizmantošanas kārtību (OV L 19, 20.1.2023., 43. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/138/oj).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts), par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/223/oj).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2026/415/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)