Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums būtu jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē https://unece.org/transport/road-transport/status-1958-agreement-and-annexed-regulations

ANO Noteikumi Nr. 12 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz vadītāja aizsardzību no stūres iekārtas trieciena gadījumā [2026/300]

Ar visiem grozījumiem līdz

05. sērijas grozījumiem – spēkā stāšanās datums: 2023. gada 4. janvāris

Šis dokuments ir domāts tikai kā dokumentēšanas rīks. Autentiski un juridiski saistoši dokumenti ir:

ECE/TRANS/WP.29/2015/92,

ECE/TRANS/WP.29/2017/118,

ECE/TRANS/WP.29/2022/69.

SATURA RĀDĪTĀJS

Noteikumi

Tvērums

Definīcijas

Apstiprinājuma pieteikums

Apstiprinājums

Specifikācijas

Testi

Transportlīdzekļa vai stūrēšanas vadības ierīces tipa pārveidojumi un apstiprinājuma paplašinājums

Ražošanas atbilstība

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Instrukcijas

11.

Ražošanas pilnīga izbeigšana

12.

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses

13.

Pārejas noteikumi

Pielikumi

1.A

Paziņojums par apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu, anulēšanu vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz vadītāja aizsardzību no stūres iekārtas trieciena gadījumā atbilstīgi Noteikumiem Nr. 12

1.B

Paziņojums par apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu, anulēšanu vai ražošanas pilnīgu izbeigšanu stūrēšanas vadības ierīces tipam attiecībā uz vadītāja aizsardzību no stūres iekārtas trieciena gadījumā atbilstīgi Noteikumu Nr. 12 attiecīgajai daļai

Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojums

Frontālā trieciena tests pret barjeru

Tests ar ķermeņa bloku

Papildinājums:

Ķermeņa bloks

Zveltņgalvas tests

“H” punkta un rumpja faktiskā leņķa noteikšanas procedūra sēdvietām mehāniskajos transportlīdzekļos

1. papildinājums.

Telpiskās H punkta mašīnas apraksts

2. papildinājums.

Telpiskā koordinātu sistēma

3. papildinājums.

Atsauces dati attiecībā uz sēdvietām

Ar elektroenerģiju darbināmu transportlīdzekļu braucēju aizsardzības pret augstspriegumu un elektrolīta noplūdi testa procedūras

1. papildinājums.

Posmainais testēšanas pirksts (līmenis IPXXB)

1. Tvērums

1.1.

Šos noteikumus piemēro M1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu un N1 kategorijas transportlīdzekļu, kuru maksimālā pieļaujamā masa ir mazāka nekā 1 500 kg, stūres iekārtas īpašībām un elektriskajam spēka pārvadam, ko darbina augstspriegums, kā arī augstsprieguma sastāvdaļām un sistēmām, kas ir galvaniski savienotas ar elektriskā spēka pārvada augstsprieguma kopni, attiecībā uz braucēju aizsardzību frontālā sadursmē.

1.2.

Pēc ražotāja pieprasījuma atbilstīgi šiem noteikumiem drīkst apstiprināt arī 1.1. punktā neminētu kategoriju transportlīdzekļus.

2. Definīcijas

Šajos noteikumos:

2.1.

“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz vadītāja aizsardzību no stūres iekārtas trieciena gadījumā.

2.2.

“transportlīdzekļa tips” ir tādu mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

2.2.1.

transportlīdzeklim ar iekšdedzes motoru:

2.2.1.1.

tās transportlīdzekļa daļas, kura atrodas uz priekšu no stūrēšanas vadības ierīces, struktūra, izmēri, forma un materiāli;

2.2.1.2.

transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī, kā definēts 2.18. punktā;

2.2.2.

transportlīdzeklim ar elektromotoru:

2.2.2.1.

tās transportlīdzekļa daļas, kura atrodas uz priekšu no stūrēšanas vadības ierīces, struktūra, izmēri, forma un materiāli;

2.2.2.2.

atkārtoti uzlādējamas enerģijas akumulēšanas sistēmas (REESS) atrašanās vietas, ciktāl tās var negatīvi ietekmēt šajos noteikumos noteiktā trieciena testa rezultātus;

2.2.2.3.

transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī, kā definēts 2.18. punktā;

2.3.

“stūrēšanas vadības ierīces apstiprinājums” ir stūrēšanas vadības ierīces tipa apstiprinājums attiecībā uz vadītāja aizsardzību no stūres iekārtas trieciena gadījumā;

2.4.

“stūrēšanas vadības ierīces tips” ir tādu stūrēšanas vadības ierīču kategorija, kuras neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

2.4.1.

struktūra, izmēri, forma un materiāli;

2.5.

“stūrēšanas vadības ierīce” ir stūrēšanas ierīce, parasti stūres rats, ko darbina vadītājs;

2.6.

“universāla stūrēšanas vadības ierīce” ir stūrēšanas vadības ierīce, kuru var uzstādīt vairāk nekā vienam apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, kur atšķirības stūrēšanas vadības ierīces stiprinājumā pie stūres statņa neietekmē stūrēšanas vadības ierīces veiktspēju trieciena gadījumā;

2.7.

“drošības gaisa spilvens” ir elastīgs maiss, kas konstruēts piepildīšanai ar saspiestu gāzi un ir:

2.7.1.

konstruēts tā, lai pasargātu transportlīdzekļa vadītāju triecienā pret stūrēšanas vadības ierīci;

2.7.2.

piepūšams ar ierīci, kura iedarbojas, transportlīdzeklim saņemot triecienu.

2.8.

“stūrēšanas vadības ierīces aploce” stūres rata gadījumā ir kvazitoroidālais ārējais gredzens, ko parasti vadīšanas laikā vadītājs satver ar rokām;

2.9.

“spieķis” ir stienis, kas savieno stūrēšanas vadības ierīces aploci ar rumbu;

2.10.

“rumba” ir tā stūrēšanas vadības ierīces daļa, kas parasti atrodas centrā un:

2.10.1.

savieno stūrēšanas vadības ierīci ar stūres vārpstu,

2.10.2.

pārvada griezes momentu no stūrēšanas vadības ierīces uz stūres vārpstu;

2.11.

“stūrēšanas vadības ierīces rumbas centrs” ir tas rumbas virsmas punkts, kas atrodas uz vienas taisnes ar stūres vārpstas asi;

2.12.

“stūrēšanas vadības ierīces plakne” stūres rata gadījumā ir plakanā virsma, kas stūres rata aploci sadala vienādi starp vadītāju un vieglā automobiļa priekšpusi;

2.13.

“stūres vārpsta” ir sastāvdaļa, kas stūrēšanas vadības ierīcei pielikto griezes momentu pārvada uz stūres mehānismu;

2.14.

“stūres statnis” ir korpuss, kas aptver stūres vārpstu;

2.15.

“stūres iekārta” ir kopums, ko veido stūrēšanas vadības ierīce, stūres statnis, montāžas palīgierīces, stūres vārpsta, stūres mehānisma korpuss un visas pārējās sastāvdaļas, tādas kā tās, kas konstruētas enerģijas absorbcijas uzlabošanai triecienā pret stūrēšanas vadības ierīci;

2.16.

pasažieru nodalījums

2.16.1.

“pasažieru nodalījums attiecībā uz braucēju aizsardzību” ir telpa braucējiem, kuru ierobežo jumts, grīda, sānu sienas, durvis, ārējais stiklojums un priekšējā starpsiena, un nodalījuma aizmugurējās starpsienas plakne vai aizmugurējo sēdekļu atzveltnes atbalsta plakne;

2.16.2.

“pasažieru nodalījums elektrodrošības novērtējuma vajadzībām” ir telpa braucējiem, kuru ierobežo jumts, grīda, sānu sienas, durvis, ārējais stiklojums, priekšējā starpsiena un aizmugurējā starpsiena vai aizmugures durvis, kā arī elektroaizsardzības barjeras un norobežojumi braucēju aizsardzībai pret tiešu saskari ar spriegumaktīvām augstsprieguma daļām;

2.17.

“zveltnis” ir cieta puslodes zveltņgalva ar diametru 165 mm saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 3. punktu;

2.18.

“transportlīdzekļa masa nokomplektētā stāvoklī” ir transportlīdzekļa masa bez braucējiem un bez slogojuma, bet ar degvielu, dzeses šķidrumu, eļļošanas līdzekļiem, instrumentiem un rezerves riteni, ja to kā standarta aprīkojumu nodrošina transportlīdzekļa ražotājs, un REESS;

2.19.

“augstsprieguma” ir elektriskās sastāvdaļas vai ķēdes klasifikācija, ja tās darba spriegums ir > 60 V un ≤ 1 500 V līdzstrāvai (DC) vai ja maiņstrāvas (AC) vidējā kvadrātiskā vērtība (rms) > 30 V un ≤ 1 000 V;

2.20.

“atkārtoti uzlādējama elektroenerģijas akumulēšanas sistēma (REESS)” ir atkārtoti uzlādējama enerģijas akumulēšanas sistēma, kas nodrošina elektroenerģiju elektriskās spēkiekārtas darbināšanai.

Akumulatoru bateriju, kuras primārais lietojums ir nodrošināt enerģiju motora iedarbināšanai un/vai apgaismojumam, un/vai transportlīdzekļa palīgsistēmām, neuzskata par REESS.

REESS var ietvert fiziskam atbalstam, temperatūras pārvaldībai, elektroniskām vadības ierīcēm nepieciešamās palīgsistēmas un korpusu;

2.21.

“elektroaizsardzības barjera” ir daļa, kas nodrošina aizsardzību pret tiešu pieskaršanos spriegumaktīvajām augstsprieguma daļām;

2.22.

“elektrisks spēka pārvads” ir elektriskā ķēde, kas satur vilces elektromotoru(-us) un var saturēt arī REESS, elektroenerģijas pārveidošanas sistēmu, elektroniskos pārveidotājus, saistīto vadojumu un savienotājus, un savienotājsistēmu REESS uzlādei;

2.23.

“spriegumaktīvas daļas” ir strāvvadošas daļas, kurām normālas ekspluatācijas apstākļos ir paredzēts būt zem sprieguma;

2.24.

“atklāta strāvvadoša daļa” ir strāvvadoša daļa, kurai var pieskarties, ievērojot aizsardzības līmeni IPXXB, un kura parasti nav zem sprieguma, bet var nonākt zem sprieguma izolācijas atteices apstākļos. Tas ietver daļas zem pārsega, kuru var noņemt, neizmantojot instrumentus;

2.25.

“tieša pieskaršanās” ir personu pieskaršanās spriegumaktīvajām augstsprieguma daļām;

2.26.

“netieša pieskaršanās” ir personu pieskaršanās atklātām strāvvadošajām daļām;

2.27.

“IPXXB aizsardzības līmenis” ir aizsardzība pret pieskaršanos spriegumaktīvajām augstsprieguma daļām, ko nodrošina vai nu elektroaizsardzības barjera, vai norobežojums un ko testē, izmantojot posmaino testēšanas pirkstu (IPXXB līmenis), kā aprakstīts 7. pielikuma 4. punktā;

2.28.

“darba spriegums” ir elektriskās ķēdes sprieguma lielākā vidējā kvadrātiskā vērtība (rms), kādu norāda ražotājs un kāda var būt starp strāvvadošajām daļām pārtrauktas ķēdes apstākļos vai normālos darbības apstākļos. Ja elektriskā ķēde ir sadalīta ar galvanisku izolāciju, darba spriegumu nosaka attiecīgi katrai ķēdes daļai atsevišķi;

2.29.

“savienotājsistēma atkārtoti uzlādējamas enerģijas akumulēšanas sistēmas (REESS) uzlādei” ir elektriskā ķēde, ko izmanto REESS uzlādei no ārēja elektroenerģijas avota, ieskaitot ievadu transportlīdzeklī;

2.30.

“elektriskā šasija” ir elektriski savienotu strāvvadošu daļu kopums, kura elektrisko potenciālu izmanto par atsauci;

2.31.

“elektriskā ķēde” ir savienotu spriegumaktīvo daļu mezgls, kas konstruēts atrasties zem sprieguma normālas darbības apstākļos;

2.32.

“elektroenerģijas pārveidošanas sistēma” ir sistēma, kas ģenerē un nodrošina elektroenerģiju elektriskajai spēkiekārtai;

2.33.

“elektroniskais pārveidotājs” ir ierīce, kas spēj vadīt elektroenerģiju un/vai pārveidot to elektriskajā dzinējspēkā;

2.34.

“norobežojums” ir daļa, kas aptver iekšējās vienības un nodrošina aizsardzību pret jebkādu tiešu pieskaršanos;

2.35.

“augstsprieguma kopne” ir elektriskā ķēde, arī savienotājsistēma REESS uzlādei, kas darbojas ar augstspriegumu.

Ja elektriskas ķēdes ir galvaniski savstarpēji savienotas un atbilst specifiskam sprieguma stāvoklim, kā augstsprieguma kopni kvalificē tikai tās elektriskās ķēdes sastāvdaļas vai daļas, kuras darbina augstspriegums;

2.36.

“cietais izolators” ir vadojuma kūļu izolācijas pārklājums, ar kuru spriegumaktīvās augstsprieguma daļas pārklāj un aizsargā pret tiešu pieskaršanos;

2.37.

“automātiskais atvienotājs” ir ierīce, kurai esot iedarbinātai, elektroenerģijas avoti tiek galvaniski atvienoti no elektriskās spēkiekārtas augstsprieguma ķēdes pārējās daļas;

2.38.

“vaļēja tipa vilces akumulatoru baterija” ir tāds akumulatoru baterijas veids, kam vajadzīga uzpildīšana ar šķidrumu un kurā izdalās ūdeņraža gāze, kura tiek izvadīta atmosfērā;

2.39.

“ūdeni saturošs elektrolīts” ir elektrolīts, kura pamatā ir savienojumu (piem., skābju, sārmu) šķīdums ūdenī, kas nodrošina strāvvadošus jonus pēc to sadalīšanās;

2.40.

“elektrolīta noplūde” ir elektrolīta izkļūšana šķidruma formā no REESS;

2.41.

“bezūdens elektrolīts” ir elektrolīts, kura pamatā nav ūdens kā šķīdinātāja;

2.42.

“normālas ekspluatācijas apstākļi” ietver darbības režīmus un apstākļus, kādi var pamatoti iestāties transportlīdzekļa tipiskas ekspluatācijas laikā, to skaitā kustība ar atļauto ātrumu, stāvēšana stāvvietā un apstāšanās satiksmē, kā arī uzlāde, izmantojot lādētājus, kuri ir saderīgi ar specifiskām transportlīdzeklī ierīkotām uzlādes pieslēgvietām. Tie neietver apstākļus, kad transportlīdzeklim ir vai nu sadursmes, ceļa gružu, vai vandālisma izraisīti bojājumi, tas bijis pakļauts uguns iedarbībai vai iegremdēšanai ūdenī vai ir tādā stāvoklī, kad jāveic vai tiek veikti tehniskās apkopes vai uzturēšanas darbi;

2.43.

“specifisks sprieguma stāvoklis” ir stāvoklis, kad maksimālais spriegums galvaniski savienotā elektriskā ķēdē starp DC spriegumaktīvu daļu un jebkādu citu spriegumaktīvu daļu (DC vai AC) ir ≤ 30 V AC (rms) un ≤ 60 V DC;

Piezīmes

Kad šādas elektriskas ķēdes DC spriegumaktīva daļa ir savienota ar šasiju un piemērojams specifisks sprieguma stāvoklis, maksimālais spriegums starp jebkādu spriegumaktīvu daļu un elektrisko šasiju ir ≤ 30 V AC (rms) un ≤ 60 V DC.

Pulsējošiem DC spriegumiem (maiņspriegumiem bez polaritātes maiņas) piemēro DC robežvērtību.

2.44.

“uzlādes stāvoklis (SOC)” ir REESS pieejamā elektriskā lādiņa apjoms, izteikts procentos no tās nominālās ietilpības;

2.45.

“ugunsgrēks” ir liesmu izdalīšanās no transportlīdzekļa. Dzirksteles un īsslēgumu caur elektrisko loku neuzskata par ugunsgrēku;

2.46.

“eksplozija” ir pēkšņa enerģijas atbrīvošana, kas ir pietiekama, lai radītu spiediena viļņus un/vai šķembas, kas var izraisīt strukturālus un/vai fiziskus bojājumus transportlīdzekļa apkārtnē.

3. Apstiprinājuma pieteikums

3.1.

Transportlīdzekļa tips

3.1.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz vadītāja aizsardzību no stūres iekārtas trieciena gadījumā iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.1.2.

Tam pievieno turpmāk uzskaitītos dokumentus trīs eksemplāros un šādas ziņas:

3.1.2.1.

transportlīdzekļa tipa detalizētu aprakstu attiecībā uz tās transportlīdzekļa daļas struktūru, izmēriem, formu un materiāliem, kura atrodas stūrēšanas vadības ierīces priekšā;

3.1.2.2.

stūres iekārtas un tās stiprinājumu pie transportlīdzekļa šasijas vai virsbūves rasējumus pienācīgā mērogā un pietiekamā detalizācijā;

3.1.2.3.

šīs iekārtas tehnisku aprakstu;

3.1.2.4.

norādi par transportlīdzekļa masu nokomplektētā stāvoklī;

3.1.2.5.

pierādījumu, ka stūrēšanas vadības ierīce ir apstiprināta saskaņā ar noteikumu 5.2. punktu, ja attiecināms;

3.1.2.6.

pierādījumu, ka stūres iekārta atbilst ANO Noteikumu Nr. 94 5.2.2. punkta specifikācijām vai ANO Noteikumu Nr. 137 5.2.2.1. punkta specifikācijām, ja iesniedzējs apstiprinājuma pieteikumu iesniedzis atbilstoši 5.1.2. punktam;

3.1.2.7.

pierādījumu, ka stūrēšanas vadības ierīce atbilst ANO Noteikumu Nr. 94 5.2.1.4. un 5.2.1.5. punkta specifikācijām vai ANO Noteikumu Nr. 137 5.2.1.1.3. un 5.2.1.1.4. punkta specifikācijām, ja iesniedzējs apstiprinājuma pieteikumu iesniedz atbilstoši 5.2.1. punktam;

3.1.2.8.

elektroenerģijas avota veida, tā novietojuma un elektriskā spēka pārvada (piem., hibrīda, elektrisks) vispārīgu aprakstu.

3.1.3.

Par tipa apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam iesniedz:

3.1.3.1.

apstiprināmo tipu reprezentējošu transportlīdzekli 5.1. punktā minētā testa veikšanai;

3.1.3.2.

pēc ražotāja izvēles ar tehniskā dienesta piekrišanu – vai nu otru transportlīdzekli, vai tās transportlīdzekļa daļas, kuras tas uzskata par būtiskām 5.2. un 5.3. punktā minētā testa veikšanai.

3.1.3.3.

Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās par apmierinošu pasākumu esību ražošanas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.

3.2.

stūrēšanas vadības ierīces tips

3.2.1.

stūrēšanas vadības ierīces tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz vadītāja aizsardzību no stūres iekārtas trieciena gadījumā iesniedz stūrēšanas vadības ierīces ražotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.2.

Tam pievieno turpmāk uzskaitītos dokumentus trīs eksemplāros un šādas ziņas:

3.2.2.1.

stūrēšanas vadības ierīces tipa detalizētu aprakstu attiecībā uz stūrēšanas vadības ierīces struktūru, izmēriem un materiāliem;

3.2.2.2.

stūres iekārtas un tās stiprinājumu pie transportlīdzekļa šasijas vai virsbūves rasējumus pienācīgā mērogā un pietiekamā detalizācijā;

3.2.2.3.

pierādījumu, ka stūrēšanas vadības ierīce atbilst ANO Noteikumu Nr. 94 5.2.1.4. un 5.2.1.5. punkta specifikācijām, ja iesniedzējs apstiprinājuma pieteikumu iesniedzis atbilstoši 5.2.1. punktam;

3.2.2.4.

4. Apstiprinājums

4.1.

Tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno 4.1.1. vai 4.1.2. punktā noteiktajam paraugam atbilstošu sertifikātu, kas atbilst:

4.1.1.

1.A pielikumam attiecībā uz pieteikumiem, kas minēti 3.1. punktā;

4.1.2.

1.B pielikumam attiecībā uz pieteikumiem, kas minēti 3.2. punktā.

4.2.

Transportlīdzekļa tips

4.2.1.

Ja atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu 5. un 6. punkta un 4., 5. un 6. pielikuma prasībām, piešķir šā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru saskaņā ar Nolīguma 4. pielikumu (E/ECE/TRANS/505/Rev.3 un Amend.1).

4.2.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai par apstiprinājuma paplašinājumu vai atteikumu atbilstīgi šiem noteikumiem nosūta šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm, izmantojot šo noteikumu 1.A pielikumā dotajam paraugam atbilstošu veidlapu.

4.2.4.

Uz katra transportlīdzekļa, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, liek starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, ko veido:

4.2.4.1.

aplis, kas aptver burtu “E” un tam līdzās esošo tās valsts pazīšanas numuru, kura piešķīrusi apstiprinājumu (1);

4.2.4.2.

pa labi no 4.2.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numura, aiz tā burta “R”, domuzīmes un apstiprinājuma numura.

4.2.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts atbilstīgi vieniem vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, 4.2.4.1. punktā noteiktais simbols nav jāatkārto; šādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus, un papildu simbolus no visiem tiem noteikumiem, atbilstīgi kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.2.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.2.6.

Apstiprinājuma marķējuma zīmei jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.

4.2.7.

Apstiprinājuma marķējuma zīmi liek ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

4.3.

Stūrēšanas vadības ierīces tips

4.3.1.

Ja atbilstīgi šiem noteikumiem atsevišķai apstiprināšanai iesniegtā stūrēšanas vadības ierīce atbilst piemērojamajām šo noteikumu 5. un 6. punkta un 4., 5. un 6. pielikuma prasībām, piešķir šīs stūrēšanas vadības ierīces tipa apstiprinājumu. Tas ir attiecināms tikai uz stūrēšanas vadības ierīcēm bez drošības gaisa spilvena.

4.3.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru saskaņā ar Nolīguma 4. pielikumu (E/ECE/TRANS/505/Rev.3 un Amend.1).

4.3.3.

Paziņojumu par stūrēšanas vadības ierīces tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašinājumu vai atteikumu atbilstīgi šiem noteikumiem nosūta šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm, izmantojot šo noteikumu 1B. pielikumā dotajam paraugam atbilstošu veidlapu.

4.3.4.

Uz katras stūrēšanas vadības ierīces, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam stūrēšanas vadības ierīces tipam, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, liek starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, kas sastāv no:

4.3.4.1.

apļa, kas aptver burtu “E”, un tam līdzās esoša tās valsts pazīšanas numura, kura piešķīrusi apstiprinājumu1;

4.3.4.2.

apstiprinājuma numura, kas atrodas zem apļa;

4.3.4.3.

simbola R94-02 vai R137, ja apstiprinājums ir atbilstīgs 5.2.1. punktam.

4.3.5.

Apstiprinājuma marķējuma zīmei jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.

4.4.

Apstiprinājuma marķējuma zīmju izkārtojuma piemēri doti šo noteikumu 2. pielikumā.

5. Specifikācijas

5.1.

Ja neslogotu transportlīdzekli ar masu nokomplektētā stāvoklī bez manekena testē sadursmē pret barjeru ar ātrumu 48,3 km/h (30 mph), stūres statņa augšgals un tā vārpsta nedrīkst pārvietoties virzienā uz aizmuguri horizontāli un paralēli transportlīdzekļa garenasij vairāk kā 12,7 cm un arī vairāk kā 12,7 cm vertikāli uz augšu, abus izmērus mērot attiecībā pret transportlīdzekļa punktu, ko trieciens neskar (2).

5.1.1.

Turklāt transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisku spēka pārvadu, ir jāatbilst 5.5. punkta prasībām. Pēc ražotāja pieprasījuma un pēc tehniskā dienesta veiktas validācijas to var pierādīt atsevišķā frontālā trieciena testā ar nosacījumu, ka elektriskās sastāvdaļas neietekmē vadītāja aizsardzības veiktspēju attiecīgajā transportlīdzekļa tipā, kā definēts šajos noteikumos.

5.1.2.

Uzskata, ka 5.1. punkta specifikācijas ir ievērotas, ja ar šādu stūres iekārtu aprīkots transportlīdzeklis atbilst ANO Noteikumu Nr. 94 5.2.2. punkta specifikācijām vai ANO Noteikumu Nr. 137 5.2.2.1. punkta specifikācijām.

5.2.

Kad pret stūrēšanas vadības ierīci atduras ķermeņa bloks, kas palaists pret šo vadības ierīci ar relatīvo ātrumu 24,1 km/h (15 mph), spēks, ar kādu stūrēšanas vadības ierīce iedarbojas uz ķermeņa bloku, nedrīkst pārsniegt 1 111 daN.

5.2.1.

Ja stūrēšanas vadības ierīce ir aprīkota ar stūres rata drošības gaisa spilvenu, 5.2. punkta specifikācijas uzskata par izpildītām, ja ar šādu stūres iekārtu aprīkots transportlīdzeklis atbilst ANO Noteikumu Nr. 94 5.2.1.4. un 5.2.1.5. punkta specifikācijām vai ANO Noteikumu Nr. 137 5.2.1.1.3. un 5.2.1.1.4. punkta specifikācijām.

5.3.

Ja pret stūrēšanas vadības ierīci atduras zveltnis, kas palaists pret šo vadības ierīci ar relatīvo ātrumu 24,1 km/h saskaņā ar 5. pielikumā noteiktajām procedūrām, zveltņa palēninājums nedrīkst pārsniegt summāri 80 g ilgāk kā 3 milisekundes. Palēninājumam vienmēr ir jābūt mazākam nekā 120 g ar CFC 600 Hz.

5.4.

stūrēšanas vadības ierīci konstruē, izgatavo un uzstāda tā, lai izpildītos šādi noteikumi.

5.4.1.

Pirms trieciena testa, kas noteikts 5.2. un 5.3. punktā, nevienai stūrēšanas vadības ierīces virsmas daļai, kura ir vērsta pret vadītāju un kuru var skart 165 mm diametra lode, nedrīkst būt negludumi vai asas malas ar liekuma rādiusu, kas mazāks nekā 2,5 mm.

Ja stūrēšanas vadības ierīce ir aprīkota ar drošības gaisa spilvenu, šo prasību uzskata par izpildītu, ja nevienai daļai, ko var skart 165 mm diametra lode, nav nekādu bīstamu, asu malu, kā definēts Noteikumu Nr. 21 2.18. punktā, kuras varētu palielināt nopietnas traumas risku braucējiem.

5.4.1.1.

Pēc ikviena trieciena testa, kas noteikts 5.2. un 5.3. punktā, stūrēšanas vadības ierīces virsmas daļai, kura ir vērsta pret vadītāju, nedrīkst būt nevienas asas vai negludas malas, kas varētu palielināt vadītāja traumu bīstamību vai smagumu. Sīkas virsmas plaisas un plīsumus neņem vērā.

5.4.1.1.1.

Ja izvirzījums, kuru veido sastāvdaļa, kas izgatavota no necieta materiāla ar cietību pēc Šora A skalas mazāku nekā 50 un uzmontēta uz cietas pamatnes, 5.4.1.1. punkta prasību piemēro tikai cietajai pamatnei.

5.4.2.

Stūrēšanas vadības ierīci konstruē, izgatavo un uzstāda tā, lai tā nesatur sastāvdaļas vai palīgierīces, tostarp skaņas signāla vadības ierīci un montāžas palīgierīces, kurās, vadītājam izdarot normālas transportlīdzekļa vadīšanas kustības, var ieķerties viņa apģērbs vai rotaslietas.

5.4.3.

tūrēšanas vadības ierīcēm, kas nav paredzētas oriģinālā aprīkojuma sastāvā, jāatbilst šai specifikācijai, tās testējot saskaņā ar 4. pielikuma 2.1.3. punktu un 5. pielikuma 2.3. punktu.

5.4.4.

“Universālās stūrēšanas vadības ierīces” gadījumā prasībām jābūt izpildītām:

5.4.4.1.

visā statņa leņķu diapazonā, kas nozīmē, ka testus veic vismaz pie statņa maksimālā un minimālā leņķa tam apstiprināto transportlīdzekļa tipu diapazonam, kuriem šīs vadības ierīces ir paredzētas;

5.4.4.2.

zveltņa un ķermeņa bloka pozīciju attiecībā pret stūrēšanas vadības ierīci pilnā diapazonā, kas nozīmē, ka testu veic vismaz vidējā pozīcijā tam apstiprināto transportlīdzekļa tipu diapazonam, kuriem šīs vadības ierīces ir paredzētas. Ja izmanto stūres statni, tam jābūt tāda tipa, kurš atbilst “sliktākā gadījuma” nosacījumiem.

5.4.5.

Ja viena tipa stūrēšanas vadības ierīci ar adapteru pielāgo vairākiem stūres statņiem un ja var pierādīt, ka ar šādiem adapteriem iekārtas enerģijas absorbcijas raksturlielumi ir tādi paši, visus testus drīkst veikt ar viena tipa adapteru.

5.5.

Pēc testa, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā noteikto procedūru, elektriskajam spēka pārvadam, kuru darbina augstspriegums, un augstsprieguma sistēmām, kas ir galvaniski savienotas ar elektriskā spēka pārvada augstsprieguma kopni, ir jāatbilst šādām prasībām.

5.5.1.

Aizsardzība pret elektriskās strāvas triecienu

Pēc trieciena ir jāizpildās vismaz vienam no 5.5.1.1. līdz 5.5.1.4.2. punktā noteiktajiem četriem kritērijiem.

Ja transportlīdzeklī ir automātiskā atvienotāja funkcija vai ierīce(-s), kas elektriski sadala elektrisko spēka pārvadu braukšanas apstākļos, pēc atvienošanas funkcijas aktivēšanas atvienotajai ķēdei vai katrai nodalītajai ķēdei atsevišķi piemēro vismaz vienu no šādiem kritērijiem.

Tomēr 5.5.1.4. punktā noteiktos kritērijus nepiemēro, ja vairāk nekā viens augstsprieguma kopnes daļas potenciāls nav aizsargāts atbilstoši IPXXB aizsardzības līmenim.

Ja sadursmes testu veic stāvoklī, kad augstsprieguma sistēmas daļa(-as) nav zem sprieguma, izņemot jebkādu savienotājsistēmu atkārtoti uzlādējamas elektroenerģijas akumulēšanas sistēmas uzlādei, kura braukšanas apstākļos nav zem sprieguma, aizsardzību pret elektriskās strāvas triecienu attiecīgajai(-ām) daļai(-ām) pierāda saskaņā vai nu ar 5.5.1.3. punktu vai 5.5.1.4. punktu.

5.5.1.1.

Augstsprieguma neesamība

Augstsprieguma kopņu spriegumiem Ub, U1 un U2 60 s laikā pēc trieciena jābūt vienādiem ar vai mazākiem par 30 V AC vai 60 V DC, mērot saskaņā ar 7. pielikuma 2. punktu.

5.5.1.2.

Zems elektroenerģijas līmenis

Augstsprieguma kopņu kopējai enerģijai (TE) ir jābūt mazākai nekā 0,2 džouli, mērot saskaņā ar testa procedūru, kas noteikta 7. pielikuma 3. punkta (a) formulā. Alternatīvi kopējo enerģiju (TE) drīkst aprēķināt, izmantojot augstsprieguma kopnes izmērīto spriegumu Ub un to X-kondensatoru (Cx) kapacitāti, ko saskaņā ar 7. pielikuma 3. punkta (b) formulu ir norādījis ražotājs.

Enerģijai, ko uzglabā Y-kondensatoros (TEy1, TEy2), arī ir jābūt mazākai nekā 0,2 džouli. To aprēķina, mērot augstsprieguma kopņu un elektriskās šasijas spriegumus U1 un U2 un to Y-kondensatoru kapacitāti, kurus saskaņā ar 7. pielikuma 3. punkta (c) formulu ir norādījis ražotājs.

5.5.1.3.

Fiziskā aizsardzība

Aizsardzībai pret tiešu pieskaršanos spriegumaktīvām augstsprieguma daļām jānodrošina IPXXB aizsardzības līmenis.

Novērtēšanu veic saskaņā ar 7. pielikuma 4. punktu.

Turklāt aizsardzībai pret netiešas pieskaršanās izraisītu elektriskās strāvas triecienu pretestībai starp elektroaizsardzības barjeru / norobežojumu visām atklātām strāvvadošajām daļām un elektrisko šasiju jābūt mazākai nekā 0,1 Ω un pretestībai starp elektroaizsardzības barjeru / norobežojumu jebkurām divām vienlaicīgi skaramām atklātām strāvvadošām daļām, kuras atrodas mazāk nekā 2,5 m atstatu viena no otras, jābūt mazākai nekā 0,2 Ω, kad strāvas plūsma ir vismaz 0,2 A. Šo pretestību drīkst aprēķināt, izmantojot atsevišķi izmērītas attiecīgo daļu pretestības strāvas ceļā.

Šīs prasības ir izpildītas, ja galvaniskais savienojums ir metināts. Ja ir šaubas vai ja savienojums nav metināts, mērījumus veic, izmantojot vienu no 7. pielikuma 4.1. punktā aprakstītajām testa procedūrām.

5.5.1.4.

Izolācijas pretestība

Jāizpildās 5.5.1.4.1. un 5.5.1.4.2. punkta kritērijiem.

Mērījumus veic saskaņā ar 7. pielikuma 5. punktu.

5.5.1.4.1.

No atsevišķām DC vai AC kopnēm sastāvošs elektrisks spēka pārvads

Ja AC augstsprieguma kopnes un DC augstsprieguma kopnes ir savstarpēji galvaniski izolētas, izolācijas pretestības starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju (Ri, kā noteikts 7. pielikuma 5. punktā) minimālajai vērtībai ir jābūt 100 Ω uz V darba sprieguma DC kopnēm un 500 Ω uz V darba sprieguma AC kopnēm.

5.5.1.4.2.

No kombinētām DC un AC kopnēm sastāvošs elektrisks spēka pārvads

Ja AC augstsprieguma kopnes un DC augstsprieguma kopnes ir elektriski savienotas, tām jāatbilst vienai no šādām prasībām:

a)	izolācijas pretestības starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju minimālajai vērtībai jābūt 500 Ω uz V darba sprieguma;

b)	izolācijas pretestības starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju minimālajai vērtībai jābūt 100 Ω uz V darba sprieguma, un AC kopne atbilst fiziskai aizsardzībai, kā aprakstīts 5.5.1.3. punktā;

c)	izolācijas pretestības starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju minimālajai vērtībai jābūt 100 Ω uz V darba sprieguma, un AC kopnē nav augstsprieguma, kā aprakstīts 5.5.1.1. punktā.

5.5.2.

Elektrolīta noplūde

5.5.2.1.

Ūdeni saturoša elektrolīta REESS

Laikposmā no trieciena līdz 60 minūtēm pēc tā nedrīkst būt elektrolīta noplūde no REESS uz pasažieru nodalījumu, un ne vairāk kā 7 procenti no REESS elektrolīta tilpuma, taču maksimums 5,0 l, nedrīkst noplūst no REESS ārpus pasažieru nodalījuma. Noplūdušā elektrolīta daudzumu pēc tā savākšanas var mērīt ar ierastajiem šķidruma tilpuma noteikšanas paņēmieniem. Stoddard, iekrāsotu dzeses vielu un elektrolītu saturošu tvertņu gadījumā šķidrumiem ļauj atdalīties īpatnējās masas ietekmē, un tad izmēra.

5.5.2.2.

Ūdeni nesaturoša elektrolīta REESS

Laikposmā no trieciena līdz 60 minūtēm pēc tā nedrīkst būt elektrolīta noplūde no REESS uz pasažieru nodalījumu, bagāžas nodalījumu, un nedrīkst būt šķidra elektrolīta noplūde ārpus transportlīdzekļa. Šīs prasības izpildi verificē, inspicējot vizuāli un nedemontējot nevienu transportlīdzekļa daļu.

5.5.3.

REESS noturēšana

REESS jāpaliek piestiprinātai transportlīdzeklim ar vismaz vienas sastāvdaļas stiprinājumu, skavu vai jebkādu citu struktūru, kas pārnes slodzes no REESS uz transportlīdzekļa struktūru, un ārpus pasažieru nodalījuma esoša REESS nedrīkst nonākt pasažieru nodalījumā.

5.5.4.

REESS ugunsbīstamība

Laikposmā no trieciena līdz 60 minūtēm pēc tā nedrīkst būt REESS aizdegšanās vai eksplozijas.

5.6.

Uzskata, ka 5.5.–5.5.4. punkta specifikācijas ir ievērotas, ja transportlīdzeklis, kas aprīkots ar elektrisku spēka pārvadu, kuru darbina augstspriegums, atbilst ANO Noteikumu Nr. 94 5.2.8.–5.2.8.4. punkta specifikācijām, ievērojot 04. sērijas grozījumus, vai ANO Noteikumu Nr. 137 5.2.8.–5.2.8.4. punkta specifikācijām, ievērojot 02. sērijas grozījumus.

6. Testi

6.1.

Atbilstību 5.1. līdz 5.4. punkta prasībām pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 3., 4. un 5. pielikumā noteiktajām metodēm. Atbilstību 5.5. punkta prasībām pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajām metodēm. Visus mērījumus veic, pamatojoties uz ISO 6487 1987.

6.2.

Tomēr pēc tipa apstiprinātājas iestādes ieskatiem ir pieļaujami citi testi, ja var pierādīt to līdzvērtību. Tādā gadījumā apstiprinājuma dokumentācijai pievieno ziņojumu, kurā aprakstītas izmantotās metodes un iegūtie rezultāti.

7. Transportlīdzekļa vai stūrēšanas vadības ierīces tipa pārveidojumi un apstiprinājuma paplašinājums

7.1.

Par visiem transportlīdzekļa tipa vai stūrēšanas vadības ierīces tipa pārveidojumiem vai abu pārveidojumiem saistībā ar šiem ANO noteikumiem jāpaziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kura apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu vai stūrēšanas vadības ierīces tipu. Tipa apstiprinātāja iestāde tad drīkst vai nu:

a)	konsultējoties ar ražotāju, nolemt piešķirt jaunu tipa apstiprinājumu vai

b)	piemērot 7.1.1. punktā noteikto procedūru (revīzija) un attiecīgā gadījumā 7.1.2. punktā noteikto procedūru (paplašinājums).

7.1.1.

Revīzija

Ja informācijas dokumentā reģistrētie dati mainās un tipa apstiprinātāja iestāde uzskata, ka pārveidojumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām, pārveidojumu apzīmē kā “revīziju”.

Šādā gadījumā tipa apstiprinātāja iestāde pēc nepieciešamības izdod informācijas dokumenta pārskatītās lapas, skaidri marķējot katru pārskatīto lapu, lai norādītu pārveidojuma raksturu un atkārtotās izdošanas datumu. Par šai prasībai atbilstošu uzskata informācijas dokumentu konsolidētas un atjauninātas versijas, kam pievienots detalizēts pārveidojuma apraksts.

7.1.2.

Paplašinājums

Pārveidojumu apzīmē kā “paplašinājumu”, ja papildus informācijas dokumentos iekļauto ziņu izmaiņām:

a)	tiek prasītas papildu inspicēšanas vai testi vai

b)	ir mainījusies jebkāda informācija paziņojuma dokumentā (izņemot tā pielikumus), vai

c)	ir pieprasīts apstiprinājums atbilstīgi jaunākas sērijas grozījumiem pēc to stāšanās spēkā.

7.2.

Neskarot 7.1. punkta noteikumus, transportlīdzekļa variantu, kura masa nokomplektētā stāvoklī ir mazāka nekā tā transportlīdzekļa masa, kas tika pakļauts apstiprināšanas testam, neuzskata par transportlīdzekļa tipa pārveidojumu.

7.3.

Paziņojumu par apstiprinājuma apliecināšanu, paplašinājumu vai atteikumu dara zināmu šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru. Turklāt attiecīgi groza 1.A pielikumā vai 1.B pielikumā noteiktajam paziņojuma dokumentam pievienoto informācijas dokumentu un testa ziņojumu satura rādītāju, lai parādītu jaunākās revīzijas vai paplašinājuma datumu.

8. Ražošanas atbilstība

Ražošanas atbilstības procedūrām ir jāatbilst Nolīguma 1. pielikumā (E/ECE/TRANS/505/Rev.3 un Amend.1) noteiktajām un jāatbilst šādām prasībām.

8.1.

Atbilstīgi šiem noteikumiem apstiprinātus transportlīdzekļus vai stūrēšanas vadības ierīces izgatavo atbilstīgi apstiprinātajam tipam, izpildot 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

8.2.

Lai verificētu, ka 8.1. punkta prasības ir izpildītas, veic piemērotas ražošanas pārbaudes.

8.3.

Apstiprinājuma turētājs jo īpaši:

8.3.1.

nodrošina transportlīdzekļa vai stūrēšanas vadības ierīces kvalitātes efektīvas kontroles procedūras;

8.3.2.

var piekļūt testēšanas iekārtām, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu atbilstību katram apstiprinātajam tipam;

8.3.3.

nodrošina testu rezultātu reģistrāciju un pievienoto dokumentu pieejamību periodā, ko nosaka, vienojoties ar tipa apstiprinātāju iestādi;

8.3.4.

analizē katra testa veida rezultātus, lai verificētu un nodrošinātu transportlīdzekļa vai stūrēšanas vadības ierīces raksturlielumu stabilitāti, ņemot vērā rūpnieciskās ražošanas procesa pieļaujamās novirzes;

8.3.5.

nodrošina, ka katram transportlīdzekļa vai stūrēšanas vadības ierīces tipam veic vismaz tos testus, kuros veic mērījumus;

8.3.6.

nodrošina, ka jebkuram paraugu kopumam vai testa paraugiem, kas liecina par neatbilstību konkrētā veida testam, seko cita parauga ņemšana un cits tests. Veic visus nepieciešamos pasākumus attiecīgās ražošanas atbilstības atjaunošanai.

8.4.

Kompetentā iestāde, kas ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā drīkst verificēt katrā ražotnē piemērojamās atbilstības kontroles metodes.

8.4.1.

Katrā inspicēšanā to veicošajam inspektoram uzrāda testu reģistrus un ražošanas reģistrus.

8.4.2.

Inspektors drīkst atlasīt paraugus izlases veidā testu veikšanai ražotāja laboratorijā. Paraugu minimālo skaitu drīkst noteikt pēc paša ražotāja pārbaužu rezultātiem.

8.4.3.

Ja kvalitātes līmenis šķiet neapmierinošs vai ja šķiet, ka jāverificē to testu rezultātu derīgums, kas veikti, piemērojot 8.4.2. punktu, inspektors ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, kas veicis tipa apstiprināšanas testus.

8.4.4.

Kompetentā iestāde drīkst veikt visus šajos noteikumos noteiktos testus. Parastais kompetentās iestādes apstiprināto inspicēšanu biežums ir vienreiz gadā. Ja kādas šādas inspicēšanas laikā konstatē neapmierinošus rezultātus, kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai iespējami ātri tiktu atjaunota ražošanas atbilstība.

9. Sankcijas par ražošanas neatbilstību

9.1.

Atbilstīgi šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa tipa vai stūrēšanas vadības ierīces tipa apstiprinājumu drīkst anulēt, ja 8.1. punktā noteiktā prasība netiek izpildīta vai ja izvēlētais(-ie) transportlīdzeklis(-ļi) vai stūrēšanas vadības ierīce(-s) neiztur 8.2. punktā noteiktās pārbaudes.

9.2.

Ja šos noteikumus piemērojoša Nolīguma puse anulē tās iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to paziņo pārējām šos noteikumus piemērojošajām Nolīguma pusēm, izmantojot apstiprinājuma veidlapas kopiju, kuras beigās ir lieliem burtiem uzrakstīts, parakstīts un datēts paziņojums “APPROVAL WITHDRAWN” (“apstiprinājums anulēts”).

10. Instrukcijas

Ja stūrēšanas vadības ierīces tipu piegādā atsevišķi no transportlīdzekļa, uz iesaiņojuma un uzstādīšanas instrukcijās ir jābūt skaidri norādītam transportlīdzekļa tipam(-iem), kam tas ir paredzēts.

11. Ražošanas pilnīga izbeigšana

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa tipa vai stūrēšanas vadības ierīces tipa ražošanu, tas informē par to tipa apstiprinātāju iestādi, kas apstiprinājumu piešķīrusi. Saņēmusi attiecīgo paziņojumu, minētā iestāde par to informē pārējās šos noteikumus piemērojošās 1958. gada Nolīguma puses, izmantojot apstiprinājuma veidlapas kopiju, kuras beigās ir lieliem burtiem uzrakstīts, parakstīts un datēts paziņojums “PRODUCTION DISCONTINUED” (“ražošana izbeigta”).

12. Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses

Šos noteikumus piemērojošās Nolīguma puses paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, un to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumus un adreses, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu vai anulēšanu.

13. Pārejas noteikumi

13.1.

No šo noteikumu 03. sērijas grozījumu spēkā stāšanās dienas neviena Nolīguma puse neatsakās pieņemt apstiprinājuma pieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 03. sērijas grozījumiem.

13.2.

No 04. sērijas grozījumu spēkā stāšanās oficiālā datuma neviena Nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt tipa apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, kas grozīti ar 04. sērijas grozījumiem.

13.3.

No 05. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās datuma Nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt vai neatsaka pieņemt tipa apstiprinājumus atbilstīgi šiem noteikumiem, kas grozīti ar 05. sērijas grozījumiem.

13.4.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums

13.4.1.

Paejot 36 mēnešu periodam pēc 13.1. punktā minētā oficiālā spēkā stāšanās datuma, Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir tipa apstiprinājumu M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru vadība izvirzīta uz priekšu, un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru masa ir mazāka nekā 1,5 tonnas, tikai tad, ja transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu prasībām, kas grozīti ar 03. sērijas grozījumiem, izņemot šo noteikumu 5.1. punkta noteikumus par stūres statņa maksimālo vertikālo pārvietojumu, ko piemēro jauniem apstiprinājumiem tikai pēc papildu 12 mēnešu perioda.

13.4.2.

Paejot 48 mēnešu periodam pēc 13.1. punktā minētā oficiālā spēkā stāšanās datuma, Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir tipa apstiprinājumu M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru vadība nav izvirzīta uz priekšu, tikai tad, ja transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu prasībām, kas grozīti ar 03. sērijas grozījumiem.

13.4.3.

Paejot 60 mēnešu periodam pēc 13.1. punktā minētā oficiālā spēkā stāšanās datuma, Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, drīkst atteikties atzīt transportlīdzekļa tipa tipa apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 03. sērijas grozījumiem.

13.4.4.

Pēc 24 mēnešiem kopš 04. sērijas grozījumu spēkā stāšanās datuma Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, tipa apstiprinājumus piešķir tikai tiem transportlīdzekļu tipiem, kuri atbilst šo noteikumu prasībām, kas grozīti ar 04. sērijas grozījumiem.

Tomēr transportlīdzekļiem ar elektrisku spēka pārvadu, kuru darbina augstspriegums, tiek piešķirts papildu 12 mēnešu periods ar nosacījumu, ka ražotājs tehniskajam dienestam pierāda, ka transportlīdzeklis nodrošina līdzvērtīgus aizsardzības līmeņus tiem, kas prasīti šajos noteikumos, kuri grozīti ar 04. sērijas grozījumiem.

13.4.5.

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt paplašinājumus tipa apstiprinājumiem, kuri piešķirti atbilstoši šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem, ja šis paplašinājums neietver nekādas izmaiņas transportlīdzekļa spēkiekārtas sistēmā. Tomēr pēc 48 mēnešiem kopš 04. sērijas grozījumu spēkā stāšanās oficiālā datuma paplašinājumus tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti atbilstoši iepriekšējo sēriju grozījumiem, nepiešķir transportlīdzekļiem ar elektrisku spēka pārvadu, ko darbina augstspriegums.

13.4.6.

Ja šo noteikumu 04. sērijas grozījumu spēkā stāšanās laikā jau ir spēkā nacionālās prasības attiecībā uz drošības noteikumiem transportlīdzekļiem ar elektrisku spēka pārvadu, ko darbina augstspriegums, tās Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, drīkst atteikt šādu transportlīdzekļu, kuri neatbilst nacionālajām prasībām, nacionālo apstiprinājumu, ja vien šie transportlīdzekļi nav apstiprināti atbilstīgi šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem.

13.4.7.

Pēc 48 mēnešiem kopš šo noteikumu 04. sērijas grozījumu spēkā stāšanās Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, drīkst atteikt nacionālo vai reģionālo tipa apstiprinājumu un drīkst atteikt pirmo nacionālo vai reģionālo reģistrāciju (pirmo ekspluatācijas uzsākšanu) transportlīdzeklim ar elektrisko spēka pārvadu, ko darbina augstspriegums, kurš neatbilst šo noteikumu 04. sērijas grozījumu prasībām.

13.4.8.

Transportlīdzekļu tipa apstiprinājumi atbilstīgi šo noteikumu 03. sērijas grozījumiem, kurus neskar 04. sērijas grozījumi, paliek spēkā, un Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina tos pieņemt.

13.4.9.

No 2023. gada 1. septembra Nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nav pienākuma pieņemt transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus saskaņā ar iepriekšējo sēriju grozījumiem, kas pirmo reizi izdoti pēc 2023. gada 1. septembra.

13.4.10.

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina pieņemt transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus saskaņā ar iepriekšējo sēriju grozījumiem, kas pirmo reizi izdoti pēc 2023. gada 1. septembra, ar nosacījumu, ka šāda iespēja paredzēta šo attiecīgo sēriju grozījumu pārejas noteikumos.

13.4.11.

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, drīkst piešķirt tipa apstiprinājumus saskaņā ar šo noteikumu jebkuras iepriekšējās sērijas grozījumiem.

13.4.12.

Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt paplašinājumus esošiem apstiprinājumiem atbilstīgi šo noteikumu jebkuras iepriekšējās sērijas grozījumiem.

13.4.13.

Neskarot iepriekš minētos pārejas noteikumus, Nolīguma pusēm, kas šos noteikumus sāk piemērot pēc jaunākās sērijas grozījumu spēkā stāšanās datuma, nav pienākuma pieņemt tipa apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar kādiem no šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem.

13.5.

Stūrēšanas vadības ierīces tipa apstiprinājumi

13.5.1.

Pat pēc 04. un 05. sērijas grozījumu spēkā stāšanās datuma stūrēšanas vadības ierīces tipa apstiprinājumi atbilstīgi šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem ir derīgi un Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina tos pieņemt, un Nolīguma puses drīkst turpināt piešķirt paplašinājumus tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti atbilstīgi 03. sērijas grozījumiem.

(1) 1958. gada Nolīguma pušu pazīšanas numuri ir reproducēti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokumentā ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.7, https://unece.org/transport/vehicle-regulations/wp29/resolutions.

(2) Sk. 3. pielikuma 3.1. punktu.

3. PIELIKUMS

Frontālā trieciena tests pret barjeru

1. Nolūks

Šā testa nolūks ir verificēt transportlīdzekļa atbilstību 5.1. punkta prasībām.

2. Instalācijas, procedūra un mērinstrumenti

2.1.

Testa laukums

Testēšanas zonai ir jābūt pietiekami plašai, lai tajā izvietotu ieskriešanās ceļu, barjeru un testam nepieciešamās tehniskās instalācijas. Ceļa beigu posmam vismaz 5 m pirms barjeras jābūt horizontālam (slīpums ir mazāks nekā 3 procenti, mērot uz vienu metru ceļa garuma), plakanam un gludam.

2.2.

Barjera

Barjerai ir jāsastāv no dzelzsbetona bloka, kura platums priekšpusē nav mazāks kā 3 m un augstums nav mazāks kā 1,5 m. Barjeras biezumam ir jābūt tādam, ka tā masa ir vismaz 70 metriskās tonnas. Priekšējai skaldnei jābūt plakanai, vertikālai un perpendikulārai ieskrējiena ceļa asij. To sedz ar 20 ± 2 mm biezām, labā stāvoklī esošām saplākšņa plātnēm. Starp saplākšņa plātni un barjeru drīkst ievietot vismaz 25 mm biezas tērauda plāksnes struktūru. Drīkst izmantot barjeru ar citiem raksturlielumiem ar nosacījumu, ka trieciena virsmas laukums ir lielāks nekā testējamā transportlīdzekļa frontālā trieciena laukums un ka tas dod līdzvērtīgus rezultātus.

2.3.

Transportlīdzekļa piedziņa

Sadursmes brīdī transportlīdzeklis vairs nedrīkst tikt pakļauts nekādas papildu stūrēšanas vai piedziņas ierīces iedarbībai. Tam jāsasniedz šķērslis kursā, kas perpendikulārs sadursmes sienai; maksimālā pieļaujamā sāniskā novirze starp transportlīdzekļa priekšas vertikālo viduslīniju un sadursmes sienas vertikālo viduslīniju ir ± 30 cm.

2.4.

Transportlīdzekļa stāvoklis

2.4.1.

Transportlīdzekli testam aprīko ar visām normālajām sastāvdaļām un iekārtām, kas ietilpst tā masā tukšā, neslogotā stāvoklī, vai arī tam jābūt tādā stāvoklī, lai atbilstu šai prasībai, ciktāl tas nozīmīgi sastāvdaļām un iekārtām pasažieru nodalījumā un masas sadalījumam kopumā transportlīdzeklim nokomplektētā stāvoklī.

Pēc ražotāja pieprasījuma, atkāpjoties no šo noteikumu 5.1. punkta, testu drīkst veikt ar uzstatītiem manekeniem ar nosacījumu, ka tie nevienā brīdī netraucē stūres iekārtas kustību. Manekenu masu testa nolūkos neņem vērā.

2.4.2.

Ja transportlīdzekli piedzen ar ārējiem līdzekļiem, degvielas padeves sistēmu par vismaz 90 procentiem no tās ietilpības piepilda ar neuzliesmojošu šķidrumu, kura blīvums ir starp 0,7 un 1.

Šī prasība neattiecas uz ūdeņradi kā degvielu.

Visas pārējās sistēmas (bremžu šķidruma rezervuāri, radiators u. c.) drīkst būt tukšas.

2.4.3.

Ja transportlīdzekli piedzen tā paša motors, degvielas tvertnei jābūt piepildītai par vismaz 90 procentiem no piepildītas tvertnes. Visus pārējos rezervuārus piepilda pilnus.

Ražotājam un tehniskajam dienestam vienojoties, ir atļauts pārveidot degvielas sistēmu tā, lai varētu izmantot motora vai elektroenerģijas pārveidošanas sistēmas darbināšanai piemērotu degvielas daudzumu.

Šādā gadījumā degvielas tvertni par vismaz 90 procentiem no tās ietilpības piepilda ar neuzliesmojošu šķidrumu, kura blīvums ir starp 0,7 un 1.

Šo prasību nepiemēro ūdeņraža degvielas tvertnēm.

2.4.4.

Elektriska spēka pārvada iestatījumi

2.4.4.1.

SOC iestatīšanas procedūras

2.4.4.1.1.

SOC iestatīšanu veic 20±10 °C vides temperatūrā.

2.4.4.1.2.

SOC attiecīgā gadījumā iestata saskaņā ar vienu no šādām procedūrām. Ja iespējamas dažādas uzlādes procedūras, REESS uzlādē, izmantojot procedūru, kas nodrošina visaugstāko SOC.

a)	Ja transportlīdzekļa REESS konstruēta ārējai uzlādei, REESS uzlādē līdz visaugstākajam SOC saskaņā ar procedūru, kādu ražotājs norādījis normālai ekspluatācijai, līdz uzlādes process normāli beidzas.

b)	Ja transportlīdzekļa REESS konstruēta uzlādei tikai no transportlīdzeklī esoša enerģijas avota, REESS uzlādē līdz visaugstākajam SOC, kāds sasniedzams transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas apstākļos. Ražotājs norāda transportlīdzekļa ekspluatācijas režīmu, kurā šis SOC ir sasniedzams.

2.4.4.1.3.

Kad notiek transportlīdzekļa testēšana, SOC nedrīkst būt zemāks kā 95 procenti no SOC saskaņā ar 2.4.4.1.1. un 2.4.4.1.2. punktu attiecībā uz REESS, kas konstruēta ārējai uzlādei, un nedrīkst būt zemāks kā 90 procenti no SOC saskaņā ar 2.4.4.1.1. un 2.4.4.1.2. punktu attiecībā uz REESS, kas konstruēta tikai uzlādei no transportlīdzeklī esoša enerģijas avota. Par SOC pārliecinās pēc ražotāja noteiktās metodes.

2.4.4.2.

Elektriskajam spēka pārvadam jābūt zem sprieguma, darbinot vai nedarbinot oriģinālos elektroenerģijas avotus (piem., motorģeneratoru, REESS vai elektroenerģijas pārveidošanas sistēmu), tomēr:

2.4.4.2.1.

ražotājam un tehniskajam dienestam vienojoties, ir pieļaujams veikt testu, visām elektriskā spēka pārvada daļām neesot zem sprieguma, ciktāl tas nelabvēlīgi neietekmē testa rezultātu. Attiecībā uz tām elektriskā spēka pārvada daļām, kuras nav zem sprieguma, aizsardzību pret elektriskās strāvas triecienu pierāda vai nu ar fizisku aizsardzību vai izolācijas pretestību un attiecīgiem papildu pierādījumiem;

2.4.4.2.2.

ja ir nodrošināts automātiskais atvienotājs, pēc ražotāja pieprasījuma ir atļauts veikt testu ar iedarbinātu automātisko atvienotāju. Šajā gadījumā pierāda, ka automātiskais atvienotājs būtu nostrādājis trieciena testa laikā. Tas ietver automātiskās aktivācijas signālu, kā arī galvanisko atvienošanu, ņemot vērā apstākļus trieciena laikā.

2.4.5.

Ja ražotājs to pieprasa, par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests drīkst atļaut izmantot to pašu transportlīdzekli, kas izmantots citos noteikumos noteiktos testos (ieskaitot testus, kas spēj ietekmēt tā struktūru), arī testos, kas noteikti šajos noteikumos.

2.4.6.

Stūres ratu, ja tas ir regulējams, novieto normālā stāvoklī, ko norādījis ražotājs, vai, ja tādas norādes nav, tā regulēšanas diapazona(-u) robežu vidū.

2.5.

Ātrums trieciena brīdī

Ātrumam trieciena brīdī ir jābūt starp 48,3 km/h (30 mph) un 53,1 km/h (33 mph). Tomēr, ja tests veikts ar lielāku trieciena ātrumu un transportlīdzeklis ir atbildis noteiktajām prasībām, testu uzskata par apmierinošu.

2.6.

Mērinstrumenti

Instrumenta, kas izmantots 2.5. punktā noteiktā ātruma reģistrēšanai, precizitātei ir jābūt 1 procenta robežās.

3. Rezultāti

3.1.

Lai noteiktu stūrēšanas vadības ierīces pārvietojumu atpakaļ un augšup, sadursmes laikā reģistrē (1) attāluma izmaiņu – mērot horizontāli (2) un paralēli transportlīdzekļa garenasij un vertikāli, šai asij perpendikulārā virzienā – starp stūres statņa (un vārpstas) augšgalu un transportlīdzekļa punktu, kuru trieciens nav ietekmējis. Šīs attāluma izmaiņas lielāko reģistrēto vērtību uzskata par pārvietojumu atpakaļ un augšup.

3.2.

Pēc testa transportlīdzekļa bojājumus apraksta rakstveida ziņojumā; izdara vismaz vienu transportlīdzekļa fotouzņēmumu katrā no šādiem skatiem:

3.2.1.

no sāniem (labās un no kreisās puses),

3.2.2.

no priekšas,

3.2.3.

no apakšas,

3.2.4.

skartā zona pasažieru nodalījumā.

4. Korekcijas koeficienti

4.1.

Apzīmējumi

V	Reģistrētais ātrums km/h;
mo	Prototipa masa šā pielikuma 2.4. punktā noteiktajā stāvoklī;
m1	Prototipa masa ar testa iekārtu;
Do	Attāluma izmaiņa, kas izmērīta trieciena laikā, kā noteikts šā pielikuma 3.1. punktā;
D1	Attāluma izmaiņa, kas izmantota testa rezultātu noteikšanai;

lielākā vērtība no

un 0,83;

lielākā vērtība:

un 0,8.

4.2.

Koriģēto izmaiņu D1, ko izmanto, lai pārbaudītu prototipa atbilstību šo noteikumu prasībām, aprēķina pēc šādas formulas:

D1 = Do.K1.K2

4.3.

Frontālā trieciena tests pret barjeru nav vajadzīgs, ja transportlīdzekli, kurš ir identisks attiecīgajam prototipam attiecībā uz šo noteikumu 2.2. punktā noteiktajiem raksturlielumiem, bet kura masa m1 ir lielāka nekā mo, ja m1 nav lielāka kā 1,25 mo un ja koriģētā izmaiņa D2, iegūta no izmaiņas D1 pēc formulas

ir tāda, kas liecina, ka jaunais transportlīdzeklis joprojām atbilst šo noteikumu 5. punkta prasībām.

5. Līdzvērtīgas procedūras

5.1.

Tipa apstiprinātāja iestāde drīkst atļaut alternatīvus testus ar nosacījumu, ka var pierādīt to līdzvērtību. Apstiprinājuma dokumentācijai pievieno ziņojumu, kurā aprakstīta izmantotā metode un iegūtie rezultāti vai testa neveikšanas pamatojums.

5.2.

Par alternatīvās metodes līdzvērtības pierādīšanu atbild ražotājs vai tā pārstāvis, kas vēlas izmantot šādu metodi.

(1) Šo reģistrāciju drīkst aizstāt ar maksimumu mērījumiem.

(2) “Horizontāli” nozīmē attiecībā pret pasažieru nodalījumu, kad transportlīdzeklis ir nekustīgs pirms testa, nevis telpā transportlīdzekļa pārvietošanās laikā attiecībā pret zemi, un “vertikāli” nozīmē perpendikulāri pret horizontāli un augšup.

7. PIELIKUMS

Ar elektroenerģiju darbināmu transportlīdzekļu braucēju aizsardzības pretaugstspriegumu un elektrolīta noplūdi testa procedūras

Šajā pielikumā aprakstītas testa procedūras, lai pierādītu atbilstību 5.5. punkta elektrodrošības prasībām. Piemēram, megaommetra vai osciloskopa mērījumi ir pienācīga alternatīva turpmāk aprakstītajai izolācijas pretestības mērīšanas procedūrai. Šajā gadījumā var būt nepieciešams deaktivēt iebūvēto izolācijas pretestības pārraudzības sistēmu.

Pirms transportlīdzekļa trieciena testa veikšanas augstsprieguma kopnes spriegumu (Vb) (skatīt 1. attēlu) izmēra un reģistrē, lai apstiprinātu, ka tas ir transportlīdzekļa darba sprieguma diapazonā, ko noteicis transportlīdzekļa ražotājs.

1. Testa iekārtojums un aprīkojums

Ja izmanto augstsprieguma atvienošanas funkciju, mērījumus veic abpus ierīces, kas izpilda atvienošanas funkciju.

Tomēr, ja augstsprieguma atvienotājs ir integrēts REESS vai enerģijas pārveidošanas sistēmā un REESS augstsprieguma kopne vai enerģijas pārveidošanas sistēma ir aizsargāta atbilstoši IPXXB aizsardzības līmenim, pēc trieciena testa mērījumus drīkst veikt tikai starp ierīci, kas izpilda atvienošanas funkciju, un elektriskajām slodzēm.

Šajā testā izmantotajam voltmetram jāmēra līdzstrāvas vērtības, un tā iekšējai pretestībai ir jābūt vismaz 10 ΜΩ.

2. Ja mēra spriegumu, var izmantot šādas instrukcijas.

Pēc trieciena testa nosaka augstsprieguma kopnes spriegumus (Vb, V1, V2) (skatīt 1. attēlu).

Sprieguma mērījumus veic ne agrāk kā 5 sekundes, bet ne vēlāk kā 60 sekundes pēc trieciena.

Šī procedūra nav piemērojama, ja testu veic apstākļos, kad elektriskais spēka pārvads nav zem sprieguma.

1. attēls

Vb, V1, V2 mērīšana

3. Novērtēšanas procedūra zema līmeņa elektroenerģijai

Pirms trieciena paralēli attiecīgajai kapacitātei pieslēdz slēdzi S1 un izlādes rezistoru ar zināmu pretestību Re (skatīt 2. attēlu).

Ne agrāk kā 5 sekundes un ne vēlāk kā 60 sekundes pēc trieciena slēdzi S1 ieslēdz, kamēr tiek mērīts un reģistrēts spriegums Vb un strāva Ie. Sprieguma Vb un strāvas Ie reizinājumu integrē laikā no slēdža S1 ieslēgšanas brīža (tc) līdz brīdim, kad spriegums Vb nokrītas zem augstsprieguma robežas 60 V DC (th). Iegūtais integrālis ir vienāds ar kopējo enerģiju (TE) džoulos.

Ja Vb mēra brīdī starp 5 līdz 60 sekundēm pēc trieciena un X-kondensatoru kapacitāti (Cx) ir norādījis ražotājs, kopējo enerģiju (TE) aprēķina pēc šādas formulas:

b)	TE = 0,5 × Cx × (Vb 2 – 3 600)

Ja V1 un V2 (skatīt 1. attēlu) mēra brīdī starp 5 līdz 60 sekundēm pēc trieciena un Y-kondensatoru kapacitāti (Cy1, Cy2) ir norādījis ražotājs, kopējo enerģiju (TEy1, TEy2) aprēķina pēc šādas formulas:

c)	TEy1 = 0,5 × Cy1 × (V1 2 – 3 600) TEy2 = 0,5 × Cy2 × (V2 2 – 3 600)

Šī procedūra nav piemērojama, ja testu veic apstākļos, kad elektriskais spēka pārvads nav zem sprieguma.

2. attēls

Piemērs – augstsprieguma kopnes X-kondensatoros uzkrātās enerģijas mērījums

4. Fiziskā aizsardzība

Pēc transportlīdzekļa trieciena testa jebkādas daļas, kas atrodas ap augstsprieguma sastāvdaļām, atver, izjauc vai noņem, neizmantojot instrumentus. Visas pārējās apkārtējās daļas uzskata par daļu no fiziskās aizsardzības.

Posmaino testēšanas pirkstu, kas aprakstīts 1. papildinājuma 1. attēlā, elektrodrošības novērtējuma vajadzībām ievieto visās fiziskās aizsardzības spraugās vai atverēs ar testa spēku 10 N ± 10 procenti. Ja posmainais testēšanas pirksts daļēji vai pilnībā iekļūst fiziskajā aizsardzībā, posmaino testēšanas pirkstu novieto katrā pozīcijā, kā noteikts turpmāk.

Sākot no taisnas pozīcijas, abas testēšanas pirksta daļas pakāpeniski pagriež par 90 grādu leņķi attiecībā pret blakus esošās pirksta daļas asi un novieto visās iespējamajās pozīcijās.

Iekšējas barjeras uzskata par daļu no norobežojuma.

Attiecīgā gadījumā zemsprieguma barošanu (ne mazāk kā 40 V un ne vairāk kā 50 V) būtu jāpieslēdz virknē ar piemērotu spuldzi starp posmaino testēšanas pirkstu un spriegumaktīvajām daļām elektroaizsardzības barjerā vai norobežojumā.

4.1.

Pieņemamības nosacījumi

Uzskata, ka 5.5.1.3. punkta prasības ir izpildītas, ja 1. papildinājuma 1. attēlā aprakstītais posmainais testēšanas pirksts nesaskaras ar spriegumaktīvām augstsprieguma daļām.

Ja nepieciešams, drīkst izmantot spoguli vai fibroskopu, lai pārbaudītu, vai posmainais testēšanas pirksts pieskaras augstsprieguma kopnēm.

Ja šīs prasības izpildi pārbauda ar signāla ķēdes palīdzību starp posmaino testēšanas pirkstu un spriegumaktīvām augstsprieguma daļām, spuldze nedrīkst iedegties.

5. Izolācijas pretestība

Izolācijas pretestību starp augstsprieguma kopni un elektrisko šasiju drīkst demonstrēt, izmantojot vai nu mērījumu, vai mērījumu un aprēķinu kombināciju.

Ja izolācijas pretestību demonstrē ar mērījumiem, būtu jāizmanto šādas instrukcijas.

Mēra un reģistrē spriegumu (Vb) starp augstsprieguma kopnes negatīvo un pozitīvo pusi (skatīt 1. attēlu).

Mēra un reģistrē spriegumu (V1) starp augstsprieguma kopnes negatīvo pusi un elektrisko šasiju (skatīt 1. attēlu).

Mēra un reģistrē spriegumu (V2) starp augstsprieguma kopnes pozitīvo pusi un elektrisko šasiju (skatīt 1. attēlu).

Ja V1 ir lielāks nekā vai vienāds ar V2, starp augstsprieguma kopnes negatīvo pusi un elektrisko šasiju ievieto standarta pretestību ar iepriekš zināmu vērtību (Ro). Kad Ro uzstādīta, mēra spriegumu (V1’) starp augstsprieguma kopnes negatīvo pusi un transportlīdzekļa elektrisko šasiju (skatīt 3. attēlu). Izolācijas pretestību (Ri) aprēķina pēc šādas formulas.

Ri = Ro*(Vb/V1’ – Vb/V1)

vai

Ri = Ro*Vb*(1/V1’ – 1/V1)

Dala rezultātu Ri, kas ir elektroizolācijas pretestības vērtība (izteikta Ω), ar augstsprieguma kopnes darba spriegumu, izteiktu voltos (V).

Ri (Ω / V) = Ri (Ω) / Darba spriegums (V)

3. attēls

V1’ mērīšana

Ja V2 ir lielāks nekā V1, starp augstsprieguma kopnes pozitīvo pusi un elektrisko šasiju ievieto standarta pretestību ar iepriekš zināmu vērtību (Ro). Kad Ro uzstādīta, mēra spriegumu (V2’) starp augstsprieguma kopnes pozitīvo pusi un elektrisko šasiju (skatīt 4. attēlu).

Izolācijas pretestību (Ri) aprēķina pēc šādas formulas.

Ri = Ro*(Vb/V2’ – Vb/V2)

vai

Ri = Ro*Vb*(1/V2’ – 1/V2)

Dala rezultātu Ri, kas ir elektroizolācijas pretestības vērtība (izteikta Ω), ar augstsprieguma kopnes darba spriegumu, izteiktu voltos (V).

Ri (Ω / V) = Ri (Ω) / Darba spriegums (V)

4. attēls

V2’ mērīšana

Piezīme.

Standarta pretestībai ar iepriekš zināmu vērtību Ro (Ω) vajadzētu būt izolācijas pretestības minimālajai prasītajai vērtībai (Ω/V), reizinātai ar transportlīdzekļa darba spriegumu (V) plus/mīnus 20 procenti. Ro nav noteikti jābūt precīzi šai vērtībai, jo vienādojumi ir derīgi jebkādai Ro; tomēr Ro vērtībai šajā diapazonā vajadzētu nodrošināt labu risinājumu sprieguma mērījumiem.

6. Elektrolīta noplūde

Nepieciešamības gadījumā fiziskajai aizsardzībai liek attiecīgu pārklājumu, lai apstiprinātu jebkādu elektrolīta noplūdi no REESS pēc trieciena testa.

Ja vien ražotājs nenodrošina līdzekļus dažādu noplūdušo šķidrumu nodalīšanai, visas noplūdes uzskata par elektrolītu.

7. REESS noturēšana

Atbilstību nosaka ar vizuālu inspicēšanu.