(1)

Krievijas Federācijas nelikumīgais pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī izgaismoja, cik dramatiski tirgus un drošību ietekmē pastāvošās atkarības no Krievijas dabasgāzes. Tāpēc valstu vai to valdību vadītāji 2022. gada 11. marta Versaļas deklarācijā vienojās pakāpeniski samazināt atkarību no Krievijas enerģijas un galu galā tai pielikt punktu. Komisija savā 2022. gada 8. marta paziņojumā REPowerEU“REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” un savā 2022. gada 18. maija paziņojumā par REPowerEU plānu ierosināja konkrētus pasākumus pilnīgai diversifikācijai, kas dotu iespēju droši, cenas ziņā pieejami un ilgtspējīgi pilnībā atteikties no Krievijas enerģijas importa. Kopš tā laika gāzes piegāžu diversifikācijā tā, lai to avots nebūtu Krievijas Federācija, ir panākts ievērojams progress. Tā kā Savienībā joprojām tiek ievests ievērojams daudzums Krievijas dabasgāzes, Komisija savā 2025. gada 6. maijaREPowerEU ceļvedī Krievijas enerģijas importa izbeigšanai (“REPowerEU ceļvedis”) izziņoja leģislatīvā akta priekšlikumu, kura mērķis ir pilnībā pakāpeniski izbeigt Krievijas gāzes importu un uzlabot pašreizējo satvaru energoatkarību risināšanai. Lai nodrošinātu Savienības enerģētisko drošību un noturību, ir steidzami un stratēģiski jānovērš visas atlikušās energoatkarības, kas minētas REPowerEU ceļvedī.

(2)

Jau pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas Federācija enerģijas piegādi ne reizi vien bez brīdinājuma un pamatojuma samazināja un pārtrauca, kā arī kopš iebrukuma tā enerģijas piegādi ir izmantojusi par ieroci, kas liecina, ka pastāvošās atkarības no Krievijas gāzes piegādēm Krievijas Federācija ir sistemātiski izmantojusi kā politisku ieroci, lai kaitētu Savienības ekonomikai. Tas ir nopietni negatīvi ietekmējis dalībvalstu un Savienības ekonomisko drošību, vienotā tirgus stabilitāti, Savienības patērētājus un konkurētspēju kopumā. Tāpēc Savienība vairs nevar uzskatīt Krievijas Federāciju un tās enerģētikas uzņēmumus par uzticamiem enerģijas tirdzniecības partneriem.

(3)

Krievijas Federācija 2006. gada janvārī aukstuma viļņa vidū apturēja dabasgāzes piegādes dažām Dienvidaustrumeiropas un Centrāleiropas valstīm, tā izraisot cenu pieaugumu un nodarot vai draudot nodarīt kaitējumu iedzīvotājiem. Krievijas Federācija 2009. gada 6. janvārī atkal pilnībā apturēja gāzes tranzītu caur Ukrainu, skarot 18 dalībvalstis, jo īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Šī piegādes apturēšana noveda pie nopietniem gāzes tirgus traucējumiem reģionā un visā Savienībā. Dažās dalībvalstīs dabasgāzes plūsma gandrīz 14 dienas bija apturēta pavisam, tāpēc nācās ilgstoši atslēgt siltumapgādi skolās un rūpnīcās, kas prasīja tām izsludināt ārkārtas stāvokli. Krievijas Federācija 2014. gadā iebruka Krimā un to nelikumīgi anektēja, konfiscēja Ukrainas gāzes ražošanas aktīvus Krimā un samazināja gāzes piegādes vairākām dalībvalstīm, kuras bija paziņojušas par gāzes piegādi Ukrainai, tā savukārt izraisot tirgus traucējumus un cenu pieaugumu un kaitējot ekonomiskajai drošībai. Komisija ir vairākkārt izmeklējusi Krievijas Federācijas valsts kontrolētā eksporta monopoluzņēmuma Gazprom Savienības konkurences noteikumu iespējamus pārkāpumus, un uzņēmums savu uzvedību tirgū pēc tam ir mainījis, lai kliedētu Komisijas bažas par konkurences noteikumu pārkāpumiem. Minētie konkurences jautājumi vairākos gadījumos skāra Gazprom gāzes piegādes līgumos paredzētos tā sauktos “teritoriālos ierobežojumus”, kas aizliedz gāzes tālākpārdošanu ārpus mērķa valsts, kā arī pierādījumus, ka Gazprom negodīgi noteicis cenas un enerģijas piegādes padarījis atkarīgas no politiskām koncesijām, piemēram, attiecībā uz dalību Krievijas cauruļvadu projektos vai kontroles ieguvi pār Savienības energoaktīviem.

(4)

Neprovocētais un nepamatotais Krievijas Federācijas agresijas karš pret Ukrainu kopš 2022. gada februāra, ko pavadījusi gāzes piegādes samazinājumu izmantošana par ieroci apvienojumā ar tirgu manipulācijām, kuru īstenošanai izmantoti tīši gāzes plūsmu traucējumi, ir izgaismojis Savienības un tās dalībvalstu neaizsargātību un atkarību, kas acīmredzami var tieši un nopietni ietekmēt Savienības gāzes tirgus darbību, Savienības ekonomiku un tās drošības pamatintereses, kā arī var tieši kaitēt Savienības iedzīvotājiem, jo enerģijas piegādes traucējumi var apdraudēt iedzīvotāju veselību vai dzīvību. Pierādījumi liecina, ka valsts kontrolētais uzņēmums Gazprom ir tīši manipulējis ar Savienības enerģijas tirgiem, lai kāpinātu enerģijas cenas. Lielas Savienībā esošas pazemes krātuves, ko kontrolē Gazprom, tika atstātas nepieredzēti zemos piepildījuma līmeņos, un Krievijas uzņēmumi pirms iebrukuma samazināja pārdošanas apjomus Savienības gāzes mezglos un pilnībā pārtrauca izmantot paši savu tirdzniecības platformu, kas ietekmēja īstermiņa tirgus un saasināja jau tā saspringto piegādes situāciju pēc Krievijas Federācijas nelikumīgā iebrukuma Ukrainā. No 2022. gada marta Krievijas Federācija sistemātiski apturēja vai samazināja dabasgāzes piegādes dalībvalstīm, radot būtiskus traucējumus Savienības gāzes tirgū. Tas jo īpaši skāra piegādes Savienībai pa gāzes vadu Yamal, piegādes Somijai, kā arī cauruļvadu Nord Stream 1, kurā Gazprom vispirms plūsmas samazināja, bet galu galā piegādes pa cauruļvadu apturēja pavisam.

(5)

Krievijas Federācijas īstenotā gāzes piegādes izmantošana par ieroci un tirgus manipulācijas ar tīšiem gāzes plūsmu traucējumiem Savienībā izraisīja pēkšņu un strauju enerģijas cenu kāpumu, 2022. gadā radot vēl nepieredzētu cenu līmeni – līdz astoņām reizēm virs iepriekšējo gadu vidējā rādītāja. No tā izrietošā nepieciešamība atrast alternatīvus gāzes piegādes avotus, mainīt piegādes maršrutus, piepildīt krātuves ziemai un rast risinājumus Savienības gāzes infrastruktūras pārslodzes problēmām 2022. gadā vēl vairāk palielināja cenu svārstīgumu un nepieredzētus cenu kāpumus.

(6)

Ārkārtīgi augstās gāzes cenas radīja augstas elektroenerģijas cenas un citu energoproduktu cenu pieaugumu, izraisot ilgstošu augstu inflāciju. Augsto enerģijas cenu un to svārstīguma izraisītā dziļā ekonomiskā krīze – daudzās dalībvalstīs ar negatīviem izaugsmes rādītājiem – apdraudēja Savienības ekonomiku, mazināja patērētāju pirktspēju un palielināja ražošanas izmaksas, apdraudot sociālo kohēziju un stabilitāti un pat iedzīvotāju dzīvību un veselību. Piegādes apturēšanas turklāt Savienībā radīja ļoti nopietnas problēmas attiecībā uz enerģijas piegādes drošību un piespieda 11 dalībvalstis izsludināt enerģētiskās krīzes līmeni saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1938 (3). Krievijas Federācija minētās krīzes laikā guva labumu no Savienības atkarības, lai ar tirgus manipulācijām no atlikušās enerģijas tirdzniecības ar Eiropu gūtu rekordlielu peļņu, un 2024. gadā tās ieņēmumi no gāzes importa joprojām bija 15 miljardi EUR. Minētos ieņēmumus tā varēja izmantot, lai finansētu vēl citus ekonomiskus uzbrukumus Savienībai, tādējādi apdraudot ekonomisko drošību. Tos varēja izmantot arī tam, lai finansētu pret Ukrainu sākto agresijas karu, kas nopietni apdraud Eiropas politisko un ekonomisko stabilitāti.

(7)

Nesenā krīze apliecināja: lai saglabātu tirgus stabilitāti un aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, kā arī Savienības drošības pamatintereses, ir nepieciešamas uzticamas tirdzniecības attiecības ar partneriem, kas piegādā energoproduktus, jo īpaši tādēļ, ka Savienība ir lielā mērā atkarīga no enerģijas importa no trešām valstīm. Turpmāku enerģijas piegāžu no Krievijas Federācijas saglabāšana pakļautu Savienību pastāvīgiem ekonomiskiem un drošības riskiem; tādējādi tā enerģijas piegādes drošību nevis palielinātu, bet gan samazinātu. Pat atkarība no mazākiem Krievijas gāzes importa apjomiem, ja Krievijas Federācija tos izmanto ļaunprātīgi, var būtiski izkropļot cenu dinamiku – pat ja tikai uz laiku – un radīt traucējumus enerģijas tirgos, it sevišķi tajos reģionos, kas joprojām ir lielā mērā atkarīgi no Krievijas Federācijas gāzes importa. Ņemot vērā tirgus manipulāciju un piegādes traucējumu ilgstošo un konsekvento modeli, kā arī faktu, ka Krievijas Federācijas valdība gāzes tirdzniecību ir konsekventi izmantojusi kā ieroci rīcībpolitikas, nevis tirdzniecības mērķu sasniegšanai, ir lietderīgi veikt juridiski saistošus pasākumus, lai novērstu jebkādu atlikušo Savienības neaizsargātību, kuras cēlonis ir atkarība gan no Krievijas Federācijas cauruļvadu dabasgāzes (“cauruļvadu gāze”), gan sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa.

(8)

Šajā regulā paredzētie starptautisko darījumu ierobežojumi ir saskanīgi ar Savienības ārējām darbībām citās jomās, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. panta 3. punktā. Savienības un Krievijas Federācijas attiecības pēdējos gados – jo īpaši kopš 2022. gada – ir ievērojami pasliktinājušās. Minētās attiecību pasliktināšanās iemesls ir tas, ka Krievijas Federācija klaji neievēro starptautiskās tiesības, un it sevišķi neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Reaģējot uz Krievijas Federācijas darbībām pret Ukrainu, Savienība kopš 2014. gada jūlija ir pakāpeniski noteikusi pasākumus, kas ierobežo tirdzniecību ar Krievijas Federāciju. Ievērojot izņēmumus, kas piemērojami saskaņā ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu – jo īpaši ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXI pantu (“Izņēmumi drošībai”) – un analoģiskus izņēmumus, ko paredz Partnerības un sadarbības nolīgums ar Krievijas Federāciju, Savienībai ir atļauts no Krievijas Federācijas importētajām precēm nepiešķirt priekšrocības, kādas piešķirtas līdzīgiem produktiem, kurus importē no citām valstīm (lielākās labvēlības režīms). Tas nozīmē, ka Savienībai nav liegts noteikt aizliegumus vai ierobežojumus preču importam no Krievijas Federācijas, ja Savienība uzskata, ka šādi pasākumi laikā, kad starptautiskajās attiecībās starp Savienību un Krievijas Federāciju ir pastāvīga ārkārtas situācija, ir nepieciešami Savienības drošības pamatinterešu aizsardzībai.

(9)

LNG importa diversifikācija ir būtiska Savienības enerģētiskās drošības stiprināšanai un uzturēšanai. Lai izvairītos no riska, ka Krievijas uzņēmumu turējumā esošās LNG termināļu jaudas ilgtermiņa rezervēšana varētu tikt izmantota tam, ka, piekopjot jaudas iekrāšanas praksi, piemēram, praksi rezervēt sašķidrināšanas vai uzglabāšanas jaudas, tās faktiski neizmantojot, vai nolūkā liegt konkurentiem izmantot infrastruktūru, tiek bloķēts imports no alternatīviem avotiem, regulatīvajām iestādēm un konkurences iestādēm attiecīgā gadījumā pilnībā jāizmanto spēcīgie juridiskie instrumenti, kas ir pieejami saskaņā ar Eiropas un valstu enerģētikas un konkurences tiesību aktiem. Ja muitas dienesti konstatē drošuma vai drošības riskus, kas izriet no Krievijas gāzes pirms nonākšanas Savienības muitas teritorijā, tiem, lai no šādiem riskiem izvairītos, būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (“Savienības Muitas kodekss”) (4) noteikumi par riska pārvaldību.

(10)

Komisija ir rūpīgi novērtējusi, kā Savienību un tās dalībvalstis varētu ietekmēt iespējamais aizliegums importēt dabasgāzi no Krievijas Federācijas. Faktiski kopš 2022. gada ir veikts sagatavošanās darbs un publicētas vairākas detalizētas analīzes par Krievijas gāzes importa pilnīgas pakāpeniskas izbeigšanas sekām, un Komisija varēja izmantot arī daudzas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, ārējiem ekspertiem un aģentūrām, kā arī pētījumus par Krievijas gāzes importa pakāpeniskas izbeigšanas ietekmi. Komisijas analīze rādīja, ka Krievijas dabasgāzes importa pakāpeniskai izbeigšanai, ja tā noritēs pakāpeniski, koordinēti un labi sagatavoti un solidaritātes garā, visticamāk, būs ierobežota ietekme uz Savienības enerģijas cenām un ka tā Savienības enerģijas piegādes drošību nevis apdraudēs, bet gan uzlabos, jo Savienības tirgus pametīs neuzticams tirdzniecības partneris. Kā izklāstīts REPowerEU ceļvedī, plāna REPowerEU īstenošana jau tagad ir samazinājusi Savienības atkarību no Krievijas Federācijas piegādēm – piemēram, ieviešot gāzes pieprasījuma samazināšanas un atjaunīgo energoresursu apguves paātrināšanas pasākumus, kā arī aktīvi atbalstot enerģijas piegāžu diversifikāciju un Savienības spēju aizstāvēt savas intereses, ieviešot kopīgus gāzes iepirkumus. Ietekmju novērtējums turklāt arī parādīja, ka, savlaicīgi koordinējot diversifikācijas rīcībpolitikas, var izvairīties no negatīvas ietekmes uz cenām vai piegādēm.

(11)

Šī regula ir pilnībā saderīga ar Savienības stratēģiju, kuras mērķis ir samazināt paļaušanos uz fosilo degvielu importu, veicinot dekarbonizāciju un strauji paplašinot iekšzemē saražotos tīras enerģijas apjomus. Kā izklāstīts REPowerEU ceļvedī, plāna REPowerEU īstenošana jau ir palīdzējusi būtiski samazināt gāzes importu no 2022. līdz 2024. gadam par vairāk nekā 60 miljardi kubikmetru gāzes gadā, ļaujot Savienībai samazināt atkarību no Krievijas Federācijas piegādēm. Atkarības turpmāku samazināšanu varētu panākt ar pasākumiem, kas vērsti uz gāzes pieprasījuma samazināšanu, energoefektivitātes palielināšanu vai zaļās pārkārtošanās paātrināšanu, paātrinot vēja un saules enerģijas ražošanas jaudu izvēršanu, kas ievērojami palielinātu atjaunīgo energoresursu īpatsvaru energoresursu struktūrā, kā arī aktīvi atbalstot enerģijas piegāžu diversifikāciju un Savienības spēju aizstāvēt savas intereses, ieviešot kopīgus gāzes iepirkumus. Turklāt paredzams, ka ar pilnīgu enerģētikas pārkārtošanas īstenošanu, neseno Lētākas enerģijas rīcības plānu un citiem pasākumiem, jo īpaši investīcijām tādu energoietilpīgu produktu mazoglekļa alternatīvu ražošanā kā mēslošanas līdzekļi, līdz 2030. gadam tiks aizstāti līdz pat 100 miljardiem kubikmetru dabasgāzes. Šie kopējie centieni stiprinās Savienības noturību, konkurētspēju un atvērtu stratēģisko autonomiju, atbalstīs Eiropas rūpniecības nozares, MVU un iedzīvotājus un atvieglinās gāzes importa no Krievijas Federācijas pakāpenisku izbeigšanu.

(12)

Saskaņā ar Versaļas deklarāciju un paziņojumu REPowerEU daudzi gāzes importētāji jau ir pārtraukuši vai ievērojami samazinājuši gāzes piegādes no Krievijas Federācijas. Kā izklāstīts ietekmju novērtējumā, atlikušos gāzes apjomus, ko paredz esošie piegādes līgumi, var pakāpeniski izbeigt bez būtiskas ekonomiskas ietekmes vai piegādes drošības apdraudējuma, jo pasaules gāzes tirgū ir pieejams pietiekami daudz alternatīvo piegādātāju, Savienības gāzes tirgus ir labi starpsavienots un ir pieejama pietiekama importa infrastruktūra. Saistītajiem pasākumiem ir jāatbilst pašreizējam Savienības enerģētikas politikas satvaram.

(13)

Dažos gadījumos LNG kravās pārvadā gāzi, kas ražota dažādās valstīs un kas samaisīta kopā. Tāpēc aizliegums importēt dabasgāzi no Krievijas Federācijas būtu jāpiemēro arī tiem šādās kravās ietvertiem gāzes daudzumiem, ko ražo Krievijas Federācijā. Ja importētāji var viennozīmīgi dokumentēt ārpus Krievijas Federācijas ražotās attiecīgās LNG daļas, vajadzētu būt iespējai importēt LNG kravā ietvertos LNG daudzumus, kuru izcelsme nav Krievijā.

(14)

Īstermiņa piegādes līgumi attiecas uz mazākiem apjomiem nekā lielie ilgtermiņa piegādes līgumi, ko importētāji noslēguši ar Krievijas uzņēmumiem, un esošo īstermiņa piegādes līgumu termiņš jebkurā gadījumā beigsies drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Attiecīgi risks, ko ekonomiskajai drošībai varētu radīt esoši īstermiņa piegādes līgumi, ir zems. Tāpēc ir lietderīgi esošos īstermiņa piegādes līgumus atbrīvot no importa aizlieguma tūlītējas piemērošanas, paredzot pārejas posmu līdz 2026. gada 25. aprīlimLNG importam, ņemot vērā Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (5) 3.ra pantu, un līdz 2026. gada 17. jūnijam – cauruļvadu gāzei.

(15)

Atbrīvojums no gāzes importa aizlieguma būtu jāpiešķir arī esošajiem ilgtermiņa piegādes līgumiem. Importētājiem, kuri noslēguši ilgtermiņa piegādes līgumus, visdrīzāk, būs vajadzīgs vairāk laika, lai atrastu alternatīvus piegādes maršrutus un avotus, nekā īstermiņa līgumu turētājiem, tāpēc, ka ilgtermiņa piegādes līgumi laika gaitā parasti aptver būtiski lielākus apjomus nekā īstermiņa piegādes līgumi. Tādēļ būtu jāparedz pārejas periods attiecībā uz gāzes importa aizliegumu spēkā esošajiem ilgtermiņa piegādes līgumiem, lai ilgtermiņa piegādes līgumu turētājiem dotu pietiekami daudz laika organizēti diversificēt piegādes. Lai gan LNG var iegūt visā pasaulē un LNG lietotāji parasti nesaskaras ar fiziskiem šķēršļiem, pārejot pie alternatīviem piegādātājiem LNG pasaules tirgū, diversifikācija cauruļvadu gāzes lietotājiem, jo īpaši valstīs, kurās nav LNG infrastruktūras, var būt sarežģītāka. Tāpēc būtu jāpiešķir ilgāks pārejas periods gāzes piegādēm saskaņā ar esošajiem ilgtermiņa cauruļvadu piegādes līgumiem.

(16)

Ir radušās specifiskas situācijas, kad valsti, kurai gāze joprojām tiek piegādāta saskaņā ar esošajiem Krievijas cauruļvadu gāzes ilgtermiņa piegādes līgumiem, jo īpaši ir skārušas nesenās izmaiņas piegādes maršrutos no Krievijas Federācijas, izslēdzot iespēju importēt gāzi pa šiem piegādes maršrutiem, jo tai ir pieejami tikai daži alternatīvi maršruti nolīgtās gāzes transportēšanai vai tādu alternatīvu maršrutu vispār nav. Lai situāciju labotu, piegādātāji no citām dalībvalstīm pašlaik nodrošina cauruļvadu gāzes piegādi ar īstermiņa piegādes līgumiem, kuri noslēgti ar piegādātājiem no Krievijas Federācijas un kuru īstenošanai izmanto nepārslogotus starpsavienojumu punktus. Ņemot vērā šo ļoti specifisko situāciju un lai dotu viņiem pietiekamu laiku atrast jaunus piegādātājus, ilgāks pārejas periods būtu jāpiemēro arī minētajiem īstermiņa piegādes līgumiem, kuri noslēgti ar piegādātājiem no Krievijas Federācijas un kuri tiek izmantoti, lai apgādātu valstis bez izejas uz jūru, kuras skar Krievijas gāzes piegādes maršrutu izmaiņas.

(17)

Lai gan šķiet pamatoti no Krievijas gāzes importa aizlieguma tūlītējas piemērošanas atbrīvot esošos “pagātnes” piegādes līgumus, uz visiem līgumiem, kas noslēgti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, šāds pagaidu atbrīvojums nebūtu jāattiecina. Pagaidu atbrīvojums no aizlieguma attiecībā uz visiem esošajiem piegādes līgumiem varētu būt radījis stimulu Krievijas piegādātājiem laikā no šīs regulas Komisijas priekšlikuma publicēšanas līdz brīdim, kad aizliegums palielināt pašreizējos piegādes apjomus stājas spēkā, noslēdzot jaunus līgumus vai palielinot apjomus, izdarot izmaiņas esošajos piegādes līgumos vai izmantojot elastības iespējas, ko paredz šādi līgumi. Lai nodrošinātu, ka aizlieguma rezultātā imports no Krievijas Federācijas samazinās, nevis palielinās, šai regulai nebūtu jāatbalsta uzņēmumi par jaunu Krievijas gāzes importa līgumu noslēgšanu laikā no šīs regulas Komisijas priekšlikuma publicēšanas līdz brīdim, kad aizliegums stājas spēkā, piešķirot arī tiem pārejas periodu. Valstu vai to valdību vadītāji jau 2022. gada martā apņēmās pakāpeniski izbeigt Krievijas gāzes piegādes, un Komisija, pamatojoties uz šo apņemšanos, ierosināja REPowerEU stratēģiju, plānu REPowerEU un REPowerEU ceļvedi. Vēlākais no šīs regulas priekšlikuma publicēšanas dienas līgumus, kas noslēgti pēc minētās dienas, vairs nebija piemēroti uzskatīt par “pagātnes” līgumiem. Tāpēc uz līgumiem, kas noslēgti pēc 2025. gada 17. jūnija, nebūtu jāattiecina ārkārtas pārejas noteikumi, kuri piemērojami esošajiem īstermiņa un ilgtermiņa piegādes līgumiem.

(18)

Lai izvairītos no tā, ka esošajos piegādes līgumos paredzētie importa apjomi tiek palielināti, šīs regulas nolūkos grozījumi esošajos piegādes līgumos būtu jāuzskata par jauniem līgumiem, kā arī pārejas periods nebūtu jāattiecina uz importa apjomiem, kas palielināti, izmantojot līgumiskās elastības iespējas. Būtu jāparedz izņēmumi attiecībā uz noteiktiem gadījumiem, kad jāveic grozījumi esošajos piegādes līgumos, ar noteikumu, ka tie nepalielina nolīgtos daudzumus vai piegādes laiku. Cenu svārstības, kas izriet no cenu indeksācijas, kura jau ir paredzēta esošajos piegādes līgumos, nav esošo piegādes līgumu grozījums.

(19)

Šī regula nosaka skaidru juridisku aizliegumu importēt Krievijas dabasgāzi; tas ir suverēns Savienības akts, pār kuru gāzes importētājiem nav kontroles un ar kuru dabasgāzes importēšana no Krievijas Federācijas tiek atzīta par nelikumīgu; šai regulai ir tiešas juridiskas sekas un tā dalībvalstīm nedod nekādu rīcības brīvību attiecībā uz tās piemērošanu.

(20)

Atšķirībā no citām precēm dabasgāze ir viendabīga prece, ko tirgo lielos apjomos, un tirgotāji vairumtirdzniecības līmenī to bieži vairākkārt pārdod tālāk. Ņemot vērā to, ka ir īpaši sarežģīti izsekot dabasgāzes izcelsmei, un paturot prātā, ka Krievijas piegādātāji varētu mēģināt apiet šo regulu, piemēram, pārdošanā izmantojot starpniekus vai gāzi pārkraujot vai transportējot caur citām valstīm, šai regulai būtu jānodrošina iedarbīgs satvars aizlieguma apiešanas novēršanai. Tāpēc attiecīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai veikt vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu, vai Savienības muitas teritorijā tiek ievestas dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas, izmantojot shēmas, kas izveidotas šīs regulas apiešanai. Nosakot, vai dabasgāze tiek laista brīvā apgrozībā Savienībā, muitas dienestiem vajadzētu ne tikai paļauties uz muitas deklarācijā sniegto informāciju, bet arī, pamatojoties uz citu attiecīgo informāciju, gadījumā, ja muitas dienesti to uzskata par nepieciešamu, tiem būtu jāļauj novērtēt, vai Savienībā ievestu preci faktiski ir paredzēts laist brīvā apgrozībā. Šai regulai būtu arī jāparedz prasība noteikt Savienībā importētās dabasgāzes ražotājvalsti un piegādes ķēdi.

(21)

Dabasgāzes importētājiem vajadzētu būt pienākumam sniegt iestādēm visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu Savienībā importētās dabasgāzes ražotājvalsti un izlemtu, vai uz importēto gāzi attiecas vispārējais aizliegums vai kāds no tā izņēmumiem. Jēdziens “izcelsme” saskaņā ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā ne vienmēr var ļaut noteikt importētās gāzes ražotājvalsti, piemēram, ja pēc izvešanas no Krievijas Federācijas gāze ir pārstrādāta (piemēram, sašķidrināta vai regazificēta). Tāpēc šai regulai būtu jāreglamentē arī gadījumi, kad “izcelsmes” valsts saskaņā ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā atšķiras no gāzes ražotājvalsts, un būtu jāparedz mehānisms, ar ko pārbaudīt, vai dabasgāze ir iegūta vai sašķidrināta Krievijas Federācijā. Aizliegums būtu jāattiecina uz jebkuru gāzi, kas pirms tās importēšanas Savienībā tika eksportēta no Krievijas Federācijas, izmantojot tiešu eksportu no Krievijas uz Savienību vai netiešu eksportu caur kādu trešo valsti, izņemot tranzīta gadījumā.

(22)

Ņemot vērā cauruļvadu gāzes un LNG īpatnības un, lai nodrošinātu raitu ražotājvalsts un iespējamo pagaidu atbrīvojumu nosacījumu pārbaudes procesu, pirms gāze nonāk Savienības muitas teritorijā, būtu jāievieš iepriekšējas atļaujas piešķiršanas procedūras. Ja nav saņemta atļauja, imports būtu jāatsaka. Atļaujas izsniedzējas iestādes un attiecīgā gadījumā muitas dienesti būtu iepriekš jāinformē par paredzēto importu Savienībā, un tiem būtu jāsaņem informācija, kas vajadzīga, lai pārbaudītu ražotājvalsti un noteiktu, vai ir izpildīti šajā regulā paredzētie pagaidu atbrīvojuma nosacījumi. Lai gan atļaujas izsniedzējām iestādēm atļauju būtu jācenšas izdot laikposmā no brīža, kad importētājs sniedz informāciju, līdz plānotajai ievešanai Savienības muitas teritorijā, nolūkā atvieglot gāzes importu Savienībā, tām būtu jāvar lēmumu var pieņemt arī vēlākā posmā, jo īpaši, ja pastāv šaubas par sniegto informāciju. Iepriekšējas atļaujas piešķiršanai nebūtu jāskar muitas dienestu esošās izpildes pilnvaras. Minētais pienākums nebūtu jāattiecina uz dabasgāzes importu no gāzes ražotājvalstīm, ja Savienība iepriekš ir importējusi ievērojamus apjomus no šīm valstīm un ja minētās valstis vai nu ir pierādījušas, ka nevēlas atbalstīt Krievijas gāzes nozari, ieviešot Krievijas gāzes importa aizliegumu vai ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret Krievijas gāzes infrastruktūru, Krievijas gāzes uzņēmumiem vai personām, kuras pārvalda šādus uzņēmumus, vai ja minēto valstu rīcībā nav nepieciešamās infrastruktūras, lai importētu cauruļvadu dabasgāzi vai LNG. Komisijai būtu jāizveido un attiecīgi jāatjaunina šādu valstu saraksts.

(23)

Atļaujas izsniedzējām iestādēm un attiecīgā gadījumā muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu importa likumību. Tiem vajadzētu būt arī iespējai paļauties uz informāciju no citiem avotiem. Tā kā līgumiskie nosacījumi, kas nosaka novērtējumam svarīgos elementus, bieži vien ir sarežģīti, iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras pieprasīt importētājiem detalizētu līgumisko informāciju, tostarp visus piegādes līgumus, ja tas ir nepieciešams, lai izprastu konkrētu klauzulu kontekstu vai atsauces uz citiem līguma noteikumiem. Regulai būtu jāietver noteikumi, kas nodrošina attiecīgo uzņēmumu komercnoslēpumu efektīvu aizsardzību.

(24)

Īstenojot savas pilnvaras, atļaujas izsniedzējām iestādēm un muitas dienestiem būtu jāpievērš uzmanība to izpildes nodrošināšanai starpsavienojumu punktos, LNG kompleksos vai tranzīta cauruļvados, kur ir augsts apiešanas risks. Naftas transportā ir novērota prakse ierobežojošo pasākumu apiešanai izmantot tā sauktās “ēnu flotes”, un tās varētu arī radīt riskus LNG importam, tādējādi apdraudot šīs regulas mērķus. Iestādēm, savstarpēji sadarbojoties vienai ar otru, vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo savas izpildes nodrošināšanas prioritātes, lai novērstu iespējamu apiešanas praksi, kas konstatēta šīs regulas īstenošanā. Komisijai būtu arī pastāvīgi jāuzrauga Krievijas dabasgāzes plūsmas tranzītā caur trešām valstīm.

(25)

Dažas Krievijas gāzes pārvades infrastruktūras daļas ir tieši savienotas ar Savienību, un daži tranzīta cauruļvadi, kas savieno Krievijas Federāciju ar Savienību, šķērso trešās valstis, un tiem pašlaik nav ieejas punktu starp Krievijas Federāciju un Savienību. Tāpēc būtu jāuzskata, ka tādas dabasgāzes izcelsme, kas importēta Savienībā pāri robežām, caur starpsavienotājiem vai caur starpsavienojumu punktiem starp Krievijas Federāciju un Savienību, Baltkrieviju un Savienību, kā arī tādas dabasgāzes izcelsme, kas nonāk starpsavienojuma punktā Strandzha 2 / Malkoclar caur tādiem cauruļvadiem kā TurkStream, ir Krievijas Federācija vai ka tā tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas. Ja tiek apgalvots, ka dabasgāzei, kas nonāk pie minētajām robežām, starpsavienotājiem vai starpsavienojumu punktiem, tiek piemērota “tranzīta” procedūra caur Krievijas Federāciju, būtu jāpiemēro stingras kontroles. Krievijas Federācija ir nozīmīga gāzes eksportētāja, un tai iepriekš nav bijusi nozīmīga loma kā gāzes tranzītvalstij vairāku tādu faktoru dēļ kā, piemēram, regazifikācijas infrastruktūras trūkums, gāzes tirdzniecības organizēšana Krievijas Federācijā, izmantojot cauruļvadu eksporta monopolu, Krievijas gāzes uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļi, kas nav balstīti uz tranzīta organizēšanu, un Krievijas Federācijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Tādēļ un, ņemot vērā stimulus Krievijas piegādātājiem apiet importa aizliegumu, muitas dienestiem būtu jāatsaka tādu dabasgāzes apjomu imports, kas, kā tiek apgalvots, ir tranzītā, ja vien nav iespējams sniegt viennozīmīgus pierādījumus, kas pierāda, ka attiecīgā gāze ir bijusi tranzītā caur Krievijas Federāciju un ka tās ražošanas valsts nav Krievijas Federācija. Minētie pierādījumi būtu jāiesniedz atļaujas izsniedzējām iestādēm pietiekami savlaicīgi, lai nodrošinātu importētās gāzes izsekojamību līdz ražošanas vietai un ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ievešanas muitas teritorijā.

(26)

Starpsavienojuma punkts Strandzha 1 savieno Savienību ar cauruļvadu sistēmu, kas transportē ne tikai gāzi no Azerbaidžānas Republikas vai Turcijas Republikas, bet arī ievērojamus gāzes apjomus no Krievijas Federācijas. Tāpēc būtu jāpieprasa sniegt viennozīmīgus pierādījumus, kas pierāda, ka ražotājvalsts nav Krievijas federācija, un būtu jāatvēlē iestādēm pietiekams laiks pārbaudei, lai nodrošinātu, ka caur starpsavienojuma punktu Strandzha 1 importētās gāzes izcelsme nav Krievijas Federācijā vai tā netiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas. Ja nākotnē ar cauruļvadu sistēmām, kas transportē ievērojamus Krievijas gāzes apjomus, tiktu savienoti citi starpsavienojumu punkti, būtu jāpiemēro tāds pats kontroles standarts.

(27)

Turklāt ievērojami dabasgāzes apjomi varētu tikt ievesti Savienībā arī saskaņā ar “tranzīta” procedūru. Tā kā stingrie gāzes importa uzraudzības noteikumi, piemēram, par iepriekšēju atļaujas piešķiršanu, neattiecas uz gāzi, kas saskaņā ar “tranzīta” procedūru šķērso Savienību vai kas tiek uzkrāta atbilstīgi noteikumiem par uzglabāšanu muitas noliktavā, ir lietderīgi paredzēt konkrētus aizsardzības pasākumus tranzīta uzraudzības režīma veidā, kas ļauj muitas iestādēm uzraudzīt gāzes plūsmas, kam piemērota “tranzīta” procedūra, nolūkā nodrošināt, ka dabasgāze, kas šķērso Savienību saskaņā ar “tranzīta” procedūru, galu galā nenonāk brīvā apgrozībā Savienībā. Ja operatori gāzi uzglabā pagaidu krātuvē vai, izmantojot “tranzīta” procedūru vai procedūru uzglabāšanai muitas noliktavā saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu, dalībvalstīm vajadzētu būt ieviestiem pienācīgiem uzraudzības un izpildes mehānismiem, lai nodrošinātu, ka tas, ka trešās valstis izmanto uzglabāšanu Savienībā, nerada nekādu risku nacionālajai vai reģionālajai piegādes drošībai un uzglabāšanas pienākumu izpildei, un būtu jāsniedz attiecīga informācija Komisijai.

(28)

Saskaņā ar lojālas sadarbības principu atļaujas izsniedzējām iestādēm, muitas dienestiem, regulatīvajām iestādēm, kompetentajām iestādēm, Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai īstenotu šīs regulas noteikumus, un jāapmainās ar svarīgo informāciju, jo īpaši attiecībā uz to pagaidu atbrīvojumu novērtēšanu, ar kuriem atļauj Krievijas dabasgāzes importu pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Muitas dienestu, regulatīvo iestāžu, kompetento iestāžu un ACER rīcībā vajadzētu būt rīkiem un datubāzēm, kas nepieciešami, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu, ka valstu iestādes un iestādes dažādās dalībvalstīs var apmainīties ar svarīgo informāciju. ACER ar savu lietpratību būtu jāsniedz ieguldījums šīs regulas īstenošanas uzraudzības procesā. Lai sekmētu vajadzīgo sadarbspējīgo kopīgo informācijas sistēmu izveidi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāvar izpētīt iespējas izmantot budžetu, kas ir pieejams saskaņā ar Iekšējās drošības fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1149 (6). Muitas dienestiem katru mēnesi būtu jāinformē regulatīvās iestādes, kompetentās iestādes un Komisija par svarīgākajiem elementiem, kas attiecas uz Krievijas gāzes importa attīstību, piemēram, par daudzumiem, kas importēti saskaņā ar ilgtermiņa vai īstermiņa piegādes līgumiem, ieejas punktiem vai līgumpartneriem. Komisijai attiecīgā gadījumā minētā informācija būtu jāiekļauj ziņojumā par šīs regulas īstenošanu. Komisijai minētajā ziņojumā būtu arī jānovērtē, cik efektīva ir informācijas apmaiņa un sadarbība starp attiecīgajām iestādēm, un attiecīgā gadījumā minētajā ziņojumā būtu jāiekļauj ieteikumi šādas informācijas apmaiņas un sadarbības uzlabošanai.

(29)

Pieredze, kas gūta, pakāpeniski izbeidzot Krievijas gāzes piegādes caur Ukrainu, liecina, ka laba sagatavošanās un koordinācija solidaritātes garā var palīdzēt izvairīties no tirgus traucējumiem vai piegādes drošības problēmām, ko varētu radīt gāzes piegādātāju maiņa. Lai koordinēti sagatavotos Krievijas gāzes piegāžu pilnīgai pakāpeniskai izbeigšanai un dotu tirgum pietiekami daudz laika sagatavoties izrietošajām izmaiņām tā, lai netiktu apdraudēta gāzes piegādes drošība vai būtiski ietekmētas enerģijas cenas, dalībvalstīm būtu jāsagatavo nacionālie dabasgāzes diversifikācijas plāni un tie jāiesniedz Komisijai līdz 2026. gada 1. martam. Uz minētajiem plāniem būtu jāattiecina dienesta noslēpuma noteikumi, un tie nebūtu jāizpauž bez attiecīgās dalībvalsts piekrišanas. Tiem būtu jāapraksta pasākumi, kas plānoti nacionālā vai reģionālā līmenī, lai samazinātu pieprasījumu, veicinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu un nodrošinātu alternatīvas piegādes, kā arī identificētu iespējamos tehniskos, līgumiskos vai regulatīvos šķēršļus, kas varētu sarežģīt diversifikācijas procesu. Tā kā diversifikācijas procesam var būt nepieciešama pasākumu koordinēšana valsts, reģionālā vai Savienības līmenī, Komisijai būtu jānovērtē nacionālie dabasgāzes diversifikācijas plāni ar iespēju vajadzības gadījumā sniegt ieteikumus ar pielāgojumu ierosinājumiem.

(30)

Gatavojot nacionālos diversifikācijas plānus, Komisijai koordinētā veidā un solidaritātes garā būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, jo īpaši Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā, lai apzinātu alternatīvas dabasgāzes piegādes. Papildus piegādes drošības uzlabošanai jaunas piegādes varētu arī kompensēt zaudētos ieņēmumus, izmantojot esošo infrastruktūru, kas iepriekš tika lietota Krievijas gāzes transportēšanai.

(31)

Versaļas deklarācijā valstu vai to valdību vadītāji apņēmās pakāpeniski izbeigt ne tikai dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas, bet arī citas enerģijas piegādes, jo īpaši naftas piegādes. Naftas tirdzniecībā ar Savienību Krievijas Federācija ir piemērojusi līdzīgu praksi kā gāzes jomā, kurā tā gāzi ir izmantojusi kā piespiešanas un manipulāciju līdzekli; par to liecina, piemēram, iepriekšējie naftas piegādes pārtraukumi. Pašreizējās naftas piegādes attiecības ar Krievijas Federāciju rada atkarības un drošības riskus Savienībā. Lai nepieļautu, ka Krievijas Federācija izmanto tās naftas eksportu uz Savienību kā piespiešanas instrumentu, ir svarīgi sagatavoties arī savlaicīgai pakāpeniskai naftas importa izbeigšanai no Krievijas Federācijas. Lai gan ierobežojošie pasākumi ar mērķi nodrošināt naftas importa pakāpenisku izbeigšanu no Krievijas Federācijas jau ir ieviesti un naftas imports ir ievērojami samazinājies, var būt vajadzīgi konkrēti sagatavošanās pasākumi un koordinācija ar kaimiņvalstīm, lai turpinātu Krievijas naftas izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu.

(32)

Tāpēc dalībvalstīm būtu arī jāsagatavo nacionālie diversifikācijas plāni arī attiecībā uz jēlnaftu un naftas produktiem un šajos plānos būtu jāiekļauj pasākumi, kas ieviesti un kuru ieviešana plānota valstu līmenī, lai nodrošinātu pārredzamību un izsekojamību attiecībā uz naftas importu no Krievijas Federācijas. Komisijai būtu jāsniedz ieteikumi par minētajiem plāniem. Uz tiem būtu jāattiecina dienesta noslēpuma noteikumi, un tie nebūtu jāizpauž bez attiecīgās dalībvalsts piekrišanas. Komisijai būtu jāturpina risināt problēmu attiecībā uz tā sauktās “ēnu flotes” izmantošanu Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanai, jo īpaši veicot darbības, kas izklāstītas REPowerEU ceļvedī.

(33)

2022. un 2023. gada gāzes krīzes laikā gūtā pieredze liecina, ka, lai uzraudzītu gāzes piegādi Savienībā, būtiska nozīme ir tam, lai būtu pieejama visaptveroša informācija par piegādes situāciju un iespējamo piegādes atkarību. Tāpēc Krievijas gāzes importētājiem, kas izmanto šajā regulā noteiktos pārejas periodus, būtu jāiesniedz Komisijai visa informācija, kas vajadzīga, lai izvērtētu iespējamos riskus attiecībā uz gāzes tirdzniecību. Minētajā informācijā būtu jāiekļauj svarīgi attiecīgo gāzes piegādes līgumu parametri vai pat veselas teksta daļas, izņemot informāciju par cenu, ja tas ir nepieciešams, lai izprastu konkrētu klauzulu kontekstu vai atsauces uz citiem līguma noteikumiem. Uzraugot gāzes piegādi Savienībā, Komisijai būtu jāņem vērā arī muitas dienestu sniegtā informācija par importu un nacionālajos diversifikācijas plānos iekļautā informācija. Komisijai par pakāpeniskās izbeigšanas procesu Savienības līmenī būtu regulāri jāinformē ar Regulu (ES) 2017/1938 izveidotā Gāzes koordinācijas grupa un jāsniedz ikgadējs ziņojums par Krievijas gāzes izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu, kuram var pievienot konkrētus Savienības ieteikumus un darbības, kas pakāpeniskās izbeigšanas procesu paātrinātu.

(34)

Dalībvalstīm un Savienībai būtu cieši jāsadarbojas šīs regulas īstenošanā, tostarp attiecībā uz iespējamām strīdu izšķiršanas procedūrām. Attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1219/2012 (7) un (ES) Nr. 912/2014 (8) detalizētāk nosaka sadarbību un finansiālās atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm un Savienību attiecībā uz iespējamām investora un valstu strīdu izšķiršanas lietām, kas saistītas ar šo regulu.

(35)

Ņemot vērā Krievijas Federācijas neseno praksi vienpusēji mainīt un kavēt saskaņotās tiesas un šķīrējtiesas procedūras, ne skartās personas, ne Savienību un dalībvalstis nevar uzskatīt par atbildīgām par nevienu spriedumu, šķīrējtiesas nolēmumu vai citiem tiesas nolēmumiem, kas pieņemti nelikumīgās procedūrās, attiecībā uz kurām attiecīgajā jurisdikcijā nav reālas piekļuves tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

(36)

Savienība ir izveidojusi spēcīgu tiesisko regulējumu nolūkā nodrošināt pastāvīgu gāzes piegādes drošību un koordinēti risināt iespējamās piegādes krīzes, tostarp uzliekot dalībvalstīm pienākumu nodrošināt efektīvu un operatīvu solidaritāti ar kaimiņvalstīm, kurām vajadzīga gāze. Komisijai attiecībā uz gāzes piegādi būtu pastāvīgi jāuzrauga norises attiecībā uz tirgus riskiem, ko Savienības, reģionālā un dalībvalstu līmenī rada gāzes tirdzniecība ar Krievijas Federāciju. Pēkšņu un būtisku notikumu gadījumā, kas nopietni apdraud enerģijas piegādes drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs, un pēc tam, kad ir izsludināts ārkārtas stāvoklis saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 11. vai 12. pantu, ir lietderīgi pilnvarot Komisiju veikt nepieciešamos ārkārtas pasākumus, pieņemot lēmumu par šajā regulā noteiktajiem dabasgāzes vai LNG importa aizliegumiem vienā vai vairākās dalībvalstīs. Šādā situācijā Komisijai vajadzētu būt arī iespējai apturēt prasību par iepriekšējas atļaujas piešķiršanu ievešanai Savienības muitas teritorijā, lai īsā laikā atvieglotu papildu importu. Ikvienai šādai Komisijas veiktai apturēšanai vajadzētu būt ierobežotai laikā, un tā būtu jānosaka uz ne ilgāk kā četrām nedēļām vienā reizē, un tā būtu jāatjauno tikai tad, ja joprojām ir spēkā ārkārtas stāvoklis, ievērojot Regulas (ES) 2017/1938 11. pantu. Komisijas īstenošanas lēmumam būtu jānosaka papildu nepieciešamie nosacījumi nolūkā nodrošināt, ka jebkāda šāda apturēšana attiecas tikai un vienīgi uz apdraudējuma novēršanu, un tam būtu jāatļauj tikai īstermiņa līgumi. Komisijai būtu jāinformē Gāzes koordinācijas grupa un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā pamatota apturēšana un jebkāds tās pagarinājums, un būtu cieši jāuzrauga jebkādas šādas pagaidu apturēšanas piemērošana.

(37)

Lai izvairītos no “izdevīgāko sodu meklēšanas” un nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, dalībvalstīm būtu jāparedz saskaņoti noteikumi par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem. Tomēr, tā kā šīs regulas pārkāpumi varētu pārkāpt arī citus Savienības tiesību aktus, kas ir cieši saistīti ar šajā regulā noteiktajiem aizliegumiem un pienākumiem, piemēram, tiesību aktus muitas jomā, ierobežojošos pasākumus vai Regulu (ES) 2017/1938, sodu piemērošanai nevajadzētu izraisīt ne bis in idem principa pārkāpumu saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un attiecīgo judikatūru par tiesībām, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa. Šī regula neskar kriminālsodu piemērošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(38)

Ar šo regulu ieviestie pasākumi pilnībā atbilst enerģētiskās solidaritātes principam. Atkarība no Krievijas gāzes importa dažādās dalībvalstīs atšķiras, un daudzas dalībvalstis jau ir veikušas pasākumus ar mērķi pakāpeniski izbeigt Krievijas gāzes izmantošanu. Šī regula nodrošinās Savienības mērogā saskaņotu pieeju Krievijas gāzes izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai, saglabājot solidaritāti starp dalībvalstīm.

(39)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs tā, lai tiktu nodrošināta koordinācija un nerastos tirgus sadrumstalotības risks, bet tos var labāk un efektīvāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(40)

Ņemot vērā to, cik svarīgi Savienībai ir bez kavēšanās pakāpeniski izbeigt turpmāku Savienības ekonomisko atkarību no gāzes importa no Krievijas Federācijas, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tirgus dalībniekiem bija dots ievērojams laiks pielāgot savu piegādes portfeli pēc 2022. gada marta Versaļas deklarācijas un šīs regulas priekšlikuma pieņemšanas 2025. gada 17. jūnijā. Tomēr šķiet lietderīgi paredzēt pārejas periodu, lai gāzes piegādātāji, kas vēl nav pielāgojuši savas piegādes stratēģijas, varētu veikt vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šīs regulas prasības. Tāpēc aizliegums importēt gāzi no Krievijas Federācijas būtu jāpiemēro tikai no 2026. gada 18. marta. Lai importētāji, kuriem ir esoši piegādes līgumi, un importētāji, kas noslēdz jaunus līgumus, varētu savlaicīgi un bez plānotā gāzes importa traucējumiem iegūt vajadzīgās iepriekšējas atļaujas formalitātes, šajā regulā paredzētās dažādās atļauju piešķiršanas procedūras būtu jāpiemēro pirms tam, kad aizliegums importēt gāzi no Krievijas Federācijas kļūs piemērojams,