(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 6. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes augstspiediena bezšuvju tērauda balonu (“ABTB”) importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2024. gada 24. oktobrī iesniedza pieci uzņēmumi: Cylinders Holding a.s., Dalmine S.p.A. (Tenaris), Eurocylinder Systems AG, Faber Industrie S.p.A. un Worthington Cylinders GmbH (“sūdzības iesniedzēji”). Sūdzība tika iesniegta Savienības augstspiediena bezšuvju tērauda balonu nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/531 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2025. gada 11. jūlijā personām nodrošināja ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Viens izlasē iekļauts ražotājs eksportētājs iesniedza piezīmes par eksporta cenas aprēķinu un CIF vērtībām, kas izmantotas, lai tam aprēķinātu dempinga starpību. Pēc minēto piezīmju analīzes tās tika pieņemtas, un tika attiecīgi izlabotas dempinga starpības.

(5)

Komisija 2025. gada 5. augustā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/1711 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes augstspiediena bezšuvju tērauda balonu importam.

(6)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), Leebucc (Tianjin) Hydraulics Equipment Co., Ltd. (nesaistīts tirgotājs Ķīnas Tautas Republikā), divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji Ķīnas Tautas Republikā: Tianjin Tianhai High Pressure Container Corp., Ltd. (“Tianjin Tianhai”) un Zhejiang Winner Fire Fighting Equipment Co., Ltd. (“Zhejiang Winner”), Eiropas Balonu ražošanas asociācija (“sūdzības iesniedzējs”) un divi uzņēmumi, kas ir izmeklējamā ražojuma lietotāji: Widmann Gase GmbH un Hydac Technology GmbH pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, kurā darīja zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(7)

Personām, kuras to lūdza, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Tika uzklausīts Tianjin Tianhai un Shaoxing Ruiying High Pressure Vessel Co., Ltd. (“Ruiying”), kas ir Zviedrijas un Ķīnas kopuzņēmums, kurš ražo bezšuvju balonus CO2 ugunsdzēsības aparātiem un augstspiediena gāzes baloniem. Turklāt pēc Tianjin Tianhai pieprasījuma tika rīkota uzklausīšana ar divām apvienībām, kas pārstāv Eiropas ugunsdrošības un ugunsdzēsības aprīkojuma ražotājus, – Ugunsdrošības aprīkojuma un ugunsdzēsības transportlīdzekļu ražotāju Eiropas komiteju (“EUROFEU”) un Bundesverband Technischer Brandschutz (“BVFA”).

(8)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā pārskatīja savus provizoriskos secinājumus.

(9)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes augstspiediena bezšuvju tērauda balonu importam (“izpaustā galīgā informācija”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(10)

Piezīmes par procedūras sākšanu netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 1. un 2. apsvērums.

(11)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas ražotājs eksportētājs Shaoxing Ruiying High PressureVessel Co., Ltd. (“Ruiying”) pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Šis pieprasījums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka, pirmkārt, Ruiying nesniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem un, otrkārt, šis pieprasījums tika iesniegts krietni vēlāk nekā paziņojumā par procedūras sākšanu noteikto 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots par izveidoto atlasi.

(12)

Piezīmes par Savienības ražotāju un ražotāju eksportētāju atlasi netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 6.–15. apsvērums.

(13)

Piezīmes par atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumiem netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 16.–19. apsvērums.

(14)

Kā norādīts pagaidu regulas 1.6. iedaļā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(15)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu, tika apstiprināts pagaidu regulas 20. apsvērums.

(16)

Kā norādīts pagaidu regulas 21.–23. apsvērumā, izmeklējamais ražojums ir tukši visu diametru un tilpumu saspiestas vai sašķidrinātas gāzes augstspiediena bezšuvju tērauda baloni (“ABTB”), tostarp tukši ABTB, ko izmanto ugunsdzēsības aparātos, ar vītni vai bez tās, neatkarīgi no tā, vai tiem ir iekšējais pārklājums vai apšuvums, neatkarīgi no ārējās apdares un formas, neatkarīgi no tā, vai tie ir aprīkoti ar gāzes kameru, neatkarīgi no tā, vai baloni ir aprīkoti ar vārstu, dalāmo gredzenu, balsta gredzenu vai cauruļu sistēmu, neatkarīgi no tā, vai tie ir savienoti komplektā.

(17)

Atkārtoti neuzpildāmi baloni, kuru tilpums nepārsniedz 120 ml un uz kuriem attiecas Eiropas standarts EN 16509:2014 un/vai ANO numurs 2037, ko piešķīrusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Bīstamo kravu transporta ekspertu komiteja, ir izslēgti no ražojuma tvēruma.

(18)

Lai šīs procedūras kontekstā novērstu jebkādus pārpratumus, ar šo tiek precizēts, ka jebkura atsauce uz “ugunsdzēsības aparātiem” ir jāsaprot kā atsauce uz tukšu ABTB, kas paredzēts lietošanai ugunsdzēsības aparātos.

(19)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 24. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir saspiestas vai sašķidrinātas gāzes augstspiediena bezšuvju tērauda baloni, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgais ražojums”).

(20)

Kā norādīts pagaidu regulā, Komisija paskaidroja, ka tvērumā ir iekļauti tukši, bet ne uzpildīti ugunsdzēsības aparāti. Tukšu ugunsdzēsības aparātu, kas atbilst ražojuma definīcijai, identificēšanas un uzraudzības vajadzībām tika iekļauti īpaši Taric kodi (8424 10 00 11 un 8424 10 00 21).

(21)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija konstatēja iespējamu problēmu saistībā ar dažu tādu ABTB klasificēšanu, kas importēti kā ugunsdzēsības aparātu vai iekārtu daļas attiecīgi ar KN kodiem 8424 90 80 un 8479 90 70 . Tā kā šie kodi ir grupas kodi, kas aptver vairākus ražojumus, Komisijai bija jāveic aplēse, lai novērtētu potenciālo ABTB importa apjoms, uz kuru tie attiecas.

(22)

Tomēr, lai novērstu antidempinga pasākumu apiešanu, Komisija ierosina šajās pozīcijās izveidot īpašus Taric kodus, kas nodrošinātu, ka ABTB nevar importēt ar šiem plašas grupas kodiem bez pasākumu piemērošanas, tādējādi nodrošinot antidempinga pasākumu efektivitāti.

(23)

Šīs izmeklēšanas tvērumu aptverošie KN un Taric kodi, kas ir norādīti vienīgi informācijai un neskar turpmākas izmaiņas tarifa klasifikācijā, ir šādi: KN kodi ex 7311 00 11 , ex 7311 00 13 , ex 7311 00 19 , ex 7311 00 30 , ex 8424 10 00 , ex 8424 90 80 un ex 8479 90 70 (Taric kodi 7311 00 11 15, 7311 00 11 80, 7311 00 13 15, 7311 00 13 80, 7311 00 19 15, 7311 00 19 80, 7311 00 30 15, 7311 00 30 80, 8424 10 00 11, 8424 10 00 21, 8424 90 80 60 un 8479 90 70 60).

(24)

Pagaidu regulas 25. un 26. apsvērumā Komisija provizoriski secināja, ka attiecīgais ražojums, ĶTR ražotais un tās iekšzemes tirgū pārdotais ražojums, un izmeklējamais ražojums, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Piezīmes netika saņemtas, tāpēc pagaidu secinājumi tika apstiprināti.

(25)

Krājtvertņu korpusi ir hidrauliskajās mašīnās un spēka iekārtās izmantotu hidrauliskās kameras krājtvertņu komponenti. Atskaitot ABTB, ko var iegādāties Savienībā vai importēt, lielākā daļa citu komponentu, piemēram, gumijas kameras un šķidruma vai gāzes pieslēgvietas, tiek ražoti un samontēti Savienībā.

(26)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas izlasē neiekļautais eksportētājs, kas sadarbojās, Leebucc (Tianjin) Hydraulics Equipment Co., Ltd. (“Leebucc”) un atbalstošais importētājs Hydac Technology GmbH apgalvoja, ka ražojuma definīcija paziņojumā par procedūras sākšanu nav pietiekami precīza, kā rezultātā ir kļūdaini ietverti krājtvertņu korpusi. Tie apgalvoja, ka krājtvertņu korpusiem salīdzinājumā ar ABTB ir atšķirīgas īpašības, papildu komponenti un atšķirīgi galalietojumi. Tie atsaucās uz ugunsdzēsības aparātu procedūru un Komisijas pieeju biodīzeļdegvielas lietā (5) kā precedentiem, kas pamato to izslēgšanu, un apgalvoja, ka krājtvertņu korpusi ir pusfabrikāti, kuri nevar būt brīvā apgrozībā Savienības tirgū, un ka to salīdzināšana ar gataviem ABTB kropļotu pienācīgu cenu salīdzinājumu.

(27)

Tomēr Komisija norādīja, ka ražojuma definīcija aptver krājtvertņu korpusus un tie ir nošķirti identificēti ražojuma kontroles numuros (“RKN”), ko izmanto dempinga un kaitējuma analīzei. Komisija arī norādīja, ka ražojuma fizikālās, ķīmiskās vai tehniskās pamatīpašības nemaina papildu daļu vai specifikāciju esība vai atšķirīgu tehnisko normu piemērošana atkarībā no galapatēriņa.

(28)

Turklāt Komisija noraidīja analoģiju ar ugunsdzēsības aparātiem, kuri arī netika izslēgti no ABTB izmeklēšanas, lai gan uz tiem attiecas atšķirīgi tehniskie standarti.

(29)

Tika noraidītas arī analoģijas ar velosipēdu un biodīzeļdegvielas lietām. Atšķirībā no minētajām lietām krājtvertņu korpusi un citi ABTB ir vienas un tās pašas izmeklēšanas sastāvdaļa un tiem ir vienādas pamatīpašības, bet, piemēram, biodīzeļdegvielas lietā ilgtspējīgai aviācijas degvielai bija izteikti atšķirīgas pamatīpašības, it īpaši no ķīmiskā viedokļa.

(30)

Turklāt attiecībā uz apgalvojumiem, ka krājtvertņu korpusi ir “nepabeigti” un netiek laisti brīvā apgrozībā tirgū, Komisija apstiprināja, ka ražojuma tvērumu nosaka ražojuma raksturīgās īpašības, nevis uztvere tirgū vai papildu specifikāciju esība. Ražojuma definīcija aptver balonus neatkarīgi no vītņojuma, iekšējā pārklājuma, ārējās apdares vai formas, un šiem kritērijiem atbilstoši baloni pilnībā ietilpst tvērumā.

(31)

Turklāt tika norādīts, ka ražojuma tvēruma noteikšanā tirgus apsvērumiem, tai skaitā ražojuma tirgus daļai vai piegādātāju skaitam, nav izšķirošas nozīmes. Krājtvertņu korpusu nelielā tirgus daļa un ierobežotais Savienības piegādātāju skaits nemaina faktu, ka tie ir neatņemama ABTB daļa.

(32)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka Leebucc un atbalstošā importētāja izvirzītie argumenti nepamato izmaiņas ražojuma tvērumā. Tāpēc pieprasījumi par krājtvertņu korpusu izslēgšanu tika noraidīti.

(33)

Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka pēc uzpildītu ugunsdzēsības aparātu izslēgšanas no ražojuma tvēruma un neraugoties uz pagaidu regulas 36. apsvērumā izklāstītajiem Komisijas paskaidrojumiem, ka, “ņemot vērā īpaši dārgas un apgrūtinošas drošuma un drošības prasības, kas piemērojamas ļoti bīstamu preču, piemēram, uzpildītu augstspiediena bezšuvju tērauda balonu, starpkontinentālajiem pārvadājumiem, tika konstatēts, ka iespējamie apiešanas riski ir ierobežoti”, joprojām pastāvot risks, ka, importējot ABTB, kuri drošas transportēšanas nodrošināšanas nolūkā deklarēti kā uzpildīti vai kā uzpildīti ar nebīstamu vielu, kas nav gāzes maisījums, notiks izvairīšanās no antidempinga maksājumu maksāšanas.

(34)

Tāpēc sūdzības iesniedzēji aicināja Komisiju pārliecināties, ka uz uzpildītu ABTB importu attiecas uzraudzības pasākumi un ka uzpildīti ABTB tiek identificēti atsevišķi no citiem ABTB, kas importēti ar KN kodu 8424 10 00 .

(35)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka tukšu un uzpildītu ugunsdzēsības aparātu nošķiršanai tika izveidoti divi īpaši Taric kodi (8424 10 00 11 un 8424 10 00 21). Tie nodrošina, ka tukši ugunsdzēsības aparāti tiek identificēti atsevišķi, uzraudzīti un uz tiem attiecas piemērojamie antidempinga maksājumi, un tādējādi tiek novērsts risks, ka nepareizas deklarēšanas rezultātā tiek apieti pasākumi.

(36)

Turklāt saskaņā ar Savienības muitas klasifikācijas noteikumiem, un it īpaši 5. vispārējo interpretācijas noteikumu b) apakšpunktu (GIR 5. punkta b) apakšpunkts), kopā ar precēm uzrādīto iepakojumu un taru klasificē kopā ar precēm tikai tad, ja iepakojums un tara tiek parasti izmantoti iepakošanai un nav derīgi vairākkārtējai izmantošanai. Taču ja vairākkārtīgi uzpildāms balons jau satur gāzi, balonu un tā saturu klasificē atsevišķi: balonu klasificē ar KN kodu 7311 00 , bet gāzi klasificē ar tās attiecīgo KN kodu.

(37)

Līdz ar to jebkurš mēģinājums importēt uzpildītus balonus nolūkā apiet tukšiem baloniem piemērojamos pasākumus, būtu nesekmīgs tāpēc, ka uzpildītu balonu imports juridiski un administratīvi atšķiras no tukšu balonu importa, uz ko attiecas antidempinga maksājumi. Pasākumi kopā ar piemērojamajiem Taric kodiem (8424 10 00 11 un 8424 10 00 21) nodrošina, ka tukši baloni tiek pienācīgi identificēti un uzraudzīti.

(38)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzēji pieprasīja mainīt 36. un 37. apsvērumu formulējumu, kas esot pārāk aptuvens, lai nodrošinātu maksājumu vienveidīgu piemērošanu visās dalībvalstīs. Tie galvenokārt pieprasīja skaidri norādīt to, ka maksājumi tiek piemēroti visiem ABTB, arī tiem, kas importēti uzpildīti.

(39)

Komisija atgādināja, ka ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir tikai tukši ABTB un izrietošie pasākumi attiecas tikai uz tukšiem ABTB, kā tie definēti ražojuma tvērumā. Šajā tvērumā neietilpst uzpildīti ABTB, jo tie ir lejupēji ražojumi, uz kuriem izmeklēšana neattiecas. Tādējādi 36. un 37. apsvēruma formulējums pienācīgi atspoguļo izmeklējamā ražojuma tvērumu un maksājumi būtu jāpiemēro tikai tukšiem ABTB. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(40)

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju ierosinājumu 36.apsvēruma beigās pievienot teikumu: “tādi paši principi ir spēkā to balonu gadījumā, kas importēti ar citiem muitas kodiem, ieskaitot pozīciju 8424 10 ” – Komisija paskaidroja, ka ugunsdzēsības aparāti, kas izgatavoti ar ABTB, tiek klasificēti, ņemot vērā visa ugunsdzēsības aparāta pamatfunkcijas un pamatīpašības (1. vispārīgais interpretācijas noteikums (1. VIN). Pozīcijā 8424 tiek klasificēti uzpildīti vai neuzpildīti ugunsdzēsības aparāti, un visu ierīci (kurā kā sastāvdaļa ietverts balons) nevar uzskatīt par iesaiņojumu vai iepakojumu. Tāpēc 5. vispārīgais interpretācijas noteikums nav spēkā. Tādējādi tika uzskatīts, ka ierosinātais grozījums nav pamatots, ko ugunsdzēsības aparāts, kas ir izgatavots no balona, un tā saturs šajā gadījumā tiek klasificēti kopā ar vienu KN kodu.

(41)

Komisija norādīja, ka, lai nodrošinātu, ka tukši ugunsdzēsības aparāti tiek identificēti atsevišķi un uz tiem tiek attiecināti spēkā esošie antidempinga maksājumi, tukšu un uzpildītu ugunsdzēsības aparātu nošķiršanai tika izveidoti divi īpaši Taric kodi (8424 10 00 11 un 8424 10 00 21), kā jau norādīts 35. apsvērumā. Pie tam tika ieviests Taric kods 8424 90 80 60, lai tiktu aptverti ugunsdzēsības aparātiem paredzēti tukši augstspiediena tērauda baloni, ja tie tiek deklarēti kā daļas.

(42)

Zhejiang Winner apgalvoja, ka tukši ugunsdzēsības aparāti, uz kuriem attiecas Taric kodi 8424 10 00 11 un 8424 10 00 21, un tukši uzpildāmi vai atkārtoti uzpildāmi augstspiediena bezšuvju tērauda baloni, uz kuriem attiecas KN kodi 7311 00 11 , 7311 00 13 , 7311 00 19 un 7311 00 30 , ir atšķirīgi ražojumi, kas pieder atsevišķām nozarēm un kam ir atšķirīgi lietojumi, atšķirīgi tirgi, atšķirīgas fizikālās īpašības un funkcijas dažādās nozarēs, tāpēc ir nepieciešams atsevišķs kaitējuma novērtējums.

(43)

Ruiying apgalvoja, ka tukši ugunsdzēsības aparāti būtu jāizslēdz no Komisijas izmeklēšanas tvēruma. Ruiying apgalvoja, ka, ja tvērumā būtu iekļauti tukši ugunsdzēsības aparāti, būtu jāveic atsevišķs novērtējums un kaitējuma aprēķins atšķirības starp tukšiem bezšuvju baloniem un tukšiem ugunsdzēsības aparātiem atspoguļošanai.

(44)

Ruiying atkārtoja, ka:

(45)

Atbildē uz informāciju, kas iesniegta pēc pagaidu informācijas izpaušanas, sūdzības iesniedzēji nepiekrita apgalvojumam, ka ABTB un tukšie ugunsdzēsības aparāti ir divi būtiski atšķirīgi ražojumu veidi, un nepiekrita, ka katrai nozarei atsevišķi būtu jāveic atsevišķs kaitējuma novērtējums, un apgalvoja, ka abi ietilpst vienā ražojuma tvērumā un tiem ir līdzīgas fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās īpašības, kas pamato vienotu, integrētu kaitējuma analīzi.

(46)

Pagaidu regulas 28. apsvērumā Komisija secināja, ka uz šīs izmeklēšanas tvērumu attiecās izmeklējamā ražojuma definīcija, kas sniegta paziņojuma par procedūras sākšanu 2. punktā. Attiecīgi tika uzskatīts, ka izmeklējamā ražojuma tvērumā ietilpst tukši ugunsdzēsības aparāti, kuriem ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības kā augstspiediena bezšuvju baloniem.

(47)

Visbeidzot, Ruiying apgalvoja, ka tukšu ugunsdzēsības aparātu iekļaušana ražojuma tvērumā nav Savienības interesēs, jo Savienība ir atkarīga no Ķīnas importa un tai nav pietiekamas spējas pielāgoties samazinātām piegādēm no Ķīnas. Taču pagaidu regulas 31. apsvērumā jau bija minēts, ka sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka uzpildīti ugunsdzēsības aparāti, lielākoties, visticamāk, sastāv no metinātiem baloniem vai citiem baloniem, kas nav izgatavoti no tērauda, un tāpēc tie neietilpst izmeklēšanas tvērumā.

(48)

Apgalvojumi par nepieciešamību veikt atsevišķu kaitējuma novērtējumu un par pašreizējām tukšu ugunsdzēsības aparātu ražošanas jaudām Savienībā ir sīkāk aplūkoti turpmāk 4. un 7. iedaļā.

(49)

Ruiying apgalvoja, ka ar citiem lietojumiem paredzētiem ABTB nav viegli aizstāt ABTB, ko importē kā tukšus ugunsdzēsības aparātus, tāpēc apiešanas risks nepastāv, ja tie tiktu izslēgti no ražojuma tvēruma. EUROFEU un BVFA apgalvoja, ka ugunsdzēsības nozarei paredzētu ABTB pārveidošana tā, lai tos varētu izmantot, piemēram, citai gāzei, būtu tehniski sarežģīta un ļoti dārga, un paziņotajai struktūrai būtu jāveic pilnīga pārvērtēšana. Lietojuma maiņas gadījumā ABTB būtu jānotīra krāsa un tie būtu jāpārkrāso citā krāsā, kas ir dārgs process. Jāatzīmē, ka ABTB tiek importēti Savienībā pa jūru un tos, ko Savienībā izmanto kā pārnēsājamus ugunsdzēsības aparātus, pirms nosūtīšanas parasti nokrāso RAL 3000 krāsā (“ugunssarkanā krāsa”), lai tos atšķirtu no citiem ABTB. Ja ABTB pirms nosūtīšanas nebūtu krāsoti vai citādi aizsargāti, Savienībā tie nonāktu ar koroziju.

(50)

Tāpēc EUROFEU un BVFA apgalvoja, ka saskaņā ar ISO 137697 (6) importētāji varētu uzdot ražotājiem pievienot marķējumu “TIKAI LIETOŠANAI UGUNSDZĒSĪBĀ” [“FOR FIREFIGHTING USE ONLY”], kas norādītu, ka balons ir paredzēts tikai ugunsdzēsības vajadzībām. Tādējādi antidempinga maksājumi attiektos tikai uz “vispārējiem” baloniem, kas importēti bez šā konkrētā lietojuma norādes. Esošo Taric kodu maiņa ar šā marķējuma “TIKAI LIETOŠANAI UGUNSDZĒSĪBĀ” iekļaušanu tādējādi varētu nodrošināt efektīvus līdzekļus, kas Savienībā novērš apiešanu, kurā izmanto būtisku pārveidošanu.

(51)

Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka nepiepildīti ABTB ugunsdzēsības aparāti nepārprotami ietilpst izmeklēšanas tvērumā un ka to nošķiršana no ABTB, pamatojoties uz lietojumu vai muitas kodu, nav pamatota. Tie apgalvoja, ka ABTB pārkrāsošana ir rutīnveida un rentabls process, ja to veic īpašās iekārtās. Turklāt tāds parasts pārveidojums kā portatīvos ABTB ugunsdzēsības aparātos lietotā “sviras vārsta” aizstāšana ar standarta ABTB vārstu ir vienkāršs, un, lai apietu attiecīgos pasākumus, nekas neliedz noņemtos vārstus nosūtīt atpakaļ uz attiecīgajām valstīm atkārtotai izmantošanai aprites sistēmā.

(52)

Kā minēts iepriekš 46. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka tukšiem ugunsdzēsības aparātiem un augstspiediena bezšuvju baloniem ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un īpašās marķēšanas un krāsošanas prasības un citas sertifikācijas prasības pēc importēšanas varētu ērti mainīt atkarībā no paredzētā gala lietojuma.

(53)

Pēc galīgās izpaušanas lietotājs ANIMA un ugunsdzēsības aparātiem paredzētu ABTB balonu lietotāju apvienība Eurofeu pieprasīja uzpildītus ABTB, ko izmanto ugunsdzēsības aparātos, iekļaut galīgajos antidempinga pasākumos un apgalvoja, ka izslēgšana palielinātu uzpildītu ražojumu importu un apdraudētu pasākuma efektivitāti. Tie norādīja, ka maksājuma piemērošana tikai tukšiem baloniem būtu neizdevīga Savienības ugunsdzēsības aparātu montētājiem, jo konkurencē ar uzpildītiem ražojumiem, kam netiek piemērots maksājums, tie saskartos ar augstākām izejresursu izmaksām, un tādējādi tas radītu nepareizus stimulus pārvietot montāžu, kas rada pievienoto vērtību, ārpus Savienības un vājinātu Savienības rūpniecisko bāzi. ANIMA un Eurofeu arī apgalvoja, ka uzpildītu ražojumu izslēgšana nepārprotami radītu apiešanas risku, jo Ķīnas eksportētāji uzpildītus balonus varētu nosūtīt bez nodokļiem un pēc tam tos iztukšot vai pārdot Savienībā. Tie tāpat arī pauda bažas par drošumu, norādot, ka importētiem uzpildītiem ražojumiem var tikt izmantoti zemākas kvalitātes vārsti no trešām valstīm. Tie secināja, ka pasākumā ir jāiekļauj gan tukši, gan uzpildīti ABTB un ugunsdzēsības aparāti, lai gādātu par Savienības tirgus efektīvu aizsardzību un saglabātu godīgu konkurenci Savienības lietotājiem.

(54)

Komisija ņēma vērā bažas, ka, importējot uzpildītus ugunsdzēsības aparātus, kuros izmanto ABTB, var tikt apieti pasākumi. Taču Komisija norādīja, ka šīs izmeklēšanas tvērums aptver tikai tukšus ABTB, kā paskaidrots lietas materiāliem pievienotajā 2025. gada 6. marta paziņojumā (7), un ka uzpildīti ABTB vai uzpildīti ugunsdzēsības aparāti ir lejupēji vai tālāk apstrādāti ražojumi, uz kuriem izmeklēšana neattiecas, un attiecībā uz šiem ražojumiem nav konstatējumu par dempingu vai kaitējumu. Tāpēc Komisija nevar apsvērt, kā ierosinājuši ANIMA un Eurofeu, paplašināt pasākumus, tos attiecinot uz ražojumiem, kas nav iekļauti ražojuma tvērumā. Komisija arī norādīja, ka tad, ja tiktu rasti pietiekami pierādījumi ar šo regulu noteikto pasākumu apiešanai pamatregulas 13. panta nozīmē, šāda apiešana varētu tikt novērsta, piemērojot minēto noteikumu.

(55)

Komisija arī norādīja, ka klasifikācijā Taric nošķir tukšu un uzpildītu ugunsdzēsības aparātu, tāpēc būs iespējams noteikt tukšu un uzpildītu ugunsdzēsības aparātu daudzuma un cenas izmaiņas.

(56)

Citas piezīmes par ražojuma tvērumu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 27. un 42. apsvērumā.

(57)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija attiecībā uz pagaidu konstatējumiem par dempingu saņēma piezīmes no Tianhai Tianjin, Zhejiang Winner un sūdzības iesniedzējiem.

(58)

Detalizēta informācija par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ir izklāstīta pagaidu regulas 3.3. iedaļā. Netika saņemtas piezīmes par to, vai Ķīnas Tautas Republikā tērauda nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē, tāpēc Komisija apstiprina savus šajā saistībā izdarītos konstatējumus, kas sīkāk izklāstīti pagaidu regulas 3.3. iedaļā.

(59)

Pagaidu regulas 149. apsvērumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu, tā izmantos Global Trade Atlas (“GTA”), lai noteiktu, kādas ir neizkropļotas izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, it īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka tā izmantos Turcijas Statistikas institūta (8) statistikas datus neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai un Enerģētikas tirgus regulatīvās iestādes (9) (EMRA) publicētās elektroenerģijas tarifu tabulas, kuru pamatā ir elektroenerģijas rēķini, kā arī Turcijas Statistikas institūta (10) publicēto gāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Turcijā.

(60)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Zhejiang Winner vēlreiz apstrīdēja to, ka Turcija ir izvēlēta par reprezentatīvo valsti. Šie apgalvojumi ir aplūkoti turpmāk 3.3.1. iedaļā.

(61)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Zhejiang Winner atkārtoja savas jau pagaidu regulas 123. apsvērumā minētās piezīmes, ka, tā kā Turcija kopš 2016. gada ir noteikusi antidempinga maksājumus konkrētu tērauda bezšuvju cauruļu (ieskaitot ražojumu ar HS kodiem 7304 39 un 7304 59 ) importam un 2022. gadā tos atjaunojusi vēl uz pieciem gadiem, šiem pasākumiem bija kropļojoša ietekme uz tirgus cenām. Zhejiang Winner apgalvoja, ka tāpēc Turcijas iekšzemes un importa cenu līmenis tika uzskatīts par neuzticamu normālās vērtības noteikšanai, un atkārtoti apgalvoja, ka par reprezentatīvo valsti būtu jāizmanto Kolumbija.

(62)

Attiecībā uz Kolumbiju, ko Zhejiang Winner ierosināja par iespējamo reprezentatīvo valsti, Komisija norādīja, ka saskaņā ar Pasaules Bankas klasifikāciju šī valsts, tāpat kā Ķīnas Tautas Republika, ietilpst kategorijā “valstis ar vidēji augstiem ienākumiem”.

(63)

Tomēr Zhejiang Winner norādītais biržā kotētais uzņēmums Ternium S.A. (11), kas ražo tērauda ražojumus Kolumbijā, nebija piemērots, ciktāl nebija pieejamu pierādījumu, kuri apliecinātu, ka šā uzņēmuma izlaide ir līdzīga izmeklējamajam ražojumam. Turklāt Komisija norādīja, ka šis uzņēmums darbojās saistītā, bet no izmeklējamā ražojuma nozares atšķirīgā nozarē (NACE 24). Visbeidzot, Zhejiang Winner iesniedza finanšu pārskatus, kas aptvēra visu Ternium grupu, nevis konkrēti Ternium Colombia S.A.S.

(64)

Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskatīja, ka Zhejiang Winner nav pierādījis, ka Kolumbija ir piemērotāka reprezentatīvā valsts nekā Turcija.

(65)

Tāpēc Komisija apstiprināja otrajā paziņojumā iekļautos secinājumus par to, ka Kolumbiju nevarēja uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(66)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kā tā ir noteikusi darbaspēka izmaksas un kādas korekcijas tika veiktas, lai atspoguļotu darbaspēka izmaksu realitāti, pamatojoties uz Turcijas statistiku.

(67)

Ņemot vērā darbaspēka izmaksu atšķirības, ko sūdzības iesniedzēji norādīja savās piezīmēs par otro paziņojumu par ražošanas faktoriem un Komisijas izmantotajiem skaitļiem pagaidu regulā, sūdzības iesniedzēji Komisijai attiecīgi pārskatīt aprēķinu. Šajā saistībā Komisijai būtu jāņem vērā jaunākā pieejamā informācija par faktiskajām darba stundām nedēļā un mēneša vidējām darbaspēka izmaksām sadalījumā pa saimnieciskajām darbībām, nevis par 2022. gada “apmaksāto stundu vidējo skaitu mēnesī, bruto algām un izpeļņu sadalījumā pa saimnieciskajām darbībām”, kā izklāstīts otrajā paziņojumā (12). Sūdzības iesniedzēji arī norādīja, ka darba devēju izmaksas par sociālā nodrošinājuma un bezdarba fonda iemaksām Turcijā bija novērtētas par zemu, jo darba devēju kopējās apdrošināšanas saistības veidoja tikai 22,75 % no kopējām darbaspēka izmaksām.

(68)

Kā norādīts pagaidu regulas 133. apsvērumā, darbaspēka izmaksu atsauces vērtības pamatā bija darbaspēka vidējās izmaksas stundā 2022. gadā saimnieciskajai darbībai ar NACE kodu 24 “Metālu ražošana” saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju, un tā tika turpmāk koriģēta, ņemot vērā inflāciju, izmantojot iekšzemes patēriņa cenu indeksu (13), lai atspoguļotu izmaksas izmeklēšanas periodā. Tāpēc netika veiktas turpmākas darbaspēka izmaksu korekcijas.

(69)

Komisija apstiprināja savu nodomu izmantot koriģētus Turcijas Statistikas institūta (14) publicētos statistikas datus par nozari “Metālu ražošana”, kā minēts 67. apsvērumā, jo tie nodrošināja ticamu statistikas avotu šim faktoram, nevis Eurostat datus, kurus Savienības ražošanas nozare uzskatīja par ticamākiem nekā Turcijas Statistikas institūta publicētie statistikas dati. Tomēr sūdzības iesniedzēji pēc pagaidu regulas pieņemšanas nenorādīja nevienu pamatotu iemeslu, kas varētu mainīt šo pieeju.

(70)

Turklāt sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija normālās vērtības aprēķināšanai nav ņēmusi vērā to piezīmes par izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu aprēķināšanas metodiku. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka, ja Komisija izmantotu ražotāju eksportētāju pašu pieskaitāmo izmaksu procentuālo daļu, kas noteikta, pamatojoties uz izmaksu posteņiem, kurus ietekmē nozīmīgi kropļojumi, tā pārkāptu pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu. Sūdzības iesniedzēji lūdza Komisiju pārskatīt šo jautājumu, izmantojot alternatīvas aprēķina metodes, kas ļautu precīzāk atspoguļot faktiskās pieskaitāmās izmaksas.

(71)

Izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu noteikšanas metodika ir izskaidrota pagaidu regulas 132. apsvērumā. Tā kā ražošanas pieskaitāmās izmaksas pieejamajos peļņas un zaudējumu pārskata datos atsevišķi nebija norādītas un tika konstatēts, ka tās ir iekļautas pārdoto preču izmaksās, ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība tika balstīta uz izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja konkrētajiem datiem un piemērota “pārrēķinātajām” ražošanas izmaksām, kā tas parasti tiek darīts šādos gadījumos. Sūdzības iesniedzēji nesniedza alternatīvu pieeju, ko varētu izmantot tās vietā.

(72)

Tianjin Tianhai apgalvoja, ka Global Trade Atlas (“GTA”) izmantošanas rezultātā ir iegūts nepamatots rezultāts attiecībā uz dažiem ražošanas faktoriem (“RF”). Ražotājs eksportētājs Tianjin Tianhai apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpielāgo augstspiediena bezšuvju tērauda balonu ražošanai izmantoto abu veidu bezšuvju tērauda cauruļu atsauces vērtība, lai ņemtu vērā atšķirīgo ķīmisko sastāvu un no tā izrietošās relatīvās cenas. Šajā saistībā tas apgalvoja, ka GTA norādītā un Komisijas izmantotā vienības cena abu veidu bezšuvju leģētā un neleģētā tērauda caurulēm, no kurām pēdējās ir gandrīz divas reizes lētākas nekā pirmās, nevar atspoguļot “ne leģētā/neleģētā tērauda pamatīpašības, ne komerciālos cenu noteikšanas principus tērauda ražošanas nozarē. Šādas neracionalitātes dēļ Tianhai normālā vērtība ir nopietni pārvērtēta, tādējādi nevajadzīgi kropļojot dempinga starpības noteikšanu.”

(73)

Tianjin Tianhai norādīja, ka neleģētā tērauda atsauces cenas noteikšanai Komisijas izvēlētie abi tarifu kodi (HS kodi 7304 39 82 90 un 7304 39 83 90), kaut arī diferencē pēc ārējā diametra, aptver ļoti plašu ražojumu klāstu un ietver augstas cenas necilindrisku cauruļu ražojumus, piemēram, augstspiediena katlu caurules, ko izmanto katlu telpām lielās ēkās. Tas arī norādīja, ka atsauces vērtība neleģētā tērauda caurulēm (7304 39 ) bija augstāka nekā leģētā tērauda caurulēm (7304 59 ), un tas nav loģiski.

(74)

Līdz ar to Tianjin Tianhai uzskatīja, ka atsauces cenas, ko Komisija ir pieņēmusi no diviem neleģētā tērauda HS kodiem, izkropļoja tajos ietvertie ražojumi par augstām cenām, un ierosināja divas metodes, ko izmantot, lai koriģētu tā uzskatā nepamatoti paaugstināto vidējo importa cenu šajos HS kodos.

(75)

Tianjin Tianhai vispirms ierosināja koriģēt neleģētā tērauda atsauces cenu, pamatojoties uz pašlaik noteikto leģētā tērauda atsauces cenu, izmantojot attiecību, kas iegūta no vidējām svērtajām cenām attiecīgajos sešciparu HS kodos (7304 59 leģētajam tēraudam, 7304 39 neleģētajam tēraudam).

(76)

Kā alternatīvu tas ierosināja koriģēt neleģētu cauruļu atsauces cenu, pamatojoties uz leģētām caurulēm pašlaik noteikto atsauces cenu, piemērojot attiecību starp neleģēto cauruļu ražošanas izmaksām un leģēto cauruļu ražošanas izmaksām, kas norādītas Tianjin Tianhai faktisko ražošanas izmaksu datos, kurus pārbaudījusi Komisija.

(77)

Komisija piekrita Tianjin Tianhai, ka, ņemot vērā abu bezšuvju leģētā un neleģētā tērauda veidu objektīvās cenu atšķirības, nebūtu loģiski izmantot neleģētā tērauda cauruļu atsauces cenu, kas būtu augstāka nekā leģētā tērauda caurulēm.

(78)

Komisija piekrita šim apgalvojumam un uzņēmumam pārrēķināja normālo vērtību, izmantojot 75. apsvērumā Tianhai Tianjin ierosināto sešciparu līmeņa pieeju, kā rezultātā tā samazinājās.

(79)

Kā pierādīts pagaidu regulas 3.3. iedaļā, Ķīnas ražošanas izmaksas ir izkropļotas. Līdz ar to Komisija neuzskatīja, ka būtu lietderīgi izmantot metodi, kuras pamatā ir Tianjin Tianhai izmaksas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pagaidu regulas 1. tabulā norādītās neleģētā tērauda cauruļu atsauces vērtības koriģēšanai piemērota ir Tianjin Tianhai metode, kurā izmanto attiecību, kas iegūta no vidējām svērtajām cenām attiecīgajos sešciparu HS kodos (7304 59 leģētajam tēraudam, 7304 39 neleģētajam tēraudam), izmantojot sešciparu līmeņa pieeju.

(80)

Tāpēc Komisija pārskatīja neleģētā tērauda cauruļu (HS kods 7304 39 ) atsauces vērtību un samazināja to līdz 5 850 CNY/t.

(81)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzēji vispirms apgalvoja, ka neleģētā tērauda cauruļu pagaidu atsauces vērtības korekcija neesot pamatota un ka leģētā tērauda pagaidu atsauces vērtība ražojumu klāsta problēmu dēļ jau varētu būt novērtēta par zemu, un mudināja Komisiju atgriezties pie sākotnējās atsauces vērtības.

(82)

Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka tad, ja tiktu veiktas korekcijas, Komisijai būtu jāizmanto “atbilstoši” muitas kodi leģētā tērauda caurulēm un ka kods 7304 59 30 neesot piemērots. Šajā ziņā tā atsaucās uz sūdzību un konkrētiem ražošanas nozares standartiem ABTB ražošanai, kas saistīti ar ABTB ražošanā izmantoto tērauda cauruļu ķīmisko sastāvu. Turklāt sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpaļaujas uz konkrētāku muitas kodu, lai aprēķinātu atbilstošās atsauces vērtības leģētā un neleģētā tērauda caurulēm atkarībā no to attiecīgā diametra.

(83)

Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka tad, ja Komisija neizmantotu minētos īpašos muitas kodus un koriģētu neleģētā tērauda pagaidu atsauces vērtību, Komisijai šāda korekcija būtu jābalsta uz starptautiskām bezšuvju cauruļu un caurulīšu atsauces cenām (Preston Pipes) IP laikā, un šajā sakarā ierosināja dažādas alternatīvas.

(84)

Šajā pašā sakarā Zhejiang Winner arī apgalvoja, ka korekcijas metodika ir nepamatota, un atsaucās uz attiecīgo atšķirīgo leģētā/neleģētā tērauda cauruļu īpatsvaru, kas tiek izmantots to ABTB ražošanā un ietverts tajā importa apjomā ar HS kodiem, kuri izmantoti apstrīdētās korekcijas aprēķināšanai. Šajā sakarā tas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatgriežas pie pagaidu posmā noteiktās atsauces vērtības.

(85)

Komisija šajā jautājumā norādīja, ka ieinteresētajām personām jau bija dotas divas iespējas sniegt piezīmes par normālās vērtības aprēķināšanai izmantotajām atsauces vērtībām: pirmo reizi pēc otrā paziņojuma publicēšanas 2025. gada 7. martā un otro – pēc pagaidu pasākumu noteikšanas 2025. gada 5. augustā. Minētās ieinteresētās personas neizmantoja šīs iespējas, lai iesniegtu piezīmes par tieši tām pašām ierosinātajām vai izmantotajām atsauces vērtībām. Arī pēc tam kad BTIC iesniedza piezīmes par pagaidu pasākumiem, piezīmes netika saņemtas.

(86)

Šajā jautājumā Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēju ierosinātās korekcijas nevar pieņemt, jo tika balstītas uz starptautiskām atsauces vērtībām, kas nav saistītas ar izvēlēto reprezentatīvo valsti un tādējādi ar attiecīgā koriģējamā ražošanas faktora avotu.

(87)

Attiecībā uz Zhejiang Winner apgalvojumu Komisija neuzskatīja, ka noteicošajam faktoram faktiski vajadzētu būt leģētā vai neleģētā tērauda cauruļu īpatsvaram, jo korekcijas mērķis bija noteikt attiecību starp leģētā un neleģētā tērauda caurulēm, lai atspoguļotu tirgus realitāti un starp abiem tērauda cauruļu veidiem parasti novērojamo cenu starpību. Proti, Komisija balstījās uz lielāku importa apjomu abos HS kodos un salīdzināja attiecīgo vienības cenu, lai aprēķinātu abu tērauda cauruļu veidu korekcijas pamatu. Tā kā Zhejiang Winner neierosināja alternatīvu metodi lai koriģētu leģētā tērauda cauruļu atsauces vērtību, kas bija pārvērtēta, Komisija nolēma saglabāt BTIC ierosināto metodiku un noraidīt Zhejiang Winner apgalvojumu.

(88)

Zhejiang Winner arī apgalvoja, ka lejupvērstā korekcija attiecībā uz neleģētā tērauda atsauces vērtību bija nepamatota, jo tika balstīta uz nepareizu pieņēmumu, ka leģētā tērauda cauruļu atsauces vērtībai jābūt augstākai nekā neleģētā tērauda cauruļu atsauces vērtībai. Šajā sakarā tas apgalvoja, ka arī citi elementi, piemēram, stiepes robeža un stiepes izturība, būtiski ietekmē tirgus cenas.

(89)

Zhejiang Winner arī apgalvoja, ka BTIC ierosinātais iemesls korekcijas veikšanai un atsauce uz Turcijas bezšuvju cauruļu antidempinga izmeklēšanu (15), kas aptvēra izmeklēšanas periodu no 2018. līdz 2020. gadam, nav piemērots, jo šīs procedūras izmeklēšanas periods nepārklājas. Turklāt Zhejiang Winner apgalvoja, ka Komisija nav balstījusies uz tiešiem pierādījumiem un objektīvu pārbaudi, lai veiktu šādu korekciju.

(90)

Komisija nepiekrita Zhejiang Winner un norādīja uz starptautiskām atsauces cenām, piemēram, Preston Pipes, kas apstiprina, ka pastāv cenu starpība starp neleģētā un leģētā tērauda caurulēm. Komisija piedevām norādīja, ka, lai gan cenas ĶTR tirgū ir izkropļotas, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju iesniegtā informācija, kuru Komisija pārbaudīja, arī parādīja, ka pastāv šāda cenu starpība starp leģētā un neleģētā tērauda caurulēm, un tas pamato Komisijas veikto korekciju. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka tā ir balstījusies uz tiešiem pierādījumiem un veikusi faktu objektīvu novērtējumu. Attiecībā uz atsauci uz Turcijas izmeklēšanu Komisija, lai pieņemtu BTIC apgalvojumu, pamatojās nevis galvenokārt uz šādu elementu, bet gan uz tirgus zināšanām un novēroto cenu starpību starp leģētā un neleģētā tērauda caurulēm aprēķinātajām atsauces vērtībām. Tāpēc šīs piezīmes tika noraidītas.

(91)

Zhejiang Winner arī norādīja, ka ABTB ir jāiztur augsts spiediens, tāpēc leģētā tērauda caurules ir neaizstājamas un tiek izmantotas lielākajā daļā balonu veidu. Zhejiang Winner arī paskaidroja, ka pastāv dažādi viedokļi par mangāna tērauda klasifikāciju un, ja mangāna saturs pārsniedz 1,65 %, tas būtu jāklasificē kā leģētais tērauds. Tā kā konkrētāku apgalvojumu nebija, Komisija ņēma vērā iesniegto informāciju un neveica turpmākas darbības.

(92)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem, kā tas aprakstīts pagaidu regulas 165.–170. apsvērumā.

(93)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar tādu saistītu iekšzemes uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā tirgotāji.

(94)

Abos gadījumos eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(95)

Pagaidu posmā Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu veica korekcijas saistībā ar Zhejiang Winner un Tianjin Tianhai saistīto tirgotāju komisijas maksām, atskaitot saistīto tirgotāju PVA izmaksas un nosacīto peļņu 5 % apmērā.

(96)

Tianjin Tianhai nepiekrita korekcijai, kuru Komisijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu veica attiecībā uz saistīto tirgotāju, atskaitot saistīto tirgotāju PVA izmaksas un nosacīto peļņu 5 % apmērā (16), ko garantē līgums starp ražotāju eksportētāju un tā saistīto tirgotāju Beijing Tianhai Industry Co., Ltd., kurā norādīts, ka pastāv šķīrējklauzula, ko starp pusēm piemēro konflikta situācijā. Tianjin Tianhai uzskatīja, ka Komisijai būtu plašāk jāizvērtē saistītā tirgotāja funkcijas un loma, ņemot vērā visus būtiskos faktorus, nevis jāierobežo analīze līdz vienam līguma punktam.

(97)

Šajā saistībā Tianjin Tianhai izvirzīja turpmāk norādītos jautājumus.

(98)

Visbeidzot, Tianjin Tianhai kā analoģiju izmantoja iepriekšējo lietu (17), kurā Komisija konstatēja, ka divus neatkarīgus tiesību subjektus var uzskatīt par grupu, neraugoties uz to, ka tie ir neatkarīgi tiesību subjekti un konkurenti komercdarbībā. Pēc analoģijas tas apgalvoja, ka tikai līgumattiecību un/vai šķīrējklauzulas pastāvēšanai vien nebūtu automātiski jānoved pie secinājuma, ka tie nav vienas un tās pašas ekonomiskās grupas subjekti. Turklāt šajā gadījumā Tianjin Tianhai apgalvoja, ka, tā kā gan ražotājs, gan saistītais tirgotājs darbojas saskaņoti, ar kopīgu uzņēmējdarbības mērķi un komerciālajiem mērķiem, grupā nevar būt interešu konflikta.

(99)

Visbeidzot, Tianjin Tianhai atsaucās uz Tiesas 2015. gada 25. jūnija spriedumu (18), kurā prasītājs (19) inter alia izvirzīja pamatu, kas sastāv no divām daļām:

(100)

Tiesa 51. punktā konstatēja, ka, “lai noteiktu, vai uzņēmums veic iekšējas eksporta pārdošanas nodaļas funkcijas grupas ietvaros, iestādēm būtu jāpārbauda vispārējās funkcijas, ko šis uzņēmums veic attiecīgā ražojuma, kā arī citu ražojumu tirdzniecībā un eksportā gan grupas ietvaros, gan attiecībās ar neatkarīgiem trešo personu ražotājiem”. Līdz ar to Tianjin Tianhai uzskatīja, ka tikai “šķīrējklauzulas” esība vien nenodrošinātu atbilstību iepriekš minētajam Tiesas spriedumam, un aicināja Komisiju pārskatīt provizoriskos secinājumus.

(101)

Tomēr tā paša sprieduma 61. punktā Tiesa uzskatīja, ka rakstveida līguma esība ir būtisks elements, pēc kura var noteikt, vai divi subjekti veido vienu ekonomisku vienību. Šajā gadījumā šāds pārdošanas līgums starp Tianjin Tianhai un Beijing Tianhai ar iekļautu šķīrējklauzulu, kā norādīts pagaidu regulas 177. apsvērumā, būtu papildu pierādījums tam, ka attiecības starp prasītāju un tā saistīto uzņēmumu tika organizētas, pamatojoties uz parastiem komerciāliem nosacījumiem.

(102)

Šo novērtējumu vēl vairāk pamatoja tas, ka tajos pašos pārbaudes apmeklējumā uz vietas iegūtajos pārdošanas līgumos starp Tianjin Tianhai un Beijing Tianhai bija iekļautas dažādas klauzulas, piemēram, sodi, kas jāmaksā piegādes kavēšanās gadījumā, piegādes atteikums kvalitātes apsvērumu dēļ, preču īpašumtiesību nodošanas nosacījumi un sīki izstrādāti maksājuma nosacījumi starp Tianjin Tianhai un Beijing Tianhai. Citi elementi, piemēram, tas, ka saistītajam tirgotājam tikai daļēji piederēja ražotājs, un tas, ka nebija pārdošanas ekskluzivitātes klauzulas, saskaņā ar kuru Beijing Tianhai varēja brīvi iegādāties izmeklējamo ražojumu no jebkura piegādātāja, bija papildu elementi, no kuriem varēja secināt, ka abi uzņēmumi neveido vienu ekonomisku vienību.

(103)

Izmeklēšanā atklājās, ka Beijing Tianhai tieši veda sarunas par pārdošanas cenām ar nesaistītiem Savienības galaklientiem. Turklāt pēc pārdošanas Beijing Tianhai varēja paturēt visas gala klienta samaksātās summas, kas pārsniedza sākotnējo pārdošanas cenu, par kuru bija vienojušies Tianjin Tianhai un Beijing Tianhai, vai pretējā gadījumā Tianjin Tianhai saņemtu starpību ar sākotnēji saskaņoto cenu. Turklāt gan Tianjin Tianhai, gan Beijing Tianhai bija iesaistīti izmeklējamā ražojuma pārdošanā iekšzemes tirgū. Tāpēc apgalvojums, ka Komisijai nebūtu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu jāatskaita noteiktās komisijas maksas summa, tika noraidīts.

(104)

Pagaidu regulas 173.–177. apsvērumā aprakstītā metode attiecībā uz korekcijām, kas veiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu saistītajam tirgotājam Zhejiang Winner un Tianjin Tianhai, atskaitot komisijas maksu, pamatojoties uz saistīto tirgotāju PVA izmaksām un nosacīto peļņu 5 % apmērā, paliek spēkā.

(105)

Kā aprakstīts 72.–91. apsvērumā, pēc Tianjin Tianhai pieprasījuma Komisija pārskatīja neleģēta tērauda caurulēm izmantoto atsauces vērtību, kā rezultātā samazinājās normālā vērtība ražojumiem, kam izmanto šādu ražošanas faktoru.

(106)

Pēc tam, kad abiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem tika mainīts dempinga starpības līmenis, Komisija, pamatojoties uz šiem diviem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu, pārrēķināja citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, piemērojamo dempinga starpību. Visiem pārējiem uzņēmumiem Komisija savu aprēķinu balstīja uz viena ražotāja eksportētāja reprezentatīvo uz Savienībā eksportēto pārdošanas apjomu diviem tādiem modeļiem ar visaugstākajām dempinga starpībām, kuri veido vairāk nekā 5 % no šā ražotāja eksportētāja eksportā apjoma.

(107)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(108)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Zhejiang Winner apšaubīja Savienības ražošanas nozares reprezentativitāti, apgalvojot, ka nozīmīgu ugunsdzēsības aparātu ražotāju neiekļaušana nozīmē, ka ražošanas nozare, kurā ir tikai ABTB ražotāji, nav reprezentatīva visai nozarei. Zhejiang Winner uzskata, ka, tā kā tukšus ugunsdzēsības aparātus uzskata par līdzīgu ražojumu, to ražotāji būtu jāiekļauj saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu. Zhejiang Winner apgalvoja, ka šī neiekļaušana mazina Savienības ražošanas nozares reprezentativitāti, un norādīja, ka Komisijai būtu vai nu jāizslēdz tukši ugunsdzēsības aparāti no ražojuma tvēruma, vai arī galīgajā posmā jāiekļauj to ražotāji, lai nodrošinātu pilnīgu un precīzu kaitējuma novērtējumu.

(109)

Komisija nepiekrita viedoklim, ka Savienības ražošanas nozare nav reprezentatīva ugunsdzēsības aparātu ražotāju neiekļaušanas dēļ. Par ražojuma tvērumā ietilpstošiem uzskata tikai tos tukšos ugunsdzēsības aparātus, uz kuriem attiecas ražojuma definīcija. Pašreizējā ražojuma tvērumā neietilpst gatavi, uzpildīti ugunsdzēsības aparāti. Tādējādi Savienības ražošanas nozares definēšanā būtiski ir tikai tādi ražotāji, kas ražo augstspiediena bezšuvju balonus, tais skaitā tos, kas paredzēti izmantošanai ugunsdzēsības aparātos.

(110)

ABTB ir būtisks izejresurss ugunsdzēsības aparātu rūpniecībā. Tomēr pati ugunsdzēsības aparātu ražošanas nozare neražo ABTB un darbojas tikai kā lejupējs lietotājs, kas ražo uzpildītus ugunsdzēsības aparātus no iepriekš izgatavotiem ABTB. ABTB ražo, testē un sertificē kā atsevišķus augstspiediena balonus daudzkārtējai izmantošanai, tai skaitā, bet ne tikai, ugunsdzēsības aparātiem. Ugunsdzēsības aparātu nozare pērk šos balonus, piepilda tos ar ugunsdzēšamo līdzekli, samontē gatavo ražojumu un pārdod tos tirgū. ABTB un ugunsdzēsības aparātu uzskatīšana par atsevišķiem ražojumiem kaitējuma novērtējumā ir līdzvērtīga integrētās piegādes ķēdes un attiecību starp šiem dažādajiem uzņēmējiem ignorēšanai. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozares sastāvs, kurā ir ABTB ražotāji, joprojām ir tāds, ko var izmantot attiecīgajai nozarei nodarītā kaitējuma novērtēšanai.

(111)

Izlasē iekļautie ABTB ražotāji veidoja vairāk nekā 40 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā, kas liecina, ka izlase ir pietiekami reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

(112)

Tāpēc Komisija noraidīja Zhejiang Winner apgalvojumu, jo ugunsdzēsības aparātiem paredzētie ABTB un citiem lietojumiem paredzētie ABTB faktiski ir viens un tas pats līdzīgs ražojums, tāpēc Savienības ražošanas nozares reprezentativitātes novērtēšanas nolūkā tie nav jānošķir.

(113)

Citas piezīmes par Savienības ražošanas nozari netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 187. un 188. apsvērumā.

(114)

Zhejiang Winner arī norādīja, ka kaitējuma analīze ir kļūdaina, jo tā ir koncentrēta tikai uz ABTB un tajā nav iekļauti tukši ugunsdzēsības aparāti, lai gan tie ir nepārprotami iekļauti kā līdzīgs ražojums. Zhejiang Winner norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu kaitējums jānovērtē, objektīvi pārbaudot visus attiecīgos pierādījumus, tai skaitā gan importa par dempinga cenām ietekmi uz cenām, gan tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(115)

Zhejiang Winner arī norādīja, ka attiecībā uz tukšiem ugunsdzēsības aparātiem nav sniegti dati par patēriņu, ražošanu, pārdošanu, tirgus daļu un importu attiecīgajā periodā. Zhejiang Winner uzsvēra, ka šīs informācijas neiekļaušana padara kaitējuma novērtējumu nepilnīgu un neprecīzu.

(116)

Komisija atgādināja, ka, kā paskaidrots pagaidu regulas 196. apsvērumā, tukši ugunsdzēsības aparāti netika ignorēti, bet statistisko novērtējumu varēja veikt tikai galīgajā posmā, jo iepriekšējā posmā importa dati bija pieejami tikai par trim mēnešiem ārpus izmeklēšanas perioda un bija izteikti kilogramos, nevis gabalos, tāpēc provizoriskie dati bija pārāk ierobežoti un nereprezentatīvi jēgpilna novērtējuma veikšanai.

(117)

Komisija neuzskatīja, ka tukšu ugunsdzēsības aparātu segmentēta analīze būtu pamatota. Tāpēc, lai novērtētu Ķīnas importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozares vispārējo ekonomisko stāvokli, ciktāl tas attiecas uz izmeklējamo ražojumu, Komisija paļāvās uz Savienības ražošanas nozares nodrošinātajiem un Komisijas pienācīgi pārbaudītajiem ražošanas un pārdošanas datiem, kas ietvēra visu veidu ABTB, tai skaitā tukšus ugunsdzēsības aparātus.

(118)

Tā kā statistika par tukšiem ugunsdzēsības aparātiem saistībā ar Taric8424 10 00 11 un 8424 10 00 21 kļuva pieejama pēc pagaidu posma, tā tika pilnībā iekļauta galīgajā izvērtējumā, tāpat arī, kā norādīts iepriekš 21. apsvērumā, tika iekļauta aplēse par iespējamo ABTB importa apjomu ar KN kodiem 8424 90 80 un 8479 90 70 (izmantoto metodiku sk. turpmāk 125. apsvērumā).

(119)

Pēc statistikas par tukšiem ABTB, kas izmantojami ugunsdzēsības aparātos, iekļaušanas patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (vienības/gab.)

(120)

Pēc patēriņa datu atjaunināšanas patēriņa novērtējums salīdzinājumā ar provizoriski noteikto nemainījās. Pēc spēcīgas izaugsmes 2022. gadā un tam sekojoša krituma, ko, iespējams, izraisīja krājumu veidošana saistībā ar bažām par piegāžu trūkumu Covid-19 dēļ vai patērētāju neparedzētu uzvedību, patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 14 %.

(121)

Izmeklēšanas periodā tukšu ugunsdzēsības aparātu ar attiecīgajiem Taric kodiem īpatsvars bija nedaudz mazāks par 2 % no kopējā importa, kas ievests no Ķīnas. Līdz ar to ierobežotā tukšu ugunsdzēsības aparātu statistikas apstrāde pagaidu posmā nekropļoja vispārējo kaitējuma novērtējumu, jo lielākā daļa importa un tā ietekme uz Savienības ražošanas nozari jau bija aptverta.

(122)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti un tika apstiprināti vispārējie pagaidu posmā izdarītie secinājumi.

(123)

Attiecībā uz importa datiem Zhejiang Winner norādīja, ka statistikas informācijas trūkums par Taric kodiem 8424 10 00 11 un 8424 10 00 21 bija saistīts ar to, ka šie kodi tika ieviesti tikai 2025. gada martā. Vēsturiskie dati ar iepriekšējiem kodiem (8424 10 00 10 un 8424 10 00 90) liecināja, ka tukšu ugunsdzēsības aparātu imports no Ķīnas veidoja 21 % no kopējā importa Savienībā izmeklēšanas periodā, pretēji pagaidu konstatējumam par 2 % apmēru.

(124)

Komisija atzina, ka tukšiem ugunsdzēsības aparātiem izmantoto ABTB Taric kodi tika ieviesti tikai 2025. gada martā pēc reģistrācijas, t. i., pēc izmeklēšanas perioda. Tomēr Zhejiang Winner minētie vēsturiskie KN kodi (8424 10 00 10 un 8424 10 00 90) bija vispārēji kodi, kas attiecas uz ugunsdzēsības aparātiem neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav uzpildīti, un tie nenošķīra ražojuma definīcijā iekļautos tukšos ugunsdzēsības aparātus no citu veidu ugunsdzēsības aparātiem, kuri nav iekļauti ražojuma definīcijā, piemēram, uzpildītiem ugunsdzēsības aparātiem. Rezultātā no šiem vēsturiskajiem kodiem iegūtie skaitļi ļoti pārspīlētu attiecīgā ražojuma importu, un tāpēc tos nevarētu izmantot attiecīgā ražojuma importa novērtēšanai izmeklēšanas periodā.

(125)

Tā kā nebija precīzu importa datu gabalu izteiksmē (pieejami tikai svara izteiksmē) par izmeklēšanas periodu, saskaņā ar Komisijas aplēsēm attiecīgā ražojuma imports ir atbilstošs turpmāk norādītajam. Pirmkārt, konkrēto izmeklējamo tukšo ugunsdzēsības aparātu (Taric kodi 8424 10 00 11 un 8424 10 00 12) īpatsvars tika aprēķināts no kopējā apjoma ar plašāku KN kodu 8424 10 00 , kas darbojās kā ex kods no 2025. gada marta līdz augustam. Šo proporciju pēc tam piemēroja kopējam importa apjomam, kas izmeklēšanas periodā reģistrēts ar ex kodu, lai aplēstu attiecīgā ražojuma kopējo apjomu. Tāda pati proporcija tika piemērota KN kodiem 8424 90 80 un 8479 90 70 , saskaņā ar kuriem balonus importē kā sastāvdaļas un tie darbojas kā grupas kodi. Iegūtais kopējais svars tika pārrēķināts vienībās, izmantojot izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju visbiežāk pārdotā ražojuma vienības vidējo svaru. Šo metodiku piemēroja visām importētājvalstīm un importam vērtības izteiksmē, attiecīgi aprēķinot atbilstošo vidējo cenu par gabalu. Šie apjomi pēc tam tika pieskaitīti tiem, kas jau bija noteikti pagaidu posmā. Šī pieeja ļāva Komisijai iegūt konsekventu un ticamu importa daudzumu aplēsi, kas nodrošina stabilu pamatu importa ietekmes uz Savienības ražošanas nozari novērtēšanai.

(126)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstīto metodiku, saskaņā ar Komisijas aplēsēm attiecīgā ražojuma importa apjoms no Ķīnas Tautas Republikas izmeklēšanas periodā ir šāds:

2. tabula

Importa daudzums un tirgus daļa

(127)

Pēc tam, kad tika iekļauti jaunie dati par ABTB, ko izmanto tukšos ugunsdzēsības aparātos, un ABTB, ko importē kā sastāvdaļas, galīgais novērtējums par ĶTR izcelsmes importa attīstību joprojām atbilda pagaidu novērtējumam. Importam no ĶTR bija spēcīga augšupejoša tendence gan absolūto daudzumu, gan tirgus daļas izteiksmē, un izmeklēšanas periodā Ķīnai ieņēma dominējošu stāvokli Savienības tirgū 70 % apmērā.

(128)

Citas piezīmes par importu no attiecīgās valsts netika saņemtas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 192.–200. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(129)

Saskaņā ar aplēstajiem importa apjomiem piemēroto metodiku (sk. 125. apsvērumu) Komisija pārrēķināja attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu vidējo svērto importa cenu. Šīs pārskatītās vidējās importa cenas dinamika attiecīgajā periodā ir šāda:

3. tabula

Importa cenas (EUR/gab.)

(130)

Tika konstatēts, ka ĶTR izcelsmes ražojumu vidējā importa cena ir augstāka nekā tā, kas noteikta pagaidu secinājumos. Tomēr kopējā cenu tendence joprojām atbilda pagaidu novērtējumam. Attiecīgi tika apstiprināti pagaidu regulas 201.–207. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(131)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Zhejiang Winner apgalvoja, ka Komisijas veiktā kaitējuma analīze ir kļūdaina. Tas apgalvoja, ka laika ziņā nekonsekventa bijusi metodika tukšu ugunsdzēsības aparātu patēriņa aplēšanai izmeklēšanas periodā, jo Komisija piemēroja importa koeficientu, kas iegūts no datiem, kuri savākti pēc minētā perioda (2025. gada marts–augusts), un tas, kā tas apgalvo, mazinājis metodikas pamatotību. Zhejiang Winner turklāt apgalvoja, ka importa apjomu masas pārrēķināšana vienībās ir kļūdaina, jo Komisija izmantoja vienības vidējo svaru, pamatojoties uz visbiežāk pārdoto ražojumu, nevis vidējo svērto lielumu visiem attiecīgajiem ražojuma veidiem un KN/Taric kodiem. Ņemot vērā to, ka tukši ugunsdzēsības aparāti ir būtiska ražojumu tvēruma daļa, Zhejiang Winner apgalvoja, ka minētie apgalvotie trūkumi apdraudot vispārējā kaitējuma noteikšanas ticamību. Tas lūdza, lai Komisija pārskatītu savu aplēšu metodiku un izpaustu izmantotos detalizētos pārrēķināšanas koeficientus.

(132)

Komisija uzskatīja, ka apgalvojumā nav ņemts vērā kaitējuma analīzē izmantoto statistisko aplēšu nolūks. Importētā tukšo ugunsdzēsības aparātu apjoma aplēses nolūks ir novērtēt ABTB importa attīstību Savienībā attiecīgajā periodā, nevis noteikt precīzu absolūto apjomu. Šajā kontekstā aplēšu izmantošana bija gan piemērota, gan nepieciešama. Ja ražojuma tvērums neatbilst “pilniem” KN kodiem, aplēses, kuru pamatā ir labākā pieejamā informācija, ļauj Komisijai novērtēt importa attīstību Savienības tirgū. Kaitējuma analīzei atbilstošs jautājums ir par to, vai novērotā tendence norāda uz kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(133)

Tā kā nebija precīzu datu, tika uzskatīts, ka saprātīgs un konsekvents pamats tirgus norišu novērtēšanai tiks nodrošināts, izmantojot koeficientu, kas izsecināts no tieši blakus esošiem periodiem un vidējā svara pārrēķināšanas. Zhejiang Winner nepierādīja, ka neprecizitāte, par ko ticis apgalvots, izkropļotu tendenču analīzi vai mainītu vispārējo kaitējuma ainu. Nav pierādījumu par būtiskiem tirgus traucējumiem vai strukturālām izmaiņām, izmantotās aptuvenās vērtības ir pietiekamas, lai atspoguļotu tirgus attīstību. Zhejiang Winner šajā sakarā neiesniedza nekādus alternatīvus aprēķinus. Turklāt kaitējuma noteikšana tiek balstīta uz visaptverošu rādītāju kopumu un tukšu ugunsdzēsības aparātu apjomi ir tikai viens no šā kopuma elementiem.

(134)

Komisija arī paskaidroja, ka nebija pareizi galīgās informācijas izpaušanā iekļaut atsauci “visbiežāk pārdotais”. Analīzē Komisija izmantoja visu pārdošanas datu kopu, ko bija paziņojuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un kas tika konsekventi piemērota visā attiecīgajā periodā, lai noteiktu attiecīgo pārrēķina koeficientu. Tāpēc aplēse bija balstīta nevis uz vienu ražojumu, bet gan uz izlasē esošo kopējo ražojumu klāstu. Ņemot vērā izmantoto abu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju datu konfidencialitāti, Komisija nevarēja izpaust izmantotos detalizētos pārrēķināšanas koeficientus.

(135)

Tādējādi izmantotā metodika joprojām ir objektīva un atbilstoša importa tendenču novērtēšanai, balstoties uz labāko pieejamo informāciju. Aplēšu izmantošana nemazina kaitējuma analīzes ticamību un dod iespēju Komisijai gūt labu izpratni par tirgus attīstību, ja nav importa datu, kas attiektos tikai uz izmeklēšanā aplūkoto ražojumu tvērumu, un kaitējuma analīzes tendenču novērtējums un secinājumi tāpēc palika nemainīgi.

(136)

Kā norādīts 21. apsvērumā, Komisija vēlākā procedūras posmā identificēja konkrētus ABTB veidus, kas tiek importēti kā “citu preču sastāvdaļas”, par kuriem nebija pieejami statistikas dati un kuri tādējādi netika iekļauti makroekonomiskajā analīzē. Tomēr šis nošķīrums neattiecas uz mikroekonomisko novērtējumu. Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika vispusīgi pārbaudīti visi ABTB veidi, kas ir attiecīgā ražojuma sastāvdaļa. Mikroekonomiskie rādītāji tika novērtēti, pamatojoties uz visu attiecīgo ražojumu, kuru ražo un pārdod izlasē iekļautie Savienības ražotāji, ietverot ABTB, kas ir citu preču sastāvdaļas. Attiecīgi šo ABTB iekļaušana neietekmē izlases derīgumu vai reprezentativitāti, kas joprojām atspoguļo Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā.

(137)

Ņemot vērā to, ka patēriņš ir nedaudz palielinājies, Savienības ražošanas nozares tirgus daļas tika pārrēķinātas. Pagaidu regulas 6. tabulu izsaka šādā redakcijā:

“6. tabula

ES ražošanas nozares tirgus daļa

(138)

Tāpat kā jau norādīts pagaidu regulā, Savienības ražotāju tirgus daļa turpināja pastāvīgi samazināties. Tā samazinājās no 30 % 2021. gadā līdz 25 % 2022. gadā, turpināja samazināties līdz 23 % 2023. gadā un izmeklēšanas periodā bija tikai 21 %. Šī tirgus daļas pastāvīgā samazināšanās gadu no gada atspoguļo to, ka Savienības ražošanas nozares klātbūtne tās tirgū pakāpeniski samazinās.

(139)

Piezīmes par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 208.–245. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(140)

Komisija apstiprināja, ka Savienības ražošanas nozare ir pienācīgi definēta un pietiekami reprezentatīva, ka galīgo datu par ABTB, ko izmanto ugunsdzēsības aparātos un kā sastāvdaļas, iekļaušana nemainīja pagaidu posmā konstatētās tendences un ka importa aplēšanai izmantotā metodika ir pamatota, jo nav precīzu datu par izmeklēšanas periodu. Atjauninātā analīze liecināja par būtisku importa apjoma un tirgus daļas pieaugumu no attiecīgās valsts, kā arī ievērojamu cenu kritumu, savukārt jauni pierādījumi neliecināja par izmaiņām Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtējumā. Līdz ar to tiek apstiprināti pagaidu regulas 246.–250. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(141)

Vairāki ražotāji eksportētāji apšaubīja cēloņsakarību starp attiecīgā ražojuma importu no Ķīnas un iespējamo kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(142)

Ruiying apgalvoja, ka tā eksports ar KN kodu, kas sākas ar 7311 , aizsākās tikai 2025. gadā un aptvēra minimālus apjomus, kas nebija tik lieli, lai radītu kaitējumu. Zhejiang Winner apgalvoja, ka daži tā ražojuma kontroles numuri (RKN) neatbilst nevienam Savienības ražošanas nozares ražotajam RKN, un tas liecina, ka šis imports nevarēja veicināt kaitējumu, un nozīmē, ka Savienībā netiek ražoti tukši ugunsdzēsības aparāti.

(143)

Komisija konstatēja, ka šiem apgalvojumiem trūkst faktu pamata. Saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu kaitējuma novērtējumā nosaka importa par dempinga cenām vispārējo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, ņemot vērā kopējos importa apjomus, cenas un tirgus tendences izmeklēšanas periodā. Analīze nav vērsta uz atsevišķiem eksportētājiem vai atsevišķiem RKN, bet gan uz visa importa par dempinga cenām kopējo ietekmi. RKN neatbilstība, kas bija 37 % gadījumu, nenozīmē, ka Savienības ražošanas nozare neražoja salīdzināmus ražojumus, un nemazina importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. RKN var atšķirties tehnisko specifikāciju, izmēru vai ražojuma variantu atšķirību dēļ, tomēr tie ietilpst vienā un tajā pašā ražojuma tvērumā un konkurē vienā un tajā pašā tirgū. Tāpat arī Ruiying importa vēlāks sākums un salīdzinoši nelielais apjoms nenovērš importa no Ķīnas kumulatīvo ietekmi attiecīgajā periodā. Pat vēlāk šajā periodā uzsākts imports var veicināt kaitējumu ar cenu apspiešanu, tirgus pārvietošanu vai prognozēšanas ietekmi, kas negatīvi ietekmēja Savienības ražotāju pārdošanas apjomus, cenu noteikšanas stratēģijas un rentabilitāti.

(144)

Komisija norādīja, ka, lai gan tikai 63 % no izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju RKN atbilda izlasē iekļauto Savienības ražotāju RKN, importa no Ķīnas lielākā daļa atbilda Savienības ražošanas nozares ražotajiem RKN, kas liecina par ražojuma veidu būtisku pārklāšanos. Tas apstiprināja, ka lielākā daļa importa par dempinga cenām tieši konkurēja ar Savienības ražošanas nozares ražotajiem modeļiem. RKN izmantošana nodrošina līdzīgu ražojumu salīdzināšanu ar līdzīgiem, kas nozīmē, ka ABTB salīdzina tikai ar ražojumiem, kuriem ir tādas pašas pamatīpašības, piemēram, ietilpība, spiediena indekss, tērauda tips un sertifikācija, tādējādi garantējot, ka kaitējuma un dempinga novērtējums ir precīzs, reprezentatīvs un atspoguļo faktisko konkurenci tirgū. Neatbilstošo RKN īpatsvars (37 %) atspoguļo ražojuma variantu vai specializētu nišas ražojumu atšķirības un neliecina par Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas vai spējas trūkumu ražot visu ABTB klāstu.

(145)

Zhejiang Winner un Ruiying arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ekonomisko grūtību galvenie virzītājspēki bija citi faktori, tai skaitā izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksu svārstības, konkurence ar importu no trešām valstīm un izmaiņas Savienības patēriņā.

(146)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam un atkārtoti apstiprināja savus pagaidu regulas 251.–268. apsvērumā izklāstītos secinājumus, kuros tā analizējusi arī citus faktorus, tai skaitā izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksu svārstības, importa no trešām valstīm radīto konkurenci un izmaiņas Savienības patēriņā.

(147)

Lai gan vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās, atspoguļojot augstākas izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, Savienības ražošanas nozare nespēja novirzīt šo izmaksu pieaugumu uz pircējiem, jo imports par dempinga cenām no Ķīnas radīja ilgstošu cenu spiedienu. Izmeklēšanas periodā novērotais izmaksu daļējais samazinājums būtiski neuzlaboja Savienības ražotāju finansiālo stāvokli, jo izmaksu pieaugums vien nevar būt būtiskas rentabilitātes pazemināšanās iemesls. Gluži pretēji, ievērojamais vidējo importa cenu samazinājums nepārprotami izraisa Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

(148)

Tāpat arī imports no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā lielā mērā bija stabils vai pat samazinājās, un tā tirgus daļas nekādā veidā nepalielinājās, kas būtu varējis būtiski kaitēt Savienības ražošanas nozarei. Šo valstu uzņēmumi koncentrējās uz to, lai saglabātu esošās pozīcijas tirgū, nevis agresīvi paplašinātu savu klātbūtni Savienības tirgū. Lai gan importa cenas no trešām valstīm dažkārt bija zemākas nekā iepriekšējos gados, attiecīgais importa apjoms nebija pietiekams, lai pārtrauktu vai pat mazinātu cēloņsakarību.

(149)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par aptuveni 15 %. Neraugoties uz šo pieprasījuma pieaugumu, Savienības ražošanas nozare piedzīvoja ievērojamus ražošanas un pārdošanas apjomu zaudējumus, kas arī pierāda, ka ar izmaiņām kopējā patēriņā nevar izskaidrot nodarīto kaitējumu vai mazināt cēloņsakarību.

(150)

Attiecīgi Komisija secināja, ka šie argumenti nav pamatoti un ka imports par dempinga cenām no Ķīnas bija galvenais Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis. Kopumā Savienības ražošanas nozares ekonomiskās lejupslīdes laiks, apmērs un modelis stingri atbilst importa par dempinga cenām no Ķīnas pieaugumam, apstiprinot, ka šis imports bija galvenais un izšķirošais Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma cēlonis.

(151)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

(152)

Sūdzības iesniedzējs šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Kā norādīts pagaidu regulas 286.–293. apsvērumā, Komisija provizoriski secināja, ka ir izpildīti pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošanas nosacījumi. Tā kā neviena ieinteresētā persona neiesniedza piezīmes, kas apstrīdētu šos konstatējumus, Komisija apstiprināja savus secinājumus par kropļojumiem izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(153)

Zhejiang Winner apgalvoja, ka “gabalu” kā mērvienības izmantošana izkropļoja kaitējuma starpības aprēķinu, jo tās mazie pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti nav salīdzināmi ar lielākiem rūpnieciskiem augstspiediena bezšuvju baloniem (ABTB). Tāpēc tā ierosināja, ka analīzei vajadzētu balstīties uz svaru, nevis gabaliem.

(154)

Apgalvojums tika noraidīts. Parastās tirdzniecības operācijās tukšus augstspiediena bezšuvju balonus pārdod, par tiem izraksta rēķinu un cenu nosaka par vienību, nevis pēc svara. Tirgū ABTB nevērtē pēc to svara, bet gan pēc vairākiem tehniskiem un komerciāliem parametriem, tai skaitā tērauda markas, projektētā spiediena, ražošanas precizitātes, virsmas apstrādes, vītņojuma, vārstu konfigurācijas un nepieciešamās sertifikācijas (piemēram, PED vai TPED). Šie raksturlielumi nosaka ABTB veiktspēju, atbilstību un tirgus vērtību daudz tiešāk nekā tā svars.

(155)

Turklāt izmeklēšanā izmantotie RKN jau aptver ABTB galvenās fizikālās un tehniskās īpašības, tai skaitā jaudu, spiediena pielaidi, tērauda veidu un paredzēto lietojumu. Šī granularitāte nodrošina, ka līdzīgi ražojumi tiek salīdzināti ar līdzīgiem katrā RKN un ka salīdzinājumā tiek pienācīgi atspoguļotas izmēra, lietojuma un konstrukcijas atšķirības.

(156)

Tomēr pilnīguma labad Komisija arī salīdzināja Ķīnas un Savienības ražojumu svaru katram RKN. Šī analīze apstiprināja, ka Ķīnas eksportētie ABTB kopumā bija smagāki nekā salīdzināmi Savienības ražotie ABTB. Līdz ar to, ja analīzes pamatā būtu svars, tas faktiski radītu lielākas kaitējuma starpības.

(157)

Tāpēc “gabalu” kā mērvienības izmantošana joprojām bija metodoloģiski pamatota un reprezentatīva attiecībā uz tirgus realitāti, savukārt RKN izmantošana nodrošināja stabilu līdzīgu ražojumu salīdzinājumu.

(158)

Komisija norāda, ka pagaidu regulā, konkrētāk, 282. un 309. apsvēruma tabulās, tika konstatētas pārrakstīšanās kļūdas. Konkrētāk, BTIC mērķa cenas samazinājuma starpībai bija jābūt 21 %, nevis 48 %, un citu uzņēmumu, kas sadarbojās, mērķa cenas samazinājuma starpībai bija jābūt 175,4 %. Šie labojumi tika norādīti pavadvēstulē (AD724 informācijas izpaušanas vēstule), kas nosūtīta visām personām un iekļauta ieinteresētajām personām pieejamos lietas materiālos.

(159)

Pagaidu regulas 273.–283. apsvērumā Komisija noteica metodiku, kas izmantota tādu starpību noteikšanai, kas ir pietiekamas Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai. Piezīmes par mērķa cenas samazinājuma starpības noteikšanu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja minētajos apsvērumos izklāstītos secinājumus un metodiku.

(160)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai provizoriski noteiktā dempinga starpība būtu augstāka nekā Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma likvidēšanai nepieciešamā starpība. Šajā nolūkā Komisija salīdzināja ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu ar Savienības ražošanas nozares mērķa cenu. Šo aprēķinu rezultāti ir norādīti turpmāk tabulā.

(161)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu Komisija pagaidu regulā secināja, ka kaitējuma novēršanai atbilstošajam līmenim vajadzētu būt dempinga starpībai.

(162)

Tā kā ražotājam eksportētājam BTIC Group aprēķinātais mērķa cenas samazinājuma starpība bija zemāka nekā dempinga starpība, Komisija, ievērojot pamatregulas 7. panta 2.a punktu, novērtēja, vai attiecībā uz attiecīgo ražojumu pastāvēja izkropļojumi izejvielu tirgū.

(163)

Piezīmes par izkropļojumiem izejvielu tirgū netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 287.–294. apsvērums.

(164)

BTIC Group apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāpiemēro mazākā maksājuma noteikums, norādot, ka noteiktā 21 % kaitējuma starpība bija ievērojami zemāka par pagaidu dempinga starpību 90,3 % apmērā. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju tas norāda uz to, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai būtu pietiekams uz kaitējuma starpību balstīts maksājums. Tas arī apgalvoja, ka uz pilnu dempinga starpību balstīts maksājums faktiski izslēgtu uzņēmumu no Savienības tirgus un nodrošinātu pārmērīgu aizsardzību Savienības ražošanas nozarei, potenciāli radot dominējošu stāvokli, kas kaitētu pakārtotiem lietotājiem. BTIC, atsaucoties uz citām izmeklēšanām, piemēram, izmeklēšanu par karsti velmētu nerūsējošo tēraudu no Ķīnas, kurās Komisija, neraugoties uz līdzīgiem apgalvojumiem, piemēroja mazākā maksājuma noteikumu, arī apgalvoja, ka mazākā maksājuma noteikuma nepiemērošanai saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu nevajadzētu būt automātiskai pat gadījumos, kad tiek konstatēti izkropļojumi izejvielu tirgū.

(165)

Komisija rūpīgi izvērtēja šos argumentus un atzina tos par nepamatotiem. Kā norādīts pagaidu regulas 287.–294. apsvērumā, Komisija provizoriski noteica un tagad apstiprina, ka ir izpildīti pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošanas nosacījumi. Izmeklēšana parādīja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē to galveno izejvielu izmaksas un cenas, kuras izmanto ABTB ražošanā Ķīnā. Pamatregulas 7. panta 2.a punktā ir noteikts, ka šādos apstākļos mazākā maksājuma noteikumu nepiemēro, jo šie izkropļojumi kavē tirgus spēku normālu darbību un tādējādi mazina cenu un izmaksu salīdzinājumu ticamību.

(166)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu Komisija ir aktīvi centusies iegūt informāciju no ieinteresētajām personām, lai noteiktu, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu. To darot, Komisija ir ņēmusi vērā visu noderīgo informāciju, tai skaitā neizmantotās jaudas eksportētājvalstī, konkurenci attiecībā uz izejvielām un ietekmi uz piegādes ķēdēm Savienības uzņēmumiem.

(167)

Tomēr, tā kā lietotāji vai importētāji nesadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu Komisija ir secinājusi, ka Savienības interesēs ir piemērot 7. panta 2.a punktu.

(168)

Komisija arī noraidīja apgalvojumu, ka dempinga starpībai atbilstošs maksājums nodrošinātu pārmērīgu aizsardzību vai izkropļotu konkurenci par labu Savienības ražošanas nozarei. Antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot godīgus tirdzniecības apstākļus un novērst importa par dempinga cenām kaitīgo ietekmi, nevis piešķirt priekšrocību Savienības ražošanas nozarei. Pilnīgas dempinga starpības piemērošana nodrošina, ka konstatētie kropļojumi tiek pienācīgi neitralizēti un ka konkurence Savienības tirgū tiek atjaunota taisnīgi un ilgtspējīgi.

(169)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka BTIC atsauce uz citām izmeklēšanām, piemēram, par karsti velmētu nerūsējošo tēraudu no Ķīnas, nav būtiska. Katra izmeklēšana ir balstīta uz tās konkrētiem faktiem un tirgus apstākļiem. Šajā gadījumā pierādījumi par valsts izraisītiem kropļojumiem izejvielu tirgū attaisnoja mazākā maksājuma noteikuma nepiemērošanu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu.

(170)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka ir izpildīti nosacījumi mazākā maksājuma noteikuma nepiemērošanai, un tāpēc apstiprināja, ka galīgie pasākumi būtu jābalsta uz pilnīgām dempinga starpībām, kas noteiktas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(171)

Citas piezīmes par pamatregulas 7. panta 2.b punktā minētajām Savienības interesēm netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 295.–308. apsvērums.

(172)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 308. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka nav pārliecinošu iemeslu, pamatojoties uz kuriem varētu secināt, ka pasākumu noteikšana ĶTR izcelsmes ABTB importam nav Savienības interesēs.

(173)

Atbilstīgi iepriekš minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu būtu jānosaka turpmāk norādītie galīgie antidempinga maksājumi:

(174)

EUROFEU apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana ABTB nebūtu Savienības interesēs. Tas apgalvoja, ka pasākumi apdraudētu piegādes drošību, izraisītu pārmērīgu izmaksu pieaugumu lejupējiem lietotājiem un radītu traucējumus ilgstošu sertifikācijas procedūru dēļ, kas nepieciešamas, ja tiek mainīts piegādātājs.

(175)

Šos apgalvojumus rūpīgi pārbaudījusi, Komisija atzina tos par nepamatotiem. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka nekas neliecina par piegādes drošības apdraudējumu. Savienības ražotājiem ir tehniskās iespējas, un tie ir gatavi piešķirt jaudu ugunsdrošības segmentam, tiklīdz būs atjaunoti taisnīgi tirgus apstākļi. Pašreizējais ugunsdrošības nozares iekšzemes piegādes trūkums galvenokārt ir saistīts ar cenu nospiešanu, ko izraisīja imports par dempinga cenām no Ķīnas, kas laika gaitā neveicināja ražošanu Savienībā.

(176)

Turklāt Komisija konstatēja, ka tirgus lielums ABTB lietojumiem ugunsdzēsības aparātos ir novērtēts pārāk augstu. Ieinteresēto personu sniegtie skaitļi ietvēra metinātus un alumīnija balonus, kas neietilpst šīs izmeklēšanas ražojuma tvērumā. Tāpēc attiecīgais izmeklēšanā aptvertais segments veido tikai nelielu daļu no kopējā pieprasījuma. Turklāt tika konstatēts, ka vairākām trešām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Indijai, Turcijai, Dienvidkorejai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, ir pietiekama neizmantotā jauda, lai vajadzības gadījumā apgādātu Savienības tirgu par taisnīgām cenām. Pieredze arī liecina, ka salīdzināmos gadījumos Ķīnas eksports uz Savienību turpinājās pat pēc maksājumu noteikšanas, taču par cenu līmeni, kas nerada kaitējumu.

(177)

Lai gan maksājumu noteikšana var izraisīt izmaksu pieaugumu lejupējiem lietotājiem, šis slogs tika uzskatīts par samērīgu ar ieguvumiem, ko sniedz godīgas konkurences atjaunošana, uzticamas piegādes nodrošināšana un iespēja Savienības ražotājiem atgūt ilgtspējīgu ražošanu un tirgus daļu.

(178)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka galīgo pasākumu pieņemšana neapdraudētu piegādes drošību, bet tā vietā atjaunotu godīgu konkurenci un stiprinātu Savienības ražošanas nozares noturību. Tāpēc EUROFEU izvirzītie argumenti tika noraidīti.

(179)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas HYDAC iesniedza pieprasījumu par atbrīvojuma piešķiršanu galapatēriņa procedūras ietvaros, apgalvojot, ka tā kameras krājtvertņu korpusi atšķiras no citiem ABTB ražojumiem, nav viegli aizstājami un nav pietiekami pieejami Savienības tirgū.

(180)

HYDAC apgalvoja, ka tā korpusi ir daļēji izgatavoti pēc pasūtījuma, pielāgoti konkrētiem izmantošanas apstākļiem, ar pielāgotiem vārstiem, pārklājumiem un materiāliem un ka montāža, testēšana un dokumentācija rada būtisku pievienoto vērtību. Tas arī norādīja uz atbilstību starptautiskajiem standartiem, to skaitā PED, ASME, SELO, DNV un Lloyds Register. HYDAC bez tam apgalvoja, ka tā korpusi nav savstarpēji aizstājami unikālu rasējumu, daļu numuru un pielāgotas montāžas un saskarņu dēļ. HYDAC arī apgalvoja, ka pieejamība Savienībā ir ierobežota, atsaucoties uz neveiksmīgiem sagādes mēģinājumiem, zemu piegādātāju jaudu un paļaušanos uz trešo valstu ražotājiem.

(181)

Vispirms Komisija norādīja, ka HYDAC nesniedza pietiekami detalizētu to ražojumu aprakstu, attiecībā uz kuriem tas pieprasīja atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros.

(182)

Komisija arī norādīja, ka, lai gan uzņēmuma aprakstītie HYDAC korpusi paredz pielāgošanu un papildu apstrādi, tas nemaina korpusu fizikālās, tehniskās vai funkcionālās pamatīpašības, kas joprojām ir hidrauliskās enerģijas uzkrāšanai paredzētas standarta spiedtvertnes ar kameru. Lai gan šādas iezīmes ietekmē pielāgošanu un pievienoto vērtību, tās nemaina kameru būtiskās īpašības un neliedz tās aizstāt ar citiem ABTB ražojumiem un tādējādi neierobežo sagādi no alternatīviem avotiem. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka uzņēmums neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un ka tā sadarbība aprobežojās ar tādu piezīmju iesniegšanu, kas nebija pamatotas ar pierādījumiem, kuri apliecinātu šādu ražojumu apgalvoto nepieejamību Savienības tirgū. Izmeklēšanā a contrario tika noskaidrots, ka attiecīgos ražojumus ražojusi Savienības ražošanas nozare.

(183)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka HYDAC iesniegtais pieprasījums piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros ir nepilnīgs, ciktāl tas attiecas uz aplūkojamo ražojumu, un ka tā apgalvojums par pieejamības trūkumu nav pamatots. Tāpēc tika noraidīts pieprasījums piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros.

(184)

Citas piezīmes par Savienības interesēm netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 310.–324. apsvērumā, un galīgi secināja, ka antidempinga maksājumu noteikšana no Ķīnas importētiem ABTB ir pamatota, nevis pretrunā Savienības interesēm.

(185)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(186)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(187)

Šajā regulā norādītās uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz to būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(188)

Ja uzņēmums pēc tam maina savu nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Pieprasījums ir jāadresē Komisijai (20). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par nosaukuma maiņu.

(189)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(190)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā tāpat būtu jāveic ierastās pārbaudes un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot attiecīgo maksājuma likmi.

(191)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, it īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, tādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas.

(192)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(193)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas izmeklēšanas periodā nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to ir darījis, un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(194)

ABTB statistiku bieži izsaka gabalos. Tomēr Kombinētajā nomenklatūrā, kas noteikta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (21) I pielikumā attiecībā uz ABTB visiem konkrētajiem KN kodiem, kas piemērojami attiecīgajam ražojumam, nav norādīta šāda papildu mērvienība. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt, ka deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu jānorāda ne tikai svars kilogramos vai tonnās, bet arī gabalu skaits. Gabalu skaits jānorāda KN un Taric kodiem.

(195)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktiem pagaidu antidempinga maksājumiem, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto līmeni.

(196)

Kā norādīts 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(197)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti saistībā ar reģistrāciju savāktie dati. Komisija analizēja, vai bija izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(198)

Komisijas analīze neliecināja, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms būtu turpinājis ievērojami pieaugt, kā noteikts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā. Šajā analīzē Komisija salīdzināja mēneša vidējos attiecīgā ražojuma importa apjomus izmeklēšanas periodā ar mēneša vidējiem importa apjomiem periodā no mēneša pēc šīs izmeklēšanas sākšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Arī salīdzinot mēneša vidējos attiecīgā ražojuma importa apjomus izmeklēšanas periodā ar mēneša vidējiem importa apjomiem periodā no mēneša, kas seko pēc šīs izmeklēšanas sākšanas datuma (t. i., 2024. gada 6. decembris), līdz pēdējam pilnajam mēnesim, kurš ir pirms pagaidu pasākumu noteikšanas mēneša (t. i., 2025. gada jūlijs), vairs netika novērots būtisks pieaugums:

(199)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (22) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(200)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,