(1)

Savienība un Jordānijas Hāšimītu Karalistes (“Jordānija”) attiecības attīstās saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). Savienība un Jordānija 1997. gada 24. novembrī parakstīja Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (2) (“Asociācijas nolīgums”), kas stājās spēkā 2002. gada 1. maijā. Saskaņā ar Asociācijas nolīgumu Savienība un Jordānija 12 gadu ilga pārejas perioda laikā pakāpeniski izveidoja brīvās tirdzniecības zonu. Turklāt 2007. gadā stājās spēkā Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par savstarpējas liberalizācijas pasākumiem, par EK un Jordānijas Asociācijas nolīguma grozīšanu un par minētā nolīguma I, II, III un IV pielikuma un 1. un 2. protokola aizstāšanu (3). 2010. gadā starp Savienību un Jordāniju tika panākta vienošanās par īpaša statusa partnerību, aptverot plašākas sadarbības jomas. Protokols starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (4), tika parafēts 2009. gada decembrī un stājās spēkā 2011. gada 1. jūlijā. Divpusējais politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība vēl vairāk attīstījās saskaņā ar asociācijas nolīgumu, 2022.–2027. gadam pieņemtajām ES un Jordānijas partnerības prioritātēm un 2025. gada janvārī parakstīto stratēģisko un visaptverošo partnerību.

(2)

Kopš 2011. gada Jordānija ir uzsākusi vairākas politiskās reformas, lai stiprinātu parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu. Ir izveidota Konstitucionālā tiesa un neatkarīga vēlēšanu komisija, un Jordānijas Parlaments ir pieņēmis vairākus nozīmīgus tiesību aktus, tostarp Vēlēšanu likumu un Likumu par politiskajām partijām, kā arī tiesību aktus par decentralizāciju un pašvaldībām. Turklāt ir pieņemti tiesību aktu uzlabojumi attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību un sieviešu tiesībām.

(3)

Jordānijas ekonomiku ir smagi skārusi ilgstoša reģionālā nestabilitāte, konkrēti konflikts Sīrijā un konflikts Izraēlā un Gazā, kā arī drošības traucējumi Sarkanajā jūrā. Minētā nestabilitāte ir vēl vairāk palielinājusi nenoteiktību, graujot investoru uzticību, traucējot tirdzniecības maršrutus un vājinot tūrismu. Minētie izaicinājumi ir radušies papildus ilgstošajai ekonomiskajai un sociālajai ietekmei no Covid-19 pandēmijas, globālajiem cenu satricinājumiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un lielākām aizņēmumu izmaksām saistībā ar stingrākiem globālajiem finanšu nosacījumiem. Pēdējā laikā papildu izaicinājums Jordānijai ir arī pieaugošā globālās ekonomiskās un tirdzniecības vides nenoteiktība. Lai gan Jordānija ir izvairījusies no jaunas ekonomikas lejupslīdes, daļēji pateicoties stabilai makroekonomikas politikai un reformām, tās atveseļošanās joprojām ir gausa. Bezdarba līmenis saglabājas augsts, jo īpaši jauniešu un sieviešu vidū, un fiskālā un ārējā finansējuma spiediens turpina negatīvi ietekmēt Jordānijas ekonomiku.

(4)

Konflikts Izraēlā un Gazā līdztekus tam, ka atjaunojusies vardarbība reģionā, konkrēti 2025. gada jūnija vidū palielinājusies spriedze starp Izraēlu un Irānu, izraisīja lidojumu apturēšanu Jordānijā un, visticamāk, vēl vairāk sarežģīs valsts trauslo ekonomikas atveseļošanos, mazinās investoru un tūristu uzticēšanos un veicinās arvien nenoteiktāku perspektīvu. Sociālā spriedze Jordānijā ir saglabājusies zema, taču tā varētu palielināties, ja notiekošie konflikti vēl vairāk saasinātos. Turklāt klimata pārmaiņu riski, kas saasina Jordānijas jau tā smago ūdens trūkuma problēmu, varētu kaitēt izaugsmei un radīt papildu spiedienu uz valsts finansēm.

(5)

Jordānijas iestādes un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2024. gada janvārī vienojās par ekonomikas korekciju programmu, ko četrus gadus atbalsta ar finansējumu 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā no Paplašinātās finansēšanas mehānisma (PFM) un kas pašlaik tiek īstenota. Saskaņā ar 2025. gada jūlijā pieejamajiem datiem Jordānijas sniegums PFM ietvaros ir bijis pārliecinošs, un pirmajās trīs programmu pārskatīšanās (2024. gada jūlijā un decembrī un 2025. gada aprīlī) konstatēta visu kvantitatīvo snieguma kritēriju un strukturālo kritēriju izpilde, kā rezultātā no apstiprinātajiem 1,2 miljardiem ASV dolāru izmaksāts kopumā 391 miljons ASV dolāru.

(6)

Reaģējot uz Jordānijas 2023. gada oktobra lūgumu, Savienība 2025. gada aprīlī pieņēma ceturto makrofinansiālās palīdzības programmu (MFP-IV) (5) aizdevumu veidā 500 miljonu EUR apmērā. Izmaksa ir plānota laikposmā no 2025. līdz 2027. gadam pēc tam, kad būs izpildīti saprašanās memorandā saskaņotie politikas nosacījumi, kas aptver pasākumus publiskā sektora finanšu pārvaldības, pārvaldības un korupcijas apkarošanas, sociālās un darba tirgus politikas, enerģētikas un uzņēmējdarbības vides jomā. MFP IV izriet no trim MFP programmām (MFP I: 180 miljoni EUR; MFP II: 200 miljoni EUR; MFP III: 500 miljoni EUR un 200 miljonu EUR papildu finansējums, reaģējot uz Covid-19 pandēmija), kurās laikposmā no 2014. līdz 2023. gadam tika piešķirti aizdevumi kopumā 1,08 miljardu EUR apmērā.

(7)

Kopš Sīrijas krīzes sākuma 2011. gadā Savienība Jordānijai no dažādiem instrumentiem ir piešķīrusi aptuveni 3,5 miljardus EUR (tostarp 1,08 miljonus EUR triju MFP programmu ietvaros), lai palīdzētu Jordānijai saglabāt ekonomikas stabilitāti, stiprināt politisko un ekonomisko reformu un segt Jordānijas humānās, attīstības un drošības jomas vajadzības. Turklāt Eiropas Investīciju banka kopš 2011. gada ir piešķīrusi Jordānijai projektu aizdevumus aptuveni 2,4 miljardu EUR apmērā.

(8)

Laikposmam no 2021. gada līdz 2024. gadam Savienības divpusējais indikatīvais piešķīrums (dotācijas) no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI – “Eiropa pasaulē”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (6), bija aptuveni 360 miljoni EUR, un to papildināja Savienības atbalsts, lai palīdzētu Jordānijai novērst Sīrijas krīzes ietekmi (214 miljoni EUR laikposmā no 2021. gada līdz 2023. gadam), papildus palīdzībai no citām reģionālām un tematiskām programmām . Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam Savienība sniedza Jordānijai atbalstu 765 miljonu EUR apmērā, galvenokārt izmantojot Eiropas kaimiņattiecību instrumentu. Tajā pašā laikposmā Jordānija saņēma arī papildu 126 miljonus EUR, kas novirzīti, izmantojot Kaimiņattiecību politikas investīciju platformu, kas piesaistīja investīcijas aptuveni 580 miljonu EUR apmērā. 2021. gadā saskaņā ar Ekonomikas un investīciju plānu (EIP) Savienība Jordānijā uzsāka vairāk nekā 20 pamatprojektus, uzņemoties saistības aptuveni 461 miljonu EUR apmērā (dotāciju, finansējuma apvienošanas un garantiju veidā) un piesaistot investīcijas kopumā aptuveni 4,76 miljardu EUR apmērā.

(9)

Ņemot vērā joprojām sarežģīto ekonomisko situāciju un perspektīvu, Jordānija 2025. gada janvārī lūdza Savienībai papildu makrofinansiālo palīdzību.

(10)

Tā kā Jordānija ir valsts, uz kuru attiecas EKP, ir jāuzskata, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(11)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai principā vajadzētu būt kā izņēmuma rakstura finanšu instrumentam, kas izpaužas kā nepiesaistīts un nespecificēts atbalsts maksājumu bilances uzlabošanai, ar mērķi nodrošināt Jordānijai tūlīt vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai ir jāatbalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver spēcīgus tūlītēju korekciju un strukturālo reformu pasākumus Jordānijas maksājumu bilances stāvokļa uzlabošanai īstermiņā.

(12)

Ņemot vērā to, ka Jordānijas maksājumu bilancē saglabājas būtisks atlikušais ārējā finansējuma iztrūkums, kas pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos resursus, pašreizējos izņēmuma apstākļos papildu makrofinansiālā palīdzība, kuru Savienība sniegtu Jordānijai, ir uzskatāma par piemērotu atbildi uz Jordānijas lūgumu Savienībai atbalstīt Jordānijas ekonomikas stabilizāciju, apvienojumā ar SVF programmu. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Jordānijas ekonomikas stabilizācijas un Jordānijas strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas darīti pieejami saskaņā ar SVF finanšu nolīgumu.

(13)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Jordānijā, tādējādi atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(14)

Paredzams, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība tiks sniegta sasaistē ar budžeta atbalsta darbību īstenošanu saskaņā ar NDICI – “Eiropa pasaulē”.

(15)

Savienības makrofinansiālās palīdzības apjoma noteikšanai būtu jābalstās uz Jordānijas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību pilnīgu kvantitatīvu novērtējumu, un tajā būtu jāņem vērā Jordānijas spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi. Palīdzības apmēra noteikšanā būtu jāņem vērā arī sagaidāmie finansiālie ieguldījumi no divpusējiem un daudzpusējiem līdzekļu devējiem un vajadzība nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējā izmantošana Jordānijā un Savienības vispārējās iesaistes Jordānijā pievienotā vērtība.

(16)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst ārējās darbības dažādo jomu pamatprincipiem un mērķiem, pasākumiem, kas veikti attiecībā uz minētajām jomām, un citiem attiecīgiem Savienības politikas virzieniem.

(17)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Jordāniju. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) būtu cieši jāsadarbojas visas makrofinansiālās palīdzības darbības laikā, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(18)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāveicina Jordānijas apņēmība rīkoties saskaņā ar vērtībām, kas tai ir kopīgas ar Savienību, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības mazināšanu, kā arī tās saistībām ievērot atklātas, uz noteikumiem balstītas un taisnīgas tirdzniecības principus.

(19)

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Jordānijā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums, kā arī tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darba vietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai un EĀDD būtu regulāri jāuzrauga gan minētā priekšnoteikuma izpilde, gan minēto konkrēto mērķu sasniegšana.

(20)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Jordānijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar minēto palīdzību. Turklāt aizdevuma līgumā, kas jānoslēdz starp Komisiju un Jordānijas iestādēm, būtu jāiekļauj noteikumi, kas pilnvaro Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (7) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (8), Komisiju un Revīzijas palātu veikt revīzijas un Eiropas Prokuratūru īstenot savas kompetences attiecībā uz Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanu minētās palīdzības pieejamības periodā un pēc tam.

(21)

Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējiestādes pilnvaras.

(22)

Uzkrājuma summām, kas nepieciešamas Savienības makrofinansiālajai palīdzībai, vajadzētu atbilst budžeta apropriācijām, kuras paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(23)

Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai šīs iestādes būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tām attiecīgie dokumenti.

(24)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(25)

Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecina ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi, kas jāparedz saprašanās memorandā. Lai nodrošinātu vienādus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Jordānijas iestādēm dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt Savienības makrofinansiālajai palīdzībai, ir lietderīgi paredzēt, ka ir jāizmanto pārbaudes procedūra, kas precizēta Regulā (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā Jordānijai paredzētās Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, saprašanās memoranda pieņemšanai, kā arī minētās palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra.

(26)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, apmierināt Jordānijas ārējā finansējuma vajadzības, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,