(1)

Pamatojoties pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 19. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”, “ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes sveču, svecīšu un tamlīdzīgu izstrādājumu importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2024. gada 4. novembrī Savienības ražotāji, kas laikposmā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam pārstāvēja vairāk nekā 25 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma (“sūdzības iesniedzējs”), iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta Savienības sveču, svecīšu un tamlīdzīgu izstrādājumu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/511 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2025. gada 17. jūlijā ieinteresētajām personām nodrošināja ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Divi no trim ražotājiem eksportētājiem iesniedza tehniska rakstura piezīmes par atklātajiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”).

(5)

Komisija 2025. gada 14. augustā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/1732 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sveču, svecīšu un tamlīdzīgu izstrādājumu importam.

(6)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā šādas personas iesniedza rakstisku informāciju, kurā darīja zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem:

(7)

Katras iepriekš uzskaitītās personas nostājas ir sīki izklāstītas un aplūkotas turpmāk attiecīgajā sadaļā.

(8)

Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Tika uzklausīts sūdzības iesniedzējs / Savienības ražošanas nozare, divi izlasē iekļautie Savienības ražotāji un CHCIA.

(9)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus provizoriskos secinājumus.

(10)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sveču, svecīšu un tamlīdzīgu izstrādājumu importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(11)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētājs Bunnik Creations B.V. apgalvoja, ka stingrā izmeklēšanas procedūra neļāva personām pienācīgi sekot līdzi izmeklēšanai un laikus reaģēt uz procesuālajiem dokumentiem un Komisijas informācijas pieprasījumiem. Tāpēc tam nebija iespējas iesniegt Komisijai detalizētus apgalvojumus, it īpaši tad, ja šie procesuālie termiņi bija noteikti vasaras brīvdienu periodā.

(12)

Komisijai jāveic izmeklēšana piemērojamajos tiesību aktos noteiktajos termiņos, lai saglabātu izmeklēšanas integritāti un virzību. Šai izmeklēšanai piemērojamie tiesību aktos noteiktie termiņi tika publicēti paziņojumā par procedūras sākšanu. Paziņojuma par procedūras sākšanu 6. punktā ir paskaidrots izmeklēšanas grafiks un, konkrētāk, ka, ja vien nav norādīts citādi, ieinteresētajām personām tiek atvēlētas 15 dienas rakstisku piezīmju sniegšanai par pagaidu konstatējumiem vai informācijas dokumentu un 10 dienas rakstisku piezīmju sniegšanai par galīgajiem konstatējumiem. Turklāt kopš izmeklēšanas sākšanas Komisija savā tīmekļa vietnē darīja pieejamu indikatīvu izmeklēšanas grafiku, kas ļauj ieinteresētajām personām iepazīties ar konkrētu izmeklēšanas atskaites punktu grafiku (6). Lai gan Komisija pienācīgi pamatotos gadījumos var piešķirt šo termiņu pagarinājumus, šādi pagarinājumi būtu jāpiemēro tikai ārkārtas apstākļos. Termiņu ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu izmeklēšanas pabeigšanu atbilstoši juridiskajām prasībām.

(13)

Personām, kuras to lūdza, tika arī dota iespēja tikt uzklausītām. Tika uzklausīti importētāja Bunnik Creations B.V. apgalvojumi, kas aprakstīti iepriekš 11. apsvērumā. Turklāt Bunnik Creations B.V. arī lūdza uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos attiecībā uz tiem pašiem apgalvojumiem un lūdza organizēt uzklausīšanu Komisijā. Uzklausīšanas amatpersona iejaucās un palīdzēja organizēt uzklausīšanu, kurā piedalījās Komisijas dienesti un Bunnik Creations B.V.

(14)

Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 6.–11. apsvērumā.

(15)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas personas apstrīdēja Komisijas lēmumu piešķirt anonimitāti sūdzību iesniegušajiem ražotājiem, apgalvojot, ka paziņojums par “represiju risku” nav pietiekams iemesls anonimitātes piešķiršanai.

(16)

Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs kopā ar sūdzību iesniedza pamatotu anonimitātes pieprasījumu. Pieprasījumā bija norādītas konkrētas bažas par represiju risku. Komisijas novērtējumā par pieprasījumu tika ņemts vērā tirgus raksturs, sūdzību iesniegušo ražotāju stāvoklis un komerciālu represiju potenciāls, kas tika novērtēts kā reāls. Anonimitātes piešķiršana atbilst iedibinātajai praksei un juridiskajiem standartiem, kas pieļauj anonimitāti, ja izpaušana varētu negatīvi ietekmēt sūdzību iesniegušo ražotāju likumīgās intereses. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(17)

Tāpat pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas personas apgalvoja, ka izmaiņas, kas veiktas laikposmā starp Savienības ražotāju pagaidu atlasi un galīgo atlasi, varētu būt ietekmējušas izlases reprezentativitāti.

(18)

Kā norādīts pagaidu regulas 13. apsvērumā, Komisija norādīja, ka laikā, kad tika veikta atlase, divi atlasītie ražotāji veidoja vairāk nekā 35 % no to uzņēmumu ražošanas apjoma, kuri atbalstīja sūdzību, un vairāk nekā 40 % no to pārdošanas apjoma. Aptaujas par makroekonomiskajiem rādītājiem pārbaudē tika konstatēts, ka šie ražotāji saražo vairāk nekā 16 % no aplēstā Savienības ražošanas nozares ražošanas kopapjoma un vairāk nekā 17 % no aplēstā pārdošanas kopapjoma. Savienības ražošanas nozari veido liels skaits uzņēmumu, kopumā vairāk nekā 80, un to vidū ir gan lieli uzņēmumi, gan plašs mazo un vidējo uzņēmumu loks. Ņemot vērā šo struktūru, izlase, kas aptver vairāk nekā 16 % no ražošanas nozares, ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(19)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētājs Bunnik Creations B.V. apgalvoja, ka no liela skaita Savienības ražotāju izlasē tika iekļauti tikai divi Savienības ražotāji, tāpēc izveidotā izlase nav reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražošanas nozari. Tas arī apgalvoja, ka, pieļaujot dažu Savienības ražotāju anonimitāti, nav nodrošināta pārredzamība. Komisija norādīja, ka, kā paskaidrots iepriekš 14.–17. apsvērumā un arī lietas materiālos pievienotajos paziņojumos (7) par atlasi, izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei. Turklāt Komisija konstatēja pārliecinošu pamatojumu piešķirt anonimitāti tiem Savienības ražotājiem, kuri bija iesnieguši pieprasījumu šajā sakarā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(20)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Ningbo Kwung’s Wisdom pieprasīja informāciju par izlasē iekļauto Savienības ražotāju reprezentativitāti. Tas arī apgalvoja, ka nav darīti pieejami dati par to ražotāju lielumu, kuri piedalās atlasē. Kā paskaidrots iepriekš 19. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka Savienības ražotāju izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei. Tā ieinteresētajām personām darīja pieejamus datus, kas Komisijai bija pieejami laikā, kad tika pieņemts lēmums par atlasi, un kas ļautu ieinteresētajām personām novērtēt izlases reprezentativitāti, tai skaitā izlasē iekļauto Savienības ražotāju reprezentativitāti ražošanas un pārdošanas apjoma ziņā Savienības tirgū.

(21)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Ningbo Kwung’s Wisdom apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares iesniegtajiem apgalvojumiem par Ningbo Kwung’s Wisdom saistība ar citu Ķīnas ražotāju eksportētāju vajadzētu novest pie tā, ka Savienības ražošanas nozare zaudē savas tiesības uz anonimitāti. Ningbo Kwung’s Wisdom apgalvoja, ka tas, ka šādus apgalvojumus izsaka anonīma persona, pārkāpj uzņēmuma tiesības uz aizstāvību.

(22)

Komisija atgādināja, ka Savienības ražošanas nozares anonimitāte, no vienas puses, un saistība starp diviem ražotājiem eksportētājiem, no otras puses, ir atšķirīgi jautājumi, kas tika aplūkoti atsevišķi. Savienības ražošanas nozarei tika piešķirta anonimitāte, jo tā iesniedza pamatotu anonimitātes pieprasījumu, ko Komisija atzina par ticamu un pamatotu. Komisija nekonstatēja iemeslu, kāpēc šie apstākļi būtu mainījušies, un Savienības ražošanas nozares iesniegtie apgalvojumi par saistību starp diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem to neietekmētu. Turklāt Savienības ražošanas nozares apgalvojums iesniegtās informācijas atklātajā versijā tika darīts zināms Ningbo Kwung’s Wisdom, un Ningbo Kwung’s Wisdom bija iespēja izskatīt šo apgalvojumu un tikt uzklausītam Komisijā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(23)

Turpmākas piezīmes par šo iedaļu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 12.–15. apsvērumā.

(24)

Pagaidu regulas 16. apsvērumā Komisija norādīja, ka viens ražotājs eksportētājs pieprasīja individuālu izskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas tas pats ražotājs eksportētājs atkārtoja savu pieprasījumu.

(25)

Ņemot vērā lietas lielo sarežģītību, jo tā saistīta ar ļoti daudzveidīgu ražojumu un sarežģītiem ražošanas un pārdošanas procesiem, ko īsteno jau trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, Komisija uzskatīja, ka šā pieprasījuma apmierināšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un varētu kavēt savlaicīgu izmeklēšanas pabeigšanu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(26)

Tā kā piezīmes par izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu netika saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 21. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(27)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas personas atkārtoja savus apgalvojumus par izmeklējamā ražojuma tvērumu un ražojuma kontroles numura (RKN) neatbilstību.

(28)

No vienas puses, tika apgalvots, ka roku darba dekoratīvās sveces atšķiras no svecītēm un tējas svecēm un nekonkurē ar Savienības ražošanas nozares ražotajiem sveču veidiem. Tāpēc tās jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma.

(29)

Tāpat dažas personas apgalvoja, ka RKN atbilstoši neatspoguļo detalizētās atšķirības starp dažādiem sveču veidiem. Tika apgalvots, ka vairāki sveču veidi, ko eksportē izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, neatbilst izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražotajiem sveču veidiem. Šī atšķirība, kuras dēļ dažos gadījumos ražojumu savstarpējās atbilstības līmenis bija zems, tika minēta kā pierādījums tam, ka Savienības ražošanas nozare neražo konkrētas speciālās sveces, ko eksportē no Ķīnas.

(30)

Attiecībā uz izmeklējamā ražojuma tvērumu Komisija atkārtoti norāda, ka, kā norādīts pagaidu regulas 22.–25. apsvērumā, izmeklējamā ražojuma tvērumā ietilpst visas sveces, svecītes un tamlīdzīgi izstrādājumi. Tas ietver roku darba dekoratīvās sveces. Konkrētāk, Komisija norādīja, ka Savienības ražotāji ražo roku darba sveces un tās konkurē ar importu no Ķīnas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(31)

Turklāt Komisija paskaidroja, ka, lai gan izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju un izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražotie sveču veidi pilnībā nepārklājas, tas nav pierādījums tam, ka Savienības ražošanas nozare neražo plašu sveču veidu klāstu, tai skaitā konkrētas speciālās vai roku darba dekoratīvās sveces. Savienības ražošanas nozari veido vairāk nekā 80 ražotāju, kuru lielums un ražojumu klāsts ir ļoti daudzveidīgs.

(32)

Turklāt, kā konstatēts izmeklēšanā, būtu jānorāda, ka daļa sveču pārdošanas Savienības tirgū notiek, izmantojot iepirkuma procedūras, kurās ražojuma specifikācijas tiek noteiktas iepriekš. Konkrētu sveču veidu (un tādējādi RKN) neesība izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjomā liecina, ka šie ražotāji izmeklēšanas periodā neuzvarēja iepirkumos par šiem konkrētajiem sveču veidiem (un tādējādi RKN) nevis tāpēc, ka tie nespēja ražot šos sveču veidus, bet gan daļēji Ķīnas eksportētāju piedāvāto zemo negodīgo dempinga cenu dēļ. Izmeklēšanā tika noteikts, ka izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem piemīt jauda un ražojumu portfeļa daudzveidība, ieskaitot speciālo sveču veidus. Visbeidzot, RKN sistēma tika izstrādāta divu līdzīgu ražojumu salīdzināšanai, kas nozīmē, ka, lai nodrošinātu kaitējuma un dempinga analīzes precizitāti, sveces ar specifiskām īpašībām (piemēram, trauka veidu, krāsu, smaržu) tiek salīdzinātas tikai ar līdzīgiem ražojumiem. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(33)

Par ražojuma tvērumu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 22.–29. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(34)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas divi no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, divi izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji (Shenyang Qikale International Trade Co. Ltd. un Zhejiang Neeo Home decoration Co. Ltd.), CHCIA un Savienības ražošanas nozare noteiktajā termiņā iesniedza piezīmes. Turklāt pēc termiņa beigām piezīmes sniedza ĶTR pārstāvniecība Eiropas Savienībā. Tika uzklausītas visas minētās personas, izņemot izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju.

(35)

Personu argumenti ir izklāstīti un aplūkoti turpmāk attiecīgajā sadaļā.

(36)

Normālās vērtības aprēķināšanas procedūra tika izklāstīta pagaidu regulas 30.–37. apsvērumā.

(37)

Komisijas konstatējumi par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu tika izklāstīti pagaidu regulas 3.2.1. un 3.2.2. iedaļā.

(38)

Pagaidu pasākumu publicēšanas dienā (2025. gada 14. augustā) Komisija informēja Ķīnas valdību (ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā) par savu lēmumu un aicināja Ķīnas valdību līdz 2025. gada 29. augustam iesniegt piezīmes par to.

(39)

Ķīnas valdība 2025. gada 15. septembrī iesniedza piezīmju kopumu par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tā kā informācija tika saņemta pēc noteiktā termiņa, Komisija to neņēma vērā.

(40)

Tā kā citas piezīmes attiecībā uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu netika saņemtas, tika apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 3.2.1. un 3.2.2. iedaļā.

(41)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par reprezentatīvās valsts izvēli, tika apstiprināti pagaidu regulas 149.–167. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(42)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas neviena persona neiebilda pret Taizemes kā reprezentatīvās valsts izvēli, tomēr vairākas personas apstrīdēja Turcijas izmantošanu attiecībā uz konkrētiem ražošanas faktoriem (“RF”).

(43)

Jāatgādina, ka attiecībā uz trim svarīgiem RF (parafīna vasku, stikla traukiem un iepakojuma papīru) importa apjomi Taizemē ietvēra ievērojamu Ķīnas izcelsmes apjomu (vairāk nekā 50 %), par kuru tika konstatēts, ka tam ir kropļojoša ietekme uz importa no citām valstīm cenām Taizemē. Komisija meklēja alternatīvu valsti, kurā šo RF importu neietekmētu cenu kropļojumi. Vispiemērotākais variants šķita Turcija.

(44)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu, Qingdao Kingking un Ningbo Kwung’s Wisdom apstrīdēja iespēju izmantot vairākas reprezentatīvās valstis, piesaucot to, ka atsauce uz “reprezentatīvo valsti” pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā minēta vienskaitlī.

(45)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 155. apsvērumā, tikai Taizemē Komisija identificēja piecus uzņēmumus, kuri ražo sveces un par kuriem bija pieejami finanšu dati par laikposmu, kas vienā ceturksnī sakrita ar izmeklēšanas periodu. Tādējādi Komisijai nebija citas izvēles kā vien izmantot Taizemi par reprezentatīvo valsti.

(46)

Komisija atkārtoja savu pagaidu regulas 166. apsvērumā pausto secinājumu un norādīja, ka sagādes izmaksu un cenu no citām reprezentatīvajām valstīm patiesais mērķis ir noteikt neizkropļotas izmaksas un cenas. Ja konkrēta RF, piemēram, parafīna vaska, importa daļa reprezentatīvajā valstī ir ievērojama un tādējādi padara šā izejresursa importa cenu minētajā valstī nepiemērotu, Komisija šim konkrētajam RF var izmantot alternatīvus avotus. Minētajā 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir skaidri minētas neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas vai atsauces vērtības, un Komisija uzskatīja, ka, attiecībā uz minētajiem konkrētajiem RF piemērojot datus par importu Turcijā, Komisija izmanto savu rīcības brīvībā saskaņā ar šo pantu.

(47)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu, Qingdao Kingking apstrīdēja to, ka ir lietderīgi izmantot rādītājus par importu Turcijā, jo šie rādītāji neesot ticami. Šajā nolūkā Qingdao Kingking salīdzināja statistiku par eksportu uz Turciju no citām trešām valstīm ar attiecīgo statistiku par importu Turcijā no attiecīgajām trešām valstīm un konstatēja neatbilstības.

(48)

Komisija norādīja, ka Qingdao Kingking savās piezīmēs attiecībā uz abiem lietas materiāliem pievienotajiem paziņojumiem par avotiem normālās vērtības noteikšanai (sk. pagaidu regulas 36. un 37. apsvērumu) neapšaubīja minētā datu avota izmantošanu. Paziņojumos sniegtie dati, kas tika darīti pieejami ieinteresētajām personām, ietver importa apjomus un vērtības, kas izgūtas no Global Trade Atlas (8), kurš ir datu avots attiecībā uz importu Taizemē, Turcijā un visās pārējās valstīs. Turklāt Qingdao Kingking neiesniedza nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka citu trešo valstu eksporta uz Turciju statistikas izmantošana būtu vairāk piemērota nekā paļaušanās uz importa statistiku, kas izgūta no Global Trade Atlas. Komisija uzskatīja, ka pēdējais minētais ir labākais pieejamais importa datu avots neizkropļotas cenas noteikšanai.

(49)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu, gan Qingdao Kingking, gan Ningbo Kwung’s Wisdom apgalvoja, ka importa Taizemē cenas var izmantot, jo atsauce uz to, ka imports no Ķīnas veido 50 % un tāpēc Taizemi var neņemt vērā kā konkrētu izejresursu avotu, ir patvaļīga un tai nav pamatojuma pamatregulā, turklāt vissvarīgākā Ķīnas izcelsmes ražošanas faktora (parafīna vaska) importa cena Taizemē nav zemākā.

(50)

Kā minēts 46. apsvērumā, vienīgais mērķis cenu noskaidrošanai reprezentatīvajā valstī ir noteikt neizkropļotu cenu attiecīgajiem izejresursiem. Lai gan Taizeme tika ierosināta un pieņemta kā reprezentatīvā valsts kaut vai tāpēc, ka bija pieejami vietējo sveču ražotāju finanšu dati, Komisija uzskatīja, ka, ja importa daļa no Ķīnas ir ievērojama, šīs cenas nebūtu jāizmanto, jo vidējā importa cena no Ķīnas kropļotu importa cenas no visām pārējām valstīm arī Taizemē.

(51)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu, Qingdao Kingking iesniedza papildu informāciju, kas pamato tā apgalvojumu, ka parafīna vaska cenas Taizemē nav izkropļotas. Šajā nolūkā Qingdao Kingking aplūkoja Malaizijas un Japānas parafīna vaska eksporta cenas uz Taizemi un Ķīnu.

(52)

Komisija norādīja, ka Qingdao Kingking iesniegtie dati tika pasniegti kā eksporta dati, taču šo datu avots nebija minēts. Tāpēc nevar izdarīt ticamus secinājumus par importa no Ķīnas kropļojošo ietekmi Taizemē.

(53)

Qingdao Kingking savās piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas arī uzsvēra, ka izkropļotās importa no Ķīnas cenas Taizemē ir augstākas nekā importa cenas no visām pārējām valstīm, kas it kā pierādot, ka Ķīnas izcelsmes parafīna vaska importam Taizemē nav kropļojošas ietekmes.

(54)

Komisija norādīja, ka cenu atšķirība ir minimāla (3,7 %) un ka pretēji Qingdao Kingking apgalvojumam šāda atšķirība nepierāda, ka parafīna vaska importam no Ķīnas nav kropļojošas ietekmes uz parafīna vaska cenām Taizemē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(55)

Atbildot uz pagaidu regulu, Ningbo Kwung’s Wisdom atkārtoja savu apgalvojumu, ka parafīna vaska imports Taizemē ir lielāks absolūtā apjoma ziņā un tāpēc tam vajadzētu būt reprezentatīvākam.

(56)

Komisija savu pieeju jau izskaidroja pagaidu regulas 189. apsvērumā un šo apgalvojumu noraidīja to pašu iemeslu dēļ.

(57)

Atbildot uz pagaidu regulu, Qingdao Kingking ierosināja izslēgt daļu datu par importu Turcijā, konkrētāk, importu no Malaizijas, apgalvojot, ka šie dati satur ievērojamu daļu datu par parafīna vasku, kas nav piemērots sveču ražošanai. Apgalvojums tika pamatots ar eksporta datiem, ko ieguvusi privāta Ķīnas analītiskā aģentūra. Qingdao Kingking norādīja, ka dati par importu no Turcijas kopumā nav ticami, jo tie neatbilst eksporta datiem no eksportētājvalstīm.

(58)

Vispirms Komisija pārliecinājās, ka Turcijas valsts muitas administrācija ir klasificējusi parafīna vasku ar pareizo valsts klasifikācijas kodu. No Malaizijas Turcijā importētais parafīna vasks principā ir klasificēts ar pareizo tarifa kodu. Komisija neuzskatīja, ka Qingdao Kingking apgalvojums, kas bija balstīts uz Malaizijas eksporta statistiku, pierāda, ka parafīna vasks no Malaizijas lielā mērā nebūtu piemērots sveču ražošanai. Komisija arī norādīja, ka katrā ziņā parafīna vaska atsauces cena ir noteikta, pamatojoties uz vidējo parafīna vaska importa cenu Turcijā no visām valstīm (izņemot Ķīnu, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, Turkmenistānu un Uzbekistānu), un tāpēc dati par importu no Malaizijas ir tikai daļa no šīs vidējās cenas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(59)

Atbildot uz galīgās informācijas izpaušanu, Qingdao Kingking atkārtoja savu apgalvojumu, ka importa Turcijā statistika, kas iegūta no Global Trade Atlas (“GTA”), nav uzticama, jo importa apjomi neatbilst eksporta apjomiem, kas norādīti eksportētājvalsts eksporta statistikā.

(60)

Komisija norādīja, ka GTA datu kopā ir konsolidēta importa un eksporta statistika no oficiālajām valstu statistikas datubāzēm, un uzskatīja GTA par uzticamu statistikas informācijas avotu, it īpaši salīdzinājumā ar vienas atsevišķas valsts eksporta statistiku. Līdz ar to apgalvojums, ka vienas valsts eksporta rādītāji neatbilst tādas globālas datubāzes kā GTA importa statistikai, nemazina Komisijas šajā lietā izmantoto importa datu derīgumu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(61)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu, Qingdao Kingking un Ningbo Kwung’s Wisdom apgalvoja, ka importam Turcijā izmantotais HS kods neatspoguļo parafīna vasku, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā ĶTR. Abi ražotāji apgalvoja, ka izmeklēšanā būtu jāņem vērā ne tikai parafīna vasks, kas klasificēts ar HS kodu 2712 20 (kura eļļas saturs ir mazāks par 0,75 % no kopējās masas), bet arī parafīna vasks, kas klasificēts ar HS kodu 2712 90 (citādi parafīna vaski, ieskaitot tos, kuru eļļas saturs ir vismaz 0,75 % no kopējās masas).

(62)

Jāatgādina, ka lietas materiāliem pievienotajos paziņojumos par avotiem normālās vērtības noteikšanai bija ierosināts tikai HS kods 2712 20 , kas attiecas uz parafīna vasku, kura eļļas saturs ir mazāks par 0,75 % no kopējās masas. Ningbo Kwung’s Wisdom sākotnējā “Informācijas veidlapā par izejresursiem” (kā prasīts paziņojumā par procedūras sākšanu) un turpmākajās atbildēs uz anketas jautājumiem attiecībā uz parafīna vasku atsaucās tikai uz HS kodu 2712 20 .

(63)

HS koda 2712 20 izmantošana tika apliecināta pārbaudē uz vietas Ningbo Kwung’s Wisdom telpās. Ja šajā posmā tiktu pieņemts uzņēmumu apgalvojums, ka būtu bijis jāizmanto arī HS kods 2712 90 , tas nozīmētu, ka uzņēmumu atbildes uz anketas jautājumiem bija nepilnīgas un, iespējams, maldinošas. Jebkurā gadījumā šos papildu datus nebija iespējams pārbaudīt šajā vēlajā posmā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(64)

Atbildot uz pagaidu informācijas izpaušanu un, kā tika atkārtots galīgās informācijas izpaušanā, Qingdao Kingking arī apgalvoja, ka tas ir sniedzis pārbaudītu informāciju par to, ka attiecībā uz mikrokristālisko vasku tas izmanto HS kodu 2712 90 , un ka tādējādi, lai noteiktu mikrokristāliskā vaska atsauces vērtību, būtu jāizmanto HS kods 2712 90 . Tomēr Komisija norādīja, ka gandrīz viss Qingdao Kingking izmantotais vasks ir parafīna vasks un tādējādi uz to attiecas HS kods 2712 20 . Tāpēc Komisijas izmantotā atsauces cena pareizi atspoguļo attiecīgā uzņēmuma izmantotos izejresursus. Katrā ziņā Komisija arī norādīja, ka HS kods 2712 90 ir grupas kods, kas aptver plašu produktu klāstu, taču ne mikrokristālisko vasku. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka HS koda 2712 20 cenas atsauces vērtība ir labāk piemērota mikrokristāliskā vaska atsauces cenas noteikšanai. Turklāt pretēji tam, ko savās piezīmēs attiecībā uz galīgās informācijas izpaušanu apgalvoja Qingdao Kingking, mikrokristāliskais vasks netika uzskatīts par palīgmateriālu daļu, bet tam tika noteikta parafīna vaska atsauces cena, kā paskaidrots iepriekš. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(65)

Atbildot uz pagaidu regulu un savās piezīmēs par galīgās informācijas izpaušanu, Qingdao Kingking apgalvoja, ka tā ražoto stikla vāciņu cenas ir par 18,4 % zemākas nekā stikla trauku cenas, un tāpēc pieprasīja atsauces cenām piemērot šādu atskaitījumu. Tomēr atsauces cenas, kas iegūtas no Turcijas statistikas, neļāva novērtēt šādu cenu atšķirību. Turklāt, tā kā vāciņi ir tikai neliela kopējā stikla izstrādājumu izmaksu sastāvdaļa, tie jāuzskata par tādiem, kam ir tādas pašas pamatīpašības kā gatavajam izstrādājumam, ņemot vērā, ka tie tiek piedāvāti kopā ar gatavo izstrādājumu. Līdz ar to vāciņu cena netika nemainīta un tika konsekventi piemērota visiem uzņēmumiem.

(66)

Atsaucoties uz 9. tabulu pagaidu regulas 277. apsvērumā un reaģējot uz pagaidu regulu, Ningbo Kwung’s Wisdom norādīja, ka Savienības ražotāju ražošanas izmaksas ir 2 000–2 500 EUR par tonnu, kas, pēc viņu domām, atbilst cenai par 1 kilogramu parafīna vaska 2,144 EUR apmērā (16,75 RMB). Ningbo Kwung’s Wisdom arī interesējās par šīs vaska atsauces vērtības avotu. Visbeidzot, Qingdao Kingking uzskatīja, ka parafīna vaska cena nav reprezentatīva salīdzinājumā ar parafīna vaska importa cenu citās valstīs ar vidēji augstiem ienākumiem (9).

(67)

Atbildot uz Ningbo Kwung’s Wisdom apgalvojumu, Komisija to noraidīja, jo juridiskais standarts neparedz salīdzināt Savienības ražotāju ražošanas izmaksas ar ražotāja eksportētāja ražošanas izmaksām. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz neizkropļotām izmaksām, cenām un atsauces vērtībām.

(68)

Attiecībā uz vērtību 16,75 RMB par 1 kg parafīna vaska dati izriet no GTA datiem par Turciju attiecībā uz HS kodu 2712 20 . Šie dati tika izpausti otrā paziņojuma par normālās vērtības noteikšanas avotiem (10) II pielikumā.

(69)

Atbildot uz Qingdao Kingking apgalvojumu, Komisija, izgūstot datus no GTA, ņēma vērā importa apjomus, visus tā tirdzniecības ierobežojumus, kas varētu ietekmēt cenas un importa apjomus, un kopējā importa daļu, cita starpā no Ķīnas. Nominālās importa cenas līmenis nav objektīvs kritērijs reprezentatīvās valsts izvēlei, tāpēc Qingdao Kingking konstatējumu par dažādiem cenu līmeņiem citās valstīs nevarēja ņemt vērā.

(70)

Jāatgādina, ka ražošanas faktoru noteikšanas metodika normālās vērtības aprēķināšanai ir sīki izklāstīta pagaidu regulas 172.–225. apsvērumā.

(71)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu, Ningbo Kwung’s Wisdom kritizēja to, kā izejvielu transporta izmaksas tika pieskaitītas iepirkto izejvielu izmaksām, un, kad minētās izejvielas izkropļotā cena tika aizstāta ar atsauces cenu, transporta izmaksas procentos no pamatā esošās izejvielu cenas tika piemērotas neizkropļotajai atsauces cenai.

(72)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Piemērotā metodika nodrošināja, ka atsauces cenās, ko izmantoja, lai aizstātu izkropļotās izejresursu cenas, tika pienācīgi iekļautas transporta izmaksas.

(73)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu, Qingdao Kingking atkārtoja savu apgalvojumu par konkrētu importēto izejvielu iekļaušanu palīgmateriālos tā vietā, lai noteiktu to atsauces cenu.

(74)

Komisija atgādināja pagaidu regulas 204.–206. apsvērumā izklāstītos secinājumus. Izvēle uzskatīt nelielus izmaksu komponentus par palīgmateriāliem tika izdarīta, neņemot vērā to, vai atsevišķi RF tika importēti vai ne. Klasificēšana palīgmateriālu kategorijā bija praktisks metodikas elements, kura mērķis iekļaut RF skaitā tikai tos, kam ir būtiska ietekme uz izgatavošanas izmaksām. Uzņēmums nepierādīja, ka tas tā nav noticis. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(75)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu, Qingdao Kingking apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķināšanā kļūdaini nav ņemts vērā to ražojuma veidu saražotais daudzums, kas bija krājumos.

(76)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Atbilstīgi izmantotajai metodikai Komisija bija pieprasījusi ražotājam eksportētājam aizpildīt anketu, iekļaujot to pārdoto preču daudzumu izmaksas, kas netika ražoti izmeklēšanas periodā. Qingdao Kingking aizpildīja šo anketas daļu, iekļaujot izejvielu patēriņu ražojumiem, kas pārdoti no krājumiem. Pamatojoties uz to, Komisija patēriņa rādītājiem izmantoja atsauces cenas un tādējādi aprēķināja normālo vērtību. Pretēji Qingdao Kingking apgalvojumam Komisija savos aprēķinos netika ignorējusi šos ražojumus.

(77)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu (tās 53. apsvērumu), ražotājs eksportētājs Ningbo Kwung’s Wisdom apšaubīja, kāpēc izejvielu transporta izmaksas būtu jākoriģē, ja netika konstatēts, ka šādas izmaksas ir izkropļotas.

(78)

Komisija konstatēja, ka Ķīnas sveču ražošanas nozari ietekmē nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā sīkāk paskaidrots regulas 3.2.1. iedaļā. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka nav pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes izmaksas un cenas, tai skaitā Ķīnas ražotāja eksportētāja maksātās transporta izmaksas, jo tās ietekmētu nozīmīgi kropļojumi. Tāpēc tā saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības. Kā paskaidrots pagaidu regulas 203. apsvērumā, transporta izmaksas, kas saistībā ar izejvielu piegādi radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, Komisija tāpēc izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(79)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu, ražotājs eksportētājs Ningbo Kwung’s Wisdom uzsvēra, ka pēc tam, kad Komisija bija noteikusi neizkropļotu izmaksu avotus, tai nebūtu bijis jāpieskaita starptautiskā vedmaksa un apdrošināšana, kā arī ievedmuitas nodokļi preču nogādāšanai Turcijā, jo tas palielinās RF neizkropļotās izmaksas. Ningbo Kwung Wisdom uzskata, ka šo RF cenas nebija izkropļotas, kad tie tika izvesti no eksportētājvalsts, un pie šīm cenām nekas nav jāpieskaita.

(80)

Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālajai vērtībai būtu jāatspoguļo neizkropļota izejvielu cena reprezentatīvajā valstī vai jābalstās uz neizkropļotām starptautiskajām cenām, izmaksām vai atsauces vērtībām. Komisija neuzskatīja par atbilstošu paļauties uz parafīna vaska importa cenām reprezentatīvajā valstī Taizemē, jo šīs importa cenas ietekmēja ievērojams importa apjoms no Ķīnas par izkropļotām cenām. Šā iemesla dēļ un tā kā nebija starptautiskas atsauces vērtības, Komisija noteica parafīna vaska atsauces cenu, pamatojoties uz Turcijas importa cenām. Tāpēc atsauces cenai būtu jāatspoguļo cena, ko sveču ražotājs maksātu Turcijā par izejvielu, kas piegādāta līdz rūpnīcas vārtiem. Ja no atsauces cenas tiktu atskaitīta vedmaksa, apdrošināšana un ievedmuitas nodokļi, iegūtā cena neatspoguļotu neizkropļotu cenu Turcijas tirgū, bet gan vidējo EXW cenu (eksporta pārdošanas cenu) valstīs, kas pārdod preces Turcijai. Tas būtu pretrunā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam, tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(81)

Pagaidu regulas 180.–186. apsvērumā Komisija paskaidroja, kā tā pārrēķināja apstrādātāju apstrādes maksas izejvielu un darbaspēka vērtībā. Tā arī paskaidroja, ka vispirms tika atskaitīta taisnīga to PVA izmaksu un peļņas procentuālā daļa, kas radās apstrādātājam.

(82)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu, Savienības ražošanas nozare apšaubīja, vai šāds atskaitījums ir pamatots, apgalvojot, ka apstrādātāju apstrādes maksas būtu jāpārvērš izmaksās pilnībā, piemēram, izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām pieskaitot nosacītās PVA izmaksas un peļņu.

(83)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka apstrādes process attiecās tikai uz ļoti nelielu daļu no izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju kopējā ražošanas apjoma.

(84)

Otrkārt, šīs metodes mērķis bija rast precīzu un samērīgu veidu, kā apstrādātāju iekasētās maksas par dažādiem pakalpojumiem (galvenokārt darbaspēku) pārvērst attiecīgo izejresursu atsauces cenā, līdzīgi kā tika noteiktas neizkropļotās atsauces cenas RF, kā minēts iepriekš.

(85)

Visbeidzot, ja pirms apstrādes maksas pārvēršanas atsauces cenās, pamatojoties uz izmantotajiem izejresursiem, netiktu atskaitītas nosacītās PVA izmaksas un peļņa, kas radušās pārstrādātājam, tas būtu līdzvērtīgi divkāršai PVA izmaksu un peļņas uzskaitīšanai par apstrādātāju sniegtajiem pakalpojumiem. Kā paskaidrots pagaidu regulas 214.–219. apsvērumā, PVA izmaksas un peļņa, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma ražotāju finanšu datiem reprezentatīvajā valstī, jau bija pieskaitītas izgatavošanas izmaksām, aprēķinot normālo vērtību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(86)

Pagaidu regulas 214.–219. apsvērumā Komisija izklāstīja, kā tā izgatavošanas izmaksām pieskaitīja Taizemes sveču ražotāju PVA izmaksas un peļņu.

(87)

Savienības ražošanas nozare atsaucās uz jaunākiem finanšu datiem, kas darīti pieejami par Taizemes sveču ražotājiem.

(88)

Komisija apstiprināja, ka ir pieejami jaunāki finanšu dati, un pēc tam attiecīgi atjaunināja PVA izmaksas un peļņu. Jaunākie 2024. gada dati, kas pārklājas ar izmeklēšanas periodu par trim gada ceturkšņiem, nevis vienu gada ceturksni, kā būtu, ja tiktu izmantoti tikai 2023. gada dati, labāk atspoguļo situāciju izmeklēšanas periodā, ja vien Taizemes sveču ražotāji guva samērīgu peļņu.

(89)

Tāpēc Komisija ir izmantojusi vidējos svērtos lielumus šādām vērtībām:

(90)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare ierosināja normālās vērtības aprēķināšanai izmantot vēl divu Taizemes sveču ražotāju finanšu datus. Tomēr Komisija norādīja, ka šo uzņēmumu darījumdarbība saskaņā ar NACE (11) klasifikāciju neatbilst jau atlasītajiem uzņēmumiem. Lai gan šo divu uzņēmumu nosaukumi liecina, ka tie ir iesaistīti sveču ražošanā, to NACE klasifikācija liecina par pretējo (12). Tā kā Savienības ražošanas nozare neiesniedza nekādus papildu pierādījumus par uzņēmumu darbību, šis apgalvojums tika noraidīts.

(91)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu, ražotājs eksportētājs Qingdao Kingking ierosināja iekļaut arī tos Taizemes sveču ražotājus, kuru peļņa bija mazāka par 1 %.

(92)

Komisija uzskatīja, ka peļņas rādītājiem, kas gūti no sveču ražotājiem reprezentatīvajā valstī, jābūt samērīgā līmenī un ka peļņas procents, kas ir mazāks par 1 %, neatbilst šai prasībai. Tāpēc šāda peļņas rādītāja izmantošana nebūtu pamatota pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(93)

Atbildot uz galīgās informācijas izpaušanu, ražotājs eksportētājs Ningbo Kwung’s Wisdom ierosināja paļauties tikai uz finanšu datiem, kas attiecas uz 2024. finanšu gadu.

(94)

Kā minēts iepriekš 84. un 85. apsvērumā, savāktie finanšu dati tika koriģēti, lai pēc iespējas precīzāk atspoguļotu situāciju izmeklēšanas periodā, pienācīgi ņemot vērā to, vai atsevišķais Taizemes sveču ražotājs minētajā periodā guva samērīgu peļņu. Tāpēc Ningbo Kwung’s Wisdom ierosinājums tika noraidīts.

(95)

Atbildot uz galīgās informācijas izpaušanu, ražotājs eksportētājs Qingdao Kingking norādīja, ka, iegūstot peļņas un PVA izmaksu rādītājus, nav pietiekami ņemta vērā ražojuma pārdošanas sezonalitāte. Qingdao Kingking ierosināja, pamatojoties uz datiem par importu Savienībā, mainīt aprēķinu, lai piešķirtu lielāku nozīmi datiem par ceturksni pirms Ziemassvētku perioda, balstoties uz importa Savienībā statistisko sadalījumu.

(96)

Komisija nepiekrita šādai pieejai. Tā uzskatīja, iegūstot PVA izmaksu un peļņas datus no diviem dažādiem gadiem, mērķis ir atspoguļot izmeklēšanas periodu. Jebkurā gadījumā izmeklēšanas periods aptver pilnu gadu, tātad arī ceturksni pirms Ziemassvētku perioda. Tā kā finanšu dati pa ceturkšņiem nebija pieejami un sveču ražotāju finanšu rādītājus reprezentatīvajā valstī nevarēja savstarpēji saskaņot ar importa Savienībā tendencēm, Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(97)

Tā kā citas piezīmes par neizkropļotu izmaksu un atsauces vērtību noteikšanai izmantotajiem avotiem un piemēroto metodiku (sk. iepriekš 42.–85. apsvērumu) netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 168.–219. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(98)

Tika atgādināts, ka Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica eksporta cenu kā cenu, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai. Tā kā piezīmes par šo metodiku netika saņemtas, tā tika apstiprināta.

(99)

Pagaidu regulas 3.4. iedaļā Komisija ir noteikusi metodiku taisnīgam eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumam. Šajā nolūkā regulas 232. apsvērumā Komisija paskaidroja, kā tika ņemta vērā netiešā pārdošana uz Savienību ar saistītu tirgotāju starpniecību, proti, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika atskaitīta šo saistīto tirgotāju gūtā komisijas maksa. Ņemot vērā to, ka Komisijas atbildē ir iekļauta sensitīva informācija par uzņēmumiem, piezīmes par to ir aplūkotas konkrētiem uzņēmumiem izpaustajā informācijā.

(100)

Atbildot uz pagaidu regulu un galīgās informācijas izpaušanu, Ningbo Kwung’s Wisdom apšaubīja iemeslus, kuru dēļ Komisija veica eksporta cenas korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, un izmantotā peļņas procenta aprēķinu.

(101)

Darījumdarbības sensitivitātes dēļ Komisija savu argumentāciju ir aplūkojusi pielikumā par konkrētiem uzņēmumiem, kas šīs regulas publicēšanas dienā tika izpausts iepriekš minētajai personai.

(102)

Nav saņemtas citas piezīmes par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 227.–235. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(103)

Atbildot uz pagaidu regulu, Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka divi no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir saistīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus par Savienības Muitas kodeksu (13), 127. panta nozīmē, kurā noteikts, ar kādiem nosacījumiem personas var uzskatīt par saistītām. Komisija piekrita šim apgalvojumam un uzskatīja, ka divi Ķīnas ražotāji eksportētāji, proti, Ningbo Kwung’s Home Interior & Gift Co un Ningbo Kwung’s Wisdom, būtu jāuzskata par saistītām personām. Konkrētais iemesls, kāpēc tās uzskata par saistītām personām, šajā izmeklēšanā ir izpausts tieši attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, ņemot vērā tā potenciāli sensitīvo raksturu.

(104)

Tāpēc šo divu uzņēmumu dempinga starpību aprēķināja kā abu uzņēmumu vidējo svērto rādītāju.

(105)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas gan Ningbo Kwung’s Home Interior & Gift Co, gan Ningbo Kwung’s Wisdom, kā arī CHCIA apstrīdēja to, ka tās būtu jāuzskata par saistītām personām, un uzstāja, lai tām tiktu noteikta katrai sava dempinga starpība. Ņemot vērā faktu sensitivitāti, uz konkrētajiem argumentiem tika atbildēts pielikumā par konkrētiem uzņēmumiem, kas šīs regulas publicēšanas dienā tika izpausts iepriekš minētajām personām.

(106)

Kā aprakstīts iepriekš 3.2.–3.5. iedaļā, pēc tam, kad ieinteresētās personas iesniedza apgalvojumus, Komisija pārskatīja dempinga starpības.

(107)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(108)

Piezīmes par šo iedaļu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 244. un 245. apsvērumā.

(109)

Piezīmes par šo iedaļu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 246.–249. apsvērumā.

(110)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CHCIA apgalvoja, ka sveču imports no Ķīnas attiecīgajā periodā būtiski nepieauga ne absolūtā izteiksmē, ne attiecībā pret patēriņu Savienībā.

(111)

Komisija tam nepiekrita. Kā paskaidrots pagaidu regulas 4.3. iedaļā, imports no Ķīnas attiecīgajā periodā absolūtā izteiksmē palielinājās par 40 %. Relatīvā izteiksmē attiecībā pret patēriņu Savienībā Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās no 13 % līdz 22 %, t. i., attiecīgajā periodā tā pieauga par 67 %. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(112)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CHCIA atkārtoja savu nostāju, ka sveču imports no Ķīnas relatīvā izteiksmē nav palielinājies, un apstrīdēja pieņēmumu, ka šim importam bija negatīva ietekme uz Savienības tirgu. Komisija atkārtoja iepriekš 106. un 107. apsvērumā sniegto skaidrojumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(113)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CHCIA apgalvoja, ka Komisijas veiktā cenu samazinājuma analīze balstījās tikai uz datiem par izmeklēšanas periodu, neņemot vērā visu attiecīgo periodu un neaplūkojot cenu nepārtraukto dinamiku, un tai trūka objektivitātes.

(114)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Komisijas novērtējuma pamatā bija objektīva izpēte un pozitīvi pierādījumi, un tajā netika ignorēta cenu dinamika laika gaitā. Attiecībā uz importa apjomu, tirgus daļas, kaitējuma rādītāju tendencēm un cenu apspiešanu tika aplūkots viss attiecīgais periods. Cenu samazinājuma aprēķini, kuros nepieciešams precīzi atrast atbilstošos ražojumu veidus, attiecas tikai uz izmeklēšanas periodu, lai nodrošinātu pienācīgu salīdzināmību. Kā norādīts pagaidu regulas 4.3. iedaļā, cenu samazinājuma analīze tika veikta saskaņā ar Komisijas noteikto metodiku, kurā galvenā uzmanība pievērsta cenu salīdzinājumam izmeklēšanas periodā. Tas atbilst pamatregulai. Novērtējums par ietekmi uz cenām tika balstīts uz jaunākajiem un būtiskajiem datiem, t. i., izmeklēšanas periodu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(115)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CHCIA arī apstrīdēja Komisijas secinājumu, ka Ķīnas importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un pieprasīja skaidrojumu par konkrētajām veiktajām korekcijām. Tā apgalvoja, ka pieejamie dati liecina par to, ka 2021., 2022. gadā un izmeklēšanas periodā importa no Ķīnas cenas pastāvīgi bija augstākas nekā Savienības pārdošanas cenas, un tāpēc tā apšauba cenu samazinājuma aprēķina pamatotību.

(116)

Komisija norādīja, ka apgalvojumā nav ņemti vērā svarīgi izmeklēšanas metodiskie elementi un konstatējumi. Cenu samazinājums tika noteikts, izmantojot pareizu metodiku, kuras pamatā ir pārbaudīti dati, un pilnībā ievērojot pamatregulu. Konkrētāk, Komisija veica cenu salīdzinājumu, pamatojoties uz RKN un izmantojot datus, kas pārbaudīti izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju un izlasē iekļauto Savienības ražotāju apmeklējumos uz vietas, savukārt apgalvojums balstījās uz apkopotiem importa statistikas datiem. Salīdzinājums tika veikts EXW līmenī, un, ja bija nepieciešamas korekcijas, tās tika izpaustas attiecīgajiem uzņēmumiem atsevišķi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(117)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CHCIA arī apgalvoja, ka Ķīnas importa cenas neapspieda Savienības cenas. Komisija tam nepiekrita. Kā norādīts pagaidu regulas 4.4. iedaļā, cenu apspiešana notika, jo Savienības ražotāji nespēja pietiekami palielināt savas pārdošanas cenas ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko radīja Ķīnas izcelsmes imports par zemām dempinga cenām. Neraugoties uz Savienības pārdošanas cenu pieaugumu par 24 % izmeklēšanas periodā, šis pieaugums nebija pietiekams, lai kompensētu ražošanas izmaksu pieaugumu par 42 %, un tas neļāva Savienības ražošanas nozarei sasniegt samērīgu peļņas līmeni. Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares nespēju pielāgot savas cenas atbilstoši izmaksu dinamikai tiešā veidā izraisīja imports par dempinga cenām, un tādējādi noteica skaidru cēloņsakarību starp importu un cenu apspiešanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(118)

Kā aprakstīts iepriekš 3.2.–3.5. iedaļā, pēc tam, kad ieinteresētās personas iesniedza apgalvojumus, Komisija pārskatīja cenu samazinājuma starpības. Saistībā ar ievērojamu daļu importa no attiecīgās valsts Savienības tirgū pārskatītais aprēķins uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību robežās no 19 % līdz 43,2 %.

(119)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CHCIA atkārtoja savu apgalvojumu, ka imports no Ķīnas attiecīgajā periodā neizraisīja cenu apspiešanu. Tā apgalvoja, ka, ņemot vērā Savienības patēriņa samazinājumu par 16 % laikposmā no 2021. gada līdz izmeklēšanas periodam, Savienības ražošanas nozarei būtu bijis komerciāli neiespējami novirzīt papildu izmaksas uz klientiem.

(120)

Komisija atkārtoja savu secinājumu par patēriņu Savienībā, kas analizēts 5.2.3. iedaļā turpmāk. Turklāt Komisija uzsvēra, ka komerciālā dzīvotspēja ir saistīta ar konkurenci. Izmeklēšanā atklājās, ka negodīga importa no Ķīnas pieplūduma dēļ Savienības ražošanas nozarei nebija komerciāli iespējams paaugstināt cenas atbilstoši pieaugošajām izmaksām, un tas ir viens no galvenajiem cenu apspiešanas piemēriem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(121)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētājs Bunnik Creations B.V. apgalvoja, ka cenu atšķirība starp Savienības ražotājiem un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir novērtēta par augstu, un sniedza konkrētus piemērus attiecībā uz rustika svecēm.

(122)

Apgalvojums balstījās uz konkrētu RKN, turpretī Komisija izmeklēšanas laikā veica cenu salīdzinājumu pa ražojuma veidiem attiecībā uz darījumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Vajadzības gadījumā un pēc rabatu un atlaižu atskaitīšanas tika veiktas pienācīgas korekcijas. Šis cenu salīdzinājums tika balstīts uz RKN, izmantojot datus, kas pārbaudīti izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju apmeklējumos uz vietas, un, kā norādīts iepriekš 114. apsvērumā, aprēķins liecināja, ka ievērojamai importa daļai no attiecīgās valsts Savienības tirgū vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija 19–43,2 %. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(123)

Tā kā par importu no attiecīgās valsts netika saņemtas citas piezīmes, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 250.–259. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(124)

Piezīmes par šo iedaļu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 260.–264. apsvērumā.

(125)

Piezīmes par šo iedaļu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 265.–276. apsvērumā.

(126)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CHCIA apstrīdēja konstatējumu par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, apgalvojot, ka pieejamie pierādījumi nepamato šādu secinājumu. Tā uzsvēra, ka Savienības ražotāju pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 24 % un Savienības ražotāji visā izmeklēšanas periodā joprojām bija rentabli, un CHCIA to interpretēja kā noturības, nevis kaitējuma pazīmi. Turklāt CHCIA apgalvoja, ka rentabilitātes un ienākuma no ieguldījumiem samazināšanās galvenokārt bija saistīta ar agresīvām ieguldījumu stratēģijām pēc pandēmijas, nevis ar ārējo tirgu spiedienu.

(127)

Komisija tam nepiekrita. Kā sīki izklāstīts pagaidu regulas 4.5. iedaļā un 92. apsvērumā iepriekš, Savienības ražošanas nozare saskārās ar cenu apspiešanu spiediena dēļ, ko radīja imports no Ķīnas par zemām dempinga cenām. Lai gan Savienības pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 24 %, ar šo pieaugumu nepietika, lai kompensētu ražošanas izmaksu pieaugumu par 42 %. Līdz ar to Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt samērīgu rentabilitātes līmeni. Turklāt Savienības ražošanas nozare piedzīvoja strauju peļņas samazināšanos par 68 % apvienojumā ar tirgus daļas sarukumu par 24 %. Peļņas procents attiecīgajā periodā samazinājās no veselīga [9 %–11 %] līdz kaitējumu radošam līmenim tikai [3 %–4 %] apmērā. Šis rentabilitātes straujais kritums skaidri liecina par būtisku kaitējumu. Attiecībā uz ieguldījumiem Komisija norādīja, ka ieguldījumu aktivitātes pieaugums galvenokārt bija vērsts uz esošo jaudu pārdali un būtisko ražošanas aktīvu aizstāšanu. Šie ieguldījumi tika veikti, neraugoties uz nopietnu konkurences spiedienu, tirgus daļas samazināšanos un finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Lēmumi par ieguldījumiem neizslēdz kaitējuma pastāvēšanu, bet drīzāk atspoguļo Savienības ražošanas nozares centienus pielāgoties un izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(128)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētājs Bunnik Creations B.V. apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos izraisīja enerģijas un izejvielu izmaksu pieaugums, nevis imports no Ķīnas. Uzņēmums arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā saglabāja rentabilitāti un ka tās pārdošanas cenas pat palielinājās, kas liecina par kaitējuma neesību.

(129)

Ražošanas izmaksu pieaugumu Komisija ir analizējusi turpmāk 5.2.4.2. iedaļā. Komisija norādīja, ka tā Savienības ražošanas nozares rentabilitāti ir aplūkojusi pagaidu regulas 4.5.3.4. iedaļā. Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares izmaksas palielinājās tādā tempā, kas pārsniedza pārdošanas cenu kāpuma tempu, kā rezultātā attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās rentabilitāte. Konkrētāk, rentabilitāte strauji samazinājās no [9–11 %] 2021. gadā līdz aptuveni [3–4 %] izmeklēšanas periodā, nonākot situācijā, kas rada kaitējumu. Turklāt importa no Ķīnas cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības cenām un radīja spēcīgu lejupvērstu spiedienu uz tirgus cenām, izraisot cenu apspiešanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(130)

Tā kā par mikroekonomiskajiem rādītājiem netika saņemtas citas piezīmes, Komisija apstiprina pagaidu regulas 277.–290. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(131)

Pagaidu pasākumu publicēšanas dienā Komisija informēja Ķīnas Tautas Republikas valdību (“ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā”) par savu lēmumu un aicināja to līdz 2025. gada 29. augustam iesniegt piezīmes. Ķīnas valdība 2025. gada 15. septembrī iesniedza piezīmju kopumu, tai skaitā apgalvojumu par Komisijas it kā kļūdaino kaitējuma novērtējumu.

(132)

Ņemot vērā to, ka informācija tika iesniegta vairāk nekā divas nedēļas pēc noteiktā termiņa, Komisija nevarēja ņemt vērā apgalvojumus saistībā ar pagaidu informācijas izpaušanu procesuālu iemeslu dēļ. Turklāt iesniegtās informācijas saturs nesniedza jaunus vai būtiskus argumentus, bet drīzāk atkārtoja citu ieinteresēto personu jau izvirzītos jautājumus.

(133)

Ņemot vērā procesuālo kavējumu, Komisija noraidīja iesniegto informāciju. Tomēr apgalvojumu saturs tika pienācīgi izskatīts, atbildot uz citu personu savlaicīgi, agrāk un pareizi iesniegto informāciju.

(134)

Tā kā par netika saņemtas citas piezīmes par kaitējumu, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 291.–296. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(135)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CHCIA apgalvoja, ka nav cēloņsakarības starp importu no Ķīnas un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tā apgalvoja, ka 2023. gadā strauji saruka gan pārdošanas apjoms Savienībā, gan imports no Ķīnas, savukārt 2022. gadā imports palielinājās un pārdošanas apjoms Savienībā samazinājās tikai nedaudz, kas liecina par skaidras cēloņsakarības neesību. CHCIA arī norādīja, ka cenu samazinājums notika tikai 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, tāpēc arguments par ilgstošu cēloņsakarību ir vēl mazāk pamatots.

(136)

Komisija norādīja, ka cēloņsakarības analīze nav balstīta tikai uz importa apjomiem, bet gan uz apjoma un cenas kopējo ietekmi laika gaitā saistībā ar dažādiem kaitējuma rādītājiem. Svarīgs faktors kaitējuma novērtēšanā ir vienības pārdošanas cenas. Kā norādīts pagaidu regulas 4. un 5. tabulā, importa no Ķīnas apjoms un tā cenu dinamika radīja spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenu līmeni. Šīs cenu apspiešanas rezultātā peļņas procents sasniedza ilgtnespējīgu līmeni, tika zaudēta tirgus daļa, un Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās. CHCIA pati atzina cenu samazinājuma pastāvēšanu no 2023. gada, ko noteica imports no Ķīnas un kas mazināja Savienības ražošanas nozares spēju saglabāt dzīvotspējīgu ražošanas un cenu līmeni. Tas apstiprina Komisijas konstatējumu, ka izmeklēšanas periodā imports par dempinga cenām Savienības tirgū tika pārdots par ievērojami zemākām cenām, tādējādi nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Pamatojoties uz minēto, apgalvojums tika noraidīts.

(137)

Tā kā attiecībā uz importu par dempinga cenām netika saņemtas citas piezīmes, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 297.–301. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(138)

Piezīmes par šo iedaļu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 302.–305. apsvērumā.

(139)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CHICIA apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi savu secinājumu par to, ka Savienības ražotāju eksporta rādītāju pasliktināšanās bija saistīta ar Ķīnas ražotāju pārdošanas apjomiem trešo valstu tirgos. CHICIA arī apgalvoja, ka jebkādas negatīvas izmaiņas Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājos nebūtu jāuzskata par daļu no kaitējuma, ko radījis imports no Ķīnas Savienībā.

(140)

Kā norādīts 308. apsvērumā un papildus apstiprināts pagaidu regulas 100. zemsvītras piezīmē, Komisija norādīja, ka Ķīnas eksports uz trešo valstu tirgiem apjoma ziņā bija ievērojams un tika piedāvāts par zemākām cenām nekā Savienības tirgū. Tas liecināja, ka Ķīnas ražotāju radītais cenu spiediens neaprobežojās tikai ar Savienības tirgu, bet pastāvēja arī citos pasaules tirgos, tādējādi plašāk ietekmējot konkurences vidi. Turklāt Komisija Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju pasliktināšanos nesaistīja ar importu no Ķīnas. Komisija drīzāk secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nevājina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(141)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CHCIA apgalvoja, ka patēriņa samazināšanos vajadzētu neatkarīgi novērtēt kā potenciālu kaitējuma cēloni, un apgalvoja, ka Komisija nav veikusi šādu analīzi. Komisija norādīja, ka pagaidu regulas 5.2.3. iedaļā ir konkrēti aplūkots patēriņš.

(142)

Komisija apgalvojumam nepiekrita. Tā norādīja, ka, lai gan kopējais patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās, pārdošanas apjoms Savienībā saruka ievērojami straujāk. Turklāt no 2021. līdz 2022. gadam un no 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam, kad patēriņš palielinājās, pārdošanas apjoms Savienībā joprojām samazinājās, kas liecina par skaidras cēloņsakarības neesību. Savienības ražošanas nozare arī ievērojami samazināja ražošanu, kā rezultātā jaudas izmantojums bija zems un to nevarēja izskaidrot tikai ar patēriņa tendencēm. Turklāt attiecīgajā periodā, kas ir periods, kurā patēriņš Savienībā samazinājās, ievērojami pieauga imports no Ķīnas un palielinājās tā tirgus daļa. Tādējādi Komisija analizēja patēriņa tendences, sniedza apstiprinošus pierādījumus un pievērsās šim jautājumam cēloņsakarības novērtējumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(143)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CHCIA apgalvoja, ka vajadzēja novērtēt citus faktorus kā iespējamos kaitējuma cēloņus. Konkrētāk, tā norādīja uz lēmumiem par ieguldījumiem, izmaksu pieaugumu un patērētāju vēlmēm.

(144)

Attiecībā uz lēmumiem par ieguldījumiem CHCIA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare ir veikusi nesamērīgus ieguldījumus. Tas esot izraisījis augstākas vienības ražošanas izmaksas un atspoguļojis pārāk optimistiskus un kļūdainus darījumdarbības lēmumus.

(145)

Kā paskaidrots iepriekš 123. apsvērumā, Komisija norādīja, ka ieguldījumu aktivitātes pieaugums galvenokārt bija vērsts uz esošās jaudas pārdali un būtisko ražošanas aktīvu aizstāšanu. Šie lēmumi liecina par Savienības ražošanas nozares centieniem pielāgoties un izdzīvot sarežģītos apstākļos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(146)

CHCIA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare saskārās ar lielākām ražošanas izmaksām, kuras nevarēja pilnībā novirzīt uz patērētājiem, un tas veicināja nozares stāvokļa pasliktināšanos.

(147)

Komisija norādīja, ka tā rūpīgi pārbaudīja izmaksu dinamiku un rentabilitātes tendences attiecīgajā periodā. Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums bija attiecināms uz cenu apspiešanu, kas izraisīja ievērojamu cenu samazinājumu, un cēlonis bija imports no Ķīnas par dempinga cenām. Lai gan izmaksu pieaugums bija kontekstuāls faktors, tas neizjauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Šo secinājumu pamato dati, kas sniegti pagaidu regulas 9. un 12. tabulā. Konkrētāk, 2022. gadā, neraugoties uz būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu, Savienības ražošanas nozare spēja novirzīt šo izmaksu pieaugumu uz klientiem, tādējādi saglabājot rentabilitāti. Tas atspēko CHCIA apgalvojumu par cēloņsakarību un apstiprina, ka izmaksu pieaugums neizjauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu. Turklāt 2023. gadā Savienības ražošanas nozares stāvoklis ievērojami pasliktinājās importa no Ķīnas cenu agresīvā samazinājuma dēļ, kas radīja ārkārtēju spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Šis cenu spiediens neļāva nozarei pielāgot savas cenas atbilstīgi pieaugošajām ražošanas izmaksām. Komisija secināja, ka kaitējumu ir izraisījis imports par dempinga cenām, nevis iekšējā izmaksu dinamika, un attiecīgi noraidīja apgalvojumu.

(148)

CHCIA apgalvoja, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei bija saistīts ar to, ka nozare nespēja pielāgoties mainīgajām patērētāju vēlmēm, savukārt imports no Ķīnas piedāvāja iespēju iegādāties daudzveidīgākus un modernākus ražojumus.

(149)

Komisija konstatēja, ka šis apgalvojums ir spekulatīvs, nepamatots un tam trūkst pamatojošu pierādījumu. Tā atkārtoja, ka RKN novērtējums pa darījumiem liecināja par skaidru konkurenci starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(150)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētājs Bunnik Creations B.V. apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudējums bija saistīts ar izmaiņām patērētāju uzvedībā un lielāku konkurenci no mazumtirgotāju puses. Kā minēts iepriekš 145. apsvērumā, Komisija norādīja, ka tā novērtēja RKN salīdzinājumā pa ražojuma veidiem, novērtējot izplatīšanas kanālus un izvēloties ražojumus no dažādiem ražotājiem. Šie mazumtirgotāji var izvēlēties starp Savienības, Ķīnas vai citiem ražotājiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(151)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CHCIA atkārtoja savus apgalvojumus, ka Komisijas novērtējumā par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli nav ņemti vērā tādi kritiski faktori kā Covid-19 ietekme un attiecīgajā periodā pieņemtie Savienības ražošanas nozares lēmumi par ieguldījumiem.

(152)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ieguldījumiem Komisija atsaucās uz 5.2.4.1. iedaļu iepriekš, kurā šīs piezīmes tika aplūkotas. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(153)

Attiecībā uz Covid-19 ietekmes analīzi Komisija norādīja, ka peļņas procenta noteikšanai tā ņēma vērā rentabilitāti pirms pandēmijas. Tā arī analizēja Savienības patēriņa samazinājumu un negatīvo ietekmi, ko gan apjoma, gan vērtības ziņā radīja imports no Ķīnas par netaisnīgām dempinga cenām. Komisija rūpīgi izvērtēja šos faktorus savā cēloņsakarības analīzē, ņemot vērā kopējo situāciju. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(154)

Pagaidu pasākumu publicēšanas dienā Komisija informēja Ķīnas Tautas Republikas valdību (“ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā”) par savu lēmumu un aicināja to līdz 2025. gada 29. augustam iesniegt piezīmes. Ķīnas valdība 2025. gada 15. septembrī iesniedza piezīmju kopumu, tai skaitā apgalvojumu par cēloņsakarību.

(155)

Ņemot vērā to, ka informācija tika iesniegta vairāk nekā divas nedēļas pēc noteiktā termiņa, Komisija nevarēja ņemt vērā apgalvojumus saistībā ar pagaidu informācijas izpaušanu procesuālu iemeslu dēļ. Turklāt iesniegtās informācijas saturs nesniedza jaunus vai būtiskus argumentus, bet drīzāk atkārtoja citu ieinteresēto personu jau izvirzītos jautājumus.

(156)

Ņemot vērā procesuālo kavējumu, Komisija noraidīja iesniegto informāciju. Tomēr apgalvojumu saturs tika pienācīgi izskatīts, atbildot uz citu personu savlaicīgi, agrāk un pareizi iesniegto informāciju.

(157)

Tā kā citas piezīmes par cēloņsakarību netika saņemtas, Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 313.–316. apsvērumā.

(158)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare iesniedza precizējumu par paziņotajiem izmaksu un cenu datiem. Komisija rūpīgi analizēja apgalvojumu un rūpīgi pārskatīja iesniegto informāciju. Attiecīgā gadījumā Komisija ieviesa vajadzīgās korekcijas.

(159)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Ningbo Kwung’s Wisdom apgalvoja, ka papildu 0,33–0,36 %, kas pieskaitīti 12 % mērķa peļņai, lai ņemtu vērā nepietiekamus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē izkropļotos tirgus apstākļos, nozīmē divkāršu uzskaitīšanu, jo 12 % jau bija balstīti uz “normāliem konkurences apstākļiem”. Tās arī apgalvoja, ka nav sniegti publiski dati, kas pamatotu 12 % rādītāju.

(160)

Komisija norādīja, ka 12 % mērķa peļņa bija iekļauta jau sūdzībā un izmeklēšanas laikā tika pamatota un pārbaudīta. Papildu 0,33–0,36 % atspoguļo pamatotu korekciju, lai ņemtu vērā nepietiekamos ieguldījumus pētniecībā, izstrādē un inovācijā, ko izraisījuši tirgus izkropļojumi, piemēram, konstatētais imports par dempinga cenām. Šī korekcija atbilst Komisijas metodikai, kuras mērķis ir nodrošināt, ka mērķa peļņa atspoguļo peļņas līmeni, ko Savienības ražošanas nozare būtu varējusi sasniegt, ja nebūtu negodīgas tirdzniecības prakses. Tāpēc tā nav divkārša uzskaitīšana, bet gan korekcija, kas vajadzīga godīgas konkurences atjaunošanai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(161)

Kā aprakstīts iepriekš 3.2.–3.5. iedaļā, pēc tam, kad ieinteresētās personas bija sniegušas apgalvojumus, Komisija pārskatīja mērķa cenas samazinājuma starpības. Tāpēc mērķa cenas samazinājuma galīgās starpības ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir šādas.

(162)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Ningbo Kwung’s Wisdom atkārtoja apgalvojumu, ka nav sniegta informācija par Savienības ražošanas nozares rentabilitātes līmeni 2019. un 2020. gadā.

(163)

Komisija norādīja, ka šī informācija bija iekļauta sūdzībā, Komisija to pārbaudīja, un tā tika sniegta pagaidu regulas 320. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(164)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CHCIA pieprasīja piemērot mazākā maksājuma noteikumu, apgalvojot, ka maksājumu noteikšana, pamatojoties uz tādām dempinga starpībām, kuras aprēķinātas, izmantojot ārējās atsauces vērtības, rada netaisnīgi augstas maksājuma likmes. Tāpat Ningbo Kwung’s Wisdom lūdza piemērot mazākā maksājuma noteikumu, ņemot vērā zemo mērķa cenas samazinājuma līmeni.

(165)

Komisija norādīja, ka gadījumos, kad tirgus kropļojumu dēļ iekšzemes cenas vai izmaksas tiek uzskatītas par neuzticamām, ārējo atsauces vērtību izmantošana ir gan juridiski, gan metodoloģiski pamatota. Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 6. iedaļā, Komisija veica visaptverošu ekonomiskā konteksta analīzi. Tā aptvēra kropļojumus izejvielu tirgū, Savienības intereses saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu, neizmantoto ražošanas jaudu Ķīnā, konkurenci izejvielu jomā un ietekmi uz Savienības uzņēmumu piegādes ķēdēm. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija secināja, ka lēmums nepiemērot mazākā maksājuma noteikumu ir juridiski pamatots, ekonomiski pareizs un saskaņots ar Savienības interesēm. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(166)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Ningbo Kwung’s Wisdom apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pietiekamu skaidrojumu par mazākā maksājuma noteikuma modulāciju.

(167)

Komisija atsaucās uz 160. un 161. apsvērumu, kuros aplūkota mazākā maksājuma noteikuma modulācija. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(168)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CHCIA norādīja, ka mazākā maksājuma noteikuma modulācija izraisītu sveču importa no Ķīnas izmaksu strauju pieaugumu un apdraudētu konkurences dinamiku Savienības tirgū.

(169)

Komisija norādīja, ka, gluži pretēji, nosakot maksājumus saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu, mērķis bija atjaunot taisnīgu konkurences vidi Savienības tirgū, ko bija izkropļojis imports par negodīgām dempinga cenām no Ķīnas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(170)

Par šo iedaļu netika saņemtas nekādas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 338.–350. apsvērumā izklāstītos secinājumus, ka Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu summu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu.

(171)

Pagaidu pasākumu publicēšanas dienā Komisija informēja Ķīnas Tautas Republikas valdību (“ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā”) par savu lēmumu un aicināja to līdz 2025. gada 29. augustam iesniegt piezīmes. Ķīnas valdība 2025. gada 15. septembrī iesniedza piezīmju kopumu, tai skaitā par mazākā maksājuma noteikuma modulāciju un pasākumu līmeni.

(172)

Ņemot vērā to, ka informācija tika iesniegta vairāk nekā divas nedēļas pēc noteiktā termiņa, Komisija nevarēja ņemt vērā apgalvojumus saistībā ar pagaidu informācijas izpaušanu procesuālu iemeslu dēļ. Turklāt iesniegtās informācijas saturs nesniedza jaunus vai būtiskus argumentus, bet drīzāk atkārtoja citu ieinteresēto personu jau izvirzītos jautājumus.

(173)

Ņemot vērā procesuālo kavējumu, Komisija noraidīja iesniegto informāciju. Tomēr apgalvojumu saturs tika pienācīgi izskatīts, atbildot uz citu personu savlaicīgi, agrāk un pareizi iesniegtajiem dokumentiem.

(174)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētājs Bunnik Creations B.V. apgalvoja, ka mazākā maksājuma noteikuma modulācijā nav ņemti vērā konkurences apstākļi Savienības tirgū. Tas apgalvoja, ka šāda metodika balstījās tikai uz izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, neņēma vērā visu piegādes ķēdi, bija pretrunā proporcionalitātes principam un kaitēja ES importētājiem.

(175)

Komisija nepiekrita un norādīja, ka tās lēmums noteikt maksājumus saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu ir pilnībā izskaidrots pagaidu regulas 6.2. un 6.3. iedaļā, kā arī tajās pašās šīs regulas iedaļās. Konkrētāk, Komisija veica rūpīgu analīzi par attiecīgo izejvielu (parafīna vasku) analīzi un secināja, ka parafīna vasks ir pakļauts kropļojumiem pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Turklāt pagaidu regulas 6.3.1. iedaļā Komisija norādīja, ka Savienības intereses saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu tika noteiktas, pamatojoties uz visas attiecīgās izmeklēšanā iegūtās informācijas visaptverošu izvērtējumu. Tas ietvēra izvērtējumu par neizmantoto jaudu eksportētājvalstī, konkurenci attiecībā uz izejvielām un ietekmi uz piegādes ķēdēm Savienības uzņēmumiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(176)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi.

(177)

Pagaidu pasākumu publicēšanas dienā Komisija informēja Ķīnas Tautas Republikas valdību (“ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā”) par savu lēmumu un aicināja to līdz 2025. gada 29. augustam iesniegt piezīmes. Ķīnas valdība 2025. gada 15. septembrī iesniedza piezīmju kopumu, tajā skaitā par Savienības interesēm.

(178)

Ņemot vērā to, ka informācija tika iesniegta vairāk nekā divas nedēļas pēc noteiktā termiņa, Komisija nevarēja ņemt vērā apgalvojumus saistībā ar pagaidu informācijas izpaušanu procesuālu iemeslu dēļ. Turklāt iesniegtās informācijas saturs nesniedza jaunus vai būtiskus argumentus, bet drīzāk atkārtoja citu ieinteresēto personu jau izvirzītos jautājumus.

(179)

Ņemot vērā procesuālo kavējumu, Komisija noraidīja iesniegto informāciju. Tomēr apgalvojumu saturs tika pienācīgi izskatīts, atbildot uz citu personu savlaicīgi, agrāk un pareizi iesniegto informāciju.

(180)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētājs Bunnik Creations B.V. apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana kaitētu importētājiem un izplatītājiem.

(181)

Komisija norādīja, ka neviens nesaistīts importētājs, lietotājs vai izplatītājs nepiedalījās atlases procesā un neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Līdz ar to netika sniegti dati par importētājiem vai lietotājiem, un tas liedza Komisijai novērtēt ietekmi uz importētājiem, lietotājiem vai izplatītājiem.

(182)

Komisija arī norādīja, ka papildus Ķīnai ir vēl citi piegādes avoti gan Savienībā, gan ārpus tās. Līdz ar to importētājiem un izplatītājiem ir iespēja iegādāties preces no šiem alternatīvajiem avotiem. Pasākumu noteikšanas mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū, bet tas neliedz importētājiem un izplatītājiem turpināt veikt iepirkumus no Ķīnas. Turklāt, kā norādīts pagaidu regulas 358. apsvērumā, tā kā sadarbība nenotika, pasākumu iespējamā ietekme uz lietotājiem tika novērtēta, balstoties uz pamatotiem pieņēmumiem. Parasti sveces veido nelielu izdevumu pozīciju tādu tirgotāju un mazumtirgotāju dekoratīvajā segmentā, kuri parasti pārvalda plašu produktu klāstu. Tiek uzskatīts, ka arī patērētājiem sveču iegāde veido nelielus patēriņa izdevumus. Tādējādi ir maz ticams, ka jebkādam iespējamam cenu pieaugumam, kas izriet no antidempinga maksājumu noteikšanas, būs būtiska ietekme uz uzņēmumu darbības izmaksām. Salīdzinoši zemās sveču vienības izmaksas salīdzinājumā ar tirgotāju un mazumtirgotāju kopējo produktu portfeli liecina, ka šādam pieaugumam būtu nenozīmīga ietekme uz to saimniecisko darbību. Tāpat nav paredzams, ka izmaksu pieaugums būtiski mainīs patērētāju iepirkšanās paradumus.

(183)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumu negatīvā ietekme uz importētājiem, ja tāda būs, neatsver to pozitīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem.

(184)

Citas piezīmes par šo iedaļu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 352.–360. apsvērumā.

(185)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CHCIA apgalvoja, ka ad valorem maksājuma izmantošana ir nepiemērots pasākuma veids, ņemot vērā sveču kā ražojuma īpašo raksturu. Pamatojot šo apgalvojumu, tā atsaucās uz Komisijas Regulu (EK) Nr. 393/2009 (14), kurā noteikto maksājumu pamatā bija fiksētas summas atkarībā no degvielas satura svecēs.

(186)

Komisija norādīja, ka ad valorem maksājumu izmantošana ir juridiski un ekonomiski pamatota, jo sveces tiek pārdotas dažādos veidos un ievērojami atšķiras izmēra, svara, materiāla un noformējuma ziņā. Izmeklēšanā izmantotajā RKN struktūrā jau ir ņemts vērā degvielas veids, trauka materiāls, smarža, dekorējums un dakts veids. Tas nodrošina salīdzināmību un diferenciāciju.

(187)

Turklāt atsauce uz iepriekšējo izmeklēšanu, kurā maksājumi bija balstīti uz fiksētām summām, kas saistītas ar degvielas saturu, nav tieši piemērojama šajā lietā, un tai nevajadzētu ietekmēt šajā izmeklēšanā konstatētos faktus. Piemērotā maksājuma veidam jāatspoguļo ražojuma īpašības un dempinga un kaitējuma analīzes rezultāts. Šajā lietā Komisija konstatēja, ka ad valorem maksājumi efektīvi novērš dempingu un kaitējumu, ir pārredzami un administratīvi iespējami un pienācīgi saskaņoti ar ražojumu klāsta daudzveidību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(188)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(189)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

(190)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tai skaitā tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz tiem būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”.

(191)

Ja uzņēmums pēc tam maina nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir adresējams Komisijai (15). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmēs tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(192)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam”.

(193)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat būtu jāveic tiem ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu pareizību un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot maksājuma likmi.

(194)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, it īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(195)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(196)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas izmeklēšanas periodā nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to ir darījis, un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(197)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktiem pagaidu antidempinga maksājumiem, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto līmeni.

(198)

Kā norādīts 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(199)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti saistībā ar reģistrāciju savāktie dati. Komisija analizēja, vai bija izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(200)

Komisija konkrēti analizēja, vai papildus importa līmenim, kas radīja kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms turpināja ievērojami pieaugt, kā noteikts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā. Šajā analīzē Komisija salīdzināja mēneša vidējos attiecīgā ražojuma importa apjomus izmeklēšanas periodā ar mēneša vidējiem importa apjomiem periodā no mēneša pēc šīs izmeklēšanas sākšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Šā salīdzinājuma rezultāts liecināja par importa mēneša vidējā apjoma samazināšanos. Konkrētāk, dati liecina, ka importa mēneša vidējais apjoms laikposmā no izmeklēšanas sākšanas līdz pagaidu pasākumu publicēšanai bija mazāks nekā izmeklēšanas periodā novērotais mēneša vidējais apjoms.

(201)

Komisija arī salīdzināja mēneša vidējos importa apjomus laikposmā no mēneša pēc šīs izmeklēšanas sākšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms pagaidu pasākumu noteikšanas ar attiecīgajiem kalendārajiem mēnešiem izmeklēšanas periodā. Šā salīdzinājuma rezultāti liecināja par importa apjoma pieaugumu laikposmā pēc procedūras sākšanas salīdzinājumā ar tiem pašiem mēnešiem izmeklēšanas periodā. Lai gan tirgus ir pakļauts zināmai sezonalitātei, vienlaikus ar novēroto importa apjomu pieaugumu attiecīgajā periodā notika importa vidējo cenu pieaugums. Šī tendence liecina, ka apjoma pieaugumu var saistīt ar plašāku tirgus dinamiku. Ņemot vērā iepriekš minēto, pieejamie pierādījumi neļauj skaidri konstatēt krājumu veidošanu vai importa kāpumu, kas varētu nopietni mazināt galīgā antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi un pamatotu pasākumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. Tādējādi Komisija secina, ka nav izpildīti nosacījumi pasākumu noteikšanai ar atpakaļejošu spēku.

(202)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (16) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(203)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,