(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1184/2007 (2) Padome noteica antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) peroksisulfātu importam (“sākotnējie pasākumi”). Diviem uzņēmumiem tika piešķirts tirgus ekonomikas režīms, un vienam no tiem tika piešķirta individuālā dempinga maksājuma likme 24,5 % apmērā. Tika konstatēts, ka otrs uzņēmums neveic dempingu, un uz to netika attiecināti pasākumi. Uz visiem pārējiem uzņēmumiem tika attiecināta maksājuma likme 71,8 % apmērā. Izmeklēšana, kuras rezultāts ir sākotnējo pasākumu noteikšana, turpmāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

2013. gada decembrī pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1343/2013 (3) pagarināja antidempinga pasākumu termiņu.

(3)

2020. gada janvārī pēc otrās termiņbeigu pārskatīšanas Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Regulu (ES) 2020/39 (4) pagarināja pasākumu termiņu.

(4)

2020. gada martā pēc pretapiešanas izmeklēšanas Komisija ar Regulu (ES) 2020/477 (5) grozīja Regulu (ES) 2020/39 un uz uzņēmumu, uz kuru pasākumi attiecināti netika, attiecināja maksājuma likmi 71,8 % apmērā.

(5)

Patlaban ir spēkā antidempinga maksājumi 24,5 % apmērā, kas noteikti izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja veiktajam importam, un maksājuma likme 71,8 % apmērā, kas noteikta visiem pārējiem uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā.

(6)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (6), Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2024. gada 16. oktobrī iesniedza divi Savienības ražotāji (RheinPerChemie GmbH un United Initiators GmbH, turpmāk – “pieprasījuma iesniedzēji”), kas pārstāv 100 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma. Pārskatīšanas pieprasījuma bija pamatots ar to, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(8)

2025. gada 17. janvārī Komisija ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) darīja zināmu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(9)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra periodu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, zināmos ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā, zināmos nesaistītos importētājus Savienībā un ĶTR iestādes un aicināja tos piedalīties.

(11)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ražotāju eksportētāju ĶTR un nesaistītu importētāju atlasi. Neviens ražotājs eksportētājs nepieteicās sadarboties termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā.

(13)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(14)

Neviens nesaistīts importētājs nesniedza prasīto informāciju. Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Par šo lēmumu nekādas piezīmes netika saņemtas.

(15)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(16)

Anketas Komisija darīja pieejamas tiešsaistē (8) visiem eksportētājiem, Savienības ražotājiem un lietotājiem.

(17)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no abiem Savienības ražotājiem.

(18)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(19)

2025. gada 20. oktobrī Komisija izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(20)

Komisija izskatīja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tās personas, kuras pieprasīja uzklausīšanu, tika uzklausītas.

(21)

Pārskatāmais ražojums ir peroksisulfāti (persulfāti), tostarp kālija peroksimonosulfāta sulfāts, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 2833 40 00 un ex 2842 90 80 (Taric kods 2842 90 80 20) (“pārskatāmais ražojums”).

(22)

Persulfātus galvenokārt izmanto par polimerizācijas iniciatoriem, lai ražotu plaša pielietojuma polimērus. Virsmu sagatavošana, sevišķi iespiedshēmu plašu sagatavošana, ir cits svarīgs izmantojums, kur tos izmanto par kodinātāju. Persulfātiem piemītošā augstā oksidējamība tiek plaši izmantota daudzās nozarēs un daudziem pielietojumiem, arī kosmētikā (matu balināšanai un zobu protēžu tīrīšanai), tekstilmateriālu izmēra samazināšanai, celulozes un papīra ražošanā, peldbaseinu dezinfekcijas līdzekļos, organiskajā sintēzē un augsnes attīrīšanā.

(23)

Tāpat kā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājies, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(24)

Tāpēc minētie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(25)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū gandrīz pilnībā izsīka persulfātu imports no Ķīnas Tautas Republikas. Eurostat dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (9) persulfātu imports no ĶTR veidoja 0,01 % no Savienības tirgus, turpretim iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā tā tirgus daļa bija 25 %. Imports no ĶTR bija stabils 2022. un 2023. gadā, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās.

(26)

Tādējādi Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, sakarība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un normālo vērtību, kas aprēķināta Ķīnas Tautas Republikai, un Savienības tirgus pievilcīgums.

(27)

Kā minēts 12. apsvērumā, neviens no ĶTR eksportētājiem/ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ tā, lai izdarītu konstatējumus par ĶTR, varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā sakarā (10) nesaņēma nekādas piezīmes.

(28)

Līdz ar to konstatējumi par dempinga atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, publiski pieejamiem datiem, kuri iegūti no Turcijas, kura izvēlēta par reprezentatīvu valsti, arī no Turcijas Statistikas institūta (11), Turcijas Enerģētikas tirgus regulatīvās iestādes, Turcijas Republikas Prezidentūras Ieguldījumu biroja (12), Trading Economics (13), kā arī uz datiem no Orbis Bureau van Dijk (“Orbis”) (14) un Global Trade Atlas (“GTA”) (15).

(29)

Lai analizētu, vai dempings varētu atkārtoties, un jo īpaši salīdzinātu cenas, Komisija vispirms noteica normālo vērtību, kā izklāstīts 3.2.–3.5. iedaļā.

(30)

Izmeklēšanas sākumā bija pieejami pietiekami pierādījumi, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tāpēc Komisija uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta pamata sāka izmeklēšanu.

(31)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(32)

Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam 2025. gada 27. jūlijā Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi. ĶV šajā sakarā piezīmes nesniedza.

(33)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norāda, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Turciju. Komisija bez tam norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas valstis atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(34)

2025. gada 15. aprīlī Komisija publicēja lietas materiāliem pievienotu paziņojumu par normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem (“paziņojums”) (16). Ieinteresētajām personām tika dots pietiekami daudz laika piezīmju sniegšanai.

(35)

Komisija paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, izmantojot Turciju par reprezentatīvo valsti.

(36)

Paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka sadarbības trūkuma dēļ tā noskaidros citas tiešās izmaksas un izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, balstoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju par Savienības ražošanas nozari un papildu informāciju, kas saņemta no pieprasījuma iesniedzējiem, un tās izteiks procentos.

(37)

Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka tā noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz viegli pieejamu informāciju par vienu Turcijas ražotāju, Alkim Alkali Kimya, kurš pēdējā, proti, 2023., finanšu gadā bija rentabls, kura finanšu dati ir pieejami un kurš uzrāda samērīgu PVA izmaksu un peļņas līmeni.

(38)

Visbeidzot, Komisija ar paziņojumu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par avotiem un Turcijas kā reprezentatīvās valsts piemērotību, kā arī piedāvāt citas valstis, ja tās sniegušas pietiekamu informāciju par attiecīgajiem kritērijiem. Piezīmes netika saņemtas.

(39)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(40)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības,” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, turpmāk “PVA”).

(41)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(42)

Komisija pārbaudīja lietas materiālos iekļautos pierādījumus, lai izlemtu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kuru dēļ nav pareizi izmantot minētās valsts iekšzemes cenas un izmaksas. Minētā analīze aptvēra šādus pierādījumus par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai konstatētu nozīmīgus kropļojumus.

(43)

Pirmkārt, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu liecina šādi pieprasījumā iekļauto pierādījumu elementi.

(44)

Pieprasījuma iesniedzēji norāda uz nozīmīgiem kropļojumiem, kas pastāvot attiecībā uz visiem peroksisulfātu ražošanas izmaksu elementiem. Bez tam pieprasījuma iesniedzēji apgalvo, ka nav mainījusies situācija, kas valdīja Ķīnā laikā, kad peroksisulfātu importa sakarā Komisija veica pēdējo termiņbeigu pārskatīšanu.

(45)

Pieprasījuma iesniedzēji pieprasījumā īpaši norāda uz kropļojumiem, kas saistīti ar elektroenerģijas cenām, jo elektroenerģijas izmaksas veido ievērojamu daļu no peroksisulfātu izgatavošanas izmaksām. Pieprasījuma iesniedzēji arī apgalvo, ka kropļojumi skāruši peroksisulfātu ražošanai paredzēto galveno izejvielu – amonija sulfāta, sašķidrinātā amonjaka, sērskābes, nātrija hidroksīda un kālija hidroksīda – cenas. Turklāt, kā pieprasījumā norāda pieprasījuma iesniedzēji, minēto izejvielu piegādes ķēdi visā Ķīnā ietekmējot valsts iejaukšanās un tādējādi minēto izejvielu piegādes cenas neesot pakļautas brīvā tirgus spēkiem.

(46)

Bez tam pieprasījumā ir minēta valsts ietekme uz dažiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Pieprasījuma iesniedzēji arī apgalvo, ka pierādījumi liecinot par valsts iejaukšanos attiecībā uz visiem pārskatāmā ražojuma ražošanas faktoriem, un norāda, ka kropļojumi ietekmējot arī kapitālu, zemi un darbaspēku, kā tas tika pierādīts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās. Turklāt pieprasījumā ir minēta Ķīnas Izejvielu nozares attīstības 14. piecgades plāna IV.2. iedaļa, kurā īpaši izvirzīts mērķis “formulēt ķīmijas parku identificēšanas nosacījumus, dot norādes vietējām valdībām, kā identificēt zināmu skaitu ķīmijas parku un vadīt ķīmijas uzņēmumu klasteru veidošanu un standartizētu attīstību [..]”.

(47)

Otrkārt, pēdējās izmeklēšanās par ĶTR ķīmijas nozari Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās, kuras rezultāts ir efektīvas un tirgus principiem atbilstošas resursu sadales kropļošana. Proti, Komisija ir secinājusi, ka ķīmijas nozarē Ķīnas valdībai ne tikai pieder ievērojama daļa uzņēmumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē, bet arī ir dota iespēja, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē. Turklāt Komisija ir konstatējusi, ka tirgu vēl vairāk kropļo valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā. Kopumā ĶTR plānošanas sistēmā resursi patiešām tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem. Turklāt Komisija ir secinājusi, ka Ķīnā pienācīgi nedarbojas bankrota un īpašuma tiesības pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tādējādi tiek radīti kropļojumi, īpaši tad, kad tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi vai piešķirtas zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā. Līdzīgā kārtā Komisija ķīmijas nozarē ir konstatējusi algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā arī kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē finanšu tirgos, konkrēti, saistībā ar kapitāla pieejamību juridiskām personām Ķīnas Tautas Republikā.

(48)

Treškārt, pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā attiecībā uz attiecīgo ražojumu Komisija secināja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisijai nav ziņu, ka pastāvētu tādas būtiskas strukturālas izmaiņas ĶTR kopumā un/vai konkrēti attiecīgajā nozarē, kas varētu ietekmēt šo secinājumu.

(49)

Ceturtkārt, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā liecina papildu pierādījumi, kas pieejami Komisijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu sagatavotajā Ziņojumā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas ekonomikā.

(50)

Piektkārt, ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo.

(51)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, ieskaitot izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās ir ietekmējusi būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku noteikumā uzskaitīto attiecīgo kritēriju faktiskā vai potenciālā ietekme. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, proti, šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(52)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(53)

Kā paskaidrots 34. apsvērumā, Komisija nāca klajā ar paziņojumu, kurā aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un informēja ieinteresētās personas par nodomu izmantot Turciju par attiecīgo reprezentatīvo valsti šajā lietā, ja tiks apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(54)

Paziņojumā Komisija paskaidroja, ka sadarbības trūkuma dēļ tai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu būs jābalstās uz pieejamajiem faktiem. Reprezentatīvās valsts izvēle tika balstīta uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju kopā ar citiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 5. punktu par pamatregulas 2. panta 6.a punkta kritērijiem atbilstošiem atzītiem informācijas avotiem, ieskaitot World Bank Income Level, Global Trade Atlas (“GTA”), Turcijas Statistikas institūtu, Turcijas Republikas Prezidentūras Ieguldījuma biroju un Orbis Bureau van Dijk (“Orbis”).

(55)

Attiecībā uz ekonomiskās attīstības līmeni pieprasījuma iesniedzēji termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā kā iespējamu reprezentatīvu valsti bija izvērtējuši Turciju, kurai ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR (19). Pasaules Banka, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu, klasificē Turciju kā valsti ar vidēji augstiem ienākumiem, un par to zināms, ka tajā notiek pārskatāmā ražojuma ražošana.

(56)

No informācijas, kas termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā (20) sniegta par pārskatāmā ražojuma ražošanu, izriet, ka Turcijā pārskatāmais ražojums tiek ražots ievērojamos daudzumos un, kā apgalvots, līdzīgā ražošanas procesā. Pārskatāmais ražojums tiek pārdots gan iekšzemes, gan starptautiskajos tirgos. Komisija arī identificēja Japānu, Indiju un Taivānu kā pārskatāmā ražojuma ražotājus. Tomēr minētās valstis neatbilst kritērijiem, kas paredz, ka to ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs ĶTR ekonomikas attīstības līmenim.

(57)

Attiecībā uz attiecīgo datu pieejamību reprezentatīvajā valstī pieprasījumā ir norādīts, ka Turcijai ir viegli pieejami galveno ražošanas faktoru, importa statistikas un enerģijas cenu dati.

(58)

Kā paskaidrots paziņojumā un 37. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka viens Turcijas uzņēmums, Alkim Alkali Kimya, ražo pārskatāmo ražojumu un pēdējā, proti, 2023. finanšu gadā bija rentabls un tā finanšu dati ir pieejami (21).

(59)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem kritērijiem, ir konstatēts, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, tad nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(60)

Paziņojumā ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvās valsts atbilstību, Alkim Alkali Kimya kā Turcijas ražotāja atbilstību un par datu avotiem. Ieinteresētās personas tika aicinātas arī ieteikt citas valstis ar nosacījumu, ka tās ir sniegušas pietiekamu informāciju par attiecīgajiem kritērijiem. Piezīmes netika saņemtas.

(61)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(62)

Paziņojumā Komisija uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko Savienības ražošanas nozare izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt viegli pieejamu informāciju par neizkropļotu vērtību katram paziņojumā norādītajam ražošanas faktoram.

(63)

Komisija paziņojumā arī norādīja, ka normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā izmantos GTA, lai noteiktu neizkropļotas izmaksas ražošanas faktoriem, īpaši izejvielām.

(64)

Turklāt Komisija darīja zināmu, ka neizkropļotu elektroenerģijas un darbaspēka izmaksu noteikšanai tā izmantos Turcijas Statistikas institūta, Tirdzniecības ekonomikas un Turcijas Republikas Prezidentūras Ieguldījumu biroja datus.

(65)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka PVA izmaksu un peļņas noteikšanai izmantos iepriekš 37. apsvērumā minētā Turcijas ražotāja finanšu datus.

(66)

Par paziņojumā iekļauto ražošanas faktoru sarakstu Komisija piezīmes no ieinteresētajām personām nesaņēma.

(67)

Ņemot vērā visu termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un informāciju, ko vēlāk iesniedza pieprasījuma iesniedzēji un kas tika savākta pārbaudes apmeklējumos, un to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās un netika sniegtas piezīmes par paziņojumu, nolūkā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikt normālo vērtību ir identificēti šādi ražošanas faktori un to avoti.

1. tabula

Persulfātu ražošanas faktori

(68)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (24) 1. pielikumā minētās valstis. Komisija nolēma izslēgt importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo nozīmīgu kropļojumu dēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz izejvielām, ko izmanto eksportam paredzēto ražojumu ražošanā, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc tam kad tika izslēgts no Ķīnas Tautas Republikas reprezentatīvajā valstī importētais imports, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(69)

Attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem – Komisija pieskaitīja ievedmuitas nodokļus katras izejvielas vidējai svērtajai importa cenai, pamatojoties uz tās preces kodu un attiecīgo izcelsmes valsti. Lai noteiktu piemērojamo ievedmuitas nodokļa likmi, Komisija izmantoja Market Access Map (25) savākto informāciju.

(70)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija izmantoja viegli pieejamu informāciju, lai aplēstu izmaksas, kas uzņēmumam Turcijā parasti rodas, transportējot izejresursus starp piegādātāju un uzņēmuma telpām. Komisija šo aplēsi balstīja uz iekšzemes transporta izmaksām, kas saistītas ar importu Turcijā un kas publicētas jaunākajā Doing Business ziņojumā (26) (27). Šīs iekšzemes transporta izmaksas ir iekļautas 1. tabulā norādītajās neizkropļotajās izmaksās.

(71)

Pēc sīkākas apsvēršanas Komisija nolēma noteikt darba stundu skaitu, kas nepieciešams vienas tonnas pārskatāmā ražojuma izgatavošanai, balstoties uz pārbaudītiem pieprasījuma iesniedzēju datiem. Komisija noteica, ka vienas tonnas persulfātu izgatavošanai ir vajadzīgas [8,5–9,0] darba stundas. Turklāt, lai noteiktu neizkropļotas darbaspēka izmaksas reprezentatīvajā valstī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicētos darbaspēka izmaksu datus par 2022. gadu (28), kas koriģēti attiecībā uz inflāciju, balstoties uz darbaspēka izmaksu indeksiem (29). Vidējās darbaspēka stundas izmaksas par FTE (30) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 88,64 CNY/h.

(72)

Elektroenerģijas cenu rūpnieciskajiem lietotājiem publicē Turcijas Statistikas institūts regulāros paziņojumus presei. Komisija izmantoja rūpnieciskajiem lietotājiem noteikto elektroenerģijas cenu (kuruši/kWh (31)) datus attiecīgajā patēriņa grupā. Pieejamā informācija liecina, ka 2024. gadā (pārskatīšanas izmeklēšanas periodā) vidējais tarifs rūpniecībā bija 0,61 CNY/kWh (32).

(73)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(74)

Lai noteiktu, kāda ir neizkropļota izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība, Komisija, ņemot vērā ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz pārbaudītajiem pieprasījuma iesniedzēju datiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām tiešajām izmaksām, t. i., izmaksām, kas ietver izejvielu un enerģijas patēriņu, un tiešajām un netiešajām darbaspēka izmaksām. Pēc tam atkarībā no ražotā modeļa šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(75)

Lai noteiktu, kāda ir neizkropļota PVA izmaksu un peļņas vērtība, Komisija izmantoja Turcijas uzņēmuma Alkim Alkali Kimya finanšu datus. Pēc paziņojuma publicēšanas šā uzņēmuma 2024. finanšu gada finanšu rezultāti kļuva viegli pieejami. Uzņēmums bija rentabls arī 2024. gadā, kas aptver pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Rezultātā neizkropļotajām ražošanas izmaksām tika pieskaitītas šādas pozīcijas:

(76)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(77)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (izejvielu, elektroenerģijas un darbaspēka) izmantošanu persulfātu ražošanai bija snieguši pieprasījuma iesniedzēji. Katra ražošanas faktora vienības patēriņš tika reizināts ar neizkropļotām izmaksām, balstoties uz reprezentatīvās valsts datiem. Summējot neizkropļotas izejvielu, elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas, tiek atspoguļotas neizkropļotas izgatavošanas izmaksas.

(78)

Pēc tam kad bija noteiktas neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija tām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu.

(79)

Pieprasījuma iesniedzēju izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika izteiktas kā daļa no to izgatavošanas izmaksām. Pēc tam šis procents tika piemērots neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai noteiktu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, kas būtu neizkropļota. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas veidoja [20–24] % no izgatavošanas izmaksām. Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas, pieskaitot neizkropļotām izgatavošanas izmaksām neizkropļotās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas.

(80)

PVA izmaksas un peļņa tika noteiktas, balstoties uz Turcijas uzņēmuma Alkim Alkali Kimya finanšu datiem par 2024. gadu, kā paskaidrots 75. apsvērumā. PVA izmaksas un peļņa veidoja attiecīgi 5,17 % un 9 % no pārdoto preču izmaksām. Neizkropļotām ražošanas izmaksām tika piemērotas arī neizkropļoto PVA izmaksu un peļņas attiecīgās procentuālās vērtības.

(81)

Uz tāda pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās un līdz ar to nebija iespējams iegūt eksporta cenu uz Savienību vai trešām valstīm katram ražojuma veidam, tad Komisija noteica vienotu normālo vērtību kā vidējo normālo vērtību katram ražojuma veidam 9 673,71 CNY/t apmērā.

(82)

Ņemot vērā nesadarbošanos, Komisija noteica ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, balstoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju.

(83)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (33) Ķīnas Tautas Republikā tika identificēti 13 pārskatāmā ražojuma ražotāji. Pieprasījuma iesniedzēji, balstoties uz Ķīnas ražotāju tīmekļa vietnēs publiski pieejamo informāciju, aplēsa to ražošanas jaudu aptuveni 400 000 tonnu apmērā. Pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzēji pēc tirgus informācijas (34) aplēsa, ka Ķīnas iekšzemes tirgus sasniedz aptuveni 146 000 tonnu (35). Ņemot vērā iekšzemes ražošanas un importa apkalpotā Ķīnas persulfātu tirgus apjomu un Ķīnas persulfātu ražotāju eksportu (36), tika aplēsts, ka neizmantotā jauda pārsniedz 200 000 tonnu. Tik liela ražošanas jauda nozīmē, ka Ķīna viena pati varētu apmierināt kopējo patēriņu Savienībā, kurš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (37) sasniedza aptuveni 35 000 tonnu.

(84)

Balstoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka Ķīna ir viena no lielākajām persulfātu ražotājām pasaulē un tai ir ievērojama neizmantotā jauda, ko, gadījumā ja pasākumi tiktu atcelti, varētu viegli iedarbināt, lai eksportētu uz Savienību.

(85)

Komisija noteica normālo vērtību, kā paskaidrots 3.2.–3.5. iedaļā.

(86)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta uz trešām valstīm cena tika noteikta, balstoties uz GTA tirdzniecības statistiku.

(87)

Attiecīgi Komisija (eksporta apjomu secībā) identificēja Taivānu, Dienvidkoreju, Brazīliju un Taizemi kā galvenos Ķīnas persulfātu eksporta tirgus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Imports minētajās četrās valstīs veidoja 54 % no pārējās pasaules valstīs importētā ĶTR izcelsmes persulfāta.

(88)

Katras valsts (Taivānas, Dienvidkorejas, Taizemes) vidējā svērtā importa cena CIF līmenī tika pārrēķināta līdz EXW līmenim. Tādējādi no CIF cenas tika atskaitīta jūras vedmaksa un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas.

(89)

Komisija CIF cenas pārrēķināšanu līdz EXW līmenim attiecībā uz jūras vedmaksu un apdrošināšanu balstīja uz CIF–FOB (franko uz kuģa klāja) koeficientu, ko ESAO publicējusi ITIC datubāzē (38). Piemērojamais vidējais koeficients tika noteikts katrai no trijām valstīm atsevišķi, balstoties uz attiecīgo pārskatāmā ražojuma aprakstu.

(90)

Brazīlijas gadījumā ĶTR izcelsmes persulfātu importa cena gan FOB, gan CIF līmenī bija atrodama datubāzē GTA. Tādējādi EXW cena tika noteikta, atņemot iekšzemes transporta izmaksas no importa cenas Brazīlijā FOB līmenī.

(91)

Komisija aplēsa iekšzemes transporta izmaksas, balstoties uz datiem par eksportu no ĶTR, kas publicēti jaunākajā ziņojumā Doing Business (39).

(92)

86.–91. apsvērumā izklāstītajā kārtībā EXW līmenī noteiktās eksporta cenas bija robežās no 5 883,33 CNY/t (Brazīlijā) līdz 6 481,25 CNY/t (Taizemē).

(93)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto salikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar EXW līmenī noteikto eksporta cenu uz trešām valstīm.

(94)

Komisija turklāt izteica cenu starpību procentos no CIF cenas, kas dominē katrā no lielākajiem eksporta tirgiem.

(95)

Pamatojoties uz to, Komisija ir secinājusi, ka ĶTR eksportēja persulfātus uz galveno eksporta tirgu par cenu, kas bija ievērojami zemāka par normālo vērtību. Cenu starpība, kas izteikta procentos no importa cenas četros galvenajos tirgos CIF līmenī, svārstījās no 44,1 % (Taizemē) līdz 57,2 % (Taivānā).

(96)

Komisija uzskatīja, ka minētie konstatējumi atspoguļo Ķīnas persulfātu eksportētāju cenu noteikšanas vispārējo praksi eksporta tirgos. Komisija secināja, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas eksports uz Savienību, visticamāk, tiktu veikts par dempinga cenām.

(97)

Pārskatīšanas pieprasījumā (40) norādīts, ka Savienības tirgus ir potenciāli pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem, jo ir samērā liels un ar augstākām cenām, kuras tādējādi var nest lielāku peļņu nekā citās trešās valstīs. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības pārdošanas cena ([1 500–2 000] EUR/t) [1,8–2,3] reizes pārsniedza cenas (kas pārrēķinātas CIF līmenī ar piegādi līdz Savienības robežai) Ķīnas eksportam uz četriem galvenajiem tirgiem. Lai gan Ķīnas eksporta apjomi uz Savienību pēdējo gadu laikā ir samazinājušies, Ķīnas ražotāji ražo ievērojamus pārskatāmā ražojuma apjomus un, ja pasākumi zaudētu spēku, atjaunotu eksportu uz Savienību.

(98)

Turklāt ASV ir spēkā tirdzniecības aizsardzības pasākumi, bet Indija patlaban veic antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz persulfātu importu. Tas nozīmē, ka Ķīnas persulfātu eksports uz minētajiem tirgiem, iespējams, ir vai būs apgrūtināts un Savienības tirgus kļūs par vēl pievilcīgāku tirgu, uz kuru novirzīt šo eksportu tad, ja pasākumi zaudētu spēku.

(99)

Tāpēc, ja spēkā esošie pasākumi ES zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji būs ļoti motivēti palielināt persulfātu eksportu uz Savienību, visticamāk, par dempinga cenām.

(100)

Ņemot vērā augstāk minēto, Komisija secina, ka pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība tad, ja spēkā esošie pasākumi zaudēs spēku. Sevišķi attiecībā uz Ķīnu noteikto normālo vērtību līmenis, eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem, Savienības tirgus pievilcīgums un ievērojamas ražošanas jaudas pieejamība ĶTR norāda uz lielu dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pašlaik spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

(101)

Attiecīgajā periodā Savienībā bija divi līdzīgā ražojuma ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(102)

Lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu saglabātu konfidencialitāti, dati, kas saistīti ar abiem Savienības ražotājiem, ir izklāstīti indeksu vai diapazonu veidā.

(103)

Informācija par importu tika analizēta KN koda līmenī attiecībā uz trijiem galvenajiem līdzīgā ražojuma veidiem, proti, amonija persulfātu, nātrija persulfātu un kālija persulfātu, un Taric koda līmenī attiecībā uz ceturto veidu, proti, kālija peroksimonosulfātu.

(104)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, balstoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un KN koda un Taric koda līmeņa Eurostat datiem par importu. Minētie pārdošanas apjomi tika salīdzināti un, ja nepieciešams, atjaunināti, ņemot vērā pārbaudītu informāciju, kas bija iegūta no Savienības ražotājiem.

(105)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(106)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 26 %. Vislielākais samazinājums bija vērojams attiecīgā perioda pirmajos divos gados, ko var skaidrot ar vispārējo ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas. Šīs atveseļošanās ietekmē 2021. gadā strauji atplauka lielākā daļa ražošanas nozaru, arī persulfātu lejupējā ražošanas nozare, tad sekoja atslābums būvniecības un dezinfekcijas nozarē, kuras pēc pandēmijas arī bija pārskatāmā ražojuma lietotājas. Turklāt 2022. un 2023. gadā visas nozares bija samazinājušas krājumus, jo piegādes ķēdes situācija kopumā uzlabojās un pandēmijas laikā, kad bija vērojami piegādes ķēdes pārrāvumi, tika izveidoti lieli krājumi. Taču 2024. gadā (pārskatīšanas izmeklēšanas periodā) bija vērojama neliela tirgus atveseļošanās.

(107)

Komisija noteica importa apjomu, balstoties uz Eurostat datiem, kuri uzrādīja minimālu importa daudzumu no attiecīgās valsts Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(108)

Imports no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā krasi samazinājās. Šis samazinājums, visticamāk, bija saistīts ar pasākumu noteikšanu 2020. gadā tam uzņēmumam, kurš sākotnēji bija atbrīvots no antidempinga pasākumiem.

(109)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(110)

Tā kā importa apjoms no attiecīgās valsts bija nenozīmīgs, Komisija konstatēja, ka cenas nav reprezentatīvas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nav lietderīgi analizēt cenu dinamiku importam par dempinga cenām. Tā paša iemesla dēļ nebija lietderīgi attiecībā uz šo importu aprēķināt cenu samazinājumu.

(111)

No citām trešām valstīm veiktā peroksisulfātu importa apjomam Savienībā, kā arī tā tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

4. tabula

Imports no trešām valstīm

(112)

Pārskatāmā ražojuma imports no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 30 %. Lielākais importa apjoms bija no Turcijas, Indijas un Amerikas Savienotajām Valstīm.

(113)

Imports no Turcijas, gan atšķirīgos apjomos, bija ievērojams visā attiecīgajā periodā. Imports no Turcijas 2023. gadā ievērojami samazinājās, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – no jauna pieauga. Imports no Indijas un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecīgajā periodā samazinājās, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas samazinājās attiecīgi par 46 % un 35 %.

(114)

Trešo valstu tirgus daļa arī samazinājās no 35,6 % 2021. gadā līdz 33,5 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(115)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa cena no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR, bija par [50–200] EUR/kg mazāka nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(116)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji un indeksi, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(117)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(118)

Savienības pārskatāmā ražojuma kopējais ražošanas apjoms nemitīgi samazinājās 2022. un 2023. gadā un nedaudz palielinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās pavisam par 32 %. Šo ražošanas apjoma samazinājumu var skaidrot ar korekciju, kas pēc COVID veikta attiecībā uz pieprasījumu pēc 2021. gada.

(119)

Attiecīgajā periodā kopējā Savienības ražošanas jauda saruka par 9 %. Acīmredzamo jaudas izmaiņu cēlonis galvenokārt bija piegādes ķēdes problēmas un periodiska ražošanas līniju darbības slēgšana un atsākšana.

(120)

Vidējam jaudas izmantojumam bija līdzīga tendence kā ražošanai un pieprasījumam. Attiecīgā perioda pirmajos divos gados samazinoties un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atgūstoties, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 25 %.

(121)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(122)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam bija līdzīga tendence kā patēriņam Savienībā. Kopumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 23 %, proti, tas samazinājās attiecīgā perioda pirmajos divos gados, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – sāka atgūties.

(123)

Savienības ražošanas nozares kopējā tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabila un attiecībā pret iepriekšējo gadu bija noturīga un palielinājās tikai nedaudz.

(124)

Attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 26 %. Ņemot vērā iepriekš minēto, Savienības ražošanas nozarei izdevās saglabāt savu tirgus daļu un reģistrēt nelielu – 3 % – pieaugumu attiecīgajā periodā.

(125)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(126)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā saruka par 18 %. Savienības ražotāju darbaspēka ražīgums, ko mēra kā izlaidi (t) uz vienu nodarbināto gadā, arī samazinājās (par 16 %), tāpēc ka ražošanas apjoms samazinājās lielākā mērā (–31 %) nekā nodarbinātība (–18 %).

(127)

Kā izklāstīts augstāk, importa par dempinga cenām no ĶTR attiecīgajā periodā praktiski nebija, tāpēc nevarēja novērtēt dempinga starpības lielumu.

(128)

Ka Savienības ražošanas nozares spēja saglabāt un nedaudz palielināt tirgus daļu attiecīgajā periodā, lai gan spējais enerģijas cenu pieaugums Savienībā izmaksas bija sadārdzinājis, var skaidrot ar spēkā esošajiem pasākumiem.

(129)

Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

(130)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas pieauga par 44 %. Lielo ražošanas izmaksu pieaugumu 2022. un 2023. gadā lielā mērā izraisīja neierastais enerģijas cenu pieaugums – galvenais izmaksu faktors, kurš noteica līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksas Savienībā. Turklāt, pieprasījumam sarūkot, kā aprakstīts 106. apsvērumā, pieauga netiešās izmaksas (izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas) par vienību. Tajā pašā laikā cenas palielinājās tikai par 12 %, tāpēc Savienības ražošanas nozare nespēja segt izmaksu pieaugumu.

(131)

Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Krājumi

(132)

Krājumu apjoms perioda beigās (izņemot 2022. gadu) uzrādīja tādu pašu tendenci kā ražošana. Kopumā Savienības ražotāji uzturēja zemu krājumu līmeni (zem 10 % no ražošanas apjoma).

(133)

Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(134)

Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražotāju rentabilitāte ievērojami samazinājās – no 2021. gada līmeņa, kad rentabilitāte bija ļoti laba, līdz lieliem zaudējumiem 2023. gadā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rentabilitāte sāka uzlaboties, bet nesasniedza peļņas un zaudējumu slieksni. Šī tendence saskanēja ar augstāk 118. un 122. apsvērumā attiecībā uz ražošanas apjomu un pārdošanas apjomiem aprakstīto tendenci.

(135)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma uzrādīja straujas samazināšanās tendenci 2022. un 2023. gadā, kad neto naudas plūsma saruka par pusi katrā no šiem gadiem. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neto naudas plūsma, lai gan paliekot ļoti zemā līmenī, tomēr sāka stabilizēties un bija aptuveni par 81 procentpunktiem zemāka nekā attiecīgā perioda sākumā.

(136)

Ieguldījumi saglabājās salīdzināmā līmenī attiecīgā perioda pirmajos trijos gados un ievērojami samazinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas bija tiešs rentabilitātes un naudas plūsmas samazināšanās rezultāts. Proti, Savienības ražošanas nozares stāvoklis gan ievērojami pasliktinājās attiecīgā perioda pirmajos gados, tomēr ieguldījumu veikšana bija iespējama. Nākamajā gadā pēc 2023. gada, kas nesa zaudējumus, ieguldījumi samazinājās.

(137)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tam bija tāda pati dinamika kā rentabilitātei, kas aprakstīta 134. apsvērumā.

(138)

Importa apjoms no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs.

(139)

Mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju dinamika attiecīgajā periodā liecināja, ka šādā vispārējā situācijā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums. Attiecīgajā periodā lielākā daļa rādītāju uzrādīja negatīvu tendenci, un tādi finanšu rādītāji kā rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem liecināja par virzību izteikti negatīvā virzienā.

(140)

Savienības ražošanas nozari ietekmēja patēriņa kritums attiecīgajā periodā, kā arī enerģijas pieaugošās izmaksas attiecīgajā periodā. Patēriņam palielinoties un ražošanas izmaksām samazinoties, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis uzrādīja dažas atveseļošanās pazīmes.

(141)

To, ka Savienības ražošanas nozarei pasākumi nāca par labu, jau parāda tās tirgus daļas saglabāšana un nelielais pieaugums attiecīgajā periodā, kas bija vērojams paralēli pieprasījuma samazinājumam.

(142)

Tādējādi Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare bija neaizsargātā stāvoklī, bet imports par dempinga cenām tai nebija nodarījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(143)

Komisija iepriekšējā iedaļā secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums. Lai gan, ņemot vērā no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā veiktā importa nelielos apjomus, šāds imports nebija Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma tiešs cēlonis, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu vērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji bija radījis imports par dempinga cenām no ĶTR.

(144)

Tam Komisija izmantoja informāciju, ko snieguši pieprasījuma iesniedzēji, un visu pārējo lietas materiālos pieejamo informāciju. Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā; saistību starp Ķīnas eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā, iespējamo cenu līmeni importam no ĶTR tad, ja antidempinga pasākumu zaudētu spēku, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari tad, ja pasākumi zaudētu spēku.

(145)

Kā secināts 83. apsvērumā, ražotājiem ĶTR ir ievērojama ražošanas jauda un ievērojama neizmantotā jauda, kas tika aplēsta un kas ievērojami pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(146)

Savienība ir pasaulē lielākā pārskatāmā ražojuma importētāja (41).

(147)

Turklāt citās trešās valstīs, piemēram, ASV un Indijā, ir spēkā vai pieņemšanas procesā tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret pārskatāmā ražojuma eksportu, tādējādi apgrūtinot Ķīnas ražotāju eksportētāju eksportu uz šiem tirgiem un padarot Savienības tirgu par vēl pievilcīgāku tirgu, uz kuru šis eksports var tikt novirzīts.

(148)

Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas stratēģija ir vēl viens faktors, kas pierāda Savienības tirgus pievilcīgumu. Šajā kontekstā tika veikta analīze, balstoties uz salīdzinājumu starp Savienības ražotāju pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem un CIF cenām, ko Ķīnas ražotāji noteica trešām valstīm, koriģētām, lai ņemtu vērā pēcimportēšanas izmaksas (1 %) un konvencionālos nodokļus (5,5 %). Analīze tika balstīta uz visām datubāzē GTA paziņotajām Ķīnas eksporta cenām, kas noteiktas trešās valstīs (izņemot Savienību). Analīze parādīja, ka Ķīnas eksporta cenas bija par 47–52 % zemākas nekā Savienības ražotāju pārdošanas cenas. Tāpēc var pamatoti gaidīt, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas eksports uz Savienības tirgu notiktu par cenām, kas ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares noteiktajām cenām, un tādējādi Savienības ražošanas nozarei tiktu radīts kaitējums.

(149)

Turklāt vēl viens elements, kas parāda Savienības tirgus pievilcīgumu, ir attiecīgā ražojuma ĶTR ražotājiem Regulā (ES) 2020/477 konstatētā apiešanas prakse.

(150)

Ņemot vērā jau 145.–149. apsvērumā aplūkoto lielo neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Savienības tirgus pievilcīgumu un Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi, tad, ja pasākumi zaudētu spēku, jau īsā laikā pārdošanai Savienībā / novirzīšanai uz to var būt pieejams ievērojams apjoms peroksisulfātu par zemām cenām.

(151)

Tādēļ Savienības ražošanas nozare, kas pašlaik spēj apmierināt pieprasījumu Savienībā, iespējams, zaudēs pārdošanas apjomus un tirgus daļu Savienības tirgū.

(152)

Tādējādi tiek secināts, ka, tad, ja pasākumi zaudēs spēku, imports no ĶTR par dempinga cenām, kas nodara kaitējumu, visticamāk, ievērojami pieaugtu un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(153)

Kā secināts 4. iedaļā, Savienības ražošanas nozarei vairs netiek radīts būtisks kaitējums. Tomēr, kā secināts 5. iedaļā, pasākumu atcelšana izraisītu jaunu importa par dempinga cenām pieplūdumu no Ķīnas un tas ātri vien izraisītu kaitējuma atkārtošanos. Tāpēc pasākumu turpināšana nāktu par labu Savienības ražošanas nozarei, jo Savienības ražotāji varētu saglabāt pārdošanas apjomus, tirgus daļu, uzlabot rentabilitāti un vispārējo ekonomisko stāvokli. Bet, ja pasākumi netiktu turpināti, tiktu apdraudēta Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja, jo ir pamats uzskatīt, ka eksports no Ķīnas tiks novirzīts uz Savienības tirgu par dempinga cenām un ievērojamos apjomos, tā izraisot kaitējuma atkārtošanos.

(154)

Neviens importētājs šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

(155)

Importētāju nesadarbošanās dēļ Komisija nevarēja analizēt, vai importētāju darbības rādītāji ir slikti un vai tie nespēj novirzīt cenu pieaugumu, ja tāds bija.

(156)

Izmeklēšana apstiprināja, ka importētāji var viegli iegādāties ražojumus no dažādiem tirgū patlaban pieejamiem avotiem, īpaši Turcijas, Indijas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Pasākumu pagarināšanas mērķis nav izslēgt Ķīnas eksportu no tirgus, bet tikai panākt, ka šāds eksports netiek pārdots par dempinga cenām, tādējādi radot kaitējumu.

(157)

Tāpēc, tā kā nav pierādījumu, kas atspēkotu šo konstatējumu, un attiecīgā ražojuma importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nenozīmīgs, Komisija ir secinājusi, ka pasākumu turpināšana importētājus neietekmēs nesamērīgi.

(158)

Lietotāji nesadarbojās izmeklēšanā. Tāpēc Komisija nevarēja analizēt spēkā esošo pasākumu ietekmi uz lietotāju situāciju.

(159)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatāmā ražojuma ietekme uz lejupējo ražojumu izmaksām ir diezgan nenozīmīga un antidempinga maksājuma ietekme ir niecīga (42). Lietotāji nesniedza informāciju, kas varētu atspēkot iepriekšējās izmeklēšanās izdarītos secinājumus, ka maksājuma ietekme uz to uzņēmējdarbību būtu nenozīmīga.

(160)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav ar Savienības interesēm saistītu pārliecinošu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt ĶTR izcelsmes peroksisulfātu importam noteiktos spēkā esošos pasākumus.

(161)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga atkārtošanās iespējamību, kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā ĶTR izcelsmes persulfātiem noteiktie antidempinga pasākumi.

(162)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju lielo atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas zemākas individuālās antidempinga maksājuma likmes, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(163)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(164)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemāku individuālo maksājuma likmi, pēc tam, kad tiek noteikts, ka attiecīgie pasākumi tiks turpināti, būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo maksājuma likmi un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(165)

Ja uzņēmums pēc tam maina nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (43). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmumu tiesības izmantot tiem piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(166)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

(167)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (44) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(168)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,