(1)

Enerģētikas kopienas līguma (“Līgums”) 2. pantā kā viens no galvenajiem mērķiem ir noteikta ekoloģiskās situācijas uzlabošana attiecībā uz tīkla enerģiju un ar to saistīto energoefektivitāti Līgumslēdzēju pušu valstīs.

(2)

Līguma 12. pantā noteikts, ka katrai Līgumslēdzējai pusei acquis communautaire vides jomā jāīsteno, ievērojot Līguma II pielikumā norādīto pasākumu īstenošanas grafiku.

(3)

Līguma 16. pantā ir uzskaitīts Līguma aptvertais acquis communautaire vides jomā.

(4)

Ievērojot Līguma II sadaļas 24. pantu, Enerģētikas kopienai jāveic pasākumi, lai atjauninātu acquis communautaire vides jomā.

(5)

Līguma 79. pantā paredzēts, ka Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma veic pasākumus saskaņā ar II sadaļu. Saskaņā ar Līguma 80. un 81. pantu šādus pasākumus pieņem ar balsu vairākumu, un katrai Līgumslēdzējai pusei ir viena balss.

(6)

Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību 4. panta 2. punkts jau ir iekļauts Līguma 16. panta iv) punktā.

(7)

Ir jānodrošina taisnīga enerģētikas pārkārtošana, kas garantē līdzieguvumus biodaudzveidībai un nepieļauj dabisko dzīvotņu veidu un sugu dzīvotņu aizsardzības statusa pasliktināšanos starptautiski nozīmīgās vietās vai valsts aizsargājamās teritorijās, kurās sastopami Kopienā nozīmīgi dabisko dzīvotņu veidi un sugas.

(8)

Tīkla enerģijas plāni un projekti Līguma kontekstā jāizstrādā tā, lai mazinātu vai vajadzības gadījumā pēc iespējas ierobežotu jebkādu negatīvu ietekmi uz biodaudzveidību.

(9)

Direktīvas 2009/147/EK 2. pantā noteikts, ka ir jāveic pasākumi, lai saglabātu visu dabā sastopamo savvaļas putnu sugu populācijas Savienības dalībvalstu Eiropas teritorijā.

(10)

Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 4. punkta otrajā teikumā ir noteikts pienākums censties nepieļaut dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām arī ārpus aizsargājamām teritorijām. Putni ir sastopami plašā teritorijā un ir mobili, tāpēc ir jānodrošina, ka tiek pieliktas pūles, lai ierobežotu tīkla enerģijas ietekmi arī ārpus aizsargājamām teritorijām.

(11)

Direktīvas 2009/147/EK 5. un 9. pantā ir noteikta sistēma visu tādu savvaļas putnu sugu aizsardzībai, kas ir dabā sastopamas Savienības dalībvalstu Eiropas teritorijā. Minētās direktīvas 5. pantā uzskaitītie aizliegumi ir jāpiemēro tīkla enerģijas darbībām, ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz dabā sastopamajām savvaļas putnu sugām. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams no šiem aizliegumiem atkāpties, ja vien ir izpildīti vajadzīgie kritēriji.

(12)

Teritorijām, ko aizsargā saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK, piemēro Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 2., 3. un 4. punkta prasības atbilstoši minētās direktīvas 7. pantam. Minētās direktīvas 6. panta 2., 3. un 4. punktā ir noteikta sistēma teritorijas saglabāšanai un aizsardzībai, izmantojot preventīvas un procesuālas prasības, lai veicinātu Kopienā nozīmīgu dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu dzīvotņu saglabāšanu vai atjaunošanu labvēlīgā aizsardzības statusā.

(13)

Plāni un projekti Direktīvas 92/43/EEK 6. panta nozīmē var attiekties arī uz tīkla enerģiju, un tiem var būt būtiska ietekme uz tādu starptautiski nozīmīgu teritoriju un valsts aizsargājamo teritoriju viengabalainību, kurās sastopami Kopienā nozīmīgi dabisko dzīvotņu veidi un sugas. Ja šie tīkla enerģijas plāni vai projekti tomēr būs jāīsteno sevišķi svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar sabiedrības interesēm, būs jāveic kompensējoši pasākumi.

(14)

Direktīva 2009/147/EK kopā ar Direktīvu 92/43/EEK ir galvenais Savienības tiesību aktu juridiskais instruments, ar ko īsteno Savienības starptautiskās saistības, kuras izriet no Bernes konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (“Bernes konvencija”). Katrā Bernes konvencijas Līgumslēdzējas puses valstī un novērotājvalstī ir jāizveido Smaragda tīkla īpaši aizsargājamās dabas teritorijas kā instruments konvencijas vispārējo mērķu sasniegšanai. Visas Līguma Līgumslēdzējas puses, izņemot Kosovu (1), ir arī Bernes konvencijas puses. Katrā Bernes konvencijas Līgumslēdzējas puses valstī ir noteiktas Smaragda tīkla īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un kandidējošās Smaragda tīkla īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Smaragda tīkls joprojām tiek attīstīts, jo vēl pastāv nepilnības, kas jāatrisina, pirms to varēs uzskatīt par pilnīgu un pietiekamu konvencijas mērķu sasniegšanas atbalstam.

(15)

Ar valsts tiesību aktiem likumīgi aizsargājamo teritoriju mērķis ir panākt dzīvotņu veidu un sugu un ar tām saistīto ekosistēmas pakalpojumu un kultūras vērtību ilgtermiņa saglabāšanu. Šādas teritorijas ir sastopamas visās šā Līguma Līgumslēdzēju pušu valstīs.

(16)

Rāmsaras teritorijas ir starptautiskas nozīmes mitrāji, kas noteikti saskaņā ar Rāmsaras konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (“Rāmsaras konvencija” – starpvaldību nolīgums, kura mērķis ir apturēt mitrāju izzušanu visā pasaulē). Visas šā Līguma Līgumslēdzējas puses ir arī Rāmsaras konvencijas puses, un tām visām, izņemot Kosovu, ir Rāmsaras teritorijas.

(17)

Līgums attiecas uz plāniem un projektiem, kas ir saistīti ar Direktīvas 2009/147/EK īstenošanu, atsaucoties uz Direktīvas 92/43/EEK 6. un 7. pantu. Tāpēc Direktīvas 2009/147/EK iekļaušana acquis communautaire vides jomā nodrošinās, ka, izstrādājot un īstenojot ar tīkla enerģiju saistītos plānus un projektus, tiek ņemta vērā putnu sugu un to dzīvotņu aizsardzība.

(18)

Direktīvas 2009/147/EK 2. pants, 4. panta 4. punkta otrais teikums, 5. un 9. pants un I pielikums vēl nav iekļauti Enerģētikas kopienas acquis communautaire vides jomā, spēkā esošais acquis communautaire ir jāpielāgo, pašreizējo atsauci uz Padomes Direktīvas 79/409/EEK (2) 4. panta 2. punktu Savienības tiesību aktu sarakstā Līguma 16. pantā aizstājot ar atsauci uz Direktīvu 2009/147/EK (3).

(19)

Līguma 94. pantā ir noteikts, ka iestādes jebkuru Līgumā lietotu terminu vai citu jēdzienu, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, interpretē saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(20)

Vadlīnijās (4) ir izklāstīta Komisijas izpratne par Direktīvas 92/43/EEK 6. panta noteikumiem, tai skaitā par tā piemērošanu Direktīvai 2009/147/EK, un tās var sniegt norādījumus par to piemērošanu, ņemot vērā attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kā arī pieredzi, kas gūta, īstenojot šo direktīvu Savienības dalībvalstīs.

(21)

Acquis communautaire vides jomā, kas izklāstīts Līguma 16. pantā, un īstenošanas grafiks, kas izklāstīts Līguma II pielikumā, būtu jāsaskaņo ar Savienības tiesību aktiem par dabas aizsardzību, ciktāl tie attiecas uz tīkla enerģiju.

(22)

Vides darba grupa savā xxx un xxx sanāksmē detalizēti analizēja priekšlikumu un ieteica to pieņemt ar vairākiem pielāgojumiem, kas atspoguļoti šajā lēmumā. Pielāgojumus apstiprināja Eiropas Komisija.

(23)

Pastāvīgā augsta līmeņa grupa savā xxx un xxx sanāksmē sagatavoja šo lēmumu un ierosināja to pieņemt,

(1)

Enerģētikas kopienas līguma (“Līgums”) 2. pantā kā viens no galvenajiem mērķiem ir noteikta ekoloģiskās situācijas uzlabošana attiecībā uz tīkla enerģiju un ar to saistīto energoefektivitāti Līgumslēdzēju pušu valstīs.

(2)

Līguma 12. pantā noteikts, ka katrai Līgumslēdzējai pusei acquis communautaire vides jomā jāīsteno, ievērojot šā Līguma II pielikumā norādīto pasākumu īstenošanas grafiku.

(3)

Līguma 16. pantā ir uzskaitīts Līguma aptvertais acquis communautaire vides jomā.

(4)

Ievērojot Līguma II sadaļas 25. pantu, Enerģētikas kopiena var veikt pasākumus, lai īstenotu II sadaļā aprakstītā acquis communautaire grozījumus atbilstīgi Savienības tiesību aktu attīstībai.

(5)

Līguma 79. pantā paredzēts, ka Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma veic pasākumus saskaņā ar II sadaļu.

(6)

Līguma 100. panta i) punktā ir noteikts, ka Ministru padome ar vienprātīgu tās locekļu lēmumu var grozīt Līguma I–VII sadaļas noteikumus.

(7)

Ir jānodrošina taisnīga enerģētikas pārkārtošana, kas garantē līdzieguvumus biodaudzveidībai un nepieļauj dabisko dzīvotņu veidu un sugu dzīvotņu aizsardzības statusa pasliktināšanos starptautiski nozīmīgās vietās vai valsts aizsargājamās teritorijās, kurās sastopami Kopienā nozīmīgi dabisko dzīvotņu veidi un sugas.

(8)

Tīkla enerģijas plāni un projekti Līguma kontekstā jāizstrādā tā, lai mazinātu vai vajadzības gadījumā pēc iespējas ierobežotu jebkādu negatīvu ietekmi uz biodaudzveidību.

(9)

Padomes Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 1. pants nosaka galvenos jēdzienus, kas ir būtiski šīs direktīvas interpretācijai un īstenošanai.

(10)

Direktīvas 92/43/EEK 2. pants nosaka, ka direktīvas mērķis ir sekmēt biodaudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru.

(11)

Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 2., 3. un 4. punktā ir noteikta sistēma teritorijas saglabāšanai un aizsardzībai, izmantojot preventīvas un procesuālas prasības, lai veicinātu Kopienā nozīmīgu dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu dzīvotņu saglabāšanu vai atjaunošanu labvēlīgā aizsardzības statusā.

(12)

Plāni un projekti Direktīvas 92/43/EEK 6. panta nozīmē var attiekties arī uz tīkla enerģiju, un tiem var būt būtiska ietekme uz tādu starptautiski nozīmīgu teritoriju un valsts aizsargājamo teritoriju viengabalainību, kurās sastopami Kopienā nozīmīgi dabisko dzīvotņu veidi un sugas. Ja šie tīkla enerģijas plāni vai projekti tomēr būs jāīsteno sevišķi svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar sabiedrības interesēm, būs jāveic kompensējoši pasākumi.

(13)

Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 2., 3. un 4. punkts attiecas arī uz īpaši aizsargājamām teritorijām, kas izveidotas 4. panta 2. punktā minētajām putnu sugām un uzskaitītas Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību I pielikumā saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 7. pantu. Tāpēc šīm teritorijām, kas aizsargā minētās putnu sugas Līgumslēdzēju pušu teritorijā, nepieciešams piemērot arī 6. panta 2., 3. un 4. punkta prasības, iekļaujot tās acquis communautaire vides jomā.

(14)

Direktīvas 92/43/EEK 12., 13. un 16. pants nosaka sistēmu Kopienā nozīmīgu sugu stingrai aizsardzībai visā to dabiskajā izplatības areālā gan aizsargājamās teritorijās, gan ārpus tām. Tādēļ, ņemot vērā tīkla enerģijas darbību iespējamo ietekmi uz Kopienā nozīmīgām sugām, tām ir jāpiemēro minētās direktīvas 12. un 13. pantā uzskaitītie aizliegumi. Atsevišķos gadījumos no šiem aizliegumiem var būt nepieciešams atkāpties, ja vien ir izpildīti vajadzīgie kritēriji.

(15)

Direktīva 92/43/EEK kopā ar Direktīvu 2009/147/EK ir galvenais Savienības tiesību aktu juridiskais instruments, ar ko īsteno Savienības starptautiskās saistības, kuras izriet no Bernes konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (“Bernes konvencija”). Katrā Bernes konvencijas Līgumslēdzējas puses valstī un novērotājvalstī ir jāizveido Smaragda tīkla īpaši aizsargājamās dabas teritorijas kā instruments konvencijas vispārējo mērķu sasniegšanai. Visas Līguma Līgumslēdzējas puses, izņemot Kosovu (1), ir arī Bernes konvencijas puses. Katrā Bernes konvencijas Līgumslēdzējas puses valstī ir noteiktas Smaragda tīkla īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un kandidējošās Smaragda tīkla īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Smaragda tīkls joprojām tiek attīstīts, jo vēl pastāv nepilnības, kas jāatrisina, pirms to varēs uzskatīt par pilnīgu un pietiekamu konvencijas mērķu sasniegšanas atbalstam.

(16)

Ar valsts tiesību aktiem likumīgi aizsargājamo teritoriju mērķis ir panākt dzīvotņu veidu un sugu un ar tām saistīto ekosistēmas pakalpojumu un kultūras vērtību ilgtermiņa saglabāšanu. Šādas teritorijas ir sastopamas visās šā Līguma Līgumslēdzēju pušu valstīs.

(17)

Rāmsaras teritorijas ir starptautiskas nozīmes mitrāji, kas noteikti saskaņā ar Rāmsaras konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (“Rāmsaras konvencija” – starpvaldību nolīgums, kura mērķis ir apturēt mitrāju izzušanu visā pasaulē). Visas šā Līguma Līgumslēdzējas puses ir arī Rāmsaras konvencijas puses, un tām visām, izņemot Kosovu, ir Rāmsaras teritorijas.

(18)

Līgums attiecas uz plāniem un projektiem, kas ir saistīti ar Direktīvas 92/43/EEK īstenošanu, un tās iekļaušana acquis communautaire vides jomā nodrošinātu, ka, izstrādājot un īstenojot ar tīkla enerģiju saistītos plānus un projektus, tiek ņemta vērā dabas aizsardzība.

(19)

Direktīvas 92/43/EEK 1. pants, 2. pants, 6. panta 2., 3. un 4. punkts, 12., 13. un 16. pants un I, II un IV pielikums vēl nav iekļauti Enerģētikas kopienas acquis communautaire vides jomā, acquis communautaire ir jāpaplašina, Savienības tiesību aktu sarakstam Līguma 16. pantā pievienojot Direktīvu 92/43/EEK.

(20)

Līguma 94. pantā ir noteikts, ka iestādes jebkuru Līgumā lietotu terminu vai citu jēdzienu, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, interpretē saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(21)

Vadlīnijās ir izklāstīta Komisijas izpratne par Direktīvas 92/43/EEK noteikumiem, un tās var sniegt norādījumus par to piemērošanu, ņemot vērā attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kā arī pieredzi, kas gūta, īstenojot šo direktīvu Savienības dalībvalstīs (2).

(22)

Acquis communautaire vides jomā, kas izklāstīts Līguma 16. pantā, un īstenošanas grafiks, kas izklāstīts Līguma II pielikumā, būtu jāsaskaņo ar Savienības tiesību aktiem par dabas aizsardzību, ciktāl tie attiecas uz tīkla enerģiju.

(23)

Vides darba grupa savā xxx un xxx sanāksmē detalizēti analizēja priekšlikumu un ieteica to pieņemt ar vairākiem pielāgojumiem, kas atspoguļoti šajā lēmumā. Pielāgojumus apstiprināja Eiropas Komisija.

(24)

Pastāvīgā augsta līmeņa grupa savā xxx un xxx sanāksmē sagatavoja šo lēmumu un ierosināja to pieņemt,

(1)

Enerģētikas kopienas līguma (“Līgums”) 2. pantā kā viens no galvenajiem mērķiem ir noteikta ekoloģiskās situācijas uzlabošana attiecībā uz tīkla enerģiju un ar to saistīto energoefektivitāti Līgumslēdzēju pušu valstīs.

(2)

Līguma 12. pantā noteikts, ka katrai Līgumslēdzējai pusei acquis communautaire vides jomā jāīsteno, ievērojot Līguma II pielikumā norādīto pasākumu īstenošanas grafiku.

(3)

Līguma 16. pantā ir uzskaitīts Līguma aptvertais acquis communautaire vides jomā.

(4)

Ievērojot Līguma II sadaļas 25. pantu, Enerģētikas kopiena var veikt pasākumus, lai īstenotu II sadaļā aprakstītā acquis communautaire grozījumus atbilstīgi Savienības tiesību aktu attīstībai.

(5)

Līguma 79. pantā paredzēts, ka Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma veic pasākumus saskaņā ar II sadaļu.

(6)

Līguma 100. pantā cita starpā ir paredzēts, ka lēmumus par I–VII sadaļas noteikumu grozījumiem pieņem ar Enerģētikas kopienas līguma dalībvalstu vienprātīgu lēmumu.

(7)

Iekšzemes atjaunīgās enerģijas projektu paātrināšana Enerģētikas kopienā ir nepieciešama, lai Līgumslēdzējas puses sasniegtu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un atjaunīgās enerģijas ražošanas mērķrādītājus 2030. gadam, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1999 (1).

(8)

Daudzi esošie ar tīkla enerģiju saistītie projekti un darbības, gan attiecībā uz atjaunīgās, gan neatjaunīgās enerģijas avotiem, var būtiski negatīvi ietekmēt ūdens ekosistēmu stāvokli. Turklāt saistībā ar atjaunīgās enerģijas, tai skaitā hidroenerģijas, ūdeņraža un kritiski svarīgo izejvielu ieguves paredzamo izmantošanu ar enerģiju saistītiem mērķiem, Līgumslēdzēju pušu valstīs ir paredzams paaugstināts kaitējuma risks šādām ekosistēmām.

(9)

Daudzi tīkla enerģijas projekti un darbības ir atkarīgi – lai gan dažādā mērā – no ūdens pieejamības atbilstošā daudzumā un kvalitātē. Ūdens trūkums jau šobrīd ietekmē enerģijas ražošanu un nodrošinājuma uzticamību; papildu ierobežojumi var likt apšaubīt turpmāko projektu un darbību fizisko, ekonomisko un ekoloģisko dzīvotspēju.

(10)

ANO 2023. gada konferencē par ūdeni Savienība nāca klajā ar savu redzējumu par to, kā līdz 2050. gadam panākt ūdensresursu ziņā noturīgu globālo sabiedrību, nodrošinot ūdensapgādes drošību visiem. 2025. gada 4. jūnijā Savienība pieņēma Eiropas Ūdens resursu noturības stratēģiju (2), lai izstrādātu ceļvedi šā mērķa sasniegšanai.

(11)

Ir jāpanāk taisnīga enerģētikas pārkārtošana, kas balstīta uz ūdens resursu aizsardzību un uzlabošanu, kā arī uz ūdens ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanās novēršanu.

(12)

Ar tīkla enerģiju saistītu projektu sagatavošana un apstiprināšana, kā arī notiekošās darbības saistībā ar Līgumu ir jāiekļauj vispārējos centienos aizsargāt un uzlabot ūdens resursus, un šādiem projektiem jābūt izstrādātiem tā, lai novērstu vai vajadzības gadījumā pēc iespējas ierobežotu jebkādu negatīvu ietekmi uz ūdensobjektu stāvokli.

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (3) mērķis ir izveidot sistēmu iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzībai, tai skaitā i) novēršot turpmāku ūdens ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos, kā arī aizsargājot un nostiprinot tās, un ii) veicinot ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, pamatojoties uz pieejamo ūdens resursu ilgtermiņa aizsardzību.

(14)

Līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina, ka visas ar tīkla enerģiju saistītās darbības tiek plānotas un īstenotas tā, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 2000/60/EK un jo īpaši tās 4. pantam, kurā noteikti galvenie mērķi, paredzot, ka dalībvalstīm ir jāīsteno nepieciešamie pasākumi, lai novērstu ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanos un veiktu pasākumus nolūkā panākt labu ūdens stāvokli, neskarot konkrētus laika ierobežojumus un citu izņēmumu piemērošanu. Pašreizējā Savienības tiesību aktu izstrādes posmā gruntsūdens objektu labs stāvoklis nozīmē labus kvantitatīvos un labus ķīmiskos rādītājus, savukārt attiecībā uz virszemes ūdensobjektiem tas nozīmē labu ekoloģisko stāvokli vai ekoloģisko potenciālu un labus ķīmiskos rādītājus.

(15)

Lai novērtētu esošo un jauno ar enerģētiku saistīto projektu iespējamo ietekmi uz ūdensobjektu stāvokli, ir jāzina šo ūdensobjektu pašreizējais stāvoklis, pamatojoties uz regulāru monitoringu. Tā kā ūdensobjektu monitorings un klasificēšana ir nepārtraukts process un tā kā daudzus ūdensobjektus jau ietekmē ar enerģētiku saistīti projekti un nav iespējams a priori identificēt visus ūdensobjektus, kurus ietekmēs jauni ar enerģētiku saistīti projekti, Līgumslēdzējām pusēm būtu jāveic visu savā teritorijā esošo ūdensobjektu monitorings un klasifikācija.

(16)

Ūdens stāvokļa novērtēšana ietver pastāvīgas un strukturētas ūdensobjektu monitoringa sistēmas ieviešanu, nosakot monitoringa vietu un monitoringa kvalitātes elementu atlasi, pamatojoties uz visu identificēto spiedienu un ietekmju sākotnēju novērtējumu. Tādu ūdensobjektu stāvokļa novērtējums, kurus potenciāli ietekmē ar enerģētiku saistīti projekti, ir visaptverošs uzdevums, kas būtu nepilnīgs, ja attiektos tikai uz šādu projektu radīto spiedienu un ietekmi. Tāpēc Līgumslēdzējām pusēm būtu jānovērtē visu to darbību radītais spiediens un ietekme, kas varētu potenciāli ietekmēt ūdensobjektu stāvokli.

(17)

Lai nodrošinātu, ka gan esošie, gan jaunie ar enerģiju saistītie projekti nepasliktina ūdensobjektu stāvokli vai neietekmē to potenciālu sasniegt labu ūdens stāvokli saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. pantu, vai, ja tas ir nenovēršami un pienācīgi pamatoti, samazina to negatīvo ietekmi, Līgumslēdzējām pusēm būtu jāapzina visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu labu stāvokli, un jāizvēlas izmaksu ziņā visefektīvākais pasākumu kopums, lai sasniegtu minētās direktīvas mērķus, tai skaitā pasākumi, kas ietekmē darbības, kuras nav saistītas ar tīkla enerģiju, bet ietekmē to ūdensobjektu stāvokli, kurus skāruši jauni vai esoši ar enerģiju saistīti tīkla projekti.

(18)

Tā kā labs ūdensobjektu stāvoklis ir atkarīgs no dažādu pasākumu kopuma attiecībā uz visām darbībām, kas ietekmē šos ūdensobjektus, un tā kā visi šie pasākumi savstarpēji mijiedarbojas nolūkā panākt labu stāvokli, Līgumslēdzējām pusēm būtu jānosaka pasākumi attiecībā uz visām darbībām, tai skaitā darbībām, kas nav saistītas ar enerģētiku, lai varētu pieņemt lēmumus par laba stāvokļa sasniegšanai vajadzīgo pasākumu kopumu, kas ir izmaksu ziņā visefektīvākais un ietekmē dažādas darbības vienā upes baseinā.

(19)

Tādēļ Līgumslēdzējām pusēm būtu jāveic upes baseina raksturojuma un cilvēka darbības ietekmes analīze, kā arī ūdens resursu izmantošanas ekonomiskā analīze saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu. Ūdens stāvokļa pārmaiņas būtu sistemātiskā un salīdzināmā veidā jāuzrauga visā Enerģētikas kopienā saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu. Šī informācija ir vajadzīga, lai nodrošinātu Līgumslēdzējām pusēm pienācīgu pamatu tādu pasākumu programmu izstrādei saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. pantu, kuru nolūks ir sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus. Lai nodrošinātu Direktīvas 2000/60/EK konsekventu un efektīvu īstenošanu, Līgumslēdzējām pusēm būtu jāizstrādā upju baseinu apsaimniekošanas plāni un reizi sešos gados par tiem jāziņo sekretariātam saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13., 14. un 15. pantu. Minētajos plānos, pamatojoties uz katra atsevišķā ūdensobjekta noteikto stāvokli, būtu jānosaka pasākumi, kas tiks īstenoti sešu gadu laikā upes baseina apsaimniekošanas plāna ietvaros, lai sasniegtu labu stāvokli un novērstu tā pasliktināšanos.

(20)

Ņemot vērā ar tīkla enerģiju saistīto darbību iespējamo ietekmi uz ūdensobjektu ķīmisko rādītāju kvalitāti, ir jāpiemēro noteikumi, kas reglamentē gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu labu ķīmisko kvalitāti un ir izklāstīti attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/118/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/105/EK (5). Direktīvā 2006/118/EK ir noteikti kritēriji labas gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai un kritēriji būtisku un stabilu augšupejošu tendenču identificēšanai un maiņai, kā arī tendenču maiņas sākumpunktu noteikšanai. Direktīvā 2008/105/EK ir noteikti prioritāro vielu un dažu citu piesārņojošo vielu vides kvalitātes standarti, kas jāievēro, lai panāktu labu virszemes ūdeņu ķīmisko stāvokli.

(21)

Komisijas Direktīva 2009/90/EK (6) papildina iepriekšminētās direktīvas, nosakot tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajai analīzei un monitoringam.

(22)

Līgums attiecas uz projektiem, kas ir saistīti ar Direktīvas 2000/60/EK īstenošanu, un tās iekļaušana “acquis communautaire vides jomā” nodrošinātu, ka, izstrādājot un īstenojot ar tīkla enerģiju saistītos projektus, tiek ņemta vērā ūdens ekosistēmu stāvokļa aizsardzība, uzlabošana un pasliktināšanās novēršana.

(23)

Direktīva 2000/60/EK, Direktīva 2006/118/EK, Direktīva 2008/105/EK un Komisijas Direktīva 2009/90/EK vēl nav iekļautas Enerģētikas kopienas “acquis communautaire vides jomā”, acquis communautaire ir jāpaplašina, Savienības tiesību aktu sarakstam Līguma 16. pantā pievienojot Direktīvu 2000/60/EK kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/118/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/105/EK un Komisijas Direktīvu 2009/90/EK.

(24)

Lai sagatavotos Direktīvas 2000/60/EK sekmīgai īstenošanai, būtiska nozīme var būt Enerģētikas kopienas izveidotajai reģionālās sadarbības sistēmai un tās iestāžu un struktūru sniegtajai palīdzībai.

(25)

Līguma 94. pantā ir noteikts, ka iestādes jebkuru Līgumā lietotu terminu vai citu jēdzienu, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, interpretē saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(26)

Vides darba grupa savā [xxx] un [xxx] sanāksmē detalizēti analizēja priekšlikumu un ieteica to pieņemt ar vairākiem pielāgojumiem, kas atspoguļoti šajā lēmumā. Pielāgojumus apstiprināja Eiropas Komisija.

(27)

Pastāvīgā augsta līmeņa grupa savā [xxx] un [xxx] sanāksmē sagatavoja šo lēmumu un ierosināja to pieņemt,