(1)

Līdz šim nepieredzētā ģeopolitiskā nestabilitāte un reģionālā un globālā apdraudējuma un drošības līmeņa straujā pasliktināšanās, jo īpaši neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kas radījis augstu konvencionālu militāru draudu īstenošanās risku Savienībai un tās dalībvalstīm, prasa steidzami un ievērojami palielināt Savienības izdevumus pētniecībai, inovācijai un izstrādei, rūpnieciskajai jaudai un ar noturību, drošību un aizsardzību saistītas infrastruktūras izveidei. Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un industriālā bāze (EDTIB) saskaras ar pastāvīgiem šķēršļiem piekļuvē finansējumam, jo īpaši investīcijām domātam privātajam finansējumam, ņemot vērā riskus, ko tirgus dalībnieki saista ar šādām investīcijām. Tāpēc ir ļoti svarīgi piesaistīt ar aizsardzību saistītas publiskās investīcijas. Tādēļ, kā norādīts Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2025. gada 19. marta Kopīgajā baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības gatavību 2030 (“kopīgā baltā grāmata”), kas nodrošina satvaru plānam ReArm Europe, Savienībai būtu jādara vairāk, lai – līdz ar dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielinājumiem – ar Savienības budžetu atbalstītu steidzamo vajadzību palielināt ar aizsardzību saistītās Eiropas investīcijas. Savienības finansēšanas programmu izmantošana divējāda lietojuma un ar aizsardzību saistītu tehnoloģiju un ražojumu atbalstam ir solis ceļā uz Eiropas aizsardzības gatavību. Šādas līdzekļu izmantošanas mērķis ir arī uzlabot dalībvalstu civilmilitāro sadarbību, ņemot vērā savstarpēji izdevīgu plašāku ietekmi. Darbībās, ko atbalsta ar attiecīgajām Savienības programmām, varētu pienācīgi ņemt vērā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un citu partneru attiecīgās darbības, ja šādas darbības kalpo Savienības drošības un aizsardzības interesēm.

(2)

Būtu jāveicina investīcijas vismodernāko divējāda lietojuma un drošības spēju attīstībā, jo šādas investīcijas palīdz sasniegt Savienības plašākos sabiedrības noturības, drošības un konkurētspējas mērķus. Ņemot vērā riskus, kas saistīti ar aizvien lielāku Savienības drošības situācijas pasliktināšanos, ir svarīgi attīstīt divējāda lietojuma un aizsardzības industriju visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis sniedz ieguldījumu stabilā un noturīgā EDTIB un gūst no tās labumu.

(3)

Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (STEP), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/795 (4), ir iniciatīva, kuras mērķis ir palielināt Savienības konkurētspēju, mobilizējot līdzekļus no 11 esošajām Savienības programmām kritiski svarīgām tehnoloģijām trīs stratēģiskās nozarēs: digitālās tehnoloģijas un dziļo tehnoloģiju inovācija, tīras un resursefektīvas tehnoloģijas un biotehnoloģijas. Tādējādi STEP ir labs mehānisms, kā koordinētā un sinerģiskā veidā mobilizēt Savienības resursus aizsardzībai, ietverot galvenās digitālās progresīvās tehnoloģijas, kas vajadzīgas aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādei.

(4)

Lai gan atbalsts tehnoloģijām, kurām ir ietekme uz aizsardzību, šodien ir iespējams saskaņā ar trim esošajām stratēģiskajām nozarēm, kas apzinātas STEP, šķiet, ka ir jāpalielina pētniecības, rūpniecības un inovācijas attīstības potenciāls aizsardzības jomā, iekļaujot STEP ceturto stratēģisko nozari, kura vērsta uz aizsardzības tehnoloģijām, neapdraudot Savienības iecerēto tehnoloģisko līderību pastāvošajās nozarēs. Šai ceturtajai stratēģiskajai nozarei būtu jānodrošina, ka STEP stimuli tiek izmantoti, lai palielinātu Savienības finansējumu inovatīvām aizsardzības tehnoloģijām nolūkā efektīvi reaģēt uz pašreizējiem un jauniem draudiem un sekmēt Eiropas konkurētspēju saskaņā ar STEP mērķiem. Aizsardzības tehnoloģijas būtu jāsaprot kā tehnoloģijas, kas ietvertas vai nepieciešamas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/43/EK (5) pielikumā minēto aizsardzības ražojumu, tostarp ar aizsardzību saistītu ražojumu, izstrādei un ražošanai. Saskaņā ar pieeju, ko piemēro pārējām trim nozarēm, kas noteiktas Regulas (ES) 2024/795 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, Komisijai būtu jāatjaunina minētajā regulā paredzētie norādījumi, lai aptvertu ceturto stratēģisko nozari, tostarp attiecībā uz aizsardzības tehnoloģiju interpretāciju. Savukārt mākslīgā intelekta jomā MI gigarūpnīcām būtu jākļūst par galveno infrastruktūru, lai varētu strauji paplašināt MI ietekmi aizsardzības tehnoloģiju jomā.

(5)

Turklāt, lai optimizētu STEP aptverto programmu spēju mobilizēt Savienības resursus aizsardzības vajadzībām, ir jāprecizē, ka minētās programmas var īstenot mērķus un darbības, kas saistītas ar EDTIB konkurētspējas un noturības uzlabošanu, kā arī pētniecības un izstrādes darbībām aizsardzības jomā.

(6)

Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (6), ir Savienības pētniecības un inovācijas finansēšanas programma, kam ir ārkārtīgi būtiska loma Savienības vispārējās zinātniskās un tehnoloģiskās līderības sekmēšanā. Ar minēto regulu izveidotais Eiropas Inovācijas padomes (EIP) Accelerator sniedz atbalstu jo īpaši inovācijām ar radikālu potenciālu un revolucionārām inovācijām ar izvēršanas potenciālu, kas var būt pārāk riskantas privātiem investoriem. Maziem vai vidējiem uzņēmumiem (MVU), jaunuzņēmumiem un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas darbojas aizsardzības nozarē, ir vajadzīgs finansējums inovatīvu ražojumu komercializācijai. Tomēr šādi tiesību subjekti saskaras ar lielākiem šķēršļiem finansējuma pieejamībai salīdzinājumā ar tiesību subjektiem citās nozarēs. Kā uzsvērts kopīgajā baltajā grāmatā, ir jāpalielina Eiropas aizsardzības gatavība, jo Eiropu pašlaik skar karš, agresija un citas naidīgas darbības. Šajā nolūkā ir ievērojami jāpalielina atbalsts ar aizsardzību saistītai lielas ietekmes inovācijai, tostarp ļoti nepieciešamais atbalsts MVU, jaunuzņēmumiem un dažiem maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas vēlas izvērst šādas ar aizsardzību saistītas lielas ietekmes inovācijas. Tomēr Savienības programmu, tostarp Eiropas Aizsardzības fonda (EAF), pašreizējā struktūra nenodrošina mērogu, elastību vai ātrumu, kas vajadzīgs, lai efektīvi un savlaicīgi piesaistītu šādu atbalstu. Pašreizējā struktūra var radīt aizsardzības nozares tiesību subjektiem neskaidrības attiecībā uz to, kāds atbalsts pieejams tehnoloģijām ar iespējamiem divējāda lietojuma izmantojumiem. Ņemot vērā apdraudējuma nopietnību pašreizējā kontekstā, ārkārtas pasākumi ir pamatoti un nepieciešami. Lai gan atbalstu pētniecībai un izstrādei aizsardzības jomā sniedz EAF, kas ir īpaša pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” programma, ir lietderīgi, pamatojoties uz pašreizējo stratēģisko kontekstu, EIP Accelerator atvērt darbībām ar iespējamiem divējāda lietojuma izmantojumiem, vienlaikus veicinot izmantošanu civilām vajadzībām. Atbalsts darbības izvēršanai saskaņā ar EIP Accelerator STEP izvēršanas shēmu (“shēma”) būtu jāattiecina arī uz MVU, kas nespēj piesaistīt banku finansējumu, tostarp jaunuzņēmumiem un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuri nespēj piesaistīt banku finansējumu, piemēram, subjektiem, kas jau saņēmuši atbalstu no Accelerator un īsteno radikālas un revolucionāras kritiski svarīgu aizsardzības tehnoloģiju inovācijas, kurām nevar piesaistīt banku finansējumu, vienlaikus attiecīgā gadījumā atbalstot inovācijas ar divējāda lietojuma potenciālu. Darbības izvēršanas atbalsts tiešu kapitālieguldījumu veidā, kad finansējums tiek tieši sniegts uzņēmumiem, nav pieejams no pašreizējiem uz aizsardzību vērstajiem finansēšanas instrumentiem, jo īpaši no EAF un Aizsardzības kapitāla mehānisma, ko īsteno ar InvestEU. Tādēļ, lai atbalstītu tiesību subjektus, kas investē aizsardzības nozarē, un vienlaikus nodrošinātu papildināmību ar citiem pastāvošajiem Savienības instrumentiem, shēma ir jāattiecina uz inovāciju kritiski svarīgu aizsardzības tehnoloģiju jomā. Tas pamato mērķorientēta izņēmuma noteikšanu pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) no Regulas (ES) 2021/695 7. panta 1. punktā noteiktā principa, kas paredz, ka pētniecības un inovācijas darbības pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir vērstas tikai uz civiliem izmantojumiem, vienlaikus novēršot nevajadzīgu dublēšanos. Mērķorientētais izņēmums neskar iznākumu gaidāmajām sarunām DFS kontekstā. Komisijai būtu jānodrošina mērķorientētā izņēmuma piemērošanas pienācīga uzraudzība, tostarp vācot atbilstīgus datus pašreizējās pārraudzības un EIP izvērtēšanas kontekstā un par tiem ziņojot, neradot dalībniekiem papildu administratīvo slogu.

(7)

Tā kā inovācijas darbības ar divējāda lietojuma izmantojumiem varētu ietekmēt Savienības stratēģiskos aktīvus, intereses, autonomiju, drošību vai Savienības un tās dalībvalstu stratēģiskās intereses, attiecīgajās pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmās var būt nepieciešams pielāgot attiecināmības noteikumus, lai varētu ierobežot dalību, atļaujot to tikai tādiem tiesību subjektiem, kas iedibināti dalībvalstīs, vai tiesību subjektiem, kas papildus dalībvalstīm iedibināti konkrētās asociētajās valstīs, vai arī izslēgt tādu tiesību subjektu dalību, kas iedibināti Savienībā vai asociētajās valstīs un ko tieši vai netieši kontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu tiesību subjekti. Tādēļ Regulas (ES) 2021/695 48. panta 2. punkts būtu jāgroza, lai paredzētu šādu iespēju. Iespēja pielāgot attiecināmības noteikumus attiecīgajās darba programmās ir piemērojama jaunām inovācijas darbībām, kurām ir divējāda lietojuma izmantojumi, un neietekmē noteikumus, kas reglamentē atbalstu darbībām ar civiliem lietojumiem pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, vai šādu darbību finansēšanu.

(8)

Tā kā inovācijas darbības kritiski svarīgu aizsardzības tehnoloģiju jomā var būtiski ietekmēt Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses, ir jāparedz īpaši attiecināmības noteikumi, kuri nodrošina saskaņotību ar citiem Savienības instrumentiem aizsardzības industrijas nozarē un kuros ņemts vērā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Šādiem īpašiem attiecināmības noteikumiem būtu jāierobežo dalība, atļaujot to tikai tiesību subjektiem, kas iedibināti Savienībā, Ukrainā vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstī, kura ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalsts un kura ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētā valsts. Minētajiem noteikumiem būtu jāizslēdz tādu tiesību subjektu dalība, kurus tieši vai netieši kontrolē trešā valsts, kas nav Ukraina vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētā EEZ dalībvalsts, vai šādas trešās valsts tiesību subjekti. Tomēr tiesību subjektam, kurš iedibināts Savienībā vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētā EEZ dalībvalstī un kuru kontrolē trešā valsts, kas nav Ukraina vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētā EEZ dalībvalsts, vai kuru kontrolē tādas trešās valsts tiesību subjekts, kas nav Ukraina vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētā EEZ dalībvalsts, vajadzētu būt tiesīgam kļūt par labuma guvēju, ar noteikumu, ka Komisijai tiek darītas pieejamas garantijas, kas apstiprinātas saskaņā ar tās dalībvalsts vai EEZ dalībvalsts procedūrām, kurā tiesību subjekts ir iedibināts.

(9)

Atzīstot steidzamo un ārkārtējo nepieciešamību vēl vairāk stiprināt Savienības suverenitāti un drošību, kā paredzēts Regulā (ES) 2024/795, un lai nodrošinātu finanšu resursu ātru piesaisti un atkārtotu investēšanu kritiski svarīgās nozarēs, tostarp divējāda lietojuma un aizsardzības projektos EIP Accelerator ietvaros saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, ir lietderīgi atkāpties no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (7) (“Finanšu regula”) 212. panta 3. punkta. Ņemot vērā minētos apstākļus un vajadzību pēc ātras līdzekļu pieejamības, ir īpaši nepieciešams atmaksājumus, tostarp atmaksātos avansus, ieņēmumus un neizmantotās summas, no kurām atskaitītas maksas un izmaksas par EIP apvienoto finanšu investīciju komponentu EIP izmēģinājuma projektā saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, ļaut atkārtoti ieguldīt EIP fondā, nevis novirzīt uz Savienības budžetu, nolūkā finansēt civilu izmantojumu projektus, kā arī projektus divējāda lietojuma un aizsardzības jomā, uz kuriem attiecas grozītā darbības joma. Finanšu regulas 212. panta 3. punktā noteiktais termiņš būtu jāgroza, lai nodrošinātu jēgpilnu īstenošanu ārkārtas apstākļos. Lai pieļautu minēto iespēju, ir jāievieš atkāpe no minētā noteikuma.

(10)

EAF, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 (8), ir vadošā programma Savienības aizsardzības industrijas konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes un tehnoloģiskās autonomijas uzlabošanai. EAF mērķis ir atbalstīt darbības, kas veicina revolucionāru aizsardzības tehnoloģiju izstrādi. Lai labāk ņemtu vērā šādu darbību specifiku, piemēram, ja tām ir īpaši mazs mērogs vai īpaši vajadzīgs ātrs atbalsts, ir lietderīgi būtiski saīsināt un vienkāršot procedūras, kā tiek lemts par atbalstu minētajām darbībām, vienlaikus darba programmā paredzot nosacījumus lēmumam par šādu atbalstu un neapdraudot izcilības principu.

(11)

Ir arī jāizmanto sinerģija starp EAF un citām Savienības programmām. Minētajā nolūkā dalībvalstīm, Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, trešām valstīm, starptautiskām finanšu iestādēm vai citām trešām personām vajadzētu būt iespējai veikt brīvprātīgas iemaksas EAF kā ārējos piešķirtos ieņēmumus. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvprātīgi pārvietot resursus, kas tām piešķirti dalītā pārvaldībā, uz EAF un apvienot iemaksas no EAF ar citām Savienības programmām konkrētām darbībām, ar noteikumu, ka kumulatīvais Savienības atbalsts nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas.

(12)

Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā nolēma piešķirt kandidātvalsts statusu Ukrainai, kas pauda stingru gribu savā virzībā uz Eiropu saistīt rekonstrukciju ar reformām. Eiropadome 2023. gada 15. decembrī nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un paziņoja, ka Savienība un tās dalībvalstis joprojām ir apņēmības pilnas ilgtermiņā un kopā ar partneriem sniegt ieguldījumu drošības saistībās attiecībā uz Ukrainu, kas palīdzēs Ukrainai aizstāvēties, pretoties destabilizācijas centieniem un novērst agresijas aktus nākotnē. Spēcīgs atbalsts Ukrainai ir svarīga Savienības prioritāte un atbilstīgs veids, kā īstenot Savienības stingro politisko apņemšanos atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams. Komisija 2023. gada 5. martā ierosināja izveidot instrumentu (“Ukrainas atbalsta instruments”), lai novērstu kaitējumu, ko Krievijas agresijas karš nodarījis Ukrainas aizsardzības tehnoloģiskajai un industriālajai bāzei (“Ukrainas DTIB”), un atbalstītu tās rekonstrukciju, atveseļošanu un modernizāciju, ņemot vērā tās iespējamo turpmāko integrāciju EDTIB. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Ukrainas DTIB ir ievērojami attīstījusi savas pētniecības, izstrādes un inovācijas spējas, lai apmierinātu Ukrainas bruņoto spēku vajadzības. Minētajā kontekstā ciešākas sadarbības nodrošināšana starp EDTIB un Ukrainas DTIB ļautu EDTIB piekļūt minētajām spējām un palīdzētu sasniegt mērķi veicināt EDTIB konkurētspēju un inovāciju, vienlaikus konsekventi turpinot Savienības pastāvīgo atbalstu Ukrainas aizsardzības ražošanas jaudu stiprināšanai. Tādējādi, ņemot vērā Savienības un Ukrainas kopīgos mērķus un uzdevumus aizsardzības pētniecības un izstrādes jomā un ieguvumus abām pusēm, ko šajā sakarībā var sagaidīt no ciešākas integrācijas, ir lietderīgi iesaistīt Ukrainu EAF.

(13)

Programmas “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (9), mērķis ir atbalstīt un paātrināt Eiropas ekonomikas, rūpniecības un sabiedrības digitālo pārveidi un uzlabot Eiropas konkurētspēju globālajā digitālajā ekonomikā. Minētajā kontekstā programmai vajadzētu būt vērstai uz to, lai jo īpaši atbalstītu projektus, pakalpojumus un kompetences ar iespējamu divējāda lietojuma izmantojumu saskaņā ar visiem tās konkrētajiem mērķiem. Tas palīdzētu stiprināt Savienības sabiedrības noturību pret pastāvīgajiem hibrīduzbrukumiem un ārvalstu iejaukšanos. Atzīstot stratēģisko nozīmi, kāda ir pārrobežu sadarbībai un tehnoloģiju nodošanas veicināšanai starp dalībvalstīm digitālās nozares divējāda lietojuma projektos, Komisijai divējāda lietojuma projektu apstiprināšanā būtu jāņem vērā Eiropas dimensija. Tādēļ ir lietderīgi noteikt, ka divējāda lietojuma projektiem šis atbalsta piešķiršanas kritērijs ir obligāts.

(14)

Lai uzlabotu tehnoloģisko suverenitāti un konkurētspēju, Savienībai ir vajadzīga tāda datošanas, mākoņdatošanas un datu infrastruktūra, kura nepieciešama MI līderībai. MI kontinenta stratēģijas ietvaros MI rūpnīcas un MI gigarūpnīcas ir būtiskas, lai Savienība spētu konkurēt pasaules līmenī un nodrošināt savu stratēģisko autonomiju un konkurētspēju zinātnē, divējāda lietojuma potenciāla pētniecībā un kritiski svarīgās rūpniecības nozarēs, tostarp aizsardzības industrijā. Nākamās paaudzes MI modeļiem ir vajadzīga plaša un savienota datošanas infrastruktūra, lai gūtu panākumus konkrētās jomās, tostarp aizsardzības jomā. Tāpēc ir lietderīgi programmas “Digitālā Eiropa” konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana” pievienot papildu darbības mērķi, kas veltīts tādu MI rūpnīcu un jaunas paaudzes MI gigarūpnīcu izvēršanai un darbībai, kuras specializējas sarežģītāko, ļoti lielo MI modeļu un lietojumu, tostarp šādai ieviešanai nepieciešamās aparatūras un programmatūras, izstrādē, apmācībā un ekspluatācijā.

(15)

Pieaugošā saskare ar kiberdraudiem un hibrīddraudiem Savienībā pamato to, ka programmas “Digitālā Eiropa” 3. konkrētā mērķa īstenošanā īpaša uzmanība tiek pievērsta noturībai pret kiberdraudiem un hibrīddraudiem. Programmas “Digitālā Eiropa” 5. konkrētā mērķa “Digitālo spēju izvēršana un optimāla izmantošana un sadarbspēja” darbības mērķī, kas noteikts, lai atbalstītu publisko sektoru un sabiedrības interešu jomas, ir arī jāpievieno atsauce uz aizsardzību, lai precizētu, ka Savienības finansiālo ieguldījumu saskaņā ar šādu mērķi var attiecināt arī uz minēto nozari.

(16)

Var būt vajadzīgs arī pielāgot attiecināmības noteikumus programmas “Digitālā Eiropa” darba programmā attiecībā uz specifiskiem un pienācīgi pamatotiem gadījumiem, lai noteiktu, ka tiesību subjekti, kuri ir iedibināti asociētajās valstīs vai kuri ir iedibināti Savienībā, bet kurus kontrolē no trešām valstīm, nav tiesīgi piedalīties visās vai dažās darbībās, kas vērstas uz tehnoloģijām ar divējāda lietojuma potenciālu saskaņā ar kādu konkrēto mērķi. Tādēļ būtu jāpieņem noteikumi, kas pieļautu šādu iespēju. Šādos gadījumos uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus vajadzētu būt atvērtiem tikai tiem tiesību subjektiem, kas ir iedibināti Savienībā vai par kuriem uzskata, ka tie ir iedibināti Savienībā, un kurus kontrolē dalībvalstis vai dalībvalstu valstspiederīgie.

(17)

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), kas izveidots Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 (10), mērķis ir paātrināt investīcijas Eiropas komunikāciju tīklu jomā, nodrošinot sinerģiju starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari. Lai atbalstītu savienoto datošanas infrastruktūru, kas vajadzīga aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām un ārpus minētajām jomām, EISI digitālās nozares mērķi minētajā regulā būtu jāattiecina arī uz digitālo spēju, piemēram, mākoņdatošanas, MI, MI rūpnīcu un MI gigarūpnīcu, izvēršanu un nodrošināšanu.

(18)

Kopīgajā baltajā grāmatā militārā mobilitāte tika atzīta par būtisku Eiropas drošības un aizsardzības veicinātāju un uzsvērta Savienības pievienotā vērtība divējāda lietojuma mobilitātes infrastruktūras atbalstīšanā. Kopīgās baltās grāmatas kontekstā Komisija un Augstā pārstāve atzina, ka ir svarīgi apzināt militārās mobilitātes karsto punktu projektus un novērst galvenās nepilnības un problemātiskos posmus četros ES prioritārajos militārās mobilitātes koridoros. Militārā mobilitāte ir arī viens no EISI mērķiem. Eiropas transporta tīkla (TEN-T) politika ir svarīgs stratēģisks instruments Savienības pārrobežu transporta infrastruktūras veidošanā. Lai gan sākotnēji tā bija paredzēta civiliem mērķiem, tai ir arī ievērojams civila un aizsardzības divējāda lietojuma potenciāls. Turklāt Nīnistes 2024. gada 30. oktobra ziņojumā par Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšanu ir īpaši minēta nepieciešamība pastiprināt turpmāko darbu pie prioritāriem divējāda lietojuma transporta koridoriem militārās pārvietošanās vajadzībām un degvielas piegādes ķēdes bruņotajiem spēkiem paplašināšanu minētajos koridoros. Ņemot vērā to, ka ir svarīgi stiprināt divējāda lietojuma transporta infrastruktūru, Savienības drošības situācijas pasliktināšanās kontekstā ir lietderīgi precizēt, ka konkrētas darbības saskaņā ar EISI konkrēto mērķi Nr. 3.2. attiecīgā gadījumā var ietvert pasākumus divējāda lietojuma transporta infrastruktūras aizsardzībai attiecībā uz militāro pretmobilitāti vai degvielas infrastruktūras nodrošināšanai civilam un aizsardzības divējādam lietojumam.

(19)

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (11), vidusposma pārskatā tika ieviesta iespēja investēt aizsardzības vai divējāda lietojuma infrastruktūrā, lai veicinātu militāro mobilitāti, saņemot priekšfinansējumu 20 % apmērā no plānotajām summām, un iespēja piemērot Savienības finansējumu, ko palielina par 10 procentpunktiem virs piemērojamās līdzfinansējuma likmes, nepārsniedzot 100 %. Ja dalībvalstis uz EISI pārvieto resursus, kas tām piešķirti dalītā pārvaldībā, tām būtu jāgūst labums no tādiem pašiem priekšfinansējuma un līdzfinansējuma nosacījumiem divējāda lietojuma transporta infrastruktūras projektiem, kādi ieviesti ERAF un Kohēzijas fondā. Šādā gadījumā minētās summas būtu jārezervē projektiem, ar ko attīsta ES prioritāros militārās mobilitātes koridorus, kurus dalībvalstis noteikušas militāro prasību attiecībā uz militāro mobilitāti ES un ārpus tās II pielikumā, ko Padome apstiprināja 2025. gada 17. martā, vai jebkādā vēlākā minētā pielikuma versijā, ko apstiprinājusi Padome, kā arī digitālajai savienotībai un spējām, tostarp minēto koridoru loģistikas centriem un pārrobežu posmiem. Finanšu regulā ir paredzēta iespēja ieviest nosacījumus dalībai konkrētās piešķiršanas procedūrās, kas ietekmē drošību un sabiedrisko kārtību. Attiecīgi vajadzētu būt iespējai paredzēt šādus īpašus nosacījumus saistībā ar darbībām, ko veic vienā vai vairākos ES prioritārajos militārās mobilitātes koridoros, tostarp nosacījumus attiecībā uz aprīkojuma, preču, piegāžu vai pakalpojumu izcelsmes valsti.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, stiprināt pētniecības un izstrādes darbības divējāda lietojuma un aizsardzības jomā, kāpināt Savienības aizsardzības industrijas konkurētspēju un tādējādi dot ieguldījumu Savienības aizsardzības gatavībā, investīcijas pārorientējot uz šīm kritiski svarīgajām prioritātēm, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(21)

Ņemot vērā steidzamo vajadzību nodrošināt būtiskas investīcijas aizsardzībā saistībā ar steidzami risināmām ģeopolitiskām problēmām, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(22)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2021/694, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697, (ES) 2021/1153 un (ES) 2024/795,

1)

regulas 3. panta 1. punkta otrajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:

;

2)

regulas 4. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

;

3)

regulas 6. pantu groza šādi:

4)

regulas 8. panta 1. punktu a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

5)

regulas 12. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

6)

regulas 20. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

;

7)

regulas I pielikumā Konkrētā mērķa Nr. 5 I daļas 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Transports, mobilitāte, enerģētika un vide

“Izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūru, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm, tādām kā savienota automatizēta braukšana, bezpilota lidaparāti, sauszemes, virsūdens un zemūdens droni, viedās mobilitātes koncepcijas, viedās pilsētas, viedie lauku apvidi vai tālākie reģioni, lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas un īstenotu koordināciju ar transporta un enerģētikas nozaru digitalizēšanas darbībām, ko veic saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.”

1)

regulas 46. pantā iekļauj šādu punktu:

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).”;"

2)

regulas 48. pantu groza šādi:

1)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

3)

iekļauj šādu pantu:

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1060/oj)."

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).” "

1)

regulas 3. pantu groza šādi:

2)

regulas 8. panta 4. punktam pievieno šādu punktu:

;

3)

regulas 9. pantu groza šādi:

4)

regulas 15. panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1058/oj)."

(*7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1056/oj)."

(*8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1328 (2021. gada 10. augusts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 precizē infrastruktūras prasības, kas piemērojamas konkrētām divējāda lietojuma infrastruktūras darbību kategorijām (OV L 288, 11.8.2021., 37. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/1328/oj)."

(*9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).” "

1)

panta 1. punkta a) apakšpunktam pievieno šādu punktu:

;

2)

panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

3)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu: