(1)

Ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2022/2337 (1) Komisija ieteica dalībvalstīm īstenot virkni pasākumu ar mērķi atjaunināt un uzlabot dažādus ar arodslimībām saistītas politikas aspektus. Minētie pasākumi attiecas uz arodslimību atzīšanu, kompensācijām šo slimību sakarā un profilaksi, valsts mērķu noteikšanu arodslimību samazināšanai, ziņošanu par arodslimībām un arodslimību reģistrēšanu, datu vākšanu par slimību epidemioloģiju, pētījumu veicināšanu ar profesionālo darbību saistītu saslimšanu jomā, arodslimību diagnostikas uzlabošanu, statistikas un epidemioloģisko datu izplatīšanu par arodslimībām un valstu sabiedrības veselības aizsardzības un veselības aprūpes sistēmu aktīvas lomas veicināšanu arodslimību profilaksē.

(2)

Azbests ir bīstams kancerogēns, kas joprojām ietekmē dažādas ekonomikas nozares, piemēram, ēku renovāciju, kalnrūpniecību un karjeru izstrādi, atkritumu apsaimniekošanu un ugunsdzēsību, kurās darba ņēmēji var būt pakļauti lielam eksponētības riskam. Tiek lēsts, ka pašlaik azbestam ir eksponēti 4,1–7,3 miljoni darba ņēmēju (2). Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (3) VI pielikuma 3. daļu azbests ir klasificēts par 1.A kategorijas kancerogēnu vielu. Arodvēzis ir galvenais ar darbu saistītu nāves gadījumu cēlonis Savienībā (4), un to galvenokārt izraisa eksponētība kancerogēnām vielām, piemēram, azbestam. Tiek lēsts, ka 75 % vēža gadījumu, kas dalībvalstīs atzīti par arodslimību, ir saistīti ar azbestu (5). Pakāpeniska azbesta izmantošanas ierobežošana Savienībā sākās 1988. gadā, savukārt kopš 2005. gada azbesta ražošana, laišana tirgū un lietošana ir aizliegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) (6). Neraugoties uz to, problēma joprojām ir būtiska, jo azbests ir saglabājies daudzās vecākās ēkās. Visticamāk, tās tuvākajos gados tiks atjaunotas, pielāgotas vai nojauktas. Paredzams, ka, turpinoties Renovācijas viļņa iniciatīvai (7), visās dalībvalstīs palielināsies darba ņēmēju eksponētība azbestam. Turklāt azbesta izraisītām slimībām ir ilgs latentuma periods. No eksponētības brīža līdz pirmajiem slimības simptomiem var paiet pat 30 gadi vai ilgāk, tāpēc ir paredzams, ka ar azbestu saistīti nāves gadījumi un slimības, kas radušās eksponētības rezultātā, kura notikusi pirms 2005. gada aizlieguma, tiks konstatēti līdz 21. gadsimta 20. gadu beigām un 30. gados.

(3)

Šajā kontekstā iedarbīga eksponētības kancerogēnām vielām, piemēram, azbestam, samazināšana kļuva par vienu no Komisijas Eiropas Vēža uzveikšanas plāna (8) un Nulles piesārņojuma rīcības plāna (9) mērķiem. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/148/EK (10) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā, ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/2668 (11), kura līdztekus citiem grozījumiem ievērojami pazemināja piemērojamo azbesta arodekspozīcijas robežvērtību.

(4)

Ieteikumā (ES) 2022/2337 ir iekļautas vairākas azbesta izraisītas slimības. Ieteikuma I pielikumā, kurā ietverts Eiropas arodslimību saraksts, – šādas slimības: azbestoze, mezotelioma pēc azbesta putekļu ieelpošanas, azbestozes komplikācija, kas izpaužas kā bronhu vēzis, azbesta izraisītas pleiras fibrotiskās slimības ar apgrūtinātu elpošanu un plaušu vēzis pēc azbesta putekļu ieelpošanas. Ieteikuma II pielikumā, kurā iekļauts papildu saraksts ar slimībām, par kurām ir aizdomas, ka tās ir arodslimības, un kuras vēlāk var apsvērt iekļaušanai Eiropas arodslimību sarakstā, – šādas slimības: balsenes vēzis pēc azbesta putekļu ieelpošanas.

(5)

Pēc Komisijas paziņojuma par darbu virzībā uz azbestu nesaturošu nākotni (12) pieņemšanas trīspusējā Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (ACSH), ņemot vērā īpašās darba grupas atzinuma projektu un atzinumu, ko sagatavojusi tehnisko ekspertu grupa, kura izveidota, lai palīdzētu darbā, kas saistīts ar iespējamu vajadzību Komisijas ieteikumā par Eiropas arodslimību sarakstu iekļaut papildu azbesta izraisītas slimības, 2024. gada 29. maijā pieņēma atzinumu (13) par nepieciešamību atjaunināt Komisijas ieteikumu par Eiropas arodslimību sarakstu, tajā iekļaujot vēl citas azbesta izraisītas slimības.

(6)

Ņemot vērā ACSH atzinumu, I pielikumā būtu jāiekļauj šādas azbesta izraisītas slimības: azbesta izraisīts balsenes vēzis (aizstājot pašreizējo ierakstu “Balsenes vēzis pēc azbesta putekļu ieelpošanas” ieteikuma II pielikumā), azbesta izraisīts olnīcu vēzis, azbesta izraisīti pleiras iekaisumi ar funkcionāliem plaušu traucējumiem un labdabīgi azbesta izraisīti pleiras izsvīdumi. Turklāt II pielikumā būtu jāiekļauj šādas slimības: azbesta izraisīts resnās zarnas vēzis, azbesta izraisīts taisnās zarnas vēzis un azbesta izraisīts kuņģa vēzis.

(7)

Vēl būtu jālabo dažas drukas kļūdas Ieteikuma (ES) 2022/2337 pielikumos. Tas attiecas uz ierakstu “302 Bronhu vēzis kā azbesta izraisīta komplikācija”, kas būtu jālabo uz “302 Azbestozes komplikācija, kas izpaužas kā bronhu vēzis”, un ierakstu “2.108 Tiopēns”, kas pareizi jālasa “2.108 Tiofēns”.

(8)

Lai gan arodslimību atzīšana ir cieši saistīta ar sociālā nodrošinājuma sistēmu izveidi, kas ir dalībvalstu kompetencē, Komisija veicina Eiropas arodslimību sarakstā iekļauto arodslimību atzīšanu dalībvalstīs. Kā norādīts Komisijas paziņojumā “ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam. Darba aizsardzība mainīgā darba pasaulē” (14) (“ES stratēģiskais satvars”), joprojām ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību arodslimībām. Saskaņā ar vispārējiem profilakses principiem, kas ir Padomes Direktīvas 89/391/EEK (15) par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā un ar to saistīto direktīvu (16) par drošību un veselības aizsardzību darbā pamatā, šim ieteikumam vajadzētu būt būtiskam papildinošam instrumentam arodslimību profilaksei Savienības līmenī. Turklāt ir svarīgi atbalstīt saslimušos darba ņēmējus un ģimenes, kuras zaudējušas ģimenes locekļus arodekspozīcijas dēļ.

(9)

Saskaņā ar ES stratēģisko satvaru dalībvalstis būtu jāaicina aktīvi iesaistīt visus dalībniekus, jo īpaši sociālos partnerus, lai izstrādātu pasākumus efektīvai arodslimību profilaksei.

(10)

ES stratēģiskajā satvarā kā priekšnoteikums ar darbu saistītu slimību un nelaimes gadījumu profilaksei ir minēta vajadzība stiprināt pierādījumu bāzi, lai pamatotu tiesību aktus un politiku, kā arī veikt pētniecību un vākt datus gan Savienības, gan valstu līmenī. Sadarbībai un informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņai ir izšķiroša nozīme, lai uzlabotu analīzi un profilaksi visā Savienībā.

(11)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2008 (17) attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā, kā arī ņemot vērā norises saistībā ar Eiropas arodslimību statistiku (EODS), joprojām ir aktuāls ieteikums dalībvalstīm nosūtīt Komisijai un darīt ieinteresētajām personām pieejamus statistikas un epidemioloģiskos datus par valsts līmenī atzītām arodslimībām.

(12)

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/126 (18), uzdevums cita starpā ir sniegt Savienības iestādēm, struktūrām un dalībvalstīm objektīvu pieejamo tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju un kvalificētās speciālās zināšanas, kas tām vajadzīgas, lai formulētu un īstenotu pārdomātu un efektīvu politiku, kuras mērķis ir aizsargāt darba ņēmēju drošību un veselību, un vākt, analizēt un izplatīt tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju dalībvalstīs. Attiecīgi aģentūrai būtu arī jāuzņemas svarīga loma informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņā arodslimību profilakses jomā.

(13)

Valstu sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmām var būt svarīga nozīme arodslimību profilakses uzlabošanā, piemēram, palielinot medicīnas darbinieku informētību, lai uzlabotu zināšanas par šīm slimībām un to diagnosticēšanu.

(14)

Tā kā Ieteikumā par Eiropas arodslimību sarakstu ir jāpievieno 6. apsvērumā minētās slimības un tā tekstā ir jālabo dažas drukas kļūdas, šis ieteikums aizstāj Ieteikumu (ES) 2022/2337,