(1)

Krievijas Federācijas prezidents 2022. gada 24. februārī paziņoja par “speciālu militāro operāciju” Ukrainā, un Krievijas bruņotie spēki sāka uzbrukumu Ukrainai. Minētais uzbrukums ir klajš Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības pārkāpums. Kopš tā laika agresija pret Ukrainu ir pastāvīgi pieņēmusies spēkā, un Krievijas veiktās destabilizējošās darbības un hibrīdkampaņas ir izvērsušās Savienības dalībvalstu teritorijā.

(2)

Papildus postošajai ietekmei uz Ukrainas ekonomiku Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un Krievijas darbības pret Savienību ir radījuši un turpina radīt nopietnas ekonomiskas problēmas ārpus Ukrainas. Ņemot vērā Savienības tuvumu Krievijai un Ukrainai un Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kā arī Krievijas darbības pret Savienību, ir skarta Savienības ekonomika, un ir sagaidāms, ka tā joprojām tiks skarta tik ilgi, kamēr Krievija turpinās savu agresijas karu. Turklāt ir sagaidāms, ka Savienības ekonomika tiktu ietekmēta pat vēl smagāk, ja situācija Ukrainā pasliktinātos.

(3)

Nepamatotais un neprovocētais agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis satricinājumu Savienības ekonomikā, radot Savienībā nopietnus piegādes traucējumus, lielāku nenoteiktību, paaugstinātas riska prēmijas un mazākas investīcijas un patēriņa izdevumus. Rezultātā gada vidējais IKP pieaugums 2022. un 2023. gadā bija par 1,9 procentpunktiem mazāks, nekā tika prognozēts Komisijas 2021. gada rudens prognozē par dalībvalstu mediānu.

(4)

Konkrēti – Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī bija iemesls tam, ka naftas, gāzes un pārtikas cenas strauji pieauga, jo tirgi pielāgojās eksporta zudumam vai potenciālam eksporta zudumam no diviem svarīgiem preču piegādātājiem. Iebrukuma tiešs rezultāts bija arī tas, ka tika traucētas piegādes ķēdes importam Savienībā no Ukrainas, jo īpaši graudaugu un augu eļļu importa gadījumā, kā arī eksportam no Savienības uz Ukrainu, īpaši smagi ietekmējot lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes, zvejniecības un akvakultūras nozari Savienībā. Krievijas īstenotās militārās agresijas un pretpasākumu dēļ ir kļuvis nepietiekams dažu metālu un izejvielu piedāvājums, kā rezultātā ir pieaugušas izmaksas Savienības rūpniecībai.

(5)

Ņemot vērā Krievijas darbību negatīvo ietekmi uz enerģijas tirgiem, dalībvalstis ir ieviesušas atbalsta programmas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Fiskālie pasākumi, kurus dalībvalstis pieņēmušas 2022.–2024. gada laikposmā, lai samazinātu augsto enerģijas cenu makroekonomisko un sociālo ietekmi, ir sasnieguši vairāk nekā 365 miljardus EUR. Komisija 2023. gada 17. martā pieņēma paziņojumu “Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu” (1), kam sekoja 2025. gada 4. jūlijā pieņemtais paziņojums “Regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta tīras rūpniecības kursu (Tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta regulējums)” (2).

(6)

Krievijas agresija pret Ukrainu un tas, ka Krievija energoapgādi izmanto kā ieroci, steidzamā kārtā arī vairoja nepieciešamību Savienībai mazināt atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgās enerģijas ieviešanu, rūpniecības dekarbonizāciju un spēju pastiprināšanu nozarēs, kuras ir stratēģiski svarīgas pārejai uz neto nulles emisiju ekonomiku, ņemot vērā arī globālos izaicinājumus, kas rada risku, ka investīcijas šajās nozarēs varētu tikt novirzītas uz trešām valstīm ārpus EEZ. Savienības līmenī Savienība ir veikusi vairākus pasākumus, lai reaģētu uz enerģētikas krīzi, tostarp pieņēmusi plānu REPowerEU, kura mērķis ir paātrināt pāreju uz zaļo enerģiju un palielināt Savienības enerģētisko neatkarību. REPowerEU ietvaros ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (3) dalībvalstīm tika darīti pieejami papildu 20 miljardi EUR, lai pārvarētu enerģētikas krīzi, kura radusies Krievijas īstenotā agresijas kara ietekmē.

(7)

Turklāt Krievija negatīvi ietekmē Savienības ekonomiku un uzņēmumus, izņemot, konfiscējot vai piespiedu kārtā pārdodot ekonomiskos aktīvus Krievijā, kuri pieder Savienības investoriem. Minētā negatīva ietekme ir papildus atsevišķajiem maksājumiem un nodokļiem, kas tiek iekasēti no Savienības uzņēmumiem un investoriem, līdztekus būtiskiem kapitāla brīvas aprites ierobežojumiem, kuri savukārt rada izkropļojumus attiecībā uz investīcijām un negatīvi skar uzņēmumus un tirgus. Turpmākas aktīvu izņemšanas riski vēl aizvien ir lieli, ņemot vērā pakļautību riskam un Savienības investoru nespēju aiziet no Krievijas tirgus. Minētajā kontekstā Krievijas Federācijas prezidents 2025. gada 30. septembrī parakstīja dekrētu par aktīvu paātrinātu pārdošanu pēc to izņemšanas.

(8)

Papildus ekonomikas izaugsmes un pirktspējas kritumam Krievijas īstenoto darbību rezultātā dalībvalstīm ir radušās ievērojamas tiešās fiskālās izmaksas. Tas noticis laikā, kad dalībvalstu finanses joprojām atgūstas no Covid-19 krīzes izraisītajām sekām. Ievērojama daļa Savienības budžeta bija arī jānovirza pasākumiem, kuru mērķis ir risināt Krievijas agresijas kara pret Ukrainu tiešās un netiešās sekas.

(9)

Minētie dažādie elementi liecina, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu jau ir tieši un netieši ietekmējis un turpina tieši un netieši ietekmēt Savienības ekonomiku, un ir būtiski ietekmējis dalībvalstu fiskālo situāciju. Neraugoties uz visiem Savienības un dalībvalstu līmenī veiktajiem pasākumiem, Krievijas agresijas kara pret Ukrainu un citu darbību, ko Krievija īsteno Savienības teritorijā, izraisīto satricinājumu sekas ir tieši un netieši skārušas Savienības ekonomikas sniegumu un būtiski ietekmējušas dalībvalstu fiskālo situāciju.

(10)

Šī bezprecedenta steidzamības situācija ir tādu ārēju faktoru rezultāts, kurus dalībvalstis nevar kontrolēt un kuri nopietni ietekmē to ekonomiku. Pastāv risks, ka tā dalībvalstis var ietekmēt vēl vairāk, ja netiks veikta tūlītēja rīcība, lai ierobežotu Krievijas spēju pastiprināt hibrīduzbrukumus Savienības teritorijā. Tāpēc ir vajadzīga ātra un koordinēta reakcija Savienības līmenī. Šāda rīcība būtu jāveic, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, lai izvairītos no nevienādām sekām, ko Krievijas draudu pieaugums varētu radīt dalībvalstīm, un jo īpaši tām, kuras atrodas vistuvāk Krievijas un Ukrainas robežām. Šī reakcija neskar attiecīgus pasākumus, kurus Padome pieņēmusi kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem pret Krieviju.

(11)

Nepieciešamība steidzami rīkoties izriet no nesenās straujās drošības situācijas pasliktināšanās Ukrainā un dalībvalstīs, kas ir reāls apdraudējums ekonomiskās situācijas stabilitātei Savienībā un kas ir ļoti atkarīga no dažādiem parametriem un to izmaiņām laika gaitā.

(12)

Ņemot vērā minēto steidzamo situāciju, ir lietderīgi uz laiku aizliegt jebkādu Krievijas Centrālās bankas vai jebkuras juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas rīkojas Krievijas Centrālās bankas vārdā vai saskaņā ar tās norādījumiem, piemēram, Krievijas Nacionālā ieguldījumu fonda (“Krievijas Centrālā banka vai saistītās vienības”), aktīvu un rezervju tiešu vai netiešu nodošanu, lai nodrošinātu to, ka Krievijas Centrālās bankas vai saistīto vienību aktīvi un rezerves netiek nodoti Krievijas Centrālajai bankai vai saistītajām vienībām vai to labā un līdz ar to Krievijai vai tās labā.

(13)

Lai ierobežotu kaitējumu Savienības ekonomikai, būtu steidzami jāpanāk, ka netiek veikta līdzekļu nodošana Krievijai. Militārie izdevumi lielā mērā ir veicinājuši Krievijas ekonomikas stabilo izaugsmi kopš 2022. gada, taču Krievijas ekonomikas pieauguma temps 2025. gadā ir ievērojami samazinājies. Izaugsmes palēninājums cita starpā atspoguļo kumulatīvās nelīdzsvarotības negatīvo ietekmi, jo īpaši augsto inflāciju un lielās procentu likmes. Krievijas fiskālā situācija 2025. gadā ir vēl vairāk pasliktinājusies, jo naftas cenas ir sarukušas, rubļa vērtība ir pieaugusi un Rietumu sankcijas ir kļuvušas vēl stingrākas. Ņemot vērā Krievijas fiskālo stāvokli, var paredzēt, ka visi saņemtie papildu resursi tiktu tieši izmantoti tam, lai finansētu nepamatoto un neprovocēto Krievijas karu pret Ukrainu, kas radīs nopietnas sekas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm.

(14)

Tas radītu nopietnas grūtības Savienības ekonomikai divu galveno iemeslu dēļ.

(15)

Pirmkārt, papildu resursu nodošana Krievijai saasinātu risku, ka pieņemsies spēkā vardarbīgas hibrīddarbības, kas vērstas pret dalībvalstīm un tiek veiktas dalībvalstu teritorijā, tādējādi radot jaunus traucējumus ekonomikā un papildu fiskālās un ekonomiskās izmaksas, kā arī palielinot ekonomisko nenoteiktību. Eiropadome 2025. gada 26. jūnija secinājumos stingri nosodīja visu veidu hibrīddarbības, jo īpaši Krievijas nemitīgo hibrīdkampaņu, kas ietver sabotāžu, kritiskās infrastruktūras traucējumu izraisīšanu, kiberuzbrukumus, informācijas manipulāciju un iejaukšanos, un mēģinājumus graut demokrātiju, tostarp vēlēšanu procesā. Minētajos secinājumos Eiropadome norādīja, ka Savienība un dalībvalstis turpinās stiprināt savu noturību, novērst Krievijas hibrīddraudus, atturēt no tiem un reaģēt uz tiem.

(16)

Krievijas hibrīddarbības arvien biežāk tiek izmantotas nolūkā destabilizēt ne tikai Ukrainu, bet arī dalībvalstis un Savienību (piemēram, izmantojot sabotāžu, dronus, ekonomisko spiegošanu, iejaukšanos vēlēšanu procesos un maldinošas informācijas kampaņas). Šajā sakarībā Savienībai, tās dalībvalstīm un uzņēmumiem ir radušās tiešas izmaksas, vēršoties pret Krievijas hibrīdkampaņu.

(17)

Ja netiktu aizliegts nodot Krievijas Centrālās bankas vai saistīto vienību aktīvus un rezerves, tad ir iespējams, ka minētie resursi varētu tikt izmantoti, lai atbalstītu Krievijas hibrīddarbību kampaņu, tādējādi palielinot ekonomiskās grūtības Savienībā. Piemēram, pēdējo nedēļu laikā ir pārkāpta Beļģijas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Dānijas, Igaunijas, Vācijas, Lietuvas un Latvijas gaisa telpa. Minētajiem incidentiem ir sistemātisks raksturs, un tie nav atsevišķi negadījumi, un pastāv risks, ka tie var saasināties, ja aktīvi un rezerves tiek nodoti Krievijas Centrālajai bankai vai saistītajām vienībām vai to labā un līdz ar to Krievijai vai tās labā.

(18)

Otrkārt, tas, ka Krievijas agresijas karam būtu pieejami papildu līdzekļi, var paildzināt un palielināt ekonomisko nenoteiktību un prasītu vēl lielāku Savienības un tās dalībvalstu fiskālo reakciju, lai atbalstītu Ukrainu un Savienības ekonomiku.

(19)

Eiropadomes 2025. gada 23. oktobra secinājumos ir atzīts, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un tā rezonanse attiecībā uz Eiropas un globālo drošību mainīgā vidē ir eksistenciāls izaicinājums Savienībai. Augstās pārstāves un Komisijas kopīgajā paziņojumā “Miera saglabāšana – aizsardzības gatavības ceļvedis 2030. gadam” (4) ir norādīts, ka Ukraina joprojām ir Eiropas pirmā aizsardzības līnija un neatņemama Eiropas aizsardzības un drošības arhitektūras daļa.

(20)

Šajā sakarā, ja Krievijas agresijas karš turpināsies, tad ir sagaidāms, ka ietekme uz Savienības ekonomiku būs vēl smagāka, proti, gadījumā, ja Ukraina nespētu atbalstīt savus fiskālos centienus, kas ir vajadzīgi, lai valsts varētu turpināt atbalstu kara resursu mobilizācijai. Ukrainas sakāve būtu saistīta arī ar palielinātu Krievijas agresijas risku, tostarp hibrīddarbību veidā, pret kādu no dalībvalstīm vai kādu valsti Ukrainas kaimiņos, tostarp kandidātvalstīm, un tādējādi tūlītēji un nepieredzētā mērogā tiktu tieši un netieši ietekmēta drošība un ekonomiskā situācija Savienībā. Šāda situācija vēl vairāk paaugstinātu nenoteiktības līmeni ekonomikas dalībniekiem. Šī ietekme, visticamāk, būtu smagāka dalībvalstīs, kuras atrodas tuvāk Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas robežām. Komisijas nesen veiktā ekonometriskā analīze liecina, ka IKP pieaugums 2022. un 2023. gadā kara dēļ jau bija par 1,4–1,8 procentpunktiem zemāks tajās dalībvalstīs, kuras robežojas ar kara skartajām valstīm, salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju, un izaugsmes kritums bija tikai nedaudz mazāks, ja tika aptverts arī 2024. gads.

(21)

2025. gada oktobrī un novembrī vēl vairāk pastiprinājās Krievijas gaisa uzbrukumi transporta tīkliem, dzīvojamiem rajoniem un energoinfrastruktūrai Ukrainā. Krievija veica septiņus liela mēroga kombinētus raķešu un tāldarbības dronu uzbrukumus, izraisot smagus traucējumus Ukrainas enerģijas ražošanā, kā rezultātā apkures sezonā ir nepieciešams papildus importēt gāzi. Vispostošākie uzbrukumi notika 7. novembra naktī ar vairāk nekā 500 droniem un raķetēm un 24. novembra naktī ar 464 droniem un 22 raķetēm. Skaitliskie rādītāji, kurus 2025. gada 25. novembrī publiskoja ANO cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā, liecina, ka civiliedzīvotāju upuru skaits lielākajās pilsētās 2025. gadā (no janvāra līdz oktobrim) pieaudzis par 26 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt ievainoto civiliedzīvotāju skaits tajā pašā laikposmā palielinājies par 75 %. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma ir nogalināti vismaz 14 534 civiliedzīvotāji, tostarp 745 bērni, un ir ievainoti 38 472 civiliedzīvotāji, tostarp 2 349 bērni.

(22)

Turklāt Krievijas militārā agresija pret Ukrainu jau ir izraisījusi Ukrainas pilsoņu masveida pārvietošanos gan valsts iekšienē, gan kaimiņvalstīs, kā rezultātā Savienība saskaras ar līdz šim nepieredzēta mēroga pārvietoto personu no Ukrainas pieplūdumu, kas rada būtiskas humanitārās un ekonomiskās sekas dalībvalstīm. Konkrēti – Savienībai un tās dalībvalstīm bija jāveic un joprojām ir jāveic ievērojami fiskālie centieni, lai uzņemtu pārvietotas personas no Ukrainas. Krievijas iebrukums Ukrainā ir piespiedis miljoniem cilvēku bēgt no savas valsts, lai nonāktu drošībā, galvenokārt dalībvalstīs. Līdz 2025. gada septembra beigām pagaidu aizsardzību saskaņā ar Padomes Direktīvu (ES) 2001/55/EK (5) kopumā bija saņēmuši 4,3 miljoni trešo valstu pilsoņu, kuri bēguši no Ukrainas. Tiek lēsts, ka bruto fiskālās izmaksas Savienībai, kas saistītas ar pārvietoto personu no Ukrainas uzņemšanu, kopš 2022. gada ik gadus sasniedz aptuveni 0,2 % no IKP, un dažādas aplēses liecina, ka no tā izrietošās fiskālās izmaksas dalībvalstīm 2022.–2025. gada laikposmā varētu pārsniegt 155 miljardus EUR. Krievijas agresijas kara turpmāka eskalācija varētu radīt risku, ka notiek straujš pārvietoto personu no Ukrainas vai personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, masveida pieplūdums.

(23)

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, kuras tieši apdraud drošības situāciju Savienībā, Savienībai un tās dalībvalstīm ir bijis ievērojami jāpalielina investīcijas aizsardzības spējās. Kopš 2022. gada februārī sākās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, Savienības aizsardzības izdevumu attiecība pret IKP ir palielinājusies par aptuveni 0,25 procentpunktiem, 2024. gadā sasniedzot 1,5 % no IKP (jeb aptuveni 270 miljardus EUR). Padome 2025. gada 28. maijā ārkārtas pasākuma veidā pieņēma Padomes Regulu (ES) 2025/1106 (6), kuras mērķis ir sniegt finansiālu palīdzību dalībvalstīm, lai tās varētu atbalstīt savu aizsardzības industrijas gatavību. Komisijas 2025. gada rudens prognozē paredzēts, ka līdz 2027. gadam aizsardzības izdevumi pieaugs vēl par aptuveni 0,5 procentpunktiem, kad tie sasniegs 2,0 % no IKP (jeb aptuveni 405 miljardus EUR). Papildus minētajām ekonomiskajām sekām Savienības ekonomikai, kuras izraisījis Krievijas agresijas karš Ukrainā, Krievija ar savu rīcību pati tieši ietekmē Savienības ekonomiku. Šī situācija strauji un krasi saasinātos, ja Krievijai būtu piekļuve papildu līdzekļiem nodošanas aizlieguma neieviešanas gadījumā.

(24)

Ņemot vērā minētos dažādos apsvērumus, aizliegums veikt Krievijas Centrālās bankas vai saistīto vienību aktīvu un rezervju nodošanu Krievijas Centrālajai bankai vai saistītajām vienībām vai to labā un līdz ar to Krievijai vai tās labā, ir pasākums, kas ir piemērots tam, lai nepieļautu Krievijas darbību izraisītu turpmāku nepieredzēta mēroga ietekmi uz Savienības ekonomikas situāciju. Tā kā minētais pasākums ir ierobežots laikā un ir atsaucams, tas nepārsniedz to, kas ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai.

(25)

Pašreizējos apstākļos ir lietderīgi arī tas, ka finanšu iestādes, kuru turējumā ir Krievijas Centrālās bankas vai saistīto vienību aktīvi un rezerves, atsevišķi pārvalda naudas atlikumus, kuri uzkrājas līdz ar to termiņu iestāšanos.

(26)

Šajā regulā noteiktie īpašie pasākumi neskar Krievijas Centrālās bankas aktīvus, kurus veido prasījums pret Savienības finanšu iestādēm, uz ko attiecas nodošanas ierobežojumi. Šajā regulā paredzētie pasākumi neietekmē to, kam pieder minētie aktīvi. Naudas atlikumi, kas finanšu iestāžu, kuru turējumā ir Krievijas Centrālās bankas aktīvi un rezerves, bilancē uzkrājas tādēļ, ka ir noteikts aizliegums veikt nodošanu Krievijas Centrālajai bankai vai tās labā, nepieder Krievijas Centrālajai bankai un nav valsts aktīvi. Aizliegums nodot Krievijas Centrālās bankas vai saistīto personu aktīvus un rezerves ir noteikts uz laiku, ir atsaucams un tiek periodiski pārskatīts.

(27)

Minētie papildu pasākumi finanšu iestādēm, kuru turējumā ir Krievijas Centrālās bankas vai saistīto vienību aktīvi un rezerves, rada jaunus pienākumus nolūkā atvieglot ekonomiskās sekas, ko Savienībai rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Ņemot vērā kontekstu, kurā tiek veikti minētie pasākumi, un to apstākli, ka minētajiem pasākumiem ir publiskās politikas mērķis, proti, nepieļaut Savienības ekonomikas pasliktināšanos drošības krīzes situācijā, minētie pasākumi pilnībā ievēro Pamattiesību hartā, it īpaši 17. pantā, to lasot saskaņā ar tās 52. pantu, atzītās pamattiesības un pamatbrīvības, jo tie ir pamatoti un ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem.

(28)

Pasākumiem, kas saistīti ar aizliegumu nodot Krievijas Centrālās bankas vai saistīto vienību aktīvus un rezerves, vajadzētu palikt pagaidu pasākumiem. Tie būtu jāsaglabā tik ilgi, kamēr tas, ka Krievijai tiek darīti pieejami ievērojami finanšu un citi resursi, kas tai ļauj turpināt tās darbības saistībā ar tās agresijas karu pret Ukrainu, rada vai draud radīt nopietnas ekonomiskas grūtības Savienībā un dalībvalstīs un kamēr pastāv risks, ka tiks no jauna nopietni pasliktināta ekonomiskā situācija Savienībā un dalībvalstīs. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā paredzētos pasākumus izbeigt tad, ja Krievija izbeidz tās agresijas karu pret Ukrainu, samaksā Ukrainai reparācijas tādā apmērā, kas nepieciešams, lai veiktu rekonstrukciju, neradot ekonomiskas un finansiālas sekas Savienībai, un ja Krievijas darbības saistībā ar tās agresijas karu pret Ukrainu ir objektīvi izbeigušas radīt nopietnu grūtību risku Savienības un tās dalībvalstu ekonomikai. Šajā nolūkā Padomei pēc Komisijas priekšlikuma, kurā būtu jāņem vērā Komisijas ziņojums, kas sagatavots, pamatojoties uz šīs regulas ikgadējo pārskatīšanu, būtu jāgroza šī regula, tostarp paredzot piemērotus, absolūti nepieciešamus un pagaidu noteikumus par pasākumu pakāpenisku izbeigšanu Savienības ekonomikas dalībnieku un dalībvalstu leģitīmo interešu aizsardzībai, tostarp piemērotu grafiku saistību izpildei pēc pasākumu izbeigšanas. Jo īpaši, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pasākumu pakāpenisku izbeigšanu sakārtotā veidā, būtu jāparedz noteikumi par naudas atlikumu izmaksas grafiku un kārtību.

(29)

Šīs regulas piemērošanā būtu jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt Savienības finanšu stabilitāti un aizsargāt centrālo vērtspapīru depozitāriju sistēmisko nozīmi, kas ir būtiska vērtspapīru tirgu darbībai.

(30)

Ņemot vērā krīzes mērogu, tās sociālo, ekonomisko un finansiālo ietekmi un vajadzību rīkoties pēc iespējas drīz, šai regulai steidzamības kārtā būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,