(1)

Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1075 (1) attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi un ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1076 (2) attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, ciktāl šādi jautājumi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Attiecībā uz Savienību Konvencija stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī.

(2)

Ievērojot Konvencijas 66. panta 1. punktu, Ekspertu grupai vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (“GREVIO”) ir jāuzrauga, kā Konvencijas Puses (“Puses”) īsteno Konvenciju. Saskaņā ar Konvencijas 68. panta 11. punktu GREVIO ir jāpieņem savs ziņojums un secinājumi par pasākumiem, kurus attiecīgā Puse veikusi, lai īstenotu Konvencijas noteikumus.

(3)

Saskaņā ar Konvencijas 68. panta 12. punktu Pušu komiteja (“Komiteja”) var pieņemt attiecīgajai Pusei adresētus ieteikumus, pamatojoties uz GREVIO ziņojumu un secinājumiem. Šādos ieteikumos ir jānošķir pasākumi, kas jāveic pēc iespējas drīz, ar prasību trīs gadu laikā ziņot Komitejai par veiktajiem pasākumiem, un pasākumi, kas, lai gan ir svarīgi, nav jāveic ar tādu pašu steidzamību. Minētā trīs gadu laikposma beigās attiecīgajai Pusei ir jāziņo Komitejai par pasākumiem, kas veikti 10 konkrētās Konvencijas jomās. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un jebkādu papildu informāciju, komitejai ir jāpieņem komitejas sekretariāta sagatavoti secinājumi par minēto ieteikumu īstenošanu.

(4)

Ievērojot Konvencijas 68. panta 3. punktu vērtēšanas procedūras, ko GREVIO veic pēc sākotnējās pamatvērtēšanas procedūras, ir jāiedala posmos (“tematiskās vērtēšanas posmi”). Pirmā tematiskās vērtēšanas posma nosaukums ir “Uzticēšanās veidošana, nodrošinot atbalstu, aizsardzību un tiesiskumu”, un tas attiecas uz 20 Konvencijas pantiem, proti, 3., 7., 8., 11., 12., 14., 15., 16., 18., 20., 22., 25., 31., 48., 49., 50., 51., 52., 53. un 56. pantu. Komiteja savā 17. sanāksmē, kas notika 2024. gada 17. decembrī, pieņēma lēmumu par ieteikumiem, kuri Komitejai jāpieņem, ņemot vērā GREVIO ziņojumus, kas pieņemti pirmā tematiskās vērtēšanas posma ietvaros, un kurš iekļauts dokumentā IC-CP(2024)10 rev.

(5)

Gaidāms, ka Komiteja savā 19. sanāksmē 2025. gada 11. decembrī pieņems turpmāk minētos ieteikumu projektus (vienu, kas balstīts uz pamatvērtēšanas procedūru, un septiņus, kas balstīti uz pirmo tematiskās vērtēšanas posmu) un secinājumu projektu par to, kā deviņas Puses īsteno Konvenciju (attiecīgi, “ieteikumu projekti” un “secinājumu projekti” – kopā “paredzētie akti”):

(6)

Savienībai ir ekskluzīva kompetence uzņemties Konvencijā noteiktos pienākumus attiecībā uz savām iestādēm un publisko pārvaldi Līguma par Eiropas Savienības darbību 336. panta darbības jomā. Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) 2021. gada 6. oktobra Atzinuma 1/19 (3), 305. punktā atzina, ka būtiska daļa Konvencijā noteikto pienākumu attiecībā uz preventīvu un aizsardzības pasākumu noteikšanu būtībā ir saistoši Savienībai attiecībā uz tās pārvaldes personālu un attiecībā uz sabiedrību, kas apmeklē tās iestāžu, struktūru un organizāciju ēkas un telpas. Turklāt tā paša atzinuma 307. punktā Tiesa atzina, ka Savienībai nebūtu jāaprobežojas ar minimālo prasību vai atbalsta pasākumu noteikšanu, bet tai pašai būtu jānodrošina minēto pienākumu pilnīga izpilde. Vienlaikus Savienības pienākumu apmērs būtu jāinterpretē, ņemot vērā tās specifisko raksturu un pilnvaras. Konkrēti, tā kā Savienības publiskajai pārvaldei nav tiesībaizsardzības pilnvaru, ieteikumi attiecībā uz tiesībaizsardzības jautājumiem, piemēram, ārkārtas aizliegumu tuvoties izdošanu, būtu jāinterpretē tādējādi, ka Savienībai ir jānodrošina cietušo drošība savu pilnvaru ietvaros, piemēram, liedzot iespējamiem nodarījumu izdarītājiem iekļūt tās iestāžu telpās.

(7)

Paredzētie akti attiecas uz Konvencijas noteikumu īstenošanu, kuri ir piemērojami Savienībai attiecībā uz tās iestādēm un publisko pārvaldi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Komitejā attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi, jo paredzētie akti var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu tādējādi, ka nākotnē tie varētu ietekmēt attiecīgo Konvencijas noteikumu interpretāciju.

(8)

Attiecībā uz Apvienoto Karalisti ieteikuma projekts Apvienotajā Karalistē ietver nepieciešamību: nodrošināt pienācīgus un ilgtspējīgus finanšu resursus visām rīcībpolitikām, kuru mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm, un ilgtspējīgu finansējumu attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (Konvencijas 8. pants); piešķirt valstu koordinējošajām struktūrām nepieciešamās pilnvaras, kompetenci un resursus un nodrošināt rīcībpolitiku un pasākumu, kuri paredzēti, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību pret sievietēm, koordināciju un īstenošanu, un neatkarīgu uzraudzību un novērtēšanu, pamatojoties uz attiecīgiem datiem (Konvencijas 10. pants); saskaņot datu vākšanas sistēmas un nodrošināt dezagregētu datu sistemātisku vākšanu par vardarbību pret sievietēm (Konvencijas 11. pants); nodrošināt apmācību attiecīgajiem speciālistiem par to, kā pienācīgi reaģēt uz vardarbību pret sievietēm (Konvencijas 15. pants); novērst šķēršļus vispārējo atbalsta pakalpojumu pieejamībai (Konvencijas 20. pants); nodrošināt piekļuvi specializētiem atbalsta pakalpojumiem un patversmēm visām no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē cietušām personām (Konvencijas 22. un 23. pants); samazināt sekundāro viktimizāciju, nodrošinot, ka lietas tiek izskatītas efektīvi un bez kavēšanās (Konvencijas 50. pants); un nodrošināt rīkojumu par ārkārtas aizliegumu tuvoties izmantošanu (Konvencijas 52. pants). Tā kā ieteikuma projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret tā pieņemšanu.

(9)

Attiecībā uz Andoru ieteikumu projekts ietver nepieciešamību: izstrādāt visaptverošu ilgtermiņa stratēģiju, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības pret sievietēm veidus, uz kuriem attiecas Konvencija; nodrošināt, ka sieviešu tiesību organizācijas tiek pilnībā iesaistītas politikas veidošanā, un regulāri novērtēt minēto politiku, pamatojoties uz sīki izstrādātiem rādītājiem (Konvencijas 7. pants); uzlabot budžeta skaidrību darbībām, kuru mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, turpināt centienus vajadzības gadījumā palielināt minētos budžetus un nodrošināt, ka sieviešu tiesību nevalstiskajām organizācijām (NVO) tiek piešķirtas pietiekamas subsīdijas un laiks tām uzticēto darbību veikšanai (Konvencijas 8. pants); turpināt paplašināt dezagregētu datu vākšanu par visiem vardarbības veidiem, uz kuriem attiecas Konvencija (Konvencijas 11. pants); plašāk attiecināt preventīvas kampaņas arī uz visiem vardarbības veidiem, uz kuriem attiecas Konvencija, un regulāri novērtēt to ietekmi (Konvencijas 12. pants); nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus un atbilstošu kvalifikāciju speciālistiem, kuri strādā ar programmām, kas paredzētas vardarbības izdarītājiem, izstrādāt minimālos standartus un ieviest īpašu programmu seksuālas vardarbības izdarītājiem (Konvencijas 16. pants); nodrošināt, ka specializētie atbalsta pakalpojumi atbilst cietušo vajadzībām (Konvencijas 22. pants); veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas ieinteresētās personas veic riska novērtējumu attiecībā uz visiem vardarbības veidiem, uz kuriem attiecas Konvencija, un tos regulāri atkārto (Konvencijas 51. pants); nodrošināt, ka tūlītēja apdraudējuma gadījumā var nekavējoties izdot rīkojumus par ārkārtas aizliegumu tuvoties, un izveidot skaidru tiesisko regulējumu, kas garantē rīkojumu par ārkārtas aizliegumu tuvoties pienācīgu pārvaldību (Konvencijas 52. pants); un nodrošināt, ka personas, kas cietušas no jebkādas vardarbības, uz kuru attiecas Konvencija, var saņemt aizsardzības rīkojumus un ka pārkāpumi tiek sodīti (Konvencijas 53. pants). Tā kā minēto ieteikumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.

(10)

Attiecībā uz Beļģiju ieteikumu projekts ietver nepieciešamību: nodrošināt lielāku saskaņotību attiecībā uz rīcībpolitikām un pasākumiem, kas saistīti ar vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu, starp dažādiem pārvaldības līmeņiem valstī (Konvencijas 7. pants); nodrošināt, ka savāktie dati tiek dezagregēti, un saskaņot datu vākšanu (Konvencijas 11. pants); nodrošināt, ka tiek praktiski īstenota prasība visos izglītības līmeņos ieviest zināšanu apguvi par Konvencijas 14. pantā uzskaitītajiem principiem (Konvencijas 14. pants); ieviest sākotnējo apmācību un apmācību darbavietā visiem attiecīgajiem speciālistiem, kā arī pieņemt un izplatīt mācību kursu kvalitātes standartus (Konvencijas 15. pants); ar attiecīgiem pasākumiem pastiprināt atbalstu vardarbībā cietušo sieviešu atveseļošanai un ekonomiskajai neatkarībai un ieviest standartizētus aprūpes protokolus veselības aprūpes nozarē, lai nodrošinātu cietušo identificēšanu un atbilstīgu specializēto atbalsta pakalpojumu saņemšanu (Konvencijas 20. pants); nodrošināt piekļuvi patversmēm un izveidot palīdzības tālruņa līniju, kas darbojas kā vienots kontaktpunkts (Konvencijas 22. pants); nodrošināt lietu efektīvu izskatīšanu, dzimumbalstītu un uz cietušo vērstu izpratni par vardarbību pret sievietēm; nodrošināt, ka ir ieviestas efektīvas garantijas nolūkā novērst mediācijas neatbilstīgu izmantošanu un nodrošinātu pienācīgas un pietiekamas sankcijas (Konvencijas 49. un 50. pants); nodrošināt to, ka rīkojumi par ārkārtas aizliegumu tuvoties, aizsardzības rīkojumi un ierobežojoši rīkojumi ir pieejami un tiem var piekļūst visi cietušie (Konvencijas 52. un 53. pants) un izvērtēt spēkā esošo aizsardzības pasākumu īstenošanu un nodrošināt, ka praksē tiek īstenoti visi ieviestie pasākumi attiecībā uz cietušajiem no visiem vardarbības veidiem, uz kuriem attiecas Konvencija (Konvencijas 56. pants). Tā kā minēto ieteikumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.

(11)

Attiecībā uz Franciju ieteikumu projekts ietver nepieciešamību: izstrādāt visaptverošu ilgtermiņa stratēģiju, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības pret sievietēm veidus, uz kuriem attiecas Konvencija, nodrošināt, ka struktūrai, kas koordinē rīcībpolitikas vardarbības pret sievietēm novēršanai un apkarošanai, tiek piešķirti pietiekami resursi, nodrošināt, ka sieviešu tiesību organizācijas tiek pilnībā iesaistītas politikas veidošanā, un regulāri novērtēt minēto politiku, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem rādītājiem (Konvencijas 7. pants); turpināt centienus nodrošināt pienācīgu finansējumu rīcībpolitikām, kuras mērķis ir novērst un apkarot jebkādu vardarbību pret sievietēm, uzlabot minēto rīcībpolitiku īstenošanai piešķirtā budžeta skaidrību un nodrošināt, ka sieviešu tiesību organizācijām ir pietiekami un stabili finanšu resursi sava darba veikšanai (Konvencijas 8. pants); nodrošināt datu dezagregēšanu un organizēt datu vākšanu par to sieviešu un meiteņu skaitu, kuras lūdz palīdzību veselības aprūpes dienestiem (Konvencijas 11. pants); uzlabot veiktos pasākumus un novērtēt primārās profilakses jomā veikto pasākumu ietekmi (Konvencijas 12. pants); nodrošināt, ka skolēniem ir pieejama izglītība par jautājumiem, kas izklāstīti Konvencijas 14. pantā (Konvencijas 14. pants); nodrošināt, ka visi speciālisti, kas kontaktējas ar cietušajiem un vardarbības izdarītājiem, saņem apmācību par visiem vardarbības pret sievietēm veidiem un ka šādai apmācībai veic novērtējumu (Konvencijas 15. pants); pieņemt un īstenot minimālos standartus programmām, kas attiecas uz vardarbības izdarītājiem, un novērtēt šo programmu ietekmi (Konvencijas 16. pants); nodrošināt, ka visā valstī tiek izveidotas koordinācijas struktūras un ka jaunajās vienas pieturas aģentūrās, kas izveidotas, lai sniegtu atbalstu cietušajām sievietēm, tiek iesaistītas visas attiecīgās struktūras (Konvencijas 18. pants); nodrošināt, ka visām no vardarbības cietušajām sievietēm ir pieejama tiesu ekspertīze, un veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm ar invaliditāti (Konvencijas 20. pants); nodrošināt, ka visā valstī ir pieejams specializēts atbalsts, tostarp sievietēm, kas cietušas no vardarbības, un viņu bērniem, kas dzīvo patversmēs, un nodrošināt, ka šādi pakalpojumi atbilst vardarbības pret sievietēm digitālajai dimensijai (Konvencijas 22. pants); sniegt seksuālās vardarbības upuriem medicīnisko aprūpi, atbalstu traumu gadījumos, tiesu ekspertīzes un psiholoģisko palīdzību (Konvencijas 25. pants); stiprināt pasākumus, kas veikti, lai iedrošinātu no visiem vardarbības veidiem, uz kuriem attiecas Konvencija, cietušās sievietes ziņot par šādu vardarbību, un nodrošināt pienācīgus uzņemšanas un atbalsta pakalpojumus, un turpināt centienus nodrošināt pienācīgu tiesu iestāžu reakciju uz jebkādu vardarbību pret sievietēm (Konvencijas 49. un 50. pants); nodrošināt to, ka sistemātiski tiek veikti riska novērtējumi visās lietās par vardarbību pret sievietēm (Konvencijas 51. pants); vairāk izmantot aizsardzības rīkojumus un nodrošināt, ka pārkāpumi tiek sodīti (Konvencijas 53. pants); un ierobežot sekundāro viktimizāciju, kurai tiesvedības laikā var tikt pakļautas no vardarbības cietušās sievietes (Konvencijas 56. pants). Tā kā minēto ieteikumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.

(12)

Attiecībā uz Itāliju ieteikumu projekts ietver nepieciešamību: nodrošināt, ka Itālijas valsts rīcības plāns cīņai ar vardarbību pret sievietēm vēršas pret visiem vardarbības pret sievietēm veidiem un ka tas ir pamatots ar laika grafiku, finanšu resursiem un rādītājiem progresa novērtēšanai, nodrošina efektīvu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un labāk koordinē attiecīgo rīcībpolitiku īstenošanu (Konvencijas 7. pants); nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa finansējumu visām rīcībpolitikām un pasākumiem, kuru mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm, vienlaikus nodrošinot atsevišķas budžeta un finansējuma pozīcijas (Konvencijas 8. pants); nodrošināt to, ka visas attiecīgās ieinteresētās personas vāc un dezagregē datus (Konvencijas 11. pants); pārskatīt mācību programmas un materiālus nolūkā izskaust negatīvus stereotipus par sievietēm un meitenēm (Konvencijas 14. pants); ieviest sākotnējo apmācību un apmācību darbavietā visiem attiecīgajiem speciālistiem par visiem vardarbības pret sievietēm veidiem (Konvencijas 15. pants); nodrošināt patversmju pieejamību un palīdzības tālruņa līnijas atbalstu visiem cietušajiem (Konvencijas 22. pants); nodrošināt savlaicīgu, atbilstīgu un efektīvu reakciju uz ziņojumiem par jebkādu vardarbību pret sievietēm (Konvencijas 49. un 50. pants); nodrošināt sistemātiskus riska novērtējumus personām, kas cietušas no jebkādas vardarbības pret sievietēm, tos pamatojot uz rokasgrāmatām un pamatnostādnēm (Konvencijas 51. pants); un nodrošināt to, ka vajadzības gadījumos tiek izdoti rīkojumi par ārkārtas aizliegumu tuvoties un ka tiek reaģēts uz pārkāpumiem (Konvencijas 52. un 53. pants). Tā kā minēto ieteikumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.

(13)

Attiecībā uz Nīderlandi ieteikumu projekts ietver nepieciešamību: nodrošināt, ka tiek koordinētas rīcībpolitikas un pasākumi, kas veikti saistībā ar vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, un ka tie aptver visus vardarbības pret sievietēm veidus, uz kuriem attiecas Konvencija, piešķirt koordinācijas struktūras funkciju pilnībā institucionalizētām struktūrām ar skaidrām pilnvarām, kompetencēm un nepieciešamajiem resursiem un nodrošināt nevalstisko organizāciju iesaisti politikas veidošanā (Konvencijas 7. pants); ieviest pienācīgu un ilgtspējīgu finansējumu rīcībpolitikām un pasākumiem attiecībā uz jebkādu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, ieviest atsevišķas budžeta pozīcijas un finansējuma pozīcijas, kuru pamatā ir dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā, un nodrošināt pienācīgu un ilgtspējīgu finansējumu sieviešu tiesību organizācijām (Konvencijas 8. pants); pielāgot datu kategorijas dezagregētu datu vākšanai (Konvencijas 11. pants); veikt pasākumus, kas nodrošina zināšanu apguvi par visiem Konvencijas 14. pantā uzskaitītajiem principiem (Konvencijas 14. pants); paplašināt apmācību visiem speciālistiem, vienlaikus izmantojot arī sieviešu tiesību organizāciju īpašās zināšanas (Konvencijas 15. pants); nodrošināt, ka visiem cietušajiem, tostarp tiem, kas pakļauti intersekcionālajai diskriminācijai, ir pieejamas patversmes (Konvencijas 22. pants); veikt pasākumus nolūkā iedrošināt cietušās sievietes, tostarp intersekcionālās diskriminācijas riskam pakļautās sievietes, ziņot par vardarbību (Konvencijas 49. un 50. pants); nodrošināt, ka tiek veikti riska novērtējumi vardarbības ģimenē un citu vardarbības pret sievietēm veidu gadījumos (Konvencijas 51. pants); un nodrošināt, ka nenovēršamu briesmu gadījumā attiecīgās iestādes var nekavējoties izdot ierobežojošos rīkojumus un rīkojumus par ārkārtas aizliegumu tuvoties (Konvencijas 52. pants). Tā kā minēto ieteikumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.

(14)

Attiecībā uz Portugāli ieteikumu projekts ietver nepieciešamību: nodrošināt pienācīgus finanšu resursus valsts stratēģiju un rīcības plānu īstenošanai un ilgtspējīgu finansējumu sieviešu tiesību organizācijām (Konvencijas 8. pants); nodrošināt apmācību par vardarbību pret sievietēm visiem speciālistiem, kuriem ir saskare ar cietušajiem (Konvencijas 15. pants); nodrošināt, ka ir pietiekami pieejamas programmas, kuras attiecas uz vardarbības ģimenē un seksuālās vardarbības izdarītājiem, ka attiecībā uz tām ir pieņemti minimālie standarti un ka tās pastāvīgi tiek izvērtētas (Konvencijas 16. pants); izstrādāt vairāku iestāžu koordinētu reakciju uz jebkādu vardarbību pret sievietēm, kura pilnībā darbojas (Konvencijas 18. pants); izveidot palīdzības tālruņa līniju sievietēm, kas cietušas no jebkādas vardarbības, nodrošināt patversmes no jebkādas vardarbības pret sievietēm cietušām personām un nodrošināt specializēto atbalsta pakalpojumu pieejamību (Konvencijas 22. pants); nodrošināt, ka lietas tiek efektīvi izmeklētas, pastiprināt lietu sagatavošanas darbu, atsakoties no pārmērīgas paļaušanās uz cietušo paziņojumiem, un nodrošināt, ka sankcijas ir samērīgas ar nozieguma smagumu (Konvencijas 49. un 50. pants); un nodrošināt, ka rīkojumi par ārkārtas aizliegumu tuvoties tiek izdoti ātri un nekavējoties, un stiprināt aizsardzības rīkojumu uzraudzību (Konvencijas 52. un 53. pants). Tā kā minēto ieteikumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.

(15)

Attiecībā uz Serbiju ieteikumu projekts ietver nepieciešamību: nodrošināt attiecīgās stratēģijas efektīvu īstenošanu un uzraudzību un piešķirt pietiekamus resursus kompetentajai struktūrai vai struktūrām, kas atbild par to rīcībpolitiku un pasākumu koordinēšanu, īstenošanu, uzraudzību un neatkarīgu izvērtēšanu, ar kuriem vēršas pret jebkādu vardarbību pret sievietēm (Konvencijas 7. pants); nodrošināt pienācīgus un ilgtspējīgus finanšu resursus tiesību aktiem, rīcībpolitikām un pasākumiem, kuru mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, tostarp iestādēm un struktūrām, kas atbild par to īstenošanu, kā arī izmantot dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, lai varētu efektīvi uzraudzīt publiskos izdevumus un garantēt ilgtspējīgu finansējumu sieviešu organizācijām, kas sniedz specializēto atbalstu cietušajiem, ar ilgtermiņa dotācijām, ko piešķir, izmantojot pārredzamas iepirkuma procedūras (Konvencijas 8. pants); nodrošināt, ka savāktie dati tiek dezagregēti pēc būtiskiem faktoriem, un saskaņot datu vākšanu (Konvencijas 11. pants); nodrošināt regulārus preventīvus pasākumus dzimumu stereotipu izskaušanai un vērsties pret dzimumu nevienlīdzību kā vardarbības pret sievietēm pamatcēloni, un veicināt izpratnes veicināšanas kampaņas, kas attiecas uz jebkādu vardarbību pret sievietēm, tostarp tās digitālo dimensiju, un ir vērstas uz sabiedrību kopumā (Konvencijas 12. pants); nodrošināt visiem attiecīgo profesiju pārstāvjiem sistemātisku sākotnējo apmācību un apmācību darbavietā (Konvencijas 15. pants); paplašināt un nodrošināt pienācīgus resursus programmām, kuras attiecas uz vardarbības ģimenē izdarītājiem, un pieņemt vienotus standartus (Konvencijas 16. pants); uzlabot cietušo piekļuvi finansiālajam atbalstam, pajumtei un nodarbinātībai un nodrošināt bezmaksas tiesu ekspertīzi (Konvencijas 20. pants); nodrošināt vietas patversmē visiem cietušajiem, tostarp tiem, kas pakļauti intersekcionālajai diskriminācijai (Konvencijas 22. pants); nodrošināt izvarošanas vai seksuālās vardarbības upuru palīdzības centru pieejamību neatkarīgi no cietušās personas vēlmes ziņot par noziegumu (Konvencijas 25. pants); iedrošināt ziņot par jebkādu vardarbību pret sievietēm, stiprināt pierādījumu vākšanu un veikt pasākumus, lai nodrošinātu lietu efektīvu izskatīšanu (Konvencijas 49. un 50. pants); iesaistīt visas attiecīgās iestādes riska novērtēšanā (Konvencijas 51. pants); uzlabot uzraudzību un ārkārtas aizsardzības pasākumu un paplašināto aizsardzības pasākumu ievērošanu, un nodrošināt procesuālo konsekvenci (Konvencijas 52. un 53. pants); un nodrošināt visu cietušo aizsardzības pasākumu efektīvu īstenošanu, un aizsargāt cietušo tiesības tikt pienācīgi informētiem (Konvencijas 56. pants). Tā kā minēto ieteikumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.

(16)

Attiecībā uz Poliju secinājumu projekts ietver nepieciešamību: izstrādāt visaptverošas un koordinētas rīcībpolitikas, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības pret sievietēm veidus, uz kuriem attiecas Konvencija, stiprināt iestāžu sadarbības mehānismus starp iestādēm, lai nodrošinātu cietušo piekļuvi atbalsta un aizsardzības mehānismiem, un veikt neatkarīgu salīdzinošu analīzi par spēkā esošajiem pasākumiem un programmām (Konvencijas 7. pants); palielināt finanšu resursus nolūkā novērst un apkarot jebkādu vardarbību pret sievietēm, nodrošināt īpašu budžeta pozīciju ieviešanu pasākumiem, kuru mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm, nodrošināt taisnīgu un stabilu finansējumu NVO un nodrošināt NVO līdzdalību visu attiecīgo rīcībpolitiku īstenošanā un uzraudzībā (Konvencijas 8. pants); piešķirt Konvencijas koordinējošajai struktūrai vajadzīgos cilvēkresursus un finanšu resursus (Konvencijas 10. pants); un nodrošināt dezagregētu datu vākšanu un saskaņot datu vākšanu attiecīgo dienestu starpā (Konvencijas 11. pants). Tā kā minēto secinājumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu,

1)

Ieteikums par to, kā Stambulas konvenciju īsteno Apvienotā Karaliste, kurš iekļauts dokumentā IC-CP(2025)22prov;

2)

Ieteikumi Andorai par to, kā veidot uzticēšanos, nodrošinot atbalstu, aizsardzību un tiesiskumu uz Stambulas konvencijas pamata, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2025)23prov;

3)

Ieteikumi Beļģijai par to, kā veidot uzticēšanos, nodrošinot atbalstu, aizsardzību un tiesiskumu uz Stambulas konvencijas pamata, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2025)24revprov;

4)

Ieteikumi Francijai par to, kā veidot uzticēšanos, nodrošinot atbalstu, aizsardzību un tiesiskumu uz Stambulas konvencijas pamata, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2025)25prov;

5)

Ieteikumi Itālijai par to, kā veidot uzticēšanos, nodrošinot atbalstu, aizsardzību un tiesiskumu uz Stambulas konvencijas pamata, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2025)26prov;

6)

Ieteikumi Nīderlandei par to, kā veidot uzticēšanos, nodrošinot atbalstu, aizsardzību un tiesiskumu uz Stambulas konvencijas pamata, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2025)27prov;

7)

Ieteikumi Portugālei par to, kā veidot uzticēšanos, nodrošinot atbalstu, aizsardzību un tiesiskumu uz Stambulas konvencijas pamata, kuri iekļauti dokumentāIC-CP(2025)28prov;

8)

Ieteikumi Serbijai par to, kā veidot uzticēšanos, nodrošinot atbalstu, aizsardzību un tiesiskumu uz Stambulas konvencijas pamata, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2025)29prov; un

9)

Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Poliju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2025)30prov.