(1)

Regulas (ES) 2015/2120 5.a panta 1. punktā ES iekšzemes sakariem paredzētās mazumtirdzniecības cenu robežvērtības, kas visās dalībvalstīs ir stājušās spēkā 2019. gada 15. maijā, ir noteiktas tādā līmenī, lai publiski pieejamu numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējiem ļautu atgūt to izmaksas, tādējādi gan mobilo, gan fiksēto sakaru tirgū nodrošinot samērīgu intervenci. Minētie pasākumi, kas saskaņā ar 10. pantu Regulā (ES) 2015/2120, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1971 (2), zaudējuši spēku 2024. gada 14. maijā, tika veikti ar mērķi nodrošināt, ka par ES iekšzemes sakariem patērētājiem netiek piemērotas pārmērīgas cenas.

(2)

Ar Regulas (ES) 2015/2120 10. panta 5. punktu periods, kurā par ES iekšzemes sakariem piemēro mazumtirdzniecības cenu maksimālo robežvērtību, ir pagarināts līdz 2032. gada 30. jūnijam. Saskaņā ar tās pašas regulas 5.a panta 9. punktu Komisijai līdz 2027. gada 30. jūnijam 5.a pants būtu jāpārskata un attiecīgā gadījumā tā var nolemt iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai to grozītu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2120 5.a panta 8. punktu pakalpojumu sniedzēji, kas brīvprātīgi nolēmuši patērētājiem par dalībvalsts iekšzemes un ES iekšzemes sakariem nepiemērot atšķirīgas mazumtirdzniecības cenas, saskaņā ar godīgas izmantošanas politiku ir atbrīvojami no pienākuma piemērot ES iekšzemes sakariem noteiktās maksimālo mazumtirdzniecības cenu robežvērtības. Šādā gadījumā tie ir atbrīvojami no regulētām cenām par ES iekšzemes sakariem. Godīgas izmantošanas politika ir aizsargmehānisms, kam būtu jāļauj pakalpojumu sniedzējiem no konverģētajām cenām atkāpties un piemērot papildmaksas gadījumos, kad patērētāju izmantotais ES iekšzemes sakaru apjoms pārsniedz pakalpojumu sniedzēja noteiktos nosacījumus, kuri definē ES iekšzemes sakaru tipisku izmantošanu konkrētā dalībvalstī.

(4)

Pirmkārt, tipisku izmantošanu definējošajos nosacījumos būtu norādāmi ES iekšzemes sakaru apjomi, kas patērētājiem ļauj patērēt noteiktu skaitu vienību – ES iekšzemes zvanu un SMS īsziņu –, par kurām atbilstīgi attiecīgajiem tarifu plāniem piemēro dalībvalsts iekšzemes mazumtirdzniecības cenas un kuras nodrošina tādā apjomā, kas ir pietiekams, lai aptvertu dažādus patērētāju izmantošanas modeļus, citstarp tādu patērētāju izmantošanas modeļus, kuru ES iekšzemes sakaru patēriņš mēnesī ir samērā liels un kuri joprojām paļaujas uz tradicionālajiem sakariem, piemēram, tālruņa zvaniem vai SMS īsziņām. Otrkārt, tipisku izmantošanu definējošajos nosacījumos būtu norādāms to piemērošanas periods. Šim noteiktajam piemērošanas periodam vajadzētu atbilst vismaz vienam norēķinu periodam, bet tas varētu aptvert arī vairākus pakalpojuma sniedzēja noteiktos norēķinu periodus. Pakalpojumu sniedzēji var noteikt patēriņa apjoma ierobežojumus, kas piemērojami vienam vai vairākiem piemērošanas perioda posmiem. Treškārt, visos pakalpojumu sniedzēja attiecīgajā dalībvalstī piedāvātajos tarifu plānos tipisku izmantošanu definējošajiem nosacījumiem vajadzētu būt vienādiem.

(5)

Godīgas izmantošanas politikas ietvaros, no vienas puses, patērētājiem būtu jānodrošina atbilstošs ES iekšzemes zvanu un SMS īsziņu apjoms un, no otras puses, jābūt iespējai, pamatojoties uz tirgus apstākļiem un patērētāju uzvedību, veikt turpmākas korekcijas. ES iekšzemes zvanu un SMS īsziņu tipiska izmantošana var atšķirties citstarp atkarībā no patērētāja veida, pakalpojumu sniedzēja vai dalībvalsts.

(6)

Tāpēc tipiskas izmantošanas nosacījumiem vajadzētu būt tādiem, kas pakalpojumu sniedzējiem dod pietiekamu rīcības brīvību noteikt godīgas izmantošanas politiku, kādu tie uzskata par piemērotu atbilstīgi šai īstenošanas regulai, un kas vienlaikus, pamatojoties uz tirgus apstākļiem un patērētāju uzvedību, ļauj ieviest turpmākas korekcijas.

(7)

ES iekšzemes sakari pēc būtības atšķiras no viesabonēšanas, un atšķiras arī to paredzētais izmantojums. Atšķirībā no ES iekšzemes sakariem regulētā viesabonēšana ir pārrobežu pakalpojums, kas paredzēts periodiskai ceļošanai, nevis pastāvīgai izmantošanai. Tāpēc viesabonēšanas gadījumā pastāv risks, ka to var izmantot anomālos apmēros vai ļaunprātīgi tai neparedzētos nolūkos, savukārt ES iekšzemes sakaru gadījumā risks ietver izmantošanu apjomā, kas pārsniedz tipiskas izmantošanas apjomu. Līdz ar to izmantošana, kas pārsniedz tipisku ES iekšzemes sakaru izmantošanu, atšķiras no mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu anomālas vai ļaunprātīgas izmantošanas par iekšzemes cenām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/612 (3) 5. pantā, kas attiecas uz tādu regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu, kurus viesabonenti saņem dalībvalstī, kas nav viņu iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, kurus tie izmanto ar periodisku ceļošanu nesaistītiem mērķiem un kuriem var piemērot godīgas izmantošanas politiku.

(8)

Godīgas izmantošanas politikai nebūtu jāietekmē tīklu nodrošinātāju tiesības veikt krāpšanas apkarošanas pasākumus, ja brīvprātīgais lēmums patērētājiem par ES iekšzemes sakariem piemērot tādu pašu mazumtirdzniecības cenu, kādu piemēro par dalībvalsts iekšzemes sakariem, noved pie krāpnieciskas izmantošanas. Publisko elektronisko sakaru pakalpojuma nodrošinātājiem būtu jāļauj atklāt un novērst gadījumus, kad trešās personas godīgas izmantošanas politiku izmanto cenu arbitrāžai nolūkā gūt ekonomisku priekšrocību (piemēram, starptautiskas ieņēmumu sadales krāpniecības (International Revenue Share Fraud) un SIM karšu ļaunprātīgus izmantošanas gadījumus). Šādiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem, un tie citstarp varētu ietvert datplūsmas modeļu uzraudzību nolūkā atklāt anomālijas, kas var liecināt par krāpniecisku vai ļaunprātīgu izmantošanu, vai pakalpojuma pagaidu apturēšanu līdz izmantošanas verifikācijai.

(9)

Vienlaikus patērētāji būtu jāaizsargā pret pasākumiem, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt viņu spēju izmantot ES iekšzemes sakarus. Šajā ziņā ir piemērojamas visas patērētāju tiesības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (4) par patērētāju tiesībām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (5) 102. pantu līguma klauzulas par godīgas izmantošanas politiku pirms to piemērošanas ir skaidri jāpaziņo patērētājiem.

(10)

Turklāt pirms ES iekšzemes sakaru tipiskā izmantošanas apjoma pārsniegšanas tīklu nodrošinātājam patērētājs būtu par to jābrīdina tādā veidā, kā iepriekš izklāstīts patērētāju līgumos. Jebkurā gadījumā, veicot šādus pasākumus, būtu jāsamazina administratīvais slogs patērētājiem un jāierobežo nevajadzīgu brīdinājumu skaits.

(11)

Šajā aktā jēdziens “patērētāji” būtu jāsaprot tā, kā tas definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 15. punktā.

(12)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2120 5.a panta 8. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi.

(13)

Ar Direktīvas (ES) 2018/1972 118. panta 1. punktu izveidotā Komunikāciju komiteja atzinumu nav sniegusi tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,