(1)

2011. gada oktobrī un novembrī preses ziņojumi un sabiedrības sniegta informācija vērsa Komisijas uzmanību uz iespējamu valsts atbalstu, kas piešķirts Real Madrid Club de Fútbol (“Real Madrid”), nododot tam īpašumu saskaņā ar līgumu, kurš 2011. gada 29. jūlijā noslēgts ar Madrides pilsētas domi (“Ayuntamiento de Madrid”) (“2011. gada strīda atrisināšanas līgums”, sk. 29. apsvērumu, turpmāk tekstā – “pasākums”). Komisija 2011. gada 20. decembrī pieprasīja Spānijai sniegt piezīmes par šo informāciju. Spānija savas piezīmes izklāstīja iesniegtajā informācijā, kas tika saņemta 2011. gada 23. decembrī un 2012. gada 20. februārī. Pēc vēl viena Komisijas informācijas pieprasījuma, kas datēts ar 2012. gada 2. aprīli, Spānija sniedza papildinformāciju, kas tika saņemta 2012. gada 18. jūnijā.

(2)

Komisija 2013. gada 18. decembra vēstulē informēja Spāniju par lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz pasākumu (2). Spānija 2014. gada 16. janvāra vēstulē sniedza savas piezīmes par šo lēmumu.

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru (“lēmums par procedūras sākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pasākumu.

(4)

Komisija saņēma piezīmes no ieinteresētajām personām. Tā pārsūtīja piezīmes Spānijai, kurai tika dota iespēja uz tām atbildēt. Komisija saņēma Spānijas piezīmes 2014. gada 17. novembra vēstulē. 2015. gada 4. novembrī un 2016. gada 14. martā Komisija tikās ar Real Madrid pārstāvjiem. 2015. gada 6. novembrī norisinājās Komisijas telefonkonference ar Madrides pilsētas domes pārstāvjiem. 2016. gada 9. martā Spānija nosūtīja papildinformāciju.

(5)

Komisija 2015. gada 22. aprīlī nosūtīja Spānijas iestādēm pētījumu par zemesgabala B-32 novērtējumu, ko pēc Komisijas pieprasījuma bija sagatavojis neatkarīgais zemes vērtēšanas birojs CEIAM Cabré Alegret (“CEIAM”) un par ko Spānijas iestādes varēja sniegt piezīmes. CEIAM novērtēšanas pētījumā tika aplēsta zemesgabala B-32 izmantošanas tiesību vērtība. Spānijas iestādes ar 2015. gada 15. jūnija vēstuli nosūtīja savus apsvērumus par minēto pētījumu. Real Madrid savus apsvērumus par minēto pētījumu nosūtīja ar 2015. gada 9. jūlija vēstuli.

(6)

Komisija 2016. gada 4. jūlijā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (4) 7. pantu pieņēma Lēmumu (ES) 2016/2393 (5) (“2016. gada lēmums”). 2016. gada lēmuma 1. pantā tika noteikts, ka Real Madrid piešķirtais valsts atbalsts ir īstenots, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un nav saderīgs ar iekšējo tirgu. 2016. gada lēmuma 3. pantā bija uzdots šo atbalstu atgūt.

(7)

2016. gada 14. novembrīReal Madrid iesniedza Vispārējā tiesā prasību atcelt 2016. gada lēmumu.

(8)

Vispārējā tiesa 2019. gada 22. maija spriedumā secināja, ka Madrides pilsētas dome, parakstot 2011. gada strīda atrisināšanas līgumu, nav rīkojusies kā tirgus ekonomikas dalībnieks (sk. 1., 25. un 29. apsvērumu). Konkrētāk, Vispārējā tiesa konstatēja, ka piesardzīgs tirgus ekonomikas dalībnieks tādā situācijā, ar kādu Madrides pilsētas dome saskārās šajā lietā, pirms parakstītu 2011. gada strīda atrisināšanas līgumu un pirms uzņemtos pilnu juridisko atbildību par nespēju nodot zemesgabalu B-32 atbilstoši līgumam, kas starp Madrides pilsētas domi un Real Madrid noslēgts 1998. gada 29. maijā (sk. 17. apsvērumu), būtu lūdzis juridisku konsultāciju (“2019. gada spriedums”) (6).

(9)

Vispārējās tiesas sēdē, kurā tika izskatīta lieta T-791/16, Real Madrid apgalvoja, ka Madrides pilsētas dome pirms 2011. gada 29. jūlija līguma noslēgšanas ar Real Madrid bija saņēmusi divus tehnisko ekspertu ziņojumus no saviem departamentiem. Abus tehnisko ekspertu ziņojumus pierāda 2011. gada strīda atrisināšanas līguma motīvu izklāsta teksts, kurā bija atspoguļoti Madrides pilsētas domes konstatējumi šajā jautājumā (7). Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šajā motīvu izklāstā ietverto informāciju nevar uzskatīt par to iemeslu juridisku analīzi, kuru dēļ Madrides pilsētas dome ir atbildīga par zemesgabala B-32 nenodošanu Real Madrid. Konkrētāk, Vispārējā tiesa konstatēja, ka šajā motīvu izklāstā nav sīki aprakstīti noteikumi, kas bija piemērojami zemesgabala B-32 nododamībai līdz 2011. gadam, un nav ietverta analīze par to, kurš un uz kāda pamata būtu atbildīgs par šā zemesgabala nenodošanu (8). Turklāt Vispārējā tiesa norādīja, ka abi tehnisko ekspertu ziņojumi netika iesniegti ne Komisijai, ne Vispārējai tiesai pirms tiesas sēdes (9).

(10)

Vispārējā tiesa atcēla 2016. gada lēmumu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. 2016. gada lēmumā Komisija pārbaudīja, vai kompensācija, kas piešķirta Real Madrid par to, ka zemesgabals B-32 netika nodots atbilstoši 2011. gada strīda atrisināšanas līgumam, ietver valsts atbalstu. Šī kompensēšana notika, nododot trīs citus zemesgabalus (“pārējie trīs zemesgabali”) un veicot savstarpējo parādu ieskaitu. 2016. gada lēmumā Komisija ņēma vērā tikai aplēsto zemesgabala B-32 vērtību, bet neaplēsa pārējo trīs futbola klubam Real Madrid nodoto zemesgabalu vērtību. Tāpēc Vispārējā tiesa secināja, ka Komisija nav ņēmusi vērā visus attiecīgā darījuma aspektus, lai noteiktu, vai pastāv priekšrocība, kas izriet no 2011. gada strīda atrisināšanas līguma (10).

(11)

Pēc 2016. gada lēmuma atcelšanas un pēc Komisijas 2019. gada 26. septembra informācijas pieprasījuma Spānija 2020. gada 31. janvārī iesniedza apsvērumus. 2019. gada 21. novembrīReal Madrid sniedza atbildi uz Komisijas 2019. gada 26. septembra informācijas pieprasījumu.

(12)

2021. gada 27. jūlijā Komisija nosūtīja Spānijas iestādēm un Real Madrid zemes novērtēšanas pētījumu, ko tā bija pasūtījusi neatkarīgajam zemes vērtēšanas birojam TINSA Tasaciones Inmobiliarias, S.A. (“TINSA”) (11), un deva tiem iespēju sniegt piezīmes. Spānijas iestādes ar 2021. gada 29. novembra vēstuli iesniedza savus apsvērumus par minēto pētījumu. Real Madrid savus apsvērumus par minēto pētījumu iesniedza ar 2021. gada 15. oktobra vēstuli.

(13)

Spānijas iestādes 2020. gada 31. janvārī, 2020. gada 4. augustā, 2022. gada 10. maijā, 2024. gada 15. jūlijā un 2025. gada 14. aprīlī iesniedza papildu informāciju. Savos 2024. gada 15. jūlija apsvērumos Spānijas iestādes uzsvēra tās analīzes nozīmi, kas iekļauta to iepriekšējos 2012. gada 20. februāra, 2012. gada 18. jūnija, 2014. gada 16. janvāra un 2014. gada 17. novembra apsvērumos. Komisija no Real Madrid saņēma papildu apsvērumus, kas datēti ar 2019. gada 21. novembri, 2020. gada 12. jūniju un 2022. gada 29. jūliju.

(14)

Real Madrid ir profesionāls sporta klubs (12). 2023.–2024. finanšu gadā Real Madrid pamatdarbības ieņēmumi sasniedza 1 073 000 000 EUR. Šie ieņēmumi tika gūti no biļešu pārdošanas, tirgvedības darbībām, pārraides tiesībām, sava zīmola preču pārdošanas, sponsorēšanas u. c. (13)

(15)

1991. gada 20. decembrī Madrides pilsētas dome un Real Madrid noslēdza līgumu par Real Madrid stadiona Santiago Bernabéu pārveidi (“1991. gada līgums”). Saskaņā ar šo līgumu Real Madrid apņēmās izbūvēt pazemes autostāvvietu un veikt vēl citus darbus, lai uzlabotu dažas teritorijas ap Santiago Bernabéu. Real Madrid dažas no šīm saistībām neizpildīja.

(16)

1996. gada 29. novembrīReal Madrid, Madrides pilsētas dome un reģionālā valdība – Madrides autonomais apgabals (Comunidad de Madrid) – noslēdza līgumu par zemes apmaiņu (convenio de permuta de suelo) (“1996. gada apmaiņas līgums”). Šajā līgumā Real Madrid piekrita nodot Madrides autonomajam apgabalam un Madrides pilsētas domei 30 000 kvadrātmetru lielu zemesgabalu, kas atrodas Madrides teritorijā Ciudad Deportiva. Apmaiņā Madrides pilsētas dome piekrita nodot klubam Real Madrid zemesgabalus, ko bija paredzēts identificēt vēlāk. 1996. gada apmaiņas līgumā puses vienojās, ka Madrides pilsētas domei un Madrides autonomajam apgabalam nodoto 30 000 kvadrātmetru vērtība ir 27 miljoni EUR. 30 000 kvadrātmetru lielais zemesgabals bija vienādi jāsadala starp Madrides autonomo apgabalu un Madrides pilsētas domi. Saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju Madrides pilsētas dome 2004. gadā pārdeva 15 000 kvadrātmetru zemes, kas atradās teritorijā Ciudad Deportiva, par 53 578 623 EUR (sk. 51. apsvērumu).

(17)

1998. gada 29. maijā Madrides pilsētas dome un Real Madrid noslēdza līgumu, lai īstenotu 1996. gada zemes apmaiņas līgumu (“1998. gada īstenošanas līgums”). Saskaņā ar šo līgumu Real Madrid apņēmās nodot Madrides pilsētas domei 15 000 kvadrātmetru Ciudad Deportiva zemes (14), kuras vērtība bija noteikta 13 500 000 EUR apmērā (15). Apmaiņā Madrides pilsētas dome apņēmās nodot Real Madrid šādus zemesgabalus ar tādu pašu vērtību: divus zemesgabalus, kas atradās teritorijā Julián Camarillo Sur (“33. un 34. zemesgabals”), un zemesgabalu B-32 teritorijā Las Tablas (“zemesgabals B-32”). Zemesgabala B-32 platība ir 70 815 kvadrātmetri, no kuriem apbūves platība ir 35 407 kvadrātmetri.

(18)

Kā norādījušas Spānijas iestādes, 1998. gada īstenošanas līguma vajadzībām par zemes novērtēšanu atbildīgie Madrides pilsētas domes dienesti 1998. gada 28. maijā lēsa, ka zemesgabala B-32 vērtība ir 595 194 EUR. Šī novērtēšana tika veikta saskaņā ar Karaļa dekrētu Nr. 1020/1993 (16), ar ko nosaka pilsētas zemes īpašumu vērtības noteikšanas metodiku. Kā norādījušas Spānijas iestādes, par zemes novērtēšanu atbildīgie Madrides pilsētas domes dienesti, novērtējot zemesgabalu B-32, ņēma vērā, ka 1998. gada 28. maijā bija apstiprināts tikai zemesgabala B-32 pilsētvides plāns un šīs teritorijas pilsētvide nebija attīstīta, un nebija piešķirta neviena būvatļauja.

(19)

1998. gada īstenošanas līgumā bija ietverts tikai viens priekšnosacījums, proti, līgums bija jāapstiprina Madrides pilsētas domes Pašvaldības pilsētattīstības pārvaldes padomei (Consejo de la Gerencia Municipal de Urbanismo). Tā apstiprināja līgumu 1998. gada 4. jūnijā. Turklāt 1998. gada īstenošanas līgumā puses vienojās, ka zemesgabals B-32 jānodod Real Madrid septiņas dienas pēc Madrides pilsētas domei piederošā zemesgabala B-32 reģistrēšanas Spānijas Īpašumu reģistrā (Registro de la Propiedad).

(20)

1999. gada 23. februārī Madrides pilsētas dome nodeva klubam Real Madrid 33. un 34. zemesgabalu. Zemesgabals B-32 tai brīdī netika nodots, jo pilsētas domei šis zemesgabals vēl nepiederēja.

(21)

2000. gada 28. jūlijā Madrides pilsētas dome kļuva par zemesgabala B-32 īpašnieci (17). Zemesgabals B-32 tika reģistrēts Īpašumu reģistrā kā Madrides pilsētas domes īpašums 2003. gada 11. februārī. Zemesgabals B-32 tā arī netika nodots klubam Real Madrid.

(22)

Teritorijas UZI 0,08 Las Tablas1995. gada 28. jūlija pilsētvides detālplānojumā (plan parcial) zemesgabals B-32 bija klasificēts kā izmantojams pamata sporta vajadzībām (equipamiento básico deportivo). Tāda klasifikācija bija norādīta arī Madrides pilsētvides ģenerālplānā (Plan General de Ordenación Urbana de Madrid, turpmāk – “PGOU”), ko 1997. gada 17. aprīlī apstiprināja Madrides pilsētas dome un Madrides autonomais apgabals. 1998. gada īstenošanas līguma puses zināja, ka zemesgabals B-32 ir klasificēts kā izmantojams sporta vajadzībām. Pirms 1998. gada īstenošanas līguma parakstīšanas Spānijas iestādes uzskatīja, ka zemesgabala B-32 pilsētvides klasifikācija neizslēdz tā nodošanu privātai struktūrai, ja vien zemesgabals tiek izmantots paredzētajām sporta vajadzībām. Saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju, tā kā Real Madrid plānoja būvēt sporta infrastruktūru uz šā zemesgabala, Madrides pilsētas dome pieņēma, ka zemesgabalu B-32 var nodot Real Madrid.

(23)

Likums Nr. 9/2001 (18), kas stājās spēkā 2001. gadā, nepieļauj zemesgabala B-32 īpašumtiesību nodošanu privātai struktūrai. Tas tā ir tāpēc, ka saskaņā ar Likumu Nr. 9/2001 zemesgabaliem, kuriem ir tāds izmantojums kā zemesgabalam B-32, ir jābūt publisku iestāžu īpašumā un jāpaliek publiskajā īpašumā no brīža, kad stājas spēkā pilsētvides plāni, kuros šie zemesgabali klasificēti kā sabiedriska izmantojuma zemesgabali (bien de naturaleza demanial). Pretēji 1998. gada īstenošanas līguma noteikumiem, bet saskaņā ar Likuma Nr. 9/2001 prasībām Madrides pilsētas dome 2003. gadā atturējās nodot zemesgabala B-32 īpašumtiesības (19).

(24)

2004. gadā Madrides Augstā tiesa (Tribunal Superior de Justicia de Madrid) nolēma, ka zemesgabali ar tādu pilsētvides klasifikāciju kā zemesgabalam B-32 piešķirtā automātiski ir uzskatāmi par publiskā īpašumā esošiem un tos nevar pārdot privātām struktūrām (20).

(25)

Ar 2011. gada strīda atrisināšanas līgumu Madrides pilsētas dome un Real Madrid atrisināja abu pušu juridisko strīdu par 1991. gada līgumu, 1996. gada līgumu un 1998. gada īstenošanas līgumu.

(26)

Madrides pilsētas domes administratīvā lieta par 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanu ietver trīs ziņojumus, ko sagatavojuši Madrides pilsētas domes pilsētplānošanas departaments, juridiskais departaments un finanšu departaments (21). Spānijas iestādes un Real Madrid norādīja, ka saskaņā ar pašvaldības administrācijai piemērojamām administratīvajām tiesību normām (22) pirms tādu līgumu parakstīšanas kā attiecīgais līgums Madrides pilsētas domei ir obligāti jāsagatavo šādi ziņojumi. Šie trīs ekspertu ziņojumi (“Madrides pilsētas domes trīs ziņojumi”), kas tika parakstīti 2011. gada 28. jūlijā, t. i., pirms 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanas, atbalstīja to, ka Madrides pilsētas dome paraksta šo līgumu. Madrides pilsētas domes pilsētplānošanas, juridiskais un finanšu departaments ņēma vērā 1996. gada apmaiņas līgumu, 1998. gada īstenošanas līgumu, pārējo trīs zemesgabalu novērtējumu, ko 2011. gada 27. jūlijā bija sagatavojuši Madrides pilsētas domes tehniskie dienesti, un Real Madrid2011. gada 28. janvāra pieprasījumu nodot zemesgabala B-32 īpašumtiesības.

(27)

2011. gada 28. jūlijā Madrides pilsētas domes pilsētplānošanas, juridiskā un finanšu departamenta nostāju attiecībā uz 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanu var rezumēt šādi:

(28)

Madrides pilsētas domes trīs ziņojumu saturs tika atspoguļots 2011. gada strīda atrisināšanas līguma motīvu izklāstā. Tomēr Madrides pilsētas domes administratīvā lieta par 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanu Komisijai tika iesniegta tikai 2020. gadā.

(29)

2011. gada strīda atrisināšanas līgumā Madrides pilsētas dome atzina, ka nav nodevusi zemesgabala B-32 īpašumtiesības, un piekrita piešķirt Real Madrid kompensāciju par šo 1998. gada īstenošanas līguma pārkāpumu. Saskaņā ar pušu 2011. gada vienošanos kompensācijai vajadzēja būt vienādai ar zemesgabala B-32 2011. gada vērtību un to vajadzēja izmaksāt, nododot klubam Real Madrid pārējos trīs zemesgabalus.

(30)

2011. gada 27. jūlija novērtējuma ziņojumā par zemes novērtēšanu atbildīgie Madrides pilsētas domes dienesti lēsa, ka zemesgabala B-32 vērtība 2011. gadā ir 22 693 054,44 EUR. Šajā novērtējumā Madrides pilsētas domes dienesti izmantoja kritērijus, kas jau bija izmantoti zemesgabala B-32 novērtēšanai 1998. gadā, un ņēma vērā zemesgabala klasifikāciju un tā pilsētvides stāvokli 2011. gadā.

(31)

Pārējie trīs zemesgabali, kas tika nodoti Real Madrid, bija šādi: 3 600 kvadrātmetru liels zemesgabals, kurš atrodas starp Rafael Salgado, Paseo de la Castellana un Concha Espina, zemesgabali, kuri atrodas teritorijā Mercedes Arteaga un Jacinto Verdaguer un kuru kopējā platība ir 7 966 kvadrātmetri, un 3 035 kvadrātmetrus liels zemesgabals teritorijā Ciudad Aeroportuaria Parque de Valdebebas. Pārējo trīs zemesgabalu kopējā vērtība, ko aprēķināja par zemes novērtēšanu atbildīgie Madrides pilsētas domes dienesti, bija 19 972 348,96 EUR.

(32)

2011. gada strīda atrisināšanas līgumā puses arī vienojās, ka Real Madrid ir parādā Madrides pilsētas domei 2 812 735,03 EUR kā kompensāciju par to, ka tas nav izpildījis noteiktas 1991. gada līgumā paredzētas līgumsaistības (sk. 15. apsvērumu).

(33)

2011. gada strīda atrisināšanas līgumā Real Madrid un Madrides pilsētas dome vienojās veikt savstarpējo parādu ieskaitu. Pirmkārt, Real Madrid prasījumam par zemesgabalu B-32 – 22 693 054,44 EUR – tika pieskaitīti 92 037,59 EUR, ko Real Madrid kopš 2002. gada bija samaksājis nekustamā īpašuma nodokļos par zemesgabalu B-32. Otrkārt, no Real Madrid prasījuma tika atņemts nesamaksātais 2 812 735,03 EUR parāds, kas izrietēja no 1991. gada līguma, tādējādi Real Madrid prasījums pret Madrides pilsētas domi samazinājās līdz 19 972 357,00 EUR. Treškārt, pret šo prasījumu tika veikts pārējo trīs zemesgabalu vērtības – 19 972 348,96 EUR – ieskaits. Ceturtkārt, tā rezultātā tika iegūts atlikušais Real Madrid neto prasījums pret Madrides pilsētas domi, kas bija 8,04 EUR.

(34)

Saskaņā ar vēlāku līgumu, kas tika noslēgts starp Madrides pilsētas domi un Real Madrid 2011. gada septembrī (“2011. gada pilsētvides attīstības līgums”), Real Madrid apņēmās nodot Madrides pilsētas domei zemesgabalu teritorijā Mercedes Arteaga / Jacinto Verdaguer (viens no pārējiem trim zemesgabaliem) un tirdzniecības centra kompleksu, kā arī veikt Madrides pilsētas domei vienreizēju maksājumu 6 600 000 EUR apmērā. Savukārt Madrides pilsētas dome apņēmās nodot Real Madrid tai piederošu 5 216 kvadrātmetru lielu zemesgabalu, kas atradās pie Real Madrid stadiona Santiago Bernabéu un kur Real Madrid plānoja uzbūvēt tirdzniecības centru un viesnīcu. Saistībā ar pēdējo minēto nodošanas gadījumu Madrides pilsētas dome un Madrides autonomais apgabals grozīja PGOU, pārkvalificējot pie stadiona esošo teritoriju tā, lai tajā būtu atļauta blīvāka apbūve un lai to būtu atļauts izmantot komerciāliem mērķiem. Tomēr ar Madrides Augstās tiesas 2015. gada 2. februāra spriedumu (23) šie PGOU grozījumi tika atcelti.

(35)

Informācijā, ko Spānijas iestādes iesniedza Komisijai pirms oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanas, tās apgalvoja, ka, tā kā Madrides pilsētas domei juridiski nebija iespējas izpildīt 1998. gada īstenošanas līgumā paredzēto pienākumu nodot zemesgabalu B-32 Real Madrid, domei bija juridisks pienākums piešķirt Real Madrid kompensāciju attiecīgā zemesgabala vērtībā. Saistībā ar to Komisijai radās jautājums, vai patiešām nebija iespējams nodot zemesgabalu Real Madrid 1998. gadā un kādas ir Spānijas civiltiesībās paredzētās sekas gadījumos, kad viena līguma puse nespēj izpildīt savas līgumsaistības.

(36)

Komisija arī pauda šaubas par to, vai 2011. gada strīda atrisināšanas līgumā pieņemtā zemesgabala B-32 vērtība atspoguļoja tirgus cenu. Izvērtējumu veica Madrides pilsētas domes dienesti, un neatkarīga eksperta veikta izvērtējuma, šķiet, nebija.

(37)

Komisijai bija šaubas par to, vai to īpašumu vērtība, kas atrodas pie kluba stadiona Bernabéu un kas tika nodoti Real Madrid saskaņā ar 2011. gada pilsētvides attīstības līgumu veiktajā turpmākajā zemes apmaiņā, atbilda to tirgus vērtībai. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka arī šajos darījumos varētu būt sniegts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(38)

Komisija pauda šaubas par iespējamā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Tā kā nav īpašu pamatnostādņu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu komerciālām sporta darbībām, novērtējumā būtu jāpamatojas tieši uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar šo noteikumu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību atbilstoši kopīgām interesēm. Komisija apšaubīja to, ka pastāv kopīgu interešu mērķis, kas varētu pamatot selektīvu atbalstu ļoti spēcīgam dalībniekam tautsaimniecības nozarē, kurā ir ļoti augsts konkurences līmenis.

(39)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisijas sākotnējais uzskats bija tāds, ka kompensācija, ko Madrides pilsētas dome 2011. gada strīda atrisināšanas līguma ietvaros piešķīra Real Madrid, ir valsts atbalsts klubam Real Madrid Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Tāpēc Komisija aicināja Spāniju un ieinteresētās personas sniegt attiecīgu informāciju saistībā ar šajā 3. iedaļā izskaidrotajām šaubām.

(40)

Šajā iedaļā ir apkopoti apsvērumi, ko Spānijas iestādes iesniegušas laikposmā no 2011. līdz 2025. gadam, t. i., pirms oficiālās izmeklēšanas procedūras, kuru Komisija sāka šajā lietā, un tās laikā.

(41)

Zemesgabals B-32 bija klasificēts kā izmantojams sporta vajadzībām (sk. 22. apsvērumu). Saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju tas, ka zemesgabals B-32 pilsētvides attīstības plānā bija klasificēts kā izmantojams sporta vajadzībām, 1998. gadā nebija šķērslis zemesgabala nodošanai privātai struktūrai, piemēram, Real Madrid. Juridiskā neiespējamība nodot zemesgabalu B-32 izrietēja nevis no tā izmantojamības sporta vajadzībām, bet gan no tā īpašā publiskā īpašuma statusa (bien de naturaleza demanial), kurš tika ieviests ar Likumu Nr. 9/2001 un kura dēļ zemesgabalu vairs nevarēja nodot.

(42)

Savos apsvērumos Spānijas iestādes sniedza turpmāk izklāstītos paskaidrojumus.

(43)

Turklāt Spānijas iestādes norādīja, ka tas, ka zemesgabals B-32 nav nododams privātām struktūrām, kļuva nepārprotami skaidrs līdz ar Likuma Nr. 9/2001 pieņemšanu. Pamatojoties uz Likuma Nr. 9/2001 36. panta 1. punktu, zemesgabaliem, kas ir izmantojami tādiem pašiem nolūkiem kā zemesgabals B-32, ir jābūt publiskā īpašumā. Turklāt saskaņā ar tā paša likuma 64. pantu līdz ar PGOU stāšanos spēkā zemesgabali tiek sasaistīti ar to pilsētvides klasifikāciju. Kā paskaidrojušas Spānijas iestādes, “tad [2003. gada 11. februārī] pašvaldības dienesti, ņemot vērā tobrīd piemērojamos tiesību aktus (Likumu Nr. 9/2001 (..)), nonāca pie secinājuma, ko vēlāk apstiprināja judikatūra un doktrīna, proti, ka zemesgabalu B-32 vairs nevar nodot šim futbola klubam”.

(44)

Saskaņā ar 1998. gada īstenošanas līguma IV klauzulu zemesgabals B-32 bija jānodod Real Madrid septiņu dienu laikā pēc tam, kad Madrides pilsētas dome reģistrēta Zemes īpašumu reģistrā kā zemesgabala B-32 īpašniece. Šī reģistrācija notika 2003. gada 11. februārī. Līdz ar to zemesgabals varēja tikt nodots, sākot no tā brīža. Saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju, tā kā Likums Nr. 9/2001 pa to laiku – 2003. gada 1. janvārī – jau bija stājies spēkā, zemesgabalam B-32 bija jābūt publiskajā īpašumā un to nevarēja nodot Real Madrid.

(45)

Papildus tam Spānijas iestādes iesniedza argumentus par iespēju izdarīt izmaiņas zemesgabala B-32 klasifikācijā, kas bija norādīta PGOU, kurā tas bija klasificēts kā sporta vajadzībām izmantojams zemesgabals, ar mērķi padarīt to nododamu privātai struktūrai. Spānijas iestādes vispirms paskaidroja, ka Madrides pilsētas dome būtu varējusi ierosināt šādas izmaiņas Madrides autonomajam apgabalam. Tomēr saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju un pamatojoties uz Spānijas Augstākās tiesas judikatūru (26), šādu grozījumu varētu izdarīt tikai tad, ja tas būtu pamatots ar vispārējām interesēm. PGOU grozījumu, kura vienīgais mērķis būtu padarīt iespējamu konkrēta zemesgabala nodošanu privātai struktūrai, varētu uzskatīt par patvaļīgu un tādu, kas nekalpo vispārējām interesēm. Otrkārt, Spānijas iestādes apgalvo, ka PGOU grozījums šajā gadījumā būtu nozīmējis, ka Madrides pilsētas domei jāiegādājas jauna zeme ar tādiem parametriem, kas līdzīgi zemesgabala B-32 parametriem.

(46)

Spānijas iestādes uzsvēra, ka Madrides pilsētas dome un Real Madrid 1998. gada īstenošanas līgumā vienojās, ka līguma spēkā esība ir atkarīga no viena priekšnosacījuma, proti, tas jāapstiprina Madrides pilsētas domes Consejo de la Gerencia Municipal de Urbanismo. Šis apstiprinājums tika piešķirts 1998. gada 4. jūnijā, un līdz ar to 1998. gada īstenošanas līgums stājās spēkā minētajā datumā un ir jāuzskata par pabeigtu (perfeccionado).

(47)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju Madrides pilsētas dome, nenododot zemesgabalu B-32 klubam Real Madrid, pārkāpa 1998. gada īstenošanas līgumu, ņemot vērā, ka Madrides pilsētas domei “bija līgumisks pienākums nodot klubam Real Madrid tieši un konkrēti zemesgabalu B-32” un ka Real Madrid“bija tiesības saņemt zemesgabalu B-32” saskaņā ar spēkā esošu un pabeigtu līgumu.

(48)

Spānijas iestādes izskaidroja šā pārkāpuma juridiskās sekas jau 2012. un 2014. gadā, pamatojoties uz to, kā tās interpretējušas attiecīgās Spānijas tiesību normas.

(49)

Spānijas iestādes uzskatīja, ka 1998. gada īstenošanas līgums ab initio bija spēkā un bija saistošs Madrides pilsētas domei un Real Madrid. Iestādes uzskatīja, ka nebija nekādu trūkumu, kas būtu mazinājuši 1998. gada īstenošanas līguma derīgumu, padarot to par spēkā neesošu vai anulējamu. Šā līguma spēkā esība nevienā brīdī netika apstrīdēta. Madrides pilsētas dome pārkāpa līgumu, jo neizpildīja pienākumu nodot zemesgabala B-32 īpašumtiesības Real Madrid, tāpēc ka kļuva piemērojams Likums Nr. 9/2001, kas stājās spēkā pēc tam, kad bija izpildīts 1998. gada īstenošanas līgumā ietvertais vienīgais priekšnosacījums (sk. 43.–46. apsvērumu).

(50)

Spānijas iestādes arī uzsver, ka 1998. gada īstenošanas līgums ir apmaiņas līgums, kas neietver pienākumu nodot zemesgabalu par noteiktu cenu, kā tas ir pārdošanas un pirkuma līgumu gadījumā, bet gan paredz saņemt konkrētus zemesgabalus apmaiņā pret citu zemesgabalu nodošanu. Līguma ekonomiskā līdzsvara pamatā bija visu līguma aptverto zemesgabalu novērtējums, ieskaitot kluba Real Madrid nodotos un Madrides pilsētas domes nodotos vai nododamos zemesgabalus. Real Madrid un Madrides pilsētas dome pretējā gadījumā nebūtu parakstījuši šo līgumu.

(51)

Spānijas iestādes norāda, ka gadījumā, ja rodas (nevis pastāv ab initio) līguma izpildes neiespējamība, piemēram, tā, kas liedza Madrides pilsētas domei nodot zemesgabalu B-32 Real Madrid, Real Madrid kā puse, kas nav pārkāpusi līgumu, saskaņā ar Spānijas Civilkodeksa 1124. pantu var rīkoties divos veidos:

(52)

Spānijas iestādes apstiprināja, ka Real Madrid pieprasīja Madrides pilsētas domei izpildīt pienākumu nodot zemesgabala B-32 īpašumtiesības, nevis pieprasīja lauzt 1998. gada īstenošanas līgumu. Šajā scenārijā, tā kā zemesgabala B-32 nodošana bija kļuvusi neiespējama, Madrides pilsētas domei bija jāizpilda savs pienākums, piešķirot klubam Real Madrid vērtību, kas ir vienāda ar zemesgabala B-32 vērtību 2011. gadā (27).

(53)

Spānijas iestādes noraidīja iespēju, ka ab initio nav bijis iespējams izpildīt 1998. gada īstenošanas līgumu (konkrētāk, nodot zemesgabalu B-32 Real Madrid), un apstiprināja, ka tās uzskata līgumu par spēkā esošu un tātad par tādu, kas nav spēkā neesošs vai anulējams (sk. 49. apsvērumu). Iestādes savos 2012. un 2014. gada skaidrojumos sniedza Komisijai spēkā neesības seku aprakstu.

(54)

Konkrētāk, Spānijas iestādes uzskata, ka gadījumā, ja 1998. gada īstenošanas līgums būtu spēkā neesošs (quod non – Spānijas iestāžu ieskatā), jo zemesgabals B-32 nav nodots Real Madrid, spēkā nebūtu viss līgums un pusēm būtu jāatdod atpakaļ zemesgabali, ar kuriem tās sākotnēji apmainījušās.

(55)

Jautājumā par zemesgabala B-32 novērtēšanu Spānijas iestādes skaidro, ka novērtēšanu veikuši Madrides pilsētas domes tehniskie dienesti, pamatojoties uz iedibinātiem kritērijiem, ko izmanto visu pašvaldības īpašumā esošo zemesgabalu novērtēšanai. Ekspertiem šajos dienestos ir pienākums ievērot objektivitātes, profesionālisma un taisnīguma principu. Publiskās pārvaldes iestādēm saskaņā ar tiesību aktiem ir jāaprēķina tām piederošo zemesgabalu vērtība, lai izveidotu savu aktīvu sarakstu, neatkarīgi no tā, vai tie ir juridiski paredzēti sabiedriskām vai privātām vajadzībām.

(56)

2011. gadā Madrides pilsētas domes eksperti noteica zemesgabala B-32 vērtību 2011. gada 27. jūlija ziņojumā (t. i., pirms 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanas), pamatojoties uz šādu aprēķina modeli (Módelo básico de repercusión de suelo):

(57)

Spānijas iestādes arī atsaucas uz Finanšu ministrijas 2011. gada ziņojumu, kurā bija aplēsts, ka zemesgabala B-32 vērtība ir 25 776 296 EUR.

(58)

Kā norādīts 18. apsvērumā, 1998. gada īstenošanas līguma vajadzībām Madrides pilsētas domes dienesti lēsa, ka zemesgabala B-32 vērtība 1998. gadā ir 595 194 EUR. Spānijas iestādes norādīja, ka starpību starp zemesgabala B-32 vērtību 1998. un 2011. gadā var izskaidrot ar zemesgabala stāvokli katrā no šiem brīžiem. 1998. gadā Madrides pilsētas domes dienesti ņēma vērā, ka zemesgabala pilsētvides attīstība bija tikai iesākusies un sasniegusi tikai pamata līmeni. Tai brīdī bija pabeigta tikai pilsētvides plānošana, bet teritorija vēl nebija attīstīta un būvatļaujas vēl nebija piešķirtas. Tādējādi pagāja vairāki gadi, līdz uz zemesgabala bija iespējams kaut ko būvēt. 2011. gadā situācija bija pavisam citāda.

(59)

Attiecībā uz pētījumu, ko Komisijai sagatavoja TINSA ar mērķi novērtēt pārējos trīs zemesgabalus, kuri tika nodoti klubam Real Madrid zemesgabala B-32 vietā, kā par to bija panākta vienošanās 2011. gada strīda atrisināšanas līgumā (sk. 31. apsvērumu), Spānijas iestādes norādīja, ka metodika (29) un noteikumi (30), saskaņā ar kuriem TINSA veica novērtējumu, atšķiras no Madrides pilsētas domes piemērotās metodikas (31) un noteikumiem (32). Turklāt TINSA novērtējums bija balstīts uz šā uzņēmuma paša datubāzēm, kurām Madrides pilsētas domei nebija piekļuves. Spānijas iestādes arī norādīja, ka TINSA veica jutīguma analīzi, kurā, pamatojoties uz varbūtībām, tika noteiktas augstas diapazona starpvērtības. Tomēr, kā Spānijas iestādes arī norādīja, starpība starp Madrides pilsētas domes un TINSA veikto novērtējumu rezultātiem (1 127 651,04 EUR, t. i., 5,36 % starpība) ir pieņemama. Šāda aprēķina rezultātu starpība būtu pieņemama pat tajos gadījumos, kad novērtējumi veikti saskaņā ar vienu un to pašu metodiku.

(60)

Attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem, ko bija plānots īstenot 2011. gada pilsētvides attīstības līguma ietvaros, Spānija uzskatīja, ka ar Madrides Augstās tiesas 2015. gada 2. februāra spriedumu Nr. 77/2015 ir atcelts PGOU grozījums attiecībā uz zemi pie stadiona Bernabéu un tādējādi 2011. gada pilsētvides attīstības līgumu nevar izpildīt.

(61)

Komisija saņēma apsvērumus no Real Madrid pēc lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas, kā arī pēc Vispārējās tiesas 2019. gada sprieduma.

(62)

Real Madrid uzsvēra, ka tas, ka zemesgabals B-32 pilsētvides attīstības plānā bija klasificēts kā “izmantojams sporta vajadzībām”, nemaina 1998. gada īstenošanas līgumā noteikto Madrides pilsētas domes pienākumu nodot zemesgabala īpašumtiesības klubam Real Madrid. Tajā brīdī nebija skaidri zināms, ka zemesgabalam B-32 vēlāk būs jābūt publiskā īpašumā. Lai zemesgabals būtu publiskā īpašumā, tam jābūt “paredzētam” sabiedriska pakalpojuma sniegšanai (“afectación”). Šāda paredzēšana notiek tad, kad šāds sabiedriskais pakalpojums tiek īstenots jeb, citiem vārdiem sakot, faktiski sasaistīts ar sabiedrības vajadzību (33).

(63)

Real Madrid norāda, ka vairāk nekā 25 gados, kas pagājuši kopš zemesgabala B-32 klasificēšanas par “sporta vajadzībām izmantojamu” zemesgabalu, tajā nav veikti nekādi būvdarbi un tas nevienā brīdī nav ticis izmantots sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai. Tāpēc klasifikācija “izmantojams sporta vajadzībām” tā arī nav stājusies spēkā un nevar uzskatīt, ka zemesgabals ir kļuvis paredzēts sabiedriskām vajadzībām (dominio público).

(64)

Turklāt Real Madrid uzskatīja, ka šo pilsētplānošanas klasifikāciju būtu bijis iespējams grozīt pirms 1998. gada īstenošanas līguma noslēgšanas. Madrides pilsētas domei bija iespējas atcelt (desafectación) toreizējo zemesgabala B-32 klasifikāciju un piešķirt tam citu klasifikāciju. 1998. gadā šādas izmaiņas pastāvošajā klasifikācijā būtu bijis iespējams veikt, nesaskaroties ar īpašiem juridiskiem šķēršļiem. Tomēr 2001. gadā, kad spēkā stājās Likums Nr. 9/2001, situācija mainījās. Likuma Nr. 9/2001 67. panta 2. punktā bija teikts, ka, pieņemot lēmumu par sabiedriskam izmantojumam paredzētas zemes pārklasificēšanu (desafecte el suelo de un destino público), jāparedz kompensācijas pasākumi, lai skartajā teritorijā saglabātu šādu sabiedrisku resursu kvalitāti un kvantitāti (34). Tādējādi 2003. gadā, kad radās pienākums nodot zemesgabalu B-32, Madrides pilsētas dome nebūtu varējusi pārklasificēt zemesgabalu, nepieņemot pasākumus, ar kuriem tiktu saglabāta teritorijas Las Tablas pamata sporta infrastruktūras kvalitāte un kvantitāte.

(65)

Līdz ar to Madrides pilsētas domei būtu bijis jāiegādājas teritorijā Las Tablas esoša zeme, kuras platība būtu līdzīga zemesgabala B-32 platībai, un jāklasificē tā kā “izmantojama pamata sporta vajadzībām”. Tas būtu bijis ļoti dārgi, jo visa pieejamā zeme šai teritorijā 2011. gadā bija klasificēta kā “dzīvojamo namu” vai “komerciāla” zeme. Šādi klasificētai zemei bija daudz augstāka tirgus cena nekā zemei, kas klasificēta kā “izmantojama pamata sporta vajadzībām”. Real Madrid iesniegtā pētījumā tika lēsts, ka šādi kompensācijas pasākumi Madrides pilsētas domei būtu izmaksājuši 58–240 miljonus EUR, kas ir daudz vairāk nekā 22 693 054,44 EUR kompensācija, par kuru bija panākta vienošanās 2011. gada strīda atrisināšanas līgumā (35).

(66)

Real Madrid uzskata, ka 1998. gada īstenošanas līgumā Madrides pilsētas dome neapšaubāmi uzņēmās pienākumu nodot zemesgabala B-32 īpašumtiesības Real Madrid. Real Madrid nekad nebūtu nodevis Madrides pilsētas domei pilnas īpašumtiesības uz zemi apmaiņā pret zemesgabalu, kura nododamībai ir noteikti ierobežojumi. Turklāt hipotētisks līgums par zemesgabalu, kas nav nododams, būtu izjaucis līguma līdzsvaru un būtu varējis novest pie Madrides pilsētas domes netaisnas iedzīvošanās, kas nav saderīga ar Spānijas tiesībām.

(67)

Turklāt Real Madrid neuzskatīja, ka šajā lietā būtu piemērojams tirgus ekonomikas dalībnieka princips. Šajā lietā atbilstošo atsauces satvaru, kas izmantojams, lai noteiktu publiskas iestādes atbildību un šādas atbildības sekas, noteica nevis tirgus, bet gan tiesību akti. Tam, vai Madrides pilsētas domes rīcība atbilda tirgum, nav nozīmes, ciktāl tās rīcību un atbildības pakāpi noteica tiesību akti.

(68)

Tas, ka Madrides pilsētas dome neizpildīja savas līgumsaistības, deva Real Madrid tiesības pieprasīt kompensāciju par līguma pārkāpumu. Šai kompensācijai būtu bijis jānodrošina, ka Real Madrid stāvoklis ir tāds pats, kāds tas būtu bijis, ja Madrides pilsētas dome būtu izpildījusi savas līgumsaistības un būtu nodevusi Real Madrid pilnas īpašumtiesības uz zemesgabalu B-32.

(69)

Real Madrid nepretendēja uz vienkāršām zemesgabala B-32 izmantošanas tiesībām. Šādas pretenzijas būtu sagrozījušas saistības, ko Madrides pilsētas dome un Real Madrid bija uzņēmušies 1998. gada īstenošanas līgumā. Attiecīgā kompensācijas vērtība bija vērtība, kāda zemesgabalam B-32 būtu bijusi no Real Madrid skatpunkta, ja Madrides pilsētas dome saskaņā ar līguma noteikumiem būtu izpildījusi savu pienākumu nodot zemesgabala īpašumtiesības.

(70)

Real Madrid apgalvo, ka, lai līgumsaistības tiktu atzītas par spēkā neesošām saskaņā ar Spānijas tiesībām, šķēršļiem, kas kavē izpildi, jāpastāv jau no paša sākuma, tiem jābūt absolūtiem, pastāvīgiem un ārpus pušu kontroles. Šā iemesla dēļ Madrides pilsētas dome nebūtu varējusi, atsaucoties uz Spānijas tiesību doktrīnu par pēcāku neiespējamību (imposibilidad sobrevenida), izvairīties no savām līgumsaistībām pret Real Madrid, saskaņā ar kurām tai bija jānodod zemesgabals B-32. Madrides pilsētas dome būtu varējusi izvairīties no atbildības tikai tad, ja šķēršļi, kas kavēja izpildi, būtu bijuši nepārvarami un ārpus tās kontroles.

(71)

Kā Real Madrid norādījis, nebūtu iedomājams, ka Real Madrid varētu pieņemt tādu strīda atrisinājumu, saskaņā ar kuru tā līgumiskajām tiesībām uz zemesgabalu B-32 tiktu piešķirta tāda vērtība, kas būtu zemāka par zemesgabala tirgus vērtību 2011. gadā. Real Madrid nebūtu pieņēmis tādu strīda atrisinājumu, saskaņā ar kuru tā tiesību uz zemesgabalu B-32 vērtība būtu aplēsta šā zemesgabala 1998. vai 2003. gada tirgus vērtības apmērā. Real Madrid būtu ierosinājis lietu tiesā, lai saglabātu pilnu vērtību, kas bija tā tiesībām pieprasīt 1998. gada īstenošanas līguma izpildi.

(72)

2011. gada strīda atrisināšanas līguma vietā Real Madrid būtu varējis uzstāt uz savām līgumiskajām tiesībām. Tādējādi tas saskaņā ar Civilkodeksa 1101. pantu varētu pieprasīt kompensāciju par līguma pārkāpumu, ja pārkāpums būtu izdarīts tīši vai aiz nolaidības. Pieprasītās kompensācijas vērtība atbilstu zemes vērtībai sprieduma brīdī, un šī vērtība būtu tā pati, kas pieņemta 2011. gada strīda atrisināšanas līgumā. Real Madrid arī būtu varējis lauzt līgumu saskaņā ar Civilkodeksa 1124. pantu, kā rezultātā tam saskaņā ar Civilkodeksa 1123. pantu būtu tiesības uz sākotnējā stāvokļa atjaunošanu un tas varētu pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem.

(73)

Real Madrid uzsver, ka 2011. gada strīda atrisināšanas līgums Madrides pilsētas domei ir izdevīgāks par sākotnējā pirms zemesgabalu apmaiņas pastāvējušā stāvokļa atjaunošanu pilnā apmērā. Sākotnējā stāvokļa atjaunošanas gadījumā būtu bijis jāatgriežas pie tāda stāvokļa, kāds tas bija pirms 1998. gada īstenošanas līguma. Principā Madrides pilsētas domei būtu bijis jāatdod Real Madrid15 000 kvadrātmetru, ko tā bija ieguvusi teritorijā Ciudad Deportiva, un Real Madrid būtu bijis jāatdod atpakaļ Madrides pilsētas domei 33. un 34. zemesgabals. Tomēr atdot atpakaļ pašus zemesgabalus nebūtu iespējams. Puses pirms daudziem gadiem pārdeva zemi trešām personām, kas zemi iegādājās labticīgi. Šādos gadījumos saskaņā ar Spānijas tiesībām pusēm jāatlīdzina otrai pusei atpakaļ atdodamās zemes vērtība, kāda tā ir sprieduma brīdī.

(74)

Real Madrid, pamatojoties uz 2014. gada zemes novērtējuma ziņojumu, ko tas bija pasūtījis nekustamā īpašuma konsultantu uzņēmumam Aguirre Newman (“Aguirre Newman ziņojums”), paskaidroja, kā saskaņā ar Spānijas tiesībām 2011. gadā tiktu atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bijis pirms līguma izpildes, un kādas būtu sākotnējā stāvokļa atjaunošanas finansiālās sekas. Real Madrid uzskata, ka sākotnējā stāvokļa atjaunošanas gadījumā būtu bijis jāveic šādi maksājumi starp Madrides pilsētas domi un Real Madrid:

(75)

Tāpēc Real Madrid apgalvoja, ka Madrides pilsētas dome, noslēdzot 2011. gada strīda atrisināšanas līgumu, izvairījās no minētā riska par cenu, kas bija aptuveni par 10 407 000 EUR zemāka nekā summa, ko Real Madrid būtu varējis pieprasīt, ja tas būtu lauzis 1998. gada īstenošanas līgumu un pieprasījis sākotnējā stāvokļa atjaunošanu.

(76)

Visbeidzot, Real Madrid apgalvoja, ka tas būtu varējis pieprasīt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas radušies tāpēc, ka Madrides pilsētas dome pārkāpusi līgumu. Saskaņā ar Spānijas Civilkodeksa 1124. pantu un iedibināto judikatūru līguma laušana un kompensācija par līgumsaistību pārkāpumu radītajiem zaudējumiem ir savstarpēji saderīgi tiesībaizsardzības līdzekļi. Šādas kompensācijas mērķis ir ļaut nonākt kreditoram tādā situācijā, kādā tas būtu bijis, ja debitors būtu izpildījis savas līgumsaistības.

(77)

Real Madrid apgalvo, ka tad, ja pieņemtu, ka 1998. gada īstenošanas līgums nav spēkā, līguma spēkā neesības juridiskās sekas saskaņā ar Civilkodeksa 1303. pantu būtu tādas, ka būtu jāatjauno tāds stāvoklis, kāds bijis pirms darbībām, ko puses veikušas saskaņā ar spēkā neesošo līgumu. Civilkodeksa 1307. pantā ir teikts, ka tad, ja lietu nav iespējams atdot, jo tā ir zudusi, jāatlīdzina lietas vērtība, kāda tā bijusi lietas zuduma brīdī, un procenti. Labticīga pārdošana trešai personai ir līdzvērtīga zudumam (38). Ja tiktu izmantota šī pieeja, starp Madrides pilsētas domi un Real Madrid būtu veikti šādi maksājumi:

(78)

Zemesgabalu 1998. gada vērtības noteica pieredzējuši, lietpratīgi Madrides pilsētas domes Gerencia Municipal de Urbanismo ierēdņi, izmantojot Spānijas tiesību aktos izklāstīto novērtēšanas metodiku. Saskaņā ar šiem novērtējumiem klubam Real Madrid nododamie zemesgabali kopā bija tikpat vērtīgi kā Madrides pilsētas domei nododamie 15 000 kvadrātmetru.

1. Tabula

1998. Gada īstenošanas līgumā noteiktās vērtības

(79)

Tādējādi novērtējumi, ko Madrides pilsētas dome 1998. gadā izmantoja zemesgabala B-32 un 33. un 34. zemesgabala nodošanā, neliecināja par to, ka tā klubam Real Madrid piešķir pārmērīgu kompensāciju.

(80)

Novērtēšanas metodiku, kas tika izmantota 1998. gada īstenošanas līgumā ietverto zemesgabalu vērtības noteikšanai, izmantoja publiskās iestādes visā Spānijā, lai objektīvi noteiktu zemes vērtību (39). Ierēdņi, kas sagatavo novērtējuma ziņojumus, ir lietpratēji šajā jomā, un tiem ir personisks pienākums rīkoties saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām un ievērot objektivitātes, neitralitātes un taisnīguma principu. To sagatavotie novērtējumi tiek uzskatīti par patiesiem un precīziem, arī tad, kad tos izmanto tiesas procesos Spānijas tiesās. Saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem patvaļīga vērtības pielāgošana (paaugstināšana vai pazemināšana) nolūkā sniegt labumu privātpersonai uz publiskās pārvaldes rēķina ir nelikumīga.

(81)

Tāpēc Real Madrid uzskatīja, ka novērtējumi, kas 1998. gadā veikti 1998. gada īstenošanas līguma vajadzībām, bija neatkarīgu ekspertu novērtējumi Komisijas Paziņojuma par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (40), nozīmē.

(82)

Aguirre Newman ziņojumā ir aplēsta zemesgabala B-32 un teritorijā Ciudad Deportiva esošo 15 000 kvadrātmetru tirgus vērtība 1998. gadā. Aguirre Newman ziņojuma rezultāti kopumā atbilst novērtējumiem, par kuriem Madrides pilsētas domes dienesti vienojās pirms 1998. gada īstenošanas līguma parakstīšanas. Šie rezultāti apstiprina viedokli, ka klubam Real Madrid 1998. gadā netika piešķirta pārmērīga kompensācija. Patiesībā ziņojumā ir norādīts, ka 1998. gada īstenošanas līgumā teritorijā Ciudad Deportiva esošo 15 000 kvadrātmetru 1998. gada vērtība bija novērtēta par zemu, bet zemesgabala B-32 un 33. un 34. zemesgabala vērtība bija novērtēta par augstu.

2. Tabula

1998. gada īstenošanas līgumā noteiktās vērtības salīdzinājumā ar aguirre newman ziņojumā noteiktajām

(83)

Iepriekš minētie rezultāti liecina, ka Madrides pilsētas dome, noslēdzot 1996. gada zemes apmaiņas līgumu un 1998. gada īstenošanas līgumu, rīkojās kā privāts ekonomikas dalībnieks. Madrides pilsētas dome nenodeva klubam Real Madrid nekādu labumu. Tas, ka Madrides pilsētas dome pēc tam pārdeva Ciudad Deportiva esošos zemesgabalus par 53 000 000 EUR, apstiprina, ka Real Madrid netika piešķirta pārmērīga kompensācija, kad tas Madrides pilsētas domei iemainīja zemesgabalu teritorijā Ciudad Deportiva. Turklāt tas, ka klubs Real Madrid teritorijā Julián Camarillo Sur esošos zemesgabalus 1999. gadā pārdeva trešām personām par cenu, kas bija gandrīz tāda pati kā 1998. gada īstenošanas līgumā šiem zemesgabaliem piešķirtā vērtība, apstiprina Madrides pilsētas domes novērtējumu precizitāti.

(84)

Jautājumā par zemesgabala B-32 2011. gada novērtējumu Real Madrid uzskatīja, ka arī Madrides pilsētas domes Pilsētvides attīstības departamenta tehnisko dienestu veiktais novērtējums ir neatkarīgs novērtējums. Novērtējums, ko Aguirre Newman veica Real Madrid vārdā un kur tika izmantoti iedibināti starptautiski novērtēšanas principi, liecināja, ka zemesgabala B-32 tirgus vērtība 2011. gadā bija 22 690 000 EUR, t. i., gandrīz tāda pati kā vērtība, ko Madrides pilsētas dome noteica 2011. gada strīda atrisināšanas līguma vajadzībām.

(85)

Real Madrid arī uzdeva TINSA aplēst zemesgabala B-32 vērtību 2011. gadā, izmantojot metodiku, ko TINSA izmantoja, lai aprēķinātu pārējo trīs zemesgabalu vērtību Komisijas pasūtītā ziņojuma vajadzībām, t. i., dinamisko atlikumvērtības noteikšanas metodi. Saskaņā ar šo novērtējumu zemesgabala B-32 tirgus vērtība 2011. gadā bija 23 000 000 EUR. TINSA novērtējums tika veikts, pamatojoties uz turpmāk minētajiem konkrētajiem pieņēmumiem. Pirmkārt, zemesgabals B-32 bija klasificēts kā izmantojams pamata sporta vajadzībām, un, otrkārt, vērtības aprēķins tika veikts, uzskatot, ka šis zemesgabals ir zeme, kuras nododamībai netiek piemēroti nekādi ierobežojumi.

(86)

Real Madrid arī norāda uz to, ka vērtība, ko zemesgabalam B-32 2011. gadā bija noteicis Nekustamā īpašuma kadastrs (Catastro Inmobiliario), bija 25 776 296 EUR. Nekustamā īpašuma kadastrs ir valsts struktūra, kas piesaistīta Spānijas Finanšu ministrijai un ir neatkarīga gan no Madrides pilsētas domes, gan no visām pārējām Madrides iestādēm. Saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem kadastrālā vērtība nedrīkst pārsniegt attiecīgās zemes tirgus vērtību un pamatojas, piemēram, uz informāciju par faktiskiem tirgus darījumiem. Tātad zemesgabala B-32 2011. gada tirgus vērtībai nevajadzētu būt bijis zemākai par 25 776 296 EUR.

(87)

Attiecībā uz vērtības pieaugumu salīdzinājumā ar 1998. gadu Real Madrid skaidro, ka 1998. gadā zemesgabals B-32 bija neproduktīvs zemesgabals neattīstītā teritorijā. Lai gan Madrides pilsētas dome 1997. gadā bija apstiprinājusi pilsētvides attīstības plānu, šis apstiprinājums negarantēja zemes faktisku attīstību, jo tai bija nepieciešamas ievērojamas investīcijas no riskēt gataviem privātiem ieguldītājiem. Pirmās būvatļaujas teritorijā Las Tablas, kur atrodas zemesgabals B-32, tika izdotas tikai 2001. gadā. No tā brīža sākās ievērojama būvniecība, un kļuva skaidrs, ka Las Tablas, visticamāk, būs teritorija ar veiksmīgi attīstītu pilsētvidi. Uzņēmums Telefónica pārcēla savus globālos galvenos birojus uz teritoriju Las Tablas, un šim piemēram sekoja citi lieli uzņēmumi. 2011. gadā šī teritorija bija pilnīgi attīstīta un ļoti iecienīta dzīvojamā un komerciālā zona. Pamatīgās pārmaiņas, kuru rezultātā Las Tablas pārtapa par pilnīgi attīstītu un apbūvētu teritoriju, kuru ieskauj dārgi daudzdzīvokļu nami un starptautisku uzņēmumu galvenās mītnes, ļoti ietekmēja zemesgabala B-32 vērtību 2011. gadā.

(88)

Konsultants Aguirre Newman Real Madrid vārdā aprēķināja, ka pārējo trīs zemesgabalu vērtība 2011. gadā bija 12 385 000 EUR.

(89)

Turklāt Real Madrid akceptēja pārējo trīs zemesgabalu novērtējumu, ko bija veikuši Madrides pilsētas domes dienesti, un piekrita tam 2011. gada strīda atrisināšanas līgumā.

(90)

Attiecībā uz pētījumu, ko Komisijai bija sagatavojis TINSA ar mērķi novērtēt pārējos trīs zemesgabalus, kuri bija jānodod Real Madrid zemesgabala B-32 vietā, kā par to panākta vienošanās 2011. gada strīda atrisināšanas līgumā (sk. 31. apsvērumu), Real Madrid uzskatīja, ka TINSA novērtējumā bija kļūdas, kas būtiski ietekmēja novērtējuma rezultātus. Viena no šīm kļūdām bija tā, ka TINSA novērtējums bija balstīts uz prasītajām cenām, nevis cenām, par kurām noslēgti faktiski pirkuma darījumi. TINSA būtu varējis izmantot rīku, ko kopš 2017. gada piedāvā Spānijas Zemes īpašumu reģistri, kuri sniedz datus par reāliem darījumiem un līdz ar to par cenām, par kādām darījumi noslēgti. Šā rīka izmantošanai varētu būt liela nozīme tirgus vērtības aplēšanā. Ja šo rīku neizmanto, novērtējuma rezultātos varētu būt novirzes. Arī tas, kā TINSA izmantoja salīdzināmas atsauces vērtības un noteiktus svēruma koeficientus, nebija pareizi.

(91)

Jautājumā par PGOU grozījumu, kas saskaņā ar 2011. gada pilsētvides attīstības līgumu bija jāizdara attiecībā uz stadiona Bernabéu apkārtējo teritoriju un Carabanchel rajonu, Real Madrid skaidro, ka ar paredzēto pilsētvides attīstības plāna grozījumu bija plānots palielināt apbūves platību (edificabilidad), lai stadionu varētu paplašināt un apjumt. Saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem, lai kompensētu šos attīstības pasākumus, īpašniekam jānodod 10 % no apbūves platības palielinājuma vērtības (aprovechamiento) publiskajai iestādei. Šajā gadījumā bija paredzēts nododot Madrides pilsētas domei zemesgabalus, kas atrodas teritorijā Mercedes Arteaga/Jacinto Verdaguer un kas tiktu pārklasificēti no “dzīvojamās zonas” (residencial) par “zaļo zonu” un “sabiedriskajām iekārtām” (equipamiento público).

(92)

Tomēr ar Madrides Augstās tiesas 2015. gada 2. februāra spriedumu Nr. 77/2015 šie PGOU 2011. gada grozījumi tika atcelti. Minētais spriedums ir kļuvis juridiski saistošs un liedz izpildīt 2011. gada pilsētvides attīstības līgumu. Real Madrid uzsver, ka šim līgumam nav nekādas saistības ar 2011. gada strīda atrisināšanas līgumu. Līdz šim Madrides pilsētas dome un Real Madrid 2011. gada pilsētvides attīstības līguma ietvaros viens otram nav nodevuši nevienu zemesgabalu. Faktiski attiecīgie pušu plāni ir atcelti.

(93)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu publicēšanas Komisija saņēma apsvērumus no apvienības Ecologistas en acción, Asociación para la Defensa del Estado de Derecho un iedzīvotājiem, kuri bija informējuši Komisiju par izskatāmo nekustamā īpašuma darījumu.

(94)

Ecologistas en acción apgalvoja, ka arī 1998. gadā zemesgabalus, kuri bija klasificēti kā paredzēti sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, sabiedriskām sporta vajadzībām, nebūtu bijis iespējams nodot privātpersonām. Šis aizliegums attiektos arī uz zemi, ko pašvaldība vēl nebija ieguvusi, bet kas bija iekļauta pilsētvides plānos ar šādu klasifikāciju. Šis apgalvojums atspoguļo to, kā Ecologistas en acción interpretē Spānijas pilsētattīstības tiesību aktus.

(95)

Līdzīgi kā Real Madrid, arī Ecologistas en acción vērš Komisijas uzmanību uz Madrides Augstās tiesas 2015. gada 2. februāra spriedumu Nr. 77/2015, ar kuru tika atcelti PGOU grozījumi attiecībā uz zemi ap stadionu Bernabéu. Madrides Augstā tiesa konstatēja, ka ar lēmuma par procedūras sākšanu 18. punktā minēto zemi ap stadionu saistītās pilsētvides plānojuma izmaiņas nevar pamatot ar vispārējām interesēm. Minētā tiesa konstatēja, ka Real Madrid un Madrides pilsētas domes darījumā nebija ievērotas pašvaldības sabiedrības vispārējās intereses, bet gan tikai Real Madrid vajadzības, kas saistītas ar tā stadiona modernizācijas projektu.

(96)

Madrides Augstā tiesa uzsvēra, ka atbildīgo iestāžu lēmumos par pilsētvides plānošanu ir objektīvi jāievēro vispārējās intereses, nevis viena vai vairāku zemes īpašnieku intereses un pat ne pašas pašvaldības intereses.

(97)

Pārējās ieinteresētās personas nesniedza papildu informāciju par faktiem vai tiesisko regulējumu.

(98)

No Spānijas iestāžu un Real Madrid sniegtās informācijas izriet, ka ar Madrides Augstās tiesas 2015. gada 2. februāra spriedumu Nr. 77/2015 tika atcelti PGOU grozījumi attiecībā uz zemi ap Real Madrid stadionu Bernabéu. Minētā sprieduma dēļ 2011. gada pilsētvides attīstības līgums vairs netiks izpildīts, tāpēc Komisijai vairs nav nepieciešamības novērtēt 2011. gada pilsētvides attīstības līgumu.

(99)

Tāpēc šajā lēmumā ir aplūkots tikai 2011. gada strīda atrisināšanas līgums.

(100)

LESD 107. panta 1. punktā teikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(101)

Tāpēc, lai pasākumu kvalificētu kā atbalstu šā noteikuma nozīmē, ir jāizpilda šādi kumulatīvi nosacījumi: i) pasākumam jābūt attiecināmam uz valsti un finansētam no valsts līdzekļiem, ii) tam jārada priekšrocība saņēmējam, iii) piešķirtajai priekšrocībai jābūt selektīvai, un iv) pasākumam jārada konkurences izkropļojumi vai jādraud tos radīt un jāiespaido tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(102)

Tomēr, lai varētu piemērot valsts atbalsta noteikumus, iespējamā atbalsta saņēmējam jābūt uzņēmumam Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Saskaņā ar judikatūru uzņēmums var būt jebkura struktūra, kas iesaistījusies saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no tās juridiskā statusa un finansēšanas veida (41). Tādējādi sporta darbībām, ciktāl tās ir saimnieciskas darbības, ir piemērojamas Eiropas Savienības konkurences tiesības (42). Šajā gadījumā Real Madrid vada profesionālu sporta klubu, kuram tas gūst ieņēmumus no biļešu pārdošanas, tirgvedības darbībām, pārraides tiesībām, sava zīmola preču pārdošanas, sponsorēšanas utt. (sk. 14. apsvērumu). Tādējādi Real Madrid būtu jāuzskata par uzņēmumu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(103)

Lai pasākumus varētu kvalificēt par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, pirmkārt, tiem jābūt attiecināmiem uz valsti un, otrkārt, tajos jābūt iesaistītiem valsts līdzekļiem. Pēdējais nosacījums nozīmē, ka atbalsta piešķīrējai jābūt tieši valstij vai valsts izraudzītai vai izveidotai publiskai vai privātai struktūrai (43).

(104)

2011. gada strīda atrisināšanas līgumu noslēdza Madrides pilsētas dome, kas ir publiska Spānijas iestāde (sk. 29. apsvērumu). Ar šo līgumu Madrides pilsētas dome, nododot klubam Real Madrid pārējos trīs zemesgabalus, piešķīra tam kompensāciju par to, ka tā nebija izpildījusi savu līgumisko pienākumu nodot zemesgabalu B-32. Tātad 2011. gada strīda atrisināšanas līgums ir attiecināms uz Madrides pilsētas domi un tā rezultātā ir nodoti valsts līdzekļi, Madrides pilsētas domei nododot klubam Real Madrid zemesgabalus.

(105)

Jebkurš atbalsts, kas piešķirts Real Madrid, var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo Real Madrid gūst ieņēmumus no biļešu pārdošanas, tirgvedības darbībām, sava zīmola preču pārdošanas, pārraides tiesībām un sponsorēšanas ne vien Spānijā, bet no avotiem visā Eiropas Savienībā. Turklāt tas ekonomiskā ziņā sacenšas ar profesionāliem futbola klubiem Spānijā un visā pārējā Eiropas Savienībā par iepriekš minētajiem ieņēmumiem (sk. 14. apsvērumu), kā arī par futbola spēlētāju ieguvi, tāpēc jebkurš atbalsts, kas tam piešķirts, var iespaidot ES iekšējo tirdzniecību un radīt konkurences izkropļojumus, jo šā atbalsta piešķiršanas rezultātā var nostiprināties Real Madrid finansiālais stāvoklis salīdzinājumā ar tā konkurentu stāvokli profesionālā futbola tirgū (44). Tātad šajā lietā ir izpildīts arī ceturtais valsts atbalsta konstatēšanas nosacījums.

(106)

2011. gada strīda atrisināšanas līgums ir selektīvs, jo Madrides pilsētas dome to noslēdza tikai ar Real Madrid.

(107)

LESD 107. panta 1. punkta nozīmē priekšrocība ir ikviens saimniecisks labums, ko uzņēmums nebūtu guvis normālos tirgus apstākļos, t. i., bez valsts iejaukšanās (45).

(108)

Saskaņā ar judikatūru saimnieciski darījumi, ko veic publiska struktūra vai publisks uzņēmums, nepiešķir priekšrocību darījuma partnerim un tātad nav atbalsts, ja tos veic normālos tirgus apstākļos (46). Lai noteiktu, vai publiskā iestāde veikusi konkrēto darījumu normālos tirgus apstākļos, ir jāsalīdzina attiecīgās publiskās iestādes rīcība ar tāda hipotētiska tirgus ekonomikas dalībnieka rīcību, kurš ir līdzīgā stāvoklī un darbojas normālos tirgus apstākļos. Ja šis tirgus ekonomikas dalībnieks būtu iesaistījies attiecīgajā darījumā ar līdzīgiem noteikumiem, var izslēgt iespēju, ka minētajā darījumā ir sniegta priekšrocība (47).

(109)

2019. gada sprieduma 51. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka “privātā ieguldītāja kritērija piemērojamība nozīmē, ka ir nepārprotami un pamatojoties uz objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem jāpierāda vērtējums, kas ir pielīdzināms vērtējumam, kāds privātam komersantam būtu pieejams pirms attiecīgā pasākuma noteikšanas vai tās laikā” (48).

(110)

Vispārējā tiesa 2019. gada spriedumā arī apstiprināja, ka “Spānijas Karaliste būtu varējusi izmantot jebkādu juridisko analīzi, ko Madrides pašvaldība būtu lūgusi veikt, ar šī sprieduma 51. punktā norādītajiem nosacījumiem” (49). Vispārējā tiesa arī precizēja, ka šāda juridiskā analīze “nenozīmē tikai ārēju novērtējumu” (50).

(111)

Komisijas veiktā izmeklēšana liecina, ka Madrides pilsētas dome pirms 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanas savāca un izskatīja turpmāk minētos pierādījumus.

(112)

Madrides pilsētas domes trīs ziņojumus sagatavoja Madrides pilsētas domes pilsētplānošanas, juridiskā un finanšu departamenta eksperti, un tie tika parakstīti pirms šā līguma parakstīšanas (sk. 27. un 28. apsvērumu). Sagatavojot šos trīs ziņojumus, eksperti ņēma vērā 1996. gada apmaiņas līgumu, 1998. gada īstenošanas līgumu, pārējo trīs zemesgabalu novērtējumu, ko 2011. gada 27. jūlijā bija sagatavojuši Madrides pilsētas domes tehniskie dienesti, un Real Madrid2011. gada 28. janvāra pieprasījumu nodot zemesgabala B-32 īpašumtiesības (sk. 26. apsvērumu). Pamatojoties uz šo pierādījumu novērtējumu, eksperti ieteica vietējai iestādei parakstīt 2011. gada strīda atrisināšanas līgumu, un šis ieteikums tika sniegts pirms līguma parakstīšanas. Madrides pilsētas domes trīs ziņojumos iekļautais juridisko, pilsētattīstības un finanšu ekspertu ieteikums ir atspoguļots 2011. gada strīda atrisināšanas līguma motīvu izklāstā.

(113)

Turklāt Spānijas iestādes iesniedza Komisijai arī detalizētus Madrides pilsētas domes sagatavotus apsvērumus. Komisija norāda, ka šie apsvērumi ietver detalizētu Madrides pilsētas domes sagatavotu juridisko analīzi, kuras pamatā ir ne tikai attiecīgie Spānijas un reģionālie pilsētattīstības un civiltiesību noteikumi, kā tos interpretējusi Madrides pilsētas dome, bet arī Madrides pilsētas domes prakse, kā arī šajā lietā piemērojamā judikatūra un doktrīna (sk. 4.1. un 4.2. iedaļu).

(114)

Pamatojoties uz šā lēmuma 113. apsvērumā aprakstītajiem pierādījumiem, Madrides pilsētas dome veica juridisku (kā arī pilsētattīstības un finanšu) analīzi, kas atbalstīja 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanu.

(115)

Pirmkārt, Madrides pilsētas domes trīs ziņojumos pašvaldības eksperti ieteica Madrides pilsētas domei parakstīt 2011. gada strīda atrisināšanas līgumu, pamatojoties uz šādiem iemesliem:

(116)

Otrkārt, kā aprakstīts 4.1. un 4.2. iedaļā, Spānijas iestādes iesniedza Komisijai detalizētu juridisko analīzi, kas pamatoja šādus secinājumus:

(117)

Šī juridiskā analīze ļāva Madrides pilsētas domei lēmuma pieņemšanas procesā apsvērt dažādās juridiski pieejamās iespējas un to ekonomiskās sekas. 2011. gada strīda atrisināšanas līgumā puses vienojās atrisināt strīdu, nododot klubam Real Madrid pārējos trīs zemesgabalus. Komisija norāda, ka, kā norādījuši Madrides pilsētas dome un Real Madrid, šis strīda atrisinājums ļāva izvairīties no rezultāta, kas Madrides pilsētas domei būtu bijis daudz neizdevīgāks, t. i., no līguma laušanas (sk. 51. apsvērumu).

(118)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija neapstrīd, ka Madrides pilsētas domei attiecībā uz 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanu ir piemērojams tirgus ekonomikas dalībnieka princips. Šajā saistībā Komisijai ir arī šādas piezīmes.

(119)

Komisijai nav norāžu, kas liecinātu, ka iepriekš aprakstītā Spānijas iestāžu veiktā juridiskā analīze vai avoti, uz kuriem Spānijas iestādes balstījušās, veicot šo analīzi, ir nepareizi.

(120)

Ieinteresēto personu iesniegtie apsvērumi nesniedz ne faktus, ne apgalvojumu pamatojumu, kas liecinātu, ka Spānijas iestāžu veiktā analīze ir nepareiza. Tāpēc tie nemaina šo secinājumu (sk. 94.–97. apsvērumu).

(121)

Tāpēc Komisija uzskata, ka apsvērumi, ko Spānijas iestādes iesniegušas neilgi pēc 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanas, kā aprakstīts 4.1. un 4.2. iedaļā, atspoguļo juridisko analīzi, kas veikta pirms 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanas. To apstiprina Madrides pilsētas domes trīs ziņojumi.

(122)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija konstatē, ka Madrides pilsētas domes veiktais izvērtējums bija balstīts uz objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem. Pierādījumi, ko tā bija savākusi pirms 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanas vai tā parakstīšanas brīdī, liecina, ka Madrides pilsētas dome bija veikusi tādu izvērtējumu, kas ir līdzīgs privāta ekonomikas dalībnieka veiktam izvērtējumam.

(123)

Vispārējā tiesa 2019. gada spriedumā atgādināja, ka, “lai pārbaudītu, vai tas, ka valsts iestāde pārdod zemesgabalu privātai personai, ir valsts atbalsts, Komisijai ir jāpiemēro privātā ieguldītāja tirgus ekonomikā kritērijs, lai noteiktu, vai iespējamā atbalsta saņēmēja samaksātā cena ir tāda, kas atbilstu cenai, kādu varētu noteikt privāts ieguldītājs, rīkojoties parastos konkurences apstākļos. Kopumā šī kritērija izmantošana no Komisijas puses nozīmē sarežģītu ekonomisku vērtējumu” (51).

(124)

Vispārējā tiesa arī konstatēja, ka “tātad (..) ir jāizvērtē, vai, ņemot vērā 1998. gada īstenošanas līguma pušu sākotnējo nodomu, kā arī tiesisko regulējumu, kas piemērojams attiecībā uz zemesgabalu B-32, minētā īstenošanas līguma noslēgšanas brīdī, kā arī slēdzot 2011. gada strīda atrisināšanas nolīgumu, ir saprātīgi uzskatīt, ka tirgus ekonomikas dalībnieks būtu piekritis uzņemties visu kompensāciju par attiecīgā zemesgabala, kura vērtība tika aplēsta 22 690 000 EUR apmērā, nenodošanu” (52).

(125)

Spānijas iestādes apstiprināja, ka 1998. gada īstenošanas līguma vajadzībām Madrides pilsētas domes dienesti lēsa, ka zemesgabala B-32 vērtība ir 595 194 EUR (18. apsvērums).

(126)

Kā norādīts 56. apsvērumā, 2011. gada 27. jūlijā (t. i., pirms strīda atrisināšanas līguma parakstīšanas) Madrides pilsētas domes dienesti aprēķināja, ka zemesgabala B-32 īpašumtiesību vērtība tajā datumā ir 22 693 054,44 EUR. Spānijas Finanšu ministrija norādīja, ka zemesgabala B-32 īpašumtiesību vērtība 2011. gadā tika lēsta 25 776 296 EUR apmērā (57. apsvērums). Novērtējumā, ko konsultants Aguirre Newman veica Real Madrid vārdā, bija norādīts, ka zemesgabala B-32 tirgus vērtība 2011. gadā bija 22 690 000 EUR (84. apsvērums). Arī konsultants TINSA noteica, ka zemesgabala B-32 īpašumtiesību vērtība no kluba Real Madrid skatpunkta ir 23 000 000 EUR (85. apsvērums).

(127)

Saskaņā ar Madrides pilsētas domes dienestu sniegto informāciju pārējo trīs zemesgabalu vērtība 2011. gadā bija 19 972 348,96 EUR (31. apsvērums). Komisijas pasūtītajā ziņojumā TINSA (sk. 12. apsvērumu) lēsa, ka pārējo trīs zemesgabalu vērtība ir 21 100 000 EUR. Real Madrid vārdā konsultants Aguirre Newman lēsa, ka pārējo trīs zemesgabalu vērtība 2011. gadā bija 12 385 000 EUR (88. apsvērums).

(128)

Komisija, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem apsvērumiem, uzskata, ka šajā lietā ir izpildīti tirgus ekonomikas dalībnieka principa piemērošanas nosacījumi.

(129)

Saskaņā ar Madrides pilsētas domes juridisko analīzi, kas veikta, pamatojoties uz objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem, kuri savākti pirms 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanas vai tā parakstīšanas brīdī (sk. 122. apsvērumu), Real Madrid bija tiesības saņemt kompensāciju par 1998. gada īstenošanas līguma pārkāpumu. Šīs kompensācijas vērtībai vajadzētu būt vienādai ar zemesgabala B-32 īpašumtiesību vērtību 2011. gadā (sk. 52. apsvērumu).

(130)

Turklāt Madrides pilsētas dome un Real Madrid apgalvo, ka Madrides pilsētas domes dienesti, kas atbild par zemesgabalu novērtēšanu, ir profesionāli novērtēšanas eksperti, kuriem ir juridisks pienākums ievērot objektivitātes un taisnīguma principu. Tie aplēsa publiskās pārvaldes iestādēm piederošo zemesgabalu vērtību, kā prasīts tiesību aktos, un to novērtējumi valstu tiesās tiek uzskatīti par precīziem (55. un 80. apsvērums). Pamatojoties uz to, Real Madrid uzskatīja, ka zemesgabala B-32 novērtējums, ko 1998. un 2011. gadā veica Madrides pilsētas domes tehniskie dienesti, ir neatkarīgs novērtējums (81. apsvērums).

(131)

Turklāt konsultants Aguirre Newman Real Madrid vārdā lēsa, ka zemesgabala B-32 vērtība 2011. gadā bija 22 690 000 EUR. Komisija norāda, ka, lai gan metodes, ko Madrides pilsētas domes dienesti un Aguirre Newman izmantoja zemesgabala B-32 vērtības aplēšanai, bija atšķirīgas, to novērtējumu rezultāts bija gandrīz identisks.

(132)

Komisija ņem vērā arī to, ka saskaņā ar Madrides pilsētas domes un Real Madrid sniegto informāciju Valsts nekustamā īpašuma kadastrs, kas ir no Madrides pilsētas domes neatkarīgs Spānijas Finanšu ministrijas dienests, lēsa, ka zemesgabala B-32 vērtība 2011. gadā bija 25 776 296 EUR.

(133)

Attiecībā uz zemesgabala B-32 vērtības pieaugumu no 1998. līdz 2011. gadam Spānijas iestādes paskaidroja, ka vērtības atšķirību var izskaidrot ar zemesgabala atšķirīgo juridisko un ekonomisko situāciju katrā no šiem gadiem. 1998. gadā bija pabeigts tikai šā zemesgabala pilsētvides plānojums. Tomēr līdz brīdim, kad zemesgabalā varēja sākt būvēt, pagāja vairāki gadi (58. apsvērums). Real Madrid piekrīt Madrides pilsētas domes argumentācijai un norāda uz tiem pašiem apsvērumiem, piebilstot, ka pirmās būvatļaujas teritorijā Las Tablas tika piešķirtas tikai 2001. gadā (87. apsvērums).

(134)

Attiecībā uz pārējiem trim zemesgabaliem jānorāda, ka Real Madrid akceptēja pārējo trīs zemesgabalu novērtējumu, ko bija veikuši Madrides pilsētas domes dienesti, un piekrita tam 2011. gada strīda atrisināšanas līgumā (sk. 89. apsvērumu).

(135)

Komisija arī ņem vērā, ka Madrides pilsētas domes dienesti aplēsa zemesgabala B-32 un pārējo trīs zemesgabalu vērtības 2011. gadā pirms 2011. gada strīda atrisināšanas līguma parakstīšanas. Turklāt, kā norādījušas Spānijas iestādes, šie novērtējumi tika veikti, pamatojoties uz vienu un to pašu metodiku, kas ir juridiski noteikta, un tos veica eksperti, kuriem ir juridisks pienākums ievērot objektivitātes un taisnīguma principu (55. apsvērums).

(136)

Zemesgabala B-32 un pārējo trīs zemesgabalu vērtības, ko aplēsuši Madrides pilsētas domes dienesti, ietilpst to vērtību diapazonā, kuras aplēstas dažādajos novērtējumos, ko Real Madrid iesniedza Komisijai, un pārējo trīs zemesgabalu novērtējumā, ko Komisijas vārdā sagatavoja TINSA (53).

(137)

Citu ieinteresēto personu iesniegtie apsvērumi nesniedz ne faktus, ne apgalvojumu pamatojumu, kas liecinātu, ka Madrides pilsētas domes dienestu veiktie novērtējumi ir nepareizi. Tāpēc tie nemaina šo apsvērumu.

(138)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija secina, ka ir saprātīgi uzskatīt, ka tirgus ekonomikas dalībnieks būtu piekritis par zemesgabala B-32 nenodošanu maksāt Real Madrid kompensāciju, kuras aplēstā summa būtu vienāda ar minētā zemesgabala īpašumtiesību vērtību 2011. gadā.

(139)

Komisija arī uzskata, ka vērtībām, kas jāsalīdzina, lai aprēķinātu kompensāciju, kura pienākas Real Madrid saskaņā ar 2011. gada strīda atrisināšanas līgumu, vajadzētu būt tām, ko Madrides pilsētas domes dienesti aplēsuši šā līguma vajadzībām (54) un kas norādītas 3. tabulā turpmāk tekstā.

3. Tabula

Madrides pilsētas domes aplēstās zemesgabala B-32 un pārējo trīs zemesgabalu vērtības 2011. gadā

(140)

2011. gada strīda atrisināšanas līgumā Madrides pilsētas dome un Real Madrid arī vienojās, ka Real Madrid ir parādā Madrides pilsētas domei 2 812 735,03 EUR kā kompensāciju par to, ka tas nav izpildījis noteiktas 1991. gada līgumā paredzētas līgumsaistības (sk. 15. un 32. apsvērumu).

(141)

Lai novērtētu Real Madrid iespējamo priekšrocību, Komisija ņem vērā ne tikai 2011. gada īpašumtiesību vērtības, ko aplēsuši Madrides pilsētas domes dienesti (sk. 3. tabulu iepriekš), bet arī iepriekš 140. apsvērumā minēto Real Madrid parādu Madrides pilsētas domei, kā parādīts turpmāk.

4. Tabula

Madrides pilsētas domes aplēsto zemesgabala B-32 un pārējo trīs zemesgabalu 2011. gada vērtību salīdzinājums